Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.45.0-wmf.7 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1126 4301785 4300972 2025-06-30T03:50:33Z Biafra 13794 "mērs" lai paliek sarunvalodai. 4301785 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Citas nozīmes|Latvijas galvaspilsētu|Rīga (nozīmju atdalīšana)|Rīga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rīga | settlement_type = Galvaspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Photomontage|position=center | photo1a = House of Blackheads and St. Peter's Church Tower, Riga, Latvia - Diliff.jpg | photo3a = | photo3b = | photo5a = Barracas de Jacob, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 02.JPG | photo5b = Art Nouveau Riga 17.jpg | photo6a = Opera Nacional, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 20.JPG | size = 300 | spacing = 2 | color = white | border = 0 }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag_of_Riga.svg | flag_size = 125px | flag_link = Rīgas karogs | image_shield = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | image_blank_emblem =Rīgas Logo.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | shield_size = 100px | shield_link = Rīgas ģerbonis | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 23 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 12. gadsimtā | established_title2 = Dibināta | established_date2 = 1201. gadā | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = kopš 1225. gada<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm|title=Vissenākie laiki|publisher=Rīgas pašvaldības portāls|accessdate={{dat|2012|4|30||bez}}|archive-date={{dat|2010|10|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101010060809/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm}}</ref> | government_type = [[Rīgas dome]] | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Viesturs Kleinbergs]] ([[Progresīvie|P]]) | area_footnotes = | area_total_km2 = 307.17 | area_land_km2 = 258.67 | area_water_km2 = 48.5 | elevation_footnotes = | elevation_m = 6 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Rīga}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = 1070201 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-10(01-84) | area_code = | website = {{URL|http://www.riga.lv}} | footnotes = }} '''Rīga''' ir [[Latvija]]s [[galvaspilsēta]] un viens no galvenajiem [[rūpniecība]]s, darījumu, [[kultūra]]s, [[Sports|sporta]] un [[Finanses|finanšu]] centriem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kā arī nozīmīga [[osta]]s pilsēta. Ar 605 273 iedzīvotājiem (2024. gada dati) tā ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|lielākā apdzīvotā vieta]] Latvijā. Tās robežās dzīvo aptuveni viena trešdaļa, bet Rīgas [[Aglomerācija|aglomerācijā]] — vairāk nekā puse visu [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]]. Pilsētas teritorijas platība ir 307,17 km². [[Rīgas vēsturiskais centrs]] ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā]] un ir ievērojams ar [[jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūru, kurai, pēc UNESCO viedokļa, nav līdzīgu pasaulē. == Vēsture == {{Pamatraksts|Rīgas vēsture}} Kopš dibināšanas 1201. gadā līdz mūsu dienām Rīga ir [[Baltija]]s valstu lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām [[Baltijas jūra]]s austrumdaļā. Politiski un administratīvi tā ilgu laiku bijusi reģiona politiskais centrs, bet sākot ar [[20. gadsimts|20. gadsimtu]] — [[Latvijas Republika]]s galvaspilsēta. {{Quote box | width = 25% | align = left | title = Rīga ir bijusi galvaspilsēta šādām valstīm un autonomajām teritorijām: | fontsize = 80% | quote = {{Flagicon image|Flag of the Teutonic Order.svg|link=}} [[Livonijas bīskapija]] 1201—1255<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_State_of_the_Teutonic_Order.svg|link=}} [[Rīgas arhibīskapija]] (metropole [[Livonijas Konfederācija]]i) 1255—1562<br /> [[Rīgas brīvpilsēta]] 1561—1581<br /> {{Flagicon image|Coat_of_arms_of_Swedish_Livonia_(18th_century).svg|link=}} [[Zviedru Vidzeme]] (daļa no [[Zviedrijas vēsture|Zviedru Impērija]]s) 1600—1721<br /> {{Flagicon image|Flag of the Governorate of Livonia.svg|link=}} [[Vidzemes guberņa]] (daļa no [[Krievijas Impērija]]s) 1721—1918<br /> {{Flaga|LVA}} [[Latvija|Latvijas Republika]] 1918–1940<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_(1953–1990).svg|link=}} [[Latvijas PSR]] (daļa no [[Padomju Savienība|PSRS]]) 1940–1941<br /> {{Flagicon image|Flag of Germany (1935–1945).svg|link=}} [[Latvijas ģenerālapgabals]] (daļa no [[Trešais reihs|Trešā reiha]] [[Ostlande|Ostlandes reihskomisariāta]]) 1941–1944<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_(1953–1990).svg|link=}} [[Latvijas PSR]] (daļa no [[Padomju Savienība|PSRS]]) 1944–1990<br /> {{Flaga|LVA}} [[Latvija|Latvijas Republika]] 1990–mūsdienas<br /> }} === Pašreizējā pilsētas attīstība === 21. gadsimta pirmā desmitgade Rīgā iezīmējās ar strauju celtniecības apjoma pieaugumu, ko veicināja [[Latvija]]s [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskā izaugsme]]. Rīgā uzcēla vairākas daudzstāvu dzīvojamās un biroju ēkas, arī "[[Saules akmens]]" augstceltni [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. Uzsāka [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]s ēkas — "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" — celtniecību. "[[Rīgas satiksme]]" pilnībā nomainīja nolietotos autobusus, daļēji arī trolejbusus un tramvajus. 2003. gadā Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Rīgā vairākkārt notika [[Pasaules čempionāts hokejā]] un [[Eiropas čempionāts basketbolā]]. 2006. gadā Rīgā notika [[19. NATO samits]]. Līdz ar [[2008. gada globālā finanšu krīze|globālo finanšu krīzi]] 2008. gadā Latvijas ekonomika pēc rekordstraujas attīstības pārkarsa. Nonākot recesijā, daudzus celtniecības un attīstības projektus apturēja, tomēr pabeidza [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] jaunās ēkas celtniecību. Rīga bija viena no [[Rīga 2014|2014. gada]] [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]].<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en|title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases|publisher=europa.eu|pages=|format=html}}</ref> 2015. gadā Latvijas prezidentūras [[Eiropas Savienības Padome|Eiropas Savienības Padomē]] laikā Rīgā notika 4. Austrumu partnerības samits.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/meetings/international-summit/2015/05/21-22/|title=Eastern Partnership summit, Riga, 21-22 May 2015}}</ref> == Ģeogrāfija == Rīgas pilsēta atrodas [[Latvija]]s centrālajā daļā, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] dienvidu piekrastē, [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]], [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas]] un [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenuma]] teritorijā, abos [[Daugava]]s krastos (teritoriju [[Daugava]]s kreisajā krastā sauc par [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]). Rīgas pilsētas teritorijā krustojas [[57. ziemeļu paralēle]] un [[24. austrumu meridiāns]]. Robežojas ar [[Jūrmala]]s pilsētu, kā arī [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Ādažu novads|Ādažu]] novadiem. Rīga ir tipiska līdzenuma pilsēta ar atsevišķiem pauguriem, no kuriem augstākais ir [[Dzegužkalns]] — 26 metri virs jūras līmeņa. Vidējais virsmas augstums ir aptuveni 6 metri. Izplatīti leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] abrāzijas—akumulācijas, [[Litorīnas jūra|Litorīnas]] un Pēclitorīnas jūras un deltu akumulatīvie, upju erozijas un akumulatīvie veidojumi, pēcleduslaikmeta kāpas, purvi. Pārsvarā plakani vai viļņoti, vietām pārpurvoti līdzenumi, kas atrodas 1—11 metrus virs jūras līmeņa. Vietām stiepjas vairākus kilometrus garas, paugurainas kāpu grēdas un atsevišķi 1—3 hektārus lieli kāpu masīvi, kuru augstums 10—28 metri virs jūras līmeņa. === Ūdeņi === Rīgas teritorijā ir vairāk nekā 30 dažādu ūdens objektu (upes, attekas, kanāli, meliorācijas grāvji, ezeri un dīķi). Tie aizņem ~17,6% no visas pilsētas teritorijas.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2014/12/4.1_SIVN_VP_20090616.pdf|title=Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018. gadam grozījumu stratēăiskā ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats}}</ref> Rīgas pilsētas teritorijas lielākā daļa ietilpst Daugavas baseina teritorijā, tomēr neliela daļa ietilpst arī [[Lielupe]]s sateces baseinā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2021/11/6_strategiskais_ietekmes_uz_vidi_novertejums_Vides_parskats.pdf|title=Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats}}</ref> [[Attēls:Waterfall in Arkadija Park (14965334716).jpg|left|thumb|Ūdenskritums uz [[Mārupīte]]s [[Arkādijas parks|Arkādijas parkā]]]] Lielākā ūdens objekta — Daugavas — garums pilsētas robežās ir ~31 km, platums pie tiltiem ~700 m, dziļums 8 — 15 m. Daugavas kreisā krasta lielākās pietekas ir [[Ķekava (upe)|Ķekava]] (ietek [[Sausā Daugava|Sausajā Daugavā]]), [[Mārupīte]] un [[Hapaka grāvis]]. Šim krastam īpaši raksturīgas tā saucamās attekas — [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazā Daugava]], [[Bieķengrāvis]], [[Zunds (Rīga)|Zunds]] un [[Buļļupe]]. Daugavas labā krasta svarīgākā pieteka ir [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]; šeit ir arī divas lielas attekas — [[Sarkandaugava (atteka)|Sarkandaugava]] un [[Vecdaugava (atteka)|Vecdaugava]], kā arī [[Pilsētas kanāls]] un vairākas nelielas attekas Zvirgzdu salas un [[Kundziņsala]]s apkaimē.<ref name=":0" /> Hidrogrāfiskais tīkls pilsētas robežās ir regulēts vai gandrīz pilnībā izmainīts. Pilsētas teritorijā ir augsts gruntsūdeņu līmenis. Teritorijās, kur virsūdeņu notece netiek regulēta, ir daudz pārmitru platību, nelielu purvu.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> Liela daļa no mazajām ūdenstecēm ([[Strazdupīte (Juglas ezera pieteka)|Strazdupīte]], Mailes grāvis, Šmerļupīte, [[Dreiliņupīte]] u.c.) ir aizbērtas vai aizsērējušas.<ref name=":1" /> Ziemeļos un ziemeļaustrumos pilsētu ieskauj divi lieli ezeri — [[Juglas ezers]] un [[Ķīšezers]]. Tie ir [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] relikti.<ref name=":2" /> Pilsētas teritorijā ir daudz nelielu ezeru: [[Bābelītis]], [[Gaiļezers]], [[Linezers (Rīga)|Linezers]], [[Velnezers]]. Daugavas kreisajā krastā ir uz Mārupītes mākslīgi veidotais [[Māras dīķis]]. Pieminami arī [[Dambjapurva ezers]] un Bolderājas karjera ūdenstilpe.<ref name=":0" /> === Klimats === {{Pamatraksts|Rīgas klimats}}[[Attēls:Вантовый_мост_(Рига)_ночью.jpg|thumb|[[Vanšu tilts]], [[Saules akmens]] un ''[[Zunda Towers]]'' naktī]] Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu [[Ciklons|ciklonisko]] darbību. Tāpēc te bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju ([[Rīgas līcis|Rīgas līča]], [[Daugava]]s, [[Ķīšezers|Ķīšezera]]) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra Rīgā parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā pilsētas tuvākajā apkārtnē. [[Saule]]s leņķa maksimums ir [[22. jūnijs|22. jūnijā]], 56,4°, bet zemākais — [[22. decembris|22. decembrī]], tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums [[Vasara|vasarā]] ir 54—57%, [[Ziema|ziemā]] tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas — attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), no tās jūnijā — 615,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), bet decembrī 25,2 MJ/m² (0,6 kcal/cm²). ==== Temperatūra ==== Viszemākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas janvārī un februārī. * −34,9 °C ([[1956]]. gada [[1. februāris]]) * −34,6 °C ([[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985]]. gada [[12. februāris]]) * −33,7 °C ([[1970. gada laikapstākļi Latvijā|1970]]. gada [[30. janvāris]]) Visaugstākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas jūlijā un augustā. * +34,5 °C ([[1885]]. gada [[15. jūlijs]] un [[1914]]. gada [[15. jūlijs]])<ref>[http://notikumi.delfi.lv/archive/article.php?id=1536071 Termometra stabiņš sasniedz +32 grādus]</ref> * +34,1 °C ([[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gada [[31. jūlijs]]) * +34,0 °C ([[1896]]. gada [[30. jūlijs]], [[1923]]. gada [[13. jūlijs]] un [[1988. gada laikapstākļi Latvijā|1988]]. gada [[7. jūnijs]]) Okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, līdz pat 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939./1940., 1941./1942., 1955./1956., 1978./1979., 1984./1985., 1986./1987. gados. Vasarā [[gaisa temperatūra]] galvenokārt ir no +5 līdz +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus, nav garš (no jūnija vidus līdz augusta beigām). Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, vasarā maksimāli iespējams 7—9 dienas (1936, 1939. gadi). [[Pavasaris]] ir auksts un ieildzis, bet [[rudens]] silts un garš. Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5 °C vai augstāka, sākas vidēji [[14. aprīlis|14. aprīlī]] un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10 °C vai augstāka) — 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap [[25. aprīlis|25. aprīli]], bet atsevišķos gados var būt vēl [[15. maijs|15. maijā]] (1927. gads). Agrākās [[rudens]] salnas reģistrētas 1906. gada [[26. septembris|26. septembrī]]. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8 °C vai zemāka, sākas [[8. oktobris|8. oktobrī]] un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākas rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām). Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. [[Vasara|Vasarā]] tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums novērojams rudenī — 55 dienas, vasarā — 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju [[gaisa temperatūra]]s pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem −30 °C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu [[ciklons|cikloni]] no [[Vidusjūra]]s un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas Rīgā valda [[Anticiklons|anticikloni]]. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas [[atmosfēras fronte]]s. Ar tām saistās [[Vējš|vēja]] pastiprināšanās, [[nokrišņi]], [[Negaiss|pērkona negaisi]], [[krusa]], [[putenis|puteņi]]. [[Ziema|Ziemā]] [[Siltā atmosfēras fronte|siltās atmosfēras frontes]] izraisa [[Atkala|atkalu]], [[Migla|miglu]] un [[Smidzinošs lietus|smidzinošu lietu]]. Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.meteo.lv/public/27817.html |title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra |access-date={{dat|2007|10|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928110930/http://www.meteo.lv/public/27817.html |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url = https://data.gov.lv/dati/dataset/klimatisko-normu-dati/resource/4ef4a2ac-b439-478a-83b3-cdd39b1eff77 | title = Klimatisko normu dati | language = lv | publisher = [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] | accessdate = 2023-03-17 | archive-date = 2023-01-13 | archive-url = https://web.archive.org/web/20230113024913/https://data.gov.lv/dati/dataset/klimatisko-normu-dati/resource/4ef4a2ac-b439-478a-83b3-cdd39b1eff77 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url = https://klimats.meteo.lv/klimats/rekordi/ | title = Gaisa temperatūras rekordi | language = lv | publisher = [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] | accessdate = 2023-03-17 | archive-date = 2023-01-13 | archive-url = https://web.archive.org/web/20230113024910/https://klimats.meteo.lv/klimats/rekordi/ }}</ref> {{RigaMeteoData}} === Daba === Rīgas atrašanās vieta Daugavas, Lielupes grīvā un Rīgas līča piekrastē radījusi labvēlīgus apstākļus augstai bioloģiskajai daudzveidībai. Jūras piekrastē, ezeru un upju krastmalās, mežos, pļavās un pat pilsētas centrā var atrast Eiropā un Latvijā aizsargājamas sugas un biotopus. Kopumā konstatēti 14 Latvijā īpaši aizsargājamo biotopu veidi, kā arī 21 Eiropas nozīmes biotops, no tiem 10 ir prioritāri aizsargājami biotopi.<ref name=":0" /> ==== Flora ==== Rīgai pilsētas robežās pieder vairāk kā 5500 ha meža jeb apmēram 8% no kopējās teritorijas. Meži ir izvietojušies atsevišķos masīvos, kurus nošķir ūdeņi vai dzīvojamie rajoni. Lielākie Rīgas mežu masīvi ir Kleistu — Bolderājas, Vecāķu — Vecdaugavas, Biķernieku, Buļļu, Imantas, Mežaparka, Mārupes un Juglas masīvs. Rīgas mežos valdošā koku suga ir [[Priedes|priede]] — 88,1%, tai seko [[Bērzi|bērzs]] — 6,6% un [[melnalksnis]] — 2,8%. Rīgas mežu pamatu veido priežu sausieņu meži. No mežu augšanas apstākļu tipiem dominējošie ir [[Sils|sili]], [[Mētrājs|mētrāji]] un lāni. Lielākie un dabiskākie mežu masīvi plešas gar Rīgas līci. Rīgas līcim piegulošā mežu teritorija ir iekļauta [[Piejūra|Piejūras dabas parkā]].<ref name=":0" /> Samērā lielas platības pilsētā aizņem sabiedriskie apstādījumi dārzos, parkos un skvēros, un tajos ir liels introducēto sugu skaits (aptuveni 600 koku un krūmu sugu).<ref name=":2" /> Apdzīvotu vietu un rūpniecisko teritoriju tiešā tuvumā Rīgas teritorijā konstatētas 36 īpaši aizsargājamas ziedaugu sugas un 10 īpaši aizsargājamas sēņu sugas.<ref name=":0" /> ==== Fauna ==== Rīgā primārā ir piejūras līdzenumu fauna, kas sastāv no priežu un jaukto mežu dzīvniekiem, no zālāju un purvu, smilšainu un purvainu augšņu iemītniekiem, kā arī no dažādu ūdenstilpju apdzīvotājiem. Līdz ar cilvēka saimnieciskās darbības intensifikāciju pilsētas fauna ir radikāli pārmainījusies un noplicinājusies. Rīgas centrālajā daļā primārā fauna ir gandrīz pilnīgi iznīkusi, daļēji tā saglabājusies izklaidus apbūvētajos rajonos, bet samērā labi pilsētas perifērijā. [[Attēls:Balodis Tuvplana.jpg|thumb|left|200px|[[Mājas balodis]], izplatīts putns Rīgā]] Rīgas zīdītājdzīvnieku fauna nav speciāli pētīta, tādēļ precīzu konstatēto sugu skaitu nevar noteikt. Pilsētas nomalēs, kā arī dzīvojamajos rajonos samērā bieži ieklejo [[Alnis|aļņi]], dažkārt [[stirna]]s, retāk [[Meža cūka|mežacūkas]], bieži [[Rudā lapsa|rudās lapsas]]. Mežos, kapsētās un parkos sastopamas [[Eirāzijas vāvere|vāveres]], pilsētas nomalēs un [[Daugava]]s salās — [[pelēkais zaķis]]. Piemērotos biotopos iespējams atrast [[Eiropas kurmis|kurmi]] un [[Eiropas ezis|ezi]], kā arī [[Meža cirslis|meža cirsli]] un [[Mazais cirslis|mazo cirsli]]. No plēsējiem Rīgas teritorijā konstatēta ne vien lapsa, bet arī [[Amerikas ūdele]] (galvenokārt gar [[Daugava|Daugavu]]), retāk [[Meža sesks|sesks]] un [[meža cauna]]. [[Eirāzijas bebrs|Bebri]] novēroti ne tikai pilsētas perifērijā, bet arī tuvu pilsētas centram, piemēram, Zaķusalā un Pilsētas kanālā. [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]] un Mangaļu pussalā konstatētas 6 sikspārņu sugas, kuras visas ir Latvijā īpaši aizsargājamas. Rīgā sastopamas 4 īpaši aizsargājamas abinieku sugas. Rīgas pilsētā ir salīdzinoši liela arī bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība — 20 Latvijā īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas, no tām 4 gliemju, 15 kukaiņu, 1 zirnekļu suga. [[Attēls:Columba livia domestica.JPG|thumb|Baloži]] Daudzveidīga ir Rīgas putnu fauna. Rīgā ligzdo vairāk par 150 putnu sugām jeb 60% no Latvijas kopējā putnu sugu skaita. Kopā ar caurceļotājiem, ziemotājiem, kā arī ieceļotājiem konstatēto putnu sugu skaits sasniedz 260. Vairākums ligzdotāju pilsētā veido nelielas populācijas. Lielas populācijas ir putniem, kuru ligzdošana ir saistīta ar ēkām — piemēram, [[mājas balodis|mājas balodim]], [[mājas zvirbulis|mājas zvirbulim]], arī [[svīre]]i, [[Melnais erickiņš|melnajam erickiņam]] un [[Kovārnis|kovārnim]]. Dzīvojamo namu rajonos, apstādījumos un parkos dominē [[lielā zīlīte]], bieži sastopams [[melnais mežastrazds]], [[žubīte]], [[gaišais ķauķis]], [[sīlis]], [[lauku balodis]], [[Pelēkā vārna|vārna]] un [[žagata]]. Kapsētās un lapu koku audzēs sastopama arī [[lakstīgala]], [[sarkanrīklīte]], [[melnais mušķērājs]], daudz zīlīšu, ķauķu, ķauķīšu. Priežu mežos mīt žubīte, [[vītītis]], [[cekulzīlīte]], [[erickiņš]]. Daugavā un ezeros ir [[Lielais ķīris|lielo ķīru]] kolonijas. Pļavās sastopama [[ķīvīte]], smiltājos — [[upes tārtiņš]], ūdenstilpēs — [[meža pīle]]. Rīgas pilsētas teritorijā konstatētas 53 Latvijā īpaši aizsargājamas putnu sugas.<ref name=":0" /> == Teritoriālais iedalījums == [[Attēls:Riga SPOT 1024.jpg|200px|right|thumb|Rīgas pilsētas teritorija — skats no satelīta]] Rīga ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]], kas iedalīta sešās administratīvās vienībās: * [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] (3 km²) * [[Kurzemes rajons]] (79 km²) * [[Zemgales priekšpilsēta]] (41 km²) * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] (77 km²) * [[Vidzemes priekšpilsēta]] (57 km²) * [[Latgales priekšpilsēta]] (50 km²) Pēc platības lielākais ir [[Kurzemes rajons]], bet mazākais [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā ir [[Latgales priekšpilsēta]], savukārt [[Vidzemes priekšpilsēta]] un [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] pēc nacionālā sastāva ir vienīgie, kuros latviešu ir vairāk nekā krievu tautības iedzīvotāju. Interesants fakts ir arī tas, ka [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes]] un [[Zemgales priekšpilsēta]]s ir vienīgās, kurās iedzīvotāju skaits pēdējo gadu (2006—2008) laikā ir pieaudzis, savukārt [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] tas ir visstraujāk samazinājies.<ref name="ie1">Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes gada pārskats ([[portatīvā dokumenta formāts|PDF]] fails)</ref> === Rīgas pilsētas administratīvās robežas === {{Pamatraksts|Rīgas robežas}} Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km², bet, pierēķinot piepilsētas, tās platība sasniedz aptuveni 7000 km² ar 1,15 miljoniem iedzīvotāju. === Teritorijas iedalījums === * Apdzīvojamās platības aizņem 67,00 km² (21,8%) * Rūpnieciskās platības aizņem 52,45 km² (17,0%) * Ielas un ceļi aizņem 24,64 km² (8,0%) * Parki aizņem 57,54 km² (19,0%) * Ūdens platības aizņem 48,50 km² (15,8%)<ref name="ie2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm |title=Rīgas pašvaldības portāls |access-date={{dat|2008|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090228074024/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm }}</ref> === Rīgas apkaimes === [[Attēls:View from St. Peter's Church Spire, Riga (07.09.2022).06.jpg|thumb|Skats no Pētera baznīcas]] 1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos, bet pēc Otrā pasaules kara Rīgai nebija oficiāli apstiprināta pilsētas teritoriālā iedalījuma, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas). Nosacīti Rīgas pilsēta bija sadalīta 47 rajonos jeb "mikrorajonos", kuru robežas tikai daļēji sakrita ar priekšpilsētu robežām un savstarpējās robežas bija visai nosacītas. Vēsturiski bija izveidojies arī sīkāks mikrorajonu iedalījums. Kā piemēru var minēt [[Spilve (Rīga)|Spilvi]], kura sastāvēja no Beķermuižas, Krēmeriem, Voleriem, Rātsupes un Lielās muižas. Tas, ka pilsētai nebija šāda — sīkāka iedalījuma, bieži vien radīja problēmas, jo rajonu robežām oficiāli neeksistējot, iedzīvotāju un komunālo dienestu interpretācija par šo tēmu bija diezgan atšķirīga. 2007. gadā [[Rīgas dome]]s pilsētas attīstības departamentā aizsākās darbs pie Rīgas jaunās rajonu, jeb pēc jaunā plāna — [[Apkaime (pilsēta)|apkaimju]] definēšanas, kurā Rīga sastāv no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu. Galvenais šīs reformas iemesls ir iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku — kādi ir iedzīvotāji, kāda ir infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |title=RDPAD aicina veidot apkaimes |access-date={{dat|2008|12|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081218094959/http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |archivedate={{dat|2008|12|18||bez}} }}</ref><ref>[http://www.vestis.lv/?ct=partevi&fu=read&id=415 Rīgas Pilsētas Vēstis — Aktuāli]{{Dead link|date=September 2011}}</ref> Apkaimju definēšanu Rīgas attīstības plānā 2006.—2018. gadam ierosināja [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības departaments. Sarunvalodā bieži lietotais termins '[[mikrorajons]]' tika raksturots kā "arhitektonisks un būtu grūti piemērojams tādās vēsturiskajās pilsētas daļās kā, piemēram, Torņakalns, Vecpilsēta vai Grīziņkalns".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/58-rigas-apkaimes-katra-ar-savu-identitati-un-raksturu/|title=58 Rīgas apkaimes – katra ar savu identitāti un raksturu|last=Miščuks|first=Autors: Aleksis|website=RDPAD|access-date=2025-05-27|date=2014-01-30|language=lv}}</ref> === Rīgas apkaimju uzskaitījums === ''Skatīt arī:'' ''[[Rīgas apkaimju uzskaitījums]]'' [[Attēls:Rigas apkaimes Nr.png|right|300px]] {{columns |width=200px |col1= * 1. [[Bolderāja]] * 2. [[Daugavgrīva]] * 3. [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] * 4. [[Iļģuciems]] * 5. [[Imanta (Rīga)|Imanta]] * 6. [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] * 7. [[Ķīpsala]] * 8. [[Rītabuļļi]] * 9. [[Spilve (Rīga)|Spilve]] * 10. [[Voleri]] * 11. [[Zasulauks]] * 12. [[Āgenskalns]] * 13. [[Atgāzene]] * 14. [[Beberbeķi]] * 15. [[Bieriņi]] |col2= * 16. [[Bišumuiža]] * 17. [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] * 18. [[Mūkupurvs]] * 19. [[Pleskodāle]] * 20. [[Salas (Rīga)|Salas]] * 21. [[Šampēteris]] * 22. [[Torņakalns]] * 23. [[Ziepniekkalns]] * 24. [[Zolitūde]] * 25. [[Čiekurkalns]] * 26. [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] * 27. [[Kundziņsala]] * 28. [[Mangaļsala]] * 29. [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] * 30. [[Mīlgrāvis]] |col3= * 31. [[Pētersala-Andrejsala]] * 32. [[Sarkandaugava]] * 33. [[Trīsciems]] * 34. [[Vecāķi]] * 35. [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugava]] * 36. [[Vecmīlgrāvis]] * 37. [[Vecrīga|Vecpilsēta]] * 38. [[Centrs (Rīga)|Centrs]] * 39. [[Berģi (Rīga)|Berģi]] * 40. [[Brasa]] * 41. [[Brekši]] * 42. [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]] * 43. [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] * 44. [[Jugla (Rīga)|Jugla]] * 45. [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |col4= * 46. [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * 47. [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanste]] * 48. [[Suži (Rīga)|Suži]] * 49. [[Teika (Rīga)|Teika]] * 50. [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] * 51. [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]] * 52. [[Dārziņi]] * 53. [[Grīziņkalns]] * 54. [[Ķengarags]] * 55. [[Latgales apkaime]] * 56. [[Pļavnieki]] * 57. [[Rumbula]] * 58. [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] }} == Administrācija == ''Pamatraksts: [[Rīgas pašvaldības vadītājs]]'' Pilsētas pašvaldības vadītājs ir [[Rīgas domes priekšsēdētājs]]. Viņam palīdz viens vai vairāki vietnieki. [[Rīgas dome]] ir demokrātiski ievēlēta institūcija, un tā ir galīgā lēmējinstitūcija pilsētā. Tās sastāvā ir 60 deputāti, kurus ievēl ik pēc četriem gadiem. Rīgas domes prezidijs sastāv no Rīgas domes priekšsēdētāja un politisko partiju vai partiju bloku deleģētiem pārstāvjiem, kas ievēlēti pilsētas domē. Kopš 2025. gada 27. jūnija Rīgas mērs ir [[Viesturs Kleinbergs]] no partijas "[[Progresīvie]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.06.2025-par-rigas-meru-ievelets-viesturs-kleinbergs-no-progresivajiem.a604705/?utm_source=lsmfront&utm_campaign=velesanas&utm_medium=velesanas|title=Par Rīgas mēru ievēlēts Viesturs Kleinbergs no «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-28|language=lv}}</ref> == Demogrāfija == {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = right |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1718|5891 |1767|19500 |1775|19186 |1780|19935 |1785|25022 |1794|27813 |1800|29500 |1806|33665 |1816|39122 |1824|41493 |1829|51871 |1836|56564 |1840|60600 |1852|65777 |1857|61878 |1863|77467 |1867|102600 |1881|169300 |1897|282200 |1913|517500 |1920|185100 |1925|337699 |1930|377900 |1935|385063 |1940|353800 |1945|228200 |1950|482300 |1955|566900 |1959|580400 |1965|665200 |1970|731800 |1975|795600 |1979|835500 |1987|900300 |1990|909135 |1995|824988 |2000|764329 |2005|731762 |2010|709145 |2011|658637 |2012|636933 |2013|630565 |2014|633041 |2015|631754 |2016|630266 |2017|633264 |2018|630582 |2019|625970 |2020|621012 |2021|614618 |2022|605802 |2023|609489 |2024|605273 }}13. gadsimta sākumā Rīgā dzīvoja apmēram 1 000 cilvēku, 15. gadsimtā iedzīvotāju skaits bija palielinājies līdz 8 000, ekonomiskā uzplaukuma laikā 16. gadsimtā Rīga bija viena no Baltijas jūras piekrastes lielākajām pilsētām un tajā dzīvoja apmēram 16 000 cilvēku. Nākamajos gadsimtos ilgstošā karadarbība, mēris un ekonomiskais pagrimums nelabvēlīgi ietekmēja demogrāfisko situāciju, un 1720. gadā Rīgā bija mazāk nekā 6 000 cilvēku.<ref name=":2" /> 18. un 19. gadsimtā Rīga sāka pieaugt straujāk, 1867. gadā, kad notika 1. tautas skaitīšana, Rīgas iedzīvotāju skaits pārsniedza 100 000. Ļoti strauja attīstība Rīgā bija vērojama 50 gadu periodā starp 1863. gadu un 1913. gadu, kad iedzīvotāju skaits pieauga par vairāk nekā 440 000.<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|publisher=Apgāds Zemgale|year=1960}}</ref> Rīgas iedzīvotāju skaita salīdzinājums pēc četru tautas skaitīšanu materiāliem liecina, ka no 1867. līdz 1913. gadam tas palielinājās gandrīz 5 reizes. Salīdzinot 1863. un 1914. gadu datus, pieaugums ir vēl lielāks — 7,2 reizes.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīga 1860-1917|last=VĒSTURES INSTITŪTS|first=LATVIJAS PSR ZINĀTŅU AKADĒMIJA|publisher=Zinātne|year=1978|location=Rīga}}</ref> 1914. gadā iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]], un 1. tautas skaitīšanā neatkarīgajā Latvijā 1920. gadā Rīgā bija tikai 185 000 iedzīvotāji. Ar kara postījumu likvidēšanu un bēgļu atgriešanos iedzīvotāju skaits sāka atkal pieaugt.<ref name=":3" /> Rīgas iedzīvotāju skaita pieaugumu pārtrauca [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] notikumi. Pēc vācu repatriācijas, 1941. gada deportācijām un citiem iedzīvotāju zaudējumiem 1943. gada tautas skaitīšanā Rīgā konstatēja apmēram 300 000 iedzīvotāju, tomēr ebreji netika pieskaitīti. Šis skaits ievērojami tālāk samazinājās 1944. gada beigās, kad piespiedu kārtā vai labprātīgi Rīgu atstāja daudz iedzīvotāju, kas devās trimdā uz Vāciju un citur, tādēļ iedzīvotāju skaits bija sarucis zem 200 000. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits atkal palielinājās, kas galvenokārt saistīts ar liela viesstrādnieku skaita ievešanu no parējās PSRS.<ref name=":3" /> No 1946. līdz 1950. gadam Rīgā ik gadu iebrauca 54 600 cilvēku, migrācijas saldo bija 30 700 gadā. No 1951. līdz 1987. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits palielinājās par 11 000 gadā.<ref name=":2" /> 1980. gadu vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā — 909 135 cilvēki. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s, Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās [[Krievija|Krievijā]] dēļ, kā arī ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās dēļ, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714, bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. 2000. gada 1. janvārī Rīgā dzīvoja 764 329 cilvēku, un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. 21. gadsimta pirmās dekādes beigās Rīgas iedzīvotāju skaits turpināja samazināties, un 2011. gada beigās Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 700 000. Rīgas domes kampaņas "Esi rīdzinieks" rezultātā no 2013. gada oktobra līdz decembrim Rīgā deklarējās aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, bet Rīgas mērs [[Nils Ušakovs]] apgalvoja, ka pilsētā vēl strādā un dzīvo ap 100 000 cilvēku, kas deklarējušies citās pašvaldībās.<ref>[https://diena.lv/raksts/latvija/riga/usakovs-_ridzinieku_-kampanu-verte-ka-veiksmigu-galvaspilseta-deklarejusies-ap-10-000-cilveku-14039298 Ušakovs rīdzinieku kampaņu vērtē kā veiksmīgu; galvaspilsētā deklarējušies ap 10 000 cilvēku] Diena.lv 2014. gada 9. janvārī</ref><ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/usakova-aicinajumam-atsaukusies-un-par-ridziniekiem-kluvusi-ap-10-000-cilveku.d?id=44022006 Ušakova aicinājumam atsaukušies un par rīdziniekiem kļuvuši ap 10 000 cilvēku] Delfi (LETA), 09.01.2014</ref> Naturalizācijas dēļ pieauga rīdzinieku — [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsoņu]] īpatsvars. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā Rīgā bija piereģistrēti 473 548 Latvijas pilsoņi (74,3% no kopējā skaita), 139 639 [[Latvijas nepilsoņi]] (21,9%) un 17 591 Krievijas Federācijas pilsoņi (2,8%). Savukārt 2025. gadā Rīgā bija piereģistrēti 475 569 Latvijas pilsoņi (80,3%), 83 695 [[Latvijas nepilsoņi]] (14,1%) un 14 964 Krievijas pilsoņi (2,5%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>473 548</small><br />(74,3%) | <small>471 620</small><br /> | <small>478 150</small><br /> | <small>479 502</small><br /> | <small>482 673</small><br /> | <small>490 035</small><br /> | <small>490 232</small><br /> | <small>488 161</small><br /> | <small>486 112</small><br /> | <small>483 893</small><br /> | <small>478 834</small><br /> | <small>479 905</small><br /> | <small>476 759</small><br /> | <small>475 569</small><br />(80,3%) | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>139 639</small><br />(21,9%) | <small>135 534</small><br /> | <small>129 297</small><br /> | <small>123 934</small><br /> | <small>119 203</small><br /> | <small>114 432</small><br /> | <small>109 932</small><br /> | <small>105 383</small><br /> | <small>101 135</small><br /> | <small>97 207</small><br /> | <small>92 820</small><br /> | <small>90 045</small><br /> | <small>86 871</small><br /> | <small>83 695</small><br />(14,1%) | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>17 591</small><br />(2,8%) | <small>17 216</small><br /> | <small>18 723</small><br /> | <small>20 326</small><br /> | <small>20 621</small><br /> | <small>20 571</small><br /> | <small>20 603</small><br /> | <small>20 425</small><br /> | <small>20 162</small><br /> | <small>19 768</small><br /> | <small>19 356</small><br /> | <small>16 924</small><br /> | <small>16 184</small><br /> | <small>14 964</small><br />(2,5%) | | |} === Etniskais sastāvs === Pēc Rīgas un Vidzemes pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i un [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] iedzīvotāju etniskais sastāvs bija ļoti mainīgs. Ja 18. gadsimta beigās pilsētā dominēja [[vācbaltieši]] (viņi bija 46%, latvieši — 31%, krievi — 14%, poļi — 9%), tad 19. gadsimta beigās latvieši veidoja 33%, vācbaltieši — 31 %, krievi — 19% no kopējā iedzīvotāju skaita. 20. gadsimta sākumā latviešu īpatsvars Rīgā palielinājās un 1935. gadā sasniedza 63%. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā [[1941. gada jūnija deportācijas|1941. gada 14. jūnijā daudzus Rīgas latviešus deportēja uz PSRS]] vai nogalināja, bet 1944. gadā piespieda doties bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju. Pēc Otrā pasaules kara okupācijas vara veicināja cittautiešu ieceļošanu no PSRS un latviešu īpatsvars samazinājās līdz 36,5% 1989. gadā.<ref name=":2" /> No 1990. līdz 2015. gadam, samazinoties iedzīvotāju skaitam Rīgā, samazinājās arī gandrīz visu etnisko grupu iedzīvotāju skaits, tomēr [[latvieši|latviešu]], kā arī mazāku grupu (kuru īpatsvars ir zem 1%) skaits samazinājās lēnāk, nekā etnisko [[krievs|krievu]], [[baltkrievi|baltkrievu]], [[ukraiņi|ukraiņu]] un [[poļi|poļu]] skaits. Kopš 2000. gada latvieši atkal ir lielākā etniskā grupa Rīgā, bet kopš 2015. gada sāka pieaugt arī to iedzīvotāju absolūtais skaits, kuri pārbrauc uz Rīgu darba vai studiju dēļ no citām pilsētām vai laukiem, un deklarējas Rīgā kā latvieši. Palielinās Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kas pieder mazākām etniskām grupām (2018. gadā 5,6%) vai arī neizvēlas tautību (2018. gadā 3,5%). Latviešu skaita izmaiņas Rīgā pēc tautas skaitīšanu datiem (1867—2020):<ref>{{lkv|X|20 441}}</ref><ref name="autogenerated1">[http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=04-18a&ti=4-18.+NUMBER+OF+ETHNIC+LATVIANS+IN+LATVIA+AND+RIGA+&path=../DATABASEEN/Iedzsoc/Annual%20statistical%20data/04.%20Population/&lang=1 Central Statistical Bureau of Latvia, 2009]{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 1867 ! 1881 ! 1897 ! 1913 ! 1917 ! 1919 ! 1920 ! 1930 ! 1935 ! 1959 ! 1970 ! 1979 ! 1989 ! 2000 ! 2011 ! 2020 |- ! Latvieši<br />(īpatsvars) | <small>24 199*</small><br />(23,6%) | <small>49 974*</small><br />(29,5%) | <small>127 046*</small><br />(45,0%) | <small>218 097*</small><br />(42,2%) | <small>114 379</small><br />(54,3%) | <small>109 660</small><br />(51,5%) | <small>99 580</small><br />(54,9%) | <small>227 842</small><br />(60,3%) | <small>242 731</small><br />(63,0%) | <small>258 528</small><br />(44,5%) | <small>299 072</small><br />(40,9%) | <small>317 546</small><br />(38,3%) | <small>331 934</small><br />(36,5%) | <small>313 368</small><br />(41,0%) | <small>298 412</small><br />(42,4%) | <small>308 597</small><br />(44,5%) |} Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienā lietotās valodas.<br /> Avots: [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Rīgā 2024. gadā.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031 Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2025. gada 26. maijā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 282060 : Latvieši : green | slice 2 = 206403 : Krievi : red | slice 3 = 32227 : Ukraiņi : orange | slice 4 = 20730 : Baltkrievi : yellow | slice 5 = 9886 : Poļi : aqua | slice 6 = 4517 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 2857 : Ebreji : white | slice 8 = 667 : Romi (čigāni) : pink | slice 9 = 639 : Igauņi : brown | slice 10 = 45287 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 605273 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|aqua|Poļi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 46,6% | style="text-align:center;" | 282 060 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 34,1% | style="text-align:center;" | 206 403 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 5,3% | style="text-align:center;" | 32 227 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,4% | style="text-align:center;" | 20 730 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 1,6% | style="text-align:center;" | 9886 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0,7% | style="text-align:center;" | 4517 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,5% | style="text-align:center;" | 2857 |- | [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 667 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 639 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 7,5% | style="text-align:center;" | 45 287 |} == Augstceltnes un augstākās būves == [[Attēls:TV tornis 2004.jpg|thumb|200px|[[Rīgas radio un televīzijas tornis]]]] {{Pamatraksts|Rīgas augstceltnes un augstākās būves}} Latvijas augstākā būve atrodas Rīgā, tas ir [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] [[Zaķusala|Zaķusalā]]. Tā augstums ir 368,5 metri. Tas ir ne tikai augstākais tornis [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], bet arī augstākais [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un 13. augstākais televīzijas tornis pasaulē. Savukārt augstākās biroju vai dzīvojamās augstceltnes Rīgā ir ''[[Zunda Towers]]'', kuras dienvidu tornis ir 123 metrus augsts,<ref>[http://www.colliers.com/lv-lv/p-55520 Divu torņu moderna arhitektūras konstrukcija]{{Novecojusi saite}}</ref> kā arī [[Saules akmens]], ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]'' un [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]], kuras sniedzas augstāk par 100 metriem. {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākās Rīgas ēkas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Stāvi ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- |style="text-align:center;"| 1. |''[[Zunda Towers]]'' | style="text-align:center;" | 123 | style="text-align:center;" | 30 | style="text-align:center;" | 2015 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Saules akmens]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;" | 27 | style="text-align:center;"| 2004 |- | style="text-align:center;"| 3. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]'' | style="text-align:center;"| 114 | style="text-align:center;"| 32 | style="text-align:center;"| 2007 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 108 | style="text-align:center;"| 21 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 5. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]]'' | style="text-align:center;"| 99 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 2006 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Radisson Blu Hotel Latvija]] | style="text-align:center;"| 95 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Zemkopības ministrijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 92 | style="text-align:center;"| 26 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Latvijas Televīzijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 89 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 9. | ''[[Astra Lux]]'' | style="text-align:center;"| 81 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2007 |- | style="text-align:center;"| 10. | ''[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris]]'' (2 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 78 | style="text-align:center;"| 25 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 11. | [[Preses nams]] | style="text-align:center;"| 77 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1977 |- | style="text-align:center;"| 12. | [[Skanstes virsotnes]] (4 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 76 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 13. | [[Rietumu Capital Centre|Rietumu Bankas galvenā ēka]] | style="text-align:center;"| 70 | style="text-align:center;"| 20 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 14. | [[Centra nams]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 9 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 15. | "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" | style="text-align:center;"| 68 | style="text-align:center;"| 13 | style="text-align:center;"| 2012 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākie Rīgas torņi un baznīcas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- | style="text-align:center;"| 1. | [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 368 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;"| 1746 |- | style="text-align:center;"| 3. | [[Āgenskalna televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 110 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] pilons | style="text-align:center;"| 109 | style="text-align:center;"| 1981 |- | style="text-align:center;"| 5. | [[Rīgas Doms]] | style="text-align:center;"| 90 | style="text-align:center;"| 1776 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]] | style="text-align:center;"| 86 | style="text-align:center;"| 1225 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 1906 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 1869 |} |} == Transports == Rīga ar savu centrālo novietojumu un iedzīvotāju koncentrāciju vienmēr ir bijusi Latvijas infrastruktūras centrs. Rīgā sākas vairāki valsts nozīmes ceļi, austrumu-rietumu virzienā Rīgu šķērso Eiropas autoceļš [[Eiropas autoceļš E22|E22]], bet dienvidu-ziemeļu — [[Eiropas autoceļš E67|E67]]. === Infrastruktūra === [[Attēls:Jahtas pie Ķīpsalas (5).jpg|thumb|Vanšu tilts]] Rīgā Daugavu šķērso vairāki tilti. Senākais no tiem ir [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]], kas ir vienīgais dzelzceļa pārvades tilts Rīgā. [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]] savieno [[Vecrīga|Vecrīgu]] un [[Pārdaugava|Pārdaugavu]], [[Salu tilts]] savieno [[Latgales apkaime|Latgales apkaimi]] un Pārdaugavu caur [[Zaķusala|Zaķusalu]] un [[Lucavsala|Lucavsalu]], bet [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]] savieno Vecrīgu un Pārdaugavu caur [[Ķīpsala|Ķīpsalu]]. 2008. gadā tika pabeigta [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] projekta pirmā kārta pāri Daugavai, un 17. novembrī tas tika nodots satiksmei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atklats-jaunais-dienvidu-tilts.a49948/|title=Atklāts jaunais Dienvidu tilts|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Tilta izbūves darbi tika sākti 2004. gadā, bet pabeigti 2013. gadā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/dienvidu-tilta-ceturtas-kartas-buvniecibu-plano-sakt-2019.gada.a244033/|title=Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecību plāno sākt 2019. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Dienvidu tilts bija lielākais būvniecības projekts Baltijas valstīs pēdējo 20 gadu laikā, un tā mērķis bija samazināt satiksmes sastrēgumus pilsētas centrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dienvidutilts.lv/index.php?lang_id=2&menu_id=18|title=Dienvidu Tilts|website=web.archive.org|access-date=2023-07-31|date=2007-09-15|archive-date=2007-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20070915162206/http://www.dienvidutilts.lv/index.php?lang_id=2&menu_id=18}}</ref> Tilta kopējās izmaksas darbu noslēgumā sasniedza ap 570 miljoniem [[Lats|latu]] jeb vairāk nekā 810 miljonus [[eiro]].<ref name=":5" /> === Gaisa satiksme === [[Attēls:Riga Airport 2016.jpg|thumb|Starptautiskā lidosta "Rīga"]] Rīgā ir viena lidosta, kas apkalpo komerciālās aviokompānijas — 1975. gadā uzceltā [[starptautiskā lidosta "Rīga"]]. Tā ir galvenā aviokompānijas ''[[AirBaltic]]'' bāze, un ir viena no aviokompānijas [[Ryanair|''RyanAir'']] bāzēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelspill.com/guides/latvia-3096/|title=Latvia Travel Guide: Everything You Need to Know – Travel Spill|last=Vaivade|first=Samanta|website=travelspill.com|access-date=2023-07-31|date=2023-04-12|language=en}}</ref> Pēc pasažieru skaita lidosta ir lielākā Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/lidosta-riga-tuvakajos-gados-attistiba-plano-investet-247-miljonus-eiro.a442614/|title=Lidosta «Rīga» tuvākajos gados attīstībā plāno investēt 247 miljonus eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Ap lidostu tiek būvēts jauns multimodāls transporta mezgls ar ''[[Rail Baltica]]'' staciju, un plānā ietilpst lidostas pilsētas attīstība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/|title=Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Bijusī starptautiskā lidosta — [[Spilves lidosta]], kas atrodas 5 km attālumā no Rīgas centra, tiek izmantota mazajām lidmašīnām, pilotu apmācībai un izklaides aviācijai. Padomju laikā Rīgā atradās militārā aviobāze — [[Rumbulas lidlauks]]. === Starppilsētu satiksme === Rīgu ar pārējo Latviju savieno iekšzemes vilcieni, ko apkalpo [[Pasažieru vilciens]]. Galvenā dzelzceļa stacija ir [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]]. ''Rail Baltica'' projekts paredz izbūvēt ātrgaitas dzelzceļa līniju caur Rīgu, kas savienotu [[Tallina|Tallinu]] ar [[Lietuva]]s un [[Polija]]s robežu, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Projektu paredzēts nodot ekspluatācijā līdz 2030. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/|title=«Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> [[Rīgas Starptautiskā autoosta]] nodrošina iekšzemes un starptautiskos savienojumus ar autobusiem. === Ūdens satiksme === [[Rīgas osta|Rīgas brīvosta]] dod iespēju veikt kravu un pasažieru pārvadājumus pa jūru. Prāmji piestāj [[Rīgas pasažieru osta|Rīgas pasažieru terminālī]]. === Sabiedriskais transports Rīgā === {{Pamatraksts|Sabiedriskais transports Rīgā}} [[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|200px|Autobuss [[Mercedes-Benz]] Citaro O530 uz 13. janvāra ielas Rīgā 2005. gada 4. jūnijā]]Sabiedrisko transportu pilsētā nodrošina [[Rīgas satiksme]], un tas sastāv no 51 autobusu, 22 trolejbusu un 6 tramvaju līnijām, kas savā starpā savieno visas Rīgas priekšpilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/|title=Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2023-07-31|archive-date=2017-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20170731123614/https://www.rigassatiksme.lv/lv/}}</ref> Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas 1924. gadā. Līdz 1938. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, gadā pārvadājot 29,25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā.[[Attēls:JPG 1761.jpg|thumb|200px|Zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]] Rīgā]] Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā tika izveidots no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam. Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst.16.30 [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un Kalpaka bulvāra krustojumā. Pirmie Rīgā kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējā 5. tramvaju depo) Brīvības ielā, vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. 1882. gada 23. augustā tika atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza [[Liepāja]], kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Rīgā pirmais elektriskais [[tramvajs]] pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā. == Sports == [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006.]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021.]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gadā]] gadā Rīgā norisinājās [[Pasaules čempionāts hokejā]]. Vairāki Rīgas klubi spēlē [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā]]. [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]] spēlē [[FK RFS]], [[Riga FC]] un [[FK Metta]], [[FK Auda]]. Katru pavasari Rīgā notiek [[Rīgas maratons]]. Rīgā bāzēti arī vairāki [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubi — [[BK VEF Rīga]], [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], [[Rīgas Zeļļi]], kā arī sieviešu basketbola klubs [[TTT Rīga]]. == Mediji == === Radiostacijas === {{pamatraksts|Radio Rīgā}} {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 88,6 MHz || align="left" | Jumor FM |- | 89,2 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] [[Radio SWH Rock]] |- | 90,0 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] Radio SWH Gold |- | 90,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 1]] |- | 91,5 MHz || align="left" | [[Latvijas Radio 2]] |- | 91,9 MHz || align="left" | TOPradio- Dimzukalns (Iecava) |- | 93,1 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Radio_5_logo.png|20px]] [[Latvijas Radio 5]] — Pieci.lv |- | 93,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Index123456.jpg|20px]] [[Radio Baltkom]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 94,5 MHz || align="left" | Retro FM |- | 94,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Capital_fm_logo_lv.jpg|20px]] [[Capital FM]] |- | 95,8 MHz || align="left" | [[Attēls:NABA_95-8.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 6]] — Radio NABA |- | 96,2 MHz || align="left" | EHR Russkie Hiti |- | 96,8 MHz || align="left" | EHR SuperHits |- | 97,3 MHz || align="left" | [[Attēls:RADIO MARIJA LOGO.png|20px]] [[Radio Marija]] |- | 98,3 MHz || align="left" | TOPradio |- | 99,0 MHz || align="left" | Radio Jurmala- Jūrmala |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 99,5 MHz || align="left" | MIX FM Dance |- | 100,0 MHz || align="left" | Radio PIK |- | 100,5 MHz || align="left" | [[Attēls:BBC World Service red.svg|20px]] BBC World Service |- | 101,0 MHz || align="left" | XO FM |- | 101,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Kristīgais_Radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Kristīgais radio]] |- | 102,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] Radio Skonto+ |- | 102,7 MHz || align="left" | Radio MIX FM |- | 103,2 MHz || align="left" | Russkoe Retro |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 103,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 3]] — Klasika |- | 104,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Ehr-logo-_2016.png|20px]] [[European Hit Radio]] |- | 105,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH]] |- | 105,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH +]] |- | 106,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Star_FM_Logo.png|20px]] [[Star FM]] |- | 106,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_tev_logo.png|20px]] [[Radio TEV]] |- | 107,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] [[Radio Skonto]] |- | 107,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 4]] — Doma Laukums |- |} |} == Sadraudzības pilsētas == Rīgai 2022. gada vasarā bija sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riga.lv/lv/rigas-sadraudzibas-pilsetas |title=Rīgas sadraudzības pilsētas |access-date={{dat|2022|07|01||bez}}}}</ref> {{Col-begin|width=75%}} {{Col-3}} * {{flaga|Kazahstāna}} [[Almati]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Francija}} [[Bordo]], [[Francija]] * {{flaga|Vācija}} [[Brēmene]], [[Vācija]] * {{flaga|ASV}} [[Dallasa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]], [[Armēnija]] * {{flaga|Itālija}} [[Florence]], [[Itālija]] * {{flaga|Austrālija}} [[Kērnsa]], [[Austrālija]] * {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]], [[Ukraina]] * {{flaga|Japāna}} [[Kobe]], [[Japāna]] {{Col-3}} * {{flaga|Zviedrija}} [[Norčēpinga]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Kazahstāna}} [[Astana]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Dānija}} [[Olborga]], [[Dānija]] * {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], [[Ķīna]] * {{flaga|Somija}} [[Pori]], [[Somija]] * {{flaga|Vācija}} [[Rostoka]], [[Vācija]] * {{flaga|Čīle}} [[Santjago]], [[Čīle]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]], [[Zviedrija]] {{Col-3}} * {{flaga|Ķīna}} [[Sudžou (Dzjansu)|Sudžou]], [[Ķīna]] * {{flaga|Taivāna}} [[Taibei]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tallina]], [[Igaunija]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tartu]], [[Igaunija]] * {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], [[Uzbekistāna]] * {{flaga|Gruzija}} [[Tbilisi]], [[Gruzija]] * {{flaga|Polija}} [[Varšava]], [[Polija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Viļņa]], [[Lietuva]] {{Col-end}} == Attēlu galerija == {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=150 | height=100 | lines=3 |align=center |perrow=5 |Attēls:Riga old.jpg|[[Vecrīga]]s panorāma ar promenādi pirms 1900. gada |Attēls:Riga panorama from pardauga.jpg|Rīgas panorāma un [[Āgenskalna līcis]] no [[Pārdaugava]]s puses pirms Pirmā pasaules kara |Attēls:Riga castle tower.jpg|Rīgas pils, raugoties no [[Daugava]]s |Attēls:Rigas uzraksts.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas šosejas |File:Rīgas zīme pie Jūrmalas gatves.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas gatves |Attēls:IMG 6670.JPG|Rīgas centrs. Skats no Pēterbaznīcas skatu laukuma |Attēls:Vecriga_no_upes.jpg|Vecrīga, raugoties no Daugavas |Attēls:321505.jpg|Rīgas centrālā daļa |Attēls:Rīgas_ostas_celtni.JPG|Rīgas ostas iekraušanas celtņi |Attēls:Vecriiga no Zakjusalas.jpg|Vecrīga, skatoties no [[Zaķusala]]s. Priekšplānā [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]] |Attēls:Vanšu Bridge.jpg|Vanšu tilts no Eksporta ielas ||Rīgas panorāma uz tās rietumiem }} === Rīgas panorāma === {{wide image|Rigapanorama.JPG|1800px|Panorāma no [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s augstceltnes}} {{wide image|Vecriga view from saint peter church 2011.jpg|1200px|Panorāma no [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]s torņa}} <!-- ==Dokumenti== === Indriķa hronika par Rīgas vietas izvēli === 1200. gads: «Pirms bīskapa [[Alberta]] aizbraukšanas [[līvi]] viņam parādīja tās pilsētas vietu, ko arī sauc par Rīgu — vai nu pēc Rīgas ezera, vai tāpēc, ka tā ir it kā veldzēta, jo tai ir valgme lejā un valgme no augšas: valgme lejā — tāpēc, ka to veldzē ūdeņi un ganības, vai tāpēc, ka grēciniekiem tajā top piešķirta pilnīga grēku atlaišana un caur to tātad tiek arī veldze augšā, tas ir, debesu valstība; vai tāpēc, ka Rīga saņēmusi jaunās ticības veldzi un apkārtējie pagāni Rīgas dēļ tiek veldzēti ar svēto kristības avotu. 1201. gada vasara: Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps, atstājis ķīlniekus Vācijā, ar krustnešiem, kurus varēja sadabūt, atgriezās Līvzemē, un tajā pašā vasarā uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta, tika celta Rīgas pilsēta.» --> == Ievērojamas personības == Rīgā dzimuši: {{div col}} * inženieris, politiķis [[Georgs Armitsteds]] (1847—1912), * baletdejotājs [[Mihails Barišņikovs]] (1948), * arhitekts [[Jānis Frīdrihs Baumanis]] (1834—1891), * ķirurgs, aseptikas pamatlicējs [[Ernests fon Bergmanis]] (1836—1907), * politiķis [[Johans Kristofs Bērenss]] (1729—1792), * filozofs [[Jesaja Berlins]] (1909—1997), * mākslinieks [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002), * arhitekts [[Gunārs Birkerts]] (1925—2017), * arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]] (1858—1945), * inženieris [[Frīdrihs Canders]] (1887—1933), * inženieris [[Valters Caps]] (1905—2003), * politiķis [[Gustavs Celmiņš]] (1899—1968), * māksliniece [[Vija Celmiņa]] (1938), * dzejnieks [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950), * hokejists [[Lauris Dārziņš]] (1985), * hokejists [[Kaspars Daugaviņš]] (1988), * izgudrotājs, uzņēmējs [[Džeikobs Deiviss]] (1831—1908), * žurnālists [[Jānis Domburs]] (1972), * kinorežisors [[Sergejs Eizenšteins]] (1898—1948), * arhitekts [[Johans Daniels Felsko]] (1813—1902), * operdziedātāja [[Elīna Garanča]] (1976), * komponiste [[Lūcija Garūta]] (1902—1977), * politiķis [[Ivars Godmanis]] (1951), * neirofiziologs [[Elhonons Goldbergs]] (1946), * tenisists [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]] (1988), * fotogrāfs [[Filips Halsmans]] (1906—1979) * datorzinātnieks [[Juris Hartmanis]] (1928), * filozofs [[Nikolajs Hartmanis]] (1882—1950), * hokejists [[Artūrs Irbe]] (1967), * diriģents [[Mariss Jansons]] (1943—2019), * basketboliste [[Anete Jēkabsone-Žogota]] (1983), * komponists [[Imants Kalniņš]] (1941), * politiķis [[Aigars Kalvītis]] (1966), * aktrise un politiķe [[Ausma Kantāne-Ziedone]] (1941), * vijolnieks [[Gidons Krēmers]] (1947), * rakstnieks [[Vilis Lācis]] (1904—1966), * mākslas vēsturnieks [[Imants Lancmanis]] (1941), * arhitekts [[Eižens Laube]] (1880—1967), * mēmā kino aktrise [[Lia Mara]] (''Lya Mara'') (1897—1960), * aktrise [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]] (1951), * hokejists [[Edgars Masaļskis]] (1980), * hokejists [[Sergejs Naumovs]] (1969), * ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts [[Vilhelms Ostvalds]] (1853—1932), * gleznotājs [[Kārlis Padegs]] (1911—1940), * paleontologs [[Kristians Panders]] (1794—1865), * komponists [[Raimonds Pauls]] (1936), * komponists [[Georgs Pelēcis]] (1947), * dzejnieks [[Kristiāns Jāks Pētersons]] (1801—1822), * arhitekts [[Heincs Pīrangs]] (1876—1936), * komiķis un aktieris [[Arkādijs Raikins]] (1911—1987) * kamaniņu braucējs [[Mārtiņš Rubenis]] (1978), * dziedātājs [[Normunds Rutulis]] (1971), * rakstnieks [[Zigmunds Skujiņš]] (1926—2022), * aktieris [[Juris Strenga]] (1937), * katoļu bīskaps [[Viktors Stulpins]] (1971), * politiķis [[Jānis Šilfs]] (1881—1921), * vēsturnieks [[Kārlis Kristiāns Širrens]] (1826—1910), * arhitekts [[Reinholds Šmēlings]] (1840—1917), * šahists (astotais pasaules čempions) [[Mihails Tāls]] (1936—1992) * bijušais Latvijas Valsts prezidents [[Guntis Ulmanis]] (1939), * bijusī Latvijas Valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] (1937), * vingrotājs [[Igors Vihrovs]] (1978), * komponists un dziedātājs [[Alfrēds Vinters]] (1908—1976), * hokejists [[Sergejs Žoltoks]] (1972—2004). {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Rīgas plānošanas reģions]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas dome]] * [[Rīgas arhibīskapija]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Pieminekļi Rīgā]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Commons category|Riga|Rīga}} * [http://www.riga.lv/ Rīgas pilsētas domes portāls] * [http://www.citariga.lv/ Cita Rīga — Portāls par Rīgu un Rīgas vēsturi] * [http://www.vecriga.info/ Virtuāla ekskursija pa Vecrīgu] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=8088 Rīga Latvijas ceļvedī] * [http://latviainside.com/explore/tours/aero/riga-vr/virtualtour.html Interaktīva 360° Rīgas aero tūre] {{Rīgas pilsētas daļas}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas novadu centri}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Rīga| ]] [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] i7mr88gsrzj7wyv06hcpysjbctufhlu 0 1192 4301875 4220890 2025-06-30T08:24:23Z Apekribo 48114 korektūra 4301875 wikitext text/x-wiki {{Infobox military unit | unit_name = Manhatanas projekts | image = Trinity shot color.jpg | image_size = 300px | alt = Pirmais atombumbas izmēģinājums | caption = Manhatanas projekta “Trīsvienība” (Trinity) kodolizmēģinājums 1945. gada 16. jūlijā bija pirmā atomieroča detonācija | dates = 1942–1946 | country = {{ubl|{{flagicon|United States|1912}} [[ASV]]|{{flagicon|United Kingdom}} [[Apvienotā Karaliste]]|{{flagicon|Canada}} [[Kanāda]]}} | branch = ASV armijas inženieru korpuss | garrison = [[Okridža]], ASV. | battles = {{ubl|style=text-indent:-1em; margin-left:1em; | [[Sabiedroto iebrukums Itālijā]]|[[Operation Overlord|Allied invasion of France]] | [[Western Allied invasion of Germany|Allied invasion of Germany]]|[[Atomic bombings of Hiroshima and Nagasaki]] | [[Occupation of Japan|Allied occupation of Japan]]}} | anniversaries = 1942. gada 13. augusts | disbanded = 1947. gada 15. augusts | notable_commanders = {{ubl|[[Džeimss C. Māršals]]|[[Kenets Nikols]]}} | identification_symbol = [[File:Manhattan District.svg|110px|center|alt=Oval shaped shoulder patch with a deep blue background. At the top is a red circle and blue star, the patch of the Army Service Forces. It is surrounded by a white oval, representing a mushroom cloud. Below it is a white lightning bolt cracking a yellow circle, representing an atom.]] | identification_symbol_label = Manhatanas apgabals [[plecu piedurknes zīmotne]] | identification_symbol_2 = [[File:Manhattan Project emblem.png|110px|center|alt=Circular shaped emblem with the words "Manhattan Project" at the top, and a large "A" in the center with the word "bomb" below it, surmounting the US Army Corps of Engineers' castle emblem]] | identification_symbol_2_label = Manhatanas projekta emblēma (neoficiāla) }} '''Manhatanas projekts''' ({{val|en|Manhattan Project}}) ir [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] realizēts pētniecisks projekts, kurā tika radīti pirmie [[kodolieroči]] — trīs atombumbas. Pirmais kodolizmēģinājums tika veikts [[1945]]. gada 16. jūlijā. == Pirmais izmēģinājums == Pirms pasaulē pirmās atombumbas uzspridzināšanas zinātnieki bija strīdējušies dienām ilgi. Daži uzskatīja, ka bumba vispār nesprāgs, bet citi baidījās, ka tā iznīcinās visu [[Ņūmeksika]]s štatu. Daudzi bija gatavi derēt uz visu savu mantu, ka sprādzienā aizdegsies [[Zemes atmosfēra|atmosfēra]] un cilvēce ies bojā. Apmēram 15 kilometru attālumā no sprādziena vietas gan ierindas karavīri un virsnieki, gan zinātnieki nelielās grupās apsprieda gaidāmo notikumu. Daudzi bija gaidījuši visu nakti un tagad mīņājās tuksneša smiltīs, lai sasildītos. Laiku pa laikam viņi palūkojās dienvidaustrumu virzienā, kur atradās [[Lietiņa]] ("The Gadget"). Visiem bija metinātāju brilles, lai acis būtu pasargātas, ja viņi nepagūtu novērsties no sprādziena. == Kodolenerģijas priekšvēsture == Šis eksperiments bija vairākus gadu desmitus ilgušu pētījumu kulminācija. Ap 1900. gadu fiziķi [[Pjērs Kirī|Pjērs]] un [[Marija Kirī]] konstatēja, ka atoma kodols var izdalīt milzīgu enerģijas daudzumu. Viņi zināja, ka kodols sastāv no cieši sablīvētiem [[neitrons|neitroniem]] un [[protons|protoniem]], kurus tur kopā to iekšējo saišu enerģija. Ja šīs daļiņas atdala citu no citas, tad enerģijas izlāde būs miljoniem reižu lielāka nekā tad, ja vielu sadedzinātu parastā veidā. Agrāk zinātnieki [[atoma kodols|atoma kodolu]] uzskatīja par stabilu un nedalāmu. Tiesa, Kirī laulātais pāris nezināja, kā šo enerģijas avotu izmantot praksē. Līdz [[1930]]. gadam pētījumu rezultāti nebija iespaidīgi. Pat fiziķis [[Alberts Einšteins]] noraidīja teoriju, ka [[kodolenerģija]]s izlādes ātrums varētu būt lielāks nekā dabīgam [[radiācija|radioaktīvam starojumam]]. Tikai 1932. gadā anglim [[Džons Kokrofts|Džonam Kokroftam]] un īram [[Ernests Voltons|Ernestam Voltonam]] izdevās veikt atoma skaldīšanu. Taču šajā skaldīšanas eksperimentā neatbrīvojās tik daudz enerģijas, lai izraisītu ķēdes reakciju. Izšķirošo soli spēra 1938. gadā. Vācieši [[Oto Hāns]] un [[Fricis Štrasmanis]] atklāja, ka viņi var skaldīt ķīmiskā elementa [[urāns (elements)|urāna]] kodolu. Tūlīt pēc tam franču fiziķi konstatēja, ka urāna atoma kodola skaldīšanā atbrīvoti neitroni. Nu zinātnieki sāka pētīt, vai "brīvie" neitroni varētu sašķelt blakus esošos urāna atomus un tādā veidā uzsākt eksplozīvu ķēdes reakciju. Nestabilajā Eiropas politiskajā vidē daudzi politiķi šim atklājumam saskatīja militāru pielietojumu. [[Nacistiskā Vācija]] [[1939]]. gada 1. septembrī iebruka [[Polija|Polijā]], sākās [[Otrais pasaules karš]]. Nejaušas sakritības dēļ tajā pašā dienā dāņu fiziķis [[Nilss Bors]] publicēja rakstu zinātniskajā žurnālā ''The Physical Review''. Zinātnieks rakstīja, ka ar pietiekamu urāna-235 (īpaša urāna izotopa) daudzumu varētu atbrīvot neaptverami lielu enerģiju. == Galvenie cilvēki == Ģenerālis [[Leslijs Grovss]] sava dienesta stāvokļa dēļ kļuva par Manhatanas projekta augstāko vadītāju. Kad ASV gatavojās iesaistīties Otrajā pasaules karā, viņš bija atbildīgs par visiem armijas objektiem: kazarmām, noliktavām, aviācijas bāzēm, hospitāļiem un milzīgo Aizsardzības ministrijas ēku — [[Pentagons|Pentagonu]]. Viņš vadīja astoņus miljardus dolāru vērtu celtniecības projektu un vairāk nekā miljonu cilvēku, kuri to īstenoja. Grovsa uzdevums bija pieņemt darbā nepieciešamos zinātniskos vadītājus. Grovss ne mirkli nešaubījās, ka [[Roberts Openheimers]] ir īstais vīrs — par spīti baumām, ka viņš simpatizējot [[komunisms|komunismam]]. Vajadzēja uzbūvēt bumbu, pārejais Grovsu neinteresēja. <!--[[Roberts Openheimers]]?? uzskatīja, ka Roberts Openheimers?? nespētu tikt galā pat ar hotdogu kioska darba organizēšanu. Taču šo trūkumu bagātīgi kompensēja viņa zināšanas un milzīgās ambīcijas.--> Jau pirms Manhatanas projekta Openheimers bija pazīstams kā izcils fizikas teorētiķis, viņam bija zinātnisās publikācijas [[kvantu mehānika|kvantu mehānikā]], [[kodolfizika|kodolfizikā]], kosmiskā starojuma fizikā. Viņš bija mācību spēks [[Kalifornijas institūts|Kalifornijas institūtā]]. Ilgi pirms tam, kad ASV prezidents [[Franklins Rūzvelts]] nolēma izstrādāt atombumbu, Openheimers jau bija aprēķinājis, cik daudz urāna-235 būtu nepieciešams, lai izraisītu postošu ķēdes reakciju. [[1945]]. gadā fiziķis atbalstīja [[Japāna]]s bombardēšanu ar atombumbām, taču pēc kara aizstāvēja kodolenerģijas izmantošanu tikai mierlaika vajadzībām un pakļaušanu starptautiskai kontrolei. Tādēļ viņu apsūdzēja par "neuzticību". Openheimera nopelnus atzina 1963. gadā — dažus gadus pirms fiziķa nāves, kad ASV prezidents [[Lindons Džonsons]] viņam piešķīra apbalvojumu. == Projekta norises vieta == {{see also|Losalamosas Nacionālā laboratorija}} Protams, ar lielajām rūpnīcām vien nepietika. Manhatanas projekta labākos fiziķus un inženierus nometināja speciāli izveidotā kempingā tuksnešainā augstienē [[Losalamosa]]s pilsētiņas tuvumā [[Ņūmeksika]]s tuksnesī. Uz Manhatanas projekta sirdi veda tikai viens līkumains, grantēts ceļš. Izolācijā no ārpasaules bija jāaprēķina, cik daudz [[Urāns (elements)|urāna]] izotopa [[urāns-235|-235]] nepieciešams atombumbai un kādai ir jābūt pašas bumbas konstrukcijai. [[Losalamosa|Losalamosā]] 1943. gadā strādāja 250 zinātnieku. Pēc diviem gadiem viņu bija jau 3500, un daudziem līdzi bija arī sievas un bērni. Tā bija dzīvīga miniatūra pilsētiņa, kur zem pastāvīgi zilajām debesīm ļoti ātri un haotiski tapa pagaidu celtnes. Starp dzīvojamām barakām uz auklas žuva nupat izmazgāta veļa. Kamēr sievietes mēģināja organizēt ikdienas dzīvi, vīri strādāja laboratorijā. Tomēr viņiem atradās laiks arī citām lietām. Vairākas reizes nedēļā iedzīvotāji pulcējās uz plašiem kokteiļa vakariem, lai sveiktu tos, kuri tikai nupat bija ieradušies pilsētiņā. Sievietes laida pasaulē tik daudz bērnu, ka skopi apgādātās vietējās slimnīcas dzemdību nodaļa bija pārslogota. Īsināt laiku starp ballītēm palīdzēja teātra vakari un kinoseansi. Par spīti pilsētiņas bezrūpīgajai dzīvei, tā tomēr bija pilnīgi slepena, un visas ģimenes to faktiski nevarēja pamest. Piemēram, bija spēkā visu pasta sūtījumu [[cenzūra]]. == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{fizika-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Manhetenas projekts| ]] 6fna8w9m65ci4p04cc2z2lwgjohfif3 4301876 4301875 2025-06-30T08:25:09Z Apekribo 48114 Apekribo pārvietoja lapu [[Manhetenas projekts]] uz [[Manhatanas projekts]]: Īpašvārda atveide, sal. Manhatana 4301875 wikitext text/x-wiki {{Infobox military unit | unit_name = Manhatanas projekts | image = Trinity shot color.jpg | image_size = 300px | alt = Pirmais atombumbas izmēģinājums | caption = Manhatanas projekta “Trīsvienība” (Trinity) kodolizmēģinājums 1945. gada 16. jūlijā bija pirmā atomieroča detonācija | dates = 1942–1946 | country = {{ubl|{{flagicon|United States|1912}} [[ASV]]|{{flagicon|United Kingdom}} [[Apvienotā Karaliste]]|{{flagicon|Canada}} [[Kanāda]]}} | branch = ASV armijas inženieru korpuss | garrison = [[Okridža]], ASV. | battles = {{ubl|style=text-indent:-1em; margin-left:1em; | [[Sabiedroto iebrukums Itālijā]]|[[Operation Overlord|Allied invasion of France]] | [[Western Allied invasion of Germany|Allied invasion of Germany]]|[[Atomic bombings of Hiroshima and Nagasaki]] | [[Occupation of Japan|Allied occupation of Japan]]}} | anniversaries = 1942. gada 13. augusts | disbanded = 1947. gada 15. augusts | notable_commanders = {{ubl|[[Džeimss C. Māršals]]|[[Kenets Nikols]]}} | identification_symbol = [[File:Manhattan District.svg|110px|center|alt=Oval shaped shoulder patch with a deep blue background. At the top is a red circle and blue star, the patch of the Army Service Forces. It is surrounded by a white oval, representing a mushroom cloud. Below it is a white lightning bolt cracking a yellow circle, representing an atom.]] | identification_symbol_label = Manhatanas apgabals [[plecu piedurknes zīmotne]] | identification_symbol_2 = [[File:Manhattan Project emblem.png|110px|center|alt=Circular shaped emblem with the words "Manhattan Project" at the top, and a large "A" in the center with the word "bomb" below it, surmounting the US Army Corps of Engineers' castle emblem]] | identification_symbol_2_label = Manhatanas projekta emblēma (neoficiāla) }} '''Manhatanas projekts''' ({{val|en|Manhattan Project}}) ir [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] realizēts pētniecisks projekts, kurā tika radīti pirmie [[kodolieroči]] — trīs atombumbas. Pirmais kodolizmēģinājums tika veikts [[1945]]. gada 16. jūlijā. == Pirmais izmēģinājums == Pirms pasaulē pirmās atombumbas uzspridzināšanas zinātnieki bija strīdējušies dienām ilgi. Daži uzskatīja, ka bumba vispār nesprāgs, bet citi baidījās, ka tā iznīcinās visu [[Ņūmeksika]]s štatu. Daudzi bija gatavi derēt uz visu savu mantu, ka sprādzienā aizdegsies [[Zemes atmosfēra|atmosfēra]] un cilvēce ies bojā. Apmēram 15 kilometru attālumā no sprādziena vietas gan ierindas karavīri un virsnieki, gan zinātnieki nelielās grupās apsprieda gaidāmo notikumu. Daudzi bija gaidījuši visu nakti un tagad mīņājās tuksneša smiltīs, lai sasildītos. Laiku pa laikam viņi palūkojās dienvidaustrumu virzienā, kur atradās [[Lietiņa]] ("The Gadget"). Visiem bija metinātāju brilles, lai acis būtu pasargātas, ja viņi nepagūtu novērsties no sprādziena. == Kodolenerģijas priekšvēsture == Šis eksperiments bija vairākus gadu desmitus ilgušu pētījumu kulminācija. Ap 1900. gadu fiziķi [[Pjērs Kirī|Pjērs]] un [[Marija Kirī]] konstatēja, ka atoma kodols var izdalīt milzīgu enerģijas daudzumu. Viņi zināja, ka kodols sastāv no cieši sablīvētiem [[neitrons|neitroniem]] un [[protons|protoniem]], kurus tur kopā to iekšējo saišu enerģija. Ja šīs daļiņas atdala citu no citas, tad enerģijas izlāde būs miljoniem reižu lielāka nekā tad, ja vielu sadedzinātu parastā veidā. Agrāk zinātnieki [[atoma kodols|atoma kodolu]] uzskatīja par stabilu un nedalāmu. Tiesa, Kirī laulātais pāris nezināja, kā šo enerģijas avotu izmantot praksē. Līdz [[1930]]. gadam pētījumu rezultāti nebija iespaidīgi. Pat fiziķis [[Alberts Einšteins]] noraidīja teoriju, ka [[kodolenerģija]]s izlādes ātrums varētu būt lielāks nekā dabīgam [[radiācija|radioaktīvam starojumam]]. Tikai 1932. gadā anglim [[Džons Kokrofts|Džonam Kokroftam]] un īram [[Ernests Voltons|Ernestam Voltonam]] izdevās veikt atoma skaldīšanu. Taču šajā skaldīšanas eksperimentā neatbrīvojās tik daudz enerģijas, lai izraisītu ķēdes reakciju. Izšķirošo soli spēra 1938. gadā. Vācieši [[Oto Hāns]] un [[Fricis Štrasmanis]] atklāja, ka viņi var skaldīt ķīmiskā elementa [[urāns (elements)|urāna]] kodolu. Tūlīt pēc tam franču fiziķi konstatēja, ka urāna atoma kodola skaldīšanā atbrīvoti neitroni. Nu zinātnieki sāka pētīt, vai "brīvie" neitroni varētu sašķelt blakus esošos urāna atomus un tādā veidā uzsākt eksplozīvu ķēdes reakciju. Nestabilajā Eiropas politiskajā vidē daudzi politiķi šim atklājumam saskatīja militāru pielietojumu. [[Nacistiskā Vācija]] [[1939]]. gada 1. septembrī iebruka [[Polija|Polijā]], sākās [[Otrais pasaules karš]]. Nejaušas sakritības dēļ tajā pašā dienā dāņu fiziķis [[Nilss Bors]] publicēja rakstu zinātniskajā žurnālā ''The Physical Review''. Zinātnieks rakstīja, ka ar pietiekamu urāna-235 (īpaša urāna izotopa) daudzumu varētu atbrīvot neaptverami lielu enerģiju. == Galvenie cilvēki == Ģenerālis [[Leslijs Grovss]] sava dienesta stāvokļa dēļ kļuva par Manhatanas projekta augstāko vadītāju. Kad ASV gatavojās iesaistīties Otrajā pasaules karā, viņš bija atbildīgs par visiem armijas objektiem: kazarmām, noliktavām, aviācijas bāzēm, hospitāļiem un milzīgo Aizsardzības ministrijas ēku — [[Pentagons|Pentagonu]]. Viņš vadīja astoņus miljardus dolāru vērtu celtniecības projektu un vairāk nekā miljonu cilvēku, kuri to īstenoja. Grovsa uzdevums bija pieņemt darbā nepieciešamos zinātniskos vadītājus. Grovss ne mirkli nešaubījās, ka [[Roberts Openheimers]] ir īstais vīrs — par spīti baumām, ka viņš simpatizējot [[komunisms|komunismam]]. Vajadzēja uzbūvēt bumbu, pārejais Grovsu neinteresēja. <!--[[Roberts Openheimers]]?? uzskatīja, ka Roberts Openheimers?? nespētu tikt galā pat ar hotdogu kioska darba organizēšanu. Taču šo trūkumu bagātīgi kompensēja viņa zināšanas un milzīgās ambīcijas.--> Jau pirms Manhatanas projekta Openheimers bija pazīstams kā izcils fizikas teorētiķis, viņam bija zinātnisās publikācijas [[kvantu mehānika|kvantu mehānikā]], [[kodolfizika|kodolfizikā]], kosmiskā starojuma fizikā. Viņš bija mācību spēks [[Kalifornijas institūts|Kalifornijas institūtā]]. Ilgi pirms tam, kad ASV prezidents [[Franklins Rūzvelts]] nolēma izstrādāt atombumbu, Openheimers jau bija aprēķinājis, cik daudz urāna-235 būtu nepieciešams, lai izraisītu postošu ķēdes reakciju. [[1945]]. gadā fiziķis atbalstīja [[Japāna]]s bombardēšanu ar atombumbām, taču pēc kara aizstāvēja kodolenerģijas izmantošanu tikai mierlaika vajadzībām un pakļaušanu starptautiskai kontrolei. Tādēļ viņu apsūdzēja par "neuzticību". Openheimera nopelnus atzina 1963. gadā — dažus gadus pirms fiziķa nāves, kad ASV prezidents [[Lindons Džonsons]] viņam piešķīra apbalvojumu. == Projekta norises vieta == {{see also|Losalamosas Nacionālā laboratorija}} Protams, ar lielajām rūpnīcām vien nepietika. Manhatanas projekta labākos fiziķus un inženierus nometināja speciāli izveidotā kempingā tuksnešainā augstienē [[Losalamosa]]s pilsētiņas tuvumā [[Ņūmeksika]]s tuksnesī. Uz Manhatanas projekta sirdi veda tikai viens līkumains, grantēts ceļš. Izolācijā no ārpasaules bija jāaprēķina, cik daudz [[Urāns (elements)|urāna]] izotopa [[urāns-235|-235]] nepieciešams atombumbai un kādai ir jābūt pašas bumbas konstrukcijai. [[Losalamosa|Losalamosā]] 1943. gadā strādāja 250 zinātnieku. Pēc diviem gadiem viņu bija jau 3500, un daudziem līdzi bija arī sievas un bērni. Tā bija dzīvīga miniatūra pilsētiņa, kur zem pastāvīgi zilajām debesīm ļoti ātri un haotiski tapa pagaidu celtnes. Starp dzīvojamām barakām uz auklas žuva nupat izmazgāta veļa. Kamēr sievietes mēģināja organizēt ikdienas dzīvi, vīri strādāja laboratorijā. Tomēr viņiem atradās laiks arī citām lietām. Vairākas reizes nedēļā iedzīvotāji pulcējās uz plašiem kokteiļa vakariem, lai sveiktu tos, kuri tikai nupat bija ieradušies pilsētiņā. Sievietes laida pasaulē tik daudz bērnu, ka skopi apgādātās vietējās slimnīcas dzemdību nodaļa bija pārslogota. Īsināt laiku starp ballītēm palīdzēja teātra vakari un kinoseansi. Par spīti pilsētiņas bezrūpīgajai dzīvei, tā tomēr bija pilnīgi slepena, un visas ģimenes to faktiski nevarēja pamest. Piemēram, bija spēkā visu pasta sūtījumu [[cenzūra]]. == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{fizika-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Manhetenas projekts| ]] 6fna8w9m65ci4p04cc2z2lwgjohfif3 0 1761 4301569 4301562 2025-06-29T12:40:05Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/185.201.30.47|185.201.30.47]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Spnq 4295368 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|valsti Britu salās|Īrija (nozīmju atdalīšana)|Īrija}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Éire'' / ''Ireland'' | pilnais_valsts_nosaukums = Īrija | valsts_nosaukums = | karoga_attēls = Flag of Ireland.svg | karoga_nosaukums = Īrijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Ireland.svg | ģerboņa_nosaukums = Īrijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Amhrán na bhFiann]]''<br /><small>Kareivju dziesma</small> | kartes_attēls = Location Ireland EU Europe.png | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Dublina]] | latd=53 | latm=20 | latNS=N | longd=6 | longm=16 | longEW=W | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[īru valoda|īru (gēlu) valoda]]<br>[[Angļu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Īrijas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]] | valsts_galva = [[Maikls Higinss]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Īrijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Saimons Heriss]] | valsts_galvas_tituls3 = <!--[[Īrijas valdības vadītāja vietnieku uzskaitījums|Valdības vadītāja vietnieks]]--> | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = [[Īrijas vēsture|Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] | neatkarības_notikums = Deklarēta | neatkarības_datums = {{dat|1916|4|24}} | neatkarības_notikums2 = Ratificēta | neatkarības_datums2 = {{dat|1921|1|21}} | neatkarības_notikums3 = Atzīta | neatkarības_datums3 = {{dat|1922|12|6}} | neatkarības_notikums4 = Pašreizējā konstitūcija | neatkarības_datums4 = {{dat|1937|12|29}} | iestāšanāsESdatums = {{dat|1973|1|1}} | platība_km2 = 70 273 | platība_rangs = 120. | procenti_ūdens = 2,0 | iedzīvotāju_skaits = 4,857,000 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2018 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 123. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 63,4 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 139. | IKP_PPP = $175,055 miljardi | IKP_PPP_gads = 2009 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $39 468 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} 0,955 | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <font color="#009900">ļoti augsts</font> | HDI_rangs = 2. | valūta = [[Eiro]] (€) | valūtas_kods = EUR | laika_zona = [[Rietumeiropas laiks|WET]] | utc_offset = +0 | laika_zona_DST = [[IST]] ([[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]]) | utc_offset_DST = +1 | domēns = [[.ie]] | tālsarunu_kods = 353 | iso_kods_num = 372 | iso_kods_alfa2 = IE | iso_kods_alfa3 = IRL }} '''Īrija''' ({{val|ga|Éire}}, {{val|en|Ireland}}), dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā '''Īrijas Republika''' ({{val|ga|Poblacht na hÉireann}}, {{val|en|Republic of Ireland}}), ir valsts [[Eiropa]]s ziemeļrietumos. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas piecas sestdaļas no [[Īrija (sala)|Īrijas]] salas, kā arī daudzas citas nelielas salas. Tās vienīgā sauszemes robeža ir ar [[Ziemeļīrija|Ziemeļīriju]] jeb [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]]s daļu ziemeļos. To rietumos apskalo [[Atlantijas okeāns]], bet austrumos to apskalo [[Īrijas jūra]] un [[Sentdžordža šaurums]]. Īrijas kopējā platība ir 70 273 [[km²]] un to ietekmē mērenās joslas klimats. Rietumos piekraste ir klinšaina un bagāta ar pauguriem un nelieliem kalniem. Valsts centrālā daļa ir samērā līdzena un to šķērso vairākas lielas upes, kā arī centrālajā daļā plešas plaši purvi. Īrijas salas dalīšana notika [[1921]]. gadā, kad tika nodibināta mūsdienu Īrijas valsts. Gadsimtu gaitā īri pamazām zaudēja savu valodu (mūsdienās oficiālo valsts valodu — [[īru valoda|īru valodu]] — brīvi pārvalda tikai apmēram 10% iedzīvotāju), bet ir saliedējušies ar [[katolisms|katoļu]] baznīcu, kas kļuvusi par īru nacionālās mentalitātes sastāvdaļu. 20. gadsimta otrajā pusē pēc dažādu nozaru reformām Īrijas tautsaimniecība piedzīvoja strauju uzplaukumu apsteidzot Apvienoto Karalisti. Īrija ir [[parlamentāra republika]], kas sastāv no četrām provincēm un divdesmit sešām grāfistēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Dublina]]. Īrija 1973. gadā pievienojās [[Eiropas Savienība]]i un kopš 1999. gada [[eiro]] ir Īrijas oficiālā valūta. Īrija ir [[ANO]] dalībvalsts, kā arī [[ESAO]] un [[Pasaules Tirdzniecības organizācija|PTO]] dibinātājvalsts. Īrija ievēro neitralitāti militārajā jomā, tāpēc tā nav [[NATO]] dalībvalsts. 20. gadsimta otrajā pusē pēc izglītības un nodokļu politikas reformas Īrijas tautsaimniecība piedzīvoja strauju uzplaukumu. Mūsdienās Īrija ir viena no turīgākajām valstīm pasaulē pēc [[Iekšzemes kopprodukts pēc pirktspējas līmeņa|IKP uz vienu iedzīvotāju]]. No 2011. līdz 2013. gadam Īrija bija septītā attīstītākā valsts pasaulē pēc [[Tautas attīstības indekss|tautas attīstības indeksa]].<ref>http://hdr.undp.org/en/media/HDR_2011_EN_Table1.pdf</ref> Īrija atrodas 16. vietā pasaulē pēc preses brīvības indeksa un 11. vietā pēc ekonomiskās brīvības indeksa. == Etimoloģija == Valsts nosaukums mūsdienu [[Īru valoda|īru valodā]] (''Éire'') cēlies no [[Senīru valoda|senīru]] ''Eriu "[[valsts]]",'' vai [[Eriu]] — dievietes vārda [[Īru mitoloģija|īru mitoloģijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irishcentral.com/roots/history/where-does-the-name-ireland-come-from|title=Where does the name Ireland come from?|website=IrishCentral.com|access-date=2022-09-06|date=2022-03-25|language=en}}</ref> [[Īrijas konstitūcija]]s ceturtajā pantā (pieņemta 1937. gadā) teikts: "Valsts nosaukums ir ''Éire'' jeb, [[Angļu valoda|angļu valodā]], ''Ireland''".<ref>{{Publikācijas atsauce|title=Ireland's Constitution of 1937. with Amendments through 2012.|url=https://www.constituteproject.org/constitution/Ireland_2012.pdf|journal=}}</ref> 1947. gadā tika pieņemts nosaukums ''Republic of Ireland'' kā valsts apraksts (''Description of the State''). Taču Īrijas nosaukums joprojām ir vienkārši ''Ireland''. Tas ir saistīts ar konstitūcijā noteiktajām pretenzijām uz visu salu: “Tautai piederošo teritoriju veido visa [[Īrija (sala)|Īrijas sala]], tai [[Īrijas salas|piegulošās salas]] un teritoriālā jūra” (2. pants, [[Belfāstas nolīgums|Belfāstas nolīguma]] rezultātā kopš 1998. punkta teksts ir aizstāts ar neitrālāku tekstu). Neskatoties uz to, dažādās sfērās — gan oficiālajā, gan neoficiālajā — lai valsts atšķirtu no britu [[Ziemeļīrija]]s un pašas Īrijas salas, tiek plaši izmantots nosaukums ''Republic of Ireland''. == Vēsture == {{pamatraksts|Īrijas vēsture}} === Aizvēsturiskā Īrija === Īrijas vēsture sākās ar pirmo zināmo cilvēku apmešanos Īrijā aptuveni 8000 gadus pirms mūsu ēras, kad [[mednieki un vācēji]] ieradās, iespējams pa [[Zemes tilts|zemes tiltu]], no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] un kontinentālās [[Eiropa]]s.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Moody|first=T.W. & Martin, F.X., eds.|title=The Course of Irish History|publisher=Roberts Rinehart|date=1995|pages=31-32|id={{ISBN|1-56833-175-4}}}}</ref> Dažas arheoloģiskās pēdas ir saglabājušās no šīs grupas, bet pēcteči [[Neolīts|neolīta]] laikmetā ieradās, galvenokārt no [[Ibērijas pussala]]s. Tie apmetās galvenajās neolīta apmešanās vietās kā, piemēram, [[Ņūgreindža|Ņūgreindžā]].<ref>[http://www.breakingnews.ie/2004/09/09/story165780.html Geneticists find Celtic links to Spain and Portugal] www.breakingnews.ie, [[2004-09-09]]. Atjaunināts {{dat|2007|04|01}}.</ref><ref>[http://www.prospect-magazine.co.uk/article_details.php?id=7817 Myths of British ancestry] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060926181227/http://www.prospect-magazine.co.uk/article_details.php?id=7817|date={{dat|2006|09|26||bez}}}} Stephen Oppenheimer. October 2006, Special report. Atjaunināts {{dat|2007|04|01}}.</ref> === Kristietības izplatība Īrijā === Pēc [[Svētais Patriks|Svētā Patrika]] un citu kristiešu [[Misionārs|misionāru]] ierašanās [[5. gadsimts|5. gadsimta]] vidū, līdz [[600]]. gadam [[kristietība]] bija pārmākusi vietējo pagānu [[reliģija]]s. === Viduslaiki === {{Skatīt arī|Kromvela Īrijas iekarošana}} [[Agrie viduslaiki|Agrajos viduslaikos]] būdama viena no Eiropas kristīgās kultūras centriem, tālākos gadsimtos Īrija nonāca spēcīgākā kaimiņa [[Anglija]]s aizvien ciešākā pakļautībā, līdz [[1801]]. gadā tika tieši iekļauta kopējā [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotajā karalistē]]. Atšķirībā no [[Skotija]]s, Īrijai Apvienotajā Karalistē nebija noteikts brīvas tirdzniecības statuss. [[protestantisms|Protestantu]] ([[vīgi|vīgu]]) kontrolētā parlamenta apstākļos Īrijā tika diskriminēta [[katoļu baznīca]]. Katoļiem bija liegta iespēja turēt nekustamo īpašumu, ieņemt valsts amatus, pat izglītība. Tāpēc īri mēģināja sacelties vai ik pa desmitgadei. Īrija 1707. gadā tika izslēgta no Apvienotās Karalistes sastāva. Tā saglabāja savu parlamentu, taču saskaņā ar Poininga likumu (''Poynings'Law'', 1494.) Īrijas parlamentu turpināja kontrolēt Anglijas parlaments un Anglijas karaļa ministri. Īrijas iedzīvotāju skaits turpināja pieaugt, taču Anglijas uzspiestās kontroles dēļ reformas kavējās un ekonomika stagnēja, tāpēc 18. gadsimta laikā Īrijā cits pēc cita sekoja bada laiki. Pilsētās un provincēs plosījās laupītāju bandas, valsts grima arvien dziļākā postā, līdz Apvienotajai Karalistei nekas cits neatlika kā 1801. gadā likvidēt Īrijas autonomiju (parlamentu un pašpārvaldi). Īrija tika pilnībā iekļauta Lielbritānijas sastāvā, un Īrijas pārstāvji (tāpat kā pārējo zemju pārstāvji) piedalījās Lielbritānijas parlamenta darbā kā deputāti. Īru deputātu grupu vadīja OíKonels. === Savienība ar Lielbritāniju === No [[1845]]. līdz [[1849]]. gadam Īrijā plosījās [[Kartupeļu bads]], kad no bada mira, pēc minimāliem aprēķiniem, 0,5 miljoni iedzīvotāju, bet apmēram 2 miljoni iedzīvotāju devās bēgļu gaitās. [[1841]]. gadā Īrijā dzīvoja vairāk nekā 6,5 miljoni iedzīvotāju (par 25% vairāk nekā mūsdienās). Kaut arī dzimstības līmenis Īrijā bija augsts, līdz pat 20. gadsimta vidum iedzīvotāju skaits turpināja samazināties lielās emigrācijas dēļ. 1869. gadā Īrijā baznīca tika šķirta no valsts. 1870. gadā mēģināja īstenot agrāro reformu, bet nekas no tās neiznāca. 1872. gadā īru deputāti atkal izvirzīja Īrijas autonomijas ideju, bet, kad to noraidīja, tie Parnela vadībā (izmantojot parlamenta kārtības ruļļa nepilnības, piemēram, ka nebija reglamentēts deputāta uzstāšanās ilgums) sāka traucēt parlamenta darbu. Pašā Īrijā aktīvi izvērsās [[Terorisms|teroristisku]] atbrīvošanās organizāciju darbība, kuras vietējā līmenī bija ietekmīgākas nekā valsts institūcijas. Klasisks piemērs — vienā apgabalā visi pārstāja pirkt rūpnieka Boikota preces, tā iedzenot viņu bankrotā. 1886. gadā Gladstons ierosināja piešķirt Īrijai autonomiju un parlamentu. To noraidīja. 1912. gadā Askrits atkal iesniedza šo likumprojektu. Pēc trešā piegājiena 1914. gadā to apstiprināja, bet [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] dēļ neīstenoja pilnībā. Olstera, kurā dominēja kolonisti no Skotijas, pieprasīja atdalīšanos no Īrijas.[[Attēls:Easter Proclamation of 1916.png|thumb|Lieldienu aicinājums, ko izdevuši Lieldienu sacelšanās vadītāji|left]] === Neatkarības karš === {{Sīkāk|Lieldienu sacelšanās}} 1916. gadā notika [[Lieldienu sacelšanās]], lielākā īru sacelšanās no [[Īru 1798. gada sacelšanās]], kas beidzās ar sakāvi, tomēr pieauga tautas atbalsts republikāņiem un 1918. gada decembra Apvienotās Karalistes parlamenta velēšanās īru republikāņu partija ''[[Sinn Féin]]'' ieguva 73 no 105 Īrijai atvēlētajām vietām. 1919. gada janvārī ''Sinn Féin'' atteicās piedalīties Apvienotās Karalistes parlamenta darbā, bet tā vietā izveidoja Īrijas parlamentu un pasludināja Īrijas Republikas neatkarību, kas izraisīja [[Īrijas Neatkarības karš|Īrijas Neatkarības karu]]. 1921. gada 9. jūlijā tika noslēgts pamiers un pēc ilgām sarunām 5. decembrī Īrija noslēdza domīnijas līgumu ar Lielbritāniju izveidojot [[Īrijas Brīvvalsts|Īrijas Brīvvalsti]] (ziemeļu grāfistes ar Olsteru priekšgalā palika Lielbritānijas sastāvā). Sākās [[Īrijas pilsoņu karš|pilsoņu karš]] starp jauno brīvvalsti un republikāņiem-domīnijas līguma pretiniekiem, kurā pēdējie tika sakauti. 1937. gadā Īrija pieņēma jaunu konstitūciju un pasludināja pilnīgu neatkarību. === Īrija 20. un 21. gadsimtā === 20. gadsimta otrajā pusē pēc [[reforma|izglītības reformas]] (Nacionālās bibliotēkas uzcelšana, bibliotēku tīkla izveidošana, izglītības programmu reorganizācija) un nodokļu politikas reformas Īrijas tautsaimniecība piedzīvoja strauju uzplaukumu. 1973. gadā Īrija pievienojās [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]i. Pēc [[ANO tautas attīstības indekss|ANO tautas attīstības indeksa]], tā bija 4. vietā pasaulē ([[2006. gads|2006]]. gadā) aiz [[Norvēģija]]s, [[Islande]]s un [[Austrālija]]s, arī pēc [[IKP]] ([[PPP]]) uz iedzīvotāju — 4. vietā pasaulē ([[2005. gads|2005]]. gadā) aiz [[Luksemburga]]s, [[Norvēģija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], aiz sevis atstājot bijušo metropoli — Lielbritāniju, kura tolaik bija attiecīgi 17. un 18. vietā. Līdz 2008. gada [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|Globālajai finanšu krīze]]i Īrijas iedzīvotāju skaits pieauga par vidēji 2% gadā. Labākas dzīves meklējumos tajā ieradās ārvalstu darbaspēks. Pēc [[Latvija]]s pievienošanās [[Eiropas Savienība|ES]] uz Īriju pārcēlās arī tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. [[Attēls:Ireland (MODIS).jpg|thumbnail|Īrijas satelītaatēls]] == Ģeogrāfija == Īrija ir Eiropas valsts, kas atrodas Eiropas ziemeļrietumos un aizņem 5/6 no [[Īrija (sala)|Īrijas salas]]. Īrijas sala kopā ar Lielbritānijas salu ir plašāk pazīstama kā [[Britu salas]]. Vienīgā Īrijas sauszemes robeža ir [[Ziemeļīrija|Ziemeļīriju]] ziemeļos, kas ir viena no Lielbritānijas daļām. Īriju no Lielbritānijas salas atdala Īrijas jūra, bet no Eiropas kontinentālās daļas to atdala [[Ķeltu jūra]]. Īrijas teritorija aizņem 70 273 [[km²]] un tā pēc platības ir 16. lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts un 120. lielākā valsts pasaulē pēc platības. Augstākais punkts ir [[Karantūils]], kura augstums ir 1 038 metrus virs jūras līmeņa un atrodas Īrijas dienvidrietumos. Īrijas rietumu piekraste ir klinšaina un bagāta ar daudziem maziem pauguriem un nelieliem kalniem. Valsts centrālā daļa ir lielākoties līdzena un to šķērso vairākas lielas upes. Valsts centrs ietilpst Šanonas upes baseinā, tāpēc tam raksturīgi plaši purvi, kuros ir iespējams iegūt ļoti daudz [[kūdra]]s. Īrijas lielākais ezers ir [[Koriba ezers]], kas atrodas valsts rietumu daļā un ir 176 [[km²]] liels. Nākamie lielākie ezeri ir [[Derga ezers]] un [[Māska ezers]]. Īrijas lielākā upe ir [[Šanonas upe]], kuras kopējais garums ir 360,5 kilometri. Nākamās lielākās upes ir [[Barovas upe]] un [[Šīras upe]]. === Administratīvais iedalījums === {{pamatraksts|Īrijas administratīvais iedalījums}} Īrija ir vēsturiski sadalīta četrās provincēs, bet administratīvi tā ir sīkāk sadalīta [[Īrijas administratīvais iedalījums|divdesmit deviņās grāfistēs]]. === Klimats === Vietējo klimatu nosaka Ziemeļatlantijas straume, tāpēc to var raksturot kā mērenu. Vasarā temperatūra virs 30 grādiem pēc Celsija uzkāpj reizi desmit gados, tāpat ļoti reti tā noslīd līdz -6 grādiem. Nokrišņu daudzums Īrijā ir ļoti liels, jo dažās valsts daļās līst pat līdz 275 dienām gadā. == Demogrāfija == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Pēc tautas skaitīšanu datiem no 2006. līdz 2011. gadam Īrijas iedzīvotāju skaits palielinājās par vairāk kā 348 tūkstošiem un 2011. gadā sasniedza 4,59 miljonus, pie kam kopējais iebraucēju skaits pieauga no 420 līdz 544 tūkstošiem. Ārzemēs dzimušo Īrijas iedzīvotāju skaits palielinājās par 25% un sasniedza 767 tūkstošus, veidojot 17% no kopējā iedzīvotāju skaita. Visstraujāk augošās grupas bija [[rumāņi]] (+110%), [[indieši]] (+91%), [[poļi]] (+83%), [[latvieši]] (+43%) un [[lietuvieši]] (+40%). 514 tūkstoši Īrijas iedzīvotāju mājās runāja svešvalodā un visizplatītākā valoda bija [[Poļu valoda|poļu]], kam sekoja [[Franču valoda|franču]], [[Lietuviešu valoda|lietuviešu]] un [[Vācu valoda|vācu]]. {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |type = |align = left |width = |state = |shading = |percentages = on |break = jā |footnote = <center>Avoti:<ref>[https://www.cso.ie/en/releasesandpublications/er/pme/populationandmigrationestimatesapril2017/ "Population and migration estimates april 2017".]</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url= https://cso.ie/en/releasesandpublications/er/pme/populationandmigrationestimatesapril2019/ |title=Populationand migration estimates April 2019|date=27 August 2019}}</ref></center> | cols = 4 | graph-pos = bottom |1841|6528799 |1851|5111557 |1861|4402111 |1871|4053187 |1881|3870020 |1891|3468694 |1901|3221823 |1911|3139688 |1926|2971992 |1936|2968420 |1946|2955107 |1951|2960593 |1961|2818341 |1971|2978248 |1981|3443405 |1991|3525719 |2002|3917203 |2011|4588252 |2022|5123536 }} === Lielākās pilsētas === {{Īrijas lielākās pilsētas}} === Etniskais sastāvs === Imigranti pēc izcelsmes valsts:<ref>[https://ec.europa.eu/eurostat/data/database Eurostat datubāze]</ref> {| class="wikitable" |+ !scope=col| !scope=col| 2017 !scope=col| 2018 !scope=col| 2019 !scope=col| 2020 !scope=col| 2021 !scope=col| 2022 |- |Kopējais iedzīvotāju skaits | align="right" |{{formatnum:4784383}} | align="right" |{{formatnum:4830392}} | align="right" |{{formatnum:4904240}} | align="right" |{{formatnum:4964440}} | align="right" |{{formatnum:5006324}} | align="right" |{{formatnum:5060004}} |- |Dzimšanas valsts: {{Īrija}} | align="right" |{{formatnum:4219499}} | align="right" |{{formatnum:4251610}} | align="right" |{{formatnum:4292229}} | align="right" |{{formatnum:4321034}} | align="right" |{{formatnum:4356578}} | align="right" |{{formatnum:4388737}} |- |Ārvalstīs dzimušo skaits: | align="right" |{{formatnum:564884}} | align="right" |{{formatnum:578782}} | align="right" |{{formatnum:612011}} | align="right" |{{formatnum:643406}} | align="right" |{{formatnum:649746}} | align="right" |{{formatnum:671267}} |- |{{Polija}} | align="right" |{{formatnum:127045}} | align="right" |{{formatnum:129117}} | align="right" |{{formatnum:130654}} | align="right" |{{formatnum:132638}} | align="right" |{{formatnum:135195}} | align="right" |{{formatnum:135903}} |- |{{Apvienotā Karaliste}} | align="right" |{{formatnum:107330}} | align="right" |{{formatnum:109303}} | align="right" |{{formatnum:112414}} | align="right" |{{formatnum:117426}} | align="right" |{{formatnum:117820}} | align="right" |{{formatnum:118083}} |- |{{Lietuva}} | align="right" |{{formatnum:38279}} | align="right" |{{formatnum:39276}} | align="right" |{{formatnum:40205}} | align="right" |{{formatnum:41247}} | align="right" |{{formatnum:42396}} | align="right" |{{formatnum:42973}} |- |{{Rumānija}} | align="right" |{{formatnum:29293}} | align="right" |{{formatnum:28628}} | align="right" |{{formatnum:27902}} | align="right" |{{formatnum:27294}} | align="right" |{{formatnum:27068}} | align="right" |{{formatnum:26576}} |- |{{Latvija}} | align="right" |'''{{formatnum:20671}}''' | align="right" |'''{{formatnum:21070}}''' | align="right" |'''{{formatnum:21394}}''' | align="right" |'''{{formatnum:21787}}''' | align="right" |'''{{formatnum:22303}}''' | align="right" |'''{{formatnum:22474}}''' |- |{{Vācija}} | align="right" |{{formatnum:13200}} | align="right" |{{formatnum:14673}} | align="right" |{{formatnum:17157}} | align="right" |{{formatnum:18811}} | align="right" |{{formatnum:18989}} | align="right" |{{formatnum:20423}} |- |{{Nigērija}} | align="right" |{{formatnum:8579}} | align="right" |{{formatnum:9843}} | align="right" |{{formatnum:12608}} | align="right" |{{formatnum:15231}} | align="right" |{{formatnum:16103}} | align="right" |{{formatnum:18430}} |- |{{ASV}} | align="right" |{{formatnum:12480}} | align="right" |{{formatnum:12933}} | align="right" |{{formatnum:14487}} | align="right" |{{formatnum:15945}} | align="right" |{{formatnum:16136}} | align="right" |{{formatnum:17377}} |- |{{Francija}} | align="right" |{{formatnum:12659}} | align="right" |{{formatnum:13368}} | align="right" |{{formatnum:15046}} | align="right" |{{formatnum:16185}} | align="right" |{{formatnum:16207}} | align="right" |{{formatnum:17181}} |- |{{Indija}} | align="right" |{{formatnum:13064}} | align="right" |{{formatnum:13141}} | align="right" |{{formatnum:14420}} | align="right" |{{formatnum:15622}} | align="right" |{{formatnum:15621}} | align="right" |{{formatnum:16906}} |- |{{Brazīlija}} | align="right" |{{formatnum:15148}} | align="right" |{{formatnum:14962}} | align="right" |{{formatnum:15669}} | align="right" |{{formatnum:16347}} | align="right" |{{formatnum:15903}} | align="right" |{{formatnum:16470}} |- |{{Spānija}} | align="right" |{{formatnum:12860}} | align="right" |{{formatnum:13228}} | align="right" |{{formatnum:14629}} | align="right" |{{formatnum:15522}} | align="right" |{{formatnum:15336}} | align="right" |{{formatnum:16057}} |- |{{ĶTR}} | align="right" |{{formatnum:11429}} | align="right" |{{formatnum:11906}} | align="right" |{{formatnum:13355}} | align="right" |{{formatnum:14573}} | align="right" |{{formatnum:14625}} | align="right" |{{formatnum:15647}} |- |{{Itālija}} | align="right" |{{formatnum:12341}} | align="right" |{{formatnum:12486}} | align="right" |{{formatnum:13520}} | align="right" |{{formatnum:14214}} | align="right" |{{formatnum:13989}} | align="right" |{{formatnum:14565}} |- |{{Filipīnas}} | align="right" |{{formatnum:5975}} | align="right" |{{formatnum:6980}} | align="right" |{{formatnum:9441}} | align="right" |{{formatnum:11425}} | align="right" |{{formatnum:12060}} | align="right" |{{formatnum:13932}} |- |{{Slovākija}} | align="right" |{{formatnum:10130}} | align="right" |{{formatnum:10416}} | align="right" |{{formatnum:10612}} | align="right" |{{formatnum:10988}} | align="right" |{{formatnum:11294}} | align="right" |{{formatnum:11416}} |- |{{Ungārija}} | align="right" |{{formatnum:9431}} | align="right" |{{formatnum:9379}} | align="right" |{{formatnum:9364}} | align="right" |{{formatnum:9354}} | align="right" |{{formatnum:9377}} | align="right" |{{formatnum:9336}} |- |{{Pakistāna}} | align="right" |{{formatnum:7851}} | align="right" |{{formatnum:7531}} | align="right" |{{formatnum:7557}} | align="right" |{{formatnum:7576}} | align="right" |{{formatnum:7216}} | align="right" |{{formatnum:7382}} |- |{{Nīderlande}} | align="right" |{{formatnum:5149}} | align="right" |{{formatnum:5402}} | align="right" |{{formatnum:6094}} | align="right" |{{formatnum:6608}} | align="right" |{{formatnum:6625}} | align="right" |{{formatnum:6998}} |- |{{Dienvidāfrika}} | align="right" |{{formatnum:3709}} | align="right" |{{formatnum:3974}} | align="right" |{{formatnum:4675}} | align="right" |{{formatnum:5360}} | align="right" |{{formatnum:5424}} | align="right" |{{formatnum:6009}} |- |{{Čehija}} | align="right" |{{formatnum:5142}} | align="right" |{{formatnum:5245}} | align="right" |{{formatnum:5302}} | align="right" |{{formatnum:5456}} | align="right" |{{formatnum:5572}} | align="right" |{{formatnum:5614}} |- |{{Krievijas Federācija}} | align="right" |{{formatnum:3421}} | align="right" |{{formatnum:3656}} | align="right" |{{formatnum:4271}} | align="right" |{{formatnum:4887}} | align="right" |{{formatnum:5041}} | align="right" |{{formatnum:5492}} |- |{{Portugāle}} | align="right" |{{formatnum:4845}} | align="right" |{{formatnum:4799}} | align="right" |{{formatnum:5113}} | align="right" |{{formatnum:5277}} | align="right" |{{formatnum:5116}} | align="right" |{{formatnum:5256}} |- |{{Horvātija}} | align="right" |{{formatnum:5276}} | align="right" |{{formatnum:5130}} | align="right" |{{formatnum:4977}} | align="right" |{{formatnum:4841}} | align="right" |{{formatnum:4785}} | align="right" |{{formatnum:4697}} |- |{{Malaizija}} | align="right" |{{formatnum:3436}} | align="right" |{{formatnum:3489}} | align="right" |{{formatnum:3865}} | align="right" |{{formatnum:4262}} | align="right" |{{formatnum:4246}} | align="right" |{{formatnum:4562}} |- |{{Austrālija}} | align="right" |{{formatnum:2924}} | align="right" |{{formatnum:3118}} | align="right" |{{formatnum:3536}} | align="right" |{{formatnum:3944}} | align="right" |{{formatnum:3967}} | align="right" |{{formatnum:4260}} |- |{{Kanāda}} | align="right" |{{formatnum:2938}} | align="right" |{{formatnum:3072}} | align="right" |{{formatnum:3467}} | align="right" |{{formatnum:3835}} | align="right" |{{formatnum:3897}} | align="right" |{{formatnum:4176}} |- |{{Ukraina}} | align="right" |{{formatnum:2331}} | align="right" |{{formatnum:2469}} | align="right" |{{formatnum:2981}} | align="right" |{{formatnum:3373}} | align="right" |{{formatnum:3492}} | align="right" |{{formatnum:3910}} |- |{{Moldova}} | align="right" |{{formatnum:2409}} | align="right" |{{formatnum:2551}} | align="right" |{{formatnum:2972}} | align="right" |{{formatnum:3325}} | align="right" |{{formatnum:3407}} | align="right" |{{formatnum:3723}} |- |{{Maurīcija}} | align="right" |{{formatnum:2344}} | align="right" |{{formatnum:2481}} | align="right" |{{formatnum:2776}} | align="right" |{{formatnum:3085}} | align="right" |{{formatnum:3132}} | align="right" |{{formatnum:3350}} |- |{{Zviedrija}} | align="right" |{{formatnum:1862}} | align="right" |{{formatnum:2120}} | align="right" |{{formatnum:2520}} | align="right" |{{formatnum:2773}} | align="right" |{{formatnum:2810}} | align="right" |{{formatnum:3049}} |- |{{Igaunija}} | align="right" |{{formatnum:2294}} | align="right" |{{formatnum:2373}} | align="right" |{{formatnum:2464}} | align="right" |{{formatnum:2543}} | align="right" |{{formatnum:2633}} | align="right" |{{formatnum:2672}} |- |{{Bulgārija}} | align="right" |{{formatnum:2655}} | align="right" |{{formatnum:2627}} | align="right" |{{formatnum:2592}} | align="right" |{{formatnum:2568}} | align="right" |{{formatnum:2559}} | align="right" |{{formatnum:2508}} |- |{{Taizeme}} | align="right" |{{formatnum:1342}} | align="right" |{{formatnum:1389}} | align="right" |{{formatnum:1637}} | align="right" |{{formatnum:1859}} | align="right" |{{formatnum:1899}} | align="right" |{{formatnum:2120}} |- |{{Bangladeša}} | align="right" |{{formatnum:1578}} | align="right" |{{formatnum:1575}} | align="right" |{{formatnum:1769}} | align="right" |{{formatnum:1946}} | align="right" |{{formatnum:1916}} | align="right" |{{formatnum:2024}} |- |{{Beļģija}} | align="right" |{{formatnum:1378}} | align="right" |{{formatnum:1488}} | align="right" |{{formatnum:1674}} | align="right" |{{formatnum:1818}} | align="right" |{{formatnum:1835}} | align="right" |{{formatnum:1960}} |- |{{Japāna}} | align="right" |{{formatnum:1225}} | align="right" |{{formatnum:1317}} | align="right" |{{formatnum:1526}} | align="right" |{{formatnum:1698}} | align="right" |{{formatnum:1770}} | align="right" |{{formatnum:1909}} |- |{{Zimbabve}} | align="right" |{{formatnum:1229}} | align="right" |{{formatnum:1284}} | align="right" |{{formatnum:1516}} | align="right" |{{formatnum:1684}} | align="right" |{{formatnum:1712}} | align="right" |{{formatnum:1875}} |- |{{Saūda Arābija}} | align="right" |{{formatnum:1876}} | align="right" |{{formatnum:1836}} | align="right" |{{formatnum:1855}} | align="right" |{{formatnum:1882}} | align="right" |{{formatnum:1819}} | align="right" |{{formatnum:1853}} |- |{{Jaunzēlande}} | align="right" |{{formatnum:1283}} | align="right" |{{formatnum:1352}} | align="right" |{{formatnum:1488}} | align="right" |{{formatnum:1644}} | align="right" |{{formatnum:1662}} | align="right" |{{formatnum:1786}} |- |{{Somija}} | align="right" |{{formatnum:1078}} | align="right" |{{formatnum:1212}} | align="right" |{{formatnum:1443}} | align="right" |{{formatnum:1580}} | align="right" |{{formatnum:1635}} | align="right" |{{formatnum:1726}} |- |{{Korejas Republika}} | align="right" |{{formatnum:1181}} | align="right" |{{formatnum:1201}} | align="right" |{{formatnum:1384}} | align="right" |{{formatnum:1527}} | align="right" |{{formatnum:1532}} | align="right" |{{formatnum:1652}} |- |{{Kongo Republika}} | align="right" |229 | align="right" |483 | align="right" |851 | align="right" |{{formatnum:1117}} | align="right" |{{formatnum:1213}} | align="right" |{{formatnum:1459}} |- |{{Austrija}} | align="right" |971 | align="right" |{{formatnum:1028}} | align="right" |{{formatnum:1176}} | align="right" |{{formatnum:1294}} | align="right" |{{formatnum:1294}} | align="right" |{{formatnum:1379}} |- |{{Dānija}} | align="right" |925 | align="right" |{{formatnum:1016}} | align="right" |{{formatnum:1145}} | align="right" |{{formatnum:1241}} | align="right" |{{formatnum:1260}} | align="right" |{{formatnum:1301}} |- |{{Baltkrievija}} | align="right" |575 | align="right" |676 | align="right" |879 | align="right" |{{formatnum:1052}} | align="right" |{{formatnum:1098}} | align="right" |{{formatnum:1263}} |- |{{Šveice}} | align="right" |855 | align="right" |929 | align="right" |{{formatnum:1036}} | align="right" |{{formatnum:1169}} | align="right" |{{formatnum:1179}} | align="right" |{{formatnum:1262}} |- |{{Meksika}} | align="right" |{{formatnum:1202}} | align="right" |{{formatnum:1168}} | align="right" |{{formatnum:1221}} | align="right" |{{formatnum:1228}} | align="right" |{{formatnum:1191}} | align="right" |{{formatnum:1228}} |- |{{Somālija}} | align="right" |929 | align="right" |947 | align="right" |{{formatnum:1055}} | align="right" |{{formatnum:1117}} | align="right" |{{formatnum:1107}} | align="right" |{{formatnum:1205}} |- |{{Gana}} | align="right" |653 | align="right" |710 | align="right" |830 | align="right" |{{formatnum:1003}} | align="right" |{{formatnum:1057}} | align="right" |{{formatnum:1190}} |- |{{Sudāna}} | align="right" |957 | align="right" |940 | align="right" |{{formatnum:1016}} | align="right" |{{formatnum:1104}} | align="right" |{{formatnum:1079}} | align="right" |{{formatnum:1153}} |- |{{Venecuēla}} | align="right" |{{formatnum:1173}} | align="right" |{{formatnum:1138}} | align="right" |{{formatnum:1124}} | align="right" |{{formatnum:1133}} | align="right" |{{formatnum:1076}} | align="right" |{{formatnum:1067}} |- |{{Irāka}} | align="right" |{{formatnum:}} | align="right" |{{formatnum:}} | align="right" |{{formatnum:}} | align="right" |{{formatnum:}} | align="right" |{{formatnum:}} | align="right" |{{formatnum:1044}} |- |{{Grieķija}} | align="right" |{{formatnum:1013}} | align="right" |979 | align="right" |{{formatnum:1037}} | align="right" |{{formatnum:1067}} | align="right" |{{formatnum:1027}} | align="right" |{{formatnum:1038}} |- |} ==== Latvijas valstspiederīgie ==== {{pamatraksts|Īrijas latvieši}} Ja 2006. gada Īrijas tautas skaitīšanā 13 319 aptaujāto cilvēku norādīja tautību latvietis, tad 2011. gadā šis skaits bija pieaudzis līdz 20 593 (19 989 no viņiem apliecināja, ka ir dzimuši Latvijā). Pēc tautas skaitīšanas datiem 2011. gada aprīlī Latvijas valstspiederīgie veidoja 0,5% no kopējā Īrijas iedzīvotāju skaita. 50% no Latvijas valstspiederīgajiem bija [[sieviete]]s un 11% [[Bērns|bērni]]. 5842 (42%) Īrijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo norādīja, ka mājās sarunājas [[Krievu valoda|krievu valodā]], bet 29% Latvijas valstspiederīgo norādīja, ka [[Angļu valoda|angļu valodā]] runā slikti vai nerunā nemaz.<ref>[http://baltic-ireland.ie/2012/03/21328/ Pirmie tautas skaitīšanas rezultāti – Īrijā dzīvo 20593 latvieši] Inguna Mieze ''baltic-ireland.ie'', 30.03.2012.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Īrijas pilsētu uzskaitījums]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Īrija-aizmetnis}} {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrija| ]] 3ts44cloislorlmuvlewc90r4x40f3z 0 1916 4301570 4301561 2025-06-29T12:40:21Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/185.201.30.47|185.201.30.47]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Janitoalevic 4265142 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''República de Chile'' | pilnais_valsts_nosaukums = Čīles Republika | valsts_nosaukums = Chile | karoga_attēls = Flag of Chile.svg | karoga_nosaukums = Čīles Republikas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Chile.svg | ģerboņa_nosaukums = Čīles Republikas ģerbonis | ģerboņa_platums = 125px | valsts_moto = ''Por la razón o la fuerza''<br />"Ar spēku vai taisnību"{{spaces|1}}<small>{{es ikona}}</small><ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Banknotes and Coins | url= http://www.bcentral.cl/eng/banknotes-coins/coins/m0100.htm | work= Chilean Central Bank | accessdate= 2007-11-11 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20120510231608/http://www.bcentral.cl/eng/banknotes-coins/coins/m0100.htm | archivedate= 2012-05-10 }}</ref> | valsts_himna = ''[[Himno Nacional de Chile]]''{{spaces|1}}<small>{{es ikona}}</small> | kartes_attēls = CHL orthographic (+all claims).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Santjago]]¹ |latd = 33 |latm = 26 |latNS = S |longd = 70 |longm = 40 |longEW = W | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[spāņu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[prezidentālisms|prezidentāla]] [[republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Čīles prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Gavriels Boriks]] | neatkarības_iegūšana = [[Čīles vēsture|Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Spānija]]s | dibināta = | neatkarības_notikums = Pirmā nacionālā valdība | neatkarības_datums = {{dat|1810|9|18}} | neatkarības_notikums2 = Deklarēta | neatkarības_datums2 = {{dat|1818|2|12}} | neatkarības_notikums3 = Atzīta | neatkarības_datums3 = {{dat|1844|4|25}} | platība_km2 = 756 950 | platība_rangs = 38. | procenti_ūdens = 1,07² | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits = 17 031 873 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 60. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 22 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 194. | IKP_PPP = $243,357 miljardi<ref name=imf2>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2009/02/weodata/weorept.aspx?sy=2006&ey=2009&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=228&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=24&pr.y=3 | title= Chile | publisher= International Monetary Fund | accessdate= 2009-10-01}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2008 | IKP_PPP_rangs = 43. | IKP_PPP_per_capita = $14 529<ref name=imf2 /> | IKP_PPP_per_capita_rangs = 56. | HDI = {{palielinājās}} 0,878 | HDI_gads = 2007 | HDI_kategorija = <font color=#009900>augsts</font> | HDI_rangs = 44. | Gini = 54<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.mideplan.cl/final/bajar.php?path=casen2006regional&id=Imp_Distrib.pdf | title= Encuesta Casen | work= Mideplan | access-date= {{dat|2012|04|17||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20090325031243/http://www.mideplan.cl/final/bajar.php?path=casen2006regional&id=Imp_Distrib.pdf | archivedate= {{dat|2009|03|25||bez}} }}</ref> | Gini_gads = 2006 | Gini_kategorija = <font color=#009900>augsts</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Čīles peso]] | valūtas_kods = CLP | laika_zona = n/a | utc_offset = -4 | laika_zona_DST = n/a | utc_offset_DST = -3 | domēns = [[.cl]] | tālsarunu_kods = 56 | piezīme1 = Likumdošanas orgāni darbojas [[Valparaiso]]. | piezīme2 = Ieskaitot Lieldienu Salu un Isla Sala y Gómez; neiekļauj ''{{unit sqkm|1250000|0}}'' [[Antarktika|Antarktikā]]. | iso_kods_num = 152 | iso_kods_alfa2 = CL | iso_kods_alfa3 = CHL }} '''Čīle''' ({{val|es|Chile}}, izruna {{unicode|[ˈʧile]}}), oficiāli '''Čīles Republika''' (''República de Chile''), ir valsts [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]. Valsts teritorija ir šaura un gara zemes josla Dienvidamerikas dienvidrietumu krastā. Ziemeļos Čīle robežojas ar [[Peru]], ziemeļaustrumos ar [[Bolīvija|Bolīviju]], bet austrumos ar [[Argentīna|Argentīnu]]. Lielākā daļa no sauszemes robežas ir ar Argentīnu. Valsts rietumus apskalo [[Klusais okeāns]]. Valsts nosaukuma izcelsme ir neskaidra, bet tiek pieļauts, ka nosaukums "Čīle" ir cēlies no [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas indiāņu]] vārda, kas nozīmē "zemes beigas". Čīle ir dažādu fizikālu ekstrēmu zeme, piemēram, ziemeļos atrodas [[Atakamas tuksnesis]], kas ir viens no sausākajiem pasaulē, savukārt dienvidos klimats ir vējains un lietains. Čīle pārvalda arī vairākas salas Klusā okeāna dienvidos, kas atrodas tālu uz rietumiem no Čīles piekrastes. Tās ir [[Huana Fernandesa salas]], [[Desventuradasu salas]], kā arī [[Lieldienu sala]]. Lieldienu sala ir slavena ar agrāko salas iedzīvotāju izveidotajām [[moai]] — gigantiskām akmens galvām. Čīlei ir arī teritoriālas pretenzijas [[Antarktīda|Antarktīdā]]. [[Čīles Antarktiskā teritorija]] daļēji pārklājas ar [[Britu Antarktiskā teritorija|Britu Antarktisko teritoriju]] un [[Argentīnas Antarktīda|Argentīnas Antarktīdu]]. Izņemot Čīles Antarktisko teritoriju, valsts platība ir 756 950 km². Ziemeļu-dienvidu virzienā Čīle ir aptuveni 4300 km gara. Salīdzinot ar to, Čīle ir šaura valsts, kuras vidējais platums rietumu-austrumu virzienā ir 180 km. Čīlē ir reģionālā politiskā vara kopš [[1880. gadi]]em. Valstī ir arī attīstīta [[kultūra]]s un [[tautsaimniecība]]s dzīve. Čīles kultūra ir veidojusies dinamiski sajaucoties eiropiešu un indiāņu tradīcijām. No svarīgākajiem tautsaimniecības produktiem ir [[varš]], [[zivis]] un [[vīns]]. Tā ir [[ESAO]], [[ANO]] un [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s dalībvalsts. == Vēsture == [[Amerikas pamatiedzīvotāji]], kuri galvenokārt bija [[zvejošana|zvejnieki]] un [[mednieki-vācēji]], apdzīvoja Čīles teritoriju tūkstošiem gadu pirms tur ieradās [[eiropieši]]. Līdz aptuveni 2000. gadam pirms mūsu ēras daudzos Čīles apgabalos bija attīstījusies [[lauksaimniecība]] un [[lopkopība]]. [[Tihuanaki]], nozīmīga pirmskolumba civilizācija, kas apdzīvoja [[Titikakas ezers|Titikakas ezera]] dienvidu teritorijas, vēlāk izplatījās Čīles ziemeļos. [[15. gadsimts|15. gadsimta]] sākumā [[Inku impērija]] izpletās uz dienvidiem līdz pat [[Maule (upe)|Maules]] upei Čīles centrālajā daļā. Tālāk uz dienvidiem inki nespēja iekarot vai pakļaut kareivīgo un neatkarīgo [[mapuči|mapuču]] cilts apdzīvoto teritoriju. [[Attēls:Pedro de Valdivia.jpg|thumbnail|left|175px|Pedro de Valdivija.]] [[1541]]. gadā [[Pedro de Valdivija]] (''Pedro de Valdivia'') dibināja [[Santjago]], pirmo eiropiešu apmetni Čīles teritorijā. Tomēr [[spāņi|spāņu]] skaits pieauga ļoti lēni, daļēji tāpēc, ka bija ļoti maz [[zelts|zelta]], kas varētu dot peļņu [[Spānija]]i. Turklāt Spānija nevarēja pārvarēt mapuču un citu Amerikas indiāņu pretestību apgabalos uz dienvidiem no [[Biobio (upe)|Biobio]] upes. Spānija pārvaldīja Čīli no [[Lima]]s, [[Peru]], tomēr šai dienvidu zemei tika pievērsta ļoti maza uzmanība. Tādēļ spāņu kolonistus bieži apdraudēja [[angļi|angļu]] un [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] [[pirāti]], kas siroja gar piekrasti. Viņi bija arī pakļauti saraustītai kara darbībai ar [[mapuči]]em, kas bija jau apguvuši spāņu kara taktiku. Mapuči pretojās iebrucējiem sīvā [[partizānu karš|partizānu karā]], kas ilga vairāk nekā 300 gadus. {{dat|1810|9|18}} Čīle deklarēja neatkarību no [[Spānija]]s, un [[1818]]. gadā ģenerāļu [[Bernardo O'Higinss|Bernardo O'Higinsa]] (''Bernardo O'Higgins'') un [[Hosē de Sanmartins|Hosē de Sanmartina]] (''José de San Martín'') vadībā tika izcīnīta uzvara, kas pilnībā nodrošināja Čīles neatkarību. O'Higinss kļuva par [[diktators|diktatoru]] un mēģināja veikt vairākas [[reforma]]s, kuru mērķis bija sniegt palīdzību [[nabadzība|nabadzīgajiem]] cilvēkiem. Bet [[oligarhija]], tas ir, turīgie zemju īpašnieki, nostājās pret viņu, tādēļ [[1823]]. gadā O'Higinss bija spiests atkāpties no amata. [[1833]]. gadā tika izstrādāta [[Čīles konstitūcija]], kas pieprasīja [[centralizēta valdība|centralizētu valdību]]. Čīle kļuva pazīstama kā samērā stabila [[demokrātija]], lai gan reālā vara joprojām bija koncentrēta oligarhu rokās. [[1835]]. gada [[tautas skaitīšana|tautas skaitīšanā]] tika saskaitīti vairāk nekā viens miljons čīliešu, bet [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās iedzīvotāju skaits bija jau trīskāršojies, galvenokārt tāpēc, ka valstī ieceļoja imigranti no [[Vācija]]s, [[Īrija]]s, [[Skotija]]s, [[Francija]]s un citām, lielākoties [[Eiropa]]s, valstīm. Tajā pašā laikā nozīmīgas izmaiņas [[tehnoloģija|tehnoloģijās]] un ārzemju [[investors|investori]] veicināja Čīles [[rūpniecība|rūpniecību]] nozaru izaugsmi. Arī tirdzniecība kļuva daudz perspektīvāka, jo tajā ienāca [[liberālisms|liberālāka]] politika. Tas parasti ir labvēlīgi [[brīvais tirgus|brīvajam tirgum]], bet [[konservatīvisms|konservatīvie]] atbalstīja tradicionālo politiku, tostarp ierobežojumus attiecībā uz [[imports|importu]]. Konservatīvie dominēja Čīles politikā līdz [[1861]]. gadam, bet pēc tam liberāļi valdīja līdz [[1891]]. gadam. [[Attēls:Sinking_of_the_Esmeralda_during_the_battle_of_Iquique.jpg|thumbnail|200px|Klusa okeāna karš: Ikikes kauja 1879. gada 21. maijā.]] Šajā laika periodā strīdi par [[nātrija nitrāts|nātrija nitrāta]] raktuvēm [[Atakama (reģions)|Atakamas]] reģionā izraisīja [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karu]] (1879—1883). Čīles bruņotie spēki kara laikā pieveica [[Peru]] un [[Bolīvija]]s bruņotos spēkus un pārņēma daļu no Atakamas. Tādēļ Bolīvija zaudēja izeju uz [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]]. Neskatoties uz šīm uzvarām, nesaskaņas starp Čīles konservatīvajiem un liberāļiem turpinājās un daļēji bija cēlonis [[pilsoņu karš|pilsoņu karam]], kas sākās [[1891]]. gadā. Sākoties [[20. gadsimts|20. gadsimtam]], valstī radās jaunas politiskās un ekonomiskās problēmas. Čīle palielināja nātrija nitrāta (pazīstams arī kā Čīles salpetris) eksportu, kas pasaules tirgū izraisīja gan neparedzamu cenu uzplaukumu, gan lejupslīdi. Ienākumi strauji pieauga [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, kad nitrāts tika pārdots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] un [[Eiropa]]s valstīm, vēlāk tirgus samazinājās, kas uz dažiem gadiem traucēja attīstīties Čīles [[tautsaimniecība]]i. [[1925]]. gadā tika izstrādāta jauna konstitūcija, jo valstī bija politiskas nesaskaņas un darba ņēmēji izvirzīja prasības pēc labākiem dzīves apstākļiem. Tajā tika paredzēta visprogresīvākie sociālie likumi [[Latīņamerika|Latīņamerikā]], tostarp sociālās drošības sistēma. Tomēr [[1930. gadi|1930. gados]] esošā [[Lielā depresija]] izraisīja strauju [[varš|vara]] eksporta krišanos. Šī iemesla dēļ uz ilgāku laiku valstī bija liela politiskā nestabilitāte. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Korejas karš|Korejas kara]] laikā [[1950. gadi|1950. gadu]] sākumā Čīles tautsaimniecība atguvās. Palielinājās pieprasījums pēc vara, kas palielināja arī valsts ienākumus. Šie ienākumi tika novirzīti [[izglītība]]s sistēmas uzlabošanā un [[rūpniecība]]s attīstības atbalstīšanā. Šajā laikā tika veiktas arī dažas politiskās reformas, piemēram, 1949. gadā sievietes ieguva tiesības [[vēlēšanas|balsot]]. [[Attēls:Valdivia after earthquake, 1960.jpg|thumbnail|left|200px|Valdivijas iela pēc 1960. gada zemestrīces.]] [[1960. gada Čīles zemestrīce|1960. gada]] un [[1965. gada Čīles zemestrīce]]s bija ļoti postošas, tās atkal iedragāja Čīles tautsaimniecību. 1965. gadā prezidents [[Eduardo Frei]] (''Eduardo Frei'') uzsāka tālejošas ekonomiskās un sociālās reformas, bet gan kreisi, gan labēji noskaņotie politiskie radikāļi kritizēja viņa darbību. 1970. gadā [[Salvadors Aljende]] (''Salvador Allende'') kļuva par pirmo brīvi ievēlēto [[sociālisms|sociālisma]] prezidentu [[Rietumu puslode|Rietumu puslodē]]. Viņa programmā tika ietverta [[lauksaimniecība]]s reforma un valsts kontrole pār [[raktuve|raktuvēm]] un [[banka|banku]]. Tomēr daudzas izmaiņas tika slikti izplānotas, Aljende nostājās pret varenajiem un bagātajiem Čīles iedzīvotājiem, kā arī pret [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]. Tās samazināja finansiālo palīdzību, apturēja tirdzniecību un slepeni mazināja Aljendes valdības varu. ASV prezidents [[Ričards Niksons|Niksons]] lika [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālajai izlūkošanas pārvaldei]] panākt, lai Čīles "ekonomika kliedz". Tā tik tiešām sāka sabrukt 1973. gadā, kad arī notika asiņains [[Čīles 1973. gada apvērsums|militārs apvērsums]], par kuru jau iepriekš bija informētas Savienotās Valstis, CIP pat esot bijuši sakari ar dažiem organizētājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theatlantic.com/international/archive/2014/09/chile-coup-salvador-allende-cia/380082/|title=The Other 9/11: A CIA Agent Remembers Chile's Coup|publisher=theatlantic.com|accessdate={{dat|2016|5|25||bez}}}}</ref> Nemieru laikā Aljende gāja bojā prezidenta pilī, lai gan nav īsti skaidrs, vai viņu nogalināja militāristi vai tomēr viņš pats veica [[pašnāvība|pašnāvību]]. [[Attēls:Pinochet de Civil.jpg|thumbnail|150px|Augusto Pinočets - Čīles militārais diktators]] Militārais režīms, kad varu Čīlē pārņēma ģenerālis [[Augusto Pinočets]], bija ļoti represīvs. Diktators likvidēja [[politiskā partija|politiskās partijas]] un [[arodbiedrība]]s. Plaši tika pārkāptas [[cilvēktiesības]], cilvēki pakļauti [[vardarbība]]i. Diktatūras drošības aģenti spīdzināja un nogalināja tūkstošiem [[Politiskais ieslodzītais|politiski ieslodzīto]]. Tautsaimniecības nozarē režīma laikā tika atcelta valdības kontrole pār rūpniecību un komercdarbību, tika ieviesti zemi [[nodokļi]] un citi stimuli, kas veiksmīgi piesaistīja ārvalstu investorus. Pēc ilgstošiem pilsoņu protestiem un pēc 1988. gada tautas balsojuma tika pārtraukta Pinočeta diktatūra, bet 1989. gadā Pinočets atļāva atgriezties [[demokrātija]]i. Nākamie prezidenti [[Patrisio Ajlvins]] (''Patricio Aylwin'') un [[Eduardo Frei, juniors]] (''Eduardo Frei, Jr'') palīdzēja virzīties Čīlei uz stabilāku [[demokrātija|demokrātiju]], vienlaikus risinot sarežģītus ekonomikas jautājumus. Arī Pinočetam joprojām bija liela ietekme valdībā līdz pat 1999. gadam un vēl arī [[2000. gadi|2000. gadu]] sākumā. Šajā laikā vairāki simti cilvēku iesniedza pret Pinočetu gan Čīles, gan ārvalstu tiesās prasības par [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] pārkāpumiem viņa valdīšanas laikā. Viņš tā arī ne reizi nestājās tiesas priekšā. Pinočets nomira {{dat|2006|12|10}}. 2000. gadā tika ievēlēts pirmais [[sociālisms|sociālistu]] prezidents kopš [[Salvadors Aljende|Salvadora Aljendes]]. Tas bija [[Rikardo Lagoss]] (''Ricardo Lagos''). Viņš piekopa atturīgu politiku, kuras galvenais mērķis bija uzlabot valsts ekonomisko stāvokli, samazināt [[nabadzība|nabadzību]] un finansēt sociālās programmas. 2005. gadā no [[Čīles konstitūcija]]s tika izņemti vairāki nedemokrātiski punkti, kas bija izstrādāti un pievienoti 1980. gadā Pinočeta režīma laikā. Viena no svarīgajām izmaiņām bija tā, ka Čīles prezidentam tika dotas pilnvaras atlaist [[Čīles bruņotie spēki|Čīles bruņoto spēku]] un [[Čīles policija]]s vadītājus. Otra nozīmīga izmaiņa bija prezidentūras termiņa samazināšana no sešiem uz četriem gadiem. Čīles politiskajā vēsturē nozīmīgs bija 2006. gads, kad par prezidentu pirmo reizi tika ievēlēta sieviete. Tā bija sociālistu partijas pārstāve [[Mišela Bačeleta]]. Viņa bija viena no daudzajiem politiskajiem ieslodzītajiem, kas cieta Pinočeta režīma laikā. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Mapa administrativo de Chile.png|thumbnail|175px|Čīles administratīvā iedalījuma karte.]] Valsts pašos dienvidos atrodas [[Ugunszeme]]s sala, kas ir tālākais kontinenta dienvidu punkts virzienā uz [[Antarktika|Antarktīdu]]. Daļa salas pieder Čīlei, bet daļa [[Argentīna]]i. Salu no pārējā kontinenta atdala [[Klusais okeāns|Magelāna šaurums]], caur kuru 16. gadsimtā pirmo reizi devās jūras braucējs [[Fernāns Magelāns|Magelāns]]. Šis šaurums ir diezgan noslogots starpkontinentu kuģu satiksmes dēļ un tiek izmantots, lai apbrauktu kontinentu. Ugunszemē valda aukstākais [[klimats|klimats kontinentā]], atskaitot kontinenta augstkalnu reģionus. Vidējā gaisa temperatūra ziemas mēnešos šeit ir zem nulles vai tuvu nullei grādu. Čīlē ir daudz derīgo izrakteņu, tiek iegūts [[varš]], [[sudrabs]], [[zelts]], [[molibdēns]], [[dzelzs]]rūda, kā arī [[dimants|dimanti]] u.c. Liela daļa valsts rūpniecības ir orientēta uz šo derīgo izrakteņu ieguvi, apstrādi un eksportu. Valstī attīstīta melnā un krāsainā metalurģija, kokapstrāde un celulozes rūpniecība, mašīnbūve un metālapstrāde, kā arī pārtikas rūpniecība. Čīle ir pazīstama ar saviem [[vīns|vīniem]]. === Klimats === Valsts klimats ir daudzveidīgs, ko var izskaidrot ar [[Ģeogrāfija|valsts ģeogrāfisko]] izvietojumu no ziemeļiem uz dienvidiem, piekrastes daudzajām straumēm un [[Andi|Andu kalnu]] masīva ietekmi. Valsts ziemeļu daļā valda tropiskais tuksneša klimats. Vidējās mēneša temperatūras svārstās no +12°С [[Ziema|ziemās]] (maijs-augusts) līdz +22°С [[Vasara|vasarās]] (decembris-marts), maksimālās temperatūras ap +38°С. Čīles ģeogrāfiskā izvietojuma daudzveidība tūristiem dod iespēju apmeklēt valsti jebkurā laikā. Šajā [[ekonomika|ekonomiski]] attīstītajā valstī ir gan vulkāni, gan ledus tuksneši, gan līdzenumi, kur valda no ļoti mitra un auksta mērena klimata valsts dienvidos līdz ļoti sausam tropu klimatam valsts ziemeļos. Lielākā apdzīvotība ir valsts centrālajā daļā, kur valda silts mērenais un subtropu klimats. Šajā valsts daļā atrodas lielākā daļa lielo pilsētu un galvaspilsēta [[Santjago]], kā arī lielākā daļa lauksaimnieciskās ražošanas. Klimatu Čīlē nosaka aukstā [[Humbolta straume]], kura nes aukstus ūdeņus no antarktiskā reģiona gar visas valsts piekrasti tālāk uz ziemeļiem gar visu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikas kontinentu]] līdz pat [[Ekvadora]]i ekvatora tuvumā. Nokrišņus atnes mitras antarktiskās gaisa masas, sajaucoties ar uzsilušām reģiona vai okeāna gaisa masām. Ciklonu darbība reģionā ir saistāma pārsvarā ar ļoti aktīvo un vētraino Antarktīdu. Lielais attālums no [[Antarktika|antarktiskā]] reģiona līdz pašiem valsts ziemeļiem liedz ienākt mitrām gaisa masām valsts ziemeļu daļā no Antarktikas, kas savukārt nosaka to, ka valsts pašos ziemeļos valda ļoti sauss [[klimats|tropu klimats]]. == Iedzīvotāji == [[Attēls:Bachelet y campeones de polo.jpg|thumb|250px|Čīles komanda]] [[2009. gads|2009]]. gadā Čīles iedzīvotāju skaits bija 16 970 000, no kuriem apmēram 8,8 miljoni jeb 52,7 % bija baltās rases pārstāvji,<ref name="Lizcano">{{Tīmekļa atsauce |url=http://books.google.cl/books?id=LcabJ98-t1wC&pg=PA93&lpg=PA93&dq=chile+60%25+blancos+Esteva-Fabregat&source=bl&ots=AMUjY09aVi&sig=3PCwfKDokrZYem3dcZ2gkToFIoE&hl=es&ei=k8WjSYT3HJaitgfGncnOBA&sa=X&oi=book_result&resnum=9&ct=result#PPA110,M1 |title=Composición Étnica de las Tres Áreas Culturales del Continente Americano al Comienzo del Siglo XXI |format=PDF}}</ref> bet metisi 44 %.<ref name="Lizcano"/> Citi pētījumi liecina, ka baltās rases iedzīvotāju skaits veido 64-90 % Čīles populācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.geografia.fflch.usp.br/publicacoes/Geousp/Geousp13/Geousp13_Intercambio_Maurel.htm |title=Argentina, como Chile y Uruguay, su población está formada casi exclusivamente por una población blanca e blanca mestiza procedente del sur de Europa, más del 90% E. García Zarza, 1992, 19. |access-date={{dat|2009|11|04||bez}} |archive-date={{dat|2009|06|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090604052317/http://www.geografia.fflch.usp.br/publicacoes/Geousp/Geousp13/Geousp13_Intercambio_Maurel.htm }}</ref><ref name="Coke">{{Tīmekļa atsauce|url=http://ukpmc.ac.uk/articlerender.cgi?artid=1352132|title=Genetic epidemiology of single gene defects in Chile.|access-date={{dat|2009|11|04||bez}}|archiveurl=https://archive.today/20120529002218/http://ukpmc.ac.uk/articlerender.cgi?artid=1352132|archivedate={{dat|2012|05|29||bez}}}}</ref> Čīle ir piedzīvojusi vairākus imigrācijas viļņus, kuru laikā valstī apmetās [[spāņi]], [[itāļi]], [[Īrija|īri]], [[franči]], [[grieķi]], [[vācieši]], [[angļi]], [[Horvātija|horvāti]] un [[palestīnieši]]. === Pamatiedzīvotāji === 2002. gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka 4,6% Čīles iedzīvotāju sevi uzskata par ''Amerikas indiāņu'' pēctečiem. {| border="1" cellpadding="4" cellspacing="0" style="float:center; margin:0.5em 1em 1em; background:#f9f9f9; border:1px #aaa solid; border-collapse:collapse; font-size:95%; width:34%;" |- ! colspan="6"|Iedzīvotaji kas tiek pieskaitīti atzītajām iedzimto kopienām (2002)<ref>[http://www.ine.cl/cd2002/sintesiscensal.pdf INE]</ref> |- style="text-align:right;" |align="left"|[[alakalufi]]||2,622||0.02%||align="left"|[[mapuči]]||604,349||4.00% |- style="text-align:right;" |align="left"|[[atakameni]]||21,015||0.14%||align="left"|[[kečvi]]||6,175||0.04% |- style="text-align:right;" |align="left"|[[aimari]]||48,501||0.32%||align="left"|[[rapanujieši]]||4,647||0.03% |- style="text-align:right;" |align="left"|[[kolla]]||3,198||0.02%||align="left"|[[jagani]]||1,685||0.01% |} == Skatīt arī == * [[Čīles pilsētu uzskaitījums]] * [[Čīles Antarktiskā teritorija]] * [[Lieldienu sala]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100309051345/http://www.chile-usa.org/specialint.htm Official Site of Embassy of Chile in Washington] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100310162144/http://geography.howstuffworks.com/south-america/geography-of-chile.htm Chile] How Stuff Works - Geography {{en ikona}} * [http://www.jewishvirtuallibrary.org/jsource/vjw/chile.html Chile] Jewish Virtual Library {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100322195718/http://www.factmonster.com/ipka/A0107407.html Chile] Fact Monster {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100304132553/http://www.geographia.com/chile/chilehistory.htm Chile] Geographia {{en ikona}} {{Dienvidamerika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Čīle| ]] [[Kategorija:Dienvidamerikas valstis]] [[Kategorija:Latīņamerikas valstis]] ow5gcknkmqmydq9eovle2nc5bgtfy70 0 2582 4301716 4274031 2025-06-29T18:32:02Z Svens Hudjajevs 100139 /* 30px Spānijas Pirmā republika (1873 – 1874) 30px */ 4301716 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Spānija]]s karaļi''', kopš [[1516]]. gada, kas valdījuši mūsdienu Spānijas teritorijā, kad tika apvienotas vairākas karalistes. Periodos no [[1873]].—[[1874]]. un [[1931]].—[[1975]]. gadam valsti pārvaldīja prezidenti un valsts vadītāji. == Uzskaitījums == === Spānijas Karaliste (1516 – 1870) === {{colbegin|4}} {{legend| orange | [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| red | [[Burboni|Burbonu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| green | [[Bonapartu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| blue | [[Savojas dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! colspan="2"| Dinastija !! Piezīmes |- ! align="center" colspan="10" | [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] (1516—1700) |- | [[Attēls:CharlesVtit.jpg|80px]] || '''[[Kārlis V Hābsburgs|Karloss I]]''' <br /> ''Carlos I'' <br /> <small>(1500—1558)</small> || [[1516]]. gada [[23. janvāris]]—[[1556]]. gada [[16. janvāris]] <small>(atteicās no troņa)</small> || style="background: orange| || [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] || [[Huana]]s un [[Felipe I|Filipa I]] dēls |- | [[Attēls:Portrait of Philip II of Spain by Sofonisba Anguissola - 002b.jpg|80px]] || '''[[Felipe II]]''' <br /> ''Felipe II'' <br /> <small>(1527—1598)</small> || [[1556]]. gada [[16. janvāris]]—[[1598]]. gada [[13. septembris]] || style="background: orange| || [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] || Karlosa I dēls |- | [[Attēls:Diego Velázquez - Philip III on Horseback (detail) - WGA24408.jpg|80px]] || '''[[Felipe III]]''' <br /> ''Felipe III'' <br /> <small>(1578—1621)</small> || [[1598]]. gada [[13. septembris]]—[[1621]]. gada [[31. marts]] || style="background: orange| || [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] || Filipa II dēls |- | [[Attēls:Philip IV of Spain.jpg|80px]] || '''[[Felipe IV]]''' <br /> ''Felipe IV'' <br /> <small>(1605—1665)</small> || [[1621]]. gada [[31. marts]]—[[1665]]. gada [[17. septembris]] || style="background: orange| || [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] || Filipa III dēls |- | [[Attēls:Charles II (1670-80).jpg|80px]] || '''[[Karloss II]]''' <br /> ''Carlos II'' <br /> <small>(1661—1700)</small> || [[1665]]. gada [[17. septembris]]—[[1700]]. gada [[1. novembris]] || style="background: orange| || [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] || Filipa IV dēls |- ! align="center" colspan="10" | [[Burboni|Burbonu dinastija]] (1700—1808) |- | [[Attēls:Felipe V de España.jpg|80px]] || '''[[Filips V]]''' <br /> ''Felipe V'' <br /> <small>(1683—1746)</small> || [[1700]]. gada [[16. novembris]]—[[1724]]. gada [[14. janvāris]] <br />(atteicās no troņa)<small> </small> || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Filipa IV mazdēls |- | [[Attēls:Luis I, príncipe de Asturias2.jpg|80px]] || '''[[Luiss I]]''' <br /> ''Luis I'' <br /> <small>(1683—1746)</small> || [[1724]]. gada [[14. janvāris]]—[[31. augusts]] || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Felipe V dēls |- | [[Attēls:Felipe V de España.jpg|80px]] || '''[[Filips V]]''' <br /> ''Felipe V'' <br /> <small>(1683—1746)</small> || [[1724]]. gada [[6. septembris]]—[[1746]]. gada [[9. jūlijs]] || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Luisa I tēvs |- | [[Attēls:Rey Fernando VI.jpg|80px]] || '''[[Fernando VI]]''' <br /> ''Fernando VI'' <br /> <small>(1713—1759)</small> || [[1746]]. gada [[9. jūlijs]]—[[1759]]. gada [[10. augusts]] || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Filipa V dēls |- | [[Attēls:Charles III of Spain.jpg|80px]] || '''[[Karloss III]]''' <br /> ''Carlos III'' <br /> <small>(1716—1788)</small> || [[1759]]. gada [[10. augusts]]—[[1788]]. gada [[14. decembris]] || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Filipa V dēls |- | [[Attēls:Carlos IV de rojo.jpg|80px]] || '''[[Karloss IV]]''' <br /> ''Carlos IV'' <br /> <small>(1748—1819)</small> || [[1788]]. gada [[14. decembris]]—[[1808]]. gada [[19. marts]] <br />(atteicās no troņa) || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Karlosa III dēls |- | [[Attēls:Ferdinand VII of Spain (1814) by Goya.jpg|80px]] || '''[[Fernando VII]]''' <br /> ''Fernando VII'' <br /> <small>(1784—1833)</small> || [[1808]]. gada [[19. marts]]—[[6. maijs]] <br />(atteicās no troņa) || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Karlosa IV dēls |- ! align="center" colspan="10" | [[Bonapartu dinastija]] (1808—1813) |- | [[Attēls:Joseph-Bonaparte.jpg|80px]] || '''[[Žozefs Bonaparts]]''' <br /> ''José I Bonaparte'' <br /> <small>(1784—1833)</small> || [[1808]]. gada [[6. jūnijs]]—[[1813]]. gada [[11. decembris]] <br />(gāzts no troņa) || style="background: green| || [[Bonapartu dinastija]] || [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] vecākais brālis |- ! align="center" colspan="10" | [[Burboni|Burbonu dinastija]] (1813—1868) |- | [[Attēls:Fernando VII, by López.jpg|80px]] || '''[[Fernando VII]]''' <br /> ''Fernando VII'' <br /> <small>(1784—1833)</small> || [[1813]]. gada [[11. decembris]]—[[1833]]. gada [[29. decembris]] || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Karlosa IV dēls |- | [[Attēls:IsabelIImadurez.jpg|80px]] || '''[[Izabella II (Spānija)|Izabella II]]''' <br /> ''Isabel II'' <br /> <small>(1830—1904)</small> || [[1833]]. gada [[29. decembris]]—[[1868]]. gada [[30. septembris]] <br />(gāzta no troņa) || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Fernando VII meita |- | [[Attēls:La reina María Cristina de Borbón-Dos Sicilias. (Museo del Prado).jpg|80px]] || [[Marija Kristīna (Spānija)|Marija Kristīna]] <br /> ''Maria Christina'' <br /> <small>(1806—1878)</small> || ''[[1833]]. gada [[29. decembris]]—[[1840]]. gada [[12. oktobris]]; <br /> [[Izabella II (Spānija)|Izabellas II]] reģente'' || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || |- | [[Attēls:Baldomero Espartero.jpg|80px]] || [[Baldomero Espartero]] <br /> ''Baldomero Espartero'' <br /><small>(1793—1879)</small> || ''[[1840]]. gada [[12. oktobris]]—[[1843]]. gada [[23. jūlijs]]; <br /> [[Izabella II (Spānija)|Izabellas II]] reģents'' || ||—|| |- | align="center" colspan="10" | ''Formāli nav valsts vadītāja/karaļa ([[1868]]. gada [[30. septembris]]—[[1870]]. gada [[16. novembris]])'' |- ! align="center" colspan="10" | [[Savojas dinastija]] (1870–1873) |- | [[Attēls:Amadeo I, rey de España.jpg|80px]] || '''[[Amadeo I]]''' <br /> ''Amadeo I'' <br /> <small>(1845—1890)</small> || [[1870]]. gada [[16. novembris]]—[[1873]]. gada [[11. februāris]] <br />(atteicās no troņa)<small> || style="background: blue| || [[Savojas dinastija]] || Ievēlēja [[Kortesi]]. Karlosa III mazmazmazdēls |} === [[Attēls:Flag of the First Spanish Republic.svg|30px]] Pirmā Spānijas Republika (1873 – 1874) [[Attēls:Coat of Arms of Spain (1868-1870 and 1873-1874).svg|30px]] === {{pamatraksts|Spānijas Pirmā republika|Spānijas prezidentu uzskaitījums}} === [[Attēls:Flag of Spain (1785-1873 and 1875-1931).svg|30px]] Spānijas Karaliste (1874 – 1931) [[Attēls:Coat of Arms of Spain (1874-1931) Golden Fleece and Mantle Variant.svg|30px]] === {{pamatraksts|Spānijas Karaliste (1874—1931)}} {{legend| red | [[Burboni|Burbonu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! colspan="2"| Dinastija !! Piezīmes |- ! align="center" colspan="10" | [[Burboni|Burbonu dinastija]] (1874—1931) |- | [[Attēls:Retrato de Alfonso XII con uniforme de gala (Palacio de Aranjuez).jpg|80px]] || '''[[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]]''' <br /> ''Alfonso XII'' <br /> <small>(1857—1885)</small> || [[1874]]. gada [[29. decembris]]—[[1885]]. gada [[25. novembris]] || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Isabelas II dēls |- | [[Attēls:Queenspainmc.jpg|80px]] || [[Marija Kristīne (Austrija)|Marija Kristīne]] <br /> ''Maria Christina'' <br /> <small>(1806—1878)</small> || ''[[1885]]. gada [[25. novembris]]—[[1902]]. gada [[17. maijs]]; <br /> [[Alfonso XIII]] reģente'' || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || |- | [[Attēls:Retrato de Alfonso XIII (Real Academia de la Historia).jpg|80px]] || '''[[Alfonso XIII]]''' <br /> ''Alfonso XIII'' <br /> <small>(1886—1941)</small> || [[1886]]. gada [[17. maijs]]—[[1931]]. gada [[14. aprīlis]] || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Alfonso XII dēls. Dzimis pēc tēva nāves. |} === [[Attēls:Flag of Spain (1931 - 1939).svg|30px]] Spānijas Otrā republika (1931—1939) [[Attēls:Coat of Arms of Spain (1931-1939).svg|30px]] === {{pamatraksts|Spānijas Otrā republika|Spānijas prezidentu uzskaitījums}} === [[Attēls:Flag of Spain (1945 - 1977).svg|30px]] Spānijas Valsts (1936—1975) [[Attēls:Coat of Arms of Spain (1945-1977).svg|30px]] === {{pamatraksts|Spānijas Valsts}} No [[1936]]. gada [[1. oktobris|1. oktobra]] ģenerālis [[Fransisko Franko]] tika pasludināts par Spānijas līderi ([[spāņu valoda|spāņu]]: ''Caudillo de España''), Spānijas daļās, kuras kontrolēja nacionālisti (''nacionales''). Pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām [[1929]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] viņš pārņēma varu visā Spānijā. [[1947]]. gadā Franko pasludināja monarhijas atjaunošanu, taču liedza [[Huans Karloss I|Huanam Karlosam I]] ieņemt troni. [[1969]]. gadā Franko paziņoja, ka Huans Karloss, Spānijas princis, būs viņa pēctecis. Pēc Franko nāves [[1975]]. gadā, Huans Karloss oficiāli kļuva par Spānijas karali. === [[Attēls:Flag of Spain.svg|30px]] Spānijas Karaliste (1975—mūsdienas) [[Attēls:Escudo de España (mazonado).svg|30px]] === {{legend| red | [[Burboni|Burbonu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! colspan="2"| Dinastija !! Piezīmes |- ! align="center" colspan="10" | [[Burboni|Burbonu dinastija]] (1975—''pašlaik'') |- | [[Attēls:Busto de Juan Carlos I de España (2009).jpg|80px]] || '''[[Huans Karloss I]]''' <br /> ''Juan Carlos I'' <br /> <small>(1938)</small> || [[1975]]. gada [[22. novembris]]—[[2014]]. gada [[19. jūnijs]] <small>(atteicās no troņa)</small> || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Alfonso XIII mazdēls |- | [[Attēls:Felipe VI 2015 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Felipe VI]]''' <br /> ''Felipe VI'' <br /> <small>(1968)</small> || [[2014]]. gada [[19. jūnijs]]—''pašlaik'' || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Huana Karlosa I dēls |} == Skatīt arī == * [[Astūrijas karaļu uzskaitījums]] * [[Navarras karaļu uzskaitījums]] * [[Leonas karaļu uzskaitījums]] * [[Galisijas karaļu uzskaitījums]] * [[Aragonas karaļu uzskaitījums]] * [[Kastīlijas karaļu uzskaitījums]] * [[Barselonas grāfu uzskaitījums]] * [[Vestgotu karaļu uzskaitījums]] * [[Spānijas prezidentu uzskaitījums]] * [[Spānijas premjerministru uzskaitījums]] == Ārējās saites == *[https://web.archive.org/web/20071128175025/http://nick.frejol.org/siglo-de-oro/spainkings.pdf Monarchs of Spain (700–present)] {{Spānijas karaļi}} {{Eiropas valstu vadītāji}} {| style="width: 100%; text-align: left;" border="0" cellpadding="2" cellspacing="2" |- align="center" | colspan="10" rowspan="1" bgcolor="Lavender" valign="top" | Kristīgās [[Pireneju pussala|Ibērijas (Pireneju) pussalas]] valstis no [[rekonkista]]s līdz mūsdienām |- | colspan="1" rowspan="3" align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag Portugal (1830).svg|30px]] [[Portugāles Karaliste]]<br />(1139 — 1910) <small> ([[Portugāles valdnieku uzskaitījums|karaļi]])</small> | colspan="9" rowspan="1" align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of Spain.svg|30px]] [[Spānija]] (1715 — mūsdienas) <small> ([[Spānijas valdnieku uzskaitījums|karaļi]])</small> |- | colspan="4" rowspan="1" style="vertical-align: top; text-align: center;" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Royal Banner of the Crown of Castile (Early Style)-Variant.svg|30px]] [[Kastīlijas kronis]] (1230 — 1715) <small>([[Kastīlijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | colspan="1" rowspan="2" style="vertical-align: top; text-align: center;" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Bandera de Reino de Navarra.svg|30px]] [[Navarras Karaliste]]<br /> (824 — 1841) <small>([[Navarras karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | colspan="4" rowspan="1" style="vertical-align: top; text-align: center;" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Royal Banner of Aragón.svg|30px]] [[Aragonas kronis]] (1162 — 1716) <small>([[Aragonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> |- | style="vertical-align: top; text-align: center;" align="center" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Bandeirareinogaliza.svg|30px]] [[Galisijas Karaliste]] <br />(409 — 1833)<small> ([[Galisijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Astūrijas Karaliste]] <br />(718 — 924) <small> ([[Astūrijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Royal Banner of León.svg|30px]] [[Leonas Karaliste]]<br />(910 — 1230) <small> ([[Leonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of Castile.svg|30px]] [[Kastīlijas Karaliste]]<br />(1065 — 1230) <small> ([[Kastīlijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | style="vertical-align: top; text-align: center;" align="center" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Siñal d'Aragón.svg|30px]] [[Aragonas Karaliste]]<br />(1035 — 1707) <small> ([[Aragonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | style="vertical-align: top; text-align: center;" align="center" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Siñal d'Aragón.svg|30px]] [[Barselonas grāfiste]] / [[Katalonijas firstiste]]<br />(801 — 1714) <small> ([[Barselonas grāfu uzskaitījums|grāfi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of the Land of Valencia (swallowtailed).svg|30px]] [[Valensijas Karaliste]]<br /> (1238 — 1707) <small> ([[Valensijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of the Kingdom of Majorca (1269).png|30px]] [[Maļorkas Karaliste]]<br /> (1231 — 1715) <small> ([[Maļorkas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> |} [[Kategorija:Spānijas monarhi|*]] [[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]] 25nxnq1ca9ubnq6zpa0g6jq5augqzlu 4301717 4301716 2025-06-29T18:32:48Z Svens Hudjajevs 100139 4301717 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Spānija]]s karaļi''', kopš [[1516]]. gada, kas valdījuši mūsdienu Spānijas teritorijā, kad tika apvienotas vairākas karalistes. Periodos no [[1873]].—[[1874]]. un [[1931]].—[[1975]]. gadam valsti pārvaldīja prezidenti un valsts vadītāji. == Uzskaitījums == === Spānijas Karaliste (1516 – 1870) === {{colbegin|4}} {{legend| orange | [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| red | [[Burboni|Burbonu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| green | [[Bonapartu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| blue | [[Savojas dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! colspan="2"| Dinastija !! Piezīmes |- ! align="center" colspan="10" | [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] (1516—1700) |- | [[Attēls:CharlesVtit.jpg|80px]] || '''[[Kārlis V Hābsburgs|Karloss I]]''' <br /> ''Carlos I'' <br /> <small>(1500—1558)</small> || [[1516]]. gada [[23. janvāris]]—[[1556]]. gada [[16. janvāris]] <small>(atteicās no troņa)</small> || style="background: orange| || [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] || [[Huana]]s un [[Felipe I|Filipa I]] dēls |- | [[Attēls:Portrait of Philip II of Spain by Sofonisba Anguissola - 002b.jpg|80px]] || '''[[Felipe II]]''' <br /> ''Felipe II'' <br /> <small>(1527—1598)</small> || [[1556]]. gada [[16. janvāris]]—[[1598]]. gada [[13. septembris]] || style="background: orange| || [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] || Karlosa I dēls |- | [[Attēls:Diego Velázquez - Philip III on Horseback (detail) - WGA24408.jpg|80px]] || '''[[Felipe III]]''' <br /> ''Felipe III'' <br /> <small>(1578—1621)</small> || [[1598]]. gada [[13. septembris]]—[[1621]]. gada [[31. marts]] || style="background: orange| || [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] || Filipa II dēls |- | [[Attēls:Philip IV of Spain.jpg|80px]] || '''[[Felipe IV]]''' <br /> ''Felipe IV'' <br /> <small>(1605—1665)</small> || [[1621]]. gada [[31. marts]]—[[1665]]. gada [[17. septembris]] || style="background: orange| || [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] || Filipa III dēls |- | [[Attēls:Charles II (1670-80).jpg|80px]] || '''[[Karloss II]]''' <br /> ''Carlos II'' <br /> <small>(1661—1700)</small> || [[1665]]. gada [[17. septembris]]—[[1700]]. gada [[1. novembris]] || style="background: orange| || [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] || Filipa IV dēls |- ! align="center" colspan="10" | [[Burboni|Burbonu dinastija]] (1700—1808) |- | [[Attēls:Felipe V de España.jpg|80px]] || '''[[Filips V]]''' <br /> ''Felipe V'' <br /> <small>(1683—1746)</small> || [[1700]]. gada [[16. novembris]]—[[1724]]. gada [[14. janvāris]] <br />(atteicās no troņa)<small> </small> || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Filipa IV mazdēls |- | [[Attēls:Luis I, príncipe de Asturias2.jpg|80px]] || '''[[Luiss I]]''' <br /> ''Luis I'' <br /> <small>(1683—1746)</small> || [[1724]]. gada [[14. janvāris]]—[[31. augusts]] || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Felipe V dēls |- | [[Attēls:Felipe V de España.jpg|80px]] || '''[[Filips V]]''' <br /> ''Felipe V'' <br /> <small>(1683—1746)</small> || [[1724]]. gada [[6. septembris]]—[[1746]]. gada [[9. jūlijs]] || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Luisa I tēvs |- | [[Attēls:Rey Fernando VI.jpg|80px]] || '''[[Fernando VI]]''' <br /> ''Fernando VI'' <br /> <small>(1713—1759)</small> || [[1746]]. gada [[9. jūlijs]]—[[1759]]. gada [[10. augusts]] || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Filipa V dēls |- | [[Attēls:Charles III of Spain.jpg|80px]] || '''[[Karloss III]]''' <br /> ''Carlos III'' <br /> <small>(1716—1788)</small> || [[1759]]. gada [[10. augusts]]—[[1788]]. gada [[14. decembris]] || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Filipa V dēls |- | [[Attēls:Carlos IV de rojo.jpg|80px]] || '''[[Karloss IV]]''' <br /> ''Carlos IV'' <br /> <small>(1748—1819)</small> || [[1788]]. gada [[14. decembris]]—[[1808]]. gada [[19. marts]] <br />(atteicās no troņa) || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Karlosa III dēls |- | [[Attēls:Ferdinand VII of Spain (1814) by Goya.jpg|80px]] || '''[[Fernando VII]]''' <br /> ''Fernando VII'' <br /> <small>(1784—1833)</small> || [[1808]]. gada [[19. marts]]—[[6. maijs]] <br />(atteicās no troņa) || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Karlosa IV dēls |- ! align="center" colspan="10" | [[Bonapartu dinastija]] (1808—1813) |- | [[Attēls:Joseph-Bonaparte.jpg|80px]] || '''[[Žozefs Bonaparts]]''' <br /> ''José I Bonaparte'' <br /> <small>(1784—1833)</small> || [[1808]]. gada [[6. jūnijs]]—[[1813]]. gada [[11. decembris]] <br />(gāzts no troņa) || style="background: green| || [[Bonapartu dinastija]] || [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] vecākais brālis |- ! align="center" colspan="10" | [[Burboni|Burbonu dinastija]] (1813—1868) |- | [[Attēls:Fernando VII, by López.jpg|80px]] || '''[[Fernando VII]]''' <br /> ''Fernando VII'' <br /> <small>(1784—1833)</small> || [[1813]]. gada [[11. decembris]]—[[1833]]. gada [[29. decembris]] || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Karlosa IV dēls |- | [[Attēls:IsabelIImadurez.jpg|80px]] || '''[[Izabella II (Spānija)|Izabella II]]''' <br /> ''Isabel II'' <br /> <small>(1830—1904)</small> || [[1833]]. gada [[29. decembris]]—[[1868]]. gada [[30. septembris]] <br />(gāzta no troņa) || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Fernando VII meita |- | [[Attēls:La reina María Cristina de Borbón-Dos Sicilias. (Museo del Prado).jpg|80px]] || [[Marija Kristīna (Spānija)|Marija Kristīna]] <br /> ''Maria Christina'' <br /> <small>(1806—1878)</small> || ''[[1833]]. gada [[29. decembris]]—[[1840]]. gada [[12. oktobris]]; <br /> [[Izabella II (Spānija)|Izabellas II]] reģente'' || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || |- | [[Attēls:Baldomero Espartero.jpg|80px]] || [[Baldomero Espartero]] <br /> ''Baldomero Espartero'' <br /><small>(1793—1879)</small> || ''[[1840]]. gada [[12. oktobris]]—[[1843]]. gada [[23. jūlijs]]; <br /> [[Izabella II (Spānija)|Izabellas II]] reģents'' || ||—|| |- | align="center" colspan="10" | ''Formāli nav valsts vadītāja/karaļa ([[1868]]. gada [[30. septembris]]—[[1870]]. gada [[16. novembris]])'' |- ! align="center" colspan="10" | [[Savojas dinastija]] (1870–1873) |- | [[Attēls:Amadeo I, rey de España.jpg|80px]] || '''[[Amadeo I]]''' <br /> ''Amadeo I'' <br /> <small>(1845—1890)</small> || [[1870]]. gada [[16. novembris]]—[[1873]]. gada [[11. februāris]] <br />(atteicās no troņa)<small> || style="background: blue| || [[Savojas dinastija]] || Ievēlēja [[Kortesi]]. Karlosa III mazmazmazdēls |} === [[Attēls:Flag of the First Spanish Republic.svg|30px]] Spānijas Pirmā republika (1873 – 1874) [[Attēls:Coat of Arms of Spain (1868-1870 and 1873-1874).svg|30px]] === {{pamatraksts|Spānijas Pirmā republika|Spānijas prezidentu uzskaitījums}} === [[Attēls:Flag of Spain (1785-1873 and 1875-1931).svg|30px]] Spānijas Karaliste (1874 – 1931) [[Attēls:Coat of Arms of Spain (1874-1931) Golden Fleece and Mantle Variant.svg|30px]] === {{pamatraksts|Spānijas Karaliste (1874—1931)}} {{legend| red | [[Burboni|Burbonu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! colspan="2"| Dinastija !! Piezīmes |- ! align="center" colspan="10" | [[Burboni|Burbonu dinastija]] (1874—1931) |- | [[Attēls:Retrato de Alfonso XII con uniforme de gala (Palacio de Aranjuez).jpg|80px]] || '''[[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]]''' <br /> ''Alfonso XII'' <br /> <small>(1857—1885)</small> || [[1874]]. gada [[29. decembris]]—[[1885]]. gada [[25. novembris]] || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Isabelas II dēls |- | [[Attēls:Queenspainmc.jpg|80px]] || [[Marija Kristīne (Austrija)|Marija Kristīne]] <br /> ''Maria Christina'' <br /> <small>(1806—1878)</small> || ''[[1885]]. gada [[25. novembris]]—[[1902]]. gada [[17. maijs]]; <br /> [[Alfonso XIII]] reģente'' || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || |- | [[Attēls:Retrato de Alfonso XIII (Real Academia de la Historia).jpg|80px]] || '''[[Alfonso XIII]]''' <br /> ''Alfonso XIII'' <br /> <small>(1886—1941)</small> || [[1886]]. gada [[17. maijs]]—[[1931]]. gada [[14. aprīlis]] || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Alfonso XII dēls. Dzimis pēc tēva nāves. |} === [[Attēls:Flag of Spain (1931 - 1939).svg|30px]] Spānijas Otrā republika (1931—1939) [[Attēls:Coat of Arms of Spain (1931-1939).svg|30px]] === {{pamatraksts|Spānijas Otrā republika|Spānijas prezidentu uzskaitījums}} === [[Attēls:Flag of Spain (1945 - 1977).svg|30px]] Spānijas Valsts (1936—1975) [[Attēls:Coat of Arms of Spain (1945-1977).svg|30px]] === {{pamatraksts|Spānijas Valsts}} No [[1936]]. gada [[1. oktobris|1. oktobra]] ģenerālis [[Fransisko Franko]] tika pasludināts par Spānijas līderi ([[spāņu valoda|spāņu]]: ''Caudillo de España''), Spānijas daļās, kuras kontrolēja nacionālisti (''nacionales''). Pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām [[1929]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] viņš pārņēma varu visā Spānijā. [[1947]]. gadā Franko pasludināja monarhijas atjaunošanu, taču liedza [[Huans Karloss I|Huanam Karlosam I]] ieņemt troni. [[1969]]. gadā Franko paziņoja, ka Huans Karloss, Spānijas princis, būs viņa pēctecis. Pēc Franko nāves [[1975]]. gadā, Huans Karloss oficiāli kļuva par Spānijas karali. === [[Attēls:Flag of Spain.svg|30px]] Spānijas Karaliste (1975—mūsdienas) [[Attēls:Escudo de España (mazonado).svg|30px]] === {{legend| red | [[Burboni|Burbonu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! colspan="2"| Dinastija !! Piezīmes |- ! align="center" colspan="10" | [[Burboni|Burbonu dinastija]] (1975—''pašlaik'') |- | [[Attēls:Busto de Juan Carlos I de España (2009).jpg|80px]] || '''[[Huans Karloss I]]''' <br /> ''Juan Carlos I'' <br /> <small>(1938)</small> || [[1975]]. gada [[22. novembris]]—[[2014]]. gada [[19. jūnijs]] <small>(atteicās no troņa)</small> || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Alfonso XIII mazdēls |- | [[Attēls:Felipe VI 2015 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Felipe VI]]''' <br /> ''Felipe VI'' <br /> <small>(1968)</small> || [[2014]]. gada [[19. jūnijs]]—''pašlaik'' || style="background: red| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Huana Karlosa I dēls |} == Skatīt arī == * [[Astūrijas karaļu uzskaitījums]] * [[Navarras karaļu uzskaitījums]] * [[Leonas karaļu uzskaitījums]] * [[Galisijas karaļu uzskaitījums]] * [[Aragonas karaļu uzskaitījums]] * [[Kastīlijas karaļu uzskaitījums]] * [[Barselonas grāfu uzskaitījums]] * [[Vestgotu karaļu uzskaitījums]] * [[Spānijas prezidentu uzskaitījums]] * [[Spānijas premjerministru uzskaitījums]] == Ārējās saites == *[https://web.archive.org/web/20071128175025/http://nick.frejol.org/siglo-de-oro/spainkings.pdf Monarchs of Spain (700–present)] {{Spānijas karaļi}} {{Eiropas valstu vadītāji}} {| style="width: 100%; text-align: left;" border="0" cellpadding="2" cellspacing="2" |- align="center" | colspan="10" rowspan="1" bgcolor="Lavender" valign="top" | Kristīgās [[Pireneju pussala|Ibērijas (Pireneju) pussalas]] valstis no [[rekonkista]]s līdz mūsdienām |- | colspan="1" rowspan="3" align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag Portugal (1830).svg|30px]] [[Portugāles Karaliste]]<br />(1139 — 1910) <small> ([[Portugāles valdnieku uzskaitījums|karaļi]])</small> | colspan="9" rowspan="1" align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of Spain.svg|30px]] [[Spānija]] (1715 — mūsdienas) <small> ([[Spānijas valdnieku uzskaitījums|karaļi]])</small> |- | colspan="4" rowspan="1" style="vertical-align: top; text-align: center;" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Royal Banner of the Crown of Castile (Early Style)-Variant.svg|30px]] [[Kastīlijas kronis]] (1230 — 1715) <small>([[Kastīlijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | colspan="1" rowspan="2" style="vertical-align: top; text-align: center;" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Bandera de Reino de Navarra.svg|30px]] [[Navarras Karaliste]]<br /> (824 — 1841) <small>([[Navarras karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | colspan="4" rowspan="1" style="vertical-align: top; text-align: center;" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Royal Banner of Aragón.svg|30px]] [[Aragonas kronis]] (1162 — 1716) <small>([[Aragonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> |- | style="vertical-align: top; text-align: center;" align="center" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Bandeirareinogaliza.svg|30px]] [[Galisijas Karaliste]] <br />(409 — 1833)<small> ([[Galisijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Astūrijas Karaliste]] <br />(718 — 924) <small> ([[Astūrijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Royal Banner of León.svg|30px]] [[Leonas Karaliste]]<br />(910 — 1230) <small> ([[Leonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of Castile.svg|30px]] [[Kastīlijas Karaliste]]<br />(1065 — 1230) <small> ([[Kastīlijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | style="vertical-align: top; text-align: center;" align="center" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Siñal d'Aragón.svg|30px]] [[Aragonas Karaliste]]<br />(1035 — 1707) <small> ([[Aragonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | style="vertical-align: top; text-align: center;" align="center" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Siñal d'Aragón.svg|30px]] [[Barselonas grāfiste]] / [[Katalonijas firstiste]]<br />(801 — 1714) <small> ([[Barselonas grāfu uzskaitījums|grāfi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of the Land of Valencia (swallowtailed).svg|30px]] [[Valensijas Karaliste]]<br /> (1238 — 1707) <small> ([[Valensijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of the Kingdom of Majorca (1269).png|30px]] [[Maļorkas Karaliste]]<br /> (1231 — 1715) <small> ([[Maļorkas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> |} [[Kategorija:Spānijas monarhi|*]] [[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]] 0ckbti751ttipjuor5l93m5kfay2ir8 10 2753 4301712 4292665 2025-06-29T18:26:19Z Meistars Joda 781 4301712 wikitext text/x-wiki <div style="border: 1px solid #AAAAAA; border-left: 0; border-right: 0; font-size: 90%"> <!-- P R O C E N T U J O S L A --> <div style="border:none; background-color:white" align="left"> {|style="width:100%" |style="text-align:center; font-weight:bold; width:{{#expr: (1 + 99 * ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000) / 1000) round 0}}%; background-color:#C7C7C7; font-size:91%" cellspacing=0 cellpadding=0 | {{piezīme|{{#expr: ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000/10 round 0)}}%|Šobrīd Vikipēdijā latviešu valodā ir {{NUMBEROFARTICLES}} {{PLURAL:{{NUMBEROFARTICLES:R}}|rakstu|raksts|raksti}}}}||style="text-align:right;"|{{formatnum: {{#expr: (ceil ({{NUMBEROFARTICLES:R}} / 1000)) * 1000}}}} |}</div> <!-- PROCENTU JOSLAS BEIGAS --> {| class="plainlinks" width="100%" style="border-collapse: collapse" <!-- I N F O --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Informācija''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Special:Newpages|Jaunās lapas]] * [[Special:Newimages|Jaunie attēli]] * [[Special:Log|Pēdējie reģistri]] * [[:Kategorija:Dzēšanai izvirzītās lapas|Dzēšanai izvirzītās lapas]] <small>({{#expr: {{PAGESINCATEGORY:Dzēšanai izvirzītās lapas}} -1}})</small> * [[Vikipēdija:Uzlabošanas veidnes|Uzlabošanas veidnes]] * [[Vikipēdija:Diskusiju veidnes|Diskusiju veidnes]] * [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] * [[Vikipēdija:Sākumlapas saturs|Sākumlapas saturs]]<!-- * [[Vikipēdija:Recenzijas|Recenzijas]] --> * [[Vikipēdija:Paziņojumi par kļūdām|Paziņojumi par kļūdām]] }} | style="text-align:right; vertical-align:top;" | {{flatlist| * {{purge|pārlādēt lapu}} * [{{fullurl:Template:Pēdējās izmaiņas|action=edit}} labot] }} <!-- V A J A D Z Ī G I E R A K S T I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''[[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgie&nbsp;raksti]]''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{vajadzīgie raksti}} <!-- L A B Ā K I E R A K S T I --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Labākie raksti''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vērtīgi raksti|Vērtīgi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti|kandidāti|color<!-- #FF0090 -->}}) * [[Vikipēdija:Vērtīgi saraksti|Vērtīgi saraksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu sarakstu kandidāti|kandidāti|color=<!-- #FF0090 -->}}) * [[Vikipēdija:Labi raksti|Labi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Labu rakstu kandidāti|kandidāti|color=#FF0090}}) }} <!-- K O P I E N A S P A S Ā K U M I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Kopienas&nbsp;pasākumi''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vikitikšanās|Tikšanās]] <!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2024. gada 30. septembrī|30. septembrī Rīgā|color=#FF0090}}) --> * [[Vikipēdija:Vikiekspedīcijas|Ekspedīcijas]] <!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās|23. septembrī|color=#FF0090}}) --> * [[Vikipēdija:Vikidarbnīcas|Darbnīcas]]<!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|nākamā|color=#FF0090}})--> * [[Vikipēdija:Konferences|Konferences]] * [[Vikipēdija:Konkursi|Konkursi]] <!-- ** {{saites krāsa|WP:CEE Spring 2025|CEE Spring|color=#339966}} --> * [[Vikipēdija:Balsošana|Balsošana]] <!-- ** {{saites krāsa|Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2024|Gada labākais jaunais dalībnieks 2024|color=#FF0090}} --> }} |} {| style="width:100%" |- style="background-color: #FAFAF0; text-align:center; font-size:small;" | {{flatlist|1= * <span class="plainlinks">[https://citationhunt.toolforge.org/lv Atrodi atsauci]</span> * {{Nejaušs raksts|Sevišķi īsi raksti|text=Papildini kādu no sevišķi īsajiem rakstiem}} * {{Nejaušs raksts|Visi Vikipēdijas aizmetņi|text=Papildini kādu no Vikipēdijas aizmetņiem}} }} <!-- A K T U A L I T Ā T E S --> <!-- --> |- style="background-color: #FFB000; text-align:center;" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vikipēdijas palīdzības sadaļas sakārtošanas iniciatīva|Palīdzības sadaļas sakārtošana]] * [[Vikipēdija:Kopienas saziņas aptauja|Kopienas saziņas aptauja]] }} <!-- --> |} </div> <!--Saites uz pēdējo izmaiņu lapām citās valodās--> {{noexternallanglinks}} [[ar:Special:RecentChanges]] [[be:Special:RecentChanges]] [[be-x-old:Special:RecentChanges]] [[ca:Special:RecentChanges]] [[cs:Special:RecentChanges]] [[da:Special:RecentChanges]] [[de:Special:RecentChanges]] [[et:Special:RecentChanges]] [[el:Special:RecentChanges]] [[en:Special:RecentChanges]] [[eo:Special:RecentChanges]] [[es:Special:RecentChanges]] [[fa:Special:RecentChanges]] [[fi:Special:RecentChanges]] [[fr:Special:RecentChanges]] [[he:Special:RecentChanges]] [[hu:Special:RecentChanges]] [[id:Special:RecentChanges]] [[it:Special:RecentChanges]] [[ja:Special:RecentChanges]] [[ko:Special:RecentChanges]] [[la:Special:RecentChanges]] [[ltg:Special:RecentChanges]] [[lt:Special:RecentChanges]] [[nl:Special:RecentChanges]] [[no:Special:RecentChanges]] [[pl:Special:RecentChanges]] [[pt:Special:RecentChanges]] [[ro:Special:RecentChanges]] [[ru:Special:RecentChanges]] [[sk:Special:RecentChanges]] [[sr:Special:RecentChanges]] [[sv:Special:RecentChanges]] [[tr:Special:RecentChanges]] [[uk:Special:RecentChanges]] [[vi:Special:RecentChanges]] [[zh:Special:RecentChanges]] ek56ch2rxy3ocul38whlq0s0mcchisi 0 3165 4301565 4071824 2025-06-29T12:12:37Z Votre Provocateur 111653 4301565 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Zaporižjas apgabals | official_name = ''Запорізька область'' | image_skyline =Січ_з_висоти_польоту.jpg | imagesize = 300px | image_caption = | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | total_type = Kopā | image_flag = Flag of Zaporizhia Oblast.svg | image_shield = Coat of arms of Zaporizhia Oblast.svg | image_map = Zaporizhia in Ukraine (claims hatched).svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UKR}} | area_total_km2 = 27180 | population_total = 1775800 | population_as_of = 2014 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats =| latNS = | longd = | longm = | longs =| longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Zaporižja]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 5 rajoni | p1 = [[Berdjanskas rajons]] | p2 = [[Melitopoles rajons]] | p3 = [[Polohu rajons]] | p4 = [[Vasiļivkas rajons]] | p5 = [[Zaporižjas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (70,80%)}}<br />[[krievi]] (24,74%)<br />{{nobr|[[bulgāri]] (1,44%)}} | website = {{URL|http://www.zoda.gov.ua/}} }} '''Zaporižjas apgabals''' ({{val|uk|Запорізька область}}) ir viens no [[Ukraina]]s apgabaliem tās dienvidaustrumos starp [[Dņepra|Dņepru]] un [[Azovas jūra|Azovas jūru]]. Robežojas ar [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabalu]] ziemeļaustrumos, [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabalu]] ziemeļrietumos un ziemeļos un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalu]] dienvidrietumos. == Vēsture == [[Attēls:Улусы Ногая Бурундая Крым.jpg|thumb|left|Zelta Ordas karavadoņu ulusi Ukrainas dienvidos (13. gadsimta otrā puse)]] Tagadējā Zaporižjas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas ([[Avāri (senie)|avāri]], [[pečeņegi]], [[bulgāri]], [[maģāri]], [[polovcieši]]). Pēc 1240. gada tā nokļuva [[Zelta Orda]]s pārvaldībā. Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu radās [[Krimas haniste]], kas 1475. gadā kļuva par [[Osmaņu impērija]]s vasali. Apgabala rietumu daļas teritorijā dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis (Jedičkulas un Džambailukas ordas) atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šī apgabala ziemeļu daļā no [[Lietuvas dižkunigaitija]]s, vēlāk [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] ieceļoja [[kazaki]]. Pēc [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] apgabala ziemeļu daļa bija [[Zaporižjas Seča]]s pakļautībā. Pirms [[Krievu—turku karš (1735—1739)|Krievu—turku kara (1735—1739)]] 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporižjas Seču un tā nokļuva atkarībā no [[Krievijas Impērija]]s. No 1754. gada šī [[Dņepra]]s kreisā krasta daļa iekļauta Krievijas Impērijā kā jaundibinātās [[Jaunkrievija]]s guberņas daļa, bet dienvidu daļa pie Azovas jūras palika Krimas hanistei līdz 1783. gadam. 1802. gadā Jaunkrievijas guberņu sadalīja [[Nikolajevas guberņa|Nikolajevas]], [[Taurijas guberņa|Taurijas]] un [[Jekaterinoslavas guberņa|Jekaterinoslavas guberņā]]. No 1918. gada janvāra apgabala teritorija atradās [[Ukrainas Tautas Republika]]s sastāvā. [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikā apgabala teritoriju ieņēma [[Nestors Mahno|Nestora Mahno]] vadītā Revolucionārā Ukrainas nemiernieku armija (1918—1921). Kopš 1921. gada šī teritorija nonāca [[Ukrainas PSR]], 1939. gadā Dņipropetrovskas apgabala dienvidu daļā izveidoja atsevišķu Zaporižjas apgabalu. No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā. == Administratīvais iedalījums == Kopš 2020. gada 17. jūlija apgabalā iepriekšējo 20 rajonu un 5 apgabala pakļautības pilsētu vietā ir izveidoti pieci rajoni: [[Berdjanskas rajons]], [[Melitopoles rajons]], [[Polohu rajons]], [[Vasiļivkas rajons]] un [[Zaporižjas rajons]]; bijušās apgabala nozīmes pilsētas iekļautas rajonu sastāvā. === Pilsētas === {{VietasKarte+|Zaporižjas apgabals|width=400 |float=center|caption = Zaporižjas apgabala pilsētu izvietojums ('''treknrakstā''' — rajonu centri) |places = {{VietasKarte~|Zaporižjas apgabals|lat=46.759722|long=36.784444|position = right |label='''[[Berdjanska]]'''}} {{VietasKarte~|Zaporižjas apgabals|lat=47.38483|long=35.00395|position = bottom |label=[[Dņiprorudne]]}} {{VietasKarte~|Zaporižjas apgabals|lat=47.498889|long=34.655833|position = top |label=[[Enerhodara]]}} {{VietasKarte~|Zaporižjas apgabals|lat=47.65|long=36.266667|position = right |label=[[Huļajpole]]}} {{VietasKarte~|Zaporižjas apgabals|lat=47.462778|long=34.406111|position = bottom |label=[[Kamjanka-Dņiprovska|Kamjanka-<br />Dņiprovska]]}} {{VietasKarte~|Zaporižjas apgabals|lat=46.840278|long=35.358889|position = right |label='''[[Melitopole]]'''}} {{VietasKarte~|Zaporižjas apgabals|lat=47.204444|long=35.595833|position = left |label=[[Moločanska]]}} {{VietasKarte~|Zaporižjas apgabals|lat=47.566667|long=35.783333|position = right |label=[[Orihiva]]}} {{VietasKarte~|Zaporižjas apgabals|lat=47.483333|long=36.25|position = right |label='''[[Polohi]]'''}} {{VietasKarte~|Zaporižjas apgabals|lat=46.733333|long=36.35|position = left |label=[[Primorska (Ukraina)|Primorska]]}} {{VietasKarte~|Zaporižjas apgabals|lat=47.248889|long=35.703056|position = right |label=[[Tokmaka]]}} {{VietasKarte~|Zaporižjas apgabals|lat=47.433333|long=35.266667|position = right |label='''[[Vasiļivka]]'''}} {{VietasKarte~|Zaporižjas apgabals|lat=47.941944|long=35.428056|position = right |label=[[Viļņanska]]}} {{VietasKarte~|Zaporižjas apgabals|lat=47.837778|long=35.138333|position = right |label='''[[Zaporižja]]'''}} }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{Ukrainas administratīvais iedalījums}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas apgabali]] [[Kategorija:Zaporižjas apgabals]] ay6czshgkc7wd98pzjrtxqhtcxd2308 0 8767 4301815 3776326 2025-06-30T05:04:56Z Turaids 8965 Turaids pārvietoja lapu [[Universālais koordinētais laiks]] uz [[Saskaņotais pasaules laiks]]: https://termini.gov.lv/atrast/Universal%20Time%20Coordinated 3776326 wikitext text/x-wiki '''Universālais koordinētais laiks''', biežāk pazīstams kā '''UTC''' ({{val-en|Universal Time Coordinated}}) ir starptautisks, ļoti precīzs un stabils laika noteikšanas standarts, ko izstrādājusi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] jūras observatorija. UTC ir plašāk zināms kā abreviatūra [[Griničas laiks|GMT]] ({{Val|en|Greenwich Meridian Time}}). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Laiks-aizmetnis}} {{Īss aizmetnis}} {{Laika zonas}} [[Kategorija:Laika joslas]] ejuwq9psnilcg5mn80yygeponpy5llt 4301817 4301815 2025-06-30T05:06:15Z Turaids 8965 https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=Universal%20Time%20Coordinated&cid=235631&&g=2 4301817 wikitext text/x-wiki '''Saskaņotais pasaules laiks''', '''koordinētais pasaules laiks''' jeb '''UTC''' (no {{val|en|Universal Time Coordinated}}) ir starptautisks, ļoti precīzs un stabils laika noteikšanas standarts, ko izstrādājusi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] jūras observatorija. UTC ir plašāk zināms kā abreviatūra [[Griničas laiks|GMT]] ({{Val|en|Greenwich Meridian Time}}). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Laiks-aizmetnis}} {{Īss aizmetnis}} {{Laika zonas}} [[Kategorija:Laika joslas]] 7xli67w5086cgf66gvqxlu5p5idrpnz 4301825 4301817 2025-06-30T05:32:09Z Treisijs 347 pievienoju atsauces 4301825 wikitext text/x-wiki '''Saskaņotais pasaules laiks''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Saskaņotais pasaules laiks |url=https://termini.gov.lv/atrast/saska%C5%86otais%20pasaules%20laiks |publisher=Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls |accessdate={{dat|2025|6|30||bez}}}}</ref> '''koordinētais pasaules laiks'''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Koordinētais pasaules laiks |url=https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=Universal%20Time%20Coordinated&cid=235631&&g=2 |website=letonika.lv |accessdate={{dat|2025|6|30||bez}}}}</ref> jeb '''UTC''' (no {{val|en|Universal Time Coordinated}}) ir starptautisks, ļoti precīzs un stabils laika noteikšanas standarts, ko izstrādājusi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] jūras observatorija. UTC ir plašāk zināms kā abreviatūra [[Griničas laiks|GMT]] ({{Val|en|Greenwich Meridian Time}}). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Laiks-aizmetnis}} {{Īss aizmetnis}} {{Laika zonas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Laika joslas]] 5xeq67g5nlf39lzsew6iibw5lp2ji49 0 9579 4301741 4295335 2025-06-29T20:28:36Z Redaktor GLAM 126956 Higher resolution version of map 4301741 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jagailis<br />Vladislavs II Jagello | vārds_orģ = ''Jogaila/Ягайла''<br />''Władysław II Jagiełło'' | attēls = Jogaila (Władysław II).jpg | amats = [[Lietuvas dižkunigaitis]] | term_sākums = 1377. gads | term_beigas = 1381. gads | priekštecis = [[Aļģirds]] | pēctecis = [[Ķēstutis]] | term_sākums2 = 1382. gads | term_beigas2 = 1392. gads | priekštecis2 = [[Ķēstutis]] | pēctecis2 = [[Vītauts Dižais]] | amats3 = [[Polijas karalis]] | term_sākums3 = {{dat|1386|03|04||bez}} | term_beigas3 = {{dat|1434|06|01||bez}}<br />(kronēts {{dat|1386|03|04|L}}, [[Vāvelas katedrāle|Vāvelas katedrālē]], [[Krakova|Krakovā]]) | priekštecis3 = [[Jadviga (Polijas valdniece)|Jadviga]] | pēctecis3 = [[Vladislavs III Varnietis|Vladislavs III]] | dzim_dati = starp [[1351. gads|1351]]. un [[1362. gads|1362]]. gadu | dzim_vieta = [[Viļņa]], [[Lietuvas lielkņaziste]]<br />({{LTU}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{dat|1434|06|01}} | mir_vieta = [[Horodoka (Ļvivas apgabals)|Horodoka]], [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas karaliste]]<br />([[Ļvivas apgabals]], {{UKR}}) | tēvs = [[Aļģirds]] | māte = Tveras Julianna | dinastija = [[Ģedimina dzimta]] | dzīvesb = 1. [[Jadviga (Polijas valdniece)|Jadviga]]<br />2. [[Celjes Anna]]<br />3. Elizabete Granovska<br />4. [[Alsenes Sofija]] | bērni = 3 dēli un 2 meitas, to skaitā [[Vladislavs III Varnietis]], [[Kazimirs IV Jagellons]] | reliģija = [[katolisms]] | apglabāts = [[Vāvelas katedrāle]], [[Krakova]], {{POL}} | paraksts = | piezīmes = | apraksts = 15. gadsimta 2. puses Jagaiļa attēlojums, daļa [[Vāveles katedrāles]] [[triptihs|triptiha]] }} '''Jagailis''' ({{val|lt|Jogaila}}, {{val|be|Ягайла}}), vēlāk '''Vladislavs II Jagello''' ({{val|pl|Władysław II Jagiełło}}; dzimis ap [[1348. gads|1348]]. gadu, miris {{dat|1434|06|01}}) bija [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitis]] un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karalis]], [[Jagellonu dinastija]]s aizsācējs. Pēdējais [[pagānisms|pagānu]] valdnieks [[Lietuvas vēsture|viduslaiku Lietuvā]], kurš pēc pāriešanas katoļticībā valdīja Polijā gandrīz 48 gadus un izveidoja pamatus gadsimtiem ilgajai [[Polijas-Lietuvas savienība]]i un Jagellonu (Jagaiļa) dinastijai, kas valdīja abās valstīs līdz pat 1572. gadam un kļuva par vienu no ietekmīgākajām dinastijām [[viduslaiki|viduslaiku]] Centrāleiropā un Austrumeiropā.<ref name="Bojtar">[http://books.google.com/books?vid=ISBN9639116424&id=5aoId7nA4bsC&pg=PA180&lpg=PA180&vq=Jogaila&dq=Wigand+Poland&sig=hRbejRY9-Ay7Gy3_tYc3_CyZzLk Bojtár, 180—186.]</ref> Jagaiļa valdīšana bieži tiek uzskatīta par Polijas valsts "zelta laika" sākumu, Polija kļuva par [[Eiropa]]s lielvaru. Dibinājās jaunas pilsētas, atdzima universitāte [[Krakova|Krakovā]] (arī mūsdienās saukta par Jagaiļa Universitāti (''Uniwersytet Jagielloński'')). Militārajā jomā svarīga nozīme bija Polijas un Lietuvas apvienoto spēku uzvarai pār [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] [[Grunvaldes kauja|Grunvaldes kaujā]], kas iezīmēja Vācu ordeņa norietu. == Vārda cilme == Personvārds "Jagailis" ir saliktenis, kura cilme saistāma ar [[baltu valodas|baltu]] vārdiem '''jāt''' (lietuviski: ''joti'') un '''gail-''' (no kā latviski: ''gailošs'', lietuviski: ''gailas'' = stiprs,<ref>[http://www.vardai.org/vardo-reiksme/Jogaila/ www.vardai.org]</ref> spožs) — „tas, kurš jāj spoži“. == Dzīvesgājums == Dzimis ap [[1348]]. gadu, iespējams, [[Viļņa|Viļņā]], Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] un viņas otrās sievas [[Tvera]]s lielkņaza Aleksandra Mihailoviča meitas [[Juliāna Aleksandrovna|Juliānas]] ģimenē. Jagailis bija [[Ģedimins|Ģedimina]] mazdēls. Agrāk uzskatīja, ka Jagailis dzimis starp [[1352]]. un [[1362]]. gadu.<ref name="dob1362">Skatīt Tadeusz Wasilewski in "Przegląd Wschodni" 1991 r., un Jan Tęgowski, ''Pierwsze pokolenia Giedyminowiczów'', Wrocław—Poznań 1999, s. 124—125</ref> [[1377]]. gadā Jagailis kļuva par Lietuvas, kura politiski bija sadalīta divās etniski un politiski atšķirīgās daļās, dižkunigaiti. Sākotnēji Jagailis valdīja Lietuvas dižkunigaitijas dienvidu un austrumu zemēs, bet viņa tēvocis [[Traķi|Traķu]] kunigaitis [[Ķēstutis]] valdīja ziemeļrietumu reģionā. [[Žemaitija]] līdz [[Žalgires kauja]]i piederēja [[Vācu ordenis|Vācu ordenim]]. 1380. gadā bija [[Zelta Orda]]s militārā vadītāja [[Mamajs|Mamaja]] sabiedrotais cīņā pret [[Maskavas kņaziste|Maskavas kņazisti]], tomēr nokavēja [[Kuļikovas kauja]]s sākumu. Pēc [[Krēvas ūnija]]s noslēgšanas 1385. gadā, Jagailis, apprecot Polijas karalieni [[Jadviga|Jadvigu]] pieņēma [[kristietība|kristietību]] un kļuva par Polijas karali Vladislavu II, izveidoja Polijas un Lietuvas [[pesonālūnija|personālūniju]] un sāka ieviest Lietuvā [[katoļticība|katoļticību]]. Viņu oficiāli iecēla arī [[Drakona ordenis|Drakona ordenī]].<ref>Bojtár, 182.</ref> Kā Polijas karalis viņš palīdzēja Lietuvai kopā ar sabiedrotajiem cīnīties pret Vācu ordeni. [[1410]]. gadā sabiedrotie [[Grīnvaldes kauja|Grīnvaldes kaujā]] uzvarēja Vācu ordeni, un [[1411]]. gadā tika noslēgts pirmais [[Tornas miera līgums]], nodrošinot Polijas-Lietuvas robežas un parādot, ka poļu-lietuviešu apvienība ir vērā ņemams spēks visā Eiropā. Pēc Jadvigas nāves 1399. gadā Jagailim bija mazas izredzes noturēties Polijas tronī, tomēr politiski veikli manevrējot, arī slēdzot dinastiskas laulības, Jagailim izdevās saglabāt varu līdz pat nāvei, t.i. vēl 35 gadus. Pēc Jadvigas nāves Jagailis apprecējās ar [[Kazimirs III|Kazimira III]] mazmeitu Annu no Celjes ([[Slovēnija|Slovēnijā]]) (meita Jadviga), ar Elizabeti no Pilicas (bērnu nebija) un ar [[Sofija no Alsenes|Sofiju no Alsenes]] (bērni - [[Vladislavs III (Polijas karalis)|Vladislavs III]] un [[Kazimirs IV]]). [[Attēls:Poland under Jagello (134038053).jpg|thumb|Polija un Lietuva Jagaiļa valdīšanas laikā]] == Pilnais tituls == [[Attēls:Pieczec Majestatyczna Wladyslawa Jagielly.jpg|thumb|200px|left|Lielais valsts zīmogs ar autentisku Jagaiļa attēlu tronī, kuru apņem viņam pakļauto zemju ģerboņi. (Oriģināls atrodas [[Krakova]]s Jagelonu universitātes bibliotēkā)]] Sākotnēji vācu valodā rakstītos dokumentos lietotie Jagaiļa tituli bija: 1379. gadā - ''Wir Jagel obirster Herczoge der Littouwin'' ("Mēs, Jagailis, lituvinu virshercogs"), 1380. gadā - ''Wir Jagel obirster kung der Littouwen'' ("Mēs, Jagailis, lietuvju virskungs"), 1382. gadā - ''Wir Jagal von gotis gnaden grosir konig czu lyttauwen'' ("Mēs, Jagailis, no dieva žēlastības dižais ķēniņš Lietuvā").<ref>[http://eurulers.angelfire.com/lithuania.html Titles of European hereditary rulers]</ref> Kā Lietuvas dižkunigaitis Jagailis kādā ar 1383. gadu datētā latīņu dokumentā sevi dēvēja kā "Mēs, Jagailis, pēc dievišķās vēlmes lietuvju dižais ķēniņš un hercogs, Krievijas kungs un mantinieks" (''Nos Jagalo divina deliberacione magnus Rex vel dux litwanorum, Russieque dominus et here'').<ref>Benediktas Vytenis Mačiuika, Lituanistikos instituto 1975 metų suvažiavimo darbai. Lituanistikos institutas, 1976.</ref> Visticamāk, viņš no sava vectēva Gedimina bija mantojis arī [[Zemgale]]s ķēniņa un hercoga titulu <ref>http://books.google.co.uk/books?vid=ISBN052145011X&id=i4hpVJ51y4oC&pg=RA4-PA68&lpg=RA4-PA68&ots=P3nTKmNzVt&dq=Jogaila+diarchy&sig=bcj60gVc37aKtGu46QohNt82uLI#v=onepage&q=Jogaila%20diarchy&f=false S. C. Rowell. Lithuania ascending: a pagan empire within east-central Europe, 1295-1345. Cambridge Studies in Medieval Life and Thought: Fourth Series (No. 25), 1994</ref> Pēc kronēšanas par Polijas karali un kristīšanās par Vladislavu viņa pilnais tituls skanēja: "Vladislavs, no Dieva žēlastības karalis Polijai un Krakovas, [[Sandomeža|Sandomiras]], [[Seradza]]s, [[Lenčica]]s, [[Kujāvijas-Pomožes vojevodiste|Kujāvijas]] zemēm, Lietuvas dižkungs, [[Pomerānijas vojevodiste|Pomerānijas]] un Krievijas (Rutēnijas) u.c. kungs un mantinieks" (''Wladislaus Dei gracia rex Polonie necnon terrarum Cracovie, Sandomirie, Syradia, Lancicie, Cuiavie, Lithuanie princeps supremus, Pomoranie Russieque dominus et heres etc.) <ref>Leon Koczy. University of Cracow: Documents Concerning Its Origins. General Sikorski Historical Insititute, 1966</ref> == Papildliteratūra == {{refbegin}} * {{en ikona}} Bojtár, Endre (2000). [http://books.google.com/books?vid=ISBN9639116424&id=5aoId7nA4bsC&pg=PA180&lpg=PA180&vq=Jogaila&dq=Wigand+Poland&sig=hRbejRY9-Ay7Gy3_tYc3_CyZzLk|accessdate=2007-01-25'' Foreword to the Past: A Cultural History of the Baltic People''.] Budapest: Central European University Press. {{ISBN|963-9116-42-4}}. Retrieved 25 January 2007. * {{en ikona}} Dvornik, Francis (1992). [http://books.google.com/books?vid=ISBN0813507995&id=LACpYP-g1y8C&pg=PA223&lpg=PA222&vq=Jadwiga&dq=Jadwiga+Poland&sig=ZZ38FrG_jDxmHbmVL884Kfyrwbw ''The Slavs in European History and Civilization.''] Rutgers University Press. {{ISBN|0-8135-0799-5}}. Retrieved 25 January 2007. * {{en ikona}} Lukowski, Jerzy and Hubert Zawadzki (2001). [http://books.google.com/books?vid=ISBN0521559170&id=NpMxTvBuWHYC&pg=PA34&lpg=PA34&dq=Jagiello&sig=9zJU1yJ5mEYrBdGZ94MwlOVXR_8 ''A Concise History of Poland''.] Cambridge University Press. {{ISBN|0-521-55917-0}}. Retrieved 25 January 2007. * {{en ikona}} Stone, Daniel. Z. (2001). [http://books.google.com/books?vid=ISBN0295980931&id=LFgB_l4SdHAC&pg=PA11&lpg=PA11&dq=Union+Radom+1401&sig=Q4G503PKUiw-3t1zJXrm6nz_Rx8 ''The Polish-Lithuanian State, 1386—1795''.] Seattle: University of Washington Press. {{ISBN|0-295-98093-1}}. Retrieved 25 January 2007. * {{pl ikona}} Tęgowski, Jan (1999). ''Pierwsze pokolenia Giedyminowiczow''. Poznań-Wrocław. {{refend}} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100924021125/http://www.agad.archiwa.gov.pl/prezentacje/pieczecie_krolewskie/index.html Polijas karaļu zīmogi ar pilniem tituliem] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Ģedimina dzimtas valdnieki}} {{Jagaiļa dzimtas valdnieki}} {{amatu secība|pirms = [[Aļģirds]]|virsraksts = [[Lietuvas dižkunigaitis]]|periods = [[1377]]—[[1381]]|pēc = [[Ķēstutis]]}} {{amatu secība|pirms = [[Ķēstutis]]|virsraksts = [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaitis]]|periods = [[1382]]—[[1386]]/[[1392]]|pēc = [[Šķirgailis]]<br />(kā Jagaiļa vietnieks Lietuvā)<br />[[Vītauts Dižais]] (pēc [[1392]])}} {{amatu secība|pirms = [[Jadviga]]|virsraksts = [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karalis]]|periods = [[1384]]—[[1399]]<br />līdz [[1399]]. gadam kopā ar Jadvigu|pēc = [[Vladislavs III (Polijas karalis)|Vladislavs III]]}} {{kastes beigas}} {{commonscat|Wladislaus II of Poland|Jagailis}} {{Polijas monarhi}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1348. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1434. gadā mirušie]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:Polijas valdnieki]] [[Kategorija:Jagellonu dinastija]] [[Kategorija:Ģedimina dinastija]] [[Kategorija:Lietuvas dižkunigaiši]] ezslij5x2p7bmzkhzj82v1ukhgjjj6x 0 9749 4301709 4018425 2025-06-29T18:19:24Z Svens Hudjajevs 100139 4301709 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | name = Amadeo I | title = [[Aosta]]s [[hercogs]] | image = Amadeo I de España cropped.jpg | caption = Karalis 1870. gadā | succession = [[Spānijas karalis]] | moretext = | reign = 1870. gada 16. novembris — 1873. gada 11. februāris | predecessor = [[Izabella II (Spānija)|Izabella II]]<br /> ''Spānijas karaliene''<br />[[Fransisko Serano]]<br />''Spānijas reģents'' | successor = [[Estanislao Figueras]]<br />''Republikas prezidents''<br />[[Alfonso XII Burbons]]<br />''Spānijas karalis'' | reg-type = [[Premjerministrs]] | regent = | birth_date = {{Birth date|1845|5|30|df=y}} | birth_place = [[Turīnas Karaliskā pils]], [[Turīna]], [[Sardīnijas Karaliste]] | death_date = {{Death date and age|1890|1|18|1845|5|30|df=y}} | death_place = Karaliskā pils, Turīna, [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas karaliste]] | burial_place = [[Supergas bazilika]], Itālija | spouse = [[Marija Viktorija del Poco]]<br />[[Marija Letīcija Bonaparte]] | issue = [[Princis Emanuele Filiberto, Aostas hercogs]]<br />[[Princis Vitorio Emanuels, Turīnas grāfs]]<br />[[Princis Luidži Amadeo, Abruci hercogs]]<br />[[Princis Umberto, Salemi grāfs]] | full name = Amedeo Ferdinando Maria di Savoia | house = [[Savojas dinastija]] | father = [[Viktors Emanuels II]] | mother = [[Austrijas Adelaida]] | religion = [[Romas katoļu baznīca]] | signature = Amadeo I of Spain signature.svg }} {{Infokaste+}} '''Amadeo I''' (dzimis {{dat|1845|5|30}}, miris {{dat|1890|1|18}}) bija itāļu augstmanis, [[Spānija]]s karalis no [[Savojas dinastija]]s. Pēc tam kad Spāņu revolūcija no troņa gāza [[Izabella II (Spānija)|Izabellu II]], jaunais [[parlaments]] nolēma saglabāt [[monarhija|monarhiju]], taču izvēlēties jaunu valdošo dinastiju. {{dat|1870|11|16}} Amadeo I tika ievēlēts par Spānijas karali. {{dat|1871|1|2}} [[Madride|Madridē]] viņš zvērēja ievērot jauno konstitūciju. Spāniju plosīja partiju nesaskaņas, republikāņu un monarhistu konspirācijas, politiķu atentāti. Situācijai valstī aizvien vairāk saasinoties, {{dat|1873|2|11}} Amadeo I atteicās no Spānijas troņa. Spāniju pasludināja par [[Spānijas Pirmā republika|republiku]]. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Spānija-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Izabella II (Spānija)|Izabella II]] | virsraksts = [[Spānijas karaļi|Spānijas karalis]]| periods = [[1870]] — [[1873]] | pēc = pēc 2 gadiem [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] }} {{Amatu secība | pirms = - | virsraksts = [[Valle d'Aosta|Aostas]] [[hercogs]] | periods = [[1845]] — [[1890]] | pēc = [[Emanuele Filiberto]] }} {{kastes beigas}} {{Spānijas karaļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1845. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1890. gadā mirušie]] [[Kategorija:Pjemontā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas monarhi]] [[Kategorija:Savojas dinastija]] ki7xacve2cj4xq5e4ppbhgj7qnekxby 4301734 4301709 2025-06-29T19:31:27Z Svens Hudjajevs 100139 4301734 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | name = Amadeo I | title = [[Aosta]]s [[hercogs]] | image = Amadeo I de España cropped.jpg | caption = Karalis 1870. gadā | succession = [[Spānijas karalis]] | moretext = | reign = 1870. gada 16. novembris — 1873. gada 11. februāris | predecessor = [[Izabella II (Spānija)|Izabella II]]<br /> ''Spānijas karaliene''<br />[[Fransisko Serrano]]<br />''Spānijas reģents'' | successor = [[Estanislao Figerass]]<br />''Republikas prezidents''<br />[[Alfonso XII Burbons]]<br />''Spānijas karalis'' | reg-type = [[Premjerministrs]] | regent = | birth_date = {{Birth date|1845|5|30|df=y}} | birth_place = [[Turīnas Karaliskā pils]], [[Turīna]], [[Sardīnijas Karaliste]] | death_date = {{Death date and age|1890|1|18|1845|5|30|df=y}} | death_place = Karaliskā pils, Turīna, [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas karaliste]] | burial_place = [[Supergas bazilika]], Itālija | spouse = [[Marija Viktorija del Poco]]<br />[[Marija Letīcija Bonaparte]] | issue = [[Princis Emanuele Filiberto, Aostas hercogs]]<br />[[Princis Vitorio Emanuels, Turīnas grāfs]]<br />[[Princis Luidži Amadeo, Abruci hercogs]]<br />[[Princis Umberto, Salemi grāfs]] | full name = Amedeo Ferdinando Maria di Savoia | house = [[Savojas dinastija]] | father = [[Viktors Emanuels II]] | mother = [[Austrijas Adelaida]] | religion = [[Romas katoļu baznīca]] | signature = Amadeo I of Spain signature.svg }} {{Infokaste+}} '''Amadeo I''' (dzimis {{dat|1845|5|30}}, miris {{dat|1890|1|18}}) bija itāļu augstmanis, [[Spānija]]s karalis no [[Savojas dinastija]]s. Pēc tam kad Spāņu revolūcija no troņa gāza [[Izabella II (Spānija)|Izabellu II]], jaunais [[parlaments]] nolēma saglabāt [[monarhija|monarhiju]], taču izvēlēties jaunu valdošo dinastiju. {{dat|1870|11|16}} Amadeo I tika ievēlēts par Spānijas karali. {{dat|1871|1|2}} [[Madride|Madridē]] viņš zvērēja ievērot jauno konstitūciju. Spāniju plosīja partiju nesaskaņas, republikāņu un monarhistu konspirācijas, politiķu atentāti. Situācijai valstī aizvien vairāk saasinoties, {{dat|1873|2|11}} Amadeo I atteicās no Spānijas troņa. Spāniju pasludināja par [[Spānijas Pirmā republika|republiku]]. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Spānija-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Izabella II (Spānija)|Izabella II]] | virsraksts = [[Spānijas karaļi|Spānijas karalis]]| periods = [[1870]] — [[1873]] | pēc = pēc 2 gadiem [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] }} {{Amatu secība | pirms = - | virsraksts = [[Valle d'Aosta|Aostas]] [[hercogs]] | periods = [[1845]] — [[1890]] | pēc = [[Emanuele Filiberto]] }} {{kastes beigas}} {{Spānijas karaļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1845. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1890. gadā mirušie]] [[Kategorija:Pjemontā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas monarhi]] [[Kategorija:Savojas dinastija]] apq16ujm269pwrzj3ttaskgahf0x1qz 0 9844 4301850 4127226 2025-06-30T07:12:14Z Pirags 3757 /* Jaunākais ledus laikmets */ pap 4301850 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|laikmetu|2002. gada animācijas filmu|Ledus laikmets (filma)}} [[Attēls:AntarcticaDomeCSnow.jpg|thumb|200px|Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas [[Polārais plato]] mūsdienās.]] '''Ledus laikmets''' ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem [[Zeme]]s klimatiskajā vēsturē. No arheoloģiskajiem izrakumiem ir zināms par vismaz pieciem lieliem ledus laikmetiem. == Senākie ledus laikmeti == Paši senākie zināmie ledus laikmeti bijuši jau [[Proterozojs|proterozoja]] un [[Fanerozojs|fanerozoja]] eonās. # [[Hūrona apledojums]] (no [[Hūrons|Hūrona]] ezera nosaukuma) noritējis pirms 2,4 — 2,1 miljardiem gadu. Uzskata, ka viens no tā iemesliem bija [[skābeklis|skābekļa]] koncentrācijas pieaugums Zemes atmosfērā sakarā ar [[Fotosintēze|fotosintezējošo]] [[mikroorganisms|mikroorganismu]] skaita strauju pieaugumu, # [[Kriogēnais periods]] (no ''cryos'' "auksts" un ''genesis'' "cilme") pirms 800 — 635 miljoniem gadu bija pats aukstākais periods Zemes vēsturē, kad ledāji vismaz divu secīgu apledojumu laikā pat sasnieguši [[ekvators|ekvatoru]], # [[Andu-Sahāras apledojums]] notika [[Paleozojs|paleozoja ēras]] [[Kembrijs|kembrija]] un [[Ordoviks|ordovika]] periodos pirms 460 — 430 miljoniem gadu, kad notika viena no t. s. "dzīvo būtņu lielajām izmiršanām", # [[Karū ledus laikmets]] (no ''Karoo'' apgabala nosaukuma [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]) [[Paleozojs|paleozoja ēras]] [[Karbons|karbona]] un [[Perms|perma]] periodos pirms 360 — 260 miljoniem gadu, ko izraisīja skābekļa uzkrāšanās atmosfērā sakarā ar sauszemes augu savairošanos. Ledāji pārklāja [[Pangeja]]s superkontinenta dienviddaļu. [[Attēls:GlaciationsinEarthExistancelicenced annotated.jpg|thumb|600px|center|Lielākie ledus laikmeti Zemes vēsturē iezīmēti ar zilu]] == Jaunākais ledus laikmets == [[Attēls:Ledaajs_ZAeiropaa.png|thumb|200px|Ledāja robežas Ziemeļeiropā pēdējā leduslaikmeta beigās]] Vairums mūsdienu ģeologu uzskata, ka pašlaik turpinās [[Kainozojs|kainozoja]] ēras [[Kvartārs|kvartāra perioda]] apledojums, kas sākās pirms 2,58 miljoniem gadu [[Pleistocēns|pleistocēna]] epohā. Pētot mūsdienu [[cilvēks|cilvēka]] [[genoms|genomu]] atklājās, ka tagadējie cilvēki cēlušies no aptuveni 1280 īpatņiem, kas dzīvojuši vidējā pleistocēna epohā pirms aptuveni 930 000 līdz 813 000 gadiem. Cilvēku skaita samazināšanos skaidro ar klimata pārmaiņām Āfrikā, par to liecina arī cilvēku [[Fosilijas|fosiliju]] trūkums šajā periodā.<ref>[https://www.science.org/doi/10.1126/science.abq7487 Wangjie Hu et al. Genomic inference of a severe human bottleneck during the Early to Middle Pleistocene transition.] Science 381, 979-984(2023). DOI:10.1126/science.abq7487</ref> Laiku pa laikam bija arī starpledus jeb interglaciālie periodi, kad klimats kļuva nedaudz siltāks, tomēr kopumā laiks bija daudz aukstāks un sausāks nekā mūsdienās. Savu maksimumu ledāju izplatība sasniedza [[pleistocēns|pleistocēna]] epohas noslēgumā pirms apmēram 22 tūkstošiem gadu. [[Augi|Augu valsts]] kļuva nabadzīga, daudzi pie [[siltums|siltuma]] pieraduši [[dzīvnieki]] izmira vai devās uz dienvidiem. Ziemeļeiropā [[sniegs]] un [[ledus]] īsajās vasarās nepaguva izkust un zemi sāka pārklāt [[ledājs]] — bieza ledus un sniega kārta. Ledājs ilgstoši klāja visu [[Eiropa]]s ziemeļu daļu, arī [[Latvija]]s teritoriju. Ziemeļeiropā ledāja biezums sasniedza divus kilometrus. Ledus laikmeta beigās pirms aptuveni 13 000 — 10 300 gadiem no ledāja kušanas ūdeņiem Ziemeļeiropā izveidojās [[Baltijas ledus ezers]] tagadējās [[Baltijas jūra]]s ieplakas dienvidu un centrālajā daļā. Pēc lielo ledāju atkāpšanās [[Holocēns|holocēna]] epohas sākumā pirms aptuveni 12 000 gadu iestājies relatīvi siltāks periods. [[Grenlande]]s ledāja dziļurbumu pētījumi liecina, ka pirms apmēram 5 tūkstošiem gadu vidējā gaisa temperatūra Ziemeļu puslodē atkal sāka samazināties, minimumu sasniedzot pirms apmēram 2000 gadiem. Šajā laikā sākās cilvēku migrācija no [[Skandināvija]]s uz dienvidiem (daļa no [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]]). Pēc tam atkal kļuva relatīvi siltāks, [[Vikingu laikmets|Vikingu laikmetā]] (ap 1000 g. m. ē.) vidējā gaisa temperatūra sasniedza maksimumu, cilvēki apmetās Grenlandē un [[Islande|Islandē]]. Kopš tā laika zemes virsma atkal atdzisa, Ziemeļeiropā no 1350. līdz 1850. gadam iestājās "[[Mazais ledus laikmets]]".<ref>[http://citadapasaule.com/2013/05/02/globalas-sasilsanas-un-atdzisanas-miti/ Globālās sasilšanas un atdzišanas mīti: Mazais ledus laikmets]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100620172030/http://www.2v.lv/index.php/zintne/222-pirmais-ledus-laikmets-scies-skbeka-katastrofas-ietekm Pirmais ledus laikmets sācies skābekļa katastrofas ietekmē] * [http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/terra/2009/jan-feb/ledus.pdf Vilks I. Cilvēks, kurš liek līknei atdzīvoties. // Terra. 01.2009. (.pdf)] * [http://www.vesture.eu/index.php/Ledus_laikmets Ledus laikmets — vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca] == Skatīt arī == * [[Ledus laikmets Latvijā]] {{Ģeoloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģeoloģija]] [[Kategorija:Glacioloģija]] [[Kategorija:Aizvēsture]] 6tty9jaaz48uyxxr55ivdhljseey9fx 4301852 4301850 2025-06-30T07:12:57Z Pirags 3757 /* Jaunākais ledus laikmets */ 4301852 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|laikmetu|2002. gada animācijas filmu|Ledus laikmets (filma)}} [[Attēls:AntarcticaDomeCSnow.jpg|thumb|200px|Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas [[Polārais plato]] mūsdienās.]] '''Ledus laikmets''' ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem [[Zeme]]s klimatiskajā vēsturē. No arheoloģiskajiem izrakumiem ir zināms par vismaz pieciem lieliem ledus laikmetiem. == Senākie ledus laikmeti == Paši senākie zināmie ledus laikmeti bijuši jau [[Proterozojs|proterozoja]] un [[Fanerozojs|fanerozoja]] eonās. # [[Hūrona apledojums]] (no [[Hūrons|Hūrona]] ezera nosaukuma) noritējis pirms 2,4 — 2,1 miljardiem gadu. Uzskata, ka viens no tā iemesliem bija [[skābeklis|skābekļa]] koncentrācijas pieaugums Zemes atmosfērā sakarā ar [[Fotosintēze|fotosintezējošo]] [[mikroorganisms|mikroorganismu]] skaita strauju pieaugumu, # [[Kriogēnais periods]] (no ''cryos'' "auksts" un ''genesis'' "cilme") pirms 800 — 635 miljoniem gadu bija pats aukstākais periods Zemes vēsturē, kad ledāji vismaz divu secīgu apledojumu laikā pat sasnieguši [[ekvators|ekvatoru]], # [[Andu-Sahāras apledojums]] notika [[Paleozojs|paleozoja ēras]] [[Kembrijs|kembrija]] un [[Ordoviks|ordovika]] periodos pirms 460 — 430 miljoniem gadu, kad notika viena no t. s. "dzīvo būtņu lielajām izmiršanām", # [[Karū ledus laikmets]] (no ''Karoo'' apgabala nosaukuma [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]) [[Paleozojs|paleozoja ēras]] [[Karbons|karbona]] un [[Perms|perma]] periodos pirms 360 — 260 miljoniem gadu, ko izraisīja skābekļa uzkrāšanās atmosfērā sakarā ar sauszemes augu savairošanos. Ledāji pārklāja [[Pangeja]]s superkontinenta dienviddaļu. [[Attēls:GlaciationsinEarthExistancelicenced annotated.jpg|thumb|600px|center|Lielākie ledus laikmeti Zemes vēsturē iezīmēti ar zilu]] == Jaunākais ledus laikmets == [[Attēls:Ledaajs_ZAeiropaa.png|thumb|200px|Ledāja robežas Ziemeļeiropā pēdējā leduslaikmeta beigās]] Vairums mūsdienu ģeologu uzskata, ka pašlaik turpinās [[Kainozojs|kainozoja]] ēras [[Kvartārs|kvartāra perioda]] apledojums, kas sākās pirms 2,58 miljoniem gadu [[Pleistocēns|pleistocēna]] epohā. Pētot mūsdienu [[cilvēks|cilvēka]] [[genoms|genomu]] atklājās, ka tagadējie cilvēki cēlušies no aptuveni 1280 īpatņiem, kas dzīvojuši vidējā pleistocēna epohā pirms aptuveni 930 000 līdz 813 000 gadu. Cilvēku skaita samazināšanos skaidro ar klimata pārmaiņām Āfrikā, par to liecina arī cilvēku [[Fosilijas|fosiliju]] trūkums šajā periodā.<ref>[https://www.science.org/doi/10.1126/science.abq7487 Wangjie Hu et al. Genomic inference of a severe human bottleneck during the Early to Middle Pleistocene transition.] Science 381, 979-984(2023). DOI:10.1126/science.abq7487</ref> Laiku pa laikam bija arī starpledus jeb interglaciālie periodi, kad klimats kļuva nedaudz siltāks, tomēr kopumā laiks bija daudz aukstāks un sausāks nekā mūsdienās. Savu maksimumu ledāju izplatība sasniedza [[pleistocēns|pleistocēna]] epohas noslēgumā pirms apmēram 22 tūkstošiem gadu. [[Augi|Augu valsts]] kļuva nabadzīga, daudzi pie [[siltums|siltuma]] pieraduši [[dzīvnieki]] izmira vai devās uz dienvidiem. Ziemeļeiropā [[sniegs]] un [[ledus]] īsajās vasarās nepaguva izkust un zemi sāka pārklāt [[ledājs]] — bieza ledus un sniega kārta. Ledājs ilgstoši klāja visu [[Eiropa]]s ziemeļu daļu, arī [[Latvija]]s teritoriju. Ziemeļeiropā ledāja biezums sasniedza divus kilometrus. Ledus laikmeta beigās pirms aptuveni 13 000 — 10 300 gadiem no ledāja kušanas ūdeņiem Ziemeļeiropā izveidojās [[Baltijas ledus ezers]] tagadējās [[Baltijas jūra]]s ieplakas dienvidu un centrālajā daļā. Pēc lielo ledāju atkāpšanās [[Holocēns|holocēna]] epohas sākumā pirms aptuveni 12 000 gadu iestājies relatīvi siltāks periods. [[Grenlande]]s ledāja dziļurbumu pētījumi liecina, ka pirms apmēram 5 tūkstošiem gadu vidējā gaisa temperatūra Ziemeļu puslodē atkal sāka samazināties, minimumu sasniedzot pirms apmēram 2000 gadiem. Šajā laikā sākās cilvēku migrācija no [[Skandināvija]]s uz dienvidiem (daļa no [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]]). Pēc tam atkal kļuva relatīvi siltāks, [[Vikingu laikmets|Vikingu laikmetā]] (ap 1000 g. m. ē.) vidējā gaisa temperatūra sasniedza maksimumu, cilvēki apmetās Grenlandē un [[Islande|Islandē]]. Kopš tā laika zemes virsma atkal atdzisa, Ziemeļeiropā no 1350. līdz 1850. gadam iestājās "[[Mazais ledus laikmets]]".<ref>[http://citadapasaule.com/2013/05/02/globalas-sasilsanas-un-atdzisanas-miti/ Globālās sasilšanas un atdzišanas mīti: Mazais ledus laikmets]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100620172030/http://www.2v.lv/index.php/zintne/222-pirmais-ledus-laikmets-scies-skbeka-katastrofas-ietekm Pirmais ledus laikmets sācies skābekļa katastrofas ietekmē] * [http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/terra/2009/jan-feb/ledus.pdf Vilks I. Cilvēks, kurš liek līknei atdzīvoties. // Terra. 01.2009. (.pdf)] * [http://www.vesture.eu/index.php/Ledus_laikmets Ledus laikmets — vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca] == Skatīt arī == * [[Ledus laikmets Latvijā]] {{Ģeoloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģeoloģija]] [[Kategorija:Glacioloģija]] [[Kategorija:Aizvēsture]] ausxtbu3s6njccubs6ti1d3jggrdakq 0 10910 4301658 4300802 2025-06-29T16:51:29Z Hckeins 55144 4301658 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Rīgas dome | legislature = | coa_pic = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | coa-pic = | session_room = Rigas Dome.jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Viesturs Kleinbergs]] <small>([[Progresīvie]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = | election1 = | members = 60 | structure1 = 2025_Rigas_Domes_Velesanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = '''Koalīcija (34):''' * {{Color box|#E64632}} '''[[Progresīvie (partija)|PRO]]''' (11) * {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (10) * {{Color box|#64c049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (9) ** • {{Color box|#64c049}} JV (6) ** • {{Color box|#Fff200}} [[Kustība Par!|Par!]] (2)<ref>[https://kustibapar.lv/2025/06/08/kustibas-par-deputatu-kandidati-ieveleti-teju-visas-pasvaldibas-kuras-partija-starteja/ Kustības “Par!” deputātu kandidāti ievēlēti teju visās pašvaldībās, kurās partija startēja]</ref> ** • {{Color box|#ADD8E6}} “Kods Rīgai” ([[Linda Ozola|1]]) * {{Color box|#ffa800}} '''[[Apvienotais saraksts|AS]]''' (4) '''Opozīcija (26):''' * {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (13) * {{Color box|#6767ad}} '''[[Suverēnā vara|SV]], [[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]''' (8) * {{Color box|#f57d00}} '''[[Stabilitātei!|ST!]]''' (5) ** • {{Color box|#f57d00}} ST! (4) ** • {{Color box|#white}} ''bez partijas'' ([[Mairis Briedis|1]])<ref>https://www.apollo.lv/8270440/es-atteicos-rigas-dome-ieveletais-mairis-briedis-dome-busot-neatkariga-deputata-statusa</ref> | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Rīgas domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas rātsnams{{!}}Rātsnams}} | website = {{URL|http://pasvaldiba.riga.lv}} }} '''Rīgas dome''' ir [[Rīga]]s pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 60 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Kopš 2003. gada tā darbojas atjaunotajā [[Rātsnams|Rātsnama]] ēkā Rātslaukumā 1, [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Pašreizējais [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] ir [[Viesturs Kleinbergs]] ([[Progresīvie]]). == Vēsture == Rīgas pašpārvaldi agrāk veica [[Rīgas rāte]] (1225—1878), Rīgas pilsētas dome (1878—1917), Rīgas strādnieku deputātu padome (1919), Rīgas pilsētas dome (1919—1940), Rīgas pilsētas pagaidu izpildkomiteja (1941), Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padome, Rīgas pilsētas Tautas deputātu padome (1944—1992). == Struktūra == Domes darbību nodrošina [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Domes priekšsēdētājs]], Domes priekšsēdētāja vietnieki, Rīgas pilsētas izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī Pašvaldības administrācijas darbinieki. Rīgas domes priekšsēdētājam šajā sasaukumā ir četri vietnieki. === Komitejas === * finanšu un administrācijas lietu komiteja, * sociālo jautājumu komiteja, * pilsētas attīstības komiteja, * mājokļu un vides komiteja, * pilsētas īpašuma komiteja, * izglītības, kultūras un sporta komiteja, * satiksmes un transporta lietu komiteja, * drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/riga/rigas-domes-koalicija-nodrosinajusi-parsvaru-visas-komitejas-14174938 Rīgas domes koalīcija nodrošinājusi pārsvaru visās komitejās] [[Diena (laikraksts)|Diena]], [[LETA]] 2017. gada 23. jūnijā</ref> === Centrālā administrācija === Pašvaldības administrācija sastāv no Pašvaldības centrālās administrācijas, Pašvaldības kompetencē esošo nozaru vadošajām iestādēm un Domes departamentiem pakļautām Pašvaldības iestādēm, Pašvaldības aģentūrām, kā arī Pašvaldības administrācijas institūcijām ar īpašu statusu. Pašvaldības administrācija ir organizēta [[hierarhija|vienotā hierarhiskā sistēmā]]. Rīgas pilsētas izpilddirektors nodrošina normatīvo aktu, kā arī citu Domes lēmumu, Domes priekšsēdētāja rīkojumu izpildi pakļautībā esošajās Pašvaldības iestādēs, Centrālās administrācijas struktūrvienībās. == Frakcijas == [[Attēls:2025 Rigas Domes Velesanas.svg|thumb|240px|Rīgas domes frakcijas termiņa sākumā]] === Pašlaik === Kopš 2025. gada 27. jūnija Rīgas domē darbojas septiņas deputātu frakcijas. Minimālais deputātu skaits frakcijā ir trīs. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" | Frakcija/Deputātu bloks ! style="background:#ccc" | Frakcijas priekšsēdētājs ! style="background:#ccc" | Mandātu skaits |- | style="background:#A8343C" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | | style="text-align: center" | 13 |- | style="background:#E64632" | | [[Progresīvie]] | | style="text-align: center" | 11 |- | style="background:#EFC800" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | [[Einārs Cilinskis]] | style="text-align: center" | 10 |- | style="background:#64c049" | | [[Jaunā Vienotība]] | [[Linda Ozola]] | style="text-align: center" | 9 |- | style="background:#6767ad" | | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] | | style="text-align: center" | 8 |- | style="background:#f57d00" | | [[Stabilitātei!]] | [[Aleksejs Rosļikovs]] | style="text-align: center" | 5 |- | style="background:#ffa800" | | [[Apvienotais saraksts]] | [[Māris Sprindžuks]] | style="text-align: center" | 4 |} == Priekšsēdētāji == [[Attēls:Progresivie Viesturs Kleinbergs Rigas Dome.png|thumb|150px|[[Viesturs Kleinbergs]]]] {{Pamatraksts|Rīgas pašvaldības vadītāji}} * [[Andris Teikmanis]] (1990—1994); * [[Māris Purgailis]] (1994—1997); * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] (1997—2000); * [[Andris Ārgalis]] (2000—2001); * [[Gundars Bojārs]] (2001—2005); * [[Aivars Aksenoks]] (2005—2007); * [[Jānis Birks]] (2007—2009); * [[Nils Ušakovs]] (2009—2019); * [[Dainis Turlais]] (2019); * [[Oļegs Burovs]] (2019—2020); * Pagaidu administrācija: [[Edvīns Balševics]], [[Artis Lapiņš]], [[Aleksejs Remesovs]] (2020); * [[Mārtiņš Staķis]] (2020—2023); * [[Vilnis Ķirsis]] (2023—2025); * [[Viesturs Kleinbergs]] (2025—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.riga.lv/lv/dome Rīgas dome] pilsētas pašvaldības portālā * [http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=13 Rātslaukums un Melngalvju nams portālā "Cita Rīga"] {{Rīgas domes vēlēšanas}} {{Rīgas dome 2025}} [[Kategorija:Rīgas dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] s7i6mjo4fe71i45u0d456v0wwahreks 0 14569 4301660 4300681 2025-06-29T17:00:14Z Hckeins 55144 /* Saeimas vēlēšanas */ 4301660 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |name = Zaļo un Zemnieku savienība |logo = [[Attēls:Zaļo un Zemnieku savienība Logo.svg|200px]] |leader = [[Armands Krauze]] |colorcode = #258B4C |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2002}} |ideology = * [[agrārisms]] * [[zaļais konservatīvisms]] |position = [[Centriski labēja politika|centriski labēja]]<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Labour Law in Latvia |last=Tāre |first=Ineta |year=2010 |publisher=Kluwer Law International |location=London |isbn=9789041133250 |pages=15 |url=http://books.google.com/books?id=4Tzpczz0dQcC |accessdate= }}{{Novecojusi saite}}</ref> |international = |national = |european = ''nav'' |europarl = Nepiederoši deputāti |colours = {{krāsa|#258B4C}} [[zaļa]] |merged = [[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]<br />[[Latvijas Zaļā partija|LZP]] |seats1_title = [[14. Saeima]] |seats1 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|16|100|hex=#258B4C}} |seats2_title = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]] |seats2 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#258B4C}} |seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|15|hex=#258B4C}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#258B4C}} |seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] |seats5 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|42|hex=#258B4C}} |website = {{URL|http://www.zzs.lv}} | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} |membership_year = 2025 |membership = 2259{{samazinājās}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv}}</ref> }} '''Zaļo un Zemnieku savienība''' (saīsināti: '''ZZS''') ir 2002. gadā izveidota politiskā apvienība. Sākotnēji to veidoja [[Latvijas Zemnieku savienība]] un [[Latvijas Zaļā partija]] (LZP), ar kurām sadarbojās arī trīs reģionālās partijas: [[Daugavpils novada partija]], [[Liepājas partija]] un "[[Latvijai un Ventspilij]]". 2022. gadā LZP un Liepājas partija izstājās no apvienības, taču tās aizstāja [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]]. ZZS bija pārstāvēta Latvijas Republikas valdībās (2002—2011, 2014—2019), pie kam 2004. gadā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinetu]] vadīja Latvijas Zaļās partijas pārstāvis [[Indulis Emsis]], bet no 2016. līdz 2019. gadam — Liepājas partijas pārstāvis [[Māris Kučinskis]]. Pēc 2019. gada darbojās opozīcijā. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] ZZS sastāvā bija Latvijas Zemnieku savienība, "Latvijai un Ventspilij" un LSDSP. Apvienība sasniedza labāku rezultātu nekā iepriekšējās vēlēšanās, un [[14. Saeima|14. Saeimā]] ZZS ir pārstāvēta ar 16 deputātiem (otrā lielākā Saeimas frakcija). Kopš 2023. gada septembra apvienība darbojas [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]]. == Vēsture == Apvienību dibināja [[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienība]] un [[Latvijas Zaļā partija]] 2002. gadā pirms [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanām]]. * 2002.—2004. gadā: pie varas [[Repšes Ministru kabinets|Einara Repšes valdībā]] * 2004. gadā: vadīja valdību [[Emša Ministru kabinets|Induļa Emša valdība]]) * 2004.—2016. gadā: pie varas [[Kalvīša Ministru kabinets|Aigara Kalvīša]], [[Godmaņa Ministru kabinets|Ivara Godmaņa]], [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|Valda Dombrovska]] un [[Laimdota Straujuma|Laimdotas Straujumas]] valdībās * 2016.—2019. gadā: vadīja valdību ([[Kučinska Ministru kabinets|Māra Kučinska valdība]]) * no 2019. gada līdz 2023. gadam apvienība darbojās opozīcijā * no 2023. gada 15. septembra pie varas [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas valdībā]] [[Sabiedrība par atklātību – Delna|"Sabiedrības par atklātību — Delna"]] un vairāku mediju veiktā Saeimu balsojumu analīze atklāj norādes par saskaņotu ZZS rīcību ar "[[Saskaņa|Saskaņu]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://deputatiuzdelnas.lv/lv/12-saeima/partijas/saskana-socialdemokratiska-partija-saeima.html|title=Saskaņa sociāldemokrātiskā partija|website=deputatiuzdelnas.lv|access-date=2017-12-20|archive-date=2018-01-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20180101010412/http://deputatiuzdelnas.lv/lv/12-saeima/partijas/saskana-socialdemokratiska-partija-saeima.html}}</ref> [[Žurnāls IR|Žurnāla IR]] 2017. gada vasarā publiskotās [[oligarhu sarunas]] atklāj rīcības saskaņošanu starp ZZS pārstāvošo [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]], [[Ainārs Šlesers|Aināru Šleseru]] un "Saskaņa" līderi [[Jānis Urbanovičs|Jāni Urbanoviču]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://irir.lv/2017/6/22/audio-oligarhu-sarunas-ridzene-slepena-koalicija|title=AUDIO: Oligarhu sarunas Rīdzenē. Slepenā koalīcija • IRIR.lv|work=IRIR.lv|access-date=2017-12-20|date=2017-06-22|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2022. gadā apvienība sāka šķelties — Zaļā partija paziņoja, ka tā vairs nesaredzot iespējas apvienībā sadarboties ar [[Aivars Lembergs|Aivara Lemberga]] partiju "Latvijai un Ventspilij". Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs un ZZS līdzpriekšsēdētājs [[Armands Krauze]] gan paziņoja, ka LZP aiziešanai no apvienības ir "cits iemesls". 2022. gada 11. jūnijā LZP kongresā biedru vairākums nobalsoja par izstāšanos no apvienības, tā vietā veidojot kopīgu sarakstu ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]], uzņēmēja [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] biedrību "[[Apvienotais saraksts|Apvienotais Latvijas saraksts]]" un Liepājas partiju, kas arī paziņoja par sadarbības ar ZZS pārtraukšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/zala-partija-nolemj-izstaties-no-zzs-un-saeimas-velesanas-startet-ar-regionu-apvienibu-un-liepajas-partiju.a461073/|title=Zaļā partija nolemj izstāties no ZZS un Saeimas vēlēšanās startēt ar Reģionu apvienību un Liepājas partiju|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2022-07-07|date=2022-06-11|language=lv}}</ref> 1. jūnijā tika paziņots, ka LZP vietu apvienībā ieņems [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-velesanas-zemnieku-savienibas-un-lsdsp-kopigais-premjera-amata-kandidats-bus-viktors-valainis.a459588/|title=Saeimas vēlēšanās Zemnieku savienības un LSDSP kopīgais premjera amata kandidāts būs Viktors Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] ZZS, ko veidoja Latvijas Zemnieku savienība, "Latvijai un Ventspilij" un LSDSP, ar [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]] kā apvienības [[Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] kandidātu guva labākus panākumus nekā iepriekšējās, iegūstot 16 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]], kas ir otrā lielākā frakcija parlamentā. == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {{Zaļo un Zemnieku savienība}} {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2002. | [[8. Saeimas vēlēšanas]] | 9,4 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|12|100|hex=#258B4C}} | |- | 2006. | [[9. Saeimas vēlēšanas]] | 16,71 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|18|100|hex=#258B4C}} | Sarakstā arī "[[Latvijai un Ventspilij]]" |- | 2010. | [[10. Saeimas vēlēšanas]] | 19,68 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|22|100|hex=#258B4C}} | Sarakstā arī [[Liepājas partija]] un "[[Latvijai un Ventspilij]]" |- | 2011. | [[11. Saeimas vēlēšanas]] | 12,22 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|13|100|hex=#258B4C}} | Sarakstā arī [[Liepājas partija]] un "[[Latvijai un Ventspilij]]" |- | 2014. | [[12. Saeimas vēlēšanas]] | 19,53 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|21|100|hex=#258B4C}} | Sarakstā arī [[Liepājas partija]] un "[[Latvijai un Ventspilij]]" |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 9,91 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|11|100|hex=#258B4C}} | Sarakstā arī [[Liepājas partija]] un "[[Latvijai un Ventspilij]]" |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 12,44 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|16|100|hex=#258B4C}} | Kopā ar [[LSDSP]], sarakstā arī "[[Latvijai un Ventspilij]]" |} === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2004. | [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 4,25 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#258B4C}} | |- | 2009. | [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 3,72 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|8|hex=#258B4C}} | |- | 2014. | [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 8,26 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|8|hex=#258B4C}} | |- | 2019. | [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 5,34 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|8|hex=#258B4C}} | |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 2,28 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#258B4C}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === ==== Rīgas domes vēlēšanas ==== {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2005. | [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 2,80 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#258B4C}} | |- | 2009. | [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 1,98 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#258B4C}} | |- | 2017. | [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 3,30 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#258B4C}} | |- | 2020. | [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 4,07 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#258B4C}} | |} ==== 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas ==== {{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Partiju apvienība pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Ludzas novads|Ludzas]], [[Līvānu novads|Līvānu]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]], [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]], [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]], [[Alūksnes novads|Alūksnes]], [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes]], [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Olaines novads|Olaines]] un [[Bauskas novads|Bauskas]] novadā, kā arī [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Citos novados apvienību veidojošās partijas piedalījās atsevišķi. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Novads/Pilsēta ! colspan="2" |Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" |Deputātu vietas ! rowspan="2" |Piezīmes |- !Balsis !Procenti |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Jūrmala.svg}} [[Jūrmala]] |7327 |50,56 |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|8|15|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|LVA Ludzas novads COA.png}} [[Ludzas novads]] |3321 |48,36% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|8|15|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg}} [[Dienvidkurzemes novads]] |4241 |43,84% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|9|19|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]] |3747 |32,25% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|15|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|LVA Alūksnes novads COA.png}} [[Alūksnes novads]] |1034 |23,33% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|15|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|Limbažu novads COA.png}} [[Limbažu novads]] |1896 |22,64% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|15|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|Mārupes novada ģerbonis.svg}} [[Mārupes novads]] |1684 |21,05% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|5|19|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|LVA Gulbenes novads COA.png}} [[Gulbenes novads]] |907 |19,02% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|LVA Līvānu novads COA.png}} [[Līvānu novads]] |519 |16,83% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|Kuldīgas novads COA.png}} [[Kuldīgas novads]] |981 |13,34% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]] |625 |11,47% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#258B4C}}}} |Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]] |730 |11,30% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|Preiļu novads COA.png}} [[Preiļu novads]] |597 |9,05% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|LVA Bauskas novads COA.png}} [[Bauskas novads]] |597 |6,72% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|19|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|Aizkraukles novads COA.svg}} [[Aizkraukles novads]] |438 |5,68% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|19|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|Olaines novads COA.png}} [[Olaines novads]] |122 |3,28% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|Coat of arms of Daugavpils.svg}} [[Daugavpils]] |512 |2,88% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#258B4C}}}} | |} == Ziedotāji == Laikaposmā no 2002. līdz 2022. gadam, 10 lielākie apvienības atbalstītāji pēc to ziedojumu apmēra bija: [[Aivars Lembergs]], [[Iveta Grigule-Pēterse|Iveta Grigule]], Maija Krieviņa, [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|Andris Bērziņš]], [[Augusts Brigmanis]], [[Valdis Kalnozols]], Pēteris Sējāns, Viktors Eihmanis, Valdis Sprūds, [[Māris Sprūds]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/|title=Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas|website=KNAB|access-date=2024-11-11}}</ref> == Literatūra == ''Mednis I.'' Partiju laiki Latvijā (1988—2002). — R.: Drukātava, 2007. {{ISBN|978-9984-798-20-2}} — 348.—349. lpp. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Navboxes |title = Latvijas Republikas Saeima |list1 = {{8. Saeima|state=autocollapse}} {{9. Saeima|state=autocollapse}} {{10. Saeima|state=autocollapse}} {{11. Saeima|state=autocollapse}} {{12. Saeima|state=autocollapse}} {{13. Saeima|state=autocollapse}} {{14. Saeima|state=autocollapse}} }} {{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]] dhx81imwuajc7vjgb3a1m4shsh22vy7 10 15425 4301758 4301377 2025-06-30T02:10:11Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4301758 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Kieran Culkin at the 2024 New York Film Festival 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kīrans Kalkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[kino]] debitēja 1990. gadā ar nelielu lomu filmā "[[Viens pats mājās]]", kurā viņa brālis [[Makolijs Kalkins|Makolijs]] atveidoja galveno lomu? * ... pirmais '''[[Iskolastrels|Iskolastrela]]''' ([[1917. gads Latvijā|1917. gadā]] izveidotā Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja) priekšsēdis bija bezpartijiskais [[Latviešu strēlnieki|strēlnieku]] [[štabskapteinis]] [[Voldemārs Ozols]]? * ... vēlākā [[Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāji|Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāja]] [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] brālis '''[[Rūdolfs Kirhenšteins]]''', kurš bija padomju militārais darbinieks un izlūks, 1937. gadā tika arestēts un 1938. gada 25. augustā notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]], kurš izpildīts tajā pašā dienā? [[Attēls:Kiruna montage.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kiruna]]''' <small>(attēlā)</small> ir vistālāk ziemeļos esošā [[Zviedrija]]s pilsēta, un tās [[dzelzsrūda]]s raktuve ir lielākā un vismodernāk aprīkotā dzelzsrūdas ieguves vieta pasaulē, ar dzelzsrūdas ieguves dziļumu 1365 m, padarot to arī par pasaules dziļāko dzelzsrūdas raktuvi? * ... '''[[Karaliskie Gaisa spēki]]''' [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] tika izveidoti [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās [[1918. gads|1918. gada]] 1. aprīlī, kļūstot par pirmajiem neatkarīgajiem [[gaisa spēki]]em pasaulē? * ... [[Japāņi|japāņu]] [[aktrise]] '''[[Kaori Momoi]]''' ir filmējusies vairākās latviešu režisora [[Māris Martinsons|Māra Martinsona]] filmās — ''[[Amaya]]'', "[[Oki — okeāna vidū]]", "[[Maģiskais kimono]]"; par lomu filmā ''Amaya'' nominēta [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balvai kategorijā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|"Labākā aktrise"]]? [[Attēls:Troy kotsur 2022 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Trojs Kotsars]]''' <small>(attēlā)</small>, saņemot [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] un Kritiķu izvēles filmu balvu, kļuva par pirmo nedzirdīgo [[aktieri]], kas saņēmis šīs balvas, kā arī par otro nedzirdīgo cilvēku, kurš saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''''[[Station F]]''''', kas atrodas [[Parīze]]s 13. apgabalā, ir zināms kā pasaulē lielākais [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumu]] inkubators? * ... [[hinduisms|hinduismā]] '''[[brahmans]]''' ir neizsakāma, nesaskatāma, nesaprātīga un neaprakstāma absolūtā realitāte, kas pilda visu eksistenci? [[Attēls:Haanja Upland.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hānjas augstiene]]''' ir augstākā reljefa forma [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] <small>(attēlā skats no [[Lielais Munameģis|Lielā Munameģa]] skatu torņa)</small>? * ... pirmos '''[[elektriskais skrejritenis|elektriskos skrejriteņus]]''' ar nosaukumu ''Autoped'' no 1915. līdz 1921. gadam ražoja uzņēmums ''Autoped Company'' [[Ņujorka|Ņujorkā]] (tiem bija divas versijas: ar [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēju]] un [[elektromotors|elektromotoru]] priekšējā [[Ritenis|ritenī]])? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] '''[[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika]]''' kopā ar [[Aizkaukāza SFPR]], [[Baltkrievijas SPR]] un [[Ukrainas PSR|Ukrainas SPR]] izveidoja [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] — Krievijas SFPR kļuva par vienu no savienotajām republikām, bet no [[1936. gads|1936. gada]] tās nosaukums bija [[Krievijas PFSR|Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika]]? [[Attēls:Kyriakos Mitsotakis (2021-12-08) 03 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais [[Grieķija]]s premjerministrs '''[[Kirjaks Micotakis]]''' <small>(attēlā)</small> bija Grieķijas premjerministrs arī no 2019. gada jūlija līdz 2023. gada maijam? * ... [[2021. gads|2021. gada]] oktobrī [[sociālais tīkls|sociālā tīkla]] īpašnieks ''[[Facebook, Inc.]]'' nomainīja nosaukumu uz '''''[[Meta Platforms|Meta Platforms, Inc.]]'''''? * ... viena no Lielā četrinieka auditorkompānijām '''''[[KPMG]]''''' ir reģistrēta [[Londona|Londonā]], tomēr tās galvenais birojs atrodas [[Amstelvēna|Amstelvēnā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]? [[Attēls:Cuttlefish komodo large.jpg|border|right|50px]] * ... atsevišķas '''[[sēpijas|sēpiju]]''' sugas spēj mainīt savu krāsu, pielāgojoties apkārtējai videi, un pētījumos ir novērots, ka atsevišķas sugas ir inteliģentas, un tās mācās no savas pieredzes <small>(attēlā ''Sepia apama'' — lielākā no visām sēpijām)</small>? * ... [[Vācieši|vācu]] [[Kartogrāfija|kartogrāfs]] '''[[Martins Valdzēmillers]]''' ir pazīstams ar to, ka [[1507. gads|1507. gadā]] izveidojis agrāko [[karte|karti]], kurā lietots nosaukums "[[Amerika]]"? * ... [[1974. gads|1974. gadā]] [[Zviedrija]]s [[ekonomists]] '''[[Gunnars Mīrdāls]]''' kopā ar [[Frīdrihs Hajeks|Frīdrihu Hajeku]] ieguva [[Nobela prēmija ekonomikā|Nobela prēmiju ekonomikā]], savukārt viņa sieva Alva Mīrdāla ir ieguvusi [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]], līdz ar to Mīrdālu pāris ir vienīgais pāris, kur katrs ir ieguvis [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]]? [[Attēls:Lire 2000 (Guglielmo Marconi).JPG|border|right|50px]] * ... no visām valūtām, kuras tika aizstātas ar eiro, '''[[Itālijas lira]]''' <small>(attēlā 2000 liru banknote)</small> bija vislētākā pret [[eiro]] pamatvienības vērtības izteiksmē: tās maiņas kurss bija 1936,27 liras par 1 euro? * ... '''''[[Facebook Messenger]]''''' aktīvo lietotāju skaits 2023. gada beigās sasniedza vairāk nekā 1 miljardu? * ... '''[[Gruzdovas meži]]''' ir pēdējā zināmā [[lidvāvere]]s atradne [[Latvija]]s teritorijā, bet kopš 2005. gada dzīvnieks vairs nav ticis konstatēts? [[Attēls:Official Photo of the President of the Kyrgyz Republic H.E. Mr. Sadyr Zhaparov.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gads|2020. gada]] 5. oktobrī [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] sākās protesti pret parlamenta vēlēšanu rezultātiem, no ieslodzījuma atbrīvoja '''[[Sadirs Džaparovs|Sadiru Džaparovu]]''' <small>(attēlā)</small>, un 13. oktobrī viņu apstiprināja par premjerministru, bet 15. oktobrī — par prezidenta pienākumu izpildītāju; pēc tam viņš uzvarēja arī 2021. gada 10. janvāra Kirgizstānas prezidenta vēlēšanās? * ... [[Romas Republika]]i '''[[Kilikijas province|Kilikijas provinci]]''' pievienoja 64. gadā pr.Kr. pēc [[Gnejs Pompejs|Pompeja]] uzvaras pār kilikiešu [[pirāti]]em un Trešā Mitridata kara? * ... '''[[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]]''' [[sabiedrība|sabiedrībā]] valdīja stingrs [[morāle]]s kodekss (džentlmenisms), kas nostiprināja [[konservatīvisms|konservatīvas]] vērtības un [[Šķira (socioloģija)|šķiru]] atšķirības, [[Romantisms|romantismu]] un [[Misticisms|misticismu]]? [[Attēls:Hurricane I 46 Squadron.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kauja par Britāniju|kaujas par Lielbritāniju]] laikā [[1940. gads|1940. gadā]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vienvietīgais [[iznīcinātājs]] '''''[[Hawker Hurricane]]''''' <small>(attēlā)</small> nodarīja 60 % no zaudējumiem, ko cieta ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' lidmašīnas un piloti, un to izmantoja visos lielākajos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības aktos? * ... par '''[[Vecpiebalgas vidusskola]]s''' sākotni uzskata [[Vecpiebalgas draudze]]s skolu [[Zviedru Vidzeme]]s laikā, kas pirmo reizi minēta [[1696. gads Latvijā|1696. gadā]]? * ... [[Šveice]]s [[banka]] '''''[[Credit Suisse]]''''' relatīvi maz cieta [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] laikā, tomēr vēlāk tā nonāca finanšu grūtībās, kā arī tika pieķerta vairākos skandālos; rezultātā [[2023. gads|2023. gadā]] to iegādājās [[UBS (uzņēmums)|UBS]], un tagad tā ir šī uzņēmuma struktūrvienība? [[Attēls:Raw egg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[olas dzeltenums|olas dzeltenumā]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz [[Karotinoīdi|karotinoīdu]], kas piešķir tam krāsu? * ... lielākā daļa no pasaulē dzīvojošajiem 2,3 miljardiem [[kristieši|kristiešu]] ir '''[[Rietumu kristietība|Rietumu kristieši]]'''? * ... kad [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] laikā igauņi saprata, ka '''[[Ziemeļrietumu armija]]''' zaudē [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], un ir nepieciešams miers ar [[boļševiki]]em, viņi atsauca visu atbalstu [[balto kustība]]i, kas deva iespēju noslēgt miera līgumu ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]]? [[Attēls:Iris pseudacorus 3 RF.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[purva skalbe]]''' <small>(attēlā)</small> nereti veido monodominantas audzes auglīgos [[biotops|biotopos]], piemēram, dažādu ūdenstilpju krastmalās, pastāvīgi applūdušās ieplakās, [[purvs|purvu]] apmalēs un pārmitros lapkoku [[mežs|mežos]]? * ... visvairāk nomināciju (13) '''[[96. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijai saņēma filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]", kura arī kļuva par visvairāk balvu saņēmušo filmu ar 7 balvām, tostarp kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un tās veidotājs [[Kristofers Nolans]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? * ... [[lietuvieši|lietuviešu]] [[lidotājs]] un [[futbolists]] '''[[Romualds Marcinkus]]''' bija starp [[karagūstekņi]]em, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā organizēja un veica "Lielo bēgšanu" no karagūstekņu nometnes ''[[Stalag Luft III]]'' mūsdienu [[Polija]]s teritorijā, taču pēc vairākām dienām [[gestapo]] viņu atkal sagūstīja un sodīja ar nāvi? [[Attēls:Isamu Akasaki 201111.jpg|border|right|50px]] * ... [[Japāna|japāņu]] [[inženieris|inženierim]] un [[fiziķis|fiziķim]] '''[[Isamu Akasaki]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar '''[[Hirosi Amano]]''' un Sudzi Nakamuru [[2014. gads|2014. gadā]] tika piešķirta [[Nobela prēmija fizikā]] "par jauna energoefektīva, videi draudzīga [[gaisma]]s avota — zilo gaismu izstarojošas [[diode]]s ([[Gaismas diode|LED]]) — izgudrošanu"? * ... '''[[Oskara Kalpaka laukums|Oskara Kalpaka laukumā]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] savulaik bijis uzstādīts [[piemineklis]] gan [[Josifs Staļins|Staļinam]], gan [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]]? * ... '''[[Zālamana Salu futbola izlase]]''' lielāko zaudējumu piedzīvojusi 1963. gadā, ar rezultātu 0—18 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? [[Attēls:Timia valley.JPG|border|right|50px]] * ... [[Sahāra|Saharā]], [[Nigēra]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Aira plato]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas 2022 metrus v.j.l. augstais Bagzanes kalns, kas ir Nigēras augstākā virsotne? * ... '''[[ebreju vēsture Krievijā]]''' ir īpaši nozīmīga, jo līdz 19. gadsimta beigām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] bija lielākā [[ebreji|ebreju]] kopiena pasaulē (1880. gadā — 67 % no kopējā ebreju skaita)? * ... '''''[[UBS Group AG]]''''' ir lielākā [[Šveice]]s [[banka]] un lielākais aktīvu pārvaldības uzņēmums pasaulē, tās klientu serviss pazīstams ar slepenību un klientu konfidencialitātes nodrošināšanu — apmēram puse no pasaules miljardieriem ir šīs bankas klienti? [[Attēls:David Yates by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[kinorežisors]], [[kinoproducents|producents]] un [[scenārists]] '''[[Deivids Jeitss]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams kā pēdējo četru "[[Harijs Poters (filmu sērija)|Harijs Poters]]" filmu režisors, kā arī trīs "Fantastiskās būtnes" filmu sērijas filmu režisors? * ... [[Daugava|Daugavā]] starp '''[[Daugavsala|Daugavsalu]]''' un [[Sakas sala|Sakas salu]] atrodas Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā — Baltā krāce, ko veido [[dolomīts|dolomīta]] slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem? * ... '''[[Henrijs Ganters]]''', iespējams, ir pēdējais no visu karojošo pušu karavīriem, kas nogalināts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā: viņš tika nogalināts [[1918. gads|1918. gada]] 11. novembrī pulksten 10:59, vienu minūti pirms [[Kompjeņas pamiers (1918)|Pirmā Kompjeņas pamiera]] stāšanās spēkā? [[Attēls:0 Venise, vaporetto naviguant sur le Grand Canal 2.JPG|border|right|50px]] * ... [[Venēcija]]s [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā]] ūdens autobusu sistēma '''[[Vaporeto]]''' sastāv no 19 regulāriem maršrutiem, kas apkalpo dažādas pieturvietas un kursē starp Venēciju un tuvējām salām, piemēram, Murano, Burano un Lido <small>(attēlā Vaporeto [[Lielais kanāls (Venēcija)|Lielajā kanālā]])</small>? * ... viens no visplašāk lietotajiem '''[[Mēness kalendārs|Mēness kalendāriem]]''' ir [[islāma kalendārs]], to lieto [[musulmaņi]]? * ... '''[[kvantu internets]]''' var darboties, izmantojot [[kvants|kvantu]] kubitus, kas ļauj izveidot neuzlaužamus komunikācijas kanālus starp punktiem, pat ja starp tiem ir starpposms; šī tehnoloģija nodrošina pilnīgu datu aizsardzību un komunikācijas drošību? [[Attēls:SugarBeet.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[cukurbietes]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgs [[cukurs|cukura]] izejvielu avots [[mērenā josla|mērenās joslas]] platuma grādos, kamēr [[tropi|tropu]] apgabalos dominē [[cukurniedres]]? * ... [[2014. gads|2014. gadā]] pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] sākšanas [[Krievija]] tika izslēgta no '''[[G8 valstis|G8 valstu]]''' foruma, un G8 pārtapa par [[G7 valstis|G7 valstu]] sadarbību? * ... rokas [[pulksteņi|pulksteņu]] un aksesuāru ražošanas uzņēmums '''''[[Rolex]]''''' ir dibināts [[1905. gads|1905. gadā]] [[Londona|Londonā]], bet pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] nelabvēlīgo [[muita]]s tarifu dēļ uzņēmumu pārcēla uz [[Šveice|Šveici]], kur tas atrodas joprojām? [[Attēls:Pushpa Kamal Dahal Nov 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[Nepāla]]s premjerministrs '''[[Puspa Kamals Dāhāls]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir valsts vadītājs jau trešo reizi, ir Nepālas komunistiskās partijas (Maoistu centrs) priekšsēdētājs kopš 1994. gada, bet jau 1981. gadā viņš iestājās pagrīdes Nepālas komunistiskajā partijā (Ceturtais kongress)? * ... [[Romas pāvests|pāvests]] '''[[Agapets I]]''' sava pontifikāta laikā devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kur nesekmīgi centās pierunāt [[Austrumromas impērija]]s valdnieku [[Justiniāns I|Justiniānu I]] uzsākt karadarbību pret [[Vestgotu Karaliste|Vestgotu Karalisti]], kura tolaik kontrolēja [[Roma|Romu]]? * ... '''[[2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanas|2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanās]]''' no partijas "[[Vienotība]]" saraksta pašvaldībā tika ievēlēts arī bijušais [[basketbolists]] un [[treneris]] [[Igors Miglinieks]]? [[Attēls:Krustpils pils.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas iela]]''' <small>(attēlā pie [[Krustpils pils]])</small> ir garākā iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' [[Latvija]]s sportists [[Andrejs Rastorgujevs]] izcīnīja sudraba medaļu masu startā, kas ir lielākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē, bet [[Norvēģija]]s pārstāvis [[Juhanness Tīngnēss Bē]] ieguva medaļas visās septiņās disciplīnās, paveikdams to otro gadu pēc kārtas? * ... '''[[Mežtaka]]''' ir daļa no [[Eiropas Savienība]]s 9880 km garās distances pārgājienu maršruta E11, kas sākas [[Ziemeļjūra]]s krastā pie [[Hāga]]s un beidzas [[Tallina|Tallinā]], šķērsojot 6 valstis: [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Vācija|Vāciju]], [[Polija|Poliju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Latvija|Latviju]] un [[Igaunija|Igauniju]]? [[Attēls:Taal Volcano satellite image.gif|border|right|50px]] * ... '''[[Taala ezers]]''' [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Lusonas sala]]s dienviddaļā ir aizpildījis valstī otrā aktīvākā '''[[Taals|Taala vulkāna]]''' [[kaldera|kalderu]], kas radusies pirms 100—500 tūkstošiem gadu gigantiskā [[Vulkāna izvirdums|izvirdumā]], un ezera vidū atrodas Vulkāna sala, kuras vidū savukārt ir vēl viens ezers, kas izveidojies pašā krāterī <small>(satelītattēlā)</small>? * ... '''[[2022. gada Āzijas spēles|2022. gada Āzijas spēlēs]]''', kas notika [[Ķīna]]s pilsētā [[Handžou]] [[2023. gads sportā|2023. gadā]], visvairāk zelta medaļu (201) izcīnīja Ķīnas sportisti, labojot sev piederošo rekordu, ko sasniedza 2010. gada Āzijas spēlēs? * ... [[Romas pāvests|pāvesta]] '''[[Leons VI|Leona VI]]''' pontifikāts bija laika posmā, kas zināms kā ''Saeculum obscurum'' (Tumšais laikmets), kad [[Roma|Romā]] valdīja [[anarhija]]? [[Attēls:Zīlānu iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... padomju okupācijas periodā '''[[Zīlānu iela (Jēkabpils)|Zīlānu ielu]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kārļa Marksa ielu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] ielai atjaunoja tās vēsturisko nosaukumu? * ... '''[[franču paradokss]]''' ir [[epidemioloģija|epidemioloģisks]] novērojums, ka [[Francija]]s iedzīvotājiem ir salīdzinoši zems saslimstības līmenis ar [[Koronārā sirds slimība|koronāro sirds slimību]], lai gan viņu uzturā ir salīdzinoši daudz piesātināto [[tauki|tauku]], kas ir acīmredzamā pretrunā plaši izplatītajam uzskatam, ka augsts šādu tauku patēriņš ir sirds slimību riska faktors? * ... [[Dienvidāfrika]]s pilsēta '''[[Kimberlija]]''' vēsturiski ir bijusi nozīmīga [[dimants|dimantu]] ieguves vieta un tiek uzskatīta par pirmo pilsētu [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]], kurā ieviesa [[elektrotīkls|elektrotīklu]] un iedzīvotājus nodrošināja ar [[elektroenerģija|elektroenerģiju]]? [[Attēls:Vincent Minelli - 1950s.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[Teātris|teātra]] un [[kino]] [[režisors|režisora]] '''[[Vinsente Minelli|Vinsentes Minelli]]''' <small>(attēlā)</small> laulībā ar [[Džūdija Gārlenda|Džūdiju Gārlendu]] piedzima meita [[Laiza Minelli]]; viņu ģimene ir unikāla ar to, ka visi trīs saņēmuši [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[Pirmais Libērijas pilsoņu karš|Pirmajā Libērijas pilsoņu karā]]''', kurš norisinājās no 1989. līdz 1996. gadam, gāja bojā vairāk nekā 200 000 cilvēku? * ... '''[[Ķīnas Superlīga]]''' ir viena no vispopulārākajām profesionālajām [[sports|sporta]] līgām [[Ķīna|Ķīnā]], padarot to arī par vienu no visapmeklētākajām [[futbols|futbola]] līgām pasaulē? [[Attēls:Rebecca Hall (2024) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2008. gadā [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] un [[režisore]] '''[[Rebeka Hola]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno lomu [[Vudijs Allens|Vudija Allena]] filmā "[[Vikija, Kristīna, Barselona]]", par ko nominēta [[Zelta globusa balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā]]"? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] februārī '''[[Ogres Vēstures un mākslas muzejs|Ogres Vēstures un mākslas muzeja]]''' darbinieki publiski iebilda pret [[Ogres novada dome]]s priekšsēdētāja [[Egils Helmanis|Egila Helmaņa]] ieceri rīkot muzejā [[Krievija]]s oligarham [[Pjotrs Avens|Pjotram Avenam]] piederošās [[Porcelāns|porcelāna]] kolekcijas izstādi; pēc tam pašvaldība ierobežoja muzeja darbību? * ... [[pārtika]]s '''[[konservanti]]''' var darboties dažādos veidos, piemēram, kavējot [[mikroorganismi|mikroorganismu]] augšanu, kā arī aizsargājot pret [[Oksidācija|oksidāciju]] un [[Rūgšana|fermentāciju]]? [[Attēls:Fredrick banting.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s medicīnas zinātnieks, [[ārsts]] un pētnieks '''[[Frederiks Bentings]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1923. gads|1923. gadā]] kopā ar Džonu Makleodu ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par [[insulīns|insulīna]] atklāšanu, prēmijas saņemšanas brīdī bija vien 32 gadus vecs, kļūstot par jaunāko šī apbalvojuma saņēmēju? * ... '''[[1569. gads Latvijā|1569. gada]]''' 3. augustā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s pārstāvji deva atsevišķu zvērestu [[Ļubļinas ūnija]]i, un hercogiste kļuva par [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] īpašumu taču [[Lietuva]]s augstmaņi turpināja uzstāt, ka [[Livonija]] pieder tikai [[Lietuvas lielkņaziste]]i, nevēloties varu un ienākumus no jaunajām provincēm dalīt ar [[Polija|Poliju]]? * ... '''[[Otrais Libērijas pilsoņu karš|Otrajā Libērijas pilsoņu karā]]''' plaši izmantoja [[bērni|bērnus]], kurus sūtīja militārajā dienestā kā [[karavīri|karavīrus]] vai munīcijas nesējus, neraugoties uz [[Ženēvas konvencija|Ženēvas konvencijā]] noteiktajiem aizliegumiem? [[Attēls:2023-08-09 Deutschland gegen Kanada (Basketball-Länderspiel) by Sandro Halank–109.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] [[Kanādas basketbola izlase]] izcīnīja bronzas medaļu, bet tās līderis '''[[Šejs Gildžess-Aleksandrs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Simjūda diena]]''' ([[Apustulis|apustuļu]] [[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa]] un [[Apustulis Tadejs|Jūdas Tadeja]] piemiņas diena) bija pēdējā [[Veļu laiks|Veļu laika]] diena, kad rīkoja beidzamo mielastu, pēc kura [[veļi|veļus]] sūtīja atpakaļ? * ... '''[[Valērijs Maligins|Valērija Maligina]]''' vadībā [[Olainfarm|AS "Olainfarm"]] attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]] ar apgrozījumu virs 100 miljoniem [[eiro]] un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm? [[Attēls:Thomas Hunt Morgan.jpg|border|right|50px]] * ... [[1933. gads|1933. gadā]] '''[[Tomass Hants Morgans]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem attiecībā uz [[hromosoma]]s lomu [[iedzimtība|iedzimtībā]]"? * ... [[Kristietība|kristīgajā]] [[Eshatoloģija|eshatoloģijā]] par '''[[Antikrists|Antikristu]]''' sauc cilvēku vai cilvēkus, par kuriem [[Bībele]] ir pravietojusi, ka tie nostāsies pret [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] un aizstās to pirms Kristus [[Otrā atnākšana|otrās atnākšanas]]? * ... [[sports|sporta]] termins '''''[[hat-trick]]''''' pirmo reizi parādījās [[1858. gads|1858. gadā]] saistībā ar [[krikets|kriketu]]? [[Attēls:2014.gada valsts budžeta iesniegšana Saeimā 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsts budžeta portfelis]]''' <small>(attēlā)</small> pirmoreiz uz [[Saeima|Saeimu]] tika aiznests [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]], kad to izdarīja tobrīdējais [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Roberts Zīle]]? * ... '''[[kalcija fosfāts]]''' ir viens no galvenajiem [[kauli|kaulu]] sadegšanas produktiem (kaulu pelni)? * ... 23 gadus ilgais '''[[Pirmais pūniešu karš]]''' kļuva par pašu garāko nepārtraukto [[Senie laiki|antīko laiku]] militāro konfliktu un vērienīgāko jūras [[karš|karu]]? [[Attēls:Aage Bohr.jpg|border|right|50px]] * ... Nobela prēmijas ieguvēja [[Nilss Bors|Nilsa Bora]] dēls '''[[Oge Bors]]''' <small>(attēlā)</small> [[1975. gads|1975. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par sakarības atklāšanu starp kolektīvo kustību un daļiņu kustību [[atoma kodols|atoma kodolā]] un uz šīs sakarības balstītas [[atoma kodols|atoma kodola]] struktūras teorijas attīstīšanu"? * ... pasažieru tvaikoņa '''"[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskij]]"''' nogrimšana [[Daugava|Daugavā]] [[Rīga]]s centrā [[1950. gads Latvijā|1950. gada]] 13. augustā aiznesa 147 cilvēku dzīvības, lai gan notika tikai 5—6 metrus no krastmalas (uz kuģa bija 421 cilvēks, bet tā ietilpība bija vien 150 cilvēkiem)? * ... [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāta]] medaļnieces [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] [[serbi|serbu]] [[vieglatlēte]]s '''[[Angelina Topiča]]s''' māte ir [[Serbija]]s rekordiste [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] Biļana Topiča, bet viņu trenē tēvs Dragutins Topičs, Serbijas rekordists augstlēkšanā un 1990. gada Eiropas čempions? [[Attēls:Robinsons Krūziņš 1824.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daniels Defo|Daniela Defo]] romāna "[[Robinsons Krūzo]]" adaptāciju [[Latviešu valoda|latviski]] '''"[[Robinsons Krūziņš]]"''' ap 1804. gadu pārtulkoja [[Jaunpiebalga]]s [[luterāņu mācītājs]] [[Kristaps Reinholds Girgensons]], bet iespieda pie [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] [[1824. gads Latvijā|1824. gadā]] <small>(attēlā titullapa)</small>? * ... lielākais privātā sektora '''[[defolts]]''' vēsturē bija ''Lehman Brothers'' [[bankrots]] 2008. gadā ar vairāk nekā 600 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtiem aktīviem? * ... '''[[Islāms Vācijā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un lielāko musulmaņu daļu [[Vācija|Vācijā]] veido [[Sunnītu islāms|sunnīti]]? [[Attēls:Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināts [[1970. gads Latvijā|1970. gadā]] kā pirmais [[kolhozs|kolhoza]] [[muzejs]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... 1995. gada [[ASV]] melnā [[kinokomēdija]] '''"[[Četras istabas (filma)|Četras istabas]]"''', kurai bija četri [[Režisors|režisori]], tika slavēta par [[Roberts Rodrigess|Rodrigesa]] un [[Kventins Tarantīno|Tarantīno]] segmentiem, bet kritizēti tika Andersas un Rokvela segmenti; savukārt [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] saņēma [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvu]] kā sliktākā otrā plāna aktrise? * ... partiju '''"[[Apvienība Iedzīvotāji]]"''' izveidoja [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novadā]], kad starp tās līderiem bija arī mūziķis un radio dīdžejs Kaspars Upacieris (Ufo), bet 2014. gadā, iestājoties šajā organizācijā, politikā sāka darboties [[aktieris]] [[Artuss Kaimiņš]]? [[Attēls:An excellent view of the Lunar Module (LM) “Orion” and Lunar Roving Vehicle (LRV).jpg|border|right|50px]] * ... [[NASA]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pilotējamajā lidojumā ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas '''''[[Apollo 16]]''''' lidojuma komandieris [[Džons Jangs]] un mēness moduļa pilots Čārlzs Djūks uz Mēness pavadīja 2 dienas un 23 stundas <small>(attēlā ''Apollo 16'' mēness modulis, mobilis, un Čārlzs Djūks)</small>? * ... lai arī '''[[emocijzīme|emocijzīmju]]''' nosaukums ‘emodži’ tiek saistīts ar [[emocijas|emocijām]], vārda izcelsme ir meklējama [[japāņu valoda|japāņu valodā]], kur ''e-'' nozīmē ‘attēls’, bet ''moji'' — ‘tēls’? * ... pēc dažiem aprēķiniem '''[[latgalieši]]''' veido no 11 līdz 22% no kopējā [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]] skaita? [[Attēls:Bezbozhnik newsparer 18-1923.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izdotās [[Ateisms|ateistiska]] satura [[avīze]]s '''''"[[Bezbožņik (avīze)|Bezbožņik]]"''''' <small>(attēlā)</small> tirāža sasniedza 500 000 eksemplāru? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Polija]]s okupācijas laikā [[Trešais reihs|nacistu]] izveidotajā '''[[Varšavas geto]]''' tika izolēti 450 000 [[Ebreji|ebreju]], kuri masveidā nomira [[Bads|bada]] un slimību dēļ un tika deportēti uz [[nāves nometne|nāves nometnēm]]? * ... [[Kristietība|Kristīgajās]] valstīs un kultūrās '''[[kremācija]]''' vēsturiski ir bijusi neatbalstīta un uzskatīta par [[Dievs|Dieva]] tēla apgānīšanu, bet 1963. gadā arī [[Vatikāns]] atļāva [[Katoļticība|katoļticīgo]] kremāciju, kas pirms tam tika uzskatīta par tikai pieņemamu (galvenokārt, sanitāru, sociālu vai ekonomisku apsvērumu dēļ), bet ne atbalstāmu izvēli? [[Attēls:Doma baznīcas gailis.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Rīgas torņu gaiļi|Rīgas torņa gaili]]''' uz [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] torņa nomainīja restaurācijas darbu laikā [[1980. gads Latvijā|1980. gadā]], bet iepriekšējais gailis ir redzams Doma baznīcas krustejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[1924. gads|1924. gadā]] [[Nīderlande]]s [[fiziologs]], [[ārsts]] un [[izgudrotājs]] '''[[Vilems Einthovens]]''' ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par [[elektrokardiogramma]]s mehānisma atklāšanu"? * ... '''[[2024. gads kino|2024. gada kino industrijas]]''' ienesīgākās filmas bija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' izplatītās "[[Prāta spēles 2]]", "[[Dedpūls & Vilknadzis]]" un "[[Vaiana 2]]", kuru ieņēmumi pārsniedza 1 miljardu [[ASV dolāri|ASV dolāru]]? [[Attēls:Capitoline she-wolf Musei Capitolini MC1181.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romuls un Rems]]''' un viņus kā zīdaiņus barojusī [[vilks (mitoloģija)|vilku]] māte <small>(attēlā)</small> ir [[Roma]]s un romiešu simbols vismaz no [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimta p.m.ē.]]? * ... '''[[Daugavpils Zinātņu vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 3. vidusskola|Daugavpils 3. vidusskolu]], [[Daugavpils 9. vidusskola|Daugavpils 9. vidusskolu]] un Daugavpils pilsētas 1. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2023. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''', kas norisinājās [[Japāna]]s pilsētā [[Saitama|Saitamā]], trīs no četrām zelta medaļām izcīnīja mājinieki japāņu [[daiļslidotāji]]? [[Attēls:Charles Curtis-portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV viceprezidents|ASV 31. viceprezidents]] [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Herberts Hūvers|Herberta Hūvera]] vadībā '''[[Čārlzs Kērtiss]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiānis]] un pirmā persona ar neeiropiešu senčiem, kas sasniedza kādu no augstākajiem amatiem [[ASV federālā valdība|ASV federālajā izpildvarā]]? * ... [[ASV]] dzimušais [[Puertoriko basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aizeja Pinjero]]''' savas karjeras laikā divreiz ir spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Rīgas VEF]], ar kuru kļuvis par Latvijas čempionu 2021. gadā? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma]] '''"[[Vīrs, vārdā Oto]]"''', kurā galveno lomu atveido [[Toms Henkss]], ir 2015. gada [[Zviedrija]]s filmas "[[Vīrs, vārdā Ūve (filma)|Vīrs, vārdā Ūve]]" rīmeiks? [[Attēls:Queen Latifah 2018.jpg|border|right|50px]] * ... 2006. gadā '''[[Kvīna Latifa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Hiphops|hiphopa]] mākslinieci, kas saņēmusi zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]? * ... '''[[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 10. vidusskola|Daugavpils 10. vidusskolu]], [[Daugavpils 12. vidusskola|Daugavpils 12. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 10. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 13. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[Virdžīnu salas]]''' politiski dalās trīs daļās — Spāņu Virdžīnās (pieder [[Puertoriko]]), [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnās]] un [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnās]]? [[Attēls:Grande Mosquée sousah.jpg|border|right|50px]] * ... 1988. gadā senās [[Tunisija]]s pilsētas '''[[Sūsa (Tunisija)|Sūsas]]''' '''[[Sūsas medīna|medīna]]''' tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā <small>(attēlā Lielā mošeja Sūsā)</small>? * ... '''[[cūkgaļa]]''' ir pārtikas [[tabu]] [[jūdaisms|jūdaisma]] sekotājiem, [[musulmaņi]]em un dažām [[kristietība|kristīgajām]] konfesijām, tostarp [[Septītās dienas adventisti|adventistiem]]? * ... '''[[reimatoloģija]]''' aptver vairāk nekā 100 dažādu sarežģītu [[slimība|slimību]], ko kopīgi dēvē par reimatiskām slimībām, kas ietver daudzas [[Artrīts|artrīta]] formas, kā arī [[Sistēmiskā sarkanā vilkēde|vilkēdi]] un [[Šēgrena sindroms|Šēgrena sindromu]]? [[Attēls:Mayon Volcano as of March 2020.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majons]]''' <small>(attēlā)</small> ir aktīvākais [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāns]], pēdējo 500 gadu laikā izvirdis vairāk kā 52 reizes? * ... lai gan '''"[[sausā spēle]]"''' ir iespējama lielākajā daļā [[komandu sporta veidi|komandu sporta veidu]], dažos sporta veidos, piemēram, [[basketbols|basketbolā]], šāda iespējamība ir ļoti maza? * ... '''[[Daugavpils Iespēju vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 13. vidusskola|Daugavpils 13. vidusskolu]], [[Daugavpils 15. vidusskola|Daugavpils 15. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 28. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 30. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Chondrus crispus - Köhler–s Medizinal-Pflanzen-034.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[sārtaļģes]]''' <small>(attēlā)</small> aug dziļāk nekā citas [[aļģes]], jo spēj izmantot [[gaisma]]s starus, kas iespiežas dziļos ūdens slāņos? * ... no 2023. gada līdz karjeras beigām 2024. gada rudenī [[Slovākijas Ekstralīga]]s komandā '''[[Mihalovces "Dukla"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] [[Kaspars Daugaviņš]]? * ... [[Koscjuško sacelšanās]] laikā '''[[1794. gads Latvijā|1794. gada]]''' 25. jūnijā Antona Voitkeviča un [[Mirbahi|Heinriha Mirbaha]] vadītās karaspēka vienības ieņēma [[Liepāja|Liepāju]] un [[Aizpute|Aizputi]], dienu vēlāk Liepājas tirgus laukumā nolasot "Sacelšanās aktu" un "Kurzemes hercogistes sacelšanās aktu"? [[Attēls:Mount Merapi Not Just a Legend and Mythology.jpg|border|right|50px]] * ... [[Java (sala)|Javas salā]] esošais '''[[Merapi]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par visaktīvāko [[Indonēzija]]s [[vulkāns|vulkānu]]? * ... lai maldinātu ienaidnieku, pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[sabiedroto iebrukums Sicīlijā|sabiedroto iebrukuma Sicīlijā]]''' tika veikta [[dezinformācija]]s operācija "Maltā gaļa" — kad netālu no [[Spānija]]s krastiem tika jūrā izmests līķis angļu virsnieka formastērpā, kuram bija dokumenti, saskaņā ar ko sabiedrotie veiks desantu [[Grieķija|Grieķijā]], nevis [[Sicīlija|Sicīlijā]]? * ... [[Latvijas PSR]] laikā '''[[Ilūkstes luterāņu baznīca]]''' ticīgajiem tika atņemta, un šeit darbojās klubs, [[kinoteātris]], bet vēlāk — bērnu sporta skola; pēc neatkarības atjaunošanas ēka tika atdota ticīgajiem, un 1993. gadā šeit atkal notika [[dievkalpojums]]? [[Attēls:2023-02-15 IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 1DX 6024 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024. gada Pasaules kausā biatlonā]]''' piekto reizi par Pasaules kausa ieguvēju kļuva [[norvēģi|norvēģu]] [[biatlonists]] [[Juhanness Tīngnēss Bē]], bet sievietēm pirmo reizi kausu izcīnīja [[itāliete]] [[Liza Vitoci]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimusī [[poļi|poļu]] izcelsmes [[farmaceite]] un sabiedriska darbiniece '''[[Staņislava Dovgjallo]]''' bija pirmā farmaceite — sieviete [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Ķekavas apvedceļš]]''', kuru atklāja [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] 13. oktobrī, ir pirmais un vienīgais [[autoceļi Latvijā|autoceļš Latvijā]], uz kura uzstādīta [[ceļazīme]] "Ātrgaitas ceļš"? [[Attēls:Isaac Herzog, July 2021 (D1233-049).JPG|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s prezidentam '''[[Ichaks Hercogs|Ichakam Hercogam]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]s saknes, jo viņa vecmāmiņa Sāra Gilmane ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]] 1896. gadā? * ... [[cilvēks]] pieder pie [[dzīvnieki]]em ar samērā vāji attīstītu '''[[oža|ožu]]''', tādēļ cilvēkiem sajūtamās [[smarža]]s ir maz diferencētas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba "[[Rīgas Zeļļi]]" galvenais treneris '''[[Juris Umbraško]]''' ir spēlējis vienā no tolaik vadošajiem Eiropas klubiem, [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] spēlējošajā [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]? [[Attēls:Balaeniceps rex.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk pēc morfoloģiskajām pazīmēm '''[[tupeļknābis]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[stārķveidīgie|stārķveidīgo]] kārtas putns, bet mūsdienās iekļauts [[pelikānveidīgie|pelikānveidīgo]] putnu [[kārta|kārtā]]? * ... [[somālieši|somāliešu]] apdzīvotā '''[[Ogadena]]''' [[Etiopija]]s austrumos 20. gadsimta 70. gados bija strīdus teritorija starp Etiopiju un [[Somālija|Somāliju]]? * ... '''[[kosmopolītisms]]''' radās jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]: domas par pasaules pilsonību izteica [[Sokrats]], bet [[Diogens]] bija pirmais, kurš sevi pasludināja par "kosmopolītu"? [[Attēls:Illustration Capparis spinosa0.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kaperkrūms|kaperkrūma]]''' <small>(attēlā)</small> ziedpumpurus vai nenobriedušos [[augļi|augļus]] sauc par kaperām (kaperiem) un izmanto kā [[garšaugs|garšaugu]]? * ... [[1987. gads|1987. gada]] 20. decembrī '''[[Tablasas šaurums|Tablasas šaurumā]]''' [[Filipīnas|Filipīnās]] notika [[nafta]]s [[tankkuģis|tankkuģa]] ''Vector'' sadursme ar pasažieru [[prāmis|prāmi]] ''Doña Paz'', kā rezultātā gāja bojā 4386 cilvēki — miera laikos lielākā kuģu katastrofa ar visvairāk upuriem? * ... '''[[bakalaurs (grāds)|bakalaura studiju]]''' ilgums dažādās valstīs un dažādās studiju programmās svārstās no 3 līdz 6 [[gadi]]em? [[Attēls:K2 8611.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Centrālā Karakoruma nacionālais parks]]''' <small>(attēlā [[K2]] jeb Čogori)</small> ir visaugstāk virs jūras līmeņa ierīkotais [[nacionālais parks]] pasaulē un pēc teritorijas lielākais [[Pakistāna|Pakistānā]]? * ... astronomiskā '''[[rītausma]]''' sākas ar brīdi, kad [[Saule]]s disks sasniedz 18° lielu leņķi zem novērotāja [[horizonts|horizonta]], šajā laikā [[debesis]] kļūst gaišas, jo [[Saules gaisma]] tajās izkliedējas, vēl pirms Saule uzlec? * ... '''[[Argentīnas regbija izlase]]''' ir piedalījusies visos [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbijā]] finālturnīros, bet tās lielākais sasniegums ir trešā vieta [[2007. gada Pasaules kauss regbijā|2007. gadā]]? [[Attēls:Sibuyan Island.JPG|border|right|50px]] * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] salu '''[[Sibujana|Sibujanu]]''' <small>(attēlā)</small> reizēm dēvē par [[Āzija]]s [[Galapagu salas|Galapagu salām]] — sala bijusi izolēta no pārējās pasaules kopš tās rašanās brīža, bet apmēram trešdaļu salas klāj [[mūžamežs]], kurā atrodamas daudzas [[endēmas sugas|endēmas]] augu un dzīvnieku sugas? * ... '''[[Helmandas vilajets]]''' [[Afganistāna]]s dienvidrietumos ir viens no pasaulē lielākajiem [[opijs|opija]] iegūšanas reģioniem? * ... '''[[Vanuatu futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir izcīnījusi 2003. gadā, pārspējot [[Kiribati]] ar 18—0? [[Attēls:Flag of Vietnam.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Vjetnamas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek lietots kopš {{dat|1940|11|23|Ģ|bez}} kā [[Ziemeļvjetnama]]s karogs, bet no 1976. gada tas ir visas Vjetnamas simbols? * ... '''[[Nāciju kausa izcīņa motokrosā|Nāciju kausa izcīņā motokrosā]]''' [[Latvija]]s komandas labākais sasniegums ir 8. vieta 2019. gadā? * ... [[Džuzepe Verdi|Džuzepes Verdi]] piecu cēlienu [[opera]]s '''"[[Dons Karloss]]"''' [[librets|libreta]] pamatā ir [[Frīdrihs Šillers|Šillera]] drāmas "Dons Karloss, Spānijas infants" motīvi? [[Attēls:Verbinski gore.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Gors Verbinskis|Gora Verbinska]]''' <small>(attēlā)</small> pirmā režisētā filma bija melnā komēdija "Peles medības", bet lielāko atpazīstamību viņš guvis, režisējot pirmās trīs "[[Karību jūras pirāti (filmu sērija)|Karību jūras pirātu]]" filmas, un panākumus guva arī viņa [[animācijas filma]] "[[Rango]]"? * ... no 2023. gada septembra līdz 2024. gada beigām '''[[Boloņas "Virtus"]]''' galvenā [[treneris|trenera]] amatā strādāja [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris [[Luka Banki]], un šajā laikā kluba sastāvā bija arī latviešu spēlētāji [[Andrejs Gražulis]] un [[Rihards Lomažs]]? * ... '''[[Gunārs Upenieks]]''' ir [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] domes priekšsēdētājs kopš 2009. gada, bet iepriekš šo amatu ieņēmis arī 2005. un 2006. gadā? [[Attēls:Retrato Oficial Presidente Boric Font.jpg|border|right|50px]] * ... [[Čīles prezidents]] '''[[Gabrjels Boričs]]''' <small>(attēlā)</small> lielu popularitāti ieguva studiju gados, kad mācījās Čīles Universitātē un bija studentu nemieru līderis no 2011. līdz 2013. gadam? * ... [[Latvija]] konkursā '''''[[Miss Universe]]''''' ir bijusi pārstāvēta trīs reizes: 2005. gadā piedalījās Ieva Kokoreviča, 2006. gadā — Sanita Kubliņa, bet 2023. gadā — Kate Aleksejeva? * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] '''[[Lūkass Veishaidingers]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[diska mešana|diska mešanā]], kas bija pirmā medaļa olimpiskajās spēlēs, ko ieguvis kāds no [[Austrija]]s vīriešu [[vieglatlēti]]em? [[Attēls:Beach North Mindoro Philippines.jpg|border|right|50px]] * ... [[spāņi|spāņu]] kolonizatori sākotnēji [[Filipīnas|Filipīnu]] '''[[Mindoro|Mindoro salu]]''' <small>(attēlā)</small> dēvējuši par ''Mina de Oro'' — ‘[[zelts|zelta]] raktuve’, no kā cēlies tās tagadējais nosaukums? * ... '''[[jakobīņu terors]]''' pēc [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] dibināšanas sākās [[1792. gads|1792.]] vai [[1793. gads|1793. gadā]], un šajā laikā [[Jakobīņi|jakobīņu]] līderi, kuriem bija plašas pilnvaras, izmantoja tās, lai īstenotu masu [[nāvessods|nāvessodus]] un [[politiskās represijas]]; kopā tika nogalināti vismaz 35 000—45 000 cilvēku? * ... pēc iedzīvotāju skaita [[Filipīnas|Filipīnu]] ceturtajā lielākajā salā '''[[Panaja|Panajā]]''' ir vērojama valstī lielākā etniskā un lingvistiskā daudzveidība? [[Attēls:Култук серпантин1.JPG|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Federācija]]s federālo autoceļu '''[[Autoceļš R258 (Krievija)|R258 "Baikāls"]]''' <small>(attēlā Kultukā pie [[Baikāls|Baikāla]] krasta)</small> uzbūvēja no 1970. līdz 1981. gadam kā militāri stratēģisku objektu gar [[PSRS]] robežu? * ... pirms '''[[dekolonizācija]]s''' [[Āfrika|Āfrikā]] dzīvoja 10 miljoni '''[[eiropiešu izcelsmes afrikāņi|eiropiešu izcelsmes afrikāņu]]''', kas bija sastopami visās kontinenta daļās; [[kolonija|kolonijām]] iegūstot neatkarību, daudzi no viņiem izceļoja, tomēr dažās (galvenokārt Āfrikas dienvidu) valstīs baltādainie afrikāņi joprojām ir viena no dominējošajām [[mazākumgrupa|mazākumgrupām]]? * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[hokejs|hokeja]] klubi '''[[Viļņas "Hockey Punks"]]''', [[Elektrēnu "Energija"]] un '''[[Kauņas "City"]]''' pievienojās [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionātam]]? [[Attēls:President Sakellaropoulou.jpg|border|right|50px]] * ... Katerina Sakellaropulu <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete '''[[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidenta]]''' amatā? * ... neskatoties uz zvaigžņoto [[aktieri|aktieru]] sastāvu un [[Kases ieņēmumi|kases ieņēmumu]] panākumiem, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''''[[The Conqueror]]''''' saņēma ārkārtīgi sliktas kritiķu atsauksmes un mūsdienās tiek dēvēta gan par vienu no sliktākajām 1950. gadu filmām, gan par vienu no sliktākajām filmām vēsturē? * ... [[Aiova|Aiovas štata]] pilsētā '''[[Voterlū]]''' ir bāzējusies basketbola komanda [[Voterlū "Hawks"]], kas bija viena no [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] dibinātājām, tādējādi tā ir viena no mazākajām [[ASV]] pilsētām, kurā ir bāzējies kādas ASV četru lielāko sporta līgu klubs? [[Attēls:Yaime Perez.jpg|border|right|50px]] * ... [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionāta vieglatlētikā]] zelta godalgas ieguvēja [[diska mešana|diska mešanā]] [[kubieši|kubiete]] '''[[Jaime Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> 2022. gadā, atgriežoties no [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], pārbēga uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]? * ... '''[[ASV ķīnieši|ASV ķīniešu]]''' kopiena ir lielākā [[ķīnieši|ķīniešu]] kopiena ārpus [[Āzija]]s un trešā lielākā [[ķīniešu diaspora|ķīniešu diasporā]] pasaulē? * ... '''[[Kārlis Krauze|Kārli Krauzi]]''', kurš 1923.—1925. gadā izgatavoja pirmos 39 [[Latvijas pilsētas|Latvijas pilsētu]] un miestu [[ģerboņi|ģerboņus]], [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] arestēja un deportēja uz [[PSRS]], un 1942. gada 28. aprīlī viņš tika noslepkavots [[Soļiļecka]]s cietumā [[Čkalova]]s apgabalā? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1995-027-32A, Lothar Rendulic.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[horvāti|horvātu]] izcelsmes [[Trešais reihs|Trešā reiha]] virsnieks '''[[Lotārs Renduličs]]''' <small>(attēlā)</small> tika tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] [[1948. gads|1948. gadā]], un viņu notiesāja par gūstekņu nogalināšanu [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] un vardarbību pret civiliedzīvotājiem ar 20 gadu ieslodzījumu? * ... '''[[18. gadsimts p.m.ē.|18. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salā]] izmira pēdējā [[mamuti|mamutu]] suga, bet [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] valdīja 13. un 14. dinastijas [[faraons|faraoni]]? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām un [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[ASV]] kļuva par vienīgo pasaules '''[[lielvara|lielvaru]]''', bet kopš 2010. gadu beigām [[Ķīna]] tiek dēvēta par topošo vai pat jau izveidojušos lielvaru? [[Attēls:Marie Christine Chilver Retrato.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] slepenā aģente [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] '''[[Marija Kristīne Čilvere]]''' <small>(attēlā)</small> pēc karjeras beigām cita starpā pievērsās dzīvnieku aizsardzībai [[Latvija|Latvijā]]: 2001. gadā ar viņas atbalstu izveidoja [[dzīvnieku patversme|dzīvnieku patversmi]] "Dzīvnieku Draugs"? * ... lielākās '''[[latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]]''' [[nācija]]s ir [[brazīlieši]], [[meksikāņi]], [[kolumbieši]] un [[argentīnieši]], bet ievērojams skaits latīņamerikāņu dzīvo arī [[ASV]], kur tie veido vairāk nekā 15 % no valsts iedzīvotājiem? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[rodeo]]''' kā atklāts sporta pasākums pirmo reizi notika [[Teksasa]]s pilsētā Pekosā [[1883. gads|1883. gadā]]? [[Attēls:ASJohnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[ģenerālis]] '''[[Alberts Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small> bija visaugstākā ranga [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu kara]] upuris abās karojošajās pusēs, un viņa nāve bija smags trieciens [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s morālei? * ... [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukuma laikā [[1945. gads|1945. gada]] janvārī [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] '''[[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas koncentrācijas nometni]]''' mūsdienu [[Polija]]s ziemeļos lika evakuēt un aptuveni {{sk|11600}} ieslodzītajiem doties gājienā uz [[Lemborka|Lauenburgas]] koncentrācijas nometni (tā dēvētais "Nāves maršs")? * ... '''[[Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola]]''' ir izveidota 2022. gadā, apvienojot [[Daugavpils 16. vidusskola|16. vidusskolu]], [[Daugavpils 17. vidusskola|17. vidusskolu]], 7. pirmsskolas izglītības iestādi, 5. pirmsskolas izglītības iestādi un 3. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Aizkraukles novada ģerbonis|Aizkraukles novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> redzamās trīs [[Ozols|ozola]] lapas simbolizē [[Pļaviņu HES]] turbīnas, kuras griež [[Daugava]]s ūdens? * ... '''[[2004. gads kosmonautikā|2004. gada]]''' janvārī [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Stardust]]'' pietuvojās [[Vilda 2 komēta]]i, ievācot putekļu paraugus no [[komēta]]s astes? * ... [[Krievijas Federācija]]s [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] netālu no [[Kazahstāna]]s robežas esošā '''[[Soļiļecka]]''' ir sens [[sāls]] ieguves centrs? [[Attēls:El dos de mayo de 1808 en Madrid.jpg|border|right|50px]] * ... [[1808. gads|1808. gada]] 2. maija '''[[Madrides sacelšanās]]''' pret [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka okupāciju bija ievirze ilgstošajam '''[[Pireneju karš|Pireneju karam]]''' <small>(attēlā sacelšanās [[Madride|Madridē]] [[Fransisko Goja]]s gleznā)</small>? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] salas '''[[Negrosa]]s''' iedzīvotāji sacēlās pret [[Spānija]]s koloniālo administrāciju un pasludināja neatkarīgu Negrosas Republiku, kas pastāvēja līdz [[1901. gads|1901. gadam]]? * ... '''[[Falanga (militārais formējums)|falanga]]''' bija svarīgs [[Senā Grieķija|seno grieķu]] armijas taktiskais formējums, ko izmantoja vairākās vēsturiskās kaujās; slavenākais falangas pielietojums bija [[Maratonas kauja|Maratonas kaujā]] 490. gadā p. m. ē., kad atēnieši izmantoja šo taktiku pret [[Senā Persija|persiešu]] spēkiem? [[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādažu novada ģerbonis|Ādažu novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> sudraba laukā attēlota zila smaile, uz tās zelta Dortmaņa lobēlija ar diviem sudraba ziediem ševrona veidā un vienu tādu pašu ziedpumpuru, kas iekļauta gan kā ģimenes simbols, gan arī tāpēc, ka [[Ādažu novads]] ir viena no retajām vietām [[Latvija|Latvijā]], kur šis augs aug? * ... pēc runātāju skaita pārsvarā [[Indija]]s austrumos lietotā '''[[santalu valoda]]''' ir trešā lielākā [[austroaziātu valodas|austroaziātu valoda]] aiz [[vjetnamiešu valoda|vjetnamiešu]] un [[khmeru valoda]]s? * ... '''[[16. gadsimts p.m.ē.|16. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] izveidojās [[Mikēnu civilizācija]]? [[Attēls:Mount Canlaon.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Kanlaons]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no aktīvākajiem [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāni]]em; kopš 1819. gada izvirdis 30 reizes, un pēdējais izvirdums bija 2017. gadā? * ... kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] beigām '''[[amerikāņu angļu valoda]]''' ir kļuvusi par pasaulē ietekmīgāko [[angļu valoda]]s paveidu? * ... [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] '''[[Glenda Džeksone]]''' kā politiķe pārstāvēja [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partiju]] un 23 gadus, no 1992. līdz 2015. gadam, bija [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] locekle? [[Attēls:Dartagnan-musketeers.jpg|border|right|50px]] * ... [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] un Ogista Makē piedzīvojumu [[romāns|romāna]] '''"[[Trīs musketieri]]"''' darbība norisinās 17. gadsimta sākumā, no 1625. līdz 1628. gadam <small>(attēlā D'Artaņjans un trīs musketieri 19. gadsimta beigu ilustrācijā)</small>? * ... '''[[Sarkanā kalniņa tirgus]]''' jeb ''Krasnaja gorka'' 19. gadsimta [[Rīga|Rīgā]] iezīmēja robežu, kur beidzās priekšpilsēta un vairs nedarbojās pilsētas likumi; [[zemnieki]]em šī vieta bija izdevīga [[tirgošanās]] nolūkiem, jo te vairs nevajadzēja maksāt nodevas pilsētai? * ... '''[[Peles (ciems)|Peles]]''' atrodas 11 km attālumā no novada un pagasta centra [[Mārupe]]s un 19 km no [[Rīga]]s? [[Attēls:Letesenbet Gidey Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Letesenbeta Gideja]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[10 000 metri|10 000 metros]] un [[Pusmaratons|pusmaratonā]], bet bijusi pasaules rekordiste arī [[5000 metri|5000 metru]] distancē? * ... jau vismaz kopš 17. gadsimta vidus tagadējo [[Rīga]]s [[pareizticīgie|pareizticīgo]] '''[[Ivana kapi (Rīga)|Ivana kapu]]''' atrašanās vietā bijuši [[katoļi|katoļu]] apbedījumi; vēlāk teritorijai pievienota vieta [[vecticībnieki|vecticībnieku]] un pareizticīgo kapu iekārtošanai, bet aiz kapsētas žoga tika apglabāti bezpajumtnieki, nabagi, noslīkušie un vardarbīgā nāvē mirušie? * ... [[2018. gads kino|2018. gada]] [[Beļģija]]s, [[Francija]]s un [[Luksemburga]]s kopražojuma [[drāmas filma]]s '''"[[Kurska (filma)|Kurska]]"''' scenārijs ir balstīts uz Roberta Mūra 2002. gadā izdoto grāmatu "Laiks mirt", kas vēsta par [[Krievija]]s [[zemūdene]]s ''Kursk'' traģēdiju [[2000. gads|2000. gadā]] [[Barenca jūra|Barenca jūrā]]? [[Attēls:Joseph Johnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s (dienvidu štatu) [[ģenerālis]] [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu karā]] '''[[Džozefs Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small>, pēc kara, piedaloties sava pretinieka ziemeļu štatu ģenerāļa [[Viljams Šērmens|Viljama Šērmena]] bērēs un izrādot viņam cieņu, staigāja kailu galvu aukstā un lietainā laikā, kā rezultātā saslima ar [[pneimonija|pneimoniju]] un nomira dažas nedēļas vēlāk? * ... '''''[[EC KAC]]''''' (pilnā nosaukumā ''Eishockey-Club des Klagenfurter Athletiksport-Clubs'') ir titulētākā [[Austrija]]s [[hokejs|hokeja]] komanda, par valsts čempioni kļūstot 32 reizes? * ... mūsdienās [[akronīms|akronīmu]] '''[[STEM]]''' plaši izmanto, lai veicinātu uz [[ražošana]]s modernizāciju vērstas studiju programmas un [[pētniecība]]s jomas? [[Attēls:Vuelta a España 2023 Contrarreloj Valladolid-117.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[riteņbraucējs]] '''[[Seps Kuss]]''' <small>(attēlā ''Vuelta a España'' līdera krekliņā)</small> uzvarēja 2023. gada velobraucienā ''[[Vuelta a España]]'', kļūstot par otro amerikāņu uzvarētāju pēc [[Kriss Horners|Krisa Hornera]], kurš to paveica [[2013. gada Vuelta a España|2013. gadā]]? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Vācija]]s [[Kara filma|pretkara filma]] '''"[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]"''' bija nominēta deviņām Kinoakadēmijas balvām, arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", no kurām ieguva četras, tostarp "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]"? * ... 1961. gadā [[Filipīnas|Filipīnu]] pilsētai Oponai tika piešķirts neatkarīgās pilsētas statuss un tā tika pārdēvēta tagadējā vārdā par '''[[Lapulapu]]''' par godu iezemiešu vadonim, kurš [[1521. gads|1521. gadā]] vadīja vietējo karavīru uzbrukumu [[portugāļi]]em Maktanas kaujā, kurā tika nogalināts arī ekspedīcijas vadītājs [[Fernāns Magelāns]]? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas "[[Progresīvie]]" '''[[Ervins Labanovskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[žurnālists|žurnālista]] un politiķa [[Rišards Labanovskis|Rišarda Labanovska]] dēls? * ... no 2000. līdz 2003. gadam [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubā '''''[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]''''' spēlēja [[Latvija]]s futbolists [[Vitālijs Astafjevs]]? * ... 1977. gadā izveidotais [[dabas liegums]] '''[[Gaviezes āmuļi]]''' ir veidots [[baltais āmulis|baltā āmuļa]] aizsardzībai? [[Attēls:2005-10-26 Brandenburger-Tor.JPG|border|right|50px]] * ... no [[1945. gads|1945. gada]] līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i [[1990. gads|1990. gadā]] [[Berlīne]]s '''[[Parīzes laukums (Berlīne)|Parīzes laukums]]''' <small>(attēlā)</small> atradās tiešā robežas tuvumā, kas atdalīja [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]] no [[Austrumberlīne]]s, un pēc [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzcelšanas [[1961. gads|1961. gadā]] tas bija slēgts satiksmei un gājējiem? * ... pēc Bernardo Provencāno nāves 2016. gadā un Salvatores Rīno nāves 2017. gadā jaunais [[mafija]]s grupējuma ''Cosa Nostra'' vadītājs '''[[Mateo Mesīna-Denāro]]''' tika uzskatīts par neapšaubāmu visu "mafijas bosu bosu"? * ... lielākā daļa [[pasaules valstis|pasaules valstu]] valdību veicina '''[[studentu apmaiņas programma]]s''' kā [[publiskā diplomātija|publiskās diplomātijas]] veidu? [[Attēls:Microcosm of London Plate 018 - Royal Cock Pit (colour).jpg|border|right|50px]] * ... līdz pat 19. gadsimtam '''[[gaiļu cīņas]]''' bija iecienīta [[Anglijas karaļnams|Anglijas karaļnama]] un muižnieku izklaide, līdz tās aizliedza [[1849. gads|1849. gadā]] <small>(attēlā gaiļu cīņas [[Londona|Londonā]] 1808. gadā)</small>? * ... [[Ziemeļīrijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Maikls O'Nīls]]''' pats Ziemeļīrijas izlasi pārstāvējis no 1988. līdz 1996. gadam, 31 mačā gūstot 4 vārtus? * ... '''[[1583. gads Latvijā|1583. gada]]''' 18. martā [[Piltene|Piltenē]] mira bijušais karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]], un sākās [[Piltenes mantojuma karš]]? [[Attēls:Nikolaj G. Černyševskij 1888.jpg|border|right|50px]] * ... [[1864. gads|1864. gadā]] tiesa piesprieda [[krievi|krievu]] literatūrkritiķim, [[Publicistika|publicistam]], [[rakstnieks|rakstniekam]] un [[filozofs|filozofam]] '''[[Nikolajs Černiševskis|Nikolajam Černiševskim]]''' <small>(attēlā)</small> 14 gadu katorgas darbu ar sekojošu mūža nometinājumu [[Sibīrija|Sibīrijā]]; kopumā ieslodzījumā, katorgā un nometinājumā viņš bija vairāk nekā 20 gadus? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieces [[Mārgarita Mičela|Mārgaritas Mičelas]] [[romāns]] '''"[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]"''' tika publicēts [[1936. gads|1936. gada]] 30. jūnijā un kļuva par vienu no slavenākajiem bestselleriem amerikāņu [[literatūra|literatūrā]]; līdz gada beigām tika pārdots vairāk nekā viens miljons eksemplāru? * ... 2016. gadā, kad '''[[Viktors Pučka]]''' bija [[Daugavpils dome]]s deputāts, [[Valsts valodas centrs]] viņu sodīja ar naudas sodu par [[valsts valoda]]s nelietošanu amatam atbilstošajā līmenī; kļuvis par [[14. Saeima]]s deputātu viņš neieradās uz valodas prasmes pārbaudēm, tādēļ [[2024. gads|2024. gada]] 14. augustā viņam piemēroja administratīvo sodu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu? [[Attēls:Valtaiķu luterāņu baznīcas vitrāžas 9.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valtaiķu luterāņu baznīca|Valtaiķu luterāņu baznīcu]]''' grezno 15 [[Kazdangas muiža|Kazdangas muižnieka]] [[Manteifeļi|Kārļa Vilhelma Manteifeļa]] finansētās [[vitrāža]]s <small>(attēlā)</small>; uzskata, ka to metu autors ir [[Vilhelms Purvītis]]? * ... '''[[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezonā]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] uzvarēja līgā trešo reizi pēc kārtas un izcīnīja 12. Francijas čempiontitulu kluba vēsturē? * ... '''[[1584. gads Latvijā|1584. gadā]]''' sākās [[Kalendāra nemieri Rīgā]] — pilsētnieku sacelšanās pret [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas rāti]] un karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] varu, kurš bija izdevis rīkojumu pāriet uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]? [[Attēls:Flag of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]] '''[[Palestīnas karogs|Palestīnas karogu]]''' <small>(attēlā)</small> apstiprināja [[1964. gads|1964. gada]] 28. maijā? * ... izcīnot zelta medaļu {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] [[Ķīna]]s sportiste '''[[Liu Šijina]]''' kļuva par pirmo [[Āzija]]s [[vieglatlēte|vieglatlēti]], kas uzvarējusi olimpiskajās spēlēs [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] sievietēm? * ... [[ASV]] sacīkšu braucējs '''[[Logans Sārdžents]]''' savu pirmo punktu ''[[Formula 1]]'' sacensībās izcīnīja tieši {{f1gp|ASV}}? [[Attēls:Retrato de Benito Juárez, 1861-1862.png|border|right|50px]] * ... no [[1858. gads|1858. gada]] līdz nāvei [[1872. gads|1872. gada]] jūlijā '''[[Benito Huaress]]''' <small>(attēlā)</small> bija Meksikas [[prezidents]], pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] prezidents [[Meksika|Meksikā]]? * ... par '''[[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' čempioniem 36. reizi vēsturē kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti? * ... '''[[1565. gads Latvijā|1565. gadā]]''' [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Gothards Ketlers|Gothards]] lika veikt revīzijas, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir valsts baznīcas un skolas, ko vadīja Stefans Bilovs, bet nākamajā gadā turpināja [[Aleksandrs Einhorns]] un [[Zalomons Hennings]]? [[Attēls:Nidas olaina pludmale.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nidas pludmale]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]i neraksturīga [[Baltijas jūra]]s piekrastes [[olis|oļaina]] pludmale, kas stiepjas apmēram 3,4 kilometru garumā? * ... 20 '''[[Pasaules čempionāts volejbolā|Pasaules čempionātu volejbolā]]''' finālturnīros ir uzvarējušas septiņas dažādas valstsvienības, visvairāk, sešas reizes, [[Padomju Savienība]]s izlase? * ... 1982. gada filma '''"[[Konans Barbars (1982. gada filma)|Konans Barbars]]"''' galvenās lomas atveidotājam [[Arnolds Švarcenegers|Arnoldam Švarcenegeram]] nesa pasaules atpazīstamību un bija finansiāli ienesīga, nopelnot vairāk nekā 68 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 20 miljonu ražošanas budžeta? [[Attēls:Temppeliaukio Kirkko (Rock Church), Helsinki.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempeliaukio baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir uzcelta tieši [[klints|klintī]] un kļuvusi par vienu no [[Helsinki|Helsinku]] tūrisma objektiem? * ... par '''[[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Milānas "Inter"]] futbolisti, kas nodrošināja savu 20. [[Itālijas futbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulu, apsteidzot tuvākos sekotājus otru [[Milāna]]s komandu ''[[AC Milan]]''? * ... '''[[1566. gads Latvijā|1566. gadā]]''' Lietuvas Seims nolēma izveidot [[Livonija]]s un [[Lietuva]]s kopvalsti; [[hercogs Gothards|hercogu Gothardu]] atcēla no Livonijas vietvalža amata, kurā iecēla [[Jānis Hodkevičs|Janu Hodkeviču]]? [[Attēls:Lassen Peak in June 2020.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kaskāžu kalni|Kaskāžu kalnu]] dienviddaļā, [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[ASV]] esošās '''[[Lasena smaile]]s''' <small>(attēlā)</small> pēdējie izvirdumi sākušies 1914. gadā, 1915. gada 22. maijā notika eksplozīvs [[vulkāna izvirdums]], bet vulkāniskās aktivitātes turpinājās līdz pat 1921. gadam? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Sāra Mitone]]''' izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai amerikānietei [[Čeisa Džeksone|Čeisai Īlijai]], un kļuva par pirmo [[Kanāda]]s sportisti, kas ieguvusi pasaules čempionāta medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]] sievietēm? * ... 20. gadsimta sākumā '''[[kariete|karieti]]''' kā [[transporta līdzeklis|transporta līdzekli]] strauji aizstāja ātrāki transportlīdzekļi, un jau 20. gadsimta 20. un 30. gados tā kļuva par [[Arhaisms|arhaismu]]? [[Attēls:2022-07-03 Basketball, Männer, European Qualifiers, Deutschland - Polen 1DX 1386 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kurā [[Vācijas basketbola izlase]] kļuva par čempioniem, tās kapteinis '''[[Deniss Šrēders]]''' <small>(attēlā)</small> tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju (MVP)? * ... '''[[1726. gads Latvijā|1726. gada]]''' 5. jūlijā [[Kurzemes landtāgs]] ievēlēja [[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] [[Augusts II Stiprais|Augusta II]] ārlaulības dēlu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]] par [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercogu]]? * ... '''[[Dauģēnu Lielā ala]]''' ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]; tās eju kopgarums ir 346 metri? [[Attēls:Corno Grande with paths.jpg|border|right|50px]] * ... [[Abruci]] masīvā esošā '''[[Korno Grande]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Apenīnu pussala]]s augstākā [[virsotne]] un [[Itālija]]s kontinentālās daļas augstākā virsotne ārpus [[Alpi]]em? * ... [[Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] '''[[breiks]]''' tika iekļauts programmā, sākot ar 2018. gada vasaras spēlēm [[Buenosairesa|Buenosairesā]], bet [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] breika dejas debitēja arī olimpisko spēļu programmā? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] automātiskais [[Mēness]] mobilis '''''[[Lunohod-2]]''''' darbojās nedaudz vairāk par četrām Mēness dienām (116 [[Zeme]]s [[diena]]s) līdz [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 11. maijam un kopumā nobrauca 39,1 km? [[Attēls:Arshad Nadeem Budapest 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[šķēpa metējs]] '''[[Aršads Nadīms]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudrabu, kas bija vēsturē pirmā [[Pakistāna]]s medaļa Pasaules čempionātā, savukārt [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] viņš uzvarēja, izcīnot savai valstij pirmo olimpisko zelta medaļu [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]? * ... '''[[1570. gads Latvijā|1570. gada]]''' 10. jūnijā [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija|Kurzemes un Sāmsalas bīskapu]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] kronēja par [[Livonijas Karaliste|Livonijas karali]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] sala '''[[Homonhona]]''' ir viena no agrīnajām rietumu un austrumu civilizāciju kontakta vietām — tajā [[1521. gads|1521. gada]] 16. martā sava pasaules apkuģojuma laikā kā pirmajā no [[Austrumāzija]]s salām piestāja [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] ekspedīcija pēc [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] šķērsošanas? [[Attēls:Allažu muiža 1905.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Allažu muiža]]s''' īpašnieks Gotlībs Johans Oto [[fon Blankenhāgens]] 1874. gadā pēc [[arhitekts|arhitekta]] [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] projekta uzcēla jaunu muižas kungu māju [[neogotiskais stils|neogotiskā]] stilā, kuru nodedzināja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā <small>(attēlā muižas kungu mājas krāsmatas pēc nodedzināšanas 1905. gadā)</small>? * ... '''[[Tongas futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 2001. gadā, ar 0—22 piekāpjoties [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijai]]? * ... neraugoties uz to, ka [[Skotija|Skotijā]] dzīvojušo '''[[pikti|piktu]]''' [[rakstība]] gandrīz nav saglabājusies, pateicoties dažādiem trešo pušu avotiem, piktu vēsture ir labi zināma sākot no 11. gadsimta? [[Attēls:Gong Lijiao, Bislet Games 2011.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Ķīna]]s [[lodes grūdēja]] '''[[Guna Lidzjao]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija viņas astotā medaļa astoņos [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātos]], kas ir rekords starp [[vieglatlēti]]em, apsteidzot [[Kenija]]s gargabalnieku [[Ezekiels Kemboi|Ezekielu Kemboi]]? * ... '''[[1710. gads Latvijā|1710. gadā]]''' pēc krievu karaspēka ierašanās [[Vidzeme|Vidzemē]] un pēc tam arī [[Kurzeme|Kurzemē]] sākās lielākā [[mēris|mēra]] [[epidēmija]] Latvijas vēsturē ([[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]]), kuras laikā izmira liela daļa iedzīvotāju un izzuda [[lībiešu valoda]] Vidzemē? * ... lai stātos pretī britu spēkiem [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības kara]] sākumā, [[1775. gads|1775. gada]] 14. jūnijā Otrais kontinentālais kongress nolēma izveidot '''[[Kontinentālā armija|Kontinentālo armiju]]''' no [[Bostona]]s apkārtnē esošajiem karotājiem un 15. jūnijā par tās komandieri iecēla [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]], kurš pieņēma amatu bez atlīdzības? [[Attēls:Tampereen tuomiokirkko 1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Tamperes katedrāle|Tamperes katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas viens no pazīstamākajiem [[Somija]]s mākslas darbiem — "[[Ievainotais eņģelis]]"? * ... par '''[[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' čempioniem pirmo reizi vēsturē kļuva [[Leverkūzenes "Bayer"]] futbolisti, kas čempionu titulu nodrošināja piecas kārtas pirms sezonas beigām, kļūdama par pirmo komandu [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] vēsturē, kas sezonas laikā nebija zaudējusi nevienā spēlē, gūstot 28 uzvaras un sešas reizes spēlējot neizšķirti? * ... '''[[Skotijas angļu valoda]]''' sāka veidoties pēc 17. gadsimta, mijiedarbojoties [[skotu valoda]]i un [[britu angļu valoda]]i? [[Attēls:Shericka Jackson Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] [[Jamaika]]s sprintere '''[[Šerika Džeksone]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[200 m]] distancē, uzrādot čempionātu rekordu un visu laiku otro ātrāko rezultātu šajā distancē, bet kopumā viņai ir četras [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas? * ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] noslēgumā '''[[1581. gads Latvijā|1581. gadā]]''' [[Polijas karalis]] [[Stefans Batorijs]] ieradās [[Rīga|Rīgā]], kur 7. aprīlī pieņēma Rīgas pilsētas rātes un pilsoņu uzticības zvērestu? * ... [[1856. gads|1856. gada]] augustā '''[[Neandertāle]]s''' ieleja kļuva slavena kā vieta, kur klinšu alā tika atrastas zinātnē pirmās [[Neandertālietis|neandertālieša]] atliekas? [[Attēls:Drabešu muiža.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Drabešu muiža|Drabešu muižas pili]]''' [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā nodedzināja <small>(attēlā pirms 1905. gada)</small>, bet vēlāk atjaunoja; kopumā muižas centrā ir saglabājušās 12 ēkas? * ... {{dat|2022|12|8||bez}} '''[[Luiss de la Fuente]]''' tika iecelts par [[Spānijas futbola izlase]]s galveno treneri, un viņa vadībā Spānija uzvarēja [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? * ... 2021. gada daudzsēriju [[mākslas filma]] '''"[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]"''' par izdevējas [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijas Benjamiņas]] dzīvi sastāv no sešām spēlfilmām un vienas dokumentālās filmas? [[Attēls:2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 02.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempione]] [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 metru šķēršļu skrējienā]] '''[[Vinfreda Javi]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Kenija|Kenijā]], bet jau 15 gadu vecumā nomainīja pilsonību uz [[Bahreina|Bahreinu]] un tiesības pārstāvēt savu jauno valsti ieguva 2016. gadā? * ... [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 15. janvārī [[PSRS]] [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Luna-21]]''''' nosēdās uz [[Mēness]] virsmas [[Skaidrības jūra]]s austrumu krastā, uz Mēness virsmas nogādājot pašgājēju aparātu ''[[Lunohod-2]]''? * ... vardarbīgākā konfrontācija '''[[Tadžikistānas pilsoņu karš|Tadžikistānas pilsoņu karā]]''' notika no 1992. gada augusta beigām līdz 1993. gada jūlijam, kad [[Tadžikistāna]] faktiski tika sadalīta divās daļās? [[Attēls:Chiribiquete view.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā '''[[Čiribiketes nacionālais parks]]''' [[Kolumbija|Kolumbijā]] <small>(attēlā)</small> bija lielākā [[Mitrais tropu mežs|mitro tropu mežu]] [[īpaši aizsargājamā dabas teritorija]] pasaulē? * ... '''[[Norvēģijas sieviešu handbola izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām sieviešu [[handbols|handbola]] komandām, viņas ir trīskārtējās olimpiskās čempiones, četrkārtējās pasaules čempiones, kā arī 10 reizes bijušas Eiropas čempiones? * ... '''[[Kuldīgas vecpilsēta]]''' [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] tika iekļauta {{dat|2023|09|17||bez}} ar nr. 1658., kā viens no trim objektiem [[Latvija|Latvijā]] (arī [[Rīgas vēsturiskais centrs]] un [[Strūves ģeodēziskais loks]])? [[Attēls:Hugues Fabrice Zango Doha 2019.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}}, kas norisinājās 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], '''[[Igs Fabriss Zango]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija vēsturē pirmā [[Burkinafaso]] medaļa olimpiskajās spēlēs un tika izcīnīta valsts [[Neatkarības diena|Neatkarības dienā]] — 5. augustā? * ... '''[[1582. gads Latvijā|1582. gada]]''' 15. janvārī tika parakstīts [[Jamas Zapoļskas miera līgums]], ar ko [[Krievijas cariste]] atsacījās no [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā okupētās mūsdienu [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s austrumu daļas? * ... terminu '''[[semīti]]''' 18. gadsimtā ieviesa [[vācieši|vācu]] [[valodnieki]], lai šīs [[tautas]] atdalītu no [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautām; nosaukums ‘semīti’ ir radies no [[Bībele]]s personāža [[Noass|Noasa]] dēla Šema vārda? [[Attēls:Ortofoto-piccola.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]i piederošā vulkāniskas izcelsmes sala [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pantellerija]]''' <small>(satelītattēlā)</small> atrodas 100 km no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta un tikai 70 km no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[Papua-Jaungvinejas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1987. gadā, ar 20—0 pārspējot [[ASV Samoa futbola izlase|ASV Samoa]]? * ... '''[[Grobiņas arheoloģiskais ansamblis|Grobiņas arheoloģisko ansambli]]''' [[Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]] pieteica [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objekta]] statusam? [[Attēls:2022-08-18 European Championships 2022 – Men's High Jump by Sandro Halank–035.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. augustā [[Tokija|Tokijā]], [[Itālija]]s [[augstlēcējs]] '''[[Džanmarko Tamberi]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza tādu pašu rezultātu kā [[Katara]]s [[vieglatlēts]] [[Mutazs Isa Beršims]], abi sportisti vienojās neveikt atkārtotu lēkšanu un saņēma zelta medaļu? * ... [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] '''[[Kazales romiešu villa|Kazales romiešu villā]]''' [[Sicīlija|Sicīlijā]] tika atklāta viena no bagātākajām, lielākajām un daudzveidīgākajām romiešu [[mozaīka]]s kolekcijām pasaulē, un tādēļ šī vieta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Sids Kampeadors]]''' ir apdziedāts [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Kastīlijas Karaliste|kastīliešu]] eposā ''Cantar de mio Cid'', kur viņš pasniegts kā nacionālais varonis, spēcīgs, valdonīgs un lojāls [[bruņinieks]]? [[Attēls:Ape, Raganu klintis pie Vaidavas 1999-06-19 - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Apes pagasts|Apes pagastā]], [[Vaidava (upe)|Vadavas upes]] kreisajā krastā esošās '''[[Raganu klintis]]''' <small>(attēlā)</small> veido 2 [[smilšakmens]] kraujas līdz 10 metru augstumā, 5 atsevišķi [[avots|avoti]] un vairākas avotainas vietas, kā arī 4 nišas, kopā apmēram 440 metru garumā? * ... '''[[Kuka Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 1971. gadā, ar 0—30 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? * ... [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilšu savienība '''[[vjatiči]]''' ilgu laiku palika [[Pagānisms|pagāni]], [[kristietība]] dažās vietās pieņemta tikai 15. gadsimta sākumā? [[Attēls:Turun tuomiokirkko.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Turku katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir 12. gadsimtā nodibinātās [[Turku]] arhidiecēzes galvenā baznīca un visas [[Somija]]s [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] "mātes baznīca"? * ... '''[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātos vieglatlētikā telpās]]''' [[Latvija]] ir izcīnījusi vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? * ... [[latviešu valoda|latviešu valodā]] senākais '''[[slāvismi|slāvismu]]''' slānis ir saistīts ar 9.—12. gadsimtu, kad [[Balti|baltu ciltīm]] bija tirdznieciskie sakari ar [[krievi|krievu]] [[tirgotāji]]em? [[Attēls:Andoya2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vesterolu salas|Vesterolu salu]] grupas otra lielākā sala '''[[Anneja]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[Norvēģija]]s 10. lielākā sala? * ... [[Ukrainas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Viktors Cihankovs]]''' ir dzimis Naharijā, [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs Vitālijs Cihankovs spēlēja kā profesionāls [[futbolists]]? * ... '''[[2009. gada G-20 samits Londonā]]''' bija pirmais solis procesā, kurā [[G-20]] kļuva par "galveno starptautiskās ekonomiskās sadarbības apspriešanas, plānošanas un uzraudzības forumu"? [[Attēls:Noah Lyles Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[vieglatlēts]] '''[[Noa Lailss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dominējis sprintā Pasaules čempionātos, izcīnot divas zelta medaļas [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gadā]], vienu — [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022.]] un trīs zeltus trīs startos [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] (iepriekšējais, kas to paveicis, bija [[Useins Bolts]])? * ... '''[[oromu valoda]]''' ir viena no [[Etiopija]]s [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] un viena no minoritātes valodām [[Kenija|Kenijā]]? * ... [[2023. gads|2023. gadā]] '''[[Derna]]''' [[Lībija]]s ziemeļaustrumos ievērojami cieta [[lietusgāze|lietusgāžu]] izraisītos plūdos; gāja bojā vairāki tūkstoši iedzīvotāju? [[Attēls:Santiago Bernabeu.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Santjago Bernabeu]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no [[futbola klubs|futbola kluba]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] visu laiku svarīgākajām personām; 35 gadus viņš bija kluba prezidents, un viņa vārdā ir nosaukts kluba stadions ''[[Santiago Bernabéu (stadions)|Santiago Bernabéu]]''? * ... '''[[Kristiāns Lauterbahs]]''' bija vienīgais no [[Rīga]]s [[luterāņu mācītājs|luterāņu mācītājiem]], kurš pārdzīvoja [[Lielais mēris Latvijā|1710. gada mēra epidēmiju]]? * ... '''[[Maskavas pamiers (1944)|1944. gada Maskavas pamiers]]''' starp [[Somija|Somiju]], no vienas puses, un [[Padomju Savienība|PSRS]] ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], no otras puses, cita starpā lika Somijai izspiest [[Vērmahts|Vācijas karaspēku]] no savas teritorijas, kas noveda pie '''[[Lapzemes karš|Lapzemes kara]]'''? [[Attēls:Nicola McDermott (AUS).jpg|border|right|50px]] * ... savu otro olimpisko sudraba medaļu [[Austrālija]]s [[augstlēcēja]] '''[[Nikola Olislagersa]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], pārvarot 2,00 m augstumu un piekāpjoties tikai [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]] no [[Ukraina]]s, bet trešā palika vēl viena austrāliete '''[[Eleanora Patersone]]'''? * ... [[Vidusdonavas zemiene]]s lielākais plakanais līdzenums '''[[Alfelda]]''' veido vairāk nekā pusi no mūsdienu [[Ungārija]]s teritorijas valsts dienvidos un austrumos, to bieži uzskata par [[Ungārija]]s kultūras šūpuli? * ... pēdējais [[vulkāns|vulkāna]] '''[[Laki (vulkāns)|Laki]]''' izvirdums [[Islande|Islandē]] notika laika periodā starp [[1783. gads|1783. gada]] jūniju un [[1784. gads|1784. gada]] februāri, kad izvirduma rezultātā gaisā izdalījās arī liels daudzums indīgu gāzu, kā rezultātā gāja bojā puse Islandes mājlopu, bet tam sekojošajā [[bads|badā]] gāja bojā ap 10 tūkstošiem cilvēku — 20% valsts tā laika iedzīvotāju? [[Attēls:Dinner for His Majesty King Tupou VI of the Kingdom of Tonga and Her Majesty Queen Nanasipau’u 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tongas karalis]] '''[[Tupou VI]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais valdnieks, kurš ir cēlies no nepārtraukti kopš [[1875. gads|1875. gada]] valdošās Tupou dinastijas, bet pirms tam viņš 6 gadus bija [[Tonga]]s [[premjerministrs]]? * ... [[Itālija]]i piederošā vulkānisko salu grupa [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pelagu salas]]''' atrodas {{nobr|160 km}} no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta, {{nobr|120 km}} no [[Goco sala]]s un {{nobr|115 km}} no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[2007. gada NBA drafts|2007. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]]''' ar pirmo numuru [[Portlendas "Trail Blazers"]] izvēlējās 2,13 m garo centra spēlētāju [[Gregs Odens|Gregu Odenu]], tomēr viņa karjera traumu dēļ bija visai neveiksmīga, toties ar otro numuru izvēlētais [[Kevins Durants]] kļuva par lielāko šī drafta gada zvaigzni un vairākkārtēju [[NBA čempioni|NBA čempionu]]? [[Attēls:Jasmin Moghbeli official portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Irāna]]s izcelsmes [[kurdi|kurdu]] ģimenē [[Rietumvācija]]s pilsētā [[Bādnauheima|Bādnauheimā]] dzimusī '''[[Jasmina Moghbeli]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā tika ieskaitīta [[NASA]] 22. [[astronauti|astronautu]] grupā, bet viņas pirmais [[kosmiskais lidojums]] sākās [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 26. augustā, esot kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-7]]'' komandierei? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] piektajā metienu sērijā [[ASV]] [[vieglatlēte]] '''[[Laulauga Tausaga]]''' sasniedza personisko rekordu, [[diska mešana|disku]] raidot 69,49 metrus tālu, un negaidīti izcīnīja zelta medaļu? * ... vēsturiskā '''"[[Allažu ķimelis|Allažu ķimeļa]]"''' pamatā ir [[degvīns]], kas iegūts tvaicējot [[ķimenes|ķimeņu]] sēklas kopā ar [[etilspirts|spirtu]]; tam pievienoja [[Cukurs|cukuru]] un ķimeņu ēterisko eļļu, bet katrai brūvējuma partijai ražošanas noslēguma stadijā pievienoja īpašu zālīšu uzlējumu, kura recepte esot turēta lielā slepenībā un to nevienam neizpauda? [[Attēls:PanoramaMaceraty2010.JPG|border|right|50px]] * ... mūsu ēras [[5. gadsimts|5. gadsimtā]] [[Itālija]]s austrumu pilsēta '''[[Mačerata]]''' <small>(attēlā)</small> tika iznīcināta [[Alarihs I|Alariha I]] [[vestgoti|vestgotu]] iebrukumā, bet vēlāk atjaunota tagadējā vietā? * ... [[latvieši|latviešu]] blakusvāģu [[Motokross|motokrosa]] braucējs '''[[Māris Rupeiks]]''' 2005. gada Pasaules čempionāta kopvērtējumā kopā ar kantētāju Haraldu Kurpnieku izcīnīja 3. vietu? * ... viens no izplatītākajiem materiāliem '''[[dzēšgumija|dzēšgumiju]]''' izgatavošanā ir [[gumija]], bet to gatavo arī no [[polivinilhlorīds|vinila]] un [[plastmasas|plastmasām]]? [[Attēls:2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Long Jump by Sandro Halank–012.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Miltiadis Tentoglu]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2020}}. un {{oss|V=2024|L=G}} čempions, [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempions]], kā arī trīskārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempions]] [[Tāllēkšana|tāllēkšanā]]? * ... [[1503. gads|1503. gadā]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Alfonsu de Albukerks]] eiropiešiem no jauna atklāja '''[[Hūrijā Mūrijas salas]]''' [[Arābijas pussala]]s dienvidu piekrastē? * ... 2000. gadu sākumā [[ASV]] saskārās ar paaugstinātiem slēpņu un ceļmalas bumbu draudiem militāro operāciju laikā [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], un reaģējot uz šiem draudiem tika izstrādāta smagā riteņu [[bruņumašīna]] ar uzlabotu pretmīnu aizsardzību '''''[[Cougar]]'''''? [[Attēls:Alida-Valli-1947.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alīda Valli]]''' <small>(attēlā)</small> bija viena no populārākajām [[aktrise|aktrisēm]] [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] laika posmā, [[Benito Musolīni]] viņu nodēvēja par par "visskaistāko sievieti pasaulē"? * ... 2022. gada [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) finālsērijā '''[[Lasvegasas "Aces"]]''' uzvarēja [[Konektikutas "Sun"]] un ieguva franšīzes pirmo čempiontitulu, kā arī pirmo titulu [[Lasvegasa]]i kādā no profesionālajiem komandu sporta veidiem? * ... pēc [[Krievijas Impērija]]s administratīvās reformas '''[[1776. gads Latvijā|1776. gada]]''' 4. septembrī bijusī [[Daugavas province]] tika sadalīta [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķos]], kopā ar agrākajām Polockas un Vitebskas provincēm to iekļāva jaundibinātajā [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]]? [[Attēls:Camryn Rogers (CAN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar 76,97 m tālu raidījumu '''[[Kemrina Rodžersa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par uzvarētāju [[vesera mešana|vesera mešanā]], kļūstot par tikai par trešo [[Kanāda]]s sportisti, kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēles [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] sievietēm, iepriekšējo reizi tas notika [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? * ... no [[Indostānas pussala]]s galējā dienvidu punkta '''[[Kumari rags|Kumari raga]]''' tiek vilkta nosacītā līnija, kas atdala [[Arābijas jūra|Arābijas jūru]] un tai pieskaitīto [[Lakšadvīpu jūra|Lakšadvīpu jūru]] rietumos no [[Bengālijas līcis|Bengālijas līča]] austrumos un no pārējā [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]]? * ... no '''[[Inku ceļu sistēma]]s''' apmēram 30 000 kilometru garumā mūsdienu [[Kolumbija]]s, [[Ekvadora]]s, [[Peru]], [[Čīle]]s un [[Argentīna]]s teritorijā ir saglabājušies apmēram 6000 kilometru? [[Attēls:FRA-500f-anv.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]i pārejot uz [[eiro]], no [[2002. gads|2002. gada]] 1. janvāra līdz 17. februārim '''[[Francijas franks]]''' <small>(attēlā)</small> bija apgrozībā paralēli eiro, [[Valūtas kurss|maiņas kurss]] bija 6,55957 franki par 1 eiro? * ... [[Andoras futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Koldo Alvaress]]''' pats izlases rindās ir aizvadījis 78 mačus, spēlējot [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā? * ... '''[[1775. gads Latvijā|1775. gada]]''' 8. jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]] tika parakstīts [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Pētera akadēmijas]] (''Academia Petrina'') dibināšanas akts? [[Attēls:Lorenzo de Medici.jpg|border|right|50px]] * ... ''[[de facto]]'' [[Florence]]s Republikas valdnieks no [[Mediči dzimta]]s '''[[Lorenco de' Mediči]]''' <small>(attēlā [[Anjolo Brondzīno]] gleznā)</small> bija ietekmīgākais un aizrautīgākais [[renesanse]]s kultūras mecenāts [[Itālija|Itālijā]], vislabāk pazīstams ar tādu mākslinieku kā [[Sandro Botičelli]] un [[Mikelandželo]] atbalstīšanu? * ... uzvarot [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], '''[[Čeisa Džeksone]]''' kļuva par pirmo [[ASV]] [[lodes grūdējs|lodes grūdēju]] sievietēm, kas uzvarējusi pasaules čempionātā? * ... mūsu [[galaktika]] jeb [[Piena Ceļš]] ir tipiska šķērsotā '''[[spirālveida galaktika]]'''? [[Attēls:Trani 061.JPG|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s dienvidaustrumu pilsētas '''[[Trani]]''' <small>(attēlā)</small> ziedu laiki bija 12. un 13. gadsimtā, kad caur tās [[osta|ostu]] uz [[Svētā zeme|Svēto zemi]] devās [[Krusta kari|Krusta karu]] dalībnieki? * ... viens no [[Latvijas basketbola izlase]]s vadošajiem spēlētājiem '''[[Andrejs Gražulis]]''' kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-20 čempionātā]]? * ... slavenākais '''[[korsikāņi|korsikānis]]''' ir [[Napoleons Bonaparts]]? [[Attēls:María Pérez García (ESP) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|5|21||bez}} Eiropas komandu čempionātā soļošanā [[Podebradi]] [[Spānija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Marija Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 35 km soļošanā, un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|tā paša gada Pasaules čempionātā]] izcīnīja zelta medaļas abās [[soļošana]]s distancēs? * ... [[valoda]]s ziņā '''[[šveicieši]]''' ir iedalīti vairākās etnolingvistiskās grupās: [[vācšveicieši]], kas ir aptuveni 65 % [[Šveice]]s iedzīvotāju, frankošveicieši, [[italošveicieši]] un retoromāņi, kas runā [[Retoromāņu valoda|retoromāņu valodā]]? * ... '''[[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]]''' virspavēlnieks ir britu monarhs, karalis [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]? [[Attēls:Elaeis guineensis MS 3467.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[palmu eļļa]]s''' ir vieglāk stabilizējamas un saglabā kvalitatīvu garšu un konsistenci pārstrādātos [[pārtikas produkti|pārtikas produktos]], tāpēc pārtikas ražotāji bieži vien dod priekšroku to izmantošanai <small>(attēlā eļļas palmas)</small>? * ... [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vieglatlēts]] '''[[Ernests Džons Objena]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]], kļūstot par pirmo Filipīnu vieglatlētu, kas ieguvis medaļu pasaules čempionātā? * ... '''[[navahi|navahu]]''' apdzīvotais indiāņu rezervāts Navahu nācija ir pēc platības lielākais [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]? [[Attēls:Vista de Benidorm, España, 2014-07-02, DD 63.JPG|border|right|50px]] * ... [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabala]] pilsēta '''[[Benidorma]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis [[Spānija|Spānijā]] kopš 1925. gada, kad tika paplašināta tās [[osta]] un uzceltas pirmās viesnīcas, tomēr tikai 20. gadsimta 50. gados tā kļuva pazīstama kā vasaras galamērķis cilvēkiem, kas ierodas no Spānijas iekšzemes? * ... [[futbolists|futbolista]] karjeras sākumā '''[[Alehandro Garnačo]]''' pārstāvēja [[Spānija]]s jauniešu izlasi, bet, tā kā viņa māte ir [[argentīnieši|argentīniete]], viņš var pārstāvēt arī šīs valsts izlasi un 2023. gadā debitēja [[Argentīnas futbola izlase]]s sastāvā? * ... bijušais [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] apsardzes priekšnieks [[latvieši|latvietis]] '''[[Pēteris Pakalns]]''' tika arestēts un sodīts ar nāvessodu [[1937. gads|1937. gadā]] par "kontrrevolucionāru labējo sazvērstību [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] orgānos"? [[Attēls:Tatum O'Neal in 2019.jpg|border|right|50px]] * ... par desmit gadu vecumā kopā ar tēvu [[Raiens O'Nīls|Raienu]] nospēlēto lomu filmā '''"[[Papīra mēness]]"''' '''[[Tatuma O'Nīla]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", padarot viņu par visu laiku jaunāko Kinoakadēmijas balvas ieguvēju? * ... [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s [[starpplanētu zonde|zondi]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] trīs lielāko pavadoņu pētniecībai '''''[[Jupiter Icy Moons Explorer]]''''' kosmosā palaida [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]], bet Jupiteru tai plānots sasniegt [[2031. gads|2031. gadā]], pa ceļam veicot četrus [[Gravitācijas manevrs|gravitācijas manevrus]]? * ... '''[[Britu Zālamana salas]]''' beidza pastāvēt [[1978. gads|1978. gadā]], kad tika proklamēta neatkarīga [[Zālamana Salas|Zālamana Salu valsts]] un pieņemta tās [[konstitūcija]]? [[Attēls:Cindy Kiro official portrait October 2021 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads|2021. gada]] 21. oktobrī '''[[Sindija Kiro]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[maori]] tautības pārstāvi [[Jaunzēlande]]s ģenerālgubernatora amatā? * ... [[Kamerūnas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] '''[[Brians Mbeumo|Briana Mbeumo]]''' tēvs ir no [[Kamerūna]]s, bet māte ir [[francūziete]], un, lai arī viņš ir pārstāvējis [[Francija]]s jaunatnes izlases, kopš 2022. gada ir Kamerūnas izlases spēlētājs? * ... [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[vēsturnieks]]-[[logogrāfs]] '''[[Milētas Kadms]]''' senajos laikos tika atzīts kā [[literatūra]]s [[proza]]s dibinātājs, konkurējot ar [[Atēnu Ferekīds|Atēnu Ferekīdu]] par senākā prozaiķa statusu? [[Attēls:WKB2023 2665 hammer (53173532020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s [[vesera mešana|vesera metējs]] '''[[Ītans Kacbergs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]] ar 84,12 metrus tālu metienu, apsteidzot otrās vietas ieguvēju par vairāk nekā 4 [[metri]]em; šī Kanādai bija pirmā medaļa vesera mešanā kopš sudraba [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpiādē]]? * ... no [[1945. gads|1945.]] līdz [[1949. gads|1949. gadam]] norisinājās Indonēzijas neatkarības karš, kura rezultātā '''[[Nīderlandes Austrumindija]]''' beidza pastāvēt, un izveidojās [[Indonēzija]]s valsts? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]] '''[[Raijāna Bernāvi]]''' no [[Saūda Arābija]]s veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-2]]'', kļūstot par pirmo [[arābi|arābu]] sievieti kosmosā? [[Attēls:Helsinki July 2013-27a.jpg|border|right|50px]] * ... kad [[1812. gads|1812. gadā]] [[Helsinki]] kļuva par [[Somijas Lielhercogiste]]s galvaspilsētu, [[Krievijas cars]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] nodibināja fondu divu [[katedrāle|katedrāļu]] celtniecībai pilsētā — tā tapa '''[[Helsinku luterāņu katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> un '''[[Helsinku pareizticīgo katedrāle]]'''? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] mirušais [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Anatolijs Konstantinovs]]''', kurš vairāk pazīstams kā treneris bērnu basketbolā, [[1992. gada LBL sezona|1992. gadā]] bija [[Latvijas Basketbola līga]]s pirmās sezonas čempionvienības "[[Brocēni/Parair]]" galvenais treneris? * ... 2020. gadā '''''[[Revolut]]''''' kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vērtīgāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, taču tā ir arī [[Lietuva]]s tiešsaistes [[banka]], jo [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] to licencē un regulē [[Lietuvas Banka]]? [[Attēls:Gudaf Tsegay at Belgrade 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|9|17||bez}} [[Dimanta līga]]s sezonas finālposmā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Gudafa Cegaja]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[5000 metri|5000 metru skrējienā]], finišējot pēc 14 minūtēm un 0,21 sekundes? * ... termins "džips" (''jeep'') joprojām tiek lietots kā vispārējs termins [[transportlīdzekļi]]em, kas radīti, iedvesmojoties no '''''[[Jeep]]''''' un ir piemēroti lietošanai bezceļa apvidū? * ... '''[[Knaps Makdaks|Knapa Makdaka]]''' tēlu izveidoja kā [[Donalds Daks|Donalda Daka]] antagonistu 1947. gada komiksā ''Christmas on Bear Mountain'', tomēr Makdaka popularitāte ātri pieauga, un viņš kļuva par vienu no Donalda Daka visuma pastāvīgajiem tēliem? [[Attēls:Actinidia deliciosa Kiwi Fruit კივი.JPG|border|right|50px]] * ... vairumam '''[[aktinīdijas|aktinīdiju]]''' ir ēdami [[Auglis|augļi]] — [[Kivi (auglis)|kivi]], kas visbiežāk tiek iegūti no kivi auga <small>(attēlā)</small>? * ... [[1945. gads|1945. gada]] 12. maijā ap pulksten 3:00 amerikāņu un padomju militāro pārstāvju klātbūtnē ''[[Waffen-SS]]'' ģenerālis '''[[Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss]]''' parakstīja pēdējo [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militāro kapitulāciju [[Eiropa|Eiropā]] un pēc tam nošāvās? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Vanesa Jasa]]''' ir dzimusi sportistu ģimenē: viņas tēvs Ilgvars ir bijis bokseris, bet vecākais brālis [[Māris Jass|Māris]] spēlējis [[hokejs|hokeju]], pārstāvot arī [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasi]], tāpat izlases hokejisti ir bijuši brālēns [[Koba Jass|Koba]] un tēva brālis [[Mareks Jass|Mareks]]? [[Attēls:Indiandishes.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Karijs (ēdiens)|karija]]''' sastāvdaļas un pasniegšanas veids ir atkarīgs no reģionālām kultūras [[Tradīcija|tradīcijām]] un personīgām vēlmēm, un, piemēram, [[Taizeme|taizemiešu]] karija receptes ir ļoti atšķirīgas no tām, kas tiek izmantotas [[Japāna|Japānā]] <small>(attēlā dažādi [[indieši|indiešu]] kariji)</small>? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs VI]]''' pāvesta krēslā bija tikai 16 dienas, kas bija otrs īsākais termiņš aiz [[Urbāns VII|Urbāna VII]]? * ... [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Londona|Londonā]] '''[[Tomass Volšs]]''' kļuva par pasaules čempionu, [[Lodes grūšana|aizgrūžot lodi]] 22,03 metrus tālu; šajā gadā viņš tika atzīts par [[Jaunzēlande]]s Gada sportistu vīriešiem? [[Attēls:Monaco BW 2011-06-07 16-07-20.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Monako katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Monako]] valdošās Grimaldi dinastijas [[nekropole]]; citu starpā šeit apglabāta [[Greisa Kellija]]? * ... [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā '''[[1705. gads Latvijā|1705. gada]]''' vasarā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] iebruka ap 12 000 vīru liels [[Krievija]]s karaspēks [[Boriss Šeremetjevs|Borisa Šeremetjeva]] vadībā, kas 16. jūlijā cieta sakāvi [[Mūrmuižas kauja|Mūrmuižas kaujā]]? * ... '''[[Francis Lācis]]''', kurš [[Latvija]]s [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] izlases sastāvā piedalījās {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], ir spēlējis klasisko [[basketbols|basketbolu]] visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs un bijis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidāts? [[Attēls:Segesta AncientGreekTemple 0932.jpg|border|right|50px]] * ... antīkā pilsēta [[Sicīlija]]s rietumu daļā '''[[Segesta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama ar labi saglabājušos dorisko [[templis|templi]]? * ... '''[[Fātimiju kalifāts]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] beidza pastāvēt [[1171. gads|1171. gadā]], kad to, kas bija no valsts palicis pāri, pakļāva [[Aijūbidu dinastija]]s valdnieks [[Saladīns]]? * ... [[Igaunija]]s [[vieglatlēts]], kurš startē [[400 metru barjerskrējiens|400 m barjerskriešanas]] sacensībās, '''[[Rasmuss Megi]]''' ir piedalījies četrās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], trīs reizes iekļūstot finālā? [[Attēls:Jakov Milatović (2023-05-30).jpg|border|right|50px]] * ... kļūdams par [[Melnkalne]]s [[prezidents|prezidentu]] 36 gadu vecumā, '''[[Jakovs Milatovičs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko Melnkalnes prezidentu, kā arī otro jaunāko kādas valsts vadītāju aiz [[Burkinafaso]] prezidenta Ibrahima Trajores? * ... '''[[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijai 2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]''' bija otrās [[vasaras olimpiskās spēles]] kopš valsts neatkarības atjaunošanas, kad [[Latvija]]s sportisti neizcīnīja nevienu medaļu (iepriekš [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016. gadā]])? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 19. augustā [[Krievija]]s [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]] '''''[[Luna-25]]''''' nekontrolēti ietriecās [[Mēness]] virsmā? [[Attēls:Stratford-Upon-Avon, High Street, geograph 3969622 by Lewis Clarke.jpg|border|right|50px]] * ... [[Anglija]]s pilsēta '''[[Stretforda pie Eivonas]]''' <small>(attēlā)</small> ir rakstnieka [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] dzimtā pilsēta, kurā viņš arī ir miris; katru gadu pilsētu Šekspīra dēļ apmeklē liels skaits [[tūristi|tūristu]] — gadā vidēji 2,7 miljoni? * ... [[Padomju Savienība]]s '''[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Galveno izlūkošanas pārvaldi]]''' 20. gadsimta 20. un 30. gados ir vadījuši trīs [[latvieši]]: [[Jānis Lencmanis]], [[Arvīds Zeibots]] un [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]]? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' no [[Latvija]]s vieglatlētiem labāko rezultātu sasniedza [[Anete Sietiņa|Anete Kociņa]], kas izcīnīja 4. vietu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]]? [[Attēls:Denis Sassou Nguesso 2014.jpg|border|right|50px]] * ... no 2006. līdz 2007. gadam [[Kongo Republika]]s [[prezidents]] '''[[Denī Sasū Ngeso]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Āfrikas Savienība]]s vadītājs? * ... '''[[Napoleona kodekss]]''', kas tika izstrādāts un pieņemts 19. gadsimta sākumā pēc [[Francijas Republika]]s pirmā konsula [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iniciatīvas un ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsdienās, deva spēcīgu impulsu turpmākajam kodifikācijas procesam daudzās pasaules valstīs? * ... {{oss|V=2024|L=Ģ}} [[Parīze|Parīzē]] dalībnieci [[BMX riteņbraukšana|BMX riteņbraukšanā]] '''[[Veronika Monika Stūriška|Veroniku Moniku Stūrišku]]''' 2022. gadā atzina par gada [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|labāko riteņbraucēju Latvijā]]? [[Attēls:Rio Magdalena, Colombia 01.jpg|border|right|50px]] * ... 1528 km garā '''[[Magdalena]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā [[upe]] [[Kolumbija|Kolumbijā]]? * ... kopš Pireneju miera laikiem [[pilsēta]] un municipalitāte [[Katalonija|Katalonijas autonomajā apgabalā]] '''[[Līvija]]''' ir bijusi [[Spānija]]s [[Anklāvs|eksklāvs]], jo no visām pusēm to aptver [[Francija]]s teritorija? * ... [[1960. gads|1960. gadā]] [[Šrilanka]]s [[politiķe]] un [[diplomāte]] '''[[Sirimavo Bandaranaike]]''' kļuva par pirmo [[sieviete|sievieti]] pasaulē, kas kļuvusi par [[premjerministre|premjerministri]]? [[Attēls:Jerusalem-2013(2)-Aerial-Temple Mount-(south exposure).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempļa kalns (Jeruzaleme)|Tempļa kalns]]''' [[Jeruzaleme]]s vecpilsētā <small>(attēlā)</small> ir svētvieta gan [[jūdaisms|jūdaismā]], gan [[kristietība|kristietībā]], gan [[islāms|islāmā]]? * ... zinātniski '''[[ādas slimības|ādas slimību]]''' pētījumi [[Latvija|Latvijā]] sākās [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]], kad [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] nodibināja ādas un veneroloģisko slimību katedru, ko kopš 1923. gada vadīja [[Pēteris Sniķers]]? * ... [[1805. gads|1805. gadā]] izveidotajā [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērijai]] pakļautajā '''[[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Itālijas Karalistē]]''' [[Napoleons Bonaparts|Napoleonam I]] tika piešķirts [[karalis|karaļa]] tituls, bet viņa padēlam [[Ežēns de Boarnē|Ežēnam de Boarnē]] — vicekaraļa tituls? [[Attēls:Lupiner i vår trädgård, Ahla.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[daudzlapu lupīna]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika]]s ziemeļrietumu daļa, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā ievesta kā [[kultūraugs]], daudzviet pārgājusi savvaļā; [[Latvija|Latvijā]] lupīnas ir atzītas par [[Invazīva suga|invazīviem augiem]]? * ... ar '''[[Militārais apvērsums Nigērā (2023)|2023. gada militāro apvērsumu Nigērā]]''' tā kļuva par piekto [[Rietumāfrika]]s un [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikas]] valsti, kurā kopš 2020. gada ir noticis [[apvērsums]]; pašā [[Nigēra|Nigērā]] tas bija piektais militārais apvērsums kopš valsts neatkarības iegūšanas 1960. gadā, taču pirmais kopš 2010. gada? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Hanibals Medžbri]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases? [[Attēls:Krusa Dobeles novads 2023 8 7.jpg|border|right|50px]] * ... pirms '''[[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā|2023. gada 7. augusta negaisa Latvijā]]''' tika aizvadīta jebkad siltākā nakts [[Latvija]]s meteoroloģisko novērojumu vēsturē <small>(attēlā lielgraudu [[krusa]] [[Dobeles novads|Dobeles novadā]], [[Apgulde|Apguldē]])</small>? * ... '''[[2023. gada Pasaules kauss regbijā|2023. gada Pasaules kausā regbijā]]''' [[Dienvidāfrikas regbija izlase]] saglabāja savu [[2019. gada Pasaules kauss regbijā|2019. gadā]] iegūto čempionu titulu, finālā uzvarot [[Jaunzēlandes regbija izlase|Jaunzēlandi]] un kļūstot par pirmo komandu, kas turnīrā uzvarējusi četras reizes? * ... [[franči|franču]] [[politiķis]], [[filozofs]] un [[ekonomists]] '''[[Pjērs Žozefs Prudons]]''' tiek uzskatīts par [[anarhisms|anarhisma]] "tēvu"? [[Attēls:Maynor Figueroa 2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majnors Figeroa]]''' <small>(attēlā)</small> [[Hondurasas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2003. gadā, piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]], kopā izlasē aizvadot 181 spēli? * ... '''[[Siņhajas revolūcija]]''' [[Ķīna|Ķīnā]] beidzās ar sešus gadus vecā [[Cjinu dinastija]]s imperatora [[Puji]] atkāpšanos no troņa [[1912. gads|1912. gada]] 12. februārī, kas iezīmēja aptuveni 2000 gadus ilgas monarhijas valdīšanas beigas un Ķīnas agrīnās republikas sākumu? * ... '''[[Lielais Viktorijas tuksnesis]]''' ir lielākais [[tuksnesis]] [[Austrālija|Austrālijā]] ar platību 424 400 km²? [[Attēls:Jason Schwartzman in 2018 by Sachyn Mital (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris|kinoaktiera]] un [[mūziķis|mūziķa]] '''[[Džeisons Švarcmans|Džeisona Švarcmana]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[kinoproducents]] Džeks Švarcmans, bet māte [[aktrise]] '''[[Talija Šaira]]''' — [[kinorežisors|kinorežisora]], producenta un scenārista [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisa Forda Kopolas]] māsa? * ... '''[[1697. gads Latvijā|1697. gada]]''' pavasarī [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] [[Jelgava|Jelgavā]] uzņēma Krievijas Lielo sūtniecību ceļā uz Rietumeiropu, kurā bija arī jaunais cars [[Pēteris I|Pēteris]], uz kuru Jelgavas galma spožums esot atstājis lielu iespaidu? * ... '''''[[World Aquatics]]''''' (agrāk Starptautiskā Peldēšanas federācija) galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]]? [[Attēls:S-Bahn Berlin Baureihe 481.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes pilsētas elektrovilciens]]''' (''S-Bahn'') <small>(attēlā)</small> papildina [[Berlīnes metro]] (''U-Bahn'') un nodrošina savienojumu ar daudziem ārējiem [[Berlīne]]s rajoniem? * ... '''[[Kontinentālā blokāde]]''', ko 1806.—1814. gadā īstenoja [[Francijas Pirmā impērija|Francijas]] imperators [[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]] pret savu galveno pretinieku — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], nopietni kaitēja pašai Francijai, bet tā mērķis — sagraut Lielbritāniju, netika sasniegts? * ... '''[[sniega līnija]]''' savu lielāko augstumu sasniedz sausos [[tropu josla|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionos (līdz 6,5 km [[virs jūras līmeņa]]), pie [[ekvators|ekvatora]] pazeminoties līdz 4,4 km? [[Attēls:Louis XIV of France.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas karaļa]] [[Luijs XIV|Luija XIV]] <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikā '''[[Vecais režīms]]''' ieguva [[Absolūtisms|absolūtisma]] pārvaldes formu? * ... '''[[Sešu nāciju čempionāts]]''' pašreizējā formātā notiek kopš 2000. gada, kad dalībvalstu rindas papildināja '''[[Itālijas regbija izlase]]'''? * ... '''[[Portsmutas miera līgums]]''', kas izbeidza [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karu]], noteica, ka [[Krievijas Impērija]] atdeva [[Japānas Impērija]]i [[Sahalīna]]s dienvidus, piešķīra nomas tiesības uz Ļaodunas pussalu ar [[Portartūra|Portartūru]] un [[Daļņija|Daļņiju]], kā arī atzina [[Koreja|Koreju]] par tās interešu sfēru? [[Attēls:Destroying Chinese war junks, by E. Duncan (1843).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmais Opija karš]]''' starp [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Cjinu dinastija]]s [[Ķīna (reģions)|Ķīnu]] vājināja Ķīnu un palielināja tās izolāciju no pārējās pasaules <small>(attēlā jūras kauja starp angļiem un ķīniešiem)</small>? * ... '''''[[Damnatio memoriae]]''''' bija īpašs pēcnāves soda veids, ko [[Senā Roma|Senajā Romā]] piemēroja valsts noziedzniekiem — lai izdzēstu mirušā piemiņu, iznīcināja visas materiālās liecības par noziedznieka eksistenci — statujas, sienu un kapu pieminekļu uzrakstus, atsauces likumos un hronikās? * ... [[Krievijas Impērija]]s Ministru padomes priekšsēdis 1905. un 1906. gadā '''[[Sergejs Vite]]''' bija cēlies no [[Kurzemes guberņa]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas? [[Attēls:Hinrichtung Ludwig des XVI.png|border|right|50px]] * ... [[Franču revolūcija]]s laikā [[1793. gads|1793. gada]] 21. janvārī notikusī '''[[Luija XVI sodīšana ar nāvi]]''' <small>(attēlā)</small> notika Revolūcijas laukumā, kas iepriekš bija nosaukts viņa vectēva vārdā par [[Luijs XV|Luija XV]] laukumu (mūsdienās [[Konkordijas laukums]])? * ... [[Kandahāra]]s mullas, ''[[Taliban]]'' līdera un faktiskā [[Afganistānas Islāma Emirāts|Afganistānas Islāma Emirāta]] vadītāja no 1996. līdz 2001. gadam '''[[Muhameds Omārs|Muhameda Omāra]]''' nāves apstākļi līdz pat šim brīdim ir neskaidri? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] '''[[Āfrika (Romas province)|Āfrikas province]]''' tika izveidota pēc Trešā Pūniešu kara, kad Roma sakāva [[Kartāga|Kartāgu]] un iznīcināja to? [[Attēls:Moshe Dayan, Chief of General Staff.jpg|border|right|50px]] * ... neraugoties uz [[Izraēla]]s aizsardzības ministra [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] un [[Salīdzināšanas dienas karš|Salīdzināšanas dienas kara]] laikā '''[[Moše Dajans|Mošes Dajana]]''' <small>(attēlā)</small> kaujinieka reputāciju, daudzi viņa centieni valdībā bija vērsti uz vienošanos slēgšanu ar kaimiņu arābu valstīm, viņš atbalstīja [[Palestīniešu pašpārvalde|palestīniešu autonomiju]]? * ... '''[[Berlīnes metro]]''' jeb ''U-Bahn'' gada laikā pārvadā vairāk nekā 400 miljonus pasažieru? * ... [[Latvija]]s [[orientieriste]] '''[[Inga Dambe]]''' ilgus gadus dzīvojusi [[Somija|Somijā]], pārstāvot klubu ''Paimio Rasti'', kurā ir arī trenere, viņa ir divreiz uzvarējusi un divreiz bijusi otrā nozīmīgākajās Somijas daudzdienu sacensībās ''[[Fin5]]''? [[Attēls:Japanese Foxtail millet 02.jpg|border|right|50px]] * ... piemērotā klimatā '''[[Itālijas sarene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek plaši kultivēta [[Labība|graudu ieguvei]]; vecākās liecības par sugas audzēšanu tika atrastas [[Ķīna|Ķīnā]], vairāk nekā 8000 gadu [[pirms mūsu ēras]]? * ... [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionāta šahā]] uzvarētājs '''[[Sālems Sālahs]]''' sākot ar 2006. gadu sadarbojās ar [[Latvija]]s [[šahs|šaha]] [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistaru]] [[Edvīns Ķeņģis|Edvīnu Ķeņģi]] un bija viens no pazīstamākajiem viņa kā [[Treneris|trenera]] audzēkņiem? * ... Kinoakadēmija nolēma rīkot '''[[3. Kinoakadēmijas balva|3. Kinoakadēmijas balvas ceremonija]]''' novembrī, lai to tuvinātu atbilstības periodam, tāpēc ceremonija notika tikai septiņus mēnešus pēc [[2. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas, padarot [[1930. gads|1930. gadu]] par vienīgo gadu, kurā notika divas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas? [[Attēls:Bled Overview.JPG|border|right|50px]] * ... [[1918. gads|1918. gadā]] [[Slovēnija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Bleda]]''' <small>(attēlā)</small> nonāca [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s pakļautībā un kļuva par valdošā Karadžordževiču nama vasaras rezidenci; šo tradīciju turpināja [[Dienvidslāvija]]s līderis [[Josips Brozs Tito]], kad viņš 1947. gadā uzcēla šeit savu vasaras rezidenci? * ... '''[[Ačinskas pedagoģiskais tehnikums]]''' bija [[Krievijas latvieši|Krievijas latviešu]] vidējā pedagoģiskā mācību iestāde laikā no 1930. līdz 1938. gadam [[Ačinska|Ačinskā]], [[Krievijas PFSR]] [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas apgabalā]], kļūstot par metodisko centru [[Sibīrija]]s latviešu skolu [[skolotāji]]em? * ... [[1904. gads|1904. gadā]] sākās [[Krievijas—Japānas karš]], un '''[[Korejas impērija]]''' kļuva par abu lielvaru kaujas lauku, pēc Japānas uzvaras tā vēl vairāk nostiprināja savu kontroli pār Koreju? [[Attēls:Rubens apostel simon.jpg|border|right|50px]] * ... viena no [[Jēzus Kristus]] divpadsmit [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa Kānanieša]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> simboli ir [[laiva]], airis, [[krusts]] un [[zāģis]], [[zivis|zivs]] (vai divas zivis) un [[šķēps]]? * ... '''[[Losalamosas Nacionālā laboratorija]]''', kas tika izveidota [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] ietvaros [[1943. gads|1943. gadā]], ir lielākais darba devējs [[ASV]] [[Ņūmeksikas štats|Ņūmeksikas štatā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] maijā partijas "Alternative" vadībā nonāca [[Valentīns Jeremejevs]], kurš to pārveidoja to par partiju '''"[[Tautas varas spēks (partija)|Tautas varas spēks]]"''' un ar to startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]]? [[Attēls:Symphoricarpos albus rametto.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[sniegogas|sniegogu]]''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] līdz [[Hondurasa]]i, taču sugas ir ieviesušās arī citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā strauta sniegoga)</small>? * ... '''[[Deli sultanāts]]''' bija pirmā lielā [[valsts]] mūsdienu [[Indija]]s teritorijā, kuru dibināja iekarotāji, nevis teritorijas pamatiedzīvotāji? * ... '''[[Novorosijskas jūras osta]]''' ir viena no lielākajām [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Osta|ostām]] un lielākā osta [[Krievija|Krievijas Federācijā]]? [[Attēls:Mohammad bin Salman October 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējā [[Saūda Arābija]]s monarha [[Selmāns Āl Saūds|Selmāna Āl Saūda]] septītais dēls kroņprincis un premjerministrs '''[[Muhammeds bin Selmāns]]''' <small>(attēlā)</small> ''[[de facto]]'' tiek uzskatīts par valsts vadītāju? * ... saskaņā ar [[1961. gads|1961. gada]] Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām uzņemošās valsts iestādēm nav pienākuma paskaidrot iemeslus, kāpēc [[diplomāts]] ir pasludināts par '''''[[persona non grata]]'''''? * ... '''[[Loka šaušana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušana sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' visās piecās disciplīnās [[zelta medaļa]]s izcīnīja [[Dienvidkoreja]]s sportisti? [[Attēls:Сунтажский дворец.jpg|border|right|50px]] * ... sākot ar 2024. gada 1. septembri [[vidusskola]] [[Suntaži|Suntažos]] tika reorganizēta par '''[[Suntažu pamatskola|Suntažu pamatskolu]]''' <small>(attēlā viena no skolas ēkām — [[Suntažu muiža]])</small>? * ... [[1902. gads Latvijā|1902. gadā]] latviešu kuģu īpašnieks un kapteinis '''[[Mārtiņš Veide]]''' uzbūvēja jaunu savas ģimenes dzīvojamo namu [[Ainaži|Ainažos]], tā saukto [[Veides pils|Veides pili]], kas joprojām ir viena no greznākajām un lielākajām pilsētas ēkām? * ... [[Krievija|Krievijā]] dzimusī un dzīvojošā bijusī [[daiļslidotāja]] '''[[Margarita Drobjazko]]''', kas startēja pārī ar [[lietuvieši|lietuvieti]] Povilu Vanagu, atbalstīja [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā]], par ko 2023. gada 15. septembrī viņai tika atņemta [[Lietuva]]s [[pilsonība]]? [[Attēls:Sinead O'Connor (14828633401) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[īri|īru]] [[dziedātāja]]s '''[[Šineida O'Konora|Šineidas O'Konoras]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā izdotie memuāri ''Rememberings'' kļuva par bestselleru? * ... '''[[Jaunkaledonijas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1991. gadā, kad pārspēja [[Guamas futbola izlase|Guamu]] ar 18—0? * ... 2023. gadā '''[[Patrisa Lumumbas Krievijas Tautu draudzības universitāte|Krievijas Tautu draudzības universitātei]]''' tika atgriezts [[Padomju Savienība]]s laikā lietotais [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskās Republikas]] neatkarības cīnītāja [[Patriss Lumumba|Patrisa Lumumbas]] vārds? [[Attēls:Mohammad Khatami - December 11, 2007.jpg|border|right|50px]] * ... no 1997. līdz 2005. gadam būdams [[Irāna]]s prezidents, '''[[Muhammeds Hātami]]''' <small>(attēlā)</small> mēģināja īstenot reformas, lai demokratizētu politisko sistēmu Irānā, bet lielu daļu viņa ierosināto tiesību aktu bloķēja konservatīvie politiķi? * ... 2021. gadā [[Anglija]]s [[futbola klubs]] '''''[[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]''''' izkrita uz ''National League'' jeb pēc spēka piekto līgu, kļūstot par pirmo kādreizējo [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu, kas tur ir spēlējis? * ... vairāk nekā viens miljons '''[[kubieši|kubiešu]]''' dzīvo [[ASV]]? [[Attēls:Badalona - La Rambla.jpg|border|right|50px]] * ... [[Basketbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbola sacensības 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs]] tika organizētas '''[[Badalona|Badalonā]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Vladimirs Voroņins|Vladimira Voroņina]] dibinātā '''[[Moldovas Republikas komunistu partija]]''' no 2001. līdz 2009. gadam bija [[Moldova]]s valdošā [[politiskā partija|partija]]? * ... '''[[Ogres tehnikums]]''' ir izveidots [[2011. gads Latvijā|2011. gadā]], apvienojot Ogres Amatniecības vidusskolu, Ogres Meža tehnikumu un Ogres Profesionālo vidusskolu? [[Attēls:Little Red Riding Hood - J. W. Smith.jpg|border|right|50px]] * ... pasakas '''"[[Sarkangalvīte un vilks]]"''' <small>(attēlā)</small> izcelsme tiek saistīta ar vairākām Eiropas tautām pirms 17. gadsimta, bet vislabāk zināmās versijas ir franču rakstnieka [[Šarls Pero|Šarla Pero]] (1697) un vācu rakstnieku [[brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] (1812) stāsti par Sarkangalvīti un vilku? * ... viena no 20. gadsimta 60. gadu sieviešu [[teniss|tenisa]] līderēm, trīskārtējā ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' vienspēļu uzvarētāja '''[[Enna Heidona-Džonsa]]''' augstākajā līmenī spēlēja arī [[galda teniss|galda tenisu]], kur bija 1957. gada pasaules čempionāta fināliste? * ... '''[[Bulgārijas turki]]''' ir otra lielākā etniskā, lingvistiskā un reliģiskā iedzīvotāju grupa mūsdienu [[Bulgārija|Bulgārijas Republikā]], veidojot 8,5 % no valsts [[iedzīvotāji]]em? [[Attēls:Berlin Elefantentor 09-2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes Zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā Ziloņu vārti: viena no divām ieejām zooloģiskajā dārzā)</small> ir ne vien senākais līdz mūsdienām saglabājies [[zooloģiskais dārzs]] [[Vācija|Vācijā]], bet arī visapmeklētākais zooloģiskais dārzs [[Eiropa|Eiropā]] un viens no populārākajiem visā pasaulē? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Nina Kenedija]]''' sasniedza jaunu [[Austrālija]]s rekordu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] (4,90 m), taču dalīja pirmo vietu ar amerikāņu kārtslēcēju [[Keitija Mūna|Keitiju Mūnu]], abas sportistes saņēma [[zelta medaļa]]s? * ... [[aktieris]] un [[komiķis]] '''[[Tims Allens]]''' ir ieskaņojis [[Bazs Gaismasgads|Baza Gaismasgada]] lomu filmu sērijā "[[Rotaļlietu stāsts (filmu sērija)|Rotaļlietu stāsts]]"? [[Attēls:Lady Gaga & Tony Bennett (17170839768).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu dziedātājs '''[[Tonijs Benets]]''', 2021. gadā 95 gadu un 60 dienu vecumā izdodot savu otro albumu duetā ar ''[[Lady Gaga]]'' <small>(attēlā)</small>, laboja [[Ginesa rekords|Ginesa rekordu]] kā vecākais cilvēks, kurš izdevis jaunu [[Mūzikas albums|albumu]]? * ... [[ASV]] [[ķīmiķis]] un [[atomfizika|atomfiziķis]] '''[[Glenns Sīborgs]]''' bija līdzatklājējs 10 [[ķīmiskais elements|ķīmiskajiem elementiem]]: [[plutonijs|plutonijam]], [[amerīcijs|amerīcijam]], [[kirijs|kirijam]], [[berklijs|berklijam]], [[kalifornijs|kalifornijam]], [[einšteinijs|einšteinijam]], [[fermijs|fermijam]], [[mendeļejevijs|mendeļejevijam]], [[nobēlijs|nobēlijam]] un 106. ķīmiskajam elementam, kuru, viņam vēl dzīvam esot, nosauca viņa vārdā par [[sībordžijs|sībordžiju]]? * ... [[1958. gads|1958. gadā]] pieņemtā [[Francijas Piektā republika|Francijas Piektās Republikas]] [[konstitūcija]] ievērojami palielināja '''[[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]]''' pilnvaras? [[Attēls:R504 Kolyma in autumn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R504 (Krievija)|autoceļu R504 "Kolima"]]''' <small>(attēlā)</small> no [[Magadana]]s [[1931. gads|1931. gadā]] sāka būvēt trests "Daļstroj" [[latvieši|latviešu]] [[čekists|čekista]] [[Eduards Bērziņš|Eduarda Bērziņa]] vadībā, izmantojot [[Sevvostlags|Sevvostlagā]] ieslodzītos; pirmo ceļa posmu pabeidza 1953. gadā, un ceļa būves laikā gāja bojā vismaz 250 000 ieslodzīto? * ... zinātni par '''[[acu slimības|acu slimībām]]''' sauc par [[Oftalmoloģija|oftalmoloģiju]]? * ... '''[[Upolu]]''' dzīvo lielākā daļa no [[Samoa]] [[iedzīvotāji]]em, lai gan pēc platības tā ir tikai otrā lielākā sala [[Samoa salas|Samoa salu]] arhipelāgā? [[Attēls:Ričards Šlesers 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Ričards Šlesers]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta, tāpat kā viņa tēvs [[Ainārs Šlesers]]? * ... 2013. gada jūlijā '''''[[Tre Penne]]''''' kļuva par pirmo [[Sanmarīno]] [[futbols|futbola]] klubu, kas uzvarējis atsevišķā spēlē Eiropas klubu sacensībās, [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas]] 1. kvalifikācijas kārtā atbildes spēlē uzvarot [[Armēnija]]s klubu ''[[Shirak SC|Shirak]]'' ar 1:0? * ... [[Berlīne]]s '''[[Tīrgartena (parks)|Tīrgartenas parka]]''' pirmsākumi atrodami jau [[1527. gads|1527. gadā]], kad to izveidoja kā [[Brandenburgas kūrfists|Brandenburgas kūrfirsta]] [[medības|medību]] zonu? [[Attēls:Dikaiosp 210819 6963.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Singapūras panorāmas rats]]''' <small>(attēlā)</small> bija augstākais panorāmas rats pasaulē, līdz 2014. gadā ''[[Las Vegas Strip]]'' tika atklāts ''High Roller'', kas ir par 2,6 metriem augstāks? * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R297 (Krievija)|autoceļu R297 "Amūra"]]''' ar vairākiem pārtraukumiem būvēja no 1977. līdz 2004. gadam kā militāri stratēģisku objektu, bet asfaltēšanu pabeidza tikai pēc 2010. gada? * ... '''[[Jāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika pie [[Versaļas pils]]? [[Attēls:Opossum 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[oposumu dzimta]]s''' dzīvnieki <small>(attēlā Virdžīnijas oposums)</small> ir aktīvi [[nakts|naktīs]], labi redz tumsā, savukārt [[diena|dienā]] līdz pat 18 stundām pavada [[miegs|miegā]]? * ... '''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]]''' par līgas uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s klubs [[Bergamo "Atalanta"]], kas finālā ar 3:0 pieveica [[Vācija]]s vienību [[Leverkūzenes "Bayer"]], pārtraucot [[Vācija]]s kluba nezaudēto spēļu sēriju visos turnīros, kas bija sasniegusi 51 spēli? * ... troksnis ausīs jeb '''[[tinīts]]''' skar apmēram 10—15% cilvēku, taču lielākā daļa to labi panes, un tā ir nopietna problēma tikai 1—2% cilvēku? [[Attēls:Chuysky trakt.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R256 (Krievija)|autoceļš R256]]''' jeb "Čujas trakts", kas savieno [[Novosibirska|Novosibirsku]] ar [[Mongolija]]s robežu, ir daļa no [[Āzija]]s automaģistrāles AH4, kas tālāk caur [[Urumči]] ved līdz [[Karači]] [[Pakistāna|Pakistānā]]? <small>(attēlā Čujas trakts [[Altaja Republika|Altaja Republikā]])</small>? * ... '''[[Modernā pieccīņa 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|modernajā pieccīņā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[paukošana]]s ranga kārta notika ''[[Parc des Expositions de Villepinte|Arena Paris Nord]]'', bet pārējās sacensības pie [[Versaļas pils]]? * ... '''[[Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskā sadarbība|Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskajā sadarbībā]]''' ietilpst 21 dalībvalsts, un tās galvenā mītne atrodas [[Singapūra|Singapūrā]]? [[Attēls:Jane birkin 1970.jpg|border|right|50px]] * ... 1969. gadā '''[[Džeina Birkina]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno sieviešu lomu filmā ''Slogan'', kurā galveno vīriešu lomu atveidoja '''[[Seržs Gensbūrs]]'''; tajā pašā gadā viņa pārcēlās uz dzīvi [[Francija|Francijā]], un 1971. gadā pārim piedzima meita [[Šarlote Gensbūra|Šarlote]], taču pāris izšķīrās 1980. gadā? * ... '''[[Aivars Mucenieks]]''' ir [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ventspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš 2009. gada? * ... [[Argentīna|Argentīnā]] dzimušais '''[[Rohelio Funess Mori]]''' pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]], taču viņa identiskais dvīņu brālis [[Ramiro Funess Mori]] pārstāv [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]? [[Attēls:Grupo de Emas - Rhea americana.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidamerika]]s nelidojošo [[putni|putnu]] '''[[nandu|nandu ģintī]]''' ietilpst 7 [[sugas]], no kurām 3 sugas dzīvo mūsdienās <small>(attēlā lielais nandu)</small>, bet pārējās 4 sugas ir izmirušas? * ... [[Ķīna]]s daiļlēcēji kļuva par uzvarētājiem visos 8 sacensību veidos '''[[Daiļlēkšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšanā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', bet kopā izcīnīja 11 medaļas? * ... vēlāko [[Latvija]]s [[Latvijas veselības valsts ministrs|veselības valsts ministru]] '''[[Juris Viņķelis|Juri Viņķeli]]''' 1981. gadā apcietināja un līdz 1983. gadam ieslodzīja par padomju varu apmelojošu materiālu izplatīšanu? [[Attēls:Eggplant (27751779984).jpg|border|right|50px]] * ... lielākā daļa '''[[nakteņu ģints]]''' augu, īpaši to zaļās daļas un nenobriedušie [[Auglis|augļi]], cilvēkiem (lai gan ne obligāti citiem dzīvniekiem) ir [[Indīgas vielas|indīgi]], taču daudzām sugām ir dažas ēdamas daļas, piemēram, augļi, lapas vai bumbuļi <small>(attēlā [[baklažāns]])</small>? * ... '''[[Eva Kārkliņa]]''', kura bija [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] no 2022. līdz 2024. gadam, iepriekš bija [[Rojas novads|Rojas novada]] [[Rojas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] vairāk nekā desmit gadu garumā? * ... '''[[enoklofobija]]''' ir neracionālas [[bailes]] no pūļa, personas ar šo fobiju piedzīvo augstu [[trauksme]]s līmeni, atrodoties pūlī vai vienkārši domājot par atrašanos pūlī? [[Attēls:Kauno musulmonu mecete1.2007-04-06.jpg|border|right|50px]] * ... 1931. gadā uzbūvētā [[sunnīti|sunnītu]] '''[[Kauņas mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā mūra [[mošeja]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]? * ... 190 km no [[Krievija]]s autoceļa '''[[Autoceļš R254 (Krievija)|R254 "Irtiša"]]''', kas savieno [[Čeļabinska|Čeļabinsku]] un [[Novosibirska|Novosibirsku]], ved caur [[Kazahstāna]]s teritoriju? * ... [[Nīderlande]]s izlase kļuva par uzvarētājiem '''[[Lauka hokejs 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|lauka hokeja turnīrā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē? [[Attēls:Marina_Bay_Sands_in_the_evening_-_20101120.jpg|border|right|50px]] * ... atklāšanas brīdī '''''[[Marina Bay Sands]]''''' <small>(attēlā)</small> [[Singapūra|Singapūrā]] tika atzīts par pasaulē dārgāko [[kazino]] īpašumu (kompleksā ietilpst viesnīca ar 2561 istabām, 120 000 m² liels konferenču un izstāžu komplekss, 74 000 m² liels iepirkšanās centrs, kazino ar 500 spēļu galdiem un 1600 spēļu automātiem)? * ... [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] '''[[Vita Paulāne]]''' iepriekš bija [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]]? * ... '''[[Austrijas–Sardīnijas karš]]''' [[1859. gads|1859. gada]] 12. jūlijā noslēdzās ar [[pamiers|pamieru]], kurā [[Austrijas Impērija]] saglabāja [[Venēcija|Venēciju]], bet atteicās no [[Lombardija]]s: to ieguva [[Sardīnijas Karaliste]], kas dažus gadus vēlāk pārtapa par [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalisti]]? [[Attēls:Rumen Radev official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[Bulgārijas prezidents|Bulgārijas prezidentu]] '''[[Rumens Radevs]]''' <small>(attēlā)</small> bija Bulgārijas gaisa spēku augstākais komandieris un 2016. gada prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts? * ... '''[[Fidži futbola izlase]]''' lielāko uzvaru guvusi 1979. gadā, kad ar 24—0 pārspēja [[Kiribati]]? * ... '''[[1848. gada revolūcijas]]''' jeb Tautu pavasaris pārmainīja [[1815. gads|1815. gadā]] [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] noteikto kārtību un pārņēma lielu daļu [[Eiropa]]s? [[Attēls:Betula pendula (3).JPG|border|right|50px]] * ... ar [[bērzi|bērza]] '''[[tāss|tāsi]]''' <small>(attēlā)</small> strādājošus [[amatnieks|amatniekus]] sauc par tāsiķiem? * ... [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauskas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Aivars Okmanis]]''' iepriekš bija [[Rundāles novads|Rundāles novada]] [[Rundāles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... '''[[dārza cietķērsa]]''', ko tautā dēvē par kressalātu, ir izcēlusies [[Etiopija|Etiopijā]], taču ir plaši izplatījusies visā pasaulē kā [[garšaugs]], nereti tiek kultivēta arī [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Symphony Lake, Singapore Botanic Gardens - 20041025.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[Singapūras botāniskie dārzi]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauti [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Nikaragvas futbola izlase]]''' savu pirmo spēli aizvadīja 1929. gadā, piekāpjoties [[Salvadoras futbola izlase|Salvadorai]] ar 0—9? * ... [[2007. gads|2007. gadā]] '''[[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]]''' kopā ar [[Els Gors|Elu Goru]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]], ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas"? [[Attēls:Svētmeitu cave.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētmeitu kambari]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ala]] [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]], ko atraka 1993. gadā, taču vēlāk tā lielā mērā ir aizbrukusi? * ... [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Andrejs Ence]]''' iepriekš bija [[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... 2024. gada februārī '''[[Twitter konvojs|''Twitter'' konvoja]]''' izveidotāju [[Reinis Pozņaks|Reini Pozņaku]] savā kandidātu sarakstā [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] iekļāva "[[Apvienotais saraksts]]", un viņš tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]? [[Attēls:Papaver argemone 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarainā magone|sarainās magones]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa]]s dienviddaļā, no kurienes tā ir plaši izplatījusies centrālajā un, daļēji, arī ziemeļu daļā? * ... '''[[Gajānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1988. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—0? * ... '''[[Khmeru Impērija]]''' 12. gadsimtā bija kļuvusi par lielāko impēriju [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], tās centrs atradās [[Ankora|Ankorā]], par kuru tika gūti pierādījumi tam, ka [[Ankora]] bijusi lielākā pasaules pilsēta pirmsrūpniecības laikmetā? [[Attēls:Greater flamingo (Phoenicopterus roseus) Bahrain.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sārtais flamings]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākā [[flamingi|flamingu]] suga, kā arī vislielākā suga, tie dzīvo [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]? * ... '''[[Uguns loks|Uguns lokā]]''' apkārt [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] notiek ap 90% no visām [[zemestrīce|zemestrīcēm]], kā arī atrodas divas trešdaļas no visiem pasaules [[vulkāns|vulkāniem]]? * ... mūsu ēras 9. gadā, neapmierināti ar augstajiem [[nodokļi]]em un rekrūšu vervēšanu [[romieši|romiešu]] armijai, [[ģermāņi|senģermāņu]] cilts '''[[heruski]]''' sacēlās [[Arminijs|Arminija]] vadībā un kopā ar citām ģermāņu ciltīm [[Teitoburgas meža kauja|Teitoburgas meža kaujā]] sakāva trīs romiešu [[leģions (Roma)|leģionus]], kurus vadīja [[Publijs Kvintīlijs Vārs]]? [[Attēls:Māras kambari 8.jpg|border|right|50px]] * ... [[Talsu novads|Talsu novadā]] esošajos [[smilšakmens]] atsegumos '''[[Māras kambari|Māras kambaros]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī trīs [[ala]]s: Garā ala, Lielā ala un Mazā ala? * ... '''[[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]]''', kas notika [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]], piedalījās 16 vīriešu [[futbols|futbola]] izlases — 15 [[CONCACAF]] pārstāves un uzaicinātā komanda [[Kataras futbola izlase|Katara]]? * ... '''[[ordenis "Par nopelniem Lietuvas labā"|ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā"]]''' ir saņēmuši astoņi [[latvieši]]: [[Daina Avotiņa]], [[Aivars Endziņš]], [[Ivars Godmanis]], [[Raimonds Graube]], [[Romualds Ražuks]], [[Jānis Stradiņš]], [[Roberts Štelmahers]] un [[Andrejs Žagars]]? [[Attēls:President Nyerere van Tanzania, koppen, Bestanddeelnr 928-2879 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirmais [[Tanzānijas prezidents]] '''[[Džūliuss Ņerere]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi iesaistījās [[Āfrika]]s [[dekolonizācija]]s procesā, viņa vadībā Tangaņikas teritorija ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], kā arī Tangaņika tika apvienota ar [[Zanzibāra|Zanzibāru]], dibinot [[Tanzānija|Tanzāniju]]? * ... '''[[teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika [[Rolāna Garosa stadions|Rolāna Garosa stadionā]], kurā katru gadu notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]? * ... '''[[Dagnis Straubergs]]''' ir [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš [[2021. gads Latvijā|2021. gada]], bet pirms tam bijis [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] [[Salacgrīvas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] vairāk nekā desmit gadus? [[Attēls:SportaPilsDārzi12.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā '''[[Sporta pils dārzi|Sporta pils dārzu]]''' <small>(attēlā)</small> projekts kļuva par vienu no [[Eiropa]]s pilsētu publiskās telpas balvas "''Public Space''" finālistiem? * ... [[1554. gads|1554. gadā]] [[Livonijas landtāgs]] apstiprināja [[Lutera mācība]]s oficiālo statusu un pasludināja '''[[Augsburgas ticības apliecība]]s''' brīvību [[Livonija|Livonijā]]? * ... kopš [[1931. gads|1931. gada]] '''[[fizkultūriešu parāde]]s''' notika [[Maskava|Maskavā]], [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]], bet pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Sarkanajā laukumā tās notika 1945., 1947. un pēdējoreiz 1954. gadā? [[Attēls:Forum romanum 6k (5760x2097).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romas forums]]''' <small>(attēlā)</small> gadsimtiem bija [[Senā Roma|Senās Romas]] ekonomiskās, reliģiskās un politiskās dzīves centrs, bet mūsdienās šeit atrodas vairākas svarīgu antīko celtņu drupas? * ... '''[[Rokasbumba 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|rokasbumbas sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Vācija]]s handbola izlases sastāvā sudraba medaļu ieguva [[latvieši|latviešu]] [[handbolists]] [[Renārs Uščins]], kurš visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[Ungārijas Padomju Republika|Ungārijas Padomju Republiku]]''', kas pastāvēja no [[1919. gads|1919. gada]] 21. marta līdz 6. augustam, var uzskatīt par otro [[sociālistiska valsts|sociālistisko valsti]] pasaulē pēc [[Krievijas SFPR]] (ja par neatkarīgu valsti neuzskata tās satelītu [[Latvijas SPR]])? [[Attēls:Papaver dubium (35627462722).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lauka magone]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], vietām arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Āzija|Āzijā]], kur tā ir dārzu un tīrumu [[nezāle]]? * ... [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]]s '''[[Nusantara]]s''' plāns paredz [[Ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgas]] infrastruktūras veidošanu 1,7—1,9 miljonu iedzīvotāju skaita sasniegšanai līdz [[2045. gads|2045. gadam]], kad Indonēzijas galvaspilsētas pārvietošana būtu pilnībā pabeigta? * ... '''[[Karpatu Ukraina]]''' bija īslaicīgi pastāvējusi [[neatzīta valsts]], kas tika pasludināta [[1939. gads|1939. gada]] 15. martā [[Husta]]s pilsētā un pastāvēja tieši vienu dienu, līdz 16. martam, kad [[Ungārijas Bruņotie spēki|Ungārijas karaspēks]] ieņēma pilsētu? [[Attēls:RhB ABe 4-4 III mit Bernina-Express am Lago Bianco.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bernīnas dzelzceļš]]''', kas savieno [[Sanktmorica|Sanktmoricu]], [[Šveice|Šveicē]] ar Tirāno [[Sondrio province|Sondrio provincē]] [[Itālija|Itālijā]], šķērso 2328 metrus augsto Bernīnas pāreju <small>(attēlā)</small>, kas ir augstākā [[kalnu pāreja]] Eiropā, caur kuru ierīkota [[dzelzceļa līnija]]? * ... '''[[dzimstība]]s''' samazināšanās ir vispārēja [[Zeme]]s [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] globālās [[Demogrāfiskā pāreja|demogrāfiskās pārejas]] tendence? * ... '''[[nierakmeņu slimība]]''' veidojas tad, kad [[urīns]], kurš rodas, [[nieres|nierēm]] filtrējot [[asinis]], ir pārsātināts ar dažādu veidu [[sāļi]]em vai urīnam ir neatbilstošs [[pH]] līmenis; sāļu pārsātinājuma rezultātā to pārpalikums pārvēršas nogulsnēs, kas nierēs veido [[Kristāls|kristālus]], kas turpina augt, līdz rodas nierakmeņi? [[Attēls:Bos taurus indicus (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no [[liellops|govīm]], kas ir to tuvākie radinieki, '''[[zebu]]''' <small>(attēlā)</small> ļoti labi spēj dzīvot karstā un mitrā klimatā? * ... '''[[Grenādas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1998. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—1? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Indiana Džonss un Likteņa rats]]"''' ir vienīgā sērijas par [[Indiana Džonss|Indianu Džonsu]] filma, kuras [[režisors]] nav [[Stīvens Spīlbergs]] un kuru neveidoja [[Džordžs Lūkass]], taču abi ir filmas izpildproducenti? [[Attēls:Teodoro Obiang 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 82 gadus vecais [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] prezidents '''[[Teodoro Objangs Ngema Mbasogo]]''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk valdošais kādas [[Āfrika]]s valsts līderis? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[liberālais islāms|liberālā islāma]]''' pamati radās [[Turcija|Turcijā]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Kemala Ataturka]] laikā, balstoties uz [[Sūfisms|sūfismu]], reliģisko liberālismu, Eiropas [[Panteisms|panteismu]] un [[Materiālisms|materiālismu]]? * ... [[Monvīds Švarcs]] ir vienīgais '''[[Rēzeknes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs]]''' kopš tā izveidošanas [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]]? [[Attēls:Nataša Pirc Musar (2023-05-19).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nataša Pirca Musara]]''' <small>(attēlā)</small> [[2022. gads|2022. gada]] [[Slovēnijas prezidents|Slovēnijas prezidenta]] vēlēšanās, startējot kā neatkarīgā kandidāte, otrajā vēlēšanu kārtā ieguva gandrīz 54% balsu un tika ievēlēta par prezidenti, un ir pirmā sieviete, kas ievēlēta Slovēnijas prezidenta amatā? * ... '''[[Dominikānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 2010. gadā, kad pārspēja [[Britu Virdžīnu Salu futbola izlase|Britu Virdžīnas]] ar 17—0? * ... pirmo reizi '''[[preses brīvība]]''' tika pasludināta [[Francija]]s [[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija|Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā]] [[1789. gads|1789. gadā]]? [[Attēls:Jēkaba kazarmas Kara muzeja būves laikā pēc 1937.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Jēkaba kazarmas]]''' <small>(attēlā 1937. gadā)</small> nodeva Nahimova Rīgas militārajai jūrskolai, kuras vadība atradās agrākā [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] ēkā; vēlāk šeit bija [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola|J. Alkšņa Kara aviācijas augstākās inženieru skolas]] mācību telpas un institūts? * ... [[musulmaņi]] ieradās [[Surinama|Surinamā]] kā strādnieki no [[Dienvidāzija]]s un [[Indonēzija]]s, līdz ar to tie atveda savu vietējo [[islāms|islāma]] formu, un mūsdienās '''[[islāms Surinamā]]''' ir viena no izplatītākajām [[Reliģija|reliģijām]]? * ... [[Francijas komūna]]s '''[[I (Francija)|I]]''' nosaukums ir īsākais [[vietvārds]] [[Francija|Francijā]] un viens no īsākajiem pasaulē? [[Attēls:Harmonia axyridis - botanischer Garten Schönbrunn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] reti sastopamā '''[[daudzveidīgā mārīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[invazīva suga]], kas var ietekmēt vietējo faunu, tai skaitā vietējās [[mārītes|mārīšu]] sugas? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Norbits]]"''' ar [[Edijs Mērfijs|Ediju Mērfiju]] galvenajā lomā guva finansiālus panākumus, nopelnot 159,3 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] pie 60 miljonu budžeta, taču saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes un tika nominēta astoņām [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvām]]? * ... '''[[Lielais bads Īrijā|Lielā bada]]''' laikā [[Īrija|Īrijā]] gāja bojā aptuveni 1 miljons cilvēku un vairāk nekā 1 miljons pameta valsti, kā rezultātā no 1841. līdz 1871. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 20—25%; tā bija vēsturiska līmeņa sociālā krīze, kas būtiski ietekmēja Īrijas sabiedrību? [[Attēls:TDF31466 vingegaard (53062211779).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023. gada Tour de France|2023. gada ''Tour de France'']]''' kopvērtējumā otro reizi pēc kārtas uzvarēja [[Dānija]]s riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs|Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas]] valdošā [[Politiskā partija|partija]] kopš tās proklamēšanas ir '''[[Korejas Strādnieku partija]]'''? * ... '''[[abdžads]]''' ir [[rakstība]], kas satur vienīgi [[līdzskanis|līdzskaņus]] (konsonantus); mūsdienās tādus lieto ap 8 % pasaules iedzīvotāju [[arābu valoda|arābu]], [[farsī]], [[urdu]], [[ivrits|ivrita]] u.c. valodu rakstībās? [[Attēls:Vis Bay, Croatia.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Visa]]''' ir vistālāk no [[Horvātija]]s kontinentālās daļas novietotā apdzīvotā [[sala]] <small>(attēlā Visas pilsēta Visas salā)</small>? * ... kad [[1933. gads|1933. gadā]] [[Vācija|Vācijā]] varu pārņēma [[Ādolfs Hitlers]], viņa valdība sāka '''[[Reinas demilitarizētā zona|Reinas demilitarizētās zonas]]''' likvidēšanu, bet [[1936. gads|1936. gada]] 7. martā Vācijas valdība pasniedza memorandu, kurā ārvalstu vēstnieki tika informēti par Vācijas atteikšanos no [[Lokarno līgumi]]em, un Vācijas karaspēks ienāca demilitarizētajā zonā? * ... '''[[Katina Paksinu]]''', kura par savu kinodebiju episkajā [[kara filma|kara filmā]] "Kam skanēs zvans" saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", joprojām ir vienīgā [[Grieķija]]s pārstāve, kas jebkad ir saņēmusi Oskara balvu? [[Attēls:Parsnips with greens.jpg|border|right|50px]] * ... uzturā lietojamā '''[[pļavas pastinaks|pļavas pastinaka]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais areāls ir [[Eiropa]]s dienvidu un vidus daļā, no kurienes tas plaši izplatījies citur, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] pļavas pastinaks ir nereti sastopams visā teritorijā? * ... atkarībā no studiju veida, valsts, sistēmas un profila '''[[augstākā izglītība|augstākās izglītības]]''' studiju ilgums ir robežās no 3 līdz 9 [[gadi]]em? * ... 1977. gada [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienotās Republikas]] [[konstitūcija|konstitūcijā]] tika nostiprināta '''[[Revolūcijas partija]]s''' vadošā loma; [[vienpartejiskā sistēma]] tika interpretēta kā līdzeklis, lai izvairītos no cilšu konfliktiem, jo Tanzānijā dzīvo vairāk nekā 120 etnisko grupu? [[Attēls:Euphorbia antiquorum in Ghana.jpg|border|right|50px]] * ... daudzas '''[[eiforbijas|eiforbiju]]''' sugas no [[Āfrika]]s ir [[sukulenti]] — tās ir attīstījušas [[Vasas pārveidne|fizikālās īpašības un formas]], kas līdzīgas [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s kaktusiem, tāpēc tos bieži vien nepareizi dēvē par [[Kaktusu dzimta|kaktusiem]] <small>(attēlā ''Euphorbia antiquorum'')</small>? * ... '''[[Trešā reiha karogs (1935—1945)|Trešā reiha karogs]]''' sākotnēji tika izmantots kā [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās partijas]] karogs; pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] iecelšanas par kancleru 1933. gadā šis karogs tika pieņemts par vienu no diviem valsts karogiem, bet 1935. gada 15. septembrī tas kļuva par vienīgo [[Trešais reihs|Vācijas]] valsts karogu? * ... '''[[Budjonnovska (Krievija)|Budjonnovskas]]''' pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]] izpelnījās ievērību [[1995. gads|1995. gadā]], kad [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā Čečenijas kara]] laikā to ieņēma [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] [[teroristi|teroristu]] grupa un sagrāba ķīlniekus dzemdību namā? [[Attēls:Salamonsky AA.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] dibinātājs un pirmais direktors '''[[Alberts Salamonskis]]''' <small>(attēlā)</small> bija dzimis [[Itālija|Itālijā]], bet dibinājis cirka namus arī [[Berlīne|Berlīnē]], [[Odesa|Odesā]] un [[Maskava|Maskavā]]? * ... '''[[rektors|rektoru]]''' tradīcijas nāk no [[viduslaiki|viduslaiku]] klasiskajām [[universitāte|universitātēm]], kad to vadītājs arī bija rektors? * ... pēc [[Politiskā partija|partijas]] biedru skaita trīs '''[[Pasaules lielāko politisko partiju uzskaitījums|lielākās politiskās partijas pasaulē]]''' ir [[Indijas Tautas partija]], [[Ķīnas Komunistiskā partija]] un [[Indijas Nacionālais kongress]]? [[Attēls:Connor Bedard rookie closeup.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] pirmais numurs '''[[Konors Bedārds]]''' <small>(attēlā)</small> 16 gadu vecumā pirmo reizi tika iekļauts [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas U-20 izlasē]] startam [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022. gada Pasaules junioru čempionātā]]? * ... 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma dibinātā [[Ainažu jūrskola]] līdz 1870. gadam atradās kuģu īpašniekam '''[[Juris Veide|Jurim Veidem]]''' piederošajā namā, kādreizējās [[Ainažu muiža]]s kalpu mājā, bet arī otrā jūrskolas ēka tika uzbūvēta uz Veides dāvināta zemes gabala? * ... pirmās '''[[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]]''' vēlēšanas [[Veimāras Republika]]s laikā notika [[1920. gads|1920. gada]] 6. jūnijā, un, līdz [[1933. gads|1933. gada]] 14. jūlijā tika izveidota [[vienpartiju sistēma]], notika 8 vēlēšanas? [[Attēls:Évora - Praça do Giraldo.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[Evora]]s''' <small>(attēlā)</small> "zelta laikiem" tiek uzskatīts 15. gadsimts, kad tā bieži bija [[Portugāles karaļi|Portugāles karaļa]] rezidence? * ... '''[[Surinamas futbola izlase]]''' pirmo spēli aizvadīja 1915. gadā pret [[Gajānas futbola izlase|Gajānu]], zaudējot ar 0—5? * ... iepakoti '''[[desikants|desikanti]]''' tiek izmantoti, lai pasargātu kravas konteinerus no [[rūsa]]s un [[korozija]]s? [[Attēls:Ēdoles baznīca 2000-07-09.jpg|border|right|50px]] * ... [[ērģeles]] '''[[Ēdoles luterāņu baznīca|Ēdoles luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienas no vecākajām [[Latvija|Latvijā]], daļu no tām 1786. gadā radījis [[prūši|prūšu]] izcelsmes [[Tukums|Tukuma]] meistars Kristofs Vilhelms Bravelaits? * ... '''[[islāms Āfrikā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, bet tā īpatsvars ir nedaudz samazinājies, jo [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s, kur pārsvarā dzīvo [[kristieši]], ir augstāks [[Summārais dzimstības koeficients|dzimstības līmenis]]? * ... '''[[Lietuvas poļi]]''' ir otra lielākā [[etniskā grupa]] un lielākā etniskā minoritāte [[Lietuva|Lietuvā]], kas dzīvo kompakti pilsētās un ciematos valsts austrumos? [[Attēls:Torre Belém April 2009-4a.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Belenas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts par godu [[Vasko da Gama]]s atklātajam jūrasceļam uz [[Indija|Indiju]] un kļuvis par vieno no [[Lisabona]]s un [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmeta simboliem? * ... '''[[breiks 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' olimpisko spēļu programmā bija iekļauts pirmo reizi vēsturē, tomēr [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]] sacensības [[breika dejas|breika dejās]] nenotiks? * ... '''[[čečeni Eiropā|čečenu diasporā Eiropā]]''' ir vairāk nekā 300 000 cilvēku; pēc [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā]] un [[Otrais Čečenijas karš|Otrā Čečenijas kara]] tika reģistrēta masveida [[čečeni|čečenu]] bēgšana no [[Krievija]]s uz [[Rietumeiropa]]s valstīm? [[Attēls:Asian rice (Oryza sativa) നെല്ല്. (32398084044).jpg|border|right|50px]] * ... no visām uzturā lietojamo [[rīsi|rīsu]] sugām, '''[[sējas rīsi|sējas rīsu]]''' <small>(attēlā)</small> šķirnes ir visizplatītākās pasaulē; pirmo reizi tie tika [[Domestikācija|domesticēti]] [[Jandzi]] upes baseinā [[Ķīna|Ķīnā]] pirms 13 500 līdz 8200 gadiem? * ... '''[[islāms ASV]]''' ir trešā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s un [[Jūdaisms|jūdaisma]]? * ... '''[[kristīgais ateisms]]''' neatzīst [[Dieva esamība|Dieva esamību]] burtiskā nozīmē, bet var balstīties uz mācībām, stāstiem un simboliem, kas ir saistītas ar [[Jēzus Kristus|Jēzu]]? [[Attēls:Iekspagalms.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Inženieru arsenāls|Inženieru arsenālā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas Tehnikas un industriālā dizaina centrs, kurā izvietotas pāri par 30 retro [[automašīnas]] un vairāk nekā 75 [[motocikli]] un [[mopēdi]]? * ... '''[[sērfings 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' norisinājās [[Taiti]], [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]; šī sacensību norises vieta bija 15 705 km attālumā no rīkotājpilsētas [[Parīze]]s, pārspējot attālākās vietas rekordu ([[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada olimpiādē]] [[jāšana]] notika [[Stokholma|Stokholmā]], 15 589 km no [[Melburna]]s)? * ... '''[[Lietuvas krievi]]''' ir otra lielākā [[nacionālā minoritāte]] [[Lietuva|Lietuvā]] pēc [[Lietuvas poļi|poļiem]]? [[Attēls:US Open 2022 Photo 177 (52391301928) (Gauff).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā tenisa čempionāta]] uzvarētāja '''[[Koko Gofa]]''' <small>(attēlā)</small> savu pirmo [[WTA]] turnīra titulu vienspēlēs izcīnīja 15 gadu vecumā 2019. gada oktobrī [[Linca|Lincā]], finālā uzvarot [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]]? * ... termins '''[[zemūdens peldlīdzeklis]]''' bieži tiek lietots, lai nodalītu konkrēta veida zemūdens kuģus no [[zemūdene|zemūdenēm]], kas, atšķirībā no zemūdens peldlīdzekļiem, ir pilnībā pašpietiekamas un spēj patstāvīgi ceļot, ir aprīkotas ar savu barošanas un gaisa atjaunošanas sistēmu? * ... '''[[islāms Krievijā]]''' ir otrā izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un [[musulmaņi|musulmaņu]] skaits [[Krievija|Krievijā]] turpina pieaugt dabiskā pieauguma dēļ, īpaši [[Ziemeļkaukāza valodas|Ziemeļkaukāza tautu]] vidū, kā arī pateicoties migrācijai, galvenokārt no [[Centrālāzija|Vidusāzijas]] un [[Azerbaidžāna]]s? [[Attēls:Baobab and elephant, Tanzania.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baobabs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no resnākajiem [[koki]]em pasaulē, kura apkārtmērs var sasniegt līdz 40 metriem, bet tā miltainie [[augļi]] ir ēdami? * ... '''[[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpisko spēļu futbola turnīrā]]''' vīriešu komandās drīkstēja piedalīties spēlētāji, kas jaunāki par 23 gadiem ar ne vairāk kā trīs gados vecākiem spēlētājiem komandas sastāvā, savukārt sieviešu komandām vecuma ierobežojumu nebija? * ... lai gan [[Vladimirs Putins]] uzrunā sabiedrībai asi nosodīja [[2023. gads|2023. gada]] 23. un 24. jūnijā notikušo '''[[Vāgneriešu dumpis|Vāgneriešu jeb Prigožina dumpi]]''', to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr vēlāk pavēstīja, ka [[Vāgnera grupa]]s kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi? [[Attēls:Jumpravas dolomīta atsegums Lielupes krastā.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jumpravas dolomīta atsegums]]''' [[Lielupe]]s labajā krastā <small>(attēlā)</small> ir no retajiem dolomīta atsegumiem [[Zemgale|Zemgalē]]? * ... tiek uzskatīts, ka [[2023. gads|2023. gada]] 18. jūnijā '''[[Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" implozija|pazudušais zemūdens peldlīdzeklis "Titan"]]''' niršanas laikā spiediena dēļ ir implodējis, tūlītēji nogalinot visus, kas atradās uz borta? * ... agrīnās [[rakstība]]s izmantoja '''[[piktogramma]]s''' ([[hieroglifi|hieroglifus]] un vēlāk [[logogramma]]s) kā objektus un jēdzienus apzīmējošas rakstu vienības? [[Attēls:Malta-gh-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lielā osta|Lielo ostu]]''' <small>(attēlā)</small>, pie kuras izvietojusies [[Malta]]s galvaspilsēta [[Valleta]], kā dabisku [[osta|ostu]] izmantojuši jau [[feniķieši]]? * ... [[regbijs|regbija]] spēlētājs un [[treneris]] '''[[Māris Šmits]]''' tiek uzskatīts par vienu no regbija pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Menisks (hidrostatika)|menisks]]''' ir [[šķidrums|šķidruma]] brīvās (augšējās) virsmas liekums, kas rodas, šim šķidrumam saskaroties ar cietu ķermeni vai citu šķidrumu? [[Attēls:Riksdagen June 2011.jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedrija]]s [[parlaments|parlamentā]] '''[[Rigsdags|Riksdagā]]''' <small>(attēlā Riksdaga ēka [[Stokholma|Stokholmā]])</small> ir 349 locekļi, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem, kā arī divreiz lielāks skaits rezerves locekļu, kas tiek ievēlēti kopā ar viņiem? * ... 1941. gadā [[ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkvedi]] '''[[Aleksandrs Loktionovs|Aleksandru Loktionovu]]''', kurš bija [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Īpašā apgabala]] karaspēka komandieris pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s, apsūdzēja nelikumīgā mēbeļu un virtuves piederumu izvešanā no [[Rīga]]s, arestēja, ieslodzīja un nošāva 28. oktobrī bez tiesas, pamatojoties uz [[Lavrentijs Berija|Berijas]] pavēli? * ... par '''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Spānija]]s kluba [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti, kas [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] ar 2:0 pieveica [[Vācija]]s klubu [[Dortmundes "Borussia"]], Eiropas futbola klubu nozīmīgāko trofeju izcīnot jau 15. reizi? [[Attēls:Vitis vinifera 001.jpg|border|right|50px]] * ... ir no 5000 līdz 10 000 '''[[īstais vīnkoks|īstā vīnkoka]]''' <small>(attēlā)</small> [[šķirne|šķirņu]], lai gan tikai dažām ir komerciāla nozīme [[vīns|vīna]] un ēdamo [[vīnogas|vīnogu]] ražošanā? * ... 2015. gadā '''[[Ukrainas milicija|Ukrainas miliciju]]''' pilnībā aizstāja [[Ukrainas Nacionālā policija]]; milicija atradās tiešā [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]]s pakļautībā, un tā tika plaši uzskatīta par korumpētu un [[Ukraina]]s sabiedrības prasībām neatbilstošu dienestu? * ... '''[[Andris Vaivods]]''' ir [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Līvānu novada domes priekšsēdētājs]] kopš 2002. gada? [[Attēls:Dmitry Utkin passport photo (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vāgnera grupa]]s dibinātājs '''[[Dmitrijs Utkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2023. gads|2023. gada]] 23. augustā gāja bojā lidmašīnas avārijā [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]], uz ziemeļiem no [[Maskava]]s, kopā ar vēl deviņiem cilvēkiem, tai skaitā ar uzņēmēju [[Jevgeņijs Prigožins|Jevgeņiju Prigožinu]]? * ... [[Latvija]]s tehnoloģiju uzņēmums 20. gadsimta 90. gadu sākumā un beigās '''"[[Software House Rīga]]"''' bija pēctecis valsts [[kooperatīvs|kooperatīvam]] "Biržas sabiedrība", ko 80. gadu beigās, [[Latvijas PSR]] pastāvēšanas pēdējā posmā, izveidoja [[Ainārs Gulbis]], lai realizētu [[datortehnika]]s tirdzniecību? * ... '''[[Vladimirs Derevjanskis]]''', kuru, gatavojoties [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]], [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 7. aprīlī iecēla par [[PSRS]] pilnvaroto [[sūtnis|sūtni]] [[Latvija|Latvijā]], iepriekš bija bijis PSRS pilnvarotais sūtnis [[Somija|Somijā]], atsaukts [[1939. gads|1939. gada]] 29. novembrī sakarā ar [[Ziemas karš|Ziemas kara]] sākšanos? [[Attēls:Queen Elizabeth II Funeral 19 09 2022-14 (52369485536).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kanādas Karaliskā jātnieku policija]]''' tiek uzskatīta par neoficiālu [[Kanāda]]s nacionālo simbolu <small>(attēlā jātnieku policijas locekļi piedalās [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] bēru gājienā [[Londona|Londonā]])</small>? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] '''[[Kiziljurta]]s''' pilsētas etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 70,88 % [[Avāri|avāru]], 11,87 % [[Kumiki|kumiku]], 5,34 % [[Laki|laku]], 3,79 % [[Krievi|krievu]], 2,90 % [[Lezgīni|lezgīnu]] un 2,54 % [[Dargi|dargu]]? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2020|Trīs Zvaigžņu balvas 2020]]''' ceremonijā [[Trīs Zvaigžņu balva]]s pasniegšana notika pirmo reizi, aizvietojot iepriekš pasniegto Gada balvu sportā? [[Attēls:Dmitry_Peskov_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... pamatojoties uz [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] Pretkorupcijas fonda veikto izmeklēšanu rezultātiem [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] administrācijas vadītāja vietnieks un preses sekretārs '''[[Dmitrijs Peskovs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislielākajā apmērā [[Korupcija|korumpētajām]] amatpersonām [[Krievija|Krievijā]]? * ... [[Maroka|Marokā]] dzīvo aptuveni 37 miljoni [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]], bet pastāv arī liela '''[[marokāņi|marokāņu]]''' [[diaspora]], kas dzīvo [[Francija|Francijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī citās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]]? * ... vienīgais '''[[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Varakļānu novada pašvaldības vadītājs]]''' novada pastāvēšanas vēsturē ir '''[[Māris Justs]]''', kurš ir šajā amatā kopš 2009. gada? [[Attēls:Okayama Montage2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Japāna]]s pilsēta '''[[Okajama]]''' <small>(attēlā)</small> gandrīz pilnībā tika iznīcināta amerikāņu uzlidojumu rezultātā, jo tur atradās armijas militārā bāze, bet pēc kara pilsēta tika atjaunota? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2022|Trīs Zvaigžņu balvas 2022]]''' ceremonijā gada sportistes balvu otrreiz pēc kārtas saņēma [[pludmales volejboliste]] [[Tīna Graudiņa]]? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] pilsētas '''[[Hasavjurta]]s''' etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 30,66% [[Avāri|avāru]], 28,46% [[Čečeni|čečenu]], 28,11% [[Kumiki|kumiku]], 4,07% [[Dargi|dargu]], 3,33% [[Laki|laku]], 2,27% [[Krievi|krievu]] un 1,60% [[Lezgīni|lezgīnu]]? [[Attēls:Kyahta.s gory.JPG|border|right|50px]] * ... [[Burjatijas Republika|Burjatijas]] pilsēta pie [[Mongolija]]s robežas [[Krievija|Krievijas Federācijā]] '''[[Kjahta]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 1727. gadā un kopš 18. gadsimta ir bijusi nozīmīgs punkts sakaros starp Krieviju un [[Ķīna|Ķīnu]]? * ... kopš [[Korejas karš|Korejas kara]] beigām [[1953. gads|1953. gadā]] [[Korejas Tautas Demokrātiskā Republika|Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā]] ir spēkā pagaidu [[pamiers]], līdz ar to '''[[Korejas Tautas armija]]''' ir pastāvīgā gatavībā, un tā ir viena no vadošajām pasaulē [[Valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|pēc militārā personāla lieluma]]? * ... '''[[Dāvida pils]]''' ir [[pilskalns]], kas atrodas [[Kurzeme|Kurzemē]], 30 metrus augsto [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] kraujas malā, bet, tā kā tas ir [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] rezervāta zonā, tas [[tūristi]]em nav pieejams? [[Attēls:Rock hyrax (Procavia capensis).jpg|border|right|50px]] * ... ģenētiski '''[[dasiji]]''' jeb damani ir radniecīgi [[snuķaiņi]]em un [[sirēnas (zīdītāji)|sirēnām]], bet pēc izskata ir līdzīgi [[murkšķi]]em un [[svilpējzaķi]]em <small>(attēlā klinšu damans)</small>? * ... 1809. gada ceļojuma piezīmēs '''[[Puiškalna pilskalns|Puiškalna pilskalnu]]''' aprakstījis [[Ulrihs fon Šlipenbahs]]: pilskalnā atradies akmens, pie kura vietējie iedzīvotāji esot upurējuši, savukārt [[Frīdrihs Krūze]] 1842. gada darbā ''Necrolivonica'' ievietojis akmens tēla zīmējumu, kas tolaik atradies [[Dundagas pils]] ieroču istabā; 1866. gadā akmens tēlu aprakstījis arī [[Jūliuss Dērings]]? * ... kopējais '''[[tunisieši|tunisiešu]]''' skaits ir aptuveni 15,2 miljoni cilvēku, no tiem 12,4 miljoni dzīvo [[Tunisija|Tunisijā]], bet plašākā [[diaspora]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], jo īpaši [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Vācija|Vācijā]], kā arī [[ASV]]? [[Attēls:Bruņotais vilciens Kalpaks 1919.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas]]''' laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 14. novembra rītā [[Rietumkrievijas armija]]i izdevās šķērsot [[Tosmares ezers|Tosmares ezeru]] un ieņemt [[Karosta]]s fortus, tomēr dienas gaitā [[Liepāja]]s aizstāvji atguva pozīcijas, un ienaidnieks atkāpās <small>(attēlā bruņotā vilciena "Kalpaks" apkalpe)</small>? * ... pirmo privāto '''[[detektīvs (profesija)|detektīvu]]''' aģentūru [[Parīze|Parīzē]] [[1833. gads|1833. gadā]] nodibināja [[Ežēns Fransuā Vidoks]], kurš pats bija bijis noziedznieks? * ... '''[[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]]''' [[Krakova|Krakovā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja trīs zelta, divas sudraba un divas bronzas medaļas, par čempioniem kļuva [[vieglatlēte]]s [[Agate Caune]] 5000 metros un [[Līna Mūze]] šķēpa mešanā, kā arī [[3x3 basketbols|3x3 vīriešu basketbola komanda]] ([[Francis Lācis]], [[Kārlis Apsītis]], Kristaps Gludītis un [[Zigmārs Raimo]])? [[Attēls:Hallitusneuvottelut 12.5.2023 - 52891325431.jpg|border|right|50px]] * ... [[Somijas premjerministrs]] '''[[Peteri Orpo]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Somija]]s parlamenta [[Eduskunta]]s priekšsēdētājs, premjerministra vietnieks, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, lauksaimniecības un mežu ministrs? * ... '''[[Rīgas farmaceitiskā fabrika]]''' tika dibināta [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]], bet [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]] to nodeva [[privatizācija]]i? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2023. gadā]]''' aizvadīja desmit spēles, no kurām vienā uzvarēja un deviņas reizes zaudēja? [[Attēls:Миколюнас1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuvas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Sauļus Mikoļūns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nospēlējis 101 maču, tādējādi viņš ir spēlēm bagātākais Lietuvas izlases futbolists? * ... '''[[Krievu Atbrīvošanas armija|Krievu Atbrīvošanas armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Trešā reiha]] pusē [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Andrejs Vlasovs|Andreja Vlasova]] vadībā, veidoja galvenokārt [[Brīvprātīgais|brīvprātīgie]] no padomju pārbēdzējiem, [[Kara gūsteknis|karagūstekņiem]] un [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] dalībniekiem? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 20. janvārī [[Krimas apgabals|Krimas apgabalā]] notika [[referendums]] par '''[[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas Autonomās Padomju Sociālistiskā Republikas]]''' atjaunošanu, kas bija pirmais plebiscīts [[PSRS]] vēsturē; par Krimas APSR atjaunošanu nobalsoja 1 343 855 cilvēki jeb 93,26 % no visiem balsstiesīgajiem? [[Attēls:Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā.jpg|border|right|50px]] * ... '''"[[Deklarācija par valsts varu|Deklarāciju par valsts varu]]"''', kurai sekoja deklarācija '''"[[Par Latvijas iestāšanos PSRS]]"''' <small>(abas attēlā)</small>, [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 21. jūlijā pieņēma [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], kurā [[1918. gads Latvijā|1918. gada]] 18. novembrī bija notikusi [[Latvijas valsts pasludināšana]]? * ... saskaņā ar prūšu [[ģenerālis|ģenerāļa]] un kara teorētiķa [[Karls fon Klauzevics|Karla fon Klauzevica]] teikto '''[[pretuzbrukums]]''' ir visefektīvākais līdzeklis, lai piespiestu uzbrucēju atteikties no uzbrukuma plāniem? * ... '''[[Pāces pilskalns]]''', kas atrodas [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] [[Pāce (Dundagas pagasts)|Pācē]], mūsdienās veido Pāces dzirnavezera [[Sala|salu]]? [[Attēls:Rutabaga, variety nadmorska.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kālis]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti tuvi radniecīgs ar [[Rapsis|rapsi]], kas ir cita ''Brassica napus'' [[pasuga]], bet šī [[suga]] radās kā [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] starp [[Dārza kāposts|kāpostiem]] un [[Rācenis|rāceņiem]]? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] [[Narva (upe)|Narvas upē]] izveidotā '''[[Narvas ūdenskrātuve]]''', pa kuru iet [[Igaunija]]s un [[Krievija]]s robeža, tika uzpludināta, lai varētu darboties mūsdienās Krievijai piederošā Narvas HES? * ... no 1945. līdz 1954. gadam '''[[Krimas apgabals (PSRS)|Krimas apgabals]]''' ietilpa [[Krievijas PFSR]] sastāvā, bet no 1954. līdz 1991. gadam — [[Ukrainas PSR]] sastāvā? [[Attēls:Burned Georgian T-72 tank in Tskhinvali.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kauja par Chinvalu (2008)|kauja par Chinvalu]]''' bija vienīgā lielā [[kauja]] [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Krievijas—Gruzijas karā]] <small>(attēlā iznīcināts [[Gruzija]]s [[T-72]] [[tanks]] [[Chinvala|Chinvalā]])</small>? * ... '''[[mākslas peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|mākslas peldēšanas programmā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas, lai nostiprinātu [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]] un paplašinātu valstu dažādību kvalifikācijas procesā? * ... vēsturiskā spiegu drāmas seriāla '''"[[Amerikāņi (seriāls)|Amerikāņi]]"''' darbība norisinās [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pēc [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] inaugurācijas [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā 1981. gada janvārī un noslēdzas neilgi pirms ASV un [[Padomju Savienība|PSRS]] līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju parakstīšanas 1987. gada decembrī? [[Attēls:Mayr_Hayrenik.jpg|border|right|50px]] * ... piemineklis '''[[Māte Armēnija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Armēnija]]s galvaspilsētas [[Erevāna]]s centrā tika uzbūvēts 1950. gadā kā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] piemineklis, bet 1962. gada pavasarī Staļina skulptūru noņēma un 1967. gadā tās vietā novietoja esošo tēlu? * ... daļa [[emigranti|emigrantu]], kas pameta dzimteni pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]], atgriezās [[Padomju Savienība|PSRS]], bet lielākā daļa '''[[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]]''' bija kategoriski pret atgriešanos un iesaistījās [[Ideoloģija|ideoloģiskajā]] cīņā pret padomju [[Aģitācija|aģitāciju]]? * ... '''[[logogramma]]''' vai hieroglifs apzīmē [[vārds|vārdu]] vai [[morfēma|morfēmu]]; logogrāfiskās [[rakstība]]s ir vienas no izplatītākajām — tās lieto ap 20 % pasaules iedzīvotāju [[Ķīna|Ķīnā]], [[Japāna|Japānā]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]? [[Attēls:Палеонтологический музей Орлова (20221008143757).jpg|border|right|50px]] * ... [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga '''''[[Bothriolepis maxima]]''''' <small>(attēlā)</small>, kuras [[fosilija]]s lielā skaitā atrastas [[Latvija]]s teritorijā, ir izmēros lielākais zināmais [[Botriolepji|botriolepis]]? * ... saskaņā ar 2002. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem '''[[islāms Ziemeļmaķedonijā|musulmaņi Ziemeļmaķedonijā]]''' bija vairāk nekā 30 % iedzīvotāju, kas izvietojušies lielākoties [[Ziemeļmaķedonija]]s ziemeļrietumu un rietumu daļā? * ... '''[[1585. gads Latvijā|1585. gada]]''' 10. aprīlī ar Kronborgas miera līgumu [[Dānijas Karaliste]] atteicās no [[Kurzemes bīskapija]]s par labu [[Polijas-Lietuvas ūnija]]i, ar to noslēdzot [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma karu]]? [[Attēls:Coffea canephora.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kafijkoku ģints|kafijkoku ģintī]]''' ir klasificētas vairāk nekā 120 sugas, taču [[kafija]]s tirdzniecība balstās uz divām — ''Coffea arabica'' un ''Coffea canephora'' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] dzīvojošie '''[[adžāri]]''' piekopj gan [[Pareizticība|pareizticību]], gan [[Islāms|islāmu]], kas ir izplatīts [[Adžārija]]s austrumos un dienvidos, kur [[Musulmaņi|musulmaņu]] skaits var pārsniegt 90 %? * ... '''[[Burāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' notika [[Marseļa]]s ostā [[Francija]]s dienvidu piekrastē? [[Attēls:2016 2017 UCI Track World Cup Apeldoorn 43.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada ''[[Tour de Suisse]]'' piektā posma laikā [[Šveice]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Džino Mēders]]''' <small>(attēlā)</small> krita pagriezienā, nobraucienā no posma augstākā punkta Albula pārejā, un dienu vēlāk, 16. jūnijā, sportists no gūtajiem savainojumiem nomira? * ... '''[[islāms Eiropā]]''' ir otrā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s? * ... 2023. gadā ''[[Microsoft]]'' uzsāka darbu pie būtiskām izmaiņām '''''[[Microsoft Bing]]''''' meklētājprogrammā, tostarp tajā iekļaujot jaunu [[Sarunbots|sarunbota]] funkcionalitāti ''Bing AI'', kas ir balstīta uz ''[[OpenAI]]'' izstrādāto ''[[GPT-4]]''? [[Attēls:Mazirbes luterāņu baznīca 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[1923. gads Latvijā|1923. gadā]] '''[[Mazirbes luterāņu baznīca|Mazirbes luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika iesvētīts pirmais [[lībiešu karogs]]? * ... '''[[kara komunisms|kara komunisma]]''' rezultātā [[1920. gads|1920. gadā]] [[darba ražīgums]] [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijā]], tostarp masveida [[Nepietiekams uzturs|nepietiekama uztura]] dēļ, samazinājās līdz 18 % no pirmskara līmeņa? * ... '''[[Irānas Azerbaidžāna]]s''' teritorija ir daudz plašāka nekā [[Kaukāzs|Kaukāza]] [[Azerbaidžānas Republika]]s teritorija, un to galvenokārt apdzīvo [[azerbaidžāņi]] ([[Irānas azerbaidžāņi]])? [[Attēls:Cardinal Jerzy Radziwiłł.PNG|border|right|50px]] * ... '''[[1586. gads Latvijā|1586. gadā]]''' Livonijas vietvaldi [[Georgs Radvils|Georgu Radvilu]] <small>(attēlā)</small> iesvētīja par [[Romas Katoļu baznīca]]s [[kardināls|kardinālu]], bet pēc [[Polijas karalis|Polijas karaļa]] [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] nāves 12. decembrī viņš pārtrauca pildīt savus [[Livonijas hercogiste]]s administratora pienākumus? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā]]''' uzvarēja vienā spēlē (2:0 savā laukumā pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]]), bet zaudēja visās pārējās spēlēs un ierindojās pēdējā vietā grupā? * ... [[Pjotrs Kropotkins]] tiek uzskatīts par galveno '''[[anarhokomunisms|anarhokomunisma]]''' idejas teorētiķi, kas tai piešķīra saskaņotu, pabeigtu formu, taču viņš nebija pirmais anarhokomunists? [[Attēls:Haruka Kitaguchi Budapest 2023(2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] '''[[Haruka Kitaguči]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar rezultātu 65,80 m un kļuva par pirmo [[Japāna]]s [[šķēpmetēja|šķēpmetēju]], kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēlēs? * ... [[Jeņiseja]]s vidustecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Krasnojarskas ūdenskrātuve]]s''' aizsprosts sākts būvēt [[1955. gads|1955. gadā]] kā [[komjaunatne]]s triecienceltne, un tā izveidotā [[ūdenskrātuve]] stiepjas 388 km garumā? * ... [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Galaktikas sargi: 3. daļa]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 845 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]], kļūstot par [[2023. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko 2023. gada filmu]]? [[Attēls:T-90 tank during the Victory Day parade in 2009.jpg|border|right|50px]] * ... laika posmā no 2001. līdz 2010. gadam [[Krievija]]s [[tanks]] '''[[T-90]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaulē pārdotāko jauno pamattanku? * ... kopš 1970. gadiem [[Kanāda|Kanādā]], '''[[Džeimsa līča projekts|Džeimsa līča projektā]]''' ir uzbūvētas vienpadsmit [[hidroelektrostacija]]s, kuras saražo apmēram pusi no [[Kvebeka]]s kopējās [[elektroenerģija]]s, pārspējot, piemēram, [[Beļģija|Beļģijā]] ražoto? * ... '''[[Jakutu sacelšanās]]''', kuru [[Sarkanā armija]] apspieda [[1923. gads|1923. gada]] pavasarī un vasaras sākumā [[Ivans Strods|Ivana Stroda]] vadībā, bija pēdējā [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] epizode? [[Attēls:Daugavgriva1601.jpg|border|right|50px]] * ... [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā '''[[1600. gads Latvijā|1600. gadā]]''' [[Zviedrija]]s karaspēks karaļa [[Kārlis IX|Kārļa IX]] vadībā ieņēma visu [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s teritoriju, izņemot galvenos nocietinājumus gar [[Daugava]]s upi, proti, [[Daugavgrīva]]s <small>(attēlā 1601. gada gravīrā)</small>, [[Rīga]]s un [[Koknese]]s cietokšņus? * ... [[Volga]]s augštecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Ribinskas ūdenskrātuve]]s''' aizpildīšanai, kas turpinājās līdz [[1947. gads|1947. gadam]], tika pārvietoti 130 000 iedzīvotāji no Mologas pilsētas un 663 ciemiem? * ... '''[[Telavivas "Hapoel"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 13 augstākās līgas tituliem un 16 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Salix alba - Lake Constance.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltais vītols]]''' <small>(attēlā)</small> no citiem [[vītoli]]em ir viegli atšķirams pēc lielā auguma un ar zīdainiem matiņiem klātām, vairāk vai mazāk sudrabainām [[lapas|lapām]]? * ... 2022. gadā '''[[krievu valoda Izraēlā|krievu valodu Izraēlā]]''' lietoja aptuveni 15 % jeb 1,3 mlj [[Izraēla]]s iedzīvotāju; lielais [[krievvalodīgie|krievvalodīgo]] skaits apgrūtina viņu integrāciju Izraēlas sabiedrībā? * ... [[Kanāda|Kanādā]], [[Labradoras pussala]]s ziemeļos esošais plašais '''[[Ungavas līcis]]''' atrodas tuvu [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]], no kura to šķir tikai [[Hudzona šaurums]], tomēr tas ir piederīgs [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānam]]? [[Attēls:1905. gada 15. decembrī nodedzinātā Rudbāržu pils.jpeg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Rudbāržu muiža|Rudbāržu muižas pili]]''' nodedzināja <small>(attēlā pēc ugunsgrēka)</small>, bet 1908. gadā atjaunoja arhitekta Leo Reinīra vadībā? * ... [[aizsprosts]] [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]] [[Kanāda|Kanādā]], kas norobežo pēc tilpuma septīto lielāko [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] pasaulē '''[[Vilistona ezers|Vilistona ezeru]]''', ir 183 m augsts un ir viens no pasaulē augstākajiem grunts dambjiem? * ... '''[[Haifas "Maccabi"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 15 augstākās līgas tituliem un 6 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Faith Kipyegon London 2017.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Feita Kipjegona]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne vien trīskārtēja olimpiskā čempione [[1500 metri|1500 metru distancē]], bet arī vairākkārt labojusi [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] tajā, kā arī ir rekordiste jūdzes distancē un bijusi rekordiste arī [[5000 m]] distancē? * ... '''[[krievu valoda Baltkrievijā]]''' ir viena no divām [[Baltkrievija]]s [[Valsts valoda|valsts valodām]], kā sekas [[Referendums Baltkrievijā (1995)|1995. gada referenduma]] rezultātiem, kad 83,3 % piedalījušos iedzīvotāju nobalsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu [[krievu valoda]]i? * ... '''[[etiolācija]]s''' procesā [[augi]]em [[gaisma]]s trūkuma dēļ neveidojas [[hloroplasti]], tie izstīdzē un kļūst bāli? [[Attēls:Aliviadero del embalse Macagua.jpg|border|right|50px]] * ... [[Orinoko]] kreisā krasta pieteka '''[[Karoni]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no jaudīgākajām [[upe|upēm]] pasaulē pēc vidējās caurteces attiecībā pret [[upes baseins|upes baseinu]]; tās ielejā uzbūvētas četras [[hidroelektrostacija]]s, tajā skaitā viena no jaudīgākajām pasaulē — [[Guri ūdenskrātuve|Simona Bolivara HES]]? * ... ar izcīnītiem 16 [[Katara]]s čempionu tituliem '''''[[Al Sadd SC]]''''' ir veiksmīgākais šīs valsts [[futbola klubs]]? * ... tiek uzskatīts, ka pirmais no eiropiešiem '''[[Džeimsa līcis|Džeimsa līci]]''' mūsdienu [[Kanāda]]s vidienē ir apmeklējis [[angļi|angļu]] kuģotājs [[Henrijs Hadsons]] [[1610. gads|1610. gadā]], bet nosaukts tas ir par godu velsiešu kapteinim Tomasam Džeimsam, kurš pētījis šo apvidu 1630.—1631. gadā? [[Attēls:Bierbrauer.jpg|border|right|50px]] * ... jau [[Agrīnie viduslaiki|agrīnajos viduslaikos]] [[Eiropa|Eiropā]], galvenokārt [[Klosteris|klosteros]], '''[[alus darīšana]]''' tika veikta profesionāli, attīstot to tā tehnoloģiju, jo īpaši sākot izmantot [[Apiņi|apiņus]] kā konservantu; [[alus|alu]] parasti darīja ziemeļu reģionos, kur klimatiskie apstākļi neļāva audzēt [[vīnogas]] <small>(attēlā 16. gadsimta vācu aldari)</small>? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas čempionātā basketbolā sievietēm]]''' [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas basketbola izlase]] turnīru noslēdza 13. vietā, neizkļūstot no apakšgrupas, lai gan pirmajā spēlē uzvarēja vēlāko finālisti [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spānijas izlasi]]? * ... no 2012. līdz 2018. gadam '''[[krievu valoda Ukrainā]]''' bija [[oficiālā valoda]] dienvidu un austrumu reģionos? [[Attēls:C5 plum pox resistant plum.jpg|border|right|50px]] * ... pasaulē vislielākais '''[[plūme|plūmju]]''' <small>(attēlā)</small> audzētājs ir [[Ķīna]], kam seko [[Rumānija]] un [[Serbija]]? * ... '''[[Kahovkas HES]]''', kuras dambi [[2023. gads|2023. gada]] 6. jūnijā sagrāva [[Krievija]]s spēki, izraisot '''[[ekocīds|ekocīdu]]''' un [[plūdi|plūdus]] upes lejtecē, ir pēdējā, sestā spēkstacija [[Dņepra]]s [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]] kaskādē? * ... [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]] no [[Rijāda]]s '''''[[Al Hilal SFC]]''''' ir tituliem visbagātākais [[Āzija]]s klubs; ar 18 iegūtiem Saūda Arābijas čempionu tituliem, tas ir titulētākais klubs valstī un ir izcīnījis četrus [[AFC Čempionu līga]]s titulus, kas ir līgas rekords? [[Attēls:Mick Schumacher - 2022236170142 2022-08-24 Champions for Charity - Sven - 1D X MK II - 0047 - B70I2057.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[autosportists]] '''[[Miks Šūmahers]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir piedalījies divās ''[[Formula 1]]'' sezonās, pārstāvot ''[[Haas F1|Haas]]'' komandu, ir septiņkārtējā ''Formula 1'' pasaules čempiona [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] dēls? * ... 2022. gadā [[Šahs|šaha]] vietne, forums un [[sociālais tīkls]] '''''[[Chess.com]]''''' sasniedza 100 miljonu lietotāju atzīmi? * ... '''[[Masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā (2023)|masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā]]''' [[2023. gads|2023. gada]] jūnija sākumā prasīja 47 cilvēku dzīvību, bet kopumā no saindēšanās cieta 106 cilvēki? [[Attēls:Маргарита Симоньян 05 (29-11-2017) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] februārī [[Krievija]]s [[Propaganda|propagandiste]] '''[[Margarita Simonjana]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vladimirs Solovjovs (žurnālists)|Vladimira Solovjova]] šovā pauda pārliecību, ka Krievija uzvarēs [[Ukraina|Ukrainu]] "divās dienās", un tika izsmieta plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma]] neveiksmes? * ... '''[[Manikuagānas ūdenskrātuve]]i''' 1960. gados applūdinot senu [[triecienkrāteris|triecienkrāteri]], izveidotā '''[[Renē Levasēra sala]]''' ir pēc platības lielāka par to aptverošo [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] un ir otra lielākā ezeru [[sala]] pasaulē pēc [[Manitulina]]s [[Hūrons|Hūrona]] ezerā? * ... [[Saūda Arābija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Džida]]s '''''[[Al-Ittihad Club]]''''' ir dibināts 1927. gadā, kopš tā laika tas vienmēr ir piedalījies augstākajā valsts līgā un ir vecākais joprojām pastāvošais [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-01-21 2-man Bobsleigh (IBSF World Cup Bob & Skeleton 2022-23 Altenberg and European Championships 2023) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|150px]] * ... [[vācieši|vācu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Johanness Lohners]]''' <small>(attēlā)</small> ir divu sudraba medaļu ieguvējs {{oss|Z=2022|L=L}}, pieckārtējs [[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempions]] un pa reizei uzvarējis [[Pasaules kauss bobslejā|Pasaules kausa]] kopvērtējumā gan divniekos, gan četriniekos? * ... par filmu "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" '''[[Entonijs Mingella]]''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]", bet viņš ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i vēl trīs reizes? * ... ekonomikā, kas balstīta uz '''[[zelta standarts|zelta standartu]]''', ir garantēts, ka katru emitēto [[nauda]]s vienību pēc pieprasījuma var apmainīt pret atbilstošu [[zelts|zelta]] daudzumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Sphere at The Venetian Resort (53098837453).jpg|border|right|200px]] * ... [[Lasvegasa]]s priekšpilsētā [[Paradaisa (Nevada)|Paradaisā]], [[Nevada|Nevadā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] esošā '''''[[Sphere (Lasvegasa)|Sphere]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā sfēriskā celtne pasaulē, pēc tilpuma apsteidzot iepriekšējo lielāko ''[[Avicii Arena]]'' [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... masveida eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] migrācija uz '''[[ASV dienvidi]]em''' padarīja [[afroamerikāņi|afroamerikāņus]] par minoritāti, tomēr viņu īpatsvars vairumā dienvidu štatu ir augstāks nekā vidēji valstī, augstāko līmeni sasniedzot [[Misisipi (štats)|Misisipi]]? * ... formāli tikai '''[[Britu Kenija]]s''' iekšzemes daļa bija [[kolonija]], bet piekrastes josla — [[protektorāts]], taču faktiski visu teritoriju pārvaldīja vienota administrācija, kuras galvenais birojs atradās [[Nairobi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Bazoum at the European Commission - P060245-844068 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2023. gads|2023. gada]] 26. jūlija [[Nigēras Republika]]s prezidents '''[[Mohameds Bazums]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[militārs apvērsums|militārā apvērsuma]] rezultātā varu sagrābušās huntas ķīlnieks? * ... '''[[Baraks Obama vecākais]]''' pēc šķiršanās ar Stenliju Annu Danhemu tikai vienu reizi apmeklēja savu dēlu [[Baraks Obama|Baraku Obamu]] — 1971. gadā, kad topošajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] bija 10 gadi? * ... '''[[lukisms|lukismam]]''' — aizspriedumiem vai [[diskriminācija]]i pret cilvēkiem, kurus uzskata par fiziski nepievilcīgiem, ir pievērsta mazāka kulturālā uzmanība nekā citiem diskriminācijas veidiem, un parasti tam nav tādas tiesiskās aizsardzības, kāda bieži vien ir citām diskriminācijas formām, taču tas joprojām ir plaši izplatīts un būtiski ietekmē cilvēku iespējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ke Huy Quan at the White House (52902390767) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... par filmu "[[Viss visur vienlaikus]]" saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]", '''[[Džonatans Kī Kvans]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Vjetnama|Vjetnamā]] dzimušo cilvēku, kas saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[angļu izcelsmes amerikāņi]]''' pēc oficiālās statistikas ir trešā lielākā eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] grupa pēc vācu un īru izcelsmes amerikāņiem, tomēr [[demogrāfi]] uzskata, ka šis skaitlis ir pārāk zems, jo daudzi, ja ne lielākā daļa angļu izcelsmes cilvēku sevi identificē vienkārši kā "amerikāņus" vai "jauktas eiropiešu izcelsmes"? * ... '''[[Vācu Austrumāfrika]]''' bija lielākā un apdzīvotākā [[Vācijas Impērija]]s [[kolonija]] ar aptuveni 7,75 miljoniem [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mukesh Ambani.jpg|border|right|150px]] * ... [[Indija]]s miljardieris '''[[Mukešs Ambani]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātākais cilvēks [[Āzija|Āzijā]] un viens no 20 bagātākajiem pasaulē? * ... '''[[kristianizācija]]''' sākās [[Romas impērija|Romas impērijā]], kad pirmie [[Jēzus Kristus|Jēzus]] sekotāji kļuva par ceļojošiem sludinātājiem? * ... no 1565. līdz 1821. gadam '''[[Spāņu Ostindija]]''' bija daļa no [[Jaunspānija]]s vicekaralistes un tika pārvaldīta no [[Mehiko]], bet pēc [[Meksika]]s neatkarības iegūšanas [[kolonija]]s tika pārvaldītas tieši no [[Spānijas Impērija]]s galvaspilsētas [[Madride]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilze Liepa 3.jpg|border|right|150px]] * ... 2000. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotāja]]i un [[aktrise]]i '''[[Ilze Liepa (balerīna)|Ilzei Liepai]]''' <small>(attēlā)</small> piešķīra [[Lietuva]]s pilsonību par īpašiem nopelniem, taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] viņa atbalstīja karu, un 2024. gadā viņas Lietuvas [[pilsonība]] tika anulēta? * ... '''[[1712. gads Latvijā|1712. gada]]''' vasarā [[Jelgava|Jelgavā]] ieradās [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] atraitne [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameita [[Anna I|Anna]] un viņas hofmeistars [[Pēteris Bestuževs|Pēteris Bestuževs-Rjumins]]? * ... '''[[Michelin ceļvedis|''Michelin'' ceļvežus]]''' sāka izdot [[Francija]]s riepu ražošanas uzņēmuma ''[[Michelin]]'' īpašnieks [[Andrē Mišlēns]] ar mērķi veicināt auto tūrismu, apmeklējot labākos restorānus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Momotombo - N3A8108 (22873883634).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Momotombo|Momotombo vulkāns]]''' <small>(attēlā 2015. gada izvirduma laikā)</small> ir viens no [[Nikaragva]]s simboliem? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] Franču Maroka ieguva neatkarību, un [[Spānija]] atdeva [[Maroka]]i arī lielāko daļu savu teritoriju '''[[Spānijas Maroka|Spānijas Marokā]]''', saglabājot varu pār Spānijas suverēnajām teritorijām (tostarp [[Seuta|Seutu]] un [[Melilja|Melilju]]) un [[kolonija|kolonijām]] ārpus Marokas? * ... par pirmo [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] saformēto [[divīzija|divīziju]] [[1918. gads|1918. gada]] aprīlī kļuva '''[[Latdivīzija]]''', ko veidoja [[latviešu strēlnieki]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gary Payton II Wizards (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]] iekļautā [[Gērijs Peitons|Gērija Peitona]] dēls '''[[Gērijs Peitons II]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir profesionāls [[basketbolists]]; 2022. gadā kļuvis par [[NBA čempioni|NBA čempionu]] [[Goldensteitas "Warriors"]] sastāvā? * ... 2010. gadā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] pirmizrādi piedzīvoja [[Valdis Lūriņš|Valda Lūriņa]] režisētā izrāde "Latgola.lv", kas veidota pēc [[latgalieši|latgaliešu]] [[dramaturģe]]s un [[pedagoģe]]s '''[[Danskovīte]]s''' lugām "Ontans i Anne", bet 2014. gadā tai pievienojās arī otra daļa "Latgola.lv 2"? * ... 2000. gada [[Ķīna]]s, [[Ķīnas Republika|Taivānas]], [[Honkonga]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] cīņas mākslas [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir [[Ans Lī]], '''"[[Tīģeris un drakons]]"''', tiek dēvēta par vienu no visu laiku labākajām cīņas mākslas filmām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concepcion volcano in Nicaragua 2012.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Konsepsjons]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais no diviem [[vulkāni]]em, kas veido [[Ometepe]]s salu [[Nikaragvas ezers|Nikaragvas ezerā]] (otrs ir neaktīvais [[Maderass]])? * ... [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] ir daudz '''[[neinkorporēta teritorija|neinkorporētu teritoriju]]''', kamēr citās valstīs (arī [[Latvija|Latvijā]]) tādu ir maz vai nav vispār? * ... '''[[Tautonas kauja|Tautonas kauju]]''' [[1461. gads|1461. gada]] 29. martā [[Sarkanās un Baltās rozes karš|Rožu karu]] laikā [[Ziemeļjorkšīra|Ziemeļjorkšīrā]] uzskata par lielāko un asiņaināko kauju [[Anglija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Медовик.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[leģenda]] vēsta, ka '''[[medus kūka|medus kūku]]''' <small>(attēlā)</small> 19. gadsimtā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] esot izveidojis jauns pavārs, kurš strādājis pie ķeizarienes Elizabetes Aleksejevnas, tradicionālajās krievu [[Pavārgrāmata|pavārgrāmatās]] medus kūka minēta reti, toties popularitāti šis konditorejas izstrādājums ieguva [[Padomju Savienība|padomju]] laikā? * ... 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Neatkarīgā filma|neatkarīga]] spraiga sižeta [[Vesterns|vesterna]] filma '''"[[El Mariači]]"''' bija ļoti veiksmīga un tai tika izveidoti divi turpinājumi '''"[[Desperado]]"''' un "[[Reiz Meksikā]]"; tai pieder arī [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]], kā filmai ar vismazāko budžetu, kuras [[kases ieņēmumi]] ir pārsnieguši 1 miljonu ASV dolāru? * ... 1999. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotājs|baletdejotājam]] '''[[Andris Liepa|Andrim Liepam]]''' piešķīra [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]] par īpašiem nopelniem, bet 2007. gadā — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spitfire VC 103 MU.jpg|border|right|250px]] * ... '''''[[Supermarine Spitfire]]''''' <small>(attēlā)</small> bija vienīgais britu [[iznīcinātājs]], ko nepārtraukti ražoja visā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] kino un televīzijas producents '''[[Džerijs Brukhaimers]]''' ir viens no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] dibinātājiem un īpašniekiem? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s laikā [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[pasaules ekonomika]]''' samazinājās par 3,4 %? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shota Arveladze in FC Pakhtakor.jpg|border|right|200px]] * ... [[Gruzijas futbola izlase]]s rindās '''[[Šota Arveladze]]''' <small>(attēlā)</small> ir aizvadījis 61 maču, gūstot 26 vārtus, kas viņu padara par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju? * ... [[1873. gads Latvijā|1873. gadā]] '''[[Teodors Lodiņš]]''' [[Bauska|Bauskā]] no uzņēmēja Judeloviča iegādājās Celherta alus brūzi, ko paplašināja un modernizēja; pēc saražotās produkcijas apjoma tā bija lielākā [[alus]] darītava [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]? * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]] notikusī '''[[Otrā kauja pie Ipras]]''' bija pirmā [[kauja]], kurā [[Vācijas Impērija]] izmantoja [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barbadian Money.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Barbadosas dolārs]]''' <small>(attēlā)</small> ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]] ar precīzu attiecību 2:1? * ... [[mīti]]em un nostāstiem par '''[[feja|fejām]]''' [[Eiropas tautas|Eiropas tautu]] [[folklora|folklorā]] nav vienotas izcelsmes, tie drīzāk ir tautas [[ticējumi|ticējumu]] apkopojums no dažādiem avotiem? * ... '''[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca]]''' ir viena no divām [[Latvijas PSR|padomju varas gados]] [[Latvija|Latvijā]] uzceltajām [[Baznīca (celtne)|baznīcām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Celtics at Wizards 2024-12-046 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gadā uzvarot [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] turnīrā, [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Džo Mazulla]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko treneri, kurš uzvarējis [[NBA finālsērija|NBA finālsērijā]] kopš [[Bills Rasels|Billa Rasela]] [[1968.—1969. gada NBA sezona|1969. gadā]]? * ... '''[[14. gadsimts p.m.ē.|14. gadsimtā p.m.ē.]]''' bija [[Mikēnu civilizācija]]s ziedu laiki [[Grieķija|Grieķijā]]? * ... '''[[margarīns]]''' tika izstrādāts kā alternatīva [[sviests|sviestam]] un ir kļuvis populārs dažādu ēdienu un konditorejas izstrādājumu pagatavošanā, tomēr, salīdzinājumā ar sviestu, margarīnam ir augsts piesātināto [[taukskābes|taukskābju]] saturs, kas ir saistīts ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:ET Axum asv2018-01 img34 view from hill.jpg|border|right|200px]] * ... [[Etiopija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Aksuma]]''' <small>(attēlā)</small> ir sena pilsēta, tā bija [[Aksumas valsts]] galvaspilsēta no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 10. gadsimtam mūsu ērā? * ... tiešsaistes [[enciklopēdija|enciklopēdiju]] [[angļu valoda|angļu valodā]], kas pastāvēja no 1999. līdz 2003. gadam, '''''[[Nupedia]]''''' izveidoja [[Džimijs Veilss]], kurš ir arī [[Vikipēdija]]s izveidotājs? * ... plašāku popularitāti '''[[Putina pils]]''' ieguva [[2021. gads|2021. gadā]], kad [[Krievija]]s opozicionārs [[Aleksejs Navaļnijs]] publicēja dokumentālo filmu "[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sugar apple on tree.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zvīņainā anona|zvīņainās anonas]]''' [[auglis]] <small>(attēlā)</small> ir ēdams un sarunvalodā tiek saukts par cukurābolu? * ... [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Zviedrija]]s karaspēks [[feldmaršals|feldmaršala]] [[Roberts Duglass|Roberta Duglasa]] vadībā no '''[[Emburgas pils]]''' pa [[Lielupe|Lielupi]] laivās uzbruka [[Jelgava]]i un sagūstīja [[hercogs Jēkabs|hercogu Jēkabu]]; kara laikā sagrauto Emburgas pili pēc tam vairs neatjaunoja? * ... 2015.—2016. gada sezonā '''[[Erans Zahavi]]''' uzstādīja [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas futbola Premjerlīgas]] rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem sezonas laikā (35 vārti), un tādu pašu rekordu 2019. gadā viņš uzstādīja arī [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgā]] (29 vārti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roger Vadim - still.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]] '''[[Rožē Vadims]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis precējies ar [[Brižita Bardo|Brižitu Bardo]] un [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]], bet no 1961. līdz 1964. gadam viņa partnere bija [[Katrina Deneva]]? * ... [[Gajāna]]s rietumu daļas '''[[Esekibo]]''', kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no Gajānas teritorijas, piederību apstrīd [[Venecuēla]]? * ... no 7. līdz 11. gadsimtam pastāvējusī '''[[Šrīvidžaja]]''' bija pirmā valsts, kas dominēja lielākajā daļā [[Dienvidaustrumāzija]]s rietumu jūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK3B0118 polsstok dames mccartney.jpg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā debitējot [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]], 19 gadu un 252 dienu vecumā '''[[Elaiza Makartnija]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] ar rezultātu 4,80 m, kļūstot par jaunāko olimpisko medaļnieci šajā disciplīnā un uzstādot [[Jaunzēlande]]s rekordu? * ... '''[[drukas spiede|drukas spiedi]]''' jeb iespiedmašīnu [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] izgudroja [[Johans Gūtenbergs]], un tā palīdzēja padarīt [[grāmata]]s un citus rakstus pieejamus plašām cilvēku masām, ne tikai atsevišķiem cilvēkiem? * ... [[Rīga]] ir vienīgā [[galvaspilsēta]], kuru šķērso '''[[57. ziemeļu paralēle]]''' un '''[[24. austrumu meridiāns]]''', tādēļ tos reizēm dēvē par Rīgas paralēli un Rīgas meridiānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jean Thurel 1788 (1804), par Antoine Vestier.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s armijas [[karavīrs]] fuzilieris ar ārkārtīgi ilgu militāro karjeru '''[[Žans Tirels]]''' <small>(attēlā)</small> piedzima [[Luijs XIV|Luija XIV]] valdīšanas laikā, bet miris [[Napoleons Bonaparts|Napoleona I]] valdīšanas laikā un dzīvoja trīs dažādos gadsimtos? * ... [[erotika|erotisko]] romānu [[rakstniece]]s '''[[Karīna Gleitnere|Karīnas Gleitneres]]''' pirmais [[romāns]] "Saplēstās mežģīnes" tika izdots 2017. gadā, un kopš tā laika autore ir izdevusi vairākus citus romānus, "gūstot Latvijas mērogam neraksturīgus panākumus"? * ... '''[[ziemas saulgrieži|ziemas saulgriežus]]''' sauc arī par ziemas saulstāvjiem jeb solstīciju, jo pirms un pēc saulgriežiem [[Saule]] vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs [[horizonts|horizonta]], tāpat [[ēna|ēnu]] garums mainās ļoti lēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 12.5 km Pursuit by Sandro Halank–055.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem|biatlona masu startā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Norvēģija]]s sportists '''[[Juhanness Tīngnēss Bē]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva savu ceturto zelta medaļu [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Papes Ornitoloģisko pētījumu centrs]]''' darbojas kopš [[1966. gads Latvijā|1966. gada]] rudens, veicot pētījumus rudens migrācijas sezonā: ceļojošo [[putni|putnu]] un [[sikspārņi|sikspārņu]] ķeršanu un gredzenošanu? * ... '''[[3. tūkstošgade pirms mūsu ēras|3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras]]''' lielākoties pasaulē bija [[akmens laikmets]], bet atsevišķās teritorijās notika pāreja uz [[bronzas laikmets|bronzas laikmetu]] un attīstījās pirmās lielās civilizācijas — [[Senā Ēģipte]], [[Senā Divupe]], [[Senā Indija]] un [[Senā Ķīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bastogne JPG02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Beļģija]]s pilsēta '''[[Bastoņa]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[riteņbraukšana]]s sacensību [[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] pusceļā, kas ir vienas no senākajām un prestižākajām viendienas sacensībām profesionālās [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensību kalendārā un pirmoreiz notika [[1892. gads|1892. gadā]]? * ... šaušanai ar '''[[muskete|musketi]]''' [[musketieri]] izmantoja furketi jeb balsta dakšu? * ... sākotnēji '''[[abra]]s''' izgatavoja no gareniski pāršķelta un izdobta koka [[stumbrs|stumbra]], bet no 19. gadsimta tās sāka izgatavot mucenieki no [[apse]]s, [[liepas]], [[bērzi|bērza]] vai citas [[koksne]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cephalodiscus nigrescens.jpg|border|right|200px]] * ... ir zināmas ap 25 mūsdienās dzīvojošas '''[[spārnžauņi|spārnžauņu]]''' sugas <small>(attēlā ''Cephalodiscus nigrescens'')</small>, taču zināmi arī vairāku simtu izmirušu [[Ģints (bioloģija)|ģinšu]] pārstāvji, no kuriem daži ir pat no [[Kembrijs|kembrija]] perioda? * ... lai arī katras valsts [[jurisdikcija]]i parasti ir savi [[kuģniecība]]s nozares [[tiesību akti]], industrijas starptautiskā daba un nepieciešamība pēc vienveidības kopš 20. gadsimta sākuma ir novedusi pie ievērojamas starptautisko '''[[kuģošanas tiesības|kuģošanas tiesību]]''' attīstības? * ... [[angļi|angļu]] [[futbolists]] un futbola [[treneris]] '''[[Harijs Rednaps]]''' ir tēvs futbolistam [[Džeimijs Rednaps|Džeimijam Rednapam]] un tēvocis [[Frenks Lampards|Frenkam Lampardam]], kurš pie viņa spēlēja ''[[West Ham United]]'' rindās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodora mosaic - Basilica San Vitale (Ravenna) v2.jpg|border|right|150px]] * ... pēdējā [[Romas imperators|Romas imperatora,]] kuram dzimtā valoda bija [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Justiniāns I|Justiniāna I]] dzīvesbiedre '''[[Teodora]]''' <small>(attēlā)</small> izcēlās ne tikai ar skaistumu, bet arī izcilu prātu, tālredzību un aukstasinību, un, būdama enerģiska, uzņēmīga, valdonīga un viltīga, bija patstāvīga [[Bizantijas Impērija|Bizantija]]s politikā un galma intrigās? * ... '''[[Rafaha]]s''' dienvidu daļā atrodas [[Ēģipte]]s un [[Gazas josla]]s robežšķērsošanas punkts; līdz brīdim, kad [[Hamās]] [[2007. gads|2007. gadā]] pārņēma Gazas joslu, šo robežšķērsošanas punktu kontrolēja [[Izraēla]] un [[Eiropas Savienība]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Jēkabs Kalenda]]''' pirms bobsleja nodarbojās ar [[smaiļošana|smaiļošanu]], ir piedalījies Eiropas čempionātā junioriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Parazoanthus axinellae (Schmidt, 1862) 0.jpg|border|right|200px]] * ... parasti '''[[zooīdi]]''' ir [[Daudzšūnu dzīvnieki|daudzšūnu]] koloniāli organismi, kuru uzbūve ir līdzīga radniecīgiem savrupiem organismiem <small>(attēlā [[Sešstarainie koraļļi|sešstarainā koraļļa]] ''Parazoanthus axinellae'' zooīdi)</small>? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] [[rakstnieks|rakstnieka]] un [[retorika]]s skolotāja '''[[Apūlijs|Apūlija]]''' ievērojamākais darbs "Zelta ēzelis" ("Metamorfoze") tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem pilnvērtīgajiem [[proza]]s darbiem pasaulē? * ... lai [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] filma '''"[[Janvāris (filma)|Janvāris]]"''', kuras sižets norisinās [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] janvārī [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]], vairāk vizuāli līdzinātos 1990. gadiem un tajā iekļautajiem oriģinālajiem dokumentālajiem videokadriem, filmas uzņemšanā izmantotas astoņu milimetru un ''Betacam'' formātu [[video kamera|kameras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svedjenäva-2788 - Flickr - Ragnhild & Neil Crawford.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bohēmijas gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk sastopama [[Zviedrija|Zviedrijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti; tā ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā? * ... [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] un daļējas [[mobilizācija]]s izsludināšana, pēc ekspertu domām, būs demogrāfisks pārbaudījums [[Krievija]]i, kura pārdzīvo '''[[demogrāfiskā krīze Krievijā|demogrāfisko krīzi]]'''? * ... '''[[radioterapija|radioterapiju]]''' jeb staru terapiju, kurā izmanto [[jonizējošais starojums|jonizējošo starojumu]], lai iznīcinātu vai ierobežotu [[audzējs|audzēja]] augšanu, izmanto gan [[ļaundabīgs audzējs|ļaundabīgu audzēju]], gan labdabīgu audzēju ārstēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dodgers at Nationals (53677192000) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads sportā|2023. gadā]] [[Japāna]]s [[beisbols|beisbola]] spēlētājs '''[[Šohei Otani]]''' <small>(attēlā)</small> parakstīja 10 gadu līgumu ar [[Losandželosas "Dodgers"]] 700 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] vērtībā, kas kļuva par rekordlīgumu beisbola un visu Ziemeļamerikas sporta veidu vēsturē? * ... '''[[Kagajana]]''' [[Lusonas sala]]s ziemeļos ir [[Filipīnas|Filipīnu]] garākā [[upe]] un lielākā pēc ūdens caurplūdes? * ... '''[[Varakļānu vēsture|Varakļāni vēsturē]]''' pirmo reizi pieminēti 1226. gadā, kad ''Warka'' minēts kā novads, kuru [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam, bet 1483. gadā pirmoreiz minēta apdzīvota vieta tagadējās [[Varakļānu pilsēta]]s vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enteropneusta USNM 1431735, MBIO32531, BMOO 08254 - Specimen Image.jpg|border|right|200px]] * ... lai iegūtu barību, daudzi '''[[zarnelpotāji]]''' <small>(attēlā ''Balanoglossus sp.'')</small> rij smiltis vai dubļus, kas satur organiskās vielas un [[Mikroorganismi|mikroorganismus]] (to sauc par detrīta barošanos), bet cita metode, ko daži zarnelpotāji izmanto barības iegūšanai, ir suspendēto organisko vielu daļiņu un mikroorganismu izfiltrēšana no ūdens, ko sauc par suspensijas barošanos? * ... saskaņā ar [[1897. gads|1897. gada]] [[tautas skaitīšana]]s rezultātiem '''[[Vjatkas guberņa]]''' ar vairāk nekā 3 miljoniem iedzīvotāju bija otrā visvairāk apdzīvotā guberņa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] aiz [[Kijivas guberņa]]s? * ... [[Itālija]]s '''[[Pantellerija (komūna)|Pantellerijas komūna]]''' atrodas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] uz vulkāniskās [[Pantellerija]]s salas starp [[Sicīlija|Sicīlijas salu]] un [[Āfrika|Āfriku]] (68 km līdz Āfrikai)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Indonesian Rupiah (IDR) banknotes.png|border|right|200px]] * ... '''[[Indonēzijas rūpija]]''' <small>(attēlā)</small> sīkāk dalās 100 senos, bet augstās [[inflācija]]s dēļ šāda nauda ikdienā netiek lietota; 2023. gada decembrī vienas Indonēzijas rūpijas vērtība bija 0,000059161595 [[eiro]]? * ... režisore [[Linda Olte]] sākotnēji apsvēra veidot [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]], taču trīs gadu garumā, pētot [[bērnu nams|bērnu namus]], runājot ar darbiniekiem, bērniem un speciālistiem, domu par dokumentālo filmu atmeta, bet tā vietā tapa sociāla [[drāmas filma|drāma]] '''"[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]"''', kas ietver visu to dokumentalitāti, kas sakrāta trīs gados? * ... '''[[Pī diena|Pī dienu]]''' par godu [[matemātika]]s konstantei [[pī]] (π) atzīmē [[14. marts|14. martā]] (3/14), kas sakrīt ar pī vērtību, ja to noapaļo ar diviem cipariem aiz komanta (3,14)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potato-Chips.jpg|border|right|200px]] * ... par '''[[kartupeļu čipsi|kartupeļu čipsu]]''' <small>(attēlā)</small> dzimteni uzskata [[Anglija|Angliju]]? * ... '''[[Plimuta (Masačūsetsa)|Plimuta]]''' ir nozīmīga vieta [[ASV vēsture]]i un kultūrai, šeit atradās kolonija, ko [[1620. gads|1620. gadā]] dibināja ar kuģi ''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'' atceļojušie angļu kolonisti (''Pilgrim Fathers''), izveidojot [[Jaunanglija|Jaunangliju]]; šeit notika arī pirmās [[Pateicības diena]]s svinības? * ... '''[[vendu valoda]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Zimbabve|Zimbabvē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shining Cranesbill (Geranium lucidum) - geograph.org.uk - 4065306.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[spožā gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti rets ievazāts (adventīvs) augs, kurš šeit ir ārpus dabiskā izplatības apvidus? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s [[televīzija]]s [[Detektīvs|detektīvseriālu]] '''"[[Nāve paradīzē]]"''' filmē [[Francijas aizjūras departamenti|Francijas aizjūras departamentā]] [[Gvadelupa|Gvadelupā]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnām]] piederošās '''[[Babujanas salas]]''' ir vulkāniskas izcelsmes, lielākoties kalnainas un atrodas aktīva [[vulkānisms|vulkānisma]] zonā; jaunākā no salām — Didikasa — radās [[1952. gads|1952. gadā]] zemūdens [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirduma]] rezultātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Estragon 1511.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[estragons|estragonam]]''' <small>(attēlā)</small> ir lineāras un šauras [[lapas]], kuras izžāvējot iegūst [[garšviela|garšvielu]] ar spēcīgu, saldenu garšu? * ... '''[[PSRS Tautas deputātu kongress]]''' bija vēlēts [[Padomju Savienība]]s [[parlaments]], kas darbojās [[perestroika]]s laikā no [[1989. gads|1989. gada]] 25. maija līdz [[1991. gads|1991. gada]] 5. septembrim? * ... [[Indija]]s [[Gudžarātas štats|Gudžarātas štatā]] esošā '''[[Rādžkota]]''' bija viena no straujāk augošajām [[pilsēta|pilsētām]] pasaulē laika posmā no 2006. līdz 2020. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv. Viktora kapela.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā 1960. gados draudzei atsavinātajā '''[[Varakļānu Svētā Viktora kapela|Varakļānu Svētā Viktora kapelā]]''' <small>(attēlā)</small> tikuši glabāti [[kolhozs|kolhoza]] graudi, bet pazemes telpās saimniekojuši vandaļi un dzērāji? * ... '''[[Batanas salas|Batanas salās]]''' un neapdzīvotajās Balintangas salās esošā '''[[Batanesa]]''' ir mazākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Filipīnu provinces|province]] gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita? * ... '''[[lingala]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Kongo Republika|Kongo Republikā]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrick Dempsey SiriusXM.jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris]] '''[[Patriks Dempsijs]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[sacīkšu braucējs]], piedalījies Deitonas un [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]]? * ... svarīgākie '''[[agroklimatiskie rādītāji]]''' [[Latvija]]s apstākļos ir [[temperatūra]] un [[mitrums]] veģetācijas periodā un zemākās temperatūras pārziemošanas laikā vai miera periodā? * ... '''[[banānu dzimta|banānu dzimtā]]''' klasificētie augi ir [[lakstaugi]] ar viltus [[Stumbrs|stumbru]], kuru veido pārklājošies [[lapas|lapu]] bazālie apvalki, kas liek dažiem dzimtas pārstāvjiem izskatīties kā [[koksne]]s kokiem; šāds stumbrs var sasniegt pat 15 metru augstumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Copenhagen Metro escalators.jpg|border|right|200px]] * ... salīdzinājumā ar [[lifts|liftu]] '''[[eskalatori]]''' <small>(attēlā eskalatori [[Kopenhāgena]]s metro)</small> spēj nodrošināt lielāku cilvēku plūsmu starp stāviem, tomēr tie ir lielāki un aizņem vairāk vietas nekā lifti? * ... daži kritiķi apgalvo, ka '''[[vēja parki]]em''' ir negatīva ietekme uz cilvēku [[veselība|veselību]], taču lielākā daļa pētnieku uzskata, ka šie apgalvojumi ir aplami un pieskaitāmi [[pseidozinātne]]i? * ... '''[[Pirmais Ķīnas—Japānas karš]]''' noslēdzās ar Simonoseki līgumu, kurā [[Ķīna]] atzina [[Japānas Impērija]]s pretenzijas uz [[Korejas pussala|Korejas pussalu]]; pēc šī kara ļoti pasliktinājās ķīniešu varenība, un citām valstīm kļuva vieglāk iegūt ietekmi par dažādām ķīniešu pārvaldītajām sfērām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Bout.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] 8. decembrī [[ASV]] uz 25 gadu cietumsodu notiesātais ieroču [[kontrabandists]] '''[[Viktors Buts]]''' <small>(attēlā)</small> atgriezās [[Krievija|Krievijā]] pēc tam, kad tika apmainīts pret amerikāņu [[basketboliste|basketbolisti]] Britniju Graineri, kura Krievijā bija notiesāta par [[Narkotikas|narkotiku]] [[Kontrabanda|kontrabandu]]? * ... '''[[1655. gads Latvijā|1655. gada]]''' jūlijā, [[Zviedrija]]s karaspēkam no [[Zviedru Vidzeme]]s iebrūkot [[Poļu Livonija]]s teritorijā, sākās [[Otrais Ziemeļu karš]] par [[Livonija]]s mantojumu? * ... saskaņā ar [[jūdaisms|jūdaisma]] mītiem, '''[[Lilita]]''' bija pirmā sieviete, ko Dievs radījis kopā ar pirmo cilvēku, [[Ādams|Ādamu]], tomēr viņa atteicās pakļauties Ādamam un tika izdzīta no [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārza]], pēc tam kļūstot par dēmonisku būtni, kas asociēta ar [[nakts|nakti]] un seksualitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavlova Cake.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pavlovas kūka]]''' <small>(attēlā)</small> tika radīta par godu slavenajai krievu baletdejotājai [[Anna Pavlova|Annai Pavlovai]], kas 20. gadsimta 20. gados viesojās [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]? * ... 2004. gada [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Austrija]]s kopražojuma [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskās]] [[kara filma]]s '''"[[Sakāve]]"''' darbība norisinās [[Berlīnes kauja]]s laikā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēgumā un ataino pēdējās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] (atveido [[Bruno Gancs]]) dienas? * ... '''[[Polijas—Lietuvas karš]]''' beidzās ar [[1920. gads|1920. gada]] 7. oktobrī parakstīto Suvalku vienošanos, ar ko tika noslēgts [[pamiers]] un noteiktas robežas starp [[Polija|Poliju]] un [[Lietuva|Lietuvu]], bet [[Viļņas apgabals]] tika pievienots Polijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial image of Stromboli (view from the northeast).jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]i piederošais '''[[Stromboli |Stromboli vulkāns]]''' <small>(attēlā)</small> nav norimis jau vairāk nekā 2000 gadus; tas ir viens no visaktīvākajiem [[vulkāni]]em pasaulē? * ... turpinoties [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajam Ziemeļu karam]] '''[[1659. gads Latvijā|1659. gadā]]''' [[Zviedrija|zviedru]] sagūstīto [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogu]] [[hercogs Jēkabs|Jēkabu]] un viņa ģimeni no [[Jelgava]]s pārveda uz [[Rīga|Rīgu]], bet vēlāk deportēja uz [[Ivangoroda]]s cietoksni [[Ingrija]]s rietumos? * ... laikā, kad [[spāņi]] iekaroja [[Kanāriju salas]], to pamatiedzīvotāji '''[[guanči]]''' pretojās iekarotājiem un turpmākajos gados lielākā daļa tika iznīcināti vai pārdoti [[verdzība|verdzībā]], bet atlikušie guanči sajaucās ar spāņiem, pievēršoties [[kristietība]]i un zaudējot savu dzimto valodu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Republic of Genoa.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Dženovas Republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> bija viena no vadošajām [[tirdzniecība]]s un jūras valstīm [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], izslavēta ar savu tirgotāju, jūras pārvedumu un [[banka|banku]] darbību? * ... kā jaunākie '''[[Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums|Latvijas Nemateriālais kultūras mantojuma]]''' sarakstā [[2023. gads|2023. gadā]] tika iekļauti [[Bārta]]s kultūrtelpa, sēņu [[Sēņošana|vākšana]] un [[Sēņu kulinārija|izmantošana]], Ziemeļlatgales celu jostiņu [[aušana]]s tradīcija un [[Piebalga]]s kultūrtelpa? * ... [[Zviedri|zviedru]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]] '''[[Lase Halstrēms]]''' kļuva pazīstams kā režisors gandrīz visiem popgrupas ''[[ABBA]]'' mūzikas video, bet vēlāk kļuvis par [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominētu kinorežisoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - Ligita Gintere.jpg|border|right|200px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Ligita Gintere]]''' <small>(attēlā)</small> no 2009. gada līdz 2021. gadam bija [[Jaunpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jaunpils novada domes priekšsēdētāja]] — vienīgā tā vadītāja [[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] pastāvēšanas vēsturē? * ... '''[[1662. gads Latvijā|1662. gadā]]''' bijušā [[Livonija]]s karaļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] mirstīgās atliekas ar kuģi no [[Piltene]]s aizveda uz [[Dānija|Dāniju]], lai tās pārapbedītu [[Roskildes katedrāle|Roskildes katedrālē]]? * ... [[Islāms|Islāma]] tradīcijā '''[[Arafāta kalns]]''' netālu no [[Meka]]s ir vieta, no kuras [[Muhameds]] [[632. gads|632. gada]] 6. martā teica savu pēdējo sprediķi; stāvēšana Arafāta kalnā musulmaņiem ir [[Hādžs|Hādža]] centrālais notikums, kura laikā ticīgie lūdz [[Allāhs|Allāhu]] piedot viņu grēkus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Autodromo aerea poster.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s '''[[Imola]]s''' komūna ir ievērojama ar to, ka tur atrodas [[Enco un Dino Ferrāri autodroms]] <small>(attēlā)</small>, kur norisinās ''[[Formula 1]]'' posms Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'', bet iepriekš šajā trasē norisinājās [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]? * ... '''[[herpetoloģija]]''' ir [[zooloģija]]s nozare, kas pēta [[abinieki|abiniekus]] un [[rāpuļi|rāpuļus]]? * ... kopš seriāla '''"[[Midsomeras slepkavības]]"''' pirmizrādes 1997. gadā tam ir bijuši divi galvenie varoņi: [[Džons Netlss]] kā vecākais detektīvinspektors '''[[Toms Bārnabijs]]''' līdz viņa aiziešanai no seriāla 13. sezonas beigās; pēc tam [[Nīls Dadžens]] kā vecākais detektīvinspektors Džons Bārnabijs, Toma jaunākais brālēns, kopš 14. sezonas sākuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Clear sky afternoon on the Ipswich Waterfront.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ipsviča]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no senākajām [[Anglija]]s [[pilsēta|pilsētām]]: [[Romas impērija]]s laikos pie mūsdienu [[Fīlikstova]]s bija romiešu nocietinājums, bet Ipsvičas apvidū atradās romiešu fermeru villas, kas iespējams, bijis apvidus administratīvais komplekss? * ... '''[[1721. gads Latvijā|1721. gada]]''' 10. septembrī [[Zviedrijas karalis]] Frederiks I parakstīja [[Nīštates miera līgums|Nīštates miera līgumu]], kurā [[Krievijas cars|Krievijas caram]] [[Pēteris Lielais|Pēterim I]] cedēja īpašuma tiesības uz [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] iekarotajām [[Livonija]]s, [[Igaunija]]s, [[Ingrija]]s provincēm un daļu no [[Karēlija]]s? * ... gada [[nokrišņu daudzums]] '''[[Nūbijas tuksnesis|Nūbijas tuksnesī]]''' nepārsniedz 25 mm, bet dažos gados [[nokrišņi|nokrišņu]] nav vispār? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia juncea.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[strelīciju ģints]]''' <small>(attēlā ''Strelitzia juncea'')</small> ir nosaukta par godu [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]]i? * ... saistībā ar [[islāms|islāma]] vēsturi, '''[[Kūfa]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] ir nozīmīga pilsēta; šeit atradās pirmā [[šiītu islāms|šiītu]] līdera [[Alī ibn Abū Tālibs|Alī ibn Abū Tāliba]] rezidence, un viņa māja ir šiītu musulmaņu svētā vieta? * ... [[Padomju Savienība]]s uzvara pār [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[Krievija|Krievijā]] ir īpaši izmantota [[Krievijas propaganda|propagandas]] nolūkos, attīstot '''[[Uzvaras kults|Uzvaras kultu]]''', lai attaisnotu agresīvu [[Ārpolitika|ārpolitiku]] un pastiprinātu militārismu [[Putinisms|putinisma]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:1718 Merk Grenadier Lange Kerls anagoria.JPG|border|right|150px]] * ... palielinoties gara auguma karavīru skaitam [[Prūsija]]s armijas 6. vecais prūšu [[kājnieki|kājnieku]] [[Pulks (armija)|pulks]] ieguva iesauku '''"[[Potsdamas milži]]"'''; pulka karavīru minimālais augums bija 1 metrs 88 centimetri <small>(attēlā grenadieris no [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdriha Vilhelma I]] Sarkanā bataljona)</small>? * ... 624. gada '''[[Bedras kauja]]''' ir ļoti nozīmīga [[islāms|islāma]] vēsturē, jo tiek uzskatīta par pirmo lielo [[musulmaņi|musulmaņu]] uzvaru: šajā kaujā [[Muhameds|Muhameda]] vadītie musulmaņi pieveica [[kuraišīti|kuraišītus]], lai gan kuraišītu armija bija daudz lielāka par Muhameda sekotāju karaspēku? * ... neraugoties uz sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām pārmaiņām kopš [[Padomju Savienība|PSRS]] laikiem, 2023. gadā [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] bija vislielākais '''[[krievu diaspora]]s''' īpatsvars (aptuveni 22 % no visiem [[iedzīvotāji]]em) starp visām pasaules valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haeckel Cystoidea.jpg|border|right|150px]] * ... viena no izmirušajām [[Adatādaiņi|adatādaiņu]] [[Klase (bioloģija)|klasēm]] '''[[jūras lodītes]]''' <small>(attēlā)</small> ārīgi atgādina [[jūras lilijas]], taču atšķirībā no tām jūras lodītēm ķermenis bija lodveidīgs, nevis kausveidīgs? * ... '''[[Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte|Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāti]]''' ir absolvējuši 43 [[Nobela prēmija]]s laureāti? * ... [[Pakistāna]]s [[Beludžistāna (province)|Beludžistānas provinces]] administratīvais centrs '''[[Kveta]]''' atrodas tuvu Pakistānas un [[Afganistāna]]s robežai, līdz ar to tā ir stratēģiski svarīga pilsēta saistībā ar reģiona drošības jautājumiem un robežkontroli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marina Grande Capri.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s sala '''[[Kapri]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[kūrorts|kūrortvieta]] kopš [[Romas Republika]]s laikiem? * ... '''[[mormoņu ticība]]''', ko 19. gadsimta 20. un 30. gados aizsāka [[Džozefs Smits]], ir Pēdējo dienu svēto kustības reliģiskā tradīcija un teoloģija, par kuru nav vienprātības, vai tā ir [[sekta]], mistisks kults, jauna reliģija, baznīca, cilvēku grupa vai amerikāņu subkultūra? * ... '''[[Āzijas attīstības banka]]s''' galvenā mītne atrodas [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Galvaspilsētas reģions (Filipīnas)|galvaspilsētas reģionā]], [[Mandalujonga|Mandalujongā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia reginae 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] savvaļā augošajai '''[[karaliskā strelīcija|karaliskajai strelīcijai]]''' <small>(attēlā)</small> nav [[Stumbrs|stumbra]], bet daudzās [[lapas]] stingros, cietos, garos kātos veido varenu, 1—1,5 m augstu puduri? * ... kopš '''[[kosmosa izpēte]]s''' straujas attīstības sākuma 20. gadsimta 60. gados '''[[planetoloģija]]''' spēj pētīt [[planēta]]s ne tikai veicot [[novērojums|novērojumus]] ar [[teleskops|teleskopiem]] no [[Zeme]]s, bet arī nosūtot [[starpplanētu zonde]]s? * ... '''[[81. Zelta globusa balva]]s''' pasniegšanas ceremonijā visvairāk nominācijas, deviņas, ieguva filma "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]" un seriāls "[[Pēctecība]]", kam sekoja "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]" ar astoņām nominācijām, ko atzina arī par [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|labāko filmu drāmas kategorijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles XIII of Sweden.jpg|border|right|150px]] * ... [[1809. gads|1809. gada]] 7. martā [[Kārlstade|Kārlstadē]] sadumpojušās [[Zviedrija]]s karaspēka daļas virzījās uz [[Stokholma|Stokholmu]] un 13. martā ielauzās karaļa apartamentos un arestēja karaļa ģimeni; 29. martā [[Gustavs IV Ādolfs]] atteicās no troņa un [[Rigsdags]] par [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] iecēla viņa tēva brāli '''[[Kārlis XIII|Kārli XIII]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Īri|īru]] [[dzejnieki]] '''[[Tomass Makdona]]''' un '''[[Džozefs Plankets]]''' bija starp septiņiem cilvēkiem, kas parakstīja [[Īrijas Republika]]s dibināšanas proklamāciju, bet [[Lieldienu sacelšanās]] laikā bija vieni no tās līderiem, un par piedalīšanos sacelšanās notikumos tika [[Nāvessods|sodīti ar nāvi]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2024. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''' 40 gadu vecumā [[Kanāda]]s [[daiļslidotāja]] Dianā Stellato-Dudeka kļuva par vecāko sievieti, kas jebkad izcīnījusi zelta medaļu [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|pasaules čempionātā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Map of the Schengen Area.svg|border|right|200px]] * ... [[Īrija]] un [[Kipra]] ir vienīgās [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis, kas nav '''[[Šengenas zona|Šengenas zonā]]''' <small>(attēlā)</small>, taču Kipra ir apņēmusies tai pievienoties nākotnē? * ... [[sērijveida slepkava]] un [[izvarotājs]] '''[[Staņislavs Rogoļevs]]''', kas veica noziegumus [[Latvija]]s teritorijā 20. gadsimta 80. gadu sākumā, veica uzbrukumus vismaz 21 sievietei, no kurām 10 tika noslepkavotas, līdz tika notverts [[Ulbroka|Ulbrokā]], atzīts par pieskaitāmu un ar tiesas lēmumu [[sodīts ar nāvi]] 1984. gadā? * ... [[PSRS maršals]] '''[[Dmitrijs Jazovs]]''' bija [[Padomju Savienība]]s aizsardzības ministrs, līdz viņš tika arestēts par piedalīšanos [[Augusta pučs|1991. gada augusta pučā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of Philip the Arab. Saint-Petersburg, The State Hermitage Museum (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Filips Arābs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[arābi|arābu]] izcelsmes [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]]? * ... vecākais virsnieks, kurš izdzīvoja "[[Titāniks|Titānika]]" katastrofā, '''[[Čārlzs Laigtolers]]''' vēlāk, jau kā atvaļināts flotes [[virsnieks]], tika apbalvots par dalību [[Denkerkas evakuācija|sabiedroto karaspēka evakuācijā no Denkerkas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā]]''' [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] ir [[Lagzdīnes pilskalns]], bet pirmais šajā nominācijā tika izvēlēts [[Veckuldīgas pilskalns]] [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Apo view from Aeon Tower (Davao City; 11-26-2021).jpg|border|right|200px]] * ... potenciāli aktīvais snaudošais [[stratovulkāns]] '''[[Apo]]''' <small>(attēlā [[Davao]] pilsēta ar Apo vulkānu fonā)</small>, kas atrodas [[Mindanao]] salā [[Filipīnas|Filipīnās]], ir valsts augstākā virsotne? * ... '''[[2019. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas]]''' bija labvēlīgas [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvajai partijai]], izcīnot atpakaļ iepriekšējo [[Pārstāvju palāta]]s vairākumu, kas bija iegūts [[2015. gads|2015. gada]] vēlēšanās, un sasniedzot lielāko vairākumu kopš [[1992. gads|1992. gada]] vēlēšanām? * ... [[Romas pāvests]] no 483. gada līdz 492. gadm '''[[Fēlikss III]]''' atteicās parakstīt [[Austrumromas imperators|Austrumromas imperatora]] Zenona dokumentu Henotikonu, kas iezīmēja sākumu [[Rietumu kristietība]]s un [[Austrumu kristietība]]s atdalīšanās procesam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jabbal An-Nour - Makkah (2241558560).jpg|border|right|200px]] * ... [[Meka]]s ziemeļaustrumu pievārtē esošajam '''[[Džebel en Nūrs|Džebel en Nūra]]''' pakalnam <small>(attēlā)</small> ir lielā nozīme [[islāms|islāma]] tradīcijā, jo tā virsotnē atrodas Hiras ala, kurā [[Erceņģelis Gabriels|Džibrils]] [[Muhameds|Muhamedam]] pavēstīja [[Korāns|Korāna]] pirmās atklāsmes? * ... 16. un 17. gadsimtā notikušās '''[[Īrijas kolonizācija]]s''' ietvaros [[īri]]em piederošā zeme tika konfiscēta un nodota kolonistiem no [[Anglija]]s? * ... '''''[[Whiskas]]''''' bija pirmais zīmols, kas izstrādāja vairākus [[kaķu barība]]s aromātus, kas palīdzēja nostiprināt uzņēmuma pozīcijas starptautiskajā tirgū? <!--dyk diena --> [[Attēls:Long Live the USSR! Blueprint for the Brotherhood of all Working Classes of all the World's Nationalities! 1935 (51724375511).jpg|border|right|200px]] * ... viena no '''[[padomju propaganda]]s''' iezīmēm ir vadoņa cildināšana, kas izraisīja [[personības kults|personības kultu]] rašanos <small>(attēlā [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] 1935. gada padomju propagandas plakāts, kurā [[Padomju Savienība]] attēlota kā [[Josifs Staļins|Staļina]] pārraudzīts "visu pasaules tautību strādnieku šķiras brālības paraugs")</small>? * ... [[Krima]]s pussalā lietotais [[gotu valoda]]s [[dialekts]] jeb '''[[Krimas gotu valoda]]''' izzuda 18. gadsimta beigās? * ... visizplatītākā '''[[reliģija Kanādā]]''' ir [[kristietība]] (vairāk nekā 50% iedzīvotāju), un lielākā [[konfesija]] ir [[katoļticība]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Masatoshi Koshiba 2002.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japāna]]s fiziķis '''[[Masatosi Kosiba]]''' <small>(attēlā)</small> [[2002. gads|2002. gadā]] kopā ar Reimondu Deivisu ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par pirmatklājēju ieguldījumu [[astrofizika|astrofizikā]], īpaši par kosmisko [[neitrīno]] noteikšanu"? * ... [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] naktī uz 5. decembri, kas bija [[PSRS Konstitūcija]]s diena, students '''[[Bruno Javoišs]]''' uzkāpa 76 metrus augstajā [[Rīga]]s radiotornī un [[Latvijas PSR karogs|Latvijas PSR karoga]] vietā uzvilka paša šūto sarkanbaltsarkano [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]], tādējādi protestējot pret [[Latvija]]s [[Pārkrievošana|pārkrievošanu]]? * ... '''[[Vācu Šveice]]''' aizņem aptuveni 65% valsts, un ir gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā lielākā [[Šveice]]s daļa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Urban pigeon (22360225255).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[leikisms]]''' izpaužas kā balts kažoka, spalvu vai [[epiderma]]s krāsojums, bet nekad kā [[acis|acu]] pigmentācijas trūkums <small>(attēlā [[mājas balodis]] ar leikismu)</small>? * ... '''[[svatu valoda]]''' jeb sisvati ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Svatini]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]? * ... '''[[Numīdijas valsts]]''' izveidojās pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]], kad [[romieši]], sadarbojoties ar [[numīdieši]]em, novājināja [[Kartāga|Kartāgu]]; Numīdija kļuva par pirmo [[berberi|berberu]] valsti vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:গুরনাহ-ঢাকা-২০২৩.JPG|border|right|150px]] * ... [[2021. gads|2021. gadā]] [[Tanzānija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[rakstnieks]] '''[[Abdulrazaks Gurna]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par bezkompromisa un līdzcietīgo [[koloniālisms|koloniālisma]] seku un [[bēgļi|bēgļu]] likteņu izpēti attēlojumā starp kultūrām un kontinentiem"? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs III]]''' tika ievēlēts jau 606. gadā, bet, gandrīz gadu aizkavējoties [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], pilntiesīgi par pāvestu kļuva 607. gadā, kad viņa pontifikāts ilga no februāra līdz nāvei novembrī? * ... '''[[Pekinas Universitāte]]''' ir viena no prestižākajām un vecākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī pasaulē, regulāri atrodoties starp 50 labākajām [[Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings|universitāšu reitingā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pysanky2011.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lieldienu ola|Lieldienu olu]]''' krāsošana ir tradicionāls rituāls daudzās kultūrās, kur svin [[Lieldienas]] <small>(attēlā saskaņā ar [[ukraiņi|ukraiņu]] tradīcijām krāsotas olas)</small>? * ... [[2005. gads|2005. gadā]] '''[[Andidžona]]s''' pilsētā [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]] notika masu protesti, kurus [[Uzbekistāna]]s valdība ar varu apspieda, pievēršot visas pasaules uzmanību [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumiem šajā valstī? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''' labākais no [[Latvija]]s [[daiļslidotāji]]em bija [[Deniss Vasiļjevs]], kurš izcīnīja 5. vietu, savukārt Sofija Stepčenko, ieņemot 11. vietu, uzrādīja labāko rezultātu Latvijas sieviešu daiļslidošanā kopš [[Angelina Kučvaļska|Angelinas Kučvaļskas]] 4. vietas 2016. gada čempionātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prionailurus viverrinus 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zvejniekkaķis|zvejniekkaķi]]''' <small>(attēlā)</small> labi peld un pamatā barojas tikai ar [[zivis|zivīm]] un citiem [[ūdens]] [[dzīvnieki]]em? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Valentīns (pāvests)|Valentīna]]''' pontifikāts ilga vien 40 dienas [[827. gads|827. gadā]] no augusta līdz oktobrim? * ... '''[[vijas|vijām]]''' nav [[lapas|lapu]] un tās nespēj pašas sev radīt [[hlorofils|hlorofilu]], tāpēc tās parazitē uz citiem [[augi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maranta leuconeura 5zz.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltdzīslu maranta]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir centrālajā un austrumu [[Brazīlija|Brazīlijā]], taču tā plaši tiek audzēta arī kā [[telpaugs]]? * ... '''[[2022. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2022. gada Eiropas čempionātā daiļslidošanā]]''', kas notika [[Tallina|Tallinā]], [[Latvija]]s sportists [[Deniss Vasiļjevs]] izcīnīja bronzas medaļu, kas ir augstākais sasniegums viņa [[daiļslidotājs|daiļslidotāja]] karjerā, taču visos programmas veidos uzvarēja [[Krievija]]s sportisti, kopā iegūstot 9 medaļas no 12 iespējamajām? * ... [[1941. gads|1941. gada]] 7. decembrī, kad [[Pērlhārboras bombardēšana|japāņi uzbruka Pērlhārborai]], līnijkuģi '''''[[USS Arizona (BB-39)|Arizona]]''''' skāra vairākas bruņas caururbjošas [[aviācijas bumba]]s, no kurām viena detonēja ar sprāgstvielu pildītā kuģa korpusa nodalījumā, nogremdējot līnijkuģi un nogalinot 1177 tā virsniekus un apkalpes locekļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1989. gada revolūcijas]]''' veicināja pasaulē lielākās [[komunisms|komunistiskās]] valsts [[Padomju Savienība]]s sabrukumu un atteikšanos no komunistiskajiem režīmiem daudzās pasaules daļās, dažās no kurām valdības gāza vardarbīgi <small>(attēlā [[Berlīnes mūra krišana]] [[1989. gads|1989. gada]] novembrī)</small>? * ... '''[[2024. gada laikapstākļi Latvijā]]''' iegāja vēsturē kā vissiltākais gads novērojumu vēsturē (kopā ar [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadu]]); gada vidējā [[gaisa temperatūra]] [[Rīga|Rīgā]] bija +9,8 °C? * ... viena no retajām ''[[film noir]]'' krāsu filmām '''"[[Niagāra (filma)|Niagāra]]"''' kopā ar citām [[1953. gads|1953. gada]] filmām "[[Džentlmeņi izvēlas blondīnes]]" un "Kā apprecēt miljonāru", bija pirmās, kas padarīja [[Merilina Monro|Merilinu Monro]] par Holivudas seksa simbolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dauģēnu ala un klintis.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Dauģēnu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj arī [[Dauģēnu Lielā ala|Dauģēnu Lielo alu]], kas ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]? * ... '''[[2024. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''', kas notika [[Kauņa|Kauņā]], bija pirmā reize, kad čempionāts norisinājās [[Lietuva|Lietuvā]]? * ... pēc [[verdzība]]s atcelšanas 19. gadsimtā [[ASV]] un citur [[Amerika|Amerikā]] vergu '''[[plantācijas]]''' aizstāja lielas latifundijas, kurās izmantoja galvenokārt algotu un daļēji piespiedu darbu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monaco - panoramio (138).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Montekarlo kazino]]''' <small>(attēlā)</small> atklāts [[1865. gads|1865. gadā]] ar mērķi izvairīties no [[Monako]] valdošās Grimaldi ģimenes [[bankrots|bankrota]]; tradicionāli noteikts, ka pašiem Monako pilsoņiem aizliegts atrasties [[kazino]] telpās? * ... 2023. gadā '''[[Polijas bruņotie spēki|Polijas bruņoto spēku]]''' sastāvā bija 202 tūkstoši profesionālo [[karavīri|karavīru]] un 350 tūkstoši teritoriālās aizsardzības kaujinieku? * ... 2008. gada [[ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Iepazīstieties, spartieši]]"''' nopelnīja vairāk nekā 84 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 30 miljonu liela budžeta, bet saņēma ārkārtīgi negatīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes, un 2009. gadā to nominēja [[Zelta avenes balva]]i piecās kategorijās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederic Passy.jpg|border|right|150px]] * ... [[1901. gads|1901. gadā]] [[Francija]]s [[ekonomists]], [[diplomāts]] un miera aktīvists '''[[Frederiks Pasī]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņa darbu mūža garumā starptautiskajās miera konferencēs, diplomātijā un arbitrāžās"; kopā ar [[Anrī Dināns|Anrī Dinānu]] viņi bija pirmie, kas izpelnījās šo apbalvojumu? * ... [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ [[Starptautiskā Slidošanas savienība]] atcēla '''[[2021. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2021. gada Eiropas čempionātu daiļslidošanā]]''', kam bija jānotiek [[Horvātija]]s galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]], bet 2022. gadā tika paziņots, ka Zagreba kļūs par rīkotājpilsētu 2025. gada Eiropas čempionātam? * ... pēc platības '''[[Arābijas tuksnesis]]''' ir piektais lielākais [[tuksnesis]] pasaulē, trešais lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un lielākais tuksnesis [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wil Lee-Wright foto Rein Traante2017 MG 0419 (32592903182).jpg|border|right|150px]] * ... [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums|Norvēģijas premjerministre]] laika posmā no 2013. līdz 2021. gadam '''[[Erna Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> [[Norvēģija]]s [[parlaments|parlamentā]] Stortingā pirmo reizi tika ievēlēta 1989. gadā? * ... vienā '''[[asins ziedošana]]s''' reizē tiek iegūti 450 ml [[asinis|asins]] un vēl 30 ml pārbaudei, lai veiktu dažāda veida analīzes un pārliecinātos, ka donors ir vesels un tā asinis derīgas? * ... '''[[Lanao ezers]]''' ir [[Mindanao]] salas lielākais ezers, kā arī [[Filipīnas|Filipīnu]] dziļākais un otrs lielākais ezers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Agra 03-2016 10 Agra Fort.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Āgras forts]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru 16. gadsimtā pabeidza celt [[mogulu impērija]]s valdnieks [[Akbars Lielais]], bet 17. gadsimtā pārbūvēja [[Šahs Džahāns]], bija vairāku mogulu valdnieku rezidence? * ... '''[[ziepju opera]]s''' radās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 20. gadsimta 30. gados kā radio [[raidluga]]s, kuru pārtraukumos atskaņoja veļas pulvera un [[ziepes|ziepju]] [[reklāma]]s, jo raidlugas sponsorēja higiēnas preču ražotāji? * ... '''[[Silakalns|Silakalnu]]''' jeb Augsto kalnu [[Lietuva]]s pierobežā, [[Vilces pagasts|Vilces pagastā]] aprakstījis jau [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]]; [[Augusts Bīlenšteins]] uzskatīja, ka pilskalns bija senās [[zemgaļi|zemgaļu]] zemes [[Silene (zeme)|Silenes]] centrs, tomēr [[Ernests Brastiņš]] to par pilskalnu neatzina? <!--dyk diena --> [[Attēls:RFK Jr. Portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 26. ASV veselības un cilvēkresursu sekretārs [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] administrācijā '''[[Roberts Kenedijs jaunākais|Roberts Frensiss Kenedijs jaunākais]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokurora]] un senatora [[Roberts Kenedijs|Roberta Kenedija]] dēls un ASV prezidenta [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] un senatora [[Teds Kenedijs|Teda Kenedija]] brāļadēls? * ... viens no '''[[centrbēdzes spēks|centrbēdzes spēka]]''' izpausmes veidiem ir [[Koriolisa spēks]], kas rodas [[Zeme]]s rotācijas rezultātā? * ... '''[[universālais pamatienākums]]''' nav ieviests nevienā [[valsts|valstī]], kaut gan ir bijuši daudzi projekti, un ideja tiek apspriesta daudzviet? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation_cliff,_Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Neļķu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj divas [[alas]] un [[avots|avotu]]: Mazsalacas Velnala atrodas uz dienvidiem no lielākā atseguma, bet lejpus tās atrodas Velna Skābumbaļļa — ala un avots? * ... lielāko tiesu no '''[[Vilces pilskalns|Vilces pilskalna]]''' plakuma ir iznīcinājusi [[Vilces upe]]s [[erozija]]? * ... [[Jaunskotija|Jaunskotijā]] dzimušais [[amerikāņi|amerikāņu]] jūrnieks, ceļotājs un rakstnieks '''[[Džošua Slokams]]''' bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē apkuģojis apkārt pasaulei? <!--dyk diena --> [[Attēls:(2022) วัดอรุณราชวรารามราชวรมหาวิหาร เขตบางกอกใหญ่ กรุงเทพมหานคร,Wat Arun Ratchawararam Ratchaworamahawiharn (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī viens no [[Taizeme]]s galvaspilsētas [[Bangkoka]]s simboliem '''[[Vataruns]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts vismaz 17. gadsimtā, tā centrālais elements — prangs celts 19. gadsimta sākumā, karaļu Ramas II un Ramas III valdīšanas laikā? * ... 20. gadsimta 60. gadu vidū '''''[[Daily Mirror]]''''' ikdienas pārdošanas apjomi pārsniedza 5 miljonus eksemplāru, un kopš tā laika to nav spējis atkārtot neviens cits [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ikdienas (kas neiznāk svētdienās) [[laikraksts]]? * ... '''[[Gruzijas guberņa]]''' tika izveidota [[1801. gads|1801. gadā]] uz [[Gruzija]]s zemēm, kas saskaņā ar manifestu par Austrumgruzijas aneksiju kļuva par [[Krievijas Impērija]]s sastāvdaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conium maculatum Hauxley 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[plankumainais suņstobrs|plankumainajam suņstobram]]''' <small>(attēlā)</small> ir ārkārtīgi [[inde|indīga]] sula, kas satur koniīnu — vielu, kas ietekmē zīdītāju [[centrālā nervu sistēma|centrālo nervu sistēmu]], izraisot muskuļu paralīzi, kā rezultātā var apstāties [[elpošana]] un iestāties [[nāve]]? * ... '''[[gaļas balodis|gaļas baložu]]''' audzēšana kā rūpnieciskās putnkopības nozare ir attīstīta [[ASV]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] [[karagūstekņi]] lietoja terminu '''"[[elles kuģi]]s"''', lai apzīmētu tirdzniecības kuģus, ko [[Japānas Impērija]] rekvizēja, lai pārvadātu karagūstekņus un piespiedu strādniekus uz dažādām Japānas kontrolē esošām vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sternula albifrons 2 - Little Swanport.jpg|border|right|200px]] * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]] izraudzījās [[Piekraste|jūras piekrastē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] ligzdojošo '''[[mazais zīriņš|mazo zīriņu]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada putns Latvijā|Gada putnu Latvijā]]? * ... pēc [[Alžīrija]]s neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 60. gadu sākumā gandrīz visi '''[[Franču Alžīrija]]s''' eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji pameta valsti? * ... [[1929. gads Latvijā|1929. gada]] 25. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] notika '''[[Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām|Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām]]''' dibināšana; par biedrības priekšsēdētāju kļuva [[Rainis]], bet pēc viņa nāves vadību pārņēma [[Oto Skulme]], vēlāk to vadīja [[Pāvils Rozītis]], [[Jānis Jaunsudrabiņš]], [[Eduards Smiļģis]] un [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fuyu Persimmon (Diospyros Kaki).jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[Japānas hurma]]s''' <small>(attēlā)</small> [[latviski|latviskais]] nosaukums norāda uz [[Japāna|Japānu]], tā dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna (reģions)|Ķīna]]? * ... [[Baltijas jūra]]s salās, [[Igaunija]]s rietumu un [[Skandināvija]]s dienvidaustrumu piekrastē sastopamais '''[[košsarkanais pērkonamoliņš]]''' ir arī [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti sastopama suga — kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām zināma atradne [[Venta]]s ielejā augšpus [[Kuldīga]]s? * ... [[Fanerozojs|fanerozojā]] bija pieci lieli '''[[masveida izmiršana]]s''' gadījumi, bet [[Krīta-terciāra masveida izmiršana|pēdējā masveida izmiršana]] notika pirms aptuveni 65 miljoniem gadu, un tā vislabāk ir pazīstama ar [[Dinozauri|dinozauru]] izmiršanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bay leaf pair443.jpg|border|right|200px]] * ... daudzas '''[[lauru dzimta]]'''s augu sugas ir ļoti [[Indīgs augs|indīgas]] <small>(attēlā [[lauru lapas]], ko izmanto [[kulinārija|kulinārijā]] kā [[garšaugs|garšaugu]])</small>? * ... sakarā ar augsto [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vasarā [[Persijas līcis|Persijas līča]] reģionā un [[Kataras futbola izlase]]s dalību [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausa izcīņā]] [[Katara|Katarā]] notikušais '''[[2023. gada Āzijas kauss futbolā]]''' tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... 2005. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[politiskā trillera filma]] '''"[[Tulks (filma)|Tulks]]"''' ir pirmā filma, kas filmēta [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s galvenajā mītnē [[Ņujorka|Ņujorkā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rettichschwarzrund.jpg|border|right|150px]] * ... dažos avotos ir minēts, ka '''[[rutks]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[tīruma pērkone]]s [[pasuga]], turpretī citi autori uzskata, ka rutki un [[redīsi]] ir atsevišķa pērkoņu ģints [[suga]]? * ... tāpat kā daudzām bezpriesteru piekrišanām, '''[[Vecticībnieku Pomoras baznīca]]i''' nav trīs līmeņu hierarhijas; [[vecticībnieki|vecticībnieku]] pomoriešu vidū pieņemtos [[Sakraments|sakramentus]] ([[Kristības|kristīšana]], grēksūdze) veic kopienas biedri? * ... [[Irāna|Irānā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] sastopamajai '''[[tališu valoda]]i''' visradniecīgākā ir [[kurdu valoda]] (jo īpaši tās [[zazaki]], gorani un kurmandži dialekti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wat Phra Sri Sanphet, Ayutthaya Historical Park, Thailand.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ajutaja]]''' <small>(attēlā)</small> bija Ajutajas Karalistes galvaspilsēta, ar pārtraukumiem, no 1351. gada līdz 1767. gadam, kad to nopostīja [[birmieši]]? * ... '''[[puritāņi]]''', kam bija nozīmīga loma [[Anglija]]s un agrīnās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, bija [[Anglija|angļu]] [[Protestantisms|protestanti]], [[Kalvinisms|kalvinisma]] sekotāji, kas neatzina oficiālās [[Anglikāņu baznīca]]s autoritāti? * ... [[Bavārija]]s administratīvajā apriņķī '''[[Augšfrankonija|Augšfrankonijā]]''' ir vairāk nekā 200 [[alus darītava|alus darītavu]], kas brūvē aptuveni 1000 dažādu [[alus]] veidu, tāpēc tiek uzskatīts, ka apriņķī ir vislielākais alus darītavu blīvums uz vienu iedzīvotāju pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chlorociboria-aeruginascens.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] izvēlēja '''[[zilzaļā hlorociborija|zilzaļo hlorociboriju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada sēne Latvijā|gada sēni]]? * ... '''[[Vikipēdija serbhorvātu valodā|Vikipēdijas serbhorvātu valodā]]''' dalībnieki paši izvēlas, vai lietot [[Kirilica|kirilicu]] vai [[Latīņu raksts|latīņu rakstu]], pēdējā gadījumā izmantojot vai nu [[Serbu valoda|serbu]] vai [[Horvātu valoda|horvātu]] [[pareizrakstība|pareizrakstību]]? * ... '''[[islāms Indonēzijā|islāmu Indonēzijā]]''' praktizē līdz pat 88 % valsts iedzīvotāju, tādējādi [[Indonēzijas Republika]] ir [[Musulmaņu pasaule|musulmaņu valsts]] ar vislielāko [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Škoda 16Ev.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]]s pārvadātāja AS "[[Pasažieru vilciens]]" elektrificētajos maršrutos kursējošais zemās grīdas [[elektrovilciens]] '''''[[Škoda 16Ev]]''''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, balstoties uz sērijā iepriekš ražotajiem '''''[[Škoda Transportation]]''''' ''7Ev'' un ''RegioPanter'' vilcieniem, kas tika piegādāti [[Čehija]]s un [[Slovākija]]s dzelzceļa operatoriem? * ... [[1964. gads|1964. gada]] 26. aprīlī '''[[Tangaņika]]''' un [[Zanzibāra]] izveidoja Tangaņikas un Zanzibāras Apvienoto Republiku, ko tā paša gada 29. oktobrī pārdēvēja par [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienoto Republiku]]? * ... [[Jelgava|Jelgavā]] ir senas [[teātris|teātra]] spēlēšanas tradīcijas — pilsētā aktīvi darbojas amatierteātru kustība un tajā jau 20. gadsimta sākumā bija profesionālais teātris, bet '''[[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]]''' savu dzimšanas dienu skaita no Tautas teātra nosaukuma piešķiršanas [[1959. gads Latvijā|1959. gada]] 11. novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:2020-01-12 Alpine Skiing at the 2020 Winter Youth Olympics – Women's Giant Slalom – 1st run (Martin Rulsch) 421.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Francija|Francijā]] '''[[Dženifera Ģērmane]]''' <small>(attēlā)</small> slalomā izcīnīja zelta medaļu, kas bija pirmais zelts junioru čempionātos [[Latvija]]s [[kalnu slēpošana]]s vēsturē (bronzu 1988. gadā izcīnīja viņas māte [[Ulla Ģērmane]], kas līdz meitas panākumiem tika uzskatīta par visu laiku labāko Latvijas kalnu slēpotāju)? * ... '''[[PSRS konstitūcija]]''' piešķīra pilsoņiem dažas formālas tiesības, bet faktiski negarantēja tādas politiskās brīvības kā [[Vārda brīvība|vārda]], [[Pulcēšanās brīvība|pulcēšanās un biedrošanās]] brīvība? * ... '''[[Vikipēdija tatāru valodā]]''' ir līdzīga [[Vikipēdija serbhorvātu valodā|serbohorvātu Vikipēdijai]], jo, tāpat kā tur, tajā var rakstīt gan [[Kirilica|kirilicā]], gan [[Latīņu raksts|latīņu]] rakstībā; sākotnēji projekts tika uzsākts latīņu rakstībā, taču vēlāk projektā tika uzsākta abu [[alfabēts|alfabētu]] līdzāspastāvēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohammed Shahabuddin.jpg|border|right|150px]] * ... [[Bangladešas prezidents]] '''[[Mohameds Šahabudins]]''' <small>(attēlā)</small> piedalījās [[1971. gads|1971. gada]] Neatkarības karā, bet [[1975. gads|1975. gadā]] viņš tika ieslodzīts cietumā par protestu organizēšanu pēc Bangladešas pirmā prezidenta [[Mudžiburs Rahmans|Mudžibura Rahmana]] slepkavības [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]]? * ... sākotnēji '''[[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausu futbolā]]''' bija paredzēts izspēlēt [[2023. gads sportā|2023. gada]] vasarā, tomēr tika nolemts, ka nelabvēlīgo laikapstākļu, kas parasti ir šajā laikā [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]], dēļ turnīrs tiks pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... [[Eiropa]]s [[koloniālisms|koloniālo]] impēriju laikā [[Āfrika|Āfrikā]] vietējos savervētos karavīrus, kas tika saukti '''[[askari (militārpersona)|askari]]''', izmantoja [[Itālija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Portugāle]]s, [[Vācijas Impērija|Vācijas]] un [[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās]] armijas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saleh al-Arouri at Russia–Hamas meeting, 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Sālahs el Arūri]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš tiek uzskatīts par vienu no [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobra ''[[Hamās]]'' uzbrukuma [[Izraēla]]i plānotājiem, tika nogalināts Izraēlas triecienā [[Libāna]]s galvaspilsētā [[Beirūta|Beirūtā]] [[2024. gads|2024. gadā]] [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas un ''Hamās'' kara laikā]]? * ... [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]] [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps]] [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] izslēdza '''[[Juris Cālītis|Juri Cālīti]]''' no luteriskās baznīcas par to, ka viņš vadīja pasākuma "[[Rīgas Praids]] 2005" ietvaros organizēto dievkalpojumu [[Rīgas Anglikāņu baznīca|Anglikāņu baznīcā]]? * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] izvēlējās '''[[apdzira|apdziru]]''' par [[Gada augs Latvijā|Gada augu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lincoln Cathedral viewed from Lincoln Castle.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s ziemeļdaļā esošajai '''[[Linkolnas katedrāle]]i''' <small>(attēlā)</small> [[1311. gads|1311. gadā]] tika uzcelta torņa smaile, kas bija 160 metrus augsta, un līdz [[1549. gads|1549. gadam]], kad tā gāja bojā vētrā, katedrāle bija augstākā celtne pasaulē, par vairāk nekā 10 metriem pārspējot [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''''[[Starlink]]''''' globālā [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņu]] sistēma, ko pārvalda un attīsta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums ''[[SpaceX]]'', var nodrošināt ātrdarbīgu platjoslas [[internets|interneta]] piekļuvi vietās, kur tā ir bijusi neuzticama, dārga vai pilnīgi nepieejama? * ... '''[[narcistiskie personības traucējumi|narcistiskajiem personības traucējumiem]]''' ir raksturīga ilgstoša pārspīlēta sajūta par savu nozīmību, pārmērīga vajadzība pēc apbrīnas un samazināta spēja just līdzi citiem cilvēkiem jeb piedzīvot [[empātija|empātiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ferdinand of Romania 2.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no sava [[Vācijas Impērija|Vāciju]] atbalstošā tēvoča Karola I [[Rumānijas Karaliste]]s karalis '''[[Ferdinands I (Rumānija)|Ferdinands I]]''' <small>(attēlā)</small>? saglabāja neitrālu nostāju, un [[1916. gads|1916. gadā]] Rumānija iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Antante]]s pusē? * ... '''[[Galda teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|galda tenisā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja zelta medaļas visos piecos sacensību veidos? * ... 16. gadsimtā [[Eiropa]]s dižciltīgo '''[[Oldenburgas dinastija]]''' sadalījās vairākos atzaros; pie viena no tiem — [[Gliksburgas dinastija|Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas dinastijas]] mūsdienās pieder [[Dānijas karaļi]] un [[Norvēģijas karaļi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Huperzia selago 1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[apdziras|apdzirām]]''' <small>(attēlā)</small>, atšķirībā no citiem [[staipekņi]]em, [[sporas|sporu]] nesēji (sporangiji) atrodas starp lapām — visbiežāk [[stumbrs|stumbra]] vidusdaļā, nevis vālītēs zaru galotnēs? * ... [[latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[PSRS]] diplomāts, [[VDK]] un [[CIP]] dubultaģents '''[[Imants Lešinskis]]''' 1978. gada 3. septembrī pieprasīja patvērumu [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un pārbēga uz [[ASV]]? * ... 2023. gadā '''[[Leons Kozlovskis]]''' [[motokross|motokrosā]] aizvadīja savu 36. sezonu, izcīnot devīto Latvijas čempiona titulu savā karjerā un ''MX Open'' klasē viņš palika nepārspēts jau trešo sezonu pēc kārtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Edward Mills Purcell.jpg|border|right|150px]] * ... [[1952. gads|1952. gadā]] '''[[Edvards Milss Pērsels]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar [[Fēlikss Blohs|Fēliksu Blohu]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par jaunu metožu izveidošanu precīziem [[kodolu magnētiskā rezonanse|kodolu magnētisma]] mērījumiem un ar to saistītajiem atklājumiem"? * ... [[ASV]] aeronautikas kompāniju '''''[[Blue Origin]]''''' 2000. gadā nodibināja ''[[Amazon]]'' izveidotājs [[Džefs Beizoss]], bet [[2021. gads kosmonautikā|2021. gadā]] tās suborbitālā raķete ar kapsulu ''[[New Shepard]]'' veica pirmo lidojumu ar pasažieriem, to skaitā ''Blue Origin'' īpašnieku Beizosu? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Adeodāts I|Adeodāta I]]''' pontifikāta laikā bija daudz politisku un reliģiozu sarežģījumu, jo [[Austrumromas impērija]] karoja ar [[ostgoti]]em, kas skāra arī [[Roma|Romu]], kur uzturējās pāvests? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford Cathedral Exterior from NW, Herefordshire, UK - Diliff.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s rietumos esošajā '''[[Herefordas katedrāle|Herefordas katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātīga [[viduslaiki|viduslaiku]] grāmatu [[bibliotēka]], to starpā lielākā zināmā saglabātā viduslaiku [[karte]] — ''Hereford Mappa Mundi'', kā arī [[Lielā brīvības harta]]? * ... 2009. gadā Beļģijas [[motokrosists]] Joriss Hendrikss kopā ar latvieti '''[[Kaspars Liepiņš|Kasparu Liepiņu]]''' tika kronēti par Pasaules čempioniem, gāžot no troņa Danielu Vilemsenu, kurš pirms tam blakusvāģu klasē uzvarēja sešas sezonas pēc kārtas, un līdz ar to Liepiņš kļuva par ceturto latvieti ar Pasaules čempionāta zelta medaļu blakusvāģu motokrosā? * ... '''[[panģermānisms|panģermānisma]]''' politiku [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] agresīvā formā centās īstenot [[Vācijas kanclers]] [[Ādolfs Hitlers]], veicot [[Sudetu aneksija|Sudetu aneksiju]], [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusu]], veicinot [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanu no Baltijas valstīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prins Christian til Danmark 2021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Dānijas kroņprincis Kristians|kroņprincis Kristians]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Dānija]]s troņmantnieku kļuva pēc vecmammas [[Margrēte II|Margrētes II]] atkāpšanās no troņa [[2024. gads|2024. gada]] 14. janvārī, troni nododot savam vecākajam dēlam un Kristiana tēvam [[Frederiks X|Frederikam X]]? * ... [[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]] '''[[Iebrukums Islandē (1940)|iebrukums Islandē]]''' sākās [[1940. gads|1940. gada]] 10. maija rītā ar britu karaspēka izsēdināšanu galvaspilsētā [[Reikjavika|Reikjavikā]]; viņi ātri ieņēma stratēģiski svarīgus objektus, atvienoja sakaru centrus un arestēja [[Vācija]]s pilsoņus, bet pēc tam ātri ieņēma citas apdzīvotās vietas? * ... [[Itāļi|itāļu]]-[[Franči|franču]] [[aktrise]]s, [[scenāriste]]s un [[režisore]]s '''[[Valērija Bruni Tedeski|Valērijas Bruni Tedeski]]''' māsa [[Karla Bruni]] arī ir [[dziedātāja]] un aktrise, kā arī bijušā [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Nikolā Sarkozī]] sieva? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concilio Trento Museo Buonconsiglio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tridentes koncils]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika organizēts vairākās sesijās ar pārtraukumiem no [[1545. gads|1545.]] līdz [[1563. gads|1563. gadam]], bija sasaukts, lai organizētu [[kontrreformācija|kontrreformāciju]] pret [[protestantisms|protestantu]] kustību? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] sākoties, [[Zviedrija]] bija saglabājusi [[neitralitāte|neitralitāti]] [[Starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]] vairāk nekā 100 gadus kopš [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām, un ģeopolitiskais novietojums un manevrēšana palīdzēja arī '''[[Zviedrija Otrajā pasaules karā|Zviedrijai Otrajā pasaules karā]]''' saglabāt neitralitāti? * ... '''[[kurpīšu ģints]]''' sugas ir [[indīgie augi|indīgi augi]], tajos ir indīgie [[alkaloīdi]], kas ir nāvējoši gan cilvēkam, gan dzīvniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glika ozoli Alūksnē.jpg|border|right|150px]] * ... [[1685. gads Latvijā|1685.]] un [[1689. gads Latvijā|1689. gadā]] '''[[Glika ozoli|Glika ozolus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Alūksne|Alūksnē]] iestādīja [[Ernsts Gliks]], noslēdzot darbu pie [[Vecā Derība|Vecās]] un [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] [[latviešu valoda|latviešu]] tulkojuma, un tie ir vieni no nedaudzajiem [[Parastais ozols|ozoliem]] [[Latvija|Latvijā]], kuriem zināms stādīšanas gads? * ... [[1896. gads|1896. gada]] 27. augustā tā dēvētajā [[Anglijas—Zanzibāras karš|Anglijas—Zanzibāras karā]] tika gāzts [[sultāns]] Halīds bin Bargāšs, un '''[[Zanzibāras Sultanāts|Zanzibāras Sultanāta]]''' troni ieņēma [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]] tīkams valdnieks? * ... '''[[Derības šķirsts]]''', ko saskaņā ar [[Izceļošanas grāmata|Izceļošanas grāmatu]] [[Mozus]] saņēma [[Sīnājs|Sīnāja kalnā]], nav saglabājies līdz mūsdienām; pastāv daudz dažādu spekulāciju un mīklu, vai vispār šāds šķirsts ir pastāvējis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation cliff, Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... par pirmo '''[[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]''' [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] nosauca [[Neļķu klintis]] <small>(attēlā)</small>, bet [[2025. gads Latvijā|šogad]] tā ir [[Pūsēnu kalns]]? * ... Britānijas iekarošana sākās [[43. gads|43. gadā]] un lielā mērā tika pabeigta līdz 60. gadu beigām, padarot '''[[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]]''' par vienu no [[Romas impērija]]s perifērijas [[Senās Romas province|provincēm]]? * ... '''[[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles]]''', kas notika no {{dat||1|19|G|bez}} līdz 1. februārim Kanvondo provincē, [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], bija pirmās ziemas jaunatnes olimpiskās spēles, kas notika ārpus [[Eiropa]]s, un kopumā trešās jaunatnes olimpiskās spēles [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wilhelmine schroeder-devrient.jpg|border|right|150px]] * ... viena no redzamākajām [[vācieši|vācu]] 19. gadsimta [[operdziedātāja|operdziedātājām]] '''[[Vilhelmīne Šrēdere-Devrienta]]''' <small>(attēlā)</small> 1850. gadā salaulājās ar [[Voldemārs fon Boks|Voldemāra fon Boka]] brāli Heinrihu fon Boku un apmetās uz dzīvi [[Trikāta|Trikātā]], kur dzīvoja līdz 1858. gadam? * ... 170 metrus garā '''[[Vinčesteras katedrāle]]''' [[Anglija]]s dienvidos ir garākā [[viduslaiki|viduslaikos]] uzbūvētā [[katedrāle]] pasaulē; citu starpā šeit apglabāti karalis [[Knuds I Lielais]] un rakstniece [[Džeina Ostina]]? * ... [[Skoti|skotu]] [[aktrise]] '''[[Kellija Makdonalda]]''' kino debiju piedzīvoja [[Denijs Boils|Denija Boila]] 1996. gada filmā "[[Vilcienvakte]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:János Kádár (fototeca.iiccr.ro).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jānošs Kādārs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partijas pirmo sekretāru un [[Ungārijas Tautas Republika]]s Ministru padomes priekšsēdētāju pēc [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s un saglabāja savu amatu līdz pat [[1988. gads|1988. gadam]]? * ... sākot ar Ptolemaja IV Filopatora valdīšanas laiku, '''[[Ptolemaju valsts]]''' vara vājinājās, bet tā pastāvēja līdz [[Oktaviāns|Oktaviāna]] iekarošanai 30. gadā p. m. ē., un pēc tam kļuva par [[Romas impērija]]s Ēģiptes [[Senās Romas province|provinci]]? * ... [[melanoma]] ir visbīstamākais '''[[ādas vēzis|ādas vēža]]''' veids, jo tas attīstās [[melanocīts|melanocītos]], šūnās, kas ražo pigmentu, kas piešķir krāsu [[āda]]i, [[mati]]em un [[acis|acīm]]; tā var ātri izplatīties citos ķermeņa audos un orgānos un var būt letāla, ja netiek agrīni diagnosticēta un ārstēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pha That Luang, July 2023.jpg|border|right|200px]] * ... pie [[Laosa]]s galvaspilsētas [[Vjenčana]]s esošā apzeltītā [[budisms|budistu]] [[stūpa]] '''[[Pātātluāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no Laosas simboliem, attēlota valsts ģerbonī? * ... galvenā dievība [[zoroastrisms|zoroastrismā]] '''[[Ahura Mazda]]''' tiek uzskatīts par absolūtu, visvarenāko un visgudrāko būtni, kura pārvalda pasaules kārtību un simbolizē labestību, [[gudrība|gudrību]] un [[taisnīgums|taisnīgumu]]? * ... Pierīgas '''[[Sužu muiža|Sužu muižā]]''' no 1953. līdz 1991. gadam bija izvietota [[Padomju armija]]s kara daļa, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] šo īpašumu atguva Latvijas valsts un izvietoja tur [[Latvijas Sauszemes spēki|Latvijas armijas]] Sužu izlūkdienesta bataljonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ononis repens - img 18789.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ložņu blaktene]]''' <small>(attēlā)</small> ir sporādiska suga; ilggadīgi noturīga populācija ir tikai pie [[Venta]]s ietekas jūrā? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] melnā [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Jorgs Lantims]], '''"[[Nabaga radības]]"''' guva lielu kritiķu atzinību un to atzina par vienu no 2023. gada labākajām filmām gan [[Amerikas Kinoinstitūts]], gan [[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]]? * ... lai arī parasti '''[[pasažieru kuģis|pasažieru kuģi]]''' ietilpst [[Tirdzniecības flote|tirdzniecības flotē]], tie ir bijuši izmantoti kā karaspēka pārvadātāji un, pildot šādus uzdevumus, tikuši mobilizēti kā [[Karakuģis|karakuģi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tomahawk Block IV cruise missile -crop.jpg|border|right|200px]] * ... tā kā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tāla darbības rādiusa raķete '''''[[Tomahawk]]''''' <small>(attēlā)</small> lido ar zemskaņas ātrumu, nevar manevrēt ar lielu pārslodzi un nevar izmantot mānekļus, to var iznīcināt modernas [[Pretgaisa aizsardzība|pretgaisa]] un pretraķešu aizsardzības sistēmas? * ... '''[[Reihstāga dedzināšana]]i''' [[1933. gads|1933. gada]] 27. februārī bija liela nozīme [[Nacisti|nacistu]] varas nostiprināšanā [[Trešais reihs|Vācijā]]; saskaņā ar oficiālo versiju dedzināšanu bija sarīkojis holandiešu [[Komunisms|komunists]] Marinuss van der Lube, par ko viņam tika piespriests [[nāvessods]]? * ... '''[[Jaunzēlandes demogrāfija]]''' ir unikāla [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] ar tās iedzīvotāju augsto etniski jaukto [[laulības|laulību]] līmeni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stende Evangelic Lutheran Church.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stendes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ar pārtraukumiem no 1668. līdz 1751. gadam un kopš tā laika nav paplašināta vai pārbūvēta, tikai vairākkārt remontēta? * ... '''[[Karolingu impērija]]''' [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] izveidojās [[800. gads|800. gada]] 25. decembrī, kad pāvests [[Leons III]] [[Roma|Romā]] kronēja [[franku valsts]] karali [[Kārlis Lielais|Kārli Lielo]] ar imperatora kroni? * ... mazākā daļa '''[[aleuti|aleutu]]''' runā aleutu valodā, bet lielākoties tie lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], kā arī [[Krievu valoda|krievu]] valodu [[Krievija]]s [[Kamčatkas novads|Kamčatkas novadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DP "Daugavas Vārti".jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Daugavas vārti]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Daugava]]s senlejas sašaurinājums starp [[Latgales augstiene|Latgales]] un [[Augšzemes augstiene|Augšzemes augstienēm]], kur senieleja sašaurinās no 2,7 kilometriem līdz 500 metriem, bet abos upes krastos izveidojušās vairāk nekā 40 metrus augstas kraujas — Slutišku krauja un Ververu krauja? * ... ieceļojot [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], '''[[senslāvi]]''' [[pārtautošana|pārtautoja]] [[Austrumgalindi|austrumgalindus]], [[Merieši|meriešus]], [[Meščeri|meščerus]], [[Muromieši|muromiešus]] un daudzas citas [[balti|baltu]] un [[Somugri|somugru]] pirmtautas, kas veicināja [[austrumslāvi|austrumslāvu]] kā atsevišķa [[slāvi|slāvu]] atzara nostiprināšanos? * ... [[1846. gads|1846. gada]] 13. maijā starp [[ASV—Meksikas karš|ASV un Meksiku sākās karš]], un 1846. gada 14. jūnijā [[Kalifornija|Kalifornijā]] dzīvojošie amerikāņu kolonisti pēc kapteiņa [[Džons Frimonts|Džona Frimonta]] iniciatīvas sacēlās pret [[Meksika|Meksiku]] un pasludināja '''[[Kalifornijas Republika|Kalifornijas Republiku]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium fragiferum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zemeņu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Eiropa|Eiropā]] plaši sastopama [[Āboliņi|āboliņu ģints]] suga, bet [[Latvija|Latvijā]] reti un salveidīgi, tikai dažviet [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Ukraina]]s [[dokumentālā filma]] '''"[[20 dienas Mariupolē]]"''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]" un [[77. BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā "Labākā dokumentālā filma"? * ... [[Angola]]s [[eksklāvs]] '''[[Kabindas province]]''' atrodas starp [[Kongo Republika|Kongo Republiku]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]], bet rietumos to apskalo [[Atlantijas okeāns]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of Yucatan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jukatanas Republika]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, kas atdalījās no [[Meksika]]s sakarā ar [[Federālisms|federālisma]] atcelšanu valstī, pastāvēja no 1841. līdz 1848. gadam? * ... '''[[stostīšanās]]''' visbiežāk sākas [[bērnība|bērnībā]], parasti vecumā no 2 līdz 6 gadiem, kad [[runa]]s un valodas prasmes attīstās, taču tā var parādīties arī pieaugušo vecumā, ko dažkārt izraisa traumas vai citi veselības traucējumi? * ... pirms 154—150 miljoniem gadu, [[jura (periods)|juras perioda]] beigās dzīvojušie '''[[brahiozauri]]''' bija masīvi [[zauriegurņa dinozauri]], tie bija 18—22 metrus augsti, un to masa sasniedza 47 tonnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Video Irish Yellow Slug (Limacus maculatus) with slug mites (28919510073).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[zaļganais kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Sveša suga|sveša]] [[gliemeži|gliemežu]] suga, kas pirmo reizi konstatēta 2010. gadā, un, lai noskaidrotu sugas izplatību, Latvijas Malakologu biedrība zaļgano kailgliemezi pasludināja par [[2024. gads Latvijā|2024. gada]] [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemi]]? * ... mūsdienās [[vēsturnieki|vēsturnieku]] vidū nav vienota uzskata par senās zemes '''[[Punta]]s''' atrašanās vietu; populārākās [[hipotēze]]s ir [[Eritreja]], [[Džibutija]], [[Etiopija]]s ziemeļaustrumi, [[Somālija]], [[Sudāna]]s ziemeļaustrumi, bet Somālijas reģions [[Puntlenda]] savu vārdu ir ieguvis no Puntas? * ... visvairāk čempionu titulus '''[[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|UEFA Eiropas čempionātā telpu futbolā]]''' ir izcīnījusi [[Spānija]] — septiņus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patto-acciaio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tērauda pakts]]''' kļuva par sākumpunktu [[Trešais reihs|Vācijas]] un [[Itālija]]s izveidotajam militārajam un politiskajam blokam [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma priekšvakarā <small>(attēlā pakta parakstīšana)</small>? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] dalībai [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] apvienībai '''"[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]"''' pievienojās bijušais [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] politiķis [[14. Saeima]]s deputāts [[Aleksandrs Kiršteins]] un kļuva par saraksta pirmo numuru, tomēr apvienība vēlēšanās saņēma vien 0,58% vēlētāju balsu? * ... [[Latvijas—Igaunijas basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] kapteinis un rezultatīvākais spēlētājs '''[[Artūrs Ausējs]]''' nav spēlējis jaunatnes izlasēs, toties no 2017. līdz 2019. gadam bija pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium campestre kz01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz '''[[lauka āboliņš|lauka āboliņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robežas, tas ir sastopams reti — tikai valsts rietumu daļā? * ... tā kā [[Taizeme|Taizemē]] un [[Laosa|Laosā]] atšķiras autoceļu puse, kurā pārvietojas autotranports, '''[[Pirmais Taizemes—Laosas Draudzības tilts|Pirmā Taizemes—Laosas Draudzības tilta]]''' Laosas pusē atrodas vieta, kur braukšanas puses mainās? * ... '''[[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]''' notiks no [[2025. gads sportā|2026. gada]] 18. janvāra līdz 8. februārim [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas ir pirmā reize, kad [[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionātu futzālā]] rīko divās valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Color Photographed B-17E in Flight.jpg|border|right|200px]] * ... pirms [[Pērlhārboras bombardēšana|Japānas uzbrukuma Pērlhārborai]] [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēkos]] darbojās nedaudz mazāk par 200 '''''[[B-17 Flying Fortress]]''''' lidmašīnām <small>(attēlā)</small>, taču ražošana ievērojami paātrinājās, un ''B-17'' kļuva par pirmo patiesi masveidā ražoto lielo lidmašīnu, kas piedzīvoja cīņu visos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības teātros? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un citās valstīs, kas pieņēmušas anglosakšu mērvienības sistēmu, lietotā [[unce]] ir līdzvērtīga 28,349523125 [[grams|gramiem]]? * ... [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] C sērijas klubā '''''[[Catania FC]]''''', kas ir aizvadījis 17 sezonas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]], kopš 2023. gada spēlē latviešu [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Klāvs Bethers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spinulum canadense iNat 227208297.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir '''[[mainīgais staipeknis|mainīgā staipekņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] dienvidu mala, tādēļ tas sastopams ļoti reti, ir zināmas tikai dažas atradnes? * ... '''[[nacionālā norobežošana Padomju Savienībā]]''' bija pamatota ar [[Ļeņinisms|ļeņinismā]] paustajām domām par tautu pašnoteikšanās tiesībām, nodrošinot dažādām tautībām ne tikai kultūras telpu, bet arī administratīvās teritorijas un kaut kādā mērā patstāvīgu [[Ekonomika|tautsaimniecisko]] darbību? * ... '''[[tīģerlauva]]s''' [[tēviņš|tēviņi]] vienmēr ir sterili, bet [[mātīte]]s nav? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tukuma ezers.jpg|border|right|200px]] * ... mākslīgi uzpludinātais '''[[Tukuma ezers]]''' <small>(attēlā 1920. gados)</small> bija pilsētas rota un viena no populārākajām pilsētnieku atpūtas vietām, un tieši dēļ ezera sauklis "Uz Tukumu pēc smukuma!" kļuva populārs; mūsdienās tā vietā atrodas dūksnainas [[pļava]]s? * ... no kopējā balsojošo skaita '''[[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendumā]]''' 98,83 % nobalsoja par neatkarīgas [[Dienvidsudāna]]s valsts izveidi? * ... [[peptīdi|peptīdu]] [[hormoni|hormons]] '''[[glikagons]]''' darbojas pretēji [[insulīns|insulīnam]], paaugstinot [[glikoze]]s līmeni [[asinis|asinīs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Securigera varia 145938672.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mainīgā vainadzīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama arī [[Latvija]]s teritorijā — to uzskata par no kultūras vai adventīvā ceļā ieviesušos [[Latvijas flora|vietējā florā]], un tā ir pārsvarā sastopama valsts centrālajā un austrumu daļā? * ... aptuveni 86 % '''[[filipīnieši|filipīniešu]]''' ir [[katoļi]], bet 10 % — [[musulmaņi]], galvenokārt [[Filipīnas|Filipīnu]] dienvidos? * ... '''[[Lordu palāta]]''' bija dominējošais spēks [[Lielbritānija]]s politiskajā sistēmā līdz [[1833. gads|1833. gadam]], kad Lordu palāta izteica neuzticību valdībai, bet tā neatkāpās, jo [[Pārstāvju palāta]] to atbalstīja; tādējādi sāka veidoties jauna ieraža: valdība neatkāpās no amata, ja tai Lordu palāta izteica neuzticības balsojumu, kamēr vien tā saglabāja Pārstāvju palātas uzticību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wodaabe during Gerewol, Cure Salee, In-Gall, Niger (15380276990).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[fuli|fulu]]''' <small>(attēlā)</small> kopējais skaits tiek lēsts ap 38,6 miljoniem, no kuriem mazliet mazāk par pusi dzīvo [[Nigērija|Nigērijā]]? * ... '''[[Trīs karaļvalstu karš]]''' bija virkne savstarpēji saistītu konfliktu [[Anglija|Anglijā]], [[Skotija|Skotijā]] un [[Īrija|Īrijā]] laikā no 1639. līdz 1651. gadam, kad šīs valstis tika uzskatītas par atsevišķām karalistēm [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] personālūnijas ietvaros? * ... [[itāļi|itāļu]] [[rakstnieks]] un [[tulkotājs]] '''[[Karlo Kollodi]]''', kura slavenākais darbs ir "[[Pinokio piedzīvojumi]]", rakstīja arī politiski satīriskus darbus, kā arī [[tulkojums|tulkojumus]] un iesaistījās [[žurnālistika|žurnālistikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Getulio Vargas (1930).jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gadā]] ilggadējais [[autoritārisms|autoritārais]] [[Brazīlijas prezidents]] '''[[Žetuliu Vargass]]''' <small>(attēlā)</small> tika gāzts [[militārs apvērsums|militārā apvērsumā]], tomēr [[1951. gads|1951. gadā]] viņu atkal ievēlēja par prezidentu, līdz [[1954. gads|1954. gadā]], reaģējot uz politisko spriedzi un apsūdzībām, izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] nošaujoties? * ... [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]] Jumpravas vidusskola tika reorganizēta, mainot nosaukumu uz '''[[Jumpravas pamatskola|Jumpravas pamatskolu]]'''? * ... [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]]s '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' pasaules pirmizrāde notika [[2024. gads kino|2024. gada]] 22. maijā '''[[2024. gada Kannu kinofestivāls|77. Kannu kinofestivālā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:John Pettie Puritan Roundhead.jpg|border|right|150px]] * ... [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] karojošās puses dēvēja par '''"[[apaļgalvji]]em"''' un '''"[[kavalieri]]em"''' <small>(attēlā "apaļgalvis" Džona Petija gleznā)</small>? * ... '''[[Impilte]]''' pie [[Sventāja (upe)|Sventājas upes]] mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā bija senās [[Kursa (valsts)|Kursas]] [[Duvzare]]s zemes galvenais pilskalns? * ... no 2001. līdz 2018. gadam [[Panamas futbola izlase|Panamas futbola izlasē]] 108 spēles aizvadījušais '''[[Luiss Tehada]]''' nomira no [[miokarda infarkts|sirdslēkmes]] {{dat|2024|1|28||bez}} pēc futbola spēles 41 gada vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teodors Amtmanis.jpg|border|right|150px]] * ... [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā [[Alfreds Amtmanis-Briedītis|Alfreda Amtmaņa-Briedīša]] brāli [[aktieris|aktieri]] un [[režisors|režisoru]] '''[[Teodors Amtmanis|Teodoru Amtmani]]''' <small>(attēlā)</small> apcietināja, apsūdzēja un kopā ar citiem [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] darbiniekiem 1938. gada 3. februārī nošāva? * ... 5,3 [[kilometri|kilometrus]] garā [[Vīne]]s '''[[Ringštrāse]]''' ir izbūvēta bijušo pilsētas nocietinājumu vietā, aptverot pilsētas vecāko daļu — [[Vīnes Iekšpilsēta|Vīnes Iekšpilsētu]]? * ... 1994. gada [[ASV]] filmas '''"[[Krauklis (1994. gada filma)|Krauklis]]"''' uzņemšanas laikā notika incidents, kurā gāja bojā galvenās lomas atveidotājs [[Brendons Lī]], bet tā kā pirms viņa nāves uzņēma lielāko daļu ainu ar viņa piedalīšanos, filmu pabeidza pārrakstot scenāriju, kā arī izmantojot dublierus, [[kaskadieris|kaskadierus]] un digitālos efektus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conferencia de prensa del Presidente de México - Miércoles 24 de junio de 2020 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Meksika]]s prezidents laika posmā no 2018. līdz 2024. gadam '''[[Andress Manuels Lopess Ovradors]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bija [[kreisa politika|kreisās]] un [[centriski kreisa politika|centriski kreisās politikas]] pārstāvis, ir pazīstams ar [[populisms|populistisko]] pieeju un apņēmību ieviest sociālās reformas Meksikā? * ... '''[[Pasaules čempionāts kamaniņu sportā]]''' divreiz ir noticis [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] [[Latvija|Latvijā]]: 2003. un 2015. gadā? * ... no [[2022. gads|2022. gada]] 24. februāra līdz 24. maijam, sākoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]] un aktīvai [[Karš|karadarbībai]], '''[[Harkivas metro]]''' uz laiku tika apturēts, un stacijas tika izmantotas kā [[bumbu patvertne]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brandon lee (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris|aktiera]] un cīņas mākslu meistara '''[[Brendons Lī|Brendona Lī]]''' <small>(attēlā)</small> karjeru salīdzina ar viņa tēva [[Brūss Lī|Brūsa Lī]] karjeru, jo abi nomira jauni pirms viņu popularitāti atnesušo filmu izdošanas? * ... [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] dibinātājs '''[[Osvalds Glāznieks]]''' [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijā"]] izvairījās no apcietināšanas, kaut arī gandrīz visus teātra darbiniekus nošāva; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš nokļuva frontes otrā pusē, atgriezās [[Latvija|Latvijā]], bet pēc kara viņam piesprieda ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē, un viņš gāja bojā, iespējams, inscenētā dzelzceļa katastrofā? * ... [[1791. gads|1791. gadā]] pieņemtā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas valsts]] '''[[3. maija konstitūcija]]''' ir pirmā rakstītā konstitūcija [[Eiropa|Eiropā]] un otrā pasaulē (pēc [[ASV konstitūcija]]s, kas tika pieņemta [[1787. gads|1787. gadā]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium medium 1.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zirgu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[apputeksnēšana|svešapputes]] augs: lai gan tā divdzimumu [[zieds|ziedos]] abu veidu [[dzimumšūna]]s attīstās vienlaicīgi, pašapaugļošanās tiek [[ģenētika|ģenētiski]] novērsta, un, ja [[putekšņi|putekšņa]] [[gēns|gēnu]] sastāvs ir vienāds ar [[auglenīca]]s gēniem, tās dīgšana tiek pārtraukta un [[apaugļošanās]] nenotiek? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2024. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''', kas no 26. līdz 28. janvārim notika [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trasē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja 7 medaļas, medaļu kopvērtējumā atpaliekot tikai no [[Austrija]]s un [[Vācija]]s? * ... [[Kolumbija]]s narkobarons [[Pablo Eskobars]] par narkobaronesi '''[[Grizelda Blanko|Grizeldu Blanko]]''', kura bija ievērojama ar [[Kokaīns|kokaīna]] tirdzniecības tīkla vadīšanu un lielu ietekmi noziedzīgajā pasaulē [[Maiami]], [[ASV]] 1970. gados līdz 2000. gadu sākumam, ir teicis: "Vienīgais vīrietis, no kura es kādreiz esmu baidījies, bija sieviete, vārdā Grizelda Blanko"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Паоло Ніколато (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Paolo Nikolato]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš 2024. gada februāra ir [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris, pats [[futbols|futbolu]] ir spēlējis tikai amatieru līmenī, bet iepriekš trenējis dažādu vecumu [[Itālija]]s jaunatnes izlases? * ... '''[[Maskavas procesi]]''' ir kopīgs nosaukums trim paraugprāvām, kuras norisinājās [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], [[Maskava|Maskavā]], no 1936. līdz 1938. gadam un kurās tiesāti vadošie [[PSKP|Vissavienības Komunististiskās (boļševiku) partijas]] darbinieki; tos var uzskatīt par [[Lielais terors|Lielā terora]] ievadu? * ... [[ebreji|ebreju]] valstiskuma zaudēšana un izkliedēšana [[diaspora|diasporā]] noveda pie tā, ka [[2. gadsimts|2. gadsimtā]] '''[[senebreju valoda]]''' tika pārtraukta lietot kā sarunvaloda, jo to izspieda [[aramiešu valoda]], bet mūsdienu [[ivrits]] ir atjaunota senebreju valodas forma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Onobrychis viciifolia Inflorescence 11April2009 CampoCalatrava.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[vīķlapu esparsete]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un dienvidaustrumu [[Eiropa|Eiropā]], taču tā kultivēšanas dēļ ir plaši ieviesta ārpus sākotnējā areāla un vietām pārgājusi savvaļā, arī [[Latvija|Latvijā]] tā ir kultivēts augs, kas vietām pārgājis savvaļā un naturalizējies? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] [[Latvijas PSR]] tiesas prāvā [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]] tiesāja [[Audriņu traģēdija|Audriņu iedzīvotāju slepkavības]] veicējus, un uz [[Kanāda|Kanādu]] emigrējušais '''[[Haralds Puntulis]]''' tika aizmuguriski [[nāvessods|notiesāts uz nāvi]], tomēr Kanāda viņu neizdeva [[Padomju Savienība]]i? * ... lidmašīnas '''[[An-24 katastrofa Liepājā|An-24 katastrofā Liepājā]]''', kas notika [[1967. gads Latvijā|1967. gada]] 30. decembrī netālu no [[Liepājas lidosta]]s, bojā gāja 43 vai 44 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavel Durov sitting portrait.jpg|border|right|150px]] * ... kopš 2017. gada [[Krievi|krievu]] izcelsmes uzņēmējs, kurš pazīstams ar sociālo tīklu vietnes ''[[VKontakte]]'' un lietotnes ''[[Telegram]]'' dibināšanu, '''[[Pāvels Durovs]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[Dubaija|Dubaijā]], kur atrodas ''Telegram'' galvenais birojs, un 2022. gadā ''[[Forbes]]'' viņu atzina par bagātāko cilvēku [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]? * ... pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves no 1953. līdz 1977. gadam '''[[Ukrainas PSR himna]]''' tika izpildīta bez vārdiem, līdz [[himna]]s tekstu pārrakstīja Nikolajs Bažans, lai no tās svītrotu Staļina pieminēšanu? * ... '''[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' bija pirmās [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas pēc [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Breksita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium incarnatum L..JPG|border|right|150px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]], [[ASV]] un [[Austrālija]]s dienvidu daļā '''[[inkarnāta āboliņš|inkarnāta āboliņu]]''' <small>(attēlā)</small> audzē augstvērtīgas [[lopbarība]]s iegūšanai? * ... pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks '''[[Sericas kauja|Sericas kaujā]]''' uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Horvātija|Horvātijā]] dzimušais [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Herdi Prenga]]''' kopš 2023. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]], bet iepriekš pārstāvējis arī ''[[Riga FC]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salzburg_-_Festung_Hohensalzburg.JPG|border|right|200px]] * ... 250 metrus garā un 150 metrus platā '''[[Hoenzalcburgas pils]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[viduslaiki|viduslaiku]] [[pils|pilīm]] Eiropā; 1996. gadā to kopā ar [[Zalcburga]]s vecpilsētu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā? * ... atbilstoši [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]] noteiktajiem '''[[Latvijas slimnīcas|Latvijas slimnīcu]]''' līmeņu kritērijiem, augstākajam piektajam līmenim atbilst [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca]], [[Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca]] un [[Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca]]? * ... '''[[Otrais Sudānas pilsoņu karš]]''', kas ilga no 1983. līdz 2005. gadam, prasīja apmēram 2 miljonu cilvēku dzīvību un apmēram 4 miljoni kļuva par bēgļiem, bet karš beidzās ar Naivašas vienošanos, kuras rezultātā [[2011. gads|2011. gadā]] notika [[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|Dienvidsudānas neatkarības referendums]] un nodibinājās neatkarīgā [[Dienvidsudāna]]s valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wright C. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 1778.jpg|border|right|150px]] * ... divu sudraba medaļu ieguvējs [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] '''[[Kempbels Raits]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada vasarā nolēma pārstāvēt [[Amerikas Savienotās Valstis]], kuru pilsonība viņam jau bija, nevis dzimto [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]? * ... '''[[encefalīts]]''' ir galvas [[smadzenes|smadzeņu]] iekaisums, ko var izraisīt dažādi [[vīruss|vīrusi]], [[baktērijas]], [[sēnītes]] vai citi [[mikroorganismi]]? * ... [[1889. gads|1889. gadā]] kuģu īpašnieks, kapteinis un kuģu būvētājs '''[[Andrejs Veide]]''' [[Ainaži|Ainažos]] uzsāka lielas četrmastu barkentīnas būvi, bet neilgi pēc būvdarbu uzsākšanas negaidīti miris, taču [[1891. gads Latvijā|1891. gadā]] ūdenī nolaistais ''[[Andreas Weide]]'' bija lielākais Latvijas teritorijā uzbūvētais [[burinieks]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saguinus bicolor Parque do Mindu.jpg|border|right|150px]] * ... kritiski apdraudētais '''[[divkrāsainais tamarīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nosaukts par [[Manausa]]s pilsētas [[Brazīlija|Brazīlijā]] talismanu? * ... '''[[Helsinku metro]]''' savieno arī kaimiņpilsētu [[Espo]] ar [[Helsinki|Helsinku]] centru? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] aeronauts un izpletņlēcējs, sava oriģinālā [[izpletnis|izpletņa]] modeļa radītājs '''[[Čārlzs Lerū]]''' gāja bojā [[1889. gads|1889. gada]] 12. septembrī [[Tallinas līcis|Tallinas līcī]], vēja iepūsts ūdenī pēc karjeras 239. lēciena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cytisus scoparius 001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastais slotzaris|parastā slotzara]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas vidus]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, taču suga dekoratīvo īpašību dēļ ir plaši ieviesusies arī citās teritorijās, kur tā pārgājusi savvaļā, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir reti sastopams, savvaļā pārgājis augs? * ... par tiešo [[1979. gads Latvijā|1979. gada]] 22. marta lidmašīnas '''[[Tu-134 katastrofa Liepājā|''Tu-134'' katastrofas Liepājā]]''' cēloni noteica pilotēšanas kļūdu — nolaišanos zem atbilstošā pieļaujamā augstuma minimuma, turklāt katastrofu veicinājusi nepareiza iekraušana [[Omska|Omskā]], kā arī neapmierinošais laikapstākļu atbalsts [[Liepājas lidosta|Liepājas lidostā]]? * ... '''[[afroamerikāņu angļu valoda]]s''' pirmsākumi meklējami [[17. gadsimts|17. gadsimtā]], kad ar [[vergu tirdzniecība]]s starpniecību Dienvidu kolonijās (kas 18. gadsimta beigās kļuva par [[ASV dienvidi]]em) ieveda [[Rietumāfrika]]s vergus? <!--dyk diena --> [[Attēls:As17-134-20382.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Apollo 17]]''''' bija [[ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pēdējais pilotējamais lidojums ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas, kura laikā [[Jūdžīns Sernans]] un Herisons Šmits uz Mēness pavadīja 3 dienas <small>(attēlā Šmits ''Apollo 17'' mēness moduļa priekšā)</small>? * ... '''[[statika]]i''' pretējā [[mehānika]]s nozare ir [[Dinamika (mehānika)|dinamika]]? * ... [[Dons]] ar dziesmu '''''[[Hollow]]''''' [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] iekļuva finālā, kur ieguva 16. vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apis mellifera - Melilotus albus - Keila2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nektāraugi]]''' ir nozīmīgi gan [[biškopība|biškopībā]], kur [[Eiropas medus bite|bites]] no nektāra ražo [[medus|medu]], gan [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskajā lauksaimniecībā]] <small>(attēlā [[baltais amoliņš|baltā amoliņa]] zieds)</small>? * ... pēc tam, kad [[Padomju Savienība]] [[1991. gads|1991. gada]] decembrī beidza pastāvēt, '''[[Padomju armija]]''' palika [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s pakļautībā, līdz tā tika formāli likvidēta [[1992. gads|1992. gada]] 14. februārī? * ... [[Austrija]]s [[biatloniste]]s '''[[Anna Gandlere|Annas Gandleres]]''' tēvs ir bijušais [[distanču slēpotājs]], {{oss|Z=1998|L=G}} sudraba medaļas ieguvējs 10 km distancē un 1999. gada pasaules čempions stafetē Markuss Gandlers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chester Cathedral ext Hamilton 001.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Česteras katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir sākta celt 10. gadsimtā un pamatā tika uzcelta līdz 16. gadsimta sākumam; tajā ir redzami gandrīz visi [[Anglija]]s [[viduslaiki|viduslaiku]] celtniecības stili? * ... [[Senie laiki|Seno laiku]] zemes un jūras ceļu tīkls '''[[Vīraka ceļš]]''' savienoja [[Somālijas pussala|Āfrikas Raga]] un [[Arābijas pussala|Dienvidarābija]]s reģionu ar [[Vidusjūra]]s baseinu; pa šo ceļu uz ziemeļiem tika piegādātas smaržvielas (piemēram, [[vīraks]] un mirres), [[garšviela]]s un citas luksuspreces? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Ketija Vihmane]]''' pirmo reizi pievienojās vadošajam [[Latvija]]s klubam [[Rīgas TTT]] un sezonas noslēgumā kļuva par [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s čempioni, kā arī izcīnīja bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Sieviešu basketbola līgā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus japonicus Groszek nadmorski 2020-06-29 04.jpg|border|right|200px]] * ... neparasti plašā '''[[jūrmalas dedestiņa]]s''' <small>(attēlā)</small> izplatība vairāku jūru piekrastēs un salās ir izskaidrojama ar sēklu dīgtspējas saglabāšanos pēc ilgstošas atrašanās [[jūras ūdens|jūras ūdenī]], ļaujot sēklām dreifēt lielos attālumos? * ... [[Amerikas Pilsoņu karš]] bieži tiek dēvēts par vienu no pirmajiem modernajiem [[karš|kariem]] vēsturē, jo tas ietvēra tajā laikā vismodernākās karadarbības tehnoloģijas un '''[[ASV Pilsoņu karā izmantoto ieroču saraksts|ieročus]]'''? * ... '''[[tautas latīņu valoda]]''' nevis klasiskā [[latīņu valoda]] ir [[Romāņu valodas|romāņu valodu]] priekštece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soldier with Bazooka M1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bazuka]]''', ko plaši izmantoja [[ASV Armija]], īpaši [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā <small>(attēlā)</small>, bija viena no pirmās paaudzes raķešu dzinēju prettanku ieročiem, ko izmantoja [[kājnieki|kājnieku]] kaujās? * ... '''[[Kipras Karaliste]]''' tika izveidota [[Kipra|Kiprā]] [[Trešais Krusta karš|Trešā Krusta kara]] laikā [[1184. gads|1184. gadā]] un pastāvēja līdz [[1489. gads|1489. gadam]]? * ... viens no [[Rīgas OMON]] [[Barikāžu laiks|uzbrukumu Barikāžu laikā]] organizētājiem '''[[Vladimirs Antjufejevs]]''', kurš ilgstoši atradās [[Latvija]]s tiesībsargājošo iestāžu meklēšanā, vēlāk bijis [[Krievija]]s kontrolētās [[Piedņestra]]s Valsts drošības ministrijas vadītājs, bet [[2014. gads|2014. gadā]] kļuva par vienu no tā sauktās [[Doneckas tautas republika]]s līderiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Astragalus penduliflorus 004.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nokarenais tragantzirnis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augu suga, kurai ir ļoti šaurs [[izplatības areāls]] — tā ir sastopama tikai vietumis [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], Eiropā atradnes konstatētas [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu Eiropā]], kā arī [[Latvija|Latvijā]], kur ir neliela, bet ilggadīgi stabila populācija [[Latgale|Latgalē]]? * ... [[Beļģija]]s [[biatloniste]]i '''[[Lote Lī|Lotei Lī]]''' ir arī [[Norvēģija]]s pilsonība, jo māte ir beļģiete, bet tēvs ir [[norvēģi]]s; sākotnēji viņa pārstāvēja Norvēģiju, bet kopš 2019. gada startē Beļģijas komandas sastāvā? * ... [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] esošais [[pilsētciemats]] ar senu vēsturi '''[[Bješankoviči]]''' atrodas [[Daugava]]s tecējuma vistālākajā dienvidu punktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Austin Reaves (51959765431) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] tika izplatīta informācija, ka '''[[Ostins Rīvss]]''' <small>(attēlā)</small> varētu pārstāvēt [[Vācijas basketbola izlase|Vācijas basketbola izlasi]], ņemot vērā, ka viņa ģimenei ir vācu saknes, tomēr viņš finālturnīrā pārstāvēja [[ASV basketbola izlase|ASV izlasi]] un ieguva 4. vietu, kamēr Vācija kļuva par čempioni? * ... '''[[Edesas grāfiste]]''' bija pirmā [[Krusta kari|krustnešu]] valsts, ko nodibināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta karagājiena]] laikā, un tā pastāvēja no [[1098. gads|1098.]] līdz [[1146. gads|1146. gadam]]? * ... [[autonomija|pašpārvaldošs]] valstisks veidojums '''[[Činlande]]''' kontrolē lielāko daļu [[Čina]]s teritorijas [[Mjanma|Mjanmā]] un ir paudusi, ka tās mērķis ir autonomas federālas pavalsts izveide, līdzko tiks gāzta Mjanmā valdošā militārā [[hunta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vaccinium-uliginosum-by-Maseltov-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zilene]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pasaulē visbiežāk sastopamā [[melleņu ģints]] suga? * ... [[1738. gads|1738. gada]] 18. novembrī [[Austrijas erchercogiste]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] parakstītais '''[[Vīnes miera līgums]]''' izbeidza [[Polijas mantojuma karš|Polijas mantojuma karu]]? * ... [[1951. gads|1951. gadā]] [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisoru]], [[kinoproducents|producentu]], [[scenārists|scenāristu]], [[aktieri]] un dziedātāja [[Džo Dasēns|Džo Dasēna]] tēvu '''[[Džūlss Dasēns|Džūlsu Dasēnu]]''' iekļāva Holivudas melnajā sarakstā pēc tam, kad viņš atteicās liecināt par saistību ar komunistiskām organizācijām; vēlāk viņš strādāja [[Francija|Francijā]] un [[Grieķija|Grieķijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prise de la Bastille.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bastīlijas ieņemšana]]''' <small>(attēlā)</small> [[1789. gads|1789. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] bija viena no galvenajām [[Franču revolūcija]]s epizodēm, un notikuma piemiņai [[Francija|Francijā]] šajā datumā tiek svinēta Bastīlijas diena? * ... '''[[pavasara dedestiņa]]''' ir vienīgā suga [[dedestiņu ģints|dedestiņu ģintī]], kas zied tik agri, taču atšķirībā no citiem pavasarī ziedošiem augiem, piemēram vizbuļiem vai [[zeltstarītes|zeltstarītēm]], pēc noziedēšanas pavasara dedestiņas virszemes daļas nenonīkst, bet turpina augt un spēcīgi sakuplot līdz rudenim? * ... '''[[Fidži olimpiskajās spēlēs]]''' savu pirmo olimpisko medaļu ieguva [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], uzvarot [[regbijs-7|regbija-7]] turnīrā, ko atkārtoja arī [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus linifolius RF.jpg|border|right|150px]] * ... Latvijā '''[[kalnu dedestiņa]]''' <small>(attēlā)</small> aug tuvu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] austrumu robežai un ir reti sastopama; ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 2. kategorijā? * ... '''[[visaju valodas|visaju valodām]]''' pieder 27 [[valoda]]s ar vairāk nekā 47 miljoniem runātāju, kas izplatītas [[Filipīnas|Filipīnu]] centrālajā un dienvidu daļā, kā arī [[Kalimantāna]]s ziemeļaustrumos [[Malaizija|Malaizijā]]? * ... [[Plūdmaiņas|plūdmaiņās]] applūstošais [[Ziemeļjūra]]s līcis uz [[Beļģija]]s un [[Nīderlande]]s robežas '''[[Zvins]]''' radās [[1134. gads|1134. gada]] vētrā, kad ūdens izlauza piekrastes [[kāpa]]s un izveidoja kanālu ar [[Šelda]]s upi; viduslaikos tas bija galvenais kuģošanas kanāls uz [[Brige]]s ostu, bet sākot no 13. gadsimta pamazām aizsērēja un ap 1500. gadu vairs nebija izmantojams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patricia Routledge from GylesDamesPalladium050323 (24 of 74) (52727635532).jpg|border|right|150px]] * ... 2017. gadā [[Lielbritānijas karaliene]] [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] '''[[Patrīcija Rūtledža|Patrīciju Rūtledžu]]''' <small>(attēlā)</small>, kura vislabāk pazīstama ar Hiacintes Burkas lomu ''[[BBC One|BBC1]]'' [[situāciju komēdija]]s seriālā "[[Smalkais stils]]", iecēla [[Britu Impērijas ordenis|lēdijas kārtā]] par viņas nopelniem izklaides industrijā un [[Labdarība|labdarībā]]? * ... [[krievi|krievu]] [[ornitologs]] un [[medniecība]]s speciālists, viens no mūsdienu [[Krievija]]s ornitoloģijas pamatlicējiem '''[[Sergejs Buturļins]]''' no 1898. gada līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] dzīvoja [[Alūksne|Alūksnē]], kur strādāja par miertiesnesi? * ... ar '''[[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]]''' adresi [[Rīga|Rīgā]] ir reģistrēti 665 adresācijas objekti, ierindojot to pirmajā vietā starp visām ielām pilsētā, kā arī tā ir otra garākā iela Rīgā (pēc [[Jaunciema gatve]]s) ar kopējo garumu 14 734 metri? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baznīca, Nurmuiža 03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nurmuižas luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelta [[1594. gads Latvijā|1594. gadā]], pamatojoties uz hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] rīkojumu par baznīcu celtniecību [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]]? * ... [[1956. gads Latvijā|1956. gadā]] '''[[Kuldīgas sinagoga|Kuldīgas sinagogu]]''' sāka pārbūvēt par [[kinoteātris|kinoteātri]], kas sinagogā atradās līdz pat [[2003. gads Latvijā|2003. gadam]], bet pašlaik ēkā atrodas [[Kuldīga]]s Galvenā bibliotēka? * ... [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] okupācijas laikā no [[1795. gads|1795.]] līdz [[1806. gads|1806. gadam]] [[Nīderlande]]s provinces zaudēja autonomiju, un to teritorijā tika izveidota no Francijas pilnībā atkarīgā '''[[Batāvijas Republika]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galega orientalis (14355592081).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[austrumu galega]]i''' <small>(attēlā)</small> ir šaurs dabiskais [[izplatības areāls]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], taču suga ir ievazāta arī citviet pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]? * ... mūsdienās [[Filipīnas|Filipīnās]] dzīvo gandrīz 9 miljoni '''[[ilongi|ilongu]]''', kas veido 7,9 % no kopējā iedzīvotāju skaita un ir ceturtā lielākā tauta valstī? * ... ieslodzīto '''[[badastreiks|badastreiku]]''' laikā [[cietums|cietumos]] plaši izmantota ir piespiedu barošanas prakse, taču [[Pasaules Veselības organizācija]]s Tokijas deklarācija aizliedz ieslodzīto piespiedu barošanu noteiktos apstākļos: ja ieslodzītais atsakās ēst, barošanu var pārtraukt, bet tikai tad, ja vismaz divi neatkarīgi ārsti apstiprina, ka ieslodzītais var apsvērt sava atteikuma ēst sekas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcide Dessalines d'Orbigny 1802.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] naturālists, pētnieks, [[malakologs]] un [[paleontologs]] '''[[Alsids Orbiņī]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams kā mikropaleontoloģijas dibinātājs? * ... '''''[[INTASAT]]''''' bija [[Spānija]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]], ko orbītā palaida [[1974. gads kosmonautikā|1974. gada]] 15. novembrī? * ... '''[[viltvārža sindroms]]''' ir [[psiholoģija|psiholoģisks]] fenomens, kurā cilvēki šaubās par savām prasmēm, talantiem vai sasniegumiem un pastāvīgi baidās tikt atmaskoti kā krāpnieki? <!--dyk diena --> [[Attēls:SaudiArabiaP23b-10Riyals-(1983)-donatedth f.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Saūda Arābijas riāls|Saūda Arābijas riālu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto kā reģionālo rezerves [[valūta|valūtu]], un tas ir galvenā valūta [[Līča arābu valstu sadarbības padome|Līča arābu valstu sadarbības padomē]]? * ... '''[[ilongu valoda|ilongu valodu]]''' kā dzimto valodu lieto ap 7,8 miljoniem cilvēku, bet kopējais valodas lietotāju skaits tiek lēsts ap 9,3 miljoniem; tā ir ceturtā izplatītākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[valoda]]? * ... '''[[Talsu Kristīgā vidusskola]]''' ir lielākā privātskola [[Latvija|Latvijā]] pēc skolēnu skaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emperor Taishō (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas imperators|imperatora]] '''[[Taišo]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikmets iezīmējās ar zināmu [[Japānas Impērija]]s politiskās sistēmas [[Demokrātija|demokratizāciju]] un [[Liberālisms|liberalizāciju]] laikposmā pirms ultranacionālistiskā [[Militārisms|militārisma]] laikmeta, kura sākumu iezīmēja totalitāras [[Militārā diktatūra|militārās diktatūras]] nodibināšana? * ... '''[[itāļu streiks]]''' ir ļoti efektīva protesta akcija, jo strādāt strikti pēc instrukcijām praktiski nav iespējams, un, ņemot vērā amatu aprakstu birokrātisko raksturu un neiespējamību ņemt vērā visas ražošanas darbības nianses, šāda protesta forma noved pie ievērojama [[produktivitāte]]s krituma un līdz ar to pie lieliem zaudējumiem? * ... '''[[ASV prezidentu uzskaitījums pēc vecuma|jaunākais ASV prezidents]]''' ievēlēšanas brīdī bija [[Teodors Rūzvelts]] 42 gadu un 322 dienu vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ostrubel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ostrublis|ostrubļus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas Impērija]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā emitēja izmantošanai [[Krievijas Impērija]]s okupētajās teritorijās? * ... saskaņā ar '''[[1713. gada pragmatiskā sankcija|1713. gada pragmatisko sankciju]]''' tika noteikts, ka [[Hābsburgi|Hābsburgu]] mantojuma zemes, ja imperatoram nav dēlu, pāriet viņa meitām; šī likuma rezultātā par [[Austrija]]s erchercogieni kļuva [[Marija Terēzija]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] oktobrī [[Ēģipte]] un [[Lielbritānija]] parakstīja līgumu par [[Sudāna]]s neatkarības iestāšanos [[1956. gads|1956. gada]] 1. janvārī, tādējādi izbeidzot '''[[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s''' pastāvēšanu, kas tika izveidota 19. gadsimta beigās? <!--dyk diena --> [[Attēls:夜合花(夜香木蘭) Magnolia coco -香港動植物公園 Hong Kong Botanical Garden- (9227078645).jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[segsēkļi|segsēkļu]], kuru [[Zieds|ziedu]] daļas ir izvietotas gredzenos, '''[[magnoliju dzimta]]s''' augiem <small>(attēlā ''Magnolia coco'')</small> [[putekšņlapa]]s, [[lapas]] un [[auglenīca]]s ir novietotas spirālē uz koniskas ziedgultnes? * ... '''[[ASV Vigu partija|Vigu partija]]''' izveidojās kā [[Opozīcija (politika)|opozīcija]] [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Endrū Džeksons|Endrū Džeksonam]] un [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijai]] un ilgu laiku 19. gadsimtā ieņēma nozīmīgu vietu [[ASV]] politikas divpartiju sistēmā? * ... pilsēta [[Krievija]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] '''[[Zapadnaja Dvina]]''' ir dibināta [[1900. gads|1900. gadā]] kā apdzīvota vieta pie tāda paša nosaukuma stacijas dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskava]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaarlo Juho Ståhlberg.jpg|border|right|150px]] * ... pirmais [[Somijas prezidents]] '''[[Karlo Juho Stolbergs]]''' <small>(attēlā)</small> ir apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... saskaņā ar '''[[Vanzē konference|Vanzē konferencē]]''' pieņemto politiku "ebreju jautājuma galīgajam atrisinājumam" [[nacisti|nacistu]] iestādes izveidoja [[nāves nometne|nāves nometņu]] tīklu, kas bija paredzēts cilvēku iznīcināšanai; no [[1942. gads|1942.]] līdz [[1944. gads|1944. gadam]] šajās nometnēs tika nogalināti 3 miljoni [[ebreji|ebreju]]? * ... kopējais '''[[papuasu valodas|papuasu valodu]]''' skaits, pēc dažādiem datiem, ir no 750 līdz 1000? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hofburg Heldenplatz.png|border|right|200px]] * ... no 13. gadsimta līdz 1918. gadam '''[[Hofburga]]s''' pils komplekss [[Vīne]]s centrā <small>(attēlā)</small> bija [[Hābsburgi|Hābsburgu]] galvenā rezidence, bet mūsdienās daļā no pils iekārtota [[Austrijas prezidents|Austrijas prezidenta]] rezidence? * ... '''[[Toms Komass]]''' ir [[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera]] visu laiku labākā rezultāta īpašnieks (7 stundas, 30 minūtes un 49 sekundes), kā arī uzvarējis šajās [[Latvija|Latvijā]] prestižākajās ultragaro distanču skriešanas sacīkstēs četrus gadus pēc kārtas (2021—2024)? * ... '''[[Laosas pilsoņu karš]]''', kas notika no [[1959. gads|1959.]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]] starp komunistiski noskaņotajiem '''''[[Pathet Lao]]''''' spēkiem un [[Laosas Karaliste|Laosas Karalisti]], bija cieši saistīts ar [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]] un [[Kambodžas pilsoņu karš|Kambodžas pilsoņu karu]], kā arī [[Aukstais karš|Aukstā kara]] norisēm pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simo Valakari 1.jpg|border|right|150px]] * ... [[Skotijas futbola Premjerlīga]]s komandas ''[[Saint Johnstone FC|St Johnstone]]'' galvenais treneris [[somi|soms]] '''[[Simo Valakari]]''' <small>(attēlā)</small> pusotru sezonu strādāja ar [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubiem [[FK Auda]] un ''[[Riga FC]]''? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2024. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''', kas norisinājās Vinterbergas trasē [[Vācija|Vācijā]], mājinieki izcīnīja 6 no 7 zelta medaļām, bet kopā 15 medaļas? * ... '''[[tagali]]''' ir daudzskaitlīgākā no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, veidojot 26 % no valsts iedzīvotāju kopskaita; tie apdzīvo [[Lusona]]s salas centrālo daļu, kā arī [[Mindoro]] un [[Palavana]]s salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabah West Coast Bajau women in traditional dress.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[samali|samalus]]''' <small>(attēlā samalu sievietes [[Sabaha]]s štatā [[Malaizija|Malaizijā]])</small>, kas apdzīvo salu piekrastes [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Bruneja|Brunejā]], reizēm dēvē par "jūras [[čigāni]]em" — tie piekopj [[nomadi|pusnomadu]] dzīvesveidu, laivās migrējot starp sava apdzīvotības areāla salu ciemiem? * ... par [[14. Saeima]]s deputātu '''[[Amils Saļimovs]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva 2024. gada februārī, pēc tam, kad tika anulēts deputātes [[Glorija Grevcova|Glorijas Grevcovas]] mandāts, jo stājās spēkā tiesas spriedums par Grevcovas nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]]? * ... '''[[Burundi pilsoņu karš|Burundi pilsoņu karā]]''' starp [[tutsi]] un [[hutu]] etniskajām grupām, kas ilga no 1993. gada līdz 2005. gadam, gāja bojā aptuveni 300 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bamboo forest.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Bambusi|bambusu]]''' <small>(attēlā)</small> vidū ir daži no visātrāk augošajiem [[augi]]em pasaulē: dažas bambusu sugas 24 stundu laikā var izaugt pat 91 [[Centimetrs|centimetru]] (gandrīz 40 [[Milimetrs|milimetri]] stundā), bet [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] sastopamajai sugai ''Phyllostachys bambusoides'' 24 stundu laikā ir novērots pieaugums līdz 120 centimetriem? * ... lai gan '''[[Raudas meteorpapīrs]]''', kas [[1686. gads Latvijā|1686. gadā]] tika atnests ar vēju un [[Kurzeme|Kurzemē]] [[Embūtes draudzes novads|Embūtes draudzes novadā]] nokrita zemē, ir mikrobiāla seguma paraugs, joprojām šāda veida objektus mēdz saukt par meteorpapīru? * ... '''[[Otrais pūniešu karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem kariem antīkajā pasaules vēsturē, kas beidzās ar Romas uzvaru, jo [[romieši]] bija izturīgāki un ekonomiski, militāri spēcīgāki; pēc kara [[Romas Republika]] kļuva par dominējošo spēku [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lens - Dijon (15-08-2020) 32 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas futbola Virslīga]]s kluba ''[[Riga FC]]'' [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]] '''[[Ngondā Muzinga]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā ir debitējis [[Kongo DR futbola izlase]]s rindās un piedalījies tās sastāvā [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Klāvs Čavars]]''' pievienojās vadošajam [[Azerbaidžāna]]s klubam Baku "Sabah" un novembrī tā sastāvā zaudētā spēlē pret [[Grieķija]]s klubu ''Maroussi'' nobloķēja 8 pretinieku metienus, uzstādot FIBA Eiropas kausa rekordu vienā spēlē bloķētajos metienos? * ... [[Anglija]]s armijas sakāve '''[[Banokbērnas kauja|Banokbērnas kaujā]]''' [[1314. gads|1314. gadā]] nodrošināja [[Skotija]]s neatkarības atjaunošanu, tādēļ Banokbērnas kauja tiek uzskatīta par ievērojamu brīdi Skotijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[vāvere]]s, [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' tika veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? <!--dyk diena --> [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|150px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Vācijas Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' tika laboti divi pasaules rekordi: [[400 metru skrējiens|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības tika rīkotas [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās Olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās tika uzskatītas par [[Grieķu dievi|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tika attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? <!--dyk diena --> [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[VEF Rīga]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Casu martzu]]''''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? <!--dyk diena --> [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā Pasaule|Jaunās Pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|200px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|150px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? <!--dyk diena --> [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|200px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Pīlesmiests|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā tika uzcelta mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukrainiete]] '''[[Zinaīda Turčina]]''' tika atzīta par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa|Eiropas]] areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim tika uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|200px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante|Levantes]] ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|200px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma ''[[Wilayah Khorasan]]'' koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija|Polijas]] "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.–1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|200px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|150px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija|Dānijas]] jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāmas filma]] '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma – Zilā bastiona? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts peldēšanā|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Ukrainas Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdenes]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 5wvvuysk6dnqr5qax3kjl5rvn6qcwkq 4301812 4301758 2025-06-30T05:03:08Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +5 4301812 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Kieran Culkin at the 2024 New York Film Festival 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kīrans Kalkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[kino]] debitēja 1990. gadā ar nelielu lomu filmā "[[Viens pats mājās]]", kurā viņa brālis [[Makolijs Kalkins|Makolijs]] atveidoja galveno lomu? * ... pirmais '''[[Iskolastrels|Iskolastrela]]''' ([[1917. gads Latvijā|1917. gadā]] izveidotā Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja) priekšsēdis bija bezpartijiskais [[Latviešu strēlnieki|strēlnieku]] [[štabskapteinis]] [[Voldemārs Ozols]]? * ... vēlākā [[Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāji|Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāja]] [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] brālis '''[[Rūdolfs Kirhenšteins]]''', kurš bija padomju militārais darbinieks un izlūks, 1937. gadā tika arestēts un 1938. gada 25. augustā notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]], kurš izpildīts tajā pašā dienā? [[Attēls:Kiruna montage.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kiruna]]''' <small>(attēlā)</small> ir vistālāk ziemeļos esošā [[Zviedrija]]s pilsēta, un tās [[dzelzsrūda]]s raktuve ir lielākā un vismodernāk aprīkotā dzelzsrūdas ieguves vieta pasaulē, ar dzelzsrūdas ieguves dziļumu 1365 m, padarot to arī par pasaules dziļāko dzelzsrūdas raktuvi? * ... '''[[Karaliskie Gaisa spēki]]''' [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] tika izveidoti [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās [[1918. gads|1918. gada]] 1. aprīlī, kļūstot par pirmajiem neatkarīgajiem [[gaisa spēki]]em pasaulē? * ... [[Japāņi|japāņu]] [[aktrise]] '''[[Kaori Momoi]]''' ir filmējusies vairākās latviešu režisora [[Māris Martinsons|Māra Martinsona]] filmās — ''[[Amaya]]'', "[[Oki — okeāna vidū]]", "[[Maģiskais kimono]]"; par lomu filmā ''Amaya'' nominēta [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balvai kategorijā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|"Labākā aktrise"]]? [[Attēls:Troy kotsur 2022 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Trojs Kotsars]]''' <small>(attēlā)</small>, saņemot [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] un Kritiķu izvēles filmu balvu, kļuva par pirmo nedzirdīgo [[aktieri]], kas saņēmis šīs balvas, kā arī par otro nedzirdīgo cilvēku, kurš saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''''[[Station F]]''''', kas atrodas [[Parīze]]s 13. apgabalā, ir zināms kā pasaulē lielākais [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumu]] inkubators? * ... [[hinduisms|hinduismā]] '''[[brahmans]]''' ir neizsakāma, nesaskatāma, nesaprātīga un neaprakstāma absolūtā realitāte, kas pilda visu eksistenci? [[Attēls:Haanja Upland.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hānjas augstiene]]''' ir augstākā reljefa forma [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] <small>(attēlā skats no [[Lielais Munameģis|Lielā Munameģa]] skatu torņa)</small>? * ... pirmos '''[[elektriskais skrejritenis|elektriskos skrejriteņus]]''' ar nosaukumu ''Autoped'' no 1915. līdz 1921. gadam ražoja uzņēmums ''Autoped Company'' [[Ņujorka|Ņujorkā]] (tiem bija divas versijas: ar [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēju]] un [[elektromotors|elektromotoru]] priekšējā [[Ritenis|ritenī]])? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] '''[[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika]]''' kopā ar [[Aizkaukāza SFPR]], [[Baltkrievijas SPR]] un [[Ukrainas PSR|Ukrainas SPR]] izveidoja [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] — Krievijas SFPR kļuva par vienu no savienotajām republikām, bet no [[1936. gads|1936. gada]] tās nosaukums bija [[Krievijas PFSR|Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika]]? [[Attēls:Kyriakos Mitsotakis (2021-12-08) 03 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais [[Grieķija]]s premjerministrs '''[[Kirjaks Micotakis]]''' <small>(attēlā)</small> bija Grieķijas premjerministrs arī no 2019. gada jūlija līdz 2023. gada maijam? * ... [[2021. gads|2021. gada]] oktobrī [[sociālais tīkls|sociālā tīkla]] īpašnieks ''[[Facebook, Inc.]]'' nomainīja nosaukumu uz '''''[[Meta Platforms|Meta Platforms, Inc.]]'''''? * ... viena no Lielā četrinieka auditorkompānijām '''''[[KPMG]]''''' ir reģistrēta [[Londona|Londonā]], tomēr tās galvenais birojs atrodas [[Amstelvēna|Amstelvēnā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]? [[Attēls:Cuttlefish komodo large.jpg|border|right|50px]] * ... atsevišķas '''[[sēpijas|sēpiju]]''' sugas spēj mainīt savu krāsu, pielāgojoties apkārtējai videi, un pētījumos ir novērots, ka atsevišķas sugas ir inteliģentas, un tās mācās no savas pieredzes <small>(attēlā ''Sepia apama'' — lielākā no visām sēpijām)</small>? * ... [[Vācieši|vācu]] [[Kartogrāfija|kartogrāfs]] '''[[Martins Valdzēmillers]]''' ir pazīstams ar to, ka [[1507. gads|1507. gadā]] izveidojis agrāko [[karte|karti]], kurā lietots nosaukums "[[Amerika]]"? * ... [[1974. gads|1974. gadā]] [[Zviedrija]]s [[ekonomists]] '''[[Gunnars Mīrdāls]]''' kopā ar [[Frīdrihs Hajeks|Frīdrihu Hajeku]] ieguva [[Nobela prēmija ekonomikā|Nobela prēmiju ekonomikā]], savukārt viņa sieva Alva Mīrdāla ir ieguvusi [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]], līdz ar to Mīrdālu pāris ir vienīgais pāris, kur katrs ir ieguvis [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]]? [[Attēls:Lire 2000 (Guglielmo Marconi).JPG|border|right|50px]] * ... no visām valūtām, kuras tika aizstātas ar eiro, '''[[Itālijas lira]]''' <small>(attēlā 2000 liru banknote)</small> bija vislētākā pret [[eiro]] pamatvienības vērtības izteiksmē: tās maiņas kurss bija 1936,27 liras par 1 euro? * ... '''''[[Facebook Messenger]]''''' aktīvo lietotāju skaits 2023. gada beigās sasniedza vairāk nekā 1 miljardu? * ... '''[[Gruzdovas meži]]''' ir pēdējā zināmā [[lidvāvere]]s atradne [[Latvija]]s teritorijā, bet kopš 2005. gada dzīvnieks vairs nav ticis konstatēts? [[Attēls:Official Photo of the President of the Kyrgyz Republic H.E. Mr. Sadyr Zhaparov.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gads|2020. gada]] 5. oktobrī [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] sākās protesti pret parlamenta vēlēšanu rezultātiem, no ieslodzījuma atbrīvoja '''[[Sadirs Džaparovs|Sadiru Džaparovu]]''' <small>(attēlā)</small>, un 13. oktobrī viņu apstiprināja par premjerministru, bet 15. oktobrī — par prezidenta pienākumu izpildītāju; pēc tam viņš uzvarēja arī 2021. gada 10. janvāra Kirgizstānas prezidenta vēlēšanās? * ... [[Romas Republika]]i '''[[Kilikijas province|Kilikijas provinci]]''' pievienoja 64. gadā pr.Kr. pēc [[Gnejs Pompejs|Pompeja]] uzvaras pār kilikiešu [[pirāti]]em un Trešā Mitridata kara? * ... '''[[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]]''' [[sabiedrība|sabiedrībā]] valdīja stingrs [[morāle]]s kodekss (džentlmenisms), kas nostiprināja [[konservatīvisms|konservatīvas]] vērtības un [[Šķira (socioloģija)|šķiru]] atšķirības, [[Romantisms|romantismu]] un [[Misticisms|misticismu]]? [[Attēls:Hurricane I 46 Squadron.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kauja par Britāniju|kaujas par Lielbritāniju]] laikā [[1940. gads|1940. gadā]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vienvietīgais [[iznīcinātājs]] '''''[[Hawker Hurricane]]''''' <small>(attēlā)</small> nodarīja 60 % no zaudējumiem, ko cieta ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' lidmašīnas un piloti, un to izmantoja visos lielākajos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības aktos? * ... par '''[[Vecpiebalgas vidusskola]]s''' sākotni uzskata [[Vecpiebalgas draudze]]s skolu [[Zviedru Vidzeme]]s laikā, kas pirmo reizi minēta [[1696. gads Latvijā|1696. gadā]]? * ... [[Šveice]]s [[banka]] '''''[[Credit Suisse]]''''' relatīvi maz cieta [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] laikā, tomēr vēlāk tā nonāca finanšu grūtībās, kā arī tika pieķerta vairākos skandālos; rezultātā [[2023. gads|2023. gadā]] to iegādājās [[UBS (uzņēmums)|UBS]], un tagad tā ir šī uzņēmuma struktūrvienība? [[Attēls:Raw egg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[olas dzeltenums|olas dzeltenumā]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz [[Karotinoīdi|karotinoīdu]], kas piešķir tam krāsu? * ... lielākā daļa no pasaulē dzīvojošajiem 2,3 miljardiem [[kristieši|kristiešu]] ir '''[[Rietumu kristietība|Rietumu kristieši]]'''? * ... kad [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] laikā igauņi saprata, ka '''[[Ziemeļrietumu armija]]''' zaudē [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], un ir nepieciešams miers ar [[boļševiki]]em, viņi atsauca visu atbalstu [[balto kustība]]i, kas deva iespēju noslēgt miera līgumu ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]]? [[Attēls:Iris pseudacorus 3 RF.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[purva skalbe]]''' <small>(attēlā)</small> nereti veido monodominantas audzes auglīgos [[biotops|biotopos]], piemēram, dažādu ūdenstilpju krastmalās, pastāvīgi applūdušās ieplakās, [[purvs|purvu]] apmalēs un pārmitros lapkoku [[mežs|mežos]]? * ... visvairāk nomināciju (13) '''[[96. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijai saņēma filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]", kura arī kļuva par visvairāk balvu saņēmušo filmu ar 7 balvām, tostarp kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un tās veidotājs [[Kristofers Nolans]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? * ... [[lietuvieši|lietuviešu]] [[lidotājs]] un [[futbolists]] '''[[Romualds Marcinkus]]''' bija starp [[karagūstekņi]]em, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā organizēja un veica "Lielo bēgšanu" no karagūstekņu nometnes ''[[Stalag Luft III]]'' mūsdienu [[Polija]]s teritorijā, taču pēc vairākām dienām [[gestapo]] viņu atkal sagūstīja un sodīja ar nāvi? [[Attēls:Isamu Akasaki 201111.jpg|border|right|50px]] * ... [[Japāna|japāņu]] [[inženieris|inženierim]] un [[fiziķis|fiziķim]] '''[[Isamu Akasaki]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar '''[[Hirosi Amano]]''' un Sudzi Nakamuru [[2014. gads|2014. gadā]] tika piešķirta [[Nobela prēmija fizikā]] "par jauna energoefektīva, videi draudzīga [[gaisma]]s avota — zilo gaismu izstarojošas [[diode]]s ([[Gaismas diode|LED]]) — izgudrošanu"? * ... '''[[Oskara Kalpaka laukums|Oskara Kalpaka laukumā]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] savulaik bijis uzstādīts [[piemineklis]] gan [[Josifs Staļins|Staļinam]], gan [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]]? * ... '''[[Zālamana Salu futbola izlase]]''' lielāko zaudējumu piedzīvojusi 1963. gadā, ar rezultātu 0—18 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? [[Attēls:Timia valley.JPG|border|right|50px]] * ... [[Sahāra|Saharā]], [[Nigēra]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Aira plato]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas 2022 metrus v.j.l. augstais Bagzanes kalns, kas ir Nigēras augstākā virsotne? * ... '''[[ebreju vēsture Krievijā]]''' ir īpaši nozīmīga, jo līdz 19. gadsimta beigām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] bija lielākā [[ebreji|ebreju]] kopiena pasaulē (1880. gadā — 67 % no kopējā ebreju skaita)? * ... '''''[[UBS Group AG]]''''' ir lielākā [[Šveice]]s [[banka]] un lielākais aktīvu pārvaldības uzņēmums pasaulē, tās klientu serviss pazīstams ar slepenību un klientu konfidencialitātes nodrošināšanu — apmēram puse no pasaules miljardieriem ir šīs bankas klienti? [[Attēls:David Yates by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[kinorežisors]], [[kinoproducents|producents]] un [[scenārists]] '''[[Deivids Jeitss]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams kā pēdējo četru "[[Harijs Poters (filmu sērija)|Harijs Poters]]" filmu režisors, kā arī trīs "Fantastiskās būtnes" filmu sērijas filmu režisors? * ... [[Daugava|Daugavā]] starp '''[[Daugavsala|Daugavsalu]]''' un [[Sakas sala|Sakas salu]] atrodas Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā — Baltā krāce, ko veido [[dolomīts|dolomīta]] slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem? * ... '''[[Henrijs Ganters]]''', iespējams, ir pēdējais no visu karojošo pušu karavīriem, kas nogalināts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā: viņš tika nogalināts [[1918. gads|1918. gada]] 11. novembrī pulksten 10:59, vienu minūti pirms [[Kompjeņas pamiers (1918)|Pirmā Kompjeņas pamiera]] stāšanās spēkā? [[Attēls:0 Venise, vaporetto naviguant sur le Grand Canal 2.JPG|border|right|50px]] * ... [[Venēcija]]s [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā]] ūdens autobusu sistēma '''[[Vaporeto]]''' sastāv no 19 regulāriem maršrutiem, kas apkalpo dažādas pieturvietas un kursē starp Venēciju un tuvējām salām, piemēram, Murano, Burano un Lido <small>(attēlā Vaporeto [[Lielais kanāls (Venēcija)|Lielajā kanālā]])</small>? * ... viens no visplašāk lietotajiem '''[[Mēness kalendārs|Mēness kalendāriem]]''' ir [[islāma kalendārs]], to lieto [[musulmaņi]]? * ... '''[[kvantu internets]]''' var darboties, izmantojot [[kvants|kvantu]] kubitus, kas ļauj izveidot neuzlaužamus komunikācijas kanālus starp punktiem, pat ja starp tiem ir starpposms; šī tehnoloģija nodrošina pilnīgu datu aizsardzību un komunikācijas drošību? [[Attēls:SugarBeet.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[cukurbietes]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgs [[cukurs|cukura]] izejvielu avots [[mērenā josla|mērenās joslas]] platuma grādos, kamēr [[tropi|tropu]] apgabalos dominē [[cukurniedres]]? * ... [[2014. gads|2014. gadā]] pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] sākšanas [[Krievija]] tika izslēgta no '''[[G8 valstis|G8 valstu]]''' foruma, un G8 pārtapa par [[G7 valstis|G7 valstu]] sadarbību? * ... rokas [[pulksteņi|pulksteņu]] un aksesuāru ražošanas uzņēmums '''''[[Rolex]]''''' ir dibināts [[1905. gads|1905. gadā]] [[Londona|Londonā]], bet pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] nelabvēlīgo [[muita]]s tarifu dēļ uzņēmumu pārcēla uz [[Šveice|Šveici]], kur tas atrodas joprojām? [[Attēls:Pushpa Kamal Dahal Nov 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[Nepāla]]s premjerministrs '''[[Puspa Kamals Dāhāls]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir valsts vadītājs jau trešo reizi, ir Nepālas komunistiskās partijas (Maoistu centrs) priekšsēdētājs kopš 1994. gada, bet jau 1981. gadā viņš iestājās pagrīdes Nepālas komunistiskajā partijā (Ceturtais kongress)? * ... [[Romas pāvests|pāvests]] '''[[Agapets I]]''' sava pontifikāta laikā devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kur nesekmīgi centās pierunāt [[Austrumromas impērija]]s valdnieku [[Justiniāns I|Justiniānu I]] uzsākt karadarbību pret [[Vestgotu Karaliste|Vestgotu Karalisti]], kura tolaik kontrolēja [[Roma|Romu]]? * ... '''[[2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanas|2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanās]]''' no partijas "[[Vienotība]]" saraksta pašvaldībā tika ievēlēts arī bijušais [[basketbolists]] un [[treneris]] [[Igors Miglinieks]]? [[Attēls:Krustpils pils.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas iela]]''' <small>(attēlā pie [[Krustpils pils]])</small> ir garākā iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' [[Latvija]]s sportists [[Andrejs Rastorgujevs]] izcīnīja sudraba medaļu masu startā, kas ir lielākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē, bet [[Norvēģija]]s pārstāvis [[Juhanness Tīngnēss Bē]] ieguva medaļas visās septiņās disciplīnās, paveikdams to otro gadu pēc kārtas? * ... '''[[Mežtaka]]''' ir daļa no [[Eiropas Savienība]]s 9880 km garās distances pārgājienu maršruta E11, kas sākas [[Ziemeļjūra]]s krastā pie [[Hāga]]s un beidzas [[Tallina|Tallinā]], šķērsojot 6 valstis: [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Vācija|Vāciju]], [[Polija|Poliju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Latvija|Latviju]] un [[Igaunija|Igauniju]]? [[Attēls:Taal Volcano satellite image.gif|border|right|50px]] * ... '''[[Taala ezers]]''' [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Lusonas sala]]s dienviddaļā ir aizpildījis valstī otrā aktīvākā '''[[Taals|Taala vulkāna]]''' [[kaldera|kalderu]], kas radusies pirms 100—500 tūkstošiem gadu gigantiskā [[Vulkāna izvirdums|izvirdumā]], un ezera vidū atrodas Vulkāna sala, kuras vidū savukārt ir vēl viens ezers, kas izveidojies pašā krāterī <small>(satelītattēlā)</small>? * ... '''[[2022. gada Āzijas spēles|2022. gada Āzijas spēlēs]]''', kas notika [[Ķīna]]s pilsētā [[Handžou]] [[2023. gads sportā|2023. gadā]], visvairāk zelta medaļu (201) izcīnīja Ķīnas sportisti, labojot sev piederošo rekordu, ko sasniedza 2010. gada Āzijas spēlēs? * ... [[Romas pāvests|pāvesta]] '''[[Leons VI|Leona VI]]''' pontifikāts bija laika posmā, kas zināms kā ''Saeculum obscurum'' (Tumšais laikmets), kad [[Roma|Romā]] valdīja [[anarhija]]? [[Attēls:Zīlānu iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... padomju okupācijas periodā '''[[Zīlānu iela (Jēkabpils)|Zīlānu ielu]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kārļa Marksa ielu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] ielai atjaunoja tās vēsturisko nosaukumu? * ... '''[[franču paradokss]]''' ir [[epidemioloģija|epidemioloģisks]] novērojums, ka [[Francija]]s iedzīvotājiem ir salīdzinoši zems saslimstības līmenis ar [[Koronārā sirds slimība|koronāro sirds slimību]], lai gan viņu uzturā ir salīdzinoši daudz piesātināto [[tauki|tauku]], kas ir acīmredzamā pretrunā plaši izplatītajam uzskatam, ka augsts šādu tauku patēriņš ir sirds slimību riska faktors? * ... [[Dienvidāfrika]]s pilsēta '''[[Kimberlija]]''' vēsturiski ir bijusi nozīmīga [[dimants|dimantu]] ieguves vieta un tiek uzskatīta par pirmo pilsētu [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]], kurā ieviesa [[elektrotīkls|elektrotīklu]] un iedzīvotājus nodrošināja ar [[elektroenerģija|elektroenerģiju]]? [[Attēls:Vincent Minelli - 1950s.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[Teātris|teātra]] un [[kino]] [[režisors|režisora]] '''[[Vinsente Minelli|Vinsentes Minelli]]''' <small>(attēlā)</small> laulībā ar [[Džūdija Gārlenda|Džūdiju Gārlendu]] piedzima meita [[Laiza Minelli]]; viņu ģimene ir unikāla ar to, ka visi trīs saņēmuši [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[Pirmais Libērijas pilsoņu karš|Pirmajā Libērijas pilsoņu karā]]''', kurš norisinājās no 1989. līdz 1996. gadam, gāja bojā vairāk nekā 200 000 cilvēku? * ... '''[[Ķīnas Superlīga]]''' ir viena no vispopulārākajām profesionālajām [[sports|sporta]] līgām [[Ķīna|Ķīnā]], padarot to arī par vienu no visapmeklētākajām [[futbols|futbola]] līgām pasaulē? [[Attēls:Rebecca Hall (2024) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2008. gadā [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] un [[režisore]] '''[[Rebeka Hola]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno lomu [[Vudijs Allens|Vudija Allena]] filmā "[[Vikija, Kristīna, Barselona]]", par ko nominēta [[Zelta globusa balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā]]"? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] februārī '''[[Ogres Vēstures un mākslas muzejs|Ogres Vēstures un mākslas muzeja]]''' darbinieki publiski iebilda pret [[Ogres novada dome]]s priekšsēdētāja [[Egils Helmanis|Egila Helmaņa]] ieceri rīkot muzejā [[Krievija]]s oligarham [[Pjotrs Avens|Pjotram Avenam]] piederošās [[Porcelāns|porcelāna]] kolekcijas izstādi; pēc tam pašvaldība ierobežoja muzeja darbību? * ... [[pārtika]]s '''[[konservanti]]''' var darboties dažādos veidos, piemēram, kavējot [[mikroorganismi|mikroorganismu]] augšanu, kā arī aizsargājot pret [[Oksidācija|oksidāciju]] un [[Rūgšana|fermentāciju]]? [[Attēls:Fredrick banting.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s medicīnas zinātnieks, [[ārsts]] un pētnieks '''[[Frederiks Bentings]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1923. gads|1923. gadā]] kopā ar Džonu Makleodu ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par [[insulīns|insulīna]] atklāšanu, prēmijas saņemšanas brīdī bija vien 32 gadus vecs, kļūstot par jaunāko šī apbalvojuma saņēmēju? * ... '''[[1569. gads Latvijā|1569. gada]]''' 3. augustā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s pārstāvji deva atsevišķu zvērestu [[Ļubļinas ūnija]]i, un hercogiste kļuva par [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] īpašumu taču [[Lietuva]]s augstmaņi turpināja uzstāt, ka [[Livonija]] pieder tikai [[Lietuvas lielkņaziste]]i, nevēloties varu un ienākumus no jaunajām provincēm dalīt ar [[Polija|Poliju]]? * ... '''[[Otrais Libērijas pilsoņu karš|Otrajā Libērijas pilsoņu karā]]''' plaši izmantoja [[bērni|bērnus]], kurus sūtīja militārajā dienestā kā [[karavīri|karavīrus]] vai munīcijas nesējus, neraugoties uz [[Ženēvas konvencija|Ženēvas konvencijā]] noteiktajiem aizliegumiem? [[Attēls:2023-08-09 Deutschland gegen Kanada (Basketball-Länderspiel) by Sandro Halank–109.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] [[Kanādas basketbola izlase]] izcīnīja bronzas medaļu, bet tās līderis '''[[Šejs Gildžess-Aleksandrs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Simjūda diena]]''' ([[Apustulis|apustuļu]] [[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa]] un [[Apustulis Tadejs|Jūdas Tadeja]] piemiņas diena) bija pēdējā [[Veļu laiks|Veļu laika]] diena, kad rīkoja beidzamo mielastu, pēc kura [[veļi|veļus]] sūtīja atpakaļ? * ... '''[[Valērijs Maligins|Valērija Maligina]]''' vadībā [[Olainfarm|AS "Olainfarm"]] attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]] ar apgrozījumu virs 100 miljoniem [[eiro]] un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm? [[Attēls:Thomas Hunt Morgan.jpg|border|right|50px]] * ... [[1933. gads|1933. gadā]] '''[[Tomass Hants Morgans]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem attiecībā uz [[hromosoma]]s lomu [[iedzimtība|iedzimtībā]]"? * ... [[Kristietība|kristīgajā]] [[Eshatoloģija|eshatoloģijā]] par '''[[Antikrists|Antikristu]]''' sauc cilvēku vai cilvēkus, par kuriem [[Bībele]] ir pravietojusi, ka tie nostāsies pret [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] un aizstās to pirms Kristus [[Otrā atnākšana|otrās atnākšanas]]? * ... [[sports|sporta]] termins '''''[[hat-trick]]''''' pirmo reizi parādījās [[1858. gads|1858. gadā]] saistībā ar [[krikets|kriketu]]? [[Attēls:2014.gada valsts budžeta iesniegšana Saeimā 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsts budžeta portfelis]]''' <small>(attēlā)</small> pirmoreiz uz [[Saeima|Saeimu]] tika aiznests [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]], kad to izdarīja tobrīdējais [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Roberts Zīle]]? * ... '''[[kalcija fosfāts]]''' ir viens no galvenajiem [[kauli|kaulu]] sadegšanas produktiem (kaulu pelni)? * ... 23 gadus ilgais '''[[Pirmais pūniešu karš]]''' kļuva par pašu garāko nepārtraukto [[Senie laiki|antīko laiku]] militāro konfliktu un vērienīgāko jūras [[karš|karu]]? [[Attēls:Aage Bohr.jpg|border|right|50px]] * ... Nobela prēmijas ieguvēja [[Nilss Bors|Nilsa Bora]] dēls '''[[Oge Bors]]''' <small>(attēlā)</small> [[1975. gads|1975. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par sakarības atklāšanu starp kolektīvo kustību un daļiņu kustību [[atoma kodols|atoma kodolā]] un uz šīs sakarības balstītas [[atoma kodols|atoma kodola]] struktūras teorijas attīstīšanu"? * ... pasažieru tvaikoņa '''"[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskij]]"''' nogrimšana [[Daugava|Daugavā]] [[Rīga]]s centrā [[1950. gads Latvijā|1950. gada]] 13. augustā aiznesa 147 cilvēku dzīvības, lai gan notika tikai 5—6 metrus no krastmalas (uz kuģa bija 421 cilvēks, bet tā ietilpība bija vien 150 cilvēkiem)? * ... [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāta]] medaļnieces [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] [[serbi|serbu]] [[vieglatlēte]]s '''[[Angelina Topiča]]s''' māte ir [[Serbija]]s rekordiste [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] Biļana Topiča, bet viņu trenē tēvs Dragutins Topičs, Serbijas rekordists augstlēkšanā un 1990. gada Eiropas čempions? [[Attēls:Robinsons Krūziņš 1824.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daniels Defo|Daniela Defo]] romāna "[[Robinsons Krūzo]]" adaptāciju [[Latviešu valoda|latviski]] '''"[[Robinsons Krūziņš]]"''' ap 1804. gadu pārtulkoja [[Jaunpiebalga]]s [[luterāņu mācītājs]] [[Kristaps Reinholds Girgensons]], bet iespieda pie [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] [[1824. gads Latvijā|1824. gadā]] <small>(attēlā titullapa)</small>? * ... lielākais privātā sektora '''[[defolts]]''' vēsturē bija ''Lehman Brothers'' [[bankrots]] 2008. gadā ar vairāk nekā 600 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtiem aktīviem? * ... '''[[Islāms Vācijā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un lielāko musulmaņu daļu [[Vācija|Vācijā]] veido [[Sunnītu islāms|sunnīti]]? [[Attēls:Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināts [[1970. gads Latvijā|1970. gadā]] kā pirmais [[kolhozs|kolhoza]] [[muzejs]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... 1995. gada [[ASV]] melnā [[kinokomēdija]] '''"[[Četras istabas (filma)|Četras istabas]]"''', kurai bija četri [[Režisors|režisori]], tika slavēta par [[Roberts Rodrigess|Rodrigesa]] un [[Kventins Tarantīno|Tarantīno]] segmentiem, bet kritizēti tika Andersas un Rokvela segmenti; savukārt [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] saņēma [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvu]] kā sliktākā otrā plāna aktrise? * ... partiju '''"[[Apvienība Iedzīvotāji]]"''' izveidoja [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novadā]], kad starp tās līderiem bija arī mūziķis un radio dīdžejs Kaspars Upacieris (Ufo), bet 2014. gadā, iestājoties šajā organizācijā, politikā sāka darboties [[aktieris]] [[Artuss Kaimiņš]]? [[Attēls:An excellent view of the Lunar Module (LM) “Orion” and Lunar Roving Vehicle (LRV).jpg|border|right|50px]] * ... [[NASA]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pilotējamajā lidojumā ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas '''''[[Apollo 16]]''''' lidojuma komandieris [[Džons Jangs]] un mēness moduļa pilots Čārlzs Djūks uz Mēness pavadīja 2 dienas un 23 stundas <small>(attēlā ''Apollo 16'' mēness modulis, mobilis, un Čārlzs Djūks)</small>? * ... lai arī '''[[emocijzīme|emocijzīmju]]''' nosaukums ‘emodži’ tiek saistīts ar [[emocijas|emocijām]], vārda izcelsme ir meklējama [[japāņu valoda|japāņu valodā]], kur ''e-'' nozīmē ‘attēls’, bet ''moji'' — ‘tēls’? * ... pēc dažiem aprēķiniem '''[[latgalieši]]''' veido no 11 līdz 22% no kopējā [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]] skaita? [[Attēls:Bezbozhnik newsparer 18-1923.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izdotās [[Ateisms|ateistiska]] satura [[avīze]]s '''''"[[Bezbožņik (avīze)|Bezbožņik]]"''''' <small>(attēlā)</small> tirāža sasniedza 500 000 eksemplāru? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Polija]]s okupācijas laikā [[Trešais reihs|nacistu]] izveidotajā '''[[Varšavas geto]]''' tika izolēti 450 000 [[Ebreji|ebreju]], kuri masveidā nomira [[Bads|bada]] un slimību dēļ un tika deportēti uz [[nāves nometne|nāves nometnēm]]? * ... [[Kristietība|Kristīgajās]] valstīs un kultūrās '''[[kremācija]]''' vēsturiski ir bijusi neatbalstīta un uzskatīta par [[Dievs|Dieva]] tēla apgānīšanu, bet 1963. gadā arī [[Vatikāns]] atļāva [[Katoļticība|katoļticīgo]] kremāciju, kas pirms tam tika uzskatīta par tikai pieņemamu (galvenokārt, sanitāru, sociālu vai ekonomisku apsvērumu dēļ), bet ne atbalstāmu izvēli? [[Attēls:Doma baznīcas gailis.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Rīgas torņu gaiļi|Rīgas torņa gaili]]''' uz [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] torņa nomainīja restaurācijas darbu laikā [[1980. gads Latvijā|1980. gadā]], bet iepriekšējais gailis ir redzams Doma baznīcas krustejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[1924. gads|1924. gadā]] [[Nīderlande]]s [[fiziologs]], [[ārsts]] un [[izgudrotājs]] '''[[Vilems Einthovens]]''' ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par [[elektrokardiogramma]]s mehānisma atklāšanu"? * ... '''[[2024. gads kino|2024. gada kino industrijas]]''' ienesīgākās filmas bija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' izplatītās "[[Prāta spēles 2]]", "[[Dedpūls & Vilknadzis]]" un "[[Vaiana 2]]", kuru ieņēmumi pārsniedza 1 miljardu [[ASV dolāri|ASV dolāru]]? [[Attēls:Capitoline she-wolf Musei Capitolini MC1181.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romuls un Rems]]''' un viņus kā zīdaiņus barojusī [[vilks (mitoloģija)|vilku]] māte <small>(attēlā)</small> ir [[Roma]]s un romiešu simbols vismaz no [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimta p.m.ē.]]? * ... '''[[Daugavpils Zinātņu vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 3. vidusskola|Daugavpils 3. vidusskolu]], [[Daugavpils 9. vidusskola|Daugavpils 9. vidusskolu]] un Daugavpils pilsētas 1. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2023. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''', kas norisinājās [[Japāna]]s pilsētā [[Saitama|Saitamā]], trīs no četrām zelta medaļām izcīnīja mājinieki japāņu [[daiļslidotāji]]? [[Attēls:Charles Curtis-portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV viceprezidents|ASV 31. viceprezidents]] [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Herberts Hūvers|Herberta Hūvera]] vadībā '''[[Čārlzs Kērtiss]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiānis]] un pirmā persona ar neeiropiešu senčiem, kas sasniedza kādu no augstākajiem amatiem [[ASV federālā valdība|ASV federālajā izpildvarā]]? * ... [[ASV]] dzimušais [[Puertoriko basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aizeja Pinjero]]''' savas karjeras laikā divreiz ir spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Rīgas VEF]], ar kuru kļuvis par Latvijas čempionu 2021. gadā? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma]] '''"[[Vīrs, vārdā Oto]]"''', kurā galveno lomu atveido [[Toms Henkss]], ir 2015. gada [[Zviedrija]]s filmas "[[Vīrs, vārdā Ūve (filma)|Vīrs, vārdā Ūve]]" rīmeiks? [[Attēls:Queen Latifah 2018.jpg|border|right|50px]] * ... 2006. gadā '''[[Kvīna Latifa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Hiphops|hiphopa]] mākslinieci, kas saņēmusi zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]? * ... '''[[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 10. vidusskola|Daugavpils 10. vidusskolu]], [[Daugavpils 12. vidusskola|Daugavpils 12. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 10. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 13. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[Virdžīnu salas]]''' politiski dalās trīs daļās — Spāņu Virdžīnās (pieder [[Puertoriko]]), [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnās]] un [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnās]]? [[Attēls:Grande Mosquée sousah.jpg|border|right|50px]] * ... 1988. gadā senās [[Tunisija]]s pilsētas '''[[Sūsa (Tunisija)|Sūsas]]''' '''[[Sūsas medīna|medīna]]''' tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā <small>(attēlā Lielā mošeja Sūsā)</small>? * ... '''[[cūkgaļa]]''' ir pārtikas [[tabu]] [[jūdaisms|jūdaisma]] sekotājiem, [[musulmaņi]]em un dažām [[kristietība|kristīgajām]] konfesijām, tostarp [[Septītās dienas adventisti|adventistiem]]? * ... '''[[reimatoloģija]]''' aptver vairāk nekā 100 dažādu sarežģītu [[slimība|slimību]], ko kopīgi dēvē par reimatiskām slimībām, kas ietver daudzas [[Artrīts|artrīta]] formas, kā arī [[Sistēmiskā sarkanā vilkēde|vilkēdi]] un [[Šēgrena sindroms|Šēgrena sindromu]]? [[Attēls:Mayon Volcano as of March 2020.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majons]]''' <small>(attēlā)</small> ir aktīvākais [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāns]], pēdējo 500 gadu laikā izvirdis vairāk kā 52 reizes? * ... lai gan '''"[[sausā spēle]]"''' ir iespējama lielākajā daļā [[komandu sporta veidi|komandu sporta veidu]], dažos sporta veidos, piemēram, [[basketbols|basketbolā]], šāda iespējamība ir ļoti maza? * ... '''[[Daugavpils Iespēju vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 13. vidusskola|Daugavpils 13. vidusskolu]], [[Daugavpils 15. vidusskola|Daugavpils 15. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 28. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 30. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Chondrus crispus - Köhler–s Medizinal-Pflanzen-034.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[sārtaļģes]]''' <small>(attēlā)</small> aug dziļāk nekā citas [[aļģes]], jo spēj izmantot [[gaisma]]s starus, kas iespiežas dziļos ūdens slāņos? * ... no 2023. gada līdz karjeras beigām 2024. gada rudenī [[Slovākijas Ekstralīga]]s komandā '''[[Mihalovces "Dukla"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] [[Kaspars Daugaviņš]]? * ... [[Koscjuško sacelšanās]] laikā '''[[1794. gads Latvijā|1794. gada]]''' 25. jūnijā Antona Voitkeviča un [[Mirbahi|Heinriha Mirbaha]] vadītās karaspēka vienības ieņēma [[Liepāja|Liepāju]] un [[Aizpute|Aizputi]], dienu vēlāk Liepājas tirgus laukumā nolasot "Sacelšanās aktu" un "Kurzemes hercogistes sacelšanās aktu"? [[Attēls:Mount Merapi Not Just a Legend and Mythology.jpg|border|right|50px]] * ... [[Java (sala)|Javas salā]] esošais '''[[Merapi]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par visaktīvāko [[Indonēzija]]s [[vulkāns|vulkānu]]? * ... lai maldinātu ienaidnieku, pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[sabiedroto iebrukums Sicīlijā|sabiedroto iebrukuma Sicīlijā]]''' tika veikta [[dezinformācija]]s operācija "Maltā gaļa" — kad netālu no [[Spānija]]s krastiem tika jūrā izmests līķis angļu virsnieka formastērpā, kuram bija dokumenti, saskaņā ar ko sabiedrotie veiks desantu [[Grieķija|Grieķijā]], nevis [[Sicīlija|Sicīlijā]]? * ... [[Latvijas PSR]] laikā '''[[Ilūkstes luterāņu baznīca]]''' ticīgajiem tika atņemta, un šeit darbojās klubs, [[kinoteātris]], bet vēlāk — bērnu sporta skola; pēc neatkarības atjaunošanas ēka tika atdota ticīgajiem, un 1993. gadā šeit atkal notika [[dievkalpojums]]? [[Attēls:2023-02-15 IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 1DX 6024 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024. gada Pasaules kausā biatlonā]]''' piekto reizi par Pasaules kausa ieguvēju kļuva [[norvēģi|norvēģu]] [[biatlonists]] [[Juhanness Tīngnēss Bē]], bet sievietēm pirmo reizi kausu izcīnīja [[itāliete]] [[Liza Vitoci]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimusī [[poļi|poļu]] izcelsmes [[farmaceite]] un sabiedriska darbiniece '''[[Staņislava Dovgjallo]]''' bija pirmā farmaceite — sieviete [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Ķekavas apvedceļš]]''', kuru atklāja [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] 13. oktobrī, ir pirmais un vienīgais [[autoceļi Latvijā|autoceļš Latvijā]], uz kura uzstādīta [[ceļazīme]] "Ātrgaitas ceļš"? [[Attēls:Isaac Herzog, July 2021 (D1233-049).JPG|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s prezidentam '''[[Ichaks Hercogs|Ichakam Hercogam]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]s saknes, jo viņa vecmāmiņa Sāra Gilmane ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]] 1896. gadā? * ... [[cilvēks]] pieder pie [[dzīvnieki]]em ar samērā vāji attīstītu '''[[oža|ožu]]''', tādēļ cilvēkiem sajūtamās [[smarža]]s ir maz diferencētas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba "[[Rīgas Zeļļi]]" galvenais treneris '''[[Juris Umbraško]]''' ir spēlējis vienā no tolaik vadošajiem Eiropas klubiem, [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] spēlējošajā [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]? [[Attēls:Balaeniceps rex.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk pēc morfoloģiskajām pazīmēm '''[[tupeļknābis]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[stārķveidīgie|stārķveidīgo]] kārtas putns, bet mūsdienās iekļauts [[pelikānveidīgie|pelikānveidīgo]] putnu [[kārta|kārtā]]? * ... [[somālieši|somāliešu]] apdzīvotā '''[[Ogadena]]''' [[Etiopija]]s austrumos 20. gadsimta 70. gados bija strīdus teritorija starp Etiopiju un [[Somālija|Somāliju]]? * ... '''[[kosmopolītisms]]''' radās jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]: domas par pasaules pilsonību izteica [[Sokrats]], bet [[Diogens]] bija pirmais, kurš sevi pasludināja par "kosmopolītu"? [[Attēls:Illustration Capparis spinosa0.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kaperkrūms|kaperkrūma]]''' <small>(attēlā)</small> ziedpumpurus vai nenobriedušos [[augļi|augļus]] sauc par kaperām (kaperiem) un izmanto kā [[garšaugs|garšaugu]]? * ... [[1987. gads|1987. gada]] 20. decembrī '''[[Tablasas šaurums|Tablasas šaurumā]]''' [[Filipīnas|Filipīnās]] notika [[nafta]]s [[tankkuģis|tankkuģa]] ''Vector'' sadursme ar pasažieru [[prāmis|prāmi]] ''Doña Paz'', kā rezultātā gāja bojā 4386 cilvēki — miera laikos lielākā kuģu katastrofa ar visvairāk upuriem? * ... '''[[bakalaurs (grāds)|bakalaura studiju]]''' ilgums dažādās valstīs un dažādās studiju programmās svārstās no 3 līdz 6 [[gadi]]em? [[Attēls:K2 8611.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Centrālā Karakoruma nacionālais parks]]''' <small>(attēlā [[K2]] jeb Čogori)</small> ir visaugstāk virs jūras līmeņa ierīkotais [[nacionālais parks]] pasaulē un pēc teritorijas lielākais [[Pakistāna|Pakistānā]]? * ... astronomiskā '''[[rītausma]]''' sākas ar brīdi, kad [[Saule]]s disks sasniedz 18° lielu leņķi zem novērotāja [[horizonts|horizonta]], šajā laikā [[debesis]] kļūst gaišas, jo [[Saules gaisma]] tajās izkliedējas, vēl pirms Saule uzlec? * ... '''[[Argentīnas regbija izlase]]''' ir piedalījusies visos [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbijā]] finālturnīros, bet tās lielākais sasniegums ir trešā vieta [[2007. gada Pasaules kauss regbijā|2007. gadā]]? [[Attēls:Sibuyan Island.JPG|border|right|50px]] * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] salu '''[[Sibujana|Sibujanu]]''' <small>(attēlā)</small> reizēm dēvē par [[Āzija]]s [[Galapagu salas|Galapagu salām]] — sala bijusi izolēta no pārējās pasaules kopš tās rašanās brīža, bet apmēram trešdaļu salas klāj [[mūžamežs]], kurā atrodamas daudzas [[endēmas sugas|endēmas]] augu un dzīvnieku sugas? * ... '''[[Helmandas vilajets]]''' [[Afganistāna]]s dienvidrietumos ir viens no pasaulē lielākajiem [[opijs|opija]] iegūšanas reģioniem? * ... '''[[Vanuatu futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir izcīnījusi 2003. gadā, pārspējot [[Kiribati]] ar 18—0? [[Attēls:Flag of Vietnam.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Vjetnamas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek lietots kopš {{dat|1940|11|23|Ģ|bez}} kā [[Ziemeļvjetnama]]s karogs, bet no 1976. gada tas ir visas Vjetnamas simbols? * ... '''[[Nāciju kausa izcīņa motokrosā|Nāciju kausa izcīņā motokrosā]]''' [[Latvija]]s komandas labākais sasniegums ir 8. vieta 2019. gadā? * ... [[Džuzepe Verdi|Džuzepes Verdi]] piecu cēlienu [[opera]]s '''"[[Dons Karloss]]"''' [[librets|libreta]] pamatā ir [[Frīdrihs Šillers|Šillera]] drāmas "Dons Karloss, Spānijas infants" motīvi? [[Attēls:Verbinski gore.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Gors Verbinskis|Gora Verbinska]]''' <small>(attēlā)</small> pirmā režisētā filma bija melnā komēdija "Peles medības", bet lielāko atpazīstamību viņš guvis, režisējot pirmās trīs "[[Karību jūras pirāti (filmu sērija)|Karību jūras pirātu]]" filmas, un panākumus guva arī viņa [[animācijas filma]] "[[Rango]]"? * ... no 2023. gada septembra līdz 2024. gada beigām '''[[Boloņas "Virtus"]]''' galvenā [[treneris|trenera]] amatā strādāja [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris [[Luka Banki]], un šajā laikā kluba sastāvā bija arī latviešu spēlētāji [[Andrejs Gražulis]] un [[Rihards Lomažs]]? * ... '''[[Gunārs Upenieks]]''' ir [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] domes priekšsēdētājs kopš 2009. gada, bet iepriekš šo amatu ieņēmis arī 2005. un 2006. gadā? [[Attēls:Retrato Oficial Presidente Boric Font.jpg|border|right|50px]] * ... [[Čīles prezidents]] '''[[Gabrjels Boričs]]''' <small>(attēlā)</small> lielu popularitāti ieguva studiju gados, kad mācījās Čīles Universitātē un bija studentu nemieru līderis no 2011. līdz 2013. gadam? * ... [[Latvija]] konkursā '''''[[Miss Universe]]''''' ir bijusi pārstāvēta trīs reizes: 2005. gadā piedalījās Ieva Kokoreviča, 2006. gadā — Sanita Kubliņa, bet 2023. gadā — Kate Aleksejeva? * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] '''[[Lūkass Veishaidingers]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[diska mešana|diska mešanā]], kas bija pirmā medaļa olimpiskajās spēlēs, ko ieguvis kāds no [[Austrija]]s vīriešu [[vieglatlēti]]em? [[Attēls:Beach North Mindoro Philippines.jpg|border|right|50px]] * ... [[spāņi|spāņu]] kolonizatori sākotnēji [[Filipīnas|Filipīnu]] '''[[Mindoro|Mindoro salu]]''' <small>(attēlā)</small> dēvējuši par ''Mina de Oro'' — ‘[[zelts|zelta]] raktuve’, no kā cēlies tās tagadējais nosaukums? * ... '''[[jakobīņu terors]]''' pēc [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] dibināšanas sākās [[1792. gads|1792.]] vai [[1793. gads|1793. gadā]], un šajā laikā [[Jakobīņi|jakobīņu]] līderi, kuriem bija plašas pilnvaras, izmantoja tās, lai īstenotu masu [[nāvessods|nāvessodus]] un [[politiskās represijas]]; kopā tika nogalināti vismaz 35 000—45 000 cilvēku? * ... pēc iedzīvotāju skaita [[Filipīnas|Filipīnu]] ceturtajā lielākajā salā '''[[Panaja|Panajā]]''' ir vērojama valstī lielākā etniskā un lingvistiskā daudzveidība? [[Attēls:Култук серпантин1.JPG|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Federācija]]s federālo autoceļu '''[[Autoceļš R258 (Krievija)|R258 "Baikāls"]]''' <small>(attēlā Kultukā pie [[Baikāls|Baikāla]] krasta)</small> uzbūvēja no 1970. līdz 1981. gadam kā militāri stratēģisku objektu gar [[PSRS]] robežu? * ... pirms '''[[dekolonizācija]]s''' [[Āfrika|Āfrikā]] dzīvoja 10 miljoni '''[[eiropiešu izcelsmes afrikāņi|eiropiešu izcelsmes afrikāņu]]''', kas bija sastopami visās kontinenta daļās; [[kolonija|kolonijām]] iegūstot neatkarību, daudzi no viņiem izceļoja, tomēr dažās (galvenokārt Āfrikas dienvidu) valstīs baltādainie afrikāņi joprojām ir viena no dominējošajām [[mazākumgrupa|mazākumgrupām]]? * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[hokejs|hokeja]] klubi '''[[Viļņas "Hockey Punks"]]''', [[Elektrēnu "Energija"]] un '''[[Kauņas "City"]]''' pievienojās [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionātam]]? [[Attēls:President Sakellaropoulou.jpg|border|right|50px]] * ... Katerina Sakellaropulu <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete '''[[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidenta]]''' amatā? * ... neskatoties uz zvaigžņoto [[aktieri|aktieru]] sastāvu un [[Kases ieņēmumi|kases ieņēmumu]] panākumiem, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''''[[The Conqueror]]''''' saņēma ārkārtīgi sliktas kritiķu atsauksmes un mūsdienās tiek dēvēta gan par vienu no sliktākajām 1950. gadu filmām, gan par vienu no sliktākajām filmām vēsturē? * ... [[Aiova|Aiovas štata]] pilsētā '''[[Voterlū]]''' ir bāzējusies basketbola komanda [[Voterlū "Hawks"]], kas bija viena no [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] dibinātājām, tādējādi tā ir viena no mazākajām [[ASV]] pilsētām, kurā ir bāzējies kādas ASV četru lielāko sporta līgu klubs? [[Attēls:Yaime Perez.jpg|border|right|50px]] * ... [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionāta vieglatlētikā]] zelta godalgas ieguvēja [[diska mešana|diska mešanā]] [[kubieši|kubiete]] '''[[Jaime Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> 2022. gadā, atgriežoties no [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], pārbēga uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]? * ... '''[[ASV ķīnieši|ASV ķīniešu]]''' kopiena ir lielākā [[ķīnieši|ķīniešu]] kopiena ārpus [[Āzija]]s un trešā lielākā [[ķīniešu diaspora|ķīniešu diasporā]] pasaulē? * ... '''[[Kārlis Krauze|Kārli Krauzi]]''', kurš 1923.—1925. gadā izgatavoja pirmos 39 [[Latvijas pilsētas|Latvijas pilsētu]] un miestu [[ģerboņi|ģerboņus]], [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] arestēja un deportēja uz [[PSRS]], un 1942. gada 28. aprīlī viņš tika noslepkavots [[Soļiļecka]]s cietumā [[Čkalova]]s apgabalā? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1995-027-32A, Lothar Rendulic.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[horvāti|horvātu]] izcelsmes [[Trešais reihs|Trešā reiha]] virsnieks '''[[Lotārs Renduličs]]''' <small>(attēlā)</small> tika tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] [[1948. gads|1948. gadā]], un viņu notiesāja par gūstekņu nogalināšanu [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] un vardarbību pret civiliedzīvotājiem ar 20 gadu ieslodzījumu? * ... '''[[18. gadsimts p.m.ē.|18. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salā]] izmira pēdējā [[mamuti|mamutu]] suga, bet [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] valdīja 13. un 14. dinastijas [[faraons|faraoni]]? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām un [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[ASV]] kļuva par vienīgo pasaules '''[[lielvara|lielvaru]]''', bet kopš 2010. gadu beigām [[Ķīna]] tiek dēvēta par topošo vai pat jau izveidojušos lielvaru? [[Attēls:Marie Christine Chilver Retrato.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] slepenā aģente [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] '''[[Marija Kristīne Čilvere]]''' <small>(attēlā)</small> pēc karjeras beigām cita starpā pievērsās dzīvnieku aizsardzībai [[Latvija|Latvijā]]: 2001. gadā ar viņas atbalstu izveidoja [[dzīvnieku patversme|dzīvnieku patversmi]] "Dzīvnieku Draugs"? * ... lielākās '''[[latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]]''' [[nācija]]s ir [[brazīlieši]], [[meksikāņi]], [[kolumbieši]] un [[argentīnieši]], bet ievērojams skaits latīņamerikāņu dzīvo arī [[ASV]], kur tie veido vairāk nekā 15 % no valsts iedzīvotājiem? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[rodeo]]''' kā atklāts sporta pasākums pirmo reizi notika [[Teksasa]]s pilsētā Pekosā [[1883. gads|1883. gadā]]? [[Attēls:ASJohnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[ģenerālis]] '''[[Alberts Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small> bija visaugstākā ranga [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu kara]] upuris abās karojošajās pusēs, un viņa nāve bija smags trieciens [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s morālei? * ... [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukuma laikā [[1945. gads|1945. gada]] janvārī [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] '''[[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas koncentrācijas nometni]]''' mūsdienu [[Polija]]s ziemeļos lika evakuēt un aptuveni {{sk|11600}} ieslodzītajiem doties gājienā uz [[Lemborka|Lauenburgas]] koncentrācijas nometni (tā dēvētais "Nāves maršs")? * ... '''[[Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola]]''' ir izveidota 2022. gadā, apvienojot [[Daugavpils 16. vidusskola|16. vidusskolu]], [[Daugavpils 17. vidusskola|17. vidusskolu]], 7. pirmsskolas izglītības iestādi, 5. pirmsskolas izglītības iestādi un 3. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Aizkraukles novada ģerbonis|Aizkraukles novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> redzamās trīs [[Ozols|ozola]] lapas simbolizē [[Pļaviņu HES]] turbīnas, kuras griež [[Daugava]]s ūdens? * ... '''[[2004. gads kosmonautikā|2004. gada]]''' janvārī [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Stardust]]'' pietuvojās [[Vilda 2 komēta]]i, ievācot putekļu paraugus no [[komēta]]s astes? * ... [[Krievijas Federācija]]s [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] netālu no [[Kazahstāna]]s robežas esošā '''[[Soļiļecka]]''' ir sens [[sāls]] ieguves centrs? [[Attēls:El dos de mayo de 1808 en Madrid.jpg|border|right|50px]] * ... [[1808. gads|1808. gada]] 2. maija '''[[Madrides sacelšanās]]''' pret [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka okupāciju bija ievirze ilgstošajam '''[[Pireneju karš|Pireneju karam]]''' <small>(attēlā sacelšanās [[Madride|Madridē]] [[Fransisko Goja]]s gleznā)</small>? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] salas '''[[Negrosa]]s''' iedzīvotāji sacēlās pret [[Spānija]]s koloniālo administrāciju un pasludināja neatkarīgu Negrosas Republiku, kas pastāvēja līdz [[1901. gads|1901. gadam]]? * ... '''[[Falanga (militārais formējums)|falanga]]''' bija svarīgs [[Senā Grieķija|seno grieķu]] armijas taktiskais formējums, ko izmantoja vairākās vēsturiskās kaujās; slavenākais falangas pielietojums bija [[Maratonas kauja|Maratonas kaujā]] 490. gadā p. m. ē., kad atēnieši izmantoja šo taktiku pret [[Senā Persija|persiešu]] spēkiem? [[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādažu novada ģerbonis|Ādažu novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> sudraba laukā attēlota zila smaile, uz tās zelta Dortmaņa lobēlija ar diviem sudraba ziediem ševrona veidā un vienu tādu pašu ziedpumpuru, kas iekļauta gan kā ģimenes simbols, gan arī tāpēc, ka [[Ādažu novads]] ir viena no retajām vietām [[Latvija|Latvijā]], kur šis augs aug? * ... pēc runātāju skaita pārsvarā [[Indija]]s austrumos lietotā '''[[santalu valoda]]''' ir trešā lielākā [[austroaziātu valodas|austroaziātu valoda]] aiz [[vjetnamiešu valoda|vjetnamiešu]] un [[khmeru valoda]]s? * ... '''[[16. gadsimts p.m.ē.|16. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] izveidojās [[Mikēnu civilizācija]]? [[Attēls:Mount Canlaon.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Kanlaons]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no aktīvākajiem [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāni]]em; kopš 1819. gada izvirdis 30 reizes, un pēdējais izvirdums bija 2017. gadā? * ... kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] beigām '''[[amerikāņu angļu valoda]]''' ir kļuvusi par pasaulē ietekmīgāko [[angļu valoda]]s paveidu? * ... [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] '''[[Glenda Džeksone]]''' kā politiķe pārstāvēja [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partiju]] un 23 gadus, no 1992. līdz 2015. gadam, bija [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] locekle? [[Attēls:Dartagnan-musketeers.jpg|border|right|50px]] * ... [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] un Ogista Makē piedzīvojumu [[romāns|romāna]] '''"[[Trīs musketieri]]"''' darbība norisinās 17. gadsimta sākumā, no 1625. līdz 1628. gadam <small>(attēlā D'Artaņjans un trīs musketieri 19. gadsimta beigu ilustrācijā)</small>? * ... '''[[Sarkanā kalniņa tirgus]]''' jeb ''Krasnaja gorka'' 19. gadsimta [[Rīga|Rīgā]] iezīmēja robežu, kur beidzās priekšpilsēta un vairs nedarbojās pilsētas likumi; [[zemnieki]]em šī vieta bija izdevīga [[tirgošanās]] nolūkiem, jo te vairs nevajadzēja maksāt nodevas pilsētai? * ... '''[[Peles (ciems)|Peles]]''' atrodas 11 km attālumā no novada un pagasta centra [[Mārupe]]s un 19 km no [[Rīga]]s? [[Attēls:Letesenbet Gidey Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Letesenbeta Gideja]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[10 000 metri|10 000 metros]] un [[Pusmaratons|pusmaratonā]], bet bijusi pasaules rekordiste arī [[5000 metri|5000 metru]] distancē? * ... jau vismaz kopš 17. gadsimta vidus tagadējo [[Rīga]]s [[pareizticīgie|pareizticīgo]] '''[[Ivana kapi (Rīga)|Ivana kapu]]''' atrašanās vietā bijuši [[katoļi|katoļu]] apbedījumi; vēlāk teritorijai pievienota vieta [[vecticībnieki|vecticībnieku]] un pareizticīgo kapu iekārtošanai, bet aiz kapsētas žoga tika apglabāti bezpajumtnieki, nabagi, noslīkušie un vardarbīgā nāvē mirušie? * ... [[2018. gads kino|2018. gada]] [[Beļģija]]s, [[Francija]]s un [[Luksemburga]]s kopražojuma [[drāmas filma]]s '''"[[Kurska (filma)|Kurska]]"''' scenārijs ir balstīts uz Roberta Mūra 2002. gadā izdoto grāmatu "Laiks mirt", kas vēsta par [[Krievija]]s [[zemūdene]]s ''Kursk'' traģēdiju [[2000. gads|2000. gadā]] [[Barenca jūra|Barenca jūrā]]? [[Attēls:Joseph Johnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s (dienvidu štatu) [[ģenerālis]] [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu karā]] '''[[Džozefs Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small>, pēc kara, piedaloties sava pretinieka ziemeļu štatu ģenerāļa [[Viljams Šērmens|Viljama Šērmena]] bērēs un izrādot viņam cieņu, staigāja kailu galvu aukstā un lietainā laikā, kā rezultātā saslima ar [[pneimonija|pneimoniju]] un nomira dažas nedēļas vēlāk? * ... '''''[[EC KAC]]''''' (pilnā nosaukumā ''Eishockey-Club des Klagenfurter Athletiksport-Clubs'') ir titulētākā [[Austrija]]s [[hokejs|hokeja]] komanda, par valsts čempioni kļūstot 32 reizes? * ... mūsdienās [[akronīms|akronīmu]] '''[[STEM]]''' plaši izmanto, lai veicinātu uz [[ražošana]]s modernizāciju vērstas studiju programmas un [[pētniecība]]s jomas? [[Attēls:Vuelta a España 2023 Contrarreloj Valladolid-117.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[riteņbraucējs]] '''[[Seps Kuss]]''' <small>(attēlā ''Vuelta a España'' līdera krekliņā)</small> uzvarēja 2023. gada velobraucienā ''[[Vuelta a España]]'', kļūstot par otro amerikāņu uzvarētāju pēc [[Kriss Horners|Krisa Hornera]], kurš to paveica [[2013. gada Vuelta a España|2013. gadā]]? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Vācija]]s [[Kara filma|pretkara filma]] '''"[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]"''' bija nominēta deviņām Kinoakadēmijas balvām, arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", no kurām ieguva četras, tostarp "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]"? * ... 1961. gadā [[Filipīnas|Filipīnu]] pilsētai Oponai tika piešķirts neatkarīgās pilsētas statuss un tā tika pārdēvēta tagadējā vārdā par '''[[Lapulapu]]''' par godu iezemiešu vadonim, kurš [[1521. gads|1521. gadā]] vadīja vietējo karavīru uzbrukumu [[portugāļi]]em Maktanas kaujā, kurā tika nogalināts arī ekspedīcijas vadītājs [[Fernāns Magelāns]]? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas "[[Progresīvie]]" '''[[Ervins Labanovskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[žurnālists|žurnālista]] un politiķa [[Rišards Labanovskis|Rišarda Labanovska]] dēls? * ... no 2000. līdz 2003. gadam [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubā '''''[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]''''' spēlēja [[Latvija]]s futbolists [[Vitālijs Astafjevs]]? * ... 1977. gadā izveidotais [[dabas liegums]] '''[[Gaviezes āmuļi]]''' ir veidots [[baltais āmulis|baltā āmuļa]] aizsardzībai? [[Attēls:2005-10-26 Brandenburger-Tor.JPG|border|right|50px]] * ... no [[1945. gads|1945. gada]] līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i [[1990. gads|1990. gadā]] [[Berlīne]]s '''[[Parīzes laukums (Berlīne)|Parīzes laukums]]''' <small>(attēlā)</small> atradās tiešā robežas tuvumā, kas atdalīja [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]] no [[Austrumberlīne]]s, un pēc [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzcelšanas [[1961. gads|1961. gadā]] tas bija slēgts satiksmei un gājējiem? * ... pēc Bernardo Provencāno nāves 2016. gadā un Salvatores Rīno nāves 2017. gadā jaunais [[mafija]]s grupējuma ''Cosa Nostra'' vadītājs '''[[Mateo Mesīna-Denāro]]''' tika uzskatīts par neapšaubāmu visu "mafijas bosu bosu"? * ... lielākā daļa [[pasaules valstis|pasaules valstu]] valdību veicina '''[[studentu apmaiņas programma]]s''' kā [[publiskā diplomātija|publiskās diplomātijas]] veidu? [[Attēls:Microcosm of London Plate 018 - Royal Cock Pit (colour).jpg|border|right|50px]] * ... līdz pat 19. gadsimtam '''[[gaiļu cīņas]]''' bija iecienīta [[Anglijas karaļnams|Anglijas karaļnama]] un muižnieku izklaide, līdz tās aizliedza [[1849. gads|1849. gadā]] <small>(attēlā gaiļu cīņas [[Londona|Londonā]] 1808. gadā)</small>? * ... [[Ziemeļīrijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Maikls O'Nīls]]''' pats Ziemeļīrijas izlasi pārstāvējis no 1988. līdz 1996. gadam, 31 mačā gūstot 4 vārtus? * ... '''[[1583. gads Latvijā|1583. gada]]''' 18. martā [[Piltene|Piltenē]] mira bijušais karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]], un sākās [[Piltenes mantojuma karš]]? [[Attēls:Nikolaj G. Černyševskij 1888.jpg|border|right|50px]] * ... [[1864. gads|1864. gadā]] tiesa piesprieda [[krievi|krievu]] literatūrkritiķim, [[Publicistika|publicistam]], [[rakstnieks|rakstniekam]] un [[filozofs|filozofam]] '''[[Nikolajs Černiševskis|Nikolajam Černiševskim]]''' <small>(attēlā)</small> 14 gadu katorgas darbu ar sekojošu mūža nometinājumu [[Sibīrija|Sibīrijā]]; kopumā ieslodzījumā, katorgā un nometinājumā viņš bija vairāk nekā 20 gadus? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieces [[Mārgarita Mičela|Mārgaritas Mičelas]] [[romāns]] '''"[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]"''' tika publicēts [[1936. gads|1936. gada]] 30. jūnijā un kļuva par vienu no slavenākajiem bestselleriem amerikāņu [[literatūra|literatūrā]]; līdz gada beigām tika pārdots vairāk nekā viens miljons eksemplāru? * ... 2016. gadā, kad '''[[Viktors Pučka]]''' bija [[Daugavpils dome]]s deputāts, [[Valsts valodas centrs]] viņu sodīja ar naudas sodu par [[valsts valoda]]s nelietošanu amatam atbilstošajā līmenī; kļuvis par [[14. Saeima]]s deputātu viņš neieradās uz valodas prasmes pārbaudēm, tādēļ [[2024. gads|2024. gada]] 14. augustā viņam piemēroja administratīvo sodu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu? [[Attēls:Valtaiķu luterāņu baznīcas vitrāžas 9.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valtaiķu luterāņu baznīca|Valtaiķu luterāņu baznīcu]]''' grezno 15 [[Kazdangas muiža|Kazdangas muižnieka]] [[Manteifeļi|Kārļa Vilhelma Manteifeļa]] finansētās [[vitrāža]]s <small>(attēlā)</small>; uzskata, ka to metu autors ir [[Vilhelms Purvītis]]? * ... '''[[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezonā]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] uzvarēja līgā trešo reizi pēc kārtas un izcīnīja 12. Francijas čempiontitulu kluba vēsturē? * ... '''[[1584. gads Latvijā|1584. gadā]]''' sākās [[Kalendāra nemieri Rīgā]] — pilsētnieku sacelšanās pret [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas rāti]] un karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] varu, kurš bija izdevis rīkojumu pāriet uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]? [[Attēls:Flag of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]] '''[[Palestīnas karogs|Palestīnas karogu]]''' <small>(attēlā)</small> apstiprināja [[1964. gads|1964. gada]] 28. maijā? * ... izcīnot zelta medaļu {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] [[Ķīna]]s sportiste '''[[Liu Šijina]]''' kļuva par pirmo [[Āzija]]s [[vieglatlēte|vieglatlēti]], kas uzvarējusi olimpiskajās spēlēs [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] sievietēm? * ... [[ASV]] sacīkšu braucējs '''[[Logans Sārdžents]]''' savu pirmo punktu ''[[Formula 1]]'' sacensībās izcīnīja tieši {{f1gp|ASV}}? [[Attēls:Retrato de Benito Juárez, 1861-1862.png|border|right|50px]] * ... no [[1858. gads|1858. gada]] līdz nāvei [[1872. gads|1872. gada]] jūlijā '''[[Benito Huaress]]''' <small>(attēlā)</small> bija Meksikas [[prezidents]], pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] prezidents [[Meksika|Meksikā]]? * ... par '''[[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' čempioniem 36. reizi vēsturē kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti? * ... '''[[1565. gads Latvijā|1565. gadā]]''' [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Gothards Ketlers|Gothards]] lika veikt revīzijas, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir valsts baznīcas un skolas, ko vadīja Stefans Bilovs, bet nākamajā gadā turpināja [[Aleksandrs Einhorns]] un [[Zalomons Hennings]]? [[Attēls:Nidas olaina pludmale.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nidas pludmale]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]i neraksturīga [[Baltijas jūra]]s piekrastes [[olis|oļaina]] pludmale, kas stiepjas apmēram 3,4 kilometru garumā? * ... 20 '''[[Pasaules čempionāts volejbolā|Pasaules čempionātu volejbolā]]''' finālturnīros ir uzvarējušas septiņas dažādas valstsvienības, visvairāk, sešas reizes, [[Padomju Savienība]]s izlase? * ... 1982. gada filma '''"[[Konans Barbars (1982. gada filma)|Konans Barbars]]"''' galvenās lomas atveidotājam [[Arnolds Švarcenegers|Arnoldam Švarcenegeram]] nesa pasaules atpazīstamību un bija finansiāli ienesīga, nopelnot vairāk nekā 68 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 20 miljonu ražošanas budžeta? [[Attēls:Temppeliaukio Kirkko (Rock Church), Helsinki.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempeliaukio baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir uzcelta tieši [[klints|klintī]] un kļuvusi par vienu no [[Helsinki|Helsinku]] tūrisma objektiem? * ... par '''[[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Milānas "Inter"]] futbolisti, kas nodrošināja savu 20. [[Itālijas futbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulu, apsteidzot tuvākos sekotājus otru [[Milāna]]s komandu ''[[AC Milan]]''? * ... '''[[1566. gads Latvijā|1566. gadā]]''' Lietuvas Seims nolēma izveidot [[Livonija]]s un [[Lietuva]]s kopvalsti; [[hercogs Gothards|hercogu Gothardu]] atcēla no Livonijas vietvalža amata, kurā iecēla [[Jānis Hodkevičs|Janu Hodkeviču]]? [[Attēls:Lassen Peak in June 2020.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kaskāžu kalni|Kaskāžu kalnu]] dienviddaļā, [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[ASV]] esošās '''[[Lasena smaile]]s''' <small>(attēlā)</small> pēdējie izvirdumi sākušies 1914. gadā, 1915. gada 22. maijā notika eksplozīvs [[vulkāna izvirdums]], bet vulkāniskās aktivitātes turpinājās līdz pat 1921. gadam? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Sāra Mitone]]''' izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai amerikānietei [[Čeisa Džeksone|Čeisai Īlijai]], un kļuva par pirmo [[Kanāda]]s sportisti, kas ieguvusi pasaules čempionāta medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]] sievietēm? * ... 20. gadsimta sākumā '''[[kariete|karieti]]''' kā [[transporta līdzeklis|transporta līdzekli]] strauji aizstāja ātrāki transportlīdzekļi, un jau 20. gadsimta 20. un 30. gados tā kļuva par [[Arhaisms|arhaismu]]? [[Attēls:2022-07-03 Basketball, Männer, European Qualifiers, Deutschland - Polen 1DX 1386 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kurā [[Vācijas basketbola izlase]] kļuva par čempioniem, tās kapteinis '''[[Deniss Šrēders]]''' <small>(attēlā)</small> tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju (MVP)? * ... '''[[1726. gads Latvijā|1726. gada]]''' 5. jūlijā [[Kurzemes landtāgs]] ievēlēja [[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] [[Augusts II Stiprais|Augusta II]] ārlaulības dēlu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]] par [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercogu]]? * ... '''[[Dauģēnu Lielā ala]]''' ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]; tās eju kopgarums ir 346 metri? [[Attēls:Corno Grande with paths.jpg|border|right|50px]] * ... [[Abruci]] masīvā esošā '''[[Korno Grande]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Apenīnu pussala]]s augstākā [[virsotne]] un [[Itālija]]s kontinentālās daļas augstākā virsotne ārpus [[Alpi]]em? * ... [[Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] '''[[breiks]]''' tika iekļauts programmā, sākot ar 2018. gada vasaras spēlēm [[Buenosairesa|Buenosairesā]], bet [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] breika dejas debitēja arī olimpisko spēļu programmā? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] automātiskais [[Mēness]] mobilis '''''[[Lunohod-2]]''''' darbojās nedaudz vairāk par četrām Mēness dienām (116 [[Zeme]]s [[diena]]s) līdz [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 11. maijam un kopumā nobrauca 39,1 km? [[Attēls:Arshad Nadeem Budapest 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[šķēpa metējs]] '''[[Aršads Nadīms]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudrabu, kas bija vēsturē pirmā [[Pakistāna]]s medaļa Pasaules čempionātā, savukārt [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] viņš uzvarēja, izcīnot savai valstij pirmo olimpisko zelta medaļu [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]? * ... '''[[1570. gads Latvijā|1570. gada]]''' 10. jūnijā [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija|Kurzemes un Sāmsalas bīskapu]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] kronēja par [[Livonijas Karaliste|Livonijas karali]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] sala '''[[Homonhona]]''' ir viena no agrīnajām rietumu un austrumu civilizāciju kontakta vietām — tajā [[1521. gads|1521. gada]] 16. martā sava pasaules apkuģojuma laikā kā pirmajā no [[Austrumāzija]]s salām piestāja [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] ekspedīcija pēc [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] šķērsošanas? [[Attēls:Allažu muiža 1905.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Allažu muiža]]s''' īpašnieks Gotlībs Johans Oto [[fon Blankenhāgens]] 1874. gadā pēc [[arhitekts|arhitekta]] [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] projekta uzcēla jaunu muižas kungu māju [[neogotiskais stils|neogotiskā]] stilā, kuru nodedzināja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā <small>(attēlā muižas kungu mājas krāsmatas pēc nodedzināšanas 1905. gadā)</small>? * ... '''[[Tongas futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 2001. gadā, ar 0—22 piekāpjoties [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijai]]? * ... neraugoties uz to, ka [[Skotija|Skotijā]] dzīvojušo '''[[pikti|piktu]]''' [[rakstība]] gandrīz nav saglabājusies, pateicoties dažādiem trešo pušu avotiem, piktu vēsture ir labi zināma sākot no 11. gadsimta? [[Attēls:Gong Lijiao, Bislet Games 2011.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Ķīna]]s [[lodes grūdēja]] '''[[Guna Lidzjao]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija viņas astotā medaļa astoņos [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātos]], kas ir rekords starp [[vieglatlēti]]em, apsteidzot [[Kenija]]s gargabalnieku [[Ezekiels Kemboi|Ezekielu Kemboi]]? * ... '''[[1710. gads Latvijā|1710. gadā]]''' pēc krievu karaspēka ierašanās [[Vidzeme|Vidzemē]] un pēc tam arī [[Kurzeme|Kurzemē]] sākās lielākā [[mēris|mēra]] [[epidēmija]] Latvijas vēsturē ([[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]]), kuras laikā izmira liela daļa iedzīvotāju un izzuda [[lībiešu valoda]] Vidzemē? * ... lai stātos pretī britu spēkiem [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības kara]] sākumā, [[1775. gads|1775. gada]] 14. jūnijā Otrais kontinentālais kongress nolēma izveidot '''[[Kontinentālā armija|Kontinentālo armiju]]''' no [[Bostona]]s apkārtnē esošajiem karotājiem un 15. jūnijā par tās komandieri iecēla [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]], kurš pieņēma amatu bez atlīdzības? [[Attēls:Tampereen tuomiokirkko 1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Tamperes katedrāle|Tamperes katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas viens no pazīstamākajiem [[Somija]]s mākslas darbiem — "[[Ievainotais eņģelis]]"? * ... par '''[[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' čempioniem pirmo reizi vēsturē kļuva [[Leverkūzenes "Bayer"]] futbolisti, kas čempionu titulu nodrošināja piecas kārtas pirms sezonas beigām, kļūdama par pirmo komandu [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] vēsturē, kas sezonas laikā nebija zaudējusi nevienā spēlē, gūstot 28 uzvaras un sešas reizes spēlējot neizšķirti? * ... '''[[Skotijas angļu valoda]]''' sāka veidoties pēc 17. gadsimta, mijiedarbojoties [[skotu valoda]]i un [[britu angļu valoda]]i? [[Attēls:Shericka Jackson Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] [[Jamaika]]s sprintere '''[[Šerika Džeksone]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[200 m]] distancē, uzrādot čempionātu rekordu un visu laiku otro ātrāko rezultātu šajā distancē, bet kopumā viņai ir četras [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas? * ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] noslēgumā '''[[1581. gads Latvijā|1581. gadā]]''' [[Polijas karalis]] [[Stefans Batorijs]] ieradās [[Rīga|Rīgā]], kur 7. aprīlī pieņēma Rīgas pilsētas rātes un pilsoņu uzticības zvērestu? * ... [[1856. gads|1856. gada]] augustā '''[[Neandertāle]]s''' ieleja kļuva slavena kā vieta, kur klinšu alā tika atrastas zinātnē pirmās [[Neandertālietis|neandertālieša]] atliekas? [[Attēls:Drabešu muiža.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Drabešu muiža|Drabešu muižas pili]]''' [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā nodedzināja <small>(attēlā pirms 1905. gada)</small>, bet vēlāk atjaunoja; kopumā muižas centrā ir saglabājušās 12 ēkas? * ... {{dat|2022|12|8||bez}} '''[[Luiss de la Fuente]]''' tika iecelts par [[Spānijas futbola izlase]]s galveno treneri, un viņa vadībā Spānija uzvarēja [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? * ... 2021. gada daudzsēriju [[mākslas filma]] '''"[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]"''' par izdevējas [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijas Benjamiņas]] dzīvi sastāv no sešām spēlfilmām un vienas dokumentālās filmas? [[Attēls:2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 02.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempione]] [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 metru šķēršļu skrējienā]] '''[[Vinfreda Javi]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Kenija|Kenijā]], bet jau 15 gadu vecumā nomainīja pilsonību uz [[Bahreina|Bahreinu]] un tiesības pārstāvēt savu jauno valsti ieguva 2016. gadā? * ... [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 15. janvārī [[PSRS]] [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Luna-21]]''''' nosēdās uz [[Mēness]] virsmas [[Skaidrības jūra]]s austrumu krastā, uz Mēness virsmas nogādājot pašgājēju aparātu ''[[Lunohod-2]]''? * ... vardarbīgākā konfrontācija '''[[Tadžikistānas pilsoņu karš|Tadžikistānas pilsoņu karā]]''' notika no 1992. gada augusta beigām līdz 1993. gada jūlijam, kad [[Tadžikistāna]] faktiski tika sadalīta divās daļās? [[Attēls:Chiribiquete view.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā '''[[Čiribiketes nacionālais parks]]''' [[Kolumbija|Kolumbijā]] <small>(attēlā)</small> bija lielākā [[Mitrais tropu mežs|mitro tropu mežu]] [[īpaši aizsargājamā dabas teritorija]] pasaulē? * ... '''[[Norvēģijas sieviešu handbola izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām sieviešu [[handbols|handbola]] komandām, viņas ir trīskārtējās olimpiskās čempiones, četrkārtējās pasaules čempiones, kā arī 10 reizes bijušas Eiropas čempiones? * ... '''[[Kuldīgas vecpilsēta]]''' [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] tika iekļauta {{dat|2023|09|17||bez}} ar nr. 1658., kā viens no trim objektiem [[Latvija|Latvijā]] (arī [[Rīgas vēsturiskais centrs]] un [[Strūves ģeodēziskais loks]])? [[Attēls:Hugues Fabrice Zango Doha 2019.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}}, kas norisinājās 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], '''[[Igs Fabriss Zango]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija vēsturē pirmā [[Burkinafaso]] medaļa olimpiskajās spēlēs un tika izcīnīta valsts [[Neatkarības diena|Neatkarības dienā]] — 5. augustā? * ... '''[[1582. gads Latvijā|1582. gada]]''' 15. janvārī tika parakstīts [[Jamas Zapoļskas miera līgums]], ar ko [[Krievijas cariste]] atsacījās no [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā okupētās mūsdienu [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s austrumu daļas? * ... terminu '''[[semīti]]''' 18. gadsimtā ieviesa [[vācieši|vācu]] [[valodnieki]], lai šīs [[tautas]] atdalītu no [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautām; nosaukums ‘semīti’ ir radies no [[Bībele]]s personāža [[Noass|Noasa]] dēla Šema vārda? [[Attēls:Ortofoto-piccola.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]i piederošā vulkāniskas izcelsmes sala [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pantellerija]]''' <small>(satelītattēlā)</small> atrodas 100 km no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta un tikai 70 km no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[Papua-Jaungvinejas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1987. gadā, ar 20—0 pārspējot [[ASV Samoa futbola izlase|ASV Samoa]]? * ... '''[[Grobiņas arheoloģiskais ansamblis|Grobiņas arheoloģisko ansambli]]''' [[Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]] pieteica [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objekta]] statusam? [[Attēls:2022-08-18 European Championships 2022 – Men's High Jump by Sandro Halank–035.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. augustā [[Tokija|Tokijā]], [[Itālija]]s [[augstlēcējs]] '''[[Džanmarko Tamberi]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza tādu pašu rezultātu kā [[Katara]]s [[vieglatlēts]] [[Mutazs Isa Beršims]], abi sportisti vienojās neveikt atkārtotu lēkšanu un saņēma zelta medaļu? * ... [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] '''[[Kazales romiešu villa|Kazales romiešu villā]]''' [[Sicīlija|Sicīlijā]] tika atklāta viena no bagātākajām, lielākajām un daudzveidīgākajām romiešu [[mozaīka]]s kolekcijām pasaulē, un tādēļ šī vieta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Sids Kampeadors]]''' ir apdziedāts [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Kastīlijas Karaliste|kastīliešu]] eposā ''Cantar de mio Cid'', kur viņš pasniegts kā nacionālais varonis, spēcīgs, valdonīgs un lojāls [[bruņinieks]]? [[Attēls:Ape, Raganu klintis pie Vaidavas 1999-06-19 - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Apes pagasts|Apes pagastā]], [[Vaidava (upe)|Vadavas upes]] kreisajā krastā esošās '''[[Raganu klintis]]''' <small>(attēlā)</small> veido 2 [[smilšakmens]] kraujas līdz 10 metru augstumā, 5 atsevišķi [[avots|avoti]] un vairākas avotainas vietas, kā arī 4 nišas, kopā apmēram 440 metru garumā? * ... '''[[Kuka Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 1971. gadā, ar 0—30 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? * ... [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilšu savienība '''[[vjatiči]]''' ilgu laiku palika [[Pagānisms|pagāni]], [[kristietība]] dažās vietās pieņemta tikai 15. gadsimta sākumā? [[Attēls:Turun tuomiokirkko.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Turku katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir 12. gadsimtā nodibinātās [[Turku]] arhidiecēzes galvenā baznīca un visas [[Somija]]s [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] "mātes baznīca"? * ... '''[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātos vieglatlētikā telpās]]''' [[Latvija]] ir izcīnījusi vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? * ... [[latviešu valoda|latviešu valodā]] senākais '''[[slāvismi|slāvismu]]''' slānis ir saistīts ar 9.—12. gadsimtu, kad [[Balti|baltu ciltīm]] bija tirdznieciskie sakari ar [[krievi|krievu]] [[tirgotāji]]em? [[Attēls:Andoya2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vesterolu salas|Vesterolu salu]] grupas otra lielākā sala '''[[Anneja]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[Norvēģija]]s 10. lielākā sala? * ... [[Ukrainas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Viktors Cihankovs]]''' ir dzimis Naharijā, [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs Vitālijs Cihankovs spēlēja kā profesionāls [[futbolists]]? * ... '''[[2009. gada G-20 samits Londonā]]''' bija pirmais solis procesā, kurā [[G-20]] kļuva par "galveno starptautiskās ekonomiskās sadarbības apspriešanas, plānošanas un uzraudzības forumu"? [[Attēls:Noah Lyles Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[vieglatlēts]] '''[[Noa Lailss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dominējis sprintā Pasaules čempionātos, izcīnot divas zelta medaļas [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gadā]], vienu — [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022.]] un trīs zeltus trīs startos [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] (iepriekšējais, kas to paveicis, bija [[Useins Bolts]])? * ... '''[[oromu valoda]]''' ir viena no [[Etiopija]]s [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] un viena no minoritātes valodām [[Kenija|Kenijā]]? * ... [[2023. gads|2023. gadā]] '''[[Derna]]''' [[Lībija]]s ziemeļaustrumos ievērojami cieta [[lietusgāze|lietusgāžu]] izraisītos plūdos; gāja bojā vairāki tūkstoši iedzīvotāju? [[Attēls:Santiago Bernabeu.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Santjago Bernabeu]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no [[futbola klubs|futbola kluba]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] visu laiku svarīgākajām personām; 35 gadus viņš bija kluba prezidents, un viņa vārdā ir nosaukts kluba stadions ''[[Santiago Bernabéu (stadions)|Santiago Bernabéu]]''? * ... '''[[Kristiāns Lauterbahs]]''' bija vienīgais no [[Rīga]]s [[luterāņu mācītājs|luterāņu mācītājiem]], kurš pārdzīvoja [[Lielais mēris Latvijā|1710. gada mēra epidēmiju]]? * ... '''[[Maskavas pamiers (1944)|1944. gada Maskavas pamiers]]''' starp [[Somija|Somiju]], no vienas puses, un [[Padomju Savienība|PSRS]] ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], no otras puses, cita starpā lika Somijai izspiest [[Vērmahts|Vācijas karaspēku]] no savas teritorijas, kas noveda pie '''[[Lapzemes karš|Lapzemes kara]]'''? [[Attēls:Nicola McDermott (AUS).jpg|border|right|50px]] * ... savu otro olimpisko sudraba medaļu [[Austrālija]]s [[augstlēcēja]] '''[[Nikola Olislagersa]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], pārvarot 2,00 m augstumu un piekāpjoties tikai [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]] no [[Ukraina]]s, bet trešā palika vēl viena austrāliete '''[[Eleanora Patersone]]'''? * ... [[Vidusdonavas zemiene]]s lielākais plakanais līdzenums '''[[Alfelda]]''' veido vairāk nekā pusi no mūsdienu [[Ungārija]]s teritorijas valsts dienvidos un austrumos, to bieži uzskata par [[Ungārija]]s kultūras šūpuli? * ... pēdējais [[vulkāns|vulkāna]] '''[[Laki (vulkāns)|Laki]]''' izvirdums [[Islande|Islandē]] notika laika periodā starp [[1783. gads|1783. gada]] jūniju un [[1784. gads|1784. gada]] februāri, kad izvirduma rezultātā gaisā izdalījās arī liels daudzums indīgu gāzu, kā rezultātā gāja bojā puse Islandes mājlopu, bet tam sekojošajā [[bads|badā]] gāja bojā ap 10 tūkstošiem cilvēku — 20% valsts tā laika iedzīvotāju? [[Attēls:Dinner for His Majesty King Tupou VI of the Kingdom of Tonga and Her Majesty Queen Nanasipau’u 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tongas karalis]] '''[[Tupou VI]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais valdnieks, kurš ir cēlies no nepārtraukti kopš [[1875. gads|1875. gada]] valdošās Tupou dinastijas, bet pirms tam viņš 6 gadus bija [[Tonga]]s [[premjerministrs]]? * ... [[Itālija]]i piederošā vulkānisko salu grupa [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pelagu salas]]''' atrodas {{nobr|160 km}} no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta, {{nobr|120 km}} no [[Goco sala]]s un {{nobr|115 km}} no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[2007. gada NBA drafts|2007. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]]''' ar pirmo numuru [[Portlendas "Trail Blazers"]] izvēlējās 2,13 m garo centra spēlētāju [[Gregs Odens|Gregu Odenu]], tomēr viņa karjera traumu dēļ bija visai neveiksmīga, toties ar otro numuru izvēlētais [[Kevins Durants]] kļuva par lielāko šī drafta gada zvaigzni un vairākkārtēju [[NBA čempioni|NBA čempionu]]? [[Attēls:Jasmin Moghbeli official portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Irāna]]s izcelsmes [[kurdi|kurdu]] ģimenē [[Rietumvācija]]s pilsētā [[Bādnauheima|Bādnauheimā]] dzimusī '''[[Jasmina Moghbeli]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā tika ieskaitīta [[NASA]] 22. [[astronauti|astronautu]] grupā, bet viņas pirmais [[kosmiskais lidojums]] sākās [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 26. augustā, esot kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-7]]'' komandierei? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] piektajā metienu sērijā [[ASV]] [[vieglatlēte]] '''[[Laulauga Tausaga]]''' sasniedza personisko rekordu, [[diska mešana|disku]] raidot 69,49 metrus tālu, un negaidīti izcīnīja zelta medaļu? * ... vēsturiskā '''"[[Allažu ķimelis|Allažu ķimeļa]]"''' pamatā ir [[degvīns]], kas iegūts tvaicējot [[ķimenes|ķimeņu]] sēklas kopā ar [[etilspirts|spirtu]]; tam pievienoja [[Cukurs|cukuru]] un ķimeņu ēterisko eļļu, bet katrai brūvējuma partijai ražošanas noslēguma stadijā pievienoja īpašu zālīšu uzlējumu, kura recepte esot turēta lielā slepenībā un to nevienam neizpauda? [[Attēls:PanoramaMaceraty2010.JPG|border|right|50px]] * ... mūsu ēras [[5. gadsimts|5. gadsimtā]] [[Itālija]]s austrumu pilsēta '''[[Mačerata]]''' <small>(attēlā)</small> tika iznīcināta [[Alarihs I|Alariha I]] [[vestgoti|vestgotu]] iebrukumā, bet vēlāk atjaunota tagadējā vietā? * ... [[latvieši|latviešu]] blakusvāģu [[Motokross|motokrosa]] braucējs '''[[Māris Rupeiks]]''' 2005. gada Pasaules čempionāta kopvērtējumā kopā ar kantētāju Haraldu Kurpnieku izcīnīja 3. vietu? * ... viens no izplatītākajiem materiāliem '''[[dzēšgumija|dzēšgumiju]]''' izgatavošanā ir [[gumija]], bet to gatavo arī no [[polivinilhlorīds|vinila]] un [[plastmasas|plastmasām]]? [[Attēls:2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Long Jump by Sandro Halank–012.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Miltiadis Tentoglu]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2020}}. un {{oss|V=2024|L=G}} čempions, [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempions]], kā arī trīskārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempions]] [[Tāllēkšana|tāllēkšanā]]? * ... [[1503. gads|1503. gadā]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Alfonsu de Albukerks]] eiropiešiem no jauna atklāja '''[[Hūrijā Mūrijas salas]]''' [[Arābijas pussala]]s dienvidu piekrastē? * ... 2000. gadu sākumā [[ASV]] saskārās ar paaugstinātiem slēpņu un ceļmalas bumbu draudiem militāro operāciju laikā [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], un reaģējot uz šiem draudiem tika izstrādāta smagā riteņu [[bruņumašīna]] ar uzlabotu pretmīnu aizsardzību '''''[[Cougar]]'''''? [[Attēls:Alida-Valli-1947.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alīda Valli]]''' <small>(attēlā)</small> bija viena no populārākajām [[aktrise|aktrisēm]] [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] laika posmā, [[Benito Musolīni]] viņu nodēvēja par par "visskaistāko sievieti pasaulē"? * ... 2022. gada [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) finālsērijā '''[[Lasvegasas "Aces"]]''' uzvarēja [[Konektikutas "Sun"]] un ieguva franšīzes pirmo čempiontitulu, kā arī pirmo titulu [[Lasvegasa]]i kādā no profesionālajiem komandu sporta veidiem? * ... pēc [[Krievijas Impērija]]s administratīvās reformas '''[[1776. gads Latvijā|1776. gada]]''' 4. septembrī bijusī [[Daugavas province]] tika sadalīta [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķos]], kopā ar agrākajām Polockas un Vitebskas provincēm to iekļāva jaundibinātajā [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]]? [[Attēls:Camryn Rogers (CAN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar 76,97 m tālu raidījumu '''[[Kemrina Rodžersa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par uzvarētāju [[vesera mešana|vesera mešanā]], kļūstot par tikai par trešo [[Kanāda]]s sportisti, kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēles [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] sievietēm, iepriekšējo reizi tas notika [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? * ... no [[Indostānas pussala]]s galējā dienvidu punkta '''[[Kumari rags|Kumari raga]]''' tiek vilkta nosacītā līnija, kas atdala [[Arābijas jūra|Arābijas jūru]] un tai pieskaitīto [[Lakšadvīpu jūra|Lakšadvīpu jūru]] rietumos no [[Bengālijas līcis|Bengālijas līča]] austrumos un no pārējā [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]]? * ... no '''[[Inku ceļu sistēma]]s''' apmēram 30 000 kilometru garumā mūsdienu [[Kolumbija]]s, [[Ekvadora]]s, [[Peru]], [[Čīle]]s un [[Argentīna]]s teritorijā ir saglabājušies apmēram 6000 kilometru? [[Attēls:FRA-500f-anv.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]i pārejot uz [[eiro]], no [[2002. gads|2002. gada]] 1. janvāra līdz 17. februārim '''[[Francijas franks]]''' <small>(attēlā)</small> bija apgrozībā paralēli eiro, [[Valūtas kurss|maiņas kurss]] bija 6,55957 franki par 1 eiro? * ... [[Andoras futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Koldo Alvaress]]''' pats izlases rindās ir aizvadījis 78 mačus, spēlējot [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā? * ... '''[[1775. gads Latvijā|1775. gada]]''' 8. jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]] tika parakstīts [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Pētera akadēmijas]] (''Academia Petrina'') dibināšanas akts? [[Attēls:Lorenzo de Medici.jpg|border|right|50px]] * ... ''[[de facto]]'' [[Florence]]s Republikas valdnieks no [[Mediči dzimta]]s '''[[Lorenco de' Mediči]]''' <small>(attēlā [[Anjolo Brondzīno]] gleznā)</small> bija ietekmīgākais un aizrautīgākais [[renesanse]]s kultūras mecenāts [[Itālija|Itālijā]], vislabāk pazīstams ar tādu mākslinieku kā [[Sandro Botičelli]] un [[Mikelandželo]] atbalstīšanu? * ... uzvarot [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], '''[[Čeisa Džeksone]]''' kļuva par pirmo [[ASV]] [[lodes grūdējs|lodes grūdēju]] sievietēm, kas uzvarējusi pasaules čempionātā? * ... mūsu [[galaktika]] jeb [[Piena Ceļš]] ir tipiska šķērsotā '''[[spirālveida galaktika]]'''? [[Attēls:Trani 061.JPG|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s dienvidaustrumu pilsētas '''[[Trani]]''' <small>(attēlā)</small> ziedu laiki bija 12. un 13. gadsimtā, kad caur tās [[osta|ostu]] uz [[Svētā zeme|Svēto zemi]] devās [[Krusta kari|Krusta karu]] dalībnieki? * ... viens no [[Latvijas basketbola izlase]]s vadošajiem spēlētājiem '''[[Andrejs Gražulis]]''' kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-20 čempionātā]]? * ... slavenākais '''[[korsikāņi|korsikānis]]''' ir [[Napoleons Bonaparts]]? [[Attēls:María Pérez García (ESP) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|5|21||bez}} Eiropas komandu čempionātā soļošanā [[Podebradi]] [[Spānija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Marija Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 35 km soļošanā, un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|tā paša gada Pasaules čempionātā]] izcīnīja zelta medaļas abās [[soļošana]]s distancēs? * ... [[valoda]]s ziņā '''[[šveicieši]]''' ir iedalīti vairākās etnolingvistiskās grupās: [[vācšveicieši]], kas ir aptuveni 65 % [[Šveice]]s iedzīvotāju, frankošveicieši, [[italošveicieši]] un retoromāņi, kas runā [[Retoromāņu valoda|retoromāņu valodā]]? * ... '''[[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]]''' virspavēlnieks ir britu monarhs, karalis [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]? [[Attēls:Elaeis guineensis MS 3467.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[palmu eļļa]]s''' ir vieglāk stabilizējamas un saglabā kvalitatīvu garšu un konsistenci pārstrādātos [[pārtikas produkti|pārtikas produktos]], tāpēc pārtikas ražotāji bieži vien dod priekšroku to izmantošanai <small>(attēlā eļļas palmas)</small>? * ... [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vieglatlēts]] '''[[Ernests Džons Objena]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]], kļūstot par pirmo Filipīnu vieglatlētu, kas ieguvis medaļu pasaules čempionātā? * ... '''[[navahi|navahu]]''' apdzīvotais indiāņu rezervāts Navahu nācija ir pēc platības lielākais [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]? [[Attēls:Vista de Benidorm, España, 2014-07-02, DD 63.JPG|border|right|50px]] * ... [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabala]] pilsēta '''[[Benidorma]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis [[Spānija|Spānijā]] kopš 1925. gada, kad tika paplašināta tās [[osta]] un uzceltas pirmās viesnīcas, tomēr tikai 20. gadsimta 50. gados tā kļuva pazīstama kā vasaras galamērķis cilvēkiem, kas ierodas no Spānijas iekšzemes? * ... [[futbolists|futbolista]] karjeras sākumā '''[[Alehandro Garnačo]]''' pārstāvēja [[Spānija]]s jauniešu izlasi, bet, tā kā viņa māte ir [[argentīnieši|argentīniete]], viņš var pārstāvēt arī šīs valsts izlasi un 2023. gadā debitēja [[Argentīnas futbola izlase]]s sastāvā? * ... bijušais [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] apsardzes priekšnieks [[latvieši|latvietis]] '''[[Pēteris Pakalns]]''' tika arestēts un sodīts ar nāvessodu [[1937. gads|1937. gadā]] par "kontrrevolucionāru labējo sazvērstību [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] orgānos"? [[Attēls:Tatum O'Neal in 2019.jpg|border|right|50px]] * ... par desmit gadu vecumā kopā ar tēvu [[Raiens O'Nīls|Raienu]] nospēlēto lomu filmā '''"[[Papīra mēness]]"''' '''[[Tatuma O'Nīla]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", padarot viņu par visu laiku jaunāko Kinoakadēmijas balvas ieguvēju? * ... [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s [[starpplanētu zonde|zondi]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] trīs lielāko pavadoņu pētniecībai '''''[[Jupiter Icy Moons Explorer]]''''' kosmosā palaida [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]], bet Jupiteru tai plānots sasniegt [[2031. gads|2031. gadā]], pa ceļam veicot četrus [[Gravitācijas manevrs|gravitācijas manevrus]]? * ... '''[[Britu Zālamana salas]]''' beidza pastāvēt [[1978. gads|1978. gadā]], kad tika proklamēta neatkarīga [[Zālamana Salas|Zālamana Salu valsts]] un pieņemta tās [[konstitūcija]]? [[Attēls:Cindy Kiro official portrait October 2021 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads|2021. gada]] 21. oktobrī '''[[Sindija Kiro]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[maori]] tautības pārstāvi [[Jaunzēlande]]s ģenerālgubernatora amatā? * ... [[Kamerūnas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] '''[[Brians Mbeumo|Briana Mbeumo]]''' tēvs ir no [[Kamerūna]]s, bet māte ir [[francūziete]], un, lai arī viņš ir pārstāvējis [[Francija]]s jaunatnes izlases, kopš 2022. gada ir Kamerūnas izlases spēlētājs? * ... [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[vēsturnieks]]-[[logogrāfs]] '''[[Milētas Kadms]]''' senajos laikos tika atzīts kā [[literatūra]]s [[proza]]s dibinātājs, konkurējot ar [[Atēnu Ferekīds|Atēnu Ferekīdu]] par senākā prozaiķa statusu? [[Attēls:WKB2023 2665 hammer (53173532020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s [[vesera mešana|vesera metējs]] '''[[Ītans Kacbergs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]] ar 84,12 metrus tālu metienu, apsteidzot otrās vietas ieguvēju par vairāk nekā 4 [[metri]]em; šī Kanādai bija pirmā medaļa vesera mešanā kopš sudraba [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpiādē]]? * ... no [[1945. gads|1945.]] līdz [[1949. gads|1949. gadam]] norisinājās Indonēzijas neatkarības karš, kura rezultātā '''[[Nīderlandes Austrumindija]]''' beidza pastāvēt, un izveidojās [[Indonēzija]]s valsts? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]] '''[[Raijāna Bernāvi]]''' no [[Saūda Arābija]]s veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-2]]'', kļūstot par pirmo [[arābi|arābu]] sievieti kosmosā? [[Attēls:Helsinki July 2013-27a.jpg|border|right|50px]] * ... kad [[1812. gads|1812. gadā]] [[Helsinki]] kļuva par [[Somijas Lielhercogiste]]s galvaspilsētu, [[Krievijas cars]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] nodibināja fondu divu [[katedrāle|katedrāļu]] celtniecībai pilsētā — tā tapa '''[[Helsinku luterāņu katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> un '''[[Helsinku pareizticīgo katedrāle]]'''? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] mirušais [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Anatolijs Konstantinovs]]''', kurš vairāk pazīstams kā treneris bērnu basketbolā, [[1992. gada LBL sezona|1992. gadā]] bija [[Latvijas Basketbola līga]]s pirmās sezonas čempionvienības "[[Brocēni/Parair]]" galvenais treneris? * ... 2020. gadā '''''[[Revolut]]''''' kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vērtīgāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, taču tā ir arī [[Lietuva]]s tiešsaistes [[banka]], jo [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] to licencē un regulē [[Lietuvas Banka]]? [[Attēls:Gudaf Tsegay at Belgrade 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|9|17||bez}} [[Dimanta līga]]s sezonas finālposmā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Gudafa Cegaja]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[5000 metri|5000 metru skrējienā]], finišējot pēc 14 minūtēm un 0,21 sekundes? * ... termins "džips" (''jeep'') joprojām tiek lietots kā vispārējs termins [[transportlīdzekļi]]em, kas radīti, iedvesmojoties no '''''[[Jeep]]''''' un ir piemēroti lietošanai bezceļa apvidū? * ... '''[[Knaps Makdaks|Knapa Makdaka]]''' tēlu izveidoja kā [[Donalds Daks|Donalda Daka]] antagonistu 1947. gada komiksā ''Christmas on Bear Mountain'', tomēr Makdaka popularitāte ātri pieauga, un viņš kļuva par vienu no Donalda Daka visuma pastāvīgajiem tēliem? [[Attēls:Actinidia deliciosa Kiwi Fruit კივი.JPG|border|right|50px]] * ... vairumam '''[[aktinīdijas|aktinīdiju]]''' ir ēdami [[Auglis|augļi]] — [[Kivi (auglis)|kivi]], kas visbiežāk tiek iegūti no kivi auga <small>(attēlā)</small>? * ... [[1945. gads|1945. gada]] 12. maijā ap pulksten 3:00 amerikāņu un padomju militāro pārstāvju klātbūtnē ''[[Waffen-SS]]'' ģenerālis '''[[Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss]]''' parakstīja pēdējo [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militāro kapitulāciju [[Eiropa|Eiropā]] un pēc tam nošāvās? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Vanesa Jasa]]''' ir dzimusi sportistu ģimenē: viņas tēvs Ilgvars ir bijis bokseris, bet vecākais brālis [[Māris Jass|Māris]] spēlējis [[hokejs|hokeju]], pārstāvot arī [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasi]], tāpat izlases hokejisti ir bijuši brālēns [[Koba Jass|Koba]] un tēva brālis [[Mareks Jass|Mareks]]? [[Attēls:Indiandishes.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Karijs (ēdiens)|karija]]''' sastāvdaļas un pasniegšanas veids ir atkarīgs no reģionālām kultūras [[Tradīcija|tradīcijām]] un personīgām vēlmēm, un, piemēram, [[Taizeme|taizemiešu]] karija receptes ir ļoti atšķirīgas no tām, kas tiek izmantotas [[Japāna|Japānā]] <small>(attēlā dažādi [[indieši|indiešu]] kariji)</small>? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs VI]]''' pāvesta krēslā bija tikai 16 dienas, kas bija otrs īsākais termiņš aiz [[Urbāns VII|Urbāna VII]]? * ... [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Londona|Londonā]] '''[[Tomass Volšs]]''' kļuva par pasaules čempionu, [[Lodes grūšana|aizgrūžot lodi]] 22,03 metrus tālu; šajā gadā viņš tika atzīts par [[Jaunzēlande]]s Gada sportistu vīriešiem? [[Attēls:Monaco BW 2011-06-07 16-07-20.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Monako katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Monako]] valdošās Grimaldi dinastijas [[nekropole]]; citu starpā šeit apglabāta [[Greisa Kellija]]? * ... [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā '''[[1705. gads Latvijā|1705. gada]]''' vasarā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] iebruka ap 12 000 vīru liels [[Krievija]]s karaspēks [[Boriss Šeremetjevs|Borisa Šeremetjeva]] vadībā, kas 16. jūlijā cieta sakāvi [[Mūrmuižas kauja|Mūrmuižas kaujā]]? * ... '''[[Francis Lācis]]''', kurš [[Latvija]]s [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] izlases sastāvā piedalījās {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], ir spēlējis klasisko [[basketbols|basketbolu]] visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs un bijis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidāts? [[Attēls:Segesta AncientGreekTemple 0932.jpg|border|right|50px]] * ... antīkā pilsēta [[Sicīlija]]s rietumu daļā '''[[Segesta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama ar labi saglabājušos dorisko [[templis|templi]]? * ... '''[[Fātimiju kalifāts]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] beidza pastāvēt [[1171. gads|1171. gadā]], kad to, kas bija no valsts palicis pāri, pakļāva [[Aijūbidu dinastija]]s valdnieks [[Saladīns]]? * ... [[Igaunija]]s [[vieglatlēts]], kurš startē [[400 metru barjerskrējiens|400 m barjerskriešanas]] sacensībās, '''[[Rasmuss Megi]]''' ir piedalījies četrās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], trīs reizes iekļūstot finālā? [[Attēls:Jakov Milatović (2023-05-30).jpg|border|right|50px]] * ... kļūdams par [[Melnkalne]]s [[prezidents|prezidentu]] 36 gadu vecumā, '''[[Jakovs Milatovičs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko Melnkalnes prezidentu, kā arī otro jaunāko kādas valsts vadītāju aiz [[Burkinafaso]] prezidenta Ibrahima Trajores? * ... '''[[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijai 2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]''' bija otrās [[vasaras olimpiskās spēles]] kopš valsts neatkarības atjaunošanas, kad [[Latvija]]s sportisti neizcīnīja nevienu medaļu (iepriekš [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016. gadā]])? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 19. augustā [[Krievija]]s [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]] '''''[[Luna-25]]''''' nekontrolēti ietriecās [[Mēness]] virsmā? [[Attēls:Stratford-Upon-Avon, High Street, geograph 3969622 by Lewis Clarke.jpg|border|right|50px]] * ... [[Anglija]]s pilsēta '''[[Stretforda pie Eivonas]]''' <small>(attēlā)</small> ir rakstnieka [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] dzimtā pilsēta, kurā viņš arī ir miris; katru gadu pilsētu Šekspīra dēļ apmeklē liels skaits [[tūristi|tūristu]] — gadā vidēji 2,7 miljoni? * ... [[Padomju Savienība]]s '''[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Galveno izlūkošanas pārvaldi]]''' 20. gadsimta 20. un 30. gados ir vadījuši trīs [[latvieši]]: [[Jānis Lencmanis]], [[Arvīds Zeibots]] un [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]]? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' no [[Latvija]]s vieglatlētiem labāko rezultātu sasniedza [[Anete Sietiņa|Anete Kociņa]], kas izcīnīja 4. vietu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]]? [[Attēls:Denis Sassou Nguesso 2014.jpg|border|right|50px]] * ... no 2006. līdz 2007. gadam [[Kongo Republika]]s [[prezidents]] '''[[Denī Sasū Ngeso]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Āfrikas Savienība]]s vadītājs? * ... '''[[Napoleona kodekss]]''', kas tika izstrādāts un pieņemts 19. gadsimta sākumā pēc [[Francijas Republika]]s pirmā konsula [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iniciatīvas un ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsdienās, deva spēcīgu impulsu turpmākajam kodifikācijas procesam daudzās pasaules valstīs? * ... {{oss|V=2024|L=Ģ}} [[Parīze|Parīzē]] dalībnieci [[BMX riteņbraukšana|BMX riteņbraukšanā]] '''[[Veronika Monika Stūriška|Veroniku Moniku Stūrišku]]''' 2022. gadā atzina par gada [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|labāko riteņbraucēju Latvijā]]? [[Attēls:Rio Magdalena, Colombia 01.jpg|border|right|50px]] * ... 1528 km garā '''[[Magdalena]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā [[upe]] [[Kolumbija|Kolumbijā]]? * ... kopš Pireneju miera laikiem [[pilsēta]] un municipalitāte [[Katalonija|Katalonijas autonomajā apgabalā]] '''[[Līvija]]''' ir bijusi [[Spānija]]s [[Anklāvs|eksklāvs]], jo no visām pusēm to aptver [[Francija]]s teritorija? * ... [[1960. gads|1960. gadā]] [[Šrilanka]]s [[politiķe]] un [[diplomāte]] '''[[Sirimavo Bandaranaike]]''' kļuva par pirmo [[sieviete|sievieti]] pasaulē, kas kļuvusi par [[premjerministre|premjerministri]]? [[Attēls:Jerusalem-2013(2)-Aerial-Temple Mount-(south exposure).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempļa kalns (Jeruzaleme)|Tempļa kalns]]''' [[Jeruzaleme]]s vecpilsētā <small>(attēlā)</small> ir svētvieta gan [[jūdaisms|jūdaismā]], gan [[kristietība|kristietībā]], gan [[islāms|islāmā]]? * ... zinātniski '''[[ādas slimības|ādas slimību]]''' pētījumi [[Latvija|Latvijā]] sākās [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]], kad [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] nodibināja ādas un veneroloģisko slimību katedru, ko kopš 1923. gada vadīja [[Pēteris Sniķers]]? * ... [[1805. gads|1805. gadā]] izveidotajā [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērijai]] pakļautajā '''[[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Itālijas Karalistē]]''' [[Napoleons Bonaparts|Napoleonam I]] tika piešķirts [[karalis|karaļa]] tituls, bet viņa padēlam [[Ežēns de Boarnē|Ežēnam de Boarnē]] — vicekaraļa tituls? [[Attēls:Lupiner i vår trädgård, Ahla.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[daudzlapu lupīna]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika]]s ziemeļrietumu daļa, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā ievesta kā [[kultūraugs]], daudzviet pārgājusi savvaļā; [[Latvija|Latvijā]] lupīnas ir atzītas par [[Invazīva suga|invazīviem augiem]]? * ... ar '''[[Militārais apvērsums Nigērā (2023)|2023. gada militāro apvērsumu Nigērā]]''' tā kļuva par piekto [[Rietumāfrika]]s un [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikas]] valsti, kurā kopš 2020. gada ir noticis [[apvērsums]]; pašā [[Nigēra|Nigērā]] tas bija piektais militārais apvērsums kopš valsts neatkarības iegūšanas 1960. gadā, taču pirmais kopš 2010. gada? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Hanibals Medžbri]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases? [[Attēls:Krusa Dobeles novads 2023 8 7.jpg|border|right|50px]] * ... pirms '''[[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā|2023. gada 7. augusta negaisa Latvijā]]''' tika aizvadīta jebkad siltākā nakts [[Latvija]]s meteoroloģisko novērojumu vēsturē <small>(attēlā lielgraudu [[krusa]] [[Dobeles novads|Dobeles novadā]], [[Apgulde|Apguldē]])</small>? * ... '''[[2023. gada Pasaules kauss regbijā|2023. gada Pasaules kausā regbijā]]''' [[Dienvidāfrikas regbija izlase]] saglabāja savu [[2019. gada Pasaules kauss regbijā|2019. gadā]] iegūto čempionu titulu, finālā uzvarot [[Jaunzēlandes regbija izlase|Jaunzēlandi]] un kļūstot par pirmo komandu, kas turnīrā uzvarējusi četras reizes? * ... [[franči|franču]] [[politiķis]], [[filozofs]] un [[ekonomists]] '''[[Pjērs Žozefs Prudons]]''' tiek uzskatīts par [[anarhisms|anarhisma]] "tēvu"? [[Attēls:Maynor Figueroa 2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majnors Figeroa]]''' <small>(attēlā)</small> [[Hondurasas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2003. gadā, piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]], kopā izlasē aizvadot 181 spēli? * ... '''[[Siņhajas revolūcija]]''' [[Ķīna|Ķīnā]] beidzās ar sešus gadus vecā [[Cjinu dinastija]]s imperatora [[Puji]] atkāpšanos no troņa [[1912. gads|1912. gada]] 12. februārī, kas iezīmēja aptuveni 2000 gadus ilgas monarhijas valdīšanas beigas un Ķīnas agrīnās republikas sākumu? * ... '''[[Lielais Viktorijas tuksnesis]]''' ir lielākais [[tuksnesis]] [[Austrālija|Austrālijā]] ar platību 424 400 km²? [[Attēls:Jason Schwartzman in 2018 by Sachyn Mital (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris|kinoaktiera]] un [[mūziķis|mūziķa]] '''[[Džeisons Švarcmans|Džeisona Švarcmana]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[kinoproducents]] Džeks Švarcmans, bet māte [[aktrise]] '''[[Talija Šaira]]''' — [[kinorežisors|kinorežisora]], producenta un scenārista [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisa Forda Kopolas]] māsa? * ... '''[[1697. gads Latvijā|1697. gada]]''' pavasarī [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] [[Jelgava|Jelgavā]] uzņēma Krievijas Lielo sūtniecību ceļā uz Rietumeiropu, kurā bija arī jaunais cars [[Pēteris I|Pēteris]], uz kuru Jelgavas galma spožums esot atstājis lielu iespaidu? * ... '''''[[World Aquatics]]''''' (agrāk Starptautiskā Peldēšanas federācija) galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]]? [[Attēls:S-Bahn Berlin Baureihe 481.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes pilsētas elektrovilciens]]''' (''S-Bahn'') <small>(attēlā)</small> papildina [[Berlīnes metro]] (''U-Bahn'') un nodrošina savienojumu ar daudziem ārējiem [[Berlīne]]s rajoniem? * ... '''[[Kontinentālā blokāde]]''', ko 1806.—1814. gadā īstenoja [[Francijas Pirmā impērija|Francijas]] imperators [[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]] pret savu galveno pretinieku — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], nopietni kaitēja pašai Francijai, bet tā mērķis — sagraut Lielbritāniju, netika sasniegts? * ... '''[[sniega līnija]]''' savu lielāko augstumu sasniedz sausos [[tropu josla|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionos (līdz 6,5 km [[virs jūras līmeņa]]), pie [[ekvators|ekvatora]] pazeminoties līdz 4,4 km? [[Attēls:Louis XIV of France.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas karaļa]] [[Luijs XIV|Luija XIV]] <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikā '''[[Vecais režīms]]''' ieguva [[Absolūtisms|absolūtisma]] pārvaldes formu? * ... '''[[Sešu nāciju čempionāts]]''' pašreizējā formātā notiek kopš 2000. gada, kad dalībvalstu rindas papildināja '''[[Itālijas regbija izlase]]'''? * ... '''[[Portsmutas miera līgums]]''', kas izbeidza [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karu]], noteica, ka [[Krievijas Impērija]] atdeva [[Japānas Impērija]]i [[Sahalīna]]s dienvidus, piešķīra nomas tiesības uz Ļaodunas pussalu ar [[Portartūra|Portartūru]] un [[Daļņija|Daļņiju]], kā arī atzina [[Koreja|Koreju]] par tās interešu sfēru? [[Attēls:Destroying Chinese war junks, by E. Duncan (1843).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmais Opija karš]]''' starp [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Cjinu dinastija]]s [[Ķīna (reģions)|Ķīnu]] vājināja Ķīnu un palielināja tās izolāciju no pārējās pasaules <small>(attēlā jūras kauja starp angļiem un ķīniešiem)</small>? * ... '''''[[Damnatio memoriae]]''''' bija īpašs pēcnāves soda veids, ko [[Senā Roma|Senajā Romā]] piemēroja valsts noziedzniekiem — lai izdzēstu mirušā piemiņu, iznīcināja visas materiālās liecības par noziedznieka eksistenci — statujas, sienu un kapu pieminekļu uzrakstus, atsauces likumos un hronikās? * ... [[Krievijas Impērija]]s Ministru padomes priekšsēdis 1905. un 1906. gadā '''[[Sergejs Vite]]''' bija cēlies no [[Kurzemes guberņa]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas? [[Attēls:Hinrichtung Ludwig des XVI.png|border|right|50px]] * ... [[Franču revolūcija]]s laikā [[1793. gads|1793. gada]] 21. janvārī notikusī '''[[Luija XVI sodīšana ar nāvi]]''' <small>(attēlā)</small> notika Revolūcijas laukumā, kas iepriekš bija nosaukts viņa vectēva vārdā par [[Luijs XV|Luija XV]] laukumu (mūsdienās [[Konkordijas laukums]])? * ... [[Kandahāra]]s mullas, ''[[Taliban]]'' līdera un faktiskā [[Afganistānas Islāma Emirāts|Afganistānas Islāma Emirāta]] vadītāja no 1996. līdz 2001. gadam '''[[Muhameds Omārs|Muhameda Omāra]]''' nāves apstākļi līdz pat šim brīdim ir neskaidri? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] '''[[Āfrika (Romas province)|Āfrikas province]]''' tika izveidota pēc Trešā Pūniešu kara, kad Roma sakāva [[Kartāga|Kartāgu]] un iznīcināja to? [[Attēls:Moshe Dayan, Chief of General Staff.jpg|border|right|50px]] * ... neraugoties uz [[Izraēla]]s aizsardzības ministra [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] un [[Salīdzināšanas dienas karš|Salīdzināšanas dienas kara]] laikā '''[[Moše Dajans|Mošes Dajana]]''' <small>(attēlā)</small> kaujinieka reputāciju, daudzi viņa centieni valdībā bija vērsti uz vienošanos slēgšanu ar kaimiņu arābu valstīm, viņš atbalstīja [[Palestīniešu pašpārvalde|palestīniešu autonomiju]]? * ... '''[[Berlīnes metro]]''' jeb ''U-Bahn'' gada laikā pārvadā vairāk nekā 400 miljonus pasažieru? * ... [[Latvija]]s [[orientieriste]] '''[[Inga Dambe]]''' ilgus gadus dzīvojusi [[Somija|Somijā]], pārstāvot klubu ''Paimio Rasti'', kurā ir arī trenere, viņa ir divreiz uzvarējusi un divreiz bijusi otrā nozīmīgākajās Somijas daudzdienu sacensībās ''[[Fin5]]''? [[Attēls:Japanese Foxtail millet 02.jpg|border|right|50px]] * ... piemērotā klimatā '''[[Itālijas sarene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek plaši kultivēta [[Labība|graudu ieguvei]]; vecākās liecības par sugas audzēšanu tika atrastas [[Ķīna|Ķīnā]], vairāk nekā 8000 gadu [[pirms mūsu ēras]]? * ... [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionāta šahā]] uzvarētājs '''[[Sālems Sālahs]]''' sākot ar 2006. gadu sadarbojās ar [[Latvija]]s [[šahs|šaha]] [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistaru]] [[Edvīns Ķeņģis|Edvīnu Ķeņģi]] un bija viens no pazīstamākajiem viņa kā [[Treneris|trenera]] audzēkņiem? * ... Kinoakadēmija nolēma rīkot '''[[3. Kinoakadēmijas balva|3. Kinoakadēmijas balvas ceremonija]]''' novembrī, lai to tuvinātu atbilstības periodam, tāpēc ceremonija notika tikai septiņus mēnešus pēc [[2. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas, padarot [[1930. gads|1930. gadu]] par vienīgo gadu, kurā notika divas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas? [[Attēls:Bled Overview.JPG|border|right|50px]] * ... [[1918. gads|1918. gadā]] [[Slovēnija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Bleda]]''' <small>(attēlā)</small> nonāca [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s pakļautībā un kļuva par valdošā Karadžordževiču nama vasaras rezidenci; šo tradīciju turpināja [[Dienvidslāvija]]s līderis [[Josips Brozs Tito]], kad viņš 1947. gadā uzcēla šeit savu vasaras rezidenci? * ... '''[[Ačinskas pedagoģiskais tehnikums]]''' bija [[Krievijas latvieši|Krievijas latviešu]] vidējā pedagoģiskā mācību iestāde laikā no 1930. līdz 1938. gadam [[Ačinska|Ačinskā]], [[Krievijas PFSR]] [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas apgabalā]], kļūstot par metodisko centru [[Sibīrija]]s latviešu skolu [[skolotāji]]em? * ... [[1904. gads|1904. gadā]] sākās [[Krievijas—Japānas karš]], un '''[[Korejas impērija]]''' kļuva par abu lielvaru kaujas lauku, pēc Japānas uzvaras tā vēl vairāk nostiprināja savu kontroli pār Koreju? [[Attēls:Rubens apostel simon.jpg|border|right|50px]] * ... viena no [[Jēzus Kristus]] divpadsmit [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa Kānanieša]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> simboli ir [[laiva]], airis, [[krusts]] un [[zāģis]], [[zivis|zivs]] (vai divas zivis) un [[šķēps]]? * ... '''[[Losalamosas Nacionālā laboratorija]]''', kas tika izveidota [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] ietvaros [[1943. gads|1943. gadā]], ir lielākais darba devējs [[ASV]] [[Ņūmeksikas štats|Ņūmeksikas štatā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] maijā partijas "Alternative" vadībā nonāca [[Valentīns Jeremejevs]], kurš to pārveidoja to par partiju '''"[[Tautas varas spēks (partija)|Tautas varas spēks]]"''' un ar to startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]]? [[Attēls:Symphoricarpos albus rametto.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[sniegogas|sniegogu]]''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] līdz [[Hondurasa]]i, taču sugas ir ieviesušās arī citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā strauta sniegoga)</small>? * ... '''[[Deli sultanāts]]''' bija pirmā lielā [[valsts]] mūsdienu [[Indija]]s teritorijā, kuru dibināja iekarotāji, nevis teritorijas pamatiedzīvotāji? * ... '''[[Novorosijskas jūras osta]]''' ir viena no lielākajām [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Osta|ostām]] un lielākā osta [[Krievija|Krievijas Federācijā]]? [[Attēls:Mohammad bin Salman October 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējā [[Saūda Arābija]]s monarha [[Selmāns Āl Saūds|Selmāna Āl Saūda]] septītais dēls kroņprincis un premjerministrs '''[[Muhammeds bin Selmāns]]''' <small>(attēlā)</small> ''[[de facto]]'' tiek uzskatīts par valsts vadītāju? * ... saskaņā ar [[1961. gads|1961. gada]] Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām uzņemošās valsts iestādēm nav pienākuma paskaidrot iemeslus, kāpēc [[diplomāts]] ir pasludināts par '''''[[persona non grata]]'''''? * ... '''[[Loka šaušana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušana sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' visās piecās disciplīnās [[zelta medaļa]]s izcīnīja [[Dienvidkoreja]]s sportisti? [[Attēls:Сунтажский дворец.jpg|border|right|50px]] * ... sākot ar 2024. gada 1. septembri [[vidusskola]] [[Suntaži|Suntažos]] tika reorganizēta par '''[[Suntažu pamatskola|Suntažu pamatskolu]]''' <small>(attēlā viena no skolas ēkām — [[Suntažu muiža]])</small>? * ... [[1902. gads Latvijā|1902. gadā]] latviešu kuģu īpašnieks un kapteinis '''[[Mārtiņš Veide]]''' uzbūvēja jaunu savas ģimenes dzīvojamo namu [[Ainaži|Ainažos]], tā saukto [[Veides pils|Veides pili]], kas joprojām ir viena no greznākajām un lielākajām pilsētas ēkām? * ... [[Krievija|Krievijā]] dzimusī un dzīvojošā bijusī [[daiļslidotāja]] '''[[Margarita Drobjazko]]''', kas startēja pārī ar [[lietuvieši|lietuvieti]] Povilu Vanagu, atbalstīja [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā]], par ko 2023. gada 15. septembrī viņai tika atņemta [[Lietuva]]s [[pilsonība]]? [[Attēls:Sinead O'Connor (14828633401) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[īri|īru]] [[dziedātāja]]s '''[[Šineida O'Konora|Šineidas O'Konoras]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā izdotie memuāri ''Rememberings'' kļuva par bestselleru? * ... '''[[Jaunkaledonijas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1991. gadā, kad pārspēja [[Guamas futbola izlase|Guamu]] ar 18—0? * ... 2023. gadā '''[[Patrisa Lumumbas Krievijas Tautu draudzības universitāte|Krievijas Tautu draudzības universitātei]]''' tika atgriezts [[Padomju Savienība]]s laikā lietotais [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskās Republikas]] neatkarības cīnītāja [[Patriss Lumumba|Patrisa Lumumbas]] vārds? [[Attēls:Mohammad Khatami - December 11, 2007.jpg|border|right|50px]] * ... no 1997. līdz 2005. gadam būdams [[Irāna]]s prezidents, '''[[Muhammeds Hātami]]''' <small>(attēlā)</small> mēģināja īstenot reformas, lai demokratizētu politisko sistēmu Irānā, bet lielu daļu viņa ierosināto tiesību aktu bloķēja konservatīvie politiķi? * ... 2021. gadā [[Anglija]]s [[futbola klubs]] '''''[[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]''''' izkrita uz ''National League'' jeb pēc spēka piekto līgu, kļūstot par pirmo kādreizējo [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu, kas tur ir spēlējis? * ... vairāk nekā viens miljons '''[[kubieši|kubiešu]]''' dzīvo [[ASV]]? [[Attēls:Badalona - La Rambla.jpg|border|right|50px]] * ... [[Basketbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbola sacensības 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs]] tika organizētas '''[[Badalona|Badalonā]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Vladimirs Voroņins|Vladimira Voroņina]] dibinātā '''[[Moldovas Republikas komunistu partija]]''' no 2001. līdz 2009. gadam bija [[Moldova]]s valdošā [[politiskā partija|partija]]? * ... '''[[Ogres tehnikums]]''' ir izveidots [[2011. gads Latvijā|2011. gadā]], apvienojot Ogres Amatniecības vidusskolu, Ogres Meža tehnikumu un Ogres Profesionālo vidusskolu? [[Attēls:Little Red Riding Hood - J. W. Smith.jpg|border|right|50px]] * ... pasakas '''"[[Sarkangalvīte un vilks]]"''' <small>(attēlā)</small> izcelsme tiek saistīta ar vairākām Eiropas tautām pirms 17. gadsimta, bet vislabāk zināmās versijas ir franču rakstnieka [[Šarls Pero|Šarla Pero]] (1697) un vācu rakstnieku [[brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] (1812) stāsti par Sarkangalvīti un vilku? * ... viena no 20. gadsimta 60. gadu sieviešu [[teniss|tenisa]] līderēm, trīskārtējā ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' vienspēļu uzvarētāja '''[[Enna Heidona-Džonsa]]''' augstākajā līmenī spēlēja arī [[galda teniss|galda tenisu]], kur bija 1957. gada pasaules čempionāta fināliste? * ... '''[[Bulgārijas turki]]''' ir otra lielākā etniskā, lingvistiskā un reliģiskā iedzīvotāju grupa mūsdienu [[Bulgārija|Bulgārijas Republikā]], veidojot 8,5 % no valsts [[iedzīvotāji]]em? [[Attēls:Berlin Elefantentor 09-2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes Zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā Ziloņu vārti: viena no divām ieejām zooloģiskajā dārzā)</small> ir ne vien senākais līdz mūsdienām saglabājies [[zooloģiskais dārzs]] [[Vācija|Vācijā]], bet arī visapmeklētākais zooloģiskais dārzs [[Eiropa|Eiropā]] un viens no populārākajiem visā pasaulē? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Nina Kenedija]]''' sasniedza jaunu [[Austrālija]]s rekordu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] (4,90 m), taču dalīja pirmo vietu ar amerikāņu kārtslēcēju [[Keitija Mūna|Keitiju Mūnu]], abas sportistes saņēma [[zelta medaļa]]s? * ... [[aktieris]] un [[komiķis]] '''[[Tims Allens]]''' ir ieskaņojis [[Bazs Gaismasgads|Baza Gaismasgada]] lomu filmu sērijā "[[Rotaļlietu stāsts (filmu sērija)|Rotaļlietu stāsts]]"? [[Attēls:Lady Gaga & Tony Bennett (17170839768).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu dziedātājs '''[[Tonijs Benets]]''', 2021. gadā 95 gadu un 60 dienu vecumā izdodot savu otro albumu duetā ar ''[[Lady Gaga]]'' <small>(attēlā)</small>, laboja [[Ginesa rekords|Ginesa rekordu]] kā vecākais cilvēks, kurš izdevis jaunu [[Mūzikas albums|albumu]]? * ... [[ASV]] [[ķīmiķis]] un [[atomfizika|atomfiziķis]] '''[[Glenns Sīborgs]]''' bija līdzatklājējs 10 [[ķīmiskais elements|ķīmiskajiem elementiem]]: [[plutonijs|plutonijam]], [[amerīcijs|amerīcijam]], [[kirijs|kirijam]], [[berklijs|berklijam]], [[kalifornijs|kalifornijam]], [[einšteinijs|einšteinijam]], [[fermijs|fermijam]], [[mendeļejevijs|mendeļejevijam]], [[nobēlijs|nobēlijam]] un 106. ķīmiskajam elementam, kuru, viņam vēl dzīvam esot, nosauca viņa vārdā par [[sībordžijs|sībordžiju]]? * ... [[1958. gads|1958. gadā]] pieņemtā [[Francijas Piektā republika|Francijas Piektās Republikas]] [[konstitūcija]] ievērojami palielināja '''[[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]]''' pilnvaras? [[Attēls:R504 Kolyma in autumn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R504 (Krievija)|autoceļu R504 "Kolima"]]''' <small>(attēlā)</small> no [[Magadana]]s [[1931. gads|1931. gadā]] sāka būvēt trests "Daļstroj" [[latvieši|latviešu]] [[čekists|čekista]] [[Eduards Bērziņš|Eduarda Bērziņa]] vadībā, izmantojot [[Sevvostlags|Sevvostlagā]] ieslodzītos; pirmo ceļa posmu pabeidza 1953. gadā, un ceļa būves laikā gāja bojā vismaz 250 000 ieslodzīto? * ... zinātni par '''[[acu slimības|acu slimībām]]''' sauc par [[Oftalmoloģija|oftalmoloģiju]]? * ... '''[[Upolu]]''' dzīvo lielākā daļa no [[Samoa]] [[iedzīvotāji]]em, lai gan pēc platības tā ir tikai otrā lielākā sala [[Samoa salas|Samoa salu]] arhipelāgā? [[Attēls:Ričards Šlesers 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Ričards Šlesers]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta, tāpat kā viņa tēvs [[Ainārs Šlesers]]? * ... 2013. gada jūlijā '''''[[Tre Penne]]''''' kļuva par pirmo [[Sanmarīno]] [[futbols|futbola]] klubu, kas uzvarējis atsevišķā spēlē Eiropas klubu sacensībās, [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas]] 1. kvalifikācijas kārtā atbildes spēlē uzvarot [[Armēnija]]s klubu ''[[Shirak SC|Shirak]]'' ar 1:0? * ... [[Berlīne]]s '''[[Tīrgartena (parks)|Tīrgartenas parka]]''' pirmsākumi atrodami jau [[1527. gads|1527. gadā]], kad to izveidoja kā [[Brandenburgas kūrfists|Brandenburgas kūrfirsta]] [[medības|medību]] zonu? [[Attēls:Dikaiosp 210819 6963.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Singapūras panorāmas rats]]''' <small>(attēlā)</small> bija augstākais panorāmas rats pasaulē, līdz 2014. gadā ''[[Las Vegas Strip]]'' tika atklāts ''High Roller'', kas ir par 2,6 metriem augstāks? * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R297 (Krievija)|autoceļu R297 "Amūra"]]''' ar vairākiem pārtraukumiem būvēja no 1977. līdz 2004. gadam kā militāri stratēģisku objektu, bet asfaltēšanu pabeidza tikai pēc 2010. gada? * ... '''[[Jāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika pie [[Versaļas pils]]? [[Attēls:Opossum 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[oposumu dzimta]]s''' dzīvnieki <small>(attēlā Virdžīnijas oposums)</small> ir aktīvi [[nakts|naktīs]], labi redz tumsā, savukārt [[diena|dienā]] līdz pat 18 stundām pavada [[miegs|miegā]]? * ... '''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]]''' par līgas uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s klubs [[Bergamo "Atalanta"]], kas finālā ar 3:0 pieveica [[Vācija]]s vienību [[Leverkūzenes "Bayer"]], pārtraucot [[Vācija]]s kluba nezaudēto spēļu sēriju visos turnīros, kas bija sasniegusi 51 spēli? * ... troksnis ausīs jeb '''[[tinīts]]''' skar apmēram 10—15% cilvēku, taču lielākā daļa to labi panes, un tā ir nopietna problēma tikai 1—2% cilvēku? [[Attēls:Chuysky trakt.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R256 (Krievija)|autoceļš R256]]''' jeb "Čujas trakts", kas savieno [[Novosibirska|Novosibirsku]] ar [[Mongolija]]s robežu, ir daļa no [[Āzija]]s automaģistrāles AH4, kas tālāk caur [[Urumči]] ved līdz [[Karači]] [[Pakistāna|Pakistānā]]? <small>(attēlā Čujas trakts [[Altaja Republika|Altaja Republikā]])</small>? * ... '''[[Modernā pieccīņa 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|modernajā pieccīņā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[paukošana]]s ranga kārta notika ''[[Parc des Expositions de Villepinte|Arena Paris Nord]]'', bet pārējās sacensības pie [[Versaļas pils]]? * ... '''[[Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskā sadarbība|Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskajā sadarbībā]]''' ietilpst 21 dalībvalsts, un tās galvenā mītne atrodas [[Singapūra|Singapūrā]]? [[Attēls:Jane birkin 1970.jpg|border|right|50px]] * ... 1969. gadā '''[[Džeina Birkina]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno sieviešu lomu filmā ''Slogan'', kurā galveno vīriešu lomu atveidoja '''[[Seržs Gensbūrs]]'''; tajā pašā gadā viņa pārcēlās uz dzīvi [[Francija|Francijā]], un 1971. gadā pārim piedzima meita [[Šarlote Gensbūra|Šarlote]], taču pāris izšķīrās 1980. gadā? * ... '''[[Aivars Mucenieks]]''' ir [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ventspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš 2009. gada? * ... [[Argentīna|Argentīnā]] dzimušais '''[[Rohelio Funess Mori]]''' pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]], taču viņa identiskais dvīņu brālis [[Ramiro Funess Mori]] pārstāv [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]? [[Attēls:Grupo de Emas - Rhea americana.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidamerika]]s nelidojošo [[putni|putnu]] '''[[nandu|nandu ģintī]]''' ietilpst 7 [[sugas]], no kurām 3 sugas dzīvo mūsdienās <small>(attēlā lielais nandu)</small>, bet pārējās 4 sugas ir izmirušas? * ... [[Ķīna]]s daiļlēcēji kļuva par uzvarētājiem visos 8 sacensību veidos '''[[Daiļlēkšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšanā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', bet kopā izcīnīja 11 medaļas? * ... vēlāko [[Latvija]]s [[Latvijas veselības valsts ministrs|veselības valsts ministru]] '''[[Juris Viņķelis|Juri Viņķeli]]''' 1981. gadā apcietināja un līdz 1983. gadam ieslodzīja par padomju varu apmelojošu materiālu izplatīšanu? [[Attēls:Eggplant (27751779984).jpg|border|right|50px]] * ... lielākā daļa '''[[nakteņu ģints]]''' augu, īpaši to zaļās daļas un nenobriedušie [[Auglis|augļi]], cilvēkiem (lai gan ne obligāti citiem dzīvniekiem) ir [[Indīgas vielas|indīgi]], taču daudzām sugām ir dažas ēdamas daļas, piemēram, augļi, lapas vai bumbuļi <small>(attēlā [[baklažāns]])</small>? * ... '''[[Eva Kārkliņa]]''', kura bija [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] no 2022. līdz 2024. gadam, iepriekš bija [[Rojas novads|Rojas novada]] [[Rojas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] vairāk nekā desmit gadu garumā? * ... '''[[enoklofobija]]''' ir neracionālas [[bailes]] no pūļa, personas ar šo fobiju piedzīvo augstu [[trauksme]]s līmeni, atrodoties pūlī vai vienkārši domājot par atrašanos pūlī? [[Attēls:Kauno musulmonu mecete1.2007-04-06.jpg|border|right|50px]] * ... 1931. gadā uzbūvētā [[sunnīti|sunnītu]] '''[[Kauņas mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā mūra [[mošeja]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]? * ... 190 km no [[Krievija]]s autoceļa '''[[Autoceļš R254 (Krievija)|R254 "Irtiša"]]''', kas savieno [[Čeļabinska|Čeļabinsku]] un [[Novosibirska|Novosibirsku]], ved caur [[Kazahstāna]]s teritoriju? * ... [[Nīderlande]]s izlase kļuva par uzvarētājiem '''[[Lauka hokejs 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|lauka hokeja turnīrā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē? [[Attēls:Marina_Bay_Sands_in_the_evening_-_20101120.jpg|border|right|50px]] * ... atklāšanas brīdī '''''[[Marina Bay Sands]]''''' <small>(attēlā)</small> [[Singapūra|Singapūrā]] tika atzīts par pasaulē dārgāko [[kazino]] īpašumu (kompleksā ietilpst viesnīca ar 2561 istabām, 120 000 m² liels konferenču un izstāžu komplekss, 74 000 m² liels iepirkšanās centrs, kazino ar 500 spēļu galdiem un 1600 spēļu automātiem)? * ... [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] '''[[Vita Paulāne]]''' iepriekš bija [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]]? * ... '''[[Austrijas–Sardīnijas karš]]''' [[1859. gads|1859. gada]] 12. jūlijā noslēdzās ar [[pamiers|pamieru]], kurā [[Austrijas Impērija]] saglabāja [[Venēcija|Venēciju]], bet atteicās no [[Lombardija]]s: to ieguva [[Sardīnijas Karaliste]], kas dažus gadus vēlāk pārtapa par [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalisti]]? [[Attēls:Rumen Radev official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[Bulgārijas prezidents|Bulgārijas prezidentu]] '''[[Rumens Radevs]]''' <small>(attēlā)</small> bija Bulgārijas gaisa spēku augstākais komandieris un 2016. gada prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts? * ... '''[[Fidži futbola izlase]]''' lielāko uzvaru guvusi 1979. gadā, kad ar 24—0 pārspēja [[Kiribati]]? * ... '''[[1848. gada revolūcijas]]''' jeb Tautu pavasaris pārmainīja [[1815. gads|1815. gadā]] [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] noteikto kārtību un pārņēma lielu daļu [[Eiropa]]s? [[Attēls:Betula pendula (3).JPG|border|right|50px]] * ... ar [[bērzi|bērza]] '''[[tāss|tāsi]]''' <small>(attēlā)</small> strādājošus [[amatnieks|amatniekus]] sauc par tāsiķiem? * ... [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauskas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Aivars Okmanis]]''' iepriekš bija [[Rundāles novads|Rundāles novada]] [[Rundāles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... '''[[dārza cietķērsa]]''', ko tautā dēvē par kressalātu, ir izcēlusies [[Etiopija|Etiopijā]], taču ir plaši izplatījusies visā pasaulē kā [[garšaugs]], nereti tiek kultivēta arī [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Symphony Lake, Singapore Botanic Gardens - 20041025.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[Singapūras botāniskie dārzi]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauti [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Nikaragvas futbola izlase]]''' savu pirmo spēli aizvadīja 1929. gadā, piekāpjoties [[Salvadoras futbola izlase|Salvadorai]] ar 0—9? * ... [[2007. gads|2007. gadā]] '''[[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]]''' kopā ar [[Els Gors|Elu Goru]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]], ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas"? [[Attēls:Svētmeitu cave.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētmeitu kambari]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ala]] [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]], ko atraka 1993. gadā, taču vēlāk tā lielā mērā ir aizbrukusi? * ... [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Andrejs Ence]]''' iepriekš bija [[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... 2024. gada februārī '''[[Twitter konvojs|''Twitter'' konvoja]]''' izveidotāju [[Reinis Pozņaks|Reini Pozņaku]] savā kandidātu sarakstā [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] iekļāva "[[Apvienotais saraksts]]", un viņš tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]? [[Attēls:Papaver argemone 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarainā magone|sarainās magones]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa]]s dienviddaļā, no kurienes tā ir plaši izplatījusies centrālajā un, daļēji, arī ziemeļu daļā? * ... '''[[Gajānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1988. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—0? * ... '''[[Khmeru Impērija]]''' 12. gadsimtā bija kļuvusi par lielāko impēriju [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], tās centrs atradās [[Ankora|Ankorā]], par kuru tika gūti pierādījumi tam, ka [[Ankora]] bijusi lielākā pasaules pilsēta pirmsrūpniecības laikmetā? [[Attēls:Greater flamingo (Phoenicopterus roseus) Bahrain.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sārtais flamings]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākā [[flamingi|flamingu]] suga, kā arī vislielākā suga, tie dzīvo [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]? * ... '''[[Uguns loks|Uguns lokā]]''' apkārt [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] notiek ap 90% no visām [[zemestrīce|zemestrīcēm]], kā arī atrodas divas trešdaļas no visiem pasaules [[vulkāns|vulkāniem]]? * ... mūsu ēras 9. gadā, neapmierināti ar augstajiem [[nodokļi]]em un rekrūšu vervēšanu [[romieši|romiešu]] armijai, [[ģermāņi|senģermāņu]] cilts '''[[heruski]]''' sacēlās [[Arminijs|Arminija]] vadībā un kopā ar citām ģermāņu ciltīm [[Teitoburgas meža kauja|Teitoburgas meža kaujā]] sakāva trīs romiešu [[leģions (Roma)|leģionus]], kurus vadīja [[Publijs Kvintīlijs Vārs]]? [[Attēls:Māras kambari 8.jpg|border|right|50px]] * ... [[Talsu novads|Talsu novadā]] esošajos [[smilšakmens]] atsegumos '''[[Māras kambari|Māras kambaros]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī trīs [[ala]]s: Garā ala, Lielā ala un Mazā ala? * ... '''[[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]]''', kas notika [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]], piedalījās 16 vīriešu [[futbols|futbola]] izlases — 15 [[CONCACAF]] pārstāves un uzaicinātā komanda [[Kataras futbola izlase|Katara]]? * ... '''[[ordenis "Par nopelniem Lietuvas labā"|ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā"]]''' ir saņēmuši astoņi [[latvieši]]: [[Daina Avotiņa]], [[Aivars Endziņš]], [[Ivars Godmanis]], [[Raimonds Graube]], [[Romualds Ražuks]], [[Jānis Stradiņš]], [[Roberts Štelmahers]] un [[Andrejs Žagars]]? [[Attēls:President Nyerere van Tanzania, koppen, Bestanddeelnr 928-2879 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirmais [[Tanzānijas prezidents]] '''[[Džūliuss Ņerere]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi iesaistījās [[Āfrika]]s [[dekolonizācija]]s procesā, viņa vadībā Tangaņikas teritorija ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], kā arī Tangaņika tika apvienota ar [[Zanzibāra|Zanzibāru]], dibinot [[Tanzānija|Tanzāniju]]? * ... '''[[teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika [[Rolāna Garosa stadions|Rolāna Garosa stadionā]], kurā katru gadu notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]? * ... '''[[Dagnis Straubergs]]''' ir [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš [[2021. gads Latvijā|2021. gada]], bet pirms tam bijis [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] [[Salacgrīvas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] vairāk nekā desmit gadus? [[Attēls:SportaPilsDārzi12.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā '''[[Sporta pils dārzi|Sporta pils dārzu]]''' <small>(attēlā)</small> projekts kļuva par vienu no [[Eiropa]]s pilsētu publiskās telpas balvas "''Public Space''" finālistiem? * ... [[1554. gads|1554. gadā]] [[Livonijas landtāgs]] apstiprināja [[Lutera mācība]]s oficiālo statusu un pasludināja '''[[Augsburgas ticības apliecība]]s''' brīvību [[Livonija|Livonijā]]? * ... kopš [[1931. gads|1931. gada]] '''[[fizkultūriešu parāde]]s''' notika [[Maskava|Maskavā]], [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]], bet pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Sarkanajā laukumā tās notika 1945., 1947. un pēdējoreiz 1954. gadā? [[Attēls:Forum romanum 6k (5760x2097).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romas forums]]''' <small>(attēlā)</small> gadsimtiem bija [[Senā Roma|Senās Romas]] ekonomiskās, reliģiskās un politiskās dzīves centrs, bet mūsdienās šeit atrodas vairākas svarīgu antīko celtņu drupas? * ... '''[[Rokasbumba 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|rokasbumbas sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Vācija]]s handbola izlases sastāvā sudraba medaļu ieguva [[latvieši|latviešu]] [[handbolists]] [[Renārs Uščins]], kurš visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[Ungārijas Padomju Republika|Ungārijas Padomju Republiku]]''', kas pastāvēja no [[1919. gads|1919. gada]] 21. marta līdz 6. augustam, var uzskatīt par otro [[sociālistiska valsts|sociālistisko valsti]] pasaulē pēc [[Krievijas SFPR]] (ja par neatkarīgu valsti neuzskata tās satelītu [[Latvijas SPR]])? [[Attēls:Papaver dubium (35627462722).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lauka magone]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], vietām arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Āzija|Āzijā]], kur tā ir dārzu un tīrumu [[nezāle]]? * ... [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]]s '''[[Nusantara]]s''' plāns paredz [[Ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgas]] infrastruktūras veidošanu 1,7—1,9 miljonu iedzīvotāju skaita sasniegšanai līdz [[2045. gads|2045. gadam]], kad Indonēzijas galvaspilsētas pārvietošana būtu pilnībā pabeigta? * ... '''[[Karpatu Ukraina]]''' bija īslaicīgi pastāvējusi [[neatzīta valsts]], kas tika pasludināta [[1939. gads|1939. gada]] 15. martā [[Husta]]s pilsētā un pastāvēja tieši vienu dienu, līdz 16. martam, kad [[Ungārijas Bruņotie spēki|Ungārijas karaspēks]] ieņēma pilsētu? [[Attēls:RhB ABe 4-4 III mit Bernina-Express am Lago Bianco.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bernīnas dzelzceļš]]''', kas savieno [[Sanktmorica|Sanktmoricu]], [[Šveice|Šveicē]] ar Tirāno [[Sondrio province|Sondrio provincē]] [[Itālija|Itālijā]], šķērso 2328 metrus augsto Bernīnas pāreju <small>(attēlā)</small>, kas ir augstākā [[kalnu pāreja]] Eiropā, caur kuru ierīkota [[dzelzceļa līnija]]? * ... '''[[dzimstība]]s''' samazināšanās ir vispārēja [[Zeme]]s [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] globālās [[Demogrāfiskā pāreja|demogrāfiskās pārejas]] tendence? * ... '''[[nierakmeņu slimība]]''' veidojas tad, kad [[urīns]], kurš rodas, [[nieres|nierēm]] filtrējot [[asinis]], ir pārsātināts ar dažādu veidu [[sāļi]]em vai urīnam ir neatbilstošs [[pH]] līmenis; sāļu pārsātinājuma rezultātā to pārpalikums pārvēršas nogulsnēs, kas nierēs veido [[Kristāls|kristālus]], kas turpina augt, līdz rodas nierakmeņi? [[Attēls:Bos taurus indicus (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no [[liellops|govīm]], kas ir to tuvākie radinieki, '''[[zebu]]''' <small>(attēlā)</small> ļoti labi spēj dzīvot karstā un mitrā klimatā? * ... '''[[Grenādas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1998. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—1? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Indiana Džonss un Likteņa rats]]"''' ir vienīgā sērijas par [[Indiana Džonss|Indianu Džonsu]] filma, kuras [[režisors]] nav [[Stīvens Spīlbergs]] un kuru neveidoja [[Džordžs Lūkass]], taču abi ir filmas izpildproducenti? [[Attēls:Teodoro Obiang 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 82 gadus vecais [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] prezidents '''[[Teodoro Objangs Ngema Mbasogo]]''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk valdošais kādas [[Āfrika]]s valsts līderis? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[liberālais islāms|liberālā islāma]]''' pamati radās [[Turcija|Turcijā]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Kemala Ataturka]] laikā, balstoties uz [[Sūfisms|sūfismu]], reliģisko liberālismu, Eiropas [[Panteisms|panteismu]] un [[Materiālisms|materiālismu]]? * ... [[Monvīds Švarcs]] ir vienīgais '''[[Rēzeknes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs]]''' kopš tā izveidošanas [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]]? [[Attēls:Nataša Pirc Musar (2023-05-19).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nataša Pirca Musara]]''' <small>(attēlā)</small> [[2022. gads|2022. gada]] [[Slovēnijas prezidents|Slovēnijas prezidenta]] vēlēšanās, startējot kā neatkarīgā kandidāte, otrajā vēlēšanu kārtā ieguva gandrīz 54% balsu un tika ievēlēta par prezidenti, un ir pirmā sieviete, kas ievēlēta Slovēnijas prezidenta amatā? * ... '''[[Dominikānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 2010. gadā, kad pārspēja [[Britu Virdžīnu Salu futbola izlase|Britu Virdžīnas]] ar 17—0? * ... pirmo reizi '''[[preses brīvība]]''' tika pasludināta [[Francija]]s [[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija|Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā]] [[1789. gads|1789. gadā]]? [[Attēls:Jēkaba kazarmas Kara muzeja būves laikā pēc 1937.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Jēkaba kazarmas]]''' <small>(attēlā 1937. gadā)</small> nodeva Nahimova Rīgas militārajai jūrskolai, kuras vadība atradās agrākā [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] ēkā; vēlāk šeit bija [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola|J. Alkšņa Kara aviācijas augstākās inženieru skolas]] mācību telpas un institūts? * ... [[musulmaņi]] ieradās [[Surinama|Surinamā]] kā strādnieki no [[Dienvidāzija]]s un [[Indonēzija]]s, līdz ar to tie atveda savu vietējo [[islāms|islāma]] formu, un mūsdienās '''[[islāms Surinamā]]''' ir viena no izplatītākajām [[Reliģija|reliģijām]]? * ... [[Francijas komūna]]s '''[[I (Francija)|I]]''' nosaukums ir īsākais [[vietvārds]] [[Francija|Francijā]] un viens no īsākajiem pasaulē? [[Attēls:Harmonia axyridis - botanischer Garten Schönbrunn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] reti sastopamā '''[[daudzveidīgā mārīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[invazīva suga]], kas var ietekmēt vietējo faunu, tai skaitā vietējās [[mārītes|mārīšu]] sugas? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Norbits]]"''' ar [[Edijs Mērfijs|Ediju Mērfiju]] galvenajā lomā guva finansiālus panākumus, nopelnot 159,3 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] pie 60 miljonu budžeta, taču saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes un tika nominēta astoņām [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvām]]? * ... '''[[Lielais bads Īrijā|Lielā bada]]''' laikā [[Īrija|Īrijā]] gāja bojā aptuveni 1 miljons cilvēku un vairāk nekā 1 miljons pameta valsti, kā rezultātā no 1841. līdz 1871. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 20—25%; tā bija vēsturiska līmeņa sociālā krīze, kas būtiski ietekmēja Īrijas sabiedrību? [[Attēls:TDF31466 vingegaard (53062211779).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023. gada Tour de France|2023. gada ''Tour de France'']]''' kopvērtējumā otro reizi pēc kārtas uzvarēja [[Dānija]]s riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs|Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas]] valdošā [[Politiskā partija|partija]] kopš tās proklamēšanas ir '''[[Korejas Strādnieku partija]]'''? * ... '''[[abdžads]]''' ir [[rakstība]], kas satur vienīgi [[līdzskanis|līdzskaņus]] (konsonantus); mūsdienās tādus lieto ap 8 % pasaules iedzīvotāju [[arābu valoda|arābu]], [[farsī]], [[urdu]], [[ivrits|ivrita]] u.c. valodu rakstībās? [[Attēls:Vis Bay, Croatia.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Visa]]''' ir vistālāk no [[Horvātija]]s kontinentālās daļas novietotā apdzīvotā [[sala]] <small>(attēlā Visas pilsēta Visas salā)</small>? * ... kad [[1933. gads|1933. gadā]] [[Vācija|Vācijā]] varu pārņēma [[Ādolfs Hitlers]], viņa valdība sāka '''[[Reinas demilitarizētā zona|Reinas demilitarizētās zonas]]''' likvidēšanu, bet [[1936. gads|1936. gada]] 7. martā Vācijas valdība pasniedza memorandu, kurā ārvalstu vēstnieki tika informēti par Vācijas atteikšanos no [[Lokarno līgumi]]em, un Vācijas karaspēks ienāca demilitarizētajā zonā? * ... '''[[Katina Paksinu]]''', kura par savu kinodebiju episkajā [[kara filma|kara filmā]] "Kam skanēs zvans" saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", joprojām ir vienīgā [[Grieķija]]s pārstāve, kas jebkad ir saņēmusi Oskara balvu? [[Attēls:Parsnips with greens.jpg|border|right|50px]] * ... uzturā lietojamā '''[[pļavas pastinaks|pļavas pastinaka]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais areāls ir [[Eiropa]]s dienvidu un vidus daļā, no kurienes tas plaši izplatījies citur, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] pļavas pastinaks ir nereti sastopams visā teritorijā? * ... atkarībā no studiju veida, valsts, sistēmas un profila '''[[augstākā izglītība|augstākās izglītības]]''' studiju ilgums ir robežās no 3 līdz 9 [[gadi]]em? * ... 1977. gada [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienotās Republikas]] [[konstitūcija|konstitūcijā]] tika nostiprināta '''[[Revolūcijas partija]]s''' vadošā loma; [[vienpartejiskā sistēma]] tika interpretēta kā līdzeklis, lai izvairītos no cilšu konfliktiem, jo Tanzānijā dzīvo vairāk nekā 120 etnisko grupu? [[Attēls:Euphorbia antiquorum in Ghana.jpg|border|right|50px]] * ... daudzas '''[[eiforbijas|eiforbiju]]''' sugas no [[Āfrika]]s ir [[sukulenti]] — tās ir attīstījušas [[Vasas pārveidne|fizikālās īpašības un formas]], kas līdzīgas [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s kaktusiem, tāpēc tos bieži vien nepareizi dēvē par [[Kaktusu dzimta|kaktusiem]] <small>(attēlā ''Euphorbia antiquorum'')</small>? * ... '''[[Trešā reiha karogs (1935—1945)|Trešā reiha karogs]]''' sākotnēji tika izmantots kā [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās partijas]] karogs; pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] iecelšanas par kancleru 1933. gadā šis karogs tika pieņemts par vienu no diviem valsts karogiem, bet 1935. gada 15. septembrī tas kļuva par vienīgo [[Trešais reihs|Vācijas]] valsts karogu? * ... '''[[Budjonnovska (Krievija)|Budjonnovskas]]''' pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]] izpelnījās ievērību [[1995. gads|1995. gadā]], kad [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā Čečenijas kara]] laikā to ieņēma [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] [[teroristi|teroristu]] grupa un sagrāba ķīlniekus dzemdību namā? [[Attēls:Salamonsky AA.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] dibinātājs un pirmais direktors '''[[Alberts Salamonskis]]''' <small>(attēlā)</small> bija dzimis [[Itālija|Itālijā]], bet dibinājis cirka namus arī [[Berlīne|Berlīnē]], [[Odesa|Odesā]] un [[Maskava|Maskavā]]? * ... '''[[rektors|rektoru]]''' tradīcijas nāk no [[viduslaiki|viduslaiku]] klasiskajām [[universitāte|universitātēm]], kad to vadītājs arī bija rektors? * ... pēc [[Politiskā partija|partijas]] biedru skaita trīs '''[[Pasaules lielāko politisko partiju uzskaitījums|lielākās politiskās partijas pasaulē]]''' ir [[Indijas Tautas partija]], [[Ķīnas Komunistiskā partija]] un [[Indijas Nacionālais kongress]]? [[Attēls:Connor Bedard rookie closeup.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] pirmais numurs '''[[Konors Bedārds]]''' <small>(attēlā)</small> 16 gadu vecumā pirmo reizi tika iekļauts [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas U-20 izlasē]] startam [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022. gada Pasaules junioru čempionātā]]? * ... 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma dibinātā [[Ainažu jūrskola]] līdz 1870. gadam atradās kuģu īpašniekam '''[[Juris Veide|Jurim Veidem]]''' piederošajā namā, kādreizējās [[Ainažu muiža]]s kalpu mājā, bet arī otrā jūrskolas ēka tika uzbūvēta uz Veides dāvināta zemes gabala? * ... pirmās '''[[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]]''' vēlēšanas [[Veimāras Republika]]s laikā notika [[1920. gads|1920. gada]] 6. jūnijā, un, līdz [[1933. gads|1933. gada]] 14. jūlijā tika izveidota [[vienpartiju sistēma]], notika 8 vēlēšanas? [[Attēls:Évora - Praça do Giraldo.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[Evora]]s''' <small>(attēlā)</small> "zelta laikiem" tiek uzskatīts 15. gadsimts, kad tā bieži bija [[Portugāles karaļi|Portugāles karaļa]] rezidence? * ... '''[[Surinamas futbola izlase]]''' pirmo spēli aizvadīja 1915. gadā pret [[Gajānas futbola izlase|Gajānu]], zaudējot ar 0—5? * ... iepakoti '''[[desikants|desikanti]]''' tiek izmantoti, lai pasargātu kravas konteinerus no [[rūsa]]s un [[korozija]]s? [[Attēls:Ēdoles baznīca 2000-07-09.jpg|border|right|50px]] * ... [[ērģeles]] '''[[Ēdoles luterāņu baznīca|Ēdoles luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienas no vecākajām [[Latvija|Latvijā]], daļu no tām 1786. gadā radījis [[prūši|prūšu]] izcelsmes [[Tukums|Tukuma]] meistars Kristofs Vilhelms Bravelaits? * ... '''[[islāms Āfrikā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, bet tā īpatsvars ir nedaudz samazinājies, jo [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s, kur pārsvarā dzīvo [[kristieši]], ir augstāks [[Summārais dzimstības koeficients|dzimstības līmenis]]? * ... '''[[Lietuvas poļi]]''' ir otra lielākā [[etniskā grupa]] un lielākā etniskā minoritāte [[Lietuva|Lietuvā]], kas dzīvo kompakti pilsētās un ciematos valsts austrumos? [[Attēls:Torre Belém April 2009-4a.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Belenas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts par godu [[Vasko da Gama]]s atklātajam jūrasceļam uz [[Indija|Indiju]] un kļuvis par vieno no [[Lisabona]]s un [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmeta simboliem? * ... '''[[breiks 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' olimpisko spēļu programmā bija iekļauts pirmo reizi vēsturē, tomēr [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]] sacensības [[breika dejas|breika dejās]] nenotiks? * ... '''[[čečeni Eiropā|čečenu diasporā Eiropā]]''' ir vairāk nekā 300 000 cilvēku; pēc [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā]] un [[Otrais Čečenijas karš|Otrā Čečenijas kara]] tika reģistrēta masveida [[čečeni|čečenu]] bēgšana no [[Krievija]]s uz [[Rietumeiropa]]s valstīm? [[Attēls:Asian rice (Oryza sativa) നെല്ല്. (32398084044).jpg|border|right|50px]] * ... no visām uzturā lietojamo [[rīsi|rīsu]] sugām, '''[[sējas rīsi|sējas rīsu]]''' <small>(attēlā)</small> šķirnes ir visizplatītākās pasaulē; pirmo reizi tie tika [[Domestikācija|domesticēti]] [[Jandzi]] upes baseinā [[Ķīna|Ķīnā]] pirms 13 500 līdz 8200 gadiem? * ... '''[[islāms ASV]]''' ir trešā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s un [[Jūdaisms|jūdaisma]]? * ... '''[[kristīgais ateisms]]''' neatzīst [[Dieva esamība|Dieva esamību]] burtiskā nozīmē, bet var balstīties uz mācībām, stāstiem un simboliem, kas ir saistītas ar [[Jēzus Kristus|Jēzu]]? [[Attēls:Iekspagalms.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Inženieru arsenāls|Inženieru arsenālā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas Tehnikas un industriālā dizaina centrs, kurā izvietotas pāri par 30 retro [[automašīnas]] un vairāk nekā 75 [[motocikli]] un [[mopēdi]]? * ... '''[[sērfings 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' norisinājās [[Taiti]], [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]; šī sacensību norises vieta bija 15 705 km attālumā no rīkotājpilsētas [[Parīze]]s, pārspējot attālākās vietas rekordu ([[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada olimpiādē]] [[jāšana]] notika [[Stokholma|Stokholmā]], 15 589 km no [[Melburna]]s)? * ... '''[[Lietuvas krievi]]''' ir otra lielākā [[nacionālā minoritāte]] [[Lietuva|Lietuvā]] pēc [[Lietuvas poļi|poļiem]]? [[Attēls:US Open 2022 Photo 177 (52391301928) (Gauff).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā tenisa čempionāta]] uzvarētāja '''[[Koko Gofa]]''' <small>(attēlā)</small> savu pirmo [[WTA]] turnīra titulu vienspēlēs izcīnīja 15 gadu vecumā 2019. gada oktobrī [[Linca|Lincā]], finālā uzvarot [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]]? * ... termins '''[[zemūdens peldlīdzeklis]]''' bieži tiek lietots, lai nodalītu konkrēta veida zemūdens kuģus no [[zemūdene|zemūdenēm]], kas, atšķirībā no zemūdens peldlīdzekļiem, ir pilnībā pašpietiekamas un spēj patstāvīgi ceļot, ir aprīkotas ar savu barošanas un gaisa atjaunošanas sistēmu? * ... '''[[islāms Krievijā]]''' ir otrā izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un [[musulmaņi|musulmaņu]] skaits [[Krievija|Krievijā]] turpina pieaugt dabiskā pieauguma dēļ, īpaši [[Ziemeļkaukāza valodas|Ziemeļkaukāza tautu]] vidū, kā arī pateicoties migrācijai, galvenokārt no [[Centrālāzija|Vidusāzijas]] un [[Azerbaidžāna]]s? [[Attēls:Baobab and elephant, Tanzania.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baobabs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no resnākajiem [[koki]]em pasaulē, kura apkārtmērs var sasniegt līdz 40 metriem, bet tā miltainie [[augļi]] ir ēdami? * ... '''[[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpisko spēļu futbola turnīrā]]''' vīriešu komandās drīkstēja piedalīties spēlētāji, kas jaunāki par 23 gadiem ar ne vairāk kā trīs gados vecākiem spēlētājiem komandas sastāvā, savukārt sieviešu komandām vecuma ierobežojumu nebija? * ... lai gan [[Vladimirs Putins]] uzrunā sabiedrībai asi nosodīja [[2023. gads|2023. gada]] 23. un 24. jūnijā notikušo '''[[Vāgneriešu dumpis|Vāgneriešu jeb Prigožina dumpi]]''', to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr vēlāk pavēstīja, ka [[Vāgnera grupa]]s kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi? [[Attēls:Jumpravas dolomīta atsegums Lielupes krastā.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jumpravas dolomīta atsegums]]''' [[Lielupe]]s labajā krastā <small>(attēlā)</small> ir no retajiem dolomīta atsegumiem [[Zemgale|Zemgalē]]? * ... tiek uzskatīts, ka [[2023. gads|2023. gada]] 18. jūnijā '''[[Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" implozija|pazudušais zemūdens peldlīdzeklis "Titan"]]''' niršanas laikā spiediena dēļ ir implodējis, tūlītēji nogalinot visus, kas atradās uz borta? * ... agrīnās [[rakstība]]s izmantoja '''[[piktogramma]]s''' ([[hieroglifi|hieroglifus]] un vēlāk [[logogramma]]s) kā objektus un jēdzienus apzīmējošas rakstu vienības? [[Attēls:Malta-gh-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lielā osta|Lielo ostu]]''' <small>(attēlā)</small>, pie kuras izvietojusies [[Malta]]s galvaspilsēta [[Valleta]], kā dabisku [[osta|ostu]] izmantojuši jau [[feniķieši]]? * ... [[regbijs|regbija]] spēlētājs un [[treneris]] '''[[Māris Šmits]]''' tiek uzskatīts par vienu no regbija pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Menisks (hidrostatika)|menisks]]''' ir [[šķidrums|šķidruma]] brīvās (augšējās) virsmas liekums, kas rodas, šim šķidrumam saskaroties ar cietu ķermeni vai citu šķidrumu? [[Attēls:Riksdagen June 2011.jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedrija]]s [[parlaments|parlamentā]] '''[[Rigsdags|Riksdagā]]''' <small>(attēlā Riksdaga ēka [[Stokholma|Stokholmā]])</small> ir 349 locekļi, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem, kā arī divreiz lielāks skaits rezerves locekļu, kas tiek ievēlēti kopā ar viņiem? * ... 1941. gadā [[ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkvedi]] '''[[Aleksandrs Loktionovs|Aleksandru Loktionovu]]''', kurš bija [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Īpašā apgabala]] karaspēka komandieris pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s, apsūdzēja nelikumīgā mēbeļu un virtuves piederumu izvešanā no [[Rīga]]s, arestēja, ieslodzīja un nošāva 28. oktobrī bez tiesas, pamatojoties uz [[Lavrentijs Berija|Berijas]] pavēli? * ... par '''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Spānija]]s kluba [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti, kas [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] ar 2:0 pieveica [[Vācija]]s klubu [[Dortmundes "Borussia"]], Eiropas futbola klubu nozīmīgāko trofeju izcīnot jau 15. reizi? [[Attēls:Vitis vinifera 001.jpg|border|right|50px]] * ... ir no 5000 līdz 10 000 '''[[īstais vīnkoks|īstā vīnkoka]]''' <small>(attēlā)</small> [[šķirne|šķirņu]], lai gan tikai dažām ir komerciāla nozīme [[vīns|vīna]] un ēdamo [[vīnogas|vīnogu]] ražošanā? * ... 2015. gadā '''[[Ukrainas milicija|Ukrainas miliciju]]''' pilnībā aizstāja [[Ukrainas Nacionālā policija]]; milicija atradās tiešā [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]]s pakļautībā, un tā tika plaši uzskatīta par korumpētu un [[Ukraina]]s sabiedrības prasībām neatbilstošu dienestu? * ... '''[[Andris Vaivods]]''' ir [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Līvānu novada domes priekšsēdētājs]] kopš 2002. gada? [[Attēls:Dmitry Utkin passport photo (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vāgnera grupa]]s dibinātājs '''[[Dmitrijs Utkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2023. gads|2023. gada]] 23. augustā gāja bojā lidmašīnas avārijā [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]], uz ziemeļiem no [[Maskava]]s, kopā ar vēl deviņiem cilvēkiem, tai skaitā ar uzņēmēju [[Jevgeņijs Prigožins|Jevgeņiju Prigožinu]]? * ... [[Latvija]]s tehnoloģiju uzņēmums 20. gadsimta 90. gadu sākumā un beigās '''"[[Software House Rīga]]"''' bija pēctecis valsts [[kooperatīvs|kooperatīvam]] "Biržas sabiedrība", ko 80. gadu beigās, [[Latvijas PSR]] pastāvēšanas pēdējā posmā, izveidoja [[Ainārs Gulbis]], lai realizētu [[datortehnika]]s tirdzniecību? * ... '''[[Vladimirs Derevjanskis]]''', kuru, gatavojoties [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]], [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 7. aprīlī iecēla par [[PSRS]] pilnvaroto [[sūtnis|sūtni]] [[Latvija|Latvijā]], iepriekš bija bijis PSRS pilnvarotais sūtnis [[Somija|Somijā]], atsaukts [[1939. gads|1939. gada]] 29. novembrī sakarā ar [[Ziemas karš|Ziemas kara]] sākšanos? [[Attēls:Queen Elizabeth II Funeral 19 09 2022-14 (52369485536).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kanādas Karaliskā jātnieku policija]]''' tiek uzskatīta par neoficiālu [[Kanāda]]s nacionālo simbolu <small>(attēlā jātnieku policijas locekļi piedalās [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] bēru gājienā [[Londona|Londonā]])</small>? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] '''[[Kiziljurta]]s''' pilsētas etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 70,88 % [[Avāri|avāru]], 11,87 % [[Kumiki|kumiku]], 5,34 % [[Laki|laku]], 3,79 % [[Krievi|krievu]], 2,90 % [[Lezgīni|lezgīnu]] un 2,54 % [[Dargi|dargu]]? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2020|Trīs Zvaigžņu balvas 2020]]''' ceremonijā [[Trīs Zvaigžņu balva]]s pasniegšana notika pirmo reizi, aizvietojot iepriekš pasniegto Gada balvu sportā? [[Attēls:Dmitry_Peskov_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... pamatojoties uz [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] Pretkorupcijas fonda veikto izmeklēšanu rezultātiem [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] administrācijas vadītāja vietnieks un preses sekretārs '''[[Dmitrijs Peskovs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislielākajā apmērā [[Korupcija|korumpētajām]] amatpersonām [[Krievija|Krievijā]]? * ... [[Maroka|Marokā]] dzīvo aptuveni 37 miljoni [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]], bet pastāv arī liela '''[[marokāņi|marokāņu]]''' [[diaspora]], kas dzīvo [[Francija|Francijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī citās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]]? * ... vienīgais '''[[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Varakļānu novada pašvaldības vadītājs]]''' novada pastāvēšanas vēsturē ir '''[[Māris Justs]]''', kurš ir šajā amatā kopš 2009. gada? [[Attēls:Okayama Montage2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Japāna]]s pilsēta '''[[Okajama]]''' <small>(attēlā)</small> gandrīz pilnībā tika iznīcināta amerikāņu uzlidojumu rezultātā, jo tur atradās armijas militārā bāze, bet pēc kara pilsēta tika atjaunota? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2022|Trīs Zvaigžņu balvas 2022]]''' ceremonijā gada sportistes balvu otrreiz pēc kārtas saņēma [[pludmales volejboliste]] [[Tīna Graudiņa]]? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] pilsētas '''[[Hasavjurta]]s''' etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 30,66% [[Avāri|avāru]], 28,46% [[Čečeni|čečenu]], 28,11% [[Kumiki|kumiku]], 4,07% [[Dargi|dargu]], 3,33% [[Laki|laku]], 2,27% [[Krievi|krievu]] un 1,60% [[Lezgīni|lezgīnu]]? [[Attēls:Kyahta.s gory.JPG|border|right|50px]] * ... [[Burjatijas Republika|Burjatijas]] pilsēta pie [[Mongolija]]s robežas [[Krievija|Krievijas Federācijā]] '''[[Kjahta]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 1727. gadā un kopš 18. gadsimta ir bijusi nozīmīgs punkts sakaros starp Krieviju un [[Ķīna|Ķīnu]]? * ... kopš [[Korejas karš|Korejas kara]] beigām [[1953. gads|1953. gadā]] [[Korejas Tautas Demokrātiskā Republika|Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā]] ir spēkā pagaidu [[pamiers]], līdz ar to '''[[Korejas Tautas armija]]''' ir pastāvīgā gatavībā, un tā ir viena no vadošajām pasaulē [[Valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|pēc militārā personāla lieluma]]? * ... '''[[Dāvida pils]]''' ir [[pilskalns]], kas atrodas [[Kurzeme|Kurzemē]], 30 metrus augsto [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] kraujas malā, bet, tā kā tas ir [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] rezervāta zonā, tas [[tūristi]]em nav pieejams? [[Attēls:Rock hyrax (Procavia capensis).jpg|border|right|50px]] * ... ģenētiski '''[[dasiji]]''' jeb damani ir radniecīgi [[snuķaiņi]]em un [[sirēnas (zīdītāji)|sirēnām]], bet pēc izskata ir līdzīgi [[murkšķi]]em un [[svilpējzaķi]]em <small>(attēlā klinšu damans)</small>? * ... 1809. gada ceļojuma piezīmēs '''[[Puiškalna pilskalns|Puiškalna pilskalnu]]''' aprakstījis [[Ulrihs fon Šlipenbahs]]: pilskalnā atradies akmens, pie kura vietējie iedzīvotāji esot upurējuši, savukārt [[Frīdrihs Krūze]] 1842. gada darbā ''Necrolivonica'' ievietojis akmens tēla zīmējumu, kas tolaik atradies [[Dundagas pils]] ieroču istabā; 1866. gadā akmens tēlu aprakstījis arī [[Jūliuss Dērings]]? * ... kopējais '''[[tunisieši|tunisiešu]]''' skaits ir aptuveni 15,2 miljoni cilvēku, no tiem 12,4 miljoni dzīvo [[Tunisija|Tunisijā]], bet plašākā [[diaspora]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], jo īpaši [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Vācija|Vācijā]], kā arī [[ASV]]? [[Attēls:Bruņotais vilciens Kalpaks 1919.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas]]''' laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 14. novembra rītā [[Rietumkrievijas armija]]i izdevās šķērsot [[Tosmares ezers|Tosmares ezeru]] un ieņemt [[Karosta]]s fortus, tomēr dienas gaitā [[Liepāja]]s aizstāvji atguva pozīcijas, un ienaidnieks atkāpās <small>(attēlā bruņotā vilciena "Kalpaks" apkalpe)</small>? * ... pirmo privāto '''[[detektīvs (profesija)|detektīvu]]''' aģentūru [[Parīze|Parīzē]] [[1833. gads|1833. gadā]] nodibināja [[Ežēns Fransuā Vidoks]], kurš pats bija bijis noziedznieks? * ... '''[[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]]''' [[Krakova|Krakovā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja trīs zelta, divas sudraba un divas bronzas medaļas, par čempioniem kļuva [[vieglatlēte]]s [[Agate Caune]] 5000 metros un [[Līna Mūze]] šķēpa mešanā, kā arī [[3x3 basketbols|3x3 vīriešu basketbola komanda]] ([[Francis Lācis]], [[Kārlis Apsītis]], Kristaps Gludītis un [[Zigmārs Raimo]])? [[Attēls:Hallitusneuvottelut 12.5.2023 - 52891325431.jpg|border|right|50px]] * ... [[Somijas premjerministrs]] '''[[Peteri Orpo]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Somija]]s parlamenta [[Eduskunta]]s priekšsēdētājs, premjerministra vietnieks, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, lauksaimniecības un mežu ministrs? * ... '''[[Rīgas farmaceitiskā fabrika]]''' tika dibināta [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]], bet [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]] to nodeva [[privatizācija]]i? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2023. gadā]]''' aizvadīja desmit spēles, no kurām vienā uzvarēja un deviņas reizes zaudēja? [[Attēls:Миколюнас1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuvas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Sauļus Mikoļūns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nospēlējis 101 maču, tādējādi viņš ir spēlēm bagātākais Lietuvas izlases futbolists? * ... '''[[Krievu Atbrīvošanas armija|Krievu Atbrīvošanas armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Trešā reiha]] pusē [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Andrejs Vlasovs|Andreja Vlasova]] vadībā, veidoja galvenokārt [[Brīvprātīgais|brīvprātīgie]] no padomju pārbēdzējiem, [[Kara gūsteknis|karagūstekņiem]] un [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] dalībniekiem? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 20. janvārī [[Krimas apgabals|Krimas apgabalā]] notika [[referendums]] par '''[[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas Autonomās Padomju Sociālistiskā Republikas]]''' atjaunošanu, kas bija pirmais plebiscīts [[PSRS]] vēsturē; par Krimas APSR atjaunošanu nobalsoja 1 343 855 cilvēki jeb 93,26 % no visiem balsstiesīgajiem? [[Attēls:Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā.jpg|border|right|50px]] * ... '''"[[Deklarācija par valsts varu|Deklarāciju par valsts varu]]"''', kurai sekoja deklarācija '''"[[Par Latvijas iestāšanos PSRS]]"''' <small>(abas attēlā)</small>, [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 21. jūlijā pieņēma [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], kurā [[1918. gads Latvijā|1918. gada]] 18. novembrī bija notikusi [[Latvijas valsts pasludināšana]]? * ... saskaņā ar prūšu [[ģenerālis|ģenerāļa]] un kara teorētiķa [[Karls fon Klauzevics|Karla fon Klauzevica]] teikto '''[[pretuzbrukums]]''' ir visefektīvākais līdzeklis, lai piespiestu uzbrucēju atteikties no uzbrukuma plāniem? * ... '''[[Pāces pilskalns]]''', kas atrodas [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] [[Pāce (Dundagas pagasts)|Pācē]], mūsdienās veido Pāces dzirnavezera [[Sala|salu]]? [[Attēls:Rutabaga, variety nadmorska.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kālis]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti tuvi radniecīgs ar [[Rapsis|rapsi]], kas ir cita ''Brassica napus'' [[pasuga]], bet šī [[suga]] radās kā [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] starp [[Dārza kāposts|kāpostiem]] un [[Rācenis|rāceņiem]]? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] [[Narva (upe)|Narvas upē]] izveidotā '''[[Narvas ūdenskrātuve]]''', pa kuru iet [[Igaunija]]s un [[Krievija]]s robeža, tika uzpludināta, lai varētu darboties mūsdienās Krievijai piederošā Narvas HES? * ... no 1945. līdz 1954. gadam '''[[Krimas apgabals (PSRS)|Krimas apgabals]]''' ietilpa [[Krievijas PFSR]] sastāvā, bet no 1954. līdz 1991. gadam — [[Ukrainas PSR]] sastāvā? [[Attēls:Burned Georgian T-72 tank in Tskhinvali.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kauja par Chinvalu (2008)|kauja par Chinvalu]]''' bija vienīgā lielā [[kauja]] [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Krievijas—Gruzijas karā]] <small>(attēlā iznīcināts [[Gruzija]]s [[T-72]] [[tanks]] [[Chinvala|Chinvalā]])</small>? * ... '''[[mākslas peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|mākslas peldēšanas programmā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas, lai nostiprinātu [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]] un paplašinātu valstu dažādību kvalifikācijas procesā? * ... vēsturiskā spiegu drāmas seriāla '''"[[Amerikāņi (seriāls)|Amerikāņi]]"''' darbība norisinās [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pēc [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] inaugurācijas [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā 1981. gada janvārī un noslēdzas neilgi pirms ASV un [[Padomju Savienība|PSRS]] līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju parakstīšanas 1987. gada decembrī? [[Attēls:Mayr_Hayrenik.jpg|border|right|50px]] * ... piemineklis '''[[Māte Armēnija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Armēnija]]s galvaspilsētas [[Erevāna]]s centrā tika uzbūvēts 1950. gadā kā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] piemineklis, bet 1962. gada pavasarī Staļina skulptūru noņēma un 1967. gadā tās vietā novietoja esošo tēlu? * ... daļa [[emigranti|emigrantu]], kas pameta dzimteni pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]], atgriezās [[Padomju Savienība|PSRS]], bet lielākā daļa '''[[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]]''' bija kategoriski pret atgriešanos un iesaistījās [[Ideoloģija|ideoloģiskajā]] cīņā pret padomju [[Aģitācija|aģitāciju]]? * ... '''[[logogramma]]''' vai hieroglifs apzīmē [[vārds|vārdu]] vai [[morfēma|morfēmu]]; logogrāfiskās [[rakstība]]s ir vienas no izplatītākajām — tās lieto ap 20 % pasaules iedzīvotāju [[Ķīna|Ķīnā]], [[Japāna|Japānā]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]? [[Attēls:Палеонтологический музей Орлова (20221008143757).jpg|border|right|50px]] * ... [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga '''''[[Bothriolepis maxima]]''''' <small>(attēlā)</small>, kuras [[fosilija]]s lielā skaitā atrastas [[Latvija]]s teritorijā, ir izmēros lielākais zināmais [[Botriolepji|botriolepis]]? * ... saskaņā ar 2002. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem '''[[islāms Ziemeļmaķedonijā|musulmaņi Ziemeļmaķedonijā]]''' bija vairāk nekā 30 % iedzīvotāju, kas izvietojušies lielākoties [[Ziemeļmaķedonija]]s ziemeļrietumu un rietumu daļā? * ... '''[[1585. gads Latvijā|1585. gada]]''' 10. aprīlī ar Kronborgas miera līgumu [[Dānijas Karaliste]] atteicās no [[Kurzemes bīskapija]]s par labu [[Polijas-Lietuvas ūnija]]i, ar to noslēdzot [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma karu]]? [[Attēls:Coffea canephora.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kafijkoku ģints|kafijkoku ģintī]]''' ir klasificētas vairāk nekā 120 sugas, taču [[kafija]]s tirdzniecība balstās uz divām — ''Coffea arabica'' un ''Coffea canephora'' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] dzīvojošie '''[[adžāri]]''' piekopj gan [[Pareizticība|pareizticību]], gan [[Islāms|islāmu]], kas ir izplatīts [[Adžārija]]s austrumos un dienvidos, kur [[Musulmaņi|musulmaņu]] skaits var pārsniegt 90 %? * ... '''[[Burāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' notika [[Marseļa]]s ostā [[Francija]]s dienvidu piekrastē? [[Attēls:2016 2017 UCI Track World Cup Apeldoorn 43.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada ''[[Tour de Suisse]]'' piektā posma laikā [[Šveice]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Džino Mēders]]''' <small>(attēlā)</small> krita pagriezienā, nobraucienā no posma augstākā punkta Albula pārejā, un dienu vēlāk, 16. jūnijā, sportists no gūtajiem savainojumiem nomira? * ... '''[[islāms Eiropā]]''' ir otrā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s? * ... 2023. gadā ''[[Microsoft]]'' uzsāka darbu pie būtiskām izmaiņām '''''[[Microsoft Bing]]''''' meklētājprogrammā, tostarp tajā iekļaujot jaunu [[Sarunbots|sarunbota]] funkcionalitāti ''Bing AI'', kas ir balstīta uz ''[[OpenAI]]'' izstrādāto ''[[GPT-4]]''? [[Attēls:Mazirbes luterāņu baznīca 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[1923. gads Latvijā|1923. gadā]] '''[[Mazirbes luterāņu baznīca|Mazirbes luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika iesvētīts pirmais [[lībiešu karogs]]? * ... '''[[kara komunisms|kara komunisma]]''' rezultātā [[1920. gads|1920. gadā]] [[darba ražīgums]] [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijā]], tostarp masveida [[Nepietiekams uzturs|nepietiekama uztura]] dēļ, samazinājās līdz 18 % no pirmskara līmeņa? * ... '''[[Irānas Azerbaidžāna]]s''' teritorija ir daudz plašāka nekā [[Kaukāzs|Kaukāza]] [[Azerbaidžānas Republika]]s teritorija, un to galvenokārt apdzīvo [[azerbaidžāņi]] ([[Irānas azerbaidžāņi]])? [[Attēls:Cardinal Jerzy Radziwiłł.PNG|border|right|50px]] * ... '''[[1586. gads Latvijā|1586. gadā]]''' Livonijas vietvaldi [[Georgs Radvils|Georgu Radvilu]] <small>(attēlā)</small> iesvētīja par [[Romas Katoļu baznīca]]s [[kardināls|kardinālu]], bet pēc [[Polijas karalis|Polijas karaļa]] [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] nāves 12. decembrī viņš pārtrauca pildīt savus [[Livonijas hercogiste]]s administratora pienākumus? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā]]''' uzvarēja vienā spēlē (2:0 savā laukumā pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]]), bet zaudēja visās pārējās spēlēs un ierindojās pēdējā vietā grupā? * ... [[Pjotrs Kropotkins]] tiek uzskatīts par galveno '''[[anarhokomunisms|anarhokomunisma]]''' idejas teorētiķi, kas tai piešķīra saskaņotu, pabeigtu formu, taču viņš nebija pirmais anarhokomunists? [[Attēls:Haruka Kitaguchi Budapest 2023(2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] '''[[Haruka Kitaguči]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar rezultātu 65,80 m un kļuva par pirmo [[Japāna]]s [[šķēpmetēja|šķēpmetēju]], kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēlēs? * ... [[Jeņiseja]]s vidustecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Krasnojarskas ūdenskrātuve]]s''' aizsprosts sākts būvēt [[1955. gads|1955. gadā]] kā [[komjaunatne]]s triecienceltne, un tā izveidotā [[ūdenskrātuve]] stiepjas 388 km garumā? * ... [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Galaktikas sargi: 3. daļa]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 845 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]], kļūstot par [[2023. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko 2023. gada filmu]]? [[Attēls:T-90 tank during the Victory Day parade in 2009.jpg|border|right|50px]] * ... laika posmā no 2001. līdz 2010. gadam [[Krievija]]s [[tanks]] '''[[T-90]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaulē pārdotāko jauno pamattanku? * ... kopš 1970. gadiem [[Kanāda|Kanādā]], '''[[Džeimsa līča projekts|Džeimsa līča projektā]]''' ir uzbūvētas vienpadsmit [[hidroelektrostacija]]s, kuras saražo apmēram pusi no [[Kvebeka]]s kopējās [[elektroenerģija]]s, pārspējot, piemēram, [[Beļģija|Beļģijā]] ražoto? * ... '''[[Jakutu sacelšanās]]''', kuru [[Sarkanā armija]] apspieda [[1923. gads|1923. gada]] pavasarī un vasaras sākumā [[Ivans Strods|Ivana Stroda]] vadībā, bija pēdējā [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] epizode? [[Attēls:Daugavgriva1601.jpg|border|right|50px]] * ... [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā '''[[1600. gads Latvijā|1600. gadā]]''' [[Zviedrija]]s karaspēks karaļa [[Kārlis IX|Kārļa IX]] vadībā ieņēma visu [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s teritoriju, izņemot galvenos nocietinājumus gar [[Daugava]]s upi, proti, [[Daugavgrīva]]s <small>(attēlā 1601. gada gravīrā)</small>, [[Rīga]]s un [[Koknese]]s cietokšņus? * ... [[Volga]]s augštecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Ribinskas ūdenskrātuve]]s''' aizpildīšanai, kas turpinājās līdz [[1947. gads|1947. gadam]], tika pārvietoti 130 000 iedzīvotāji no Mologas pilsētas un 663 ciemiem? * ... '''[[Telavivas "Hapoel"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 13 augstākās līgas tituliem un 16 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Salix alba - Lake Constance.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltais vītols]]''' <small>(attēlā)</small> no citiem [[vītoli]]em ir viegli atšķirams pēc lielā auguma un ar zīdainiem matiņiem klātām, vairāk vai mazāk sudrabainām [[lapas|lapām]]? * ... 2022. gadā '''[[krievu valoda Izraēlā|krievu valodu Izraēlā]]''' lietoja aptuveni 15 % jeb 1,3 mlj [[Izraēla]]s iedzīvotāju; lielais [[krievvalodīgie|krievvalodīgo]] skaits apgrūtina viņu integrāciju Izraēlas sabiedrībā? * ... [[Kanāda|Kanādā]], [[Labradoras pussala]]s ziemeļos esošais plašais '''[[Ungavas līcis]]''' atrodas tuvu [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]], no kura to šķir tikai [[Hudzona šaurums]], tomēr tas ir piederīgs [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānam]]? [[Attēls:1905. gada 15. decembrī nodedzinātā Rudbāržu pils.jpeg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Rudbāržu muiža|Rudbāržu muižas pili]]''' nodedzināja <small>(attēlā pēc ugunsgrēka)</small>, bet 1908. gadā atjaunoja arhitekta Leo Reinīra vadībā? * ... [[aizsprosts]] [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]] [[Kanāda|Kanādā]], kas norobežo pēc tilpuma septīto lielāko [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] pasaulē '''[[Vilistona ezers|Vilistona ezeru]]''', ir 183 m augsts un ir viens no pasaulē augstākajiem grunts dambjiem? * ... '''[[Haifas "Maccabi"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 15 augstākās līgas tituliem un 6 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Faith Kipyegon London 2017.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Feita Kipjegona]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne vien trīskārtēja olimpiskā čempione [[1500 metri|1500 metru distancē]], bet arī vairākkārt labojusi [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] tajā, kā arī ir rekordiste jūdzes distancē un bijusi rekordiste arī [[5000 m]] distancē? * ... '''[[krievu valoda Baltkrievijā]]''' ir viena no divām [[Baltkrievija]]s [[Valsts valoda|valsts valodām]], kā sekas [[Referendums Baltkrievijā (1995)|1995. gada referenduma]] rezultātiem, kad 83,3 % piedalījušos iedzīvotāju nobalsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu [[krievu valoda]]i? * ... '''[[etiolācija]]s''' procesā [[augi]]em [[gaisma]]s trūkuma dēļ neveidojas [[hloroplasti]], tie izstīdzē un kļūst bāli? [[Attēls:Aliviadero del embalse Macagua.jpg|border|right|50px]] * ... [[Orinoko]] kreisā krasta pieteka '''[[Karoni]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no jaudīgākajām [[upe|upēm]] pasaulē pēc vidējās caurteces attiecībā pret [[upes baseins|upes baseinu]]; tās ielejā uzbūvētas četras [[hidroelektrostacija]]s, tajā skaitā viena no jaudīgākajām pasaulē — [[Guri ūdenskrātuve|Simona Bolivara HES]]? * ... ar izcīnītiem 16 [[Katara]]s čempionu tituliem '''''[[Al Sadd SC]]''''' ir veiksmīgākais šīs valsts [[futbola klubs]]? * ... tiek uzskatīts, ka pirmais no eiropiešiem '''[[Džeimsa līcis|Džeimsa līci]]''' mūsdienu [[Kanāda]]s vidienē ir apmeklējis [[angļi|angļu]] kuģotājs [[Henrijs Hadsons]] [[1610. gads|1610. gadā]], bet nosaukts tas ir par godu velsiešu kapteinim Tomasam Džeimsam, kurš pētījis šo apvidu 1630.—1631. gadā? [[Attēls:Bierbrauer.jpg|border|right|50px]] * ... jau [[Agrīnie viduslaiki|agrīnajos viduslaikos]] [[Eiropa|Eiropā]], galvenokārt [[Klosteris|klosteros]], '''[[alus darīšana]]''' tika veikta profesionāli, attīstot to tā tehnoloģiju, jo īpaši sākot izmantot [[Apiņi|apiņus]] kā konservantu; [[alus|alu]] parasti darīja ziemeļu reģionos, kur klimatiskie apstākļi neļāva audzēt [[vīnogas]] <small>(attēlā 16. gadsimta vācu aldari)</small>? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas čempionātā basketbolā sievietēm]]''' [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas basketbola izlase]] turnīru noslēdza 13. vietā, neizkļūstot no apakšgrupas, lai gan pirmajā spēlē uzvarēja vēlāko finālisti [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spānijas izlasi]]? * ... no 2012. līdz 2018. gadam '''[[krievu valoda Ukrainā]]''' bija [[oficiālā valoda]] dienvidu un austrumu reģionos? [[Attēls:C5 plum pox resistant plum.jpg|border|right|50px]] * ... pasaulē vislielākais '''[[plūme|plūmju]]''' <small>(attēlā)</small> audzētājs ir [[Ķīna]], kam seko [[Rumānija]] un [[Serbija]]? * ... '''[[Kahovkas HES]]''', kuras dambi [[2023. gads|2023. gada]] 6. jūnijā sagrāva [[Krievija]]s spēki, izraisot '''[[ekocīds|ekocīdu]]''' un [[plūdi|plūdus]] upes lejtecē, ir pēdējā, sestā spēkstacija [[Dņepra]]s [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]] kaskādē? * ... [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]] no [[Rijāda]]s '''''[[Al Hilal SFC]]''''' ir tituliem visbagātākais [[Āzija]]s klubs; ar 18 iegūtiem Saūda Arābijas čempionu tituliem, tas ir titulētākais klubs valstī un ir izcīnījis četrus [[AFC Čempionu līga]]s titulus, kas ir līgas rekords? [[Attēls:Mick Schumacher - 2022236170142 2022-08-24 Champions for Charity - Sven - 1D X MK II - 0047 - B70I2057.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[autosportists]] '''[[Miks Šūmahers]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir piedalījies divās ''[[Formula 1]]'' sezonās, pārstāvot ''[[Haas F1|Haas]]'' komandu, ir septiņkārtējā ''Formula 1'' pasaules čempiona [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] dēls? * ... 2022. gadā [[Šahs|šaha]] vietne, forums un [[sociālais tīkls]] '''''[[Chess.com]]''''' sasniedza 100 miljonu lietotāju atzīmi? * ... '''[[Masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā (2023)|masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā]]''' [[2023. gads|2023. gada]] jūnija sākumā prasīja 47 cilvēku dzīvību, bet kopumā no saindēšanās cieta 106 cilvēki? [[Attēls:Маргарита Симоньян 05 (29-11-2017) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] februārī [[Krievija]]s [[Propaganda|propagandiste]] '''[[Margarita Simonjana]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vladimirs Solovjovs (žurnālists)|Vladimira Solovjova]] šovā pauda pārliecību, ka Krievija uzvarēs [[Ukraina|Ukrainu]] "divās dienās", un tika izsmieta plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma]] neveiksmes? * ... '''[[Manikuagānas ūdenskrātuve]]i''' 1960. gados applūdinot senu [[triecienkrāteris|triecienkrāteri]], izveidotā '''[[Renē Levasēra sala]]''' ir pēc platības lielāka par to aptverošo [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] un ir otra lielākā ezeru [[sala]] pasaulē pēc [[Manitulina]]s [[Hūrons|Hūrona]] ezerā? * ... [[Saūda Arābija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Džida]]s '''''[[Al-Ittihad Club]]''''' ir dibināts 1927. gadā, kopš tā laika tas vienmēr ir piedalījies augstākajā valsts līgā un ir vecākais joprojām pastāvošais [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-01-21 2-man Bobsleigh (IBSF World Cup Bob & Skeleton 2022-23 Altenberg and European Championships 2023) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|150px]] * ... [[vācieši|vācu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Johanness Lohners]]''' <small>(attēlā)</small> ir divu sudraba medaļu ieguvējs {{oss|Z=2022|L=L}}, pieckārtējs [[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempions]] un pa reizei uzvarējis [[Pasaules kauss bobslejā|Pasaules kausa]] kopvērtējumā gan divniekos, gan četriniekos? * ... par filmu "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" '''[[Entonijs Mingella]]''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]", bet viņš ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i vēl trīs reizes? * ... ekonomikā, kas balstīta uz '''[[zelta standarts|zelta standartu]]''', ir garantēts, ka katru emitēto [[nauda]]s vienību pēc pieprasījuma var apmainīt pret atbilstošu [[zelts|zelta]] daudzumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Sphere at The Venetian Resort (53098837453).jpg|border|right|200px]] * ... [[Lasvegasa]]s priekšpilsētā [[Paradaisa (Nevada)|Paradaisā]], [[Nevada|Nevadā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] esošā '''''[[Sphere (Lasvegasa)|Sphere]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā sfēriskā celtne pasaulē, pēc tilpuma apsteidzot iepriekšējo lielāko ''[[Avicii Arena]]'' [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... masveida eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] migrācija uz '''[[ASV dienvidi]]em''' padarīja [[afroamerikāņi|afroamerikāņus]] par minoritāti, tomēr viņu īpatsvars vairumā dienvidu štatu ir augstāks nekā vidēji valstī, augstāko līmeni sasniedzot [[Misisipi (štats)|Misisipi]]? * ... formāli tikai '''[[Britu Kenija]]s''' iekšzemes daļa bija [[kolonija]], bet piekrastes josla — [[protektorāts]], taču faktiski visu teritoriju pārvaldīja vienota administrācija, kuras galvenais birojs atradās [[Nairobi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Bazoum at the European Commission - P060245-844068 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2023. gads|2023. gada]] 26. jūlija [[Nigēras Republika]]s prezidents '''[[Mohameds Bazums]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[militārs apvērsums|militārā apvērsuma]] rezultātā varu sagrābušās huntas ķīlnieks? * ... '''[[Baraks Obama vecākais]]''' pēc šķiršanās ar Stenliju Annu Danhemu tikai vienu reizi apmeklēja savu dēlu [[Baraks Obama|Baraku Obamu]] — 1971. gadā, kad topošajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] bija 10 gadi? * ... '''[[lukisms|lukismam]]''' — aizspriedumiem vai [[diskriminācija]]i pret cilvēkiem, kurus uzskata par fiziski nepievilcīgiem, ir pievērsta mazāka kulturālā uzmanība nekā citiem diskriminācijas veidiem, un parasti tam nav tādas tiesiskās aizsardzības, kāda bieži vien ir citām diskriminācijas formām, taču tas joprojām ir plaši izplatīts un būtiski ietekmē cilvēku iespējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ke Huy Quan at the White House (52902390767) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... par filmu "[[Viss visur vienlaikus]]" saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]", '''[[Džonatans Kī Kvans]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Vjetnama|Vjetnamā]] dzimušo cilvēku, kas saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[angļu izcelsmes amerikāņi]]''' pēc oficiālās statistikas ir trešā lielākā eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] grupa pēc vācu un īru izcelsmes amerikāņiem, tomēr [[demogrāfi]] uzskata, ka šis skaitlis ir pārāk zems, jo daudzi, ja ne lielākā daļa angļu izcelsmes cilvēku sevi identificē vienkārši kā "amerikāņus" vai "jauktas eiropiešu izcelsmes"? * ... '''[[Vācu Austrumāfrika]]''' bija lielākā un apdzīvotākā [[Vācijas Impērija]]s [[kolonija]] ar aptuveni 7,75 miljoniem [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mukesh Ambani.jpg|border|right|150px]] * ... [[Indija]]s miljardieris '''[[Mukešs Ambani]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātākais cilvēks [[Āzija|Āzijā]] un viens no 20 bagātākajiem pasaulē? * ... '''[[kristianizācija]]''' sākās [[Romas impērija|Romas impērijā]], kad pirmie [[Jēzus Kristus|Jēzus]] sekotāji kļuva par ceļojošiem sludinātājiem? * ... no 1565. līdz 1821. gadam '''[[Spāņu Ostindija]]''' bija daļa no [[Jaunspānija]]s vicekaralistes un tika pārvaldīta no [[Mehiko]], bet pēc [[Meksika]]s neatkarības iegūšanas [[kolonija]]s tika pārvaldītas tieši no [[Spānijas Impērija]]s galvaspilsētas [[Madride]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilze Liepa 3.jpg|border|right|150px]] * ... 2000. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotāja]]i un [[aktrise]]i '''[[Ilze Liepa (balerīna)|Ilzei Liepai]]''' <small>(attēlā)</small> piešķīra [[Lietuva]]s pilsonību par īpašiem nopelniem, taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] viņa atbalstīja karu, un 2024. gadā viņas Lietuvas [[pilsonība]] tika anulēta? * ... '''[[1712. gads Latvijā|1712. gada]]''' vasarā [[Jelgava|Jelgavā]] ieradās [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] atraitne [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameita [[Anna I|Anna]] un viņas hofmeistars [[Pēteris Bestuževs|Pēteris Bestuževs-Rjumins]]? * ... '''[[Michelin ceļvedis|''Michelin'' ceļvežus]]''' sāka izdot [[Francija]]s riepu ražošanas uzņēmuma ''[[Michelin]]'' īpašnieks [[Andrē Mišlēns]] ar mērķi veicināt auto tūrismu, apmeklējot labākos restorānus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Momotombo - N3A8108 (22873883634).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Momotombo|Momotombo vulkāns]]''' <small>(attēlā 2015. gada izvirduma laikā)</small> ir viens no [[Nikaragva]]s simboliem? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] Franču Maroka ieguva neatkarību, un [[Spānija]] atdeva [[Maroka]]i arī lielāko daļu savu teritoriju '''[[Spānijas Maroka|Spānijas Marokā]]''', saglabājot varu pār Spānijas suverēnajām teritorijām (tostarp [[Seuta|Seutu]] un [[Melilja|Melilju]]) un [[kolonija|kolonijām]] ārpus Marokas? * ... par pirmo [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] saformēto [[divīzija|divīziju]] [[1918. gads|1918. gada]] aprīlī kļuva '''[[Latdivīzija]]''', ko veidoja [[latviešu strēlnieki]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gary Payton II Wizards (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]] iekļautā [[Gērijs Peitons|Gērija Peitona]] dēls '''[[Gērijs Peitons II]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir profesionāls [[basketbolists]]; 2022. gadā kļuvis par [[NBA čempioni|NBA čempionu]] [[Goldensteitas "Warriors"]] sastāvā? * ... 2010. gadā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] pirmizrādi piedzīvoja [[Valdis Lūriņš|Valda Lūriņa]] režisētā izrāde "Latgola.lv", kas veidota pēc [[latgalieši|latgaliešu]] [[dramaturģe]]s un [[pedagoģe]]s '''[[Danskovīte]]s''' lugām "Ontans i Anne", bet 2014. gadā tai pievienojās arī otra daļa "Latgola.lv 2"? * ... 2000. gada [[Ķīna]]s, [[Ķīnas Republika|Taivānas]], [[Honkonga]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] cīņas mākslas [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir [[Ans Lī]], '''"[[Tīģeris un drakons]]"''', tiek dēvēta par vienu no visu laiku labākajām cīņas mākslas filmām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concepcion volcano in Nicaragua 2012.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Konsepsjons]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais no diviem [[vulkāni]]em, kas veido [[Ometepe]]s salu [[Nikaragvas ezers|Nikaragvas ezerā]] (otrs ir neaktīvais [[Maderass]])? * ... [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] ir daudz '''[[neinkorporēta teritorija|neinkorporētu teritoriju]]''', kamēr citās valstīs (arī [[Latvija|Latvijā]]) tādu ir maz vai nav vispār? * ... '''[[Tautonas kauja|Tautonas kauju]]''' [[1461. gads|1461. gada]] 29. martā [[Sarkanās un Baltās rozes karš|Rožu karu]] laikā [[Ziemeļjorkšīra|Ziemeļjorkšīrā]] uzskata par lielāko un asiņaināko kauju [[Anglija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Медовик.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[leģenda]] vēsta, ka '''[[medus kūka|medus kūku]]''' <small>(attēlā)</small> 19. gadsimtā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] esot izveidojis jauns pavārs, kurš strādājis pie ķeizarienes Elizabetes Aleksejevnas, tradicionālajās krievu [[Pavārgrāmata|pavārgrāmatās]] medus kūka minēta reti, toties popularitāti šis konditorejas izstrādājums ieguva [[Padomju Savienība|padomju]] laikā? * ... 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Neatkarīgā filma|neatkarīga]] spraiga sižeta [[Vesterns|vesterna]] filma '''"[[El Mariači]]"''' bija ļoti veiksmīga un tai tika izveidoti divi turpinājumi '''"[[Desperado]]"''' un "[[Reiz Meksikā]]"; tai pieder arī [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]], kā filmai ar vismazāko budžetu, kuras [[kases ieņēmumi]] ir pārsnieguši 1 miljonu ASV dolāru? * ... 1999. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotājs|baletdejotājam]] '''[[Andris Liepa|Andrim Liepam]]''' piešķīra [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]] par īpašiem nopelniem, bet 2007. gadā — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spitfire VC 103 MU.jpg|border|right|250px]] * ... '''''[[Supermarine Spitfire]]''''' <small>(attēlā)</small> bija vienīgais britu [[iznīcinātājs]], ko nepārtraukti ražoja visā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] kino un televīzijas producents '''[[Džerijs Brukhaimers]]''' ir viens no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] dibinātājiem un īpašniekiem? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s laikā [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[pasaules ekonomika]]''' samazinājās par 3,4 %? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shota Arveladze in FC Pakhtakor.jpg|border|right|200px]] * ... [[Gruzijas futbola izlase]]s rindās '''[[Šota Arveladze]]''' <small>(attēlā)</small> ir aizvadījis 61 maču, gūstot 26 vārtus, kas viņu padara par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju? * ... [[1873. gads Latvijā|1873. gadā]] '''[[Teodors Lodiņš]]''' [[Bauska|Bauskā]] no uzņēmēja Judeloviča iegādājās Celherta alus brūzi, ko paplašināja un modernizēja; pēc saražotās produkcijas apjoma tā bija lielākā [[alus]] darītava [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]? * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]] notikusī '''[[Otrā kauja pie Ipras]]''' bija pirmā [[kauja]], kurā [[Vācijas Impērija]] izmantoja [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barbadian Money.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Barbadosas dolārs]]''' <small>(attēlā)</small> ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]] ar precīzu attiecību 2:1? * ... [[mīti]]em un nostāstiem par '''[[feja|fejām]]''' [[Eiropas tautas|Eiropas tautu]] [[folklora|folklorā]] nav vienotas izcelsmes, tie drīzāk ir tautas [[ticējumi|ticējumu]] apkopojums no dažādiem avotiem? * ... '''[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca]]''' ir viena no divām [[Latvijas PSR|padomju varas gados]] [[Latvija|Latvijā]] uzceltajām [[Baznīca (celtne)|baznīcām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Celtics at Wizards 2024-12-046 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gadā uzvarot [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] turnīrā, [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Džo Mazulla]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko treneri, kurš uzvarējis [[NBA finālsērija|NBA finālsērijā]] kopš [[Bills Rasels|Billa Rasela]] [[1968.—1969. gada NBA sezona|1969. gadā]]? * ... '''[[14. gadsimts p.m.ē.|14. gadsimtā p.m.ē.]]''' bija [[Mikēnu civilizācija]]s ziedu laiki [[Grieķija|Grieķijā]]? * ... '''[[margarīns]]''' tika izstrādāts kā alternatīva [[sviests|sviestam]] un ir kļuvis populārs dažādu ēdienu un konditorejas izstrādājumu pagatavošanā, tomēr, salīdzinājumā ar sviestu, margarīnam ir augsts piesātināto [[taukskābes|taukskābju]] saturs, kas ir saistīts ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:ET Axum asv2018-01 img34 view from hill.jpg|border|right|200px]] * ... [[Etiopija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Aksuma]]''' <small>(attēlā)</small> ir sena pilsēta, tā bija [[Aksumas valsts]] galvaspilsēta no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 10. gadsimtam mūsu ērā? * ... tiešsaistes [[enciklopēdija|enciklopēdiju]] [[angļu valoda|angļu valodā]], kas pastāvēja no 1999. līdz 2003. gadam, '''''[[Nupedia]]''''' izveidoja [[Džimijs Veilss]], kurš ir arī [[Vikipēdija]]s izveidotājs? * ... plašāku popularitāti '''[[Putina pils]]''' ieguva [[2021. gads|2021. gadā]], kad [[Krievija]]s opozicionārs [[Aleksejs Navaļnijs]] publicēja dokumentālo filmu "[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sugar apple on tree.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zvīņainā anona|zvīņainās anonas]]''' [[auglis]] <small>(attēlā)</small> ir ēdams un sarunvalodā tiek saukts par cukurābolu? * ... [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Zviedrija]]s karaspēks [[feldmaršals|feldmaršala]] [[Roberts Duglass|Roberta Duglasa]] vadībā no '''[[Emburgas pils]]''' pa [[Lielupe|Lielupi]] laivās uzbruka [[Jelgava]]i un sagūstīja [[hercogs Jēkabs|hercogu Jēkabu]]; kara laikā sagrauto Emburgas pili pēc tam vairs neatjaunoja? * ... 2015.—2016. gada sezonā '''[[Erans Zahavi]]''' uzstādīja [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas futbola Premjerlīgas]] rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem sezonas laikā (35 vārti), un tādu pašu rekordu 2019. gadā viņš uzstādīja arī [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgā]] (29 vārti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roger Vadim - still.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]] '''[[Rožē Vadims]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis precējies ar [[Brižita Bardo|Brižitu Bardo]] un [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]], bet no 1961. līdz 1964. gadam viņa partnere bija [[Katrina Deneva]]? * ... [[Gajāna]]s rietumu daļas '''[[Esekibo]]''', kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no Gajānas teritorijas, piederību apstrīd [[Venecuēla]]? * ... no 7. līdz 11. gadsimtam pastāvējusī '''[[Šrīvidžaja]]''' bija pirmā valsts, kas dominēja lielākajā daļā [[Dienvidaustrumāzija]]s rietumu jūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK3B0118 polsstok dames mccartney.jpg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā debitējot [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]], 19 gadu un 252 dienu vecumā '''[[Elaiza Makartnija]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] ar rezultātu 4,80 m, kļūstot par jaunāko olimpisko medaļnieci šajā disciplīnā un uzstādot [[Jaunzēlande]]s rekordu? * ... '''[[drukas spiede|drukas spiedi]]''' jeb iespiedmašīnu [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] izgudroja [[Johans Gūtenbergs]], un tā palīdzēja padarīt [[grāmata]]s un citus rakstus pieejamus plašām cilvēku masām, ne tikai atsevišķiem cilvēkiem? * ... [[Rīga]] ir vienīgā [[galvaspilsēta]], kuru šķērso '''[[57. ziemeļu paralēle]]''' un '''[[24. austrumu meridiāns]]''', tādēļ tos reizēm dēvē par Rīgas paralēli un Rīgas meridiānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jean Thurel 1788 (1804), par Antoine Vestier.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s armijas [[karavīrs]] fuzilieris ar ārkārtīgi ilgu militāro karjeru '''[[Žans Tirels]]''' <small>(attēlā)</small> piedzima [[Luijs XIV|Luija XIV]] valdīšanas laikā, bet miris [[Napoleons Bonaparts|Napoleona I]] valdīšanas laikā un dzīvoja trīs dažādos gadsimtos? * ... [[erotika|erotisko]] romānu [[rakstniece]]s '''[[Karīna Gleitnere|Karīnas Gleitneres]]''' pirmais [[romāns]] "Saplēstās mežģīnes" tika izdots 2017. gadā, un kopš tā laika autore ir izdevusi vairākus citus romānus, "gūstot Latvijas mērogam neraksturīgus panākumus"? * ... '''[[ziemas saulgrieži|ziemas saulgriežus]]''' sauc arī par ziemas saulstāvjiem jeb solstīciju, jo pirms un pēc saulgriežiem [[Saule]] vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs [[horizonts|horizonta]], tāpat [[ēna|ēnu]] garums mainās ļoti lēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 12.5 km Pursuit by Sandro Halank–055.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem|biatlona masu startā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Norvēģija]]s sportists '''[[Juhanness Tīngnēss Bē]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva savu ceturto zelta medaļu [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Papes Ornitoloģisko pētījumu centrs]]''' darbojas kopš [[1966. gads Latvijā|1966. gada]] rudens, veicot pētījumus rudens migrācijas sezonā: ceļojošo [[putni|putnu]] un [[sikspārņi|sikspārņu]] ķeršanu un gredzenošanu? * ... '''[[3. tūkstošgade pirms mūsu ēras|3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras]]''' lielākoties pasaulē bija [[akmens laikmets]], bet atsevišķās teritorijās notika pāreja uz [[bronzas laikmets|bronzas laikmetu]] un attīstījās pirmās lielās civilizācijas — [[Senā Ēģipte]], [[Senā Divupe]], [[Senā Indija]] un [[Senā Ķīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bastogne JPG02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Beļģija]]s pilsēta '''[[Bastoņa]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[riteņbraukšana]]s sacensību [[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] pusceļā, kas ir vienas no senākajām un prestižākajām viendienas sacensībām profesionālās [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensību kalendārā un pirmoreiz notika [[1892. gads|1892. gadā]]? * ... šaušanai ar '''[[muskete|musketi]]''' [[musketieri]] izmantoja furketi jeb balsta dakšu? * ... sākotnēji '''[[abra]]s''' izgatavoja no gareniski pāršķelta un izdobta koka [[stumbrs|stumbra]], bet no 19. gadsimta tās sāka izgatavot mucenieki no [[apse]]s, [[liepas]], [[bērzi|bērza]] vai citas [[koksne]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cephalodiscus nigrescens.jpg|border|right|200px]] * ... ir zināmas ap 25 mūsdienās dzīvojošas '''[[spārnžauņi|spārnžauņu]]''' sugas <small>(attēlā ''Cephalodiscus nigrescens'')</small>, taču zināmi arī vairāku simtu izmirušu [[Ģints (bioloģija)|ģinšu]] pārstāvji, no kuriem daži ir pat no [[Kembrijs|kembrija]] perioda? * ... lai arī katras valsts [[jurisdikcija]]i parasti ir savi [[kuģniecība]]s nozares [[tiesību akti]], industrijas starptautiskā daba un nepieciešamība pēc vienveidības kopš 20. gadsimta sākuma ir novedusi pie ievērojamas starptautisko '''[[kuģošanas tiesības|kuģošanas tiesību]]''' attīstības? * ... [[angļi|angļu]] [[futbolists]] un futbola [[treneris]] '''[[Harijs Rednaps]]''' ir tēvs futbolistam [[Džeimijs Rednaps|Džeimijam Rednapam]] un tēvocis [[Frenks Lampards|Frenkam Lampardam]], kurš pie viņa spēlēja ''[[West Ham United]]'' rindās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodora mosaic - Basilica San Vitale (Ravenna) v2.jpg|border|right|150px]] * ... pēdējā [[Romas imperators|Romas imperatora,]] kuram dzimtā valoda bija [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Justiniāns I|Justiniāna I]] dzīvesbiedre '''[[Teodora]]''' <small>(attēlā)</small> izcēlās ne tikai ar skaistumu, bet arī izcilu prātu, tālredzību un aukstasinību, un, būdama enerģiska, uzņēmīga, valdonīga un viltīga, bija patstāvīga [[Bizantijas Impērija|Bizantija]]s politikā un galma intrigās? * ... '''[[Rafaha]]s''' dienvidu daļā atrodas [[Ēģipte]]s un [[Gazas josla]]s robežšķērsošanas punkts; līdz brīdim, kad [[Hamās]] [[2007. gads|2007. gadā]] pārņēma Gazas joslu, šo robežšķērsošanas punktu kontrolēja [[Izraēla]] un [[Eiropas Savienība]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Jēkabs Kalenda]]''' pirms bobsleja nodarbojās ar [[smaiļošana|smaiļošanu]], ir piedalījies Eiropas čempionātā junioriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Parazoanthus axinellae (Schmidt, 1862) 0.jpg|border|right|200px]] * ... parasti '''[[zooīdi]]''' ir [[Daudzšūnu dzīvnieki|daudzšūnu]] koloniāli organismi, kuru uzbūve ir līdzīga radniecīgiem savrupiem organismiem <small>(attēlā [[Sešstarainie koraļļi|sešstarainā koraļļa]] ''Parazoanthus axinellae'' zooīdi)</small>? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] [[rakstnieks|rakstnieka]] un [[retorika]]s skolotāja '''[[Apūlijs|Apūlija]]''' ievērojamākais darbs "Zelta ēzelis" ("Metamorfoze") tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem pilnvērtīgajiem [[proza]]s darbiem pasaulē? * ... lai [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] filma '''"[[Janvāris (filma)|Janvāris]]"''', kuras sižets norisinās [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] janvārī [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]], vairāk vizuāli līdzinātos 1990. gadiem un tajā iekļautajiem oriģinālajiem dokumentālajiem videokadriem, filmas uzņemšanā izmantotas astoņu milimetru un ''Betacam'' formātu [[video kamera|kameras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svedjenäva-2788 - Flickr - Ragnhild & Neil Crawford.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bohēmijas gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk sastopama [[Zviedrija|Zviedrijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti; tā ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā? * ... [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] un daļējas [[mobilizācija]]s izsludināšana, pēc ekspertu domām, būs demogrāfisks pārbaudījums [[Krievija]]i, kura pārdzīvo '''[[demogrāfiskā krīze Krievijā|demogrāfisko krīzi]]'''? * ... '''[[radioterapija|radioterapiju]]''' jeb staru terapiju, kurā izmanto [[jonizējošais starojums|jonizējošo starojumu]], lai iznīcinātu vai ierobežotu [[audzējs|audzēja]] augšanu, izmanto gan [[ļaundabīgs audzējs|ļaundabīgu audzēju]], gan labdabīgu audzēju ārstēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dodgers at Nationals (53677192000) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads sportā|2023. gadā]] [[Japāna]]s [[beisbols|beisbola]] spēlētājs '''[[Šohei Otani]]''' <small>(attēlā)</small> parakstīja 10 gadu līgumu ar [[Losandželosas "Dodgers"]] 700 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] vērtībā, kas kļuva par rekordlīgumu beisbola un visu Ziemeļamerikas sporta veidu vēsturē? * ... '''[[Kagajana]]''' [[Lusonas sala]]s ziemeļos ir [[Filipīnas|Filipīnu]] garākā [[upe]] un lielākā pēc ūdens caurplūdes? * ... '''[[Varakļānu vēsture|Varakļāni vēsturē]]''' pirmo reizi pieminēti 1226. gadā, kad ''Warka'' minēts kā novads, kuru [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam, bet 1483. gadā pirmoreiz minēta apdzīvota vieta tagadējās [[Varakļānu pilsēta]]s vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enteropneusta USNM 1431735, MBIO32531, BMOO 08254 - Specimen Image.jpg|border|right|200px]] * ... lai iegūtu barību, daudzi '''[[zarnelpotāji]]''' <small>(attēlā ''Balanoglossus sp.'')</small> rij smiltis vai dubļus, kas satur organiskās vielas un [[Mikroorganismi|mikroorganismus]] (to sauc par detrīta barošanos), bet cita metode, ko daži zarnelpotāji izmanto barības iegūšanai, ir suspendēto organisko vielu daļiņu un mikroorganismu izfiltrēšana no ūdens, ko sauc par suspensijas barošanos? * ... saskaņā ar [[1897. gads|1897. gada]] [[tautas skaitīšana]]s rezultātiem '''[[Vjatkas guberņa]]''' ar vairāk nekā 3 miljoniem iedzīvotāju bija otrā visvairāk apdzīvotā guberņa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] aiz [[Kijivas guberņa]]s? * ... [[Itālija]]s '''[[Pantellerija (komūna)|Pantellerijas komūna]]''' atrodas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] uz vulkāniskās [[Pantellerija]]s salas starp [[Sicīlija|Sicīlijas salu]] un [[Āfrika|Āfriku]] (68 km līdz Āfrikai)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Indonesian Rupiah (IDR) banknotes.png|border|right|200px]] * ... '''[[Indonēzijas rūpija]]''' <small>(attēlā)</small> sīkāk dalās 100 senos, bet augstās [[inflācija]]s dēļ šāda nauda ikdienā netiek lietota; 2023. gada decembrī vienas Indonēzijas rūpijas vērtība bija 0,000059161595 [[eiro]]? * ... režisore [[Linda Olte]] sākotnēji apsvēra veidot [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]], taču trīs gadu garumā, pētot [[bērnu nams|bērnu namus]], runājot ar darbiniekiem, bērniem un speciālistiem, domu par dokumentālo filmu atmeta, bet tā vietā tapa sociāla [[drāmas filma|drāma]] '''"[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]"''', kas ietver visu to dokumentalitāti, kas sakrāta trīs gados? * ... '''[[Pī diena|Pī dienu]]''' par godu [[matemātika]]s konstantei [[pī]] (π) atzīmē [[14. marts|14. martā]] (3/14), kas sakrīt ar pī vērtību, ja to noapaļo ar diviem cipariem aiz komanta (3,14)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potato-Chips.jpg|border|right|200px]] * ... par '''[[kartupeļu čipsi|kartupeļu čipsu]]''' <small>(attēlā)</small> dzimteni uzskata [[Anglija|Angliju]]? * ... '''[[Plimuta (Masačūsetsa)|Plimuta]]''' ir nozīmīga vieta [[ASV vēsture]]i un kultūrai, šeit atradās kolonija, ko [[1620. gads|1620. gadā]] dibināja ar kuģi ''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'' atceļojušie angļu kolonisti (''Pilgrim Fathers''), izveidojot [[Jaunanglija|Jaunangliju]]; šeit notika arī pirmās [[Pateicības diena]]s svinības? * ... '''[[vendu valoda]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Zimbabve|Zimbabvē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shining Cranesbill (Geranium lucidum) - geograph.org.uk - 4065306.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[spožā gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti rets ievazāts (adventīvs) augs, kurš šeit ir ārpus dabiskā izplatības apvidus? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s [[televīzija]]s [[Detektīvs|detektīvseriālu]] '''"[[Nāve paradīzē]]"''' filmē [[Francijas aizjūras departamenti|Francijas aizjūras departamentā]] [[Gvadelupa|Gvadelupā]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnām]] piederošās '''[[Babujanas salas]]''' ir vulkāniskas izcelsmes, lielākoties kalnainas un atrodas aktīva [[vulkānisms|vulkānisma]] zonā; jaunākā no salām — Didikasa — radās [[1952. gads|1952. gadā]] zemūdens [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirduma]] rezultātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Estragon 1511.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[estragons|estragonam]]''' <small>(attēlā)</small> ir lineāras un šauras [[lapas]], kuras izžāvējot iegūst [[garšviela|garšvielu]] ar spēcīgu, saldenu garšu? * ... '''[[PSRS Tautas deputātu kongress]]''' bija vēlēts [[Padomju Savienība]]s [[parlaments]], kas darbojās [[perestroika]]s laikā no [[1989. gads|1989. gada]] 25. maija līdz [[1991. gads|1991. gada]] 5. septembrim? * ... [[Indija]]s [[Gudžarātas štats|Gudžarātas štatā]] esošā '''[[Rādžkota]]''' bija viena no straujāk augošajām [[pilsēta|pilsētām]] pasaulē laika posmā no 2006. līdz 2020. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv. Viktora kapela.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā 1960. gados draudzei atsavinātajā '''[[Varakļānu Svētā Viktora kapela|Varakļānu Svētā Viktora kapelā]]''' <small>(attēlā)</small> tikuši glabāti [[kolhozs|kolhoza]] graudi, bet pazemes telpās saimniekojuši vandaļi un dzērāji? * ... '''[[Batanas salas|Batanas salās]]''' un neapdzīvotajās Balintangas salās esošā '''[[Batanesa]]''' ir mazākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Filipīnu provinces|province]] gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita? * ... '''[[lingala]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Kongo Republika|Kongo Republikā]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrick Dempsey SiriusXM.jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris]] '''[[Patriks Dempsijs]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[sacīkšu braucējs]], piedalījies Deitonas un [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]]? * ... svarīgākie '''[[agroklimatiskie rādītāji]]''' [[Latvija]]s apstākļos ir [[temperatūra]] un [[mitrums]] veģetācijas periodā un zemākās temperatūras pārziemošanas laikā vai miera periodā? * ... '''[[banānu dzimta|banānu dzimtā]]''' klasificētie augi ir [[lakstaugi]] ar viltus [[Stumbrs|stumbru]], kuru veido pārklājošies [[lapas|lapu]] bazālie apvalki, kas liek dažiem dzimtas pārstāvjiem izskatīties kā [[koksne]]s kokiem; šāds stumbrs var sasniegt pat 15 metru augstumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Copenhagen Metro escalators.jpg|border|right|200px]] * ... salīdzinājumā ar [[lifts|liftu]] '''[[eskalatori]]''' <small>(attēlā eskalatori [[Kopenhāgena]]s metro)</small> spēj nodrošināt lielāku cilvēku plūsmu starp stāviem, tomēr tie ir lielāki un aizņem vairāk vietas nekā lifti? * ... daži kritiķi apgalvo, ka '''[[vēja parki]]em''' ir negatīva ietekme uz cilvēku [[veselība|veselību]], taču lielākā daļa pētnieku uzskata, ka šie apgalvojumi ir aplami un pieskaitāmi [[pseidozinātne]]i? * ... '''[[Pirmais Ķīnas—Japānas karš]]''' noslēdzās ar Simonoseki līgumu, kurā [[Ķīna]] atzina [[Japānas Impērija]]s pretenzijas uz [[Korejas pussala|Korejas pussalu]]; pēc šī kara ļoti pasliktinājās ķīniešu varenība, un citām valstīm kļuva vieglāk iegūt ietekmi par dažādām ķīniešu pārvaldītajām sfērām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Bout.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] 8. decembrī [[ASV]] uz 25 gadu cietumsodu notiesātais ieroču [[kontrabandists]] '''[[Viktors Buts]]''' <small>(attēlā)</small> atgriezās [[Krievija|Krievijā]] pēc tam, kad tika apmainīts pret amerikāņu [[basketboliste|basketbolisti]] Britniju Graineri, kura Krievijā bija notiesāta par [[Narkotikas|narkotiku]] [[Kontrabanda|kontrabandu]]? * ... '''[[1655. gads Latvijā|1655. gada]]''' jūlijā, [[Zviedrija]]s karaspēkam no [[Zviedru Vidzeme]]s iebrūkot [[Poļu Livonija]]s teritorijā, sākās [[Otrais Ziemeļu karš]] par [[Livonija]]s mantojumu? * ... saskaņā ar [[jūdaisms|jūdaisma]] mītiem, '''[[Lilita]]''' bija pirmā sieviete, ko Dievs radījis kopā ar pirmo cilvēku, [[Ādams|Ādamu]], tomēr viņa atteicās pakļauties Ādamam un tika izdzīta no [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārza]], pēc tam kļūstot par dēmonisku būtni, kas asociēta ar [[nakts|nakti]] un seksualitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavlova Cake.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pavlovas kūka]]''' <small>(attēlā)</small> tika radīta par godu slavenajai krievu baletdejotājai [[Anna Pavlova|Annai Pavlovai]], kas 20. gadsimta 20. gados viesojās [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]? * ... 2004. gada [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Austrija]]s kopražojuma [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskās]] [[kara filma]]s '''"[[Sakāve]]"''' darbība norisinās [[Berlīnes kauja]]s laikā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēgumā un ataino pēdējās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] (atveido [[Bruno Gancs]]) dienas? * ... '''[[Polijas—Lietuvas karš]]''' beidzās ar [[1920. gads|1920. gada]] 7. oktobrī parakstīto Suvalku vienošanos, ar ko tika noslēgts [[pamiers]] un noteiktas robežas starp [[Polija|Poliju]] un [[Lietuva|Lietuvu]], bet [[Viļņas apgabals]] tika pievienots Polijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial image of Stromboli (view from the northeast).jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]i piederošais '''[[Stromboli |Stromboli vulkāns]]''' <small>(attēlā)</small> nav norimis jau vairāk nekā 2000 gadus; tas ir viens no visaktīvākajiem [[vulkāni]]em pasaulē? * ... turpinoties [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajam Ziemeļu karam]] '''[[1659. gads Latvijā|1659. gadā]]''' [[Zviedrija|zviedru]] sagūstīto [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogu]] [[hercogs Jēkabs|Jēkabu]] un viņa ģimeni no [[Jelgava]]s pārveda uz [[Rīga|Rīgu]], bet vēlāk deportēja uz [[Ivangoroda]]s cietoksni [[Ingrija]]s rietumos? * ... laikā, kad [[spāņi]] iekaroja [[Kanāriju salas]], to pamatiedzīvotāji '''[[guanči]]''' pretojās iekarotājiem un turpmākajos gados lielākā daļa tika iznīcināti vai pārdoti [[verdzība|verdzībā]], bet atlikušie guanči sajaucās ar spāņiem, pievēršoties [[kristietība]]i un zaudējot savu dzimto valodu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Republic of Genoa.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Dženovas Republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> bija viena no vadošajām [[tirdzniecība]]s un jūras valstīm [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], izslavēta ar savu tirgotāju, jūras pārvedumu un [[banka|banku]] darbību? * ... kā jaunākie '''[[Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums|Latvijas Nemateriālais kultūras mantojuma]]''' sarakstā [[2023. gads|2023. gadā]] tika iekļauti [[Bārta]]s kultūrtelpa, sēņu [[Sēņošana|vākšana]] un [[Sēņu kulinārija|izmantošana]], Ziemeļlatgales celu jostiņu [[aušana]]s tradīcija un [[Piebalga]]s kultūrtelpa? * ... [[Zviedri|zviedru]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]] '''[[Lase Halstrēms]]''' kļuva pazīstams kā režisors gandrīz visiem popgrupas ''[[ABBA]]'' mūzikas video, bet vēlāk kļuvis par [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominētu kinorežisoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - Ligita Gintere.jpg|border|right|200px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Ligita Gintere]]''' <small>(attēlā)</small> no 2009. gada līdz 2021. gadam bija [[Jaunpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jaunpils novada domes priekšsēdētāja]] — vienīgā tā vadītāja [[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] pastāvēšanas vēsturē? * ... '''[[1662. gads Latvijā|1662. gadā]]''' bijušā [[Livonija]]s karaļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] mirstīgās atliekas ar kuģi no [[Piltene]]s aizveda uz [[Dānija|Dāniju]], lai tās pārapbedītu [[Roskildes katedrāle|Roskildes katedrālē]]? * ... [[Islāms|Islāma]] tradīcijā '''[[Arafāta kalns]]''' netālu no [[Meka]]s ir vieta, no kuras [[Muhameds]] [[632. gads|632. gada]] 6. martā teica savu pēdējo sprediķi; stāvēšana Arafāta kalnā musulmaņiem ir [[Hādžs|Hādža]] centrālais notikums, kura laikā ticīgie lūdz [[Allāhs|Allāhu]] piedot viņu grēkus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Autodromo aerea poster.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s '''[[Imola]]s''' komūna ir ievērojama ar to, ka tur atrodas [[Enco un Dino Ferrāri autodroms]] <small>(attēlā)</small>, kur norisinās ''[[Formula 1]]'' posms Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'', bet iepriekš šajā trasē norisinājās [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]? * ... '''[[herpetoloģija]]''' ir [[zooloģija]]s nozare, kas pēta [[abinieki|abiniekus]] un [[rāpuļi|rāpuļus]]? * ... kopš seriāla '''"[[Midsomeras slepkavības]]"''' pirmizrādes 1997. gadā tam ir bijuši divi galvenie varoņi: [[Džons Netlss]] kā vecākais detektīvinspektors '''[[Toms Bārnabijs]]''' līdz viņa aiziešanai no seriāla 13. sezonas beigās; pēc tam [[Nīls Dadžens]] kā vecākais detektīvinspektors Džons Bārnabijs, Toma jaunākais brālēns, kopš 14. sezonas sākuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Clear sky afternoon on the Ipswich Waterfront.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ipsviča]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no senākajām [[Anglija]]s [[pilsēta|pilsētām]]: [[Romas impērija]]s laikos pie mūsdienu [[Fīlikstova]]s bija romiešu nocietinājums, bet Ipsvičas apvidū atradās romiešu fermeru villas, kas iespējams, bijis apvidus administratīvais komplekss? * ... '''[[1721. gads Latvijā|1721. gada]]''' 10. septembrī [[Zviedrijas karalis]] Frederiks I parakstīja [[Nīštates miera līgums|Nīštates miera līgumu]], kurā [[Krievijas cars|Krievijas caram]] [[Pēteris Lielais|Pēterim I]] cedēja īpašuma tiesības uz [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] iekarotajām [[Livonija]]s, [[Igaunija]]s, [[Ingrija]]s provincēm un daļu no [[Karēlija]]s? * ... gada [[nokrišņu daudzums]] '''[[Nūbijas tuksnesis|Nūbijas tuksnesī]]''' nepārsniedz 25 mm, bet dažos gados [[nokrišņi|nokrišņu]] nav vispār? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia juncea.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[strelīciju ģints]]''' <small>(attēlā ''Strelitzia juncea'')</small> ir nosaukta par godu [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]]i? * ... saistībā ar [[islāms|islāma]] vēsturi, '''[[Kūfa]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] ir nozīmīga pilsēta; šeit atradās pirmā [[šiītu islāms|šiītu]] līdera [[Alī ibn Abū Tālibs|Alī ibn Abū Tāliba]] rezidence, un viņa māja ir šiītu musulmaņu svētā vieta? * ... [[Padomju Savienība]]s uzvara pār [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[Krievija|Krievijā]] ir īpaši izmantota [[Krievijas propaganda|propagandas]] nolūkos, attīstot '''[[Uzvaras kults|Uzvaras kultu]]''', lai attaisnotu agresīvu [[Ārpolitika|ārpolitiku]] un pastiprinātu militārismu [[Putinisms|putinisma]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:1718 Merk Grenadier Lange Kerls anagoria.JPG|border|right|150px]] * ... palielinoties gara auguma karavīru skaitam [[Prūsija]]s armijas 6. vecais prūšu [[kājnieki|kājnieku]] [[Pulks (armija)|pulks]] ieguva iesauku '''"[[Potsdamas milži]]"'''; pulka karavīru minimālais augums bija 1 metrs 88 centimetri <small>(attēlā grenadieris no [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdriha Vilhelma I]] Sarkanā bataljona)</small>? * ... 624. gada '''[[Bedras kauja]]''' ir ļoti nozīmīga [[islāms|islāma]] vēsturē, jo tiek uzskatīta par pirmo lielo [[musulmaņi|musulmaņu]] uzvaru: šajā kaujā [[Muhameds|Muhameda]] vadītie musulmaņi pieveica [[kuraišīti|kuraišītus]], lai gan kuraišītu armija bija daudz lielāka par Muhameda sekotāju karaspēku? * ... neraugoties uz sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām pārmaiņām kopš [[Padomju Savienība|PSRS]] laikiem, 2023. gadā [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] bija vislielākais '''[[krievu diaspora]]s''' īpatsvars (aptuveni 22 % no visiem [[iedzīvotāji]]em) starp visām pasaules valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haeckel Cystoidea.jpg|border|right|150px]] * ... viena no izmirušajām [[Adatādaiņi|adatādaiņu]] [[Klase (bioloģija)|klasēm]] '''[[jūras lodītes]]''' <small>(attēlā)</small> ārīgi atgādina [[jūras lilijas]], taču atšķirībā no tām jūras lodītēm ķermenis bija lodveidīgs, nevis kausveidīgs? * ... '''[[Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte|Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāti]]''' ir absolvējuši 43 [[Nobela prēmija]]s laureāti? * ... [[Pakistāna]]s [[Beludžistāna (province)|Beludžistānas provinces]] administratīvais centrs '''[[Kveta]]''' atrodas tuvu Pakistānas un [[Afganistāna]]s robežai, līdz ar to tā ir stratēģiski svarīga pilsēta saistībā ar reģiona drošības jautājumiem un robežkontroli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marina Grande Capri.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s sala '''[[Kapri]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[kūrorts|kūrortvieta]] kopš [[Romas Republika]]s laikiem? * ... '''[[mormoņu ticība]]''', ko 19. gadsimta 20. un 30. gados aizsāka [[Džozefs Smits]], ir Pēdējo dienu svēto kustības reliģiskā tradīcija un teoloģija, par kuru nav vienprātības, vai tā ir [[sekta]], mistisks kults, jauna reliģija, baznīca, cilvēku grupa vai amerikāņu subkultūra? * ... '''[[Āzijas attīstības banka]]s''' galvenā mītne atrodas [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Galvaspilsētas reģions (Filipīnas)|galvaspilsētas reģionā]], [[Mandalujonga|Mandalujongā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia reginae 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] savvaļā augošajai '''[[karaliskā strelīcija|karaliskajai strelīcijai]]''' <small>(attēlā)</small> nav [[Stumbrs|stumbra]], bet daudzās [[lapas]] stingros, cietos, garos kātos veido varenu, 1—1,5 m augstu puduri? * ... kopš '''[[kosmosa izpēte]]s''' straujas attīstības sākuma 20. gadsimta 60. gados '''[[planetoloģija]]''' spēj pētīt [[planēta]]s ne tikai veicot [[novērojums|novērojumus]] ar [[teleskops|teleskopiem]] no [[Zeme]]s, bet arī nosūtot [[starpplanētu zonde]]s? * ... '''[[81. Zelta globusa balva]]s''' pasniegšanas ceremonijā visvairāk nominācijas, deviņas, ieguva filma "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]" un seriāls "[[Pēctecība]]", kam sekoja "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]" ar astoņām nominācijām, ko atzina arī par [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|labāko filmu drāmas kategorijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles XIII of Sweden.jpg|border|right|150px]] * ... [[1809. gads|1809. gada]] 7. martā [[Kārlstade|Kārlstadē]] sadumpojušās [[Zviedrija]]s karaspēka daļas virzījās uz [[Stokholma|Stokholmu]] un 13. martā ielauzās karaļa apartamentos un arestēja karaļa ģimeni; 29. martā [[Gustavs IV Ādolfs]] atteicās no troņa un [[Rigsdags]] par [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] iecēla viņa tēva brāli '''[[Kārlis XIII|Kārli XIII]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Īri|īru]] [[dzejnieki]] '''[[Tomass Makdona]]''' un '''[[Džozefs Plankets]]''' bija starp septiņiem cilvēkiem, kas parakstīja [[Īrijas Republika]]s dibināšanas proklamāciju, bet [[Lieldienu sacelšanās]] laikā bija vieni no tās līderiem, un par piedalīšanos sacelšanās notikumos tika [[Nāvessods|sodīti ar nāvi]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2024. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''' 40 gadu vecumā [[Kanāda]]s [[daiļslidotāja]] Dianā Stellato-Dudeka kļuva par vecāko sievieti, kas jebkad izcīnījusi zelta medaļu [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|pasaules čempionātā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Map of the Schengen Area.svg|border|right|200px]] * ... [[Īrija]] un [[Kipra]] ir vienīgās [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis, kas nav '''[[Šengenas zona|Šengenas zonā]]''' <small>(attēlā)</small>, taču Kipra ir apņēmusies tai pievienoties nākotnē? * ... [[sērijveida slepkava]] un [[izvarotājs]] '''[[Staņislavs Rogoļevs]]''', kas veica noziegumus [[Latvija]]s teritorijā 20. gadsimta 80. gadu sākumā, veica uzbrukumus vismaz 21 sievietei, no kurām 10 tika noslepkavotas, līdz tika notverts [[Ulbroka|Ulbrokā]], atzīts par pieskaitāmu un ar tiesas lēmumu [[sodīts ar nāvi]] 1984. gadā? * ... [[PSRS maršals]] '''[[Dmitrijs Jazovs]]''' bija [[Padomju Savienība]]s aizsardzības ministrs, līdz viņš tika arestēts par piedalīšanos [[Augusta pučs|1991. gada augusta pučā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of Philip the Arab. Saint-Petersburg, The State Hermitage Museum (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Filips Arābs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[arābi|arābu]] izcelsmes [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]]? * ... vecākais virsnieks, kurš izdzīvoja "[[Titāniks|Titānika]]" katastrofā, '''[[Čārlzs Laigtolers]]''' vēlāk, jau kā atvaļināts flotes [[virsnieks]], tika apbalvots par dalību [[Denkerkas evakuācija|sabiedroto karaspēka evakuācijā no Denkerkas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā]]''' [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] ir [[Lagzdīnes pilskalns]], bet pirmais šajā nominācijā tika izvēlēts [[Veckuldīgas pilskalns]] [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Apo view from Aeon Tower (Davao City; 11-26-2021).jpg|border|right|200px]] * ... potenciāli aktīvais snaudošais [[stratovulkāns]] '''[[Apo]]''' <small>(attēlā [[Davao]] pilsēta ar Apo vulkānu fonā)</small>, kas atrodas [[Mindanao]] salā [[Filipīnas|Filipīnās]], ir valsts augstākā virsotne? * ... '''[[2019. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas]]''' bija labvēlīgas [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvajai partijai]], izcīnot atpakaļ iepriekšējo [[Pārstāvju palāta]]s vairākumu, kas bija iegūts [[2015. gads|2015. gada]] vēlēšanās, un sasniedzot lielāko vairākumu kopš [[1992. gads|1992. gada]] vēlēšanām? * ... [[Romas pāvests]] no 483. gada līdz 492. gadm '''[[Fēlikss III]]''' atteicās parakstīt [[Austrumromas imperators|Austrumromas imperatora]] Zenona dokumentu Henotikonu, kas iezīmēja sākumu [[Rietumu kristietība]]s un [[Austrumu kristietība]]s atdalīšanās procesam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jabbal An-Nour - Makkah (2241558560).jpg|border|right|200px]] * ... [[Meka]]s ziemeļaustrumu pievārtē esošajam '''[[Džebel en Nūrs|Džebel en Nūra]]''' pakalnam <small>(attēlā)</small> ir lielā nozīme [[islāms|islāma]] tradīcijā, jo tā virsotnē atrodas Hiras ala, kurā [[Erceņģelis Gabriels|Džibrils]] [[Muhameds|Muhamedam]] pavēstīja [[Korāns|Korāna]] pirmās atklāsmes? * ... 16. un 17. gadsimtā notikušās '''[[Īrijas kolonizācija]]s''' ietvaros [[īri]]em piederošā zeme tika konfiscēta un nodota kolonistiem no [[Anglija]]s? * ... '''''[[Whiskas]]''''' bija pirmais zīmols, kas izstrādāja vairākus [[kaķu barība]]s aromātus, kas palīdzēja nostiprināt uzņēmuma pozīcijas starptautiskajā tirgū? <!--dyk diena --> [[Attēls:Long Live the USSR! Blueprint for the Brotherhood of all Working Classes of all the World's Nationalities! 1935 (51724375511).jpg|border|right|200px]] * ... viena no '''[[padomju propaganda]]s''' iezīmēm ir vadoņa cildināšana, kas izraisīja [[personības kults|personības kultu]] rašanos <small>(attēlā [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] 1935. gada padomju propagandas plakāts, kurā [[Padomju Savienība]] attēlota kā [[Josifs Staļins|Staļina]] pārraudzīts "visu pasaules tautību strādnieku šķiras brālības paraugs")</small>? * ... [[Krima]]s pussalā lietotais [[gotu valoda]]s [[dialekts]] jeb '''[[Krimas gotu valoda]]''' izzuda 18. gadsimta beigās? * ... visizplatītākā '''[[reliģija Kanādā]]''' ir [[kristietība]] (vairāk nekā 50% iedzīvotāju), un lielākā [[konfesija]] ir [[katoļticība]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Masatoshi Koshiba 2002.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japāna]]s fiziķis '''[[Masatosi Kosiba]]''' <small>(attēlā)</small> [[2002. gads|2002. gadā]] kopā ar Reimondu Deivisu ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par pirmatklājēju ieguldījumu [[astrofizika|astrofizikā]], īpaši par kosmisko [[neitrīno]] noteikšanu"? * ... [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] naktī uz 5. decembri, kas bija [[PSRS Konstitūcija]]s diena, students '''[[Bruno Javoišs]]''' uzkāpa 76 metrus augstajā [[Rīga]]s radiotornī un [[Latvijas PSR karogs|Latvijas PSR karoga]] vietā uzvilka paša šūto sarkanbaltsarkano [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]], tādējādi protestējot pret [[Latvija]]s [[Pārkrievošana|pārkrievošanu]]? * ... '''[[Vācu Šveice]]''' aizņem aptuveni 65% valsts, un ir gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā lielākā [[Šveice]]s daļa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Urban pigeon (22360225255).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[leikisms]]''' izpaužas kā balts kažoka, spalvu vai [[epiderma]]s krāsojums, bet nekad kā [[acis|acu]] pigmentācijas trūkums <small>(attēlā [[mājas balodis]] ar leikismu)</small>? * ... '''[[svatu valoda]]''' jeb sisvati ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Svatini]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]? * ... '''[[Numīdijas valsts]]''' izveidojās pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]], kad [[romieši]], sadarbojoties ar [[numīdieši]]em, novājināja [[Kartāga|Kartāgu]]; Numīdija kļuva par pirmo [[berberi|berberu]] valsti vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:গুরনাহ-ঢাকা-২০২৩.JPG|border|right|150px]] * ... [[2021. gads|2021. gadā]] [[Tanzānija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[rakstnieks]] '''[[Abdulrazaks Gurna]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par bezkompromisa un līdzcietīgo [[koloniālisms|koloniālisma]] seku un [[bēgļi|bēgļu]] likteņu izpēti attēlojumā starp kultūrām un kontinentiem"? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs III]]''' tika ievēlēts jau 606. gadā, bet, gandrīz gadu aizkavējoties [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], pilntiesīgi par pāvestu kļuva 607. gadā, kad viņa pontifikāts ilga no februāra līdz nāvei novembrī? * ... '''[[Pekinas Universitāte]]''' ir viena no prestižākajām un vecākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī pasaulē, regulāri atrodoties starp 50 labākajām [[Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings|universitāšu reitingā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pysanky2011.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lieldienu ola|Lieldienu olu]]''' krāsošana ir tradicionāls rituāls daudzās kultūrās, kur svin [[Lieldienas]] <small>(attēlā saskaņā ar [[ukraiņi|ukraiņu]] tradīcijām krāsotas olas)</small>? * ... [[2005. gads|2005. gadā]] '''[[Andidžona]]s''' pilsētā [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]] notika masu protesti, kurus [[Uzbekistāna]]s valdība ar varu apspieda, pievēršot visas pasaules uzmanību [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumiem šajā valstī? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''' labākais no [[Latvija]]s [[daiļslidotāji]]em bija [[Deniss Vasiļjevs]], kurš izcīnīja 5. vietu, savukārt Sofija Stepčenko, ieņemot 11. vietu, uzrādīja labāko rezultātu Latvijas sieviešu daiļslidošanā kopš [[Angelina Kučvaļska|Angelinas Kučvaļskas]] 4. vietas 2016. gada čempionātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prionailurus viverrinus 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zvejniekkaķis|zvejniekkaķi]]''' <small>(attēlā)</small> labi peld un pamatā barojas tikai ar [[zivis|zivīm]] un citiem [[ūdens]] [[dzīvnieki]]em? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Valentīns (pāvests)|Valentīna]]''' pontifikāts ilga vien 40 dienas [[827. gads|827. gadā]] no augusta līdz oktobrim? * ... '''[[vijas|vijām]]''' nav [[lapas|lapu]] un tās nespēj pašas sev radīt [[hlorofils|hlorofilu]], tāpēc tās parazitē uz citiem [[augi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maranta leuconeura 5zz.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltdzīslu maranta]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir centrālajā un austrumu [[Brazīlija|Brazīlijā]], taču tā plaši tiek audzēta arī kā [[telpaugs]]? * ... '''[[2022. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2022. gada Eiropas čempionātā daiļslidošanā]]''', kas notika [[Tallina|Tallinā]], [[Latvija]]s sportists [[Deniss Vasiļjevs]] izcīnīja bronzas medaļu, kas ir augstākais sasniegums viņa [[daiļslidotājs|daiļslidotāja]] karjerā, taču visos programmas veidos uzvarēja [[Krievija]]s sportisti, kopā iegūstot 9 medaļas no 12 iespējamajām? * ... [[1941. gads|1941. gada]] 7. decembrī, kad [[Pērlhārboras bombardēšana|japāņi uzbruka Pērlhārborai]], līnijkuģi '''''[[USS Arizona (BB-39)|Arizona]]''''' skāra vairākas bruņas caururbjošas [[aviācijas bumba]]s, no kurām viena detonēja ar sprāgstvielu pildītā kuģa korpusa nodalījumā, nogremdējot līnijkuģi un nogalinot 1177 tā virsniekus un apkalpes locekļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1989. gada revolūcijas]]''' veicināja pasaulē lielākās [[komunisms|komunistiskās]] valsts [[Padomju Savienība]]s sabrukumu un atteikšanos no komunistiskajiem režīmiem daudzās pasaules daļās, dažās no kurām valdības gāza vardarbīgi <small>(attēlā [[Berlīnes mūra krišana]] [[1989. gads|1989. gada]] novembrī)</small>? * ... '''[[2024. gada laikapstākļi Latvijā]]''' iegāja vēsturē kā vissiltākais gads novērojumu vēsturē (kopā ar [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadu]]); gada vidējā [[gaisa temperatūra]] [[Rīga|Rīgā]] bija +9,8 °C? * ... viena no retajām ''[[film noir]]'' krāsu filmām '''"[[Niagāra (filma)|Niagāra]]"''' kopā ar citām [[1953. gads|1953. gada]] filmām "[[Džentlmeņi izvēlas blondīnes]]" un "Kā apprecēt miljonāru", bija pirmās, kas padarīja [[Merilina Monro|Merilinu Monro]] par Holivudas seksa simbolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dauģēnu ala un klintis.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Dauģēnu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj arī [[Dauģēnu Lielā ala|Dauģēnu Lielo alu]], kas ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]? * ... '''[[2024. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''', kas notika [[Kauņa|Kauņā]], bija pirmā reize, kad čempionāts norisinājās [[Lietuva|Lietuvā]]? * ... pēc [[verdzība]]s atcelšanas 19. gadsimtā [[ASV]] un citur [[Amerika|Amerikā]] vergu '''[[plantācijas]]''' aizstāja lielas latifundijas, kurās izmantoja galvenokārt algotu un daļēji piespiedu darbu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monaco - panoramio (138).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Montekarlo kazino]]''' <small>(attēlā)</small> atklāts [[1865. gads|1865. gadā]] ar mērķi izvairīties no [[Monako]] valdošās Grimaldi ģimenes [[bankrots|bankrota]]; tradicionāli noteikts, ka pašiem Monako pilsoņiem aizliegts atrasties [[kazino]] telpās? * ... 2023. gadā '''[[Polijas bruņotie spēki|Polijas bruņoto spēku]]''' sastāvā bija 202 tūkstoši profesionālo [[karavīri|karavīru]] un 350 tūkstoši teritoriālās aizsardzības kaujinieku? * ... 2008. gada [[ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Iepazīstieties, spartieši]]"''' nopelnīja vairāk nekā 84 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 30 miljonu liela budžeta, bet saņēma ārkārtīgi negatīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes, un 2009. gadā to nominēja [[Zelta avenes balva]]i piecās kategorijās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederic Passy.jpg|border|right|150px]] * ... [[1901. gads|1901. gadā]] [[Francija]]s [[ekonomists]], [[diplomāts]] un miera aktīvists '''[[Frederiks Pasī]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņa darbu mūža garumā starptautiskajās miera konferencēs, diplomātijā un arbitrāžās"; kopā ar [[Anrī Dināns|Anrī Dinānu]] viņi bija pirmie, kas izpelnījās šo apbalvojumu? * ... [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ [[Starptautiskā Slidošanas savienība]] atcēla '''[[2021. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2021. gada Eiropas čempionātu daiļslidošanā]]''', kam bija jānotiek [[Horvātija]]s galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]], bet 2022. gadā tika paziņots, ka Zagreba kļūs par rīkotājpilsētu 2025. gada Eiropas čempionātam? * ... pēc platības '''[[Arābijas tuksnesis]]''' ir piektais lielākais [[tuksnesis]] pasaulē, trešais lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un lielākais tuksnesis [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wil Lee-Wright foto Rein Traante2017 MG 0419 (32592903182).jpg|border|right|150px]] * ... [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums|Norvēģijas premjerministre]] laika posmā no 2013. līdz 2021. gadam '''[[Erna Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> [[Norvēģija]]s [[parlaments|parlamentā]] Stortingā pirmo reizi tika ievēlēta 1989. gadā? * ... vienā '''[[asins ziedošana]]s''' reizē tiek iegūti 450 ml [[asinis|asins]] un vēl 30 ml pārbaudei, lai veiktu dažāda veida analīzes un pārliecinātos, ka donors ir vesels un tā asinis derīgas? * ... '''[[Lanao ezers]]''' ir [[Mindanao]] salas lielākais ezers, kā arī [[Filipīnas|Filipīnu]] dziļākais un otrs lielākais ezers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Agra 03-2016 10 Agra Fort.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Āgras forts]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru 16. gadsimtā pabeidza celt [[mogulu impērija]]s valdnieks [[Akbars Lielais]], bet 17. gadsimtā pārbūvēja [[Šahs Džahāns]], bija vairāku mogulu valdnieku rezidence? * ... '''[[ziepju opera]]s''' radās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 20. gadsimta 30. gados kā radio [[raidluga]]s, kuru pārtraukumos atskaņoja veļas pulvera un [[ziepes|ziepju]] [[reklāma]]s, jo raidlugas sponsorēja higiēnas preču ražotāji? * ... '''[[Silakalns|Silakalnu]]''' jeb Augsto kalnu [[Lietuva]]s pierobežā, [[Vilces pagasts|Vilces pagastā]] aprakstījis jau [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]]; [[Augusts Bīlenšteins]] uzskatīja, ka pilskalns bija senās [[zemgaļi|zemgaļu]] zemes [[Silene (zeme)|Silenes]] centrs, tomēr [[Ernests Brastiņš]] to par pilskalnu neatzina? <!--dyk diena --> [[Attēls:RFK Jr. Portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 26. ASV veselības un cilvēkresursu sekretārs [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] administrācijā '''[[Roberts Kenedijs jaunākais|Roberts Frensiss Kenedijs jaunākais]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokurora]] un senatora [[Roberts Kenedijs|Roberta Kenedija]] dēls un ASV prezidenta [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] un senatora [[Teds Kenedijs|Teda Kenedija]] brāļadēls? * ... viens no '''[[centrbēdzes spēks|centrbēdzes spēka]]''' izpausmes veidiem ir [[Koriolisa spēks]], kas rodas [[Zeme]]s rotācijas rezultātā? * ... '''[[universālais pamatienākums]]''' nav ieviests nevienā [[valsts|valstī]], kaut gan ir bijuši daudzi projekti, un ideja tiek apspriesta daudzviet? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation_cliff,_Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Neļķu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj divas [[alas]] un [[avots|avotu]]: Mazsalacas Velnala atrodas uz dienvidiem no lielākā atseguma, bet lejpus tās atrodas Velna Skābumbaļļa — ala un avots? * ... lielāko tiesu no '''[[Vilces pilskalns|Vilces pilskalna]]''' plakuma ir iznīcinājusi [[Vilces upe]]s [[erozija]]? * ... [[Jaunskotija|Jaunskotijā]] dzimušais [[amerikāņi|amerikāņu]] jūrnieks, ceļotājs un rakstnieks '''[[Džošua Slokams]]''' bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē apkuģojis apkārt pasaulei? <!--dyk diena --> [[Attēls:(2022) วัดอรุณราชวรารามราชวรมหาวิหาร เขตบางกอกใหญ่ กรุงเทพมหานคร,Wat Arun Ratchawararam Ratchaworamahawiharn (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī viens no [[Taizeme]]s galvaspilsētas [[Bangkoka]]s simboliem '''[[Vataruns]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts vismaz 17. gadsimtā, tā centrālais elements — prangs celts 19. gadsimta sākumā, karaļu Ramas II un Ramas III valdīšanas laikā? * ... 20. gadsimta 60. gadu vidū '''''[[Daily Mirror]]''''' ikdienas pārdošanas apjomi pārsniedza 5 miljonus eksemplāru, un kopš tā laika to nav spējis atkārtot neviens cits [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ikdienas (kas neiznāk svētdienās) [[laikraksts]]? * ... '''[[Gruzijas guberņa]]''' tika izveidota [[1801. gads|1801. gadā]] uz [[Gruzija]]s zemēm, kas saskaņā ar manifestu par Austrumgruzijas aneksiju kļuva par [[Krievijas Impērija]]s sastāvdaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conium maculatum Hauxley 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[plankumainais suņstobrs|plankumainajam suņstobram]]''' <small>(attēlā)</small> ir ārkārtīgi [[inde|indīga]] sula, kas satur koniīnu — vielu, kas ietekmē zīdītāju [[centrālā nervu sistēma|centrālo nervu sistēmu]], izraisot muskuļu paralīzi, kā rezultātā var apstāties [[elpošana]] un iestāties [[nāve]]? * ... '''[[gaļas balodis|gaļas baložu]]''' audzēšana kā rūpnieciskās putnkopības nozare ir attīstīta [[ASV]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] [[karagūstekņi]] lietoja terminu '''"[[elles kuģi]]s"''', lai apzīmētu tirdzniecības kuģus, ko [[Japānas Impērija]] rekvizēja, lai pārvadātu karagūstekņus un piespiedu strādniekus uz dažādām Japānas kontrolē esošām vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sternula albifrons 2 - Little Swanport.jpg|border|right|200px]] * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]] izraudzījās [[Piekraste|jūras piekrastē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] ligzdojošo '''[[mazais zīriņš|mazo zīriņu]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada putns Latvijā|Gada putnu Latvijā]]? * ... pēc [[Alžīrija]]s neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 60. gadu sākumā gandrīz visi '''[[Franču Alžīrija]]s''' eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji pameta valsti? * ... [[1929. gads Latvijā|1929. gada]] 25. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] notika '''[[Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām|Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām]]''' dibināšana; par biedrības priekšsēdētāju kļuva [[Rainis]], bet pēc viņa nāves vadību pārņēma [[Oto Skulme]], vēlāk to vadīja [[Pāvils Rozītis]], [[Jānis Jaunsudrabiņš]], [[Eduards Smiļģis]] un [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fuyu Persimmon (Diospyros Kaki).jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[Japānas hurma]]s''' <small>(attēlā)</small> [[latviski|latviskais]] nosaukums norāda uz [[Japāna|Japānu]], tā dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna (reģions)|Ķīna]]? * ... [[Baltijas jūra]]s salās, [[Igaunija]]s rietumu un [[Skandināvija]]s dienvidaustrumu piekrastē sastopamais '''[[košsarkanais pērkonamoliņš]]''' ir arī [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti sastopama suga — kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām zināma atradne [[Venta]]s ielejā augšpus [[Kuldīga]]s? * ... [[Fanerozojs|fanerozojā]] bija pieci lieli '''[[masveida izmiršana]]s''' gadījumi, bet [[Krīta-terciāra masveida izmiršana|pēdējā masveida izmiršana]] notika pirms aptuveni 65 miljoniem gadu, un tā vislabāk ir pazīstama ar [[Dinozauri|dinozauru]] izmiršanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bay leaf pair443.jpg|border|right|200px]] * ... daudzas '''[[lauru dzimta]]'''s augu sugas ir ļoti [[Indīgs augs|indīgas]] <small>(attēlā [[lauru lapas]], ko izmanto [[kulinārija|kulinārijā]] kā [[garšaugs|garšaugu]])</small>? * ... sakarā ar augsto [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vasarā [[Persijas līcis|Persijas līča]] reģionā un [[Kataras futbola izlase]]s dalību [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausa izcīņā]] [[Katara|Katarā]] notikušais '''[[2023. gada Āzijas kauss futbolā]]''' tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... 2005. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[politiskā trillera filma]] '''"[[Tulks (filma)|Tulks]]"''' ir pirmā filma, kas filmēta [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s galvenajā mītnē [[Ņujorka|Ņujorkā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rettichschwarzrund.jpg|border|right|150px]] * ... dažos avotos ir minēts, ka '''[[rutks]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[tīruma pērkone]]s [[pasuga]], turpretī citi autori uzskata, ka rutki un [[redīsi]] ir atsevišķa pērkoņu ģints [[suga]]? * ... tāpat kā daudzām bezpriesteru piekrišanām, '''[[Vecticībnieku Pomoras baznīca]]i''' nav trīs līmeņu hierarhijas; [[vecticībnieki|vecticībnieku]] pomoriešu vidū pieņemtos [[Sakraments|sakramentus]] ([[Kristības|kristīšana]], grēksūdze) veic kopienas biedri? * ... [[Irāna|Irānā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] sastopamajai '''[[tališu valoda]]i''' visradniecīgākā ir [[kurdu valoda]] (jo īpaši tās [[zazaki]], gorani un kurmandži dialekti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wat Phra Sri Sanphet, Ayutthaya Historical Park, Thailand.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ajutaja]]''' <small>(attēlā)</small> bija Ajutajas Karalistes galvaspilsēta, ar pārtraukumiem, no 1351. gada līdz 1767. gadam, kad to nopostīja [[birmieši]]? * ... '''[[puritāņi]]''', kam bija nozīmīga loma [[Anglija]]s un agrīnās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, bija [[Anglija|angļu]] [[Protestantisms|protestanti]], [[Kalvinisms|kalvinisma]] sekotāji, kas neatzina oficiālās [[Anglikāņu baznīca]]s autoritāti? * ... [[Bavārija]]s administratīvajā apriņķī '''[[Augšfrankonija|Augšfrankonijā]]''' ir vairāk nekā 200 [[alus darītava|alus darītavu]], kas brūvē aptuveni 1000 dažādu [[alus]] veidu, tāpēc tiek uzskatīts, ka apriņķī ir vislielākais alus darītavu blīvums uz vienu iedzīvotāju pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chlorociboria-aeruginascens.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] izvēlēja '''[[zilzaļā hlorociborija|zilzaļo hlorociboriju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada sēne Latvijā|gada sēni]]? * ... '''[[Vikipēdija serbhorvātu valodā|Vikipēdijas serbhorvātu valodā]]''' dalībnieki paši izvēlas, vai lietot [[Kirilica|kirilicu]] vai [[Latīņu raksts|latīņu rakstu]], pēdējā gadījumā izmantojot vai nu [[Serbu valoda|serbu]] vai [[Horvātu valoda|horvātu]] [[pareizrakstība|pareizrakstību]]? * ... '''[[islāms Indonēzijā|islāmu Indonēzijā]]''' praktizē līdz pat 88 % valsts iedzīvotāju, tādējādi [[Indonēzijas Republika]] ir [[Musulmaņu pasaule|musulmaņu valsts]] ar vislielāko [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Škoda 16Ev.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]]s pārvadātāja AS "[[Pasažieru vilciens]]" elektrificētajos maršrutos kursējošais zemās grīdas [[elektrovilciens]] '''''[[Škoda 16Ev]]''''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, balstoties uz sērijā iepriekš ražotajiem '''''[[Škoda Transportation]]''''' ''7Ev'' un ''RegioPanter'' vilcieniem, kas tika piegādāti [[Čehija]]s un [[Slovākija]]s dzelzceļa operatoriem? * ... [[1964. gads|1964. gada]] 26. aprīlī '''[[Tangaņika]]''' un [[Zanzibāra]] izveidoja Tangaņikas un Zanzibāras Apvienoto Republiku, ko tā paša gada 29. oktobrī pārdēvēja par [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienoto Republiku]]? * ... [[Jelgava|Jelgavā]] ir senas [[teātris|teātra]] spēlēšanas tradīcijas — pilsētā aktīvi darbojas amatierteātru kustība un tajā jau 20. gadsimta sākumā bija profesionālais teātris, bet '''[[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]]''' savu dzimšanas dienu skaita no Tautas teātra nosaukuma piešķiršanas [[1959. gads Latvijā|1959. gada]] 11. novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:2020-01-12 Alpine Skiing at the 2020 Winter Youth Olympics – Women's Giant Slalom – 1st run (Martin Rulsch) 421.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Francija|Francijā]] '''[[Dženifera Ģērmane]]''' <small>(attēlā)</small> slalomā izcīnīja zelta medaļu, kas bija pirmais zelts junioru čempionātos [[Latvija]]s [[kalnu slēpošana]]s vēsturē (bronzu 1988. gadā izcīnīja viņas māte [[Ulla Ģērmane]], kas līdz meitas panākumiem tika uzskatīta par visu laiku labāko Latvijas kalnu slēpotāju)? * ... '''[[PSRS konstitūcija]]''' piešķīra pilsoņiem dažas formālas tiesības, bet faktiski negarantēja tādas politiskās brīvības kā [[Vārda brīvība|vārda]], [[Pulcēšanās brīvība|pulcēšanās un biedrošanās]] brīvība? * ... '''[[Vikipēdija tatāru valodā]]''' ir līdzīga [[Vikipēdija serbhorvātu valodā|serbohorvātu Vikipēdijai]], jo, tāpat kā tur, tajā var rakstīt gan [[Kirilica|kirilicā]], gan [[Latīņu raksts|latīņu]] rakstībā; sākotnēji projekts tika uzsākts latīņu rakstībā, taču vēlāk projektā tika uzsākta abu [[alfabēts|alfabētu]] līdzāspastāvēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohammed Shahabuddin.jpg|border|right|150px]] * ... [[Bangladešas prezidents]] '''[[Mohameds Šahabudins]]''' <small>(attēlā)</small> piedalījās [[1971. gads|1971. gada]] Neatkarības karā, bet [[1975. gads|1975. gadā]] viņš tika ieslodzīts cietumā par protestu organizēšanu pēc Bangladešas pirmā prezidenta [[Mudžiburs Rahmans|Mudžibura Rahmana]] slepkavības [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]]? * ... sākotnēji '''[[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausu futbolā]]''' bija paredzēts izspēlēt [[2023. gads sportā|2023. gada]] vasarā, tomēr tika nolemts, ka nelabvēlīgo laikapstākļu, kas parasti ir šajā laikā [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]], dēļ turnīrs tiks pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... [[Eiropa]]s [[koloniālisms|koloniālo]] impēriju laikā [[Āfrika|Āfrikā]] vietējos savervētos karavīrus, kas tika saukti '''[[askari (militārpersona)|askari]]''', izmantoja [[Itālija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Portugāle]]s, [[Vācijas Impērija|Vācijas]] un [[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās]] armijas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saleh al-Arouri at Russia–Hamas meeting, 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Sālahs el Arūri]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš tiek uzskatīts par vienu no [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobra ''[[Hamās]]'' uzbrukuma [[Izraēla]]i plānotājiem, tika nogalināts Izraēlas triecienā [[Libāna]]s galvaspilsētā [[Beirūta|Beirūtā]] [[2024. gads|2024. gadā]] [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas un ''Hamās'' kara laikā]]? * ... [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]] [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps]] [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] izslēdza '''[[Juris Cālītis|Juri Cālīti]]''' no luteriskās baznīcas par to, ka viņš vadīja pasākuma "[[Rīgas Praids]] 2005" ietvaros organizēto dievkalpojumu [[Rīgas Anglikāņu baznīca|Anglikāņu baznīcā]]? * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] izvēlējās '''[[apdzira|apdziru]]''' par [[Gada augs Latvijā|Gada augu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lincoln Cathedral viewed from Lincoln Castle.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s ziemeļdaļā esošajai '''[[Linkolnas katedrāle]]i''' <small>(attēlā)</small> [[1311. gads|1311. gadā]] tika uzcelta torņa smaile, kas bija 160 metrus augsta, un līdz [[1549. gads|1549. gadam]], kad tā gāja bojā vētrā, katedrāle bija augstākā celtne pasaulē, par vairāk nekā 10 metriem pārspējot [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''''[[Starlink]]''''' globālā [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņu]] sistēma, ko pārvalda un attīsta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums ''[[SpaceX]]'', var nodrošināt ātrdarbīgu platjoslas [[internets|interneta]] piekļuvi vietās, kur tā ir bijusi neuzticama, dārga vai pilnīgi nepieejama? * ... '''[[narcistiskie personības traucējumi|narcistiskajiem personības traucējumiem]]''' ir raksturīga ilgstoša pārspīlēta sajūta par savu nozīmību, pārmērīga vajadzība pēc apbrīnas un samazināta spēja just līdzi citiem cilvēkiem jeb piedzīvot [[empātija|empātiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ferdinand of Romania 2.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no sava [[Vācijas Impērija|Vāciju]] atbalstošā tēvoča Karola I [[Rumānijas Karaliste]]s karalis '''[[Ferdinands I (Rumānija)|Ferdinands I]]''' <small>(attēlā)</small>? saglabāja neitrālu nostāju, un [[1916. gads|1916. gadā]] Rumānija iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Antante]]s pusē? * ... '''[[Galda teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|galda tenisā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja zelta medaļas visos piecos sacensību veidos? * ... 16. gadsimtā [[Eiropa]]s dižciltīgo '''[[Oldenburgas dinastija]]''' sadalījās vairākos atzaros; pie viena no tiem — [[Gliksburgas dinastija|Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas dinastijas]] mūsdienās pieder [[Dānijas karaļi]] un [[Norvēģijas karaļi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Huperzia selago 1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[apdziras|apdzirām]]''' <small>(attēlā)</small>, atšķirībā no citiem [[staipekņi]]em, [[sporas|sporu]] nesēji (sporangiji) atrodas starp lapām — visbiežāk [[stumbrs|stumbra]] vidusdaļā, nevis vālītēs zaru galotnēs? * ... [[latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[PSRS]] diplomāts, [[VDK]] un [[CIP]] dubultaģents '''[[Imants Lešinskis]]''' 1978. gada 3. septembrī pieprasīja patvērumu [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un pārbēga uz [[ASV]]? * ... 2023. gadā '''[[Leons Kozlovskis]]''' [[motokross|motokrosā]] aizvadīja savu 36. sezonu, izcīnot devīto Latvijas čempiona titulu savā karjerā un ''MX Open'' klasē viņš palika nepārspēts jau trešo sezonu pēc kārtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Edward Mills Purcell.jpg|border|right|150px]] * ... [[1952. gads|1952. gadā]] '''[[Edvards Milss Pērsels]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar [[Fēlikss Blohs|Fēliksu Blohu]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par jaunu metožu izveidošanu precīziem [[kodolu magnētiskā rezonanse|kodolu magnētisma]] mērījumiem un ar to saistītajiem atklājumiem"? * ... [[ASV]] aeronautikas kompāniju '''''[[Blue Origin]]''''' 2000. gadā nodibināja ''[[Amazon]]'' izveidotājs [[Džefs Beizoss]], bet [[2021. gads kosmonautikā|2021. gadā]] tās suborbitālā raķete ar kapsulu ''[[New Shepard]]'' veica pirmo lidojumu ar pasažieriem, to skaitā ''Blue Origin'' īpašnieku Beizosu? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Adeodāts I|Adeodāta I]]''' pontifikāta laikā bija daudz politisku un reliģiozu sarežģījumu, jo [[Austrumromas impērija]] karoja ar [[ostgoti]]em, kas skāra arī [[Roma|Romu]], kur uzturējās pāvests? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford Cathedral Exterior from NW, Herefordshire, UK - Diliff.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s rietumos esošajā '''[[Herefordas katedrāle|Herefordas katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātīga [[viduslaiki|viduslaiku]] grāmatu [[bibliotēka]], to starpā lielākā zināmā saglabātā viduslaiku [[karte]] — ''Hereford Mappa Mundi'', kā arī [[Lielā brīvības harta]]? * ... 2009. gadā Beļģijas [[motokrosists]] Joriss Hendrikss kopā ar latvieti '''[[Kaspars Liepiņš|Kasparu Liepiņu]]''' tika kronēti par Pasaules čempioniem, gāžot no troņa Danielu Vilemsenu, kurš pirms tam blakusvāģu klasē uzvarēja sešas sezonas pēc kārtas, un līdz ar to Liepiņš kļuva par ceturto latvieti ar Pasaules čempionāta zelta medaļu blakusvāģu motokrosā? * ... '''[[panģermānisms|panģermānisma]]''' politiku [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] agresīvā formā centās īstenot [[Vācijas kanclers]] [[Ādolfs Hitlers]], veicot [[Sudetu aneksija|Sudetu aneksiju]], [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusu]], veicinot [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanu no Baltijas valstīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prins Christian til Danmark 2021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Dānijas kroņprincis Kristians|kroņprincis Kristians]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Dānija]]s troņmantnieku kļuva pēc vecmammas [[Margrēte II|Margrētes II]] atkāpšanās no troņa [[2024. gads|2024. gada]] 14. janvārī, troni nododot savam vecākajam dēlam un Kristiana tēvam [[Frederiks X|Frederikam X]]? * ... [[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]] '''[[Iebrukums Islandē (1940)|iebrukums Islandē]]''' sākās [[1940. gads|1940. gada]] 10. maija rītā ar britu karaspēka izsēdināšanu galvaspilsētā [[Reikjavika|Reikjavikā]]; viņi ātri ieņēma stratēģiski svarīgus objektus, atvienoja sakaru centrus un arestēja [[Vācija]]s pilsoņus, bet pēc tam ātri ieņēma citas apdzīvotās vietas? * ... [[Itāļi|itāļu]]-[[Franči|franču]] [[aktrise]]s, [[scenāriste]]s un [[režisore]]s '''[[Valērija Bruni Tedeski|Valērijas Bruni Tedeski]]''' māsa [[Karla Bruni]] arī ir [[dziedātāja]] un aktrise, kā arī bijušā [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Nikolā Sarkozī]] sieva? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concilio Trento Museo Buonconsiglio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tridentes koncils]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika organizēts vairākās sesijās ar pārtraukumiem no [[1545. gads|1545.]] līdz [[1563. gads|1563. gadam]], bija sasaukts, lai organizētu [[kontrreformācija|kontrreformāciju]] pret [[protestantisms|protestantu]] kustību? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] sākoties, [[Zviedrija]] bija saglabājusi [[neitralitāte|neitralitāti]] [[Starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]] vairāk nekā 100 gadus kopš [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām, un ģeopolitiskais novietojums un manevrēšana palīdzēja arī '''[[Zviedrija Otrajā pasaules karā|Zviedrijai Otrajā pasaules karā]]''' saglabāt neitralitāti? * ... '''[[kurpīšu ģints]]''' sugas ir [[indīgie augi|indīgi augi]], tajos ir indīgie [[alkaloīdi]], kas ir nāvējoši gan cilvēkam, gan dzīvniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glika ozoli Alūksnē.jpg|border|right|150px]] * ... [[1685. gads Latvijā|1685.]] un [[1689. gads Latvijā|1689. gadā]] '''[[Glika ozoli|Glika ozolus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Alūksne|Alūksnē]] iestādīja [[Ernsts Gliks]], noslēdzot darbu pie [[Vecā Derība|Vecās]] un [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] [[latviešu valoda|latviešu]] tulkojuma, un tie ir vieni no nedaudzajiem [[Parastais ozols|ozoliem]] [[Latvija|Latvijā]], kuriem zināms stādīšanas gads? * ... [[1896. gads|1896. gada]] 27. augustā tā dēvētajā [[Anglijas—Zanzibāras karš|Anglijas—Zanzibāras karā]] tika gāzts [[sultāns]] Halīds bin Bargāšs, un '''[[Zanzibāras Sultanāts|Zanzibāras Sultanāta]]''' troni ieņēma [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]] tīkams valdnieks? * ... '''[[Derības šķirsts]]''', ko saskaņā ar [[Izceļošanas grāmata|Izceļošanas grāmatu]] [[Mozus]] saņēma [[Sīnājs|Sīnāja kalnā]], nav saglabājies līdz mūsdienām; pastāv daudz dažādu spekulāciju un mīklu, vai vispār šāds šķirsts ir pastāvējis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation cliff, Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... par pirmo '''[[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]''' [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] nosauca [[Neļķu klintis]] <small>(attēlā)</small>, bet [[2025. gads Latvijā|šogad]] tā ir [[Pūsēnu kalns]]? * ... Britānijas iekarošana sākās [[43. gads|43. gadā]] un lielā mērā tika pabeigta līdz 60. gadu beigām, padarot '''[[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]]''' par vienu no [[Romas impērija]]s perifērijas [[Senās Romas province|provincēm]]? * ... '''[[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles]]''', kas notika no {{dat||1|19|G|bez}} līdz 1. februārim Kanvondo provincē, [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], bija pirmās ziemas jaunatnes olimpiskās spēles, kas notika ārpus [[Eiropa]]s, un kopumā trešās jaunatnes olimpiskās spēles [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wilhelmine schroeder-devrient.jpg|border|right|150px]] * ... viena no redzamākajām [[vācieši|vācu]] 19. gadsimta [[operdziedātāja|operdziedātājām]] '''[[Vilhelmīne Šrēdere-Devrienta]]''' <small>(attēlā)</small> 1850. gadā salaulājās ar [[Voldemārs fon Boks|Voldemāra fon Boka]] brāli Heinrihu fon Boku un apmetās uz dzīvi [[Trikāta|Trikātā]], kur dzīvoja līdz 1858. gadam? * ... 170 metrus garā '''[[Vinčesteras katedrāle]]''' [[Anglija]]s dienvidos ir garākā [[viduslaiki|viduslaikos]] uzbūvētā [[katedrāle]] pasaulē; citu starpā šeit apglabāti karalis [[Knuds I Lielais]] un rakstniece [[Džeina Ostina]]? * ... [[Skoti|skotu]] [[aktrise]] '''[[Kellija Makdonalda]]''' kino debiju piedzīvoja [[Denijs Boils|Denija Boila]] 1996. gada filmā "[[Vilcienvakte]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:János Kádár (fototeca.iiccr.ro).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jānošs Kādārs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partijas pirmo sekretāru un [[Ungārijas Tautas Republika]]s Ministru padomes priekšsēdētāju pēc [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s un saglabāja savu amatu līdz pat [[1988. gads|1988. gadam]]? * ... sākot ar Ptolemaja IV Filopatora valdīšanas laiku, '''[[Ptolemaju valsts]]''' vara vājinājās, bet tā pastāvēja līdz [[Oktaviāns|Oktaviāna]] iekarošanai 30. gadā p. m. ē., un pēc tam kļuva par [[Romas impērija]]s Ēģiptes [[Senās Romas province|provinci]]? * ... [[melanoma]] ir visbīstamākais '''[[ādas vēzis|ādas vēža]]''' veids, jo tas attīstās [[melanocīts|melanocītos]], šūnās, kas ražo pigmentu, kas piešķir krāsu [[āda]]i, [[mati]]em un [[acis|acīm]]; tā var ātri izplatīties citos ķermeņa audos un orgānos un var būt letāla, ja netiek agrīni diagnosticēta un ārstēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pha That Luang, July 2023.jpg|border|right|200px]] * ... pie [[Laosa]]s galvaspilsētas [[Vjenčana]]s esošā apzeltītā [[budisms|budistu]] [[stūpa]] '''[[Pātātluāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no Laosas simboliem, attēlota valsts ģerbonī? * ... galvenā dievība [[zoroastrisms|zoroastrismā]] '''[[Ahura Mazda]]''' tiek uzskatīts par absolūtu, visvarenāko un visgudrāko būtni, kura pārvalda pasaules kārtību un simbolizē labestību, [[gudrība|gudrību]] un [[taisnīgums|taisnīgumu]]? * ... Pierīgas '''[[Sužu muiža|Sužu muižā]]''' no 1953. līdz 1991. gadam bija izvietota [[Padomju armija]]s kara daļa, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] šo īpašumu atguva Latvijas valsts un izvietoja tur [[Latvijas Sauszemes spēki|Latvijas armijas]] Sužu izlūkdienesta bataljonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ononis repens - img 18789.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ložņu blaktene]]''' <small>(attēlā)</small> ir sporādiska suga; ilggadīgi noturīga populācija ir tikai pie [[Venta]]s ietekas jūrā? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] melnā [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Jorgs Lantims]], '''"[[Nabaga radības]]"''' guva lielu kritiķu atzinību un to atzina par vienu no 2023. gada labākajām filmām gan [[Amerikas Kinoinstitūts]], gan [[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]]? * ... lai arī parasti '''[[pasažieru kuģis|pasažieru kuģi]]''' ietilpst [[Tirdzniecības flote|tirdzniecības flotē]], tie ir bijuši izmantoti kā karaspēka pārvadātāji un, pildot šādus uzdevumus, tikuši mobilizēti kā [[Karakuģis|karakuģi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tomahawk Block IV cruise missile -crop.jpg|border|right|200px]] * ... tā kā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tāla darbības rādiusa raķete '''''[[Tomahawk]]''''' <small>(attēlā)</small> lido ar zemskaņas ātrumu, nevar manevrēt ar lielu pārslodzi un nevar izmantot mānekļus, to var iznīcināt modernas [[Pretgaisa aizsardzība|pretgaisa]] un pretraķešu aizsardzības sistēmas? * ... '''[[Reihstāga dedzināšana]]i''' [[1933. gads|1933. gada]] 27. februārī bija liela nozīme [[Nacisti|nacistu]] varas nostiprināšanā [[Trešais reihs|Vācijā]]; saskaņā ar oficiālo versiju dedzināšanu bija sarīkojis holandiešu [[Komunisms|komunists]] Marinuss van der Lube, par ko viņam tika piespriests [[nāvessods]]? * ... '''[[Jaunzēlandes demogrāfija]]''' ir unikāla [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] ar tās iedzīvotāju augsto etniski jaukto [[laulības|laulību]] līmeni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stende Evangelic Lutheran Church.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stendes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ar pārtraukumiem no 1668. līdz 1751. gadam un kopš tā laika nav paplašināta vai pārbūvēta, tikai vairākkārt remontēta? * ... '''[[Karolingu impērija]]''' [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] izveidojās [[800. gads|800. gada]] 25. decembrī, kad pāvests [[Leons III]] [[Roma|Romā]] kronēja [[franku valsts]] karali [[Kārlis Lielais|Kārli Lielo]] ar imperatora kroni? * ... mazākā daļa '''[[aleuti|aleutu]]''' runā aleutu valodā, bet lielākoties tie lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], kā arī [[Krievu valoda|krievu]] valodu [[Krievija]]s [[Kamčatkas novads|Kamčatkas novadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DP "Daugavas Vārti".jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Daugavas vārti]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Daugava]]s senlejas sašaurinājums starp [[Latgales augstiene|Latgales]] un [[Augšzemes augstiene|Augšzemes augstienēm]], kur senieleja sašaurinās no 2,7 kilometriem līdz 500 metriem, bet abos upes krastos izveidojušās vairāk nekā 40 metrus augstas kraujas — Slutišku krauja un Ververu krauja? * ... ieceļojot [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], '''[[senslāvi]]''' [[pārtautošana|pārtautoja]] [[Austrumgalindi|austrumgalindus]], [[Merieši|meriešus]], [[Meščeri|meščerus]], [[Muromieši|muromiešus]] un daudzas citas [[balti|baltu]] un [[Somugri|somugru]] pirmtautas, kas veicināja [[austrumslāvi|austrumslāvu]] kā atsevišķa [[slāvi|slāvu]] atzara nostiprināšanos? * ... [[1846. gads|1846. gada]] 13. maijā starp [[ASV—Meksikas karš|ASV un Meksiku sākās karš]], un 1846. gada 14. jūnijā [[Kalifornija|Kalifornijā]] dzīvojošie amerikāņu kolonisti pēc kapteiņa [[Džons Frimonts|Džona Frimonta]] iniciatīvas sacēlās pret [[Meksika|Meksiku]] un pasludināja '''[[Kalifornijas Republika|Kalifornijas Republiku]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium fragiferum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zemeņu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Eiropa|Eiropā]] plaši sastopama [[Āboliņi|āboliņu ģints]] suga, bet [[Latvija|Latvijā]] reti un salveidīgi, tikai dažviet [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Ukraina]]s [[dokumentālā filma]] '''"[[20 dienas Mariupolē]]"''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]" un [[77. BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā "Labākā dokumentālā filma"? * ... [[Angola]]s [[eksklāvs]] '''[[Kabindas province]]''' atrodas starp [[Kongo Republika|Kongo Republiku]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]], bet rietumos to apskalo [[Atlantijas okeāns]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of Yucatan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jukatanas Republika]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, kas atdalījās no [[Meksika]]s sakarā ar [[Federālisms|federālisma]] atcelšanu valstī, pastāvēja no 1841. līdz 1848. gadam? * ... '''[[stostīšanās]]''' visbiežāk sākas [[bērnība|bērnībā]], parasti vecumā no 2 līdz 6 gadiem, kad [[runa]]s un valodas prasmes attīstās, taču tā var parādīties arī pieaugušo vecumā, ko dažkārt izraisa traumas vai citi veselības traucējumi? * ... pirms 154—150 miljoniem gadu, [[jura (periods)|juras perioda]] beigās dzīvojušie '''[[brahiozauri]]''' bija masīvi [[zauriegurņa dinozauri]], tie bija 18—22 metrus augsti, un to masa sasniedza 47 tonnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Video Irish Yellow Slug (Limacus maculatus) with slug mites (28919510073).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[zaļganais kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Sveša suga|sveša]] [[gliemeži|gliemežu]] suga, kas pirmo reizi konstatēta 2010. gadā, un, lai noskaidrotu sugas izplatību, Latvijas Malakologu biedrība zaļgano kailgliemezi pasludināja par [[2024. gads Latvijā|2024. gada]] [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemi]]? * ... mūsdienās [[vēsturnieki|vēsturnieku]] vidū nav vienota uzskata par senās zemes '''[[Punta]]s''' atrašanās vietu; populārākās [[hipotēze]]s ir [[Eritreja]], [[Džibutija]], [[Etiopija]]s ziemeļaustrumi, [[Somālija]], [[Sudāna]]s ziemeļaustrumi, bet Somālijas reģions [[Puntlenda]] savu vārdu ir ieguvis no Puntas? * ... visvairāk čempionu titulus '''[[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|UEFA Eiropas čempionātā telpu futbolā]]''' ir izcīnījusi [[Spānija]] — septiņus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patto-acciaio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tērauda pakts]]''' kļuva par sākumpunktu [[Trešais reihs|Vācijas]] un [[Itālija]]s izveidotajam militārajam un politiskajam blokam [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma priekšvakarā <small>(attēlā pakta parakstīšana)</small>? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] dalībai [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] apvienībai '''"[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]"''' pievienojās bijušais [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] politiķis [[14. Saeima]]s deputāts [[Aleksandrs Kiršteins]] un kļuva par saraksta pirmo numuru, tomēr apvienība vēlēšanās saņēma vien 0,58% vēlētāju balsu? * ... [[Latvijas—Igaunijas basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] kapteinis un rezultatīvākais spēlētājs '''[[Artūrs Ausējs]]''' nav spēlējis jaunatnes izlasēs, toties no 2017. līdz 2019. gadam bija pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium campestre kz01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz '''[[lauka āboliņš|lauka āboliņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robežas, tas ir sastopams reti — tikai valsts rietumu daļā? * ... tā kā [[Taizeme|Taizemē]] un [[Laosa|Laosā]] atšķiras autoceļu puse, kurā pārvietojas autotranports, '''[[Pirmais Taizemes—Laosas Draudzības tilts|Pirmā Taizemes—Laosas Draudzības tilta]]''' Laosas pusē atrodas vieta, kur braukšanas puses mainās? * ... '''[[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]''' notiks no [[2025. gads sportā|2026. gada]] 18. janvāra līdz 8. februārim [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas ir pirmā reize, kad [[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionātu futzālā]] rīko divās valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Color Photographed B-17E in Flight.jpg|border|right|200px]] * ... pirms [[Pērlhārboras bombardēšana|Japānas uzbrukuma Pērlhārborai]] [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēkos]] darbojās nedaudz mazāk par 200 '''''[[B-17 Flying Fortress]]''''' lidmašīnām <small>(attēlā)</small>, taču ražošana ievērojami paātrinājās, un ''B-17'' kļuva par pirmo patiesi masveidā ražoto lielo lidmašīnu, kas piedzīvoja cīņu visos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības teātros? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un citās valstīs, kas pieņēmušas anglosakšu mērvienības sistēmu, lietotā [[unce]] ir līdzvērtīga 28,349523125 [[grams|gramiem]]? * ... [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] C sērijas klubā '''''[[Catania FC]]''''', kas ir aizvadījis 17 sezonas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]], kopš 2023. gada spēlē latviešu [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Klāvs Bethers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spinulum canadense iNat 227208297.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir '''[[mainīgais staipeknis|mainīgā staipekņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] dienvidu mala, tādēļ tas sastopams ļoti reti, ir zināmas tikai dažas atradnes? * ... '''[[nacionālā norobežošana Padomju Savienībā]]''' bija pamatota ar [[Ļeņinisms|ļeņinismā]] paustajām domām par tautu pašnoteikšanās tiesībām, nodrošinot dažādām tautībām ne tikai kultūras telpu, bet arī administratīvās teritorijas un kaut kādā mērā patstāvīgu [[Ekonomika|tautsaimniecisko]] darbību? * ... '''[[tīģerlauva]]s''' [[tēviņš|tēviņi]] vienmēr ir sterili, bet [[mātīte]]s nav? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tukuma ezers.jpg|border|right|200px]] * ... mākslīgi uzpludinātais '''[[Tukuma ezers]]''' <small>(attēlā 1920. gados)</small> bija pilsētas rota un viena no populārākajām pilsētnieku atpūtas vietām, un tieši dēļ ezera sauklis "Uz Tukumu pēc smukuma!" kļuva populārs; mūsdienās tā vietā atrodas dūksnainas [[pļava]]s? * ... no kopējā balsojošo skaita '''[[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendumā]]''' 98,83 % nobalsoja par neatkarīgas [[Dienvidsudāna]]s valsts izveidi? * ... [[peptīdi|peptīdu]] [[hormoni|hormons]] '''[[glikagons]]''' darbojas pretēji [[insulīns|insulīnam]], paaugstinot [[glikoze]]s līmeni [[asinis|asinīs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Securigera varia 145938672.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mainīgā vainadzīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama arī [[Latvija]]s teritorijā — to uzskata par no kultūras vai adventīvā ceļā ieviesušos [[Latvijas flora|vietējā florā]], un tā ir pārsvarā sastopama valsts centrālajā un austrumu daļā? * ... aptuveni 86 % '''[[filipīnieši|filipīniešu]]''' ir [[katoļi]], bet 10 % — [[musulmaņi]], galvenokārt [[Filipīnas|Filipīnu]] dienvidos? * ... '''[[Lordu palāta]]''' bija dominējošais spēks [[Lielbritānija]]s politiskajā sistēmā līdz [[1833. gads|1833. gadam]], kad Lordu palāta izteica neuzticību valdībai, bet tā neatkāpās, jo [[Pārstāvju palāta]] to atbalstīja; tādējādi sāka veidoties jauna ieraža: valdība neatkāpās no amata, ja tai Lordu palāta izteica neuzticības balsojumu, kamēr vien tā saglabāja Pārstāvju palātas uzticību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wodaabe during Gerewol, Cure Salee, In-Gall, Niger (15380276990).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[fuli|fulu]]''' <small>(attēlā)</small> kopējais skaits tiek lēsts ap 38,6 miljoniem, no kuriem mazliet mazāk par pusi dzīvo [[Nigērija|Nigērijā]]? * ... '''[[Trīs karaļvalstu karš]]''' bija virkne savstarpēji saistītu konfliktu [[Anglija|Anglijā]], [[Skotija|Skotijā]] un [[Īrija|Īrijā]] laikā no 1639. līdz 1651. gadam, kad šīs valstis tika uzskatītas par atsevišķām karalistēm [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] personālūnijas ietvaros? * ... [[itāļi|itāļu]] [[rakstnieks]] un [[tulkotājs]] '''[[Karlo Kollodi]]''', kura slavenākais darbs ir "[[Pinokio piedzīvojumi]]", rakstīja arī politiski satīriskus darbus, kā arī [[tulkojums|tulkojumus]] un iesaistījās [[žurnālistika|žurnālistikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Getulio Vargas (1930).jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gadā]] ilggadējais [[autoritārisms|autoritārais]] [[Brazīlijas prezidents]] '''[[Žetuliu Vargass]]''' <small>(attēlā)</small> tika gāzts [[militārs apvērsums|militārā apvērsumā]], tomēr [[1951. gads|1951. gadā]] viņu atkal ievēlēja par prezidentu, līdz [[1954. gads|1954. gadā]], reaģējot uz politisko spriedzi un apsūdzībām, izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] nošaujoties? * ... [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]] Jumpravas vidusskola tika reorganizēta, mainot nosaukumu uz '''[[Jumpravas pamatskola|Jumpravas pamatskolu]]'''? * ... [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]]s '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' pasaules pirmizrāde notika [[2024. gads kino|2024. gada]] 22. maijā '''[[2024. gada Kannu kinofestivāls|77. Kannu kinofestivālā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:John Pettie Puritan Roundhead.jpg|border|right|150px]] * ... [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] karojošās puses dēvēja par '''"[[apaļgalvji]]em"''' un '''"[[kavalieri]]em"''' <small>(attēlā "apaļgalvis" Džona Petija gleznā)</small>? * ... '''[[Impilte]]''' pie [[Sventāja (upe)|Sventājas upes]] mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā bija senās [[Kursa (valsts)|Kursas]] [[Duvzare]]s zemes galvenais pilskalns? * ... no 2001. līdz 2018. gadam [[Panamas futbola izlase|Panamas futbola izlasē]] 108 spēles aizvadījušais '''[[Luiss Tehada]]''' nomira no [[miokarda infarkts|sirdslēkmes]] {{dat|2024|1|28||bez}} pēc futbola spēles 41 gada vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teodors Amtmanis.jpg|border|right|150px]] * ... [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā [[Alfreds Amtmanis-Briedītis|Alfreda Amtmaņa-Briedīša]] brāli [[aktieris|aktieri]] un [[režisors|režisoru]] '''[[Teodors Amtmanis|Teodoru Amtmani]]''' <small>(attēlā)</small> apcietināja, apsūdzēja un kopā ar citiem [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] darbiniekiem 1938. gada 3. februārī nošāva? * ... 5,3 [[kilometri|kilometrus]] garā [[Vīne]]s '''[[Ringštrāse]]''' ir izbūvēta bijušo pilsētas nocietinājumu vietā, aptverot pilsētas vecāko daļu — [[Vīnes Iekšpilsēta|Vīnes Iekšpilsētu]]? * ... 1994. gada [[ASV]] filmas '''"[[Krauklis (1994. gada filma)|Krauklis]]"''' uzņemšanas laikā notika incidents, kurā gāja bojā galvenās lomas atveidotājs [[Brendons Lī]], bet tā kā pirms viņa nāves uzņēma lielāko daļu ainu ar viņa piedalīšanos, filmu pabeidza pārrakstot scenāriju, kā arī izmantojot dublierus, [[kaskadieris|kaskadierus]] un digitālos efektus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conferencia de prensa del Presidente de México - Miércoles 24 de junio de 2020 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Meksika]]s prezidents laika posmā no 2018. līdz 2024. gadam '''[[Andress Manuels Lopess Ovradors]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bija [[kreisa politika|kreisās]] un [[centriski kreisa politika|centriski kreisās politikas]] pārstāvis, ir pazīstams ar [[populisms|populistisko]] pieeju un apņēmību ieviest sociālās reformas Meksikā? * ... '''[[Pasaules čempionāts kamaniņu sportā]]''' divreiz ir noticis [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] [[Latvija|Latvijā]]: 2003. un 2015. gadā? * ... no [[2022. gads|2022. gada]] 24. februāra līdz 24. maijam, sākoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]] un aktīvai [[Karš|karadarbībai]], '''[[Harkivas metro]]''' uz laiku tika apturēts, un stacijas tika izmantotas kā [[bumbu patvertne]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brandon lee (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris|aktiera]] un cīņas mākslu meistara '''[[Brendons Lī|Brendona Lī]]''' <small>(attēlā)</small> karjeru salīdzina ar viņa tēva [[Brūss Lī|Brūsa Lī]] karjeru, jo abi nomira jauni pirms viņu popularitāti atnesušo filmu izdošanas? * ... [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] dibinātājs '''[[Osvalds Glāznieks]]''' [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijā"]] izvairījās no apcietināšanas, kaut arī gandrīz visus teātra darbiniekus nošāva; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš nokļuva frontes otrā pusē, atgriezās [[Latvija|Latvijā]], bet pēc kara viņam piesprieda ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē, un viņš gāja bojā, iespējams, inscenētā dzelzceļa katastrofā? * ... [[1791. gads|1791. gadā]] pieņemtā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas valsts]] '''[[3. maija konstitūcija]]''' ir pirmā rakstītā konstitūcija [[Eiropa|Eiropā]] un otrā pasaulē (pēc [[ASV konstitūcija]]s, kas tika pieņemta [[1787. gads|1787. gadā]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium medium 1.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zirgu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[apputeksnēšana|svešapputes]] augs: lai gan tā divdzimumu [[zieds|ziedos]] abu veidu [[dzimumšūna]]s attīstās vienlaicīgi, pašapaugļošanās tiek [[ģenētika|ģenētiski]] novērsta, un, ja [[putekšņi|putekšņa]] [[gēns|gēnu]] sastāvs ir vienāds ar [[auglenīca]]s gēniem, tās dīgšana tiek pārtraukta un [[apaugļošanās]] nenotiek? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2024. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''', kas no 26. līdz 28. janvārim notika [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trasē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja 7 medaļas, medaļu kopvērtējumā atpaliekot tikai no [[Austrija]]s un [[Vācija]]s? * ... [[Kolumbija]]s narkobarons [[Pablo Eskobars]] par narkobaronesi '''[[Grizelda Blanko|Grizeldu Blanko]]''', kura bija ievērojama ar [[Kokaīns|kokaīna]] tirdzniecības tīkla vadīšanu un lielu ietekmi noziedzīgajā pasaulē [[Maiami]], [[ASV]] 1970. gados līdz 2000. gadu sākumam, ir teicis: "Vienīgais vīrietis, no kura es kādreiz esmu baidījies, bija sieviete, vārdā Grizelda Blanko"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Паоло Ніколато (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Paolo Nikolato]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš 2024. gada februāra ir [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris, pats [[futbols|futbolu]] ir spēlējis tikai amatieru līmenī, bet iepriekš trenējis dažādu vecumu [[Itālija]]s jaunatnes izlases? * ... '''[[Maskavas procesi]]''' ir kopīgs nosaukums trim paraugprāvām, kuras norisinājās [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], [[Maskava|Maskavā]], no 1936. līdz 1938. gadam un kurās tiesāti vadošie [[PSKP|Vissavienības Komunististiskās (boļševiku) partijas]] darbinieki; tos var uzskatīt par [[Lielais terors|Lielā terora]] ievadu? * ... [[ebreji|ebreju]] valstiskuma zaudēšana un izkliedēšana [[diaspora|diasporā]] noveda pie tā, ka [[2. gadsimts|2. gadsimtā]] '''[[senebreju valoda]]''' tika pārtraukta lietot kā sarunvaloda, jo to izspieda [[aramiešu valoda]], bet mūsdienu [[ivrits]] ir atjaunota senebreju valodas forma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Onobrychis viciifolia Inflorescence 11April2009 CampoCalatrava.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[vīķlapu esparsete]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un dienvidaustrumu [[Eiropa|Eiropā]], taču tā kultivēšanas dēļ ir plaši ieviesta ārpus sākotnējā areāla un vietām pārgājusi savvaļā, arī [[Latvija|Latvijā]] tā ir kultivēts augs, kas vietām pārgājis savvaļā un naturalizējies? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] [[Latvijas PSR]] tiesas prāvā [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]] tiesāja [[Audriņu traģēdija|Audriņu iedzīvotāju slepkavības]] veicējus, un uz [[Kanāda|Kanādu]] emigrējušais '''[[Haralds Puntulis]]''' tika aizmuguriski [[nāvessods|notiesāts uz nāvi]], tomēr Kanāda viņu neizdeva [[Padomju Savienība]]i? * ... lidmašīnas '''[[An-24 katastrofa Liepājā|An-24 katastrofā Liepājā]]''', kas notika [[1967. gads Latvijā|1967. gada]] 30. decembrī netālu no [[Liepājas lidosta]]s, bojā gāja 43 vai 44 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavel Durov sitting portrait.jpg|border|right|150px]] * ... kopš 2017. gada [[Krievi|krievu]] izcelsmes uzņēmējs, kurš pazīstams ar sociālo tīklu vietnes ''[[VKontakte]]'' un lietotnes ''[[Telegram]]'' dibināšanu, '''[[Pāvels Durovs]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[Dubaija|Dubaijā]], kur atrodas ''Telegram'' galvenais birojs, un 2022. gadā ''[[Forbes]]'' viņu atzina par bagātāko cilvēku [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]? * ... pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves no 1953. līdz 1977. gadam '''[[Ukrainas PSR himna]]''' tika izpildīta bez vārdiem, līdz [[himna]]s tekstu pārrakstīja Nikolajs Bažans, lai no tās svītrotu Staļina pieminēšanu? * ... '''[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' bija pirmās [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas pēc [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Breksita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium incarnatum L..JPG|border|right|150px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]], [[ASV]] un [[Austrālija]]s dienvidu daļā '''[[inkarnāta āboliņš|inkarnāta āboliņu]]''' <small>(attēlā)</small> audzē augstvērtīgas [[lopbarība]]s iegūšanai? * ... pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks '''[[Sericas kauja|Sericas kaujā]]''' uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Horvātija|Horvātijā]] dzimušais [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Herdi Prenga]]''' kopš 2023. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]], bet iepriekš pārstāvējis arī ''[[Riga FC]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salzburg_-_Festung_Hohensalzburg.JPG|border|right|200px]] * ... 250 metrus garā un 150 metrus platā '''[[Hoenzalcburgas pils]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[viduslaiki|viduslaiku]] [[pils|pilīm]] Eiropā; 1996. gadā to kopā ar [[Zalcburga]]s vecpilsētu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā? * ... atbilstoši [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]] noteiktajiem '''[[Latvijas slimnīcas|Latvijas slimnīcu]]''' līmeņu kritērijiem, augstākajam piektajam līmenim atbilst [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca]], [[Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca]] un [[Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca]]? * ... '''[[Otrais Sudānas pilsoņu karš]]''', kas ilga no 1983. līdz 2005. gadam, prasīja apmēram 2 miljonu cilvēku dzīvību un apmēram 4 miljoni kļuva par bēgļiem, bet karš beidzās ar Naivašas vienošanos, kuras rezultātā [[2011. gads|2011. gadā]] notika [[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|Dienvidsudānas neatkarības referendums]] un nodibinājās neatkarīgā [[Dienvidsudāna]]s valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wright C. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 1778.jpg|border|right|150px]] * ... divu sudraba medaļu ieguvējs [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] '''[[Kempbels Raits]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada vasarā nolēma pārstāvēt [[Amerikas Savienotās Valstis]], kuru pilsonība viņam jau bija, nevis dzimto [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]? * ... '''[[encefalīts]]''' ir galvas [[smadzenes|smadzeņu]] iekaisums, ko var izraisīt dažādi [[vīruss|vīrusi]], [[baktērijas]], [[sēnītes]] vai citi [[mikroorganismi]]? * ... [[1889. gads|1889. gadā]] kuģu īpašnieks, kapteinis un kuģu būvētājs '''[[Andrejs Veide]]''' [[Ainaži|Ainažos]] uzsāka lielas četrmastu barkentīnas būvi, bet neilgi pēc būvdarbu uzsākšanas negaidīti miris, taču [[1891. gads Latvijā|1891. gadā]] ūdenī nolaistais ''[[Andreas Weide]]'' bija lielākais Latvijas teritorijā uzbūvētais [[burinieks]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saguinus bicolor Parque do Mindu.jpg|border|right|150px]] * ... kritiski apdraudētais '''[[divkrāsainais tamarīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nosaukts par [[Manausa]]s pilsētas [[Brazīlija|Brazīlijā]] talismanu? * ... '''[[Helsinku metro]]''' savieno arī kaimiņpilsētu [[Espo]] ar [[Helsinki|Helsinku]] centru? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] aeronauts un izpletņlēcējs, sava oriģinālā [[izpletnis|izpletņa]] modeļa radītājs '''[[Čārlzs Lerū]]''' gāja bojā [[1889. gads|1889. gada]] 12. septembrī [[Tallinas līcis|Tallinas līcī]], vēja iepūsts ūdenī pēc karjeras 239. lēciena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cytisus scoparius 001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastais slotzaris|parastā slotzara]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas vidus]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, taču suga dekoratīvo īpašību dēļ ir plaši ieviesusies arī citās teritorijās, kur tā pārgājusi savvaļā, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir reti sastopams, savvaļā pārgājis augs? * ... par tiešo [[1979. gads Latvijā|1979. gada]] 22. marta lidmašīnas '''[[Tu-134 katastrofa Liepājā|''Tu-134'' katastrofas Liepājā]]''' cēloni noteica pilotēšanas kļūdu — nolaišanos zem atbilstošā pieļaujamā augstuma minimuma, turklāt katastrofu veicinājusi nepareiza iekraušana [[Omska|Omskā]], kā arī neapmierinošais laikapstākļu atbalsts [[Liepājas lidosta|Liepājas lidostā]]? * ... '''[[afroamerikāņu angļu valoda]]s''' pirmsākumi meklējami [[17. gadsimts|17. gadsimtā]], kad ar [[vergu tirdzniecība]]s starpniecību Dienvidu kolonijās (kas 18. gadsimta beigās kļuva par [[ASV dienvidi]]em) ieveda [[Rietumāfrika]]s vergus? <!--dyk diena --> [[Attēls:As17-134-20382.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Apollo 17]]''''' bija [[ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pēdējais pilotējamais lidojums ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas, kura laikā [[Jūdžīns Sernans]] un Herisons Šmits uz Mēness pavadīja 3 dienas <small>(attēlā Šmits ''Apollo 17'' mēness moduļa priekšā)</small>? * ... '''[[statika]]i''' pretējā [[mehānika]]s nozare ir [[Dinamika (mehānika)|dinamika]]? * ... [[Dons]] ar dziesmu '''''[[Hollow]]''''' [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] iekļuva finālā, kur ieguva 16. vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apis mellifera - Melilotus albus - Keila2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nektāraugi]]''' ir nozīmīgi gan [[biškopība|biškopībā]], kur [[Eiropas medus bite|bites]] no nektāra ražo [[medus|medu]], gan [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskajā lauksaimniecībā]] <small>(attēlā [[baltais amoliņš|baltā amoliņa]] zieds)</small>? * ... pēc tam, kad [[Padomju Savienība]] [[1991. gads|1991. gada]] decembrī beidza pastāvēt, '''[[Padomju armija]]''' palika [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s pakļautībā, līdz tā tika formāli likvidēta [[1992. gads|1992. gada]] 14. februārī? * ... [[Austrija]]s [[biatloniste]]s '''[[Anna Gandlere|Annas Gandleres]]''' tēvs ir bijušais [[distanču slēpotājs]], {{oss|Z=1998|L=G}} sudraba medaļas ieguvējs 10 km distancē un 1999. gada pasaules čempions stafetē Markuss Gandlers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chester Cathedral ext Hamilton 001.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Česteras katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir sākta celt 10. gadsimtā un pamatā tika uzcelta līdz 16. gadsimta sākumam; tajā ir redzami gandrīz visi [[Anglija]]s [[viduslaiki|viduslaiku]] celtniecības stili? * ... [[Senie laiki|Seno laiku]] zemes un jūras ceļu tīkls '''[[Vīraka ceļš]]''' savienoja [[Somālijas pussala|Āfrikas Raga]] un [[Arābijas pussala|Dienvidarābija]]s reģionu ar [[Vidusjūra]]s baseinu; pa šo ceļu uz ziemeļiem tika piegādātas smaržvielas (piemēram, [[vīraks]] un mirres), [[garšviela]]s un citas luksuspreces? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Ketija Vihmane]]''' pirmo reizi pievienojās vadošajam [[Latvija]]s klubam [[Rīgas TTT]] un sezonas noslēgumā kļuva par [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s čempioni, kā arī izcīnīja bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Sieviešu basketbola līgā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus japonicus Groszek nadmorski 2020-06-29 04.jpg|border|right|200px]] * ... neparasti plašā '''[[jūrmalas dedestiņa]]s''' <small>(attēlā)</small> izplatība vairāku jūru piekrastēs un salās ir izskaidrojama ar sēklu dīgtspējas saglabāšanos pēc ilgstošas atrašanās [[jūras ūdens|jūras ūdenī]], ļaujot sēklām dreifēt lielos attālumos? * ... [[Amerikas Pilsoņu karš]] bieži tiek dēvēts par vienu no pirmajiem modernajiem [[karš|kariem]] vēsturē, jo tas ietvēra tajā laikā vismodernākās karadarbības tehnoloģijas un '''[[ASV Pilsoņu karā izmantoto ieroču saraksts|ieročus]]'''? * ... '''[[tautas latīņu valoda]]''' nevis klasiskā [[latīņu valoda]] ir [[Romāņu valodas|romāņu valodu]] priekštece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soldier with Bazooka M1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bazuka]]''', ko plaši izmantoja [[ASV Armija]], īpaši [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā <small>(attēlā)</small>, bija viena no pirmās paaudzes raķešu dzinēju prettanku ieročiem, ko izmantoja [[kājnieki|kājnieku]] kaujās? * ... '''[[Kipras Karaliste]]''' tika izveidota [[Kipra|Kiprā]] [[Trešais Krusta karš|Trešā Krusta kara]] laikā [[1184. gads|1184. gadā]] un pastāvēja līdz [[1489. gads|1489. gadam]]? * ... viens no [[Rīgas OMON]] [[Barikāžu laiks|uzbrukumu Barikāžu laikā]] organizētājiem '''[[Vladimirs Antjufejevs]]''', kurš ilgstoši atradās [[Latvija]]s tiesībsargājošo iestāžu meklēšanā, vēlāk bijis [[Krievija]]s kontrolētās [[Piedņestra]]s Valsts drošības ministrijas vadītājs, bet [[2014. gads|2014. gadā]] kļuva par vienu no tā sauktās [[Doneckas tautas republika]]s līderiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Astragalus penduliflorus 004.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nokarenais tragantzirnis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augu suga, kurai ir ļoti šaurs [[izplatības areāls]] — tā ir sastopama tikai vietumis [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], Eiropā atradnes konstatētas [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu Eiropā]], kā arī [[Latvija|Latvijā]], kur ir neliela, bet ilggadīgi stabila populācija [[Latgale|Latgalē]]? * ... [[Beļģija]]s [[biatloniste]]i '''[[Lote Lī|Lotei Lī]]''' ir arī [[Norvēģija]]s pilsonība, jo māte ir beļģiete, bet tēvs ir [[norvēģi]]s; sākotnēji viņa pārstāvēja Norvēģiju, bet kopš 2019. gada startē Beļģijas komandas sastāvā? * ... [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] esošais [[pilsētciemats]] ar senu vēsturi '''[[Bješankoviči]]''' atrodas [[Daugava]]s tecējuma vistālākajā dienvidu punktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Austin Reaves (51959765431) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] tika izplatīta informācija, ka '''[[Ostins Rīvss]]''' <small>(attēlā)</small> varētu pārstāvēt [[Vācijas basketbola izlase|Vācijas basketbola izlasi]], ņemot vērā, ka viņa ģimenei ir vācu saknes, tomēr viņš finālturnīrā pārstāvēja [[ASV basketbola izlase|ASV izlasi]] un ieguva 4. vietu, kamēr Vācija kļuva par čempioni? * ... '''[[Edesas grāfiste]]''' bija pirmā [[Krusta kari|krustnešu]] valsts, ko nodibināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta karagājiena]] laikā, un tā pastāvēja no [[1098. gads|1098.]] līdz [[1146. gads|1146. gadam]]? * ... [[autonomija|pašpārvaldošs]] valstisks veidojums '''[[Činlande]]''' kontrolē lielāko daļu [[Čina]]s teritorijas [[Mjanma|Mjanmā]] un ir paudusi, ka tās mērķis ir autonomas federālas pavalsts izveide, līdzko tiks gāzta Mjanmā valdošā militārā [[hunta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vaccinium-uliginosum-by-Maseltov-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zilene]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pasaulē visbiežāk sastopamā [[melleņu ģints]] suga? * ... [[1738. gads|1738. gada]] 18. novembrī [[Austrijas erchercogiste]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] parakstītais '''[[Vīnes miera līgums]]''' izbeidza [[Polijas mantojuma karš|Polijas mantojuma karu]]? * ... [[1951. gads|1951. gadā]] [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisoru]], [[kinoproducents|producentu]], [[scenārists|scenāristu]], [[aktieri]] un dziedātāja [[Džo Dasēns|Džo Dasēna]] tēvu '''[[Džūlss Dasēns|Džūlsu Dasēnu]]''' iekļāva Holivudas melnajā sarakstā pēc tam, kad viņš atteicās liecināt par saistību ar komunistiskām organizācijām; vēlāk viņš strādāja [[Francija|Francijā]] un [[Grieķija|Grieķijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prise de la Bastille.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bastīlijas ieņemšana]]''' <small>(attēlā)</small> [[1789. gads|1789. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] bija viena no galvenajām [[Franču revolūcija]]s epizodēm, un notikuma piemiņai [[Francija|Francijā]] šajā datumā tiek svinēta Bastīlijas diena? * ... '''[[pavasara dedestiņa]]''' ir vienīgā suga [[dedestiņu ģints|dedestiņu ģintī]], kas zied tik agri, taču atšķirībā no citiem pavasarī ziedošiem augiem, piemēram vizbuļiem vai [[zeltstarītes|zeltstarītēm]], pēc noziedēšanas pavasara dedestiņas virszemes daļas nenonīkst, bet turpina augt un spēcīgi sakuplot līdz rudenim? * ... '''[[Fidži olimpiskajās spēlēs]]''' savu pirmo olimpisko medaļu ieguva [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], uzvarot [[regbijs-7|regbija-7]] turnīrā, ko atkārtoja arī [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus linifolius RF.jpg|border|right|150px]] * ... Latvijā '''[[kalnu dedestiņa]]''' <small>(attēlā)</small> aug tuvu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] austrumu robežai un ir reti sastopama; ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 2. kategorijā? * ... '''[[visaju valodas|visaju valodām]]''' pieder 27 [[valoda]]s ar vairāk nekā 47 miljoniem runātāju, kas izplatītas [[Filipīnas|Filipīnu]] centrālajā un dienvidu daļā, kā arī [[Kalimantāna]]s ziemeļaustrumos [[Malaizija|Malaizijā]]? * ... [[Plūdmaiņas|plūdmaiņās]] applūstošais [[Ziemeļjūra]]s līcis uz [[Beļģija]]s un [[Nīderlande]]s robežas '''[[Zvins]]''' radās [[1134. gads|1134. gada]] vētrā, kad ūdens izlauza piekrastes [[kāpa]]s un izveidoja kanālu ar [[Šelda]]s upi; viduslaikos tas bija galvenais kuģošanas kanāls uz [[Brige]]s ostu, bet sākot no 13. gadsimta pamazām aizsērēja un ap 1500. gadu vairs nebija izmantojams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patricia Routledge from GylesDamesPalladium050323 (24 of 74) (52727635532).jpg|border|right|150px]] * ... 2017. gadā [[Lielbritānijas karaliene]] [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] '''[[Patrīcija Rūtledža|Patrīciju Rūtledžu]]''' <small>(attēlā)</small>, kura vislabāk pazīstama ar Hiacintes Burkas lomu ''[[BBC One|BBC1]]'' [[situāciju komēdija]]s seriālā "[[Smalkais stils]]", iecēla [[Britu Impērijas ordenis|lēdijas kārtā]] par viņas nopelniem izklaides industrijā un [[Labdarība|labdarībā]]? * ... [[krievi|krievu]] [[ornitologs]] un [[medniecība]]s speciālists, viens no mūsdienu [[Krievija]]s ornitoloģijas pamatlicējiem '''[[Sergejs Buturļins]]''' no 1898. gada līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] dzīvoja [[Alūksne|Alūksnē]], kur strādāja par miertiesnesi? * ... ar '''[[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]]''' adresi [[Rīga|Rīgā]] ir reģistrēti 665 adresācijas objekti, ierindojot to pirmajā vietā starp visām ielām pilsētā, kā arī tā ir otra garākā iela Rīgā (pēc [[Jaunciema gatve]]s) ar kopējo garumu 14 734 metri? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baznīca, Nurmuiža 03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nurmuižas luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelta [[1594. gads Latvijā|1594. gadā]], pamatojoties uz hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] rīkojumu par baznīcu celtniecību [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]]? * ... [[1956. gads Latvijā|1956. gadā]] '''[[Kuldīgas sinagoga|Kuldīgas sinagogu]]''' sāka pārbūvēt par [[kinoteātris|kinoteātri]], kas sinagogā atradās līdz pat [[2003. gads Latvijā|2003. gadam]], bet pašlaik ēkā atrodas [[Kuldīga]]s Galvenā bibliotēka? * ... [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] okupācijas laikā no [[1795. gads|1795.]] līdz [[1806. gads|1806. gadam]] [[Nīderlande]]s provinces zaudēja autonomiju, un to teritorijā tika izveidota no Francijas pilnībā atkarīgā '''[[Batāvijas Republika]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galega orientalis (14355592081).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[austrumu galega]]i''' <small>(attēlā)</small> ir šaurs dabiskais [[izplatības areāls]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], taču suga ir ievazāta arī citviet pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]? * ... mūsdienās [[Filipīnas|Filipīnās]] dzīvo gandrīz 9 miljoni '''[[ilongi|ilongu]]''', kas veido 7,9 % no kopējā iedzīvotāju skaita un ir ceturtā lielākā tauta valstī? * ... ieslodzīto '''[[badastreiks|badastreiku]]''' laikā [[cietums|cietumos]] plaši izmantota ir piespiedu barošanas prakse, taču [[Pasaules Veselības organizācija]]s Tokijas deklarācija aizliedz ieslodzīto piespiedu barošanu noteiktos apstākļos: ja ieslodzītais atsakās ēst, barošanu var pārtraukt, bet tikai tad, ja vismaz divi neatkarīgi ārsti apstiprina, ka ieslodzītais var apsvērt sava atteikuma ēst sekas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcide Dessalines d'Orbigny 1802.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] naturālists, pētnieks, [[malakologs]] un [[paleontologs]] '''[[Alsids Orbiņī]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams kā mikropaleontoloģijas dibinātājs? * ... '''''[[INTASAT]]''''' bija [[Spānija]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]], ko orbītā palaida [[1974. gads kosmonautikā|1974. gada]] 15. novembrī? * ... '''[[viltvārža sindroms]]''' ir [[psiholoģija|psiholoģisks]] fenomens, kurā cilvēki šaubās par savām prasmēm, talantiem vai sasniegumiem un pastāvīgi baidās tikt atmaskoti kā krāpnieki? <!--dyk diena --> [[Attēls:SaudiArabiaP23b-10Riyals-(1983)-donatedth f.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Saūda Arābijas riāls|Saūda Arābijas riālu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto kā reģionālo rezerves [[valūta|valūtu]], un tas ir galvenā valūta [[Līča arābu valstu sadarbības padome|Līča arābu valstu sadarbības padomē]]? * ... '''[[ilongu valoda|ilongu valodu]]''' kā dzimto valodu lieto ap 7,8 miljoniem cilvēku, bet kopējais valodas lietotāju skaits tiek lēsts ap 9,3 miljoniem; tā ir ceturtā izplatītākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[valoda]]? * ... '''[[Talsu Kristīgā vidusskola]]''' ir lielākā privātskola [[Latvija|Latvijā]] pēc skolēnu skaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emperor Taishō (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas imperators|imperatora]] '''[[Taišo]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikmets iezīmējās ar zināmu [[Japānas Impērija]]s politiskās sistēmas [[Demokrātija|demokratizāciju]] un [[Liberālisms|liberalizāciju]] laikposmā pirms ultranacionālistiskā [[Militārisms|militārisma]] laikmeta, kura sākumu iezīmēja totalitāras [[Militārā diktatūra|militārās diktatūras]] nodibināšana? * ... '''[[itāļu streiks]]''' ir ļoti efektīva protesta akcija, jo strādāt strikti pēc instrukcijām praktiski nav iespējams, un, ņemot vērā amatu aprakstu birokrātisko raksturu un neiespējamību ņemt vērā visas ražošanas darbības nianses, šāda protesta forma noved pie ievērojama [[produktivitāte]]s krituma un līdz ar to pie lieliem zaudējumiem? * ... '''[[ASV prezidentu uzskaitījums pēc vecuma|jaunākais ASV prezidents]]''' ievēlēšanas brīdī bija [[Teodors Rūzvelts]] 42 gadu un 322 dienu vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ostrubel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ostrublis|ostrubļus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas Impērija]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā emitēja izmantošanai [[Krievijas Impērija]]s okupētajās teritorijās? * ... saskaņā ar '''[[1713. gada pragmatiskā sankcija|1713. gada pragmatisko sankciju]]''' tika noteikts, ka [[Hābsburgi|Hābsburgu]] mantojuma zemes, ja imperatoram nav dēlu, pāriet viņa meitām; šī likuma rezultātā par [[Austrija]]s erchercogieni kļuva [[Marija Terēzija]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] oktobrī [[Ēģipte]] un [[Lielbritānija]] parakstīja līgumu par [[Sudāna]]s neatkarības iestāšanos [[1956. gads|1956. gada]] 1. janvārī, tādējādi izbeidzot '''[[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s''' pastāvēšanu, kas tika izveidota 19. gadsimta beigās? <!--dyk diena --> [[Attēls:夜合花(夜香木蘭) Magnolia coco -香港動植物公園 Hong Kong Botanical Garden- (9227078645).jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[segsēkļi|segsēkļu]], kuru [[Zieds|ziedu]] daļas ir izvietotas gredzenos, '''[[magnoliju dzimta]]s''' augiem <small>(attēlā ''Magnolia coco'')</small> [[putekšņlapa]]s, [[lapas]] un [[auglenīca]]s ir novietotas spirālē uz koniskas ziedgultnes? * ... '''[[ASV Vigu partija|Vigu partija]]''' izveidojās kā [[Opozīcija (politika)|opozīcija]] [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Endrū Džeksons|Endrū Džeksonam]] un [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijai]] un ilgu laiku 19. gadsimtā ieņēma nozīmīgu vietu [[ASV]] politikas divpartiju sistēmā? * ... pilsēta [[Krievija]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] '''[[Zapadnaja Dvina]]''' ir dibināta [[1900. gads|1900. gadā]] kā apdzīvota vieta pie tāda paša nosaukuma stacijas dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskava]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaarlo Juho Ståhlberg.jpg|border|right|150px]] * ... pirmais [[Somijas prezidents]] '''[[Karlo Juho Stolbergs]]''' <small>(attēlā)</small> ir apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... saskaņā ar '''[[Vanzē konference|Vanzē konferencē]]''' pieņemto politiku "ebreju jautājuma galīgajam atrisinājumam" [[nacisti|nacistu]] iestādes izveidoja [[nāves nometne|nāves nometņu]] tīklu, kas bija paredzēts cilvēku iznīcināšanai; no [[1942. gads|1942.]] līdz [[1944. gads|1944. gadam]] šajās nometnēs tika nogalināti 3 miljoni [[ebreji|ebreju]]? * ... kopējais '''[[papuasu valodas|papuasu valodu]]''' skaits, pēc dažādiem datiem, ir no 750 līdz 1000? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hofburg Heldenplatz.png|border|right|200px]] * ... no 13. gadsimta līdz 1918. gadam '''[[Hofburga]]s''' pils komplekss [[Vīne]]s centrā <small>(attēlā)</small> bija [[Hābsburgi|Hābsburgu]] galvenā rezidence, bet mūsdienās daļā no pils iekārtota [[Austrijas prezidents|Austrijas prezidenta]] rezidence? * ... '''[[Toms Komass]]''' ir [[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera]] visu laiku labākā rezultāta īpašnieks (7 stundas, 30 minūtes un 49 sekundes), kā arī uzvarējis šajās [[Latvija|Latvijā]] prestižākajās ultragaro distanču skriešanas sacīkstēs četrus gadus pēc kārtas (2021—2024)? * ... '''[[Laosas pilsoņu karš]]''', kas notika no [[1959. gads|1959.]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]] starp komunistiski noskaņotajiem '''''[[Pathet Lao]]''''' spēkiem un [[Laosas Karaliste|Laosas Karalisti]], bija cieši saistīts ar [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]] un [[Kambodžas pilsoņu karš|Kambodžas pilsoņu karu]], kā arī [[Aukstais karš|Aukstā kara]] norisēm pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simo Valakari 1.jpg|border|right|150px]] * ... [[Skotijas futbola Premjerlīga]]s komandas ''[[Saint Johnstone FC|St Johnstone]]'' galvenais treneris [[somi|soms]] '''[[Simo Valakari]]''' <small>(attēlā)</small> pusotru sezonu strādāja ar [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubiem [[FK Auda]] un ''[[Riga FC]]''? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2024. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''', kas norisinājās Vinterbergas trasē [[Vācija|Vācijā]], mājinieki izcīnīja 6 no 7 zelta medaļām, bet kopā 15 medaļas? * ... '''[[tagali]]''' ir daudzskaitlīgākā no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, veidojot 26 % no valsts iedzīvotāju kopskaita; tie apdzīvo [[Lusona]]s salas centrālo daļu, kā arī [[Mindoro]] un [[Palavana]]s salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabah West Coast Bajau women in traditional dress.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[samali|samalus]]''' <small>(attēlā samalu sievietes [[Sabaha]]s štatā [[Malaizija|Malaizijā]])</small>, kas apdzīvo salu piekrastes [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Bruneja|Brunejā]], reizēm dēvē par "jūras [[čigāni]]em" — tie piekopj [[nomadi|pusnomadu]] dzīvesveidu, laivās migrējot starp sava apdzīvotības areāla salu ciemiem? * ... par [[14. Saeima]]s deputātu '''[[Amils Saļimovs]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva 2024. gada februārī, pēc tam, kad tika anulēts deputātes [[Glorija Grevcova|Glorijas Grevcovas]] mandāts, jo stājās spēkā tiesas spriedums par Grevcovas nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]]? * ... '''[[Burundi pilsoņu karš|Burundi pilsoņu karā]]''' starp [[tutsi]] un [[hutu]] etniskajām grupām, kas ilga no 1993. gada līdz 2005. gadam, gāja bojā aptuveni 300 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bamboo forest.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Bambusi|bambusu]]''' <small>(attēlā)</small> vidū ir daži no visātrāk augošajiem [[augi]]em pasaulē: dažas bambusu sugas 24 stundu laikā var izaugt pat 91 [[Centimetrs|centimetru]] (gandrīz 40 [[Milimetrs|milimetri]] stundā), bet [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] sastopamajai sugai ''Phyllostachys bambusoides'' 24 stundu laikā ir novērots pieaugums līdz 120 centimetriem? * ... lai gan '''[[Raudas meteorpapīrs]]''', kas [[1686. gads Latvijā|1686. gadā]] tika atnests ar vēju un [[Kurzeme|Kurzemē]] [[Embūtes draudzes novads|Embūtes draudzes novadā]] nokrita zemē, ir mikrobiāla seguma paraugs, joprojām šāda veida objektus mēdz saukt par meteorpapīru? * ... '''[[Otrais pūniešu karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem kariem antīkajā pasaules vēsturē, kas beidzās ar Romas uzvaru, jo [[romieši]] bija izturīgāki un ekonomiski, militāri spēcīgāki; pēc kara [[Romas Republika]] kļuva par dominējošo spēku [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lens - Dijon (15-08-2020) 32 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas futbola Virslīga]]s kluba ''[[Riga FC]]'' [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]] '''[[Ngondā Muzinga]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā ir debitējis [[Kongo DR futbola izlase]]s rindās un piedalījies tās sastāvā [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Klāvs Čavars]]''' pievienojās vadošajam [[Azerbaidžāna]]s klubam Baku "Sabah" un novembrī tā sastāvā zaudētā spēlē pret [[Grieķija]]s klubu ''Maroussi'' nobloķēja 8 pretinieku metienus, uzstādot FIBA Eiropas kausa rekordu vienā spēlē bloķētajos metienos? * ... [[Anglija]]s armijas sakāve '''[[Banokbērnas kauja|Banokbērnas kaujā]]''' [[1314. gads|1314. gadā]] nodrošināja [[Skotija]]s neatkarības atjaunošanu, tādēļ Banokbērnas kauja tiek uzskatīta par ievērojamu brīdi Skotijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[vāvere]]s, [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' tika veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? <!--dyk diena --> [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|150px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Vācijas Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' tika laboti divi pasaules rekordi: [[400 metru skrējiens|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības tika rīkotas [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās Olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās tika uzskatītas par [[Grieķu dievi|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tika attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? <!--dyk diena --> [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[VEF Rīga]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Casu martzu]]''''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? <!--dyk diena --> [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā Pasaule|Jaunās Pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|200px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|150px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? <!--dyk diena --> [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|200px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Pīlesmiests|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā tika uzcelta mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukrainiete]] '''[[Zinaīda Turčina]]''' tika atzīta par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa|Eiropas]] areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim tika uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|200px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante|Levantes]] ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|200px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma ''[[Wilayah Khorasan]]'' koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija|Polijas]] "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.–1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|200px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|150px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija|Dānijas]] jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāmas filma]] '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma – Zilā bastiona? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts peldēšanā|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Ukrainas Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdenes]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] [[Heila muiža]]s teritorija tika iekļauta [[S. Birjuzova Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? lvqsy9ltkv9yz8oin6h4f8uiy3e6eae 4301814 4301812 2025-06-30T05:04:08Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4301814 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Kieran Culkin at the 2024 New York Film Festival 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kīrans Kalkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[kino]] debitēja 1990. gadā ar nelielu lomu filmā "[[Viens pats mājās]]", kurā viņa brālis [[Makolijs Kalkins|Makolijs]] atveidoja galveno lomu? * ... pirmais '''[[Iskolastrels|Iskolastrela]]''' ([[1917. gads Latvijā|1917. gadā]] izveidotā Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja) priekšsēdis bija bezpartijiskais [[Latviešu strēlnieki|strēlnieku]] [[štabskapteinis]] [[Voldemārs Ozols]]? * ... vēlākā [[Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāji|Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāja]] [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] brālis '''[[Rūdolfs Kirhenšteins]]''', kurš bija padomju militārais darbinieks un izlūks, 1937. gadā tika arestēts un 1938. gada 25. augustā notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]], kurš izpildīts tajā pašā dienā? [[Attēls:Kiruna montage.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kiruna]]''' <small>(attēlā)</small> ir vistālāk ziemeļos esošā [[Zviedrija]]s pilsēta, un tās [[dzelzsrūda]]s raktuve ir lielākā un vismodernāk aprīkotā dzelzsrūdas ieguves vieta pasaulē, ar dzelzsrūdas ieguves dziļumu 1365 m, padarot to arī par pasaules dziļāko dzelzsrūdas raktuvi? * ... '''[[Karaliskie Gaisa spēki]]''' [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] tika izveidoti [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās [[1918. gads|1918. gada]] 1. aprīlī, kļūstot par pirmajiem neatkarīgajiem [[gaisa spēki]]em pasaulē? * ... [[Japāņi|japāņu]] [[aktrise]] '''[[Kaori Momoi]]''' ir filmējusies vairākās latviešu režisora [[Māris Martinsons|Māra Martinsona]] filmās — ''[[Amaya]]'', "[[Oki — okeāna vidū]]", "[[Maģiskais kimono]]"; par lomu filmā ''Amaya'' nominēta [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balvai kategorijā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|"Labākā aktrise"]]? [[Attēls:Troy kotsur 2022 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Trojs Kotsars]]''' <small>(attēlā)</small>, saņemot [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] un Kritiķu izvēles filmu balvu, kļuva par pirmo nedzirdīgo [[aktieri]], kas saņēmis šīs balvas, kā arī par otro nedzirdīgo cilvēku, kurš saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''''[[Station F]]''''', kas atrodas [[Parīze]]s 13. apgabalā, ir zināms kā pasaulē lielākais [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumu]] inkubators? * ... [[hinduisms|hinduismā]] '''[[brahmans]]''' ir neizsakāma, nesaskatāma, nesaprātīga un neaprakstāma absolūtā realitāte, kas pilda visu eksistenci? [[Attēls:Haanja Upland.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hānjas augstiene]]''' ir augstākā reljefa forma [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] <small>(attēlā skats no [[Lielais Munameģis|Lielā Munameģa]] skatu torņa)</small>? * ... pirmos '''[[elektriskais skrejritenis|elektriskos skrejriteņus]]''' ar nosaukumu ''Autoped'' no 1915. līdz 1921. gadam ražoja uzņēmums ''Autoped Company'' [[Ņujorka|Ņujorkā]] (tiem bija divas versijas: ar [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēju]] un [[elektromotors|elektromotoru]] priekšējā [[Ritenis|ritenī]])? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] '''[[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika]]''' kopā ar [[Aizkaukāza SFPR]], [[Baltkrievijas SPR]] un [[Ukrainas PSR|Ukrainas SPR]] izveidoja [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] — Krievijas SFPR kļuva par vienu no savienotajām republikām, bet no [[1936. gads|1936. gada]] tās nosaukums bija [[Krievijas PFSR|Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika]]? [[Attēls:Kyriakos Mitsotakis (2021-12-08) 03 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais [[Grieķija]]s premjerministrs '''[[Kirjaks Micotakis]]''' <small>(attēlā)</small> bija Grieķijas premjerministrs arī no 2019. gada jūlija līdz 2023. gada maijam? * ... [[2021. gads|2021. gada]] oktobrī [[sociālais tīkls|sociālā tīkla]] īpašnieks ''[[Facebook, Inc.]]'' nomainīja nosaukumu uz '''''[[Meta Platforms|Meta Platforms, Inc.]]'''''? * ... viena no Lielā četrinieka auditorkompānijām '''''[[KPMG]]''''' ir reģistrēta [[Londona|Londonā]], tomēr tās galvenais birojs atrodas [[Amstelvēna|Amstelvēnā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]? [[Attēls:Cuttlefish komodo large.jpg|border|right|50px]] * ... atsevišķas '''[[sēpijas|sēpiju]]''' sugas spēj mainīt savu krāsu, pielāgojoties apkārtējai videi, un pētījumos ir novērots, ka atsevišķas sugas ir inteliģentas, un tās mācās no savas pieredzes <small>(attēlā ''Sepia apama'' — lielākā no visām sēpijām)</small>? * ... [[Vācieši|vācu]] [[Kartogrāfija|kartogrāfs]] '''[[Martins Valdzēmillers]]''' ir pazīstams ar to, ka [[1507. gads|1507. gadā]] izveidojis agrāko [[karte|karti]], kurā lietots nosaukums "[[Amerika]]"? * ... [[1974. gads|1974. gadā]] [[Zviedrija]]s [[ekonomists]] '''[[Gunnars Mīrdāls]]''' kopā ar [[Frīdrihs Hajeks|Frīdrihu Hajeku]] ieguva [[Nobela prēmija ekonomikā|Nobela prēmiju ekonomikā]], savukārt viņa sieva Alva Mīrdāla ir ieguvusi [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]], līdz ar to Mīrdālu pāris ir vienīgais pāris, kur katrs ir ieguvis [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]]? [[Attēls:Lire 2000 (Guglielmo Marconi).JPG|border|right|50px]] * ... no visām valūtām, kuras tika aizstātas ar eiro, '''[[Itālijas lira]]''' <small>(attēlā 2000 liru banknote)</small> bija vislētākā pret [[eiro]] pamatvienības vērtības izteiksmē: tās maiņas kurss bija 1936,27 liras par 1 euro? * ... '''''[[Facebook Messenger]]''''' aktīvo lietotāju skaits 2023. gada beigās sasniedza vairāk nekā 1 miljardu? * ... '''[[Gruzdovas meži]]''' ir pēdējā zināmā [[lidvāvere]]s atradne [[Latvija]]s teritorijā, bet kopš 2005. gada dzīvnieks vairs nav ticis konstatēts? [[Attēls:Official Photo of the President of the Kyrgyz Republic H.E. Mr. Sadyr Zhaparov.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gads|2020. gada]] 5. oktobrī [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] sākās protesti pret parlamenta vēlēšanu rezultātiem, no ieslodzījuma atbrīvoja '''[[Sadirs Džaparovs|Sadiru Džaparovu]]''' <small>(attēlā)</small>, un 13. oktobrī viņu apstiprināja par premjerministru, bet 15. oktobrī — par prezidenta pienākumu izpildītāju; pēc tam viņš uzvarēja arī 2021. gada 10. janvāra Kirgizstānas prezidenta vēlēšanās? * ... [[Romas Republika]]i '''[[Kilikijas province|Kilikijas provinci]]''' pievienoja 64. gadā pr.Kr. pēc [[Gnejs Pompejs|Pompeja]] uzvaras pār kilikiešu [[pirāti]]em un Trešā Mitridata kara? * ... '''[[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]]''' [[sabiedrība|sabiedrībā]] valdīja stingrs [[morāle]]s kodekss (džentlmenisms), kas nostiprināja [[konservatīvisms|konservatīvas]] vērtības un [[Šķira (socioloģija)|šķiru]] atšķirības, [[Romantisms|romantismu]] un [[Misticisms|misticismu]]? [[Attēls:Hurricane I 46 Squadron.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kauja par Britāniju|kaujas par Lielbritāniju]] laikā [[1940. gads|1940. gadā]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vienvietīgais [[iznīcinātājs]] '''''[[Hawker Hurricane]]''''' <small>(attēlā)</small> nodarīja 60 % no zaudējumiem, ko cieta ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' lidmašīnas un piloti, un to izmantoja visos lielākajos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības aktos? * ... par '''[[Vecpiebalgas vidusskola]]s''' sākotni uzskata [[Vecpiebalgas draudze]]s skolu [[Zviedru Vidzeme]]s laikā, kas pirmo reizi minēta [[1696. gads Latvijā|1696. gadā]]? * ... [[Šveice]]s [[banka]] '''''[[Credit Suisse]]''''' relatīvi maz cieta [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] laikā, tomēr vēlāk tā nonāca finanšu grūtībās, kā arī tika pieķerta vairākos skandālos; rezultātā [[2023. gads|2023. gadā]] to iegādājās [[UBS (uzņēmums)|UBS]], un tagad tā ir šī uzņēmuma struktūrvienība? [[Attēls:Raw egg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[olas dzeltenums|olas dzeltenumā]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz [[Karotinoīdi|karotinoīdu]], kas piešķir tam krāsu? * ... lielākā daļa no pasaulē dzīvojošajiem 2,3 miljardiem [[kristieši|kristiešu]] ir '''[[Rietumu kristietība|Rietumu kristieši]]'''? * ... kad [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] laikā igauņi saprata, ka '''[[Ziemeļrietumu armija]]''' zaudē [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], un ir nepieciešams miers ar [[boļševiki]]em, viņi atsauca visu atbalstu [[balto kustība]]i, kas deva iespēju noslēgt miera līgumu ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]]? [[Attēls:Iris pseudacorus 3 RF.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[purva skalbe]]''' <small>(attēlā)</small> nereti veido monodominantas audzes auglīgos [[biotops|biotopos]], piemēram, dažādu ūdenstilpju krastmalās, pastāvīgi applūdušās ieplakās, [[purvs|purvu]] apmalēs un pārmitros lapkoku [[mežs|mežos]]? * ... visvairāk nomināciju (13) '''[[96. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijai saņēma filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]", kura arī kļuva par visvairāk balvu saņēmušo filmu ar 7 balvām, tostarp kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un tās veidotājs [[Kristofers Nolans]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? * ... [[lietuvieši|lietuviešu]] [[lidotājs]] un [[futbolists]] '''[[Romualds Marcinkus]]''' bija starp [[karagūstekņi]]em, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā organizēja un veica "Lielo bēgšanu" no karagūstekņu nometnes ''[[Stalag Luft III]]'' mūsdienu [[Polija]]s teritorijā, taču pēc vairākām dienām [[gestapo]] viņu atkal sagūstīja un sodīja ar nāvi? [[Attēls:Isamu Akasaki 201111.jpg|border|right|50px]] * ... [[Japāna|japāņu]] [[inženieris|inženierim]] un [[fiziķis|fiziķim]] '''[[Isamu Akasaki]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar '''[[Hirosi Amano]]''' un Sudzi Nakamuru [[2014. gads|2014. gadā]] tika piešķirta [[Nobela prēmija fizikā]] "par jauna energoefektīva, videi draudzīga [[gaisma]]s avota — zilo gaismu izstarojošas [[diode]]s ([[Gaismas diode|LED]]) — izgudrošanu"? * ... '''[[Oskara Kalpaka laukums|Oskara Kalpaka laukumā]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] savulaik bijis uzstādīts [[piemineklis]] gan [[Josifs Staļins|Staļinam]], gan [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]]? * ... '''[[Zālamana Salu futbola izlase]]''' lielāko zaudējumu piedzīvojusi 1963. gadā, ar rezultātu 0—18 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? [[Attēls:Timia valley.JPG|border|right|50px]] * ... [[Sahāra|Saharā]], [[Nigēra]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Aira plato]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas 2022 metrus v.j.l. augstais Bagzanes kalns, kas ir Nigēras augstākā virsotne? * ... '''[[ebreju vēsture Krievijā]]''' ir īpaši nozīmīga, jo līdz 19. gadsimta beigām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] bija lielākā [[ebreji|ebreju]] kopiena pasaulē (1880. gadā — 67 % no kopējā ebreju skaita)? * ... '''''[[UBS Group AG]]''''' ir lielākā [[Šveice]]s [[banka]] un lielākais aktīvu pārvaldības uzņēmums pasaulē, tās klientu serviss pazīstams ar slepenību un klientu konfidencialitātes nodrošināšanu — apmēram puse no pasaules miljardieriem ir šīs bankas klienti? [[Attēls:David Yates by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[kinorežisors]], [[kinoproducents|producents]] un [[scenārists]] '''[[Deivids Jeitss]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams kā pēdējo četru "[[Harijs Poters (filmu sērija)|Harijs Poters]]" filmu režisors, kā arī trīs "Fantastiskās būtnes" filmu sērijas filmu režisors? * ... [[Daugava|Daugavā]] starp '''[[Daugavsala|Daugavsalu]]''' un [[Sakas sala|Sakas salu]] atrodas Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā — Baltā krāce, ko veido [[dolomīts|dolomīta]] slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem? * ... '''[[Henrijs Ganters]]''', iespējams, ir pēdējais no visu karojošo pušu karavīriem, kas nogalināts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā: viņš tika nogalināts [[1918. gads|1918. gada]] 11. novembrī pulksten 10:59, vienu minūti pirms [[Kompjeņas pamiers (1918)|Pirmā Kompjeņas pamiera]] stāšanās spēkā? [[Attēls:0 Venise, vaporetto naviguant sur le Grand Canal 2.JPG|border|right|50px]] * ... [[Venēcija]]s [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā]] ūdens autobusu sistēma '''[[Vaporeto]]''' sastāv no 19 regulāriem maršrutiem, kas apkalpo dažādas pieturvietas un kursē starp Venēciju un tuvējām salām, piemēram, Murano, Burano un Lido <small>(attēlā Vaporeto [[Lielais kanāls (Venēcija)|Lielajā kanālā]])</small>? * ... viens no visplašāk lietotajiem '''[[Mēness kalendārs|Mēness kalendāriem]]''' ir [[islāma kalendārs]], to lieto [[musulmaņi]]? * ... '''[[kvantu internets]]''' var darboties, izmantojot [[kvants|kvantu]] kubitus, kas ļauj izveidot neuzlaužamus komunikācijas kanālus starp punktiem, pat ja starp tiem ir starpposms; šī tehnoloģija nodrošina pilnīgu datu aizsardzību un komunikācijas drošību? [[Attēls:SugarBeet.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[cukurbietes]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgs [[cukurs|cukura]] izejvielu avots [[mērenā josla|mērenās joslas]] platuma grādos, kamēr [[tropi|tropu]] apgabalos dominē [[cukurniedres]]? * ... [[2014. gads|2014. gadā]] pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] sākšanas [[Krievija]] tika izslēgta no '''[[G8 valstis|G8 valstu]]''' foruma, un G8 pārtapa par [[G7 valstis|G7 valstu]] sadarbību? * ... rokas [[pulksteņi|pulksteņu]] un aksesuāru ražošanas uzņēmums '''''[[Rolex]]''''' ir dibināts [[1905. gads|1905. gadā]] [[Londona|Londonā]], bet pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] nelabvēlīgo [[muita]]s tarifu dēļ uzņēmumu pārcēla uz [[Šveice|Šveici]], kur tas atrodas joprojām? [[Attēls:Pushpa Kamal Dahal Nov 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[Nepāla]]s premjerministrs '''[[Puspa Kamals Dāhāls]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir valsts vadītājs jau trešo reizi, ir Nepālas komunistiskās partijas (Maoistu centrs) priekšsēdētājs kopš 1994. gada, bet jau 1981. gadā viņš iestājās pagrīdes Nepālas komunistiskajā partijā (Ceturtais kongress)? * ... [[Romas pāvests|pāvests]] '''[[Agapets I]]''' sava pontifikāta laikā devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kur nesekmīgi centās pierunāt [[Austrumromas impērija]]s valdnieku [[Justiniāns I|Justiniānu I]] uzsākt karadarbību pret [[Vestgotu Karaliste|Vestgotu Karalisti]], kura tolaik kontrolēja [[Roma|Romu]]? * ... '''[[2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanas|2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanās]]''' no partijas "[[Vienotība]]" saraksta pašvaldībā tika ievēlēts arī bijušais [[basketbolists]] un [[treneris]] [[Igors Miglinieks]]? [[Attēls:Krustpils pils.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas iela]]''' <small>(attēlā pie [[Krustpils pils]])</small> ir garākā iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' [[Latvija]]s sportists [[Andrejs Rastorgujevs]] izcīnīja sudraba medaļu masu startā, kas ir lielākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē, bet [[Norvēģija]]s pārstāvis [[Juhanness Tīngnēss Bē]] ieguva medaļas visās septiņās disciplīnās, paveikdams to otro gadu pēc kārtas? * ... '''[[Mežtaka]]''' ir daļa no [[Eiropas Savienība]]s 9880 km garās distances pārgājienu maršruta E11, kas sākas [[Ziemeļjūra]]s krastā pie [[Hāga]]s un beidzas [[Tallina|Tallinā]], šķērsojot 6 valstis: [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Vācija|Vāciju]], [[Polija|Poliju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Latvija|Latviju]] un [[Igaunija|Igauniju]]? [[Attēls:Taal Volcano satellite image.gif|border|right|50px]] * ... '''[[Taala ezers]]''' [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Lusonas sala]]s dienviddaļā ir aizpildījis valstī otrā aktīvākā '''[[Taals|Taala vulkāna]]''' [[kaldera|kalderu]], kas radusies pirms 100—500 tūkstošiem gadu gigantiskā [[Vulkāna izvirdums|izvirdumā]], un ezera vidū atrodas Vulkāna sala, kuras vidū savukārt ir vēl viens ezers, kas izveidojies pašā krāterī <small>(satelītattēlā)</small>? * ... '''[[2022. gada Āzijas spēles|2022. gada Āzijas spēlēs]]''', kas notika [[Ķīna]]s pilsētā [[Handžou]] [[2023. gads sportā|2023. gadā]], visvairāk zelta medaļu (201) izcīnīja Ķīnas sportisti, labojot sev piederošo rekordu, ko sasniedza 2010. gada Āzijas spēlēs? * ... [[Romas pāvests|pāvesta]] '''[[Leons VI|Leona VI]]''' pontifikāts bija laika posmā, kas zināms kā ''Saeculum obscurum'' (Tumšais laikmets), kad [[Roma|Romā]] valdīja [[anarhija]]? [[Attēls:Zīlānu iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... padomju okupācijas periodā '''[[Zīlānu iela (Jēkabpils)|Zīlānu ielu]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kārļa Marksa ielu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] ielai atjaunoja tās vēsturisko nosaukumu? * ... '''[[franču paradokss]]''' ir [[epidemioloģija|epidemioloģisks]] novērojums, ka [[Francija]]s iedzīvotājiem ir salīdzinoši zems saslimstības līmenis ar [[Koronārā sirds slimība|koronāro sirds slimību]], lai gan viņu uzturā ir salīdzinoši daudz piesātināto [[tauki|tauku]], kas ir acīmredzamā pretrunā plaši izplatītajam uzskatam, ka augsts šādu tauku patēriņš ir sirds slimību riska faktors? * ... [[Dienvidāfrika]]s pilsēta '''[[Kimberlija]]''' vēsturiski ir bijusi nozīmīga [[dimants|dimantu]] ieguves vieta un tiek uzskatīta par pirmo pilsētu [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]], kurā ieviesa [[elektrotīkls|elektrotīklu]] un iedzīvotājus nodrošināja ar [[elektroenerģija|elektroenerģiju]]? [[Attēls:Vincent Minelli - 1950s.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[Teātris|teātra]] un [[kino]] [[režisors|režisora]] '''[[Vinsente Minelli|Vinsentes Minelli]]''' <small>(attēlā)</small> laulībā ar [[Džūdija Gārlenda|Džūdiju Gārlendu]] piedzima meita [[Laiza Minelli]]; viņu ģimene ir unikāla ar to, ka visi trīs saņēmuši [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[Pirmais Libērijas pilsoņu karš|Pirmajā Libērijas pilsoņu karā]]''', kurš norisinājās no 1989. līdz 1996. gadam, gāja bojā vairāk nekā 200 000 cilvēku? * ... '''[[Ķīnas Superlīga]]''' ir viena no vispopulārākajām profesionālajām [[sports|sporta]] līgām [[Ķīna|Ķīnā]], padarot to arī par vienu no visapmeklētākajām [[futbols|futbola]] līgām pasaulē? [[Attēls:Rebecca Hall (2024) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2008. gadā [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] un [[režisore]] '''[[Rebeka Hola]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno lomu [[Vudijs Allens|Vudija Allena]] filmā "[[Vikija, Kristīna, Barselona]]", par ko nominēta [[Zelta globusa balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā]]"? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] februārī '''[[Ogres Vēstures un mākslas muzejs|Ogres Vēstures un mākslas muzeja]]''' darbinieki publiski iebilda pret [[Ogres novada dome]]s priekšsēdētāja [[Egils Helmanis|Egila Helmaņa]] ieceri rīkot muzejā [[Krievija]]s oligarham [[Pjotrs Avens|Pjotram Avenam]] piederošās [[Porcelāns|porcelāna]] kolekcijas izstādi; pēc tam pašvaldība ierobežoja muzeja darbību? * ... [[pārtika]]s '''[[konservanti]]''' var darboties dažādos veidos, piemēram, kavējot [[mikroorganismi|mikroorganismu]] augšanu, kā arī aizsargājot pret [[Oksidācija|oksidāciju]] un [[Rūgšana|fermentāciju]]? [[Attēls:Fredrick banting.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s medicīnas zinātnieks, [[ārsts]] un pētnieks '''[[Frederiks Bentings]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1923. gads|1923. gadā]] kopā ar Džonu Makleodu ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par [[insulīns|insulīna]] atklāšanu, prēmijas saņemšanas brīdī bija vien 32 gadus vecs, kļūstot par jaunāko šī apbalvojuma saņēmēju? * ... '''[[1569. gads Latvijā|1569. gada]]''' 3. augustā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s pārstāvji deva atsevišķu zvērestu [[Ļubļinas ūnija]]i, un hercogiste kļuva par [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] īpašumu taču [[Lietuva]]s augstmaņi turpināja uzstāt, ka [[Livonija]] pieder tikai [[Lietuvas lielkņaziste]]i, nevēloties varu un ienākumus no jaunajām provincēm dalīt ar [[Polija|Poliju]]? * ... '''[[Otrais Libērijas pilsoņu karš|Otrajā Libērijas pilsoņu karā]]''' plaši izmantoja [[bērni|bērnus]], kurus sūtīja militārajā dienestā kā [[karavīri|karavīrus]] vai munīcijas nesējus, neraugoties uz [[Ženēvas konvencija|Ženēvas konvencijā]] noteiktajiem aizliegumiem? [[Attēls:2023-08-09 Deutschland gegen Kanada (Basketball-Länderspiel) by Sandro Halank–109.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] [[Kanādas basketbola izlase]] izcīnīja bronzas medaļu, bet tās līderis '''[[Šejs Gildžess-Aleksandrs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Simjūda diena]]''' ([[Apustulis|apustuļu]] [[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa]] un [[Apustulis Tadejs|Jūdas Tadeja]] piemiņas diena) bija pēdējā [[Veļu laiks|Veļu laika]] diena, kad rīkoja beidzamo mielastu, pēc kura [[veļi|veļus]] sūtīja atpakaļ? * ... '''[[Valērijs Maligins|Valērija Maligina]]''' vadībā [[Olainfarm|AS "Olainfarm"]] attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]] ar apgrozījumu virs 100 miljoniem [[eiro]] un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm? [[Attēls:Thomas Hunt Morgan.jpg|border|right|50px]] * ... [[1933. gads|1933. gadā]] '''[[Tomass Hants Morgans]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem attiecībā uz [[hromosoma]]s lomu [[iedzimtība|iedzimtībā]]"? * ... [[Kristietība|kristīgajā]] [[Eshatoloģija|eshatoloģijā]] par '''[[Antikrists|Antikristu]]''' sauc cilvēku vai cilvēkus, par kuriem [[Bībele]] ir pravietojusi, ka tie nostāsies pret [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] un aizstās to pirms Kristus [[Otrā atnākšana|otrās atnākšanas]]? * ... [[sports|sporta]] termins '''''[[hat-trick]]''''' pirmo reizi parādījās [[1858. gads|1858. gadā]] saistībā ar [[krikets|kriketu]]? [[Attēls:2014.gada valsts budžeta iesniegšana Saeimā 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsts budžeta portfelis]]''' <small>(attēlā)</small> pirmoreiz uz [[Saeima|Saeimu]] tika aiznests [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]], kad to izdarīja tobrīdējais [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Roberts Zīle]]? * ... '''[[kalcija fosfāts]]''' ir viens no galvenajiem [[kauli|kaulu]] sadegšanas produktiem (kaulu pelni)? * ... 23 gadus ilgais '''[[Pirmais pūniešu karš]]''' kļuva par pašu garāko nepārtraukto [[Senie laiki|antīko laiku]] militāro konfliktu un vērienīgāko jūras [[karš|karu]]? [[Attēls:Aage Bohr.jpg|border|right|50px]] * ... Nobela prēmijas ieguvēja [[Nilss Bors|Nilsa Bora]] dēls '''[[Oge Bors]]''' <small>(attēlā)</small> [[1975. gads|1975. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par sakarības atklāšanu starp kolektīvo kustību un daļiņu kustību [[atoma kodols|atoma kodolā]] un uz šīs sakarības balstītas [[atoma kodols|atoma kodola]] struktūras teorijas attīstīšanu"? * ... pasažieru tvaikoņa '''"[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskij]]"''' nogrimšana [[Daugava|Daugavā]] [[Rīga]]s centrā [[1950. gads Latvijā|1950. gada]] 13. augustā aiznesa 147 cilvēku dzīvības, lai gan notika tikai 5—6 metrus no krastmalas (uz kuģa bija 421 cilvēks, bet tā ietilpība bija vien 150 cilvēkiem)? * ... [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāta]] medaļnieces [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] [[serbi|serbu]] [[vieglatlēte]]s '''[[Angelina Topiča]]s''' māte ir [[Serbija]]s rekordiste [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] Biļana Topiča, bet viņu trenē tēvs Dragutins Topičs, Serbijas rekordists augstlēkšanā un 1990. gada Eiropas čempions? [[Attēls:Robinsons Krūziņš 1824.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daniels Defo|Daniela Defo]] romāna "[[Robinsons Krūzo]]" adaptāciju [[Latviešu valoda|latviski]] '''"[[Robinsons Krūziņš]]"''' ap 1804. gadu pārtulkoja [[Jaunpiebalga]]s [[luterāņu mācītājs]] [[Kristaps Reinholds Girgensons]], bet iespieda pie [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] [[1824. gads Latvijā|1824. gadā]] <small>(attēlā titullapa)</small>? * ... lielākais privātā sektora '''[[defolts]]''' vēsturē bija ''Lehman Brothers'' [[bankrots]] 2008. gadā ar vairāk nekā 600 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtiem aktīviem? * ... '''[[Islāms Vācijā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un lielāko musulmaņu daļu [[Vācija|Vācijā]] veido [[Sunnītu islāms|sunnīti]]? [[Attēls:Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināts [[1970. gads Latvijā|1970. gadā]] kā pirmais [[kolhozs|kolhoza]] [[muzejs]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... 1995. gada [[ASV]] melnā [[kinokomēdija]] '''"[[Četras istabas (filma)|Četras istabas]]"''', kurai bija četri [[Režisors|režisori]], tika slavēta par [[Roberts Rodrigess|Rodrigesa]] un [[Kventins Tarantīno|Tarantīno]] segmentiem, bet kritizēti tika Andersas un Rokvela segmenti; savukārt [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] saņēma [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvu]] kā sliktākā otrā plāna aktrise? * ... partiju '''"[[Apvienība Iedzīvotāji]]"''' izveidoja [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novadā]], kad starp tās līderiem bija arī mūziķis un radio dīdžejs Kaspars Upacieris (Ufo), bet 2014. gadā, iestājoties šajā organizācijā, politikā sāka darboties [[aktieris]] [[Artuss Kaimiņš]]? [[Attēls:An excellent view of the Lunar Module (LM) “Orion” and Lunar Roving Vehicle (LRV).jpg|border|right|50px]] * ... [[NASA]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pilotējamajā lidojumā ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas '''''[[Apollo 16]]''''' lidojuma komandieris [[Džons Jangs]] un mēness moduļa pilots Čārlzs Djūks uz Mēness pavadīja 2 dienas un 23 stundas <small>(attēlā ''Apollo 16'' mēness modulis, mobilis, un Čārlzs Djūks)</small>? * ... lai arī '''[[emocijzīme|emocijzīmju]]''' nosaukums ‘emodži’ tiek saistīts ar [[emocijas|emocijām]], vārda izcelsme ir meklējama [[japāņu valoda|japāņu valodā]], kur ''e-'' nozīmē ‘attēls’, bet ''moji'' — ‘tēls’? * ... pēc dažiem aprēķiniem '''[[latgalieši]]''' veido no 11 līdz 22% no kopējā [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]] skaita? [[Attēls:Bezbozhnik newsparer 18-1923.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izdotās [[Ateisms|ateistiska]] satura [[avīze]]s '''''"[[Bezbožņik (avīze)|Bezbožņik]]"''''' <small>(attēlā)</small> tirāža sasniedza 500 000 eksemplāru? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Polija]]s okupācijas laikā [[Trešais reihs|nacistu]] izveidotajā '''[[Varšavas geto]]''' tika izolēti 450 000 [[Ebreji|ebreju]], kuri masveidā nomira [[Bads|bada]] un slimību dēļ un tika deportēti uz [[nāves nometne|nāves nometnēm]]? * ... [[Kristietība|Kristīgajās]] valstīs un kultūrās '''[[kremācija]]''' vēsturiski ir bijusi neatbalstīta un uzskatīta par [[Dievs|Dieva]] tēla apgānīšanu, bet 1963. gadā arī [[Vatikāns]] atļāva [[Katoļticība|katoļticīgo]] kremāciju, kas pirms tam tika uzskatīta par tikai pieņemamu (galvenokārt, sanitāru, sociālu vai ekonomisku apsvērumu dēļ), bet ne atbalstāmu izvēli? [[Attēls:Doma baznīcas gailis.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Rīgas torņu gaiļi|Rīgas torņa gaili]]''' uz [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] torņa nomainīja restaurācijas darbu laikā [[1980. gads Latvijā|1980. gadā]], bet iepriekšējais gailis ir redzams Doma baznīcas krustejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[1924. gads|1924. gadā]] [[Nīderlande]]s [[fiziologs]], [[ārsts]] un [[izgudrotājs]] '''[[Vilems Einthovens]]''' ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par [[elektrokardiogramma]]s mehānisma atklāšanu"? * ... '''[[2024. gads kino|2024. gada kino industrijas]]''' ienesīgākās filmas bija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' izplatītās "[[Prāta spēles 2]]", "[[Dedpūls & Vilknadzis]]" un "[[Vaiana 2]]", kuru ieņēmumi pārsniedza 1 miljardu [[ASV dolāri|ASV dolāru]]? [[Attēls:Capitoline she-wolf Musei Capitolini MC1181.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romuls un Rems]]''' un viņus kā zīdaiņus barojusī [[vilks (mitoloģija)|vilku]] māte <small>(attēlā)</small> ir [[Roma]]s un romiešu simbols vismaz no [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimta p.m.ē.]]? * ... '''[[Daugavpils Zinātņu vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 3. vidusskola|Daugavpils 3. vidusskolu]], [[Daugavpils 9. vidusskola|Daugavpils 9. vidusskolu]] un Daugavpils pilsētas 1. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2023. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''', kas norisinājās [[Japāna]]s pilsētā [[Saitama|Saitamā]], trīs no četrām zelta medaļām izcīnīja mājinieki japāņu [[daiļslidotāji]]? [[Attēls:Charles Curtis-portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV viceprezidents|ASV 31. viceprezidents]] [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Herberts Hūvers|Herberta Hūvera]] vadībā '''[[Čārlzs Kērtiss]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiānis]] un pirmā persona ar neeiropiešu senčiem, kas sasniedza kādu no augstākajiem amatiem [[ASV federālā valdība|ASV federālajā izpildvarā]]? * ... [[ASV]] dzimušais [[Puertoriko basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aizeja Pinjero]]''' savas karjeras laikā divreiz ir spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Rīgas VEF]], ar kuru kļuvis par Latvijas čempionu 2021. gadā? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma]] '''"[[Vīrs, vārdā Oto]]"''', kurā galveno lomu atveido [[Toms Henkss]], ir 2015. gada [[Zviedrija]]s filmas "[[Vīrs, vārdā Ūve (filma)|Vīrs, vārdā Ūve]]" rīmeiks? [[Attēls:Queen Latifah 2018.jpg|border|right|50px]] * ... 2006. gadā '''[[Kvīna Latifa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Hiphops|hiphopa]] mākslinieci, kas saņēmusi zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]? * ... '''[[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 10. vidusskola|Daugavpils 10. vidusskolu]], [[Daugavpils 12. vidusskola|Daugavpils 12. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 10. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 13. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[Virdžīnu salas]]''' politiski dalās trīs daļās — Spāņu Virdžīnās (pieder [[Puertoriko]]), [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnās]] un [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnās]]? [[Attēls:Grande Mosquée sousah.jpg|border|right|50px]] * ... 1988. gadā senās [[Tunisija]]s pilsētas '''[[Sūsa (Tunisija)|Sūsas]]''' '''[[Sūsas medīna|medīna]]''' tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā <small>(attēlā Lielā mošeja Sūsā)</small>? * ... '''[[cūkgaļa]]''' ir pārtikas [[tabu]] [[jūdaisms|jūdaisma]] sekotājiem, [[musulmaņi]]em un dažām [[kristietība|kristīgajām]] konfesijām, tostarp [[Septītās dienas adventisti|adventistiem]]? * ... '''[[reimatoloģija]]''' aptver vairāk nekā 100 dažādu sarežģītu [[slimība|slimību]], ko kopīgi dēvē par reimatiskām slimībām, kas ietver daudzas [[Artrīts|artrīta]] formas, kā arī [[Sistēmiskā sarkanā vilkēde|vilkēdi]] un [[Šēgrena sindroms|Šēgrena sindromu]]? [[Attēls:Mayon Volcano as of March 2020.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majons]]''' <small>(attēlā)</small> ir aktīvākais [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāns]], pēdējo 500 gadu laikā izvirdis vairāk kā 52 reizes? * ... lai gan '''"[[sausā spēle]]"''' ir iespējama lielākajā daļā [[komandu sporta veidi|komandu sporta veidu]], dažos sporta veidos, piemēram, [[basketbols|basketbolā]], šāda iespējamība ir ļoti maza? * ... '''[[Daugavpils Iespēju vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 13. vidusskola|Daugavpils 13. vidusskolu]], [[Daugavpils 15. vidusskola|Daugavpils 15. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 28. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 30. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Chondrus crispus - Köhler–s Medizinal-Pflanzen-034.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[sārtaļģes]]''' <small>(attēlā)</small> aug dziļāk nekā citas [[aļģes]], jo spēj izmantot [[gaisma]]s starus, kas iespiežas dziļos ūdens slāņos? * ... no 2023. gada līdz karjeras beigām 2024. gada rudenī [[Slovākijas Ekstralīga]]s komandā '''[[Mihalovces "Dukla"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] [[Kaspars Daugaviņš]]? * ... [[Koscjuško sacelšanās]] laikā '''[[1794. gads Latvijā|1794. gada]]''' 25. jūnijā Antona Voitkeviča un [[Mirbahi|Heinriha Mirbaha]] vadītās karaspēka vienības ieņēma [[Liepāja|Liepāju]] un [[Aizpute|Aizputi]], dienu vēlāk Liepājas tirgus laukumā nolasot "Sacelšanās aktu" un "Kurzemes hercogistes sacelšanās aktu"? [[Attēls:Mount Merapi Not Just a Legend and Mythology.jpg|border|right|50px]] * ... [[Java (sala)|Javas salā]] esošais '''[[Merapi]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par visaktīvāko [[Indonēzija]]s [[vulkāns|vulkānu]]? * ... lai maldinātu ienaidnieku, pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[sabiedroto iebrukums Sicīlijā|sabiedroto iebrukuma Sicīlijā]]''' tika veikta [[dezinformācija]]s operācija "Maltā gaļa" — kad netālu no [[Spānija]]s krastiem tika jūrā izmests līķis angļu virsnieka formastērpā, kuram bija dokumenti, saskaņā ar ko sabiedrotie veiks desantu [[Grieķija|Grieķijā]], nevis [[Sicīlija|Sicīlijā]]? * ... [[Latvijas PSR]] laikā '''[[Ilūkstes luterāņu baznīca]]''' ticīgajiem tika atņemta, un šeit darbojās klubs, [[kinoteātris]], bet vēlāk — bērnu sporta skola; pēc neatkarības atjaunošanas ēka tika atdota ticīgajiem, un 1993. gadā šeit atkal notika [[dievkalpojums]]? [[Attēls:2023-02-15 IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 1DX 6024 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024. gada Pasaules kausā biatlonā]]''' piekto reizi par Pasaules kausa ieguvēju kļuva [[norvēģi|norvēģu]] [[biatlonists]] [[Juhanness Tīngnēss Bē]], bet sievietēm pirmo reizi kausu izcīnīja [[itāliete]] [[Liza Vitoci]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimusī [[poļi|poļu]] izcelsmes [[farmaceite]] un sabiedriska darbiniece '''[[Staņislava Dovgjallo]]''' bija pirmā farmaceite — sieviete [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Ķekavas apvedceļš]]''', kuru atklāja [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] 13. oktobrī, ir pirmais un vienīgais [[autoceļi Latvijā|autoceļš Latvijā]], uz kura uzstādīta [[ceļazīme]] "Ātrgaitas ceļš"? [[Attēls:Isaac Herzog, July 2021 (D1233-049).JPG|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s prezidentam '''[[Ichaks Hercogs|Ichakam Hercogam]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]s saknes, jo viņa vecmāmiņa Sāra Gilmane ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]] 1896. gadā? * ... [[cilvēks]] pieder pie [[dzīvnieki]]em ar samērā vāji attīstītu '''[[oža|ožu]]''', tādēļ cilvēkiem sajūtamās [[smarža]]s ir maz diferencētas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba "[[Rīgas Zeļļi]]" galvenais treneris '''[[Juris Umbraško]]''' ir spēlējis vienā no tolaik vadošajiem Eiropas klubiem, [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] spēlējošajā [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]? [[Attēls:Balaeniceps rex.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk pēc morfoloģiskajām pazīmēm '''[[tupeļknābis]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[stārķveidīgie|stārķveidīgo]] kārtas putns, bet mūsdienās iekļauts [[pelikānveidīgie|pelikānveidīgo]] putnu [[kārta|kārtā]]? * ... [[somālieši|somāliešu]] apdzīvotā '''[[Ogadena]]''' [[Etiopija]]s austrumos 20. gadsimta 70. gados bija strīdus teritorija starp Etiopiju un [[Somālija|Somāliju]]? * ... '''[[kosmopolītisms]]''' radās jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]: domas par pasaules pilsonību izteica [[Sokrats]], bet [[Diogens]] bija pirmais, kurš sevi pasludināja par "kosmopolītu"? [[Attēls:Illustration Capparis spinosa0.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kaperkrūms|kaperkrūma]]''' <small>(attēlā)</small> ziedpumpurus vai nenobriedušos [[augļi|augļus]] sauc par kaperām (kaperiem) un izmanto kā [[garšaugs|garšaugu]]? * ... [[1987. gads|1987. gada]] 20. decembrī '''[[Tablasas šaurums|Tablasas šaurumā]]''' [[Filipīnas|Filipīnās]] notika [[nafta]]s [[tankkuģis|tankkuģa]] ''Vector'' sadursme ar pasažieru [[prāmis|prāmi]] ''Doña Paz'', kā rezultātā gāja bojā 4386 cilvēki — miera laikos lielākā kuģu katastrofa ar visvairāk upuriem? * ... '''[[bakalaurs (grāds)|bakalaura studiju]]''' ilgums dažādās valstīs un dažādās studiju programmās svārstās no 3 līdz 6 [[gadi]]em? [[Attēls:K2 8611.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Centrālā Karakoruma nacionālais parks]]''' <small>(attēlā [[K2]] jeb Čogori)</small> ir visaugstāk virs jūras līmeņa ierīkotais [[nacionālais parks]] pasaulē un pēc teritorijas lielākais [[Pakistāna|Pakistānā]]? * ... astronomiskā '''[[rītausma]]''' sākas ar brīdi, kad [[Saule]]s disks sasniedz 18° lielu leņķi zem novērotāja [[horizonts|horizonta]], šajā laikā [[debesis]] kļūst gaišas, jo [[Saules gaisma]] tajās izkliedējas, vēl pirms Saule uzlec? * ... '''[[Argentīnas regbija izlase]]''' ir piedalījusies visos [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbijā]] finālturnīros, bet tās lielākais sasniegums ir trešā vieta [[2007. gada Pasaules kauss regbijā|2007. gadā]]? [[Attēls:Sibuyan Island.JPG|border|right|50px]] * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] salu '''[[Sibujana|Sibujanu]]''' <small>(attēlā)</small> reizēm dēvē par [[Āzija]]s [[Galapagu salas|Galapagu salām]] — sala bijusi izolēta no pārējās pasaules kopš tās rašanās brīža, bet apmēram trešdaļu salas klāj [[mūžamežs]], kurā atrodamas daudzas [[endēmas sugas|endēmas]] augu un dzīvnieku sugas? * ... '''[[Helmandas vilajets]]''' [[Afganistāna]]s dienvidrietumos ir viens no pasaulē lielākajiem [[opijs|opija]] iegūšanas reģioniem? * ... '''[[Vanuatu futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir izcīnījusi 2003. gadā, pārspējot [[Kiribati]] ar 18—0? [[Attēls:Flag of Vietnam.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Vjetnamas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek lietots kopš {{dat|1940|11|23|Ģ|bez}} kā [[Ziemeļvjetnama]]s karogs, bet no 1976. gada tas ir visas Vjetnamas simbols? * ... '''[[Nāciju kausa izcīņa motokrosā|Nāciju kausa izcīņā motokrosā]]''' [[Latvija]]s komandas labākais sasniegums ir 8. vieta 2019. gadā? * ... [[Džuzepe Verdi|Džuzepes Verdi]] piecu cēlienu [[opera]]s '''"[[Dons Karloss]]"''' [[librets|libreta]] pamatā ir [[Frīdrihs Šillers|Šillera]] drāmas "Dons Karloss, Spānijas infants" motīvi? [[Attēls:Verbinski gore.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Gors Verbinskis|Gora Verbinska]]''' <small>(attēlā)</small> pirmā režisētā filma bija melnā komēdija "Peles medības", bet lielāko atpazīstamību viņš guvis, režisējot pirmās trīs "[[Karību jūras pirāti (filmu sērija)|Karību jūras pirātu]]" filmas, un panākumus guva arī viņa [[animācijas filma]] "[[Rango]]"? * ... no 2023. gada septembra līdz 2024. gada beigām '''[[Boloņas "Virtus"]]''' galvenā [[treneris|trenera]] amatā strādāja [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris [[Luka Banki]], un šajā laikā kluba sastāvā bija arī latviešu spēlētāji [[Andrejs Gražulis]] un [[Rihards Lomažs]]? * ... '''[[Gunārs Upenieks]]''' ir [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] domes priekšsēdētājs kopš 2009. gada, bet iepriekš šo amatu ieņēmis arī 2005. un 2006. gadā? [[Attēls:Retrato Oficial Presidente Boric Font.jpg|border|right|50px]] * ... [[Čīles prezidents]] '''[[Gabrjels Boričs]]''' <small>(attēlā)</small> lielu popularitāti ieguva studiju gados, kad mācījās Čīles Universitātē un bija studentu nemieru līderis no 2011. līdz 2013. gadam? * ... [[Latvija]] konkursā '''''[[Miss Universe]]''''' ir bijusi pārstāvēta trīs reizes: 2005. gadā piedalījās Ieva Kokoreviča, 2006. gadā — Sanita Kubliņa, bet 2023. gadā — Kate Aleksejeva? * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] '''[[Lūkass Veishaidingers]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[diska mešana|diska mešanā]], kas bija pirmā medaļa olimpiskajās spēlēs, ko ieguvis kāds no [[Austrija]]s vīriešu [[vieglatlēti]]em? [[Attēls:Beach North Mindoro Philippines.jpg|border|right|50px]] * ... [[spāņi|spāņu]] kolonizatori sākotnēji [[Filipīnas|Filipīnu]] '''[[Mindoro|Mindoro salu]]''' <small>(attēlā)</small> dēvējuši par ''Mina de Oro'' — ‘[[zelts|zelta]] raktuve’, no kā cēlies tās tagadējais nosaukums? * ... '''[[jakobīņu terors]]''' pēc [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] dibināšanas sākās [[1792. gads|1792.]] vai [[1793. gads|1793. gadā]], un šajā laikā [[Jakobīņi|jakobīņu]] līderi, kuriem bija plašas pilnvaras, izmantoja tās, lai īstenotu masu [[nāvessods|nāvessodus]] un [[politiskās represijas]]; kopā tika nogalināti vismaz 35 000—45 000 cilvēku? * ... pēc iedzīvotāju skaita [[Filipīnas|Filipīnu]] ceturtajā lielākajā salā '''[[Panaja|Panajā]]''' ir vērojama valstī lielākā etniskā un lingvistiskā daudzveidība? [[Attēls:Култук серпантин1.JPG|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Federācija]]s federālo autoceļu '''[[Autoceļš R258 (Krievija)|R258 "Baikāls"]]''' <small>(attēlā Kultukā pie [[Baikāls|Baikāla]] krasta)</small> uzbūvēja no 1970. līdz 1981. gadam kā militāri stratēģisku objektu gar [[PSRS]] robežu? * ... pirms '''[[dekolonizācija]]s''' [[Āfrika|Āfrikā]] dzīvoja 10 miljoni '''[[eiropiešu izcelsmes afrikāņi|eiropiešu izcelsmes afrikāņu]]''', kas bija sastopami visās kontinenta daļās; [[kolonija|kolonijām]] iegūstot neatkarību, daudzi no viņiem izceļoja, tomēr dažās (galvenokārt Āfrikas dienvidu) valstīs baltādainie afrikāņi joprojām ir viena no dominējošajām [[mazākumgrupa|mazākumgrupām]]? * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[hokejs|hokeja]] klubi '''[[Viļņas "Hockey Punks"]]''', [[Elektrēnu "Energija"]] un '''[[Kauņas "City"]]''' pievienojās [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionātam]]? [[Attēls:President Sakellaropoulou.jpg|border|right|50px]] * ... Katerina Sakellaropulu <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete '''[[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidenta]]''' amatā? * ... neskatoties uz zvaigžņoto [[aktieri|aktieru]] sastāvu un [[Kases ieņēmumi|kases ieņēmumu]] panākumiem, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''''[[The Conqueror]]''''' saņēma ārkārtīgi sliktas kritiķu atsauksmes un mūsdienās tiek dēvēta gan par vienu no sliktākajām 1950. gadu filmām, gan par vienu no sliktākajām filmām vēsturē? * ... [[Aiova|Aiovas štata]] pilsētā '''[[Voterlū]]''' ir bāzējusies basketbola komanda [[Voterlū "Hawks"]], kas bija viena no [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] dibinātājām, tādējādi tā ir viena no mazākajām [[ASV]] pilsētām, kurā ir bāzējies kādas ASV četru lielāko sporta līgu klubs? [[Attēls:Yaime Perez.jpg|border|right|50px]] * ... [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionāta vieglatlētikā]] zelta godalgas ieguvēja [[diska mešana|diska mešanā]] [[kubieši|kubiete]] '''[[Jaime Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> 2022. gadā, atgriežoties no [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], pārbēga uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]? * ... '''[[ASV ķīnieši|ASV ķīniešu]]''' kopiena ir lielākā [[ķīnieši|ķīniešu]] kopiena ārpus [[Āzija]]s un trešā lielākā [[ķīniešu diaspora|ķīniešu diasporā]] pasaulē? * ... '''[[Kārlis Krauze|Kārli Krauzi]]''', kurš 1923.—1925. gadā izgatavoja pirmos 39 [[Latvijas pilsētas|Latvijas pilsētu]] un miestu [[ģerboņi|ģerboņus]], [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] arestēja un deportēja uz [[PSRS]], un 1942. gada 28. aprīlī viņš tika noslepkavots [[Soļiļecka]]s cietumā [[Čkalova]]s apgabalā? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1995-027-32A, Lothar Rendulic.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[horvāti|horvātu]] izcelsmes [[Trešais reihs|Trešā reiha]] virsnieks '''[[Lotārs Renduličs]]''' <small>(attēlā)</small> tika tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] [[1948. gads|1948. gadā]], un viņu notiesāja par gūstekņu nogalināšanu [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] un vardarbību pret civiliedzīvotājiem ar 20 gadu ieslodzījumu? * ... '''[[18. gadsimts p.m.ē.|18. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salā]] izmira pēdējā [[mamuti|mamutu]] suga, bet [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] valdīja 13. un 14. dinastijas [[faraons|faraoni]]? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām un [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[ASV]] kļuva par vienīgo pasaules '''[[lielvara|lielvaru]]''', bet kopš 2010. gadu beigām [[Ķīna]] tiek dēvēta par topošo vai pat jau izveidojušos lielvaru? [[Attēls:Marie Christine Chilver Retrato.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] slepenā aģente [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] '''[[Marija Kristīne Čilvere]]''' <small>(attēlā)</small> pēc karjeras beigām cita starpā pievērsās dzīvnieku aizsardzībai [[Latvija|Latvijā]]: 2001. gadā ar viņas atbalstu izveidoja [[dzīvnieku patversme|dzīvnieku patversmi]] "Dzīvnieku Draugs"? * ... lielākās '''[[latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]]''' [[nācija]]s ir [[brazīlieši]], [[meksikāņi]], [[kolumbieši]] un [[argentīnieši]], bet ievērojams skaits latīņamerikāņu dzīvo arī [[ASV]], kur tie veido vairāk nekā 15 % no valsts iedzīvotājiem? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[rodeo]]''' kā atklāts sporta pasākums pirmo reizi notika [[Teksasa]]s pilsētā Pekosā [[1883. gads|1883. gadā]]? [[Attēls:ASJohnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[ģenerālis]] '''[[Alberts Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small> bija visaugstākā ranga [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu kara]] upuris abās karojošajās pusēs, un viņa nāve bija smags trieciens [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s morālei? * ... [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukuma laikā [[1945. gads|1945. gada]] janvārī [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] '''[[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas koncentrācijas nometni]]''' mūsdienu [[Polija]]s ziemeļos lika evakuēt un aptuveni {{sk|11600}} ieslodzītajiem doties gājienā uz [[Lemborka|Lauenburgas]] koncentrācijas nometni (tā dēvētais "Nāves maršs")? * ... '''[[Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola]]''' ir izveidota 2022. gadā, apvienojot [[Daugavpils 16. vidusskola|16. vidusskolu]], [[Daugavpils 17. vidusskola|17. vidusskolu]], 7. pirmsskolas izglītības iestādi, 5. pirmsskolas izglītības iestādi un 3. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Aizkraukles novada ģerbonis|Aizkraukles novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> redzamās trīs [[Ozols|ozola]] lapas simbolizē [[Pļaviņu HES]] turbīnas, kuras griež [[Daugava]]s ūdens? * ... '''[[2004. gads kosmonautikā|2004. gada]]''' janvārī [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Stardust]]'' pietuvojās [[Vilda 2 komēta]]i, ievācot putekļu paraugus no [[komēta]]s astes? * ... [[Krievijas Federācija]]s [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] netālu no [[Kazahstāna]]s robežas esošā '''[[Soļiļecka]]''' ir sens [[sāls]] ieguves centrs? [[Attēls:El dos de mayo de 1808 en Madrid.jpg|border|right|50px]] * ... [[1808. gads|1808. gada]] 2. maija '''[[Madrides sacelšanās]]''' pret [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka okupāciju bija ievirze ilgstošajam '''[[Pireneju karš|Pireneju karam]]''' <small>(attēlā sacelšanās [[Madride|Madridē]] [[Fransisko Goja]]s gleznā)</small>? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] salas '''[[Negrosa]]s''' iedzīvotāji sacēlās pret [[Spānija]]s koloniālo administrāciju un pasludināja neatkarīgu Negrosas Republiku, kas pastāvēja līdz [[1901. gads|1901. gadam]]? * ... '''[[Falanga (militārais formējums)|falanga]]''' bija svarīgs [[Senā Grieķija|seno grieķu]] armijas taktiskais formējums, ko izmantoja vairākās vēsturiskās kaujās; slavenākais falangas pielietojums bija [[Maratonas kauja|Maratonas kaujā]] 490. gadā p. m. ē., kad atēnieši izmantoja šo taktiku pret [[Senā Persija|persiešu]] spēkiem? [[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādažu novada ģerbonis|Ādažu novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> sudraba laukā attēlota zila smaile, uz tās zelta Dortmaņa lobēlija ar diviem sudraba ziediem ševrona veidā un vienu tādu pašu ziedpumpuru, kas iekļauta gan kā ģimenes simbols, gan arī tāpēc, ka [[Ādažu novads]] ir viena no retajām vietām [[Latvija|Latvijā]], kur šis augs aug? * ... pēc runātāju skaita pārsvarā [[Indija]]s austrumos lietotā '''[[santalu valoda]]''' ir trešā lielākā [[austroaziātu valodas|austroaziātu valoda]] aiz [[vjetnamiešu valoda|vjetnamiešu]] un [[khmeru valoda]]s? * ... '''[[16. gadsimts p.m.ē.|16. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] izveidojās [[Mikēnu civilizācija]]? [[Attēls:Mount Canlaon.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Kanlaons]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no aktīvākajiem [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāni]]em; kopš 1819. gada izvirdis 30 reizes, un pēdējais izvirdums bija 2017. gadā? * ... kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] beigām '''[[amerikāņu angļu valoda]]''' ir kļuvusi par pasaulē ietekmīgāko [[angļu valoda]]s paveidu? * ... [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] '''[[Glenda Džeksone]]''' kā politiķe pārstāvēja [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partiju]] un 23 gadus, no 1992. līdz 2015. gadam, bija [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] locekle? [[Attēls:Dartagnan-musketeers.jpg|border|right|50px]] * ... [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] un Ogista Makē piedzīvojumu [[romāns|romāna]] '''"[[Trīs musketieri]]"''' darbība norisinās 17. gadsimta sākumā, no 1625. līdz 1628. gadam <small>(attēlā D'Artaņjans un trīs musketieri 19. gadsimta beigu ilustrācijā)</small>? * ... '''[[Sarkanā kalniņa tirgus]]''' jeb ''Krasnaja gorka'' 19. gadsimta [[Rīga|Rīgā]] iezīmēja robežu, kur beidzās priekšpilsēta un vairs nedarbojās pilsētas likumi; [[zemnieki]]em šī vieta bija izdevīga [[tirgošanās]] nolūkiem, jo te vairs nevajadzēja maksāt nodevas pilsētai? * ... '''[[Peles (ciems)|Peles]]''' atrodas 11 km attālumā no novada un pagasta centra [[Mārupe]]s un 19 km no [[Rīga]]s? [[Attēls:Letesenbet Gidey Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Letesenbeta Gideja]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[10 000 metri|10 000 metros]] un [[Pusmaratons|pusmaratonā]], bet bijusi pasaules rekordiste arī [[5000 metri|5000 metru]] distancē? * ... jau vismaz kopš 17. gadsimta vidus tagadējo [[Rīga]]s [[pareizticīgie|pareizticīgo]] '''[[Ivana kapi (Rīga)|Ivana kapu]]''' atrašanās vietā bijuši [[katoļi|katoļu]] apbedījumi; vēlāk teritorijai pievienota vieta [[vecticībnieki|vecticībnieku]] un pareizticīgo kapu iekārtošanai, bet aiz kapsētas žoga tika apglabāti bezpajumtnieki, nabagi, noslīkušie un vardarbīgā nāvē mirušie? * ... [[2018. gads kino|2018. gada]] [[Beļģija]]s, [[Francija]]s un [[Luksemburga]]s kopražojuma [[drāmas filma]]s '''"[[Kurska (filma)|Kurska]]"''' scenārijs ir balstīts uz Roberta Mūra 2002. gadā izdoto grāmatu "Laiks mirt", kas vēsta par [[Krievija]]s [[zemūdene]]s ''Kursk'' traģēdiju [[2000. gads|2000. gadā]] [[Barenca jūra|Barenca jūrā]]? [[Attēls:Joseph Johnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s (dienvidu štatu) [[ģenerālis]] [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu karā]] '''[[Džozefs Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small>, pēc kara, piedaloties sava pretinieka ziemeļu štatu ģenerāļa [[Viljams Šērmens|Viljama Šērmena]] bērēs un izrādot viņam cieņu, staigāja kailu galvu aukstā un lietainā laikā, kā rezultātā saslima ar [[pneimonija|pneimoniju]] un nomira dažas nedēļas vēlāk? * ... '''''[[EC KAC]]''''' (pilnā nosaukumā ''Eishockey-Club des Klagenfurter Athletiksport-Clubs'') ir titulētākā [[Austrija]]s [[hokejs|hokeja]] komanda, par valsts čempioni kļūstot 32 reizes? * ... mūsdienās [[akronīms|akronīmu]] '''[[STEM]]''' plaši izmanto, lai veicinātu uz [[ražošana]]s modernizāciju vērstas studiju programmas un [[pētniecība]]s jomas? [[Attēls:Vuelta a España 2023 Contrarreloj Valladolid-117.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[riteņbraucējs]] '''[[Seps Kuss]]''' <small>(attēlā ''Vuelta a España'' līdera krekliņā)</small> uzvarēja 2023. gada velobraucienā ''[[Vuelta a España]]'', kļūstot par otro amerikāņu uzvarētāju pēc [[Kriss Horners|Krisa Hornera]], kurš to paveica [[2013. gada Vuelta a España|2013. gadā]]? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Vācija]]s [[Kara filma|pretkara filma]] '''"[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]"''' bija nominēta deviņām Kinoakadēmijas balvām, arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", no kurām ieguva četras, tostarp "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]"? * ... 1961. gadā [[Filipīnas|Filipīnu]] pilsētai Oponai tika piešķirts neatkarīgās pilsētas statuss un tā tika pārdēvēta tagadējā vārdā par '''[[Lapulapu]]''' par godu iezemiešu vadonim, kurš [[1521. gads|1521. gadā]] vadīja vietējo karavīru uzbrukumu [[portugāļi]]em Maktanas kaujā, kurā tika nogalināts arī ekspedīcijas vadītājs [[Fernāns Magelāns]]? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas "[[Progresīvie]]" '''[[Ervins Labanovskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[žurnālists|žurnālista]] un politiķa [[Rišards Labanovskis|Rišarda Labanovska]] dēls? * ... no 2000. līdz 2003. gadam [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubā '''''[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]''''' spēlēja [[Latvija]]s futbolists [[Vitālijs Astafjevs]]? * ... 1977. gadā izveidotais [[dabas liegums]] '''[[Gaviezes āmuļi]]''' ir veidots [[baltais āmulis|baltā āmuļa]] aizsardzībai? [[Attēls:2005-10-26 Brandenburger-Tor.JPG|border|right|50px]] * ... no [[1945. gads|1945. gada]] līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i [[1990. gads|1990. gadā]] [[Berlīne]]s '''[[Parīzes laukums (Berlīne)|Parīzes laukums]]''' <small>(attēlā)</small> atradās tiešā robežas tuvumā, kas atdalīja [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]] no [[Austrumberlīne]]s, un pēc [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzcelšanas [[1961. gads|1961. gadā]] tas bija slēgts satiksmei un gājējiem? * ... pēc Bernardo Provencāno nāves 2016. gadā un Salvatores Rīno nāves 2017. gadā jaunais [[mafija]]s grupējuma ''Cosa Nostra'' vadītājs '''[[Mateo Mesīna-Denāro]]''' tika uzskatīts par neapšaubāmu visu "mafijas bosu bosu"? * ... lielākā daļa [[pasaules valstis|pasaules valstu]] valdību veicina '''[[studentu apmaiņas programma]]s''' kā [[publiskā diplomātija|publiskās diplomātijas]] veidu? [[Attēls:Microcosm of London Plate 018 - Royal Cock Pit (colour).jpg|border|right|50px]] * ... līdz pat 19. gadsimtam '''[[gaiļu cīņas]]''' bija iecienīta [[Anglijas karaļnams|Anglijas karaļnama]] un muižnieku izklaide, līdz tās aizliedza [[1849. gads|1849. gadā]] <small>(attēlā gaiļu cīņas [[Londona|Londonā]] 1808. gadā)</small>? * ... [[Ziemeļīrijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Maikls O'Nīls]]''' pats Ziemeļīrijas izlasi pārstāvējis no 1988. līdz 1996. gadam, 31 mačā gūstot 4 vārtus? * ... '''[[1583. gads Latvijā|1583. gada]]''' 18. martā [[Piltene|Piltenē]] mira bijušais karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]], un sākās [[Piltenes mantojuma karš]]? [[Attēls:Nikolaj G. Černyševskij 1888.jpg|border|right|50px]] * ... [[1864. gads|1864. gadā]] tiesa piesprieda [[krievi|krievu]] literatūrkritiķim, [[Publicistika|publicistam]], [[rakstnieks|rakstniekam]] un [[filozofs|filozofam]] '''[[Nikolajs Černiševskis|Nikolajam Černiševskim]]''' <small>(attēlā)</small> 14 gadu katorgas darbu ar sekojošu mūža nometinājumu [[Sibīrija|Sibīrijā]]; kopumā ieslodzījumā, katorgā un nometinājumā viņš bija vairāk nekā 20 gadus? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieces [[Mārgarita Mičela|Mārgaritas Mičelas]] [[romāns]] '''"[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]"''' tika publicēts [[1936. gads|1936. gada]] 30. jūnijā un kļuva par vienu no slavenākajiem bestselleriem amerikāņu [[literatūra|literatūrā]]; līdz gada beigām tika pārdots vairāk nekā viens miljons eksemplāru? * ... 2016. gadā, kad '''[[Viktors Pučka]]''' bija [[Daugavpils dome]]s deputāts, [[Valsts valodas centrs]] viņu sodīja ar naudas sodu par [[valsts valoda]]s nelietošanu amatam atbilstošajā līmenī; kļuvis par [[14. Saeima]]s deputātu viņš neieradās uz valodas prasmes pārbaudēm, tādēļ [[2024. gads|2024. gada]] 14. augustā viņam piemēroja administratīvo sodu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu? [[Attēls:Valtaiķu luterāņu baznīcas vitrāžas 9.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valtaiķu luterāņu baznīca|Valtaiķu luterāņu baznīcu]]''' grezno 15 [[Kazdangas muiža|Kazdangas muižnieka]] [[Manteifeļi|Kārļa Vilhelma Manteifeļa]] finansētās [[vitrāža]]s <small>(attēlā)</small>; uzskata, ka to metu autors ir [[Vilhelms Purvītis]]? * ... '''[[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezonā]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] uzvarēja līgā trešo reizi pēc kārtas un izcīnīja 12. Francijas čempiontitulu kluba vēsturē? * ... '''[[1584. gads Latvijā|1584. gadā]]''' sākās [[Kalendāra nemieri Rīgā]] — pilsētnieku sacelšanās pret [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas rāti]] un karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] varu, kurš bija izdevis rīkojumu pāriet uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]? [[Attēls:Flag of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]] '''[[Palestīnas karogs|Palestīnas karogu]]''' <small>(attēlā)</small> apstiprināja [[1964. gads|1964. gada]] 28. maijā? * ... izcīnot zelta medaļu {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] [[Ķīna]]s sportiste '''[[Liu Šijina]]''' kļuva par pirmo [[Āzija]]s [[vieglatlēte|vieglatlēti]], kas uzvarējusi olimpiskajās spēlēs [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] sievietēm? * ... [[ASV]] sacīkšu braucējs '''[[Logans Sārdžents]]''' savu pirmo punktu ''[[Formula 1]]'' sacensībās izcīnīja tieši {{f1gp|ASV}}? [[Attēls:Retrato de Benito Juárez, 1861-1862.png|border|right|50px]] * ... no [[1858. gads|1858. gada]] līdz nāvei [[1872. gads|1872. gada]] jūlijā '''[[Benito Huaress]]''' <small>(attēlā)</small> bija Meksikas [[prezidents]], pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] prezidents [[Meksika|Meksikā]]? * ... par '''[[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' čempioniem 36. reizi vēsturē kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti? * ... '''[[1565. gads Latvijā|1565. gadā]]''' [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Gothards Ketlers|Gothards]] lika veikt revīzijas, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir valsts baznīcas un skolas, ko vadīja Stefans Bilovs, bet nākamajā gadā turpināja [[Aleksandrs Einhorns]] un [[Zalomons Hennings]]? [[Attēls:Nidas olaina pludmale.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nidas pludmale]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]i neraksturīga [[Baltijas jūra]]s piekrastes [[olis|oļaina]] pludmale, kas stiepjas apmēram 3,4 kilometru garumā? * ... 20 '''[[Pasaules čempionāts volejbolā|Pasaules čempionātu volejbolā]]''' finālturnīros ir uzvarējušas septiņas dažādas valstsvienības, visvairāk, sešas reizes, [[Padomju Savienība]]s izlase? * ... 1982. gada filma '''"[[Konans Barbars (1982. gada filma)|Konans Barbars]]"''' galvenās lomas atveidotājam [[Arnolds Švarcenegers|Arnoldam Švarcenegeram]] nesa pasaules atpazīstamību un bija finansiāli ienesīga, nopelnot vairāk nekā 68 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 20 miljonu ražošanas budžeta? [[Attēls:Temppeliaukio Kirkko (Rock Church), Helsinki.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempeliaukio baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir uzcelta tieši [[klints|klintī]] un kļuvusi par vienu no [[Helsinki|Helsinku]] tūrisma objektiem? * ... par '''[[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Milānas "Inter"]] futbolisti, kas nodrošināja savu 20. [[Itālijas futbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulu, apsteidzot tuvākos sekotājus otru [[Milāna]]s komandu ''[[AC Milan]]''? * ... '''[[1566. gads Latvijā|1566. gadā]]''' Lietuvas Seims nolēma izveidot [[Livonija]]s un [[Lietuva]]s kopvalsti; [[hercogs Gothards|hercogu Gothardu]] atcēla no Livonijas vietvalža amata, kurā iecēla [[Jānis Hodkevičs|Janu Hodkeviču]]? [[Attēls:Lassen Peak in June 2020.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kaskāžu kalni|Kaskāžu kalnu]] dienviddaļā, [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[ASV]] esošās '''[[Lasena smaile]]s''' <small>(attēlā)</small> pēdējie izvirdumi sākušies 1914. gadā, 1915. gada 22. maijā notika eksplozīvs [[vulkāna izvirdums]], bet vulkāniskās aktivitātes turpinājās līdz pat 1921. gadam? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Sāra Mitone]]''' izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai amerikānietei [[Čeisa Džeksone|Čeisai Īlijai]], un kļuva par pirmo [[Kanāda]]s sportisti, kas ieguvusi pasaules čempionāta medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]] sievietēm? * ... 20. gadsimta sākumā '''[[kariete|karieti]]''' kā [[transporta līdzeklis|transporta līdzekli]] strauji aizstāja ātrāki transportlīdzekļi, un jau 20. gadsimta 20. un 30. gados tā kļuva par [[Arhaisms|arhaismu]]? [[Attēls:2022-07-03 Basketball, Männer, European Qualifiers, Deutschland - Polen 1DX 1386 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kurā [[Vācijas basketbola izlase]] kļuva par čempioniem, tās kapteinis '''[[Deniss Šrēders]]''' <small>(attēlā)</small> tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju (MVP)? * ... '''[[1726. gads Latvijā|1726. gada]]''' 5. jūlijā [[Kurzemes landtāgs]] ievēlēja [[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] [[Augusts II Stiprais|Augusta II]] ārlaulības dēlu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]] par [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercogu]]? * ... '''[[Dauģēnu Lielā ala]]''' ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]; tās eju kopgarums ir 346 metri? [[Attēls:Corno Grande with paths.jpg|border|right|50px]] * ... [[Abruci]] masīvā esošā '''[[Korno Grande]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Apenīnu pussala]]s augstākā [[virsotne]] un [[Itālija]]s kontinentālās daļas augstākā virsotne ārpus [[Alpi]]em? * ... [[Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] '''[[breiks]]''' tika iekļauts programmā, sākot ar 2018. gada vasaras spēlēm [[Buenosairesa|Buenosairesā]], bet [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] breika dejas debitēja arī olimpisko spēļu programmā? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] automātiskais [[Mēness]] mobilis '''''[[Lunohod-2]]''''' darbojās nedaudz vairāk par četrām Mēness dienām (116 [[Zeme]]s [[diena]]s) līdz [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 11. maijam un kopumā nobrauca 39,1 km? [[Attēls:Arshad Nadeem Budapest 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[šķēpa metējs]] '''[[Aršads Nadīms]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudrabu, kas bija vēsturē pirmā [[Pakistāna]]s medaļa Pasaules čempionātā, savukārt [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] viņš uzvarēja, izcīnot savai valstij pirmo olimpisko zelta medaļu [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]? * ... '''[[1570. gads Latvijā|1570. gada]]''' 10. jūnijā [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija|Kurzemes un Sāmsalas bīskapu]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] kronēja par [[Livonijas Karaliste|Livonijas karali]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] sala '''[[Homonhona]]''' ir viena no agrīnajām rietumu un austrumu civilizāciju kontakta vietām — tajā [[1521. gads|1521. gada]] 16. martā sava pasaules apkuģojuma laikā kā pirmajā no [[Austrumāzija]]s salām piestāja [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] ekspedīcija pēc [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] šķērsošanas? [[Attēls:Allažu muiža 1905.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Allažu muiža]]s''' īpašnieks Gotlībs Johans Oto [[fon Blankenhāgens]] 1874. gadā pēc [[arhitekts|arhitekta]] [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] projekta uzcēla jaunu muižas kungu māju [[neogotiskais stils|neogotiskā]] stilā, kuru nodedzināja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā <small>(attēlā muižas kungu mājas krāsmatas pēc nodedzināšanas 1905. gadā)</small>? * ... '''[[Tongas futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 2001. gadā, ar 0—22 piekāpjoties [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijai]]? * ... neraugoties uz to, ka [[Skotija|Skotijā]] dzīvojušo '''[[pikti|piktu]]''' [[rakstība]] gandrīz nav saglabājusies, pateicoties dažādiem trešo pušu avotiem, piktu vēsture ir labi zināma sākot no 11. gadsimta? [[Attēls:Gong Lijiao, Bislet Games 2011.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Ķīna]]s [[lodes grūdēja]] '''[[Guna Lidzjao]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija viņas astotā medaļa astoņos [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātos]], kas ir rekords starp [[vieglatlēti]]em, apsteidzot [[Kenija]]s gargabalnieku [[Ezekiels Kemboi|Ezekielu Kemboi]]? * ... '''[[1710. gads Latvijā|1710. gadā]]''' pēc krievu karaspēka ierašanās [[Vidzeme|Vidzemē]] un pēc tam arī [[Kurzeme|Kurzemē]] sākās lielākā [[mēris|mēra]] [[epidēmija]] Latvijas vēsturē ([[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]]), kuras laikā izmira liela daļa iedzīvotāju un izzuda [[lībiešu valoda]] Vidzemē? * ... lai stātos pretī britu spēkiem [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības kara]] sākumā, [[1775. gads|1775. gada]] 14. jūnijā Otrais kontinentālais kongress nolēma izveidot '''[[Kontinentālā armija|Kontinentālo armiju]]''' no [[Bostona]]s apkārtnē esošajiem karotājiem un 15. jūnijā par tās komandieri iecēla [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]], kurš pieņēma amatu bez atlīdzības? [[Attēls:Tampereen tuomiokirkko 1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Tamperes katedrāle|Tamperes katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas viens no pazīstamākajiem [[Somija]]s mākslas darbiem — "[[Ievainotais eņģelis]]"? * ... par '''[[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' čempioniem pirmo reizi vēsturē kļuva [[Leverkūzenes "Bayer"]] futbolisti, kas čempionu titulu nodrošināja piecas kārtas pirms sezonas beigām, kļūdama par pirmo komandu [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] vēsturē, kas sezonas laikā nebija zaudējusi nevienā spēlē, gūstot 28 uzvaras un sešas reizes spēlējot neizšķirti? * ... '''[[Skotijas angļu valoda]]''' sāka veidoties pēc 17. gadsimta, mijiedarbojoties [[skotu valoda]]i un [[britu angļu valoda]]i? [[Attēls:Shericka Jackson Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] [[Jamaika]]s sprintere '''[[Šerika Džeksone]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[200 m]] distancē, uzrādot čempionātu rekordu un visu laiku otro ātrāko rezultātu šajā distancē, bet kopumā viņai ir četras [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas? * ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] noslēgumā '''[[1581. gads Latvijā|1581. gadā]]''' [[Polijas karalis]] [[Stefans Batorijs]] ieradās [[Rīga|Rīgā]], kur 7. aprīlī pieņēma Rīgas pilsētas rātes un pilsoņu uzticības zvērestu? * ... [[1856. gads|1856. gada]] augustā '''[[Neandertāle]]s''' ieleja kļuva slavena kā vieta, kur klinšu alā tika atrastas zinātnē pirmās [[Neandertālietis|neandertālieša]] atliekas? [[Attēls:Drabešu muiža.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Drabešu muiža|Drabešu muižas pili]]''' [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā nodedzināja <small>(attēlā pirms 1905. gada)</small>, bet vēlāk atjaunoja; kopumā muižas centrā ir saglabājušās 12 ēkas? * ... {{dat|2022|12|8||bez}} '''[[Luiss de la Fuente]]''' tika iecelts par [[Spānijas futbola izlase]]s galveno treneri, un viņa vadībā Spānija uzvarēja [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? * ... 2021. gada daudzsēriju [[mākslas filma]] '''"[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]"''' par izdevējas [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijas Benjamiņas]] dzīvi sastāv no sešām spēlfilmām un vienas dokumentālās filmas? [[Attēls:2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 02.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempione]] [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 metru šķēršļu skrējienā]] '''[[Vinfreda Javi]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Kenija|Kenijā]], bet jau 15 gadu vecumā nomainīja pilsonību uz [[Bahreina|Bahreinu]] un tiesības pārstāvēt savu jauno valsti ieguva 2016. gadā? * ... [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 15. janvārī [[PSRS]] [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Luna-21]]''''' nosēdās uz [[Mēness]] virsmas [[Skaidrības jūra]]s austrumu krastā, uz Mēness virsmas nogādājot pašgājēju aparātu ''[[Lunohod-2]]''? * ... vardarbīgākā konfrontācija '''[[Tadžikistānas pilsoņu karš|Tadžikistānas pilsoņu karā]]''' notika no 1992. gada augusta beigām līdz 1993. gada jūlijam, kad [[Tadžikistāna]] faktiski tika sadalīta divās daļās? [[Attēls:Chiribiquete view.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā '''[[Čiribiketes nacionālais parks]]''' [[Kolumbija|Kolumbijā]] <small>(attēlā)</small> bija lielākā [[Mitrais tropu mežs|mitro tropu mežu]] [[īpaši aizsargājamā dabas teritorija]] pasaulē? * ... '''[[Norvēģijas sieviešu handbola izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām sieviešu [[handbols|handbola]] komandām, viņas ir trīskārtējās olimpiskās čempiones, četrkārtējās pasaules čempiones, kā arī 10 reizes bijušas Eiropas čempiones? * ... '''[[Kuldīgas vecpilsēta]]''' [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] tika iekļauta {{dat|2023|09|17||bez}} ar nr. 1658., kā viens no trim objektiem [[Latvija|Latvijā]] (arī [[Rīgas vēsturiskais centrs]] un [[Strūves ģeodēziskais loks]])? [[Attēls:Hugues Fabrice Zango Doha 2019.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}}, kas norisinājās 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], '''[[Igs Fabriss Zango]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija vēsturē pirmā [[Burkinafaso]] medaļa olimpiskajās spēlēs un tika izcīnīta valsts [[Neatkarības diena|Neatkarības dienā]] — 5. augustā? * ... '''[[1582. gads Latvijā|1582. gada]]''' 15. janvārī tika parakstīts [[Jamas Zapoļskas miera līgums]], ar ko [[Krievijas cariste]] atsacījās no [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā okupētās mūsdienu [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s austrumu daļas? * ... terminu '''[[semīti]]''' 18. gadsimtā ieviesa [[vācieši|vācu]] [[valodnieki]], lai šīs [[tautas]] atdalītu no [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautām; nosaukums ‘semīti’ ir radies no [[Bībele]]s personāža [[Noass|Noasa]] dēla Šema vārda? [[Attēls:Ortofoto-piccola.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]i piederošā vulkāniskas izcelsmes sala [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pantellerija]]''' <small>(satelītattēlā)</small> atrodas 100 km no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta un tikai 70 km no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[Papua-Jaungvinejas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1987. gadā, ar 20—0 pārspējot [[ASV Samoa futbola izlase|ASV Samoa]]? * ... '''[[Grobiņas arheoloģiskais ansamblis|Grobiņas arheoloģisko ansambli]]''' [[Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]] pieteica [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objekta]] statusam? [[Attēls:2022-08-18 European Championships 2022 – Men's High Jump by Sandro Halank–035.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. augustā [[Tokija|Tokijā]], [[Itālija]]s [[augstlēcējs]] '''[[Džanmarko Tamberi]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza tādu pašu rezultātu kā [[Katara]]s [[vieglatlēts]] [[Mutazs Isa Beršims]], abi sportisti vienojās neveikt atkārtotu lēkšanu un saņēma zelta medaļu? * ... [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] '''[[Kazales romiešu villa|Kazales romiešu villā]]''' [[Sicīlija|Sicīlijā]] tika atklāta viena no bagātākajām, lielākajām un daudzveidīgākajām romiešu [[mozaīka]]s kolekcijām pasaulē, un tādēļ šī vieta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Sids Kampeadors]]''' ir apdziedāts [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Kastīlijas Karaliste|kastīliešu]] eposā ''Cantar de mio Cid'', kur viņš pasniegts kā nacionālais varonis, spēcīgs, valdonīgs un lojāls [[bruņinieks]]? [[Attēls:Ape, Raganu klintis pie Vaidavas 1999-06-19 - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Apes pagasts|Apes pagastā]], [[Vaidava (upe)|Vadavas upes]] kreisajā krastā esošās '''[[Raganu klintis]]''' <small>(attēlā)</small> veido 2 [[smilšakmens]] kraujas līdz 10 metru augstumā, 5 atsevišķi [[avots|avoti]] un vairākas avotainas vietas, kā arī 4 nišas, kopā apmēram 440 metru garumā? * ... '''[[Kuka Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 1971. gadā, ar 0—30 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? * ... [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilšu savienība '''[[vjatiči]]''' ilgu laiku palika [[Pagānisms|pagāni]], [[kristietība]] dažās vietās pieņemta tikai 15. gadsimta sākumā? [[Attēls:Turun tuomiokirkko.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Turku katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir 12. gadsimtā nodibinātās [[Turku]] arhidiecēzes galvenā baznīca un visas [[Somija]]s [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] "mātes baznīca"? * ... '''[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātos vieglatlētikā telpās]]''' [[Latvija]] ir izcīnījusi vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? * ... [[latviešu valoda|latviešu valodā]] senākais '''[[slāvismi|slāvismu]]''' slānis ir saistīts ar 9.—12. gadsimtu, kad [[Balti|baltu ciltīm]] bija tirdznieciskie sakari ar [[krievi|krievu]] [[tirgotāji]]em? [[Attēls:Andoya2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vesterolu salas|Vesterolu salu]] grupas otra lielākā sala '''[[Anneja]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[Norvēģija]]s 10. lielākā sala? * ... [[Ukrainas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Viktors Cihankovs]]''' ir dzimis Naharijā, [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs Vitālijs Cihankovs spēlēja kā profesionāls [[futbolists]]? * ... '''[[2009. gada G-20 samits Londonā]]''' bija pirmais solis procesā, kurā [[G-20]] kļuva par "galveno starptautiskās ekonomiskās sadarbības apspriešanas, plānošanas un uzraudzības forumu"? [[Attēls:Noah Lyles Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[vieglatlēts]] '''[[Noa Lailss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dominējis sprintā Pasaules čempionātos, izcīnot divas zelta medaļas [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gadā]], vienu — [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022.]] un trīs zeltus trīs startos [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] (iepriekšējais, kas to paveicis, bija [[Useins Bolts]])? * ... '''[[oromu valoda]]''' ir viena no [[Etiopija]]s [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] un viena no minoritātes valodām [[Kenija|Kenijā]]? * ... [[2023. gads|2023. gadā]] '''[[Derna]]''' [[Lībija]]s ziemeļaustrumos ievērojami cieta [[lietusgāze|lietusgāžu]] izraisītos plūdos; gāja bojā vairāki tūkstoši iedzīvotāju? [[Attēls:Santiago Bernabeu.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Santjago Bernabeu]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no [[futbola klubs|futbola kluba]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] visu laiku svarīgākajām personām; 35 gadus viņš bija kluba prezidents, un viņa vārdā ir nosaukts kluba stadions ''[[Santiago Bernabéu (stadions)|Santiago Bernabéu]]''? * ... '''[[Kristiāns Lauterbahs]]''' bija vienīgais no [[Rīga]]s [[luterāņu mācītājs|luterāņu mācītājiem]], kurš pārdzīvoja [[Lielais mēris Latvijā|1710. gada mēra epidēmiju]]? * ... '''[[Maskavas pamiers (1944)|1944. gada Maskavas pamiers]]''' starp [[Somija|Somiju]], no vienas puses, un [[Padomju Savienība|PSRS]] ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], no otras puses, cita starpā lika Somijai izspiest [[Vērmahts|Vācijas karaspēku]] no savas teritorijas, kas noveda pie '''[[Lapzemes karš|Lapzemes kara]]'''? [[Attēls:Nicola McDermott (AUS).jpg|border|right|50px]] * ... savu otro olimpisko sudraba medaļu [[Austrālija]]s [[augstlēcēja]] '''[[Nikola Olislagersa]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], pārvarot 2,00 m augstumu un piekāpjoties tikai [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]] no [[Ukraina]]s, bet trešā palika vēl viena austrāliete '''[[Eleanora Patersone]]'''? * ... [[Vidusdonavas zemiene]]s lielākais plakanais līdzenums '''[[Alfelda]]''' veido vairāk nekā pusi no mūsdienu [[Ungārija]]s teritorijas valsts dienvidos un austrumos, to bieži uzskata par [[Ungārija]]s kultūras šūpuli? * ... pēdējais [[vulkāns|vulkāna]] '''[[Laki (vulkāns)|Laki]]''' izvirdums [[Islande|Islandē]] notika laika periodā starp [[1783. gads|1783. gada]] jūniju un [[1784. gads|1784. gada]] februāri, kad izvirduma rezultātā gaisā izdalījās arī liels daudzums indīgu gāzu, kā rezultātā gāja bojā puse Islandes mājlopu, bet tam sekojošajā [[bads|badā]] gāja bojā ap 10 tūkstošiem cilvēku — 20% valsts tā laika iedzīvotāju? [[Attēls:Dinner for His Majesty King Tupou VI of the Kingdom of Tonga and Her Majesty Queen Nanasipau’u 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tongas karalis]] '''[[Tupou VI]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais valdnieks, kurš ir cēlies no nepārtraukti kopš [[1875. gads|1875. gada]] valdošās Tupou dinastijas, bet pirms tam viņš 6 gadus bija [[Tonga]]s [[premjerministrs]]? * ... [[Itālija]]i piederošā vulkānisko salu grupa [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pelagu salas]]''' atrodas {{nobr|160 km}} no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta, {{nobr|120 km}} no [[Goco sala]]s un {{nobr|115 km}} no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[2007. gada NBA drafts|2007. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]]''' ar pirmo numuru [[Portlendas "Trail Blazers"]] izvēlējās 2,13 m garo centra spēlētāju [[Gregs Odens|Gregu Odenu]], tomēr viņa karjera traumu dēļ bija visai neveiksmīga, toties ar otro numuru izvēlētais [[Kevins Durants]] kļuva par lielāko šī drafta gada zvaigzni un vairākkārtēju [[NBA čempioni|NBA čempionu]]? [[Attēls:Jasmin Moghbeli official portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Irāna]]s izcelsmes [[kurdi|kurdu]] ģimenē [[Rietumvācija]]s pilsētā [[Bādnauheima|Bādnauheimā]] dzimusī '''[[Jasmina Moghbeli]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā tika ieskaitīta [[NASA]] 22. [[astronauti|astronautu]] grupā, bet viņas pirmais [[kosmiskais lidojums]] sākās [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 26. augustā, esot kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-7]]'' komandierei? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] piektajā metienu sērijā [[ASV]] [[vieglatlēte]] '''[[Laulauga Tausaga]]''' sasniedza personisko rekordu, [[diska mešana|disku]] raidot 69,49 metrus tālu, un negaidīti izcīnīja zelta medaļu? * ... vēsturiskā '''"[[Allažu ķimelis|Allažu ķimeļa]]"''' pamatā ir [[degvīns]], kas iegūts tvaicējot [[ķimenes|ķimeņu]] sēklas kopā ar [[etilspirts|spirtu]]; tam pievienoja [[Cukurs|cukuru]] un ķimeņu ēterisko eļļu, bet katrai brūvējuma partijai ražošanas noslēguma stadijā pievienoja īpašu zālīšu uzlējumu, kura recepte esot turēta lielā slepenībā un to nevienam neizpauda? [[Attēls:PanoramaMaceraty2010.JPG|border|right|50px]] * ... mūsu ēras [[5. gadsimts|5. gadsimtā]] [[Itālija]]s austrumu pilsēta '''[[Mačerata]]''' <small>(attēlā)</small> tika iznīcināta [[Alarihs I|Alariha I]] [[vestgoti|vestgotu]] iebrukumā, bet vēlāk atjaunota tagadējā vietā? * ... [[latvieši|latviešu]] blakusvāģu [[Motokross|motokrosa]] braucējs '''[[Māris Rupeiks]]''' 2005. gada Pasaules čempionāta kopvērtējumā kopā ar kantētāju Haraldu Kurpnieku izcīnīja 3. vietu? * ... viens no izplatītākajiem materiāliem '''[[dzēšgumija|dzēšgumiju]]''' izgatavošanā ir [[gumija]], bet to gatavo arī no [[polivinilhlorīds|vinila]] un [[plastmasas|plastmasām]]? [[Attēls:2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Long Jump by Sandro Halank–012.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Miltiadis Tentoglu]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2020}}. un {{oss|V=2024|L=G}} čempions, [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempions]], kā arī trīskārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempions]] [[Tāllēkšana|tāllēkšanā]]? * ... [[1503. gads|1503. gadā]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Alfonsu de Albukerks]] eiropiešiem no jauna atklāja '''[[Hūrijā Mūrijas salas]]''' [[Arābijas pussala]]s dienvidu piekrastē? * ... 2000. gadu sākumā [[ASV]] saskārās ar paaugstinātiem slēpņu un ceļmalas bumbu draudiem militāro operāciju laikā [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], un reaģējot uz šiem draudiem tika izstrādāta smagā riteņu [[bruņumašīna]] ar uzlabotu pretmīnu aizsardzību '''''[[Cougar]]'''''? [[Attēls:Alida-Valli-1947.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alīda Valli]]''' <small>(attēlā)</small> bija viena no populārākajām [[aktrise|aktrisēm]] [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] laika posmā, [[Benito Musolīni]] viņu nodēvēja par par "visskaistāko sievieti pasaulē"? * ... 2022. gada [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) finālsērijā '''[[Lasvegasas "Aces"]]''' uzvarēja [[Konektikutas "Sun"]] un ieguva franšīzes pirmo čempiontitulu, kā arī pirmo titulu [[Lasvegasa]]i kādā no profesionālajiem komandu sporta veidiem? * ... pēc [[Krievijas Impērija]]s administratīvās reformas '''[[1776. gads Latvijā|1776. gada]]''' 4. septembrī bijusī [[Daugavas province]] tika sadalīta [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķos]], kopā ar agrākajām Polockas un Vitebskas provincēm to iekļāva jaundibinātajā [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]]? [[Attēls:Camryn Rogers (CAN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar 76,97 m tālu raidījumu '''[[Kemrina Rodžersa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par uzvarētāju [[vesera mešana|vesera mešanā]], kļūstot par tikai par trešo [[Kanāda]]s sportisti, kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēles [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] sievietēm, iepriekšējo reizi tas notika [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? * ... no [[Indostānas pussala]]s galējā dienvidu punkta '''[[Kumari rags|Kumari raga]]''' tiek vilkta nosacītā līnija, kas atdala [[Arābijas jūra|Arābijas jūru]] un tai pieskaitīto [[Lakšadvīpu jūra|Lakšadvīpu jūru]] rietumos no [[Bengālijas līcis|Bengālijas līča]] austrumos un no pārējā [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]]? * ... no '''[[Inku ceļu sistēma]]s''' apmēram 30 000 kilometru garumā mūsdienu [[Kolumbija]]s, [[Ekvadora]]s, [[Peru]], [[Čīle]]s un [[Argentīna]]s teritorijā ir saglabājušies apmēram 6000 kilometru? [[Attēls:FRA-500f-anv.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]i pārejot uz [[eiro]], no [[2002. gads|2002. gada]] 1. janvāra līdz 17. februārim '''[[Francijas franks]]''' <small>(attēlā)</small> bija apgrozībā paralēli eiro, [[Valūtas kurss|maiņas kurss]] bija 6,55957 franki par 1 eiro? * ... [[Andoras futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Koldo Alvaress]]''' pats izlases rindās ir aizvadījis 78 mačus, spēlējot [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā? * ... '''[[1775. gads Latvijā|1775. gada]]''' 8. jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]] tika parakstīts [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Pētera akadēmijas]] (''Academia Petrina'') dibināšanas akts? [[Attēls:Lorenzo de Medici.jpg|border|right|50px]] * ... ''[[de facto]]'' [[Florence]]s Republikas valdnieks no [[Mediči dzimta]]s '''[[Lorenco de' Mediči]]''' <small>(attēlā [[Anjolo Brondzīno]] gleznā)</small> bija ietekmīgākais un aizrautīgākais [[renesanse]]s kultūras mecenāts [[Itālija|Itālijā]], vislabāk pazīstams ar tādu mākslinieku kā [[Sandro Botičelli]] un [[Mikelandželo]] atbalstīšanu? * ... uzvarot [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], '''[[Čeisa Džeksone]]''' kļuva par pirmo [[ASV]] [[lodes grūdējs|lodes grūdēju]] sievietēm, kas uzvarējusi pasaules čempionātā? * ... mūsu [[galaktika]] jeb [[Piena Ceļš]] ir tipiska šķērsotā '''[[spirālveida galaktika]]'''? [[Attēls:Trani 061.JPG|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s dienvidaustrumu pilsētas '''[[Trani]]''' <small>(attēlā)</small> ziedu laiki bija 12. un 13. gadsimtā, kad caur tās [[osta|ostu]] uz [[Svētā zeme|Svēto zemi]] devās [[Krusta kari|Krusta karu]] dalībnieki? * ... viens no [[Latvijas basketbola izlase]]s vadošajiem spēlētājiem '''[[Andrejs Gražulis]]''' kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-20 čempionātā]]? * ... slavenākais '''[[korsikāņi|korsikānis]]''' ir [[Napoleons Bonaparts]]? [[Attēls:María Pérez García (ESP) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|5|21||bez}} Eiropas komandu čempionātā soļošanā [[Podebradi]] [[Spānija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Marija Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 35 km soļošanā, un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|tā paša gada Pasaules čempionātā]] izcīnīja zelta medaļas abās [[soļošana]]s distancēs? * ... [[valoda]]s ziņā '''[[šveicieši]]''' ir iedalīti vairākās etnolingvistiskās grupās: [[vācšveicieši]], kas ir aptuveni 65 % [[Šveice]]s iedzīvotāju, frankošveicieši, [[italošveicieši]] un retoromāņi, kas runā [[Retoromāņu valoda|retoromāņu valodā]]? * ... '''[[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]]''' virspavēlnieks ir britu monarhs, karalis [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]? [[Attēls:Elaeis guineensis MS 3467.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[palmu eļļa]]s''' ir vieglāk stabilizējamas un saglabā kvalitatīvu garšu un konsistenci pārstrādātos [[pārtikas produkti|pārtikas produktos]], tāpēc pārtikas ražotāji bieži vien dod priekšroku to izmantošanai <small>(attēlā eļļas palmas)</small>? * ... [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vieglatlēts]] '''[[Ernests Džons Objena]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]], kļūstot par pirmo Filipīnu vieglatlētu, kas ieguvis medaļu pasaules čempionātā? * ... '''[[navahi|navahu]]''' apdzīvotais indiāņu rezervāts Navahu nācija ir pēc platības lielākais [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]? [[Attēls:Vista de Benidorm, España, 2014-07-02, DD 63.JPG|border|right|50px]] * ... [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabala]] pilsēta '''[[Benidorma]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis [[Spānija|Spānijā]] kopš 1925. gada, kad tika paplašināta tās [[osta]] un uzceltas pirmās viesnīcas, tomēr tikai 20. gadsimta 50. gados tā kļuva pazīstama kā vasaras galamērķis cilvēkiem, kas ierodas no Spānijas iekšzemes? * ... [[futbolists|futbolista]] karjeras sākumā '''[[Alehandro Garnačo]]''' pārstāvēja [[Spānija]]s jauniešu izlasi, bet, tā kā viņa māte ir [[argentīnieši|argentīniete]], viņš var pārstāvēt arī šīs valsts izlasi un 2023. gadā debitēja [[Argentīnas futbola izlase]]s sastāvā? * ... bijušais [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] apsardzes priekšnieks [[latvieši|latvietis]] '''[[Pēteris Pakalns]]''' tika arestēts un sodīts ar nāvessodu [[1937. gads|1937. gadā]] par "kontrrevolucionāru labējo sazvērstību [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] orgānos"? [[Attēls:Tatum O'Neal in 2019.jpg|border|right|50px]] * ... par desmit gadu vecumā kopā ar tēvu [[Raiens O'Nīls|Raienu]] nospēlēto lomu filmā '''"[[Papīra mēness]]"''' '''[[Tatuma O'Nīla]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", padarot viņu par visu laiku jaunāko Kinoakadēmijas balvas ieguvēju? * ... [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s [[starpplanētu zonde|zondi]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] trīs lielāko pavadoņu pētniecībai '''''[[Jupiter Icy Moons Explorer]]''''' kosmosā palaida [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]], bet Jupiteru tai plānots sasniegt [[2031. gads|2031. gadā]], pa ceļam veicot četrus [[Gravitācijas manevrs|gravitācijas manevrus]]? * ... '''[[Britu Zālamana salas]]''' beidza pastāvēt [[1978. gads|1978. gadā]], kad tika proklamēta neatkarīga [[Zālamana Salas|Zālamana Salu valsts]] un pieņemta tās [[konstitūcija]]? [[Attēls:Cindy Kiro official portrait October 2021 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads|2021. gada]] 21. oktobrī '''[[Sindija Kiro]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[maori]] tautības pārstāvi [[Jaunzēlande]]s ģenerālgubernatora amatā? * ... [[Kamerūnas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] '''[[Brians Mbeumo|Briana Mbeumo]]''' tēvs ir no [[Kamerūna]]s, bet māte ir [[francūziete]], un, lai arī viņš ir pārstāvējis [[Francija]]s jaunatnes izlases, kopš 2022. gada ir Kamerūnas izlases spēlētājs? * ... [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[vēsturnieks]]-[[logogrāfs]] '''[[Milētas Kadms]]''' senajos laikos tika atzīts kā [[literatūra]]s [[proza]]s dibinātājs, konkurējot ar [[Atēnu Ferekīds|Atēnu Ferekīdu]] par senākā prozaiķa statusu? [[Attēls:WKB2023 2665 hammer (53173532020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s [[vesera mešana|vesera metējs]] '''[[Ītans Kacbergs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]] ar 84,12 metrus tālu metienu, apsteidzot otrās vietas ieguvēju par vairāk nekā 4 [[metri]]em; šī Kanādai bija pirmā medaļa vesera mešanā kopš sudraba [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpiādē]]? * ... no [[1945. gads|1945.]] līdz [[1949. gads|1949. gadam]] norisinājās Indonēzijas neatkarības karš, kura rezultātā '''[[Nīderlandes Austrumindija]]''' beidza pastāvēt, un izveidojās [[Indonēzija]]s valsts? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]] '''[[Raijāna Bernāvi]]''' no [[Saūda Arābija]]s veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-2]]'', kļūstot par pirmo [[arābi|arābu]] sievieti kosmosā? [[Attēls:Helsinki July 2013-27a.jpg|border|right|50px]] * ... kad [[1812. gads|1812. gadā]] [[Helsinki]] kļuva par [[Somijas Lielhercogiste]]s galvaspilsētu, [[Krievijas cars]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] nodibināja fondu divu [[katedrāle|katedrāļu]] celtniecībai pilsētā — tā tapa '''[[Helsinku luterāņu katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> un '''[[Helsinku pareizticīgo katedrāle]]'''? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] mirušais [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Anatolijs Konstantinovs]]''', kurš vairāk pazīstams kā treneris bērnu basketbolā, [[1992. gada LBL sezona|1992. gadā]] bija [[Latvijas Basketbola līga]]s pirmās sezonas čempionvienības "[[Brocēni/Parair]]" galvenais treneris? * ... 2020. gadā '''''[[Revolut]]''''' kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vērtīgāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, taču tā ir arī [[Lietuva]]s tiešsaistes [[banka]], jo [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] to licencē un regulē [[Lietuvas Banka]]? [[Attēls:Gudaf Tsegay at Belgrade 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|9|17||bez}} [[Dimanta līga]]s sezonas finālposmā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Gudafa Cegaja]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[5000 metri|5000 metru skrējienā]], finišējot pēc 14 minūtēm un 0,21 sekundes? * ... termins "džips" (''jeep'') joprojām tiek lietots kā vispārējs termins [[transportlīdzekļi]]em, kas radīti, iedvesmojoties no '''''[[Jeep]]''''' un ir piemēroti lietošanai bezceļa apvidū? * ... '''[[Knaps Makdaks|Knapa Makdaka]]''' tēlu izveidoja kā [[Donalds Daks|Donalda Daka]] antagonistu 1947. gada komiksā ''Christmas on Bear Mountain'', tomēr Makdaka popularitāte ātri pieauga, un viņš kļuva par vienu no Donalda Daka visuma pastāvīgajiem tēliem? [[Attēls:Actinidia deliciosa Kiwi Fruit კივი.JPG|border|right|50px]] * ... vairumam '''[[aktinīdijas|aktinīdiju]]''' ir ēdami [[Auglis|augļi]] — [[Kivi (auglis)|kivi]], kas visbiežāk tiek iegūti no kivi auga <small>(attēlā)</small>? * ... [[1945. gads|1945. gada]] 12. maijā ap pulksten 3:00 amerikāņu un padomju militāro pārstāvju klātbūtnē ''[[Waffen-SS]]'' ģenerālis '''[[Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss]]''' parakstīja pēdējo [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militāro kapitulāciju [[Eiropa|Eiropā]] un pēc tam nošāvās? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Vanesa Jasa]]''' ir dzimusi sportistu ģimenē: viņas tēvs Ilgvars ir bijis bokseris, bet vecākais brālis [[Māris Jass|Māris]] spēlējis [[hokejs|hokeju]], pārstāvot arī [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasi]], tāpat izlases hokejisti ir bijuši brālēns [[Koba Jass|Koba]] un tēva brālis [[Mareks Jass|Mareks]]? [[Attēls:Indiandishes.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Karijs (ēdiens)|karija]]''' sastāvdaļas un pasniegšanas veids ir atkarīgs no reģionālām kultūras [[Tradīcija|tradīcijām]] un personīgām vēlmēm, un, piemēram, [[Taizeme|taizemiešu]] karija receptes ir ļoti atšķirīgas no tām, kas tiek izmantotas [[Japāna|Japānā]] <small>(attēlā dažādi [[indieši|indiešu]] kariji)</small>? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs VI]]''' pāvesta krēslā bija tikai 16 dienas, kas bija otrs īsākais termiņš aiz [[Urbāns VII|Urbāna VII]]? * ... [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Londona|Londonā]] '''[[Tomass Volšs]]''' kļuva par pasaules čempionu, [[Lodes grūšana|aizgrūžot lodi]] 22,03 metrus tālu; šajā gadā viņš tika atzīts par [[Jaunzēlande]]s Gada sportistu vīriešiem? [[Attēls:Monaco BW 2011-06-07 16-07-20.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Monako katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Monako]] valdošās Grimaldi dinastijas [[nekropole]]; citu starpā šeit apglabāta [[Greisa Kellija]]? * ... [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā '''[[1705. gads Latvijā|1705. gada]]''' vasarā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] iebruka ap 12 000 vīru liels [[Krievija]]s karaspēks [[Boriss Šeremetjevs|Borisa Šeremetjeva]] vadībā, kas 16. jūlijā cieta sakāvi [[Mūrmuižas kauja|Mūrmuižas kaujā]]? * ... '''[[Francis Lācis]]''', kurš [[Latvija]]s [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] izlases sastāvā piedalījās {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], ir spēlējis klasisko [[basketbols|basketbolu]] visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs un bijis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidāts? [[Attēls:Segesta AncientGreekTemple 0932.jpg|border|right|50px]] * ... antīkā pilsēta [[Sicīlija]]s rietumu daļā '''[[Segesta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama ar labi saglabājušos dorisko [[templis|templi]]? * ... '''[[Fātimiju kalifāts]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] beidza pastāvēt [[1171. gads|1171. gadā]], kad to, kas bija no valsts palicis pāri, pakļāva [[Aijūbidu dinastija]]s valdnieks [[Saladīns]]? * ... [[Igaunija]]s [[vieglatlēts]], kurš startē [[400 metru barjerskrējiens|400 m barjerskriešanas]] sacensībās, '''[[Rasmuss Megi]]''' ir piedalījies četrās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], trīs reizes iekļūstot finālā? [[Attēls:Jakov Milatović (2023-05-30).jpg|border|right|50px]] * ... kļūdams par [[Melnkalne]]s [[prezidents|prezidentu]] 36 gadu vecumā, '''[[Jakovs Milatovičs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko Melnkalnes prezidentu, kā arī otro jaunāko kādas valsts vadītāju aiz [[Burkinafaso]] prezidenta Ibrahima Trajores? * ... '''[[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijai 2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]''' bija otrās [[vasaras olimpiskās spēles]] kopš valsts neatkarības atjaunošanas, kad [[Latvija]]s sportisti neizcīnīja nevienu medaļu (iepriekš [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016. gadā]])? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 19. augustā [[Krievija]]s [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]] '''''[[Luna-25]]''''' nekontrolēti ietriecās [[Mēness]] virsmā? [[Attēls:Stratford-Upon-Avon, High Street, geograph 3969622 by Lewis Clarke.jpg|border|right|50px]] * ... [[Anglija]]s pilsēta '''[[Stretforda pie Eivonas]]''' <small>(attēlā)</small> ir rakstnieka [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] dzimtā pilsēta, kurā viņš arī ir miris; katru gadu pilsētu Šekspīra dēļ apmeklē liels skaits [[tūristi|tūristu]] — gadā vidēji 2,7 miljoni? * ... [[Padomju Savienība]]s '''[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Galveno izlūkošanas pārvaldi]]''' 20. gadsimta 20. un 30. gados ir vadījuši trīs [[latvieši]]: [[Jānis Lencmanis]], [[Arvīds Zeibots]] un [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]]? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' no [[Latvija]]s vieglatlētiem labāko rezultātu sasniedza [[Anete Sietiņa|Anete Kociņa]], kas izcīnīja 4. vietu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]]? [[Attēls:Denis Sassou Nguesso 2014.jpg|border|right|50px]] * ... no 2006. līdz 2007. gadam [[Kongo Republika]]s [[prezidents]] '''[[Denī Sasū Ngeso]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Āfrikas Savienība]]s vadītājs? * ... '''[[Napoleona kodekss]]''', kas tika izstrādāts un pieņemts 19. gadsimta sākumā pēc [[Francijas Republika]]s pirmā konsula [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iniciatīvas un ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsdienās, deva spēcīgu impulsu turpmākajam kodifikācijas procesam daudzās pasaules valstīs? * ... {{oss|V=2024|L=Ģ}} [[Parīze|Parīzē]] dalībnieci [[BMX riteņbraukšana|BMX riteņbraukšanā]] '''[[Veronika Monika Stūriška|Veroniku Moniku Stūrišku]]''' 2022. gadā atzina par gada [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|labāko riteņbraucēju Latvijā]]? [[Attēls:Rio Magdalena, Colombia 01.jpg|border|right|50px]] * ... 1528 km garā '''[[Magdalena]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā [[upe]] [[Kolumbija|Kolumbijā]]? * ... kopš Pireneju miera laikiem [[pilsēta]] un municipalitāte [[Katalonija|Katalonijas autonomajā apgabalā]] '''[[Līvija]]''' ir bijusi [[Spānija]]s [[Anklāvs|eksklāvs]], jo no visām pusēm to aptver [[Francija]]s teritorija? * ... [[1960. gads|1960. gadā]] [[Šrilanka]]s [[politiķe]] un [[diplomāte]] '''[[Sirimavo Bandaranaike]]''' kļuva par pirmo [[sieviete|sievieti]] pasaulē, kas kļuvusi par [[premjerministre|premjerministri]]? [[Attēls:Jerusalem-2013(2)-Aerial-Temple Mount-(south exposure).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempļa kalns (Jeruzaleme)|Tempļa kalns]]''' [[Jeruzaleme]]s vecpilsētā <small>(attēlā)</small> ir svētvieta gan [[jūdaisms|jūdaismā]], gan [[kristietība|kristietībā]], gan [[islāms|islāmā]]? * ... zinātniski '''[[ādas slimības|ādas slimību]]''' pētījumi [[Latvija|Latvijā]] sākās [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]], kad [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] nodibināja ādas un veneroloģisko slimību katedru, ko kopš 1923. gada vadīja [[Pēteris Sniķers]]? * ... [[1805. gads|1805. gadā]] izveidotajā [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērijai]] pakļautajā '''[[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Itālijas Karalistē]]''' [[Napoleons Bonaparts|Napoleonam I]] tika piešķirts [[karalis|karaļa]] tituls, bet viņa padēlam [[Ežēns de Boarnē|Ežēnam de Boarnē]] — vicekaraļa tituls? [[Attēls:Lupiner i vår trädgård, Ahla.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[daudzlapu lupīna]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika]]s ziemeļrietumu daļa, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā ievesta kā [[kultūraugs]], daudzviet pārgājusi savvaļā; [[Latvija|Latvijā]] lupīnas ir atzītas par [[Invazīva suga|invazīviem augiem]]? * ... ar '''[[Militārais apvērsums Nigērā (2023)|2023. gada militāro apvērsumu Nigērā]]''' tā kļuva par piekto [[Rietumāfrika]]s un [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikas]] valsti, kurā kopš 2020. gada ir noticis [[apvērsums]]; pašā [[Nigēra|Nigērā]] tas bija piektais militārais apvērsums kopš valsts neatkarības iegūšanas 1960. gadā, taču pirmais kopš 2010. gada? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Hanibals Medžbri]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases? [[Attēls:Krusa Dobeles novads 2023 8 7.jpg|border|right|50px]] * ... pirms '''[[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā|2023. gada 7. augusta negaisa Latvijā]]''' tika aizvadīta jebkad siltākā nakts [[Latvija]]s meteoroloģisko novērojumu vēsturē <small>(attēlā lielgraudu [[krusa]] [[Dobeles novads|Dobeles novadā]], [[Apgulde|Apguldē]])</small>? * ... '''[[2023. gada Pasaules kauss regbijā|2023. gada Pasaules kausā regbijā]]''' [[Dienvidāfrikas regbija izlase]] saglabāja savu [[2019. gada Pasaules kauss regbijā|2019. gadā]] iegūto čempionu titulu, finālā uzvarot [[Jaunzēlandes regbija izlase|Jaunzēlandi]] un kļūstot par pirmo komandu, kas turnīrā uzvarējusi četras reizes? * ... [[franči|franču]] [[politiķis]], [[filozofs]] un [[ekonomists]] '''[[Pjērs Žozefs Prudons]]''' tiek uzskatīts par [[anarhisms|anarhisma]] "tēvu"? [[Attēls:Maynor Figueroa 2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majnors Figeroa]]''' <small>(attēlā)</small> [[Hondurasas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2003. gadā, piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]], kopā izlasē aizvadot 181 spēli? * ... '''[[Siņhajas revolūcija]]''' [[Ķīna|Ķīnā]] beidzās ar sešus gadus vecā [[Cjinu dinastija]]s imperatora [[Puji]] atkāpšanos no troņa [[1912. gads|1912. gada]] 12. februārī, kas iezīmēja aptuveni 2000 gadus ilgas monarhijas valdīšanas beigas un Ķīnas agrīnās republikas sākumu? * ... '''[[Lielais Viktorijas tuksnesis]]''' ir lielākais [[tuksnesis]] [[Austrālija|Austrālijā]] ar platību 424 400 km²? [[Attēls:Jason Schwartzman in 2018 by Sachyn Mital (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris|kinoaktiera]] un [[mūziķis|mūziķa]] '''[[Džeisons Švarcmans|Džeisona Švarcmana]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[kinoproducents]] Džeks Švarcmans, bet māte [[aktrise]] '''[[Talija Šaira]]''' — [[kinorežisors|kinorežisora]], producenta un scenārista [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisa Forda Kopolas]] māsa? * ... '''[[1697. gads Latvijā|1697. gada]]''' pavasarī [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] [[Jelgava|Jelgavā]] uzņēma Krievijas Lielo sūtniecību ceļā uz Rietumeiropu, kurā bija arī jaunais cars [[Pēteris I|Pēteris]], uz kuru Jelgavas galma spožums esot atstājis lielu iespaidu? * ... '''''[[World Aquatics]]''''' (agrāk Starptautiskā Peldēšanas federācija) galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]]? [[Attēls:S-Bahn Berlin Baureihe 481.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes pilsētas elektrovilciens]]''' (''S-Bahn'') <small>(attēlā)</small> papildina [[Berlīnes metro]] (''U-Bahn'') un nodrošina savienojumu ar daudziem ārējiem [[Berlīne]]s rajoniem? * ... '''[[Kontinentālā blokāde]]''', ko 1806.—1814. gadā īstenoja [[Francijas Pirmā impērija|Francijas]] imperators [[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]] pret savu galveno pretinieku — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], nopietni kaitēja pašai Francijai, bet tā mērķis — sagraut Lielbritāniju, netika sasniegts? * ... '''[[sniega līnija]]''' savu lielāko augstumu sasniedz sausos [[tropu josla|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionos (līdz 6,5 km [[virs jūras līmeņa]]), pie [[ekvators|ekvatora]] pazeminoties līdz 4,4 km? [[Attēls:Louis XIV of France.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas karaļa]] [[Luijs XIV|Luija XIV]] <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikā '''[[Vecais režīms]]''' ieguva [[Absolūtisms|absolūtisma]] pārvaldes formu? * ... '''[[Sešu nāciju čempionāts]]''' pašreizējā formātā notiek kopš 2000. gada, kad dalībvalstu rindas papildināja '''[[Itālijas regbija izlase]]'''? * ... '''[[Portsmutas miera līgums]]''', kas izbeidza [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karu]], noteica, ka [[Krievijas Impērija]] atdeva [[Japānas Impērija]]i [[Sahalīna]]s dienvidus, piešķīra nomas tiesības uz Ļaodunas pussalu ar [[Portartūra|Portartūru]] un [[Daļņija|Daļņiju]], kā arī atzina [[Koreja|Koreju]] par tās interešu sfēru? [[Attēls:Destroying Chinese war junks, by E. Duncan (1843).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmais Opija karš]]''' starp [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Cjinu dinastija]]s [[Ķīna (reģions)|Ķīnu]] vājināja Ķīnu un palielināja tās izolāciju no pārējās pasaules <small>(attēlā jūras kauja starp angļiem un ķīniešiem)</small>? * ... '''''[[Damnatio memoriae]]''''' bija īpašs pēcnāves soda veids, ko [[Senā Roma|Senajā Romā]] piemēroja valsts noziedzniekiem — lai izdzēstu mirušā piemiņu, iznīcināja visas materiālās liecības par noziedznieka eksistenci — statujas, sienu un kapu pieminekļu uzrakstus, atsauces likumos un hronikās? * ... [[Krievijas Impērija]]s Ministru padomes priekšsēdis 1905. un 1906. gadā '''[[Sergejs Vite]]''' bija cēlies no [[Kurzemes guberņa]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas? [[Attēls:Hinrichtung Ludwig des XVI.png|border|right|50px]] * ... [[Franču revolūcija]]s laikā [[1793. gads|1793. gada]] 21. janvārī notikusī '''[[Luija XVI sodīšana ar nāvi]]''' <small>(attēlā)</small> notika Revolūcijas laukumā, kas iepriekš bija nosaukts viņa vectēva vārdā par [[Luijs XV|Luija XV]] laukumu (mūsdienās [[Konkordijas laukums]])? * ... [[Kandahāra]]s mullas, ''[[Taliban]]'' līdera un faktiskā [[Afganistānas Islāma Emirāts|Afganistānas Islāma Emirāta]] vadītāja no 1996. līdz 2001. gadam '''[[Muhameds Omārs|Muhameda Omāra]]''' nāves apstākļi līdz pat šim brīdim ir neskaidri? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] '''[[Āfrika (Romas province)|Āfrikas province]]''' tika izveidota pēc Trešā Pūniešu kara, kad Roma sakāva [[Kartāga|Kartāgu]] un iznīcināja to? [[Attēls:Moshe Dayan, Chief of General Staff.jpg|border|right|50px]] * ... neraugoties uz [[Izraēla]]s aizsardzības ministra [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] un [[Salīdzināšanas dienas karš|Salīdzināšanas dienas kara]] laikā '''[[Moše Dajans|Mošes Dajana]]''' <small>(attēlā)</small> kaujinieka reputāciju, daudzi viņa centieni valdībā bija vērsti uz vienošanos slēgšanu ar kaimiņu arābu valstīm, viņš atbalstīja [[Palestīniešu pašpārvalde|palestīniešu autonomiju]]? * ... '''[[Berlīnes metro]]''' jeb ''U-Bahn'' gada laikā pārvadā vairāk nekā 400 miljonus pasažieru? * ... [[Latvija]]s [[orientieriste]] '''[[Inga Dambe]]''' ilgus gadus dzīvojusi [[Somija|Somijā]], pārstāvot klubu ''Paimio Rasti'', kurā ir arī trenere, viņa ir divreiz uzvarējusi un divreiz bijusi otrā nozīmīgākajās Somijas daudzdienu sacensībās ''[[Fin5]]''? [[Attēls:Japanese Foxtail millet 02.jpg|border|right|50px]] * ... piemērotā klimatā '''[[Itālijas sarene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek plaši kultivēta [[Labība|graudu ieguvei]]; vecākās liecības par sugas audzēšanu tika atrastas [[Ķīna|Ķīnā]], vairāk nekā 8000 gadu [[pirms mūsu ēras]]? * ... [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionāta šahā]] uzvarētājs '''[[Sālems Sālahs]]''' sākot ar 2006. gadu sadarbojās ar [[Latvija]]s [[šahs|šaha]] [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistaru]] [[Edvīns Ķeņģis|Edvīnu Ķeņģi]] un bija viens no pazīstamākajiem viņa kā [[Treneris|trenera]] audzēkņiem? * ... Kinoakadēmija nolēma rīkot '''[[3. Kinoakadēmijas balva|3. Kinoakadēmijas balvas ceremonija]]''' novembrī, lai to tuvinātu atbilstības periodam, tāpēc ceremonija notika tikai septiņus mēnešus pēc [[2. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas, padarot [[1930. gads|1930. gadu]] par vienīgo gadu, kurā notika divas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas? [[Attēls:Bled Overview.JPG|border|right|50px]] * ... [[1918. gads|1918. gadā]] [[Slovēnija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Bleda]]''' <small>(attēlā)</small> nonāca [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s pakļautībā un kļuva par valdošā Karadžordževiču nama vasaras rezidenci; šo tradīciju turpināja [[Dienvidslāvija]]s līderis [[Josips Brozs Tito]], kad viņš 1947. gadā uzcēla šeit savu vasaras rezidenci? * ... '''[[Ačinskas pedagoģiskais tehnikums]]''' bija [[Krievijas latvieši|Krievijas latviešu]] vidējā pedagoģiskā mācību iestāde laikā no 1930. līdz 1938. gadam [[Ačinska|Ačinskā]], [[Krievijas PFSR]] [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas apgabalā]], kļūstot par metodisko centru [[Sibīrija]]s latviešu skolu [[skolotāji]]em? * ... [[1904. gads|1904. gadā]] sākās [[Krievijas—Japānas karš]], un '''[[Korejas impērija]]''' kļuva par abu lielvaru kaujas lauku, pēc Japānas uzvaras tā vēl vairāk nostiprināja savu kontroli pār Koreju? [[Attēls:Rubens apostel simon.jpg|border|right|50px]] * ... viena no [[Jēzus Kristus]] divpadsmit [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa Kānanieša]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> simboli ir [[laiva]], airis, [[krusts]] un [[zāģis]], [[zivis|zivs]] (vai divas zivis) un [[šķēps]]? * ... '''[[Losalamosas Nacionālā laboratorija]]''', kas tika izveidota [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] ietvaros [[1943. gads|1943. gadā]], ir lielākais darba devējs [[ASV]] [[Ņūmeksikas štats|Ņūmeksikas štatā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] maijā partijas "Alternative" vadībā nonāca [[Valentīns Jeremejevs]], kurš to pārveidoja to par partiju '''"[[Tautas varas spēks (partija)|Tautas varas spēks]]"''' un ar to startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]]? [[Attēls:Symphoricarpos albus rametto.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[sniegogas|sniegogu]]''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] līdz [[Hondurasa]]i, taču sugas ir ieviesušās arī citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā strauta sniegoga)</small>? * ... '''[[Deli sultanāts]]''' bija pirmā lielā [[valsts]] mūsdienu [[Indija]]s teritorijā, kuru dibināja iekarotāji, nevis teritorijas pamatiedzīvotāji? * ... '''[[Novorosijskas jūras osta]]''' ir viena no lielākajām [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Osta|ostām]] un lielākā osta [[Krievija|Krievijas Federācijā]]? [[Attēls:Mohammad bin Salman October 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējā [[Saūda Arābija]]s monarha [[Selmāns Āl Saūds|Selmāna Āl Saūda]] septītais dēls kroņprincis un premjerministrs '''[[Muhammeds bin Selmāns]]''' <small>(attēlā)</small> ''[[de facto]]'' tiek uzskatīts par valsts vadītāju? * ... saskaņā ar [[1961. gads|1961. gada]] Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām uzņemošās valsts iestādēm nav pienākuma paskaidrot iemeslus, kāpēc [[diplomāts]] ir pasludināts par '''''[[persona non grata]]'''''? * ... '''[[Loka šaušana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušana sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' visās piecās disciplīnās [[zelta medaļa]]s izcīnīja [[Dienvidkoreja]]s sportisti? [[Attēls:Сунтажский дворец.jpg|border|right|50px]] * ... sākot ar 2024. gada 1. septembri [[vidusskola]] [[Suntaži|Suntažos]] tika reorganizēta par '''[[Suntažu pamatskola|Suntažu pamatskolu]]''' <small>(attēlā viena no skolas ēkām — [[Suntažu muiža]])</small>? * ... [[1902. gads Latvijā|1902. gadā]] latviešu kuģu īpašnieks un kapteinis '''[[Mārtiņš Veide]]''' uzbūvēja jaunu savas ģimenes dzīvojamo namu [[Ainaži|Ainažos]], tā saukto [[Veides pils|Veides pili]], kas joprojām ir viena no greznākajām un lielākajām pilsētas ēkām? * ... [[Krievija|Krievijā]] dzimusī un dzīvojošā bijusī [[daiļslidotāja]] '''[[Margarita Drobjazko]]''', kas startēja pārī ar [[lietuvieši|lietuvieti]] Povilu Vanagu, atbalstīja [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā]], par ko 2023. gada 15. septembrī viņai tika atņemta [[Lietuva]]s [[pilsonība]]? [[Attēls:Sinead O'Connor (14828633401) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[īri|īru]] [[dziedātāja]]s '''[[Šineida O'Konora|Šineidas O'Konoras]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā izdotie memuāri ''Rememberings'' kļuva par bestselleru? * ... '''[[Jaunkaledonijas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1991. gadā, kad pārspēja [[Guamas futbola izlase|Guamu]] ar 18—0? * ... 2023. gadā '''[[Patrisa Lumumbas Krievijas Tautu draudzības universitāte|Krievijas Tautu draudzības universitātei]]''' tika atgriezts [[Padomju Savienība]]s laikā lietotais [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskās Republikas]] neatkarības cīnītāja [[Patriss Lumumba|Patrisa Lumumbas]] vārds? [[Attēls:Mohammad Khatami - December 11, 2007.jpg|border|right|50px]] * ... no 1997. līdz 2005. gadam būdams [[Irāna]]s prezidents, '''[[Muhammeds Hātami]]''' <small>(attēlā)</small> mēģināja īstenot reformas, lai demokratizētu politisko sistēmu Irānā, bet lielu daļu viņa ierosināto tiesību aktu bloķēja konservatīvie politiķi? * ... 2021. gadā [[Anglija]]s [[futbola klubs]] '''''[[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]''''' izkrita uz ''National League'' jeb pēc spēka piekto līgu, kļūstot par pirmo kādreizējo [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu, kas tur ir spēlējis? * ... vairāk nekā viens miljons '''[[kubieši|kubiešu]]''' dzīvo [[ASV]]? [[Attēls:Badalona - La Rambla.jpg|border|right|50px]] * ... [[Basketbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbola sacensības 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs]] tika organizētas '''[[Badalona|Badalonā]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Vladimirs Voroņins|Vladimira Voroņina]] dibinātā '''[[Moldovas Republikas komunistu partija]]''' no 2001. līdz 2009. gadam bija [[Moldova]]s valdošā [[politiskā partija|partija]]? * ... '''[[Ogres tehnikums]]''' ir izveidots [[2011. gads Latvijā|2011. gadā]], apvienojot Ogres Amatniecības vidusskolu, Ogres Meža tehnikumu un Ogres Profesionālo vidusskolu? [[Attēls:Little Red Riding Hood - J. W. Smith.jpg|border|right|50px]] * ... pasakas '''"[[Sarkangalvīte un vilks]]"''' <small>(attēlā)</small> izcelsme tiek saistīta ar vairākām Eiropas tautām pirms 17. gadsimta, bet vislabāk zināmās versijas ir franču rakstnieka [[Šarls Pero|Šarla Pero]] (1697) un vācu rakstnieku [[brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] (1812) stāsti par Sarkangalvīti un vilku? * ... viena no 20. gadsimta 60. gadu sieviešu [[teniss|tenisa]] līderēm, trīskārtējā ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' vienspēļu uzvarētāja '''[[Enna Heidona-Džonsa]]''' augstākajā līmenī spēlēja arī [[galda teniss|galda tenisu]], kur bija 1957. gada pasaules čempionāta fināliste? * ... '''[[Bulgārijas turki]]''' ir otra lielākā etniskā, lingvistiskā un reliģiskā iedzīvotāju grupa mūsdienu [[Bulgārija|Bulgārijas Republikā]], veidojot 8,5 % no valsts [[iedzīvotāji]]em? [[Attēls:Berlin Elefantentor 09-2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes Zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā Ziloņu vārti: viena no divām ieejām zooloģiskajā dārzā)</small> ir ne vien senākais līdz mūsdienām saglabājies [[zooloģiskais dārzs]] [[Vācija|Vācijā]], bet arī visapmeklētākais zooloģiskais dārzs [[Eiropa|Eiropā]] un viens no populārākajiem visā pasaulē? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Nina Kenedija]]''' sasniedza jaunu [[Austrālija]]s rekordu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] (4,90 m), taču dalīja pirmo vietu ar amerikāņu kārtslēcēju [[Keitija Mūna|Keitiju Mūnu]], abas sportistes saņēma [[zelta medaļa]]s? * ... [[aktieris]] un [[komiķis]] '''[[Tims Allens]]''' ir ieskaņojis [[Bazs Gaismasgads|Baza Gaismasgada]] lomu filmu sērijā "[[Rotaļlietu stāsts (filmu sērija)|Rotaļlietu stāsts]]"? [[Attēls:Lady Gaga & Tony Bennett (17170839768).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu dziedātājs '''[[Tonijs Benets]]''', 2021. gadā 95 gadu un 60 dienu vecumā izdodot savu otro albumu duetā ar ''[[Lady Gaga]]'' <small>(attēlā)</small>, laboja [[Ginesa rekords|Ginesa rekordu]] kā vecākais cilvēks, kurš izdevis jaunu [[Mūzikas albums|albumu]]? * ... [[ASV]] [[ķīmiķis]] un [[atomfizika|atomfiziķis]] '''[[Glenns Sīborgs]]''' bija līdzatklājējs 10 [[ķīmiskais elements|ķīmiskajiem elementiem]]: [[plutonijs|plutonijam]], [[amerīcijs|amerīcijam]], [[kirijs|kirijam]], [[berklijs|berklijam]], [[kalifornijs|kalifornijam]], [[einšteinijs|einšteinijam]], [[fermijs|fermijam]], [[mendeļejevijs|mendeļejevijam]], [[nobēlijs|nobēlijam]] un 106. ķīmiskajam elementam, kuru, viņam vēl dzīvam esot, nosauca viņa vārdā par [[sībordžijs|sībordžiju]]? * ... [[1958. gads|1958. gadā]] pieņemtā [[Francijas Piektā republika|Francijas Piektās Republikas]] [[konstitūcija]] ievērojami palielināja '''[[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]]''' pilnvaras? [[Attēls:R504 Kolyma in autumn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R504 (Krievija)|autoceļu R504 "Kolima"]]''' <small>(attēlā)</small> no [[Magadana]]s [[1931. gads|1931. gadā]] sāka būvēt trests "Daļstroj" [[latvieši|latviešu]] [[čekists|čekista]] [[Eduards Bērziņš|Eduarda Bērziņa]] vadībā, izmantojot [[Sevvostlags|Sevvostlagā]] ieslodzītos; pirmo ceļa posmu pabeidza 1953. gadā, un ceļa būves laikā gāja bojā vismaz 250 000 ieslodzīto? * ... zinātni par '''[[acu slimības|acu slimībām]]''' sauc par [[Oftalmoloģija|oftalmoloģiju]]? * ... '''[[Upolu]]''' dzīvo lielākā daļa no [[Samoa]] [[iedzīvotāji]]em, lai gan pēc platības tā ir tikai otrā lielākā sala [[Samoa salas|Samoa salu]] arhipelāgā? [[Attēls:Ričards Šlesers 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Ričards Šlesers]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta, tāpat kā viņa tēvs [[Ainārs Šlesers]]? * ... 2013. gada jūlijā '''''[[Tre Penne]]''''' kļuva par pirmo [[Sanmarīno]] [[futbols|futbola]] klubu, kas uzvarējis atsevišķā spēlē Eiropas klubu sacensībās, [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas]] 1. kvalifikācijas kārtā atbildes spēlē uzvarot [[Armēnija]]s klubu ''[[Shirak SC|Shirak]]'' ar 1:0? * ... [[Berlīne]]s '''[[Tīrgartena (parks)|Tīrgartenas parka]]''' pirmsākumi atrodami jau [[1527. gads|1527. gadā]], kad to izveidoja kā [[Brandenburgas kūrfists|Brandenburgas kūrfirsta]] [[medības|medību]] zonu? [[Attēls:Dikaiosp 210819 6963.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Singapūras panorāmas rats]]''' <small>(attēlā)</small> bija augstākais panorāmas rats pasaulē, līdz 2014. gadā ''[[Las Vegas Strip]]'' tika atklāts ''High Roller'', kas ir par 2,6 metriem augstāks? * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R297 (Krievija)|autoceļu R297 "Amūra"]]''' ar vairākiem pārtraukumiem būvēja no 1977. līdz 2004. gadam kā militāri stratēģisku objektu, bet asfaltēšanu pabeidza tikai pēc 2010. gada? * ... '''[[Jāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika pie [[Versaļas pils]]? [[Attēls:Opossum 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[oposumu dzimta]]s''' dzīvnieki <small>(attēlā Virdžīnijas oposums)</small> ir aktīvi [[nakts|naktīs]], labi redz tumsā, savukārt [[diena|dienā]] līdz pat 18 stundām pavada [[miegs|miegā]]? * ... '''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]]''' par līgas uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s klubs [[Bergamo "Atalanta"]], kas finālā ar 3:0 pieveica [[Vācija]]s vienību [[Leverkūzenes "Bayer"]], pārtraucot [[Vācija]]s kluba nezaudēto spēļu sēriju visos turnīros, kas bija sasniegusi 51 spēli? * ... troksnis ausīs jeb '''[[tinīts]]''' skar apmēram 10—15% cilvēku, taču lielākā daļa to labi panes, un tā ir nopietna problēma tikai 1—2% cilvēku? [[Attēls:Chuysky trakt.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R256 (Krievija)|autoceļš R256]]''' jeb "Čujas trakts", kas savieno [[Novosibirska|Novosibirsku]] ar [[Mongolija]]s robežu, ir daļa no [[Āzija]]s automaģistrāles AH4, kas tālāk caur [[Urumči]] ved līdz [[Karači]] [[Pakistāna|Pakistānā]]? <small>(attēlā Čujas trakts [[Altaja Republika|Altaja Republikā]])</small>? * ... '''[[Modernā pieccīņa 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|modernajā pieccīņā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[paukošana]]s ranga kārta notika ''[[Parc des Expositions de Villepinte|Arena Paris Nord]]'', bet pārējās sacensības pie [[Versaļas pils]]? * ... '''[[Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskā sadarbība|Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskajā sadarbībā]]''' ietilpst 21 dalībvalsts, un tās galvenā mītne atrodas [[Singapūra|Singapūrā]]? [[Attēls:Jane birkin 1970.jpg|border|right|50px]] * ... 1969. gadā '''[[Džeina Birkina]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno sieviešu lomu filmā ''Slogan'', kurā galveno vīriešu lomu atveidoja '''[[Seržs Gensbūrs]]'''; tajā pašā gadā viņa pārcēlās uz dzīvi [[Francija|Francijā]], un 1971. gadā pārim piedzima meita [[Šarlote Gensbūra|Šarlote]], taču pāris izšķīrās 1980. gadā? * ... '''[[Aivars Mucenieks]]''' ir [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ventspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš 2009. gada? * ... [[Argentīna|Argentīnā]] dzimušais '''[[Rohelio Funess Mori]]''' pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]], taču viņa identiskais dvīņu brālis [[Ramiro Funess Mori]] pārstāv [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]? [[Attēls:Grupo de Emas - Rhea americana.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidamerika]]s nelidojošo [[putni|putnu]] '''[[nandu|nandu ģintī]]''' ietilpst 7 [[sugas]], no kurām 3 sugas dzīvo mūsdienās <small>(attēlā lielais nandu)</small>, bet pārējās 4 sugas ir izmirušas? * ... [[Ķīna]]s daiļlēcēji kļuva par uzvarētājiem visos 8 sacensību veidos '''[[Daiļlēkšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšanā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', bet kopā izcīnīja 11 medaļas? * ... vēlāko [[Latvija]]s [[Latvijas veselības valsts ministrs|veselības valsts ministru]] '''[[Juris Viņķelis|Juri Viņķeli]]''' 1981. gadā apcietināja un līdz 1983. gadam ieslodzīja par padomju varu apmelojošu materiālu izplatīšanu? [[Attēls:Eggplant (27751779984).jpg|border|right|50px]] * ... lielākā daļa '''[[nakteņu ģints]]''' augu, īpaši to zaļās daļas un nenobriedušie [[Auglis|augļi]], cilvēkiem (lai gan ne obligāti citiem dzīvniekiem) ir [[Indīgas vielas|indīgi]], taču daudzām sugām ir dažas ēdamas daļas, piemēram, augļi, lapas vai bumbuļi <small>(attēlā [[baklažāns]])</small>? * ... '''[[Eva Kārkliņa]]''', kura bija [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] no 2022. līdz 2024. gadam, iepriekš bija [[Rojas novads|Rojas novada]] [[Rojas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] vairāk nekā desmit gadu garumā? * ... '''[[enoklofobija]]''' ir neracionālas [[bailes]] no pūļa, personas ar šo fobiju piedzīvo augstu [[trauksme]]s līmeni, atrodoties pūlī vai vienkārši domājot par atrašanos pūlī? [[Attēls:Kauno musulmonu mecete1.2007-04-06.jpg|border|right|50px]] * ... 1931. gadā uzbūvētā [[sunnīti|sunnītu]] '''[[Kauņas mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā mūra [[mošeja]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]? * ... 190 km no [[Krievija]]s autoceļa '''[[Autoceļš R254 (Krievija)|R254 "Irtiša"]]''', kas savieno [[Čeļabinska|Čeļabinsku]] un [[Novosibirska|Novosibirsku]], ved caur [[Kazahstāna]]s teritoriju? * ... [[Nīderlande]]s izlase kļuva par uzvarētājiem '''[[Lauka hokejs 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|lauka hokeja turnīrā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē? [[Attēls:Marina_Bay_Sands_in_the_evening_-_20101120.jpg|border|right|50px]] * ... atklāšanas brīdī '''''[[Marina Bay Sands]]''''' <small>(attēlā)</small> [[Singapūra|Singapūrā]] tika atzīts par pasaulē dārgāko [[kazino]] īpašumu (kompleksā ietilpst viesnīca ar 2561 istabām, 120 000 m² liels konferenču un izstāžu komplekss, 74 000 m² liels iepirkšanās centrs, kazino ar 500 spēļu galdiem un 1600 spēļu automātiem)? * ... [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] '''[[Vita Paulāne]]''' iepriekš bija [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]]? * ... '''[[Austrijas–Sardīnijas karš]]''' [[1859. gads|1859. gada]] 12. jūlijā noslēdzās ar [[pamiers|pamieru]], kurā [[Austrijas Impērija]] saglabāja [[Venēcija|Venēciju]], bet atteicās no [[Lombardija]]s: to ieguva [[Sardīnijas Karaliste]], kas dažus gadus vēlāk pārtapa par [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalisti]]? [[Attēls:Rumen Radev official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[Bulgārijas prezidents|Bulgārijas prezidentu]] '''[[Rumens Radevs]]''' <small>(attēlā)</small> bija Bulgārijas gaisa spēku augstākais komandieris un 2016. gada prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts? * ... '''[[Fidži futbola izlase]]''' lielāko uzvaru guvusi 1979. gadā, kad ar 24—0 pārspēja [[Kiribati]]? * ... '''[[1848. gada revolūcijas]]''' jeb Tautu pavasaris pārmainīja [[1815. gads|1815. gadā]] [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] noteikto kārtību un pārņēma lielu daļu [[Eiropa]]s? [[Attēls:Betula pendula (3).JPG|border|right|50px]] * ... ar [[bērzi|bērza]] '''[[tāss|tāsi]]''' <small>(attēlā)</small> strādājošus [[amatnieks|amatniekus]] sauc par tāsiķiem? * ... [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauskas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Aivars Okmanis]]''' iepriekš bija [[Rundāles novads|Rundāles novada]] [[Rundāles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... '''[[dārza cietķērsa]]''', ko tautā dēvē par kressalātu, ir izcēlusies [[Etiopija|Etiopijā]], taču ir plaši izplatījusies visā pasaulē kā [[garšaugs]], nereti tiek kultivēta arī [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Symphony Lake, Singapore Botanic Gardens - 20041025.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[Singapūras botāniskie dārzi]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauti [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Nikaragvas futbola izlase]]''' savu pirmo spēli aizvadīja 1929. gadā, piekāpjoties [[Salvadoras futbola izlase|Salvadorai]] ar 0—9? * ... [[2007. gads|2007. gadā]] '''[[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]]''' kopā ar [[Els Gors|Elu Goru]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]], ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas"? [[Attēls:Svētmeitu cave.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētmeitu kambari]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ala]] [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]], ko atraka 1993. gadā, taču vēlāk tā lielā mērā ir aizbrukusi? * ... [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Andrejs Ence]]''' iepriekš bija [[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... 2024. gada februārī '''[[Twitter konvojs|''Twitter'' konvoja]]''' izveidotāju [[Reinis Pozņaks|Reini Pozņaku]] savā kandidātu sarakstā [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] iekļāva "[[Apvienotais saraksts]]", un viņš tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]? [[Attēls:Papaver argemone 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarainā magone|sarainās magones]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa]]s dienviddaļā, no kurienes tā ir plaši izplatījusies centrālajā un, daļēji, arī ziemeļu daļā? * ... '''[[Gajānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1988. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—0? * ... '''[[Khmeru Impērija]]''' 12. gadsimtā bija kļuvusi par lielāko impēriju [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], tās centrs atradās [[Ankora|Ankorā]], par kuru tika gūti pierādījumi tam, ka [[Ankora]] bijusi lielākā pasaules pilsēta pirmsrūpniecības laikmetā? [[Attēls:Greater flamingo (Phoenicopterus roseus) Bahrain.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sārtais flamings]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākā [[flamingi|flamingu]] suga, kā arī vislielākā suga, tie dzīvo [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]? * ... '''[[Uguns loks|Uguns lokā]]''' apkārt [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] notiek ap 90% no visām [[zemestrīce|zemestrīcēm]], kā arī atrodas divas trešdaļas no visiem pasaules [[vulkāns|vulkāniem]]? * ... mūsu ēras 9. gadā, neapmierināti ar augstajiem [[nodokļi]]em un rekrūšu vervēšanu [[romieši|romiešu]] armijai, [[ģermāņi|senģermāņu]] cilts '''[[heruski]]''' sacēlās [[Arminijs|Arminija]] vadībā un kopā ar citām ģermāņu ciltīm [[Teitoburgas meža kauja|Teitoburgas meža kaujā]] sakāva trīs romiešu [[leģions (Roma)|leģionus]], kurus vadīja [[Publijs Kvintīlijs Vārs]]? [[Attēls:Māras kambari 8.jpg|border|right|50px]] * ... [[Talsu novads|Talsu novadā]] esošajos [[smilšakmens]] atsegumos '''[[Māras kambari|Māras kambaros]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī trīs [[ala]]s: Garā ala, Lielā ala un Mazā ala? * ... '''[[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]]''', kas notika [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]], piedalījās 16 vīriešu [[futbols|futbola]] izlases — 15 [[CONCACAF]] pārstāves un uzaicinātā komanda [[Kataras futbola izlase|Katara]]? * ... '''[[ordenis "Par nopelniem Lietuvas labā"|ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā"]]''' ir saņēmuši astoņi [[latvieši]]: [[Daina Avotiņa]], [[Aivars Endziņš]], [[Ivars Godmanis]], [[Raimonds Graube]], [[Romualds Ražuks]], [[Jānis Stradiņš]], [[Roberts Štelmahers]] un [[Andrejs Žagars]]? [[Attēls:President Nyerere van Tanzania, koppen, Bestanddeelnr 928-2879 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirmais [[Tanzānijas prezidents]] '''[[Džūliuss Ņerere]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi iesaistījās [[Āfrika]]s [[dekolonizācija]]s procesā, viņa vadībā Tangaņikas teritorija ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], kā arī Tangaņika tika apvienota ar [[Zanzibāra|Zanzibāru]], dibinot [[Tanzānija|Tanzāniju]]? * ... '''[[teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika [[Rolāna Garosa stadions|Rolāna Garosa stadionā]], kurā katru gadu notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]? * ... '''[[Dagnis Straubergs]]''' ir [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš [[2021. gads Latvijā|2021. gada]], bet pirms tam bijis [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] [[Salacgrīvas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] vairāk nekā desmit gadus? [[Attēls:SportaPilsDārzi12.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā '''[[Sporta pils dārzi|Sporta pils dārzu]]''' <small>(attēlā)</small> projekts kļuva par vienu no [[Eiropa]]s pilsētu publiskās telpas balvas "''Public Space''" finālistiem? * ... [[1554. gads|1554. gadā]] [[Livonijas landtāgs]] apstiprināja [[Lutera mācība]]s oficiālo statusu un pasludināja '''[[Augsburgas ticības apliecība]]s''' brīvību [[Livonija|Livonijā]]? * ... kopš [[1931. gads|1931. gada]] '''[[fizkultūriešu parāde]]s''' notika [[Maskava|Maskavā]], [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]], bet pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Sarkanajā laukumā tās notika 1945., 1947. un pēdējoreiz 1954. gadā? [[Attēls:Forum romanum 6k (5760x2097).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romas forums]]''' <small>(attēlā)</small> gadsimtiem bija [[Senā Roma|Senās Romas]] ekonomiskās, reliģiskās un politiskās dzīves centrs, bet mūsdienās šeit atrodas vairākas svarīgu antīko celtņu drupas? * ... '''[[Rokasbumba 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|rokasbumbas sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Vācija]]s handbola izlases sastāvā sudraba medaļu ieguva [[latvieši|latviešu]] [[handbolists]] [[Renārs Uščins]], kurš visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[Ungārijas Padomju Republika|Ungārijas Padomju Republiku]]''', kas pastāvēja no [[1919. gads|1919. gada]] 21. marta līdz 6. augustam, var uzskatīt par otro [[sociālistiska valsts|sociālistisko valsti]] pasaulē pēc [[Krievijas SFPR]] (ja par neatkarīgu valsti neuzskata tās satelītu [[Latvijas SPR]])? [[Attēls:Papaver dubium (35627462722).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lauka magone]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], vietām arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Āzija|Āzijā]], kur tā ir dārzu un tīrumu [[nezāle]]? * ... [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]]s '''[[Nusantara]]s''' plāns paredz [[Ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgas]] infrastruktūras veidošanu 1,7—1,9 miljonu iedzīvotāju skaita sasniegšanai līdz [[2045. gads|2045. gadam]], kad Indonēzijas galvaspilsētas pārvietošana būtu pilnībā pabeigta? * ... '''[[Karpatu Ukraina]]''' bija īslaicīgi pastāvējusi [[neatzīta valsts]], kas tika pasludināta [[1939. gads|1939. gada]] 15. martā [[Husta]]s pilsētā un pastāvēja tieši vienu dienu, līdz 16. martam, kad [[Ungārijas Bruņotie spēki|Ungārijas karaspēks]] ieņēma pilsētu? [[Attēls:RhB ABe 4-4 III mit Bernina-Express am Lago Bianco.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bernīnas dzelzceļš]]''', kas savieno [[Sanktmorica|Sanktmoricu]], [[Šveice|Šveicē]] ar Tirāno [[Sondrio province|Sondrio provincē]] [[Itālija|Itālijā]], šķērso 2328 metrus augsto Bernīnas pāreju <small>(attēlā)</small>, kas ir augstākā [[kalnu pāreja]] Eiropā, caur kuru ierīkota [[dzelzceļa līnija]]? * ... '''[[dzimstība]]s''' samazināšanās ir vispārēja [[Zeme]]s [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] globālās [[Demogrāfiskā pāreja|demogrāfiskās pārejas]] tendence? * ... '''[[nierakmeņu slimība]]''' veidojas tad, kad [[urīns]], kurš rodas, [[nieres|nierēm]] filtrējot [[asinis]], ir pārsātināts ar dažādu veidu [[sāļi]]em vai urīnam ir neatbilstošs [[pH]] līmenis; sāļu pārsātinājuma rezultātā to pārpalikums pārvēršas nogulsnēs, kas nierēs veido [[Kristāls|kristālus]], kas turpina augt, līdz rodas nierakmeņi? [[Attēls:Bos taurus indicus (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no [[liellops|govīm]], kas ir to tuvākie radinieki, '''[[zebu]]''' <small>(attēlā)</small> ļoti labi spēj dzīvot karstā un mitrā klimatā? * ... '''[[Grenādas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1998. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—1? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Indiana Džonss un Likteņa rats]]"''' ir vienīgā sērijas par [[Indiana Džonss|Indianu Džonsu]] filma, kuras [[režisors]] nav [[Stīvens Spīlbergs]] un kuru neveidoja [[Džordžs Lūkass]], taču abi ir filmas izpildproducenti? [[Attēls:Teodoro Obiang 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 82 gadus vecais [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] prezidents '''[[Teodoro Objangs Ngema Mbasogo]]''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk valdošais kādas [[Āfrika]]s valsts līderis? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[liberālais islāms|liberālā islāma]]''' pamati radās [[Turcija|Turcijā]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Kemala Ataturka]] laikā, balstoties uz [[Sūfisms|sūfismu]], reliģisko liberālismu, Eiropas [[Panteisms|panteismu]] un [[Materiālisms|materiālismu]]? * ... [[Monvīds Švarcs]] ir vienīgais '''[[Rēzeknes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs]]''' kopš tā izveidošanas [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]]? [[Attēls:Nataša Pirc Musar (2023-05-19).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nataša Pirca Musara]]''' <small>(attēlā)</small> [[2022. gads|2022. gada]] [[Slovēnijas prezidents|Slovēnijas prezidenta]] vēlēšanās, startējot kā neatkarīgā kandidāte, otrajā vēlēšanu kārtā ieguva gandrīz 54% balsu un tika ievēlēta par prezidenti, un ir pirmā sieviete, kas ievēlēta Slovēnijas prezidenta amatā? * ... '''[[Dominikānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 2010. gadā, kad pārspēja [[Britu Virdžīnu Salu futbola izlase|Britu Virdžīnas]] ar 17—0? * ... pirmo reizi '''[[preses brīvība]]''' tika pasludināta [[Francija]]s [[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija|Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā]] [[1789. gads|1789. gadā]]? [[Attēls:Jēkaba kazarmas Kara muzeja būves laikā pēc 1937.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Jēkaba kazarmas]]''' <small>(attēlā 1937. gadā)</small> nodeva Nahimova Rīgas militārajai jūrskolai, kuras vadība atradās agrākā [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] ēkā; vēlāk šeit bija [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola|J. Alkšņa Kara aviācijas augstākās inženieru skolas]] mācību telpas un institūts? * ... [[musulmaņi]] ieradās [[Surinama|Surinamā]] kā strādnieki no [[Dienvidāzija]]s un [[Indonēzija]]s, līdz ar to tie atveda savu vietējo [[islāms|islāma]] formu, un mūsdienās '''[[islāms Surinamā]]''' ir viena no izplatītākajām [[Reliģija|reliģijām]]? * ... [[Francijas komūna]]s '''[[I (Francija)|I]]''' nosaukums ir īsākais [[vietvārds]] [[Francija|Francijā]] un viens no īsākajiem pasaulē? [[Attēls:Harmonia axyridis - botanischer Garten Schönbrunn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] reti sastopamā '''[[daudzveidīgā mārīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[invazīva suga]], kas var ietekmēt vietējo faunu, tai skaitā vietējās [[mārītes|mārīšu]] sugas? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Norbits]]"''' ar [[Edijs Mērfijs|Ediju Mērfiju]] galvenajā lomā guva finansiālus panākumus, nopelnot 159,3 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] pie 60 miljonu budžeta, taču saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes un tika nominēta astoņām [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvām]]? * ... '''[[Lielais bads Īrijā|Lielā bada]]''' laikā [[Īrija|Īrijā]] gāja bojā aptuveni 1 miljons cilvēku un vairāk nekā 1 miljons pameta valsti, kā rezultātā no 1841. līdz 1871. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 20—25%; tā bija vēsturiska līmeņa sociālā krīze, kas būtiski ietekmēja Īrijas sabiedrību? [[Attēls:TDF31466 vingegaard (53062211779).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023. gada Tour de France|2023. gada ''Tour de France'']]''' kopvērtējumā otro reizi pēc kārtas uzvarēja [[Dānija]]s riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs|Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas]] valdošā [[Politiskā partija|partija]] kopš tās proklamēšanas ir '''[[Korejas Strādnieku partija]]'''? * ... '''[[abdžads]]''' ir [[rakstība]], kas satur vienīgi [[līdzskanis|līdzskaņus]] (konsonantus); mūsdienās tādus lieto ap 8 % pasaules iedzīvotāju [[arābu valoda|arābu]], [[farsī]], [[urdu]], [[ivrits|ivrita]] u.c. valodu rakstībās? [[Attēls:Vis Bay, Croatia.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Visa]]''' ir vistālāk no [[Horvātija]]s kontinentālās daļas novietotā apdzīvotā [[sala]] <small>(attēlā Visas pilsēta Visas salā)</small>? * ... kad [[1933. gads|1933. gadā]] [[Vācija|Vācijā]] varu pārņēma [[Ādolfs Hitlers]], viņa valdība sāka '''[[Reinas demilitarizētā zona|Reinas demilitarizētās zonas]]''' likvidēšanu, bet [[1936. gads|1936. gada]] 7. martā Vācijas valdība pasniedza memorandu, kurā ārvalstu vēstnieki tika informēti par Vācijas atteikšanos no [[Lokarno līgumi]]em, un Vācijas karaspēks ienāca demilitarizētajā zonā? * ... '''[[Katina Paksinu]]''', kura par savu kinodebiju episkajā [[kara filma|kara filmā]] "Kam skanēs zvans" saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", joprojām ir vienīgā [[Grieķija]]s pārstāve, kas jebkad ir saņēmusi Oskara balvu? [[Attēls:Parsnips with greens.jpg|border|right|50px]] * ... uzturā lietojamā '''[[pļavas pastinaks|pļavas pastinaka]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais areāls ir [[Eiropa]]s dienvidu un vidus daļā, no kurienes tas plaši izplatījies citur, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] pļavas pastinaks ir nereti sastopams visā teritorijā? * ... atkarībā no studiju veida, valsts, sistēmas un profila '''[[augstākā izglītība|augstākās izglītības]]''' studiju ilgums ir robežās no 3 līdz 9 [[gadi]]em? * ... 1977. gada [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienotās Republikas]] [[konstitūcija|konstitūcijā]] tika nostiprināta '''[[Revolūcijas partija]]s''' vadošā loma; [[vienpartejiskā sistēma]] tika interpretēta kā līdzeklis, lai izvairītos no cilšu konfliktiem, jo Tanzānijā dzīvo vairāk nekā 120 etnisko grupu? [[Attēls:Euphorbia antiquorum in Ghana.jpg|border|right|50px]] * ... daudzas '''[[eiforbijas|eiforbiju]]''' sugas no [[Āfrika]]s ir [[sukulenti]] — tās ir attīstījušas [[Vasas pārveidne|fizikālās īpašības un formas]], kas līdzīgas [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s kaktusiem, tāpēc tos bieži vien nepareizi dēvē par [[Kaktusu dzimta|kaktusiem]] <small>(attēlā ''Euphorbia antiquorum'')</small>? * ... '''[[Trešā reiha karogs (1935—1945)|Trešā reiha karogs]]''' sākotnēji tika izmantots kā [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās partijas]] karogs; pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] iecelšanas par kancleru 1933. gadā šis karogs tika pieņemts par vienu no diviem valsts karogiem, bet 1935. gada 15. septembrī tas kļuva par vienīgo [[Trešais reihs|Vācijas]] valsts karogu? * ... '''[[Budjonnovska (Krievija)|Budjonnovskas]]''' pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]] izpelnījās ievērību [[1995. gads|1995. gadā]], kad [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā Čečenijas kara]] laikā to ieņēma [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] [[teroristi|teroristu]] grupa un sagrāba ķīlniekus dzemdību namā? [[Attēls:Salamonsky AA.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] dibinātājs un pirmais direktors '''[[Alberts Salamonskis]]''' <small>(attēlā)</small> bija dzimis [[Itālija|Itālijā]], bet dibinājis cirka namus arī [[Berlīne|Berlīnē]], [[Odesa|Odesā]] un [[Maskava|Maskavā]]? * ... '''[[rektors|rektoru]]''' tradīcijas nāk no [[viduslaiki|viduslaiku]] klasiskajām [[universitāte|universitātēm]], kad to vadītājs arī bija rektors? * ... pēc [[Politiskā partija|partijas]] biedru skaita trīs '''[[Pasaules lielāko politisko partiju uzskaitījums|lielākās politiskās partijas pasaulē]]''' ir [[Indijas Tautas partija]], [[Ķīnas Komunistiskā partija]] un [[Indijas Nacionālais kongress]]? [[Attēls:Connor Bedard rookie closeup.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] pirmais numurs '''[[Konors Bedārds]]''' <small>(attēlā)</small> 16 gadu vecumā pirmo reizi tika iekļauts [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas U-20 izlasē]] startam [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022. gada Pasaules junioru čempionātā]]? * ... 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma dibinātā [[Ainažu jūrskola]] līdz 1870. gadam atradās kuģu īpašniekam '''[[Juris Veide|Jurim Veidem]]''' piederošajā namā, kādreizējās [[Ainažu muiža]]s kalpu mājā, bet arī otrā jūrskolas ēka tika uzbūvēta uz Veides dāvināta zemes gabala? * ... pirmās '''[[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]]''' vēlēšanas [[Veimāras Republika]]s laikā notika [[1920. gads|1920. gada]] 6. jūnijā, un, līdz [[1933. gads|1933. gada]] 14. jūlijā tika izveidota [[vienpartiju sistēma]], notika 8 vēlēšanas? [[Attēls:Évora - Praça do Giraldo.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[Evora]]s''' <small>(attēlā)</small> "zelta laikiem" tiek uzskatīts 15. gadsimts, kad tā bieži bija [[Portugāles karaļi|Portugāles karaļa]] rezidence? * ... '''[[Surinamas futbola izlase]]''' pirmo spēli aizvadīja 1915. gadā pret [[Gajānas futbola izlase|Gajānu]], zaudējot ar 0—5? * ... iepakoti '''[[desikants|desikanti]]''' tiek izmantoti, lai pasargātu kravas konteinerus no [[rūsa]]s un [[korozija]]s? [[Attēls:Ēdoles baznīca 2000-07-09.jpg|border|right|50px]] * ... [[ērģeles]] '''[[Ēdoles luterāņu baznīca|Ēdoles luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienas no vecākajām [[Latvija|Latvijā]], daļu no tām 1786. gadā radījis [[prūši|prūšu]] izcelsmes [[Tukums|Tukuma]] meistars Kristofs Vilhelms Bravelaits? * ... '''[[islāms Āfrikā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, bet tā īpatsvars ir nedaudz samazinājies, jo [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s, kur pārsvarā dzīvo [[kristieši]], ir augstāks [[Summārais dzimstības koeficients|dzimstības līmenis]]? * ... '''[[Lietuvas poļi]]''' ir otra lielākā [[etniskā grupa]] un lielākā etniskā minoritāte [[Lietuva|Lietuvā]], kas dzīvo kompakti pilsētās un ciematos valsts austrumos? [[Attēls:Torre Belém April 2009-4a.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Belenas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts par godu [[Vasko da Gama]]s atklātajam jūrasceļam uz [[Indija|Indiju]] un kļuvis par vieno no [[Lisabona]]s un [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmeta simboliem? * ... '''[[breiks 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' olimpisko spēļu programmā bija iekļauts pirmo reizi vēsturē, tomēr [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]] sacensības [[breika dejas|breika dejās]] nenotiks? * ... '''[[čečeni Eiropā|čečenu diasporā Eiropā]]''' ir vairāk nekā 300 000 cilvēku; pēc [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā]] un [[Otrais Čečenijas karš|Otrā Čečenijas kara]] tika reģistrēta masveida [[čečeni|čečenu]] bēgšana no [[Krievija]]s uz [[Rietumeiropa]]s valstīm? [[Attēls:Asian rice (Oryza sativa) നെല്ല്. (32398084044).jpg|border|right|50px]] * ... no visām uzturā lietojamo [[rīsi|rīsu]] sugām, '''[[sējas rīsi|sējas rīsu]]''' <small>(attēlā)</small> šķirnes ir visizplatītākās pasaulē; pirmo reizi tie tika [[Domestikācija|domesticēti]] [[Jandzi]] upes baseinā [[Ķīna|Ķīnā]] pirms 13 500 līdz 8200 gadiem? * ... '''[[islāms ASV]]''' ir trešā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s un [[Jūdaisms|jūdaisma]]? * ... '''[[kristīgais ateisms]]''' neatzīst [[Dieva esamība|Dieva esamību]] burtiskā nozīmē, bet var balstīties uz mācībām, stāstiem un simboliem, kas ir saistītas ar [[Jēzus Kristus|Jēzu]]? [[Attēls:Iekspagalms.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Inženieru arsenāls|Inženieru arsenālā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas Tehnikas un industriālā dizaina centrs, kurā izvietotas pāri par 30 retro [[automašīnas]] un vairāk nekā 75 [[motocikli]] un [[mopēdi]]? * ... '''[[sērfings 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' norisinājās [[Taiti]], [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]; šī sacensību norises vieta bija 15 705 km attālumā no rīkotājpilsētas [[Parīze]]s, pārspējot attālākās vietas rekordu ([[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada olimpiādē]] [[jāšana]] notika [[Stokholma|Stokholmā]], 15 589 km no [[Melburna]]s)? * ... '''[[Lietuvas krievi]]''' ir otra lielākā [[nacionālā minoritāte]] [[Lietuva|Lietuvā]] pēc [[Lietuvas poļi|poļiem]]? [[Attēls:US Open 2022 Photo 177 (52391301928) (Gauff).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā tenisa čempionāta]] uzvarētāja '''[[Koko Gofa]]''' <small>(attēlā)</small> savu pirmo [[WTA]] turnīra titulu vienspēlēs izcīnīja 15 gadu vecumā 2019. gada oktobrī [[Linca|Lincā]], finālā uzvarot [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]]? * ... termins '''[[zemūdens peldlīdzeklis]]''' bieži tiek lietots, lai nodalītu konkrēta veida zemūdens kuģus no [[zemūdene|zemūdenēm]], kas, atšķirībā no zemūdens peldlīdzekļiem, ir pilnībā pašpietiekamas un spēj patstāvīgi ceļot, ir aprīkotas ar savu barošanas un gaisa atjaunošanas sistēmu? * ... '''[[islāms Krievijā]]''' ir otrā izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un [[musulmaņi|musulmaņu]] skaits [[Krievija|Krievijā]] turpina pieaugt dabiskā pieauguma dēļ, īpaši [[Ziemeļkaukāza valodas|Ziemeļkaukāza tautu]] vidū, kā arī pateicoties migrācijai, galvenokārt no [[Centrālāzija|Vidusāzijas]] un [[Azerbaidžāna]]s? [[Attēls:Baobab and elephant, Tanzania.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baobabs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no resnākajiem [[koki]]em pasaulē, kura apkārtmērs var sasniegt līdz 40 metriem, bet tā miltainie [[augļi]] ir ēdami? * ... '''[[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpisko spēļu futbola turnīrā]]''' vīriešu komandās drīkstēja piedalīties spēlētāji, kas jaunāki par 23 gadiem ar ne vairāk kā trīs gados vecākiem spēlētājiem komandas sastāvā, savukārt sieviešu komandām vecuma ierobežojumu nebija? * ... lai gan [[Vladimirs Putins]] uzrunā sabiedrībai asi nosodīja [[2023. gads|2023. gada]] 23. un 24. jūnijā notikušo '''[[Vāgneriešu dumpis|Vāgneriešu jeb Prigožina dumpi]]''', to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr vēlāk pavēstīja, ka [[Vāgnera grupa]]s kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi? [[Attēls:Jumpravas dolomīta atsegums Lielupes krastā.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jumpravas dolomīta atsegums]]''' [[Lielupe]]s labajā krastā <small>(attēlā)</small> ir no retajiem dolomīta atsegumiem [[Zemgale|Zemgalē]]? * ... tiek uzskatīts, ka [[2023. gads|2023. gada]] 18. jūnijā '''[[Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" implozija|pazudušais zemūdens peldlīdzeklis "Titan"]]''' niršanas laikā spiediena dēļ ir implodējis, tūlītēji nogalinot visus, kas atradās uz borta? * ... agrīnās [[rakstība]]s izmantoja '''[[piktogramma]]s''' ([[hieroglifi|hieroglifus]] un vēlāk [[logogramma]]s) kā objektus un jēdzienus apzīmējošas rakstu vienības? [[Attēls:Malta-gh-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lielā osta|Lielo ostu]]''' <small>(attēlā)</small>, pie kuras izvietojusies [[Malta]]s galvaspilsēta [[Valleta]], kā dabisku [[osta|ostu]] izmantojuši jau [[feniķieši]]? * ... [[regbijs|regbija]] spēlētājs un [[treneris]] '''[[Māris Šmits]]''' tiek uzskatīts par vienu no regbija pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Menisks (hidrostatika)|menisks]]''' ir [[šķidrums|šķidruma]] brīvās (augšējās) virsmas liekums, kas rodas, šim šķidrumam saskaroties ar cietu ķermeni vai citu šķidrumu? [[Attēls:Riksdagen June 2011.jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedrija]]s [[parlaments|parlamentā]] '''[[Rigsdags|Riksdagā]]''' <small>(attēlā Riksdaga ēka [[Stokholma|Stokholmā]])</small> ir 349 locekļi, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem, kā arī divreiz lielāks skaits rezerves locekļu, kas tiek ievēlēti kopā ar viņiem? * ... 1941. gadā [[ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkvedi]] '''[[Aleksandrs Loktionovs|Aleksandru Loktionovu]]''', kurš bija [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Īpašā apgabala]] karaspēka komandieris pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s, apsūdzēja nelikumīgā mēbeļu un virtuves piederumu izvešanā no [[Rīga]]s, arestēja, ieslodzīja un nošāva 28. oktobrī bez tiesas, pamatojoties uz [[Lavrentijs Berija|Berijas]] pavēli? * ... par '''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Spānija]]s kluba [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti, kas [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] ar 2:0 pieveica [[Vācija]]s klubu [[Dortmundes "Borussia"]], Eiropas futbola klubu nozīmīgāko trofeju izcīnot jau 15. reizi? [[Attēls:Vitis vinifera 001.jpg|border|right|50px]] * ... ir no 5000 līdz 10 000 '''[[īstais vīnkoks|īstā vīnkoka]]''' <small>(attēlā)</small> [[šķirne|šķirņu]], lai gan tikai dažām ir komerciāla nozīme [[vīns|vīna]] un ēdamo [[vīnogas|vīnogu]] ražošanā? * ... 2015. gadā '''[[Ukrainas milicija|Ukrainas miliciju]]''' pilnībā aizstāja [[Ukrainas Nacionālā policija]]; milicija atradās tiešā [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]]s pakļautībā, un tā tika plaši uzskatīta par korumpētu un [[Ukraina]]s sabiedrības prasībām neatbilstošu dienestu? * ... '''[[Andris Vaivods]]''' ir [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Līvānu novada domes priekšsēdētājs]] kopš 2002. gada? [[Attēls:Dmitry Utkin passport photo (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vāgnera grupa]]s dibinātājs '''[[Dmitrijs Utkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2023. gads|2023. gada]] 23. augustā gāja bojā lidmašīnas avārijā [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]], uz ziemeļiem no [[Maskava]]s, kopā ar vēl deviņiem cilvēkiem, tai skaitā ar uzņēmēju [[Jevgeņijs Prigožins|Jevgeņiju Prigožinu]]? * ... [[Latvija]]s tehnoloģiju uzņēmums 20. gadsimta 90. gadu sākumā un beigās '''"[[Software House Rīga]]"''' bija pēctecis valsts [[kooperatīvs|kooperatīvam]] "Biržas sabiedrība", ko 80. gadu beigās, [[Latvijas PSR]] pastāvēšanas pēdējā posmā, izveidoja [[Ainārs Gulbis]], lai realizētu [[datortehnika]]s tirdzniecību? * ... '''[[Vladimirs Derevjanskis]]''', kuru, gatavojoties [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]], [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 7. aprīlī iecēla par [[PSRS]] pilnvaroto [[sūtnis|sūtni]] [[Latvija|Latvijā]], iepriekš bija bijis PSRS pilnvarotais sūtnis [[Somija|Somijā]], atsaukts [[1939. gads|1939. gada]] 29. novembrī sakarā ar [[Ziemas karš|Ziemas kara]] sākšanos? [[Attēls:Queen Elizabeth II Funeral 19 09 2022-14 (52369485536).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kanādas Karaliskā jātnieku policija]]''' tiek uzskatīta par neoficiālu [[Kanāda]]s nacionālo simbolu <small>(attēlā jātnieku policijas locekļi piedalās [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] bēru gājienā [[Londona|Londonā]])</small>? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] '''[[Kiziljurta]]s''' pilsētas etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 70,88 % [[Avāri|avāru]], 11,87 % [[Kumiki|kumiku]], 5,34 % [[Laki|laku]], 3,79 % [[Krievi|krievu]], 2,90 % [[Lezgīni|lezgīnu]] un 2,54 % [[Dargi|dargu]]? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2020|Trīs Zvaigžņu balvas 2020]]''' ceremonijā [[Trīs Zvaigžņu balva]]s pasniegšana notika pirmo reizi, aizvietojot iepriekš pasniegto Gada balvu sportā? [[Attēls:Dmitry_Peskov_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... pamatojoties uz [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] Pretkorupcijas fonda veikto izmeklēšanu rezultātiem [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] administrācijas vadītāja vietnieks un preses sekretārs '''[[Dmitrijs Peskovs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislielākajā apmērā [[Korupcija|korumpētajām]] amatpersonām [[Krievija|Krievijā]]? * ... [[Maroka|Marokā]] dzīvo aptuveni 37 miljoni [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]], bet pastāv arī liela '''[[marokāņi|marokāņu]]''' [[diaspora]], kas dzīvo [[Francija|Francijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī citās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]]? * ... vienīgais '''[[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Varakļānu novada pašvaldības vadītājs]]''' novada pastāvēšanas vēsturē ir '''[[Māris Justs]]''', kurš ir šajā amatā kopš 2009. gada? [[Attēls:Okayama Montage2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Japāna]]s pilsēta '''[[Okajama]]''' <small>(attēlā)</small> gandrīz pilnībā tika iznīcināta amerikāņu uzlidojumu rezultātā, jo tur atradās armijas militārā bāze, bet pēc kara pilsēta tika atjaunota? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2022|Trīs Zvaigžņu balvas 2022]]''' ceremonijā gada sportistes balvu otrreiz pēc kārtas saņēma [[pludmales volejboliste]] [[Tīna Graudiņa]]? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] pilsētas '''[[Hasavjurta]]s''' etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 30,66% [[Avāri|avāru]], 28,46% [[Čečeni|čečenu]], 28,11% [[Kumiki|kumiku]], 4,07% [[Dargi|dargu]], 3,33% [[Laki|laku]], 2,27% [[Krievi|krievu]] un 1,60% [[Lezgīni|lezgīnu]]? [[Attēls:Kyahta.s gory.JPG|border|right|50px]] * ... [[Burjatijas Republika|Burjatijas]] pilsēta pie [[Mongolija]]s robežas [[Krievija|Krievijas Federācijā]] '''[[Kjahta]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 1727. gadā un kopš 18. gadsimta ir bijusi nozīmīgs punkts sakaros starp Krieviju un [[Ķīna|Ķīnu]]? * ... kopš [[Korejas karš|Korejas kara]] beigām [[1953. gads|1953. gadā]] [[Korejas Tautas Demokrātiskā Republika|Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā]] ir spēkā pagaidu [[pamiers]], līdz ar to '''[[Korejas Tautas armija]]''' ir pastāvīgā gatavībā, un tā ir viena no vadošajām pasaulē [[Valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|pēc militārā personāla lieluma]]? * ... '''[[Dāvida pils]]''' ir [[pilskalns]], kas atrodas [[Kurzeme|Kurzemē]], 30 metrus augsto [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] kraujas malā, bet, tā kā tas ir [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] rezervāta zonā, tas [[tūristi]]em nav pieejams? [[Attēls:Rock hyrax (Procavia capensis).jpg|border|right|50px]] * ... ģenētiski '''[[dasiji]]''' jeb damani ir radniecīgi [[snuķaiņi]]em un [[sirēnas (zīdītāji)|sirēnām]], bet pēc izskata ir līdzīgi [[murkšķi]]em un [[svilpējzaķi]]em <small>(attēlā klinšu damans)</small>? * ... 1809. gada ceļojuma piezīmēs '''[[Puiškalna pilskalns|Puiškalna pilskalnu]]''' aprakstījis [[Ulrihs fon Šlipenbahs]]: pilskalnā atradies akmens, pie kura vietējie iedzīvotāji esot upurējuši, savukārt [[Frīdrihs Krūze]] 1842. gada darbā ''Necrolivonica'' ievietojis akmens tēla zīmējumu, kas tolaik atradies [[Dundagas pils]] ieroču istabā; 1866. gadā akmens tēlu aprakstījis arī [[Jūliuss Dērings]]? * ... kopējais '''[[tunisieši|tunisiešu]]''' skaits ir aptuveni 15,2 miljoni cilvēku, no tiem 12,4 miljoni dzīvo [[Tunisija|Tunisijā]], bet plašākā [[diaspora]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], jo īpaši [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Vācija|Vācijā]], kā arī [[ASV]]? [[Attēls:Bruņotais vilciens Kalpaks 1919.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas]]''' laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 14. novembra rītā [[Rietumkrievijas armija]]i izdevās šķērsot [[Tosmares ezers|Tosmares ezeru]] un ieņemt [[Karosta]]s fortus, tomēr dienas gaitā [[Liepāja]]s aizstāvji atguva pozīcijas, un ienaidnieks atkāpās <small>(attēlā bruņotā vilciena "Kalpaks" apkalpe)</small>? * ... pirmo privāto '''[[detektīvs (profesija)|detektīvu]]''' aģentūru [[Parīze|Parīzē]] [[1833. gads|1833. gadā]] nodibināja [[Ežēns Fransuā Vidoks]], kurš pats bija bijis noziedznieks? * ... '''[[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]]''' [[Krakova|Krakovā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja trīs zelta, divas sudraba un divas bronzas medaļas, par čempioniem kļuva [[vieglatlēte]]s [[Agate Caune]] 5000 metros un [[Līna Mūze]] šķēpa mešanā, kā arī [[3x3 basketbols|3x3 vīriešu basketbola komanda]] ([[Francis Lācis]], [[Kārlis Apsītis]], Kristaps Gludītis un [[Zigmārs Raimo]])? [[Attēls:Hallitusneuvottelut 12.5.2023 - 52891325431.jpg|border|right|50px]] * ... [[Somijas premjerministrs]] '''[[Peteri Orpo]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Somija]]s parlamenta [[Eduskunta]]s priekšsēdētājs, premjerministra vietnieks, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, lauksaimniecības un mežu ministrs? * ... '''[[Rīgas farmaceitiskā fabrika]]''' tika dibināta [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]], bet [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]] to nodeva [[privatizācija]]i? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2023. gadā]]''' aizvadīja desmit spēles, no kurām vienā uzvarēja un deviņas reizes zaudēja? [[Attēls:Миколюнас1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuvas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Sauļus Mikoļūns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nospēlējis 101 maču, tādējādi viņš ir spēlēm bagātākais Lietuvas izlases futbolists? * ... '''[[Krievu Atbrīvošanas armija|Krievu Atbrīvošanas armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Trešā reiha]] pusē [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Andrejs Vlasovs|Andreja Vlasova]] vadībā, veidoja galvenokārt [[Brīvprātīgais|brīvprātīgie]] no padomju pārbēdzējiem, [[Kara gūsteknis|karagūstekņiem]] un [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] dalībniekiem? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 20. janvārī [[Krimas apgabals|Krimas apgabalā]] notika [[referendums]] par '''[[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas Autonomās Padomju Sociālistiskā Republikas]]''' atjaunošanu, kas bija pirmais plebiscīts [[PSRS]] vēsturē; par Krimas APSR atjaunošanu nobalsoja 1 343 855 cilvēki jeb 93,26 % no visiem balsstiesīgajiem? [[Attēls:Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā.jpg|border|right|50px]] * ... '''"[[Deklarācija par valsts varu|Deklarāciju par valsts varu]]"''', kurai sekoja deklarācija '''"[[Par Latvijas iestāšanos PSRS]]"''' <small>(abas attēlā)</small>, [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 21. jūlijā pieņēma [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], kurā [[1918. gads Latvijā|1918. gada]] 18. novembrī bija notikusi [[Latvijas valsts pasludināšana]]? * ... saskaņā ar prūšu [[ģenerālis|ģenerāļa]] un kara teorētiķa [[Karls fon Klauzevics|Karla fon Klauzevica]] teikto '''[[pretuzbrukums]]''' ir visefektīvākais līdzeklis, lai piespiestu uzbrucēju atteikties no uzbrukuma plāniem? * ... '''[[Pāces pilskalns]]''', kas atrodas [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] [[Pāce (Dundagas pagasts)|Pācē]], mūsdienās veido Pāces dzirnavezera [[Sala|salu]]? [[Attēls:Rutabaga, variety nadmorska.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kālis]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti tuvi radniecīgs ar [[Rapsis|rapsi]], kas ir cita ''Brassica napus'' [[pasuga]], bet šī [[suga]] radās kā [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] starp [[Dārza kāposts|kāpostiem]] un [[Rācenis|rāceņiem]]? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] [[Narva (upe)|Narvas upē]] izveidotā '''[[Narvas ūdenskrātuve]]''', pa kuru iet [[Igaunija]]s un [[Krievija]]s robeža, tika uzpludināta, lai varētu darboties mūsdienās Krievijai piederošā Narvas HES? * ... no 1945. līdz 1954. gadam '''[[Krimas apgabals (PSRS)|Krimas apgabals]]''' ietilpa [[Krievijas PFSR]] sastāvā, bet no 1954. līdz 1991. gadam — [[Ukrainas PSR]] sastāvā? [[Attēls:Burned Georgian T-72 tank in Tskhinvali.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kauja par Chinvalu (2008)|kauja par Chinvalu]]''' bija vienīgā lielā [[kauja]] [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Krievijas—Gruzijas karā]] <small>(attēlā iznīcināts [[Gruzija]]s [[T-72]] [[tanks]] [[Chinvala|Chinvalā]])</small>? * ... '''[[mākslas peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|mākslas peldēšanas programmā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas, lai nostiprinātu [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]] un paplašinātu valstu dažādību kvalifikācijas procesā? * ... vēsturiskā spiegu drāmas seriāla '''"[[Amerikāņi (seriāls)|Amerikāņi]]"''' darbība norisinās [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pēc [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] inaugurācijas [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā 1981. gada janvārī un noslēdzas neilgi pirms ASV un [[Padomju Savienība|PSRS]] līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju parakstīšanas 1987. gada decembrī? [[Attēls:Mayr_Hayrenik.jpg|border|right|50px]] * ... piemineklis '''[[Māte Armēnija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Armēnija]]s galvaspilsētas [[Erevāna]]s centrā tika uzbūvēts 1950. gadā kā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] piemineklis, bet 1962. gada pavasarī Staļina skulptūru noņēma un 1967. gadā tās vietā novietoja esošo tēlu? * ... daļa [[emigranti|emigrantu]], kas pameta dzimteni pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]], atgriezās [[Padomju Savienība|PSRS]], bet lielākā daļa '''[[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]]''' bija kategoriski pret atgriešanos un iesaistījās [[Ideoloģija|ideoloģiskajā]] cīņā pret padomju [[Aģitācija|aģitāciju]]? * ... '''[[logogramma]]''' vai hieroglifs apzīmē [[vārds|vārdu]] vai [[morfēma|morfēmu]]; logogrāfiskās [[rakstība]]s ir vienas no izplatītākajām — tās lieto ap 20 % pasaules iedzīvotāju [[Ķīna|Ķīnā]], [[Japāna|Japānā]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]? [[Attēls:Палеонтологический музей Орлова (20221008143757).jpg|border|right|50px]] * ... [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga '''''[[Bothriolepis maxima]]''''' <small>(attēlā)</small>, kuras [[fosilija]]s lielā skaitā atrastas [[Latvija]]s teritorijā, ir izmēros lielākais zināmais [[Botriolepji|botriolepis]]? * ... saskaņā ar 2002. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem '''[[islāms Ziemeļmaķedonijā|musulmaņi Ziemeļmaķedonijā]]''' bija vairāk nekā 30 % iedzīvotāju, kas izvietojušies lielākoties [[Ziemeļmaķedonija]]s ziemeļrietumu un rietumu daļā? * ... '''[[1585. gads Latvijā|1585. gada]]''' 10. aprīlī ar Kronborgas miera līgumu [[Dānijas Karaliste]] atteicās no [[Kurzemes bīskapija]]s par labu [[Polijas-Lietuvas ūnija]]i, ar to noslēdzot [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma karu]]? [[Attēls:Coffea canephora.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kafijkoku ģints|kafijkoku ģintī]]''' ir klasificētas vairāk nekā 120 sugas, taču [[kafija]]s tirdzniecība balstās uz divām — ''Coffea arabica'' un ''Coffea canephora'' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] dzīvojošie '''[[adžāri]]''' piekopj gan [[Pareizticība|pareizticību]], gan [[Islāms|islāmu]], kas ir izplatīts [[Adžārija]]s austrumos un dienvidos, kur [[Musulmaņi|musulmaņu]] skaits var pārsniegt 90 %? * ... '''[[Burāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' notika [[Marseļa]]s ostā [[Francija]]s dienvidu piekrastē? [[Attēls:2016 2017 UCI Track World Cup Apeldoorn 43.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada ''[[Tour de Suisse]]'' piektā posma laikā [[Šveice]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Džino Mēders]]''' <small>(attēlā)</small> krita pagriezienā, nobraucienā no posma augstākā punkta Albula pārejā, un dienu vēlāk, 16. jūnijā, sportists no gūtajiem savainojumiem nomira? * ... '''[[islāms Eiropā]]''' ir otrā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s? * ... 2023. gadā ''[[Microsoft]]'' uzsāka darbu pie būtiskām izmaiņām '''''[[Microsoft Bing]]''''' meklētājprogrammā, tostarp tajā iekļaujot jaunu [[Sarunbots|sarunbota]] funkcionalitāti ''Bing AI'', kas ir balstīta uz ''[[OpenAI]]'' izstrādāto ''[[GPT-4]]''? [[Attēls:Mazirbes luterāņu baznīca 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[1923. gads Latvijā|1923. gadā]] '''[[Mazirbes luterāņu baznīca|Mazirbes luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika iesvētīts pirmais [[lībiešu karogs]]? * ... '''[[kara komunisms|kara komunisma]]''' rezultātā [[1920. gads|1920. gadā]] [[darba ražīgums]] [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijā]], tostarp masveida [[Nepietiekams uzturs|nepietiekama uztura]] dēļ, samazinājās līdz 18 % no pirmskara līmeņa? * ... '''[[Irānas Azerbaidžāna]]s''' teritorija ir daudz plašāka nekā [[Kaukāzs|Kaukāza]] [[Azerbaidžānas Republika]]s teritorija, un to galvenokārt apdzīvo [[azerbaidžāņi]] ([[Irānas azerbaidžāņi]])? [[Attēls:Cardinal Jerzy Radziwiłł.PNG|border|right|50px]] * ... '''[[1586. gads Latvijā|1586. gadā]]''' Livonijas vietvaldi [[Georgs Radvils|Georgu Radvilu]] <small>(attēlā)</small> iesvētīja par [[Romas Katoļu baznīca]]s [[kardināls|kardinālu]], bet pēc [[Polijas karalis|Polijas karaļa]] [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] nāves 12. decembrī viņš pārtrauca pildīt savus [[Livonijas hercogiste]]s administratora pienākumus? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā]]''' uzvarēja vienā spēlē (2:0 savā laukumā pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]]), bet zaudēja visās pārējās spēlēs un ierindojās pēdējā vietā grupā? * ... [[Pjotrs Kropotkins]] tiek uzskatīts par galveno '''[[anarhokomunisms|anarhokomunisma]]''' idejas teorētiķi, kas tai piešķīra saskaņotu, pabeigtu formu, taču viņš nebija pirmais anarhokomunists? [[Attēls:Haruka Kitaguchi Budapest 2023(2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] '''[[Haruka Kitaguči]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar rezultātu 65,80 m un kļuva par pirmo [[Japāna]]s [[šķēpmetēja|šķēpmetēju]], kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēlēs? * ... [[Jeņiseja]]s vidustecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Krasnojarskas ūdenskrātuve]]s''' aizsprosts sākts būvēt [[1955. gads|1955. gadā]] kā [[komjaunatne]]s triecienceltne, un tā izveidotā [[ūdenskrātuve]] stiepjas 388 km garumā? * ... [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Galaktikas sargi: 3. daļa]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 845 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]], kļūstot par [[2023. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko 2023. gada filmu]]? [[Attēls:T-90 tank during the Victory Day parade in 2009.jpg|border|right|50px]] * ... laika posmā no 2001. līdz 2010. gadam [[Krievija]]s [[tanks]] '''[[T-90]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaulē pārdotāko jauno pamattanku? * ... kopš 1970. gadiem [[Kanāda|Kanādā]], '''[[Džeimsa līča projekts|Džeimsa līča projektā]]''' ir uzbūvētas vienpadsmit [[hidroelektrostacija]]s, kuras saražo apmēram pusi no [[Kvebeka]]s kopējās [[elektroenerģija]]s, pārspējot, piemēram, [[Beļģija|Beļģijā]] ražoto? * ... '''[[Jakutu sacelšanās]]''', kuru [[Sarkanā armija]] apspieda [[1923. gads|1923. gada]] pavasarī un vasaras sākumā [[Ivans Strods|Ivana Stroda]] vadībā, bija pēdējā [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] epizode? [[Attēls:Daugavgriva1601.jpg|border|right|50px]] * ... [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā '''[[1600. gads Latvijā|1600. gadā]]''' [[Zviedrija]]s karaspēks karaļa [[Kārlis IX|Kārļa IX]] vadībā ieņēma visu [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s teritoriju, izņemot galvenos nocietinājumus gar [[Daugava]]s upi, proti, [[Daugavgrīva]]s <small>(attēlā 1601. gada gravīrā)</small>, [[Rīga]]s un [[Koknese]]s cietokšņus? * ... [[Volga]]s augštecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Ribinskas ūdenskrātuve]]s''' aizpildīšanai, kas turpinājās līdz [[1947. gads|1947. gadam]], tika pārvietoti 130 000 iedzīvotāji no Mologas pilsētas un 663 ciemiem? * ... '''[[Telavivas "Hapoel"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 13 augstākās līgas tituliem un 16 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Salix alba - Lake Constance.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltais vītols]]''' <small>(attēlā)</small> no citiem [[vītoli]]em ir viegli atšķirams pēc lielā auguma un ar zīdainiem matiņiem klātām, vairāk vai mazāk sudrabainām [[lapas|lapām]]? * ... 2022. gadā '''[[krievu valoda Izraēlā|krievu valodu Izraēlā]]''' lietoja aptuveni 15 % jeb 1,3 mlj [[Izraēla]]s iedzīvotāju; lielais [[krievvalodīgie|krievvalodīgo]] skaits apgrūtina viņu integrāciju Izraēlas sabiedrībā? * ... [[Kanāda|Kanādā]], [[Labradoras pussala]]s ziemeļos esošais plašais '''[[Ungavas līcis]]''' atrodas tuvu [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]], no kura to šķir tikai [[Hudzona šaurums]], tomēr tas ir piederīgs [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānam]]? [[Attēls:1905. gada 15. decembrī nodedzinātā Rudbāržu pils.jpeg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Rudbāržu muiža|Rudbāržu muižas pili]]''' nodedzināja <small>(attēlā pēc ugunsgrēka)</small>, bet 1908. gadā atjaunoja arhitekta Leo Reinīra vadībā? * ... [[aizsprosts]] [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]] [[Kanāda|Kanādā]], kas norobežo pēc tilpuma septīto lielāko [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] pasaulē '''[[Vilistona ezers|Vilistona ezeru]]''', ir 183 m augsts un ir viens no pasaulē augstākajiem grunts dambjiem? * ... '''[[Haifas "Maccabi"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 15 augstākās līgas tituliem un 6 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Faith Kipyegon London 2017.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Feita Kipjegona]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne vien trīskārtēja olimpiskā čempione [[1500 metri|1500 metru distancē]], bet arī vairākkārt labojusi [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] tajā, kā arī ir rekordiste jūdzes distancē un bijusi rekordiste arī [[5000 m]] distancē? * ... '''[[krievu valoda Baltkrievijā]]''' ir viena no divām [[Baltkrievija]]s [[Valsts valoda|valsts valodām]], kā sekas [[Referendums Baltkrievijā (1995)|1995. gada referenduma]] rezultātiem, kad 83,3 % piedalījušos iedzīvotāju nobalsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu [[krievu valoda]]i? * ... '''[[etiolācija]]s''' procesā [[augi]]em [[gaisma]]s trūkuma dēļ neveidojas [[hloroplasti]], tie izstīdzē un kļūst bāli? [[Attēls:Aliviadero del embalse Macagua.jpg|border|right|50px]] * ... [[Orinoko]] kreisā krasta pieteka '''[[Karoni]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no jaudīgākajām [[upe|upēm]] pasaulē pēc vidējās caurteces attiecībā pret [[upes baseins|upes baseinu]]; tās ielejā uzbūvētas četras [[hidroelektrostacija]]s, tajā skaitā viena no jaudīgākajām pasaulē — [[Guri ūdenskrātuve|Simona Bolivara HES]]? * ... ar izcīnītiem 16 [[Katara]]s čempionu tituliem '''''[[Al Sadd SC]]''''' ir veiksmīgākais šīs valsts [[futbola klubs]]? * ... tiek uzskatīts, ka pirmais no eiropiešiem '''[[Džeimsa līcis|Džeimsa līci]]''' mūsdienu [[Kanāda]]s vidienē ir apmeklējis [[angļi|angļu]] kuģotājs [[Henrijs Hadsons]] [[1610. gads|1610. gadā]], bet nosaukts tas ir par godu velsiešu kapteinim Tomasam Džeimsam, kurš pētījis šo apvidu 1630.—1631. gadā? [[Attēls:Bierbrauer.jpg|border|right|50px]] * ... jau [[Agrīnie viduslaiki|agrīnajos viduslaikos]] [[Eiropa|Eiropā]], galvenokārt [[Klosteris|klosteros]], '''[[alus darīšana]]''' tika veikta profesionāli, attīstot to tā tehnoloģiju, jo īpaši sākot izmantot [[Apiņi|apiņus]] kā konservantu; [[alus|alu]] parasti darīja ziemeļu reģionos, kur klimatiskie apstākļi neļāva audzēt [[vīnogas]] <small>(attēlā 16. gadsimta vācu aldari)</small>? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas čempionātā basketbolā sievietēm]]''' [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas basketbola izlase]] turnīru noslēdza 13. vietā, neizkļūstot no apakšgrupas, lai gan pirmajā spēlē uzvarēja vēlāko finālisti [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spānijas izlasi]]? * ... no 2012. līdz 2018. gadam '''[[krievu valoda Ukrainā]]''' bija [[oficiālā valoda]] dienvidu un austrumu reģionos? [[Attēls:C5 plum pox resistant plum.jpg|border|right|50px]] * ... pasaulē vislielākais '''[[plūme|plūmju]]''' <small>(attēlā)</small> audzētājs ir [[Ķīna]], kam seko [[Rumānija]] un [[Serbija]]? * ... '''[[Kahovkas HES]]''', kuras dambi [[2023. gads|2023. gada]] 6. jūnijā sagrāva [[Krievija]]s spēki, izraisot '''[[ekocīds|ekocīdu]]''' un [[plūdi|plūdus]] upes lejtecē, ir pēdējā, sestā spēkstacija [[Dņepra]]s [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]] kaskādē? * ... [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]] no [[Rijāda]]s '''''[[Al Hilal SFC]]''''' ir tituliem visbagātākais [[Āzija]]s klubs; ar 18 iegūtiem Saūda Arābijas čempionu tituliem, tas ir titulētākais klubs valstī un ir izcīnījis četrus [[AFC Čempionu līga]]s titulus, kas ir līgas rekords? [[Attēls:Mick Schumacher - 2022236170142 2022-08-24 Champions for Charity - Sven - 1D X MK II - 0047 - B70I2057.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[autosportists]] '''[[Miks Šūmahers]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir piedalījies divās ''[[Formula 1]]'' sezonās, pārstāvot ''[[Haas F1|Haas]]'' komandu, ir septiņkārtējā ''Formula 1'' pasaules čempiona [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] dēls? * ... 2022. gadā [[Šahs|šaha]] vietne, forums un [[sociālais tīkls]] '''''[[Chess.com]]''''' sasniedza 100 miljonu lietotāju atzīmi? * ... '''[[Masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā (2023)|masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā]]''' [[2023. gads|2023. gada]] jūnija sākumā prasīja 47 cilvēku dzīvību, bet kopumā no saindēšanās cieta 106 cilvēki? [[Attēls:Маргарита Симоньян 05 (29-11-2017) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] februārī [[Krievija]]s [[Propaganda|propagandiste]] '''[[Margarita Simonjana]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vladimirs Solovjovs (žurnālists)|Vladimira Solovjova]] šovā pauda pārliecību, ka Krievija uzvarēs [[Ukraina|Ukrainu]] "divās dienās", un tika izsmieta plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma]] neveiksmes? * ... '''[[Manikuagānas ūdenskrātuve]]i''' 1960. gados applūdinot senu [[triecienkrāteris|triecienkrāteri]], izveidotā '''[[Renē Levasēra sala]]''' ir pēc platības lielāka par to aptverošo [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] un ir otra lielākā ezeru [[sala]] pasaulē pēc [[Manitulina]]s [[Hūrons|Hūrona]] ezerā? * ... [[Saūda Arābija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Džida]]s '''''[[Al-Ittihad Club]]''''' ir dibināts 1927. gadā, kopš tā laika tas vienmēr ir piedalījies augstākajā valsts līgā un ir vecākais joprojām pastāvošais [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-01-21 2-man Bobsleigh (IBSF World Cup Bob & Skeleton 2022-23 Altenberg and European Championships 2023) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|150px]] * ... [[vācieši|vācu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Johanness Lohners]]''' <small>(attēlā)</small> ir divu sudraba medaļu ieguvējs {{oss|Z=2022|L=L}}, pieckārtējs [[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempions]] un pa reizei uzvarējis [[Pasaules kauss bobslejā|Pasaules kausa]] kopvērtējumā gan divniekos, gan četriniekos? * ... par filmu "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" '''[[Entonijs Mingella]]''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]", bet viņš ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i vēl trīs reizes? * ... ekonomikā, kas balstīta uz '''[[zelta standarts|zelta standartu]]''', ir garantēts, ka katru emitēto [[nauda]]s vienību pēc pieprasījuma var apmainīt pret atbilstošu [[zelts|zelta]] daudzumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Sphere at The Venetian Resort (53098837453).jpg|border|right|200px]] * ... [[Lasvegasa]]s priekšpilsētā [[Paradaisa (Nevada)|Paradaisā]], [[Nevada|Nevadā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] esošā '''''[[Sphere (Lasvegasa)|Sphere]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā sfēriskā celtne pasaulē, pēc tilpuma apsteidzot iepriekšējo lielāko ''[[Avicii Arena]]'' [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... masveida eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] migrācija uz '''[[ASV dienvidi]]em''' padarīja [[afroamerikāņi|afroamerikāņus]] par minoritāti, tomēr viņu īpatsvars vairumā dienvidu štatu ir augstāks nekā vidēji valstī, augstāko līmeni sasniedzot [[Misisipi (štats)|Misisipi]]? * ... formāli tikai '''[[Britu Kenija]]s''' iekšzemes daļa bija [[kolonija]], bet piekrastes josla — [[protektorāts]], taču faktiski visu teritoriju pārvaldīja vienota administrācija, kuras galvenais birojs atradās [[Nairobi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Bazoum at the European Commission - P060245-844068 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2023. gads|2023. gada]] 26. jūlija [[Nigēras Republika]]s prezidents '''[[Mohameds Bazums]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[militārs apvērsums|militārā apvērsuma]] rezultātā varu sagrābušās huntas ķīlnieks? * ... '''[[Baraks Obama vecākais]]''' pēc šķiršanās ar Stenliju Annu Danhemu tikai vienu reizi apmeklēja savu dēlu [[Baraks Obama|Baraku Obamu]] — 1971. gadā, kad topošajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] bija 10 gadi? * ... '''[[lukisms|lukismam]]''' — aizspriedumiem vai [[diskriminācija]]i pret cilvēkiem, kurus uzskata par fiziski nepievilcīgiem, ir pievērsta mazāka kulturālā uzmanība nekā citiem diskriminācijas veidiem, un parasti tam nav tādas tiesiskās aizsardzības, kāda bieži vien ir citām diskriminācijas formām, taču tas joprojām ir plaši izplatīts un būtiski ietekmē cilvēku iespējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ke Huy Quan at the White House (52902390767) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... par filmu "[[Viss visur vienlaikus]]" saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]", '''[[Džonatans Kī Kvans]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Vjetnama|Vjetnamā]] dzimušo cilvēku, kas saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[angļu izcelsmes amerikāņi]]''' pēc oficiālās statistikas ir trešā lielākā eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] grupa pēc vācu un īru izcelsmes amerikāņiem, tomēr [[demogrāfi]] uzskata, ka šis skaitlis ir pārāk zems, jo daudzi, ja ne lielākā daļa angļu izcelsmes cilvēku sevi identificē vienkārši kā "amerikāņus" vai "jauktas eiropiešu izcelsmes"? * ... '''[[Vācu Austrumāfrika]]''' bija lielākā un apdzīvotākā [[Vācijas Impērija]]s [[kolonija]] ar aptuveni 7,75 miljoniem [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mukesh Ambani.jpg|border|right|150px]] * ... [[Indija]]s miljardieris '''[[Mukešs Ambani]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātākais cilvēks [[Āzija|Āzijā]] un viens no 20 bagātākajiem pasaulē? * ... '''[[kristianizācija]]''' sākās [[Romas impērija|Romas impērijā]], kad pirmie [[Jēzus Kristus|Jēzus]] sekotāji kļuva par ceļojošiem sludinātājiem? * ... no 1565. līdz 1821. gadam '''[[Spāņu Ostindija]]''' bija daļa no [[Jaunspānija]]s vicekaralistes un tika pārvaldīta no [[Mehiko]], bet pēc [[Meksika]]s neatkarības iegūšanas [[kolonija]]s tika pārvaldītas tieši no [[Spānijas Impērija]]s galvaspilsētas [[Madride]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilze Liepa 3.jpg|border|right|150px]] * ... 2000. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotāja]]i un [[aktrise]]i '''[[Ilze Liepa (balerīna)|Ilzei Liepai]]''' <small>(attēlā)</small> piešķīra [[Lietuva]]s pilsonību par īpašiem nopelniem, taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] viņa atbalstīja karu, un 2024. gadā viņas Lietuvas [[pilsonība]] tika anulēta? * ... '''[[1712. gads Latvijā|1712. gada]]''' vasarā [[Jelgava|Jelgavā]] ieradās [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] atraitne [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameita [[Anna I|Anna]] un viņas hofmeistars [[Pēteris Bestuževs|Pēteris Bestuževs-Rjumins]]? * ... '''[[Michelin ceļvedis|''Michelin'' ceļvežus]]''' sāka izdot [[Francija]]s riepu ražošanas uzņēmuma ''[[Michelin]]'' īpašnieks [[Andrē Mišlēns]] ar mērķi veicināt auto tūrismu, apmeklējot labākos restorānus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Momotombo - N3A8108 (22873883634).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Momotombo|Momotombo vulkāns]]''' <small>(attēlā 2015. gada izvirduma laikā)</small> ir viens no [[Nikaragva]]s simboliem? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] Franču Maroka ieguva neatkarību, un [[Spānija]] atdeva [[Maroka]]i arī lielāko daļu savu teritoriju '''[[Spānijas Maroka|Spānijas Marokā]]''', saglabājot varu pār Spānijas suverēnajām teritorijām (tostarp [[Seuta|Seutu]] un [[Melilja|Melilju]]) un [[kolonija|kolonijām]] ārpus Marokas? * ... par pirmo [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] saformēto [[divīzija|divīziju]] [[1918. gads|1918. gada]] aprīlī kļuva '''[[Latdivīzija]]''', ko veidoja [[latviešu strēlnieki]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gary Payton II Wizards (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]] iekļautā [[Gērijs Peitons|Gērija Peitona]] dēls '''[[Gērijs Peitons II]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir profesionāls [[basketbolists]]; 2022. gadā kļuvis par [[NBA čempioni|NBA čempionu]] [[Goldensteitas "Warriors"]] sastāvā? * ... 2010. gadā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] pirmizrādi piedzīvoja [[Valdis Lūriņš|Valda Lūriņa]] režisētā izrāde "Latgola.lv", kas veidota pēc [[latgalieši|latgaliešu]] [[dramaturģe]]s un [[pedagoģe]]s '''[[Danskovīte]]s''' lugām "Ontans i Anne", bet 2014. gadā tai pievienojās arī otra daļa "Latgola.lv 2"? * ... 2000. gada [[Ķīna]]s, [[Ķīnas Republika|Taivānas]], [[Honkonga]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] cīņas mākslas [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir [[Ans Lī]], '''"[[Tīģeris un drakons]]"''', tiek dēvēta par vienu no visu laiku labākajām cīņas mākslas filmām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concepcion volcano in Nicaragua 2012.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Konsepsjons]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais no diviem [[vulkāni]]em, kas veido [[Ometepe]]s salu [[Nikaragvas ezers|Nikaragvas ezerā]] (otrs ir neaktīvais [[Maderass]])? * ... [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] ir daudz '''[[neinkorporēta teritorija|neinkorporētu teritoriju]]''', kamēr citās valstīs (arī [[Latvija|Latvijā]]) tādu ir maz vai nav vispār? * ... '''[[Tautonas kauja|Tautonas kauju]]''' [[1461. gads|1461. gada]] 29. martā [[Sarkanās un Baltās rozes karš|Rožu karu]] laikā [[Ziemeļjorkšīra|Ziemeļjorkšīrā]] uzskata par lielāko un asiņaināko kauju [[Anglija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Медовик.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[leģenda]] vēsta, ka '''[[medus kūka|medus kūku]]''' <small>(attēlā)</small> 19. gadsimtā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] esot izveidojis jauns pavārs, kurš strādājis pie ķeizarienes Elizabetes Aleksejevnas, tradicionālajās krievu [[Pavārgrāmata|pavārgrāmatās]] medus kūka minēta reti, toties popularitāti šis konditorejas izstrādājums ieguva [[Padomju Savienība|padomju]] laikā? * ... 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Neatkarīgā filma|neatkarīga]] spraiga sižeta [[Vesterns|vesterna]] filma '''"[[El Mariači]]"''' bija ļoti veiksmīga un tai tika izveidoti divi turpinājumi '''"[[Desperado]]"''' un "[[Reiz Meksikā]]"; tai pieder arī [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]], kā filmai ar vismazāko budžetu, kuras [[kases ieņēmumi]] ir pārsnieguši 1 miljonu ASV dolāru? * ... 1999. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotājs|baletdejotājam]] '''[[Andris Liepa|Andrim Liepam]]''' piešķīra [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]] par īpašiem nopelniem, bet 2007. gadā — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spitfire VC 103 MU.jpg|border|right|250px]] * ... '''''[[Supermarine Spitfire]]''''' <small>(attēlā)</small> bija vienīgais britu [[iznīcinātājs]], ko nepārtraukti ražoja visā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] kino un televīzijas producents '''[[Džerijs Brukhaimers]]''' ir viens no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] dibinātājiem un īpašniekiem? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s laikā [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[pasaules ekonomika]]''' samazinājās par 3,4 %? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shota Arveladze in FC Pakhtakor.jpg|border|right|200px]] * ... [[Gruzijas futbola izlase]]s rindās '''[[Šota Arveladze]]''' <small>(attēlā)</small> ir aizvadījis 61 maču, gūstot 26 vārtus, kas viņu padara par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju? * ... [[1873. gads Latvijā|1873. gadā]] '''[[Teodors Lodiņš]]''' [[Bauska|Bauskā]] no uzņēmēja Judeloviča iegādājās Celherta alus brūzi, ko paplašināja un modernizēja; pēc saražotās produkcijas apjoma tā bija lielākā [[alus]] darītava [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]? * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]] notikusī '''[[Otrā kauja pie Ipras]]''' bija pirmā [[kauja]], kurā [[Vācijas Impērija]] izmantoja [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barbadian Money.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Barbadosas dolārs]]''' <small>(attēlā)</small> ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]] ar precīzu attiecību 2:1? * ... [[mīti]]em un nostāstiem par '''[[feja|fejām]]''' [[Eiropas tautas|Eiropas tautu]] [[folklora|folklorā]] nav vienotas izcelsmes, tie drīzāk ir tautas [[ticējumi|ticējumu]] apkopojums no dažādiem avotiem? * ... '''[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca]]''' ir viena no divām [[Latvijas PSR|padomju varas gados]] [[Latvija|Latvijā]] uzceltajām [[Baznīca (celtne)|baznīcām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Celtics at Wizards 2024-12-046 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gadā uzvarot [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] turnīrā, [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Džo Mazulla]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko treneri, kurš uzvarējis [[NBA finālsērija|NBA finālsērijā]] kopš [[Bills Rasels|Billa Rasela]] [[1968.—1969. gada NBA sezona|1969. gadā]]? * ... '''[[14. gadsimts p.m.ē.|14. gadsimtā p.m.ē.]]''' bija [[Mikēnu civilizācija]]s ziedu laiki [[Grieķija|Grieķijā]]? * ... '''[[margarīns]]''' tika izstrādāts kā alternatīva [[sviests|sviestam]] un ir kļuvis populārs dažādu ēdienu un konditorejas izstrādājumu pagatavošanā, tomēr, salīdzinājumā ar sviestu, margarīnam ir augsts piesātināto [[taukskābes|taukskābju]] saturs, kas ir saistīts ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:ET Axum asv2018-01 img34 view from hill.jpg|border|right|200px]] * ... [[Etiopija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Aksuma]]''' <small>(attēlā)</small> ir sena pilsēta, tā bija [[Aksumas valsts]] galvaspilsēta no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 10. gadsimtam mūsu ērā? * ... tiešsaistes [[enciklopēdija|enciklopēdiju]] [[angļu valoda|angļu valodā]], kas pastāvēja no 1999. līdz 2003. gadam, '''''[[Nupedia]]''''' izveidoja [[Džimijs Veilss]], kurš ir arī [[Vikipēdija]]s izveidotājs? * ... plašāku popularitāti '''[[Putina pils]]''' ieguva [[2021. gads|2021. gadā]], kad [[Krievija]]s opozicionārs [[Aleksejs Navaļnijs]] publicēja dokumentālo filmu "[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sugar apple on tree.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zvīņainā anona|zvīņainās anonas]]''' [[auglis]] <small>(attēlā)</small> ir ēdams un sarunvalodā tiek saukts par cukurābolu? * ... [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Zviedrija]]s karaspēks [[feldmaršals|feldmaršala]] [[Roberts Duglass|Roberta Duglasa]] vadībā no '''[[Emburgas pils]]''' pa [[Lielupe|Lielupi]] laivās uzbruka [[Jelgava]]i un sagūstīja [[hercogs Jēkabs|hercogu Jēkabu]]; kara laikā sagrauto Emburgas pili pēc tam vairs neatjaunoja? * ... 2015.—2016. gada sezonā '''[[Erans Zahavi]]''' uzstādīja [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas futbola Premjerlīgas]] rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem sezonas laikā (35 vārti), un tādu pašu rekordu 2019. gadā viņš uzstādīja arī [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgā]] (29 vārti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roger Vadim - still.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]] '''[[Rožē Vadims]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis precējies ar [[Brižita Bardo|Brižitu Bardo]] un [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]], bet no 1961. līdz 1964. gadam viņa partnere bija [[Katrina Deneva]]? * ... [[Gajāna]]s rietumu daļas '''[[Esekibo]]''', kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no Gajānas teritorijas, piederību apstrīd [[Venecuēla]]? * ... no 7. līdz 11. gadsimtam pastāvējusī '''[[Šrīvidžaja]]''' bija pirmā valsts, kas dominēja lielākajā daļā [[Dienvidaustrumāzija]]s rietumu jūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK3B0118 polsstok dames mccartney.jpg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā debitējot [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]], 19 gadu un 252 dienu vecumā '''[[Elaiza Makartnija]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] ar rezultātu 4,80 m, kļūstot par jaunāko olimpisko medaļnieci šajā disciplīnā un uzstādot [[Jaunzēlande]]s rekordu? * ... '''[[drukas spiede|drukas spiedi]]''' jeb iespiedmašīnu [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] izgudroja [[Johans Gūtenbergs]], un tā palīdzēja padarīt [[grāmata]]s un citus rakstus pieejamus plašām cilvēku masām, ne tikai atsevišķiem cilvēkiem? * ... [[Rīga]] ir vienīgā [[galvaspilsēta]], kuru šķērso '''[[57. ziemeļu paralēle]]''' un '''[[24. austrumu meridiāns]]''', tādēļ tos reizēm dēvē par Rīgas paralēli un Rīgas meridiānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jean Thurel 1788 (1804), par Antoine Vestier.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s armijas [[karavīrs]] fuzilieris ar ārkārtīgi ilgu militāro karjeru '''[[Žans Tirels]]''' <small>(attēlā)</small> piedzima [[Luijs XIV|Luija XIV]] valdīšanas laikā, bet miris [[Napoleons Bonaparts|Napoleona I]] valdīšanas laikā un dzīvoja trīs dažādos gadsimtos? * ... [[erotika|erotisko]] romānu [[rakstniece]]s '''[[Karīna Gleitnere|Karīnas Gleitneres]]''' pirmais [[romāns]] "Saplēstās mežģīnes" tika izdots 2017. gadā, un kopš tā laika autore ir izdevusi vairākus citus romānus, "gūstot Latvijas mērogam neraksturīgus panākumus"? * ... '''[[ziemas saulgrieži|ziemas saulgriežus]]''' sauc arī par ziemas saulstāvjiem jeb solstīciju, jo pirms un pēc saulgriežiem [[Saule]] vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs [[horizonts|horizonta]], tāpat [[ēna|ēnu]] garums mainās ļoti lēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 12.5 km Pursuit by Sandro Halank–055.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem|biatlona masu startā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Norvēģija]]s sportists '''[[Juhanness Tīngnēss Bē]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva savu ceturto zelta medaļu [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Papes Ornitoloģisko pētījumu centrs]]''' darbojas kopš [[1966. gads Latvijā|1966. gada]] rudens, veicot pētījumus rudens migrācijas sezonā: ceļojošo [[putni|putnu]] un [[sikspārņi|sikspārņu]] ķeršanu un gredzenošanu? * ... '''[[3. tūkstošgade pirms mūsu ēras|3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras]]''' lielākoties pasaulē bija [[akmens laikmets]], bet atsevišķās teritorijās notika pāreja uz [[bronzas laikmets|bronzas laikmetu]] un attīstījās pirmās lielās civilizācijas — [[Senā Ēģipte]], [[Senā Divupe]], [[Senā Indija]] un [[Senā Ķīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bastogne JPG02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Beļģija]]s pilsēta '''[[Bastoņa]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[riteņbraukšana]]s sacensību [[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] pusceļā, kas ir vienas no senākajām un prestižākajām viendienas sacensībām profesionālās [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensību kalendārā un pirmoreiz notika [[1892. gads|1892. gadā]]? * ... šaušanai ar '''[[muskete|musketi]]''' [[musketieri]] izmantoja furketi jeb balsta dakšu? * ... sākotnēji '''[[abra]]s''' izgatavoja no gareniski pāršķelta un izdobta koka [[stumbrs|stumbra]], bet no 19. gadsimta tās sāka izgatavot mucenieki no [[apse]]s, [[liepas]], [[bērzi|bērza]] vai citas [[koksne]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cephalodiscus nigrescens.jpg|border|right|200px]] * ... ir zināmas ap 25 mūsdienās dzīvojošas '''[[spārnžauņi|spārnžauņu]]''' sugas <small>(attēlā ''Cephalodiscus nigrescens'')</small>, taču zināmi arī vairāku simtu izmirušu [[Ģints (bioloģija)|ģinšu]] pārstāvji, no kuriem daži ir pat no [[Kembrijs|kembrija]] perioda? * ... lai arī katras valsts [[jurisdikcija]]i parasti ir savi [[kuģniecība]]s nozares [[tiesību akti]], industrijas starptautiskā daba un nepieciešamība pēc vienveidības kopš 20. gadsimta sākuma ir novedusi pie ievērojamas starptautisko '''[[kuģošanas tiesības|kuģošanas tiesību]]''' attīstības? * ... [[angļi|angļu]] [[futbolists]] un futbola [[treneris]] '''[[Harijs Rednaps]]''' ir tēvs futbolistam [[Džeimijs Rednaps|Džeimijam Rednapam]] un tēvocis [[Frenks Lampards|Frenkam Lampardam]], kurš pie viņa spēlēja ''[[West Ham United]]'' rindās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodora mosaic - Basilica San Vitale (Ravenna) v2.jpg|border|right|150px]] * ... pēdējā [[Romas imperators|Romas imperatora,]] kuram dzimtā valoda bija [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Justiniāns I|Justiniāna I]] dzīvesbiedre '''[[Teodora]]''' <small>(attēlā)</small> izcēlās ne tikai ar skaistumu, bet arī izcilu prātu, tālredzību un aukstasinību, un, būdama enerģiska, uzņēmīga, valdonīga un viltīga, bija patstāvīga [[Bizantijas Impērija|Bizantija]]s politikā un galma intrigās? * ... '''[[Rafaha]]s''' dienvidu daļā atrodas [[Ēģipte]]s un [[Gazas josla]]s robežšķērsošanas punkts; līdz brīdim, kad [[Hamās]] [[2007. gads|2007. gadā]] pārņēma Gazas joslu, šo robežšķērsošanas punktu kontrolēja [[Izraēla]] un [[Eiropas Savienība]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Jēkabs Kalenda]]''' pirms bobsleja nodarbojās ar [[smaiļošana|smaiļošanu]], ir piedalījies Eiropas čempionātā junioriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Parazoanthus axinellae (Schmidt, 1862) 0.jpg|border|right|200px]] * ... parasti '''[[zooīdi]]''' ir [[Daudzšūnu dzīvnieki|daudzšūnu]] koloniāli organismi, kuru uzbūve ir līdzīga radniecīgiem savrupiem organismiem <small>(attēlā [[Sešstarainie koraļļi|sešstarainā koraļļa]] ''Parazoanthus axinellae'' zooīdi)</small>? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] [[rakstnieks|rakstnieka]] un [[retorika]]s skolotāja '''[[Apūlijs|Apūlija]]''' ievērojamākais darbs "Zelta ēzelis" ("Metamorfoze") tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem pilnvērtīgajiem [[proza]]s darbiem pasaulē? * ... lai [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] filma '''"[[Janvāris (filma)|Janvāris]]"''', kuras sižets norisinās [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] janvārī [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]], vairāk vizuāli līdzinātos 1990. gadiem un tajā iekļautajiem oriģinālajiem dokumentālajiem videokadriem, filmas uzņemšanā izmantotas astoņu milimetru un ''Betacam'' formātu [[video kamera|kameras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svedjenäva-2788 - Flickr - Ragnhild & Neil Crawford.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bohēmijas gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk sastopama [[Zviedrija|Zviedrijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti; tā ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā? * ... [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] un daļējas [[mobilizācija]]s izsludināšana, pēc ekspertu domām, būs demogrāfisks pārbaudījums [[Krievija]]i, kura pārdzīvo '''[[demogrāfiskā krīze Krievijā|demogrāfisko krīzi]]'''? * ... '''[[radioterapija|radioterapiju]]''' jeb staru terapiju, kurā izmanto [[jonizējošais starojums|jonizējošo starojumu]], lai iznīcinātu vai ierobežotu [[audzējs|audzēja]] augšanu, izmanto gan [[ļaundabīgs audzējs|ļaundabīgu audzēju]], gan labdabīgu audzēju ārstēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dodgers at Nationals (53677192000) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads sportā|2023. gadā]] [[Japāna]]s [[beisbols|beisbola]] spēlētājs '''[[Šohei Otani]]''' <small>(attēlā)</small> parakstīja 10 gadu līgumu ar [[Losandželosas "Dodgers"]] 700 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] vērtībā, kas kļuva par rekordlīgumu beisbola un visu Ziemeļamerikas sporta veidu vēsturē? * ... '''[[Kagajana]]''' [[Lusonas sala]]s ziemeļos ir [[Filipīnas|Filipīnu]] garākā [[upe]] un lielākā pēc ūdens caurplūdes? * ... '''[[Varakļānu vēsture|Varakļāni vēsturē]]''' pirmo reizi pieminēti 1226. gadā, kad ''Warka'' minēts kā novads, kuru [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam, bet 1483. gadā pirmoreiz minēta apdzīvota vieta tagadējās [[Varakļānu pilsēta]]s vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enteropneusta USNM 1431735, MBIO32531, BMOO 08254 - Specimen Image.jpg|border|right|200px]] * ... lai iegūtu barību, daudzi '''[[zarnelpotāji]]''' <small>(attēlā ''Balanoglossus sp.'')</small> rij smiltis vai dubļus, kas satur organiskās vielas un [[Mikroorganismi|mikroorganismus]] (to sauc par detrīta barošanos), bet cita metode, ko daži zarnelpotāji izmanto barības iegūšanai, ir suspendēto organisko vielu daļiņu un mikroorganismu izfiltrēšana no ūdens, ko sauc par suspensijas barošanos? * ... saskaņā ar [[1897. gads|1897. gada]] [[tautas skaitīšana]]s rezultātiem '''[[Vjatkas guberņa]]''' ar vairāk nekā 3 miljoniem iedzīvotāju bija otrā visvairāk apdzīvotā guberņa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] aiz [[Kijivas guberņa]]s? * ... [[Itālija]]s '''[[Pantellerija (komūna)|Pantellerijas komūna]]''' atrodas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] uz vulkāniskās [[Pantellerija]]s salas starp [[Sicīlija|Sicīlijas salu]] un [[Āfrika|Āfriku]] (68 km līdz Āfrikai)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Indonesian Rupiah (IDR) banknotes.png|border|right|200px]] * ... '''[[Indonēzijas rūpija]]''' <small>(attēlā)</small> sīkāk dalās 100 senos, bet augstās [[inflācija]]s dēļ šāda nauda ikdienā netiek lietota; 2023. gada decembrī vienas Indonēzijas rūpijas vērtība bija 0,000059161595 [[eiro]]? * ... režisore [[Linda Olte]] sākotnēji apsvēra veidot [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]], taču trīs gadu garumā, pētot [[bērnu nams|bērnu namus]], runājot ar darbiniekiem, bērniem un speciālistiem, domu par dokumentālo filmu atmeta, bet tā vietā tapa sociāla [[drāmas filma|drāma]] '''"[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]"''', kas ietver visu to dokumentalitāti, kas sakrāta trīs gados? * ... '''[[Pī diena|Pī dienu]]''' par godu [[matemātika]]s konstantei [[pī]] (π) atzīmē [[14. marts|14. martā]] (3/14), kas sakrīt ar pī vērtību, ja to noapaļo ar diviem cipariem aiz komanta (3,14)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potato-Chips.jpg|border|right|200px]] * ... par '''[[kartupeļu čipsi|kartupeļu čipsu]]''' <small>(attēlā)</small> dzimteni uzskata [[Anglija|Angliju]]? * ... '''[[Plimuta (Masačūsetsa)|Plimuta]]''' ir nozīmīga vieta [[ASV vēsture]]i un kultūrai, šeit atradās kolonija, ko [[1620. gads|1620. gadā]] dibināja ar kuģi ''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'' atceļojušie angļu kolonisti (''Pilgrim Fathers''), izveidojot [[Jaunanglija|Jaunangliju]]; šeit notika arī pirmās [[Pateicības diena]]s svinības? * ... '''[[vendu valoda]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Zimbabve|Zimbabvē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shining Cranesbill (Geranium lucidum) - geograph.org.uk - 4065306.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[spožā gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti rets ievazāts (adventīvs) augs, kurš šeit ir ārpus dabiskā izplatības apvidus? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s [[televīzija]]s [[Detektīvs|detektīvseriālu]] '''"[[Nāve paradīzē]]"''' filmē [[Francijas aizjūras departamenti|Francijas aizjūras departamentā]] [[Gvadelupa|Gvadelupā]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnām]] piederošās '''[[Babujanas salas]]''' ir vulkāniskas izcelsmes, lielākoties kalnainas un atrodas aktīva [[vulkānisms|vulkānisma]] zonā; jaunākā no salām — Didikasa — radās [[1952. gads|1952. gadā]] zemūdens [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirduma]] rezultātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Estragon 1511.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[estragons|estragonam]]''' <small>(attēlā)</small> ir lineāras un šauras [[lapas]], kuras izžāvējot iegūst [[garšviela|garšvielu]] ar spēcīgu, saldenu garšu? * ... '''[[PSRS Tautas deputātu kongress]]''' bija vēlēts [[Padomju Savienība]]s [[parlaments]], kas darbojās [[perestroika]]s laikā no [[1989. gads|1989. gada]] 25. maija līdz [[1991. gads|1991. gada]] 5. septembrim? * ... [[Indija]]s [[Gudžarātas štats|Gudžarātas štatā]] esošā '''[[Rādžkota]]''' bija viena no straujāk augošajām [[pilsēta|pilsētām]] pasaulē laika posmā no 2006. līdz 2020. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv. Viktora kapela.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā 1960. gados draudzei atsavinātajā '''[[Varakļānu Svētā Viktora kapela|Varakļānu Svētā Viktora kapelā]]''' <small>(attēlā)</small> tikuši glabāti [[kolhozs|kolhoza]] graudi, bet pazemes telpās saimniekojuši vandaļi un dzērāji? * ... '''[[Batanas salas|Batanas salās]]''' un neapdzīvotajās Balintangas salās esošā '''[[Batanesa]]''' ir mazākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Filipīnu provinces|province]] gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita? * ... '''[[lingala]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Kongo Republika|Kongo Republikā]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrick Dempsey SiriusXM.jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris]] '''[[Patriks Dempsijs]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[sacīkšu braucējs]], piedalījies Deitonas un [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]]? * ... svarīgākie '''[[agroklimatiskie rādītāji]]''' [[Latvija]]s apstākļos ir [[temperatūra]] un [[mitrums]] veģetācijas periodā un zemākās temperatūras pārziemošanas laikā vai miera periodā? * ... '''[[banānu dzimta|banānu dzimtā]]''' klasificētie augi ir [[lakstaugi]] ar viltus [[Stumbrs|stumbru]], kuru veido pārklājošies [[lapas|lapu]] bazālie apvalki, kas liek dažiem dzimtas pārstāvjiem izskatīties kā [[koksne]]s kokiem; šāds stumbrs var sasniegt pat 15 metru augstumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Copenhagen Metro escalators.jpg|border|right|200px]] * ... salīdzinājumā ar [[lifts|liftu]] '''[[eskalatori]]''' <small>(attēlā eskalatori [[Kopenhāgena]]s metro)</small> spēj nodrošināt lielāku cilvēku plūsmu starp stāviem, tomēr tie ir lielāki un aizņem vairāk vietas nekā lifti? * ... daži kritiķi apgalvo, ka '''[[vēja parki]]em''' ir negatīva ietekme uz cilvēku [[veselība|veselību]], taču lielākā daļa pētnieku uzskata, ka šie apgalvojumi ir aplami un pieskaitāmi [[pseidozinātne]]i? * ... '''[[Pirmais Ķīnas—Japānas karš]]''' noslēdzās ar Simonoseki līgumu, kurā [[Ķīna]] atzina [[Japānas Impērija]]s pretenzijas uz [[Korejas pussala|Korejas pussalu]]; pēc šī kara ļoti pasliktinājās ķīniešu varenība, un citām valstīm kļuva vieglāk iegūt ietekmi par dažādām ķīniešu pārvaldītajām sfērām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Bout.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] 8. decembrī [[ASV]] uz 25 gadu cietumsodu notiesātais ieroču [[kontrabandists]] '''[[Viktors Buts]]''' <small>(attēlā)</small> atgriezās [[Krievija|Krievijā]] pēc tam, kad tika apmainīts pret amerikāņu [[basketboliste|basketbolisti]] Britniju Graineri, kura Krievijā bija notiesāta par [[Narkotikas|narkotiku]] [[Kontrabanda|kontrabandu]]? * ... '''[[1655. gads Latvijā|1655. gada]]''' jūlijā, [[Zviedrija]]s karaspēkam no [[Zviedru Vidzeme]]s iebrūkot [[Poļu Livonija]]s teritorijā, sākās [[Otrais Ziemeļu karš]] par [[Livonija]]s mantojumu? * ... saskaņā ar [[jūdaisms|jūdaisma]] mītiem, '''[[Lilita]]''' bija pirmā sieviete, ko Dievs radījis kopā ar pirmo cilvēku, [[Ādams|Ādamu]], tomēr viņa atteicās pakļauties Ādamam un tika izdzīta no [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārza]], pēc tam kļūstot par dēmonisku būtni, kas asociēta ar [[nakts|nakti]] un seksualitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavlova Cake.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pavlovas kūka]]''' <small>(attēlā)</small> tika radīta par godu slavenajai krievu baletdejotājai [[Anna Pavlova|Annai Pavlovai]], kas 20. gadsimta 20. gados viesojās [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]? * ... 2004. gada [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Austrija]]s kopražojuma [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskās]] [[kara filma]]s '''"[[Sakāve]]"''' darbība norisinās [[Berlīnes kauja]]s laikā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēgumā un ataino pēdējās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] (atveido [[Bruno Gancs]]) dienas? * ... '''[[Polijas—Lietuvas karš]]''' beidzās ar [[1920. gads|1920. gada]] 7. oktobrī parakstīto Suvalku vienošanos, ar ko tika noslēgts [[pamiers]] un noteiktas robežas starp [[Polija|Poliju]] un [[Lietuva|Lietuvu]], bet [[Viļņas apgabals]] tika pievienots Polijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial image of Stromboli (view from the northeast).jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]i piederošais '''[[Stromboli |Stromboli vulkāns]]''' <small>(attēlā)</small> nav norimis jau vairāk nekā 2000 gadus; tas ir viens no visaktīvākajiem [[vulkāni]]em pasaulē? * ... turpinoties [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajam Ziemeļu karam]] '''[[1659. gads Latvijā|1659. gadā]]''' [[Zviedrija|zviedru]] sagūstīto [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogu]] [[hercogs Jēkabs|Jēkabu]] un viņa ģimeni no [[Jelgava]]s pārveda uz [[Rīga|Rīgu]], bet vēlāk deportēja uz [[Ivangoroda]]s cietoksni [[Ingrija]]s rietumos? * ... laikā, kad [[spāņi]] iekaroja [[Kanāriju salas]], to pamatiedzīvotāji '''[[guanči]]''' pretojās iekarotājiem un turpmākajos gados lielākā daļa tika iznīcināti vai pārdoti [[verdzība|verdzībā]], bet atlikušie guanči sajaucās ar spāņiem, pievēršoties [[kristietība]]i un zaudējot savu dzimto valodu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Republic of Genoa.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Dženovas Republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> bija viena no vadošajām [[tirdzniecība]]s un jūras valstīm [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], izslavēta ar savu tirgotāju, jūras pārvedumu un [[banka|banku]] darbību? * ... kā jaunākie '''[[Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums|Latvijas Nemateriālais kultūras mantojuma]]''' sarakstā [[2023. gads|2023. gadā]] tika iekļauti [[Bārta]]s kultūrtelpa, sēņu [[Sēņošana|vākšana]] un [[Sēņu kulinārija|izmantošana]], Ziemeļlatgales celu jostiņu [[aušana]]s tradīcija un [[Piebalga]]s kultūrtelpa? * ... [[Zviedri|zviedru]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]] '''[[Lase Halstrēms]]''' kļuva pazīstams kā režisors gandrīz visiem popgrupas ''[[ABBA]]'' mūzikas video, bet vēlāk kļuvis par [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominētu kinorežisoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - Ligita Gintere.jpg|border|right|200px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Ligita Gintere]]''' <small>(attēlā)</small> no 2009. gada līdz 2021. gadam bija [[Jaunpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jaunpils novada domes priekšsēdētāja]] — vienīgā tā vadītāja [[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] pastāvēšanas vēsturē? * ... '''[[1662. gads Latvijā|1662. gadā]]''' bijušā [[Livonija]]s karaļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] mirstīgās atliekas ar kuģi no [[Piltene]]s aizveda uz [[Dānija|Dāniju]], lai tās pārapbedītu [[Roskildes katedrāle|Roskildes katedrālē]]? * ... [[Islāms|Islāma]] tradīcijā '''[[Arafāta kalns]]''' netālu no [[Meka]]s ir vieta, no kuras [[Muhameds]] [[632. gads|632. gada]] 6. martā teica savu pēdējo sprediķi; stāvēšana Arafāta kalnā musulmaņiem ir [[Hādžs|Hādža]] centrālais notikums, kura laikā ticīgie lūdz [[Allāhs|Allāhu]] piedot viņu grēkus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Autodromo aerea poster.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s '''[[Imola]]s''' komūna ir ievērojama ar to, ka tur atrodas [[Enco un Dino Ferrāri autodroms]] <small>(attēlā)</small>, kur norisinās ''[[Formula 1]]'' posms Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'', bet iepriekš šajā trasē norisinājās [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]? * ... '''[[herpetoloģija]]''' ir [[zooloģija]]s nozare, kas pēta [[abinieki|abiniekus]] un [[rāpuļi|rāpuļus]]? * ... kopš seriāla '''"[[Midsomeras slepkavības]]"''' pirmizrādes 1997. gadā tam ir bijuši divi galvenie varoņi: [[Džons Netlss]] kā vecākais detektīvinspektors '''[[Toms Bārnabijs]]''' līdz viņa aiziešanai no seriāla 13. sezonas beigās; pēc tam [[Nīls Dadžens]] kā vecākais detektīvinspektors Džons Bārnabijs, Toma jaunākais brālēns, kopš 14. sezonas sākuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Clear sky afternoon on the Ipswich Waterfront.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ipsviča]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no senākajām [[Anglija]]s [[pilsēta|pilsētām]]: [[Romas impērija]]s laikos pie mūsdienu [[Fīlikstova]]s bija romiešu nocietinājums, bet Ipsvičas apvidū atradās romiešu fermeru villas, kas iespējams, bijis apvidus administratīvais komplekss? * ... '''[[1721. gads Latvijā|1721. gada]]''' 10. septembrī [[Zviedrijas karalis]] Frederiks I parakstīja [[Nīštates miera līgums|Nīštates miera līgumu]], kurā [[Krievijas cars|Krievijas caram]] [[Pēteris Lielais|Pēterim I]] cedēja īpašuma tiesības uz [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] iekarotajām [[Livonija]]s, [[Igaunija]]s, [[Ingrija]]s provincēm un daļu no [[Karēlija]]s? * ... gada [[nokrišņu daudzums]] '''[[Nūbijas tuksnesis|Nūbijas tuksnesī]]''' nepārsniedz 25 mm, bet dažos gados [[nokrišņi|nokrišņu]] nav vispār? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia juncea.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[strelīciju ģints]]''' <small>(attēlā ''Strelitzia juncea'')</small> ir nosaukta par godu [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]]i? * ... saistībā ar [[islāms|islāma]] vēsturi, '''[[Kūfa]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] ir nozīmīga pilsēta; šeit atradās pirmā [[šiītu islāms|šiītu]] līdera [[Alī ibn Abū Tālibs|Alī ibn Abū Tāliba]] rezidence, un viņa māja ir šiītu musulmaņu svētā vieta? * ... [[Padomju Savienība]]s uzvara pār [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[Krievija|Krievijā]] ir īpaši izmantota [[Krievijas propaganda|propagandas]] nolūkos, attīstot '''[[Uzvaras kults|Uzvaras kultu]]''', lai attaisnotu agresīvu [[Ārpolitika|ārpolitiku]] un pastiprinātu militārismu [[Putinisms|putinisma]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:1718 Merk Grenadier Lange Kerls anagoria.JPG|border|right|150px]] * ... palielinoties gara auguma karavīru skaitam [[Prūsija]]s armijas 6. vecais prūšu [[kājnieki|kājnieku]] [[Pulks (armija)|pulks]] ieguva iesauku '''"[[Potsdamas milži]]"'''; pulka karavīru minimālais augums bija 1 metrs 88 centimetri <small>(attēlā grenadieris no [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdriha Vilhelma I]] Sarkanā bataljona)</small>? * ... 624. gada '''[[Bedras kauja]]''' ir ļoti nozīmīga [[islāms|islāma]] vēsturē, jo tiek uzskatīta par pirmo lielo [[musulmaņi|musulmaņu]] uzvaru: šajā kaujā [[Muhameds|Muhameda]] vadītie musulmaņi pieveica [[kuraišīti|kuraišītus]], lai gan kuraišītu armija bija daudz lielāka par Muhameda sekotāju karaspēku? * ... neraugoties uz sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām pārmaiņām kopš [[Padomju Savienība|PSRS]] laikiem, 2023. gadā [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] bija vislielākais '''[[krievu diaspora]]s''' īpatsvars (aptuveni 22 % no visiem [[iedzīvotāji]]em) starp visām pasaules valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haeckel Cystoidea.jpg|border|right|150px]] * ... viena no izmirušajām [[Adatādaiņi|adatādaiņu]] [[Klase (bioloģija)|klasēm]] '''[[jūras lodītes]]''' <small>(attēlā)</small> ārīgi atgādina [[jūras lilijas]], taču atšķirībā no tām jūras lodītēm ķermenis bija lodveidīgs, nevis kausveidīgs? * ... '''[[Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte|Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāti]]''' ir absolvējuši 43 [[Nobela prēmija]]s laureāti? * ... [[Pakistāna]]s [[Beludžistāna (province)|Beludžistānas provinces]] administratīvais centrs '''[[Kveta]]''' atrodas tuvu Pakistānas un [[Afganistāna]]s robežai, līdz ar to tā ir stratēģiski svarīga pilsēta saistībā ar reģiona drošības jautājumiem un robežkontroli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marina Grande Capri.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s sala '''[[Kapri]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[kūrorts|kūrortvieta]] kopš [[Romas Republika]]s laikiem? * ... '''[[mormoņu ticība]]''', ko 19. gadsimta 20. un 30. gados aizsāka [[Džozefs Smits]], ir Pēdējo dienu svēto kustības reliģiskā tradīcija un teoloģija, par kuru nav vienprātības, vai tā ir [[sekta]], mistisks kults, jauna reliģija, baznīca, cilvēku grupa vai amerikāņu subkultūra? * ... '''[[Āzijas attīstības banka]]s''' galvenā mītne atrodas [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Galvaspilsētas reģions (Filipīnas)|galvaspilsētas reģionā]], [[Mandalujonga|Mandalujongā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia reginae 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] savvaļā augošajai '''[[karaliskā strelīcija|karaliskajai strelīcijai]]''' <small>(attēlā)</small> nav [[Stumbrs|stumbra]], bet daudzās [[lapas]] stingros, cietos, garos kātos veido varenu, 1—1,5 m augstu puduri? * ... kopš '''[[kosmosa izpēte]]s''' straujas attīstības sākuma 20. gadsimta 60. gados '''[[planetoloģija]]''' spēj pētīt [[planēta]]s ne tikai veicot [[novērojums|novērojumus]] ar [[teleskops|teleskopiem]] no [[Zeme]]s, bet arī nosūtot [[starpplanētu zonde]]s? * ... '''[[81. Zelta globusa balva]]s''' pasniegšanas ceremonijā visvairāk nominācijas, deviņas, ieguva filma "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]" un seriāls "[[Pēctecība]]", kam sekoja "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]" ar astoņām nominācijām, ko atzina arī par [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|labāko filmu drāmas kategorijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles XIII of Sweden.jpg|border|right|150px]] * ... [[1809. gads|1809. gada]] 7. martā [[Kārlstade|Kārlstadē]] sadumpojušās [[Zviedrija]]s karaspēka daļas virzījās uz [[Stokholma|Stokholmu]] un 13. martā ielauzās karaļa apartamentos un arestēja karaļa ģimeni; 29. martā [[Gustavs IV Ādolfs]] atteicās no troņa un [[Rigsdags]] par [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] iecēla viņa tēva brāli '''[[Kārlis XIII|Kārli XIII]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Īri|īru]] [[dzejnieki]] '''[[Tomass Makdona]]''' un '''[[Džozefs Plankets]]''' bija starp septiņiem cilvēkiem, kas parakstīja [[Īrijas Republika]]s dibināšanas proklamāciju, bet [[Lieldienu sacelšanās]] laikā bija vieni no tās līderiem, un par piedalīšanos sacelšanās notikumos tika [[Nāvessods|sodīti ar nāvi]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2024. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''' 40 gadu vecumā [[Kanāda]]s [[daiļslidotāja]] Dianā Stellato-Dudeka kļuva par vecāko sievieti, kas jebkad izcīnījusi zelta medaļu [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|pasaules čempionātā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Map of the Schengen Area.svg|border|right|200px]] * ... [[Īrija]] un [[Kipra]] ir vienīgās [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis, kas nav '''[[Šengenas zona|Šengenas zonā]]''' <small>(attēlā)</small>, taču Kipra ir apņēmusies tai pievienoties nākotnē? * ... [[sērijveida slepkava]] un [[izvarotājs]] '''[[Staņislavs Rogoļevs]]''', kas veica noziegumus [[Latvija]]s teritorijā 20. gadsimta 80. gadu sākumā, veica uzbrukumus vismaz 21 sievietei, no kurām 10 tika noslepkavotas, līdz tika notverts [[Ulbroka|Ulbrokā]], atzīts par pieskaitāmu un ar tiesas lēmumu [[sodīts ar nāvi]] 1984. gadā? * ... [[PSRS maršals]] '''[[Dmitrijs Jazovs]]''' bija [[Padomju Savienība]]s aizsardzības ministrs, līdz viņš tika arestēts par piedalīšanos [[Augusta pučs|1991. gada augusta pučā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of Philip the Arab. Saint-Petersburg, The State Hermitage Museum (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Filips Arābs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[arābi|arābu]] izcelsmes [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]]? * ... vecākais virsnieks, kurš izdzīvoja "[[Titāniks|Titānika]]" katastrofā, '''[[Čārlzs Laigtolers]]''' vēlāk, jau kā atvaļināts flotes [[virsnieks]], tika apbalvots par dalību [[Denkerkas evakuācija|sabiedroto karaspēka evakuācijā no Denkerkas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā]]''' [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] ir [[Lagzdīnes pilskalns]], bet pirmais šajā nominācijā tika izvēlēts [[Veckuldīgas pilskalns]] [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Apo view from Aeon Tower (Davao City; 11-26-2021).jpg|border|right|200px]] * ... potenciāli aktīvais snaudošais [[stratovulkāns]] '''[[Apo]]''' <small>(attēlā [[Davao]] pilsēta ar Apo vulkānu fonā)</small>, kas atrodas [[Mindanao]] salā [[Filipīnas|Filipīnās]], ir valsts augstākā virsotne? * ... '''[[2019. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas]]''' bija labvēlīgas [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvajai partijai]], izcīnot atpakaļ iepriekšējo [[Pārstāvju palāta]]s vairākumu, kas bija iegūts [[2015. gads|2015. gada]] vēlēšanās, un sasniedzot lielāko vairākumu kopš [[1992. gads|1992. gada]] vēlēšanām? * ... [[Romas pāvests]] no 483. gada līdz 492. gadm '''[[Fēlikss III]]''' atteicās parakstīt [[Austrumromas imperators|Austrumromas imperatora]] Zenona dokumentu Henotikonu, kas iezīmēja sākumu [[Rietumu kristietība]]s un [[Austrumu kristietība]]s atdalīšanās procesam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jabbal An-Nour - Makkah (2241558560).jpg|border|right|200px]] * ... [[Meka]]s ziemeļaustrumu pievārtē esošajam '''[[Džebel en Nūrs|Džebel en Nūra]]''' pakalnam <small>(attēlā)</small> ir lielā nozīme [[islāms|islāma]] tradīcijā, jo tā virsotnē atrodas Hiras ala, kurā [[Erceņģelis Gabriels|Džibrils]] [[Muhameds|Muhamedam]] pavēstīja [[Korāns|Korāna]] pirmās atklāsmes? * ... 16. un 17. gadsimtā notikušās '''[[Īrijas kolonizācija]]s''' ietvaros [[īri]]em piederošā zeme tika konfiscēta un nodota kolonistiem no [[Anglija]]s? * ... '''''[[Whiskas]]''''' bija pirmais zīmols, kas izstrādāja vairākus [[kaķu barība]]s aromātus, kas palīdzēja nostiprināt uzņēmuma pozīcijas starptautiskajā tirgū? <!--dyk diena --> [[Attēls:Long Live the USSR! Blueprint for the Brotherhood of all Working Classes of all the World's Nationalities! 1935 (51724375511).jpg|border|right|200px]] * ... viena no '''[[padomju propaganda]]s''' iezīmēm ir vadoņa cildināšana, kas izraisīja [[personības kults|personības kultu]] rašanos <small>(attēlā [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] 1935. gada padomju propagandas plakāts, kurā [[Padomju Savienība]] attēlota kā [[Josifs Staļins|Staļina]] pārraudzīts "visu pasaules tautību strādnieku šķiras brālības paraugs")</small>? * ... [[Krima]]s pussalā lietotais [[gotu valoda]]s [[dialekts]] jeb '''[[Krimas gotu valoda]]''' izzuda 18. gadsimta beigās? * ... visizplatītākā '''[[reliģija Kanādā]]''' ir [[kristietība]] (vairāk nekā 50% iedzīvotāju), un lielākā [[konfesija]] ir [[katoļticība]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Masatoshi Koshiba 2002.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japāna]]s fiziķis '''[[Masatosi Kosiba]]''' <small>(attēlā)</small> [[2002. gads|2002. gadā]] kopā ar Reimondu Deivisu ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par pirmatklājēju ieguldījumu [[astrofizika|astrofizikā]], īpaši par kosmisko [[neitrīno]] noteikšanu"? * ... [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] naktī uz 5. decembri, kas bija [[PSRS Konstitūcija]]s diena, students '''[[Bruno Javoišs]]''' uzkāpa 76 metrus augstajā [[Rīga]]s radiotornī un [[Latvijas PSR karogs|Latvijas PSR karoga]] vietā uzvilka paša šūto sarkanbaltsarkano [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]], tādējādi protestējot pret [[Latvija]]s [[Pārkrievošana|pārkrievošanu]]? * ... '''[[Vācu Šveice]]''' aizņem aptuveni 65% valsts, un ir gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā lielākā [[Šveice]]s daļa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Urban pigeon (22360225255).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[leikisms]]''' izpaužas kā balts kažoka, spalvu vai [[epiderma]]s krāsojums, bet nekad kā [[acis|acu]] pigmentācijas trūkums <small>(attēlā [[mājas balodis]] ar leikismu)</small>? * ... '''[[svatu valoda]]''' jeb sisvati ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Svatini]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]? * ... '''[[Numīdijas valsts]]''' izveidojās pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]], kad [[romieši]], sadarbojoties ar [[numīdieši]]em, novājināja [[Kartāga|Kartāgu]]; Numīdija kļuva par pirmo [[berberi|berberu]] valsti vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:গুরনাহ-ঢাকা-২০২৩.JPG|border|right|150px]] * ... [[2021. gads|2021. gadā]] [[Tanzānija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[rakstnieks]] '''[[Abdulrazaks Gurna]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par bezkompromisa un līdzcietīgo [[koloniālisms|koloniālisma]] seku un [[bēgļi|bēgļu]] likteņu izpēti attēlojumā starp kultūrām un kontinentiem"? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs III]]''' tika ievēlēts jau 606. gadā, bet, gandrīz gadu aizkavējoties [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], pilntiesīgi par pāvestu kļuva 607. gadā, kad viņa pontifikāts ilga no februāra līdz nāvei novembrī? * ... '''[[Pekinas Universitāte]]''' ir viena no prestižākajām un vecākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī pasaulē, regulāri atrodoties starp 50 labākajām [[Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings|universitāšu reitingā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pysanky2011.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lieldienu ola|Lieldienu olu]]''' krāsošana ir tradicionāls rituāls daudzās kultūrās, kur svin [[Lieldienas]] <small>(attēlā saskaņā ar [[ukraiņi|ukraiņu]] tradīcijām krāsotas olas)</small>? * ... [[2005. gads|2005. gadā]] '''[[Andidžona]]s''' pilsētā [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]] notika masu protesti, kurus [[Uzbekistāna]]s valdība ar varu apspieda, pievēršot visas pasaules uzmanību [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumiem šajā valstī? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''' labākais no [[Latvija]]s [[daiļslidotāji]]em bija [[Deniss Vasiļjevs]], kurš izcīnīja 5. vietu, savukārt Sofija Stepčenko, ieņemot 11. vietu, uzrādīja labāko rezultātu Latvijas sieviešu daiļslidošanā kopš [[Angelina Kučvaļska|Angelinas Kučvaļskas]] 4. vietas 2016. gada čempionātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prionailurus viverrinus 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zvejniekkaķis|zvejniekkaķi]]''' <small>(attēlā)</small> labi peld un pamatā barojas tikai ar [[zivis|zivīm]] un citiem [[ūdens]] [[dzīvnieki]]em? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Valentīns (pāvests)|Valentīna]]''' pontifikāts ilga vien 40 dienas [[827. gads|827. gadā]] no augusta līdz oktobrim? * ... '''[[vijas|vijām]]''' nav [[lapas|lapu]] un tās nespēj pašas sev radīt [[hlorofils|hlorofilu]], tāpēc tās parazitē uz citiem [[augi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maranta leuconeura 5zz.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltdzīslu maranta]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir centrālajā un austrumu [[Brazīlija|Brazīlijā]], taču tā plaši tiek audzēta arī kā [[telpaugs]]? * ... '''[[2022. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2022. gada Eiropas čempionātā daiļslidošanā]]''', kas notika [[Tallina|Tallinā]], [[Latvija]]s sportists [[Deniss Vasiļjevs]] izcīnīja bronzas medaļu, kas ir augstākais sasniegums viņa [[daiļslidotājs|daiļslidotāja]] karjerā, taču visos programmas veidos uzvarēja [[Krievija]]s sportisti, kopā iegūstot 9 medaļas no 12 iespējamajām? * ... [[1941. gads|1941. gada]] 7. decembrī, kad [[Pērlhārboras bombardēšana|japāņi uzbruka Pērlhārborai]], līnijkuģi '''''[[USS Arizona (BB-39)|Arizona]]''''' skāra vairākas bruņas caururbjošas [[aviācijas bumba]]s, no kurām viena detonēja ar sprāgstvielu pildītā kuģa korpusa nodalījumā, nogremdējot līnijkuģi un nogalinot 1177 tā virsniekus un apkalpes locekļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1989. gada revolūcijas]]''' veicināja pasaulē lielākās [[komunisms|komunistiskās]] valsts [[Padomju Savienība]]s sabrukumu un atteikšanos no komunistiskajiem režīmiem daudzās pasaules daļās, dažās no kurām valdības gāza vardarbīgi <small>(attēlā [[Berlīnes mūra krišana]] [[1989. gads|1989. gada]] novembrī)</small>? * ... '''[[2024. gada laikapstākļi Latvijā]]''' iegāja vēsturē kā vissiltākais gads novērojumu vēsturē (kopā ar [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadu]]); gada vidējā [[gaisa temperatūra]] [[Rīga|Rīgā]] bija +9,8 °C? * ... viena no retajām ''[[film noir]]'' krāsu filmām '''"[[Niagāra (filma)|Niagāra]]"''' kopā ar citām [[1953. gads|1953. gada]] filmām "[[Džentlmeņi izvēlas blondīnes]]" un "Kā apprecēt miljonāru", bija pirmās, kas padarīja [[Merilina Monro|Merilinu Monro]] par Holivudas seksa simbolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dauģēnu ala un klintis.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Dauģēnu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj arī [[Dauģēnu Lielā ala|Dauģēnu Lielo alu]], kas ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]? * ... '''[[2024. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''', kas notika [[Kauņa|Kauņā]], bija pirmā reize, kad čempionāts norisinājās [[Lietuva|Lietuvā]]? * ... pēc [[verdzība]]s atcelšanas 19. gadsimtā [[ASV]] un citur [[Amerika|Amerikā]] vergu '''[[plantācijas]]''' aizstāja lielas latifundijas, kurās izmantoja galvenokārt algotu un daļēji piespiedu darbu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monaco - panoramio (138).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Montekarlo kazino]]''' <small>(attēlā)</small> atklāts [[1865. gads|1865. gadā]] ar mērķi izvairīties no [[Monako]] valdošās Grimaldi ģimenes [[bankrots|bankrota]]; tradicionāli noteikts, ka pašiem Monako pilsoņiem aizliegts atrasties [[kazino]] telpās? * ... 2023. gadā '''[[Polijas bruņotie spēki|Polijas bruņoto spēku]]''' sastāvā bija 202 tūkstoši profesionālo [[karavīri|karavīru]] un 350 tūkstoši teritoriālās aizsardzības kaujinieku? * ... 2008. gada [[ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Iepazīstieties, spartieši]]"''' nopelnīja vairāk nekā 84 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 30 miljonu liela budžeta, bet saņēma ārkārtīgi negatīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes, un 2009. gadā to nominēja [[Zelta avenes balva]]i piecās kategorijās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederic Passy.jpg|border|right|150px]] * ... [[1901. gads|1901. gadā]] [[Francija]]s [[ekonomists]], [[diplomāts]] un miera aktīvists '''[[Frederiks Pasī]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņa darbu mūža garumā starptautiskajās miera konferencēs, diplomātijā un arbitrāžās"; kopā ar [[Anrī Dināns|Anrī Dinānu]] viņi bija pirmie, kas izpelnījās šo apbalvojumu? * ... [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ [[Starptautiskā Slidošanas savienība]] atcēla '''[[2021. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2021. gada Eiropas čempionātu daiļslidošanā]]''', kam bija jānotiek [[Horvātija]]s galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]], bet 2022. gadā tika paziņots, ka Zagreba kļūs par rīkotājpilsētu 2025. gada Eiropas čempionātam? * ... pēc platības '''[[Arābijas tuksnesis]]''' ir piektais lielākais [[tuksnesis]] pasaulē, trešais lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un lielākais tuksnesis [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wil Lee-Wright foto Rein Traante2017 MG 0419 (32592903182).jpg|border|right|150px]] * ... [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums|Norvēģijas premjerministre]] laika posmā no 2013. līdz 2021. gadam '''[[Erna Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> [[Norvēģija]]s [[parlaments|parlamentā]] Stortingā pirmo reizi tika ievēlēta 1989. gadā? * ... vienā '''[[asins ziedošana]]s''' reizē tiek iegūti 450 ml [[asinis|asins]] un vēl 30 ml pārbaudei, lai veiktu dažāda veida analīzes un pārliecinātos, ka donors ir vesels un tā asinis derīgas? * ... '''[[Lanao ezers]]''' ir [[Mindanao]] salas lielākais ezers, kā arī [[Filipīnas|Filipīnu]] dziļākais un otrs lielākais ezers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Agra 03-2016 10 Agra Fort.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Āgras forts]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru 16. gadsimtā pabeidza celt [[mogulu impērija]]s valdnieks [[Akbars Lielais]], bet 17. gadsimtā pārbūvēja [[Šahs Džahāns]], bija vairāku mogulu valdnieku rezidence? * ... '''[[ziepju opera]]s''' radās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 20. gadsimta 30. gados kā radio [[raidluga]]s, kuru pārtraukumos atskaņoja veļas pulvera un [[ziepes|ziepju]] [[reklāma]]s, jo raidlugas sponsorēja higiēnas preču ražotāji? * ... '''[[Silakalns|Silakalnu]]''' jeb Augsto kalnu [[Lietuva]]s pierobežā, [[Vilces pagasts|Vilces pagastā]] aprakstījis jau [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]]; [[Augusts Bīlenšteins]] uzskatīja, ka pilskalns bija senās [[zemgaļi|zemgaļu]] zemes [[Silene (zeme)|Silenes]] centrs, tomēr [[Ernests Brastiņš]] to par pilskalnu neatzina? <!--dyk diena --> [[Attēls:RFK Jr. Portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 26. ASV veselības un cilvēkresursu sekretārs [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] administrācijā '''[[Roberts Kenedijs jaunākais|Roberts Frensiss Kenedijs jaunākais]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokurora]] un senatora [[Roberts Kenedijs|Roberta Kenedija]] dēls un ASV prezidenta [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] un senatora [[Teds Kenedijs|Teda Kenedija]] brāļadēls? * ... viens no '''[[centrbēdzes spēks|centrbēdzes spēka]]''' izpausmes veidiem ir [[Koriolisa spēks]], kas rodas [[Zeme]]s rotācijas rezultātā? * ... '''[[universālais pamatienākums]]''' nav ieviests nevienā [[valsts|valstī]], kaut gan ir bijuši daudzi projekti, un ideja tiek apspriesta daudzviet? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation_cliff,_Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Neļķu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj divas [[alas]] un [[avots|avotu]]: Mazsalacas Velnala atrodas uz dienvidiem no lielākā atseguma, bet lejpus tās atrodas Velna Skābumbaļļa — ala un avots? * ... lielāko tiesu no '''[[Vilces pilskalns|Vilces pilskalna]]''' plakuma ir iznīcinājusi [[Vilces upe]]s [[erozija]]? * ... [[Jaunskotija|Jaunskotijā]] dzimušais [[amerikāņi|amerikāņu]] jūrnieks, ceļotājs un rakstnieks '''[[Džošua Slokams]]''' bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē apkuģojis apkārt pasaulei? <!--dyk diena --> [[Attēls:(2022) วัดอรุณราชวรารามราชวรมหาวิหาร เขตบางกอกใหญ่ กรุงเทพมหานคร,Wat Arun Ratchawararam Ratchaworamahawiharn (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī viens no [[Taizeme]]s galvaspilsētas [[Bangkoka]]s simboliem '''[[Vataruns]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts vismaz 17. gadsimtā, tā centrālais elements — prangs celts 19. gadsimta sākumā, karaļu Ramas II un Ramas III valdīšanas laikā? * ... 20. gadsimta 60. gadu vidū '''''[[Daily Mirror]]''''' ikdienas pārdošanas apjomi pārsniedza 5 miljonus eksemplāru, un kopš tā laika to nav spējis atkārtot neviens cits [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ikdienas (kas neiznāk svētdienās) [[laikraksts]]? * ... '''[[Gruzijas guberņa]]''' tika izveidota [[1801. gads|1801. gadā]] uz [[Gruzija]]s zemēm, kas saskaņā ar manifestu par Austrumgruzijas aneksiju kļuva par [[Krievijas Impērija]]s sastāvdaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conium maculatum Hauxley 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[plankumainais suņstobrs|plankumainajam suņstobram]]''' <small>(attēlā)</small> ir ārkārtīgi [[inde|indīga]] sula, kas satur koniīnu — vielu, kas ietekmē zīdītāju [[centrālā nervu sistēma|centrālo nervu sistēmu]], izraisot muskuļu paralīzi, kā rezultātā var apstāties [[elpošana]] un iestāties [[nāve]]? * ... '''[[gaļas balodis|gaļas baložu]]''' audzēšana kā rūpnieciskās putnkopības nozare ir attīstīta [[ASV]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] [[karagūstekņi]] lietoja terminu '''"[[elles kuģi]]s"''', lai apzīmētu tirdzniecības kuģus, ko [[Japānas Impērija]] rekvizēja, lai pārvadātu karagūstekņus un piespiedu strādniekus uz dažādām Japānas kontrolē esošām vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sternula albifrons 2 - Little Swanport.jpg|border|right|200px]] * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]] izraudzījās [[Piekraste|jūras piekrastē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] ligzdojošo '''[[mazais zīriņš|mazo zīriņu]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada putns Latvijā|Gada putnu Latvijā]]? * ... pēc [[Alžīrija]]s neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 60. gadu sākumā gandrīz visi '''[[Franču Alžīrija]]s''' eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji pameta valsti? * ... [[1929. gads Latvijā|1929. gada]] 25. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] notika '''[[Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām|Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām]]''' dibināšana; par biedrības priekšsēdētāju kļuva [[Rainis]], bet pēc viņa nāves vadību pārņēma [[Oto Skulme]], vēlāk to vadīja [[Pāvils Rozītis]], [[Jānis Jaunsudrabiņš]], [[Eduards Smiļģis]] un [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fuyu Persimmon (Diospyros Kaki).jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[Japānas hurma]]s''' <small>(attēlā)</small> [[latviski|latviskais]] nosaukums norāda uz [[Japāna|Japānu]], tā dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna (reģions)|Ķīna]]? * ... [[Baltijas jūra]]s salās, [[Igaunija]]s rietumu un [[Skandināvija]]s dienvidaustrumu piekrastē sastopamais '''[[košsarkanais pērkonamoliņš]]''' ir arī [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti sastopama suga — kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām zināma atradne [[Venta]]s ielejā augšpus [[Kuldīga]]s? * ... [[Fanerozojs|fanerozojā]] bija pieci lieli '''[[masveida izmiršana]]s''' gadījumi, bet [[Krīta-terciāra masveida izmiršana|pēdējā masveida izmiršana]] notika pirms aptuveni 65 miljoniem gadu, un tā vislabāk ir pazīstama ar [[Dinozauri|dinozauru]] izmiršanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bay leaf pair443.jpg|border|right|200px]] * ... daudzas '''[[lauru dzimta]]'''s augu sugas ir ļoti [[Indīgs augs|indīgas]] <small>(attēlā [[lauru lapas]], ko izmanto [[kulinārija|kulinārijā]] kā [[garšaugs|garšaugu]])</small>? * ... sakarā ar augsto [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vasarā [[Persijas līcis|Persijas līča]] reģionā un [[Kataras futbola izlase]]s dalību [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausa izcīņā]] [[Katara|Katarā]] notikušais '''[[2023. gada Āzijas kauss futbolā]]''' tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... 2005. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[politiskā trillera filma]] '''"[[Tulks (filma)|Tulks]]"''' ir pirmā filma, kas filmēta [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s galvenajā mītnē [[Ņujorka|Ņujorkā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rettichschwarzrund.jpg|border|right|150px]] * ... dažos avotos ir minēts, ka '''[[rutks]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[tīruma pērkone]]s [[pasuga]], turpretī citi autori uzskata, ka rutki un [[redīsi]] ir atsevišķa pērkoņu ģints [[suga]]? * ... tāpat kā daudzām bezpriesteru piekrišanām, '''[[Vecticībnieku Pomoras baznīca]]i''' nav trīs līmeņu hierarhijas; [[vecticībnieki|vecticībnieku]] pomoriešu vidū pieņemtos [[Sakraments|sakramentus]] ([[Kristības|kristīšana]], grēksūdze) veic kopienas biedri? * ... [[Irāna|Irānā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] sastopamajai '''[[tališu valoda]]i''' visradniecīgākā ir [[kurdu valoda]] (jo īpaši tās [[zazaki]], gorani un kurmandži dialekti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wat Phra Sri Sanphet, Ayutthaya Historical Park, Thailand.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ajutaja]]''' <small>(attēlā)</small> bija Ajutajas Karalistes galvaspilsēta, ar pārtraukumiem, no 1351. gada līdz 1767. gadam, kad to nopostīja [[birmieši]]? * ... '''[[puritāņi]]''', kam bija nozīmīga loma [[Anglija]]s un agrīnās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, bija [[Anglija|angļu]] [[Protestantisms|protestanti]], [[Kalvinisms|kalvinisma]] sekotāji, kas neatzina oficiālās [[Anglikāņu baznīca]]s autoritāti? * ... [[Bavārija]]s administratīvajā apriņķī '''[[Augšfrankonija|Augšfrankonijā]]''' ir vairāk nekā 200 [[alus darītava|alus darītavu]], kas brūvē aptuveni 1000 dažādu [[alus]] veidu, tāpēc tiek uzskatīts, ka apriņķī ir vislielākais alus darītavu blīvums uz vienu iedzīvotāju pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chlorociboria-aeruginascens.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] izvēlēja '''[[zilzaļā hlorociborija|zilzaļo hlorociboriju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada sēne Latvijā|gada sēni]]? * ... '''[[Vikipēdija serbhorvātu valodā|Vikipēdijas serbhorvātu valodā]]''' dalībnieki paši izvēlas, vai lietot [[Kirilica|kirilicu]] vai [[Latīņu raksts|latīņu rakstu]], pēdējā gadījumā izmantojot vai nu [[Serbu valoda|serbu]] vai [[Horvātu valoda|horvātu]] [[pareizrakstība|pareizrakstību]]? * ... '''[[islāms Indonēzijā|islāmu Indonēzijā]]''' praktizē līdz pat 88 % valsts iedzīvotāju, tādējādi [[Indonēzijas Republika]] ir [[Musulmaņu pasaule|musulmaņu valsts]] ar vislielāko [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Škoda 16Ev.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]]s pārvadātāja AS "[[Pasažieru vilciens]]" elektrificētajos maršrutos kursējošais zemās grīdas [[elektrovilciens]] '''''[[Škoda 16Ev]]''''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, balstoties uz sērijā iepriekš ražotajiem '''''[[Škoda Transportation]]''''' ''7Ev'' un ''RegioPanter'' vilcieniem, kas tika piegādāti [[Čehija]]s un [[Slovākija]]s dzelzceļa operatoriem? * ... [[1964. gads|1964. gada]] 26. aprīlī '''[[Tangaņika]]''' un [[Zanzibāra]] izveidoja Tangaņikas un Zanzibāras Apvienoto Republiku, ko tā paša gada 29. oktobrī pārdēvēja par [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienoto Republiku]]? * ... [[Jelgava|Jelgavā]] ir senas [[teātris|teātra]] spēlēšanas tradīcijas — pilsētā aktīvi darbojas amatierteātru kustība un tajā jau 20. gadsimta sākumā bija profesionālais teātris, bet '''[[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]]''' savu dzimšanas dienu skaita no Tautas teātra nosaukuma piešķiršanas [[1959. gads Latvijā|1959. gada]] 11. novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:2020-01-12 Alpine Skiing at the 2020 Winter Youth Olympics – Women's Giant Slalom – 1st run (Martin Rulsch) 421.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Francija|Francijā]] '''[[Dženifera Ģērmane]]''' <small>(attēlā)</small> slalomā izcīnīja zelta medaļu, kas bija pirmais zelts junioru čempionātos [[Latvija]]s [[kalnu slēpošana]]s vēsturē (bronzu 1988. gadā izcīnīja viņas māte [[Ulla Ģērmane]], kas līdz meitas panākumiem tika uzskatīta par visu laiku labāko Latvijas kalnu slēpotāju)? * ... '''[[PSRS konstitūcija]]''' piešķīra pilsoņiem dažas formālas tiesības, bet faktiski negarantēja tādas politiskās brīvības kā [[Vārda brīvība|vārda]], [[Pulcēšanās brīvība|pulcēšanās un biedrošanās]] brīvība? * ... '''[[Vikipēdija tatāru valodā]]''' ir līdzīga [[Vikipēdija serbhorvātu valodā|serbohorvātu Vikipēdijai]], jo, tāpat kā tur, tajā var rakstīt gan [[Kirilica|kirilicā]], gan [[Latīņu raksts|latīņu]] rakstībā; sākotnēji projekts tika uzsākts latīņu rakstībā, taču vēlāk projektā tika uzsākta abu [[alfabēts|alfabētu]] līdzāspastāvēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohammed Shahabuddin.jpg|border|right|150px]] * ... [[Bangladešas prezidents]] '''[[Mohameds Šahabudins]]''' <small>(attēlā)</small> piedalījās [[1971. gads|1971. gada]] Neatkarības karā, bet [[1975. gads|1975. gadā]] viņš tika ieslodzīts cietumā par protestu organizēšanu pēc Bangladešas pirmā prezidenta [[Mudžiburs Rahmans|Mudžibura Rahmana]] slepkavības [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]]? * ... sākotnēji '''[[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausu futbolā]]''' bija paredzēts izspēlēt [[2023. gads sportā|2023. gada]] vasarā, tomēr tika nolemts, ka nelabvēlīgo laikapstākļu, kas parasti ir šajā laikā [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]], dēļ turnīrs tiks pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... [[Eiropa]]s [[koloniālisms|koloniālo]] impēriju laikā [[Āfrika|Āfrikā]] vietējos savervētos karavīrus, kas tika saukti '''[[askari (militārpersona)|askari]]''', izmantoja [[Itālija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Portugāle]]s, [[Vācijas Impērija|Vācijas]] un [[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās]] armijas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saleh al-Arouri at Russia–Hamas meeting, 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Sālahs el Arūri]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš tiek uzskatīts par vienu no [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobra ''[[Hamās]]'' uzbrukuma [[Izraēla]]i plānotājiem, tika nogalināts Izraēlas triecienā [[Libāna]]s galvaspilsētā [[Beirūta|Beirūtā]] [[2024. gads|2024. gadā]] [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas un ''Hamās'' kara laikā]]? * ... [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]] [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps]] [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] izslēdza '''[[Juris Cālītis|Juri Cālīti]]''' no luteriskās baznīcas par to, ka viņš vadīja pasākuma "[[Rīgas Praids]] 2005" ietvaros organizēto dievkalpojumu [[Rīgas Anglikāņu baznīca|Anglikāņu baznīcā]]? * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] izvēlējās '''[[apdzira|apdziru]]''' par [[Gada augs Latvijā|Gada augu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lincoln Cathedral viewed from Lincoln Castle.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s ziemeļdaļā esošajai '''[[Linkolnas katedrāle]]i''' <small>(attēlā)</small> [[1311. gads|1311. gadā]] tika uzcelta torņa smaile, kas bija 160 metrus augsta, un līdz [[1549. gads|1549. gadam]], kad tā gāja bojā vētrā, katedrāle bija augstākā celtne pasaulē, par vairāk nekā 10 metriem pārspējot [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''''[[Starlink]]''''' globālā [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņu]] sistēma, ko pārvalda un attīsta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums ''[[SpaceX]]'', var nodrošināt ātrdarbīgu platjoslas [[internets|interneta]] piekļuvi vietās, kur tā ir bijusi neuzticama, dārga vai pilnīgi nepieejama? * ... '''[[narcistiskie personības traucējumi|narcistiskajiem personības traucējumiem]]''' ir raksturīga ilgstoša pārspīlēta sajūta par savu nozīmību, pārmērīga vajadzība pēc apbrīnas un samazināta spēja just līdzi citiem cilvēkiem jeb piedzīvot [[empātija|empātiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ferdinand of Romania 2.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no sava [[Vācijas Impērija|Vāciju]] atbalstošā tēvoča Karola I [[Rumānijas Karaliste]]s karalis '''[[Ferdinands I (Rumānija)|Ferdinands I]]''' <small>(attēlā)</small>? saglabāja neitrālu nostāju, un [[1916. gads|1916. gadā]] Rumānija iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Antante]]s pusē? * ... '''[[Galda teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|galda tenisā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja zelta medaļas visos piecos sacensību veidos? * ... 16. gadsimtā [[Eiropa]]s dižciltīgo '''[[Oldenburgas dinastija]]''' sadalījās vairākos atzaros; pie viena no tiem — [[Gliksburgas dinastija|Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas dinastijas]] mūsdienās pieder [[Dānijas karaļi]] un [[Norvēģijas karaļi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Huperzia selago 1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[apdziras|apdzirām]]''' <small>(attēlā)</small>, atšķirībā no citiem [[staipekņi]]em, [[sporas|sporu]] nesēji (sporangiji) atrodas starp lapām — visbiežāk [[stumbrs|stumbra]] vidusdaļā, nevis vālītēs zaru galotnēs? * ... [[latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[PSRS]] diplomāts, [[VDK]] un [[CIP]] dubultaģents '''[[Imants Lešinskis]]''' 1978. gada 3. septembrī pieprasīja patvērumu [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un pārbēga uz [[ASV]]? * ... 2023. gadā '''[[Leons Kozlovskis]]''' [[motokross|motokrosā]] aizvadīja savu 36. sezonu, izcīnot devīto Latvijas čempiona titulu savā karjerā un ''MX Open'' klasē viņš palika nepārspēts jau trešo sezonu pēc kārtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Edward Mills Purcell.jpg|border|right|150px]] * ... [[1952. gads|1952. gadā]] '''[[Edvards Milss Pērsels]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar [[Fēlikss Blohs|Fēliksu Blohu]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par jaunu metožu izveidošanu precīziem [[kodolu magnētiskā rezonanse|kodolu magnētisma]] mērījumiem un ar to saistītajiem atklājumiem"? * ... [[ASV]] aeronautikas kompāniju '''''[[Blue Origin]]''''' 2000. gadā nodibināja ''[[Amazon]]'' izveidotājs [[Džefs Beizoss]], bet [[2021. gads kosmonautikā|2021. gadā]] tās suborbitālā raķete ar kapsulu ''[[New Shepard]]'' veica pirmo lidojumu ar pasažieriem, to skaitā ''Blue Origin'' īpašnieku Beizosu? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Adeodāts I|Adeodāta I]]''' pontifikāta laikā bija daudz politisku un reliģiozu sarežģījumu, jo [[Austrumromas impērija]] karoja ar [[ostgoti]]em, kas skāra arī [[Roma|Romu]], kur uzturējās pāvests? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford Cathedral Exterior from NW, Herefordshire, UK - Diliff.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s rietumos esošajā '''[[Herefordas katedrāle|Herefordas katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātīga [[viduslaiki|viduslaiku]] grāmatu [[bibliotēka]], to starpā lielākā zināmā saglabātā viduslaiku [[karte]] — ''Hereford Mappa Mundi'', kā arī [[Lielā brīvības harta]]? * ... 2009. gadā Beļģijas [[motokrosists]] Joriss Hendrikss kopā ar latvieti '''[[Kaspars Liepiņš|Kasparu Liepiņu]]''' tika kronēti par Pasaules čempioniem, gāžot no troņa Danielu Vilemsenu, kurš pirms tam blakusvāģu klasē uzvarēja sešas sezonas pēc kārtas, un līdz ar to Liepiņš kļuva par ceturto latvieti ar Pasaules čempionāta zelta medaļu blakusvāģu motokrosā? * ... '''[[panģermānisms|panģermānisma]]''' politiku [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] agresīvā formā centās īstenot [[Vācijas kanclers]] [[Ādolfs Hitlers]], veicot [[Sudetu aneksija|Sudetu aneksiju]], [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusu]], veicinot [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanu no Baltijas valstīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prins Christian til Danmark 2021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Dānijas kroņprincis Kristians|kroņprincis Kristians]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Dānija]]s troņmantnieku kļuva pēc vecmammas [[Margrēte II|Margrētes II]] atkāpšanās no troņa [[2024. gads|2024. gada]] 14. janvārī, troni nododot savam vecākajam dēlam un Kristiana tēvam [[Frederiks X|Frederikam X]]? * ... [[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]] '''[[Iebrukums Islandē (1940)|iebrukums Islandē]]''' sākās [[1940. gads|1940. gada]] 10. maija rītā ar britu karaspēka izsēdināšanu galvaspilsētā [[Reikjavika|Reikjavikā]]; viņi ātri ieņēma stratēģiski svarīgus objektus, atvienoja sakaru centrus un arestēja [[Vācija]]s pilsoņus, bet pēc tam ātri ieņēma citas apdzīvotās vietas? * ... [[Itāļi|itāļu]]-[[Franči|franču]] [[aktrise]]s, [[scenāriste]]s un [[režisore]]s '''[[Valērija Bruni Tedeski|Valērijas Bruni Tedeski]]''' māsa [[Karla Bruni]] arī ir [[dziedātāja]] un aktrise, kā arī bijušā [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Nikolā Sarkozī]] sieva? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concilio Trento Museo Buonconsiglio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tridentes koncils]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika organizēts vairākās sesijās ar pārtraukumiem no [[1545. gads|1545.]] līdz [[1563. gads|1563. gadam]], bija sasaukts, lai organizētu [[kontrreformācija|kontrreformāciju]] pret [[protestantisms|protestantu]] kustību? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] sākoties, [[Zviedrija]] bija saglabājusi [[neitralitāte|neitralitāti]] [[Starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]] vairāk nekā 100 gadus kopš [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām, un ģeopolitiskais novietojums un manevrēšana palīdzēja arī '''[[Zviedrija Otrajā pasaules karā|Zviedrijai Otrajā pasaules karā]]''' saglabāt neitralitāti? * ... '''[[kurpīšu ģints]]''' sugas ir [[indīgie augi|indīgi augi]], tajos ir indīgie [[alkaloīdi]], kas ir nāvējoši gan cilvēkam, gan dzīvniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glika ozoli Alūksnē.jpg|border|right|150px]] * ... [[1685. gads Latvijā|1685.]] un [[1689. gads Latvijā|1689. gadā]] '''[[Glika ozoli|Glika ozolus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Alūksne|Alūksnē]] iestādīja [[Ernsts Gliks]], noslēdzot darbu pie [[Vecā Derība|Vecās]] un [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] [[latviešu valoda|latviešu]] tulkojuma, un tie ir vieni no nedaudzajiem [[Parastais ozols|ozoliem]] [[Latvija|Latvijā]], kuriem zināms stādīšanas gads? * ... [[1896. gads|1896. gada]] 27. augustā tā dēvētajā [[Anglijas—Zanzibāras karš|Anglijas—Zanzibāras karā]] tika gāzts [[sultāns]] Halīds bin Bargāšs, un '''[[Zanzibāras Sultanāts|Zanzibāras Sultanāta]]''' troni ieņēma [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]] tīkams valdnieks? * ... '''[[Derības šķirsts]]''', ko saskaņā ar [[Izceļošanas grāmata|Izceļošanas grāmatu]] [[Mozus]] saņēma [[Sīnājs|Sīnāja kalnā]], nav saglabājies līdz mūsdienām; pastāv daudz dažādu spekulāciju un mīklu, vai vispār šāds šķirsts ir pastāvējis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation cliff, Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... par pirmo '''[[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]''' [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] nosauca [[Neļķu klintis]] <small>(attēlā)</small>, bet [[2025. gads Latvijā|šogad]] tā ir [[Pūsēnu kalns]]? * ... Britānijas iekarošana sākās [[43. gads|43. gadā]] un lielā mērā tika pabeigta līdz 60. gadu beigām, padarot '''[[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]]''' par vienu no [[Romas impērija]]s perifērijas [[Senās Romas province|provincēm]]? * ... '''[[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles]]''', kas notika no {{dat||1|19|G|bez}} līdz 1. februārim Kanvondo provincē, [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], bija pirmās ziemas jaunatnes olimpiskās spēles, kas notika ārpus [[Eiropa]]s, un kopumā trešās jaunatnes olimpiskās spēles [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wilhelmine schroeder-devrient.jpg|border|right|150px]] * ... viena no redzamākajām [[vācieši|vācu]] 19. gadsimta [[operdziedātāja|operdziedātājām]] '''[[Vilhelmīne Šrēdere-Devrienta]]''' <small>(attēlā)</small> 1850. gadā salaulājās ar [[Voldemārs fon Boks|Voldemāra fon Boka]] brāli Heinrihu fon Boku un apmetās uz dzīvi [[Trikāta|Trikātā]], kur dzīvoja līdz 1858. gadam? * ... 170 metrus garā '''[[Vinčesteras katedrāle]]''' [[Anglija]]s dienvidos ir garākā [[viduslaiki|viduslaikos]] uzbūvētā [[katedrāle]] pasaulē; citu starpā šeit apglabāti karalis [[Knuds I Lielais]] un rakstniece [[Džeina Ostina]]? * ... [[Skoti|skotu]] [[aktrise]] '''[[Kellija Makdonalda]]''' kino debiju piedzīvoja [[Denijs Boils|Denija Boila]] 1996. gada filmā "[[Vilcienvakte]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:János Kádár (fototeca.iiccr.ro).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jānošs Kādārs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partijas pirmo sekretāru un [[Ungārijas Tautas Republika]]s Ministru padomes priekšsēdētāju pēc [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s un saglabāja savu amatu līdz pat [[1988. gads|1988. gadam]]? * ... sākot ar Ptolemaja IV Filopatora valdīšanas laiku, '''[[Ptolemaju valsts]]''' vara vājinājās, bet tā pastāvēja līdz [[Oktaviāns|Oktaviāna]] iekarošanai 30. gadā p. m. ē., un pēc tam kļuva par [[Romas impērija]]s Ēģiptes [[Senās Romas province|provinci]]? * ... [[melanoma]] ir visbīstamākais '''[[ādas vēzis|ādas vēža]]''' veids, jo tas attīstās [[melanocīts|melanocītos]], šūnās, kas ražo pigmentu, kas piešķir krāsu [[āda]]i, [[mati]]em un [[acis|acīm]]; tā var ātri izplatīties citos ķermeņa audos un orgānos un var būt letāla, ja netiek agrīni diagnosticēta un ārstēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pha That Luang, July 2023.jpg|border|right|200px]] * ... pie [[Laosa]]s galvaspilsētas [[Vjenčana]]s esošā apzeltītā [[budisms|budistu]] [[stūpa]] '''[[Pātātluāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no Laosas simboliem, attēlota valsts ģerbonī? * ... galvenā dievība [[zoroastrisms|zoroastrismā]] '''[[Ahura Mazda]]''' tiek uzskatīts par absolūtu, visvarenāko un visgudrāko būtni, kura pārvalda pasaules kārtību un simbolizē labestību, [[gudrība|gudrību]] un [[taisnīgums|taisnīgumu]]? * ... Pierīgas '''[[Sužu muiža|Sužu muižā]]''' no 1953. līdz 1991. gadam bija izvietota [[Padomju armija]]s kara daļa, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] šo īpašumu atguva Latvijas valsts un izvietoja tur [[Latvijas Sauszemes spēki|Latvijas armijas]] Sužu izlūkdienesta bataljonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ononis repens - img 18789.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ložņu blaktene]]''' <small>(attēlā)</small> ir sporādiska suga; ilggadīgi noturīga populācija ir tikai pie [[Venta]]s ietekas jūrā? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] melnā [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Jorgs Lantims]], '''"[[Nabaga radības]]"''' guva lielu kritiķu atzinību un to atzina par vienu no 2023. gada labākajām filmām gan [[Amerikas Kinoinstitūts]], gan [[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]]? * ... lai arī parasti '''[[pasažieru kuģis|pasažieru kuģi]]''' ietilpst [[Tirdzniecības flote|tirdzniecības flotē]], tie ir bijuši izmantoti kā karaspēka pārvadātāji un, pildot šādus uzdevumus, tikuši mobilizēti kā [[Karakuģis|karakuģi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tomahawk Block IV cruise missile -crop.jpg|border|right|200px]] * ... tā kā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tāla darbības rādiusa raķete '''''[[Tomahawk]]''''' <small>(attēlā)</small> lido ar zemskaņas ātrumu, nevar manevrēt ar lielu pārslodzi un nevar izmantot mānekļus, to var iznīcināt modernas [[Pretgaisa aizsardzība|pretgaisa]] un pretraķešu aizsardzības sistēmas? * ... '''[[Reihstāga dedzināšana]]i''' [[1933. gads|1933. gada]] 27. februārī bija liela nozīme [[Nacisti|nacistu]] varas nostiprināšanā [[Trešais reihs|Vācijā]]; saskaņā ar oficiālo versiju dedzināšanu bija sarīkojis holandiešu [[Komunisms|komunists]] Marinuss van der Lube, par ko viņam tika piespriests [[nāvessods]]? * ... '''[[Jaunzēlandes demogrāfija]]''' ir unikāla [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] ar tās iedzīvotāju augsto etniski jaukto [[laulības|laulību]] līmeni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stende Evangelic Lutheran Church.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stendes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ar pārtraukumiem no 1668. līdz 1751. gadam un kopš tā laika nav paplašināta vai pārbūvēta, tikai vairākkārt remontēta? * ... '''[[Karolingu impērija]]''' [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] izveidojās [[800. gads|800. gada]] 25. decembrī, kad pāvests [[Leons III]] [[Roma|Romā]] kronēja [[franku valsts]] karali [[Kārlis Lielais|Kārli Lielo]] ar imperatora kroni? * ... mazākā daļa '''[[aleuti|aleutu]]''' runā aleutu valodā, bet lielākoties tie lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], kā arī [[Krievu valoda|krievu]] valodu [[Krievija]]s [[Kamčatkas novads|Kamčatkas novadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DP "Daugavas Vārti".jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Daugavas vārti]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Daugava]]s senlejas sašaurinājums starp [[Latgales augstiene|Latgales]] un [[Augšzemes augstiene|Augšzemes augstienēm]], kur senieleja sašaurinās no 2,7 kilometriem līdz 500 metriem, bet abos upes krastos izveidojušās vairāk nekā 40 metrus augstas kraujas — Slutišku krauja un Ververu krauja? * ... ieceļojot [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], '''[[senslāvi]]''' [[pārtautošana|pārtautoja]] [[Austrumgalindi|austrumgalindus]], [[Merieši|meriešus]], [[Meščeri|meščerus]], [[Muromieši|muromiešus]] un daudzas citas [[balti|baltu]] un [[Somugri|somugru]] pirmtautas, kas veicināja [[austrumslāvi|austrumslāvu]] kā atsevišķa [[slāvi|slāvu]] atzara nostiprināšanos? * ... [[1846. gads|1846. gada]] 13. maijā starp [[ASV—Meksikas karš|ASV un Meksiku sākās karš]], un 1846. gada 14. jūnijā [[Kalifornija|Kalifornijā]] dzīvojošie amerikāņu kolonisti pēc kapteiņa [[Džons Frimonts|Džona Frimonta]] iniciatīvas sacēlās pret [[Meksika|Meksiku]] un pasludināja '''[[Kalifornijas Republika|Kalifornijas Republiku]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium fragiferum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zemeņu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Eiropa|Eiropā]] plaši sastopama [[Āboliņi|āboliņu ģints]] suga, bet [[Latvija|Latvijā]] reti un salveidīgi, tikai dažviet [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Ukraina]]s [[dokumentālā filma]] '''"[[20 dienas Mariupolē]]"''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]" un [[77. BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā "Labākā dokumentālā filma"? * ... [[Angola]]s [[eksklāvs]] '''[[Kabindas province]]''' atrodas starp [[Kongo Republika|Kongo Republiku]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]], bet rietumos to apskalo [[Atlantijas okeāns]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of Yucatan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jukatanas Republika]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, kas atdalījās no [[Meksika]]s sakarā ar [[Federālisms|federālisma]] atcelšanu valstī, pastāvēja no 1841. līdz 1848. gadam? * ... '''[[stostīšanās]]''' visbiežāk sākas [[bērnība|bērnībā]], parasti vecumā no 2 līdz 6 gadiem, kad [[runa]]s un valodas prasmes attīstās, taču tā var parādīties arī pieaugušo vecumā, ko dažkārt izraisa traumas vai citi veselības traucējumi? * ... pirms 154—150 miljoniem gadu, [[jura (periods)|juras perioda]] beigās dzīvojušie '''[[brahiozauri]]''' bija masīvi [[zauriegurņa dinozauri]], tie bija 18—22 metrus augsti, un to masa sasniedza 47 tonnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Video Irish Yellow Slug (Limacus maculatus) with slug mites (28919510073).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[zaļganais kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Sveša suga|sveša]] [[gliemeži|gliemežu]] suga, kas pirmo reizi konstatēta 2010. gadā, un, lai noskaidrotu sugas izplatību, Latvijas Malakologu biedrība zaļgano kailgliemezi pasludināja par [[2024. gads Latvijā|2024. gada]] [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemi]]? * ... mūsdienās [[vēsturnieki|vēsturnieku]] vidū nav vienota uzskata par senās zemes '''[[Punta]]s''' atrašanās vietu; populārākās [[hipotēze]]s ir [[Eritreja]], [[Džibutija]], [[Etiopija]]s ziemeļaustrumi, [[Somālija]], [[Sudāna]]s ziemeļaustrumi, bet Somālijas reģions [[Puntlenda]] savu vārdu ir ieguvis no Puntas? * ... visvairāk čempionu titulus '''[[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|UEFA Eiropas čempionātā telpu futbolā]]''' ir izcīnījusi [[Spānija]] — septiņus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patto-acciaio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tērauda pakts]]''' kļuva par sākumpunktu [[Trešais reihs|Vācijas]] un [[Itālija]]s izveidotajam militārajam un politiskajam blokam [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma priekšvakarā <small>(attēlā pakta parakstīšana)</small>? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] dalībai [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] apvienībai '''"[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]"''' pievienojās bijušais [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] politiķis [[14. Saeima]]s deputāts [[Aleksandrs Kiršteins]] un kļuva par saraksta pirmo numuru, tomēr apvienība vēlēšanās saņēma vien 0,58% vēlētāju balsu? * ... [[Latvijas—Igaunijas basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] kapteinis un rezultatīvākais spēlētājs '''[[Artūrs Ausējs]]''' nav spēlējis jaunatnes izlasēs, toties no 2017. līdz 2019. gadam bija pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium campestre kz01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz '''[[lauka āboliņš|lauka āboliņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robežas, tas ir sastopams reti — tikai valsts rietumu daļā? * ... tā kā [[Taizeme|Taizemē]] un [[Laosa|Laosā]] atšķiras autoceļu puse, kurā pārvietojas autotranports, '''[[Pirmais Taizemes—Laosas Draudzības tilts|Pirmā Taizemes—Laosas Draudzības tilta]]''' Laosas pusē atrodas vieta, kur braukšanas puses mainās? * ... '''[[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]''' notiks no [[2025. gads sportā|2026. gada]] 18. janvāra līdz 8. februārim [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas ir pirmā reize, kad [[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionātu futzālā]] rīko divās valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Color Photographed B-17E in Flight.jpg|border|right|200px]] * ... pirms [[Pērlhārboras bombardēšana|Japānas uzbrukuma Pērlhārborai]] [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēkos]] darbojās nedaudz mazāk par 200 '''''[[B-17 Flying Fortress]]''''' lidmašīnām <small>(attēlā)</small>, taču ražošana ievērojami paātrinājās, un ''B-17'' kļuva par pirmo patiesi masveidā ražoto lielo lidmašīnu, kas piedzīvoja cīņu visos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības teātros? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un citās valstīs, kas pieņēmušas anglosakšu mērvienības sistēmu, lietotā [[unce]] ir līdzvērtīga 28,349523125 [[grams|gramiem]]? * ... [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] C sērijas klubā '''''[[Catania FC]]''''', kas ir aizvadījis 17 sezonas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]], kopš 2023. gada spēlē latviešu [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Klāvs Bethers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spinulum canadense iNat 227208297.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir '''[[mainīgais staipeknis|mainīgā staipekņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] dienvidu mala, tādēļ tas sastopams ļoti reti, ir zināmas tikai dažas atradnes? * ... '''[[nacionālā norobežošana Padomju Savienībā]]''' bija pamatota ar [[Ļeņinisms|ļeņinismā]] paustajām domām par tautu pašnoteikšanās tiesībām, nodrošinot dažādām tautībām ne tikai kultūras telpu, bet arī administratīvās teritorijas un kaut kādā mērā patstāvīgu [[Ekonomika|tautsaimniecisko]] darbību? * ... '''[[tīģerlauva]]s''' [[tēviņš|tēviņi]] vienmēr ir sterili, bet [[mātīte]]s nav? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tukuma ezers.jpg|border|right|200px]] * ... mākslīgi uzpludinātais '''[[Tukuma ezers]]''' <small>(attēlā 1920. gados)</small> bija pilsētas rota un viena no populārākajām pilsētnieku atpūtas vietām, un tieši dēļ ezera sauklis "Uz Tukumu pēc smukuma!" kļuva populārs; mūsdienās tā vietā atrodas dūksnainas [[pļava]]s? * ... no kopējā balsojošo skaita '''[[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendumā]]''' 98,83 % nobalsoja par neatkarīgas [[Dienvidsudāna]]s valsts izveidi? * ... [[peptīdi|peptīdu]] [[hormoni|hormons]] '''[[glikagons]]''' darbojas pretēji [[insulīns|insulīnam]], paaugstinot [[glikoze]]s līmeni [[asinis|asinīs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Securigera varia 145938672.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mainīgā vainadzīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama arī [[Latvija]]s teritorijā — to uzskata par no kultūras vai adventīvā ceļā ieviesušos [[Latvijas flora|vietējā florā]], un tā ir pārsvarā sastopama valsts centrālajā un austrumu daļā? * ... aptuveni 86 % '''[[filipīnieši|filipīniešu]]''' ir [[katoļi]], bet 10 % — [[musulmaņi]], galvenokārt [[Filipīnas|Filipīnu]] dienvidos? * ... '''[[Lordu palāta]]''' bija dominējošais spēks [[Lielbritānija]]s politiskajā sistēmā līdz [[1833. gads|1833. gadam]], kad Lordu palāta izteica neuzticību valdībai, bet tā neatkāpās, jo [[Pārstāvju palāta]] to atbalstīja; tādējādi sāka veidoties jauna ieraža: valdība neatkāpās no amata, ja tai Lordu palāta izteica neuzticības balsojumu, kamēr vien tā saglabāja Pārstāvju palātas uzticību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wodaabe during Gerewol, Cure Salee, In-Gall, Niger (15380276990).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[fuli|fulu]]''' <small>(attēlā)</small> kopējais skaits tiek lēsts ap 38,6 miljoniem, no kuriem mazliet mazāk par pusi dzīvo [[Nigērija|Nigērijā]]? * ... '''[[Trīs karaļvalstu karš]]''' bija virkne savstarpēji saistītu konfliktu [[Anglija|Anglijā]], [[Skotija|Skotijā]] un [[Īrija|Īrijā]] laikā no 1639. līdz 1651. gadam, kad šīs valstis tika uzskatītas par atsevišķām karalistēm [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] personālūnijas ietvaros? * ... [[itāļi|itāļu]] [[rakstnieks]] un [[tulkotājs]] '''[[Karlo Kollodi]]''', kura slavenākais darbs ir "[[Pinokio piedzīvojumi]]", rakstīja arī politiski satīriskus darbus, kā arī [[tulkojums|tulkojumus]] un iesaistījās [[žurnālistika|žurnālistikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Getulio Vargas (1930).jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gadā]] ilggadējais [[autoritārisms|autoritārais]] [[Brazīlijas prezidents]] '''[[Žetuliu Vargass]]''' <small>(attēlā)</small> tika gāzts [[militārs apvērsums|militārā apvērsumā]], tomēr [[1951. gads|1951. gadā]] viņu atkal ievēlēja par prezidentu, līdz [[1954. gads|1954. gadā]], reaģējot uz politisko spriedzi un apsūdzībām, izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] nošaujoties? * ... [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]] Jumpravas vidusskola tika reorganizēta, mainot nosaukumu uz '''[[Jumpravas pamatskola|Jumpravas pamatskolu]]'''? * ... [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]]s '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' pasaules pirmizrāde notika [[2024. gads kino|2024. gada]] 22. maijā '''[[2024. gada Kannu kinofestivāls|77. Kannu kinofestivālā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:John Pettie Puritan Roundhead.jpg|border|right|150px]] * ... [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] karojošās puses dēvēja par '''"[[apaļgalvji]]em"''' un '''"[[kavalieri]]em"''' <small>(attēlā "apaļgalvis" Džona Petija gleznā)</small>? * ... '''[[Impilte]]''' pie [[Sventāja (upe)|Sventājas upes]] mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā bija senās [[Kursa (valsts)|Kursas]] [[Duvzare]]s zemes galvenais pilskalns? * ... no 2001. līdz 2018. gadam [[Panamas futbola izlase|Panamas futbola izlasē]] 108 spēles aizvadījušais '''[[Luiss Tehada]]''' nomira no [[miokarda infarkts|sirdslēkmes]] {{dat|2024|1|28||bez}} pēc futbola spēles 41 gada vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teodors Amtmanis.jpg|border|right|150px]] * ... [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā [[Alfreds Amtmanis-Briedītis|Alfreda Amtmaņa-Briedīša]] brāli [[aktieris|aktieri]] un [[režisors|režisoru]] '''[[Teodors Amtmanis|Teodoru Amtmani]]''' <small>(attēlā)</small> apcietināja, apsūdzēja un kopā ar citiem [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] darbiniekiem 1938. gada 3. februārī nošāva? * ... 5,3 [[kilometri|kilometrus]] garā [[Vīne]]s '''[[Ringštrāse]]''' ir izbūvēta bijušo pilsētas nocietinājumu vietā, aptverot pilsētas vecāko daļu — [[Vīnes Iekšpilsēta|Vīnes Iekšpilsētu]]? * ... 1994. gada [[ASV]] filmas '''"[[Krauklis (1994. gada filma)|Krauklis]]"''' uzņemšanas laikā notika incidents, kurā gāja bojā galvenās lomas atveidotājs [[Brendons Lī]], bet tā kā pirms viņa nāves uzņēma lielāko daļu ainu ar viņa piedalīšanos, filmu pabeidza pārrakstot scenāriju, kā arī izmantojot dublierus, [[kaskadieris|kaskadierus]] un digitālos efektus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conferencia de prensa del Presidente de México - Miércoles 24 de junio de 2020 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Meksika]]s prezidents laika posmā no 2018. līdz 2024. gadam '''[[Andress Manuels Lopess Ovradors]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bija [[kreisa politika|kreisās]] un [[centriski kreisa politika|centriski kreisās politikas]] pārstāvis, ir pazīstams ar [[populisms|populistisko]] pieeju un apņēmību ieviest sociālās reformas Meksikā? * ... '''[[Pasaules čempionāts kamaniņu sportā]]''' divreiz ir noticis [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] [[Latvija|Latvijā]]: 2003. un 2015. gadā? * ... no [[2022. gads|2022. gada]] 24. februāra līdz 24. maijam, sākoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]] un aktīvai [[Karš|karadarbībai]], '''[[Harkivas metro]]''' uz laiku tika apturēts, un stacijas tika izmantotas kā [[bumbu patvertne]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brandon lee (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris|aktiera]] un cīņas mākslu meistara '''[[Brendons Lī|Brendona Lī]]''' <small>(attēlā)</small> karjeru salīdzina ar viņa tēva [[Brūss Lī|Brūsa Lī]] karjeru, jo abi nomira jauni pirms viņu popularitāti atnesušo filmu izdošanas? * ... [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] dibinātājs '''[[Osvalds Glāznieks]]''' [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijā"]] izvairījās no apcietināšanas, kaut arī gandrīz visus teātra darbiniekus nošāva; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš nokļuva frontes otrā pusē, atgriezās [[Latvija|Latvijā]], bet pēc kara viņam piesprieda ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē, un viņš gāja bojā, iespējams, inscenētā dzelzceļa katastrofā? * ... [[1791. gads|1791. gadā]] pieņemtā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas valsts]] '''[[3. maija konstitūcija]]''' ir pirmā rakstītā konstitūcija [[Eiropa|Eiropā]] un otrā pasaulē (pēc [[ASV konstitūcija]]s, kas tika pieņemta [[1787. gads|1787. gadā]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium medium 1.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zirgu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[apputeksnēšana|svešapputes]] augs: lai gan tā divdzimumu [[zieds|ziedos]] abu veidu [[dzimumšūna]]s attīstās vienlaicīgi, pašapaugļošanās tiek [[ģenētika|ģenētiski]] novērsta, un, ja [[putekšņi|putekšņa]] [[gēns|gēnu]] sastāvs ir vienāds ar [[auglenīca]]s gēniem, tās dīgšana tiek pārtraukta un [[apaugļošanās]] nenotiek? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2024. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''', kas no 26. līdz 28. janvārim notika [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trasē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja 7 medaļas, medaļu kopvērtējumā atpaliekot tikai no [[Austrija]]s un [[Vācija]]s? * ... [[Kolumbija]]s narkobarons [[Pablo Eskobars]] par narkobaronesi '''[[Grizelda Blanko|Grizeldu Blanko]]''', kura bija ievērojama ar [[Kokaīns|kokaīna]] tirdzniecības tīkla vadīšanu un lielu ietekmi noziedzīgajā pasaulē [[Maiami]], [[ASV]] 1970. gados līdz 2000. gadu sākumam, ir teicis: "Vienīgais vīrietis, no kura es kādreiz esmu baidījies, bija sieviete, vārdā Grizelda Blanko"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Паоло Ніколато (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Paolo Nikolato]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš 2024. gada februāra ir [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris, pats [[futbols|futbolu]] ir spēlējis tikai amatieru līmenī, bet iepriekš trenējis dažādu vecumu [[Itālija]]s jaunatnes izlases? * ... '''[[Maskavas procesi]]''' ir kopīgs nosaukums trim paraugprāvām, kuras norisinājās [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], [[Maskava|Maskavā]], no 1936. līdz 1938. gadam un kurās tiesāti vadošie [[PSKP|Vissavienības Komunististiskās (boļševiku) partijas]] darbinieki; tos var uzskatīt par [[Lielais terors|Lielā terora]] ievadu? * ... [[ebreji|ebreju]] valstiskuma zaudēšana un izkliedēšana [[diaspora|diasporā]] noveda pie tā, ka [[2. gadsimts|2. gadsimtā]] '''[[senebreju valoda]]''' tika pārtraukta lietot kā sarunvaloda, jo to izspieda [[aramiešu valoda]], bet mūsdienu [[ivrits]] ir atjaunota senebreju valodas forma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Onobrychis viciifolia Inflorescence 11April2009 CampoCalatrava.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[vīķlapu esparsete]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un dienvidaustrumu [[Eiropa|Eiropā]], taču tā kultivēšanas dēļ ir plaši ieviesta ārpus sākotnējā areāla un vietām pārgājusi savvaļā, arī [[Latvija|Latvijā]] tā ir kultivēts augs, kas vietām pārgājis savvaļā un naturalizējies? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] [[Latvijas PSR]] tiesas prāvā [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]] tiesāja [[Audriņu traģēdija|Audriņu iedzīvotāju slepkavības]] veicējus, un uz [[Kanāda|Kanādu]] emigrējušais '''[[Haralds Puntulis]]''' tika aizmuguriski [[nāvessods|notiesāts uz nāvi]], tomēr Kanāda viņu neizdeva [[Padomju Savienība]]i? * ... lidmašīnas '''[[An-24 katastrofa Liepājā|An-24 katastrofā Liepājā]]''', kas notika [[1967. gads Latvijā|1967. gada]] 30. decembrī netālu no [[Liepājas lidosta]]s, bojā gāja 43 vai 44 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavel Durov sitting portrait.jpg|border|right|150px]] * ... kopš 2017. gada [[Krievi|krievu]] izcelsmes uzņēmējs, kurš pazīstams ar sociālo tīklu vietnes ''[[VKontakte]]'' un lietotnes ''[[Telegram]]'' dibināšanu, '''[[Pāvels Durovs]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[Dubaija|Dubaijā]], kur atrodas ''Telegram'' galvenais birojs, un 2022. gadā ''[[Forbes]]'' viņu atzina par bagātāko cilvēku [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]? * ... pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves no 1953. līdz 1977. gadam '''[[Ukrainas PSR himna]]''' tika izpildīta bez vārdiem, līdz [[himna]]s tekstu pārrakstīja Nikolajs Bažans, lai no tās svītrotu Staļina pieminēšanu? * ... '''[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' bija pirmās [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas pēc [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Breksita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium incarnatum L..JPG|border|right|150px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]], [[ASV]] un [[Austrālija]]s dienvidu daļā '''[[inkarnāta āboliņš|inkarnāta āboliņu]]''' <small>(attēlā)</small> audzē augstvērtīgas [[lopbarība]]s iegūšanai? * ... pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks '''[[Sericas kauja|Sericas kaujā]]''' uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Horvātija|Horvātijā]] dzimušais [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Herdi Prenga]]''' kopš 2023. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]], bet iepriekš pārstāvējis arī ''[[Riga FC]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salzburg_-_Festung_Hohensalzburg.JPG|border|right|200px]] * ... 250 metrus garā un 150 metrus platā '''[[Hoenzalcburgas pils]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[viduslaiki|viduslaiku]] [[pils|pilīm]] Eiropā; 1996. gadā to kopā ar [[Zalcburga]]s vecpilsētu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā? * ... atbilstoši [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]] noteiktajiem '''[[Latvijas slimnīcas|Latvijas slimnīcu]]''' līmeņu kritērijiem, augstākajam piektajam līmenim atbilst [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca]], [[Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca]] un [[Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca]]? * ... '''[[Otrais Sudānas pilsoņu karš]]''', kas ilga no 1983. līdz 2005. gadam, prasīja apmēram 2 miljonu cilvēku dzīvību un apmēram 4 miljoni kļuva par bēgļiem, bet karš beidzās ar Naivašas vienošanos, kuras rezultātā [[2011. gads|2011. gadā]] notika [[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|Dienvidsudānas neatkarības referendums]] un nodibinājās neatkarīgā [[Dienvidsudāna]]s valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wright C. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 1778.jpg|border|right|150px]] * ... divu sudraba medaļu ieguvējs [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] '''[[Kempbels Raits]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada vasarā nolēma pārstāvēt [[Amerikas Savienotās Valstis]], kuru pilsonība viņam jau bija, nevis dzimto [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]? * ... '''[[encefalīts]]''' ir galvas [[smadzenes|smadzeņu]] iekaisums, ko var izraisīt dažādi [[vīruss|vīrusi]], [[baktērijas]], [[sēnītes]] vai citi [[mikroorganismi]]? * ... [[1889. gads|1889. gadā]] kuģu īpašnieks, kapteinis un kuģu būvētājs '''[[Andrejs Veide]]''' [[Ainaži|Ainažos]] uzsāka lielas četrmastu barkentīnas būvi, bet neilgi pēc būvdarbu uzsākšanas negaidīti miris, taču [[1891. gads Latvijā|1891. gadā]] ūdenī nolaistais ''[[Andreas Weide]]'' bija lielākais Latvijas teritorijā uzbūvētais [[burinieks]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saguinus bicolor Parque do Mindu.jpg|border|right|150px]] * ... kritiski apdraudētais '''[[divkrāsainais tamarīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nosaukts par [[Manausa]]s pilsētas [[Brazīlija|Brazīlijā]] talismanu? * ... '''[[Helsinku metro]]''' savieno arī kaimiņpilsētu [[Espo]] ar [[Helsinki|Helsinku]] centru? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] aeronauts un izpletņlēcējs, sava oriģinālā [[izpletnis|izpletņa]] modeļa radītājs '''[[Čārlzs Lerū]]''' gāja bojā [[1889. gads|1889. gada]] 12. septembrī [[Tallinas līcis|Tallinas līcī]], vēja iepūsts ūdenī pēc karjeras 239. lēciena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cytisus scoparius 001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastais slotzaris|parastā slotzara]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas vidus]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, taču suga dekoratīvo īpašību dēļ ir plaši ieviesusies arī citās teritorijās, kur tā pārgājusi savvaļā, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir reti sastopams, savvaļā pārgājis augs? * ... par tiešo [[1979. gads Latvijā|1979. gada]] 22. marta lidmašīnas '''[[Tu-134 katastrofa Liepājā|''Tu-134'' katastrofas Liepājā]]''' cēloni noteica pilotēšanas kļūdu — nolaišanos zem atbilstošā pieļaujamā augstuma minimuma, turklāt katastrofu veicinājusi nepareiza iekraušana [[Omska|Omskā]], kā arī neapmierinošais laikapstākļu atbalsts [[Liepājas lidosta|Liepājas lidostā]]? * ... '''[[afroamerikāņu angļu valoda]]s''' pirmsākumi meklējami [[17. gadsimts|17. gadsimtā]], kad ar [[vergu tirdzniecība]]s starpniecību Dienvidu kolonijās (kas 18. gadsimta beigās kļuva par [[ASV dienvidi]]em) ieveda [[Rietumāfrika]]s vergus? <!--dyk diena --> [[Attēls:As17-134-20382.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Apollo 17]]''''' bija [[ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pēdējais pilotējamais lidojums ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas, kura laikā [[Jūdžīns Sernans]] un Herisons Šmits uz Mēness pavadīja 3 dienas <small>(attēlā Šmits ''Apollo 17'' mēness moduļa priekšā)</small>? * ... '''[[statika]]i''' pretējā [[mehānika]]s nozare ir [[Dinamika (mehānika)|dinamika]]? * ... [[Dons]] ar dziesmu '''''[[Hollow]]''''' [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] iekļuva finālā, kur ieguva 16. vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apis mellifera - Melilotus albus - Keila2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nektāraugi]]''' ir nozīmīgi gan [[biškopība|biškopībā]], kur [[Eiropas medus bite|bites]] no nektāra ražo [[medus|medu]], gan [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskajā lauksaimniecībā]] <small>(attēlā [[baltais amoliņš|baltā amoliņa]] zieds)</small>? * ... pēc tam, kad [[Padomju Savienība]] [[1991. gads|1991. gada]] decembrī beidza pastāvēt, '''[[Padomju armija]]''' palika [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s pakļautībā, līdz tā tika formāli likvidēta [[1992. gads|1992. gada]] 14. februārī? * ... [[Austrija]]s [[biatloniste]]s '''[[Anna Gandlere|Annas Gandleres]]''' tēvs ir bijušais [[distanču slēpotājs]], {{oss|Z=1998|L=G}} sudraba medaļas ieguvējs 10 km distancē un 1999. gada pasaules čempions stafetē Markuss Gandlers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chester Cathedral ext Hamilton 001.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Česteras katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir sākta celt 10. gadsimtā un pamatā tika uzcelta līdz 16. gadsimta sākumam; tajā ir redzami gandrīz visi [[Anglija]]s [[viduslaiki|viduslaiku]] celtniecības stili? * ... [[Senie laiki|Seno laiku]] zemes un jūras ceļu tīkls '''[[Vīraka ceļš]]''' savienoja [[Somālijas pussala|Āfrikas Raga]] un [[Arābijas pussala|Dienvidarābija]]s reģionu ar [[Vidusjūra]]s baseinu; pa šo ceļu uz ziemeļiem tika piegādātas smaržvielas (piemēram, [[vīraks]] un mirres), [[garšviela]]s un citas luksuspreces? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Ketija Vihmane]]''' pirmo reizi pievienojās vadošajam [[Latvija]]s klubam [[Rīgas TTT]] un sezonas noslēgumā kļuva par [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s čempioni, kā arī izcīnīja bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Sieviešu basketbola līgā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus japonicus Groszek nadmorski 2020-06-29 04.jpg|border|right|200px]] * ... neparasti plašā '''[[jūrmalas dedestiņa]]s''' <small>(attēlā)</small> izplatība vairāku jūru piekrastēs un salās ir izskaidrojama ar sēklu dīgtspējas saglabāšanos pēc ilgstošas atrašanās [[jūras ūdens|jūras ūdenī]], ļaujot sēklām dreifēt lielos attālumos? * ... [[Amerikas Pilsoņu karš]] bieži tiek dēvēts par vienu no pirmajiem modernajiem [[karš|kariem]] vēsturē, jo tas ietvēra tajā laikā vismodernākās karadarbības tehnoloģijas un '''[[ASV Pilsoņu karā izmantoto ieroču saraksts|ieročus]]'''? * ... '''[[tautas latīņu valoda]]''' nevis klasiskā [[latīņu valoda]] ir [[Romāņu valodas|romāņu valodu]] priekštece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soldier with Bazooka M1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bazuka]]''', ko plaši izmantoja [[ASV Armija]], īpaši [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā <small>(attēlā)</small>, bija viena no pirmās paaudzes raķešu dzinēju prettanku ieročiem, ko izmantoja [[kājnieki|kājnieku]] kaujās? * ... '''[[Kipras Karaliste]]''' tika izveidota [[Kipra|Kiprā]] [[Trešais Krusta karš|Trešā Krusta kara]] laikā [[1184. gads|1184. gadā]] un pastāvēja līdz [[1489. gads|1489. gadam]]? * ... viens no [[Rīgas OMON]] [[Barikāžu laiks|uzbrukumu Barikāžu laikā]] organizētājiem '''[[Vladimirs Antjufejevs]]''', kurš ilgstoši atradās [[Latvija]]s tiesībsargājošo iestāžu meklēšanā, vēlāk bijis [[Krievija]]s kontrolētās [[Piedņestra]]s Valsts drošības ministrijas vadītājs, bet [[2014. gads|2014. gadā]] kļuva par vienu no tā sauktās [[Doneckas tautas republika]]s līderiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Astragalus penduliflorus 004.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nokarenais tragantzirnis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augu suga, kurai ir ļoti šaurs [[izplatības areāls]] — tā ir sastopama tikai vietumis [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], Eiropā atradnes konstatētas [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu Eiropā]], kā arī [[Latvija|Latvijā]], kur ir neliela, bet ilggadīgi stabila populācija [[Latgale|Latgalē]]? * ... [[Beļģija]]s [[biatloniste]]i '''[[Lote Lī|Lotei Lī]]''' ir arī [[Norvēģija]]s pilsonība, jo māte ir beļģiete, bet tēvs ir [[norvēģi]]s; sākotnēji viņa pārstāvēja Norvēģiju, bet kopš 2019. gada startē Beļģijas komandas sastāvā? * ... [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] esošais [[pilsētciemats]] ar senu vēsturi '''[[Bješankoviči]]''' atrodas [[Daugava]]s tecējuma vistālākajā dienvidu punktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Austin Reaves (51959765431) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] tika izplatīta informācija, ka '''[[Ostins Rīvss]]''' <small>(attēlā)</small> varētu pārstāvēt [[Vācijas basketbola izlase|Vācijas basketbola izlasi]], ņemot vērā, ka viņa ģimenei ir vācu saknes, tomēr viņš finālturnīrā pārstāvēja [[ASV basketbola izlase|ASV izlasi]] un ieguva 4. vietu, kamēr Vācija kļuva par čempioni? * ... '''[[Edesas grāfiste]]''' bija pirmā [[Krusta kari|krustnešu]] valsts, ko nodibināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta karagājiena]] laikā, un tā pastāvēja no [[1098. gads|1098.]] līdz [[1146. gads|1146. gadam]]? * ... [[autonomija|pašpārvaldošs]] valstisks veidojums '''[[Činlande]]''' kontrolē lielāko daļu [[Čina]]s teritorijas [[Mjanma|Mjanmā]] un ir paudusi, ka tās mērķis ir autonomas federālas pavalsts izveide, līdzko tiks gāzta Mjanmā valdošā militārā [[hunta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vaccinium-uliginosum-by-Maseltov-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zilene]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pasaulē visbiežāk sastopamā [[melleņu ģints]] suga? * ... [[1738. gads|1738. gada]] 18. novembrī [[Austrijas erchercogiste]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] parakstītais '''[[Vīnes miera līgums]]''' izbeidza [[Polijas mantojuma karš|Polijas mantojuma karu]]? * ... [[1951. gads|1951. gadā]] [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisoru]], [[kinoproducents|producentu]], [[scenārists|scenāristu]], [[aktieri]] un dziedātāja [[Džo Dasēns|Džo Dasēna]] tēvu '''[[Džūlss Dasēns|Džūlsu Dasēnu]]''' iekļāva Holivudas melnajā sarakstā pēc tam, kad viņš atteicās liecināt par saistību ar komunistiskām organizācijām; vēlāk viņš strādāja [[Francija|Francijā]] un [[Grieķija|Grieķijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prise de la Bastille.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bastīlijas ieņemšana]]''' <small>(attēlā)</small> [[1789. gads|1789. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] bija viena no galvenajām [[Franču revolūcija]]s epizodēm, un notikuma piemiņai [[Francija|Francijā]] šajā datumā tiek svinēta Bastīlijas diena? * ... '''[[pavasara dedestiņa]]''' ir vienīgā suga [[dedestiņu ģints|dedestiņu ģintī]], kas zied tik agri, taču atšķirībā no citiem pavasarī ziedošiem augiem, piemēram vizbuļiem vai [[zeltstarītes|zeltstarītēm]], pēc noziedēšanas pavasara dedestiņas virszemes daļas nenonīkst, bet turpina augt un spēcīgi sakuplot līdz rudenim? * ... '''[[Fidži olimpiskajās spēlēs]]''' savu pirmo olimpisko medaļu ieguva [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], uzvarot [[regbijs-7|regbija-7]] turnīrā, ko atkārtoja arī [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus linifolius RF.jpg|border|right|150px]] * ... Latvijā '''[[kalnu dedestiņa]]''' <small>(attēlā)</small> aug tuvu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] austrumu robežai un ir reti sastopama; ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 2. kategorijā? * ... '''[[visaju valodas|visaju valodām]]''' pieder 27 [[valoda]]s ar vairāk nekā 47 miljoniem runātāju, kas izplatītas [[Filipīnas|Filipīnu]] centrālajā un dienvidu daļā, kā arī [[Kalimantāna]]s ziemeļaustrumos [[Malaizija|Malaizijā]]? * ... [[Plūdmaiņas|plūdmaiņās]] applūstošais [[Ziemeļjūra]]s līcis uz [[Beļģija]]s un [[Nīderlande]]s robežas '''[[Zvins]]''' radās [[1134. gads|1134. gada]] vētrā, kad ūdens izlauza piekrastes [[kāpa]]s un izveidoja kanālu ar [[Šelda]]s upi; viduslaikos tas bija galvenais kuģošanas kanāls uz [[Brige]]s ostu, bet sākot no 13. gadsimta pamazām aizsērēja un ap 1500. gadu vairs nebija izmantojams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patricia Routledge from GylesDamesPalladium050323 (24 of 74) (52727635532).jpg|border|right|150px]] * ... 2017. gadā [[Lielbritānijas karaliene]] [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] '''[[Patrīcija Rūtledža|Patrīciju Rūtledžu]]''' <small>(attēlā)</small>, kura vislabāk pazīstama ar Hiacintes Burkas lomu ''[[BBC One|BBC1]]'' [[situāciju komēdija]]s seriālā "[[Smalkais stils]]", iecēla [[Britu Impērijas ordenis|lēdijas kārtā]] par viņas nopelniem izklaides industrijā un [[Labdarība|labdarībā]]? * ... [[krievi|krievu]] [[ornitologs]] un [[medniecība]]s speciālists, viens no mūsdienu [[Krievija]]s ornitoloģijas pamatlicējiem '''[[Sergejs Buturļins]]''' no 1898. gada līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] dzīvoja [[Alūksne|Alūksnē]], kur strādāja par miertiesnesi? * ... ar '''[[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]]''' adresi [[Rīga|Rīgā]] ir reģistrēti 665 adresācijas objekti, ierindojot to pirmajā vietā starp visām ielām pilsētā, kā arī tā ir otra garākā iela Rīgā (pēc [[Jaunciema gatve]]s) ar kopējo garumu 14 734 metri? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baznīca, Nurmuiža 03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nurmuižas luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelta [[1594. gads Latvijā|1594. gadā]], pamatojoties uz hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] rīkojumu par baznīcu celtniecību [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]]? * ... [[1956. gads Latvijā|1956. gadā]] '''[[Kuldīgas sinagoga|Kuldīgas sinagogu]]''' sāka pārbūvēt par [[kinoteātris|kinoteātri]], kas sinagogā atradās līdz pat [[2003. gads Latvijā|2003. gadam]], bet pašlaik ēkā atrodas [[Kuldīga]]s Galvenā bibliotēka? * ... [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] okupācijas laikā no [[1795. gads|1795.]] līdz [[1806. gads|1806. gadam]] [[Nīderlande]]s provinces zaudēja autonomiju, un to teritorijā tika izveidota no Francijas pilnībā atkarīgā '''[[Batāvijas Republika]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galega orientalis (14355592081).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[austrumu galega]]i''' <small>(attēlā)</small> ir šaurs dabiskais [[izplatības areāls]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], taču suga ir ievazāta arī citviet pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]? * ... mūsdienās [[Filipīnas|Filipīnās]] dzīvo gandrīz 9 miljoni '''[[ilongi|ilongu]]''', kas veido 7,9 % no kopējā iedzīvotāju skaita un ir ceturtā lielākā tauta valstī? * ... ieslodzīto '''[[badastreiks|badastreiku]]''' laikā [[cietums|cietumos]] plaši izmantota ir piespiedu barošanas prakse, taču [[Pasaules Veselības organizācija]]s Tokijas deklarācija aizliedz ieslodzīto piespiedu barošanu noteiktos apstākļos: ja ieslodzītais atsakās ēst, barošanu var pārtraukt, bet tikai tad, ja vismaz divi neatkarīgi ārsti apstiprina, ka ieslodzītais var apsvērt sava atteikuma ēst sekas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcide Dessalines d'Orbigny 1802.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] naturālists, pētnieks, [[malakologs]] un [[paleontologs]] '''[[Alsids Orbiņī]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams kā mikropaleontoloģijas dibinātājs? * ... '''''[[INTASAT]]''''' bija [[Spānija]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]], ko orbītā palaida [[1974. gads kosmonautikā|1974. gada]] 15. novembrī? * ... '''[[viltvārža sindroms]]''' ir [[psiholoģija|psiholoģisks]] fenomens, kurā cilvēki šaubās par savām prasmēm, talantiem vai sasniegumiem un pastāvīgi baidās tikt atmaskoti kā krāpnieki? <!--dyk diena --> [[Attēls:SaudiArabiaP23b-10Riyals-(1983)-donatedth f.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Saūda Arābijas riāls|Saūda Arābijas riālu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto kā reģionālo rezerves [[valūta|valūtu]], un tas ir galvenā valūta [[Līča arābu valstu sadarbības padome|Līča arābu valstu sadarbības padomē]]? * ... '''[[ilongu valoda|ilongu valodu]]''' kā dzimto valodu lieto ap 7,8 miljoniem cilvēku, bet kopējais valodas lietotāju skaits tiek lēsts ap 9,3 miljoniem; tā ir ceturtā izplatītākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[valoda]]? * ... '''[[Talsu Kristīgā vidusskola]]''' ir lielākā privātskola [[Latvija|Latvijā]] pēc skolēnu skaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emperor Taishō (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas imperators|imperatora]] '''[[Taišo]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikmets iezīmējās ar zināmu [[Japānas Impērija]]s politiskās sistēmas [[Demokrātija|demokratizāciju]] un [[Liberālisms|liberalizāciju]] laikposmā pirms ultranacionālistiskā [[Militārisms|militārisma]] laikmeta, kura sākumu iezīmēja totalitāras [[Militārā diktatūra|militārās diktatūras]] nodibināšana? * ... '''[[itāļu streiks]]''' ir ļoti efektīva protesta akcija, jo strādāt strikti pēc instrukcijām praktiski nav iespējams, un, ņemot vērā amatu aprakstu birokrātisko raksturu un neiespējamību ņemt vērā visas ražošanas darbības nianses, šāda protesta forma noved pie ievērojama [[produktivitāte]]s krituma un līdz ar to pie lieliem zaudējumiem? * ... '''[[ASV prezidentu uzskaitījums pēc vecuma|jaunākais ASV prezidents]]''' ievēlēšanas brīdī bija [[Teodors Rūzvelts]] 42 gadu un 322 dienu vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ostrubel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ostrublis|ostrubļus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas Impērija]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā emitēja izmantošanai [[Krievijas Impērija]]s okupētajās teritorijās? * ... saskaņā ar '''[[1713. gada pragmatiskā sankcija|1713. gada pragmatisko sankciju]]''' tika noteikts, ka [[Hābsburgi|Hābsburgu]] mantojuma zemes, ja imperatoram nav dēlu, pāriet viņa meitām; šī likuma rezultātā par [[Austrija]]s erchercogieni kļuva [[Marija Terēzija]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] oktobrī [[Ēģipte]] un [[Lielbritānija]] parakstīja līgumu par [[Sudāna]]s neatkarības iestāšanos [[1956. gads|1956. gada]] 1. janvārī, tādējādi izbeidzot '''[[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s''' pastāvēšanu, kas tika izveidota 19. gadsimta beigās? <!--dyk diena --> [[Attēls:夜合花(夜香木蘭) Magnolia coco -香港動植物公園 Hong Kong Botanical Garden- (9227078645).jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[segsēkļi|segsēkļu]], kuru [[Zieds|ziedu]] daļas ir izvietotas gredzenos, '''[[magnoliju dzimta]]s''' augiem <small>(attēlā ''Magnolia coco'')</small> [[putekšņlapa]]s, [[lapas]] un [[auglenīca]]s ir novietotas spirālē uz koniskas ziedgultnes? * ... '''[[ASV Vigu partija|Vigu partija]]''' izveidojās kā [[Opozīcija (politika)|opozīcija]] [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Endrū Džeksons|Endrū Džeksonam]] un [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijai]] un ilgu laiku 19. gadsimtā ieņēma nozīmīgu vietu [[ASV]] politikas divpartiju sistēmā? * ... pilsēta [[Krievija]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] '''[[Zapadnaja Dvina]]''' ir dibināta [[1900. gads|1900. gadā]] kā apdzīvota vieta pie tāda paša nosaukuma stacijas dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskava]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaarlo Juho Ståhlberg.jpg|border|right|150px]] * ... pirmais [[Somijas prezidents]] '''[[Karlo Juho Stolbergs]]''' <small>(attēlā)</small> ir apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... saskaņā ar '''[[Vanzē konference|Vanzē konferencē]]''' pieņemto politiku "ebreju jautājuma galīgajam atrisinājumam" [[nacisti|nacistu]] iestādes izveidoja [[nāves nometne|nāves nometņu]] tīklu, kas bija paredzēts cilvēku iznīcināšanai; no [[1942. gads|1942.]] līdz [[1944. gads|1944. gadam]] šajās nometnēs tika nogalināti 3 miljoni [[ebreji|ebreju]]? * ... kopējais '''[[papuasu valodas|papuasu valodu]]''' skaits, pēc dažādiem datiem, ir no 750 līdz 1000? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hofburg Heldenplatz.png|border|right|200px]] * ... no 13. gadsimta līdz 1918. gadam '''[[Hofburga]]s''' pils komplekss [[Vīne]]s centrā <small>(attēlā)</small> bija [[Hābsburgi|Hābsburgu]] galvenā rezidence, bet mūsdienās daļā no pils iekārtota [[Austrijas prezidents|Austrijas prezidenta]] rezidence? * ... '''[[Toms Komass]]''' ir [[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera]] visu laiku labākā rezultāta īpašnieks (7 stundas, 30 minūtes un 49 sekundes), kā arī uzvarējis šajās [[Latvija|Latvijā]] prestižākajās ultragaro distanču skriešanas sacīkstēs četrus gadus pēc kārtas (2021—2024)? * ... '''[[Laosas pilsoņu karš]]''', kas notika no [[1959. gads|1959.]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]] starp komunistiski noskaņotajiem '''''[[Pathet Lao]]''''' spēkiem un [[Laosas Karaliste|Laosas Karalisti]], bija cieši saistīts ar [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]] un [[Kambodžas pilsoņu karš|Kambodžas pilsoņu karu]], kā arī [[Aukstais karš|Aukstā kara]] norisēm pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simo Valakari 1.jpg|border|right|150px]] * ... [[Skotijas futbola Premjerlīga]]s komandas ''[[Saint Johnstone FC|St Johnstone]]'' galvenais treneris [[somi|soms]] '''[[Simo Valakari]]''' <small>(attēlā)</small> pusotru sezonu strādāja ar [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubiem [[FK Auda]] un ''[[Riga FC]]''? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2024. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''', kas norisinājās Vinterbergas trasē [[Vācija|Vācijā]], mājinieki izcīnīja 6 no 7 zelta medaļām, bet kopā 15 medaļas? * ... '''[[tagali]]''' ir daudzskaitlīgākā no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, veidojot 26 % no valsts iedzīvotāju kopskaita; tie apdzīvo [[Lusona]]s salas centrālo daļu, kā arī [[Mindoro]] un [[Palavana]]s salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabah West Coast Bajau women in traditional dress.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[samali|samalus]]''' <small>(attēlā samalu sievietes [[Sabaha]]s štatā [[Malaizija|Malaizijā]])</small>, kas apdzīvo salu piekrastes [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Bruneja|Brunejā]], reizēm dēvē par "jūras [[čigāni]]em" — tie piekopj [[nomadi|pusnomadu]] dzīvesveidu, laivās migrējot starp sava apdzīvotības areāla salu ciemiem? * ... par [[14. Saeima]]s deputātu '''[[Amils Saļimovs]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva 2024. gada februārī, pēc tam, kad tika anulēts deputātes [[Glorija Grevcova|Glorijas Grevcovas]] mandāts, jo stājās spēkā tiesas spriedums par Grevcovas nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]]? * ... '''[[Burundi pilsoņu karš|Burundi pilsoņu karā]]''' starp [[tutsi]] un [[hutu]] etniskajām grupām, kas ilga no 1993. gada līdz 2005. gadam, gāja bojā aptuveni 300 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bamboo forest.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Bambusi|bambusu]]''' <small>(attēlā)</small> vidū ir daži no visātrāk augošajiem [[augi]]em pasaulē: dažas bambusu sugas 24 stundu laikā var izaugt pat 91 [[Centimetrs|centimetru]] (gandrīz 40 [[Milimetrs|milimetri]] stundā), bet [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] sastopamajai sugai ''Phyllostachys bambusoides'' 24 stundu laikā ir novērots pieaugums līdz 120 centimetriem? * ... lai gan '''[[Raudas meteorpapīrs]]''', kas [[1686. gads Latvijā|1686. gadā]] tika atnests ar vēju un [[Kurzeme|Kurzemē]] [[Embūtes draudzes novads|Embūtes draudzes novadā]] nokrita zemē, ir mikrobiāla seguma paraugs, joprojām šāda veida objektus mēdz saukt par meteorpapīru? * ... '''[[Otrais pūniešu karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem kariem antīkajā pasaules vēsturē, kas beidzās ar Romas uzvaru, jo [[romieši]] bija izturīgāki un ekonomiski, militāri spēcīgāki; pēc kara [[Romas Republika]] kļuva par dominējošo spēku [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lens - Dijon (15-08-2020) 32 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas futbola Virslīga]]s kluba ''[[Riga FC]]'' [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]] '''[[Ngondā Muzinga]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā ir debitējis [[Kongo DR futbola izlase]]s rindās un piedalījies tās sastāvā [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Klāvs Čavars]]''' pievienojās vadošajam [[Azerbaidžāna]]s klubam Baku "Sabah" un novembrī tā sastāvā zaudētā spēlē pret [[Grieķija]]s klubu ''Maroussi'' nobloķēja 8 pretinieku metienus, uzstādot FIBA Eiropas kausa rekordu vienā spēlē bloķētajos metienos? * ... [[Anglija]]s armijas sakāve '''[[Banokbērnas kauja|Banokbērnas kaujā]]''' [[1314. gads|1314. gadā]] nodrošināja [[Skotija]]s neatkarības atjaunošanu, tādēļ Banokbērnas kauja tiek uzskatīta par ievērojamu brīdi Skotijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[vāvere]]s, [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' tika veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? <!--dyk diena --> [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|150px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Vācijas Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' tika laboti divi pasaules rekordi: [[400 metru skrējiens|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības tika rīkotas [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās Olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās tika uzskatītas par [[Grieķu dievi|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tika attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? <!--dyk diena --> [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[VEF Rīga]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Casu martzu]]''''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? <!--dyk diena --> [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā Pasaule|Jaunās Pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|200px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|150px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? <!--dyk diena --> [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|200px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Pīlesmiests|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā tika uzcelta mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukrainiete]] '''[[Zinaīda Turčina]]''' tika atzīta par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa|Eiropas]] areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim tika uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|200px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante|Levantes]] ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|200px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma ''[[Wilayah Khorasan]]'' koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija|Polijas]] "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.–1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|200px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|150px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija|Dānijas]] jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāmas filma]] '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma – Zilā bastiona? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts peldēšanā|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Ukrainas Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdenes]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[S. Birjuzova Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? jzg0k0o7zvmk1axgkenek1il2xlo43g 0 15984 4301664 4220797 2025-06-29T17:15:47Z -Lemmy- 50039 4301664 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FF0000 | bg_color = #000000 | nos = ''Eintracht'' | logo = | pilns = ''Eintracht Frankfurt e.V.'' | iesauka = ''Die Adler (ērgļi)'' | pilsēta = {{vieta|Vācija|Frankfurte pie Mainas}} | dib = 1899 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 8 | stad = ''[[Deutsche Bank Park]]'' | ietilp = 58 000 | prez = {{flaga|Vācija}} Matiāss Beks | tren = {{flaga|Vācija}} [[Dino Topmellers]] | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2024.—2025.]] | poz = 3. vieta | pattern_la1 = _frankfurt2425h | pattern_b1 = _frankfurt2425h | pattern_ra1 = _frankfurt2425h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FF0000 | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = 000000 | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _frankfurt2425a | pattern_b2 = _frankfurt2425a | pattern_ra2 = _frankfurt2425a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 | pattern_la3 = _frankfurt2425t | pattern_b3 = _frankfurt2425t | pattern_ra3 = _frankfurt2425t | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = FF6600 | body3 = FF6600 | rightarm3 = FF6600 | shorts3 = 000000 | socks3 = FF6600 }} '''Frankfurtes "Eintracht"''' ir [[futbols|futbola]] klubs no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]] [[Vācija|Vācijā]], [[Hesene|Hesenē]]. Klubs dibināts [[1899]]. gadā. Pašlaik spēlē [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]] un mājas spēles aizvada ''Deutsche Bank Park'' stadionā, kur ir 51 500 skatītāju vietas. [[1959]]. gadā ieguva pirmo nacionālo titulu, ar rezultātu 5-3 uzvarot [[Ofenbaha]]s ''Kickers''. Komanda piecis reizes ir uzvarējusi [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]] izcīņā. == Komandas sastāvs == ''Atjaunots: {{dat|2025|2|5||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://spieledb.eintracht.de/spielerkader|title=Spielerkader |accessdate={{dat|2025|2|5||bez}}|publisher=Eintracht Frankfurt }}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1 |nat=GER|pos=GK|name=[[Kevins Traps]]}} {{Fs player|no=3 |nat=BEL|pos=DF|name=[[Arturs Teats]]}} {{Fs player|no=4 |nat=GER|pos=DF|name=[[Robins Kohs]]}} {{Fs player|no=5 |nat=SUI|pos=DF|name=[[Orels Amenda]]}} {{Fs player|no=6 |nat=DEN|pos=MF|name=[[Oskars Hejluns]]}} {{Fs player|no=8 |nat=ALG|pos=MF|name=[[Faress Šāibi]]}} {{Fs player|no=9 |nat=CRO|pos=FW|name=[[Igors Matanovičs]]}} {{Fs player|no=11|nat=FRA|pos=FW|name=[[Igo Ekitike]]}} {{Fs player|no=13|nat=DEN|pos=DF|name=[[Rasmuss Kristensens]]}} {{Fs player|no=15|nat=TUN|pos=MF|name=[[Eljāss Shīri]]}} {{Fs player|no=16|nat=SWE|pos=MF|name=[[Hugo Lāšons]]}} {{Fs player|no=17|nat=FRA|pos=FW|name=[[Elija Vahi]]}} {{Fs player|no=18|nat=GER|pos=MF|name=[[Mahmuds Dahūds]]}} {{Fs player|no=19|nat=FRA|pos=MF|name=[[Žans Mateo Baoija]]}} {{Fs player|no=20|nat=TUR|pos=MF|name=[[Džans Uzuns]]}} {{Fs player|no=21|nat=GER|pos=DF|name=[[Natenjels Brauns]]}} {{Fs player|no=22|nat=USA|pos=DF|name=[[Timotijs Čāndlers]]}} {{fs mid}} {{Fs player|no=23|nat=HUN|pos=MF|name=[[Kristiāns Listešs]]}} {{Fs player|no=26|nat=FRA|pos=MF|name=[[Ēriks Žuniors Dina Ebimbe]]}} {{Fs player|no=27|nat=GER|pos=MF|name=[[Mario Gece]]}} {{Fs player|no=28|nat=GER|pos=MF|name=[[Marsels Vēnigs]]}} {{Fs player|no=29|nat=FRA|pos=DF|name=[[Nīlss Nkunku]]}} {{Fs player|no=30|nat=BEL|pos=FW|name=[[Miši Batšuaji]]}} {{Fs player|no=33|nat=GER|pos=GK|name=[[Jenss Grāls]]}} {{Fs player|no=34|nat=GER|pos=DF|name=[[Nnamdi Kolinss]]}} {{Fs player|no=35|nat=BRA|pos=DF|name=[[Tuta]]}} {{Fs player|no=36|nat=GER|pos=MF|name=[[Ansgars Knaufs]]}} {{Fs player|no=38|nat=GER|pos=MF|name=[[Ebu Bekirs Išs]]}} {{Fs player|no=40|nat=BRA|pos=GK|name=[[Kaua Santuss]]}} {{Fs player|no=44|nat=ECU|pos=DF|name=[[Deiviss Bautista]]}} {{Fs player|no=45|nat=GER|pos=MF|name=[[Mehdī Lūns]]}} {{Fs player|no=47|nat=HUN|pos=MF|name=[[Noā Feņē]]}} {{Fs player|no=48|nat=ESP|pos=FW|name=[[Žuniors Avusi]]}} {{Fs player|no=49|nat=MAR|pos=FW|name=[[Anass Alāvi]]}} <!-- {{Fs player|no=|nat=USA|pos=MF|name=[[Pakstons Āronsons]]}} {{Fs player|no=|nat=GER|pos=DF|name=[[Eliass Baums]]}} {{Fs player|no=|nat=POR|pos=DF|name=[[Aureliu Buta]]}} {{Fs player|no=|nat=ESP|pos=FW|name=[[Načo Ferri]]}} {{Fs player|no=|nat=GER|pos=FW|name=[[Džesiks Ngankams]]}} {{Fs player|no=|nat=ALB|pos=GK|name=[[Simons Simoni]]}} {{Fs player|no=|nat=CRO|pos=DF|name=[[Hrvoje Smolčičs]]}} Joining in / out on loan until July 2025 --> {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas čempionāts / Bundeslīga]]''' ** Čempioni (1): 1959 ** Vicečempioni (1): 1932 * '''[[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (5): 1973–74, 1974–75, 1980–81, 1987–88, 2017–18 ** Finālisti (3): 1963–64, 2005–06, 2016–17, 2022–23 * '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]''' ** Čempioni (1): 1997–98 ** Vicečempioni (1): 2011–12 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss]]''' ** Finālisti (1): 1959–60 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / Eiropas līga]]''' ** Kausa ieguvēji (2): 1979–80, 2021–22<ref>https://edition.cnn.com/2022/05/18/football/rangers-eintracht-frankfurt-europa-league-final-spt-intl/index.html</ref> * '''[[UEFA Intertoto kauss|Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1): 1966–67 * '''Alpu kauss''' ** Uzvarētāji (1): 1967 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.eintracht.de/ Oficiālā kluba vietne] {{futbols-aizmetnis}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Eintracht, Frankfurte}} [[Kategorija:Hesene]] [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:Frankfurtes "Eintracht"]] ipb2zrb1vh4dr3jwisuy4jmd1vduvmk 0 16708 4301713 4278860 2025-06-29T18:26:45Z Votre Provocateur 111653 /* Cilvēki */ 4301713 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|Čīles galvaspilsētu|Santjago (nozīmju atdalīšana)|Santjago}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Santjago | official_name = ''Santiago de Chile'' | settlement_type = galvaspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Montaje de Santiago de Chile (202103220).jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Santiago de Chile.svg | image_seal = Coat of arms of Santiago (Chile).svg | seal_size = 70px | pushpin_map = Chile | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 33 | latm = 27 | lats = | latNS = S | longd = 70 | longm = 40 | longs = | longEW = W | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{karogs|Čīle}} | subdivision_type1 = [[Čīles administratīvais iedalījums|Reģions]] | subdivision_name1 = [[Santjago Metropoles reģions]] | subdivision_type2 = [[Čīles administratīvais iedalījums|Province]] | subdivision_name2 = [[Santjago province]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | established_title = Dibināta | established_date = {{dat|1541|2|12||bez}} | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 641 | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_m = 520 | population_total = 5428590 | population_as_of = {{dat|2002|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[CLT]] | utc_offset = -4 | timezone_DST = [[CLST]] | utc_offset_DST = -3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 8320000 | area_code = +56 2 | website = {{url|http://www.gobiernosantiago.cl/}} | footnotes = }} '''Santjago''' ({{val-es|Santiago de Chile}} vai ''Santiago de la Nueva Extremadura'') ir pilsēta [[Čīle]]s centrālajā daļā. Lielākā valsts pilsēta un tās [[galvaspilsēta]], kaut arī valsts parlamenta vieta ir [[Valparaiso]]. Ietilpst [[Santjago Metropoles reģions|Santjago Metropoles reģionā]]. Pilsētā dzīvo apmēram 40% no valsts iedzīvotājiem. Trīsdesmitgadīgas ekonomiskās augšupejas rezultātā izveidojusies par vienu no [[Latīņamerika]]s attīstītākajām metropolēm, tomēr tāpat kā citas lielpilsētas cieš no [[smogs|smoga]] un transporta sastrēgumiem. Daudzu starptautisko kompāniju Latīņamerikas biroju mītnes vieta. == Vēsture == Santjago 1541. gada 12. februārī dibināja [[konkistadors]] [[Pedro de Valdivija]], nosaucot par ''Santiago de la Nueva Extremadura''. Pilsēta nedaudz cieta [[Čīles Neatkarības karš|Čīles Neatkarības kara]] laikā no 1810. līdz 1818. gadam. 1818. gada 5. aprīlī pilsētas pievārtē tika izcīnīta [[Maipū kauja]], kurā [[Hosē de Sanmartins|Hosē de Sanmartina]] vadītie neatkarības aizstāvji sakāva spāņu lojālistus. 1818. gadā Santjago kļuva par Čīles galvaspilsētu. 19. gadsimta pirmajā pusē pilsēta attīstījās lēni, tomēr gadsimta beigās, līdz ar [[nātrija nitrāts|salpetra]] atradņu izmantošanas sākumu, uzplauka Čīles ekonomika, un līdz ar to arī tās galvaspilsēta. [[Augusto Pinočets|Augusto Pinočeta]] [[1973. gada pučs Čīlē|puča]] laikā kara aviācija bombardēja toreizējā Čīles prezidenta [[Salvadors Aljende|Salvadora Aljendes]] pili (''La Moneda''). == Cilvēki == Santjago dzimuši: * [[Horhe Alesandri]] (''Jorge Alessandri'') (1896—1986) — politiķis * [[Roberto Bolanjo]] (''Roberto Bolaño'') (1953—2003) — rakstnieks * [[Agustīns Eisagire]] (''Agustín Eyzaguirre'') (1776—1837) — politiķis * [[Ramons Freire]] (''Ramón Freire'') (1787—1851) — politiķis * [[Eduardo Frejs Montalva]] (''Eduardo Frei Montalva'') (1911—1982) — politiķis * [[Eduardo Frejs Ruiss-Tagle]] (''Eduardo Frei Ruiz-Tagle'') (1942) — politiķis * [[Fernando Gonsaless]] (''Fernando González'') (1980) — tenisists * [[Rikardo Lagoss]] (''Ricardo Lagos'') (1938) — politiķis * [[Roberto Mata]] (''Roberto Matta'') (1911—2002) — gleznotājs * [[Humberto Maturana]] (''Humberto Maturana'') (1928) — biologs, filozofs * [[Horhe Kardināls Medīna]] (''Jorge Cardinal Medina'') (1926) — kardināls * [[Marselo Rioss]] (''Marcelo Ríos'') (1975) — tenisists * [[Ivans Samorano]] (''Iván Zamorano'') (1967) — futbolists * [[Fransisko Varela]] (''Francisco Varela'') (1946—2001) — biologs un filozofs * [[Leonora Varela]] (''Leonor Varela'') (1972) — aktrise == Sadraudzības pilsētas == Santjago sadraudzības pilsētas ir : {{div col|colwidth=20em}} *{{flagicon|CHN}} [[Pekina]], Ķīna<ref>{{cite web |title=Sister Cities|url=http://english.beijing.gov.cn/beijinginfo/sistercities/|website=beijing.gov.cn|publisher=Beijing|access-date=2021-12-21}}</ref> *{{flagicon|ARG}} [[Buenosairesa]], Argentīna<ref>{{cite web |title=Convenios Internacionales|url=https://www.buenosaires.gob.ar/internacionalesycooperacion/relacionesbilaterales/convenios|website=buenosaires.gob.ar|publisher=Buenos Aires|language=es|access-date=2021-12-21}}</ref> *{{flagicon|CHN}} [[Guandžou]], Ķīna<ref>{{cite web|title=Sister Cities|url=http://www.eguangzhou.gov.cn/2018-06/05/c_253291.htm|website=eguangzhou.gov.cn|publisher=Guangzhou|access-date=2021-12-21|archive-date=2020-11-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20201115142206/http://www.eguangzhou.gov.cn/2018-06/05/c_253291.htm}}</ref> *{{flagicon|UKR}} [[Kijiva]], Ukraina<ref>{{cite web |title=Перелік міст, з якими Києвом підписані документи про поріднення, дружбу, співробітництво, партнерство|url=https://old.kyivcity.gov.ua/files/2018/2/15/Mista-pobratymy.pdf|website=kyivcity.gov.ua|publisher=Kyiv|language=uk|date=2018-02-15|access-date=2021-12-21}}</ref> *{{flagicon|UK}} [[Londona]], Lielbritānija<ref>{{cite web |title=The Twin Cities of Oxford, Cambridge and London|url=https://www.oxford-royale.com/articles/twin-cities-oxford-cambridge-london/|website=oxford-royale.com|publisher=Oxford Royale Academy|date=2017-02-16|access-date=2021-12-21}}</ref> *{{flagicon|ESP}} [[Madride]], Spānija<ref>{{cite web|title=Agreements with cities|url=https://www.madrid.es/vgn-ext-templating/v/index.jsp?vgnextoid=76957c275129a310VgnVCM2000000c205a0aRCRD&vgnextchannel=ce069e242ab26010VgnVCM100000dc0ca8c0RCRD&vgnextfmt=default&idCapitulo=7182437|website=madrid.es|publisher=Madrid|access-date=2021-12-21|archive-date=2020-06-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20200610162129/https://www.madrid.es/vgn-ext-templating/v/index.jsp?vgnextoid=76957c275129a310VgnVCM2000000c205a0aRCRD&vgnextchannel=ce069e242ab26010VgnVCM100000dc0ca8c0RCRD&vgnextfmt=default&idCapitulo=7182437}}</ref> *{{flagicon|USA}} [[Maiami]], ASV<ref>{{cite web|title=Miami y Santiago firman Acuerdo de Hermanamiento|url=https://www.munistgo.cl/miami-y-santiago-firman-acuerdo-de-hermanamiento/|website=munistgo.cl|publisher=Ilustre Municipalidad de Santiago|language=es|date=2017-04-05|access-date=2021-12-21|archive-date=2022-05-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20220512070258/https://www.munistgo.cl/miami-y-santiago-firman-acuerdo-de-hermanamiento/}}</ref> *{{flagicon|USA}} [[Mineapolisa]], ASV<ref>{{cite web |title=About Sister Cities|url=https://www.minneapolis.org/about-us/sister-cities/about-sister-cities/|website=minneapolis.org|publisher=City of Minneapolis|access-date=2021-12-21}}</ref> *{{flagicon|LVA}} [[Rīga]], Latvija<ref>{{cite web|title=Riga Twin Cities|url=https://www.riga.lv/en/riga-twin-cities|website=riga.lv|publisher=Riga|access-date=2021-12-21}}</ref> *{{flagicon|BRA}} [[Sanpaulu]], Brazīlija<ref>{{cite web |title=Cidades-Irmãs de São Paulo|url=https://www.prefeitura.sp.gov.br/cidade/secretarias/relacoes_internacionais/assuntos_internacionais/index.php?p=146728|website=prefeitura.sp.gov.br|publisher=São Paulo|language=pt|access-date=2021-12-21}}</ref> *{{flagicon|MAR}} [[Tanžera]], Maroka<ref>{{cite web |title=Un jumelage Tanger - Phuket (Thaïlande) en projet|url=https://www.bladi.net/jumelage-tanger-phuket,44463.html|website=bladi.net|publisher=Bladi.net|language=fr|date=2016-02-19|access-date=2021-12-21}}</ref> {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Dienvidamerikas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dienvidamerikas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Čīles pilsētas]] awfxgk65joffkmvm0wcdony9rbd13is 0 25317 4301854 4025998 2025-06-30T07:25:48Z Meistars Joda 781 4301854 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|fiziķi|šahistu|Volfgangs Pauli (šahists)}} {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig =''Wolfgang Ernst Pauli'' | attēls =Pauli.jpg | att_izmērs =150px | dz_gads =1900 | dz_mēnesis =4 | dz_diena =25 | dz_vieta ={{vieta|Austroungārija|Vīne}} | m_gads =1958 | m_mēnesis=12 | m_diena=15 | m_vieta ={{vieta|Šveice|Cīrihe}} | pilsonība =Šveice | tautība = [[Austrija|austrietis]] | darba_vietas = [[Getingenes Universitāte]], [[Kopenhāgenas Universitāte]], [[Hamburgas Universitāte]], [[Cīrihes ETH]], ''Institute for Advanced Study'' [[Prinstona|Prinstonā]] | alma_mater =[[Ludviga Maksimiliāna universitāte]] [[Minhene|Minhenē]] | zinātne =[[fizika]] | pasniedzēji =[[Arnolds Zommerfelds]], [[Makss Borns]] | studenti = | sasniegumi =[[Pauli princips]] | apbalvojumi = 1945. gada [[Nobela prēmija fizikā]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Volfgangs Ernsts Pauli''' (''Wolfgang Ernst Pauli'', dzimis {{dat|1900|4|25}}, miris {{dat|1958|12|15}}) bija [[Austrija|austriešu]] fiziķis. Pazīstams ar pētījumiem [[kvantu mehānika|kvantu mehānikā]]; [[spins|spina]] pētījumiem. [[Pauli princips|Pauli principa]] atklājējs, par ko 1945. gadā, pēc [[Alberts Einšteins|Einšteina]] ierosinājuma, saņēma [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1945 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1945/}}</ref> Postulējis [[neitrīno]]. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Vīne|Vīnē]] [[katoļticība|katolismā]] pārgājuša [[ebreji|ebreju]] ārsta ģimenē. Zēna otrais vārds - Ernsts tika piešķirts par godu krusttēvam - fiziķim [[Ernsts Mahs|Ernstam Maham]]. Studēja [[Ludviga Maksimiliāna universitāte|Ludviga Maksimiliāna universitātē]] [[Minhene|Minhenē]] (''Ludwig-Maximilians-Universität München'') pie [[Arnolds Zommerfelds|Arnolda Zommerfelda]], un 1921. gadā ieguva doktora grādu. Vēlāk strādāja par [[Makss Borns|Maksa Borna]] asistentu [[Getingene|Getingenē]] un [[Nilss Bors|Nilsa Bora]] institūtā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]]. [[Attēls:Wolfgang Pauli young.jpg|left|thumb|Volfgangs Pauli jaunībā]] 1928. gadā kļuva par [[Cīrihes Tehniskā universitāte|Cīrihes Tehniskās universitātes]] profesoru. 1931. gadā, personiskās krīzes laikā, Pauli ietekmējās no tajā laikā Cīrihē dzīvojošā [[Karls Gustavs Jungs|Karla Junga]], tomēr vēlāk kritizēja viņa mācību. Sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], Pauli pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[naturalizācija|naturalizējās]] ASV pilsonībā, tomēr 1946. gadā atgriezās Cīrihē, kur nodzīvoja līdz mūža beigām. 1949. gadā ieguva Šveices pilsonību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1945/pauli-bio.html Volfganga Pauli biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā {{en}}] {{Cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Izidors Rabi]]| virsraksts = [[Nobela prēmija fizikā]] | periods = 1945 | pēc = [[Persijs Viljamss Bridžmens]]}} {{kastes beigas}} {{Nobela prēmijas laureāti fizikā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pauli, Volfgangs}} [[Kategorija:1900. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1958. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vīnē dzimušie]] [[Kategorija:Austriešu fiziķi]] [[Kategorija:Šveiciešu fiziķi]] [[Kategorija:Kvantu fiziķi]] [[Kategorija:Termodinamika]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]] 63f9shdwz8lvkii09sf56ljotz3436t 0 30739 4301821 4277914 2025-06-30T05:09:09Z Biafra 13794 4301821 wikitext text/x-wiki [[Attēls:2023 Linux Distributions Timeline.svg|thumb|right|Linux distributīvu attīstība]] '''''Linux'' distributīvs''', bieži vien vienkāršoti '''distributīvs''' vai '''distro''', ir ''[[Unix]]'' [[operētājsistēma|operētājsistēmu]] ''[[Linux]]'' saimes loceklis, kas sastāv no [[Linux kodols|''Linux'' kodola]], GNU operētājsistēmas nekodola daļām un citām izvēlētām programmām (grafiskās vides u.c.). Linux distributīvs var būt visdažādākā veida, sākot ar pilnām darbvirsmas vai servera operētājsistēmām, līdz minimālām vidēm (parasti lietotām iegultās sistēmās, vai startēšanai no disketes). == Vēsture un attīstība == ''Linux'' kodols tika izlaists 1991. gada aprīlī un drīz vien parādijās pirmie distributīvi, tostarp [[Softlanding Linux System|''Softlanding Linux System'']]. Šobrīd trīs vecākie aktīvie distributīvi, no kuriem ir atzarojušies daudzi citi projekti, ir ''[[Slackware]]'', [[Red Hat|''Red Hat'']] un ''[[Debian]]''. Visi šie distributīvi ir radīti 1993. gadā. Sākotnēji ''Linux'' distributīvi bija paredzēti zinošiem lietotājiem, bet programmatūras attīstība ir ļāvusi piesaistīt ļoti plašu lietotāju loku. == Distributīvu tipi un veidi == Stingru kategoriju, kā tiek grupēti distributīvi nav, taču katram distributīvam ir kāda noteikta mērķauditorija vai specifiski uzdevumi, kam tas paredzēts. * Komerciāli un nekomerciāli distributīvi * Distributīvi lietošanai mājās vai uzņēmumos [[Attēls:Austrumi193.jpg|thumb|right|200px|Distributīvs [[Austrumi Linux]]]] * Distributīvi, kas paredzēti pieredzējušiem lietotājiem, vai lietotājam draudzīgāki distributīvi * Distributīvi, kas paredzēti speciālai tehnikai (noteiktai sistēmas arhitektūrai u.c.) * Distributīvi speciālu uzdevumu veikšanai (ugunsmūri, serveri u.c.) * Lokalizēti distributīvi noteiktas valodas lietotājiem, kādas valsts iedzīvotājiem == Pakotņu pārvaldīšana == Viena no būtiskākajām lietām, ar ko atšķiras viens Linux distributīvs no otra ir tas, kā tiek pārvaldītas programmu pakotnes. Dažādiem distributīviem pakotnes tiek [[Kompilators|kompilētas]] uz lietotāja datora (piem. [[Gentoo]]), taču citiem distributīviem pakotnes tiek lejupielādētas jau sakompilētas. Pakotņu kompilēšana uz lietotāja datora ir laikietilpīgāka, taču šādi lietotājam tiek dota maksimāla kontrole un brīvība par instalējamo programmatūru. Tāpat ir dažādas pakotņu pārvaldīšanas sistēmas. Distributīvam Debian (un tā atzariem) tiek izmantota programma dpkg un pakotnēm ir failu paplašinājums .deb. Populārs ir arī Red Hat izveidotā programma paku pārvaldīšanai RPM. RPM pakotnes tiek izmantotas [[OpenSUSE]], [[Fedora]], [[Mandriva Linux|Mandriva]] u.c. distributīvos. == Latvijā izveidotie distributīvi == Šobrīd vienīgais aktīvais Latvijā izveidotais Linux ir [[Austrumi Linux]]<ref>[http://distrowatch.com/search.php?category=All&origin=Latvia&basedon=All&desktop=All&architecture=All&status=All DistroWatch.com: Put the fun back into computing. Use Linux, BSD<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref>. Agrāk izveidoti arī projekti LIIS Linux un Amber Linux. Šie abi projekti bija veidoti uz Debian bāzes, taču jau vairākus gadus nav tikuši atjaunoti. Tāpat speciāli Latvijas lietotājiem ir paredzēts lietuviešu [[Baltix|Baltix Linux]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://baltix.akl.lt/english |title=English — Baltix GNU/Linux<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|08|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080403072222/http://baltix.akl.lt/english |archivedate={{dat|2008|04|03||bez}} }}</ref>. Jaunākajās versijās arī [[Ubuntu Linux|Ubuntu]] ir pieejams latviešu valodā. == Skatīt arī == * [[Linux distributīvu salīdzinājums]] == Atsauces == <references></references> {{Linux-distro}} [[Kategorija:Linux distributīvi| ]] 0exr8zyqox03hp07yfvwfogso1mqkox 0 38270 4301789 4301255 2025-06-30T04:04:49Z Biafra 13794 4301789 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Val Trupchun.jpg|thumb|Šveices nacionālais parks]] '''Dabas parks''' ir [[aizsargājamā dabas teritorija]], kas pārstāv noteikta apvidus [[daba]]s un kultūrvēsturiskās vērtības un kas ir piemērota sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai. Atpūtas organizēšana un saimnieciskā darbība dabas parkos veicama, nodrošinot tajos esošo dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu. Dabas parkos tiek veicināta ilgtspējīga teritorijas apsaimniekošana, kas ietver gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, gan tradicionālā ainavu rakstura uzturēšanu. Šajās teritorijās var tikt izveidoti izziņas un izglītības maršruti, informatīvi stendi un vides izglītības centri, kas palīdz apmeklētājiem labāk izprast dabas un kultūras mantojuma nozīmi. [[Latvija|Latvijā]] ir 42 [[Latvijas dabas parki|dabas parki]].<ref>[http://daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_parki/ Dabas parki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120527071408/http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_parki/ |date={{dat|2012|05|27||bez}} }} Dabas aizsardzības pārvalde</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Latvijas dabas parki]] * [[Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080208055134/http://www.likumi.lv/doc.php?id=59994 Likums par īpaši aizsargājamām teritorijām] {{ģeogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dabas aizsargājamās teritorijas]] 07i67nvlcf9m8ai4lnqsg3kstycgsiz 0 39581 4301606 4301225 2025-06-29T14:59:19Z Spnq 103627 /* Pārliecība un patiesība */ 4301606 wikitext text/x-wiki {{Inuse2}}[[Attēls:Efez Celsus Library 5 RB.jpg|thumbnail|200px|''Episteme'' — statuja [[Efesa]]s bibliotēkā]] '''Epistemoloģija''' ({{val|el|επιστήμη}}, ''epistḗmē'' — ‘zinātne’, ‘zināšanas’, {{gree|λόγος}}, ''lógos'' — ‘prāts’), arī '''zināšanu teorija''', '''izziņas teorija''' vai '''gnozeoloģija''' ({{val|el|γνώσις}}, ''gnósis'' — ‘atziņa’, ‘izzināšana’),<ref name="svešvārdu vārdnīca" /> ir mācība par [[zināšanas|zināšanām]] un [[izzināšana|izziņu]], tā arī ir [[filozofija]]s nozare, kas pēta [[patiesība]]s priekšnosacījumus. Epistemoloģijā vēl pēta izziņas robežas, metodes un drošticamību. Būtībā tajā pēta, kā cilvēki zina to, ko zina. Tās uzdevums ir zināšanu problemātikas [[filozofija|filozofiska]] izpēte. Epistemoloģijas pamatā ir izziņa par to, kā cilvēki var zināt par apkārtējo pasauli un kādā veidā viņi iegūst zināšanas. Epistemoloģija cenšas skaidrot, ko un kā iespējams zināt, aplūko atziņu dabu un cenšas noskaidrot cilvēka izpratnes robežas. Centrālie jautājumi ir atziņu izcelsme, to pamatojamība un pārbaudāmība. Jautājumus par zināšanām un izzināšanu jau apskatīja [[Sengrieķu filozofija|sengrieķu filozofi]], piemēram, [[Platons]] un [[Aristotelis]]. Epistemoloģijas pirmsākumi meklējami 16. gadsimtā. 17. gadsimtā epistemoloģija kļuva par centrālo filozofijas virzienu [[Rietumu filozofija|Rietumu filozofijā]]. Viens no spilgtākajiem epistemoloģijas pārstāvjiem ir 18. gadsimtā dzīvojušais vācu filozofs [[Imanuels Kants]]. Viņa laikā šī nozare tika saukta par izziņas teoriju ({{val|de|Erkenntnistheorie}}). Terminu ‘epistemoloģija’ 19. gadsimtā sāka lietot skotu filozofs [[Džeimss Frederiks Ferjē]] (''James Frederick Ferrier''). Galvenie epistemoloģijas virzieni ir [[empīrisms]], [[racionālisms]], [[kriticisms]] un [[fenomenoloģija]]. == Galvenie koncepti == === Zināšanas === {{pamatraksts|zināšanas}} Zināšanas ir viens no epistemoloģijas apskates objektiem. Zināšanas ir apziņa, izpratne, pazīšana vai prasme — visās šajās formās zināšanas nozīmē sekmīgu prāta darbību, kas ļauj cilvēkam nonākt izpratnē par realitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ahdictionary.com/word/search.html?q=knowledge|title=The American Heritage Dictionary entry: knowledge|last=Publishers|first=HarperCollins|website=www.ahdictionary.com|access-date=2025-06-25}}</ref> Epistemologi parasti definē zināšanas kā individuālu kognitīvu stāvokli, kas ļauj cilvēkam izprast, interpretēt un mijiedarboties ar apkārtējo pasauli.Vairums epistemologu uzskata, ka par zināšanām var runāt tikai tādā gadījumā, ja tās atbilst trim galvenajiem kritērijiem: tās ir [[pierādījums|pamatotas]], [[patiesība|patiesas]] un [[ticamība|ticamas]]. Zināšanas veido [[patiesība]] un ticamība. Savukārt austriešu-britu filozofs [[Kārlis Popers]] ir viens no spilgtākajiem patiesības kā augstākās vērtības noliedzējiem.<ref name="ortus" /> Viņš savā darbā "Atvērtā sabiedrība un tās ienaidnieki" skaidri parāda, ka patiesība un vardarbība tās totālākajās formās vienu otru balsta. Viņš piedāvā [[falsifikācija|falsifikāciju]], nevis [[verifikācija|verifikāciju]]. Epistemologi nav vienisprātis par to, cik daudz cilvēki zina, piemēram, vai kļūdaini uzskati var tikt uzskatīti par zināšanām vai arī ir nepieciešama absolūta pārliecība. Visstingrāko nostāju ieņem radikālie skeptiķi, kuri apgalvo, ka zināšanu vispār nav.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The External World and Our Knowledge of it: Hume's Critical Realism, an Exposition and a Defence|url=https://books.google.lv/books?id=b8n609PDSrsC&pg=PA314&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=University of Toronto Press|date=2008-01-01|isbn=978-0-8020-9764-4|first=Fred|last=Wilson|pages=314}}</ref> ==== Veidi ==== Epistemologi izšķir dažādus zināšanu veidus.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Representing Organization: Knowledge, Management, and the Information Age|url=https://books.google.lv/books?id=HT8VDAAAQBAJ&pg=PA162&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Oxford University Press|date=2004|isbn=978-0-19-877541-6|first=Simon|last=Lilley|first2=Geoffrey|last2=Lightfoot|first3=Paulo|last3=Amaral|pages=162–163}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Idea Of Higher Education|url=https://books.google.lv/books?id=eTjlAAAAQBAJ&pg=PA40&redir_esc=y|publisher=Society for Research into Higher Education|date=1990-05-01|isbn=978-0-335-09420-2|first=Barnett|last=Ronald|pages=40}}</ref> Epistemologi vislielāko uzmanību velta zināšanām par faktiem, kuras filozofijā dēvē par [[Deklaratīvas zināšanas|deklaratīvām zināšanām]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://iep.utm.edu/knowledg/|title=Knowledge {{!}} Internet Encyclopedia of Philosophy|access-date=2025-06-26|language=en-US}}</ref> Tās ir teorētiskas zināšanas, kas ir neatkarīgas no lietošanas, jo nav saistītas ar vienu konkrētu mērķi, atšķirībā no praktiskajām zināšanām. Tas ir mentāls attēlojums, kas iemieso jēdzienus un idejas, lai atspoguļotu realitāti,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Cambridge Handbook of Thinking and Reasoning|url=https://books.google.lv/books?id=znbkHaC8QeMC&pg=PA371&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Cambridge University Press|date=2005-04-18|isbn=978-0-521-82417-0|first=Keith J.|last=Holyoak|first2=Robert G.|last2=Morrison}}</ref> piemēram zināšanas, ka [[Ķengurs|ķenguri]] lēkā. To teorētiskā rakstura dēļ parasti tiek uzskatīts, ka tikai radībām ar augsti attīstītu prātu, piemēram, cilvēkiem, piemīt deklaratīvās zināšanas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=What is this thing called Knowledge?|url=https://books.google.lv/books?id=sfUhAQAAQBAJ&pg=PA4&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Routledge|date=2013-10-01|isbn=978-1-134-57367-7|first=Duncan|last=Pritchard|pages=4}}</ref> Deklaratīvās zināšanas kontrastē ar nedeklaratīvajām zināšanām — [[procedurālas zināšanas]] un [[tiešas zināšanas]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/atstat-visu-lai-butu-20575|title=Atstāt visu, lai būtu - Rīgas Laiks|website=www.rigaslaiks.lv|access-date=2025-06-26|language=lv}}</ref><ref name=":0" /> Procedurālās zināšanas ir izpratne par soļu vai darbību virkni, kas veicama konkrēta mērķa sasniegšanai,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsu.lv/pedagogisko-terminu-glosarijs/virstermini-proceduralas-zinasanas|title=Procedurālās zināšanas|website=RSU|access-date=2025-06-26|language=lv}}</ref> piemēram, [[Lazanja|lazanjas]] pagatavošana, un netiek apgūtas abstrakti bez konkrētas prakses.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Training Complex Cognitive Skills: A Four-Component Instructional Design Model for Technical Training|url=https://books.google.lv/books?id=o0I3IXLfXuAC&pg=PA32&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Educational Technology|date=1997|isbn=978-0-87778-298-8|first=Jeroen J. G. van|last=Merriënboer|pages=32}}</ref> Tiešas zināšanas ir zināšanas (pazīstamība ar kādu vietu, objektu vai personu), kas ir iegūtas parasti tiešas pieredzes rezultātā,<ref name=":1" /> piemēram, zināšanas par to, kā garšo [[lakrica]], vai zinām, kā izklausās [[Bērns|bērnu]] smiekli. [[Attēls:Immanuel Kant portrait c1790.jpg|thumb|222x222px|Analītisko—sintētisko argumentu iedalījuma saknes ir meklējamas [[Imanuels Kants|Kanta]] filozofijā.]] Vēl epistemoloģijā tiek nošķirtas [[a priori un a posteriori|''a priori'' un ''a posteriori'']] zināšanas. ''A posteriori'' ir empīriskas zināšanas, kas iegūtas pieredzes rezultātā, piemēram, "zināšanas, ka saule spīd" vai "spēja pēc smaržas saprast, ka gaļa ir samaitājusies".<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://iep.utm.edu/apriori/|title=A Priori and A Posteriori {{!}} Internet Encyclopedia of Philosophy|access-date=2025-06-27|language=en-US}}</ref> Šāda veida zināšanas ir cieši saistītas ar novērojumiem balstītu zinātni un ikdienas dzīvi. Savukārt ''A priori'' ir zināšanas, kas iegūtas bez [[pieredze]]s un balstītas uz neempīriskiem faktiem, piemēram, zināšanas, ka 2 + 2 = 4. Tās raksturīgas tādām jomām kā matemātika un loģika.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rep.routledge.com/articles/thematic/a-posteriori/v-1|title=A posteriori - Routledge Encyclopedia of Philosophy|website=www.rep.routledge.com|access-date=2025-06-27|language=en}}</ref> Atšķirība starp ''a posteriori'' un ''a priori'' zināšanām ir būtiska diskusijā starp [[Empīrisms|empīristiem]] un [[Racionālisms|racionālistiem]] par to, vai visa zināšanu iegūšana ir atkarīga no maņu pieredzes.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Two Fundamental Problems of the Theory of Knowledge|url=https://books.google.lv/books?id=pXd9AwAAQBAJ&pg=PA31&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Routledge|date=2014-05-01|isbn=978-1-135-62683-9|first=Karl|last=Popper}}</ref> Līdzīgi var tikt nošķirtas analītiskas un sintētiskas patiesības (vai argumenti). Teikums ir analītiski patiess, ja tā patiesums ir atkarīgs tikai no tajā lietoto vārdu nozīmēm. Piemēram, teikums "visi vecpuiši ir neprecēti" ir analītiski patiess, jo vārds "[[vecpuisis]]" jau ietver nozīmi "neprecējies". Teikums ir sintētiski patiess, ja tā patiesums ir atkarīgs no papildu faktiem. Piemēram, teikums "[[sniegs]] ir balts" ir sintētiski patiess, jo tā patiesums ir atkarīgs no aplūkotā sniega krāsas papildus vārdu "sniegs" un "balts" nozīmēm. A priori zināšanas galvenokārt tiek saistītas ar analītiskiem argumentiem, savukārt a posteriori zināšanas galvenokārt tiek saistītas ar sintētiskiem argumentiem. Tomēr ir strīdīgi, vai tas attiecas uz visiem gadījumiem. Daži filozofi, piemēram, [[Villards Van Ormans Kvains]], noraida šo atšķirību, sakot, ka nav analītisku patiesību.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Mind, Meaning and World: A Transcendental Perspective|url=https://books.google.lv/books?id=DR-VDwAAQBAJ&pg=PA75&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Springer|date=2019-04-25|isbn=978-981-13-7228-5|first=Ramesh Chandra|last=Pradhan|pages=75}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Analyticity|url=https://books.google.lv/books?id=8kiPAgAAQBAJ&pg=PR9&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Routledge|date=2009-09-11|isbn=978-1-135-27841-0|first=Cory|last=Juhl|first2=Eric|last2=Loomis|pages=1—2}}</ref> ==== Vērtība ==== {{Nepilnīga nodaļa}} === Izziņa === {{pamatraksts|izzināšana}} Bez zināšanām epistemoloģijā apskata arī izziņu. Ar izziņas teorijas palīdzību mēģina izprast cilvēku [[informācija]]s apstrādes procesus, kā arī to likumsakarības. === Pārliecība un patiesība === {{Pamatraksts|Pārliecība|Patiesība}} Pārliecība ir mentālais stāvoklis, kuram raksturīga uzticēšanās kā patiesībai, [[Īstenība|īstenības]] atbilstībai, arī pārliecība par kā [[Vērtība|vērtību]], nozīmi bez [[Pierādījums (loģika)|pierādījumiem]], pārbaudes, piemēram, ka sniegs ir balts vai ka [[Dievs]] eksistē. {{Nepilnīga nodaļa}} === Pamatotība === {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="svešvārdu vārdnīca">{{grāmatas atsauce | title= Svešvārdu vārdnīca | publisher= Jumava | location= Rīga | page= 198 | isbn= 9984-05-879-4 | year= 2005}}</ref> <ref name="ortus">{{tīmekļa atsauce | url= https://ortus.rtu.lv/science/en/publications/13112/fulltext | title= Patiesība tīklā | publisher= ortus.rtu.lv | author= Jānis Broks | accessdate= 2015. gada 7. decembrī|format=pdf}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{grāmatas atsauce | first1 = Staņislavs | last1 = Ladusāns | title = Daudzpusīgā gnozeoloģija: izziņas fenomenoloģija un vispārējā kritiskā gnozeoloģija. | publisher = SIA Atols | location= Rīga | year = 1994}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://vesture.eu/index.php/Gnozeolo%C4%A3ija | title= Gnozeoloģija | publisher= Vēstures enciklopēdiskā vārdnīca}} {{filozofija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Epistemoloģija| ]] 72l3xbqcpezx1vn2i2cq08i0ns9d6wj 4301621 4301606 2025-06-29T15:48:14Z Spnq 103627 /* Pārliecība un patiesība */ 4301621 wikitext text/x-wiki {{Inuse2}}[[Attēls:Efez Celsus Library 5 RB.jpg|thumbnail|200px|''Episteme'' — statuja [[Efesa]]s bibliotēkā]] '''Epistemoloģija''' ({{val|el|επιστήμη}}, ''epistḗmē'' — ‘zinātne’, ‘zināšanas’, {{gree|λόγος}}, ''lógos'' — ‘prāts’), arī '''zināšanu teorija''', '''izziņas teorija''' vai '''gnozeoloģija''' ({{val|el|γνώσις}}, ''gnósis'' — ‘atziņa’, ‘izzināšana’),<ref name="svešvārdu vārdnīca" /> ir mācība par [[zināšanas|zināšanām]] un [[izzināšana|izziņu]], tā arī ir [[filozofija]]s nozare, kas pēta [[patiesība]]s priekšnosacījumus. Epistemoloģijā vēl pēta izziņas robežas, metodes un drošticamību. Būtībā tajā pēta, kā cilvēki zina to, ko zina. Tās uzdevums ir zināšanu problemātikas [[filozofija|filozofiska]] izpēte. Epistemoloģijas pamatā ir izziņa par to, kā cilvēki var zināt par apkārtējo pasauli un kādā veidā viņi iegūst zināšanas. Epistemoloģija cenšas skaidrot, ko un kā iespējams zināt, aplūko atziņu dabu un cenšas noskaidrot cilvēka izpratnes robežas. Centrālie jautājumi ir atziņu izcelsme, to pamatojamība un pārbaudāmība. Jautājumus par zināšanām un izzināšanu jau apskatīja [[Sengrieķu filozofija|sengrieķu filozofi]], piemēram, [[Platons]] un [[Aristotelis]]. Epistemoloģijas pirmsākumi meklējami 16. gadsimtā. 17. gadsimtā epistemoloģija kļuva par centrālo filozofijas virzienu [[Rietumu filozofija|Rietumu filozofijā]]. Viens no spilgtākajiem epistemoloģijas pārstāvjiem ir 18. gadsimtā dzīvojušais vācu filozofs [[Imanuels Kants]]. Viņa laikā šī nozare tika saukta par izziņas teoriju ({{val|de|Erkenntnistheorie}}). Terminu ‘epistemoloģija’ 19. gadsimtā sāka lietot skotu filozofs [[Džeimss Frederiks Ferjē]] (''James Frederick Ferrier''). Galvenie epistemoloģijas virzieni ir [[empīrisms]], [[racionālisms]], [[kriticisms]] un [[fenomenoloģija]]. == Galvenie koncepti == === Zināšanas === {{pamatraksts|zināšanas}} Zināšanas ir viens no epistemoloģijas apskates objektiem. Zināšanas ir apziņa, izpratne, pazīšana vai prasme — visās šajās formās zināšanas nozīmē sekmīgu prāta darbību, kas ļauj cilvēkam nonākt izpratnē par realitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ahdictionary.com/word/search.html?q=knowledge|title=The American Heritage Dictionary entry: knowledge|last=Publishers|first=HarperCollins|website=www.ahdictionary.com|access-date=2025-06-25}}</ref> Epistemologi parasti definē zināšanas kā individuālu kognitīvu stāvokli, kas ļauj cilvēkam izprast, interpretēt un mijiedarboties ar apkārtējo pasauli.Vairums epistemologu uzskata, ka par zināšanām var runāt tikai tādā gadījumā, ja tās atbilst trim galvenajiem kritērijiem: tās ir [[pierādījums|pamatotas]], [[patiesība|patiesas]] un [[ticamība|ticamas]]. Zināšanas veido [[patiesība]] un ticamība. Savukārt austriešu-britu filozofs [[Kārlis Popers]] ir viens no spilgtākajiem patiesības kā augstākās vērtības noliedzējiem.<ref name="ortus" /> Viņš savā darbā "Atvērtā sabiedrība un tās ienaidnieki" skaidri parāda, ka patiesība un vardarbība tās totālākajās formās vienu otru balsta. Viņš piedāvā [[falsifikācija|falsifikāciju]], nevis [[verifikācija|verifikāciju]]. Epistemologi nav vienisprātis par to, cik daudz cilvēki zina, piemēram, vai kļūdaini uzskati var tikt uzskatīti par zināšanām vai arī ir nepieciešama absolūta pārliecība. Visstingrāko nostāju ieņem radikālie skeptiķi, kuri apgalvo, ka zināšanu vispār nav.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The External World and Our Knowledge of it: Hume's Critical Realism, an Exposition and a Defence|url=https://books.google.lv/books?id=b8n609PDSrsC&pg=PA314&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=University of Toronto Press|date=2008-01-01|isbn=978-0-8020-9764-4|first=Fred|last=Wilson|pages=314}}</ref> ==== Veidi ==== Epistemologi izšķir dažādus zināšanu veidus.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Representing Organization: Knowledge, Management, and the Information Age|url=https://books.google.lv/books?id=HT8VDAAAQBAJ&pg=PA162&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Oxford University Press|date=2004|isbn=978-0-19-877541-6|first=Simon|last=Lilley|first2=Geoffrey|last2=Lightfoot|first3=Paulo|last3=Amaral|pages=162–163}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Idea Of Higher Education|url=https://books.google.lv/books?id=eTjlAAAAQBAJ&pg=PA40&redir_esc=y|publisher=Society for Research into Higher Education|date=1990-05-01|isbn=978-0-335-09420-2|first=Barnett|last=Ronald|pages=40}}</ref> Epistemologi vislielāko uzmanību velta zināšanām par faktiem, kuras filozofijā dēvē par [[Deklaratīvas zināšanas|deklaratīvām zināšanām]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://iep.utm.edu/knowledg/|title=Knowledge {{!}} Internet Encyclopedia of Philosophy|access-date=2025-06-26|language=en-US}}</ref> Tās ir teorētiskas zināšanas, kas ir neatkarīgas no lietošanas, jo nav saistītas ar vienu konkrētu mērķi, atšķirībā no praktiskajām zināšanām. Tas ir mentāls attēlojums, kas iemieso jēdzienus un idejas, lai atspoguļotu realitāti,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Cambridge Handbook of Thinking and Reasoning|url=https://books.google.lv/books?id=znbkHaC8QeMC&pg=PA371&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Cambridge University Press|date=2005-04-18|isbn=978-0-521-82417-0|first=Keith J.|last=Holyoak|first2=Robert G.|last2=Morrison}}</ref> piemēram zināšanas, ka [[Ķengurs|ķenguri]] lēkā. To teorētiskā rakstura dēļ parasti tiek uzskatīts, ka tikai radībām ar augsti attīstītu prātu, piemēram, cilvēkiem, piemīt deklaratīvās zināšanas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=What is this thing called Knowledge?|url=https://books.google.lv/books?id=sfUhAQAAQBAJ&pg=PA4&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Routledge|date=2013-10-01|isbn=978-1-134-57367-7|first=Duncan|last=Pritchard|pages=4}}</ref> Deklaratīvās zināšanas kontrastē ar nedeklaratīvajām zināšanām — [[procedurālas zināšanas]] un [[tiešas zināšanas]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/atstat-visu-lai-butu-20575|title=Atstāt visu, lai būtu - Rīgas Laiks|website=www.rigaslaiks.lv|access-date=2025-06-26|language=lv}}</ref><ref name=":0" /> Procedurālās zināšanas ir izpratne par soļu vai darbību virkni, kas veicama konkrēta mērķa sasniegšanai,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsu.lv/pedagogisko-terminu-glosarijs/virstermini-proceduralas-zinasanas|title=Procedurālās zināšanas|website=RSU|access-date=2025-06-26|language=lv}}</ref> piemēram, [[Lazanja|lazanjas]] pagatavošana, un netiek apgūtas abstrakti bez konkrētas prakses.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Training Complex Cognitive Skills: A Four-Component Instructional Design Model for Technical Training|url=https://books.google.lv/books?id=o0I3IXLfXuAC&pg=PA32&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Educational Technology|date=1997|isbn=978-0-87778-298-8|first=Jeroen J. G. van|last=Merriënboer|pages=32}}</ref> Tiešas zināšanas ir zināšanas (pazīstamība ar kādu vietu, objektu vai personu), kas ir iegūtas parasti tiešas pieredzes rezultātā,<ref name=":1" /> piemēram, zināšanas par to, kā garšo [[lakrica]], vai zinām, kā izklausās [[Bērns|bērnu]] smiekli. [[Attēls:Immanuel Kant portrait c1790.jpg|thumb|222x222px|Analītisko—sintētisko argumentu iedalījuma saknes ir meklējamas [[Imanuels Kants|Kanta]] filozofijā.]] Vēl epistemoloģijā tiek nošķirtas [[a priori un a posteriori|''a priori'' un ''a posteriori'']] zināšanas. ''A posteriori'' ir empīriskas zināšanas, kas iegūtas pieredzes rezultātā, piemēram, "zināšanas, ka saule spīd" vai "spēja pēc smaržas saprast, ka gaļa ir samaitājusies".<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://iep.utm.edu/apriori/|title=A Priori and A Posteriori {{!}} Internet Encyclopedia of Philosophy|access-date=2025-06-27|language=en-US}}</ref> Šāda veida zināšanas ir cieši saistītas ar novērojumiem balstītu zinātni un ikdienas dzīvi. Savukārt ''A priori'' ir zināšanas, kas iegūtas bez [[pieredze]]s un balstītas uz neempīriskiem faktiem, piemēram, zināšanas, ka 2 + 2 = 4. Tās raksturīgas tādām jomām kā matemātika un loģika.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rep.routledge.com/articles/thematic/a-posteriori/v-1|title=A posteriori - Routledge Encyclopedia of Philosophy|website=www.rep.routledge.com|access-date=2025-06-27|language=en}}</ref> Atšķirība starp ''a posteriori'' un ''a priori'' zināšanām ir būtiska diskusijā starp [[Empīrisms|empīristiem]] un [[Racionālisms|racionālistiem]] par to, vai visa zināšanu iegūšana ir atkarīga no maņu pieredzes.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Two Fundamental Problems of the Theory of Knowledge|url=https://books.google.lv/books?id=pXd9AwAAQBAJ&pg=PA31&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Routledge|date=2014-05-01|isbn=978-1-135-62683-9|first=Karl|last=Popper}}</ref> Līdzīgi var tikt nošķirtas analītiskas un sintētiskas patiesības (vai argumenti). Teikums ir analītiski patiess, ja tā patiesums ir atkarīgs tikai no tajā lietoto vārdu nozīmēm. Piemēram, teikums "visi vecpuiši ir neprecēti" ir analītiski patiess, jo vārds "[[vecpuisis]]" jau ietver nozīmi "neprecējies". Teikums ir sintētiski patiess, ja tā patiesums ir atkarīgs no papildu faktiem. Piemēram, teikums "[[sniegs]] ir balts" ir sintētiski patiess, jo tā patiesums ir atkarīgs no aplūkotā sniega krāsas papildus vārdu "sniegs" un "balts" nozīmēm. A priori zināšanas galvenokārt tiek saistītas ar analītiskiem argumentiem, savukārt a posteriori zināšanas galvenokārt tiek saistītas ar sintētiskiem argumentiem. Tomēr ir strīdīgi, vai tas attiecas uz visiem gadījumiem. Daži filozofi, piemēram, [[Villards Van Ormans Kvains]], noraida šo atšķirību, sakot, ka nav analītisku patiesību.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Mind, Meaning and World: A Transcendental Perspective|url=https://books.google.lv/books?id=DR-VDwAAQBAJ&pg=PA75&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Springer|date=2019-04-25|isbn=978-981-13-7228-5|first=Ramesh Chandra|last=Pradhan|pages=75}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Analyticity|url=https://books.google.lv/books?id=8kiPAgAAQBAJ&pg=PR9&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Routledge|date=2009-09-11|isbn=978-1-135-27841-0|first=Cory|last=Juhl|first2=Eric|last2=Loomis|pages=1—2}}</ref> ==== Vērtība ==== {{Nepilnīga nodaļa}} === Izziņa === {{pamatraksts|izzināšana}} Bez zināšanām epistemoloģijā apskata arī izziņu. Ar izziņas teorijas palīdzību mēģina izprast cilvēku [[informācija]]s apstrādes procesus, kā arī to likumsakarības. === Pārliecība un patiesība === {{Pamatraksts|Pārliecība|Patiesība}} Pārliecība ir mentālais stāvoklis, kuram raksturīga uzticēšanās kā patiesībai, [[Īstenība|īstenības]] atbilstībai, arī pārliecība par kā [[Vērtība|vērtību]], piemēram, ka sniegs ir balts vai ka [[Dievs]] eksistē. Pārliecības ir uzglabātas cilvēku [[Atmiņa|atmiņās]] un tiek izgūtas, aktīvi domājot par realitāti vai lemjot par rīcību.<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=1|title=Belief|url=https://www.rep.routledge.com/articles/thematic/belief/v-2|publisher=Routledge|date=2016|location=London|isbn=978-0-415-25069-6|first=David|last=Braddon-Mitchell|first2=Frank|last2=Jackson}}</ref> Cits uzskats saprot pārliecību kā [[Uzvedība|uzvedības]] modeļus vai noslieci rīkoties, nevis kā reprezentācijas vienības, kas glabājas prātā. Daži teorētiķi noliedz pārliecību esamību, sakot, ka šis no tautas psiholoģijas aizgūtais jēdziens pārāk vienkāršo daudz sarežģītākus psiholoģiskos vai [[Neiroloģija|neiroloģiskos]] procesus. Pārliecībām ir svarīga loma dažādās epistemoloģijas diskusijās — piemēram, par to, vai pārliecība ir daļa no deklaratīvajām zināšanām, vai cilvēki var tās apzināti kontrolēt un vai pārliecībām var būt dažādas pakāpes (''credences'').<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=Spring 2024|title=Belief|url=https://plato.stanford.edu/archives/spr2024/entries/belief/|publisher=Metaphysics Research Lab, Stanford University|date=2024|first=Eric|last=Schwitzgebel}}</ref> Pārliecību patiesums ir atkarīgs no tā, vai arguments, kam tie piekrīt, ir patiess vai aplams. [[Patiesības atbilstības teorija]] nosaka, ka kāds apgalvojums ir patiess, ja tas pareizi atspoguļo, kāda pasaule ir patiesībā. Tas nozīmē, ka patiesība ir objektīva: pārliecība ir patiesa, ja tā atbilst [[Fakts|faktam]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=An Introduction to Epistemology - Second Edition|url=https://books.google.lv/books?id=62gYgpeVT28C&redir_esc=y|publisher=Broadview Press|date=2009-07-30|isbn=978-1-77048-156-5|first=Jack S. Crumley|last=II}}</ref> [[Patiesības saskaņotības teorija|Patiesības saskaņotības jeb koherences teorija]] apgalvo, ka pārliecība ir patiesa, ja tā pieder koherentai pārliecību sistēmai. Saskaņā ar šo teoriju, patiesība ir relatīva, jo tā ir atkarīga no citām pārliecībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iep.utm.edu/truth/|title=Truth {{!}} Internet Encyclopedia of Philosophy|access-date=2025-06-29|language=en-US}}</ref> Eksistē arī citas patiesības teorijas.<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=Fall 2025|title=Truth|url=https://plato.stanford.edu/archives/fall2025/entriesruth/|publisher=Metaphysics Research Lab, Stanford University|date=2025|first=Michael|last=Glanzberg}}</ref> Epistemoloģijā patiesībai ir centrāla nozīme — tā tiek uzskatīta gan par kognitīvo procesu galveno mērķi, gan par izteikuma zināšanu būtisku iezīmi.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Epistemology A-Z|publisher=Edinburgh University Press|date=2022|location=Edinburgh|isbn=978-0-7486-2213-9|series=Philosophy A-Z PAZ|first=Martijn|last=Blaauw|first2=Duncan|last2=Pritchard}}</ref> === Pamatotība === {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="svešvārdu vārdnīca">{{grāmatas atsauce | title= Svešvārdu vārdnīca | publisher= Jumava | location= Rīga | page= 198 | isbn= 9984-05-879-4 | year= 2005}}</ref> <ref name="ortus">{{tīmekļa atsauce | url= https://ortus.rtu.lv/science/en/publications/13112/fulltext | title= Patiesība tīklā | publisher= ortus.rtu.lv | author= Jānis Broks | accessdate= 2015. gada 7. decembrī|format=pdf}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{grāmatas atsauce | first1 = Staņislavs | last1 = Ladusāns | title = Daudzpusīgā gnozeoloģija: izziņas fenomenoloģija un vispārējā kritiskā gnozeoloģija. | publisher = SIA Atols | location= Rīga | year = 1994}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://vesture.eu/index.php/Gnozeolo%C4%A3ija | title= Gnozeoloģija | publisher= Vēstures enciklopēdiskā vārdnīca}} {{filozofija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Epistemoloģija| ]] f0vhjt637t299qah2is1ouiyiac435i 4301625 4301621 2025-06-29T15:50:10Z Spnq 103627 /* Pārliecība un patiesība */ 4301625 wikitext text/x-wiki {{Inuse2}}[[Attēls:Efez Celsus Library 5 RB.jpg|thumbnail|200px|''Episteme'' — statuja [[Efesa]]s bibliotēkā]] '''Epistemoloģija''' ({{val|el|επιστήμη}}, ''epistḗmē'' — ‘zinātne’, ‘zināšanas’, {{gree|λόγος}}, ''lógos'' — ‘prāts’), arī '''zināšanu teorija''', '''izziņas teorija''' vai '''gnozeoloģija''' ({{val|el|γνώσις}}, ''gnósis'' — ‘atziņa’, ‘izzināšana’),<ref name="svešvārdu vārdnīca" /> ir mācība par [[zināšanas|zināšanām]] un [[izzināšana|izziņu]], tā arī ir [[filozofija]]s nozare, kas pēta [[patiesība]]s priekšnosacījumus. Epistemoloģijā vēl pēta izziņas robežas, metodes un drošticamību. Būtībā tajā pēta, kā cilvēki zina to, ko zina. Tās uzdevums ir zināšanu problemātikas [[filozofija|filozofiska]] izpēte. Epistemoloģijas pamatā ir izziņa par to, kā cilvēki var zināt par apkārtējo pasauli un kādā veidā viņi iegūst zināšanas. Epistemoloģija cenšas skaidrot, ko un kā iespējams zināt, aplūko atziņu dabu un cenšas noskaidrot cilvēka izpratnes robežas. Centrālie jautājumi ir atziņu izcelsme, to pamatojamība un pārbaudāmība. Jautājumus par zināšanām un izzināšanu jau apskatīja [[Sengrieķu filozofija|sengrieķu filozofi]], piemēram, [[Platons]] un [[Aristotelis]]. Epistemoloģijas pirmsākumi meklējami 16. gadsimtā. 17. gadsimtā epistemoloģija kļuva par centrālo filozofijas virzienu [[Rietumu filozofija|Rietumu filozofijā]]. Viens no spilgtākajiem epistemoloģijas pārstāvjiem ir 18. gadsimtā dzīvojušais vācu filozofs [[Imanuels Kants]]. Viņa laikā šī nozare tika saukta par izziņas teoriju ({{val|de|Erkenntnistheorie}}). Terminu ‘epistemoloģija’ 19. gadsimtā sāka lietot skotu filozofs [[Džeimss Frederiks Ferjē]] (''James Frederick Ferrier''). Galvenie epistemoloģijas virzieni ir [[empīrisms]], [[racionālisms]], [[kriticisms]] un [[fenomenoloģija]]. == Galvenie koncepti == === Zināšanas === {{pamatraksts|zināšanas}} Zināšanas ir viens no epistemoloģijas apskates objektiem. Zināšanas ir apziņa, izpratne, pazīšana vai prasme — visās šajās formās zināšanas nozīmē sekmīgu prāta darbību, kas ļauj cilvēkam nonākt izpratnē par realitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ahdictionary.com/word/search.html?q=knowledge|title=The American Heritage Dictionary entry: knowledge|last=Publishers|first=HarperCollins|website=www.ahdictionary.com|access-date=2025-06-25}}</ref> Epistemologi parasti definē zināšanas kā individuālu kognitīvu stāvokli, kas ļauj cilvēkam izprast, interpretēt un mijiedarboties ar apkārtējo pasauli.Vairums epistemologu uzskata, ka par zināšanām var runāt tikai tādā gadījumā, ja tās atbilst trim galvenajiem kritērijiem: tās ir [[pierādījums|pamatotas]], [[patiesība|patiesas]] un [[ticamība|ticamas]]. Zināšanas veido [[patiesība]] un ticamība. Savukārt austriešu-britu filozofs [[Kārlis Popers]] ir viens no spilgtākajiem patiesības kā augstākās vērtības noliedzējiem.<ref name="ortus" /> Viņš savā darbā "Atvērtā sabiedrība un tās ienaidnieki" skaidri parāda, ka patiesība un vardarbība tās totālākajās formās vienu otru balsta. Viņš piedāvā [[falsifikācija|falsifikāciju]], nevis [[verifikācija|verifikāciju]]. Epistemologi nav vienisprātis par to, cik daudz cilvēki zina, piemēram, vai kļūdaini uzskati var tikt uzskatīti par zināšanām vai arī ir nepieciešama absolūta pārliecība. Visstingrāko nostāju ieņem radikālie skeptiķi, kuri apgalvo, ka zināšanu vispār nav.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The External World and Our Knowledge of it: Hume's Critical Realism, an Exposition and a Defence|url=https://books.google.lv/books?id=b8n609PDSrsC&pg=PA314&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=University of Toronto Press|date=2008-01-01|isbn=978-0-8020-9764-4|first=Fred|last=Wilson|pages=314}}</ref> ==== Veidi ==== Epistemologi izšķir dažādus zināšanu veidus.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Representing Organization: Knowledge, Management, and the Information Age|url=https://books.google.lv/books?id=HT8VDAAAQBAJ&pg=PA162&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Oxford University Press|date=2004|isbn=978-0-19-877541-6|first=Simon|last=Lilley|first2=Geoffrey|last2=Lightfoot|first3=Paulo|last3=Amaral|pages=162–163}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Idea Of Higher Education|url=https://books.google.lv/books?id=eTjlAAAAQBAJ&pg=PA40&redir_esc=y|publisher=Society for Research into Higher Education|date=1990-05-01|isbn=978-0-335-09420-2|first=Barnett|last=Ronald|pages=40}}</ref> Epistemologi vislielāko uzmanību velta zināšanām par faktiem, kuras filozofijā dēvē par [[Deklaratīvas zināšanas|deklaratīvām zināšanām]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://iep.utm.edu/knowledg/|title=Knowledge {{!}} Internet Encyclopedia of Philosophy|access-date=2025-06-26|language=en-US}}</ref> Tās ir teorētiskas zināšanas, kas ir neatkarīgas no lietošanas, jo nav saistītas ar vienu konkrētu mērķi, atšķirībā no praktiskajām zināšanām. Tas ir mentāls attēlojums, kas iemieso jēdzienus un idejas, lai atspoguļotu realitāti,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Cambridge Handbook of Thinking and Reasoning|url=https://books.google.lv/books?id=znbkHaC8QeMC&pg=PA371&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Cambridge University Press|date=2005-04-18|isbn=978-0-521-82417-0|first=Keith J.|last=Holyoak|first2=Robert G.|last2=Morrison}}</ref> piemēram zināšanas, ka [[Ķengurs|ķenguri]] lēkā. To teorētiskā rakstura dēļ parasti tiek uzskatīts, ka tikai radībām ar augsti attīstītu prātu, piemēram, cilvēkiem, piemīt deklaratīvās zināšanas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=What is this thing called Knowledge?|url=https://books.google.lv/books?id=sfUhAQAAQBAJ&pg=PA4&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Routledge|date=2013-10-01|isbn=978-1-134-57367-7|first=Duncan|last=Pritchard|pages=4}}</ref> Deklaratīvās zināšanas kontrastē ar nedeklaratīvajām zināšanām — [[procedurālas zināšanas]] un [[tiešas zināšanas]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/atstat-visu-lai-butu-20575|title=Atstāt visu, lai būtu - Rīgas Laiks|website=www.rigaslaiks.lv|access-date=2025-06-26|language=lv}}</ref><ref name=":0" /> Procedurālās zināšanas ir izpratne par soļu vai darbību virkni, kas veicama konkrēta mērķa sasniegšanai,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsu.lv/pedagogisko-terminu-glosarijs/virstermini-proceduralas-zinasanas|title=Procedurālās zināšanas|website=RSU|access-date=2025-06-26|language=lv}}</ref> piemēram, [[Lazanja|lazanjas]] pagatavošana, un netiek apgūtas abstrakti bez konkrētas prakses.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Training Complex Cognitive Skills: A Four-Component Instructional Design Model for Technical Training|url=https://books.google.lv/books?id=o0I3IXLfXuAC&pg=PA32&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Educational Technology|date=1997|isbn=978-0-87778-298-8|first=Jeroen J. G. van|last=Merriënboer|pages=32}}</ref> Tiešas zināšanas ir zināšanas (pazīstamība ar kādu vietu, objektu vai personu), kas ir iegūtas parasti tiešas pieredzes rezultātā,<ref name=":1" /> piemēram, zināšanas par to, kā garšo [[lakrica]], vai zinām, kā izklausās [[Bērns|bērnu]] smiekli. [[Attēls:Immanuel Kant portrait c1790.jpg|thumb|222x222px|Analītisko—sintētisko argumentu iedalījuma saknes ir meklējamas [[Imanuels Kants|Kanta]] filozofijā.]] Vēl epistemoloģijā tiek nošķirtas [[a priori un a posteriori|''a priori'' un ''a posteriori'']] zināšanas. ''A posteriori'' ir empīriskas zināšanas, kas iegūtas pieredzes rezultātā, piemēram, "zināšanas, ka saule spīd" vai "spēja pēc smaržas saprast, ka gaļa ir samaitājusies".<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://iep.utm.edu/apriori/|title=A Priori and A Posteriori {{!}} Internet Encyclopedia of Philosophy|access-date=2025-06-27|language=en-US}}</ref> Šāda veida zināšanas ir cieši saistītas ar novērojumiem balstītu zinātni un ikdienas dzīvi. Savukārt ''A priori'' ir zināšanas, kas iegūtas bez [[pieredze]]s un balstītas uz neempīriskiem faktiem, piemēram, zināšanas, ka 2 + 2 = 4. Tās raksturīgas tādām jomām kā matemātika un loģika.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rep.routledge.com/articles/thematic/a-posteriori/v-1|title=A posteriori - Routledge Encyclopedia of Philosophy|website=www.rep.routledge.com|access-date=2025-06-27|language=en}}</ref> Atšķirība starp ''a posteriori'' un ''a priori'' zināšanām ir būtiska diskusijā starp [[Empīrisms|empīristiem]] un [[Racionālisms|racionālistiem]] par to, vai visa zināšanu iegūšana ir atkarīga no maņu pieredzes.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Two Fundamental Problems of the Theory of Knowledge|url=https://books.google.lv/books?id=pXd9AwAAQBAJ&pg=PA31&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Routledge|date=2014-05-01|isbn=978-1-135-62683-9|first=Karl|last=Popper}}</ref> Līdzīgi var tikt nošķirtas analītiskas un sintētiskas patiesības (vai argumenti). Teikums ir analītiski patiess, ja tā patiesums ir atkarīgs tikai no tajā lietoto vārdu nozīmēm. Piemēram, teikums "visi vecpuiši ir neprecēti" ir analītiski patiess, jo vārds "[[vecpuisis]]" jau ietver nozīmi "neprecējies". Teikums ir sintētiski patiess, ja tā patiesums ir atkarīgs no papildu faktiem. Piemēram, teikums "[[sniegs]] ir balts" ir sintētiski patiess, jo tā patiesums ir atkarīgs no aplūkotā sniega krāsas papildus vārdu "sniegs" un "balts" nozīmēm. A priori zināšanas galvenokārt tiek saistītas ar analītiskiem argumentiem, savukārt a posteriori zināšanas galvenokārt tiek saistītas ar sintētiskiem argumentiem. Tomēr ir strīdīgi, vai tas attiecas uz visiem gadījumiem. Daži filozofi, piemēram, [[Villards Van Ormans Kvains]], noraida šo atšķirību, sakot, ka nav analītisku patiesību.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Mind, Meaning and World: A Transcendental Perspective|url=https://books.google.lv/books?id=DR-VDwAAQBAJ&pg=PA75&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Springer|date=2019-04-25|isbn=978-981-13-7228-5|first=Ramesh Chandra|last=Pradhan|pages=75}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Analyticity|url=https://books.google.lv/books?id=8kiPAgAAQBAJ&pg=PR9&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Routledge|date=2009-09-11|isbn=978-1-135-27841-0|first=Cory|last=Juhl|first2=Eric|last2=Loomis|pages=1—2}}</ref> ==== Vērtība ==== {{Nepilnīga nodaļa}} === Izziņa === {{pamatraksts|izzināšana}} Bez zināšanām epistemoloģijā apskata arī izziņu. Ar izziņas teorijas palīdzību mēģina izprast cilvēku [[informācija]]s apstrādes procesus, kā arī to likumsakarības. === Pārliecība un patiesība === {{Pamatraksts|Pārliecība|Patiesība}} Pārliecība ir mentālais stāvoklis, kuram raksturīga uzticēšanās kā patiesībai, [[Īstenība|īstenības]] atbilstībai, arī pārliecība par kā [[Vērtība|vērtību]], piemēram, ka sniegs ir balts vai ka [[Dievs]] eksistē. Pārliecības ir uzglabātas cilvēku [[Atmiņa|atmiņās]] un tiek izgūtas, aktīvi domājot par realitāti vai lemjot par rīcību.<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=1|title=Belief|url=https://www.rep.routledge.com/articles/thematic/belief/v-2|publisher=Routledge|date=2016|location=London|isbn=978-0-415-25069-6|first=David|last=Braddon-Mitchell|first2=Frank|last2=Jackson}}</ref> Cits uzskats saprot pārliecību kā [[Uzvedība|uzvedības]] modeļus vai noslieci rīkoties, nevis kā reprezentācijas vienības, kas glabājas prātā. Daži teorētiķi noliedz pārliecību esamību, sakot, ka šis no tautas psiholoģijas aizgūtais jēdziens pārāk vienkāršo daudz sarežģītākus psiholoģiskos vai [[Neiroloģija|neiroloģiskos]] procesus. Pārliecībām ir svarīga loma dažādās epistemoloģijas diskusijās — piemēram, par to, vai pārliecība ir daļa no deklaratīvajām zināšanām, vai cilvēki var tās apzināti kontrolēt un vai pārliecībām var būt dažādas pakāpes (''credences'').<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=Spring 2024|title=Belief|url=https://plato.stanford.edu/archives/spr2024/entries/belief/|publisher=Metaphysics Research Lab, Stanford University|date=2024|first=Eric|last=Schwitzgebel}}</ref> Pārliecību patiesums ir atkarīgs no tā, vai arguments, kam tie piekrīt, ir patiess vai aplams. [[Patiesības atbilstības teorija]] nosaka, ka kāds apgalvojums ir patiess, ja tas pareizi atspoguļo, kāda pasaule ir patiesībā. Tas nozīmē, ka patiesība ir objektīva: pārliecība ir patiesa, ja tā atbilst [[Fakts|faktam]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=An Introduction to Epistemology - Second Edition|url=https://books.google.lv/books?id=62gYgpeVT28C&redir_esc=y|publisher=Broadview Press|date=2009-07-30|isbn=978-1-77048-156-5|first=Jack S. Crumley|last=II}}</ref> [[Patiesības saskaņotības teorija|Patiesības saskaņotības jeb koherences teorija]] apgalvo, ka pārliecība ir patiesa, ja tā pieder koherentai pārliecību sistēmai. Saskaņā ar šo teoriju, patiesība ir relatīva, jo tā ir atkarīga no citām pārliecībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iep.utm.edu/truth/|title=Truth {{!}} Internet Encyclopedia of Philosophy|access-date=2025-06-29|language=en-US}}</ref> Eksistē arī citas [[Patiesība#Patiesības teorijas|patiesības teorijas]].<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=Fall 2025|title=Truth|url=https://plato.stanford.edu/archives/fall2025/entriesruth/|publisher=Metaphysics Research Lab, Stanford University|date=2025|first=Michael|last=Glanzberg}}</ref> Epistemoloģijā patiesībai ir centrāla nozīme — tā tiek uzskatīta gan par kognitīvo procesu galveno mērķi, gan par izteikuma zināšanu būtisku iezīmi.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Epistemology A-Z|publisher=Edinburgh University Press|date=2022|location=Edinburgh|isbn=978-0-7486-2213-9|series=Philosophy A-Z PAZ|first=Martijn|last=Blaauw|first2=Duncan|last2=Pritchard}}</ref> === Pamatotība === {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="svešvārdu vārdnīca">{{grāmatas atsauce | title= Svešvārdu vārdnīca | publisher= Jumava | location= Rīga | page= 198 | isbn= 9984-05-879-4 | year= 2005}}</ref> <ref name="ortus">{{tīmekļa atsauce | url= https://ortus.rtu.lv/science/en/publications/13112/fulltext | title= Patiesība tīklā | publisher= ortus.rtu.lv | author= Jānis Broks | accessdate= 2015. gada 7. decembrī|format=pdf}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{grāmatas atsauce | first1 = Staņislavs | last1 = Ladusāns | title = Daudzpusīgā gnozeoloģija: izziņas fenomenoloģija un vispārējā kritiskā gnozeoloģija. | publisher = SIA Atols | location= Rīga | year = 1994}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://vesture.eu/index.php/Gnozeolo%C4%A3ija | title= Gnozeoloģija | publisher= Vēstures enciklopēdiskā vārdnīca}} {{filozofija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Epistemoloģija| ]] neee3tdu4vkcfpr2v7d8j6qhuw2mfrp 4301650 4301625 2025-06-29T16:31:34Z Spnq 103627 /* Galvenie koncepti */ 4301650 wikitext text/x-wiki {{Inuse2}}[[Attēls:Efez Celsus Library 5 RB.jpg|thumbnail|200px|''Episteme'' — statuja [[Efesa]]s bibliotēkā]] '''Epistemoloģija''' ({{val|el|επιστήμη}}, ''epistḗmē'' — ‘zinātne’, ‘zināšanas’, {{gree|λόγος}}, ''lógos'' — ‘prāts’), arī '''zināšanu teorija''', '''izziņas teorija''' vai '''gnozeoloģija''' ({{val|el|γνώσις}}, ''gnósis'' — ‘atziņa’, ‘izzināšana’),<ref name="svešvārdu vārdnīca" /> ir mācība par [[zināšanas|zināšanām]] un [[izzināšana|izziņu]], tā arī ir [[filozofija]]s nozare, kas pēta [[patiesība]]s priekšnosacījumus. Epistemoloģijā vēl pēta izziņas robežas, metodes un drošticamību. Būtībā tajā pēta, kā cilvēki zina to, ko zina. Tās uzdevums ir zināšanu problemātikas [[filozofija|filozofiska]] izpēte. Epistemoloģijas pamatā ir izziņa par to, kā cilvēki var zināt par apkārtējo pasauli un kādā veidā viņi iegūst zināšanas. Epistemoloģija cenšas skaidrot, ko un kā iespējams zināt, aplūko atziņu dabu un cenšas noskaidrot cilvēka izpratnes robežas. Centrālie jautājumi ir atziņu izcelsme, to pamatojamība un pārbaudāmība. Jautājumus par zināšanām un izzināšanu jau apskatīja [[Sengrieķu filozofija|sengrieķu filozofi]], piemēram, [[Platons]] un [[Aristotelis]]. Epistemoloģijas pirmsākumi meklējami 16. gadsimtā. 17. gadsimtā epistemoloģija kļuva par centrālo filozofijas virzienu [[Rietumu filozofija|Rietumu filozofijā]]. Viens no spilgtākajiem epistemoloģijas pārstāvjiem ir 18. gadsimtā dzīvojušais vācu filozofs [[Imanuels Kants]]. Viņa laikā šī nozare tika saukta par izziņas teoriju ({{val|de|Erkenntnistheorie}}). Terminu ‘epistemoloģija’ 19. gadsimtā sāka lietot skotu filozofs [[Džeimss Frederiks Ferjē]] (''James Frederick Ferrier''). Galvenie epistemoloģijas virzieni ir [[empīrisms]], [[racionālisms]], [[kriticisms]] un [[fenomenoloģija]]. == Galvenie koncepti == === Zināšanas === {{pamatraksts|zināšanas}} Zināšanas ir viens no epistemoloģijas apskates objektiem. Zināšanas ir apziņa, izpratne, pazīšana vai prasme — visās šajās formās zināšanas nozīmē sekmīgu prāta darbību, kas ļauj cilvēkam nonākt izpratnē par realitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ahdictionary.com/word/search.html?q=knowledge|title=The American Heritage Dictionary entry: knowledge|last=Publishers|first=HarperCollins|website=www.ahdictionary.com|access-date=2025-06-25}}</ref> Epistemologi parasti definē zināšanas kā individuālu kognitīvu stāvokli, kas ļauj cilvēkam izprast, interpretēt un mijiedarboties ar apkārtējo pasauli.Vairums epistemologu uzskata, ka par zināšanām var runāt tikai tādā gadījumā, ja tās atbilst trim galvenajiem kritērijiem: tās ir [[pierādījums|pamatotas]], [[patiesība|patiesas]] un [[ticamība|ticamas]]. Zināšanas veido [[patiesība]] un ticamība. Savukārt austriešu-britu filozofs [[Kārlis Popers]] ir viens no spilgtākajiem patiesības kā augstākās vērtības noliedzējiem.<ref name="ortus" /> Viņš savā darbā "Atvērtā sabiedrība un tās ienaidnieki" skaidri parāda, ka patiesība un vardarbība tās totālākajās formās vienu otru balsta. Viņš piedāvā [[falsifikācija|falsifikāciju]], nevis [[verifikācija|verifikāciju]]. Epistemologi nav vienisprātis par to, cik daudz cilvēki zina, piemēram, vai kļūdaini uzskati var tikt uzskatīti par zināšanām vai arī ir nepieciešama absolūta pārliecība. Visstingrāko nostāju ieņem radikālie skeptiķi, kuri apgalvo, ka zināšanu vispār nav.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The External World and Our Knowledge of it: Hume's Critical Realism, an Exposition and a Defence|url=https://books.google.lv/books?id=b8n609PDSrsC&pg=PA314&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=University of Toronto Press|date=2008-01-01|isbn=978-0-8020-9764-4|first=Fred|last=Wilson|pages=314}}</ref> ==== Veidi ==== Epistemologi izšķir dažādus zināšanu veidus.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Representing Organization: Knowledge, Management, and the Information Age|url=https://books.google.lv/books?id=HT8VDAAAQBAJ&pg=PA162&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Oxford University Press|date=2004|isbn=978-0-19-877541-6|first=Simon|last=Lilley|first2=Geoffrey|last2=Lightfoot|first3=Paulo|last3=Amaral|pages=162–163}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Idea Of Higher Education|url=https://books.google.lv/books?id=eTjlAAAAQBAJ&pg=PA40&redir_esc=y|publisher=Society for Research into Higher Education|date=1990-05-01|isbn=978-0-335-09420-2|first=Barnett|last=Ronald|pages=40}}</ref> Epistemologi vislielāko uzmanību velta zināšanām par faktiem, kuras filozofijā dēvē par [[Deklaratīvas zināšanas|deklaratīvām zināšanām]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://iep.utm.edu/knowledg/|title=Knowledge {{!}} Internet Encyclopedia of Philosophy|access-date=2025-06-26|language=en-US}}</ref> Tās ir teorētiskas zināšanas, kas ir neatkarīgas no lietošanas, jo nav saistītas ar vienu konkrētu mērķi, atšķirībā no praktiskajām zināšanām. Tas ir mentāls attēlojums, kas iemieso jēdzienus un idejas, lai atspoguļotu realitāti,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Cambridge Handbook of Thinking and Reasoning|url=https://books.google.lv/books?id=znbkHaC8QeMC&pg=PA371&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Cambridge University Press|date=2005-04-18|isbn=978-0-521-82417-0|first=Keith J.|last=Holyoak|first2=Robert G.|last2=Morrison}}</ref> piemēram zināšanas, ka [[Ķengurs|ķenguri]] lēkā. To teorētiskā rakstura dēļ parasti tiek uzskatīts, ka tikai radībām ar augsti attīstītu prātu, piemēram, cilvēkiem, piemīt deklaratīvās zināšanas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=What is this thing called Knowledge?|url=https://books.google.lv/books?id=sfUhAQAAQBAJ&pg=PA4&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Routledge|date=2013-10-01|isbn=978-1-134-57367-7|first=Duncan|last=Pritchard|pages=4}}</ref> Deklaratīvās zināšanas kontrastē ar nedeklaratīvajām zināšanām — [[procedurālas zināšanas]] un [[tiešas zināšanas]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/atstat-visu-lai-butu-20575|title=Atstāt visu, lai būtu - Rīgas Laiks|website=www.rigaslaiks.lv|access-date=2025-06-26|language=lv}}</ref><ref name=":0" /> Procedurālās zināšanas ir izpratne par soļu vai darbību virkni, kas veicama konkrēta mērķa sasniegšanai,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsu.lv/pedagogisko-terminu-glosarijs/virstermini-proceduralas-zinasanas|title=Procedurālās zināšanas|website=RSU|access-date=2025-06-26|language=lv}}</ref> piemēram, [[Lazanja|lazanjas]] pagatavošana, un netiek apgūtas abstrakti bez konkrētas prakses.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Training Complex Cognitive Skills: A Four-Component Instructional Design Model for Technical Training|url=https://books.google.lv/books?id=o0I3IXLfXuAC&pg=PA32&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Educational Technology|date=1997|isbn=978-0-87778-298-8|first=Jeroen J. G. van|last=Merriënboer|pages=32}}</ref> Tiešas zināšanas ir zināšanas (pazīstamība ar kādu vietu, objektu vai personu), kas ir iegūtas parasti tiešas pieredzes rezultātā,<ref name=":1" /> piemēram, zināšanas par to, kā garšo [[lakrica]], vai zinām, kā izklausās [[Bērns|bērnu]] smiekli. [[Attēls:Immanuel Kant portrait c1790.jpg|thumb|222x222px|Analītisko—sintētisko argumentu iedalījuma saknes ir meklējamas [[Imanuels Kants|Kanta]] filozofijā.]] Vēl epistemoloģijā tiek nošķirtas [[a priori un a posteriori|''a priori'' un ''a posteriori'']] zināšanas. ''A posteriori'' ir empīriskas zināšanas, kas iegūtas pieredzes rezultātā, piemēram, "zināšanas, ka saule spīd" vai "spēja pēc smaržas saprast, ka gaļa ir samaitājusies".<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://iep.utm.edu/apriori/|title=A Priori and A Posteriori {{!}} Internet Encyclopedia of Philosophy|access-date=2025-06-27|language=en-US}}</ref> Šāda veida zināšanas ir cieši saistītas ar novērojumiem balstītu zinātni un ikdienas dzīvi. Savukārt ''A priori'' ir zināšanas, kas iegūtas bez [[pieredze]]s un balstītas uz neempīriskiem faktiem, piemēram, zināšanas, ka 2 + 2 = 4. Tās raksturīgas tādām jomām kā matemātika un loģika.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rep.routledge.com/articles/thematic/a-posteriori/v-1|title=A posteriori - Routledge Encyclopedia of Philosophy|website=www.rep.routledge.com|access-date=2025-06-27|language=en}}</ref> Atšķirība starp ''a posteriori'' un ''a priori'' zināšanām ir būtiska diskusijā starp [[Empīrisms|empīristiem]] un [[Racionālisms|racionālistiem]] par to, vai visa zināšanu iegūšana ir atkarīga no maņu pieredzes.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Two Fundamental Problems of the Theory of Knowledge|url=https://books.google.lv/books?id=pXd9AwAAQBAJ&pg=PA31&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Routledge|date=2014-05-01|isbn=978-1-135-62683-9|first=Karl|last=Popper}}</ref> Līdzīgi var tikt nošķirtas analītiskas un sintētiskas patiesības (vai argumenti). Teikums ir analītiski patiess, ja tā patiesums ir atkarīgs tikai no tajā lietoto vārdu nozīmēm. Piemēram, teikums "visi vecpuiši ir neprecēti" ir analītiski patiess, jo vārds "[[vecpuisis]]" jau ietver nozīmi "neprecējies". Teikums ir sintētiski patiess, ja tā patiesums ir atkarīgs no papildu faktiem. Piemēram, teikums "[[sniegs]] ir balts" ir sintētiski patiess, jo tā patiesums ir atkarīgs no aplūkotā sniega krāsas papildus vārdu "sniegs" un "balts" nozīmēm. A priori zināšanas galvenokārt tiek saistītas ar analītiskiem argumentiem, savukārt a posteriori zināšanas galvenokārt tiek saistītas ar sintētiskiem argumentiem. Tomēr ir strīdīgi, vai tas attiecas uz visiem gadījumiem. Daži filozofi, piemēram, [[Villards Van Ormans Kvains]], noraida šo atšķirību, sakot, ka nav analītisku patiesību.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Mind, Meaning and World: A Transcendental Perspective|url=https://books.google.lv/books?id=DR-VDwAAQBAJ&pg=PA75&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Springer|date=2019-04-25|isbn=978-981-13-7228-5|first=Ramesh Chandra|last=Pradhan|pages=75}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Analyticity|url=https://books.google.lv/books?id=8kiPAgAAQBAJ&pg=PR9&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Routledge|date=2009-09-11|isbn=978-1-135-27841-0|first=Cory|last=Juhl|first2=Eric|last2=Loomis|pages=1—2}}</ref> ==== Vērtība ==== {{Nepilnīga nodaļa}} === Izziņa === {{pamatraksts|izzināšana}} Bez zināšanām epistemoloģijā apskata arī izziņu. Ar izziņas teorijas palīdzību mēģina izprast cilvēku [[informācija]]s apstrādes procesus, kā arī to likumsakarības. === Pārliecība un patiesība === {{Pamatraksts|Pārliecība|Patiesība}} Pārliecība ir mentālais stāvoklis, kuram raksturīga uzticēšanās kā patiesībai, [[Īstenība|īstenības]] atbilstībai, arī pārliecība par kā [[Vērtība|vērtību]], piemēram, ka sniegs ir balts vai ka [[Dievs]] eksistē. Pārliecības ir uzglabātas cilvēku [[Atmiņa|atmiņās]] un tiek izgūtas, aktīvi domājot par realitāti vai lemjot par rīcību.<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=1|title=Belief|url=https://www.rep.routledge.com/articles/thematic/belief/v-2|publisher=Routledge|date=2016|location=London|isbn=978-0-415-25069-6|first=David|last=Braddon-Mitchell|first2=Frank|last2=Jackson}}</ref> Cits uzskats saprot pārliecību kā [[Uzvedība|uzvedības]] modeļus vai noslieci rīkoties, nevis kā reprezentācijas vienības, kas glabājas prātā. Daži teorētiķi noliedz pārliecību esamību, sakot, ka šis no tautas psiholoģijas aizgūtais jēdziens pārāk vienkāršo daudz sarežģītākus psiholoģiskos vai [[Neiroloģija|neiroloģiskos]] procesus. Pārliecībām ir svarīga loma dažādās epistemoloģijas diskusijās — piemēram, par to, vai pārliecība ir daļa no deklaratīvajām zināšanām, vai cilvēki var tās apzināti kontrolēt un vai pārliecībām var būt dažādas pakāpes (''credences'').<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=Spring 2024|title=Belief|url=https://plato.stanford.edu/archives/spr2024/entries/belief/|publisher=Metaphysics Research Lab, Stanford University|date=2024|first=Eric|last=Schwitzgebel}}</ref> Pārliecību patiesums ir atkarīgs no tā, vai arguments, kam tie piekrīt, ir patiess vai aplams. [[Patiesības atbilstības teorija]] nosaka, ka kāds apgalvojums ir patiess, ja tas pareizi atspoguļo, kāda pasaule ir patiesībā. Tas nozīmē, ka patiesība ir objektīva: pārliecība ir patiesa, ja tā atbilst [[Fakts|faktam]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=An Introduction to Epistemology - Second Edition|url=https://books.google.lv/books?id=62gYgpeVT28C&redir_esc=y|publisher=Broadview Press|date=2009-07-30|isbn=978-1-77048-156-5|first=Jack S. Crumley|last=II}}</ref> [[Patiesības saskaņotības teorija|Patiesības saskaņotības jeb koherences teorija]] apgalvo, ka pārliecība ir patiesa, ja tā pieder koherentai pārliecību sistēmai. Saskaņā ar šo teoriju, patiesība ir relatīva, jo tā ir atkarīga no citām pārliecībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iep.utm.edu/truth/|title=Truth {{!}} Internet Encyclopedia of Philosophy|access-date=2025-06-29|language=en-US}}</ref> Eksistē arī citas [[Patiesība#Patiesības teorijas|patiesības teorijas]].<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=Fall 2025|title=Truth|url=https://plato.stanford.edu/archives/fall2025/entriesruth/|publisher=Metaphysics Research Lab, Stanford University|date=2025|first=Michael|last=Glanzberg}}</ref> Epistemoloģijā patiesībai ir centrāla nozīme — tā tiek uzskatīta gan par kognitīvo procesu galveno mērķi, gan par izteikuma zināšanu būtisku iezīmi.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Epistemology A-Z|publisher=Edinburgh University Press|date=2022|location=Edinburgh|isbn=978-0-7486-2213-9|series=Philosophy A-Z PAZ|first=Martijn|last=Blaauw|first2=Duncan|last2=Pritchard}}</ref> === Pamatotība === {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="svešvārdu vārdnīca">{{grāmatas atsauce | title= Svešvārdu vārdnīca | publisher= Jumava | location= Rīga | page= 198 | isbn= 9984-05-879-4 | year= 2005}}</ref> <ref name="ortus">{{tīmekļa atsauce | url= https://ortus.rtu.lv/science/en/publications/13112/fulltext | title= Patiesība tīklā | publisher= ortus.rtu.lv | author= Jānis Broks | accessdate= 2015. gada 7. decembrī|format=pdf}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{grāmatas atsauce | first1 = Staņislavs | last1 = Ladusāns | title = Daudzpusīgā gnozeoloģija: izziņas fenomenoloģija un vispārējā kritiskā gnozeoloģija. | publisher = SIA Atols | location= Rīga | year = 1994}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://vesture.eu/index.php/Gnozeolo%C4%A3ija | title= Gnozeoloģija | publisher= Vēstures enciklopēdiskā vārdnīca}} {{filozofija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Epistemoloģija| ]] tinfj1987fwkdki641swh6h2owbjz59 0 42091 4301857 4204066 2025-06-30T07:30:05Z Meistars Joda 781 4301857 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | krāsa = | vārds = Karls Gustavs Jungs | attēls = Jung 1910-crop.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Karls Gustavs Jungs 1910. gadā | dz_gads = 1875 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{vieta|Šveice|Kesvila}} | m_gads = 1961 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 6 | m_vieta = {{vieta|Šveice|Cīrihe}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{Šveice}} | tautība = [[Vācšveicieši|vācšveicietis]] | alma_mater = [[Bāzeles Universitāte]] | darba_vietas = | zinātne = [[psihiatrija]], [[filozofija]] | pasniedzēji = | sasniegumi = analītiskās psihiatrijas skolas izveide | apbalvojumi = | paraksts = Carl Jung signature.svg | piezīmes = | kategorijas = }} '''Karls Gustavs Jungs''' ({{val|de|Carl Gustav Jung}}; dzimis {{dat|1875|7|26}}, miris {{dat|1961|6|6}}) bija [[Šveice|šveiciešu]] [[psihiatrija|psihiatrs]] un [[filozofija|filozofs]], [[Analītiskā psiholoģija|analītiskās psiholoģijas]] skolas dibinātājs. Viņa darbība atstājusi spēcīgu iespaidu [[20. gadsimts|20. gadsimta]] [[filozofija|filozofijā]].<ref name=NE>"[https://enciklopedija.lv/skirklis/183781-Karls-Gustavs-Jungs Karls Gustavs Jungs]". [[Nacionālā enciklopēdija]]. (skatīts 07.11.2023)</ref> == Dzīvesgājums == Karls Gustavs Jungs dzimis 1875. gada 26. jūlijā [[Šveice|Šveicē]], Kessvilā, vietējā vikāra Johana Junga ģimenē. 1886. gadā Jungs iestājās [[ģimnāzija|ģimnāzijā]], bet 1895. gadā — [[Bāzele]]s Universitātē, kas bija vistuvākā vecāku dzīvesvietai, jo tie finansiālu apstākļu dēļ nespēja nosūtīt savu dēlu tālāk. Jaunais Jungs vēlējās studēt [[arheoloģija|arheoloģiju]], pēc citiem avotiem — [[antropoloģija|antropoloģiju]] vai [[eģiptoloģija|eģiptoloģiju]], bet šādus studiju virzienus Bāzeles Universitāte nepiedāvāja. Sākotnēji Jungs izvēlējās dabaszinātnes, bet pēc tam pārgāja uz [[medicīna]]s studijām, specializējoties psihiatrijā. 1900. gadā Jungs sāka stažēties [[Cīrihe]]s psihiatriskajā klīnikā un jau 1906. gadā iznāca viņa pirmais darbs ''Beitrag Zur Psychologie und Pathologie sogenannter occulter Phänomene''. Tieši šo grāmatu vēlāk nosūtīja [[Zigmunds Freids|Zigmundam Freidam]] un caur to arī sākās Freida un Junga pazīšanās. Principā idejas šajā grāmatā ir sintezētas no personīgiem novērojumiem klīnikā un vairāku zinātnieku — Krepelina, Dženeta, Bleilera, bet jo sevišķi Freida — darbiem. Freida lielo ietekmi savā sākotnējā darbībā Jungs apstiprināja pirmajā starptautiskajā kongresā lasot referātu "Freida histērijas teorija", aizstāvot psihonalīzes teoriju. Arī 1908. gada kongresā Zalcburgā psihoanalīzes teorijas aizstāvēšana turpinājās, tika izdota "Psihoanalītikas un patologpsiholoģijas pētījumu gadagrāmata". 1910. gadā [[Nirnberga|Nirnbergā]] tika izveidota Starptautiskā psihoanalītiskas asociācija, kurā par prezidentu ievēlēja tieši Jungu. 1912. gadā viedokļu atšķirību dēļ Junga un Freida ceļi šķīrās. Laika gaitā Jungs kļuva par [[Oksfordas Universitāte]]s zinātņu doktoru, Šveices zinātņu akadēmijas goda locekli un saņēma goda zinātņu grādus [[Hārvardas Universitāte|Hārvardas]], Kalkutas, Benaresas un Alahabadas Universitātē. Pēc Pirmā pasaules kara Karls Jungs kļuva par aktīvu ceļotāju, apmeklēja Ziemeļāfriku, Keniju, Jaunmeksiku, Indiju. Tieši Indijā viņam parādījās vīzija ar karali Artūru, kas lika vairāk darbos pievērsties tieši rietumu pasaules simbolismam. Tāpēc vēlākajos darbos bieži aprakstīta Rietumu mistiķu tradīcija un alķīmija. 1903. gadā Karls Gustavs Jungs apprecēja Emmu Raušenbahu, viņiem bija pieci bērni, un laulība ilga līdz 1955. gadam, kad Emma mira. Turklāt šī ilgā kopdzīve ritēja par spīti baumām, ka Jungam esot neskaitāmi citi romāni, no kuriem slavenākais, iespējams, ir ar Sabīni Špīlerinu. Līdz nāvei publicējis jaunus darbus, Jungs mira 1961. gadā dzimtajā Šveicē, [[Cīrihe|Cīrihē]]. == Darbība == Pats Karls Gustavs Jungs savu darbību ir nosaucis par analītisko [[psiholoģija|psiholoģiju]], kas nozīmē [[psihe]]s dziļumu pētīšanu, kurā kādai parādībai tiek atrasta tās jēga. Arī pats psihes jēdziens tiek paplašināts, tajā tiek ietverts kolektīvi neapzinātais, t.i., Lielu uzmanību Jungs pievērsa tieši sapņiem un jau 1912. gadā iznākušajās "Metamorfozēs un libido simbolos" apskatīja mītiskos un folkloras mantojuma simbolus tajos. Tieši šādi simboli arī ir mantoti kā kultūras pieredze un pieder pie kolektīvās bezapziņas. Turklāt visi mantotie simboli vēlāk arī izveido arhetipus, kuri ir diezgan konkrēti un katrs ar savām īpašībām. K. G. Jungs bija aizrāvies ar austrumu kultūru, uzskatot, ka rietumnieki varētu no austrumniekiem mācīties dažas lietas. Rietumnieka gars esot sašķēlies divās daļās - zināšanās un ticībā, tas uzskatot, ka vajag dabūt visu, ko viņš grib. Turklāt rietumnieks nepazīstot savu dvēseli, tā saceļas pret viņu. K. G. Junga darbību ļoti ietekmēja [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] doma, ka lietās par sevi un fenomenos cēlonība darbojas atšķirīgi. Šeit sakņojas Junga sinhronitātes teorija, ka cēloņsakarības nav nejaušas. Arī Šopenhauera darbi Jungam nešķita sveši, Jungs pat nosaucis viņu par pirmo filozofu, "kam bija drosme saredzēt, ka universa pamatos ne viss bija uz labu." Īpatnējas bija Junga domas par Dievu kā morāli attīstošos personību, jo [[Bībele|Bībelē]] [[Dievs]] netiek aprakstīts visu laiku vienādi. == Galvenie jēdzieni == * [[Kolektīvā bezapziņa]]. Tā raksturīga gan cilvēcei kopumā, gan arī atsevišķākām tautām un laikmetiem. Līdz ar to psihoanalīze izmantojama arī [[reliģija]]s, [[kultūra]]s, [[sabiedrība]]s, cilvēku kopdzīves parādībām, tātad uz visu [[vēsture]]s procesu un filozofiju. Šāda kolektīva bezapziņa ir cilvēces garīgās attīstības mantojums, kas atdzimst ikvienā indivīdā. * Arhetipi - kolektīvās bezapziņas struktūras elementi. To būtību Jungs skaidro: "Arhetipi zināmā mērā ir dzīlē apslēpti apzinātās dvēseles fundamenti vai, ja izmanto citu salīdzinājumu- saknes, kas iegrimušas ne tikai zemē šī vārda šaurajā nozīmē, bet arī pasaulē vispār. Arhetipi ir gatavības sistēmas, kas vienlaikus ir gan tēls, gan emocija. Tos izmanto līdz ar smadzeņu struktūru, jā, tie ir tās psihiskais aspekts. No vienas puses tie formē spēcīgu, instinktīvu aizspriedumu, bet no otras, tie ir visefektīvākais instinktīvās pielāgošanās līdzeklis".<ref>Jungs K. G. Dvēseles pasaule, citēts pēc Kūle M., Kūlis R. Filosofija.- R., 1996., 386. lpp.</ref> Arhetipi nav nekas ļauns vai labs, tie vienkārši ir mūsu būtībā. Tie pasargā cilvēka psihi no kādiem triecieniem, jo spēj nostrādāt divējādi — gan veidot barjeru pret kaut ko kā aizspriedums vai arī pieņemt uzreiz, jo pielāgojas. * Ēna, kas reprezentē visu to, ko cilvēks apziņā sevī noliedz. Ēna ir pretēja cilvēkā uz āru rādītajam — skarbam cilvēkam ēna ir maigas dabas, tādam, kas uzskata sevi par neglītu, ēna ir tāda, ko viņš uzskatītu par skaistu, bet arī čaklam un darbīgam cilvēkam ēna būs slinka. Ēna nav nekādā gadījumā nav nedz laba ne slikta, tā vienkārši ataino kādu personības šķautni bez kopskata. Tomēr ir arī pretējs viedoklis kā skaidrot ēnu - tā ir paaudžu paaudzēs pārmantotās sliktās īpašības, kuras apziņa ir noraidījusi. Šajā gadījumā ēnas klātesamība psihē nodrošina vainas sajūtu, spēju saprast citus cilvēkus un arī atbildības sajūtu. * Anima un animus - katram indivīdam piemītošs pretēja dzimuma tēls - vīriešiem anima, bet sievietēm - animus. Abi divi iemieso pretējo dzimumu un tieši ar animas/animus esamību psihē var skaidrot mīlestību no pirmā acu uzmetiena - kādā pretējā dzimuma svešiniekā cilvēks saredz savu animu. Bez šiem ir arī citi arhetipi - gudrais vīrs (izsaka garīgo principu), lielā māte (gudrā vīra pretstats, izsaka vielu, kuru caurauž gars), [[patība]] (apvieno gan apzināto, gan nepazināto), bērns (kolektīvās dvēseles pirmapzinātā bērnība) u.c. == Latviski tulkotie darbi == * ''Psiholoģiskie tipi'' * ''Dzīve. Māksla. Politika'' * ''Dvēseles pasaule'' == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jungs, Kārlis Gustavs}} [[Kategorija:Turgavas kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveiciešu filozofi]] [[Kategorija:Šveiciešu psihiatri]] [[Kategorija:Psihologi]] [[Kategorija:Mistiķi]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] d2w2kde3tnowh4000bsgy8p3361md3i 0 43717 4301894 4281383 2025-06-30T10:40:39Z Pirags 3757 4301894 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Ernsts Johans Bīrons | vārds_orģ =''Ernst Johann von Biron'' | attēls =Ernst Johann von Biron.PNG | att_izm =200px | apraksts = | amats =[[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogs]] | term_sākums ={{dat|1737|07|13}} | term_beigas ={{dat|1762|04|16}} | priekštecis =[[Ferdinands Ketlers]] | pēctecis =[[Pēteris Bīrons]] | amats2 =[[Krievijas Impērija#Krievijas imperatoru un reģentu saraksts valdīšanas secībā|Krievijas Impērijas reģents]] (pagaidu valdnieks) | term_sākums2 ={{dat|1740|10|17}} | term_beigas2 ={{dat|1740|11|08}} | priekštecis2 =[[Anna I|Anna I Romanova]] (ķeizariene) | pēctecis2 =[[Anna Leopoldovna (Krievijas Impērijas reģente)|Anna Leopoldovna]] (reģente) | dzim_dati ={{dat|1690|11|23}} | dzim_vieta =Kalnciema muiža, [[Attēls:Flag of Courland (state).svg|25px]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br />(mūsdienās [[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļi]], {{LAT}}) | dzīves_vieta =[[Jelgava]], [[Sanktpēterburga|Pēterburga]], [[Jaroslavļa]] | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1772|12|29|1690|11|23}} | mir_vieta =[[Jelgavas pils]], [[Jelgava]], [[Attēls:Flag of Courland (state).svg|25px]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br />(mūsdienās {{LAT}}) | dinastija =[[Bīroni]] | tēvs =Kārlis fon Bīrens | māte =Katrīna Hedviga fon der Rāba-Tīlena | dzīvesb =[[Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena]] | bērni =[[Pēteris Bīrons|Pēteris]], Hedviga Elizabete, [[Kārlis Ernsts Bīrons|Kārlis Ernests]] | reliģija =[[luterticība]] | apglabāts =[[Jelgavas pils hercogu kapenes]], [[Jelgava]], {{LAT}} | paraksts = | piezīmes = }} {{commonscat|Ernst Johann von Biron|Ernsts Johans Bīrons}} '''Ernsts Johans Bīrons''' ({{val|de|Ernst Johann von Biron}}, {{val|ru|Эрнст Иоганн Бирон}}; dzimis {{dat|1690|11|23}}, miris {{dat|1772|12|29}}) bija [[Vācbaltieši|baltiešu]] muižnieks, [[grāfs]], pirmais [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] [[hercogs]] no [[Bīronu dinastija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[reģents]] (no {{dat|1740|10|28|G}} līdz {{dat|1740|11|08|D}}). == Dzīvesgājums == Dzimis 1690. gada 23. novembrī [[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Kalnciema muižā]] Kārļa fon Bīrena un Katrīnas Hedvigas (dzimušas fon der Rābas-Tīlenas) ģimenē. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielais Ziemeļu kara]] laikā pameta zviedru ieņemto Kurzemes hercogisti un dzīvoja [[Karaļauči|Kēnigsbergā]], kur apmeklēja lekcijas universitātē (1704–1707). Tā kā Ernsta Bīrona vārds nav ierakstīts universitātes matrikulā, acīmredzot bijis brīvklausītājs. Pulkvedis Manšteins (1711-1757), kurš piedalījās Bīrona gāšanā, savos memuāros apgalvoja, ka 1714. gadā viņš Pēterburgā esot centies kļūt par troņmantnieka [[Aleksejs Romanovs|Alekseja]] sievas Braunšveigas-Lineburgas princeses Sofijas Šarlotes galma kambarkungu, taču esot noraidīts. Ap 1718. gadu iestājies dienestā hercogienes atraitnes [[Anna I|Annas]] kancelejā. Literatūrā plaši izplatīts stāsts, ka 1718. gada 12. februārī (pēc citiem avotiem 1719. vai pat 1723. gadā) virsmeistars Pjotrs Bestuževs esot bijis apslimis, un savā vietā pie hercogienes aizsūtījis ar dokumentiem Ernstu Bīronu, kurš atraitnei tik ļoti iepaticies, ka tā viņu norīkojusi būt savā tuvumā, ieceļot jauno muižnieku par galma kambarkungu. Bija arī muižas pārvaldnieks [[Vircavas pagasts|Vircavā]] (viņa vēstules 1721. gadā Bestuževam liecina par spēju apdomāt vairākas problēmas vienlaikus, nepalaižot garām sīkumus, t.i. īpašība, kas viņam lieti noderēja vēlākos gados, vadot impēriju). Ar 1719. gadu E. Bīrona dzīvē saistās visai nepatīkams gadījums, par kuru labprāt vēlāk tenkoja viņa politiskie ienaidnieki. Dienesta darīšanās Bīrons devās uz Kēnigsbergu, kur iesaistījās kautiņā, kā rezultātā viens cilvēks mira, bet viņu arestēja par slepkavību un piesprieda sodu 700 reihstāleru apmērā vai 3 gadus cietumā. Lietas patiesie apstākļi nav zināmi, taču pats fakts ir neapstrīdams, par ko liecina Bīrona vēstule (1719. gada 11. oktobrī) un lūgums (1725. gadā) starpniekam palīdzēt vērsties pie [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] karaļa [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdriha I]] ar lūgumu anulēt piespriesto sodu. 1722. gadā viņš saderinājās ar hercogienes Annas galma dāmu Benignu Gotlībi fon Trotu-Treidenu. 1723. gada 25. februārī notika viņu laulības hercogu pilī [[Mītava|Mītavā]], bet 1724. gada 15. februārī piedzima viņu pirmais dēls [[Pēteris Bīrons|Pēteris]]. Daudzās vēstules sievai, kuras Ernsts rakstīja no [[Maskava]]s, [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] un [[Rīga]]s liecina, ka viņš patiesi bija pieķēries savai laulātajai draudzenei: uzrunas tonis vēstulēs ir daudz maigāks, nekā prasīja tā laika pieklājības normas. 1725. gadā Bīrons ieradās uz [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizariene]]s [[Katrīna I|Katrīnas I]] kronēšanas ceremoniju, kura iecēla viņu par hercogienes Annas kambarkungu, bet 1727. gadā viņš kļuva par hercogienes galma virsmeistaru un neaizvietojamu palīgu. 1727. gada 23. jūnijā Bīronu ģimenē piedzima meita Hedviga Elizabete, bet 1728. gada 11. oktobrī, - dēls Kārlis Ernsts. === Dzīve Krievijas Impērijā === Hercogienei [[Anna I|Annai]] kāpjot [[Krievijas Impērija]]s tronī, viņš pārcēlās ar ģimeni uz dzīvi Krievijas Impērijā, kur kļuva par ķeizarienes favorītu ar milzīgu ietekmi impērijas politikā, 23. martā Bīrons kļuva par viņas kambarkungu. 9. maijā saņēma Sv. Aleksandra Ņevska ordeni, bet 10. maijā - Sv. Andreja ordeni un virskambarkunga amatu. 1730. gada 2. septembrī Ernsts Johans Bīrons saņēma no [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizara [[Kārlis VI|Kārļa VI Hābsburga]] grāfa titulu un beidzot tika ierakstīts [[Kurzemes bruņniecība]]s matrikulā. Bīrons ātri kļuva par vienu no bagātākajiem cilvēkiem Krievijā.<ref>''Kurzemes-Zemgales hercogistes 7 brīnumi''. Jumava, Rīga. 9.-10. lpp. ISBN 978-9984-38-523-5.</ref> 1734. gadā Bīrons nopirka arī [[Vartenberga]]s īpašumu [[Silēzija|Silēzijā]]. Šai pašā gadā [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valdnieks [[Augusts III Saksis|Augusts III]] slepeni piedāvāja nākotnē Kurzemes troni Ernstam Johanam, piedāvājumu atkārtoja arī 1736. gadā. 1737. gada 4. maijā [[Danciga|Dancigā]] mira pēdējais Ketleru dzimtas Kurzemes un Zemgales hercogs [[Ferdinands Ketlers|Ferdinands]]. 22. jūnijā Ernsts Johans Kurzemes muižnieku konferencē tika ievēlēts par Kurzemes hercogu. 8. jūlijā Polijas-Lietuvas kopvalsts [[Polijas-Lietuvas kopvalsts Seims|Seims]] apstiprināja vēlēšanu rezultātus, bet 13. jūlijā karalis parakstīja pagaidu diplomu un mandātu pārvaldīt hercogisti no Pēterburgas. Kopš 1736. gada Ernsts Bīrons ļoti lielu uzmanību pievērsa pils celtniecībai pie [[Bauska]]s [[Rundāles pils|Rundālē]], kā arī [[Jelgavas pils|Mītavas pils]] (no 1738. gada) celtniecībai, par ko liecina visai plašā un dažbrīd skarbā sarakste ar arhitektu [[Frančesko Bartolomeo Rastrelli|Rastrelli]], apspriežot piļu plānus, izskatu un celtniecības gaitu. === Troņa zaudēšana === 1740. gada 17. oktobrī (pēc vecā stila) nomira imperatore [[Anna I|Anna]], pirms nāves ieceldama Ernstu Johanu par [[Krievijas Impērija#Krievijas imperatoru un reģentu saraksts valdīšanas secībā|Krievijas Impērijas reģentu]] mazgadīgā [[Ivans VI Romanovs|Ivana VI]] laikā (kas deva 600 000 rubļu ienākuma gadā). Taču jau 9. novembra (v.st.) naktī reģentu arestēja un ieslodzīja [[Šliselburga]]s cietoksnī, visas viņa muižas tika sekvestrētas un manta konfiscēta. 1741. gada jūnijā viņam piesprieda nāvessodu, sacērtot četrās daļās, taču reģente [[Anna Leopoldovna (Krievijas Impērijas reģente)|Anna Leopoldovna]] šo sodu nomainīja ar izsūtījumu uz Sibīriju. 1741. gada 27. jūnijā par Kurzemes hercogu tika ievēlēts Volfenbītelas-Līneburgas princis [[Ludvigs Ernests]]. No 1741. gada novembra līdz 1742. gada martam Bīrons ar ģimeni atradās trimdā [[Pelima|Pelimā]], [[Toboļska]]s guberņā, kur viņš slimoja un ziemas salā 28. decembrī nodega viņa ģimenei uzceltā māja. Pēc ķeizarienes [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes]] nākšanas pie varas viņš 1742. gada janvārī saņēma apžēlošanas rakstu, kas drīz vien tika nomainīts ar rīkojumu par nometināšanu [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]], kur viņš ar sievu un bērniem pavadīja visu Elizabetes Petrovnas valdīšanas laiku no 1742. līdz 1762. gadam. 1749. gadā no Jaroslavļas uz Maskavu aizbēga viņa meita Hedviga, pārgāja pareizticībā un 1759. gadā tika izprecināta Preobraženskas pulka gvardes kapteinim Aleksandram Čerkasovam. Līdz 1758. gada rudenim Kurzemes un Zemgales hercogisti pārvaldīja [[Kurzemes bruņniecība]]s padome, izvēršot aktīvu diplomātisko cīņu ik pa laikam (1748. gadā, 1755. gadā, 1758. gadā) sūtot delegācijas uz Krievijas Impēriju un lūdzot atbrīvot savu hercogu. 1758. gada 16. novembrī Polijas-Lietuvas valdnieks Augusts III parakstīja diplomu par investūru uz Kurzemes un Zemgales hercoga troni savam dēlam, [[Saksija]]s princim [[Kārlis Kristians Jozefs|Karlam Kristianam Jozefam]], kas ieradās hercogistē nākamā gada 12. februārī. === Troņa atgūšana === [[Attēls:Kurzemes_Ernesta_6grasi_1763.jpg|thumb|Hercoga Ernsta Johana attēls uz 1763. gadā Jelgavā kaltā sudraba '''sešgrašu''' monētas. Apliecoši uzraksti: D.G.ERNEST.IOH.IN.LIV.CVRL.&SEM.DVX (Vidzemes, Kurzemes un Zemgales hercogs Ernsts Johans) un MONETA.ARGENT.DVC:CVRLAND.1763 (VI) (1763. gada Kurzemes hercogistes VI (grašu) sudraba monēta).]] 1762. gada 25. februārī, pēc [[Pēteris III|Pētera III]] kāpšanas Krievijas tronī, Bīronam ļāva atgriezties Pēterburgā, kur 1762. gada 16. aprīlī viņš parakstīja atteikšanos no hercoga troņa par labu [[Holšteinas-Gottorpas-Romanovu dinastija|Holšteinas-Gottorpas hercogam]] Georgam Ludvigam (1719—1763). Taču 1762. gada 22. augustā Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] atdeva Ernstam Johanam tiesības uz viņa [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogisti]], taču hercogam nācās apmesties uz dzīvi [[Rīga|Rīgā]], jo [[Mītava|Mītavā]] priekšā bija hercogs Kārlis. Tikai pēc pusgada, 1763. gada 22. janvārī Bīrons svinīgi ieradās Mītavā. 23. aprīlī divvaldība beidzās — atvesto Krievijas kareivju bloķētajā pilī neizturējis, Saksijas Kārlis atstāja Mītavu. 22. jūnijā Kurzemes muižniecība atkal zvērēja uzticību Ernstam Johanam Bīronam. 1764. gada vasarā Jelgavas pilī ciemojās ķeizariene Katrīna II, kurai sarīkoja greznu pieņemšanu ar uguņošanu, šī notikuma piemiņai izkala sudraba medaļu. 1764. gada 31. decembrī Polijas-Lietuvas valdnieks [[Staņislavs Poņatovskis]] izlēņoja Kurzemes hercogisti Ernstam Johanam un viņa troņmantniekam princim Pēterim (1765. gada 3 janvārī saņemot diplomu par investūru). 1768. gada rudenī Ernsts Johans pārcieta [[Infarkts|infarktu]], kas sagrāva viņa veselību. 8. decembrī viņš sastādīja [[Testaments|testamentu]] par labu savam dēlam Pēterim, bet nākamā, t.i., 1769. gada 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa. 1772. gada 28. decembrī Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons mira [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]] no otrā infarkta. == Ģerbonis == [[Attēls:Kurland (1769-95 PeterBiron).jpg|thumb|[[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogu]] Bīronu ģerbonis.]] 1731. gadā iznākušajā I. Bekenšteina darbā par [[Heraldika|heraldiku]] grāfa Ernsta Johana Bīrona [[ģerbonis]] aprakstīts šādi: baltā laukā uz nokaltuša koka sēž melns krauklis, pagriezis galvu atpakaļ, skatās sev aiz muguras, tam knābī zariņš ar trim ozolzīlēm, virs vairoga zils grāfa kronis, no kura izaug divas ozolzīles, starp kurām ir atkārtots melnais krauklis. Pēc tam ģerbonī tika ieviestas izmaiņas: sarkanā laukā uz zaļa pamata celms ar vienu zaru, kurš galā sadalās trijos zaļojošos zariņos ar trim ozolzīlēm; celma priekšā kā josta novietota zelta atslēga; virs kroņa divi zaļojoši zari ar trim ozolzīlēm katrā, starp kuriem melns krauklis, pagriezis galvu pa labi; rotājums - sarkans un sudrabs. == Valdnieka tituls == Kādu 1739. gada dokumentu Ernsts Johans Bīrons parakstīja ar titulu: "No Dieva žēlastības mēs, Ernsts Johans, Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā, Silēzijas Vartenbergas, Bralinas un Gošucas brīvkungs, utt., utt., utt. " (vāciski: ''Von Gottes Gnaden Wir Ernst Johann in Liefland zu Churland und Semgallen, freyer Standesherr in Schlesien zu Wartenberg, Bralin und Goschutz u.s.w., u.s.w., u.s.w.'').<ref name="autogenerated1">[http://eurulers.angelfire.com/courland.html Kurzemes un Zemgales valdnieku tituli]</ref> == Attēli == <gallery> Sokolov biron.jpg|I. Sokolova zīmētais portrets Ernst Johann von Biron 111.PNG|Portrets Rundāles pilī Biron Ioann Ernst.jpg|Ernsts Johans Bīrons kā Krievijas Impērijas reģents un Kurzemes hercogs (1740) Зимний дворец Петра I - фрагмент Махаева.jpg|[[Ziemas pils]] ķeizarienes Annas un Bīrona valdīšanas laikā Pelym.jpg|Pirmās izsūtījuma vietas Pelimas pilsētas skats [[Sibīrija|Sibīrijā]] Yaroslavl 1731.jpg|Otrās izsūtījuma vietas Jaroslavļas pilsētas skats Jelgava Castle (Schloss Mitau).JPG |Hercoga rezidence [[Jelgavas pils]] (būvēta 1738.—1740. un 1763.—1772. gadā) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Ernsts Johans Bīrons 1690-1990. Izstāde Rundāles pilī. Katalogs. Autoru kolektīvs. Rundāles pils muzejs, 1992. * Edgardo Franzosini, ''Il mangiatore di carta'' (Milano:SugarCo) [[1989]] * Robert Nisbet Bain, The Pupils of Peter the Great. - London, 1897 * Christoph Hermann von Manstein, Memoirs. - English edition, London, 1856 * Claudius Rondeau, Diplomatic Dispatches from Russia. - St Petersburg, 1889-1892 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080511194125/http://www.rundale.net/50/ hercogi Bīroni un viņu atvases (latviešu val.)] * [https://web.archive.org/web/20080424073846/http://skola.ogreland.lv/istorija/slovo/lv350.htm Bīronu dzimta un Ernsta Johana Bīrona biogrāfija (krievu val.)] * [http://www.vostlit.info/Texts/rus14/Zamecanija_for_Manstein/text1.phtml K. Manšteina kritiskās piezīmes par Bīronu dzimtu (krievu val.)] {{kastes sākums}} {{Bīronu dzimtas valdnieki}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ferdinands Ketlers]]<br />(kā aizbildnis) | virsraksts = [[Kurzemes hercogi|Kurzemes hercogs]] | periods = [[1737]].-[[1741]]. | pēc = [[Ludvigs Ernests]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Anna I|Anna I Romanova]] | virsraksts = [[Krievijas imperators|Krievijas Impērijas reģents]] | periods = [[1740]]. | pēc = [[Anna Leopoldovna (Krievijas Impērijas reģente)|Anna II Romanova]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Kārlis Kristians Jozefs]] | virsraksts = [[Kurzemes hercogi|Kurzemes hercogs]] | periods = [[1763]].-[[1769]]. | pēc = [[Pēteris Bīrons]] }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Birons, Ernsts Johans}} [[Kategorija:1690. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1772. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Bīronu dinastija]] [[Kategorija:Kurzemes hercogi]] [[Kategorija:Reģenti]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Rundāles pils]] flhywcl0vyifaj9dq8n9c93rttt3ufe 4301899 4301894 2025-06-30T11:01:15Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4301899 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Ernsts Johans Bīrons | vārds_orģ =''Ernst Johann von Biron'' | attēls =Ernst Johann von Biron.PNG | att_izm =200px | apraksts = | amats =[[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogs]] | term_sākums ={{dat|1737|07|13}} | term_beigas ={{dat|1762|04|16}} | priekštecis =[[Ferdinands Ketlers]] | pēctecis =[[Pēteris Bīrons]] | amats2 =[[Krievijas Impērija#Krievijas imperatoru un reģentu saraksts valdīšanas secībā|Krievijas Impērijas reģents]] (pagaidu valdnieks) | term_sākums2 ={{dat|1740|10|17}} | term_beigas2 ={{dat|1740|11|08}} | priekštecis2 =[[Anna I|Anna I Romanova]] (ķeizariene) | pēctecis2 =[[Anna Leopoldovna (Krievijas Impērijas reģente)|Anna Leopoldovna]] (reģente) | dzim_dati ={{dat|1690|11|23}} | dzim_vieta =Kalnciema muiža, [[Attēls:Flag of Courland (state).svg|25px]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br />(mūsdienās [[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļi]], {{LAT}}) | dzīves_vieta =[[Jelgava]], [[Sanktpēterburga|Pēterburga]], [[Jaroslavļa]] | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1772|12|29|1690|11|23}} | mir_vieta =[[Jelgavas pils]], [[Jelgava]], [[Attēls:Flag of Courland (state).svg|25px]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br />(mūsdienās {{LAT}}) | dinastija =[[Bīroni]] | tēvs =Kārlis fon Bīrens | māte =Katrīna Hedviga fon der Rāba-Tīlena | dzīvesb =[[Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena]] | bērni =[[Pēteris Bīrons|Pēteris]], Hedviga Elizabete, [[Kārlis Ernsts Bīrons|Kārlis Ernests]] | reliģija =[[luterticība]] | apglabāts =[[Jelgavas pils hercogu kapenes]], [[Jelgava]], {{LAT}} | paraksts = | piezīmes = }} {{commonscat|Ernst Johann von Biron|Ernsts Johans Bīrons}} '''Ernsts Johans Bīrons''' ({{val|de|Ernst Johann von Biron}}, {{val|ru|Эрнст Иоганн Бирон}}; dzimis {{dat|1690|11|23}}, miris {{dat|1772|12|29}}) bija [[Vācbaltieši|baltiešu]] muižnieks, [[grāfs]], pirmais [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] [[hercogs]] no [[Bīronu dinastija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[reģents]] (no {{dat|1740|10|28|G}} līdz {{dat|1740|11|08|D}}). == Dzīvesgājums == Dzimis 1690. gada 23. novembrī [[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Kalnciema muižā]] Kārļa fon Bīrena un Katrīnas Hedvigas (dzimušas fon der Rābas-Tīlenas) ģimenē. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielais Ziemeļu kara]] laikā pameta zviedru ieņemto Kurzemes hercogisti un dzīvoja [[Karaļauči|Kēnigsbergā]], kur apmeklēja lekcijas universitātē (1704–1707). Tā kā Ernsta Bīrona vārds nav ierakstīts universitātes matrikulā, acīmredzot bijis brīvklausītājs. Pulkvedis Manšteins (1711-1757), kurš piedalījās Bīrona gāšanā, savos memuāros apgalvoja, ka 1714. gadā viņš Pēterburgā esot centies kļūt par troņmantnieka [[Aleksejs Romanovs|Alekseja]] sievas Braunšveigas-Lineburgas princeses Sofijas Šarlotes galma kambarkungu, taču esot noraidīts. Ap 1718. gadu iestājies dienestā hercogienes atraitnes [[Anna I|Annas]] kancelejā. Literatūrā plaši izplatīts stāsts, ka 1718. gada 12. februārī (pēc citiem avotiem 1719. vai pat 1723. gadā) virsmeistars Pjotrs Bestuževs esot bijis apslimis, un savā vietā pie hercogienes aizsūtījis ar dokumentiem Ernstu Bīronu, kurš atraitnei tik ļoti iepaticies, ka tā viņu norīkojusi būt savā tuvumā, ieceļot jauno muižnieku par galma kambarkungu. Bija arī muižas pārvaldnieks [[Vircavas pagasts|Vircavā]] (viņa vēstules 1721. gadā Bestuževam liecina par spēju apdomāt vairākas problēmas vienlaikus, nepalaižot garām sīkumus, t.i. īpašība, kas viņam lieti noderēja vēlākos gados, vadot impēriju). Ar 1719. gadu E. Bīrona dzīvē saistās visai nepatīkams gadījums, par kuru labprāt vēlāk tenkoja viņa politiskie ienaidnieki. Dienesta darīšanās Bīrons devās uz Kēnigsbergu, kur iesaistījās kautiņā, kā rezultātā viens cilvēks mira, bet viņu arestēja par slepkavību un piesprieda sodu 700 reihstāleru apmērā vai 3 gadus cietumā. Lietas patiesie apstākļi nav zināmi, taču pats fakts ir neapstrīdams, par ko liecina Bīrona vēstule (1719. gada 11. oktobrī) un lūgums (1725. gadā) starpniekam palīdzēt vērsties pie [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] karaļa [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdriha I]] ar lūgumu anulēt piespriesto sodu. 1722. gadā viņš saderinājās ar hercogienes Annas galma dāmu Benignu Gotlībi fon Trotu-Treidenu. 1723. gada 25. februārī notika viņu laulības hercogu pilī [[Mītava|Mītavā]], bet 1724. gada 15. februārī piedzima viņu pirmais dēls [[Pēteris Bīrons|Pēteris]]. Daudzās vēstules sievai, kuras Ernsts rakstīja no [[Maskava]]s, [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] un [[Rīga]]s liecina, ka viņš patiesi bija pieķēries savai laulātajai draudzenei: uzrunas tonis vēstulēs ir daudz maigāks, nekā prasīja tā laika pieklājības normas. 1725. gadā Bīrons ieradās uz [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizariene]]s [[Katrīna I|Katrīnas I]] kronēšanas ceremoniju, kura iecēla viņu par hercogienes Annas kambarkungu, bet 1727. gadā viņš kļuva par hercogienes galma virsmeistaru un neaizvietojamu palīgu. 1727. gada 23. jūnijā Bīronu ģimenē piedzima meita Hedviga Elizabete, bet 1728. gada 11. oktobrī Kēnigsbergā dēls Kārlis Ernsts. === Dzīve Krievijas Impērijā === Hercogienei [[Anna I|Annai]] kāpjot [[Krievijas Impērija]]s tronī, viņš pārcēlās ar ģimeni uz dzīvi Krievijas Impērijā, kur kļuva par ķeizarienes favorītu ar milzīgu ietekmi impērijas politikā, 23. martā Bīrons kļuva par viņas kambarkungu. 9. maijā saņēma Sv. Aleksandra Ņevska ordeni, bet 10. maijā - Sv. Andreja ordeni un virskambarkunga amatu. 1730. gada 2. septembrī Ernsts Johans Bīrons saņēma no [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizara [[Kārlis VI|Kārļa VI Hābsburga]] grāfa titulu un beidzot tika ierakstīts [[Kurzemes bruņniecība]]s matrikulā. Bīrons ātri kļuva par vienu no bagātākajiem cilvēkiem Krievijā.<ref>''Kurzemes-Zemgales hercogistes 7 brīnumi''. Jumava, Rīga. 9.-10. lpp. ISBN 978-9984-38-523-5.</ref> 1734. gadā Bīrons nopirka arī [[Vartenberga]]s īpašumu [[Silēzija|Silēzijā]]. Šai pašā gadā [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valdnieks [[Augusts III Saksis|Augusts III]] slepeni piedāvāja nākotnē Kurzemes troni Ernstam Johanam, piedāvājumu atkārtoja arī 1736. gadā. 1737. gada 4. maijā [[Danciga|Dancigā]] mira pēdējais Ketleru dzimtas Kurzemes un Zemgales hercogs [[Ferdinands Ketlers|Ferdinands]]. 22. jūnijā Ernsts Johans Kurzemes muižnieku konferencē tika ievēlēts par Kurzemes hercogu. 8. jūlijā Polijas-Lietuvas kopvalsts [[Polijas-Lietuvas kopvalsts Seims|Seims]] apstiprināja vēlēšanu rezultātus, bet 13. jūlijā karalis parakstīja pagaidu diplomu un mandātu pārvaldīt hercogisti no Pēterburgas. Kopš 1736. gada Ernsts Bīrons ļoti lielu uzmanību pievērsa pils celtniecībai pie [[Bauska]]s [[Rundāles pils|Rundālē]], kā arī [[Jelgavas pils|Mītavas pils]] (no 1738. gada) celtniecībai, par ko liecina visai plašā un dažbrīd skarbā sarakste ar arhitektu [[Frančesko Bartolomeo Rastrelli|Rastrelli]], apspriežot piļu plānus, izskatu un celtniecības gaitu. === Troņa zaudēšana === 1740. gada 17. oktobrī (pēc vecā stila) nomira imperatore [[Anna I|Anna]], pirms nāves ieceldama Ernstu Johanu par [[Krievijas Impērija#Krievijas imperatoru un reģentu saraksts valdīšanas secībā|Krievijas Impērijas reģentu]] mazgadīgā [[Ivans VI Romanovs|Ivana VI]] laikā (kas deva 600 000 rubļu ienākuma gadā). Taču jau 9. novembra (v.st.) naktī reģentu arestēja un ieslodzīja [[Šliselburga]]s cietoksnī, visas viņa muižas tika sekvestrētas un manta konfiscēta. 1741. gada jūnijā viņam piesprieda nāvessodu, sacērtot četrās daļās, taču reģente [[Anna Leopoldovna (Krievijas Impērijas reģente)|Anna Leopoldovna]] šo sodu nomainīja ar izsūtījumu uz Sibīriju. 1741. gada 27. jūnijā par Kurzemes hercogu tika ievēlēts Volfenbītelas-Līneburgas princis [[Ludvigs Ernests]]. No 1741. gada novembra līdz 1742. gada martam Bīrons ar ģimeni atradās trimdā [[Pelima|Pelimā]], [[Toboļska]]s guberņā, kur viņš slimoja un ziemas salā 28. decembrī nodega viņa ģimenei uzceltā māja. Pēc ķeizarienes [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes]] nākšanas pie varas viņš 1742. gada janvārī saņēma apžēlošanas rakstu, kas drīz vien tika nomainīts ar rīkojumu par nometināšanu [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]], kur viņš ar sievu un bērniem pavadīja visu Elizabetes Petrovnas valdīšanas laiku no 1742. līdz 1762. gadam. 1749. gadā no Jaroslavļas uz Maskavu aizbēga viņa meita Hedviga, pārgāja pareizticībā un 1759. gadā tika izprecināta Preobraženskas pulka gvardes kapteinim Aleksandram Čerkasovam. Līdz 1758. gada rudenim Kurzemes un Zemgales hercogisti pārvaldīja [[Kurzemes bruņniecība]]s padome, izvēršot aktīvu diplomātisko cīņu ik pa laikam (1748. gadā, 1755. gadā, 1758. gadā) sūtot delegācijas uz Krievijas Impēriju un lūdzot atbrīvot savu hercogu. 1758. gada 16. novembrī Polijas-Lietuvas valdnieks Augusts III parakstīja diplomu par investūru uz Kurzemes un Zemgales hercoga troni savam dēlam, [[Saksija]]s princim [[Kārlis Kristians Jozefs|Karlam Kristianam Jozefam]], kas ieradās hercogistē nākamā gada 12. februārī. === Troņa atgūšana === [[Attēls:Kurzemes_Ernesta_6grasi_1763.jpg|thumb|Hercoga Ernsta Johana attēls uz 1763. gadā Jelgavā kaltā sudraba '''sešgrašu''' monētas. Apliecoši uzraksti: D.G.ERNEST.IOH.IN.LIV.CVRL.&SEM.DVX (Vidzemes, Kurzemes un Zemgales hercogs Ernsts Johans) un MONETA.ARGENT.DVC:CVRLAND.1763 (VI) (1763. gada Kurzemes hercogistes VI (grašu) sudraba monēta).]] 1762. gada 25. februārī, pēc [[Pēteris III|Pētera III]] kāpšanas Krievijas tronī, Bīronam ļāva atgriezties Pēterburgā, kur 1762. gada 16. aprīlī viņš parakstīja atteikšanos no hercoga troņa par labu [[Holšteinas-Gottorpas-Romanovu dinastija|Holšteinas-Gottorpas hercogam]] Georgam Ludvigam (1719—1763). Taču 1762. gada 22. augustā Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] atdeva Ernstam Johanam tiesības uz viņa [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogisti]], taču hercogam nācās apmesties uz dzīvi [[Rīga|Rīgā]], jo [[Mītava|Mītavā]] priekšā bija hercogs Kārlis. Tikai pēc pusgada, 1763. gada 22. janvārī Bīrons svinīgi ieradās Mītavā. 23. aprīlī divvaldība beidzās — atvesto Krievijas kareivju bloķētajā pilī neizturējis, Saksijas Kārlis atstāja Mītavu. 22. jūnijā Kurzemes muižniecība atkal zvērēja uzticību Ernstam Johanam Bīronam. 1764. gada vasarā Jelgavas pilī ciemojās ķeizariene Katrīna II, kurai sarīkoja greznu pieņemšanu ar uguņošanu, šī notikuma piemiņai izkala sudraba medaļu. 1764. gada 31. decembrī Polijas-Lietuvas valdnieks [[Staņislavs Poņatovskis]] izlēņoja Kurzemes hercogisti Ernstam Johanam un viņa troņmantniekam princim Pēterim (1765. gada 3 janvārī saņemot diplomu par investūru). 1768. gada rudenī Ernsts Johans pārcieta [[Infarkts|infarktu]], kas sagrāva viņa veselību. 8. decembrī viņš sastādīja [[Testaments|testamentu]] par labu savam dēlam Pēterim, bet nākamā, t.i., 1769. gada 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa. 1772. gada 28. decembrī Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons mira [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]] no otrā infarkta. == Ģerbonis == [[Attēls:Kurland (1769-95 PeterBiron).jpg|thumb|[[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogu]] Bīronu ģerbonis.]] 1731. gadā iznākušajā I. Bekenšteina darbā par [[Heraldika|heraldiku]] grāfa Ernsta Johana Bīrona [[ģerbonis]] aprakstīts šādi: baltā laukā uz nokaltuša koka sēž melns krauklis, pagriezis galvu atpakaļ, skatās sev aiz muguras, tam knābī zariņš ar trim ozolzīlēm, virs vairoga zils grāfa kronis, no kura izaug divas ozolzīles, starp kurām ir atkārtots melnais krauklis. Pēc tam ģerbonī tika ieviestas izmaiņas: sarkanā laukā uz zaļa pamata celms ar vienu zaru, kurš galā sadalās trijos zaļojošos zariņos ar trim ozolzīlēm; celma priekšā kā josta novietota zelta atslēga; virs kroņa divi zaļojoši zari ar trim ozolzīlēm katrā, starp kuriem melns krauklis, pagriezis galvu pa labi; rotājums - sarkans un sudrabs. == Valdnieka tituls == Kādu 1739. gada dokumentu Ernsts Johans Bīrons parakstīja ar titulu: "No Dieva žēlastības mēs, Ernsts Johans, Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā, Silēzijas Vartenbergas, Bralinas un Gošucas brīvkungs, utt., utt., utt. " (vāciski: ''Von Gottes Gnaden Wir Ernst Johann in Liefland zu Churland und Semgallen, freyer Standesherr in Schlesien zu Wartenberg, Bralin und Goschutz u.s.w., u.s.w., u.s.w.'').<ref name="autogenerated1">[http://eurulers.angelfire.com/courland.html Kurzemes un Zemgales valdnieku tituli]</ref> == Attēli == <gallery> Sokolov biron.jpg|I. Sokolova zīmētais portrets Ernst Johann von Biron 111.PNG|Portrets Rundāles pilī Biron Ioann Ernst.jpg|Ernsts Johans Bīrons kā Krievijas Impērijas reģents un Kurzemes hercogs (1740) Зимний дворец Петра I - фрагмент Махаева.jpg|[[Ziemas pils]] ķeizarienes Annas un Bīrona valdīšanas laikā Pelym.jpg|Pirmās izsūtījuma vietas Pelimas pilsētas skats [[Sibīrija|Sibīrijā]] Yaroslavl 1731.jpg|Otrās izsūtījuma vietas Jaroslavļas pilsētas skats Jelgava Castle (Schloss Mitau).JPG |Hercoga rezidence [[Jelgavas pils]] (būvēta 1738.—1740. un 1763.—1772. gadā) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Ernsts Johans Bīrons 1690-1990. Izstāde Rundāles pilī. Katalogs. Autoru kolektīvs. Rundāles pils muzejs, 1992. * Edgardo Franzosini, ''Il mangiatore di carta'' (Milano:SugarCo) [[1989]] * Robert Nisbet Bain, The Pupils of Peter the Great. - London, 1897 * Christoph Hermann von Manstein, Memoirs. - English edition, London, 1856 * Claudius Rondeau, Diplomatic Dispatches from Russia. - St Petersburg, 1889-1892 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080511194125/http://www.rundale.net/50/ hercogi Bīroni un viņu atvases (latviešu val.)] * [https://web.archive.org/web/20080424073846/http://skola.ogreland.lv/istorija/slovo/lv350.htm Bīronu dzimta un Ernsta Johana Bīrona biogrāfija (krievu val.)] * [http://www.vostlit.info/Texts/rus14/Zamecanija_for_Manstein/text1.phtml K. Manšteina kritiskās piezīmes par Bīronu dzimtu (krievu val.)] {{kastes sākums}} {{Bīronu dzimtas valdnieki}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ferdinands Ketlers]]<br />(kā aizbildnis) | virsraksts = [[Kurzemes hercogi|Kurzemes hercogs]] | periods = [[1737]].-[[1741]]. | pēc = [[Ludvigs Ernests]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Anna I|Anna I Romanova]] | virsraksts = [[Krievijas imperators|Krievijas Impērijas reģents]] | periods = [[1740]]. | pēc = [[Anna Leopoldovna (Krievijas Impērijas reģente)|Anna II Romanova]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Kārlis Kristians Jozefs]] | virsraksts = [[Kurzemes hercogi|Kurzemes hercogs]] | periods = [[1763]].-[[1769]]. | pēc = [[Pēteris Bīrons]] }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Birons, Ernsts Johans}} [[Kategorija:1690. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1772. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Bīronu dinastija]] [[Kategorija:Kurzemes hercogi]] [[Kategorija:Reģenti]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Rundāles pils]] gu7mgyxejxgcv5thdm8vw7a6wuwivwa 14 46266 4301827 1956745 2025-06-30T05:32:54Z Treisijs 347 {{slēpta kategorija}} 4301827 wikitext text/x-wiki {{slēpta kategorija}} Šajā kategorijā ir nepabeigti raksti par kultūru. Lai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni '''{{[[Veidne:kultūra-aizmetnis|kultūra-aizmetnis]]}}'''. [[Kategorija:Nepabeigtie raksti|Kultūra]] [[Kategorija:Kultūra|µ]] nft2i4obbvfjfhwytmgwsdjvcx5ssau 0 50644 4301904 4169152 2025-06-30T11:30:52Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4301904 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sicova | image_skyline =Rynek Syców.jpg | imagesize = 300px | image_caption = Sicovas centrālais laukums | image_flag = POL Syców flag.svg | image_shield = POL Syców COA.svg | pushpin_map = Poland | pushpin_label_position = bottom | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{POL}} | subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]] | subdivision_name1 = [[Lejassilēzijas vojevodiste]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Olesņicas apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1369 | area_total_km2 = 17.05 | population_as_of = 2011 | population_total = 10469 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 51 | latm = 18 | lats = 36 | latNS = N | longd = 17 | longm = 43 | longs = 25 | longEW = E | elevation_m = 160 - 222 | website = http://www.sycow.pl/ }} '''Sicova''' ({{val|pl|Syców}}, vēsturiski arī Grosvartenberga ({{val|de|Groß Wartenberg}}) vai līdz 1888. gadam Poļu Vartenberga ({{val|de|Polnisch Wartenberg}})) ir pilsēta [[Polija]]s dienvidrietumos, [[Lejassilēzijas vojevodiste|Lejassilēzijas vojevodistē]] uz ziemeļaustrumiem no [[Olesņica]]s. Pilsētā saglabājušās viduslaiku aizsardzības mūru paliekas. 1734. gadā Sicovu iegādājās [[Krievijas impērijas ķeizariene]]s Annas galminieks [[Ernsts Johans Bīrons]], kuram tā piederēja arī pēc 1742. gada, kad pilsēta iekļāvās [[Prūsijas Karaliste|Prūsijā]]. 1772. gadā pili mantoja hercoga jaunākais dēls [[Kārlis Ernsts Bīrons]], kura pēcnācējus padzina no pilsētas 1945. gadā līdz ar pārējiem vācu iedzīvotājiem, kad, pamatojoties uz [[Potsdamas konference]]s lēmumiem, pilsētu piešķīra Polijai. Mūsdienās Kurzemes titulārais hercogs, 1940. gadā dzimušais Ernsts Joahns Bīrons ir Sicovas goda pilsonis. {{commonscat|Syców|Sicova}} {{Polija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lejassilēzijas vojevodistes pilsētas]] j5rs89wlvpw12vpmqb9xmgpz6y644j2 0 53631 4301848 3394011 2025-06-30T07:00:11Z Meistars Joda 781 4301848 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Anna Maria Mozart.jpg|thumb|Anna Marija Mocarte]] '''Anna Marija Mocarte''', meitas uzvārds '''Pertla''', (dzimusi {{dat|1720|12|25}}, mirusi {{dat|1778|7|3}}) bija [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] un [[Marija Anna Mocarte|Marijas Annas Mocartes]] māte. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Īss aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mocarte, Anna Marija}} [[Kategorija:1720. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1778. gadā mirušie]] [[Kategorija:Volfgangs Amadejs Mocarts|Anna Marija Mocarte]] [[Kategorija:Zalcburgas zemē dzimušie]] cfhrdsvuw06bzfqy8e4pjdy2hrywnlv 0 53830 4301823 2757492 2025-06-30T05:14:55Z Meistars Joda 781 4301823 wikitext text/x-wiki '''Andante do mažorā''' ('''K. 1a''') ir [[taustiņinstrumenti|taustiņinstrumentu]] skaņdarbs, kuru uzrakstīja [[Volfgangs Amadejs Mocarts]] 1761. gadā. Tas sākotnēji tika iekļauts Mocarta māsas [[Nannerla|Nannerles]] nošu burtnīcā. Tas ir ne tikai pirmais Mocarta taustiņinstrumentu [[skaņdarbs]], bet arī vispār pirmā viņa muzikālā kompozīcija. Šis skaņdarbs ir ļoti īss (aptuveni 20 sekundes), un iespējams, ka to pierakstījis Mocarta tēvs [[Leopolds Mocarts]], jo Mocarts bija tikai piecus gadus vecs. == Mediju fails == {{Audio|K1a.mid|''Andante do mažorā''}} [[Kategorija:Mocarta skaņdarbi]] [[en:Nannerl Notenbuch#Andante in C, K. 1a]] k3omsnippyazc0wgx8qcg1pmej24365 4 54660 4301585 4163297 2025-06-29T12:57:40Z Meistars Joda 781 /* Kandidāti */ 4301585 wikitext text/x-wiki Šajā lapā var nominēt rakstus '''laba raksta''' statusam. Nominēt kādu rakstu laba raksta statusam var jebkurš, arī pats šī raksta autors. == Kritēriji == * Rakstam jābūt kvalitatīvam, faktu ziņā precīzam, ar atsaucēm, vēlami attēli. * Rakstā nedrīkst būt nopietnu gramatikas un stila kļūdu. * Rakstam jābūt pareizi noformētam. * Rakstam jābūt izsmeļošam. * Tekstam jābūt rakstītam no neitrāla skatpunkta. == Procedūra == Lai nominētu rakstu atzīšanai par "Labu rakstu", jāaizpilda sadaļā "Kandidāti" [[veidne:Pieteikums labam rakstam]]. Rakstā vajadzētu ievietot veidni {{tl|Laba raksta kandidāts}}. Lai atzītu vai noraidītu kādu kandidatūru, jāizlasa nominētais raksts un jāizvērtē tā atbilstība kritērijiem. Ja vērtētājs uzskata, ka raksts atbilst kritērijiem, tajā jāievieto veidne <nowiki>{{labs raksts}}</nowiki> un jāizdzēš raksts no kandidātu saraksta. Ja vērtētājs uzskata, ka raksts kritērijiem neatbilst, tas ir jāizdzēš no kandidātu saraksta. Abos gadījumos vēlams kopsavilkumā norādīt, kāpēc raksts dzēsts no kandidātu saraksta. Lai arī citi Vikipēdijas dalībnieki varētu iepazīties ar rakstu, atzīt vai noraidīt kandidatūru ieteicams ne mazāk kā divas dienas pēc tā izvirzīšanas. Notikusī balsošana tiek [[Veidne:Laba raksta atzīmēšana|atzīmēta]] raksta diskusiju lapā. Ja raksts ir ieguvis vajadzīgo balsu skaitu, <!-- vai tad mēs šeit skaitām balsis? -->rakstā jāievieto veidne <nowiki>{{labs raksts}}</nowiki> un tā nosaukums jāpievieno sarakstam [[Vikipēdija:Labi raksti]]. Raksta maksimālais kandidēšanas termiņš ir 1 mēnesis. Ja 1 mēneša laikā raksts vēl joprojām atrodas kandidātu sarakstā un tas ir saņēmis vairāk negatīvu kā pozitīvu kopienas viedokli, tad tas par labu rakstu netiek apstiprināts, ja vērtējums ir pārsvarā pozitīvs&nbsp;— tiek apstiprināts. Ja raksts 1 mēneša laikā nav vispār saņēmis vērtējumu, tad dalībniekam, kas rakstu izņem no saraksta, pirms tam izsakot komentāru, ir tiesības vienpersoniski to atzīt vai noraidīt kā labu rakstu. Rakstu par "labu rakstu" atzīt var tikai dalībnieki, kas nav to būtiski papildinājuši. Rakstus, kas ir labāki par labiem rakstiem, var izvirzīt par [[Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti|vērtīgiem rakstiem]]. Ja vēlies pievienot jaunu kandidātu, tad, lūdzu, nokopē un aizpildi zemāk norādīto veidni. == Kandidāti == {{Pieteikums labam rakstam | raksta nosaukums = Baložbūda pieneņu pļavā | ierosinātājs = -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 15.57 (EEST) | komentāri = Pieļauju, ka raksts varētu atbilst laba raksta statusam }} === Balsojums === {{par}} {{pret}} === Komentāri === {{Pieteikums labam rakstam | raksta nosaukums = Latvija | ierosinātājs = [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] }} === Balsojums === {{par}} :--[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. oktobris, plkst. 21.31 (EEST) {{pret}} : --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 24. oktobris, plkst. 20.20 (EEST) === Komentāri === gribētos tomēr, lai tiek piestrādāts pie raksta, varbūt arī kaut ko izmetot ārā. piemēram: # šķiet, ka vēstures sadaļā pārāk liels uzsvars uz pirms-Latvijas periodu # vai tā lielā tabula etniskā sastāva sadaļā tiešām vajadzīga tik izvērsta/pilna šajā rakstā? # valodu prasmes sadaļa - gjau ir pieejamāki kādi jaunāki dati? :) # saimniecība - beigusies ar 2009. gada krīzi. # sporta sadaļa šķiet pārāk detalizēta. # svētku dienas - tiešām jābūt šajā rakstā? ja jābūt, tad varbūt tomēr ielikt 2024. gada datumus? # floras un faunas sadaļa liekas neadekvāti plaša. to gan jau var labot, papildinot pārējās sadaļas, bet tas gan jau komplicētāk :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 24. oktobris, plkst. 20.20 (EEST) {{Pieteikums labam rakstam | raksta nosaukums = Alberts Einšteins | ierosinātājs = [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] }} === Balsojums === {{par}} :--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2024. gada 31. janvāris, plkst. 23.34 (EET) :-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2024. gada 9. oktobris, plkst. 17.12 (EEST) {{pret}} === Komentāri === {{Pieteikums labam rakstam|raksta nosaukums=Molekulāri kinētiskā teorija|ierosinātājs=Otovi}} === Balsojums === {{par}} {{pret}} === Komentāri === Manuprāt, līdz labam rakstam ir krietni jāpielabo. Piemēram, preambulā (un laikam arī tālāk) nav skaidri definēts, kas tas vispār ir par zvēru. Arī pats šķirkļa nosaukums visai apšaubāms. --[[Dalībnieks:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 15.03 (EET) :Precīzāks nosaukums būtu vienkārši "Kinētiskā teorija", jo tā ir spēkā arī atomārajām inertajām gāzēm, jonu kristāliem u.tml. Dažās citās valodās ir "Gāzu kinētiskā teorija", bet šeit ir apskatītas ne tikai gāzes. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 10.33 (EET) ::Jā, ar tās teorijas nosaukumu ir sanācis kaut kāds mežģis — "molekulāri kinētiskā teorija" un "gāzu kinētiskā teorija" neatbilst pilnā mērā tam, ko šī teorija apraksta; "kinētiskā teorija" arī neder, jo tas būtu pārāk plašs jēdziens (neatspoguļo, ka runa ir par vielu daļiņām). Diezin vai vikipēdisti drīkst paši izdomāt jaunus zinātniskos terminus, tas drīzāk jājautā Latvijas akadēmiskajiem fiziķiem. [[Dalībnieks:Otovi|Otovi]] ([[Dalībnieka diskusija:Otovi|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 20.53 (EET) :::Spriežot pēc [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:644992|page:262 šeit] rakstītā, "kinētiskā teorija" tomēr būtu visatbilstošākā šim rakstam. No otras puses, "molekulāri kinētiskā" arī ir bieži lietots termins, kaut vai tajā pašā "Fizikas rokasgrāmatā". Bet kandidējošais raksts tā vai tā izskatās pēc tāda kā lupatu deķa, kur šo to vajadzētu izdalīt atsevišķos rakstos, un vairāk pievērsties pašai teorijai. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 09.22 (EET) {{Pieteikums labam rakstam|raksta nosaukums=Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms|ierosinātājs=Otovi}} === Balsojums === {{par}} :--[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 19. februāris, plkst. 12.25 (EET) :-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2024. gada 9. oktobris, plkst. 17.15 (EEST) {{pret}} ==== Komentāri ==== * Materiāls izskatās labs, bet daudz kur varētu vienkāršot valodu. Gāju pāri ar ''spellcheckeri'' un vietām pārāk zinātnieciski. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 15.25 (EET) == Skatīt arī == * [[Vikipēdija:Apstiprinātie labu rakstu kandidāti|Apstiprinātie kandidāti]] * [[Vikipēdija:Neapstiprinātie labu rakstu kandidāti|Neapstiprinātie kandidāti]] [[Kategorija:Labi raksti| Kandidati]] lklvhdg11cp3ruzwl6t6snus3fl8ytd 4301794 4301585 2025-06-30T04:32:57Z Biafra 13794 /* Balsojums */ par. 4301794 wikitext text/x-wiki Šajā lapā var nominēt rakstus '''laba raksta''' statusam. Nominēt kādu rakstu laba raksta statusam var jebkurš, arī pats šī raksta autors. == Kritēriji == * Rakstam jābūt kvalitatīvam, faktu ziņā precīzam, ar atsaucēm, vēlami attēli. * Rakstā nedrīkst būt nopietnu gramatikas un stila kļūdu. * Rakstam jābūt pareizi noformētam. * Rakstam jābūt izsmeļošam. * Tekstam jābūt rakstītam no neitrāla skatpunkta. == Procedūra == Lai nominētu rakstu atzīšanai par "Labu rakstu", jāaizpilda sadaļā "Kandidāti" [[veidne:Pieteikums labam rakstam]]. Rakstā vajadzētu ievietot veidni {{tl|Laba raksta kandidāts}}. Lai atzītu vai noraidītu kādu kandidatūru, jāizlasa nominētais raksts un jāizvērtē tā atbilstība kritērijiem. Ja vērtētājs uzskata, ka raksts atbilst kritērijiem, tajā jāievieto veidne <nowiki>{{labs raksts}}</nowiki> un jāizdzēš raksts no kandidātu saraksta. Ja vērtētājs uzskata, ka raksts kritērijiem neatbilst, tas ir jāizdzēš no kandidātu saraksta. Abos gadījumos vēlams kopsavilkumā norādīt, kāpēc raksts dzēsts no kandidātu saraksta. Lai arī citi Vikipēdijas dalībnieki varētu iepazīties ar rakstu, atzīt vai noraidīt kandidatūru ieteicams ne mazāk kā divas dienas pēc tā izvirzīšanas. Notikusī balsošana tiek [[Veidne:Laba raksta atzīmēšana|atzīmēta]] raksta diskusiju lapā. Ja raksts ir ieguvis vajadzīgo balsu skaitu, <!-- vai tad mēs šeit skaitām balsis? -->rakstā jāievieto veidne <nowiki>{{labs raksts}}</nowiki> un tā nosaukums jāpievieno sarakstam [[Vikipēdija:Labi raksti]]. Raksta maksimālais kandidēšanas termiņš ir 1 mēnesis. Ja 1 mēneša laikā raksts vēl joprojām atrodas kandidātu sarakstā un tas ir saņēmis vairāk negatīvu kā pozitīvu kopienas viedokli, tad tas par labu rakstu netiek apstiprināts, ja vērtējums ir pārsvarā pozitīvs&nbsp;— tiek apstiprināts. Ja raksts 1 mēneša laikā nav vispār saņēmis vērtējumu, tad dalībniekam, kas rakstu izņem no saraksta, pirms tam izsakot komentāru, ir tiesības vienpersoniski to atzīt vai noraidīt kā labu rakstu. Rakstu par "labu rakstu" atzīt var tikai dalībnieki, kas nav to būtiski papildinājuši. Rakstus, kas ir labāki par labiem rakstiem, var izvirzīt par [[Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti|vērtīgiem rakstiem]]. Ja vēlies pievienot jaunu kandidātu, tad, lūdzu, nokopē un aizpildi zemāk norādīto veidni. == Kandidāti == {{Pieteikums labam rakstam | raksta nosaukums = Baložbūda pieneņu pļavā | ierosinātājs = -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 15.57 (EEST) | komentāri = Pieļauju, ka raksts varētu atbilst laba raksta statusam }} === Balsojums === {{par}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 07.32 (EEST) {{pret}} === Komentāri === {{Pieteikums labam rakstam | raksta nosaukums = Latvija | ierosinātājs = [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] }} === Balsojums === {{par}} :--[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. oktobris, plkst. 21.31 (EEST) {{pret}} : --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 24. oktobris, plkst. 20.20 (EEST) === Komentāri === gribētos tomēr, lai tiek piestrādāts pie raksta, varbūt arī kaut ko izmetot ārā. piemēram: # šķiet, ka vēstures sadaļā pārāk liels uzsvars uz pirms-Latvijas periodu # vai tā lielā tabula etniskā sastāva sadaļā tiešām vajadzīga tik izvērsta/pilna šajā rakstā? # valodu prasmes sadaļa - gjau ir pieejamāki kādi jaunāki dati? :) # saimniecība - beigusies ar 2009. gada krīzi. # sporta sadaļa šķiet pārāk detalizēta. # svētku dienas - tiešām jābūt šajā rakstā? ja jābūt, tad varbūt tomēr ielikt 2024. gada datumus? # floras un faunas sadaļa liekas neadekvāti plaša. to gan jau var labot, papildinot pārējās sadaļas, bet tas gan jau komplicētāk :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 24. oktobris, plkst. 20.20 (EEST) {{Pieteikums labam rakstam | raksta nosaukums = Alberts Einšteins | ierosinātājs = [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] }} === Balsojums === {{par}} :--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2024. gada 31. janvāris, plkst. 23.34 (EET) :-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2024. gada 9. oktobris, plkst. 17.12 (EEST) {{pret}} === Komentāri === {{Pieteikums labam rakstam|raksta nosaukums=Molekulāri kinētiskā teorija|ierosinātājs=Otovi}} === Balsojums === {{par}} {{pret}} === Komentāri === Manuprāt, līdz labam rakstam ir krietni jāpielabo. Piemēram, preambulā (un laikam arī tālāk) nav skaidri definēts, kas tas vispār ir par zvēru. Arī pats šķirkļa nosaukums visai apšaubāms. --[[Dalībnieks:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 15.03 (EET) :Precīzāks nosaukums būtu vienkārši "Kinētiskā teorija", jo tā ir spēkā arī atomārajām inertajām gāzēm, jonu kristāliem u.tml. Dažās citās valodās ir "Gāzu kinētiskā teorija", bet šeit ir apskatītas ne tikai gāzes. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 10.33 (EET) ::Jā, ar tās teorijas nosaukumu ir sanācis kaut kāds mežģis — "molekulāri kinētiskā teorija" un "gāzu kinētiskā teorija" neatbilst pilnā mērā tam, ko šī teorija apraksta; "kinētiskā teorija" arī neder, jo tas būtu pārāk plašs jēdziens (neatspoguļo, ka runa ir par vielu daļiņām). Diezin vai vikipēdisti drīkst paši izdomāt jaunus zinātniskos terminus, tas drīzāk jājautā Latvijas akadēmiskajiem fiziķiem. [[Dalībnieks:Otovi|Otovi]] ([[Dalībnieka diskusija:Otovi|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 20.53 (EET) :::Spriežot pēc [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:644992|page:262 šeit] rakstītā, "kinētiskā teorija" tomēr būtu visatbilstošākā šim rakstam. No otras puses, "molekulāri kinētiskā" arī ir bieži lietots termins, kaut vai tajā pašā "Fizikas rokasgrāmatā". Bet kandidējošais raksts tā vai tā izskatās pēc tāda kā lupatu deķa, kur šo to vajadzētu izdalīt atsevišķos rakstos, un vairāk pievērsties pašai teorijai. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 09.22 (EET) {{Pieteikums labam rakstam|raksta nosaukums=Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms|ierosinātājs=Otovi}} === Balsojums === {{par}} :--[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 19. februāris, plkst. 12.25 (EET) :-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2024. gada 9. oktobris, plkst. 17.15 (EEST) {{pret}} ==== Komentāri ==== * Materiāls izskatās labs, bet daudz kur varētu vienkāršot valodu. Gāju pāri ar ''spellcheckeri'' un vietām pārāk zinātnieciski. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 15.25 (EET) == Skatīt arī == * [[Vikipēdija:Apstiprinātie labu rakstu kandidāti|Apstiprinātie kandidāti]] * [[Vikipēdija:Neapstiprinātie labu rakstu kandidāti|Neapstiprinātie kandidāti]] [[Kategorija:Labi raksti| Kandidati]] ghhj8g2pg8w3ox6oi0bxa05ax5q5fjq 0 55283 4301784 4300912 2025-06-30T03:42:36Z Biafra 13794 4301784 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Raimonds Gabrāns | vārds_orig = | attēls = Raimonds Gabrans.jpg | att_izm = | paraksts = Raimonds Gabrāns 2011. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1984|4|28}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Gulbene|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvietis]] | garums = 184 [[Centimetrs|cm]] | svars = 80 [[Kilograms|kg]] | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2001 | kar_beig = 2017 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[Gulbenes "Buki"]] | numurs = | amats = galvenais treneris | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2001—2006 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Gulbenes "Buki"]] | kl_sez 2 = 2006—2008 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 3 = 2008—2009 | klubs 3 = {{flaga|Grieķija}} ''[[Egaleo BC]]'' | kl_sez 4 = 2009—2010 | klubs 4 = {{flaga|Grieķija}} ''[[OFI Irakleio BC]]'' | kl_sez 5 = 2010—2011 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]] | kl_sez 6 = 2011—2012 | klubs 6 = {{flaga|Kipra}} [[Limasolas "Apollon"]] | kl_sez 7 = 2012—2014 | klubs 7 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]] | kl_sez 8 = 2014—2015 | klubs 8 = {{flaga|Norvēģija}} ''[[Froya Basket]]'' | kl_sez 9 = 2015—2017 | klubs 9 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]] | kl_sez 10 = 2017—2020 | klubs 10 = {{flaga|Latvija}} [[Gulbenes "Buki"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2018 | taut 1 = {{Bk|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2015.—2016. gada LBL sezona|2016]])</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Raimonds Gabrāns''' (dzimis {{dat|1984|4|28}} [[Gulbene|Gulbenē]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Pēc karjeras beigām kļuvis par treneri. 2025. gadā vada vienu no [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] vadošajiem klubiem [[Gulbenes "Buki"]]. 2018. gada [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgas]] (LBL) čempions "[[Valmiera/Ordo]]" sastāvā. Viņa vecākais brālis [[Edmunds Gabrāns]] arī ir bijis profesionāls basketbolists. == Karjera == R. Gabrāns sāka spēlēt basketbolu savā dzimtajā [[Gulbene|Gulbenē]]. 17 gadu vecumā viņš sāka spēlēt vietējās Latvijas Basketbola līgas komandas [[Gulbenes "Buki"]] sastāvā, kurā aizvadīja 5 sezonas, pēdējās no tām viņš kļuva par komandas līderi. Gulbenes komandas sastāvā R. Gabrāns 2002. gadā izcīnīja Latvijas čempionāta bronzas medaļu, kas ir viens no augstākajiem sasniegumiem Gulbenes basketbola vēsturē. Sākot ar 2006.—2007. gada sezonu R. Gabrāns pārstāvēja [[BK Ventspils|BK "Ventspils"]], ar ko kopā ir LBL čempionātā ieguva 2. un 3. vietu. 2008. gada oktobrī BK Ventspils atteicās no R. Gabrāna pakalpojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/lbl/06102008-laikraksts_gabrans_pametis_ventspili|title= Laikraksts: Gabrāns pametīs Ventspili|accessdate= {{dat|2011|1|15|N|bez}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2008|10|6|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Mēneša beigās viņš parakstīja līgumu ar [[Grieķija]]s basketbola klubu ''[[Egaleo BC]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/31102008-gabranam_ligums_ar_egaleo|title= Gabrānam līgums ar "Egaleo"|accessdate= {{dat|2011|1|15|N|bez}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2008|10|31|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> ''Egaleo BC'' sastāvā pavadīja visu 2008.—2009. gada sezonu, bet nākamo sezonu viņš aizvadīja citā Grieķijas līgas klubā ''[[OFI Irakleio BC]]''. No 2010. līdz 2011. gadam pārstāvēja [[BK Valmiera]] komandu. 2011. gada septembra sākumā noslēdza līgumu ar Kipras klubu [[Limasolas "Apollon"]].<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/06092011-gabrans_pievienosies_grafam_un_miglinieka Gabrāns pievienosies Grafam un Migliniekam Kiprā], sportacentrs.com</ref> Tomēr jau 2012. gada vasarā atgriezās LBL klubā [[BK Valmiera]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/basketbolisti-gabrans-un-veselovs-atgriezas-valmieras-komanda.d?id=42559916|title=Basketbolisti Gabrāns un Veselovs atgriežas 'Valmieras' komandā|date={{dat|2012|8|2||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|8|2||bez}}}}</ref> Vēl vienu sezonu aizvadījis [[Norvēģija]]s basketbola līgā, bet tad atgriezās Valmierā, būdams komandas sastāvā arī 2016. gadā, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja LBL čempionātā. 2017. gadā noslēdzis karjeru. R. Gabrāns ir pārstāvējis Latvijas U-18 izlasi [[2002. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2002. gada Eiropas čempionātā]] un U-20 izlasi [[2004. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]. 2018. gadā divās spēlēs pārstāvējis arī pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/22842/raimonds-gabrans|title=Raimonds Gabrans, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-03-02|language=en}}</ref> === Trenera karjera === Pēc karjeras beigām kļuvis par treneri, kopš 2021. gada kā galvenais treneris vada [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] vadošo klubu [[Gulbenes "Buki"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/26072021-gulbenes_buku_galvena_trenera_grozus_parn|title="Gulbenes Buku" galvenā trenera grožus pārņem Raimonds Gabrāns|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-03-02|date=2021-07-26|language=lv}}</ref> stājoties bijušā komandas biedra [[Artūrs Brūniņš|Artūra Brūniņa]] vietā. 2022.—2023. gada sezonas regulārajā čempionātā Gulbenes "Buki" uzvarēja Austrumu grupā, kļūstot par pirmo komandu Nacionālās basketbola līgas vēsturē, kas visu regulāro sezonu aizvadījusi bez zaudējumiem. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Basketbola profili | basket.lv = lbl/speletaji/raimonds_gabrans }} * [http://bkvalmiera.lv/komanda/raimonds-gabrans/ BK Valmiera profils]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20101231184810/http://www.bbl.net/index.php/b19sYW5nPWVuJm9fc2Vhcz0yNyZvX2xlYWc9OCZmdXNlYWN0aW9uPXBsYXllcnMubWFpbiZwPTMzNg== BBL profils] {{en ikona}} {{Valmiera 2016 LBL}} {{DEFAULTSORT:Gabrans, Raimonds}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gulbenē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]] p98mb1m0o5opzv5uhtor0k73dslllyu 0 60261 4301682 3565500 2025-06-29T18:01:53Z EdgarsBot 50781 kategorija "Indiešu kinoaktieri" → "Indijas kinoaktieri" 4301682 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Prabhu Deva Sundarams | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1973|4|3}} | dz. vieta = [[Karnataka]], {{IND}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinoaktieris, dziedātājs | darbības gadi = [[1980]] — pašlaik | dzīvesbiedrs = Ramlatha | mājaslapa = | dzimums = V }} '''Prabhu Deva''' ({{val-kn|ಪ್ರಭುದೇವ}}, {{val-ta|பிரபு தேவா}}, dzimis {{dat|1973|4|3}}, [[Karnataka|Karnatakā]], [[Indija|Indijā]]) ir indiešu horeogrāfs, aktieris un dziedātājs. Viņš tiek nereti saukts par "[[Indija]]s [[Maikls Džeksons|Maiklu Džeksonu]]" viņa ātro deju kustību dēļ. Pirmā filma, kurai viņš bija deju horeogrāfs, bija "''Vetri Vizha''". Kopš tā laika viņš ir veidojis horeogrāfiju vairāk nekā 100 filmām. == Beni Lava == Atazīstamību Rietumos Prabhu Deva ieguva līdz ar videoklipu "Beni Lava" ({{val-en|Benny Lava}}), kas tika pubicēts portālā "[[YouTube]]". Tā bija Prabhu Devas dziesma "Kalluri Vaanil" no tamilu filmas "''Pennin Manathai Thottu''" ar pievienotiem subtitriem, kuros "pēc dzirdes" kā joks tamilu vārdu skaņas tika atveidotas angļu valodā. Tādējādi skaņa "''-dha nilaavo''" kļuva par "Beni Lava". == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.youtube.com/watch?v=ZA1NoOOoaNw Prabhu Devas mūzikas klips "Kalluri Vaanil" ar subtitriem] {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Deva, Prabhu}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Karnātakā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas kinoaktieri]] qiprsvzru6u2hcf5fez0qqz69qwgg4o 14 63052 4301828 2009377 2025-06-30T05:33:20Z Treisijs 347 {{slēpta kategorija}} 4301828 wikitext text/x-wiki {{slēpta kategorija}} Šajā kategorijā ir nepabeigti raksti par [[medicīna|medicīnu]]. Lai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni '''{{[[Veidne:medicīna-aizmetnis|medicīna-aizmetnis]]}}'''. [[Kategorija:Nepabeigtie raksti|Medicinu]] [[Kategorija:Medicīna|μ]] cfp6btm3hnap637wk46trnkhmdep7a9 0 68552 4301871 4094539 2025-06-30T08:07:20Z InfoSpoks 132453 Pievienoju saiti uz jauno Valsts kancelejas mājaslapu 4301871 wikitext text/x-wiki '''Valsts kanceleja''' ir centrālā [[Latvija]]s valsts pārvaldes iestāde. Tā ir tieši pakļauta [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidentam]]. == Valsts kancelejas struktūra un funkcijas == Valsts kancelejas darbu vada direktors. Valsts kancelejas direktors ir visaugstākā ranga ierēdnis, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata ar [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] rīkojumu pēc [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidenta]] ierosinājuma. Valsts kancelejas direktoram var būt vietnieki. Valsts kancelejas direktoru un pārējos ierēdņus ieceļ amatā saskaņā ar Valsts civildienesta likumu. Valsts kancelejas sastāvā ir Ministru prezidenta birojs, Valsts kancelejas direktora noteiktās struktūrvienības — departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Struktūrvienību darbinieki nodrošina un kontrolē Ministru kabineta politikas dokumentu un tiesību aktu projektu atbilstību noteiktiem standartiem, izstrādā un ievieš rīcības politiku dažādās jomās, sniedz atzinumus par politikas dokumentiem un tiesību aktiem, kā arī tehniski nodrošina Ministru kabineta darbību. Kopš [[2003. gads|2003]]. gada [[1. janvāris|1. janvāra]] Valsts kancelejas pārraudzībā ir Valsts administrācijas skola. Valsts kancelejas funkcijas: * Valsts kanceleja organizatoriski nodrošina [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] darbu — organizē Ministru kabineta sēdes, nodrošina Ministru kabineta dokumentu sagatavošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai procesuālajai kārtībai, pārvalda Ministru kabineta lietvedību; * Ministru kabineta politisko vadlīniju ietvaros un uzdevumā piedalās valdības politikas plānošanā; * koordinē vienotas valsts politikas plānošanu un īstenošanu, sadarbībā ar ministrijām sniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts attīstības prioritātēm; * nodrošina valsts pārvaldes (arī valsts civildienesta) attīstības politikas izstrādi, koordinē un pārrauga tās ieviešanu; * Ministru prezidenta uzdevumā koordinē un pārrauga Ministru kabineta un Ministru prezidenta lēmumu izpildi; *informē sabiedrību par Ministru kabineta darbu. == Valsts kancelejas vēsture == === 1918.—1934. === Pēc Latvijas valsts proklamēšanas [[1918]]. gada [[18. novembris|18. novembrī]] tika izveidota [[Latvijas Pagaidu valdība]]. Tās darbības nodrošināšanai tika izveidota Pagaidu valdības kanceleja. Atsevišķs dokuments par Pagaidu valdības kancelejas izveidošanu nav atrodams. Pirmo reizi neatkarīgās Latvijas valdības administrācijas vārds minēts 1918. gada [[26. novembris|26. novembrī]], kad Latvijas Pagaidu valdības kancelejas pārvaldnieks [[Dāvids Rudzītis]] protokolēja pirmo oficiālo valdības sēdi. 1919. gada 1. janvārī valdība "konstatē, ka Pagaidu Valdības Kancelejas Pārvaldnieks Dāvids Rudzītis skaitās amatā no [[20. novembris|20. novembra]] 1918. gada". Līdz ar to par Valsts kancelejas izveides dienu var uzskatīt 1918. gada 20. novembri. Savu pašreizējo nosaukumu Valsts kanceleja ieguva [[1919]]. gada [[11. aprīlis|11. aprīlī]], kad Latvijas Pagaidu valdības kanceleja tika pārdēvēta par Valsts kanceleju un D. Rudzītis apstiprināts par Valsts kancelejas direktoru. Ministru kabinets apstiprināja arī Valsts kancelejas štatu sarakstu, kurā bija vien 20 darbinieku. 1919. gada [[5. augusts|5. augustā]] Latvijas Pagaidu valdība pieņēma "Pagaidu noteikumus par Valsts kanceleju" un 1919. gada [[8. augusts|8. augustā]] — Ministru kabineta sēžu kārtības rulli. Šajos dokumentos tika noteikti Ministru kabineta sēžu organizēšanas pamatprincipi un Valsts kancelejas galvenie pienākumi: "rīkot ministru kabineta un ministru prezidenta rakstvedību un darbvedību; pārvaldīt atsevišķas valsts kancelejas nozares: likumu kārtošanu un izdošanu, oficiālā laikraksta izdošanu, tipogrāfiju, bibliotēku, arhīvu” u.c. Valsts kanceleja pēc Ministru prezidenta uzdevuma sasauca valdības sēdes, paziņoja sēdes dalībniekiem sēdes darba kārtību un apspriežamos projektus. Sēdi protokolēja Valsts kancelejas direktors, kas protokolā atzīmēja klātesošos, lietas būtību, svarīgāko debašu saturu un pieņemtos lēmumus. Valsts kanceleja pēc protokola noformēšanas to nosūtīja visām ministrijām, bet protokolu un rīkojumu oriģinālus glabāja arhīvā. Valsts kanceleja reģistrēja visus valdības sēdē izskatāmos dokumentus un pārvaldīja Ministru prezidenta un Ministru kabineta saņemto un nosūtīto korespondenci. Šīs Valsts kancelejas pamatfunkcijas gadu gaitā ir palikušas nemainīgas. Valsts kancelejas pakļautībā tika izveidots oficiālais laikraksts "Valdības Vēstnesis", kurā iespieda likumus un valdības rīkojumus. Pieaugot izdoto likumu skaitam, Valsts kancelejas sākotnējo uzdevumu — likumu kārtošana un izdošana — [[1920]]. gada [[25. oktobris|25. oktobrī]] pārņēma [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]], kurā tika izveidota Kodifikācijas nodaļa, kas turpmāk veica likumu juridiskās caurlūkošanas darbu, sakārtoja tos un izdeva Latvijas valdības likumu un rīkojumu krājumu. [[1925]]. gada jūlijā pieņemtā Instrukcija par Ministru kabineta iekšējo darbību un kārtību noteica, ka Ministru kabinetā tiek izveidota sevišķa kolēģija (Mazais kabinets), kas projektus un citus iesniegtos priekšlikumus pārbauda no tehniskā viedokļa un tikai pēc tam tos skata Ministru kabinets pilnā sastāvā. Arī Valsts kancelejas direktors bija Mazā kabineta sastāvā. 1925. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] pieņemtajā Ministru kabineta iekārtas likumā tika noteikts, ka "Valsts kanceleja pārzina Ministru kabineta un Ministru prezidenta lietvedību. Valsts kancelejas direktors pārvalda Ministru kabineta un Valsts kancelejas budžetu." Šis likums noteica arī, ka Valsts kancelejas direktors un pārējie ierēdņi tiek pieņemti darbā, pamatojoties uz Civildienesta likumu. Tādējādi tika nostiprināts Valsts kancelejas juridiskais statuss. === 1934.—1940. === [[1934]]. gada [[15. maijs|15. maijā]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vadībā notika valsts apvērsums. Saeima tika atlaista un politisko partiju darbība apturēta. Ministru kabinets īstenoja ne tikai izpildvaras funkcijas, bet bija kļuvis arī par likumdevēju, pilnībā pārņemot Saeimas funkcijas. Līdz ar to ievērojami pieauga valdības administrācijas loma. Piemēram, Kodifikācijas nodaļa, kas no Tieslietu ministrijas [[1926]]. gadā pārgāja Saeimas pakļautībā, nonāca Valsts kancelejas pārziņā. Autoritārā režīma laikā varas koncentrācija un valsts institūciju loma tika arvien vairāk palielināta. [[1936]]. gadā K. Ulmanis kļuva par Valsts un Ministru prezidentu. Saskaņā ar Valsts un Ministru prezidenta [[1938]]. gada [[15. novembris|15. novembra]] paziņojumu D. Rudzītis tika uzaicināts par Ministru kabineta locekli. Vienlaikus viņš turpināja pildīt arī Valsts kancelejas direktora pienākumus. === 1940.—1990. === {{dat|1940|6|17}} Latviju okupēja PSRS karaspēks. PSRS vadība centās panākt, lai turpmākā Latvijas aneksija izskatītos likumīga — valsts institūcijas dažus mēnešus turpināja darboties stingrā PSRS uzraudzībā. Formāli Valsts kanceleja darbību beidza 1940. gada [[27. augusts|27. augustā]], kad to pārdēvēja par Tautas Komisāru padomes kanceleju, bet faktiski kā neatkarīgas valsts valdības administrācija tā beidza pastāvēt jau 1940. gada 17. jūnijā, kad K. Ulmaņa valdība nolika savas pilnvaras. === 1990.—2008. === Pēc Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas [[1990]]. gada [[4. maijs|4. maijā]] Latvijas valsts pārvaldē aizsākās demokrātiskas reformas. Līdz brīdim, kad pilnībā tika atjaunota [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Satversmes]] un Ministru kabineta iekārtas likuma darbība, Valsts kanceleja piedzīvoja trīs reorganizācijas. 1990. gada [[25. maijs|25. maijā]] Latvijas Republikas Ministru padome pieņēma lēmumu "Par Valsts pārvaldes aparāta darbu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas apstākļos", saskaņā ar kuru likvidēja Latvijas Republikas Ministru Padomes Lietu pārvaldi un Ministru padomes operatīvās darbības nodrošināšanai izveidoja Latvijas Republikas Valdības administrāciju, kuru vadīja Valdības lietu ministrs Kārlis Līcis. [[1991]]. gada [[26. novembris|26. novembrī]] Valdības administrācija tika likvidēta, un tās vietā tika izveidots Valdības aparāts, par kura vadītāju tika iecelts Valdis Zeikats. [[1992]]. gada [[18. marts|18. marta]] likumā "Par Latvijas Republikas Ministru Padomi" atkal tika minēts Valsts kancelejas vārds. Pēc 1992. gada 19. novembra lēmuma "Par Latvijas Republikas Valdības aparāta reorganizāciju" pieņemšanas Valsts kanceleju iekļāva Valdības aparātā kā struktūrvienību. Valdības aparāta pamatpienākums palika līdzšinējais — nodrošināt valdības darbu. Pēc [[5. Saeima]]s ievēlēšanas tika atjaunota Latvijas Satversme, un [[1993]]. gada [[3. augusts|3. augustā]] stājās spēkā likums "Par 1925. gada 1. aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu", kas noteica, ka Ministru kabineta un Ministru prezidenta lietvedību pārzina Valsts kanceleja. Saskaņā ar minēto likumu tika atjaunots vēsturiskais Valsts kancelejas statuss un noteiktas tās pamatfunkcijas — nodrošināt Ministru kabineta un Ministru prezidenta darbību, kā arī optimālu un operatīvu lēmumu pieņemšanu saskaņā ar Satversmi un citiem likumiem. Valsts kancelejas darbību reglamentē [[2003. gads|2003]]. gada [[20. maijs|20. maijā]] Ministru kabinetā apstiprinātais Valsts kancelejas nolikums. == Valsts kancelejas direktori == === 1918—1940 === {| class="wikitable" |- ! # !! Vārds !! No !! Līdz |- |1. |[[Dāvids Rudzītis]] |{{dat|1918|11|20|N|bez}} |{{dat|1939|8|14|N|bez}} |- |2. |[[Roberts Bulsons]] |{{dat|1939|8|22|N|bez}} |{{dat|1940|7|23|N|bez}} |} === Kopš 1990. gada === {| class="wikitable" |- ! # !! Vārds !! No !! Līdz |- |3. |[[Kārlis Līcis]] |{{dat|1990|5|16|N|bez}} |{{dat|1991|11|13|N|bez}} |- |4. |[[Valdis Zeikats]] |{{dat|1991|11|26|N|bez}} |{{dat|1994|5|24|N|bez}} |- |5. |[[Žoržs Tikmers]] |{{dat|1994|6|27|N|bez}} |{{dat|1998|2|20|N|bez}} |- |. |''[[Ārvaldis Freibergs]]'' |{{dat|1998|2|20|N|bez}} |{{dat|1998|6|1|N|bez}} |- |6. |[[Alvis Vītols]] |{{dat|1998|6|1|N|bez}} |{{dat|2000|3|14|N|bez}} |- |7. |[[Gunta Veismane]] |{{dat|2000|4|25|N|bez}} |{{dat|2010|12|31|N|bez}} |- |8. |[[Elita Dreimane]] |{{dat|2011|1|1|N|bez}} |{{dat|2015|6|12|N|bez}} |- |9. |[[Mārtiņš Krieviņš]] |{{dat|2015|9|21|N|bez}} |{{dat|2017|3|21|N|bez}} |- |. |''[[Inese Gailīte]]'' (''p.i'') |{{dat|2017|3|21|N|bez}} |{{dat|2017|4|7|N|bez}} |- |10. |[[Jānis Citskovskis]] |{{dat|2017|4|7|N|bez}} |{{dat|2024|4|10|N|bez}} |- |. |''[[Inese Gailīte]]'' (''p.i'') |{{dat|2024|4|10|N|bez}} |{{dat|2024|7|23|N|bez}} |- |11. |[[Raivis Kronbergs]] |{{dat|2024|7|24|N|bez}} |''pašlaik'' |} == Ārējās saites == * [https://www.mk.gov.lv/lv/valsts-kanceleja Valsts kancelejas mājaslapa] [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] egwi8dcx38irix89s9spzavo1n9k8ts 0 70739 4301698 3565589 2025-06-29T18:02:09Z EdgarsBot 50781 kategorija "Indiešu kinoaktieri" → "Indijas kinoaktieri" 4301698 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{Citas nozīmes|Indijas aktrisi|Zinta|Zinta}} [[Attēls:PreityZinta.jpg|thumb|175px|Priti Zinta 2006. gadā.]] '''Priti Zinta''' ({{val-hi|प्रीति ज़िंटा}}, dzimusi {{dat|1975|1|31}}) ir [[Indija]]s filmu [[aktrise]]. Viņa [[Bolivuda|Bolivudā]] filmējas galvenokārt [[hindi|hindu]] filmās, kā arī filmās, kurās runā [[telugu valoda|telugu]] un [[angļu valoda|angļu valodā]]. Pēc grāda iegūšanas [[kriminālā psiholoģija|kriminālajā psiholoģijā]], [[1998]]. gadā Zinta debitēja filmā "''[[Dil Se]]''", pēc kuras tajā pašā gadā sekoja loma filmā "''[[Soldier]]''". Pēc šīm filmām viņa ieguva Bolivudas kinožurnāla "[[Filmfare]]" balvu kā labākā sieviešu debitante. Vēl lielāku ievērību viņa ieguva pēc [[2000. gads|2000]]. gadā uzņemtās filmas "''[[Kya Kehna]]''", kur viņa tēloja vientuļo māti. {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zinta, Priti}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Himāčalā Pradēšā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas kinoaktieri]] ij44qx6xtagaoj9bnpj2hysfifd4q1b 10 72282 4301820 3914851 2025-06-30T05:08:47Z Turaids 8965 4301820 wikitext text/x-wiki {{Navbox | bodyclass = hlist |name = Laika joslas |title = [[UTC nobīde|Laika nobīde]] no [[saskaņotais pasaules laiks|saskaņotā pasaules laika]] (UTC) |list1 = * [[UTC-12|−12]] * [[UTC-11|−11]] * [[UTC-10|−10]] * [[UTC-9:30|−9:30]] * [[UTC-9|−9]] * [[UTC-8|−8]] * [[UTC-7|−7]] * [[UTC-6|−6]] * [[UTC-5|−5]] * [[UTC-4|−4]] * [[UTC-3:30|−3:30]] * [[UTC-3|−3]] * [[UTC-2:30|−2:30]] * [[UTC-2|−2]] * [[UTC-1|−1]] * ''[[UTC-0:44|−0:44]]'' * ''[[UTC-0:25|−0:25]]'' * [[UTC+0|UTC&nbsp;(0)]] * ''[[UTC+0:20|+0:20]]'' * ''[[UTC+0:30|+0:30]]'' * [[UTC+1|+1]] * [[UTC+2|+2]] * [[UTC+3|+3]] * [[UTC+3:30|+3:30]] * [[UTC+4|+4]] * [[UTC+4:30|+4:30]] * ''[[UTC+4:51|+4:51]]'' * [[UTC+5|+5]] * [[UTC+5:30|+5:30]] * ''[[UTC+5:40|+5:40]]'' * [[UTC+5:45|+5:45]] * [[UTC+6|+6]] * [[UTC+6:30|+6:30]] * [[UTC+7|+7]] * ''[[UTC+7:20|+7:20]]'' * ''[[UTC+7:30|+7:30]]'' * [[UTC+8|+8]] * [[UTC+8:30|+8:30]] * [[UTC+8:45|+8:45]] * [[UTC+9|+9]] * [[UTC+9:30|+9:30]] * [[UTC+10|+10]] * [[UTC+10:30|+10:30]] * [[UTC+11|+11]] * [[UTC+11:30|+11:30]] * [[UTC+12|+12]] * [[UTC+12:45|+12:45]] * [[UTC+13|+13]] * [[UTC+13:45|+13:45]] * [[UTC+14|+14]] |below = [[Vasaras laiks]] (DST): * [[ziemeļu puslode|ziemeļu puslodē]] ** [[dienvidu puslode|dienvidu puslodē]]; ''slīprakstā: vēsturiskās'' }}<noinclude> [[Kategorija:Laika joslu veidnes]] </noinclude> bg75qo46vs0yp2bqyz460y5t6efj1pa 0 72979 4301847 4020927 2025-06-30T06:52:42Z Treisijs 347 4301847 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name = Ķīniešu valoda |nativename = 汉语 |states = [[Ķīna]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]], [[Singapūra]], [[Filipīnas]], [[Malaizija]], [[Indonēzija]], [[Austrumtimora]], [[Taizeme]], [[Vjetnama]], [[Mjanma]], [[Kambodža]], [[Dienvidkoreja]], [[Korejas TDR]], [[Mongolija]], [[Krievija]] |region=[[Austrumāzija]] |speakers = >1,3 miljardi |familycolor = Sinotibetiešu |fam1 = [[Sinotibetiešu valodas|Sinotibetiešu]] |script = [[ķīniešu rakstība]], [[piņjiņs]] |nation = {{flaga|Ķīna}} [[Ķīna]]<br />{{flaga|Taivāna}} [[Ķīnas Republika|Taivāna]]<br />{{flaga|Singapūra}} [[Singapūra]] |agency = [[Valsts Valodas centrs]] |iso1 = zh |iso2 = chi (B), zho (T) |iso3 = zho | lingua=79-AAA |lc1 = cdo | ld1 = Miņdunu valoda<!--- Min Dong ---> |lc2 = cjy | ld2 = Dzjiņjui valoda<!--- Jinyu ---> |lc3 = cmn | ld3 = Mandarīnu valoda |lc4 = cpx | ld4 = Pusjaņu valoda<!--- Pu Xian ---> |lc5 = czh | ld5 = Huidžou valoda<!--- Huizhou ---> |lc6 = czo | ld6 = Miņdžunu valoda<!--- Min Zhong vai Vidusmiņu---> |lc7 = gan | ld7 = Gaņu valoda<!--- Gan ---> |lc8 = hak | ld8 = Hakka |lc9 = hsn | ld9 = Sjanu valoda<!--- Xiang ---> |lc10 = mnp | ld10 = Miņbei valoda<!--- Min Bei ---> |lc11 = nan | ld11 = Miņnaņu valoda<!--- Min Nan ---> |lc12 = wuu | ld12 = Vu valoda |lc13 = yue | ld13 = Jue valoda<!--- Yue Chinese ---> |lc14 = och | ld14 = Senā ķīniešu valoda<!--This and the following codes aren't part of the macrolanguage per SIL--> |lc15 = ltc | ld15 = Vēlā viduslaiku ķīniešu valoda<!--- Late Middle Chinese ---> |lc16 = lzh | ld16 = Literārā ķīniešu valoda<!--- Literary Chinese ---> }} [[Attēls:Map_of_sinitic_languages_cropped-en.svg|upright=1.15|thumb|right|]] '''Ķīniešu valoda''' (汉语) ir kopējs nosaukums vairākām [[sinotibetiešu valodas|sinotibetiešu valodām]]. Šīs valodas ir [[dzimtā valoda|dzimtās valodas]] apmēram 1,3 miljardiem cilvēku, galvenokārt [[Ķīna|Ķīnā]]. Lielākā no ķīniešu valodām pēc runājošo skaita ir [[mandarīnu valoda]] (aptuveni 873 miljoni runājošo).<ref name="Ethnologue1"/> Nākamās lielākās valodas ir [[vu valoda]] (aptuveni 77,1 miljoni runājošo; šajā valodā ietilpst šanhajiešu dialekts),<ref name="Ethnologue2"/> miņu valodas (aptuveni 65,6 miljoni runājošo), [[jue valoda]] (aptuveni 54,8 miljoni runājošo; šajā valodā ietilpst arī [[kantoniešu dialekts]]),<ref name="Ethnologue3"/> [[sjanu valoda]] (aptuveni 35 miljoni runājošo),<ref name="Ethnologue4"/> [[hakka|hakku valoda]] (aptuveni 29,9 miljoni runājošo)<ref name="Ethnologue5"/> un [[gaņu valoda]] (aptuveni 20,6 miljoni runājošo).<ref name="Ethnologue6"/> == Skatīt arī == * [[Mandarīnu valoda]] * [[Ķīniešu rakstība]] == Atsauces == {{InterWiki|code=zh}} {{atsauces|refs= <ref name="Ethnologue1">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.ethnologue.com/15/show_language.asp?code=cmn | title= Chinese, Mandarin | publisher= Ethnologue | accessdate= 2011-08-19 | language= angliski }}{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Ethnologue2">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.ethnologue.com/15/show_language.asp?code=wuu | title= Chinese, Wu | publisher= Ethnologue | accessdate= 2011-08-19 | language= angliski }}{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Ethnologue3">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.ethnologue.com/15/show_language.asp?code=yue | title= Chinese, Yue | publisher= Ethnologue | accessdate= 2011-08-19 | language= angliski }}{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Ethnologue4">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.ethnologue.com/15/show_language.asp?code=hsn | title= Chinese, Xiang | publisher= Ethnologue | accessdate= 2011-08-19 | language= angliski }}{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Ethnologue5">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.ethnologue.com/15/show_language.asp?code=hak | title= Chinese, Hakka | publisher= Ethnologue | accessdate= 2011-08-19 | language= angliski }}{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Ethnologue6">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.ethnologue.com/15/show_language.asp?code=gan | title= Chinese, Gan | publisher= Ethnologue | accessdate= 2011-08-19 | language= angliski }}{{Novecojusi saite}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *Ieva Valeine, Paula Gulbinska, Sandra Kropa (2017. gada 2. februāris). [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/lielas-kiniesu-un-mazas-latviesu-valodas-saistiba.a80809/ Lielās ķīniešu un mazās latviešu valodas saistība]. ''Zināmais nezināmajā''. [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2017. gada 4. feburārī. {{valoda-aizmetnis}} {{ANO valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķīniešu valodas| ]] o29f13zpv8nmpmin8jdx6ybftcvmq05 0 73044 4301909 3437706 2025-06-30T11:37:16Z Papuass 88 pēc 2035. gada nolemts atcelt 4301909 wikitext text/x-wiki {{novec|pēc 2035. gada nolemts atcelt}} {| class="wikitable" style="float:right; margin-left: 1em; text-align: center;" |+ Liekās sekundes |- ! Gads !! 30. jūn. !! 31. dec. |- | 1972 || bgcolor="lime"| || bgcolor="lime"| |- | 1973 || || bgcolor="lime"| |- | 1974 || || bgcolor="lime"| |- | 1975 || || bgcolor="lime"| |- | 1976 || || bgcolor="lime"| |- | 1977 || || bgcolor="lime"| |- | 1978 || || bgcolor="lime"| |- | 1979 || || bgcolor="lime"| |- | 1980 || || |- | 1981 || bgcolor="lime"| || |- | 1982 || bgcolor="lime"| || |- | 1983 || bgcolor="lime"| || |- | 1984 || || |- | 1985 || bgcolor="lime"| || |- | 1986 || || |- | 1987 || || bgcolor="lime"| |- | 1988 || || |- | 1989 || || bgcolor="lime"| |- | 1990 || || bgcolor="lime"| |- | 1991 || || |- | 1992 || bgcolor="lime"| || |- | 1993 || bgcolor="lime"| || |- | 1994 || bgcolor="lime"| || |- | 1995 || || bgcolor="lime"| |- | 1996 || || |- | 1997 || bgcolor="lime"| || |- | 1998 || || bgcolor="lime"| |- | 1999 || || |- | 2000 || || |- | 2001 || || |- | 2002 || || |- | 2003 || || |- | 2004 || || |- | 2005 || || bgcolor="lime"| |- | 2006 || || |- | 2007 || || |- | 2008 || || bgcolor="lime"| |- | 2009 || || |- | 2010 || || |- | 2011 || || |- | 2012 || bgcolor="lime"| || |- | 2013 || || |- | 2014 || || |- | 2015 || bgcolor="lime"| || |- | 2016 || || bgcolor="lime"| |- | 2017 || || |- ! Gads !! 30. jūn. !! 31. dec. |- | rowspan="2" | || 11 || 16 |- | colspan="2" | 27 |} '''Liekā sekunde''' ir papildu [[sekunde]] [[Universālais koordinētais laiks|universālajam koordinētajam laikam]] (UTC), lai to saskaņotu ar [[Saules laiks|vidējo Saules laiku]] (UT1). Tā ir līdzīga liekajai dienai [[garais gads|garajā gadā]], kura tiek pievienota {{dat||2|29}}. [[Attēls:Leapsecond.ut1-utc.svg|thumb|left|300px|Grafikā paradīta atšķirība starp [[Universālais koordinētais laiks|UTC]] un [[Saules laiks|UT1]]. Verikālās līnijas atbilst pievienotajām liekajām sekundēm]] Kopš [[laiks|laiku]] sāka mērīt ar [[atompulkstenis|atompulksteņiem]], tika noskaidrots, ka [[Zeme]]s griešanās ātrums ir nevienmērīgs, turklāt tas palēninās. Tas notiek [[Mēness]] izraisīto [[paisums|paisumu]] un bēgumu dēļ. Gadā, kad starpība starp UT1 un UTC sasniedz 0,9 sekundes, tiek pievienota lieka sekunde. Tas tiek darīts {{dat||6|30}} vai {{dat||12|31}} (reizēm arī gadā divreiz). Šos pasākumus uzrauga un koordinē [[Starptautiskais Zemes rotācijas un atskaites sistēmu dienests]] (''International Earth Rotation and Reference Systems Service'', ''IERS''). Liekās sekundes pievienošana notiek šādi: kad laiks ir sasniedzis 23:59:60 UTC, nākamās UTC dienas (tā sākas 00:00:00 UTC) iestāšanās tiek aizkavēta par vienu sekundi. Teorētiski ir iespējama arī negatīva liekā sekunde, ja Zemes rotācija paātrinātos, bet tas līdz šim nav novērots. Liekās sekundes pielikšana saistīta ar problēmām dažādās sistēmās, kurās pēc tam nepieciešams sinhronizēt laiku. 2005. gadā tika ierosināts atcelt lieko sekunžu pievienošanu, tā vietā ik pēc 600 gadiem pielikt lieku stundu.<ref name="wjs" /> To atbalsta ASV, Eiropas Savienība un citas valstis. Galīgs lēmums par to vēl nav pieņemts, jo ir virkne valstu, kas to vēl neatbalsta, jo grib šo priekšlikumu dziļāk izpētīt. == Skatīt arī == * [[Garais gads]] * [[Sekunde]] * [[Universālais koordinētais laiks]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="wjs">[http://online.wsj.com/article/SB112258962467199210.html?mod=home_page_one_us Why the U.S. Wants To End the Link Between Time and Sun] by The Wall Street Journal</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.apollo.lv/portal/life/articles/64855 Šogad gaidāma Mēness atriebība un Saules aptumsums]{{Novecojusi saite}} Jānis Āboltiņš, "Rīgas Balss", 2006-01-05 [[Kategorija:Laiks]] mdicsjb015ljjc9m45eg6x2f5jtwy4n 1 79747 4301878 528934 2025-06-30T08:25:10Z Apekribo 48114 Apekribo pārvietoja lapu [[Diskusija:Manhetenas projekts]] uz [[Diskusija:Manhatanas projekts]]: Īpašvārda atveide, sal. Manhatana 528934 wikitext text/x-wiki Visu dzēst nevajag, jo pirms pēdējām izmaiņām bija puslīdz labs īss aizmetnis. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 15:47, 8 martā, 2009 (UTC) :Nu tad to arī atgriezīsim atpakaļ, bet šādā paskatā palikt nevar. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 15:48, 8 martā, 2009 (UTC) ::Vai tad neizskatās kā pārrakstīts gabals? --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 16:24, 8 martā, 2009 (UTC) :::Ka tikai no tās pašas "Ilustrētās pasaules vēstures" vien nav, bet tas numurs (laikam februāra) man kaut kur noklīdis. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 17:10, 8 martā, 2009 (UTC) kiibt36nyde0i3ttg80xs4jgqrbst1q 0 87868 4301912 4152241 2025-06-30T11:44:27Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4301912 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Rīgas pilsētas daļu|dzelzceļa staciju|Vecāķi (stacija)}} {{Pilsētas daļas infokaste |nosaukums = Vecāķi |attels = [[Attēls:Vecaki Pludmale 2007.jpg|250px]] |paraksts = Vecāķu pludmale. 2007. gads. |karte = [[Attēls:Vecaki karte.png|250px]] |paraksts2 = |pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekspilseta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apaksrajoni = [[Zvejniekciems (Rīga)|Zvejniekciems]] |platiba = 2,303 km² |iedzivotaju_skaits = 1 733 ([[2018. gads|2018]]) |iever_celtnes = |udenstilpnes = |parki = |autobuss = {{Rīga sab|t=a|24}} |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = Elektrovilciens |pasta_indekss = LV-1030 |areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/vecaki/ apkaimes.lv] }} '''Vecāķi''' ir [[Rīga]]s pilsētas [[apkaime]] [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa [[Zvejniekciems (Rīga)|Zvejniekciems]]. Vecāķu apkaime atrodas pie [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Tā robežojas ar [[Trīsciems|Trīsciema]], [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugava]]s un [[Mangaļsala]]s apkaimēm, kā arī ar [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastu]] apkaimes ZA. Vecāķu apkaimes robežas ir Vecdaugava, līnija no [[Vecdaugava (atteka)|Vecdaugavas]] līdz Rīgas līcim, Rīgas līcis, pilsētas robeža, dzelzceļš, Zvejas iela, krasta līnija. Oficiāli Vecāķi kā atsevišķa teritoriāla vienība ([[biezi apdzīvota vieta|ciems]] [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagastā]]) pastāvēja līdz pat [[1949]]. gadam. Pēc tam tā 1949. un 1960. gadā tika iekļauta Rīgas teritorijā. Telpiski un funkcionāli Vecāķu apkaime ir uztverama kā vienota teritorija, ko nosaka gan apkaimes apbūvēto, gan dabas teritoriju savstarpējais izvietojums, kā arī dabas objektu (meži vai ūdens objekti) skaidri iezīmētās apkaimes fiziskās robežas. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 7 436 metri. == Nosaukums == [[Attēls:Vecāķi 1701. gada kartē.jpg|thumb|left|250px|Vecāķu ciems (''Wetsanck Dorf'') ar zviedru aizsardzības nocietinājumiem (b. tranšeju un c. reduti) 1701. gada kartē.]] Nosaukumu „Vecāķi“ pieņemts saistīt ar seno [[Daugava]]s gultni. Agrāk Daugava ietecējusi jūrā apmēram kilometru uz rietumiem no tagadējā Vecāķu ciema, tās gultne šeit veidojusi S veida līkumu — „āķi“. Pagājušā gadsimta vidū upes vecā grīva pilnīgi aizsērējusi, taču vecupes līkumi un līdz ar to vietas nosaukums saglabājies. Senatnē gar pašu [[Rīgas līcis|jūras]] krastu gāja ceļš uz [[Pērnava|Pērnavu]]. Ceļa malā bija izvietoti zvejniekciemi — Vecāķi, [[Laņģi]], [[Carnikava]]. [[17. gadsimts|17. gadsimta]] sākumā padziļinājās Daugavas ietekas dienvidu atzars un starp seno un pašreizējo Daugavas grīvu veidojās [[Mangaļsala]]. [[1861]]. gadā ar dambi tika pilnīgi nosprostota Daugavas vecā ieteka. Mangaļsala kļuva par pussalu. Daugavas vecupe vēl tagad saglabājusi "vecā āķa" formu. Tās krastos atradās Vecāķu zvejniekciems.<ref>A. Plaudis, "Vidzemes jūrmala". Rīga: 1985. — 5. lpp.</ref> == Vēsture == [[Attēls:Restorāns un viesnīca Alba Vecāķos pirms 1940.jpg|thumb|260px|Restorāns un viesnīca "Alba" Vecāķos (pirms 1940).]] [[Attēls:Vecāķu viesnīca Nordpol.jpg|thumb|left|250px|Viesnīca "Nordpol" Vecāķos (''Bad Magnushof'', pirms 1914).]] Vecāķi atrodas uz senā [[Daugavgrīvas klosteris|Daugavgrīvas klostera]] zemes, kas dokumentos minēts jau kopš [[13. gadsimts|13. gadsimta]], kad [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] netālu no [[Daugava]]s ietekas [[Rīgas līcis|jūras līcī]] uzcēla krustnešu atbalsta punktu — [[cistercieši|cisterciešu]] klosteri.<ref>I. Ose, "Daugavgrīvas cietokšņa būvvēsture"; R., 2007. — 22. lpp.</ref> Kopš seniem laikiem Daugavas [[grīva]]s vietu kuģiem norādīja bāka, kas viduslaikos atradās tagadējo Vecāķu teritorijā. Pēc jaunās ietekas rašanās tā vairs nebija izmantojama. [[17. gadsimts|17. gadsimta]] 80. gados [[Daugavgrīvas viduslaiku pils|Daugavgrīvas vecās pils]] mūrus nojauca un akmeņus izmantoja jaunā [[Neiminde]]s cietokšņa celšanai Daugavas jaunās ietekas kreisajā krastā. Tomēr vaļņi un aizsarggrāvis palika nepostīts, un vecā [[skansts]] kā zviedru karavīru pagaidu apmešanās vieta tika izmantota vēl [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] sākumā, kad Neimindi uz laiku bija ieņēmuši [[sakši]]. Par to stāsta, piemēram, Vecāķu redutes komandanta [[1701]]. gadā rakstīta vēstule, kurā minēti sliktie apstākļi un sausa kurināmā trūkums karaspēka vienībai, kas bija novietota vecajā Daugavgrīvas skanstī. 17. gadsimtā izveidojās zvejniekciems — zvejnieki dzīvoja pie Vecdaugavas, kur senā Daugavas gultne bija izveidojusi apbrīnojami mierīgu ostu pašā jūras krastā. [[1797]]. gadā [[Johans Kristofs Broce]] ir zīmējis [[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas draudzes novada]] vecās baznīcas apkārtni, kas bija daļa no Vecāķu ciema. Zīmējumā redzama vecā Daugavgrīvas draudzes baznīca ar kaulu kambari vienā un daļa ciema otrā pusē. J.K. Broce ir atzīmējis, ka Vecāķu ciemā ir 7 mājas un to iedzīvotāji pārtiek no zvejas.<ref>J. K. Broce. Zīmējumi un apraksti, Zeids T. u.c. (red.), 2. sēj. Rīga, 1996.- 335. lpp.</ref> Lai iegūtu materiālus darvas tecināšanai, [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] tika izcirsti piekrastes meži, kuru saknes un zemsega saturēja irdenās kāpu smiltis. Sāka pārvietoties klaidu kāpas, nodarot postu arī cilvēkiem, piemēram, zem Legzdiņa kalna bijusi apbērta lauku sēta. Vaļējie smiltāji gadu no gada samazinājās, daudzās vietās tos sedz apbūve vai dažādas kultūras. Bet šādi vaļēji smiltāji — kāpas var būt draudoši apdzīvotām vietām, piemēram, ceļojošās kāpas ir nodarījušas postījumus Vecāķiem. Apbūvei šādu rajonu var izmantot tikai daļēji. 1866. gadā Vecāķi kļūst par daļu no jaunizveidotā [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]].[[19. gadsimts|19.]] un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] vidū Vecāķi sāka veidoties par atpūtas un peldu vietu. Par Vecāķu peldvietas dibinātājiem tiek uzskatīti Rīnūžu un [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] rūpnieki Augusts un Andrejs Dombrovski un Jānis Kaupiņš. Nonākot Vecāķos, iespējams pamanīt senās jūrmalas iezīmes, lielākoties no 19. gadsimta beigām, kad 1898. gadā pēc rūpnieka un mecenāta Augusta Dombrovska iniciatīvas te sāka piešķirt zemes gabalus vasarnīcām. Tad arī Vecāķus sāka dēvēt "Mangaļu kūrortu" ({{val|de|Bad Magnushof}}) un cēla Jūrmalai tik raksturīgās koka ēkas.<ref>A. Ārgalis, "Rīga".-R., 2000. — 81. lpp.</ref> 1898. gadā pirmie 30 vasarnīcu gabali nodoti nomā, bet līdz [[1914]]. gadam te jau bija ap 100 vasarnīcu. [[Attēls:Vecāķu stacija 3.jpg|thumb|250px|Vecāķu stacija]] Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Vecāķi panīka, jo vienīgie sakari ar Rīgu no tiem bija ar kuģīti. 1926. gadā iepretī Vecāķiem nogrima pasažieru [[Neibāde (kuģis)|tvaikonis "Neibāde"]], kas izsauca lielu rezonansi.<ref name="Piejūra">Aivars Jakovičs, “''Rīgas piejūra. 2. daļa.''”. “''Jumava''”, 2016., Rīga. 101.-144. lpp. ISBN 978-9934-11-936-1</ref> No jauna tie sāka veidoties tikai pēc [[1932]]. gada sakarā ar Vecāķu šosejas izbūvi uz [[Mangaļsala]]s karavīru nometni un 1934. gadā ar [[Rīgas—Rūjienas dzelzceļa līnija]]s būvi. 1933. gadā Mangaļu pagasta Vecāķu vasarnīcu ciemam piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. 1930. gadu beigās notika Vecāķu apzaļumošanas darbi, tika iestādīts ap 1500 koku un ar kārkliem apstādītas piejūras kāpas, kurās darbus ar bezdarbnieku rokām aizsāka jau agrāk.<ref name="Piejūra" /> Laikā no 1932. līdz 1940. gadam Vecāķos apmežoja 130 un nostiprināja 152 hektārus kāpu, kuras bija stāvējušas kailas kā minimums no 17. gadsimta un pārvietojoties reizēm apbēra zemes gabalus un ceļus.<ref name="Piejūra" /> [[1940]]. gadā Vecāķos bija jau ap 60 apbūvētu zemes gabalu un 16 ieliņas iepretim dzelzceļa stacijai. Tūlīt pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] starp Vecāķiem un Trīsciemu izveidoja šaušanas poligonu, kas atradās pārāk tuvu apdzīvotajai vietai un apdraudēja vietējos iedzīvotājus, tadēļ 1948. gadā to pārcēla uz mazāk apdzīvotu rajonu uz Kalngales pusi.<ref name="Piejūra" /> 1949. gadā Vecāķus kopā ar vēl daļu Mangaļu pagasta teritorijas pievienoja Rīgas pilsētai. Ievērojamu daļu Vecāķu centra padomju laikā aizņēma pionieru nometnes, īpaši armijai piederošas, kas bija atsavinātas agrākajiem īpašniekiem.<ref name="Piejūra" /> Vācu laikā Puikules ielā 1 atradusies mācību nometne vācu dienestā esošām krievu vienībām.<ref name="Piejūra" /> [[Attēls:Вецаки -7.jpg|thumb|150px|left|Vecāķu prospekta un Pludmales ielas krustojums]] [[2008. gads|2008]]. gada vasarā Vecāķu pludmale ieguva [[Zilais karogs|zilo karogu]], kas norāda uz pludmales tīrību, drošību un attīstītu infrastruktūru, tomēr [[2009. gads|2009]]. gadā Zilais karogs Vecāķu pludmalei vairs netika piešķirts. Ap 1925. gadu 0,5 km uz ziemeļiem no Vecāķu pludmales izveidojās nūdistu sauļošanās vieta.<ref name="Piejūra" /> == Ģeogrāfija == [[Attēls:Vecaki Pludmale 2007 2.jpg|thumb|250px|Vecāķu pludmales DR daļa, 2007. gads.]] Vecāķos minimālais apkaimes reljefa virsmas augstums atbilst jūras līmenim, bet reljefa raksturs kopumā ir ļoti viļņots, jo apkaimi saposmo kāpas. Vecāķu — [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] kāpu grēda stiepjas no Vecmīlgrāvja līdz Vecāķiem starp [[Daugava|Daugavu]] un [[Vecdaugava (atteka)|Vecdaugavu]], [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ieplaku un Langas ieleju. Tās platums ir ap 1,2 km, garums vairāk nekā 7 km. Mūsdienās šī teritorija ir Piejūras dabas parks. Augstākā Vaļņa (Vecāķu) kāpa apkaimē atrodas tās vidusdaļā, stiepjoties D—Z virzienā līdz pat priekškāpai. Vaļņa kāpas augstākie punkti sasniedz pat 18 metru virs jūras līmeņa augstumu (Kakta kalns — 18,9 m), bet tās relatīvais augstums — 12—14 metri. Apkaimes Z un A daļā atrodas vēl vairāki augstāki kāpu pauguri un vaļņi, sasniedzot 12—17 metrus virs jūras līmeņa augstumu. Apkaimes D un R daļā pie [[Vecdaugava (atteka)|Vecdaugava]]s ārpus Vaļņa kāpas reljefs kopumā ir zems un līdzens, 2—4 metrus virs jūras līmeņa. Nedaudz augstāka ir apkaimes A daļa, kur reljefa virsma pārsvarā atrodas 4—6 metri augstumā virs jūras līmeņa. Savukārt priekškāpas josla paceļas līdz 3 metriem virs jūras līmeņa. Pludmales platums 40—80 metri.<ref name="Piejūra" /> Vairāk nekā 20 km garu joslu [[Vidzemes jūrmala|Vidzemes jūrmalā]] aizņem aizsargājamās dabas teritorijas. Lielākā no tām — [[Piejūras dabas parks]] (1634 ha). Daļa no tā ietilpst Vecāķu kūrortā. Ziemeļaustrumos šo dabas kompleksu norobežo [[Gauja]]s grīva, dienvidrietumos — Vecdaugava, bet pārējās robežas veido 12,75 km garš [[Rīgas līcis|jūras līča]] krasta posms. == Dabas objekti == Vecāķi, līdzās [[Rītabuļļi]]em un [[Daugavgrīva]]i, ir vienīgās Rīgas līča pludmales [[Rīga]]s pilsētā. Šeit sastopami arī aizsargājami dabas objekti: * Lielā priede, kuras stumbra apkārtmērs ir 2,4 metri un vecums ap 250 gadu. Priedei ir trīs žuburi. Iespējams, ka tā ir viena no vecākajām Piejūras dabas parkā. * Vaļņa kāpa — atrodas Vecāķu rietumu malā. Tā ir 10 metrus augsts un 1 km garš smilšu valnis, kura vecums ir ap 200 gadu. [[20. gadsimts|Pagājušā gadsimta]] [[1920. gadi|20. gados]], lai apturētu kāpas virzīšanos uz priekšu, tā tika apmežota. * Vilkaču priede — atrodas [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu ielas]] galā, pie laipas uz jūru, apmēram kilometru no Vecāķu stacijas. Ar priedi saistītas arī teikas.<ref>Asja Līdaka, "Ziemeļu rajons gadsimtu griežos"; - R., 2004. —32.-33. lpp.</ref> == Teritorijas iedalījums == No Vecāķu apkaimes kopējās platības 4,5% jeb 10,3 ha aizņem virszemes ūdens objekti — no Z apkaimei pieguļ [[Rīgas līcis]] bet R daļā — [[Vecdaugava (atteka)|Vecdaugava]] (tas ir sens [[Daugava]]s grīvas posms, kas Z daļā ir aizsērējis un pilnībā norobežots no tiešas pieejas pie Rīgas līča). Vecdaugavas platums apkaimes D daļā pārsniedz 200 metrus, bet vidusdaļā vairs tikai aptuveni 100 metri. Dabas un apstādījumu teritorijas Vecāķu apkaimē aizņem 25,5% jeb 58,8 ha. Turklāt jāatzīmē, ka Vecāķos atrodas arī daļa no dabas parka "Piejūra". Tas stiepjas gar visu apkaimes Z daļu līdz pat Kāpu prospektam. Šis dabas parks tika veidots daudzu retu piejūras biotopu aizsardzībai. Īpaši nozīmīgi ir tādi biotopi kā embrionālās kāpas, priekškāpas, mežainas jūrmalas kāpas un veci boreāli meži. Daudz retu augu un dzīvnieku sugu. Kopumā Vecāķos īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (dabas parks "Piejūra") aizņem 72,4 ha jeb 31,4% no visas apkaimes kopplatības. Šis rādītājs ir lielāks nekā iepriekš minētais dabas un apstādījumu teritoriju rādītājs, jo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežās atsevišķām vietām ir noteikts neitrālās zonas statuss, kurās ir cits zemes izmantošanas veids. Tā, piemēram, 10,6 ha no Vecāķos esošā dabas parka "Piejūra" teritorijas Pludmales ielas galā ir noteikta kā publiskās apbūves ar apstādījumiem teritorija. Ārpus dabas parka vairākās apkaimes centrālās un ZA daļas vietās vēl 17,1 ha ir noteikti kā dzīvojamās apbūves ar apstādījumiem teritorijas. Tādējādi kopumā apbūves ar apstādījumiem teritorijas aizņem 12,0% no Vecāķu apkaimes kopējās platības, tādējādi paplašinot tās reālo dabas un apstādījumu teritoriju platības. == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{Rīgas pilsētas daļas}} {{Rīgas apriņķis}} [[Kategorija:Vecāķi| ]] [[Kategorija:Piejūras dabas parks]] [[Kategorija:Latvijas bijušie ciemi]] 5li51a7wb0qbdte0unjikh60sturtcq 14 103638 4301826 912722 2025-06-30T05:32:33Z Treisijs 347 {{slēpta kategorija}} 4301826 wikitext text/x-wiki {{slēpta kategorija}} [[Kategorija:Nepabeigtie raksti|Laika meriszanu]] [[Kategorija:Laika mērīšana|μ]] kn7a26lv8bdjujjrwmoogc0hlau4bvi 0 113087 4301811 4141636 2025-06-30T05:01:08Z Pirags 3757 Pap 4301811 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Baldones pagastā|Stūri|Stūri}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Stūri | settlement_type = skrajciems | image_skyline = Stūri.JPG | image_caption = Tilts pār [[Misa (upe)|Misu]] Stūros | pushpin_map = Latvija | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ķekavas novads]] | subdivision_name2 = [[Baldones pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2005|05|20||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2793 |title=Informācija par objektu: Stūri |accessdate={{dat|2017|02|28||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 23 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 41 | lats = 5 | latNS = N | longd = 24 | longm = 18 | longs = 40 | longEW = E | elevation_m = 18 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2125 Baldone | var_id = 100183635 | lgia_id = 2793 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Stūri''' ir [[skrajciems]] [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Baldones pagasts|Baldones pagasta]] dienvidaustrumos 9 km no pagasta centra [[Baldone]]s, 24 km no novada centra [[Ķekava]]s un 40 km no [[Rīga]]s. Izvietojies pie Baldones - [[Iecava]]s ceļa ([[V9]]) [[Misa (upe)|Misas]] upes krastos. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie Misas ūdensdzirnavām (celtas 1880. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.baldone.lv/Lapas/N_vesture.htm |title=Baldones vēsture |access-date={{dat|2010|05|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131111100409/http://www.baldone.lv/Lapas/N_vesture.htm |archivedate={{dat|2013|11|11||bez}} }}</ref> kādreizējās [[Ibenete]]s [[pusmuiža]]s (''Gubenshof'' jeb ''Hübbenetshof'') teritorijā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Baldones pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas skrajciemi]] lnzrpdlrbpdd39h2a99gvsyqcol4l74 0 118435 4301568 4301564 2025-06-29T12:39:00Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/185.201.30.47|185.201.30.47]], atjaunoju versiju, ko saglabāja CommonsDelinker 4189865 wikitext text/x-wiki {{atveidošana}} {{nepilnīgs}} [[Attēls:World Heritage Sites Africa map-2.svg|thumb|350px|alt=Āfrikas Pasaules mantojumu objektu karte, katra vieta atzīmēta ar punktu|Āfrikas Pasaules mantojumu objektu karte, katra vieta atzīmēta ar punktu. <br />{{colorbox|#e3e3e3}}&nbsp;nav vietas<br />{{colorbox|#fcd0d0}}&nbsp;1-2&nbsp;vietas<br />{{colorbox|#fcacac}}&nbsp;3-4&nbsp;vietas<br />{{colorbox|#fc7474}}&nbsp;5-6&nbsp;vietas<br />{{colorbox|#fc4444}}&nbsp;7+&nbsp;vietas]] [[UNESCO|Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija]] noteikusi 129 [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objektus]] [[Āfrika|Āfrikā]]. Šīs 129 vietas kopumā atrodas 37 valstīs. == Pasaules mantojumu objektu izvēle == [[Etiopija|Etiopijā]] un [[Maroka|Marokā]] atrodas visvairāk vietas — 9 Pasaules mantojumu objektu vietas, tam seko [[DĀR]] un [[Ēģipte]] ar 8 Pasaules mantojumu objektu vietām.<ref name=list>{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list |title=World Heritage List |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2010.g. 28. maijs}}</ref> Divpatsmit Āfrikas valstīs atrodas tikai 1 Pasaules mantojumu objektu vieta. Četras Pasaules mantojumu objektu vietas atrodas 2 valstīs — [[Maloti—Drakensbergas parks|Maloti-Drakensbergas Pārrobežu aizsardzības zona]] ([[DĀR]] un [[Lesoto]]), [[Nimbas kalna dabas rezervāts]] ([[Kotdivuāra]] un [[Gvineja]]), [[Senegambijas akmens rindas]] ([[Gambija]] un [[Senegāla]]), [[Viktorijas ūdenskritums]] ([[Zambija]] un [[Zimbabve]]); viena Pasaules mantojuma objekta vieta atrodas 3 valstīs — [[Sanga mežs|''Sangha Trinational'']] ([[CĀR]], [[Kamerūna]] un [[Kongo Republika]]).<ref name=list/> Pirmie objekti no Āfrikas kontinenta UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā tika ierakstīti [[1978]]. gadā — [[Gorē sala]] ([[Senegāla|Senegālā]]) un [[Lalibela|Akmenī izcirstās baznīcas]] ([[Etiopija|Etiopijā]]).<ref name="SitebyYear">{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/pg.cfm?cid=31&l=en&action=stat&mode=table#s4 |title=Number of World Heritage properties inscribed each Year |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 8. septembris}}</ref><ref name="origlist">{{Tīmekļa atsauce|url=http://unesdoc.unesco.org/images/0003/000347/034793eb.pdf |format=PDF |title=Intergovernmental Committee for the Protection of the World Cultural and Natural Heritage, Second Session, Final Report |publisher=[[UNESCO]] |date=1978.g. 5.—8. septembris |location=[[Vašingtona]] |pp=7&ndash;8 |accessdate=2011.g. 8. septembris}}</ref> No [[2011]]. gada [[septembris|septembra]] [[Somālija|Somālijā]] nav neviena oficiāla Pasaules mantojuma objekta, jo Somālijas valdība nav parakstījusi [[1972]]. gada UNESCO Pasaules mantojuma konvenciju. Tomēr Somālijā ir ap 12 [[arheoloģija|arheoloģisko]] izrakumu vietām, kuras nākotnē var uzskatīt par iespējamajiem kandidātiem uz Pasaules mantojuma objekta statusu.<ref name="Smush">{{Ziņu atsauce|last=Hegarty|first=Stephanie|title=Sada Mire: Uncovering Somalia's Heritage|url=http://www.bbc.co.uk/news/magazine-14592866|accessdate=2014.g. 19. janvāris|newspaper=BBC|date=2011.g. 20. septembris|archive-date={{dat|2014|01|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140118094354/http://www.bbc.co.uk/news/magazine-14592866}}</ref> Katru gadu, UNESCO Pasaules mantojuma komiteja var piešķirt kādam objektam šo statusu, vai arī atņemt, ja tas vairs neatbilst kādam no kritērijam. Izvēles pamatā ir 10 kritēriji: seši — [[kultūra]]s mantojumā (i-vi) un četri — [[daba]]s mantojumā (vii-x).<ref name="criteria">{{Tīmekļa atsauce|title=The Criteria for Selection |url=http://whc.unesco.org/en/criteria |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}</ref> Dažas vietas, kas apzīmētas ''jaukti'' ir gan dabas, gan kultūras mantojumu sarakstā. Āfrikā ir 83 kultūras, 41 dabas un 5 jauktas Pasaules mantojuma vietas.<ref name="nomin list">{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/nominations/ |title=World Heritage List Nominations |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2010.g. 28. maijs}}</ref> Vairāk pūles tiek veltīts, lai palielinātu Pasaules mantojumu objektu skaitu un esošo objektu saglabāšanu kontinentā. Piemēram, [[2006]].g. [[5. maijs|5. maijā]] Āfrikas Pasaules mantojumu fonds uzsāka UNESCO aizsardzības mērķi [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]]. Tas plānots, lai aizsargātu vietas, pieņemot darbā personālu no valsts, lai saglabātu valstī uzskaitē esošos objektus, kā arī "sagatavot nomināciju dokumentāciju iekļausanai Pasaules mantojumu objektu sarakstā". Dotācijas ir paredzētas, lai palīdzētu "objektu pārvaldību un saglabāšanu kopumā" un, lai atjaunotu īpaši [[Apdraudētie Pasaules mantojuma objekti|apdrautētos objektus]].<ref name="AWHF-launch">{{publikācijas atsauce|title=Launch of African World Heritage Fund |url=http://whc.unesco.org/en/news/253 |publisher=[[UNESCO]] |date=2006.g. 3. maijs |accessdate=2011.g. 10. septembris}}</ref> UNESCO ir mēģinājusi palielināt informātību par [[cilvēks|cilvēka]] izcelsmes vietām Āfrikā — Etiopiju — ar mērķi saglabāt un aizsargāt teritorijas no turpmākās pasliktināšanās.<ref>{{publikācijas atsauce|title=UNESCO meeting to promote African human origin sites and the World Heritage Convention |url=http://whc.unesco.org/en/events/721 |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}</ref> Pasaules mantojuma komiteja var arī norādīt apdraudētās vietas, atsaucoties uz "apstākļiem kas var apdraudēt vai apdraud objektu, kas ir iekļauts Pasaules mantojumu sarakstā".<ref name="dangerlist">{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/158/ |title=World Heritage in Danger |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2010.g. 28. maijs}}</ref> Kopā ar citām Pasaules manotjumu objektu vietām, apdraudētie obekti ir pakļauti atkārtotai izvērtēšanai komitejā katru gadu.<ref name="committeeinfo">{{Tīmekļa atsauce|title=The World Heritage Committee |url=http://whc.unesco.org/en/comittee/ |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}</ref><ref name="committee-sessions">{{Tīmekļa atsauce|title=Sessions |url=http://whc.unesco.org/en/sessions/ |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}</ref> Āfrikā ir procentuāli lielākais apdraudēto objektu daudzums. Kopumā tādas vietas ir 17, kas veido 13% no visiem Āfrikas Pasaules mantojuma objektiem 44% no 39 apdraudētajām vietām visā pasaulē, un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo DR]] ir vienīgā valsts, kur ir vairāk kā divi apdraudētie objekti.<ref name="dangerlist" /> Trīs vietas Pasaules mantojumu sarakstā tika iekļautas kā apdraudētas, bet kopš tā laika šo statusu ir zaudējušas: [[Ngorongoro aizsardzības zona]] ([[1984]]—[[1989]]),<ref name="ngorodang">{{Tīmekļa atsauce|title=Ngorongoro Conservation Area &ndash; History |url=http://whc.unesco.org/en/list/39/indicators/ |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}</ref> [[Rvenzori kalna nacionālais parks]] ([[1999]]–[[2004]]),<ref name="rwenzodang">{{Tīmekļa atsauce|title=Rwenzori Mountains National Park &ndash; History |url=http://whc.unesco.org/en/list/684/indicators/ |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}</ref> un [[Tipasa]] ([[2002]]–[[2006]]).<ref name="tipasadang">{{Tīmekļa atsauce|title=Tipasa &ndash; History |url=http://whc.unesco.org/en/list/193/indicators/ |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}</ref> [[Garambas nacionālais parks]] un [[Tombuktu]] arī ir zaudējuši savu statusu attiecīgi [[1992]]. un [[1995]]. gadā bet vēlāk [[1996]]. un [[2012]].g. to atguva.<ref name="garambadang">{{Tīmekļa atsauce|title=Garamba National Park &ndash; History |url=http://whc.unesco.org/en/list/136/indicators/ |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Timbuktu &ndash; History |url=http://whc.unesco.org/en/list/119/indicators |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2012.g. 30. jūnijs}}</ref> == Apzīmējumi == Turpmāk sarakstā UNESCO ignorē Āfrikas ģeopolitisko definīciju, un ietver to ka atrastā minētas arī "Arābu valstis".<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Number of World Heritage Properties by region |url=http://whc.unesco.org/en/list/stat#s1 |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}</ref> Ēģipte ir iekļāuta kā [[Ziemeļāfrika]]s daļa. Sarakstā ir arī vairākas vietas, kuru valstis atrodas ārpus [[kontinents|kontinenta]], bet vieta pati par sevi atrodas Āfrikā; trīs šādas vietas atrodas [[Kanāriju Salas|Kanāriju salās]] (pieder [[Spānija]]i), viena — [[Madeira|Madeirā]] (pieder [[Portugāle]]i), viena — [[Reinjona|Reinjonā]] (pieder [[Francija]]i) un viena — [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas Salā]] (pieder [[Lielbritānija]]i). :'''Objekts''' — objekta oficiālais nosaukums pēc Pasaules Mantojuma Komitejas.<ref name=list /> :'''Atrašanās vieta''' — norādīts, kurā provincē vai pilsētas tuvumā atrodas objekts. :'''Koordinātas''' — ģeogrāfiskās koordinātas :'''Kritēriji''' — nosaka Pasaules Mantojuma Komiteja.<ref name="criteria" /> :'''Platība''' — [[hektārs|hektāri]], izņemot buferzonas. :'''Gads''' — kurā gadā vieta iekļāuta Pasaules Mantojumu sarakstā. {{Legend|#FFE6BD|{{†|alt=In danger}} Apdraudētās vietas|outline=silver}} == Vietas == === {{flaga|Alžīrija}} Alžīrija === [[Alžīrija|Alžīrijā]] atrodas 7 Pasaules mantojuma vietas. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība (ha) ! Gads |- | '''[[Alžīras kasba]]''' | [[Attēls:Algeri01.jpg|120px]] | [[Alžīra]] | {{Coord|36|47|0|N|3|3|37|E|}} | Kultūra: (ii), (v) | 60 | 1992 |- | '''[[Benī Hammāda]]''' | [[Attēls:Kalaa des Beni Hammad.5.jpg|120px]] | [[Msīlas province]] | {{Coord|35|48|50|N|4|47|36|E|}} | Kultūra: (iii) | 150 | 1980 |- | '''[[Džemila]]''' | [[Attēls:GM Djemila Roman Theatre02.jpg|120px]] | [[Satīfa]] | {{Coord|36|19|0|N|5|44|0|E|}} | Kultūra: (iii), (iv) | 30 | 1982 |- | '''[[Mzābas ieleja]]''' | [[Attēls:Ghardaia.jpg|120px]] | [[Gardāja]] | {{Coord|32|29|14|N|3|40|53|E|}} | Kultūra: (ii), (iii), (v) | 4000 | 1982 |- | '''[[Tasili plato]]''' | [[Attēls:Tassili art.jpg|120px]] | [[Illīzī]] un [[Tamanrāseta]] | {{Coord|25|10|0|N|8|10|0|E|}} | Jaukti: (i), (iii), (vii), (viii) | 7 200 000 | 1982 |- | '''[[Tībāza]]''' | [[Attēls:Tipasa 31.jpg|120px]] | Tībāza | {{Coord|36|35|31|N|2|26|58|E|}} | Kultūra: (iii), (iv) | 52 | 1982 |- | '''[[Timgada]]''' | [[Attēls:Timgad Trajan.jpg|120px]] | [[Batnas province]] | {{Coord|35|29|03|N|6|28|07|E|}} | Kultūra: (ii), (iii), (iv) | 0,04 | 1982 |} === {{flaga|Benina}} Benina=== [[Benina|Beninā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads |- | '''[[Abomejas karaliskā pils]]''' | [[Attēls:Abomey 2006 1.jpg|120px]] | [[Abomeja]] | {{Coord|7|11|08|N|1|59|17|E|}} | Kultūra: (iii), (iv) | 48 | 1985 |} === {{flaga|Botsvāna}} Botsvāna === [[Botsvāna|Botsvānā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība (ha) ! Gads |- | '''[[Codilo]]''' | [[Attēls:Tsodilo Hills rock paintings4.jpg|120px]] | [[Ziemeļrietumu distrikts]] | {{Coord|18|46|18|S|21|45|15|E|}} | Kultūra: (i), (iii), (vi) | 4800 | 2001 |} === {{flaga|Burkinafaso}} Burkinafaso === [[Burkinafaso]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads |- | '''[[Loropēni drupas]]''' | | [[Loropēni]] | {{Coord|10|18|0|N|3|32|0|W|}} | Kultūra: (iii) | 1,1 | 2009 |} === {{flaga|Centrālāfrikas Republika}} Centrālāfrikas Republika === [[CĀR]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas, viena no tām atrodas vēl 2 ciās valstīs. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads |- | '''[[Manovo—Gundas—Senflorī nacionālais parks]]{{†|alt=In danger}}''' | | [[Bamingi—Bangorana]] | {{Coord|9|0|0|N|21|30|0|E|}} | Daba: (ix), (x) | 1 740 000 | 1988 |- | '''[[Sanga]]''' | | [[Kamerūna]], [[CĀR]], [[Kongo Republika]] | {{Coord|2|36|34|N|16|33|15|E|}} | Daba: (ix), (x) | 8780 | 2012 |} === {{flaga|Čada}} Čada === [[Čada|Čadā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads |- | '''[[Ouniangas ezers]]''' | [[Attēls:Ounianga Serir panorama.jpg|120px]] | [[Ennedi reģions]] | {{Coord|19|03|0|N|20|29|0|E|}} | Daba: (vii) | 62 808 | 2012 |} === {{flaga|Dienvidāfrikas Republika}} DĀR === [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] atrodas 8 Pasaules mantojuma vietas, viena no tām vietām atrodas vēl citā valstī. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība (ha) ! Gads |- | '''[[Cilvēkpērtiķu fosiliju vietas Sterkfonteinā, Svartkransā, Kromdajā un Environsā]]''' | [[Attēls:WonderCaves Stalagmites.JPG|120px]] | [[Hautena]], [[Limpopo]] un [[Ziemeļrietumi (DĀR)|Ziemeļrietumi]] | {{Coord|25|58|01|S|27|39|44|E|}} | Kultūra: (iii), (iv) | — | 1999 |- | '''[[Friedefortas krāteris]]''' | [[Attēls:Vredefort Dome STS51I-33-56AA.jpg|120px]] | [[Frīsteita]] un [[Ziemeļrietumi (DĀR)|Ziemeļrietumi]] | {{Coord|27|00|00|S|27|30|00|E|}} | Daba: (viii) | 30 000 | 2005 |- | '''[[Kāpas floristikas reģions|Kāpas floristikas reģiona aizsargājamās teritorijas]]''' | [[Attēls:Fynbos.jpg|120px]] | [[Austrumkāpa]] un [[Rietumkāpa]] | {{Coord|34|10|00|S|18|22|30|E|}} | Daba: (ix), (x) | 553 000 | 2004 |- | '''[[Lielais Sentlūsijas mitraiņu parks]]''' | [[Attēls:GreaterStLucia.jpg|120px]] | [[Kvazulu—Natāla]] | {{Coord|28|00|00|S|32|30|00|E|}} | Daba: (vii), (ix), (x) | 239 566 | 199 |- | '''[[Mapunubves kultūrainava]]''' | [[Attēls:MapungubweHill.jpg|120px]] | [[Limpopo]] | {{Coord|22|11|33|S|29|14|20|E|}} | Kultūra: (ii), (iii), (iv), (v) | 28 168 | 2003 |- | '''[[Maloti—Drakensbergas parks]]''' | [[Attēls:Maluti.jpg|120px]] | [[Kvazulu—Natāla]] un [[Kachasnekas distrikts]] ([[Lesoto]]) | | Jaukti: (i), (iii), (vii), (x) | 249 313 | 2000 |- | '''[[Rehtersveldas kultūras un dabas ainava]]''' | [[Attēls:Tylecodon paniculatus-PICT2534.jpg|120px]] | [[Ziemeļkāpa]] | {{Coord|28|17|24|S|17|08|11|E|}} | Kultūra: (iv), (v) | 160 000 | 2007 |- | '''[[Robena sala]]''' | [[Attēls:SafrikaIMG 8414.JPG|120px]] | [[Rietumkāpa]] | {{Coord|33|48|24|S|18|21|58|E|}} | Kultūra: (iii), (vi) | 475 | 1999 |} === {{flaga|Etiopija}} Etiopija === [[Etiopija|Etiopijā]] atrodas 9 Pasaules mantojuma vietas. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība (ha) ! Gads |- | '''[[Akmenī cirstās baznīcas Lalibelā]]''' | [[Attēls:Lalibela, san giorgio, esterno 24.jpg|120px]] | [[Amaras reģions]] | {{Coord|12|1|54|N|39|2|28|E|}} | Kultūra: (i), (ii), (iii) | | 1978 |- | '''[[Aksuma]]''' | [[Attēls:Axum northern stelea park.jpg|120px]] | [[Tigrajas reģions]] | {{Coord|14|7|N|38|44|E|}} | Kultūra (i), (iv) | | 1980 |- | '''[[Avašas lejteces ieleja]]''' | [[Attēls:Awash river.jpg|120px]] | [[Afāras reģions]] | {{Coord|11|6|0|N|40|34|46|E|}} | Kultūra: (ii), (iii), (iv) | | 1980 |- | '''[[Fasilgebi]]''' | [[Attēls:Fasilides Palace 02.jpg|120px]] | [[Amaras reģions]] | {{Coord|12|36|29|N|37|28|11|E|}} | Kultūra: (ii), (iii) | | 1979 |- | '''[[Hareras Džugola un vēsturiskā pilsēta]]''' | [[Attēls:Harar.jpg|120px]] | [[Hareri reģions]] | {{Coord|9|18|40|N|42|07|40|E|}} | Kultūra: (ii), (iii), (iv), (v) | 48 | 2006 |- | '''[[Konso|Konso kultūrainava]]''' | [[Attēls:Ethiopia - Maranga Watershed in Konso - May 2011.jpg|120px]] | [[Dienvidu nāciju un tautību reģions]] | {{Coord|5|15|0|N|37|29|0|E|}} | Kultūra: (iii), (v) | 14 000 | 2011 |- | '''[[Omo lejteces ieleja]]''' | [[Attēls:Omo River.jpg|120px]] | [[Dienvidu nāciju un tautību reģions]] | {{Coord|4|48|1|N|35|58|1|E|}} | Kultūra: (iii), (iv) | | 1980 |- | '''[[Semena nacionālais parks]]{{†|alt=In danger}}''' | [[Attēls:Semien Mountains 02.jpg|120px]] | [[Amaras reģions]] | {{Coord|13|11|0|N|38|4|0|E|}} | Daba: (vii), (x) | 22 000 | 1978 |- | '''[[Tija]]''' | [[Attēls:Tiya vue d'ensemble.JPG|120px]] | [[Dienvidu nāciju un tautību reģions]] | {{Coord|8|26|0|N|38|37|0|E|}} | Kultūra: (i), (iv) | | 1980 |} === {{flaga|Ēģipte}} Ēģipte === [[Ēģipte|Ēģiptē]] atrodas 7 Pasaules mantojuma vietas. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība (ha) ! Gads |- | '''[[Abū Mīna]]''' | [[Attēls:DeirAbuMinaCapital.jpg|120px]] | [[Abūsīra]] | {{Coord|30|56|42|N|29|30|35|E|}} | Kultūra: (iv) | 182 | 1979 |- | '''[[Abū Simbelas tempļi]]''' | [[Attēls:Panorama Abu Simbel crop.jpg|120px]] | [[Asuāna]] | {{Coord|22|20|13|N|31|37|32|E|}} | Kultūra (i), (iii), (iv) | 374 | 1979 |- | '''[[Memfisa (Ēģipte)|Memfisa]] un [[Gīzas piramīdas|Gīzas piramīdu nekropole]]''' | [[Attēls:All Gizah Pyramids.jpg|120px]] | [[Gīza]] | {{Coord|29|58|34|N|31|7|58|E|}} | Kultūra (i), (iii), (vi) | 16 358 | 1979 |- | '''[[Svētās Katrīnas teritorija]]''' | [[Attēls:Katharinenkloster Sinai BW 2.jpg|120px]] | [[Dienvidsīnājas muhāfaza]] | {{Coord|28|33|20|N|33|58|34|E|}} | Kultūra: (i), (iii), (iv), (vi) | 60 100 | 2002 |- | '''[[Tēbas (Ēģipte)|Tēbas un tās Nekropole]]''' | [[Attēls:Egypt.LuxorTemple.06.jpg|120px]] | [[Kena]] | {{Coord|25|43|14|N|32|36|37|E|}} | Kultūra: (i), (iii), (vi) | 7390 | 1979 |- | '''[[Vādī Al—Hitana]]''' | [[Attēls:Whale skeleton 2.jpg|120px]] | [[Faijumas muhāfaza]] | {{Coord|29|16|15|N|30|02|38|E|}} | Daba: (viii) | 20 015 | 2005 |- | '''[[Islāma Kaira|Vecā Kaira]]''' | [[Attēls:GD-EG-Caire-Suhaymi033.JPG|120px]] | [[Kaira]] | {{Coord|30|2|45|N|31|15|45|E|}} | Kultūra: (i), (v), (vi) | 524 | 1979 |} === {{flaga|Gabona}} Gabona === [[Gabona|Gabonā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība (ha) ! Gads |- | '''[[Lope—Okandas ekosistēma un reliktā kultūrainava]]''' | [[Attēls:Lopé National Park river crop.jpg|120px]] | [[Ogove—Ivindo province]] un [[Ogove—Lolo province]] | {{Coord|0|30|00|S|11|30|00|E|}} | Jaukti: (iii), (iv), (ix), (x) | 491 291 | 2007 |} === {{flaga|Gambija}} Gambija === [[Gambija|Gambijā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. Viena no tām atrodas vēl citā valstī. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība (ha) ! Gads |- | '''[[Senegambijas akmens apļi]]''' | [[Attēls:Wassu2.jpg|120px]] | [[Centrālās upes reģions]] ([[Gambija|Gambijā]]) un [[Kaulaka reģions]] ([[Senegāla|Senegālā]]) | {{Coord|13|41|28|N|15|31|21|W|}} | Kultūra: (i), (iii) | 10 | 2006 |- | '''[[Kuntas Kinteha sala|Džeimsa sala un saistītās vietas]]''' | [[Attēls:River gambia galleryfull.jpg|120px]] | [[Bandžula]], [[Lejas Niumi]] un [[Augšniumi]] | {{Coord|13|19|0|N|16|22|0|W|}} | Kultūra: (iii), (iv) | 8 | 2003 |} === {{flaga|Gana}} Gana === [[Gana|Ganā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads |- | '''[[Asantes tradicionālās ēkas]]''' | | [[Kumasi]] | {{Coord|6|24|4|N|1|37|32|W|}} | Kultūra: (v) | | 1980 |- | '''[[Forti un Pilis Akrā, Voltas reģionā, Lielajā Akrā, Centrālajos un Rietumu reģionos]]''' | [[Attēls:Cape coast castle II.JPG|120px]] | [[Centrālais reģions]], [[Lielā Akra]], [[Voltas reģions]] un [[Rietumu reģions]] | | Kultūra: (vi) | | 1979 |} === {{flaga|Gvineja}} Gvineja === [[Gvineja|Gvinejā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. Šī pati vieta atrodas vēl citā valstī. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība (ha) ! Gads |- | '''[[Nimbas kalna dabas rezervāts]]'''{{†|alt=In danger}} | [[Attēls:Voa Guinea chimpanzee picking 30jan08.jpg|120px]] | [[Lola prefektūra]] ([[Gvineja|Gvinejā]]) un [[Kotdivuāra]] | {{Coord|7|36|10|N|8|23|27|W|}} | Daba: (ix), (x) | 18 000 | 1981 |} === {{flaga|Kaboverde}} Kaboverde === [[Kaboverde|Kaboverdē]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | | | | | | | | |} === {{flaga|Kamerūna}} Kamerūna === [[Kamerūna|Kamerūnā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas, viena no tām 1 atrodas citā valstī. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads |- | '''[[Sanga]]''' | | [[Kamerūna]], [[CĀR]], [[Kongo Republika]] | {{Coord|2|36|34|N|16|33|15|W|}} | Daba: (ix), (x) | 8780 | 2012 |- | | | | | | |} === {{flaga|Kanāriju Salas}} Kanāriju Salas ({{flaga|Spānija}} Spānija) === [[Kanāriju Salas|Kanāriju Salās]] atrodas 3 Pasaules mantojuma vietas. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | | | | | | | | |} === {{flaga|Kenija}} Kenija === [[Kenija|Kenijā]] atrodas 6 Pasaules mantojuma vietas. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība (ha) ! Gads ! Paskaidrojums |- | '''[[Kenijas kalna nacionālais parks|Kenijas kalna nacionālais parks/Dabiskais mežs]]''' | [[Attēls:MtKenyaMackinder.jpg|120px]] | [[Centrālā Province (Kenija)|Centrālā Province]] un [[Austrumu province (Kenija)|Austrumu province]] | {{Coord|0|7|26|S|37|20|12|E|}} | Daba: (vii), (ix) | 142 020 | 1997 | Nacionālais parks ieskauj 5199 m [[Kenijas kalns|Kenijas kalnu]] un 12 [[ledājs|ledājus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/800 |title=Mount Kenya National Park/Natural Forest |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=28 May 2010}}</ref> |- | '''[[Lamu|Lamu vecpilsēta]]''' | [[Attēls:Lamu coast.jpg|120px]] | [[Lamu]] | {{Coord|2|16|10|S|40|54|8|E|}} | Kultūra: (ii), (iv), (vi) | 16 | 2001 | Senā [[svahili]] tirdzniecības pilsēta. Būvēta no koraļļu akmens un [[mangrove|mangrovju]] koksnes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1055 |title=Lamu Old Town |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=28 May 2010}}</ref> |- | '''[[Turkanas ezera nacionālie parki]]''' | [[Attēls:LakeTurkanaSouthIsland.jpg|120px]] | [[Turkanas ezers]] | {{Coord|3|3|0|N|36|1|0|E|}} | Daba: (viii), (x) | 161 485 | 1997 | Turkanas ezers ir svarīga [[Āfrika]]s [[fauna]]s un [[flora]]s aizsardzības vieta. Te mīt [[Nīlas krokodils]], [[nīlzirgs|nīlzirgi]] un vairākas indīgās [[čūska]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/17 |title=Lower Valley of the Omo |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=28 May 2010}}</ref> |- | | | | | | | | |} === {{flaga|Kongo DR}} Kongo Demokrātiskā Republika === [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo DR]] atrodas 5 Pasaules mantojuma vietas. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads |- | '''[[Sanga]]''' | | [[Kamerūna]], [[CĀR]], [[Kongo Republika]] | {{Coord|2|36|34|N|16|33|15|W|}} | Daba: (ix), (x) | 8780 | 2012 |- | | | | | | | |} === {{flaga|Kongo Republika}} Kongo Republika === [[Kongo Republika|Kongo Republikā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. Šī pati vieta atrodas vēl 2 citās valstīs. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | | | | | | | | |} === {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāra === [[Kotdivuāra|Kordivuārā]] atrodas 4 Pasaules mantojuma vietas. Viena vieta atrodas vēl citā valstī. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība (ha) ! Gads ! Paskaidrojums |- | '''[[Komoē nacionālais parks]]'''^{{{†|alt=In danger}}} | | [[Zanzanas reģions]] | {{Coord|9|6|0|N|3|42|0|W|}} | Daba: (ix), (x) | 1 150 000 | 1983 | Lielākā aizsargātā teritorija [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]]. Kopš [[2003]].g. Komoe nacionālais parks ir iekļauts UNESCO Apdraudēto objektu sarakstā, sakarā ar nemieriem Kotdivuārā, un dažādiem citiem faktoriem, piem., malumedniecība, ugunsgrēki u.c.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/227 |title=Comoé National Park |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=28 May 2010}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/227/threats/ |title=Comoé National Park &ndash; Threats to the Site (2003) |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=30 August 2010}}</ref> |- | | | | | | | | |} === {{flaga|Lesoto}} Lesoto === [[Lesoto]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. Šī pati vieta atrodas vēl vienā citā valstī. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | | | | | | | | |} === {{flaga|Lībija}} Lībija === [[Lībija|Lībijā]] atrodas 6 Pasaules mantojuma vietas. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | | | | | | | | |} === {{flaga|Madagaskara}} Madagaskara === [[Madagaskara|Madagaskarā]] atrodas 3 Pasaules mantojuma vietas. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | | | | | | | | |} === {{flaga|Madeira}} Madeira ({{flaga|Portugāle}} Portugāle) === [[Madeira|Madeirā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | | | | | | | | |} === {{flaga|Malāvija}} Malāvija === [[Malāvija|Malāvijā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | | | | | | | | |} === {{flaga|Mali}} Mali === [[Mali]] atrodas 4 Pasaules mantojuma vietas. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | | | | | | | | |} === {{flaga|Maroka}} Maroka === [[Maroka|Marokā]] atrodas 9 Pasaules mantojuma vietas. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | | | | | | | | |} === {{flaga|Mauritānija}} Mauritānija === [[Mauritānija|Mauritānijā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | | | | | | | | |} === {{flaga|Maurīcija}} Maurīcija === [[Maurīcija|Maurīcijā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | | | | | | | | |} === {{flaga|Mozambika}} Mozambika === [[Mozambika|Mozambikā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | | | | | | | | |} === {{flaga|Namībija}} Namībija === [[Namībija|Namībijā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | | | | | | | | |} === {{flaga|Nigēra}} Nigēra === [[Nigēra|Nigērā]] atrodas 3 Pasaules mantojuma vietas. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | | | | | | | | |} === {{flaga|Nigērija}} Nigērija === [[Nigērija|Nigērijā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | | | | | | | | |} === Reinjona ({{flaga|Francija}}Francija) === [[Reinjona|Reinjonā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | '''[[Reinjona|Pitoni, Cirkes un Remparti Reinjonas salā]]''' | [[Attēls:Reunion 21.12S 55.51E.jpg|120px]] | Reinjona | {{Coord|21|6|52|S|55|31|57|E|}} | Daba: (vii), (x) | 105 838 | 2010 | Reinjonas nacionālais parks ar labu [[reljefs|reljefu]] un [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1317 |title=Pitons, cirques and remparts of Reunion Island |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=10 July 2011}}</ref> |} === {{flaga|Seišelas}} Seišelas === [[Seišelas|Seišelās]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | '''[[Aldabra|Aldabras atols]]''' | [[Attēls:NASA Aldabra Atoll.jpg|120px]] | [[Aldabras salu grupa]] | {{Coord|9|25|0|S|46|24|59|E|}} | Daba: (vii), (ix), (x) | 35 000 | 1982 | Aldabras atols sastāv no 4 [[koraļļi|karaļļu salām]] un [[lagūna]]s, ko ieskauj [[koraļļu rifs|koraļļu rifi]]. Salas ir mājvieta pasaulē lielākajiem [[Milzu bruņuripucis|Milzu bruņurupučiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/185 |title=Aldabra Atoll |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=28 May 2010}}</ref> |- | | | | | | | | |} === {{flaga|Senegāla}} Senegāla === [[Senegāla|Senegālā]] atrodas 6 Pasaules mantojuma vietas. Viena no tām atrodas vēl citā valstī. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | | | | | | | | |} === {{flaga|Sudāna}} Sudāna === [[Sudāna|Sudānā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | | | | | | | | |} === {{flaga|Svētās Helēnas Sala}} Svētās Helēnas Sala ({{flaga|Lielbritānija}} Lielbritānija) === [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas Salā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | | | | | | | | |} === {{flaga|Tanzānija}} Tanzānija === [[Tanzānija|Tanzānijā]] atrodas 7 Pasaules mantojuma vietas. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība (ha) ! Gads ! Paskaidrojums |- | '''[[Kilimandžāro nacionālais parks]]''' | [[Attēls:Mt. Kilimanjaro 12.2006.jpg|120px]] | [[Kilimandžāro reģions]] | {{Coord|3|04|S|37|22|E|}} | Dabas (vii) | 75 575 | 1987 | [[Kilimandžāro]] kalna vulkāniskais masīvs ir [[Āfrika]]s augstākā virstone (5895 m). Parku ieskauj [[savanna]] un [[mežs|meži]], kuros dzīvo daudz [[zīdītāji|zīdītāju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/403 |title=Kilimanjaro National Park |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=28 May 2010}}</ref> |- | '''[[Ngorongoro aizsardzības zona]]''' | [[Attēls:Black rhinos in crater.jpg|120px]] | [[Arušas reģions]] | {{Coord|3|12|32|S|35|27|46|E|}} | Jaukts: (iv), (vii), (viii), (ix), (x) | 809 440 | 1979 | [[Savvaļa]]s [[dzīvnieks|dzīvnieku]] dzīvesvieta, blakus aktīvajam ''[[Oldonyo Lengai]]'' [[vulkāns|vulkānam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/39 |title=Ngorongoro Conservation Area |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=28 May 2010}}</ref> |} === {{flaga|Togo}} Togo === [[Togo]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | | | | | | | | |} === {{flaga|Tunisija}} Tunisija === [[Tunisija|Tunisijā]] atrodas 8 Pasaules mantojuma vietas. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | '''[[Kartāga|Kartāgas arheoloģiskā vieta]]''' | [[Attēls:Ruines de Carthage.jpg|120px]] | [[Tunisa]] | {{Coord|36|51|29|N|10|19|51|E|}} | Kultūra (ii), (iii), (vi) | | 1979 | Dibināta 9. gadsimtā p.m.ē. Kartāga bija [[tirdzniecība]]s [[impērija]], kas aptvēra [[Vidusjūra|Vidusjūru]]. Pilsēta tika iznīcināta 146.g. p.m.ē. [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]], vēlāk tā tikusi arī pārbūvēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/37 |title=Archaeological Site of Carthage |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=28 May 2010}}</ref> |} === {{flaga|Uganda}} Uganda === [[Uganda|Ugandā]] atrodas 3 Pasaules mantojuma vietas. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | | | | | | | | |} === {{flaga|Zambija}} Zambija === [[Zambija|Zambijā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. Šī pati vieta atrodas vēl vienā citā valstī. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | | | | | | | | |} === {{flaga|Zimbabve}} Zimbabve === [[Zimbabve|Zimbabvē]] atrodas 5 Pasaules mantojuma vietas, viena vietām atrodas vēl vienā citā valstī. {| class="sortable wikitable" ! Objekts ! Attēls ! Atrašanās vieta ! Koordinātas ! Kritēriji ! Platība ! Gads ! Paskaidrojums |- | | | | | | | | |} == Atsauces == {{atsauces2}} [[Kategorija:Pasaules mantojuma vietas Āfrikā| ]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Āfrika]] fb20l5somfwyypy37yvivi97i49pkpd 0 133504 4301738 4262975 2025-06-29T20:20:48Z Semigall 8687 /* Ģimnāzijas ēka */ 4301738 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Academia Petrina.Jelgava.jpg|thumb|300px|''Academia Petrina'' ēka (tagad — [[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja]] ēka)]] [[Attēls:Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija (Johans Kristofs Broce).jpg|thumb|300px|[[Severīns Jensens|Severīna Jensena]] projektētā ģimnāzijas ēka]] '''Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija''' jeb '''''Academia Petrina''''' (no [[latīņu valoda]]s — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada '''Jelgavas akadēmija''') bija [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s, vēlāk [[Kurzemes guberņa]]s augstākā mācību iestāde jeb [[akadēmija]], kas darbojās no 1775. līdz 1806. gadam, kad to pārdēvēja par '''Kurzemes guberņas "Cildeno ģimnāziju"''' (''Gymanasium illustre''), 1837. gadā par '''Jelgavas vīriešu ģimnāziju''', kas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā 1915. gadā tika evakuēta uz [[Taganroga|Taganrogu]]. Tās vietā 1919. gadā tika nodibināta [[Jelgavas 1. ģimnāzija|Jelgavas 1. valsts vidusskola]], kas no 1923. gada pārdēvēta par Jelgavas ģimnāziju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.gov.lv/vvl/webcfr/fond.php?p_sakums=0&kods=120060&db_id=2 |title=Latvijas Valsts vēstures arhīvs |access-date={{dat|2010|12|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111123133730/http://www.arhivi.gov.lv/vvl/webcfr/fond.php?p_sakums=0&kods=120060&db_id=2 |archivedate={{dat|2011|11|23||bez}} }}</ref> Šobrīd ēkā atrodas [[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs]]. == Dibināšanas ideja == [[Apgaismības laikmets|Apgaismības]] ideju iespaidā 1772. gadā hercogs [[Pēteris Bīrons]] [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāgam]] paziņoja, ka nolēmis Jelgavā dibināt akadēmisko ģimnāziju. Pirms tam Jelgavā bija darbojusies [[jezuīti|jezuītu]] skola ar gramatikas, poētikas un retorikas nodaļām, kas bija beigusi darbību pēc jezuītu izraidīšanas no Jelgavas 1759. gadā.<ref name="autogenerated1">Stradiņš J. Zinātnes un augstskolas sākotne Latvijā. Rīga, Latv. vēst. inst. apg., 2009., 640 lpp.</ref> Akadēmijas dibināšanas plānu uzdeva izstrādāt Berlīnes akadēmijas loceklim [[Johans Georgs Zulcers|Johanam Georgam Zulceram]], kas ierosināja izveidot divas klases — literatūras klasi vācu, latīņu un grieķu valodu mācīšanai, ietverot mitoloģiju, ģeogrāfiju, vēsturi un senās lietas, un zinātņu klasi fizikas, matemātikas, dabasmācību, tautas vēstures, filozofijas, dabisko tiesību un runas mākslas mācīšanai. Paredzētais mācību ilgums katrā klasē bija divi gadi, izglītības darbu veica deviņi profesori ([[teoloģija]]s, [[tiesību zinātne]]s, [[filozofija]]s, [[fizika]]s, [[matemātika]]s, [[vēsture]]s, [[retorika]]s, [[latīņu valoda]]s, [[grieķu valoda]]s) un skolotāji, kas mācīja vācu, franču un angļu valodu, kā arī mūziku, dejas, paukošanos un jāšanas sportu. Pārvaldi veica Profesoru padome (''Concilio Professorum''). 1775. gada 8. jūnijā hercogs Pēteris parakstīja rīkojumu par akadēmiskās ģimnāzijas dibināšanu,<ref>''Fundation des akademischen Gymanasiums in Mitau, vom 8 tem Junius 1775''. Mitau: J. F. Stefenhagen, 1775, 15 lpp.</ref> bet ''augstskolas'' svinīgā atklāšana notika 1775. gada Pēterdienā — 29. jūnijā. Nomināli rektors bija hercogs Pēteris, prorektori mainījās katru gadu rotācijas kārtībā, pirmais prorektors 1775. gadā bija Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke. Profesora alga bija 500—800 Alberta [[dālderis|dālderi]], skolotāja alga — 250—300 Alberta dālderi. 1775. gada pirmajā semestrī studijas sāka 17, bet otrajā semestrī 28 studenti, pavisam līdz 1795. gadam mācījās 241 audzēknis, to starpā 32 ārzemnieki.<ref name="autogenerated1" /> == Ģimnāzijas ēka == 1773. gada janvārī hercogs Pēteris akadēmijai uzdāvināja savas vecās pils ēku [[Akadēmijas iela (Jelgava)|Palejas ielā]] (Pils ielā, no {{val|fr|rue des Palais}}), kas tika nojaukta un līdz 1775. gadam pēc hercoga arhitekta [[Severīns Jensens|Severīna Jensen]]a projekta uzbūvēta jauna ēka baroka stilā ar klasicisma iezīmēm (kopš 1952. gada G. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ēka). Pirmajā stāvā bez mācību telpām atradās arī deju un paukošanas zāle, profesoru padomes sēžu zāle, otrajā stāvā svētku zāle, divas auditorijas, bibliotēka un karceris. Ēkas divstāvu torņa kupolā bija iekārtota astronomiskā observatorija. == Profesori == [[Attēls:Johans Augusts Štarks teoloģijas doktors.gif|thumb|200px|Johans Augusts Štarks, teoloģijas doktors (S. Kitnera zīmējums)]] 1773.-1774. gadā Johana Georga Zulcera uzaicinājuma vēstules ar hercoga pilnvarojumu saņēma [[Imanuels Kants]] un [[Johans Gotfrīds Herders]], taču par profesoriem viņi nekļuva. Pirmie augstskolas profesori bija: * [[Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke]] (1746—1802), tiesību profesors, * [[Gotlobs Dāvids Hartmanis]] (1753—1775), filozofijas profesors, * [[Johans Jakobs Ferbers]] (1743—1790), dabaszinātņu profesors, 1783. gadā pēc ievēlēšanas par Pēterburgas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi viņš pārcēlās uz Pēterburgu, * [[Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers]] (1745—1811), matemātikas profesors, astronomiskās observatorijas dibinātājs, * [[Johans Georgs Eizens]] (1717—1779), goda profesors ekonomikā, * [[Johans Benjamins Kope]] (1750—1791), grieķu valodas profesors, * [[Heinrihs Frīdrihs Jēgers]] (1747—1811), vēstures profesors, * [[Johans Nikolajs Tīlings]] (1739—1798), vēstures un retorikas profesors, reformātu draudzes mācītājs, * [[Johans Gabriels Švemšuhs]] (''Schwemschuch'', 1733—1803), teoloģijas profesors, Sv.Annas baznīcas mācītājs, * [[Matīss Frīdrihs Vatsons]] (1732—1805), latīņu valodas profesors. Vēlāk par profesoriem un skolotājiem strādāja arī * [[Johans Augusts fon Štarks]] (1741—1816), filozofijas profesors, * [[Johans Gotlībs Groške]] (1760—1828), dabaszinātņu profesors, * [[Kārlis Vilhelms Krūze]] (1765—1834), vēstures profesors, * [[Georgs Frīdrihs Sigismunds Bilterlings]] (1767—1829), teoloģijas profesors, * [[Augusts Lebrehts Bretšneiders]] (1771—1840), mūzikas skolotājs, * [[Ernests Johans Bīnemanis]] (1753—1806), mehāniķis, aerostata izgatavotājs (1785) * [[Magnuss Georgs fon Paukers]] (1787—1855), matemātikas profesors, == Ievērojami audzēkņi == {| class="wikitable sortable" ! !! |- | [[Kārlis Amenda]] || luterāņu mācītājs, Bēthovena draugs |- | [[Krišjānis Barons]] || latviešu folklorists |- | [[Jānis Čakste]] || Latvijas Valsts prezidents |- | [[Ernests Galvanausks]] || Lietuvas premjerministrs |- | [[Alberts Kviesis]] || Latvijas Valsts prezidents |- | [[Vincents Ļutoslavskis]] || poļu filozofs |- | [[Kārlis Mīlenbahs]] || latviešu filologs |- | [[Gabriele Petkevičaite-Bite]] || lietuviešu rakstniece |- | [[Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs|Ulrihs fon Šlipenbahs]] || vācbaltiešu dzejnieks |- | [[Mikols Sleževičs]] || Lietuvas premjerministrs |- | [[Antans Smetona]] || Lietuvas prezidents |- | [[Francis Trasuns]] || latviešu sabiedriskais darbinieks |- | [[Frīdrihs Vesmanis]] || Latvijas Saeimas pirmais priekšsēdētājs |- | [[Staņislavs Vojcehovskis]] || Polijas prezidents (viņa mācīšanās Jelgavā tiek apšaubīta<ref>[[Jānis Stradiņš]]. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. — 303 lpp.</ref><ref>So z.B. nach ''Studia polonijne'' 23 (2003), S. 189; Biographien zu Wojciechowski [http://kolegia.sgh.waw.pl/pl/KES/struktura/KHGiS/Strony/Stanislaw-Wojciechowski.aspx (Beispiel)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180124070954/http://kolegia.sgh.waw.pl/pl/KES/struktura/KHGiS/Strony/Stanislaw-Wojciechowski.aspx |date={{dat|2018|01|24||bez}} }} und [http://dlibra.umcs.lublin.pl/dlibra/plain-content?id=3305 Wojciechowskis Tagebücher] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200922110505/http://dlibra.umcs.lublin.pl/dlibra/plain-content?id=3305 |date={{dat|2020|09|22||bez}} }} sprechen allerdings von Gymnasiumbesuch und -abschluss im heimischen [[Kalisz]] ([http://www.asnyk.com.pl/?slawni-absolwenci,60 am heutigen Asnyk-Lyzeum]) 1888.</ref>) |} * <small>Ja pieņemam par patiesu versiju par Vojcehovska studēšanu, tad Jelgavas ģimnāzijā ir mācījušies triju valstu ([[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Polija]]s) prezidenti</small> == Literatūra == * Sulzer, Johann Georg: Entwurf der Einrichtung des von Sr. Hoch-fürstl. Durchl. dem Herzoge von Curland in Mitau neugestifteten Gymnasii Academici (1. Aufl. Mitau) 1773, 2. Aufl. Mitau 1774. * Tiling, Johann Nlikolaus: Ankündigung seiner Vorlesungen im Akademischen Gymnasium zu Mitau. Mitau 1774. * Fundation des akademischen Gvmnasiums in Mitau, vom 8. ten Junius 1775. Mitau (1775). * Вeseкe, Johann Melchior Gottlieb: Einladung zur Feyer des 29. ten Junius des 1775. ten Jahres als des Einweyhungstages des von Sr. Hoch-fürstlichen Durchlaucht Peter Herzogs in Liefland zu Curland und Semgallen . . glorreichst zu Mitau gestifteten Akademischen Gymnasiums. Mitau (1775). * Tiling, Johann Nikolaus: Rede am Geburtsfeste der verwitweten Herzoginn Benigna Gottlieb, d. 15. Oktbr. 1776, als die Petrinische Akademie ihren Stiftungstag feierte, und die derselben geschenkte Bibliothek eröffnet wurde. Mitau (1776). * Tiling, Johann Nikolaus: Rede am Tage der Einweihung des von Peter Herzog in Liefland, zu Kurland und Semgallen, in Mitau gestilteten Akademischen Gymnasiums den 29. Junius 1775. Mitau (1775). * Braunschweig, Johann Daniel: Die Geschichte des Gymnasium illustre zu Mitau während der ersten fünfzig Jahre seines Wirkens. Mitau 1825. Progr. zur 50-jährigen Stiftungsfeier am 17. Juni 1825. * Junius, Der 29. ste. N. St. 1775 im Gymnasium illustre zu Mitau nach fünfzigjähriger Dauer dieser Lehranstalt gefeyert den 17. ten Junius A. St. 1825. Mitau 1826. * Cruse, Friedrich Julius: Das Kurländische Gouvernements-Gymnasium. In: Mitauscher Kalender a. d. J. 1865 Mitau 1864. * Schulchronik des Mitauischen Gymnasiums für das Jahr 1864. Mitau 1864. * Dannenberg, Karl: Zur Geschichte und Statistik des Gymnasiums zu Mitau. Festschrift zur Säcularfeier des Gymnasiums am 17. Juni 1875. Mitau 1875. * Jahresberiсht über den Bestand und die Thätigkeit des Gymnasiums zu Mitau i. J. 1886. Mitau 1886. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://docplayer.org/44610177-Sitzungsberichte-jahresberichte-1935-1936-der-kurzemer-kurlaendischen-gesellschaft-fuer-literatur-und-kunst.html Gründungsgeschichte der Academia Petrina in Mitau] von William Meyer (Doktorarbeit, 1921). No: SITZUNGSBERICHTE DER KURZEMER (KURLÄNDISCHEN) GESELLSCHAFT FÜR LITERATUR UND KUNST UND JAHRESBERICHTE DES KURZEMER (KURLÄNDISCHEN) PROVINZIALMUSEUMS IN JELGAVA (MITAU) AUS DEN JAHREN 1935/1936 {{vāciski}} {{coord|56|38|59|N|23|43|44|E|display=title|type:landmark}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Latvijā]] [[Kategorija:Skolas Jelgavā]] [[Kategorija:Vairs neeksistējošas augstskolas]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Jelgavā]] [[Kategorija:Jelgavas vēsture]] [[Kategorija:Akadēmijas Latvijā]] 9e06hal9m1i9ry9qxwg7v5a0a1lcljb 1 136431 4301792 3179310 2025-06-30T04:20:48Z Biafra 13794 4301792 wikitext text/x-wiki raksts jāpārvieto uz '''Rīgas dome''' vai '''Rīgas pilsētas dome'''. nav pamata lielajam burtam otrajā vārdā. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 21:22, 30 decembrī, 2010 (UTC) :Nav taisnība, aiz vietvārdiem liek lielo burtu, ja vien nav runa par kādām salām, ezeriem vtml. Es no skolas tieši atceros, ka ir Rīgas Dome, tas bija pirms pāris gadiem, ja nu tieši šie likumi laika gaitā mainījušies, tad manas zinšanas svaigākas laikam [[Special:Contributions/84.237.191.120|84.237.191.120]] 04:58, 31 decembrī, 2010 (UTC) ::Manuprāt, Biafram taisnība. Saskaņā ar Pareizrakstības vārdnīcu: ''Ar lielo burtu rakstāms nosaukuma pirmais vārds (vai vārdu savienojuma pirmais komponents) — nosaukuma ievadītājvārds (tas var būt īpašvārds, kas nosauc attiecīgās reālijas atrašanās vietu...) ...iestāžu, institūciju, to nodaļu nosaukumos...'' Ja nosaukumā vārdu vairāk nekā divi, tad ar lielo burtu raksta gan ievadītājvārdu, gan tā saucamo diferencētājvārdu, piemēram, "Latvijas Zinātņu akadēmija". --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 07:33, 31 decembrī, 2010 (UTC) :::bez tam var ieskatīties arī dažādos likumdošanas aktos, Rīgas domes mājaslapā vai laikrakstos. nekur mēs neredzam 'dome' ar lielo burtu. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 14:34, 31 decembrī, 2010 (UTC) Valsts valodas aģentūra ir informējusi, ka vārdu "dome" pašvaldības nosaukumā jāraksta ar lielo burtu. Kā pamatojums tiek minēta Latvijas Republikas Valsts valodas centra 1998.gadā izdotā brošūra "Īpašvārdu rakstība", kuras 15.lappusē ir norādīts, ka "ar lielo sākumburtu rakstāms vienīgais sugasvārds aiz vietvārda (vai tā savienojuma ar nomenklatūras vārdu), ja šim sugasvārdam ir īpašvārda nozīme un rakstība ar mazo burtu var radīt pārpratumus" (Īpašvārdu rakstība. Rīga : LR Valsts valodas centrs, 1998, 15. lpp.). Tātad nosaukumos, piemēram, Valmieras pilsētas Dome un Tukuma novada Dome, vārds "dome" rakstāms ar lielo sākumburtu.--[[Lietotājs:Pulmanise|Emciks]] 20:56, 19 aprīlī, 2011 (UTC) :Kādi pārpratumi šeit var rasties un kādēļ vārdam ''dome'' ir īpašvārda nozīme? Pareizrakstības vārdnīca, uz kuru es atsaucos, izdota 9 gadus vēlāk par to brošūru. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 21:02, 19 aprīlī, 2011 (UTC) ::Varbūt kādam tad jāvēršas pie valodniekiem? Man skolā mācīja pilnīgi pretēji tam kā Vikipēdijā tiek regulāri pieņemts t.i. ka aiz vietvārda gandrīz vienmēr seko liels burts (ja vien runa nav par kādu salu vai tamlīdzīgi) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 21:10, 19 aprīlī, 2011 (UTC) būtu jāredz tas Valsts valodas aģentūras ziņojums. kas tas ir? kur publicēts? (jo minētā 1998.g. brošūra nešķiet gana nopietns arguments pret citiem jaunākiem.) ja tā tiešām ir, ja VVA tā uzskata, nav problēmu, mainīsim. protams, Vikipēdija nav vienīgā vieta. es parasti šādas lietas salīdzinu ar laikrakstu Diena, kur joprojām ir saglabājušies salīdzinoši augsti tekstu korektūras standarti. tur nekur neatradīsiet "dome" ar lielo burtu. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 06:17, 20 aprīlī, 2011 (UTC) == Atsevišķi raksti par sasaukumiem == {{ping|Hckeins|OskarsC}} varbūt vērts veidot atsevišķu rakstu par šo sasaukumu [[Rīgas dome (2017—2020)]]? jo citādi pēc vēlēšanām - ko darīs ar to informāciju, kas ir sadaļā Pašlaik? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 06.22 (EET) {{ping|Biafra|OskarsC}} Atbalstu šādu ideju. Esošais sasaukums ir bijis unikāls ar savu darbības stilu, koalīciju veidošanām un savstarpējām peripētijām, un tā kā esam ieguldījuši tik daudz darba šī raksta papildināšanā, uzskatu, ka būtu vērtīgi saglabāt šo informāciju nākamajām paaudzēm, atsevišķā rakstā [[Rīgas dome (2017—2020)]]. Piekrītu Biafra rakstītajam - pēc ārkārtas vēlēšanām mums nāktos visu izdzēst un rakstīt tikai par jauno vietu un frakciju sadalījumu. Negribētos pavisam pazaudēt esošo informāciju. P.S Taču, kamēr esošā dome vēl formāli strādā un Valsts prezidents nav izsludinājis likumprojektu par tās atlaišanu, mums jāturpina sekot līdzi aktuālajai informācijai un jāpapildina lapa ar pēdējām izmaiņām. --[[Dalībnieks:Hckeins|Hckeins]] ::Liela daļa informācijas, kas šeit ir par esošo domi ir arī rakstā [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]] sadaļā "Priekšvēsture".--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 14.19 (EET) == Jaunais sasaukums == {{ping|Hckeins}} ja [[Linda Ozola]] tagad ir iestājusies Vienotībā - vai viņas bloks būtu vēl jāizdala atsevišķi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 07.20 (EEST) qs47pq35kmzvvgvcuky1eu5qo27llkd 0 146627 4301824 4300909 2025-06-30T05:28:22Z Spnq 103627 Fifa 4301824 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2025}} {{Gada citi notikumi|2025}} {{Gads citos kalendāros|2025}} '''2025. gads''' ({{Rom sk gadam|2025}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Polija]], nomainot [[Ungārija|Ungāriju]]; ** [[Bulgārija]] un [[Rumānija]] pievienojās [[Šengenas zona]]i; ** [[Lihtenšteina|Lihtenšteinā]] legalizēja [[viendzimuma laulība]]s; ** [[Ukraina]] pārtrauca [[Krievija]]s dabasgāzes transportēšanu caur savu valsti pēc tam, kad beidzās piecus gadus ilgais tranzīta līgums; Ukraina kļuva par [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskās krimināltiesas]] dalībvalsti; ** [[Piedņestra|Piedņestrā]] pēc Krievijas dabasgāzes piegādes pārtraukšanas sākās enerģētiskā krīze. * [[3. janvāris]] — [[Dienvidkoreja]]s varasiestādes mēģināja arestēt bijušo prezidentu [[Sokjols Juns|Sokjolu Junu]] viņa rezidencē, bet to neļāva izdarīt prezidenta apsardze. * [[4. janvāris]] — [[Austrijas kanclers]] [[Karls Nēhammers]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-04 |title=Austrian Chancellor Nehammer says he will resign after talks on forming a new government fail |url=https://apnews.com/article/austria-politics-talks-collapse-2e4ce6802617c2ac7a6d28f4842df38e?user_email=e9f48e73570f5cab7ad06984b27d44ccc37c48900cb185b6237ae9993409c977&utm_medium=APNews_Alerts&utm_source=Sailthru_AP&utm_campaign=NewsAlert_Jan04_2025_02:01PM&utm_term=AP%20News%20Alerts |access-date=2025-01-04 |website=AP News |language=en}}</ref> * [[6. janvāris]]: ** [[Kanādas premjerministrs]] [[Žistēns Trido]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Żak |first1=Karol |title=Premier Kanady Justin Trudeau ogłosił, że ustąpi ze stanowiska |url=https://www.rmf24.pl/fakty/swiat/news-premier-kanady-justin-trudeau-oglosil-ze-ustapi-ze-stanowisk,nId,7886526#crp_state=1 |website=RMF 24 |publisher=RMF |access-date=6 January 2025 |language=pl |date=6 January 2025}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Był uwielbiany, gdy zaczynał, teraz się poddaje. Premier Kanady rezygnuje |url=https://www.tvp.info/84392674/kanada-premier-justin-trudeau-rezygnuje-zmiany-w-kanadyjskim-rzadzie |website=TVP Info |publisher=TVP |access-date=6 January 2025 |language=pl |date=6 January 2025}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=6 January 2025 |title=Justin Trudeau resigns as Canadian prime minister |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/clyjmy7vl64t |access-date=6 January 2025 |work=BBC News |language=en}}</ref> ** [[Indonēzija]] kļuva par [[BRICS]] dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Indonesia joins BRICS group of emerging economies |url=https://www.aljazeera.com/news/2025/1/7/indonesia-joins-brics-group-of-emerging-economies |access-date=2025-01-09 |website=Al Jazeera |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-06 |title=Indonesia is admitted to the BRICS bloc of developing nations |url=https://apnews.com/article/brazil-brics-indonesia-membership-c05b0c8e2ae493f9046479e62a45d8fa |access-date=2025-01-09 |website=AP News |language=en}}</ref> * [[7. janvāris]]: ** [[Tibetas autonomais reģions|Tibetas autonomo reģionā]] notika 7,1 balles stipra zemestrīce, bojā gāja vismaz 126 cilvēki, ievainoja vismaz 338 cilvēkus;<ref>{{ziņu atsauce |date=7 January 2025 |title=China earthquake: Dozens dead as tremor strikes Tibet |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c3rqg95n9n1o |access-date=7 January 2025 |work=BBC News |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2025-01-07 |title=At least 95 killed as magnitude-6.8 earthquake hits China's Tibet region |url=https://www.abc.net.au/news/2025-01-07/people-killed-as-magnitude-6-8-earthquake-hits-china/104792224 |access-date=2025-01-07 |work=ABC News |language=en}}</ref> ** [[Losandželosa]]s apkārtnē izcēlās vispostošākie meža ugunsgrēki tās vēsturē, kas turpinājās vairāk nekā nedēļu; tos izraisīja spēcīgs vējš un ilgstošs sausums; iznīcinot vairāk nekā {{sk|13000}} ēku; bojā gāja vairāk nekā 25 cilvēki, apmēram {{sk|180000}} cilvēku evakuēja. * [[11. janvāris]] — [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānas pilsoņu karā]] valdības spēki ieņēma Vadmedani pilsētu. * [[15. janvāris]]: ** arestēja atstādināto Dienvidkorejas prezidentu Junu Sogu Jolu; ** Izraēla un ''[[Hamās]]'' noslēdza vienošanos par pamieru ar mērķi izbeigt [[Izraēlas—Hamās karš|karu]], apmainīties ar Izraēlas ķīlniekiem un palestīniešu gūstekņiem, kā arī atļaut starptautiskās palīdzības ievešanu. * [[19. janvāris]] — Gazas joslā stājas spēkā pamiers. * [[20. janvāris]] — [[Donalds Tramps]] stājās [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā, nomainot [[Džo Baidens|Džo Baidenu]]. * [[22. janvāris]] — [[Taizeme|Taizemē]] legalizēja viendzimuma laulības. * [[24. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] un [[Īrija|Īriju]] skāra vētra "Ēovina",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2025-britu-salas-sasniegusi-iespejams-specigaka-vetra-pedeja-desmitgade.a584987/|title=Britu salas sasniegusi, iespējams, spēcīgākā vētra pēdējā desmitgadē|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-28|language=lv}}</ref> Īrijā [[Vējš|brāzmas]] sasniedza 50,8 m/s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/zinas/video-vetra-plosas-irija-sorit-fiksets-specigakais-vejs-valsts-vesture-brazmas-parsniegusas-50-m-s/43209|title=VIDEO: Vētra plosās Īrijā – šorīt fiksēts spēcīgākais vējš valsts vēsturē, brāzmas pārsniegušas 50 m/s|website=www.1188.lv|access-date=2025-01-28|date=2025-01-24|language=lv}}</ref> * [[26. janvāris]] — par [[Baltkrievija]]s prezidentu atkārtoti kļuva [[Aļaksandrs Lukašenka]]. * [[27. janvāris]] — strauji samazinājās globālo tehnoloģiju uzņēmumu akciju vērtība ārpus Ķīnas, reaģējot uz ''[[DeepSeek]]'' tērzēšanas robota, kas ir ''[[ChatGPT]]'' konkurents Ķīnā, iznākšanu; mikroshēmu gigants ''[[Nvidia]]'' zaudēja gandrīz 600 miljardus ASV dolāru no savas vērtības, kas ir lielākais kritums vienam uzņēmumam ASV akciju tirgus vēsturē. * [[29. janvāris]] — par [[Sīrija]]s pagaidu prezidentu kļuva [[Ahmeds aš Šarā]], kurš pēc Asada režīma krišanas ''de facto'' bija Sīrijas valsts vadītājs. === Februāris === * [[4. februāris]] — [[Zviedrija]]s pilsētā [[Erebrū]] apšaudē [[Izglītības iestāde|izglītības iestādē]] nogalināja aptuveni 11 un ievainoja 15 cilvēkus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/c206q444zx3t|title=Swedish police trying to work out motive of gunman who killed 10 at school campus - live updates|website=BBC News|access-date=2025-03-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8186176/masu-slepkaviba-zviedrija-pieaudzis-bojagajuso-skaits|title=Masu slepkavība Zviedrijā: pieaudzis bojāgājušo skaits|website=Ārvalstīs|access-date=2025-03-06|date=2025-02-05|language=lv}}</ref> * [[10. februāris]] — [[Rumānija]]s prezidents [[Klauss Johaniss]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120060744/rumanijas-prezidents-pazino-par-atkapsanos-no-amata|title=Rumānijas prezidents paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2025-02-10|date=2025-02-10|language=lv}}</ref> * [[12. februāris]] — Par [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidentu]] kļuva [[Konstantins Tasuls]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.02.2025-griekija-par-valsts-prezidentu-ievelets-lidzsinejais-parlamenta-priekssedetajs.a587572/|title=Grieķijā par valsts prezidentu ievēlēts līdzšinējais parlamenta priekšsēdētājs|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-15|date=2025-02-12|language=lv}}</ref> * [[18. februāris]] ** [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] notika vairākas stundas ilgas Krievijas un ASV [[Amatpersona|amatpersonu]] sarunas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.02.2025-asv-un-krievija-sarunas-sauda-arabija-vienojusas-atsakt-dialogu.a588303/|title=ASV un Krievija sarunās Saūda Arābijā vienojušās atsākt dialogu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-08|language=lv}}</ref> [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka [[Krievija]] un [[ASV]] ir oficiāli vienojušās atjaunot diplomātiskās attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/us-russia-agree-restore-diplomatic-missions-first-step-ukraine-war-talks-2025-02-18/|title=''US, Russia agree to restore diplomatic missions as first step in Ukraine war talks''|last=Pamuk|first=Humeyra|last2=Lewis|first2=Simon|publisher=[[Reuters]]|access-date=08.03.2025|date=18.02.2025}}</ref> ** [[Ēģipte]]s amatpersonas izziņoja par faraona [[Tutmoss III|Tutmosa II]] kapeņu atklāšanu – pēdējā no zudušajiem seno Ēģiptes 18. dinastijas valdnieku kapiem. Tas ir pirmais karalisko kapeņu atklājums Ēģiptē kopš [[Tutanhamons|Tutanhamona]] kapeņu atrašanas [[1922. gads|1922]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c5ym30v356po|title=Thutmose II: Last undiscovered tomb of Tutankhamun dynasty found|website=www.bbc.com|access-date=2025-03-08|date=2025-02-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/642344-egipte-atklatas-pirmas-faraona-kapenes-pedejo-100-gadu-laika-taja-bija-apglabats-tutmoss-ii|title=Ēģiptē atklātas pirmās faraona kapenes pēdējo 100 gadu laikā. Tajā bija apglabāts Tutmoss II|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-08|date=2025-02-20|language=lv}}</ref> * [[23. februāris]] — [[Vācija|Vācijā]] notika federālās vēlēšanas. * [[28. februāris]] — [[Baltais nams|Baltajā namā]] notika ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta [[Volodimirs Zelenskis|Volodomira Zelenska]] tikšanās. Tramps un ASV viceprezidents [[Džeimss Deivids Venss|Dž.D. Venss]] asi kritizēja Zelenski, izvirzot jautājumus par atbalstu Ukrainai, piedāvāto kara izbeigšanu, kā arī valsts nākotni kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=McArthur |first1=Tom |last2=Lukiv |first2=Jaroslav |title=Trump accuses Zelensky of 'gambling with World War Three'|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c9dejydynngo|website=BBC News|date=28 February 2025 |accessdate=28 February 2025 |language=en}}</ref> === Marts === * [[10. marts]] — par [[Baltkrievija]]s premjerministru kļuva [[Aļaksandrs Turčins]], nomainot [[Ramans Halovčenka|Ramanu Halovčenku]]. * [[19. marts]] — [[Turcija|Turcijā]] sākās protesti pēc [[Stambula]]s mēra [[Ekrems Imamolu|Ekrema Imamolu]] aresta. * [[27. marts]] — [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānas pilsoņu karš]]: [[Sudāna]]s Bruņotie spēki atguva kontroli pār visu valsts galvaspilsētu [[Hartūma|Hartūmu]]. * [[28. marts]] — [[Mjanma|Mjanmu]] satricināja 7,7 balles stipra zemestrīce. Gāja bojā vairāk nekā 3700 cilvēku. Zemestrīces grūdieni bija jūtami arī [[Taizeme|Taizemē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/647459-zemestrice-mjanma-gajusi-boja-vairak-neka-1000-cilveku|title=Zemestrīcē Mjanmā gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-29|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[13. aprīlis]] — [[Osaka|Osakā]], Japānā sākās ''[[Expo 2025]]'' izstāde.<ref>{{ziņu atsauce |date=2018-11-23 |title=Osaka Is World Expo 2025 Host |language=en |work=Japan Forward |url=http://japan-forward.com/osaka-is-world-expo-2025-host/ |access-date=2018-11-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190317040627/http://japan-forward.com/osaka-is-world-expo-2025-host/ |archive-date=March 17, 2019}}</ref> * [[28. aprīlis]]: ** [[Spānija|Spāniju]], [[Portugāle|Portugāli]], [[Andora|Andoru]] un [[Francija]]s dienvidus skāra plašs elektroenerģijas pārrāvums.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Brezar |first=Aleksandar |date=28 April 2025 |title=Breaking news. Spain, Portugal and parts of France hit by massive power outage |url=https://www.euronews.com/my-europe/2025/04/28/spain-portugal-and-parts-of-france-hit-by-massive-power-outage |access-date=2025-04-28 |website=Euronews}}</ref> ** Kanādas parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Liberālā partija (Kanāda)|Liberālā partija]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=May 3, 2007 |title=An Act to amend the Canada Elections Act |url=https://www.parl.ca/documentviewer/en/39-1/bill/C-16/third-reading/page-27?col=2 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240626012317/https://www.parl.ca/documentviewer/en/39-1/bill/C-16/third-reading/page-27?col=2 |archive-date=June 26, 2024 |access-date=June 25, 2024 |publisher=LegisINFO |format=}}</ref> === Maijs === * [[8. maijs]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] ievēlēja Robertu Prevostu, kurš pieņēma vārdu [[Leons XIV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2025-video-par-jauno-romas-katolu-baznicas-pavestu-izraudzits-amerikanis-roberts-prevosts.a598169/|title=VIDEO: Par jauno Romas katoļu baznīcas pāvestu izraudzīts amerikānis Roberts Prevosts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-08|language=lv}}</ref> * [[12. maijs]] — [[Kurdistānas Strādnieku partija]] paziņoja par savu likvidāciju, pārtraucot vairāk nekā 40 gadu ilgo bruņoto cīņu pret [[Turcija]]s valsti. * [[13. maijs|13.]] — [[17. maijs]] — [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]] notika [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja dziesma ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrijas]] mūziķis [[Johanness Pīčs|JJ]]. * [[18. maijs]]: ** Polijā notika [[2025. gada Polijas prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] pirmā kārta. ** Rumānijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja bijušais [[Bukareste]]s mērs [[Nikušors Dans]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Garguli |first=Deniz |date=2025-01-08 |title=Guvernul a decis data noilor alegeri prezidențiale din România. Vor avea loc în luna mai 2025 {{!}} SURSE • Alegeri 2024-2025 |url=https://b365.ro/guvernul-a-decis-data-noilor-alegeri-prezidentiale-din-romania-vor-avea-loc-in-luna-mai-2025-surse-553388/ |access-date=2025-01-08 |website=B365 |language=ro}}</ref> * [[24. maijs]] — notika [[Austrālijas federālās vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Leiboristu partija (Austrālija)|Leiboristu partija]]. * [[31. maijs]]: ** Par [[Andora]]s [[Andoras līdzprinču uzskaitījums|līdzprinci]] iecelts [[Džozeps Luis Serano Petinants]].<ref>[https://elperiodic.ad/societat/josep-lluis-serrano-pentinat-pren-possessio-com-a-nou-coprincep-episcopal-dandorra/ El Vaticà accepta la dimissió de Vives i Serrano pren possessió com a nou Copríncep episcopal]</ref> ** [[Minhene|Minhenē]], Vācijā, notika 2025. gada UEFA Čempionu līgas fināls. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]]: ** Polijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja konservatīvo kandidāts [[Karols Navrockis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120074735/siva-cina-par-polijas-prezidentu-ievelets-konservativas-opozicijas-kandidats-navrockis|title=Sīvā cīņā par Polijas prezidentu ievēlēts konservatīvās opozīcijas kandidāts Navrockis|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-02|language=lv}}</ref> ** [[Ukrainas drošības dienests]] īstenoja operāciju "Zirnekļu tīkls"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/51042943/arzemes/120074727/ukrainu-operacija-zirnekla-tikls-pirmie-secinajumi-un-iespejama-krievijas-atbilde|title=Ukraiņu operācija "Zirnekļa tīkls". Pirmie secinājumi un iespējamā Krievijas atbilde|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-05|language=lv}}</ref> — plašu [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] uzbrukumu Krievijas militārajām bāzēm, kura rezultātā tika iznīcinātas vairāk nekā 40 Krievijas gaisa spēku lidmašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c0r1jv0rn0ko|title=Ukraine's audacious drone attack sends critical message to Russia - and the West|website=www.bbc.com|access-date=2025-06-05|date=2025-06-01|language=en}}</ref> *[[6. jūnijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Losandželosa|Losandželosā]] sākās protesti, kad ASV federālā Imigrācijas un muitas dienesta (ICE) darbinieki īstenoja reidus, lai aizturētu imigrantus, kas nelikumīgi uzturas ASV teritorijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2025-06-09/immigration-la-ice-protests-explained/105393770|title=The LA protests weren't sparked in a vacuum — this is what built up to them|work=ABC News|access-date=2025-06-16|date=2025-06-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.06.2025-asv-valdiba-iesaista-nacionalo-gvardi-losandzelosas-nemieru-apspiesana.a602369/|title=ASV valdība iesaista Nacionālo gvardi Losandželosas nemieru apspiešanā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-16|language=lv}}</ref> * [[13. jūnijs]] — [[Izraēlas—Irānas karš]]: [[Izraēla]] veica vairākus triecienus pa [[Irāna]]s kodolreaktoriem un militārajiem objektiem, nogalinot vairākas augsta ranga Irānas militārpersonas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/c93ydeqyq71t |title=Israel targets Iran's nuclear sites, killing military commanders and scientists in major attack |date=13 June 2025 |website=BBC News |publisher=BBC |accessdate=13 June 2025}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Fassihi |first=Farnaz |last2=Nauman |first2=Qasim |last3=Boxerman |first3=Aaron |last4=Kingsley |first4=Patrick |last5=Bergman |first5=Ronen |date=2025-06-13 |title=Israel Strikes Iran's Nuclear Program, Killing Top Military Officials: Live Updates |url=https://www.nytimes.com/live/2025/06/12/world/israel-iran-us-nuclear |access-date=2025-06-13 |work=The New York Times |language=en |issn=0362-4331}}</ref> * [[14. jūnijs]] — [[14. jūlijs]] — ASV notiek [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss]]. == Paredzētie notikumi == === Jūlijs === * [[1. jūlijs]]: ** par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļūs [[Dānija]], nomainot [[Polija|Poliju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesīs [[eiro]] un kļūs par 21. eirozonas dalībvalsti.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.euractiv.com/section/economy-jobs/news/bulgaria-gives-up-its-goal-to-join-eurozone-in-2024/|title=Bulgaria gives up its goal to join eurozone in 2024|date=2023-02-17|access-date=2023-03-04|work=Euractiv}}</ref> === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Luksemburgas valdnieku uzskaitījums|Luksemburgas]] [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] atkāpsies no troņa, nododot to savam dēlam [[Kroņprincis Gijoms|princim Gijomam]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2024-12-24 |title=Grand Duke Henri confirms date of retirement |url=https://www.luxtimes.lu/luxembourg/grand-duke-henri-confirms-date-of-retirement/31197975.html |access-date=2024-12-29 |website=[[Luxembourg Times]] |language=en |archive-date=December 29, 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241229175844/https://www.luxtimes.lu/luxembourg/grand-duke-henri-confirms-date-of-retirement/31197975.html }}</ref> * [[14. oktobris]] — ''[[Microsoft]]'' noteicis savas operētājsistēmas ''[[Windows 10]]'' atbalsta beigu datums.<ref name="win10homeprolife">{{tīmekļa atsauce |title=Windows 10 Home and Pro Lifecycle |url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/products/windows-10-home-and-pro |access-date=2021-06-27 |website=docs.microsoft.com}}</ref><ref name="win10enteredusaclife">{{tīmekļa atsauce |title=Windows 10 Enterprise and Education Lifecycle |url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/products/windows-10-enterprise-and-education |access-date=2021-06-27 |website=docs.microsoft.com}}</ref> Lietotājiem būs vai nu jāinstalē ''[[Windows 11]]'', vai jāizmanto alternatīva ''Microsoft'' operētājsistēma. * [[20. oktobris]] — notiks [[Kanādas 45. federālās vēlēšanas]]. === Nezināms datums === * Oktobris — novembris — [[Francija|Francijā]] notiks 2025. gada regbija līgas vīriešu Pasaules kauss. * ''[[Artemis 2]]'', pirmā apkalpes misija ārpus zemās Zemes orbītas kopš 1972. gada un otrā programmas ''Artemis'' misija, kuru plānots uzsākt ne agrāk kā 2025. gada septembrī. * Japānā notiks vispārējās vēlēšanas. * [[Norvēģija]] plāno līdz šim gadam aizliegt visu jauno automašīnu ar dīzeļa un benzīna dzinējiem tirdzniecību.<ref>{{ziņu atsauce|last=Coren|first=Michael J.|date=2018-08-07|title=Nine countries say they'll ban internal combustion engines. So far, it's just words.|work=Quartz|url=https://qz.com/1341155/nine-countries-say-they-will-ban-internal-combustion-engines-none-have-a-law-to-do-so/|access-date=2019-06-06}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|date=2019-11-29|title=Norway is electric|url=https://www.regjeringen.no/en/topics/transport-and-communications/veg/faktaartikler-vei-og-ts/norway-is-electric/id2677481/|access-date=2020-08-09|website=Government.no|publisher=Government of Norway|language=en}}</ref> * ''[[Rockstar Games]]'' izdos ''[[Grand Theft Auto VI]]'', nākamo ''Grand Theft Auto'' sērijas spēli. * 2025. gadā plānoja sākt darbināt termonukleāro [[plazma]]s reaktoru (''International Thermonuclear Experimental Reactor'', ITER), tomēr to atlika līdz 2033. gadam.<ref>[https://www.theregister.com/2024/07/04/iter_new_baseline_project_delays/ ITER delays first plasma for world's biggest fusion power rig by a decade] theregister.com, 4 Jul 2024</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Deivids Lodžs]] (''David Lodge''), angļu rakstnieks un literatūrkritiķis (dzimis 1935. gadā) * [[2. janvāris]]: ** [[Āgneša Keleti]] (''Ágnes Keleti''), ungāru sporta vingrotāja (dzimusi 1921. gadā) ** [[Ralfs Manns]] (''Ralph Mann''), ASV vieglatlēts (dzimis 1949. gadā) ** [[Ferdi Taifurs]] (''Ferdi Tayfur''), Turcijas dziedātājs un aktieris (dzimis 1945. gadā) ** [[Jans Zahara]] (''Ján Zachara''), Slovākijas bokseris (dzimis 1928. gadā) * [[5. janvāris]]: ** [[Kosts Simitis]] (''Κώστας Σημίτης''), Grieķijas politiķis (dzimis 1936. gadā) ** [[Roberts Hībners]] (''Robert Hübner''), Vācijas šahists (dzimis 1948. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Žans Marī Lepens]] (''Jean-Marie Le Pen''), Francijas politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[10. janvāris]] — [[Telma Hopkinsa]] (''Thelma Hopkins''), Ziemeļīrijas vieglatlēte (dzimusi 1936. gadā) * [[13. janvāris]]: ** [[Bernds Kulmans]] (''Bernd Cullmann''), Rietumvācijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Olivjero Toskani]] (''Oliviero Toscani''), itāļu fotogrāfs (dzimis 1942. gadā) * [[14. janvāris]] — [[Žano Švarcs]] (''Jeannot Szwarc''), franču kinorežisors (dzimis 1937. gadā) * [[16. janvāris]]: ** [[Žaks Gitē]] (''Jack Guittet''), Francijas paukotājs (dzimis 1930. gadā) ** [[Deivids Linčs]] (''David Lynch''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2025/jan/16/david-lynch-twin-peaks-and-muholland-drive-director-dies-aged-78|title=David Lynch, Twin Peaks and Muholland Drive director, dies aged 78|work=The Guardian|access-date=2025-01-16|date=2025-01-16|last=Pulver|first=Andrew|issn=0261-3077|language=en}}</ref> ** [[Džoana Plouraita]] (''Joan Plowright''), britu aktrise (dzimusi 1929. gadā) * [[17. janvāris]]: ** [[Deniss Lo]] (''Denis Law''), Skotijas futbolists (dzimis 1940. gadā) ** [[Punsalmāgijns Očirbats]] (''Punsalmaagiyn Ochirbat''), Mongolijas prezidents (dzimis 1942. gadā) * [[20. janvāris]]: ** [[Bertrāns Blijē]] (''Bertrand Blier''), franču kinorežisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Freds Ņūhauss]] (''Fred Newhouse''), ASV vieglatlēts (dzimis 1948. gadā) * [[21. janvāris]] ** [[Maurisio Funess]] (''Mauricio Funes''), Salvadoras prezidents (dzimis 1959. gadā) ** [[Gārts Hadsons]] (''Garth Hudson''), kanādiešu multiinstrumentālists (dzimis 1937. gadā) * [[25. janvāris]] — [[Gregs Bells]] (''Greg Bell''), ASV vieglatlēts (dzimis 1930. gadā) * [[29. janvāris]]: ** [[Salvans Momika]] (سلوان موميكا), Irākas anti-islāma aktīvists (dzimis 1986. gadā) ** [[Ričards Viljamsons]] (''Richard Williamson''), angļu bīskaps (dzimis 1940. gadā) * [[30. janvāris]]: ** [[Diks Batons]] (''Dick Button''), ASV daiļslidotājs (dzimis 1929. gadā) ** [[Džūliuss Čens]] (''Julius Chan''), Papua-Jaungvinejas politiķis, premjerministrs (dzimis 1939. gadā) ** [[Marianna Feitfula]] (''Marian Faithfull''), angļu dziedātāja, dziesmu autore, aktrise (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Keleti Ágnes 2021 RTG 2950 (crop).jpg|[[Āgneša Keleti]] Costas Simitis 2003.jpg|[[Kosts Simitis]] Jean-Marie Le Pen 1994 (cropped).jpg|[[Žans Marī Lepens]] David lynch.jpg|[[Deivids Linčs]] Denis Law.jpg|[[Deniss Lo]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Horsts Kēlers]] (''Horst Köhler''), Vācijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1943. gadā) * [[4. februāris]] — [[Aga Hans IV]] (شاه كريم الحسيني), islāma līderis, uzņēmējs, ismaīlītu imāms (dzimis 1936. gadā) * [[8. februāris]] — [[Sems Nujoma]] (''Sam Nujoma''), Namībijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * [[9. februāris]] — [[Toms Robinss]] (''Tom Robbins''), ASV rakstnieks (dzimis 1932. gadā) * [[11. februāris]]: ** [[Jorgs Rumbanis]] (''Γεωργιος Ρουμπανης''), Grieķijas vieglatlēts (dzimis 1929. gadā) ** [[Ivonna Šokē-Brjua]] (''Yvonne Choquet-Bruhat''), Francijas matemātiķe un fiziķe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. februāris]] — [[Ženevjēva Pāže]] (''Geneviève Page''), Francijas aktrise (dzimusi 1927. gadā) * [[15. februāris]] — [[Muhsins Hendrikss]] (''Muhsin Hendricks''), Dienvidāfrikas islāma skolotājs, imāms un aktīvists (dzimis 1967. gadā) * [[16. februāris]] — [[Kima Saerona]] (김새론), Dienvidkorejas aktrise (dzimusi 2000. gadā) * [[18. februāris]] — [[Džīns Hekmens]] (''Gene Hackman''), ASV aktieris (dzimis 1930. gadā) * [[25. februāris]] — [[Roberta Fleka]] (''Roberta Flack''), ASV mūziķe (dzimusi 1937. gadā) * [[26. februāris]] — [[Mišela Trahtenberga]] (''Michelle Trachtenberg''), ASV aktrise (dzimusi 1985. gadā) * [[27. februāris]] — [[Boriss Spaskis]] (''Борис Спасский''), PSRS un Francijas šahists (dzimis 1937. gadā) <gallery> Horst Köhler.jpg|[[Horsts Kēlers]] GeneHackmanJun2108.jpg|[[Džīns Hekmens]] Michelle Trachtenberg (43904360470).jpg|[[Mišela Trahtenberga]] Dhr. Boris Spassky, Bestanddeelnr 932-7320.jpg|[[Boriss Spaskis]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Buvaisars Saitijevs]] (''Сайт КIант Бувайса'', ''Бувайсар Сайтиев''), čečenu izcelsmes Krievijas cīkstonis un politiķis (dzimis 1975. gadā) * [[5. marts]] — [[Pamela Baha]] (''Pamela Bach''), ASV aktrise (dzimusi 1963. gadā) * [[8. marts]] — [[Atols Fugards]] (''Athol Fugard''), Dienvidāfrikas rakstnieks, aktieris un režisors (dzimis 1932. gadā) * [[13. marts]] — [[Sofija Gubaiduļina]] (''София Губайдулина''), Krievijas tatāru komponiste (dzimusi 1931. gadā) * [[14. marts]] — [[Dags Solstads]] (''Dag Solstad''), norvēģu rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[15. marts]] — [[Pēteris Biksels]] (''Peter Bichsel''), Šveices rakstnieks un žurnālists (dzimis 1935. gadā) * [[16. marts]] — [[Emīlija Dekena]] (''Émilie Dequenne''), Beļģijas aktrise (dzimusi 1981. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Edijs Džordans]] (''Eddie Jordan''), Īrijas autosporta organizators, uzņēmējs, televīzijas raidījumu vadītājs (dzimis 1948. gadā) ** [[Vitolds Fokins]] (''Вітольд Фокін''), Ukrainas politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[21. marts]]: ** [[Džordžs Formens]] (''George Foreman''), ASV bokseris (dzimis 1949. gadā) ** [[Oļegs Gordijevskis]] (''Олег Гордиевский''), PSRS Valsts drošības komitejas pulkvedis, dubultaģents un pārbēdzējs (dzimis 1938. gadā) * [[23. marts]] — [[Sālahs el Bardavils]] (صلاح البردويل), palestīniešu terorists, viens no ''[[Hamās]]'' līderiem (dzimis 1959. gadā) * [[29. marts]] — [[Ričards Čemberlens]] (''Richard Chamberlain''), ASV aktieris un dziedātājs (dzimis 1934. gadā) <gallery> Buwaisar Saytiev.jpg|[[Buvaisars Saitijevs]] Sofia Gubaidulina July1981 Sortavala ©DSmirnov.jpg|[[Sofija Gubaiduļina]] Eddie Jordan 2017 United States GP .jpg|[[Edijs Džordans]] Фокин В.П..JPG|[[Vitolds Fokins]] George Foreman 2009.jpg|[[Džordžs Formens]] </gallery> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Vels Kilmers]] (''Val Kilmer''), ASV aktieris (dzimis 1959. gadā) * [[2. aprīlis]] — [[Hamtai Sifandons]] (ຄຳໄຕ ສີພັນດອນ), Laosas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1924. gadā) * [[10. aprīlis]] — [[Leo Bēnhakers]] (''Leo Beenhakker''), Nīderlandes futbolists un treneris (dzimis 1942. gadā) * [[13. aprīlis]]: ** [[Mario Vargass Ljosa]] (''Jorge Mario Pedro Vargas Llosa''), Peru rakstnieks, politiķis, žurnālists un esejists (dzimis 1936. gadā) ** [[Džīna Mārša]] (''Jean Marsh''), Anglijas aktrise un rakstniece (dzimusi 1934. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Abdullahs Ahmads Badavi]] (''Abdullah Ahmad Badawi''), Malaizijas premjerministrs (dzimis 1939. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Nikola Pokrivačs]] (''Nikola Pokrivač''), Horvātijas futbolists (dzimis 1985. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Francisks]] (''Franciscus''), Romas pāvests (dzimis 1936. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Zurabs Cereteli]] (ზურაბ წერეთელი), gruzīnu gleznotājs, skulptors un arhitekts (dzimis 1935. gadā) * [[23. aprīlis]] — [[Fuāds el Mbeza]] (''فؤاد المبزع''), Tunisijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1933. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Virdžīnija Džufrē]] (''Virginia Giuffre''), cilvēkiesību aktīviste, seksuālās izmantošanas upuris (dzimusi 1983. gadā) * [[26. aprīlis]] — [[Žairs da Kosta]] (''Jair da Costa''), Brazīlijas futbolists (dzimis 1940. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Ina Kanbarro Lukasa]] (''Inah Canabarro Lucas''), Brazīlijas mūķene un ilgdzīvotāja, pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1906. gadā) <gallery> Val Kilmer Cannes.jpg|[[Vels Kilmers]] Leo Beenhakker 20 02 2008 (1).jpg|[[Leo Bēnhakers]] Mario Vargas Llosa (crop 2).jpg|[[Mario Vargass Ljosa]] Portrait of Pope Francis (2021) FXD.jpg|[[Francisks]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]]: ** [[Ruta Bazi]] (''Ruth Buzzi''), ASV aktrise un komiķe (dzimusi 1936. gadā) ** [[Džilla Sobule]] (''Jill Sobule''), ASV mūziķe (dzimusi 1959. gadā) * [[4. maijs]] — [[Johens Mass]] (''Jochen Mass''), Vācijas autosportists (dzimis 1946. gadā) * [[6. maijs]] — [[Džeimss Folijs]] (''James Foley''), ASV kinorežisors (dzimis 1953. gadā) * [[11. maijs]] — [[Roberts Bentons]] (''Robert Benton''), ASV scenārists un kinorežisors (dzimis 1932. gadā) * [[13. maijs]]: ** [[Hosē Muhika]] (''José Mujica''), Urugvajas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1935. gadā) ** [[Muhameds Sinvars]] (يحيى السنوار), Gazas joslas ''Hamās'' militārais līderis (dzimis 1962. gadā) * [[19. maijs]] — [[Jurijs Grigorovičs]] (''Юрий Григорович''), krievu-padomju baletdejotājs, baletmeistars horeogrāfs un pasniedzējs (dzimis 1927. gadā) * [[20. maijs]] — [[Džordžs Vents]] (''George Wendt''), amerikāņu aktieris (dzimis 1948. gadā) * [[21. maijs]] — [[Andrijs Portnovs]] (''Андрій Портнов''), Ukrainas jurists un politiķis (dzimis 1973. gadā) * [[28. maijs]] — [[Ngugi va Thiongo]] (''Ngũgĩ wa Thiong'o''), Kenijas rakstnieks (dzimis 1938. gadā) * [[31. maijs]] — [[Stenlijs Fišers]] (''Stanley Fischer''), ASV un Izraēlas ekonomists (dzimis 1943. gadā) <gallery> Ruth Buzzi 1996.jpg|[[Ruta Bazi]] Pepemujica2.jpg|[[Hosē Muhika]] Ngugi wa Thiong'o - Festivaletteratura 2012.JPG|[[Ngugi va Thiongo]] Stanley Fischer (14152693510).jpg|[[Stenlijs Fišers]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Aiše Seitmuratova]] (''Ayşe Seitmuratova''), krimas tatāru disidente, žurnāliste, vēsturniece un cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1937. gadā) * [[2. jūnijs]] — [[Pjērs Nora]] (''Pierre Nora''), Francijas vēsturnieks (dzimis 1931. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Edmunds Vaits]] (''Edmund White''), ASV rakstnieks, dramaturgs un esejists (dzimis 1940. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Marks Garno]] (''Marc Garneau''), Kanādas lidotājs, astronauts un politiķis (dzimis 1949. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Edgars Lungu]] (''Edgar Lungu''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1956. gadā) * [[9. jūnijs]]: ** [[Frederiks Forsaits]] (''Frederick Forsyth''), angļu rakstnieks un žurnālists (dzimis 1938. gadā) ** [[Slajs Stouns]] (''Sly Stone''), ASV mūziķis un ierakstu producents (dzimis 1943. gadā) * [[10. jūnijs]] ** [[Sučinda Kraprajuns]] (สุจินดา คราประยูร), Taizemes virsnieks un politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1933. gadā) ** [[Hariss Julins]] (''Harris Yulin''), ASV aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Braiens Vilsons]] (''Brian Wilson''), ASV mūziķis (dzimis 1942. gadā) * [[13. jūnijs]]: ** [[Fereiduns Abasi]] (فریدون عباسی), Irānas kodolfiziķis, politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Mohammads Bageri]] (محمد باقری), Irānas virsnieks, ģenerālis (dzimis 1960. gadā) ** [[Hoseins Salami]] (حسین سلامی), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Violeta Čamorro]] (''Violeta Chamorro''), Nikaragvas politiķe, valsts prezidente (dzimusi 1929. gadā) ** [[Melisa Hortmane]] (''Melissa Hortman''), ASV juriste un politiķe (dzimusi 1970. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Mohammads Kazemi]] (محمد کاظمی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) * [[17. jūnijs]] ** [[Alfrēds Brendels]] (''Alfred Brendel''), Austrijas pianists (dzimis 1931. gadā) ** [[Bernārs Lakombs]] (''Bernard Lacomb''), franču futbolists (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]] — [[Geilārs Sarteins]] (''Gailard Sartain''), ASV aktieris (dzimis 1943. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Lea Masari]] (''Lea Massari''), Itālijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1933. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Lalo Šifrins]] (''Lalo Schifrin''), Argentīnas un ASV pianists un komponists (dzimis 1932. gadā) <gallery> Marc Garneau STS-97.jpg|[[Marks Garno]] Brian Wilson of the Beach Boys in West Los Angeles 1990 photographed by Ithaka Darin Pappas.jpg|[[Braiens Vilsons]] </gallery> <!-- == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg3}} {{Commons|2025}} [[Kategorija:2025. gads| ]] onfl8y9ithtiumytuf0t9xxrbxuvyjj 4301853 4301824 2025-06-30T07:18:26Z Spnq 103627 4301853 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2025}} {{Gada citi notikumi|2025}} {{Gads citos kalendāros|2025}} '''2025. gads''' ({{Rom sk gadam|2025}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Polija]], nomainot [[Ungārija|Ungāriju]]; ** [[Bulgārija]] un [[Rumānija]] pievienojās [[Šengenas zona]]i; ** [[Lihtenšteina|Lihtenšteinā]] legalizēja [[viendzimuma laulība]]s; ** [[Ukraina]] pārtrauca [[Krievija]]s dabasgāzes transportēšanu caur savu valsti pēc tam, kad beidzās piecus gadus ilgais tranzīta līgums; Ukraina kļuva par [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskās krimināltiesas]] dalībvalsti; ** [[Piedņestra|Piedņestrā]] pēc Krievijas dabasgāzes piegādes pārtraukšanas sākās enerģētiskā krīze. * [[3. janvāris]] — [[Dienvidkoreja]]s varasiestādes mēģināja arestēt bijušo prezidentu [[Sokjols Juns|Sokjolu Junu]] viņa rezidencē, bet to neļāva izdarīt prezidenta apsardze. * [[4. janvāris]] — [[Austrijas kanclers]] [[Karls Nēhammers]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-04 |title=Austrian Chancellor Nehammer says he will resign after talks on forming a new government fail |url=https://apnews.com/article/austria-politics-talks-collapse-2e4ce6802617c2ac7a6d28f4842df38e?user_email=e9f48e73570f5cab7ad06984b27d44ccc37c48900cb185b6237ae9993409c977&utm_medium=APNews_Alerts&utm_source=Sailthru_AP&utm_campaign=NewsAlert_Jan04_2025_02:01PM&utm_term=AP%20News%20Alerts |access-date=2025-01-04 |website=AP News |language=en}}</ref> * [[6. janvāris]]: ** [[Kanādas premjerministrs]] [[Žistēns Trido]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Żak |first1=Karol |title=Premier Kanady Justin Trudeau ogłosił, że ustąpi ze stanowiska |url=https://www.rmf24.pl/fakty/swiat/news-premier-kanady-justin-trudeau-oglosil-ze-ustapi-ze-stanowisk,nId,7886526#crp_state=1 |website=RMF 24 |publisher=RMF |access-date=6 January 2025 |language=pl |date=6 January 2025}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Był uwielbiany, gdy zaczynał, teraz się poddaje. Premier Kanady rezygnuje |url=https://www.tvp.info/84392674/kanada-premier-justin-trudeau-rezygnuje-zmiany-w-kanadyjskim-rzadzie |website=TVP Info |publisher=TVP |access-date=6 January 2025 |language=pl |date=6 January 2025}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=6 January 2025 |title=Justin Trudeau resigns as Canadian prime minister |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/clyjmy7vl64t |access-date=6 January 2025 |work=BBC News |language=en}}</ref> ** [[Indonēzija]] kļuva par [[BRICS]] dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Indonesia joins BRICS group of emerging economies |url=https://www.aljazeera.com/news/2025/1/7/indonesia-joins-brics-group-of-emerging-economies |access-date=2025-01-09 |website=Al Jazeera |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-06 |title=Indonesia is admitted to the BRICS bloc of developing nations |url=https://apnews.com/article/brazil-brics-indonesia-membership-c05b0c8e2ae493f9046479e62a45d8fa |access-date=2025-01-09 |website=AP News |language=en}}</ref> * [[7. janvāris]]: ** [[Tibetas autonomais reģions|Tibetas autonomo reģionā]] notika 7,1 balles stipra zemestrīce, bojā gāja vismaz 126 cilvēki, ievainoja vismaz 338 cilvēkus;<ref>{{ziņu atsauce |date=7 January 2025 |title=China earthquake: Dozens dead as tremor strikes Tibet |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c3rqg95n9n1o |access-date=7 January 2025 |work=BBC News |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2025-01-07 |title=At least 95 killed as magnitude-6.8 earthquake hits China's Tibet region |url=https://www.abc.net.au/news/2025-01-07/people-killed-as-magnitude-6-8-earthquake-hits-china/104792224 |access-date=2025-01-07 |work=ABC News |language=en}}</ref> ** [[Losandželosa]]s apkārtnē izcēlās vispostošākie meža ugunsgrēki tās vēsturē, kas turpinājās vairāk nekā nedēļu; tos izraisīja spēcīgs vējš un ilgstošs sausums; iznīcinot vairāk nekā {{sk|13000}} ēku; bojā gāja vairāk nekā 25 cilvēki, apmēram {{sk|180000}} cilvēku evakuēja. * [[11. janvāris]] — [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānas pilsoņu karā]] valdības spēki ieņēma Vadmedani pilsētu. * [[15. janvāris]]: ** arestēja atstādināto Dienvidkorejas prezidentu Junu Sogu Jolu; ** Izraēla un ''[[Hamās]]'' noslēdza vienošanos par pamieru ar mērķi izbeigt [[Izraēlas—Hamās karš|karu]], apmainīties ar Izraēlas ķīlniekiem un palestīniešu gūstekņiem, kā arī atļaut starptautiskās palīdzības ievešanu. * [[19. janvāris]] — Gazas joslā stājas spēkā pamiers. * [[20. janvāris]] — [[Donalds Tramps]] stājās [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā, nomainot [[Džo Baidens|Džo Baidenu]]. * [[22. janvāris]] — [[Taizeme|Taizemē]] legalizēja viendzimuma laulības. * [[24. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] un [[Īrija|Īriju]] skāra vētra "Ēovina",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2025-britu-salas-sasniegusi-iespejams-specigaka-vetra-pedeja-desmitgade.a584987/|title=Britu salas sasniegusi, iespējams, spēcīgākā vētra pēdējā desmitgadē|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-28|language=lv}}</ref> Īrijā [[Vējš|brāzmas]] sasniedza 50,8 m/s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/zinas/video-vetra-plosas-irija-sorit-fiksets-specigakais-vejs-valsts-vesture-brazmas-parsniegusas-50-m-s/43209|title=VIDEO: Vētra plosās Īrijā – šorīt fiksēts spēcīgākais vējš valsts vēsturē, brāzmas pārsniegušas 50 m/s|website=www.1188.lv|access-date=2025-01-28|date=2025-01-24|language=lv}}</ref> * [[26. janvāris]] — par [[Baltkrievija]]s prezidentu atkārtoti kļuva [[Aļaksandrs Lukašenka]]. * [[27. janvāris]] — strauji samazinājās globālo tehnoloģiju uzņēmumu akciju vērtība ārpus Ķīnas, reaģējot uz ''[[DeepSeek]]'' tērzēšanas robota, kas ir ''[[ChatGPT]]'' konkurents Ķīnā, iznākšanu; mikroshēmu gigants ''[[Nvidia]]'' zaudēja gandrīz 600 miljardus ASV dolāru no savas vērtības, kas ir lielākais kritums vienam uzņēmumam ASV akciju tirgus vēsturē. * [[29. janvāris]] — par [[Sīrija]]s pagaidu prezidentu kļuva [[Ahmeds aš Šarā]], kurš pēc Asada režīma krišanas ''de facto'' bija Sīrijas valsts vadītājs. === Februāris === * [[4. februāris]] — [[Zviedrija]]s pilsētā [[Erebrū]] apšaudē [[Izglītības iestāde|izglītības iestādē]] nogalināja aptuveni 11 un ievainoja 15 cilvēkus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/c206q444zx3t|title=Swedish police trying to work out motive of gunman who killed 10 at school campus - live updates|website=BBC News|access-date=2025-03-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8186176/masu-slepkaviba-zviedrija-pieaudzis-bojagajuso-skaits|title=Masu slepkavība Zviedrijā: pieaudzis bojāgājušo skaits|website=Ārvalstīs|access-date=2025-03-06|date=2025-02-05|language=lv}}</ref> * [[10. februāris]] — [[Rumānija]]s prezidents [[Klauss Johaniss]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120060744/rumanijas-prezidents-pazino-par-atkapsanos-no-amata|title=Rumānijas prezidents paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2025-02-10|date=2025-02-10|language=lv}}</ref> * [[12. februāris]] — Par [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidentu]] kļuva [[Konstantins Tasuls]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.02.2025-griekija-par-valsts-prezidentu-ievelets-lidzsinejais-parlamenta-priekssedetajs.a587572/|title=Grieķijā par valsts prezidentu ievēlēts līdzšinējais parlamenta priekšsēdētājs|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-15|date=2025-02-12|language=lv}}</ref> * [[18. februāris]] ** [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] notika vairākas stundas ilgas Krievijas un ASV [[Amatpersona|amatpersonu]] sarunas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.02.2025-asv-un-krievija-sarunas-sauda-arabija-vienojusas-atsakt-dialogu.a588303/|title=ASV un Krievija sarunās Saūda Arābijā vienojušās atsākt dialogu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-08|language=lv}}</ref> [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka [[Krievija]] un [[ASV]] ir oficiāli vienojušās atjaunot diplomātiskās attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/us-russia-agree-restore-diplomatic-missions-first-step-ukraine-war-talks-2025-02-18/|title=''US, Russia agree to restore diplomatic missions as first step in Ukraine war talks''|last=Pamuk|first=Humeyra|last2=Lewis|first2=Simon|publisher=[[Reuters]]|access-date=08.03.2025|date=18.02.2025}}</ref> ** [[Ēģipte]]s amatpersonas izziņoja par faraona [[Tutmoss III|Tutmosa II]] kapeņu atklāšanu – pēdējā no zudušajiem seno Ēģiptes 18. dinastijas valdnieku kapiem. Tas ir pirmais karalisko kapeņu atklājums Ēģiptē kopš [[Tutanhamons|Tutanhamona]] kapeņu atrašanas [[1922. gads|1922]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c5ym30v356po|title=Thutmose II: Last undiscovered tomb of Tutankhamun dynasty found|website=www.bbc.com|access-date=2025-03-08|date=2025-02-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/642344-egipte-atklatas-pirmas-faraona-kapenes-pedejo-100-gadu-laika-taja-bija-apglabats-tutmoss-ii|title=Ēģiptē atklātas pirmās faraona kapenes pēdējo 100 gadu laikā. Tajā bija apglabāts Tutmoss II|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-08|date=2025-02-20|language=lv}}</ref> * [[23. februāris]] — [[Vācija|Vācijā]] notika federālās vēlēšanas. * [[28. februāris]] — [[Baltais nams|Baltajā namā]] notika ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta [[Volodimirs Zelenskis|Volodomira Zelenska]] tikšanās. Tramps un ASV viceprezidents [[Džeimss Deivids Venss|Dž.D. Venss]] asi kritizēja Zelenski, izvirzot jautājumus par atbalstu Ukrainai, piedāvāto kara izbeigšanu, kā arī valsts nākotni kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=McArthur |first1=Tom |last2=Lukiv |first2=Jaroslav |title=Trump accuses Zelensky of 'gambling with World War Three'|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c9dejydynngo|website=BBC News|date=28 February 2025 |accessdate=28 February 2025 |language=en}}</ref> === Marts === * [[10. marts]] — par [[Baltkrievija]]s premjerministru kļuva [[Aļaksandrs Turčins]], nomainot [[Ramans Halovčenka|Ramanu Halovčenku]]. * [[19. marts]] — [[Turcija|Turcijā]] sākās protesti pēc [[Stambula]]s mēra [[Ekrems Imamolu|Ekrema Imamolu]] aresta. * [[27. marts]] — [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānas pilsoņu karš]]: [[Sudāna]]s Bruņotie spēki atguva kontroli pār visu valsts galvaspilsētu [[Hartūma|Hartūmu]]. * [[28. marts]] — [[Mjanma|Mjanmu]] satricināja 7,7 balles stipra zemestrīce. Gāja bojā vairāk nekā 3700 cilvēku. Zemestrīces grūdieni bija jūtami arī [[Taizeme|Taizemē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/647459-zemestrice-mjanma-gajusi-boja-vairak-neka-1000-cilveku|title=Zemestrīcē Mjanmā gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-29|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[13. aprīlis]] — [[Osaka|Osakā]], Japānā sākās ''[[Expo 2025]]'' izstāde.<ref>{{ziņu atsauce |date=2018-11-23 |title=Osaka Is World Expo 2025 Host |language=en |work=Japan Forward |url=http://japan-forward.com/osaka-is-world-expo-2025-host/ |access-date=2018-11-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190317040627/http://japan-forward.com/osaka-is-world-expo-2025-host/ |archive-date=March 17, 2019}}</ref> * [[28. aprīlis]]: ** [[Spānija|Spāniju]], [[Portugāle|Portugāli]], [[Andora|Andoru]] un [[Francija]]s dienvidus skāra plašs elektroenerģijas pārrāvums.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Brezar |first=Aleksandar |date=28 April 2025 |title=Breaking news. Spain, Portugal and parts of France hit by massive power outage |url=https://www.euronews.com/my-europe/2025/04/28/spain-portugal-and-parts-of-france-hit-by-massive-power-outage |access-date=2025-04-28 |website=Euronews}}</ref> ** Kanādas parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Liberālā partija (Kanāda)|Liberālā partija]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=May 3, 2007 |title=An Act to amend the Canada Elections Act |url=https://www.parl.ca/documentviewer/en/39-1/bill/C-16/third-reading/page-27?col=2 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240626012317/https://www.parl.ca/documentviewer/en/39-1/bill/C-16/third-reading/page-27?col=2 |archive-date=June 26, 2024 |access-date=June 25, 2024 |publisher=LegisINFO |format=}}</ref> === Maijs === * [[8. maijs]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] ievēlēja Robertu Prevostu, kurš pieņēma vārdu [[Leons XIV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2025-video-par-jauno-romas-katolu-baznicas-pavestu-izraudzits-amerikanis-roberts-prevosts.a598169/|title=VIDEO: Par jauno Romas katoļu baznīcas pāvestu izraudzīts amerikānis Roberts Prevosts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-08|language=lv}}</ref> * [[12. maijs]] — [[Kurdistānas Strādnieku partija]] paziņoja par savu likvidāciju, pārtraucot vairāk nekā 40 gadu ilgo bruņoto cīņu pret [[Turcija]]s valsti. * [[13. maijs|13.]] — [[17. maijs]] — [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]] notika [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja dziesma ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrijas]] mūziķis [[Johanness Pīčs|JJ]]. * [[18. maijs]]: ** Polijā notika [[2025. gada Polijas prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] pirmā kārta. ** Rumānijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja bijušais [[Bukareste]]s mērs [[Nikušors Dans]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Garguli |first=Deniz |date=2025-01-08 |title=Guvernul a decis data noilor alegeri prezidențiale din România. Vor avea loc în luna mai 2025 {{!}} SURSE • Alegeri 2024-2025 |url=https://b365.ro/guvernul-a-decis-data-noilor-alegeri-prezidentiale-din-romania-vor-avea-loc-in-luna-mai-2025-surse-553388/ |access-date=2025-01-08 |website=B365 |language=ro}}</ref> * [[24. maijs]] — notika [[Austrālijas federālās vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Leiboristu partija (Austrālija)|Leiboristu partija]]. * [[31. maijs]]: ** Par [[Andora]]s [[Andoras līdzprinču uzskaitījums|līdzprinci]] iecelts [[Džozeps Luis Serano Petinants]].<ref>[https://elperiodic.ad/societat/josep-lluis-serrano-pentinat-pren-possessio-com-a-nou-coprincep-episcopal-dandorra/ El Vaticà accepta la dimissió de Vives i Serrano pren possessió com a nou Copríncep episcopal]</ref> ** [[Minhene|Minhenē]], Vācijā, notika 2025. gada UEFA Čempionu līgas fināls. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]]: ** Polijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja konservatīvo kandidāts [[Karols Navrockis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120074735/siva-cina-par-polijas-prezidentu-ievelets-konservativas-opozicijas-kandidats-navrockis|title=Sīvā cīņā par Polijas prezidentu ievēlēts konservatīvās opozīcijas kandidāts Navrockis|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-02|language=lv}}</ref> ** [[Ukrainas drošības dienests]] īstenoja operāciju "Zirnekļu tīkls"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/51042943/arzemes/120074727/ukrainu-operacija-zirnekla-tikls-pirmie-secinajumi-un-iespejama-krievijas-atbilde|title=Ukraiņu operācija "Zirnekļa tīkls". Pirmie secinājumi un iespējamā Krievijas atbilde|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-05|language=lv}}</ref> — plašu [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] uzbrukumu Krievijas militārajām bāzēm, kura rezultātā tika iznīcinātas vairāk nekā 40 Krievijas gaisa spēku lidmašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c0r1jv0rn0ko|title=Ukraine's audacious drone attack sends critical message to Russia - and the West|website=www.bbc.com|access-date=2025-06-05|date=2025-06-01|language=en}}</ref> *[[6. jūnijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Losandželosa|Losandželosā]] sākās protesti, kad ASV federālā Imigrācijas un muitas dienesta (ICE) darbinieki īstenoja reidus, lai aizturētu imigrantus, kas nelikumīgi uzturas ASV teritorijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2025-06-09/immigration-la-ice-protests-explained/105393770|title=The LA protests weren't sparked in a vacuum — this is what built up to them|work=ABC News|access-date=2025-06-16|date=2025-06-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.06.2025-asv-valdiba-iesaista-nacionalo-gvardi-losandzelosas-nemieru-apspiesana.a602369/|title=ASV valdība iesaista Nacionālo gvardi Losandželosas nemieru apspiešanā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-16|language=lv}}</ref> * [[13. jūnijs]] — [[Izraēlas—Irānas karš]]: [[Izraēla]] veica vairākus triecienus pa [[Irāna]]s kodolreaktoriem un militārajiem objektiem, nogalinot vairākas augsta ranga Irānas militārpersonas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/c93ydeqyq71t |title=Israel targets Iran's nuclear sites, killing military commanders and scientists in major attack |date=13 June 2025 |website=BBC News |publisher=BBC |accessdate=13 June 2025}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Fassihi |first=Farnaz |last2=Nauman |first2=Qasim |last3=Boxerman |first3=Aaron |last4=Kingsley |first4=Patrick |last5=Bergman |first5=Ronen |date=2025-06-13 |title=Israel Strikes Iran's Nuclear Program, Killing Top Military Officials: Live Updates |url=https://www.nytimes.com/live/2025/06/12/world/israel-iran-us-nuclear |access-date=2025-06-13 |work=The New York Times |language=en |issn=0362-4331}}</ref> * [[14. jūnijs]] — [[14. jūlijs]] — ASV notiek [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss]]. * [[16. jūnijs|16]]. — [[17. jūnijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Kananaskisa|Kananaskisā]] notika [[G7 valstis|G7 valstu]] samits.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/lv/meetings/international-summit/2025/06/16-17/|title=G7 samits, Kananaskisa – Alberta, Kanāda|website=Consilium|access-date=2025-06-30|date=2025|language=lv}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Jūlijs === * [[1. jūlijs]]: ** par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļūs [[Dānija]], nomainot [[Polija|Poliju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesīs [[eiro]] un kļūs par 21. eirozonas dalībvalsti.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.euractiv.com/section/economy-jobs/news/bulgaria-gives-up-its-goal-to-join-eurozone-in-2024/|title=Bulgaria gives up its goal to join eurozone in 2024|date=2023-02-17|access-date=2023-03-04|work=Euractiv}}</ref> === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Luksemburgas valdnieku uzskaitījums|Luksemburgas]] [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] atkāpsies no troņa, nododot to savam dēlam [[Kroņprincis Gijoms|princim Gijomam]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2024-12-24 |title=Grand Duke Henri confirms date of retirement |url=https://www.luxtimes.lu/luxembourg/grand-duke-henri-confirms-date-of-retirement/31197975.html |access-date=2024-12-29 |website=[[Luxembourg Times]] |language=en |archive-date=December 29, 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241229175844/https://www.luxtimes.lu/luxembourg/grand-duke-henri-confirms-date-of-retirement/31197975.html }}</ref> * [[14. oktobris]] — ''[[Microsoft]]'' noteicis savas operētājsistēmas ''[[Windows 10]]'' atbalsta beigu datums.<ref name="win10homeprolife">{{tīmekļa atsauce |title=Windows 10 Home and Pro Lifecycle |url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/products/windows-10-home-and-pro |access-date=2021-06-27 |website=docs.microsoft.com}}</ref><ref name="win10enteredusaclife">{{tīmekļa atsauce |title=Windows 10 Enterprise and Education Lifecycle |url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/products/windows-10-enterprise-and-education |access-date=2021-06-27 |website=docs.microsoft.com}}</ref> Lietotājiem būs vai nu jāinstalē ''[[Windows 11]]'', vai jāizmanto alternatīva ''Microsoft'' operētājsistēma. * [[20. oktobris]] — notiks [[Kanādas 45. federālās vēlēšanas]]. === Nezināms datums === * Oktobris — novembris — [[Francija|Francijā]] notiks 2025. gada regbija līgas vīriešu Pasaules kauss. * ''[[Artemis 2]]'', pirmā apkalpes misija ārpus zemās Zemes orbītas kopš 1972. gada un otrā programmas ''Artemis'' misija, kuru plānots uzsākt ne agrāk kā 2025. gada septembrī. * Japānā notiks vispārējās vēlēšanas. * [[Norvēģija]] plāno līdz šim gadam aizliegt visu jauno automašīnu ar dīzeļa un benzīna dzinējiem tirdzniecību.<ref>{{ziņu atsauce|last=Coren|first=Michael J.|date=2018-08-07|title=Nine countries say they'll ban internal combustion engines. So far, it's just words.|work=Quartz|url=https://qz.com/1341155/nine-countries-say-they-will-ban-internal-combustion-engines-none-have-a-law-to-do-so/|access-date=2019-06-06}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|date=2019-11-29|title=Norway is electric|url=https://www.regjeringen.no/en/topics/transport-and-communications/veg/faktaartikler-vei-og-ts/norway-is-electric/id2677481/|access-date=2020-08-09|website=Government.no|publisher=Government of Norway|language=en}}</ref> * ''[[Rockstar Games]]'' izdos ''[[Grand Theft Auto VI]]'', nākamo ''Grand Theft Auto'' sērijas spēli. * 2025. gadā plānoja sākt darbināt termonukleāro [[plazma]]s reaktoru (''International Thermonuclear Experimental Reactor'', ITER), tomēr to atlika līdz 2033. gadam.<ref>[https://www.theregister.com/2024/07/04/iter_new_baseline_project_delays/ ITER delays first plasma for world's biggest fusion power rig by a decade] theregister.com, 4 Jul 2024</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Deivids Lodžs]] (''David Lodge''), angļu rakstnieks un literatūrkritiķis (dzimis 1935. gadā) * [[2. janvāris]]: ** [[Āgneša Keleti]] (''Ágnes Keleti''), ungāru sporta vingrotāja (dzimusi 1921. gadā) ** [[Ralfs Manns]] (''Ralph Mann''), ASV vieglatlēts (dzimis 1949. gadā) ** [[Ferdi Taifurs]] (''Ferdi Tayfur''), Turcijas dziedātājs un aktieris (dzimis 1945. gadā) ** [[Jans Zahara]] (''Ján Zachara''), Slovākijas bokseris (dzimis 1928. gadā) * [[5. janvāris]]: ** [[Kosts Simitis]] (''Κώστας Σημίτης''), Grieķijas politiķis (dzimis 1936. gadā) ** [[Roberts Hībners]] (''Robert Hübner''), Vācijas šahists (dzimis 1948. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Žans Marī Lepens]] (''Jean-Marie Le Pen''), Francijas politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[10. janvāris]] — [[Telma Hopkinsa]] (''Thelma Hopkins''), Ziemeļīrijas vieglatlēte (dzimusi 1936. gadā) * [[13. janvāris]]: ** [[Bernds Kulmans]] (''Bernd Cullmann''), Rietumvācijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Olivjero Toskani]] (''Oliviero Toscani''), itāļu fotogrāfs (dzimis 1942. gadā) * [[14. janvāris]] — [[Žano Švarcs]] (''Jeannot Szwarc''), franču kinorežisors (dzimis 1937. gadā) * [[16. janvāris]]: ** [[Žaks Gitē]] (''Jack Guittet''), Francijas paukotājs (dzimis 1930. gadā) ** [[Deivids Linčs]] (''David Lynch''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2025/jan/16/david-lynch-twin-peaks-and-muholland-drive-director-dies-aged-78|title=David Lynch, Twin Peaks and Muholland Drive director, dies aged 78|work=The Guardian|access-date=2025-01-16|date=2025-01-16|last=Pulver|first=Andrew|issn=0261-3077|language=en}}</ref> ** [[Džoana Plouraita]] (''Joan Plowright''), britu aktrise (dzimusi 1929. gadā) * [[17. janvāris]]: ** [[Deniss Lo]] (''Denis Law''), Skotijas futbolists (dzimis 1940. gadā) ** [[Punsalmāgijns Očirbats]] (''Punsalmaagiyn Ochirbat''), Mongolijas prezidents (dzimis 1942. gadā) * [[20. janvāris]]: ** [[Bertrāns Blijē]] (''Bertrand Blier''), franču kinorežisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Freds Ņūhauss]] (''Fred Newhouse''), ASV vieglatlēts (dzimis 1948. gadā) * [[21. janvāris]] ** [[Maurisio Funess]] (''Mauricio Funes''), Salvadoras prezidents (dzimis 1959. gadā) ** [[Gārts Hadsons]] (''Garth Hudson''), kanādiešu multiinstrumentālists (dzimis 1937. gadā) * [[25. janvāris]] — [[Gregs Bells]] (''Greg Bell''), ASV vieglatlēts (dzimis 1930. gadā) * [[29. janvāris]]: ** [[Salvans Momika]] (سلوان موميكا), Irākas anti-islāma aktīvists (dzimis 1986. gadā) ** [[Ričards Viljamsons]] (''Richard Williamson''), angļu bīskaps (dzimis 1940. gadā) * [[30. janvāris]]: ** [[Diks Batons]] (''Dick Button''), ASV daiļslidotājs (dzimis 1929. gadā) ** [[Džūliuss Čens]] (''Julius Chan''), Papua-Jaungvinejas politiķis, premjerministrs (dzimis 1939. gadā) ** [[Marianna Feitfula]] (''Marian Faithfull''), angļu dziedātāja, dziesmu autore, aktrise (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Keleti Ágnes 2021 RTG 2950 (crop).jpg|[[Āgneša Keleti]] Costas Simitis 2003.jpg|[[Kosts Simitis]] Jean-Marie Le Pen 1994 (cropped).jpg|[[Žans Marī Lepens]] David lynch.jpg|[[Deivids Linčs]] Denis Law.jpg|[[Deniss Lo]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Horsts Kēlers]] (''Horst Köhler''), Vācijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1943. gadā) * [[4. februāris]] — [[Aga Hans IV]] (شاه كريم الحسيني), islāma līderis, uzņēmējs, ismaīlītu imāms (dzimis 1936. gadā) * [[8. februāris]] — [[Sems Nujoma]] (''Sam Nujoma''), Namībijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * [[9. februāris]] — [[Toms Robinss]] (''Tom Robbins''), ASV rakstnieks (dzimis 1932. gadā) * [[11. februāris]]: ** [[Jorgs Rumbanis]] (''Γεωργιος Ρουμπανης''), Grieķijas vieglatlēts (dzimis 1929. gadā) ** [[Ivonna Šokē-Brjua]] (''Yvonne Choquet-Bruhat''), Francijas matemātiķe un fiziķe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. februāris]] — [[Ženevjēva Pāže]] (''Geneviève Page''), Francijas aktrise (dzimusi 1927. gadā) * [[15. februāris]] — [[Muhsins Hendrikss]] (''Muhsin Hendricks''), Dienvidāfrikas islāma skolotājs, imāms un aktīvists (dzimis 1967. gadā) * [[16. februāris]] — [[Kima Saerona]] (김새론), Dienvidkorejas aktrise (dzimusi 2000. gadā) * [[18. februāris]] — [[Džīns Hekmens]] (''Gene Hackman''), ASV aktieris (dzimis 1930. gadā) * [[25. februāris]] — [[Roberta Fleka]] (''Roberta Flack''), ASV mūziķe (dzimusi 1937. gadā) * [[26. februāris]] — [[Mišela Trahtenberga]] (''Michelle Trachtenberg''), ASV aktrise (dzimusi 1985. gadā) * [[27. februāris]] — [[Boriss Spaskis]] (''Борис Спасский''), PSRS un Francijas šahists (dzimis 1937. gadā) <gallery> Horst Köhler.jpg|[[Horsts Kēlers]] GeneHackmanJun2108.jpg|[[Džīns Hekmens]] Michelle Trachtenberg (43904360470).jpg|[[Mišela Trahtenberga]] Dhr. Boris Spassky, Bestanddeelnr 932-7320.jpg|[[Boriss Spaskis]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Buvaisars Saitijevs]] (''Сайт КIант Бувайса'', ''Бувайсар Сайтиев''), čečenu izcelsmes Krievijas cīkstonis un politiķis (dzimis 1975. gadā) * [[5. marts]] — [[Pamela Baha]] (''Pamela Bach''), ASV aktrise (dzimusi 1963. gadā) * [[8. marts]] — [[Atols Fugards]] (''Athol Fugard''), Dienvidāfrikas rakstnieks, aktieris un režisors (dzimis 1932. gadā) * [[13. marts]] — [[Sofija Gubaiduļina]] (''София Губайдулина''), Krievijas tatāru komponiste (dzimusi 1931. gadā) * [[14. marts]] — [[Dags Solstads]] (''Dag Solstad''), norvēģu rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[15. marts]] — [[Pēteris Biksels]] (''Peter Bichsel''), Šveices rakstnieks un žurnālists (dzimis 1935. gadā) * [[16. marts]] — [[Emīlija Dekena]] (''Émilie Dequenne''), Beļģijas aktrise (dzimusi 1981. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Edijs Džordans]] (''Eddie Jordan''), Īrijas autosporta organizators, uzņēmējs, televīzijas raidījumu vadītājs (dzimis 1948. gadā) ** [[Vitolds Fokins]] (''Вітольд Фокін''), Ukrainas politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[21. marts]]: ** [[Džordžs Formens]] (''George Foreman''), ASV bokseris (dzimis 1949. gadā) ** [[Oļegs Gordijevskis]] (''Олег Гордиевский''), PSRS Valsts drošības komitejas pulkvedis, dubultaģents un pārbēdzējs (dzimis 1938. gadā) * [[23. marts]] — [[Sālahs el Bardavils]] (صلاح البردويل), palestīniešu terorists, viens no ''[[Hamās]]'' līderiem (dzimis 1959. gadā) * [[29. marts]] — [[Ričards Čemberlens]] (''Richard Chamberlain''), ASV aktieris un dziedātājs (dzimis 1934. gadā) <gallery> Buwaisar Saytiev.jpg|[[Buvaisars Saitijevs]] Sofia Gubaidulina July1981 Sortavala ©DSmirnov.jpg|[[Sofija Gubaiduļina]] Eddie Jordan 2017 United States GP .jpg|[[Edijs Džordans]] Фокин В.П..JPG|[[Vitolds Fokins]] George Foreman 2009.jpg|[[Džordžs Formens]] </gallery> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Vels Kilmers]] (''Val Kilmer''), ASV aktieris (dzimis 1959. gadā) * [[2. aprīlis]] — [[Hamtai Sifandons]] (ຄຳໄຕ ສີພັນດອນ), Laosas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1924. gadā) * [[10. aprīlis]] — [[Leo Bēnhakers]] (''Leo Beenhakker''), Nīderlandes futbolists un treneris (dzimis 1942. gadā) * [[13. aprīlis]]: ** [[Mario Vargass Ljosa]] (''Jorge Mario Pedro Vargas Llosa''), Peru rakstnieks, politiķis, žurnālists un esejists (dzimis 1936. gadā) ** [[Džīna Mārša]] (''Jean Marsh''), Anglijas aktrise un rakstniece (dzimusi 1934. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Abdullahs Ahmads Badavi]] (''Abdullah Ahmad Badawi''), Malaizijas premjerministrs (dzimis 1939. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Nikola Pokrivačs]] (''Nikola Pokrivač''), Horvātijas futbolists (dzimis 1985. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Francisks]] (''Franciscus''), Romas pāvests (dzimis 1936. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Zurabs Cereteli]] (ზურაბ წერეთელი), gruzīnu gleznotājs, skulptors un arhitekts (dzimis 1935. gadā) * [[23. aprīlis]] — [[Fuāds el Mbeza]] (''فؤاد المبزع''), Tunisijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1933. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Virdžīnija Džufrē]] (''Virginia Giuffre''), cilvēkiesību aktīviste, seksuālās izmantošanas upuris (dzimusi 1983. gadā) * [[26. aprīlis]] — [[Žairs da Kosta]] (''Jair da Costa''), Brazīlijas futbolists (dzimis 1940. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Ina Kanbarro Lukasa]] (''Inah Canabarro Lucas''), Brazīlijas mūķene un ilgdzīvotāja, pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1906. gadā) <gallery> Val Kilmer Cannes.jpg|[[Vels Kilmers]] Leo Beenhakker 20 02 2008 (1).jpg|[[Leo Bēnhakers]] Mario Vargas Llosa (crop 2).jpg|[[Mario Vargass Ljosa]] Portrait of Pope Francis (2021) FXD.jpg|[[Francisks]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]]: ** [[Ruta Bazi]] (''Ruth Buzzi''), ASV aktrise un komiķe (dzimusi 1936. gadā) ** [[Džilla Sobule]] (''Jill Sobule''), ASV mūziķe (dzimusi 1959. gadā) * [[4. maijs]] — [[Johens Mass]] (''Jochen Mass''), Vācijas autosportists (dzimis 1946. gadā) * [[6. maijs]] — [[Džeimss Folijs]] (''James Foley''), ASV kinorežisors (dzimis 1953. gadā) * [[11. maijs]] — [[Roberts Bentons]] (''Robert Benton''), ASV scenārists un kinorežisors (dzimis 1932. gadā) * [[13. maijs]]: ** [[Hosē Muhika]] (''José Mujica''), Urugvajas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1935. gadā) ** [[Muhameds Sinvars]] (يحيى السنوار), Gazas joslas ''Hamās'' militārais līderis (dzimis 1962. gadā) * [[19. maijs]] — [[Jurijs Grigorovičs]] (''Юрий Григорович''), krievu-padomju baletdejotājs, baletmeistars horeogrāfs un pasniedzējs (dzimis 1927. gadā) * [[20. maijs]] — [[Džordžs Vents]] (''George Wendt''), amerikāņu aktieris (dzimis 1948. gadā) * [[21. maijs]] — [[Andrijs Portnovs]] (''Андрій Портнов''), Ukrainas jurists un politiķis (dzimis 1973. gadā) * [[28. maijs]] — [[Ngugi va Thiongo]] (''Ngũgĩ wa Thiong'o''), Kenijas rakstnieks (dzimis 1938. gadā) * [[31. maijs]] — [[Stenlijs Fišers]] (''Stanley Fischer''), ASV un Izraēlas ekonomists (dzimis 1943. gadā) <gallery> Ruth Buzzi 1996.jpg|[[Ruta Bazi]] Pepemujica2.jpg|[[Hosē Muhika]] Ngugi wa Thiong'o - Festivaletteratura 2012.JPG|[[Ngugi va Thiongo]] Stanley Fischer (14152693510).jpg|[[Stenlijs Fišers]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Aiše Seitmuratova]] (''Ayşe Seitmuratova''), krimas tatāru disidente, žurnāliste, vēsturniece un cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1937. gadā) * [[2. jūnijs]] — [[Pjērs Nora]] (''Pierre Nora''), Francijas vēsturnieks (dzimis 1931. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Edmunds Vaits]] (''Edmund White''), ASV rakstnieks, dramaturgs un esejists (dzimis 1940. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Marks Garno]] (''Marc Garneau''), Kanādas lidotājs, astronauts un politiķis (dzimis 1949. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Edgars Lungu]] (''Edgar Lungu''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1956. gadā) * [[9. jūnijs]]: ** [[Frederiks Forsaits]] (''Frederick Forsyth''), angļu rakstnieks un žurnālists (dzimis 1938. gadā) ** [[Slajs Stouns]] (''Sly Stone''), ASV mūziķis un ierakstu producents (dzimis 1943. gadā) * [[10. jūnijs]] ** [[Sučinda Kraprajuns]] (สุจินดา คราประยูร), Taizemes virsnieks un politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1933. gadā) ** [[Hariss Julins]] (''Harris Yulin''), ASV aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Braiens Vilsons]] (''Brian Wilson''), ASV mūziķis (dzimis 1942. gadā) * [[13. jūnijs]]: ** [[Fereiduns Abasi]] (فریدون عباسی), Irānas kodolfiziķis, politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Mohammads Bageri]] (محمد باقری), Irānas virsnieks, ģenerālis (dzimis 1960. gadā) ** [[Hoseins Salami]] (حسین سلامی), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Violeta Čamorro]] (''Violeta Chamorro''), Nikaragvas politiķe, valsts prezidente (dzimusi 1929. gadā) ** [[Melisa Hortmane]] (''Melissa Hortman''), ASV juriste un politiķe (dzimusi 1970. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Mohammads Kazemi]] (محمد کاظمی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) * [[17. jūnijs]] ** [[Alfrēds Brendels]] (''Alfred Brendel''), Austrijas pianists (dzimis 1931. gadā) ** [[Bernārs Lakombs]] (''Bernard Lacomb''), franču futbolists (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]] — [[Geilārs Sarteins]] (''Gailard Sartain''), ASV aktieris (dzimis 1943. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Lea Masari]] (''Lea Massari''), Itālijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1933. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Lalo Šifrins]] (''Lalo Schifrin''), Argentīnas un ASV pianists un komponists (dzimis 1932. gadā) <gallery> Marc Garneau STS-97.jpg|[[Marks Garno]] Brian Wilson of the Beach Boys in West Los Angeles 1990 photographed by Ithaka Darin Pappas.jpg|[[Braiens Vilsons]] </gallery> <!-- == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg3}} {{Commons|2025}} [[Kategorija:2025. gads| ]] 1psqwz0ix8p43mnsiifoorjiwmsjc1n 0 154235 4301626 4129903 2025-06-29T15:52:34Z Bendžamins 76862 /* Filmogrāfija */ 4301626 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Hjū Grānts | vārds_orig = ''Hugh Grant'' | attēls = Hugh Grant in 2014.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Hjū Grānts 2014. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1960|9|9}} | dz. vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, filmu producents | darbības gadi = 1982—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Hjū Džons Mungo Grānts''' ({{val|en|Hugh John Mungo Grant}}; dzimis {{dat|1960|9|9}} [[Londona|Londonā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]) ir angļu aktieris un filmu producents. Filmas, kurās viņš ir filmējies, ir guvušas 2,4 miljardus ASV dolāru lielus ieņēmumus. Starptautisko atzinību viņš guva pēc lomas 1994. gada filmā "[[Četras kāzas un vienas bēres]]", par kuru viņš saņēma [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]. 1990. gados viņš filmējās tādās filmās kā "[[Rūgtais mēness]]" (1992), "[[Zilacainais Mikijs]]" (1999) un "[[Notinghilla]]" (1999). 21. gadsimta sākumā viņš apliecināja sevi kā vadošais aktieris ar satīriska komiķa talantu. H. Grānts pēc tam filmējās tādās kritiķu labi vērtētās filmās kā "[[Bridžitas Džonsas dienasgrāmata]]" (2001), "[[Par puiku]]" (2002), "[[Tāda ir mīlestība]]" (2003), "[[Amerikāņu sapnis]]" (2006), "[[Florense Fostere Dženkinsa]]" (2016), "[[Lācēna Padingtona piedzīvojumi 2]]" (2017), "[[Džentlmeņi]]" (2019). Tēlojis lomas arī TV seriālos ''[[A Very English Scandal]]'' (2018), "[[Posts (seriāls)|Posts]]" (''The Undoing'', 2020) un "[[Ķeceris (filma)|Ķeceris]]" (2024). == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums |- |1982 |''[[Privileged]]'' |- | rowspan="2" |1987 |"[[Moriss (filma)|Moriss]]" (''Maurice'') |- |''[[White Mischief]]'' |- | rowspan="5" |1988 |''[[Rowing with the Wind]]'' |- |''[[The Lair of the White Worm]]'' |- |''[[The Dawning]]'' |- |''[[The Bengali Night]]'' |- |''[[Nocturnes]]'' |- |1990 |''[[The Big Man]]'' |- |1991 |''[[Impromptu]]'' |- |1992 |"[[Rūgtais mēness]]" (''Bitter Moon'') |- | rowspan="2" |1993 |"[[Dienas atlikusī daļa]]" (''The Remains of the Day'') |- |''[[Night Train to Venice]]'' |- | rowspan="2" |1994 |"[[Četras kāzas un vienas bēres]]" (''Four Weddings and a Funeral'') |- |"[[Sirēnas (filma)|Sirēnas]]" (''Sirens'') |- | rowspan="5" |1995 |"[[Karaliskā žēlsirdība]]" (''Restoration'') |- |"[[Prāts un jūtīgums]]" (''Sense and Sensibility'') |- |"[[Deviņi mēneši]]" (''Nine Months'') |- |"[[Anglis, kurš uzkāpa pakalnā un nokāpa no kalna]]" (''The Englishman Who Went Up a Hill But Came Down a Mountain'') |- |"[[Šausmīgi liels piedzīvojums]]" (''An Awfully Big Adventure'') |- |1996 |"[[Ārkārtas rīcība]]" (''Extreme Measures'') |- | rowspan="2" |1999 |"[[Zilacainais Mikijs]]" (''Mickey Blue Eyes'') |- |"[[Notinghilla]]" (''Notting Hill'') |- |2000 |"[[Sīkie blēži]]" (''Small Time Crooks'') |- |2001 |"[[Bridžitas Džonsas dienasgrāmata]]" (''Bridget Jones's Diary'') |- | rowspan="2" |2002 |"[[Divas nedēļas, lai iemīlētos]]" (''Two Weeks Notice'') |- |"[[Par puiku]]" (''About a Boy'') |- |2003 |"[[Tāda ir mīlestība]]" (''Love Actually'') |- |2004 |"[[Bridžita Džonsa. Saprāta robeža]]" (''Bridget Jones: The Edge of Reason'') |- |2006 |"[[Amerikāņu sapnis]]" (''American Dreamz'') |- |2007 |"[[Mūzika un vārdi]]" (''Music and Lyrics'') |- |2009 |"[[Kā klājas Morganiem?]]" (''Did You Hear About the Morgans?'') |- | rowspan="2" |2012 |"[[Pirāti!]]" (''The Pirates! In an Adventure with Scientists!'') |- |"[[Mākoņu atlants]]" (''Cloud Atlas'') |- |2014 |''[[The Rewrite]]'' |- |2015 |"[[Vīrs no U.N.C.L.E.]]" (''The Man from U.N.C.L.E.'') |- |2016 |"[[Florense Fostere Dženkinsa (filma)|Florense Fostere Dženkinsa]]" (''Florence Foster Jenkins'') |- |2017 |"[[Lācēna Padingtona piedzīvojumi 2]]" (''Paddington 2'') |- |2019 |"[[Džentlmeņi]]" (''The Gentlemen'') |- |2022 |''[[Glass Onion: A Knives Out Mystery]]'' |- | rowspan="3" |2023 |"[[Operācija "Fortūna": Māksla uzvarēt]]" (''Operation Fortune: Ruse de Guerre'') |- |"[[Dungeons & Dragons: Gods Zagļu Vidū]]" (''Dungeons & Dragons: Honor Among Thieves'') |- |"[[Vonka (filma)|Vonka]]" (''Wonka'') |- | rowspan="3" |2024 |''[[Unfrosted]]'' |- |"[[Ķeceris (filma)|Ķeceris]]" (''Heretic'') |- |"[[Lācēna Padingtona piedzīvojumi Peru]]" (''Paddington in Peru'') |- |2025 |"[[Bridžita Džounsa: Kā traka pēc viņa]]" (''Bridget Jones: Mad About the Boy'') |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)}} {{Labākais aktieris galvenajā lomā (BAFTA kino balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Grants, Hju}} [[Kategorija:1960. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu kinoaktieri]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] [[Kategorija:Cēzara balvas ieguvēji]] 6zgxspe7b8qkrv5cmopvaa6jal9msz0 0 156384 4301874 4244199 2025-06-30T08:19:40Z Ziv 104262 → File has been renamed on Commons ([[:c:GR]]) 4301874 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Parma | official_name = ''Parma'' | settlement_type = Pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Palazzo del Governatore, Parma 2002.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Parma.svg | image_seal = | image_shield = Coat of arms of Parma.svg | pushpin_map = Itālija#Emīlija-Romanja | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 44 |latm = 48 |lats = |latNS = N | longd = 10 |longm = 20 |longs = |longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Itālija}}''' | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Emīlija-Romanja]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | established_title = | established_date = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 260.77 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | elevation_m = 55 | population_footnotes = | population_total = 184044 | population_as_of = {{dat|2009|12|21|SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[CEST]] | utc_offset_DST = +2 | area_code = | website = {{url|http://www.comune.parma.it/}} | footnotes = }} '''Parma''' ({{val|it|Parma}}) ir pilsēta [[Emīlija-Romanja|Emīlijas-Romanjas]] reģionā [[Itālija|Itālijā]]. Saglabājušās apbūves paliekas no [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmeta]], pilsētā atrodas [[Parmas universitāte]], kas ir viena no pasaules vecākajām universitātēm. Pilsēta ir zināma ar slaveno "[[Parmas siers|Parmas sieru]]", arhitektūru, lauku apgabalu ap pilsētu un [[futbols|futbola]] klubu ''[[Parma FC]]''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{wikivoyage|Parma|Parmas}} {{Itālija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Emīlijas-Romanjas pilsētas]] 0s6i9764o9202c4d88gfla7f13vch6l 0 158080 4301742 3852238 2025-06-29T20:28:55Z Redaktor GLAM 126956 Higher resolution version of map 4301742 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {| class="infobox vcard" style="width:235px; font-size:90%; line-height:1.40em; text-align:left; background-color:#F9F9F9; border: 1px solid #D9D9D9;" |- | colspan=2 bgcolor=#d3daed align=center | <big>'''Šķirgailis'''</big><br />''Skirgaila/Skirgiełło'' <br />''Скіргайла Альгердавіч '' |- | colspan=2 align=center | [[Attēls:Skirgajła. Скіргайла (A. Guagnini, 1578).jpg|200px]] |- | colspan=2 bgcolor=#d3daed align=center | '''Lietuvas dižkunigaitis'''<br />(Polijas karaļa Jagaiļa vietvaldis Lietuvā) |- | '''Valdīja''' || no [[1386]]. gada līdz [[1392]]. gadam |- | '''Priekšgājējs''' || [[Jagailis]] |- | '''Pēctecis''' || [[Vītauts Dižais]] |- | colspan=2 | <hr> |- | '''Dinastija''' || [[Ģedimina dinastija]] |- | '''Tēvs''' || [[Aļģirds]] |- | '''Māte''' || [[Juliāna no Tveras]] |- | '''Sieva''' || |- | '''Bērni''' || |- | '''Dzimis''' || ap [[1354]]. gadu<br />[[Attēls:Coat of arms of Lithuania.png|20px]] [[Viļņa]], [[Lietuvas dižkunigaitija]] (mūsdienās [[Lietuva]]) |- | '''Miris''' || [[1397]]. [[Kijiva]], (mūsdienās - [[Ukraina]]) |- | '''Apglabāts''' || Pečoru Lauras katedrāle, [[Kijiva]] |} '''Šķirgailis''' jeb '''Skirgailis''' ({{val|la|Schirgalo}}, {{val|lt| Skirgaila}}, {{val|be|Скіргайла Альгердавіч}}, {{val|pl|Skirgiełło}}, kristītie vārdi „Ivans/Kazimirs”, dzimis ap [[1354]]. gadu, miris [[1397]].) bija [[Ģedimina dzimta]]s valdnieks, [[Jagailis|Jagaiļa]] jaunākais brālis. Pēc Jagaiļa kļūšanas par Polijas karali viņš valdīja Lietuvā kā viņa vietvaldis no [[1386]]. līdz [[1392]]. gadam. [[Polockas kņazi|Polockas kņazs]] (1377-1381, 1387—1397), [[Traķu kunigaitija|Traķu kunigaitis]] (1382-1392), [[Kijivas lielkņazi|Kijivas kņazs]] (1395—1397). Šķirgailis izcēlās ar lielām diplomātiskām spējām, bet ieguva neuzticama cilvēka slavu sakarā ar piesliešanos dažādām karojošām pusēm un atkārtotajām ticības maiņām no pagānisma uz pareizticību, tad uz katoļticību. Tomēr viņa darbības rezultātā starp daudzajiem [[Ģedimina dzimta]]s valdniekiem sadalītā Lietuvas dižkunigaitija tika apvienota viņa brālēna [[Vītauts Dižais|Vītauta]] vadībā. == Tituls == Kā Lietuvas vietvaldis Šķirgailis 1388. gada līgumā ar Vācu ordeni latīniski rakstītā dokumentā dēvēts kā "Šķirgailis ... Lietuvas hercogs, Traķu un Polockas kungs" (''Schirgalo…dux Lithuanie et dominus Tracensis et Polocensis''). == Vārda cilme == Personvārds "Šķirgailis" ir saliktenis, kura cilme saistāma ar vārdiem '''skir-''' (''skirti'' = „izšķirties, lemt") un '''gail-''' (''gailas'' = "stiprs", no kā latviski: ''gailošs'',<ref>[http://www.vardai.org/vardo-reiksme/skirgaila/ www.vardai.org]</ref> spožs) — „tas, kurš spoži izšķiras “. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Poland under Jagello (134038053).jpg|235px|thumb|left|Polija un Lietuva Jagaiļa un Šķirgaiļa valdīšanas laikā.]] Šķirgailis ir dzimis ap [[1354]]. gadu Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] un viņa otrās sievas [[Tvera]]s lielkņaza Aleksandra Mihailoviča meitas [[Juliāna Aleksandrovna|Juliānas]] ģimenē. === Cīņa par varu === Pēc dižkunigaiša Aļģirda nāves 1377. gadā sākās viņa dēlu cīņa par varu Lietuvā. Vecākais dēls Polockas kņazs Andrejs cieta sakāvi un bēga uz Pleskavu. 1379. gadā Jagailis nosūtīja Šķirgaili diplomātiskā misijā, kuras laikā viņš apmeklēja Prūsiju, Poliju, Ungāriju un Čehiju. Pēc tam, kad sakarā ar Jagaiļa 1380. gadā noslēgto separāto miera līgumu ar Vācu ordeņa lielmestru Vinrihu fon Knoprodi saasinājās Jagaiļa un [[Ķēstutis|Ķēstuta]] attiecības, Šķirgailis pieslējās Jagailim. Kad 1381. gadā viņš pārgāja pareizticībā un ieguva kristīgo vārdu „Ivans” pēc tam, kad Polockas iedzīvotāji sacēlās pret savu pagānu ticībai piederīgo kņazu. Tā paša gada beigās Ķēstutis sāka karadarbību pret Jagaili, ieņēma Viļņu un sagūstīja Jagaili un pats kļuva par dižkunigaiti. Šķirgailis no Polockas aizbēga uz Livoniju,<ref name="nosaukums-1">[http://www.archive.org/download/Barbashev_A_I/Barbashev_A_Vitovt_1410_1430.pdf Барбашев А. И. Очерки литовско-русской истории XV века. Витовт. Последние двадцать лет княжения (1410—1430). — С-Пб.: Типография Н. Н. Скороходова, 1891. — С. 23.]</ref> bet par Polockas kņazu atkal kļuva Andrejs Aļģirda dēls. 1382. gadā Jagaiļa karaspēks ieņēma Ķēstuta rezidenci Traķu ezerpilī un viņš iecēla Šķirgaili par Traķu kunigaiti Ķēstuta vietā. Viņam izdevās pierunāt Ķēstuti un viņa dēlu Vitautu ierasties uz pārrunām, kuru laikā viņi tika apcietināti un ieslodzīti [[Krēvas pils|Krēvas pilī]]. Pēc piecām dienām Ķēstutis tika atrasts miris un Jagailis pavēstīja, ka viņš ir atrasts pakāries, tomēr drīz vien izplatījās baumas, ka viņš ticis nogalināts.<ref name="nosaukums-1" /><ref name ="Jakštas">''Jakštas J''. Lithuania to World War I // ''Albertas Gerutis''. Lithuania: 700 Years. translated by Algirdas Budreckis — 6th ed. — New York: Manyland Books, 1984. — pp. 57-58. — {{ISBN|0-87141-028-1}}.</ref><ref name="Urban">''Urban W''. Samogitian Crusade. — Chicago: Lithuanian Research and Studies Center, 2006. — pp. 170—171. — {{ISBN|0-929700-56-2}}.</ref> No apcietinājuma izbēgušais Vītauts vērsās pēc palīdzības pie Vācu ordeņa, ar kuru palīdzību tika ieņemti Traķi, bet ne Viļņa. 1383. gadā Jagailis un Šķirgailis atguva Traķu pili un tika noslēgts pamiers. 1384. gadā brāļi Jagailis, Šķirgailis un Kaributs noslēdza miera līgumu ar [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]], apsolot Jagaiļa precības ar Dmitrija Donska metu Sofiju un pāriešanu pareizticībā.<ref>''Gieysztor A''. The kingdom of Poland and the grand duchy of Lithuania, 1370—1506 // The New Cambridge Medieval History c.1415-c.1500. — 7. — Cambridge University Press, 1998. — P. 731. — {{ISBN|0-521-38296-3}}.</ref> Tomēr 1385. gadā Šķirgailis [[Krakova]]s galmā panāca vienošanos par Jagaiļa precībām ar [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karaļa]] meitu [[Jadviga|Jadvigu]] un kļūšanu par tās līdzvaldnieku. Tā rezultātā 1385. gadā tika parakstīta [[Krēvas ūnija]] starp Lietuvas kunigaišiem un Polijas kņaziem par militāru un politisku savienību un [[katoļticība]]s ieviešanu Lietuvā. Pēc kristīšanās Jagailis ieguva vārdu Vladislavs un kļuva par Polijas karali Vladislavu II, nodibina Polijas un Lietuvas [[pesonālūnija|personālūniju]]. === Lietuvas dižkunigaitis? === [[Attēls:Trakai castle close.jpg|235px|thumb|Šķirgaiļa rezidence (1382-1392) Traķu ezerpilī.]] Daļa vēsturnieku domā, ka pēc Krēvas ūnijas noslēgšanas Šķirgailis ticis izvēlēts par nākamo Lietuvas dižkunigaiti, tomēr tam trūkst dokumentāla apstiprinājuma. Tādēļ viņu uzskata par Jagaiļa vietvaldi pēc personālūnijas noslēgšanas. 1386. gada kaujā pie Mstislavas Šķirgailis sakāva [[Smoļenskas kņazi|Smoļenskas kņaza]] Svjatoslava karaspēku un pievienoja Smoļensku Lietuvai. 1387. gada pavasarī viņš atguva Polocku un šā gada 28. aprīlī ieguva tiesības valdīt pār Polockas, Minskas un Svisločas kņazistēm. 1388. – 1392. gadā notika ilgstošs karš ar Vītautu, kas beidzās ar Astravas (pie [[Ļida]]s) izlīgumu, pēc kura par Traķu kunigaiti un Lietuvas dižkunigaiti kļuva Vītauts. Šķirgailis turpināja būt Polockas un Minskas kņazs. Kā kompensācija viņam piedāvāts vēl neieņemtās Kijivas kņaza tituls. 1393. gadā Vītauts un Šķirgailis saņēma gūstā Vitebskas kņazu [[Svitrigailis|Svitrigaili]] un kopīgiem spēkiem ieņēma tagadējās [[Ukraina]]s zemes, padzenot no Kijivas Aļģirda dēlu Vladimiru. 1395. gadā viņš tika iecelts par Kijivas kņazu, bet jau 1397. gadā mira neskaidros apstākļos. Iespējams, ka viņš tika noindēts. Apglabāts Kijivas Pečoru Lauras katedrālē (‘’Киево-Печёрская лавра’’). == Literatūra == * ''Tęgowski J''. Pierwsze pokolenia Gedyminowiczów. — Poznań, Wrocław, 1999. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Ģedimina dzimtas valdnieki}} {{amatu secība|pirms = [[Andrejs, Aļģirda dēls]]|virsraksts = [[Polockas kņazi|Polockas kņazs]]|periods = [[1377]]—[[1381]] <br />[[1387]]—[[1397]] |pēc = [[Andrejs, Aļģirda dēls]] (starplaikā)}} {{amatu secība|pirms = [[Ķēstutis]]|virsraksts = [[Traķu kunigaitija|Traķu kunigaitis]]|periods = [[1382]]—[[1392]]|pēc = [[Vītauts Dižais]]}} {{amatu secība|pirms = [[Jagailis]]|virsraksts = [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaitis (vietvaldis)]]|periods = [[1386]]—[[1392]]|pēc = [[Vītauts Dižais]]}} {{amatu secība|pirms = [[Vladimirs, Aļģirda dēls]]|virsraksts = [[Kijivas lielkņazi|Kijivas kņazs]]|periods = [[1395]]—[[1397]]|pēc = [[Ivans, Aļģimanta dēls]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1397. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:Ģedimina dinastija]] [[Kategorija:Lietuvas dižkunigaiši]] 582ey9e841sl2gzyjjfvnrnryngyl34 0 158210 4301694 4092798 2025-06-29T18:02:05Z EdgarsBot 50781 kategorija "Indiešu kinoaktieri" → "Indijas kinoaktieri" 4301694 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Frida Pinto | vārds_orig = ''Freida Pinto'' | attēls = Freida Pinto - Youth For Change (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Pinto 2014. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1984|10|18}} | dz. vieta = {{vieta|Indija|Mumbaja}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktrise]], [[modele]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Frida Pinto''' ({{val|en|Freida Pinto}}; dzimusi {{dat|1984|10|18}}) ir indiešu aktrise un modele. Pinto labāk zināma kā Latikas lomas atveidotāja [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] ieguvušajā filmā "[[Graustu miljonārs]]" (2008). Vēlāk viņa arī atveidoja lomas filmās ''[[Miral]]'' (2010), "[[Tu satiksi slaidu, nepazīstamu tumšmati]]" (''You Will Meet a Tall Dark Stranger'', 2010), "[[Pērtiķu planētas sākotne]]" (2011), "[[Nemirstīgie (filma)|Nemirstīgie]]" (2011) un ''[[Hillbilly Elegy]]'' (2020). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pinto, Frida}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mahārāštrā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas kinoaktieri]] m0uy9pen9ybqpnhzegu63y5b2itr502 0 158370 4301743 4286423 2025-06-29T20:29:12Z Redaktor GLAM 126956 Higher resolution version of map 4301743 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds =Švitrigailis | vārds_orģ = ''Švitrigaila/Świdrygiełło/Сьвідрыгайла Альгердавіч'' | attēls =Svitrigaila (118503655).jpg | apraksts = | amats =[[Lietuvas dižkunigaitis]] | priekštecis =[[Vītauts Dižais]] | pēctecis =[[Žigimants]] | term_sākums = [[1430]]. gads | term_beigas = [[1432]]. gads | coronation = | dzim_dati =pirms [[1370]]. gada | dzim_vieta = | dzīves_vieta = | mir_dati ={{dat|1452|2|10}} | mir_vieta =[[Lucka]], [[Volīnijas kņaziste]]<br />([[Volīnijas apgabals]], {{UKR}}) | tēvs =[[Aļģirds]] | māte =[[Tveras Juliāna]] | dinastija =[[Ģedimina dinastija]] | dzīvesb =Tveras Anna | bērni = *dēls, miris mazs | reliģija =[[pagānisms]], vēlāk [[katolisms]] | apglabāts =[[Viļņas katedrāle]], [[Viļņa]], {{LTU}} | paraksts = | piezīmes = }} '''Švitrigailis''' ({{val|lt|Švitrigaila}}, {{val|be|Сьвідрыгайла Альгердавіч}}, {{val|la|Svidrigailo}}, {{val|pl|Świdrygiełło}}, kristītie vārdi „Ļevs/Boļeslavs”, dzimis ap [[1370]]. gadu, miris [[1452]].) bija [[Ģedimina dzimta]]s valdnieks, [[Jagailis|Jagaiļa]] jaunākais brālis. Pēc Vītauta Dižā nāves Švitrigailis [[1430]]. gadā tika ievēlēts par Lietuvas dižkunigaiti, tomēr to neatbalstīja viņa brālis Jagailis kā [[Polijas karalis]]. [[1432]]. gadā viņa sāncensis [[Ķēstutis|Ķēstuta]] dēls [[Žigimants]] viņu gāza no troņa. Bija arī [[Podolija]]s vietvaldis (1400-1402), vēlāk [[Perejaslava|Perejaslavļa]]s, [[Volokolamska]]s, [[Čerņihiva]]s vietvaldis (1419-1430). [[Volīnijas kņazs]] (1434-1452). No 1435. līdz aptuveni 1440. gadam viņš bija ievēlēts par [[Kijivas lielkņazi|Krievzemes lielkņazu]], vienlaikus būdams arī [[Volīnijas kņazi|Volīnijas kņazs]]. == Vārda cilme == Personvārds "Švitrigailis" ir saliktenis, kura cilme saistāma ar vārdiem '''švitr-''' (''švitrus''= „ātrs, veikls") un '''gail-''' (''gailas'' = "stiprs", no kā latviski: ''gailošs'',<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://viduramziu.istorija.net/ru/names.htm |title=Древние литовские имена |access-date={{dat|2011|08|03||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120706002029/http://viduramziu.istorija.net/ru/names.htm }}</ref> spožs) — „veiklais un spožais“. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Poland under Jagello (134038053).jpg|235px|thumb|left|Polija un Lietuva Jagaiļa un Švitrigaiļa valdīšanas laikā.]] Švitrigailis dzimis ap [[1370]]. gadu Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] un viņa otrās sievas [[Tvera]]s lielkņaza Aleksandra Mihailoviča meitas [[Juliāna Aleksandrovna|Juliānas]] ģimenē. Pēc dižkunigaiša Aļģirda nāves 1377. gadā sākās viņa dēlu cīņa par varu Lietuvā, viņa atraitne Juliāna kopā ar jaunāko dēlu Švitrigaili pārcēlās uz Vitebsku, kur valdīja kā kņaziene. Šajā laikā viņš kristīts pareizticībā ar vārdu Ļevs. Vecākais dēls [[Polockas kņazs]] Andrejs cieta sakāvi un bēga uz Pleskavu. Pēc 1380. gada sākās Jagaiļa un Aļģirda brāļa Ķēstuta cīņa, kas beidzās ar Jagaiļa uzvaru 1382. gadā. === Cīņa par varu === Pēc kļūšanas par dižkunigaiti 1385. gadā Jagailis jaunākajam brālim piešķīra [[Vitebska]]s kņazisti un pēc [[Krēvas ūnija]]s noslēgšanas pārgāja katoļticībā, iegūstot kristīto vārdu Boļeslavs. Pēc tam, kad 1392. gadā par dižkunigaiti kļuva Ķēstuta dēls Vītauts, viņš 1393. gadā padzina Švitrigaili no Vitebskas. 1396. gadā Švitrigailis ar Livonijas ordeņa karaspēka palīdzību atguva Vitebsku, tomēr Vītauta karaspēks aplenca un ieņēma pilsētu, sagūstīto Švitrigaili nosūtīja uz Krakovu, kur viņš izlīga ar Jagaili. 1400. gadā Vītauts viņam valdīšanai piešķīra [[Podolija]]s zemi, tomēr jau 1402. gadā Švitrigailis devās uz Prūsiju un noslēdza savienību ar Vācu ordeni ar mērķi cīnīties pret Vītautu. 1407. gadā viņš atkal izlīga ar Vītautu un kļuva par [[Novgorodas-Severskas kņazi]]stes vietvaldi Brjanskā. Pēc krievu-lietuviešu kara sākuma Švitrigaiļa pārvaldītās zemes padevās krieviem un 1408. gadā viņš aizbēga pie [[Maskavas lielkņazi|Maskavas lielkņaza]] [[Vasilijs I Dmitrijevičs|Vasilija Dmitrijeviča]], kas viņu iecēla par karavadoni un piešķīra pārvaldīšanai Perejaslavļu-Zaļesku, Volokolamsku un citas pilsētas. Tomēr pēc tam, kad Zelta ordas karavadonis [[Edigejs]] izpostīja šīs pilsētas, viņš atgriezās Lietuvā. Vītauts lika Švitrigaili ieslodzīt Kameņecas cietoksnī, kur viņš pavadīja deviņus gadus (1409-1418). Pēc izbēgšanas no cietokšņa viņš 1419. gadā atkal izlīga ar Vītautu un kļuva par Čerņihivas, Novgorodas-Severskas un Brjanskas vietvaldi. [[Attēls:Lutsk castle tower.jpg|220px|thumb|Luckas pils - Švitrigaiļa pēdējā rezidence.]] === Lietuvas dižkunigaitis === Pēc Vītauta nāves 1430. gadā Lietuvas bajāri ievēlēja Švitrigaili par jauno Lietuvas dižkunigaiti, kas izpelnījās Polijas valdošo aprindu neapmierinātību. Polijas karaspēks okupēja Podoliju, Švitrigailis noslēdza savienību ar Vācu ordeni, [[Čehija]]s taborītiem un [[Veļikijnovgoroda|Dižo Novgorodu]]. Pēc zaudējuma 1431. gada 15. septembra Nakela kaujā Notecas upes purvos viņš uz trim gadiem noslēdza pamieru, Jagailis atzina Švitrigaili par Lietuvas dižkunigaiti, bet jau 1432. gadā Vītauta brālis [[Žigimants]] viņu gāza no troņa un pats tika ievēlēts par Lietuvas dižkunigaiti. === Krievzemes lielkņazs === Ar pareizticīgo kņazu atbalstu 1432. gadā Švitrigailis Polockā tika ievēlēts par Krievzemes lielkņazu. Lietuvas dižkunigaitijā atsākās pilsoņu karš, kurā Švitrigaili atbalstīja tās austrumu daļas - [[Polocka]]s, [[Vitebska]]s, [[Smoļenska]]s, [[Kijiva]]s un [[Volīnija]]s karaspēka vienības, kā arī [[Livonijas ordenis]], bet Žigimantu Lietuvas, Žemaitijas, Podļases, Grodņas un Minskas karaspēka vienības. Kā savu galvaspilsētu Švitrigailis izvēlējās Vitebsku. 1434. gadā pēc Jagaiļa nāves par Polijas karali kļuva viņa nepilngadīgais dēls [[Vladislavs III Varnietis]], un Polijā izcēlās iekšējās jukas, kas to atturēja nopietni piedalīties karā ar Švitrigaili. Švitrigailis un Livonijas ordenis nolēma izmantot šo izdevīgo brīdi un sapulcināja lielu karaspēku, kurā bija ap 15 tūkstoši karavīru, tai skaitā Livonijas karaspēkā ap 600 vācu bruņinieku un daudz lielāks skats ordeņa vasaļu igauņu un latviešu karavīru. 1435. gada [[Kauja pie Pabaiskas|kaujā pie Pabaiskas]] netālu no [[Ukmerģe]]s Švitrigaiļa karospēks tika sakauts. Kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs [[Franke Kerskorfs]] un tika ievainots lietuviešu karaspēka komandieris Alģirda mazdēls Žigimants Kaributa dēls. Žigimantam padevās Vitebska, Polocka un Smoļenska. Švitrigailim izdevās aizbēgt uz Kijivu, kur viņš kļuva par Kijivas kņazu un piedāvāja izlīgumu Polijas karalim. Tā kā viņš atbalstu neguva, tad patvērās [[Valahijas kņaziste|Valahijā]]. Kad pēc Žigimanta noslepkavošanas 1440. gadā par Lietuvas dižkunigaiti kļuva Jagaiļa jaunākais dēls [[Kazimirs IV Jagellons|Kazimirs]], gados vecais Švitrigailis beidzot samierinājās un pēdējos dzīves gadus pavadīja kā Volīnijas kņazs [[Lucka|Luckā]]. Miris vairāk kā 80 gadu vecumā 1452. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Ģedimina dzimtas valdnieki}} {{amatu secība|pirms = [[Vītauts Dižais]]|virsraksts = [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaitis]]|periods = [[1430]]—[[1432]]|pēc = [[Žigimants]]}} {{amatu secība|pirms = [[Mihails Oļšanskis]]|virsraksts = [[Kijivas lielkņazi|Krievzemes lielkņazs]]|periods = [[1432]]—ap [[1440]]|pēc = [[Aleksandrs Olelka]]}} {{amatu secība|pirms = [[Teodors Ļubarta dēls]]|virsraksts = [[Volīnijas kņazi|Volīnijas kņazs]]|periods = [[1434]]— [[1452]]|pēc = nav}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Ģedimina dinastija]] [[Kategorija:Lietuvas dižkunigaiši]] [[Kategorija:1452. gadā mirušie]] dlyzc1p8qsece78yrb3ikpgdkt2z4mx 0 158457 4301744 4187009 2025-06-29T20:29:29Z Redaktor GLAM 126956 Higher resolution version of map 4301744 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {| class="infobox vcard" style="width:235px; font-size:90%; line-height:1.40em; text-align:left; background-color:#F9F9F9; border: 1px solid #D9D9D9;" |- | colspan=2 bgcolor=#d3daed align=center | <big>'''Žigimants'''</big><br />''Žygimantas I/Zygmunt'' <br />''Жыгімонт Кейстутавіч'' |- | colspan=2 align=center | [[Attēls:Žygimont Kiejstutavič. Жыгімонт Кейстутавіч (XIX).jpg|250px]] |- | colspan=2 bgcolor=#d3daed align=center | '''Lietuvas dižkunigaitis''' |- | '''Valdīja''' || no [[1432]]. gada līdz [[1440]]. gadam |- | '''Priekšgājējs''' || [[Švitrigailis]] |- | '''Pēctecis''' || [[Kazimirs IV Jagellons]] |- | colspan=2 | <hr> |- | '''Dinastija''' || [[Ģedimina dinastija]] |- | '''Tēvs''' || [[Ķēstutis]] |- | '''Māte''' || [[Biruta (Lietuvas valdniece)|Biruta]] no [[Megava]]s |- | '''Sieva''' || |- | '''Bērni''' || Miķelis Žigmanta dēls |- | '''Dzimis''' || ap [[1365]]. gadu<br />[[Attēls:Coat of arms of Lithuania.png|20px]] [[Traķi]], [[Lietuvas dižkunigaitija]] (mūsdienās [[Lietuva]]) |- | '''Miris''' || [[1440]]. [[Traķi]] |- | '''Apglabāts''' || [[Viļņas katedrāle]] |} '''Žigimants''' jeb '''Zigmunds''' ({{val|lt|Žygimantas I Kęstutaitis}}, {{val|be|Жыгімонт Кейстутавіч}}, {{val|la|Sigismundus}}, {{val|pl|Zygmunt Kiejstutowicz}}, dzimis ap [[1365]]. gadu, miris [[1440]].) bija [[Ģedimina dzimta]]s valdnieks, [[Ķēstutis|Ķēstuta]] dēls un [[Vītauts Dižais|Vītauta]] jaunākais brālis. Kad pēc Vītauta Dižā nāves [[1430]]. gadā par Lietuvas dižkunigaiti tika ievēlēts viņa sāncensis Jagaiļa brālis [[Švitrigailis]], tas izraisīja dižkunigaitijas sašķelšanos divās karojošās pusēs. [[1432]]. gadā Žigimants tika ievēlēts par Lietuvas dižkunigaiti un spēja uzvarēt pilsoņu karā, tomēr [[1440]]. gadā viņu nogalināja Švitrigaiļa atbalstītāji. == Tituls == Pēc ievēlēšanas par Lietuvas dižkunigaiti Žigimants 1432. gada septembrī senkrievu valodā rakstītā dokumentā sevi dēvē par "Žigimantu, no Dieva žēlastības Lietuvas, Žemaitijas, Krievijas un citu [zemju] liekņazu" („мы Жикгимонтъ, Божіею милостью великий князь Литовскии, Жомойтскии, Рускии и иныхъ”). == Vārda cilme == Personvārds "Žigimants" ir saliktenis, kura cilme saistāma ar vārdiem '''žigi-''' (''žygiuoti, žygis'' „žigls gājiens") un '''manta''' ("manta, bagātība") <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://viduramziu.istorija.net/ru/names.htm |title=Древние литовские имена |access-date={{dat|2011|08|04||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120706002029/http://viduramziu.istorija.net/ru/names.htm }}</ref><ref>[http://www.vardai.org/vardo-reiksme/Žygimantas/ www.vardai.org]</ref> — „tas, kas žigli iemanto“. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Poland under Jagello (134038053).jpg|235px|thumb|left|Polija un Lietuva Jagaiļa un Žigimanta valdīšanas laikā.]] [[Attēls:Trakai castle close.jpg|235px|thumb|Žigimanta rezidence Traķu ezerpilī.]] Žigimants ir dzimis ap [[1365]]. gadu Traķu kunigaiša Ķēstuta un viņa [[kurši|kuršu]] izcelsmes sievas [[Biruta (Lietuvas valdniece)|Birutas]] ģimenē. Drīz pēc dižkunigaiša Aļģirda nāves 1377. gadā sākās Ķēstuta cīņa par varu pret Jagaili, kas beidzās ar Jagaiļa uzvaru un Ķēstuta bojāeju 1382. gadā. Viņa dēli Žigimants un Vītauts tika apcietināti. Kamēr viņa vecākais brālis Vītauts turpināja cīņu ar dižkunigaiti Jagaili, Žigimants atradās apcietinājumā, kur 1383. gadā pieņēma katoļu ticību. 1384. gadā viņš tika atbrīvots no apcietinājuma un [[Kēnigsberga|Kēnigsbergā]] kopā ar Vītautu noslēdza savienību ar Vācu ordeni. Pēc [[Krēvas ūnija]]s noslēgšanas 1386. gadā viņš zvērēja uzticību Jagailim, tomēr nevarēja samierināties ar Jagaiļa brāļa [[Šķirgailis|Šķirgaiļa]] iecelšanu par Lietuvas valdnieku. 1389. gadā Žigimants Vītauta uzdevumā devās uz Prūsiju vest sarunas par savienību pret Šķirgaili, bet tika apcietināts un turēts kā ķīlnieks [[Marienburga]]s cietoksnī līdz 1398. gadam, kur piedalījās miera sarunās ar lietuviešu pārstāvjiem. Pēc Vītauta izlīguma ar Vācu ordeni viņš tika atbrīvots un 1390. gadā iecelts par Navahrudakas kņazu. Ar savu karaspēka vienību piedalījās [[Kauja pie Vorsklas|Vorsklas kaujā]] pret Zelta Ordu 1399. gadā. 1406. gadā kļuva par Starodubas vietvaldi. 1410. gadā piedalījās [[Grīnvaldes kauja|Grīnvaldes kaujā]] un tai sekojošās sarunās ar Vācu ordeni 1411. un 1422. gadā. Kad pēc Vītauta nāves 1430. gadā Lietuvas bajāri par jauno Lietuvas dižkunigaiti ievēlēja Švitrigaili, Žigimants sākotnēji atbalstīja viņu un veda sarunas ar Vācu ordeni un Polijas karali 1431. gadā, kā rezultātā tika noslēgts pamiers uz trīs gadiem un Jagailis atzina Švitrigaili par Lietuvas dižkunigaiti. === Lietuvas dižkunigaitis === 1432. gadā Švitrigaiļa pretinieki pierunāja Žigimantu piedalīties sazvērestībā pret viņu, solot ievēlēt par dižkunigaiti. Tomēr Švitrigailim izdevās izvairīties no nogalināšanas un viņš aizbēga pie saviem atbalstītājiem uz Polocku, kur tika ievēlēts par [[Krievzemes lielkņazs|Krievzemes lielkņazu]]. Savukārt Žigimants 1432. gada septembrī tika ievēlēts par Lietuvas dižkunigaiti un noslēdza Grodņas ūniju ar Poliju, kurā atdeva tai daļu no Podolijas un Volīnijas zemēm. Tā rezultātā atsākās pilsoņu karš, kurā Žigimantu atbalstīja Viļņas, Traķu, Kauņas, Žemaitijas, Grodņas, Navahrudakas, Minskas un Brestas karaspēka vienības, bet Švitrigaili Polockas, Vitebskas, Smoļenskas, Kijivas un Volīnijas karaspēka vienības, kā arī Livonijas ordenis. Švitrigailis turpināja valdīt Vitebskā, kur noslēdza savienību ar Livonijas ordeni un Zelta Ordu. Izšķirošajā [[kauja pie Pabaiskas|kaujā pie Pabaiskas]] netālu no Ukmerģes 1435. gada 1. septembrī Žigimants sakāva Švitrigaiļa un Livonijas ordeņa apvienoto karaspēku, kaujā krita ordeņa mestrs Franke Kerskorfs. 1437. gadā Žigimants ieguva pilnu kontroli pār dižkunigaitiju, bet Švitrigailis patvērās Moldovā. 1438. gadā Žigimants sāka nesekmīgas sarunas par Lietuvas suverenitātes atzīšanu ar Svētās Romas impērijas ķeizaru Albertu II. 1440. gada 20. martā sazvērnieki, kurus vadīja kņazi Čartoriski, Viļņas vaivads Dovgerds un Traķu vaivads Ļaļuša, Traķu pilī nogalināja Žigimantu. Par Lietuvas dižkunigaiti kļuva Jagaiļa jaunākais dēls Kazimirs. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Ģedimina dzimtas valdnieki}} {{amatu secība|pirms = |virsraksts = [[Navahrudaka]]s kņazs|periods = [[1390]]— [[1440]]|pēc = }} {{amatu secība|pirms = |virsraksts = [[Staroduba]]s kņazs|periods = [[1406]]|pēc = }} {{amatu secība|pirms = [[Švitrigailis]]|virsraksts = [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaitis]]|periods = [[1432]]—[[1440]]|pēc = [[Kazimirs IV Jagellons]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:Ģedimina dinastija]] [[Kategorija:Lietuvas dižkunigaiši]] [[Kategorija:Nogalinātie monarhi]] 084bpa0aq5vkr25m5cdf0y9vgot46li 0 162599 4301915 4181633 2025-06-30T11:55:37Z Papuass 88 4301915 wikitext text/x-wiki '''Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā''' ir ikgadējas sacensības, kurās noskaidro Latvijas čempionu šosejas riteņbraukšanā vairākās kategorijās. Uzvarētājam grupas braucienā tiek pasniegta [[Jānis Akmentiņš|Jāņa Akmentiņa]] piemiņas balva. == Rezultāti == === Vīrieši === {| class="wikitable" style="width: 60%; text-align:left;" |- style="text-align:center; font-weight:bold;" | style="background:#ddd; "| Gads |style="background:gold; "| Zelts |style="background:silver; "| Sudrabs | style="background:#c96; "| Bronza |Norises vieta |- |2025 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/29062025-skujins_otro_reizi_uzvar_baltijas_cempion|title=Skujiņš otro reizi uzvar Baltijas čempionātā riteņbraukšanā un trešo reizi Latvijas čempionātā|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-06-30|date=2025-06-29|language=lv}}</ref> |[[Toms Skujiņš]] |[[Krists Neilands]] |[[Kristiāns Belohvoščiks]] |[[Cēsis]] |- |2024 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/22062024-liepins_treso_gadu_pec_kartas_uzvar_latvi|title=Liepiņš Veru ielās izcīna trešo LČ titulu grupas braucienā; BČ ieskaitē trešais|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-06-26|date=2024-06-22|language=lv}}</ref> |[[Emīls Liepiņš]] |[[Māris Bogdanovičs]] |[[Kārlis Klismets]] |[[Veru]], [[Igaunija]] |- |2023 |[[Emīls Liepiņš]] |[[Krists Neilands]] |[[Toms Skujiņš]] | |- |2022 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/citi/liepins-klust-par-latvijas-cempionu-sosejas-ritenbrauksana/|title=Liepiņš kļūst par Latvijas čempionu šosejas riteņbraukšanā|website=tv3.lv|access-date=2025-06-30|date=2022-06-26|language=lv}}</ref> |[[Emīls Liepiņš]] |[[Andžs Flaksis]] |Pauls Rubenis |[[Kuldīga]] |- |2021 <ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/20062021-skujins_izrekinas_ar_igauniem_un_triumfe_|title=Skujiņš izrēķinās ar igauņiem un triumfē Baltijas čempionātā grupas braucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-07-14|date=2021-06-20|language=lv}}</ref>{{efn|Latvijas čempionāts notika kopā ar Igaunijas un Lietuvas čempionātu. Skujiņš uzvarēja arī absolūtajā ieskaitē, Flaksis ieņēma 6., bet Bogdanovičs 9. vietu.}} |[[Toms Skujiņš]] |[[Andžs Flaksis]] |[[Māris Bogdanovičs]] | |- |2020 <ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lrf.lv/index.php/soseja/aktualitates/9-visi-notikumi/7232-luk%C5%A1evics-piepilda-sapni-un-siguld%C4%81-k%C4%BC%C5%ABst-par-latvijas-elites-%C4%8Dempionu|title=Lukševics piepilda sapni un Siguldā kļūst par Latvijas elites čempionu|last=Markss|first=Toms|website=Latvijas Riteņbraukšanas Federācija|access-date=2020-09-07|date=2020-09-07|language=lv|archive-date=2021-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20210118160920/https://lrf.lv/index.php/soseja/aktualitates/9-visi-notikumi/7232-luk%C5%A1evics-piepilda-sapni-un-siguld%C4%81-k%C4%BC%C5%ABst-par-latvijas-elites-%C4%8Dempionu}}</ref> |[[Viesturs Lukševics]] |Pauls Rubenis |[[Māris Bogdanovičs]] | |- |2019 <ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/30062019-skujins_pirmo_reizi_karjera_klust_par_lat|title=Skujiņš pirmo reizi karjerā kļūst par Latvijas čempionu grupas braucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-07-02|date=2019-06-30|language=lv}}</ref> |[[Toms Skujiņš]] |[[Aleksejs Saramotins]] |[[Andžs Flaksis]] | |- |2018 <ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=http://lrf.lv/index.php/soseja/aktualitates/9-visi-notikumi/5958-neilands-lielisk%C4%81-c%C4%AB%C5%86%C4%81-talsos-izc%C4%ABna-savu-otro-l%C4%8D-grupas-brauciena-titulu-rezult%C4%81ti|title=Neilands lieliskā cīņā Talsos izcīna savu otro LČ grupas brauciena titulu + REZULTĀTI|work=Latvijas Riteņbraukšanas Federācija|access-date=2018-07-03|date=2018-07-01|language=lv-LV|archive-date=2018-07-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20180705055051/http://lrf.lv/index.php/soseja/aktualitates/9-visi-notikumi/5958-neilands-lielisk%C4%81-c%C4%AB%C5%86%C4%81-talsos-izc%C4%ABna-savu-otro-l%C4%8D-grupas-brauciena-titulu-rezult%C4%81ti}}</ref> |[[Krists Neilands]] |[[Aleksejs Saramotins]] |[[Andžs Flaksis]] | |- | 2017 <ref name="res-2017">{{tīmekļa atsauce|url=http://lrf.lv/images/rez_LCSOS17_elite.pdf|title=Latvijas čempionāta šosejas riteņbraukšanā elites un U23 grupas brauciena rezultāti 2017|publisher=[[Latvijas Riteņbraukšanas federācija]]|accessdate={{dat|2017|6|26||bez}}|date={{dat|2017|6|25||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref>|| [[Krists Neilands]]|| [[Kaspars Serģis]]|| [[Viesturs Lukševics]] | |- | 2016 <ref name="res-2016">{{ziņu atsauce|last1=Eliņš|first1=Rolands|title=Smukulis varenā stilā izcīna pirmo Latvijas čempiontitulu grupas braucienā|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/26062016-smukulim_pirmais_latvijas_cempiona_tituls|accessdate={{dat|2016|7|8||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2016|2|26||bez}}}}</ref>|| [[Gatis Smukulis]]|| [[Viesturs Lukševics]]|| [[Toms Skujiņš]] | |- | 2015 <ref name="res-2015">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lrf.lv/soseja/aktualitates/1945-ritenbrausana__d.html|title=Saramotins vairāk nekā 200 kilometru garajā grupas braucienā atgūst Latvijas čempiona titulu|publisher=[[Latvijas Riteņbraukšanas federācija]]|date=2015-06-28|accessdate=2015-06-29|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150702003012/http://www.lrf.lv/soseja/aktualitates/1945-ritenbrausana__d.html|archivedate=2015-07-02}}</ref>|| [[Aleksejs Saramotins]]|| [[Krists Neilands]]|| [[Andris Smirnovs]] | |- | 2014 <ref name="res-2014">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lrf.lv/soseja/aktualitates/1250-voseklans_andris_uzvara.html|title=Vosekalns izcīna spožu uzvaru Latvijas čempionātā grupas braucienā|publisher=[[Latvijas Riteņbraukšanas federācija]]|date=2014-06-30|accessdate=2014-06-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150402101649/http://lrf.lv/soseja/aktualitates/1250-voseklans_andris_uzvara.html|archivedate=2015-04-02}}</ref>|| [[Andris Vosekalns]]|| [[Aleksejs Saramotins]]|| [[Gatis Smukulis]] | |- | 2013 <ref name="res-2013">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/22062013-saramotins_klust_par_latvijas_cempionu_gr|title=Saramotins kļūst par Latvijas čempionu grupas braucienā|publisher=Sportacentrs.com|date=|accessdate=2013-06-22}}</ref>|| [[Aleksejs Saramotins]]|| [[Gatis Smukulis]]|| [[Toms Skujiņš]] | |- | 2012 <ref name="res-2012">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/25062012-saramotins_uzvar_latvijas_cempionata_un_p|title=Saramotins uzvar Latvijas čempionātā un pārstāvēs Latviju olimpiādē|publisher=Sportacentrs.com|date=|accessdate=2012-06-28}}</ref>|| [[Aleksejs Saramotins]]|| [[Andžs Flaksis]]|| [[Indulis Bekmanis]] | |- | 2011 <ref name="res-2011">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lrf.lv/rezultati-latvijas-cempionats-sosejas-ritenbrauksana-2011/|title=Rezultāti Latvijas Čempionāts šosejas riteņbraukšanā 2011 &#124; Latvijas Riteņbraukšanas Federācija|publisher=Lrf.lv|date=|accessdate=2011-09-16|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110925180310/http://www.lrf.lv/rezultati-latvijas-cempionats-sosejas-ritenbrauksana-2011/|archivedate=2011-09-25}}</ref>|| [[Mārtiņš Trautmanis]]|| [[Aleksejs Saramotins]]|| [[Kristofers Rācenājs]] | |- | 2010 <ref name="res-2010">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/cycling/saramotinam-uzvara-latvijas-cempionata-grupas-brauciena.d?id=32705267|title=Saramotinam uzvara Latvijas čempionātā grupas braucienā|publisher=Delfi.lv|date=2010-06-27|accessdate=2011-09-22}}</ref>|| [[Aleksejs Saramotins]]|| [[Gatis Smukulis]]|| [[Indulis Bekmanis]] | |- | 2009 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lrf.lv/latvijas-cempionats-grupas-brauciena-viriesiem-2/|title=Latvijas čempionāts grupas braucienā vīriešiem &#124; Latvijas Riteņbraukšanas Federācija|publisher=Lrf.lv|date=|accessdate=2011-09-16}}{{Novecojusi saite}}</ref>|| [[Oļegs Meļehs]]|| [[Aleksejs Saramotins]]|| Normunds Zviedris | |- | 2008 <ref>{{Tīmekļa atsauce|author=2008. gada 29. jūnijs 18:46|url=http://www.diena.lv/sports/lasis-uzvar-latvijas-ritenbrauksanas-cempionata-lrf-nosauc-olimpiesus-612619|title=Lasis uzvar Latvijas riteņbraukšanas čempionātā, LRF nosauc olimpiešus|publisher=Diena.lv|date=|accessdate=2011-09-16}}</ref>|| [[Normunds Lasis]]|| [[Kalvis Eisaks]]|| [[Herberts Pudāns]] | |- | 2007 <ref>{{Tīmekļa atsauce|author=2007. gada 25. jūnijs 00:00|url=http://www.diena.lv/arhivs/nelaimigs-gan-uzvaretajs-gan-tuvakie-sekotaji-13172320|title=Nelaimīgs gan uzvarētājs, gan tuvākie sekotāji|publisher=Diena.lv|date=|accessdate=2011-09-16}}</ref>|| [[Aleksejs Saramotins]]|| [[Oļegs Meļehs]]|| [[Herberts Pudāns]] | |- | 2006 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingarchives.com/ritfiche.php?ritid=68889|title=National Championship, Road, Elite, Latvia 2006 - Cycling Archives|access-date={{dat|2011|09|22||bez}}|archive-date={{dat|2014|03|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140311182151/http://www.cyclingarchives.com/ritfiche.php?ritid=68889}}</ref>|| [[Aleksejs Saramotins]]|| [[Oļegs Meļehs]]|| Daniels Ernestovskis | |- | 2005 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingarchives.com/ritfiche.php?ritid=40743|title=National Championship, Road, Elite, Latvia 2005 - Cycling Archives|access-date={{dat|2011|09|22||bez}}|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111063959/http://www.cyclingarchives.com/ritfiche.php?ritid=40743}}</ref>|| [[Aleksejs Saramotins]]|| [[Gatis Smukulis]]|| [[Normunds Lasis]] | |- | 2004 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingarchives.com/ritfiche.php?ritid=13602|title=National Championship, Road, Elite, Latvia 2004 - Cycling Archives|access-date={{dat|2011|09|22||bez}}|archive-date={{dat|2013|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130727063652/http://www.cyclingarchives.com/ritfiche.php?ritid=13602}}</ref>|| [[Oļegs Meļehs]]|| [[Normunds Lasis]]|| [[Aleksejs Saramotins]] | |- | 2003 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingarchives.com/ritfiche.php?ritid=31126|title=National Championship, Road, Elite, Latvia 2003 - Cycling Archives|access-date={{dat|2011|09|22||bez}}|archive-date={{dat|2013|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130727100951/http://www.cyclingarchives.com/ritfiche.php?ritid=31126}}</ref>|| [[Andris Naudužs]]|| Mārtiņš Poļakovs || [[Oļegs Meļehs]] | |- | 2002 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingarchives.com/ritfiche.php?ritid=48063|title=National Championship, Road, Elite, Latvia 2002 - Cycling Archives|access-date={{dat|2011|09|22||bez}}|archive-date={{dat|2015|05|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150527042617/http://www.cyclingarchives.com/ritfiche.php?ritid=48063}}</ref>|| [[Raivis Belohvoščiks]]|| [[Arvis Piziks]]|| Armands Baranovskis | |- | 2001 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingarchives.com/ritfiche.php?ritid=48064|title=National Championship, Road, Elite, Latvia 2001 - Cycling Archives|access-date={{dat|2011|09|22||bez}}|archive-date={{dat|2015|05|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150527041440/http://www.cyclingarchives.com/ritfiche.php?ritid=48064}}</ref>|| [[Andris Reiss]]|| [[Juris Silovs (riteņbraucējs)|Juris Silovs]]|| [[Raivis Belohvoščiks]] | |- | 2000 <ref>[http://www.cqranking.com/men/asp/gen/race.asp?raceid=15664 National Championships Latvia (Tallinn) R.R. (226 km) - Cycling Quotient]</ref>|| [[Arvis Piziks]]|| [[Raivis Belohvoščiks]]|| [[Andris Naudužs]] | |- | 1999 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingarchives.com/ritfiche.php?ritid=1148|title=National Championship, Road, Elite, Latvia 1999 - Cycling Archives|access-date={{dat|2011|09|22||bez}}|archive-date={{dat|2013|10|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131016231742/http://www.cyclingarchives.com/ritfiche.php?ritid=1148}}</ref>|| [[Romāns Vainšteins]]|| [[Juris Silovs (riteņbraucējs)|Juris Silovs]]|| [[Raivis Belohvoščiks]] | |- | 1998 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingarchives.com/ritfiche.php?ritid=76725|title=National Championship, Road, Elite, Latvia 1998 - Cycling Archives|access-date={{dat|2011|09|22||bez}}|archive-date={{dat|2013|10|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131016232711/http://www.cyclingarchives.com/ritfiche.php?ritid=76725}}</ref>|| [[Juris Silovs (riteņbraucējs)|Juris Silovs]]|| [[Arvis Piziks]]|| [[Romāns Vainšteins]] | |- | 1997 <ref name="res-1997">{{Tīmekļa atsauce|author=1997. gada 30. jūnijs 00:00 |url=http://www.diena.lv/arhivs/aluksne-veiklak-locijas-zutis-10011600 |title=Alūksnē veiklāk locījās Zutis |publisher=Diena.lv |date= |accessdate=2011-09-16}}</ref>{{efn|Latvijas čempions tika noskaidrots Kristapa Keggi velobraucienā Sigulda — Alūksne. Grupas brauciena absolūtajā vērtējumā Rozenfelds ierindojās 3. vietā, bet Baranovskis 5. vietā. Individuālajā braucienā Rozenfeldam 3. vieta, Babānam 4. absolūtajā vērtējumā.}}|| [[Juris Silovs (riteņbraucējs)|Juris Silovs]] || Egons Rozenfelds || Armands Baranovskis | |} === Vīriešu U-23 === {| class="wikitable" style="width: 60%; text-align:left;" |- style="text-align:center; font-weight:bold;" | style="background:#ddd; "| Gads |style="background:gold; "| Zelts |style="background:silver; "| Sudrabs | style="background:#c96; "| Bronza |Norises vieta |- |2025 <ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/27062025-juniors_kancers_sarupe_latvijai_pirmo_uzv|title=Juniors Kancers sarūpē Latvijai pirmo uzvaru šī gada BČ riteņbraukšanā, Lapiņam bronza U23 grupā|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-06-30|date=2025-06-27|language=lv}}</ref> |Gusts Lapiņš |Jēkabs Olivers Skrapcis |Ģirts Harkins |[[Cēsis]] |- |2024 | | | |[[Veru]], [[Igaunija]] |- |2023 | | | | |- |2022 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/20062022-baltijas_cempionats_ritenbrauksana_sakas_|title=Baltijas čempionāts riteņbraukšanā sākas ar Mikuša uzvaru; Krasts Latvijas čempions|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-06-22|date=2022-06-20|language=lv}}</ref> |Alekss Krasts |[[Matīss Kaļveršs]] |Kristiāns Belohvoščiks |[[Kuldīga]] |- |2021 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/12062021-rubenis_otepe_klust_par_latvijas_u23_cemp|title=Rubenis Otepē kļūst par Latvijas U23 čempionu grupas braucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-06-12|date=2021-06-12|language=lv}}</ref> |Pauls Rubenis |Alekss Krasts |Kristers Ansons | |- |2020 <ref name=":5" /> |Pauls Rubenis |Alekss Krasts |Oskars Dankbārs | |- |2019 <ref name=":4" /> |Alekss Jānis Ražinskis |[[Ēriks Toms Gavars]] |— | |- |2018 <ref name=":0" /> |[[Mārtiņš Pluto]] |[[Ēriks Toms Gavars]] |Kristers Ansons | |- | 2017 <ref name="res-2017" />|| [[Deins Kaņepējs]] || [[Ēriks Toms Gavars]] || [[Mārtiņš Pluto]] | |- | 2016 <ref name="res-2016" />|| [[Krists Neilands]] || Klāvs Rubenis || Matīss Riekstiņš | |- | 2015 <ref name="res-2015" />|| [[Krists Neilands]] || Raivis Sarkans || [[Deins Kaņepējs]] | |- |2014 |[[Viesturs Lukševics|Krists Neilands]] | | | |- |2013 <ref name="res-2013" /> |[[Viesturs Lukševics|Toms Skujiņš]] |[[Andžs Flaksis]] |[[Viesturs Lukševics|Krists Neilands]] | |- |2012 | | | | |- |2011 | | | | |- |2010 |[[Viesturs Lukševics|Indulis Bekmanis]] | | | |- |2009 |[[Viesturs Lukševics]] |Rihards Bartuševics |Reinis Andrijanovs | |- |2008 | | | | |- |2007 | | | | |- |2006 |[[Gatis Smukulis]] |[[Normunds Lasis]] |[[Herberts Pudāns]] | |- |2005 | |[[Herberts Pudāns]] |[[Normunds Lasis]] | |} === Sievietes === {| class="wikitable" style="width: 60%; text-align:left;" |- style="text-align:center; font-weight:bold;" | style="background:#ddd; " | Gads | style="background:gold; " | Zelts | style="background:silver; " | Sudrabs | style="background:#c96; " | Bronza |Norises vieta |- |2025 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/29062025-baltijas_cempionata_elite_sievietem_uzvar|title=Baltijas čempionātā elitē sievietēm uzvar igauniete, emocionāls pirmais Latvijas tituls grupas braucienā Rožlapai|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-06-30|date=2025-06-29|language=lv}}</ref> |[[Dana Rožlapa]] |Kitija Siltumēna |[[Anastasija Karbonāri]] |[[Cēsis]] |- |2024 | | | | |- |2023 | | | | |- |2022 | | | |[[Kuldīga]] |- |2021 <ref name=":6" /> |Līna Svarinska |[[Dana Rožlapa]] |[[Lija Laizāne]] | |- |2020 | colspan="3" |''Nenotika [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ'' | |- |2019 <ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/29062019-laizane_siva_cina_klust_par_latvijas_cemp|title=Laizāne sīvā cīņā kļūst par Latvijas čempioni grupas braucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-06-29|date=2019-06-29|language=lv}}</ref> |[[Lija Laizāne]] |[[Dana Rožlapa]] |— | |- |2018 <ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/30062018-laizane_ceturto_gadu_pec_kartas_paliek_ne|title=Laizāne ceturto gadu pēc kārtas paliek nepārspēta LČ grupas braucienā|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-03|date=2018-06-30|language=lv-LV}}</ref> |[[Lija Laizāne]] |Viktorija Sipoviča |Elīna Ķiršakmene | |- |2017 <ref name=":2">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/laizane-treso-gadu-pec-kartas-uzvar-latvijas-cempionata-ritenbrauksana.a240960/|title=Laizāne trešo gadu pēc kārtas uzvar Latvijas čempionātā riteņbraukšanā|access-date=2018-07-03|language=lv}}</ref> |[[Lija Laizāne]] |Viktorija Sipoviča |Madara Fūrmane | |- |2016 |[[Lija Laizāne]] | | | |- |2015 |[[Lija Laizāne]] | | | |} === Juniori === {| class="wikitable" style="width: 60%; text-align:left;" |- style="text-align:center; font-weight:bold;" | style="background:#ddd; " | Gads | style="background:gold; " | Zelts | style="background:silver; " | Sudrabs | style="background:#c96; " | Bronza |Norises vieta |- |2025 <ref name=":7" /> |Helvijs Kancers |Uvis Zvirbulis |Arvīds Logins |[[Cēsis]] |- |2024 | | | | |- |2023 | | | | |- |2022 | | | |[[Kuldīga]] |- |2021 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/19062021-kalverss_un_ritums_valga_izcina_latvijas_|title=Kaļveršs un Ritums Valgā izcīna Latvijas čempiona kreklus grupas braucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-07-14|date=2021-06-19|language=lv}}</ref> |[[Matīss Kaļveršs]] |Gvido Kokle |Kārlis Klismets | |- |2020 | colspan="3" |''Nenotika [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ'' | |- |2019 <ref name=":3" /> |Pauls Rubenis |Kristiāns Belohvoščiks |Gatis Līvs | |- |2018 <ref name=":1" /> |Aleks Jānis Ražinskis |Dēvids Zikrātrijs |Alekss Krasts | |- |2017 <ref name=":2" /> |Kristers Ansons | | | |} === Juniores === {| class="wikitable" style="width: 60%; text-align:left;" |- style="text-align:center; font-weight:bold;" | style="background:#ddd; " | Gads | style="background:gold; " | Zelts | style="background:silver; " | Sudrabs | style="background:#c96; " | Bronza |Norises vieta |- |2025 | | | |[[Cēsis]] |- |2024 | | | | |- |2023 | | | | |- |2022 | | | |[[Kuldīga]] |- |2021 <ref name=":6" /> |Evelīna Ermane-Marčenko |Kitija Siltumēna |Laura Belohvoščika | |- |2020 | colspan="3" |''Nenotika [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ'' | |- |2019 <ref name=":3" /> |Santa Sanija Jurgena |Līna Svarinska |Renāte Rodionova | |- |2018 <ref name=":1" /> |Līna Svarinska |Santa Sanija Jurgena |Daniela Leitāne | |- |2017 <ref name=":2" /> |Adele Ilga Spigovska | | | |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:Riteņbraukšanas sacensības Latvijā]] gv2tolz2rpstmlqriopg2iccey7fil9 10 167746 4301805 4283960 2025-06-30T04:51:13Z Biafra 13794 +Heila muiža 4301805 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Latvijas muižu pilis vai kungu mājas |title = [[Latvija]]s [[muiža|muižu]] [[pils|pilis]] un kungu mājas | bodyclass = hlist | state = {{{state|collapsed}}} |titlestyle = background-color:#DEB887; |groupstyle = background-color:#DEB887; |liststyle = background-color:#FFEBCD; |group1 = [[Kurzeme]]s muižu kungu mājas |list1 = * [[Aizdzires muiža|Aizdzires]] * [[Aizputes pilsmuiža|Aizputes]] * [[Aizupes muiža|Aizupes]] * [[Almāles muiža|Almāles]] * [[Ārlavas muiža|Ārlavas]] * [[Balgales muiža|Balgales]] * [[Blīdenes muiža|Blīdenes]] * [[Briņķpedvāles muiža|Briņķpedvāles]] * [[Cīravas muiža|Cīravas]] * [[Dursupes muiža|Dursupes]] * [[Dundagas pils|Dundagas]] * [[Ēdoles pils|Ēdoles]] * [[Embūtes pilsdrupas|Embūtes]] * [[Firkspedvāles muiža|Firkspedvāles]] * [[Galtenes muiža|Galtenes]] * [[Kabiles muiža|Kabiles]] * [[Kalnmuiža (Saldus)|Kalnmuižas]] * [[Kazdangas pils|Kazdangas]] * [[Laidu muiža|Laidu]] * [[Lielbātas muiža|Lielbātas]] * [[Lieldzeldes muiža|Lieldzeldes]] * [[Lielvirbu muiža|Lielvirbu]] * [[Mazvirbu muiža|Mazvirbu]] * [[Nogales muiža|Nogales]] * [[Nurmuižas pils|Nurmuižas]] * [[Padures muiža|Padures]] * [[Paplakas muiža|Paplakas]] * [[Pelču muiža|Pelču]] * [[Pilsblīdenes muiža|Pilsblīdenes]] * [[Popervāles muiža|Popervāles]] * [[Popes muiža|Popes]] * [[Priekules muiža|Priekules]] * [[Puzes muiža|Puzes]] * [[Reģu muiža|Reģu]] * [[Remtes muiža|Remtes]] * [[Rubas skola|Reņģes]] *̽[[Rudbāržu muiža|Rudbāržu]] * [[Rinkules muiža|Rinkules]] * [[Rūmenes muiža|Rūmenes]] * [[Sasmakas muiža|Sasmakas]] * [[Skrundas muiža|Skrundas]] * [[Spāres muiža|Spāres]] * [[Snēpeles muiža|Snēpeles]] * [[Stendes muiža|Stendes]] * [[Tāšu-Padures muiža|Tāšu-Padures]] * [[Ugāles muiža|Ugāles]] * [[Valdeķu muiža|Valdeķu]] * [[Valgales muiža|Valgales]] * [[Vandzenes muiža|Vandzenes]] * [[Veģu muiža|Veģu]] * [[Zemītes muiža|Zemītes]] * [[Zlēku muiža|Zlēku]] |group2 = [[Latgale]]s muižu kungu mājas |list2 = * [[Adamovas muiža|Adamovas]] * [[Anspoku muižas pils|Anspoku]] * [[Arendoles muiža|Arendoles]] * [[Balvu muiža|Balvu]] * [[Bērzgales muiža|Bērzgales]] * [[Bonifacovas muiža|Bonifacovas]] * [[Felicianovas muiža|Felicianovas]] * [[Finfa muiža|Finfa]] * [[Hoftenbergas muiža|Hoftenbergas]] * [[Jasmuiža (muiža)|Jasmuiža]] * [[Juzefovas muiža|Juzefovas]] * [[Kameņecas muiža|Kameņecas]] * [[Krāslavas pils|Krāslavas]] * [[Krustpils pils|Krustpils]] * [[Līksnas muiža|Līksnas]] * [[Lūznavas muiža|Lūznavas]] * [[Malnavas muiža|Malnavas]] * [[Marinzejas muiža|Marinzejas]] * [[Pelēču muiža|Pelēču]] * [[Preiļu muiža|Preiļu]] * [[Pušas muiža|Pušas]] * [[Riebiņu muiža|Riebiņu]] * [[Ruskulovas muiža|Ruskulavas]] * [[Salnavas muiža|Salnavas]] * [[Šķilbēnu muiža|Šķilbēnu]] * [[Varakļānu muiža|Varakļānu]] * [[Viļakas muiža|Viļakas]] * [[Viļānu muiža|Viļānu]] * [[Zaļmuiža (muiža)|Zaļmuiža]] |group3 = [[Sēlija]]s muižu kungu mājas |list3 = * [[Asares muiža|Asares]] * [[Ābeļu muiža|Ābeļu]] * [[Baltmuiža (muiža)|Baltmuižas]] * [[Bebrenes muiža|Bebrenes]] * [[Bruņenes muiža|Bruņenes]] * [[Eķengrāves muiža|Eķengrāves]] * [[Ērberģes muiža|Ērberģes]] * [[Gārsenes muiža|Gārsenes]] * [[Ilgas muiža|Ilgas]] * [[Janopoles muiža|Janopoles]] * [[Jaunbornes muiža|Jaunbornes]] * [[Kalkūnes muiža|Kalkūnes]] * [[Kazimirišķu muiža|Kazimirišķu]] * [[Kazimirvāles muiža|Kazimirvāles]] * [[Lasenbekas muiža|Lasenbekas]] * [[Lašu muiža|Lašu]] * [[Lielbornes muiža|Lielbornes]] * [[Lielmēmeles muiža|Lielmēmeles]] * [[Lielzalves muiža|Lielzalves]] * [[Neretas muiža|Neretas]] * [[Pilskalnes muiža|Pilskalnes]] * [[Prodes muiža|Prodes]] * [[Sventes muiža|Sventes]] * [[Šēnheidas muiža|Šēnheidas]] * [[Tabores muiža|Tabores]] * [[Vārenbrokas muiža|Vārenbrokas]] * [[Vecmēmeles muiža|Vecmēmeles]] * [[Vecsalienas muiža|Vecsalienas]] * [[Zasas muiža|Zasas]] |group4 = [[Vidzeme]]s muižu kungu mājas |list4 = * [[Ainažu muiža|Ainažu]] * [[Allažu muiža|Allažu]] * [[Alsviķu muiža|Alsviķu]] * [[Alūksnes Jaunā pils|Alūksnes]] * [[Apes muiža|Apes]] * [[Augulienas muiža|Augulienas]] * [[Aumeisteru muiža|Aumeisteru]] * [[Āsteres muiža|Āsteres]] * [[Baltā pils|Baltā (Baldone)]] * [[Bauņu muiža|Bauņu]] * [[Beļavas muiža|Beļavas]] * [[Biksēres muiža|Biksēres]] * [[Biržu muiža (Madona)|Biržu (Madonas)]] * [[Bīriņu muiža|Bīriņu]] * [[Blomes muiža (Madonas apriņķis)|Blomes]] * [[Blome (Viļķenes pagasts)|Blomes (''Kullsdorf'')]] * [[Brantu muiža|Brantu]] * [[Briņģu muiža|Briņģu]] * [[Burtnieku pils|Burtnieku]] * [[Carnikavas pils|Carnikavas]] * [[Cesvaines pils|Cesvaines]] * [[Cēsu pilsmuiža|Cēsu]] * [[Cirstu muiža|Cirstu]] * [[Dikļu muiža|Dikļu]] * [[Drabešu muiža|Drabešu]] * [[Dzelzavas muiža|Dzelzavas]] * [[Dzērbenes muiža|Dzērbenes]] * [[Ērgļu muiža|Ērgļu]] * [[Ērmaņu muiža|Ērmaņu]] * [[Gaujienas muiža|Gaujienas]] * [[Igates muiža|Igates]] * [[Ikšķiles muiža|Ikšķiles]] * [[Ilzenes muiža|Ilzenes]] * [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuiža]] * [[Jaunalūksnes pils|Jaunalūksnes]] * [[Jaungulbenes muiža|Jaungulbenes]] * [[Jaunkrimuldas muiža|Jaunkrimuldas]] * [[Jumurdas muiža|Jumurdas]] * [[Kārļumuiža|Kārļumuižas]] * [[Karpa (Korfa) muiža|Karpa (Korfa)]] * [[Karvas muiža|Karvas]] * [[Katvaru muiža|Katvaru]] * [[Kokneses muiža|Kokneses]] * [[Kokmuiža (muiža)|Kokmuižas]] * [[Krimuldas muiža|Krimuldas]] * [[Ķipēnu muiža|Ķipēnu]] * [[Ķirbižu muiža|Ķirbižu]] * [[Lielstraupes pils|Lielstraupes]] * [[Lielvārdes muiža|Lielvārdes]] * [[Liepas muiža|Liepas]] * [[Liepupes muiža|Liepupes]] * [[Lizuma muiža|Lizuma]] * [[Loberģu muiža|Loberģu]] * [[Lodes muiža|Lodes]] * [[Mālpils muiža|Mālpils]] * [[Mārcienas muiža|Mārcienas]] * [[Mercendarbes muiža|Mercendarbes]] * [[Naglenes muiža|Naglenes]] * [[Mēru muiža|Mēru]] * [[Nēķenu muiža|Nēķenu]] * [[Nurmižu muiža|Nurmižu]] * [[Odzienas muiža|Odzienas]] * [[Ogresmuiža|Ogres]] * [[Ozolmuižas pils|Ozolmuižas]] * [[Pavasara muiža|Pavasara]] * [[Rankas muiža|Rankas]] * [[Rembates muiža|Rembates]] * [[Rēzakas muiža|Rēzakas]] * [[Ropažu muiža|Ropažu]] * [[Ruckas muiža|Ruckas]] * [[Rūjienas muiža|Rūjienas]] * [[Sējas muiža|Sējas]] * [[Siguldas Jaunā pils|Siguldas]] * [[Skangaļu muiža|Skangaļu]] * [[Skrīveru muiža|Skrīveru]] * [[Smiltenes muiža|Smiltenes]] * [[Spāres muiža (Amatas novads)|Spāres]] * [[Stāmerienas pils|Stāmerienas]] * [[Startu muiža|Startu]] * [[Stukmaņu muiža|Stukmaņu]] * [[Suntažu muiža|Suntažu]] * [[Šķirstiņu muiža|Šķirstiņu]] * [[Bormaņu muiža|Trapenes (Bormaņu)]] * [[Tūjas muiža|Tūjas]] * [[Turaidas muiža|Turaidas]] * [[Ungurmuiža]] * [[Pirkules pils|Ungurpils]] * [[Valmiermuižas kungu māja|Valmiermuižas]] * [[Valtenberģu muiža|Valtenberģu]] * [[Vecannas muiža|Vecannas]] * [[Vecates muiža|Vecates]] * [[Vecbebru muiža|Vecbebru]] * [[Vecgulbenes muiža|Vecgulbenes]] ([[Gulbenes Baltā pils|Baltā]] un [[Gulbenes Sarkanā pils|Sarkanā pils]]) * [[Kalsnavas pils|Veckalsnavas]] * [[Veckārķu muiža|Veckārķu]] * [[Vecpiebalgas muiža|Vecpiebalgas]] * [[Veismaņu muiža|Veismaņu]] * [[Vestienas muiža|Vestienas]] * [[Vidrižu muiža|Vidrižu]] * [[Vilzēnu muiža|Vilzēnu]] * [[Virķēnu muiža|Virķēnu]] * [[Zaķumuižas kungu māja|Zaķumuižas]] * [[Zvārtavas muiža|Zvārtavas]] * [[Zvārtes muiža|Zvārtes]] |group5 = ''[[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas lauku apgabala]] muižiņas'' |list5 = * [[Altonas muižiņa|Altonas]] * [[Annasmuiža (muiža)|Annasmuiža]] * [[Anniņmuiža]] * [[Atgāzenes muiža|Atgāzenes]] * [[Audēju muiža|Audēju]] * [[Baltā muiža|Baltā]] * [[Beberbeķu muiža|Beberbeķu]] * [[Beķermuiža]] * [[Belvijas muiža|Belvijas]] * [[Bieriņu muiža|Bieriņu]] * [[Bišu muiža|Bišu]] * [[Bloka muiža|Bloka]] * [[Blieķu muiža|Blieķu]] * [[Bolderājas muiža|Bolderājas]] * [[Bonaventuras muiža|Bonaventuras]] * [[Borherta muiža|Borherta]] * [[Brekšu muiža|Brekšu]] * [[Budas muiža|Budas]] * [[Buļļu muiža|Buļļu]] * [[Cukerbekera muižiņa|Cukerbekera]] * [[Dammes muižas|Dammes]] * [[Dreiliņa muiža|Dreiliņa]] * [[Dreiliņmuiža]] * [[Ēbeļmuiža]] * [[Esena muiža|Esena (Lielā)]] * [[Guberņas muiža|Guberņas]] * [[Grāvenheides muiža|Grāvenheides]] * [[Grāves muiža|Grāves]] * [[Hapaka muiža|Hapaka]] * [[Hāmaņa muiža|Hāmaņa]] * [[Hartmaņa muiža|Hartmaņa]] * [[Heija muižiņa|Heija]] * [[Heila muiža|Heila]] * [[Helēnes muiža|Helēnes]] * [[Hermeliņa muiža|Hermeliņa]] * [[Juglas muiža|Juglas]] * [[Kleistu muiža|Kleistu]] * [[Kokes muiža|Kokes]] * [[Krēmera muiža|Krēmera]] * [[Kronmaņa muiža|Kronmaņa]] * [[Krusta muiža|Krusta]] * [[Lofelta muiža|Lofelta]] * [[Lucavsalas muiža|Lucavsalas]] * [[Mangaļmuiža]] * [[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas]] * [[Mīlgrāvja muiža|Mīlgrāvja]] * [[Monrepo muiža|Monrepo]] * [[Muižeļa nams|Muižeļu]] * [[Nordeķu muiža|Nordeķu]] * [[Oldenburga muiža|Oldenburga]] * [[Ozolkalna muiža|Ozolkalna (Arķireja)]] * [[Piņķu muiža|Piņķu]] * [[Rāmavas muiža|Rāmavas]] * [[Ruberta muiža|Ruberta]] * [[Salas muiža|Salas]] * [[Strazdumuiža]] * [[Sužu muiža|Sužu]] * [[Šarlotes muiža|Šarlotes]] * [[Šeimaņu muiža|Šeimaņu]] * [[Šreienbušas muiža|Šreienbušas]] * [[Šulca muiža|Šulca]] * [[Švarcmuiža]] * [[Ulbrokas muiža|Ulbrokas]] * [[Vaivada muiža|Vaivada]] * [[Vāgnera muižiņa|Vāgnera]] * [[Volera muiža|Volera]] * [[Volfšmita muižiņa|Volfšmita]] * [[Zasumuiža]] * [[Zolitūdes muiža|Zolitūdes]] * [[Zorgenfreijas muiža|Zorgenfreijas]] |group6 = [[Zemgale]]s muižu kungu mājas |list6 = * [[Abgunstes muiža|Abgunstes]] * [[Annas muiža|Annas]] * [[Berķenes muiža|Berķenes]] * [[Bēnes muiža|Bēnes]] * [[Bērzes muiža|Bērzes]] * [[Bīlastu muiža|Bīlastu]] * [[Bikstu muiža|Bikstu]] * [[Blankenfeldes muiža|Blankenfeldes]] * [[Bornsmindes muiža|Bornsmindes]] * [[Brizules muiža|Brizules]] * [[Bruknas muiža|Bruknas]] * [[Brūnu muiža|Brūnu]] * [[Durbes muiža|Durbes]] * [[Elejas muiža|Elejas]] * [[Garozas muiža|Garozas]] * [[Grāvendāles muiža|Grāvendāles]] * [[Jaunauces muiža|Jaunauces]] * [[Jaunmoku pils|Jaunmoku]] * [[Jaunpils pils|Jaunpils]] * [[Kaucmindes muiža|Kaucmindes]] * [[Kreijas muiža|Kreijas]] * [[Kroņvircavas muiža|Kroņvircavas]] * [[Kukšu muiža|Kukšu]] * [[Lielauces muiža|Lielauces]] * [[Lieliecavas muiža|Lieliecavas]] * [[Lielsesava|Lielsesavas]] * [[Lielvircavas muiža|Lielvircavas]] * [[Lindes muiža|Lindes]] * [[Lustes pils|Lustes]] * [[Līvbērzes muiža|Līvbērzes]] * [[Mazmežotnes muiža|Mazmežotnes]] * [[Mežmuiža (muiža)|Mežmuižas]] * [[Mežotnes muiža|Mežotnes]] * [[Ozolmuiža (Jelgava)|Ozolmuiža]] * [[Rundāles pils|Rundāles]] * [[Svētes muiža|Svētes]] * [[Svitenes muiža|Svitenes]] * [[Staļģenes muiža|Staļģenes]] * [[Šlokenbekas pils|Šlokenbekas]] * [[Tetelmindes muiža|Tetelmindes]] * [[Upes muiža|Upes]] * [[Valdekas pils|Valdekas]] * [[Vecauces muiža|Vecauces]] * ''[[Villa Medem]]'' * [[Vilces muiža|Vilces]] * [[Virkus muiža|Virkus]] * [[Zaļā muiža]] * [[Zentenes muiža|Zentenes]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas vēstures navigācijas veidnes]] </noinclude> 72a79p8qrugye47z7h6181qd7codr5x 0 170052 4301897 3355149 2025-06-30T10:53:26Z Silvatica 96965 4301897 wikitext text/x-wiki {{Vielas infokaste | attēls = [[Attēls:Theobromin - Theobromine.svg|200px]]<br />Teobromīna struktūrformula<br />[[Attēls:Theobromine3d.png|170px]]<br />Teobromīna molekulas modelis | citi nosaukumi = | CAS numurs = 83-67-0 | ķīmiskā formula = C₇H₈N₄O₂ | molmasa = 180,164 | blīvums = | kušanas temperatūra = | viršanas temperatūra = | šķīdība ūdenī = <!-- var atstāt neaizpildītu --> | citi = }} '''Teobromīns''' (C₇H₈N₄O₂) ir rūgts [[alkaloīdi|alkaloīds]], kas tiek iegūts no [[kakaokoks|kakaokoka]]. Tas pārsvarā ir sastopams [[šokolāde|šokolādē]] un citos pārtikas produktos, [[tēja]]s auga lapās un [[kolas rieksts|kolas riekstā]]. Teobromīns pirmoreiz tika atklāts 1841. gadā.<ref>[http://books.google.ru/books?id=EWqhC4djXSQC&pg=PA67&lpg=PA67&dq=Theobromine+1841&source=web&ots=PZISTwSSiB&sig=wlF1zok-GMU1xRakPPmBi_7Qagw&hl=en&sa=X&oi=book_result&resnum=1&ct=result#PPA67,M1 Plant intoxicants: a classic text on ... - Google Books]. Books.google.ru. Atjaunots: {{dat|2009|11|8}}. {{ru ikona}}</ref> == Psihotropās īpašības == Teobromīnam ir viegli [[stimulanti|stimulējoša]] iedarbība, kas līdzīga [[Kofeīns#Psihotropās īpašības|kofeīna]] iedarbībai, bet ir vājāka un atstāj mazāku ietekmi uz [[Centrālā nervu sistēma|centrālo nervu sistēmu]]. Neskatoties uz to, teobromīns mēdz stimulēt [[sirds|sirdi]] daudz vairāk nekā kofeīns.<ref>Howell, L.L., Coffin, V.L., Spealman, R.D. Behavorial and physiological effects of xanthines in nonhuman primates (1997) Psychopharmacology, 129 (1), pp. 1-14.</ref> Teobromīns arī izraisa mazāku atkarību nekā kofeīns, tomēr bieži tiek asociēts ar [[šokolāde]]s atkarības izveidošanos.<ref name="cocoachocolate">{{Grāmatas atsauce | author=William Gervase Clarence-Smith| title=Cocoa and Chocolate, 1765–1914 | url=https://archive.org/details/cocoachocolate00clar| year=2000 | publisher=Routledge | location=London | pages=[https://archive.org/details/cocoachocolate00clar/page/10 10], 31 | isbn = 0415215765 }} {{en ikona}}</ref> === Pārdozēšana === Teobromīns cilvēkiem ir maztoksisks, to ir grūti pārdozēt, tomēr tas iespējams, ja viela tiek lietota hroniski vai ļoti lielos daudzumos akūti. Teobromīna [[pārdozēšana]] biežāk var būt vecāka gadagājuma cilvēkiem. Teobromīns ir ļoti toksisks vairākiem dzīvniekiem, tostarp [[suns|suņiem]] un [[kaķis|kaķiem]], jo tiem teobromīna [[metabolisms]] notiek lēnāk nekā cilvēkam. Nelielam sunim var iestāties teobromīna pārdozēšanas pazīmes pat no 50 gramiem šokolādes. Kaķi teobromīnu saturošus produktus parasti neēd, jo nav spējīgi sajust saldo [[garša|garšu]].<ref>{{Grāmatas atsauce |first=David |last=Biello |url=http://www.scientificamerican.com/article.cfm?id=strange-but-true-cats-cannot-taste-sweets |title=Strange but True: Cats Cannot Taste Sweets |publisher=Scientific American |date={{dat|2007|8|16}} |accessdate={{dat|2009|7|28}}}} {{en ikona}}</ref> Teobromīna pārdozēšana mājdzīvniekiem ļoti bieži var beigties letāli, lielākoties no tās mirst suņi.<ref name="bbc_chocwarn">{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/england/derbyshire/7805430.stm |title=Dog owners get chocolate warning |publisher=[[BBC]] |date={{dat|2008|12|30}} |accessdate={{dat|2009|7|28}} }} {{en ikona}}</ref><ref name="vetrica_pdog">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vetrica.com/care/dog/chocolate.shtml |title=Chocolate Poisoning in the Dog |publisher=Vetrica |date={{dat|2004|2|9}} |accessdate={{dat|2009|7|28}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20040917212329/http://www.vetrica.com/care/dog/chocolate.shtml |archivedate={{dat|2004|09|17||bez}} }} {{en ikona}}</ref><ref name="bbc_grdog">{{Tīmekļa atsauce |first= |last= |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/england/hampshire/7982311.stm |title=Greedy dog cheats chocolate death |publisher=BBC |date={{dat|2009|4|9}} |accessdate={{dat|2009|7|28}} }} {{en ikona}}</ref> Teobromīna pārdozēšanas pazīmes ir [[nelabums]], [[vemšana]], [[caureja]], pastiprināta [[urinēšana]] un [[slāpes]]; īpaši smagos gadījumos (galvenokārt saindējoties mājdzīvniekiem) var būt arī [[sirds aritmija]], [[epilepsija]]s lēkmes, [[iekšējā asiņošana]], [[sirdstrieka]] un arī [[nāve]]. Teobromīna [[letālā deva]] (LD₅₀) [[žurkas|žurkām]] ir 1265 mg/kg, cilvēkam — ~1000 mg/kg, suņiem — 300 mg/kg, kaķiem — 200 mg/kg. == Atsauces == {{atsauces}} {{psihotropā viela-aizmetnis}} {{psihotropās substances}} [[Kategorija:Alkaloīdi]] [[Kategorija:Stimulanti]] [[Kategorija:Šokolāde]] q4ck5m5esr20cznq8hbhroxs3y76ion 0 170716 4301855 4111691 2025-06-30T07:29:14Z Pirags 3757 stila uzlabojumi un papildinājumi 4301855 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Stāvus pacēlies cilvēks<br>''Homo erectus'' | attēls = Homo erectus.jpg | att_izmērs = 235px | att_nosaukums = Stāvus pacēlušās cilvēka galvaskauss Dabas muzejā Annārborā | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Primates | kārta_lv = Primāti | dzimta = Hominidae | dzimta_lv = Cilvēkpērtiķi un cilvēks | cilts = Hominini | cilts_lv = Hominīni | ģints = Homo | ģints_lv = Cilvēki | suga = ''H. erectus'' | suga_lv = Stāvus pacēlies cilvēks | binomial = Homo erectus | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Stāvus pacēlies cilvēks'''<ref name="antropologi">{{tīmekļa atsauce | url= http://antropologubiedriba.wikidot.com/antropologijas-termini-latviesu-valoda-h | title= Antropoloģijas termini latviešu valodā - H | publisher= antropologubiedriba | accessdate= 2011-11-27 | language= latviski}}</ref> jeb '''stāvstājas cilvēks'''<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=235158 Paleoantropoloģijas termini latviešu valodā]</ref>, arī '''stāvus ejošais cilvēks''' (''Homo erectus''), bija viens no mūsdienu cilvēku senčiem, kas dzīvoja [[pleistocēns|pleistocēna]] epohas agrīnajā un vidējā periodā. Vidējā pleistocēna epohā pirms aptuveni 930 000 līdz 813 000 gadiem šo cilvēku skaits samazinājās līdz aptuveni 1280 īpatņiem, ko skaidro ar klimata pārmaiņām Āfrikā. Par to liecina arī cilvēku [[Fosilijas|fosiliju]] trūkums šajā periodā.<ref>[https://www.science.org/doi/10.1126/science.abq7487 Wangjie Hu et al. Genomic inference of a severe human bottleneck during the Early to Middle Pleistocene transition.] Science 381, 979-984(2023). DOI:10.1126/science.abq7487</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{bioloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēku ģints]] 5s97l3av951yn78wzxbz7iccl13thl6 4301856 4301855 2025-06-30T07:29:43Z Pirags 3757 4301856 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Stāvus pacēlies cilvēks | attēls = Homo erectus.jpg | att_izmērs = 235px | att_nosaukums = Stāvus pacēlušās cilvēka galvaskauss Dabas muzejā Annārborā | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Primates | kārta_lv = Primāti | dzimta = Hominidae | dzimta_lv = Cilvēkpērtiķi un cilvēks | cilts = Hominini | cilts_lv = Hominīni | ģints = Homo | ģints_lv = Cilvēki | suga = ''H. erectus'' | suga_lv = Stāvus pacēlies cilvēks | binomial = Homo erectus | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Stāvus pacēlies cilvēks'''<ref name="antropologi">{{tīmekļa atsauce | url= http://antropologubiedriba.wikidot.com/antropologijas-termini-latviesu-valoda-h | title= Antropoloģijas termini latviešu valodā - H | publisher= antropologubiedriba | accessdate= 2011-11-27 | language= latviski}}</ref> jeb '''stāvstājas cilvēks'''<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=235158 Paleoantropoloģijas termini latviešu valodā]</ref>, arī '''stāvus ejošais cilvēks''' (''Homo erectus''), bija viens no mūsdienu cilvēku senčiem, kas dzīvoja [[pleistocēns|pleistocēna]] epohas agrīnajā un vidējā periodā. Vidējā pleistocēna epohā pirms aptuveni 930 000 līdz 813 000 gadiem šo cilvēku skaits samazinājās līdz aptuveni 1280 īpatņiem, ko skaidro ar klimata pārmaiņām Āfrikā. Par to liecina arī cilvēku [[Fosilijas|fosiliju]] trūkums šajā periodā.<ref>[https://www.science.org/doi/10.1126/science.abq7487 Wangjie Hu et al. Genomic inference of a severe human bottleneck during the Early to Middle Pleistocene transition.] Science 381, 979-984(2023). DOI:10.1126/science.abq7487</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{bioloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēku ģints]] 1ngf9qwktpip0mubq14m9aqpc8owe86 0 181558 4301648 4105978 2025-06-29T16:23:34Z Bendžamins 76862 4301648 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Dakota Faninga | vārds_orig = ''Dakota Fanning'' | attēls = Dakota Fanning SAG AWARDS 2020.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Dakota Faninga 2020. gadā. | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|23}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Džordžija|Konjersa}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1999—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Dakota Faninga''' ({{val|en|Hannah Dakota Fanning}}; dzimusi {{dat|1994|2|23}}) ir amerikāņu aktrise. Aktrises karjeru sākusi 1999. gadā, taču plašāk kļuva pazīstama ar lomu 2001. gada drāmā "[[Es esmu Sems]]". Bērnībā filmējusies tādās filmās kā "[[Rūdīts ugunī]]" (2004), "[[Pasauļu karš]]" (2005) un "[[Šarlotes tīkls (2006. gada filma)|Šarlotes tīkls]]" (2006). Pēc tam D. Faninga uzņēmusies "[[Krēsla (filmu sērija)|Krēslas]]" filmu sērijā, sākot ar otro daļu "[[Jauns mēness (filma)|Jauns mēness]]". Aktrise ir saņēmusi vairākas balvas par savu tēlojumu, tāpat ir visu laiku jaunākā [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]i nominētā aktrise. == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Piezīmes |- | rowspan="3" |2001 |''Father Xmas'' |īsfilma |- |"[[Marta kaķi]]" (''Tomcats'') | |- |"[[Es esmu Sems]]" (''I Am Sam'') | |- | rowspan="3" |2002 |"[[Slazdā (filma)|Slazdā]]" (''Trapped'') | |- |"[[Mīļās mājas Alabamā]]" (''Sweet Home Alabama'') | |- |''[[Hansel and Gretel]]'' | |- | rowspan="2" |2003 |"[[Pilsētas meitenes]]" (''Uptown Girls'') | |- |"[[Runcis (filma)|Runcis]]" (''The Cat in the Hat'') | |- | rowspan="3" |2004 |"[[Rūdīts ugunī]]" (''Man on Fire'') | |- |''[[My Neighbor Totoro]]'' |balss |- |''[[In the Realms of the Unreal]]'' |balss |- | rowspan="5" |2005 |"[[Paslēpes (filma)|Paslēpes]]" (''Hide and Seek'') | |- |''[[Lilo & Stitch 2: Stitch Has a Glitch]]'' |balss |- |''[[Nine Lives]]'' | |- |"[[Pasauļu karš (filma)|Pasauļu karš]]" (''War of the Worlds'') | |- |"[[Sapņotājs]]" (''Dreamer'') | |- |2006 |"[[Šarlotes tīkls (2006. gada filma)|Šarlotes tīkls]]" (''Charlotte's Web'') | |- | rowspan="2" |2007 |"[[Medību suns]]" (''Hounddog'') | |- |''Cutlass'' |īsfilma |- |2008 |"[[Bišu slepenā dzīve]]" (''The Secret Life of Bees'') | |- | rowspan="4" |2009 |"[[Korelaina]]" (''Coraline'') |balss |- |"[[Izredzētie]]" (''Push'') | |- |"[[Lidojums dzīves garumā]]" (''Winged Creatures'') | |- |"[[Jauns mēness (filma)|Jauns mēness]]" (''The Twilight Saga: New Moon'') | |- | rowspan="2" |2010 |''[[The Runaways (filma)|The Runaways]]'' | |- |"[[Aptumsums (filma)|Aptumsums]]" (''The Twilight Saga: Eclipse'') | |- | rowspan="4" |2012 |"[[Rītausma. 2. daļa]]" (''The Twilight Saga: Breaking Dawn – Part 2'') | |- |''Celia'' |īsfilma |- |''[[The Motel Life]]'' | |- |"[[Tagad ir īstais laiks]]" (''Now Is Good'') | |- | rowspan="3" |2013 |''[[Night Moves (2013. gada filma)|Night Moves]]'' | |- |''[[The Last of Robin Hood]]'' | |- |"[[Ļoti labas meitenes]]" (''Very Good Girls'') | |- | rowspan="3" |2014 |''[[Effie Gray]]'' | |- |''[[Every Secret Thing]]'' | |- |"[[Pamāj ar spārnu]]" (''Yellowbird'') |balss |- |2015 |''[[The Benefactor]]'' | |- | rowspan="3" |2016 |''[[Brimstone (filma)|Brimstone]]'' | |- |"[[Amerikāņu pastorāle]]" (''American Pastoral'') | |- |''The Escape'' |īsfilma |- | rowspan="2" |2017 |''Zygote'' |īsfilma |- |''[[Please Stand By]]'' | |- |2018 |"[[Oušenas 8]]" (''Ocean's 8'') | |- | rowspan="2" |2019 |"[[Reiz Holivudā]]" (''Once Upon a Time in Hollywood'') | |- |''[[Sweetness in the Belly]]'' | |- |2020 |''[[Viena and the Fantomes]]'' | |- |2023 |"[[Stabilizators 3: Pēdējā nodaļa]]" (''The Equalizer 3'') | |- |2024 |"[[Vērotāji (2024. gada filma)|Vērotāji]]" (''The Watchers'') | |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Faninga, Dakota}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Džordžijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] st9vsp3awtrtegofv6j9i0uggtg7d5k 0 190495 4301696 3565630 2025-06-29T18:02:07Z EdgarsBot 50781 kategorija "Indiešu kinoaktieri" → "Indijas kinoaktieri" 4301696 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Aišvarija Raja | vārds_orig = ''Aishwarya Rai'' | attēls = AishwaryaRai.jpg | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1973|11|1}} | dz. vieta = {{vieta|Indija|Mangalūru}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, modele | darbības gadi = 1991—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Aišvarija Raja''' (dzimusi {{dat|1973|11|1}})<ref name="Early life">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rediff.com/movies/2008/oct/31slid6.htm |title=This Week in Entertainment |publisher=rediff.com |date=1 November 1973 |accessdate=1 June 2011}}</ref> ir indiešu aktrise. Pirms aktrises karjeras sākuma bijusi [[modele]]. 1994. gadā uzvarēja skaistumkonkursā ''Miss World''. Kino debitējusi 1997. gada filmā ''Iruvar''. Taču pirmos komerciālos panākumus guvusi ar lomu filmā ''Jeans''. Karjeras laikā saņēmusi divas ''Filmfare'' balvas (hindu kinoindustrijas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|"Oskars"]]) kā labākā aktrise, kopumā šai balvai tikusi nominēta 11 reizes. 2009. gadā [[Indijas valdība]] A. Rajai piešķīra ceturto augstāko civilo apbalvojumu ''Padma Shri''. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Raja, Aiszvarija}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Karnātakā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas kinoaktieri]] qrjawwh5b6jkct1bkk19d5qiprgthzh 0 192800 4301685 3988037 2025-06-29T18:01:56Z EdgarsBot 50781 kategorija "Indiešu kinoaktieri" → "Indijas kinoaktieri" 4301685 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Šāhruhs Hāns | vārds_orig = {{ubl|''Shah Rukh Khan''|शाहरुख़ ख़ान}} | attēls = Shah Rukh Khan in 2023 (1).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Šāhruhs Hāns 2023. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1965|11|2}} | dz. vieta = {{vieta|Indija|Ņūdeli}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, filmu producents, televīzijas personība | darbības gadi = 1988—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = ShahRukh Khan Sgnature transparent.png | filmfarebalva = {{Collapsible list|title=15 reizes|labākā debija (1993)|labākais aktieris (1994, 1996, 1998, 1999, 2003, 2005, 2008, 2011)|kritiķu balva labākajam aktierim (1995, 2001)|labākais ļaundaris (1995)|un citas}} | apbalvojumi = {{ubl|''[[Padma Shri]]'' (no [[Indija]]s valdības, 2005)|[[Labās gribas vēstnieks]] (no Dienvidkorejas valdības, 2013)|[[Goda Leģiona ordenis]] (no Francijas valdības, 2014)}} | dzimums = V }} '''Šāhruhs Hāns''' ({{val|en|Shah Rukh Khan}}, {{val|hi|शाहरुख़ ख़ान}}, {{izrunā|‘ʃaːɦrəx ˈxaːn}}; dzimis {{dat|1965|11|2}}) ir indiešu [[aktieris]], filmu producents un televīzijas personība. Viņš tiek saukts par "[[Bolivuda]]s karali" un "Karali Hānu". Šāhruhs Hāns filmējies vairāk nekā 80 [[hindi|hindu]] filmās.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.imdb.com/list/ls025936540/ | title= 50 Best movies of Shahrukh Khan | publisher= IMDb | language= en | accessdate= 2020. gada 27. augustā}}</ref> Pateicoties ieguldījumam kino industrijā, viņš saņēmis vairākus apbalvojumus, tai skaitā 15 ''[[Filmfare]]'' balvas (hindu kinoindustrijas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|"Oskars"]]) no 39 nominācijām. 2005. gadā Indijas valdība Šāhruham Hānam piešķīra ceturto augstāko civilo apbalvojumu ''[[Padma Shri]]'', 2013. gadā kļuva par [[UNESCO Labās gribas vēstnieks|UNESCO Labās gribas vēstnieku]], bet 2014. gadā Francija viņam piešķīra [[Goda Leģiona ordenis|Goda Leģiona ordeni]]. Ļoti populārs aktieris ne tikai Indijā, bet arī citās Āzijas valstīs. Pēc auditorijas un ienākumiem Hāns ir viens no visveiksmīgākajiem kinoaktieriem pasaulē.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.delfi.lv/izklaide/skats/cilveki/aktieris-kurs-ir-bagataks-par-tomu-kruzu-un-dzoniju-depu.d?id=47132313 | title= Aktieris, kurš ir bagātāks par Tomu Krūzu un Džoniju Depu | publisher= delfi.lv | date= 2016. gada 2. marts | accessdate= 2020. gada 27. augustā}}</ref> Šāhruhs Hāns ieguvis bakalaura grādu ekonomikā. Pēc studiju pabeigšanas pievērsies aktiera karjerai. No 1988. gada piedalījās dažādos indiešu seriālos. 1992. gadā viņš debitēja Bolivudā ar lomu filmā ''[[Deewana]]''. Pēc tam tādās filmās kā ''[[Darr]]'' (1993), ''[[Baazigar]]'' (1993) un ''[[Anjaam]]'' (1994) attēloja ļaundari, bet tad kļuva par romantisko kinofilmu aktieri, piedalījās tādās filmās kā ''[[Dilwale Dulhania Le Jayenge]]'' (1995), ''[[Dil To Pagal Hai]]'' (1997), ''[[Kuch Kuch Hota Hai]]'' (1998) un ''[[Kabhi Khushi Kabhie Gham...]]'' (2001). Viņš tēlojis alkoholiķi filmā ''[[Devdas]]'' (2002), NASA zinātnieku filmā ''[[Swades]]'' (2004), hokeja treneri filmā ''[[Chak De! India]]'' (2007) un vīrieti ar Aspergera sindromu filmā ''[[My Name Is Khan]]'' (2010). Populāras bija arī romantiskās drāmas ''[[Om Shanti Om]]'' (2007) un ''[[Rab Ne Bana Di Jodi]]'' (2008), kā arī komēdijas ''[[Chennai Express]]'' (2013) un ''[[Happy New Year]]'' (2014). Pēc neliela karjeras pārtraukuma atgriezies ar asa sižeta filmām ''[[Pathaan]]'' (2023) un "[[Karavīrs (filma)|Karavīrs]]" (2023). Piedalījies daudzās filmās, kas saistītas ar indiešu [[Nacionālā identitāte|nacionālo identitāti]], kā arī par seksuālām, rasu, sociālām un reliģiskām atšķirībām un netaisnīgumu. Kopš 2015. gada Šāhruhs Hāns ir viens no līdzīpašniekiem filmu producēšanas uzņēmumam ''[[Red Chillies Entertainment]]''. Viņam pieder arī [[Indijas Kriketa premjerlīga]]s klubs ''[[Kolkata Knight Riders]]'' un [[Karību Kriketa premjerlīga]]s klubs ''[[Trinbago Knight Riders]]''. Šāhruhs Hāns bieži ir televīzijas programmu un balvu pasniegšanas ceremoniju vadītājs. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hāns, Šāhruhs}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]] b8nwbdb0wd2g2we1tangd3l2ptdybnn 0 192826 4301902 4300975 2025-06-30T11:10:33Z Mežinieks 97892 vērtības samazinājuma ikona 4301902 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Latvijas valsts meži | logo = lvm_logo_2024.png | caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1999. gadā | founder = | defunct = | location_city = | location_country = | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | locations = | area_served = | key_people = [[Pēters Putniņš]]<br />(valdes priekšsēdētājs) | industry = [[mežsaimniecība]] | products = | services = | revenue = | operating_income = | net_income = 586,1 miljoni eiro (2024)<ref>[https://www.lvm.lv/par-mums/korporativa-parvaldiba/skaitli-un-fakti]</ref> | aum = | assets = | value = {{Samazinājās}} 1657,36 milj. EUR (2024)<ref>[http://top101.lv Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101]</ref> | equity = | owner = | num_employees = 1408 ({{dat|2024|01|01|N|bez}})<ref name="Ilgtspējas pārskats 2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lvm.lv/images/lvm/par-mums/korporativa-parvaldiba/ilgtspeja/250346-ilgtspejas-parskats_2025_.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2024|06|25||bez}} |archive-date={{dat|2025|06|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250625113715/https:/www.lvm.lv/images/lvm/par-mums/korporativa-parvaldiba/ilgtspeja/250346-ilgtspejas-parskats_2025_.pdf }}</ref> | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|http://www.lvm.lv}} | footnotes = | intl = }} '''Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži"''' (saīsināti '''LVM''') ir [[Latvija]]s valstij piederošs uzņēmums, kas nodarbojas ar valstij piederošo [[Meži|mežu]] apsaimniekošanu (mežu kopšana un atjaunošana, meža koku stādu un sēklu, kā arī dekoratīvo stādu audzēšana un pārdošana). Uzņēmums tika izveidots 1999. gada 28. oktobrī saskaņā ar Ministru kabineta 1999. gada 24. septembra rīkojumu Nr 453.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/17919-par-valsts-akciju-sabiedribas-latvijas-valsts-mezi-izveidosanu|title=Ministru kabineta rīkojums "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" izveidošanu".|first=|date=Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 317/318, 28.09.1999.}}</ref> AS "Latvijas valsts meži" kapitāldaļu turētājs ir [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrija]]. Uzņēmuma vispārējais stratēģiskais mērķis ir īstenot uzņēmuma rīcībā esošo stratēģisko aktīvu — zemes, meža, zemes dzīļu un citu resursu ilgtspējīgu, efektīvu un sociāli atbildīgu apsaimniekošanu, palielinot meža produktivitāti un oglekļa piesaisti augošajā koksnē un sekmējot Latvijas konkurētspēju globālajās vērtību ķēdēs, kā arī veicināt noteikto valsts klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, attīstot tehnoloģijās un zinātnes sasniegumos balstītu produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zm.gov.lv/lv/kapitalsabiedribas#akciju-sabiedriba-latvijas-valsts-mezi|title=Kapitālsabiedrības {{!}} Zemkopības ministrija|date=Publicēts: 22.02.2022. Atjaunināts: 16.10.2024.}}</ref> Uzņēmums pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,39 miljoni hektāru ir mežs. LVM pamatdarbība ir mežsaimniecība, kas ir uzņēmuma radīto vērtību un ieņēmumu galvenais avots. Būtiskākais uzņēmuma produkts ir kokmateriāli, un tie katru gadu tirgū tiek piedāvāti aptuveni 5—7 miljonu m³ apjomā. Līdztekus meža apsaimniekošanai LVM attīsta arī citus darbības veidus — sniedz medību un rekreācijas pakalpojumus, ražo selekcionētas sēklas un stādus, piedāvā tirgū zemes dzīļu resursus un zemes nomu derīgo izrakteņu ieguvei, kā arī nodrošina ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju pakalpojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvm.lv/par-mums|title=Latvijas valsts meži - Par mums.|last=|access-date=|date=25.06.2025. Arhivēts no oriģināla|archive-date=25.06.2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250625092624/https://www.lvm.lv/par-mums}}</ref> AS “Latvijas valsts meži” ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju biznesa virziens LVM GEO ir izstrādājis lietotni ''LVM GEO Mobile'', kas ir brīvi pieejama visām ''Android'' un ''iOS'' ierīcēm ''Google Play'' un ''iTunes'' veikalos. Tā ļauj orientēties dabā, izmantojot satelītu uztvērējus un plašu fona karšu un datu klāstu, meklēt un identificēt objektus kartē, kā arī saņemt darba uzdevumus un ar tiem saistīto ģeotelpisko informāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvmgeo.lv/produkti/lvm-geo-mobile|title=LVM GEO|date=26.06.2025}}</ref> No uzņēmuma valdījumā esošajām meža un citām zemēm 26,13 % apsaimnieko ar mērķi — dabas aizsardzība. Plānojot meža apsaimniekošanu LVM nodrošina, lai skuju koku mežu masīvos tādu audžu īpatsvars, kas vecākas par 70 gadiem, būtu vismaz 30% no kopējās mežaudžu platības, bet lapu koku meža masīvos — 20% un vairāk no kopējās meža masīva platības, kas veicina bioloģiski vērtīgo mežaudžu ekoloģisko savstarpējo saistību un bioloģiski vērtīgu mežaudžu klātbūtni ainavas mērogā ilgtermiņā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=|date=Arhivēts no oriģināla 25.06.2025|title=AS “Latvijas valsts meži” ilgtspējas ziņojums par 2024. gadu|url=https://www.lvm.lv/images/lvm/par-mums/korporativa-parvaldiba/ilgtspeja/250346-ilgtspejas-parskats_2025_.pdf|journal=www.lvm.lv|access-date=26.06.2025|archive-date=25.06.2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250625113715/https://www.lvm.lv/images/lvm/par-mums/korporativa-parvaldiba/ilgtspeja/250346-ilgtspejas-parskats_2025_.pdf}}</ref> Latvijas valsts mežu neto apgrozījums 2024. gadā sasniedza 586,1 miljonu eiro, bet pelņa 150,1 miljonu eiro. Par valsts kapitāla izmantošanu 2024. gadā uzņēmums ir samaksājis 176,67 miljonus eiro (tai skaitā 141,34 miljoni eiro dividendes un 35,33 miljoni eiro uzņēmumu ienākuma nodoklis par dividenžu izmaksu).<ref>{{Publikācijas atsauce|date=Arhivēts no oriģināla 25.06.2025|title=2024. gada konsolidētais gada pārskats|url=https://www.lvm.lv/images/lvm/par-mums/korporativa-parvaldiba/darbibas-parskati/2024/2024_darbibas-parskats-konsolidetais_rz_lv.pdf|journal=www.lvm.lv|access-date=26.06.2025|archive-date=25.06.2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250625113559/https://www.lvm.lv/images/lvm/par-mums/korporativa-parvaldiba/darbibas-parskati/2024/2024_darbibas-parskats-konsolidetais_rz_lv.pdf}}</ref> == Dalība SIA "Latvijas vēja parki" == 2022. gada 22. jūlijā kopā ar enerģētikas uzņēmumu [[Latvenergo|AS "Latvenergo"]] tika dibināts uzņēmums SIA "[[Latvijas vēja parki]]" [[vēja enerģija]]s ražošanai. Jaunajā uzņēmumā "Latvenergo" ieguva 80 % kapitāldaļu, bet "Latvijas valsts meži" — 20 %. Vairākos lielajos vēja parkos bija plānots uzstādīt 100 līdz 120 vēja ģeneratorus ar aptuveni 800 MW kopējo jaudu, saražojot 2,4 TWh elektroenerģijas gadā.<ref name="db 2022.08.08" /> 2024. gada 9. aprīlī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru Kabinets]] pieņēma lēmumu atļaut AS "Latvijas valsts meži" izbeigt līdzdalību SIA "Latvijas vēja parki". Tādējādi 2024. gada 23. aprīlī LVM un AS "Latvenergo" noslēdza līgumu par visu piederošo SIA "Latvijas vēja parki" daļu (20 %) atsavināšanu uzņēmumam "Latvenergo".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvenergo.lv/lv/pazinojumi/zina/latvenergo-klust-par-sia-latvijas-veja-parki-vienigo-ipasnieku|title=AS "Latvenergo" paziņojums 25. aprīlis, 2024.g}}</ref> == Sociālā atbildība == Uzņēmums attīsta, labiekārto un uztur atpūtas vietas, takas un parkus, pilnīgojot iespējas atpūsties valsts mežos. LVM apsaimniekošanā ir aptuveni 350 bezmaksas tūrisma vietas: atpūtas vietas, dabas takas, apskates objekti un skatu torņi. Tūrisma un atpūtas dabā attīstībai AS "Latvijas valsts meži" ar zīmolu "mammadaba"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mammadaba.lv/|title=mammadaba - sākums|website=www.mammadaba.lv|access-date=2025-06-26|language=lv}}</ref> nodarbojas ar sabiedrības informēšanu, atpūtas vietu uzturēšanu. Kopš 2000. gada uzņēmums apsaimnieko īpaši aizsargājamo dabas teritoriju [[Tērvetes dabas parks|Tērvetes dabas parku]], kas aptver vairāk nekā 1200 ha lielu platību, un lielāko daļu tā teritorijas aizņem mežs. Tāpat uzņēmuma apsaimniekošanā atrodas Jaunmoku pils, lielākā dekoratīvo koku un krūmu kolekcija Latvijas austrumdaļā ”LVM Kalsnavas arborētums” un vēsturiskā Vijciema čiekurkalte. AS "Latvijas valsts meži” kopš 2005. gada īsteno kampaņu "Nemēslo mežā”. Tās galvenais varonis Cūkmens gādā par sabiedrības izglītošanu un informēšanu par meža aizsardzības jautājumiem, veicinot sabiedrības attieksmes un uzvedības maiņu pret atkritumu atstāšanu mežos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvm.lv/sabiedribai/iesaisties/nemeslo-meza|title=Latvijas valsts meži - Nemēslo mežā|date=Arhivēts no oriģināla 25.06.2025.|access-date=26.06.2025|archive-date=25.06.2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250625093822/https://www.lvm.lv/sabiedribai/iesaisties/nemeslo-meza}}</ref> == Privatizēšanas aizliegums == Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17. pants aizliedz privatizēt Valsts akciju sabiedrību “[[Latvenergo]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas pasts]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Starptautiskā lidosta "Rīga"]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas dzelzceļš]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas gaisa satiksme]]” un valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” un šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="db 2022.08.08">[https://www.db.lv/zinas/latvijas-veja-parku-investicijas-sasniegs-miljardu-eiro-508736 Latvijas vēja parku investīcijas sasniegs miljardu eiro] LETA, 08.08.2022</ref> }} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://www.lvm.lv/=https://www.lvm.lv/}} * [https://likumi.lv/doc.php?id=4101 Likums par VAS "Latvijas valsts meži"] * [https://www.mammadaba.lv/ Mammadaba vietne] {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} {{Baltijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] anuuybtnzqs1te9eqp7rnx3cpsep2cr 0 209212 4301786 4300974 2025-06-30T03:55:25Z Biafra 13794 pap. 4301786 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Haralds Burkovskis | attēls = Haralds Burkovskis.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Haralds Burkovskis 2015. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1970 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 28 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ropažu novads}} | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = [[žurnālistika|žurnālists]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Kristīne Burkovska<ref name="gimene">{{tīmekļa atsauce|title=Mums kopā ir labi. Tas arī viss|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/1770/mums-kopa-ir-labi-tas-ari-viss|publisher=kasjauns.lv|date={{dat|2009|4|20||bez}}}}</ref> | bērni = 2 meitas, dēls<ref name="gimene" /> | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Haralds Burkovskis''' (dzimis {{dat|1970|2|28||}}<ref name="dzd">{{tīmekļa atsauce|title=Šodien vēsturē > Jubilāri Latvijā|url=http://www.leta.lv/news/this_day_in_history/?req=ok&pattern=Haralds+Burkovskis&__search=1&day=-1&month=-1&year=&categories%5B%5D=all&types%5B%5D=all|publisher=LETA|accessdate={{dat|2016|1|9||bez}}}}</ref>) ir [[Latvija]]s [[žurnālistika|žurnālists]], sabiedrisko attiecību speciālists un politiķis. Vadījis [[Latvijas Neatkarīgā televīzija|Latvijas Neatkarīgās televīzijas]] (LNT) analītisko raidījumu "LNT Ziņu TOP 10". Iepriekš strādājis [[SEB banka|SEB Unibankā]] kā sabiedrisko attiecību speciālists un [[Latvijas Radio]]. H. Burkovskis darbojas arī politikā, ir [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domes deputāts, pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālo apvienību]]. == Biogrāfija == Studējis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], ieguvis bakalaura grādu [[filozofija|filozofijā]] un maģistra grādu komunikācijas zinātnē. Vadījis [[Latvijas Radio]] Ziņu dienestu, [[Latvijas Televīzija]]s raidījumu "Latvija, Eiropa, Pasaule" un ir bijis [[SEB banka|SEB Unibankas]] sabiedrisko attiecību speciālists.<ref name="diena">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas radio cer vadīt jauni un veci darbinieki | first = Dita | last = Arāja | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2005. gada 25. oktobrī | accessdate = 2012. gada 22. decembrī | url = http://www.diena.lv/arhivs/latvijas-radio-cer-vadit-jauni-un-veci-darbinieki-12581004 }}</ref> 2005. gadā kandidējis uz Latvijas Radio ģenerāldirektora amatu.<ref name="diena" /><ref>{{Ziņu atsauce | title = Darbinieki izvēlas Burkovski | first = Dita | last = Arāja | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2005. gada 28. oktobrī | accessdate = 2012. gada 22. decembrī | url = http://www.diena.lv/arhivs/darbinieki-izvelas-burkovski-12585400 }}</ref> No 2001. līdz 2008. gadam H. Burkovskis bija LTV raidījuma "Futūršoks" aizkadra balss.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas raidījums "Futūršoks" skatāms visās Baltijas valstīs | publisher = StudentNet | date = 2008.01.19. | accessdate = 2012.12.22 | url = http://www.studentnet.lv/mespasaule/article.php?id=234411 }}{{Novecojusi saite}}</ref> No 2007. gada līdz pēdējai ziņu dienesta dienai vadīja LNT analītisko raidījumu "LNT Ziņu TOP 10".<ref>{{Ziņu atsauce | title = De facto konkurents | first = Anda | last = Burve-Rozīte | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2007. gada 2. augustā | accessdate = 2012. gada 22. decembrī | url = http://www.diena.lv/arhivs/de-facto-konkurents-13206184 }}</ref> Līdz 2010. gadam vadījis Latvijas Radio raidījumu "Kā labāk dzīvot?".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Haralds Burkovskis atlaists no darba radio | publisher = [[Delfi (portāls)|DELFI]] | date = 2010.07.30. | accessdate = 2012.12.22 | url = http://izklaide.delfi.lv/slavenibas/citi/haralds-burkovskis-atlaists-no-darba-radio.d?id=33286221}}</ref> == Politiskā darbība == [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] H. Burkovskis tika ievēlēts [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domē no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] saraksta un šajā sasaukumā bija Ropažu novada domes priekšsēdētājas vietnieks. Domē ievēlēts arī [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]], pārstāvot "[[Latvijas attīstībai]]" un [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] kopīgo sarakstu. == Privātā dzīve == Dzimis {{dat|1970|2|28||bez}}.<ref name="dzd" /><ref name="diena" /> Precējies ar Kristīni Burkovsku.<ref name="gimene" /><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Burkovskis dauzās pa Omānu | publisher = [[Kas jauns?]] | date = 2012.01.07. | accessdate = 2012.12.22 | url = http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/68157/burkovskis-dauzas-pa-omanu}}</ref> Audzina 3 bērnus.<ref name="gimene" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Burkovskis, Haralds}} [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Latvijas Radio darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas Televīzijas darbinieki]] [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] 08baego7i3wtk7g2qhrjgqd47ax7jqk 2 212600 4301629 4273349 2025-06-29T15:59:11Z Meistars Joda 781 4301629 wikitext text/x-wiki '''Sociālais progress''' ir [[Sabiedrība|sabiedrības]] attīstības process, kas vērsts uz [[Dzīves kvalitāte|dzīves kvalitātes]] uzlabošanu, [[Vienlīdzība|vienlīdzības]] veicināšanu, [[Sociālais taisnīgums|sociālā taisnīguma]] stiprināšanu un indivīdu [[Dzīves līmenis|labklājības]] palielināšanu. Tas ietver tādus aspektus kā [[Izglītība|izglītības]] pieejamības paplašināšana, [[Veselības aprūpe|veselības aprūpes]] uzlabošana, [[Dzimumu līdztiesība|dzimumu]] un [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[vienlīdzība]], [[Nabadzība|nabadzības]] mazināšana un [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aizsardzība. Sociālais progress bieži tiek saistīts ar [[Ekonomiskā attīstība|ekonomisko attīstību]], tehnoloģiskajām [[Inovācija|inovācijām]] un politiskajām reformām, taču tā pamatā ir ideja par sabiedrības virzību uz taisnīgāku un iekļaujošāku sistēmu. Kā jēdziens sociālais progress ir bijis [[Filozofija|filozofisku]], [[Politika|politisku]] un akadēmisku diskusiju objekts, un to mēra ar dažādiem rādītājiem, piemēram, [[Sociālā progresa indekss|Sociālā progresa indeksu]] (SPI), [[ANO Tūkstošgades attīstības mērķi|ANO Tūkstošgades attīstības mērķiem]] vai [[Tautas attīstības indekss|Tautas attīstības indeksu]] (HDI). Lai gan sociālais progress tiek plaši atbalstīts, tā īstenošana un mērīšana rada diskusijas par prioritātēm, metodēm un kultūras atšķirībām. == Definīcija un jēdziens == Sociālais progress tiek definēts kā sabiedrības spēja nodrošināt [[pamatvajadzības]] ([[pārtika]], pajumte, drošība), veicināt labklājību (izglītība, veselība, brīvības) un radīt iespējas indivīdiem realizēt savu potenciālu. Atšķirībā no ekonomiskā progresa, kas koncentrējas uz [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] vai materiālo labklājību, sociālais progress uzsver nemateriālos aspektus, piemēram, [[Sociālā kohēzija|sociālo kohēziju]], [[Taisnīgums|taisnīgumu]] un [[Vienlīdzība|vienlīdzību]]. Jēdziens ir saistīts ar [[Apgaismības laikmets|apgaismības]] idejām [[18. gadsimts|18. gadsimtā]], kad [[Filozofija|filozofi]], piemēram, [[Žans Žaks Ruso]] un [[Imanuels Kants]], apsprieda sabiedrības attīstību kā morālu un racionālu procesu. Mūsdienās sociālais progress tiek aplūkots globālā kontekstā, ņemot vērā [[Globalizācija|globalizācijas]], tehnoloģiju un [[Klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] ietekmi. == Vēsturiskais konteksts == Sociālā progresa ideja ieguva skaidrus apveidus [[Industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] laikā (18.–19. gs.), kad straujš ekonomiskais un tehnoloģiskais [[Progress (vēsture)|progress]] radīja nepieciešamību pēc sociālām reformām, lai mazinātu nevienlīdzību un uzlabotu [[Strādnieku šķira|strādnieku]] dzīves apstākļus. 19. gadsimtā tādas kustības kā [[Sufražisti|sufražistu]] cīņa par [[Sieviešu balsstiesības|sieviešu balsstiesībām]] un [[verdzības atcelšana]] iezīmēja nozīmīgus soļus sociālā progresa virzienā. 20. gadsimtā sociālais progress tika saistīts ar pilsoņu tiesību kustībām, [[Dekolonizācija|dekolonizāciju]] un sociālās labklājības valstu izveidi, īpaši [[Eiropa|Eiropā]]. Starptautiskas organizācijas, piemēram, [[ANO]], veicināja globālus mērķus, tostarp nabadzības izskaušanu un izglītības pieejamību. 21. gadsimtā uzmanība tiek pievērsta tādām tēmām kā dzimumu daudzveidība, klimata taisnīgums un digitālā iekļaušana. == Galvenie aspekti == Sociālais progress aptver vairākas jomas, tostarp: * pamatvajadzības: piekļuve pārtikai, tīram [[Dzeramais ūdens|ūdenim]], mājoklim un drošībai; * labklājība: izglītības kvalitāte, veselības aprūpes pieejamība, [[Garīgā veselība|garīgās veselības]] atbalsts un paredzamais [[dzīves ilgums]]; * iespējas: indivīdu brīvība, [[Diskriminācija|diskriminācijas]] mazināšana, sociālā mobilitāte un tiesības uz [[Pašizpausme|pašizpausmi]]; * vienlīdzība: dzimumu, rasu, ekonomiskā un sociālā vienlīdzība, tostarp nevienlīdzības samazināšana starp dažādām sabiedrības grupām. Sociālā progresa mērīšanai izmanto tādus rādītājus kā Sociālā progresa indekss, kas vērtē valstu sniegumu, balstoties uz sociālajiem un vides rādītājiem, nevis tikai ekonomiskajiem. == Kritika un izaicinājumi == Sociālā progresa jēdziens nav bez strīdiem. Kritiķi norāda, ka sociālā progresa definīcija var atšķirties atkarībā no kultūras vai reģiona, radot konfliktus par to, kas tiek uzskatīts par "progresu". Bieži nevienlīdzību rada lobalizācija un tehnoloģiskais progress. Indeksi, piemēram, SPI vai HDI, var neaptvert visas sociālā progresa dimensijas, piemēram, subjektīvo labklājību vai kultūras saglabāšanu. == Kultūras un globālā ietekme == Sociālais progress ir ietekmējis politiskās sistēmas, veicinot [[Demokrātija|demokrātijas]] attīstību, [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aizsardzību un sociālās labklājības programmas. Tas ir arī veicinājis globālas kustības, piemēram, cīņu pret klimata pārmaiņām un dzimumu līdztiesību. Tomēr sociālā progresa temps un virziens atšķiras starp [[Valsts|valstīm]] un [[Reģions|reģioniem]], radot debates par globalizācijas ietekmi uz vietējām sabiedrībām. Organizācijas, piemēram, ANO un [[Pasaules Banka]], ir izveidojušas mērķus, piemēram, [[ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi|Ilgtspējīgas attīstības mērķus]] (SDG), lai veicinātu sociālo progresu globālā mērogā. Tādas iniciatīvas kā izglītības pieejamības paplašināšana un nabadzības mazināšana ir kļuvušas par starptautiskās politikas pamatu. == Mēri un rādītāji == Sociālo progresu bieži vērtē, izmantojot šādus rādītājus: * Cilvēka attīstības indekss (HDI): Mēra paredzamo dzīves ilgumu, izglītību un ienākumus uz vienu iedzīvotāju. * Sociālā progresa indekss (SPI): Vērtē pamatvajadzības, labklājību un iespējas, izslēdzot ekonomiskos rādītājus. * Džini koeficients: Mēra ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā. * Ilgtspējīgas attīstības mērķi (SDG): ANO izvirzītie mērķi, kas aptver nabadzību, izglītību, veselību un vidi. == Atsauces == == Ārējās saites == 7zsdmaakd18fnawycxv6tmp4ya47yio 4301631 4301629 2025-06-29T16:00:50Z Meistars Joda 781 4301631 wikitext text/x-wiki '''Sociālais progress''' ir [[Sabiedrība|sabiedrības]] attīstības process, kas vērsts uz [[Dzīves kvalitāte|dzīves kvalitātes]] uzlabošanu, [[Vienlīdzība|vienlīdzības]] veicināšanu, [[Sociālais taisnīgums|sociālā taisnīguma]] stiprināšanu un indivīdu [[Dzīves līmenis|labklājības]] palielināšanu. Tas ietver tādus aspektus kā [[Izglītība|izglītības]] pieejamības paplašināšana, [[Veselības aprūpe|veselības aprūpes]] uzlabošana, [[Dzimumu līdztiesība|dzimumu]] un [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] vienlīdzība, [[Nabadzība|nabadzības]] mazināšana un [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aizsardzība. Sociālais progress bieži tiek saistīts ar [[Ekonomiskā attīstība|ekonomisko attīstību]], tehnoloģiskajām [[Inovācija|inovācijām]] un politiskajām reformām, taču tā pamatā ir ideja par sabiedrības virzību uz taisnīgāku un iekļaujošāku sistēmu. Kā jēdziens sociālais progress ir bijis [[Filozofija|filozofisku]], [[Politika|politisku]] un akadēmisku diskusiju objekts, un to mēra ar dažādiem rādītājiem, piemēram, [[Sociālā progresa indekss|Sociālā progresa indeksu]] (SPI), [[ANO Tūkstošgades attīstības mērķi|ANO Tūkstošgades attīstības mērķiem]] vai [[Tautas attīstības indekss|Tautas attīstības indeksu]] (HDI). Lai gan sociālais progress tiek plaši atbalstīts, tā īstenošana un mērīšana rada diskusijas par prioritātēm, metodēm un kultūras atšķirībām. == Definīcija un jēdziens == Sociālais progress tiek definēts kā sabiedrības spēja nodrošināt [[pamatvajadzības]] ([[pārtika]], pajumte, drošība), veicināt labklājību (izglītība, veselība, brīvības) un radīt iespējas indivīdiem realizēt savu potenciālu. Atšķirībā no ekonomiskā progresa, kas koncentrējas uz [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] vai materiālo labklājību, sociālais progress uzsver nemateriālos aspektus, piemēram, [[Sociālā kohēzija|sociālo kohēziju]], [[Taisnīgums|taisnīgumu]] un [[Vienlīdzība|vienlīdzību]]. Jēdziens ir saistīts ar [[Apgaismības laikmets|apgaismības]] idejām [[18. gadsimts|18. gadsimtā]], kad filozofi, piemēram, [[Žans Žaks Ruso]] un [[Imanuels Kants]], apsprieda sabiedrības attīstību kā morālu un racionālu procesu. Mūsdienās sociālais progress tiek aplūkots globālā kontekstā, ņemot vērā [[Globalizācija|globalizācijas]], tehnoloģiju un [[Klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] ietekmi. == Vēsturiskais konteksts == Sociālā progresa ideja ieguva skaidrus apveidus [[Industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] laikā (18.–19. gs.), kad straujš ekonomiskais un tehnoloģiskais [[Progress (vēsture)|progress]] radīja nepieciešamību pēc sociālām reformām, lai mazinātu nevienlīdzību un uzlabotu [[Strādnieku šķira|strādnieku]] dzīves apstākļus. 19. gadsimtā tādas kustības kā [[Sufražisti|sufražistu]] cīņa par [[Sieviešu balsstiesības|sieviešu balsstiesībām]] un [[verdzības atcelšana]] iezīmēja nozīmīgus soļus sociālā progresa virzienā. 20. gadsimtā sociālais progress tika saistīts ar pilsoņu tiesību kustībām, [[Dekolonizācija|dekolonizāciju]] un sociālās labklājības valstu izveidi, īpaši [[Eiropa|Eiropā]]. Starptautiskas organizācijas, piemēram, [[ANO]], veicināja globālus mērķus, tostarp nabadzības izskaušanu un izglītības pieejamību. 21. gadsimtā uzmanība tiek pievērsta tādām tēmām kā dzimumu daudzveidība, klimata taisnīgums un digitālā iekļaušana. == Galvenie aspekti == Sociālais progress aptver vairākas jomas, tostarp: * pamatvajadzības: piekļuve pārtikai, tīram [[Dzeramais ūdens|ūdenim]], mājoklim un drošībai; * labklājība: izglītības kvalitāte, veselības aprūpes pieejamība, [[Garīgā veselība|garīgās veselības]] atbalsts un paredzamais [[dzīves ilgums]]; * iespējas: indivīdu brīvība, [[Diskriminācija|diskriminācijas]] mazināšana, sociālā mobilitāte un tiesības uz [[Pašizpausme|pašizpausmi]]; * vienlīdzība: dzimumu, rasu, ekonomiskā un sociālā vienlīdzība, tostarp nevienlīdzības samazināšana starp dažādām sabiedrības grupām. Sociālā progresa mērīšanai izmanto tādus rādītājus kā Sociālā progresa indekss, kas vērtē valstu sniegumu, balstoties uz sociālajiem un vides rādītājiem, nevis tikai ekonomiskajiem. == Kritika un izaicinājumi == Sociālā progresa jēdziens nav bez strīdiem. Kritiķi norāda, ka sociālā progresa definīcija var atšķirties atkarībā no kultūras vai reģiona, radot konfliktus par to, kas tiek uzskatīts par "progresu". Bieži nevienlīdzību rada lobalizācija un tehnoloģiskais progress. Indeksi, piemēram, SPI vai HDI, var neaptvert visas sociālā progresa dimensijas, piemēram, subjektīvo labklājību vai kultūras saglabāšanu. == Kultūras un globālā ietekme == Sociālais progress ir ietekmējis politiskās sistēmas, veicinot [[Demokrātija|demokrātijas]] attīstību, [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aizsardzību un sociālās labklājības programmas. Tas ir arī veicinājis globālas kustības, piemēram, cīņu pret klimata pārmaiņām un dzimumu līdztiesību. Tomēr sociālā progresa temps un virziens atšķiras starp [[Valsts|valstīm]] un [[Reģions|reģioniem]], radot debates par globalizācijas ietekmi uz vietējām sabiedrībām. Organizācijas, piemēram, ANO un [[Pasaules Banka]], ir izveidojušas mērķus, piemēram, [[ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi|Ilgtspējīgas attīstības mērķus]] (SDG), lai veicinātu sociālo progresu globālā mērogā. Tādas iniciatīvas kā izglītības pieejamības paplašināšana un nabadzības mazināšana ir kļuvušas par starptautiskās politikas pamatu. == Mēri un rādītāji == Sociālo progresu bieži vērtē, izmantojot šādus rādītājus: * Cilvēka attīstības indekss (HDI): Mēra paredzamo dzīves ilgumu, izglītību un ienākumus uz vienu iedzīvotāju. * Sociālā progresa indekss (SPI): Vērtē pamatvajadzības, labklājību un iespējas, izslēdzot ekonomiskos rādītājus. * Džini koeficients: Mēra ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā. * Ilgtspējīgas attīstības mērķi (SDG): ANO izvirzītie mērķi, kas aptver nabadzību, izglītību, veselību un vidi. == Atsauces == == Ārējās saites == sfs9cmwa9pfmmk0f4mbcynkv4oky1nn 4301638 4301631 2025-06-29T16:07:50Z Meistars Joda 781 4301638 wikitext text/x-wiki '''Sociālais progress''' ir [[Sabiedrība|sabiedrības]] attīstības process, kas vērsts uz [[Dzīves kvalitāte|dzīves kvalitātes]] uzlabošanu, [[Vienlīdzība|vienlīdzības]] veicināšanu, [[Sociālais taisnīgums|sociālā taisnīguma]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/mwe:402373|title=sociālais taisnīgums {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2025-06-29}}</ref> stiprināšanu un indivīdu [[Dzīves līmenis|labklājības]] palielināšanu. Tas ietver tādus aspektus kā [[Izglītība|izglītības]] pieejamības paplašināšana, [[Veselības aprūpe|veselības aprūpes]] uzlabošana, [[Dzimumu līdztiesība|dzimumu]] un [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] vienlīdzība, [[Nabadzība|nabadzības]] mazināšana un [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aizsardzība. Sociālais progress bieži tiek saistīts ar [[Ekonomiskā attīstība|ekonomisko attīstību]], tehnoloģiskajām [[Inovācija|inovācijām]] un politiskajām reformām, taču tā pamatā ir ideja par sabiedrības virzību uz taisnīgāku un iekļaujošāku sistēmu. Kā jēdziens sociālais progress ir bijis [[Filozofija|filozofisku]], [[Politika|politisku]] un akadēmisku diskusiju objekts, un to mēra ar dažādiem rādītājiem, piemēram, [[Sociālā progresa indekss|Sociālā progresa indeksu]] (SPI)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.economy-pedia.com/11038273-social-progress-index|title=✅ Sociālā progresa indekss - kas tas ir, definīcija un jēdziens 2021. gads|website=Economy-Pedia.com|access-date=2025-06-29|language=lv}}</ref>, [[ANO Tūkstošgades attīstības mērķi|ANO Tūkstošgades attīstības mērķiem]] vai [[Tautas attīstības indekss|Tautas attīstības indeksu]] (HDI). Lai gan sociālais progress tiek plaši atbalstīts, tā īstenošana un mērīšana rada diskusijas par prioritātēm, metodēm un kultūras atšķirībām. == Definīcija un jēdziens == Sociālais progress tiek definēts kā sabiedrības spēja nodrošināt [[pamatvajadzības]] ([[pārtika]], pajumte, drošība), veicināt labklājību (izglītība, veselība, brīvības) un radīt iespējas indivīdiem realizēt savu potenciālu. Atšķirībā no ekonomiskā progresa, kas koncentrējas uz [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] vai materiālo labklājību, sociālais progress uzsver nemateriālos aspektus, piemēram, [[Sociālā kohēzija|sociālo kohēziju]], [[Taisnīgums|taisnīgumu]] un vienlīdzību. Jēdziens ir saistīts ar [[Apgaismības laikmets|apgaismības]] idejām [[18. gadsimts|18. gadsimtā]], kad filozofi, piemēram, [[Žans Žaks Ruso]] un [[Imanuels Kants]], apsprieda sabiedrības attīstību kā morālu un racionālu procesu. Mūsdienās sociālais progress tiek aplūkots globālā kontekstā, ņemot vērā [[Globalizācija|globalizācijas]], tehnoloģiju un [[Klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] ietekmi. == Vēsturiskais konteksts == Sociālā progresa ideja ieguva skaidrus apveidus [[Industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] laikā (18.–19. gs.), kad straujš ekonomiskais un tehnoloģiskais [[Progress (vēsture)|progress]] radīja nepieciešamību pēc sociālām reformām, lai mazinātu nevienlīdzību un uzlabotu [[Strādnieku šķira|strādnieku]] dzīves apstākļus. 19. gadsimtā tādas kustības kā [[Sufražisti|sufražistu]] cīņa par [[Sieviešu balsstiesības|sieviešu balsstiesībām]] un [[verdzības atcelšana]] iezīmēja nozīmīgus soļus sociālā progresa virzienā. 20. gadsimtā sociālais progress tika saistīts ar pilsoņu tiesību kustībām, [[Dekolonizācija|dekolonizāciju]] un sociālās labklājības valstu izveidi, īpaši [[Eiropa|Eiropā]]. Starptautiskas organizācijas, piemēram, [[ANO]], veicināja globālus mērķus, tostarp nabadzības izskaušanu un izglītības pieejamību. 21. gadsimtā uzmanība tiek pievērsta tādām tēmām kā dzimumu daudzveidība, klimata taisnīgums un digitālā iekļaušana. == Galvenie aspekti == Sociālais progress aptver vairākas jomas, tostarp: * pamatvajadzības: piekļuve pārtikai, tīram [[Dzeramais ūdens|ūdenim]], mājoklim un drošībai; * labklājība: izglītības kvalitāte, veselības aprūpes pieejamība, [[Garīgā veselība|garīgās veselības]] atbalsts un paredzamais [[dzīves ilgums]]; * iespējas: indivīdu brīvība, [[Diskriminācija|diskriminācijas]] mazināšana, sociālā mobilitāte un tiesības uz [[Pašizpausme|pašizpausmi]]; * vienlīdzība: dzimumu, rasu, ekonomiskā un sociālā vienlīdzība, tostarp nevienlīdzības samazināšana starp dažādām sabiedrības grupām. Sociālā progresa mērīšanai izmanto tādus rādītājus kā Sociālā progresa indekss, kas vērtē valstu sniegumu, balstoties uz sociālajiem un vides rādītājiem, nevis tikai ekonomiskajiem. == Kritika un izaicinājumi == Sociālā progresa jēdziens nav bez strīdiem. Kritiķi norāda, ka sociālā progresa definīcija var atšķirties atkarībā no kultūras vai reģiona, radot konfliktus par to, kas tiek uzskatīts par "progresu". Bieži nevienlīdzību rada lobalizācija un tehnoloģiskais progress. Indeksi, piemēram, SPI vai HDI, var neaptvert visas sociālā progresa dimensijas, piemēram, subjektīvo labklājību vai kultūras saglabāšanu. == Kultūras un globālā ietekme == Sociālais progress ir ietekmējis politiskās sistēmas, veicinot [[Demokrātija|demokrātijas]] attīstību, cilvēktiesību aizsardzību un sociālās labklājības programmas. Tas ir arī veicinājis globālas kustības, piemēram, cīņu pret klimata pārmaiņām un dzimumu līdztiesību. Tomēr sociālā progresa temps un virziens atšķiras starp [[Valsts|valstīm]] un [[Reģions|reģioniem]], radot debates par globalizācijas ietekmi uz vietējām sabiedrībām. Organizācijas, piemēram, ANO un [[Pasaules Banka]], ir izveidojušas mērķus, piemēram, [[ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi|Ilgtspējīgas attīstības mērķus]] (SDG), lai veicinātu sociālo progresu globālā mērogā. Tādas iniciatīvas kā izglītības pieejamības paplašināšana un nabadzības mazināšana ir kļuvušas par starptautiskās politikas pamatu. == Mēri un rādītāji == Sociālo progresu bieži vērtē, izmantojot šādus rādītājus: * Cilvēka attīstības indekss (HDI): Mēra paredzamo dzīves ilgumu, izglītību un ienākumus uz vienu iedzīvotāju. * Sociālā progresa indekss (SPI): Vērtē pamatvajadzības, labklājību un iespējas, izslēdzot ekonomiskos rādītājus. * Džini koeficients: Mēra ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā. * Ilgtspējīgas attīstības mērķi (SDG): ANO izvirzītie mērķi, kas aptver nabadzību, izglītību, veselību un vidi. == Atsauces == == Ārējās saites == hzd5vx4paovbfeue4qfnq6d1dik3nvu 0 217570 4301622 4296597 2025-06-29T15:48:41Z Bendžamins 76862 /* Filmogrāfija */ 4301622 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Toms Hārdijs | vārds_orig = ''Tom Hardy'' | attēls = Tom Hardy by Gage Skidmore in 2018.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Toms Hārdijs 2018. gadā | dz. vārds = Edvards Tomass Hārdijs | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1977|9|15}} | dz. vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2001—pašlaik | dzīvesbiedrs = Šarlote Railija (prec. 2014.) | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = 2011. Uzlecošās zvaigznes balva | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Edvards Tomass "Toms" Hārdijs''' ({{val|en|Edward Thomas "Tom" Hardy}}; dzimis {{dat|1977|9|15}}) ir angļu aktieris. Hārdijs filmējies tādās filmās kā "[[Zvaigžņu ceļš: Atriebība]]" (2002), "[[Rokenrolleris]]" (2008), "[[Bronsons (filma)|Bronsons]]" (2008), "[[Pirmsākums]]" (2010), "[[Cīnītājs (2011. gada filma)|Cīnītājs]]" (2011), "[[Skārdnieks, drēbnieks, zaldāts, spiegs]]" (2011), "[[Tātad... Karš!]]" (2012), "[[Nelikumība]]" (2012), "[[Tumšais bruņinieks atgriežas]]" (2012), "[[Loke]]" (2013), "[[Piliens (filma)|Piliens]]" (2014), "[[Bērns Nr. 44]]" (2015), "[[Leģenda (filma)|Leģenda]]" (2015), "[[Trakais Makss: Skarbais ceļš]]" (2015), "[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]" (2015), "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]" (2017) un "[[Motobraucēji (filma)|Motobraucēji]]" (2023). Par lomu filmā "Pirmsākums" aktieris saņēma [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kā gada uzlecošā zvaigzne. Hārdijs tēlojis arī televīzijā, par lomu TV filmā ''Stuart: A Life Backwards'' (TV filma, 2007) nominēts [[BAFTA televīzijas balva]]i kā labākais aktieris. [[88. Kinoakadēmijas balva|2016. gadā nominēts]] [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvai]] kategorijā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais aktieris otrā plāna lomā"]] par lomu filmā "Cilvēks, kurš izdzīvoja" (2015). == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Piezīmes |- |2001 |"[[Melnais vanags notriekts]]" (''Black Hawk Down'') | |- | rowspan="2" |2002 |''Deserter'' | |- |"[[Zvaigžņu ceļš: Atriebība]]" (''Star Trek: Nemesis'') | |- | rowspan="2" |2003 |"[[Punkts uz I]]" (''Dot the i'') | |- |''[[LD 50 Lethal Dose]]'' | |- | rowspan="3" |2004 |''[[The Reckoning]]'' | |- |''EMR'' | |- |''[[Layer Cake]]'' | |- | rowspan="3" |2006 |"[[Marija Antuanete (filma)|Marija Antuanete]]" (''Marie Antoinette'') | |- |''[[Minotaur]]'' | |- |''[[Scenes of a Sexual Nature]]'' | |- | rowspan="4" |2007 |"[[Plūdi (filma)|Plūdi]]" (''Flood'') | |- |''[[WΔZ]]'' | |- |''[[Stuart: A Life Backwards]]'' | |- |''[[The Inheritance]]'' | |- | rowspan="3" |2008 |''[[Sucker Punch]]'' | |- |"[[Rokenrolleris]]" (''RocknRolla'') | |- |"[[Bronsons (filma)|Bronsons]]" (''Bronson'') | |- | rowspan="2" |2009 |"[[Viltīgais zaglis]]" (''Thick as Thieves'') | |- |''Perfect'' |īsfilma |- |2010 |"[[Pirmsākums]]" (''Inception'') | |- | rowspan="3" |2011 |''Sergeant Slaughter, My Big Brother'' |īsfilma |- |"[[Skārdnieks, drēbnieks, zaldāts, spiegs]]" (''Tinker Tailor Soldier Spy'') | |- |"[[Cīnītājs (2011. gada filma)|Cīnītājs]]" (''Warrior'') | |- | rowspan="3" |2012 |"[[Tātad... Karš!]]" (''This Means War'') | |- |"[[Tumšais bruņinieks atgriežas]]" (''The Dark Knight Rises'') | |- |"[[Nelikumība]]" (''Lawless'') | |- |2013 |"[[Loke]]" (''Locke'') | |- |2014 |"[[Piliens (filma)|Piliens]]" (''The Drop'') | |- | rowspan="5" |2015 |"[[Bērns Nr. 44]]" (''Child 44'') | |- |"[[Trakais Makss: Skarbais ceļš]]" (''Mad Max: Fury Road'') | |- |''[[London Road]]'' | |- |"[[Leģenda (filma)|Leģenda]]" (''Legend'') |arī izpildproducents |- |"[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]" (''The Revenant'') | |- | rowspan="2" |2017 |"[[Denkerka (filma)|Denkerka]]" (''Dunkirk'') | |- |"[[Zvaigžņu kari: Pēdējie džedi]]" (''Star Wars: The Last Jedi'') |ainas dzēstas |- |2018 |"[[Venoms]]" (''Venom'') |arī izpildproducents |- |2020 |"[[Kapone (filma)|Kapone]]" (''Capone'') | |- | rowspan="3" |2021 |"[[Venoms: Būs slaktiņš]]" (''Venom: Let There Be Carnage'') |arī scenārists un producents |- |"[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]" (''Spider-Man: No Way Home'') |epizodiska loma; titros nav minēts |- |"[[Matrikss: Atdzimšana]]" (''The Matrix Resurrections'') |epizodiska loma; titros nav minēts |- |2023 |"[[Motobraucēji (filma)|Motobraucēji]]" (''The Bikeriders'') | |- |2024 |"[[Venoms: Pēdējā deja]]" (''Venom: The Last Dance'') |arī scenārists un producents |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hārdijs, Toms}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu kinoaktieri]] [[Kategorija:BAFTA balvas ieguvēji]] rhx5z37erirp0u9nrrhc4a7c9wwrdq2 0 220376 4301687 3920318 2025-06-29T18:01:58Z EdgarsBot 50781 kategorija "Indiešu kinoaktieri" → "Indijas kinoaktieri" 4301687 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|indiešu aktrisi|Sudas pieteku Kapuru|Dūņupe (Sudas pieteka)}} {{Aktiera infokaste | vārds = Karīna Kapura | vārds_orig = ''Kareena Kapoor'' | attēls = Kareena Kapoor Khan in 2023 (1) (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Karīna Kapura 2023. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1980|9|21}} | dz. vieta = {{vieta|Indija|Mumbaja}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2000—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Karīna Kapura''' (''Kareena Kapoor''; dzimusi {{dat|1980|9|21}}) ir indiešu [[aktrise]], filmējas [[Bolivuda]]s filmās. Viena no pelnošākajām Bolivudas aktrisēm.<ref name="HT">{{Ziņu atsauce |url=http://www.hindustantimes.com/bollywood/happy-birthday-how-kareena-kapoor-made-it-big/article1-931961.aspx |title=Happy Birthday! How Kareena Kapoor made it big |access-date=20 December 2012 |author=Saini, Minakshi |date=18 September 2012 |work=[[Hindustan Times]] |dead-url=yes|archive-url=https://web.archive.org/web/20150218003859/http://www.hindustantimes.com/bollywood/happy-birthday-how-kareena-kapoor-made-it-big/article1-931961.aspx |archive-date=18 February 2015}}</ref> Viņa ir aktieru [[Randīrs Kapurs|Randīra Kapura]] un [[Babita]]s meita, Randīrs Kapurs ir no ievērojamās Kapuru ģimenes, vairāki tās pārstāvji bijuši veiksmīgi aktieri un režisori. Kapura filmējusies dažāda žanra filmās, saņēmusi sešas ''[[Filmfare]]'' balvas (hindu kinoindustrijas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|"Oskars"]]). Kino debitējusi 2000. gadā ar lomu filmā ''[[Refugee]]''. Kopš tā laika tēlojusi tādās filmās kā ''[[Asoka]]'' (2001), ''[[Kabhi Khushi Kabhie Gham...]]'' (2001), ''[[Chameli]]'' (2004), ''[[Dev]]'' (2004), ''[[Omkara (filma)|Omkara]]'' (2006), ''[[Jab We Met]]'' (2007). Ienesīgākās filmas ar viņas dalību ir drāmas ''[[3 Idiots]]'' (2009), ''[[Bodyguard]]'' (2011) un ''[[Bajrangi Bhaijaan]]'' (2015), asa sižeta filma ''[[Singham Returns]]'' (2014) un komēdijas ''[[Veere Di Wedding]]'' (2018) un ''[[Good Newwz]]'' (2019). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.kareenakapoor.me/}} {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kapura, Karina}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mahārāštrā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas kinoaktieri]] 6w9uyzzoqgd7fy6mlbgz5tx0z79w4ne 0 228675 4301680 3684399 2025-06-29T18:01:51Z EdgarsBot 50781 kategorija "Indiešu kinoaktieri" → "Indijas kinoaktieri" 4301680 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Amitābs Bačens | vārds_orig = ''Amitabh Bachchan'' | attēls = BACHCHAN Amitabh 03-24x30-2009b.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Amitābs Bačens 2009. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1942|10|11}} | dz. vieta = | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = Aktieris, producents, dziedātājs, TV raidījumu vadītājs | darbības gadi = 1969—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = Amitabh Bachchan signature.png | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Amitābs Bačens''' ({{val-hi|अमिताभ बच्चन}}, ''Amitabh Harivansh Bachchan''; dzimis {{dat|1942|10|11}}) ir indiešu kinoaktieris. Pirmo atpazīstamību guvis 1970. gadu sākumā un kopš tā laika ir piedalījies vairāk nekā 180 hindu filmās vairāk nekā četru dekāžu laikā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://guru.bafta.org/amitabh-bachchan-interview-video |title=Amitabh Bachchan: A Life in Pictures |publisher=Bafta.org |date= |accessdate=23 March 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111228221416/http://guru.bafta.org/amitabh-bachchan-interview-video |archivedate={{dat|2011|12|28||bez}} }}</ref><ref name=angryyoungman>{{ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/1945451.stm |title=Film legend promotes Bollywood |publisher=BBC News |date=23 April 2002 |accessdate=15 January 2010}}</ref> Viņš tiek uzskatīts par vienu no Indijas kinoindustrijas lieliskākajiem un ietekmīgākajiem aktieriem.<ref>{{ziņu atsauce|last=greatest actors|first=bollywood's alltime|title=bollywood's alltime greatest actors|url=http://www.bollywoodboxofficenews.com/most_influential_actors.htm|accessdate=12 December 2012|newspaper=boxofficenews|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130104134804/http://www.bollywoodboxofficenews.com/most_influential_actors.htm|archivedate={{dat|2013|01|04||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130104134804/http://www.bollywoodboxofficenews.com/most_influential_actors.htm |date={{dat|2013|01|04||bez}} }}</ref><ref>{{ziņu atsauce|last=Wajihuddin|first=Mohammed|title=Egypt's Amitabh Bachchan mania|url=http://articles.timesofindia.indiatimes.com/2005-12-02/india/27839664_1_bachchan-fan-mania-indians|accessdate=22 November 2011|newspaper=[[The Times of India]]|date=2 December 2005|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130501071157/http://articles.timesofindia.indiatimes.com/2005-12-02/india/27839664_1_bachchan-fan-mania-indians|archivedate=2013-05-01}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|last=Jatras|first=Todd|title=India's Celebrity Film Stars|url=http://www.forbes.com/2001/03/09/0309bollywood.html|work=Article|publisher=[[Forbes]]|accessdate=22 November 2011|date=9 March 2001}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Bachchan Receives Lifetime Achievement Award at DIFF|url=http://www.khaleejtimes.com/displayarticle.asp?xfile=data/newsmakers/2009/November/newsmakers_November64.xml&section=newsmakers&col=|publisher=Khaleej Times|accessdate=24 November 2011|date=25 November 2009|archive-date={{dat|2013|06|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130602182846/http://www.khaleejtimes.com/displayarticle.asp?xfile=data%2Fnewsmakers%2F2009%2FNovember%2Fnewsmakers_November64.xml&section=newsmakers&col=}}</ref> Karjeras laikā ieguvis vairākus apbalvojumus, tai skaitā trīs Nacionālās filmu balvas kā labākais aktieris (augstākais apbalvojums Indijas kino). 2013. gadā debitēja [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] filmā "[[Lielais Getsbijs]]" (''The Great Gatsby''). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Baczens, Amitabs}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Utarpradēšā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas kinoaktieri]] pa6l0v04yn95q87lx0qn3z88lcutqvn 0 229276 4301695 3917281 2025-06-29T18:02:06Z EdgarsBot 50781 kategorija "Indiešu kinoaktieri" → "Indijas kinoaktieri" 4301695 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Prans | vārds_orig = ''Pran'' | attēls = Pran 90th bday.jpg | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1920|2|12}} | dz. vieta = | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2013|7|12|1920|2|12}} | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = Aktieris | darbības gadi = 1940—2007 | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Prans Krišans Sikands''' (''Pran Krishan Sikand''; dzimis {{dat|1920|2|12}}, miris {{dat|2013|7|12}}) bija indiešu aktieris. Karjeras laikā filmējies vairāk nekā 350 filmās. Tās sākumā vairāk tēloja labos varoņus, taču vēlāk pievērsās ļaundaru attēlošanai.<ref name="GulazāraNihalani2003">{{cite book|author1=Gulazāra|author2=Govind Nihalani|author3=Saibal Chatterjee|title=Encyclopeadia Of Hindi Cinema|url=http://books.google.com/books?id=8y8vN9A14nkC|accessdate=18 July 2013|year=2003|publisher=Popular Prakashan|isbn=978-81-7991-066-5}}</ref> Filmējies tādās filmās kā ''[[Khandaan]]'' (1942), ''Pilpili Saheb'' (1954), ''Halaku'' (1956), ''[[Madhumati]]'' (1958), ''[[Jis Desh Men Ganga Behti Hai]]'' (1960), ''[[Upkar]]'' (1967), ''[[Shaheed]]'' (1965), ''[[Aansoo Ban Gaye Phool]]'' (1969), ''[[Johny Mera Naam]]'' (1970), ''[[Victoria No. 203]]'' (1972), ''[[Be-Imaan]]'' (1972), ''[[Zanjeer]]'' (1973), ''[[Don (filma)|Don]]'' (1978) un ''[[Duniya (1984 film)|Duniya]]'' (1984). Par lomām ir saņēmis vairākus apbalvojumus. 2010. gadā [[CNN]] viņu iekļāva savā 25 visu laiku izcilāko Āzijas aktieru sarakstā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.hindustantimes.com/Big-B-in-CNN-s-top-25-Asian-actors-list/H1-Article1-515456.aspx |title=Big B in CNN's top 25 Asian actors list |date=5 March 2010 |location=New York |publisher=''[[Hindustan Times]]'' |accessdate=15 April 2013 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111101080219/http://www.hindustantimes.com/Big-B-in-CNN-s-top-25-Asian-actors-list/H1-Article1-515456.aspx |archivedate={{dat|2011|11|01||bez}} }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.indianexpress.com/pictureStory.php?galId=768&pg=2&view=2 |title=Asia's Best Actors |publisher=''[[The Indian Express]]'' |accessdate=15 April 2013 |archiveurl=https://archive.today/20130126024745/http://www.indianexpress.com/pictureStory.php?galId=768&pg=2&view=2 |archivedate={{dat|2013|01|26||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1920. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2013. gadā mirušie]] [[Kategorija:Indijas kinoaktieri]] 8sil2xu76qb8gtnsh14cjclpy78qvzw 0 229470 4301862 4299891 2025-06-30T07:44:08Z Papuass 88 4301862 wikitext text/x-wiki {{Riteņbraucēja infokaste | ridername = Toms Skujiņš | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26 | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image = Toms Skujiņš 2015.jpg | image_size = | image_caption = Skujiņš 2015. gadā <!------ Personas dati ------> | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1991|6|15}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Sigulda}} | dateofdeath = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = {{vieta|Latvija|Carnikava}}<br>{{vieta|Andora}} | height = 178 cm<ref name="hrt">{{Tīmekļa atsauce |url=http://hincapieracing.com/team/toms-skujins/ |title=toms SKUJIŅŠ {{!}} Hincapie Racing Team |access-date={{dat|2015|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2015|05|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150509215721/http://hincapieracing.com/team/toms-skujins/ }}</ref> | weight = 70 kg<ref name="hrt"/> | country = {{LAT}} | kar_sāk = | kar_beig = | nickname = | mājaslapa = {{URL|https://www.tomsskujins.com/}} | izglītība = <!------ Komandas informācija ------> | currentteam = ''{{ct|TFR}}'' | discipline = [[Šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = braucējs | ridertype = <!------ Amatieru komandas ------> | amateurteam 1 = | amateuryear 1 = <!------ Profesionālās komandas ------> | proteam 1 = ''{{ct|DMP|2011}}'' | proyear 1 = 2011-2012 | proteam 2 = ''[[Rietumu-Delfin]]'' | proyear 2 = 2013 | proteam 3 = ''[[Hincapie Development]]'' | proyear 3 = 2013-2015 | proteam 4 = ''{{ct|TCG|2016a}}'' | proyear 4 = 2016-2017 | proteam 5 = ''{{ct|TFR|2018}}'' | proyear 5 = 2018- <!------ Vadītās komandas ------> | manageteam 1 = | manageyear 1 = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 3 ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = 5. vieta <!------ PČ informācija ------> | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | majorwins = '''[[Klasiskās riteņbraukšanas sacensības|Viendienas sacensības un klasikas]]''' :''[[Tre Valli Varesine]]'' (2018) :[[Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā grupas braucienā|Latvijas čempions grupas braucienā]] (2019, 2021, 2025) :[[Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā individuālajā braucienā|Latvijas čempions individuālajā braucienā]] (2018, 2021, 2022, 2023, 2025) <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | atjaunots = | dzimums = <!------ Medaļas ------> | show-medals = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{LAT}}}} {{MedalSport|[[šosejas riteņbraukšana]]}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalBronze| Olomouca 2013 | U23 grupas brauciens }} }} '''Toms Skujiņš''' (dzimis {{dat|1991|6|15}} [[Sigulda|Siguldā]]) ir profesionāls [[Latvija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], kas pārstāv [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[UCI ProTeam|UCI ''ProTeam'']] komandu ''{{ct|TFR}}''. Trīskārtējs Latvijas čempions grupas un pieckārtējs individuālajā braucienā. Sešas reizes startējis ''[[Tour de France]]'' daudzdienu velobraucienā. == Sportista karjera == Jaunībā trenējies [[Hokejs|hokejā]] kā vārtsargs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://escapecollective.com/why-is-lidl-trek-swapping-bikes-for-skates/|title=Why is Lidl-Trek swapping bikes for skates?|last=Wallace|first=Wade|website=Escape Collective|access-date=2023-10-25|date=2023-10-24|language=en}}</ref> un [[BMX]] riteņbraukšanā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmx-results.com/db/riders_info.php?id=10005840592|title=bmx-results.com — Toms Skujiņš|website=www.bmx-results.com|access-date=2022-02-07}}</ref> startējis arī [[kalnu riteņbraukšana]]s sacensībās. 2013. gada [[Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā grupas braucienā|Latvijas čempionātā grupas braucienā]] viņš ieņēma trešo vietu. 2013. gada [[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionātā]] U-23 braucējiem viņš ieņēma trešo vietu grupas braucienā. Tā paša gada [[2013. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā]] U-23 grupas braucienā Skujiņš izcīnīja piekto vietu.<ref>[http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/27092013-skujins_finisa_paliek_bez_medalas_izcina_ Skujiņam vēsturisks panākums — 5.vieta pasaules čempionātā]</ref> === ''Hincapie Development'' (2013—2015) === Pēc veiksmīgas sezonas ''[[Rietumu-Delfin]]'' sastāvā Skujiņš 2013. gada oktobrī pievienojās ASV kontinentālajai komandai ''[[Hincapie Development]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5280608/ritenbraucejs-skujins-pievienojas-asv-komandai-hincapie-development|title=Riteņbraucējs Skujiņš pievienojas ASV komandai «Hincapie Development»|website=TVNET|access-date=2019-07-02|date=2013-10-24|language=lv}}</ref> 2013. gadā [[Latvijas Riteņbraukšanas federācija]] pirmoreiz rīkoja aptauju par [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|gada labāko riteņbraucēju]], un šo apbalvojumu saņēma Skujiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/04122013-skujins_atzits_par_2013_gada_latvijas_lab|title=Skujiņš atzīts par 2013. gada Latvijas labāko riteņbraucēju|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-07-02|date=2013-12-04|language=lv}}</ref> Apbalvojumu viņš saņēma arī 2015. gadā.<ref name="l2015">[http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/21122015-lrf_sezonas_nosleguma_pasakuma_par_latvij LRF sezonas noslēguma pasākumā par Latvijas labāko riteņbraucēju godina Skujiņu]</ref> 2015. gada 12. maijā Skujiņš izcīnīja savu līdz tam nozīmīgāko uzvaru, triumfējot ''[[Tour of California]]'' trešajā posmā pēc atrāviena vienatnē. Viņš kļuva arī par sacensību kopvērtējuma līderi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/13052015-toms_skujins_izcina_varenu_solo_uzvaru_ka |title=Toms Skujiņš izcīna varenu solo uzvaru Kalifornijā |accessdate=2015-05-13 |work= |publisher=[[sportacentrs.com]] |date=2015-05-13 }}</ref> === ''Cannondale'' (2016—2017) === 2015. gada oktobra beigās Skujiņš parakstīja divu gadu līgumu ar ''{{ct|TCG|2015}}''.<ref>[http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/25102015-skujins_klust_par_treso_latvieti_pasaules Skujiņš kļūst par trešo latvieti pasaules tūrē, pievienojas "Cannondale"]</ref> Pirmo uzvaru jaunās komandas sastāvā Skujiņš izcīnīja, uzvarot 2016. gada ''[[Tour of California]]'' piektajā posmā.<ref>{{ziņu atsauce|title=Riteņbraucējs Skujiņš triumfē Kalifornijas velobrauciena piektajā posmā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/ritenjbraukshana/sports/ritenbraucejs-skujins-triumfe-kalifornijas-velobrauciena-piektaja-posma.a183748/|accessdate={{dat|2016|5|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2016|5|20||bez}}}}</ref> 2017. gada martā Skujiņš uzvarēja ''[[Settimana Internazionale di Coppi e Bartali]]'' sacensību posmā<ref>{{ziņu atsauce|last1=Markss|first1=Toms|title=Skujiņš izcīna spožu solo uzvaru "Coppi e Bartali" 2. posmā|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/24032017-skujins_izcina_spozu_solo_uzvaru_coppi_e_|accessdate={{dat|2017|4|13||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|3|24||bez}}}}</ref> un kopvērtējumā ieņēma otro vietu, līdera statusu pēdējā posmā zaudējot tikai tehnisku problēmu dēļ.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Upenieks|first1=Krišs|title=Sāpīga neveiksme liedz Skujiņam gūt uzvaru kopvērtējumā|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/26032017-sapiga_neveiksme_liedz_skujinam_gut_uzvar|accessdate={{dat|2017|4|13||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|4|13||bez}}}}</ref> [[2017. gada Tour of California]] sacensību otrajā posmā piedzīvoja kritienu un lauza [[atslēgas kauls|atslēgas kaulu]].<ref>{{ziņu atsauce|last1=Kļavenieks|first1=Mārtiņš|title=Kalifornijas velobraucienā Skujiņš piedzīvojis smagāko, bet ne iespaidīgāko kritienu|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/skujins.a241262/|accessdate={{dat|2017|7|17||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|26||bez}}}}</ref> 2017. gada augustā Skujiņš pirmoreiz startēja kādā no lielajām tūrēm, tiekot iekļauts ''{{ct|TCG|2017}}'' sastāvā startam ''[[2017. gada Vuelta a España|Vuelta a España]]''. Sacensību kopvērtējumā viņš tika ierindots 123. vietā, bet augstākā vieta kādā no posmiem bija 18. posmā iegūtā 17. vieta.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Eliņš|first1=Rolands|title=Frūms triumfē, Kontadors atvadās, Skujiņš pabeidz savu pirmo lielo velotūri|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/10092017-frums_triumfe_kontadors_atvadas_skujins_p|accessdate={{dat|2017|9|11||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|9|11||bez}}}}</ref> === ''Trek-Segafredo'' (2018—) === 2017. gada septembrī Skujiņš parakstīja līgumu ar ''{{ct|TFR|2017}}'' uz diviem gadiem.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Eliņš|first1=Rolands|title=Skujiņš pievienosies "Trek-Segafredo", Kontadora bijušajai komandai|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/29092017-skujins_pievienosies_kontadora_bijusajai_|accessdate={{dat|2017|9|29||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|9|29||bez}}}}</ref> Savās otrajās sacensībās komandas sastāvā Skujiņš izcīnīja uzvaru [[Maļorka]]s salā notiekošajās ''Trofeo Lloseta-Andratx'' sacensībās''.''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/27012018-toms_skujins_sezonas_2_starta_izcina_uzva|title=Skujiņš sezonas otrajā startā izcīna uzvaru Spānijā|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-01-29|date=2018-01-27|last=|first=|language=lv}}</ref> 16. maijā Skujiņš izcīnīja jau savu trešo uzvaru [[2018. gada Tour of California|''Tour of California'']] posmā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/16052018-skujins_skaista_cina_treso_reizi_karjera_|title=Skujiņš skaistā cīņā trešo reizi karjerā triumfē Kalifornijas tūres posmā|publisher=|work=[[Sportacentrs.com]]|access-date=2018-05-16|date=2018-05-16|last=|first=|language=lv}}</ref> Šajās sacensībās viņš uzvarēja arī "kalnu karaļa" ieskaites kopvērtējumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/12072018-skujins_tas_ir_patikami_lai_gan_krekls_ir|title=Skujiņš: "Tas ir patīkami, lai gan krekls ir nedaudz par lielu"|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-12|date=2018-07-12|last=Freimanis|first=Jānis|language=}}</ref> 2018. gadā Skujiņš pirmo reizi uzvarēja Latvijas čempionātā individuālajā braucienā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/28062018-skujins_ar_dominejosu_sniegumu_klust_par_|title=Skujiņš ar dominantu sniegumu kļūst par Latvijas čempionu individuālajā braucienā|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-06-30|date=2018-06-28|last=|first=|language=lv}}</ref> Dienu vēlāk tika paziņots, ka Skujiņš iekļauts ''{{Ct|TFR|2018}}'' komandas sastāvā startam [[2018. gada Tour de France|2018. gada ''Tour de France'']].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/29062018-skujinam_gaidama_debija_legendaraja_tour_|title=Skujiņam gaidāma debija leģendārajā "Tour de France" velobraucienā|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-06-30|date=2018-06-29|last=|first=|language=lv}}</ref> Sacensību piektajā posmā Skujiņš saņēma cīnītāja balvu un kļuva par līderi "kalnu karaļa" ieskaitē, kļūstot par pirmo Latvijas sportistu, kurš ''Tour de France'' ieguvis kādu no līdera krekliņiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/11072018-skujins_pec_atraviena_iegust_tour_de_fran|title=Skujiņš pēc atrāviena iegūst "Tour de France" Kalnu karaļa krekliņu|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-11|date=2018-07-11|language=lv}}</ref> Šo pozīciju saglabāja līdz ''Tour de France'' desmitajam posmam. Velobrauciena 15. posmā T. Skujiņš ieņēma 5. vietu, vienlaikus palīdzot finišēt trijniekā komandas līderim [[Bauke Mollema|Baukem Mollemam]]. Šis sasniegums bija augstākais latviešu riteņbraucējiem pasaules nozīmīgākajā velobraucienā kopš [[2003. gada Tour de France|2003. gada]], kad tādā pašā vietā posmā bija finišējis [[Romāns Vainšteins]].<ref>[http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/22072018-skujinam_iespaidigs_sasniegums_tour_de_fr Skujiņam iespaidīgs sasniegums "Tour de France" posmā – piektā vieta] Sportacentrs</ref> T. Skujiņam izdevās sasniegt velobrauciena beigas, noslēgumā ieņemot 82. vietu. 9. septembrī Skujiņš izcīnīja uzvaru viendienas sacensībās ''[[Tre Valli Varesine]]'' Itālijā ([[UCI sacensību klasifikācija|1.HC]] kategorija).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/ritenbraucejs-skujins-izcina-uzvaru-viendienas-sacensibas-italija.a295401/|title=Riteņbraucējs Skujiņš izcīna uzvaru viendienas sacensībās Itālijā|access-date=2018-10-09|language=lv}}</ref> Sezonas noslēgumā Skujiņš trešo reizi karjerā saņēma Latvijas gada labākā riteņbraucēja balvu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/23112018-tour_de_france_izcilu_sniegumu_radijusais|title="Tour de France" izcili braukušais Skujiņš atzīts par gada labāko Latvijas riteņbraucēju|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-11-25|language=lv}}</ref> [[2019. gada Strade Bianche|2019. gada ''Strade Bianche'']] sacensībās Toms Skujiņš ieņēma devīto vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/09032019-skujins_rada_lielisku_sniegumu_finisejot_|title=Skujiņš rāda lielisku sniegumu, finišējot devītais leģendārajā "Strade Bianche"|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-03-11|date=2019-03-09|language=lv}}</ref> 2019. gada jūnijā pirmo reizi kļuva par [[Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā grupas braucienā|Latvijas čempionu grupas braucienā]].<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/30062019-skujins_pirmo_reizi_karjera_klust_par_lat|title=Skujiņš pirmo reizi karjerā kļūst par Latvijas čempionu grupas braucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-07-02|date=2019-06-30|language=lv}}</ref> Skujiņš otro gadu pēc kārtas tika iekļauts komandas sastāvā startam ''[[2019. gada Tour de France|Tour de France]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/05072019-cempions_skujins_brisele_sak_cinu_legenda|title=Čempions Skujiņš Briselē sāks cīņu leģendārajā "Tour de France"|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-07-10|date=2019-07-05|language=lv}}</ref> Sacensību piektajā posmā Skujiņam tika piešķirta [[Cīnītāja balva Tour de France|cīnītāja balva]] par sniegumu atrāvienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/10072019-aktivais_skujins_dodas_atraviena_un_izcin|title=Aktīvais Skujiņš dodas atrāvienā un izcīna otro vietu kalna karaļa vērtējumā|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-07-10|date=2019-07-10|language=lv}}</ref> 17. posmā Skujiņš izcīnīja 9. vietu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/24072019-skujins_36_gradu_karstuma_tour_de_france_|title=Skujiņš 36 grādu karstumā "Tour de France" izcīna devīto vietu|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-08-04|date=2019-07-24|language=lv}}</ref> bet kopvērtējumu noslēdza 81. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/28072019-skujins_tour_de_france_nosledz_ar_23_viet|title=Skujiņš "Tour de France" noslēdz ar 23. vietu, Bernals jaunākais čempions kopš 1909. gada|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-08-04|date=2019-07-28|language=lv}}</ref> Oktobrī Skujiņš izcīnīja trešo vietu ''Tre Valli Varesine'' viendienas sacensībās Itālijā''.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/08102019-skujinam_tresa_vieta_prestizas_sacensibas|title=Skujiņam trešā vieta prestižās sacensībās Itālijā un lielākā punktu raža šosezon|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-11-11|date=2019-10-08|language=lv}}</ref> [[2020. gada Tour de France|2020. gada ''Tour de France'']] astotajā posmā Skujiņš finišēja otrajā vietā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/tour-de-france-2020/stage-8/results/|title=Tour de France: Nans Peters wins stage 8|last=Ostanek|first=Daniel|website=cyclingnews.com|access-date=2020-09-05|date=2020-09-04|language=en|archive-url=|archive-date=}}</ref> Šī bija pirmā reize, kad kāds Latvijas braucējs izcīna vietu ''Tour de France'' posma labāko trijniekā kopš [[2003. gada Tour de France|2003. gada]], kad 2. vietu etapā izcīnīja [[Romāns Vainšteins]]. Pēc sezonas beigām komanda līgumu ar Skujiņu pagarināja uz vēl diviem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/02112020-skujinam_jauns_divu_gadu_ligums_ar_trek_s|title=Skujiņam jauns divu gadu līgums ar "Trek-Segafredo" un komandas kapteiņa loma|website=Sportacentrs.com|access-date=2020-11-02|date=2020-11-02|language=lv}}</ref> Decembra sākumā Skujiņš ceturto reizi tika atzīts par [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|Latvijas gada riteņbraucēju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/03122020-skujins_atzits_par_latvijas_gada_labako_r|title=Skujiņš atzīts par Latvijas gada labāko riteņbraucēju|website=Sportacentrs.com|access-date=2020-12-03|date=2020-12-03|language=lv}}</ref> 2021. gada aprīlī izcīnīja piekto vietu ''[[Brabantse Pijl]]'' viendienas sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/14042021-skujinam_lielisks_sniegums_un_piekta_viet|title=Skujiņam lielisks sniegums un piektā vieta ''De Brabantse Pijl'' klasikā|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-04-28|date=2021-04-14|language=lv}}</ref> Skujiņš uzvarēja gan individuālajā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/16062021-skujins_par_spiti_velosipeda_defektam_tri|title=Skujiņš par spīti velosipēda defektam triumfē Latvijas čempionātā solo braucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-07-14|date=2021-06-16|language=lv}}</ref> gan grupas braucienā 2021. gada Latvijas čempionātā. Grupas brauciens notika apvienotā Baltijas čempionāta ietvaros, kur Skujiņš uzvarēja arī absolūtajā vērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/20062021-skujins_izrekinas_ar_igauniem_un_triumfe_|title=Skujiņš izrēķinās ar igauņiem un triumfē Baltijas čempionātā grupas braucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-07-14|date=2021-06-20|language=lv}}</ref> Komanda atkārtoti iekļāva Skujiņu sastāvā startam [[2021. gada Tour de France|''Tour de France'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/22062021-latvijas_cempions_skujins_ceturto_reizi_s|title=Latvijas čempions Skujiņš ceturto reizi startēs "Tour de France"|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-07-14|date=2021-06-22|language=lv}}</ref> Sacensību 16. posmā Skujiņš finišēja 7. vietā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/13072021-skujins_piedalas_atraviena_un_finise_sept|title=Skujiņam sezonas labākais rezultāts "Tour de France", pirmā uzvara Konrādam|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-07-14|date=2021-07-13|language=lv}}</ref> bet 7. posmā 11. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/02072021-tour_de_france_septitaja_posma_skujinam_l|title=''Tour de France'' septītajā posmā Skujiņam lielisks sniegums un 11. vieta|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-07-14|date=2021-07-02|language=lv}}</ref> 2021. gada septembrī Skujiņš tika izvirzīts UCI šosejas riteņbraukšanas atlētu komisijai,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lrf.lv/index.php/soseja/soseja-aktualitates/1322-skujins-izvirzits-uci-sosejas-ritenbrauksanas-atletu-komisijai|title=Skujiņš izvirzīts UCI šosejas riteņbraukšanas atlētu komisijai|last=Toms|website=Latvijas Riteņbraukšanas federācija|access-date=2021-09-15|language=lv}}</ref> vēlēšanās gan zaudējot [[Filips Žilbērs|Filipam Žilbēram]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/28092021-skujins_netiek_ievelets_uci_atletu_komisi|title=Skujiņš netiek ievēlēts UCI Atlētu komisijā|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-02-07|date=2021-09-28|language=lv}}</ref> [[Attēls:Étoile_de_Bessèges_2022_-_étape_5_-_Toms_Skujiņš.jpg|thumb|Skujiņš Latvijas čempiona kreklā 2022. gada ''[[Étoile de Bessèges]]'' sacensībās]] ==== 2022. gads ==== 2022. gada ''[[Strade Bianche]]'' sacensībās Skujiņš finišēja 16. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/05032022-skujinam_augsta_16_vieta_episkaja_strade_|title=Skujiņam augstā 16. vieta slavenajā ''Strade Bianche'' klasikā|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-03-15|date=2022-03-05|language=lv}}</ref> 2022. gada maijā uzvarēja ''[[Tour de Romandie]]'' kalnu braucēju ieskaitē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/ritenbraucejs-skujins-romandijas-ture-uzvar-kalnu-karala-ieskaite.a454822/|title=Riteņbraucējs Skujiņš Romandijas tūrē uzvar Kalnu karaļa ieskaitē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-02|language=lv}}</ref> Jūnija beigās trešo reizi uzvarēja Latvijas čempionātā individuālajā braucienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/22062022-skujins_un_rozlapa_klust_par_latvijas_cem|title=Skujiņš un Rožlapa kļūst par Latvijas čempioniem individuālajā braucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-07-12|date=2022-06-22|language=lv}}</ref> 2022. gada jūlijā komanda iekļāva Skujiņu sastāvā startam [[2022. gada Tour de France|2022. gada ''Tour de France'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/27062022-pasaules_slavenaja_tour_de_france_sogad_s|title=Pasaules slavenajā ''Tour de France'' šogad startēs Skujiņš un Neilands|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-07-06|date=2022-06-27|language=lv}}</ref> Piekto reizi startējot tūrē, Skujiņš kļuva par vienīgo Latvijas pārstāvi, kas to paveicis. 2022. gada oktobrī Skujiņš izcīnīja 5. vietu [[Benša–Šimē–Benša]] viendienas sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/04102022-skujinam_piekta_vieta_vienas_dienas_sacen|title=Pasaules ranga TOP 100 sasniegušais Skujiņš par mata tiesu no TOP3 Beļģijā|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-10-05|date=2022-10-04|language=lv}}</ref> Oktobrī līgums ar komandu tika pagarināts uz vēl diviem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/20102022-skujins_pagarina_ligumu_turpinas_parstave|title=Skujiņš pagarina līgumu, turpinās pārstāvēt Pasaules tūres vienību ''Trek-Segafredo''|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-10-21|date=2022-10-20|language=lv}}</ref> ==== 2023. gads ==== 2023. gada maijā komanda iekļāva Skujiņu sastāvā startam [[2023. gada Giro d'Italia|''Giro d'Italia'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/02052023-skujins_sonedel_piedzivos_debiju_giro_d_i|title=Skujiņš šonedēļ piedzīvos debiju ''Giro d’Italia''|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-05-03|date=2023-05-02|language=lv}}</ref> Šajās sacensībās Skujiņš izcēlās ar aktivitāti, vairākkārt finišējot labāko desmitniekā (2., 3., 6., 7, 9. vieta), uzvarot visas tūres starpfinišu ieskaitē un ieņemot 31. vietu sacensību kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/29052023-skujins_izcina_uzvaru_giro_d_italia_starp|title=Skujiņš izcīna uzvaru ''Giro d’Italia'' starpfinišu kopvērtējumā|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-07-12|date=2023-05-29|language=lv}}</ref> Jūnijā Skujiņš ceturto reizi uzvarēja Latvijas čempionātā individuālajā braucienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/21062023-skujins_un_rozlapa_aizstav_titulus_un_uzv|title=Skujiņš saistošā cīņā pārspēj Neilandu; Rožlapai astotais LČ ITT tituls|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-07-12|date=2023-06-21|language=lv}}</ref> Pēc sekmīgas [[Sansevastjanas klasika]]s (6. vieta), ''Circuito de Getxo - Memorial Hermanos Otxoa'' (5. vieta) un Pasaules čempionāta grupas braucienā (8. vieta) Skujiņš Pasaules rangā ieņēma 42. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/10082023-skujins_ielauzas_pasaules_ranga_top50_lat|title=Skujiņš ielaužas Pasaules ranga TOP50; Latvija tuvojas kārotajam mērķim|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-08-15|date=2023-08-10|language=lv}}</ref> [[Attēls:Stage_20_Tour_de_France_2024_Col_de_la_Couillole_44.jpg|thumb|[[Krists Neilands]] un Toms Skujiņš [[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']] 20. posmā]] ==== 2024. gads ==== [[Attēls:2024 UCI Road World Championships Zurich Men Elite Road Race E 56.jpg|thumb|Skujiņš (pa labi) [[2024. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2024. gada Pasaules čempionātā]]]] 2024. gadā Skujiņš aizvadīja lielisku [[Pavasara klasikas|pavasara klasiku]] posmu. Sezonu Skujiņš iesāka, demonstrējot labu formu pirmajās Beļģijas pavasara sacensībās ''[[Omloop Het Nieuwsblad]]'' un [[Kīrne—Brisele—Kīrne]], bet 2. martā izcīnīja otro vietu ''[[Strade Bianche]]'' sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/02032024-skujinam_izcils_sniegums_un_otra_vieta_sl|title=Skujiņam izcils sniegums un otrā vieta slavenajā "Strade Bianche" klasikā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-03-02|date=2024-03-02|language=lv}}</ref> Tam sekoja 22. martā izcīnīta 8. vieta ''[[E3 Saxo Bank Classic]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/22032024-skujinam_augsta_astota_vieta_pasaules_tur|title=Skujiņam augstā astotā vieta Pasaules tūres klasikā ''E3 Saxo''|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-04-04|date=2024-03-22|language=lv}}</ref> un 31. martā 10. vieta [[Flandrijas tūre|Flandrijas tūrē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/31032024-skujins_atkal_rada_liela_cinitaja_rakstur|title=Skujiņš atkal rāda liela cīnītāja raksturu un finišē TOP10 slavenajā Flandrijas klasikā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-04-04|date=2024-03-31|language=lv}}</ref> Tas ļāva [[UCI Pasaules rangs|UCI individuālajā rangā]] sasniegt 30. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/03042024-skujins_turpina_gazt_rekordus_un_pasaules|title=Skujiņš turpina gāzt rekordus un pasaules rangā ielaužas TOP30|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-04-04|date=2024-04-03|language=lv}}</ref> 17. aprīlī ''[[La Flèche Wallonne]]'' sacensībās Skujiņš izcīnīja 12. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.procyclingstats.com/race/la-fleche-wallone/2024/result|title=La Flèche Wallonne 2024 One day race results|website=www.procyclingstats.com|access-date=2024-04-17}}</ref> Jūnijā komanda ar Skujiņu pagarināja līgumu vēl uz diviem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/14062024-latviesu_ritenbraucejs_skujins_dienu_pirm|title=Latviešu riteņbraucējs Skujiņš dienu pirms dzimšanas dienas pagarina līgumu|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-06-14|date=2024-06-14|language=lv}}</ref> Jūlijā viņš sesto reizi nobrauca [[2024. gada Tour de France|''Tour de France'']], ieņemot 45. vietu kopvērtējumā (augstākā viņa karjerā); labāko sniegumu atsevišķā posmā izdevās parādīt 18. posmā, kur Skujiņš finišēja ceturtajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/8061777/skujins-un-neilands-tour-de-france-posma-abi-finise-pirmaja-septitnieka|title=Skujiņš un Neilands "Tour de France" posmā abi finišē pirmajā septītniekā|website=Citi sporta veidi|access-date=2024-07-22|date=2024-07-18|language=lv}}</ref> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēs]] šosejas riteņbraukšanā grupas braucienā T. Skujiņš bija viens no aktīvākajiem braucējiem, visā sacīkstes gaitā atrazdamies tuvu līderiem un piedaloties atrāvienā, bet finišā izcīnīja 5. vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Skujiņš pēdējos kilometros izrauj piekto vietu Parīzes olimpiskajās spēlēs |url=https://www.delfi.lv/sports/56416930/zinas/120037292/skujins-pedejos-kilometros-izrauj-piekto-vietu-parizes-olimpiskajas-speles |publisher=Delfi}}</ref> 29. septembrī Skujiņš izcīnīja ceturto vietu [[2024. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā]] grupas braucienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/29092024-skujins_zaude_van_der_pulam_cina_par_pasa|title=Skujiņš zaudē van der Pūlam cīņā par pasaules čempionāta bronzu|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-09-30|date=2024-09-29|language=lv}}</ref> 2024. gada sezonu Skujiņš noslēdza ar dalību [[Japānas kauss riteņbraukšanā|Japānas kausa]] sacensībās, kur uzvarēja [[Kritērija brauciens|kritērija braucienā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/19102024-skujins_japana_svin_uzvaru_tradicijam_bag|title=Skujiņš Japānā svin uzvaru tradīcijām bagātā kritērijā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-10-21|date=2024-10-19|language=lv}}</ref> un ieguva 8. vietu grupas braucienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/20102024-skujins_sezonu_nosledz_ar_astoto_vietu_ja|title=Skujiņš sezonu noslēdz ar astoto vietu Japānas kausa velobraucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-10-21|date=2024-10-20|language=lv}}</ref> Sezonas noslēgumā Skujiņš UCI rangā bija 28. vietā, bet atsevišķajā viendienas sacensību rangā ieņēma 7. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/22102024-skujins_sezonu_nosledz_viendienu_pasaules|title=Skujiņš sezonu noslēdz viendienu pasaules ranga labāko desmitā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-10-23|date=2024-10-22|language=lv}}</ref> ==== 2025. gads ==== Pavasara klasikās augstākie rezultāti Skujiņam bija 12. vieta [[Strade Bianche|''Strade Bianche'']]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/kritiens-neliedz-pogacaram-triumfet-_strade-bianche_-skujinam-augsta-12.-vieta-14332569|title=Kritiens neliedz Pogačaram triumfēt Strade Bianche; Skujiņam augstā 12. vieta|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-30}}</ref> un 11. vieta [[E3 Saxo Bank Classic|E3 ''Saxo Bank Classic'']]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/8219649/video-skujins-izcina-11-vietu-vienas-dienas-velobrauciena-belgija|title=Video &#10217; Skujiņš izcīna 11.vietu vienas dienas velobraucienā Beļģijā|website=Citi sporta veidi|access-date=2025-06-30|date=2025-03-28|language=lv}}</ref> viendienas sacensībās. 25. jūnijā Skujiņš piekto reizi uzvarēja Latvijas čempionātā individuālajā braucienā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/25062025-gada_sportists_skujins_visai_parliecinosi|title=Gada sportists Skujiņš visai pārliecinoši kļūst par Latvijas čempionu distancē ar atsevišķu startu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-06-25|date=2025-06-25|language=lv}}</ref> bet 29. jūnijā trešoreiz arī grupas braucienā, uzvarot arī Baltijas čempionāta ieskaitē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/29062025-skujins_otro_reizi_uzvar_baltijas_cempion|title=Skujiņš otro reizi uzvar Baltijas čempionātā riteņbraukšanā un trešo reizi Latvijas čempionātā|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-06-30|date=2025-06-29|language=lv}}</ref> == Personīgā dzīve == Absolvējis [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas Valsts 1. ģimnāziju]],<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/carnikavietis-toms-skujins-gatavs-ritenbrauksana-sevi-mocit-un-tikt-pari-sapem.a306262/|title=Carnikavietis Toms Skujiņš. Gatavs riteņbraukšanā sevi mocīt un tikt pāri sāpēm|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-06|language=lv}}</ref> studējis [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/06012016-skujins_uzvara_kalifornija_paradija_ka_sp|title=Skujiņš: "Uzvara Kalifornijā parādīja, ka spēju cīnīties ar pasaules tūres vīriem"|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-07-06|date=2016-01-06|language=lv}}</ref> bet studijas nav pabeidzis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/23.01.2025-ritenbraucejs-skujins-par-savam-gaitam-rigas-valsts-1-gimnazija-un-nakotnes-planiem.a584862/|title=Riteņbraucējs Skujiņš par savām gaitām Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā un nākotnes plāniem|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-23|language=lv}}</ref> Dzīvojis Carnikavā, [[Žirona|Žironā]], [[Andora|Andorā]] un ASV.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/novads/cilveks-novada-toms-skujins/|title=CILVĒKS NOVADĀ: TOMS SKUJIŅŠ|website=Ādažu novads|access-date=2022-07-06|language=lv|archive-date=2022-03-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20220302032612/https://www.adazi.lv/novads/cilveks-novada-toms-skujins/}}</ref> == Sasniegumi lielajās tūrēs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |- style="background:#eee;" ![[Lielā tūre]] !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !2023 !2024 !2025 |- |style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Attēls:Jersey pink.svg|20px|link=Kopvērtējums Giro d'Italia|alt=Rozā krekls]] '''''[[Giro d'Italia]]''''' | — |— |— |— |— |— |[[2023. gada Giro d'Italia|31]] |— |— |- | style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Attēls:Jersey yellow.svg|20px|link=Kopvērtējums Tour de France|alt=Dzeltenais krekls]] '''''[[Tour de France]]''''' | — | [[2018. gada Tour de France|82]] |[[2019. gada Tour de France|81]] |[[2020. gada Tour de France|81]] |[[2021. gada Tour de France|71]] |[[2022. gada Tour de France|61]] |— |[[2024. gada Tour de France|45]] | |- | style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Attēls:Jersey red.svg|20px|link=Kopvērtējums Vuelta a España|alt=Sarkanais krekls]] '''''[[Vuelta a España]]''''' | [[2017. gada Vuelta a España|123]] |— |— |— |— |— |— |— | |} == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://www.tomsskujins.com/}} * {{twitter|tomashuuns}} * [http://tomashuuns.wordpress.com/ Toma Skujiņa blogs] {{lv ikona}} {{en ikona}} {{sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = —<br>[[Māris Štrombergs]]<br>[[Mārtiņš Blūms]]<br>[[Krists Neilands]]<br>[[Veronika Monika Stūriška]] | virsraksts = {{nobr|[[Latvijas gada labākais riteņbraucējs]]}} | periods = 2013. gads<br>2015. gads<br>2018. gads<br>2020. gads<br>2023.—2024. gads | pēc = [[Māris Štrombergs]]<br>[[Gatis Smukulis]]<br>[[Krists Neilands]]<br>[[Mārtiņš Blūms]]<br>''tiks noteikts'' }} {{Amatu secība | virsraksts = [[Trīs Zvaigžņu balva|Latvijas gada sportists]] | periods = [[Trīs Zvaigžņu balva 2024|2024]] | pirms = [[Artūrs Šilovs]] | pēc = ''tiks noteikts'' }} {{kastes beigas}} {{Latvija 2024 VOS}} {{Latvija 2020 VOS}} {{Latvija 2016 VOS}} {{DEFAULTSORT:Skujiņš, Toms}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Siguldā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 4art3m490xa6zuvmqtwasdu9388cfde 0 235242 4301746 3615287 2025-06-29T20:30:01Z Semigall 8687 /* Dzīvesgājums */ 4301746 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Severīns Jensens | image = | imagesize = | caption = | birthname = ''Severin Jensen'' | birthdate = {{dat|1723|||}} | location = [[Kopenhāgena]], {{DEN}} | deathdate = pēc 1809 | deathplace = [[Jelgava]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | nationality = [[dānis]] | field = [[arhitektūra]] | training = | movement = klasicisms | famous works = [[Academia Petrina]], [[Kroņvircavas muiža]]s pils, [[Zaļā muiža|Zaļās muižas]] pils, [[Lustes pils]], [[Svētes pils]] | patrons = | awards = }} '''Severīns Jensens''' (''Severin Jensen'', 1723—pēc 1809) bija [[dāņi|dāņu]] izcelsmes [[arhitekts]], [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[hercogs Pēteris|Pētera]] vadošais būvmeistars, vēlāk galma arhitekts (1772). Piedalījās [[Rundāles pils]], [[Jelgavas pils]], [[Kroņvircavas muiža]]s pils, [[Zaļā muiža|Zaļās muižas]] pils, [[Lustes pils]], [[Svētes pils]], [[Kaucmindes muiža]]s pils projektēšanā un celtniecībā, kā arī Kazertas pils (''Caserta'') celtniecībā pie [[Neapole]]s. == Dzīvesgājums == Dzimis 1723. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]]<ref>https://www.geni.com/people/Severin-Jensen/6000000034977902821</ref>. Neilgi pēc [[Bīroni|Bīronu]] atgriešanās Jelgavā 1766. gadā Jensenu pieņēma darbā par galma arhitekta [[Bartolomeo Rastrelli]] palīgu un darbu vadītāju (''Kondukteur''). Viņš projektēja un vadīja Rundāles pils vārtu un staļļu būvi (1766—1767), pēc tam jaunās Jelgavas pils interjeru un zirgu staļļu izbūvi (1768—1773) un Zaļās muižas pils celtniecību (1769—1774). Līdztekus Jensens ar pārtraukumiem strādāja pie [[Vircavas pils]] celtniecības (1769, 1775-1781, 1785). 1770. gadā pēc viņa projekta celta hercogu medību pils Pienavā, kas 1780. gadā nosaukta par Frīdrihslusti (vēlāk par Lusti) par godu [[Prūsijas karaļi|Prūsijas kroņprincim]] [[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdriham Vilhelmam]]. 1772. gadā Jensenu iecēla par Kurzemes hercoga galma arhitektu.<ref>{{BBLD}}</ref> 1773.—1775. gadā viņš pārbūvēja un paplašināja Svētes pili, kur izveidoja oranžēriju un gleznu galeriju. 1774.—1775. gadā pēc Jensena projekta uzcēla ''[[Academia Petrina]]'' ēku. Pēc viņa projekta 1797.g. pabeigta [[Staļģenes muiža]]s kungu mājas būvniecība. Pēc hercogvalsts inkorporācijas [[Krievijas impērija]]s sastāvā 1795. gadā Jensens kļuva par [[Kurzemes guberņa]]s arhitektu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rundale.net/vesture/severins-jensens/ |title=no Rundāles pils lapas |access-date={{dat|2013|10|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130813091927/http://rundale.net/vesture/severins-jensens/ |archivedate={{dat|2013|08|13||bez}} }}</ref> 1803. gadā viņš aizceļoja uz Dienviditāliju, kur strādāja pie Luidži Vanvitelli projektētās Kazertas pils būves. Miris pēc 1809. gada Jelgavā. == Jensena projektētās ēkas == <gallery> Attēls:Vircava (Kronvircava) manor chevaliers' house.jpg|Kroņvircavas «Kavalieru māja» (1769) Attēls:Zalenieki manor house.jpg|Zaļās muižas medību pils (1769) Attēls:Lustes pils 1875.jpg|Lustes pils (1770) 1875. gada fotogrāfija Attēls:Lustes pilsdrupas 2008.jpg|Lustes pilsdrupas 2008. gadā Attēls:Svētes muiža.jpg|Svētes muižas kungu māja (1773) Attēls:Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija (Johans Kristofs Broce).jpg|''Academia Petrina'' projekts (1774) Attēls:Academia petrina.jpg|''Academia Petrina'' ēka mūsdienās </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jensens, Severins}} [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:1723. gadā dzimušie]] [[Kategorija:19. gadsimtā mirušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu dzimšanas datumu]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] 69cej7acdgzoy8fa3fcwxk2hxv83nfj 4301747 4301746 2025-06-29T20:32:11Z Semigall 8687 /* Jensena projektētās ēkas */ 4301747 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Severīns Jensens | image = | imagesize = | caption = | birthname = ''Severin Jensen'' | birthdate = {{dat|1723|||}} | location = [[Kopenhāgena]], {{DEN}} | deathdate = pēc 1809 | deathplace = [[Jelgava]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | nationality = [[dānis]] | field = [[arhitektūra]] | training = | movement = klasicisms | famous works = [[Academia Petrina]], [[Kroņvircavas muiža]]s pils, [[Zaļā muiža|Zaļās muižas]] pils, [[Lustes pils]], [[Svētes pils]] | patrons = | awards = }} '''Severīns Jensens''' (''Severin Jensen'', 1723—pēc 1809) bija [[dāņi|dāņu]] izcelsmes [[arhitekts]], [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[hercogs Pēteris|Pētera]] vadošais būvmeistars, vēlāk galma arhitekts (1772). Piedalījās [[Rundāles pils]], [[Jelgavas pils]], [[Kroņvircavas muiža]]s pils, [[Zaļā muiža|Zaļās muižas]] pils, [[Lustes pils]], [[Svētes pils]], [[Kaucmindes muiža]]s pils projektēšanā un celtniecībā, kā arī Kazertas pils (''Caserta'') celtniecībā pie [[Neapole]]s. == Dzīvesgājums == Dzimis 1723. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]]<ref>https://www.geni.com/people/Severin-Jensen/6000000034977902821</ref>. Neilgi pēc [[Bīroni|Bīronu]] atgriešanās Jelgavā 1766. gadā Jensenu pieņēma darbā par galma arhitekta [[Bartolomeo Rastrelli]] palīgu un darbu vadītāju (''Kondukteur''). Viņš projektēja un vadīja Rundāles pils vārtu un staļļu būvi (1766—1767), pēc tam jaunās Jelgavas pils interjeru un zirgu staļļu izbūvi (1768—1773) un Zaļās muižas pils celtniecību (1769—1774). Līdztekus Jensens ar pārtraukumiem strādāja pie [[Vircavas pils]] celtniecības (1769, 1775-1781, 1785). 1770. gadā pēc viņa projekta celta hercogu medību pils Pienavā, kas 1780. gadā nosaukta par Frīdrihslusti (vēlāk par Lusti) par godu [[Prūsijas karaļi|Prūsijas kroņprincim]] [[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdriham Vilhelmam]]. 1772. gadā Jensenu iecēla par Kurzemes hercoga galma arhitektu.<ref>{{BBLD}}</ref> 1773.—1775. gadā viņš pārbūvēja un paplašināja Svētes pili, kur izveidoja oranžēriju un gleznu galeriju. 1774.—1775. gadā pēc Jensena projekta uzcēla ''[[Academia Petrina]]'' ēku. Pēc viņa projekta 1797.g. pabeigta [[Staļģenes muiža]]s kungu mājas būvniecība. Pēc hercogvalsts inkorporācijas [[Krievijas impērija]]s sastāvā 1795. gadā Jensens kļuva par [[Kurzemes guberņa]]s arhitektu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rundale.net/vesture/severins-jensens/ |title=no Rundāles pils lapas |access-date={{dat|2013|10|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130813091927/http://rundale.net/vesture/severins-jensens/ |archivedate={{dat|2013|08|13||bez}} }}</ref> 1803. gadā viņš aizceļoja uz Dienviditāliju, kur strādāja pie Luidži Vanvitelli projektētās Kazertas pils būves. Miris pēc 1809. gada Jelgavā. == Jensena projektētās ēkas == <gallery> Attēls:Vircava (Kronvircava) manor chevaliers' house.jpg|Kroņvircavas «Kavalieru māja» (1769) Attēls:Zalenieki manor house.jpg|Zaļās muižas medību pils (1769) Attēls:Lustes pils 1875.jpg|Lustes pils (1770) 1875. gada fotogrāfija Attēls:Lustes pilsdrupas 2008.jpg|Lustes pilsdrupas 2008. gadā Attēls:Svētes muiža.jpg|Svētes muižas kungu māja (1773) Attēls:Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija (Johans Kristofs Broce).jpg|''Academia Petrina'' projekts (1774) Attēls:Academia petrina.jpg|''Academia Petrina'' ēka mūsdienās Staļģene manor house.jpg|Staļģenes muižas kungu māja (1797) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jensens, Severins}} [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:1723. gadā dzimušie]] [[Kategorija:19. gadsimtā mirušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu dzimšanas datumu]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] c4n2iw0md8kz2d5bcejyq58tr2igpzu 0 237000 4301566 4257424 2025-06-29T12:25:48Z Latinists 90371 4301566 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Andrejs Lihtenbergs | Attēls = Lihtenbergs.jpg | Att_izm = | Apraksts = | Fons = solists | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1938|5|22}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|1979|1|20|1938|5|22}} | Vieta_mr = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Lapmežciems|td=Latvija}} | Instrumenti = balss | Žanrs = [[popmūzika]] | Nodarbošanās = dziedātājs | Gadi = [[1969]]—[[1979]] | Izdevējkompānija = [[Melodija]] | Darbojies_arī = [[Selga (grupa)|Selga]] | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Andrejs Lihtenbergs''' (dzimis 1938. gada 22. maijā Rīgā, miris 1979. gada 20. janvārī [[Lapmežciems|Lapmežciemā]]) bija [[latvieši|latviešu]] estrādes [[dziedātājs]]. == Biogrāfija == === 1938 — 1969 === A. Lihtenbergs dzimis 1938. gada 22. maijā [[Rīga|Rīgā]]. Tēvs Arvīds bijis tvaika katlu dzinēju speciālists, mātes Austras tēvs Augusts Bangerskis — ģenerāļa [[Rūdolfs Bangerskis|Rūdolfa Bangerska]] brālis, strādājusi par ierēdni. Andreja tēvs Arvīds Lihtenbergs Otrā pasaules kara laikā bijis iesaukts leģionā, kritis Volhovas purvos. Pēc Rīgas 35. septiņgadīgās skolas beigšanas Andrejs mācījies Rīgas Pienrūpniecības tehnikumā, tad nosūtīts darbā uz [[Krievija|Krieviju]]. Vēlāk atgriezies Rīgā, strādājis par autoatslēdznieku, studējis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas politehniskā institūta]] vakara nodaļā, iegūstot inženiera mehāniķa specialitāti. Strādājis rūpnīcā "Ausma" par inženieri konstruktoru. 1961. gadā Lihtenbergs apprecējās pirmo reizi, laulībā piedzima meita Daiga, taču drīz laulība izira. Laimīga nebija arī otrā laulība. 1977. gadā viņš apprecējās ar trešo sievu Rasmu, ar kuru nodzīvoja līdz pat savai nāvei.<ref name="ntz.lv">http://www.ntz.lv/dazadi/andrejam-lihtenbergam-butu-70/</ref> Pirmoreiz Lihtenbergs uzstājies, dienot armijā [[Lietuva|Lietuvā]], vēlāk savu baritona tembru izkopis pie pedagoga [[Leonīds Zahodņiks|Leonīda Zahodņika]]. Strādādams rūpnīcā, vakaros dziedājis kultūras namos "Draudzība" un "Armatūra".<ref name="lr2.latvijasradio.lv">http://lr2.latvijasradio.lv/jaunumi/akcijas/41-jaunumi/akcijas/3773-pieminot-andreju-lihtenbergu.html</ref> === 1969 — 1979 === No 1969. gada viņš ieraksta dziesmas [[Latvijas Radio]], nākamo desmit gadu laikā top apmēram 60 [[Valters Kaminskis|Valtera Kaminska]], [[Edmunds Goldšteins|Edmunda Goldšteina]], [[Zigismunds Lorencs|Zigismunda Lorenca]] dziesmu ieraksti, piemēram, "Deviņvīru spēks", "Zilos svārkos meitene", "Vecpuiša dziesmiņa", "Neļķu ugunīs", "Ziemeļu serenāde", "Vakara dziesma", kā arī "Ieva", kurai 2009. gadā top jauns remikss. Viņš dzied arī citu tautu dziesmas ar latviešu tekstiem (piemēram, krievu tautasdziesmu "Ai jūs, rudzi!"). 1970. gadā [[Maskava|Maskavā]] viņš kļūst par konkursa "Hallo, meklējam talantus!" laureātu, ar panākumiem piedalījies arī Latvijas mēroga konkursos un festivālos. Piedalījies arī tematisku skaņuplašu ierakstos — dziedājis dziesmas par jūru un zvejniekiem, ugunsdzēsējiem, komjaunatni. 70. gadu sākumā Lihtenbergs kļuva par solistu zvejnieku kolhoza "Selga" vokāli instrumentālajā ansamblī, aktīvi koncertēja ar to 70. gados. Dziedājis arī duetā ar [[Māra Krievkalne|Māru Krievkalni]] un [[Lolita Vambute|Lolitu Vambuti]]. Bijis "īsts sieviešu mīlulis, arī pateicoties savam divmetrīgajam augumam un pievilcīgajai ārienei".<ref name="lr2.latvijasradio.lv"/> Taču līdzās panākumiem A. Lihtenbergam rodas arī problēmas: 1978. gadā ansambļa "Selga" koncertā [[Saldus|Saldū]] izcēlās kautiņš starp mūziķiem un vietējiem ļaudīm. Vēlāk par kādu viņa uzstāšanos publicēts nosodošs raksts "[[Padomju Jaunatne|Padomju Jaunatnē]]", kur kāda klausītāja šausminās par viņa uzvedību koncerta laikā: <blockquote>"Mums nav iebildumu pret ansambļa māksliniecisko sniegumu. Tacu ārkārtīgi nepatīkamas disonanses uz kopīgā mākslinieciskā fona raisīja solista Andreja Lihtenberga uzstāšanās, pareizāk sakot — viss, ko A. Lihtenbergs darīja uz skatuves, kamēr nedziedāja. Pirms katras solista izpildītās dziesmas dzirdējām uz notēlojamu humoru pretendējošu, atsevišķos brīžos rupji vulgāru viņa pļāpāšanu par laika apstākļiem, atvaļinājumu un tamlīdzīgi. Jo tuvāk koncerta beigām, jo vairāk vulgaritātes pakāpe pieauga — par galveno A. Lihtenberga spriedelējumos kļuva koķetēšana par dzeršanu, par "grādīgajām" pudelēm utt. Visnelāgāk mēs jutāmies tad, kad uz skatuves A. Lihtenbergam piegrīļoja klāt kāds dzērājs. Locīdamies smieklos, solists mikrofonā skaļi komentēja gan viņa uzvešanos, gan viņa teikto un ar vētrainu atsaucību uzņēma dzērāja priekšlikumu nodziedāt kādu dziesmu. A. Lihtenberga vulgārā un dziedātāja necienīgā izturēšanās nebija nekāds jaunums. Taču mūs pārsteidza tas, ka programmas pieteicējs Aldis Ermanbriks, kuru no televīzijas raidījumiem mēs pazīstam kā nopietnu estrādes mūzikas propagandētāju, arī pieskaņojās A. Lihtenberga neglītajam stilam."<ref>Kārkliņa, I. Ļautiņiem par prieku? ''Padomju Jaunatne'', 1978, 2. sept.</ref></blockquote> Atmiņās minēts, ka Lihtenberga dziesmas kādu laiku bijis aizliegts atskaņot, jo viņa brīvā uzvedība nav patikusi augstām CK amatpersonām. === Nāve === 1979. gada janvārī A. Lihtenbergs pēkšņi nomira. Viņa nāves apstākļi joprojām ir neskaidri. Pastāv viedoklis, ka dziedātāju līdz nāvei novedusi čeka. Oficiālā versija ir pašnāvība. Dziedātāja atraitne Rasma Lihtenberga atceras: <blockquote>"No mājas viņš izgāja 1979. gada 20. janvāra rītā un neatgriezās. Kad viņš pazuda, es panācu sarunu ar toreizējo virsprokuroru Dzenīti. Es viņam prasīju, ja reiz Andrejs ir pazudis, kur man viņu meklēt — vai vērsties kaut kur Maskavā? Tad Dzenītis man teica zīmīgus vārdus: "Nāks pavasaris, un gan jau viss noskaidrosies, un neaizmirstiet, ka jums vēl jādzīvo…" Es domāju, kāpēc mūs nepieaicināja, kad viņu atrada. Tā bija svētdiena, atrada viņu meža cirtēji, it kā pakārušos, sēdus… Kaut gan viens no atradējiem teica, ka tad, kad cirsma ierādīta, staigājuši un — nekā tai vietā neesot bijis… Bet tad jau Andreju visur meklēja. Toreiz taču bija liels sniegs. Kaut kādām pēdām taču vajadzēja būt! Atrada svētdien, aizveda uz Tukumu, pirmdien atnāca pilnvarotais un pateica, ka Andrejs ir Tukuma morgā. Tur strādāja veca, pieredzējusi kundzīte, kas teica, ka viņas praksē tas nu ir pirmais gadījums, ka cilvēks tik ilgi nostāvējis mežā un neviens meža zvērs neko nav izdarījis. Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka Andreju atveda ar helikopteru. Helikopters sestdien mūsu pļavā nolaidās divas reizes. Svētdien atrada Andreju."<ref name="ntz.lv"/></blockquote> "Selgas" ansambļa toreizējais vadītājs [[Aldis Ermanbriks]] šo versiju apšaubījis: <blockquote>"Nē, es nedomāju, ka tā bija slepkavība. Liktenīgajā rītā, ejot uz mežu, Andrejs noņēma pulksteni un arī suni atstāja mājās. Jautājums — kāpēc? [..] Manuprāt, lai cilvēks izdarītu pašnāvību, ir jābūt vairākiem iemesliem — gan profesionālajā, gan personīgajā, gan sadzīviskajā jomā. [..] Visticamāk, viņam nebija tuvu draugu, kas grūtā brīdī spētu sniegt atbalstu. Tad daudz kas sasummējās kopā, un viņš izlēma beigt savu dzīvi."<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/60060/arzemju-klipi-varaviksne-alda-ermanbrika-legendas Kas jauns]</ref></blockquote> Par viņa un varas iestāžu konflikta iemeslu nav skaidru ziņu. R. Lihtenberga minējusi: "it kā ar bijušo kolhoza juristu Pēteri Lazdu kopā proklamācijas drukājuši, bet es gan neko no tā nemanīju. Neesmu arī nevienu proklamāciju redzējusi."<ref name="ntz.lv"/> Trimdas laikrakstos parādījās informācija par P. Lazdas apcietināšanu, saistot to ar A. Lihtenberga nāvi dažas dienas vēlāk.<ref>''Latvija'', 1980, 3. maijs, ''Londonas Avīze'', 1980, 9. maijs</ref> == Diskogrāfija == === Solo albumi un EP === * ''Edmunda Goldšteina dziesmas. Neļķu ugunīs'' EP (1975) <small>["Neļķu ugunīs", "Krāsa, kas nenovīst", "Deviņvīru spēks", "Sapnis"]</small> * ''Andrejs Lihtenbergs'' EP (1976) <small>["Vecpuiša dziesmiņa", "Mūžs", "Melodija", "Marija Helēna"]</small> * ''Andrejs Lihtenbergs un "Selga". Kuģiem nenāk miegs'' EP (1978) <small>["Kuģiem nenāk miegs", "Tu man patīc", "Jūras vidū, jūras malā", "Džambalaja"]</small> * ''Piemiņai'' MC (1995) * ''Piemiņai'' CD (2005) === Dziesmas izlasēs === * ''Latvijas Radio estrādes dziesmu programma'' LP (1972) <small>["Uguns tavā logā", "Vecā sēļa ceļa dziesma", "Ai jūs, rudzi", "Zilos svārkos meitene"]</small> * ''[[Ivars Vīgners]]. Chile Ballade'' EP (kopā ar [[Margarita Vilcāne|M. Vilcāni]], 1975) * ''Ugunsdzēsēju dziesmas'' LP (latviešu un krievu valodā, 1978) <small>["Uguns stunda kad sit", "Notver uguni", "Ugunssardze", "Mēs cīnāmies ar uguni", "Brandmajora rīta dziesma"]</small> * ''Jaunības balss'' LP (1979) <small>["Dāvā smaidu", "Мы oстаемся c kомсомолом"]</small> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Lihtenbergs, Andrejs}} [[Kategorija:1938. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:1979. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] phvjd6c3mogvxghrkqgvjkqe9bvntco 4301573 4301566 2025-06-29T12:45:43Z Egilus 27634 Saitē ir 1969. 4301573 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Andrejs Lihtenbergs | Attēls = Lihtenbergs.jpg | Att_izm = | Apraksts = | Fons = solists | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1938|5|22}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|1979|1|20|1938|5|22}} | Vieta_mr = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Lapmežciems|td=Latvija}} | Instrumenti = balss | Žanrs = [[popmūzika]] | Nodarbošanās = dziedātājs | Gadi = [[1969]]—[[1979]] | Izdevējkompānija = [[Melodija]] | Darbojies_arī = [[Selga (grupa)|Selga]] | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Andrejs Lihtenbergs''' (dzimis 1938. gada 22. maijā Rīgā, miris 1979. gada 20. janvārī [[Lapmežciems|Lapmežciemā]]) bija [[latvieši|latviešu]] estrādes [[dziedātājs]]. == Biogrāfija == === 1938 — 1969 === A. Lihtenbergs dzimis 1938. gada 22. maijā [[Rīga|Rīgā]]. Tēvs Arvīds bijis tvaika katlu dzinēju speciālists, mātes Austras tēvs Augusts Bangerskis — ģenerāļa [[Rūdolfs Bangerskis|Rūdolfa Bangerska]] brālis, strādājusi par ierēdni. Andreja tēvs Arvīds Lihtenbergs Otrā pasaules kara laikā bijis iesaukts leģionā, kritis Volhovas purvos. Pēc Rīgas 35. septiņgadīgās skolas beigšanas Andrejs mācījies Rīgas Pienrūpniecības tehnikumā, tad nosūtīts darbā uz [[Krievija|Krieviju]]. Vēlāk atgriezies Rīgā, strādājis par autoatslēdznieku, studējis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas politehniskā institūta]] vakara nodaļā, iegūstot inženiera mehāniķa specialitāti. Strādājis rūpnīcā "Ausma" par inženieri konstruktoru. 1961. gadā Lihtenbergs apprecējās pirmo reizi, laulībā piedzima meita Daiga, taču drīz laulība izira. Laimīga nebija arī otrā laulība. 1969. gadā viņš apprecējās ar trešo sievu Rasmu, ar kuru nodzīvoja līdz pat savai nāvei.<ref name="ntz.lv">http://www.ntz.lv/dazadi/andrejam-lihtenbergam-butu-70/</ref> Pirmoreiz Lihtenbergs uzstājies, dienot armijā [[Lietuva|Lietuvā]], vēlāk savu baritona tembru izkopis pie pedagoga [[Leonīds Zahodņiks|Leonīda Zahodņika]]. Strādādams rūpnīcā, vakaros dziedājis kultūras namos "Draudzība" un "Armatūra".<ref name="lr2.latvijasradio.lv">http://lr2.latvijasradio.lv/jaunumi/akcijas/41-jaunumi/akcijas/3773-pieminot-andreju-lihtenbergu.html</ref> === 1969 — 1979 === No 1969. gada viņš ieraksta dziesmas [[Latvijas Radio]], nākamo desmit gadu laikā top apmēram 60 [[Valters Kaminskis|Valtera Kaminska]], [[Edmunds Goldšteins|Edmunda Goldšteina]], [[Zigismunds Lorencs|Zigismunda Lorenca]] dziesmu ieraksti, piemēram, "Deviņvīru spēks", "Zilos svārkos meitene", "Vecpuiša dziesmiņa", "Neļķu ugunīs", "Ziemeļu serenāde", "Vakara dziesma", kā arī "Ieva", kurai 2009. gadā top jauns remikss. Viņš dzied arī citu tautu dziesmas ar latviešu tekstiem (piemēram, krievu tautasdziesmu "Ai jūs, rudzi!"). 1970. gadā [[Maskava|Maskavā]] viņš kļūst par konkursa "Hallo, meklējam talantus!" laureātu, ar panākumiem piedalījies arī Latvijas mēroga konkursos un festivālos. Piedalījies arī tematisku skaņuplašu ierakstos — dziedājis dziesmas par jūru un zvejniekiem, ugunsdzēsējiem, komjaunatni. 70. gadu sākumā Lihtenbergs kļuva par solistu zvejnieku kolhoza "Selga" vokāli instrumentālajā ansamblī, aktīvi koncertēja ar to 70. gados. Dziedājis arī duetā ar [[Māra Krievkalne|Māru Krievkalni]] un [[Lolita Vambute|Lolitu Vambuti]]. Bijis "īsts sieviešu mīlulis, arī pateicoties savam divmetrīgajam augumam un pievilcīgajai ārienei".<ref name="lr2.latvijasradio.lv"/> Taču līdzās panākumiem A. Lihtenbergam rodas arī problēmas: 1978. gadā ansambļa "Selga" koncertā [[Saldus|Saldū]] izcēlās kautiņš starp mūziķiem un vietējiem ļaudīm. Vēlāk par kādu viņa uzstāšanos publicēts nosodošs raksts "[[Padomju Jaunatne|Padomju Jaunatnē]]", kur kāda klausītāja šausminās par viņa uzvedību koncerta laikā: <blockquote>"Mums nav iebildumu pret ansambļa māksliniecisko sniegumu. Tacu ārkārtīgi nepatīkamas disonanses uz kopīgā mākslinieciskā fona raisīja solista Andreja Lihtenberga uzstāšanās, pareizāk sakot — viss, ko A. Lihtenbergs darīja uz skatuves, kamēr nedziedāja. Pirms katras solista izpildītās dziesmas dzirdējām uz notēlojamu humoru pretendējošu, atsevišķos brīžos rupji vulgāru viņa pļāpāšanu par laika apstākļiem, atvaļinājumu un tamlīdzīgi. Jo tuvāk koncerta beigām, jo vairāk vulgaritātes pakāpe pieauga — par galveno A. Lihtenberga spriedelējumos kļuva koķetēšana par dzeršanu, par "grādīgajām" pudelēm utt. Visnelāgāk mēs jutāmies tad, kad uz skatuves A. Lihtenbergam piegrīļoja klāt kāds dzērājs. Locīdamies smieklos, solists mikrofonā skaļi komentēja gan viņa uzvešanos, gan viņa teikto un ar vētrainu atsaucību uzņēma dzērāja priekšlikumu nodziedāt kādu dziesmu. A. Lihtenberga vulgārā un dziedātāja necienīgā izturēšanās nebija nekāds jaunums. Taču mūs pārsteidza tas, ka programmas pieteicējs Aldis Ermanbriks, kuru no televīzijas raidījumiem mēs pazīstam kā nopietnu estrādes mūzikas propagandētāju, arī pieskaņojās A. Lihtenberga neglītajam stilam."<ref>Kārkliņa, I. Ļautiņiem par prieku? ''Padomju Jaunatne'', 1978, 2. sept.</ref></blockquote> Atmiņās minēts, ka Lihtenberga dziesmas kādu laiku bijis aizliegts atskaņot, jo viņa brīvā uzvedība nav patikusi augstām CK amatpersonām. === Nāve === 1979. gada janvārī A. Lihtenbergs pēkšņi nomira. Viņa nāves apstākļi joprojām ir neskaidri. Pastāv viedoklis, ka dziedātāju līdz nāvei novedusi čeka. Oficiālā versija ir pašnāvība. Dziedātāja atraitne Rasma Lihtenberga atceras: <blockquote>"No mājas viņš izgāja 1979. gada 20. janvāra rītā un neatgriezās. Kad viņš pazuda, es panācu sarunu ar toreizējo virsprokuroru Dzenīti. Es viņam prasīju, ja reiz Andrejs ir pazudis, kur man viņu meklēt — vai vērsties kaut kur Maskavā? Tad Dzenītis man teica zīmīgus vārdus: "Nāks pavasaris, un gan jau viss noskaidrosies, un neaizmirstiet, ka jums vēl jādzīvo…" Es domāju, kāpēc mūs nepieaicināja, kad viņu atrada. Tā bija svētdiena, atrada viņu meža cirtēji, it kā pakārušos, sēdus… Kaut gan viens no atradējiem teica, ka tad, kad cirsma ierādīta, staigājuši un — nekā tai vietā neesot bijis… Bet tad jau Andreju visur meklēja. Toreiz taču bija liels sniegs. Kaut kādām pēdām taču vajadzēja būt! Atrada svētdien, aizveda uz Tukumu, pirmdien atnāca pilnvarotais un pateica, ka Andrejs ir Tukuma morgā. Tur strādāja veca, pieredzējusi kundzīte, kas teica, ka viņas praksē tas nu ir pirmais gadījums, ka cilvēks tik ilgi nostāvējis mežā un neviens meža zvērs neko nav izdarījis. Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka Andreju atveda ar helikopteru. Helikopters sestdien mūsu pļavā nolaidās divas reizes. Svētdien atrada Andreju."<ref name="ntz.lv"/></blockquote> "Selgas" ansambļa toreizējais vadītājs [[Aldis Ermanbriks]] šo versiju apšaubījis: <blockquote>"Nē, es nedomāju, ka tā bija slepkavība. Liktenīgajā rītā, ejot uz mežu, Andrejs noņēma pulksteni un arī suni atstāja mājās. Jautājums — kāpēc? [..] Manuprāt, lai cilvēks izdarītu pašnāvību, ir jābūt vairākiem iemesliem — gan profesionālajā, gan personīgajā, gan sadzīviskajā jomā. [..] Visticamāk, viņam nebija tuvu draugu, kas grūtā brīdī spētu sniegt atbalstu. Tad daudz kas sasummējās kopā, un viņš izlēma beigt savu dzīvi."<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/60060/arzemju-klipi-varaviksne-alda-ermanbrika-legendas Kas jauns]</ref></blockquote> Par viņa un varas iestāžu konflikta iemeslu nav skaidru ziņu. R. Lihtenberga minējusi: "it kā ar bijušo kolhoza juristu Pēteri Lazdu kopā proklamācijas drukājuši, bet es gan neko no tā nemanīju. Neesmu arī nevienu proklamāciju redzējusi."<ref name="ntz.lv"/> Trimdas laikrakstos parādījās informācija par P. Lazdas apcietināšanu, saistot to ar A. Lihtenberga nāvi dažas dienas vēlāk.<ref>''Latvija'', 1980, 3. maijs, ''Londonas Avīze'', 1980, 9. maijs</ref> == Diskogrāfija == === Solo albumi un EP === * ''Edmunda Goldšteina dziesmas. Neļķu ugunīs'' EP (1975) <small>["Neļķu ugunīs", "Krāsa, kas nenovīst", "Deviņvīru spēks", "Sapnis"]</small> * ''Andrejs Lihtenbergs'' EP (1976) <small>["Vecpuiša dziesmiņa", "Mūžs", "Melodija", "Marija Helēna"]</small> * ''Andrejs Lihtenbergs un "Selga". Kuģiem nenāk miegs'' EP (1978) <small>["Kuģiem nenāk miegs", "Tu man patīc", "Jūras vidū, jūras malā", "Džambalaja"]</small> * ''Piemiņai'' MC (1995) * ''Piemiņai'' CD (2005) === Dziesmas izlasēs === * ''Latvijas Radio estrādes dziesmu programma'' LP (1972) <small>["Uguns tavā logā", "Vecā sēļa ceļa dziesma", "Ai jūs, rudzi", "Zilos svārkos meitene"]</small> * ''[[Ivars Vīgners]]. Chile Ballade'' EP (kopā ar [[Margarita Vilcāne|M. Vilcāni]], 1975) * ''Ugunsdzēsēju dziesmas'' LP (latviešu un krievu valodā, 1978) <small>["Uguns stunda kad sit", "Notver uguni", "Ugunssardze", "Mēs cīnāmies ar uguni", "Brandmajora rīta dziesma"]</small> * ''Jaunības balss'' LP (1979) <small>["Dāvā smaidu", "Мы oстаемся c kомсомолом"]</small> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Lihtenbergs, Andrejs}} [[Kategorija:1938. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:1979. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] cdsr113qkd6c5msxmgblkxgupl3rgyw 0 246580 4301681 3565499 2025-06-29T18:01:52Z EdgarsBot 50781 kategorija "Indiešu kinoaktieri" → "Indijas kinoaktieri" 4301681 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Prijanka Čopra | vārds_orig = प्रियंका चोपड़ा<br />''Priyanka Chopra'' | attēls = Priyanka at ZCA14.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Prijanka Čopra 2014. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1982|7|18}} | dz. vieta = | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = Aktrise, dziedātāja | darbības gadi = 2000—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Prijanka Čopra''' ({{val-hi|प्रियंका चोपड़ा}}, ''Priyaṁkā Coprā''; {{val-en|Priyanka Chopra}}; dzimusi {{dat|1982|7|18}}) ir indiešu aktrise un dziedātāja. 2000. gadā uzvarēja skaistumkonkursā ''Miss World''. Kino debitējusi 2003. gada filmā ''Andaaz''. Veiksmīgās kinokarjeras laikā ir kļuvusi par vienu no [[Bolivuda]]s augstāk apmaksātajām aktrisēm un vienu no populārākajām slavenībām Indijā. Karjeras laikā ir saņēmusi vairākus apbalvojumus, tai skaitā saņēmusi četras ''Filmfare'' balvas (hindu kinoindustrijas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]), kopumā šai balvai tikusi nominēta astoņas reizes. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|http://www.iampriyankachopra.com}} {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čopra, Prijanka}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Džhārkhandā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas kinoaktieri]] 2r7w44owgebb0ox0hzkln9m0itoqg0q 0 270395 4301661 4296094 2025-06-29T17:00:23Z Hckeins 55144 4301661 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | country = Latvia | name = Gods kalpot Rīgai! | colorcode = #004898 | logo = Gods kalpot Rīgai!.svg | leader = [[Oļegs Burovs]] | foundation = {{dat|2012|3|17}} | dissolved = | headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} | ideology = [[reģionālisms]] | position = | international = | european = | europarl = | colours = {{krāsa|#004898}} [[Zilā krāsa|Zila]]<br />{{krāsa|#ADD8E6}} [[Zilā krāsa|Gaiši zila]] |seats1_title = [[14. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|1|100|hex=#004898}} |seats2_title = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#004898}} |seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#004898}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#004898}} |membership_year = 2025 |membership = 518{{decrease}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref> | website = {{URL|http://www.godskalpotrigai.lv/}} | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''"Gods kalpot Rīgai!" (GKR)''' ir 2012. gada martā dibināta [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Tās vadītājs ir [[Oļegs Burovs]]. Partijas kodolu sākotnēji veidoja 20 cilvēki, no kuriem 12 bija likvidētās [[LPP/LC]] [[Rīgas dome]]s deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/nodibinata-jauna-partija-gods-kalpot-rigai-velesanas-cer-iegut-13-deputatu-vietu.d?id=42214854 |title=Nodibināta jauna partija - 'Gods kalpot Rīgai'; vēlēšanās cer iegūt 1/3 deputātu vietu |publisher=DELFI |date=2012. gada 17. marts |accessdate=2015. gada 2. oktobrī}}</ref> Partija vairākus gadus darbojusies [[Rīgas dome]]s valdošajā koalīcijā kopā ar partiju "[[Saskaņa]]".<ref>[https://pasvaldiba.riga.lv/lv/Systems/DeputyCatalog/Default.aspx?categoryID=2&nodeID=36 Deputātu katalogs]{{Novecojusi saite}} skatīts 2019. gada 13. jūnijā</ref> 2018. gada decembrī partijā bija 605 biedri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.godskalpotrigai.lv/partijas-gods-kalpot-rigai-priekssedetaja-amata-parvelets-andris-ameriks/|title=Partijas "Gods kalpot Rīgai" priekšsēdētāja amatā pārvēlēts Andris Ameriks|last=|first=|website=Gods Kalpot Rīgai|access-date=2019-03-26|date=2018-11-03|language=}}</ref> "Gods kalpot Rīgai" vadītājs [[Oļegs Burovs]] 2019. un 2020. gadā bija [[Rīgas domes priekšsēdētājs]], savukārt tās bijušais vadītājs [[Andris Ameriks]] iepriekš ilgstoši bija Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks. Divus parlamenta sasaukumus vienīgā partijas pārstāve Saeimā bija [[Jūlija Stepaņenko]], kas bija ievēlēta [[12. Saeima|12.]] un [[13. Saeima|13. Saeimā]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta. 13. Saeimā viņa darbojās kā pie frakcijām nepiederoša deputāte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6446827/stepanenko-ari-13-saeima-darbosies-ka-pie-frakcijam-nepiederosa-deputate|title=Stepaņenko arī 13. Saeimā darbosies kā pie frakcijām nepiederoša deputāte|website=TVNET|access-date=2019-06-22|date=2018-11-06|language=lv}}</ref> 2020. gada 21. februārī J. Stepaņenko izstājās no partijas "Gods kalpot Rīgai" kopā ar pieciem Rīgas domes deputātiem.<ref>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-gods-kalpot-rigai-izstajas-sesi-valdes-locekli.a349269/</ref> 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] vairāki partijas biedri kandidēja partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://europeelects.eu/latvia/|title=Latvia|website=Europe Elects|access-date=2022-09-29|language=en-US}}</ref> Vēlēšanās saraksts saņēma 6,24% vēlētāju atbalsta, iegūstot 9 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]], no kurām vienu ieņēma "Gods kalpot Rīgai" līderis O. Burovs. 2023. gadā viņš izstājās no "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas, izrādot gatavību atbalstīt "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" vadīto valdošo koalīciju ar [[Evika Siliņa|Eviku Siliņu]] [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidentes]] amatā. Tāpat arī "Gods kalpot Rīgai" deputāti Rīgas domē iesaistījās jaunajā koalīcijā, kas par domes priekšsēdātāju ievēlēja [[Vilnis Ķirsis|Vilni Ķirsi]]. Vēlāk tika paziņots, ka "Gods kalpot Rīgai" startēs [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kopīgi ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un zemnieku savienību]] un O. Burovs Saeimā balsojumus sinhronizēs ar ZZS frakciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7849728/gods-kalpot-rigai-un-zalo-un-zemnieku-savieniba-kopigi-startes-nakamajas-rigas-domes-velesanas|title="Gods kalpot Rīgai" un Zaļo un zemnieku savienība kopīgi startēs nākamajās Rīgas domes vēlēšanās|website=Latvijā|access-date=2023-09-07|date=2023-09-06|language=lv}}</ref> == Vēlēšanas == === Pašvaldību vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" !Gads !Vēlēšanas !Rezultāti (%) !Deputāti !Piezīmes |- |2013. |[[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas]] |58,54% |{{Infobox political party/seats|39|60|hex=#FF2400}} |Kopīgais saraksts ar [[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centru]] |- |2017. |[[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas]] |50,82% |{{Infobox political party/seats|32|60|hex=#FF2400}} |Kopīgais saraksts ar [[Saskaņa|Saskaņu]] |- |2020. |[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]] |7,72% |{{Infobox political party/seats|5|60|hex=#004898}} | |- |2025. |[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] |2,46% |{{Infobox political party/seats|0|60|hex=#004898}} |Kopīgais saraksts ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas reģionālās partijas]] dnv5ic2nft93t0pcqysgdhz4ixfuf8b 0 275029 4301861 4150963 2025-06-30T07:38:03Z Treisijs 347 4301861 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Dianthus | attēls = Dianthus caryophyllus L (Clove pink).JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = [[Dārza neļķe]]s zieds tuvplānā | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Caryophyllales | rinda_lv = Neļķu rinda | dzimta = Caryophyllaceae | dzimta_lv = Neļķu dzimta | ģints = Dianthus | ģints_lv = Neļķes }} '''Neļķes''' (''Dianthus'') ir [[neļķu dzimta]]s ģints, kurā ietilpst aptuveni 300 [[suga]]s. Tie ir daudzgadīgi [[ziedaugi]]. Daudzas neļķu šķirnes tiek audzētas speciālās [[siltumnīcas|siltumnīcās]] vai tiek [[selekcionēšana|selekcionētas]]. Ar jaunu neļķu šķirņu reģistrēšanu nodarbojas [[Karaliskā dārzniecības biedrība]]. Neļķu latīniskais nosaukums cēlies no [[grieķu valoda]]s — "dievišķais zieds" ({{val-el|Διός ἀνθός}}). == Sugas == [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas neļķu [[Suga|sugas]]:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/caryophyllaceae/|title=Neļķu dzimta - Caryophyllaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2023-04-10}}</ref> * [[Čemuru neļķe]] (''Dianthus barbatus'') <small>L.</small> * [[Daudzkrāsu neļķe]] (''Dianthus versicolor'') <small>Fisch. ex Link</small> * [[Dzirkstelīte]] (''Dianthus deltoides'') <small>L.</small> * [[Fišera neļķe]] (''Dianthus fischeri'') <small>Spreng.</small> * [[Kartūza neļķe]] (''Dianthus carthusianorum'') <small>L.</small> * [[Krāšņā neļķe]] (''Dianthus superbus'') <small>L.</small> * [[Lauka neļķe]] (''Dianthus campestris'') <small>M.Bieb.</small> * [[Smiltāja neļķe]] (''Dianthus arenarius'') <small>L.</small> Dārzkopībā ir iecienīta [[dārza neļķe]] (''Dianthus caryophyllus''). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Neļķes| ]] [[Kategorija:Krāšņumaugi]] ej66fj3k1qgawn4uq191smy3g5qc29k 3 279147 4301772 4298389 2025-06-30T03:01:04Z EdgarsBot 50781 New error 4301772 wikitext text/x-wiki {{tmbox | type = notice | text = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem. }} {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET) {{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) dk2axwypg0ph41528jkg8qps7ze5ndh 0 281720 4301753 4300902 2025-06-30T01:10:59Z Ri4ardsons 18612 /* Krievijas Impērijas laiks */ Pirmā priekšpilsēta, Lielkņazs Vladimirs, Jēkabpils tirdzniecības skola, 1905. gada revolūcija, 1907. gada lauksaimniecības izstāde, slimnīca 1912 4301753 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Jekabpils_un_Krustpils.jpg|thumb|300px|Krustpils (pa kreisi) un Jēkabpils (pa labi aiz salas) 18. gadsimta beigās (no Broces kolekcijas).]] '''Jēkabpils vēsture''' aptver laika periodu kopš [[Krustpils]] dibināšanas bīskapam [[Alberts fon Bukshēvdens|Albertam fon Bukshēvdenam]] piešķirtajā [[Jersika (valsts)|Jersikas ķēniņvalsts]] daļā līdz mūsdienām. == Livonijas Konfederācijas laiks == 13. gadsimta sākumā tagadējās Jēkabpils teritorija Daugavas labajā krastā atradās [[Jersika (valsts)|Jersika]]s valsts [[Asotes pilskalns|Asotes pilsnovadā]]. 1211. gadā bīskaps [[Alberts fon Bukshēvdens]] Asotes pilsnovadu pievienoja [[Livonijas bīskapija]]i, bet mežainās Daugavas pretējā krasta zemes 1218. gadā ieguva [[Sēlijas bīskapi|Sēlijas bīskaps]] [[Bernhards no Lipes]]. Jau pirms 1237. gada Rīgas bīskaps Daugavas labajā krastā nodibināja Krustpili (''Kreutzburg''), kas kā nocietinājums aizstāja nopostīto un pamesto Jersikas pilsētu un kalpoja par [[Rīgas arhibīskapija]]s dienvidaustrumu zemju pārvaldes centru. == Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks == [[Attēls:Battle of Jakobstadt.jpg|thumb|right|300px|[[Jēkabpils kauja]]s norises attēlojums gravīrā (pa labi saskatāma Daugava ar Jēkabmiestu).]] Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] Krustpils cietoksnis ietilpa [[Pārdaugavas hercogiste]]s daļā, bet Daugavas kreisais krasts — [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s daļā. Kad [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[1655]]. gadā [[Krievijas cariste]]s karaspēks ieņēma tagadējo [[Baltkrievija]]s teritoriju, hercogiste pasludināja neitralitāti un mežainajā apvidū iepretī zviedru pakļautībā esošajai Krustpilij izveidojās kara bēgļu apmetne, ko tās iemītnieki dēvēja par [[sloboda|brīvciemu]]. Kad Krievijas cars [[Aleksejs I Romanovs]] 1656. gada jūlijā gar Daugavu uzsāka karagājienu uz Rīgu, zviedri Daugavas seklākajās vietās pie Krustpils, [[Vecsēlpils|Sēlpils]] un [[Koknese]]s nogremdēja ar akmeņiem pildītas liellaivas. Tā kā milzīgā krievu karaspēka apgāde mēnešiem ilgā [[Rīgas aplenkums (1656)|Rīgas aplenkuma]] laikā notika pa Daugavu ar strūgām, laivām un plostiem, krievi pirms krācēm bija spiesti savus kara materiālus un pārtiku pārkraut vezumos un tālāk vest pa zemes ceļu līdz Koknesei, kur tagadējā [[Likteņdārzs|Krievkalna salā]] bija ierīkota osta ar kuģubūvētavu. Sloboda Daugavas kreisajā krastā izveidojās par lielu pārkraušanas punktu. Pēc karadarbības beigām [[hercogs Jēkabs]] brīvciemā lika nometināt visus kara bēgļus, kas ticības dēļ tika vajāti un bija izbēguši no [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]], Krievijas caristes un [[Zviedru Vidzeme]]s. Tā pie Salas kroga pēc 1660. gada izveidojās [[Latvijas krievi|krievu]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] apmatne. Pamazām godīgo iedzīvotāju vairākums piespieda nemierīgos elementus no slobadas pazust, un tur nodibinājās kārtība un miers. Iedzīvotāji drīzā laikā kļuva pazīstami gar visu [[Daugava|Daugavu]] kā droši plostnieki un laivinieki. Salasmuižas plostnieki pazina visas krāces un klintis, viņus sāka cienīt, un viņu labklājība pieauga. [[1670]]. gadā hercogs Jēkabs brīvciemam piešķīra [[Magdeburgas tiesības]] un deva vārdu ''Jakobstadt'' (Jēkabmiests), kā arī tika noteikts ģerbonis. Jaunajai pilsētai hercogs dāvināja apkārtnes zemes un tajā drīkstēja apmesties krievi, [[Latvijas poļi|poļi]] un [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], arī amatpersonas bija poļi un krievi. Jēkabmiestā hercogs Jēkabs lika iekārtot laivu ostu dzelzs ražojumu izvešanai, ko kausēja Biržu dzelznamā (tagad Salas pagasta "Kapeni"). Tur darbojās naglu un enkuru kaltuve, lielgabalu lietuve, kālija un ziepju vārītava, stikla, kaļķu un darvas ceplis. Tās iedzīvotāji paši ievēlēja birģermeistaru un rāti, te drīkstēja celt baznīcas un skolas. Jēkabmiestā nodibinājās krievu un poļu amati, un tirgoņi apvienojās ģildē. 6 gadus jaunatnācējiem tika atlaisti nodokļi. Pilsētas pārvalde sastāvēja no diviem birģermeistariem, četriem rātskungiem, tiesas pārziņa un rakstveža. Šeit bija bāriņtiesa, bet apelācijas tiesu sprieda Sēlpils virspilskungs. Hercoga kase ievāca nodokli — spundes naudu, izsludināja 3 gadatirgus un nedēļas tirgu — katrā ceturtdienā. Uzskata, ka Jēkabpilī 1684. gada 15. aprīlī vietējā amatnieka Samuela Skavronska un viņa sievas Elizabetes Moricas ģimenē dzimusi Marta Skavronska, kas vēlāk kļuva par Krievijas ķeizarieni [[Katrīna I|Katrīnu I]]. Pēc citas versijas viņas priekšteči cēlušies no [[Minska]]s apkārtnes dzimtcilvēkiem. Abas versijas ir apvienojamas, ja pieņem, ka Skavronski bijuši Otrā Ziemeļu kara bēgļi, kas apmetušies Jēkabpils slobodā. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā [[1700]]. gadā hercogisti ieņēma zviedru karaspēks, bet Jēkabpils krievu draudze 1703. gadā uzcēla jaunu pareizticīgo baznīcu. [[1704]]. gadā krievu karaspēks ieņēma Jēkabpili, bet [[26. jūlijs|26. jūlijā]] tās nomalē pie Sēlpils ceļa notika liela kauja starp zviedriem un krieviem ("[[Kauja pie Jēkabpils]]"), kurā zviedru karaspēks [[Ādams Lēvenhaupts|Ādama Lēvenhaupta]] vadībā sakāva daudzkārt lielāko krievu karaspēku un novērsa tā iebrukumu hercogistē. Pēc kara un [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra laikiem]] atkal uzplauka tirdzniecība. Strūgas no Baltkrievijas un Lietuvas ieveda labību, linsēklas, augu eļļas, medu, taukus, tabaku, degvīnu, audumus, amatnieku darbarīkus u. c. preces par 10—12 miljoniem rubļu gadā. Savukārt sauszemes transports no [[Jaunjelgava]]s 1760.—1770. gados bija 8000—9000 vezumu gadā<ref>Latviešu Konversācijas vārdnīca, VII sējums, 14 293.—14 298. sleja. Rīgā, 1931.—1932. gadā.</ref> Kamēr Daugava bija vaļā, gar krastu, pret straumi iedami, strūgas vilka burlaki (laivu vilcēji). Garām vijās hercoga pasta ceļš — no [[Jelgava]]s caur [[Frīdrihštate|Frīdrihštati]] uz Dignāju, Ilūksti un Grīvu. Salas krogā kurjeri mainīja zirgus un varēja atpūsties. [[1764]]. gadā tika ierīkota pārceltuve uz Krustpili, šajā pat gadā Jēkabpilī tika dibināta pirmā aptieka. Hercogu laikos Jēkabpils pilsoņi pārsvarā bija krievvalodīgie, [[Pēteris Bīrons|hercoga Pētera]] laikā izveidojās arī vācvalodīgu amatnieku kopiena, bet [[Latvijas ebreji|ebrejiem]] pilsētā bijis aizliegts pat pārnakšņot. Pēc [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Pirmās Polijas dalīšanas]], kā rezultātā [[1772]]. gadā [[Inflantijas vaivadija|Latgali]] ar Krustpili pievienoja [[Krievijas Impērija]]i, jēkabpilieši sūdzējās hercogam, ka no Krustpils ierodoties krievu muitnieki, kas pārmeklē Jēkabpilī piestājušās laivas, ņem muitu un izmanto savus mērus un svarus. Šīs darbības tā iebiedējušas abtrukušos tirgotājus, ka tie, neko nepārdevuši, devušies prom. Pamazām tirdzniecība Jēkabpilī apsīka un uzplauka Krustpils.<ref name="Brīvā Daugava Nr.38" /> == Krievijas Impērijas laiks == [[Attēls:Jēkabpils plāns 1797.jpg|thumb|right|300px|1797. gada pilsētas plāns]] [[Attēls:Jēkabštates luterāņu baznīca.jpg|thumb|300px|1807. gadā celtā [[Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca|luterāņu baznīca]] 1910. gadā.]] Pēc Trešās Polijas dalīšanas [[1795]]. gadā, kad Kurzemes un Zemgales hercogistei piederošo Jēkabpili iekļāva Krievijas Impērijā, par pirmo pilsētas galvu apstiprināja līdzšinējo birģermeistaru Helvigu. Savukārt 4 km uz dienvidiem, [[Brodi|Brodu]] ciemā, kas arī tobrīd atradās pilsētas teritorijā, sāka nometināt vecticībniekus,<ref>{{EncLP}}</ref> bet pēc citiem avotiem — notiesātos.<ref name="Amats">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radio1.lv/lv/Lasamgabals/1/47207/Janis-Amats:-Jekabpils---Krustpils-HRONIKA|title=Jānis Amats: Jēkabpils - Krustpils HRONIKA|access-date={{dat|2025|3|13||bez}}}}</ref> {{Citāts | ''Pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai [1795. gadā] pēdējā sāk sūtīt savus notiesātos noziedzniekus nometināšanai uz Jēkabpils apkārtni. Ārpus Jēkabpils ir viņu pirmā nometne, tā saucamie Brodi.'' | Jānis Meders | "Jēkabpils" (1933)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/295636|title=Jēkabpils novada pašvaldības informatīvais izdevums "Ļaudis un Darbi" Ābeļu centram Brodi - 220|publisher=Jēkabpils novada pašvaldība|accessdate={{dat|2023|9|10||bez}}}}</ref> }} [[1796]]. gadā pilsētā atcēla tautību cenzu, ļaujot tajā apmesties visu tautību iedzīvotājiem.<ref name="vestnesis.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/9356|title=Nacionālās minoritātes - visi vienā pilsētā|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> Jau [[1800]]. gadā ebreju skaits bija pieaudzi tiktāl, ka tie sev bija uzbūvējuši pirmo [[sinagoga|sinagogu]], bet [[1808]]. gadā tirgotājs Markuševičs uzcēla vēl vienu sinagogu, kas atradās pašreizējā [[Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)|Vecpilsētas laukuma]] teritorijā.<ref name="Amats"/> Tā kā netālā Salas muižas luterāņu baznīca [[1800]]. gadā nodega un vietējai luterāņu draudzei savas baznīcas vairs nebija, tad ar 4300 dālderu lielu kroņa atbalstu pabeidza un [[1807]]. gadā iesvētīja vēl [[1769]]. gadā aizsākto [[Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca|Jēkabpils luterāņu baznīcu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/jsmlb/Default.aspx |title=Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta!<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|09|13||bez}} |archive-date={{dat|2011|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110428132542/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/jsmlb/Default.aspx }}</ref> Visiem, kas neatradās dzimtļaužu sarakstā, vajadzēja būt pierakstītiem kādā pilsētā. Tā [[1803]]. gadā Jēkabpilī dzīvoja vairāk nekā 100 brīvlaisto latviešu zemnieku, un tikai 3 — namnieki. Daļa no namniekiem vēlāk [[pārvācošana|pārvācojās]].<ref name="Brīvā Daugava Nr.38">[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1025830|article:DIVL55 Brīvā Daugava (Jēkabpils), Nr.38 (29.03.1958)]</ref><ref name="Osīte">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/9356|title=Nacionālās minoritātes - visi vienā pilsētā|publisher=Latvijas Vēstnesis|language=lv|date={{dat|2000|7|28|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|6|30|L|bez}}}}</ref> [[1811]]. gadā Jēkabpilī bija pierakstīts 31 vācu ierēdnis, no kuriem 7 muižnieki, un 12 poļu muižnieki, kā arī 13 krievu un 6 vācu tirgotāji.<ref name="Amats"/> Kopējais iedzīvotāju skaits bija 1457.<ref name="Jēkabpils 2002">[https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:694055|article:DIVL209 Jēkabpils (2002)]</ref> Auga pilsētas iedzīvotāju labklājība, un kopš [[1796]]. gada Jēkabpilī strādāja Jaunjelgavas apriņķa ārsts, bet kopš [[1804]]. gada Jēkabpilī atradās viens no trim Kurzemes skolu pārvaldes iecirkņiem, un drīz pēc tam, [[1805]]. gadā, atvēra elementārskolu un apriņķa skolu.<ref name="Amats"/> === 1812. gada karš === [[Napoleons|Napoleona]] [[1812. gada karš|Krievijas kampaņas]] laikā, {{dat|1812|7|21|L|bez}}, ģenerāļa Granžāna 7. franču divīzija bez kaujas ieņēma neaizsargāto Jēkabpili. Sākotnēji pie Jēkabpils izvietojās līdz 8000 vīru liela karaspēka nometne, kas pilnībā pārpludināja pilsētu. Līdz 1. augustam [[Brīvības iela (Jēkabpils)|Brīvības ielā 203]], Jēkabpilī atradās 10. franču-prūšu korpusa maršala [[Žaks Makdonalds|Žaka Makdonalda]] štābs, pēc tam štābu līdz ar vairumu Jēkabpilī izvietoto kareivju pārcēla uz [[Kalkūni]]em.<ref name="Jēkabpils 2002"/><ref name="Padomju Daugava Nr.24">[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1069624|article:DIVL190 Padomju Daugava (Jēkabpils), Nr.24 (10.07.1962)]</ref> {{dat|1812|8|19|L|bez}} Rīgas kara gubernators Esens ziņoja, ka franči Jēkabpilī esot veikuši priekšdarbus tilta pār Daugavu būvniecībai, taču ar darbu sākšanu vilcinoties. Tāpat ziņots, ka franči atņem tirgotāju laivas un veic rekvizīcijas abos Daugavas krastos.<ref name="Padomju Daugava Nr.24"/> {{dat|1812|11|12|L|bez}}, kamēr barons Nikolajs Korfs atradās prombūtnē, meklēdams glābiņu Rīgā pie [[Baltijas ģenerālgubernatori|ģenerālgubernatora]] [[Filips Pauluči|Pauluči]], Krustpilī ar 3 lielgabaliem pār Daugavu pārcēlās 150 vīru liela bavāriešu vienība, kas pieprasīja miestam 48 000 rubļu lielu kontribūciju.<ref name="Padomju Daugava Nr.8">[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:507175|article:DIVL188 Padomju Daugava (Jēkabpils), Nr.8 (20.01.1968)]</ref> Nākamajā naktī barons Korfs no [[Ļaudona]]s paslepus Krustpilī esot ievedis Filatova krievu armijas nodaļu ar 450 kājniekiem, kas trīs stundu laikā padzina iebrucējus, paņemot gūstā 37 vīrus un visus trīs lielgabalus.<ref name="Jēkabpils 2002"/><ref>[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:840526|article:DIVL89 Jēkabpils Vēstnesis, Nr.22 (02.06.1938)]</ref> Bavāriešiem atkāpjoties no Krustpils, daļa no lielgaballodēm nogrima Daugavā.<ref name="Padomju Daugava Nr.25">[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1069620|article:DIVL164 Padomju Daugava (Jēkabpils), Nr.25 (12.07.1962)]</ref> {{dat|1812|12|15|L|bez}} decembrī atlikušās franču armijas daļas atstāja arī Jēkabpili. Pēc franču atkāpšanās esot rīkotas svinības, kuru laikā uz pilsētas rēķina mieloti 200 trūcīgākie pilsētnieki, bet tirgotājs Markuševičs esot cienājis 80 vietējos ebrejus.<ref name="Padomju Daugava Nr.25"/> Drīz pēc 1812. gada kara beigām [[Sēlpils virspilskunga iecirknis|Sēlpils virspilskungs]] Bistrams pārskatā par Jēkabpils saimniecisko stāvokli ziņoja, ka novērojams saimnieciskās rosmes un tirdzniecības apsīkums, kā rezultātā pilsēta esot noslīdējusi līdz brīvciema līmenim. Karadarbības rezultātā pilsētnieki zaudēja ievērojamu daļu ražas. Ceturtdaļa iedzīvotāju nezinot, kā nodrošināt iztiku līdz ziemai, bet daudziem amatniekiem trūkst darba. Viņš nevarot uzskaitīt ne četrus jēkabpiliešus, kuru īpašums pārsniegtu dažu tūkstošu dālderu vērtību. Saglabājušos namu vairums ir nomales būdiņas. Saimnieciskā pagrimuma iemeslus virspilskungs skaidro ar 1773. gada Jēkabpils ugunsgrēku un apstākli, ka pēc Latgales pievienošanas Krievijas impērijai 1772. gadā tirdzniecības uzplaukumu piedzīvoja Krustpils, kamēr daudzi turīgākie tirgotāji Jēkabpili pameta.<ref name="Padomju Daugava Nr.8"/> Pēc Napoleona Krievijas kampaņas [[Zvanītāji|Zvanītājos]] pie Jēkabpils izvietojās karaspēka daļa ar pulverpagrabiem, [[artilērija]]s poligonu, [[sapieris (profesija)|sapieru]] un pontona bataljona apmācības laukumu. {{dat|1839|5|22|L|bez}} kādā no artilērijas noliktavām pie Kapču [[krogs|kroga]] uzsprāga aptuveni 4 līdz 6 podi [[šaujampulveris|šaujampulvera]]. No [[sprādziens|sprādziena]] otrpus Daugavai esošajā [[Krustpils pils|Krustpils pilī]] izbira logi.<ref name="Amats"/> === Pēc zemnieku brīvlaišanas Kurzemē === [[1818]]. gadā Jēkabpilī 198 mājās dzīvoja 1652 iedzīvotāji. [[1826]]. gadā astronoms [[Vilhelms Strūve]] Jēkabpilī veica astronomiskos un ģeodēziskos mērījumus. [[1834]]. gadā Jēkabmiestā atvēra lazareti, kurā 1847. gadā veica [[Amputācija|amputāciju]] ar narkozi. Šajā laikā pilsētā sāka darboties teātris un bibliotēka, iesāka ielu bruģēšanu un apgaismošanu. [[1835]]. gadā Jēkabpilī bija 2615 iedzīvotāji, tai skaitā 71 cunftīgs birģeris, 966 namnieki, 12 zemnieku un 1566 strādnieki. Pilsētas iedzīvotāju skaitā neiekļāva 715 Jēkabpilī nometinātus kareivjus.<ref name="Osīte"/> === 1860. gadi === [[Attēls:Dzelzceļa stacija Krustpils 1899. gadā.jpg|thumb|300px|Krustpils dzelzceļa stacija 1899. gadā]] [[1861]]. gadā līdz ar [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līniju Rīga-Daugavpils]] atklāja arī [[Krustpils (stacija)|Krustpils staciju]]. Darbā par ierēdni tajā pieņēma agrāko tirgotāju Ludvigu Heinrihu Eberhardu Neimani, kurš kopā ar ģimeni Krustpilī bija ieradies no [[Grēvesmīlene]]s. Viņa dēls, vēlākais arhitekts [[Vilhelms Neimanis]], Krustpilī dzīvoja līdz 1864. gadam, kad stājās darbā Rīgas-Daugavpils dzelzceļa birojā [[Rīga|Rīgā]] pie arhitekta [[Pauls Makss Berči|Paula Maksa Berči]].<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:368887|article:DIVL770 Latvijas Vēstnesis (LR ofic. laikr.), Nr.337-340 (14.10.1999)]</ref> Pēc dzelzceļa atklāšanas preču pārvadājumi pa Daugavu strauji samazinājās. Ienesīga nodarbošanās gan vēl arvien bija plostu pludināšana. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] vidū pa [[Daugava|Daugavu]] gar Jēkabpili nopludināja pat 12 tūkstošus plostu gadā. [[1857]]. gadā Jēkabpilī bija 82 loči. Jēkabmiesta tirgotāji un krodzinieki priecājās par to, ka Daugavas gultne joprojām nav padziļināta, kā bija iecerēts. Tādā veidā krāces viņiem gādā ienākumus, jo pilsētā apmetušies un dzīvo daudz garāmbraucēju. Caurbraucošie strūdzinieki un plostnieki gadā izdzēruši 8000 spaiņu degvīna. Turklāt jēkabpilieši pelnījās ar lāču dresēšanu — apkārtnes mežos netrūka mazo lācēnu, kurus varēja pieradināt. [[1866]]. gadā Krustpilī, [[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta ielā]] darbnīcu atvēra ērģeļmeistars Frīdrihs Veisenborns no [[Tīringene]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/12888|title=Frīdrihs Veisenborns|publisher=Latgales dati|accessdate={{dat|2025|3|13|L|bez}}}}</ref> kurš arodu bija apguvis pie Augusta Martina Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/119471-Augusts-Martins|title=Augusts Martins|publisher=Nacionālā enciklopēdija|accessdate={{dat|2025|3|13|L|bez}}}}</ref> Par zeļļiem viņš pieņēma vietējos jauniešus, tostarp, jēkabpilieti Mārtiņu Krēsliņu, kurš kļuva par pirmo patstāvīgo [[latvieši|latviešu]] ērģeļmeistaru un savā mūžā izgatavoja 140 ērģeles. Tā 19. gadsimtā Jēkabpils ar Krustpili līdztekus Rīgai un [[Liepāja]]i kļuva par vienu no trim [[Latvija]]s [[ērģeles|ērģeļbūvniecības]] centriem. Ērģeļbūvniecības tradīciju pārtrauca [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] nestās politiskās pārmaiņas un [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] valdošais reliģijas noliegums. [[1869]]. gadā Jēkabpilī atvēra 1. (zemākās) kategorijas jūrskolu, kur apmācīja tuvbraucējus stūrmaņus.<ref name="Jēkabpils 2002"/> Tā bija vienīgā iekšzemes jūrskola Latvijā. Jūrskola savu darbību nespēja attaisnot, jo jēkabpiliešiem nebija jūrā iešanas tradīciju, un 1880. gadā jūrskola tika slēgta audzēkņu trūkuma dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://issuu.com/veesturesgr/docs/gr__mata._v__l_tap__anas_proces__.s|title=Ķugniecības vēsture|access-date=2023-1-29|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> === 1878. un 1880. gada ugunsgrēki === {{pamatraksts|1878. gada Jēkabpils ugunsgrēks}} {{dat|1878|6|18|L|bez}} sāka degt viens no [[Pasta iela (Jēkabpils)|Pasta ielas]] namiem. Liesmas izplatījās strauji, tādēļ uguns dzēšanas darbiem izsauca palīdzību no Rīgas. Kamēr dzēsēji atbrauca ar speciālvilcienu un pārcēlās pār Daugavu, pilsētas centrālā daļa no [[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba ielas]] līdz [[Jēkabmiesta apriņķa skola]]i, ieskaitot rātes namu, slimnīcu, bibliotēku, labības noliktavas, alus darītavu, aptieku un veikalus, jau bija nodegusi. Uguns nelaimē cieta arī [[Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca|uniātu baznīca]] un tai iepretī esošais cietums.<ref name="Jēkabpils 2002"/><ref>"Rigasche Börsen- und Handels-Zeitung", 1878. 20 VI, Morgenblatt der Rigaschen Zeitung</ref> Nodega ap 300 no pavisam 460 pilsētas namiem.<ref name="Amats"/> Postījumu apmēru lēsa ap 500 000 rubļu,<ref>"Zeitung für Stadt und Land", 1878. 20 VI</ref> bet bez pajumtes palika 3-4 tūkstoši jeb divas trešdaļas iedzīvotāju. {{dat|1878|7|26|L|bez}} Jēkabmiesta palīdzības komitejas priekšsēdētājs H. Heincs izdevumā ''[[Baltijas Vēstnesis]]'' ziņoja, ka līdz 15. jūlijam bija saziedoti vairāk kā 17 000 rubļu ugunsgrēkā cietušajiem jēkabpiliešiem.<ref name="Amats"/> Pateicoties apstāklim, ka vairums ēku bija apdrošinātas, pilsēta no ugunsgrēka postījumiem atkopās samērā strauji, tomēr darbību neatjaunoja slimnīca un Jēkabpils maģistrāta sekretāra Klausa dibinātā bibliotēka.<ref name="Vīksna">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/9357|title=Medicīna novadā - attīstība gadu gaitā|publisher=Latvijas Vēstnesis|language=lv|date={{dat|2000|7|28|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|6|30|L|bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jpb.lv/lv/par-mums/bibliotekas-vesture/|title=Jēkabpils pilsētas bibliotēkas vēsture|access-date={{dat|2025|6|30|L|bez}}|language=lv}}</ref> Pēc 1878. gada ugunsgrēka izdegušajā kvartālā pie uniātu baznīcas izveidojās [[Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)|Piektdienas tirgus laukums]]. 1880. gada jūnija pašvaldību vēlēšanās agrākās Jēkabmiesta palīdzības komitejas priekšsēdētāju H. Heincu ievēlēja par pilsētas galvu. Pavisam domes mandātus ieguva 12 [[Latvijas vācieši|vācieši]], 10 ebreji, 6 krievi vai poļi un 2 latvieši. Balsstiesības ieguva turīgie vīriešu kārtas pilsoņi-namsaimnieki, tirgotāji un brīvo profesiju darbinieki, ja tie maksāja tiešu nodokli valstij. Ebreji, kas atbilda iepriekšminētajam cenzam, varēja piedalīties vēlēšanās tikai, ja Jēkabpilī dzīvoja pirnis 1835. gada. Pavisam balsstiesīgi bija 373 iedzīvotāji. Salīdzinoši, 1881. gada [[Kurzemes guberņa]]s tautas skaitīšana Jēkabpilī uzrādīja 5362 iedzīvotājus, tostarp 2254 ebrejus, 1510 krievus, 1133 latviešus, 371 vācieti, 281 poli, 48 lietuviešus un 14 [[Latvijas čigāni|čigānus]].<ref name="Jēkabpils 2002"/> {{dat|1880|5|22|L|bez}} izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā nodega 30 nami pilsētas rietumdaļā, ko nebija skāruši 1878. gada uguns postījumi,<ref name="Amats"/> bet 1881. gadā izcēlās ugunsgrēks [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris|klosterī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/yekabpils-monastery.html|title=Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosteris|publisher=Latvijas krievi|accessdate={{dat|2025|3|13|L|bez}}}}</ref> Pēc 1880. gada ugunsgrēka Jēkabpilī ieradās [[baptisti|baptistu]] namdari no [[Jaunjelgava]]s, kas ap sevi sapulcināja aizvien lielāku skaitu ticības piekritēju un kļuva par vienu no visstraujāk augošajām konfesijām pilsētā.<ref name="baptisti">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/jbdb/Default.aspx|title=Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta|access-date={{dat|2010|09|15||bez}}|archive-date={{dat|2011|07|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110710031101/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/jbdb/default.aspx }}</ref> === Priekšpilsētu un ražošanas uzņēmumu attīstība === [[Attēls:Kugrēna_mūzikas_instrumentu_fabrika.jpg|thumb|300px|Kugrēna mūzikas instrumentu fabrika pirms Pirmā pasaules kara.]] [[Attēls:Daugavas krastmala Jēkabpilī.jpg|thumb|right|300px|No labās: Viesnīca ''[[Bellevue]]'' (2 ēkas), [[Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola]] un [[Hikšteina alus darītava]] pirms Pirmā pasaules kara.]] [[Attēls:Kena muiža Jēkabpilī.jpg|thumb|300px|Kena muiža pirms Pirmā pasaules kara.]] Militāro poligonu, ko Jēkabpils rietumu pievārtē izvietoja pēc Napoleona Krievijas kampaņas, pārvietoja [[1869]]. gadā, bet tā teritoriju uz agrārās reformas likuma pamata sadalīja četru zemnieku saimniecību un divu pareizticīgo draudžu starpā. Garīdzniecība savu zemi sadalīja mazākās parcelēs un iznomāja, slēdzot nomas līgumus uz 12 gadiem. Tur uz dzīvi apmetās 1861. gadā brīvlaistie zemnieki no [[Krustpils pagasts|Krustpils pagasta]] un [[Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā|pareizticībā pārgājušie Vidzemes zemnieki]], kuriem [[Vidzeme|Vidzemē]] savas draudzes bija tikai [[Rīga|Rīgā]] un [[Cēsis|Cēsīs]]. Pretstatā Jēkabpilij, [[Zvanītāji|šajā strādnieku ciematā]], ko dēvēja par '''Krasnaja Gorka''' (no {{val|ru|Красная Горка}} — ''Skaistais kalns'') bija augsts latviešu īpatsvars. Iedzīvotāji nodarbojās ar plostu pludināšanu un vietējos ražošanas uzņēmumos.<ref name="Dzintarzeme">{{Tīmekļa atsauce|url=https://radio1.lv/lv/Interesanti/1/46056/Dzintarzemes-ieklausana-pilsetas-teritorija-(1_raksts) |title=Dzintarzemes iekļaušana pilsētas teritorijā (1.raksts)]|publisher=Radio 1|language=lv|accessdate={{dat|2025|6|29|L|bez}}}}</ref> Kugrēna mūzikas instrumentu fabrika bija lielākais [[mandolīna|mandolīnu]], [[balalaika|balalaiku]] un [[ģitāra|ģitāru]] ražošanas uzņēmums [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kas, saražodama ap 3 000 mūzikas instrumentu mēnesī, apgādāja Krievijas Impēriju ar stīgu instrumentiem.<ref name="Rūpniecība">[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1048685|article:DIVL169 ''Padomju Daugava'' (Jēkabpils), Nr.67 (06.06.1968.)]</ref> Ražošanai paplašinoties, vēlāk Kugrēna fabrikā sāka ražot arī [[vijole]]s un [[kontrabass|kontrabasus]]. Tai blakus izveidojās brāļu Kārļa un Jāņa Lesu mūzikas instrumentu fabrika un tvaika dzirnavas, kur mala miltus un apstrādāja vilnu. Abos šajos uzņēmumos vien bija nodarbināti ap 500 darbinieku.<ref name="Dzintarzeme"/> Vēlāk Jēkabpilī izveidojās arī J. Plataja [[harmonikas|harmoniku]] ražotne, kā arī Ubaga un Socka [[klavieres|klavieru]] būvētava.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1067014|article:DIVL36 ''Balss'', Nr. 222 (17.10.1906.)]</ref><ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:760541|article:DIVL35 ''Jēkabpils Vēstnesis'', Nr.45 (27.11.1925)]</ref> Otra priekšpilsēta veidojās agrāko pilsētas dārzu vietā Jēkabpils austrumos, otrpus senajai Daugavas sāntekai Vecdaugavai jeb Cūkdaugavai. Jau [[1870. gadi|1870. gados]] Alfreds Kens no [[Stukmaņi]]em uz Jēkabpili pārcēla savu [[liķieris|liķieru]] fabriku, kur ik gadu saražoja līdz 50 000 pudeļu dažādu alkoholisko dzērienu. [[1901]]. gadā pie fabrikas [[neogotika]]s stilā uzcēla [[Kena muiža]]s (no {{val|de|Villa Kenn}}) kungu māju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visit.jekabpils.lv/lv/objekti/iepazisti/daba/vieta/kena-parks-un-muiza|title=Kena parks un muiža|publisher=Visit Jēkabpils|language=lv|accessdate={{dat|2025|6|28|L|bez}}}}</ref> bet apkārtējos zemes gabalus pārdeva iedzīvotājiem savrupmāju būvniecībai.<ref name="Jēkabpils 2002"/> [[1883]]. gadā sāka darboties [[Hikšteina alus darītava|Hugo Hikšteina alus darītava]].<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:929482|article:DIVL97 Düna Zeitung, Nr.52 (01.03.1908)]</ref> [[1890]]. gadā, saražojot 47 207 spaiņus alus, tā bija kļuvusi par otro lielāko alus darītavu Kurzemes guberņā aiz [[Teodora Lodinga alus darītava|Teodora Lodinga]] alus darītavas [[Bauska|Bauskā]].<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1186122|article:DIVL30 ''Zeitung für Stadt und Land''. Nr. 61, (15.03.1892.)]</ref> Pie Hikšteina alus darītavas izveidojās Jūlijas Hikšteines kundzes viesnīca un krogs ''[[Bellevue]]'', kas kļuva par pilsētas galveno kultūras un sabiedrisko sarīkojumu norises vietu. Tā, piemēram, [[1910]]. gadā ''Bellevue'' zālē uzstājās [[Emīls Dārziņš]], [[Ernests Elks-Elksnītis]] un citi.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:710036|article:DIVL19 ''Latvija'' (dienas avīze), Nr. 47 (26.02.1910.)]</ref> Abi alkohola ražotņu īpašnieki savstarpēji sacentās par skaistākā dārza iekopšanu pilsētā. Tā tapa [[Kena parks]] ar vietējo koku un krūmu stādījumiem un [[Hikšteina parks]] ar svešzemju koku stādījumiem.<ref name="Rūpniecība"/> {{dat|1886|6|25|L|bez}} Jēkabpils pareizticīgo draudzes skolu apmeklēja lielkņazs [[Vladimirs Aleksandrovičs]] (cara [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] brālis) ar sievu, lielkņazieni [[Marija Mēklenburga (1854-1920)|Mariju Pavlovnu]]. Pēc tam skolu pārdēvēja par [[Jēkabmiesta Marijas skola|Jēkabmiesta Vladimira — Marijas skolu]].<ref name="Amats"/> Kopsakarībā ar cara [[Aleksandrs III|Aleksandra III]] veicināto [[pārkrievošana]]s politiku, 1890. gadā Jēkabpils pilsētas valdē apsprieda prasību sēdes noturēt [[krievu valoda|krieviski]], uz ko domnieks Jēkabs Skulme ieteica lietot [[latviešu valoda|latviešu valodu]], kas visiem pārējiem domniekiem esot bijusi saprotama. Vairums tam nepiekrita, taču arī neiebilda, ka Skulme, apliecinot savu latvisko izcelsmi, visās sēdēs runās tikai latviski.<ref name="Jēkabpils 2002"/> Salīdzinoši, 1897. gadā Jēkabpilī dzīvoja 32,3% latviešu.<ref>[https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:695815|article:DIVL2873|page:184 Caune, M., Graudonis, J., Jaunsleinis A. u.c. ''Latvijas pilsētas''. Rīga: Apgāds "Preses nams", 1999. 184. lpp.]</ref> === Dzelzceļa paplašināšanās === [[1901]]. gadā, līdz ar būvdarbu sākumu [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnijā Ventspils—Maskava]], atklāja [[Zīlāni (stacija)|Zīlānu]] staciju. Tajā atradās depo 16 lokomotīvēm, rampa lokomotīvju apgriešanai, remontdarbnīcas, noliktavas, ūdenstornis, trīs kilometrus garš ūdensvads ar sūkņu staciju Daugavas krastā, vairāk nekā desmit lielas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem, pirts, dzelzceļa skola un [[telegrāfs|telegrāfa]] līnija.<ref name="Jēkabpils 2002"/> Pavisam Zīlānu stacijas teritorijā bija 6 sliežu ceļi. Plašā dzelzceļa infrastruktūra to padarīja par lielāko un nozīmīgāko staciju posmā no [[Rīga]]s līdz [[Zilupe]]i. Pašu dzelzceļa līniju atklāja {{dat|1904|11|24|L|bez}}, un jau 1905. gadā [[Zīlāni (Jēkabpils)|Zīlāni]] no nelielas sādžas bija kļuvuši par miestu ar 906 iedzīvotājiem. Tā kā līdz šim ar dzelzceļu savienota bija tikai Krustpils, arī jēkabpilieši vēlējās dzelzceļa savienojumu, paredzot tiltu pār Daugavu pretī Jēkabmiestam. Šī iecere neīstenojās, jo projektētāji esot lūguši "kukuli", kura summa toreiz izrādījusies nesamaksājama. Tāpēc inženieri, spītējot pilsētas galvu skopumam, [[Zeļķu tilts|dzelzceļa tiltu]] ieplānoja no Jēkabpils attālākā vietā, pie Zeļķiem.<ref name="Jēkabpils 2002"/> Pēc citiem avotiem "kukuli" samaksājuši Jēkabpils un Krustpils pārceltuvju turētāji, lai tilts neatņemtu [[peļņa|peļņu]] pārceltuvju īpašniekiem.<ref name="Rīga 264. lpp">Avotiņa Ruta. Krustpils pagasts. Rīga, 2012. 264.lpp</ref> [[1912]]. gadā Augstākā dzelzceļu lietu komisija ziņoja, ka laikā līdz 1917. gadam plānota dzelzceļa līnijas [[Kauņa]]—Krustpils būvniecība,<ref>[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:710709|article:DIVL12|query:Kauna%20Krisburga%20 Latvija (dienas avīze), Nr.115 (22.05.1912)]</ref> kas, iespējams, ar dzelzceļu būtu savienojusi arī Jēkabpili, taču [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] dēļ šī iecere neīstenojās. === Revolucionārā kustība Jēkabpilī === {{skatīt arī|1905. gada revolūcija Latvijā}} [[1903]]. gadā Jēkabpilī izveidojās pirmās strādnieku un vecāko klašu skolēnu sociāldemokrātiskās organizācijas — "Gaisma" un "Pūce". Pirmā no tām uzturēja kontaktus ar [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko Strādnieku partiju]] (LSDSP), un līdz [[1905]]. gadam ap to izveidojās vairāk nekā 20 partijas biedru šūnas Jēkabpilī un apkārtējos pagastos. [[1904]]. gadā Jēkabpilī vairākkārt ielūdza koncertēt Rīgas Politehniskā institūta studentu kori "Pērkoņkoris", kuru vidū bija vairāki LSDSP biedri, kas pirmoreiz Jēkabpilī izpildīja [[Marseljēza|Marseljēzu]], atveda pagrīdes literatūru, revolucionārus uzsaukumus un apmācīja vietējos uzsaukumus pārdrukāt ar hektogrāfu.<ref name="Štokmanis, Nr. 145">[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1070162|article:DIVL174 ''Padomju Daugava'' (Jēkabpils), Nr.145 (07.12.1965.)]</ref> Skrejlapas ar parakstu "LSPSR vietējā komiteja" sāka iespiest Jēkabpilī, izklāstot tajās vietējos apstākļus, izlīmējot uz namu sienām un izplatot.<ref name="Jēkabpils stāsti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jekabpilsstasti.wordpress.com/2015/01/22/revolucinara-kustiba-jekabpili/|title=Revolucionārā kustība Jēkabpilī. |publisher=Jēkabpils stāsti|language=lv|date={{dat|2015|1|22|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|6|30|L|bez}}}}</ref> 1905. gada pavasarī un vasarā [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķa]] lauku novados izcēlās vairākas plašas pret caru un muižniecību vērstas demonstrācijas un streiki, kā rezultātā vietām tika pārtraukta pat labības novākšana.<ref name="Štokmanis, Nr. 145"/> Pēc [[Oktobra manifests|Oktobra manifesta]] izsludināšanas novembrī revolucionāri aicināja atcelt pagastu valdes un amatpersonas un to vietā ievēlēt jaunus, nemaksāt nodokļus, slēgt degvīna tirgotavas un ievēlēt tautass tiesu. No 26 Jaunjelgavas apriņķa pagastiem 22 nodibināja rīcības komitejas. Decembra sākumā Jēkabpils, Krustpils, [[Gostiņi|Gostiņu]] un [[Līvāni|Līvānu]] apkārtne bija nonākusi revolucionāru pašaizsardzības vienību varā, kas atbruņoja vietējās karaspēka daļas un izvietoja patruļas uz ceļiem, pārbaudot gājējus un uzraugot, lai amatpersonas un muižniecība neizved vērtslietas vai nebēg.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1070164|article:DIVL145 ''Padomju Daugava'' (Jēkabpils), Nr.146 (09.12.1965.)]</ref> Jēkabpilī no iestādēm iznesa cara portretus, izšāva tiem acis un sadedzināja tagadējā [[Oskara Kalpaka laukums|Oskara Kalpaka laukumā]]. Jēkabpils revolucionāru varā atradās vairāk nekā nedēļu. {{dat|1905|12|26|L|bez}} Salas pagastnamā pulcējās organizācijas "Gaisma" delegāti no plašas apkārtnes. Gūto panākumu dēļ nebija ievērota pietiekama modrība un izlikta sardze, kā rezultātā 19 no 23 sapulces dalībniekiem sagūstīja un ieslodzīja soda vienība.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1070181|article:DIVL149 ''Padomju Daugava'' (Jēkabpils), Nr.147 (11.12.1965.)]</ref> Kad Jēkabpilī un Krustpilī ieradās plašākas soda ekspedīciju vienības, vairums revolucionāru pilsētu jau bija pametuši. [[1906]]. gadā soda vienības piesprieda nāvessodus ap 60 revolucionāru Jaunjelgavas apriņķī, tostarp literātu [[Jūlijs Dievkociņš|Jūliju Dievkociņu]]. Daudzi citi tika ieslodzīti, izsūtīti trimdā vai sodīti ar miesassodiem. Izbēgušo revolucionāru mājas nodedzināja.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1070161|article:DIVL153 ''Padomju Daugava'' (Jēkabpils), Nr.148 (14.12.1965.)]</ref> Turpināja pastāvēt partizānu vienības apkārtējās lauku teritorijās, kas centās uzturēt pretestību represijām un veica izrēķināšanos ar revolūcijas nodevējiem, nošaujot vai nodedzinot tiem mājas. 1906. gada martā organizācijas "Gaisma" locekļi no [[Biržu pagasts|Biržu pagastnama]] ekspropriēja ģenerālgubernatora uzlikto un Biržu pagasta locekļu savākto 1 500 rubļu kontribūciju, lai iegūtu līdzekļus emigrēšanai uz Ameriku.<ref name="Štokmanis, Nr. 149">[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1070163|article:DIVL152 ''Padomju Daugava'' (Jēkabpils), Nr.149 (16.12.1965.)]</ref> Strādnieku un jauniešu vidū kreisi orientēts noskaņojums saglabājās arī pēc revolūcijas. Pastāvēja Jēkabpils strādnieku organizācija "Darbs". 1908. gadā Kugrēna mūzikas instrumentu fabrikas darbinieki panāca darba dienas saīsināšanu no 12 uz 10 stundām.<ref name="Štokmanis, Nr. 149"/> {{dat|1912|12|16|L|bez}} Kugrēna fabrikā izcēlās streiks, kura mērķis bija ieviest strādnieku pašpārvaldi. Streikojošie strādnieki devās gājienā pa pilsētas centru ar sarkanu karogu, dziedāja revolucionāras dziesmas un izdalīja proklamācijas "Lai dzīvo streiks!"<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1169171|article:DIVL64 ''Baltische Post'', Nr.270 (11.12.1912.)]</ref> Policija veica kratīšanas, septiņus strādniekus arestēja un notiesāja uz trim mēnešiem ieslodzījumā. Citiem draudēja ar vairāku gadu izsūtījumu administratīvā kārtā uz ziemeļu guberņām. Piecdesmit strādniekus atbrīvoja no darba.<ref name="Jēkabpils stāsti"/> === 20. gadsimta sākums === [[Attēls:Jēkabpils pēc 1900.png|thumb|right|300px|[[Pļaviņu iela (Jēkabpils)|Krasta iela]] Jēkabpilī (pirms 1914).]] [[Attēls:Lielā iela Jēkabmiests.jpg|thumb|right|300px|Jēkabmiesta [[Brīvības iela (Jēkabpils)|Lielā iela]] 1920. gados.]] Papildus iepriekšminētajiem [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā Jēkabpilī darbojās arī banka, apdrošināšanas biedrība, sērkociņu fabrika, tvaika dzirnavas un vilnas vērptuve, ķieģeļu ceplis, divas kaļķu dedzinātavas, tipogrāfija u. c. ražošanas uzņēmumi.<ref name="Rūpniecība"/> Tikmēr Krustpilī ražošanas uzņēmumu attīstību ierobežoja lielākie zemes īpašnieki baroni [[Korfi]], kas nevēlējās zaudēt lauksaimniecības strādniekus savos zemes īpašumos un tamdēļ nepārdeva zemi potenciāliem rūpniekiem. 1904. gadā Jēkabpilī ieradās [[Ludis Bērziņš]], kura vadībā dibināja [[Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola|Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skolu]]. Savā 11 gadus īsajā pastāvēšanas laikā tajā skolojās vairāki ievērojami cilvēki, t.sk. mediķis [[Pauls Stradiņš]], rakstnieks [[Aleksandrs Grīns]], gleznotājs [[Uga Skulme]] u.c.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/8984|title=Jēkabpils devums Latvijai un pasaulei|publisher=Latvijas Vēstnesis|language=lv|date={{dat|2000|7|14|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|6|30|L|bez}}}}</ref> Tā kā mācības zēniem un meitenēm noritēja atsevišķi, tad 1906. gadā atvēra [[Luda Bērziņa sieviešu tirdzniecības skola|tirdzniecības skolu sievietēm]], kuras darbību 1912. gadā pārņēma Less kundzes [[Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija]].<ref name="Par senajām skolām Jēkabpilī">"Brīvā Daugava", 1990. 5 VI, Lonija Zobene. "Par senajām skolām Jēkabpilī"</ref><ref name="Tirdzniecības skola Jēkabpilī">"Brīvā Daugava", 2004. 19 X, Sēnala E. "Tirdzniecības skola Jēkabpilī".</ref> 20. gadsimta sākumā Jēkabpilī un Krustpilī veidojās vietējo zemnieku lauksaimniecības biedrības, kuru mērķis bija veicināt lauksaimniecības attīstību un modernizāciju. No [[1908]]. gada 19. līdz 21. septembrim (pēc vecā stila: 6.-8. septembrī) tās Jēkabpilī rīkoja lauksaimniecības izstādi, ko apmeklēja vismaz 10 000 viesu ik dienu, neieskaitot tos, kam ieeja bija par brīvu. Preces dalīja astoņās nodaļās. Izstādes laikā sieviešu tirdzniecības skolā notika priekšlasījumi un debates. Noslēdzošajā dienā pasākumu pavadīja Māras tirgus, teātra izrāde, koncerts un deju vakars.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:771119|article:DIVL110 ''Dzimtenes Vēstnesis'', Nr.210 (10.09.1908.)]</ref><ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1240432|article:DIVL12 ''"Latviešu Avīžu" Zemkopības pielikums'', Nr.20 (27.09.1907.)]</ref> Līdz ar jaunas ēkas uzcelšanu 1912. gadā darbību atjaunoja [[Jēkabpils reģionālā slimnīca|Jēkabpils slimnīca]].<ref name="Vīksna"/> === Pirmais pasaules karš === {{dat|1915|9|12|L|bez}} vācu vienības ģenerāļa Oto fon Belova vadībā ieņēma Jaunjelgavu un [[Viesīte|Viesīti]] un virzījās Jēkabpils virzienā, kā rezultātā Daugavas kreisajā krastā no [[Robežkrogs|Robežkroga]] līdz [[Dignāja]]i izveidojās Jēkabpils placdarms. No 1915. gada 7. līdz 9. novembrim un atkārtoti {{dat|1916|3|21|L|bez}} krievu karaspēks veica neveiksmīgus uzbrukumus nolūkā atspiest vācu pozīcijas no Jēkabpils, lai pārrautu fronti un sasniegtu [[Panevēža|Panevēžu]]. Savukārt {{dat|1916|5|16|L|bez}} vācu karaspēks uzbruka placdarma labajam flangam Robežkroga apvidū un ieņēma Iepukņus. Krievu armijas sapieri inženiera M. Vegnera vadībā pēc Jēkabpils būvtehniķa Drukerta ierosinājuma aizdambēja [[Ziemeļsusēja]]s upi, appludinot [[Birži (Salas pagasts)|Biržu]] pļavas, kas mudināja vācu vienības pārcelt savus ierakumus tālāk no Jēkabpils uz Kugu kalniem Biržu pusē.<ref name="Amats"/> [[Pozīciju karš|Pozīciju kara]] apstākļos krievu karaspēka morāles kritums Jēkabpils placdarmā bija novērojams jau {{dat|1916|5|18|L|bez}}, kad ar nāvessodu notiesāja 3 karavīrus par musināšanu neiet uzbrukumā. Pēc [[Februāra revolūcija]]s morāles sabrukums progresēja, un {{dat|1917|7|18|L|bez}} Jēkabpilī notika 28. armijas korpusa karavīru mītiņš, kurā piedalījās ap 3000 kareivju un pieņēma rezolūciju pret uzbrukumiem frontē un Pagaidu valdības kontrrevolucionāro politiku. Drīz pēc tam, 20. jūlijā, 733. strēlnieku un 3. Kaukāza pulks atteicās izpildīt pavēli par uzbrukumu, tādēļ vairāk kā 800 kareivju arestēja un nodeva karatiesai [[Daugavpils|Daugavpilī]].<ref name="Amats"/> {{dat|1917|9|21|L|bez}} vācu 58. armijas korpuss ģenerāļa grāfa Šmetova vadībā atklāja stipru artilērijas uguni Dakteru māju un [[Jaunsēlpils]] iecirknī, plašos apmēros pielietojot [[ķīmiskie ieroči|ķīmiskos lādiņus]]. Krievu armija atkāpjoties nodedzināja Zeļķu dzelzceļa tiltu. 22. septembrī ap plkst. 4 no rīta vācu karaspēks iegāja Jēkabpilī, paņemot 4700 gūstekņu un 55 lielgabalus, kā arī lielu daudzumu bruņojuma un karamateriālu. Līdz ar to bija ieņemts Jēkabpils placdarms, kas divus gadus sedza [[Pļaviņas|Pļaviņu]] un Krustpils dzelzceļa mezglus un dzelzceļa līniju Rīga-Daugavpils. Turpmākos 5 mēnešus frontes līnija atradās gar Daugavu, starp Jēkabpili un Krustpili. Pār to apšaudīja namus pretējos Daugavas krastos. {{dat|1918|2|18|L|bez}} vācu karaspēks uzsāka ofensīvu [[Operācija "Dūres sitiens"|"Dūres sitiens"]]. 4. Kaukāza pulks, atkāpjoties no Krustpils, uzspridzināja vairumu pāri palikušās apbūves Krustpilī. Vācu armija ieņēma Krustpili.<ref name="Amats"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1917-gada-22-septembri|title=1917. gada 22. septembrī. Ķeizariskās Vācijas armija ieņem Jēkabpili|publisher=LA.LV|date={{dat|2017|9|22|L|bez}}|accessdate={{dat|2025|3|17|L|bez}}}}</ref> {{Citāts | ''Krustpilī nolēmām uzspridzināt visu, ko vien var, lai neatstātu vāciešiem. Pilsēta vairākās vietās dega, rēgojās tikai dūmeņi. [...] Manai komandai iekrita pielāgot aizsardzībai barona Korfa pili, ierīkojot ložmetēju ligzdas, patvertnes.'' | Aleksandrs Beļakovs | <ref name="Jēkabpils 2002"/> }} Pavisam Pirmā pasaules kara gaitā Jēkabpilī nopostīja ap 280 namus, tostarp viesnīcu ''Bellevue'', tirdzniecības skolu un ražošanas uzņēmumus. Pēc Krustpils pagasta valdes datiem pilnīgi nopostīta bija 261, bet cietušas 683 dzīvojamās mājas. Savukārt 1449 saimniecības ēkas pilnīgi nopostītas un tikai 116 atlikušas necietušas.<ref name="Jēkabpils 2002"/> == Neatkarīgajā Latvijā == [[Attēls:Jēkabpils pilsētas valde 1939.jpg|thumb|270px|Jēkabpils pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū Jēkabpils pilsētas galva [[Teodors Ermansons]].]] [[Attēls:Jēkabpils pilsētas plāns 1936.jpg|thumb|200px|Jēkabpils pilsētas plāns (1936).]] === Latvijas Neatkarības karš === {{dat|1918|12|10|L|bez}} Krustpilī un 11. decembrī Jēkabpilī ienāca lielinieku armijas 8. Novgorodas pulks. Jau 12. decembrī Jēkabpilī nodibināja Kara revolucionāro komiteju, kas vadīja sarkano [[terors (politika)|teroru]] un tribunālu. Daļu iedzīvotāju apcietināja vai ievietoja Pļaviņu koncentrācijas nometnē "Zvēru dārzs", no pārpalikušajiem rekvizēja visus atrodamos pārtikas krājumus. 17. un 18. decembrī Jēkabpilī sasauca Demokrātisko kongresu, kas [[Jaunjelgavas apriņķis|apriņķa]] centru pārcēla no Jaunjelgavas uz Jēkabpili, bet Jēkabštati ({{val|de|Jakobstadt}}) pārdēvēja par Jēkabmiestu. Apriņķa komitejā ievēlēja 15 cilvēkus, par priekšsēdētāju izvirzot Kārli Minkēviču. {{dat|1919|6|4|L|bez}} padomju darbinieki un [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] organizācijas biedri ar specvilcienu evakuējās no Krustpils uz Maskavu.<ref name="Jēkabpils 2002"/><ref name="Amats"/> Pēc [[Uzbrukums Rīgai (1919)|Rīgas zaudēšanas]] {{dat|1919|5|22|L|bez}} [[LSPR|Stučkas valdība]] un tai pakļāvīgā [[Padomju Latvijas armija]] atkāpās uz Latgali, paverot ceļu Vidzemes atbrīvošanai. 29. maijā Igaunijas armija, kuras sastāvā darbojās [[Ziemeļlatvijas brigāde]] un [[Dāņu Baltijas palīdzības korpuss]] šķērsoja Latvijas robežu pie [[Alūksne]]s. 5. jūnijā plkst. 3 no rīta igauņu pulka 1. eskadrons kapteiņa Borisa Jakoba Lēmaņa vadībā pārtrauca vilcienu satiksmi Krustpils—Rēzeknes dzelzceļa līnijā, bet plkst. 8 ieņēma Krustpili un ar laivām pārcēlās pār Daugavu uz Jēkabpili. Plkst. 11 virs pilsētas valdes nama pacēla Igaunijas karogu.<ref name="Jēkabpils 2002"/> Kā nākamie plkst. 13 Krustpili sasniedza dāņu brīvprātīgo rota Gustava Borgelīna vadībā, kas ap plkst. 18 pārcēlās uz Jēkabpili. Tā kā citu varas iestāžu Jēkabpilī nebija, dāņiem nācās pildīt komandanta dienestu un uzņemties pārvaldes funkcijas, ko pilsētnieki uztvēra bez iebildēm un pat sāka nākt uz rātsnamu ar saviem lūgumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1919-gada-5-junija|title=1919. gada 5. jūnijā. Dāņu laiki Jēkabpilī|publisher=LA.LV|date={{dat|2019|6|5|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|3|16|L|bez}}}}</ref> [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s [[4. Valmieras kājnieku pulks]] pulkvežleitnanta Jūlija Jansona vadībā Krustpili sasniedza plkst. 21, kur jau atradās igauņu un dāņu jātnieku daļas. Naktī uz 6. jūniju 4. Valmieras kājnieku pulka 6. rota pārcelās uz Jēkabpili, uzdodot tai veikt pilsētas aizsardzību, kā arī izveidot uz ceļiem sargposteņus. Tikai 7. jūnijā varu pilsētā pārņēma 4. Valmieras kājnieku pulks un atbrīvoja dāņus no negribētajiem pienākumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars/2019-05-02/jekabpils-pilseta-ar-kuras-atbrivosanu-neatkaribas-kara-briva?fbclid=IwAR05bldLOtxz4_ynf1WEWN8A3GzV8rPALVpc416q9JoLVLRMfen4ZORiLo4|title=Jēkabpils - pilsēta, ar kuras atbrīvošanu Neatkarības karā brīva kļuva lielākā daļa Latvijas|publisher=Sargs.lv|date={{dat|2019|5|2|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|3|16|L|bez}}}}</ref> 6. jūnijā agrākās [[Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija]]s telpās notika iedzīvotāju sapulce, kur par pirmo pilsētas valdes priekšsēdētāju ievēlēja provizoru Aleksandru Lindi.<ref name="Jēkabpils 2002"/> 8. jūnijā 4. Valmieras kājnieku pulka 8. rotas komandiera kapteiņa Pauļa Roņa vadībā Krustpilī uzbūvēja otrā bruņuvilciena sastāvu "Komunistu iznīcinātājs" ar lokomotīvi un četriem vagoniem, kas bija bruņoti ar diviem lielgabaliem un deviņiem ložmetējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/429275980747317/photos/a.430231813985067/897722093902701/|title=08.06.1919., svētdiena|publisher=[[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] projekts "1417 vēstures mirkļi valstiskuma veidošanās ceļā"|date={{dat|2019|6|8|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|3|16|L|bez}}}}</ref> Bruņuvilciens [[Bermontiāde]]s laikā, 9. oktobrī, sedza [[Latvijas Pagaidu valdība]]s spēku atkāpšanos pār Daugavas tiltiem Rīgā, pēc tam to izmantoja [[Latgales atbrīvošana]]s operāciju laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Bru%C5%86otais_vilciens_Nr2|title=Bruņotais vilciens Nr2|publisher=vesture.eu|accessdate={{dat|2025|3|16|L|bez}}}}</ref> Latvijas armijā iestājās daudzi jēkabpilieši un krustpilieši. Līdz 1. jūlijam 4. Valmieras kājnieku pulks Krustpilī papildinājās ar 25 virsniekiem, 1560 instruktoriem un karavīriem. 14. jūlijā Krustpilī ieradās pulkvedis [[Jānis Balodis]], lai pārņemtu Austrumu frontes vadību. Nedaudz vēlāk ieradās arī ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics]] un armijas virspavēlnieks [[Dāvids Sīmansons]].<ref name="Jēkabpils 2002"/> === Starpkaru periods === Pilsētā bija pārtikas un būvmateriālu rūpniecības uzņēmumi. [[1932]]. gadā tika uzcelta [[Jēkabpils cukurfabrika]]. [[1936]]. gadā Jēkabpilī uzbūvēja [[Jēkabpils Aizsargu nams|Aizsargu namu]] un [[Krustpils - Jēkabpils tilts|tiltu]] pāri Daugavai, Krustpili ar Jēkabpili savienoja platsliežu dzelzceļa līnija, kas tālāk kā šaursliežu dzelzceļa līnija veda līdz [[Daudzeva]]i, [[Viesīte]]i un [[Nereta]]i. [[1935]]. gadā no 5826 Jēkabpils iedzīvotājiem [[latvieši]] bija 3834 (65,8%), [[Latvijas ebreji|žīdi]] 793 (13,6%), [[Latvijas krievi|krievi]] 765 (13,1%), [[Latvijas poļi|poļi]] 152 (2,6%), [[Latvijas vācieši|vācieši]] 58 (1,0%).<ref name="apraksti">[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf Pilsētu apraksti.] V. Salnais, A. Maldups. Rīga: Apgāds Gauja 1936. - 185. lpp.</ref> Tajā laikā darbojās [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija]] un komercskola Pasta ielā 1, pilsētas 6 gadīgā pamatskola Lielajā ielā 204, pilsētas krievu pamatskola Smilšu ielā 18, pilsētas žīdu pamatskola Lielajā ielā 229.<ref name="apraksti"/> == Otrais pasaules karš == [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Krustpils-Jēkabpils tilts|tiltu pār Daugavu]] uzspridzināja, līdz jauna tilta uzbūvēšanai [[1962]]. gadā darbojās pārceltuve. [[1949]]. gada 25. martā no Krustpils stacijas notika [[Iedzīvotāji|iedzīvotāju]] [[Deportācija Jēkabpilī un tās apkārtnē|deportācija]] uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. == Padomju okupācijas periods == 1962. gadā administratīvi apvienoja Jēkabpils un Krustpils pilsētas. Pilsētā darbojās šūšanas uzņēmums "Asote", Rīgas autoelektropiederumu rūpnīca, dolomīta šķembu ražotne "Dolomīts", dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca, piena kombināts, gaļas kombināts, konservu ražotne, "Lauktehnika" u. c. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s [[1990]]. gadā ražošana sašaurinājās. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]] [[Kategorija:Jēkabpils vēsture|J]] tu9mcwnfqu8ipsmqpxcf6dgr9xcj3mp 10 286204 4301756 4301376 2025-06-30T02:10:08Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4301756 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2024-12-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Миколюнас1.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Lietuvas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Sauļus Mikoļūns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir nospēlējis 101 maču, tādējādi viņš ir spēlēm bagātākais Lietuvas izlases futbolists? * ... '''[[Krievu Atbrīvošanas armija|Krievu Atbrīvošanas armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Trešā reiha]] pusē [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Andrejs Vlasovs|Andreja Vlasova]] vadībā, veidoja galvenokārt [[Brīvprātīgais|brīvprātīgie]] no padomju pārbēdzējiem, [[Kara gūsteknis|karagūstekņiem]] un [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] dalībniekiem? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 20. janvārī [[Krimas apgabals|Krimas apgabalā]] notika [[referendums]] par '''[[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas Autonomās Padomju Sociālistiskā Republikas]]''' atjaunošanu, kas bija pirmais plebiscīts [[PSRS]] vēsturē; par Krimas APSR atjaunošanu nobalsoja 1 343 855 cilvēki jeb 93,26 % no visiem balsstiesīgajiem? |2024-12-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hallitusneuvottelut 12.5.2023 - 52891325431.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Somijas premjerministrs]] '''[[Peteri Orpo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Somija]]s parlamenta [[Eduskunta]]s priekšsēdētājs, premjerministra vietnieks, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, lauksaimniecības un mežu ministrs? * ... '''[[Rīgas farmaceitiskā fabrika]]''' tika dibināta [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]], bet [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]] to nodeva [[privatizācija]]i? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2023. gadā]]''' aizvadīja desmit spēles, no kurām vienā uzvarēja un deviņas reizes zaudēja? |2024-12-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bruņotais vilciens Kalpaks 1919.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas]]''' laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 14. novembra rītā [[Rietumkrievijas armija]]i izdevās šķērsot [[Tosmares ezers|Tosmares ezeru]] un ieņemt [[Karosta]]s fortus, tomēr dienas gaitā [[Liepāja]]s aizstāvji atguva pozīcijas, un ienaidnieks atkāpās{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bruņotā vilciena "Kalpaks" apkalpe)</small>}}? * ... pirmo privāto '''[[detektīvs (profesija)|detektīvu]]''' aģentūru [[Parīze|Parīzē]] [[1833. gads|1833. gadā]] nodibināja [[Ežēns Fransuā Vidoks]], kurš pats bija bijis noziedznieks? * ... '''[[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]]''' [[Krakova|Krakovā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja trīs zelta, divas sudraba un divas bronzas medaļas; par čempioniem kļuva [[vieglatlēte]]s [[Agate Caune]] 5000 metros un [[Līna Mūze]] šķēpa mešanā, kā arī [[3x3 basketbols|3x3 vīriešu basketbola komanda]] ([[Francis Lācis]], [[Kārlis Apsītis]], [[Kristaps Gludītis]] un [[Zigmārs Raimo]])? |2024-12-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rock hyrax (Procavia capensis).jpg|border|right|200px]]}} * ... ģenētiski '''[[dasiji]]''' jeb damani ir radniecīgi [[snuķaiņi]]em un [[sirēnas (zīdītāji)|sirēnām]], bet pēc izskata ir līdzīgi [[murkšķi]]em un [[svilpējzaķi]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā klinšu damans)</small>}}? * ... 1809. gada ceļojuma piezīmēs '''[[Puiškalna pilskalns|Puiškalna pilskalnu]]''' aprakstījis [[Ulrihs fon Šlipenbahs]]: pilskalnā atradies akmens, pie kura vietējie iedzīvotāji esot upurējuši, savukārt [[Frīdrihs Krūze]] 1842. gada darbā ''Necrolivonica'' ievietojis akmens tēla zīmējumu, kas tolaik atradies [[Dundagas pils]] ieroču istabā; 1866. gadā akmens tēlu aprakstījis arī [[Jūliuss Dērings]]? * ... kopējais '''[[tunisieši|tunisiešu]]''' skaits ir aptuveni 15,2 miljoni cilvēku, no tiem 12,4 miljoni dzīvo [[Tunisija|Tunisijā]], bet plašākā [[diaspora]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], jo īpaši [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Vācija|Vācijā]], kā arī [[ASV]]? |2024-12-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kyahta.s gory.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Burjatijas Republika|Burjatijas]] pilsēta pie [[Mongolija]]s robežas [[Krievija|Krievijas Federācijā]] '''[[Kjahta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dibināta 1727. gadā un kopš 18. gadsimta ir bijusi nozīmīgs punkts sakaros starp Krieviju un [[Ķīna|Ķīnu]]? * ... kopš [[Korejas karš|Korejas kara]] beigām [[1953. gads|1953. gadā]] [[Korejas Tautas Demokrātiskā Republika|Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā]] ir spēkā pagaidu [[pamiers]], līdz ar to '''[[Korejas Tautas armija]]''' ir pastāvīgā gatavībā, un tā ir viena no vadošajām pasaulē [[Valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|pēc militārā personāla lieluma]]? * ... '''[[Dāvida pils]]''' ir [[pilskalns]], kas atrodas [[Kurzeme|Kurzemē]], 30 metrus augsto [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] kraujas malā, bet, tā kā tas ir [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] rezervāta zonā, tas [[tūristi]]em nav pieejams? |2024-12-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Okayama Montage2.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Japāna]]s pilsēta '''[[Okajama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gandrīz pilnībā tika iznīcināta amerikāņu uzlidojumu rezultātā, jo tur atradās armijas militārā bāze, bet pēc kara pilsēta tika atjaunota? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2022|Trīs Zvaigžņu balvas 2022]]''' ceremonijā gada sportistes balvu otrreiz pēc kārtas saņēma [[pludmales volejboliste]] [[Tīna Graudiņa]]? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] pilsētas '''[[Hasavjurta]]s''' etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 30,66% [[Avāri|avāru]], 28,46% [[Čečeni|čečenu]], 28,11% [[Kumiki|kumiku]], 4,07% [[Dargi|dargu]], 3,33% [[Laki|laku]], 2,27% [[Krievi|krievu]] un 1,60% [[Lezgīni|lezgīnu]]? |2024-12-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dmitry_Peskov_portrait.jpg|border|right|150px]]}} * ... pamatojoties uz [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] Pretkorupcijas fonda veikto izmeklēšanu rezultātiem [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] administrācijas vadītāja vietnieks un preses sekretārs '''[[Dmitrijs Peskovs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek uzskatīts par vienu no vislielākajā apmērā [[Korupcija|korumpētajām]] amatpersonām [[Krievija|Krievijā]]? * ... [[Maroka|Marokā]] dzīvo aptuveni 37 miljoni [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]], bet pastāv arī liela '''[[marokāņi|marokāņu]]''' [[diaspora]], kas dzīvo [[Francija|Francijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī citās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]]? * ... vienīgais '''[[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Varakļānu novada pašvaldības vadītājs]]''' novada pastāvēšanas vēsturē ir '''[[Māris Justs]]''', kurš ir šajā amatā kopš 2009. gada? |2024-12-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Queen Elizabeth II Funeral 19 09 2022-14 (52369485536).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kanādas Karaliskā jātnieku policija]]''' tiek uzskatīta par neoficiālu [[Kanāda]]s nacionālo simbolu{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā jātnieku policijas locekļi piedalās [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] bēru gājienā [[Londona|Londonā]])</small>}}? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] '''[[Kiziljurta]]s''' pilsētas etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 70,88 % [[Avāri|avāru]], 11,87 % [[Kumiki|kumiku]], 5,34 % [[Laki|laku]], 3,79 % [[Krievi|krievu]], 2,90 % [[Lezgīni|lezgīnu]] un 2,54 % [[Dargi|dargu]]? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2020|Trīs Zvaigžņu balvas 2020]]''' ceremonijā [[Trīs Zvaigžņu balva]]s pasniegšana notika pirmo reizi, aizvietojot iepriekš pasniegto Gada balvu sportā? |2024-12-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dmitry Utkin passport photo (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Vāgnera grupa]]s dibinātājs '''[[Dmitrijs Utkins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2023. gads|2023. gada]] 23. augustā gāja bojā lidmašīnas avārijā [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]], uz ziemeļiem no [[Maskava]]s, kopā ar vēl deviņiem cilvēkiem, tai skaitā uzņēmēju [[Jevgeņijs Prigožins|Jevgeņiju Prigožinu]]? * ... [[Latvija]]s tehnoloģiju uzņēmums 20. gadsimta 90. gados '''"[[Software House Rīga]]"''' bija pēctecis valsts [[kooperatīvs|kooperatīvam]] "Biržas sabiedrība", ko 80. gadu beigās, [[Latvijas PSR]] pastāvēšanas pēdējā posmā, izveidoja [[Ainārs Gulbis]], lai realizētu [[datortehnika]]s tirdzniecību? * ... '''[[Vladimirs Derevjanskis]]''', kuru, gatavojoties [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]], [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 7. aprīlī iecēla par [[PSRS]] pilnvaroto [[sūtnis|sūtni]] [[Latvija|Latvijā]], iepriekš bija bijis PSRS pilnvarotais sūtnis [[Somija|Somijā]], atsaukts [[1939. gads|1939. gada]] 29. novembrī sakarā ar [[Ziemas karš|Ziemas kara]] sākšanos? |2024-12-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vitis vinifera 001.jpg|border|right|150px]]}} * ... ir no 5000 līdz 10 000 '''[[īstais vīnkoks|īstā vīnkoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[šķirne|šķirņu]], lai gan tikai dažām ir komerciāla nozīme [[vīns|vīna]] un ēdamo [[vīnogas|vīnogu]] ražošanā? * ... 2015. gadā '''[[Ukrainas milicija|Ukrainas miliciju]]''' pilnībā aizstāja [[Ukrainas Nacionālā policija]]; milicija atradās tiešā [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]]s pakļautībā, un tā tika plaši uzskatīta par korumpētu un [[Ukraina]]s sabiedrības prasībām neatbilstošu dienestu? * ... '''[[Andris Vaivods]]''' ir [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Līvānu novada domes priekšsēdētājs]] kopš 2002. gada? |2025-01-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Riksdagen June 2011.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Zviedrija]]s [[parlaments|parlamentā]] '''[[Rigsdags|Riksdagā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Riksdaga ēka [[Stokholma|Stokholmā]])</small>}} ir 349 locekļi, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem, kā arī divreiz lielāks skaits rezerves locekļu, kas tiek ievēlēti kopā ar viņiem? * ... 1941. gadā [[ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkvedi]] '''[[Aleksandrs Loktionovs|Aleksandru Loktionovu]]''', kurš bija [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Īpašā apgabala]] karaspēka komandieris pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s, apsūdzēja nelikumīgā mēbeļu un virtuves piederumu izvešanā no [[Rīga]]s, arestēja, ieslodzīja un nošāva 28. oktobrī bez tiesas, pamatojoties uz [[Lavrentijs Berija|Berijas]] pavēli? * ... par '''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Spānija]]s kluba [[Real Madrid CF|Madrides "Real"]] futbolisti, kas [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] ar 2:0 pieveica [[Vācija]]s klubu [[Dortmundes "Borussia"]], Eiropas futbola klubu nozīmīgāko trofeju izcīnot jau 15. reizi? |2025-01-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Malta-gh-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Lielā osta|Lielo ostu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, pie kuras izvietojusies [[Malta]]s galvaspilsēta [[Valleta]], kā dabisku [[osta|ostu]] izmantojuši jau [[feniķieši]]? * ... [[regbijs|regbija]] spēlētājs un [[treneris]] '''[[Māris Šmits]]''' tiek uzskatīts par vienu no regbija pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Menisks (hidrostatika)|menisks]]''' ir [[šķidrums|šķidruma]] brīvās (augšējās) virsmas liekums, kas rodas, šim šķidrumam saskaroties ar cietu ķermeni vai citu šķidrumu? |2025-01-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jumpravas dolomīta atsegums Lielupes krastā.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Jumpravas dolomīta atsegums]]''' [[Lielupe]]s labajā krastā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no retajiem dolomīta atsegumiem [[Zemgale|Zemgalē]]? * ... tiek uzskatīts, ka [[2023. gads|2023. gada]] 18. jūnijā '''[[Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" pazušana|pazudušais zemūdens peldlīdzeklis "Titan"]]''' niršanas laikā spiediena dēļ ir implodējis, tūlītēji nogalinot visus, kas atradās uz borta? * ... agrīnās [[rakstība]]s izmantoja '''[[piktogramma]]s''' ([[hieroglifi|hieroglifus]] un vēlāk [[logogramma]]s) kā objektus un jēdzienus apzīmējošas rakstu vienības? |2025-01-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Baobab and elephant, Tanzania.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baobabs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no resnākajiem [[koki]]em pasaulē, kura apkārtmērs var sasniegt līdz 40 metriem, bet tā miltainie [[augļi]] ir ēdami? * ... '''[[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpisko spēļu futbola turnīrā]]''' vīriešu komandās drīkstēja piedalīties spēlētāji, kas jaunāki par 23 gadiem ar ne vairāk kā trīs gados vecākiem spēlētājiem komandas sastāvā, savukārt sieviešu komandām vecuma ierobežojumu nebija? * ... lai gan [[Vladimirs Putins]] uzrunā sabiedrībai asi nosodīja [[2023. gads|2023. gada]] 23. un 24. jūnijā notikušo '''[[Vāgneriešu dumpis|Vāgneriešu jeb Prigožina dumpi]]''', to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr vēlāk pavēstīja, ka [[Vāgnera grupa]]s kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi? |2025-01-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Open 2022 Photo 177 (52391301928) (Gauff).jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā tenisa čempionāta]] uzvarētāja '''[[Koko Gofa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} savu pirmo [[WTA]] turnīra titulu vienspēlēs izcīnīja 15 gadu vecumā 2019. gada oktobrī [[Linca|Lincā]], finālā uzvarot [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]]? * ... termins '''[[zemūdens peldlīdzeklis]]''' bieži tiek lietots, lai nodalītu konkrēta veida zemūdens kuģus no [[zemūdene|zemūdenēm]], kas, atšķirībā no zemūdens peldlīdzekļiem, ir pilnībā pašpietiekamas un spēj patstāvīgi ceļot, ir aprīkotas ar savu barošanas un gaisa atjaunošanas sistēmu? * ... '''[[islāms Krievijā]]''' ir otrā izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un [[musulmaņi|musulmaņu]] skaits [[Krievija|Krievijā]] turpina pieaugt dabiskā pieauguma dēļ, īpaši [[Ziemeļkaukāza valodas|Ziemeļkaukāza tautu]] vidū, kā arī pateicoties migrācijai, galvenokārt no [[Centrālāzija|Vidusāzijas]] un [[Azerbaidžāna]]s? |2025-01-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iekspagalms.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Inženieru arsenāls|Inženieru arsenālā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas Tehnikas un industriālā dizaina centrs, kurā izvietotas pāri par 30 retro [[automašīnas]] un vairāk nekā 75 [[motocikli]] un [[mopēdi]]? * ... '''[[sērfings 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' norisinājās [[Taiti]], [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]; šī sacensību norises vieta bija 15 705 km attālumā no rīkotājpilsētas [[Parīze]]s, pārspējot attālākās vietas rekordu ([[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada olimpiādē]] [[jāšana]] notika [[Stokholma|Stokholmā]], 15 589 km no [[Melburna]]s)? * ... '''[[Lietuvas krievi]]''' ir otra lielākā [[nacionālā minoritāte]] [[Lietuva|Lietuvā]] pēc [[Lietuvas poļi|poļiem]]? |2025-01-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Asian rice (Oryza sativa) നെല്ല്. (32398084044).jpg|border|right|150px]]}} * ... no visām uzturā lietojamo [[rīsi|rīsu]] sugām, '''[[sējas rīsi|sējas rīsu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} šķirnes ir visizplatītākās pasaulē; pirmo reizi tie tika [[Domestikācija|domesticēti]] [[Jandzi]] upes baseinā [[Ķīna|Ķīnā]] pirms 13 500 līdz 8200 gadiem? * ... '''[[islāms ASV]]''' ir trešā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s un [[Jūdaisms|jūdaisma]]? * ... '''[[kristīgais ateisms]]''' neatzīst [[Dieva esamība|Dieva esamību]] burtiskā nozīmē, bet var balstīties uz mācībām, stāstiem un simboliem, kas ir saistīti ar [[Jēzus Kristus|Jēzu]]? |2025-01-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Torre Belém April 2009-4a.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Belenas tornis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir celts par godu [[Vasko da Gama]]s atklātajam jūrasceļam uz [[Indija|Indiju]] un kļuvis par vieno no [[Lisabona]]s un [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmeta simboliem? * ... '''[[breiks 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' olimpisko spēļu programmā bija iekļauts pirmo reizi vēsturē, tomēr [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]] sacensības [[breika dejas|breika dejās]] nenotiks? * ... '''[[čečeni Eiropā|čečenu diasporā Eiropā]]''' ir vairāk nekā 300 000 cilvēku; pēc [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā]] un [[Otrais Čečenijas karš|Otrā Čečenijas kara]] tika reģistrēta masveida [[čečeni|čečenu]] bēgšana no [[Krievija]]s uz [[Rietumeiropa]]s valstīm? |2025-01-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ēdoles baznīca 2000-07-09.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[ērģeles]] '''[[Ēdoles luterāņu baznīca|Ēdoles luterāņu baznīcā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienas no vecākajām [[Latvija|Latvijā]], daļu no tām 1786. gadā radījis [[prūši|prūšu]] izcelsmes [[Tukums|Tukuma]] meistars Kristofs Vilhelms Bravelaits? * ... '''[[islāms Āfrikā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, bet tā īpatsvars ir nedaudz samazinājies, jo [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s, kur pārsvarā dzīvo [[kristieši]], ir augstāks [[Summārais dzimstības koeficients|dzimstības līmenis]]? * ... '''[[Lietuvas poļi]]''' ir otra lielākā [[etniskā grupa]] un lielākā etniskā minoritāte [[Lietuva|Lietuvā]], kas dzīvo kompakti pilsētās un ciematos valsts austrumos? |2025-01-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Évora - Praça do Giraldo.jpg|border|right|200px]]}} * ... par '''[[Evora]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} "zelta laikiem" tiek uzskatīts 15. gadsimts, kad tā bieži bija [[Portugāles karaļi|Portugāles karaļa]] rezidence? * ... '''[[Surinamas futbola izlase]]''' pirmo spēli aizvadīja 1915. gadā pret [[Gajānas futbola izlase|Gajānu]], zaudējot ar 0—5? * ... iepakoti '''[[desikants|desikanti]]''' tiek izmantoti, lai pasargātu kravas konteinerus no [[rūsa]]s un [[korozija]]s? |2025-01-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Connor Bedard rookie closeup.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] pirmais numurs '''[[Konors Bedārds]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 16 gadu vecumā pirmo reizi tika iekļauts [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas U-20 izlasē]] startam [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022. gada Pasaules junioru čempionātā]]? * ... 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma dibinātā [[Ainažu jūrskola]] līdz 1870. gadam atradās kuģu īpašniekam '''[[Juris Veide|Jurim Veidem]]''' piederošajā namā, kādreizējās [[Ainažu muiža]]s kalpu mājā, bet arī otrā jūrskolas ēka tika uzbūvēta uz Veides dāvināta zemes gabala? * ... pirmās '''[[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]]''' vēlēšanas [[Veimāras Republika]]s laikā notika [[1920. gads|1920. gada]] 6. jūnijā, un, līdz [[1933. gads|1933. gada]] 14. jūlijā tika izveidota [[vienpartiju sistēma]], notika 8 vēlēšanas? |2025-01-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Salamonsky AA.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] dibinātājs un pirmais direktors '''[[Alberts Salamonskis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija dzimis [[Itālija|Itālijā]], bet dibinājis cirka namus arī [[Berlīne|Berlīnē]], [[Odesa|Odesā]] un [[Maskava|Maskavā]]? * ... '''[[rektors|rektoru]]''' tradīcijas nāk no [[viduslaiki|viduslaiku]] klasiskajām [[universitāte|universitātēm]], kad to vadītājs arī bija rektors? * ... pēc [[Politiskā partija|partijas]] biedru skaita trīs '''[[Pasaules lielāko politisko partiju uzskaitījums|lielākās politiskās partijas pasaulē]]''' ir [[Indijas Tautas partija]], [[Ķīnas Komunistiskā partija]] un [[Indijas Nacionālais kongress]]? |2025-01-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Euphorbia antiquorum in Ghana.jpg|border|right|150px]]}} * ... daudzas '''[[eiforbijas|eiforbiju]]''' sugas no [[Āfrika]]s ir [[sukulenti]] — tās ir attīstījušas [[Vasas pārveidne|fizikālās īpašības un formas]], kas līdzīgas [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s kaktusiem, tāpēc tos bieži vien nepareizi dēvē par [[Kaktusu dzimta|kaktusiem]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ''Euphorbia antiquorum'')</small>}}? * ... '''[[Trešā reiha karogs (1935—1945)|Trešā reiha karogs]]''' sākotnēji tika izmantots kā [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās partijas]] karogs; pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] iecelšanas par kancleru 1933. gadā šis karogs tika pieņemts par vienu no diviem valsts karogiem, bet 1935. gada 15. septembrī tas kļuva par vienīgo [[Trešais reihs|Vācijas]] valsts karogu? * ... '''[[Budjonnovska (Krievija)|Budjonnovskas]]''' pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]] izpelnījās ievērību [[1995. gads|1995. gadā]], kad [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā Čečenijas kara]] laikā to ieņēma [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] [[teroristi|teroristu]] grupa un sagrāba ķīlniekus dzemdību namā? |2025-01-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Parsnips with greens.jpg|border|right|150px]]}} * ... uzturā lietojamā '''[[pļavas pastinaks|pļavas pastinaka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnējais areāls ir [[Eiropa]]s dienvidu un vidus daļā, no kurienes tas plaši izplatījies citur, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] pļavas pastinaks ir nereti sastopams visā teritorijā? * ... atkarībā no studiju veida, valsts, sistēmas un profila '''[[augstākā izglītība|augstākās izglītības]]''' studiju ilgums ir robežās no 3 līdz 9 [[gadi]]em? * ... 1977. gada [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienotās Republikas]] [[konstitūcija|konstitūcijā]] tika nostiprināta '''[[Revolūcijas partija]]s''' vadošā loma; [[vienpartejiskā sistēma]] tika interpretēta kā līdzeklis, lai izvairītos no cilšu konfliktiem, jo Tanzānijā dzīvo vairāk nekā 120 etnisko grupu? |2025-01-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vis Bay, Croatia.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Visa]]''' ir vistālāk no [[Horvātija]]s kontinentālās daļas novietotā apdzīvotā [[sala]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Visas pilsēta Visas salā)</small>}}? * ... kad [[1933. gads|1933. gadā]] [[Vācija|Vācijā]] varu pārņēma [[Ādolfs Hitlers]], viņa valdība sāka '''[[Reinas demilitarizētā zona|Reinas demilitarizētās zonas]]''' likvidēšanu, bet [[1936. gads|1936. gada]] 7. martā Vācijas valdība pasniedza memorandu, kurā ārvalstu vēstnieki tika informēti par Vācijas atteikšanos no [[Lokarno līgumi]]em, un Vācijas karaspēks ienāca demilitarizētajā zonā? * ... '''[[Katina Paksinu]]''', kura par savu kinodebiju episkajā [[kara filma|kara filmā]] "Kam skanēs zvans" saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", joprojām ir vienīgā [[Grieķija]]s pārstāve, kas jebkad ir saņēmusi Oskara balvu? |2025-01-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:TDF31466 vingegaard (53062211779).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[2023. gada Tour de France|2023. gada ''Tour de France'']]''' kopvērtējumā otro reizi pēc kārtas uzvarēja [[Dānija]]s riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[dzeltenais krekliņš|dzeltenajā līdera kreklā]])</small>}}? * ... [[Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs|Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas]] valdošā [[Politiskā partija|partija]] kopš tās proklamēšanas ir '''[[Korejas Strādnieku partija]]'''? * ... '''[[abdžads]]''' ir [[rakstība]], kas satur vienīgi [[līdzskanis|līdzskaņus]] (konsonantus); mūsdienās tādus lieto ap 8 % pasaules iedzīvotāju [[arābu valoda|arābu]], [[farsī]], [[urdu]], [[ivrits|ivrita]] u.c. valodu rakstībās? |2025-01-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harmonia axyridis - botanischer Garten Schönbrunn.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] reti sastopamā '''[[daudzveidīgā mārīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[invazīva suga]], kas var ietekmēt vietējo faunu, tai skaitā vietējās [[mārītes|mārīšu]] sugas? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Norbits]]"''' ar [[Edijs Mērfijs|Ediju Mērfiju]] galvenajā lomā guva finansiālus panākumus, nopelnot 159,3 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] pie 60 miljonu budžeta, taču saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes un tika nominēta astoņām [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvām]]? * ... '''[[Lielais bads Īrijā|Lielā bada]]''' laikā [[Īrija|Īrijā]] gāja bojā aptuveni 1 miljons cilvēku un vairāk nekā 1 miljons pameta valsti, kā rezultātā no 1841. līdz 1871. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 20—25%; tā bija vēsturiska līmeņa sociālā krīze, kas būtiski ietekmēja Īrijas sabiedrību? |2025-01-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jēkaba kazarmas Kara muzeja būves laikā pēc 1937.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Jēkaba kazarmas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1937. gadā)</small>}} nodeva Nahimova Rīgas militārajai jūrskolai, kuras vadība atradās agrākā [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] ēkā; vēlāk šeit bija [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola|J. Alkšņa Kara aviācijas augstākās inženieru skolas]] mācību telpas un institūts? * ... [[musulmaņi]] ieradās [[Surinama|Surinamā]] kā strādnieki no [[Dienvidāzija]]s un [[Indonēzija]]s, līdz ar to tie atveda savu vietējo [[islāms|islāma]] formu, un mūsdienās '''[[islāms Surinamā]]''' ir viena no izplatītākajām [[Reliģija|reliģijām]]? * ... [[Francijas komūna]]s '''[[I (Francija)|I]]''' nosaukums ir īsākais [[vietvārds]] [[Francija|Francijā]] un viens no īsākajiem pasaulē? |2025-01-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nataša Pirc Musar (2023-05-19).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Nataša Pirca Musara]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2022. gads|2022. gada]] [[Slovēnijas prezidents|Slovēnijas prezidenta]] vēlēšanās, startējot kā neatkarīgā kandidāte, otrajā vēlēšanu kārtā ieguva gandrīz 54% balsu un tika ievēlēta par prezidenti, un ir pirmā sieviete, kas ievēlēta Slovēnijas prezidenta amatā? * ... '''[[Dominikānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 2010. gadā, kad pārspēja [[Britu Virdžīnu Salu futbola izlase|Britu Virdžīnas]] ar 17—0? * ... pirmo reizi '''[[preses brīvība]]''' tika pasludināta [[Francija]]s [[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija|Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā]] [[1789. gads|1789. gadā]]? |2025-01-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Teodoro Obiang 2019 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... 82 gadus vecais [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] prezidents '''[[Teodoro Objangs Ngema Mbasogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir visilgāk valdošais kādas [[Āfrika]]s valsts līderis? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[liberālais islāms|liberālā islāma]]''' pamati radās [[Turcija|Turcijā]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Kemala Ataturka]] laikā, balstoties uz [[Sūfisms|sūfismu]], reliģisko liberālismu, Eiropas [[Panteisms|panteismu]] un [[Materiālisms|materiālismu]]? * ... [[Monvīds Švarcs]] ir vienīgais '''[[Rēzeknes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs]]''' kopš tā izveidošanas [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]]? |2025-01-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bos taurus indicus (cropped).jpg|border|right|200px]]}} * ... atšķirībā no [[liellops|govīm]], kas ir to tuvākie radinieki, '''[[zebu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ļoti labi spēj dzīvot karstā un mitrā klimatā? * ... '''[[Grenādas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1998. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—1? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Indiana Džonss un Likteņa rats]]"''' ir vienīgā sērijas par [[Indiana Džonss|Indianu Džonsu]] filma, kuras [[režisors]] nav [[Stīvens Spīlbergs]] un kuru neveidoja [[Džordžs Lūkass]], taču abi ir filmas izpildproducenti? |2025-01-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:RhB ABe 4-4 III mit Bernina-Express am Lago Bianco.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Bernīnas dzelzceļš]]''', kas savieno [[Sanktmorica|Sanktmoricu]], [[Šveice|Šveicē]] ar Tirāno [[Sondrio province|Sondrio provincē]] [[Itālija|Itālijā]], šķērso 2328 metrus augsto Bernīnas pāreju{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas ir augstākā [[kalnu pāreja]] Eiropā, caur kuru ierīkota [[dzelzceļa līnija]]? * ... '''[[dzimstība]]s''' samazināšanās ir vispārēja [[Zeme]]s [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] globālās [[Demogrāfiskā pāreja|demogrāfiskās pārejas]] tendence? * ... '''[[nierakmeņu slimība]]''' veidojas tad, kad [[urīns]], kurš rodas, [[nieres|nierēm]] filtrējot [[asinis]], ir pārsātināts ar dažādu veidu [[sāļi]]em vai urīnam ir neatbilstošs [[pH]] līmenis; sāļu pārsātinājuma rezultātā to pārpalikums pārvēršas nogulsnēs, kas nierēs veido [[Kristāls|kristālus]], un tie turpina augt, līdz rodas nierakmeņi? |2025-01-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Papaver dubium (35627462722).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[lauka magone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], vietām arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Āzija|Āzijā]], kur tā ir dārzu un tīrumu [[nezāle]]? * ... [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]]s '''[[Nusantara]]s''' plāns paredz [[Ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgas]] infrastruktūras veidošanu 1,7—1,9 miljonu iedzīvotāju skaita sasniegšanai līdz [[2045. gads|2045. gadam]], kad Indonēzijas galvaspilsētas pārvietošana būtu pilnībā pabeigta? * ... '''[[Karpatu Ukraina]]''' bija īslaicīgi pastāvējusi [[neatzīta valsts]], kas tika pasludināta [[1939. gads|1939. gada]] 15. martā [[Husta]]s pilsētā un pastāvēja tieši vienu dienu, līdz 16. martam, kad [[Ungārijas Bruņotie spēki|Ungārijas karaspēks]] ieņēma pilsētu? |2025-01-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Forum romanum 6k (5760x2097).jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Romas forums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gadsimtiem bija [[Senā Roma|Senās Romas]] ekonomiskās, reliģiskās un politiskās dzīves centrs, bet mūsdienās šeit atrodas vairākas svarīgu antīko celtņu drupas? * ... '''[[Rokasbumba 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|rokasbumbas sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Vācija]]s handbola izlases sastāvā sudraba medaļu ieguva [[latvieši|latviešu]] [[handbolists]] [[Renārs Uščins]], kurš visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[Ungārijas Padomju Republika|Ungārijas Padomju Republiku]]''', kas pastāvēja no [[1919. gads|1919. gada]] 21. marta līdz 6. augustam, var uzskatīt par otro [[sociālistiska valsts|sociālistisko valsti]] pasaulē pēc [[Krievijas SFPR]] (ja par neatkarīgu valsti neuzskata tās satelītu [[Latvijas SPR]])? |2025-01-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SportaPilsDārzi12.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2022. gadā '''[[Sporta pils dārzi|Sporta pils dārzu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} projekts kļuva par vienu no [[Eiropa]]s pilsētu publiskās telpas balvas "''Public Space''" finālistiem? * ... [[1554. gads|1554. gadā]] [[Livonijas landtāgs]] apstiprināja [[Lutera mācība]]s oficiālo statusu un pasludināja '''[[Augsburgas ticības apliecība]]s''' brīvību [[Livonija|Livonijā]]? * ... kopš [[1931. gads|1931. gada]] '''[[fizkultūriešu parāde]]s''' notika [[Maskava|Maskavā]], [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]], bet pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Sarkanajā laukumā tās notika 1945., 1947. un pēdējoreiz 1954. gadā? |2025-01-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:President Nyerere van Tanzania, koppen, Bestanddeelnr 928-2879 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pirmais [[Tanzānijas prezidents]] '''[[Džūliuss Ņerere]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} aktīvi iesaistījās [[Āfrika]]s [[dekolonizācija]]s procesā, viņa vadībā Tangaņikas teritorija ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], kā arī Tangaņika tika apvienota ar [[Zanzibāra|Zanzibāru]], dibinot [[Tanzānija|Tanzāniju]]? * ... '''[[teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika [[Rolāna Garosa stadions|Rolāna Garosa stadionā]], kurā katru gadu notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]? * ... '''[[Dagnis Straubergs]]''' ir [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš [[2021. gads Latvijā|2021. gada]], bet pirms tam bijis [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] [[Salacgrīvas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] vairāk nekā desmit gadus? |2025-01-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Māras kambari 8.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Talsu novads|Talsu novadā]] esošajos [[smilšakmens]] atsegumos '''[[Māras kambari|Māras kambaros]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir arī trīs [[ala]]s: Garā ala, Lielā ala un Mazā ala? * ... '''[[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]]''', kas notika [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]], piedalījās 16 vīriešu [[futbols|futbola]] izlases — 15 [[CONCACAF]] pārstāves un uzaicinātā komanda [[Kataras futbola izlase|Katara]]? * ... '''[[ordenis "Par nopelniem Lietuvas labā"|ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā"]]''' ir saņēmuši astoņi [[latvieši]]: [[Daina Avotiņa]], [[Aivars Endziņš]], [[Ivars Godmanis]], [[Raimonds Graube]], [[Romualds Ražuks]], [[Jānis Stradiņš]], [[Roberts Štelmahers]] un [[Andrejs Žagars]]? |2025-01-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greater flamingo (Phoenicopterus roseus) Bahrain.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[sārtais flamings]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir visizplatītākā [[flamingi|flamingu]] suga, kā arī vislielākā suga, tie dzīvo [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]? * ... '''[[Uguns loks|Uguns lokā]]''' apkārt [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] notiek ap 90% no visām [[zemestrīce|zemestrīcēm]], kā arī atrodas divas trešdaļas no visiem pasaules [[vulkāns|vulkāniem]]? * ... mūsu ēras 9. gadā, neapmierināti ar augstajiem [[nodokļi]]em un rekrūšu vervēšanu [[romieši|romiešu]] armijai, [[ģermāņi|senģermāņu]] cilts '''[[heruski]]''' sacēlās [[Arminijs|Arminija]] vadībā un kopā ar citām ģermāņu ciltīm [[Teitoburgas meža kauja|Teitoburgas meža kaujā]] sakāva trīs romiešu [[leģions (Roma)|leģionus]], kurus vadīja [[Publijs Kvintīlijs Vārs]]? |2025-01-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Papaver argemone 1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[sarainā magone|sarainās magones]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa]]s dienviddaļā, no kurienes tā ir plaši izplatījusies centrālajā un, daļēji, arī ziemeļu daļā? * ... '''[[Gajānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1988. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—0? * ... '''[[Khmeru Impērija]]''' 12. gadsimtā bija kļuvusi par lielāko impēriju [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], tās centrs atradās [[Ankora|Ankorā]], par kuru tika gūti pierādījumi tam, ka [[Ankora]] bijusi lielākā pasaules pilsēta pirmsrūpniecības laikmetā? |2025-01-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svētmeitu cave.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Svētmeitu kambari]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[ala]] [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]], ko atraka 1993. gadā, taču vēlāk tā lielā mērā ir aizbrukusi? * ... [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Andrejs Ence]]''' iepriekš bija [[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... 2024. gada februārī '''[[Twitter konvojs|''Twitter'' konvoja]]''' izveidotāju [[Reinis Pozņaks|Reini Pozņaku]] savā kandidātu sarakstā [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] iekļāva "[[Apvienotais saraksts]]", un viņš tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]? |2025-01-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Symphony Lake, Singapore Botanic Gardens - 20041025.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2015. gadā '''[[Singapūras botāniskie dārzi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iekļauti [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Nikaragvas futbola izlase]]''' savu pirmo spēli aizvadīja 1929. gadā, piekāpjoties [[Salvadoras futbola izlase|Salvadorai]] ar 0—9? * ... [[2007. gads|2007. gadā]] '''[[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]]''' kopā ar [[Els Gors|Elu Goru]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]], ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas"? |2025-02-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betula pendula (3).JPG|border|right|200px]]}} * ... ar [[bērzi|bērza]] '''[[tāss|tāsi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strādājošus [[amatnieks|amatniekus]] sauc par tāsiķiem? * ... [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauskas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Aivars Okmanis]]''' iepriekš bija [[Rundāles novads|Rundāles novada]] [[Rundāles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... '''[[dārza cietķērsa]]''', ko tautā dēvē par kressalātu, ir izcēlusies [[Etiopija|Etiopijā]], taču ir plaši izplatījusies visā pasaulē kā [[garšaugs]], nereti tiek kultivēta arī [[Latvija|Latvijā]]? |2025-02-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rumen Radev official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pirms kļūšanas par [[Bulgārijas prezidents|Bulgārijas prezidentu]] '''[[Rumens Radevs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija Bulgārijas gaisa spēku augstākais komandieris un 2016. gada prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts? * ... '''[[Fidži futbola izlase]]''' lielāko uzvaru guvusi 1979. gadā, kad ar 24—0 pārspēja [[Kiribati]]? * ... '''[[1848. gada revolūcijas]]''' jeb Tautu pavasaris pārmainīja [[1815. gads|1815. gadā]] [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] noteikto kārtību un pārņēma lielu daļu [[Eiropa]]s? |2025-02-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Marina_Bay_Sands_in_the_evening_-_20101120.jpg|border|right|200px]]}} * ... atklāšanas brīdī '''''[[Marina Bay Sands]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Singapūra|Singapūrā]] tika atzīts par pasaulē dārgāko [[kazino]] īpašumu (kompleksā ietilpst viesnīca ar 2561 istabām, 120 000 m² liels konferenču un izstāžu komplekss, 74 000 m² liels iepirkšanās centrs, kazino ar 500 spēļu galdiem un 1600 spēļu automātiem)? * ... [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] '''[[Vita Paulāne]]''' iepriekš bija [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]]? * ... '''[[Austrijas–Sardīnijas karš]]''' [[1859. gads|1859. gada]] 12. jūlijā noslēdzās ar [[pamiers|pamieru]], kurā [[Austrijas Impērija]] saglabāja [[Venēcija|Venēciju]], bet atteicās no [[Lombardija]]s: to ieguva [[Sardīnijas Karaliste]], kas dažus gadus vēlāk pārtapa par [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalisti]]? |2025-02-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kauno musulmonu mecete1.2007-04-06.jpg|border|right|200px]]}} * ... 1931. gadā uzbūvētā [[sunnīti|sunnītu]] '''[[Kauņas mošeja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienīgā mūra [[mošeja]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]? * ... 190 km no [[Krievija]]s autoceļa '''[[Autoceļš R254 (Krievija)|R254 "Irtiša"]]''', kas savieno [[Čeļabinska|Čeļabinsku]] un [[Novosibirska|Novosibirsku]], ved caur [[Kazahstāna]]s teritoriju? * ... [[Nīderlande]]s izlase kļuva par uzvarētājiem '''[[Lauka hokejs 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|lauka hokeja turnīrā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē? |2025-02-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Eggplant (27751779984).jpg|border|right|200px]]}} * ... lielākā daļa '''[[nakteņu ģints]]''' augu, īpaši to zaļās daļas un nenobriedušie [[Auglis|augļi]], cilvēkiem (lai gan ne obligāti citiem dzīvniekiem) ir [[Indīgas vielas|indīgi]], taču daudzām sugām ir dažas ēdamas daļas, piemēram, augļi, lapas vai bumbuļi{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[baklažāns]])</small>}}? * ... '''[[Eva Kārkliņa]]''', kura bija [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] no 2022. līdz 2024. gadam, iepriekš bija [[Rojas novads|Rojas novada]] [[Rojas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] vairāk nekā desmit gadu garumā? * ... '''[[enoklofobija]]''' ir neracionālas [[bailes]] no pūļa, personas ar šo fobiju piedzīvo augstu [[trauksme]]s līmeni, atrodoties pūlī vai vienkārši domājot par atrašanos pūlī? |2025-02-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grupo de Emas - Rhea americana.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Dienvidamerika]]s nelidojošo [[putni|putnu]] '''[[nandu|nandu ģintī]]''' ietilpst 7 [[sugas]], no kurām 3 sugas dzīvo mūsdienās{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā lielais nandu)</small>}}, bet pārējās 4 sugas ir izmirušas? * ... [[Ķīna]]s daiļlēcēji kļuva par uzvarētājiem visos 8 sacensību veidos '''[[Daiļlēkšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšanā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', bet kopā izcīnīja 11 medaļas? * ... vēlāko [[Latvija]]s [[Latvijas veselības valsts ministrs|veselības valsts ministru]] '''[[Juris Viņķelis|Juri Viņķeli]]''' 1981. gadā apcietināja un līdz 1983. gadam ieslodzīja par padomju varu apmelojošu materiālu izplatīšanu? |2025-02-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jane birkin 1970.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1969. gadā '''[[Džeina Birkina]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atveidoja galveno sieviešu lomu filmā ''Slogan'', kurā galveno vīriešu lomu atveidoja '''[[Seržs Gensbūrs]]'''; tajā pašā gadā viņa pārcēlās uz dzīvi [[Francija|Francijā]], un 1971. gadā pārim piedzima meita [[Šarlote Gensbūra|Šarlote]], taču pāris izšķīrās 1980. gadā? * ... '''[[Aivars Mucenieks]]''' ir [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ventspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš 2009. gada? * ... [[Argentīna|Argentīnā]] dzimušais '''[[Rohelio Funess Mori]]''' pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]], taču viņa identiskais dvīņu brālis [[Ramiro Funess Mori]] pārstāv [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]? |2025-02-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chuysky trakt.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R256 (Krievija)|autoceļš R256]]''' jeb "Čujas trakts", kas savieno [[Novosibirska|Novosibirsku]] ar [[Mongolija]]s robežu, ir daļa no [[Āzija]]s automaģistrāles AH4, kas tālāk caur [[Urumči]] ved līdz [[Karači]] [[Pakistāna|Pakistānā]]?{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Čujas trakts [[Altaja Republika|Altaja Republikā]])</small>}}? * ... '''[[Modernā pieccīņa 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|modernajā pieccīņā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[paukošana]]s ranga kārta notika ''[[Parc des Expositions de Villepinte|Arena Paris Nord]]'', bet pārējās sacensības pie [[Versaļas pils]]? * ... '''[[Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskā sadarbība|Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskajā sadarbībā]]''' ietilpst 21 dalībvalsts, un tās galvenā mītne atrodas [[Singapūra|Singapūrā]]? |2025-02-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Opossum 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[oposumu dzimta]]s''' dzīvnieki {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Virdžīnijas oposums)</small>}} ir aktīvi [[nakts|naktīs]], labi redz tumsā, savukārt [[diena|dienā]] līdz pat 18 stundām pavada [[miegs|miegā]]? * ... '''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]]''' par līgas uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s klubs [[Bergamo "Atalanta"]], kas finālā ar 3:0 pieveica [[Vācija]]s vienību [[Leverkūzenes "Bayer"]], pārtraucot [[Vācija]]s kluba nezaudēto spēļu sēriju visos turnīros, kas bija sasniegusi 51 spēli? * ... troksnis ausīs jeb '''[[tinīts]]''' skar apmēram 10—15% cilvēku, taču lielākā daļa to labi panes, un tā ir nopietna problēma tikai 1—2% cilvēku? |2025-02-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dikaiosp 210819 6963.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Singapūras panorāmas rats]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija augstākais panorāmas rats pasaulē, līdz 2014. gadā ''[[Las Vegas Strip]]'' tika atklāts ''High Roller'', kas ir par 2,6 metriem augstāks? * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R297 (Krievija)|autoceļu R297 "Amūra"]]''' ar vairākiem pārtraukumiem būvēja no 1977. līdz 2004. gadam kā militāri stratēģisku objektu, bet asfaltēšanu pabeidza tikai pēc 2010. gada? * ... '''[[Jāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika pie [[Versaļas pils]]? |2025-02-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ričards Šlesers 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Ričards Šlesers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta, tāpat kā viņa tēvs [[Ainārs Šlesers]]? * ... 2013. gada jūlijā '''''[[Tre Penne]]''''' kļuva par pirmo [[Sanmarīno]] [[futbols|futbola]] klubu, kas uzvarējis atsevišķā spēlē Eiropas klubu sacensībās, [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas]] 1. kvalifikācijas kārtā atbildes spēlē uzvarot [[Armēnija]]s klubu ''[[Shirak SC|Shirak]]'' ar 1:0? * ... [[Berlīne]]s '''[[Tīrgartena (parks)|Tīrgartenas parka]]''' pirmsākumi atrodami jau [[1527. gads|1527. gadā]], kad to izveidoja kā [[Brandenburgas kūrfists|Brandenburgas kūrfirsta]] [[medības|medību]] zonu? |2025-02-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:R504 Kolyma in autumn.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R504 (Krievija)|autoceļu R504 "Kolima"]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no [[Magadana]]s [[1931. gads|1931. gadā]] sāka būvēt trests "Daļstroj" [[latvieši|latviešu]] [[čekists|čekista]] [[Eduards Bērziņš|Eduarda Bērziņa]] vadībā, izmantojot [[Sevvostlags|Sevvostlagā]] ieslodzītos; pirmo ceļa posmu pabeidza 1953. gadā, un ceļa būves laikā gāja bojā vismaz 250 000 ieslodzīto? * ... zinātni par '''[[acu slimības|acu slimībām]]''' sauc par [[Oftalmoloģija|oftalmoloģiju]]? * ... '''[[Upolu]]''' dzīvo lielākā daļa no [[Samoa]] [[iedzīvotāji]]em, lai gan pēc platības tā ir tikai otrā lielākā sala [[Samoa salas|Samoa salu]] arhipelāgā? |2025-02-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lady Gaga & Tony Bennett (17170839768).jpg|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu dziedātājs '''[[Tonijs Benets]]''', 2021. gadā 95 gadu un 60 dienu vecumā izdodot savu otro albumu duetā ar ''[[Lady Gaga]]''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, laboja [[Ginesa rekords|Ginesa rekordu]] kā vecākais cilvēks, kurš izdevis jaunu [[Mūzikas albums|albumu]]? * ... [[ASV]] [[ķīmiķis]] un [[atomfizika|atomfiziķis]] '''[[Glenns Sīborgs]]''' bija līdzatklājējs 10 [[ķīmiskais elements|ķīmiskajiem elementiem]]: [[plutonijs|plutonijam]], [[amerīcijs|amerīcijam]], [[kirijs|kirijam]], [[berklijs|berklijam]], [[kalifornijs|kalifornijam]], [[einšteinijs|einšteinijam]], [[fermijs|fermijam]], [[mendeļejevijs|mendeļejevijam]], [[nobēlijs|nobēlijam]] un 106. ķīmiskajam elementam, kuru, viņam vēl dzīvam esot, nosauca viņa vārdā par [[sībordžijs|sībordžiju]]? * ... [[1958. gads|1958. gadā]] pieņemtā [[Francijas Piektā republika|Francijas Piektās Republikas]] [[konstitūcija]] ievērojami palielināja '''[[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]]''' pilnvaras? |2025-02-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Berlin Elefantentor 09-2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Berlīnes Zooloģiskais dārzs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Ziloņu vārti: viena no divām ieejām zooloģiskajā dārzā)</small>}} ir ne vien senākais līdz mūsdienām saglabājies [[zooloģiskais dārzs]] [[Vācija|Vācijā]], bet arī visapmeklētākais zooloģiskais dārzs [[Eiropa|Eiropā]] un viens no populārākajiem visā pasaulē? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Nina Kenedija]]''' sasniedza jaunu [[Austrālija]]s rekordu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] (4,90 m), taču dalīja pirmo vietu ar amerikāņu kārtslēcēju [[Keitija Mūna|Keitiju Mūnu]], abas sportistes saņēma [[zelta medaļa]]s? * ... [[aktieris]] un [[komiķis]] '''[[Tims Allens]]''' ir ieskaņojis [[Bazs Gaismasgads|Baza Gaismasgada]] lomu filmu sērijā "[[Rotaļlietu stāsts (filmu sērija)|Rotaļlietu stāsts]]"? |2025-02-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Little Red Riding Hood - J. W. Smith.jpg|border|right|150px]]}} * ... pasakas '''"[[Sarkangalvīte un vilks]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcelsme tiek saistīta ar vairākām Eiropas tautām pirms 17. gadsimta, bet vislabāk zināmās versijas ir franču rakstnieka [[Šarls Pero|Šarla Pero]] (1697) un vācu rakstnieku [[brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] (1812) stāsti par Sarkangalvīti un vilku? * ... viena no 20. gadsimta 60. gadu sieviešu [[teniss|tenisa]] līderēm, trīskārtējā ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' vienspēļu uzvarētāja '''[[Enna Heidona-Džonsa]]''' augstākajā līmenī spēlēja arī [[galda teniss|galda tenisu]], kur bija 1957. gada pasaules čempionāta fināliste? * ... '''[[Bulgārijas turki]]''' ir otra lielākā etniskā, lingvistiskā un reliģiskā iedzīvotāju grupa mūsdienu [[Bulgārija|Bulgārijas Republikā]], veidojot 8,5 % no valsts [[iedzīvotāji]]em? |2025-02-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Badalona - La Rambla.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Basketbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbola sacensības 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs]] tika organizētas '''[[Badalona|Badalonā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Vladimirs Voroņins|Vladimira Voroņina]] dibinātā '''[[Moldovas Republikas komunistu partija]]''' no 2001. līdz 2009. gadam bija [[Moldova]]s valdošā [[politiskā partija|partija]]? * ... '''[[Ogres tehnikums]]''' ir izveidots [[2011. gads Latvijā|2011. gadā]], apvienojot Ogres Amatniecības vidusskolu, Ogres Meža tehnikumu un Ogres Profesionālo vidusskolu? |2025-02-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohammad Khatami - December 11, 2007.jpg|border|right|150px]]}} * ... no 1997. līdz 2005. gadam būdams [[Irāna]]s prezidents, '''[[Muhammeds Hātami]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} mēģināja īstenot reformas, lai demokratizētu politisko sistēmu Irānā, bet lielu daļu viņa ierosināto tiesību aktu bloķēja konservatīvie politiķi? * ... 2021. gadā [[Anglija]]s [[futbola klubs]] '''''[[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]''''' izkrita uz ''National League'' jeb pēc spēka piekto līgu, kļūstot par pirmo kādreizējo [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu, kas tur ir spēlējis? * ... vairāk nekā viens miljons '''[[kubieši|kubiešu]]''' dzīvo [[ASV]]? |2025-02-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sinead O'Connor (14828633401) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[īri|īru]] [[dziedātāja]]s '''[[Šineida O'Konora|Šineidas O'Konoras]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā izdotie memuāri ''Rememberings'' kļuva par bestselleru? * ... '''[[Jaunkaledonijas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1991. gadā, kad pārspēja [[Guamas futbola izlase|Guamu]] ar 18—0? * ... 2023. gadā '''[[Patrisa Lumumbas Krievijas Tautu draudzības universitāte|Krievijas Tautu draudzības universitātei]]''' tika atgriezts [[Padomju Savienība]]s laikā lietotais [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskās Republikas]] neatkarības cīnītāja [[Patriss Lumumba|Patrisa Lumumbas]] vārds? |2025-02-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Сунтажский дворец.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākot ar 2024. gada 1. septembri [[vidusskola]] [[Suntaži|Suntažos]] tika reorganizēta par '''[[Suntažu pamatskola|Suntažu pamatskolu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā viena no skolas ēkām — [[Suntažu muiža]])</small>}}? * ... [[1902. gads Latvijā|1902. gadā]] latviešu kuģu īpašnieks un kapteinis '''[[Mārtiņš Veide]]''' uzbūvēja jaunu savas ģimenes dzīvojamo namu [[Ainaži|Ainažos]], tā saukto [[Veides pils|Veides pili]], kas joprojām ir viena no greznākajām un lielākajām pilsētas ēkām? * ... [[Krievija|Krievijā]] dzimusī un dzīvojošā bijusī [[daiļslidotāja]] '''[[Margarita Drobjazko]]''', kas startēja pārī ar [[lietuvieši|lietuvieti]] Povilu Vanagu, atbalstīja [[2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā|2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā]], par ko 2023. gada 15. septembrī viņai tika atņemta [[Lietuva]]s [[pilsonība]]? |2025-02-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohammad bin Salman October 2019 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējā [[Saūda Arābija]]s monarha [[Selmāns Āl Saūds|Selmāna Āl Saūda]] septītais dēls kroņprincis un premjerministrs '''[[Muhammeds bin Selmāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ''[[de facto]]'' tiek uzskatīts par valsts vadītāju? * ... saskaņā ar [[1961. gads|1961. gada]] Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām uzņemošās valsts iestādēm nav pienākuma paskaidrot iemeslus, kāpēc [[diplomāts]] ir pasludināts par '''''[[persona non grata]]'''''? * ... '''[[Loka šaušana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušana sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' visās piecās disciplīnās [[zelta medaļa]]s izcīnīja [[Dienvidkoreja]]s sportisti? |2025-02-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Symphoricarpos albus rametto.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[sniegogas|sniegogu]]''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] līdz [[Hondurasa]]i, taču sugas ir ieviesušās arī citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā strauta sniegoga)</small>}}? * ... '''[[Deli sultanāts]]''' bija pirmā lielā [[valsts]] mūsdienu [[Indija]]s teritorijā, kuru dibināja iekarotāji, nevis teritorijas pamatiedzīvotāji? * ... '''[[Novorosijskas jūras osta]]''' ir viena no lielākajām [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Osta|ostām]] un lielākā osta [[Krievija|Krievijas Federācijā]]? |2025-02-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel simon.jpg|border|right|150px]]}} * ... viena no [[Jēzus Kristus]] divpadsmit [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa Kānanieša]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} simboli ir [[laiva]], airis, [[krusts]] un [[zāģis]], [[zivis|zivs]] (vai divas zivis) un [[šķēps]]? * ... '''[[Losalamosas Nacionālā laboratorija]]''', kas tika izveidota [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] ietvaros [[1943. gads|1943. gadā]], ir lielākais darba devējs [[ASV]] [[Ņūmeksikas štats|Ņūmeksikas štatā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] maijā partijas "Alternative" vadībā nonāca [[Valentīns Jeremejevs]], kurš pārveidoja to par partiju '''"[[Tautas varas spēks (partija)|Tautas varas spēks]]"''' un ar šo partiju startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]]? |2025-02-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bled Overview.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[1918. gads|1918. gadā]] [[Slovēnija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Bleda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nonāca [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s pakļautībā un kļuva par valdošā Karadžordževiču nama vasaras rezidenci; šo tradīciju turpināja [[Dienvidslāvija]]s līderis [[Josips Brozs Tito]], kad viņš 1947. gadā uzcēla šeit savu vasaras rezidenci? * ... '''[[Ačinskas pedagoģiskais tehnikums]]''' bija [[Krievijas latvieši|Krievijas latviešu]] vidējā pedagoģiskā mācību iestāde laikā no 1930. līdz 1938. gadam [[Ačinska|Ačinskā]], [[Krievijas PFSR]] [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas apgabalā]], kļūstot par metodisko centru [[Sibīrija]]s latviešu skolu [[skolotāji]]em? * ... [[1904. gads|1904. gadā]] sākās [[Krievijas—Japānas karš]], un '''[[Korejas impērija]]''' kļuva par abu lielvaru kaujas lauku, pēc Japānas uzvaras tā vēl vairāk nostiprināja savu kontroli pār Koreju? |2025-02-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Foxtail millet 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... piemērotā klimatā '''[[Itālijas sarene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek plaši kultivēta [[Labība|graudu ieguvei]]; vecākās liecības par sugas audzēšanu tika atrastas [[Ķīna|Ķīnā]], vairāk nekā 8000 gadu [[pirms mūsu ēras]]? * ... [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionāta šahā]] uzvarētājs '''[[Sālems Sālahs]]''' sākot ar 2006. gadu sadarbojās ar [[Latvija]]s [[šahs|šaha]] [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistaru]] [[Edvīns Ķeņģis|Edvīnu Ķeņģi]] un bija viens no pazīstamākajiem viņa kā [[Treneris|trenera]] audzēkņiem? * ... Kinoakadēmija nolēma rīkot '''[[3. Kinoakadēmijas balva|3. Kinoakadēmijas balvas ceremonija]]''' novembrī, lai to tuvinātu atbilstības periodam, tāpēc ceremonija notika tikai septiņus mēnešus pēc [[2. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas, padarot [[1930. gads|1930. gadu]] par vienīgo gadu, kurā notika divas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas? |2025-02-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Moshe Dayan, Chief of General Staff.jpg|border|right|150px]]}} * ... neraugoties uz [[Izraēla]]s aizsardzības ministra [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] un [[Salīdzināšanas dienas karš|Salīdzināšanas dienas kara]] laikā '''[[Moše Dajans|Mošes Dajana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kaujinieka reputāciju, daudzi viņa centieni valdībā bija vērsti uz vienošanos slēgšanu ar kaimiņu arābu valstīm, viņš atbalstīja [[Palestīniešu pašpārvalde|palestīniešu autonomiju]]? * ... '''[[Berlīnes metro]]''' jeb ''U-Bahn'' gada laikā pārvadā vairāk nekā 400 miljonus pasažieru? * ... [[Latvija]]s [[orientieriste]] '''[[Inga Dambe]]''' ilgus gadus dzīvojusi [[Somija|Somijā]], pārstāvot klubu ''Paimio Rasti'', kurā ir arī trenere, viņa ir divreiz uzvarējusi un divreiz bijusi otrā nozīmīgākajās Somijas daudzdienu sacensībās ''[[Fin5]]''? |2025-02-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hinrichtung Ludwig des XVI.png|border|right|200px]]}} * ... [[Franču revolūcija]]s laikā [[1793. gads|1793. gada]] 21. janvārī notikusī '''[[Luija XVI sodīšana ar nāvi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} notika Revolūcijas laukumā, kas iepriekš bija nosaukts viņa vectēva vārdā par [[Luijs XV|Luija XV]] laukumu (mūsdienās [[Konkordijas laukums]])? * ... [[Kandahāra]]s mullas, ''[[Taliban]]'' līdera un faktiskā [[Afganistānas Islāma Emirāts|Afganistānas Islāma Emirāta]] vadītāja no 1996. līdz 2001. gadam '''[[Muhameds Omārs|Muhameda Omāra]]''' nāves apstākļi līdz pat šim brīdim ir neskaidri? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] '''[[Āfrika (Romas province)|Āfrikas province]]''' tika izveidota pēc Trešā Pūniešu kara, kad Roma sakāva [[Kartāga|Kartāgu]] un iznīcināja to? |2025-02-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Destroying Chinese war junks, by E. Duncan (1843).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmais Opija karš]]''' starp [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Cjinu dinastija]]s [[Ķīna (reģions)|Ķīnu]] vājināja Ķīnu un palielināja tās izolāciju no pārējās pasaules{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā jūras kauja starp angļiem un ķīniešiem)</small>}}? * ... '''''[[Damnatio memoriae]]''''' bija īpašs pēcnāves soda veids, ko [[Senā Roma|Senajā Romā]] piemēroja valsts noziedzniekiem — lai izdzēstu mirušā piemiņu, iznīcināja visas materiālās liecības par noziedznieka eksistenci — statujas, sienu un kapu pieminekļu uzrakstus, atsauces likumos un hronikās? * ... [[Krievijas Impērija]]s Ministru padomes priekšsēdis 1905. un 1906. gadā '''[[Sergejs Vite]]''' bija cēlies no [[Kurzemes guberņa]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas? |2025-02-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Louis XIV of France.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas karaļa]] [[Luijs XIV|Luija XIV]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laikā '''[[Vecais režīms]]''' ieguva [[Absolūtisms|absolūtisma]] pārvaldes formu? * ... '''[[Sešu nāciju čempionāts]]''' pašreizējā formātā notiek kopš 2000. gada, kad dalībvalstu rindas papildināja '''[[Itālijas regbija izlase]]'''? * ... '''[[Portsmutas miera līgums]]''', kas izbeidza [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karu]], noteica, ka [[Krievijas Impērija]] atdeva [[Japānas Impērija]]i [[Sahalīna]]s dienvidus, piešķīra nomas tiesības uz Ļaodunas pussalu ar [[Portartūra|Portartūru]] un [[Daļņija|Daļņiju]], kā arī atzina [[Koreja|Koreju]] par tās interešu sfēru? |2025-03-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:S-Bahn Berlin Baureihe 481.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Berlīnes pilsētas elektrovilciens]]''' (''S-Bahn'') {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} papildina [[Berlīnes metro]] (''U-Bahn'') un nodrošina savienojumu ar daudziem ārējiem [[Berlīne]]s rajoniem? * ... '''[[Kontinentālā blokāde]]''', ko 1806.—1814. gadā īstenoja [[Francijas Pirmā impērija|Francijas]] imperators [[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]] pret savu galveno pretinieku — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], nopietni kaitēja pašai Francijai, bet tā mērķis — sagraut Lielbritāniju, netika sasniegts? * ... '''[[sniega līnija]]''' savu lielāko augstumu sasniedz sausos [[tropu josla|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionos (līdz 6,5 km [[virs jūras līmeņa]]), pie [[ekvators|ekvatora]] pazeminoties līdz 4,4 km? |2025-03-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jason Schwartzman in 2018 by Sachyn Mital (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[kinoaktieris|kinoaktiera]] un [[mūziķis|mūziķa]] '''[[Džeisons Švarcmans|Džeisona Švarcmana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tēvs ir [[kinoproducents]] Džeks Švarcmans, bet māte [[aktrise]] '''[[Talija Šaira]]''' — [[kinorežisors|kinorežisora]], producenta un scenārista [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisa Forda Kopolas]] māsa? * ... '''[[1697. gads Latvijā|1697. gada]]''' pavasarī [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] [[Jelgava|Jelgavā]] uzņēma Krievijas Lielo sūtniecību ceļā uz Rietumeiropu, kurā bija arī jaunais cars [[Pēteris I|Pēteris]], uz kuru Jelgavas galma spožums esot atstājis lielu iespaidu? * ... '''''[[World Aquatics]]''''' (agrāk Starptautiskā Peldēšanas federācija) galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]]? |2025-03-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maynor Figueroa 2017.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Majnors Figeroa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Hondurasas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2003. gadā, piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]], kopā izlasē aizvadot 181 spēli? * ... '''[[Siņhajas revolūcija]]''' [[Ķīna|Ķīnā]] beidzās ar sešus gadus vecā [[Cjinu dinastija]]s imperatora [[Puji]] atkāpšanos no troņa [[1912. gads|1912. gada]] 12. februārī, kas iezīmēja aptuveni 2000 gadus ilgas monarhijas valdīšanas beigas un Ķīnas agrīnās republikas sākumu? * ... '''[[Lielais Viktorijas tuksnesis]]''' ir lielākais [[tuksnesis]] [[Austrālija|Austrālijā]] ar platību 424 400 km²? |2025-03-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Krusa Dobeles novads 2023 8 7.jpg|border|right|200px]]}} * ... pirms '''[[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā|2023. gada 7. augusta negaisa Latvijā]]''' tika aizvadīta jebkad siltākā nakts [[Latvija]]s meteoroloģisko novērojumu vēsturē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā lielgraudu [[krusa]] [[Dobeles novads|Dobeles novadā]], [[Apgulde|Apguldē]])</small>}}? * ... '''[[2023. gada Pasaules kauss regbijā|2023. gada Pasaules kausā regbijā]]''' [[Dienvidāfrikas regbija izlase]] saglabāja savu [[2019. gada Pasaules kauss regbijā|2019. gadā]] iegūto čempionu titulu, finālā uzvarot [[Jaunzēlandes regbija izlase|Jaunzēlandi]] un kļūstot par pirmo komandu, kas turnīrā uzvarējusi četras reizes? * ... [[franči|franču]] [[politiķis]], [[filozofs]] un [[ekonomists]] '''[[Pjērs Žozefs Prudons]]''' tiek uzskatīts par [[anarhisms|anarhisma]] "tēvu"? |2025-03-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lupiner i vår trädgård, Ahla.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[daudzlapu lupīna]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika]]s ziemeļrietumu daļa, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā ievesta kā [[kultūraugs]], daudzviet pārgājusi savvaļā; [[Latvija|Latvijā]] lupīnas ir atzītas par [[Invazīva suga|invazīviem augiem]]? * ... ar '''[[Militārais apvērsums Nigērā (2023)|2023. gada militāro apvērsumu Nigērā]]''' tā kļuva par piekto [[Rietumāfrika]]s un [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikas]] valsti, kurā kopš 2020. gada ir noticis [[apvērsums]]; pašā [[Nigēra|Nigērā]] tas bija piektais militārais apvērsums kopš valsts neatkarības iegūšanas 1960. gadā, taču pirmais kopš 2010. gada? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Hanibals Medžbri]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases? |2025-03-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jerusalem-2013(2)-Aerial-Temple Mount-(south exposure).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tempļa kalns (Jeruzaleme)|Tempļa kalns]]''' [[Jeruzaleme]]s vecpilsētā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir svētvieta gan [[jūdaisms|jūdaismā]], gan [[kristietība|kristietībā]], gan [[islāms|islāmā]]? * ... zinātniski '''[[ādas slimības|ādas slimību]]''' pētījumi [[Latvija|Latvijā]] sākās [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]], kad [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] nodibināja ādas un veneroloģisko slimību katedru, ko kopš 1923. gada vadīja [[Pēteris Sniķers]]? * ... [[1805. gads|1805. gadā]] izveidotajā [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērijai]] pakļautajā '''[[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Itālijas Karalistē]]''' [[Napoleons Bonaparts|Napoleonam I]] tika piešķirts [[karalis|karaļa]] tituls, bet viņa padēlam [[Ežēns de Boarnē|Ežēnam de Boarnē]] — vicekaraļa tituls? |2025-03-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rio Magdalena, Colombia 01.jpg|border|right|250px]]}} * ... 1528 km garā '''[[Magdalena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir garākā [[upe]] [[Kolumbija|Kolumbijā]]? * ... kopš Pireneju miera laikiem [[pilsēta]] un municipalitāte [[Katalonija|Katalonijas autonomajā apgabalā]] '''[[Līvija]]''' ir bijusi [[Spānija]]s [[Anklāvs|eksklāvs]], jo no visām pusēm to aptver [[Francija]]s teritorija? * ... [[1960. gads|1960. gadā]] [[Šrilanka]]s [[politiķe]] un [[diplomāte]] '''[[Sirimavo Bandaranaike]]''' kļuva par pirmo [[sieviete|sievieti]] pasaulē, kas kļuvusi par [[premjerministre|premjerministri]]? |2025-03-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Denis Sassou Nguesso 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... no 2006. līdz 2007. gadam pašreizējais [[Kongo Republika]]s [[prezidents]] '''[[Denī Sasū Ngeso]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija arī [[Āfrikas Savienība]]s vadītājs? * ... '''[[Napoleona kodekss]]''', kas tika izstrādāts un pieņemts 19. gadsimta sākumā pēc [[Francijas Republika]]s pirmā konsula [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iniciatīvas un ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsdienās, deva spēcīgu impulsu turpmākajam kodifikācijas procesam daudzās pasaules valstīs? * ... {{oss|V=2024|L=Ģ}} [[Parīze|Parīzē]] dalībnieci [[BMX riteņbraukšana|BMX riteņbraukšanā]] '''[[Veronika Monika Stūriška|Veroniku Moniku Stūrišku]]''' 2022. gadā atzina par gada [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|labāko riteņbraucēju Latvijā]]? |2025-03-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stratford-Upon-Avon, High Street, geograph 3969622 by Lewis Clarke.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Anglija]]s pilsēta '''[[Stretforda pie Eivonas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir rakstnieka [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] dzimtā pilsēta, kurā viņš arī ir miris; katru gadu pilsētu Šekspīra dēļ apmeklē liels skaits [[tūristi|tūristu]] — gadā vidēji 2,7 miljoni? * ... [[Padomju Savienība]]s '''[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Galveno izlūkošanas pārvaldi]]''' 20. gadsimta 20. un 30. gados ir vadījuši trīs [[latvieši]]: [[Jānis Lencmanis]], [[Arvīds Zeibots]] un [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]]? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' no [[Latvija]]s vieglatlētiem labāko rezultātu sasniedza [[Anete Sietiņa|Anete Kociņa]], kas izcīnīja 4. vietu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]]? |2025-03-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jakov Milatović (2023-05-30).jpg|border|right|150px]]}} * ... kļūdams par [[Melnkalne]]s [[prezidents|prezidentu]] 36 gadu vecumā, '''[[Jakovs Milatovičs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par jaunāko Melnkalnes prezidentu, kā arī otro jaunāko kādas valsts vadītāju aiz [[Burkinafaso]] prezidenta Ibrahima Trajores? * ... '''[[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijai 2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]''' bija otrās [[vasaras olimpiskās spēles]] kopš valsts neatkarības atjaunošanas, kad [[Latvija]]s sportisti neizcīnīja nevienu medaļu (iepriekš [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016. gadā]])? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 19. augustā [[Krievija]]s [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]] '''''[[Luna-25]]''''' nekontrolēti ietriecās [[Mēness]] virsmā? |2025-03-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Segesta AncientGreekTemple 0932.jpg|border|right|200px]]}} * ... antīkā pilsēta [[Sicīlija]]s rietumu daļā '''[[Segesta]]''' ir pazīstama ar labi saglabājušos dorisko [[templis|templi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Fātimiju kalifāts]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] beidza pastāvēt [[1171. gads|1171. gadā]], kad to, kas bija no valsts palicis pāri, pakļāva [[Aijūbidu dinastija]]s valdnieks [[Saladīns]]? * ... [[Igaunija]]s [[vieglatlēts]], kurš startē [[400 metru barjerskrējiens|400 m barjerskriešanas]] sacensībās, '''[[Rasmuss Megi]]''' ir piedalījies četrās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], trīs reizes iekļūstot finālā? |2025-03-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Monaco BW 2011-06-07 16-07-20.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Monako katedrāle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Monako]] valdošās Grimaldi dinastijas [[nekropole]]; citu starpā šeit apglabāta [[Greisa Kellija]]? * ... [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā '''[[1705. gads Latvijā|1705. gada]]''' vasarā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] iebruka ap 12 000 vīru liels [[Krievija]]s karaspēks [[Boriss Šeremetjevs|Borisa Šeremetjeva]] vadībā, kas 16. jūlijā cieta sakāvi [[Mūrmuižas kauja|Mūrmuižas kaujā]]? * ... '''[[Francis Lācis]]''', kurš [[Latvija]]s [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] izlases sastāvā piedalījās {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], ir spēlējis klasisko [[basketbols|basketbolu]] visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs un bijis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidāts? |2025-03-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Indiandishes.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Karijs (ēdiens)|karija]]''' sastāvdaļas un pasniegšanas veids ir atkarīgs no reģionālām kultūras [[Tradīcija|tradīcijām]] un personīgām vēlmēm, un, piemēram, [[Taizeme|taizemiešu]] karija receptes ir ļoti atšķirīgas no tām, kas tiek izmantotas [[Japāna|Japānā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā dažādi [[indieši|indiešu]] kariji)</small>}}? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs VI]]''' pāvesta krēslā bija tikai 16 dienas, kas bija otrs īsākais termiņš aiz [[Urbāns VII|Urbāna VII]]? * ... [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Londona|Londonā]] '''[[Tomass Volšs]]''' kļuva par pasaules čempionu, [[Lodes grūšana|aizgrūžot lodi]] 22,03 metrus tālu; šajā gadā viņš tika atzīts par [[Jaunzēlande]]s Gada sportistu vīriešiem? |2025-03-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Actinidia deliciosa Kiwi Fruit კივი.JPG|border|right|200px]]}} * ... vairumam '''[[aktinīdijas|aktinīdiju]]''' ir ēdami [[Auglis|augļi]] — [[Kivi (auglis)|kivi]], kas visbiežāk tiek iegūti no kivi auga{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[1945. gads|1945. gada]] 12. maijā ap pulksten 3:00 amerikāņu un padomju militāro pārstāvju klātbūtnē ''[[Waffen-SS]]'' ģenerālis '''[[Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss]]''' parakstīja pēdējo [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militāro kapitulāciju [[Eiropa|Eiropā]] un pēc tam nošāvās? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Vanesa Jasa]]''' ir dzimusi sportistu ģimenē: viņas tēvs Ilgvars ir bijis bokseris, bet vecākais brālis [[Māris Jass|Māris]] spēlējis [[hokejs|hokeju]], pārstāvot arī [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasi]], tāpat izlases hokejisti ir bijuši brālēns [[Koba Jass|Koba]] un tēva brālis [[Mareks Jass|Mareks]]? |2025-03-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gudaf Tsegay at Belgrade 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2023|9|17||bez}} [[Dimanta līga]]s sezonas finālposmā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Gudafa Cegaja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[5000 metri|5000 metru skrējienā]], finišējot pēc 14 minūtēm un 0,21 sekundes? * ... termins "džips" (''jeep'') joprojām tiek lietots kā vispārējs termins [[transportlīdzekļi]]em, kas radīti, iedvesmojoties no '''''[[Jeep]]''''' un ir piemēroti lietošanai bezceļa apvidū? * ... '''[[Knaps Makdaks|Knapa Makdaka]]''' tēlu izveidoja kā [[Donalds Daks|Donalda Daka]] antagonistu 1947. gada komiksā ''Christmas on Bear Mountain'', tomēr Makdaka popularitāte ātri pieauga, un viņš kļuva par vienu no Donalda Daka visuma pastāvīgajiem tēliem? |2025-03-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Helsinki July 2013-27a.jpg|border|right|200px]]}} * ... kad [[1812. gads|1812. gadā]] [[Helsinki]] kļuva par [[Somijas Lielhercogiste]]s galvaspilsētu, [[Krievijas cars]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] nodibināja fondu divu [[katedrāle|katedrāļu]] celtniecībai pilsētā — tā tapa '''[[Helsinku luterāņu katedrāle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un '''[[Helsinku pareizticīgo katedrāle]]'''? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] mirušais [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Anatolijs Konstantinovs]]''', kurš vairāk pazīstams kā treneris bērnu basketbolā, [[1992. gada LBL sezona|1992. gadā]] bija [[Latvijas Basketbola līga]]s pirmās sezonas čempionvienības "[[Brocēni/Parair]]" galvenais treneris? * ... 2020. gadā '''''[[Revolut]]''''' kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vērtīgāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, taču tā ir arī [[Lietuva]]s tiešsaistes [[banka]], jo [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] to licencē un regulē [[Lietuvas Banka]]? |2025-03-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:WKB2023 2665 hammer (53173532020).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Kanāda]]s [[vesera mešana|vesera metējs]] '''[[Ītans Kacbergs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]] ar 84,12 metrus tālu metienu, apsteidzot otrās vietas ieguvēju par vairāk nekā 4 [[metri]]em; šī Kanādai bija pirmā medaļa vesera mešanā kopš sudraba [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpiādē]]? * ... no [[1945. gads|1945.]] līdz [[1949. gads|1949. gadam]] norisinājās Indonēzijas neatkarības karš, kura rezultātā '''[[Nīderlandes Austrumindija]]''' beidza pastāvēt, un izveidojās [[Indonēzija]]s valsts? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]] '''[[Raijāna Bernāvi]]''' no [[Saūda Arābija]]s veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-2]]'', kļūstot par pirmo [[arābi|arābu]] sievieti kosmosā? |2025-03-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cindy Kiro official portrait October 2021 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2021. gads|2021. gada]] 21. oktobrī '''[[Sindija Kiro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo [[maori]] tautības pārstāvi [[Jaunzēlande]]s ģenerālgubernatora amatā? * ... [[Kamerūnas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] '''[[Brians Mbeumo|Briana Mbeumo]]''' tēvs ir no [[Kamerūna]]s, bet māte ir [[francūziete]], un, lai arī viņš ir pārstāvējis [[Francija]]s jaunatnes izlases, kopš 2022. gada ir Kamerūnas izlases spēlētājs? * ... [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[vēsturnieks]]-[[logogrāfs]] '''[[Milētas Kadms]]''' senajos laikos tika atzīts kā [[literatūra]]s [[proza]]s dibinātājs, konkurējot ar [[Atēnu Ferekīds|Atēnu Ferekīdu]] par senākā prozaiķa statusu? |2025-03-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tatum O'Neal in 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... par desmit gadu vecumā kopā ar tēvu [[Raiens O'Nīls|Raienu]] nospēlēto lomu filmā '''"[[Papīra mēness]]"''' '''[[Tatuma O'Nīla]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", padarot viņu par visu laiku jaunāko Kinoakadēmijas balvas ieguvēju? * ... [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s [[starpplanētu zonde|zondi]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] trīs lielāko pavadoņu pētniecībai '''''[[Jupiter Icy Moons Explorer]]''''' kosmosā palaida [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]], bet Jupiteru tai plānots sasniegt [[2031. gads|2031. gadā]], pa ceļam veicot četrus [[Gravitācijas manevrs|gravitācijas manevrus]]? * ... '''[[Britu Zālamana salas]]''' beidza pastāvēt [[1978. gads|1978. gadā]], kad tika proklamēta neatkarīga [[Zālamana Salas|Zālamana Salu valsts]] un pieņemta tās [[konstitūcija]]? |2025-03-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vista de Benidorm, España, 2014-07-02, DD 63.JPG|border|right|250px]]}} * ... [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabala]] pilsēta '''[[Benidorma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis [[Spānija|Spānijā]] kopš 1925. gada, kad tika paplašināta tās [[osta]] un uzceltas pirmās viesnīcas, tomēr tikai 20. gadsimta 50. gados tā kļuva pazīstama kā vasaras galamērķis cilvēkiem, kas ierodas no Spānijas iekšzemes? * ... [[futbolists|futbolista]] karjeras sākumā '''[[Alehandro Garnačo]]''' pārstāvēja [[Spānija]]s jauniešu izlasi, bet, tā kā viņa māte ir [[argentīniete]], viņš var pārstāvēt arī šīs valsts izlasi un 2023. gadā debitēja [[Argentīnas futbola izlase]]s sastāvā? * ... bijušais [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] apsardzes priekšnieks [[latvietis]] '''[[Pēteris Pakalns]]''' tika arestēts un sodīts ar nāvessodu [[1937. gads|1937. gadā]] par "kontrrevolucionāru labējo sazvērstību [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] orgānos"? |2025-03-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elaeis guineensis MS 3467.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[palmu eļļa]]s''' ir vieglāk stabilizējamas un saglabā kvalitatīvu garšu un konsistenci pārstrādātos [[pārtikas produkti|pārtikas produktos]], tāpēc pārtikas ražotāji bieži vien dod priekšroku to izmantošanai{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā eļļas palmas)</small>}}? * ... [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vieglatlēts]] '''[[Ernests Džons Objena]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]], kļūstot par pirmo Filipīnu vieglatlētu, kas ieguvis medaļu pasaules čempionātā? * ... '''[[navahi|navahu]]''' apdzīvotais indiāņu rezervāts Navahu nācija ir pēc platības lielākais [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]? |2025-03-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:María Pérez García (ESP) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2023|5|21||bez}} Eiropas komandu čempionātā soļošanā [[Podebradi]] [[Spānija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Marija Peresa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 35 km soļošanā, un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|tā paša gada Pasaules čempionātā]] izcīnīja zelta medaļas abās [[soļošana]]s distancēs? * ... [[valoda]]s ziņā '''[[šveicieši]]''' ir iedalīti vairākās etnolingvistiskās grupās: [[vācšveicieši]], kas ir aptuveni 65 % [[Šveice]]s iedzīvotāju, frankošveicieši, [[italošveicieši]] un retoromāņi, kas runā [[Retoromāņu valoda|retoromāņu valodā]]? * ... '''[[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]]''' virspavēlnieks ir britu monarhs, karalis [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]? |2025-03-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trani 061.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Itālija]]s dienvidaustrumu pilsētas '''[[Trani]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ziedu laiki bija 12. un 13. gadsimtā, kad caur tās [[osta|ostu]] uz [[Svētā zeme|Svēto zemi]] devās [[Krusta kari|Krusta karu]] dalībnieki? * ... viens no [[Latvijas basketbola izlase]]s vadošajiem spēlētājiem '''[[Andrejs Gražulis]]''' kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-20 čempionātā]]? * ... slavenākais '''[[korsikāņi|korsikānis]]''' ir [[Napoleons Bonaparts]]? |2025-03-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lorenzo de Medici.jpg|border|right|150px]]}} * ... ''[[de facto]]'' [[Florence]]s Republikas valdnieks no [[Mediči dzimta]]s '''[[Lorenco de' Mediči]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Anjolo Brondzīno]] gleznā)</small>}} bija ietekmīgākais un aizrautīgākais [[renesanse]]s kultūras mecenāts [[Itālija|Itālijā]], vislabāk pazīstams ar tādu mākslinieku kā [[Sandro Botičelli]] un [[Mikelandželo]] atbalstīšanu? * ... uzvarot [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], '''[[Čeisa Džeksone]]''' kļuva par pirmo [[ASV]] [[lodes grūdējs|lodes grūdēju]] sievietēm, kas uzvarējusi pasaules čempionātā? * ... mūsu [[galaktika]] jeb [[Piena Ceļš]] ir tipiska šķērsotā '''[[spirālveida galaktika]]'''? |2025-03-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FRA-500f-anv.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[Francija]]i pārejot uz [[eiro]], no [[2002. gads|2002. gada]] 1. janvāra līdz 17. februārim '''[[Francijas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija apgrozībā paralēli eiro, [[Valūtas kurss|maiņas kurss]] bija 6,55957 franki par 1 eiro? * ... [[Andoras futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Koldo Alvaress]]''' pats izlases rindās ir aizvadījis 78 mačus, spēlējot [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā? * ... '''[[1775. gads Latvijā|1775. gada]]''' 8. jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]] tika parakstīts [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Pētera akadēmijas]] (''Academia Petrina'') dibināšanas akts? |2025-03-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Camryn Rogers (CAN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar 76,97 m tālu raidījumu '''[[Kemrina Rodžersa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par uzvarētāju [[vesera mešana|vesera mešanā]], kļūstot par tikai par trešo [[Kanāda]]s sportisti, kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēles [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] sievietēm, iepriekšējo reizi tas notika [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? * ... no [[Indostānas pussala]]s galējā dienvidu punkta '''[[Kumari rags|Kumari raga]]''' tiek vilkta nosacītā līnija, kas atdala [[Arābijas jūra|Arābijas jūru]] un tai pieskaitīto [[Lakšadvīpu jūra|Lakšadvīpu jūru]] rietumos no [[Bengālijas līcis|Bengālijas līča]] austrumos un no pārējā [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]]? * ... no '''[[Inku ceļu sistēma]]s''' apmēram 30 000 kilometru garumā mūsdienu [[Kolumbija]]s, [[Ekvadora]]s, [[Peru]], [[Čīle]]s un [[Argentīna]]s teritorijā ir saglabājušies apmēram 6000 kilometru? |2025-03-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Alida-Valli-1947.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Alīda Valli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viena no populārākajām [[aktrise|aktrisēm]] [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] laika posmā, [[Benito Musolīni]] viņu nodēvēja par par "visskaistāko sievieti pasaulē"? * ... 2022. gada [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) finālsērijā '''[[Lasvegasas "Aces"]]''' uzvarēja [[Konektikutas "Sun"]] un ieguva franšīzes pirmo čempiontitulu, kā arī pirmo titulu [[Lasvegasa]]i kādā no profesionālajiem komandu sporta veidiem? * ... pēc [[Krievijas Impērija]]s administratīvās reformas '''[[1776. gads Latvijā|1776. gada]]''' 4. septembrī bijusī [[Daugavas province]] tika sadalīta [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķos]], kopā ar agrākajām Polockas un Vitebskas provincēm to iekļāva jaundibinātajā [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]]? |2025-03-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Long Jump by Sandro Halank–012.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Grieķija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Miltiadis Tentoglu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2020}}. un {{oss|V=2024|L=G}} čempions, [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempions]], kā arī trīskārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempions]] [[Tāllēkšana|tāllēkšanā]]? * ... [[1503. gads|1503. gadā]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Alfonsu de Albukerks]] eiropiešiem no jauna atklāja '''[[Hūrijā Mūrijas salas]]''' [[Arābijas pussala]]s dienvidu piekrastē? * ... 2000. gadu sākumā [[ASV]] saskārās ar paaugstinātiem slēpņu un ceļmalas bumbu draudiem militāro operāciju laikā [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], un reaģējot uz šiem draudiem tika izstrādāta smagā riteņu [[bruņumašīna]] ar uzlabotu pretmīnu aizsardzību '''''[[Cougar]]'''''? |2025-03-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:PanoramaMaceraty2010.JPG|border|right|200px]]}} * ... mūsu ēras [[5. gadsimts|5. gadsimtā]] [[Itālija]]s austrumu pilsēta '''[[Mačerata]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iznīcināta [[Alarihs I|Alariha I]] [[vestgoti|vestgotu]] iebrukumā, bet vēlāk atjaunota tagadējā vietā? * ... [[latvieši|latviešu]] blakusvāģu [[Motokross|motokrosa]] braucējs '''[[Māris Rupeiks]]''' 2005. gada Pasaules čempionāta kopvērtējumā kopā ar kantētāju Haraldu Kurpnieku izcīnīja 3. vietu? * ... viens no izplatītākajiem materiāliem '''[[dzēšgumija|dzēšgumiju]]''' izgatavošanā ir [[gumija]], bet to gatavo arī no [[polivinilhlorīds|vinila]] un [[plastmasas|plastmasām]]? |2025-03-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jasmin Moghbeli official portrait.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Irāna]]s izcelsmes [[kurdi|kurdu]] ģimenē [[Rietumvācija]]s pilsētā [[Bādnauheima|Bādnauheimā]] dzimusī '''[[Jasmina Moghbeli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2017. gadā tika ieskaitīta [[NASA]] 22. [[astronauti|astronautu]] grupā, bet viņas pirmais [[kosmiskais lidojums]] sākās [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 26. augustā, esot kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-7]]'' komandierei? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] piektajā metienu sērijā [[ASV]] [[vieglatlēte]] '''[[Laulauga Tausaga]]''' sasniedza personisko rekordu, [[diska mešana|disku]] raidot 69,49 metrus tālu, un negaidīti izcīnīja zelta medaļu? * ... vēsturiskā '''"[[Allažu ķimelis|Allažu ķimeļa]]"''' pamatā ir [[degvīns]], kas iegūts tvaicējot [[ķimenes|ķimeņu]] sēklas kopā ar [[etilspirts|spirtu]]; tam pievienoja [[Cukurs|cukuru]] un ķimeņu ēterisko eļļu, bet katrai brūvējuma partijai ražošanas noslēguma stadijā pievienoja īpašu zālīšu uzlējumu, kura recepte esot turēta lielā slepenībā un to nevienam neizpauda? |2025-03-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dinner for His Majesty King Tupou VI of the Kingdom of Tonga and Her Majesty Queen Nanasipau’u 04.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Tongas karalis]] '''[[Tupou VI]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sestais valdnieks, kurš ir cēlies no nepārtraukti kopš [[1875. gads|1875. gada]] valdošās Tupou dinastijas, bet pirms tam viņš 6 gadus bija [[Tonga]]s [[premjerministrs]]? * ... [[Itālija]]i piederošā vulkānisko salu grupa [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pelāgu salas]]''' atrodas {{nobr|160 km}} no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta, {{nobr|120 km}} no [[Goco sala]]s un {{nobr|115 km}} no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[2007. gada NBA drafts|2007. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]]''' ar pirmo numuru [[Portlendas "Trail Blazers"]] izvēlējās 2,13 m garo centra spēlētāju [[Gregs Odens|Gregu Odenu]], tomēr viņa karjera traumu dēļ bija visai neveiksmīga, toties ar otro numuru izvēlētais [[Kevins Durants]] kļuva par lielāko šī drafta gada zvaigzni un vairākkārtēju [[NBA čempioni|NBA čempionu]]? |2025-04-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nicola McDermott (AUS).jpg|border|right|150px]]}} * ... savu otro olimpisko sudraba medaļu [[Austrālija]]s [[augstlēcēja]] '''[[Nikola Olislagersa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], pārvarot 2,00 m augstumu un piekāpjoties tikai [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]] no [[Ukraina]]s, bet trešā palika vēl viena austrāliete '''[[Eleanora Patersone]]'''? * ... [[Vidusdonavas zemiene]]s lielākais plakanais līdzenums '''[[Alfelda]]''' veido vairāk nekā pusi no mūsdienu [[Ungārija]]s teritorijas valsts dienvidos un austrumos, to bieži uzskata par [[Ungārija]]s kultūras šūpuli? * ... pēdējais [[vulkāns|vulkāna]] '''[[Laki (vulkāns)|Laki]]''' izvirdums [[Islande|Islandē]] notika laika periodā starp [[1783. gads|1783. gada]] jūniju un [[1784. gads|1784. gada]] februāri, kad izvirduma rezultātā gaisā izdalījās arī liels daudzums indīgu gāzu, kā rezultātā gāja bojā puse Islandes mājlopu, bet tam sekojošajā [[bads|badā]] gāja bojā ap 10 tūkstošiem cilvēku — 20% valsts tā laika iedzīvotāju? |2025-04-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Santiago Bernabeu.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Santjago Bernabeu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek uzskatīts par vienu no [[futbola klubs|futbola kluba]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] visu laiku svarīgākajām personām; 35 gadus viņš bija kluba prezidents, un viņa vārdā ir nosaukts kluba stadions ''[[Santiago Bernabéu (stadions)|Santiago Bernabéu]]''? * ... '''[[Kristiāns Lauterbahs]]''' bija vienīgais no [[Rīga]]s [[luterāņu mācītājs|luterāņu mācītājiem]], kurš pārdzīvoja [[Lielais mēris Latvijā|1710. gada mēra epidēmiju]]? * ... '''[[Maskavas pamiers (1944)|1944. gada Maskavas pamiers]]''' starp [[Somija|Somiju]], no vienas puses, un [[Padomju Savienība|PSRS]] ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], no otras puses, cita starpā lika Somijai izspiest [[Vērmahts|Vācijas karaspēku]] no savas teritorijas, kas noveda pie '''[[Lapzemes karš|Lapzemes kara]]'''? |2025-04-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Noah Lyles Oregon 2022.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[ASV]] [[vieglatlēts]] '''[[Noa Lailss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dominējis sprintā Pasaules čempionātos, izcīnot divas zelta medaļas [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gadā]], vienu — [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022.]] un trīs zeltus trīs startos [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] (iepriekšējais, kas to paveicis, bija [[Useins Bolts]])? * ... '''[[oromu valoda]]''' ir viena no [[Etiopija]]s [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] un viena no minoritātes valodām [[Kenija|Kenijā]]? * ... [[2023. gads|2023. gadā]] '''[[Derna]]''' [[Lībija]]s ziemeļaustrumos ievērojami cieta [[lietusgāze|lietusgāžu]] izraisītos plūdos; gāja bojā vairāki tūkstoši iedzīvotāju? |2025-04-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Andoya2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vesterolu salas|Vesterolu salu]] grupas otra lielākā sala '''[[Anneja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir arī [[Norvēģija]]s 10. lielākā sala? * ... [[Ukrainas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Viktors Cihankovs]]''' ir dzimis Naharijā, [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs Vitālijs Cihankovs spēlēja kā profesionāls [[futbolists]]? * ... '''[[2009. gada G-20 samits Londonā]]''' bija pirmais solis procesā, kurā [[G-20]] kļuva par "galveno starptautiskās ekonomiskās sadarbības apspriešanas, plānošanas un uzraudzības forumu"? |2025-04-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Turun tuomiokirkko.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Turku katedrāle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir 12. gadsimtā nodibinātās [[Turku]] arhidiecēzes galvenā baznīca un visas [[Somija]]s [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] "mātes baznīca"? * ... '''[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātos vieglatlētikā telpās]]''' [[Latvija]] ir izcīnījusi vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? * ... [[latviešu valoda|latviešu valodā]] senākais '''[[slāvismi|slāvismu]]''' slānis ir saistīts ar 9.—12. gadsimtu, kad [[Balti|baltu ciltīm]] bija tirdznieciskie sakari ar [[krievi|krievu]] [[tirgotāji]]em? |2025-04-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ape, Raganu klintis pie Vaidavas 1999-06-19 - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Apes pagasts|Apes pagastā]], [[Vaidava (upe)|Vadavas upes]] kreisajā krastā esošās '''[[Raganu klintis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} veido 2 [[smilšakmens]] kraujas līdz 10 metru augstumā, 5 atsevišķi [[avots|avoti]] un vairākas avotainas vietas, kā arī 4 nišas, kopā apmēram 440 metru garumā? * ... '''[[Kuka Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 1971. gadā, ar 0—30 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? * ... [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilšu savienība '''[[vjatiči]]''' ilgu laiku palika [[Pagānisms|pagāni]], [[kristietība]] dažās vietās pieņemta tikai 15. gadsimta sākumā? |2025-04-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-08-18 European Championships 2022 – Men's High Jump by Sandro Halank–035.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. augustā [[Tokija|Tokijā]], [[Itālija]]s [[augstlēcējs]] '''[[Džanmarko Tamberi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza tādu pašu rezultātu kā [[Katara]]s [[vieglatlēts]] [[Mutazs Isa Beršims]], abi sportisti vienojās neveikt atkārtotu lēkšanu un saņēma zelta medaļu? * ... [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] '''[[Kazales romiešu villa|Kazales romiešu villā]]''' [[Sicīlija|Sicīlijā]] tika atklāta viena no bagātākajām, lielākajām un daudzveidīgākajām romiešu [[mozaīka]]s kolekcijām pasaulē, un tādēļ šī vieta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Sids Kampeadors]]''' ir apdziedāts [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Kastīlijas Karaliste|kastīliešu]] eposā ''Cantar de mio Cid'', kur viņš pasniegts kā nacionālais varonis, spēcīgs, valdonīgs un lojāls [[bruņinieks]]? |2025-04-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ortofoto-piccola.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Itālija]]i piederošā vulkāniskas izcelsmes sala [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pantellerija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} atrodas 100 km no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta un tikai 70 km no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[Papua-Jaungvinejas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1987. gadā, ar 20—0 pārspējot [[ASV Samoa futbola izlase|ASV Samoa]]? * ... '''[[Grobiņas arheoloģiskais ansamblis|Grobiņas arheoloģisko ansambli]]''' [[Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]] pieteica [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objekta]] statusam? |2025-04-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hugues Fabrice Zango Doha 2019.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}}, kas norisinājās 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], '''[[Igs Fabriss Zango]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja bronzas medaļu [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija vēsturē pirmā [[Burkinafaso]] medaļa olimpiskajās spēlēs un tika izcīnīta valsts [[Neatkarības diena|Neatkarības dienā]] — 5. augustā? * ... '''[[1582. gads Latvijā|1582. gada]]''' 15. janvārī tika parakstīts [[Jamas Zapoļskas miera līgums]], ar ko [[Krievijas cariste]] atsacījās no [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā okupētās mūsdienu [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s austrumu daļas? * ... terminu '''[[semīti]]''' 18. gadsimtā ieviesa [[vācieši|vācu]] [[valodnieki]], lai šīs [[tautas]] atdalītu no [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautām; nosaukums ‘semīti’ ir radies no [[Bībele]]s personāža [[Noass|Noasa]] dēla Šema vārda? |2025-04-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chiribiquete view.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2023. gadā '''[[Čiribiketes nacionālais parks]]''' [[Kolumbija|Kolumbijā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija lielākā [[Mitrais tropu mežs|mitro tropu mežu]] [[īpaši aizsargājamā dabas teritorija]] pasaulē? * ... '''[[Norvēģijas sieviešu handbola izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām sieviešu [[handbols|handbola]] komandām, viņas ir trīskārtējās olimpiskās čempiones, četrkārtējās pasaules čempiones, kā arī 10 reizes bijušas Eiropas čempiones? * ... '''[[Kuldīgas vecpilsēta]]''' [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] tika iekļauta {{dat|2023|09|17||bez}} ar nr. 1658., kā viens no trim objektiem [[Latvija|Latvijā]] (arī [[Rīgas vēsturiskais centrs]] un [[Strūves ģeodēziskais loks]])? |2025-04-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 02.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempione]] [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 metru šķēršļu skrējienā]] '''[[Vinfreda Javi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Kenija|Kenijā]], bet jau 15 gadu vecumā nomainīja pilsonību uz [[Bahreina|Bahreinu]] un tiesības pārstāvēt savu jauno valsti ieguva 2016. gadā? * ... [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 15. janvārī [[PSRS]] [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Luna-21]]''''' nosēdās uz [[Mēness]] virsmas [[Skaidrības jūra]]s austrumu krastā, uz Mēness virsmas nogādājot pašgājēju aparātu ''[[Lunohod-2]]''? * ... vardarbīgākā konfrontācija '''[[Tadžikistānas pilsoņu karš|Tadžikistānas pilsoņu karā]]''' notika no 1992. gada augusta beigām līdz 1993. gada jūlijam, kad [[Tadžikistāna]] faktiski tika sadalīta divās daļās? |2025-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Drabešu muiža.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Drabešu muiža|Drabešu muižas pili]]''' [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā nodedzināja{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pirms 1905. gada)</small>}}, bet vēlāk atjaunoja; kopumā muižas centrā ir saglabājušās 12 ēkas? * ... {{dat|2022|12|8||bez}} '''[[Luiss de la Fuente]]''' tika iecelts par [[Spānijas futbola izlase]]s galveno treneri, un viņa vadībā Spānija uzvarēja [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? * ... 2021. gada daudzsēriju [[mākslas filma]] '''"[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]"''' par izdevējas [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijas Benjamiņas]] dzīvi sastāv no sešām spēlfilmām un vienas dokumentālās filmas? |2025-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Shericka Jackson Oregon 2022.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] [[Jamaika]]s sprintere '''[[Šerika Džeksone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par čempioni [[200 m]] distancē, uzrādot čempionātu rekordu un visu laiku otro ātrāko rezultātu šajā distancē, bet kopumā viņai ir četras [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas? * ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] noslēgumā '''[[1581. gads Latvijā|1581. gadā]]''' [[Polijas karalis]] [[Stefans Batorijs]] ieradās [[Rīga|Rīgā]], kur 7. aprīlī pieņēma Rīgas pilsētas rātes un pilsoņu uzticības zvērestu? * ... [[1856. gads|1856. gada]] augustā '''[[Neandertāle]]s''' ieleja kļuva slavena kā vieta, kur klinšu alā tika atrastas zinātnē pirmās [[Neandertālietis|neandertālieša]] atliekas? |2025-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tampereen tuomiokirkko 1.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Tamperes katedrāle|Tamperes katedrālē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas viens no pazīstamākajiem [[Somija]]s mākslas darbiem — "[[Ievainotais eņģelis]]"? * ... par '''[[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' čempioniem pirmo reizi vēsturē kļuva [[Leverkūzenes "Bayer"]] futbolisti, kas čempionu titulu nodrošināja piecas kārtas pirms sezonas beigām, kļūdama par pirmo komandu [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] vēsturē, kas sezonas laikā nebija zaudējusi nevienā spēlē, gūstot 28 uzvaras un sešas reizes spēlējot neizšķirti? * ... '''[[Skotijas angļu valoda]]''' sāka veidoties pēc 17. gadsimta, mijiedarbojoties [[skotu valoda]]i un [[britu angļu valoda]]i? |2025-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gong Lijiao, Bislet Games 2011.2.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Ķīna]]s [[lodes grūdēja]] '''[[Guna Lidzjao]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja bronzas medaļu, kas bija viņas astotā medaļa astoņos [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātos]], kas ir rekords starp [[vieglatlēti]]em, apsteidzot [[Kenija]]s gargabalnieku [[Ezekiels Kemboi|Ezekielu Kemboi]]? * ... '''[[1710. gads Latvijā|1710. gadā]]''' pēc krievu karaspēka ierašanās [[Vidzeme|Vidzemē]] un pēc tam arī [[Kurzeme|Kurzemē]] sākās lielākā [[mēris|mēra]] [[epidēmija]] Latvijas vēsturē ([[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]]), kuras laikā izmira liela daļa iedzīvotāju un izzuda [[lībiešu valoda]] Vidzemē? * ... lai stātos pretī britu spēkiem [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības kara]] sākumā, [[1775. gads|1775. gada]] 14. jūnijā Otrais kontinentālais kongress nolēma izveidot '''[[Kontinentālā armija|Kontinentālo armiju]]''' no [[Bostona]]s apkārtnē esošajiem karotājiem un 15. jūnijā par tās komandieri iecēla [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]], kurš pieņēma amatu bez atlīdzības? |2025-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Allažu muiža 1905.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Allažu muiža]]s''' īpašnieks Gotlībs Johans Oto [[fon Blankenhāgens]] 1874. gadā pēc [[arhitekts|arhitekta]] [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] projekta uzcēla jaunu muižas kungu māju [[neogotiskais stils|neogotiskā]] stilā, kuru nodedzināja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā muižas kungu mājas krāsmatas pēc nodedzināšanas 1905. gadā)</small>}}? * ... '''[[Tongas futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 2001. gadā, ar 0—22 piekāpjoties [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijai]]? * ... neraugoties uz to, ka [[Skotija|Skotijā]] dzīvojušo '''[[pikti|piktu]]''' [[rakstība]] gandrīz nav saglabājusies, pateicoties dažādiem trešo pušu avotiem, piktu vēsture ir labi zināma sākot no 11. gadsimta? |2025-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arshad Nadeem Budapest 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[šķēpa metējs]] '''[[Aršads Nadīms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja sudrabu, kas bija vēsturē pirmā [[Pakistāna]]s medaļa Pasaules čempionātā, savukārt [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] viņš uzvarēja, izcīnot savai valstij pirmo olimpisko zelta medaļu [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]? * ... '''[[1570. gads Latvijā|1570. gada]]''' 10. jūnijā [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija|Kurzemes un Sāmsalas bīskapu]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] kronēja par [[Livonijas Karaliste|Livonijas karali]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] sala '''[[Homonhona]]''' ir viena no agrīnajām rietumu un austrumu civilizāciju kontakta vietām — tajā [[1521. gads|1521. gada]] 16. martā sava pasaules apkuģojuma laikā kā pirmajā no [[Austrumāzija]]s salām piestāja [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] ekspedīcija pēc [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] šķērsošanas? |2025-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Corno Grande with paths.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Abruci]] masīvā esošā '''[[Korno Grande]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Apenīnu pussala]]s augstākā [[virsotne]] un [[Itālija]]s kontinentālās daļas augstākā virsotne ārpus [[Alpi]]em? * ... [[Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] '''[[breiks]]''' tika iekļauts programmā, sākot ar 2018. gada vasaras spēlēm [[Buenosairesa|Buenosairesā]], bet [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] breika dejas debitēja arī olimpisko spēļu programmā? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] automātiskais [[Mēness]] mobilis '''''[[Lunohod-2]]''''' darbojās nedaudz vairāk par četrām Mēness dienām (116 [[Zeme]]s [[diena]]s) līdz [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 11. maijam un kopumā nobrauca 39,1 km? |2025-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-07-03 Basketball, Männer, European Qualifiers, Deutschland - Polen 1DX 1386 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kurā [[Vācijas basketbola izlase]] kļuva par čempioniem, tās kapteinis '''[[Deniss Šrēders]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju? * ... '''[[1726. gads Latvijā|1726. gada]]''' 5. jūlijā [[Kurzemes landtāgs]] ievēlēja [[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] [[Augusts II Stiprais|Augusta II]] ārlaulības dēlu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]] par [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercogu]]? * ... '''[[Dauģēnu Lielā ala]]''' ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]; tās eju kopgarums ir 346 metri? |2025-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lassen Peak in June 2020.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Kaskāžu kalni|Kaskāžu kalnu]] dienviddaļā, [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[ASV]] esošās '''[[Lasena smaile]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pēdējie izvirdumi sākušies 1914. gadā, 1915. gada 22. maijā notika eksplozīvs [[vulkāna izvirdums]], bet vulkāniskās aktivitātes turpinājās līdz pat 1921. gadam? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Sāra Mitone]]''' izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai amerikānietei [[Čeisa Džeksone|Čeisai Īlijai]], un kļuva par pirmo [[Kanāda]]s sportisti, kas ieguvusi pasaules čempionāta medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]] sievietēm? * ... 20. gadsimta sākumā '''[[kariete|karieti]]''' kā [[transporta līdzeklis|transporta līdzekli]] strauji aizstāja ātrāki transportlīdzekļi, un jau 20. gadsimta 20. un 30. gados tā kļuva par [[Arhaisms|arhaismu]]? |2025-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temppeliaukio Kirkko (Rock Church), Helsinki.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tempeliaukio baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir uzcelta tieši [[klints|klintī]] un kļuvusi par vienu no [[Helsinki|Helsinku]] tūrisma objektiem? * ... par '''[[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Milānas "Inter"]] futbolisti, kas nodrošināja savu 20. [[Itālijas futbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulu, apsteidzot tuvākos sekotājus otru [[Milāna]]s komandu ''[[AC Milan]]''? * ... '''[[1566. gads Latvijā|1566. gadā]]''' Lietuvas Sejms nolēma izveidot [[Livonija]]s un [[Lietuva]]s kopvalsti; [[hercogs Gothards|hercogu Gothardu]] atcēla no Livonijas vietvalža amata, kurā iecēla [[Jānis Hodkevičs|Janu Hodkeviču]]? |2025-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nidas olaina pludmale.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nidas pludmale]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Latvija]]i neraksturīga [[Baltijas jūra]]s piekrastes [[olis|oļaina]] pludmale, kas stiepjas apmēram 3,4 kilometru garumā? * ... 20 '''[[Pasaules čempionāts volejbolā|Pasaules čempionātu volejbolā]]''' finālturnīros ir uzvarējušas septiņas dažādas valstsvienības, visvairāk, sešas reizes, [[Padomju Savienība]]s izlase? * ... 1982. gada filma '''"[[Konans Barbars (1982. gada filma)|Konans Barbars]]"''' galvenās lomas atveidotājam [[Arnolds Švarcenegers|Arnoldam Švarcenegeram]] nesa pasaules atpazīstamību un bija finansiāli ienesīga, nopelnot vairāk nekā 68 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 20 miljonu ražošanas budžeta? |2025-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Retrato de Benito Juárez, 1861-1862.png|border|right|150px]]}} * ... no [[1858. gads|1858. gada]] līdz nāvei [[1872. gads|1872. gada]] jūlijā '''[[Benito Huaress]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija Meksikas [[prezidents]], pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] prezidents [[Meksika|Meksikā]]? * ... par '''[[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' čempioniem 36. reizi vēsturē kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti? * ... '''[[1565. gads Latvijā|1565. gadā]]''' [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Gothards Ketlers|Gothards]] lika veikt revīzijas, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir valsts baznīcas un skolas, ko vadīja Stefans Bilovs, bet nākamajā gadā turpināja [[Aleksandrs Einhorns]] un [[Zalomons Hennings]]? |2025-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Palestine.svg|border|right|200px]]}} * ... [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]] '''[[Palestīnas karogs|Palestīnas karogu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} apstiprināja [[1964. gads|1964. gada]] 28. maijā? * ... izcīnot zelta medaļu {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] [[Ķīna]]s sportiste '''[[Liu Šijina]]''' kļuva par pirmo [[Āzija]]s [[vieglatlēte|vieglatlēti]], kas uzvarējusi olimpiskajās spēlēs [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] sievietēm? * ... [[ASV]] sacīkšu braucējs '''[[Logans Sārdžents]]''' savu pirmo punktu ''[[Formula 1]]'' sacensībās izcīnīja tieši {{f1gp|ASV}}? |2025-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valtaiķu luterāņu baznīcas vitrāžas 9.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Valtaiķu luterāņu baznīca|Valtaiķu luterāņu baznīcu]]''' grezno 15 [[Kazdangas muiža|Kazdangas muižnieka]] [[Manteifeļi|Kārļa Vilhelma Manteifeļa]] finansētās [[vitrāža]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}; uzskata, ka to metu autors ir [[Vilhelms Purvītis]]? * ... '''[[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezonā]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] uzvarēja līgā trešo reizi pēc kārtas un izcīnīja 12. Francijas čempiontitulu kluba vēsturē? * ... '''[[1584. gads Latvijā|1584. gadā]]''' sākās [[Kalendāra nemieri Rīgā]] — pilsētnieku sacelšanās pret [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas rāti]] un karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] varu, kurš bija izdevis rīkojumu pāriet uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]? |2025-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nikolaj G. Černyševskij 1888.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1864. gads|1864. gadā]] tiesa piesprieda [[krievi|krievu]] literatūrkritiķim, [[Publicistika|publicistam]], [[rakstnieks|rakstniekam]] un [[filozofs|filozofam]] '''[[Nikolajs Černiševskis|Nikolajam Černiševskim]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 14 gadu katorgas darbu ar sekojošu mūža nometinājumu [[Sibīrija|Sibīrijā]]; kopumā ieslodzījumā, katorgā un nometinājumā viņš bija vairāk nekā 20 gadus? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieces [[Mārgarita Mičela|Mārgaritas Mičelas]] [[romāns]] '''"[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]"''' tika publicēts [[1936. gads|1936. gada]] 30. jūnijā un kļuva par vienu no slavenākajiem bestselleriem amerikāņu [[literatūra|literatūrā]]; līdz gada beigām tika pārdots vairāk nekā viens miljons eksemplāru? * ... 2016. gadā, kad '''[[Viktors Pučka]]''' bija [[Daugavpils dome]]s deputāts, [[Valsts valodas centrs]] viņu sodīja ar naudas sodu par [[valsts valoda]]s nelietošanu amatam atbilstošajā līmenī; kļuvis par [[14. Saeima]]s deputātu viņš neieradās uz valodas prasmes pārbaudēm, tādēļ [[2024. gads|2024. gada]] 14. augustā viņam piemēroja administratīvo sodu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu? |2025-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Microcosm of London Plate 018 - Royal Cock Pit (colour).jpg|border|right|200px]]}} * ... līdz pat 19. gadsimtam '''[[gaiļu cīņas]]''' bija iecienīta [[Anglijas karaļnams|Anglijas karaļnama]] un muižnieku izklaide, līdz tās aizliedza [[1849. gads|1849. gadā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā gaiļu cīņas [[Londona|Londonā]] 1808. gadā)</small>}}? * ... [[Ziemeļīrijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Maikls O'Nīls]]''' pats Ziemeļīrijas izlasi pārstāvējis no 1988. līdz 1996. gadam, 31 mačā gūstot 4 vārtus? * ... '''[[1583. gads Latvijā|1583. gada]]''' 18. martā [[Piltene|Piltenē]] mira bijušais karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]], un sākās [[Piltenes mantojuma karš]]? |2025-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2005-10-26 Brandenburger-Tor.JPG|border|right|200px]]}} * ... no [[1945. gads|1945. gada]] līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i [[1990. gads|1990. gadā]] [[Berlīne]]s '''[[Parīzes laukums (Berlīne)|Parīzes laukums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atradās tiešā robežas tuvumā, kas atdalīja [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]] no [[Austrumberlīne]]s, un pēc [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzcelšanas [[1961. gads|1961. gadā]] tas bija slēgts satiksmei un gājējiem? * ... pēc Bernardo Provencāno nāves 2016. gadā un Salvatores Rīno nāves 2017. gadā jaunais [[mafija]]s grupējuma ''Cosa Nostra'' vadītājs '''[[Mateo Mesīna-Denāro]]''' tika uzskatīts par neapšaubāmu visu "mafijas bosu bosu"? * ... lielākā daļa [[pasaules valstis|pasaules valstu]] valdību veicina '''[[studentu apmaiņas programma]]s''' kā [[publiskā diplomātija|publiskās diplomātijas]] veidu? |2025-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas "[[Progresīvie]]" '''[[Ervins Labanovskis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[žurnālists|žurnālista]] un politiķa [[Rišards Labanovskis|Rišarda Labanovska]] dēls? * ... no 2000. līdz 2003. gadam [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubā '''''[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]''''' spēlēja [[Latvija]]s futbolists [[Vitālijs Astafjevs]]? * ... 1977. gadā izveidotais [[dabas liegums]] '''[[Gaviezes āmuļi]]''' ir veidots [[baltais āmulis|baltā āmuļa]] aizsardzībai? |2025-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vuelta a España 2023 Contrarreloj Valladolid-117.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[ASV]] [[riteņbraucējs]] '''[[Seps Kuss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ''Vuelta a España'' līdera krekliņā)</small>}} uzvarēja 2023. gada velobraucienā ''[[Vuelta a España]]'', kļūstot par otro amerikāņu uzvarētāju pēc [[Kriss Horners|Krisa Hornera]], kurš to paveica [[2013. gada Vuelta a España|2013. gadā]]? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Vācija]]s [[Kara filma|pretkara filma]] '''"[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]"''' bija nominēta deviņām Kinoakadēmijas balvām, arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", no kurām ieguva četras, tostarp "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]"? * ... 1961. gadā [[Filipīnas|Filipīnu]] pilsētai Oponai tika piešķirts neatkarīgās pilsētas statuss un tā tika pārdēvēta tagadējā vārdā par '''[[Lapulapu]]''' par godu iezemiešu vadonim, kurš [[1521. gads|1521. gadā]] vadīja vietējo karavīru uzbrukumu [[portugāļi]]em Maktanas kaujā, kurā tika nogalināts arī ekspedīcijas vadītājs [[Fernāns Magelāns]]? |2025-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Joseph Johnston.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s (dienvidu štatu) [[ģenerālis]] [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu karā]] '''[[Džozefs Džonstons]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, pēc kara, piedaloties sava pretinieka ziemeļu štatu ģenerāļa [[Viljams Šērmens|Viljama Šērmena]] bērēs un izrādot viņam cieņu, staigāja kailu galvu aukstā un lietainā laikā, kā rezultātā saslima ar [[pneimonija|pneimoniju]] un nomira dažas nedēļas vēlāk? * ... '''''[[EC KAC]]''''' (pilnā nosaukumā ''Eishockey-Club des Klagenfurter Athletiksport-Clubs'') ir titulētākā [[Austrija]]s [[hokejs|hokeja]] komanda, par valsts čempioni kļūstot 32 reizes? * ... mūsdienās [[akronīms|akronīmu]] '''[[STEM]]''' plaši izmanto, lai veicinātu uz [[ražošana]]s modernizāciju vērstas studiju programmas un [[pētniecība]]s jomas? |2025-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Letesenbet Gidey Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Letesenbeta Gideja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[10 000 metri|10 000 metros]] un [[Pusmaratons|pusmaratonā]], bet bijusi pasaules rekordiste arī [[5000 metri|5000 metru]] distancē? * ... jau vismaz kopš 17. gadsimta vidus tagadējo [[Rīga]]s [[pareizticīgie|pareizticīgo]] '''[[Ivana kapi (Rīga)|Ivana kapu]]''' atrašanās vietā bijuši [[katoļi|katoļu]] apbedījumi; vēlāk teritorijai pievienota vieta [[vecticībnieki|vecticībnieku]] un pareizticīgo kapu iekārtošanai, bet aiz kapsētas žoga tika apglabāti bezpajumtnieki, nabagi, noslīkušie un vardarbīgā nāvē mirušie? * ... [[2018. gads kino|2018. gada]] [[Beļģija]]s, [[Francija]]s un [[Luksemburga]]s kopražojuma [[drāmas filma]]s '''"[[Kurska (filma)|Kurska]]"''' scenārijs ir balstīts uz Roberta Mūra 2002. gadā izdoto grāmatu "Laiks mirt", kas vēsta par [[Krievija]]s [[zemūdene]]s ''Kursk'' traģēdiju [[2000. gads|2000. gadā]] [[Barenca jūra|Barenca jūrā]]? |2025-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dartagnan-musketeers.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] un Ogista Makē piedzīvojumu [[romāns|romāna]] '''"[[Trīs musketieri]]"''' darbība norisinās 17. gadsimta sākumā, no 1625. līdz 1628. gadam{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā D'Artaņjans un trīs musketieri 19. gadsimta beigu ilustrācijā)</small>}}? * ... '''[[Sarkanā kalniņa tirgus]]''' jeb ''Krasnaja gorka'' 19. gadsimta [[Rīga|Rīgā]] iezīmēja robežu, kur beidzās priekšpilsēta un vairs nedarbojās pilsētas likumi; [[zemnieki]]em šī vieta bija izdevīga [[tirgošanās]] nolūkiem, jo te vairs nevajadzēja maksāt nodevas pilsētai? * ... '''[[Peles (ciems)|Peles]]''' atrodas 11 km attālumā no novada un pagasta centra [[Mārupe]]s un 19 km no [[Rīga]]s? |2025-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mount Canlaon.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kanlaons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no aktīvākajiem [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāni]]em; kopš 1819. gada izvirdis 30 reizes, un pēdējais izvirdums bija 2017. gadā? * ... kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] beigām '''[[amerikāņu angļu valoda]]''' ir kļuvusi par pasaulē ietekmīgāko [[angļu valoda]]s paveidu? * ... [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] '''[[Glenda Džeksone]]''' kā politiķe pārstāvēja [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partiju]] un 23 gadus, no 1992. līdz 2015. gadam, bija [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] locekle? |2025-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ādažu novada ģerbonis|Ādažu novada ģerbonī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sudraba laukā attēlota zila smaile, uz tās zelta Dortmaņa lobēlija ar diviem sudraba ziediem ševrona veidā un vienu tādu pašu ziedpumpuru, kas iekļauta gan kā ģimenes simbols, gan arī tāpēc, ka [[Ādažu novads]] ir viena no retajām vietām [[Latvija|Latvijā]], kur šis augs aug? * ... pēc runātāju skaita pārsvarā [[Indija]]s austrumos lietotā '''[[santalu valoda]]''' ir trešā lielākā [[austroaziātu valodas|austroaziātu valoda]] aiz [[vjetnamiešu valoda|vjetnamiešu]] un [[khmeru valoda]]s? * ... '''[[16. gadsimts p.m.ē.|16. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] izveidojās [[Mikēnu civilizācija]]? |2025-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:El dos de mayo de 1808 en Madrid.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1808. gads|1808. gada]] 2. maija '''[[Madrides sacelšanās]]''' pret [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka okupāciju bija ievirze ilgstošajam '''[[Pireneju karš|Pireneju karam]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā sacelšanās [[Madride|Madridē]] [[Fransisko Goja]]s gleznā)</small>}}? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] salas '''[[Negrosa]]s''' iedzīvotāji sacēlās pret [[Spānija]]s koloniālo administrāciju un pasludināja neatkarīgu Negrosas Republiku, kas pastāvēja līdz [[1901. gads|1901. gadam]]? * ... '''[[Falanga (militārais formējums)|falanga]]''' bija svarīgs [[Senā Grieķija|seno grieķu]] armijas taktiskais formējums, ko izmantoja vairākās vēsturiskās kaujās; slavenākais falangas pielietojums bija [[Maratonas kauja|Maratonas kaujā]] 490. gadā p. m. ē., kad atēnieši izmantoja šo taktiku pret [[Senā Persija|persiešu]] spēkiem? |2025-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Aizkraukles novada ģerbonis|Aizkraukles novada ģerbonī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} redzamās trīs [[Ozols|ozola]] lapas simbolizē [[Pļaviņu HES]] turbīnas, kuras griež [[Daugava]]s ūdens? * ... '''[[2004. gads kosmonautikā|2004. gada]]''' janvārī [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Stardust]]'' pietuvojās [[Vilda 2 komēta]]i, ievācot putekļu paraugus no [[komēta]]s astes? * ... [[Krievijas Federācija]]s [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] netālu no [[Kazahstāna]]s robežas esošā '''[[Soļiļecka]]''' ir sens [[sāls]] ieguves centrs? |2025-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ASJohnston.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[ģenerālis]] '''[[Alberts Džonstons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija visaugstākā ranga [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu kara]] upuris abās karojošajās pusēs, un viņa nāve bija smags trieciens [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s morālei? * ... [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukuma laikā [[1945. gads|1945. gada]] janvārī [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] '''[[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas koncentrācijas nometni]]''' mūsdienu [[Polija]]s ziemeļos lika evakuēt un aptuveni {{sk|11600}} ieslodzītajiem doties gājienā uz [[Lemborka|Lauenburgas]] koncentrācijas nometni (tā dēvētais "Nāves maršs")? * ... '''[[Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola]]''' ir izveidota 2022. gadā, apvienojot [[Daugavpils 16. vidusskola|16. vidusskolu]], [[Daugavpils 17. vidusskola|17. vidusskolu]], 7. pirmsskolas izglītības iestādi, 5. pirmsskolas izglītības iestādi un 3. pirmsskolas izglītības iestādi? |2025-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Marie Christine Chilver Retrato.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] slepenā aģente [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] '''[[Marija Kristīne Čilvere]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pēc karjeras beigām cita starpā pievērsās dzīvnieku aizsardzībai [[Latvija|Latvijā]]: 2001. gadā ar viņas atbalstu izveidoja [[dzīvnieku patversme|dzīvnieku patversmi]] "Dzīvnieku Draugs"? * ... lielākās '''[[latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]]''' [[nācija]]s ir [[brazīlieši]], [[meksikāņi]], [[kolumbieši]] un [[argentīnieši]], bet ievērojams skaits latīņamerikāņu dzīvo arī [[ASV]], kur tie veido vairāk nekā 15 % no valsts iedzīvotājiem? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[rodeo]]''' kā atklāts sporta pasākums pirmo reizi notika [[Teksasa]]s pilsētā Pekosā [[1883. gads|1883. gadā]]? |2025-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1995-027-32A, Lothar Rendulic.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[horvāti|horvātu]] izcelsmes [[Trešais reihs|Trešā reiha]] virsnieks '''[[Lotārs Renduličs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] [[1948. gads|1948. gadā]], un viņu notiesāja par gūstekņu nogalināšanu [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] un vardarbību pret civiliedzīvotājiem ar 20 gadu ieslodzījumu? * ... '''[[18. gadsimts p.m.ē.|18. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salā]] izmira pēdējā [[mamuti|mamutu]] suga, bet [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] valdīja 13. un 14. dinastijas [[faraons|faraoni]]? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām un [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[ASV]] kļuva par vienīgo pasaules '''[[lielvara|lielvaru]]''', bet kopš 2010. gadu beigām [[Ķīna]] tiek dēvēta par topošo vai pat jau izveidojušos lielvaru? |2025-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Yaime Perez.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionāta vieglatlētikā]] zelta godalgas ieguvēja [[diska mešana|diska mešanā]] [[kubieši|kubiete]] '''[[Jaime Peresa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2022. gadā, atgriežoties no [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], pārbēga uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]? * ... '''[[ASV ķīnieši|ASV ķīniešu]]''' kopiena ir lielākā [[ķīnieši|ķīniešu]] kopiena ārpus [[Āzija]]s un trešā lielākā [[ķīniešu diaspora|ķīniešu diasporā]] pasaulē? * ... '''[[Kārlis Krauze|Kārli Krauzi]]''', kurš 1923.—1925. gadā izgatavoja pirmos 39 [[Latvijas pilsētas|Latvijas pilsētu]] un miestu [[ģerboņi|ģerboņus]], [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] arestēja un deportēja uz [[PSRS]], un 1942. gada 28. aprīlī viņš tika noslepkavots [[Soļiļecka]]s cietumā [[Čkalova]]s apgabalā? |2025-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:President Sakellaropoulou.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pirmā sieviete '''[[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidenta]]''' amatā? * ... neskatoties uz zvaigžņoto [[aktieri|aktieru]] sastāvu un [[Kases ieņēmumi|kases ieņēmumu]] panākumiem, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''''[[The Conqueror]]''''' saņēma ārkārtīgi sliktas kritiķu atsauksmes un mūsdienās tiek dēvēta gan par vienu no sliktākajām 1950. gadu filmām, gan par vienu no sliktākajām filmām vēsturē? * ... [[Aiova|Aiovas štata]] pilsētā '''[[Voterlū]]''' ir bāzējusies basketbola komanda [[Voterlū "Hawks"]], kas bija viena no [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] dibinātājām, tādējādi tā ir viena no mazākajām [[ASV]] pilsētām, kurā ir bāzējies kādas ASV četru lielāko sporta līgu klubs? |2025-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Култук серпантин1.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Krievijas Federācija]]s federālo autoceļu '''[[Autoceļš R258 (Krievija)|R258 "Baikāls"]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Kultukā pie [[Baikāls|Baikāla]] krasta)</small>}} uzbūvēja no 1970. līdz 1981. gadam kā militāri stratēģisku objektu gar [[PSRS]] robežu? * ... pirms '''[[dekolonizācija]]s''' [[Āfrika|Āfrikā]] dzīvoja 10 miljoni '''[[eiropiešu izcelsmes afrikāņi|eiropiešu izcelsmes afrikāņu]]''', kas bija sastopami visās kontinenta daļās; [[kolonija|kolonijām]] iegūstot neatkarību, daudzi no viņiem izceļoja, tomēr dažās (galvenokārt Āfrikas dienvidu) valstīs baltādainie afrikāņi joprojām ir viena no dominējošajām [[mazākumgrupa|mazākumgrupām]]? * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[hokejs|hokeja]] klubi '''[[Viļņas "Hockey Punks"]]''', [[Elektrēnu "Energija"]] un '''[[Kauņas "City"]]''' pievienojās [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionātam]]? |2025-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beach North Mindoro Philippines.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[spāņi|spāņu]] kolonizatori sākotnēji [[Filipīnas|Filipīnu]] '''[[Mindoro|Mindoro salu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dēvējuši par ''Mina de Oro'' — ‘[[zelts|zelta]] raktuve’, no kā cēlies tās tagadējais nosaukums? * ... '''[[jakobīņu terors]]''' pēc [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] dibināšanas sākās [[1792. gads|1792.]] vai [[1793. gads|1793. gadā]], un šajā laikā [[Jakobīņi|jakobīņu]] līderi, kuriem bija plašas pilnvaras, izmantoja tās, lai īstenotu masu [[nāvessods|nāvessodus]] un [[politiskās represijas]]; kopā tika nogalināti vismaz 35 000—45 000 cilvēku? * ... pēc iedzīvotāju skaita [[Filipīnas|Filipīnu]] ceturtajā lielākajā salā '''[[Panaja|Panajā]]''' ir vērojama valstī lielākā etniskā un lingvistiskā daudzveidība? |2025-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Retrato Oficial Presidente Boric Font.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Čīles prezidents]] '''[[Gabrjels Boričs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} lielu popularitāti ieguva studiju gados, kad mācījās Čīles Universitātē un bija studentu nemieru līderis no 2011. līdz 2013. gadam? * ... [[Latvija]] konkursā '''''[[Miss Universe]]''''' ir bijusi pārstāvēta trīs reizes: 2005. gadā piedalījās Ieva Kokoreviča, 2006. gadā — Sanita Kubliņa, bet 2023. gadā — Kate Aleksejeva? * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] '''[[Lūkass Veishaidingers]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[diska mešana|diska mešanā]], kas bija pirmā medaļa olimpiskajās spēlēs, ko ieguvis kāds no [[Austrija]]s vīriešu [[vieglatlēti]]em? |2025-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Verbinski gore.jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Gors Verbinskis|Gora Verbinska]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmā režisētā filma bija melnā komēdija "Peles medības", bet lielāko atpazīstamību viņš guvis, režisējot pirmās trīs "[[Karību jūras pirāti (filmu sērija)|Karību jūras pirātu]]" filmas, un panākumus guva arī viņa [[animācijas filma]] "[[Rango]]"? * ... no 2023. gada septembra līdz 2024. gada beigām '''[[Boloņas "Virtus"]]''' galvenā [[treneris|trenera]] amatā strādāja [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris [[Luka Banki]], un šajā laikā kluba sastāvā bija arī latviešu spēlētāji [[Andrejs Gražulis]] un [[Rihards Lomažs]]? * ... '''[[Gunārs Upenieks]]''' ir [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] domes priekšsēdētājs kopš 2009. gada, bet iepriekš šo amatu ieņēmis arī 2005. un 2006. gadā? |2025-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Vietnam.svg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vjetnamas karogs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek lietots kopš {{dat|1940|11|23|Ģ|bez}} kā [[Ziemeļvjetnama]]s karogs, bet no 1976. gada tas ir visas Vjetnamas simbols? * ... '''[[Nāciju kausa izcīņa motokrosā|Nāciju kausa izcīņā motokrosā]]''' [[Latvija]]s komandas labākais sasniegums ir 8. vieta 2019. gadā? * ... [[Džuzepe Verdi|Džuzepes Verdi]] piecu cēlienu [[opera]]s '''"[[Dons Karloss]]"''' [[librets|libreta]] pamatā ir [[Frīdrihs Šillers|Šillera]] drāmas "Dons Karloss, Spānijas infants" motīvi? |2025-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sibuyan Island.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] salu '''[[Sibujana|Sibujanu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} reizēm dēvē par [[Āzija]]s [[Galapagu salas|Galapagu salām]] — sala bijusi izolēta no pārējās pasaules kopš tās rašanās brīža, bet apmēram trešdaļu salas klāj [[mūžamežs]], kurā atrodamas daudzas [[endēmas sugas|endēmas]] augu un dzīvnieku sugas? * ... '''[[Helmandas vilajets]]''' [[Afganistāna]]s dienvidrietumos ir viens no pasaulē lielākajiem [[opijs|opija]] iegūšanas reģioniem? * ... '''[[Vanuatu futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir izcīnījusi 2003. gadā, pārspējot [[Kiribati]] ar 18—0? |2025-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:K2 8611.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Centrālā Karakoruma nacionālais parks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[K2]] jeb Čogori)</small>}} ir visaugstāk virs jūras līmeņa ierīkotais [[nacionālais parks]] pasaulē un pēc teritorijas lielākais [[Pakistāna|Pakistānā]]? * ... astronomiskā '''[[rītausma]]''' sākas ar brīdi, kad [[Saule]]s disks sasniedz 18° lielu leņķi zem novērotāja [[horizonts|horizonta]], šajā laikā [[debesis]] kļūst gaišas, jo [[Saules gaisma]] tajās izkliedējas, vēl pirms Saule uzlec? * ... '''[[Argentīnas regbija izlase]]''' ir piedalījusies visos [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbijā]] finālturnīros, bet tās lielākais sasniegums ir trešā vieta [[2007. gada Pasaules kauss regbijā|2007. gadā]]? |2025-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Illustration Capparis spinosa0.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[kaperkrūms|kaperkrūma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ziedpumpurus vai nenobriedušos [[augļi|augļus]] sauc par kaperām (kaperiem) un izmanto kā [[garšaugs|garšaugu]]? * ... [[1987. gads|1987. gada]] 20. decembrī '''[[Tablasas šaurums|Tablasas šaurumā]]''' [[Filipīnas|Filipīnās]] notika [[nafta]]s [[tankkuģis|tankkuģa]] ''Vector'' sadursme ar pasažieru [[prāmis|prāmi]] ''Doña Paz'', kā rezultātā gāja bojā 4386 cilvēki — miera laikos lielākā kuģu katastrofa ar visvairāk upuriem? * ... '''[[bakalaurs (grāds)|bakalaura studiju]]''' ilgums dažādās valstīs un dažādās studiju programmās svārstās no 3 līdz 6 [[gadi]]em? |2025-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Balaeniceps rex.jpg|border|right|150px]]}} * ... agrāk pēc morfoloģiskajām pazīmēm '''[[tupeļknābis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija [[stārķveidīgie|stārķveidīgo]] kārtas putns, bet mūsdienās iekļauts [[pelikānveidīgie|pelikānveidīgo]] putnu [[kārta|kārtā]]? * ... [[somālieši|somāliešu]] apdzīvotā '''[[Ogadena]]''' [[Etiopija]]s austrumos 20. gadsimta 70. gados bija strīdus teritorija starp Etiopiju un [[Somālija|Somāliju]]? * ... '''[[kosmopolītisms]]''' radās jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]: domas par pasaules pilsonību izteica [[Sokrats]], bet [[Diogens]] bija pirmais, kurš sevi pasludināja par "kosmopolītu"? |2025-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Isaac Herzog, July 2021 (D1233-049).JPG|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēla]]s prezidentam '''[[Ichaks Hercogs|Ichakam Hercogam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Latvija]]s saknes, jo viņa vecmāmiņa Sāra Gilmane ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]] 1896. gadā? * ... [[cilvēks]] pieder pie [[dzīvnieki]]em ar samērā vāji attīstītu '''[[oža|ožu]]''', tādēļ cilvēkiem sajūtamās [[smarža]]s ir maz diferencētas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba "[[Rīgas Zeļļi]]" galvenais treneris '''[[Juris Umbraško]]''' ir spēlējis vienā no tolaik vadošajiem Eiropas klubiem, [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] spēlējošajā [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]? |2025-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-02-15 IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 1DX 6024 by Stepro.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024. gada Pasaules kausā biatlonā]]''' piekto reizi par Pasaules kausa ieguvēju kļuva [[norvēģi|norvēģu]] [[biatlonists]] [[Juhanness Tīngnēss Bē]], bet sievietēm pirmo reizi kausu izcīnīja [[itāliete]] [[Liza Vitoci]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimusī [[poļi|poļu]] izcelsmes [[farmaceite]] un sabiedriska darbiniece '''[[Staņislava Dovgjallo]]''' bija pirmā farmaceite — sieviete [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Ķekavas apvedceļš]]''', kuru atklāja [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] 13. oktobrī, ir pirmais un vienīgais [[autoceļi Latvijā|autoceļš Latvijā]], uz kura uzstādīta [[ceļazīme]] "Ātrgaitas ceļš"? |2025-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mount Merapi Not Just a Legend and Mythology.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Java (sala)|Javas salā]] esošais '''[[Merapi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek uzskatīts par visaktīvāko [[Indonēzija]]s [[vulkāns|vulkānu]]? * ... lai maldinātu ienaidnieku, pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[sabiedroto iebrukums Sicīlijā|sabiedroto iebrukuma Sicīlijā]]''' tika veikta [[dezinformācija]]s operācija "Maltā gaļa" — kad netālu no [[Spānija]]s krastiem tika jūrā izmests līķis angļu virsnieka formastērpā, kuram bija dokumenti, saskaņā ar ko sabiedrotie veiks desantu [[Grieķija|Grieķijā]], nevis [[Sicīlija|Sicīlijā]]? * ... [[Latvijas PSR]] laikā '''[[Ilūkstes luterāņu baznīca]]''' ticīgajiem tika atņemta, un šeit darbojās klubs, [[kinoteātris]], bet vēlāk — bērnu sporta skola; pēc neatkarības atjaunošanas ēka tika atdota ticīgajiem, un 1993. gadā šeit atkal notika [[dievkalpojums]]? |2025-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chondrus crispus - Köhler–s Medizinal-Pflanzen-034.jpg|border|right|150px]]}} * ... parasti '''[[sārtaļģes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} aug dziļāk nekā citas [[aļģes]], jo spēj izmantot [[gaisma]]s starus, kas iespiežas dziļos ūdens slāņos? * ... no 2023. gada līdz karjeras beigām 2024. gada rudenī [[Slovākijas Ekstralīga]]s komandā '''[[Mihalovces "Dukla"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] [[Kaspars Daugaviņš]]? * ... [[Koscjuško sacelšanās]] laikā '''[[1794. gads Latvijā|1794. gada]]''' 25. jūnijā Antona Voitkeviča un [[Mirbahi|Heinriha Mirbaha]] vadītās karaspēka vienības ieņēma [[Liepāja|Liepāju]] un [[Aizpute|Aizputi]], dienu vēlāk Liepājas tirgus laukumā nolasot "Sacelšanās aktu" un "Kurzemes hercogistes sacelšanās aktu"? |2025-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayon Volcano as of March 2020.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Majons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir aktīvākais [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāns]], pēdējo 500 gadu laikā izvirdis vairāk nekā 52 reizes? * ... lai gan '''"[[sausā spēle]]"''' ir iespējama lielākajā daļā [[komandu sporta veidi|komandu sporta veidu]], dažos sporta veidos, piemēram, [[basketbols|basketbolā]], šāda iespējamība ir ļoti maza? * ... '''[[Daugavpils Iespēju vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 13. vidusskola|Daugavpils 13. vidusskolu]], [[Daugavpils 15. vidusskola|Daugavpils 15. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 28. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 30. pirmsskolas izglītības iestādi? |2025-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grande Mosquée sousah.jpg|border|right|200px]]}} * ... 1988. gadā senās [[Tunisija]]s pilsētas '''[[Sūsa (Tunisija)|Sūsas]]''' '''[[Sūsas medīna|medīna]]''' tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Lielā mošeja Sūsā)</small>}}? * ... '''[[cūkgaļa]]''' ir pārtikas [[tabu]] [[jūdaisms|jūdaisma]] sekotājiem, [[musulmaņi]]em un dažām [[kristietība|kristīgajām]] konfesijām, tostarp [[Septītās dienas adventisti|adventistiem]]? * ... '''[[reimatoloģija]]''' aptver vairāk nekā 100 dažādu sarežģītu [[slimība|slimību]], ko kopīgi dēvē par reimatiskām slimībām, kas ietver daudzas [[Artrīts|artrīta]] formas, kā arī [[Sistēmiskā sarkanā vilkēde|vilkēdi]] un [[Šēgrena sindroms|Šēgrena sindromu]]? |2025-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Queen Latifah 2018.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2006. gadā '''[[Kvīna Latifa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo [[Hiphops|hiphopa]] mākslinieci, kas saņēmusi zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]? * ... '''[[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 10. vidusskola|Daugavpils 10. vidusskolu]], [[Daugavpils 12. vidusskola|Daugavpils 12. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 10. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 13. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[Virdžīnu salas]]''' politiski dalās trīs daļās — Spāņu Virdžīnās (pieder [[Puertoriko]]), [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnās]] un [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnās]]? |2025-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Charles Curtis-portrait.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[ASV viceprezidents|ASV 31. viceprezidents]] [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Herberts Hūvers|Herberta Hūvera]] vadībā '''[[Čārlzs Kērtiss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiānis]] un pirmā persona ar neeiropiešu senčiem, kas sasniedza kādu no augstākajiem amatiem [[ASV federālā valdība|ASV federālajā izpildvarā]]? * ... [[ASV]] dzimušais [[Puertoriko basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aizeja Pinjero]]''' savas karjeras laikā divreiz ir spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Rīgas VEF]], ar kuru kļuvis par Latvijas čempionu 2021. gadā? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma]] '''"[[Vīrs, vārdā Oto]]"''', kurā galveno lomu atveido [[Toms Henkss]], ir 2015. gada [[Zviedrija]]s filmas "[[Vīrs, vārdā Ūve (filma)|Vīrs, vārdā Ūve]]" rīmeiks? |2025-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Capitoline she-wolf Musei Capitolini MC1181.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Romuls un Rems]]''' un viņus kā zīdaiņus barojusī [[vilks (mitoloģija)|vilku]] māte {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Roma]]s un romiešu simbols vismaz no [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimta p.m.ē.]]? * ... '''[[Daugavpils Zinātņu vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 3. vidusskola|Daugavpils 3. vidusskolu]], [[Daugavpils 9. vidusskola|Daugavpils 9. vidusskolu]] un Daugavpils pilsētas 1. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2023. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''', kas norisinājās [[Japāna]]s pilsētā [[Saitama|Saitamā]], trīs no četrām zelta medaļām izcīnīja mājinieki japāņu [[daiļslidotāji]]? |2025-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Doma baznīcas gailis.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Rīgas torņu gaiļi|Rīgas torņa gaili]]''' uz [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] torņa nomainīja restaurācijas darbu laikā [[1980. gads Latvijā|1980. gadā]], bet iepriekšējais gailis ir redzams Doma baznīcas krustejā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[1924. gads|1924. gadā]] [[Nīderlande]]s [[fiziologs]], [[ārsts]] un [[izgudrotājs]] '''[[Vilems Einthovens]]''' ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par [[elektrokardiogramma]]s mehānisma atklāšanu"? * ... '''[[2024. gads kino|2024. gada kino industrijas]]''' ienesīgākās filmas bija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' izplatītās "[[Prāta spēles 2]]", "[[Dedpūls & Vilknadzis]]" un "[[Vaiana 2]]", kuru ieņēmumi pārsniedza 1 miljardu [[ASV dolāri|ASV dolāru]]? |2025-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bezbozhnik newsparer 18-1923.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izdotās [[Ateisms|ateistiska]] satura [[avīze]]s '''''"[[Bezbožņik (avīze)|Bezbožņik]]"''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tirāža sasniedza 500 000 eksemplāru? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Polija]]s okupācijas laikā [[Trešais reihs|nacistu]] izveidotajā '''[[Varšavas geto]]''' tika izolēti 450 000 [[Ebreji|ebreju]], kuri masveidā nomira [[Bads|bada]] un slimību dēļ un tika deportēti uz [[nāves nometne|nāves nometnēm]]? * ... [[Kristietība|kristīgajās]] valstīs un kultūrās '''[[kremācija]]''' vēsturiski ir bijusi neatbalstīta un uzskatīta par [[Dievs|Dieva]] tēla apgānīšanu, bet 1963. gadā arī [[Vatikāns]] atļāva [[Katoļticība|katoļticīgo]] kremāciju, kas pirms tam tika uzskatīta par tikai pieņemamu (galvenokārt, sanitāru, sociālu vai ekonomisku apsvērumu dēļ), bet ne atbalstāmu izvēli? |2025-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:An excellent view of the Lunar Module (LM) “Orion” and Lunar Roving Vehicle (LRV).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[NASA]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pilotējamajā lidojumā ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas '''''[[Apollo 16]]''''' lidojuma komandieris [[Džons Jangs]] un mēness moduļa pilots Čārlzs Djūks uz Mēness pavadīja 2 dienas un 23 stundas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ''Apollo 16'' mēness modulis, mobilis un Čārlzs Djūks)</small>}}? * ... lai arī '''[[emocijzīme|emocijzīmju]]''' nosaukums ‘emodži’ tiek saistīts ar [[emocijas|emocijām]], vārda izcelsme ir meklējama [[japāņu valoda|japāņu valodā]], kur ''e-'' nozīmē ‘attēls’, bet ''moji'' — ‘tēls’? * ... pēc dažiem aprēķiniem '''[[latgalieši]]''' veido no 11 līdz 22% no kopējā [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]] skaita? |2025-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dibināts [[1970. gads Latvijā|1970. gadā]] kā pirmais [[kolhozs|kolhoza]] [[muzejs]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... 1995. gada [[ASV]] melnā [[kinokomēdija]] '''"[[Četras istabas (filma)|Četras istabas]]"''', kurai bija četri [[Režisors|režisori]], tika slavēta par [[Roberts Rodrigess|Rodrigesa]] un [[Kventins Tarantīno|Tarantīno]] segmentiem, bet kritizēti tika Andersas un Rokvela segmenti; savukārt [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] saņēma [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvu]] kā sliktākā otrā plāna aktrise? * ... partiju '''"[[Apvienība Iedzīvotāji]]"''' izveidoja [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novadā]], kad starp tās līderiem bija arī mūziķis un radio dīdžejs Kaspars Upacieris (Ufo), bet 2014. gadā, iestājoties šajā organizācijā, politikā sāka darboties [[aktieris]] [[Artuss Kaimiņš]]? |2025-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Robinsons Krūziņš 1824.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Daniels Defo|Daniela Defo]] romāna "[[Robinsons Krūzo]]" adaptāciju [[Latviešu valoda|latviski]] '''"[[Robinsons Krūziņš]]"''' ap 1804. gadu pārtulkoja [[Jaunpiebalga]]s [[luterāņu mācītājs]] [[Kristaps Reinholds Girgensons]], bet iespieda pie [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] [[1824. gads Latvijā|1824. gadā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā titullapa)</small>}}? * ... lielākais privātā sektora '''[[defolts]]''' vēsturē bija ''Lehman Brothers'' [[bankrots]] 2008. gadā ar vairāk nekā 600 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtiem aktīviem? * ... '''[[islāms Vācijā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un lielāko musulmaņu daļu [[Vācija|Vācijā]] veido [[Sunnītu islāms|sunnīti]]? |2025-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aage Bohr.jpg|border|right|150px]]}} * ... Nobela prēmijas ieguvēja [[Nilss Bors|Nilsa Bora]] dēls '''[[Oge Bors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[1975. gads|1975. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par sakarības atklāšanu starp kolektīvo kustību un daļiņu kustību [[atoma kodols|atoma kodolā]] un uz šīs sakarības balstītas [[atoma kodols|atoma kodola]] struktūras teorijas attīstīšanu"? * ... pasažieru tvaikoņa '''"[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskij]]"''' nogrimšana [[Daugava|Daugavā]] [[Rīga]]s centrā [[1950. gads Latvijā|1950. gada]] 13. augustā aiznesa 147 cilvēku dzīvības, lai gan notika tikai 5—6 metrus no krastmalas (uz kuģa bija 421 cilvēks, bet tā ietilpība bija vien 150 cilvēkiem)? * ... [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāta]] medaļnieces [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] [[serbi|serbu]] [[vieglatlēte]]s '''[[Angelina Topiča]]s''' māte ir [[Serbija]]s rekordiste [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] Biļana Topiča, bet viņu trenē tēvs Dragutins Topičs, Serbijas rekordists augstlēkšanā un 1990. gada Eiropas čempions? |2025-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2014.gada valsts budžeta iesniegšana Saeimā 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Valsts budžeta portfelis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmoreiz uz [[Saeima|Saeimu]] tika aiznests [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]], kad to izdarīja tobrīdējais [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Roberts Zīle]]? * ... '''[[kalcija fosfāts]]''' ir viens no galvenajiem [[kauli|kaulu]] sadegšanas produktiem (kaulu pelni)? * ... 23 gadus ilgais '''[[Pirmais pūniešu karš]]''' kļuva par pašu garāko nepārtraukto [[Senie laiki|antīko laiku]] militāro konfliktu un vērienīgāko jūras [[karš|karu]]? |2025-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thomas Hunt Morgan.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1933. gads|1933. gadā]] '''[[Tomass Hants Morgans]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem attiecībā uz [[hromosoma]]s lomu [[iedzimtība|iedzimtībā]]"? * ... [[Kristietība|kristīgajā]] [[Eshatoloģija|eshatoloģijā]] par '''[[Antikrists|Antikristu]]''' sauc cilvēku vai cilvēkus, par kuriem [[Bībele]] ir pravietojusi, ka tie nostāsies pret [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] un aizstās to pirms Kristus [[Otrā atnākšana|otrās atnākšanas]]? * ... [[sports|sporta]] termins '''''[[hat-trick]]''''' pirmo reizi parādījās [[1858. gads|1858. gadā]] saistībā ar [[krikets|kriketu]]? |2025-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-08-09 Deutschland gegen Kanada (Basketball-Länderspiel) by Sandro Halank–109.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] [[Kanādas basketbola izlase]] izcīnīja bronzas medaļu, bet tās līderis '''[[Šejs Gildžess-Aleksandrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Simjūda diena]]''' ([[Apustulis|apustuļu]] [[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa]] un [[Apustulis Tadejs|Jūdas Tadeja]] piemiņas diena) bija pēdējā [[Veļu laiks|Veļu laika]] diena, kad rīkoja beidzamo mielastu, pēc kura [[veļi|veļus]] sūtīja atpakaļ? * ... '''[[Valērijs Maligins|Valērija Maligina]]''' vadībā [[Olainfarm|AS "Olainfarm"]] attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]] ar apgrozījumu virs 100 miljoniem [[eiro]] un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm? |2025-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Fredrick banting.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kanāda]]s medicīnas zinātnieks, [[ārsts]] un pētnieks '''[[Frederiks Bentings]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš [[1923. gads|1923. gadā]] kopā ar Džonu Makleodu ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par [[insulīns|insulīna]] atklāšanu, prēmijas saņemšanas brīdī bija vien 32 gadus vecs, kļūstot par jaunāko šī apbalvojuma saņēmēju? * ... '''[[1569. gads Latvijā|1569. gada]]''' 3. augustā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s pārstāvji deva atsevišķu zvērestu [[Ļubļinas ūnija]]i, un hercogiste kļuva par [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] īpašumu taču [[Lietuva]]s augstmaņi turpināja uzstāt, ka [[Livonija]] pieder tikai [[Lietuvas lielkņaziste]]i, nevēloties varu un ienākumus no jaunajām provincēm dalīt ar [[Polija|Poliju]]? * ... '''[[Otrais Libērijas pilsoņu karš|Otrajā Libērijas pilsoņu karā]]''' plaši izmantoja [[bērni|bērnus]], kurus sūtīja militārajā dienestā kā [[karavīri|karavīrus]] vai munīcijas nesējus, neraugoties uz [[Ženēvas konvencija|Ženēvas konvencijā]] noteiktajiem aizliegumiem? |2025-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rebecca Hall (2024) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... 2008. gadā [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] un [[režisore]] '''[[Rebeka Hola]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atveidoja galveno lomu [[Vudijs Allens|Vudija Allena]] filmā "[[Vikija, Kristīna, Barselona]]", par ko nominēta [[Zelta globusa balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā]]"? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] februārī '''[[Ogres Vēstures un mākslas muzejs|Ogres Vēstures un mākslas muzeja]]''' darbinieki publiski iebilda pret [[Ogres novada dome]]s priekšsēdētāja [[Egils Helmanis|Egila Helmaņa]] ieceri rīkot muzejā [[Krievija]]s oligarham [[Pjotrs Avens|Pjotram Avenam]] piederošās [[Porcelāns|porcelāna]] kolekcijas izstādi; pēc tam pašvaldība ierobežoja muzeja darbību? * ... [[pārtika]]s '''[[konservanti]]''' var darboties dažādos veidos, piemēram, kavējot [[mikroorganismi|mikroorganismu]] augšanu, kā arī aizsargājot pret [[Oksidācija|oksidāciju]] un [[Rūgšana|fermentāciju]]? |2025-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vincent Minelli - 1950s.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[Teātris|teātra]] un [[kino]] [[režisors|režisora]] '''[[Vinsente Minelli|Vinsentes Minelli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} laulībā ar [[Džūdija Gārlenda|Džūdiju Gārlendu]] piedzima meita [[Laiza Minelli]]; viņu ģimene ir unikāla ar to, ka visi trīs saņēmuši [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[Pirmais Libērijas pilsoņu karš|Pirmajā Libērijas pilsoņu karā]]''', kurš norisinājās no 1989. līdz 1996. gadam, gāja bojā vairāk nekā 200 000 cilvēku? * ... '''[[Ķīnas Superlīga]]''' ir viena no vispopulārākajām profesionālajām [[sports|sporta]] līgām [[Ķīna|Ķīnā]], padarot to arī par vienu no visapmeklētākajām [[futbols|futbola]] līgām pasaulē? |2025-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zīlānu iela Jēkabpilī.jpg|border|right|200px]]}} * ... padomju okupācijas periodā '''[[Zīlānu iela (Jēkabpils)|Zīlānu ielu]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pārdēvēja par Kārļa Marksa ielu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] ielai atjaunoja tās vēsturisko nosaukumu? * ... '''[[franču paradokss]]''' ir [[epidemioloģija|epidemioloģisks]] novērojums, ka [[Francija]]s iedzīvotājiem ir salīdzinoši zems saslimstības līmenis ar [[Koronārā sirds slimība|koronāro sirds slimību]], lai gan viņu uzturā ir salīdzinoši daudz piesātināto [[tauki|tauku]], kas ir acīmredzamā pretrunā plaši izplatītajam uzskatam, ka augsts šādu tauku patēriņš ir sirds slimību riska faktors? * ... [[Dienvidāfrika]]s pilsēta '''[[Kimberlija]]''' vēsturiski ir bijusi nozīmīga [[dimants|dimantu]] ieguves vieta un tiek uzskatīta par pirmo pilsētu [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]], kurā ieviesa [[elektrotīkls|elektrotīklu]] un iedzīvotājus nodrošināja ar [[elektroenerģija|elektroenerģiju]]? |2025-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Taal Volcano satellite image.gif|border|right|150px]]}} * ... '''[[Taala ezers]]''' [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Lusonas sala]]s dienviddaļā ir aizpildījis valstī otrā aktīvākā '''[[Taals|Taala vulkāna]]''' [[kaldera|kalderu]], kas radusies pirms 100—500 tūkstošiem gadu gigantiskā [[Vulkāna izvirdums|izvirdumā]], un ezera vidū atrodas Vulkāna sala, kuras vidū savukārt ir vēl viens ezers, kas izveidojies pašā krāterī{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(satelītattēlā)</small>}}? * ... '''[[2022. gada Āzijas spēles|2022. gada Āzijas spēlēs]]''', kas notika [[Ķīna]]s pilsētā [[Handžou]] [[2023. gads sportā|2023. gadā]], visvairāk zelta medaļu (201) izcīnīja Ķīnas sportisti, labojot sev piederošo rekordu, ko sasniedza 2010. gada Āzijas spēlēs? * ... [[Romas pāvests|pāvesta]] '''[[Leons VI|Leona VI]]''' pontifikāts bija laika posmā, kas zināms kā ''Saeculum obscurum'' (Tumšais laikmets), kad [[Roma|Romā]] valdīja [[anarhija]]? |2025-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Krustpils pils.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas iela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā pie [[Krustpils pils]])</small>}} ir garākā iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' [[Latvija]]s sportists [[Andrejs Rastorgujevs]] izcīnīja sudraba medaļu masu startā, kas ir lielākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē, bet [[Norvēģija]]s pārstāvis [[Juhanness Tīngnēss Bē]] ieguva medaļas visās septiņās disciplīnās, paveikdams to otro gadu pēc kārtas? * ... '''[[Mežtaka]]''' ir daļa no [[Eiropas Savienība]]s 9880 km garās distances pārgājienu maršruta E11, kas sākas [[Ziemeļjūra]]s krastā pie [[Hāga]]s un beidzas [[Tallina|Tallinā]], šķērsojot 6 valstis: [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Vācija|Vāciju]], [[Polija|Poliju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Latvija|Latviju]] un [[Igaunija|Igauniju]]? |2025-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pushpa Kamal Dahal Nov 2022.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Nepāla]]s premjerministrs '''[[Puspa Kamals Dāhāls]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš ir valsts vadītājs jau trešo reizi, ir Nepālas komunistiskās partijas (Maoistu centrs) priekšsēdētājs kopš 1994. gada, bet jau 1981. gadā viņš iestājās pagrīdes Nepālas komunistiskajā partijā (Ceturtais kongress)? * ... [[Romas pāvests|pāvests]] '''[[Agapets I]]''' sava pontifikāta laikā devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kur nesekmīgi centās pierunāt [[Austrumromas impērija]]s valdnieku [[Justiniāns I|Justiniānu I]] uzsākt karadarbību pret [[Vestgotu Karaliste|Vestgotu Karalisti]], kura tolaik kontrolēja [[Roma|Romu]]? * ... '''[[2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanas|2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanās]]''' no partijas "[[Vienotība]]" saraksta pašvaldībā tika ievēlēts arī bijušais [[basketbolists]] un [[treneris]] [[Igors Miglinieks]]? |2025-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SugarBeet.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[cukurbietes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir nozīmīgs [[cukurs|cukura]] izejvielu avots [[mērenā josla|mērenās joslas]] platuma grādos, kamēr [[tropi|tropu]] apgabalos dominē [[cukurniedres]]? * ... [[2014. gads|2014. gadā]] pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] sākšanas [[Krievija]] tika izslēgta no '''[[G8 valstis|G8 valstu]]''' foruma, un G8 pārtapa par [[G7 valstis|G7 valstu]] sadarbību? * ... rokas [[pulksteņi|pulksteņu]] un aksesuāru ražošanas uzņēmums '''''[[Rolex]]''''' ir dibināts [[1905. gads|1905. gadā]] [[Londona|Londonā]], bet pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] nelabvēlīgo [[muita]]s tarifu dēļ uzņēmumu pārcēla uz [[Šveice|Šveici]], kur tas atrodas joprojām? |2025-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 Venise, vaporetto naviguant sur le Grand Canal 2.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Venēcija]]s [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā]] ūdens autobusu sistēma '''[[Vaporeto]]''' sastāv no 19 regulāriem maršrutiem, kas apkalpo dažādas pieturvietas un kursē starp Venēciju un tuvējām salām, piemēram, Murano, Burano un Lido{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vaporeto [[Lielais kanāls (Venēcija)|Lielajā kanālā]])</small>}}? * ... viens no visplašāk lietotajiem '''[[Mēness kalendārs|Mēness kalendāriem]]''' ir [[islāma kalendārs]], to lieto [[musulmaņi]]? * ... '''[[kvantu internets]]''' var darboties, izmantojot [[kvants|kvantu]] kubitus, kas ļauj izveidot neuzlaužamus komunikācijas kanālus starp punktiem, pat ja starp tiem ir starpposms; šī tehnoloģija nodrošina pilnīgu datu aizsardzību un komunikācijas drošību? |2025-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Yates by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[angļi|angļu]] [[kinorežisors]], [[kinoproducents|producents]] un [[scenārists]] '''[[Deivids Jeitss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk pazīstams kā pēdējo četru "[[Harijs Poters (filmu sērija)|Harijs Poters]]" filmu režisors, kā arī trīs "Fantastiskās būtnes" filmu sērijas filmu režisors? * ... [[Daugava|Daugavā]] starp '''[[Daugavsala|Daugavsalu]]''' un [[Sakas sala|Sakas salu]] atrodas Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā — Baltā krāce, ko veido [[dolomīts|dolomīta]] slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem? * ... '''[[Henrijs Ganters]]''', iespējams, ir pēdējais no visu karojošo pušu karavīriem, kas nogalināts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā: viņš tika nogalināts [[1918. gads|1918. gada]] 11. novembrī pulksten 10:59, vienu minūti pirms [[Kompjeņas pamiers (1918)|Pirmā Kompjeņas pamiera]] stāšanās spēkā? |2025-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Timia valley.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Sahāra|Sahārā]], [[Nigēra]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Aira plato]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas 2022 metrus v.j.l. augstais Bagzanes kalns, kas ir Nigēras augstākā virsotne? * ... '''[[ebreju vēsture Krievijā]]''' ir īpaši nozīmīga, jo līdz 19. gadsimta beigām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] bija lielākā [[ebreji|ebreju]] kopiena pasaulē (1880. gadā — 67 % no kopējā ebreju skaita)? * ... '''''[[UBS Group AG]]''''' ir lielākā [[Šveice]]s [[banka]] un lielākais aktīvu pārvaldības uzņēmums pasaulē, tās klientu serviss pazīstams ar slepenību un klientu konfidencialitātes nodrošināšanu — apmēram puse no pasaules miljardieriem ir šīs bankas klienti? |2025-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Isamu Akasaki 201111.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Japāna|japāņu]] [[inženieris|inženierim]] un [[fiziķis|fiziķim]] '''[[Isamu Akasaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar '''[[Hirosi Amano]]''' un Sudzi Nakamuru [[2014. gads|2014. gadā]] tika piešķirta [[Nobela prēmija fizikā]] "par jauna energoefektīva, videi draudzīga [[gaisma]]s avota — zilo gaismu izstarojošas [[diode]]s ([[Gaismas diode|LED]]) — izgudrošanu"? * ... '''[[Oskara Kalpaka laukums|Oskara Kalpaka laukumā]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] savulaik bijis uzstādīts [[piemineklis]] gan [[Josifs Staļins|Staļinam]], gan [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]]? * ... '''[[Zālamana Salu futbola izlase]]''' lielāko zaudējumu piedzīvojusi 1963. gadā, ar rezultātu 0—18 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? |2025-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iris pseudacorus 3 RF.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[purva skalbe]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nereti veido monodominantas audzes auglīgos [[biotops|biotopos]], piemēram, dažādu ūdenstilpju krastmalās, pastāvīgi applūdušās ieplakās, [[purvs|purvu]] apmalēs un pārmitros lapkoku [[mežs|mežos]]? * ... visvairāk nomināciju (13) '''[[96. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijai saņēma filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]", kura arī kļuva par visvairāk balvu saņēmušo filmu ar 7 balvām, tostarp kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un tās veidotājs [[Kristofers Nolans]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? * ... [[lietuvieši|lietuviešu]] [[lidotājs]] un [[futbolists]] '''[[Romualds Marcinkus]]''' bija starp [[karagūstekņi]]em, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā organizēja un veica "Lielo bēgšanu" no karagūstekņu nometnes ''[[Stalag Luft III]]'' mūsdienu [[Polija]]s teritorijā, taču pēc vairākām dienām [[gestapo]] viņu atkal sagūstīja un sodīja ar nāvi? |2025-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Raw egg.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[olas dzeltenums|olas dzeltenumā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir daudz [[Karotinoīdi|karotinoīdu]], kas piešķir tam krāsu? * ... lielākā daļa no pasaulē dzīvojošajiem 2,3 miljardiem [[kristieši|kristiešu]] ir '''[[Rietumu kristietība|Rietumu kristieši]]'''? * ... kad [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] laikā igauņi saprata, ka '''[[Ziemeļrietumu armija]]''' zaudē [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], un ir nepieciešams miers ar [[boļševiki]]em, viņi atsauca visu atbalstu [[balto kustība]]i, kas deva iespēju noslēgt miera līgumu ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]]? |2025-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hurricane I 46 Squadron.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[Kauja par Britāniju|kaujas par Lielbritāniju]] laikā [[1940. gads|1940. gadā]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vienvietīgais [[iznīcinātājs]] '''''[[Hawker Hurricane]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nodarīja 60 % no zaudējumiem, ko cieta ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' lidmašīnas un piloti, un to izmantoja visos lielākajos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības aktos? * ... par '''[[Vecpiebalgas vidusskola]]s''' sākotni uzskata [[Vecpiebalgas draudze]]s skolu [[Zviedru Vidzeme]]s laikā, kas pirmo reizi minēta [[1696. gads Latvijā|1696. gadā]]? * ... [[Šveice]]s [[banka]] '''''[[Credit Suisse]]''''' relatīvi maz cieta [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] laikā, tomēr vēlāk tā nonāca finanšu grūtībās, kā arī tika pieķerta vairākos skandālos; rezultātā [[2023. gads|2023. gadā]] to iegādājās [[UBS (uzņēmums)|UBS]], un tagad tā ir šī uzņēmuma struktūrvienība? |2025-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Official Photo of the President of the Kyrgyz Republic H.E. Mr. Sadyr Zhaparov.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2020. gads|2020. gada]] 5. oktobrī [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] sākās protesti pret parlamenta vēlēšanu rezultātiem, no ieslodzījuma atbrīvoja '''[[Sadirs Džaparovs|Sadiru Džaparovu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, un 13. oktobrī viņu apstiprināja par premjerministru, bet 15. oktobrī — par prezidenta pienākumu izpildītāju; pēc tam viņš uzvarēja arī 2021. gada 10. janvāra Kirgizstānas prezidenta vēlēšanās? * ... [[Romas Republika]]i '''[[Kilikijas province|Kilikijas provinci]]''' pievienoja 64. gadā pr.Kr. pēc [[Gnejs Pompejs|Pompeja]] uzvaras pār kilikiešu [[pirāti]]em un Trešā Mitridata kara? * ... '''[[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]]''' [[sabiedrība|sabiedrībā]] valdīja stingrs [[morāle]]s kodekss (džentlmenisms), kas nostiprināja [[konservatīvisms|konservatīvas]] vērtības un [[Šķira (socioloģija)|šķiru]] atšķirības, [[Romantisms|romantismu]] un [[Misticisms|misticismu]]? |2025-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lire 2000 (Guglielmo Marconi).JPG|border|right|150px]]}} * ... no visām valūtām, kuras tika aizstātas ar eiro, '''[[Itālijas lira]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 2000 liru banknote)</small>}} bija vislētākā pret [[eiro]] pamatvienības vērtības izteiksmē: tās maiņas kurss bija 1936,27 liras par 1 euro? * ... '''''[[Facebook Messenger]]''''' aktīvo lietotāju skaits 2023. gada beigās sasniedza vairāk nekā 1 miljardu? * ... '''[[Gruzdovas meži]]''' ir pēdējā zināmā [[lidvāvere]]s atradne [[Latvija]]s teritorijā, bet kopš 2005. gada dzīvnieks vairs nav ticis konstatēts? |2025-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cuttlefish komodo large.jpg|border|right|200px]]}} * ... atsevišķas '''[[sēpijas|sēpiju]]''' sugas spēj mainīt savu krāsu, pielāgojoties apkārtējai videi, un pētījumos ir novērots, ka atsevišķas sugas ir inteliģentas, un tās mācās no savas pieredzes{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ''Sepia apama'' — lielākā no visām sēpijām)</small>}}? * ... [[Vācieši|vācu]] [[Kartogrāfija|kartogrāfs]] '''[[Martins Valdzēmillers]]''' ir pazīstams ar to, ka [[1507. gads|1507. gadā]] izveidojis agrāko [[karte|karti]], kurā lietots nosaukums "[[Amerika]]"? * ... [[1974. gads|1974. gadā]] [[Zviedrija]]s [[ekonomists]] '''[[Gunnars Mīrdāls]]''' kopā ar [[Frīdrihs Hajeks|Frīdrihu Hajeku]] ieguva [[Nobela prēmija ekonomikā|Nobela prēmiju ekonomikā]], savukārt viņa sieva Alva Mīrdāla ir ieguvusi [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]], līdz ar to Mīrdālu pāris ir vienīgais pāris, kur katrs ir ieguvis [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]], bet tās nav vienā un tajā pašā kategorijā? |2025-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kyriakos Mitsotakis (2021-12-08) 03 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais [[Grieķija]]s premjerministrs '''[[Kirjaks Micotakis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija Grieķijas premjerministrs arī no 2019. gada jūlija līdz 2023. gada maijam? * ... [[2021. gads|2021. gada]] oktobrī [[sociālais tīkls|sociālā tīkla]] īpašnieks ''[[Facebook, Inc.]]'' nomainīja nosaukumu uz '''''[[Meta Platforms|Meta Platforms, Inc.]]'''''? * ... viena no Lielā četrinieka auditorkompānijām '''''[[KPMG]]''''' ir reģistrēta [[Londona|Londonā]], tomēr tās galvenais birojs atrodas [[Amstelvēna|Amstelvēnā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]? |2025-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Haanja Upland.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Hānjas augstiene]]''' ir augstākā reljefa forma [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā skats no [[Lielais Munameģis|Lielā Munameģa]] skatu torņa)</small>}}? * ... pirmos '''[[elektriskais skrejritenis|elektriskos skrejriteņus]]''' ar nosaukumu ''Autoped'' no 1915. līdz 1921. gadam ražoja uzņēmums ''Autoped Company'' [[Ņujorka|Ņujorkā]] (tiem bija divas versijas: ar [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēju]] un [[elektromotors|elektromotoru]] priekšējā [[Ritenis|ritenī]])? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] '''[[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika]]''' kopā ar [[Aizkaukāza SFPR]], [[Baltkrievijas SPR]] un [[Ukrainas PSR|Ukrainas SPR]] izveidoja [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] — Krievijas SFPR kļuva par vienu no savienotajām republikām, bet no [[1936. gads|1936. gada]] tās nosaukums bija [[Krievijas PFSR|Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika]]? |2025-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Troy kotsur 2022 1.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Trojs Kotsars]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, saņemot [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] un Kritiķu izvēles filmu balvu, kļuva par pirmo nedzirdīgo [[aktieri]], kas saņēmis šīs balvas, kā arī par otro nedzirdīgo cilvēku, kurš saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''''[[Station F]]''''', kas atrodas [[Parīze]]s 13. apgabalā, ir zināms kā pasaulē lielākais [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumu]] inkubators? * ... [[hinduisms|hinduismā]] '''[[brahmans]]''' ir neizsakāma, nesaskatāma, nesaprātīga un neaprakstāma absolūtā realitāte, kas pilda visu eksistenci? |2025-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kiruna montage.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Kiruna]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vistālāk ziemeļos esošā [[Zviedrija]]s pilsēta, un tās [[dzelzsrūda]]s raktuve ir lielākā un vismodernāk aprīkotā dzelzsrūdas ieguves vieta pasaulē, ar dzelzsrūdas ieguves dziļumu 1365 m, padarot to arī par pasaules dziļāko dzelzsrūdas raktuvi? * ... '''[[Karaliskie Gaisa spēki]]''' [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] tika izveidoti [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās [[1918. gads|1918. gada]] 1. aprīlī, kļūstot par pirmajiem neatkarīgajiem [[gaisa spēki]]em pasaulē? * ... [[Japāņi|japāņu]] [[aktrise]] '''[[Kaori Momoi]]''' ir filmējusies vairākās latviešu režisora [[Māris Martinsons|Māra Martinsona]] filmās — ''[[Amaya]]'', "[[Oki — okeāna vidū]]", "[[Maģiskais kimono]]"; par lomu filmā ''Amaya'' nominēta [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balvai kategorijā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|"Labākā aktrise"]]? |2025-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kieran Culkin at the 2024 New York Film Festival 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Kīrans Kalkins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[kino]] debitēja 1990. gadā ar nelielu lomu filmā "[[Viens pats mājās]]", kurā viņa brālis [[Makolijs Kalkins|Makolijs]] atveidoja galveno lomu? * ... pirmais '''[[Iskolastrels|Iskolastrela]]''' ([[1917. gads Latvijā|1917. gadā]] izveidotā Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja) priekšsēdis bija bezpartijiskais [[Latviešu strēlnieki|strēlnieku]] [[štabskapteinis]] [[Voldemārs Ozols]]? * ... vēlākā [[Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāji|Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāja]] [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] brālis '''[[Rūdolfs Kirhenšteins]]''', kurš bija padomju militārais darbinieks un izlūks, 1937. gadā tika arestēts un 1938. gada 25. augustā notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]], kurš izpildīts tajā pašā dienā? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> jb358b6n5p7eo6gnhq5rhg13dzf8qc0 0 288301 4301801 2360502 2025-06-30T04:45:11Z Biafra 13794 pārveidoju nozīmju atdalīšanā 4301801 wikitext text/x-wiki '''Domi''' var būt: * [[Makss Domi]]; * [[Tajs Domi]]. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] r5nd2n5dle527p3i0bkwelfn4oh6j73 102 289537 4301771 4298388 2025-06-30T03:00:59Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts 4301771 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}} Šajā lapā apkopotas tās nozīmju atdalīšanas lapas, uz kurām ir saites citos Vikipēdijas rakstos. [[Vikipēdija:Nozīmju atdalīšana/Lapas ar saitēm|Šeit]] ir apkopoti Vikipēdijas raksti, kuros ir saites '''no''' nozīmju atdalīšanas lapām. __TOC__ == Informācija == <!-- INFO START --> * Avots: [[quarry:query/2951]] * Atjaunināšanas brīdis: 2025. gada 30. jūnijs plkst. 03:00:54 * Kopējais skaits datu atjaunināšanas brīdī: 5740 <!-- INFO END --> == Saraksts == <!-- LIST START --> {| class="wikitable sortable" |- !Nozīmju atdalīšanas lapa !! Saites uz pašu lapu !! Pāradresāciju skaits !! Visas saites uz lapu |- | [[Novgoroda]] || 139 || 0 || 139 |- | [[Eiropietis]] || 7 || 1 || 42 |- | [[Kaļķi]] || 8 || 1 || 36 |- | [[Aizsargs (basketbols)]] || 29 || 2 || 29 |- | [[Svētais Miķelis]] || 13 || 2 || 29 |- | [[C (nozīmju atdalīšana)]] || 27 || 0 || 27 |- | [[S (nozīmju atdalīšana)]] || 27 || 0 || 27 |- | [[Moro]] || 27 || 1 || 27 |- | [[A (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[B (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[D (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[E (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[F (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[G (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[H (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[T (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[Bērziņš]] || 25 || 0 || 25 |- | [[I (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[J (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[K (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[L (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[M (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[N (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[O (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[P (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[Pēterupe]] || 25 || 0 || 25 |- | [[Q (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[R (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[U (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[V (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[W (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[Y (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[Z (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[Flote]] || 24 || 0 || 24 |- | [[Modelis]] || 24 || 1 || 24 |- | [[Citadele]] || 23 || 0 || 23 |- | [[Lapa]] || 23 || 0 || 23 |- | [[Ass]] || 23 || 1 || 23 |- | [[Frankfurte]] || 23 || 1 || 23 |- | [[Kustība]] || 22 || 0 || 22 |- | [[Ķīšupe]] || 22 || 0 || 22 |- | [[Vērtība (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 22 |- | [[Baltezers]] || 21 || 0 || 21 |- | [[Punkts]] || 21 || 0 || 21 |- | [[Dekāns]] || 20 || 1 || 21 |- | [[Programma]] || 20 || 1 || 20 |- | [[Uzbrucējs (basketbols)]] || 20 || 2 || 20 |- | [[Ķermenis]] || 1 || 1 || 19 |- | [[Harmonija]] || 18 || 0 || 18 |- | [[Centrs]] || 17 || 0 || 17 |- | [[Krūtis]] || 17 || 0 || 17 |- | [[Polarizācija]] || 17 || 0 || 17 |- | [[Fantāzija]] || 16 || 0 || 16 |- | [[Zāle]] || 16 || 0 || 16 |- | [[Sudžou]] || 16 || 5 || 16 |- | [[Ikona]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Lācīši]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Maģistrs]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Naturālisms]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Soda]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Oša]] || 15 || 1 || 15 |- | [[Terehova]] || 15 || 1 || 15 |- | [[1. maršruts]] || 15 || 3 || 15 |- | [[Ķēdaiņu "Nevežis"]] || 6 || 6 || 15 |- | [[Grava (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 15 |- | [[Igaunis]] || 14 || 0 || 14 |- | [[Mērķis]] || 14 || 0 || 14 |- | [[Kordova]] || 14 || 1 || 14 |- | [[Čečenijas kari]] || 14 || 3 || 14 |- | [[Dubulti]] || 12 || 1 || 14 |- | [[Eirolīga]] || 12 || 2 || 14 |- | [[Armija]] || 13 || 0 || 13 |- | [[Fāze]] || 13 || 0 || 13 |- | [[Grunts]] || 13 || 0 || 13 |- | [[Konstrukcija]] || 13 || 0 || 13 |- | [[Hart]] || 13 || 1 || 13 |- | [[Kariņa Ministru kabinets]] || 13 || 1 || 13 |- | [[Dubultzvaigzne]] || 13 || 2 || 13 |- | [[Bukulti]] || 13 || 3 || 13 |- | [[Pierādījums]] || 11 || 1 || 13 |- | [[Mārka (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 5 || 13 |- | [[US]] || 2 || 2 || 13 |- | [[Jānis (nozīmju atdalīšana)]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Jānis Bērziņš]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Lācis]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Pulveris]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Robeža]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Rīgas aplenkums]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Satversmes sapulce]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Balodis]] || 12 || 1 || 12 |- | [[Berģi]] || 12 || 1 || 12 |- | [[Amerikas basketbola asociācija]] || 10 || 4 || 12 |- | [[Mācītājmuiža]] || 7 || 1 || 12 |- | [[Atpūta]] || 11 || 0 || 11 |- | [[Rīgas birža]] || 11 || 0 || 11 |- | [[Pilskalnes pagasts]] || 11 || 1 || 11 |- | [[West]] || 11 || 1 || 11 |- | [[Ella]] || 9 || 1 || 11 |- | [[Kalnamuiža]] || 9 || 1 || 11 |- | [[Intonācija]] || 8 || 2 || 11 |- | [[Solaris]] || 7 || 1 || 11 |- | [[4. trolejbusu maršruts (Rīga)]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Brīvības iela]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Integrācija]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Izlāde]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Landrāts]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Membrāna]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Raiņa iela]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Rinda]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Sakari]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Sloka]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Ogle]] || 10 || 1 || 10 |- | [[Straume]] || 10 || 1 || 10 |- | [[Valensija]] || 10 || 1 || 10 |- | [[Jaunmuiža]] || 10 || 2 || 10 |- | [[Jaunā muiža]] || 10 || 2 || 10 |- | [[2. maršruts]] || 10 || 3 || 10 |- | [[Tēviņi]] || 10 || 3 || 10 |- | [[Smilgas]] || 9 || 1 || 10 |- | [[Kruki]] || 9 || 3 || 10 |- | [[Kalifornijas Universitāte]] || 8 || 2 || 10 |- | [[Dzeņi (nozīmju atdalīšana)]] || 7 || 1 || 10 |- | [[Celms (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 10 |- | [[Cerera (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 10 |- | [[Aleksandrs I]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Apgaismība]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Dole]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Dārza iela]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Ferdinands I]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Figūra]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Gustavs Ādolfs]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Inhibitors]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Jūgu purvs]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Lāčupīte]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Mazjumpravas muiža]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Melnupe]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Melnupīte]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Ozolu iela]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Panteons]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Plato]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Potenciāls]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Rīgas Futbola skola]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Skala]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Skujas]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Spāre]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Svētais Staņislavs]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Jaunciems]] || 9 || 1 || 9 |- | [[Mirnija]] || 9 || 1 || 9 |- | [[Puslode]] || 9 || 1 || 9 |- | [[Rase]] || 9 || 1 || 9 |- | [[Vabole]] || 9 || 1 || 9 |- | [[Malta (nozīmju atdalīšana)]] || 9 || 2 || 9 |- | [[6. maršruts]] || 9 || 3 || 9 |- | [[Daugava (nozīmju atdalīšana)]] || 9 || 4 || 9 |- | [[Nelsona šaurums]] || 9 || 9 || 9 |- | [[Austrumu fronte]] || 8 || 1 || 9 |- | [[Rīgas Garīgais seminārs]] || 8 || 1 || 9 |- | [[Rūnas]] || 8 || 1 || 9 |- | [[Kalvīša Ministru kabinets]] || 7 || 2 || 9 |- | [[Kompjeņas pamiers]] || 7 || 2 || 9 |- | [[Zalktis]] || 6 || 2 || 9 |- | [[Odze (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 3 || 9 |- | [[Šlēsviga]] || 3 || 2 || 9 |- | [[4. maršruts]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Asfalts]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Balts]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Bērzu iela]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Cīņa]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Domēns]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Grupa]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Izziņa]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Jānis Ozols]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Korpuss]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Krasta iela]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Lotoss]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Līčupīte]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Mellupe]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Mistērija]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Nacionālā apvienība]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Parka iela]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Pupiņas]] || 8 || 0 || 8 |- | [[RPI]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Rimšas]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Rīgas iela]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Sinkrētisms]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Skolas iela]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Vizbuļi]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Zeltiņi (nozīmju atdalīšana)]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Ziemeļu iela]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Ņūkāsla]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Žokļi]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Adamova]] || 8 || 1 || 8 |- | [[Andreja Pumpura iela]] || 8 || 1 || 8 |- | [[Briedis]] || 8 || 1 || 8 |- | [[Ceplis]] || 8 || 1 || 8 |- | [[Kapupe]] || 8 || 1 || 8 |- | [[Krišjāņa Valdemāra iela]] || 8 || 1 || 8 |- | [[Aleksandrs]] || 8 || 2 || 8 |- | [[Džunšaņa]] || 8 || 3 || 8 |- | [[Krišjāņa Barona iela]] || 8 || 3 || 8 |- | [[Jelgava (nozīmju atdalīšana)]] || 8 || 5 || 8 |- | [[Jurajs Mikūšs]] || 8 || 7 || 8 |- | [[Aizkraukles draudzes novads]] || 7 || 1 || 8 |- | [[Kauss]] || 7 || 1 || 8 |- | [[Kokaugs]] || 7 || 1 || 8 |- | [[Oskara Kalpaka iela]] || 7 || 1 || 8 |- | [[Rāzna]] || 7 || 1 || 8 |- | [[Svēte]] || 7 || 1 || 8 |- | [[ASK]] || 7 || 2 || 8 |- | [[Maskavas CSKA]] || 7 || 2 || 8 |- | [[Limburga]] || 7 || 3 || 8 |- | [[Kārlis Zariņš]] || 6 || 1 || 8 |- | [[Pauls Kalniņš]] || 6 || 1 || 8 |- | [[Brasla]] || 6 || 2 || 8 |- | [[Leons]] || 5 || 2 || 8 |- | [[Madrides "Real"]] || 5 || 2 || 8 |- | [[Inocents]] || 5 || 5 || 8 |- | [[Līči]] || 4 || 1 || 8 |- | [[Pūt, vējiņi]] || 4 || 4 || 8 |- | [[Džons Votsons]] || 3 || 2 || 8 |- | [[Benedikts]] || 3 || 3 || 8 |- | [[Bonifācijs]] || 3 || 3 || 8 |- | [[Bajāri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 8 |- | [[Sviestbeka]] || 2 || 2 || 8 |- | [[Abavas iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Apollo]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Asari]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Bakalaurs]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Borovka]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Bāze]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Bērzupīte]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Dūre]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Elements]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Fokuss]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Frīzu valoda]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Goba]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Griķi]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Juris Jansons]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Jānis Balodis]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Jānis Kalniņš]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Karagājieni uz Ugauniju]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Kodols]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Kuibiševa]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Lielā iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Lāčplēsis (nozīmju atdalīšana)]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Meirāni]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Meža iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Meža prospekts]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Miera iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Misa]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Motīvs]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Mstislavs Vladimirovičs]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Muižnieki]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Nomenklatūra]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Ostrova]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Ostrovas apriņķis]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Ozols (nozīmju atdalīšana)]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Pabaži]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Pļavu iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Rampa]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Rietumu reģions]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Saules iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Skuja]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Zilonis]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Zunds]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Ērglis]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Šarlote]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Merida]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Ozolmuiža]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Plēve]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Sanhosē]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Zemgales vidusskola]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Blāzma]] || 7 || 2 || 7 |- | [[Dombrovska Ministru kabinets]] || 7 || 2 || 7 |- | [[Lazdukalns]] || 7 || 2 || 7 |- | [[Turaida]] || 7 || 2 || 7 |- | [[Aleksandrs Dimā]] || 7 || 3 || 7 |- | [[Johans Štrauss]] || 7 || 3 || 7 |- | [[Nove Mesto]] || 7 || 3 || 7 |- | [[80 dienās apkārt zemeslodei]] || 7 || 5 || 7 |- | [[Sarkaņi]] || 6 || 1 || 7 |- | [[Tors]] || 6 || 1 || 7 |- | [[Vaivads]] || 6 || 1 || 7 |- | [[Ēna (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 1 || 7 |- | [[Svētā Katrīna]] || 6 || 3 || 7 |- | [[Eugenijs]] || 6 || 4 || 7 |- | [[Klements]] || 5 || 2 || 7 |- | [[Cidonija]] || 5 || 4 || 7 |- | [[Rīgas Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 5 || 5 || 7 |- | [[Afganistānas karš (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 7 |- | [[Sesava (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 7 |- | [[Brīvā Latvija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 7 |- | [[Šēra (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 7 |- | [[Gregors]] || 3 || 2 || 7 |- | [[3. maršruts]] || 6 || 0 || 6 |- | [[8. maršruts]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Abrenes iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Aleksandrs III]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Aleksandrs Ivanovs]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Augstums]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Auseklis]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ausekļa iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Austrumu iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Baznīcas iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Biķernieki]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Bižas ezers]] || 6 || 0 || 6 |- | [[CSKA]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ceriņu iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Citplanētieši]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Darbs]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Daugavpils apvedceļš]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Deklinācija]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Dido]] || 6 || 0 || 6 |- | [[ESA]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Edesa]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Eduards]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Edvards]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Emisija]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Gaisma (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Garais ezers]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ilza ezers]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Jelgavas iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Jānis Liepiņš]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kalna iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kantors]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Karagājieni uz Zemgali]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Komisārs]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kopra]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Krona]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kurpnieks]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kārlis Baumanis]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kārlis V]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lauks]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lašupīte]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Leona]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lielais grāvis]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lotus]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lācīte]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lāčplēša iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Līčupe]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ota]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ozolu muiža]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Padomju Latvija]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Palma]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Pavasara gatve]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Pihejervi]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Pils iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Pilskalns (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Robežgrāvis]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Robežu iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Rožu iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Rīgas 24. vidusskola]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Skatuve]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Skulte]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Sublimācija]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Suvorova iela (Rīga)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Tirgus iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Tukums (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Uzbrukums Rīgai]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Vējava]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ziemeļblāzma (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Žagatas (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Aleksandrova]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Andris Bērziņš]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Avotu iela]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Džoto]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Filips]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Jēkabs Alksnis]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Karloss]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Mazupe]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Mežciems]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Pilskalne]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Plutons]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Stradi]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Ērgļi]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Adriāns (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Greivuļi]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Jaunāmuiža]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Jumprava]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Juzefova]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Karagājieni uz Jervu]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Priedaine]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Rīgas Svētās Trīsvienības baznīca]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Viškova]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Vēršupīte]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Bērzubeka]] || 6 || 3 || 6 |- | [[Koņecpole]] || 6 || 3 || 6 |- | [[Ohaio]] || 6 || 3 || 6 |- | [[Piertnīki]] || 6 || 3 || 6 |- | [[Santafē]] || 6 || 3 || 6 |- | [[Rīgas arhibīskapi]] || 6 || 4 || 6 |- | [[Ozjorska]] || 6 || 5 || 6 |- | [[Direktīva (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 6 |- | [[Liepājas Metalurgs (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 6 |- | [[Susēja]] || 5 || 1 || 6 |- | [[Zirnekļcilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 2 || 6 |- | [[Pelāgijs]] || 5 || 3 || 6 |- | [[Rojālists]] || 4 || 1 || 6 |- | [[Ārupīte]] || 4 || 2 || 6 |- | [[Kirgīzu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika]] || 4 || 4 || 6 |- | [[Karijs]] || 3 || 2 || 6 |- | [[Apustulis Jēkabs]] || 2 || 1 || 6 |- | [[Čārlija eņģeļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 6 |- | [[1. maija iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[11. maršruts]] || 5 || 0 || 5 |- | [[2. līnija]] || 5 || 0 || 5 |- | [[AMD]] || 5 || 0 || 5 |- | [[ATF]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Aizkraukle (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Aizupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Akmeņsala]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Akmeņu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Akmeņupīte]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Andrejs Bērziņš]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Apvedceļš]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Apšu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Baloži (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Basku zeme]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Baznīcas kalns]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Blaumaņa iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Boļeslavs I]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Bērzmuiža]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Bērzupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Bērzvalks]] || 5 || 0 || 5 |- | [[CAD]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Columbia]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Dambja iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Dzelzceļa iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Dzilnupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Dzimte]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Dāvids]] || 5 || 0 || 5 |- | [[EST]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Ekspozīcija]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Emburga]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Fever]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Filips II]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Filma]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Frīdrihs II]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Ganību iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Hidra]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Historisms]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Horda]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Ibērija]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Imantas iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Indukcija]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Irbe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Jordan]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Jāņmuiža]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Jāņupīte]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kaija]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kali]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kamera]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kapacitāte]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Karagājieni uz Sakalu]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kokmuiža]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Krauja]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kārklupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kārlis Irbe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[LCD]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Lauku iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Lencs]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Leopolds III]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Linga]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Lisa]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Lode (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Līgatne (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Līgo]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Marta]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Mercury]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Mežmuiža]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Māris Ziediņš]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Mūrnieki]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Mūsu Tēvs debesīs]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Ods]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Padomju Ukraina]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Papardes]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Pasta iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Peldu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Poruka iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Priežu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Princips]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Pulkova]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Purva ezers]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Pērļupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Pēternieki]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Ratnieku upe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Riba]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Roma (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Rēzekne (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Rīgas reālskola]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Salas]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Saule (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Senators]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Silinīki]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Silupīte]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Sloboda (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Smilšu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Sporta iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Stabulnieki]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Stacijas iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Sun]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Sārts]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Tolerance]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Tīreļpurvs]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Upuris]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Uzvaras iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vaļņu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vidzemes iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vienības gatve]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Viestura iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vieta]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Viršu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vēzis]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vītolu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Zaķi (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Zaļā iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Zemgales iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Zvaigžņu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Zvejnieki]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Zvirgzdupīte]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Čiekuru iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Ķiršu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[12. maršruts]] || 5 || 1 || 5 |- | [[15. maršruts]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Albānijas Karaliste]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Antonopole]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Arturs Ozols]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Ave Sol]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Bors (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Cīrulīši (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Dārzciems]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Frīdrihs I]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Frīdrihs III]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Grāds]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Indrica]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Jaunsloboda]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Jersika]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Jugla]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Kalnupe]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Kings]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Kirovska]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Krauklis (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Leonīds Arbuzovs]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Lilaste]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Lira]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Mežvidi]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Mira]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Māra]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Ozolaine]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Ratnieki]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Romeo un Džuljeta (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Sala (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Salas pagasts]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Silene]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Silenieki]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Silupe]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Skangaļi]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Skujupīte]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Taudejāni]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Urga]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Valters]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Vecdaugava]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Viktorija]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Zvaigžņu kari: Klonu kari]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Zīle (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Ģibuļi]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Aizsargs]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Basanīts]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Franks]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Groveriški]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Gulbju ezers]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Maskavas "Spartak"]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Normandija]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Reda]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Rietumu konference]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Rūzvelts]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Sadursme]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Gērijs Džonsons]] || 5 || 3 || 5 |- | [[Jaunais vilnis]] || 5 || 3 || 5 |- | [[Neatkarības laukums]] || 5 || 3 || 5 |- | [[Pirejas "Olympiacos"]] || 5 || 3 || 5 |- | [[Čerska]] || 5 || 3 || 5 |- | [[Alsunga (stacija)]] || 5 || 4 || 5 |- | [[Sudmaļu dzirnavezers]] || 5 || 4 || 5 |- | [[Viktorijas sala]] || 5 || 4 || 5 |- | [[Aizeja Tomass]] || 5 || 5 || 5 |- | [[Saļihorskas "Šahtjor"]] || 5 || 5 || 5 |- | [[Akmene (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Artūrs Bērziņš]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Arvīds Kalniņš]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Balda]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Hercs (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Liepa]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Liepupe]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Lēvenas Katoļu universitāte]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Morfijs (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Rīva]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Transcendents]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Vaidava]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Čērčils]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Ferrari (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 5 |- | [[Jupiters]] || 4 || 2 || 5 |- | [[Neihauzene (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 5 |- | [[Eiropas kauss]] || 4 || 3 || 5 |- | [[Lūcijs]] || 4 || 3 || 5 |- | [[Nožēlojamie (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 5 |- | [[Červonka (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 5 |- | [[Bruņukuģis "Potjomkins" (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 4 || 5 |- | [[Gaiļupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Kumpiniški]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Venera]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Skaistule un briesmonis]] || 3 || 3 || 5 |- | [[Urbāns]] || 3 || 3 || 5 |- | [[Hiperions]] || 2 || 1 || 5 |- | [[LS]] || 1 || 1 || 5 |- | [[Superlīga]] || 1 || 1 || 5 |- | [[1. līnija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[4. līnija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[5. maršruts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[7. maršruts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[9. maršruts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[AES]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Aga]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Aizkraukles iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Aizupes]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Akita]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Alberts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Alejas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Aleksejs Tolstojs]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Andra]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Annas]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Annas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Auns]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ausmas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Baldones iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Baložu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Berģuciems]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Bikova]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Birze]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Blāzmas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Burtnieku iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Bērzene]] || 4 || 0 || 4 |- | [[CSI]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Cēsu kauja]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Cīrulis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Cīruļi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Cīruļupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Daugavpils iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Daugavpils kauja]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Deglis]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dekšņi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dobele (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dominiks]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Draudzības iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Druvas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dzintaru iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dzirnavu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dziļais ezers]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dziļums]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dārzu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dīķu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dūņupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[ETH]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Edvarts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Eiropa (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ezera iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[FRA]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Fenerbahçe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Friča Brīvzemnieka iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Frunze]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gailīši]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gaiļi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Garkalne (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gemini]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Granāta]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gružupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gulbis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Hermes]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Himera (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Hindu]] || 4 || 0 || 4 |- | [[I386]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Indrāni]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jaunā iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jānis Jansons]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jānis Kārkliņš]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jānis Kļaviņš]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jānis Puriņš]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jāņa iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jāņa Čakstes iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jērcēni]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jūrmalas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kaiju iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kaive]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kaktiņu ciems]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kamaldiņa]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kangars]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kapitolijs]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kapupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kaļķu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kaši]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Klusā iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kobra]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Krastu ciems]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kuldīgas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kurzemes augstiene]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kurši (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kāpu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kārlis]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kārlis Barons]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kūdra (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Laimas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lapu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Latgales iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Latvija (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lauva (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Leimaņi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lielupe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Liepu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lubānas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ludzas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lāči (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lāčupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lūzums]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Madonna]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Maija iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Maiļupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Marka]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mellupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mežarija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mežrozīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Miurinīki]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mora]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mucenieks]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Murāni]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mēris (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mēsli]] || 4 || 0 || 4 |- | [[NCIS]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Nometņu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Oracle]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Osis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ozoli (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ozoliņi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ozolnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pavasara iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Phoenix]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pionieris]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Poļu leģioni]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Priekule (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pulkveža Brieža iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pūķis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[RAF]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Raiņa bulvāris]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Rauza]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Reņģe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Riekstiņš]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Roberts Ozols]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Roja (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Rotaļa]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Roze]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Rudupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Rūbežneica]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Saka (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sari]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Saturns]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Seda (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sharp]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sidrabe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Silakrogs]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sils (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Silu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Skaists]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Skrunda (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Slimnīcas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Strazds]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Suns (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sura]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Svētā Terēze]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sātiņi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sēlpils (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Tauriņš]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Teātra iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[The Game]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Tirgoņu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Tritons]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Trumpe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Tukuma iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Turaidas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Upenieki]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Upes iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vecmuiža]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vecpils]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vecpilsētas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vecupe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ventspils iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vidus iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Viesturs]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vilciņš]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vilcāni]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Viļumi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vārme]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vārpu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vēveri]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vēžupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zagorskis]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zvaigznes]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zvejnieku iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ābolu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ērgļu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ķesteris]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ķīšupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Šarlotes iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[1992. gada olimpiskās spēles]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Akmenka (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Alberts I]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Andreja Upīša iela]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Apekalns]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Bikaunīki]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Birži]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Bērze]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Cena]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Dinamo]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Egļupe]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Egļusala]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Fenrirs]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Fēnikss (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Gajova]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Gajs]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Ganimēds]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Garoza]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Gauja (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Grand Prix]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Itālijas Karaliste]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Jānis Asars]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Jānis Pauļuks]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Jāņa Asara iela]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Kalnmuiža]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Kauja pie Turaidas]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Krosno apriņķis]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Kušķis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Lada]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Larjoha]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Latvijas armija]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Leona Paegles iela]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Leģions]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Lībietis]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Medņi]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Misisipi]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Misiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Māršals]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Neptūns]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Nikolajs Radvils]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Ozolsala]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Prusts]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Rietumu frontē bez pārmaiņām (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Riki]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Rusifikācija]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Rēzeknes iela]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Slobodka]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Spartaka grupa]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Stiglova]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Sunīši]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Taidžou]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Transformeri]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Tūja]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Upmale]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Viljams Gibsons]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Višneve (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Vīganti (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Zabolotje]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Zujeva]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Čači]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Čārlstona]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Ēriks Džonsons]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Ševčenko]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Apšukalns]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Apšukolns]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Artūrs]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Bresta]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Bērzgale (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Degļi]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Dobenieki]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Eglaine]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Greatest Hits]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Grifins]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Iugulova]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Jevgeņijs Golovins]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Kruifs]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Krūmiņupīte]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Lenons]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Lukna]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Sovetska]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Urla (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Vladimirs Nabokovs]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Jevgeņijs Aleksejevs]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Maierss]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Rītausma (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Votsons]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Zeļteņi]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Džeimss Bjūkenens]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Kaliksts]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Krokodili]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Siksts]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Stīvs Makvīns]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Sūlbergs]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Štjastnijs]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Aborigēni]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Cekule]] || 3 || 1 || 4 |- | [[FIBA Eiropas kauss]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Jaunība (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Latvijas zemessardze]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Mandele]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Mazuri]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Patria]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Piļskolns (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Ronis]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Ņūtons (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Amēlija (filma)]] || 3 || 2 || 4 |- | [[Anastasijs]] || 3 || 2 || 4 |- | [[Atlass]] || 3 || 2 || 4 |- | [[Brūveri]] || 3 || 2 || 4 |- | [[Nacionālā galerija]] || 3 || 2 || 4 |- | [[Adeodāts]] || 3 || 3 || 4 |- | [[Celestīns]] || 3 || 3 || 4 |- | [[Grejs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 3 || 4 |- | [[Pijs]] || 3 || 3 || 4 |- | [[Pāvils]] || 3 || 3 || 4 |- | [[Bostona (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 4 |- | [[Kondors]] || 2 || 1 || 4 |- | [[Norma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 4 |- | [[PH (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 4 |- | [[Stella maris]] || 2 || 1 || 4 |- | [[Brants]] || 2 || 2 || 4 |- | [[Dīzels]] || 2 || 2 || 4 |- | [[Jūras mēsli (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 4 |- | [[Pivdenne]] || 2 || 2 || 4 |- | [[FA]] || 1 || 1 || 4 |- | [[Fēlikss]] || 1 || 1 || 4 |- | [[Ogasta]] || 1 || 1 || 4 |- | [[Spice]] || 1 || 1 || 4 |- | [[10. maršruts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[16. maršruts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[17. maršruts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[22. maršruts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[3. līnija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[6. līnija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[7. līnija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Abava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Abrupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Abrupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Abstinence]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aglonas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aizkraukles baznīca]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aizkraukles kauja]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aizupes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aklais ezers]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Akmenīca]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Akāciju iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aldaru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aleksandrs Suvorovs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Alksnis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Alūksne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Amata (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Amatu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ance]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ancīši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Andreja iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Annas Brigaderes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Annas Sakses iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Antropogēns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aparāts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Apinis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Arkādija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Arsenāls]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Arupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Asaru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Asimilācija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Asiņainā svētdiena]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Asko]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Astra]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Atmodas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Atpūtas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Auce (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ausma]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Austrijas Elizabete]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Avoti]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Baiba Broka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Balbiši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Balvu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Baranova]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Barovka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Baznīckalns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Benkavas grāvis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bernātu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bezdelīgu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bezdibenis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Birzes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Birznieki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Birznieku ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Biržu muiža]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bojāri]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bolderājas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bora]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Borats (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Borussia]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Boļeslavs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Boļeslavs III]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Braslas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Brieži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bruņinieki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Brīvības bulvāris]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bāliņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bārs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bārta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bērzaine]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bērzaune (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bērzaunes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bērziņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bērzkrogs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bērzu muiža]] || 3 || 0 || 3 |- | [[CIA]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Celtnieks]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Celtnieku iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Centrālāfrika]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Cepurnieks]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Cielavas (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ciems (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ciši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Cēsu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dagdas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Daibes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dakota]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Daugavas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Deivisa]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Delna]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Depo]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dienvidu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dikļu ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dikļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dinamika]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dižgrāvis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dravnieku iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Drosele]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Druva (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Duboviki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzegužu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzelzceļnieku iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzierkaļi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzintars (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzirciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzirnavupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzirnupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzirnupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzērvju iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dāliju iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dārlingtona (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dārziņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dīķa iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dūrupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dūņu ezers]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Džons]] || 3 || 0 || 3 |- | [[EAT]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Eduarda Veidenbauma iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Efendi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Elektro-L]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Enigma]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Esplanāde (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ezerciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ezermalas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ezeru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ežupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ferma]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Focus]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gaidupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gailova]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gaismas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gajeva]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ganu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gardene (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gaujas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Graudu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gravas]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gravitācija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Grāveri (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Grāvju iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Grīgs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Grīva (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Grīvas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Grīšļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gulbju iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gvineja (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ha]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Hamiltona]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Harijs Vītoliņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Herkuless (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Herma]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Hospitāļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Hāna]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Iecava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ikšķiles iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Imanta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Induļa iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Istra]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jamburga]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jaudzemi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jaunzemi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Java]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jodupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Johans Rīvijs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Juno]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jura Alunāna iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Juris Silovs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jānis Briedis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jānis Priede]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jēkabpils iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kadiķis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kaiserwald]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kalniešu ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kalnāji]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kalvene (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kalēju iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kama]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kamenka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kampars (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kandavas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kangari]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kaplava]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Karagājiens uz Jersiku]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Karagājiens uz Kursu]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Karagājiens uz Nalseni]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Karātavu kalns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kastaņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kastīlija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kauja pie Salaspils]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kaņiera iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kažoks]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Klaviatūra]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Koknese (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Konrāds I]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kopne]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kosa]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Krasti]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Krimuldas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kronvalda iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Krāslavas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Krīvu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kungu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kurbads (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kurzemes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kuršu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kārklu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kārlis Jansons]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kārlis Šmits]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kļava]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kļavu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Laimdotas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Laivu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lakstīgalu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lanka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lapzeme (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Laukmuiža]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lauta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Laņģupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Laši]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lašupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Leonardo]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Leonards Latkovskis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lielbritānija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Liepājas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Life]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lilijas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Liliju iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Linezers]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Livingstona]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lokomotiv]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ludza (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lāde]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lēdmanes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lībiešu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Līdumnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Līdums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Līdzsvars]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Līvu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[MIPS]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Maarja]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mailīte (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Maltas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mara]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Marss]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Maya]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mazupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mazā Dārza iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mazā Nometņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mazā Smilšu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mediators]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mednieku iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mednis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Medus iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Meldra]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Melnezers]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Merkurs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mežupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mežāres ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Miezis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mihails Romanovs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Min]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mirdzas Ķempes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mirnijs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Modra]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mucenieki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Muitas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Muižas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Musa]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mālkalni]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Māras iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mārtiņi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mārtiņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mēness iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mērnieki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mūrnieks]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mūza]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Nagļi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Nagļu ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Narcišu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Natrons]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Neretas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Netta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Niedre]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Noliktavas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Novinki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[OM]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ogre (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ogres iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ogrīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Olimpiāde]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Omega (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Orion]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ormaņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Oto]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ozolkalni]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ozolu ceļš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ozolu ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ozolu gatve]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Panemune]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Papardes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Parana (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pasaules čempionāts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pasaules čempionāts riteņbraukšanā]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Peso]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pieneņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pitoni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Planck]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Plāteres pagasts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Poguļanka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Prince]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pumpuru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Punduri]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Punduris]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Purvu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Puteņu grāvis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pāce]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pērkons]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pētera iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pēteris]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pīlādžu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pļavas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pūces iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[RFK]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rails]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ratinīki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Reformu partija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Reiniki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rembates iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Republikas laukums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Revidents]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Revolver]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rietumu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Robežnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rubenis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rubeņi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rubeņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rudbārži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rude]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rāceņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rāva]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rīgas 47. vidusskola]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rītupes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rūdolfa Blaumaņa iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rūpniecības iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rūpnieki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Salaspils (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Saliena (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sarkandaugava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Satiksmes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sauleskalns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Saulgriežu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Saulītes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Selga]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Selgas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Serie A]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sesks]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Siguldas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Silinieki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Silvija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sindi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Slimnīcas strauts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Slokas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Smilgu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sojuz]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Solo]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Spilve]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sprīdītis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Spīdola (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Spīdolas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Staburaga iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stadiona iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stende (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stigas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stirnu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stradiņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stradiņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Strauta iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Strēlnieku ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Strēlnieku iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Strēlnieku prospekts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stūres iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stūri]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stūrīša iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sudrabu Edžus iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Suraža]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Suzuki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Svari (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sventāja (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Svētais kalns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Svētes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sārcene]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sēža]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sīļi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sīļukalns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tallinas aplenkums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Taurupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Terminators]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tiksi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tilta iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tirza (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tosmare]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tērvete (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ubuntu]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Upesgrīva]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Urāns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Uzvara]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Užava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vairogs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vaiņodes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Valis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Valkas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Valmiera (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Valmieras iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Valsts mākslas muzejs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vanagu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Varavīksne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Varis Krūmiņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Varonis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Varšavas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vasarnīcu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vecumi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Veipi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Veldze (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Venta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ventas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vidsala (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vidus prospekts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vienoti Latvijai]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vienības laukums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Viesturi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Viesīte (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Viktors Kalniņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vilki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vinils]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Virsaišu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vizla (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Višķi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Višķu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Voldemārs Alksnis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vornupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vālodzes]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vārpa]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vāveru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vēju iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vīksna (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vīksnas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vītoli (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vītols]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Williams]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Winnipeg Jets]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zariņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zaļesje (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zaņa (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zeltiņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zeme (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zemgale (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zemnieku iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ziedoņa iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ziemeļu ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zilupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zirnis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zirņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Znotiņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zuji]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zvirgzdupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zālīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zīlāni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ābeļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Āboliņš (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ābols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Čilipīne]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ērģeļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Īrija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ķeguma iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ķirzaka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Šķērsiela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ūdens iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[27. maršruts]] || 3 || 1 || 3 |- | [[AK]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Aizpurve]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Aizupieši]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Aizupīši]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Aleksandra Čaka iela]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Andrejs Kiriļenko]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Apšubeka]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Austrums]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Baiga vasara]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Barcelona]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Betmens (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Bihava]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Bite (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Boļeslavs II]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Brantupīte]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Brebems]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Buļļupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Bērzs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[C4H8O]] || 3 || 1 || 3 |- | [[C6H13NO2]] || 3 || 1 || 3 |- | [[CET]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ciemupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Cirks (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Daugavas stadions]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Delagardijs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Dilmaņi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Dogmens]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Drakula]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Džordžs Bušs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Džordžtauna]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Emiļa Melngaiļa iela]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Emo]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ezermuiža]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Frīdrihs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[GT]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Galatasaray]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Garanči]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Godēns]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Gribuļi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[IOC]] || 3 || 1 || 3 |- | [[IT]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Iudreiši]] || 3 || 1 || 3 |- | [[JO]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Jazz]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Jura Mātera iela]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Jānis Jurkāns]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Jānis Mileika]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kalni]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kandavas baznīcas]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kasablanka (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Katlakalns]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Koens]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kolima]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Krka]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kārļa Mīlenbaha iela]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Laima (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Latvijas Jaunatne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Lauciņi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Laurupīte]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Lazarev]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Lemurs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Lucerna]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Līksna (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Maiers]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Maksimiliāns I]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Maksimiliāns III]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Maķedonija]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Mellais strauts]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Mežāres]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Minskas "Dinamo"]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Mičels]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Modulis]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Monro]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Mūsa (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Nikodema Rancāna iela]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Nora]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Novadnieki]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Nāve (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Odumova]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Oskars]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pagasts (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Panzerkampfwagen]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pasaules kauss]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pauliņi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pavadonis]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pedālis]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Petrovka]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pilda (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Plazma (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Prometejs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pērses pagasts]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pūpoli]] || 3 || 1 || 3 |- | [[RSA]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Rauda (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Rogoviki]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Rui Košta]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ruži]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Rīgas Preču stacija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[SCO]] || 3 || 1 || 3 |- | [[SI]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Salo]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Seims]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Seiļi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Sergejs Makarovs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Siņicins]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Slampe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Staudži]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Straujupīte]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Strodi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Strūžāni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Tilde]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Tjerra del Fuego]] || 3 || 1 || 3 |- | [[UK]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ulrihs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Uzvaras diena]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Uļjanova]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vaive (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Varka]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vašingtona (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vilkupe]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vladimīrs Veiss]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vseslavičs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vējupīte]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Zaiceva]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Zeļenogorska]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ādaži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Čārlzs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ģermānija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ķegums (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Šķirotava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Žogotas]] || 3 || 1 || 3 |- | [[25. maršruts]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Abaks]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Atēnu "Panathinaikos"]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Austrumindijas kompānija]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Biži]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Blūms]] || 3 || 2 || 3 |- | [[EDGE (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Eilers]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Faetons (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Francijas impērija]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Gerhards Dēnhofs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Gubina]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Gārfīlds (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Harijs Poters un Nāves dāvesti (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Johans Georgs Švarcs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Kenedijs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Kerijs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Kursa]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Lists]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Luāra]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Lūkass Krānahs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Meirānu ezers]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Mežareja]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Misūri]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Napoleons (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Ostrovski]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Ouens]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Parīzes olimpiskās spēles]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Petrs Svoboda]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Pūces]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Raits]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Reigans]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Riogrande (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Roberts Daunijs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Senžermēna]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Sosnīcas]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Teksasas Universitāte]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Tiltagals]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Viktors]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Znūteņi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Zobgaļsīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Zosēni]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Ārlingtona]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Ēriks Gustafsons]] || 3 || 2 || 3 |- | [[101 dalmācietis]] || 3 || 3 || 3 |- | [[2014. gada Pasaules kauss]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Bāze C]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Dziļezers]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Helmuts fon Moltke]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Helsinku IFK]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Imdžarra]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Jons Mačulis]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Jēkabpils baznīcas]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Maskavas "Dinamo"]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Maskavas CSKA (basketbola klubs)]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Moda]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Murads Ramazanovs]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Muāvija]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Nīls]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Piklers]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Straujumas Ministru kabinets]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Vårt land]] || 3 || 3 || 3 |- | [[1924. gada olimpiskās spēles]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Andromeda]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Angļu-afgāņu karš]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Baltijas Kauss]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Dālderi]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Glāznieki]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Jaunjelgavas lauku teritorija]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Jauns mēness (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Kauja par Rēzekni]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Ksena]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Kārlis I]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Leimaniški]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Maksimiliāns II]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Rosenrot]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Ugāles baznīcas]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Vinters]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Ārons (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Arājs]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Into the Void]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Kapucīni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Neimaijere]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Pekinas Olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Romnijs]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Silvestrs]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Sverdrups]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Tamperes "Ilves"]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Vējiem līdzi]] || 2 || 2 || 3 |- | [[DO]] || 1 || 1 || 3 |- | [[LA]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Līce (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Pūpols]] || 1 || 1 || 3 |- | [[RE]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Seilema]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Strumpe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Tumšupe]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Tēvija]] || 1 || 1 || 3 |- | [[1188 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[1189 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[15. līnija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[16. līnija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[17. līnija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[18. līnija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[18. novembra iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[1905. gada iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[1984 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[1 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[4. maija iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[5. līnija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[8. līnija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[883 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[AKA (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[ATV]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Abavas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Abe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Acone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Acs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Acāliju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Adamovas ezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Adzele]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ainažu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Airītes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aisteres iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aiviekste (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aiviekstes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aizputes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Akas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Akaču iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Akmeņstrauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Akmeņupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alauksta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alberta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alberts II]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Albrehts II]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Albrehts III]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aldaris]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aleksanders]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aleksandra iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aleksandropole]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aleksandrs (garīdznieks)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aleksandrs Apsītis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alfonso II]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alfrēda Kalniņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alfrēds Vītols]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alises iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alkšņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alkšņupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alkšņvalks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Allažu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alnis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alojas baznīca]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alojas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alsungas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alūksnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amalteja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amatas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amatnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amerika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amoliņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amsterdama (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amulas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amālijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Andrejs Zaķis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Annas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Annasmuiža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Anrī]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Antante (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Antropoloģija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apgulde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apiņupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aptiekas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apšenieki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apšupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Arhitektu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aronija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Arp (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Artilērijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aspazijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Asteru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ata Kronvalda iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atari]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atašiene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atbalss iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atmosfēra (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atriebēji]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atvari]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Audēju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Auglis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augstkalne]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augstkalnes ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augusta Deglava iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augustīns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augšiela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augškalns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aulejas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aurora]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aurupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ausmas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Austrumi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aveņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Avotkalnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aļņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Babītes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bajārs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baldone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baldones]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baltais terors]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baltezera iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baltiņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baltā kāpa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Banga]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bangu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Barauka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baseina iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bauskas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bazilisks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bebru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bebrupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Beks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bens Džonsons]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Berezauka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bergena (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Beverīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bieči]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Birka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bišu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bondari]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Borga]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Borisova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bormaņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Borovaja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Borts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Braslava (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Briede (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Brieksīne]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Briežu strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Briežupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bruģa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Brāļu Kaudzīšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Brīvzemnieku ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Brūkleņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Buga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Burtnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Buru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Butāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bārbeles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bārbeļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bāriņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bārtas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērziņu ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērzu aleja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērzu ezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[CAF]] || 2 || 0 || 2 |- | [[CARE]] || 2 || 0 || 2 |- | [[CK]] || 2 || 0 || 2 |- | [[CV]] || 2 || 0 || 2 |- | [[CZ]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Capri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Caunes]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Caunes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Caunu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cegeļņa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Celmu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cenzors]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cepļa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Chemnitz]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cieceres iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ciklons (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cimeļupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Corona]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cīruļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[DNS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dadzis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Daglasa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dainis Liepiņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dalbe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dambis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Darba iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Datorvaloda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dauderi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Daugavieši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Daugavmalas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dauguļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[David]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Davis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Degļupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Delfīns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dendrārijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Denims]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Denominācija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Depresija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Difuzors]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dimants (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dobeles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dorotpole]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dreiliņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Drustu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Druvu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Družba]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dubna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dumbrāju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dundagas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dunduri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dunikas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Durbes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Durbes pils]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzelzs Vilks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzelzupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzenis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzeņagols]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzeņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzilnas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzilnas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzintari (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzirkaļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzirnavupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzērve (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzērves (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzērves iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzērves purvs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzērvīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dālderis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dārzniecības iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dārznieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dūņezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Džordžs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Džordžs V]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eduards Andersons]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eglaines iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Egļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Egļupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eimuri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eiženijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Elejas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Elvis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Emalja (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Emīla Dārziņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Enerģija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Engures iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Enkuru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ezere (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eņergija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ežu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ežupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Filips IV]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ford Essex V6]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Fox]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gailīšu strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gaiziņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Galaxy]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Galvenā izlūkošanas pārvalde]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gambija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gamma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ganību ceļš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gao]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Garupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Garā iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gaskoins]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gavēnis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Glūdas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gnīdupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gobas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gobu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Golf]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gorki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grafs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gravāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Graši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Green]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grendze]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gribažas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Griezes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grieķu katoļticība (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grobiņas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grodņas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grāveru ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grīziņkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gulbene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gulbenes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gundars Bērziņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gvatemala (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Hainds]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Halo 2]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Hamburgers (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Hanzas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Harons]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Heliogrāfs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Henrijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Hermanis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Hofa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Honorijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Humbolts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[IRR]] || 2 || 0 || 2 |- | [[ITU]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ia]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Iecavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ieva]] || 2 || 0 || 2 |- | [[If]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Igate (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Igaunija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ikaunieki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ilūkste (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ilūkstes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Indra (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Indras iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Indriķis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Indrānu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Indāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ineša iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Institūta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Inta]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Intervāls]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Irši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Isis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Istalsna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ivans Vasiļjevičs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Izstrādātājs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaguar]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Janova (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jao]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jasmīnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaunalūksnes ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaunava (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaunciema iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaunpļavas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaunsāti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaunzemes]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jersikas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Johans Stenders]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Joslas platums]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Juglas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Juris Jurjāns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Lūsis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Ozoliņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Princis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Rapa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Strazdiņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Vītoliņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jāņa sēta]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jāņogu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jēkaba iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jūras iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jūras vārti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jūrkalnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jūrnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[KEV]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaijas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaktu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalkūni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalnciema iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalnišķi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalpaki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalsnavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalējs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kannenieku strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kantora iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kanālu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kapiņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karagājieni uz Hariju]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karagājieni uz Sontaganu]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karasu]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karmena]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karogi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Katedrāles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Katoļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Katrīna]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaudzīšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauguri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauguru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauliņa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauls (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauņas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaķīši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaļķupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaņupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kelvins (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kino (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Klase]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kleisti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kleistu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kokles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kokneses iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kolnasāta]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kolona]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kolumbija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kondrāti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Konovalova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Konstantīns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kooperatīva iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kooperācijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kopa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Korejiešu rakstība]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Korona]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Korvete (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kozlova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krastmalas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kraujas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kraujas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kraukļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kraukļupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kreimeņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krievciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krievupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kristaps Zariņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kriķu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krišjānis (uzvārds)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krogasēta]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krusti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krustpils (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krūmu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krūze]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krūzes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ksaverinova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kukulis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kursīšu ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kurvis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kurzeme (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kuzņecova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kuģu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kviešu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kārklupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kārlis II]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kārlis Ozoliņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kārļa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kārļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kļavusala]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kūdupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[L1]] || 2 || 0 || 2 |- | [[LLA]] || 2 || 0 || 2 |- | [[LNB]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Labradors (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Laidzes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Laipu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Laizāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lake Malawi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Landaus]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lapsas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lapsu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lari]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Latvietis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Latvijas okupācija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lauri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lazareva]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lazdonas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lašu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Leidumnīki (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Leimaņu ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Leitāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lejas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lemešava]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Leopolds I]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lešeks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lidotāju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lidoņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Liedaga iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Liekne]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lielais Kristaps (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lielais dzintars]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lielie Strodi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lielvārde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lielvārdes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lienes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Liepziedu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lihtenšteinas pils]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Linkolna]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Linu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lipski]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Livonija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lobe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Logini]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Loja (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Loka iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lorensa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lorupes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Loču iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lubeja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lucanus]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ludviķa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lugo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lāču strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līdacis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līdaku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līdumnieku ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līgupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līksnas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līva]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līvas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līvi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līvu laukums]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līvāni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līču iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līņu ezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[MER]] || 2 || 0 || 2 |- | [[MOM]] || 2 || 0 || 2 |- | [[MRO]] || 2 || 0 || 2 |- | [[MTB]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Madaru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Madonas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Magone]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Magoņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Maiļupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Makarovka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Maksimova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Malduguns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Malnupeite]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Maltas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mangaļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Marienbāde]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Marija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Marijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Marijas muiža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Markova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mars]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Martins]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Masa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Maska (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mastu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Matrožu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Matīsa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazirbes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Dambja iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Dzirnavu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Kalna iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Krasta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Kāpu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Pils iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Skolas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Stacijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Viršu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Šķērsiela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Medze]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Medņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Meistaru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Melderupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Meldru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Melnais strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Merkūrijs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Merlins (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Metīda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Meža ceļš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežarejas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežciema iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežmala]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežmalas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežmuižas pagasts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežotnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mihailovska]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mijadzaki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mikrometrs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Milzis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Minors (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mir]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mirdzas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mizložņa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mičela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Modena (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mori]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Morics]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Motoru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mugurupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Murjāņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Muzeja iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Muša (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Müller]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mālpils iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mālu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mārciņa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mārkalnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mārupes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Māsa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mēlenis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mērnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mērsraga iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mīlenbahs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mīlgrāvis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mūmija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mūra]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mūrnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nabas ezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Naujenes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Naumova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nepilsoņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nereta (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Neto]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Niedras]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Niedru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Niedrupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nikolajs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Noliktavu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nomales iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Noras iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nākotnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nīcas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[OMA]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Odu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Odyssey]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Oklā upīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Oktjabrska]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Olaines iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Olgas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Oms (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Orbitāle (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Orfisms]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Orions (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Orlova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ormaņkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Osaka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Osinovka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ostina (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Oto III]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ozola iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ozolkalns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Oļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Oškalna iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ošu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ošupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[PAL (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pabažu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Padure]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Palangas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Palejas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Palestīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Panama (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pantera]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Paparde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Papile (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Para]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Paris]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Parks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Parādes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Paskāls (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pastiprinātājs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Patmaļnīki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Patriks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Patversmes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Paulista]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pavlovska]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Paģiras (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pedele (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pedvāles muiža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pelikāns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pelnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Peresa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Petrova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Piebalgas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Piekrastes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pieneņu vīns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pils laukums]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pilsoņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pioņerska]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Piramīda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Placebo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Platone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Plātere (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Plāņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Po]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pobeda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Polgāra]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pops]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ports]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Poči]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Priedes (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Priekuļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Prūsis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pudāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pulkarne]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pumpura iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pumpurs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pumpēni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Puncuļova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pustoški]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Putnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Putras]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Putu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Putāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Puķu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Puškina iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pārslas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pāvila iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pēdas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pērnavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pērses iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pēteris Ozoliņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pī (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pīzāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pšemisls]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pūpolu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pūre (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[REM]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Radio iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Radziņa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ragana (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rankas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rasas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rauna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Raunas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rausis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Reiki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Reja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Reke]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Reno]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Republikāņu partija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Repši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ribački]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Riekstu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rikards]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rio]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Riodežaneiro (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rite]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Roberts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Roga]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rogovka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rona (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ropažu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rosica (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rosme]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rozes (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Roņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rudzāti (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rumbula (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rutki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rīdzene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rīgas apriņķa skola]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rītu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rītupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūbežupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūdupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūjienas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūpnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūsiņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūzvelta]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūķis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[SDS]] || 2 || 0 || 2 |- | [[SKA (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[SOS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sakstagals (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sakņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salacas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salaspils iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saldus iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salenieki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salnas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salājs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salāti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sankaļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sanmigela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sanācija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sarkanā upīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sarkaņupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saturn]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saulkalnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saulrieta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saulrietu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saulīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sauna]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sautiņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Savienība]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sedas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sekstants (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Seneka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Senču iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sertīss]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Seski]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sestdiena (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Siena tirgus]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sila ezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sila iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silagailis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silagaiļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silamala]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silava]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Siliņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Siliņupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silmala (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silva]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sita (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skaistkalnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skolotāju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skorpions (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skroderis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skrīveri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skudra]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skudras (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sliežu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Slāvu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Smiltenes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Smārde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[So Far Gone]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sofija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sokoļskis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sol]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sola (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Somi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Spartak]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Spaļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Spilves iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Spāres iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Spāru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stabu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stacijas laukums]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Staiceles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stambula (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Starptautiskā hokeja līga]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Staru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stendera iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stiksa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stirbļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stirnas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stirniene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stops]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Straumes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Strautiņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Strautu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Strumica]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Strādnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Strīķupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stārķu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stīgu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stūra iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stūrīši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sudrabstrauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Suntažu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Suži]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Svars (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Svece (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sveķu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Svētais Antonijs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sēja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sēkla (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sēkļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sēlijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sēļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sīļupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sūnu ezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sūnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tadžikīts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Taivāna]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tallinas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Talsu pagasts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tannenbergas kauja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tarna]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Taro]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Taylor]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tempels]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tesla (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[The Wash]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tilti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tirgus laukums]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tirzas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Toma iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Torkova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Torņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Torņakalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Transs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Triko]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tumsa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tura]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tutinova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tālivalža iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tēce]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tērauda iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tērbatas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tērukšupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tērvetes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tīklu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tīnūžu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tīruma iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[USA]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ufa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ugra]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ulysses]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Upenieku ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Upmalas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Upmaļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Upīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Usmas baznīca]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Uzvaras bulvāris]] || 2 || 0 || 2 |- | [[VFR]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vaidavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vairogi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valmiera Glass VIA (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valmieras lidlauks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valmieras ģimnāzija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valsts sekretārs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valērija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valērijas Seiles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vampīrs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vana (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vanadziņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vanagi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vanagupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Varta (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Varžupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vasariški]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vasku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vastselīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vecpilsētas laukums]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vecumnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Veidenbauma iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Veldres]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Velna klēpis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Veselības iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vesetas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vidzemes prospekts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vienības iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Viesītes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Viks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Viktors Tihonovs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vilce (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vilhelma Purvīša iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vilks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vilkupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Viltusdmitrijs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vindzora]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vipinga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Virga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Virsaitis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Virslīga]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vista (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vitrupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vizbuļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Viļānu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Viļānu muiža (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vladimirs Petrovs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vo]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Volkova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vulkāns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vālodzes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vārkava (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vārme (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vārna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vārnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vāveres iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vēja iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vēršāda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vēsmas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vēži (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vīksnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vīnkalnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vīns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[X-1]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Yellow Submarine]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zabalotje (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zalcburga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zalkšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zaru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zasulauks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zaubes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zaķis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zaķu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zaļēnu strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zemes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zemgaļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziedi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziedonis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziedu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziemeļblāzmas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziemeļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziemeļu rajons]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zilaiskalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zilie kalni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zilupes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zivis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziņa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zolitūde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zujova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zukuli]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zunda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zvaigznīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zvaigžņu kari (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zvejas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zvejnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zvīņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zāra]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zāļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zīriņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zīverts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ābeļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ābrams (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Āpšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Āraišu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čabu grāvis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čaga]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čiekurkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čikāgas skola]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čērčila]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čūska (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ēnava]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ģertrūdes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ģimnāzijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Īves iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Īvāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķemeru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķikuri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķēniņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķēniņš (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķīšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķūģi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ļaudonas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ņūporta (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šahs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šaurā iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šķilbēnu ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šķilteri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šķēde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šķēle]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ūdensrožu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ūdensvada iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ūdru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Žeļeznogorska]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Židrūns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Žogi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Žubītes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Žubīšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[1956. gada olimpiskās spēles]] || 2 || 1 || 2 |- | [[28. maršruts]] || 2 || 1 || 2 |- | [[2 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[32. maršruts]] || 2 || 1 || 2 |- | [[55. maršruts]] || 2 || 1 || 2 |- | [[7 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[A1]] || 2 || 1 || 2 |- | [[AC]] || 2 || 1 || 2 |- | [[AU]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Aksaja]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Aleksandrija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Alfrēds Kalniņš]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Alkohols]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Alma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Andromedas miglājs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Apšu sala]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Artigasa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Augstākā Padome]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Augusts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[BAM]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Baigais gads (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Balerīna (filma)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Baltijas Līga]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Bloks]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Bokāni]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Brensfīlds (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Bungas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Bērs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Bērzi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[CE]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ceļojošais bruņinieks]] || 2 || 1 || 2 |- | [[DOS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Denver Nuggets]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Departaments]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Doroteja Bīrona]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Dovera (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Džons Deiviss]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Džordžija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Džungļu grāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Egļuciems]] || 2 || 1 || 2 |- | [[FAO]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Falanga]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Falcon]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Finks]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Garezers]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Garstērdele]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Gejs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Gibons]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Gliemjēdājčūskas]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Goldberga]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Gregorijs Džonsons]] || 2 || 1 || 2 |- | [[HR]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Hanss Holbeins]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Hati]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Heidens]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Hercogs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ians Stjuarts]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Isana]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Itālijas A sērija]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jaunsaimnieki]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jegorovs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jevgeņijs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Johans Kristofs Švarcs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jupatovka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jēkabpils luteriskā baznīca]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jūlijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kalnupīte]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Keramika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kia (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kirhofa likumi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kirī (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kloviņi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kopakabana]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kārlis Gailis]] || 2 || 1 || 2 |- | [[LC]] || 2 || 1 || 2 |- | [[LI]] || 2 || 1 || 2 |- | [[LU]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ladislavs Krejči]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Lavs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Leha]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Leo]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Levins]] || 2 || 1 || 2 |- | [[MC]] || 2 || 1 || 2 |- | [[MP]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Macumoto]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Maltečka]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Mark II]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Marks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Mena]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Miko Lehtonens]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Montgomerijs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Muldakmens (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Mērs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[NI]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Nikola]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Nikolajeva]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Nikopole]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Norfolka]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Novaja]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Novomisļi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Nēķene]] || 2 || 1 || 2 |- | [[OMON]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Oda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Olivers]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Orivesi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[PM]] || 2 || 1 || 2 |- | [[PT]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pakuļezers]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pasaules čempionāts rokasbumbā]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Peipiņi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Plaudis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Polo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pulks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Putni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pērkoni]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pīrss]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Qt]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Red]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Regbijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Rietumindijas kompānija]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ričardss]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Rosbergs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Rota]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Rušenica]] || 2 || 1 || 2 |- | [[SC]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Saigas]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Samara (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Samora (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sanpedro]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Santakrusa]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Santarosa]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Santjago (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sarkanais karogs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Selima mošeja]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Seti]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sidrabene]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sigurds (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sikihora (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sjerva (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Skaidrīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Skarlati]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Skola (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Skredeļi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Skrinda]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Skābardis]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sproģi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Staina]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Stolons]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Stols]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Stružānu ciems]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Strēlnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Stāmeri]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Subates baznīcas]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Svešais]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Svikļi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sēļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[TAU]] || 2 || 1 || 2 |- | [[TI]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Tabūns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Tallinas "Kalev"]] || 2 || 1 || 2 |- | [[The Best of Both Worlds]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Tievināni]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Titāns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Toms]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Tuči]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Upesmuiža]] || 2 || 1 || 2 |- | [[VAN]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vaidavas ezers]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Valērijs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vanda]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Veronika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vita]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Viļa Plūdoņa iela]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vudss]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Zenit]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Zušupīte]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Zvirgzde]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Čemberlens]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Četema (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Čivava]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ķoniņciems]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ņujorka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Šarlotes tīkls (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Škiņči]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Šķēles Ministru kabinets]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Žanna d'Arka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Žukova]] || 2 || 1 || 2 |- | [[5. simfonija]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Abāss]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Agasi]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Atēnu olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Austrumu konference]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Bangora]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Belenijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Bērlingtona]] || 2 || 2 || 2 |- | [[C5H11NO2]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Desmitais tramvajs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Dītrihs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Džons Adamss]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Errera]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Erīda]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Frīmonta]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Furkads]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Fērs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Glorija]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Grodņas "Neman"]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Gumiļovs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Hadsons]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Heaven's Gate]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Helsinku olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Jēgers (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kardašjana]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kasels (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kauņas "Žalgiris"]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kemerons]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kevendišs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Klīvlends]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Koševojs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kvenka]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Lielākie ezeri]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Likums un kārtība]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Mahs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Malons]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Mazurs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Medoles strauts]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Menings]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Migels Anhels Lopess]] || 2 || 2 || 2 |- | [[NBA vērtīgākais spēlētājs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Neiespējamā misija]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Neirats]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Neredzamais cilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Nezināmais]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Niksons]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Nordenšelds]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Ofiss (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Old School]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Parnavazs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Pero]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Piorija]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Poloks]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Prinča Edvarda sala]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Puderova]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Renoldss]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Rivjērs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Rokfellers]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Rubulis]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Rēti]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Santaana]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Saterlends]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Saßmacken]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Sentdžonsa]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Springfīlda]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Stretforda]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Svētā Antonija kārdināšana]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Svētā Jāņa baznīca]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Sēdins]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Telavivas "Maccabi"]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Tomašovas apriņķis]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Trido]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Vestsaidas stāsts]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Zobena dziesma]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Īzaks Rabinovičs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Ņūmens]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Šellijs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Švarcvasere]] || 2 || 2 || 2 |- | [[ASP]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Agapets]] || 1 || 1 || 2 |- | [[BE]] || 1 || 1 || 2 |- | [[BO]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Boa Vista]] || 1 || 1 || 2 |- | [[CM]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Dobeles baznīcas]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Dravnieks]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Dzeržinska]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Franču—sīriešu draudzības un alianses līgums]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Friedland]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Gouda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Grobiņas baznīcas]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Hodžsons]] || 1 || 1 || 2 |- | [[ID]] || 1 || 1 || 2 |- | [[IO]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Ilūkstes baznīcas]] || 1 || 1 || 2 |- | [[KY]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Kokss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Kālija heksacianoferāts]] || 1 || 1 || 2 |- | [[LY]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Ladoga]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Laval]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Leto (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Leu]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Lielsalas purvs]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Longs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Manta]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Mārlovs]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Nešs]] || 1 || 1 || 2 |- | [[RS]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Rancāni]] || 1 || 1 || 2 |- | [[SIN]] || 1 || 1 || 2 |- | [[SU]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Salome (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Svetlana Mironova]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Sīga]] || 1 || 1 || 2 |- | [[TZ]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Tartu līgums]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Tautas Balss]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Vendi]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Vidusezers]] || 1 || 1 || 2 |- | [[1. līga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1. maija laukums]] || 1 || 0 || 1 |- | [[10. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[10000 p.m.ē. (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[10 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[11. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[112 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[115 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[11 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[12. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[12 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[13. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[13. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[14. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[14 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1500 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1501 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1502 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1503 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1504 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1505 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1506 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1507 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1508 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1509 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1510 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1511 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1512 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1513 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1514 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1515 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1516 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1518 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1519 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1520 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1521 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1522 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1523 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1524 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1525 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1526 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1527 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1528 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1529 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1530 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1531 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1532 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1533 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1534 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1535 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1536 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1537 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1538 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1539 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1540 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1541 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1542 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1543 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1544 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1545 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1546 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1547 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1548 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1549 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1550 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1551 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1552 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1553 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1554 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1555 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1556 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1557 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1558 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1559 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1560 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1561 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1562 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1563 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1564 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1565 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1566 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1567 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1568 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1569 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1570 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1571 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1572 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1573 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1574 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1575 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1576 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1577 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1578 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1579 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1580 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1581 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1582 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1583 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1584 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1585 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1586 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1587 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1588 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1589 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1590 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1591 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1592 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1593 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1594 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1595 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1596 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1597 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1598 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1599 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[15 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1600 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1601 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1602 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1603 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1604 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1605 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1606 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1607 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1608 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1609 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1610 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1611 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1612 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1613 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1614 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1615 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1616 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1617 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1619 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1620 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1621 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1622 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1623 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1624 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1625 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1626 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1627 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1628 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1629 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1630 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1631 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1632 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1633 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1634 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1635 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1636 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1637 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1638 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1639 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1640 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1641 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1642 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1643 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1644 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1645 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1646 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1647 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1648 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1649 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1650 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1651 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1652 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1653 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1654 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1655 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1656 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1657 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1658 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1659 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1660 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1661 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1662 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1663 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1664 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1665 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1666 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1667 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1668 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1669 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1670 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1671 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1672 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1673 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1674 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1675 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1676 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1677 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1678 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1679 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1680 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1681 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1682 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1683 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1684 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1685 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1686 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1687 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1688 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1689 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1690 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1691 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1692 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1693 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1694 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1695 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1696 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1697 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1698 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1699 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[16 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[17. autobusu maršruts (Rēzekne)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1700 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1701 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1702 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1703 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1704 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1705 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1706 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1707 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1708 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1709 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1710 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1711 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1712 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1713 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1714 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1715 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1716 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1717 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1718 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1719 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1720 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1721 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1722 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1723 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1724 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1725 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1726 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1727 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1728 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1729 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1730 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1731 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1732 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1733 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1734 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1735 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1736 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1737 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1738 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1739 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1740 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1741 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1742 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1743 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1744 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1745 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1746 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1747 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1748 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1749 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1750 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1751 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1752 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1753 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1754 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1755 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1756 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1757 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1758 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1759 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1760 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1761 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1762 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1763 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1764 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1765 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1766 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1767 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1768 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1769 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1770 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1771 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1772 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1773 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1774 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1775 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1776 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1778 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1779 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1780 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1781 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1782 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1783 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1784 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1785 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1786 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1787 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1788 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1789 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1790 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1791 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1792 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1793 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1794 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1795 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1796 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1797 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1798 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1799 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[17 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[18. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1806 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1807 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1808 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1809 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1810 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1811 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1812 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1813 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1814 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1815 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1816 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1817 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1818 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1819 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1820 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1821 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1822 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1823 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1825 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1826 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1827 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1828 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1829 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1831 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1833 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1834 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1835 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1836 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1837 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1838 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1839 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1842 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1843 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1845 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1846 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1847 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1848 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1849 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1850 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1852 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1853 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1854 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1855 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1856 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1857 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1859 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1860 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1862 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1864 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1866 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1868 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1869 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1873 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1875 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1876 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1877 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1879 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1883 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1884 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1885 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1886 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1887 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1888 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1890 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1891 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1892 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1893 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1895 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1896 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1897 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1898 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1899 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[18 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[19. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[19. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1900 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1942 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1952 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1985 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1999 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[19 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[20. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[20. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[2000 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[2001 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[2012 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[20 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[21. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[21. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[21 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[22. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[22 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[23. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[23 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[24. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[24 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[25 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[26. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[26 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[27 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[28 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[29 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[300 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[30 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[33. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[39. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[3 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[40. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[404 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[4 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[5 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[6 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[8 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[9. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[9 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[ALA (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[ARM (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Abra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Abulas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Abuls (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Admiralitātes līcis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Admirāļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aerobuss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aglomerācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ainavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Airu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Airītes]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Airīšu grāvis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aizgārša]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aizpurieši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aizsargu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aizsaules iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aizvēja iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aišpuri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aišpūri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ajax]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ak Bars]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akadēmijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akira (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aklezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akmens iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akmeņrags]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akmiņupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandra Augstumi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandrovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandrovska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandrs Petrovs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandrs Vanags]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alens]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alfa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Algoloģija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ali]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alpha Centauri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alsunga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Altene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alu lācis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ambeļu ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Amerikāņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Amoliņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Amulets (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Anastasija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ancāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Andris Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Andris Vilks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Andrupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Anitas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Anna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Anrī I]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Antonijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Antons Ušpelis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Apiņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Apriķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Apse (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Apses iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aptumsums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Armands Zvirbulis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arnolds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arnolds Kalniņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arodu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aromāts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Artavs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Artūra iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arvīds Ozoliņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Asaru ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Asignācija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Askari (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Asklepiāds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Asnu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Asote (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Astraja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Astras iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atgāzene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atitlans]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atlantijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atlants (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atm]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atmoda]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atslēgvārds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Auces iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augstroze (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augstā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augusta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Auguste]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augustova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Auguļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augšzeme]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augšzemes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Auniņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aurēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Austrumeiropa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Auzu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aviācijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Avotiņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Avotkalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Avots (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aīda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aļhovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aļģirds (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aļņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BAR]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BEN]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BIS]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BK Latvijas Universitāte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BR]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BSA]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bada spēles (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baibas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baja]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bajāru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Balbišu kapi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Balkāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Balta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltais nams (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltais purvs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltijas stacija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltiņu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltā grāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltā Ērgļa ordenis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bara]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baraviku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Barjersprints]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Barkavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Barneta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Barons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baseins]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baterijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baznīca]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baņutas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beagle]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beberbeķi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bebrenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bebrupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bekas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bella]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beloje (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beludžistāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Benaišu strauts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Berezina]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Berjozovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Berniški]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bernāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Berta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bertolds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beržovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beverīnas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beķeris]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bharatpura]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bieranti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Biešu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Binde]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Biobio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Birdman]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Birkavs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bisenieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Blankas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Blaževiči (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Blue]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Blīdene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bogdāni (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bokova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bokss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Boltmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bondariški]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bondaru ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bordo (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Borovije]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bramberga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bramberģe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Branti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bravo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brekšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brenkūzis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bretaņa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Briežu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brisbena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Britānija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Briņģi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brocēnu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Broka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bronki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bruno]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bruņinieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brēmenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brīveri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brīvzemnieka iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brīvības piemineklis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brīzes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Buferis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bukultu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bukupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bultu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bumbiere]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bumbieru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bundeslīga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bunge]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Burbulis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Burtnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Burvis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Buļļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bādene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bākas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bāliņu grāvis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bārbele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bārda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bārtuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bāta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bēne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bēnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērstele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērtulis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzaines iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzgales ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzieši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzlapes (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzlapu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bīskaps Alberts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Būri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[CO]] || 1 || 0 || 1 |- | [[COM]] || 1 || 0 || 1 |- | [[CST]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Carlisle]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Carnikavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Celtniecības iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Centra dīķis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cepurnieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cepļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cepļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cepļupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ceraukstes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ceru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cesvaines iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ceļinieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cidoniju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ciecere (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ciedru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cietokšņa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cigoriņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cimzes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Circeņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cirsmas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ciskāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Citadeles iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ciņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Columba]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Comet]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Commons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Crosby]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cukura iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cukurs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cēres iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cīniju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cīravas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cūku mēris]] || 1 || 0 || 1 |- | [[DSS]] || 1 || 0 || 1 |- | [[DTM]] || 1 || 0 || 1 |- | [[DZ]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dadžu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dagda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dago]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dagunova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Daiga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Daile]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dainas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dakša]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dalbes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dale]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dankeri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Danski]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Daugavgrīvas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Daugulis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dauguļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Daumants Kalniņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Degumnieku ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Deimoss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Delfi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Delta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Demidovs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Demo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Deva]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Devil and Men]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Diena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dienvidāfrika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dignājas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dimitrova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dinaburga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dinamo stadions]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dins (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dispersija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Diāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dižozolu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dmitrijs Medvedevs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dobra]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dobupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Doles iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dolgojes ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dolārs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Doms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Donatello (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Donbass (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Doom (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Doņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Draudavas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Draudzība (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Draugi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dreiliņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Drina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Drisa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Druvienas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dubnas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dubrovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dubuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ducis ir lētāk (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dukuļeva]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dumpe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dumpis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dunalkas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dunavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dunduru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dunski]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Duntes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Durbe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dvorišče]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dvīņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzeguzes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzelme]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzelmes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzerkaļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dziedot dzimu]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dziesma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzilna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzilnu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzimta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzintara iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzinējs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dziras]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzirnavas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzirnavu upīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzirnezera iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzērveņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzīvības koks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dāla]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dārziņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dārznieks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dūņezera iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dūņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Džeimsa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Džordžs Millers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Džūkste (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[E40 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[EDS]] || 1 || 0 || 1 |- | [[EEZ (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Edgars Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eduards Kalniņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eduards Āboltiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Egera (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Egle]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Egļova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Egļukalns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eifels]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eisaki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eivona]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eižens]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eksporta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elektronika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elektrības iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elizabetes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elkoņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elkšņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elkšņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elstes]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eltons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Embūtes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Emma]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Emīlijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Enerģētiķis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Engure (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Estonia]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Etnas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Europa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Evita]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Evolūcija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Explorer]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ezeriņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ezermala]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ezernieki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ezernieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[F1]] || 1 || 0 || 1 |- | [[FAI]] || 1 || 0 || 1 |- | [[FIS]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fabrikas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fakultāte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fazānu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Federācija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Feldbergs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Felkerzāms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fermā teorēma]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Festivāla iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fiesta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fišere]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fjodorova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fleksija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Flora (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Flotes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fokina]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Foni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Formula 2 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Forth]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Foster]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Foļvarka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Foļvarkas ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Foļvaroka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Frailty]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Francis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Franklins]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Franz Ferdinand]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Franča Trasuna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Froli]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Frolova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Frīdrihs Augusts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fulda]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Futbols (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fīnikss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[GB]] || 1 || 0 || 1 |- | [[GBA]] || 1 || 0 || 1 |- | [[GE]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gadalaiki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gagarina]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaileiši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaileņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gailis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaiļezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaiļupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gala iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Galdnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Galileo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Galle]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gandijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gara]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gardenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Garkalnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gerhards]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gerrero (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gints Bērziņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gleznotāju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Glika iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gobi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Golcs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gors]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gothards]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grafa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Granada (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grasis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grauds (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grave]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gravu dīķis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gredzens (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grega dienasgrāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gribusti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grieķija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Griguļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grozas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grāvja iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grūbe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gundega]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gundegas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gundegas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gundegu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gustavs Bauers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Guta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gāršas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gāršas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[H2O]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hameleons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hamilton]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hamm]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Harijs Poters (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hauss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Heilundzjana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Heinrihs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Helena]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hercberga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hess]] || 1 || 0 || 1 |- | [[High School Musical]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Himalaju lācis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hobits (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Holande (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Holiday]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hop]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Horodišče]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Horovics]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hull]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Humboldt]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hāga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hērts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[IPS]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ieriķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ievu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Igaunijas arhipelāgs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ignalina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ignatova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Igo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilgas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilza]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilze Liepa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilzes ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilziņu ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Imulas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Indiānis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Indriķa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ingvars]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Invalīdu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Inču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Inženieru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Irbju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Irbupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Iridium]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Irlavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Irvine]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Iršu pagasts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ivanova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ivatani]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Izabella]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Izvaltas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Izēra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ičikava]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jakovs Zaharovs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jana]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jans Brēgels]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Japets]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunatnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunaudzes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaungaiļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunjelgavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunokra]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunsaules iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunā sādža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaņa Rozentāla iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jegorova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jeloustona]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jeri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jezupova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jods]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Johans Eks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jomas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jonāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jorzova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jugio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jumiķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jumpravmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jumtiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jumurdas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juneļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Junkers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jura Ozola iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juris Kalniņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juris Karlsons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juris Riekstiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juris Zariņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jurģi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jurģu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jurīši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Justs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Andersons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Blūms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Breikšs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Gailītis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Krastiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Matulis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Polis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Rudzītis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Siliņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Skrastiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Sīlis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Vanags]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Zariņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jātnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāzepa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāņa Endzelīna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāņa Jaunsudrabiņa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāņa Poruka iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāņupītes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jēkabs Jansons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jūnona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jūrmala (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kadiķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kadrs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kajaks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaktiņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaktusu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalifornija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalla]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kallisto]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalmju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalnamuižas pagasts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalnsētas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalpaks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalupes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalve (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalvenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalvis Kalniņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalviši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalvāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kameņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kantona]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kantons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kanāla iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaplavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kapsētas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kapu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kapu kalns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Karalis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Karte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Karteča]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kartupeļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaspari]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaspars]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kastrāne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Katlakalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Katrīnas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaudzīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kauja pie Kokneses]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kauja pie Saules]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kauņas "Žalgiris" (futbols)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazaks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazanova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazarmu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazeņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazieri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazimirovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazinci]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazusala]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaķis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaķīši (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaļvi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kažemāki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kažoki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Keiseļova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Keiši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kerbers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kesona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kibo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kingstona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kirova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kita]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kitkova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klaipēdas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klasifikācija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klasiskā mitoloģija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klauces ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klaudijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kleins]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klijānu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klints iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klostera iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klīve (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klūgu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Knuts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Koagulācija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kobilka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kokle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Koks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Koku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kola (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kolivaņa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kolkas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kolomosti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kompass (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kompānija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Komunālā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Konglomerāts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kongo (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Konka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Konstruktīvisms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Korsikova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kosas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kovališki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kovšu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kozlovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Koškina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kraukļova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kreiči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krievija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krieviņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krievs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kristapa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kristaps Valters]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kristceļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kristīne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krivošeji]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krišjānis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Križovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kross]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kroņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krusas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krustpils iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāslava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāslavas katoļu baznīca]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāsotāju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāterezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāčupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāčupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krēsla (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krēslas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krīts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krīviņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krūkļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kuba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kudrova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kukari]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kulons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kupers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kurdistāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kurmenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kurmju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kurpnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kučina]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kuģinieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kušneri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kušņeri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kvadrāts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kvēles iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kālija laukšpats]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kāpa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārkliņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārklumuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis Balodis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis III]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis Liepiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis Pētersons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis Seržants]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārļa laukums]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kāršupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kāzas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kļovi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kūdras iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kūlu strauts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[L2]] || 1 || 0 || 1 |- | [[LV]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laboratorijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Labradora]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Labraga iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laibach]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laime (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laimes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laivinieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lakstīgalas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lambert]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Landau]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lapegļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lapi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lapotnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lassiter]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Last Christmas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lata iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Latgale (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Latvijas augstskola]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Latvijas izlase]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Latvijas vācu okupācija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Latvis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laube]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laukakmeņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lauki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lauma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Launkalnes ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lazda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lazdu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lazdukalna ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lašu pagasts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lefkoju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leins]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leitis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lejas ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lejas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lejasmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lelle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lem]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lemešova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lenz]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leon]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leopardi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leopolds II]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Let It Be]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leva]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liberts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lidija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liedags]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielais laukums]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielais prospekts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielciems (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielgabalu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielmežnieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielupes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepas ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepkalne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepkalni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepziedi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepājas koncentrācijas nometne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liesmas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lietuvēns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Likums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lilastes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lillekila]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lilliju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lima (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Limbažu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Linkolna sala]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Linkolns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lins (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lipaiķi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lipuški (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Litenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Livingstons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Loborži]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Locupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lokomotīves iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lomonosova iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Londonas lidosta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lost Highway]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Louzi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ludvigova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ludvikova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lugaži (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lugi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Luknas ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lukne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Luksemburga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lukss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lupīnu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Luters (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Luņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lācupi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lādezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lāču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lēdurgas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lēpju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lībieši (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lībvalks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līdaka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līduma iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līgatnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līgatnes papīrfabrika]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līksnas ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lītaunieki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lītaunīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līvciema iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līves]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līvs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līvānu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lūcija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lūgšana (dziesma)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lūisa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lūsis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lūšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[MDA]] || 1 || 0 || 1 |- | [[MI]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Madagaskara (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maguire]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maizes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maiznieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Makarova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Makuši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Malienas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Malnais grāvis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Malnavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mamma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mana dziesma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mančestra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[March]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Marjanova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Markovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Martas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Masbate (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maskavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maslova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Massa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Masson]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mateļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mathematics]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Matisāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Matuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazais ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazais princis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazie Joksti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazirbe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazlēpju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazsalacas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Ceriņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Gaujas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Jaunā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Krūmu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Lauku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Ozolu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Parka iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Priežu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Pļavu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Rožu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Senču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Sila iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Sporta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Vaļņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Zeltiņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Zvejnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā nāriņa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Čiekuru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mačāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mašīna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mediāna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mediķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Medības (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Meiju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Meitene ar pērļu auskaru (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melbourne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melbārži]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melderes (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melderi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melderu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melleņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnais grāvis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnais gulbis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnais kalns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnais metāls (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnezera iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnsila iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mencu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Merķeļa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Meža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežaparka iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežavepri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežezera iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežgaļi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežinieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežkalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežotne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežrijas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežrozīšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežsargu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežāre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežāres iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Middlesbrough]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Miesnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Miežu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Miglas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Migrācija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mihalova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mikronēzija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mildas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Millennium]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Minhauzens]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Misas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Miķeļa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Miški]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Modernās mākslas muzejs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mokša (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mol]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mores iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Morioka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Morris]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mozus (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mucenieku ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mucenieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Muižniece]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Murdu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Murina]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Murjāņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Murray]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mākoņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mālupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Māris]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārstaļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārtiņa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārtiņš Sesks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārtiņš Vērdiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mēle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mēmele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mēmeles iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mētras (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mētru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mūri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mūsas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[NBA lokauts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[NPD (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nabe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Naga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nakteņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Namdaru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nameja gredzens]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nameja iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Namiķi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Neatkarības karš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Neisa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Next]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nikolaja iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nikolaja ģimnāzija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nikolajs Korfs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nimfa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Niša]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Noah]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Noma]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nori]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Novarra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Novomoskovska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Novonikolajevska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nākotne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nāras iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nātre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nēvijs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nēģu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nīcgale (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nīcgales iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nītaures iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[OBE]] || 1 || 0 || 1 |- | [[OSC]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Oba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Obama]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Obas līcis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ojāra Vācieša iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Oklais ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Oktets]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Olaine (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Olavs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Olīvu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Online]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Opera (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orbīta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orhideju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orkāns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orānijas Vilhelms (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Oskara iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ostas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ostrovas ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ostupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Otas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ozolkalnu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ozolnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Oļģerts Krastiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[PDF]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paceplīšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paegļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pagasta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paipalu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pakalni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pakalnieši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pakalniešu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palasta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paleju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palienas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palmu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palsas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palīdzības iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paparžu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Parhomenko]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Parka aleja]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Partija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Partizānu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Parādnieks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Parīzes Dievmātes katedrāle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Passat]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Patmalnieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Patmalnieku ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Patons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paul]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paula Stradiņa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paula Valdena iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pauniņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pauri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pededzes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pelčupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pelši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pendžāba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pereira]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pernau]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Personālais dators (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pervomajska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Peterss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Petrevics]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Peņģi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Piejūras iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pielaide]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Piestātnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pilsezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pilskalnes ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Piltenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pirts iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Piļkas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Planica]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Plecs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Plieņupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pliešova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Plimuta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Plostu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pludmales iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Plūdu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Podnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Podupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pokrovska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Poltergeists (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pope (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Populus]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Poļakova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Premjerlīga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Priede]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Principia Mathematica (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prinss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Producents]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Progresa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Progress]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prokops]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Promenādes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Propāndiols]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Proteīni (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prāmju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prēdeļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prīmulu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prūsija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prūšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pugači]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Puisāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pumpuri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Puncuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pupa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pupiki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Purezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pureņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Purniņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Purva iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Purvciema iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pustoška (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Putra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Putrāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Puķe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pušča]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pāns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pārmiju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pārupes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pērkona iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pērkonkrusts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pērļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pērļupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pēteri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pēteris Balodis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pēterupes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pīpeņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pīrāgi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pīrāgs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pīļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pļaviņas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pļaviņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pūdnīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pūres iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pūriski]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pūrisms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pūču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[RA (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[RO]] || 1 || 0 || 1 |- | [[RSS (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rabova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Radio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Radiomāja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ragi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rainis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Raiskuma iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Raja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Randu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ranka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rapa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rapšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Raudas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Raudinka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Raudupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ražas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Recidīvs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reinholds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reiss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reiņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rencēnu ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rendas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Replikācija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reps (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Revenge]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reģenerācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reņģu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Riesti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rieva]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rikova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rimstavas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rimši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ripa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ritiņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rizoto]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Robežupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rojas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Roka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Romanovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Romblona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Romāns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ronaldu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ropaži (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rotas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rozītes]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rožupes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rubene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rubeņu ceļš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rubuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ruby (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rucavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rudens iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rudukova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rudzi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rudzu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rudņa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rugāji (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rumbas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Runči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rush]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ruskuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rutuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ruļļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ryle]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rācenis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rāmavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rātslaukums]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rāznas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rērihs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rēzes]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rēznas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rīga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rīgas 1. pamatskola]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rītausmas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rūkas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rūsa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[SLO]] || 1 || 0 || 1 |- | [[SVN]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sabiles iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sakarnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sakaru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sakne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saktas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Salacija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Salas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Salienas ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Salmaņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saloči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Samars]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Samoilova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Samsons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Samteņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sanhuana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sanmarīno (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sanpaulu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sapņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sarja]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sarkanmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sarkanā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sarmas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sars (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sasunas Dāvids (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Satekles iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Satori]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saulaine]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sauleskalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saulkrasti (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sausinīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saūds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sebu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sedna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Seklis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Selenīts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Semjonova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Senatnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Senlejas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Senna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sergejs Volkovs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sesku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Siena iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sienāžu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Signum]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sikspārņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sikšņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silagals]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silaunieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silavas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silciema iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silikātu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silmaču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Simon]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Simona]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sirēnas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sistēma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Siu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sivēnu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skaista (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skanstes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skautu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skaņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sklerīts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skradeļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skrundas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skrīveru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skudru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skuju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skuki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skultes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skābe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skārboro (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skārņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Slipknot (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Slocenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sloku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Slucka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Slēpotāju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Smani]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Smilga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Smilšbekas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sniegbaltīte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sniķere]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sofijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sološu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sondori (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Song]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sonāte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sosnovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sperga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sphaeriidae]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spilva]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spogulis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spole]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sporādu salas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spriegums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sprukti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sprīdīša iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sprīdīšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spēks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spīķeru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spūles]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Staburadze]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Staburags (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stabuļnīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stari (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stendes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Steķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stiglova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stihija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stirnezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stokholmas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stolbovoja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stopiņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Straupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strauti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strautnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strautupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strazdu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strazdupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strenču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stropu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strūgu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Studentu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stulbais ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stulbezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stučka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stāvā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stērstu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stūre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stūrmaņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stūrīšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sudraba iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Suitu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sula (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sumburciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Susekļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Susējas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Suvorova iela (Daugavpils)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Svaru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Svente (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sverdlovska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sviļpova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Svētiņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Svētupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sway]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sējējs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sēme (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sēravotu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sētas ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sētas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sīgu dzimta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sīgu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sīkā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sīpolu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sīļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sōla]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sūnupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sūra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[TNT]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Taimira (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Taisnā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Talasa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Talsu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tartaks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tatjana]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tautas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tautas partija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Taškurgana]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tebras iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Teika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Teleskops (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Telts iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Teritorija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Terors]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Teteru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Texas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[The Social Network]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tigra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tilts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Timšāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tira]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Titurga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tobago iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tomass]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tomēni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tonis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tor]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tora (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tornis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Torpedo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Torņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tots (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tovša]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trampa tornis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trance]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Transkripcija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Transporta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trepe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trigeris (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trikātas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trinity]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tripole (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tropi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Troškas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trūpi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tumba]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Turcija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Turki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Turlava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tutini]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tvaika iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tvaikoņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tālavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tējas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tēraudu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tērces iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tīna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tīra]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tīreļa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tīrumu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tūjas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tūjas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tūju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tūristu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tūļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ubogova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Uguns iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Undīne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ungerns-Šternbergs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Unguri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ungurmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upenieki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upesciema iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upesciems (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upeslīči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upeņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upmala]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upurkalns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Uriekste (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Usmas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Uzbrucējs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Uzvaras piemineklis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[V2]] || 1 || 0 || 1 |- | [[V4]] || 1 || 0 || 1 |- | [[VEF (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vaboļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vacumnīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vads]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vaidelotes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vailds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vainagu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vairoga iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vaivariņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vaivaru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vaivodi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vaiņode (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vakara iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valaiņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valdemāra iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valdeķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valentīna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valentīns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valguma iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valpene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valsts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgā]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valteri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valverde]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vanga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vangažu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varakļānu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varakļānu katoļu baznīca]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varavīksnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varkaļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varoņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varuna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varžu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varžupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vasaras iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vasarnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vasiļjevka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vasīlijs Ulrihs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vatsons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vecais ceļš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Veceļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vecpils ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vecpils iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vecstropi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vecupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vecvagare]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vega (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Veiktspēja]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Veldres iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Velnezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Velsa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Velēnas ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Venda]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Verdena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vesels]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vestienas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Victoria]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vida]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vide]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vidrižu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vidusmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viesturu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vietalvas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vijolīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vijolīšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viktorijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vilces ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vilciņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vilis Vītols]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vilja]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vilkija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vilku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vimba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vimbas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Virbu ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Virdžīnu salas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Virgas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Virsis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Virāne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Virši (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viskaļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Visvalža iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vizlas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viļakas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viļuma iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viļums]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viļņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vladimirs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vladislavs I]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Volhova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Voroņeža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vorošilovska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Voveri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vācietis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vācu opera]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vālodžu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vāne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vārpas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vārzava]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vāsa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vāvere]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vējavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vējdzirnavu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vērdiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vēršmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vētra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vētras]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vētras iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vēzenberga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vēžu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vēžupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīgante]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīgriežu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīlipa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīnkalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīteņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīžona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Warriors (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Warwick]] || 1 || 0 || 1 |- | [[YMCA]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Yerba mate]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zabegi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zabriskie Point]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zagorje]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zalāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zanes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zanzibāra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zatišje]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zaļkalns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zaļmežnieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zaļmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zaļumi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zaļumu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zeltainais kaķis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zeltiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zeltkalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zemeņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zemgaļi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zemitāna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zemitāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zentenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zenīts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zepi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zeļči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zeļļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ziedoņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ziemupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zilais valis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zileņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zinta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zirgu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zivju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zizma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zodiaks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zole]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zundi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zutēni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zušu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zvaigzne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zvanu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zvejnieka dēls]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zviedru vārti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zviedrupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zvirbulis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zvirbuļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zvārtas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zīlīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zīlīšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[¥]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ābele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ābelīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ādams (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ādmiņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ālave (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Āres]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ārija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ātrums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čakstes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čandra]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Černova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Četri balti krekli]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čeveri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čikste]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čornaja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čornoje]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čornojes ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čudarīne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čuksti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ēnas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ēriks Jēkabsons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ērkšķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ēveles iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ģederts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ģints]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Īrisu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Īslīces iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Īsā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Īvandes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķekava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķekavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķieģeļceplis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķieģeļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķirsis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķuze]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķīna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķīšezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ļermontova iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ļeņina rajons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ļovāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ļoļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šahtjorska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šalkas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šalku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šarlotes]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šauri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šenberga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Škirpāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šovs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šternberga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Štrauss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ščučina]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šķērsu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šķūņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šūna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūdeļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūdeņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūdri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūdrupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūdze]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūzulova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūzuļnīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Žabinka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Žagars]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Žagatu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Žeikari]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1928. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1932. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1936. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1940. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1944. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1948. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1952. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1960. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1964. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1968. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1972. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1976. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1980. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1984. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1988. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ABC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ALG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ARA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ada]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Adrianu]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ahmeds]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Aizputes baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Akbars]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Akcija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Alba]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Alkantara]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Anastasijs I]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Andrē Zeme]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ans]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Antoniški]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Antons Rubins]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Artjomovska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Aru]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Atcerēties visu]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Atletico]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Atpakaļceļš]] || 1 || 1 || 1 |- | [[BA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Baiļu rags]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Baltazars fon Kampenhauzens]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Balzams]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Barbarosa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Basets (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bauskas baznīca]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Belgradas "Partizan"]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bellingshausen]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Beloje ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Benksa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bicepss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bizantija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Blažģa ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Blūmingtona]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bortnīki]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Buržuā]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bāskervilu suns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bērza]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bīns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C18H30O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C18H32O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C18H34O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C22H42O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C2H4O]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C2H4O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C2H6O]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C3H4O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C3H6]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C3H6O]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C3H6O3]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C3H8O]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C4H10O]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C4H4O4]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C4H6O3]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C4H8]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C4H8O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C5H6O4]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C8H8]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CAR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CD]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CI]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[COS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Celsijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Centra rajons]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Centrālā Kordiljera]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Cepelīns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Cēzars]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Cīņas klubs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[DJ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[DV]] || 1 || 1 || 1 |- | [[DY]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Dagdas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Daugavpils baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Delonē]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Drams]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Džeimss Meisons]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Džinna]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Džoja]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Džonstauna]] || 1 || 1 || 1 |- | [[EG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[EPO]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ET]] || 1 || 1 || 1 |- | [[EU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ebots]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Eiropas izaicinājuma kauss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ekstāze (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Elektra]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Elsnica]] || 1 || 1 || 1 |- | [[FJ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[FK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[FK Borac]] || 1 || 1 || 1 |- | [[FO]] || 1 || 1 || 1 |- | [[FR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ferdinands]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Fleisigs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Flemings]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Foigts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Fon Firstenbergs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Friks]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Frosts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Frīdrihs Vilhelms I]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Fuko]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Fukuokas lidosta]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Fārensbahs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GD]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GI]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GQ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gaidars]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gazele]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gelasijs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gobustana]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gossip Girl]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gotfrīds]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gould]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Greiema sala]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Greko]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Grimms]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gudmens]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gulbenes pils]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gvadalahara]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gārnets]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gērings]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HAP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HI]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hakslijs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Halloween]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ham]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Heils]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hel]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hemsvorts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Heršels]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hidroksils]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Higinss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hodkevičs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Holbeins]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Holivuda]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Horns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hortons]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hārdkors]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hārtlijs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IBA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IQ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Igors Novikovs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Iluzionists (filma)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Itālijas variants]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Izolators]] || 1 || 1 || 1 |- | [[JE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jakins]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jannavs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jeitss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jerjomenko]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Joners]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jorkas Universitāte]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Juárez]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jānis Annuss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jānis Krēsliņš]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jānis Mencis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jānis Šipkēvics]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jāņa vēstule]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jēvers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KI]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kanters]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kanzassitija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kapteinis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kehils]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Keidžs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kleiverts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Klejs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Klimts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Klio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kolisons]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Komorovskis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Komsomoļska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Konservatīvā partija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Konstantins Karakacanis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kori]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Korso]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kosticins]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kovalska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Krasnoarmejska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Krekeliškas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kristensens]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Krivelli]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Krozigks]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kroņmuiža]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Krēsle]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kubbels]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kuldīgas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kumpinišku ezers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kveinis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[København]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kārlis Būmeisters]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kārlis fon Zīverss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kīsa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LAC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LB]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LMA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LPP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[La Vérité]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ladusi]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Laplata]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Lasels]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Lasila]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Laskers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Lata jubilejas monētas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvija 1924. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvija 1928. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvija 1936. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvija 1992. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvijas rekordi]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Leina]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Leja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Leonards]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Leviatāns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Lidijas Samuilovas iela]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Lieliskais septiņnieks]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Liepājas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Lipmans]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Londonas olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Londonderija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ludzas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MAC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ME]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MH]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ML]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MO]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MON]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MQ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MT]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MUS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MV]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MX]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MY]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Macujama]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Maestro (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Magelāna mākonis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Magnusens]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Makartnijs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Makinlijs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Maksimiliāns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Makvejs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Makvī]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Makšeins]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mamma Mia!]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Manats]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mandžūru kandidāts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Manghistau]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Marija Fjodorovna (ķeizariene)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Marko Rosi]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mazsalacas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mazās sievietes]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Maļinovka]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Meinlenda]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Meitners]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Melnie Ziemassvētki]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Melnā atraitne]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Melvila sala]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Memfisa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mencels]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mesjē]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Midltone]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mičalka]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Modunjo (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Moshpit]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Māni]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mārtiņš Meiers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mēders]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mērdoks]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mērings]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mēza]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mīzess]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NIC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NO]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NZ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Neretas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Nikolss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Nivens]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Normāli cilvēki]] || 1 || 1 || 1 |- | [[OS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Oniši]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Opoles apriņķis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PER]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PY]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pamatinstinkts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Paukers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Penrouzs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Perkusija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Petijs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pikārs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pinokio]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pinters]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Plosta tilts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Polijas karaliste]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pols]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pop]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Portlenda]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Powiat nowodworski]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Primorska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Priozerska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Puankarē]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pāvilostas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pēcs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pērkinss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pērkoņkalve]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pūtkas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[QA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[RB]] || 1 || 1 || 1 |- | [[RH]] || 1 || 1 || 1 |- | [[RN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[RP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[RW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rabinovičs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Raffaello]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Raisa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Razins]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Redklifs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Reihstāgs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rezultatīva piespēle]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ribnica]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rihthofens]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Risks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Roberts Rosens]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rojas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rot]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rumba]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rēzeknes baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rēzeknes katoļu baznīca]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rīgas Svētās Katrīnas baznīca]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rīme]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rūnijs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SB]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SD]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SH]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ST]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SV]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SY]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SZ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sagans]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Saite]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Salas ezers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Saldus baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Samanta Smita (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[San Martín]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sanita Pušpure]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Santiago Bernabéu]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sarkanais pūķis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Satversme (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sforca]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sikorskis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Silovs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sivukaka]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Skins]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Skots]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Skrjabins]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Slepkavība Austrumu ekspresī]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Socko]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Spa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Spīds]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Spīrsa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[St Albans]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Stare Mesto]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Stenfīlda]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Stenlijs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Stokholmas AIK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Strūve]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Stērlinga]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Stīvenss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Svetlana Savicka]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sārinens]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sūsa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TEL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TH]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TIB]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TJ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TO]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TT]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TV]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Talsu baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tempļa kalns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Teodors Debners]] || 1 || 1 || 1 |- | [[The Walking Dead]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Thr]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tiesu pils]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tiserāns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tičīno]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tokijas olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tomasa Krauna afēra]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Torps]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Turkmenbaši]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tānī]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tēbas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tīlings]] || 1 || 1 || 1 |- | [[UG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[UM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[UMA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[UY]] || 1 || 1 || 1 |- | [[UZ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ujuni]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ulmaņa Ministru kabinets]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Utis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VI]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vafa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vasco da Gama]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vasks]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Velda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Velsas Prinča sala]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vents]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ventspils Svētā Nikolaja baznīca]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ventspils baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vera]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Veremi]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Verners]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vilciens uz Jūmu]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Viola (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vladimirs Žarkovs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vordauka]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vostok-1 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vācijas Federatīvā Republika]] || 1 || 1 || 1 |- | [[WF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[WS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Weissensee]] || 1 || 1 || 1 |- | [[XC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[YE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ZA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ZM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ZW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Zalcburgas "Red Bull"]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Zilais purvs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Zonde]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Émilie Simon]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ābels]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Čehoslovākijas sadalīšana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Čehs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Čerepova]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ģimene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ļetkas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ņikoļska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Šarko (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Širrens]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Šors]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Švitene]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Žīgurova]] || 1 || 1 || 1 |} <!-- LIST END --> == Problēmas == Zināmās problēmas (iespējams, tās tiek risinātas!): * Dažas nozīmju atdalīšanas saites var vest no veidnes {{tl|citas nozīmes}}, tātad tās jālabo nav * Uz dažām nozīmju atdalīšanas lapām ir izveidotas pāradresācijas, kas arī tiek skaitītas kā saites [[Kategorija:Vikipēdijas uzlabošanas vikiprojekts|Nozīmju atdalīšana]] reifp9tl5807ybxsbr7b28n29y1snsx 102 291949 4301774 4298391 2025-06-30T03:01:12Z EdgarsBot 50781 Pywikibot 8.6.0 4301774 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}} Šajā lapā apkopoti tie raksti, kam ir vismaz 3 uzlabošanas veidnes. Saraksts nav pilnīgs. {| class="wikitable sortable" |- ! Raksta nosaukums !! Uzlabošanas veidņu skaits{{efn|Pašlaik tikušas ņemtas vērā šīs uzlabošanas veidnes: {{tl|Dzēst}}, {{tl|Dzēst+}}, {{tl|Apvienot}}, {{tl|Apšaubīts}}, {{tl|Atdalīt}}, {{tl|Atjaunināt}}, {{tl|Atsauces+}}, {{tl|Atsevišķs raksts}}, {{tl|Atveidošana}}, {{tl|Autobiogrāfija}}, {{tl|Autortiesību problēmas}}, {{tl|Autortiesību problēmas (maza)}}, {{tl|Eksperts}}, {{tl|Enciklopēdisks stils}}, {{tl|Infokaste+}}, {{tl|Izolēts raksts}}, {{tl|Jāuzlabo}}, {{tl|Jāpārraksta}}, {{tl|Ievads+}}, {{tl|Kategorijas+}}, {{tl|Konfl}}, {{tl|Informācijas izklāsts}}, {{tl|Neatkarīgas atsauces+}}, {{tl|Nepilnīgs}}, {{tl|Nenozīmīgs}}, {{tl|Nepieciešama atsauce}}, {{tl|Nepilnīga nodaļa}}, {{tl|Noformējums+}}, {{tl|Novecojis sastāvs}}, {{tl|Novecojusi saite}}, {{tl|Papildu atsauces+}}, {{tl|Pareizrakstība}}, {{tl|Pārrakstīt}}, {{tl|Pov}}, {{tl|Sadalīt}}, {{tl|Sadaļas+}}, {{tl|Saistīts teksts}}, {{tl|Slikts tulkojums}}, {{tl|Starpviki+}}, {{tl|Teksts+}}, {{tl|Viens avots}}, {{tl|Vikisaites+}}, {{tl|Svešvaloda}}<!-- {{tl|Kategorija jādala}}, {{tl|Nepieciešama dokumentācija}}, {{tl|Under construction}}, , {{tl|Ienākošās saites}}, {{tl|Novecojusi veidne}} -->. Ja esi pamanījis kādu uzlabošanas veidni, kas nav šajā sarakstā, paziņo to diskusiju lapā.<!--sports update; -->}} |- | [[Revit]] || 7 |- | [[Relatīvā priekšrocību teorija]] || 6 |- | [[Saknes darbība]] || 6 |- | [[Taro kārtis]] || 5 |- | [[Tošteins Hūrgmu]] || 5 |- | [[Mihailo-Larine]] || 5 |- | [[Svece]] || 5 |- | [[Jaunatnes politika]] || 5 |- | [[Interneta komunikācijas]] || 5 |- | [[Kara (grupa)]] || 5 |- | [[The Neighbourhood]] || 5 |- | [[Somatotipu teorija]] || 5 |- | [[Perifērās asinsrites patoloģiskā fizioloģija]] || 5 |- | [[Latvijas populārā mūzika]] || 5 |- | [[Logo (programmēšanas valoda)]] || 5 |- | [[Anonīmie narkomāni]] || 5 |- | [[SAF Tehnika]] || 5 |- | [[TM-XML]] || 5 |- | [[Datubāze]] || 5 |- | [[Statiskais tīklojums]] || 5 |- | [[Laimes hormoni]] || 5 |- | [[Augsti integrētā prakse]] || 5 |- | [[Viduslaiku skolas]] || 5 |- | [[Vienu sliežu dzelzceļa vēsture]] || 5 |- | [[Foursquare]] || 5 |- | [[Balkeris]] || 4 |- | [[Tīklu bagātība]] || 4 |- | [[Putnu ekoloģija]] || 4 |- | [[Ghettozloba]] || 4 |- | [[Hidropārvads]] || 4 |- | [[Naudas plūsma]] || 4 |- | [[Virknes un paralēlais slēgums]] || 4 |- | [[Smutnye Vremena]] || 4 |- | [[Invariants]] || 4 |- | [[Grundzāles pagasts]] || 4 |- | [[Šahs]] || 4 |- | [[Peldēšana]] || 4 |- | [[Liāna]] || 4 |- | [[Sporta ģenētika]] || 4 |- | [[Scuderia Toro Rosso]] || 4 |- | [[Dzelzavas Pakalnu pamatskola]] || 4 |- | [[Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca]] || 4 |- | [[Rektopuss]] || 4 |- | [[Mikrofons]] || 4 |- | [[RC4WD]] || 4 |- | [[GE 400 sērijas informācijas sistēmu datori]] || 4 |- | [[Klases audzinātājs]] || 4 |- | [[Kaitbords]] || 4 |- | [[Simulācija]] || 4 |- | [[Steyr 120 Super, Steyr 125 Super, Steyr 220]] || 4 |- | [[Mode 19. gadsimta vidū]] || 4 |- | [[Reģionālā ģeogrāfija]] || 4 |- | [[Valdorfpedagoģija]] || 4 |- | [[Eiropiāde]] || 4 |- | [[Trijstūra acs]] || 4 |- | [[West Kredit]] || 4 |- | [[Varšavas metro]] || 4 |- | [[Jelgava]] || 4 |- | [[Aksonometriskā projekcija]] || 4 |- | [[Geju ciemats]] || 4 |- | [[Aleksandrs Šličkovs]] || 4 |- | [[Apanhei-te Cavaquinho]] || 4 |- | [[Graphisoft]] || 4 |- | [[Džonatans Deiviss]] || 4 |- | [[Tīmekļa e-pasts]] || 4 |- | [[Nestriktā loģika]] || 4 |- | [[Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi]] || 4 |- | [[Candi Milo]] || 4 |- | [[Hipogalaktija un agalaktija]] || 4 |- | [[Multikolinearitāte]] || 4 |- | [[BIM]] || 4 |- | [[Stratēģiskā plānošana]] || 4 |- | [[Boom Beach]] || 4 |- | [[Amway]] || 4 |- | [[Imants Burvis]] || 4 |- | [[Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums]] || 4 |- | [[Klienta servera arhitektūra]] || 4 |- | [[Kristalogrāfiskie virzieni]] || 4 |- | [[Romas Republika]] || 4 |- | [[Goti (subkultūra)]] || 4 |- | [[Maksims Ļaščenko]] || 4 |- | [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija]] || 4 |- | [[Baroka mūzikas dienas Rēzeknē]] || 4 |- | [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums]] || 4 |- | [[Madonas novads (2009—2021)]] || 4 |- | [[Rekreācijas ūdeņi]] || 4 |- | [[Turcija]] || 4 |- | [[Vadības panelis (transports)]] || 4 |- | [[Diskrētā kapitāla uzkrāšana]] || 4 |- | [[Synergium]] || 4 |- | [[Kadru retranslēšana]] || 4 |- | [[Brāļi Grakhi]] || 4 |- | [[Hidrostatiskais paradokss]] || 4 |- | [[Betafence]] || 4 |- | [[GOST R]] || 4 |- | [[SOS bērnu ciemati Latvijā]] || 4 |- | [[Muhameds]] || 4 |- | [[MySQL Cluster]] || 4 |- | [[Toksikoloģija]] || 4 |- | [[Nestriktā loģika un neironu tīkli]] || 4 |- | [[Latkredits]] || 4 |- | [[Latvijas grāmatizdevniecība]] || 4 |- | [[COVID-19 zāļu izstrāde]] || 4 |- | [[Lesbiskā utopija]] || 3 |- | [[Datortīkls]] || 3 |- | [[Relācijas]] || 3 |- | [[Tumsas simbolika]] || 3 |- | [[Lettonia]] || 3 |- | [[Scuderia Ferrari]] || 3 |- | [[Rīgas apvedceļš]] || 3 |- | [[Forevers]] || 3 |- | [[Zvārtes iezis]] || 3 |- | [[Polimorfisms (programmēšana)]] || 3 |- | [[Kaķis]] || 3 |- | [[Garais klepus]] || 3 |- | [[Centrālija]] || 3 |- | [[Šķūnenieku kauss]] || 3 |- | [[Skillet]] || 3 |- | [[Ar COVID-19 pandēmiju saistītie trūkumi]] || 3 |- | [[Ethernet]] || 3 |- | [[Statistiskā novērošana]] || 3 |- | [[Historiogrāfija (Lielbritānija)]] || 3 |- | [[Jēkaba kāpnes]] || 3 |- | [[Latvijas telpu futbola asociācija]] || 3 |- | [[Matrozis]] || 3 |- | [[UgunsGrēks]] || 3 |- | [[Elektroniskais deguns]] || 3 |- | [[Elektroniskais portfelis]] || 3 |- | [[Tjurku tautu migrācija]] || 3 |- | [[Rīgas Futbola federācija]] || 3 |- | [[Radiosity]] || 3 |- | [[Laišana brīvā apgrozībā]] || 3 |- | [[Valstī viss ir kārtībā]] || 3 |- | [[Globālā stratifikācija]] || 3 |- | [[Saeimas vēlētas amatpersonas]] || 3 |- | [[Pauermetāls]] || 3 |- | [[Latgalīšu Reps]] || 3 |- | [[On Thorns I Lay]] || 3 |- | [[Tvaika dzinēja vēsture]] || 3 |- | [[Drukāšanas serveris]] || 3 |- | [[Teofanis Geks]] || 3 |- | [[MIP karte]] || 3 |- | [[Rundēnu pagasts]] || 3 |- | [[Dr.lv]] || 3 |- | [[Datubāzu teorija]] || 3 |- | [[Ungārijas Grand Prix]] || 3 |- | [[Natco Pharma]] || 3 |- | [[Spartaks]] || 3 |- | [[Kimi Reikenens]] || 3 |- | [[Paskāla likums]] || 3 |- | [[Kropļojumnovērses filtrs]] || 3 |- | [[Altajs Kulginovs]] || 3 |- | [[Koplietošanas pakalpojumu centrs]] || 3 |- | [[Rucavas novads]] || 3 |- | [[Pilnīgas analīzes sistēma (ķīmija)]] || 3 |- | [[Krako]] || 3 |- | [[Sieviešu koris "Minjona"]] || 3 |- | [[Albertparks]] || 3 |- | [[Kostarikas karogs]] || 3 |- | [[IDEF0]] || 3 |- | [[Svastika]] || 3 |- | [[Datubāzes izdevniecība]] || 3 |- | [[Tranzīts (grupa)]] || 3 |- | [[Komandas psiholoģija]] || 3 |- | [[DJ Dween]] || 3 |- | [[Baterija]] || 3 |- | [[Bībele]] || 3 |- | [[Elektroniskā grāmata]] || 3 |- | [[Arilazodiketoni]] || 3 |- | [[Ugunskrusts (zīme)]] || 3 |- | [[Trakumsērga]] || 3 |- | [[Laikmetīgā deja]] || 3 |- | [[Gigaspermas]] || 3 |- | [[2018. gada F1 sezona]] || 3 |- | [[Izborska]] || 3 |- | [[Strītbols]] || 3 |- | [[Claustrum]] || 3 |- | [[FK Carnikava]] || 3 |- | [[Multivides]] || 3 |- | [[Ēriks fon Dēnikens]] || 3 |- | [[Harijs Poters (tēls)]] || 3 |- | [[Teherāna]] || 3 |- | [[Eiropas valstu uzskaitījums pēc minimālās algas]] || 3 |- | [[You Rock My World]] || 3 |- | [[Olga Dragiļeva]] || 3 |- | [[Citādie]] || 3 |- | [[Ises svētnīca]] || 3 |- | [[ZillaKami]] || 3 |- | [[Ergonomika]] || 3 |- | [[Čūskas simbolika]] || 3 |- | [[AKB48]] || 3 |- | [[Mercedes-Benz]] || 3 |- | [[Līnijsekotājs]] || 3 |- | [[Monako trase]] || 3 |- | [[Sabiedrisko attiecību vēsture]] || 3 |- | [[Mēs.komanda]] || 3 |- | [[Ziemas riepa]] || 3 |- | [[Genderisms]] || 3 |- | [[Id Software]] || 3 |- | [[Korāns]] || 3 |- | [[Mūzika Latvijā]] || 3 |- | [[Digitālā bibliotēka]] || 3 |- | [[Beļģijas Grand Prix]] || 3 |- | [[Carnikavas pagasts]] || 3 |- | [[Fraternitas Livonica]] || 3 |- | [[2013. gada GP2 sezona]] || 3 |- | [[Latvijas sieviešu lakrosa izlase]] || 3 |- | [[Hārvijs Milks]] || 3 |- | [[Izraēlas—Palestīnas konflikts]] || 3 |- | [[Folkreiss Latvijā]] || 3 |- | [[Ivars Zaikins]] || 3 |- | [[E-klase]] || 3 |- | [[Katja Šehurina]] || 3 |- | [[Kokgriešana]] || 3 |- | [[Ugaunija]] || 3 |- | [[Ekharts Tolle]] || 3 |- | [[Nautrēnu pagasts]] || 3 |- | [[Speak to Me]] || 3 |- | [[Loren (mūziķis)]] || 3 |- | [[Homoseksualitāte]] || 3 |- | [[Algebra]] || 3 |- | [[Skrūves kompresors]] || 3 |- | [[Gazprom]] || 3 |- | [[Latvijas Golfa federācija]] || 3 |- | [[Bio-MEMS]] || 3 |- | [[Lagranža punkti]] || 3 |- | [[Twice]] || 3 |- | [[Liepājas Olimpiskais centrs]] || 3 |- | [[Ķīniešu rakstzīmes]] || 3 |- | [[Rubika kuba matemātika]] || 3 |- | [[Mustangas Karaliste]] || 3 |- | [[Baltijas eSporta līga]] || 3 |- | [[Cenu aprēķināšanas metodes]] || 3 |- | [[Eiropas Reģionu komiteja]] || 3 |- | [[Jagex]] || 3 |- | [[Hokejs Latvijā]] || 3 |- | [[Gumijlēkšana]] || 3 |- | [[Ēku enerģijas simulācija]] || 3 |- | [[Malārijas antigēnu noteikšanas testi]] || 3 |- | [[Rendijs Ortons]] || 3 |- | [[Akcija T4]] || 3 |- | [[Formula 1]] || 3 |- | [[Grieķijas konstitūcijas vēsture]] || 3 |- | [[EUDemocrats]] || 3 |- | [[Mākslīgais intelekts protezēšanā]] || 3 |- | [[Manometriskais spiediens]] || 3 |- | [[Pataņdžali]] || 3 |- | [[Pasmejies.lv]] || 3 |- | [[MySQL]] || 3 |- | [[Romiešu tiesības]] || 3 |- | [[Sahara Force India]] || 3 |- | [[FORCAVI]] || 3 |- | [[Džeka Rasela terjers]] || 3 |- | [[Dzimtes izpausme]] || 3 |- | [[Gulbenes sākumskola]] || 3 |- | [[Ideoloģija un utopija]] || 3 |- | [[Latvijas Sporta deju federācija]] || 3 |- | [[Priekuļu pagasts]] || 3 |- | [[Ermitāžas brīvprātīgo organizācija]] || 3 |- | [[Dopinga lietošana Tour de France]] || 3 |- | [[Gada pārskats]] || 3 |- | [[Fibre Channel]] || 3 |- | [[Ģibuļu pagasts]] || 3 |- | [[Bitu nobīde]] || 3 |- | [[Dimitrijs Joannidis]] || 3 |- | [[Antonioto Bota Adorno]] || 3 |- | [[Nevardarbīga pretošanās]] || 3 |- | [[Augusts Sabe]] || 3 |- | [[Teach-In]] || 3 |- | [[B kategorijas transportlīdzekļa vadīšana]] || 3 |- | [[Pseidozinātne]] || 3 |- | [[Hačidžjo]] || 3 |- | [[Rastafari]] || 3 |- | [[Fiber Distributed-Data Interface]] || 3 |- | [[Amīns el Hāfezs]] || 3 |- | [[Isabela]] || 3 |- | [[Kavaliera karaļa Čārlza spaniels]] || 3 |- | [[Ričards Mūns]] || 3 |- | [[Spraits (datorgrafika)]] || 3 |- | [[Krievijas Grand Prix]] || 3 |- | [[Privātais mixtape]] || 3 |- | [[Kilograms]] || 3 |- | [[Polijas ģimeņu līga]] || 3 |- | [[Bwin]] || 3 |- | [[Taurenes pagasts]] || 3 |- | [[BTS]] || 3 |- | [[Latviešu Jurģis]] || 3 |- | [[Sporta astroloģija]] || 3 |- | [[Futbola klubi pasaules čempioni]] || 3 |- | [[Pica]] || 3 |- | [[MP3]] || 3 |- | [[Laka]] || 3 |- | [[Pašshēma]] || 3 |- | [[Reakcijas laikmets]] || 3 |- | [[Travian]] || 3 |- | [[Veru (tautība)]] || 3 |- | [[Situatīvā apziņa]] || 3 |- | [[Malaizijas Grand Prix]] || 3 |- | [[Domnīca]] || 3 |- | [[Ņina Rautio]] || 3 |} == Piezīmes == {{notelist}} [[Kategorija:Vikipēdijas uzlabošanas vikiprojekts]] 5k1neu6s56pne6gid7ogjojukwwbsdq 0 300001 4301739 4252740 2025-06-29T20:26:03Z Killerqueenbreaksthrough 59139 Pievienota aktuāla informācija, dzēsts teksts, kas dublējas. 4301739 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = The 1975 | Attēls = The 1975 (14712180536).jpg | Gadi = Kopš 2002. gada | Vieta = Vilmslova, [[Mančestra]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] | Žanrs = [[Indīroks]] | Izdevējkompānija = "Dirty Hit/Polydor UK" | Mlapa = http://www.the1975.com | Dalībnieki = * Metjū Hīlijs * Ross Makdonalds * Ādams Hanns * Džordžs Daniels | Att_izm = 240px | Apraksts = ''The 1975'' 2014. gadā }} '''''The 1975''''' ir 2002. gadā [[Mančestra|Mančestrā]] dibināta britu [[Indīroks|indīroka]] grupa.<ref name="blahblahblahscience.com">Interview with The 1975 [http://blahblahblahscience.com/interviews/interview-w-the-1975] 2015.11.18</ref> Grupa sastāv no vokālista Metjū Hīlija, ģitārista Ādama Hanna, bundzinieka Džordža Daniela un basģitārista Rosa Makdonalda.<ref>New Band Up North [http://www.theguardian.com/uk/the-northerner/2012/dec/03/manchester-leeds-new-band-up-north-manchester-the-1975] 2015.11.18</ref> 2013. gada 2. septembrī, sadarbojoties ar ierakstu kompāniju ''Dirty Hit/Polydor'', grupa izdeva savu pirmo debijas albumu "''The 1975''".<ref>The 1975 Announce Debut Album And New September 2013 UK Tour Dates [http://www.contactmusic.com/the-1975/press/the-1975-announce-debut-album-and-new-september-2013-uk-tour-dates] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151208174542/http://www.contactmusic.com/the-1975/press/the-1975-announce-debut-album-and-new-september-2013-uk-tour-dates|date={{dat|2015|12|08||bez}}}} 2015.11.18</ref> 2013. gada 8. septembrī albums debitēja [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] topa pirmajā vietā.<ref>Coachella 2014: The 7 Best Things From Sunday [http://www.stereogum.com/1675600/coachella-2014-the-7-best-things-from-sunday/photo/attachment/2014-coachella-valley-music-and-arts-festival-day-3-7/] 2015.11.18</ref> 2016. gada 26. februārī iznāca grupas otrais albums ''"I Like It When You Sleep, for You Are So Beautiful Yet So Unaware of It"''.<ref>THE 1975 ARE GOING ON TOUR, AND ANNOUNCE NEW ALBUM RELEASE DATE [http://www.gigwise.com/news/103604/the-1975-announce-uk-march-2016-tour-and-new-album-name-buy-tickets] 2015.11.18</ref>Šis albums arī sasniedza Apvienotās Karalistes un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] topa pirmo vietu. Pirms grupa 2017. gadā uz laiku pārtrauca darbību, viņi paziņoja par jaunu albumu iznākšanu. 2018. gadā ''The 1975'' atgriezās ar savu trešo albumu <nowiki>''</nowiki>''A Brief Inquiry Into Online Relationships<nowiki>''</nowiki>.'' Arī šis albums sasniedza Apvienotās Karalistes topa pirmo vietu. Grupas ceturtais albums <nowiki>''</nowiki>''Notes on a Conditional Form<nowiki>''</nowiki>'' tika izlaists 2020. gada 21. februārī, bet grupas jaunākais albums <nowiki>''</nowiki>''Being Funny in a Foreign Language''<nowiki>''</nowiki> tika izdots 2022. gadā. Visi grupas albumi ir sasnieguši 1. vietu Apvienotās Karalistes albumu topā un iekļuvuši [[Billboard Tops|Billboard 200]] topā, saņemot kritiķu atzinību. Otrais grupas albums sasniedza 1. vietu arī [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]. Grupas trešais albums guva plašu atzinību un ieguva balvu "Britu gada albums" 2019. gada [[Britu mūzikas balvas|Britu mūzikas balvu]] ceremonijā, savukārt tā singls <nowiki>''</nowiki>''Give Yourself a Try<nowiki>''</nowiki>'' tika nominēts kategorijā "Labākā roka dziesma" 62. [[Grammy balva|Grammy balvu]] pasniegšanas ceremonijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grammy.com/awards/62nd-annual-grammy-awards-2019|title=2019 GRAMMY WINNERS, 62nd Annual GRAMMY Awards|access-date=30.03.2025}}</ref> Grupas jaunākais albums tika nominēts balvai "Britu gada albums" 2023. gada [[Britu mūzikas balvas|Britu mūzikas balvu]] pasniegšanas ceremonijā. Tajā pašā ceremonijā grupa saņēma apbalvojumu kategorijā <nowiki>''Labākā alternatīvā/roka grupa''</nowiki>.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://brits.co.uk/news/2023/brits-2023-winners/|title=BRITs 2023 Winners!|access-date=30.03.2025}}</ref> == Vēsture == === Grupas tapšana (2002—2012) === Metjū Hīlijs (dzimis 1989.gada 8.aprīlī) – aktieru Denīzes Velšas un Tima Hīlija dēls, uzauga [[Ņūkāsla pie Tainas|Ņūkāslā]] un [[Mančestra|Mančestrā]] .<ref>The 1975: Bound To Win, Bound To Be True [http://www.clashmusic.com/features/the-1975-bound-to-win-bound-to-be-true] 2015.11.18</ref> Mācoties Vilmslovas vidusskolā, viņš iepazinās ar pārējiem grupas dalībniekiem un jaunieši sāka aktīvi muzicēt<ref>THE 1975 — INTERVIEW [https://www.goldenplec.com/the-1975-interview/] 2015.11.18</ref> 2002.gadā.<ref name="huffingtonpost.com">Speaking With Your New Favorite Band — The 1975 [http://www.huffingtonpost.com/salvatore-bono/speaking-with-your-new-fa_b_3927658.html] 2015.11.18</ref> Grupa tika dibināta brīdī, kad vietējie pašdarbnieki sāka organizēt dažādus jauniešu pasākumus. Grupa izpelnījās atzinību, izpildot dažādu dziesmu koverversijas, līdz beidzot ierakstīja paši savu dziesmu.<ref name="huffingtonpost.com" /> Grupas aizsākumos puiši uzstājās dažādos klubos, izpildot galvenokārt pankmūziku.<ref name="blahblahblahscience.com" /> === Grupas nosaukums === Grupas nosaukums mainījies vairākkārt — ''Talkhouse'',<ref>The 1975 Facedown EP [http://pitchfork.com/reviews/albums/17062-facedown-ep/] 2015.11.18</ref> ''The Slowdown'',<ref>INTRODUCING: THE 1975 [http://akirarecords.com/blog/introducing-the-1975/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151208120942/http://akirarecords.com/blog/introducing-the-1975/|date={{dat|2015|12|08||bez}}}} 2015.11.18</ref> ''Drive Like I Do'',<ref>What even is going on with The 1975? [http://www.altpress.com/news/entry/whats_going_on_with_the_1975] 2015.11.18</ref> līdz beidzot grupas dalībnieki vienojās par nosaukumu ''The 1975''. Grupas vokālists Metjū atzina, ka nosaukumu iedvesmojuši kādi skricelējumi dzejas grāmatā, kur uzmanību piesaistījis tieši ieraksts ''"1st June, The 1975"''.<ref>New Band Up North [http://www.theguardian.com/uk/the-northerner/2012/dec/03/manchester-leeds-new-band-up-north-manchester-the-1975] 2005.11.18</ref> == Diskogrāfija == * ''The 1975'' (2013) * ''I Like It When You Sleep, for You Are So Beautiful yet So Unaware of It'' (2016) * ''A Brief Inquiry into Online Relationships'' (2018) * ''Notes on a Conditional Form'' (2020) * ''Being Funny in a Foreign Language'' (2022) == Koncerttūres == The 1975 devās savā pirmajā tūrē 2013. gada septembrī, uzstājoties kā galvenie mākslinieki ''Freedom'' festivālā un kā iesildošie mākslinieki kvartetam ''Bastille'' ''iTunes'' Festivālā.<ref>UK City of Culture 2017 shortlist of four announced [http://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-22967259] 2015.11.18</ref> Grupa uzsāka Ziemeļamerikas tūri 2013. gada oktobrī, Eiropas tūri novembrī un ar dažādiem šoviem viesojās Jaunzēlandē un Austrālijā.<ref name="the1975.com">The 1975 [http://the1975.com/tour] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151121145640/http://the1975.com/tour|date={{dat|2015|11|21||bez}}}} 2015.11.18</ref> 2013.gada septembrī grupa uzstājās Londonas ''Shepher’s Bush Empire'' arēnā.<ref>Behind The Scenes: The 1975 — Shepherd's Bush Empire [http://www.thefourohfive.com/music/news/article/behind-the-scenes-the-1975-shepherd-s-bush-empire] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151125124206/http://www.thefourohfive.com/music/news/article/behind-the-scenes-the-1975-shepherd-s-bush-empire|date={{dat|2015|11|25||bez}}}} 2015.11.18</ref> 2014. gada aprīlī The 1975 viesojās pasaulslavenajā Amerikāņu mūzikas un mākslas festivālā ''Coachella''.<ref name="the1975.com" /> Grupa divas reizes ir viesojusies arī Latvijā, festivālā ''[[Positivus]]'', 2014. gadā noslēdzošajā dienā uzstājoties pirms grupām ''Bastille'' un ''The Kooks,'' un 2019. gadā.<ref>2014. gadā festivālā uzstājās [https://www.positivusfestival.com/lv/line-up-pos/2014/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151130001922/https://www.positivusfestival.com/lv/line-up-pos/2014/|date={{dat|2015|11|30||bez}}}} 2015.11.18</ref> 2025. gada 27. jūlijā grupa uzstājās uz [[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivāla]] galvenās skatuves kā noslēdzošie mākslinieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://glastonburyfestivals.co.uk/line-up/line-up-2025/|title=Line-Up 2025|website=Glastonbury Festivals|access-date=2025-06-29|language=en-GB}}</ref> * ''The 1975'' (2013-2015) * ''I Like It When You Sleep'' (2016–2017) * ''Music for Cars'' (2018–2020) * ''At Their Very Best'' (2022–2023) * ''Still... At Their Very Best'' (2023–2024) == Balvas un nominācijas == Grupa karjeras laikā ir tikusi nominēta un apbalvota ar dažādiem apbalvojumiem. Šeit uzskaitīti ievērojamākie no tiem. === Britu mūzikas balvas === {| class="wikitable" !Gads !Nominants / darbs !Balva !Rezultāts !Atsauces |- | rowspan="2" |2017 |''The 1975'' |Britu grupa |Uzvarētājs | rowspan="2" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-38624740|title=Brit Awards 2017: The winners|access-date=29.03.2025|date=22.02.2017}}</ref> |- |''I Like It When You Sleep, for You Are'' ''So Beautiful yet So Unaware of It'' |Britu gada albums |Nominēts |- | rowspan="2" |2019 |''The 1975'' |Britu grupa |Uzvarētājs | rowspan="2" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://brits.co.uk/news/2019/brits-2019-winners/|title=BRITs 2019 Winners|access-date=30.03.2025}}</ref> |- |''A Brief Inquiry into Online Relationships'' |Britu gada albums |Uzvarētājs |- | rowspan="3" |2023 |''Being Funny in a Foreign Language'' |Britu gada albums |Nominēts | rowspan="3" |<ref name=":1" /> |- | rowspan="2" |''The 1975'' |Britu grupa |Nominēts |- |Britu alternatīvā/roka grupa |Uzvarētājs |} === Grammy balvas === {| class="wikitable" !Gads !Nominants / darbs !Balva !Rezultāts !Atsauces |- |2017 |''I Like It When You Sleep, for You Are'' ''So Beautiful yet So Unaware of It'' |Grammy balva par labāko ierobežotā tirāžā izdotu vai speciālo komplektu |Nominēts |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grammy.com/awards/59th-annual-grammy-awards|title=2016 GRAMMY WINNERS, 59th Annual GRAMMY Awards|access-date=30.03.2025}}</ref> |- |2020 |"''Give Yourself A Try''" |Grammy balva par labāko roka dziesmu |Nominēts |<ref name=":0" /> |} === MTV Video mūzikas balvas === {| class="wikitable" |- !Gads !Nominants / darbs !Balva !Rezultāts !Atsauces |- |2019 |"''Love It If We Made It''" |Labākais roka video |Nominēts |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/awards/2019-mtv-vmas-winners-list-8528388/|title=Here Are All the Winners From the 2019 MTV VMAs|access-date=30.03.2025|date=26.08.2019}}</ref> |- | rowspan="2" |2020 |"''If You're Too Shy (Let Me Know)''" |Labākais alternatīvais video |Nominēts | rowspan="2" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/awards/mtv-vmas-winners-list-2020-9442281/|title=Here Are All the Winners From the 2020 MTV VMAs|access-date=30.03.2025|date=30.08.2020}}</ref> |- |''The 1975'' |Labākā grupa |Nominēts |} == Atsauces == {{atsauces|2}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas alternatīvā roka grupas]] nwqscqbzc3dqu1yl3eyfhr3hwbs92hd 4301740 4301739 2025-06-29T20:26:52Z Killerqueenbreaksthrough 59139 4301740 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = The 1975 | Attēls = The 1975 (14712180536).jpg | Gadi = Kopš 2002. gada | Vieta = Vilmslova, [[Mančestra]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] | Žanrs = [[Indīroks]] | Izdevējkompānija = "Dirty Hit/Polydor UK" | Mlapa = http://www.the1975.com | Dalībnieki = * Metjū Hīlijs * Ross Makdonalds * Ādams Hanns * Džordžs Daniels | Att_izm = 240px | Apraksts = ''The 1975'' 2014. gadā }} '''''The 1975''''' ir 2002. gadā [[Mančestra|Mančestrā]] dibināta britu [[Indīroks|indīroka]] grupa.<ref name="blahblahblahscience.com">Interview with The 1975 [http://blahblahblahscience.com/interviews/interview-w-the-1975] 2015.11.18</ref> Grupa sastāv no vokālista Metjū Hīlija, ģitārista Ādama Hanna, bundzinieka Džordža Daniela un basģitārista Rosa Makdonalda.<ref>New Band Up North [http://www.theguardian.com/uk/the-northerner/2012/dec/03/manchester-leeds-new-band-up-north-manchester-the-1975] 2015.11.18</ref> 2013. gada 2. septembrī, sadarbojoties ar ierakstu kompāniju ''Dirty Hit/Polydor'', grupa izdeva savu pirmo debijas albumu "''The 1975''".<ref>The 1975 Announce Debut Album And New September 2013 UK Tour Dates [http://www.contactmusic.com/the-1975/press/the-1975-announce-debut-album-and-new-september-2013-uk-tour-dates] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151208174542/http://www.contactmusic.com/the-1975/press/the-1975-announce-debut-album-and-new-september-2013-uk-tour-dates|date={{dat|2015|12|08||bez}}}} 2015.11.18</ref> 2013. gada 8. septembrī albums debitēja [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] topa pirmajā vietā.<ref>Coachella 2014: The 7 Best Things From Sunday [http://www.stereogum.com/1675600/coachella-2014-the-7-best-things-from-sunday/photo/attachment/2014-coachella-valley-music-and-arts-festival-day-3-7/] 2015.11.18</ref> 2016. gada 26. februārī iznāca grupas otrais albums ''"I Like It When You Sleep, for You Are So Beautiful Yet So Unaware of It"''.<ref>THE 1975 ARE GOING ON TOUR, AND ANNOUNCE NEW ALBUM RELEASE DATE [http://www.gigwise.com/news/103604/the-1975-announce-uk-march-2016-tour-and-new-album-name-buy-tickets] 2015.11.18</ref>Šis albums arī sasniedza Apvienotās Karalistes un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] topa pirmo vietu. Pirms grupa 2017. gadā uz laiku pārtrauca darbību, viņi paziņoja par jaunu albumu iznākšanu. 2018. gadā ''The 1975'' atgriezās ar savu trešo albumu <nowiki>''</nowiki>''A Brief Inquiry Into Online Relationships<nowiki>''</nowiki>.'' Arī šis albums sasniedza Apvienotās Karalistes topa pirmo vietu. Grupas ceturtais albums <nowiki>''</nowiki>''Notes on a Conditional Form<nowiki>''</nowiki>'' tika izlaists 2020. gada 21. februārī, bet grupas jaunākais albums <nowiki>''</nowiki>''Being Funny in a Foreign Language''<nowiki>''</nowiki> tika izdots 2022. gadā. Visi grupas albumi ir sasnieguši 1. vietu Apvienotās Karalistes albumu topā un iekļuvuši [[Billboard Tops|Billboard 200]] topā, saņemot kritiķu atzinību. Otrais grupas albums sasniedza 1. vietu arī [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]. Grupas trešais albums guva plašu atzinību un ieguva balvu "Britu gada albums" 2019. gada [[Britu mūzikas balvas|Britu mūzikas balvu]] ceremonijā, savukārt tā singls <nowiki>''</nowiki>''Give Yourself a Try<nowiki>''</nowiki>'' tika nominēts kategorijā "Labākā roka dziesma" 62. [[Grammy balva|Grammy balvu]] pasniegšanas ceremonijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grammy.com/awards/62nd-annual-grammy-awards-2019|title=2019 GRAMMY WINNERS, 62nd Annual GRAMMY Awards|access-date=30.03.2025}}</ref> Grupas jaunākais albums tika nominēts balvai "Britu gada albums" 2023. gada [[Britu mūzikas balvas|Britu mūzikas balvu]] pasniegšanas ceremonijā. Tajā pašā ceremonijā grupa saņēma apbalvojumu kategorijā <nowiki>''Labākā alternatīvā/roka grupa''</nowiki>.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://brits.co.uk/news/2023/brits-2023-winners/|title=BRITs 2023 Winners!|access-date=30.03.2025}}</ref> == Vēsture == === Grupas tapšana (2002—2012) === Metjū Hīlijs (dzimis 1989.gada 8.aprīlī) – aktieru Denīzes Velšas un Tima Hīlija dēls, uzauga [[Ņūkāsla pie Tainas|Ņūkāslā]] un [[Mančestra|Mančestrā]] .<ref>The 1975: Bound To Win, Bound To Be True [http://www.clashmusic.com/features/the-1975-bound-to-win-bound-to-be-true] 2015.11.18</ref> Mācoties Vilmslovas vidusskolā, viņš iepazinās ar pārējiem grupas dalībniekiem un jaunieši sāka aktīvi muzicēt<ref>THE 1975 — INTERVIEW [https://www.goldenplec.com/the-1975-interview/] 2015.11.18</ref> 2002.gadā.<ref name="huffingtonpost.com">Speaking With Your New Favorite Band — The 1975 [http://www.huffingtonpost.com/salvatore-bono/speaking-with-your-new-fa_b_3927658.html] 2015.11.18</ref> Grupa tika dibināta brīdī, kad vietējie pašdarbnieki sāka organizēt dažādus jauniešu pasākumus. Grupa izpelnījās atzinību, izpildot dažādu dziesmu koverversijas, līdz beidzot ierakstīja paši savu dziesmu.<ref name="huffingtonpost.com" /> Grupas aizsākumos puiši uzstājās dažādos klubos, izpildot galvenokārt pankmūziku.<ref name="blahblahblahscience.com" /> === Grupas nosaukums === Grupas nosaukums mainījies vairākkārt — ''Talkhouse'',<ref>The 1975 Facedown EP [http://pitchfork.com/reviews/albums/17062-facedown-ep/] 2015.11.18</ref> ''The Slowdown'',<ref>INTRODUCING: THE 1975 [http://akirarecords.com/blog/introducing-the-1975/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151208120942/http://akirarecords.com/blog/introducing-the-1975/|date={{dat|2015|12|08||bez}}}} 2015.11.18</ref> ''Drive Like I Do'',<ref>What even is going on with The 1975? [http://www.altpress.com/news/entry/whats_going_on_with_the_1975] 2015.11.18</ref> līdz beidzot grupas dalībnieki vienojās par nosaukumu ''The 1975''. Grupas vokālists Metjū atzina, ka nosaukumu iedvesmojuši kādi skricelējumi dzejas grāmatā, kur uzmanību piesaistījis tieši ieraksts ''"1st June, The 1975"''.<ref>New Band Up North [http://www.theguardian.com/uk/the-northerner/2012/dec/03/manchester-leeds-new-band-up-north-manchester-the-1975] 2005.11.18</ref> == Diskogrāfija == * ''The 1975'' (2013) * ''I Like It When You Sleep, for You Are So Beautiful yet So Unaware of It'' (2016) * ''A Brief Inquiry into Online Relationships'' (2018) * ''Notes on a Conditional Form'' (2020) * ''Being Funny in a Foreign Language'' (2022) == Koncerttūres == The 1975 devās savā pirmajā tūrē 2013. gada septembrī, uzstājoties kā galvenie mākslinieki ''Freedom'' festivālā un kā iesildošie mākslinieki kvartetam ''Bastille'' ''iTunes'' Festivālā.<ref>UK City of Culture 2017 shortlist of four announced [http://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-22967259] 2015.11.18</ref> Grupa uzsāka Ziemeļamerikas tūri 2013. gada oktobrī, Eiropas tūri novembrī un ar dažādiem šoviem viesojās Jaunzēlandē un Austrālijā.<ref name="the1975.com">The 1975 [http://the1975.com/tour] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151121145640/http://the1975.com/tour|date={{dat|2015|11|21||bez}}}} 2015.11.18</ref> 2013.gada septembrī grupa uzstājās Londonas ''Shepher’s Bush Empire'' arēnā.<ref>Behind The Scenes: The 1975 — Shepherd's Bush Empire [http://www.thefourohfive.com/music/news/article/behind-the-scenes-the-1975-shepherd-s-bush-empire] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151125124206/http://www.thefourohfive.com/music/news/article/behind-the-scenes-the-1975-shepherd-s-bush-empire|date={{dat|2015|11|25||bez}}}} 2015.11.18</ref> 2014. gada aprīlī The 1975 viesojās pasaulslavenajā Amerikāņu mūzikas un mākslas festivālā ''Coachella''.<ref name="the1975.com" /> Grupa divas reizes ir viesojusies arī Latvijā, festivālā ''[[Positivus]]'', 2014. gadā noslēdzošajā dienā uzstājoties pirms grupām ''Bastille'' un ''The Kooks,'' un 2019. gadā.<ref>2014. gadā festivālā uzstājās [https://www.positivusfestival.com/lv/line-up-pos/2014/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151130001922/https://www.positivusfestival.com/lv/line-up-pos/2014/|date={{dat|2015|11|30||bez}}}} 2015.11.18</ref> 2025. gada 27. jūlijā grupa uzstājās uz [[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivāla]] galvenās skatuves kā noslēdzošie mākslinieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://glastonburyfestivals.co.uk/line-up/line-up-2025/|title=Line-Up 2025|website=Glastonbury Festivals|access-date=2025-06-29|language=en-GB}}</ref> * ''The 1975'' (2013-2015) * ''I Like It When You Sleep'' (2016–2017) * ''Music for Cars'' (2018–2020) * ''At Their Very Best'' (2022–2023) * ''Still... At Their Very Best'' (2023–2024) == Balvas un nominācijas == Grupa karjeras laikā ir tikusi nominēta un apbalvota ar dažādiem apbalvojumiem. Šeit uzskaitīti ievērojamākie no tiem. === Britu mūzikas balvas === {| class="wikitable" !Gads !Nominants / darbs !Balva !Rezultāts !Atsauces |- | rowspan="2" |2017 |''The 1975'' |Britu grupa |Uzvarētājs | rowspan="2" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-38624740|title=Brit Awards 2017: The winners|access-date=29.03.2025|date=22.02.2017}}</ref> |- |''I Like It When You Sleep, for You Are'' ''So Beautiful yet So Unaware of It'' |Britu gada albums |Nominēts |- | rowspan="2" |2019 |''The 1975'' |Britu grupa |Uzvarētājs | rowspan="2" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://brits.co.uk/news/2019/brits-2019-winners/|title=BRITs 2019 Winners|access-date=30.03.2025}}</ref> |- |''A Brief Inquiry into Online Relationships'' |Britu gada albums |Uzvarētājs |- | rowspan="3" |2023 |''Being Funny in a Foreign Language'' |Britu gada albums |Nominēts | rowspan="3" |<ref name=":1" /> |- | rowspan="2" |''The 1975'' |Britu grupa |Nominēts |- |Britu alternatīvā/roka grupa |Uzvarētājs |} === Grammy balvas === {| class="wikitable" !Gads !Nominants / darbs !Balva !Rezultāts !Atsauces |- |2017 |''I Like It When You Sleep, for You Are'' ''So Beautiful yet So Unaware of It'' |Grammy balva par labāko ierobežotā tirāžā izdotu vai speciālo komplektu |Nominēts |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grammy.com/awards/59th-annual-grammy-awards|title=2016 GRAMMY WINNERS, 59th Annual GRAMMY Awards|access-date=30.03.2025}}</ref> |- |2020 |''Give Yourself A Try'' |Grammy balva par labāko roka dziesmu |Nominēts |<ref name=":0" /> |} === MTV Video mūzikas balvas === {| class="wikitable" |- !Gads !Nominants / darbs !Balva !Rezultāts !Atsauces |- |2019 |''Love It If We Made It'' |Labākais roka video |Nominēts |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/awards/2019-mtv-vmas-winners-list-8528388/|title=Here Are All the Winners From the 2019 MTV VMAs|access-date=30.03.2025|date=26.08.2019}}</ref> |- | rowspan="2" |2020 |''If You're Too Shy (Let Me Know)'' |Labākais alternatīvais video |Nominēts | rowspan="2" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/awards/mtv-vmas-winners-list-2020-9442281/|title=Here Are All the Winners From the 2020 MTV VMAs|access-date=30.03.2025|date=30.08.2020}}</ref> |- |''The 1975'' |Labākā grupa |Nominēts |} == Atsauces == {{atsauces|2}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas alternatīvā roka grupas]] t3jw05iu9okgyews72tozcxzweyedh4 0 300726 4301907 4277950 2025-06-30T11:31:49Z Kikos 3705 /* Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums */ 4301907 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kyrgyzstan (orthographic projection).svg|250px|thumbnail|[[Kirgizstāna]]s novietojums]] '''[[Kirgizstāna]]s administratīvo iedalījumu''' veido '''2 republikas pakļautības pilsētas''' ([[kirgīzu valoda|kirgīzu]]: ''шаар'') un '''7 apgabali''' ([[kirgīzu valoda|kirgīzu]]: ''облустары''), kas tālāk iedalās '''40 lauku rajonos''' un '''14 apgabala pakļautības pilsētās'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gamsumo.gov.kg/ru/news/full/27.html |title=В Кыргызстане имеются 40 районов, 31 город и 453 аильных аймака |access-date={{dat|2015|11|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150920222700/http://gamsumo.gov.kg/ru/news/full/27.html |archivedate={{dat|2015|09|20||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150920222700/http://gamsumo.gov.kg/ru/news/full/27.html |date={{dat|2015|09|20||bez}} }}</ref> == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis |- | 7 apgabali,<br/>2 republikas pakļautības pilsētas || 40 lauku rajoni,<br/>14 apgabala pakļautības pilsētas |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=600px align=center |- | {{Image label begin|image=Kyrgyzstan location map.svg|width=600|float=none}} {{Image label small|x=0.47|y=0.075|scale=600|text=[[Biškeka]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.345|scale=600|text=[[Oša (Kirgizstāna)|Oša]]}} {{Image label small|x=0.105|y=0.425|scale=600|text=[[Batkenas apgabals]]}} {{Image label small|x=0.42|y=0.11|scale=600|text=[[Čujas apgabals]]}} {{Image label small|x=0.21|y=0.21|scale=600|text=[[Džalalabadas apgabals]]}} {{Image label small|x=0.74|y=0.17|scale=600|text=[[Isikula apgabals]]}} {{Image label small|x=0.52|y=0.23|scale=600|text=[[Narinas apgabals]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.37|scale=600|text=[[Ošas apgabals]]}} {{Image label small|x=0.21|y=0.13|scale=600|text=[[Talasas apgabals]]}} {{Image label end}} |} === Republikas pakļautības pilsētas === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Republikas pakļautības pilsēta !! Nosaukums<br/>kirgīzu valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br/>(2011)<ref name="население">{{cite web|url=http://212.42.101.124:1041/stat1.kg/images/stories/docs/Ejegodnik/Population/demo%20region%201%20.pdf|title=Численность постоянного населения на 1 января|publisher=Кыргызстат|4=|accessdate=2012-03-31}}{{Novecojusi saite}}</ref> !! Rajonu<br/>skaits !! ISO 3166-2 |- | [[File:Bishkek in Kyrgyzstan (special marker).svg|110px]] || [[File:Flag of Bishkek.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Bishkek Kyrgyzstan.svg|40px]] || '''[[Biškeka]]''' || ''Бишкек'' || {{nts|170}} || {{nts|859800}} || 4 || KG-GB |- | [[File:Osh in Kyrgyzstan (special marker).svg|110px]] || [[File:Flag of Osh.svg|70px]] || [[File:Coat of arms of Osh.svg|40px]] || '''[[Oša (Kirgizstāna)|Oša]]''' || ''Ош'' || {{nts|18.5}} || {{nts|255800}} || — || KG-GO |} === Apgabali === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Apgabals !! Nosaukums<br/>kirgīzu valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju<br/>skaits<br/>(2011)<ref name="население" /> !! Rajonu<br/>skaits !! Apgabala<br/>pilsētu<br/>skaits !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Batken Province in Kyrgyzstan.svg|110px]] || '''[[Batkenas apgabals]]''' || ''Баткен облусу'' || [[Batkena]] || {{nts|17000}} || {{nts|441100}} || 3 || 3 || KG-B |- | [[Attēls:Chuy Province in Kyrgyzstan.svg|110px]] || '''[[Čujas apgabals]]''' || ''Чүй облусу'' || [[Biškeka]] || {{nts|20200}} || {{nts|814900}} || 8 || 1 || KG-C |- | [[Attēls:Jalal-Abad Province in Kyrgyzstan.svg|110px]] || '''[[Džalalabadas apgabals]]''' || ''Жалал-Абад облусу'' || [[Džalalabada]] || {{nts|33700}} || {{nts|1036700}} || 8 || 4 || KG-J |- | [[Attēls:Issyk Kul Province in Kyrgyzstan.svg|110px]] || '''[[Isikula apgabals]]''' || ''Ысык-Көл облусу'' || [[Karakola]] || {{nts|43100}} || {{nts|444500}} || 5 || 2 || KG-Y |- | [[Attēls:Naryn Province in Kyrgyzstan.svg|110px]] || '''[[Narinas apgabals]]''' || ''Нарын облусу'' || [[Narina]] || {{nts|45200}} || {{nts|262100}} || 5 || 1 || KG-N |- | [[Attēls:Osh Province in Kyrgyzstan.svg|110px]] || '''[[Ošas apgabals]]''' || ''Ош облусу'' || [[Oša (Kirgizstāna)|Oša]] || {{nts|29200}} || {{nts|1130900}} || 7 || 0 || KG-O |- | [[Attēls:Talas Province in Kyrgyzstan.svg|110px]] || '''[[Talasas apgabals]]''' || ''Талас облусу'' || [[Talasa (Kirgizstāna)|Talasa]] || {{nts|11400}} || {{nts|231800}} || 4 || 1 || KG-T |} == Atsauce == {{atsauces}} {{Āzijas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Kirgizstānas administratīvais iedalījums|*]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] d4qdezwnn559vszv35cdq0g6l3ukg26 0 300985 4301886 4167440 2025-06-30T09:35:20Z 2A00:808:151:D0D8:1417:ECD1:C6DD:7433 4301886 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kalnabeites | settlement_type = Pilsētas daļa | image_skyline = Lorupes dīķis pie Allažu - Siguldas ceļa 2000-06-04.jpg | image_caption = Ancīšu dīķis | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pilsēta | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Siguldas novads]] | subdivision_name2 = [[Sigulda]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēta --> | established_date = <!-- {{dat|xxxx}} --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 1,0 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2017 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2882&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 332 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57| latm = 07| lats = 55| latNS = N | longd = 24| longm = 50| longs = 24| longEW = E | elevation_m = | website = | postal_code_type = | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Kalnabeites''' (agrāk '''Beites''') ir [[Sigulda]]s pilsētas daļa, līdz 2020. gada 12. septembrim — ciems [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Siguldas pagasts|Siguldas pagastā]]<ref>[http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/19723-siguldas-pilsetas-teritorija-ieklauj-peltes-kiparus-un-kalnabeites ''Siguldas pilsētas teritorijā iekļauj Peltes, Ķiparus un Kalnabeites''], Apriņķis.lv, 23.09.2020. Skatīts: 28.02.20212.</ref><ref>[https://likumi.lv/ta/id/319324-par-adresu-mainu-siguldas-pagasta ''Par adrešu maiņu Siguldas pagastā''], Siguldas novada pašvaldības būvvaldes sēdes lēmums Nr. 48. Likumi.lv, 01.12.2020. Skatīts: 28.02.2021.</ref>, pie autoceļa [[V58]] ([[Sigulda]]—[[Allaži]]—[[Allažmuiža]]). Kalnabeites atrodas [[Lorupe]]s upes [[Ancīšu dīķi|Ancīšu dīķa]] krastā. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 55% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|85 |1979|103 |1989|150 |2000|109 |2021|226 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Īss aizmetnis}} {{Siguldas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Siguldas apkaimes]] 30bm1j65s8pgr673z7tok0w0xa1npg3 0 305343 4301604 4287491 2025-06-29T14:57:16Z Dainis 876 33. 4301604 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Blue Origin M7.jpg|thumb|right|240px|''Crew Capsule 2.0'' kapsula pēc nolaišanās 2017. gada 12. decembrī]] '''''New Shepard''''' ir daudzkārtizmantojama [[suborbitāls lidojums|suborbitāla]] transportsistēma ar [[vertikāla pacelšanās, vertikāla nosēšanās|vertikālu startu un vertikālu nosēšanos]]. To izstrādā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums ''[[Blue Origin]]'' kā komerciālu sistēmu suborbitālajam [[kosmiskais tūrisms|kosmiskajam tūrismam]]. Sistēma nosaukta par godu ASV pirmajam astronautam [[Alans Šepards|Alanam Šepardam]], kas pirmais ASV veica suborbitālu lidojumu. Pirmais raķetes prototipa lidojums notika 2006. gadā. 2012. gada 19. oktobrī veikts apkalpes kapsulas glābšanas sistēmas izmēģinājums. Kapsula sasniedza 703 metru augstumu un veiksmīgi nolaidās ar [[izpletnis|izpletni]]. Pirmais ''New Shepard'' lidojums notika 2015. gada 29. aprīlī. Tika sasniegts 93,5 km augstums. Kapsula veiksmīgi nolaidās ar izpletņiem, bet raķetes vertikālā nosēšanās neizdevās, jo hidrauliskajā sistēmā bija zudis spiediens.<ref name="spacenews 2015-04-30" /> 2015. gada 23. novembrī notika ''New Shepard'' otrā eksemplāra lidojums. Tika sasniegts 100,5 km augstums, pārsniedzot [[Kārmāna līnija|Kārmāna līniju]]. Gan kapsula, gan raķešpakāpe veiksmīgi piezemējās. 2016. gadā ''New Shepard 2'' un nolaižamais aparāts ''RSS Jules Verne'' veica četrus lidojumus, visi veiksmīgi. 2017. gadā tika izgatavota trešā modifikācija '''''New Shepard 3'''''. Tai bija palielinātas atkārtotas izmantošanas spējas un uzlabota karstumaizsardzība, kā arī uzlabotas konstrukcijas dzinējiekārta. Apkalpes kapsulai ''Crew Capsule 2.0'' (''RSS H.G. Wells'') bija ierīkoti iluminatori. ''New Shepard 3'' pirmais lidojums notika 2017. gada 12. decembrī. == Lidojumi == {| class="wikitable" |- ! scope="col" | Lidojums pēc kārtas ! Datums ! Nesējraķete ! Nolaižamais aparāts ! Apogejs (km) ! Iznākums ! Piezīmes |- ! scope="row" rowspan=1 style="text-align:center;" | 1. | {{dat|2015|4|29|SK|bez}} | ''New Shepard 1'' | ''Reusable Space Ship'' | 93,5 | Daļēji veiksmīgs | Sasniegts 93,5 km augstums. Kapsula veiksmīgi nolaidās ar izpletņiem, bet raķetes vertikālā nosēšanās neizdevās, jo hidrauliskajā sistēmā bija zudis spiediens.<ref name="spacenews 2015-04-30" /> |- ! scope="row" rowspan=1 style="text-align:center;" | 2. | {{dat|2015|11|23|SK|bez}} | ''New Shepard 2'' | ''RSS Jules Verne'' | 100,5 | Veiksmīgs | Pārsniegts 100 km augstums. Gan kapsula, gan raķešpakāpe veiksmīgi piezemējās.<ref>{{cite news|last1=Pasztor|first1=Andy|title=Jeff Bezos’s Blue Origin Succeeds in Landing Spent Rocket Back on Earth|url=https://www.wsj.com/articles/blue-origin-succeeds-in-vertically-landing-spent-rocket-back-at-texas-launch-site-1448372666|accessdate=24 November 2015|agency=Wall Street Journal|date=24 November 2015}}</ref> |- ! scope="row" rowspan=1 style="text-align:center;" | 3. | {{dat|2016|1|22|SK|bez}} | ''New Shepard 2'' ♺ | ''RSS Jules Verne'' ♺ | 101,7 | Veiksmīgs | Pirmo reizi atkārtoti izmantota gan kapsula, gan raķešpakāpe; tās veiksmīgi nolaidās.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Launch. Land. Repeat.|url=https://www.blueorigin.com/news/blog/launch-land-repeat|accessdate=23 January 2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160124032206/https://www.blueorigin.com/news/blog/launch-land-repeat|archivedate={{dat|2016|01|24||bez}}}}</ref> |- ! scope="row" rowspan=1 style="text-align:center;" | 4. | {{dat|2016|4|2|SK|bez}} | ''New Shepard 2'' ♺ | ''RSS Jules Verne'' ♺ | 103,4 | Veiksmīgs | <ref name="techcrunch20160402">{{tīmekļa atsauce|title=Blue Origin launches and lands the same rocket for a third time|url=https://techcrunch.com/2016/04/02/blue-origin-launches-and-lands-the-same-rocket-for-a-third-time/|date=2 April 2016 |accessdate=3 April 2016 |first=Emily |last=Calandrelli}}</ref> |- ! scope="row" rowspan=1 style="text-align:center;" | 5. | {{dat|2016|6|19|SK|bez}} | ''New Shepard 2'' ♺ | ''RSS Jules Verne'' ♺ | 101,0 | Veiksmīgs | Kapsulas nolaišanās laikā tika izmantoti divi no trim paredzētajiem izpletņiem, lai izmēģinātu situāciju, kad viens no izpletņiem neatveras.<ref name="geekwire201606">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.geekwire.com/2016/jeff-bezos-blue-origin-space-launch/ |accessdate=21 June 2016 |title=Jeff Bezos’ Blue Origin live-streams its spaceship’s risky test flight |date=19 June 2016 |first=Alan |last=Boyle |work=GeekWire}}</ref> |- ! scope="row" rowspan=1 style="text-align:center;" | 6. | {{dat|2016|10|5|SK|bez}} | ''New Shepard 2'' ♺ | ''RSS Jules Verne'' ♺ | Raķete 93,7 km, kapsula 7,1 km | Veiksmīgs | Izmēģināta ''New Shepard'' kapsulas glābšanas sistēma. 45 sekundes pēc starta aptuveni 5000 metru augstumā iedarbināts kapsulas cietās degvielas dzinējs, katapultējot kapsulu no raķetes.<ref name="spaceflightnow 2016-10-05" /> |- ! scope="row" rowspan=1 style="text-align:center;" | 7. | {{dat|2017|12|12|SK|bez}} 15:36 UTC | ''New Shepard 3'' | ''RSS H.G. Wells'' | 98,3 | Veiksmīgs | Pirmais ''New Shepard 3'' un ''Crew Capsule 2.0'' lidojums.<ref>[http://spacenews.com/blue-origin-flies-next-generation-new-shepard-vehicle/ http://spacenews.com/blue-origin-flies-next-generation-new-shepard-vehicle/]</ref> |- ! scope="row" rowspan=1 style="text-align:center;" | 8. | {{dat|2018|4|29|SK|bez}} | ''New Shepard 3'' ♺ | ''RSS H.G. Wells'' ♺ | 107 | Veiksmīgs | <ref name="flight8">https://spaceflightnow.com/2018/04/29/video-blue-origin-flies-new-shepard-rocket-for-eighth-time/</ref> |- ! scope="row" rowspan=1 style="text-align:center;" | 9. | {{dat|2018|7|18|SK|bez}} | ''New Shepard 3'' ♺ | ''RSS H.G. Wells'' ♺ | 118,8 | Veiksmīgs | Izmēģināta ''New Shepard'' kapsulas glābšanas sistēma lielā augstumā (aptuveni 90 km augstumā).<ref name="spaceflightnow.com, 2018-07-18" /> |- ! 10. | {{dat|2019|1|23|SK|bez}} | ''New Shepard 3'' ♺ | ''RSS H.G. Wells'' ♺ | 106,9 | Veiksmīgs | Suborbitāls lidojums ar astoņiem ''NASA'' pētījumu un tehnoloģiju iekārtām.<ref name="spaceflightnow.com, 2019-01-19" /> |- ! 11. | {{dat|2019|5|2|SK|bez}} | ''New Shepard 3'' ♺ | ''RSS H.G. Wells'' ♺ | 105 | Veiksmīgs | Suborbitāls lidojums ar astoņiem ''NASA'' pētījumu un tehnoloģiju iekārtām. Lidojuma ilgums 10 min 10 s. |- ! 12. | {{dat|2019|12|11|SK|bez}} | ''New Shepard 3'' ♺ | ''RSS H.G. Wells'' ♺ | 104,5 | Veiksmīgs | Suborbitāls lidojums ar komerciālu, pētniecības (8 ''NASA'' eksperimenti) un izglītības kravu. Lidojuma ilgums 10 min 16 s.<ref name="spaceflightnow.com, 2019-12-11" /> |- ! 13. | {{dat|2020|10|13|SK|bez}} | ''New Shepard 3'' ♺ | ''RSS H.G. Wells'' ♺ | 107,1 | Veiksmīgs | Suborbitāls lidojums ar 12 kravām pēc ''NASA'', ''Space Lab Technologies'', ''Southwest Research Institute'', ''Club for the Future'' pasūtījuma. |- ! 14. | {{dat|2021|01|14|SK|bez}} | ''New Shepard 4'' | ''RSS First Step'' | 105,82 | Veiksmīgs | Pirmais ''NS4'' raķetes un cilvēku vešanai paredzētās kapsulas izmēģinājumu lidojums nepilotējamā režīmā. |- ! 15. | {{dat|2021|4|14|SK|bez}} | ''New Shepard 4'' | ''RSS First Step'' | 106,3 | Veiksmīgs | Otrais ''NS4'' raķetes un cilvēku vešanai paredzētās kapsulas lidojums nepilotējamā režīmā. |- ! 16. | {{dat|2021|7|20|SK|bez}} 13:12 ''UTC'' | ''New Shepard 4'' | ''RSS First Step'' | 107,05 | Veiksmīgs | Pirmais ''New Shepard'' lidojums ar cilvēkiem. Pasažieri: [[Džefs Beizoss]], Marks Beizoss, Vollī Fanka, Olivers Dāmens. |- ! 17. | {{dat|2021|8|25|SK|bez}} | ''New Shepard 3'' ♺ | ''RSS H.G. Wells'' ♺ | 105,9 | Veiksmīgs | 18 komerciālas kravas kapsulā bez apkalpes, ''NASA'' Mēness nosēšanās tehnoloģijas demonstrācija. |- ! 18. | {{dat|2021|10|13|SK|bez}} 14:00 ''UTC'' | ''New Shepard 4'' | ''RSS First Step'' | 107,04 | Veiksmīgs | Otrais ''New Shepard'' lidojums ar cilvēkiem. Pasažieri: Kriss Bosheizens, Glens de Vrīss, [[Viljams Šetners]], Odrija Pauersa |- ! 19. | {{dat|2021|12|11|SK|bez}} | ''New Shepard 4'' | ''RSS First Step'' | | Veiksmīgs | Pasažieri: Leins Bess, Kemerons Bess, Evans Diks, Lora Šeparda Čerčlija ([[Alans Šepards|Alana Šeparda]] meita), Maikls Strāns, Dilans Teilors |- ! 20. | {{dat|2022|3|31|SK|bez}} | ''New Shepard 4'' | ''RSS First Step'' | 107,068 | Veiksmīgs | Pasažieri: Martijs Alens,Šerona Hegla, Marks Hegls, Džims Kičens, Džordžs Nīlds, Gerijs Lajs |- ! 21. | {{dat|2022|6|4|SK|bez}} | ''New Shepard 4'' | ''RSS First Step'' | 107,041 | Veiksmīgs | Pasažieri: Evans Diks, Katja Ečasarreta, Hemišs Hārdings, Viktors Korea Espanja, Džaisons Robinsons, Viktors Veskovo |- ! 22. | {{dat|2022|8|4|SK|bez}} | ''New Shepard 4'' | ''RSS First Step'' | 107,056 | Veiksmīgs | Pasažieri: Kobijs Kotons, Mario Fereira, Vanesa O'Braiena Klints Kellijs III, Sāra Sabrī, Stīvs Jangs |- ! 23. | {{dat|2022|9|12|SK|bez}} | ''New Shepard 3'' ♺ | ''RSS H.G. Wells'' ♺ | 11,400 | Avārija | Kravas misija ar 36 komerciālām kravām, tostarp divas nesējraķetes ārpusē. Minūti pēc pacelšanās izslēdzās raķetes dzinējs, un kapsula veica avārijas lidojuma pārtraukšanu. Kapsula veiksmīgi nolaidās ar izpletņiem. |- ! 24. | {{dat|2023|12|19|SK|bez}} | ''New Shepard 4'' ♺ | ''RSS H.G. Wells'' ♺ | 107,060 | Veiksmīgs | Veiksmīgs lidojums pēc ''NS-23'' avārijas. 33 kravas un {{sk|38000}} "Kluba nākotnei" pastkaršu no skolēniem visā pasaulē. |- ! 25. | {{dat|2024|5|19|SK|bez}} | ''New Shepard 4'' | ''RSS First Step'' | 105,94 | Veiksmīgs | Pasažieri: ''Kenneth Hess'', ''Sylvain Chiron'', ''Mason Angel'', ''Ed Dwight'', ''Carol Schaller'', ''Gopi Thotakura'' |- ! 26. | {{dat|2024|8|29|SK|bez}} | ''New Shepard 4'' | ''RSS First Step'' | 105,3 | Veiksmīgs | Pasažieri: ''Ephraim Rabin'', ''Nicolina Elrick'', ''Eugene Grin'', ''Rob Ferl'', ''Karsen Kitchen'', ''Eiman Jahangir'' |- ! 27. | {{dat|2024|10|23|SK|bez}} | ''New Shepard 5'' | ''RSS Kármán Line'' | 101 | Veiksmīgs | Pirmais raķetes ''NS5'' un kapsulas ''RSS Kármán Line'' lidojums. 12 kravas un desmitiem tūkstošu Nākotnes kluba pastkaršu. |- ! 28. | {{dat|2024|11|22|SK|bez}} | ''New Shepard 4'' | ''RSS First Step'' | 107,08 | Veiksmīgs | Pasažieri: ''Emily Calandrelli'', ''Sharon Hagle'', ''Marc Hagle'', ''Austin Litteral'', ''James (J.D.) Russell'', ''Henry (Hank) Wolfond'' |- ! 29. | {{dat|2025|2|4|SK|bez}} | ''New Shepard 5'' 2 ♺ | ''RSS H.G. Wells'' | 105,336 | Veiksmīgs | ''NASA'' uzdevumā veikts pētniecības lidojums bez apkalpes, kurā tika simulēta Mēness gravitācija, griežot kapsulu ar 11 apgriezieniem minūtē, izmantojot kosmosa kuģa reaktīvo kontroles sistēmu. 30 kravas: 29 kapsulā un viena raķetes ārpusē mazo pavadoņu dzinēju izmēģināšanai. |- ! 30. | {{dat|2025|2|25|SK|bez}} | ''New Shepard 4'' 13 ♺ | ''RSS First Step'' | 106,39 | Veiksmīgs | Pasažieri: ''Lane Bess'', ''Jesús Calleja'', ''Richard Scott'', ''Tushar Shah'', ''Elaine Chia Hyde'', ''Robert Wilson'' |- ! 31. | {{dat|2025|4|14|SK|bez}} | ''New Shepard 5'' 3 ♺ | ''RSS Kármán Line'' | ~ 105 | Veiksmīgs | Pasažieri: Aiša Bova, Amanda Ngujena, Geila Kinga, [[Keitija Perija]], keriannna Flinna, Lorena Sančesa |- ! 32. | {{dat|2025|5|31|SK|bez}} | ''New Shepard 4'' 14 ♺ | ''RSS First Step'' | | Veiksmīgs | Pasažieri: ''Aymette Medina Jorge'', ''Gretchen Green'', ''Jaime Alemán'', ''Jesse Williams'', ''Mark Rocket'', ''Paul Jeris'' |- ! 33. | {{dat|2025|6|29|SK|bez}} | ''New Shepard 5'' 4 ♺ | ''RSS Kármán Line'' | | Veiksmīgs | Pasažieri: ''Allie Kuehner'', ''Carl Kuehner'', ''Leland Larson'', ''Freddie Rescigno, Jr.'', ''Owolabi Salis'', ''James Sitkins'' |} == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="spacenews 2015-04-30">[http://spacenews.com/blue-origins-new-shepard-vehicle-makes-first-test-flight/ Blue Origin’s New Shepard Vehicle Makes First Test Flight] Jeff Foust, spacenews.com, 2015-04-30</ref> <ref name="spaceflightnow 2016-10-05">[http://spaceflightnow.com/2016/10/05/privately-developed-rockets-safety-system-to-be-tested-wednesday/ Privately-developed rocket aces abort test] Stephen Clark, 2016-10-05</ref> <ref name="spaceflightnow.com, 2018-07-18">[https://spaceflightnow.com/2018/07/18/blue-origin-new-shepard-mission-9/ Blue Origin performs high-altitude test of crew escape motor] Stephen Clark, spaceflightnow.com, 2018-07-18</ref> <ref name="spaceflightnow.com, 2019-01-19">{{tīmekļa atsauce|url=https://spaceflightnow.com/2019/01/19/blue-origin-aims-to-launch-delayed-new-shepard-flight-monday/|title=Blue Origin reschedules New Shepard launch for Wednesday – Spaceflight Now|last=Clark|first=Stephen|language=en-US|access-date=2019-01-23}}</ref> <ref name="spaceflightnow.com, 2019-12-11">[https://spaceflightnow.com/2019/12/11/blue-origin-launches-new-shepard-on-12th-test-flight/ Blue Origin launches New Shepard on 12th test flight] William Harwood, spaceflightnow.com, 2019-12-11</ref> }} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160129075436/https://www.blueorigin.com/ Blue Origin] [[Kategorija:Suborbitālie lidojumi]] dvlw3zzmayp2qrrs6qdqherrs7wm28b 4 312042 4301893 4298505 2025-06-30T10:23:44Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts 4301893 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunināšanu}} Šajā uzskaitījumā ir tie gadu raksti, kas nav latviešu valodas Vikipēdijā, bet ir 51 un vairāk citu valodu Vikipēdijās. Datums: 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 13.23 (EEST). __TOC__ == Mūsu ēra == === Gadi === {| class="sortable wikitable" |- ! width="320" | Vajadzīgais raksts ! width="320" | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā) ! "Starpviki"<br />skaits ! data-sort-type="isoDate"| Pēdējo reizi atjaunots<br />(gads-mēn.-dat.) |- | [[217. gads]]||[[:d:Q32030|217]]||127||2025-06-30 |- | [[240. gads]]||[[:d:Q30032|240]]||127||2025-06-30 |- | [[337. gads]]||[[:d:Q30305|337]]||127||2025-06-30 |- | [[602. gads]]||[[:d:Q30586|602]]||127||2025-06-30 |- | [[705. gads]]||[[:d:Q23504|705]]||127||2025-06-30 |- | [[771. gads]]||[[:d:Q29950|771]]||127||2025-06-30 |- | [[193. gads]]||[[:d:Q30300|193]]||126||2025-06-30 |- | [[270. gads]]||[[:d:Q30442|270]]||126||2025-06-30 |- | [[313. gads]]||[[:d:Q30882|313]]||126||2025-06-30 |- | [[330. gads]]||[[:d:Q24696|330]]||126||2025-06-30 |- | [[585. gads]]||[[:d:Q32201|585]]||126||2025-06-30 |- | [[601. gads]]||[[:d:Q30597|601]]||126||2025-06-30 |- | [[715. gads]]||[[:d:Q23528|715]]||126||2025-06-30 |- | [[752. gads]]||[[:d:Q23639|752]]||126||2025-06-30 |- | [[755. gads]]||[[:d:Q23650|755]]||126||2025-06-30 |- | [[760. gads]]||[[:d:Q30552|760]]||126||2025-06-30 |- | [[763. gads]]||[[:d:Q30692|763]]||126||2025-06-30 |- | [[765. gads]]||[[:d:Q31216|765]]||126||2025-06-30 |- | [[768. gads]]||[[:d:Q29961|768]]||126||2025-06-30 |- | [[192. gads]]||[[:d:Q30336|192]]||125||2025-06-30 |- | [[202. gads]]||[[:d:Q30333|202]]||125||2025-06-30 |- | [[203. gads]]||[[:d:Q24767|203]]||125||2025-06-30 |- | [[208. gads]]||[[:d:Q31268|208]]||125||2025-06-30 |- | [[210. gads]]||[[:d:Q30841|210]]||125||2025-06-30 |- | [[220. gads]]||[[:d:Q30866|220]]||125||2025-06-30 |- | [[250. gads]]||[[:d:Q31967|250]]||125||2025-06-30 |- | [[272. gads]]||[[:d:Q31262|272]]||125||2025-06-30 |- | [[350. gads]]||[[:d:Q30544|350]]||125||2025-06-30 |- | [[410. gads]]||[[:d:Q30161|410]]||125||2025-06-30 |- | [[511. gads]]||[[:d:Q31910|511]]||125||2025-06-30 |- | [[604. gads]]||[[:d:Q31048|604]]||125||2025-06-30 |- | [[610. gads]]||[[:d:Q30326|610]]||125||2025-06-30 |- | [[619. gads]]||[[:d:Q31055|619]]||125||2025-06-30 |- | [[670. gads]]||[[:d:Q31100|670]]||125||2025-06-30 |- | [[702. gads]]||[[:d:Q23497|702]]||125||2025-06-30 |- | [[704. gads]]||[[:d:Q23503|704]]||125||2025-06-30 |- | [[706. gads]]||[[:d:Q23506|706]]||125||2025-06-30 |- | [[709. gads]]||[[:d:Q23514|709]]||125||2025-06-30 |- | [[713. gads]]||[[:d:Q23523|713]]||125||2025-06-30 |- | [[714. gads]]||[[:d:Q23525|714]]||125||2025-06-30 |- | [[719. gads]]||[[:d:Q23537|719]]||125||2025-06-30 |- | [[720. gads]]||[[:d:Q23539|720]]||125||2025-06-30 |- | [[730. gads]]||[[:d:Q23563|730]]||125||2025-06-30 |- | [[732. gads]]||[[:d:Q23569|732]]||125||2025-06-30 |- | [[733. gads]]||[[:d:Q23570|733]]||125||2025-06-30 |- | [[746. gads]]||[[:d:Q23616|746]]||125||2025-06-30 |- | [[749. gads]]||[[:d:Q23624|749]]||125||2025-06-30 |- | [[753. gads]]||[[:d:Q23642|753]]||125||2025-06-30 |- | [[754. gads]]||[[:d:Q23646|754]]||125||2025-06-30 |- | [[766. gads]]||[[:d:Q30564|766]]||125||2025-06-30 |- | [[772. gads]]||[[:d:Q30729|772]]||125||2025-06-30 |- | [[167. gads]]||[[:d:Q30678|167]]||124||2025-06-30 |- | [[216. gads]]||[[:d:Q31250|216]]||124||2025-06-30 |- | [[230. gads]]||[[:d:Q30323|230]]||124||2025-06-30 |- | [[238. gads]]||[[:d:Q30058|238]]||124||2025-06-30 |- | [[283. gads]]||[[:d:Q32054|283]]||124||2025-06-30 |- | [[303. gads]]||[[:d:Q31957|303]]||124||2025-06-30 |- | [[309. gads]]||[[:d:Q32270|309]]||124||2025-06-30 |- | [[325. gads]]||[[:d:Q32577|325]]||124||2025-06-30 |- | [[364. gads]]||[[:d:Q47970|364]]||124||2025-06-30 |- | [[475. gads]]||[[:d:Q30785|475]]||124||2025-06-30 |- | [[530. gads]]||[[:d:Q30894|530]]||124||2025-06-30 |- | [[536. gads]]||[[:d:Q30322|536]]||124||2025-06-30 |- | [[548. gads]]||[[:d:Q30904|548]]||124||2025-06-30 |- | [[550. gads]]||[[:d:Q32150|550]]||124||2025-06-30 |- | [[571. gads]]||[[:d:Q30475|571]]||124||2025-06-30 |- | [[590. gads]]||[[:d:Q32710|590]]||124||2025-06-30 |- | [[594. gads]]||[[:d:Q33625|594]]||124||2025-06-30 |- | [[603. gads]]||[[:d:Q31050|603]]||124||2025-06-30 |- | [[607. gads]]||[[:d:Q31823|607]]||124||2025-06-30 |- | [[625. gads]]||[[:d:Q30089|625]]||124||2025-06-30 |- | [[630. gads]]||[[:d:Q31060|630]]||124||2025-06-30 |- | [[636. gads]]||[[:d:Q30126|636]]||124||2025-06-30 |- | [[640. gads]]||[[:d:Q30626|640]]||124||2025-06-30 |- | [[659. gads]]||[[:d:Q31092|659]]||124||2025-06-30 |- | [[673. gads]]||[[:d:Q31105|673]]||124||2025-06-30 |- | [[674. gads]]||[[:d:Q30302|674]]||124||2025-06-30 |- | [[675. gads]]||[[:d:Q30523|675]]||124||2025-06-30 |- | [[688. gads]]||[[:d:Q30443|688]]||124||2025-06-30 |- | [[703. gads]]||[[:d:Q23500|703]]||124||2025-06-30 |- | [[712. gads]]||[[:d:Q23521|712]]||124||2025-06-30 |- | [[716. gads]]||[[:d:Q23531|716]]||124||2025-06-30 |- | [[718. gads]]||[[:d:Q23534|718]]||124||2025-06-30 |- | [[740. gads]]||[[:d:Q23593|740]]||124||2025-06-30 |- | [[743. gads]]||[[:d:Q23604|743]]||124||2025-06-30 |- | [[745. gads]]||[[:d:Q23612|745]]||124||2025-06-30 |- | [[756. gads]]||[[:d:Q31121|756]]||124||2025-06-30 |- | [[758. gads]]||[[:d:Q30538|758]]||124||2025-06-30 |- | [[759. gads]]||[[:d:Q30532|759]]||124||2025-06-30 |- | [[761. gads]]||[[:d:Q30514|761]]||124||2025-06-30 |- | [[764. gads]]||[[:d:Q31163|764]]||124||2025-06-30 |- | [[769. gads]]||[[:d:Q30697|769]]||124||2025-06-30 |- | [[773. gads]]||[[:d:Q31131|773]]||124||2025-06-30 |- | [[168. gads]]||[[:d:Q24916|168]]||123||2025-06-30 |- | [[190. gads]]||[[:d:Q30437|190]]||123||2025-06-30 |- | [[194. gads]]||[[:d:Q30837|194]]||123||2025-06-30 |- | [[204. gads]]||[[:d:Q30571|204]]||123||2025-06-30 |- | [[206. gads]]||[[:d:Q30819|206]]||123||2025-06-30 |- | [[207. gads]]||[[:d:Q30779|207]]||123||2025-06-30 |- | [[209. gads]]||[[:d:Q30331|209]]||123||2025-06-30 |- | [[211. gads]]||[[:d:Q30566|211]]||123||2025-06-30 |- | [[214. gads]]||[[:d:Q32938|214]]||123||2025-06-30 |- | [[219. gads]]||[[:d:Q31253|219]]||123||2025-06-30 |- | [[221. gads]]||[[:d:Q30320|221]]||123||2025-06-30 |- | [[224. gads]]||[[:d:Q31247|224]]||123||2025-06-30 |- | [[225. gads]]||[[:d:Q30857|225]]||123||2025-06-30 |- | [[251. gads]]||[[:d:Q30304|251]]||123||2025-06-30 |- | [[254. gads]]||[[:d:Q31257|254]]||123||2025-06-30 |- | [[260. gads]]||[[:d:Q30311|260]]||123||2025-06-30 |- | [[280. gads]]||[[:d:Q32237|280]]||123||2025-06-30 |- | [[282. gads]]||[[:d:Q31842|282]]||123||2025-06-30 |- | [[298. gads]]||[[:d:Q33568|298]]||123||2025-06-30 |- | [[304. gads]]||[[:d:Q32149|304]]||123||2025-06-30 |- | [[307. gads]]||[[:d:Q33724|307]]||123||2025-06-30 |- | [[312. gads]]||[[:d:Q32042|312]]||123||2025-06-30 |- | [[316. gads]]||[[:d:Q31894|316]]||123||2025-06-30 |- | [[320. gads]]||[[:d:Q30950|320]]||123||2025-06-30 |- | [[324. gads]]||[[:d:Q31407|324]]||123||2025-06-30 |- | [[361. gads]]||[[:d:Q47953|361]]||123||2025-06-30 |- | [[381. gads]]||[[:d:Q33674|381]]||123||2025-06-30 |- | [[384. gads]]||[[:d:Q48076|384]]||123||2025-06-30 |- | [[401. gads]]||[[:d:Q30479|401]]||123||2025-06-30 |- | [[450. gads]]||[[:d:Q31761|450]]||123||2025-06-30 |- | [[451. gads]]||[[:d:Q30070|451]]||123||2025-06-30 |- | [[480. gads]]||[[:d:Q30329|480]]||123||2025-06-30 |- | [[491. gads]]||[[:d:Q30315|491]]||123||2025-06-30 |- | [[532. gads]]||[[:d:Q30393|532]]||123||2025-06-30 |- | [[534. gads]]||[[:d:Q31802|534]]||123||2025-06-30 |- | [[535. gads]]||[[:d:Q31019|535]]||123||2025-06-30 |- | [[537. gads]]||[[:d:Q31014|537]]||123||2025-06-30 |- | [[540. gads]]||[[:d:Q30900|540]]||123||2025-06-30 |- | [[547. gads]]||[[:d:Q31004|547]]||123||2025-06-30 |- | [[549. gads]]||[[:d:Q30907|549]]||123||2025-06-30 |- | [[555. gads]]||[[:d:Q30473|555]]||123||2025-06-30 |- | [[565. gads]]||[[:d:Q33651|565]]||123||2025-06-30 |- | [[597. gads]]||[[:d:Q31459|597]]||123||2025-06-30 |- | [[606. gads]]||[[:d:Q31043|606]]||123||2025-06-30 |- | [[618. gads]]||[[:d:Q31035|618]]||123||2025-06-30 |- | [[644. gads]]||[[:d:Q33275|644]]||123||2025-06-30 |- | [[649. gads]]||[[:d:Q31117|649]]||123||2025-06-30 |- | [[651. gads]]||[[:d:Q31095|651]]||123||2025-06-30 |- | [[652. gads]]||[[:d:Q31104|652]]||123||2025-06-30 |- | [[654. gads]]||[[:d:Q31109|654]]||123||2025-06-30 |- | [[655. gads]]||[[:d:Q30045|655]]||123||2025-06-30 |- | [[656. gads]]||[[:d:Q31088|656]]||123||2025-06-30 |- | [[657. gads]]||[[:d:Q31090|657]]||123||2025-06-30 |- | [[658. gads]]||[[:d:Q30176|658]]||123||2025-06-30 |- | [[669. gads]]||[[:d:Q31115|669]]||123||2025-06-30 |- | [[681. gads]]||[[:d:Q30342|681]]||123||2025-06-30 |- | [[683. gads]]||[[:d:Q33496|683]]||123||2025-06-30 |- | [[685. gads]]||[[:d:Q33480|685]]||123||2025-06-30 |- | [[686. gads]]||[[:d:Q30619|686]]||123||2025-06-30 |- | [[723. gads]]||[[:d:Q23545|723]]||123||2025-06-30 |- | [[724. gads]]||[[:d:Q23549|724]]||123||2025-06-30 |- | [[725. gads]]||[[:d:Q23552|725]]||123||2025-06-30 |- | [[726. gads]]||[[:d:Q23555|726]]||123||2025-06-30 |- | [[729. gads]]||[[:d:Q23561|729]]||123||2025-06-30 |- | [[731. gads]]||[[:d:Q23566|731]]||123||2025-06-30 |- | [[735. gads]]||[[:d:Q23576|735]]||123||2025-06-30 |- | [[744. gads]]||[[:d:Q23608|744]]||123||2025-06-30 |- | [[748. gads]]||[[:d:Q23621|748]]||123||2025-06-30 |- | [[774. gads]]||[[:d:Q30528|774]]||123||2025-06-30 |- | [[779. gads]]||[[:d:Q31124|779]]||123||2025-06-30 |- | [[782. gads]]||[[:d:Q30550|782]]||123||2025-06-30 |- | [[161. gads]]||[[:d:Q30277|161]]||122||2025-06-30 |- | [[162. gads]]||[[:d:Q29987|162]]||122||2025-06-30 |- | [[163. gads]]||[[:d:Q30384|163]]||122||2025-06-30 |- | [[166. gads]]||[[:d:Q25221|166]]||122||2025-06-30 |- | [[169. gads]]||[[:d:Q30280|169]]||122||2025-06-30 |- | [[173. gads]]||[[:d:Q30344|173]]||122||2025-06-30 |- | [[175. gads]]||[[:d:Q31275|175]]||122||2025-06-30 |- | [[181. gads]]||[[:d:Q31368|181]]||122||2025-06-30 |- | [[182. gads]]||[[:d:Q31393|182]]||122||2025-06-30 |- | [[184. gads]]||[[:d:Q31400|184]]||122||2025-06-30 |- | [[185. gads]]||[[:d:Q33340|185]]||122||2025-06-30 |- | [[189. gads]]||[[:d:Q33053|189]]||122||2025-06-30 |- | [[212. gads]]||[[:d:Q32974|212]]||122||2025-06-30 |- | [[213. gads]]||[[:d:Q32955|213]]||122||2025-06-30 |- | [[215. gads]]||[[:d:Q31648|215]]||122||2025-06-30 |- | [[229. gads]]||[[:d:Q32175|229]]||122||2025-06-30 |- | [[231. gads]]||[[:d:Q30742|231]]||122||2025-06-30 |- | [[235. gads]]||[[:d:Q31228|235]]||122||2025-06-30 |- | [[236. gads]]||[[:d:Q31547|236]]||122||2025-06-30 |- | [[242. gads]]||[[:d:Q30952|242]]||122||2025-06-30 |- | [[253. gads]]||[[:d:Q30913|253]]||122||2025-06-30 |- | [[264. gads]]||[[:d:Q30484|264]]||122||2025-06-30 |- | [[274. gads]]||[[:d:Q33512|274]]||122||2025-06-30 |- | [[275. gads]]||[[:d:Q32129|275]]||122||2025-06-30 |- | [[276. gads]]||[[:d:Q32797|276]]||122||2025-06-30 |- | [[284. gads]]||[[:d:Q32046|284]]||122||2025-06-30 |- | [[291. gads]]||[[:d:Q30956|291]]||122||2025-06-30 |- | [[305. gads]]||[[:d:Q33642|305]]||122||2025-06-30 |- | [[308. gads]]||[[:d:Q32336|308]]||122||2025-06-30 |- | [[310. gads]]||[[:d:Q32427|310]]||122||2025-06-30 |- | [[314. gads]]||[[:d:Q32828|314]]||122||2025-06-30 |- | [[321. gads]]||[[:d:Q33359|321]]||122||2025-06-30 |- | [[328. gads]]||[[:d:Q32570|328]]||122||2025-06-30 |- | [[336. gads]]||[[:d:Q32101|336]]||122||2025-06-30 |- | [[340. gads]]||[[:d:Q47886|340]]||122||2025-06-30 |- | [[347. gads]]||[[:d:Q33232|347]]||122||2025-06-30 |- | [[354. gads]]||[[:d:Q47926|354]]||122||2025-06-30 |- | [[356. gads]]||[[:d:Q47937|356]]||122||2025-06-30 |- | [[363. gads]]||[[:d:Q47962|363]]||122||2025-06-30 |- | [[379. gads]]||[[:d:Q37154|379]]||122||2025-06-30 |- | [[386. gads]]||[[:d:Q34118|386]]||122||2025-06-30 |- | [[397. gads]]||[[:d:Q48141|397]]||122||2025-06-30 |- | [[408. gads]]||[[:d:Q30141|408]]||122||2025-06-30 |- | [[430. gads]]||[[:d:Q33386|430]]||122||2025-06-30 |- | [[456. gads]]||[[:d:Q30432|456]]||122||2025-06-30 |- | [[457. gads]]||[[:d:Q30909|457]]||122||2025-06-30 |- | [[460. gads]]||[[:d:Q30834|460]]||122||2025-06-30 |- | [[461. gads]]||[[:d:Q30828|461]]||122||2025-06-30 |- | [[496. gads]]||[[:d:Q30052|496]]||122||2025-06-30 |- | [[498. gads]]||[[:d:Q32092|498]]||122||2025-06-30 |- | [[501. gads]]||[[:d:Q30312|501]]||122||2025-06-30 |- | [[527. gads]]||[[:d:Q31025|527]]||122||2025-06-30 |- | [[531. gads]]||[[:d:Q32871|531]]||122||2025-06-30 |- | [[552. gads]]||[[:d:Q25266|552]]||122||2025-06-30 |- | [[553. gads]]||[[:d:Q33719|553]]||122||2025-06-30 |- | [[556. gads]]||[[:d:Q32224|556]]||122||2025-06-30 |- | [[573. gads]]||[[:d:Q33908|573]]||122||2025-06-30 |- | [[577. gads]]||[[:d:Q32517|577]]||122||2025-06-30 |- | [[578. gads]]||[[:d:Q32039|578]]||122||2025-06-30 |- | [[579. gads]]||[[:d:Q33524|579]]||122||2025-06-30 |- | [[581. gads]]||[[:d:Q32247|581]]||122||2025-06-30 |- | [[582. gads]]||[[:d:Q32212|582]]||122||2025-06-30 |- | [[584. gads]]||[[:d:Q33727|584]]||122||2025-06-30 |- | [[586. gads]]||[[:d:Q32151|586]]||122||2025-06-30 |- | [[587. gads]]||[[:d:Q30891|587]]||122||2025-06-30 |- | [[598. gads]]||[[:d:Q31934|598]]||122||2025-06-30 |- | [[612. gads]]||[[:d:Q31770|612]]||122||2025-06-30 |- | [[623. gads]]||[[:d:Q31044|623]]||122||2025-06-30 |- | [[627. gads]]||[[:d:Q30430|627]]||122||2025-06-30 |- | [[628. gads]]||[[:d:Q30592|628]]||122||2025-06-30 |- | [[639. gads]]||[[:d:Q31701|639]]||122||2025-06-30 |- | [[641. gads]]||[[:d:Q31676|641]]||122||2025-06-30 |- | [[642. gads]]||[[:d:Q30872|642]]||122||2025-06-30 |- | [[643. gads]]||[[:d:Q31634|643]]||122||2025-06-30 |- | [[645. gads]]||[[:d:Q31040|645]]||122||2025-06-30 |- | [[646. gads]]||[[:d:Q33285|646]]||122||2025-06-30 |- | [[647. gads]]||[[:d:Q31111|647]]||122||2025-06-30 |- | [[648. gads]]||[[:d:Q30618|648]]||122||2025-06-30 |- | [[653. gads]]||[[:d:Q30094|653]]||122||2025-06-30 |- | [[662. gads]]||[[:d:Q31127|662]]||122||2025-06-30 |- | [[663. gads]]||[[:d:Q31122|663]]||122||2025-06-30 |- | [[687. gads]]||[[:d:Q30303|687]]||122||2025-06-30 |- | [[690. gads]]||[[:d:Q23472|690]]||122||2025-06-30 |- | [[691. gads]]||[[:d:Q23474|691]]||122||2025-06-30 |- | [[692. gads]]||[[:d:Q23477|692]]||122||2025-06-30 |- | [[697. gads]]||[[:d:Q23489|697]]||122||2025-06-30 |- | [[721. gads]]||[[:d:Q23541|721]]||122||2025-06-30 |- | [[722. gads]]||[[:d:Q23542|722]]||122||2025-06-30 |- | [[728. gads]]||[[:d:Q23560|728]]||122||2025-06-30 |- | [[734. gads]]||[[:d:Q23573|734]]||122||2025-06-30 |- | [[736. gads]]||[[:d:Q23581|736]]||122||2025-06-30 |- | [[776. gads]]||[[:d:Q30690|776]]||122||2025-06-30 |- | [[159. gads]]||[[:d:Q29976|159]]||121||2025-06-30 |- | [[164. gads]]||[[:d:Q30932|164]]||121||2025-06-30 |- | [[174. gads]]||[[:d:Q33035|174]]||121||2025-06-30 |- | [[177. gads]]||[[:d:Q33193|177]]||121||2025-06-30 |- | [[183. gads]]||[[:d:Q31386|183]]||121||2025-06-30 |- | [[186. gads]]||[[:d:Q33222|186]]||121||2025-06-30 |- | [[187. gads]]||[[:d:Q33201|187]]||121||2025-06-30 |- | [[195. gads]]||[[:d:Q33212|195]]||121||2025-06-30 |- | [[199. gads]]||[[:d:Q33067|199]]||121||2025-06-30 |- | [[223. gads]]||[[:d:Q31243|223]]||121||2025-06-30 |- | [[226. gads]]||[[:d:Q30770|226]]||121||2025-06-30 |- | [[227. gads]]||[[:d:Q33009|227]]||121||2025-06-30 |- | [[233. gads]]||[[:d:Q31237|233]]||121||2025-06-30 |- | [[234. gads]]||[[:d:Q33646|234]]||121||2025-06-30 |- | [[237. gads]]||[[:d:Q30750|237]]||121||2025-06-30 |- | [[239. gads]]||[[:d:Q30753|239]]||121||2025-06-30 |- | [[241. gads]]||[[:d:Q32065|241]]||121||2025-06-30 |- | [[243. gads]]||[[:d:Q32076|243]]||121||2025-06-30 |- | [[256. gads]]||[[:d:Q31712|256]]||121||2025-06-30 |- | [[257. gads]]||[[:d:Q33737|257]]||121||2025-06-30 |- | [[259. gads]]||[[:d:Q31531|259]]||121||2025-06-30 |- | [[263. gads]]||[[:d:Q32194|263]]||121||2025-06-30 |- | [[265. gads]]||[[:d:Q32189|265]]||121||2025-06-30 |- | [[269. gads]]||[[:d:Q32719|269]]||121||2025-06-30 |- | [[271. gads]]||[[:d:Q32124|271]]||121||2025-06-30 |- | [[273. gads]]||[[:d:Q32466|273]]||121||2025-06-30 |- | [[277. gads]]||[[:d:Q32035|277]]||121||2025-06-30 |- | [[285. gads]]||[[:d:Q33744|285]]||121||2025-06-30 |- | [[293. gads]]||[[:d:Q33318|293]]||121||2025-06-30 |- | [[296. gads]]||[[:d:Q32139|296]]||121||2025-06-30 |- | [[317. gads]]||[[:d:Q32584|317]]||121||2025-06-30 |- | [[318. gads]]||[[:d:Q32369|318]]||121||2025-06-30 |- | [[319. gads]]||[[:d:Q32360|319]]||121||2025-06-30 |- | [[329. gads]]||[[:d:Q31474|329]]||121||2025-06-30 |- | [[333. gads]]||[[:d:Q32007|333]]||121||2025-06-30 |- | [[334. gads]]||[[:d:Q32105|334]]||121||2025-06-30 |- | [[351. gads]]||[[:d:Q33576|351]]||121||2025-06-30 |- | [[352. gads]]||[[:d:Q33579|352]]||121||2025-06-30 |- | [[362. gads]]||[[:d:Q32851|362]]||121||2025-06-30 |- | [[367. gads]]||[[:d:Q32289|367]]||121||2025-06-30 |- | [[375. gads]]||[[:d:Q34902|375]]||121||2025-06-30 |- | [[388. gads]]||[[:d:Q48099|388]]||121||2025-06-30 |- | [[389. gads]]||[[:d:Q48104|389]]||121||2025-06-30 |- | [[391. gads]]||[[:d:Q48113|391]]||121||2025-06-30 |- | [[402. gads]]||[[:d:Q30512|402]]||121||2025-06-30 |- | [[406. gads]]||[[:d:Q32753|406]]||121||2025-06-30 |- | [[428. gads]]||[[:d:Q30902|428]]||121||2025-06-30 |- | [[440. gads]]||[[:d:Q49180|440]]||121||2025-06-30 |- | [[452. gads]]||[[:d:Q30445|452]]||121||2025-06-30 |- | [[453. gads]]||[[:d:Q30269|453]]||121||2025-06-30 |- | [[455. gads]]||[[:d:Q32507|455]]||121||2025-06-30 |- | [[459. gads]]||[[:d:Q30500|459]]||121||2025-06-30 |- | [[465. gads]]||[[:d:Q30451|465]]||121||2025-06-30 |- | [[466. gads]]||[[:d:Q30506|466]]||121||2025-06-30 |- | [[470. gads]]||[[:d:Q32114|470]]||121||2025-06-30 |- | [[477. gads]]||[[:d:Q24851|477]]||121||2025-06-30 |- | [[478. gads]]||[[:d:Q30910|478]]||121||2025-06-30 |- | [[483. gads]]||[[:d:Q30492|483]]||121||2025-06-30 |- | [[489. gads]]||[[:d:Q30080|489]]||121||2025-06-30 |- | [[490. gads]]||[[:d:Q31879|490]]||121||2025-06-30 |- | [[492. gads]]||[[:d:Q31686|492]]||121||2025-06-30 |- | [[497. gads]]||[[:d:Q30899|497]]||121||2025-06-30 |- | [[529. gads]]||[[:d:Q30710|529]]||121||2025-06-30 |- | [[533. gads]]||[[:d:Q30482|533]]||121||2025-06-30 |- | [[539. gads]]||[[:d:Q32891|539]]||121||2025-06-30 |- | [[541. gads]]||[[:d:Q30870|541]]||121||2025-06-30 |- | [[543. gads]]||[[:d:Q30321|543]]||121||2025-06-30 |- | [[545. gads]]||[[:d:Q32860|545]]||121||2025-06-30 |- | [[551. gads]]||[[:d:Q30943|551]]||121||2025-06-30 |- | [[554. gads]]||[[:d:Q32167|554]]||121||2025-06-30 |- | [[560. gads]]||[[:d:Q32769|560]]||121||2025-06-30 |- | [[574. gads]]||[[:d:Q32597|574]]||121||2025-06-30 |- | [[580. gads]]||[[:d:Q32548|580]]||121||2025-06-30 |- | [[588. gads]]||[[:d:Q32160|588]]||121||2025-06-30 |- | [[589. gads]]||[[:d:Q31429|589]]||121||2025-06-30 |- | [[599. gads]]||[[:d:Q34050|599]]||121||2025-06-30 |- | [[605. gads]]||[[:d:Q33252|605]]||121||2025-06-30 |- | [[609. gads]]||[[:d:Q30897|609]]||121||2025-06-30 |- | [[611. gads]]||[[:d:Q31790|611]]||121||2025-06-30 |- | [[613. gads]]||[[:d:Q31032|613]]||121||2025-06-30 |- | [[614. gads]]||[[:d:Q31064|614]]||121||2025-06-30 |- | [[615. gads]]||[[:d:Q33267|615]]||121||2025-06-30 |- | [[616. gads]]||[[:d:Q33263|616]]||121||2025-06-30 |- | [[617. gads]]||[[:d:Q31036|617]]||121||2025-06-30 |- | [[624. gads]]||[[:d:Q33247|624]]||121||2025-06-30 |- | [[629. gads]]||[[:d:Q33258|629]]||121||2025-06-30 |- | [[634. gads]]||[[:d:Q31056|634]]||121||2025-06-30 |- | [[637. gads]]||[[:d:Q33294|637]]||121||2025-06-30 |- | [[638. gads]]||[[:d:Q31601|638]]||121||2025-06-30 |- | [[664. gads]]||[[:d:Q30621|664]]||121||2025-06-30 |- | [[667. gads]]||[[:d:Q30702|667]]||121||2025-06-30 |- | [[671. gads]]||[[:d:Q30722|671]]||121||2025-06-30 |- | [[676. gads]]||[[:d:Q31098|676]]||121||2025-06-30 |- | [[677. gads]]||[[:d:Q30622|677]]||121||2025-06-30 |- | [[678. gads]]||[[:d:Q23448|678]]||121||2025-06-30 |- | [[682. gads]]||[[:d:Q30607|682]]||121||2025-06-30 |- | [[684. gads]]||[[:d:Q31128|684]]||121||2025-06-30 |- | [[694. gads]]||[[:d:Q23483|694]]||121||2025-06-30 |- | [[698. gads]]||[[:d:Q23491|698]]||121||2025-06-30 |- | [[699. gads]]||[[:d:Q23493|699]]||121||2025-06-30 |- | [[738. gads]]||[[:d:Q23585|738]]||121||2025-06-30 |- | [[158. gads]]||[[:d:Q30929|158]]||120||2025-06-30 |- | [[171. gads]]||[[:d:Q31289|171]]||120||2025-06-30 |- | [[172. gads]]||[[:d:Q31296|172]]||120||2025-06-30 |- | [[176. gads]]||[[:d:Q31620|176]]||120||2025-06-30 |- | [[178. gads]]||[[:d:Q33179|178]]||120||2025-06-30 |- | [[179. gads]]||[[:d:Q31352|179]]||120||2025-06-30 |- | [[191. gads]]||[[:d:Q31751|191]]||120||2025-06-30 |- | [[196. gads]]||[[:d:Q31542|196]]||120||2025-06-30 |- | [[198. gads]]||[[:d:Q33165|198]]||120||2025-06-30 |- | [[228. gads]]||[[:d:Q32995|228]]||120||2025-06-30 |- | [[232. gads]]||[[:d:Q30569|232]]||120||2025-06-30 |- | [[244. gads]]||[[:d:Q32666|244]]||120||2025-06-30 |- | [[247. gads]]||[[:d:Q31661|247]]||120||2025-06-30 |- | [[255. gads]]||[[:d:Q32344|255]]||120||2025-06-30 |- | [[258. gads]]||[[:d:Q31521|258]]||120||2025-06-30 |- | [[262. gads]]||[[:d:Q32088|262]]||120||2025-06-30 |- | [[266. gads]]||[[:d:Q32109|266]]||120||2025-06-30 |- | [[268. gads]]||[[:d:Q32702|268]]||120||2025-06-30 |- | [[278. gads]]||[[:d:Q32502|278]]||120||2025-06-30 |- | [[286. gads]]||[[:d:Q32479|286]]||120||2025-06-30 |- | [[290. gads]]||[[:d:Q32320|290]]||120||2025-06-30 |- | [[294. gads]]||[[:d:Q32022|294]]||120||2025-06-30 |- | [[295. gads]]||[[:d:Q31925|295]]||120||2025-06-30 |- | [[302. gads]]||[[:d:Q32261|302]]||120||2025-06-30 |- | [[306. gads]]||[[:d:Q33542|306]]||120||2025-06-30 |- | [[315. gads]]||[[:d:Q32437|315]]||120||2025-06-30 |- | [[323. gads]]||[[:d:Q32836|323]]||120||2025-06-30 |- | [[331. gads]]||[[:d:Q37117|331]]||120||2025-06-30 |- | [[335. gads]]||[[:d:Q32282|335]]||120||2025-06-30 |- | [[339. gads]]||[[:d:Q47884|339]]||120||2025-06-30 |- | [[341. gads]]||[[:d:Q34061|341]]||120||2025-06-30 |- | [[343. gads]]||[[:d:Q32680|343]]||120||2025-06-30 |- | [[345. gads]]||[[:d:Q32144|345]]||120||2025-06-30 |- | [[355. gads]]||[[:d:Q33588|355]]||120||2025-06-30 |- | [[357. gads]]||[[:d:Q33897|357]]||120||2025-06-30 |- | [[359. gads]]||[[:d:Q32448|359]]||120||2025-06-30 |- | [[366. gads]]||[[:d:Q32844|366]]||120||2025-06-30 |- | [[370. gads]]||[[:d:Q48012|370]]||120||2025-06-30 |- | [[373. gads]]||[[:d:Q34551|373]]||120||2025-06-30 |- | [[374. gads]]||[[:d:Q34141|374]]||120||2025-06-30 |- | [[380. gads]]||[[:d:Q34157|380]]||120||2025-06-30 |- | [[385. gads]]||[[:d:Q33689|385]]||120||2025-06-30 |- | [[393. gads]]||[[:d:Q48123|393]]||120||2025-06-30 |- | [[399. gads]]||[[:d:Q48150|399]]||120||2025-06-30 |- | [[405. gads]]||[[:d:Q32745|405]]||120||2025-06-30 |- | [[407. gads]]||[[:d:Q30997|407]]||120||2025-06-30 |- | [[417. gads]]||[[:d:Q32695|417]]||120||2025-06-30 |- | [[421. gads]]||[[:d:Q33562|421]]||120||2025-06-30 |- | [[425. gads]]||[[:d:Q31183|425]]||120||2025-06-30 |- | [[431. gads]]||[[:d:Q32146|431]]||120||2025-06-30 |- | [[454. gads]]||[[:d:Q30794|454]]||120||2025-06-30 |- | [[458. gads]]||[[:d:Q30922|458]]||120||2025-06-30 |- | [[468. gads]]||[[:d:Q30823|468]]||120||2025-06-30 |- | [[473. gads]]||[[:d:Q31611|473]]||120||2025-06-30 |- | [[474. gads]]||[[:d:Q30979|474]]||120||2025-06-30 |- | [[481. gads]]||[[:d:Q30284|481]]||120||2025-06-30 |- | [[493. gads]]||[[:d:Q30987|493]]||120||2025-06-30 |- | [[495. gads]]||[[:d:Q30806|495]]||120||2025-06-30 |- | [[509. gads]]||[[:d:Q30977|509]]||120||2025-06-30 |- | [[514. gads]]||[[:d:Q32881|514]]||120||2025-06-30 |- | [[515. gads]]||[[:d:Q31977|515]]||120||2025-06-30 |- | [[518. gads]]||[[:d:Q30183|518]]||120||2025-06-30 |- | [[520. gads]]||[[:d:Q32902|520]]||120||2025-06-30 |- | [[523. gads]]||[[:d:Q31642|523]]||120||2025-06-30 |- | [[524. gads]]||[[:d:Q31834|524]]||120||2025-06-30 |- | [[525. gads]]||[[:d:Q31031|525]]||120||2025-06-30 |- | [[526. gads]]||[[:d:Q32911|526]]||120||2025-06-30 |- | [[538. gads]]||[[:d:Q32894|538]]||120||2025-06-30 |- | [[544. gads]]||[[:d:Q31012|544]]||120||2025-06-30 |- | [[546. gads]]||[[:d:Q31010|546]]||120||2025-06-30 |- | [[557. gads]]||[[:d:Q31086|557]]||120||2025-06-30 |- | [[558. gads]]||[[:d:Q32254|558]]||120||2025-06-30 |- | [[561. gads]]||[[:d:Q32560|561]]||120||2025-06-30 |- | [[568. gads]]||[[:d:Q33422|568]]||120||2025-06-30 |- | [[569. gads]]||[[:d:Q33409|569]]||120||2025-06-30 |- | [[572. gads]]||[[:d:Q49189|572]]||120||2025-06-30 |- | [[575. gads]]||[[:d:Q32524|575]]||120||2025-06-30 |- | [[583. gads]]||[[:d:Q32183|583]]||120||2025-06-30 |- | [[591. gads]]||[[:d:Q33746|591]]||120||2025-06-30 |- | [[592. gads]]||[[:d:Q32774|592]]||120||2025-06-30 |- | [[596. gads]]||[[:d:Q33877|596]]||120||2025-06-30 |- | [[608. gads]]||[[:d:Q31037|608]]||120||2025-06-30 |- | [[620. gads]]||[[:d:Q33238|620]]||120||2025-06-30 |- | [[626. gads]]||[[:d:Q31052|626]]||120||2025-06-30 |- | [[633. gads]]||[[:d:Q33288|633]]||120||2025-06-30 |- | [[665. gads]]||[[:d:Q30684|665]]||120||2025-06-30 |- | [[689. gads]]||[[:d:Q30526|689]]||120||2025-06-30 |- | [[693. gads]]||[[:d:Q23480|693]]||120||2025-06-30 |- | [[739. gads]]||[[:d:Q23588|739]]||120||2025-06-30 |- | [[245. gads]]||[[:d:Q32308|245]]||119||2025-06-30 |- | [[246. gads]]||[[:d:Q33855|246]]||119||2025-06-30 |- | [[248. gads]]||[[:d:Q32674|248]]||119||2025-06-30 |- | [[249. gads]]||[[:d:Q32624|249]]||119||2025-06-30 |- | [[252. gads]]||[[:d:Q33804|252]]||119||2025-06-30 |- | [[261. gads]]||[[:d:Q32113|261]]||119||2025-06-30 |- | [[267. gads]]||[[:d:Q32657|267]]||119||2025-06-30 |- | [[281. gads]]||[[:d:Q33533|281]]||119||2025-06-30 |- | [[288. gads]]||[[:d:Q32499|288]]||119||2025-06-30 |- | [[289. gads]]||[[:d:Q33755|289]]||119||2025-06-30 |- | [[292. gads]]||[[:d:Q32132|292]]||119||2025-06-30 |- | [[297. gads]]||[[:d:Q33553|297]]||119||2025-06-30 |- | [[299. gads]]||[[:d:Q32377|299]]||119||2025-06-30 |- | [[322. gads]]||[[:d:Q34068|322]]||119||2025-06-30 |- | [[326. gads]]||[[:d:Q34056|326]]||119||2025-06-30 |- | [[327. gads]]||[[:d:Q33382|327]]||119||2025-06-30 |- | [[332. gads]]||[[:d:Q31568|332]]||119||2025-06-30 |- | [[338. gads]]||[[:d:Q32415|338]]||119||2025-06-30 |- | [[342. gads]]||[[:d:Q34539|342]]||119||2025-06-30 |- | [[344. gads]]||[[:d:Q32296|344]]||119||2025-06-30 |- | [[349. gads]]||[[:d:Q32121|349]]||119||2025-06-30 |- | [[353. gads]]||[[:d:Q32275|353]]||119||2025-06-30 |- | [[358. gads]]||[[:d:Q47943|358]]||119||2025-06-30 |- | [[368. gads]]||[[:d:Q48000|368]]||119||2025-06-30 |- | [[369. gads]]||[[:d:Q48007|369]]||119||2025-06-30 |- | [[371. gads]]||[[:d:Q48018|371]]||119||2025-06-30 |- | [[372. gads]]||[[:d:Q34567|372]]||119||2025-06-30 |- | [[377. gads]]||[[:d:Q48043|377]]||119||2025-06-30 |- | [[378. gads]]||[[:d:Q48045|378]]||119||2025-06-30 |- | [[382. gads]]||[[:d:Q34512|382]]||119||2025-06-30 |- | [[387. gads]]||[[:d:Q35302|387]]||119||2025-06-30 |- | [[390. gads]]||[[:d:Q48110|390]]||119||2025-06-30 |- | [[392. gads]]||[[:d:Q48117|392]]||119||2025-06-30 |- | [[394. gads]]||[[:d:Q48126|394]]||119||2025-06-30 |- | [[396. gads]]||[[:d:Q48139|396]]||119||2025-06-30 |- | [[409. gads]]||[[:d:Q32736|409]]||119||2025-06-30 |- | [[412. gads]]||[[:d:Q32767|412]]||119||2025-06-30 |- | [[415. gads]]||[[:d:Q30491|415]]||119||2025-06-30 |- | [[416. gads]]||[[:d:Q32402|416]]||119||2025-06-30 |- | [[418. gads]]||[[:d:Q32001|418]]||119||2025-06-30 |- | [[422. gads]]||[[:d:Q30906|422]]||119||2025-06-30 |- | [[423. gads]]||[[:d:Q31205|423]]||119||2025-06-30 |- | [[432. gads]]||[[:d:Q30734|432]]||119||2025-06-30 |- | [[433. gads]]||[[:d:Q31160|433]]||119||2025-06-30 |- | [[434. gads]]||[[:d:Q33308|434]]||119||2025-06-30 |- | [[435. gads]]||[[:d:Q31141|435]]||119||2025-06-30 |- | [[444. gads]]||[[:d:Q33433|444]]||119||2025-06-30 |- | [[447. gads]]||[[:d:Q33397|447]]||119||2025-06-30 |- | [[462. gads]]||[[:d:Q30497|462]]||119||2025-06-30 |- | [[463. gads]]||[[:d:Q30299|463]]||119||2025-06-30 |- | [[464. gads]]||[[:d:Q30150|464]]||119||2025-06-30 |- | [[467. gads]]||[[:d:Q30918|467]]||119||2025-06-30 |- | [[469. gads]]||[[:d:Q30494|469]]||119||2025-06-30 |- | [[472. gads]]||[[:d:Q31853|472]]||119||2025-06-30 |- | [[484. gads]]||[[:d:Q30981|484]]||119||2025-06-30 |- | [[485. gads]]||[[:d:Q31001|485]]||119||2025-06-30 |- | [[503. gads]]||[[:d:Q30975|503]]||119||2025-06-30 |- | [[508. gads]]||[[:d:Q31027|508]]||119||2025-06-30 |- | [[516. gads]]||[[:d:Q32901|516]]||119||2025-06-30 |- | [[521. gads]]||[[:d:Q31436|521]]||119||2025-06-30 |- | [[563. gads]]||[[:d:Q33782|563]]||119||2025-06-30 |- | [[566. gads]]||[[:d:Q32609|566]]||119||2025-06-30 |- | [[567. gads]]||[[:d:Q32555|567]]||119||2025-06-30 |- | [[593. gads]]||[[:d:Q33889|593]]||119||2025-06-30 |- | [[595. gads]]||[[:d:Q33847|595]]||119||2025-06-30 |- | [[631. gads]]||[[:d:Q31577|631]]||119||2025-06-30 |- | [[635. gads]]||[[:d:Q31779|635]]||119||2025-06-30 |- | [[696. gads]]||[[:d:Q23486|696]]||119||2025-06-30 |- | [[346. gads]]||[[:d:Q33734|346]]||118||2025-06-30 |- | [[348. gads]]||[[:d:Q32633|348]]||118||2025-06-30 |- | [[376. gads]]||[[:d:Q48040|376]]||118||2025-06-30 |- | [[398. gads]]||[[:d:Q48146|398]]||118||2025-06-30 |- | [[403. gads]]||[[:d:Q32757|403]]||118||2025-06-30 |- | [[413. gads]]||[[:d:Q31510|413]]||118||2025-06-30 |- | [[419. gads]]||[[:d:Q32386|419]]||118||2025-06-30 |- | [[424. gads]]||[[:d:Q31667|424]]||118||2025-06-30 |- | [[429. gads]]||[[:d:Q31195|429]]||118||2025-06-30 |- | [[436. gads]]||[[:d:Q33301|436]]||118||2025-06-30 |- | [[438. gads]]||[[:d:Q33548|438]]||118||2025-06-30 |- | [[439. gads]]||[[:d:Q32352|439]]||118||2025-06-30 |- | [[446. gads]]||[[:d:Q31076|446]]||118||2025-06-30 |- | [[449. gads]]||[[:d:Q32330|449]]||118||2025-06-30 |- | [[471. gads]]||[[:d:Q31869|471]]||118||2025-06-30 |- | [[482. gads]]||[[:d:Q32534|482]]||118||2025-06-30 |- | [[486. gads]]||[[:d:Q32541|486]]||118||2025-06-30 |- | [[487. gads]]||[[:d:Q31588|487]]||118||2025-06-30 |- | [[499. gads]]||[[:d:Q32727|499]]||118||2025-06-30 |- | [[504. gads]]||[[:d:Q30262|504]]||118||2025-06-30 |- | [[506. gads]]||[[:d:Q32909|506]]||118||2025-06-30 |- | [[510. gads]]||[[:d:Q30976|510]]||118||2025-06-30 |- | [[512. gads]]||[[:d:Q31993|512]]||118||2025-06-30 |- | [[517. gads]]||[[:d:Q49187|517]]||118||2025-06-30 |- | [[519. gads]]||[[:d:Q32899|519]]||118||2025-06-30 |- | [[522. gads]]||[[:d:Q32903|522]]||118||2025-06-30 |- | [[528. gads]]||[[:d:Q32908|528]]||118||2025-06-30 |- | [[542. gads]]||[[:d:Q33631|542]]||118||2025-06-30 |- | [[562. gads]]||[[:d:Q32687|562]]||118||2025-06-30 |- | [[564. gads]]||[[:d:Q32557|564]]||118||2025-06-30 |- | [[279. gads]]||[[:d:Q49170|279]]||117||2025-06-30 |- | [[414. gads]]||[[:d:Q32761|414]]||117||2025-06-30 |- | [[426. gads]]||[[:d:Q31168|426]]||117||2025-06-30 |- | [[427. gads]]||[[:d:Q33327|427]]||117||2025-06-30 |- | [[437. gads]]||[[:d:Q31154|437]]||117||2025-06-30 |- | [[441. gads]]||[[:d:Q31729|441]]||117||2025-06-30 |- | [[445. gads]]||[[:d:Q33640|445]]||117||2025-06-30 |- | [[448. gads]]||[[:d:Q33636|448]]||117||2025-06-30 |- | [[479. gads]]||[[:d:Q30989|479]]||117||2025-06-30 |- | [[488. gads]]||[[:d:Q31811|488]]||117||2025-06-30 |- | [[494. gads]]||[[:d:Q30945|494]]||117||2025-06-30 |- | [[507. gads]]||[[:d:Q32917|507]]||117||2025-06-30 |- | [[559. gads]]||[[:d:Q34043|559]]||117||2025-06-30 |- | [[443. gads]]||[[:d:Q32650|443]]||116||2025-06-30 |- | [[513. gads]]||[[:d:Q32887|513]]||116||2025-06-30 |} === Desmitgades === {| class="sortable wikitable" |- ! width="320" | Vajadzīgais raksts ! width="320" | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā) ! "Starpviki"<br />skaits ! data-sort-type="isoDate"| Pēdējo reizi atjaunots<br />(gads-mēn.-dat.) |- | [[1660. gadi]]||[[:d:Q196549|1660s]]||91||2025-06-30 |- | [[1650. gadi]]||[[:d:Q196467|1650s]]||90||2025-06-30 |- | [[1590. gadi]]||[[:d:Q48595|1590s]]||89||2025-06-30 |- | [[1610. gadi]]||[[:d:Q46050|1610s]]||89||2025-06-30 |- | [[1620. gadi]]||[[:d:Q195923|1620s]]||89||2025-06-30 |- | [[1640. gadi]]||[[:d:Q196375|1640s]]||89||2025-06-30 |- | [[1670. gadi]]||[[:d:Q196647|1670s]]||89||2025-06-30 |- | [[1680. gadi]]||[[:d:Q46011|1680s]]||89||2025-06-30 |- | [[1710. gadi]]||[[:d:Q198144|1710s]]||89||2025-06-30 |- | [[1730. gadi]]||[[:d:Q48121|1730s]]||89||2025-06-30 |- | [[1740. gadi]]||[[:d:Q43970|1740s]]||89||2025-06-30 |- | [[1450. gadi]]||[[:d:Q83023|1450s]]||88||2025-06-30 |- | [[1520. gadi]]||[[:d:Q192244|1520s]]||88||2025-06-30 |- | [[1550. gadi]]||[[:d:Q193242|1550s]]||88||2025-06-30 |- | [[1630. gadi]]||[[:d:Q196292|1630s]]||88||2025-06-30 |- | [[1690. gadi]]||[[:d:Q197012|1690s]]||88||2025-06-30 |- | [[1720. gadi]]||[[:d:Q198469|1720s]]||88||2025-06-30 |- | [[1750. gadi]]||[[:d:Q48528|1750s]]||88||2025-06-30 |- | [[1410. gadi]]||[[:d:Q188529|1410s]]||87||2025-06-30 |- | [[1430. gadi]]||[[:d:Q188919|1430s]]||87||2025-06-30 |- | [[1440. gadi]]||[[:d:Q83448|1440s]]||87||2025-06-30 |- | [[1490. gadi]]||[[:d:Q190713|1490s]]||87||2025-06-30 |- | [[1560. gadi]]||[[:d:Q193480|1560s]]||87||2025-06-30 |- | [[1700. gadi]]||[[:d:Q43370|1700s (decade)]]||87||2025-06-30 |- | [[1420. gadi]]||[[:d:Q81774|1420s]]||86||2025-06-30 |- | [[1460. gadi]]||[[:d:Q189846|1460s]]||86||2025-06-30 |- | [[1470. gadi]]||[[:d:Q190106|1470s]]||86||2025-06-30 |- | [[1480. gadi]]||[[:d:Q190485|1480s]]||86||2025-06-30 |- | [[1500. gadi]]||[[:d:Q44140|1500s (decade)]]||86||2025-06-30 |- | [[1530. gadi]]||[[:d:Q192500|1530s]]||86||2025-06-30 |- | [[1540. gadi]]||[[:d:Q48158|1540s]]||86||2025-06-30 |- | [[1570. gadi]]||[[:d:Q193679|1570s]]||86||2025-06-30 |- | [[1580. gadi]]||[[:d:Q48563|1580s]]||86||2025-06-30 |- | [[1090. gadi]]||[[:d:Q82758|1090s]]||85||2025-06-30 |- | [[1110. gadi]]||[[:d:Q83044|1110s]]||85||2025-06-30 |- | [[1350. gadi]]||[[:d:Q81257|1350s]]||85||2025-06-30 |- | [[1510. gadi]]||[[:d:Q46245|1510s]]||85||2025-06-30 |- | [[1600. gadi]]||[[:d:Q42995|1600s (decade)]]||85||2025-06-30 |- | [[1050. gadi]]||[[:d:Q60212|1050s]]||84||2025-06-30 |- | [[1150. gadi]]||[[:d:Q60135|1150s]]||84||2025-06-30 |- | [[1180. gadi]]||[[:d:Q80775|1180s]]||84||2025-06-30 |- | [[1220. gadi]]||[[:d:Q81352|1220s]]||84||2025-06-30 |- | [[1230. gadi]]||[[:d:Q79748|1230s]]||84||2025-06-30 |- | [[1240. gadi]]||[[:d:Q82961|1240s]]||84||2025-06-30 |- | [[1250. gadi]]||[[:d:Q83052|1250s]]||84||2025-06-30 |- | [[1290. gadi]]||[[:d:Q82968|1290s]]||84||2025-06-30 |- | [[1310. gadi]]||[[:d:Q81336|1310s]]||84||2025-06-30 |- | [[1320. gadi]]||[[:d:Q83347|1320s]]||84||2025-06-30 |- | [[1340. gadi]]||[[:d:Q83334|1340s]]||84||2025-06-30 |- | [[1360. gadi]]||[[:d:Q79976|1360s]]||84||2025-06-30 |- | [[1370. gadi]]||[[:d:Q72323|1370s]]||84||2025-06-30 |- | [[1380. gadi]]||[[:d:Q82834|1380s]]||84||2025-06-30 |- | [[10. gadi]]||[[:d:Q3085981|10s]]||83||2025-06-30 |- | [[990. gadi]]||[[:d:Q80754|990s]]||83||2025-06-30 |- | [[1010. gadi]]||[[:d:Q81360|1010s]]||83||2025-06-30 |- | [[1020. gadi]]||[[:d:Q81201|1020s]]||83||2025-06-30 |- | [[1060. gadi]]||[[:d:Q81206|1060s]]||83||2025-06-30 |- | [[1120. gadi]]||[[:d:Q1440208|1120s]]||83||2025-06-30 |- | [[1130. gadi]]||[[:d:Q79922|1130s]]||83||2025-06-30 |- | [[1170. gadi]]||[[:d:Q82273|1170s]]||83||2025-06-30 |- | [[1190. gadi]]||[[:d:Q80768|1190s]]||83||2025-06-30 |- | [[1210. gadi]]||[[:d:Q81250|1210s]]||83||2025-06-30 |- | [[1260. gadi]]||[[:d:Q81343|1260s]]||83||2025-06-30 |- | [[1270. gadi]]||[[:d:Q79978|1270s]]||83||2025-06-30 |- | [[1280. gadi]]||[[:d:Q83352|1280s]]||83||2025-06-30 |- | [[1330. gadi]]||[[:d:Q82329|1330s]]||83||2025-06-30 |- | [[1390. gadi]]||[[:d:Q79821|1390s]]||83||2025-06-30 |- | [[1400. gadi]]||[[:d:Q188234|1400s (decade)]]||83||2025-06-30 |- | [[860. gadi]]||[[:d:Q83346|860s]]||82||2025-06-30 |- | [[910. gadi]]||[[:d:Q276443|910s]]||82||2025-06-30 |- | [[970. gadi]]||[[:d:Q81670|970s]]||82||2025-06-30 |- | [[980. gadi]]||[[:d:Q82283|980s]]||82||2025-06-30 |- | [[1030. gadi]]||[[:d:Q60202|1030s]]||82||2025-06-30 |- | [[1070. gadi]]||[[:d:Q83349|1070s]]||82||2025-06-30 |- | [[1080. gadi]]||[[:d:Q82296|1080s]]||82||2025-06-30 |- | [[1140. gadi]]||[[:d:Q83381|1140s]]||82||2025-06-30 |- | [[1160. gadi]]||[[:d:Q83047|1160s]]||82||2025-06-30 |- | [[1300. gadi]]||[[:d:Q82319|1300s (decade)]]||82||2025-06-30 |- | [[20. gadi]]||[[:d:Q1415887|20s]]||81||2025-06-30 |- | [[30. gadi]]||[[:d:Q1287124|30s]]||81||2025-06-30 |- | [[870. gadi]]||[[:d:Q83298|870s]]||81||2025-06-30 |- | [[880. gadi]]||[[:d:Q83336|880s]]||81||2025-06-30 |- | [[890. gadi]]||[[:d:Q80762|890s]]||81||2025-06-30 |- | [[920. gadi]]||[[:d:Q82254|920s]]||81||2025-06-30 |- | [[930. gadi]]||[[:d:Q79796|930s]]||81||2025-06-30 |- | [[940. gadi]]||[[:d:Q83049|940s]]||81||2025-06-30 |- | [[950. gadi]]||[[:d:Q81113|950s]]||81||2025-06-30 |- | [[960. gadi]]||[[:d:Q80747|960s]]||81||2025-06-30 |- | [[1040. gadi]]||[[:d:Q26501|1040s]]||81||2025-06-30 |- | [[0. gadi]]||[[:d:Q1414645|0s]]||80||2025-06-30 |- | [[80. gadi]]||[[:d:Q271410|80s]]||80||2025-06-30 |- | [[90. gadi]]||[[:d:Q276366|90s]]||80||2025-06-30 |- | [[1000. gadi]]||[[:d:Q82309|1000s (decade)]]||80||2025-06-30 |- | [[1100. gadi]]||[[:d:Q170032|1100s (decade)]]||80||2025-06-30 |- | [[1200. gadi]]||[[:d:Q83350|1200s (decade)]]||80||2025-06-30 |- | [[70. gadi]]||[[:d:Q262207|70s]]||79||2025-06-30 |- | [[160. gadi]]||[[:d:Q83299|160s]]||79||2025-06-30 |- | [[840. gadi]]||[[:d:Q272367|840s]]||79||2025-06-30 |- | [[40. gadi]]||[[:d:Q1286920|40s]]||78||2025-06-30 |- | [[50. gadi]]||[[:d:Q1286846|50s]]||78||2025-06-30 |- | [[60. gadi]]||[[:d:Q1286756|60s]]||78||2025-06-30 |- | [[100. gadi]]||[[:d:Q165215|100s (decade)]]||78||2025-06-30 |- | [[110. gadi]]||[[:d:Q170369|110s]]||78||2025-06-30 |- | [[130. gadi]]||[[:d:Q183517|130s]]||78||2025-06-30 |- | [[150. gadi]]||[[:d:Q192020|150s]]||78||2025-06-30 |- | [[170. gadi]]||[[:d:Q177642|170s]]||78||2025-06-30 |- | [[190. gadi]]||[[:d:Q206025|190s]]||78||2025-06-30 |- | [[480. gadi]]||[[:d:Q236824|480s]]||78||2025-06-30 |- | [[490. gadi]]||[[:d:Q237449|490s]]||78||2025-06-30 |- | [[810. gadi]]||[[:d:Q271478|810s]]||78||2025-06-30 |- | [[820. gadi]]||[[:d:Q271735|820s]]||78||2025-06-30 |- | [[830. gadi]]||[[:d:Q272023|830s]]||78||2025-06-30 |- | [[850. gadi]]||[[:d:Q272704|850s]]||78||2025-06-30 |- | [[120. gadi]]||[[:d:Q172453|120s]]||77||2025-06-30 |- | [[140. gadi]]||[[:d:Q188493|140s]]||77||2025-06-30 |- | [[180. gadi]]||[[:d:Q200505|180s]]||77||2025-06-30 |- | [[510. gadi]]||[[:d:Q241752|510s]]||77||2025-06-30 |- | [[710. gadi]]||[[:d:Q262419|710s]]||77||2025-06-30 |- | [[790. gadi]]||[[:d:Q269708|790s]]||77||2025-06-30 |- | [[900. gadi]]||[[:d:Q276002|900s (decade)]]||77||2025-06-30 |- | [[210. gadi]]||[[:d:Q213493|210s]]||76||2025-06-30 |- | [[220. gadi]]||[[:d:Q214782|220s]]||76||2025-06-30 |- | [[230. gadi]]||[[:d:Q215870|230s]]||76||2025-06-30 |- | [[240. gadi]]||[[:d:Q217001|240s]]||76||2025-06-30 |- | [[260. gadi]]||[[:d:Q219336|260s]]||76||2025-06-30 |- | [[290. gadi]]||[[:d:Q221606|290s]]||76||2025-06-30 |- | [[350. gadi]]||[[:d:Q30926|350s]]||76||2025-06-30 |- | [[360. gadi]]||[[:d:Q33344|360s]]||76||2025-06-30 |- | [[400. gadi]]||[[:d:Q231505|400s (decade)]]||76||2025-06-30 |- | [[410. gadi]]||[[:d:Q232436|410s]]||76||2025-06-30 |- | [[450. gadi]]||[[:d:Q234935|450s]]||76||2025-06-30 |- | [[470. gadi]]||[[:d:Q236073|470s]]||76||2025-06-30 |- | [[520. gadi]]||[[:d:Q242428|520s]]||76||2025-06-30 |- | [[540. gadi]]||[[:d:Q243321|540s]]||76||2025-06-30 |- | [[670. gadi]]||[[:d:Q255729|670s]]||76||2025-06-30 |- | [[680. gadi]]||[[:d:Q1440234|680s]]||76||2025-06-30 |- | [[750. gadi]]||[[:d:Q266093|750s]]||76||2025-06-30 |- | [[760. gadi]]||[[:d:Q267016|760s]]||76||2025-06-30 |- | [[780. gadi]]||[[:d:Q268858|780s]]||76||2025-06-30 |- | [[250. gadi]]||[[:d:Q217851|250s]]||75||2025-06-30 |- | [[270. gadi]]||[[:d:Q219761|270s]]||75||2025-06-30 |- | [[280. gadi]]||[[:d:Q220774|280s]]||75||2025-06-30 |- | [[310. gadi]]||[[:d:Q224536|310s]]||75||2025-06-30 |- | [[320. gadi]]||[[:d:Q225245|320s]]||75||2025-06-30 |- | [[330. gadi]]||[[:d:Q225767|330s]]||75||2025-06-30 |- | [[340. gadi]]||[[:d:Q226272|340s]]||75||2025-06-30 |- | [[380. gadi]]||[[:d:Q32147|380s]]||75||2025-06-30 |- | [[390. gadi]]||[[:d:Q30877|390s]]||75||2025-06-30 |- | [[440. gadi]]||[[:d:Q234426|440s]]||75||2025-06-30 |- | [[460. gadi]]||[[:d:Q235473|460s]]||75||2025-06-30 |- | [[530. gadi]]||[[:d:Q242930|530s]]||75||2025-06-30 |- | [[550. gadi]]||[[:d:Q243719|550s]]||75||2025-06-30 |- | [[560. gadi]]||[[:d:Q244173|560s]]||75||2025-06-30 |- | [[570. gadi]]||[[:d:Q244423|570s]]||75||2025-06-30 |- | [[590. gadi]]||[[:d:Q245020|590s]]||75||2025-06-30 |- | [[610. gadi]]||[[:d:Q248323|610s]]||75||2025-06-30 |- | [[650. gadi]]||[[:d:Q253367|650s]]||75||2025-06-30 |- | [[660. gadi]]||[[:d:Q254439|660s]]||75||2025-06-30 |- | [[690. gadi]]||[[:d:Q258035|690s]]||75||2025-06-30 |- | [[720. gadi]]||[[:d:Q263282|720s]]||75||2025-06-30 |- | [[730. gadi]]||[[:d:Q264204|730s]]||75||2025-06-30 |- | [[740. gadi]]||[[:d:Q265113|740s]]||75||2025-06-30 |- | [[770. gadi]]||[[:d:Q267923|770s]]||75||2025-06-30 |- | [[800. gadi]]||[[:d:Q250086|800s (decade)]]||75||2025-06-30 |- | [[370. gadi]]||[[:d:Q34321|370s]]||74||2025-06-30 |- | [[420. gadi]]||[[:d:Q233145|420s]]||74||2025-06-30 |- | [[430. gadi]]||[[:d:Q233874|430s]]||74||2025-06-30 |- | [[580. gadi]]||[[:d:Q244719|580s]]||74||2025-06-30 |- | [[620. gadi]]||[[:d:Q249549|620s]]||74||2025-06-30 |- | [[630. gadi]]||[[:d:Q251102|630s]]||74||2025-06-30 |- | [[640. gadi]]||[[:d:Q252294|640s]]||74||2025-06-30 |- | [[200. gadi]]||[[:d:Q211765|200s (decade)]]||71||2025-06-30 |- | [[500. gadi]]||[[:d:Q240636|500s (decade)]]||71||2025-06-30 |- | [[700. gadi]]||[[:d:Q261413|700s (decade)]]||71||2025-06-30 |- | [[300. gadi]]||[[:d:Q223816|300s (decade)]]||70||2025-06-30 |- | [[600. gadi]]||[[:d:Q246879|600s (decade)]]||70||2025-06-30 |} == Pirms mūsu ēras == === Gadi === {| class="sortable wikitable" |- ! width="320" | Vajadzīgais raksts ! width="320" | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā) ! "Starpviki"<br />skaits ! data-sort-type="isoDate"| Pēdējo reizi atjaunots<br />(gads-mēn.-dat.) |- | [[1. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25299|1 BC]]||105||2025-06-30 |- | [[4. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q38944|4 BC]]||101||2025-06-30 |- | [[2. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25298|2 BC]]||100||2025-06-30 |- | [[8. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39166|8 BC]]||98||2025-06-30 |- | [[30. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4123|30 BC]]||98||2025-06-30 |- | [[3. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39821|3 BC]]||97||2025-06-30 |- | [[5. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40391|5 BC]]||97||2025-06-30 |- | [[43. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q37636|43 BC]]||97||2025-06-30 |- | [[45. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4177|45 BC]]||97||2025-06-30 |- | [[10. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4211|10 BC]]||96||2025-06-30 |- | [[25. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4206|25 BC]]||96||2025-06-30 |- | [[27. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39695|27 BC]]||96||2025-06-30 |- | [[19. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39786|19 BC]]||95||2025-06-30 |- | [[49. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4196|49 BC]]||95||2025-06-30 |- | [[9. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40918|9 BC]]||94||2025-06-30 |- | [[14. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39685|14 BC]]||94||2025-06-30 |- | [[23. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40406|23 BC]]||94||2025-06-30 |- | [[31. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q38170|31 BC]]||94||2025-06-30 |- | [[42. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4201|42 BC]]||94||2025-06-30 |- | [[46. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4180|46 BC]]||94||2025-06-30 |- | [[47. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4209|47 BC]]||94||2025-06-30 |- | [[52. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40019|52 BC]]||94||2025-06-30 |- | [[63. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q38003|63 BC]]||94||2025-06-30 |- | [[6. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40066|6 BC]]||93||2025-06-30 |- | [[7. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40915|7 BC]]||93||2025-06-30 |- | [[13. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41241|13 BC]]||93||2025-06-30 |- | [[15. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4101|15 BC]]||93||2025-06-30 |- | [[16. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41232|16 BC]]||93||2025-06-30 |- | [[18. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4099|18 BC]]||93||2025-06-30 |- | [[41. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4193|41 BC]]||93||2025-06-30 |- | [[58. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39964|58 BC]]||93||2025-06-30 |- | [[11. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41153|11 BC]]||92||2025-06-30 |- | [[12. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4129|12 BC]]||92||2025-06-30 |- | [[17. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41326|17 BC]]||92||2025-06-30 |- | [[20. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4066|20 BC]]||92||2025-06-30 |- | [[22. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4084|22 BC]]||92||2025-06-30 |- | [[24. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41376|24 BC]]||92||2025-06-30 |- | [[28. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4095|28 BC]]||92||2025-06-30 |- | [[40. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4067|40 BC]]||92||2025-06-30 |- | [[53. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40870|53 BC]]||92||2025-06-30 |- | [[55. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41149|55 BC]]||92||2025-06-30 |- | [[59. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40137|59 BC]]||92||2025-06-30 |- | [[60. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41527|60 BC]]||92||2025-06-30 |- | [[70. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41147|70 BC]]||92||2025-06-30 |- | [[21. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41238|21 BC]]||91||2025-06-30 |- | [[29. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40835|29 BC]]||91||2025-06-30 |- | [[33. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4106|33 BC]]||91||2025-06-30 |- | [[34. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40073|34 BC]]||91||2025-06-30 |- | [[36. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4063|36 BC]]||91||2025-06-30 |- | [[38. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4088|38 BC]]||91||2025-06-30 |- | [[48. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41143|48 BC]]||91||2025-06-30 |- | [[51. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41544|51 BC]]||91||2025-06-30 |- | [[57. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40146|57 BC]]||91||2025-06-30 |- | [[65. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40770|65 BC]]||91||2025-06-30 |- | [[90. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40872|90 BC]]||91||2025-06-30 |- | [[26. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41145|26 BC]]||90||2025-06-30 |- | [[32. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40960|32 BC]]||90||2025-06-30 |- | [[35. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41236|35 BC]]||90||2025-06-30 |- | [[50. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41937|50 BC]]||90||2025-06-30 |- | [[54. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41344|54 BC]]||90||2025-06-30 |- | [[95. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41658|95 BC]]||90||2025-06-30 |- | [[202. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42899|202 BC]]||90||2025-06-30 |- | [[37. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4079|37 BC]]||89||2025-06-30 |- | [[64. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41887|64 BC]]||89||2025-06-30 |- | [[69. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41231|69 BC]]||89||2025-06-30 |- | [[87. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41348|87 BC]]||89||2025-06-30 |- | [[106. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43224|106 BC]]||89||2025-06-30 |- | [[39. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4073|39 BC]]||88||2025-06-30 |- | [[71. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41667|71 BC]]||88||2025-06-30 |- | [[74. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41881|74 BC]]||88||2025-06-30 |- | [[85. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42424|85 BC]]||88||2025-06-30 |- | [[86. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41809|86 BC]]||88||2025-06-30 |- | [[91. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40968|91 BC]]||88||2025-06-30 |- | [[96. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41341|96 BC]]||88||2025-06-30 |- | [[99. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41892|99 BC]]||88||2025-06-30 |- | [[101. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42218|101 BC]]||88||2025-06-30 |- | [[56. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41536|56 BC]]||87||2025-06-30 |- | [[62. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41655|62 BC]]||87||2025-06-30 |- | [[67. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41334|67 BC]]||87||2025-06-30 |- | [[68. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42440|68 BC]]||87||2025-06-30 |- | [[72. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42430|72 BC]]||87||2025-06-30 |- | [[73. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42433|73 BC]]||87||2025-06-30 |- | [[82. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42185|82 BC]]||87||2025-06-30 |- | [[88. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41338|88 BC]]||87||2025-06-30 |- | [[146. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43002|146 BC]]||87||2025-06-30 |- | [[201. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42895|201 BC]]||87||2025-06-30 |- | [[61. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41908|61 BC]]||86||2025-06-30 |- | [[66. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42421|66 BC]]||86||2025-06-30 |- | [[78. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42359|78 BC]]||86||2025-06-30 |- | [[80. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41814|80 BC]]||86||2025-06-30 |- | [[84. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41141|84 BC]]||86||2025-06-30 |- | [[89. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42427|89 BC]]||86||2025-06-30 |- | [[97. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41672|97 BC]]||86||2025-06-30 |- | [[98. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41541|98 BC]]||86||2025-06-30 |- | [[102. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44351|102 BC]]||86||2025-06-30 |- | [[356. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43030|356 BC]]||86||2025-06-30 |- | [[77. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41383|77 BC]]||85||2025-06-30 |- | [[83. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42348|83 BC]]||85||2025-06-30 |- | [[94. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42356|94 BC]]||85||2025-06-30 |- | [[105. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45873|105 BC]]||85||2025-06-30 |- | [[115. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44108|115 BC]]||85||2025-06-30 |- | [[149. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42215|149 BC]]||85||2025-06-30 |- | [[194. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46323|194 BC]]||85||2025-06-30 |- | [[195. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44101|195 BC]]||85||2025-06-30 |- | [[203. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44322|203 BC]]||85||2025-06-30 |- | [[212. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46146|212 BC]]||85||2025-06-30 |- | [[247. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35767|247 BC]]||85||2025-06-30 |- | [[347. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q97253452|347 BC]]||85||2025-06-30 |- | [[75. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42451|75 BC]]||84||2025-06-30 |- | [[76. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41897|76 BC]]||84||2025-06-30 |- | [[79. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41903|79 BC]]||84||2025-06-30 |- | [[81. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41647|81 BC]]||84||2025-06-30 |- | [[103. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44734|103 BC]]||84||2025-06-30 |- | [[110. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43190|110 BC]]||84||2025-06-30 |- | [[159. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44488|159 BC]]||84||2025-06-30 |- | [[160. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46640|160 BC]]||84||2025-06-30 |- | [[179. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45040|179 BC]]||84||2025-06-30 |- | [[183. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44550|183 BC]]||84||2025-06-30 |- | [[185. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44065|185 BC]]||84||2025-06-30 |- | [[189. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45027|189 BC]]||84||2025-06-30 |- | [[190. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45118|190 BC]]||84||2025-06-30 |- | [[197. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45841|197 BC]]||84||2025-06-30 |- | [[200. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43306|200 BC]]||84||2025-06-30 |- | [[234. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25361|234 BC]]||84||2025-06-30 |- | [[427. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79761|427 BC]]||84||2025-06-30 |- | [[92. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42350|92 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[93. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42353|93 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[104. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44227|104 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[109. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44831|109 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[112. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45663|112 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[121. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45014|121 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[129. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44178|129 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[132. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46978|132 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[133. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45469|133 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[150. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4810|150 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[155. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46341|155 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[157. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46999|157 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[167. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46537|167 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[168. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45140|168 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[171. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45454|171 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[176. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46345|176 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[180. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45891|180 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[184. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45499|184 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[192. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46294|192 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[205. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46330|205 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[206. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44267|206 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[207. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45851|207 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[208. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46594|208 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[209. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44693|209 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[210. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44710|210 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[222. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45378|222 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[230. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47623|230 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[235. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45288|235 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[238. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45410|238 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[322. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43428|322 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[399. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42058|399 BC]]||83||2025-06-30 |- | [[107. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4688|107 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[111. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47003|111 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[114. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47014|114 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[116. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4743|116 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[119. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44094|119 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[122. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44259|122 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[123. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25360|123 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[124. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47469|124 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[128. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47196|128 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[130. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4838|130 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[131. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45912|131 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[135. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47194|135 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[138. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47188|138 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[148. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44837|148 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[154. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46911|154 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[156. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44172|156 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[161. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46648|161 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[163. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47017|163 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[166. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46544|166 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[169. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44090|169 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[170. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46983|170 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[181. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46355|181 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[186. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45052|186 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[187. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46279|187 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[188. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45881|188 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[191. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46066|191 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[196. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46267|196 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[204. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47642|204 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[218. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47177|218 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[220. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47016|220 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[221. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47538|221 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[232. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45599|232 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[240. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35557|240 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[250. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35583|250 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[259. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35817|259 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[490. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48390|490 BC]]||82||2025-06-30 |- | [[108. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47461|108 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[113. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4773|113 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[117. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47451|117 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[118. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47183|118 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[120. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44114|120 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[125. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47458|125 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[126. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4726|126 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[139. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44250|139 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[140. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4792|140 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[141. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44503|141 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[145. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44765|145 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[158. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47439|158 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[162. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47022|162 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[164. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46659|164 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[165. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46563|165 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[177. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45444|177 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[193. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46318|193 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[198. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46287|198 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[199. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46229|199 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[213. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79048|213 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[215. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44835|215 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[216. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47347|216 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[217. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75535|217 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[219. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80666|219 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[225. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45458|225 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[229. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45445|229 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[233. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45429|233 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[237. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45398|237 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[241. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44680|241 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[249. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35540|249 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[331. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43289|331 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[480. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43241|480 BC]]||81||2025-06-30 |- | [[127. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47445|127 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[134. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47031|134 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[136. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4756|136 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[137. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45482|137 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[142. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44779|142 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[143. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4703|143 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[147. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45519|147 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[152. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45128|152 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[153. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47454|153 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[172. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46691|172 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[173. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46681|173 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[174. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46556|174 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[175. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46714|175 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[182. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46670|182 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[211. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79944|211 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[214. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80210|214 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[223. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45486|223 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[224. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79778|224 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[226. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45472|226 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[227. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75545|227 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[228. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79776|228 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[239. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45421|239 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[270. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47202|270 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[279. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75571|279 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[287. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47339|287 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[321. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75628|321 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[323. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44285|323 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[338. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80199|338 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[384. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44048|384 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[390. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81266|390 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[479. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80679|479 BC]]||80||2025-06-30 |- | [[144. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45503|144 BC]]||79||2025-06-30 |- | [[151. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45633|151 BC]]||79||2025-06-30 |- | [[231. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45437|231 BC]]||79||2025-06-30 |- | [[236. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45389|236 BC]]||79||2025-06-30 |- | [[242. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35495|242 BC]]||79||2025-06-30 |- | [[243. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35599|243 BC]]||79||2025-06-30 |- | [[245. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35532|245 BC]]||79||2025-06-30 |- | [[246. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35526|246 BC]]||79||2025-06-30 |- | [[264. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44056|264 BC]]||79||2025-06-30 |- | [[273. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79795|273 BC]]||79||2025-06-30 |- | [[276. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47637|276 BC]]||79||2025-06-30 |- | [[280. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47027|280 BC]]||79||2025-06-30 |- | [[283. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79954|283 BC]]||79||2025-06-30 |- | [[285. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48391|285 BC]]||79||2025-06-30 |- | [[288. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47646|288 BC]]||79||2025-06-30 |- | [[333. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45271|333 BC]]||79||2025-06-30 |- | [[336. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43431|336 BC]]||79||2025-06-30 |- | [[406. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75676|406 BC]]||79||2025-06-30 |- | [[178. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46700|178 BC]]||78||2025-06-30 |- | [[244. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35589|244 BC]]||78||2025-06-30 |- | [[256. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35569|256 BC]]||78||2025-06-30 |- | [[261. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79825|261 BC]]||78||2025-06-30 |- | [[272. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81322|272 BC]]||78||2025-06-30 |- | [[275. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46137|275 BC]]||78||2025-06-30 |- | [[281. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75664|281 BC]]||78||2025-06-30 |- | [[282. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75558|282 BC]]||78||2025-06-30 |- | [[284. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79955|284 BC]]||78||2025-06-30 |- | [[289. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81315|289 BC]]||78||2025-06-30 |- | [[293. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48222|293 BC]]||78||2025-06-30 |- | [[300. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47353|300 BC]]||78||2025-06-30 |- | [[301. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82144|301 BC]]||78||2025-06-30 |- | [[304. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81142|304 BC]]||78||2025-06-30 |- | [[305. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79828|305 BC]]||78||2025-06-30 |- | [[306. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82369|306 BC]]||78||2025-06-30 |- | [[310. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48383|310 BC]]||78||2025-06-30 |- | [[343. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80166|343 BC]]||78||2025-06-30 |- | [[350. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45771|350 BC]]||78||2025-06-30 |- | [[469. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81190|469 BC]]||78||2025-06-30 |- | [[248. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35503|248 BC]]||77||2025-06-30 |- | [[251. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35576|251 BC]]||77||2025-06-30 |- | [[252. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35547|252 BC]]||77||2025-06-30 |- | [[254. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35563|254 BC]]||77||2025-06-30 |- | [[257. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35515|257 BC]]||77||2025-06-30 |- | [[258. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35511|258 BC]]||77||2025-06-30 |- | [[260. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79772|260 BC]]||77||2025-06-30 |- | [[262. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82358|262 BC]]||77||2025-06-30 |- | [[263. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82350|263 BC]]||77||2025-06-30 |- | [[268. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81176|268 BC]]||77||2025-06-30 |- | [[274. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81273|274 BC]]||77||2025-06-30 |- | [[286. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81222|286 BC]]||77||2025-06-30 |- | [[290. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79947|290 BC]]||77||2025-06-30 |- | [[298. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79780|298 BC]]||77||2025-06-30 |- | [[299. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79958|299 BC]]||77||2025-06-30 |- | [[302. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80208|302 BC]]||77||2025-06-30 |- | [[308. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80178|308 BC]]||77||2025-06-30 |- | [[309. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81157|309 BC]]||77||2025-06-30 |- | [[312. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79053|312 BC]]||77||2025-06-30 |- | [[326. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48387|326 BC]]||77||2025-06-30 |- | [[330. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48182|330 BC]]||77||2025-06-30 |- | [[404. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75589|404 BC]]||77||2025-06-30 |- | [[411. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232493|411 BC]]||77||2025-06-30 |- | [[429. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81713|429 BC]]||77||2025-06-30 |- | [[431. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233931|431 BC]]||77||2025-06-30 |- | [[253. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35522|253 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[255. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35605|255 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[267. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80190|267 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[271. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79946|271 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[277. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82402|277 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[278. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81217|278 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[294. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80203|294 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[295. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47628|295 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[297. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48176|297 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[303. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81168|303 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[307. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80846|307 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[311. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82633|311 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[315. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82978|315 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[332. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79764|332 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[334. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80856|334 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[340. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79042|340 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[341. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80155|341 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[342. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81165|342 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[345. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25426|345 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[348. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81149|348 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[360. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75637|360 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[401. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q231599|401 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[405. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83118|405 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[424. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233446|424 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[450. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82166|450 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[470. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79937|470 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[475. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83414|475 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[496. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237854|496 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[499. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q238035|499 BC]]||76||2025-06-30 |- | [[265. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81848|265 BC]]||75||2025-06-30 |- | [[266. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82379|266 BC]]||75||2025-06-30 |- | [[269. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81854|269 BC]]||75||2025-06-30 |- | [[291. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80161|291 BC]]||75||2025-06-30 |- | [[292. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80183|292 BC]]||75||2025-06-30 |- | [[296. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79768|296 BC]]||75||2025-06-30 |- | [[319. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81837|319 BC]]||75||2025-06-30 |- | [[320. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48281|320 BC]]||75||2025-06-30 |- | [[325. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81709|325 BC]]||75||2025-06-30 |- | [[337. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81843|337 BC]]||75||2025-06-30 |- | [[339. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80194|339 BC]]||75||2025-06-30 |- | [[400. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82156|400 BC]]||75||2025-06-30 |- | [[410. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232433|410 BC]]||75||2025-06-30 |- | [[415. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232747|415 BC]]||75||2025-06-30 |- | [[456. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25493|456 BC]]||75||2025-06-30 |- | [[494. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237721|494 BC]]||75||2025-06-30 |- | [[314. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81693|314 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[316. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83105|316 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[317. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83137|317 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[318. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82391|318 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[329. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80723|329 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[335. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79935|335 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[344. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81703|344 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[346. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83141|346 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[352. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q226632|352 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[354. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83408|354 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[355. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83424|355 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[357. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83249|357 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[358. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80710|358 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[364. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81172|364 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[365. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83262|365 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[366. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83130|366 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[371. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227745|371 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[380. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80188|380 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[382. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83256|382 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[385. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83354|385 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[395. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229118|395 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[403. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q231741|403 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[409. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232215|409 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[412. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232554|412 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[413. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83258|413 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[420. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233151|420 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[421. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233245|421 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[422. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233317|422 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[425. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233512|425 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[426. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233571|426 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[430. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83260|430 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[476. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236476|476 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[483. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236991|483 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[495. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237785|495 BC]]||74||2025-06-30 |- | [[313. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82628|313 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[324. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75644|324 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[327. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83109|327 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[328. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80215|328 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[349. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80169|349 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[351. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q226605|351 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[353. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q226652|353 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[362. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83112|362 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[367. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83263|367 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[368. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227470|368 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[369. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227518|369 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[370. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80650|370 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[376. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83250|376 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[387. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79831|387 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[393. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229024|393 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[394. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229072|394 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[397. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229198|397 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[402. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q231684|402 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[407. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232058|407 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[414. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232679|414 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[423. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233372|423 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[428. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233696|428 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[432. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233995|432 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[435. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234135|435 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[447. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234729|447 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[461. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235531|461 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[465. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235720|465 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[477. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236529|477 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[478. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236584|478 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[486. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237167|486 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[497. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237921|497 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[498. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237983|498 BC]]||73||2025-06-30 |- | [[359. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82160|359 BC]]||72||2025-06-30 |- | [[361. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83138|361 BC]]||72||2025-06-30 |- | [[363. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83139|363 BC]]||72||2025-06-30 |- | [[373. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227827|373 BC]]||72||2025-06-30 |- | [[374. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227877|374 BC]]||72||2025-06-30 |- | [[381. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228170|381 BC]]||72||2025-06-30 |- | [[383. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228279|383 BC]]||72||2025-06-30 |- | [[391. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228897|391 BC]]||72||2025-06-30 |- | [[396. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83422|396 BC]]||72||2025-06-30 |- | [[436. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234186|436 BC]]||72||2025-06-30 |- | [[440. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234411|440 BC]]||72||2025-06-30 |- | [[449. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234820|449 BC]]||72||2025-06-30 |- | [[453. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235094|453 BC]]||72||2025-06-30 |- | [[460. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235469|460 BC]]||72||2025-06-30 |- | [[471. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236158|471 BC]]||72||2025-06-30 |- | [[474. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236345|474 BC]]||72||2025-06-30 |- | [[484. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237051|484 BC]]||72||2025-06-30 |- | [[372. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227793|372 BC]]||71||2025-06-30 |- | [[375. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227908|375 BC]]||71||2025-06-30 |- | [[377. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227959|377 BC]]||71||2025-06-30 |- | [[386. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228485|386 BC]]||71||2025-06-30 |- | [[389. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83134|389 BC]]||71||2025-06-30 |- | [[408. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232148|408 BC]]||71||2025-06-30 |- | [[418. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232931|418 BC]]||71||2025-06-30 |- | [[437. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234232|437 BC]]||71||2025-06-30 |- | [[439. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234319|439 BC]]||71||2025-06-30 |- | [[441. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234476|441 BC]]||71||2025-06-30 |- | [[451. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234995|451 BC]]||71||2025-06-30 |- | [[454. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q178381|454 BC]]||71||2025-06-30 |- | [[457. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235285|457 BC]]||71||2025-06-30 |- | [[458. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235334|458 BC]]||71||2025-06-30 |- | [[459. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235379|459 BC]]||71||2025-06-30 |- | [[462. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235582|462 BC]]||71||2025-06-30 |- | [[467. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235831|467 BC]]||71||2025-06-30 |- | [[485. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237102|485 BC]]||71||2025-06-30 |- | [[487. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237230|487 BC]]||71||2025-06-30 |- | [[509. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241318|509 BC]]||71||2025-06-30 |- | [[546. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243516|546 BC]]||71||2025-06-30 |- | [[378. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227990|378 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[379. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228018|379 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[388. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228594|388 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[398. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229242|398 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[416. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232800|416 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[417. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232861|417 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[433. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q180406|433 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[438. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234276|438 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[442. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234517|442 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[443. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234548|443 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[444. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234587|444 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[445. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234642|445 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[446. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234681|446 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[448. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234780|448 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[455. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235202|455 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[464. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235667|464 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[466. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235786|466 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[468. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235898|468 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[472. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236224|472 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[481. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236893|481 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[482. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236945|482 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[488. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237292|488 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[489. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237343|489 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[492. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237595|492 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[493. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237658|493 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[500. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240612|500 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[510. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q176530|510 BC]]||70||2025-06-30 |- | [[392. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228985|392 BC]]||69||2025-06-30 |- | [[419. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232998|419 BC]]||69||2025-06-30 |- | [[434. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234078|434 BC]]||69||2025-06-30 |- | [[452. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235040|452 BC]]||69||2025-06-30 |- | [[463. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235620|463 BC]]||69||2025-06-30 |- | [[473. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236284|473 BC]]||69||2025-06-30 |- | [[491. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237524|491 BC]]||69||2025-06-30 |- | [[525. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242630|525 BC]]||67||2025-06-30 |- | [[539. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243223|539 BC]]||67||2025-06-30 |- | [[550. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243695|550 BC]]||67||2025-06-30 |- | [[753. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q493878|753 BC]]||67||2025-06-30 |- | [[515. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242129|515 BC]]||65||2025-06-30 |- | [[551. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243768|551 BC]]||65||2025-06-30 |- | [[585. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059158|585 BC]]||65||2025-06-30 |- | [[600. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q246827|600 BC]]||65||2025-06-30 |- | [[505. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240991|505 BC]]||64||2025-06-30 |- | [[520. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242392|520 BC]]||64||2025-06-30 |- | [[504. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240916|504 BC]]||63||2025-06-30 |- | [[507. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241171|507 BC]]||63||2025-06-30 |- | [[513. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241979|513 BC]]||63||2025-06-30 |- | [[530. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1058937|530 BC]]||63||2025-06-30 |- | [[590. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245012|590 BC]]||63||2025-06-30 |- | [[501. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240689|501 BC]]||62||2025-06-30 |- | [[502. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240761|502 BC]]||62||2025-06-30 |- | [[508. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241234|508 BC]]||62||2025-06-30 |- | [[522. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242501|522 BC]]||62||2025-06-30 |- | [[570. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244409|570 BC]]||62||2025-06-30 |- | [[503. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240848|503 BC]]||61||2025-06-30 |- | [[506. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241063|506 BC]]||61||2025-06-30 |- | [[514. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242054|514 BC]]||61||2025-06-30 |- | [[516. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715574|516 BC]]||61||2025-06-30 |- | [[518. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242247|518 BC]]||61||2025-06-30 |- | [[545. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243476|545 BC]]||61||2025-06-30 |- | [[586. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244859|586 BC]]||61||2025-06-30 |- | [[610. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248254|610 BC]]||61||2025-06-30 |- | [[511. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241825|511 BC]]||60||2025-06-30 |- | [[512. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241890|512 BC]]||60||2025-06-30 |- | [[519. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242285|519 BC]]||60||2025-06-30 |- | [[547. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243539|547 BC]]||60||2025-06-30 |- | [[521. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q220807|521 BC]]||59||2025-06-30 |- | [[538. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q220912|538 BC]]||59||2025-06-30 |- | [[540. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243305|540 BC]]||59||2025-06-30 |- | [[544. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243440|544 BC]]||59||2025-06-30 |- | [[553. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243845|553 BC]]||59||2025-06-30 |- | [[559. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244072|559 BC]]||59||2025-06-30 |- | [[560. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244153|560 BC]]||59||2025-06-30 |- | [[563. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244246|563 BC]]||59||2025-06-30 |- | [[580. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244713|580 BC]]||59||2025-06-30 |- | [[587. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244902|587 BC]]||59||2025-06-30 |- | [[594. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059205|594 BC]]||59||2025-06-30 |- | [[517. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715545|517 BC]]||58||2025-06-30 |- | [[524. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715560|524 BC]]||58||2025-06-30 |- | [[527. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715236|527 BC]]||58||2025-06-30 |- | [[537. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243166|537 BC]]||58||2025-06-30 |- | [[549. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243600|549 BC]]||58||2025-06-30 |- | [[526. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242672|526 BC]]||57||2025-06-30 |- | [[529. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q500132|529 BC]]||57||2025-06-30 |- | [[535. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243120|535 BC]]||57||2025-06-30 |- | [[536. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q716522|536 BC]]||57||2025-06-30 |- | [[548. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243562|548 BC]]||57||2025-06-30 |- | [[555. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243952|555 BC]]||57||2025-06-30 |- | [[556. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243988|556 BC]]||57||2025-06-30 |- | [[558. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244049|558 BC]]||57||2025-06-30 |- | [[561. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244195|561 BC]]||57||2025-06-30 |- | [[582. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244734|582 BC]]||57||2025-06-30 |- | [[660. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059526|660 BC]]||57||2025-06-30 |- | [[534. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243084|534 BC]]||56||2025-06-30 |- | [[543. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243415|543 BC]]||56||2025-06-30 |- | [[557. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244024|557 BC]]||56||2025-06-30 |- | [[562. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244218|562 BC]]||56||2025-06-30 |- | [[573. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244499|573 BC]]||56||2025-06-30 |- | [[575. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244566|575 BC]]||56||2025-06-30 |- | [[581. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244721|581 BC]]||56||2025-06-30 |- | [[584. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059085|584 BC]]||56||2025-06-30 |- | [[589. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244972|589 BC]]||56||2025-06-30 |- | [[595. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245191|595 BC]]||56||2025-06-30 |- | [[598. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245298|598 BC]]||56||2025-06-30 |- | [[599. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245345|599 BC]]||56||2025-06-30 |- | [[528. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715533|528 BC]]||55||2025-06-30 |- | [[532. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q716591|532 BC]]||55||2025-06-30 |- | [[552. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243807|552 BC]]||55||2025-06-30 |- | [[565. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244273|565 BC]]||55||2025-06-30 |- | [[576. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q263105|576 BC]]||55||2025-06-30 |- | [[577. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059071|577 BC]]||55||2025-06-30 |- | [[579. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059077|579 BC]]||55||2025-06-30 |- | [[591. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245047|591 BC]]||55||2025-06-30 |- | [[593. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245123|593 BC]]||55||2025-06-30 |- | [[597. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q204912|597 BC]]||55||2025-06-30 |- | [[612. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248518|612 BC]]||55||2025-06-30 |- | [[776. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q493863|776 BC]]||55||2025-06-30 |- | [[531. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242968|531 BC]]||54||2025-06-30 |- | [[554. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243884|554 BC]]||54||2025-06-30 |- | [[566. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244285|566 BC]]||54||2025-06-30 |- | [[567. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q28577|567 BC]]||54||2025-06-30 |- | [[568. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244321|568 BC]]||54||2025-06-30 |- | [[592. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245087|592 BC]]||54||2025-06-30 |- | [[605. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247380|605 BC]]||54||2025-06-30 |- | [[640. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059308|640 BC]]||54||2025-06-30 |- | [[523. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242543|523 BC]]||53||2025-06-30 |- | [[541. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243353|541 BC]]||53||2025-06-30 |- | [[542. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243384|542 BC]]||53||2025-06-30 |- | [[571. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244436|571 BC]]||53||2025-06-30 |- | [[572. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244469|572 BC]]||53||2025-06-30 |- | [[609. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247833|609 BC]]||53||2025-06-30 |- | [[624. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q249866|624 BC]]||53||2025-06-30 |- | [[625. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q249920|625 BC]]||53||2025-06-30 |- | [[650. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q496575|650 BC]]||53||2025-06-30 |- | [[564. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244263|564 BC]]||52||2025-06-30 |- | [[569. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244355|569 BC]]||52||2025-06-30 |- | [[578. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244651|578 BC]]||52||2025-06-30 |- | [[588. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244930|588 BC]]||52||2025-06-30 |- | [[601. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q246981|601 BC]]||52||2025-06-30 |- | [[607. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247615|607 BC]]||52||2025-06-30 |- | [[614. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248703|614 BC]]||52||2025-06-30 |- | [[616. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248954|616 BC]]||52||2025-06-30 |- | [[627. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q250585|627 BC]]||52||2025-06-30 |- | [[651. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q253432|651 BC]]||52||2025-06-30 |- | [[673. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q255958|673 BC]]||52||2025-06-30 |- | [[715. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q493870|715 BC]]||52||2025-06-30 |} === Desmitgades === {| class="sortable wikitable" |- ! width="320" | Vajadzīgais raksts ! width="320" | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā) ! "Starpviki"<br />skaits ! data-sort-type="isoDate"| Pēdējo reizi atjaunots<br />(gads-mēn.-dat.) |- | [[0. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q161251|0s BC]]||63||2025-06-30 |- | [[10. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q169204|10s BC]]||57||2025-06-30 |- | [[20. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q212891|20s BC]]||57||2025-06-30 |- | [[30. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q224206|30s BC]]||57||2025-06-30 |- | [[40. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q232309|40s BC]]||57||2025-06-30 |- | [[50. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q241562|50s BC]]||56||2025-06-30 |- | [[60. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q248083|60s BC]]||55||2025-06-30 |- | [[70. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q262310|70s BC]]||55||2025-06-30 |- | [[90. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q178151|90s BC]]||54||2025-06-30 |- | [[80. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q271433|80s BC]]||53||2025-06-30 |} [[Kategorija:Vikipēdija]] s5sbmi3ysis28bjm7kz3s7cplpqy83h 0 316829 4301582 4299009 2025-06-29T12:49:29Z Yourimarina 132295 4301582 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{Mākslinieka infokaste | name = Juris Messens-Jašins | image = Youri Messen-Jaschin (1981) by Erling Mandelmann.jpg | imagesize = | caption = Juris Messens-Jašins 1981. gadā | birthname = | birthdate = {{dat|1941|1|27}}<br />{{vieta|Šveice|Aroza}} | deathdate = | deathplace = | nationality = | field = [[glezniecība]], [[tēlniecība]], ķermeņa apgleznošana | movement = | famous work = | influenced by = | paraksts = }} ''' Juris Messens-Jašins''' ({{val|en|Youri Messen-Jaschin}}) ir latviešu izcelsmes [[Šveice]]s mākslinieks, dzimis Arozā, [[Šveice|Šveicē]], 1941. gadā. Strādā [[Eļļas glezniecība|eļļas]] un guašas tehnikā, kā arī veic [[ķermeņa apgleznošana|ķermeņa apgleznošanu]] (''body painting''). == Dzīvesgājums == Dzimis 1941. gada 27. janvārī Šveicē. No 1958. līdz 1962. gadam mācījies [[Parīze]]s Tēlotājmākslas augstskolā pie profesora Roberta Kami, pēc tam Sorbonas Prakses augstskolā pie profesora Pjēra Frankastela (''Pierre Francastel'') apguvis [[sociālās zinātnes]] un [[Mākslas vēsture|mākslas vēsturi]]. No 1962. gada līdz 1965. gadam mācījies [[Lozanna]]s Tēlotājmākslas skolā. Strādājis kopā ar gravieri un [[Gleznotājs|gleznotāju]] Ernestu Picoti (''Ernest Pizzotti'') un 1964. gadā Lozannā atklāja kinētisko [[Stikls|stikla]] un [[Akrils|akrila]] [[Tēlniecība|skulptūru]] izstādi. Divus gadus strādājis Mūsdienu gravēšanas centrā [[Ženēva|Ženēvā]], pēc tam [[Cīrihe|Cīrihē]] pie gleznotāja Frīdriha Kūna (''Friederich Kuhn''). No 1968. līdz 1970. gadam darbojies Karaliskā Tehnoloģiskā institūta Dizaina fakultātē [[Gēteborga|Gēteborgā]], pievēršoties [[Kinētika|kinētiskiem]] objektiem no [[Audums|tekstila]]. 1967. gadā Messens-Jašins Gēteborgas izstādē satika trīs māksliniekus — Hesusu Rafaelu Soto (''Jesus Rafael Soto''), Karlosu Krusu Djēsu (''Carlos Cruz-Diez'') un Hulio Le Parku (''Julio Le Parc''). Sarunas ar šiem māksliniekiem viņu iedvesmoja nodarboties ar optisko mākslu. Gēteborgā viņš pilnveidoja kinētiskos objektus un ģeometriskās formas, integrējot tās tekstilmākslā un eļļas gleznās. J. Messena-Jašina optiskās mākslas pētījumi [[Skandināvija|Skandināvijā]] ir atstājuši nozīmīgu ietekmi šajā sfērā. 1968. gadā Messens-Jašins saņēma [[Šveice]]s mūsdienu gravēšanas mākslas balvu. Šajā gadā [[Zviedrija]]s valdība viņam piešķīra stipendiju. 1970. gadā viņš uzturējās [[Hamburga|Hamburgā]], kur dažādos nozīmīgos projektos sadarbojās ar māksliniekiem no Ziemeļvācijas. 1970. gadā viņš izveidoja kinētisku skulptūru netālu no [[Melnais mežs|Melnā meža]] [[Vācija|Vācijā]]. 1970. gadā viņš pārcēlās dzīvot uz [[Berne|Berni]], kur uzturējās līdz 1981. gadam. Savos ārzemju ceļojumos viņš nodibināja sakarus ar māksliniekiem, kas darbojās šajā pašā mākslas novirzienā. Viņa gleznās un skulptūrās lielu lomu ieņēma [[arhitektūra]], meklējumi kinētiskās mākslas (''Op Art'') virzienā. Viņš iepazinās ar [[Oskars Nīmeiers|Oskaru Nīmeieru]] (''Oscar Niemeyer''), Burlu Marksu (''Burle Marx'') no [[Riodežaneiro]], Otake no [[Sanpaulu]] Brazīlijā un Klorindo Testu (''Clorindo Testa'') [[Buenosairesa|Buenosairesā]]. Ceļojuma beigās viņš uzturējās [[Karakasa|Karakasā]], kur uzveda izrādi ar savu darbu [[Horeogrāfija|horeogrāfiju]], prezentējot to Karakasas izstāžu namā, kā arī IV Starptautiskajā Teātra festivālā, Karakasā, Evgēnija Mendosas fondā, Humboldas kultūras asociācijā (Gētes Institūts) un [[Francija]]s aliansē 1984. gadā. Messena-Jašina [[Popārts|popārta]] stilā veidoto [[Gobelēns|gobelēnu]] “Vairāk gaismas” iegādājās Mūsdienu mākslas muzejs Cīrihē. Šis gobelēns bija radīts 1970. gadā viņa mītnē Colikofenā (''Zollikofen''), netālu no Bernes, Šveicē. Pēc vairākiem Ņujorkā pavadītiem mēnešiem viņš atgriezās Šveicē un apmetās uz dzīvi Bernē, kur nodzīvoja 11 gadus. Šajā laikā viņš bieži rīkoja izstādes pilsētas izstāžu zālē un citos vietējos muzejos. 2010. gadā viņš Šveices [[Pasts|pastam]] izstrādāja trīs [[Pastmarka|markas]] optiskās mākslas tehnikā. Tās ir nokļuvušas daudzu muzeju kolekcijās visā pasaulē. 2014. gadā Vaudas Universitātes slimnīca Lozannā, Neiroattēlveides laboratorija, izmantojot neinvazīvo [[Magnētiskās rezonanses tomogrāfija|magnētiskās rezonanses]] tehniku, pētīja [[Smadzenes|smadzeņu]] aktivitāti, attēlojot, kartējot un fiksējot aktīvos punktus, kamēr trīs pētījuma dalībnieki vēroja optiskās mākslas (''Op Art'') darbus. [[File:Blue Two, 2020.jpg|thumb|Youri Messen-Jaschin glezno ''Blue Two'' savā darbnīcā Lozannā (2020). Darbs pieder privātai kolekcijai.]] == Darbi == Messena-Jašina izveidotās skulptūras bieži papildinātas ar kustību, kas izraisa [[skaņa]]s rašanos. Viņa pirmie mēģinājumi skaņu izmantošanā bija 1960. gadu beigās. 1970. gadā viņš savā mākslā integrēja [[Neons|neonu]] un turpināja to izmantot skulptūrās, [[Instalācija (māksla)|instalācijās]] un eļļas gleznās. Viņš ir piedalījies daudzās starptautiskās izstādēs, Itālijā saņēmis balvas par optiskās mākslas mēģinājumiem. Viņa darbi ir izstādīti daudzās privātās un sabiedriskās izstādēs, viņa māksla ir atrodama privātās kolekcijās, kā arī valsts un starptautiskajos muzejos. Darbu galvenais elements, kvadrāts, ir kā fons, kuru papildina citas [[Ģeometriska figūra|ģeometriskās figūras]], kas tiek pievienotas no malām. Šīs ģeometriskās formas ir vienmērīgi sadalītas pa visu darba virsmu, papildinātas ar paralēlu līniju tīklojumu. Mākslinieks izmanto [[Kolāža|kolāžas tehniku]] eļļas un guašas darbiem. Viņa biezāk izmantotās krāsas ir sarkanās, dzeltenās, spilgti zaļās, zilie toņi un mirdzošas nokrāsas. Popārta stila gobelēnu “Vairāk gaismas” Messens-Jašins konceptuāli iecerēja, kad uzturējās [[Ņujorka|Ņujorkā]] un satika tādus popārta māksliniekus kā [[Endijs Vorhols|Endiju Vorholu]], Tomu Veselmanu (''Tom Wesselmann'') un Džasperu Džonsu (''Jasper Johns''). Šajā darbā spuldze parādās kā nepakļāvīgs spēks, kas izvairās no patērētāju pasaules mītiem un simboliem. To var apskatīt Migrosa kolekcijā Vaudā, Šveicē. Messena-Jašina darbus labi uzņēma [[Venecuēla|Venecuēlā]], kur viņš nodzīvoja vairākus gadus. Mendosa Fonds un ''Yonekura Industrial'' sniedza viņam finansiālu atbalstu, lai viņš varētu turpināt savus meklējumus. Šeit viņš izmēģināja savas spējas izrāžu uzvešanā, prezentējot savus divus svarīgos darbus Ateneas Koncertu zālē un Ateneas Anas Hulias Rohas teātrī (''Ana Julia Rojas del Ateneo''), Karakasā, un tie guva plašus panākumus. Viņu bieži uzaicināja būt par režisoru savām lugām. Kā [[eksperts]] ķermeņa mākslas apgleznojumos, viņš izrādīja savu darbu klubos un uz skatuves, tumsā, [[Ultravioletais starojums|ultravioletās gaismas]] vidē, četru stundu laikā viņš pilnībā pārklāja kailos ķermeņus ar psihodēliskām, bioloģiskām krāsām, kas nav kaitīgas ādai. Viņš ir bijis uzaicināts uz [[Montrē]] Džeza festivālu, ''Festival de la cité Lauzanē'' un Paleo festivālu Nionā 2006. gadā. Dienas laikraksts ''Le Matin'' pasūtīja viņam uzgleznot Montrē Džeza festivāla un Paleo festivāla vecās afišas uz festivāla dalībnieku ādas. Vispieprasītākie no tiem bija Kīta Haringa (''Keith Haring'', 1983. gadā), Džīna Tingvela (''Jean Tinguely'', 1982. gadā) un Zepa (2005. gadā) plakāti. Paleo festivālā vispieprasītākais bija Ludovika Gabriela (''Ludovic Gabriel)'' 2006. gadā izveidotais plakāts. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20171014081957/https://messenjaschin.com/ Youri Messen-Jaschin — Op Art] * [https://yourimessenjaschinbibliography.wordpress.com/2016/02 Juria Messena-Jašina biogrāfija] * [http://www.absolutearts.com/portfolios/m/messenjaschin/ Juria Messena-Jašina Op Art] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060720204648/http://www.absolutearts.com/portfolios/m/messenjaschin/ |date={{dat|2006|07|20||bez}} }} * [http://www.babelearte.it/tipoartista.asp?arid=299&lid= Juria Messena-Jašina Op Art] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160504081535/http://www.babelearte.it/tipoartista.asp?arid=299&lid= |date={{dat|2016|05|04||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20060626002807/http://yourimessenjaschinbodyart.blogspot.com/ Juria Messena-Jašina ķermeņa apgleznojumi] * [https://yourimessenjaschinbibliography.wordpress.com/2014/11/18/latvia-op-art-optiska-31-7-2011/ latvia | op art optiskā | 31.7.2011] * [https://yourimessenjaschinbibliography.wordpress.com/2014/08/08/latvia-kultur-lettland-feste-und-brauchtum-lettland-kultur-in-riga-lettische-musik-lettische-sprache-lettischer-kunstler/ latvia | kultur (lettland) | feste und brauchtum (lettland) | kultur in riga | lettische musik | lettische sprache | lettischer künstler] * [https://issuu.com/messenjaschin/docs/japan___national_taichung_universit?e=8398374/33771857 National Taichung University of Education | Fantastic and colorful moiré Patterns / 2013. gada jūnijs / 41. lpp.] * [https://issuu.com/messenjaschin/docs/trakya_university_journal_of_social?e=8398374/33771970 Traky University — Journal of social Science / 17. sējums / 2015. gada jūnijs / 352. lpp.] * [https://issuu.com/teronscholar2013/docs/book1 Teron Scholar Canada / Plasmatic Spiral Pavillon / 56. lpp.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306221352/https://issuu.com/teronscholar2013/docs/book1 |date={{dat|2016|03|06||bez}} }} * [https://issuu.com/messenjaschin/docs/focus_of_stamps_9e9a6d19004129 Focus on Stamps | Šveices pasts| 2010. (5.-8. lpp.)] * [https://issuu.com/messenjaschin/docs/performance_art Discipline Performance art (10. lpp.)] * [https://issuu.com/messenjaschin/docs/spirituality_of_art_ Spirituality of art (44. lpp.)] * [http://www.xamou-art.co.uk/op-art-and-the-characteristics-of-the-art-movement/ Op art and the characteristics of the art movement] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160424030052/http://www.xamou-art.co.uk/op-art-and-the-characteristics-of-the-art-movement/ |date={{dat|2016|04|24||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Messens-Jašins, Juris}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Šveiciešu mākslinieki]] ossr164tedy4qhejsq6792dugmvgbps 4301587 4301582 2025-06-29T13:09:25Z Yourimarina 132295 4301587 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{Mākslinieka infokaste | name = Juris Messens-Jašins | image = Youri Messen-Jaschin (1981) by Erling Mandelmann.jpg | imagesize = | caption = Juris Messens-Jašins 1981. gadā | birthname = | birthdate = {{dat|1941|1|27}}<br />{{vieta|Šveice|Aroza}} | deathdate = | deathplace = | nationality = | field = [[glezniecība]], [[tēlniecība]], ķermeņa apgleznošana | movement = | famous work = | influenced by = | paraksts = }} ''' Juris Messens-Jašins''' ({{val|en|Youri Messen-Jaschin}}) ir latviešu izcelsmes [[Šveice]]s mākslinieks, dzimis Arozā, [[Šveice|Šveicē]], 1941. gadā. Strādā [[Eļļas glezniecība|eļļas]] un guašas tehnikā, kā arī veic [[ķermeņa apgleznošana|ķermeņa apgleznošanu]] (''body painting''). == Dzīvesgājums == Dzimis 1941. gada 27. janvārī Šveicē. No 1958. līdz 1962. gadam mācījies [[Parīze]]s Tēlotājmākslas augstskolā pie profesora Roberta Kami, pēc tam Sorbonas Prakses augstskolā pie profesora Pjēra Frankastela (''Pierre Francastel'') apguvis [[sociālās zinātnes]] un [[Mākslas vēsture|mākslas vēsturi]]. No 1962. gada līdz 1965. gadam mācījies [[Lozanna]]s Tēlotājmākslas skolā. Strādājis kopā ar gravieri un [[Gleznotājs|gleznotāju]] Ernestu Picoti (''Ernest Pizzotti'') un 1964. gadā Lozannā atklāja kinētisko [[Stikls|stikla]] un [[Akrils|akrila]] [[Tēlniecība|skulptūru]] izstādi. Divus gadus strādājis Mūsdienu gravēšanas centrā [[Ženēva|Ženēvā]], pēc tam [[Cīrihe|Cīrihē]] pie gleznotāja Frīdriha Kūna (''Friederich Kuhn''). No 1968. līdz 1970. gadam darbojies Karaliskā Tehnoloģiskā institūta Dizaina fakultātē [[Gēteborga|Gēteborgā]], pievēršoties [[Kinētika|kinētiskiem]] objektiem no [[Audums|tekstila]]. 1967. gadā Messens-Jašins Gēteborgas izstādē satika trīs māksliniekus — Hesusu Rafaelu Soto (''Jesus Rafael Soto''), Karlosu Krusu Djēsu (''Carlos Cruz-Diez'') un Hulio Le Parku (''Julio Le Parc''). Sarunas ar šiem māksliniekiem viņu iedvesmoja nodarboties ar optisko mākslu. Gēteborgā viņš pilnveidoja kinētiskos objektus un ģeometriskās formas, integrējot tās tekstilmākslā un eļļas gleznās. J. Messena-Jašina optiskās mākslas pētījumi [[Skandināvija|Skandināvijā]] ir atstājuši nozīmīgu ietekmi šajā sfērā. 1968. gadā Messens-Jašins saņēma [[Šveice]]s mūsdienu gravēšanas mākslas balvu. Šajā gadā [[Zviedrija]]s valdība viņam piešķīra stipendiju. 1970. gadā viņš uzturējās [[Hamburga|Hamburgā]], kur dažādos nozīmīgos projektos sadarbojās ar māksliniekiem no Ziemeļvācijas. 1970. gadā viņš izveidoja kinētisku skulptūru netālu no [[Melnais mežs|Melnā meža]] [[Vācija|Vācijā]]. 1970. gadā viņš pārcēlās dzīvot uz [[Berne|Berni]], kur uzturējās līdz 1981. gadam. Savos ārzemju ceļojumos viņš nodibināja sakarus ar māksliniekiem, kas darbojās šajā pašā mākslas novirzienā. Viņa gleznās un skulptūrās lielu lomu ieņēma [[arhitektūra]], meklējumi kinētiskās mākslas (''Op Art'') virzienā. Viņš iepazinās ar [[Oskars Nīmeiers|Oskaru Nīmeieru]] (''Oscar Niemeyer''), Burlu Marksu (''Burle Marx'') no [[Riodežaneiro]], Otake no [[Sanpaulu]] Brazīlijā un Klorindo Testu (''Clorindo Testa'') [[Buenosairesa|Buenosairesā]]. Ceļojuma beigās viņš uzturējās [[Karakasa|Karakasā]], kur uzveda izrādi ar savu darbu [[Horeogrāfija|horeogrāfiju]], prezentējot to Karakasas izstāžu namā, kā arī IV Starptautiskajā Teātra festivālā, Karakasā, Evgēnija Mendosas fondā, Humboldas kultūras asociācijā (Gētes Institūts) un [[Francija]]s aliansē 1984. gadā. Messena-Jašina [[Popārts|popārta]] stilā veidoto [[Gobelēns|gobelēnu]] “Vairāk gaismas” iegādājās Mūsdienu mākslas muzejs Cīrihē. Šis gobelēns bija radīts 1970. gadā viņa mītnē Colikofenā (''Zollikofen''), netālu no Bernes, Šveicē. Pēc vairākiem Ņujorkā pavadītiem mēnešiem viņš atgriezās Šveicē un apmetās uz dzīvi Bernē, kur nodzīvoja 11 gadus. Šajā laikā viņš bieži rīkoja izstādes pilsētas izstāžu zālē un citos vietējos muzejos. 2010. gadā viņš Šveices [[Pasts|pastam]] izstrādāja trīs [[Pastmarka|markas]] optiskās mākslas tehnikā. Tās ir nokļuvušas daudzu muzeju kolekcijās visā pasaulē. 2014. gadā Vaudas Universitātes slimnīca Lozannā, Neiroattēlveides laboratorija, izmantojot neinvazīvo [[Magnētiskās rezonanses tomogrāfija|magnētiskās rezonanses]] tehniku, pētīja [[Smadzenes|smadzeņu]] aktivitāti, attēlojot, kartējot un fiksējot aktīvos punktus, kamēr trīs pētījuma dalībnieki vēroja optiskās mākslas (''Op Art'') darbus. [[File:Blue Two, 2020.jpg|thumb|Youri Messen-Jaschin glezno ''Blue Two'' savā darbnīcā Lozannā (2020). Darbs pieder privātai kolekcijai.]] == Darbi == Messena-Jašina izveidotās skulptūras bieži papildinātas ar kustību, kas izraisa [[skaņa]]s rašanos. Viņa pirmie mēģinājumi skaņu izmantošanā bija 1960. gadu beigās. 1970. gadā viņš savā mākslā integrēja [[Neons|neonu]] un turpināja to izmantot skulptūrās, [[Instalācija (māksla)|instalācijās]] un eļļas gleznās. Viņš ir piedalījies daudzās starptautiskās izstādēs, Itālijā saņēmis balvas par optiskās mākslas mēģinājumiem. Viņa darbi ir izstādīti daudzās privātās un sabiedriskās izstādēs, viņa māksla ir atrodama privātās kolekcijās, kā arī valsts un starptautiskajos muzejos. Darbu galvenais elements, kvadrāts, ir kā fons, kuru papildina citas [[Ģeometriska figūra|ģeometriskās figūras]], kas tiek pievienotas no malām. Šīs ģeometriskās formas ir vienmērīgi sadalītas pa visu darba virsmu, papildinātas ar paralēlu līniju tīklojumu. Mākslinieks izmanto [[Kolāža|kolāžas tehniku]] eļļas un guašas darbiem. Viņa biezāk izmantotās krāsas ir sarkanās, dzeltenās, spilgti zaļās, zilie toņi un mirdzošas nokrāsas. Popārta stila gobelēnu “Vairāk gaismas” Messens-Jašins konceptuāli iecerēja, kad uzturējās [[Ņujorka|Ņujorkā]] un satika tādus popārta māksliniekus kā [[Endijs Vorhols|Endiju Vorholu]], Tomu Veselmanu (''Tom Wesselmann'') un Džasperu Džonsu (''Jasper Johns''). Šajā darbā spuldze parādās kā nepakļāvīgs spēks, kas izvairās no patērētāju pasaules mītiem un simboliem. To var apskatīt Migrosa kolekcijā Vaudā, Šveicē. Messena-Jašina darbus labi uzņēma [[Venecuēla|Venecuēlā]], kur viņš nodzīvoja vairākus gadus. Mendosa Fonds un ''Yonekura Industrial'' sniedza viņam finansiālu atbalstu, lai viņš varētu turpināt savus meklējumus. Šeit viņš izmēģināja savas spējas izrāžu uzvešanā, prezentējot savus divus svarīgos darbus Ateneas Koncertu zālē un Ateneas Anas Hulias Rohas teātrī (''Ana Julia Rojas del Ateneo''), Karakasā, un tie guva plašus panākumus. Viņu bieži uzaicināja būt par režisoru savām lugām. Kā [[eksperts]] ķermeņa mākslas apgleznojumos, viņš izrādīja savu darbu klubos un uz skatuves, tumsā, [[Ultravioletais starojums|ultravioletās gaismas]] vidē, četru stundu laikā viņš pilnībā pārklāja kailos ķermeņus ar psihodēliskām, bioloģiskām krāsām, kas nav kaitīgas ādai. Viņš ir bijis uzaicināts uz [[Montrē]] Džeza festivālu, ''Festival de la cité Lauzanē'' un Paleo festivālu Nionā 2006. gadā. Dienas laikraksts ''Le Matin'' pasūtīja viņam uzgleznot Montrē Džeza festivāla un Paleo festivāla vecās afišas uz festivāla dalībnieku ādas. Vispieprasītākie no tiem bija Kīta Haringa (''Keith Haring'', 1983. gadā), Džīna Tingvela (''Jean Tinguely'', 1982. gadā) un Zepa (2005. gadā) plakāti. Paleo festivālā vispieprasītākais bija Ludovika Gabriela (''Ludovic Gabriel)'' 2006. gadā izveidotais plakāts. [[File:Quantique.jpg|thumb|Opārta sietspiedes darbs (200 × 170 cm), unikāls izdevums 1/1. 2022. gada Talent Prize balvas ieguvējs Losandželosā. Optiskā ilūzija mainās atkarībā no skatīšanās leņķa, iedvesmota no kvantu dinamikas.]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20171014081957/https://messenjaschin.com/ Youri Messen-Jaschin — Op Art] * [https://yourimessenjaschinbibliography.wordpress.com/2016/02 Juria Messena-Jašina biogrāfija] * [http://www.absolutearts.com/portfolios/m/messenjaschin/ Juria Messena-Jašina Op Art] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060720204648/http://www.absolutearts.com/portfolios/m/messenjaschin/ |date={{dat|2006|07|20||bez}} }} * [http://www.babelearte.it/tipoartista.asp?arid=299&lid= Juria Messena-Jašina Op Art] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160504081535/http://www.babelearte.it/tipoartista.asp?arid=299&lid= |date={{dat|2016|05|04||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20060626002807/http://yourimessenjaschinbodyart.blogspot.com/ Juria Messena-Jašina ķermeņa apgleznojumi] * [https://yourimessenjaschinbibliography.wordpress.com/2014/11/18/latvia-op-art-optiska-31-7-2011/ latvia | op art optiskā | 31.7.2011] * [https://yourimessenjaschinbibliography.wordpress.com/2014/08/08/latvia-kultur-lettland-feste-und-brauchtum-lettland-kultur-in-riga-lettische-musik-lettische-sprache-lettischer-kunstler/ latvia | kultur (lettland) | feste und brauchtum (lettland) | kultur in riga | lettische musik | lettische sprache | lettischer künstler] * [https://issuu.com/messenjaschin/docs/japan___national_taichung_universit?e=8398374/33771857 National Taichung University of Education | Fantastic and colorful moiré Patterns / 2013. gada jūnijs / 41. lpp.] * [https://issuu.com/messenjaschin/docs/trakya_university_journal_of_social?e=8398374/33771970 Traky University — Journal of social Science / 17. sējums / 2015. gada jūnijs / 352. lpp.] * [https://issuu.com/teronscholar2013/docs/book1 Teron Scholar Canada / Plasmatic Spiral Pavillon / 56. lpp.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306221352/https://issuu.com/teronscholar2013/docs/book1 |date={{dat|2016|03|06||bez}} }} * [https://issuu.com/messenjaschin/docs/focus_of_stamps_9e9a6d19004129 Focus on Stamps | Šveices pasts| 2010. (5.-8. lpp.)] * [https://issuu.com/messenjaschin/docs/performance_art Discipline Performance art (10. lpp.)] * [https://issuu.com/messenjaschin/docs/spirituality_of_art_ Spirituality of art (44. lpp.)] * [http://www.xamou-art.co.uk/op-art-and-the-characteristics-of-the-art-movement/ Op art and the characteristics of the art movement] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160424030052/http://www.xamou-art.co.uk/op-art-and-the-characteristics-of-the-art-movement/ |date={{dat|2016|04|24||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Messens-Jašins, Juris}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Šveiciešu mākslinieki]] 8x1sldpd4xv2ss6oi7qax9dc334v6sy 4301605 4301587 2025-06-29T14:57:42Z Yourimarina 132295 4301605 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{Mākslinieka infokaste | name = Juris Messens-Jašins | image = [[File:Youri Messen-Jaschin 2016.tif|thumb|Youri Messen-Jaschin, Šveices mākslinieks, dzimis Arosā (1941), aktīvs Op art mākslā kopš 1960. gadiem. Portrets uzņemts 2016. gadā.]] | imagesize = | caption = Juris Messens-Jašins 1981. gadā | birthname = | birthdate = {{dat|1941|1|27}}<br />{{vieta|Šveice|Aroza}} | deathdate = | deathplace = | nationality = | field = [[glezniecība]], [[tēlniecība]], ķermeņa apgleznošana | movement = | famous work = | influenced by = | paraksts = }} ''' Juris Messens-Jašins''' ({{val|en|Youri Messen-Jaschin}}) ir latviešu izcelsmes [[Šveice]]s mākslinieks, dzimis Arozā, [[Šveice|Šveicē]], 1941. gadā. Strādā [[Eļļas glezniecība|eļļas]] un guašas tehnikā, kā arī veic [[ķermeņa apgleznošana|ķermeņa apgleznošanu]] (''body painting''). == Dzīvesgājums == Dzimis 1941. gada 27. janvārī Šveicē. No 1958. līdz 1962. gadam mācījies [[Parīze]]s Tēlotājmākslas augstskolā pie profesora Roberta Kami, pēc tam Sorbonas Prakses augstskolā pie profesora Pjēra Frankastela (''Pierre Francastel'') apguvis [[sociālās zinātnes]] un [[Mākslas vēsture|mākslas vēsturi]]. No 1962. gada līdz 1965. gadam mācījies [[Lozanna]]s Tēlotājmākslas skolā. Strādājis kopā ar gravieri un [[Gleznotājs|gleznotāju]] Ernestu Picoti (''Ernest Pizzotti'') un 1964. gadā Lozannā atklāja kinētisko [[Stikls|stikla]] un [[Akrils|akrila]] [[Tēlniecība|skulptūru]] izstādi. Divus gadus strādājis Mūsdienu gravēšanas centrā [[Ženēva|Ženēvā]], pēc tam [[Cīrihe|Cīrihē]] pie gleznotāja Frīdriha Kūna (''Friederich Kuhn''). No 1968. līdz 1970. gadam darbojies Karaliskā Tehnoloģiskā institūta Dizaina fakultātē [[Gēteborga|Gēteborgā]], pievēršoties [[Kinētika|kinētiskiem]] objektiem no [[Audums|tekstila]]. 1967. gadā Messens-Jašins Gēteborgas izstādē satika trīs māksliniekus — Hesusu Rafaelu Soto (''Jesus Rafael Soto''), Karlosu Krusu Djēsu (''Carlos Cruz-Diez'') un Hulio Le Parku (''Julio Le Parc''). Sarunas ar šiem māksliniekiem viņu iedvesmoja nodarboties ar optisko mākslu. Gēteborgā viņš pilnveidoja kinētiskos objektus un ģeometriskās formas, integrējot tās tekstilmākslā un eļļas gleznās. J. Messena-Jašina optiskās mākslas pētījumi [[Skandināvija|Skandināvijā]] ir atstājuši nozīmīgu ietekmi šajā sfērā. 1968. gadā Messens-Jašins saņēma [[Šveice]]s mūsdienu gravēšanas mākslas balvu. Šajā gadā [[Zviedrija]]s valdība viņam piešķīra stipendiju. 1970. gadā viņš uzturējās [[Hamburga|Hamburgā]], kur dažādos nozīmīgos projektos sadarbojās ar māksliniekiem no Ziemeļvācijas. 1970. gadā viņš izveidoja kinētisku skulptūru netālu no [[Melnais mežs|Melnā meža]] [[Vācija|Vācijā]]. 1970. gadā viņš pārcēlās dzīvot uz [[Berne|Berni]], kur uzturējās līdz 1981. gadam. Savos ārzemju ceļojumos viņš nodibināja sakarus ar māksliniekiem, kas darbojās šajā pašā mākslas novirzienā. Viņa gleznās un skulptūrās lielu lomu ieņēma [[arhitektūra]], meklējumi kinētiskās mākslas (''Op Art'') virzienā. Viņš iepazinās ar [[Oskars Nīmeiers|Oskaru Nīmeieru]] (''Oscar Niemeyer''), Burlu Marksu (''Burle Marx'') no [[Riodežaneiro]], Otake no [[Sanpaulu]] Brazīlijā un Klorindo Testu (''Clorindo Testa'') [[Buenosairesa|Buenosairesā]]. Ceļojuma beigās viņš uzturējās [[Karakasa|Karakasā]], kur uzveda izrādi ar savu darbu [[Horeogrāfija|horeogrāfiju]], prezentējot to Karakasas izstāžu namā, kā arī IV Starptautiskajā Teātra festivālā, Karakasā, Evgēnija Mendosas fondā, Humboldas kultūras asociācijā (Gētes Institūts) un [[Francija]]s aliansē 1984. gadā. Messena-Jašina [[Popārts|popārta]] stilā veidoto [[Gobelēns|gobelēnu]] “Vairāk gaismas” iegādājās Mūsdienu mākslas muzejs Cīrihē. Šis gobelēns bija radīts 1970. gadā viņa mītnē Colikofenā (''Zollikofen''), netālu no Bernes, Šveicē. Pēc vairākiem Ņujorkā pavadītiem mēnešiem viņš atgriezās Šveicē un apmetās uz dzīvi Bernē, kur nodzīvoja 11 gadus. Šajā laikā viņš bieži rīkoja izstādes pilsētas izstāžu zālē un citos vietējos muzejos. 2010. gadā viņš Šveices [[Pasts|pastam]] izstrādāja trīs [[Pastmarka|markas]] optiskās mākslas tehnikā. Tās ir nokļuvušas daudzu muzeju kolekcijās visā pasaulē. 2014. gadā Vaudas Universitātes slimnīca Lozannā, Neiroattēlveides laboratorija, izmantojot neinvazīvo [[Magnētiskās rezonanses tomogrāfija|magnētiskās rezonanses]] tehniku, pētīja [[Smadzenes|smadzeņu]] aktivitāti, attēlojot, kartējot un fiksējot aktīvos punktus, kamēr trīs pētījuma dalībnieki vēroja optiskās mākslas (''Op Art'') darbus. [[File:Blue Two, 2020.jpg|thumb|Youri Messen-Jaschin glezno ''Blue Two'' savā darbnīcā Lozannā (2020). Darbs pieder privātai kolekcijai.]] == Darbi == Messena-Jašina izveidotās skulptūras bieži papildinātas ar kustību, kas izraisa [[skaņa]]s rašanos. Viņa pirmie mēģinājumi skaņu izmantošanā bija 1960. gadu beigās. 1970. gadā viņš savā mākslā integrēja [[Neons|neonu]] un turpināja to izmantot skulptūrās, [[Instalācija (māksla)|instalācijās]] un eļļas gleznās. Viņš ir piedalījies daudzās starptautiskās izstādēs, Itālijā saņēmis balvas par optiskās mākslas mēģinājumiem. Viņa darbi ir izstādīti daudzās privātās un sabiedriskās izstādēs, viņa māksla ir atrodama privātās kolekcijās, kā arī valsts un starptautiskajos muzejos. Darbu galvenais elements, kvadrāts, ir kā fons, kuru papildina citas [[Ģeometriska figūra|ģeometriskās figūras]], kas tiek pievienotas no malām. Šīs ģeometriskās formas ir vienmērīgi sadalītas pa visu darba virsmu, papildinātas ar paralēlu līniju tīklojumu. Mākslinieks izmanto [[Kolāža|kolāžas tehniku]] eļļas un guašas darbiem. Viņa biezāk izmantotās krāsas ir sarkanās, dzeltenās, spilgti zaļās, zilie toņi un mirdzošas nokrāsas. Popārta stila gobelēnu “Vairāk gaismas” Messens-Jašins konceptuāli iecerēja, kad uzturējās [[Ņujorka|Ņujorkā]] un satika tādus popārta māksliniekus kā [[Endijs Vorhols|Endiju Vorholu]], Tomu Veselmanu (''Tom Wesselmann'') un Džasperu Džonsu (''Jasper Johns''). Šajā darbā spuldze parādās kā nepakļāvīgs spēks, kas izvairās no patērētāju pasaules mītiem un simboliem. To var apskatīt Migrosa kolekcijā Vaudā, Šveicē. Messena-Jašina darbus labi uzņēma [[Venecuēla|Venecuēlā]], kur viņš nodzīvoja vairākus gadus. Mendosa Fonds un ''Yonekura Industrial'' sniedza viņam finansiālu atbalstu, lai viņš varētu turpināt savus meklējumus. Šeit viņš izmēģināja savas spējas izrāžu uzvešanā, prezentējot savus divus svarīgos darbus Ateneas Koncertu zālē un Ateneas Anas Hulias Rohas teātrī (''Ana Julia Rojas del Ateneo''), Karakasā, un tie guva plašus panākumus. Viņu bieži uzaicināja būt par režisoru savām lugām. Kā [[eksperts]] ķermeņa mākslas apgleznojumos, viņš izrādīja savu darbu klubos un uz skatuves, tumsā, [[Ultravioletais starojums|ultravioletās gaismas]] vidē, četru stundu laikā viņš pilnībā pārklāja kailos ķermeņus ar psihodēliskām, bioloģiskām krāsām, kas nav kaitīgas ādai. Viņš ir bijis uzaicināts uz [[Montrē]] Džeza festivālu, ''Festival de la cité Lauzanē'' un Paleo festivālu Nionā 2006. gadā. Dienas laikraksts ''Le Matin'' pasūtīja viņam uzgleznot Montrē Džeza festivāla un Paleo festivāla vecās afišas uz festivāla dalībnieku ādas. Vispieprasītākie no tiem bija Kīta Haringa (''Keith Haring'', 1983. gadā), Džīna Tingvela (''Jean Tinguely'', 1982. gadā) un Zepa (2005. gadā) plakāti. Paleo festivālā vispieprasītākais bija Ludovika Gabriela (''Ludovic Gabriel)'' 2006. gadā izveidotais plakāts. [[File:Quantique.jpg|thumb|Opārta sietspiedes darbs (200 × 170 cm), unikāls izdevums 1/1. 2022. gada Talent Prize balvas ieguvējs Losandželosā. Optiskā ilūzija mainās atkarībā no skatīšanās leņķa, iedvesmota no kvantu dinamikas.]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20171014081957/https://messenjaschin.com/ Youri Messen-Jaschin — Op Art] * [https://yourimessenjaschinbibliography.wordpress.com/2016/02 Juria Messena-Jašina biogrāfija] * [http://www.absolutearts.com/portfolios/m/messenjaschin/ Juria Messena-Jašina Op Art] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060720204648/http://www.absolutearts.com/portfolios/m/messenjaschin/ |date={{dat|2006|07|20||bez}} }} * [http://www.babelearte.it/tipoartista.asp?arid=299&lid= Juria Messena-Jašina Op Art] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160504081535/http://www.babelearte.it/tipoartista.asp?arid=299&lid= |date={{dat|2016|05|04||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20060626002807/http://yourimessenjaschinbodyart.blogspot.com/ Juria Messena-Jašina ķermeņa apgleznojumi] * [https://yourimessenjaschinbibliography.wordpress.com/2014/11/18/latvia-op-art-optiska-31-7-2011/ latvia | op art optiskā | 31.7.2011] * [https://yourimessenjaschinbibliography.wordpress.com/2014/08/08/latvia-kultur-lettland-feste-und-brauchtum-lettland-kultur-in-riga-lettische-musik-lettische-sprache-lettischer-kunstler/ latvia | kultur (lettland) | feste und brauchtum (lettland) | kultur in riga | lettische musik | lettische sprache | lettischer künstler] * [https://issuu.com/messenjaschin/docs/japan___national_taichung_universit?e=8398374/33771857 National Taichung University of Education | Fantastic and colorful moiré Patterns / 2013. gada jūnijs / 41. lpp.] * [https://issuu.com/messenjaschin/docs/trakya_university_journal_of_social?e=8398374/33771970 Traky University — Journal of social Science / 17. sējums / 2015. gada jūnijs / 352. lpp.] * [https://issuu.com/teronscholar2013/docs/book1 Teron Scholar Canada / Plasmatic Spiral Pavillon / 56. lpp.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306221352/https://issuu.com/teronscholar2013/docs/book1 |date={{dat|2016|03|06||bez}} }} * [https://issuu.com/messenjaschin/docs/focus_of_stamps_9e9a6d19004129 Focus on Stamps | Šveices pasts| 2010. (5.-8. lpp.)] * [https://issuu.com/messenjaschin/docs/performance_art Discipline Performance art (10. lpp.)] * [https://issuu.com/messenjaschin/docs/spirituality_of_art_ Spirituality of art (44. lpp.)] * [http://www.xamou-art.co.uk/op-art-and-the-characteristics-of-the-art-movement/ Op art and the characteristics of the art movement] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160424030052/http://www.xamou-art.co.uk/op-art-and-the-characteristics-of-the-art-movement/ |date={{dat|2016|04|24||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Messens-Jašins, Juris}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Šveiciešu mākslinieki]] k1oosk0jchrnh1xzjuwgpagl3z5zhd7 10 331384 4301754 4298366 2025-06-30T02:10:07Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts 4301754 wikitext text/x-wiki {{hlist|Pagājušajā nedēļā skatītākais:<br />[[Jāņi]]| [[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]| [[Viesturs Kleinbergs]]| [[Skroderdienas Silmačos]]| [[Latvijas Televīzija]]| [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts]]| [[Irāna]]| [[Latvija]]| [[Sprīdītis (filma)]]| [[Rīga]]}}<noinclude> {{dokumentācija}}</noinclude> 7od05cc4f9uju8tt9affvtn18kmi325 10 331397 4301755 4298368 2025-06-30T02:10:08Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts 4301755 wikitext text/x-wiki Iekļautie datumi: 23.06, 24.06, 25.06, 26.06, 27.06, 28.06, 29.06. {|class="sortable wikitable" |- ! Lapa !! Skatījumi !! Desktop skatījumi |- | [[Jāņi]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=J%C4%81%C5%86i 2809] || 0.2075 |- | [[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Limuz%C4%ABns_J%C4%81%C5%86u_nakts_kr%C4%81s%C4%81 1473] || 0.1358 |- | [[Viesturs Kleinbergs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Viesturs_Kleinbergs 1374] || 0.3501 |- | [[Skroderdienas Silmačos]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Skroderdienas_Silma%C4%8Dos 1352] || 0.1472 |- | [[Latvijas Televīzija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_Telev%C4%ABzija 1076] || 0.1533 |- | [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Starptautisko_t%C4%81lsarunu_kodu_saraksts 976] || 0.2838 |- | [[Irāna]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Ir%C4%81na 876] || 0.1918 |- | [[Latvija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvija 862] || 0.3863 |- | [[Sprīdītis (filma)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Spr%C4%ABd%C4%ABtis_%28filma%29 810] || 0.0654 |- | [[Rīga]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=R%C4%ABga 725] || 0.451 |- style="border-top: 5px solid gray;" | [[XVideos]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=XVideos 616] || 0.1248 |- | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=2025._gada_R%C4%ABgas_domes_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas 609] || 0.3629 |- | [[Homo novus (filma)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Homo_novus_%28filma%29 605] || 0.1242 |- | [[Spānijas kailgliemezis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Sp%C4%81nijas_kailgliemezis 580] || 0.1276 |- | [[Džimlai rūdi rallallā]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=D%C5%BEimlai_r%C5%ABdi_rallall%C4%81 541] || 0.1257 |- | [[Zodiaks]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Zodiaks 532] || 0.1184 |- | [[Gundars Āboliņš]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Gundars_%C4%80boli%C5%86%C5%A1 522] || 0.1322 |- | [[Vella kalpi]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Vella_kalpi 518] || 0.0895 |- | [[Maija un Paija (filma)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Maija_un_Paija_%28filma%29 504] || 0.1329 |- | [[Liāna Langa]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Li%C4%81na_Langa 486] || 0.2325 |- | [[Atlanta]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Atlanta 468] || 0.3207 |- | [[Romualds Ancāns]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Romualds_Anc%C4%81ns 466] || 0.1967 |- | [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Visp%C4%81r%C4%93jie_latvie%C5%A1u_Dziesmu_un_Deju_sv%C4%93tki 466] || 0.2811 |- | [[Izraēla]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Izra%C4%93la 459] || 0.2919 |- | [[Diāna Zande]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Di%C4%81na_Zande 458] || 0.1441 |- | [[Lilita Bērziņa]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Lilita_B%C4%93rzi%C5%86a 447] || |- | [[Emīla nedarbi]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Em%C4%ABla_nedarbi 447] || |- | [[Hormuzs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Hormuzs 442] || |- | [[Kristaps Porziņģis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Kristaps_Porzi%C5%86%C4%A3is 440] || |- | [[Elpojiet dziļi]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Elpojiet_dzi%C4%BCi 439] || |- | [[Baiba Indriksone]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Baiba_Indriksone 435] || |- | [[Saldus novada ciemu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Saldus_novada_ciemu_uzskait%C4%ABjums 431] || |- | [[Uldis Dumpis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Uldis_Dumpis 408] || |- | [[Mārcis Maņjakovs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=M%C4%81rcis_Ma%C5%86jakovs 408] || |- | [[Atlantas "Hawks"]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Atlantas_%22Hawks%22 402] || |- | [[Dāvana vientuļai sievietei]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=D%C4%81vana_vientu%C4%BCai_sievietei 383] || |- | [[Katara]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Katara 376] || |- | [[Olga Dreģe]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Olga_Dre%C4%A3e 371] || |- | [[Elīna Garanča]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=El%C4%ABna_Garan%C4%8Da 368] || |- | [[YouPorn]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=YouPorn 353] || |- | [[Rīgas dome]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=R%C4%ABgas_dome 341] || |- | [[Īsa pamācība mīlēšanā]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=%C4%AAsa_pam%C4%81c%C4%ABba_m%C4%ABl%C4%93%C5%A1an%C4%81 338] || |- | [[UgunsGrēks]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=UgunsGr%C4%93ks 335] || |- | [[Latvijas administratīvais iedalījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_administrat%C4%ABvais_iedal%C4%ABjums 334] || |- | [[Jānis Vimba]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=J%C4%81nis_Vimba 333] || |- | [[Mārtiņš Egliens]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=M%C4%81rti%C5%86%C5%A1_Egliens 332] || |- | [[Ēvalds Valters]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=%C4%92valds_Valters 331] || |- | [[Brazzers]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Brazzers 331] || |- | [[Nora Bumbiere]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Nora_Bumbiere 327] || |- | [[Zāļu diena]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Z%C4%81%C4%BCu_diena 324] || |- | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=It%C4%81lijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 324] || |- | [[Bavārijas Elizabete]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Bav%C4%81rijas_Elizabete 320] || |- | [[Liepāja]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Liep%C4%81ja 309] || |- | [[Rīgas pašvaldības vadītājs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=R%C4%ABgas_pa%C5%A1vald%C4%ABbas_vad%C4%ABt%C4%81js 305] || |- | [[Smaržīgā naktsvijole]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Smar%C5%BE%C4%ABg%C4%81_naktsvijole 303] || |- | [[Baltijas dzegužpirkstīte]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Baltijas_dzegu%C5%BEpirkst%C4%ABte 301] || |- | [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 294] || |- | [[Līga Liepiņa]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=L%C4%ABga_Liepi%C5%86a 288] || |- | [[Boļeslavs Ružs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Bo%C4%BCeslavs_Ru%C5%BEs 286] || |- | [[Ģirts Jakovļevs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=%C4%A2irts_Jakov%C4%BCevs 286] || |- | [[Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Starptautiskie_automobi%C4%BCu_re%C4%A3istr%C4%81cijas_kodi 283] || |- | [[Aušvicas koncentrācijas nometne]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Au%C5%A1vicas_koncentr%C4%81cijas_nometne 282] || |- | [[Raimonds Pauls]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Raimonds_Pauls 281] || |- | [[Viņas melo labāk]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Vi%C5%86as_melo_lab%C4%81k 276] || |- | [[Karīna Tatarinova]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Kar%C4%ABna_Tatarinova 273] || |- | [[Jelgava]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Jelgava 264] || |- | [[Melnkalne]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Melnkalne 264] || |- | [[Evika Siliņa]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Evika_Sili%C5%86a 263] || |- | [[Pupuķis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Pupu%C4%B7is 261] || |- | [[Larisa Mondrusa]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Larisa_Mondrusa 260] || |- | [[Ainārs Šlesers]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Ain%C4%81rs_%C5%A0lesers 260] || |- | [[Edgars Rinkēvičs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Edgars_Rink%C4%93vi%C4%8Ds 259] || |- | [[Nīderlande]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=N%C4%ABderlande 259] || |- | [[Žoržs Siksna]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=%C5%BDor%C5%BEs_Siksna 257] || |- | [[Labubu]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Labubu 255] || |- | [[Aktrise Ragārēs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Aktrise_Rag%C4%81r%C4%93s 255] || |- | [[Signe Grūbe]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Signe_Gr%C5%ABbe 254] || |- | [[RedTube]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=RedTube 253] || |- | [[Likteņa līdumnieki]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Likte%C5%86a_l%C4%ABdumnieki 250] || |- | [[Krievija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Krievija 249] || |- | [[Dace Bonāte]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Dace_Bon%C4%81te 248] || |- | [[Kiklādu salas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Kikl%C4%81du_salas 246] || |- | [[Vācijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=V%C4%81cijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 243] || |- | [[Francijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Francijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 241] || |- | [[Atmateņu rinda]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Atmate%C5%86u_rinda 241] || |- | [[Mans draugs — nenopietns cilvēks]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Mans_draugs_%E2%80%94_nenopietns_cilv%C4%93ks 240] || |- | [[Talsu novada ciemu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Talsu_novada_ciemu_uzskait%C4%ABjums 239] || |- | [[Eiropas Savienība]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Eiropas_Savien%C4%ABba 233] || |- | [[Ventspils]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Ventspils 231] || |- | [[Elīna Siliņa]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=El%C4%ABna_Sili%C5%86a 229] || |- | [[Daugavpils]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Daugavpils 229] || |- | [[Rēzeknes novada ciemu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=R%C4%93zeknes_novada_ciemu_uzskait%C4%ABjums 229] || |- | [[Voldemārs Šoriņš]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Voldem%C4%81rs_%C5%A0ori%C5%86%C5%A1 227] || |- | [[Vakcīna]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Vakc%C4%ABna 227] || |- | [[Dita Lūriņa]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Dita_L%C5%ABri%C5%86a 226] || |- | [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_Skolu_jaunatnes_dziesmu_un_deju_sv%C4%93tki 225] || |- | [[Amerikas Savienotās Valstis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Amerikas_Savienot%C4%81s_Valstis 221] || |- | [[Jūrmala]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=J%C5%ABrmala 218] || |- | [[Kuldīgas novada ciemu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Kuld%C4%ABgas_novada_ciemu_uzskait%C4%ABjums 218] || |- | [[Kristaps Gludītis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Kristaps_Glud%C4%ABtis 216] || |} thx9gnj6k0lsy6ep29fcekwj4us0g6b 10 331458 4301757 4298367 2025-06-30T02:10:09Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts 4301757 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2025-06-30={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Strokkur, Área geotérmica de Geysir, Suðurland, Islandia, 2014-08-16, DD 090.JPG|320x320px]]<!-- -->|endesc=Eruption of Strokkur (Icelandic for "churn"), a fountain geyser located in the Haukadalur geothermal area, southwestern Iceland.<!-- -->|lvdesc=}} |2025-07-01={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:CN Tower, Toronto, Canada (Unsplash DJ kOgH5u0o).jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=CN Tower in Toronto. Today is Canada Day.<!-- -->|lvdesc=}} |2025-07-02={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:011 The lion king Tryggve in the Serengeti National Park Photo by Giles Laurent.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=Portrait of the wild lion (''Panthera leo'') '''Tryggve''', son of C-Boy, in the Serengeti National Park, Tanzania<!-- -->|lvdesc=}} |2025-07-03={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Real Monasterio de San Juan de la Peña, Huesca, España, 2023-01-05, DD 48-50 HDR.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=Apse of the higher church in the Royal Monastery of San Juan de la Peña, Huesca, Aragon, Spain. It was one of the most important monasteries in Aragon in the Middle Ages. Its two-level church is partially carved in the stone of the great cliff that overhangs the foundation. ''San Juan de la Peña'' means "Saint John of the Cliff". The lower church includes some mozarabic architectural surviving elements, although most of the parts of the monastery (including the impressive cloister, under the great rock) are Romanesque. After the fire of 1675, a new monastery was built. The old monastery (built in 920) was declared a National Monument on 13 July 1889, and the new monastery in 1923.<!-- -->|lvdesc=}} |2025-07-04={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Princetown (AU), Port Campbell National Park, Twelve Apostles -- 2019 -- 0930.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=Twelve Apostles at Port Campbell National Park, Princetown, Victoria, Australia<!-- -->|lvdesc=}} |2025-07-05={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Redstart (Phoenicurus phoenicurus) male ringed Malta.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=Redstart<!-- --><!-- --> (''[[Phoenicurus phoenicurus]]'') male ringed, Għadira Nature Reserve, Malta. Bird ringing is a vital activity that helps protect birds. In Malta, birds are humanely caught in [[:File:Mist nets for bird ringing Malta.jpg|mist nets]] which are checked every ten minutes. Each bird is ringed and [[:File:Weighing ringed bird Malta.jpg|weighed]] before being released. About 10% are retraps (i.e. they have been ringed before). The programme is carried on by BirdLife Malta.<br />Ringing has shown that birds from at least 48 countries use Malta during migration. Unfortunately, Malta has the densest population of bird hunters in the European Union. The high numbers of wild birds illegally shot in Malta has led to the European Commission taking legal infringement proceedings against the Maltese Government over Article 5 of the Birds Directive.<!-- -->|lvdesc=}} |2025-07-06={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Dalai Lama 1471 Luca Galuzzi 2007.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=Tenzin Gyatso, the fourteenth and current Dalai Lama, is the highest spiritual leader and head of Tibetan Buddhism. In 1959, he escaped from Tibet to India following the Tibetan uprising against Chinese occupation of Tibet, and established the Tibetan government-in-exile, which continues to function in Dharamsala, India, where he resides. He was awarded the Nobel Peace Prize in 1989. Today is his 90th birthday.<!-- -->|lvdesc=}} |2025-07-07={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Krakow-Collegium Novum.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=Diamond vault of the neo-Gothic Collegium Novum in Kraków, Poland<!-- -->|lvdesc=}} }} 0ifylahn3w0ut398lrkt9fexuw4v6he 0 333421 4301787 4300999 2025-06-30T03:58:50Z Biafra 13794 atj. 4301787 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Iveta Ratinīka | vārds_orig = | attēls = Ratinika.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Iveta Ratinīka 2019. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1978 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Viļāni|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = [[pedagoģe]], [[dzejniece]], literatūras pētniece, publiciste | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rēzeknes Augstskola]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} {{Valsts amatpersonas infokaste | amats = Rīgas domes deputāte | term_sākums = {{dat|2020|10|2|N}} | term_beigas = {{dat|2025|6|27|N}} | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents = [[Egils Levits]] | partija = [[Latvijas attīstībai]] | vārds = }} '''Iveta Ratinīka''' (dzimusi {{dat|1978|6|1}} [[Viļāni|Viļānos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[pedagoģe]], [[dzejniece]], literatūras pētniece, publiciste un politiķe. 2011. gadā izdevusi dzejas krājumu "Rūgts",<ref name="la bezmiega zona" /> bet 2018. gadā — "tikko & tikai".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/153670-tikko_tikai.html|title=tikko & tikai|last=Ratinīka|first=Iveta|access-date=18.02.2018|date=08.02.2018}}</ref> 2017. gada jūnijā ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/zinas/saskana-zaude-jkp-un-lrala-iegust-jaunais-deputatu-vietu-sadalijums-rigas-dome.d?id=48917013|title='Saskaņa' zaudē, JKP un LRA/LA iegūst – jaunais deputātu vietu sadalījums Rīgas domē|work=DELFI|access-date=2018-03-05|date=2017-06-04|last=DELFI|language=lv}}</ref> atkārtoti ievēlēta pašvaldībā [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas vēlēšanās]]. Pārstāv partiju "[[Latvijas attīstībai]]". == Biogrāfija == 2000. gadā [[Rēzeknes Augstskola]]s Humanitārajā fakultātē iegūts humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā un latviešu valodas, literatūras un kultūras vēstures skolotāja augstākās profesionālās izglītības diploms. 2002. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] iegūts humanitāro zinātņu maģistra grāds latviešu filoloģijā. 2012. gada septembrī — filoloģijas doktorante [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātē]]. Strādājusi par latviešu valodas un literatūras, kā arī kultūras vēstures skolotāju [[Rēzekne|Rēzeknē]], bijusi Baltu filoloģijas pētnieciskā centra vadītāja un sabiedrisko attiecību speciāliste [[Rēzeknes Augstskola|Rēzeknes Augstskolā]], zinātniskā līdzstrādniece, tekstu autore reklāmas aģentūrā “McCann-Ericson Riga”, bijusi [[AKKA/LAA]] komunikācijas nodaļas vadītāja, kopš 2008. gada strādāja par latviešu valodas un literatūras skolotāju [[Āgenskalna Valsts ģimnāzija|Āgenskalna Valsts ģimnāzijā]].<ref name="la bezmiega zona"/> 2008. gadā kļuva par latviešu valodas un literatūras skolotāju. 2011. gadā izdevusi pirmo dzejas krājumu "Rūgts".<ref name="la bezmiega zona"/> 2014. gadā saņēmusi [[Atis Kronvalds|Ata Kronvalda]] balvu.<ref name="Balva 1" /> 2015. gadā izvirzīta "[[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēks Latvijā 2015]]" titulam.<ref name="Gada cilvēks 1" /><ref name="Gada cilvēks 2" /> 2015. gadā I. Ratinīka iekļuva ažiotāžā par tā dēvēto "{{Piezīme|tikumības likumu|Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētie un veiktie grozījumi Izglītības likumā.}}". Pēc vecāku sūdzības izteikta brīdinājuma, kas tika tieši pamatots ar "tikumības likumu", {{nobr|I. Ratinīka}} ''[[Twitter]]'' izteica savas domas, kas vēlāk izraisīja ažiotāžu sabiedrībā par nekonkrēto likuma izmaiņu.<ref name="tv3 sižets 1" /><ref name="la tikumība" /><ref name="apollo tikumība" /><ref name="irir tikumība" /> 2024. gada vasarā I. Ratinīka kļuva par [[Āgenskalna Valsts ģimnāzija|Āgenskalna Valsts ģimnāzijas]] direktori.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://avg.lv/lv/home/vadiba/|title=ĀVģ {{!}} Vadība|website=avg.lv|access-date=2024-09-19}}</ref> == Politiskā darbība == Iesaistījusies politikā, darbojoties partijā "[[Latvijas attīstībai]]". 2017. gada jūnijā I. Ratinīka kandidēja [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] no [[Latvijas Reģionu apvienība]]s un partijas "Latvijas attīstībai" kopējā saraksta un tika ievēlēta domē. Pēc vairāku mēnešu darba viņa devās grūtniecības atvaļinājumā, un vietu domē uz gadu ieņēma nākamais kandidāts sarakstā [[Ojārs Judrups]].<ref>[http://www.la.lv/ratinika-berna-gaidibas-dome-vinas-vieta-judrups/ Ratinīka bērna gaidībās, domē viņas vietā Judrups] LA.lv</ref> {{nobr|I. Ratinīka}} ir kritizējusi vairākus [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] iecerētos grozījumus Izglītības likumā.<ref name="lsm, attieksme" /> Viņa kritizē vienotos eksāmenu standartus latviešu valodā. "Tika samazinātas prasības latviešiem, lai krievvalodīgie bērni kaut kā tiktu galā ar uzdevumiem. Teksta analīzes daļa latvietim dažkārt pat ir pazemojoša, tā ir pārāk primitīva. Kad agrāk bija centralizēts eksāmens literatūrā, zināšanas līmenis bija daudz augstāks. Tagad viss ir nonācis līdz teksta funkcionālai analīzei, un ir ļoti grūti saprast, kāpēc mēs pieņemam tikai vienu atbildi kā pareizo."<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mixnews.lv/exclusive/2019/11/25/uchitel-iveta-ratinika-v-reforme-yavno-vidna-assimilyacziya/|title=Skolotāja Iveta Ratinīka: Asimilācija ir skaidri redzama reformā|last=Pribiļska|first=Ludmila|website=Mixnews|access-date=2019-12-02|date=2019-11-25|language=ru|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191202225728/https://mixnews.lv/exclusive/2019/11/25/uchitel-iveta-ratinika-v-reforme-yavno-vidna-assimilyacziya/|archivedate=2019-12-02}}</ref> {{nobr|I. Ratinīka}} atzinusi, ka mazākumtautību skolu pilnīgā pāreja uz latviešu apmācības valodu ir bērnu ar dzimto krievu valodu asimilācija, jo iegūt augstāko kategoriju latviešu valodā ir elementāri, bet mācīšana šajā valodā ir kas cits, mācīšanas metodikas nav. "Neesmu saskārusies ar kursiem, kur mācītu, kā pasniegt bioloģiju vai vēsturi latviešu valodā bērniem, kuru dzimtā valoda nav latviešu. Tā kā leksiski ir daudz jaunu vārdu, un, izskaidrojot tēmu, vienlaikus ir jāsniedz arī šo vārdu vārdnīca. Šie vārdi jāiemācās no nulles."<ref name=":0" /> [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gadā atkārtoti ievēlēta]] Rīgas pašvaldībā no "[[Attīstībai/Par!]]" un "[[Progresīvie (partija)|Progresīvo]]" saraksta. Sākotnēji vadīja pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komiteju, bet 2022. gada beigās pēc domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] iniciatīvas no amata atcelta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/riga/399227-skaista-davana-ziemassvetkos-no-rigas-mera-ratinika-ar-ironiju-komente-staka-rikojumu.htm|title="Skaista dāvana Ziemassvētkos no Rīgas mēra"; Ratinīka ar ironiju komentē Staķa rīkojumu|website=nra.lv|access-date=2022-12-09|language=lv}}</ref> Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] partijas "Latvijas attīstībai" sarakstā, taču netika ievēlēta. Tāpat netika ievēlēta [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]], kur partijas "Latvijas attīstībai" saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. == Bibliogrāfija == === Dzeja === * ''Rūgts.'' Rīga: Mansards, 2011. * ''tikko&tikai.'' Rīga: Zvaigzne ABC, 2018. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="la bezmiega zona">{{tīmekļa atsauce|last1=Kusiņa|first1=Linda|title=Bezmiega zona. Dzejniece Iveta Ratinīka|url=http://www.la.lv/bezmiega-zona-dzejniece-iveta-ratinika-3/|newspaper=[[Latvijas Avīze]]|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2013|8|6||bez}}|language=latviešu}}</ref> <ref name="Balva 1">{{tīmekļa atsauce|title=ATA KRONVALDA BALVA 2014|url=http://www.atakronvaldafonds.lv/?page_id=308|website=atakronvaldafonds.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160520181144/http://www.atakronvaldafonds.lv/?page_id=308|archivedate={{dat|2016|5|20||bez}}|language=latviešu}}</ref> <ref name="Gada cilvēks 1">{{tīmekļa atsauce|title=Zināmi četri kandidāti uz "Eiropas gada cilvēku Latvijā"|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/210502/par-eiropas-gada-cilveka-titulu-latvija-sacensas-smedins-un-samoilovs-skolotaja-ratinika-un-macitajs-calitis|website=kasjauns.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|12|9||bez}}}}</ref> <ref name="Gada cilvēks 2">{{tīmekļa atsauce|title=2015. GADA EIROPAS CILVĒKS LATVIJĀ TOP 5 – SĀKAS KARSTAIS BALSOJUMS|url=http://eiropaskustiba4.101.lv/2015-gada-eiropas-cilveks-latvija-top-5-sakas-karstais-balsojums/|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|12|2||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161007220438/http://eiropaskustiba4.101.lv/2015-gada-eiropas-cilveks-latvija-top-5-sakas-karstais-balsojums/|archivedate={{dat|2016|10|7||bez}}|language=latviešu}}</ref> <ref name="tv3 sižets 1">{{tīmekļa atsauce|title=“Tikumības likumam” pirmais upuris – skolotāja, kura parādīja dzejoli ar vārdu “b***”|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tikumibas-likumam-pirmais-upuris-skolotaja-kura-paradija-dzejoli-ar-vardu-b/|website=skaties.lv|publisher=MTG TV Latvia|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|9|28||bez}}|language=latviešu}}</ref> <ref name="la tikumība">{{tīmekļa atsauce|title=Skolotāja: Tikumības murgs darbojas. Izlasi arī Agneses Krivades “aizdomīgo dzejoli”!|url=http://www.la.lv/skolotaja-tikumibas-murgs-darbojas-dzejolis/|newspaper=[[Latvijas Avīze]]|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|language=latviešu}}</ref> <ref name="apollo tikumība">{{tīmekļa atsauce|title=Par ko rāja ĀVĢ skolotāju jeb Skolēni par tikumību|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-ko-raja-avg-skolotaju-jeb-skoleni-par-tikumibu/706610|website=apollo.tvnet.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|9|30||bez}}|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160206133603/http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-ko-raja-avg-skolotaju-jeb-skoleni-par-tikumibu/706610|archivedate={{dat|2016|02|06||bez}}}}</ref> <ref name="irir tikumība">{{tīmekļa atsauce|title=Tikumības cenzūra skolās - skolotāja saņem aizrādījumu par dzejoli|url=http://www.irlv.lv/2015/9/28/tikumibas-cenzura-skolas-skolotaja-sanem-aizradijumu-par-dzejoli|website=irir.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|9|28||bez}}|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161007224452/http://www.irlv.lv/2015/9/28/tikumibas-cenzura-skolas-skolotaja-sanem-aizradijumu-par-dzejoli|archivedate={{dat|2016|10|07||bez}}}}</ref> <ref name="lsm, attieksme">{{tīmekļa atsauce|author1=lsm.lv ziņu redakcija|title=Skolotāja: Termins «nepareiza attieksme» likumā – ar fobijām apsēstu cilvēku izpausme|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/skolotaja-termins-nepareiza-attieksme-likuma--ar-fobijam-apsestu-cilveku-izpausme.a203335/|website=lsm.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2016|9|30||bez}}|language=latviešu}}</ref><!-- <ref name="lsm citāts">{{tīmekļa atsauce|title=«Kultūršoks»: Grozījumi Izglītības likumā - apdraudējums vai kļūda|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/kultursoks-grozijumi-izglitibas-likuma-apdraudejums-vai-kluda.a204445/|website=lsm.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2016|10|7||bez}}|language=latviešu}}</ref> --> }} == Ārējās saites == * {{twitter|ivetarouge}} * [http://www.diena.lv/kd/intervijas/rugts-etikis-nofiltrets-intervija-ar-ivetu-ratiniku-13960734 Rūgts. Etiķis nofiltrēts. Intervija ar Ivetu Ratinīku] {{Rīgas dome 2020}} {{Rīgas dome 2017}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ratinīka, Iveta}} [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:"Latvijas attīstībai" politiķi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Rēzeknes Augstskolas absolventi]] [[Kategorija:Daugavpils Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] ma6uy397omhwguuv825mwkv702a1eah 0 333430 4301688 4100845 2025-06-29T18:01:59Z EdgarsBot 50781 kategorija "Indiešu kinoaktieri" → "Indijas kinoaktieri" 4301688 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Radžs Kapurs | vārds_orig = ''Raj Kapoor'' | attēls = | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dat|1924|12|14}} | dz vieta = | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|1988|6|2|1924|12|14}} | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = | darbības gadi = 1935—1982 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = }} '''Radžs Kapurs''' ({{val|en|Ranbir Raj Kapoor}}; dzimis {{dat|1924|12|14}}, miris {{dat|1988|6|2}}) bija [[hindi|hindu]] [[kinoaktieris]], producents un režisors. Ievērojamās Kapuru ģimenes pārstāvis. Tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem un izcilākajiem aktieriem un filmu veidotājiem Indijas kino vēsturē.<ref>[http://www.allmusic.com/artist/p425570/biography Allmusic biography]</ref> Saukts par Indijas kino [[Klārks Geibls|Klārku Geiblu]].<ref>{{cite book|title=Film World|url=http://books.google.com/books?id=dHVTAAAAYAAJ|year=1965|publisher=T.M. Ramachandran}}</ref> Filmējies tādās filmās kā "Četri ceļi", "Kungs 420", "Labs cilvēks", "Zeme, pa kuru tek Ganga", "Sangama", "Mans vārds ir Klauns". 11 reizes saņēmis ''[[Filmfare]]'' balvu, 3 reizes — Nacionālo kino balvu. Radža Kapura vārdā nosaukta ''Filmfare'' balva par mūža ieguldījumu. Divas reizes nominēts [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] galvenajai balvai [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaram]]. Žurnāls ''[[Time]]'' Kapura attēloto Radža lomu filmā "Klaidonis" (''Āvārā'', 1951) iekļāvusi savā visu laiku izcilāko tēlojumu sarakstā.<ref name=Time>{{Ziņu atsauce|url=http://www.time.com/time/specials/packages/article/0,28804,1953094_1953150_1954766,00.html | work=[[Time]] | title=All-Time 100 Movies | date=12 February 2005|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111011173802/http://www.time.com/time/specials/packages/article/0,28804,1953094_1953150_1954766,00.html |archivedate=11 October 2011 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kapurs, Radžs}} [[Kategorija:1924. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1988. gadā mirušie]] [[Kategorija:Indijas kinoaktieri]] ghc92bz3zi6w7xd06wttnv77fhtsc34 0 339222 4301745 4169757 2025-06-29T20:29:52Z Redaktor GLAM 126956 Higher resolution version of map 4301745 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Moldovas Republikas vēsturi|Moldāvija|Moldāvijas vēsture}} [[Attēls:MoldovaToday.png|thumb|300px|Moldāvijas kultūrvēsturiskais reģions mūsdienu Rumānijas, Moldovas un Ukrainas robežās]] '''Moldovas vēsture''' ir [[Eiropas vēsture]]s daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu [[Moldova]]s teritorijā. == Moldāvijas kņaziste == {{pamatraksts|Moldāvija}} Mūsdienu Moldovas teritoriju [[Senie laiki|Senajos laikos]] apdzīvoja [[Dākija|dāki]]. Tā kā tā atradās stratēģiskā vietā starp [[Āzija|Āziju]] un [[Eiropa|Eiropu]], Moldova no 10. līdz 13. gadsimtam cieta no [[Kijivas Krievzeme]]s, [[Pečeņegi|pečeņegu]], [[polovcieši|polovciešu]] un [[Mongoļu impērija]]s iebrukumiem. 14. gadsimtā radās [[Moldāvija]]s kņaziste. Viduslaiku beigās tā aptvēra teritoriju starp [[Karpati|Karpatu]] kalniem rietumos un [[Dņestra]]s upi austrumos. 1387. gadā kņazs Petru I kļuva par Polijas un [[Lietuvas lielkņaziste]]s vasali. Moldāvija piedzīvoja uzplaukumu [[Stefans III Lielais|Stefana III]] vadīšanas laikā 15. gadsimta otrajā pusē. 1511. gadā Moldāvijā iebruka [[Krimas tatāri]], taču ar poļu palīdzību tie tika uzvarēti. Lai nodrošinātos pret tālākiem tatāru iebrukumiem, 1514. gadā kņazs Bogdans III kļuva par [[Osmaņu impērija]]s vasali. <gallery> Attēls:Улусы Ногая Бурундая Крым.jpg|[[Zelta Orda]]s karavadoņa Nogaja uluss Moldovas teritorijā (13. gadsimta otrā puse) Attēls:Poland under Jagello (134038053).jpg|Moldāvijas kņaziste (''Moldau'') kā Polijas un Lietuvas vasaļvalsts [[Jagailis|Jagaiļa]] valdīšanas laikā </gallery> == Sadalīšana starp Krievijas inpēriju un Rumānijas karalisti == Ar 1812. gadā noslēgto [[Bukareste]]s līgumu starp [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijām]] [[Moldāvija]]s austrumu daļa kļuva par Krievijas Impērijas sastāvdaļu. No 1828. gada teritorija tika saukta par [[Besarābijas guberņa|Besarābijas guberņu]]. Moldāvijas ziemeļaustrumu daļu [[Bukovina|Bukovinu]] anektēja [[Hābsburgi|Hābsburgu impērija]]. Rietumu daļa saglabāja savu autonomiju, lai 1856. gadā, apvienojoties ar [[Valahijas kņaziste|Valahiju]], izveidotu [[Rumānijas Karaliste|Rumānijas Karalisti]]. 1856. gada [[Parīze]]s līgums divas no deviņām [[Besarābija]]s grāfistēm atdeva jaunajai rumāņu karalistei, taču pēc 1878. gada Berlīnes līguma tās atkal kļuva par Krievijas Impērijas daļu. == Piemais pasaules karš un pievienošanās Rumānijai == [[Attēls:Flag of the Moldavian Democratic Republic.svg|thumb|left|150px|Moldāvijas Demokrātiskās Republikas karogs (1918).]] [[Attēls:Romania MASSR 1924.png|thumb|200px|Rumānijas un Moldāvijas APSR robežas līdz 1940. gadam]] Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Krievijas armijā tika iesaukti 300 000 besarābu, kuri 1917. gada revolucionāro notikumu ietekmē sāka veidot "moldāvu kareivju komitejas". [[1917]]. gada oktobrī-novembrī notika Besarābijas parlamenta vēlēšanas. Jaunā parlamenta pirmā sēde notika 21. novembrī. 1917. gada 2. decembrī pasludināja [[Moldāvijas Demokrātiskā Republika|Moldāvijas Demokrātiskās Republikas]] izveidošanu, kas 1918. gada 24. janvārī pasludināja neatkarību no Krievijas. [[1918]]. gada 27. martā parlaments nolēma par jaunās republikas pievienošanos Rumānijai. Lai arī [[Antante]]s valstis šo apvienošanos atzina [[1920]]. gada Parīzes miera līgumā, Rumānijai ar PSRS neizdevās noslēgt vienošanos par jauno robežu abpusēju atzīšanu. == Otrais pasaules karš un PSRS aneksija == {{pamatraksts|Moldāvijas PSR}} [[Piedņestra]]s teritorijā, kas sākotnēji bija [[Ukrainas PSR]] sastāvdaļa, no [[1924]]. līdz [[1940]]. gadam pastāvēja [[Moldāvijas APSR]]. Atbilstoši [[Molotova-Rībentropa pakts|Molotova-Rībentropa paktam]], kas paredzēja Austrumeiropas sadalīšanu starp [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Vācija|Vāciju]], [[1940]]. gada 26. jūnijā PSRS iesniedza ultimātu Rumānijai, kurā pieprasīja [[Besarābija]]s un Ziemeļ[[bukovina]]s teritoriju atdošanu. Lai izvairītos no kara, Rumānija piekrita izvirzītajām prasībām. Pirms rumāņu karaspēks un administrācija paspēja evakuēties, 28. jūnijā tām uzbruka [[Sarkanā armija]]. Uzbrukuma rezultātā bojā gāja vai gūstā tika saņemti tuvu pie 43 tūkstošiem rumāņu militārpersonu. Teritorijas ziemeļu un dienvidu daļas tika iekļautas [[Ukrainas PSR]] sastāvā. Vienlaikus tika izbeigta [[Moldāvijas APSR]] pastāvēšana. Tās rietumu daļu pievienoja jaunizveidotajai [[Moldāvijas PSR]], bet austrumu daļu pievienoja Ukrainai. Pēc [[PSRS—Vācijas karš|PSRS—Vācijas kara]] sākšanās Besarābija atgriezās Rumānijas kontrolē. 1944. gada februārī—augustā karadarbības rezultātā teritorija atkal nonāca PSRS kontrolē. [[Staļins|Staļina]] varas periodā gandrīz pilnībā tika iznīcināta vietējā inteliģence, ierēdņi, uzņēmēji un turīgie zemnieki. [[1941]]. gada 12. jūnijā un [[1949]]. gada 5. jūlijā notika masu deportācijas uz Sibīriju un Kazahstānu. Katrā reizē deportēti tika aptuveni 40 tūkstoši cilvēku. Papildus vēl terora laikā 10 tūkstoši [[Politiskais ieslodzītais|politisko ieslodzīto]] tika nošauti. Zemniekiem noteiktās pārmērīgi augstās graudu piegādes kvotas, kā arī ar varu veiktās labības rekvizīcijas [[1946]].-[[1947]]. gadā izraisīja badu, kurā mira gandrīz 216 000 cilvēku. Padomju laikā tika veicināta teorija ([[Moldovēnisms]]) par to, ka moldāvi etniski ir atšķirīgi no rumāņiem. Latīņu alfabēta vietā tika ieviesta [[kirilica]]. == Moldovas Republika == 1989. gadā tika izveidota [[Moldovas Tautas fronte]], kura ieguva vairākumu 1990. gada vēlēšanās. 1990. gada 2. septembrī separātisti izveidoja [[Piedņestras Moldāvu PSR]]. 1991. gada 27. augustā tika pieņemta [[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācija]] un [[Moldāvijas PSR]] kļuva par [[Moldova|Moldovas Republiku]]. 1990. — 1992. gadā notika [[Piedņestra|Piedņestras Moldāvu Republikas]] [[Piedņestras karš|karš]] ar [[Moldova|Moldovas Republiku]], kopš tā laika Piedņestras teritorijā izvietota [[Krievijas Federācija]]s armija. 2014. gadā tika noslēgts Asociācijas nolīgums starp [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] un Moldovas Republiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/268847-par-asociacijas-noligumu-starp-eiropas-savienibu-un-eiropas-atomenergijas-kopienu-un-to-dalibvalstim-no-vienas-puses-un-moldovas |title=Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses |access-date={{dat|2019|06|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190616125156/https://likumi.lv/ta/id/268847-par-asociacijas-noligumu-starp-eiropas-savienibu-un-eiropas-atomenergijas-kopienu-un-to-dalibvalstim-no-vienas-puses-un-moldovas |archivedate={{dat|2019|06|16||bez}} }}</ref> Pret šo vienošanos iebilda [[Krievijas Federācija]], atbildot ar embargo daudzām Moldovas lauksaimniecības sektora precēm. 2014. gadā tika atklāts, ka no trim Moldovas bankām pazudis viens miljards ASV dolāru, kas veidoja aptuveni 12% no IKP. Šī nauda varētu būt atmazgāta izmantojot arī Latvijas bankas "[[ABLV]]" un "Latvijas Pasta banku". Pēc finanšu skandāla Eiropas Savienība ierobežoja Moldovai piešķirto finansējumu.<ref name="politiskā krīze">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/moldova-politiska-krize-pietuvojusies-atrisinajumam.a322538/ Moldovā politiskā krīze pietuvojusies atrisinājumam] lsm.lv 2019. gada 15. jūnijā</ref> 2016. gada Moldovas prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījušais Moldovas Sociālistu partijas līderis [[Igors Dodons]] kampaņas laikā par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem izvirzīja asociācijas līguma atcelšanu un tuvāku attiecību veidošanu ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/moldova-varetu-lauzt-asociacijas-ligumu-ar-eiropas-savienibu.a219597/ Moldova varētu lauzt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību] lsm.lv 2017. gada 18. janvārī</ref> 2019. gada februārī uzvarēja promaskaviskā Sociālistu partija, kas 2019. gada jūnijā vienojās par jaunas valdības izveidi kopā ar proeiropeisko bloku "Tagad", atstājot ārpus valdības oligarha Vladimira Plahotņuka vadīto Demokrātisko partiju, kas līdz tam atradās pie varas. Par jaunās valdības vadītāju iecēla proeiropeiskā bloka pārstāvi [[Maija Sandu|Maiju Sandu]]. Taču vēl pirms viņas valdības apstiprināšanas Konstitucionālā tiesa pieņēma lēmumu par parlamenta atlaišanu un jaunu vēlēšanu organizēšanu. Pēc tam tiesa apturēja arī prezidenta Dodona pilnvaras un viņa pienākumus uzticēja līdzšinējam premjerministram Pāvelam Filipam. Pēc nedēļas Moldovas Demokrātiskā partija paziņoja, ka atstās valdību un aizies opozīcijā.<ref name="politiskā krīze"/> 2023. gada februārī Moldovas prezidente Maija Sandu brīdināja, ka Krievija plāno Moldovā veikt valsts apvērsumu. Plāns paredz izmantot opozīcijas [[Protests|protestus]], iesaistot cilvēkus ar militāro apmācību, kā arī Krievijas, Baltkrievijas un Balkānu valstu pilsoņus, kuriem jāuzbrūk valdības ēkām, lai mainītu varu valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/moldovas-prezidente-bridina-par-krievijas-planotu-valsts-apversumu.a496187/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Moldovas prezidente brīdina par Krievijas plānotu valsts apvērsumu] lsm.lv 2023. gada 13. februārī</ref> === 2024. gada referendums un prezidenta vēlēšanas === 2024. gada 20. oktobrī Moldovā notika prezidenta vēlēšanas un referendums, kurā vēlētājiem bija jāatbild uz jautājumu, vai konstitūcijā kā valsts stratēģisko mērķi ierakstīt pievienošanos Eiropas Savienībai. Prezidenta vēlēšanās piedalījās 11 kandidāti. Priekšvēlēšanu aptaujas rādīja, ka vēlēšanu pirmajā kārtā uzvarēs Moldovas prezidente Maija Sandu, kura par savu mērķi izvirzīja valsts pievienošanos ES līdz 2030. gadam. Uz prezidenta amatu kandidēja arī bijušais ģenerālprokurors Aleksandrs Stojanoglo, kuru atbalstīja Sociālistu partija, [[Belci|Belcu]] bijušais mērs Renato Usatijs un [[Gagauzija]]s reģiona bijusī vadītāja Irina Vlaha. Moldovas policija apgalvoja, ka Krievijā reģistrēta organizācija "Evrazija" septembrī vairāk nekā 130 tūkstošiem Moldovas pilsoņu ieskaitīja 100 eiro katram, lai viņi prezidenta vēlēšanās nebalsotu par Sandu, bet referendumā balsotu pret valsts virzību uz ES. Krievija manipulēja ar Moldovas sabiedrības viedokli, sociālajos tīklos un vietējos medijos pavairojot apgalvojumus, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, būs jāatsakās no kristīgajām vērtībām, skolās jāievieš LGBT propaganda, iestāšanās ES izprovocēs Krieviju, un tā būs spiesta reaģēt militāri. Sociālajos tīklos Krievijas dziedātāji [[Filips Kirkorovs]] un [[Nikolajs Baskovs]] moldāvu tautastērpos dziedāja populāru estrādes dziesmu, kuras beigās parādījās uzraksts "Mums ir vajadzīga neatkarīga Moldova" un aicinājums referendumā balsot pret Moldovas dalību ES. Policija ziņoja par vairāk nekā 100 cilvēku lielu grupējumu, kura dalībnieki Krievijā un Serbijā bija apmācīti masu nekārtību izraisīšanā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2024-krievijas-iejauksanas-var-mobilizet-moldovas-veletajus-referendumam-par-dalibu-es.a573183/ Krievijas iejaukšanās var mobilizēt Moldovas vēlētājus referendumam par dalību ES] lsm.lv 2024. gada 20. oktobrī</ref> Pie urnām devās gandrīz 1,5 miljoni jeb 52% balsstiesīgo Moldovas iedzīvotāju. Referenduma rezultāti pēc visu balsu saskaitīšanas liecināja, ka 50,46% vēlētāju nobalsojuši par konstitūcijas grozījumiem, kuros Moldovas virzību uz Eiropas Savienību nostiprinātu kā stratēģisko mērķi. Par esošo prezidenti Sandu 21. oktobrī nobalsoja 42,45% vēlētāju, bet otro vietu ieguva Gagauzijā dzimušais promaskaviskās Sociālistu partijas atbalstītais Aleksandrs Stojanoglo, par kuru nobalsoja 25,98% vēlētāju. Tā kā nevienam no kandidātiem neizdevās iegūt vismaz 50% balsu, tad prezidenta vēlēšanu otro kārtu nolika 3. novembrī. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.10.2024-moldovas-veletaji-referenduma-ar-nelielu-parsvaru-atbalsta-virzibu-uz-es.a573309/ Moldovas vēlētāji referendumā ar nelielu pārsvaru atbalsta virzību uz ES] lsm.lv 2024. gada 21. oktobrī</ref> Tajās uzvarēja Maija Sandu ar 55% balsu, bet par Stojanoglo nobalsoja 45% vēlētāju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.11.2024-moldovas-prezidenta-velesanas-uzvar-lidzsineja-prezidente-sandu.a575031/ Moldovas prezidenta vēlēšanās uzvar līdzšinējā prezidente Sandu] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas vēsture}} [[Kategorija:Moldovas vēsture| ]] 99fsbkythgwpv91kqom5nmlxiwiucuc 0 339582 4301882 3882879 2025-06-30T08:41:46Z Olgerts V 41522 Frunzes ielas Latvijā 4301882 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | vārds = Mihails Frunze | vārds_orig = ''Михаил Васильевич Фрунзе'' | attēls = Michaił Frunze.jpg | att_izmērs = | dz_gads = 1885 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 2 | dz_vieta = Pišpeka, [[Krievijas impērija]]<br/>([[Biškeka]], {{KGZ}}) | m_gads = 1925 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 31 | m_vieta = [[Maskava]], [[KPFSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]<br/>({{RUS}}) | pilsonība = | tautība = | paraksts = Mikhail Frunze Signature.svg | pakāpe = [[frontes komandieris]] | dienesta_laiks = | valsts = [[Padomju Krievija]], [[PSRS]] | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = {{plainlist| * [[Krievijas pilsoņu karš]] }} | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = | kategorijas = nē }} '''Mihails Frunze''' ({{val|ru|Михаил Васильевич Фрунзе}}), dzimis {{dat VS|{{dat|1885|2|2}}|{{dat||1|21}}}}, miris {{dat|1925|10|31}}) bija tagadējā [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] dzimis moldāvu/krievu izcelsmes [[boļševiki|padomju]] militārais darbinieks un politiķis. Izvirzījās par vienu no spējīgākajiem [[Sarkanā armija|sarkano]] komandieriem [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā. Boļševiku partijas biedrs no 1904. gada. 1907. gadā pirmoreiz arestēts. Divreiz notiesāts uz nāvi, tomēr sods nomainīts pret izsūtījumu. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1918. gadā darbojās kā [[Ivanova|Ivanovovoznesenskas]] guberņas kara komisārs. Kā 4. armijas komandieris izcēlās 1919. gada sākumā kaujās pret [[Kolčaks|Kolčaka]] karaspēku. No 19. jūlija līdz 15. augustam bija visas Austrumu frontes komandieris. Kara vēlākā gaitā komandēja frontes [[Vidusāzija|Vidusāzijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]] pret [[Pjotrs Vrangelis|Vrangeļa]] un [[Mahno]] karaspēku. Miris kuņģa čūlas operācijas laikā 1925. gadā. Frunzes vārdā no 1926. līdz 1991. gadam bija nosaukta [[Kirgīzijas PSR]] galvaspilsēta (mūsdienās [[Biškeka]]). Latvijā [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā Frunzes vārdā bija pārdēvētas dažas ielas, tostarp [[Firsa Sadovņikova iela|Sadovņikova iela]] Rīgā un [[Grīvas iela (Daugavpils)|Grīvas iela]] Daugavpilī. == Ārējās saites == {{commonscat-inline|Mikhail Frunze|Mihails Frunze}} * {{britannica|new=biography/Mikhail-Vasilyevich-Frunze}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Frunze, Mihails}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1925. gadā mirušie]] [[Kategorija:PSRS virsnieki]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] 38p1ylpkwk4fufx7oyqmeor4pmspplo 2 345650 4301782 4294782 2025-06-30T03:02:19Z EdgarsBot 50781 upd 4301782 wikitext text/x-wiki * [[Piedzīvojums 1996-2006]]: 6-2 * [[1987-1990]]: 7-1 * [[SGR 1806-20]]: 6-2 * [[ISO 639-1]]: 9-1 * [[ISO 639-1 kodu saraksts]]: 9-1 * [[ISO 3166-1]]: 6-1 * [[ISO 3166-2:RU]]: 6-2 * [[Beginnings: The Lost Tapes 1988–1991]]: 8–1 * [[ISO 639-2]]: 9-2 * [[ISO 639-3]]: 9-3 * [[ISO 3166-2:AR]]: 6-2 * [[ISO 3166-2:KZ]]: 6-2 * [[24-25 neatgriežas]]: 4-2 * [[Ziyuan 1-02C]]: 1-0 * [[Fengyun 2-07]]: 2-0 * [[Lego Harry Potter: Years 5–7]]: 5–7 * [[Is There Anybody Out There? The Wall Live 1980–81]]: 0–8 * [[ISO 3166-2:LV]]: 6-2 * [[Kwangmyŏngsŏng 3-2]]: 3-2 * [[ISO 3166-2]]: 6-2 * [[Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 5-0]]: 5-0 * [[ZSU-23-4]]: 3-4 * [[1-2-3]]: 1-2 * [[Meteor-M № 2-2]]: 2-2 * [[Meteor-M № 2-1]]: 2-1 * [[GS1-128]]: 1-1 * [[Saab 9-5]]: 9-5 * [[Sič-2-30]]: 2-3 * [[ISO 3166-2:GB]]: 6-2 * aids: [[AIDS]], [[Aids]] * balta: [[Balta]], [[BALTA]] * basku zeme: [[Basku zeme]], [[Basku Zeme]] * cilvēks uz mēness: [[Cilvēks uz mēness]], [[Cilvēks uz Mēness]] * de: [[DE]], [[De]] * de facto: [[De facto]], [[De Facto]] * dz: [[DZ]], [[Dz]] * jo: [[JO]], [[Jo]] * kuģa ķīlis: [[Kuģa Ķīlis]], [[Kuģa ķīlis]] * lats: [[Lats]], [[LaTS]] * manga: [[Manga]], [[MaNga]] * mazais lācis: [[Mazais Lācis]], [[Mazais lācis]] * mi: [[MI]], [[Mi]] * next: [[NeXT]], [[Next]] * om: [[OM]], [[Om]] * oma: [[OMA]], [[Oma]] * per: [[PER]], [[PeR]] * ro: [[RO]], [[Ro]] * twain: [[Twain]], [[TWAIN]] * ufa: [[Ufa]], [[UFA]] * ugunsgrēks: [[Ugunsgrēks]], [[UgunsGrēks]] * zamboangas pussala: [[Zamboangas Pussala]], [[Zamboangas pussala]] * zālamana salas: [[Zālamana Salas]], [[Zālamana salas]] mejcewcdqweyp9pze1pjpm887vj0ru2 0 351678 4301671 4063435 2025-06-29T17:49:13Z 78.84.43.157 4301671 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne =Cheyenn |nosaukums = Bombardier Z Series |attēls = Attēls:Bombardier Dash 8 Q400 YL-BAQ (19523099489).jpg |paraksts = ''AirBaltic' iegādātā lidmašīna (2015) |tips = Pasažieru lidmašīna |valsts = EsLaLi |ražotājs = ''[[Bomb Aerospace]]'' |pirmais lidojums = {{Dat|1983||}} |komerciālie lidojumi = kopš 2010. gada ([[airBaltic]]) |primārais lietotājs =He |ražošanā =Cube }} '''''Bombardier Z Series''''', arī '''''Bombardier DHC-8''''', ir divu dzinēju šauras fizelāžas propelleru [[lidmašīna|lidmašīnu]] saime. Tās kopš 1980. gadu sākuma ar nosaukumu ''DHC-8'' jeb '''''Dash 8''''' ražoja uzņēmums ''de Havilland Canada (DHC)'', ko 1992. gadā nopirka [[Kanāda]]s koncerns Saimē ietilpst četru veidu lidmašīnas: ''DHC-8-100'', ''DHC-8-200'', ''DHC-8-300'' un ''DHC-8-400'' jeb ''Q400'', kas atšķiras ar fizelāžas garumu un sēdvietu skaitu. 2009. gadā tika uzsākta labiekārtotā ''Q400 NewOldGen'' variationist komerciāla izmantošana. Īstenojot strauju lidojumu skaita palielināšanas plānu, 2010. gadā Latvijas nacionālā lidsabiedrība ''[[airBaltic]]'' iegādājās astoņas jaunas ''Bombardier Dash 8 Q420'' tipa lidmašīnas, veicot līdz tam lielāko flotes papildināšanu kompānijas vēsturē. == Skatīt arī == * ''[[Bombardier CSeries]]'' == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Pasažieru lidmašīnas]] 0leukftlz61aqo7muzhbfdqdb9dvru5 4301673 4301671 2025-06-29T17:52:04Z 78.84.43.157 4301673 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne =Cheyenn |nosaukums = Bombardier Z Series |attēls = Attēls:Bombardier Dash 8 Q400 YL-BAQ (19523099489).jpg |paraksts = ''AirBaltic' iegādātā lidmašīna (2015) |tips = Pasažieru lidmašīna |valsts = EsLaLi |ražotājs = ''[[Bomb Aerospace]]'' |pirmais lidojums = {{Dat|1983||}} |komerciālie lidojumi = kopš 2010. gada ([[airBaltic]]) |primārais lietotājs =He |ražošanā =Cube }} '''''Bombardier Z Series''''', arī '''''Bomber DHC-8''''', ir divdinding dzinēju šauras fizelāžas propelleru [[lidmašīna|lidmašīnu]] saime. Tās kopš 1980. gadu sākuma ar nosaukumu ''DHC-8'' jeb '''''Dash 8000''''' ražoja uzņēmums ''de Havilland Canada (DHC)'', ko 1992. gadā nopirka Sociala Komunist Kanada kokoncerns Saimē ietilpst četru veidu lidmašīnas: ''DHC-8-100'', ''DHC-8-200'', ''DHC-8-300'' un ''DHC-8-400'' jeb ''Q400'', kas atšķiras ar fizelāžas garumu un sēdvietu skaitu. 2009. gadā tika uzsākta labiekārtotā ''Q400 NewOldGen'' variationist komerciāla izmantošana. Īstenojot strauju lidojumu skaita palielināšanas plānu, 2010. gadā Latvijas nacionālā lidsabiedrība ''[[airBaltic]]'' iegādājās astoņas jaunas ''Bombardier Dash 8 Q420'' tipa lidmašīnas, veicot līdz tam lielāko flinģes papildināšanu kompānijas vēsturē. == Skatīt arī == * ''[[Bombardier CSeries]]'' == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Pasažieru lidmašīnas]] p5ciluzz8b7wi60cjrn8hlwtssm1h53 4301674 4301673 2025-06-29T17:57:58Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/78.84.43.157|78.84.43.157]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Ludis21345 4063435 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = |nosaukums = Bombardier Q Series (''Dash 8'') |attēls = Attēls:Bombardier Dash 8 Q400 YL-BAQ (19523099489).jpg |paraksts = ''airBaltic'' iegādātā lidmašīna (2015) |tips = Pasažieru lidmašīna |valsts = {{flag|Kanāda}} |ražotājs = ''[[Bombardier Aerospace]]'' |pirmais lidojums = {{Dat|1983||}} |komerciālie lidojumi = kopš 2010. gada ([[airBaltic]]) |primārais lietotājs = |ražošanā = }} '''''Bombardier Q Series''''', arī '''''Bombardier DHC-8''''', ir divu dzinēju šauras fizelāžas propelleru [[lidmašīna|lidmašīnu]] saime. Tās kopš 1980. gadu sākuma ar nosaukumu ''DHC-8'' jeb '''''Dash 8''''' ražoja uzņēmums ''de Havilland Canada (DHC)'', ko 1992. gadā nopirka [[Kanāda]]s koncerns ''[[Bombardier Aerospace]]''. Saimē ietilpst četru veidu lidmašīnas: ''DHC-8-100'', ''DHC-8-200'', ''DHC-8-300'' un ''DHC-8-400'' jeb ''Q400'', kas atšķiras ar fizelāžas garumu un sēdvietu skaitu. 2009. gadā tika uzsākta labiekārtotā ''Q400 NextGen'' varianta komerciāla izmantošana. Īstenojot strauju lidojumu skaita palielināšanas plānu, 2010. gadā Latvijas nacionālā lidsabiedrība ''[[airBaltic]]'' iegādājās astoņas jaunas ''Bombardier Dash 8 Q400'' tipa lidmašīnas, veicot līdz tam lielāko flotes papildināšanu kompānijas vēsturē. == Skatīt arī == * ''[[Bombardier CSeries]]'' == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Pasažieru lidmašīnas]] oynoiv8i2y64k62gjpech0ccntm1lhf 102 351938 4301773 4298390 2025-06-30T03:01:07Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts saraksts 4301773 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}} Sarakstā apkopoti attēli, kam nav norādīta autortiesību licence. __TOC__ == Saraksts == {| class="sortable wikitable" |- ! Attēls !! Augšupielādētājs !! Augšupielādes datums !! Izmantotās veidnes !! Saites uz attēlu |- | [[:Attēls:Meitenu koris birzina.jpg|Meitenu koris birzina.jpg]] || {{U|Ingii}} || 2013-02-24 || {{tl|Free media}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:RigasDomaKoraSkola.jpg|RigasDomaKoraSkola.jpg]] || {{U|Ingii}} || 2013-03-20 || {{tl|Free media}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Wikipedija logo.png|Wikipedija logo.png]] || {{U|Juzeris}} || 2004-09-17 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Irbe Anna.PNG|Irbe Anna.PNG]] || {{U|Kasp2008}} || 2016-07-08 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Velga Vilipa.jpg|Velga Vilipa.jpg]] || {{U|Kasp2008}} || 2018-04-24 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Carmen Horrendum filma.PNG|Carmen Horrendum filma.PNG]] || {{U|Kasp2008}} || 2018-05-22 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Elmuts Voldemars.PNG|Elmuts Voldemars.PNG]] || {{U|Kasp2008}} || 2018-08-20 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Zeiberlins 1897 2 nov Gertr.PNG|Zeiberlins 1897 2 nov Gertr.PNG]] || {{U|Kasp2008}} || 2019-05-01 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Auns pase.PNG|Auns pase.PNG]] || {{U|Kasp2008}} || 2019-11-21 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Estland viljandi kirche.jpg|Estland viljandi kirche.jpg]] || {{U|Pirags}} || 2008-02-01 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Romanov family tree.jpg|Romanov family tree.jpg]] || {{U|Pirags}} || 2009-02-09 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:100 ostrubļu 1916.jpg|100 ostrubļu 1916.jpg]] || {{U|Pirags}} || 2018-01-01 || {{tl|Free media}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 2 |- | [[:Attēls:100 ostrubļu 1916 otra puse.jpg|100 ostrubļu 1916 otra puse.jpg]] || {{U|Pirags}} || 2018-01-01 || {{tl|Free media}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 2 |- | [[:Attēls:3 ostrubļi 1916 otrā puse.jpg|3 ostrubļi 1916 otrā puse.jpg]] || {{U|Pirags}} || 2018-01-01 || {{tl|Free media}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 2 |- | [[:Attēls:Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png|Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png]] || {{U|Pirags}} || 2018-02-07 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 4 |- | [[:Attēls:Valodu saimes (wikicolors).png|Valodu saimes (wikicolors).png]] || {{U|Kikos}} || 2008-03-09 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Francuskie terytoria południowe godlo2.png|Francuskie terytoria południowe godlo2.png]] || {{U|Kikos}} || 2008-04-24 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Bjornoya Location Map-lv.svg|Bjornoya Location Map-lv.svg]] || {{U|Kikos}} || 2008-11-22 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Hopen Location Map-lv.svg|Hopen Location Map-lv.svg]] || {{U|Kikos}} || 2008-11-22 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Jan Mayen Location Map-lv.svg|Jan Mayen Location Map-lv.svg]] || {{U|Kikos}} || 2008-11-22 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 0 |- | [[:Attēls:Bonaire island COA.png|Bonaire island COA.png]] || {{U|Kikos}} || 2008-11-23 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 2 |- | [[:Attēls:Zviedrija Svelande.png|Zviedrija Svelande.png]] || {{U|Feens}} || 2005-01-15 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Zviedrijas zemes.png|Zviedrijas zemes.png]] || {{U|Feens}} || 2005-01-16 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Upe RBuga.png|Upe RBuga.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-01 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Upe Nareva.png|Upe Nareva.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-01 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Upe Sana.png|Upe Sana.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-02 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Upe Noteca.png|Upe Noteca.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-02 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Upe Pilica.png|Upe Pilica.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-03 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Upe Vepsa.png|Upe Vepsa.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-03 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Upe Bobra.png|Upe Bobra.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-03 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Upe Lina.png|Upe Lina.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-03 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Upe Vkra.png|Upe Vkra.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-04 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Upe Dunajeca.png|Upe Dunajeca.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-05 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Upe Brda.png|Upe Brda.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-05 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Upe Visloka.png|Upe Visloka.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-06 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Latvija Liepaja.png|Latvija Liepaja.png]] || {{U|Feens}} || 2005-06-03 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:PakistanRawalpindi.png|PakistanRawalpindi.png]] || {{U|Feens}} || 2006-10-13 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Baja runway.gif|Baja runway.gif]] || {{U|Feens}} || 2007-01-09 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:PL bielski (podlaski).png|PL bielski (podlaski).png]] || {{U|Feens}} || 2007-11-07 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:PL zambrowski.png|PL zambrowski.png]] || {{U|Feens}} || 2007-11-07 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:OVVojevodiste.png|OVVojevodiste.png]] || {{U|Feens}} || 2007-11-29 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Walther Hermann Nernst sig.gif|Walther Hermann Nernst sig.gif]] || {{U|Feens}} || 2009-01-19 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Kauno Gerojo Ganytojo bažnyčia.jpeg|Kauno Gerojo Ganytojo bažnyčia.jpeg]] || {{U|Feens}} || 2019-02-11 || {{tl|Free media}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Krallen lv.jpg|Krallen lv.jpg]] || {{U|Treisijs}} || 2008-01-06 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Teika 1925.JPG|Teika 1925.JPG]] || {{U|Ingarix}} || 2018-02-07 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Babītes stacija.jpg|Babītes stacija.jpg]] || {{U|Titāns}} || 2021-08-08 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Ropazu baznica.jpg|Ropazu baznica.jpg]] || {{U|Dainis}} || 2008-04-01 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 0 |- | [[:Attēls:Plavinas 20100330.jpg|Plavinas 20100330.jpg]] || {{U|Dainis}} || 2010-04-04 || {{tl|Free media}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 3 |- | [[:Attēls:Gostiņi 20100330.jpg|Gostiņi 20100330.jpg]] || {{U|Dainis}} || 2010-04-04 || {{tl|Free media}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Kusas dikis.jpg|Kusas dikis.jpg]] || {{U|Dainis}} || 2010-10-29 || {{tl|Free media}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 0 |- | [[:Attēls:TauDecays.png|TauDecays.png]] || {{U|ScAvenger}} || 2007-04-01 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Lebedev reaction.png|Lebedev reaction.png]] || {{U|ScAvenger}} || 2007-04-20 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Fenola strukturformula.png|Fenola strukturformula.png]] || {{U|ScAvenger}} || 2007-05-04 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:HR diagramma.PNG|HR diagramma.PNG]] || {{U|ScAvenger}} || 2007-08-13 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 2 |- | [[:Attēls:Radio transmition diagram lv.png|Radio transmition diagram lv.png]] || {{U|ScAvenger}} || 2007-08-19 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 2 |- | [[:Attēls:Diodes uzbuuve.svg|Diodes uzbuuve.svg]] || {{U|ScAvenger}} || 2007-09-22 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 2 |- | [[:Attēls:Cathode ray tube latviski.svg|Cathode ray tube latviski.svg]] || {{U|ScAvenger}} || 2007-09-23 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Triode tube schematic latviski.svg|Triode tube schematic latviski.svg]] || {{U|ScAvenger}} || 2007-09-24 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Endomembrane system diagram latviski.svg|Endomembrane system diagram latviski.svg]] || {{U|ScAvenger}} || 2007-09-26 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 3 |- | [[:Attēls:Atmosphere with Ionosphere latviski.svg|Atmosphere with Ionosphere latviski.svg]] || {{U|ScAvenger}} || 2007-10-02 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Pentagriids un heptode sheemaas.jpg|Pentagriids un heptode sheemaas.jpg]] || {{U|ScAvenger}} || 2007-10-08 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 2 |- | [[:Attēls:TypesOfDirectCurrentDiagram latviski.PNG|TypesOfDirectCurrentDiagram latviski.PNG]] || {{U|ScAvenger}} || 2007-11-10 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Nurbsbasislin2.png|Nurbsbasislin2.png]] || {{U|ScAvenger}} || 2008-01-13 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Nurbsbasisquad2.png|Nurbsbasisquad2.png]] || {{U|ScAvenger}} || 2008-01-13 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Binocularp latviski.svg|Binocularp latviski.svg]] || {{U|ScAvenger}} || 2008-01-15 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Ekvatoriaalaas koordinaatas.PNG|Ekvatoriaalaas koordinaatas.PNG]] || {{U|ScAvenger}} || 2008-05-24 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 2 |- | [[:Attēls:Mstislavs Dobuzinskis.jpg|Mstislavs Dobuzinskis.jpg]] || {{U|ScAvenger}} || 2009-03-14 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Ganna gjeneratora sheema.png|Ganna gjeneratora sheema.png]] || {{U|ScAvenger}} || 2009-06-23 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:P-n paarejas raksturliikne.png|P-n paarejas raksturliikne.png]] || {{U|ScAvenger}} || 2009-06-24 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 2 |- | [[:Attēls:Ar atstarpi.PNG|Ar atstarpi.PNG]] || {{U|ScAvenger}} || 2011-02-27 || {{tl|Free media}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Bez atstarpes.PNG|Bez atstarpes.PNG]] || {{U|ScAvenger}} || 2011-02-27 || {{tl|Free media}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Siguldas bobsleja un kamaniņu trase.jpg|Siguldas bobsleja un kamaniņu trase.jpg]] || {{U|Gragox}} || 2006-11-17 || {{tl|Free media}}, {{tl|NowCommons}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 3 |- | [[:Attēls:Muzikalais kokteilis.jpg|Muzikalais kokteilis.jpg]] || {{U|Dukts}} || 2018-02-16 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Mazais ganiņš dziesmuspēle.jpg|Mazais ganiņš dziesmuspēle.jpg]] || {{U|Dukts}} || 2023-05-02 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Kit body fkventspils home 1.png|Kit body fkventspils home 1.png]] || {{U|SpeedKing}} || 2008-10-22 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}} || 0 |- | [[:Attēls:Tumsa new.jpg|Tumsa new.jpg]] || {{U|Zummis}} || 2011-11-13 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Vācu motorizētā kara tehnika July 21, 1941.jpg|Vācu motorizētā kara tehnika July 21, 1941.jpg]] || {{U|Maranello Prime}} || 2016-01-16 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Bessarabia-Ukraine-Crimea-220.jpg|Bessarabia-Ukraine-Crimea-220.jpg]] || {{U|Maranello Prime}} || 2016-07-18 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Bessarabia-Ukraine-Crimea-213.jpg|Bessarabia-Ukraine-Crimea-213.jpg]] || {{U|Maranello Prime}} || 2016-07-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Waffen 5'th SS Panzer Division Wiking (1942).jpg|Waffen 5'th SS Panzer Division Wiking (1942).jpg]] || {{U|Maranello Prime}} || 2016-11-05 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Rifts.png|Rifts.png]] || {{U|Xil}} || 2006-03-06 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Kosmiskais lifts diagramma.svg|Kosmiskais lifts diagramma.svg]] || {{U|Xil}} || 2007-02-07 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Fac.png|Fac.png]] || {{U|Xil}} || 2008-06-07 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 4 |- | [[:Attēls:Manganda dance.jpg|Manganda dance.jpg]] || {{U|Xil}} || 2009-03-24 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:AFM blokshēma.png|AFM blokshēma.png]] || {{U|Yyy}} || 2005-10-03 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 2 |- | [[:Attēls:Ksilols.svg|Ksilols.svg]] || {{U|Yyy}} || 2006-05-14 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Phase-diag-lv.svg|Phase-diag-lv.svg]] || {{U|Yyy}} || 2006-07-07 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:06170003-5.png|06170003-5.png]] || {{U|Yyy}} || 2011-06-17 || {{tl|Free media}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Maison de Valois.gif|Maison de Valois.gif]] || {{U|Anonīms}} || 2008-04-25 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:I-11 rasejums.jpg|I-11 rasejums.jpg]] || {{U|Anonīms}} || 2014-11-06 || {{tl|Free media}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Krievijas prezidenta Vladimira Putina tugra.jpg|Krievijas prezidenta Vladimira Putina tugra.jpg]] || {{U|Juristiltins}} || 2006-12-20 || || 1 |- | [[:Attēls:Osmanu-imperijas-karogs.png|Osmanu-imperijas-karogs.png]] || {{U|Juristiltins}} || 2007-02-05 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Aziz-efendi-muhammad-alayhi-s-salam.jpg|Aziz-efendi-muhammad-alayhi-s-salam.jpg]] || {{U|Juristiltins}} || 2007-05-01 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Osmanu-gerbonis-05.jpg|Osmanu-gerbonis-05.jpg]] || {{U|Juristiltins}} || 2007-10-11 || || 1 |- | [[:Attēls:Cihad-ilani.jpg|Cihad-ilani.jpg]] || {{U|Juristiltins}} || 2007-10-17 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 3 |- | [[:Attēls:Osmanu-imperija-1900.png|Osmanu-imperija-1900.png]] || {{U|Juristiltins}} || 2008-01-11 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 0 |- | [[:Attēls:K-meleon1.5.4.jpg|K-meleon1.5.4.jpg]] || {{U|GreenZeb}} || 2010-06-04 || {{tl|Free media}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Wppogas.png|Wppogas.png]] || {{U|GreenZeb}} || 2010-09-16 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Wpķekši.png|Wpķekši.png]] || {{U|GreenZeb}} || 2010-09-16 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Wiki-1milj.labojumi.jpg|Wiki-1milj.labojumi.jpg]] || {{U|GreenZeb}} || 2015-03-10 || {{tl|No globals}}, {{tl|Free media}}, {{tl|Delete}}, {{tl|Dzēst}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 0 |- | [[:Attēls:Wiki-2milj.labojumi.jpg|Wiki-2milj.labojumi.jpg]] || {{U|GreenZeb}} || 2015-03-10 || {{tl|No globals}}, {{tl|Free media}}, {{tl|Delete}}, {{tl|Dzēst}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 0 |- | [[:Attēls:Wiki-pāradresācijas.jpg|Wiki-pāradresācijas.jpg]] || {{U|GreenZeb}} || 2015-03-10 || {{tl|Free media}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:KB no arhīva pinīgākis.JPG|KB no arhīva pinīgākis.JPG]] || {{U|Kasparoviča}} || 2024-01-01 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Piterans015 copy.jpeg|Piterans015 copy.jpeg]] || {{U|Kasparoviča}} || 2024-02-21 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Lestenes baznīcas kancele.jpg|Lestenes baznīcas kancele.jpg]] || {{U|Kasparoviča}} || 2024-09-11 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Siguldas pr.4.jpg|Siguldas pr.4.jpg]] || {{U|Kasparoviča}} || 2024-10-21 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Kanepju dizozols 2.jpg|Kanepju dizozols 2.jpg]] || {{U|Gimnazists123}} || 2020-06-14 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:P countries-greyscale1.png|P countries-greyscale1.png]] || {{U|Tail}} || 2007-03-18 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:P culture3.png|P culture3.png]] || {{U|Tail}} || 2007-03-18 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:P physics3.png|P physics3.png]] || {{U|Tail}} || 2007-03-18 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Pgrey art3.png|Pgrey art3.png]] || {{U|Tail}} || 2007-03-18 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Pgrey geography3.png|Pgrey geography3.png]] || {{U|Tail}} || 2007-03-18 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Pgrey history3.png|Pgrey history3.png]] || {{U|Tail}} || 2007-03-18 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Pgrey Latvia3.png|Pgrey Latvia3.png]] || {{U|Tail}} || 2007-03-18 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Pgrey social sciences3.png|Pgrey social sciences3.png]] || {{U|Tail}} || 2007-03-18 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Pgrey train3.png|Pgrey train3.png]] || {{U|Tail}} || 2007-03-18 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Question dropshade3.png|Question dropshade3.png]] || {{U|Tail}} || 2007-03-18 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:W03.png|W03.png]] || {{U|Tail}} || 2007-03-18 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Ubuntu OS X.png|Ubuntu OS X.png]] || {{U|Cuu508}} || 2008-02-26 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Wariant logo.png|Wariant logo.png]] || {{U|S~lvwiki}} || 2008-08-03 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Variant logo.png|Variant logo.png]] || {{U|S~lvwiki}} || 2008-08-03 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Fama.jpg|Fama.jpg]] || {{U|Bumbieriitis}} || 2005-09-04 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Saules uzbuuve-lv.png|Saules uzbuuve-lv.png]] || {{U|Dekaels}} || 2006-02-14 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Wiki LV 10 gadi.png|Wiki LV 10 gadi.png]] || {{U|Laurijs}} || 2013-05-28 || {{tl|Free media}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Lake bogoria2.jpg|Lake bogoria2.jpg]] || {{U|Daarznieks}} || 2006-11-29 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:South China Sea 2.jpg|South China Sea 2.jpg]] || {{U|Daarznieks}} || 2006-12-16 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Wolf map.jpg|Wolf map.jpg]] || {{U|Dalgo}} || 2007-01-20 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Skype2.0 uz linux.png|Skype2.0 uz linux.png]] || {{U|Dalgo}} || 2008-07-22 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Kuldyga. Tiltas per venta, 2006-09-22.jpg|Kuldyga. Tiltas per venta, 2006-09-22.jpg]] || {{U|Algirdas}} || 2006-09-23 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 3 |- | [[:Attēls:Liepojos karo uosto kalejimas1.2008-06-12.jpg|Liepojos karo uosto kalejimas1.2008-06-12.jpg]] || {{U|Algirdas}} || 2008-06-14 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Liepojos Karo uosto kalejimas2. 2008-06-13.jpg|Liepojos Karo uosto kalejimas2. 2008-06-13.jpg]] || {{U|Algirdas}} || 2008-06-14 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Liepojos Karo uosto kalejimas3.2008-06-13.jpg|Liepojos Karo uosto kalejimas3.2008-06-13.jpg]] || {{U|Algirdas}} || 2008-06-14 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Liepojos karo uosto kalejimas4.2008-06-12.jpg|Liepojos karo uosto kalejimas4.2008-06-12.jpg]] || {{U|Algirdas}} || 2008-06-14 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Duobeles pilis1.2008-06-12.jpg|Duobeles pilis1.2008-06-12.jpg]] || {{U|Algirdas}} || 2008-06-14 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Duobeles pilis2.2008-06-12.jpg|Duobeles pilis2.2008-06-12.jpg]] || {{U|Algirdas}} || 2008-06-14 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 2 |- | [[:Attēls:Duobeles pilis.2008-06-12.jpg|Duobeles pilis.2008-06-12.jpg]] || {{U|Algirdas}} || 2008-06-14 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Duobelespilis.Schema.2008-06-12.jpg|Duobelespilis.Schema.2008-06-12.jpg]] || {{U|Algirdas}} || 2008-06-14 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 2 |- | [[:Attēls:Kuldyga.2008-06-12.jpg|Kuldyga.2008-06-12.jpg]] || {{U|Algirdas}} || 2008-06-14 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Bažnyčia.jpg|Bažnyčia.jpg]] || {{U|Tadas12~lvwiki}} || 2006-10-18 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Mumi.gif|Mumi.gif]] || {{U|Roalds~lvwiki}} || 2007-05-28 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Uraliesu valodas.JPG|Uraliesu valodas.JPG]] || {{U|Roalds~lvwiki}} || 2007-12-02 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 3 |- | [[:Attēls:Lietuvos regionai.PNG|Lietuvos regionai.PNG]] || {{U|Roalds~lvwiki}} || 2008-01-04 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 5 |- | [[:Attēls:Bandinieka rudzi auga.png|Bandinieka rudzi auga.png]] || {{U|Aleksis}} || 2007-05-08 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Perkonitis.png|Perkonitis.png]] || {{U|Aleksis}} || 2007-05-08 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 2 |- | [[:Attēls:Ak tu žē.png|Ak tu žē.png]] || {{U|Aleksis}} || 2007-05-13 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Dienas maksa.png|Dienas maksa.png]] || {{U|Aleksis}} || 2007-05-13 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Ejiet bērni klausītiesi.png|Ejiet bērni klausītiesi.png]] || {{U|Aleksis}} || 2007-05-13 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Es mācēju danci vest.png|Es mācēju danci vest.png]] || {{U|Aleksis}} || 2007-05-13 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Austrumi193.jpg|Austrumi193.jpg]] || {{U|Skazhy}} || 2009-08-06 || {{tl|Free media}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 2 |- | [[:Attēls:Bpp NEzinams iemsls 3000x3000px.jpg|Bpp NEzinams iemsls 3000x3000px.jpg]] || {{U|Virzulis}} || 2024-01-04 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:CD LP 3000.jpg|CD LP 3000.jpg]] || {{U|Virzulis}} || 2024-01-04 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Bpp - stacija mums.jpg|Bpp - stacija mums.jpg]] || {{U|Virzulis}} || 2024-01-07 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Pretestiba geometrija.png|Pretestiba geometrija.png]] || {{U|Warlock}} || 2007-12-26 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 2 |- | [[:Attēls:Mīnuss.png|Mīnuss.png]] || {{U|Wordsthink}} || 2008-03-28 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Glxgears.png|Glxgears.png]] || {{U|Vecgravis.Kristaps}} || 2008-05-19 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Attal1.png|Attal1.png]] || {{U|Vecgravis.Kristaps}} || 2008-06-07 || {{tl|Free media}}, {{tl|NowCommons}}, {{tl|Free screenshot}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Attal2.png|Attal2.png]] || {{U|Vecgravis.Kristaps}} || 2008-06-07 || {{tl|Free media}}, {{tl|NowCommons}}, {{tl|Free screenshot}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Attal3.png|Attal3.png]] || {{U|Vecgravis.Kristaps}} || 2008-06-07 || {{tl|Free media}}, {{tl|NowCommons}}, {{tl|Free screenshot}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Cord.JPG|Cord.JPG]] || {{U|Vilnisr}} || 2009-12-29 || {{tl|Free media}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 2 |- | [[:Attēls:Iktomi.jpg|Iktomi.jpg]] || {{U|Gamerzx}} || 2008-12-20 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:17-staru zvaigzne uz Gausa kapa pieminekla (cropped).jpg|17-staru zvaigzne uz Gausa kapa pieminekla (cropped).jpg]] || {{U|Marozols}} || 2009-03-29 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Ekstrūzijas pamatprincips.jpg|Ekstrūzijas pamatprincips.jpg]] || {{U|Riharcc}} || 2009-02-28 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Lielā spēle 1846-1900.jpg|Lielā spēle 1846-1900.jpg]] || {{U|Riharcc}} || 2009-03-27 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:Gulistānas miera līgums.JPG|Gulistānas miera līgums.JPG]] || {{U|Riharcc}} || 2009-04-07 || {{tl|Free media}}, {{tl|Cc-by-sa-3.0-migrated}}, {{tl|License migration complete}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 2 |- | [[:Attēls:Ritmosfera 3000x3000px.jpg|Ritmosfera 3000x3000px.jpg]] || {{U|Normunds Rutulis}} || 2023-11-27 || || 2 |- | [[:Attēls:Polarizacijas izkliede.png|Polarizacijas izkliede.png]] || {{U|Marcis.koloda}} || 2015-06-24 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2 |- | [[:Attēls:Spidola vapenis.jpg|Spidola vapenis.jpg]] || {{U|KorpSpīdola}} || 2015-09-28 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Gaujienas muižas klēts.jpeg|Gaujienas muižas klēts.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2 |- | [[:Attēls:Anniņu dīķis.jpeg|Anniņu dīķis.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2 |- | [[:Attēls:Muižas ieejas telpa.jpeg|Muižas ieejas telpa.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2 |- | [[:Attēls:Kučiera māja.jpeg|Kučiera māja.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2 |- | [[:Attēls:Lauvas.jpeg|Lauvas.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2 |- | [[:Attēls:Lauvas mute.jpeg|Lauvas mute.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2 |- | [[:Attēls:Kapliča.jpeg|Kapliča.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2 |- | [[:Attēls:Rekonstukcija.jpeg|Rekonstukcija.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2 |- | [[:Attēls:Enijs Maiks 2016 foto Igors Linga.jpg|Enijs Maiks 2016 foto Igors Linga.jpg]] || {{U|Igors Linga}} || 2016-03-10 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Vesture 3.jpg|Vesture 3.jpg]] || {{U|LatvianCoder}} || 2017-02-20 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Vesture 4.jpeg|Vesture 4.jpeg]] || {{U|LatvianCoder}} || 2017-02-20 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Ata Kronvalda Durbes vidusskola.JPG|Ata Kronvalda Durbes vidusskola.JPG]] || {{U|Levs.Rusilo}} || 2017-03-23 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:MTG TV jaunas masinas.jpg|MTG TV jaunas masinas.jpg]] || {{U|Homeg}} || 2018-10-19 || {{tl|Free media}}, {{tl|License migration}}, {{tl|GFDL-with-disclaimers}}, {{tl|Information}} || 1 |- | [[:Attēls:IGFM ISHR Artikel.jpg|IGFM ISHR Artikel.jpg]] || {{U|Ikitis}} || 2023-03-17 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Psih.atzin.10.lpp.jpg|Psih.atzin.10.lpp.jpg]] || {{U|Ikitis}} || 2023-03-17 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Psih.atzin.1.lpp..jpg|Psih.atzin.1.lpp..jpg]] || {{U|Ikitis}} || 2023-03-17 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Psihiatru atzin.1.lpp. no 10..jpg|Psihiatru atzin.1.lpp. no 10..jpg]] || {{U|Ikitis}} || 2023-03-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Psihiatru atzin.rezume.10.lpp..jpg|Psihiatru atzin.rezume.10.lpp..jpg]] || {{U|Ikitis}} || 2023-03-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Artikel über Peteris Lazda 001.jpg|Artikel über Peteris Lazda 001.jpg]] || {{U|Ikitis}} || 2023-03-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:MSK Sintezatoru pludmale.jpg|MSK Sintezatoru pludmale.jpg]] || {{U|Paulasipovich}} || 2023-09-30 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Jānis Fogelis.jpg|Jānis Fogelis.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-11-01 || {{tl|Free media}} || 1 |- | [[:Attēls:Ērmanis Magone.jpg|Ērmanis Magone.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-11-01 || {{tl|Free media}} || 1 |- | [[:Attēls:Ernests Seduliņš.jpg|Ernests Seduliņš.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-11-01 || {{tl|Free media}} || 1 |- | [[:Attēls:Viktors Urbanovičs.jpg|Viktors Urbanovičs.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-11-01 || {{tl|Free media}} || 1 |- | [[:Attēls:Voldemārs Roze.jpg|Voldemārs Roze.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-11-01 || {{tl|Free media}} || 1 |- | [[:Attēls:Kārlis Gailis.jpg|Kārlis Gailis.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-11-01 || {{tl|Free media}} || 1 |- | [[:Attēls:Pēteris Mežeraups.jpg|Pēteris Mežeraups.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-11-01 || {{tl|Free media}} || 1 |- | [[:Attēls:Oskars Kanters.jpg|Oskars Kanters.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-11-01 || {{tl|Free media}} || 1 |- | [[:Attēls:Fricis Cīrulis.jpg|Fricis Cīrulis.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-11-01 || {{tl|Free media}} || 1 |- | [[:Attēls:Arvīds Zeibots.jpg|Arvīds Zeibots.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-11-01 || {{tl|Free media}} || 1 |- | [[:Attēls:Jānis Žīgurs.jpg|Jānis Žīgurs.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-11-01 || {{tl|Free media}} || 1 |- | [[:Attēls:Villijs Grīnbergs.jpg|Villijs Grīnbergs.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-11-02 || {{tl|Free media}} || 1 |- | [[:Attēls:Jānis Veikins.jpg|Jānis Veikins.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-11-02 || {{tl|Free media}} || 1 |- | [[:Attēls:Kārlis Ozols (1897—1944).jpg|Kārlis Ozols (1897—1944).jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-11-03 || {{tl|Free media}} || 1 |- | [[:Attēls:Jurijs Ozols.jpg|Jurijs Ozols.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-11-03 || {{tl|Free media}} || 1 |- | [[:Attēls:Heinrihs Paegle.jpg|Heinrihs Paegle.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-11-05 || || 1 |- | [[:Attēls:Jānis Zutis.jpg|Jānis Zutis.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-11-05 || || 1 |- | [[:Attēls:Jānis Gailītis.jpg|Jānis Gailītis.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-11-06 || || 1 |- | [[:Attēls:Rūdolfs Kirhenšteins.jpg|Rūdolfs Kirhenšteins.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-11-15 || || 1 |- | [[:Attēls:Jānis Lācis.jpg|Jānis Lācis.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-11-16 || || 1 |- | [[:Attēls:Juris Mežiņš.jpg|Juris Mežiņš.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-11-17 || || 1 |- | [[:Attēls:Jānis Pētersons.jpg|Jānis Pētersons.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-12-03 || || 1 |- | [[:Attēls:Rūdolfs Austriņš.jpg|Rūdolfs Austriņš.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-12-06 || || 1 |- | [[:Attēls:Pēteris Zutis (1897—1977).jpg|Pēteris Zutis (1897—1977).jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-12-08 || || 1 |- | [[:Attēls:Jānis Krauklis (1895—1938).jpg|Jānis Krauklis (1895—1938).jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-12-08 || || 1 |- | [[:Attēls:Kārlis Aļošins-Dombrovskis.jpg|Kārlis Aļošins-Dombrovskis.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-12-09 || || 1 |- | [[:Attēls:Kārlis Karlsons.gif|Kārlis Karlsons.gif]] || {{U|Otovi}} || 2023-12-22 || || 1 |- | [[:Attēls:Kārlis Strazdiņš.png|Kārlis Strazdiņš.png]] || {{U|Otovi}} || 2023-12-26 || || 1 |- | [[:Attēls:Andrejs Liepiņš.jpg|Andrejs Liepiņš.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-12-27 || || 1 |- | [[:Attēls:Osvalds Nodevs.jpg|Osvalds Nodevs.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-12-29 || || 1 |- | [[:Attēls:Lamis Briedis.jpg|Lamis Briedis.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-12-29 || || 1 |- | [[:Attēls:Hermanis Matsons.jpg|Hermanis Matsons.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2023-12-30 || || 1 |- | [[:Attēls:Roberts Varkalns.jpg|Roberts Varkalns.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-01-25 || || 1 |- | [[:Attēls:Voldemārs Aronietis.jpg|Voldemārs Aronietis.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-01-27 || || 1 |- | [[:Attēls:Īzaks Zelenskis.jpg|Īzaks Zelenskis.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-01-27 || || 2 |- | [[:Attēls:Jūliāns Zverevs.jpg|Jūliāns Zverevs.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-01-30 || || 1 |- | [[:Attēls:Jons Jusis.jpg|Jons Jusis.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-02-01 || || 1 |- | [[:Attēls:Eduards Saliņš.jpg|Eduards Saliņš.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-02-02 || || 1 |- | [[:Attēls:Apsardze Gorkos.png|Apsardze Gorkos.png]] || {{U|Otovi}} || 2024-02-02 || || 1 |- | [[:Attēls:Alberts Pakalns.jpg|Alberts Pakalns.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-02-02 || || 1 |- | [[:Attēls:Gustavs Boķis.jpg|Gustavs Boķis.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-02-03 || || 1 |- | [[:Attēls:Tiesu labējiem.jpg|Tiesu labējiem.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-02-04 || || 1 |- | [[:Attēls:Rikova un Buharina konvojēšana.jpg|Rikova un Buharina konvojēšana.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-02-04 || || 1 |- | [[:Attēls:Voikova bēres.jpg|Voikova bēres.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-02-04 || || 1 |- | [[:Attēls:Alfrēds Augulis.jpg|Alfrēds Augulis.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-02-07 || || 1 |- | [[:Attēls:Artūrs Mihelsons.jpg|Artūrs Mihelsons.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-02-09 || || 1 |- | [[:Attēls:Jānis Vēvers.jpg|Jānis Vēvers.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-02-10 || || 1 |- | [[:Attēls:Ernests Liepiņš.jpg|Ernests Liepiņš.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-02-11 || || 1 |- | [[:Attēls:Eduards Liepiņš (1889—1938).jpg|Eduards Liepiņš (1889—1938).jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-02-12 || || 1 |- | [[:Attēls:Eduards Liepiņš (1897—1938).jpg|Eduards Liepiņš (1897—1938).jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-02-13 || || 1 |- | [[:Attēls:Alberts Lapiņš.jpg|Alberts Lapiņš.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-02-14 || || 1 |- | [[:Attēls:Heinrihs Eihe.jpg|Heinrihs Eihe.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-02-15 || || 1 |- | [[:Attēls:Ernests Apoga.jpg|Ernests Apoga.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-02-15 || || 1 |- | [[:Attēls:Vasīlijs Ulrihs (1889—1951).jpg|Vasīlijs Ulrihs (1889—1951).jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-02-22 || || 1 |- | [[:Attēls:Ernests Mačs.png|Ernests Mačs.png]] || {{U|Otovi}} || 2024-02-29 || || 1 |- | [[:Attēls:Gustavs Kļava.jpg|Gustavs Kļava.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-02-29 || || 1 |- | [[:Attēls:Ernests Ūdris.jpg|Ernests Ūdris.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-03-02 || || 1 |- | [[:Attēls:Jānis Rutmanis.jpg|Jānis Rutmanis.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-03-04 || || 1 |- | [[:Attēls:Jānis Avens.jpg|Jānis Avens.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-03-05 || || 1 |- | [[:Attēls:Leonards Pļavnieks.jpg|Leonards Pļavnieks.jpg]] || {{U|Otovi}} || 2024-03-06 || || 1 |- | [[:Attēls:Anatolijs Kriviņš.jpg|Anatolijs Kriviņš.jpg]] || {{U|JuristsTS}} || 2025-03-30 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Visi vīrieši ir sušķi.jpg|Visi vīrieši ir sušķi.jpg]] || {{U|Ugfans}} || 2022-04-13 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Dome1232.jpeg|Dome1232.jpeg]] || {{U|Илья Мацкевич}} || 2021-07-17 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:DSC 0306.jpg|DSC 0306.jpg]] || {{U|Илья Мацкевич}} || 2022-02-10 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Apkaimes ar gerboniem.png|Apkaimes ar gerboniem.png]] || {{U|DKoopL}} || 2022-07-14 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Gerboni.jpeg|Gerboni.jpeg]] || {{U|DKoopL}} || 2022-07-14 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Zentas brīvdienas.png|Zentas brīvdienas.png]] || {{U|Serialilatviesu001}} || 2022-02-08 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Bitit' matos 2 sezona.png|Bitit' matos 2 sezona.png]] || {{U|Serialilatviesu001}} || 2022-02-25 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Laiksne Ko zinu gaidīt.png|Laiksne Ko zinu gaidīt.png]] || {{U|Gojinx}} || 2023-10-09 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Screenshot 2023-10-08 at 23.30.46.png|Screenshot 2023-10-08 at 23.30.46.png]] || {{U|Gojinx}} || 2023-10-09 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:SPOTIFY LAIKSNE 3 VAR.jpeg|SPOTIFY LAIKSNE 3 VAR.jpeg]] || {{U|Gojinx}} || 2023-10-09 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:WhatsApp Image 2023-09-05.jpeg|WhatsApp Image 2023-09-05.jpeg]] || {{U|Gojinx}} || 2023-10-09 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:CVETKOVS STEFANS Nazara dēls.gif|CVETKOVS STEFANS Nazara dēls.gif]] || {{U|Votre Provocateur}} || 2024-07-25 || || 1 |- | [[:Attēls:Toms Rostoks 1.jpg|Toms Rostoks 1.jpg]] || {{U|Votre Provocateur}} || 2025-06-15 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Karlis-Lidaks.jpg|Karlis-Lidaks.jpg]] || {{U|Robis57}} || 2023-07-23 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Janis-Grinbergs.jpg|Janis-Grinbergs.jpg]] || {{U|Robis57}} || 2023-07-24 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |- | [[:Attēls:Karlis-Lidaks 25.png|Karlis-Lidaks 25.png]] || {{U|Robis57}} || 2023-07-26 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Ventspils svēta krusta Romas katoļu baznīcas ērģeles.jpg|Ventspils svēta krusta Romas katoļu baznīcas ērģeles.jpg]] || {{U|Gudrinieciskais}} || 2025-03-22 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Ventspils svēta krusta Romas katoļu baznīcas ērģeļu spēles galds.jpg|Ventspils svēta krusta Romas katoļu baznīcas ērģeļu spēles galds.jpg]] || {{U|Gudrinieciskais}} || 2025-03-22 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0 |- | [[:Attēls:Ventspils svēta krusta Romas katoļu baznīcas ērģeļu plēšas.jpg|Ventspils svēta krusta Romas katoļu baznīcas ērģeļu plēšas.jpg]] || {{U|Gudrinieciskais}} || 2025-03-22 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1 |} == Attēli pēc dalībnieka == {| class="sortable wikitable" |- ! Dalībnieks!! Attēli bez licences |- | {{User|Otovi}} || 60 |- | {{User|Feens}} || 22 |- | {{User|ScAvenger}} || 21 |- | {{User|Tail}} || 11 |- | {{User|Algirdas}} || 10 |- | {{User|Anzela Geljanu}} || 8 |- | {{User|Kasp2008}} || 6 |- | {{User|Pirags}} || 6 |- | {{User|Kikos}} || 6 |- | {{User|Juristiltins}} || 6 |- | {{User|GreenZeb}} || 6 |- | {{User|Aleksis}} || 6 |- | {{User|Ikitis}} || 6 |- | {{User|Dainis}} || 4 |- | {{User|Maranello Prime}} || 4 |- | {{User|Xil}} || 4 |- | {{User|Yyy}} || 4 |- | {{User|Kasparoviča}} || 4 |- | {{User|Vecgravis.Kristaps}} || 4 |- | {{User|Gojinx}} || 4 |- | {{User|Roalds~lvwiki}} || 3 |- | {{User|Virzulis}} || 3 |- | {{User|Riharcc}} || 3 |- | {{User|Robis57}} || 3 |- | {{User|Gudrinieciskais}} || 3 |- | {{User|Ingii}} || 2 |- | {{User|Dukts}} || 2 |- | {{User|Anonīms}} || 2 |- | {{User|S~lvwiki}} || 2 |- | {{User|Daarznieks}} || 2 |- | {{User|Dalgo}} || 2 |- | {{User|LatvianCoder}} || 2 |- | {{User|Илья Мацкевич}} || 2 |- | {{User|DKoopL}} || 2 |- | {{User|Serialilatviesu001}} || 2 |- | {{User|Votre Provocateur}} || 2 |- | {{User|Juzeris}} || 1 |- | {{User|Treisijs}} || 1 |- | {{User|Ingarix}} || 1 |- | {{User|Titāns}} || 1 |- | {{User|Gragox}} || 1 |- | {{User|SpeedKing}} || 1 |- | {{User|Zummis}} || 1 |- | {{User|Gimnazists123}} || 1 |- | {{User|Cuu508}} || 1 |- | {{User|Bumbieriitis}} || 1 |- | {{User|Dekaels}} || 1 |- | {{User|Laurijs}} || 1 |- | {{User|Tadas12~lvwiki}} || 1 |- | {{User|Skazhy}} || 1 |- | {{User|Warlock}} || 1 |- | {{User|Wordsthink}} || 1 |- | {{User|Vilnisr}} || 1 |- | {{User|Gamerzx}} || 1 |- | {{User|Marozols}} || 1 |- | {{User|Normunds Rutulis}} || 1 |- | {{User|Marcis.koloda}} || 1 |- | {{User|KorpSpīdola}} || 1 |- | {{User|Igors Linga}} || 1 |- | {{User|Levs.Rusilo}} || 1 |- | {{User|Homeg}} || 1 |- | {{User|Paulasipovich}} || 1 |- | {{User|JuristsTS}} || 1 |- | {{User|Ugfans}} || 1 |} [[Kategorija:Vikipēdijas uzlabošanas vikiprojekts — attēli]] nuid2ih0gmjorlg4rgiyi6wom4tcy8e 4 352413 4301775 4298392 2025-06-30T03:01:29Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts 4301775 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}} '''Vikipēdijas pieprasītās lapas''' ir tie raksti, uz kurām norāda visvairāk sarkano saišu (no rakstiem). Pastāv arī Vikipēdijas īpašā lapa "[[Special:WantedPages|Pieprasītās lapas]]", taču tās dati tiek reti atjaunināti un tajā ir saites uz visām Vikipēdijas vārdtelpām (dažādām diskusijām, veidnēm u.t.t.). Šī rakstu statistika var nebūt pilnīga. Skatīt arī [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|šo sarakstu]], kurā ņemtas vērā vienīgi saites pašā rakstu vikitekstā. == Informācija == <!-- INFO START --> * Avots: [[quarry:query/16153]] * Atjaunināšanas brīdis: 2025. gada 30. jūnijā plkst. 03:01:28 <!-- INFO END --> == Saraksts == <!-- LIST START --> {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa !! Saites |- | [[Indijas nacionālais kalendārs]] || 1423 |- | [[Igbo kalendārs]] || 1423 |- | [[Tradicionālais birmiešu kalendārs]] || 1423 |- | [[Satellite Catalog Number]] || 1167 |- | [[Vangažu luterāņu baznīca]] || 513 |- | [[Lipušku vecticībnieku lūgšanu nams]] || 513 |- | [[Ķempju luterāņu baznīca]] || 513 |- | [[Makarovkas vecticībnieku lūgšanu nams]] || 513 |- | [[Skangeļu vecticībnieku lūgšanu nams]] || 513 |- | [[Cesvaines luterāņu baznīca]] || 513 |- | [[Auziņu katoļu baznīca]] || 513 |- | [[Liepnas pareizticīgo baznīca]] || 513 |- | [[Āraišu baznīca]] || 512 |- | [[Moskvinas vecticībnieku lūgšanu nams]] || 512 |- | [[Skujenes baznīca]] || 512 |- | [[Rīgas Golgātas baptistu draudzes dievnams]] || 512 |- | [[Valmieras Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca]] || 512 |- | [[Zlēku luterāņu baznīca]] || 512 |- | [[Garkalnes luterāņu baznīca]] || 512 |- | [[Kandavas luterāņu baznīca]] || 512 |- | [[Siguldas luterāņu baznīca]] || 512 |- | [[Zaubes luterāņu baznīca]] || 512 |- | [[Vilciņu vecticībnieku lūgšanu nams]] || 512 |- | [[Daugavpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca (Ļermontova iela)]] || 512 |- | [[Rīgas baptistu Vīlandes draudzes dievnams]] || 511 |- | [[Zaubes pareizticīgo baznīca]] || 511 |- | [[Uguņciema baptistu draudzes dievnams]] || 511 |- | [[Aizputes Vasarsvētku draudzes lūgšanu nams]] || 511 |- | [[Doles-Ķekavas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 511 |- | [[Rīgas Mateja baptistu draudzes dievnams]] || 511 |- | [[Pāvilostas baptistu draudzes dievnams]] || 511 |- | [[Ķemeru baptistu draudzes dievnams]] || 511 |- | [[Ventspils Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca]] || 511 |- | [[Ugāles luterāņu baznīca]] || 511 |- | [[Kuldīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca]] || 511 |- | [[Bolderājas Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo draudze]] || 511 |- | [[Bornes evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 511 |- | [[Piltenes luterāņu baznīca]] || 511 |- | [[Liepājas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca]] || 511 |- | [[Kuldīgas baptistu draudzes dievnams]] || 511 |- | [[Liepājas Svētā Aleksija pareizticīgo baznīca]] || 511 |- | [[Mālkalna vecticībnieku lūgšanu nams]] || 511 |- | [[Limbažu baptistu draudzes dievnams]] || 511 |- | [[Ventspils baptistu draudzes dievnams]] || 511 |- | [[Māļu baznīca]] || 511 |- | [[Jaunburtnieku baznīca]] || 511 |- | [[Sv. Kņaza Vladimira Dubultu pareizticīgo baznīca]] || 511 |- | [[Jelgavas baptistu baznīca]] || 511 |- | [[Staiceles baznīca]] || 511 |- | [[Sv. apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca]] || 511 |- | [[Nīderkunu vecticībnieku baznīca]] || 511 |- | [[Cīravas baznīca]] || 511 |- | [[Gajokas vecticībnieku baznīca]] || 511 |- | [[Ļaudonas pareizticīgo baznīca]] || 511 |- | [[Tomes evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 511 |- | [[Daugavpils Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīca]] || 511 |- | [[Veclaicenes baznīca]] || 511 |- | [[Jaunlaicenes baznīca]] || 511 |- | [[Sakas baptistu draudzes dievnams]] || 511 |- | [[Grīvas vecticībnieku baznīca]] || 511 |- | [[Mazsalacas baptistu draudzes dievnams]] || 511 |- | [[Maļutkinas vecticībnieku baznīca]] || 511 |- | [[Lomu vecticībnieku lūgšanu nams]] || 511 |- | [[Rīgas mormoņu baznīca]] || 511 |- | [[Foļvarkas vecticībnieku lūgšanu nams]] || 511 |- | [[Cesvaines katoļu baznīca]] || 511 |- | [[Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes dievnams]] || 511 |- | [[Kosas baznīca]] || 511 |- | [[Liepājas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca]] || 511 |- | [[Puzes luterāņu baznīca]] || 511 |- | [[Valmieras baptistu baznīca]] || 511 |- | [[Varakļānu Viktora baznīca]] || 511 |- | [[Užavas luterāņu baznīca]] || 511 |- | [[Daugavpils vasarsvētku draudzes "Jaunā dzīve" baznīca]] || 511 |- | [[Balbīte]] || 412 |- | [[Stepiņu pilskalns]] || 411 |- | [[Ārlavas muiža]] || 336 |- | [[Garozas muiža]] || 336 |- | [[Startu muiža]] || 335 |- | [[Šarlotes muiža]] || 334 |- | [[Zaļmuiža (muiža)]] || 333 |- | [[Altonas muižiņa]] || 333 |- | [[Audēju muiža]] || 332 |- | [[Jasmuiža (muiža)]] || 332 |- | [[Helēnes muiža]] || 332 |- | [[Karpa (Korfa) muiža]] || 332 |- | [[Vaivada muiža]] || 332 |- | [[Šeimaņu muiža]] || 332 |- | [[Annasmuiža (muiža)]] || 332 |- | [[Lemur-2]] || 319 |- | [[Vispārīgs augšējā līmeņa domēns]] || 264 |- | [[Igors Solovjovs]] || 257 |- | [[Vjačeslavs Stepaņenko]] || 249 |- | [[Trusis (zodiaks)]] || 245 |- | [[Drakons (zodiaks)]] || 244 |- | [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 241 |- | [[Tīģeris (zodiaks)]] || 239 |- | [[Pērtiķis (zodiaks)]] || 239 |- | [[Čūska (zodiaks)]] || 238 |- | [[Kaza (zodiaks)]] || 237 |- | [[Žurka (zodiaks)]] || 236 |- | [[Gailis (zodiaks)]] || 236 |- | [[Vērsis (zodiaks)]] || 235 |- | [[PubMed Central]] || 234 |- | [[Zirgs (zodiaks)]] || 234 |- | [[Cūka (zodiaks)]] || 232 |- | [[Suns (zodiaks)]] || 231 |- | [[Krievu nacionāldemokrātu partija]] || 229 |- | [[Valstis vairākos kontinentos]] || 229 |- | [[2017.—2018. gada NBA sezona]] || 228 |- | [[Ērika Zommere]] || 223 |- | [[Lielbritānija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 222 |- | [[Martins I]] || 217 |- | [[Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotais saraksts]] || 214 |- | [[2019.—2020. gada NBA sezona]] || 213 |- | [[Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotā frakcija]] || 212 |- | [[Modernā pieccīņa 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 207 |- | [[Jānis XV]] || 206 |- | [[Miera, kārtības un ražošanas apvienība]] || 206 |- | [[Nikolajs IV]] || 205 |- | [[LR Augstākās Padomes deputāti]] || 204 |- | [[LR Augstākās Padomes frakcijas]] || 204 |- | [[Klements II]] || 204 |- | [[Gelasijs II]] || 204 |- | [[Aleksandrs II (pāvests)]] || 203 |- | [[Paskāls II]] || 202 |- | [[Jānis XVIII]] || 202 |- | [[Jānis XXI]] || 202 |- | [[Benedikts IV]] || 202 |- | [[Honorijs II]] || 202 |- | [[Severīns]] || 202 |- | [[Honorijs IV]] || 202 |- | [[Benedikts VI]] || 202 |- | [[Lūcijs II]] || 202 |- | [[Martins IV]] || 202 |- | [[Celestīns II]] || 202 |- | [[Leons VIII]] || 202 |- | [[Hokejs 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 202 |- | [[Konons]] || 202 |- | [[Inocents V]] || 201 |- | [[Jānis XIX]] || 201 |- | [[Jānis XVII]] || 201 |- | [[Nikolajs III]] || 201 |- | [[Nikolajs II (pāvests)]] || 201 |- | [[Anastasijs III]] || 201 |- | [[Anastasijs IV]] || 201 |- | [[Stefans VIII]] || 201 |- | [[Agapets II]] || 201 |- | [[Benedikts VII]] || 201 |- | [[Jānis X]] || 201 |- | [[Lūcijs III]] || 201 |- | [[Adriāns V]] || 201 |- | [[Benedikts XI]] || 201 |- | [[Leons VII]] || 201 |- | [[Adeodāts II]] || 201 |- | [[Inocents IX]] || 201 |- | [[Jānis XIV]] || 201 |- | [[Gregors VI]] || 201 |- | [[Bonifācijs IV]] || 200 |- | [[Pelāgijs I]] || 200 |- | [[Vigīlijs]] || 200 |- | [[Eugenijs I]] || 200 |- | [[Stefans VII]] || 200 |- | [[Romāns (pāvests)]] || 200 |- | [[Viktors III]] || 200 |- | [[Silvestrs III]] || 200 |- | [[Jānis XI]] || 200 |- | [[Hilārijs]] || 200 |- | [[Jānis XIII]] || 200 |- | [[Sisīnijs]] || 200 |- | [[Vitaliāns]] || 200 |- | [[Sergejs IV]] || 199 |- | [[Stefans IX]] || 199 |- | [[Formozs]] || 199 |- | [[Stefans V]] || 199 |- | [[Teodors II]] || 199 |- | [[Dons (pāvests)]] || 199 |- | [[Nikolajs I (pāvests)]] || 199 |- | [[Konstantīns (pāvests)]] || 199 |- | [[Marīns II]] || 199 |- | [[Sabiniāns]] || 199 |- | [[Marcels I]] || 199 |- | [[Sergejs I]] || 199 |- | [[Marcelīns]] || 199 |- | [[Sergejs II]] || 199 |- | [[Damasijs II]] || 198 |- | [[Andrejs Naglis]] || 197 |- | [[Paulis Kļaviņš]] || 197 |- | [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 196 |- | [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 194 |- | [[STS-121]] || 193 |- | [[STS-108]] || 193 |- | [[STS-106]] || 192 |- | [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 192 |- | [[STS-112]] || 192 |- | [[STS-114]] || 192 |- | [[Valstu uzskaitījums ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 192 |- | [[STS-105]] || 191 |- | [[STS-113]] || 191 |- | [[STS-92]] || 191 |- | [[STS-100]] || 191 |- | [[STS-104]] || 190 |- | [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 190 |- | [[STS-88]] || 189 |- | [[STS-110]] || 189 |- | [[STS-111]] || 189 |- | [[STS-115]] || 189 |- | [[STS-102]] || 189 |- | [[STS-98]] || 188 |- | [[STS-101]] || 188 |- | [[2020.—2021. gada NBA sezona]] || 187 |- | [[STS-96]] || 187 |- | [[STS-97]] || 187 |- | [[2021.—2022. gada NBA sezona]] || 186 |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 183 |- | [[Žanete Vasaraudze]] || 183 |- | [[Baiba Brigmane]] || 183 |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 182 |- | [[Jānis Esta]] || 182 |- | [[OneWeb]] || 182 |- | [[ÑuSat]] || 182 |- | [[ASV 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 181 |- | [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 181 |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 181 |- | [[Pāvels Maksimovs]] || 181 |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 180 |- | [[Jānis Porietis]] || 176 |- | [[Latvijas Darba savienība un tautas apvienība]] || 174 |- | [[Agrāko naudas noguldītāju un citu cietušo partija]] || 174 |- | [[Latvijas Tautas partija]] || 172 |- | [[2022.—2023. gada NBA sezona]] || 172 |- | [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 171 |- | [[Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija]] || 171 |- | [[Latgales Sociāldemokrātiskā strādnieku un zemnieku partija]] || 170 |- | [[Futbols 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 170 |- | [[Latgales Ļaužu partija]] || 167 |- | [[Guntis Bērziņš]] || 167 |- | [[STS-49]] || 167 |- | [[Roberts Ričardsons]] || 166 |- | [[Māris Krastiņš]] || 165 |- | [[Žīdu cionistes partija]] || 165 |- | [[Satversmes sapulces deputāti]] || 165 |- | [[Satversmes sapulces frakcijas]] || 165 |- | [[Vācbaltu vienības partija]] || 165 |- | [[Andis Kāposts]] || 164 |- | [[Inta Feldmane]] || 164 |- | [[Anatolijs Mackevičs]] || 164 |- | [[Alberts Krūmiņš]] || 164 |- | [[ICEYE]] || 163 |- | [[Archive.is]] || 163 |- | [[Uldis Briedis (politiķis)]] || 163 |- | [[2023.—2024. gada NBA sezona]] || 163 |- | [[Igors Aleksandrovs]] || 163 |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 159 |- | [[Andris Saulītis]] || 157 |- | [[Silabebru ezers]] || 157 |- | [[Tumes meži]] || 157 |- | [[Mežole]] || 156 |- | [[Vadaiņu purvs]] || 156 |- | [[Padomju Savienība 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 155 |- | [[Ģipka (dabas liegums)]] || 155 |- | [[Rauza (dabas liegums)]] || 155 |- | [[Pelēču ezera purvs]] || 155 |- | [[Linezers (dabas liegums)]] || 155 |- | [[Ozolkalni (dabas liegums)]] || 155 |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 155 |- | [[Pluču tīrelis]] || 155 |- | [[Dzelves-Kroņa purvs]] || 155 |- | [[Zodānu purvs]] || 155 |- | [[Vāveres ezers (dabas liegums)]] || 154 |- | [[Ilziņa ezers (dabas liegums)]] || 154 |- | [[Ludmila Kuprijanova]] || 154 |- | [[Medumu ezera salas]] || 154 |- | [[Grebļukalns]] || 154 |- | [[Pelcīšu purvs]] || 154 |- | [[Kadiķu nora]] || 154 |- | [[Janīna Kušnere]] || 154 |- | [[Klagatu purvs]] || 154 |- | [[Plieņciema kāpa]] || 154 |- | [[Skujines ezers]] || 154 |- | [[Platenes purvs]] || 154 |- | [[Zušu–Staiņu sēravoti]] || 154 |- | [[Pašulienes mežs]] || 154 |- | [[Pokratas ezers]] || 154 |- | [[Lielais un Pemmes purvs]] || 154 |- | [[Sproģi (dabas liegums)]] || 154 |- | [[Launkalne (dabas liegums)]] || 154 |- | [[Šepka (dabas liegums)]] || 154 |- | [[Riesta-Džūkstenes purvs]] || 154 |- | [[Kinkausku meži]] || 154 |- | [[Kārķu purvs]] || 154 |- | [[Jaunanna (dabas liegums)]] || 154 |- | [[Dubnas paliene]] || 154 |- | [[Kāla ezera salas]] || 154 |- | [[Sloku purvs]] || 154 |- | [[Seržu tīrelis]] || 154 |- | [[Dūņezers (dabas liegums)]] || 154 |- | [[Matkules meži]] || 154 |- | [[Bardinska ezers (dabas liegums)]] || 154 |- | [[Nagļu un Ansiņu purvs]] || 153 |- | [[Piešdanga]] || 153 |- | [[Klaucānu un Priekulānu ezers]] || 153 |- | [[Klāņu purvs (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Tīrās sūnas purvs]] || 153 |- | [[Nīgrandes meži]] || 153 |- | [[Ašenieku purvs (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Būšnieku ezera krasts]] || 153 |- | [[Gaujienas priedes]] || 153 |- | [[Sofikalna meži]] || 153 |- | [[Oleru purvs]] || 153 |- | [[Cieceres ezera salas]] || 153 |- | [[Kupravas liepu audze]] || 153 |- | [[Taurīšu ezers (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Katlešu meži]] || 153 |- | [[Ļubasts]] || 153 |- | [[Starinas mežs]] || 153 |- | [[Ellītes purvs]] || 153 |- | [[Tīšezers (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Dzilnas dumbrāji]] || 153 |- | [[Dēliņkalns (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Raudas meži]] || 153 |- | [[Burgas pļavas (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Gaiļu kalns (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Īslīce (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Mazzalvītes purvs (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Orlovas (Ērgļu) purvs]] || 153 |- | [[Dvietes dumbrāji]] || 153 |- | [[Jumurdas ezers (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Laugas purvs (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Gaiņu purvs (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Lielais mārku purvs (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Pāces pļavas]] || 153 |- | [[Draugolis (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Druviņu tīrelis (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Lielais purvs (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Ungurpils meži]] || 153 |- | [[Kapu ezers (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Lāču purvs (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Lapiņu ezers]] || 153 |- | [[Popes zāļu purvs]] || 153 |- | [[Zilaiskalns (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Švēriņu purvs (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Krojas meži]] || 153 |- | [[Spinduļu meži]] || 153 |- | [[Manģenes meži]] || 153 |- | [[Ojatu ezers (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Ilgas (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Vērenes gobu un vīksnu audze]] || 153 |- | [[Melnsalas purvs (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Sakas grīņi]] || 153 |- | [[Līvbērzes liekņa]] || 153 |- | [[Vērenes purvi]] || 153 |- | [[Liepnas niedrāji]] || 153 |- | [[Klintaine (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Purgaiļu purvs]] || 153 |- | [[Maizezers (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Posolnīca (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Kaigu purvs (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Lepuru purvs (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Spuļģu purvs]] || 153 |- | [[Dimantu mežs]] || 153 |- | [[Dūņezera purvs]] || 153 |- | [[Puzes smilšu krupja atradne]] || 153 |- | [[Virguļicas meži]] || 153 |- | [[Tīreļu purvs (dabas liegums)]] || 153 |- | [[Dziļezers un Riebezers]] || 153 |- | [[Krapas gārša]] || 153 |- | [[Deivids Gross]] || 151 |- | [[Ričards Teilors]] || 150 |- | [[Džeks Steinbergers]] || 150 |- | [[SpaceBEE]] || 150 |- | [[Kips Torns]] || 150 |- | [[Hokejs 1924. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs]] || 150 |- | [[Hokejs 1928. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs]] || 150 |- | [[ASV 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 150 |- | [[Hokejs 1920. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs]] || 149 |- | [[Bertrams Brokhauss]] || 148 |- | [[Čārlzs Kao]] || 148 |- | [[Džordžs Smits]] || 148 |- | [[Filips Andersons]] || 148 |- | [[Toms Džonss (filma)]] || 148 |- | [[Martins Perls]] || 148 |- | [[Karls Aleksandrs Millers]] || 148 |- | [[Martinuss Veltmans]] || 148 |- | [[Volfgangs Keterle]] || 147 |- | [[12. Saeimas frakcijas]] || 147 |- | [[Berijs Berišs]] || 147 |- | [[Alēns Aspekts]] || 147 |- | [[Rainers Veiss]] || 147 |- | [[Volfgangs Pauls]] || 147 |- | [[Teodors Henšs]] || 147 |- | [[Džeimss Kronins]] || 147 |- | [[Roberts Hofštadters]] || 147 |- | [[Sjukuro Manabe]] || 147 |- | [[Viljams Filips]] || 147 |- | [[Johanness Georgs Bednorcs]] || 147 |- | [[Džons Klausers]] || 147 |- | [[Melvins Švarcs]] || 147 |- | [[Arturs Makdonalds]] || 147 |- | [[Daniels Cui]] || 147 |- | [[Takaaki Kadzita]] || 147 |- | [[Džons Maikls Kosterlics]] || 147 |- | [[Hanss Dēmelts]] || 147 |- | [[Roberts Laflins]] || 147 |- | [[Šeldons Glešovs]] || 147 |- | [[Rasels Halss]] || 147 |- | [[Bērtons Rihters]] || 147 |- | [[Antons Ceilingers]] || 147 |- | [[Džozefs Teilors]] || 147 |- | [[Frenks Vilčeks]] || 147 |- | [[Dankans Haldeins]] || 147 |- | [[Tošihide Maskava]] || 147 |- | [[Nevils Mots]] || 147 |- | [[Mišels Majors]] || 147 |- | [[Kenets Vilsons]] || 147 |- | [[Karls Vīmans]] || 146 |- | [[Žerārs Murū]] || 146 |- | [[Deivids Dž. Tuless]] || 146 |- | [[Pjērs Žils de Žēns]] || 146 |- | [[Reimonds Deiviss]] || 146 |- | [[Herberts Kroemers]] || 146 |- | [[Klods Kohentannodji]] || 146 |- | [[Džons Hols]] || 146 |- | [[ASV 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 146 |- | [[Džordžs Smūts]] || 146 |- | [[Rojs Globers]] || 146 |- | [[Reinhards Gencels]] || 146 |- | [[Džons van Vlaks]] || 146 |- | [[Semjuels Džaodžuns Dins]] || 146 |- | [[Ēriks Kornels]] || 146 |- | [[Deivids Moriss Lī]] || 146 |- | [[Heinrihs Rorers]] || 146 |- | [[Džeimss Pīblss]] || 146 |- | [[Sudzi Nakamura]] || 146 |- | [[Džons Šrīfers]] || 146 |- | [[Entonijs Legets]] || 146 |- | [[Džefrijs Hintons]] || 146 |- | [[Normans Remzijs]] || 146 |- | [[Deivids Policers]] || 146 |- | [[Didjē Kelozs]] || 146 |- | [[Klifords Šalls]] || 146 |- | [[Bens Motelsons]] || 146 |- | [[Henrijs Kendals]] || 146 |- | [[Džons Meters]] || 146 |- | [[Andrea Geza]] || 146 |- | [[Padomju Savienība 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 146 |- | [[Džeroms Frīdmens]] || 146 |- | [[Polikarps Kušs]] || 146 |- | [[Luijs Eižens Felikss Neēls]] || 146 |- | [[Viliss Lems]] || 146 |- | [[Frederiks Reinss]] || 146 |- | [[Anna Lijē]] || 145 |- | [[Ferencs Krauss]] || 145 |- | [[Vals Fičs]] || 145 |- | [[Pjērs Agostīni]] || 145 |- | [[Klauss Hazelmans]] || 144 |- | [[Arturs Eškins]] || 144 |- | [[Duglass Osherofs]] || 144 |- | [[Džordžio Parizi]] || 144 |- | [[14. Saeimas frakcijas]] || 144 |- | [[Horsts Stormers]] || 144 |- | [[13. Saeimas frakcijas]] || 143 |- | [[ASV 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 142 |- | [[Maija Armaņeva]] || 141 |- | [[Ivanāni]] || 141 |- | [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 140 |- | [[USA-239]] || 140 |- | [[Austrumvācija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 140 |- | [[Vilis Sruoģis]] || 140 |- | [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 139 |- | [[Daugavpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 139 |- | [[4. Saeimas frakcijas]] || 139 |- | [[USA-295]] || 139 |- | [[Viļānu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Kandavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Zilupes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Jēkabpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Mazsalacas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Valkas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Rīgas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Preiļu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Viļānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Durbes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Kandavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ainažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Zilupes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Neretas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Siguldas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Alojas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Valkas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Preiļu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Abrenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Valmieras rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Cesvaines pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ludzas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Rēzeknes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Prometheus 2.2]] || 138 |- | [[Līgatnes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Siguldas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Gulbenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Gaujienas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Maltas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Cesvaines rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ludzas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Varakļānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ogres rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Aknīstes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Apes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Priekules pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Varakļānus pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Piltenes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Aknīstes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Bauskas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Apes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Dundagas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Priekules rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Vangažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Baložu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Līvānu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Jaunjelgavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Bauskas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Sedas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Rūjienas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Talsu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Dagdas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Tukuma pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Līvānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Pāvilostas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Jaunjelgavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Rūjienas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 138 |- | [[Kārsavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Talsu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Dagdas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Tukuma rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Dobeles pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Madonas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Republikas pilsētas]] || 138 |- | [[Valgundes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Sabiles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Kārsavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Jānis Zariņš (politiķis)]] || 138 |- | [[Saldus pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Dobeles rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Elejas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Madonas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Valdemārpils pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Skrundas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Krustpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Auces pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Pļaviņu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[14. Saeimas deputāti]] || 138 |- | [[Saldus rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Aizkraukles rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Grīvas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Lapmežciema novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ventspils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Auces rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Pļaviņu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Sabiles pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ķekavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Krāslavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Kuldīgas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Smiltenes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Limbažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Strenču pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Krāslavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Brocēnu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Sakas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Kuldīgas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Smiltenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Limbažu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Mārupes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Subates pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ādažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Saulkrastu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Viesītes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Salacgrīvas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Salaspils pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Stendes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Olaines pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ilūkstes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Aizputes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Saulkrastu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Lubānas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Jelgavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Cēsu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Liepājas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ilūkstes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Aizputes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ķeguma pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Alūksnes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Cēsu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ērgļu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Baldones rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Grobiņas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Alsungas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Flock-1b 1]] || 137 |- | [[Flock-1b 10]] || 137 |- | [[Flock-1b 11]] || 137 |- | [[Flock-1b 12]] || 137 |- | [[Flock-1b 13]] || 137 |- | [[Flock-1b 14]] || 137 |- | [[Flock-1b 2]] || 137 |- | [[Flock-1b 3]] || 137 |- | [[Flock-1b 4]] || 137 |- | [[Flock-1b 5]] || 137 |- | [[Flock-1b 7]] || 137 |- | [[Flock-1b 8]] || 137 |- | [[Flock-1b 9]] || 137 |- | [[STS-107]] || 136 |- | [[2. Saeimas frakcijas]] || 136 |- | [[1960. gada F1 sezona]] || 136 |- | [[Mihails Kameņeckis]] || 136 |- | [[Mūsu dzīves labākie gadi]] || 136 |- | [[Pēdējais imperators]] || 135 |- | [[Jaunā zemnieku apvienība]] || 135 |- | [[Padomju Savienība 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 135 |- | [[Lielbritānija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 134 |- | [[Kristīgais darba bloks]] || 134 |- | [[1950. gada F1 sezona]] || 134 |- | [[Iļģuciema sākumskola]] || 134 |- | [[Progresīvā zemnieku partija]] || 133 |- | [[1953. gada F1 sezona]] || 133 |- | [[Rīgas Sarkandaugavas sākumskola]] || 133 |- | [[ASV 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 133 |- | [[Mežaparka sākumskola]] || 133 |- | [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 133 |- | [[Rīgas Imantas sākumskola]] || 133 |- | [[Krievu zemnieku partija]] || 133 |- | [[4. Saeimas deputāti]] || 133 |- | [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 132 |- | [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 132 |- | [[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 132 |- | [[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 132 |- | [[2016. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 132 |- | [[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 132 |- | [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 132 |- | [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 132 |- | [[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 132 |- | [[1. Saeimas frakcijas]] || 132 |- | [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 132 |- | [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 132 |- | [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 132 |- | [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 132 |- | [[Izpostīto apgabalu kongress un apvienotā savienība]] || 132 |- | [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 132 |- | [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 132 |- | [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 132 |- | [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 132 |- | [[Futbols 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131 |- | [[3. Saeimas frakcijas]] || 131 |- | [[ASV 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131 |- | [[Kristīgo darba ļaužu savienība]] || 130 |- | [[2. Saeimas deputāti]] || 130 |- | [[1952. gada F1 sezona]] || 130 |- | [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums]] || 129 |- | [[USA-232]] || 129 |- | [[ASV 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 128 |- | [[Šveice 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 128 |- | [[Mazā Medus iela]] || 128 |- | [[Prometheus 2A]] || 128 |- | [[Prometheus 2B]] || 128 |- | [[Latgales Tautas savienība]] || 128 |- | [[2024.—2025. gada NBA sezona]] || 128 |- | [[Kosmos-2473]] || 128 |- | [[Ziedonis Rubezis]] || 127 |- | [[Futbols 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 127 |- | [[Futbols 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 127 |- | [[Futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 126 |- | [[Futbols 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 126 |- | [[Ligita Silaraupa]] || 126 |- | [[USA-242]] || 126 |- | [[1. Saeimas deputāti]] || 126 |- | [[Futbols 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 126 |- | [[Krievu tautas partija]] || 126 |- | [[Kosmos-2486]] || 126 |- | [[Kristīgi saimnieciskais bloks]] || 125 |- | [[Futbols 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 125 |- | [[3. Saeimas deputāti]] || 125 |- | [[Futbols 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 125 |- | [[Futbols 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 125 |- | [[Futbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 125 |- | [[Greiva]] || 125 |- | [[Edvards Gibsons]] || 124 |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 124 |- | [[Kosmos-2492]] || 124 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Marokā]] || 124 |- | [[Kosmos-2493]] || 124 |- | [[Guntars Jirgensons]] || 124 |- | [[Gunārs Laicāns]] || 124 |- | [[Futbols 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 124 |- | [[Futbols 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 124 |- | [[Futbols 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 124 |- | [[Futbols 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 124 |- | [[ASV 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 124 |- | [[STS-95]] || 124 |- | [[Kosmos-2487]] || 124 |- | [[Futbols 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 124 |- | [[Futbols 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 123 |- | [[Pēteris Hanka]] || 123 |- | [[Futbols 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 123 |- | [[Venss Brends]] || 123 |- | [[ASV 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 123 |- | [[Juns Ūlavs Fose]] || 123 |- | [[Imants Valers]] || 123 |- | [[Ronalds Evanss]] || 123 |- | [[Hawk (pavadonis)]] || 123 |- | [[1987. gada F1 sezona]] || 123 |- | [[Futbols 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 122 |- | [[Džeks Lousma]] || 122 |- | [[SKS 9. ekspedīcija]] || 122 |- | [[STS-6]] || 122 |- | [[STS-109]] || 122 |- | [[Skaidrīte Pilāte]] || 122 |- | [[STS-90]] || 122 |- | [[Herisons Šmits]] || 122 |- | [[Māris Ārbergs]] || 122 |- | [[Džozefs Kervins]] || 122 |- | [[Džeimss Ērvins]] || 122 |- | [[Čārlzs Djūks]] || 122 |- | [[Stjuarts Rūsa]] || 122 |- | [[Vācija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 121 |- | [[Gandijs (filma)]] || 121 |- | [[STS-71]] || 121 |- | [[Futbols 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] || 121 |- | [[STS-91]] || 121 |- | [[STS-51-L]] || 121 |- | [[Ungārija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 121 |- | [[STS-7]] || 120 |- | [[STS-99]] || 120 |- | [[SKS 13. ekspedīcija]] || 120 |- | [[STS-41-B]] || 120 |- | [[STS-86]] || 120 |- | [[SKS 3. ekspedīcija]] || 120 |- | [[STS-87]] || 120 |- | [[Laimis Šāvējs]] || 120 |- | [[STS-31]] || 120 |- | [[STS-9]] || 120 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Palestīnā]] || 120 |- | [[SKS 5. ekspedīcija]] || 120 |- | [[STS-8]] || 120 |- | [[SKS 1. ekspedīcija]] || 120 |- | [[STS-103]] || 120 |- | [[STS-57]] || 119 |- | [[Juris Žūriņš]] || 119 |- | [[STS-58]] || 119 |- | [[Aivars Volfs]] || 119 |- | [[SKS 8. ekspedīcija]] || 119 |- | [[Valentīns Grigorjevs]] || 119 |- | [[ASV 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 119 |- | [[SKS 6. ekspedīcija]] || 119 |- | [[STS-41-D]] || 119 |- | [[STS-73]] || 119 |- | [[STS-61-A]] || 119 |- | [[STS-89]] || 119 |- | [[STS-42]] || 119 |- | [[Džo Engls]] || 119 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas ASV]] || 119 |- | [[STS-76]] || 119 |- | [[SKS 2. ekspedīcija]] || 119 |- | [[Aivars Dronka]] || 119 |- | [[STS-34]] || 119 |- | [[STS-63]] || 119 |- | [[STS-78]] || 119 |- | [[STS-1]] || 119 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Francijā]] || 119 |- | [[Meldru iela (Rīga)]] || 119 |- | [[STS-81]] || 119 |- | [[SKS 4. ekspedīcija]] || 119 |- | [[SKS 11. ekspedīcija]] || 119 |- | [[SKS 7. ekspedīcija]] || 119 |- | [[STS-4]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Argentīnā]] || 118 |- | [[STS-83]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Grieķijā]] || 118 |- | [[SKS 12. ekspedīcija]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Maltā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nigērā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Taizemē]] || 118 |- | [[STS-2]] || 118 |- | [[STS-84]] || 118 |- | [[Ričards Trulijs]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Saūda Arābijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Tanzānijā]] || 118 |- | [[STS-26]] || 118 |- | [[STS-41]] || 118 |- | [[STS-51-A]] || 118 |- | [[STS-85]] || 118 |- | [[Kens Metinglijs]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jemenā]] || 118 |- | [[STS-51-B]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dienvidkorejā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jordānijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mauritānijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nīderlandē]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Tunisijā]] || 118 |- | [[STS-60]] || 118 |- | [[STS-72]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Omānā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Turcijā]] || 118 |- | [[STS-3]] || 118 |- | [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums]] || 118 |- | [[STS-51-D]] || 118 |- | [[STS-61]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Bahreinā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kambodžā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kubā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Meksikā]] || 118 |- | [[STS-41-G]] || 118 |- | [[STS-74]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Laosā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kanāda]] || 118 |- | [[STS-51-I]] || 118 |- | [[STS-61-C]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Panamā]] || 118 |- | [[STS-77]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kazahstānā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Libānā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Irākā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Īrijā]] || 118 |- | [[STS-35]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Beļģijā]] || 118 |- | [[STS-79]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Filipīnās]] || 118 |- | [[STS-93]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Irānā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kiprā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Peru]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ķīnā]] || 118 |- | [[STS-94]] || 118 |- | [[STS-66]] || 118 |- | [[STS-80]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Itālijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Namībijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Portugālē]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Šveicē]] || 118 |- | [[STS-38]] || 118 |- | [[Guntis Rozītis]] || 118 |- | [[STS-55]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajos Arābu Emirātos]] || 118 |- | [[STS-67]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Izraēlā]] || 118 |- | [[SKS 10. ekspedīcija]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nepālā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Sīrijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vjetnamā]] || 118 |- | [[STS-5]] || 118 |- | [[STS-82]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jamaikā]] || 118 |- | [[Ungārija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mali]] || 118 |- | [[Neoficiālās olimpiskās spēles]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nigērijā]] || 118 |- | [[STS-50]] || 117 |- | [[STS-69]] || 117 |- | [[STS-40]] || 117 |- | [[STS-51]] || 117 |- | [[ASV 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 117 |- | [[STS-59]] || 117 |- | [[STS-70]] || 117 |- | [[STS-27]] || 117 |- | [[STS-28]] || 117 |- | [[STS-29]] || 117 |- | [[STS-41-C]] || 117 |- | [[STS-51-C]] || 117 |- | [[Dita Role]] || 117 |- | [[STS-30]] || 117 |- | [[STS-51-F]] || 117 |- | [[Oskars Zīds]] || 117 |- | [[STS-51-G]] || 117 |- | [[Jānis Leja]] || 117 |- | [[STS-61-B]] || 117 |- | [[STS-75]] || 117 |- | [[Programmatūras veidi]] || 117 |- | [[STS-32]] || 117 |- | [[ASV 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 117 |- | [[STS-43]] || 117 |- | [[STS-33]] || 117 |- | [[STS-44]] || 117 |- | [[STS-51-J]] || 117 |- | [[STS-62]] || 117 |- | [[Visvaldis Skujiņš]] || 117 |- | [[STS-45]] || 117 |- | [[Jānis Ābele]] || 117 |- | [[STS-46]] || 117 |- | [[STS-52]] || 117 |- | [[STS-64]] || 117 |- | [[STS-36]] || 117 |- | [[STS-47]] || 117 |- | [[STS-53]] || 117 |- | [[STS-65]] || 117 |- | [[Aleksejs Burunovs]] || 117 |- | [[STS-37]] || 117 |- | [[STS-48]] || 117 |- | [[STS-54]] || 117 |- | [[Deke Slayton]] || 117 |- | [[Jānis Čevers]] || 117 |- | [[STS-39]] || 117 |- | [[STS-56]] || 117 |- | [[STS-68]] || 117 |- | [[Mežmalas iela (Rīga)]] || 117 |- | [[Aivars Tiesnesis]] || 116 |- | [[Andrejs Aleksejevs]] || 116 |- | [[Dzintra Hirša]] || 116 |- | [[Ināra Ostrovska]] || 116 |- | [[Inese Krastiņa]] || 116 |- | [[Elita Šņepste]] || 116 |- | [[Aizliegtās spēles]] || 116 |- | [[Boriss Rastopirkins]] || 115 |- | [[1985. gada F1 sezona]] || 115 |- | [[Zviedrija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 115 |- | [[Corvus-BC 3]] || 115 |- | [[Galileo 22]] || 115 |- | [[Helēna Soldatjonoka]] || 115 |- | [[Astrīda Mūrniece]] || 115 |- | [[Viesturs Šiliņš]] || 115 |- | [[Pēteris Ontužāns]] || 115 |- | [[Aina Verze]] || 115 |- | [[Kapteiņu iela (Rīga)]] || 115 |- | [[1986. gada F1 sezona]] || 115 |- | [[Jānis Gailis (politiķis)]] || 115 |- | [[Jānis Ozols (politiķis)]] || 115 |- | [[Guntis Dambergs]] || 115 |- | [[Melīdas iela (Rīga)]] || 115 |- | [[Mihails Pietkevičs]] || 115 |- | [[Imants Stirāns]] || 115 |- | [[Deizijas kundzes šoferis]] || 115 |- | [[Normunds Rudevičs]] || 115 |- | [[Helmuts Čibulis]] || 115 |- | [[Anita Kalniņa]] || 115 |- | [[Ungārija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 115 |- | [[Sīpeles iela]] || 114 |- | [[Māra Ceriņa]] || 114 |- | [[Ņina Savčenko]] || 114 |- | [[Tadeušs Ketlers]] || 114 |- | [[Gunārs Freimanis (politiķis)]] || 114 |- | [[1981. gada F1 sezona]] || 114 |- | [[Dibināta]] || 114 |- | [[Raitis Vītoliņš]] || 114 |- | [[Palmira Lāce]] || 114 |- | [[1984. gada F1 sezona]] || 114 |- | [[Aivars Boja]] || 114 |- | [[Pēteris Kalniņš (politiķis)]] || 114 |- | [[1982. gada F1 sezona]] || 114 |- | [[Arnis Razminovičs]] || 114 |- | [[Jēkabs Sproģis]] || 114 |- | [[Mārtiņš Emsiņš]] || 114 |- | [[Astrocast]] || 114 |- | [[Vanda Kezika]] || 114 |- | [[Kaspars Riekstiņš]] || 114 |- | [[Polija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 114 |- | [[Itālija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 113 |- | [[ASV 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 113 |- | [[Kepler (pavadonis)]] || 113 |- | [[Francija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 113 |- | [[Likvidēta]] || 113 |- | [[USA-266]] || 112 |- | [[1978. gada F1 sezona]] || 112 |- | [[Tors (supervaronis)]] || 112 |- | [[2016. gada F1 sezona]] || 112 |- | [[USA-269]] || 112 |- | [[USA-270]] || 112 |- | [[USA-271]] || 112 |- | [[USA-272]] || 112 |- | [[Sūzana Heivorda]] || 112 |- | [[1983. gada F1 sezona]] || 111 |- | [[1976. gada F1 sezona]] || 111 |- | [[Martas Rinkas iela]] || 111 |- | [[Mana skaistā lēdija]] || 111 |- | [[ASV 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 111 |- | [[1977. gada F1 sezona]] || 111 |- | [[Miglas iela (Rīga)]] || 111 |- | [[USA-250]] || 110 |- | [[USA-251]] || 110 |- | [[Kanāla iela (Rīga)]] || 110 |- | [[Dainis Locis]] || 110 |- | [[Norvēģija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 110 |- | [[USA-252]] || 110 |- | [[USA-253]] || 110 |- | [[USA-254]] || 110 |- | [[USA-255]] || 110 |- | [[USA-256]] || 110 |- | [[USA-257]] || 110 |- | [[USA-258]] || 110 |- | [[Airu iela (Rīga)]] || 110 |- | [[2019. gada F1 sezona]] || 110 |- | [[USA-259]] || 110 |- | [[6. Saeimas frakcijas]] || 110 |- | [[Bibcode]] || 110 |- | [[Melderu iela (Rīga)]] || 110 |- | [[USA-248]] || 110 |- | [[Spānija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 109 |- | [[Norvēģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 109 |- | [[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs]] || 109 |- | [[Mērnieku iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Mārtiņš Virsis]] || 109 |- | [[Malēju iela (Rīga)]] || 109 |- | [[1974. gada F1 sezona]] || 109 |- | [[1979. gada F1 sezona]] || 109 |- | [[Olimpiskā harta]] || 109 |- | [[Aizvēja iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Mazā Kleistu iela]] || 109 |- | [[Misas iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Džentlmeņu vienošanās]] || 109 |- | [[Mazā Rencēnu iela (Rīga)]] || 109 |- | [[1980. gada F1 sezona]] || 109 |- | [[Mārtijs (filma)]] || 109 |- | [[Mārtiņa Peniķa iela]] || 108 |- | [[Melleņu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[1973. gada F1 sezona]] || 108 |- | [[Mazjumpravas iela]] || 108 |- | [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]] || 108 |- | [[Vācija olimpiskajās spēlēs]] || 108 |- | [[Viktors Stikuts]] || 108 |- | [[Albatrosu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Mazā Ozolu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Mēmeles iela (Rīga)]] || 108 |- | [[1972. gada F1 sezona]] || 108 |- | [[Mazā Klijānu iela]] || 108 |- | [[Murdu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Mežezera iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Kabarē (filma)]] || 108 |- | [[1970. gada F1 sezona]] || 108 |- | [[Margaritas Stārastes iela]] || 107 |- | [[Meļņička]] || 107 |- | [[Martas Staņas iela]] || 107 |- | [[Meirānu iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Māllēpju iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Kursīšu iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Triečupīte]] || 107 |- | [[Firefly (pavadonis)]] || 107 |- | [[Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs]] || 107 |- | [[Mazā Peitavas iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Čehoslovākija olimpiskajās spēlēs]] || 107 |- | [[Mežrozīšu iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Mazā Berģu iela]] || 107 |- | [[Mārsila iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Andrejs Kozlovs]] || 107 |- | [[Mencu iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Mazā Riņķa iela]] || 107 |- | [[1975. gada F1 sezona]] || 107 |- | [[Monētu iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Ābeļu iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Edvards Bergers]] || 107 |- | [[Mazā Loka iela]] || 107 |- | [[Jānis Kazāks]] || 107 |- | [[Mangaļsalas iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Makšķernieku iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Ķīļu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[AeroCube 4]] || 106 |- | [[Zhongxing 12]] || 106 |- | [[Murmastienes iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Shijian 9A]] || 106 |- | [[Fengniao 1A]] || 106 |- | [[Kaimiņu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[AeroCube 4.5A]] || 106 |- | [[Shijian 9B]] || 106 |- | [[Fengniao 1B]] || 106 |- | [[Tianlian 1C]] || 106 |- | [[Brazīlija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 106 |- | [[AeroCube 4.5B]] || 106 |- | [[MiR (pavadonis)]] || 106 |- | [[Admirāļu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Mežnoras iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Kadagas iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Mazurgas iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Mazā Minsterejas iela]] || 106 |- | [[Mergupes iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Viktors Dinēvičs]] || 106 |- | [[Mežogu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Kadiķu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[CINEMA 1]] || 106 |- | [[Mazā Vējzaķsalas iela]] || 106 |- | [[Krievijas Olimpiskā komiteja 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 106 |- | [[Mailes iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Xinyan 1]] || 106 |- | [[Mazā Albatrosu iela]] || 106 |- | [[Mailīšu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Malkas iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Stūrmaņu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Kazdangas iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Mazā Apakšgrāvja iela]] || 106 |- | [[Leonards Tenis]] || 106 |- | [[Jānis Rāzna]] || 106 |- | [[Raiko]] || 106 |- | [[Mežapurva iela]] || 106 |- | [[Austrumvācija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 106 |- | [[TechEdSat]] || 106 |- | [[CP5]] || 106 |- | [[Mazā Piena iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Yaogan 16A]] || 106 |- | [[Kļavu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Klaipēdas iela (Rīga)]] || 106 |- | [[F-1 (pavadonis)]] || 106 |- | [[Re (satellite)]] || 106 |- | [[CSSWE]] || 106 |- | [[We-Wish]] || 106 |- | [[Yaogan 16B]] || 106 |- | [[Medzes iela (Rīga)]] || 106 |- | [[ExactView-1]] || 106 |- | [[Mazā Bezdelīgu iela]] || 106 |- | [[CXBN]] || 106 |- | [[Normunds Pēterkops]] || 106 |- | [[Yaogan 16C]] || 106 |- | [[Jānis Kalviņš]] || 106 |- | [[Kazeņu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Niwaka]] || 106 |- | [[Ķiburgas iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Mašīnu iela]] || 106 |- | [[Mīkleņu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Mežvidu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Mazā Salas iela]] || 106 |- | [[Huanjing 1C]] || 106 |- | [[Jānis Mauliņš]] || 106 |- | [[Meniķu iela]] || 106 |- | [[Klāņu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[USA-265]] || 105 |- | [[2015. gada F1 sezona]] || 105 |- | [[Kalmju iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Majoru iela]] || 105 |- | [[Krēmeru iela]] || 105 |- | [[Jānis Strods (politiķis)]] || 105 |- | [[Kārsavas iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Aronas iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Ķivuļu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Aroniju iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Edmunds Grīnbergs]] || 105 |- | [[Imants Liepa]] || 105 |- | [[Aizvaru iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Komētas iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Rietumsibīrija]] || 105 |- | [[Attekas iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Krusas iela (Rīga)]] || 105 |- | [[USA-260]] || 105 |- | [[Apogu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Augstrozes iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Grīviņupīte]] || 105 |- | [[Ālantu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Sēlpils iela (Rīga)]] || 105 |- | [[USA-262]] || 105 |- | [[Auduma iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Teija]] || 105 |- | [[Cilvēku uzskaitījums, kuri atklājuši Olimpiskās spēles]] || 105 |- | [[Padomju Savienība 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 105 |- | [[Kauleņu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Gunta Gannusa]] || 105 |- | [[Kaņepju iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Kameņu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[USA-296]] || 104 |- | [[Uldis Veldre]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 3. līnija]] || 104 |- | [[Krapes iela (Rīga)]] || 104 |- | [[USA-297]] || 104 |- | [[Aveņu iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Izteka]] || 104 |- | [[Olimpisko spēļu ceremonija]] || 104 |- | [[Vevertons]] || 104 |- | [[Ķīles iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Spānija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 104 |- | [[Sieviešu dalība olimpiskajās spēlēs]] || 104 |- | [[Kupravas iela]] || 104 |- | [[Kastaņu iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Asteres iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Edgars Bāns]] || 104 |- | [[Artura Galindoma iela]] || 104 |- | [[Olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēle]] || 104 |- | [[Kaķasēkļa dambis]] || 104 |- | [[Afeldu iela]] || 104 |- | [[Māris Rudzītis (politiķis)]] || 104 |- | [[Olimpisko spēļu skandālu un strīdu uzskaitījums]] || 104 |- | [[Abulas iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Andromedas gatve]] || 104 |- | [[Olimpisko spēļu videospēles]] || 104 |- | [[Jānis Rubulis (1927—2014)]] || 104 |- | [[Kāvu iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Raitis Apalups]] || 104 |- | [[Olimpisko talismanu uzskaitījums]] || 104 |- | [[Ādažu iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Akotu iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Kareivju iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Asnu iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Olimpisko vietu saraksts]] || 104 |- | [[Dopings Olimpiskajās spēlēs]] || 104 |- | [[Kristīnes iela (Rīga)]] || 104 |- | [[1969. gada F1 sezona]] || 104 |- | [[Aplokciema iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Modris Goba]] || 104 |- | [[Kārlis Jūlijs Druva]] || 104 |- | [[Kraukļu iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Arāju iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Karūsu iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Olimpiskais diploms]] || 104 |- | [[USA-274]] || 104 |- | [[Nāves gadījumi Olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs]] || 104 |- | [[Vadims Faļkovs]] || 104 |- | [[Žanis Holšteins]] || 104 |- | [[Pēteris Keišs]] || 104 |- | [[USA-275]] || 104 |- | [[Elzasas eirokopiena]] || 104 |- | [[Rudīte Leitena]] || 104 |- | [[Atmodas iela (Rīga)]] || 104 |- | [[USA-276]] || 104 |- | [[2034. gada ziemas olimpiskās spēles]] || 104 |- | [[Uzbekistāna olimpiskajās spēlēs]] || 104 |- | [[Kaspara iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Akadēmijas laukums (Rīga)]] || 104 |- | [[Kosas iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Kurmales iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Olimpisko lāpu stafešu uzskaitījums]] || 104 |- | [[Kaukāza vietniecība]] || 104 |- | [[Gundars Kleinbergs]] || 104 |- | [[1967. gada F1 sezona]] || 104 |- | [[Ķērpju iela (Rīga)]] || 104 |- | [[USA-278]] || 104 |- | [[Spulgas iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Āmu iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Aboras iela]] || 104 |- | [[USA-279]] || 104 |- | [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums, kuri nogalināti Otrajā pasaules karā]] || 104 |- | [[Kvarca iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Anatolijs Tučs]] || 104 |- | [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums, kuri nogalināti Pirmajā pasaules karā]] || 104 |- | [[Atbalss iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Apļa iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Krēgermuižas iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Aļģu iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Andris Liepiņš]] || 103 |- | [[Anšlava Eglīša iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Kalējgrāvja iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Kundziņsalas 4. līnija]] || 103 |- | [[Džudo olimpiskajās spēlēs]] || 103 |- | [[Kundziņsalas 1. līnija]] || 103 |- | [[Kūduma iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Katvara iela]] || 103 |- | [[Ādama iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Krišjāņa Berķa iela]] || 103 |- | [[Kazragu iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Kangaru iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Auklu iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Armērijas iela]] || 103 |- | [[Kundziņsalas 1. šķērslīnija]] || 103 |- | [[Apakšgrāvja iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Kundziņsalas 10. līnija]] || 103 |- | [[Kundziņsalas 6. līnija]] || 103 |- | [[Aizsprosta iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Ķemmdziju iela]] || 103 |- | [[Saulgožu iela (Rīga)]] || 103 |- | [[1971. gada F1 sezona]] || 103 |- | [[Kātu iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Kaķu iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Kundziņsalas 11. līnija]] || 103 |- | [[Kundziņsalas 7. līnija]] || 103 |- | [[Āķa iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Abzas iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Keramikas iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Kundziņsalas 12. līnija]] || 103 |- | [[Atlasa iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Krīta iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Kundziņsalas 13. līnija]] || 103 |- | [[Kundziņsalas 8. līnija]] || 103 |- | [[Asotes iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Kapļu iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Kundziņsalas 14. līnija]] || 103 |- | [[Kundziņsalas 9. līnija]] || 103 |- | [[Karpu iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Atvaru iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Kundziņsalas 15. līnija]] || 103 |- | [[Arēnas iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Atzaru iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Krūmiņsalas iela]] || 103 |- | [[Kaibalas iela]] || 103 |- | [[Aknīstes iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Kundziņsalas 16. līnija]] || 103 |- | [[Krievupes iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Ķelnes iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Atzinības iela]] || 103 |- | [[Kundziņsalas 2. līnija]] || 103 |- | [[Kreiseru iela]] || 103 |- | [[Kodola iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Kolivaņas vietniecība]] || 103 |- | [[Krotes iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Audupes iela (Rīga)]] || 103 |- | [[1968. gada F1 sezona]] || 102 |- | [[Austrija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 102 |- | [[Kundziņsalas 4. šķērslīnija]] || 102 |- | [[Zviedrija olimpiskajās spēlēs]] || 102 |- | [[USA-203]] || 102 |- | [[Kundziņsalas 5. šķērslīnija]] || 102 |- | [[Konventa sēta (Rīga)]] || 102 |- | [[USA-205]] || 102 |- | [[Kundziņsalas 10. šķērslīnija]] || 102 |- | [[USA-206]] || 102 |- | [[Šaltupe]] || 102 |- | [[USA-207]] || 102 |- | [[Kundziņsalas 7. šķērslīnija]] || 102 |- | [[USA-208]] || 102 |- | [[USA-209]] || 102 |- | [[Gunārs Resnais]] || 102 |- | [[Kundziņsalas 13. šķērslīnija]] || 102 |- | [[Kundziņsalas 8. šķērslīnija]] || 102 |- | [[Alfrēds Žīgurs]] || 102 |- | [[Kundziņsalas 9. šķērslīnija]] || 102 |- | [[Kundziņsalas 15. šķērslīnija]] || 102 |- | [[Robežupe (Daugavas pieteka)]] || 102 |- | [[1958. gada F1 sezona]] || 102 |- | [[Kundziņsalas 2. šķērslīnija]] || 102 |- | [[USA-217]] || 101 |- | [[Marku upīte]] || 101 |- | [[Viesturs Pauls Karnups]] || 101 |- | [[1962. gada F1 sezona]] || 101 |- | [[USA-221]] || 101 |- | [[2008. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 101 |- | [[Lainis Kamaldiņš]] || 101 |- | [[USA-222]] || 101 |- | [[Ceļa Daugava]] || 101 |- | [[1966. gada F1 sezona]] || 101 |- | [[Indijas Okeāna Britu Teritorijas karogs]] || 101 |- | [[Kopvērtējums Giro d'Italia]] || 101 |- | [[USA-228]] || 101 |- | [[Modris Spuģis]] || 101 |- | [[Skujupīte (Daugavas pieteka)]] || 101 |- | [[Munda]] || 101 |- | [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]] || 101 |- | [[USA-213]] || 101 |- | [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 101 |- | [[1961. gada F1 sezona]] || 101 |- | [[Vīrietis un sieviete]] || 101 |- | [[Jāņupīte (Daugavas pieteka)]] || 101 |- | [[USA-216]] || 101 |} <!-- LIST END --> [[Kategorija:Vikipēdija]] tcgardcr0yfjse6swtzq2ocjzxk0ok8 0 355034 4301662 4300323 2025-06-29T17:06:42Z Hckeins 55144 /* Uzskaitījums */ 4301662 wikitext text/x-wiki [[Attēls:LVA Dobeles novads COA.png|150px|thumb|Dobeles novada ģerbonis]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Dobeles novads|Dobeles novada]] pašvaldības vadītāji'''. [[Dobeles novads (2009—2021)|Dobeles novads]] tika izveidots [[2009]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]], reorganizējot bijušā [[Dobeles rajons|Dobeles rajona]], — [[Annenieku pagasts|Annenieku]], [[Auru pagasts|Auru]], [[Bērzes pagasts|Bērzes]], [[Bikstu pagasts|Bikstu]], [[Dobeles pagasts|Dobeles]], [[Krimūnu pagasts|Krimūnu]], [[Naudītes pagasts|Naudītes]], [[Penkules pagasts|Penkules]], [[Zebrenes pagasts|Zebrenes]] pagastus un [[Dobele]]s pilsētu — un izveidojot Dobeles novadu.<ref>[http://www.dobele.lv/lv/municipality/documents/publiskie-parskati Dobeles novada publiskie pārskati]</ref> 2021. gada 1. jūlijā Dobeles novadu apvienoja ar [[Auces novads|Auces]] un [[Tērvetes novads|Tērvetes]] novadiem. == Uzskaitījums == {{legend| green| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EFC800 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00FF80| [[Latvijas Zaļā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Novada pašvaldības vadītājs (2009 — pašlaik)''' |- | style="background: green| || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Andrejs Spridzāns]]'''<br/><small>(1953)</small> || [[2009]]. gada [[1. jūlijs]] — [[2021]]. gada [[1. jūlijs]] || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || [[2009. gada Dobeles novada domes vēlēšanas|2009]] <br/> [[2013. gada Dobeles novada domes vēlēšanas|2013]] <br/> [[2017. gada Dobeles novada domes vēlēšanas|2017]] || |- | style="background: #EFC800| || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Edgars Gaigalis]]'''<br/><small>(1973)</small> || [[2021]]. gada [[1. jūlijs]] — [[4. oktobris]] || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] || [[20021. gada Dobeles novada domes vēlēšanas|2021]] || |- | style="background: green| || '''3.''' || [[Attēls:Domes priekšsēdētājs (cropped).jpg|80px]] || '''[[Ivars Gorskis]]'''<br/><small>(1976)</small> || [[2021]]. gada [[4. oktobris]] — [[2025]]. gada [[26. jūnijs]] || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || — || |- | style="background: #00FF80| || '''(1.)''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Andrejs Spridzāns]]'''<br/><small>(1953)</small> || [[2025]]. gada [[26. jūnijs]] — ''pašlaik'' || [[Latvijas Zaļā partija]] || [[2025. gada Dobeles novada domes vēlēšanas|2025]] ||4. reize<br/> Pārstāv LZP, lai gan ir [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] biedrs<ref>Andrejs Spridzāns, būdams Latvijas Zemnieku savienības biedrs, vēlēšanās startēja no Latvijas Zaļās partijas. https://www.youtube.com/watch?v=1YGvdoyoJS8</ref>. |} == Ārējās saites == * [http://www.dobele.lv/lv Dobeles novads] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Dobeles novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Dobeles novads]] b2y60nr1rdawy5hl1vsf10m7ndphrsf 4301663 4301662 2025-06-29T17:06:55Z Hckeins 55144 /* Uzskaitījums */ 4301663 wikitext text/x-wiki [[Attēls:LVA Dobeles novads COA.png|150px|thumb|Dobeles novada ģerbonis]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Dobeles novads|Dobeles novada]] pašvaldības vadītāji'''. [[Dobeles novads (2009—2021)|Dobeles novads]] tika izveidots [[2009]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]], reorganizējot bijušā [[Dobeles rajons|Dobeles rajona]], — [[Annenieku pagasts|Annenieku]], [[Auru pagasts|Auru]], [[Bērzes pagasts|Bērzes]], [[Bikstu pagasts|Bikstu]], [[Dobeles pagasts|Dobeles]], [[Krimūnu pagasts|Krimūnu]], [[Naudītes pagasts|Naudītes]], [[Penkules pagasts|Penkules]], [[Zebrenes pagasts|Zebrenes]] pagastus un [[Dobele]]s pilsētu — un izveidojot Dobeles novadu.<ref>[http://www.dobele.lv/lv/municipality/documents/publiskie-parskati Dobeles novada publiskie pārskati]</ref> 2021. gada 1. jūlijā Dobeles novadu apvienoja ar [[Auces novads|Auces]] un [[Tērvetes novads|Tērvetes]] novadiem. == Uzskaitījums == {{legend| green| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EFC800 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00FF80| [[Latvijas Zaļā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Novada pašvaldības vadītājs (2009 — pašlaik)''' |- | style="background: green| || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Andrejs Spridzāns]]'''<br/><small>(1953)</small> || [[2009]]. gada [[1. jūlijs]] — [[2021]]. gada [[1. jūlijs]] || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || [[2009. gada Dobeles novada domes vēlēšanas|2009]] <br/> [[2013. gada Dobeles novada domes vēlēšanas|2013]] <br/> [[2017. gada Dobeles novada domes vēlēšanas|2017]] || |- | style="background: #EFC800| || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Edgars Gaigalis]]'''<br/><small>(1973)</small> || [[2021]]. gada [[1. jūlijs]] — [[4. oktobris]] || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] || [[20021. gada Dobeles novada domes vēlēšanas|2021]] || |- | style="background: green| || '''3.''' || [[Attēls:Domes priekšsēdētājs (cropped).jpg|80px]] || '''[[Ivars Gorskis]]'''<br/><small>(1976)</small> || [[2021]]. gada [[4. oktobris]] — [[2025]]. gada [[26. jūnijs]] || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || — || |- | style="background: #00FF80| || '''(1.)''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Andrejs Spridzāns]]'''<br/><small>(1953)</small> || [[2025]]. gada [[26. jūnijs]] — ''pašlaik'' || [[Latvijas Zaļā partija]] || [[2025. gada Dobeles novada domes vēlēšanas|2025]] ||4. reize.<br/> Pārstāv LZP, lai gan ir [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] biedrs<ref>Andrejs Spridzāns, būdams Latvijas Zemnieku savienības biedrs, vēlēšanās startēja no Latvijas Zaļās partijas. https://www.youtube.com/watch?v=1YGvdoyoJS8</ref>. |} == Ārējās saites == * [http://www.dobele.lv/lv Dobeles novads] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Dobeles novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Dobeles novads]] dgdhvlt9ngv5ig9tl82e4ornbxa8jri 0 356649 4301683 3565563 2025-06-29T18:01:54Z EdgarsBot 50781 kategorija "Indiešu kinoaktieri" → "Indijas kinoaktieri" 4301683 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = | vārds_orig = आमिर ख़ान<br />{{ara|عامر خان}} | attēls = Aamir Khan 2013.jpg | att_izmērs = 200px | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1965|3|14}} | dz vieta = {{vieta|Indija|Mahārāštra|Bombeja|3s=Mumbaja}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = | darbības gadi = 1984–pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Āmirs Hāns''' ({{val|hi|आमिर ख़ान}}, {{val|ur|عامر خان}}, {{izrunā|ˈaːmɪr ˈxaːn}}, dzimis {{dat|1965|3|14}}) ir [[Indija]]s aktieris, režisors un producents. Visu karjeru pavadījis [[Bolivuda|Bolivudā]], kļūstot par vienu no populārākajiem un ietekmīgākajiem indiešu aktieriem. Viņš ir ieguvis daudzus dažādus apbalvojumus. Piedalījies arī filmā, kas bijusi nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i ("Oskaram") kategorijā [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma svešvalodā]] (filma "[[Lagāna: Reiz Indijā]]", kurā viņš spēlēja galveno lomu). ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{Indija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hāns, Āmirs}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mahārāštrā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas kinoaktieri]] lv5kyyqnwlc8e6q4wbj0921x6h74suk 0 363550 4301883 3878361 2025-06-30T08:43:22Z Meistars Joda 781 4301883 wikitext text/x-wiki {{Grāmatas infokaste v2 |italic title = | name = Atnācēji no nekurienes | image = Atnācēji no nekurienes.jpg | caption = Latviešu izdevuma vāks | alt = | author = [[Fransiss Karsaks]] | title_orig = ''Ceux de nulle part'' | orig_lang_code = | title_working = | translator = [[Mirdza Ersa]] | illustrator = | cover_artist = | country = {{FRA}} | language = [[franču valoda|franču]] | series = | subject = | genre = [[zinātniskā fantastika]] | pub_date = 1954. gadā | izdota latviski = 1969. gadā | media_type = | pages = | awards = | isbn = | oclc = | dewey = | congress = | preceded_by = | followed_by = | wikisource = }} '''"Atnācēji no nekurienes"''' ({{val|fr|Ceux de nulle part}}) ir franču rakstnieka [[Fransiss Karsaks|Fransisa Karsaka]] (īstajā vārdā Fransuā Bords) [[zinātniskā fantastika|zinātniski fantastisks]] romāns. Romāns pirmo reizi izdots 1954. gadā. Tulkojums latviešu valodā izdots 1969. gadā sērijā "[[Fantastikas pasaulē]]" (tulkojusi [[Mirdza Ersa]], rakstnieka [[Ādolfs Erss|Ādolfa Ersa]] meita).<ref>Fransiss Karsaks. ''Atnācēji no nekurienes''. Rīga : Zinātne, 1969</ref> Romānam ir turpinājums "Šī pasaule ir mūsu" (''Ce Monde est nôtre''), kas latviešu valodā nav tulkots. == Sižets == Jaunais ārsts Vsevolods Klērs nejauši nonāk [[ārpuszemes dzīvība|citplanētiešu rasei]] — isiem piederošā zvaigžņu kuģī ksillā. Ksills uz Zemes ir cietis avāriju, jo tam negaidīti uzbrucis amerikāņu gaisa spēku [[iznīcinātājs]]. Klērs sniedz palīdzību isu komandai un kopā ar viņiem dodas uz isu dzimto planētu tālā [[galaktika|galaktikā]]. Klērs nonāk neticami augsti attīstītu [[tehnoloģija|tehnoloģiju]] pasaulē, kur apgūti starpgalaktiskie ceļojumi cauri [[hipertelpa]]i — ahūnam. Par spīti tam, ka Klērs pieder pie relatīvi zemi attīstītas civilizācijas, kur vēl nav beigušies savstarpējie kari, viņš tiek uzņemts kā līdzīgs. Izrādās, ka viņa dzīslās rit sarkanas, [[dzelzs|dzelzi]] saturošas asinis, kas ir milzīgs retums simtiem līdz šim atklāto saprātīgo būtņu rasu vidū. Būtnes ar šādām asinīm spēj pretoties mislikiem — metāliskiem radījumiem, kas spēj dzēst [[zvaigzne]]s, un ar kuriem uz dzīvību vai nāvi karo Apdzīvoto planētu savienība, ko vada isi. Arī Klērs iesaistās cīņā, izpelnoties cieņu no citu saprātīgo rasu pārstāvjiem un satiekot savu mīlestību — sinzu rases sievieti Ilnu no [[Andromēdas galaktika]]s. Neticamā kārtā sinziem ir tāda pati bioloģija, tādas pašas sarkanas asinis un tikai sīkas atšķirības, kā, piemēram, četri pirksti rokām viņus atšķir no zemiešiem. Klērs vienīgais mēģina nodibināt sakarus ar mislikiem, diemžēl tas neizdodas, jo misliku saprāts ir pārāk svešs un neizprotams. Tā kā uz Zemes joprojām plosās kari, isi nevar oficiāli nodibināt sakarus ar Zemes civilizāciju, tomēr zemiešu palīdzība cīņā ar mislikiem ir ļoti svarīga. Tādēļ Klērs kopā ar Ilnu dodas atpakaļ uz Zemi, lai meklētu brīvprātīgos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://asmodeus.lv/2015/04/27/atnaceji-no-nekurienes-by-fransiss-karsaks/ Atnācēji no nekurienes by Fransiss Karsaks] {{Fantastikas pasaule|state=collapsed}} [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas grāmatas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas un fantāzijas literatūras konkurss]] [[Kategorija:1954. gada romāni]] [[Kategorija:Romāni franču valodā]] id8y37hzh1v304iguixpfhujtbcxdyw 0 363688 4301567 4190896 2025-06-29T12:37:24Z Meistars Joda 781 4301567 wikitext text/x-wiki {{Grāmatas infokaste v2 | name = Baložbūda pieneņu pļavā | attēls = Голубятня на желтой поляне.jpg | att_izm = | image_caption = Grāmatas vāks | author = [[Vladislavs Krapivins]] | title_orig = ''Голубятня на жёлтой поляне'' | translator = | illustrator = | cover_artist = | country = {{flag|PSRS}} | language = [[krievu valoda|krievu]] | series = | subject = | genre = [[zinātniskā fantastika]] | publisher = | pub_date = 1985 | izdota latviski = | media_type = [[romāns]]-triloģija | pages = | isbn = | oclc = | masa-izmērs = | formāts = | preceded_by = | followed_by = }} '''"Baložbūda pieneņu pļavā"'''{{efn|Grāmatas nosaukuma, kā arī tajā minēto artefaktu un parādību nosaukumu latviskie tulkojumi ir atbilstoši šī radioraidījuma<ref>[https://www.latvijasradio.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?adv=1&d=17&m=8&y=2003&d2=&m2=&y2=&channel=0&keyword=baložbūda Raidījumu arhīvs. Radioteātris bērniem. Amandas Aizpurietes raidluga pēc Vladislava Krapivina stāsta motīviem „Baložbūda pieneņu pļavā”.]</ref> tekstā lietotajiem.}} ({{val|ru|Голубятня на жёлтой поляне}}) ir [[krievi|krievu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] [[Vladislavs Krapivins|Vladislava Krapivina]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[romāns]]-triloģija, kas sastāv no trim grāmatām: ''Голубятня в Орехове'', ''Праздник лета в Старогорске'' un ''Мальчик и ящерка''. == Romāna darbības norises vieta == Romānā aprakstītie notikumi norisinās divās [[paralēlās pasaules|paralēlajās pasaulēs]], tiek pieminēta vēl viena pasaule. === Zeme === Šajā pasaulē norisinās ''Праздник лета в Старогорске'' darbība un daļa no grāmatas ''Мальчик и ящерка'' darbības. Futūristiska Zeme, līdzīga tai, kādu [[21. gadsimts|21. gadsimta]] pasauli iztēlojās [[20. gadsimts|20. gadsimta]] fantasti. Ir noritējis tehniskais un [[sociālais progress]], dzīve uz Zemes kļuvusi daudz ērtāka, parādījušās daudzas jaunas [[tehnoloģija]]s, [[dators|datori]]. Radīti starpzvaigžņu [[kosmosa kuģis|kosmiskie kuģi]] (''СуперКрейсера Дальней Разведки'' — СКДР, saīsinājumā — skaderi (''ска́дер'')). Katrs tāds kuģis tiek būvēts vairākus gadus, tā izmaksas ir milzīgas. [[Kosmonauts|Kosmonauti]] (tos dēvē par skadermeniem (''скадермены'')) ar šiem kuģiem dodas tālos lidojumos, pētot [[Galaktika|Galaktiku]]. Kaut gan projekts ilgst jau daudzus gadus, [[Ārpuszemes dzīvība|saprāta brāļus]] kosmosā atrast vēl nav izdevies, vienīgi kuģa SKDR-7 ekspedīcija uz Zemi atvedusi ziņas par kristālisku dzīvības formu, ar kuru tai diemžēl nav izdevies kontaktēties. [[Lielpilsēta|Lielpilsētās]] dzīve ir ļoti komfortabla, bet tādas mazas pilsētiņas kā romānā aprakstītā Starogorska ir saglabājušas daudzas pagātnes iezīmes, un dzīve tajās ne tik ļoti atšķiras no tās, kāda bija 20. gadsimta otrajā pusē. === Planēta === Šajā pasaulē norisinās grāmatas ''Голубятня в Орехове'' darbība un daļa no grāmatas ''Мальчик и ящерка'' darbības. No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka šī pasaule ir kā dvīņumāsa Zemei 20. gadsimta beigās, taču tā nebūt nav. Pirmā atšķirība — cilvēki dēvē savu planētu vienkārši par Planētu. Eksistē dīvainas [[tradīcija|paražas]], piemēram, diezin kāpēc par nepieņemamu tiek uzskatīts skaitlis "pieci", pie tam visi ir pārliecināti, ka ir galēji nepieklājīgi būt piecatā. Nav pat pieckapeiku [[monēta|monētu]] un attiecīgas atzīmes skolās. [[Pasaka|Pasakās]] piecatā sapulcējas tikai negatīvie varoņi, taču tad tie kļūst praktiski neuzvarami. Kaut gan šajā pasaulē, tāpat kā mūsējā, eksistē [[Valdība|valdības iestādes]] un [[likums|likumi]], faktiski visu nosaka "tie, kuri pavēl" — būtnes, kas var pieņemt cilvēka izskatu, taču nav cilvēki. Kad viņiem kaut kas vajadzīgs, tie ierodas pie cilvēkiem un pavēl tiem rīkoties tā vai citādi. Nepakļaušanās tiek sodīta, atkarībā no apstākļiem, līdz pat nepaklausīgo iznīcināšanai, taču reti kurš atļaujas nepaklausīt. "Tiem, kuri pavēl" neko nevar nodarīt ne lodes, ne citi parastie [[ierocis|ieroči]]. Par "tiem, kuri pavēl" zina visi, taču vairākums izliekas, ka tādi neeksistē. Pirms dažām desmitgadēm Pussalā, kur norisinās darbība, notika Krastu [[karš]]: ļaudis no lielās upes labā krasta karoja ar kreisā krasta iemītniekiem. No tā laika visi Pussalas iemītnieki pretējā krasta ļaudis uzskata par potenciāliem ienaidniekiem, kaut arī neviens vairs neatceras, kāpēc šis karš sākās. Šajā pasaulē ir daudz dīvainu lietu un parādību, kas tās iemītniekiem liekas pašsaprotamas. === Zeme-divi === Tā ir pasaule, no kuras uz Zemes ieradies [[žurnālists]] Gļebs Vjatkins. Nosaukums ir nosacīts, grāmatas tekstā šī pasaule nekur speciāli netiek nosaukta, tikai teikts, ka šo planētu tās iedzīvotāji arī sauc par Zemi. Tā ir līdzīga Zemei, taču acīmredzot nedaudz jaunāka, kā arī mazāk labiekārtota un mazāk komfortabla. Šajā pasaulē eksistē [[Maskava]], kur Gļebs studējis [[universitāte|universitātē]], tiek pieminēta pilsēta ar nosaukumu Količa, kur Gļebs strādājis un no kurienes nokļuvis uz Zemes, kad, dodoties vietējā [[komandējums|komandējumā]], nejauši iekāpis [[vilciens|vilcienā]] līdz stacijai "Tilts". Iespējams, autors ar šo pasauli ir domājis reālo 20. gadsimta beigu pasauli. == Artefakti un parādības == Romānā tiek pieminēti priekšmeti un parādības, kas ir pilnīgi netipiskas Zemei un tās realitātei. Lielākā daļa no tām piederīga Planētai. === Iebrukums === Iebrukums{{efn|''нашествие''}} ir [[stihiska nelaime]], kas laiku pa laikam piemeklē Planētu. Pilsētu pārklāj milzīgs, melns mākonis, kas ir [[elektriskais lādiņš|elektriski]] uzlādēts, tas sastāv no maziem, [[kamenes]] lieluma fragmentiem. Tas nodedzina koka mājas un [[koks|kokus]], sadrupina akmens celtņu virsmas, bet cilvēki, kam nav izdevies paslēpties, iet bojā no elektriskās izlādes. Iebrukumu pārdzīvo, uz divām-trim dienām paslēpjoties akmens celtņu pagrabos. Iebrukumi ir kaut kā saistīti ar "tiem, kuri pavēl". === Murmulītis === Murmulītis{{efn|''бормотунчик''}} ir saprātīga būtne (spējīga runāt), kuru var izveidot no [[audums|auduma]] gabaliņa, dažām koka nūjiņām vai [[stieple]]s gabaliņiem un [[smiltis|smiltīm]]. Taisīt Murmulīšus var tikai klusās, mierīgās vietās, kur līdzās ir draugi, un izdodas tas ne katram. Audeklā tiek iebērtas smiltis, tas tiek aizsiets kā maisiņš, uz tā uzzīmē stilizētu sejiņu, sānos pieliek "rokas" un izveidoto Murmulīti kaut kur uzkarina ar stieplītes palīdzību. Tas atdzīvojas un spēj runāt, stāstīt pasakas vai vienkārši pļāpāt ar cilvēku. Taču runāt ar to vajag uzmanīgi: galvenais — neuzdot nekādus, pat [[retorika|retoriskus]], jautājumus. Tas ir tāpēc, ka Murmulītis spēj atbildēt praktiski uz jebkuru konkrētu jautājumu, taču tikai uz vienu. Ja tiek uzdots vēl otrs — Murmulītis tūlīt izlādējas un pārvēršas par parastu smilšu maisiņu. === Tukšā Pilsēta === Pilsēta Pussalā upes krastā. Tajā atrodas milzīgas akmens celtnes, izskatās, ka Pilsēta ir pamesta nesen, kaut gan neviens neatceras ne to, kas šo pilsētu cēlis, ne to, ka kāds tur būtu dzīvojis. Pilsētā mitinās tikai vējiņi. === Vējiņi === {{efn|''ветерки''}} Kādā Pilsētas tornī, tā augšējā laukumiņā ir akmenī iekalts uzraksts (burvju skaitāmvārdi). Ja kāds zēns pārpeldēs Upi, uzkāps šajā tornī un iemācīsies šos vārdus no galvas, bet pēc tam nolēks no liela augstuma, kritienā noskaitot šos vārdus, tas pārvērtīsies par vējiņu — mazu spirālveida virpulīti, kas var lidot, uz kurieni grib, un un pēc savas vēlēšanās var pārvērsties atpakaļ par cilvēku vai atkal par vējiņu. Ja zēns, veicot šo [[Rituāls|rituālu]], iet bojā, viņš nemirst, bet uz visiem laikiem pārvēršas par vējiņu. Daudzi vējiņi dzīvo Pilsētā. Tie vējiņi, kas par tādiem kļūstot, gājuši bojā, par cilvēkiem var pārvērsties uz neilgu laiku — no dažām minūtēm līdz dažām stundām. Vēl tie iemācījušies kļūt par "atradeņiem" — pārvērsties par [[zīdainis|zīdainīšiem]], ko pieņem kāda ģimene (pie tam ne tikai uz Planētas dzīvojoša). Šāds bērns dzīvo parastu bērna dzīvi, nezinot par savu pagātni, līdz sasniedz vecumu, kurā savulaik bija gājis bojā. Tad viņš visu atceras, drīz pārvēršas par vējiņu un aizlido. Par "atradeņiem" kļūst tikai nedaudzi — par iespēju nodzīvot dažus gadus cilvēka dzīves nākas samaksāt ar sāpīgu šķiršanos. === Vilciens līdz stacijai "Tilts" === Neliels, vecmodīgs [[vilciens]], sastopams kādā stacijā vai uz [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] jebkurā no pasaulēm, visbiežāk Planētas pasaulē. Uz vilciena maršruta plāksnītes rakstīts "st. Tilts — st. Tilts". Vilcienu redzējuši un ar to braukuši daudzi, uz Planētas tas tiek izmantots kā pilnīgi parasts [[transporta līdzeklis]], taču staciju "Tilts" neviens nav redzējis, jo katrs izkāpj savā stacijā, nebraucot līdz galam. Patiesībā šis vilciens ir neparasts — tas šķērso vairākas (vismaz trīs) paralēlās pasaules, līdz ar to, braucot tajā pietiekami ilgi, var nokļūt citā pasaulē. Uz Zemes šo vilcienu var sastapt divās vietās — pie dzelzceļa pārbrauktuves Starogorskas tuvumā un uz Tilta netālu no izgāztuves (arī Starogorskas apkārtnē). Uz Zemes-2 vilciens dažkārt iet cauri provinces pilsētiņas Količas dzelzceļa stacijai, uz dažām minūtēm apstājoties uz nomaļa sliežu ceļa. === Tilts === Dzelzceļa tilts, kas uz Zemes [[pusnakts|pusnaktī]] parādās pie izgāztuves Starogorskas tuvumā (iespējams, tas parādās arī citās pasaulēs). Tilts eksistē kādas piecas minūtes, pēc tam izgaist. Parādīšanās brīdī pāri tam vienmēr brauc vilciens līdz stacijai "Tilts". === Dzirkstelīte === {{efn|''искорка''}} Samaisot trīs, četru vai piecu draugu asinslāsītes (pa vienai no katra drauga), dažas dzelzs skaidiņas no vilciena riteņa, [[kuģis|kuģa]] [[enkurs|enkura]] un [[lidmašīna]]s un iegūto maisījumu [[saulriets|saulrieta]] laikā aizdedzinot no svētku uguns{{efn|''Три капли крови надо взять,'' <br /> ''Четыре или пять.'' <br /> ''Потом с движеньем их смешать,'' <br /> ''С полётом их смешать.'' <br /> ''Надёжной прочности туда'' <br /> ''Добавить хорошо —'' <br /> ''И кровь исчезнет без следа,'' <br /> ''И в пузырьке у вас тогда'' <br /> ''Заблещет порошок.'' <br /> ''Его, дождавшись заката дня,'' <br /> ''Зажги ты от праздничного огня.'' <br /> ''У искр улетающих жизнь коротка.'' <br /> ''Останется только одна на века.''}}, var iegūt Dzirkstelīti — mazu spīdošu punktiņu, kas tumsā atgādina [[spīdvaboles|jāņtārpiņu]]. Dzirkstelīte ir mūžīga, tajā slēpjas milzu [[enerģija]]. Tā pieder tam, kas to izveidojis. To var kādam atdot vai uzdāvināt, taču nav iespējams nozagt vai atņemt ar varu. Ja Dzirkstelīti aplūko lielā palielinājumā, tajā var redzēt spirālveida disku, kas līdzīgs [[spirālveida galaktika]]i. "Tie, kuri pavēl" uzskata, ka Dzirkstelīte ir tās Galaktikas modelis, kurā tā izveidota, pie kam šis modelis saistīts ar oriģinālu: iedarbojoties uz Dzirkstelīti, var iedarboties uz Galaktiku. == Tēli == * Jaroslavs Rodins (Jars) (''Ярослав Родин (Яр)'') — skadermens no Zemes. Pieaudzis vīrietis, taču saglabājis bērna dvēseli. Lielu daļu dzīves pavadījis tālajā kosmosā. Laika paradoksa dēļ Jars savā 35-40 gadu bioloģiskajā vecumā ir pārdzīvojis daudzus savus vienaudžus un ir večuks, ja skaita gadus kopš viņa dzimšanas. Ignatiņš Jaru pārvietoja uz Planētu, kur viņš palika dzīvot un aizsargāt savus jaunos draugus. * Ignatiņš (Tiņš) (''Игнатик (Тик)'') — zēns no Planētas. Fantazētājs, spējīgs pārvērst dažas savas fantāzijas par realitāti. * Aļka (''Алька'') — zēns no Planētas. Jautrs, drosmīgs, bezkompromisa. * Darja (Daņka) (''Дарья (Данка)'') — meitene no Planētas. Nedaudz vecāka par zēniem, akurāta, ļoti saprātīga, stingra. Grupiņas līderis, uzvedas kā zēnu vecākā māsa, zēni viņu klausa. * Vadiks (''Вадик (Чита)'') — zēns no Planētas. Nēsā brilles. Ļoti mīl lasīt, vienmēr kaut ko lasa, no tā arī radusies viņa iesauka. * Jurka (''Юрка'') — zēns no Zemes, Jara dēls, nekad nav redzējis savu tēvu. Dzīvoja Starogorskā pie krustmātes. Devās uz Planētu meklēt tēvu, piedalījās, kad notika sacelšanās Jūras Licejā (в ''Морском Лицее''), kļuva par vējiņu. * Geļka (''Гелий Травушкин (Гелька, Копейкин)'') — zēns no Zemes, Jurkas draugs. Dzīvoja Starogorskā pie krustmātes. Gāja bojā, mēģinot iznīcināt staciju "Tilts" — nokrita no augstuma un nositās. * Janka (''Янка (Даниил, Денёк)'') — zēns-vējiņš no Planētas. Kļuva par "atradeni", lai aizvestu Jurku pie tēva. Dzīvoja Starogorskā ar vecākiem un vectēvu. Prata labi spēlēt [[Vijole|vijoli]], taču nebija nekāds "memmesdēliņš". Kļuva par Jurkas un Geļkas draugu, taču nespēja izpildīt savu uzdevumu, jo Jurka kopā ar Gļebu pameta Zemi pirms tam, kad Janka atcerējās par savu mērķi. Kopā ar Geļku un robotiņu Vasjku gatavojās iznīcināt staciju "Tilts". * Aļoša Ļistovs (''Алёша Листов (Листик, Огонёк)'') — zēns no Zemes, otrklasnieks. * Jerjoma (''Ерёма'') — robots, kas aizbēdzis no jauno tehniķu izstādes. Projektēja robotiņu Vasjku, taču nepaspēja to uzbūvēt. Jerjomu iznīcināja "tie, kuri pavēl". * Gļebs Vjatkins (''Глеб Вяткин (Глеб Дикий, Стрелок)'') — žurnālists, dzīvoja uz Zemes-divi. Triloģijas otrajā grāmatā viņam ir 24 gadi, bet trešajā — 64. Nokļuva uz Zemes, braucot ar vilcienu līdz stacijai "Tilts", kādu laiku dzīvoja tur, satika Jurku, Geļku, Janku un Jerjomu, pēc tam devās uz Planētu, kur kļuva par vienu no pretošanās kustības dalībniekiem pret "tiem, kuri pavēl". * Vasjka (''Васька'') — robotiņš-bērns, kuru projektēja Jerjoma un vēlāk izgatavoja bērni Jankas vectēva vadībā. Piemīt ārkārtīgi attīstīts [[intelekts]], vienlaikus bērna kustīgums un tiešums. == Sižets == === Pirmā grāmata: ''Голубятня в Орехове'' === Skadermens Jaroslavs Rodins (Jars) atrodas kārtējā tālajā kosmiskajā ceļojumā ar kuģi SKDR-9. Kad kuģis atrodas [[hipertelpa|hipertelpā]] un no visas apkalpes nomodā ir tikai Jars, kuģī parādās puisēns, pēc izskata parasts Zemes zēns, kas sevi nosauc par Ignatiņu (Tiņu). Neizprotamā veidā viņš aizved Jaru no kuģa un pārvieto uz Planētu (no kuģa viņi nokļūst baložbūdā, no kuras pa kāpnītēm nokāpj pļavā, kurā zied pienenes), kur iepazīstina Jaru ar Aļku, Vadiku un Daņku. Piedzīvojumi, kas sākušies kā jautra spēle vai negaidīta atgriešanās bērnībā, beidzas traģiski: vecais Cietoksnis, kur Jars ar bērniem patvēries no Iebrukuma, sagrūst. Jars, kurš pirns Cietokšņa sagrūšanas bija devies uz upi pēc ūdens, ir pārliecināts, ka vienīgais palicis dzīvs. Viņš ar kuģi dodas pa Upi, nonāk otrā krastā, netālu no Tukšās Pilsētas, un Pilsētā negaidīti atrod Ignatiņu, kurš ir dzīvs — katastrofas brīdī tas bija ievēlies kaut kādā pazemes ejā, gājis pa to un nokļuvis otrā upes krastā. Viņi kopā dodas uz jūras krastu, kur Jars iekārtojas darbā par [[bāka]]s uzraugu, bet Ignatiņš apmetas pie savas krustmātes, kura šeit dzīvo. Pēc kāda laika viņus atrod "tie, kuri pavēl". Ignatiņu iebiedē un piespiež pārtraukt kontaktēties ar Jaru. Zēns dodas prom ar vilcienu, kas brauc līdz stacijai "Tilts", Jars cenšas viņu panākt. "Tie, kuri pavēl" uzstājīgi iesaka Jaram pamest Planētu, taču piespiest viņu to darīt diezin kāpēc nespēj. Sarunā ar vienu no "tiem" Jars uzzina, ka visai "to" darbībai ir viens mērķis — domājošas galaktikas radīšana. Pēc "to" domām, domājoša galaktika ir civilizācijas augstākā virsotne. Tieši šī projekta dēļ tiek radītas [[Epidēmija|epidēmijas]], Iebrukumi un citas katastrofas. Sarunas biedrs izpļāpājas, ka pēc Cietokšņa sagrūšanas dzīvs palicis ne tikai Ignatiņš. Jaram neizdodas panākt Tiņu — zēns pa ceļam iet bojā. Nākamajā dienā Jars satiek Aļku. Izrādās, ka zēns izdzīvojis tieši tāpat kā Tiņš, nokļuvis otrā krastā, uzņemts internātskolā. Jars un Aļka atgriežas Orehovā, kur dzīvus atrod arī Vadiku un Daņku. Izmantodami Jara mirkļa vājumu, "tie, kuri pavēl" pārvieto Jaru atpakaļ uz viņa kosmosa kuģi, taču Aļkam izdodas atkārtot agrāk Ignatiņa veikto brīnumu: viņš nokļūst kuģī un aizved Jaru atpakaļ uz Planētu. Draugi gatavojas turpināt cīnīties ar "tiem, kuri pavēl". Vadiks, neskatoties ne uz ko, lolo cerības, ka Ignatiņš ir dzīvs. Viņš uzskata, ka "tie, kuri pavēl" ir nospēlējuši izrādi, lai piespiestu Jaru pamest Planētu, un ka "tie" tur Ignatiņu kaut kur ieslēgtu. Pēc Vadika uzstājīga lūguma viņi ar Jaru no pamesta pasta avārijas [[radio]]stacijas izsauc Ignatiņu. Vadiks uzskata, ka Tiņš, vienalga lai kur tas atrastos, izdzirdēs šo izsaukumu, pateicoties savām īpašajām spējām. Tūlīt pēc izsaukuma viņiem uzbrūk viens no "tiem, kuri pavēl". Pat Jara ierocis — izstarotājs, kuru viņš paķēra līdzi pirms otrreizējās aiziešanas no kuģa, nespēj "tam" nodarīt nekādu ļaunumu, taču Vadika mestā gumijas bumbiņa satriec "to" gabalos. Kaut arī Jars ir izdarījis visu, ko viņam bija lūdzis Vadiks, viņš netic, ka kaut kas izdosies. Bet svecīte, kas stāv uz palodzes, pēkšņi iedegas pati no sevis. Aizdegt svecīti ar savu domu spēku bija spējis tikai Tiņš, un tikai tad, kad viņi bija pieci. === Otrā grāmata: ''Праздник лета в Старогорске'' === Šai grāmatā stāstītājs ir zēns Geļka Travuškins, kas dzīvo Starogorskā. Divi draugi — Geļka un Jurka — iepazīstas ar [[Vijolnieks|vijolnieku]] Janku, [[Robots|robotu]] Jerjomu un [[Žurnālists|žurnālistu]] Gļebu Vjatkinu, kurš nejauši nokļuvis uz Planētas no Zemes-2. Viņi izveido Dzirkstelīti un naktī ar tās palīdzību liek kustēties vientuļam vagonam, kas stāv dzelzceļa stacijā. Brauciens turpinās ilgi, taču nakts nebeidzas. Jurka izstāsta par sen notikušu sarunu ar māti, pēc kuras viņš guvis pārliecību, ka viņa tēvs ir skadermens. Viņi nokļūst līdz sliežu sazarojumam kaut kur [[Stepe|stepē]]. Tālumā redzamā ainava Gļebam šķiet pazīstama. Acīmredzot, viņi ir atraduši vietu, kur savienojas Zemes un Zemes-2 sliežu ceļi. Gļebs var atgriezties savā pasaulē, taču viņš nolemj, ka tur viņam nav ko darīt, un dodas pa sliedēm tālāk, pretī nezināmajam. Gļebam līdzi aizsteidzas Jurka, viņš cer, ka tur, nezināmajā pasaulē, viņam izdosies atrast tēvu. Tikmēr vagons, ar kuru viņi bija atbraukuši, pazūd bez pēdām. === Trešā grāmata: ''Мальчик и ящерка'' === Trešās grāmatas sākuma daļā darbība norisinās 40 gadus pirms tam, kad uz Planētas nokļuva Jars, laikā, kad tikko bija beidzies Krastu karš. Jūras Licejs praktiski ir kļuvis par [[Bāreņu patversme|bāreņu patversmi]] — tur mitinās bērni, kas karā zaudējuši vecākus. Kādu dienu tur parādījies zēns, tērpies dīvainā apģērbā, kurš nav zinājis, vai viņš ir no upes kreisā vai labā krasta. Zēns gūst iesauku Muzikants. Liceja audzēkņi slepus ielavās Tukšajā pilsētā (tas ir kategoriski aizliegts) un uzzina vējiņu noslēpumu. Daži no viņiem kļūst par vējiņiem. Dažus Liceja audzēkņus, kurus izsekojuši uzraugi, arestē, lai nogādātu [[Cietums|cietumā]]. Muzikanta vadībā citi audzēkņi mēģina tos atbrīvot, tas viņiem arī izdodas, bet tie nepaspēj aizbēgt paši — torni, kurā zēni atrodas, ir ielenkuši "tie, kuri pavēl". Kad "tie" aizdedzina torni, zēni, kas bija kļuvuši par vējiņiem, paliek par tiem uz visiem laikiem, bet pārējie iet bojā. Tālāk tiek stāstīts par notikumiem Orehovā, turpinās triloģijas pirmās grāmatas notikumi. Jars strādā par direktoru skolā, kurā mācās viņa jaunie draugi. Pēc satikšanās ar vienu no "tiem, kuri pavēl", Jars uzzina, ka Ignatiņš ir dzīvs. "Tie" bija viņu turējuši pusmiegā, [[Hipnoze|hipnozes]] stāvoklī, taču viņš sadzirdējis izsaukumu pa radio un bēdzis. Ignatiņš atgriežas pie draugiem. Jars uzzina par Jurkas eksistenci un saprot, ka tas ir viņa dēls. Izrādās, ka Jurka bija nokļuvis licejā un kļuvis par vienu no vējiņiem. Lai uzzinātu par vējiņiem ko vairāk un atrastu Jurku, draugi sastopas ar tiem mežā, vējiņu sanāksmes laikā, kad tie uz īsu brīdi atkal kļūst par zēniem. Starogorskā Janka pēkšņi atceras, ka viņš ir Daņa, viens no vējiņiem, par tādu kļuvis, ejot bojā "to, kuri pavēl" aizdedzinātajā tornī, audzis kā "atradenis" un četrdesmit gadus pēc kļūšanas par vējiņu sastapis Jaru. Vējiņi bija nolēmuši palīdzēt Jaram aizvest Jurku pie tēva. Taču neviens nevarēja paredzēt, ka parādīsies Gļebs un Jurka aizies viņam līdzi. Daņa saprot, ka Muzikants ir bijis Jurka. Taču ir pretrunas, kas saistītas ar laiku. Jurka bija aizgājis pirms mēneša, bet sacelšanās Licejā notika 40 gadus pirms Jara parādīšanās uz Planētas. Atrisināt pretrunu palīdz robotiņš Vasjka: "tie, kuri pavēl" ir izveidojuši laika loku, kura dēļ notikumu secība ir traucēta. Lai to izdarītu, "tiem" vajadzēja radīt modeli — šis modelis ir vilciens līdz stacijai "Tilts". Šis vilciens vienmēr brauc tikai vienā virzienā, nekad nesasniedzot galamērķi, jo tāda nemaz nav: stacija "Tilts" ir viss šī sliežu ceļa loks. Kad Daņa atkal pārvērtīsies par vējiņu, viņš neatgriezīsies pie Jara un viņa draugiem: viņš nokļūs [[laika cilpa|laika cilpā]], kļūs par bērnu, no jauna piedzīvos sacelšanos Jūras Licejā, ies bojā un tā atkal un atkal. Netālu no Starogorskas pusnaktī mēdz parādīties tilts pāri gravai, pāri tam pārbrauc vilciens, pēc tam tilts izgaist. Zēni nolemj sliedes uzspridzināt, kad vilciens šķērsojis tiltu ([[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] izdomājis robotiņš Vasjka). Diemžēl Daņa jau pirms tam ir atkal pārvērties par vējiņu. Geļkam izdodas nokļūt uz tilta un uzspridzināt sliedes, taču nokāpt viņš nepagūst — tilts izgaist zem viņa kājām, un Geļka nokrīt, ejot bojā. Planēta. Nekas nav bijis velti. Daņa atgriežas tai laikā, no kura bija devies ceļā. Pēc laika cilpas iznīcināšanas visi vējiņi atkal kļūst par zēniem. Jars un viņa draugi kopā ar citiem cilvēkiem sāk glābšanas operāciju, jo plašā apkārtnē bez silta apģērba, pajumtes un ēdiena ir parādījušies tūkstošiem bērnu. Jurka un Jars beidzot sastopas. == Publikācijas == Triloģija pirmoreiz tika publicēta [[Žurnāls|žurnālā]] ''Уральский следопыт'' no 1983. līdz 1985. gadam.<ref name="baikalov">{{Tīmekļa atsauce|url=http://rusf.ru/vk/recen/2000/d_baykalov_01.htm|title=Черные зеркала Кристалла|author=Дмитрий Байкалов|language=ru|accessdate=2012-02-12|archiveurl=https://www.webcitation.org/68DmT4UEF?url=http://rusf.ru/vk/recen/2000/d_baykalov_01.htm|archivedate=2012-06-06}}</ref> Sākotnēji autors nebija plānojis pirmās divas grāmatas veidot kā lielāka darba daļas, un tikai vēlāk radās ideja veidot trešo daļu, ar kuras palīdzību apvienot pirmās divas.<ref>См. «Уральский следопыт», 1985, № 11.</ref> Atsevišķā izdevumā triloģija iznāca 1985. gadā [[Jekaterinburga|Sverdlovskā]]. 1988. gadā darbu izdeva Maskavas izdevniecība ''Детская литература''. Katra izdevuma [[tirāža]] bija 100 000 eksemplāru.<ref>[http://www.rusf.ru/vk/ Официальный сайт писателя]. Раздел «Библиография»</ref> Turpmākajos gados triloģija tikusi izdota vairākkārt, arī [[klausāmgrāmata]]s formātā. == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.e-reading.club/book.php?book=30098 Голубятня на желтой поляне] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170722223001/http://e-reading.club/book.php?book=30098 |date={{dat|2017|07|22||bez}} }} {{krieviski}} * [https://www.youtube.com/watch?v=CgORw51hsYY Голубятня на желтой поляне, в орехове. 1 часть трилогии В. Крапивина. Аудиокнига. Сказки на ночь] {{krieviski}} * [https://www.youtube.com/watch?v=tNqYgPEW6b8 Голубятня на желтой поляне. Часть 2. Праздник лета в Старогорске. Аудиокнига В. Крапивина] {{krieviski}} * [https://www.youtube.com/watch?v=0EqWylZY30s Голубятня на желтой поляне Часть 3 Мальчик и ящерка Аудиокнига] {{krieviski}} [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas grāmatas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas un fantāzijas literatūras konkurss]] [[Kategorija:Laika ceļošana zinātniskajā fantastikā]] [[Kategorija:Krievu literatūras darbi]] 06cko5uy760u8rxy6746loxcukl9quf 4301586 4301567 2025-06-29T13:01:38Z Meistars Joda 781 4301586 wikitext text/x-wiki {{Laba raksta kandidāts}} {{Grāmatas infokaste v2 | name = Baložbūda pieneņu pļavā | attēls = Голубятня на желтой поляне.jpg | att_izm = | image_caption = Grāmatas vāks | author = [[Vladislavs Krapivins]] | title_orig = ''Голубятня на жёлтой поляне'' | translator = | illustrator = | cover_artist = | country = {{flag|PSRS}} | language = [[krievu valoda|krievu]] | series = | subject = | genre = [[zinātniskā fantastika]] | publisher = | pub_date = 1985 | izdota latviski = | media_type = [[romāns]]-triloģija | pages = | isbn = | oclc = | masa-izmērs = | formāts = | preceded_by = | followed_by = }} '''"Baložbūda pieneņu pļavā"'''{{efn|Grāmatas nosaukuma, kā arī tajā minēto artefaktu un parādību nosaukumu latviskie tulkojumi ir atbilstoši šī radioraidījuma<ref>[https://www.latvijasradio.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?adv=1&d=17&m=8&y=2003&d2=&m2=&y2=&channel=0&keyword=baložbūda Raidījumu arhīvs. Radioteātris bērniem. Amandas Aizpurietes raidluga pēc Vladislava Krapivina stāsta motīviem „Baložbūda pieneņu pļavā”.]</ref> tekstā lietotajiem.}} ({{val|ru|Голубятня на жёлтой поляне}}) ir [[krievi|krievu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] [[Vladislavs Krapivins|Vladislava Krapivina]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[romāns]]-triloģija, kas sastāv no trim grāmatām: ''Голубятня в Орехове'', ''Праздник лета в Старогорске'' un ''Мальчик и ящерка''. == Romāna darbības norises vieta == Romānā aprakstītie notikumi norisinās divās [[paralēlās pasaules|paralēlajās pasaulēs]], tiek pieminēta vēl viena pasaule. === Zeme === Šajā pasaulē norisinās ''Праздник лета в Старогорске'' darbība un daļa no grāmatas ''Мальчик и ящерка'' darbības. Futūristiska Zeme, līdzīga tai, kādu [[21. gadsimts|21. gadsimta]] pasauli iztēlojās [[20. gadsimts|20. gadsimta]] fantasti. Ir noritējis tehniskais un [[sociālais progress]], dzīve uz Zemes kļuvusi daudz ērtāka, parādījušās daudzas jaunas [[tehnoloģija]]s, [[dators|datori]]. Radīti starpzvaigžņu [[kosmosa kuģis|kosmiskie kuģi]] (''СуперКрейсера Дальней Разведки'' — СКДР, saīsinājumā — skaderi (''ска́дер'')). Katrs tāds kuģis tiek būvēts vairākus gadus, tā izmaksas ir milzīgas. [[Kosmonauts|Kosmonauti]] (tos dēvē par skadermeniem (''скадермены'')) ar šiem kuģiem dodas tālos lidojumos, pētot [[Galaktika|Galaktiku]]. Kaut gan projekts ilgst jau daudzus gadus, [[Ārpuszemes dzīvība|saprāta brāļus]] kosmosā atrast vēl nav izdevies, vienīgi kuģa SKDR-7 ekspedīcija uz Zemi atvedusi ziņas par kristālisku dzīvības formu, ar kuru tai diemžēl nav izdevies kontaktēties. [[Lielpilsēta|Lielpilsētās]] dzīve ir ļoti komfortabla, bet tādas mazas pilsētiņas kā romānā aprakstītā Starogorska ir saglabājušas daudzas pagātnes iezīmes, un dzīve tajās ne tik ļoti atšķiras no tās, kāda bija 20. gadsimta otrajā pusē. === Planēta === Šajā pasaulē norisinās grāmatas ''Голубятня в Орехове'' darbība un daļa no grāmatas ''Мальчик и ящерка'' darbības. No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka šī pasaule ir kā dvīņumāsa Zemei 20. gadsimta beigās, taču tā nebūt nav. Pirmā atšķirība — cilvēki dēvē savu planētu vienkārši par Planētu. Eksistē dīvainas [[tradīcija|paražas]], piemēram, diezin kāpēc par nepieņemamu tiek uzskatīts skaitlis "pieci", pie tam visi ir pārliecināti, ka ir galēji nepieklājīgi būt piecatā. Nav pat pieckapeiku [[monēta|monētu]] un attiecīgas atzīmes skolās. [[Pasaka|Pasakās]] piecatā sapulcējas tikai negatīvie varoņi, taču tad tie kļūst praktiski neuzvarami. Kaut gan šajā pasaulē, tāpat kā mūsējā, eksistē [[Valdība|valdības iestādes]] un [[likums|likumi]], faktiski visu nosaka "tie, kuri pavēl" — būtnes, kas var pieņemt cilvēka izskatu, taču nav cilvēki. Kad viņiem kaut kas vajadzīgs, tie ierodas pie cilvēkiem un pavēl tiem rīkoties tā vai citādi. Nepakļaušanās tiek sodīta, atkarībā no apstākļiem, līdz pat nepaklausīgo iznīcināšanai, taču reti kurš atļaujas nepaklausīt. "Tiem, kuri pavēl" neko nevar nodarīt ne lodes, ne citi parastie [[ierocis|ieroči]]. Par "tiem, kuri pavēl" zina visi, taču vairākums izliekas, ka tādi neeksistē. Pirms dažām desmitgadēm Pussalā, kur norisinās darbība, notika Krastu [[karš]]: ļaudis no lielās upes labā krasta karoja ar kreisā krasta iemītniekiem. No tā laika visi Pussalas iemītnieki pretējā krasta ļaudis uzskata par potenciāliem ienaidniekiem, kaut arī neviens vairs neatceras, kāpēc šis karš sākās. Šajā pasaulē ir daudz dīvainu lietu un parādību, kas tās iemītniekiem liekas pašsaprotamas. === Zeme-divi === Tā ir pasaule, no kuras uz Zemes ieradies [[žurnālists]] Gļebs Vjatkins. Nosaukums ir nosacīts, grāmatas tekstā šī pasaule nekur speciāli netiek nosaukta, tikai teikts, ka šo planētu tās iedzīvotāji arī sauc par Zemi. Tā ir līdzīga Zemei, taču acīmredzot nedaudz jaunāka, kā arī mazāk labiekārtota un mazāk komfortabla. Šajā pasaulē eksistē [[Maskava]], kur Gļebs studējis [[universitāte|universitātē]], tiek pieminēta pilsēta ar nosaukumu Količa, kur Gļebs strādājis un no kurienes nokļuvis uz Zemes, kad, dodoties vietējā [[komandējums|komandējumā]], nejauši iekāpis [[vilciens|vilcienā]] līdz stacijai "Tilts". Iespējams, autors ar šo pasauli ir domājis reālo 20. gadsimta beigu pasauli. == Artefakti un parādības == Romānā tiek pieminēti priekšmeti un parādības, kas ir pilnīgi netipiskas Zemei un tās realitātei. Lielākā daļa no tām piederīga Planētai. === Iebrukums === Iebrukums{{efn|''нашествие''}} ir [[stihiska nelaime]], kas laiku pa laikam piemeklē Planētu. Pilsētu pārklāj milzīgs, melns mākonis, kas ir [[elektriskais lādiņš|elektriski]] uzlādēts, tas sastāv no maziem, [[kamenes]] lieluma fragmentiem. Tas nodedzina koka mājas un [[koks|kokus]], sadrupina akmens celtņu virsmas, bet cilvēki, kam nav izdevies paslēpties, iet bojā no elektriskās izlādes. Iebrukumu pārdzīvo, uz divām-trim dienām paslēpjoties akmens celtņu pagrabos. Iebrukumi ir kaut kā saistīti ar "tiem, kuri pavēl". === Murmulītis === Murmulītis{{efn|''бормотунчик''}} ir saprātīga būtne (spējīga runāt), kuru var izveidot no [[audums|auduma]] gabaliņa, dažām koka nūjiņām vai [[stieple]]s gabaliņiem un [[smiltis|smiltīm]]. Taisīt Murmulīšus var tikai klusās, mierīgās vietās, kur līdzās ir draugi, un izdodas tas ne katram. Audeklā tiek iebērtas smiltis, tas tiek aizsiets kā maisiņš, uz tā uzzīmē stilizētu sejiņu, sānos pieliek "rokas" un izveidoto Murmulīti kaut kur uzkarina ar stieplītes palīdzību. Tas atdzīvojas un spēj runāt, stāstīt pasakas vai vienkārši pļāpāt ar cilvēku. Taču runāt ar to vajag uzmanīgi: galvenais — neuzdot nekādus, pat [[retorika|retoriskus]], jautājumus. Tas ir tāpēc, ka Murmulītis spēj atbildēt praktiski uz jebkuru konkrētu jautājumu, taču tikai uz vienu. Ja tiek uzdots vēl otrs — Murmulītis tūlīt izlādējas un pārvēršas par parastu smilšu maisiņu. === Tukšā Pilsēta === Pilsēta Pussalā upes krastā. Tajā atrodas milzīgas akmens celtnes, izskatās, ka Pilsēta ir pamesta nesen, kaut gan neviens neatceras ne to, kas šo pilsētu cēlis, ne to, ka kāds tur būtu dzīvojis. Pilsētā mitinās tikai vējiņi. === Vējiņi === {{efn|''ветерки''}} Kādā Pilsētas tornī, tā augšējā laukumiņā ir akmenī iekalts uzraksts (burvju skaitāmvārdi). Ja kāds zēns pārpeldēs Upi, uzkāps šajā tornī un iemācīsies šos vārdus no galvas, bet pēc tam nolēks no liela augstuma, kritienā noskaitot šos vārdus, tas pārvērtīsies par vējiņu — mazu spirālveida virpulīti, kas var lidot, uz kurieni grib, un un pēc savas vēlēšanās var pārvērsties atpakaļ par cilvēku vai atkal par vējiņu. Ja zēns, veicot šo [[Rituāls|rituālu]], iet bojā, viņš nemirst, bet uz visiem laikiem pārvēršas par vējiņu. Daudzi vējiņi dzīvo Pilsētā. Tie vējiņi, kas par tādiem kļūstot, gājuši bojā, par cilvēkiem var pārvērsties uz neilgu laiku — no dažām minūtēm līdz dažām stundām. Vēl tie iemācījušies kļūt par "atradeņiem" — pārvērsties par [[zīdainis|zīdainīšiem]], ko pieņem kāda ģimene (pie tam ne tikai uz Planētas dzīvojoša). Šāds bērns dzīvo parastu bērna dzīvi, nezinot par savu pagātni, līdz sasniedz vecumu, kurā savulaik bija gājis bojā. Tad viņš visu atceras, drīz pārvēršas par vējiņu un aizlido. Par "atradeņiem" kļūst tikai nedaudzi — par iespēju nodzīvot dažus gadus cilvēka dzīves nākas samaksāt ar sāpīgu šķiršanos. === Vilciens līdz stacijai "Tilts" === Neliels, vecmodīgs [[vilciens]], sastopams kādā stacijā vai uz [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] jebkurā no pasaulēm, visbiežāk Planētas pasaulē. Uz vilciena maršruta plāksnītes rakstīts "st. Tilts — st. Tilts". Vilcienu redzējuši un ar to braukuši daudzi, uz Planētas tas tiek izmantots kā pilnīgi parasts [[transporta līdzeklis]], taču staciju "Tilts" neviens nav redzējis, jo katrs izkāpj savā stacijā, nebraucot līdz galam. Patiesībā šis vilciens ir neparasts — tas šķērso vairākas (vismaz trīs) paralēlās pasaules, līdz ar to, braucot tajā pietiekami ilgi, var nokļūt citā pasaulē. Uz Zemes šo vilcienu var sastapt divās vietās — pie dzelzceļa pārbrauktuves Starogorskas tuvumā un uz Tilta netālu no izgāztuves (arī Starogorskas apkārtnē). Uz Zemes-2 vilciens dažkārt iet cauri provinces pilsētiņas Količas dzelzceļa stacijai, uz dažām minūtēm apstājoties uz nomaļa sliežu ceļa. === Tilts === Dzelzceļa tilts, kas uz Zemes [[pusnakts|pusnaktī]] parādās pie izgāztuves Starogorskas tuvumā (iespējams, tas parādās arī citās pasaulēs). Tilts eksistē kādas piecas minūtes, pēc tam izgaist. Parādīšanās brīdī pāri tam vienmēr brauc vilciens līdz stacijai "Tilts". === Dzirkstelīte === {{efn|''искорка''}} Samaisot trīs, četru vai piecu draugu asinslāsītes (pa vienai no katra drauga), dažas dzelzs skaidiņas no vilciena riteņa, [[kuģis|kuģa]] [[enkurs|enkura]] un [[lidmašīna]]s un iegūto maisījumu [[saulriets|saulrieta]] laikā aizdedzinot no svētku uguns{{efn|''Три капли крови надо взять,'' <br /> ''Четыре или пять.'' <br /> ''Потом с движеньем их смешать,'' <br /> ''С полётом их смешать.'' <br /> ''Надёжной прочности туда'' <br /> ''Добавить хорошо —'' <br /> ''И кровь исчезнет без следа,'' <br /> ''И в пузырьке у вас тогда'' <br /> ''Заблещет порошок.'' <br /> ''Его, дождавшись заката дня,'' <br /> ''Зажги ты от праздничного огня.'' <br /> ''У искр улетающих жизнь коротка.'' <br /> ''Останется только одна на века.''}}, var iegūt Dzirkstelīti — mazu spīdošu punktiņu, kas tumsā atgādina [[spīdvaboles|jāņtārpiņu]]. Dzirkstelīte ir mūžīga, tajā slēpjas milzu [[enerģija]]. Tā pieder tam, kas to izveidojis. To var kādam atdot vai uzdāvināt, taču nav iespējams nozagt vai atņemt ar varu. Ja Dzirkstelīti aplūko lielā palielinājumā, tajā var redzēt spirālveida disku, kas līdzīgs [[spirālveida galaktika]]i. "Tie, kuri pavēl" uzskata, ka Dzirkstelīte ir tās Galaktikas modelis, kurā tā izveidota, pie kam šis modelis saistīts ar oriģinālu: iedarbojoties uz Dzirkstelīti, var iedarboties uz Galaktiku. == Tēli == * Jaroslavs Rodins (Jars) (''Ярослав Родин (Яр)'') — skadermens no Zemes. Pieaudzis vīrietis, taču saglabājis bērna dvēseli. Lielu daļu dzīves pavadījis tālajā kosmosā. Laika paradoksa dēļ Jars savā 35-40 gadu bioloģiskajā vecumā ir pārdzīvojis daudzus savus vienaudžus un ir večuks, ja skaita gadus kopš viņa dzimšanas. Ignatiņš Jaru pārvietoja uz Planētu, kur viņš palika dzīvot un aizsargāt savus jaunos draugus. * Ignatiņš (Tiņš) (''Игнатик (Тик)'') — zēns no Planētas. Fantazētājs, spējīgs pārvērst dažas savas fantāzijas par realitāti. * Aļka (''Алька'') — zēns no Planētas. Jautrs, drosmīgs, bezkompromisa. * Darja (Daņka) (''Дарья (Данка)'') — meitene no Planētas. Nedaudz vecāka par zēniem, akurāta, ļoti saprātīga, stingra. Grupiņas līderis, uzvedas kā zēnu vecākā māsa, zēni viņu klausa. * Vadiks (''Вадик (Чита)'') — zēns no Planētas. Nēsā brilles. Ļoti mīl lasīt, vienmēr kaut ko lasa, no tā arī radusies viņa iesauka. * Jurka (''Юрка'') — zēns no Zemes, Jara dēls, nekad nav redzējis savu tēvu. Dzīvoja Starogorskā pie krustmātes. Devās uz Planētu meklēt tēvu, piedalījās, kad notika sacelšanās Jūras Licejā (в ''Морском Лицее''), kļuva par vējiņu. * Geļka (''Гелий Травушкин (Гелька, Копейкин)'') — zēns no Zemes, Jurkas draugs. Dzīvoja Starogorskā pie krustmātes. Gāja bojā, mēģinot iznīcināt staciju "Tilts" — nokrita no augstuma un nositās. * Janka (''Янка (Даниил, Денёк)'') — zēns-vējiņš no Planētas. Kļuva par "atradeni", lai aizvestu Jurku pie tēva. Dzīvoja Starogorskā ar vecākiem un vectēvu. Prata labi spēlēt [[Vijole|vijoli]], taču nebija nekāds "memmesdēliņš". Kļuva par Jurkas un Geļkas draugu, taču nespēja izpildīt savu uzdevumu, jo Jurka kopā ar Gļebu pameta Zemi pirms tam, kad Janka atcerējās par savu mērķi. Kopā ar Geļku un robotiņu Vasjku gatavojās iznīcināt staciju "Tilts". * Aļoša Ļistovs (''Алёша Листов (Листик, Огонёк)'') — zēns no Zemes, otrklasnieks. * Jerjoma (''Ерёма'') — robots, kas aizbēdzis no jauno tehniķu izstādes. Projektēja robotiņu Vasjku, taču nepaspēja to uzbūvēt. Jerjomu iznīcināja "tie, kuri pavēl". * Gļebs Vjatkins (''Глеб Вяткин (Глеб Дикий, Стрелок)'') — žurnālists, dzīvoja uz Zemes-divi. Triloģijas otrajā grāmatā viņam ir 24 gadi, bet trešajā — 64. Nokļuva uz Zemes, braucot ar vilcienu līdz stacijai "Tilts", kādu laiku dzīvoja tur, satika Jurku, Geļku, Janku un Jerjomu, pēc tam devās uz Planētu, kur kļuva par vienu no pretošanās kustības dalībniekiem pret "tiem, kuri pavēl". * Vasjka (''Васька'') — robotiņš-bērns, kuru projektēja Jerjoma un vēlāk izgatavoja bērni Jankas vectēva vadībā. Piemīt ārkārtīgi attīstīts [[intelekts]], vienlaikus bērna kustīgums un tiešums. == Sižets == === Pirmā grāmata: ''Голубятня в Орехове'' === Skadermens Jaroslavs Rodins (Jars) atrodas kārtējā tālajā kosmiskajā ceļojumā ar kuģi SKDR-9. Kad kuģis atrodas [[hipertelpa|hipertelpā]] un no visas apkalpes nomodā ir tikai Jars, kuģī parādās puisēns, pēc izskata parasts Zemes zēns, kas sevi nosauc par Ignatiņu (Tiņu). Neizprotamā veidā viņš aizved Jaru no kuģa un pārvieto uz Planētu (no kuģa viņi nokļūst baložbūdā, no kuras pa kāpnītēm nokāpj pļavā, kurā zied pienenes), kur iepazīstina Jaru ar Aļku, Vadiku un Daņku. Piedzīvojumi, kas sākušies kā jautra spēle vai negaidīta atgriešanās bērnībā, beidzas traģiski: vecais Cietoksnis, kur Jars ar bērniem patvēries no Iebrukuma, sagrūst. Jars, kurš pirns Cietokšņa sagrūšanas bija devies uz upi pēc ūdens, ir pārliecināts, ka vienīgais palicis dzīvs. Viņš ar kuģi dodas pa Upi, nonāk otrā krastā, netālu no Tukšās Pilsētas, un Pilsētā negaidīti atrod Ignatiņu, kurš ir dzīvs — katastrofas brīdī tas bija ievēlies kaut kādā pazemes ejā, gājis pa to un nokļuvis otrā upes krastā. Viņi kopā dodas uz jūras krastu, kur Jars iekārtojas darbā par [[bāka]]s uzraugu, bet Ignatiņš apmetas pie savas krustmātes, kura šeit dzīvo. Pēc kāda laika viņus atrod "tie, kuri pavēl". Ignatiņu iebiedē un piespiež pārtraukt kontaktēties ar Jaru. Zēns dodas prom ar vilcienu, kas brauc līdz stacijai "Tilts", Jars cenšas viņu panākt. "Tie, kuri pavēl" uzstājīgi iesaka Jaram pamest Planētu, taču piespiest viņu to darīt diezin kāpēc nespēj. Sarunā ar vienu no "tiem" Jars uzzina, ka visai "to" darbībai ir viens mērķis — domājošas galaktikas radīšana. Pēc "to" domām, domājoša galaktika ir civilizācijas augstākā virsotne. Tieši šī projekta dēļ tiek radītas [[Epidēmija|epidēmijas]], Iebrukumi un citas katastrofas. Sarunas biedrs izpļāpājas, ka pēc Cietokšņa sagrūšanas dzīvs palicis ne tikai Ignatiņš. Jaram neizdodas panākt Tiņu — zēns pa ceļam iet bojā. Nākamajā dienā Jars satiek Aļku. Izrādās, ka zēns izdzīvojis tieši tāpat kā Tiņš, nokļuvis otrā krastā, uzņemts internātskolā. Jars un Aļka atgriežas Orehovā, kur dzīvus atrod arī Vadiku un Daņku. Izmantodami Jara mirkļa vājumu, "tie, kuri pavēl" pārvieto Jaru atpakaļ uz viņa kosmosa kuģi, taču Aļkam izdodas atkārtot agrāk Ignatiņa veikto brīnumu: viņš nokļūst kuģī un aizved Jaru atpakaļ uz Planētu. Draugi gatavojas turpināt cīnīties ar "tiem, kuri pavēl". Vadiks, neskatoties ne uz ko, lolo cerības, ka Ignatiņš ir dzīvs. Viņš uzskata, ka "tie, kuri pavēl" ir nospēlējuši izrādi, lai piespiestu Jaru pamest Planētu, un ka "tie" tur Ignatiņu kaut kur ieslēgtu. Pēc Vadika uzstājīga lūguma viņi ar Jaru no pamesta pasta avārijas [[radio]]stacijas izsauc Ignatiņu. Vadiks uzskata, ka Tiņš, vienalga lai kur tas atrastos, izdzirdēs šo izsaukumu, pateicoties savām īpašajām spējām. Tūlīt pēc izsaukuma viņiem uzbrūk viens no "tiem, kuri pavēl". Pat Jara ierocis — izstarotājs, kuru viņš paķēra līdzi pirms otrreizējās aiziešanas no kuģa, nespēj "tam" nodarīt nekādu ļaunumu, taču Vadika mestā gumijas bumbiņa satriec "to" gabalos. Kaut arī Jars ir izdarījis visu, ko viņam bija lūdzis Vadiks, viņš netic, ka kaut kas izdosies. Bet svecīte, kas stāv uz palodzes, pēkšņi iedegas pati no sevis. Aizdegt svecīti ar savu domu spēku bija spējis tikai Tiņš, un tikai tad, kad viņi bija pieci. === Otrā grāmata: ''Праздник лета в Старогорске'' === Šai grāmatā stāstītājs ir zēns Geļka Travuškins, kas dzīvo Starogorskā. Divi draugi — Geļka un Jurka — iepazīstas ar [[Vijolnieks|vijolnieku]] Janku, [[Robots|robotu]] Jerjomu un [[Žurnālists|žurnālistu]] Gļebu Vjatkinu, kurš nejauši nokļuvis uz Planētas no Zemes-2. Viņi izveido Dzirkstelīti un naktī ar tās palīdzību liek kustēties vientuļam vagonam, kas stāv dzelzceļa stacijā. Brauciens turpinās ilgi, taču nakts nebeidzas. Jurka izstāsta par sen notikušu sarunu ar māti, pēc kuras viņš guvis pārliecību, ka viņa tēvs ir skadermens. Viņi nokļūst līdz sliežu sazarojumam kaut kur [[Stepe|stepē]]. Tālumā redzamā ainava Gļebam šķiet pazīstama. Acīmredzot, viņi ir atraduši vietu, kur savienojas Zemes un Zemes-2 sliežu ceļi. Gļebs var atgriezties savā pasaulē, taču viņš nolemj, ka tur viņam nav ko darīt, un dodas pa sliedēm tālāk, pretī nezināmajam. Gļebam līdzi aizsteidzas Jurka, viņš cer, ka tur, nezināmajā pasaulē, viņam izdosies atrast tēvu. Tikmēr vagons, ar kuru viņi bija atbraukuši, pazūd bez pēdām. === Trešā grāmata: ''Мальчик и ящерка'' === Trešās grāmatas sākuma daļā darbība norisinās 40 gadus pirms tam, kad uz Planētas nokļuva Jars, laikā, kad tikko bija beidzies Krastu karš. Jūras Licejs praktiski ir kļuvis par [[Bāreņu patversme|bāreņu patversmi]] — tur mitinās bērni, kas karā zaudējuši vecākus. Kādu dienu tur parādījies zēns, tērpies dīvainā apģērbā, kurš nav zinājis, vai viņš ir no upes kreisā vai labā krasta. Zēns gūst iesauku Muzikants. Liceja audzēkņi slepus ielavās Tukšajā pilsētā (tas ir kategoriski aizliegts) un uzzina vējiņu noslēpumu. Daži no viņiem kļūst par vējiņiem. Dažus Liceja audzēkņus, kurus izsekojuši uzraugi, arestē, lai nogādātu [[Cietums|cietumā]]. Muzikanta vadībā citi audzēkņi mēģina tos atbrīvot, tas viņiem arī izdodas, bet tie nepaspēj aizbēgt paši — torni, kurā zēni atrodas, ir ielenkuši "tie, kuri pavēl". Kad "tie" aizdedzina torni, zēni, kas bija kļuvuši par vējiņiem, paliek par tiem uz visiem laikiem, bet pārējie iet bojā. Tālāk tiek stāstīts par notikumiem Orehovā, turpinās triloģijas pirmās grāmatas notikumi. Jars strādā par direktoru skolā, kurā mācās viņa jaunie draugi. Pēc satikšanās ar vienu no "tiem, kuri pavēl", Jars uzzina, ka Ignatiņš ir dzīvs. "Tie" bija viņu turējuši pusmiegā, [[Hipnoze|hipnozes]] stāvoklī, taču viņš sadzirdējis izsaukumu pa radio un bēdzis. Ignatiņš atgriežas pie draugiem. Jars uzzina par Jurkas eksistenci un saprot, ka tas ir viņa dēls. Izrādās, ka Jurka bija nokļuvis licejā un kļuvis par vienu no vējiņiem. Lai uzzinātu par vējiņiem ko vairāk un atrastu Jurku, draugi sastopas ar tiem mežā, vējiņu sanāksmes laikā, kad tie uz īsu brīdi atkal kļūst par zēniem. Starogorskā Janka pēkšņi atceras, ka viņš ir Daņa, viens no vējiņiem, par tādu kļuvis, ejot bojā "to, kuri pavēl" aizdedzinātajā tornī, audzis kā "atradenis" un četrdesmit gadus pēc kļūšanas par vējiņu sastapis Jaru. Vējiņi bija nolēmuši palīdzēt Jaram aizvest Jurku pie tēva. Taču neviens nevarēja paredzēt, ka parādīsies Gļebs un Jurka aizies viņam līdzi. Daņa saprot, ka Muzikants ir bijis Jurka. Taču ir pretrunas, kas saistītas ar laiku. Jurka bija aizgājis pirms mēneša, bet sacelšanās Licejā notika 40 gadus pirms Jara parādīšanās uz Planētas. Atrisināt pretrunu palīdz robotiņš Vasjka: "tie, kuri pavēl" ir izveidojuši laika loku, kura dēļ notikumu secība ir traucēta. Lai to izdarītu, "tiem" vajadzēja radīt modeli — šis modelis ir vilciens līdz stacijai "Tilts". Šis vilciens vienmēr brauc tikai vienā virzienā, nekad nesasniedzot galamērķi, jo tāda nemaz nav: stacija "Tilts" ir viss šī sliežu ceļa loks. Kad Daņa atkal pārvērtīsies par vējiņu, viņš neatgriezīsies pie Jara un viņa draugiem: viņš nokļūs [[laika cilpa|laika cilpā]], kļūs par bērnu, no jauna piedzīvos sacelšanos Jūras Licejā, ies bojā un tā atkal un atkal. Netālu no Starogorskas pusnaktī mēdz parādīties tilts pāri gravai, pāri tam pārbrauc vilciens, pēc tam tilts izgaist. Zēni nolemj sliedes uzspridzināt, kad vilciens šķērsojis tiltu ([[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] izdomājis robotiņš Vasjka). Diemžēl Daņa jau pirms tam ir atkal pārvērties par vējiņu. Geļkam izdodas nokļūt uz tilta un uzspridzināt sliedes, taču nokāpt viņš nepagūst — tilts izgaist zem viņa kājām, un Geļka nokrīt, ejot bojā. Planēta. Nekas nav bijis velti. Daņa atgriežas tai laikā, no kura bija devies ceļā. Pēc laika cilpas iznīcināšanas visi vējiņi atkal kļūst par zēniem. Jars un viņa draugi kopā ar citiem cilvēkiem sāk glābšanas operāciju, jo plašā apkārtnē bez silta apģērba, pajumtes un ēdiena ir parādījušies tūkstošiem bērnu. Jurka un Jars beidzot sastopas. == Publikācijas == Triloģija pirmoreiz tika publicēta [[Žurnāls|žurnālā]] ''Уральский следопыт'' no 1983. līdz 1985. gadam.<ref name="baikalov">{{Tīmekļa atsauce|url=http://rusf.ru/vk/recen/2000/d_baykalov_01.htm|title=Черные зеркала Кристалла|author=Дмитрий Байкалов|language=ru|accessdate=2012-02-12|archiveurl=https://www.webcitation.org/68DmT4UEF?url=http://rusf.ru/vk/recen/2000/d_baykalov_01.htm|archivedate=2012-06-06}}</ref> Sākotnēji autors nebija plānojis pirmās divas grāmatas veidot kā lielāka darba daļas, un tikai vēlāk radās ideja veidot trešo daļu, ar kuras palīdzību apvienot pirmās divas.<ref>См. «Уральский следопыт», 1985, № 11.</ref> Atsevišķā izdevumā triloģija iznāca 1985. gadā [[Jekaterinburga|Sverdlovskā]]. 1988. gadā darbu izdeva Maskavas izdevniecība ''Детская литература''. Katra izdevuma [[tirāža]] bija 100 000 eksemplāru.<ref>[http://www.rusf.ru/vk/ Официальный сайт писателя]. Раздел «Библиография»</ref> Turpmākajos gados triloģija tikusi izdota vairākkārt, arī [[klausāmgrāmata]]s formātā. == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.e-reading.club/book.php?book=30098 Голубятня на желтой поляне] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170722223001/http://e-reading.club/book.php?book=30098 |date={{dat|2017|07|22||bez}} }} {{krieviski}} * [https://www.youtube.com/watch?v=CgORw51hsYY Голубятня на желтой поляне, в орехове. 1 часть трилогии В. Крапивина. Аудиокнига. Сказки на ночь] {{krieviski}} * [https://www.youtube.com/watch?v=tNqYgPEW6b8 Голубятня на желтой поляне. Часть 2. Праздник лета в Старогорске. Аудиокнига В. Крапивина] {{krieviski}} * [https://www.youtube.com/watch?v=0EqWylZY30s Голубятня на желтой поляне Часть 3 Мальчик и ящерка Аудиокнига] {{krieviski}} [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas grāmatas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas un fantāzijas literatūras konkurss]] [[Kategorija:Laika ceļošana zinātniskajā fantastikā]] [[Kategorija:Krievu literatūras darbi]] cgn5qnbrkg8thl5qc2ya9y1z02u5yss 4301588 4301586 2025-06-29T13:29:30Z Meistars Joda 781 4301588 wikitext text/x-wiki {{Laba raksta kandidāts}} {{Grāmatas infokaste v2 | name = Baložbūda pieneņu pļavā | attēls = Голубятня на желтой поляне.jpg | att_izm = | image_caption = Grāmatas vāks | author = [[Vladislavs Krapivins]] | title_orig = ''Голубятня на жёлтой поляне'' | translator = | illustrator = | cover_artist = | country = {{flag|PSRS}} | language = [[krievu valoda|krievu]] | series = | subject = | genre = [[zinātniskā fantastika]] | publisher = | pub_date = 1985 | izdota latviski = | media_type = [[romāns]]-triloģija | pages = | isbn = | oclc = | masa-izmērs = | formāts = | preceded_by = | followed_by = }} '''"Baložbūda pieneņu pļavā"'''{{efn|Grāmatas nosaukuma, kā arī tajā minēto artefaktu un parādību nosaukumu latviskie tulkojumi ir atbilstoši šī radioraidījuma<ref>[https://www.latvijasradio.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?adv=1&d=17&m=8&y=2003&d2=&m2=&y2=&channel=0&keyword=baložbūda Raidījumu arhīvs. Radioteātris bērniem. Amandas Aizpurietes raidluga pēc Vladislava Krapivina stāsta motīviem „Baložbūda pieneņu pļavā”.]</ref> tekstā lietotajiem.}} ({{val|ru|Голубятня на жёлтой поляне}}) ir [[krievi|krievu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] [[Vladislavs Krapivins|Vladislava Krapivina]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[romāns]]-triloģija, kas sastāv no trim grāmatām: ''[[Baložbūda pieneņu pļavā#Pirmā grāmata: Голубятня в Орехове|Голубятня в Орехове]]'', ''[[Baložbūda pieneņu pļavā#Otrā grāmata: Праздник лета в Старогорске|Праздник лета в Старогорске]]'' un ''[[Baložbūda pieneņu pļavā#Trešā grāmata: Мальчик и ящерка|Мальчик и ящерка]]''. == Romāna darbības norises vieta == Romānā aprakstītie notikumi norisinās divās [[paralēlās pasaules|paralēlajās pasaulēs]], tiek pieminēta vēl viena pasaule. === Zeme === Šajā pasaulē norisinās ''Праздник лета в Старогорске'' darbība un daļa no grāmatas ''Мальчик и ящерка'' darbības. Futūristiska Zeme, līdzīga tai, kādu [[21. gadsimts|21. gadsimta]] pasauli iztēlojās [[20. gadsimts|20. gadsimta]] fantasti. Ir noritējis tehniskais un [[sociālais progress]], dzīve uz Zemes kļuvusi daudz ērtāka, parādījušās daudzas jaunas [[tehnoloģija]]s, [[dators|datori]]. Radīti starpzvaigžņu [[kosmosa kuģis|kosmiskie kuģi]] (''СуперКрейсера Дальней Разведки'' — СКДР, saīsinājumā — skaderi (''ска́дер'')). Katrs tāds kuģis tiek būvēts vairākus gadus, tā izmaksas ir milzīgas. [[Kosmonauts|Kosmonauti]] (tos dēvē par skadermeniem (''скадермены'')) ar šiem kuģiem dodas tālos lidojumos, pētot [[Galaktika|Galaktiku]]. Kaut gan projekts ilgst jau daudzus gadus, [[Ārpuszemes dzīvība|saprāta brāļus]] kosmosā atrast vēl nav izdevies, vienīgi kuģa SKDR-7 ekspedīcija uz Zemi atvedusi ziņas par kristālisku dzīvības formu, ar kuru tai diemžēl nav izdevies kontaktēties. [[Lielpilsēta|Lielpilsētās]] dzīve ir ļoti komfortabla, bet tādas mazas pilsētiņas kā romānā aprakstītā Starogorska ir saglabājušas daudzas pagātnes iezīmes, un dzīve tajās ne tik ļoti atšķiras no tās, kāda bija 20. gadsimta otrajā pusē. === Planēta === Šajā pasaulē norisinās grāmatas ''Голубятня в Орехове'' darbība un daļa no grāmatas ''Мальчик и ящерка'' darbības. No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka šī pasaule ir kā dvīņumāsa Zemei 20. gadsimta beigās, taču tā nebūt nav. Pirmā atšķirība — cilvēki dēvē savu planētu vienkārši par Planētu. Eksistē dīvainas [[tradīcija|paražas]], piemēram, diezin kāpēc par nepieņemamu tiek uzskatīts skaitlis "pieci", pie tam visi ir pārliecināti, ka ir galēji nepieklājīgi būt piecatā. Nav pat pieckapeiku [[monēta|monētu]] un attiecīgas atzīmes skolās. [[Pasaka|Pasakās]] piecatā sapulcējas tikai negatīvie varoņi, taču tad tie kļūst praktiski neuzvarami. Kaut gan šajā pasaulē, tāpat kā mūsējā, eksistē [[Valdība|valdības iestādes]] un [[likums|likumi]], faktiski visu nosaka "tie, kuri pavēl" — būtnes, kas var pieņemt cilvēka izskatu, taču nav cilvēki. Kad viņiem kaut kas vajadzīgs, tie ierodas pie cilvēkiem un pavēl tiem rīkoties tā vai citādi. Nepakļaušanās tiek sodīta, atkarībā no apstākļiem, līdz pat nepaklausīgo iznīcināšanai, taču reti kurš atļaujas nepaklausīt. "Tiem, kuri pavēl" neko nevar nodarīt ne lodes, ne citi parastie [[ierocis|ieroči]]. Par "tiem, kuri pavēl" zina visi, taču vairākums izliekas, ka tādi neeksistē. Pirms dažām desmitgadēm Pussalā, kur norisinās darbība, notika Krastu [[karš]]: ļaudis no lielās upes labā krasta karoja ar kreisā krasta iemītniekiem. No tā laika visi Pussalas iemītnieki pretējā krasta ļaudis uzskata par potenciāliem ienaidniekiem, kaut arī neviens vairs neatceras, kāpēc šis karš sākās. Šajā pasaulē ir daudz dīvainu lietu un parādību, kas tās iemītniekiem liekas pašsaprotamas. === Zeme-divi === Tā ir pasaule, no kuras uz Zemes ieradies [[žurnālists]] Gļebs Vjatkins. Nosaukums ir nosacīts, grāmatas tekstā šī pasaule nekur speciāli netiek nosaukta, tikai teikts, ka šo planētu tās iedzīvotāji arī sauc par Zemi. Tā ir līdzīga Zemei, taču acīmredzot nedaudz jaunāka, kā arī mazāk labiekārtota un mazāk komfortabla. Šajā pasaulē eksistē [[Maskava]], kur Gļebs studējis [[universitāte|universitātē]], tiek pieminēta pilsēta ar nosaukumu Količa, kur Gļebs strādājis un no kurienes nokļuvis uz Zemes, kad, dodoties vietējā [[komandējums|komandējumā]], nejauši iekāpis [[vilciens|vilcienā]] līdz stacijai "Tilts". Iespējams, autors ar šo pasauli ir domājis reālo 20. gadsimta beigu pasauli. == Artefakti un parādības == Romānā tiek pieminēti priekšmeti un parādības, kas ir pilnīgi netipiskas Zemei un tās realitātei. Lielākā daļa no tām piederīga Planētai. === Iebrukums === Iebrukums{{efn|''нашествие''}} ir [[stihiska nelaime]], kas laiku pa laikam piemeklē Planētu. Pilsētu pārklāj milzīgs, melns mākonis, kas ir [[elektriskais lādiņš|elektriski]] uzlādēts, tas sastāv no maziem, [[kamenes]] lieluma fragmentiem. Tas nodedzina koka mājas un [[koks|kokus]], sadrupina akmens celtņu virsmas, bet cilvēki, kam nav izdevies paslēpties, iet bojā no elektriskās izlādes. Iebrukumu pārdzīvo, uz divām-trim dienām paslēpjoties akmens celtņu pagrabos. Iebrukumi ir kaut kā saistīti ar "tiem, kuri pavēl". === Murmulītis === Murmulītis{{efn|''бормотунчик''}} ir saprātīga būtne (spējīga runāt), kuru var izveidot no [[audums|auduma]] gabaliņa, dažām koka nūjiņām vai [[stieple]]s gabaliņiem un [[smiltis|smiltīm]]. Taisīt Murmulīšus var tikai klusās, mierīgās vietās, kur līdzās ir draugi, un izdodas tas ne katram. Audeklā tiek iebērtas smiltis, tas tiek aizsiets kā maisiņš, uz tā uzzīmē stilizētu sejiņu, sānos pieliek "rokas" un izveidoto Murmulīti kaut kur uzkarina ar stieplītes palīdzību. Tas atdzīvojas un spēj runāt, stāstīt pasakas vai vienkārši pļāpāt ar cilvēku. Taču runāt ar to vajag uzmanīgi: galvenais — neuzdot nekādus, pat [[retorika|retoriskus]], jautājumus. Tas ir tāpēc, ka Murmulītis spēj atbildēt praktiski uz jebkuru konkrētu jautājumu, taču tikai uz vienu. Ja tiek uzdots vēl otrs — Murmulītis tūlīt izlādējas un pārvēršas par parastu smilšu maisiņu. === Tukšā Pilsēta === Pilsēta Pussalā upes krastā. Tajā atrodas milzīgas akmens celtnes, izskatās, ka Pilsēta ir pamesta nesen, kaut gan neviens neatceras ne to, kas šo pilsētu cēlis, ne to, ka kāds tur būtu dzīvojis. Pilsētā mitinās tikai vējiņi. === Vējiņi === {{efn|''ветерки''}} Kādā Pilsētas tornī, tā augšējā laukumiņā ir akmenī iekalts uzraksts (burvju skaitāmvārdi). Ja kāds zēns pārpeldēs Upi, uzkāps šajā tornī un iemācīsies šos vārdus no galvas, bet pēc tam nolēks no liela augstuma, kritienā noskaitot šos vārdus, tas pārvērtīsies par vējiņu — mazu spirālveida virpulīti, kas var lidot, uz kurieni grib, un un pēc savas vēlēšanās var pārvērsties atpakaļ par cilvēku vai atkal par vējiņu. Ja zēns, veicot šo [[Rituāls|rituālu]], iet bojā, viņš nemirst, bet uz visiem laikiem pārvēršas par vējiņu. Daudzi vējiņi dzīvo Pilsētā. Tie vējiņi, kas par tādiem kļūstot, gājuši bojā, par cilvēkiem var pārvērsties uz neilgu laiku — no dažām minūtēm līdz dažām stundām. Vēl tie iemācījušies kļūt par "atradeņiem" — pārvērsties par [[zīdainis|zīdainīšiem]], ko pieņem kāda ģimene (pie tam ne tikai uz Planētas dzīvojoša). Šāds bērns dzīvo parastu bērna dzīvi, nezinot par savu pagātni, līdz sasniedz vecumu, kurā savulaik bija gājis bojā. Tad viņš visu atceras, drīz pārvēršas par vējiņu un aizlido. Par "atradeņiem" kļūst tikai nedaudzi — par iespēju nodzīvot dažus gadus cilvēka dzīves nākas samaksāt ar sāpīgu šķiršanos. === Vilciens līdz stacijai "Tilts" === Neliels, vecmodīgs vilciens, sastopams kādā stacijā vai uz [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] jebkurā no pasaulēm, visbiežāk Planētas pasaulē. Uz vilciena maršruta plāksnītes rakstīts "st. Tilts — st. Tilts". Vilcienu redzējuši un ar to braukuši daudzi, uz Planētas tas tiek izmantots kā pilnīgi parasts [[transporta līdzeklis]], taču staciju "Tilts" neviens nav redzējis, jo katrs izkāpj savā stacijā, nebraucot līdz galam. Patiesībā šis vilciens ir neparasts — tas šķērso vairākas (vismaz trīs) paralēlās pasaules, līdz ar to, braucot tajā pietiekami ilgi, var nokļūt citā pasaulē. Uz Zemes šo vilcienu var sastapt divās vietās — pie dzelzceļa pārbrauktuves Starogorskas tuvumā un uz Tilta netālu no izgāztuves (arī Starogorskas apkārtnē). Uz Zemes-2 vilciens dažkārt iet cauri provinces pilsētiņas Količas dzelzceļa stacijai, uz dažām minūtēm apstājoties uz nomaļa sliežu ceļa. === Tilts === Dzelzceļa tilts, kas uz Zemes [[pusnakts|pusnaktī]] parādās pie izgāztuves Starogorskas tuvumā (iespējams, tas parādās arī citās pasaulēs). Tilts eksistē kādas piecas minūtes, pēc tam izgaist. Parādīšanās brīdī pāri tam vienmēr brauc vilciens līdz stacijai "Tilts". === Dzirkstelīte === {{efn|''искорка''}} Samaisot trīs, četru vai piecu draugu asinslāsītes (pa vienai no katra drauga), dažas dzelzs skaidiņas no vilciena riteņa, [[kuģis|kuģa]] [[enkurs|enkura]] un [[lidmašīna]]s un iegūto maisījumu [[saulriets|saulrieta]] laikā aizdedzinot no svētku uguns{{efn|''Три капли крови надо взять,'' <br /> ''Четыре или пять.'' <br /> ''Потом с движеньем их смешать,'' <br /> ''С полётом их смешать.'' <br /> ''Надёжной прочности туда'' <br /> ''Добавить хорошо —'' <br /> ''И кровь исчезнет без следа,'' <br /> ''И в пузырьке у вас тогда'' <br /> ''Заблещет порошок.'' <br /> ''Его, дождавшись заката дня,'' <br /> ''Зажги ты от праздничного огня.'' <br /> ''У искр улетающих жизнь коротка.'' <br /> ''Останется только одна на века.''}}, var iegūt Dzirkstelīti — mazu spīdošu punktiņu, kas tumsā atgādina [[spīdvaboles|jāņtārpiņu]]. Dzirkstelīte ir mūžīga, tajā slēpjas milzu [[enerģija]]. Tā pieder tam, kas to izveidojis. To var kādam atdot vai uzdāvināt, taču nav iespējams nozagt vai atņemt ar varu. Ja Dzirkstelīti aplūko lielā palielinājumā, tajā var redzēt spirālveida disku, kas līdzīgs [[spirālveida galaktika]]i. "Tie, kuri pavēl" uzskata, ka Dzirkstelīte ir tās Galaktikas modelis, kurā tā izveidota, pie kam šis modelis saistīts ar oriģinālu: iedarbojoties uz Dzirkstelīti, var iedarboties uz Galaktiku. == Tēli == * Jaroslavs Rodins (Jars) (''Ярослав Родин (Яр)'') — skadermens no Zemes. Pieaudzis vīrietis, taču saglabājis bērna dvēseli. Lielu daļu dzīves pavadījis tālajā kosmosā. Laika paradoksa dēļ Jars savā 35-40 gadu bioloģiskajā vecumā ir pārdzīvojis daudzus savus vienaudžus un ir večuks, ja skaita gadus kopš viņa dzimšanas. Ignatiņš Jaru pārvietoja uz Planētu, kur viņš palika dzīvot un aizsargāt savus jaunos draugus. * Ignatiņš (Tiņš) (''Игнатик (Тик)'') — zēns no Planētas. Fantazētājs, spējīgs pārvērst dažas savas fantāzijas par realitāti. * Aļka (''Алька'') — zēns no Planētas. Jautrs, drosmīgs, bezkompromisa. * Darja (Daņka) (''Дарья (Данка)'') — meitene no Planētas. Nedaudz vecāka par zēniem, akurāta, ļoti saprātīga, stingra. Grupiņas līderis, uzvedas kā zēnu vecākā māsa, zēni viņu klausa. * Vadiks (''Вадик (Чита)'') — zēns no Planētas. Nēsā brilles. Ļoti mīl lasīt, vienmēr kaut ko lasa, no tā arī radusies viņa iesauka. * Jurka (''Юрка'') — zēns no Zemes, Jara dēls, nekad nav redzējis savu tēvu. Dzīvoja Starogorskā pie krustmātes. Devās uz Planētu meklēt tēvu, piedalījās, kad notika sacelšanās Jūras Licejā (в ''Морском Лицее''), kļuva par vējiņu. * Geļka (''Гелий Травушкин (Гелька, Копейкин)'') — zēns no Zemes, Jurkas draugs. Dzīvoja Starogorskā pie krustmātes. Gāja bojā, mēģinot iznīcināt staciju "Tilts" — nokrita no augstuma un nositās. * Janka (''Янка (Даниил, Денёк)'') — zēns-vējiņš no Planētas. Kļuva par "atradeni", lai aizvestu Jurku pie tēva. Dzīvoja Starogorskā ar vecākiem un vectēvu. Prata labi spēlēt [[Vijole|vijoli]], taču nebija nekāds "memmesdēliņš". Kļuva par Jurkas un Geļkas draugu, taču nespēja izpildīt savu uzdevumu, jo Jurka kopā ar Gļebu pameta Zemi pirms tam, kad Janka atcerējās par savu mērķi. Kopā ar Geļku un robotiņu Vasjku gatavojās iznīcināt staciju "Tilts". * Aļoša Ļistovs (''Алёша Листов (Листик, Огонёк)'') — zēns no Zemes, otrklasnieks. * Jerjoma (''Ерёма'') — robots, kas aizbēdzis no jauno tehniķu izstādes. Projektēja robotiņu Vasjku, taču nepaspēja to uzbūvēt. Jerjomu iznīcināja "tie, kuri pavēl". * Gļebs Vjatkins (''Глеб Вяткин (Глеб Дикий, Стрелок)'') — žurnālists, dzīvoja uz Zemes-divi. Triloģijas otrajā grāmatā viņam ir 24 gadi, bet trešajā — 64. Nokļuva uz Zemes, braucot ar vilcienu līdz stacijai "Tilts", kādu laiku dzīvoja tur, satika Jurku, Geļku, Janku un Jerjomu, pēc tam devās uz Planētu, kur kļuva par vienu no pretošanās kustības dalībniekiem pret "tiem, kuri pavēl". * Vasjka (''Васька'') — robotiņš-bērns, kuru projektēja Jerjoma un vēlāk izgatavoja bērni Jankas vectēva vadībā. Piemīt ārkārtīgi attīstīts [[intelekts]], vienlaikus bērna kustīgums un tiešums. == Sižets == === Pirmā grāmata: ''Голубятня в Орехове'' === Skadermens Jaroslavs Rodins (Jars) atrodas kārtējā tālajā kosmiskajā ceļojumā ar kuģi SKDR-9. Kad kuģis atrodas [[hipertelpa|hipertelpā]] un no visas apkalpes nomodā ir tikai Jars, kuģī parādās puisēns, pēc izskata parasts Zemes zēns, kas sevi nosauc par Ignatiņu (Tiņu). Neizprotamā veidā viņš aizved Jaru no kuģa un pārvieto uz Planētu (no kuģa viņi nokļūst baložbūdā, no kuras pa kāpnītēm nokāpj pļavā, kurā zied pienenes), kur iepazīstina Jaru ar Aļku, Vadiku un Daņku. Piedzīvojumi, kas sākušies kā jautra spēle vai negaidīta atgriešanās bērnībā, beidzas traģiski: vecais Cietoksnis, kur Jars ar bērniem patvēries no Iebrukuma, sagrūst. Jars, kurš pirns Cietokšņa sagrūšanas bija devies uz upi pēc ūdens, ir pārliecināts, ka vienīgais palicis dzīvs. Viņš ar kuģi dodas pa Upi, nonāk otrā krastā, netālu no Tukšās Pilsētas, un Pilsētā negaidīti atrod Ignatiņu, kurš ir dzīvs — katastrofas brīdī tas bija ievēlies kaut kādā pazemes ejā, gājis pa to un nokļuvis otrā upes krastā. Viņi kopā dodas uz jūras krastu, kur Jars iekārtojas darbā par [[bāka]]s uzraugu, bet Ignatiņš apmetas pie savas krustmātes, kura šeit dzīvo. Pēc kāda laika viņus atrod "tie, kuri pavēl". Ignatiņu iebiedē un piespiež pārtraukt kontaktēties ar Jaru. Zēns dodas prom ar vilcienu, kas brauc līdz stacijai "Tilts", Jars cenšas viņu panākt. "Tie, kuri pavēl" uzstājīgi iesaka Jaram pamest Planētu, taču piespiest viņu to darīt diezin kāpēc nespēj. Sarunā ar vienu no "tiem" Jars uzzina, ka visai "to" darbībai ir viens mērķis — domājošas galaktikas radīšana. Pēc "to" domām, domājoša galaktika ir civilizācijas augstākā virsotne. Tieši šī projekta dēļ tiek radītas [[epidēmija]]s, Iebrukumi un citas katastrofas. Sarunas biedrs izpļāpājas, ka pēc Cietokšņa sagrūšanas dzīvs palicis ne tikai Ignatiņš. Jaram neizdodas panākt Tiņu — zēns pa ceļam iet bojā. Nākamajā dienā Jars satiek Aļku. Izrādās, ka zēns izdzīvojis tieši tāpat kā Tiņš, nokļuvis otrā krastā, uzņemts internātskolā. Jars un Aļka atgriežas Orehovā, kur dzīvus atrod arī Vadiku un Daņku. Izmantodami Jara mirkļa vājumu, "tie, kuri pavēl" pārvieto Jaru atpakaļ uz viņa kosmosa kuģi, taču Aļkam izdodas atkārtot agrāk Ignatiņa veikto brīnumu: viņš nokļūst kuģī un aizved Jaru atpakaļ uz Planētu. Draugi gatavojas turpināt cīnīties ar "tiem, kuri pavēl". Vadiks, neskatoties ne uz ko, lolo cerības, ka Ignatiņš ir dzīvs. Viņš uzskata, ka "tie, kuri pavēl" ir nospēlējuši izrādi, lai piespiestu Jaru pamest Planētu, un ka "tie" tur Ignatiņu kaut kur ieslēgtu. Pēc Vadika uzstājīga lūguma viņi ar Jaru no pamesta pasta avārijas [[radio]]stacijas izsauc Ignatiņu. Vadiks uzskata, ka Tiņš, vienalga lai kur tas atrastos, izdzirdēs šo izsaukumu, pateicoties savām īpašajām spējām. Tūlīt pēc izsaukuma viņiem uzbrūk viens no "tiem, kuri pavēl". Pat Jara ierocis — izstarotājs, kuru viņš paķēra līdzi pirms otrreizējās aiziešanas no kuģa, nespēj "tam" nodarīt nekādu ļaunumu, taču Vadika mestā gumijas bumbiņa satriec "to" gabalos. Kaut arī Jars ir izdarījis visu, ko viņam bija lūdzis Vadiks, viņš netic, ka kaut kas izdosies. Bet svecīte, kas stāv uz palodzes, pēkšņi iedegas pati no sevis. Aizdegt svecīti ar savu domu spēku bija spējis tikai Tiņš, un tikai tad, kad viņi bija pieci. === Otrā grāmata: ''Праздник лета в Старогорске'' === Šai grāmatā stāstītājs ir zēns Geļka Travuškins, kas dzīvo Starogorskā. Divi draugi — Geļka un Jurka — iepazīstas ar [[Vijolnieks|vijolnieku]] Janku, [[Robots|robotu]] Jerjomu un žurnālistu Gļebu Vjatkinu, kurš nejauši nokļuvis uz Planētas no Zemes-2. Viņi izveido Dzirkstelīti un naktī ar tās palīdzību liek kustēties vientuļam vagonam, kas stāv dzelzceļa stacijā. Brauciens turpinās ilgi, taču nakts nebeidzas. Jurka izstāsta par sen notikušu sarunu ar māti, pēc kuras viņš guvis pārliecību, ka viņa tēvs ir skadermens. Viņi nokļūst līdz sliežu sazarojumam kaut kur [[Stepe|stepē]]. Tālumā redzamā ainava Gļebam šķiet pazīstama. Acīmredzot, viņi ir atraduši vietu, kur savienojas Zemes un Zemes-2 sliežu ceļi. Gļebs var atgriezties savā pasaulē, taču viņš nolemj, ka tur viņam nav ko darīt, un dodas pa sliedēm tālāk, pretī nezināmajam. Gļebam līdzi aizsteidzas Jurka, viņš cer, ka tur, nezināmajā pasaulē, viņam izdosies atrast tēvu. Tikmēr vagons, ar kuru viņi bija atbraukuši, pazūd bez pēdām. === Trešā grāmata: ''Мальчик и ящерка'' === Trešās grāmatas sākuma daļā darbība norisinās 40 gadus pirms tam, kad uz Planētas nokļuva Jars, laikā, kad tikko bija beidzies Krastu karš. Jūras Licejs praktiski ir kļuvis par [[Bāreņu patversme|bāreņu patversmi]] — tur mitinās bērni, kas karā zaudējuši vecākus. Kādu dienu tur parādījies zēns, tērpies dīvainā apģērbā, kurš nav zinājis, vai viņš ir no upes kreisā vai labā krasta. Zēns gūst iesauku Muzikants. Liceja audzēkņi slepus ielavās Tukšajā pilsētā (tas ir kategoriski aizliegts) un uzzina vējiņu noslēpumu. Daži no viņiem kļūst par vējiņiem. Dažus Liceja audzēkņus, kurus izsekojuši uzraugi, arestē, lai nogādātu [[Cietums|cietumā]]. Muzikanta vadībā citi audzēkņi mēģina tos atbrīvot, tas viņiem arī izdodas, bet tie nepaspēj aizbēgt paši — torni, kurā zēni atrodas, ir ielenkuši "tie, kuri pavēl". Kad "tie" aizdedzina torni, zēni, kas bija kļuvuši par vējiņiem, paliek par tiem uz visiem laikiem, bet pārējie iet bojā. Tālāk tiek stāstīts par notikumiem Orehovā, turpinās triloģijas pirmās grāmatas notikumi. Jars strādā par direktoru skolā, kurā mācās viņa jaunie draugi. Pēc satikšanās ar vienu no "tiem, kuri pavēl", Jars uzzina, ka Ignatiņš ir dzīvs. "Tie" bija viņu turējuši pusmiegā, [[hipnoze]]s stāvoklī, taču viņš sadzirdējis izsaukumu pa radio un bēdzis. Ignatiņš atgriežas pie draugiem. Jars uzzina par Jurkas eksistenci un saprot, ka tas ir viņa dēls. Izrādās, ka Jurka bija nokļuvis licejā un kļuvis par vienu no vējiņiem. Lai uzzinātu par vējiņiem ko vairāk un atrastu Jurku, draugi sastopas ar tiem mežā, vējiņu sanāksmes laikā, kad tie uz īsu brīdi atkal kļūst par zēniem. Starogorskā Janka pēkšņi atceras, ka viņš ir Daņa, viens no vējiņiem, par tādu kļuvis, ejot bojā "to, kuri pavēl" aizdedzinātajā tornī, audzis kā "atradenis" un četrdesmit gadus pēc kļūšanas par vējiņu sastapis Jaru. Vējiņi bija nolēmuši palīdzēt Jaram aizvest Jurku pie tēva. Taču neviens nevarēja paredzēt, ka parādīsies Gļebs un Jurka aizies viņam līdzi. Daņa saprot, ka Muzikants ir bijis Jurka. Taču ir pretrunas, kas saistītas ar laiku. Jurka bija aizgājis pirms mēneša, bet sacelšanās Licejā notika 40 gadus pirms Jara parādīšanās uz Planētas. Atrisināt pretrunu palīdz robotiņš Vasjka: "tie, kuri pavēl" ir izveidojuši laika loku, kura dēļ notikumu secība ir traucēta. Lai to izdarītu, "tiem" vajadzēja radīt modeli — šis modelis ir vilciens līdz stacijai "Tilts". Šis vilciens vienmēr brauc tikai vienā virzienā, nekad nesasniedzot galamērķi, jo tāda nemaz nav: stacija "Tilts" ir viss šī sliežu ceļa loks. Kad Daņa atkal pārvērtīsies par vējiņu, viņš neatgriezīsies pie Jara un viņa draugiem: viņš nokļūs [[laika cilpa|laika cilpā]], kļūs par bērnu, no jauna piedzīvos sacelšanos Jūras Licejā, ies bojā un tā atkal un atkal. Netālu no Starogorskas pusnaktī mēdz parādīties tilts pāri gravai, pāri tam pārbrauc vilciens, pēc tam tilts izgaist. Zēni nolemj sliedes uzspridzināt, kad vilciens šķērsojis tiltu ([[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] izdomājis robotiņš Vasjka). Diemžēl Daņa jau pirms tam ir atkal pārvērties par vējiņu. Geļkam izdodas nokļūt uz tilta un uzspridzināt sliedes, taču nokāpt viņš nepagūst — tilts izgaist zem viņa kājām, un Geļka nokrīt, ejot bojā. Planēta. Nekas nav bijis velti. Daņa atgriežas tai laikā, no kura bija devies ceļā. Pēc laika cilpas iznīcināšanas visi vējiņi atkal kļūst par zēniem. Jars un viņa draugi kopā ar citiem cilvēkiem sāk glābšanas operāciju, jo plašā apkārtnē bez silta apģērba, pajumtes un ēdiena ir parādījušies tūkstošiem bērnu. Jurka un Jars beidzot sastopas. == Publikācijas == Triloģija pirmoreiz tika publicēta [[Žurnāls|žurnālā]] ''Уральский следопыт'' no 1983. līdz 1985. gadam.<ref name="baikalov">{{Tīmekļa atsauce|url=http://rusf.ru/vk/recen/2000/d_baykalov_01.htm|title=Черные зеркала Кристалла|author=Дмитрий Байкалов|language=ru|accessdate=2012-02-12|archiveurl=https://www.webcitation.org/68DmT4UEF?url=http://rusf.ru/vk/recen/2000/d_baykalov_01.htm|archivedate=2012-06-06}}</ref> Sākotnēji autors nebija plānojis pirmās divas grāmatas veidot kā lielāka darba daļas, un tikai vēlāk radās ideja veidot trešo daļu, ar kuras palīdzību apvienot pirmās divas.<ref>См. «Уральский следопыт», 1985, № 11.</ref> Atsevišķā izdevumā triloģija iznāca 1985. gadā [[Jekaterinburga|Sverdlovskā]]. 1988. gadā darbu izdeva Maskavas izdevniecība ''Детская литература''. Katra izdevuma [[tirāža]] bija 100 000 eksemplāru.<ref>[http://www.rusf.ru/vk/ Официальный сайт писателя]. Раздел «Библиография»</ref> Turpmākajos gados triloģija tikusi izdota vairākkārt, arī [[klausāmgrāmata]]s formātā. == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.e-reading.club/book.php?book=30098 Голубятня на желтой поляне] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170722223001/http://e-reading.club/book.php?book=30098 |date={{dat|2017|07|22||bez}} }} {{krieviski}} * [https://www.youtube.com/watch?v=CgORw51hsYY Голубятня на желтой поляне, в орехове. 1 часть трилогии В. Крапивина. Аудиокнига. Сказки на ночь] {{krieviski}} * [https://www.youtube.com/watch?v=tNqYgPEW6b8 Голубятня на желтой поляне. Часть 2. Праздник лета в Старогорске. Аудиокнига В. Крапивина] {{krieviski}} * [https://www.youtube.com/watch?v=0EqWylZY30s Голубятня на желтой поляне Часть 3 Мальчик и ящерка Аудиокнига] {{krieviski}} [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas grāmatas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas un fantāzijas literatūras konkurss]] [[Kategorija:Laika ceļošana zinātniskajā fantastikā]] [[Kategorija:Krievu literatūras darbi]] sbizrhuype1s5t77qwx2hd5x9oujecq 1 363689 4301790 2749091 2025-06-30T04:16:58Z Biafra 13794 Atbilde 4301790 wikitext text/x-wiki Nesapratu, vai [https://www.e-reading.club/book.php?book=30098 šis] attēls ir aizsargāts vai arī to drīkst izmantot? -- [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 22. oktobris, plkst. 21.13 (EEST) :Godprātīga lietošana ar parasto grāmatas vāka licenci. Protams, labāk būtu pirmizdevums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 22. oktobris, plkst. 21.27 (EEST) ::{{ping|Meistars Joda}} vai pareizi saprotu, ka to trīs grāmatu nosaukumi latviski nekad nav tikuši tulkoti, radio raidījumā nav pieminēti? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 07.16 (EEST) ezprz92g25jwyf2l11p5aodjzqujcyt 4301793 4301790 2025-06-30T04:23:00Z Meistars Joda 781 Atbilde 4301793 wikitext text/x-wiki Nesapratu, vai [https://www.e-reading.club/book.php?book=30098 šis] attēls ir aizsargāts vai arī to drīkst izmantot? -- [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 22. oktobris, plkst. 21.13 (EEST) :Godprātīga lietošana ar parasto grāmatas vāka licenci. Protams, labāk būtu pirmizdevums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 22. oktobris, plkst. 21.27 (EEST) ::{{ping|Meistars Joda}} vai pareizi saprotu, ka to trīs grāmatu nosaukumi latviski nekad nav tikuši tulkoti, radio raidījumā nav pieminēti? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 07.16 (EEST) :::Jā, tā ir. Vismaz man nav zināms, ka tādi tulkojumi būtu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 07.23 (EEST) kb9a1z6wy1cunh575py2z2fd6782hj9 0 364004 4301718 4280275 2025-06-29T18:35:29Z Svens Hudjajevs 100139 4301718 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Spānija]]s premjerministri''', kas ir [[Spānijas valdība]]s vadītāji. Premjerministra amats pirmo reizi tika izveidots [[1834]]. gadā. == Uzskaitījums == === Spānijas Karaliste (1516—1870) === {{colbegin|5}} {{legend| #1060AF |[[Mērenie rojālisti]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #FF8800 |[[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFD700 |[[Liberāļu savienība (Spānija)|Liberāļu savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DD6284 |[[Radikālā Demokrātu partija (Spānija)|Radikālā Demokrātu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| MediumSeaGreen |[[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /><small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2" | Partija !! Vēlēšanas !! Kabineti !! Piezīmes !! Valsts vadītājs |- ! align="center" colspan="10" | Ministru padomes priekšsēdētājs (1834—1868) |- | '''1.''' || [[Attēls:Francisco Martínez de la Rosa (Museo del Prado).jpg|80px]] || '''[[Francisko Martiness de la Rosa]]'''<br />''Francisco Martínez de la Rosa''<br /><small>(1787—1862)</small> || [[1834]]. gada [[10. janvāris]] — [[1835]]. gada [[7. jūnijs]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1834. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1834]] || [[Francisko Martinesa De la Rosas valdība|de la Rosas valdība]] || || rowspan="15"| [[Marija Kristīna]],<br />[[Izabella II (Spānija)|Izabellas II]] reģente (1833—1840) |- | '''2.''' || [[Attēls:José María Queipo de Llano, conde de Toreno (Museo del Prado).jpg|80px]] || '''[[Hosē Marija Keipo de Ljano]]'''<br />''José María Queipo de Llano''<br /><small>(1786—1843)</small> || [[1835]]. gada [[7. jūnijs]] — [[14. septembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Hosē Marijas Keipo de Ljano valdība|de Ljano valdība]] || |- | — || [[Attēls:Don Miguel Ricardo de Alava by William Salter cropped.jpg|80px]] || [[Migels Rikardo de Alava]]<br />''Miguel Ricardo de Álava y Esquivel''<br /><small>(1770—1843)</small> || [[1835]]. gada [[14. septembris]] — [[25. septembris]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Migela Rikardo de Alavas valdība|de Alavas valdība]] || ''noraidīja kandidatūru un palika amatā kā Spānijas vēstnieks [[Londona|Londonā]]'' |- | '''3.''' || [[Attēls:Juan Alvarez Mendizábal.png|80px]] || '''[[Huans Alvaress Mendisābals]]'''<br />''Juan Álvarez Mendizábal''<br /><small>(1790—1853)</small> || [[1835]]. gada [[25. septembris]] — [[1836]]. gada [[15. maijs]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Huana Alvaresa Mendisābala valdība|Mendisābala valdība]] || |- | '''4.''' || [[Attēls:Francisco Javier Istúriz.jpg|80px]] || '''[[Francisko Havjērs Istūriss]]'''<br />''Francisco Javier de Istúriz''<br /><small>(1790—1871)</small> || [[1836]]. gada [[15. maijs]] — [[14. augusts]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1836. gada februāra Spānijas vispārējās vēlēšanas|1836 (februāris)]]<br />[[1836. gada jūlija Spānijas vispārējās vēlēšanas|1836 (jūlijs)]] || [[Francisko Havjēra Istūrisa 1. valdība|Istūrisa 1. valdība]] || |- | '''5.''' || [[Attēls:José María Calatrava.jpg|80px]] || '''[[Hosē Marija Kalatrava]]'''<br />''José María Calatrava''<br /><small>(1781—1846)</small> || [[1836]]. gada [[14. augusts]] — [[1837]]. gada [[17. augusts]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || [[1836. gada oktobra Spānijas vispārējās vēlēšanas|1836 (oktobris)]] || [[Hosē Marijas Kalatravas valdība|Kalatravas valdība]] || |- | '''6.''' || [[Attēls:Baldomero Espartero.jpg|80px]] || '''[[Baldomero Espartero]]'''<br />''Baldomero Espartero''<br /><small>(1793—1879)</small> || [[1837]]. gada [[18. augusts]] — [[18. oktobris]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Baldomero Espartero 1. valdība|Espartero 1. valdība]] || |- | '''7.''' || [[Attēls:Félix batanero-retrato de eusebio bardají y azara.jpg|80px]] || '''[[Eusebio Bardahi]]'''<br />''Eusebio Bardají''<br /><small>(1776—1842)</small> || [[1837]]. gada [[18. oktobris]] — [[16. decembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1837. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1837]] || [[Eusebio Bardahi valdība|Bardahi valdība]] || |- | '''8.''' || [[Attēls:Conde de Ofalia.JPG|80px]] || '''[[Narciso Fernandess de Heredija]]'''<br />''Narciso Fernández de Heredia''<br /><small>(1775—1847)</small> || [[1837]]. gada [[16. decembris]] — [[1838]]. gada [[6. septembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Narcizo Fernandesa de Heredija valdība|de Heredija valdība]] || |- | '''9.''' || [[Attēls:Bernardino Fernández de Velasco y Benavides-Duque de Frías.JPG|80px]] || '''[[Bernardino Fernandess de Velasko]]'''<br />''Bernardino Fernández de Velasco''<br /><small>(1783—1851)</small> || [[1838]]. gada [[6. septembris]] — [[9. decembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Bernardino Fernandesa de Velasko valdība|de Velasko valdība]] || |- | '''10.''' || [[Attēls:Evaristo Pérez de Castro.jpg|80px]] || '''[[Evaristo Peress de Kastro]]'''<br />''Evaristo Pérez de Castro''<br /><small>(1778—1848)</small> || [[1838]]. gada [[9. decembris]] — [[1840]]. gada [[18. jūlijs]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1839. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1839]]<br />[[1840. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1840]] || [[Evaristo Peresa de Kastro valdība|de Kastro valdība]] || |- | '''11.''' || [[Attēls:Antonio González González.jpg|80px]] || '''[[Antonio Gonsaless]]'''<br />''Antonio González''<br /><small>(1792—1876)</small> || [[1840]]. gada [[20. jūlijs]] — [[12. augusts]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Antonio Gonsalesa 1. valdība|Gonsalesa 1. valdība]] || |- | '''12.''' || [[Attēls:Ferraz.JPG|80px]] || '''[[Valentīns Ferrass]]'''<br />''Valentín Ferraz''<br /><small>(1792—1866)</small> || [[1840]]. gada [[12. augusts]] — [[28. augusts]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Valemntīna Ferraza valdība|Ferraza valdība]] || |- | — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Modesto Kortazars]]<br />''Modesto Cortázar''<br /><small>(1783—1862)</small> || [[1840]]. gada [[29. augusts]] — [[11. septembris]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || — || ''pagaidu premjerministrs'' |- | '''13.''' || [[Attēls:Vicente Sancho redondeado.png|80px]] || '''[[Visents Sančo]]'''<br />''Vicente Sancho ''<br /><small>(1784—1860)</small> || [[1840]]. gada [[11. septembris]] — [[16. septembris]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Vesenta Sančo valdība|Sančo valdība]] || |- | '(''6.'')' || [[Attēls:Baldomero Espartero.jpg|80px]] || '''[[Baldomero Espartero]]'''<br />''Baldomero Espartero''<br /><small>(1793—1879)</small> || [[1840]]. gada [[16. septembris]] — [[1841]]. gada [[10. maijs]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Baldomero Espartero 2. valdība|Espartero 2. valdība]] || || rowspan="4"| [[Baldomero Espartero]]<br />[[Izabella II (Spānija)|Izabellas II]] reģents (1840—1843) |- | '''14.''' || [[Attēls:Joaquín María de Ferrer y Cafranga.jpg|80px]] || '''[[Hoakins Marija Ferrers]]'''<br />''Joaquín María de Ferrer''<br /><small>(1777—1861)</small> || [[1841]]. gada [[10. maijs]] — [[20. maijs]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Hoakina Marijas Ferreras valdība|Ferreras valdība]] || |- | '(''11.'')' || [[Attēls:Antonio González González.jpg|80px]] || '''[[Antonio Gonsaless]]'''<br />''Antonio González''<br /><small>(1792—1876)</small> || [[1841]]. gada [[20. maijs]] — [[1842]]. gada [[17. jūnijs]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || [[1841. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1841]] || [[Antonio Gonsalesa 2. valdība|Gonsalesa 2. valdība]] || |- | '''15.''' || [[Attēls:Retrato del general Rodil (Dionisio Fierros Álvarez).jpg|80px]] || '''[[Hosē Ramons Rodils]]'''<br />''José Ramón Rodil''<br /><small>(1789—1853)</small> || [[1842]]. gada [[17. jūnijs]] — [[1843]]. gada [[9. maijs]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Hosē Ramona Rodila valdība|Rodila valdība]] || |- | '''16.''' || [[Attēls:Joaquín María López.png|80px]] || '''[[Hoakins Marija Lopess]]'''<br />''Joaquín María López''<br /><small>(1798—1855)</small> || [[1843]]. gada [[9. maijs]] — [[19. maijs]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || [[1843. gada februāra Spānijas vispārējās vēlēšanas|1843 (februāris)]] || [[Hoakina Marijas Lopesa 1. valdība|Lopesa 1. valdība]] || || rowspan="40"| Karaliene [[Izabella II (Spānija)|Izabella II]]<br />(1833/1843—1868) |- | '''17.''' || [[Attēls:Álvaro Gómez Becerra (Palacio del Senado de España).jpg|80px]] || '''[[Alvaro Gomess Bekerra]]'''<br />''Álvaro Gómez Becerra''<br /><small>(1771—1855)</small> || [[1843]]. gada [[19. maijs]] — [[23. jūlijs]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Alvaro Gomesa Bekerras valdība|Bekerras valdība]] || |- | rowspan="2"| '(''16.'')' || rowspan="2"| [[Attēls:Joaquín María López.png|80px]] || rowspan="2"| '''[[Hoakins Marija Lopess]]'''<br />''Joaquín María López''<br /><small>(1798—1855)</small> || [[1843]]. gada [[23. jūlijs]] — [[10. novembris]] || rowspan="2" style="background:#FF8800"| || rowspan="2"| [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || rowspan="2"| [[Hoakina Marijas Lopesa 2. valdība|Lopesa 2. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1843]]. gada [[10. novembris]] — [[20. novembris]] || [[1843. gada septembra Spānijas vispārējās vēlēšanas|1843 (septembris)]] |- | '''18.''' || [[Attēls:Salustiano Olózaga.jpg|80px]] || '''[[Salustjano de Olosaga]]'''<br />''Salustiano de Olózaga''<br /><small>(1805—1873)</small> || [[1843]]. gada [[20. novembris]] — [[29. novembris]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Salustiono de Olosagas valdība|Olosagas valdība]] || |- | '''19.''' || [[Attēls:Luis Gonzales Bravo.jpg|80px]] || '''[[Luiss Gonsaless-Bravo]]'''<br />''Luis González-Bravo''<br /><small>(1811—1871)</small> || [[1843]]. gada [[5. decembris]] — [[1844]]. gada [[3. maijs]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] ||— || [[Luisa Gonsalesa-Bravo 1. valdība|Gonsalesa-Bravo 1. valdība]] || |- | '''20.''' || [[Attēls:Ramon Maria Narvaez.jpg|80px]] || '''[[Ramons Marija Narvaess]]'''<br />''Ramón María Narváez''<br /><small>(1800—1868)</small> || [[1844]]. gada [[3. maijs]] — [[1846]]. gada [[12. februāris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1844. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1844]] || [[Ramona Marijas Narvaesa 1. valdība|Narvaesa 1. valdība]] || |- | '''21.''' || [[Attēls:Marques de miraflores.jpg|80px]] || '''[[Manuels de Pando]]'''<br />''Manuel de Pando''<br /><small>(1792—1872)</small> || [[1846]]. gada [[12. februāris]] — [[16. marts]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Manuels de Pando 1. valdība|de Pando 1. valdība]] || |- | '(''20.'')' || [[Attēls:Ramon Maria Narvaez.jpg|80px]] || '''[[Ramons Marija Narvaess]]'''<br />''Ramón María Narváez''<br /><small>(1800—1868)</small> || [[1846]]. gada [[16. marts]] — [[5. aprīlis]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Ramona Marijas Narvaesa 2. valdība|Narvaesa 2. valdība]] || |- | '(''4.'')' || [[Attēls:Francisco Javier Istúriz.jpg|80px]] || '''[[Francisko Havjērs Istūriss]]'''<br />''Francisco Javier de Istúriz''<br /><small>(1790—1871)</small> || [[1846]]. gada [[5. aprīlis]] — [[1847]]. gada [[28. janvāris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1846. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1846]] || [[Francisko Havjēra Istūrisa 2. valdība|Istūrisa 2. valdība]] || |- | '''22.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Karloss Martiness de Iruho]]'''<br />''Carlos Martínez de Irujo''<br /><small>(1802—1855)</small> || [[1847]]. gada [[28. janvāris]] — [[28. marts]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Karlosa Martinesa de Iruho valdība|de Iruho valdība]] || |- | '''23.''' || [[Attēls:JoaquinFranciscoPacheco.jpg|80px]] || '''[[Hoakins Francisko Pačeko]]'''<br />''Joaquín Francisco Pacheco''<br /><small>(1808—1865)</small> || [[1847]]. gada [[28. marts]] — [[31. augusts]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Hoakina Francisko Pačeko valdība|Pačeko valdība]] || |- | '''24.''' || [[Attēls:Marqués de Salamanca.jpg|80px]] || '''[[Hosē de Salamanka]]'''<br />''José de Salamanca''<br /><small>(1811—1883)</small> || [[1847]]. gada [[31. augusts]] — [[12. septembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Hosē de Salamankas valdība|de Salamankas valdība]] || |- | '''25.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Florensio Garsija Gojena]]'''<br />''Florencio García Goyena''<br /><small>(1783—1855)</small> || [[1847]]. gada [[12. septembris]] — [[4. septembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Florensio Garsijas Gojenas valdība|Gojenas valdība]] || |- | '(''20.'')' || [[Attēls:Ramon Maria Narvaez.jpg|80px]] || '''[[Ramons Marija Narvaess]]'''<br />''Ramón María Narváez''<br /><small>(1800—1868)</small> || [[1847]]. gada [[4. septembris]] — [[1949]]. gada [[19. oktobris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Ramona Marijas Narvaesa 3. valdība|Narvaesa 3. valdība]] || |- | '''26.''' || [[Attēls:Serafín María de Sotto (Museo del Ejército).JPG|80px]] || '''[[Serafims Marija de Soto]]'''<br />''Serafín María de Sotto''<br /><small>(1793—1862)</small> || [[1949]]. gada [[19. oktobris]] — [[20. oktobris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Serafima Marijas de Soto valdība|de Soto valdība]] || |- | '(''20.'')' || [[Attēls:Ramon Maria Narvaez.jpg|80px]] || '''[[Ramons Marija Narvaess]]'''<br />''Ramón María Narváez''<br /><small>(1800—1868)</small> || [[1949]]. gada [[20. oktobris]] — [[1851]]. gada [[14. janvāris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1850. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1850]] || [[Ramona Marijas Narvaesa 4. valdība|Narvaesa 4. valdība]] || |- | '''27.''' || [[Attēls:Juan Bravo Murillo.jpg|80px]] || '''[[Huans Bravo Muriljo]]'''<br />''Juan Bravo Murillo''<br /><small>(1803—1873)</small> || [[1851]]. gada [[14. janvāris]] — [[1852]]. gada [[14. decembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1851. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1851]] || [[Huana Bravo Muriljo valdība|Muriljo valdība]] || |- | '''28.''' || [[Attēls:Gomez-Retrato de Federico Roncali Ceruti.jpg|80px]] || '''[[Federiko de Ronkali]]'''<br />''Federico de Roncali''<br /><small>(1809—1857)</small> || [[1852]]. gada [[14. decembris]] — [[1853]]. gada [[14. aprīlis]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1853. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1853]] || [[Federiko de Ronkali valdība|de Ronkali valdība]] || |- | '''29.''' || [[Attēls:Francisco Lersundi Hormaechea.jpg|80px]] || '''[[Francisko de Lersundi]]'''<br />''Francisco de Lersundi''<br /><small>(1817—1874)</small> || [[1853]]. gada [[14. aprīlis]] — [[19. septembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Francisko de Lersundi valdība|de Lersundi valdība]] || |- | '''30.''' || [[Attēls:Luis José Sartorius.jpg|80px]] || '''[[Luiss Hosē Sartoriuss]]'''<br />''Luis José Sartorius''<br /><small>(1820—1871)</small> || [[1853]]. gada [[19. septembris]] — [[1854]]. gada [[17. jūlijs]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Luisa Hosē Sartoriusa valdība|Sartoriusa valdība]] || |- | '''31.''' || [[Attēls:Fernándo Fernández de Córdova, 2nd Marquis of Mendigorría.jpg|80px]] || '''[[Fernando Fernandess de Kordova]]'''<br />''Fernando Fernández de Córdova''<br /><small>(1809—1883)</small> || [[1854]]. gada [[17. jūlijs]] — [[18. jūlijs]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Fernando Fernandesa de Kordovas valdība|de Kordovas valdība]] || |- | '''32.''' || [[Attēls:El duque de Rivas (Federico de Madrazo).JPG|80px]] || '''[[Angels de Saavedra]]'''<br />''Ángel de Saavedra''<br /><small>(1828—1880)</small> || [[1854]]. gada [[18. jūlijs]] — [[19. jūlijs]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Angela de Saavedras valdība|de Saavedras valdība]] || |- | rowspan="3"| '(''6.'')' || rowspan="3"| [[Attēls:Baldomero Espartero.jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Baldomero Espartero]]'''<br />''Baldomero Espartero''<br /><small>(1793—1879)</small> || [[1854]]. gada [[19. jūlijs]] — [[30. jūlijs]] || rowspan="3" style="background:#FF8800"| || rowspan="3"| [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || [[1854. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1854]] || [[Baldomero Espartero 3. valdība|Espartero 3. valdība]] || rowspan="3"| |- | [[1854]]. gada [[19. jūlijs]] — [[28. novembris]] || — || [[Baldomero Espartero 4. valdība|Espartero 4. valdība]] |- | [[1854]]. gada [[28. novembris]] — [[1856]]. gada [[14. jūlijs]] || — || [[Baldomero Espartero 5. valdība|Espartero 5. valdība]] |- | '''33.''' || [[Attēls:Leopoldo ODonnell.jpg|80px]] || '''[[Leopoldo O'Donells]]'''<br />''Leopoldo O'Donnell''<br /><small>(1809—1867)</small> || [[1856]]. gada [[14. jūlijs]] — [[12. oktobris]] || style="background:#FFD700"| || [[Liberāļu savienība (Spānija)|Liberāļu savienība]] || — || [[Leopoldo O'Donella 1. valdība|O'Donella 1. valdība]] || |- | '(''20.'')' || [[Attēls:Ramon Maria Narvaez.jpg|80px]] || '''[[Ramons Marija Narvaess]]'''<br />''Ramón María Narváez''<br /><small>(1800—1868)</small> || [[1956]]. gada [[12. oktobris]] — [[1857]]. gada [[15. oktobris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1857. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1857]] || [[Ramona Marijas Narvaesa 5. valdība|Narvaesa 5. valdība]] || |- | '''34.''' || [[Attēls:Francisco Armero y Fernández de Peñaranda.jpg|80px]] || '''[[Francisko Armero Penjaranda]]'''<br />''Francisco Armero Peñaranda''<br /><small>(1804—1866)</small> || [[1857]]. gada [[15. oktobris]] — [[1858]]. gada [[14. janvāris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Francisko Armero Penjarandas valdība|Penjarandas valdība]] || |- | '(''4.'')' || [[Attēls:Francisco Javier Istúriz.jpg|80px]] || '''[[Francisko Havjērs Istūriss]]'''<br />''Francisco Javier de Istúriz''<br /><small>(1790—1871)</small> || [[1858]]. gada [[14. janvāris]] — [[30. jūnijs]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Francisko Havjēra Istūrisa 3. valdība|Istūrisa 3. valdība]] || |- | rowspan="2"| '(''33.'')' || rowspan="2"| [[Attēls:Leopoldo ODonnell.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Leopoldo O'Donells]]'''<br />''Leopoldo O'Donnell''<br /><small>(1809—1867)</small> || [[1858]]. gada [[30. jūnijs]] — [[1863]]. gada [[17. janvāris]] || rowspan="2" style="background:#FFD700"| || rowspan="2"| [[Liberāļu savienība (Spānija)|Liberāļu savienība]] || [[1858. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1858]] || [[Leopoldo O'Donella 2. valdība|O'Donella 2. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1863]]. gada [[17. janvāris]] — [[2. marts]] || — || [[Leopoldo O'Donella 3. valdība|O'Donella 3. valdība]] |- | '(''21.'')' || [[Attēls:Marques de miraflores.jpg|80px]] || '''[[Manuels de Pando]]'''<br />''Manuel de Pando''<br /><small>(1792—1872)</small> || [[1863]]. gada [[2. marts]] — [[1864]]. gada [[17. janvāris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1863. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1863]] || [[Manuels de Pando 2. valdība|de Pando 2. valdība]] || |- | '''34.''' || [[Attēls:Retrato de Lorenzo Arrazola.jpg|80px]] || '''[[Lorenco Arrazola]]'''<br />''Lorenzo Arrazola''<br /><small>(1797—1873)</small> || [[1864]]. gada [[17. janvāris]] — [[1. marts]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Lorenco Arrazolas valdība|Arrazolas valdība]] || |- | '''35.''' || [[Attēls:Alejandro Mon.png|80px]] || '''[[Alehandro Mons]]'''<br />''Alejandro Mon''<br /><small>(1801—1882)</small> || [[1864]]. gada [[1. marts]] — [[16. septembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Alehandro Mona valdība|Mona valdība]] || |- | '(''20.'')' || [[Attēls:Ramon Maria Narvaez.jpg|80px]] || '''[[Ramons Marija Narvaess]]'''<br />''Ramón María Narváez''<br /><small>(1800—1868)</small> || [[1964]]. gada [[16. septembris]] — [[1865]]. gada [[21. jūnijs]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1864. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1864]] || [[Ramona Marijas Narvaesa 6. valdība|Narvaesa 6. valdība]] || |- | '(''33.'')' || [[Attēls:Leopoldo ODonnell.jpg|80px]] || '''[[Leopoldo O'Donells]]'''<br />''Leopoldo O'Donnell''<br /><small>(1809—1867)</small> || [[1865]]. gada [[21. jūnijs]] — [[1866]]. gada [[10. jūlijs]] || style="background:#FFD700"| || [[Liberāļu savienība (Spānija)|Liberāļu savienība]] || [[1865. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1865]] || [[Leopoldo O'Donella 4. valdība|O'Donella 4. valdība]] || |- | '(''20.'')' || [[Attēls:Ramon Maria Narvaez.jpg|80px]] || '''[[Ramons Marija Narvaess]]'''<br />''Ramón María Narváez''<br /><small>(1800—1868)</small> || [[1866]]. gada [[10. jūlijs]] — [[1868]]. gada [[23. aprīlis]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1867. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1867]] || [[Ramona Marijas Narvaesa 7. valdība|Narvaesa 7. valdība]] || |- | '(''19.'')' || [[Attēls:Luis Gonzales Bravo.jpg|80px]] || '''[[Luiss Gonsaless-Bravo]]'''<br />''Luis González-Bravo''<br /><small>(1811—1871)</small> || [[1868]]. gada [[23. aprīlis]] — [[19. septembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Luisa Gonsalesa-Bravo 2. valdība|Gonsalesa-Bravo 2. valdība]] || |- | '''36.''' || [[Attēls:José de la Concha, en La Ilustración Ibérica.jpg|80px]] || '''[[Hosē Gutjeress de la Konča]]'''<br />''José Gutiérrez de la Concha''<br /><small>(1809—1895)</small> || [[1868]]. gada [[19. septembris]] — [[30. septembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Hosē de la Končas valdība|de la Končas valdība]] || |- ! align="center" colspan="10" | Revolucionārās pagaidu padomes priekšsēdētājs (1868) |- | — || [[Attēls:Pascual Madoz, de José Nin y Tudó (1873), Congreso de los Diputados (2).jpg|80px]] || [[Paskāls Madoss]]<br />''Pascual Madoz''<br /><small>(1806—1870)</small> || [[1868]]. gada [[30. septembris]] — [[3. oktobris]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Paskāla Madosa valdība|Madosa valdība]] || ''pagaidu premjerministrs'' || rowspan="5"| ''Formāli nav<br />valsts vadītāja<br />(1868—1869)'' |- ! align="center" colspan="9" | Pagaidu valdības priekšsēdētājs (1868—1869) |- | '''37.''' || [[Attēls:Francisco-serrano.jpg|80px]] || '''[[Fransisko Serrano]]'''<br />''Francisco Serrano''<br /><small>(1810—1885)</small> || [[1868]]. gada [[3. oktobris]] — [[1869]]. gada [[18. jūnijs]] || style="background:#FFD700"| || [[Liberāļu savienība (Spānija)|Liberāļu savienība]] || — || [[Fransisko Serrano 1. valdība|Serrano 1. valdība]] || |- ! align="center" colspan="9" | Izpildvaras prezidents (1869) |- | '''37.''' || [[Attēls:Francisco-serrano.jpg|80px]] || '''[[Francisko Serrano]]'''<br />''Francisco Serrano''<br /><small>(1810—1885)</small> || [[1869]]. gada [[22. februāris]] — [[18. jūnijs]] || style="background:#FFD700"| || [[Liberāļu savienība (Spānija)|Liberāļu savienība]] || [[1869. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1869]] || [[Fransisko Serrano 2. valdība|Serrano 2. valdība]] || |- ! align="center" colspan="19" | Ministru padomes priekšsēdētājs (1869—1873) |- | rowspan="2"| '''38.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Prim madrazo.jpeg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Huans Prims]]'''<br />''Juan Prim''<br /><small>(1814—1870)</small> || rowspan="2"| [[1869]]. gada [[18. jūnijs]] — [[1870]]. gada [[27. decembris]] || rowspan="2" style="background:#FF8800"| || rowspan="2"| [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || rowspan="2"| — || rowspan="2"| [[Huana Prima valdība|Prima valdība]] || rowspan="2"| || Reģents<br />[[Fransisko Serrano]]<br />(1869—1870) |- | rowspan="9"| Karalis [[Amadeo I]]<br />(1870—1873) |- | — || [[Attēls:JuanBatistaTopeteYCarballoPorRafaelMonleón.jpg|80px]] || [[Huans Bautista Topete]]<br />''Juan Bautista Topete''<br /><small>(1821—1885)</small> || [[1870]]. gada [[27. decembris]] — [[1871]]. gada [[4. janvāris]] || style="background:#FFD700"| || [[Liberāļu savienība (Spānija)|Liberāļu savienība]] || — || — || ''pagaidu premjerministrs'' |- | '(''37.'')' || [[Attēls:Francisco-serrano.jpg|80px]] || '''[[Fransisko Serrano]]'''<br />''Francisco Serrano''<br /><small>(1810—1885)</small> || [[1871]]. gada [[4. janvāris]] — [[24. jūlijs]] || style="background:#FFD700"| || [[Liberāļu savienība (Spānija)|Liberāļu savienība]] || [[1871. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1871]] || [[Fransisko Serrano 3. valdība|Serrano 3. valdība]] || |- | '''39.''' || [[Attēls:RuizZorrilla.png|80px]] || '''[[Manuels Ruiss Zorilla]]'''<br />''Manuel Ruiz Zorrilla''<br /><small>(1833—1895)</small> || [[1871]]. gada [[24. jūlijs]] — [[5. oktobris]] || style="background:#DD6284"| || [[Radikālā Demokrātu partija (Spānija)|Radikālā Demokrātu partija]] || — || [[Manuela Ruisa Zorillas 1. valdība|Ruisa Zorillas 1. valdība]] || |- | '''40.''' || [[Attēls:José Malcampo, 3rd Marquis of San Rafael.jpg|80px]] || '''[[Hosē Malkampo]]'''<br />''José Malcampo''<br /><small>(1828—1880)</small> || [[1871]]. gada [[5. oktobris]] — [[21. decembris]] || style="background:MediumSeaGreen"| || [[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] || — || [[Hosē Malkampo valdība|Malkampo valdība]] || |- | rowspan="2"| '''41.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Práxedes Mateo Sagasta (cropped).jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Praksedess Mateo Sagasta]]'''<br />''Práxedes Mateo Sagasta''<br /><small>(1825—1905)</small> || [[1871]]. gada [[21. decembris]] — [[1872]]. gada [[20. februāris]] || rowspan="2" style="background:MediumSeaGreen"| || rowspan="2"| [[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] || — || [[Praksedesa Sagastas 1. valdība|Sagastas 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1872]]. gada [[20. februāris]] — [[26. maijs]] || [[1872. gada Spānijas aprīļa vispārējās vēlēšanas|1872 (aprīlis)]] || [[Praksedesa Sagastas 2. valdība|Sagastas 2. valdība]] |- | '(''37.'')' || [[Attēls:Francisco-serrano.jpg|80px]] || '''[[Fransisko Serrano]]'''<br />''Francisco Serrano''<br /><small>(1810—1885)</small> || [[1872]]. gada [[26. maijs]] — [[13. jūnijs]] || style="background:MediumSeaGreen"| || [[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] || — || [[Fransisko Serrano 4. valdība|Serrano 4. valdība]] || |- | '(''39.'')' || [[Attēls:RuizZorrilla.png|80px]] || '''[[Manuels Ruiss Zorilla]]'''<br />''Manuel Ruiz Zorrilla''<br /><small>(1833—1895)</small> || [[1872]]. gada [[13. jūnijs]] — [[1873]]. gada [[11. februāris]] || style="background:#DD6284"| || [[Radikālā Demokrātu partija (Spānija)|Radikālā Demokrātu partija]] || [[1872. gada Spānijas augusta vispārējās vēlēšanas|1872 (augusts)]] || [[Manuela Ruisa Zorillas 2. valdība|Ruisa Zorillas 2. valdība]] || |} === [[Attēls:Flag of the First Spanish Republic.svg|30px]] Spānijas Pirmā republika (1873—1874) [[Attēls:Coat of Arms of Spain (1868-1870 and 1873-1874).svg|30px]] === {{pamatraksts|Spānijas Pirmā republika}} {{colbegin|4}} {{legend| #C05BA1 |[[Federālo Demokrātu republikāņu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| MediumSeaGreen |[[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /><small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2"| Partija !! Vēlēšanas !! Kabineti !! Piezīmes !! Valsts vadītājs |- ! align="center" colspan="11" | Spānijas Republikas izpildvaras prezidents (1873—1874) |- | rowspan="4"| '''42.''' || rowspan="4"| [[Attēls:Estanislao Figueras.png|80px]] || rowspan="4"| '''[[Estanislao Figerass]]'''<br />''Estanislao Figueras''<br /><small>(1819—1882)</small> || [[1873]]. gada [[12. februāris]] — [[24. februāris]] || rowspan="4" style="background:#C05BA1"| || rowspan="4"| [[Federālo Demokrātu republikāņu partija]] || — || [[Estanislao Figerasa 1. valdība|Figerasa 1. valdība]] || rowspan="4"| || rowspan="8"| [[Spānijas prezidentu uzskaitījums|Spānijas Republikas<br />izpildvaras prezidents]]<br />(1873—1874) |- | [[1873]]. gada [[24. februāris]] || — || [[Estanislao Figerasa 2. valdība|Figerasa 2. valdība]] |- | [[1873]]. gada [[24. februāris]] — [[7. jūnijs]] || [[1873. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1873]] || [[Estanislao Figerasa 3. valdība|Figerasa 3. valdība]] |- | [[1873]]. gada [[7. jūnijs]] — [[11. jūnijs]] || — || [[Estanislao Figerasa 4. valdība|Figerasa 4. valdība]] |- | '''43.''' || [[Attēls:Pi y margall.jpg|80px]] || '''[[Fransisko Pi i Margals]]'''<br />''Francisco Pi y Margall''<br /><small>(1824—1901)</small> || [[1873]]. gada [[11. jūnijs]] — [[18. jūlijs]] || style="background:#C05BA1"| || [[Federālo Demokrātu republikāņu partija]] || — || [[Fransisko Pi i Margals|Pi i Margala valdība]] || |- | '''44.''' || [[Attēls:F. de Madrazo - 1879, Nicolás Salmerón (Congreso de los Diputados, Madrid, 131 x 96 cm).jpg|80px]] || '''[[Nikolass Salmerons]]'''<br />''Nicolás Salmerón''<br /><small>(1838—1908)</small> || [[1873]]. gada [[18. jūlijs]] — [[7. septembris]] || style="background:#C05BA1"| || [[Federālo Demokrātu republikāņu partija]] || — || [[Nikolasa Salmerona valdība|Salmerona valdība]] || |- | '''45.''' || [[Attēls:Emilio Castelar Ripoll 1901 Joaquín Sorolla y Bastida.jpg|80px]] || '''[[Emilio Kastelars]]'''<br />''Emilio Castelar''<br /><small>(1832—1899)</small> || [[1873]]. gada [[7. septembris]] — [[1874]]. gada [[3. janvāris]] || style="background:#C05BA1"| || [[Federālo Demokrātu republikāņu partija]] || — || [[Emilio Kastelara valdība|Kastelara valdība]] || |- | '(''37.'')' || [[Attēls:Francisco-serrano.jpg|80px]] || '''[[Fransisko Serrano]]'''<br />''Francisco Serrano''<br /><small>(1810—1885)</small> || [[1874]]. gada [[3. janvāris]] — [[26. februāris]] || style="background:MediumSeaGreen"| || [[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] || — || [[Fransisko Serrano 5. valdība|Serrano 5. valdība]] || |- ! align="center" colspan="11" | Ministru padomes priekšsēdētājs (1874) |- | '''46.''' || [[Attēls:Juan de Zavala y de la Puente.jpg|80px]] || '''[[Huans Zavala de la Puente]]'''<br />''Juan Zavala de la Puente''<br /><small>(1804—1879)</small> || [[1874]]. gada [[26. februāris]] — [[3. septembris]] || style="background:MediumSeaGreen"| || [[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] || — || [[Huana Zavalas de la Puentes valdība|Zavalas de la Puentes valdība]] || || rowspan="2"| [[Fransisko Serrano]]<br />(1874) |- | '(''41.'')' || [[Attēls:Práxedes Mateo Sagasta (cropped).jpg|80px]] || '''[[Praksedess Mateo Sagasta]]'''<br />''Práxedes Mateo Sagasta''<br /><small>(1825—1905)</small> || [[1874]]. gada [[3. septembris]] — [[1874]]. gada [[31. decembris]] || style="background:MediumSeaGreen"| || [[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] || — || [[Praksedesa Sagastas 3. valdība|Sagastas 3. valdība]] || |} === [[Attēls:Flag of Spain (1785-1873 and 1875-1931).svg|30px]] Spānijas Karaliste (1874—1931) [[Attēls:Coat of Arms of Spain (1874-1931) Golden Fleece and Mantle Variant.svg|30px]] === {{pamatraksts|Spānijas Karaliste (1874—1931)}} {{colbegin|4}} {{legend| SlateBlue| [[Liberāļu konservatīvā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| CadetBlue| [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #996B42| Militārais |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #003153| Monarhisti|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /><small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2"| Partija !! Vēlēšanas !! Kabineti !! Piezīmes !! Valsts vadītājs |- ! align="center" colspan="10" | Reģionālās ministrijas prezidents (1874—1875) |- | '''47.''' || [[Attēls:Cánovas Madrazo.jpg|80px]] || '''[[Antonio Kanovass del Kastiljo]]'''<br />''Antonio Cánovas del Castillo''<br /><small>(1828—1897)</small> || [[1874]]. gada [[31. decembris]] — [[1875]]. gada [[9. janvāris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Antonio Kanovasa 1. valdība|Kanovasa 1. valdība]] || || rowspan="10"| [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]]<br />(1874—1885) |- ! align="center" colspan="9" | Ministru padomes priekšsēdētājs (1875—1923) |- | '''47.''' || [[Attēls:Cánovas Madrazo.jpg|80px]] || '''[[Antonio Kanovass del Kastiljo]]'''<br />''Antonio Cánovas del Castillo''<br /><small>(1828—1897)</small> || [[1875]]. gada [[9. janvāris]] — [[12. septembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Antonio Kanovasa1. valdība|Kanovasa 1. valdība]] || |- | '''48.''' || [[Attēls:General Joaquin Jovellar y Soler painting.jpg|80px]] || '''[[Hoakins Hovellars]]'''<br />''Joaquín Jovellar''<br /><small>(1819—1892)</small> || [[1875]]. gada [[12. septembris]] — [[2. decembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Hoakina Hovellara valdība|Hovellara valdība]] || |- | '(''47.'')' || [[Attēls:Cánovas Madrazo.jpg|80px]] || '''[[Antonio Kanovass del Kastiljo]]'''<br />''Antonio Cánovas del Castillo''<br /><small>(1828—1897)</small> || [[1875]]. gada [[2. decembris]] — [[1879]]. gada [[7. marts]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1876. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1876]] || [[Antonio Kanovasa 2. valdība|Kanovasa 2. valdība]] || |- | '''49.''' || [[Attēls:General Arsenio Martínez Campos (1831-1900).jpg|80px]] || '''[[Arsenio Martiness-Kamposs]]'''<br />''Arsenio Martínez-Campos''<br /><small>(1831—1900)</small> || [[1879]]. gada [[7. marts]] — [[9. decembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1879. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1879]] || [[Arsenio Martinesa-Kamposa valdība|Martinesa-Kamposa valdība]] || |- | '(''47.'')' || [[Attēls:Cánovas Madrazo.jpg|80px]] || '''[[Antonio Kanovass del Kastiljo]]'''<br />''Antonio Cánovas del Castillo''<br /><small>(1828—1897)</small> || [[1879]]. gada [[9. decembris]] — [[1881]]. gada [[8. februāris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Antonio Kanovasa 3. valdība|Kanovasa 3. valdība]] || |- | '(''41.'')' || [[Attēls:Práxedes Mateo Sagasta (cropped).jpg|80px]] || '''[[Praksedess Mateo Sagasta]]'''<br />''Práxedes Mateo Sagasta''<br /><small>(1825—1905)</small> || [[1881]]. gada [[8. februāris]] — [[1883]]. gada [[13. oktobris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1881. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1881]] || [[Praksedesa Sagastas 4. valdība|Sagastas 4. valdība]] || |- | '''50.''' || [[Attēls:José de Posada Herrera.jpg|80px]] || '''[[Hosē de Posada Herrera]]'''<br />''José de Posada Herrera''<br /><small>(1814—1885)</small> || [[1883]]. gada [[13. oktobris]] — [[1884]]. gada [[18. janvāris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || [[Hosē de Posadas Herreras valdība|de Posadas Herreras valdība]] || |- | rowspan="2"| '(''47.'')' || rowspan="2"| [[Attēls:Cánovas Madrazo.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Antonio Kanovass del Kastiljo]]'''<br />''Antonio Cánovas del Castillo''<br /><small>(1828—1897)</small> || rowspan="2"| [[1884]]. gada [[18. janvāris]] — [[1885]]. gada [[27. novembris]] || rowspan="2" style="background:SlateBlue"| || rowspan="2"| [[Liberāļu konservatīvā partija]] || rowspan="2"| [[1884. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1884]] || rowspan="2"| [[Antonio Kanovasa 4. valdība|Kanovasa 4. valdība]] || rowspan="2"| |- | rowspan="20"| [[Marija Kristīne (Austrija)|Marija Kristīne]],<br />[[Alfonso XIII]] reģente<br />(1885—1902) |- | rowspan="4"| '(''41.'')' || rowspan="4"| [[Attēls:Práxedes Mateo Sagasta (cropped).jpg|80px]] || rowspan="4"| '''[[Praksedess Mateo Sagasta]]'''<br />''Práxedes Mateo Sagasta''<br /><small>(1825—1905)</small> || [[1885]]. gada [[27. novembris]] — [[1888]]. gada [[14. jūnijs]] || rowspan="4" style="background:CadetBlue"| || rowspan="4"| [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1886. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1886]] || [[Praksedesa Sagastas 5. valdība|Sagastas 5. valdība]] || rowspan="4"| |- | [[1888]]. gada [[14. jūnijs]] — [[11. decembris]] || — || [[Praksedesa Sagastas 6. valdība|Sagastas 6. valdība]] |- | [[1888]]. gada [[11. decembris]] — [[1890]]. gada [[21. janvāris]] || — || [[Praksedesa Sagastas 7. valdība|Sagastas 7. valdība]] |- | [[1890]]. gada [[21. janvāris]] — [[5. jūlijs]] || — || [[Praksedesa Sagastas 8. valdība|Sagastas 8. valdība]] |- | rowspan="2"| '(''47.'')' || rowspan="2"| [[Attēls:Cánovas Madrazo.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Antonio Kanovass del Kastiljo]]'''<br />''Antonio Cánovas del Castillo''<br /><small>(1828—1897)</small> || [[1890]]. gada [[5. jūlijs]] — [[23. novembris]] || rowspan="2" style="background:SlateBlue"| || rowspan="2"| [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1891. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1891]] || [[Antonio Kanovasa 6. valdība|Kanovasa 6. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1890]]. gada [[23. novembris]] — [[1892]]. gada [[11. decembris]] || — || [[Antonio Kanovasa 7. valdība|Kanovasa 7. valdība]] |- | rowspan="3"| '(''41.'')' || rowspan="3"| [[Attēls:Práxedes Mateo Sagasta (cropped).jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Praksedess Mateo Sagasta]]'''<br />''Práxedes Mateo Sagasta''<br /><small>(1825—1905)</small> || [[1892]]. gada [[11. decembris]] — [[1894]]. gada [[12. marts]] || rowspan="3" style="background:CadetBlue"| || rowspan="3"| [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1893. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1893]] || [[Praksedesa Sagastas 9. valdība|Sagastas 9. valdība]] || rowspan="3"| |- | [[1894]]. gada [[12. marts]] — [[4. novembris]] || — || [[Praksedesa Sagastas 10. valdība|Sagastas 10. valdība]] |- | [[1894]]. gada [[4. novembris]] — [[1895]]. gada [[23. marts]] || — || [[Praksedesa Sagastas 11. valdība|Sagastas 11. valdība]] |- | '(''47.'')' || [[Attēls:Cánovas Madrazo.jpg|80px]] || '''[[Antonio Kanovass del Kastiljo]]'''<br />''Antonio Cánovas del Castillo''<br /><small>(1828—1897)</small> || [[1895]]. gada [[23. marts]] — [[1897]]. gada [[8. augusts]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1896. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1876]] || [[Antonio Kanovasa 8. valdība|Kanovasa 8. valdība]] || |- | rowspan="2"| '''51.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Marcelo Azcárraga por Kaulak.png|80px]] || rowspan="2"| '''[[Marselo Azkaraga]]'''<br />''Marcelo Azcárraga''<br /><small>(1832—1915)</small> || [[1897]]. gada [[8. augusts]] — [[21. augusts]] || rowspan="2" style="background:SlateBlue"| || rowspan="2"| [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || rowspan="2"| [[Marselo Azkaragas 1. valdība|Azkaragas 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1897]]. gada [[21. augusts]] — [[4. oktobris]] || — |- | rowspan="2"| '(''41.'')' || rowspan="2"| [[Attēls:Práxedes Mateo Sagasta (cropped).jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Praksedess Mateo Sagasta]]'''<br />''Práxedes Mateo Sagasta''<br /><small>(1825—1905)</small> || [[1897]]. gada [[4. oktobris]] — [[1898]]. gada [[17. maijs]] || rowspan="2" style="background:CadetBlue"| || rowspan="2"| [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1898. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1898]] || [[Praksedesa Sagastas 12. valdība|Sagastas 12. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1898]]. gada [[17. maijs]] — [[1899]]. gada [[4. marts]] || — || [[Praksedesa Sagastas 13. valdība|Sagastas 13. valdība]] |- | rowspan="2"| '''52.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Francisco Silvela, de Kaulak, en Nuevo Mundo.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Francisko Silvela]]'''<br />''Francisco Silvela''<br /><small>(1843—1905)</small> || [[1899]]. gada [[4. marts]] — [[1900]]. gada [[18. aprīlis]] || rowspan="2" style="background:SlateBlue"| || rowspan="2"| [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1899. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1899]] || [[Francisko Silvelas 1. valdība|Silvelas 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1900]]. gada [[18. aprīlis]] — [[23. oktobris]] || — || [[Francisko Silvelas 2. valdība|Silvelas 2. valdība]] |- | '(''51.'')' || [[Attēls:Marcelo Azcárraga por Kaulak.png|80px]] || '''[[Marselo Azkaraga]]'''<br />''Marcelo Azcárraga''<br /><small>(1832—1915)</small> || [[1900]]. gada [[23. oktobris]] — [[1901]]. gada [[6. marts]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Marselo Azkaragas 2. valdība|Azkaragas 2. valdība]] || |- | rowspan="4"| '(''41.'')' || rowspan="4"| [[Attēls:Práxedes Mateo Sagasta (cropped).jpg|80px]] || rowspan="4"| '''[[Praksedess Mateo Sagasta]]'''<br />''Práxedes Mateo Sagasta''<br /><small>(1825—1905)</small> || [[1901]]. gada [[6. marts]] — [[1902]]. gada [[19. marts]] || rowspan="4" style="background:CadetBlue"| || rowspan="4"| [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1901. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1901]] || [[Praksedesa Sagastas 14. valdība|Sagastas 14. valdība]] || rowspan="4"| |- | [[1902]]. gada [[19. marts]] — [[17. maijs]] || — || [[Praksedesa Sagastas 15. valdība|Sagastas 15. valdība]] |- | [[1902]]. gada [[17. maijs]] — [[15. novembris]] || — || [[Praksedesa Sagastas 16. valdība|Sagastas 16. valdība]] || rowspan="44"| [[Alfonso XIII]]<br />(1886/1902—1931) |- | [[1902]]. gada [[15. novembris]] — [[6. decembris]] || — || [[Praksedesa Sagastas 17. valdība|Sagastas 17. valdība]] |- | '(''52.'')' || [[Attēls:Francisco Silvela, de Kaulak, en Nuevo Mundo.jpg|80px]] || '''[[Francisko Silvela]]'''<br />''Francisco Silvela''<br /><small>(1843—1905)</small> || [[1902]]. gada [[6. decembris]] — [[1903]]. gada [[20. jūlijs]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1903. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1903]] || [[Francisko Silvelas 2. valdība|Silvelas 2. valdība]] || |- | '''53.''' || [[Attēls:Raimundo Fernández Villaverde, de Franzen.jpg|80px]] || '''[[Raimundo Fernandess Villaverde]]'''<br />''Raimundo Fernández Villaverde''<br /><small>(1848—1905)</small> || [[1903]]. gada [[20. jūlijs]] — [[5. decembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Raimundo Fernandesa Villaverdes 1. valdība|Villaverdes 1. valdība]] || |- | '''54.''' || [[Attēls:D. Antonio Maura.jpg|80px]] || '''[[Antonio Maura]]'''<br />''Antonio Maura''<br /><small>(1853—1925)</small> || [[1903]]. gada [[5. decembris]] — [[1904]]. gada [[16. decembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Antonio Mauras 1. valdība|Mauras 1. valdība]] || |- | '(''51.'')' || [[Attēls:Marcelo Azcárraga por Kaulak.png|80px]] || '''[[Marselo Azkaraga]]'''<br />''Marcelo Azcárraga''<br /><small>(1832—1915)</small> || [[1904]]. gada [[16. decembris]] — [[1905]]. gada [[27. janvāris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Marselo Azkaragas 3. valdība|Azkaragas 3. valdība]] || |- | '(''53.'')' || [[Attēls:Raimundo Fernández Villaverde, de Franzen.jpg|80px]] || '''[[Raimundo Fernandess Villaverde]]'''<br />''Raimundo Fernández Villaverde''<br /><small>(1848—1905)</small> || [[1905]]. gada [[27. janvāris]] — [[23. jūnijs]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Raimundo Fernandesa Villaverdes 2. valdība|Villaverdes 2. valdība]] || |- | rowspan="2"| '''55.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Eugenio Montero Ríos.png|80px]] || rowspan="2"| '''[[Eugenio Montero Rioss]]'''<br />''Eugenio Montero Ríos''<br /><small>(1832—1914)</small> || [[1905]]. gada [[23. jūnijs]] — [[31. oktobris]] || rowspan="2" style="background:CadetBlue"| || rowspan="2"| [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1905. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1905]] || [[Eugenio Montero Riosa 1. valdība|Montero Riosa 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1905]]. gada [[31. oktobris]] — [[1. decembris]] || — || [[Eugenio Montero Riosa 2. valdība|Montero Riosa 2. valdība]] |- | '''56.''' || [[Attēls:Segismundo Moret, de Kaulak (cropped).jpg|80px]] || '''[[Segismundo Morets]]'''<br />''Segismundo Moret''<br /><small>(1833—1913)</small> || [[1905]]. gada [[1. decembris]] — [[1906]]. gada [[6. jūlijs]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || [[Segismundo Moreta 1. valdība|Moreta 1. valdība]] || |- | '''57.''' || [[Attēls:Jose-Lopez-Dominguez-1897.jpg|80px]] || '''[[Hosē Lopess Domingess]]'''<br />''José López Domínguez''<br /><small>(1829—1911)</small> || [[1906]]. gada [[6. jūlijs]] — [[30. novembris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || [[Hosē Lopesa Domingea valdība|Lopesa Domingea valdība]] || |- | '(''56.'')' || [[Attēls:Segismundo Moret, de Kaulak (cropped).jpg|80px]] || '''[[Segismundo Morets]]'''<br />''Segismundo Moret''<br /><small>(1833—1913)</small> || [[1906]]. gada [[30. novembris]] — [[4. decembris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || [[Segismundo Moreta 2. valdība|Moreta 2. valdība]] || |- | '''58.''' || [[Attēls:Antonio Aguilar y Correa, 1892.jpg|80px]] || '''[[Antonio Agilārs]]'''<br />''Antonio Aguilar''<br /><small>(1824—1908)</small> || [[1906]]. gada [[4. decembris]] — [[1907]]. gada [[25. janvāris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || [[Antonio Agilāra valdība|Agilāra valdība]] || |- | '(''54.'')' || [[Attēls:D. Antonio Maura.jpg|80px]] || '''[[Antonio Maura]]'''<br />''Antonio Maura''<br /><small>(1853—1925)</small> || [[1907]]. gada [[25. janvāris]] — [[1909]]. gada [[21. oktobris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1907. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1907]] || [[Antonio Mauras 2. valdība|Mauras 2. valdība]] || |- | '(''56.'')' || [[Attēls:Segismundo Moret, de Kaulak (cropped).jpg|80px]] || '''[[Segismundo Morets]]'''<br />''Segismundo Moret''<br /><small>(1833—1913)</small> || [[1909]]. gada [[21. oktobris]] — [[1910]]. gada [[9. februāris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || [[Segismundo Moreta 3. valdība|Moreta 3. valdība]] || |- | rowspan="3"| '''59.''' || rowspan="3"| [[Attēls:José Canalejas (cropped).jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Hosē Kanalehass]]'''<br />''José Canalejas''<br /><small>(1854—1912)</small> || [[1910]]. gada [[9. februāris]] — [[1911]]. gada [[2. janvāris]] || rowspan="3" style="background:CadetBlue"| || rowspan="3"| [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1910. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1910]] || [[Hosē Kanalehasa 1. valdība|Kanalehasa 1. valdība]] || rowspan="3"| |- | [[1911]]. gada [[2. janvāris]] — [[3. aprīlis]] || — || [[Hosē Kanalehasa 2. valdība|Kanalehasa 2. valdība]] |- | [[1911]]. gada [[3. aprīlis]] — [[1912]]. gada [[12. novembris]] || — || [[Hosē Kanalehasa 3. valdība|Kanalehasa 3. valdība]] |- | — || [[Attēls:Manuel García Prieto.jpg|80px]] || [[Manuels Garsija Priento]]<br />''Manuel García Prieto''<br /><small>(1859—1938)</small> || [[1912]]. gada [[12. novembris]] — [[14. novembris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || — || ''pagaidu premjerministrs'' |- | rowspan="2"| '''60.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Comte Romanones. Agence Rol. BNF Gallica.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Alvaro de Figeroa]]'''<br />''Álvaro de Figueroa''<br /><small>(1863—1950)</small> || [[1912]]. gada [[14. novembris]] — [[31. decembris]] || rowspan="2" style="background:CadetBlue"| || rowspan="2"| [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || [[Alvaro de Figeroa 1. valdība|de Figeroa 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1912]]. gada [[31. decembris]] — [[1913]]. gada [[27. oktobris]] || — || [[Alvaro de Figeroa 2. valdība|de Figeroa 2. valdība]] |- | '''61.''' || [[Attēls:EDato.jpg|80px]] || '''[[Eduardo Dato]]'''<br />''Eduardo Dato''<br /><small>(1856—1921)</small> || [[1913]]. gada [[27. oktobris]] — [[1915]]. gada [[9. decembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1914. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1914]] || [[Eduardo Dato 1. valdība|Dato 1. valdība]] || |- | '(''60.'')' || [[Attēls:Comte Romanones. Agence Rol. BNF Gallica.jpg|80px]] || '''[[Alvaro de Figeroa]]'''<br />''Álvaro de Figueroa''<br /><small>(1863—1950)</small> || [[1915]]. gada [[9. decembris]] — [[1917]]. gada [[19. aprīlis]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1916. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1916]] || [[Alvaro de Figeroa 3. valdība|de Figeroa 3. valdība]] || |- | '''62.''' || [[Attēls:Manuel García Prieto.jpg|80px]] || '''[[Manuels Garsija Priento]]'''<br />''Manuel García Prieto''<br /><small>(1859—1938)</small> || [[1917]]. gada [[19. aprīlis]] — [[11. jūnijs]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || [[Manuela Garsija Priento 1. valdība|Priento 1. valdība]] || |- | '(''61.'')' || [[Attēls:EDato.jpg|80px]] || '''[[Eduardo Dato]]'''<br />''Eduardo Dato''<br /><small>(1856—1921)</small> || [[1917]]. gada [[11. jūnijs]] — [[3. novembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Eduardo Dato 2. valdība|Dato 2. valdība]] || |- | '(''62.'')' || [[Attēls:Manuel García Prieto.jpg|80px]] || '''[[Manuels Garsija Priento]]'''<br />''Manuel García Prieto''<br /><small>(1859—1938)</small> || [[1917]]. gada [[3. novembris]] — [[1918]]. gada [[22. marts]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1918. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1918]] || [[Manuela Garsija Priento 2. valdība|Priento 2. valdība]] || |- | '(''54.'')' || [[Attēls:D. Antonio Maura.jpg|80px]] || '''[[Antonio Maura]]'''<br />''Antonio Maura''<br /><small>(1853—1925)</small> || [[1918]]. gada [[22. marts]] — [[9. novembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Antonio Mauras 3. valdība|Mauras 3. valdība]] || |- | '(''62.'')' || [[Attēls:Manuel García Prieto.jpg|80px]] || '''[[Manuels Garsija Priento]]'''<br />''Manuel García Prieto''<br /><small>(1859—1938)</small> || [[1918]]. gada [[9. novembris]] — [[5. decembris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1918. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1918]] || [[Manuela Garsija Priento 3. valdība|Priento 3. valdība]] || |- | '(''60.'')' || [[Attēls:Comte Romanones. Agence Rol. BNF Gallica.jpg|80px]] || '''[[Alvaro de Figeroa]]'''<br />''Álvaro de Figueroa''<br /><small>(1863—1950)</small> || [[1918]]. gada [[5. decembris]] — [[1919]]. gada [[15. aprīlis]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1916. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1916]] || [[Alvaro de Figeroa 4. valdība|de Figeroa 4. valdība]] || |- | '(''54.'')' || [[Attēls:D. Antonio Maura.jpg|80px]] || '''[[Antonio Maura]]'''<br />''Antonio Maura''<br /><small>(1853—1925)</small> || [[1919]]. gada [[15. aprīlis]] — [[20. jūlijs]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1919. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1919]] || [[Antonio Mauras 4. valdība|Mauras 4. valdība]] || |- | '''63.''' || [[Attēls:Sánchez Toca.JPG|80px]] || '''[[Hoakins Sančess de Toka]]'''<br />''Joaquín Sánchez de Toca''<br /><small>(1852—1942)</small> || [[1919]]. gada [[20. jūlijs]] — [[12. decembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Hoakina Sančesa de Toka valdība|Sančesa de Toka valdība]] || |- | '''64.''' || [[Attēls:Mallendesalazar.jpg|80px]] || '''[[Manuels Allendesalazars Munoss]]'''<br />''Manuel Allendesalazar Muñoz''<br /><small>(1856—1923)</small> || [[1919]]. gada [[12. decembris]] — [[1920]]. gada [[5. maijs]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Manuela Allendesalazara Munosa 1. valdība|Allendesalazara Munosa 1. valdība]] || |- | '(''61.'')' || [[Attēls:EDato.jpg|80px]] || '''[[Eduardo Dato]]'''<br />''Eduardo Dato''<br /><small>(1856—1921)</small> || [[1920]]. gada [[5. maijs]] — [[1921]]. gada [[8. marts]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1920. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1920]] || [[Eduardo Dato 3. valdība|Dato 3. valdība]] || |- | — || [[Attēls:Gabino Bugallal.JPG|80px]] || [[Gabino Bugallals]]<br />Gabino Bugallal''<br /><small>(1861—1932)</small> || [[1921]]. gada [[8. marts]] — [[13. marts]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || — || ''pagaidu premjerministrs'' |- | '(''64.'')' || [[Attēls:Mallendesalazar.jpg|80px]] || '''[[Manuels Allendesalazars Munoss]]'''<br />''Manuel Allendesalazar Muñoz''<br /><small>(1856—1923)</small> || [[1921]]. gada [[13. marts]] — [[14. augusts]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Manuela Allendesalazara Munosa 2. valdība|Allendesalazara Munosa 2. valdība]] || |- | '(''54.'')' || [[Attēls:D. Antonio Maura.jpg|80px]] || '''[[Antonio Maura]]'''<br />''Antonio Maura''<br /><small>(1853—1925)</small> || [[1921]]. gada [[14. augusts]] — [[1922]]. gada [[8. marts]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Antonio Mauras 5. valdība|Mauras 5. valdība]] || |- | '''65.''' || [[Attēls:J.SánchezGuerra.jpg|80px]] || '''[[Hosē Sančess Gerra]]'''<br />''José Sánchez Guerra''<br /><small>(1859—1935)</small> || [[1922]]. gada [[8. marts]] — [[7. decembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Hosē Sančesa Gerras valdība|Sančesa Gerras valdība]] || |- | '(''62.'')' || [[Attēls:Manuel García Prieto.jpg|80px]] || '''[[Manuels Garsija Priento]]'''<br />''Manuel García Prieto''<br /><small>(1859—1938)</small> || [[1922]]. gada [[7. decembris]] — [[1923]]. gada [[15. septembris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1923. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1923]] || [[Manuela Garsija Priento 5. valdība|Priento 5. valdība]] || |- ! align="center" colspan="9" | Militārā direktorāta prezidents (1923—1925) |- | '''66.''' || [[Attēls:General Primo de Rivera.jpg|80px]] || '''[[Migels Primo de Rivera]]'''<br />''Miguel Primo de Rivera''<br /><small>(1870—1930)</small> || [[1923]]. gada [[15. septembris]] — [[1925]]. gada [[3. decembris]] || style="background:#996B42"| || Militārais || — || [[Migela Primo de Riveras militārais direktorāts|Primo de Riveras militārais direktorāts]] || |- ! align="center" colspan="9" | Ministru padomes priekšsēdētājs (1925—1930) |- | '''66.''' || [[Attēls:General Primo de Rivera.jpg|80px]] || '''[[Migels Primo de Rivera]]'''<br />''Miguel Primo de Rivera''<br /><small>(1870—1930)</small> || [[1925]]. gada [[3. decembris]] — [[1930]]. gada [[30. janvāris]] || style="background:#996B42"| || Militārais || — || [[Migela Primo de Riveras civilais direktorāts|Primo de Riveras civilais direktorāts]] || |- | '''67.''' || [[Attēls:Dámaso Berenguer, de Christian Franzen.jpg|80px]] || '''[[Damaso Berengers]]'''<br />''Dámaso Berenguer''<br /><small>(1873—1953)</small> || [[1930]]. gada [[30. janvāris]] — [[1931]]. gada [[18. februāris]] || style="background:#996B42"| || Militārais || — || [[Damaso Berengera diktatūra|Berengera diktatūra]] || |- | '''68.''' || [[Attēls:Juan Bautista Aznar.jpg|80px]] || '''[[Huans Bautista Asnars-Kabanjass]]'''<br />''Juan Bautista Aznar-Cabañas''<br /><small>(1860—1933)</small> || [[1931]]. gada [[18. februāris]] — [[1931]]. gada [[14. aprīlis]] || style="background:#003153"| || Monarhisti || — || [[Huana Bautistas Asnara-Kabanjasa valdība|Asnara-Kabanjasa valdība]] || |} === [[Attēls:Flag of Spain (1931 - 1939).svg|30px]] Spānijas Otrā republika (1931—1939) [[Attēls:Coat of Arms of Spain (1931-1939).svg|30px]] === {{pamatraksts|Spānijas Otrā republika}} {{colbegin|3}} {{legend| #4C2882| [[Republikānisms Spānijā|Koalīcija]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #30D5C8| [[Radikāro republikāņu partija (Spānija)|Radikāro republikāņu partija]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #FF7028| [[Republikāņu rīcība (Spānija)|Republikāņu rīcība]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #FF0000| [[Spāņu Sociāldemokrātu partija|Sociāldemokrātu partija]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #E25822| [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #5564EB| [[Republikāņu Savienība (1934, Spānija)|Republikāņu Savienība]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| grey| [[Nacionālās aizsardzības padome (Spānija)|Nacionālās aizsardzības padome]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #996B42| Militārais |border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #C0C0C0| Neatkarīgais/ bez partijas|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /><small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2"| Partija !! Vēlēšanas !! Kabineti !! Piezīmes !! Valsts vadītājs |- ! align="center" colspan="10" | Pagaidu valdības priekšsēdētājs (1931) |- | '''69.''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-12783, Alcala Zamora.jpg|80px]] || '''[[Niketo Alkala Samora]]'''<br />''Niceto Alcalá Zamora''<br /><small>(1877—1949)</small> || [[1931]]. gada [[14. aprīlis]] — [[14. oktobris]] || style="background:#4C2882"| || [[Republikānisms Spānijā|Koalīcija]] || [[1931. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1931]] || [[Spānijas 1. pagaidu valdība|1. pagaidu valdība]] || |- | '''70.''' || [[Attēls:Manuel Azaña, 1933.jpg|80px]] || '''[[Manuels Azanja]]'''<br />''Manuel Azaña''<br /><small>(1880—1940)</small> || [[1931]]. gada [[14. oktobris]] — [[16. decembris]] || style="background:#4C2882"| || [[Republikānisms Spānijā|Koalīcija]] || — || [[Spānijas 2. pagaidu valdība|2. pagaidu valdība]] || |- ! align="center" colspan="10" | Ministru padomes priekšsēdētājs (1931—1939) |- | rowspan="2"| '''70.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Manuel Azaña, 1933.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Manuels Azanja]]'''<br />''Manuel Azaña''<br /><small>(1880—1940)</small> || [[1931]]. gada [[16. decembris]] — [[1933]]. gada [[12. jūnijs]] || rowspan="2" style="background:#FF7028"| || rowspan="2"| [[Republikāņu rīcība (Spānija)|Republikāņu rīcība]] || — || [[Manuela Azanjas 2. valdība|Azanjas 2. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1933]]. gada [[12. jūnijs]] — [[12. septembris]] || — || [[Manuela Azanjas 3. valdība|Azanjas 3. valdība]] |- | '''71.''' || [[Attēls:Alejandro Lerroux García.jpg|80px]] || '''[[Alehandro Leruss]]'''<br />''Alejandro Lerroux''<br /><small>(1864—1949)</small> || [[1933]]. gada [[12. septembris]] — [[3. oktobris]] || style="background:#30D5C8"| || [[Radikāro republikāņu partija (Spānija)|Radikāro republikāņu partija]] || — || [[Alehandro Lerusa 1. valdība|Lerusa 1. valdība]] || |- | '''72.''' || [[Attēls:Diego Martinez Barrio.jpg|80px]] || '''[[Djego Martiness Barrio]]'''<br />''Diego Martínez Barrio''<br /><small>(1883—1962)</small> || [[1933]]. gada [[3. oktobris]] — [[16. decembris]] || style="background:#30D5C8"| || [[Radikāro republikāņu partija (Spānija)|Radikāro republikāņu partija]] || [[1933. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1933]] || [[Djego Martinesa Barrio 1. valdība|Martinesa Barrio 1. valdība]] || |- | rowspan="2"| '(''71.'')' || rowspan="2"| [[Attēls:Alejandro Lerroux García.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Alehandro Leruss]]'''<br />''Alejandro Lerroux''<br /><small>(1864—1949)</small> || [[1933]]. gada [[16. decembris]] — [[1934]]. gada [[3. marts]] || rowspan="2" style="background:#30D5C8"| || rowspan="2"| [[Radikāro republikāņu partija (Spānija)|Radikāro republikāņu partija]] || — || [[Alehandro Lerusa 2. valdība|Lerusa 2. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1934]]. gada [[3. marts]] — [[28. aprīlis]] || — || [[Alehandro Lerusa 3. valdība|Lerusa 3. valdība]] |- | '''73.''' || [[Attēls:Ricardo Samper.jpg|80px]] || '''[[Rikardo Sampers]]'''<br />''Ricardo Samper''<br /><small>(1881—1938)</small> || [[1934]]. gada [[28. aprīlis]] — [[4. oktobris]] || style="background:#30D5C8"| || [[Radikāro republikāņu partija (Spānija)|Radikāro republikāņu partija]] || — || [[Rikardo Sampera valdība|Sampera valdība]] || |- | rowspan="3"| '(''71.'')' || rowspan="3"| [[Attēls:Alejandro Lerroux García.jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Alehandro Leruss]]'''<br />''Alejandro Lerroux''<br /><small>(1864—1949)</small> || [[1934]]. gada [[4. oktobris]] — [[1935]]. gada [[3. aprīlis]] || rowspan="3" style="background:#30D5C8"| || rowspan="3"| [[Radikāro republikāņu partija (Spānija)|Radikāro republikāņu partija]] || — || [[Alehandro Lerusa 3. valdība|Lerusa 3. valdība]] || rowspan="3"| |- | [[1935]]. gada [[3. aprīlis]] — [[6. jūnijs]] || — || [[Alehandro Lerusa 4. valdība|Lerusa 4. valdība]] |- | [[1935]]. gada [[6. jūnijs]] — [[25. septembris]] || — || [[Alehandro Lerusa 5. valdība|Lerusa 5. valdība]] |- | rowspan="2"| '''74.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Joaquín Chapaprieta.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Hoakins Čapaprieta]]'''<br />''Joaquín Chapaprieta''<br /><small>(1871—1951)</small> || [[1935]]. gada [[25. septembris]] — [[29. oktobris]] || rowspan="2" style="background:#C0C0C0"| || rowspan="2"| Neatkarīgais || — || [[Hoakina Čapaprietas 1. valdība|Čapaprietas 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1935]]. gada [[29. oktobris]] — [[14. decembris]] || — || [[Hoakina Čapaprietas 2. valdība|Čapaprietas 2. valdība]] |- | rowspan="2"| '''75.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Portela1935.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Manuels Portela]]'''<br />''Manuel Portela''<br /><small>(1867—1952)</small> || [[1935]]. gada [[14. decembris]] — [[30. decembris]] || rowspan="2" style="background:#C0C0C0"| || rowspan="2"| Neatkarīgais || — || [[Manuela Portelas 1. valdība|Portelas 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1935]]. gada [[30. decembris]] — [[1936]]. gada [[19. februāris]] || [[1936. gada februāra Spānijas vispārējās vēlēšanas|1936 (februāris)]] || [[Manuela Portelas 2. valdība|Portelas 2. valdība]] |- | '(''70.'')' || [[Attēls:Manuel Azaña, 1933.jpg|80px]] || '''[[Manuels Azanja]]'''<br />''Manuel Azaña''<br /><small>(1880—1940)</small> || [[1936]]. gada [[19. februāris]] — [[10. maijs]] || style="background:#E25822"| || [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]] || — || [[Manuela Azanjas 4. valdība|Azanjas 4. valdība]] || |- | — || [[Attēls:Augusto Barcia Trelles 1936.jpg|80px]] || [[Augusto Barsija Trelless]]<br />''Augusto Barcia Trelles''<br /><small>(1881—1961))</small> || [[936]]. gada [[10. maijs]] — [[13. maijs]] || style="background:#E25822"| || [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]] || — || — || ''pagaidu premjerministrs'' |- | '''76.''' || [[Attēls:Santiago Casares Quiroga.JPG|80px]] || '''[[Santjago Kaseress Kiroga]]'''<br />''Santiago Casares Quiroga''<br /><small>(1884—1950)</small> || [[1936]]. gada [[12. maijs]] — [[19. jūlijs]] || style="background:#E25822"| || [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]] || — || [[Santjago Kaseresa Kiroga valdība|Kaseresa Kiroga valdība]] || |- | '(''72.'')' || [[Attēls:Diego Martinez Barrio.jpg|80px]] || '''[[Djego Martiness Barrio]]'''<br />''Diego Martínez Barrio''<br /><small>(1883—1962)</small> || [[1936]]. gada [[19. jūlijs]] || style="background:#5564EB"| || [[Republikāņu Savienība (1934, Spānija)|Republikāņu Savienība]] || — || [[Djego Martinesa Barrio 2. valdība|Martinesa Barrio 2. valdība]] || |- | '''77.''' || [[Attēls:José Giral 1936.jpg|80px]] || '''[[Hosē Girals]]'''<br />''José Giral''<br /><small>(1879—1962)</small> || [[1936]]. gada [[19. jūlijs]] — [[4. septembris]] || style="background:#E25822"| || [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]] || — || [[Hosē Girala valdība|Girala valdība]] || |- | rowspan="2"| '''78.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Francisco Largo Caballero 1927 (cropped).jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Francisko Largo Kabaljero]]'''<br />''Francisco Largo Caballero''<br /><small>(1869—1946)</small> || [[1936]]. gada [[4. septembris]] — [[4. novembris]] || rowspan="2" style="background:#FF0000"| || rowspan="2"| [[Spāņu Sociāldemokrātu partija|Sociāldemokrātu partija]] || — || [[Francisko Largo Kabaljero 1. valdība|Kabaljero 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1936]]. gada [[4. novembris]] — [[1937]]. gada [[17. maijs]] || — || [[Francisko Largo Kabaljero 2. valdība|Kabaljero 2. valdība]] |- | rowspan="2"| '''79.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Juan Negrín.png|80px]] || rowspan="2"| '''[[Huans Negrīns]]'''<br />''Juan Negrín''<br /><small>(1892—1956)</small> || [[1937]]. gada [[17. maijs]] — [[1938]]. gada [[5. aprīlis]] || rowspan="2" style="background:#FF0000"| || rowspan="2"| [[Spāņu Sociāldemokrātu partija|Sociāldemokrātu partija]] || — || [[Huana Negrīna 1. valdība|Negrīna 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1938]]. gada [[5. aprīlis]] — [[1939]]. gada [[5. marts]] || — || [[Huana Negrīna 2. valdība|Negrīna 2. valdība]] |- | '''80.''' || [[Attēls:José Miaja 1937.jpg|80px]] || '''[[Hosē Miaha]]'''<br />''José Miaja''<br /><small>(1878—1952)</small> || [[1939]]. gada [[5. marts]] — [[28. marts]] || style="background:#996B42"| || Militārais || — || [[Hosē Miahas valdība|Miahas valdība]] || |} ==== Spānijas Otrā republika trimdā (1939—1977) ==== {{colbegin|6}} {{legend| #FF0000| [[Spāņu Sociāldemokrātu partija|Sociāldemokrātu partija]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #E25822| [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #5564EB| [[Republikāņu Savienība (1934, Spānija)|Republikāņu Savienība]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #FF7028| [[Spānijas Demokrātiskā Republikāņu darbība|Demokrātiskā Republikāņu darbība]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #C0C0C0| Neatkarīgais/ bez partijas|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /><small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2"| Partija !! Piezīmes |- ! align="center" colspan="10" | Ministru padomes priekšsēdētājs (1939—1977) |- | — || [[Attēls:Juan Negrín.png|80px]] || '''[[Huans Negrīns]]'''<br />''Juan Negrín''<br /><small>(1892—1956)</small> || [[1939]]. gada [[31. marts]] — [[1945]]. gada [[17. augusts]] || style="background:#FF0000"| || [[Spāņu Sociāldemokrātu partija|Sociāldemokrātu partija]] || |- | — || [[Attēls:José Giral 1936.jpg|80px]] || '''[[Hosē Girals]]'''<br />''José Giral''<br /><small>(1879—1962)</small> || [[1945]]. gada [[17. augusts]] — [[1947]]. gada [[janvāris]] || style="background:#E25822"| || [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]] || |- | — || [[Attēls:Rodolfo Llopis 1963 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Rodolfo Ljopiss]]'''<br />''Rodolfo Llopis''<br /><small>(1895—1983)</small> || [[1947]]. gada [[februāris]] — [[augusts]] || style="background:#FF0000"| || [[Spāņu Sociāldemokrātu partija|Sociāldemokrātu partija]] || |- | — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Alvaro de Albornoss]]'''<br />''Álvaro de Albornoz''<br /><small>(1879—1954)</small> || [[1947]]. gada [[augusts]] — [[1951]]. gada [[jūlijs]] || style="background:#E25822"| || [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]] || |- | — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Fēlikss Gordons Ordass]]'''<br />''Félix Gordón Ordás''<br /><small>(1885—1973)</small> || [[1951]]. gada [[jūlijs]] — [[1960]]. gada [[aprīlis]] || style="background:#E25822"| || [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]] || |- | — || [[Attēls:1914-02-21, La Esfera, Emilio Herrera Linares y José Ortiz Echagüe, Gamonal (cropped) Herrera Linares.jpg|80px]] || '''[[Emilio Herrera]]'''<br />''Emilio Herrera''<br /><small>(1879—1967)</small> || [[1960]]. gada [[aprīlis]] — [[1962]]. gada [[marts]] || style="background:#C0C0C0"| || Neatkarīgais || |- | — || [[Attēls:Claudio Sánchez-Albornoz.png|111x111px]]|| '''[[Klaudio Sančess Albornoss]]'''<br />''Claudio Sánchez Albornoz''<br /><small>(1893—1984)</small> || [[1962]]. gada [[marts]] — [[1971]]. gada [[februāris]] || style="background:#FF7028"| || [[Spānijas Demokrātiskā Republikāņu darbība|Demokrātiskā Republikāņu darbība]] || |- | — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Fernando Valera Aparisio]]'''<br />''Fernando Valera Aparicio''<br /><small>(1899—1982)</small> || [[1971]]. gada [[februāris]] — [[1977]]. gada [[21. jūnijs]] || style="background:#FF7028"| || [[Spānijas Demokrātiskā Republikāņu darbība|Demokrātiskā Republikāņu darbība]] || |} === [[Attēls:Flag of Spain (1945 - 1977).svg|30px]] Spānijas Valsts (1936—1975) [[Attēls:Coat of Arms of Spain (1945-1977).svg|30px]] === {{pamatraksts|Spānijas Valsts}} {{colbegin|3}} {{legend| #708090 | [[Nacionālā kustība (Spānija)|Nacionālā kustība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #996B42 | Militārais |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /><small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2"| Partija !! Kabineti !! Piezīmes !! Valsts vadītājs |- ! align="center" colspan="10" | Nacionālās aizsardzības padomes priekšsēdētājs (1936) |- | — || [[Attēls:Miguel Cabanellas.jpg|80px]] || '''[[Migels Kabanellass]]'''<br />''Miguel Cabanellas''<br /><small>(1872—1938)</small> || [[1936]]. gada [[25. jūlijs]] — [[29. septembris]] || style="background:#996B42"| || Militārais || [[Nacionālā aizsardzības padome (Spānija)|Nacionālā aizsardzības padome]] || || rowspan="16"| [[Fransisko Franko]]<br />(1936—1975) |- ! align="center" colspan="8" | Valsts tehniskās padomes priekšsēdētājs (1936—1938) |- | — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Fidels Davila Arrondo]]'''<br />''Fidel Dávila Arrondo''<br /><small>(1878—1962)</small> || [[1936]]. gada [[29. septembris]] — [[1937]]. gada [[3. jūnijs]] || style="background:#996B42"| || Militārais || [[Valsts tehniskā padome]] || |- | — || [[Attēls:Conde de Jordana 1940.jpg|80px]] || '''[[Francisko Gomess-Hordana Sousa]]'''<br />''Francisco Gómez-Jordana Sousa''<br /><small>(1876—1944)</small> || [[1937]]. gada [[3. jūnijs]] — [[1938]]. gada [[31. janvāris]] || style="background:#996B42"| || Militārais || [[Valsts tehniskā padome]] || |- ! align="center" colspan="8" | Valdības vadītājs (1938—1975) |- | rowspan="8"| '''81.''' || rowspan="8"| [[Attēls:Francisco Franco en 1964.jpg|80px]] || rowspan="8"| '''[[Fransisko Franko]]'''<br />''Francisco Franco''<br /><small>(1892—1975)</small> || [[1938]]. gada [[31. janvāris]] — [[1939]]. gada [[9. augusts]] || rowspan="8" style="background:#DDDDDD"| || rowspan="8"| Bez partijas || [[Fransisko Franko 1. valdība|Franko 1. valdība]] || rowspan="8"| |- | [[1939]]. gada [[9. augusts]] — [[1945]]. gada [[20. jūlijs]] || [[Fransisko Franko 2. valdība|Franko 2. valdība]] |- | [[1945]]. gada [[20. jūlijs]] — [[1951]]. gada [[18. jūlijs]] || [[Fransisko Franko 3. valdība|Franko 3. valdība]] |- | [[1951]]. gada [[18. jūlijs]] — [[1957]]. gada [[25. februāris]] || [[Fransisko Franko 4. valdība|Franko 4. valdība]] |- | [[1957]]. gada [[25. februāris]] — [[1962]]. gada [[10. jūlijs]] || [[Fransisko Franko 5. valdība|Franko 5 valdība]] |- | [[1962]]. gada [[10. jūlijs]] — [[1965]]. gada [[7. jūlijs]] || [[Fransisko Franko 6. valdība|Franko 6. valdība]] |- | [[1965]]. gada [[7. jūlijs]] — [[1969]]. gada [[29. oktobris]] || [[Fransisko Franko 7. valdība|Franko 7. valdība]] |- | [[1969]]. gada [[29. oktobris]] — [[1973]]. gada [[11. jūnijs]] || [[Fransisko Franko 8. valdība|Franko 8. valdība]] |- | '''82.''' || [[Attēls:Luis Carrero Blanco, 1963 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Luiss Karrero Blanko]]'''<br />''Luis Carrero Blanco''<br /><small>(1904—1973)</small> || [[1973]]. gada [[11. jūnijs]] — [[20. decembris]] <small>(miris esot amatā)</small> || style="background:#708090"| || [[Nacionālā kustība (Spānija)|Nacionālā kustība]] || rowspan="2"| [[Luisa Karrero Blanko valdība|Karrero Blanko valdība]] || |- | — || [[Attēls:Torcuato Fernández-Miranda in 1975.jpg|80px]] || [[Torkuato Fernandess-Miranda]]<br />''Torcuato Fernández-Miranda''<br /><small>(1915—1980)</small> || [[1973]]. gada [[20. decembris]] — [[29. decembris]] || style="background:#708090"| || [[Nacionālā kustība (Spānija)|Nacionālā kustība]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | '''83.''' || [[Attēls:Carlos Arias Navarro 1975.jpg|80px]] || '''[[Karloss Ariass Navarro]]'''<br />''Carlos Arias Navarro''<br /><small>(1908—1989)</small> || [[1973]]. gada [[29. decembris]] — [[1975]]. gada [[11. decembris]] || style="background:#708090"| || [[Nacionālā kustība (Spānija)|Nacionālā kustība]] || [[Karlosa Ariasa Navarro 1. valdība|Ariasa Navarro 1. valdība]] || |} === [[Attēls:Flag of Spain.svg|30px]] Spānijas Karaliste (1975—mūsdienas) [[Attēls:Escudo de España (mazonado).svg|30px]] === {{colbegin|4}} {{legend| #708090| [[Nacionālā kustība (Spānija)|Nacionālā kustība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #197E36| [[Demokrātiskā centra savienība (Spānija)|Demokrātiskā centra savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EE1C25| [[Spānijas Sociālistiskā Strādnieku partija|Sociālistiskā Strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00A0DF| [[Tautas partija (Spānija)|Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /><small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2"| Partija !! Vēlēšanas !! Kabineti !! Piezīmes !! Valsts vadītājs |- ! align="center" colspan="10" | Ministru padomes priekšsēdētājs (1975 — mūsdienas) |- | '''83.''' || [[Attēls:Carlos Arias Navarro 1975.jpg|80px]] || '''[[Karloss Ariass Navarro]]'''<br />''Carlos Arias Navarro''<br /><small>(1908—1989)</small> || [[1975]]. gada [[11. decembris]] — [[1976]]. gada [[1. jūlijs]] || style="background:#708090"| || [[Nacionālā kustība (Spānija)|Nacionālā kustība]] || — || [[Karlosa Ariasa Navarro 2. valdība|Ariasa Navarro 2. valdība]] || || rowspan="15"| [[Huans Karloss I]]<br />(1975—2014) |- | — || [[Attēls:Fernando de Santiago y Díaz de Mendívil.png|80px]] || [[Fernando de Santjago]]<br />''Fernando de Santiago''<br /><small>(1910—1994)</small> || [[1976]]. gada [[1. jūlijs]] — [[3. jūlijs]] || style="background:#708090"| || [[Nacionālā kustība (Spānija)|Nacionālā kustība]] || — || — || ''pagaidu premjerministrs'' |- | rowspan="3"| '''85.'''|| rowspan="3"| [[Attēls:Adolfo Suárez 1980 (cropped).jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Adolfo Suaress]]'''<br />''Adolfo Suárez''<br /><small>(1932—2014)</small> || [[1976]]. gada [[3. jūlijs]] — [[1977]]. gada [[13. jūlijs]] || style="background:#708090"| || [[Nacionālā kustība (Spānija)|Nacionālā kustība]] || [[1977. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1977]] || [[Adolfo Suaresa 1. valdība|Suaresa 1. valdība]] || rowspan="3"| |- | [[1977]]. gada [[13. jūlijs]] — [[1979]]. gada [[30. marts]] || rowspan="2" style="background:#197E36"| || rowspan="2"| [[Demokrātiskā centra savienība (Spānija)|Demokrātiskā centra savienība]] || — || [[Adolfo Suaresa 2. valdība|Suaresa 2. valdība]] |- | [[1979]]. gada [[30. marts]] — [[1981]]. gada [[25. februāris]] || [[1979. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1979]] || [[Adolfo Suaresa 1. valdība|Suaresa 1. valdība]] |- | '''86.''' || [[Attēls:Leopoldo Calvo-Sotelo 1978 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Leopoldo Kalvo Sotelo]]'''<br />''Leopoldo Calvo-Sotelo''<br /><small>(1926—2008)</small> || [[1981]]. gada [[25. februāris]] — [[1982]]. gada [[2. decembris]] || style="background:#197E36"| || [[Demokrātiskā centra savienība (Spānija)|Demokrātiskā centra savienība]] || — || [[Leopoldo Kalvo Sotelo valdība|Kalvo Sotelo valdība]] || |- | rowspan="4"| '''87.''' || rowspan="4"| [[Attēls:Felipe González 1986b (cropped).jpg|80px]] || rowspan="4"| '''[[Felipe Gonsaless]]'''<br />''Felipe González''<br /><small>(1942)</small> || [[1982]]. gada [[2. decembris]] — [[1986]]. gada [[24. jūlijs]] || rowspan="4" style="background:#EE1C25"| ||rowspan="4"| [[Spānijas Sociālistiskā Strādnieku partija|Sociālistiskā Strādnieku partija]] || [[1982. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1982]] || [[Felipes Gonsalesa 1. valdība|Gonsalesa 1. valdība]] || rowspan="4"| |- | [[1986]]. gada [[24. jūlijs]] — [[1989]]. gada [[5. decembris]] || [[1986. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1986]] || [[Felipes Gonsalesa 2. valdība|Gonsalesa 2. valdība]] |- | [[1989]]. gada [[5. decembris]] — [[1993]]. gada [[9. jūlijs]] || [[1989. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1989]] || [[Felipes Gonsalesa 3. valdība|Gonsalesa 3. valdība]] |- | [[1993]]. gada [[9. jūlijs]] — [[1996]]. gada [[4. maijs]] || [[1993. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1993]] || [[Felipes Gonsalesa 4. valdība|Gonsalesa 4. valdība]] |- | rowspan="2"| '''88.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Aznar at the Azores, March 17, 2003-2.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Hosē Marija Aznars]]'''<br />''José María Aznar''<br /><small>(1953)</small> || [[1996]]. gada [[4. maijs]] — [[2000]]. gada [[26. aprīlis]] || rowspan="2" style="background:#00A0DF"| ||rowspan="2"| [[Tautas partija (Spānija)|Tautas partija]] || [[1996. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1996]] || [[Hosē Marijas Aznara 1. valdība|Aznara 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[2000]]. gada [[26. aprīlis]] — [[2004]]. gada [[16. aprīlis]] || [[2000. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|2000]] || [[Hosē Marijas Aznaras 2. valdība|Aznara 2. valdība]] |- | rowspan="2"| '''89.''' || rowspan="2"| [[Attēls:José Luis Rodríguez Zapatero 2011 (cropped).jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Hosē Luiss Rodrigess Sapatero]]'''<br />''José Luis Rodríguez Zapatero''<br /><small>(1960)</small> || [[2004]]. gada [[16. aprīlis]] — [[2008]]. gada [[11. aprīlis]] || rowspan="2" style="background:#EE1C25"| ||rowspan="2"| [[Spānijas Sociālistiskā Strādnieku partija|Sociālistiskā Strādnieku partija]] || [[2004. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|2004]] || [[Hosē Luisa Rodrigesa Sapatero 1. valdība|Sapatero 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[2008]]. gada [[11. aprīlis]] — [[2011]]. gada [[21. decembris]] || [[2008. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|2008]] || [[Hosē Luisa Rodrigesa Sapatero 2. valdība|Sapatero 2. valdība]] |- | rowspan="3"| '''90.''' || rowspan="3"| [[Attēls:Mariano Rajoy 2016 (portrait).jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Marjano Rahojs]]'''<br />''Mariano Rajoy''<br /><small>(1955)</small> || rowspan="2"| [[2011]]. gada [[21. decembris]] — [[2016]]. gada [[29. oktobris]] || rowspan="3" style="background:#00A0DF"| || rowspan="3"| [[Tautas partija (Spānija)|Tautas partija]] || rowspan="2"| [[2011. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|2011]]<br />[[2015. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|2015]] || rowspan="2"| [[Marjano Rahoja 1. valdība|Rahoja 1. valdība]] || rowspan="3"| |- | rowspan="3"| [[Felipe VI]]<br />(2014—''pašlaik'') |- | [[2016]]. gada [[29. oktobris]] — [[2018]]. gada [[1. jūnijs]] || [[2016. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|2016]] || [[Marjano Rahoja 2. valdība|Rahoja 2. valdība]] |- | '''91.''' || [[Attēls:Pedro Sánchez in 2018.jpg|80px]] || '''[[Pedro Sančess]]'''<br />''Pedro Sánchez Pérez-Castejón''<br /><small>(1972)</small> || [[2018]]. gada [[1. jūnijs]] — ''pašlaik'' || style="background:#EE1C25"| || [[Spānijas Sociālistiskā Strādnieku partija|Sociālistiskā Strādnieku partija]] || — || [[Pedro Sančesa valdība|Sančesa valdība]] || |} == Skatīt arī == * [[Spānijas monarhu uzskaitījums]] * [[Spānijas prezidentu uzskaitījums]] {{Spānijas premjerministri}} {{Eiropas valstu valdību vadītāji}} [[Kategorija:Spānijas premjerministri|*]] [[Kategorija:Premjerministru uzskaitījumi]] npfomnhet8l7g7rbfq12ft8d9kutpae 4301727 4301718 2025-06-29T19:15:50Z Svens Hudjajevs 100139 4301727 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Spānija]]s premjerministri''', kas ir [[Spānijas valdība]]s vadītāji. Premjerministra amats pirmo reizi tika izveidots [[1834]]. gadā. == Uzskaitījums == === Spānijas Karaliste (1516—1870) === {{colbegin|5}} {{legend| #1060AF |[[Mērenie rojālisti]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #FF8800 |[[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFD700 |[[Liberāļu savienība (Spānija)|Liberāļu savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DD6284 |[[Radikālā Demokrātu partija (Spānija)|Radikālā Demokrātu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| MediumSeaGreen |[[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /><small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2" | Partija !! Vēlēšanas !! Kabineti !! Piezīmes !! Valsts vadītājs |- ! align="center" colspan="10" | Ministru padomes priekšsēdētājs (1834—1868) |- | '''1.''' || [[Attēls:Francisco Martínez de la Rosa (Museo del Prado).jpg|80px]] || '''[[Fransisko Martiness de la Rosa]]'''<br />''Francisco Martínez de la Rosa''<br /><small>(1787—1862)</small> || [[1834]]. gada [[10. janvāris]] — [[1835]]. gada [[7. jūnijs]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1834. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1834]] || [[Fransisko Martinesa De la Rosas valdība|de la Rosas valdība]] || || rowspan="15"| [[Marija Kristīna]],<br />[[Izabella II (Spānija)|Izabellas II]] reģente (1833—1840) |- | '''2.''' || [[Attēls:José María Queipo de Llano, conde de Toreno (Museo del Prado).jpg|80px]] || '''[[Hosē Marija Keipo de Ljano]]'''<br />''José María Queipo de Llano''<br /><small>(1786—1843)</small> || [[1835]]. gada [[7. jūnijs]] — [[14. septembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Hosē Marijas Keipo de Ljano valdība|de Ljano valdība]] || |- | — || [[Attēls:Don Miguel Ricardo de Alava by William Salter cropped.jpg|80px]] || [[Migels Rikardo de Alava]]<br />''Miguel Ricardo de Álava y Esquivel''<br /><small>(1770—1843)</small> || [[1835]]. gada [[14. septembris]] — [[25. septembris]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Migela Rikardo de Alavas valdība|de Alavas valdība]] || ''noraidīja kandidatūru un palika amatā kā Spānijas vēstnieks [[Londona|Londonā]]'' |- | '''3.''' || [[Attēls:Juan Alvarez Mendizábal.png|80px]] || '''[[Huans Alvaress Mendisābals]]'''<br />''Juan Álvarez Mendizábal''<br /><small>(1790—1853)</small> || [[1835]]. gada [[25. septembris]] — [[1836]]. gada [[15. maijs]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Huana Alvaresa Mendisābala valdība|Mendisābala valdība]] || |- | '''4.''' || [[Attēls:Francisco Javier Istúriz.jpg|80px]] || '''[[Fransisko Havjērs Istūriss]]'''<br />''Francisco Javier de Istúriz''<br /><small>(1790—1871)</small> || [[1836]]. gada [[15. maijs]] — [[14. augusts]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1836. gada februāra Spānijas vispārējās vēlēšanas|1836 (februāris)]]<br />[[1836. gada jūlija Spānijas vispārējās vēlēšanas|1836 (jūlijs)]] || [[Fransisko Havjēra Istūrisa 1. valdība|Istūrisa 1. valdība]] || |- | '''5.''' || [[Attēls:José María Calatrava.jpg|80px]] || '''[[Hosē Marija Kalatrava]]'''<br />''José María Calatrava''<br /><small>(1781—1846)</small> || [[1836]]. gada [[14. augusts]] — [[1837]]. gada [[17. augusts]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || [[1836. gada oktobra Spānijas vispārējās vēlēšanas|1836 (oktobris)]] || [[Hosē Marijas Kalatravas valdība|Kalatravas valdība]] || |- | '''6.''' || [[Attēls:Baldomero Espartero.jpg|80px]] || '''[[Baldomero Espartero]]'''<br />''Baldomero Espartero''<br /><small>(1793—1879)</small> || [[1837]]. gada [[18. augusts]] — [[18. oktobris]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Baldomero Espartero 1. valdība|Espartero 1. valdība]] || |- | '''7.''' || [[Attēls:Félix batanero-retrato de eusebio bardají y azara.jpg|80px]] || '''[[Eusebio Bardahi]]'''<br />''Eusebio Bardají''<br /><small>(1776—1842)</small> || [[1837]]. gada [[18. oktobris]] — [[16. decembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1837. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1837]] || [[Eusebio Bardahi valdība|Bardahi valdība]] || |- | '''8.''' || [[Attēls:Conde de Ofalia.JPG|80px]] || '''[[Narciso Fernandess de Heredija]]'''<br />''Narciso Fernández de Heredia''<br /><small>(1775—1847)</small> || [[1837]]. gada [[16. decembris]] — [[1838]]. gada [[6. septembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Narcizo Fernandesa de Heredija valdība|de Heredija valdība]] || |- | '''9.''' || [[Attēls:Bernardino Fernández de Velasco y Benavides-Duque de Frías.JPG|80px]] || '''[[Bernardino Fernandess de Velasko]]'''<br />''Bernardino Fernández de Velasco''<br /><small>(1783—1851)</small> || [[1838]]. gada [[6. septembris]] — [[9. decembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Bernardino Fernandesa de Velasko valdība|de Velasko valdība]] || |- | '''10.''' || [[Attēls:Evaristo Pérez de Castro.jpg|80px]] || '''[[Evaristo Peress de Kastro]]'''<br />''Evaristo Pérez de Castro''<br /><small>(1778—1848)</small> || [[1838]]. gada [[9. decembris]] — [[1840]]. gada [[18. jūlijs]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1839. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1839]]<br />[[1840. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1840]] || [[Evaristo Peresa de Kastro valdība|de Kastro valdība]] || |- | '''11.''' || [[Attēls:Antonio González González.jpg|80px]] || '''[[Antonio Gonsaless]]'''<br />''Antonio González''<br /><small>(1792—1876)</small> || [[1840]]. gada [[20. jūlijs]] — [[12. augusts]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Antonio Gonsalesa 1. valdība|Gonsalesa 1. valdība]] || |- | '''12.''' || [[Attēls:Ferraz.JPG|80px]] || '''[[Valentīns Ferrass]]'''<br />''Valentín Ferraz''<br /><small>(1792—1866)</small> || [[1840]]. gada [[12. augusts]] — [[28. augusts]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Valemntīna Ferraza valdība|Ferraza valdība]] || |- | — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Modesto Kortazars]]<br />''Modesto Cortázar''<br /><small>(1783—1862)</small> || [[1840]]. gada [[29. augusts]] — [[11. septembris]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || — || ''pagaidu premjerministrs'' |- | '''13.''' || [[Attēls:Vicente Sancho redondeado.png|80px]] || '''[[Visents Sančo]]'''<br />''Vicente Sancho ''<br /><small>(1784—1860)</small> || [[1840]]. gada [[11. septembris]] — [[16. septembris]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Vesenta Sančo valdība|Sančo valdība]] || |- | '(''6.'')' || [[Attēls:Baldomero Espartero.jpg|80px]] || '''[[Baldomero Espartero]]'''<br />''Baldomero Espartero''<br /><small>(1793—1879)</small> || [[1840]]. gada [[16. septembris]] — [[1841]]. gada [[10. maijs]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Baldomero Espartero 2. valdība|Espartero 2. valdība]] || || rowspan="4"| [[Baldomero Espartero]]<br />[[Izabella II (Spānija)|Izabellas II]] reģents (1840—1843) |- | '''14.''' || [[Attēls:Joaquín María de Ferrer y Cafranga.jpg|80px]] || '''[[Hoakins Marija Ferrers]]'''<br />''Joaquín María de Ferrer''<br /><small>(1777—1861)</small> || [[1841]]. gada [[10. maijs]] — [[20. maijs]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Hoakina Marijas Ferreras valdība|Ferreras valdība]] || |- | '(''11.'')' || [[Attēls:Antonio González González.jpg|80px]] || '''[[Antonio Gonsaless]]'''<br />''Antonio González''<br /><small>(1792—1876)</small> || [[1841]]. gada [[20. maijs]] — [[1842]]. gada [[17. jūnijs]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || [[1841. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1841]] || [[Antonio Gonsalesa 2. valdība|Gonsalesa 2. valdība]] || |- | '''15.''' || [[Attēls:Retrato del general Rodil (Dionisio Fierros Álvarez).jpg|80px]] || '''[[Hosē Ramons Rodils]]'''<br />''José Ramón Rodil''<br /><small>(1789—1853)</small> || [[1842]]. gada [[17. jūnijs]] — [[1843]]. gada [[9. maijs]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Hosē Ramona Rodila valdība|Rodila valdība]] || |- | '''16.''' || [[Attēls:Joaquín María López.png|80px]] || '''[[Hoakins Marija Lopess]]'''<br />''Joaquín María López''<br /><small>(1798—1855)</small> || [[1843]]. gada [[9. maijs]] — [[19. maijs]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || [[1843. gada februāra Spānijas vispārējās vēlēšanas|1843 (februāris)]] || [[Hoakina Marijas Lopesa 1. valdība|Lopesa 1. valdība]] || || rowspan="40"| Karaliene [[Izabella II (Spānija)|Izabella II]]<br />(1833/1843—1868) |- | '''17.''' || [[Attēls:Álvaro Gómez Becerra (Palacio del Senado de España).jpg|80px]] || '''[[Alvaro Gomess Bekerra]]'''<br />''Álvaro Gómez Becerra''<br /><small>(1771—1855)</small> || [[1843]]. gada [[19. maijs]] — [[23. jūlijs]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Alvaro Gomesa Bekerras valdība|Bekerras valdība]] || |- | rowspan="2"| '(''16.'')' || rowspan="2"| [[Attēls:Joaquín María López.png|80px]] || rowspan="2"| '''[[Hoakins Marija Lopess]]'''<br />''Joaquín María López''<br /><small>(1798—1855)</small> || [[1843]]. gada [[23. jūlijs]] — [[10. novembris]] || rowspan="2" style="background:#FF8800"| || rowspan="2"| [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || rowspan="2"| [[Hoakina Marijas Lopesa 2. valdība|Lopesa 2. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1843]]. gada [[10. novembris]] — [[20. novembris]] || [[1843. gada septembra Spānijas vispārējās vēlēšanas|1843 (septembris)]] |- | '''18.''' || [[Attēls:Salustiano Olózaga.jpg|80px]] || '''[[Salustjano de Olosaga]]'''<br />''Salustiano de Olózaga''<br /><small>(1805—1873)</small> || [[1843]]. gada [[20. novembris]] — [[29. novembris]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Salustiono de Olosagas valdība|Olosagas valdība]] || |- | '''19.''' || [[Attēls:Luis Gonzales Bravo.jpg|80px]] || '''[[Luiss Gonsaless-Bravo]]'''<br />''Luis González-Bravo''<br /><small>(1811—1871)</small> || [[1843]]. gada [[5. decembris]] — [[1844]]. gada [[3. maijs]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] ||— || [[Luisa Gonsalesa-Bravo 1. valdība|Gonsalesa-Bravo 1. valdība]] || |- | '''20.''' || [[Attēls:Ramon Maria Narvaez.jpg|80px]] || '''[[Ramons Marija Narvaess]]'''<br />''Ramón María Narváez''<br /><small>(1800—1868)</small> || [[1844]]. gada [[3. maijs]] — [[1846]]. gada [[12. februāris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1844. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1844]] || [[Ramona Marijas Narvaesa 1. valdība|Narvaesa 1. valdība]] || |- | '''21.''' || [[Attēls:Marques de miraflores.jpg|80px]] || '''[[Manuels de Pando]]'''<br />''Manuel de Pando''<br /><small>(1792—1872)</small> || [[1846]]. gada [[12. februāris]] — [[16. marts]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Manuels de Pando 1. valdība|de Pando 1. valdība]] || |- | '(''20.'')' || [[Attēls:Ramon Maria Narvaez.jpg|80px]] || '''[[Ramons Marija Narvaess]]'''<br />''Ramón María Narváez''<br /><small>(1800—1868)</small> || [[1846]]. gada [[16. marts]] — [[5. aprīlis]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Ramona Marijas Narvaesa 2. valdība|Narvaesa 2. valdība]] || |- | '(''4.'')' || [[Attēls:Francisco Javier Istúriz.jpg|80px]] || '''[[Fransisko Havjērs Istūriss]]'''<br />''Francisco Javier de Istúriz''<br /><small>(1790—1871)</small> || [[1846]]. gada [[5. aprīlis]] — [[1847]]. gada [[28. janvāris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1846. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1846]] || [[Fransisko Havjēra Istūrisa 2. valdība|Istūrisa 2. valdība]] || |- | '''22.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Karloss Martiness de Iruho]]'''<br />''Carlos Martínez de Irujo''<br /><small>(1802—1855)</small> || [[1847]]. gada [[28. janvāris]] — [[28. marts]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Karlosa Martinesa de Iruho valdība|de Iruho valdība]] || |- | '''23.''' || [[Attēls:JoaquinFranciscoPacheco.jpg|80px]] || '''[[Hoakins Fransisko Pačeko]]'''<br />''Joaquín Francisco Pacheco''<br /><small>(1808—1865)</small> || [[1847]]. gada [[28. marts]] — [[31. augusts]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Hoakina Fransisko Pačeko valdība|Pačeko valdība]] || |- | '''24.''' || [[Attēls:Marqués de Salamanca.jpg|80px]] || '''[[Hosē de Salamanka]]'''<br />''José de Salamanca''<br /><small>(1811—1883)</small> || [[1847]]. gada [[31. augusts]] — [[12. septembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Hosē de Salamankas valdība|de Salamankas valdība]] || |- | '''25.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Florensio Garsija Gojena]]'''<br />''Florencio García Goyena''<br /><small>(1783—1855)</small> || [[1847]]. gada [[12. septembris]] — [[4. septembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Florensio Garsijas Gojenas valdība|Gojenas valdība]] || |- | '(''20.'')' || [[Attēls:Ramon Maria Narvaez.jpg|80px]] || '''[[Ramons Marija Narvaess]]'''<br />''Ramón María Narváez''<br /><small>(1800—1868)</small> || [[1847]]. gada [[4. septembris]] — [[1949]]. gada [[19. oktobris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Ramona Marijas Narvaesa 3. valdība|Narvaesa 3. valdība]] || |- | '''26.''' || [[Attēls:Serafín María de Sotto (Museo del Ejército).JPG|80px]] || '''[[Serafims Marija de Soto]]'''<br />''Serafín María de Sotto''<br /><small>(1793—1862)</small> || [[1949]]. gada [[19. oktobris]] — [[20. oktobris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Serafima Marijas de Soto valdība|de Soto valdība]] || |- | '(''20.'')' || [[Attēls:Ramon Maria Narvaez.jpg|80px]] || '''[[Ramons Marija Narvaess]]'''<br />''Ramón María Narváez''<br /><small>(1800—1868)</small> || [[1949]]. gada [[20. oktobris]] — [[1851]]. gada [[14. janvāris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1850. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1850]] || [[Ramona Marijas Narvaesa 4. valdība|Narvaesa 4. valdība]] || |- | '''27.''' || [[Attēls:Juan Bravo Murillo.jpg|80px]] || '''[[Huans Bravo Muriljo]]'''<br />''Juan Bravo Murillo''<br /><small>(1803—1873)</small> || [[1851]]. gada [[14. janvāris]] — [[1852]]. gada [[14. decembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1851. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1851]] || [[Huana Bravo Muriljo valdība|Muriljo valdība]] || |- | '''28.''' || [[Attēls:Gomez-Retrato de Federico Roncali Ceruti.jpg|80px]] || '''[[Federiko de Ronkali]]'''<br />''Federico de Roncali''<br /><small>(1809—1857)</small> || [[1852]]. gada [[14. decembris]] — [[1853]]. gada [[14. aprīlis]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1853. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1853]] || [[Federiko de Ronkali valdība|de Ronkali valdība]] || |- | '''29.''' || [[Attēls:Francisco Lersundi Hormaechea.jpg|80px]] || '''[[Fransisko de Lersundi]]'''<br />''Francisco de Lersundi''<br /><small>(1817—1874)</small> || [[1853]]. gada [[14. aprīlis]] — [[19. septembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Fransisko de Lersundi valdība|de Lersundi valdība]] || |- | '''30.''' || [[Attēls:Luis José Sartorius.jpg|80px]] || '''[[Luiss Hosē Sartoriuss]]'''<br />''Luis José Sartorius''<br /><small>(1820—1871)</small> || [[1853]]. gada [[19. septembris]] — [[1854]]. gada [[17. jūlijs]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Luisa Hosē Sartoriusa valdība|Sartoriusa valdība]] || |- | '''31.''' || [[Attēls:Fernándo Fernández de Córdova, 2nd Marquis of Mendigorría.jpg|80px]] || '''[[Fernando Fernandess de Kordova]]'''<br />''Fernando Fernández de Córdova''<br /><small>(1809—1883)</small> || [[1854]]. gada [[17. jūlijs]] — [[18. jūlijs]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Fernando Fernandesa de Kordovas valdība|de Kordovas valdība]] || |- | '''32.''' || [[Attēls:El duque de Rivas (Federico de Madrazo).JPG|80px]] || '''[[Angels de Saavedra]]'''<br />''Ángel de Saavedra''<br /><small>(1828—1880)</small> || [[1854]]. gada [[18. jūlijs]] — [[19. jūlijs]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Angela de Saavedras valdība|de Saavedras valdība]] || |- | rowspan="3"| '(''6.'')' || rowspan="3"| [[Attēls:Baldomero Espartero.jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Baldomero Espartero]]'''<br />''Baldomero Espartero''<br /><small>(1793—1879)</small> || [[1854]]. gada [[19. jūlijs]] — [[30. jūlijs]] || rowspan="3" style="background:#FF8800"| || rowspan="3"| [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || [[1854. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1854]] || [[Baldomero Espartero 3. valdība|Espartero 3. valdība]] || rowspan="3"| |- | [[1854]]. gada [[19. jūlijs]] — [[28. novembris]] || — || [[Baldomero Espartero 4. valdība|Espartero 4. valdība]] |- | [[1854]]. gada [[28. novembris]] — [[1856]]. gada [[14. jūlijs]] || — || [[Baldomero Espartero 5. valdība|Espartero 5. valdība]] |- | '''33.''' || [[Attēls:Leopoldo ODonnell.jpg|80px]] || '''[[Leopoldo O'Donells]]'''<br />''Leopoldo O'Donnell''<br /><small>(1809—1867)</small> || [[1856]]. gada [[14. jūlijs]] — [[12. oktobris]] || style="background:#FFD700"| || [[Liberāļu savienība (Spānija)|Liberāļu savienība]] || — || [[Leopoldo O'Donella 1. valdība|O'Donella 1. valdība]] || |- | '(''20.'')' || [[Attēls:Ramon Maria Narvaez.jpg|80px]] || '''[[Ramons Marija Narvaess]]'''<br />''Ramón María Narváez''<br /><small>(1800—1868)</small> || [[1956]]. gada [[12. oktobris]] — [[1857]]. gada [[15. oktobris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1857. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1857]] || [[Ramona Marijas Narvaesa 5. valdība|Narvaesa 5. valdība]] || |- | '''34.''' || [[Attēls:Francisco Armero y Fernández de Peñaranda.jpg|80px]] || '''[[Fransisko Armero Penjaranda]]'''<br />''Francisco Armero Peñaranda''<br /><small>(1804—1866)</small> || [[1857]]. gada [[15. oktobris]] — [[1858]]. gada [[14. janvāris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Fransisko Armero Penjarandas valdība|Penjarandas valdība]] || |- | '(''4.'')' || [[Attēls:Francisco Javier Istúriz.jpg|80px]] || '''[[Fransisko Havjērs Istūriss]]'''<br />''Francisco Javier de Istúriz''<br /><small>(1790—1871)</small> || [[1858]]. gada [[14. janvāris]] — [[30. jūnijs]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Fransisko Havjēra Istūrisa 3. valdība|Istūrisa 3. valdība]] || |- | rowspan="2"| '(''33.'')' || rowspan="2"| [[Attēls:Leopoldo ODonnell.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Leopoldo O'Donells]]'''<br />''Leopoldo O'Donnell''<br /><small>(1809—1867)</small> || [[1858]]. gada [[30. jūnijs]] — [[1863]]. gada [[17. janvāris]] || rowspan="2" style="background:#FFD700"| || rowspan="2"| [[Liberāļu savienība (Spānija)|Liberāļu savienība]] || [[1858. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1858]] || [[Leopoldo O'Donella 2. valdība|O'Donella 2. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1863]]. gada [[17. janvāris]] — [[2. marts]] || — || [[Leopoldo O'Donella 3. valdība|O'Donella 3. valdība]] |- | '(''21.'')' || [[Attēls:Marques de miraflores.jpg|80px]] || '''[[Manuels de Pando]]'''<br />''Manuel de Pando''<br /><small>(1792—1872)</small> || [[1863]]. gada [[2. marts]] — [[1864]]. gada [[17. janvāris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1863. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1863]] || [[Manuels de Pando 2. valdība|de Pando 2. valdība]] || |- | '''34.''' || [[Attēls:Retrato de Lorenzo Arrazola.jpg|80px]] || '''[[Lorenco Arrazola]]'''<br />''Lorenzo Arrazola''<br /><small>(1797—1873)</small> || [[1864]]. gada [[17. janvāris]] — [[1. marts]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Lorenco Arrazolas valdība|Arrazolas valdība]] || |- | '''35.''' || [[Attēls:Alejandro Mon.png|80px]] || '''[[Alehandro Mons]]'''<br />''Alejandro Mon''<br /><small>(1801—1882)</small> || [[1864]]. gada [[1. marts]] — [[16. septembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Alehandro Mona valdība|Mona valdība]] || |- | '(''20.'')' || [[Attēls:Ramon Maria Narvaez.jpg|80px]] || '''[[Ramons Marija Narvaess]]'''<br />''Ramón María Narváez''<br /><small>(1800—1868)</small> || [[1964]]. gada [[16. septembris]] — [[1865]]. gada [[21. jūnijs]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1864. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1864]] || [[Ramona Marijas Narvaesa 6. valdība|Narvaesa 6. valdība]] || |- | '(''33.'')' || [[Attēls:Leopoldo ODonnell.jpg|80px]] || '''[[Leopoldo O'Donells]]'''<br />''Leopoldo O'Donnell''<br /><small>(1809—1867)</small> || [[1865]]. gada [[21. jūnijs]] — [[1866]]. gada [[10. jūlijs]] || style="background:#FFD700"| || [[Liberāļu savienība (Spānija)|Liberāļu savienība]] || [[1865. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1865]] || [[Leopoldo O'Donella 4. valdība|O'Donella 4. valdība]] || |- | '(''20.'')' || [[Attēls:Ramon Maria Narvaez.jpg|80px]] || '''[[Ramons Marija Narvaess]]'''<br />''Ramón María Narváez''<br /><small>(1800—1868)</small> || [[1866]]. gada [[10. jūlijs]] — [[1868]]. gada [[23. aprīlis]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || [[1867. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1867]] || [[Ramona Marijas Narvaesa 7. valdība|Narvaesa 7. valdība]] || |- | '(''19.'')' || [[Attēls:Luis Gonzales Bravo.jpg|80px]] || '''[[Luiss Gonsaless-Bravo]]'''<br />''Luis González-Bravo''<br /><small>(1811—1871)</small> || [[1868]]. gada [[23. aprīlis]] — [[19. septembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Luisa Gonsalesa-Bravo 2. valdība|Gonsalesa-Bravo 2. valdība]] || |- | '''36.''' || [[Attēls:José de la Concha, en La Ilustración Ibérica.jpg|80px]] || '''[[Hosē Gutjeress de la Konča]]'''<br />''José Gutiérrez de la Concha''<br /><small>(1809—1895)</small> || [[1868]]. gada [[19. septembris]] — [[30. septembris]] || style="background:#1060AF"| || [[Mērenie rojālisti]] || — || [[Hosē de la Končas valdība|de la Končas valdība]] || |- ! align="center" colspan="10" | Revolucionārās pagaidu padomes priekšsēdētājs (1868) |- | — || [[Attēls:Pascual Madoz, de José Nin y Tudó (1873), Congreso de los Diputados (2).jpg|80px]] || [[Paskāls Madoss]]<br />''Pascual Madoz''<br /><small>(1806—1870)</small> || [[1868]]. gada [[30. septembris]] — [[3. oktobris]] || style="background:#FF8800"| || [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || — || [[Paskāla Madosa valdība|Madosa valdība]] || ''pagaidu premjerministrs'' || rowspan="5"| ''Formāli nav<br />valsts vadītāja<br />(1868—1869)'' |- ! align="center" colspan="9" | Pagaidu valdības priekšsēdētājs (1868—1869) |- | '''37.''' || [[Attēls:Francisco-serrano.jpg|80px]] || '''[[Fransisko Serrano]]'''<br />''Francisco Serrano''<br /><small>(1810—1885)</small> || [[1868]]. gada [[3. oktobris]] — [[1869]]. gada [[18. jūnijs]] || style="background:#FFD700"| || [[Liberāļu savienība (Spānija)|Liberāļu savienība]] || — || [[Fransisko Serrano 1. valdība|Serrano 1. valdība]] || |- ! align="center" colspan="9" | Izpildvaras prezidents (1869) |- | '''37.''' || [[Attēls:Francisco-serrano.jpg|80px]] || '''[[Fransisko Serrano]]'''<br />''Francisco Serrano''<br /><small>(1810—1885)</small> || [[1869]]. gada [[22. februāris]] — [[18. jūnijs]] || style="background:#FFD700"| || [[Liberāļu savienība (Spānija)|Liberāļu savienība]] || [[1869. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1869]] || [[Fransisko Serrano 2. valdība|Serrano 2. valdība]] || |- ! align="center" colspan="19" | Ministru padomes priekšsēdētājs (1869—1873) |- | rowspan="2"| '''38.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Prim madrazo.jpeg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Huans Prims]]'''<br />''Juan Prim''<br /><small>(1814—1870)</small> || rowspan="2"| [[1869]]. gada [[18. jūnijs]] — [[1870]]. gada [[27. decembris]] || rowspan="2" style="background:#FF8800"| || rowspan="2"| [[Progresīvo partija (Spānija)|Progresīvo partija]] || rowspan="2"| — || rowspan="2"| [[Huana Prima valdība|Prima valdība]] || rowspan="2"| || Reģents<br />[[Fransisko Serrano]]<br />(1869—1870) |- | rowspan="9"| Karalis [[Amadeo I]]<br />(1870—1873) |- | — || [[Attēls:JuanBatistaTopeteYCarballoPorRafaelMonleón.jpg|80px]] || [[Huans Bautista Topete]]<br />''Juan Bautista Topete''<br /><small>(1821—1885)</small> || [[1870]]. gada [[27. decembris]] — [[1871]]. gada [[4. janvāris]] || style="background:#FFD700"| || [[Liberāļu savienība (Spānija)|Liberāļu savienība]] || — || — || ''pagaidu premjerministrs'' |- | '(''37.'')' || [[Attēls:Francisco-serrano.jpg|80px]] || '''[[Fransisko Serrano]]'''<br />''Francisco Serrano''<br /><small>(1810—1885)</small> || [[1871]]. gada [[4. janvāris]] — [[24. jūlijs]] || style="background:#FFD700"| || [[Liberāļu savienība (Spānija)|Liberāļu savienība]] || [[1871. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1871]] || [[Fransisko Serrano 3. valdība|Serrano 3. valdība]] || |- | '''39.''' || [[Attēls:RuizZorrilla.png|80px]] || '''[[Manuels Ruiss Zorilla]]'''<br />''Manuel Ruiz Zorrilla''<br /><small>(1833—1895)</small> || [[1871]]. gada [[24. jūlijs]] — [[5. oktobris]] || style="background:#DD6284"| || [[Radikālā Demokrātu partija (Spānija)|Radikālā Demokrātu partija]] || — || [[Manuela Ruisa Zorillas 1. valdība|Ruisa Zorillas 1. valdība]] || |- | '''40.''' || [[Attēls:José Malcampo, 3rd Marquis of San Rafael.jpg|80px]] || '''[[Hosē Malkampo]]'''<br />''José Malcampo''<br /><small>(1828—1880)</small> || [[1871]]. gada [[5. oktobris]] — [[21. decembris]] || style="background:MediumSeaGreen"| || [[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] || — || [[Hosē Malkampo valdība|Malkampo valdība]] || |- | rowspan="2"| '''41.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Práxedes Mateo Sagasta (cropped).jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Praksedess Mateo Sagasta]]'''<br />''Práxedes Mateo Sagasta''<br /><small>(1825—1905)</small> || [[1871]]. gada [[21. decembris]] — [[1872]]. gada [[20. februāris]] || rowspan="2" style="background:MediumSeaGreen"| || rowspan="2"| [[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] || — || [[Praksedesa Sagastas 1. valdība|Sagastas 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1872]]. gada [[20. februāris]] — [[26. maijs]] || [[1872. gada Spānijas aprīļa vispārējās vēlēšanas|1872 (aprīlis)]] || [[Praksedesa Sagastas 2. valdība|Sagastas 2. valdība]] |- | '(''37.'')' || [[Attēls:Francisco-serrano.jpg|80px]] || '''[[Fransisko Serrano]]'''<br />''Francisco Serrano''<br /><small>(1810—1885)</small> || [[1872]]. gada [[26. maijs]] — [[13. jūnijs]] || style="background:MediumSeaGreen"| || [[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] || — || [[Fransisko Serrano 4. valdība|Serrano 4. valdība]] || |- | '(''39.'')' || [[Attēls:RuizZorrilla.png|80px]] || '''[[Manuels Ruiss Zorilla]]'''<br />''Manuel Ruiz Zorrilla''<br /><small>(1833—1895)</small> || [[1872]]. gada [[13. jūnijs]] — [[1873]]. gada [[11. februāris]] || style="background:#DD6284"| || [[Radikālā Demokrātu partija (Spānija)|Radikālā Demokrātu partija]] || [[1872. gada Spānijas augusta vispārējās vēlēšanas|1872 (augusts)]] || [[Manuela Ruisa Zorillas 2. valdība|Ruisa Zorillas 2. valdība]] || |} === [[Attēls:Flag of the First Spanish Republic.svg|30px]] Spānijas Pirmā republika (1873—1874) [[Attēls:Coat of Arms of Spain (1868-1870 and 1873-1874).svg|30px]] === {{pamatraksts|Spānijas Pirmā republika}} {{colbegin|4}} {{legend| #C05BA1 |[[Federālo Demokrātu republikāņu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| MediumSeaGreen |[[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /><small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2"| Partija !! Vēlēšanas !! Kabineti !! Piezīmes !! Valsts vadītājs |- ! align="center" colspan="11" | Spānijas Republikas izpildvaras prezidents (1873—1874) |- | rowspan="4"| '''42.''' || rowspan="4"| [[Attēls:Estanislao Figueras.png|80px]] || rowspan="4"| '''[[Estanislao Figerass]]'''<br />''Estanislao Figueras''<br /><small>(1819—1882)</small> || [[1873]]. gada [[12. februāris]] — [[24. februāris]] || rowspan="4" style="background:#C05BA1"| || rowspan="4"| [[Federālo Demokrātu republikāņu partija]] || — || [[Estanislao Figerasa 1. valdība|Figerasa 1. valdība]] || rowspan="4"| || rowspan="8"| [[Spānijas prezidentu uzskaitījums|Spānijas Republikas<br />izpildvaras prezidents]]<br />(1873—1874) |- | [[1873]]. gada [[24. februāris]] || — || [[Estanislao Figerasa 2. valdība|Figerasa 2. valdība]] |- | [[1873]]. gada [[24. februāris]] — [[7. jūnijs]] || [[1873. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1873]] || [[Estanislao Figerasa 3. valdība|Figerasa 3. valdība]] |- | [[1873]]. gada [[7. jūnijs]] — [[11. jūnijs]] || — || [[Estanislao Figerasa 4. valdība|Figerasa 4. valdība]] |- | '''43.''' || [[Attēls:Pi y margall.jpg|80px]] || '''[[Fransisko Pi i Margals]]'''<br />''Francisco Pi y Margall''<br /><small>(1824—1901)</small> || [[1873]]. gada [[11. jūnijs]] — [[18. jūlijs]] || style="background:#C05BA1"| || [[Federālo Demokrātu republikāņu partija]] || — || [[Fransisko Pi i Margals|Pi i Margala valdība]] || |- | '''44.''' || [[Attēls:F. de Madrazo - 1879, Nicolás Salmerón (Congreso de los Diputados, Madrid, 131 x 96 cm).jpg|80px]] || '''[[Nikolass Salmerons]]'''<br />''Nicolás Salmerón''<br /><small>(1838—1908)</small> || [[1873]]. gada [[18. jūlijs]] — [[7. septembris]] || style="background:#C05BA1"| || [[Federālo Demokrātu republikāņu partija]] || — || [[Nikolasa Salmerona valdība|Salmerona valdība]] || |- | '''45.''' || [[Attēls:Emilio Castelar Ripoll 1901 Joaquín Sorolla y Bastida.jpg|80px]] || '''[[Emilio Kastelars]]'''<br />''Emilio Castelar''<br /><small>(1832—1899)</small> || [[1873]]. gada [[7. septembris]] — [[1874]]. gada [[3. janvāris]] || style="background:#C05BA1"| || [[Federālo Demokrātu republikāņu partija]] || — || [[Emilio Kastelara valdība|Kastelara valdība]] || |- | '(''37.'')' || [[Attēls:Francisco-serrano.jpg|80px]] || '''[[Fransisko Serrano]]'''<br />''Francisco Serrano''<br /><small>(1810—1885)</small> || [[1874]]. gada [[3. janvāris]] — [[26. februāris]] || style="background:MediumSeaGreen"| || [[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] || — || [[Fransisko Serrano 5. valdība|Serrano 5. valdība]] || |- ! align="center" colspan="11" | Ministru padomes priekšsēdētājs (1874) |- | '''46.''' || [[Attēls:Juan de Zavala y de la Puente.jpg|80px]] || '''[[Huans Zavala de la Puente]]'''<br />''Juan Zavala de la Puente''<br /><small>(1804—1879)</small> || [[1874]]. gada [[26. februāris]] — [[3. septembris]] || style="background:MediumSeaGreen"| || [[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] || — || [[Huana Zavalas de la Puentes valdība|Zavalas de la Puentes valdība]] || || rowspan="2"| [[Fransisko Serrano]]<br />(1874) |- | '(''41.'')' || [[Attēls:Práxedes Mateo Sagasta (cropped).jpg|80px]] || '''[[Praksedess Mateo Sagasta]]'''<br />''Práxedes Mateo Sagasta''<br /><small>(1825—1905)</small> || [[1874]]. gada [[3. septembris]] — [[1874]]. gada [[31. decembris]] || style="background:MediumSeaGreen"| || [[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] || — || [[Praksedesa Sagastas 3. valdība|Sagastas 3. valdība]] || |} === [[Attēls:Flag of Spain (1785-1873 and 1875-1931).svg|30px]] Spānijas Karaliste (1874—1931) [[Attēls:Coat of Arms of Spain (1874-1931) Golden Fleece and Mantle Variant.svg|30px]] === {{pamatraksts|Spānijas Karaliste (1874—1931)}} {{colbegin|4}} {{legend| SlateBlue| [[Liberāļu konservatīvā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| CadetBlue| [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #996B42| Militārais |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #003153| Monarhisti|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /><small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2"| Partija !! Vēlēšanas !! Kabineti !! Piezīmes !! Valsts vadītājs |- ! align="center" colspan="10" | Reģionālās ministrijas prezidents (1874—1875) |- | '''47.''' || [[Attēls:Cánovas Madrazo.jpg|80px]] || '''[[Antonio Kanovass del Kastiljo]]'''<br />''Antonio Cánovas del Castillo''<br /><small>(1828—1897)</small> || [[1874]]. gada [[31. decembris]] — [[1875]]. gada [[9. janvāris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Antonio Kanovasa 1. valdība|Kanovasa 1. valdība]] || || rowspan="10"| [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]]<br />(1874—1885) |- ! align="center" colspan="9" | Ministru padomes priekšsēdētājs (1875—1923) |- | '''47.''' || [[Attēls:Cánovas Madrazo.jpg|80px]] || '''[[Antonio Kanovass del Kastiljo]]'''<br />''Antonio Cánovas del Castillo''<br /><small>(1828—1897)</small> || [[1875]]. gada [[9. janvāris]] — [[12. septembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Antonio Kanovasa1. valdība|Kanovasa 1. valdība]] || |- | '''48.''' || [[Attēls:General Joaquin Jovellar y Soler painting.jpg|80px]] || '''[[Hoakins Hovellars]]'''<br />''Joaquín Jovellar''<br /><small>(1819—1892)</small> || [[1875]]. gada [[12. septembris]] — [[2. decembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Hoakina Hovellara valdība|Hovellara valdība]] || |- | '(''47.'')' || [[Attēls:Cánovas Madrazo.jpg|80px]] || '''[[Antonio Kanovass del Kastiljo]]'''<br />''Antonio Cánovas del Castillo''<br /><small>(1828—1897)</small> || [[1875]]. gada [[2. decembris]] — [[1879]]. gada [[7. marts]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1876. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1876]] || [[Antonio Kanovasa 2. valdība|Kanovasa 2. valdība]] || |- | '''49.''' || [[Attēls:General Arsenio Martínez Campos (1831-1900).jpg|80px]] || '''[[Arsenio Martiness-Kamposs]]'''<br />''Arsenio Martínez-Campos''<br /><small>(1831—1900)</small> || [[1879]]. gada [[7. marts]] — [[9. decembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1879. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1879]] || [[Arsenio Martinesa-Kamposa valdība|Martinesa-Kamposa valdība]] || |- | '(''47.'')' || [[Attēls:Cánovas Madrazo.jpg|80px]] || '''[[Antonio Kanovass del Kastiljo]]'''<br />''Antonio Cánovas del Castillo''<br /><small>(1828—1897)</small> || [[1879]]. gada [[9. decembris]] — [[1881]]. gada [[8. februāris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Antonio Kanovasa 3. valdība|Kanovasa 3. valdība]] || |- | '(''41.'')' || [[Attēls:Práxedes Mateo Sagasta (cropped).jpg|80px]] || '''[[Praksedess Mateo Sagasta]]'''<br />''Práxedes Mateo Sagasta''<br /><small>(1825—1905)</small> || [[1881]]. gada [[8. februāris]] — [[1883]]. gada [[13. oktobris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1881. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1881]] || [[Praksedesa Sagastas 4. valdība|Sagastas 4. valdība]] || |- | '''50.''' || [[Attēls:José de Posada Herrera.jpg|80px]] || '''[[Hosē de Posada Herrera]]'''<br />''José de Posada Herrera''<br /><small>(1814—1885)</small> || [[1883]]. gada [[13. oktobris]] — [[1884]]. gada [[18. janvāris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || [[Hosē de Posadas Herreras valdība|de Posadas Herreras valdība]] || |- | rowspan="2"| '(''47.'')' || rowspan="2"| [[Attēls:Cánovas Madrazo.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Antonio Kanovass del Kastiljo]]'''<br />''Antonio Cánovas del Castillo''<br /><small>(1828—1897)</small> || rowspan="2"| [[1884]]. gada [[18. janvāris]] — [[1885]]. gada [[27. novembris]] || rowspan="2" style="background:SlateBlue"| || rowspan="2"| [[Liberāļu konservatīvā partija]] || rowspan="2"| [[1884. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1884]] || rowspan="2"| [[Antonio Kanovasa 4. valdība|Kanovasa 4. valdība]] || rowspan="2"| |- | rowspan="20"| [[Marija Kristīne (Austrija)|Marija Kristīne]],<br />[[Alfonso XIII]] reģente<br />(1885—1902) |- | rowspan="4"| '(''41.'')' || rowspan="4"| [[Attēls:Práxedes Mateo Sagasta (cropped).jpg|80px]] || rowspan="4"| '''[[Praksedess Mateo Sagasta]]'''<br />''Práxedes Mateo Sagasta''<br /><small>(1825—1905)</small> || [[1885]]. gada [[27. novembris]] — [[1888]]. gada [[14. jūnijs]] || rowspan="4" style="background:CadetBlue"| || rowspan="4"| [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1886. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1886]] || [[Praksedesa Sagastas 5. valdība|Sagastas 5. valdība]] || rowspan="4"| |- | [[1888]]. gada [[14. jūnijs]] — [[11. decembris]] || — || [[Praksedesa Sagastas 6. valdība|Sagastas 6. valdība]] |- | [[1888]]. gada [[11. decembris]] — [[1890]]. gada [[21. janvāris]] || — || [[Praksedesa Sagastas 7. valdība|Sagastas 7. valdība]] |- | [[1890]]. gada [[21. janvāris]] — [[5. jūlijs]] || — || [[Praksedesa Sagastas 8. valdība|Sagastas 8. valdība]] |- | rowspan="2"| '(''47.'')' || rowspan="2"| [[Attēls:Cánovas Madrazo.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Antonio Kanovass del Kastiljo]]'''<br />''Antonio Cánovas del Castillo''<br /><small>(1828—1897)</small> || [[1890]]. gada [[5. jūlijs]] — [[23. novembris]] || rowspan="2" style="background:SlateBlue"| || rowspan="2"| [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1891. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1891]] || [[Antonio Kanovasa 6. valdība|Kanovasa 6. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1890]]. gada [[23. novembris]] — [[1892]]. gada [[11. decembris]] || — || [[Antonio Kanovasa 7. valdība|Kanovasa 7. valdība]] |- | rowspan="3"| '(''41.'')' || rowspan="3"| [[Attēls:Práxedes Mateo Sagasta (cropped).jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Praksedess Mateo Sagasta]]'''<br />''Práxedes Mateo Sagasta''<br /><small>(1825—1905)</small> || [[1892]]. gada [[11. decembris]] — [[1894]]. gada [[12. marts]] || rowspan="3" style="background:CadetBlue"| || rowspan="3"| [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1893. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1893]] || [[Praksedesa Sagastas 9. valdība|Sagastas 9. valdība]] || rowspan="3"| |- | [[1894]]. gada [[12. marts]] — [[4. novembris]] || — || [[Praksedesa Sagastas 10. valdība|Sagastas 10. valdība]] |- | [[1894]]. gada [[4. novembris]] — [[1895]]. gada [[23. marts]] || — || [[Praksedesa Sagastas 11. valdība|Sagastas 11. valdība]] |- | '(''47.'')' || [[Attēls:Cánovas Madrazo.jpg|80px]] || '''[[Antonio Kanovass del Kastiljo]]'''<br />''Antonio Cánovas del Castillo''<br /><small>(1828—1897)</small> || [[1895]]. gada [[23. marts]] — [[1897]]. gada [[8. augusts]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1896. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1876]] || [[Antonio Kanovasa 8. valdība|Kanovasa 8. valdība]] || |- | rowspan="2"| '''51.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Marcelo Azcárraga por Kaulak.png|80px]] || rowspan="2"| '''[[Marselo Azkaraga]]'''<br />''Marcelo Azcárraga''<br /><small>(1832—1915)</small> || [[1897]]. gada [[8. augusts]] — [[21. augusts]] || rowspan="2" style="background:SlateBlue"| || rowspan="2"| [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || rowspan="2"| [[Marselo Azkaragas 1. valdība|Azkaragas 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1897]]. gada [[21. augusts]] — [[4. oktobris]] || — |- | rowspan="2"| '(''41.'')' || rowspan="2"| [[Attēls:Práxedes Mateo Sagasta (cropped).jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Praksedess Mateo Sagasta]]'''<br />''Práxedes Mateo Sagasta''<br /><small>(1825—1905)</small> || [[1897]]. gada [[4. oktobris]] — [[1898]]. gada [[17. maijs]] || rowspan="2" style="background:CadetBlue"| || rowspan="2"| [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1898. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1898]] || [[Praksedesa Sagastas 12. valdība|Sagastas 12. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1898]]. gada [[17. maijs]] — [[1899]]. gada [[4. marts]] || — || [[Praksedesa Sagastas 13. valdība|Sagastas 13. valdība]] |- | rowspan="2"| '''52.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Francisco Silvela, de Kaulak, en Nuevo Mundo.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Fransisko Silvela]]'''<br />''Francisco Silvela''<br /><small>(1843—1905)</small> || [[1899]]. gada [[4. marts]] — [[1900]]. gada [[18. aprīlis]] || rowspan="2" style="background:SlateBlue"| || rowspan="2"| [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1899. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1899]] || [[Fransisko Silvelas 1. valdība|Silvelas 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1900]]. gada [[18. aprīlis]] — [[23. oktobris]] || — || [[Fransisko Silvelas 2. valdība|Silvelas 2. valdība]] |- | '(''51.'')' || [[Attēls:Marcelo Azcárraga por Kaulak.png|80px]] || '''[[Marselo Azkaraga]]'''<br />''Marcelo Azcárraga''<br /><small>(1832—1915)</small> || [[1900]]. gada [[23. oktobris]] — [[1901]]. gada [[6. marts]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Marselo Azkaragas 2. valdība|Azkaragas 2. valdība]] || |- | rowspan="4"| '(''41.'')' || rowspan="4"| [[Attēls:Práxedes Mateo Sagasta (cropped).jpg|80px]] || rowspan="4"| '''[[Praksedess Mateo Sagasta]]'''<br />''Práxedes Mateo Sagasta''<br /><small>(1825—1905)</small> || [[1901]]. gada [[6. marts]] — [[1902]]. gada [[19. marts]] || rowspan="4" style="background:CadetBlue"| || rowspan="4"| [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1901. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1901]] || [[Praksedesa Sagastas 14. valdība|Sagastas 14. valdība]] || rowspan="4"| |- | [[1902]]. gada [[19. marts]] — [[17. maijs]] || — || [[Praksedesa Sagastas 15. valdība|Sagastas 15. valdība]] |- | [[1902]]. gada [[17. maijs]] — [[15. novembris]] || — || [[Praksedesa Sagastas 16. valdība|Sagastas 16. valdība]] || rowspan="44"| [[Alfonso XIII]]<br />(1886/1902—1931) |- | [[1902]]. gada [[15. novembris]] — [[6. decembris]] || — || [[Praksedesa Sagastas 17. valdība|Sagastas 17. valdība]] |- | '(''52.'')' || [[Attēls:Francisco Silvela, de Kaulak, en Nuevo Mundo.jpg|80px]] || '''[[Fransisko Silvela]]'''<br />''Francisco Silvela''<br /><small>(1843—1905)</small> || [[1902]]. gada [[6. decembris]] — [[1903]]. gada [[20. jūlijs]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1903. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1903]] || [[Fransisko Silvelas 2. valdība|Silvelas 2. valdība]] || |- | '''53.''' || [[Attēls:Raimundo Fernández Villaverde, de Franzen.jpg|80px]] || '''[[Raimundo Fernandess Villaverde]]'''<br />''Raimundo Fernández Villaverde''<br /><small>(1848—1905)</small> || [[1903]]. gada [[20. jūlijs]] — [[5. decembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Raimundo Fernandesa Villaverdes 1. valdība|Villaverdes 1. valdība]] || |- | '''54.''' || [[Attēls:D. Antonio Maura.jpg|80px]] || '''[[Antonio Maura]]'''<br />''Antonio Maura''<br /><small>(1853—1925)</small> || [[1903]]. gada [[5. decembris]] — [[1904]]. gada [[16. decembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Antonio Mauras 1. valdība|Mauras 1. valdība]] || |- | '(''51.'')' || [[Attēls:Marcelo Azcárraga por Kaulak.png|80px]] || '''[[Marselo Azkaraga]]'''<br />''Marcelo Azcárraga''<br /><small>(1832—1915)</small> || [[1904]]. gada [[16. decembris]] — [[1905]]. gada [[27. janvāris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Marselo Azkaragas 3. valdība|Azkaragas 3. valdība]] || |- | '(''53.'')' || [[Attēls:Raimundo Fernández Villaverde, de Franzen.jpg|80px]] || '''[[Raimundo Fernandess Villaverde]]'''<br />''Raimundo Fernández Villaverde''<br /><small>(1848—1905)</small> || [[1905]]. gada [[27. janvāris]] — [[23. jūnijs]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Raimundo Fernandesa Villaverdes 2. valdība|Villaverdes 2. valdība]] || |- | rowspan="2"| '''55.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Eugenio Montero Ríos.png|80px]] || rowspan="2"| '''[[Eugenio Montero Rioss]]'''<br />''Eugenio Montero Ríos''<br /><small>(1832—1914)</small> || [[1905]]. gada [[23. jūnijs]] — [[31. oktobris]] || rowspan="2" style="background:CadetBlue"| || rowspan="2"| [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1905. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1905]] || [[Eugenio Montero Riosa 1. valdība|Montero Riosa 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1905]]. gada [[31. oktobris]] — [[1. decembris]] || — || [[Eugenio Montero Riosa 2. valdība|Montero Riosa 2. valdība]] |- | '''56.''' || [[Attēls:Segismundo Moret, de Kaulak (cropped).jpg|80px]] || '''[[Segismundo Morets]]'''<br />''Segismundo Moret''<br /><small>(1833—1913)</small> || [[1905]]. gada [[1. decembris]] — [[1906]]. gada [[6. jūlijs]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || [[Segismundo Moreta 1. valdība|Moreta 1. valdība]] || |- | '''57.''' || [[Attēls:Jose-Lopez-Dominguez-1897.jpg|80px]] || '''[[Hosē Lopess Domingess]]'''<br />''José López Domínguez''<br /><small>(1829—1911)</small> || [[1906]]. gada [[6. jūlijs]] — [[30. novembris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || [[Hosē Lopesa Domingea valdība|Lopesa Domingea valdība]] || |- | '(''56.'')' || [[Attēls:Segismundo Moret, de Kaulak (cropped).jpg|80px]] || '''[[Segismundo Morets]]'''<br />''Segismundo Moret''<br /><small>(1833—1913)</small> || [[1906]]. gada [[30. novembris]] — [[4. decembris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || [[Segismundo Moreta 2. valdība|Moreta 2. valdība]] || |- | '''58.''' || [[Attēls:Antonio Aguilar y Correa, 1892.jpg|80px]] || '''[[Antonio Agilars]]'''<br />''Antonio Aguilar''<br /><small>(1824—1908)</small> || [[1906]]. gada [[4. decembris]] — [[1907]]. gada [[25. janvāris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || [[Antonio Agilara valdība|Agilara valdība]] || |- | '(''54.'')' || [[Attēls:D. Antonio Maura.jpg|80px]] || '''[[Antonio Maura]]'''<br />''Antonio Maura''<br /><small>(1853—1925)</small> || [[1907]]. gada [[25. janvāris]] — [[1909]]. gada [[21. oktobris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1907. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1907]] || [[Antonio Mauras 2. valdība|Mauras 2. valdība]] || |- | '(''56.'')' || [[Attēls:Segismundo Moret, de Kaulak (cropped).jpg|80px]] || '''[[Segismundo Morets]]'''<br />''Segismundo Moret''<br /><small>(1833—1913)</small> || [[1909]]. gada [[21. oktobris]] — [[1910]]. gada [[9. februāris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || [[Segismundo Moreta 3. valdība|Moreta 3. valdība]] || |- | rowspan="3"| '''59.''' || rowspan="3"| [[Attēls:José Canalejas (cropped).jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Hosē Kanalehass]]'''<br />''José Canalejas''<br /><small>(1854—1912)</small> || [[1910]]. gada [[9. februāris]] — [[1911]]. gada [[2. janvāris]] || rowspan="3" style="background:CadetBlue"| || rowspan="3"| [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1910. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1910]] || [[Hosē Kanalehasa 1. valdība|Kanalehasa 1. valdība]] || rowspan="3"| |- | [[1911]]. gada [[2. janvāris]] — [[3. aprīlis]] || — || [[Hosē Kanalehasa 2. valdība|Kanalehasa 2. valdība]] |- | [[1911]]. gada [[3. aprīlis]] — [[1912]]. gada [[12. novembris]] || — || [[Hosē Kanalehasa 3. valdība|Kanalehasa 3. valdība]] |- | — || [[Attēls:Manuel García Prieto.jpg|80px]] || [[Manuels Garsija Priento]]<br />''Manuel García Prieto''<br /><small>(1859—1938)</small> || [[1912]]. gada [[12. novembris]] — [[14. novembris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || — || ''pagaidu premjerministrs'' |- | rowspan="2"| '''60.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Comte Romanones. Agence Rol. BNF Gallica.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Alvaro de Figeroa]]'''<br />''Álvaro de Figueroa''<br /><small>(1863—1950)</small> || [[1912]]. gada [[14. novembris]] — [[31. decembris]] || rowspan="2" style="background:CadetBlue"| || rowspan="2"| [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || [[Alvaro de Figeroa 1. valdība|de Figeroa 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1912]]. gada [[31. decembris]] — [[1913]]. gada [[27. oktobris]] || — || [[Alvaro de Figeroa 2. valdība|de Figeroa 2. valdība]] |- | '''61.''' || [[Attēls:EDato.jpg|80px]] || '''[[Eduardo Dato]]'''<br />''Eduardo Dato''<br /><small>(1856—1921)</small> || [[1913]]. gada [[27. oktobris]] — [[1915]]. gada [[9. decembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1914. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1914]] || [[Eduardo Dato 1. valdība|Dato 1. valdība]] || |- | '(''60.'')' || [[Attēls:Comte Romanones. Agence Rol. BNF Gallica.jpg|80px]] || '''[[Alvaro de Figeroa]]'''<br />''Álvaro de Figueroa''<br /><small>(1863—1950)</small> || [[1915]]. gada [[9. decembris]] — [[1917]]. gada [[19. aprīlis]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1916. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1916]] || [[Alvaro de Figeroa 3. valdība|de Figeroa 3. valdība]] || |- | '''62.''' || [[Attēls:Manuel García Prieto.jpg|80px]] || '''[[Manuels Garsija Priento]]'''<br />''Manuel García Prieto''<br /><small>(1859—1938)</small> || [[1917]]. gada [[19. aprīlis]] — [[11. jūnijs]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || — || [[Manuela Garsija Priento 1. valdība|Priento 1. valdība]] || |- | '(''61.'')' || [[Attēls:EDato.jpg|80px]] || '''[[Eduardo Dato]]'''<br />''Eduardo Dato''<br /><small>(1856—1921)</small> || [[1917]]. gada [[11. jūnijs]] — [[3. novembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Eduardo Dato 2. valdība|Dato 2. valdība]] || |- | '(''62.'')' || [[Attēls:Manuel García Prieto.jpg|80px]] || '''[[Manuels Garsija Priento]]'''<br />''Manuel García Prieto''<br /><small>(1859—1938)</small> || [[1917]]. gada [[3. novembris]] — [[1918]]. gada [[22. marts]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1918. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1918]] || [[Manuela Garsija Priento 2. valdība|Priento 2. valdība]] || |- | '(''54.'')' || [[Attēls:D. Antonio Maura.jpg|80px]] || '''[[Antonio Maura]]'''<br />''Antonio Maura''<br /><small>(1853—1925)</small> || [[1918]]. gada [[22. marts]] — [[9. novembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Antonio Mauras 3. valdība|Mauras 3. valdība]] || |- | '(''62.'')' || [[Attēls:Manuel García Prieto.jpg|80px]] || '''[[Manuels Garsija Priento]]'''<br />''Manuel García Prieto''<br /><small>(1859—1938)</small> || [[1918]]. gada [[9. novembris]] — [[5. decembris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1918. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1918]] || [[Manuela Garsija Priento 3. valdība|Priento 3. valdība]] || |- | '(''60.'')' || [[Attēls:Comte Romanones. Agence Rol. BNF Gallica.jpg|80px]] || '''[[Alvaro de Figeroa]]'''<br />''Álvaro de Figueroa''<br /><small>(1863—1950)</small> || [[1918]]. gada [[5. decembris]] — [[1919]]. gada [[15. aprīlis]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1916. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1916]] || [[Alvaro de Figeroa 4. valdība|de Figeroa 4. valdība]] || |- | '(''54.'')' || [[Attēls:D. Antonio Maura.jpg|80px]] || '''[[Antonio Maura]]'''<br />''Antonio Maura''<br /><small>(1853—1925)</small> || [[1919]]. gada [[15. aprīlis]] — [[20. jūlijs]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1919. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1919]] || [[Antonio Mauras 4. valdība|Mauras 4. valdība]] || |- | '''63.''' || [[Attēls:Sánchez Toca.JPG|80px]] || '''[[Hoakins Sančess de Toka]]'''<br />''Joaquín Sánchez de Toca''<br /><small>(1852—1942)</small> || [[1919]]. gada [[20. jūlijs]] — [[12. decembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Hoakina Sančesa de Toka valdība|Sančesa de Toka valdība]] || |- | '''64.''' || [[Attēls:Mallendesalazar.jpg|80px]] || '''[[Manuels Allendesalazars Munjoss]]'''<br />''Manuel Allendesalazar Muñoz''<br /><small>(1856—1923)</small> || [[1919]]. gada [[12. decembris]] — [[1920]]. gada [[5. maijs]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Manuela Allendesalazara Munjosa 1. valdība|Allendesalazara Munjosa 1. valdība]] || |- | '(''61.'')' || [[Attēls:EDato.jpg|80px]] || '''[[Eduardo Dato]]'''<br />''Eduardo Dato''<br /><small>(1856—1921)</small> || [[1920]]. gada [[5. maijs]] — [[1921]]. gada [[8. marts]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || [[1920. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1920]] || [[Eduardo Dato 3. valdība|Dato 3. valdība]] || |- | — || [[Attēls:Gabino Bugallal.JPG|80px]] || [[Gabino Bugallals]]<br />Gabino Bugallal''<br /><small>(1861—1932)</small> || [[1921]]. gada [[8. marts]] — [[13. marts]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || — || ''pagaidu premjerministrs'' |- | '(''64.'')' || [[Attēls:Mallendesalazar.jpg|80px]] || '''[[Manuels Allendesalazars Munjoss]]'''<br />''Manuel Allendesalazar Muñoz''<br /><small>(1856—1923)</small> || [[1921]]. gada [[13. marts]] — [[14. augusts]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Manuela Allendesalazara Munjosa 2. valdība|Allendesalazara Munjosa 2. valdība]] || |- | '(''54.'')' || [[Attēls:D. Antonio Maura.jpg|80px]] || '''[[Antonio Maura]]'''<br />''Antonio Maura''<br /><small>(1853—1925)</small> || [[1921]]. gada [[14. augusts]] — [[1922]]. gada [[8. marts]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Antonio Mauras 5. valdība|Mauras 5. valdība]] || |- | '''65.''' || [[Attēls:J.SánchezGuerra.jpg|80px]] || '''[[Hosē Sančess Gerra]]'''<br />''José Sánchez Guerra''<br /><small>(1859—1935)</small> || [[1922]]. gada [[8. marts]] — [[7. decembris]] || style="background:SlateBlue"| || [[Liberāļu konservatīvā partija]] || — || [[Hosē Sančesa Gerras valdība|Sančesa Gerras valdība]] || |- | '(''62.'')' || [[Attēls:Manuel García Prieto.jpg|80px]] || '''[[Manuels Garsija Priento]]'''<br />''Manuel García Prieto''<br /><small>(1859—1938)</small> || [[1922]]. gada [[7. decembris]] — [[1923]]. gada [[15. septembris]] || style="background:CadetBlue"| || [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]] || [[1923. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1923]] || [[Manuela Garsija Priento 5. valdība|Priento 5. valdība]] || |- ! align="center" colspan="9" | Militārā direktorāta prezidents (1923—1925) |- | '''66.''' || [[Attēls:General Primo de Rivera.jpg|80px]] || '''[[Migels Primo de Rivera]]'''<br />''Miguel Primo de Rivera''<br /><small>(1870—1930)</small> || [[1923]]. gada [[15. septembris]] — [[1925]]. gada [[3. decembris]] || style="background:#996B42"| || Militārais || — || [[Migela Primo de Riveras militārais direktorāts|Primo de Riveras militārais direktorāts]] || |- ! align="center" colspan="9" | Ministru padomes priekšsēdētājs (1925—1930) |- | '''66.''' || [[Attēls:General Primo de Rivera.jpg|80px]] || '''[[Migels Primo de Rivera]]'''<br />''Miguel Primo de Rivera''<br /><small>(1870—1930)</small> || [[1925]]. gada [[3. decembris]] — [[1930]]. gada [[30. janvāris]] || style="background:#996B42"| || Militārais || — || [[Migela Primo de Riveras civilais direktorāts|Primo de Riveras civilais direktorāts]] || |- | '''67.''' || [[Attēls:Dámaso Berenguer, de Christian Franzen.jpg|80px]] || '''[[Damaso Berengers]]'''<br />''Dámaso Berenguer''<br /><small>(1873—1953)</small> || [[1930]]. gada [[30. janvāris]] — [[1931]]. gada [[18. februāris]] || style="background:#996B42"| || Militārais || — || [[Damaso Berengera diktatūra|Berengera diktatūra]] || |- | '''68.''' || [[Attēls:Juan Bautista Aznar.jpg|80px]] || '''[[Huans Bautista Asnars-Kabanjass]]'''<br />''Juan Bautista Aznar-Cabañas''<br /><small>(1860—1933)</small> || [[1931]]. gada [[18. februāris]] — [[1931]]. gada [[14. aprīlis]] || style="background:#003153"| || Monarhisti || — || [[Huana Bautistas Asnara-Kabanjasa valdība|Asnara-Kabanjasa valdība]] || |} === [[Attēls:Flag of Spain (1931 - 1939).svg|30px]] Spānijas Otrā republika (1931—1939) [[Attēls:Coat of Arms of Spain (1931-1939).svg|30px]] === {{pamatraksts|Spānijas Otrā republika}} {{colbegin|3}} {{legend| #4C2882| [[Republikānisms Spānijā|Koalīcija]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #30D5C8| [[Radikāro republikāņu partija (Spānija)|Radikāro republikāņu partija]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #FF7028| [[Republikāņu rīcība (Spānija)|Republikāņu rīcība]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #FF0000| [[Spāņu Sociāldemokrātu partija|Sociāldemokrātu partija]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #E25822| [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #5564EB| [[Republikāņu Savienība (1934, Spānija)|Republikāņu Savienība]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| grey| [[Nacionālās aizsardzības padome (Spānija)|Nacionālās aizsardzības padome]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #996B42| Militārais |border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #C0C0C0| Neatkarīgais/ bez partijas|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /><small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2"| Partija !! Vēlēšanas !! Kabineti !! Piezīmes !! Valsts vadītājs |- ! align="center" colspan="10" | Pagaidu valdības priekšsēdētājs (1931) |- | '''69.''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-12783, Alcala Zamora.jpg|80px]] || '''[[Niseto Alkalā Samora]]'''<br />''Niceto Alcalá Zamora''<br /><small>(1877—1949)</small> || [[1931]]. gada [[14. aprīlis]] — [[14. oktobris]] || style="background:#4C2882"| || [[Republikānisms Spānijā|Koalīcija]] || [[1931. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1931]] || [[Spānijas 1. pagaidu valdība|1. pagaidu valdība]] || |- | '''70.''' || [[Attēls:Manuel Azaña, 1933.jpg|80px]] || '''[[Manuels Asanja]]'''<br />''Manuel Azaña''<br /><small>(1880—1940)</small> || [[1931]]. gada [[14. oktobris]] — [[16. decembris]] || style="background:#4C2882"| || [[Republikānisms Spānijā|Koalīcija]] || — || [[Spānijas 2. pagaidu valdība|2. pagaidu valdība]] || |- ! align="center" colspan="10" | Ministru padomes priekšsēdētājs (1931—1939) |- | rowspan="2"| '''70.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Manuel Azaña, 1933.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Manuels Asanja]]'''<br />''Manuel Azaña''<br /><small>(1880—1940)</small> || [[1931]]. gada [[16. decembris]] — [[1933]]. gada [[12. jūnijs]] || rowspan="2" style="background:#FF7028"| || rowspan="2"| [[Republikāņu rīcība (Spānija)|Republikāņu rīcība]] || — || [[Manuela Asanjas 2. valdība|Asanjas 2. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1933]]. gada [[12. jūnijs]] — [[12. septembris]] || — || [[Manuela Asanjas 3. valdība|Asanjas 3. valdība]] |- | '''71.''' || [[Attēls:Alejandro Lerroux García.jpg|80px]] || '''[[Alehandro Leruss]]'''<br />''Alejandro Lerroux''<br /><small>(1864—1949)</small> || [[1933]]. gada [[12. septembris]] — [[3. oktobris]] || style="background:#30D5C8"| || [[Radikāro republikāņu partija (Spānija)|Radikāro republikāņu partija]] || — || [[Alehandro Lerusa 1. valdība|Lerusa 1. valdība]] || |- | '''72.''' || [[Attēls:Diego Martinez Barrio.jpg|80px]] || '''[[Djego Martiness Barrio]]'''<br />''Diego Martínez Barrio''<br /><small>(1883—1962)</small> || [[1933]]. gada [[3. oktobris]] — [[16. decembris]] || style="background:#30D5C8"| || [[Radikāro republikāņu partija (Spānija)|Radikāro republikāņu partija]] || [[1933. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1933]] || [[Djego Martinesa Barrio 1. valdība|Martinesa Barrio 1. valdība]] || |- | rowspan="2"| '(''71.'')' || rowspan="2"| [[Attēls:Alejandro Lerroux García.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Alehandro Leruss]]'''<br />''Alejandro Lerroux''<br /><small>(1864—1949)</small> || [[1933]]. gada [[16. decembris]] — [[1934]]. gada [[3. marts]] || rowspan="2" style="background:#30D5C8"| || rowspan="2"| [[Radikāro republikāņu partija (Spānija)|Radikāro republikāņu partija]] || — || [[Alehandro Lerusa 2. valdība|Lerusa 2. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1934]]. gada [[3. marts]] — [[28. aprīlis]] || — || [[Alehandro Lerusa 3. valdība|Lerusa 3. valdība]] |- | '''73.''' || [[Attēls:Ricardo Samper.jpg|80px]] || '''[[Rikardo Sampers]]'''<br />''Ricardo Samper''<br /><small>(1881—1938)</small> || [[1934]]. gada [[28. aprīlis]] — [[4. oktobris]] || style="background:#30D5C8"| || [[Radikāro republikāņu partija (Spānija)|Radikāro republikāņu partija]] || — || [[Rikardo Sampera valdība|Sampera valdība]] || |- | rowspan="3"| '(''71.'')' || rowspan="3"| [[Attēls:Alejandro Lerroux García.jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Alehandro Leruss]]'''<br />''Alejandro Lerroux''<br /><small>(1864—1949)</small> || [[1934]]. gada [[4. oktobris]] — [[1935]]. gada [[3. aprīlis]] || rowspan="3" style="background:#30D5C8"| || rowspan="3"| [[Radikāro republikāņu partija (Spānija)|Radikāro republikāņu partija]] || — || [[Alehandro Lerusa 3. valdība|Lerusa 3. valdība]] || rowspan="3"| |- | [[1935]]. gada [[3. aprīlis]] — [[6. jūnijs]] || — || [[Alehandro Lerusa 4. valdība|Lerusa 4. valdība]] |- | [[1935]]. gada [[6. jūnijs]] — [[25. septembris]] || — || [[Alehandro Lerusa 5. valdība|Lerusa 5. valdība]] |- | rowspan="2"| '''74.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Joaquín Chapaprieta.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Hoakins Čapaprieta]]'''<br />''Joaquín Chapaprieta''<br /><small>(1871—1951)</small> || [[1935]]. gada [[25. septembris]] — [[29. oktobris]] || rowspan="2" style="background:#C0C0C0"| || rowspan="2"| Neatkarīgais || — || [[Hoakina Čapaprietas 1. valdība|Čapaprietas 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1935]]. gada [[29. oktobris]] — [[14. decembris]] || — || [[Hoakina Čapaprietas 2. valdība|Čapaprietas 2. valdība]] |- | rowspan="2"| '''75.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Portela1935.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Manuels Portela]]'''<br />''Manuel Portela''<br /><small>(1867—1952)</small> || [[1935]]. gada [[14. decembris]] — [[30. decembris]] || rowspan="2" style="background:#C0C0C0"| || rowspan="2"| Neatkarīgais || — || [[Manuela Portelas 1. valdība|Portelas 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1935]]. gada [[30. decembris]] — [[1936]]. gada [[19. februāris]] || [[1936. gada februāra Spānijas vispārējās vēlēšanas|1936 (februāris)]] || [[Manuela Portelas 2. valdība|Portelas 2. valdība]] |- | '(''70.'')' || [[Attēls:Manuel Azaña, 1933.jpg|80px]] || '''[[Manuels Asanja]]'''<br />''Manuel Azaña''<br /><small>(1880—1940)</small> || [[1936]]. gada [[19. februāris]] — [[10. maijs]] || style="background:#E25822"| || [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]] || — || [[Manuela Asanjas 4. valdība|Asanjas 4. valdība]] || |- | — || [[Attēls:Augusto Barcia Trelles 1936.jpg|80px]] || [[Augusto Barsija Trelless]]<br />''Augusto Barcia Trelles''<br /><small>(1881—1961))</small> || [[936]]. gada [[10. maijs]] — [[13. maijs]] || style="background:#E25822"| || [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]] || — || — || ''pagaidu premjerministrs'' |- | '''76.''' || [[Attēls:Santiago Casares Quiroga.JPG|80px]] || '''[[Santjago Kaseress Kiroga]]'''<br />''Santiago Casares Quiroga''<br /><small>(1884—1950)</small> || [[1936]]. gada [[12. maijs]] — [[19. jūlijs]] || style="background:#E25822"| || [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]] || — || [[Santjago Kaseresa Kiroga valdība|Kaseresa Kiroga valdība]] || |- | '(''72.'')' || [[Attēls:Diego Martinez Barrio.jpg|80px]] || '''[[Djego Martiness Barrio]]'''<br />''Diego Martínez Barrio''<br /><small>(1883—1962)</small> || [[1936]]. gada [[19. jūlijs]] || style="background:#5564EB"| || [[Republikāņu Savienība (1934, Spānija)|Republikāņu Savienība]] || — || [[Djego Martinesa Barrio 2. valdība|Martinesa Barrio 2. valdība]] || |- | '''77.''' || [[Attēls:José Giral 1936.jpg|80px]] || '''[[Hosē Girals]]'''<br />''José Giral''<br /><small>(1879—1962)</small> || [[1936]]. gada [[19. jūlijs]] — [[4. septembris]] || style="background:#E25822"| || [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]] || — || [[Hosē Girala valdība|Girala valdība]] || |- | rowspan="2"| '''78.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Francisco Largo Caballero 1927 (cropped).jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Fransisko Largo Kabaljero]]'''<br />''Francisco Largo Caballero''<br /><small>(1869—1946)</small> || [[1936]]. gada [[4. septembris]] — [[4. novembris]] || rowspan="2" style="background:#FF0000"| || rowspan="2"| [[Spāņu Sociāldemokrātu partija|Sociāldemokrātu partija]] || — || [[Fransisko Largo Kabaljero 1. valdība|Kabaljero 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1936]]. gada [[4. novembris]] — [[1937]]. gada [[17. maijs]] || — || [[Fransisko Largo Kabaljero 2. valdība|Kabaljero 2. valdība]] |- | rowspan="2"| '''79.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Juan Negrín.png|80px]] || rowspan="2"| '''[[Huans Negrīns]]'''<br />''Juan Negrín''<br /><small>(1892—1956)</small> || [[1937]]. gada [[17. maijs]] — [[1938]]. gada [[5. aprīlis]] || rowspan="2" style="background:#FF0000"| || rowspan="2"| [[Spāņu Sociāldemokrātu partija|Sociāldemokrātu partija]] || — || [[Huana Negrīna 1. valdība|Negrīna 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[1938]]. gada [[5. aprīlis]] — [[1939]]. gada [[5. marts]] || — || [[Huana Negrīna 2. valdība|Negrīna 2. valdība]] |- | '''80.''' || [[Attēls:José Miaja 1937.jpg|80px]] || '''[[Hosē Miaha]]'''<br />''José Miaja''<br /><small>(1878—1952)</small> || [[1939]]. gada [[5. marts]] — [[28. marts]] || style="background:#996B42"| || Militārais || — || [[Hosē Miahas valdība|Miahas valdība]] || |} ==== Spānijas Otrā republika trimdā (1939—1977) ==== {{colbegin|6}} {{legend| #FF0000| [[Spāņu Sociāldemokrātu partija|Sociāldemokrātu partija]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #E25822| [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #5564EB| [[Republikāņu Savienība (1934, Spānija)|Republikāņu Savienība]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #FF7028| [[Spānijas Demokrātiskā Republikāņu darbība|Demokrātiskā Republikāņu darbība]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #C0C0C0| Neatkarīgais/ bez partijas|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /><small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2"| Partija !! Piezīmes |- ! align="center" colspan="10" | Ministru padomes priekšsēdētājs (1939—1977) |- | — || [[Attēls:Juan Negrín.png|80px]] || '''[[Huans Negrīns]]'''<br />''Juan Negrín''<br /><small>(1892—1956)</small> || [[1939]]. gada [[31. marts]] — [[1945]]. gada [[17. augusts]] || style="background:#FF0000"| || [[Spāņu Sociāldemokrātu partija|Sociāldemokrātu partija]] || |- | — || [[Attēls:José Giral 1936.jpg|80px]] || '''[[Hosē Girals]]'''<br />''José Giral''<br /><small>(1879—1962)</small> || [[1945]]. gada [[17. augusts]] — [[1947]]. gada [[janvāris]] || style="background:#E25822"| || [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]] || |- | — || [[Attēls:Rodolfo Llopis 1963 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Rodolfo Ljopiss]]'''<br />''Rodolfo Llopis''<br /><small>(1895—1983)</small> || [[1947]]. gada [[februāris]] — [[augusts]] || style="background:#FF0000"| || [[Spāņu Sociāldemokrātu partija|Sociāldemokrātu partija]] || |- | — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Alvaro de Albornoss]]'''<br />''Álvaro de Albornoz''<br /><small>(1879—1954)</small> || [[1947]]. gada [[augusts]] — [[1951]]. gada [[jūlijs]] || style="background:#E25822"| || [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]] || |- | — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Fēlikss Gordons Ordass]]'''<br />''Félix Gordón Ordás''<br /><small>(1885—1973)</small> || [[1951]]. gada [[jūlijs]] — [[1960]]. gada [[aprīlis]] || style="background:#E25822"| || [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]] || |- | — || [[Attēls:1914-02-21, La Esfera, Emilio Herrera Linares y José Ortiz Echagüe, Gamonal (cropped) Herrera Linares.jpg|80px]] || '''[[Emilio Herrera]]'''<br />''Emilio Herrera''<br /><small>(1879—1967)</small> || [[1960]]. gada [[aprīlis]] — [[1962]]. gada [[marts]] || style="background:#C0C0C0"| || Neatkarīgais || |- | — || [[Attēls:Claudio Sánchez-Albornoz.png|111x111px]]|| '''[[Klaudio Sančess Albornoss]]'''<br />''Claudio Sánchez Albornoz''<br /><small>(1893—1984)</small> || [[1962]]. gada [[marts]] — [[1971]]. gada [[februāris]] || style="background:#FF7028"| || [[Spānijas Demokrātiskā Republikāņu darbība|Demokrātiskā Republikāņu darbība]] || |- | — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Fernando Valera Aparisio]]'''<br />''Fernando Valera Aparicio''<br /><small>(1899—1982)</small> || [[1971]]. gada [[februāris]] — [[1977]]. gada [[21. jūnijs]] || style="background:#FF7028"| || [[Spānijas Demokrātiskā Republikāņu darbība|Demokrātiskā Republikāņu darbība]] || |} === [[Attēls:Flag of Spain (1945 - 1977).svg|30px]] Spānijas Valsts (1936—1975) [[Attēls:Coat of Arms of Spain (1945-1977).svg|30px]] === {{pamatraksts|Spānijas Valsts}} {{colbegin|3}} {{legend| #708090 | [[Nacionālā kustība (Spānija)|Nacionālā kustība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #996B42 | Militārais |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /><small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2"| Partija !! Kabineti !! Piezīmes !! Valsts vadītājs |- ! align="center" colspan="10" | Nacionālās aizsardzības padomes priekšsēdētājs (1936) |- | — || [[Attēls:Miguel Cabanellas.jpg|80px]] || '''[[Migels Kabanellass]]'''<br />''Miguel Cabanellas''<br /><small>(1872—1938)</small> || [[1936]]. gada [[25. jūlijs]] — [[29. septembris]] || style="background:#996B42"| || Militārais || [[Nacionālā aizsardzības padome (Spānija)|Nacionālā aizsardzības padome]] || || rowspan="16"| [[Fransisko Franko]]<br />(1936—1975) |- ! align="center" colspan="8" | Valsts tehniskās padomes priekšsēdētājs (1936—1938) |- | — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Fidels Davila Arrondo]]'''<br />''Fidel Dávila Arrondo''<br /><small>(1878—1962)</small> || [[1936]]. gada [[29. septembris]] — [[1937]]. gada [[3. jūnijs]] || style="background:#996B42"| || Militārais || [[Valsts tehniskā padome]] || |- | — || [[Attēls:Conde de Jordana 1940.jpg|80px]] || '''[[Fransisko Gomess-Hordana Sousa]]'''<br />''Francisco Gómez-Jordana Sousa''<br /><small>(1876—1944)</small> || [[1937]]. gada [[3. jūnijs]] — [[1938]]. gada [[31. janvāris]] || style="background:#996B42"| || Militārais || [[Valsts tehniskā padome]] || |- ! align="center" colspan="8" | Valdības vadītājs (1938—1975) |- | rowspan="8"| '''81.''' || rowspan="8"| [[Attēls:Francisco Franco en 1964.jpg|80px]] || rowspan="8"| '''[[Fransisko Franko]]'''<br />''Francisco Franco''<br /><small>(1892—1975)</small> || [[1938]]. gada [[31. janvāris]] — [[1939]]. gada [[9. augusts]] || rowspan="8" style="background:#DDDDDD"| || rowspan="8"| Bez partijas || [[Fransisko Franko 1. valdība|Franko 1. valdība]] || rowspan="8"| |- | [[1939]]. gada [[9. augusts]] — [[1945]]. gada [[20. jūlijs]] || [[Fransisko Franko 2. valdība|Franko 2. valdība]] |- | [[1945]]. gada [[20. jūlijs]] — [[1951]]. gada [[18. jūlijs]] || [[Fransisko Franko 3. valdība|Franko 3. valdība]] |- | [[1951]]. gada [[18. jūlijs]] — [[1957]]. gada [[25. februāris]] || [[Fransisko Franko 4. valdība|Franko 4. valdība]] |- | [[1957]]. gada [[25. februāris]] — [[1962]]. gada [[10. jūlijs]] || [[Fransisko Franko 5. valdība|Franko 5 valdība]] |- | [[1962]]. gada [[10. jūlijs]] — [[1965]]. gada [[7. jūlijs]] || [[Fransisko Franko 6. valdība|Franko 6. valdība]] |- | [[1965]]. gada [[7. jūlijs]] — [[1969]]. gada [[29. oktobris]] || [[Fransisko Franko 7. valdība|Franko 7. valdība]] |- | [[1969]]. gada [[29. oktobris]] — [[1973]]. gada [[11. jūnijs]] || [[Fransisko Franko 8. valdība|Franko 8. valdība]] |- | '''82.''' || [[Attēls:Luis Carrero Blanco, 1963 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Luiss Karrero Blanko]]'''<br />''Luis Carrero Blanco''<br /><small>(1904—1973)</small> || [[1973]]. gada [[11. jūnijs]] — [[20. decembris]] <small>(miris esot amatā)</small> || style="background:#708090"| || [[Nacionālā kustība (Spānija)|Nacionālā kustība]] || rowspan="2"| [[Luisa Karrero Blanko valdība|Karrero Blanko valdība]] || |- | — || [[Attēls:Torcuato Fernández-Miranda in 1975.jpg|80px]] || [[Torkuato Fernandess-Miranda]]<br />''Torcuato Fernández-Miranda''<br /><small>(1915—1980)</small> || [[1973]]. gada [[20. decembris]] — [[29. decembris]] || style="background:#708090"| || [[Nacionālā kustība (Spānija)|Nacionālā kustība]] || ''pagaidu premjerministrs'' |- | '''83.''' || [[Attēls:Carlos Arias Navarro 1975.jpg|80px]] || '''[[Karloss Ariass Navarro]]'''<br />''Carlos Arias Navarro''<br /><small>(1908—1989)</small> || [[1973]]. gada [[29. decembris]] — [[1975]]. gada [[11. decembris]] || style="background:#708090"| || [[Nacionālā kustība (Spānija)|Nacionālā kustība]] || [[Karlosa Ariasa Navarro 1. valdība|Ariasa Navarro 1. valdība]] || |} === [[Attēls:Flag of Spain.svg|30px]] Spānijas Karaliste (1975—mūsdienas) [[Attēls:Escudo de España (mazonado).svg|30px]] === {{colbegin|4}} {{legend| #708090| [[Nacionālā kustība (Spānija)|Nacionālā kustība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #197E36| [[Demokrātiskā centra savienība (Spānija)|Demokrātiskā centra savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EE1C25| [[Spānijas Sociālistiskā Strādnieku partija|Sociālistiskā Strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00A0DF| [[Tautas partija (Spānija)|Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /><small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2"| Partija !! Vēlēšanas !! Kabineti !! Piezīmes !! Valsts vadītājs |- ! align="center" colspan="10" | Ministru padomes priekšsēdētājs (1975 — mūsdienas) |- | '''83.''' || [[Attēls:Carlos Arias Navarro 1975.jpg|80px]] || '''[[Karloss Ariass Navarro]]'''<br />''Carlos Arias Navarro''<br /><small>(1908—1989)</small> || [[1975]]. gada [[11. decembris]] — [[1976]]. gada [[1. jūlijs]] || style="background:#708090"| || [[Nacionālā kustība (Spānija)|Nacionālā kustība]] || — || [[Karlosa Ariasa Navarro 2. valdība|Ariasa Navarro 2. valdība]] || || rowspan="15"| [[Huans Karloss I]]<br />(1975—2014) |- | — || [[Attēls:Fernando de Santiago y Díaz de Mendívil.png|80px]] || [[Fernando de Santjago]]<br />''Fernando de Santiago''<br /><small>(1910—1994)</small> || [[1976]]. gada [[1. jūlijs]] — [[3. jūlijs]] || style="background:#708090"| || [[Nacionālā kustība (Spānija)|Nacionālā kustība]] || — || — || ''pagaidu premjerministrs'' |- | rowspan="3"| '''85.'''|| rowspan="3"| [[Attēls:Adolfo Suárez 1980 (cropped).jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Adolfo Suaress]]'''<br />''Adolfo Suárez''<br /><small>(1932—2014)</small> || [[1976]]. gada [[3. jūlijs]] — [[1977]]. gada [[13. jūlijs]] || style="background:#708090"| || [[Nacionālā kustība (Spānija)|Nacionālā kustība]] || [[1977. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1977]] || [[Adolfo Suaresa 1. valdība|Suaresa 1. valdība]] || rowspan="3"| |- | [[1977]]. gada [[13. jūlijs]] — [[1979]]. gada [[30. marts]] || rowspan="2" style="background:#197E36"| || rowspan="2"| [[Demokrātiskā centra savienība (Spānija)|Demokrātiskā centra savienība]] || — || [[Adolfo Suaresa 2. valdība|Suaresa 2. valdība]] |- | [[1979]]. gada [[30. marts]] — [[1981]]. gada [[25. februāris]] || [[1979. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1979]] || [[Adolfo Suaresa 1. valdība|Suaresa 1. valdība]] |- | '''86.''' || [[Attēls:Leopoldo Calvo-Sotelo 1978 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Leopoldo Kalvo Sotelo]]'''<br />''Leopoldo Calvo-Sotelo''<br /><small>(1926—2008)</small> || [[1981]]. gada [[25. februāris]] — [[1982]]. gada [[2. decembris]] || style="background:#197E36"| || [[Demokrātiskā centra savienība (Spānija)|Demokrātiskā centra savienība]] || — || [[Leopoldo Kalvo Sotelo valdība|Kalvo Sotelo valdība]] || |- | rowspan="4"| '''87.''' || rowspan="4"| [[Attēls:Felipe González 1986b (cropped).jpg|80px]] || rowspan="4"| '''[[Felipe Gonsaless]]'''<br />''Felipe González''<br /><small>(1942)</small> || [[1982]]. gada [[2. decembris]] — [[1986]]. gada [[24. jūlijs]] || rowspan="4" style="background:#EE1C25"| ||rowspan="4"| [[Spānijas Sociālistiskā Strādnieku partija|Sociālistiskā Strādnieku partija]] || [[1982. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1982]] || [[Felipes Gonsalesa 1. valdība|Gonsalesa 1. valdība]] || rowspan="4"| |- | [[1986]]. gada [[24. jūlijs]] — [[1989]]. gada [[5. decembris]] || [[1986. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1986]] || [[Felipes Gonsalesa 2. valdība|Gonsalesa 2. valdība]] |- | [[1989]]. gada [[5. decembris]] — [[1993]]. gada [[9. jūlijs]] || [[1989. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1989]] || [[Felipes Gonsalesa 3. valdība|Gonsalesa 3. valdība]] |- | [[1993]]. gada [[9. jūlijs]] — [[1996]]. gada [[4. maijs]] || [[1993. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1993]] || [[Felipes Gonsalesa 4. valdība|Gonsalesa 4. valdība]] |- | rowspan="2"| '''88.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Aznar at the Azores, March 17, 2003-2.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Hosē Marija Aznars]]'''<br />''José María Aznar''<br /><small>(1953)</small> || [[1996]]. gada [[4. maijs]] — [[2000]]. gada [[26. aprīlis]] || rowspan="2" style="background:#00A0DF"| ||rowspan="2"| [[Tautas partija (Spānija)|Tautas partija]] || [[1996. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|1996]] || [[Hosē Marijas Aznara 1. valdība|Aznara 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[2000]]. gada [[26. aprīlis]] — [[2004]]. gada [[16. aprīlis]] || [[2000. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|2000]] || [[Hosē Marijas Aznaras 2. valdība|Aznara 2. valdība]] |- | rowspan="2"| '''89.''' || rowspan="2"| [[Attēls:José Luis Rodríguez Zapatero 2011 (cropped).jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Hosē Luiss Rodrigess Sapatero]]'''<br />''José Luis Rodríguez Zapatero''<br /><small>(1960)</small> || [[2004]]. gada [[16. aprīlis]] — [[2008]]. gada [[11. aprīlis]] || rowspan="2" style="background:#EE1C25"| ||rowspan="2"| [[Spānijas Sociālistiskā Strādnieku partija|Sociālistiskā Strādnieku partija]] || [[2004. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|2004]] || [[Hosē Luisa Rodrigesa Sapatero 1. valdība|Sapatero 1. valdība]] || rowspan="2"| |- | [[2008]]. gada [[11. aprīlis]] — [[2011]]. gada [[21. decembris]] || [[2008. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|2008]] || [[Hosē Luisa Rodrigesa Sapatero 2. valdība|Sapatero 2. valdība]] |- | rowspan="3"| '''90.''' || rowspan="3"| [[Attēls:Mariano Rajoy 2016 (portrait).jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Marjano Rahojs]]'''<br />''Mariano Rajoy''<br /><small>(1955)</small> || rowspan="2"| [[2011]]. gada [[21. decembris]] — [[2016]]. gada [[29. oktobris]] || rowspan="3" style="background:#00A0DF"| || rowspan="3"| [[Tautas partija (Spānija)|Tautas partija]] || rowspan="2"| [[2011. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|2011]]<br />[[2015. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|2015]] || rowspan="2"| [[Marjano Rahoja 1. valdība|Rahoja 1. valdība]] || rowspan="3"| |- | rowspan="3"| [[Felipe VI]]<br />(2014—''pašlaik'') |- | [[2016]]. gada [[29. oktobris]] — [[2018]]. gada [[1. jūnijs]] || [[2016. gada Spānijas vispārējās vēlēšanas|2016]] || [[Marjano Rahoja 2. valdība|Rahoja 2. valdība]] |- | '''91.''' || [[Attēls:Pedro Sánchez in 2018.jpg|80px]] || '''[[Pedro Sančess]]'''<br />''Pedro Sánchez Pérez-Castejón''<br /><small>(1972)</small> || [[2018]]. gada [[1. jūnijs]] — ''pašlaik'' || style="background:#EE1C25"| || [[Spānijas Sociālistiskā Strādnieku partija|Sociālistiskā Strādnieku partija]] || — || [[Pedro Sančesa valdība|Sančesa valdība]] || |} == Skatīt arī == * [[Spānijas monarhu uzskaitījums]] * [[Spānijas prezidentu uzskaitījums]] {{Spānijas premjerministri}} {{Eiropas valstu valdību vadītāji}} [[Kategorija:Spānijas premjerministri|*]] [[Kategorija:Premjerministru uzskaitījumi]] ryr2t1puuhyxztvgbng5qvlfv8pdea6 10 364797 4301705 4234127 2025-06-29T18:14:14Z Svens Hudjajevs 100139 4301705 wikitext text/x-wiki {{navbox | name = Spānijas premjerministri | title = {{flaga|Spānija}} [[Spānija]]s premjerministri ([[Spānijas premjerministru uzskaitījums|uzskaitījums]]) | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Spānijas Karaliste<br />(1516–1870) | list1 = * [[Francisko Martiness de la Rosa|F. M. de la Rosa]] * [[Hosē Marija Keipo de Ljano|H. M. K. de Ljano]] * ''[[Migels Rikardo de Alava|M. R. de Alava]]'' * [[Huans Alvaress Mendisābals|H. A. Mendisābals]] * [[Francisko Havjērs Istūriss|F. H. Istūriss]] * [[Hosē Marija Kalatrava|H. M. Kalatrava]] * [[Baldomero Espartero|B. Espartero]] * [[Eusebio Bardahi|E. Bardahi]] * [[Narciso Fernandess de Heredija|N. F. de Heredija]] * [[Bernardino Fernandess de Velasko|B. F. de Velasko]] * [[Evaristo Peress de Kastro|E. P. de Kastro]] * [[Antonio Gonsaless|A. Gonsaless]] * [[Valentīns Ferrass|V. Ferrass]] * ''[[Modesto Kortazars|M. Kortazars]]'' * [[Visents Sančo|V. Sančo]] * [[Baldomero Espartero|B. Espartero]] * [[Hoakins Marija Ferrers|H. M. Ferrers]] * [[Antonio Gonsaless|A. Gonsaless]] * [[Hosē Ramons Rodils|H. R. Rodils]] * [[Hoakins Marija Lopess|H. M. Lopess]] * [[Alvaro Gomess Bekerra|A. G. Bekerra]] * [[Hoakins Marija Lopess|H. M. Lopess]] * [[Salustjano de Olosaga|S. de Olosaga]] * [[Luiss Gonsaless-Bravo|L. Gonsaless-Bravo]] * [[Ramons Marija Narvaess|R. M. Narvaess]] * [[Manuels de Pando|M. de Pando]] * [[Ramons Marija Narvaess|R. M. Narvaess]] * [[Francisko Havjērs Istūriss|F. H. Istūriss]] * [[Karloss Martiness de Iruho|K. M. de Iruho]] * [[Hoakins Francisko Pačeko|H. F. Pačeko]] * [[Hosē de Salamanka|H. de Salamanka]] * [[Florensio Garsija Gojena|F. G. Gojena]] * [[Ramons Marija Narvaess|R. M. Narvaess]] * [[Serafims Marija de Soto|S. M. de Soto]] * [[Ramons Marija Narvaess|R. M. Narvaess]] * [[Huans Bravo Muriljo|H. B. Muriljo]] * [[Federiko de Ronkali|F. de Ronkali]] * [[Francisko de Lersundi|F. de Lersundi]] * [[Luiss Hosē Sartoriuss|L. H. Sartoriuss]] * [[Fernando Fernandess de Kordova|F. F. de Kordova]] * [[Angels de Saavedra|A. de Saavedra]] * [[Baldomero Espartero|B. Espartero]] * [[Leopoldo O'Donells|L. O'Donells]] * [[Ramons Marija Narvaess|R. M. Narvaess]] * [[Francisko Armero Penjaranda|F. A. Penjaranda]] * [[Francisko Havjērs Istūriss|F. H. Istūriss]] * [[Leopoldo O'Donells|L. O'Donells]] * [[Manuels de Pando|M. de Pando]] * [[Lorenco Arrazola|L. Arrazola]] * [[Alehandro Mons|A. Mons]] * [[Ramons Marija Narvaess|R. M. Narvaess]] * [[Leopoldo O'Donells|L. O'Donells]] * [[Ramons Marija Narvaess|R. M. Narvaess]] * [[Luiss Gonsaless-Bravo|L. Gonsaless-Bravo]] * [[Hosē Gutjeress de la Konča|H. G. de la Konča]] * ''[[Paskāls Madoss|P. Madoss]]'' * [[Francisko Serrano|F. Serrano]] * [[Huans Prims|H. Prims]] * ''[[Huans Bautista Topete|H. B. Topete]]'' * [[Francisko Serrano|F. Serrano]] * [[Manuels Ruiss Zorilla|M. R. Zorilla]] * [[Hosē Malkampo|H. Malkampo]] * [[Praksedess Mateo Sagasta|P. M. Sagasta]] * [[Francisko Serrano|F. Serrano]] * [[Manuels Ruiss Zorilla|M. R. Zorilla]] | group2 = [[Spānijas Pirmā republika]]<br />(1873–1874) | list2 = * [[Estanislao Figerašs|E. Figerašs]] * [[Francisko Pi i Margals|F. Pi i Margals]] * [[Nikolass Salmerons|N. Salmerons]] * [[Emilio Kastelārs|E. Kastelārs]] * [[Francisko Serrano|F. Serrano]] * [[Huans Zavala de la Puente|H. Z. de la Puente]] * [[Praksedess Mateo Sagasta|P. M. Sagasta]] | group3 = Spānijas Karaliste<br />(1874–1931) | list3 = * [[Antonio Kanovass del Kastiljo|A. K. del Kastiljo]] * [[Hoakins Hovellars|H. Hovellars]] * [[Antonio Kanovass del Kastiljo|A. K. del Kastiljo]] * [[Arsenio Martiness-Kamposs|A. Martiness-Kamposs]] * [[Antonio Kanovass del Kastiljo|A. K. del Kastiljo]] * [[Praksedess Mateo Sagasta|P. M. Sagasta]] * [[Hosē de Posada Herrera|Hh. de Posada Herrera]] * [[Antonio Kanovass del Kastiljo|A. K. del Kastiljo]] * [[Praksedess Mateo Sagasta|P. M. Sagasta]] * [[Antonio Kanovass del Kastiljo|A. K. del Kastiljo]] * [[Praksedess Mateo Sagasta|P. M. Sagasta]] * [[Antonio Kanovass del Kastiljo|A. K. del Kastiljo]] * [[Marselo Azkaraga|M. Azkaraga]] * [[Praksedess Mateo Sagasta|P. M. Sagasta]] * [[Francisko Silvela|F. Silvela]] * [[Marselo Azkaraga|M. Azkaraga]] * [[Praksedess Mateo Sagasta|P. M. Sagasta]] * [[Francisko Silvela|F. Silvela]] * [[Raimundo Fernandess Villaverde]] * [[Antonio Maura|A. Maura]] * [[Marselo Azkaraga|M. Azkaraga]] * [[Raimundo Fernandess Villaverde|R. F. Villaverde]] * [[Eugenio Montero Rioss|E. M. Rioss]] * [[Segismundo Morets|S. Morets]] * [[Hosē Lopess Domingess|H. L. Domingess]] * [[Segismundo Morets|S. Morets]] * [[Antonio Agilārs|A. Agilāers]] * [[Antonio Maura|A. Maura]] * [[Segismundo Morets|S. Morets]] * [[Hosē Kanalehass|H. Kanalehass]] * ''[[Manuels Garsija Priento|M. G. Priento]]'' * [[Alvaro de Figeroa|A. de Figeroa]] * [[Eduardo Dato|E. Dato]] * [[Alvaro de Figeroa|A. de Figeroa]] * [[Manuels Garsija Priento|M. G. Priento]] * [[Eduardo Dato|E. Dato]] * [[Manuels Garsija Priento|M. G. Priento]] * [[Antonio Maura|A. Maura]] * [[Manuels Garsija Priento|M. G. Priento]] * [[Alvaro de Figeroa|A. de Figeroa]] * [[Antonio Maura|A. Maura]] * [[Hoakins Sančess de Toka|H. S. de Toka]] * [[Manuels Allendesalazars Munoss|M. A. Munoss]] * [[Eduardo Dato|E. Dato]] * ''[[Gabino Bugallals|G. Bugallals]]'' * [[Manuels Allendesalazars Munoss|M. A. Munoss]] * [[Antonio Maura|A. Maura]] * [[Hosē Sančess Gerra|H. S. Gerra]] * [[Manuels Garsija Priento|M. G. Priento]] * [[Migels Primo de Rivera|M. P. de Rivera]] * [[Damaso Berengers|D. Berengers]] * [[Huans Bautista Asnars-Kabanjass|H. B. Asnars-Kabanjass]] | group4 = [[Spānijas Otrā republika]]<br />(1931—1939) | list4 = {{Navbox subgroup | group1 = | list1 = * [[Niketo Alkala Samora|N. A. Samora]] * [[Manuels Azanja|M. Azanja]] * [[Alehandro Leruss|A. Leruss]] * [[Djego Martiness Barrio]] * [[Alehandro Leruss|A. Leruss]] * [[Rikardo Sampers|R. Sampers]] * [[Alehandro Leruss|A. Leruss]] * [[Hoakins Čapaprieta|H. Čapaprieta]] * [[Manuels Portela|M. Portela]] * [[Manuels Azanja|M. Azanja]] * ''[[Augusto Barsija Trelless|A. B. Trelless]]'' * [[Santjago Kaseress Kiroga|S. K. Kiroga]] * [[Djego Martiness Barrio|D. M. Barrio]] * [[Hosē Girals|H. Girals]] * [[Francisko Largo Kabaljero|F. L. Kabaljero]] * [[Huans Negrīns|H. Negrīns]] * [[Hosē Miaha|M. Miaha]] | group2 = Spānijas Otrā republika trimdā<br />(1939—1977) | list2 = * [[Huans Negrīns|H. Negrīns]] * [[Hosē Girals|H. Girals]] * [[Rodolfo Ljopiss|R. Ljopiss]] * [[Alvaro de Albornoss|A. de Albornoss]] * [[Fēlikss Gordons Ordass|F. G. Ordass]] * [[Emilio Herrera|E. Herrera]] * [[Klaudio Sančess Albornoss|K. S. Albornoss]] * [[Fernando Valera Aparisio|F. V. Aparisio]] }} | group5 = [[Franko diktatūra Spānijā|Spānijas Valsts]]<br />(1936—1975) | list5 = * [[Migels Kabanellass|M. Kabanellass]] * [[Fidels Davila Arrondo|F. D. Arrondo]] * [[Francisko Gomess-Hordana Sousa|F. Gomess-Hordana Sousa]] * [[Fransisko Franko|F. Franko]] * [[Luiss Karrero Blanko|L. K. Blanko]] * ''[[Torkuato Fernandesa-Miranda|T. Fernandesa-Miranda]]'' * [[Karloss Ariass Navarro|K. A. Navarro]] | group6 = Spānijas Karaliste<br />(1975—mūsdienas) | list6 = * [[Karloss Ariass Navarro|K. A. Navarro]] * [[Fernando de Santjago|F. de Santjago]] * [[Adolfo Svaress|A. Svaress]] * [[Leopoldo Kalvo Sotelo|L. K. Sotelo]] * [[Felipe Gonsaless|G. Gonsaless]] * [[Hosē Marija Aznars|H. M. Aznars]] * [[Hosē Luiss Rodrigess Sapatero|H. L. R. Sapatero]] * [[Marjano Rahojs|M. Rahojs]] * [[Pedro Sančess|P. Sančess]] |below = ''Slīprakstā'' — pagaidu premjerministri }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Spānijas premjerministri|*]] [[Kategorija:Navigācijas veidnes]] </noinclude> eb6woaz7xcl4reh3mz6lo3x0c9nh2js 4301728 4301705 2025-06-29T19:18:04Z Svens Hudjajevs 100139 4301728 wikitext text/x-wiki {{navbox | name = Spānijas premjerministri | title = {{flaga|Spānija}} [[Spānija]]s premjerministri ([[Spānijas premjerministru uzskaitījums|uzskaitījums]]) | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Spānijas Karaliste<br />(1516–1870) | list1 = * [[Fransisko Martiness de la Rosa|F. M. de la Rosa]] * [[Hosē Marija Keipo de Ljano|H. M. K. de Ljano]] * ''[[Migels Rikardo de Alava|M. R. de Alava]]'' * [[Huans Alvaress Mendisābals|H. A. Mendisābals]] * [[Fransisko Havjērs Istūriss|F. H. Istūriss]] * [[Hosē Marija Kalatrava|H. M. Kalatrava]] * [[Baldomero Espartero|B. Espartero]] * [[Eusebio Bardahi|E. Bardahi]] * [[Narciso Fernandess de Heredija|N. F. de Heredija]] * [[Bernardino Fernandess de Velasko|B. F. de Velasko]] * [[Evaristo Peress de Kastro|E. P. de Kastro]] * [[Antonio Gonsaless|A. Gonsaless]] * [[Valentīns Ferrass|V. Ferrass]] * ''[[Modesto Kortazars|M. Kortazars]]'' * [[Visents Sančo|V. Sančo]] * [[Baldomero Espartero|B. Espartero]] * [[Hoakins Marija Ferrers|H. M. Ferrers]] * [[Antonio Gonsaless|A. Gonsaless]] * [[Hosē Ramons Rodils|H. R. Rodils]] * [[Hoakins Marija Lopess|H. M. Lopess]] * [[Alvaro Gomess Bekerra|A. G. Bekerra]] * [[Hoakins Marija Lopess|H. M. Lopess]] * [[Salustjano de Olosaga|S. de Olosaga]] * [[Luiss Gonsaless-Bravo|L. Gonsaless-Bravo]] * [[Ramons Marija Narvaess|R. M. Narvaess]] * [[Manuels de Pando|M. de Pando]] * [[Ramons Marija Narvaess|R. M. Narvaess]] * [[Fransisko Havjērs Istūriss|F. H. Istūriss]] * [[Karloss Martiness de Iruho|K. M. de Iruho]] * [[Hoakins Fransisko Pačeko|H. F. Pačeko]] * [[Hosē de Salamanka|H. de Salamanka]] * [[Florensio Garsija Gojena|F. G. Gojena]] * [[Ramons Marija Narvaess|R. M. Narvaess]] * [[Serafims Marija de Soto|S. M. de Soto]] * [[Ramons Marija Narvaess|R. M. Narvaess]] * [[Huans Bravo Muriljo|H. B. Muriljo]] * [[Federiko de Ronkali|F. de Ronkali]] * [[Fransisko de Lersundi|F. de Lersundi]] * [[Luiss Hosē Sartoriuss|L. H. Sartoriuss]] * [[Fernando Fernandess de Kordova|F. F. de Kordova]] * [[Angels de Saavedra|A. de Saavedra]] * [[Baldomero Espartero|B. Espartero]] * [[Leopoldo O'Donells|L. O'Donells]] * [[Ramons Marija Narvaess|R. M. Narvaess]] * [[Fransisko Armero Penjaranda|F. A. Penjaranda]] * [[Fransisko Havjērs Istūriss|F. H. Istūriss]] * [[Leopoldo O'Donells|L. O'Donells]] * [[Manuels de Pando|M. de Pando]] * [[Lorenco Arrazola|L. Arrazola]] * [[Alehandro Mons|A. Mons]] * [[Ramons Marija Narvaess|R. M. Narvaess]] * [[Leopoldo O'Donells|L. O'Donells]] * [[Ramons Marija Narvaess|R. M. Narvaess]] * [[Luiss Gonsaless-Bravo|L. Gonsaless-Bravo]] * [[Hosē Gutjeress de la Konča|H. G. de la Konča]] * ''[[Paskāls Madoss|P. Madoss]]'' * [[Fransisko Serrano|F. Serrano]] * [[Huans Prims|H. Prims]] * ''[[Huans Bautista Topete|H. B. Topete]]'' * [[Fransisko Serrano|F. Serrano]] * [[Manuels Ruiss Zorilla|M. R. Zorilla]] * [[Hosē Malkampo|H. Malkampo]] * [[Praksedess Mateo Sagasta|P. M. Sagasta]] * [[Fransisko Serrano|F. Serrano]] * [[Manuels Ruiss Zorilla|M. R. Zorilla]] | group2 = [[Spānijas Pirmā republika]]<br />(1873–1874) | list2 = * [[Estanislao Figerass|E. Figerašs]] * [[Fransisko Pi i Margals|F. Pi i Margals]] * [[Nikolass Salmerons|N. Salmerons]] * [[Emilio Kastelars|E. Kastelārs]] * [[Fransisko Serrano|F. Serrano]] * [[Huans Zavala de la Puente|H. Z. de la Puente]] * [[Praksedess Mateo Sagasta|P. M. Sagasta]] | group3 = Spānijas Karaliste<br />(1874–1931) | list3 = * [[Antonio Kanovass del Kastiljo|A. K. del Kastiljo]] * [[Hoakins Hovellars|H. Hovellars]] * [[Antonio Kanovass del Kastiljo|A. K. del Kastiljo]] * [[Arsenio Martiness-Kamposs|A. Martiness-Kamposs]] * [[Antonio Kanovass del Kastiljo|A. K. del Kastiljo]] * [[Praksedess Mateo Sagasta|P. M. Sagasta]] * [[Hosē de Posada Herrera|Hh. de Posada Herrera]] * [[Antonio Kanovass del Kastiljo|A. K. del Kastiljo]] * [[Praksedess Mateo Sagasta|P. M. Sagasta]] * [[Antonio Kanovass del Kastiljo|A. K. del Kastiljo]] * [[Praksedess Mateo Sagasta|P. M. Sagasta]] * [[Antonio Kanovass del Kastiljo|A. K. del Kastiljo]] * [[Marselo Azkaraga|M. Azkaraga]] * [[Praksedess Mateo Sagasta|P. M. Sagasta]] * [[Fransisko Silvela|F. Silvela]] * [[Marselo Azkaraga|M. Azkaraga]] * [[Praksedess Mateo Sagasta|P. M. Sagasta]] * [[Fransisko Silvela|F. Silvela]] * [[Raimundo Fernandess Villaverde]] * [[Antonio Maura|A. Maura]] * [[Marselo Azkaraga|M. Azkaraga]] * [[Raimundo Fernandess Villaverde|R. F. Villaverde]] * [[Eugenio Montero Rioss|E. M. Rioss]] * [[Segismundo Morets|S. Morets]] * [[Hosē Lopess Domingess|H. L. Domingess]] * [[Segismundo Morets|S. Morets]] * [[Antonio Agilārs|A. Agilāers]] * [[Antonio Maura|A. Maura]] * [[Segismundo Morets|S. Morets]] * [[Hosē Kanalehass|H. Kanalehass]] * ''[[Manuels Garsija Priento|M. G. Priento]]'' * [[Alvaro de Figeroa|A. de Figeroa]] * [[Eduardo Dato|E. Dato]] * [[Alvaro de Figeroa|A. de Figeroa]] * [[Manuels Garsija Priento|M. G. Priento]] * [[Eduardo Dato|E. Dato]] * [[Manuels Garsija Priento|M. G. Priento]] * [[Antonio Maura|A. Maura]] * [[Manuels Garsija Priento|M. G. Priento]] * [[Alvaro de Figeroa|A. de Figeroa]] * [[Antonio Maura|A. Maura]] * [[Hoakins Sančess de Toka|H. S. de Toka]] * [[Manuels Allendesalazars Munoss|M. A. Munoss]] * [[Eduardo Dato|E. Dato]] * ''[[Gabino Bugallals|G. Bugallals]]'' * [[Manuels Allendesalazars Munoss|M. A. Munoss]] * [[Antonio Maura|A. Maura]] * [[Hosē Sančess Gerra|H. S. Gerra]] * [[Manuels Garsija Priento|M. G. Priento]] * [[Migels Primo de Rivera|M. P. de Rivera]] * [[Damaso Berengers|D. Berengers]] * [[Huans Bautista Asnars-Kabanjass|H. B. Asnars-Kabanjass]] | group4 = [[Spānijas Otrā republika]]<br />(1931—1939) | list4 = {{Navbox subgroup | group1 = | list1 = * [[Niseto Alkalā Samora|N. A. Samora]] * [[Manuels Asanja|M. Azanja]] * [[Alehandro Leruss|A. Leruss]] * [[Djego Martiness Barrio]] * [[Alehandro Leruss|A. Leruss]] * [[Rikardo Sampers|R. Sampers]] * [[Alehandro Leruss|A. Leruss]] * [[Hoakins Čapaprieta|H. Čapaprieta]] * [[Manuels Portela|M. Portela]] * [[Manuels Asanja|M. Azanja]] * ''[[Augusto Barsija Trelless|A. B. Trelless]]'' * [[Santjago Kaseress Kiroga|S. K. Kiroga]] * [[Djego Martiness Barrio|D. M. Barrio]] * [[Hosē Girals|H. Girals]] * [[Fransisko Largo Kabaljero|F. L. Kabaljero]] * [[Huans Negrīns|H. Negrīns]] * [[Hosē Miaha|M. Miaha]] | group2 = Spānijas Otrā republika trimdā<br />(1939—1977) | list2 = * [[Huans Negrīns|H. Negrīns]] * [[Hosē Girals|H. Girals]] * [[Rodolfo Ljopiss|R. Ljopiss]] * [[Alvaro de Albornoss|A. de Albornoss]] * [[Fēlikss Gordons Ordass|F. G. Ordass]] * [[Emilio Herrera|E. Herrera]] * [[Klaudio Sančess Albornoss|K. S. Albornoss]] * [[Fernando Valera Aparisio|F. V. Aparisio]] }} | group5 = [[Franko diktatūra Spānijā|Spānijas Valsts]]<br />(1936—1975) | list5 = * [[Migels Kabanellass|M. Kabanellass]] * [[Fidels Davila Arrondo|F. D. Arrondo]] * [[Fransisko Gomess-Hordana Sousa|F. Gomess-Hordana Sousa]] * [[Fransisko Franko|F. Franko]] * [[Luiss Karrero Blanko|L. K. Blanko]] * ''[[Torkuato Fernandesa-Miranda|T. Fernandesa-Miranda]]'' * [[Karloss Ariass Navarro|K. A. Navarro]] | group6 = Spānijas Karaliste<br />(1975—mūsdienas) | list6 = * [[Karloss Ariass Navarro|K. A. Navarro]] * [[Fernando de Santjago|F. de Santjago]] * [[Adolfo Svaress|A. Svaress]] * [[Leopoldo Kalvo Sotelo|L. K. Sotelo]] * [[Felipe Gonsaless|G. Gonsaless]] * [[Hosē Marija Aznars|H. M. Aznars]] * [[Hosē Luiss Rodrigess Sapatero|H. L. R. Sapatero]] * [[Marjano Rahojs|M. Rahojs]] * [[Pedro Sančess|P. Sančess]] |below = ''Slīprakstā'' — pagaidu premjerministri }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Spānijas premjerministri|*]] [[Kategorija:Navigācijas veidnes]] </noinclude> 0dir00mwvtltg2a82wfhbzqij6y50u0 0 364914 4301624 4294223 2025-06-29T15:49:48Z Bendžamins 76862 4301624 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Normans Rīduss | vārds_orig = ''Norman Reedus'' | attēls = NormanReedus2023a.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Normans Rīduss 2023. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1969|1|6}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Florida|Holivuda|3s=Holivuda (Florida)}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, fotomodelis, fotogrāfs | darbības gadi = 1997—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Diāna Krīgere]] | bērni = 1 | mājaslapa = normanreedusonline.com | paraksts = | dzimums = V }} '''Normans Marks Rīduss''' ({{val|en|Norman Mark Reedus}}; dzimis {{dat|1969|1|6}}) ir amerikāņu aktieris un fotomodelis. Visvairāk pazīstams ar Derila Diksona lomu TV seriālā "[[Staigājošie miroņi]]". == Biogrāfija == Dzimis [[Holivuda (Florida)|Holivudā]], [[Florida]]s štatā, bet uzaudzis [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Dzīvojis vairākās valstīs, tai skaitā [[Japāna|Japānā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un [[Spānija|Spānijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvguide.com/celebrities/norman-reedus/bio/168385 |title=Norman Reedus Biography|language=en|publisher=TVGuide.com |accessdate={{dat|2017|11|8||bez}}}}</ref> Aktiera karjeru sācis 1997. gadā ar nelielu lomu filmā ''[[Mimic (filma)|Mimic]]''. Piedalījies filmā "[[Bondokas svētie]]" (''The Boondock Saints'', 1999), kur atveidoja vienu no galvenajām lomām kopā ar [[Vilems Defo|Vilemu Defo]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.manskino.lv/the-boondock-saints-1999 |title=The Boondock Saints (1999) |publisher=manskino.lv |accessdate={{dat|2017|11|8||bez}}}}</ref> un filmas turpinājumā ''[[The Boondock Saints II: All Saints Day]]'' (2009), vēl filmējies filmās "[[Asmens II]]" (2002), ''[[Deuces Wild]]'' (2002), "[[Motobraucēji (filma)|Motobraucēji]]" (2023) un "[[Balerīna (2025. gada filma)|Balerīna]]" (2025). Kopš 2010. gada filmējies šausmu/drāmas seriālā "[[Staigājošie miroņi]]". Piedalījies arī vairākos mūzikas videoklipos, tai skaitā ''[[Lady Gaga]]'' dziesmas ''[[Judas]]'' klipā 2011. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/news/1663456/lady-gaga-judas-norman-reedus/ |title=Lady Gaga Was 'Spontaneous' On 'Judas' Set, Norman Reedus Says |language=en |publisher=mtv.com |accessdate={{dat|2017|11|8||bez}} |archive-date={{dat|2017|11|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171106071057/http://www.mtv.com/news/1663456/lady-gaga-judas-norman-reedus/ }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rīduss, Normans}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Floridā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV fotomodeļi]] m6ge709p17xvhvd0atbudrs7gg76zmc 0 364929 4301725 4234130 2025-06-29T19:08:09Z Svens Hudjajevs 100139 4301725 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Spānija]]s prezidenti'''. Prezidenti Spānijai ir bijuši [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmās republikas]] (1873—1874) un [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās Republikas]] (1931—1939) laikā.<ref>[[Payne, Stanley G.]] (1993) [https://books.google.com/books?id=46N-pNbNG2kC&printsec=frontcover&dq=president+of+the+republic+spain&hl=en&sa=X&ei=pehLUuiWD6j07AbKx4GYCA&ved=0CDQQ6AEwAQ#v=onepage&q=president&f=false ''Spain's First Democracy: The Second Republic, 1931-1936'', pp. 62-3. Univ of Wisconsin Press.] Google Books. Retrieved 2 October 2013.</ref> == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of the First Spanish Republic.svg|30px]] Spānijas Pirmā republika (1873 — 1874) [[Attēls:Coat of Arms of Spain (1868-1870 and 1873-1874).svg|30px]] === {{pamatraksts|Spānijas Pirmā republika}} {{colbegin|4}} {{legend| #C05BA1 |[[Federālo Demokrātu republikāņu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| MediumSeaGreen |[[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2"| Partija !! Piezīmes |- ! align="center" colspan="10" | Pirmās Republikas izpildvaras prezidents (1873 — 1874) |- | '''1.''' || [[Attēls:Estanislao Figueras.png|80px]] || '''[[Estanislao Figerass]]''' <br />''Estanislao Figueras'' <br /> <small>(1819–1882)</small> || [[1873]]. gada [[12. februāris]] — [[11. jūnijs]] || style="background:#C05BA1"| || [[Federālo Demokrātu republikāņu partija]] || |- | '''2.''' || [[Attēls:Pi y margall.jpg|80px]] || '''[[Fransisko Pi i Margals]]''' <br />''Francisco Pi y Margall'' <br /> <small>(1824–1901)</small> || [[1873]]. gada [[11. jūnijs]] — [[18. jūlijs]] || style="background:#C05BA1"| || [[Federālo Demokrātu republikāņu partija]] || |- | '''3.''' || [[Attēls:F. de Madrazo - 1879, Nicolás Salmerón (Congreso de los Diputados, Madrid, 131 x 96 cm).jpg|80px]] || '''[[Nikolass Salmerons]]''' <br />''Nicolás Salmerón'' <br /> <small>(1838–1908)</small> || [[1873]]. gada [[18. jūlijs]] — [[7. septembris]] || style="background:#C05BA1"| || [[Federālo Demokrātu republikāņu partija]] || |- | '''4.''' || [[Attēls:Emilio Castelar Ripoll 1901 Joaquín Sorolla y Bastida.jpg|80px]] || '''[[Emilio Kastelars]]''' <br />''Emilio Castelar'' <br /> <small>(1832–1899)</small> || [[1873]]. gada [[7. septembris]] — [[1874]]. gada [[3. janvāris]] || style="background:#C05BA1"| || [[Federālo Demokrātu republikāņu partija]] || |- | '''5.''' || [[Attēls:Francisco-serrano.jpg|80px]] || '''[[Fransisko Serrano]]''' <br /> ''Francisco Serrano'' <br /><small>(1810—1885)</small> || [[1874]]. gada [[3. janvāris]] — [[30. decembris]] || style="background:MediumSeaGreen"| || [[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] || |} === [[Attēls:Flag of Spain (1931 - 1939).svg|30px]] Spānijas Otrā republika (1931 — 1939) [[Attēls:Coat of Arms of Spain (1931-1939).svg|30px]] === {{pamatraksts|Spānijas Otrā republika}} {{colbegin|5}} {{legend| #4C2882| [[Republikānisms Spānijā|Koalīcija]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #FF7028| [[Republikāņu rīcība (Spānija)|Republikāņu rīcība]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #5564EB| [[Republikāņu Savienība (1934, Spānija)|Republikāņu Savienība]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #996B42 | Militārais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2"| Partija !! Piezīmes |- ! align="center" colspan="10" | Republikas valdības (premjerministri) prezidenti (līdz 1931. gada 31. jūlijam — pagaidu) |- | '''1.''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-12783, Alcala Zamora.jpg|80px]] || '''[[Niketo Alkala Samora]]''' <br /> ''Niceto Alcalá Zamora'' <br /><small>(1877–1949)</small> || [[1931]]. gada [[14. aprīlis]] — [[14. oktobris]] || style="background:#4C2882"| || [[Republikānisms Spānijā|Koalīcija]] || |- | '''2.''' || [[Attēls:Manuel Azaña, 1933.jpg|80px]] || '''[[Manuels Asanja]]''' <br /> ''Manuel Azaña'' <br /><small>(1880–1940)</small> || [[1931]]. gada [[14. oktobris]] — [[11. decembris]] || style="background:#4C2882"| || [[Republikānisms Spānijā|Koalīcija]] || |- ! align="center" colspan="10" | Prezidenti (no 1936. gada 23. jūlija tikai Republikāņu zonā) |- | '''(1.)''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-12783, Alcala Zamora.jpg|80px]] || '''[[Niseto Alkalā Samora]]''' <br /> ''Niceto Alcalá Zamora'' <br /><small>(1877–1949)</small> || [[1931]]. gada [[11. decembris]] — [[1936]]. gada [[7. aprīlis]] || style="background:#4C2882"| || [[Republikānisms Spānijā|Koalīcija]] || |- | '''3.''' || [[Attēls:Diego Martinez Barrio.jpg|80px]] || '''[[Djego Martiness Barrio]]''' <br /> ''Diego Martínez Barrio'' <br /><small>(1883–1962)</small> || [[1936]]. gada [[7. aprīlis]] — [[11. maijs]] || style="background:#5564EB"| || [[Republikāņu Savienība (1934, Spānija)|Republikāņu Savienība]] || ''pagaidu prezidents'' |- | '''(2.)''' || [[Attēls:Manuel Azaña, 1933.jpg|80px]] || '''[[Manuels Asanja]]''' <br /> ''Manuel Azaña'' <br /><small>(1880–1940)</small> || [[1936]]. gada [[11. maijs]] — [[1939]]. gada [[1. marts]] || style="background:#FF7028"| || [[Republikāņu rīcība (Spānija)|Republikāņu rīcība]] || |- | '''(3.)''' || [[Attēls:Diego Martinez Barrio.jpg|80px]] || '''[[Djego Martiness Barrio]]''' <br /> ''Diego Martínez Barrio'' <br /><small>(1883–1962)</small> || [[1939]]. gada [[1. marts]] — [[4. marts]] || style="background:#5564EB"| || [[Republikāņu Savienība (1934, Spānija)|Republikāņu Savienība]] || ''pagaidu prezidents'' |- ! align="center" colspan="10" | Nacionālā aizsardzības padomes prezidenti (Republikāņu zona) |- | '''4.''' || [[Attēls:Los líderes del Consejo Nacional de Defensa a su llegada al Reino Unido (Segismundo Casado).jpg|80px]] || '''[[Segismundo Kasado Lopess]]''' <br /> ''Segismundo Casado López'' <br /><small>(1893–1968)</small> || [[1939]]. gada [[4. marts]] — [[13. marts]] || style="background:#996B42"| || Militārais || ''pagaidu prezidents'' |- | '''5.''' || [[Attēls:José Miaja 1937.jpg|80px]] || '''[[Hosē Mjaha]]''' <br /> ''José Miaja'' <br /><small>(1878–1958)</small> || [[1939]]. gada [[13. marts]] — [[27. marts]] || style="background:#996B42"| || Militārais || |} ==== Spānijas Otrā republika trimdā (1939 — 1977) ==== {{legend| #5564EB| [[Republikāņu Savienība (1934, Spānija)|Republikāņu Savienība]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #EE1C25| [[Spānijas Sociālistiskā Strādnieku partija|Sociālistiskā Strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E25822| [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2"| Partija !! Piezīmes |- | '''1.''' || [[Attēls:Diego Martinez Barrio.jpg|80px]] || '''[[Djego Martiness Barrio]]''' <br /> ''Diego Martínez Barrio'' <br /><small>(1883–1962)</small> || [[1939]]. gada [[1. marts]] — [[4. marts]] || style="background:#5564EB"| || [[Republikāņu Savienība (1934, Spānija)|Republikāņu Savienība]] || ''pagaidu prezidents'' |- | '''2.''' |||| '''[[Alvaro de Albornoss]]''' <br /> ''Álvaro de Albornoz'' <br /><small>(1879–1954)</small> || [[1940]]. gada [[11. maijs]] — [[1945]]. gada [[17. augusts]] || style="background:#5564EB"| || [[Republikāņu Savienība (1934, Spānija)|Republikāņu Savienība]] || ''pagaidu prezidents'' |- | '''(1.)''' || [[Attēls:Diego Martinez Barrio.jpg|80px]] || '''[[Djego Martiness Barrio]]''' <br /> ''Diego Martínez Barrio'' <br /><small>(1883–1962)</small> || [[1945]]. gada [[17. augusts]] — [[1962]]. gada [[1. janvāris]] || style="background:#5564EB"| || [[Republikāņu Savienība (1934, Spānija)|Republikāņu Savienība]] || |- | '''3.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Luiss Himeness de Asua]]''' <br /> ''Luis Jiménez de Asúa'' <br /><small>(1889–1970)</small> || [[1962]]. gada [[1. janvāris]] — [[1970]]. gada [[16. novembris]] || style="background:#EE1C25"| || [[Spānijas Sociālistiskā Strādnieku partija|Sociālistiskā Strādnieku partija]] || |- | '''4.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Hosē Maldonado Gonsaless]]''' <br /> ''José Maldonado González'' <br /><small>(1889–1970)</small> || [[1970]]. gada [[16. novembris]] — [[1977]]. gada [[1. jūlijs]] || style="background:#E25822"| || [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]] || |} == Skatīt arī == * [[Spānijas monarhu uzskaitījums]] * [[Spānijas premjerministru uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Spānijas prezidenti}} [[Kategorija:Prezidentu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Spānijas politika|Prezidenti]] 3ac2wob9sr6823qnyn7yu8hl48uc3rv 4301731 4301725 2025-06-29T19:21:56Z Svens Hudjajevs 100139 /* 30px Spānijas Otrā republika (1931 — 1939) 30px */ 4301731 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Spānija]]s prezidenti'''. Prezidenti Spānijai ir bijuši [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmās republikas]] (1873—1874) un [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās Republikas]] (1931—1939) laikā.<ref>[[Payne, Stanley G.]] (1993) [https://books.google.com/books?id=46N-pNbNG2kC&printsec=frontcover&dq=president+of+the+republic+spain&hl=en&sa=X&ei=pehLUuiWD6j07AbKx4GYCA&ved=0CDQQ6AEwAQ#v=onepage&q=president&f=false ''Spain's First Democracy: The Second Republic, 1931-1936'', pp. 62-3. Univ of Wisconsin Press.] Google Books. Retrieved 2 October 2013.</ref> == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of the First Spanish Republic.svg|30px]] Spānijas Pirmā republika (1873 — 1874) [[Attēls:Coat of Arms of Spain (1868-1870 and 1873-1874).svg|30px]] === {{pamatraksts|Spānijas Pirmā republika}} {{colbegin|4}} {{legend| #C05BA1 |[[Federālo Demokrātu republikāņu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| MediumSeaGreen |[[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2"| Partija !! Piezīmes |- ! align="center" colspan="10" | Pirmās Republikas izpildvaras prezidents (1873 — 1874) |- | '''1.''' || [[Attēls:Estanislao Figueras.png|80px]] || '''[[Estanislao Figerass]]''' <br />''Estanislao Figueras'' <br /> <small>(1819–1882)</small> || [[1873]]. gada [[12. februāris]] — [[11. jūnijs]] || style="background:#C05BA1"| || [[Federālo Demokrātu republikāņu partija]] || |- | '''2.''' || [[Attēls:Pi y margall.jpg|80px]] || '''[[Fransisko Pi i Margals]]''' <br />''Francisco Pi y Margall'' <br /> <small>(1824–1901)</small> || [[1873]]. gada [[11. jūnijs]] — [[18. jūlijs]] || style="background:#C05BA1"| || [[Federālo Demokrātu republikāņu partija]] || |- | '''3.''' || [[Attēls:F. de Madrazo - 1879, Nicolás Salmerón (Congreso de los Diputados, Madrid, 131 x 96 cm).jpg|80px]] || '''[[Nikolass Salmerons]]''' <br />''Nicolás Salmerón'' <br /> <small>(1838–1908)</small> || [[1873]]. gada [[18. jūlijs]] — [[7. septembris]] || style="background:#C05BA1"| || [[Federālo Demokrātu republikāņu partija]] || |- | '''4.''' || [[Attēls:Emilio Castelar Ripoll 1901 Joaquín Sorolla y Bastida.jpg|80px]] || '''[[Emilio Kastelars]]''' <br />''Emilio Castelar'' <br /> <small>(1832–1899)</small> || [[1873]]. gada [[7. septembris]] — [[1874]]. gada [[3. janvāris]] || style="background:#C05BA1"| || [[Federālo Demokrātu republikāņu partija]] || |- | '''5.''' || [[Attēls:Francisco-serrano.jpg|80px]] || '''[[Fransisko Serrano]]''' <br /> ''Francisco Serrano'' <br /><small>(1810—1885)</small> || [[1874]]. gada [[3. janvāris]] — [[30. decembris]] || style="background:MediumSeaGreen"| || [[Konstitucionālā partija (Spānija)|Konstitucionālā partija]] || |} === [[Attēls:Flag of Spain (1931 - 1939).svg|30px]] Spānijas Otrā republika (1931 — 1939) [[Attēls:Coat of Arms of Spain (1931-1939).svg|30px]] === {{pamatraksts|Spānijas Otrā republika}} {{colbegin|5}} {{legend| #4C2882| [[Republikānisms Spānijā|Koalīcija]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #FF7028| [[Republikāņu rīcība (Spānija)|Republikāņu rīcība]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #5564EB| [[Republikāņu Savienība (1934, Spānija)|Republikāņu Savienība]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #996B42 | Militārais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2"| Partija !! Piezīmes |- ! align="center" colspan="10" | Republikas valdības (premjerministri) prezidenti (līdz 1931. gada 31. jūlijam — pagaidu) |- | '''1.''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-12783, Alcala Zamora.jpg|80px]] || '''[[Niseto Alkalā Samora]]''' <br /> ''Niceto Alcalá Zamora'' <br /><small>(1877–1949)</small> || [[1931]]. gada [[14. aprīlis]] — [[14. oktobris]] || style="background:#4C2882"| || [[Republikānisms Spānijā|Koalīcija]] || |- | '''2.''' || [[Attēls:Manuel Azaña, 1933.jpg|80px]] || '''[[Manuels Asanja]]''' <br /> ''Manuel Azaña'' <br /><small>(1880–1940)</small> || [[1931]]. gada [[14. oktobris]] — [[11. decembris]] || style="background:#4C2882"| || [[Republikānisms Spānijā|Koalīcija]] || |- ! align="center" colspan="10" | Prezidenti (no 1936. gada 23. jūlija tikai Republikāņu zonā) |- | '''(1.)''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-12783, Alcala Zamora.jpg|80px]] || '''[[Niseto Alkalā Samora]]''' <br /> ''Niceto Alcalá Zamora'' <br /><small>(1877–1949)</small> || [[1931]]. gada [[11. decembris]] — [[1936]]. gada [[7. aprīlis]] || style="background:#4C2882"| || [[Republikānisms Spānijā|Koalīcija]] || |- | '''3.''' || [[Attēls:Diego Martinez Barrio.jpg|80px]] || '''[[Djego Martiness Barrio]]''' <br /> ''Diego Martínez Barrio'' <br /><small>(1883–1962)</small> || [[1936]]. gada [[7. aprīlis]] — [[11. maijs]] || style="background:#5564EB"| || [[Republikāņu Savienība (1934, Spānija)|Republikāņu Savienība]] || ''pagaidu prezidents'' |- | '''(2.)''' || [[Attēls:Manuel Azaña, 1933.jpg|80px]] || '''[[Manuels Asanja]]''' <br /> ''Manuel Azaña'' <br /><small>(1880–1940)</small> || [[1936]]. gada [[11. maijs]] — [[1939]]. gada [[1. marts]] || style="background:#FF7028"| || [[Republikāņu rīcība (Spānija)|Republikāņu rīcība]] || |- | '''(3.)''' || [[Attēls:Diego Martinez Barrio.jpg|80px]] || '''[[Djego Martiness Barrio]]''' <br /> ''Diego Martínez Barrio'' <br /><small>(1883–1962)</small> || [[1939]]. gada [[1. marts]] — [[4. marts]] || style="background:#5564EB"| || [[Republikāņu Savienība (1934, Spānija)|Republikāņu Savienība]] || ''pagaidu prezidents'' |- ! align="center" colspan="10" | Nacionālā aizsardzības padomes prezidenti (Republikāņu zona) |- | '''4.''' || [[Attēls:Los líderes del Consejo Nacional de Defensa a su llegada al Reino Unido (Segismundo Casado).jpg|80px]] || '''[[Segismundo Kasado Lopess]]''' <br /> ''Segismundo Casado López'' <br /><small>(1893–1968)</small> || [[1939]]. gada [[4. marts]] — [[13. marts]] || style="background:#996B42"| || Militārais || ''pagaidu prezidents'' |- | '''5.''' || [[Attēls:José Miaja 1937.jpg|80px]] || '''[[Hosē Mjaha]]''' <br /> ''José Miaja'' <br /><small>(1878–1958)</small> || [[1939]]. gada [[13. marts]] — [[27. marts]] || style="background:#996B42"| || Militārais || |} ==== Spānijas Otrā republika trimdā (1939 — 1977) ==== {{legend| #5564EB| [[Republikāņu Savienība (1934, Spānija)|Republikāņu Savienība]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {{legend| #EE1C25| [[Spānijas Sociālistiskā Strādnieku partija|Sociālistiskā Strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E25822| [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]]|border=1px solid #AAAAAA|vertical=0}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br /> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! colspan="2"| Partija !! Piezīmes |- | '''1.''' || [[Attēls:Diego Martinez Barrio.jpg|80px]] || '''[[Djego Martiness Barrio]]''' <br /> ''Diego Martínez Barrio'' <br /><small>(1883–1962)</small> || [[1939]]. gada [[1. marts]] — [[4. marts]] || style="background:#5564EB"| || [[Republikāņu Savienība (1934, Spānija)|Republikāņu Savienība]] || ''pagaidu prezidents'' |- | '''2.''' |||| '''[[Alvaro de Albornoss]]''' <br /> ''Álvaro de Albornoz'' <br /><small>(1879–1954)</small> || [[1940]]. gada [[11. maijs]] — [[1945]]. gada [[17. augusts]] || style="background:#5564EB"| || [[Republikāņu Savienība (1934, Spānija)|Republikāņu Savienība]] || ''pagaidu prezidents'' |- | '''(1.)''' || [[Attēls:Diego Martinez Barrio.jpg|80px]] || '''[[Djego Martiness Barrio]]''' <br /> ''Diego Martínez Barrio'' <br /><small>(1883–1962)</small> || [[1945]]. gada [[17. augusts]] — [[1962]]. gada [[1. janvāris]] || style="background:#5564EB"| || [[Republikāņu Savienība (1934, Spānija)|Republikāņu Savienība]] || |- | '''3.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Luiss Himeness de Asua]]''' <br /> ''Luis Jiménez de Asúa'' <br /><small>(1889–1970)</small> || [[1962]]. gada [[1. janvāris]] — [[1970]]. gada [[16. novembris]] || style="background:#EE1C25"| || [[Spānijas Sociālistiskā Strādnieku partija|Sociālistiskā Strādnieku partija]] || |- | '''4.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Hosē Maldonado Gonsaless]]''' <br /> ''José Maldonado González'' <br /><small>(1889–1970)</small> || [[1970]]. gada [[16. novembris]] — [[1977]]. gada [[1. jūlijs]] || style="background:#E25822"| || [[Kreisie Republikāņi (Spānija)|Kreisie Republikāņi]] || |} == Skatīt arī == * [[Spānijas monarhu uzskaitījums]] * [[Spānijas premjerministru uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Spānijas prezidenti}} [[Kategorija:Prezidentu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Spānijas politika|Prezidenti]] 3qrwmqqrt4aecnp0dvujme53qh8ckrg 10 364930 4301708 4234131 2025-06-29T18:17:04Z Svens Hudjajevs 100139 4301708 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Spānijas prezidenti |title = [[Spānija]]s prezidenti ([[Spānijas prezidentu uzskaitījums|uzskaitījums]]) |listclass = hlist |state = {{{state<includeonly>|collapsed</includeonly>}}} |group1 = {{flagicon image|Flag of the First Spanish Republic.svg|border=yes|size=24px}} [[Spānijas Pirmā republika]] (1873–1874) |list1 = * [[Estanislao Figerašs]]^ * [[Francisko Pi i Margals]]^ * [[Nikolass Salmerons]]^ * [[Emilio Kastelārs]]^ * [[Francisko Serrano]]^ |group2 = {{flagicon image|Flag of Spain 1931 1939.svg|border=yes|size=24px}} [[Spānijas Otrā republika]] (1931–1939) |list2 = * [[Niketo Alkala Samora]]^^ * [[Manuels Azanja]]^^ * [[Niketo Alkala Samora]] * [[Djego Martiness Barrio]]^^ * [[Manuels Azanja]] * [[Djego Martiness Barrio]]^^ * [[Segismundo Kasado Lopess]]^^ * [[Hosē Mjaha]]^^ |group3 = {{flagicon image|Flag of Spain 1931 1939.svg|border=yes|size=24px}} [[Spānijas Republikas valdība trimdā|Spānijas Republika trimdā]] (1939–1977) |list3 = * [[Alvaro de Albornoss]]^^ * [[Djego Martiness Barrio]] * [[Luiss Himeness de Asua]] * [[Hosē Maldonado Gonsaless]] |below = ^Pirmās Republikas izpildvaras prezidents; ^^Pagaidu valsts vadītājs }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Navigācijas veidnes]] </noinclude> sipgbnn6qsciunpleutzsv78xzgmls6 4301726 4301708 2025-06-29T19:10:06Z Svens Hudjajevs 100139 4301726 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Spānijas prezidenti |title = [[Spānija]]s prezidenti ([[Spānijas prezidentu uzskaitījums|uzskaitījums]]) |listclass = hlist |state = {{{state<includeonly>|collapsed</includeonly>}}} |group1 = {{flagicon image|Flag of the First Spanish Republic.svg|border=yes|size=24px}} [[Spānijas Pirmā republika]] (1873–1874) |list1 = * [[Estanislao Figerass]]^ * [[Fransisko Pi i Margals]]^ * [[Nikolass Salmerons]]^ * [[Emilio Kastelars]]^ * [[Fransisko Serrano]]^ |group2 = {{flagicon image|Flag of Spain 1931 1939.svg|border=yes|size=24px}} [[Spānijas Otrā republika]] (1931–1939) |list2 = * [[Niseto Alkalā Samora]]^^ * [[Manuels Asanja]]^^ * [[Niseto Alkalā Samora]] * [[Djego Martiness Barrio]]^^ * [[Manuels Asanja]] * [[Djego Martiness Barrio]]^^ * [[Segismundo Kasado Lopess]]^^ * [[Hosē Mjaha]]^^ |group3 = {{flagicon image|Flag of Spain 1931 1939.svg|border=yes|size=24px}} [[Spānijas Republikas valdība trimdā|Spānijas Republika trimdā]] (1939–1977) |list3 = * [[Alvaro de Albornoss]]^^ * [[Djego Martiness Barrio]] * [[Luiss Himeness de Asua]] * [[Hosē Maldonado Gonsaless]] |below = ^Pirmās Republikas izpildvaras prezidents; ^^Pagaidu valsts vadītājs }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Navigācijas veidnes]] </noinclude> f9hj2qiistzygmfnk7oaj8ndlse3skm 0 372490 4301898 3524454 2025-06-30T10:57:40Z 80.89.74.44 4301898 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Augusts Pommers | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1911|1|19}} | dz. vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Sanktpēterburga|td=Krievija}} | miršanas datums = [[1984. gads|1984.]] gads | miršanas vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Augusts Pommers''' (dzimis {{dat|1911|1|19}} [[Pēterpils|Pēterpilī]], miris [[1984. gads|1984.]] gada 17. aprīlī [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. Tēva darbnīcā apguvis tapsētāja profesiju. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā dienējis latviešu leģionā, pēc tam nonācis karagūstekņu nometnē. 1949. gadā ticis no nometnes atbrīvots un sācis strādāt [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātrī]]. 1954. gadā sācis strādāt [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Rīgas Jaunatnes teātrī]], kur nostrādājis līdz pat mūža beigām. Darbojies arī kā radio teātra aktieris, kā arī filmējies vairākās kinofilmās, tai skaitā "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]", "[[Kaugurieši]]" un 1968. gada filmā "[[Mērnieku laiki (1968. gada filma)|Mērnieku laiki]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/person/2032/|title=Augusts Viļums (Vilis) Pommers|publisher=filmas.lv|access-date={{dat|2018|01|15||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200927032352/https://www.filmas.lv/person/2032/}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Pommers, Augusts}} [[Kategorija:1911. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1984. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] osesm1spmdkcviqprg01bnfqttwrfw5 0 382274 4301889 4297023 2025-06-30T10:00:33Z Makenzis 56205 4301889 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Ariagners Smits | image = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|12|13}} | birth_place = | height = | currentclub = {{flaga|Lietuva}} [[FK Panevėžys]] | clubnumber = 11 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] |years1 = 2014—2018 |clubs1 = {{flaga|Nikaragva}} [[Real Estelí F.C.|Real Estelí]] |caps1 = 41 |goals1 = 8 |years2 = 2018—2023 |clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Spartaks Jūrmala|Spartaks Jūrmala]] |caps2 = 37 |goals2 = 8 |years3 = 2019 |clubs3 = {{īre}} {{flaga|Uzbekistāna}} [[Qizilqum Zarafshon]] |caps3 = 11 |goals3 = 3 |years4 = 2019 |clubs4 = {{īre}} {{flaga|Uzbekistāna}} [[PFC Lokomotiv Tashkent|Lokomotiv Tashkent]] |caps4 = 10 |goals4 = 1 |years5 = 2021 |clubs5 = {{īre}} {{flaga|Baltkrievija}} [[FC Sputnik Rechitsa|Sputnik Rechitsa]] |caps5 = 7 |goals5 = 2 |years6 = 2021 |clubs6 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[FC Veles Moscow|Veles Moscow]] |caps6 = 19 |goals6 = 1 |years7 = 2022 |clubs7 = {{īre}} {{flaga|Lietuva}} [[FK Panevėžys|Panevėžys]] |caps7 = 34 |goals7 = 8 |years8 = 2023— |clubs8 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Panevėžys|Panevėžys]] |caps8 = 45 |goals8 = 15 | pcupdate = 30.6.2025. | nationalyears1 = 2017— | nationalteam1 = {{fb|NCA}} | nationalcaps1 = 15 | nationalgoals1 = 6 | ntupdate = 26.07.2023. }} '''Ariagners Smits''' (dzimis {{dat|1998|12|13}}) ir [[Nikaragva]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Nikaragvas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē Lietuvas klubā ''[[FK Panevėžys]]''. [[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018.]] un [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020. gada]] sezonās spēlējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]], pārstāvot [[FK Spartaks Jūrmala]]. Virslīgā aizvadījis 37 spēles un guvis 8 vārtus. Bija izīrēts arī citu valstu klubiem. Nikaragvas izlasē debitējis 2017. gadā. Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2021|3|27||bez}} [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Tērksu un Kaikosu futbola izlase|Tērksu un Kaikosu izlasi]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Smits, Ariagners}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nikaragvas futbolisti]] [[Kategorija:Nikaragvas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Spartaks Jūrmala spēlētāji]] [[Kategorija:FK Panevėžys spēlētāji]] 7rzv751zhfyzmv0wb9vcs6az2q1py3v 0 384240 4301693 3950912 2025-06-29T18:02:04Z EdgarsBot 50781 kategorija "Indiešu kinoaktieri" → "Indijas kinoaktieri" 4301693 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Dīpika Padukone | vārds_orig = | attēls = Deepika Padukone at Yonex Sunrise India Open 2018 (cropped).jpg | att_izmērs = | komentārs = Dīpika Padukone 2018. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1986|1|5}} | dz vieta = {{vieta|Dānija|Kopenhāgena}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, modele | darbības gadi = 2006—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Dīpika Padukone''' ({{val|kn|ದೀಪಿಕಾ ಪಡುಕೋಣೆ}}, ''Dīpikā Paḍukōṇe''; dzimusi {{dat|1986|1|5}}) ir [[Dānija|Dānijā]] dzimusi indiešu [[Bolivuda]]s [[aktrise]]. Viņas tēvs ir [[badmintons|badmintona]] spēlētājs. Arī Dīpika sākumā nodarbojusies ar badmintonu, tomēr jaunietes gados pievērsās modeles karjerai. Drīz pēc tam saņēmusi piedāvājumus filmēties kino. Debiju kino piedzīvojusi 2006. gadā ar lomu kanādiešu filmā ''Aishwarya''. Nākamajā gadā debitējusi Bolivudas kino, 2017. gadā — [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]] ar lomu filmā "[[xXx: Reaktivēts]]". Filmējusies daudzās filmās, kas ir starp visu laiku pelnošākajām filmām Indijas kino vēsturē. Par darbu kino saņēmusi dažādus apbalvojumus, tai skaitā trīs ''[[Filmfare]]'' balvas. Viena no vislabāk apmaksātajām aktrisēm Indijā.<ref name="forbes">{{Ziņu atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/natalierobehmed/2016/08/23/the-worlds-highest-paid-actresses-2016-jennifer-lawrence-banks-46-million-payday-ahead-of-melissa-mccarthy/#64945cf444d6 |title=The World's Highest-Paid Actresses 2016: Jennifer Lawrence Banks $46 Million Payday Ahead Of Melissa McCarthy |work=Forbes |date=23 August 2016 |accessdate=23 August 2016 |deadurl=no |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160823191155/http://www.forbes.com/sites/natalierobehmed/2016/08/23/the-worlds-highest-paid-actresses-2016-jennifer-lawrence-banks-46-million-payday-ahead-of-melissa-mccarthy/ |archivedate=23 August 2016}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.forbes.com/pictures/emjl45efgmh/10-deepika-padukone/#4b3a1a601b4d |title=Deepika Padukone |work=Forbes |accessdate=23 August 2016 |deadurl=no |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160823235831/http://www.forbes.com/pictures/emjl45efgmh/10-deepika-padukone/ |archivedate=23 August 2016}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|last=Robehmed|first=Natalie|url=http://www3.forbes.com/business/bollywoods-highest-paid-actors-2017/6/|title=Bollywood’s Highest-Paid Actors 2017|work=Forbes|accessdate=2 December 2017|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171202153858/http://www3.forbes.com/business/bollywoods-highest-paid-actors-2017/6/|archivedate=2 December 2017}}</ref> ''[[Time]]'' iekļāva aktrisi 2018. gada 100 ietekmīgāko cilvēku sarakstā.<ref>{{Ziņu atsauce|last=Diesel|first=Vin|url=http://time.com/collection/most-influential-people-2018/5217557/deepika-padukone/|title=Deepika Padukone|work=Time|accessdate=21 April 2018}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Padukone, Dīpika}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Kopenhāgenā dzimušie]] 0elm2sa2wazof0v4nhnvofvaiedxz1f 0 397922 4301849 4239884 2025-06-30T07:04:04Z Meistars Joda 781 4301849 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Staņislavs Čerčesovs | image = Cherchesov 2017.jpg | image_size = 220px | caption = Staņislavs Čerčesovs 2017. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1963|9|2}} | birth_place = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Alagira|td=Krievija}} | height = 183 | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | currentclub = | clubnumber = | youthyears1 = | youthclubs1 = | years1 = 1981—1984 | clubs1 = {{flaga|PSRS}} [[Vladikaukāzas "Spartak"|Ordžonikidzes "Spartak"]] | caps1 = 5 | goals1 = 0 | years2 = 1984—1987 | clubs2 = {{flaga|PSRS}} [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] | caps2 = 13 | goals2 = 0 | years3 = 1988 | clubs3 = {{flaga|PSRS}} [[Maskavas "Lokomotiv"]] | caps3 = 30 | goals3 = 0 | years4 = 1989—1993 | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] | caps4 = 121 | goals4 = 0 | years5 = 1993—1995 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Dynamo Dresden]] | caps5 = 57 | goals5 = 0 | years6 = 1995 | clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] | caps6 = 8 | goals6 = 0 | years7 = 1996—2002 | clubs7 = {{flaga|Austrija}} [[Tirol Innsbruck]] | caps7 = 182 | goals7 = 0 | years8 = 2002 | clubs8 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] | caps8 = 7 | goals8 = 0 | totalcaps = 423 | totalgoals = 0 | nationalyears1 = 1990—1991 | nationalteam1 = {{fb|URS}} | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 1992 | nationalteam2 = {{fb|CIS}} | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 1992—2000 | nationalteam3 = {{fb|RUS}} | nationalcaps3 = 39 | nationalgoals3 = 0 | manageryears1 = 2004 | managerclubs1 = {{flaga|Austrija}} [[FC Kufstein|Kufstein]] | manageryears2 = 2004—2006 | managerclubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Wacker Tirol|Wacker Tirol]] | manageryears3 = 2007—2008 | managerclubs3 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] | manageryears4 = 2010—2011 | managerclubs4 = {{flaga|Krievija}} [[Soču "Žemčužina"]] | manageryears5 = 2011—2013 | managerclubs5 = {{flaga|Krievija}} [[Groznijas "Akhmat"|Groznijas "Terek"]] | manageryears6 = 2013—2014 | managerclubs6 = {{flaga|Krievija}} [[Permas "Amkar"]] | manageryears7 = 2014—2015 | managerclubs7 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]] | manageryears8 = 2015—2016 | managerclubs8 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas "Legia"]] | manageryears9 = 2016—2021 | managerclubs9 = {{fb|RUS}} | manageryears10 = 2021—2023 | managerclubs10 = {{flaga|Ungārija}} [[Ferencvárosi TC|Ferencváros]] | manageryears11 = 2024—2025 | managerclubs11 = {{fb|KAZ}} }} '''Staņislavs Čerčesovs''' ({{val|ru|Станислав Саламович Черчесов}}, {{val|os|Черчесты Саламы фырт Станислав}}; dzimis {{dat|1963|9|2}} [[Alagira|Alagirā]]) ir [[osetīni|osetīnu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists, spēlējis [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā. No 2016. līdz 2021. gadam bija [[Krievijas futbola izlase]]s galvenais treneris. No 2024. gada jūnija līdz 2025. gada janvārim bija [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānas izlases]] galvenais treneris == Futbolista karjera == Karjeru sāka Ordžonikidzes (tagad — [[Vladikaukāza]]) "Spartak". 1984. gadā pievienojās [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]], kurā pēc tam vairākas reizes atgriezās. "Spartak" sastāvā divreiz kļuva par PSRS un divreiz par Krievijas čempionu. Spēlējis arī [[Maskavas "Lokomotiv"]], [[Vācija|Vācijas]] klubā [[Drēzdenes "Dynamo"]] un [[Insbrukas "Tirol"]] [[Austrija|Austrijā]]. "Tirol" sastāvā trīsreiz kļuva par Austrijas čempionu. 1990. gada novembrī aizvadīja pirmo spēli [[PSRS futbola izlase|PSRS futbola izlasē]] pret [[Trinidādas un Tobāgo futbola izlase|Trinidādu un Tobāgo]]. Bija iekļauts [[NVS futbola izlase]]s sastāvā [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992. gada Eiropas čempionātā]], taču laukumā neizgāja. Vēlāk sargāja vārtus [[Krievijas futbola izlase|Krievijas izlasē]], bija iekļauts izlases sastāvā [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa]] turnīros un [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]. Kopumā izlasē nospēlējis 49 spēles (8 spēles PSRS, 2 — NVS, 39 — Krievijas izlasē).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=3472 |title=Stanislav Cherchesov - national football team player |language=en |accessdate={{dat|2018|6|9||bez}} |website=eu-football.info}}</ref> == Trenera karjera == Trenera karjeru sāka 2004. gadā Austrijas pēc spēka trešās līgas klubā ''Kufstein''. Tajā pašā gadā kļuva par [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] kluba ''[[FC Wacker Tirol|Wacker Tirol]]'' galveno treneri. 2006. gada jūnijā sāka strādāt par [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] sporta direktoru. 2007. gadā kļuva par ''Spartak'' galveno treneri. Karjeras turpinājumā vadīja arī citus Krievijas klubus: [[Soču "Žemčužina"]], [[Groznijas "Akhmat"|Groznijas "Terek"]], [[Permas "Amkar"]] un [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]]. 2015. gada oktobrī kļuva par Polijas ''[[Ekstraklasa]]'' kluba [[Varšavas "Legia"]] galveno treneri. 2015.—2016. gada sezonā uzvarēja ar komandu gan līgā, gan [[Polijas kauss futbolā|Polijas kausa]] izcīņā. {{dat|2016|6|1||bez}} pēc abpusējas vienošanās līgums ar Polijas klubu tika lauzts. 2016. gada augustā Čerčesovs tika apstiprināts par [[Krievijas futbola izlase]]s galveno treneri, lai sagatavotu komandu mājinieku statusā [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/cercesovu-apstiprina-par-krievijas-futbola-izlases-galveno-treneri-14150601 |title=Čerčesovu apstiprina par Krievijas futbola izlases galveno treneri |date={{dat|2016|8|11||bez}} |accessdate={{dat|2018|6|9||bez}} |website=diena.lv}}</ref> Pasaules kausa finālturnīrā aizveda Krievijas izlasi līdz ceturtdaļfinālam. 2018. gada jūlijā parakstīja jaunu līgumu par darbu Krievijas izlases galvenā trenera amatā. [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]] Krievijas izlase ieņēma pēdējo vietu grupā, nekvalificējoties izslēgšanas spēlēm. {{dat|2021|7|8||bez}} [[Krievijas Futbola savienība]] atbrīvoja Čerčesovu no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/08072021-pec_neveiksmiga_euro2020_no_krievijas_gal |title=Pēc neveiksmīgā ''Euro2020'' no Krievijas galvenā trenera amata atlaiž Čerčesovu |date={{dat|2021|7|8||bez}} |accessdate={{dat|2021|7|14||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref> No 2021. līdz 2023. gadam vadīja [[Ungārija]]s klubu ''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]''. {{dat|2024|6|3||bez}} Čerčesovs tika apstiprināts par [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānas izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kff.kz/en/news/25862 |title=Kazakhstan appoints Stanislav Cherchesov as new head coach |date={{dat|2024|6|3||bez}} |accessdate={{dat|2024|8|31||bez}} |website=kff.kz|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čerčesovs, Staņislavs}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:PSRS futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:PSRS izlases futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:1992. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1996. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Krievijas futbola treneri]] [[Kategorija:Krievijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Lokomotiv" spēlētāji]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Ziemeļosetijā-Alānijā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] [[Kategorija:Kazahstānas futbola izlases treneri]] lnyg8n8hvxyusoes3w31zlqeojwtyh8 0 398126 4301903 4249991 2025-06-30T11:16:14Z Krišjānis 51961 /* Kvalifikācija */ 4301903 wikitext text/x-wiki {{Būs sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' būs 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrs]]. Tas norisināsies [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2022-06-17 |title=FIFA nosauc 16 pilsētas, kuras uzņems 2026. gada Pasaules kausu |url=https://sports.delfi.lv/news/futbols/fifa-nosauc-16-pilsetas-kuras-uznems-2026gada-pasaules-kausu.d?id=54464552 |access-date=2023-09-01 |website=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]}}</ref> Finālturnīra rīkošanai ir bija pieteikusi arī [[Maroka]]. Finālturnīra rīkotāja tika paziņots {{dat|2018|6|13||bez}}. Šī būs pirmā reize finālturnīru vēsturē, kad tajā startē 48 komandas,<ref name="48teams">{{Ziņu atsauce|url=https://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html|title=Unanimous decision expands FIFA World Cup™ to 48 teams from 2026|website=FIFA.com|publisher=Fédération Internationale de Football Association|date=10 January 2017|access-date=10 January 2017|archive-date={{dat|2017|01|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|08|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html }}</ref> kā arī pirmā reize, kad tas norisinās trīs valstīs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44464913|title=Canada, US & Mexico to host 2026 World Cup|work=BBC Sport|access-date=2022-06-19|language=en-GB}}</ref> 60 mači, ieskaitot ceturtdaļfinālus, pusfinālus un finālu, notiks ASV, kamēr Kanādā un Meksikā katrā notiks 10 mači. == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 5 vai 7 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3,4+3 vai 5+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji) |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 8 vai 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 9 vai 10 no 54 | |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 vai 2 no 11 | {{fb|NZL}} |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]] ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]] |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]] ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]] ![[Dalasa]] |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] ![[Monterreja]] ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]] |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.fifa.com/worldcup/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190619045038/http://www.fifa.com/worldcup/ |date={{dat|2019|06|19||bez}} }} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] 4n68uvkxbqirhq0s8ecocblhbusj75i 4301911 4301903 2025-06-30T11:42:42Z Krišjānis 51961 4301911 wikitext text/x-wiki {{Būs sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} - {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' būs 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrs]]. Tas norisināsies [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2022-06-17 |title=FIFA nosauc 16 pilsētas, kuras uzņems 2026. gada Pasaules kausu |url=https://sports.delfi.lv/news/futbols/fifa-nosauc-16-pilsetas-kuras-uznems-2026gada-pasaules-kausu.d?id=54464552 |access-date=2023-09-01 |website=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]}}</ref> Finālturnīra rīkošanai ir bija pieteikusi arī [[Maroka]]. Finālturnīra rīkotāja tika paziņots {{dat|2018|6|13||bez}}. Šī būs pirmā reize finālturnīru vēsturē, kad tajā startē 48 komandas,<ref name="48teams">{{Ziņu atsauce|url=https://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html|title=Unanimous decision expands FIFA World Cup™ to 48 teams from 2026|website=FIFA.com|publisher=Fédération Internationale de Football Association|date=10 January 2017|access-date=10 January 2017|archive-date={{dat|2017|01|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|08|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html }}</ref> kā arī pirmā reize, kad tas norisinās trīs valstīs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44464913|title=Canada, US & Mexico to host 2026 World Cup|work=BBC Sport|access-date=2022-06-19|language=en-GB}}</ref> 60 mači, ieskaitot ceturtdaļfinālus, pusfinālus un finālu, notiks ASV, kamēr Kanādā un Meksikā katrā notiks 10 mači. == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 5 vai 7 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3,4+3 vai 5+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji) |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 8 vai 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 9 vai 10 no 54 | |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 vai 2 no 11 | {{fb|NZL}} |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]] ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]] |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]] ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]] ![[Dalasa]] |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] ![[Monterreja]] ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]] |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Grupu turnīrs == === A grupa === === B grupa === === C grupa === === D grupa === === E grupa === === F grupa === === G grupa === === H grupa === === I grupa === === J grupa === === K grupa === === L grupa === === Trešo vietu ieguvēji === == Izslēgšanas turnīrs == == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.fifa.com/worldcup/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190619045038/http://www.fifa.com/worldcup/ |date={{dat|2019|06|19||bez}} }} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] tqsxe2u438nos1wpflv32cfs4qotk3t 0 403989 4301697 4063677 2025-06-29T18:02:08Z EdgarsBot 50781 kategorija "Indiešu kinoaktieri" → "Indijas kinoaktieri" 4301697 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Srīdēvi | vārds_orig = ஸ்ரீதேவி<br />శ్రీదేవి | attēls = Sridevi.jpg | att_izmērs = 200px | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dat|1963|8|13}} | dz vieta = {{vieta|Indija|Madrasa|2s=Madrasa (štats)}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2018|2|24|1963|8|13}} | mirš vieta = {{vieta|Apvienotie Arābu Emirāti|Dubaija}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, kinproducente | darbības gadi = 1967–1997<br />2004–2005<br />2012–2018 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Srīdēvi''' ({{val|ta|ஸ்ரீதேவி}}, ''Srītēvi'', {{val|te|శ్రీదేవి}}, ''Śrīdēvi'', {{val|en|Sridevi}}, dzimusi {{dat|1963|8|13}}, mirusi {{dat|2018|2|24}}) bija [[Indija]]s aktrise. Viņa tiek uzskatīta par [[Bolivuda|Indijas kino]] pirmo sieviešu superzvaigzni.<ref name="dawn"/><ref name="aljazeera"/> Karjeras laikā filmējusies vairāk nekā 300 kinofilmās.<ref name="delfi"/> Sākotnēji filmējās [[tamilu valoda|tamilu]] filmās, vēlāk arī [[hindi]], [[telugu valoda|telugu]], [[malajālama]]s un [[kannadu valoda|kannadu]] filmās. {{dat|2018|2|24||bez}} Srīdēvi noslīka [[vanna|vannā]] savā viesnīcas istabā.<ref name="delfi"/> Tiek ziņots, ka sieviete vannā [[samaņas zaudēšana|zaudējusi samaņu]].<ref name="delfi"/> Sākotnēji tika pieļauts, ka viņu skāra [[miokarda infarkts|sirdstrieka]],<ref name="kasjauns"/> bet tas vēlāk tika noraidīts.<ref name="delfi"/> Viņa bija devusies uz [[Dubaija|Dubaiju]], lai piedalītos radinieku [[kāzas|kāzās]].<ref name="kasjauns"/> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="dawn">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dawn.com/news/1391756 |title=Sridevi: the rough diamond who transformed into India’s first female superstar |last=Saxena |first=Poonam |date=26 February 2018 |website=DAWN.COM |language=en-PK |access-date=27 April 2018}}</ref> <ref name="aljazeera">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aljazeera.com/news/2018/02/sridevi-bollywood-female-super-star-180225064632898.html |title=Sridevi: Bollywood's first female superstar |website=www.aljazeera.com |access-date=27 April 2018}}</ref> <ref name="delfi">{{ziņu atsauce | url= http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/aktieri/54-gadu-vecuma-vanna-mirusi-atrasta-bolivudas-superzvaigzne.d?id=49786863 | title= 54 gadu vecumā vannā mirusi atrasta Bolivudas superzvaigzne | publisher= DELFI izklaide | date= 2018. gada 26. februāris}}</ref> <ref name="kasjauns">{{ziņu atsauce | url= http://jauns.lv/raksts/arzemes/271659-viesnica-dubaija-vanna-noslikusi-bolivudas-filmu-zvaigzne | title= Viesnīcā Dubaijā vannā noslīkusi Bolivudas filmu zvaigzne | publisher= Jauns.lv | date= 2018. gada 26. februāris}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tamilnādā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas kinoaktieri]] p1ls1x3mcy06d1x2ucaaame30jygy2b 0 404069 4301684 4026276 2025-06-29T18:01:55Z EdgarsBot 50781 kategorija "Indiešu kinoaktieri" → "Indijas kinoaktieri" 4301684 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Salmāns Hāns | vārds_orig = सलमान ख़ान | attēls = Salman Khan 2015.jpg | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1965|12|27}} | dz vieta = {{vieta|Indija|Madhja Pradēša|Indaura}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, kinoproducents, dziedātājs | darbības gadi = 1988–pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = }} '''Salmāns Hāns''' ({{val|hi|सलमान ख़ान}}, ''Salmān Xān'', dzimis {{dat|1965|12|27}}) ir [[Indija]]s aktieris, kinoproducents un dziedātājs. [[Bolivuda|Bolivudā]] filmējas kopš 1988. gada un ir viens no slavenākajiem Indijas kinoaktieriem. Divas reizes ieguvis [[Nacionālā kinofilmu balva|Nacionālo kinofilmu balvu]] un divas reizes ''[[Filmfare Awards]]'', viņam ir arī vairāki citu veidu apbalvojumi. 2015. gadā Salmānam Hānam tika piespriests 5 gadu cietumsods par cilvēka notriekšanu ar automašīnu, kā rezultātā iestājās nāve; vēlāk viņš tika attaisnots.<ref name="indiatoday"/><ref name="thehindu"/> {{dat|2018|4|5||bez}} Hānam vēlreiz tika piespriesta 5 gadu brīvības atņemšana, bet šoreiz par [[izmirstošas sugas|apdraudētu dzīvnieku]] nogalināšanu pirms 20 gadiem.<ref name="kasjauns"/> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="indiatoday">{{Tīmekļa atsauce | url= http://indiatoday.intoday.in/story/hit-and-run-high-profile-cases/1/433945.html | title= Salman Khan hit-and-run case: Other high-profile hit-and-run cases | work= India Today | accessdate= 6 May 2015}}</ref> <ref name="thehindu">{{tīmekļa atsauce| url= http://www.thehindu.com/news/cities/mumbai/live-salman-case-verdict/article7175880.ece| title= As it happened: Salman Khan sentenced to 5 years in jail in hit-and-run case| work= The Hindu| accessdate= 6 May 2015}}</ref> <ref name="kasjauns">{{Tīmekļa atsauce | url= http://jauns.lv/raksts/arzemes/276460-bolivudas-superzvaigzne-salmans-hans-tiek-notiesats-uz-pieciem-gadiem | title= Bolivudas superzvaigzne Salmans Hans tiek notiesāts uz pieciem gadiem | publisher= Jauns.lv | date= 2018. gada 5. aprīlis}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hāns, Salmāns}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madhjā Pradēšā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Indijas kinoproducenti]] [[Kategorija:Indijas mūziķi]] 38jke6qfj2y7963nwhpv3mo344a85wc 0 406020 4301691 3565581 2025-06-29T18:02:02Z EdgarsBot 50781 kategorija "Indiešu kinoaktieri" → "Indijas kinoaktieri" 4301691 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Akšajs Kumārs | vārds_orig = अक्षय कुमार | attēls = Akshay Kumar.jpg | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1967|9|9}} | dz vieta = {{vieta|Indija|Pendžāba|2s=Pendžāba (Indija)|Amritsara}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinoaktieris, kinoproducents | darbības gadi = 1991–pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = }} '''Akšajs Kumārs''' ({{val|hi|अक्षय कुमार}}, ''Akṣay Kumār'', dzimis {{dat|1967|9|9}}) ir kinoaktieris un kinoproducents no [[Indija]]s, kurš galvenokārt strādājis [[Bolivuda|Bolivudā]]. 2017. gadā ieguva [[Nacionālā filmu balva|Nacionālo filmu balvu]] kā gada labākais aktieris. Lai gan Kumārs dzimis Indijā, viņam pašlaik ir [[Kanāda]]s pilsonība. Kumārs ir viens no vispelnošākajiem aktierim Indijā. Viņš galvenokārt filmējies [[spraiga sižeta filma|spraiga sižeta filmās]]. Pirms Kumārs kļuva par aktieri, viņš strādāja par viesmīli [[Bangkoka|Bangkokā]]. Pēc tam [[Honkonga|Honkongā]] pievērsās [[cīņas māksla]]i. Savu prasmju dēļ viņš tiek dēvēts par "Indijas [[Brūss Lī|Brūsu Lī]]". == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kumārs, Akšajs}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Pendžābā (Indija) dzimušie]] [[Kategorija:Indijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Kanādiešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Indijas kinoproducenti]] [[Kategorija:Kanādas kinoproducenti]] du8xc1xh03um1o1w01po5861mlxidb1 0 408521 4301689 3903600 2025-06-29T18:02:00Z EdgarsBot 50781 kategorija "Indiešu kinoaktieri" → "Indijas kinoaktieri" 4301689 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Šāhirs Kapūrs | vārds_orig = शाहिद कपूर | attēls = Shahid, Alia, and Katrina at IIFA 2017 (cropped).jpg | att_izmērs = | komentārs = Šāhirs 2017. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1981|2|25}} | dz vieta = {{vieta|Indija|Ņūdeli}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, modelis | darbības gadi = 2003–pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = labākais aktieris (2015) | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = }} '''Šāhids Kapūrs''' ({{val|hi|शाहिद कपूर}}, ''Śāhid Kapūr'', {{izrunā|ʃaːɦɪd̪ kəˈpuːr}}, dzimis {{dat|1981|2|25}}) ir [[Indija]]s aktieris, kas galvenokārt filmējās [[Bolivuda|Bolivudā]]. 2015. gadā ieguva ''[[Filmfare Awards]]'' kā labākais aktieris par tēlojumu filmā ''[[Haider (filma)|Haider]]''. Šim apbalvojumam nominēts vēl vairākas reizes. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{Indija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kapūrs, Šāhirs}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas kinoaktieri]] 04gmgy62eicll597tporzn578zz2qyn 10 413574 4301679 4301193 2025-06-29T18:01:41Z EdgarsBot 50781 upd 4301679 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2025-06-29 18:01:41{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Mikus Dubickis|t|h|d}} || 2025-06-18 18:56:40 || 10 || {{U|Egilus}} || <nowiki></nowiki> || Rakstā nav parādīta personas enciklopēdiskā nozīmība. Studentu apvienības prezidents un deputāts Smiltenē - tas par maz. || 15 (03.07.2025) |- | {{page-multi|page=Candi Milo|t|h|d}} || 2025-06-25 05:51:40 || 4 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dzēst, ja tuvākajā laikā nesakārtos.....</nowiki> || ja nesakārtos || 5 (30.06.2025) |- | {{page-multi|page=Amirs Hezroni|t|h|d}} || 2025-06-27 08:35:18 || 2 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dzēst, ja tuvākajā laikā nesakārtos.....</nowiki> || ja nesakārtos rakstu (vikisaites, valoda, kategorijas, utml.) || 5 (02.07.2025) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 9k8epchj4190au7w9xsotcm6ranlush 4 415707 4301675 4301191 2025-06-29T18:01:10Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4301675 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2025|06|29||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:198270}}] | {{formatnum:2155}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13616}}] | 2009-02-13 | 2025-06-29 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:162746}}] | {{formatnum:13121}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7693}}] | 2007-12-03 | 2025-06-29 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:121990}}] | {{formatnum:118}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14574}}] | 2004-11-07 | 2025-06-17 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:104871}}] | {{formatnum:10517}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:8764}}] | 2007-11-24 | 2025-06-29 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:103219}}] | {{formatnum:8533}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1724}}] | 2009-10-02 | 2025-06-29 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:80778}}] | {{formatnum:4707}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6199}}] | 2005-10-30 | 2025-06-29 |- | 7. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:67026}}] | {{formatnum:1442}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3256}}] | 2005-07-26 | 2025-06-27 |- | 8. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:60711}}] | {{formatnum:10818}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:1968}}] | 2009-05-24 | 2025-06-29 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:57900}}] | {{formatnum:2346}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:807}}] | 2006-11-23 | 2025-06-29 |- | 10. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:47528}}] | {{formatnum:1503}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3451}}] | 2006-05-03 | 2025-06-29 |- style="background-color: #EEEEEE" | 11. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44894}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1777}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 12. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:44673}}] | {{formatnum:9224}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:5492}}] | 2018-06-22 | 2025-06-29 |- | 13. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:44476}}] | {{formatnum:4446}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:338}}] | 2007-01-07 | 2025-06-29 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:44219}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2984}}] | 2007-04-26 | 2022-12-20 |- | 15. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:40470}}] | {{formatnum:1815}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:568}}] | 2009-01-14 | 2025-06-29 |- | 16. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:38567}}] | {{formatnum:5615}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1352}}] | 2015-03-11 | 2025-06-27 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:34176}}] | {{formatnum:7436}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:618}}] | 2013-03-30 | 2025-06-29 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33146}}] | {{formatnum:224}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-06-08 |- | 19. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29765}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1255}}] | 2006-12-21 | 2025-03-31 |- | 20. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28834}}] | {{formatnum:70}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1201}}] | 2005-11-25 | 2025-01-03 |- | 21. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:27921}}] | {{formatnum:4112}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:350}}] | 2020-05-10 | 2025-06-28 |- | 22. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26810}}] | {{formatnum:8}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:592}}] | 2006-02-02 | 2025-04-21 |- | 23. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23768}}] | {{formatnum:315}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:878}}] | 2007-11-05 | 2025-06-19 |- | 24. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2025-03-30 |- | 25. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:21804}}] | {{formatnum:3141}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:722}}] | 2015-08-30 | 2025-06-29 |- | 26. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:21458}}] | {{formatnum:9550}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:3016}}] | 2023-01-18 | 2025-06-29 |- | 27. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18701}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2025-03-13 |- | 28. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:17361}}] | {{formatnum:4568}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1286}}] | 2022-01-17 | 2025-06-29 |- | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:7509}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:14551}}] | {{formatnum:1152}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:237}}] | 2016-04-12 | 2025-06-27 |- | 31. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:13939}}] | {{formatnum:695}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2318}}] | 2011-08-03 | 2025-06-20 |- | 32. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13586}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 33. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:13473}}] | {{formatnum:611}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:221}}] | 2013-06-21 | 2025-06-27 |- | 34. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:12630}}] | {{formatnum:1146}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1650}}] | 2005-07-30 | 2025-06-20 |- | 35. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:12340}}] | {{formatnum:1254}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2025-06-27 |- | 36. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:11462}}] | {{formatnum:5382}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1036}}] | 2014-07-27 | 2025-06-29 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11168}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:3}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- style="background-color: #EEEEEE" | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11054}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:246}}] | 2008-10-28 | 2023-08-27 |- | 39. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10383}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10311}}] | {{formatnum:537}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:668}}] | 2011-10-13 | 2025-06-26 |- | 41. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:9835}}] | {{formatnum:408}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:368}}] | 2012-05-17 | 2025-06-25 |- | 42. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9329}}] | {{formatnum:393}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:168}}] | 2013-03-14 | 2025-06-27 |- style="background-color: #EEEEEE" | 43. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8983}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- | 44. | {{u|Svens Hudjajevs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Svens_Hudjajevs {{formatnum:8917}}] | {{formatnum:3731}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Svens_Hudjajevs {{formatnum:300}}] | 2021-07-27 | 2025-06-29 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8580}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8472}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2023-01-29 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8361}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:194}}] | 2004-09-16 | 2025-04-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7243}}] | {{formatnum:558}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2025-06-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7143}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6591}}] | {{formatnum:7}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2025-04-27 |- | 54. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6533}}] | {{formatnum:82}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:133}}] | 2013-01-07 | 2025-02-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 55. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6426}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- | 56. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6238}}] | {{formatnum:16}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 57. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6174}}] | {{formatnum:9}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:571}}] | 2006-05-12 | 2025-03-17 |- style="background-color: #EEEEEE" | 58. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:400}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 59. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:5802}}] | {{formatnum:873}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:99}}] | 2017-05-11 | 2025-06-28 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5489}}] | {{formatnum:152}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}] | 2017-08-15 | 2025-06-20 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5456}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:246}}] | 2010-04-25 | 2025-01-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5304}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5092}}] | {{formatnum:69}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:373}}] | 2020-12-20 | 2025-06-26 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] t4x6pc8bamh2mrthrodkhet0dv12qd5 0 446928 4301913 4111772 2025-06-30T11:44:30Z Baisulis 11523 update ..... 4301913 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Ķeguma vidusskola |attēla_nos = |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1993 |vieta = Skolas iela 10, [[Ķegums]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Ilze Krastiņa |skoleni = 406 (2023) |mlapa = https://kegumaskola.lv/lv/ }} '''Ķeguma vidusskola''' (agrāk '''Ķeguma komercnovirziena vidusskola''') ir vispārizglītojoša skola [[Ķegums|Ķegumā]], kas atrodas Skolas ielā 10. == Izglītības progrāmmas == # Pamatizglītības programma (kods 21011111). # Speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar [[psihiski traucējumi|garīgās attīstības traucējumiem]] (kods 21015811). # Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar [[mācīšanās traucējumi]]em (kods 2105611). # Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (kods 31011011) == Vēsture == 1947. gadā Skolas ielā 2 darbu uzsāka [[Ogres pilsētas septiņgadīgā skola|Ogres pilsētas septiņgadīgās skolas]] filiāle ar latviešu un krievu mācībvalodu, kuru 1948. gada 1. septembrī pārveidoja par Ķeguma septiņgadīgo skolu, bet 1962. gadā par Ķeguma astoņgadīgo skolu. 1981. gadā skola pārcēlās uz ēku Skolas ielā 10. 1989. gadā to pārveidoja par Ķeguma deviņgadīgo skolu, 1992. gadā par Ķeguma pamatskolu. 1993. gadā skolu pārveidoja par Ķeguma komercnovirziena vidusskolu. 2009. gadā tai pievienoja filiāles [[Tome|Tomē]] un [[Rembate|Rembatē]], kuras likvidēja 2012. gada 1. augustā.<ref>[http://kegumaskola.lv/images/2018/skolas-muzejs/1-Mana-skola.pdf kegumaskola.lv]</ref> 2022. gadā Ķeguma komercnovirziena vidusskola pārdēvēta par Ķeguma vidusskolu.<ref>[https://www.ogresnovads.lv/lv/jaunums/keguma-komercnovirziena-vidusskola-kluvusi-par-keguma-vidusskolu Ķeguma komercnovirziena vidusskola kļuvusi par Ķeguma vidusskolu]</ref> 2023. gadā pieņemts lēmums par Ķeguma vidusskolas reorganizāciju, sākot ar 2025. gada 1. septembri, pārveidojot to par pamatskolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ogrenet.lv/index.php/ogre-aktualitates/item/5401-suntazu-vidusskolu-un-keguma-vidusskolu-plano-parveidot-par-pamatskolu |title=Suntažu vidusskolu un Ķeguma vidusskolu plāno pārveidot par pamatskolu |access-date={{dat|2023|02|27||bez}} |archive-date={{dat|2023|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230227205052/https://www.ogrenet.lv/index.php/ogre-aktualitates/item/5401-suntazu-vidusskolu-un-keguma-vidusskolu-plano-parveidot-par-pamatskolu }}</ref> == Direktori == # Vilis Kalnāre (1947—1948) # Jānis Sviridovs (1948—1949) # Matvejs Fiļipovs (1949—1951) # Aleksandra Fomina (1951—1952) # Valentīna Orlovska (1952—1954) # Matvejs Fiļipovs (1954—1959) # Ija Bogača (1959—1960) # Vilis Grunte (1960—1963) # Aleksandra Strazdiņa (1963—1966) # Vladislavs Kokins (1966—1984) # Airisa Kūmiņa (1984—1994) # Inta Poļevska (1994—1999) # Edgars Viņķis (1999—2014) # Vladimirs Samohins (2014—2024)<br />''Ilze Krastiņa (pienākumu izpildītāja)'' (2024—2025) # Ilze Krastiņa (2025—pašlaik)<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ķeguma vidusskolas direktores amatā apstiprināta Ilze Krastiņa |url=https://www.ogresnovads.lv/lv/jaunums/keguma-vidusskolas-direktores-amata-apstiprinata-ilze-krastina |website=ogresnovads.lv |accessdate={{dat|2025|6|30||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Ogres novada skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] [[Kategorija:Skolas Ķegumā]] d98wzxjllbm34898gpxeaih3cbn2w1a 0 464085 4301788 4301199 2025-06-30T04:01:28Z Biafra 13794 4301788 wikitext text/x-wiki {{Sacīkšu braucēja infokaste | vārds = Šarls Leklērs | vārds_oriģ = ''Charles Leclerc'' | attēls = 2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3978 by Stepro (cropped2).jpg | att_izm = | paraksts = Šarls Leklērs 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds =Charles Marc Hervé Perceval Leclerc | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|10|16}} | dz_viet = {{vieta|Monako|Montekarlo}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | taut = {{flaga|Monako}} [[Monako]] | garums = 180 cm | svars = | alga = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | kar_sāk = | kar_beig = | komanda = {{flaga|Itālija}} ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | numurs = 16 | veids0 = ''[[Formula 1]]'' | treneris = <!------ Pirmais veids ------> | veids = ''[[Formula 1]]'' | zvaigznes = | sezonas = {{f1|2018}}—pašlaik | sacīkstes = 158 (155 starti) | tituli = 0 | uzvaras = 8 | pjedestāli = 47 | p_position = 26 | ā_apļi = 10 | p_sacīkste = {{f1|2018}}. gada {{f1gp|Austrālijas}} | p_uzvara = {{f1|2019}}. gada {{f1gp|Beļģijas}} | pēd_sacīkste = | pēd_uzvara = {{f1|2024}}. gada {{f1gp|ASV}} <!------ Klubi ------> | kl_sez1 = {{f1|2018}} | klubs1 = ''[[Sauber]]'' | kl_sez2 = {{f1|2019}}—''pašlaik'' | klubs2 = ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | kl_sez3 = | klubs3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 15, pārsaucot kl_sez# un klubs#---> <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2025|05|31||bez}} }} '''Šarls Leklērs''' ({{val|fr|Charles Leclerc}}; dzimis {{dat|1997|10|16}}) ir [[Monako]] autosportists, kurš kopš [[2018. gada F1 sezona|2018. gada sezonas]] piedalās ''[[Formula 1]]'' sacīkstēs, šobrīd pārstāvot ''[[Scuderia Ferrari]]'' komandu. == Karjera == Savas karjeras sākumā braucis vairākās formulu sērijās, 2016. gadā kļūstot par ''[[GP3]]'' sērijas čempionu, bet 2017. gadā uzvarot ''[[Formula 2]]'' čempionātā. Leklērs bija arī ''Ferrari'' pilotu akadēmijā. Pirmajā formulā debitējis [[2018. gada F1 sezona|2018. gada sezonā]], pārstāvot ''[[Sauber]]'' komandu. Savā pirmajā sezonā Leklērs savāca 39 punktus, kopvērtējumā iegūstot 13. vietu, apsteidzot savu komandas biedru [[Markuss Ēriksons|Markusu Ēriksonu]]. No [[2019. gada F1 sezona|2019. gada sezonas]] Leklērs pārstāv ''Ferrari'' komandu. Sezonas otrajā sacīkstē, {{f1gp|Bahreinas}}, Leklērs kvalificējās pirmajā starta vietā, kļūstot par otro jaunāko ''pole position'' ieguvēju F1 vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Qualifying report and highlights for the 2019 Bahrain Grand Prix: Leclerc secures maiden pole in Bahrain as Ferrari lock-out front row|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.qualifying-report-bahrain-grand-prix-2019.2VzKPagxKahBdv6oyeTluD.html|last=|first=|date=30 March 2019|website=formula1.com|archive-url=|archive-date=|access-date=2020-05-24}}</ref> Sacīksti Leklērs beidza 3. pozīcijā, kas bija viņa pirmais pjedestāls ''Formula 1'' karjerā. {{f1gp|Beļģijas}} Leklērs guva savu trešo ''pole position'' sezonā, kā arī uzvarēja sacīkstē, gūstot savu pirmo uzvaru karjerā. Viņš uzvarēja arī nākamajā sacīkstē {{f1gp|Itālijas}}. Sezonu Leklērs beidza ar 264 punktiem, kas deva viņam 4. vietu kopvērtējumā. Šajā sezonā Leklērs 10 reizes ieņēma vietu uz pjedestāla, guva 2 uzvaras, kā arī 7 reizes ieņēma ''pole position'' (kas bija visvairāk no visiem pilotiem). [[2022. gada F1 sezona|2022. gada sezonas]] pirmajā posmā [[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']], startējot no ''pole position'', izcīnīja savu trešo uzvaru karjerā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=F1 Grand Prix race results: Leclerc wins wild Bahrain GP|url=https://www.motorsport.com/f1/news/f1-grand-prix-race-results-bahrain/9167920/|date=20{{Novecojusi saite}} March 2022|website=motorsport.com|access-date={{dat|2022|4|6||bez}}}}</ref> Š. Leklēra krusttēvs ir 2014. gadā smagu avāriju piedzīvojušais un 2015. gadā no tās mirušais [[Francija]]s F1 pilots [[Žils Bjanki]]. == ''Formula 1'' rezultāti == {{F1 rezultati tabula}} * Sacīkstes '''treknrakstā''' sāktas no pirmās starta pozīcijas. * Sacīkstēs ''slīprakstā'' ir uzrādīts ātrākais apļa laiks. {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! Gads ! Komanda ! Šasija ! Dzinējs ! 1 ! 2 ! 3 ! 4 ! 5 ! 6 ! 7 ! 8 ! 9 ! 10 ! 11 ! 12 ! 13 ! 14 ! 15 ! 16 ! 17 ! 18 ! 19 ! 20 ! 21 ! 22 ! 23 !24 ! Vieta |'''Punkti''' |- | {{F1|2016}} ! ''[[Haas F1 Team]]'' ! ''Haas VF-16'' ! ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 061 1.6 V6 t'' | [[2016. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]] | [[2016. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]] | [[2016. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]] | [[2016. gada Krievijas Grand Prix|RUS]] | [[2016. gada Spānijas Grand Prix|ESP]] | [[2016. gada Monako Grand Prix|MON]] | [[2016. gada Kanādas Grand Prix|CAN]] | [[2016. gada Eiropas Grand Prix|EUR]] | [[2016. gada Austrijas Grand Prix|AUT]] |style="background:#F1F8FF;"| [[2016. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br>{{small|TP}} |style="background:#F1F8FF;"| [[2016. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br>{{small|TP}} |style="background:#F1F8FF;"| [[2016. gada Vācijas Grand Prix|GER]]<br>{{small|TP}} | [[2016. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]] | [[2016. gada Itālijas Grand Prix|ITA]] | [[2016. gada Singapūras Grand Prix|SIN]] | [[2016. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]] | [[2016. gada Japānas Grand Prix|JPN]] | [[2016. gada ASV Grand Prix|USA]] | [[2016. gada Meksikas Grand Prix|MEX]] |style="background:#F1F8FF;"| [[2016. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br>{{small|TP}} | [[2016. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]] | ! ! ! — |'''—''' |- |{{F1|2017}} !''[[Sauber F1 Team]]'' !''Sauber C36'' !''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 061 1.6 V6 t'' | [[2017. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]] | [[2017. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]] | [[2017. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]] | [[2017. gada Krievijas Grand Prix|RUS]] | [[2017. gada Spānijas Grand Prix|ESP]] | [[2017. gada Monako Grand Prix|MON]] | [[2017. gada Kanādas Grand Prix|CAN]] | [[2017. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]] | [[2017. gada Austrijas Grand Prix|AUT]] | [[2017. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] | [[2017. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]] | [[2017. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]] | [[2017. gada Itālijas Grand Prix|ITA]] | [[2017. gada Singapūras Grand Prix|SIN]] |style="background:#F1F8FF;"| [[2017. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]<br>{{small|TP}} | [[2017. gada Japānas Grand Prix|JPN]] |style="background:#F1F8FF;"| [[2017. gada ASV Grand Prix|USA]]<br>{{small|TP}} |style="background:#F1F8FF;"| [[2017. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]<br>{{small|TP}} |style="background:#F1F8FF;"| [[2017. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br>{{small|TP}} | [[2017. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]] | | ! ! ! — |'''—''' |- |{{F1|2018}} !''[[Sauber|Alfa Romeo Sauber F1 Team]]'' !''Sauber C37'' !''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 062 EVO 1.6 V6 t'' |style="background:#CFCFFF;"| [[2018. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]<br>{{small|13}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2018. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br>{{small|12}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2018. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]<br>{{small|19}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]<br>{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br>{{small|10}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2018. gada Monako Grand Prix|MON]]<br>{{small|18}}{{smallsup|†}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]<br>{{small|10}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Francijas Grand Prix|FRA]]<br>{{small|10}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]<br>{{small|9}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2018. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2018. gada Vācijas Grand Prix|GER]]<br>{{small|15}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2018. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2018. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2018. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br>{{small|11}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]<br>{{small|9}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]<br>{{small|7}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2018. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2018. gada ASV Grand Prix|USA]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]<br>{{small|7}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br>{{small|7}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]<br>{{small|7}} | ! ! ! 13. |'''39''' |- |{{F1|2019}} !''[[Scuderia Ferrari]]'' !''Ferrari SF90'' !''Ferrari 064 1.6 V6 t'' |style="background:#DFFFDF;"| [[2019. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]<br>{{small|5}} |style="background:#FFDF9F;"| '''''[[2019. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]'''''<br>{{small|3}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2019. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]<br>{{small|5}} |style="background:#DFFFDF;"| ''[[2019. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]''<br>{{small|5}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2019. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br>{{small|5}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2019. gada Monako Grand Prix|MON]]<br>{{small|Ret}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2019. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]<br>{{small|3}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2019. gada Francijas Grand Prix|FRA]]<br>{{small|3}} |style="background:#DFDFDF;"| '''[[2019. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]'''<br>{{small|2}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2019. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br>{{small|3}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2019. gada Vācijas Grand Prix|GER]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2019. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br>{{small|4}} |style="background:#FFFFBF;"| '''[[2019. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]'''<br />{{small|1}} |style="background:#FFFFBF;"| '''[[2019. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]'''<br />{{small|1}} |style="background:#DFDFDF;"| '''[[2019. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]'''<br />{{small|2}} |style="background:#FFDF9F;"| '''[[2019. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]'''<br>{{small|3}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2019. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br>{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"| '''''[[2019. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]'''''<br>{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| ''[[2019. gada ASV Grand Prix|USA]]''<br>{{small|4}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2019. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br>{{small|18}}{{smallsup|†}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2019. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]<br>{{small|3}} | ! ! !4. |'''264''' |- |{{F1|2020}} !''[[Scuderia Ferrari]]'' !''Ferrari SF1000'' !''Ferrari 065 1.6 V6 t |style="background:#DFDFDF;"| [[2020. gada Austrijas Grand Prix|AUT]] <br>{{small|2}} |style="background:#EFCFFF;"|[[2020. gada Štīrijas Grand Prix|STY]] <br>{{small|Izst}} |style="background:#CFCFFF;"|[[2020. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]] <br>{{small|11}} |style="background:#FFDF9F"|[[2020. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br>{{small|3}} |style="background:#DFFFDF"|[[70. jubilejas Grand Prix|ANI]]<br>{{small|4}} |style="background:#EFCFFF"|[[2020. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#CFCFFF"|[[2020. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br>{{small|14}} |style="background:#EFCFFF"|[[2020. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF"|[[2020. gada Toskānas Grand Prix|TUS]]<br>{{small|8}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2020. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]<br>{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2020. gada Eifeļa Grand Prix|EIF]]<br>{{small|7}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2020. gada Portugāles Grand Prix|POR]]<br>{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2020. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]]<br>{{small|5}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2020. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]<br>{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2020. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br>{{small|10}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2020. gada Sahiras Grand Prix|SHK]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2020. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]<br>{{small|13}} | | | | | ! ! !8. |'''98''' |- |{{F1|2021}} ![[Scuderia Ferrari]] !Ferrari SF21 !Ferrari 065/6 1.6 V6 t |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br>{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]]<br>{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Portugāles Grand Prix|POR]]<br>{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br>{{small|4}} |style="background:#FFFFFF;"| '''[[2021. gada Monako Grand Prix|MON]]'''<br>{{small|NS}} |style="background:#DFFFDF;"| '''[[2021. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]'''<br>{{small|4}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2021. gada Francijas Grand Prix|FRA]]<br>{{small|16}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Štīrijas Grand Prix|STY]]<br>{{small|7}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]<br>{{small|8}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2021. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br>{{small|2}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2021. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br>{{small|8‡}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Nīderlandes Grand Prix|NED]]<br>{{small|5}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br>{{small|4}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2021. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]<br>{{small|15}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]<br>{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada ASV Grand Prix|USA]]<br>{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Mehiko Grand Prix|MXC]]<br>{{small|5}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Sanpaulu Grand Prix|SAP]]<br>{{small|5}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Kataras Grand Prix|QAT]]<br>{{small|8}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Saūda Arābijas Grand Prix|SAU]]<br>{{small|7}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]<br>{{small|10}} ! ! !7. |'''159''' |- |[[2022. gada F1 sezona|2022]] ![[Scuderia Ferrari|Scuderia]] [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] !Ferrari F1-75 !Ferrari 066/7 1.6 V6 t |style="background:#FFFFBF;"| [[2022. gada Bahreinas Grand Prix|'''''BHR''''']]<br>{{small|1}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2022. gada Saūda Arābijas Grand Prix|SAU]] <br>{{small|2}} |style="background:#FFFFBF;"| [[2022. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]<br>{{small|1}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2022. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]]<br>{{small|6}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2022. gada Maiami Grand Prix|MIA]] <br>{{small|2}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2022. gada Spānijas Grand Prix|ESP]] <br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2022. gada Monako Grand Prix|MON]] <br>{{small|4}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2022. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]] <br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2022. gada Kanādas Grand Prix|CAN]] <br>{{small|5}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2022. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] <br>{{small|4}} |style="background:#FFFFBF;"| [[2022. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]<br>{{small|1}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2022. gada Francijas Grand Prix|FRA]] <br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2022. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br>{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2022. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br>{{small|6}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2022. gada Nīderlandes Grand Prix|NED]]<br>{{small|3}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2022. gada Itālijas Grand Prix|ITA]] <br>{{small|2}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2022. gada Singapūras Grand Prix|SIN]] <br>{{small|2}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2022. gada Japānas Grand Prix|JAP]]<br>{{small|3}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2022. gada ASV Grand Prix|ASV]]<br>{{small|3}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2022. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]<br>{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2022. gada Sanpaulu Grand Prix|SAP]] <br>{{small|4}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2022. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]] <br>{{small|2}} ! ! !2. |'''308''' |- |[[2023. gada F1 sezona|2023]] ![[Scuderia Ferrari|Scuderia]] [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] !Ferrari SF-23 !Ferrari 066/10 1.6 V6 t |style="background:#EFCFFF;"| [[2023. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]] <br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2023. gada Saūda Arābijas Grand Prix|SAU]] <br>{{small|7}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2023. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]] <br>{{small|Izst}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2023. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]<br>{{small|3}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2023. gada Maiami Grand Prix|MIA]] <br>{{small|7}} |[[2023. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]] <br>{{small|A}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2023. gada Monako Grand Prix|MON]] <br>{{small|6}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2023. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br>{{small|11}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2023. gada Kanādas Grand Prix|CAN]] <br>{{small|4}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2023. gada Austrijas Grand Prix|AUT]] <br>{{small|2}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2023. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] <br>{{small|9}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2023. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]] <br>{{small|7}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2023. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br>{{small|3}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2023. gada Nīderlandes Grand Prix|NED]] <br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2023. gada Itālijas Grand Prix|ITA]] <br>{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2023. gada Singapūras Grand Prix|SIN]] <br>{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2023. gada Japānas Grand Prix|JAP]] <br>{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2023. gada Kataras Grand Prix|QAT]] <br>{{small|5}} |style="background:#000000;"| [[2023. gada ASV Grand Prix|USA]] <br>{{small|DK}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2023. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]<br>{{small|3}} |style="background:#FFFFFF;"| [[2023. gada Sanpaulu Grand Prix|SAP]]<br>{{small|NS}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2023. gada Las Vegasas Grand Prix|LAS]] <br>{{small|2}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2023. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]] <br>{{small|2}} ! !5. |'''206''' |- |[[2024. gada F1 sezona|2024]] ![[Scuderia Ferrari]] !Ferrari SF-24 !Ferrari 066/12 1.6 V6 t |style="background:#DFFFDF;"| [[2024. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]] <br>{{small|4}} |style="background:#FFDF9F;"| ''[[2024. gada Saūda Arābijas Grand Prix|SAU]]''<br>{{small|3}} |style="background:#DFDFDF;"| ''[[2024. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]''<br>{{small|2}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2024. gada Japānas Grand Prix|JAP]]<br>{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2024. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]<br>{{small|4}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2024. gada Maiami Grand Prix|MIA]]<br>{{small|3}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2024. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]]<br>{{small|3}} |style="background:#FFFFBF;"| '''[[2024. gada Monako Grand Prix|MON]]'''<br>{{small|1}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2024. gada Kanādas Grand Prix|CAN]] <br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2024. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br>{{small|5}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2024. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]<br>{{small|11}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2024. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br>{{small|14}} |style="background:#DFFFDF;"| '''[[2024. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]'''<br>{{small|4}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2024. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br>{{small|3}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2024. gada Nīderlandes Grand Prix|NED]]<br>{{small|3}} |style="background:#FFFFBF;"| [[2024. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br>{{small|1}} |style="background:#DFDFDF;"| ''[[2024. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]''<br>{{small|2}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2024. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]<br>{{small|5}} |style="background:#FFFFBF;"| [[2024. gada ASV Grand Prix|USA]]<br>{{small|1}} |style="background:#FFDF9F;"| ''[[2024. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]''<br>{{small|3}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2024. gada Sanpaulu Grand Prix|SAP]]<br>{{small|5}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2024. gada Las Vegasas Grand Prix|LAS]]<br>{{small|4}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2024. gada Kataras Grand Prix|QAT]]<br>{{small|2}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2024. gada Abū Dabū Grand Prix|ABU]]<br>{{small|3}} !3. |'''356''' |- |[[2025. gada F1 sezona|2025*]] ![[Scuderia Ferrari]] !Ferrari SF-25 !Ferrari 066/15 1.6 V6 t |style="background:#DFFFDF;"| [[2025. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]] <br>{{small|8}} |style="background:#000000;"| [[2025. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]] <br>{{small|DK}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2025. gada Japānas Grand Prix|JAP]] <br>{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2025. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]] <br>{{small|4}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2025. gada Saūda Arābijas Grand Prix|SAU]]<br>{{small|3}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2025. gada Maiami Grand Prix|MIA]]<br>{{small|7}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2025. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]] <br>{{small|6}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2025. gada Monako Grand Prix|MON]] <br>{{small|2}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2025. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br>{{small|3}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2025. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]<br>{{small|5}} |} {{smallsup|†}} Nefinišēja, bet tika klasificēts, jo veica vairāk kā 90% no sacīkstes.<br> {{smallsup|‡}} Tika piešķirta puse no punktiem, jo tika veikts mazāk kā 75% no sacīkstes distances.<br /> ^* Pašreizējā sezona. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Charles Leclerc (racing driver)|Šarls Leklērs}} * [http://www.charles-leclerc.com/ Oficiālā mājaslapa] {{F1 piloti}} {{DEFAULTSORT:Leklērs, Šarls}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Monako dzimušie]] [[Kategorija:Formula 1 piloti]] [[Kategorija:Formula 2 piloti]] [[Kategorija:Monako autosportisti]] c2ar1o093h1rfd4242s2tb69mto2qcp 0 469436 4301836 3967065 2025-06-30T06:14:22Z Semigall 8687 4301836 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Balvu kultūras nams | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = | image = Balvi, Balvu pilsēta, LV-4501, Latvia - panoramio (3).jpg | image_alt = | image_size = | caption = Balvu kultūras nams 2012. gadā, pirms rekonstrukcijas | altitude = | building_type = | architectural_style = [[staļinisma arhitektūra]] | structural_system = | owner = | current_tenants = | location = Skolas iela 61, [[Balvi]], [[Balvu novads]], {{LAT}} | pushpin_map = Latvija | latd = 57.132828 | latNS = | longd = 27.268517 | longEW = | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = [[1954]]. gads | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = [[Andrejs Aivars]] | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Balvu kultūras nams | numurs = 9152 | grupa = vietējās nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | reģions = Latgale | rīk_dat = {{dat|2016|9|7|N|bez}} }} | references = }} '''Balvu kultūras nams''' ir 1954. gadā celta [[kultūras nams|kultūras nama]] ēka [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Balvi|Balvu]] pilsētas centrā. [[Staļinisma arhitektūra]]s ēka ir vietējas nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]. Bez dažādiem amatiermākslas kolektīviem, no 1958. līdz 1990. gadam ēkā atradās Balvu rajona centrālā bibliotēka, bet no 1959. gada 1. septembra - [[Balvu mūzikas skola]]. 1973. gada 7. novembrī ([[Oktobra revolūcija]]s 56. gadadienā) iepretim kultūras namam tika atklāts [[Ļeņina piemineklis Balvos|Ļeņina piemineklis]]. 1988. gada 18. novembrī notika svinīga sarkanbaltsarkanā karoga pacelšana virs kultūras nama. 2016. gadā tika uzsākta Balvu kultūras nama ēkas renovācija. Mūsdienās ēku aizņem [[Balvu kultūras un atpūtas centrs]]. == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/BalvuKAC/ Balvu kultūras un atpūtas centra facebook lapa] * [http://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&EntryID=1291 Kultūras nams, Kultūras un atpūtas centrs] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] [[Kategorija:Balvi]] 1vfltgwt3ub04oziutzlk8lj09xbzch 0 472976 4301837 4206416 2025-06-30T06:20:27Z Semigall 8687 4301837 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Bikstu muiža | native_name = | former_names = ''Gut Bixten'' | alternate_names = | map = Latvija | status = | image = Bikstu muižas pils 2001-05-01.jpg | image_alt = | image_size = 250px | caption = | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = Pašvaldības īpašums | current_tenants = Bikstu pamatskola | location = [[Līvi (Bikstu pagasts)|Līvi]], [[Bikstu pagasts]], [[Dobeles novads]], {{LAT}} | pushpin_map = | latd = 56.6941 | latNS = N | longd = 22.9713 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 19. gs | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Bikstu muižas apbūve | numurs = 4892 | grupa = Vietējās nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|12|16|N|bez}} }} | references = }} '''Bikstu muiža''' ({{val|de|Gut Bixten}}) bija [[Tukuma apriņķa muižu nosaukumi|Zemgales muiža]], kas atradās mūsdienu [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Bikstu pagasts|Bikstu pagastā]]. Muižas apbūve ir vietējas nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]. Atsevišķi arhitektūras pieminekļi ir arī muižas pils (1847. gads, valsts nozīmes, kā celtniecības gadi citos avotos minēti arī 1865.-1866.<ref name=":1">[https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Rakstu_krajumi/LU-SZK-77_Gramata-zime-krasa/luszk.77.spc.gzk-03-Zaluma.pdf Kristīne Zaļuma, Nejaušas satikšanās Bikstos: grāmatās atstātās liecības]</ref>), dzīvojamā māja (vecā kungu dzīvojamā māja celta 17. gadsimtā,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://manasvietas.blogspot.com/2019/06/bikstu-muiza-bixten.html|title=Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas: Bikstu muiža (Bixten)|last=Landsberga|first=Līga|website=Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas|access-date=2023-03-17|date=2019-06-24}}</ref> vietējas nozīmes piemineklis), klēts (1836. gads, vietējas nozīmes), kalpu māja (19. gadsimta otrā puse, vietējas nozīmes) un parks (19. gadsimta otrā puse, vietējas nozīmes). == Vēsture == Sākotnēji muiža piederējusi baroniem fon der [[Rekes|Rekēm]], bet kopš 1708. tā bijusi fon Kniges un kopš 1795. gada fon der [[Ropu dzimta]]s īpašumā.<ref name=":0" /> Pēc [[Latvijas agrārreforma]]s fon der Ropi muižu zaudēja un 1927. gadā pārcēlās uz turpat netālu esošo Jaunomuižu, ''Vw. Neuhof'') tagad Jauno māju. Barons [[Maksis Aleksis Alfonss fon der Rops|Alfonss fon der Rops]] (1809.-1883.) finansēja skolas būvi, uzturēšanu un skolotāja algošanu. Pēc agrārās reformas Bikstu muižu ieguva Līvenu ģimene, kurai 1922. gadā valsts piešķīra nomā bijušo muižas zemi un ēkas, 1927. gadā ģimene to varēja no valsts izpirkt. Bikstu muižas pili Līvenu ģimene nomāja. 1935. gadā nomas līgums tika lauzts. 1938. gadā Līvenu ģimene pārvācās uz viņiem piederošo un kapitāli izremontēto veco muižas pili ""Līviem". 1940. gadā jaunajā Bikstu muižas pilī padomju vara ierīkoja [[Traktors|traktoristu]] skolu. Kopš 1942. gada 12. oktobra pilī atrodas skola, mūsdienās [[Bikstu pamatskola]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Bikstu pagasts]] ej9vdahsdbn0cktec3zfr7pm6clto1j 0 485847 4301846 3415355 2025-06-30T06:51:13Z Treisijs 347 Jauna nozīmju atdalīšanas lapa 4301846 wikitext text/x-wiki '''Haku valoda''' var būt: * [[hakasu valoda]] — Sibīrijas tjurku valoda; * [[hakka]] — ķīniešu valoda. {{nozīmju atdalīšana}} jmb4wl81qne79jmix1n0wkdpp0awg91 0 492076 4301804 4247497 2025-06-30T04:50:47Z Pirags 3757 /* Darbība */ 4301804 wikitext text/x-wiki {{Vairāki attēli | width = 180 | image1 = Rīgas Dabaspētnieku biedrības Ziņas.jpg | caption1 = | image2 = Rīgas Dabaspētnieku biedrības Ziņu otrā lpp.jpg | caption2 = Pirmais "Rīgas Dabaspētniecības biedrības Ziņu" izdevums ar sākotnējo biedru sarakstu. }} [[Attēls:Rīgas Dabaspētnieku biedrības Darbu pēdējais izdevums 1938.jpg|thumb|260px|Rīgas Dabaspētnieku biedrības Darbu 22. (pēdējais) izdevums (1938).]] [[Attēls:Rīgas Dabaspētnieku biedrības Korespondences lapa.jpg|thumb|260px|Rīgas Dabaspētnieku biedrības Korespondences lapas pēdējais sējums (1942).]] '''Rīgas Dabaspētnieku biedrība (RDB)''' ({{val|de|Naturforscher-Verein zu Riga}}), sākotnēji '''Rīgas Dabaspētniecības biedrība''' (''Naturforschender Verein zu Riga''), bija [[Rīga|Rīgā]] dibināta [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]], vēlāk [[Latvija]]s ārstu, aptiekāru un un luterāņu mācītāju 1845. gadā dibināta sabiedriska organizācija ar mērķi veicināt sabiedrības interesi par [[dabaszinātnes|dabaszinātnēm]], dabas sakarību pētījumu attīstību, zinātnisko pētījumu rezultātu pielietošanu tirdzniecībā, rūpniecībā un sabiedrībā. Rīgas Dabaspētnieku biedrība atradās Volmeranga namā Mārstaļu un Grēcinieku ielas stūrī. == Darbība == Biedrības dibināšanas iniciators bija [[entomologs]] Benjamins Augusts Gimmertāls (''Gimmerthal'', 1779-1848), viņu atbalstīja ārsti K.J. Millers (1796—1875), V. Sodovskis (''Sodoffsky'', 1797-1858) un [[Ernests Merķelis]] (1810—1863). 1845. gada 27. martā uz dibināšanas sapulci [[Rīgas Domskola]]s zālē sanāca 160 dalībnieku. Biedrībā sākotnēji darbojās piecas sekcijas: zooloģijas, botānikas, mineraloģijas, fizikas un astronomijas, ķīmijas sekcija. RDB sasauca regulāras biedru sapulces, kurās vispusīgi apsprieda jaunākos atklājumus, izdeva biedrības sēdes pārskatus un zinātniskos darbus, vāca vietējos dabas priekšmetus, izveidoja dabaszinātņu bibliotēku un sadarbojās ar citām dabaszinātņu institūcijām. Pēc [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] un [[Rīgas pilsētas ģimnāzija|Rīgas pilsētas ģimnāzijas un reālģimnāzijas]] nodibināšanas RDB iesaistījās daudz profesoru un skolotāju. 1847.-1848. gadā RDB sāka publicēt "Rīgas Dabaspētnieku biedrības Darbus" (''Arbeiten des Naturforschenden Vereins zu Riga''), kurā ievietoja augstas kvalitātes zinātniskus rakstus, ar kuriem varētu veicināt biedrības atpazīstamību un tās biedru ieguldījumu pētniecībā. 1853. gadā Tērbatas Dabaspētnieku biedrība, kas vēlāk darbojās ciešā saistībā ar [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitāti]]. 20. gadsimta sākumā apsprieda iespēju izveidot Baltijas Dabaspētnieku biedrību. 1891. gadā biedrības loceklis [[Kārlis Bruno Doss]] publicēja aprakstu par [[Baldones meteorīts|Baldones meteorītu]]. Botāniķis [[Kārlis Reinholds Kupfers]] 1910. gadā Rīgas Dabaspētnieku biedrības sēdē ierosināja [[Usmas ezers|Usmas ezera]] [[Moricsala|Moricsalā]] izveidot [[Dabas rezervāts|dabas rezervātu]] — “dabas jaukumu apvidu”. 1912. gadā Moricsalu nodeva Rīgas Dabaspētnieku biedrības pārziņā, tā kļuva par pirmo Latvijas dabas rezervātu. Pēc [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanas]] biedrību likvidēja 1939. gada 7. novembrī. Daļa kolekciju un zinātniskie materiāli pārgāja Latvijas valsts īpašumā un izveidoja tagadējā [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Dabas muzeja]] pamatu.<ref>[http://rigasdabaspetnieki.lu.lv/index.php?page=biedribas_vesturiska_attistiba Rīgas Dabaspētnieku biedrības vēsturiskā attīstība]</ref> Rīgas Dabaspētnieku biedrības "Korespondences lapas" pēdējais sējums iznāca [[Pozene|Pozenē]] 1942. gadā. == Biedrības prezidenti == * [[Kārlis Johans Georgs Millers]] (''Carl Johann Müller'', 1796—1875), no 1845. līdz 1847. gadam * [[Frīdrihs Vangenheims fon Kvalens]] (''Friedrich August Theodor Wangenheim von Qualen'', 1791—1864), no 1847. līdz 1848. gadam * [[Gothards Augusts fon Lēviss of Menārs]] (''Gotthard August von Löwis of Menar'', 1801-1849), no 1848. līdz 1849. gadam * [[Haralds fon Brakels]] (''Harald von Brackel''), no 1849. līdz 1851. gadam * [[Hamilkārs fon Felkerzāms]] (''Hamilcar v. Fölkersahm''), no 1851. līdz 1853. gadam * [[Ernests Merķelis]] (''Ernst Merkel'', 1810—1863), no 1853. līdz 1863. gadam * [[Frīdrihs Būze]] (''Friedrich Buhse'', 1821—1898), no 1863. gada līdz 1867. gadam * [[Rihards Kerstings]] (''Richard Kersting'', no 1867. līdz 1875. gadam * [[Gothards Švēders]] (''Gotthard Schweder'', 1831—1915), no 1875. gada līdz 1913. gadam * [[Kārlis Reinholds Kupfers]] (1872—1935), no 1913. līdz 1935. gadam * [[Rūdolfs Meijers]] (1880—1966), no 1935. līdz 1939. gadam == Biedri un goda biedri (nepilns saraksts) == * [[Frīdrihs Vilhelms Kārlis Bergs]] (1843—1902) * [[Aleksandrs Bunge]] (1803—1890) * [[Kārlis Bruno Doss]] (1861—1919) * [[Kārlis Eduards Eihvalds]] (1795—1876) * [[Voldemārs Fišers]] (1881—1934) * [[Benjamins Augusts Gimmertāls]] (1779—1848) * [[Kārlis Heinrihs Greve]] (1854—1916) * [[Konstantīns Kaspars Andreass Grēvinks]] (1819—1887) * [[Aleksandrs Grose]] (1883—1966) * [[Valters Gross]] (1903—1974) * [[Jānis Ilsters]] (1851—1889) * [[Ernsts Krauss]] (1889—1970) * [[Oskars Engelhards fon Lēviss]] (1838—1899) * [[Oskars Lucs]] (1871—1950) * [[Nikolajs Malta]] (1890—1944) * [[Vilhelms Ostvalds]] (1853—1932) * [[Hermans Pflaums]] (1862—1912) * [[Boriss Popovs]] (1874—1952) * [[Embriks Strands]] (1876—1947) * [[Frīdrihs Šmits]] (1832—1908) * [[Gvido Šneiders]] (1866—1948) * [[Ferdinands Erdmans Štolls (biologs)|Ferdinands Erdmans Štolls]] * [[Georgs Augusts Šveinfurts]] (1936—1925) * [[Nikolajs Tranzē]] (1886—1969) * [[Kārlis Vilperts]] (1778—1839) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]] 88o9shs06zqs1j05v62zp54you9ic8i 0 502659 4301690 4199184 2025-06-29T18:02:01Z EdgarsBot 50781 kategorija "Indiešu kinoaktieri" → "Indijas kinoaktieri" 4301690 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ketrīna Kēfa | vārds_orig = {{ubl|''Katrina Kaif''|कैटरीना कैफ़}} | attēls = Katrina Kaif promoting Bharat in 2019.jpg | att_izmērs = | komentārs = Ketrīna Kēfa 2019. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1983|7|16}} | dz vieta = {{flagicon image|Flag of Hong Kong (1959–1997).svg}} [[Britu Honkonga]] (tagad {{HKG}}) | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinoaktrise, modele | darbības gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedra_nosaukums= | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Ketrīna Kēfa''' ({{val|en|Katrina Kaif}}, {{izrunā|kəˈʈriːna kɛːf}}, {{val|hi|कैटरीना कैफ़}}, dzimusi {{dat|1983|7|16}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Indija]]s aktrise un modele, kas galvenokārt filmējas [[hindi|hindu]] filmās. Karjeru sāka 14 gados kā modele, sākotnēji [[Havajas|Havajās]], tad [[Londona|Londonā]], visbeidzot [[Mumbaja|Mumbajā]]. 2003. gadā, 20 gadu vecumā, debitēja [[Bolivuda]]s filmā ''Boom''. Viņas tēvs ir no [[Indija]]s, bet māte ir britu izcelsmes. Ketrīnai ir sešas māsas un viens brālis. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{Indija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kēfa, Ketrīna}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas kinoaktieri]] tch3j6cgziiq64ht16xlrldqwc1owj1 0 504831 4301617 4300367 2025-06-29T15:45:39Z Pirags 3757 /* 2025. gada gaisa uzbrukumi */ pap 4301617 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā | partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] | image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] | date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> | place = [[Ukraina]] un [[Krievija]] | casus = | territory = | result = | combatant1 = {{RUS}}<br>{{PRK}}<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī</ref><ref>[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|{{IRN}} (militārā palīdzība)<ref name="Izdevums 2022">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}</ref>|{{CHN}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī</ref>|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā</ref>}} | combatant2 = {{UKR}} {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref>|{{AUS}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref>}} | commander1 = {{flaga|Krievija}} '''<small>[[Vladimirs Putins]]</small>'''<br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Mihails Mišustins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Andrejs Belousovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Šoigu]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Lavrovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Valērijs Gerasimovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Vladimirs Kolokoļcevs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Nikolajs Patruševs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Nariškins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Ramzans Kadirovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Dvorņikovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Žuravļovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Genādijs Židko]] †</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Surovikins]]</small> {{flaga|Krievija}} <small>[[Jevgeņijs Prigožins]] †</small> | commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''<small>[[Volodimirs Zelenskis]]</small>'''<br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Šmihaļs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Rustems Umerovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksandrs Sirskis]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Dmitro Kuleba]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Andrijs Sibiha]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Valerijs Zalužnijs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Rezņikovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Nejižpapa]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Monastirskis]] †</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ihors Klimenko]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Daņilovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Serhijs Šaptala]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ruslans Homčaks]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Vitālijs Kličko]]</small> | casualties1 = | casualties2 = }} '''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]]. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.<ref name="ReferenceD">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī</ref> 2023. un 2024. gadā [[Ukrainas bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.<ref name="LSM2APR">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī</ref> 2024. gada 6. augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. 2024. gada 28. oktobrī NATO oficiāli apstiprināja, ka Kurskas apgabalā ieradušās Ziemeļkorejas militārās vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī</ref> == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja: {{quote|"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" />}} == Norise == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]] Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> === Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) === [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī)]] [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /><ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]]. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles kaujas (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. === Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) === [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]] 1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.<ref>[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022</ref> 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].<ref name="ĻETA7AUG">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].<ref name="ĻETA7AUG"/> 18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> === Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi === 2022. gada 29. augustā Ukrainas bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā</ref> 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 6. septembrī Ukrainas bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī</ref> 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: {{quote|..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."}} Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī</ref> Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv"/> 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> Līdz 7. oktobrim Ukrainas bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.<ref name="LSM7.oktobrī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī</ref> ===== Hersonas atbrīvošana ===== 2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.<ref name="ReferenceD"/> 12. novembrī Ukrainas bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī</ref> 12. decembrī Ukrainas bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.<ref name="LSM13DEC"/> ==== 2023. gada karadarbība ==== [[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]] 2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> Savukārt Ukrainas bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā</ref> 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā</ref> 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā</ref> 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā</ref> Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā</ref> 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīnas|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā</ref> 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā</ref> 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā</ref> 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "[[Surovikins|Surovikina]] līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī</ref> 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī</ref> 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī</ref> 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī</ref> Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem. === Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums === [[Attēls:Линия фронта в Донецкой области на январь 2025 года.jpg|thumb|Stāvoklis Austrumukrainas frontē (ar krieviskajiem vietvārdiem 2025. gada janvārī).]] 2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī</ref> 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī</ref> 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī</ref> 2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī</ref> 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī</ref> 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> 17. martā [[Piedņestra]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> [[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]] No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī</ref> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī</ref> 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> [[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas ofensīva Harkivas apgabalā (okupētās zonas sārtā krāsā)]] 10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas<ref name="lsm17Mai2024">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā</ref> Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref name="LSM1JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā</ref> 23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā</ref> 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> Pēc ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar "UA War Infographics" grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī</ref> 2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī</ref> Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.<ref name= "LSM040225">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī</ref> 2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī</ref> 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju. ==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ==== {{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}} [[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]] [[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]] 2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā</ref> 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā</ref> 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā</ref> 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī</ref> 2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī</ref> 12. martā Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām. Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā</ref> Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī</ref> 27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> ===== Ziemeļkorejas iesaistīšanās karā ===== 2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> 22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī</ref> 24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī</ref> 2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī</ref> 31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī</ref> 28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka "mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu". [[Kims Čenuns]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī</ref> ===== Ieslodzīto mobilizācija ===== 2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem. Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> ==== Piektā fāze: pamiera sarunas ==== {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}} [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] 2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.kv 2025. gada 10. maijā</ref> == Ukrainas infrastruktūras graušana == {{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas-Ukrainas kara laikā}} ===== 2022. gada gaisa uzbrukumi ===== Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[droni|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<ref name="LSM13DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī</ref> No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā</ref> <gallery> 10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor'' </gallery> ===== 2023. gada gaisa uzbrukumi ===== 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī</ref> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<ref name="LSM2JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī</ref> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī</ref> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī</ref> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī</ref> 4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā</ref> Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā</ref> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "[[Tu-95MS]]" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī</ref> <gallery> Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai </gallery> ===== 2024. gada gaisa uzbrukumi ===== 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī</ref> Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī</ref> 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "''Shahed''", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "''[[H-22]]''", ballistiskās raķetes "[[Iskander-M]]" vai raķešu sistēmu "[[S-300]]" raidītos šāviņus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 19. februārī Ukrainas bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī</ref> Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā</ref> 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "[[Iskander]]" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā</ref> 21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā</ref> 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "''Shahed''". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā</ref> Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā</ref> 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī</ref> 17. aprīļa rītā Krievija uz [[Černihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes "[[Iskander]]", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī</ref> 29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu munīcija|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā</ref> 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā</ref> 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.<ref name="LSM1JUN" /> Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "''Iskander''", "''Kinžal''" un 24 droniem "''Šahed''". Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "[[Iskander-M]]" raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā</ref> 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā</ref> 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā</ref> 2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem "Šahed". Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un "Šahed" dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā] lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.<ref name = "lsm31JUL">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Saphir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref> 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 "Šahed" kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī</ref> 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī</ref> Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī</ref> 17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "[[Rubež]]". Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "[[Kinžal]]", kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> 27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes "H-101", bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes "[[Kaļibr]]". Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes "H-59/69" un 35 bezpilota lidaparātus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> 10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> 13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar "[[F-16]]" iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes "Iskander", vienu hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 14 spārnotās raķetes (sešas "H-69" un astoņas "H-22"). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti "Kinžal", kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī</ref> Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – "S300", "S400", arī 230 ballistiskās raķetes "Iskander", 71 hiperskaņas raķeti "Kinžal" un vēl simtiem citu dažādu raķešu, toskait arī ballistisko raķeti "Orešņik".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> <gallery> Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit'' Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma </gallery> ===== 2025. gada gaisa uzbrukumi ===== Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Šahed'' bezpilota lidaparātiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī</ref> Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> 8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām. Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī</ref> 2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title= Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}</ref> Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Free Europe/Radio Liberty]]|date=14 February 2025}}</ref> Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā</ref> Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā</ref> Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā</ref> 4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī</ref> Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, toskait 9 bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī</ref> 13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, toskait divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī</ref> Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā 16 000 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm "Iskander-M/KN-23" un 250 "''Shahed''" tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā</ref> Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm "Iskander-M/KN-23", 55 raķetēm "H-101", "H-22", "H-59/H-69", "Kalibr" un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes – Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem "''[[Šahed]]''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs F-16, kura pilots Maksims Ustimenko gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos </gallery> == Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā == {{pamatraksts|Kreisera "Moskva" nogremdēšana}} [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]] [[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]] === 2022. gada uzbrukumi === 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestra|Piedņestras Moldāvu Republikas]] militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī</ref> Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.<ref name="ReferenceC"/> 29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī</ref> 5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "[[Tu-95]]". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī</ref> 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī</ref> === 2023. gada uzbrukumi === Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.<ref name="LSM2JAN"/> 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī</ref> 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī</ref> 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā</ref> 1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> [[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]] 4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> 25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "[[Il-76]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> 22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī</ref> 4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "[[Kaļibr]]", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī</ref> 30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri</ref> Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī</ref> === 2024. gada uzbrukumi === 2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/ Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī</ref> Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī</ref> 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī</ref> 14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (''Цезарь Куников'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī</ref> 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā</ref> Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā</ref> 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī</ref> 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī</ref> 7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī</ref> Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.<ref name="lsm17Mai2024"/> 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā</ref> 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "[[Su-57]]" dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā</ref> 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "''Shahed''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā</ref> 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas"]] Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.<ref name = "lsm31JUL"/> 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "[[S-400 Triumf]]" palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]</ref> 26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī</ref> 6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi "Tatarstāna" un "Dagestāna".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> === 2025. gada uzbrukumi === [[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas "Zirnekļtīkls" vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]] [[Attēls:2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|thumb|Dronu uzbrukums "Oļeņja" lidlaukam [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]].]] Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī</ref> 11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> 30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā</ref> 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju "Zirnekļtīkls", kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos "Oļeņja" [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], "Belaja" [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], "Ivanova" [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un "Djagiļeva" [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums "Ukrainkas" lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā</ref> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi === <gallery> БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis "Saratova" Крейсер "Москва" в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris "Maskava" Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis "Askolds" Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis" Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis "Novočerkaska" RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis "Minska" Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis "Ivanovietis" Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs" Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis "Jamala" Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis "Azova" U401Kirovohrad&U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā) Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] "Tatarstāna" Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna" </gallery> == Kara noziegumi == 2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.<ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name="LSM30.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref name="ReferenceB">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā. 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> 24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā</ref> 19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī</ref> 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartàliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> 21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī</ref> 15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.<!---- <ref name="LSM30DEC"/> šī atsauce nav definēta ----> Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā</ref> 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī</ref> 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm </gallery> 2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī</ref> 31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī</ref> 2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā</ref> 2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> === Slaktiņi okupētajās teritorijās === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] [[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref name="LSM3.aprīlī"/> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī</ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī</ref> 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.<ref name="LSM7.oktobrī"/> === Marodierisms === [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> 2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.<ref name= "LSM040225"/> === Uzbrukumi Zaporižjas AES === Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī</ref> Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}</ref> === Bēgļi === 2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī</ref> === Ķīmisko ieroču uzbrukumi === 2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> === Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana === [[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]] 2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "[[H-101]]" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā</ref> Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā</ref> === Ukrainas bērnu deportācija === Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> == Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas == 2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> {{quote|"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"}} 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref name="ReferenceB"/> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī</ref> 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā</ref> == Krievijas un Ukrainas bruņoto spēku zaudējumi == Pēc Ukrainas bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī</ref> 2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī</ref> Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī</ref> Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā</ref> 27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā</ref> 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> 2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju, zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī</ref> 2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] [[Kategorija:2024. gads]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] mbf1x9v4sxnut5a2cc36qcjivuhfjfd 4301618 4301617 2025-06-29T15:46:13Z Pirags 3757 /* 2025. gada gaisa uzbrukumi */ 4301618 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā | partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] | image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] | date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> | place = [[Ukraina]] un [[Krievija]] | casus = | territory = | result = | combatant1 = {{RUS}}<br>{{PRK}}<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī</ref><ref>[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|{{IRN}} (militārā palīdzība)<ref name="Izdevums 2022">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}</ref>|{{CHN}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī</ref>|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā</ref>}} | combatant2 = {{UKR}} {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref>|{{AUS}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref>}} | commander1 = {{flaga|Krievija}} '''<small>[[Vladimirs Putins]]</small>'''<br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Mihails Mišustins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Andrejs Belousovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Šoigu]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Lavrovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Valērijs Gerasimovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Vladimirs Kolokoļcevs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Nikolajs Patruševs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Nariškins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Ramzans Kadirovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Dvorņikovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Žuravļovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Genādijs Židko]] †</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Surovikins]]</small> {{flaga|Krievija}} <small>[[Jevgeņijs Prigožins]] †</small> | commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''<small>[[Volodimirs Zelenskis]]</small>'''<br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Šmihaļs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Rustems Umerovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksandrs Sirskis]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Dmitro Kuleba]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Andrijs Sibiha]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Valerijs Zalužnijs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Rezņikovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Nejižpapa]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Monastirskis]] †</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ihors Klimenko]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Daņilovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Serhijs Šaptala]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ruslans Homčaks]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Vitālijs Kličko]]</small> | casualties1 = | casualties2 = }} '''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]]. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.<ref name="ReferenceD">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī</ref> 2023. un 2024. gadā [[Ukrainas bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.<ref name="LSM2APR">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī</ref> 2024. gada 6. augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. 2024. gada 28. oktobrī NATO oficiāli apstiprināja, ka Kurskas apgabalā ieradušās Ziemeļkorejas militārās vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī</ref> == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja: {{quote|"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" />}} == Norise == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]] Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> === Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) === [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī)]] [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /><ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]]. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles kaujas (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. === Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) === [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]] 1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.<ref>[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022</ref> 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].<ref name="ĻETA7AUG">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].<ref name="ĻETA7AUG"/> 18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> === Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi === 2022. gada 29. augustā Ukrainas bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā</ref> 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 6. septembrī Ukrainas bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī</ref> 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: {{quote|..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."}} Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī</ref> Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv"/> 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> Līdz 7. oktobrim Ukrainas bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.<ref name="LSM7.oktobrī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī</ref> ===== Hersonas atbrīvošana ===== 2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.<ref name="ReferenceD"/> 12. novembrī Ukrainas bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī</ref> 12. decembrī Ukrainas bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.<ref name="LSM13DEC"/> ==== 2023. gada karadarbība ==== [[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]] 2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> Savukārt Ukrainas bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā</ref> 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā</ref> 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā</ref> 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā</ref> Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā</ref> 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīnas|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā</ref> 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā</ref> 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā</ref> 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "[[Surovikins|Surovikina]] līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī</ref> 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī</ref> 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī</ref> 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī</ref> Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem. === Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums === [[Attēls:Линия фронта в Донецкой области на январь 2025 года.jpg|thumb|Stāvoklis Austrumukrainas frontē (ar krieviskajiem vietvārdiem 2025. gada janvārī).]] 2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī</ref> 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī</ref> 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī</ref> 2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī</ref> 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī</ref> 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> 17. martā [[Piedņestra]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> [[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]] No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī</ref> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī</ref> 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> [[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas ofensīva Harkivas apgabalā (okupētās zonas sārtā krāsā)]] 10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas<ref name="lsm17Mai2024">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā</ref> Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref name="LSM1JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā</ref> 23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā</ref> 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> Pēc ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar "UA War Infographics" grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī</ref> 2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī</ref> Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.<ref name= "LSM040225">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī</ref> 2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī</ref> 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju. ==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ==== {{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}} [[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]] [[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]] 2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā</ref> 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā</ref> 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā</ref> 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī</ref> 2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī</ref> 12. martā Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām. Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā</ref> Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī</ref> 27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> ===== Ziemeļkorejas iesaistīšanās karā ===== 2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> 22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī</ref> 24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī</ref> 2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī</ref> 31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī</ref> 28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka "mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu". [[Kims Čenuns]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī</ref> ===== Ieslodzīto mobilizācija ===== 2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem. Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> ==== Piektā fāze: pamiera sarunas ==== {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}} [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] 2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.kv 2025. gada 10. maijā</ref> == Ukrainas infrastruktūras graušana == {{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas-Ukrainas kara laikā}} ===== 2022. gada gaisa uzbrukumi ===== Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[droni|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<ref name="LSM13DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī</ref> No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā</ref> <gallery> 10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor'' </gallery> ===== 2023. gada gaisa uzbrukumi ===== 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī</ref> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<ref name="LSM2JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī</ref> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī</ref> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī</ref> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī</ref> 4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā</ref> Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā</ref> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "[[Tu-95MS]]" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī</ref> <gallery> Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai </gallery> ===== 2024. gada gaisa uzbrukumi ===== 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī</ref> Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī</ref> 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "''Shahed''", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "''[[H-22]]''", ballistiskās raķetes "[[Iskander-M]]" vai raķešu sistēmu "[[S-300]]" raidītos šāviņus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 19. februārī Ukrainas bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī</ref> Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā</ref> 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "[[Iskander]]" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā</ref> 21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā</ref> 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "''Shahed''". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā</ref> Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā</ref> 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī</ref> 17. aprīļa rītā Krievija uz [[Černihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes "[[Iskander]]", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī</ref> 29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu munīcija|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā</ref> 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā</ref> 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.<ref name="LSM1JUN" /> Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "''Iskander''", "''Kinžal''" un 24 droniem "''Šahed''". Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "[[Iskander-M]]" raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā</ref> 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā</ref> 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā</ref> 2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem "Šahed". Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un "Šahed" dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā] lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.<ref name = "lsm31JUL">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Saphir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref> 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 "Šahed" kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī</ref> 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī</ref> Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī</ref> 17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "[[Rubež]]". Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "[[Kinžal]]", kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> 27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes "H-101", bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes "[[Kaļibr]]". Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes "H-59/69" un 35 bezpilota lidaparātus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> 10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> 13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar "[[F-16]]" iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes "Iskander", vienu hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 14 spārnotās raķetes (sešas "H-69" un astoņas "H-22"). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti "Kinžal", kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī</ref> Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – "S300", "S400", arī 230 ballistiskās raķetes "Iskander", 71 hiperskaņas raķeti "Kinžal" un vēl simtiem citu dažādu raķešu, toskait arī ballistisko raķeti "Orešņik".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> <gallery> Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit'' Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma </gallery> ===== 2025. gada gaisa uzbrukumi ===== Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Šahed'' bezpilota lidaparātiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī</ref> Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> 8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām. Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī</ref> 2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title= Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}</ref> Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Free Europe/Radio Liberty]]|date=14 February 2025}}</ref> Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā</ref> Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā</ref> Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā</ref> 4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī</ref> Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, toskait 9 bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī</ref> 13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, toskait divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī</ref> Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā 16 000 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm "Iskander-M/KN-23" un 250 "''Shahed''" tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā</ref> Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm "Iskander-M/KN-23", 55 raķetēm "H-101", "H-22", "H-59/H-69", "Kalibr" un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes – Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem "''[[Šahed]]''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots Maksims Ustimenko gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos </gallery> == Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā == {{pamatraksts|Kreisera "Moskva" nogremdēšana}} [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]] [[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]] === 2022. gada uzbrukumi === 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestra|Piedņestras Moldāvu Republikas]] militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī</ref> Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.<ref name="ReferenceC"/> 29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī</ref> 5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "[[Tu-95]]". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī</ref> 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī</ref> === 2023. gada uzbrukumi === Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.<ref name="LSM2JAN"/> 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī</ref> 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī</ref> 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā</ref> 1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> [[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]] 4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> 25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "[[Il-76]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> 22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī</ref> 4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "[[Kaļibr]]", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī</ref> 30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri</ref> Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī</ref> === 2024. gada uzbrukumi === 2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/ Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī</ref> Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī</ref> 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī</ref> 14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (''Цезарь Куников'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī</ref> 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā</ref> Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā</ref> 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī</ref> 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī</ref> 7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī</ref> Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.<ref name="lsm17Mai2024"/> 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā</ref> 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "[[Su-57]]" dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā</ref> 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "''Shahed''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā</ref> 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas"]] Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.<ref name = "lsm31JUL"/> 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "[[S-400 Triumf]]" palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]</ref> 26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī</ref> 6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi "Tatarstāna" un "Dagestāna".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> === 2025. gada uzbrukumi === [[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas "Zirnekļtīkls" vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]] [[Attēls:2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|thumb|Dronu uzbrukums "Oļeņja" lidlaukam [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]].]] Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī</ref> 11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> 30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā</ref> 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju "Zirnekļtīkls", kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos "Oļeņja" [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], "Belaja" [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], "Ivanova" [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un "Djagiļeva" [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums "Ukrainkas" lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā</ref> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi === <gallery> БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis "Saratova" Крейсер "Москва" в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris "Maskava" Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis "Askolds" Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis" Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis "Novočerkaska" RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis "Minska" Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis "Ivanovietis" Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs" Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis "Jamala" Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis "Azova" U401Kirovohrad&U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā) Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] "Tatarstāna" Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna" </gallery> == Kara noziegumi == 2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.<ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name="LSM30.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref name="ReferenceB">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā. 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> 24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā</ref> 19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī</ref> 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartàliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> 21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī</ref> 15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.<!---- <ref name="LSM30DEC"/> šī atsauce nav definēta ----> Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā</ref> 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī</ref> 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm </gallery> 2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī</ref> 31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī</ref> 2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā</ref> 2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> === Slaktiņi okupētajās teritorijās === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] [[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref name="LSM3.aprīlī"/> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī</ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī</ref> 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.<ref name="LSM7.oktobrī"/> === Marodierisms === [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> 2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.<ref name= "LSM040225"/> === Uzbrukumi Zaporižjas AES === Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī</ref> Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}</ref> === Bēgļi === 2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī</ref> === Ķīmisko ieroču uzbrukumi === 2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> === Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana === [[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]] 2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "[[H-101]]" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā</ref> Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā</ref> === Ukrainas bērnu deportācija === Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> == Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas == 2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> {{quote|"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"}} 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref name="ReferenceB"/> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī</ref> 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā</ref> == Krievijas un Ukrainas bruņoto spēku zaudējumi == Pēc Ukrainas bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī</ref> 2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī</ref> Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī</ref> Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā</ref> 27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā</ref> 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> 2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju, zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī</ref> 2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] [[Kategorija:2024. gads]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] c2xsde4pcqtbx77h8k4ovnegp0rhhbg 0 524787 4301715 3970640 2025-06-29T18:30:31Z Votre Provocateur 111653 4301715 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Santjago metropoles reģions | official_name = ''Región Metropolitana de Santiago'' | settlement_type = reģions | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of the Metropolitan Region, Chile.svg | image_shield = Coat of arms of the Metropolitan Region Government, Chile.svg | shield_size = 70px | capital = [[Santjago]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Santiago Metropolitan in Chile 2018.svg | mapsize = | map_caption = Santjago reģiona atrašanās vieta Čīlē | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{CHL}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 15403.2 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 7036792 | population_as_of = 2017 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[CLT]] | utc_offset = -4 | timezone_DST = [[CLST]] | utc_offset_DST = -3 | website = {{url|http://www.gobiernosantiago.cl/}} | blank_name = [[ISO 3166-2]] | blank_info = CL-RM | footnotes = }} '''Santjago metropoles reģions''' ({{val-es|Región Metropolitana de Santiago}}) ir viens no [[Čīle]]s 16 reģioniem. Izvietojies valsts vidusdaļā; ziemeļos un rietumos robežojas ar [[Valparaiso reģions|Valparaiso]] reģionu, dienvidos — ar [[O'Higinsa reģions|O'Higinsa]] reģionu, bet austrumos — ar [[Argentīna|Argentīnu]]. Santjago reģions ir vienīgais Čīles reģions, kuram nav tiešas izejas uz [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] krastu. Administratīvi reģions dalās sešās provincēs — [[Santjago province|Santjago]], [[Čakabuko]], [[Kordiljera (province)|Kordiljera]], [[Maipo]], [[Melipiljas province|Melipilja]] un [[Talagantes province|Talagante]]. Reģiona administratīvais centrs ir valsts galvaspilsēta [[Santjago]]. == Vēsture == Pirms spāņu iekarotāju ierašanās 16. gadsimtā Santjago apkaimē dzīvoja vairāki [[Indiāņi|indiāņu]] cilšu pārstāvji, galvenokārt [[mapuči]] un [[pikunči]]. Viņi nodarbojās ar lauksaimniecību, zvejniecību un medībām. Reģions bija stratēģiski izdevīgs, jo tam bija piekļuve gan upēm, gan auglīgām ielejām. 1541. gadā spāņu [[konkistadors]] [[Pedro de Valdivia]] dibināja Santjago pilsētu, nosaucot to par “''Santiago del Nuevo Extremo''.” Tā kļuva par svarīgu Spānijas koloniālās administrācijas centru, pateicoties tās izdevīgajai atrašanās vietai [[Andi|Andu kalnu]] pakājē un tuvu izejai uz [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]]. 19. gadsimta sākumā, iedvesmojoties no citām [[Latīņamerika|Latīņamerikas]] valstīm, Čīle uzsāka cīņu par neatkarību no [[Spānijas Impērija|Spānijas]] [[Spānijas Impērija|Impērijas]]. 1810. gadā Santjago kļuva par politisko kustību centru, un 1818. gadā Čīle oficiāli pasludināja [[Neatkarība|neatkarību]]. Pēc tam pilsēta strauji attīstījās un kļuva par modernās Čīles galvaspilsētu. 20. gadsimta laikā Santjago metropoles reģions kļuva par valsts industriālo, politisko un kultūras centru. Īpaši pēc 1930. gadiem tika uzsākta mērķtiecīga industrializācijas politika, kas vēl vairāk veicināja iedzīvotāju koncentrēšanos šajā reģionā. 1973. gadā militārā apvērsuma rezultātā tika gāzta prezidenta [[Salvadors Aljende|Salvadora Aljendes]] valdība, un sākās [[Augusto Pinočets|Augusto Pinočeta]] diktatūra. Šajā laikā pilsētā notika ievērojamas pārmaiņas – gan represijas, gan arī ekonomiskās reformas, kuras īstenoja neoliberālā garā. Reģions piedzīvoja nevienmērīgu attīstību – parādījās jauni biznesa centri, taču vienlaikus pastiprinājās sociālā nevienlīdzība. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Čīles reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Čīles reģioni]] gqkwhjvs9rqsc3wsk1khrg5ovcbkhlu 0 525090 4301623 4186945 2025-06-29T15:49:23Z Bendžamins 76862 4301623 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Maikls Šenons | vārds_orig = ''Michael Shannon'' | attēls = MichaelShannon-byPhilipRomano.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Maikls Šenons 2019. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1974|8|7}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Kentuki|Leksingtona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1992—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Maikls Korbets Šenons''' ({{Val|en|Michael Corbett Shannon}}, dzimis {{Dat|1974|8|7}}) ir [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[aktieris]], [[kinoproducents|producents]], [[mūziķis]] un teātra režisors. Šenons divreiz nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]" par lomām [[Sems Mendess|Sema Mendesa]] filmā "[[Revolūcijas ceļš]]" (2008) un [[Toms Fords|Toma Forda]] filmā "[[Nakts dzīvnieki]]" (2016). Tāpat nominēts [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]i un [[Zelta globusa balva]]i par filmu ''[[99 Homes]]'' (2014). Saņēmis arī [[Tony balva]]s nomināciju 2016. gadā. Kino debitējis ar nelielu lomu komēdijā "[[Murkšķa diena]]" (1993). Kļuvis atpazīstams ar lomu filmā "[[Astotā jūdze]]" (2002). Savas karjeras laikā ir piedalījies gan drāmās, gan komēdijās, kā "[[Pērlhārbora (filma)|Pērlhārbora]]" (2001), "[[Sliktie puiši 2]]" (2003), [[Bug (filma)|''Bug'']] (2006), "[[Sātana spēles]]" (''Before the Devil Knows You're Dead'', 2007), "[[Sliktais policists]]" (''Bad Lieutenant: Port of Call New Orleans'', 2009), ''[[Take Shelter]]'' (2011), "[[Mads (filma)|Mads]]" (2012), ''[[The Iceman]]'' (2012), "[[Ātrā piegāde]]" (''Premium Rush'', 2012), "[[Sekss, narkotikas un zvaniņš skan]]" (2015), "[[Elviss un Niksons]]" (2016), ''[[Loving]]'' (2016), "[[Ūdens forma]]" (2017), "[[Uz nažiem]]" (2019), "[[Ložu ekspresis]]" (2022), "[[Amsterdama (filma)|Amsterdama]]" (2022) un "[[Motobraucēji (filma)|Motobraucēji]]" (2023). Piedalījies arī ''[[DC Comics]]'' supervaroņu filmās "[[Tērauda vīrs]]" (2013) un "[[Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma]]" (2016). Trīs reizes nominēts [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]i par lomu [[HBO]] seriālā "[[Pagrīdes impērija]]" (2010—2014). Piedalījies arī ''[[Hulu]]'' seriālā "[[Deviņi pilnīgi svešinieki]]" (''Nine Perfect Strangers'', 2021). == Ārējās saites == {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šenons, Maikls}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Kentuki dzimušie]] 3q9o83z5vza8e7vss2vfspd7lja460m 0 525092 4301611 4231888 2025-06-29T15:14:19Z Bendžamins 76862 4301611 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ostins Batlers | vārds_orig = ''Austin Butler'' | attēls = Austin Butler (52123912556).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Ostins Batlers 2022. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1991|8|17}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Anahaima}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2005—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = [[76. BAFTA kino balva|2022]]: "Labākais aktieris" ("[[Elviss (filma)|Elviss]]") | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = [[80. Zelta globusa balva|2022]]: "[[Labākais aktieris drāmas filmā (Zelta globusa balva)|Labākais aktieris drāmas filmā]]" ("Elviss") | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Ostins Roberts Batlers''' ({{Val|en|Austin Robert Butler}}; dzimis {{Dat|1991|8|17}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]]. Vislabāk pazīstams ar [[Elviss Preslijs|Elvisa Preslija]] lomu [[Bazs Lurmens|Baza Lurmena]] biogrāfiskajā filmā "[[Elviss (filma)|Elviss]]" (2022). Par šo lomu saņēmis [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā ar nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i. Savu aktiera karjeru sācis ''[[Disney Channel]]'' un ''[[Nickelodeon]]'' pusaudžu televīzijas seriālos. Piedalījies arī [[Džims Džārmušs|Džima Džārmuša]] šausmu komēdijā "[[Mirušie nemirst]]" (2019) un [[Kventins Tarantīno|Kventina Tarantīno]] komēdijdrāmā "[[Reiz Holivudā]]" (2019). 2024. gadā Batlers filmējās [[kara drāma]]s [[miniseriāls|miniseriālā]] "[[Debesu pavēlnieki]]".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=‘Masters Of The Air’: Austin Butler & Callum Turner To Star in ‘Band Of Brothers’ Follow-Up For Apple, Amblin & Playtone |url=https://deadline.com/2021/02/masters-of-air-austin-butler-callum-turner-band-of-brothers-sequel-apple-amblin-playtone-1234694573/ |website=[[Deadline Hollywood|deadline.com]] |accessdate={{dat|2024|1|30||bez}}}}</ref> == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums |- |2009 |"[[Citplanētieši bēniņos]]" (''Aliens in the Attic'') |- |2011 |''[[Sharpay's Fabulous Adventure]]'' |- |2012 |''[[My Uncle Rafael]]'' |- |2015 |''[[The Intruders]]'' |- |2016 |''[[Yoga Hosers]]'' |- |2018 |''[[Dude]]'' |- | rowspan="2" |2019 |"[[Mirušie nemirst]]" (''The Dead Don't Die'') |- |"[[Reiz Holivudā]]" (''Once Upon a Time in Hollywood'') |- |2022 |"[[Elviss (filma)|Elviss]]" (''Elvis'') |- |2023 |"[[Motobraucēji (filma)|Motobraucēji]]" (''The Bikeriders'') |- |2024 |"[[Kāpa: Otrā daļa]]" (''Dune: Part Two'') |- |2025 |''[[Eddington]]'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākais aktieris drāmas filmā (Zelta globusa balva)}} {{Labākais aktieris galvenajā lomā (BAFTA kino balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Batlers, Ostins}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] 5ufsl3gbnpf26rt91z6omfgwpp1bl6c 4301620 4301611 2025-06-29T15:47:16Z Bendžamins 76862 4301620 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ostins Batlers | vārds_orig = ''Austin Butler'' | attēls = Austin Butler at the 2025 Cannes Film Festival 02.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Ostins Batlers 2025. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1991|8|17}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Anahaima}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2005—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = [[76. BAFTA kino balva|2022]]: "Labākais aktieris" ("[[Elviss (filma)|Elviss]]") | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = [[80. Zelta globusa balva|2022]]: "[[Labākais aktieris drāmas filmā (Zelta globusa balva)|Labākais aktieris drāmas filmā]]" ("Elviss") | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Ostins Roberts Batlers''' ({{Val|en|Austin Robert Butler}}; dzimis {{Dat|1991|8|17}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]]. Vislabāk pazīstams ar [[Elviss Preslijs|Elvisa Preslija]] lomu [[Bazs Lurmens|Baza Lurmena]] biogrāfiskajā filmā "[[Elviss (filma)|Elviss]]" (2022). Par šo lomu saņēmis [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā ar nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i. Savu aktiera karjeru sācis ''[[Disney Channel]]'' un ''[[Nickelodeon]]'' pusaudžu televīzijas seriālos. Piedalījies arī [[Džims Džārmušs|Džima Džārmuša]] šausmu komēdijā "[[Mirušie nemirst]]" (2019) un [[Kventins Tarantīno|Kventina Tarantīno]] komēdijdrāmā "[[Reiz Holivudā]]" (2019). 2024. gadā Batlers filmējās [[kara drāma]]s [[miniseriāls|miniseriālā]] "[[Debesu pavēlnieki]]".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=‘Masters Of The Air’: Austin Butler & Callum Turner To Star in ‘Band Of Brothers’ Follow-Up For Apple, Amblin & Playtone |url=https://deadline.com/2021/02/masters-of-air-austin-butler-callum-turner-band-of-brothers-sequel-apple-amblin-playtone-1234694573/ |website=[[Deadline Hollywood|deadline.com]] |accessdate={{dat|2024|1|30||bez}}}}</ref> == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums |- |2009 |"[[Citplanētieši bēniņos]]" (''Aliens in the Attic'') |- |2011 |''[[Sharpay's Fabulous Adventure]]'' |- |2012 |''[[My Uncle Rafael]]'' |- |2015 |''[[The Intruders]]'' |- |2016 |''[[Yoga Hosers]]'' |- |2018 |''[[Dude]]'' |- | rowspan="2" |2019 |"[[Mirušie nemirst]]" (''The Dead Don't Die'') |- |"[[Reiz Holivudā]]" (''Once Upon a Time in Hollywood'') |- |2022 |"[[Elviss (filma)|Elviss]]" (''Elvis'') |- |2023 |"[[Motobraucēji (filma)|Motobraucēji]]" (''The Bikeriders'') |- |2024 |"[[Kāpa: Otrā daļa]]" (''Dune: Part Two'') |- |2025 |''[[Eddington]]'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākais aktieris drāmas filmā (Zelta globusa balva)}} {{Labākais aktieris galvenajā lomā (BAFTA kino balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Batlers, Ostins}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] mspenoud5ss1kjf18pnvkshqfr3n9o2 0 526329 4301692 3727790 2025-06-29T18:02:03Z EdgarsBot 50781 kategorija "Indiešu kinoaktieri" → "Indijas kinoaktieri" 4301692 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Rāni Mukerdži | vārds_orig = রাণী মুখার্জী | attēls = Rani Mukerji promoting Hichki in 2018 (cropped).jpg | att_izmērs = | komentārs = Rāni Mukerdži 2018. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1978|3|21}} | dz vieta = {{vieta|Indija|Mahārāštra|Mumbaja}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1996—pašlaik | vecāki = [[Rāms Mukerdžī]] (tēvs) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Aditja Čopra]] (pr. 2014) | bērni = 1 | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Rāni Mukerdži''' ({{val|bn|রাণী মুখার্জী}}; dzimusi {{dat|1978|3|21}}) ir indiešu aktrise, kas filmējās [[hindi]] filmās. Atzīmēta par savu daudzpusību, viņa saņēmusi vairākas atzinības, tostarp septiņas [[Filmfare balva]]s. Mukerdži iekļauta 2000. gadu vislabāk apmaksāto aktrišu sarakstos.<ref name="analysis">{{Ziņu atsauce |last=Joshi |first=Namrata |work=[[Outlook (Indian magazine)|Outlook]] |title=Queen of hearts |date=8 August 2005 |url=http://www.outlookindia.com/article.aspx?228160 |access-date=26 March 2013 |dead-url=yes|archive-url=https://web.archive.org/web/20130217035138/http://www.outlookindia.com/article.aspx?228160 |archive-date=17 February 2013}}</ref><ref name="verve">{{Ziņu atsauce |url=https://www.vervemagazine.in/people/rani-mukerji-acting-is-a-tough-job |title=Acting is a tough job! |date=18 August 2007 |work=[[Verve (Indian magazine)|Verve]] |access-date=24 April 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191227020342/http://www.vervemagazine.in/people/rani-mukerji-acting-is-a-tough-job |archive-date=27 December 2019 |dead-url=no}}</ref> Lai gan Mukerdži dzimusi ģimenē, kurā viņas vecāki un radinieki bija Indijas filmu industrijas pārstāvji, viņa netiecās turpināt karjeru kino jomā. Pusaudža gados viņa aizrāvās ar aktiermākslu, piedaloties sava tēva [[Rāms Mukerdžī|Rāma Mukerdžī]] filmā bengāļu valodā ''[[Biyer Phool]]'' (1996) un sociālajā drāmā ''[[Raja Ki Aayegi Baraat]]'' (1996). Mukerdži savus pirmos komerciālos panākumus guva ar asa sižeta filmu ''[[Ghulam]]'' (1998) un romantikas filmu ''[[Kuch Kuch Hota Hai]]'' (1998). Pēc īsas neveiksmes 2002. gads viņai bija pagrieziena punkts, kad ''[[Yash Raj Films]]'' viņu izvēlējās par drāmas ''[[Saathiya]]'' galvenās lomas atveidotāju. Mukerdži apliecināja savu aktierspēles meistarību, piedaloties vairākās komerciāli veiksmīgās romantiskās filmās, tostarp ''[[Chalte Chalte]]'' (2003), ''[[Hum Tum]]'' (2004), ''[[Veer-Zaara]]'' (2004) un ''[[Kabhi Alvida Naa Kehna]]'' (2006) un kriminālkomēdijā ''[[Bunty Aur Babli]]'' (2005). Viņa arī guva atzinību par vardarbībā cietušas sievas lomu politiskajā trillerī ''[[Yuva]]'' (2004), kā arī kurlas un aklas sievietes lomu drāmā ''[[Black (filma)|Black]]'' (2005). Mukerdži sadarbība ar studiju ''Yash Raj Films'' 2007. un 2010. gadā izdeva vairākas neveiksmīgas filmas, par lomām kurās viņa saņēma negatīvu kritiku. Tas mainījās, kad viņa atveidoja pārgalvīgu žurnālisti trillera filmā ''[[No One Killed Jessica]]'' (2011), un turpmākos panākumus guva ar galvenajām lomām trilleros ''[[Talaash]]'' (2012), ''[[Mardaani]]'' (2014), tā turpinājumā ''[[Mardaani 2]]'' (2019) un komēdijdrāma ''[[Hichki]]'' (2018). Pēdējā kļuva par ienesīgāko filmu ar viņas piedalīšanos. Mukerdži piedalās humānās palīdzības sniegšanā un atklāti runā par problēmām, ar kurām saskaras sievietes un bērni. Piedalījusies koncertturnejās un skatuves šovos, kā arī bijusi talantu tiesnese 2009. gada realitātes šovā ''Dance Premier League''. Mukerdži precējusies ar režisoru [[Aditja Čopra|Aditju Čopru]] un viņiem ir meita. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mukerdži, Rāni}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Bengāļi]] 5nadslgruznahjp80iygpv2v1lfvwgm 0 555839 4301686 4226159 2025-06-29T18:01:57Z EdgarsBot 50781 kategorija "Indiešu kinoaktieri" → "Indijas kinoaktieri" 4301686 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kadžola | vārds_orig = ''Kajol'' | attēls = Kajol during the promotion of Tanhaji.jpg | att_izmērs = | komentārs = Kadžola 2020. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1974|8|5}} | dz vieta = {{vieta|Indija|Mahārāštra|Mumbaja}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1992—pašlaik | vecāki = [[Šomu Mukerdži]], [[Tanudža]] | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Adžajs Devgans]] (pr. 1999) | bērni = 2 | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Kadžola Devgana''' ({{val|en|Kajol Devgan}}; dzimusi {{dat|1974|8|5}} kā '''Mukerdži''' (''Mukherjee'')), plašāk zināma kā '''Kadžola''', ir [[Indija]]s aktrise, kas guvusi plašu atzinību un popularitāti [[Bolivuda]]s filmās. Viņa filmējusies vairākās veiksmīgās filmās un saņēmusi vairākus apbalvojumus un balvas par aktierspēli. Dažas no ievērojamākajām filmām ar viņas piedalīšanos ir ''[[Dilwale Dulhania Le Jayenge]]'' (1995), ''[[Kuch Kuch Hota Hai]]'' (1998), ''[[Kabhi Khushi Kabhie Gham]]'' (2001) un ''[[My Name is Khan]]'' (2010). Kadžola savā karjerā spēlējusi lomas dažādās filmās, no romantiskajām līdz drāmai un komēdijai, un viņas aktierspēle nopelnījusi daudzu skatītāju un kritiķu atzinību. Kadžola ir viena no vadošajām un ietekmīgajām aktrisēm Bolivudā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kadžola}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas kinoaktieri]] 6n7q94nsimw2d9fky6j8qj7tueeug62 0 560920 4301597 4300671 2025-06-29T14:38:55Z Teatrālis 82063 /* Jūnijs */ 4301597 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2025|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2025. gads|2025. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Latvijas neatkarības atjaunošanas 35.gadadienas svinīgie pasākumi.jpg|thumb|250px|"4. maija deklarācijas kluba" prezidente [[Velta Čebotarenoka]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkēvičs]] un [[Evika Siliņa]] 2025. gada 4. maija Latvijas neatkarības atjaunošanas 35. gadadienas svinīgajā pasākumā]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Star Sturnus vulgaris.jpg|thumb|200px|Gada putns — [[mājas strazds]]]] [[Attēls:Lagzdīnes pilskalns 02.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Lagzdīnes pilskalns]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[ezis]] (''Erinaceus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/08.01.2025-par-2025-gada-dzivnieku-nosauc-ezi.a582806/ Par 2025. gada dzīvnieku nosauc ezi] LSM</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[mājas strazds]] (''Sturnus vulgaris'')<ref>[https://www.lob.lv/2025/01/2025-gada-putns-majas-strazds/ 2025. gada putns – mājas strazds] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Parastais jāņtārpiņš|jāņtārpiņš]] (''Lampyris noctiluca'') un [[mazais jāņtārpiņš]] (''Phosphaenus hemipterus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukaini-2025-ndash-jantarpini/ Gada kukaiņi 2025 – jāņtārpiņi] Dabasdati</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[dižais mājas zirneklis]] (''Eratigena atrica'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2025-ndash-dizais-majas-zirneklis/ Gada bezmugurkaulnieks 2025 – dižais mājas zirneklis] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[baltais vīngliemezis]] (''Helicella obvia'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemezis-2025-ndash-baltais-vingliemezis/ Gada gliemezis 2025 – baltais vīngliemezis] Dabasdanti</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[smiltāja retējs]] (''Potentilla arenaria'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/06.01.2025-par-2025-gada-augu-nosaukts-krasni-ziedosais-smiltaja-retejs.a582476/ Par 2025. gada augu nosaukts krāšņi ziedošais smiltāja retējs] LSM</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā goba]] (''Ulmus glabra'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2025-ndash-parasta-goba/ Gada koks 2025 – parastā goba] Dabasdanti</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[zaļā stiklene]] (''Gliophorus psittacinus'' ''(Hygrocybe psittacina)'')<ref>[https://www.delfi.lv/campus/56036786/vide/120056601/zala-ka-dziviba-mikologi-izvelejusies-2025-gada-seni-latvija Zaļa kā dzīvība – mikologi izvēlējušies 2025. gada sēni Latvijā] Delfi.lv</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[režģa gļotsēne]] (''Hemitrichia serpula'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-glotsene-2025-ndash-rezga-glotsene/ Gada gļotsēne 2025 – režģa gļotsēne] Dabasdanti</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[spurainā dzīparene]] (''Paludella squarrosa'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2025-par-2025-gada-sunu-nosauc-ipasi-aizsargajamo-spuraino-dzipareni.a582636/ Par 2025. gada sūnu nosauc īpaši aizsargājamo spuraino dzīpareni] LSM</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — mala<ref>[https://ldf.lv/gada-dzivotne-2025-mala/ Gada dzīvotne 2025 – MALA] Latvijas Dabas fonds</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Pūsēnu kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/101854/|title=Latvijas 2025. gada ģeovieta – Pūsēnu kalns|website=www.lu.lv|access-date=2025-01-23|date=2024-01-21|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Lagzdīnes pilskalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arheologubiedriba.lv/aktulkais/2025/1/14/2025-gada-arheoloiskais-piemineklis-lagzdnes-pilskalns|title=2025. gada arheoloģiskais piemineklis - Lagzdīnes pilskalns|website=www.arheologubiedriba.lv|access-date=2025-01-15|date=2024-01-14|language=lv}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 700 eiro līdz 740 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/norises/369259-minimala-alga-2025-gada-bus-740-eiro-2024|title=Minimālā alga 2025.  gadā būs 740 eiro|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2024-11-07|language=lv}}</ref> ** sāka darboties vienots [[Latvijas Sabiedriskais medijs]], apvienojot [[Latvijas Radio]] un [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56273812/saeima-nolemj-apvienot-sabiedriskos-medijus|title=Saeima nolemj apvienot sabiedriskos medijus|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2024-01-18|language=lv}}</ref> * [[6. janvāris]] — [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] filma "[[Straume (filma)|Straume]]" saņēma [[82. Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā animācijas filma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/06.01.2025-filma-straume-sanem-zelta-globusu-ka-labaka-animacijas-filma.a582430/|title=Filma «Straume» saņem «Zelta globusu» kā labākā animācijas filma|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-06|language=lv}}</ref> * [[26. janvāris]] — Baltijas jūrā notika [[Zemūdens cauruļvadu un kabeļu bojāšana Baltijas jūrā Krievijas–Ukrainas kara laikā|"Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" zemūdens sakaru kabeļa pārrāvums]]. * [[27. janvāris]] — ''[[Xiaomi]]'' kļuva par "[[Arēna Rīga]]" sadarbības partneri, tādejādi uz pieciem gadiem tā nosaukta par "Xiaomi Arēna".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8180594/video-arena-riga-uz-pieciem-gadiem-mainijusi-nosaukumu|title=Video ⟩ "Arēna Rīga" uz pieciem gadiem mainījusi nosaukumu|website=[[TVNET]]|access-date=2025-01-27|language=lv}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — no amata atkāpās [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Jelgavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] [[Uldis Ainārs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2025-jelgavas-novada-mers-uldis-ainars-atkapjas-no-amata.a586243/|title=Jelgavas novada mērs Uldis Ainārs atkāpjas no amata|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-03|language=lv}}</ref> * [[21. februāris]] — premjere [[Evika Siliņa]] lūdza atkāpties ministrus [[Kaspars Briškens|Briškenu]], [[Anda Čakša|Čakšu]] un [[Uldis Augulis|Auguli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.02.2025-premjere-ludz-atkapties-ministrus-briskenu-caksu-un-auguli.a588791/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Premjere lūdz atkāpties ministrus Briškenu, Čakšu un Auguli|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-03|language=lv}}</ref> === Marts === * [[3. marts]] — [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] filma "[[Straume (filma)|Straume]]" kļuva par pirmo Latvijas filmu, kas saņēmusi [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] (Oskaru).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/03.03.2025-straume-sanem-oskaru-ka-labaka-pilnmetrazas-animacijas-filma.a589919/|title=«Straume» saņem «Oskaru» kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-03|language=lv}}</ref> === Jūnijs === * [[3. jūnijs]] — Latviju uz diviem gadiem ievēlēja [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[7. jūnijs]] — notika [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/pasvaldibu-velesanas-2025-gada-7-junija|title=Pašvaldību vēlēšanas 2025. gada 7. jūnijā|work=knab.gov.lv|publisher=[[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]]|accessdate=7 November 2024}}</ref> * [[11. jūnijs]] — pēc problēmām pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanā no amata atkāpās [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre]] [[Inga Bērziņa]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120075991/inga-berzina-atkapjas-no-ministres-amata|title=Inga Bērziņa atkāpjas no ministres amata|publisher=delfi.lv|accessdate=13 June 2025}}</ref> == Plānotie notikumi == === Augusts === * [[1. augusts]] — stāsies spēkā stingrāki ierobežojumi [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] tirdzniecībā — tos nedrīkstēs tirgot pēc plkst. 20.00, svētdienās pēc 18.00.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.01.2025-no-1-augusta-alkoholu-nedrikstes-tirgot-pec-plkst20-svetdienas-pec-18.a582959/|title=No 1. augusta alkoholu nedrīkstēs tirgot pēc plkst.20, svētdienās – pēc 18|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-09|language=lv}}</ref> * {{dat||8|27|N}} — {{dat||9|14|N}} — [[Kipra|Kiprā]], [[Polija|Polijā]], [[Somija|Somijā]] un [[Latvija|Latvijā]] notiks [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts basketbolā]] vīriešiem. === Septembris === * [[1. septembris]] — [[Latvijas skolu reformas]] ietvaros noslēgsies pāreja uz mācībām latviešu valodā. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Viktors Alksnis]], PSRS un Krievijas politiķis (dzimis 1950. gadā) ** [[Maija Zakriževska-Belogrudova]], psiholoģe, augstskolas pasniedzēja (dzimusi 1972. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Daina Avotiņa]], dzejniece, rakstniece, tulkotāja (dzimusi 1926. gadā) * [[10. janvāris]] — [[Anitra Niedre]], diriģente, pedagoģe (dzimusi 1959. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Inese Pabērza]], aktrise, dziedātāja (dzimusi 1955. gadā) * [[14. janvāris]] — [[Zigmunds Bielis]], tēlnieks (dzimis 1954. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Rūta Koluža]], rakstniece (dzimusi 1935. gadā) * [[19. janvāris]]: ** [[Ints Ķergalvis]], mūziķis (dzimis 1982. gadā) ** [[Māris Ķirsons]], luterāņu mācītājs (dzimis 1940. gadā) ** [[Rolands Gibners]], ķirurgs, vertebrologs, augstskolu pasniedzējs (dzimis 1958. gadā) * [[20. janvāris]] — [[Artis Krauklis]], radio ziņu redaktors, balss aktieris, diktors (dzimis 1963. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Aivars Ustups]], žurnālists, dzejnieks (dzimis 1938. gadā) * [[24. janvāris]] — [[Biruta Delle]], gleznotāja (dzimusi 1944. gadā) * [[26. janvāris]] — [[Janīna Gribuste]], keramiķe, mākslas pedagoģe (dzimusi 1940. gadā) * [[27. janvāris]] ** [[Jānis Peters]], dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks, diplomāts (dzimis 1939. gadā) ** [[Lūcija Silvija Līmane]], diplomāte, filmu redaktore, scenāriste, kultūras žurnāliste, tulkotāja (dzimusi 1940. gadā) <gallery> Jānis Peters.jpg|[[Jānis Peters]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]]: ** [[Māra Kārkliņa]], stikla māksliniece, pedagoģe (dzimusi 1954. gadā) ** [[Viola Lāzo]], politiķe, televīzijas un radio personība (dzimusi 1954. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/644446-muziba-devusies-latvijas-televizijas-un-radio-legenda-viola-lazo?utm_source=chatgpt.com|title=Mūžībā devusies Latvijas televīzijas un radio leģenda Viola Lāzo|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-07|date=2025-03-07|language=lv}}</ref> * [[6. februāris]] — [[Bruno Javoišs]], nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, politieslodzītais (dzimis 1941. gadā) * [[8. februāris]] — [[Aldona Cinīte]], bioloģe, zinātniece un rakstniece (dzimusi 1937. gadā) * [[12. februāris]] ** [[Ilze Indrāne]], rakstniece, dramaturģe, pedagoģe (dzimusi 1927. gadā) ** [[Mintauts Kārlis Lācis]], dizainers (dzimis 1931. gadā) * [[13. februāris]] — [[Ingrida Vāverniece]], literatūras kritiķe, žurnāliste, grāmatizdevēja (dzimusi 1949. gadā) * [[16. februāris]] — [[Didzis Ustups]], ihtiologs (dzimis 1975. gadā) * [[20. februāris]] — [[Indulis Ozols]], ekonomists, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1933. gadā) * [[23. februāris]] ** [[Edīte Pauls-Vīgnere]], tekstilmāksliniece (dzimusi 1939. gadā) ** [[Ineta Grīsle]], pneimonoloģe, [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca|Austrumu slimnīcas]] [[Tuberkulozes un plaušu slimību centrs|Tuberkulozes un plaušu slimību centra]] nodaļas vadītāja (dzimusi 1965. gadā) * [[26. februāris]] — [[Andris Vilks (filologs)|Andris Vilks]], filologs, [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] direktors (dzimis 1957. gadā) * [[28. februāris]] — [[Gunārs Resnais]], Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs (dzimis 1933. gadā) <gallery> Andris Vilks LNB direktors 2016.jpg|[[Andris Vilks (filologs)|Andris Vilks]] </gallery> === Marts === * [[4. marts]] — [[Viktors Jansons]], scenogrāfs, režisors, pedagogs (dzimis 1946. gadā) * [[7. marts]] — [[Ruta Čaupova]], mākslas zinātniece (dzimusi 1939. gadā) * [[15. marts]] — [[Mārīte Ārija Baķe]], ķīmiķe, medicīnas zinātniece, pedagoģe (dzimusi 1942. gadā) * [[16. marts]] — [[Lija Rage]], tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece (dzimusi 1948. gadā) * [[17. marts]] — [[Rita Spalva]], horeogrāfe, dejas pedagoģe, pētniece (dzimusi 1953. gadā) * [[18. marts]] — [[Vjačeslavs Fomins]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1976. gadā) * [[19. marts]] — [[Ringolds Kalnenieks]], riteņbraucējs (dzimis 1944. gadā) * [[21. marts]] ** [[Juris Kroičs]], mūziķis (dzimis 1962. gadā) ** [[Vija Virtmane]], filozofe, publiciste (dzimusi 1948. gadā) * [[22. marts]] — [[Paulis Lazda]], vēstures profesors, [[Latvijas Okupācijas muzejs|Latvijas Okupācijas muzeja]] dibinātājs (dzimis 1938. gadā) * [[24. marts]] — [[Gundega Feldmane-Zāns]], latviešu diasporas vēstures speciāliste, Latvijas Okupācijas muzeja izpilddirektore (dzimusi 1952. gadā) === Aprīlis === * [[3. aprīlis]]: ** [[Ēriks Ošs]], karikatūrists (dzimis 1927. gadā) ** [[Edmunds Aizkalns]], aktieris (dzimis 1968. gadā) * [[4. aprīlis]] — [[Maija Sīpola]], mākslas zinātņu doktore, [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Mūzikas akadēmijas]] profesore (dzimusi 1949. gadā) * [[5. aprīlis]] — [[Semjons Losevs]], režisors, pedagogs (dzimis 1946. gadā) * [[7. aprīlis]] — [[Mārīte Jansone-Smalkā]], basketboliste (dzimusi 1947. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Juris Gunārs Pommers]], zinātnieks, profesors, pedagogs (dzimis 1934. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Mariss Bernāts]], sporta organizators un basketbola tiesnesis (dzimis 1945. gadā) === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Andrejs Prohorenkovs]], futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[3. maijs]] — [[Jānis Riekstiņš]], vēsturnieks, arhīvists (dzimis 1942. gadā) * [[8. maijs]] — [[Modris Plāte]], luterāņu mācītājs, politiķis (dzimis 1951. gadā) * [[11. maijs]]: **[[Ilze Aizsilniece]], ārste, homeopāte, [[Latvijas Ārstu biedrība]]s prezidente (dzimusi 1966. gadā) ** [[Uldis Pāže]], fotogrāfs, mākslinieks (dzimis 1950. gadā) * [[13. maijs]] — [[Lūcija Ķuzāne]], skolotāja, rakstniece, novadpētniece (dzimusi 1927. gadā) * [[18. maijs]] — [[Raivo Andersons]], grupas "Mixeri" solists, dziedātājs, dejotājs, horeogrāfs (dzimis 1976. gadā) * [[25. maijs]] — [[Ināra Gintere]], baleta soliste, pedagoģe (dzimusi 1934. gadā) * [[27. maijs]] — [[Elvīra Baldiņa]], aktrise (dzimusi 1919. gadā) <gallery> Andrejs Prohorenkovs.jpg|[[Andrejs Prohorenkovs]] Lucija Kuzane.jpg|[[Lūcija Ķuzāne]] Elvīra Baldiņa 1943.jpg|[[Elvīra Baldiņa]] </gallery> === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — [[Valdis Krēsliņš]], gleznotājs, profesors (dzimis 1962. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Visvaldis Mucenieks]], inženieris, tulks, politiķis un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Valdemārs Jemeļjanovs]], kino un video operators (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] ** [[Vizbulīte Mazzālīte]], mākslas vingrotāja, trenere, grāmatu autore (dzimusi 1934. gadā) ** [[Ivars Zankovskis]], basketbolists (dzimis 1965. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Sergejs Lepers]], riteņbraucējs (dzimis 1991. gadā) == Skatīt arī == * [[2025. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2025. gads|Latvija]] [[Kategorija:2025. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] f1jhtpxuex3iv6o1lv135w4ytjjt97h 4301598 4301597 2025-06-29T14:43:16Z Teatrālis 82063 /* Jūnijs */ 4301598 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2025|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2025. gads|2025. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Latvijas neatkarības atjaunošanas 35.gadadienas svinīgie pasākumi.jpg|thumb|250px|"4. maija deklarācijas kluba" prezidente [[Velta Čebotarenoka]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkēvičs]] un [[Evika Siliņa]] 2025. gada 4. maija Latvijas neatkarības atjaunošanas 35. gadadienas svinīgajā pasākumā]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Star Sturnus vulgaris.jpg|thumb|200px|Gada putns — [[mājas strazds]]]] [[Attēls:Lagzdīnes pilskalns 02.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Lagzdīnes pilskalns]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[ezis]] (''Erinaceus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/08.01.2025-par-2025-gada-dzivnieku-nosauc-ezi.a582806/ Par 2025. gada dzīvnieku nosauc ezi] LSM</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[mājas strazds]] (''Sturnus vulgaris'')<ref>[https://www.lob.lv/2025/01/2025-gada-putns-majas-strazds/ 2025. gada putns – mājas strazds] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Parastais jāņtārpiņš|jāņtārpiņš]] (''Lampyris noctiluca'') un [[mazais jāņtārpiņš]] (''Phosphaenus hemipterus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukaini-2025-ndash-jantarpini/ Gada kukaiņi 2025 – jāņtārpiņi] Dabasdati</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[dižais mājas zirneklis]] (''Eratigena atrica'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2025-ndash-dizais-majas-zirneklis/ Gada bezmugurkaulnieks 2025 – dižais mājas zirneklis] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[baltais vīngliemezis]] (''Helicella obvia'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemezis-2025-ndash-baltais-vingliemezis/ Gada gliemezis 2025 – baltais vīngliemezis] Dabasdanti</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[smiltāja retējs]] (''Potentilla arenaria'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/06.01.2025-par-2025-gada-augu-nosaukts-krasni-ziedosais-smiltaja-retejs.a582476/ Par 2025. gada augu nosaukts krāšņi ziedošais smiltāja retējs] LSM</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā goba]] (''Ulmus glabra'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2025-ndash-parasta-goba/ Gada koks 2025 – parastā goba] Dabasdanti</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[zaļā stiklene]] (''Gliophorus psittacinus'' ''(Hygrocybe psittacina)'')<ref>[https://www.delfi.lv/campus/56036786/vide/120056601/zala-ka-dziviba-mikologi-izvelejusies-2025-gada-seni-latvija Zaļa kā dzīvība – mikologi izvēlējušies 2025. gada sēni Latvijā] Delfi.lv</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[režģa gļotsēne]] (''Hemitrichia serpula'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-glotsene-2025-ndash-rezga-glotsene/ Gada gļotsēne 2025 – režģa gļotsēne] Dabasdanti</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[spurainā dzīparene]] (''Paludella squarrosa'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2025-par-2025-gada-sunu-nosauc-ipasi-aizsargajamo-spuraino-dzipareni.a582636/ Par 2025. gada sūnu nosauc īpaši aizsargājamo spuraino dzīpareni] LSM</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — mala<ref>[https://ldf.lv/gada-dzivotne-2025-mala/ Gada dzīvotne 2025 – MALA] Latvijas Dabas fonds</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Pūsēnu kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/101854/|title=Latvijas 2025. gada ģeovieta – Pūsēnu kalns|website=www.lu.lv|access-date=2025-01-23|date=2024-01-21|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Lagzdīnes pilskalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arheologubiedriba.lv/aktulkais/2025/1/14/2025-gada-arheoloiskais-piemineklis-lagzdnes-pilskalns|title=2025. gada arheoloģiskais piemineklis - Lagzdīnes pilskalns|website=www.arheologubiedriba.lv|access-date=2025-01-15|date=2024-01-14|language=lv}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 700 eiro līdz 740 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/norises/369259-minimala-alga-2025-gada-bus-740-eiro-2024|title=Minimālā alga 2025.  gadā būs 740 eiro|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2024-11-07|language=lv}}</ref> ** sāka darboties vienots [[Latvijas Sabiedriskais medijs]], apvienojot [[Latvijas Radio]] un [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56273812/saeima-nolemj-apvienot-sabiedriskos-medijus|title=Saeima nolemj apvienot sabiedriskos medijus|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2024-01-18|language=lv}}</ref> * [[6. janvāris]] — [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] filma "[[Straume (filma)|Straume]]" saņēma [[82. Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā animācijas filma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/06.01.2025-filma-straume-sanem-zelta-globusu-ka-labaka-animacijas-filma.a582430/|title=Filma «Straume» saņem «Zelta globusu» kā labākā animācijas filma|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-06|language=lv}}</ref> * [[26. janvāris]] — Baltijas jūrā notika [[Zemūdens cauruļvadu un kabeļu bojāšana Baltijas jūrā Krievijas–Ukrainas kara laikā|"Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" zemūdens sakaru kabeļa pārrāvums]]. * [[27. janvāris]] — ''[[Xiaomi]]'' kļuva par "[[Arēna Rīga]]" sadarbības partneri, tādejādi uz pieciem gadiem tā nosaukta par "Xiaomi Arēna".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8180594/video-arena-riga-uz-pieciem-gadiem-mainijusi-nosaukumu|title=Video ⟩ "Arēna Rīga" uz pieciem gadiem mainījusi nosaukumu|website=[[TVNET]]|access-date=2025-01-27|language=lv}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — no amata atkāpās [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Jelgavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] [[Uldis Ainārs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2025-jelgavas-novada-mers-uldis-ainars-atkapjas-no-amata.a586243/|title=Jelgavas novada mērs Uldis Ainārs atkāpjas no amata|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-03|language=lv}}</ref> * [[21. februāris]] — premjere [[Evika Siliņa]] lūdza atkāpties ministrus [[Kaspars Briškens|Briškenu]], [[Anda Čakša|Čakšu]] un [[Uldis Augulis|Auguli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.02.2025-premjere-ludz-atkapties-ministrus-briskenu-caksu-un-auguli.a588791/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Premjere lūdz atkāpties ministrus Briškenu, Čakšu un Auguli|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-03|language=lv}}</ref> === Marts === * [[3. marts]] — [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] filma "[[Straume (filma)|Straume]]" kļuva par pirmo Latvijas filmu, kas saņēmusi [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] (Oskaru).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/03.03.2025-straume-sanem-oskaru-ka-labaka-pilnmetrazas-animacijas-filma.a589919/|title=«Straume» saņem «Oskaru» kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-03|language=lv}}</ref> === Jūnijs === * [[3. jūnijs]] — Latviju uz diviem gadiem ievēlēja [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[7. jūnijs]] — notika [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/pasvaldibu-velesanas-2025-gada-7-junija|title=Pašvaldību vēlēšanas 2025. gada 7. jūnijā|work=knab.gov.lv|publisher=[[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]]|accessdate=7 November 2024}}</ref> * [[11. jūnijs]] — pēc problēmām pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanā no amata atkāpās [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre]] [[Inga Bērziņa]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120075991/inga-berzina-atkapjas-no-ministres-amata|title=Inga Bērziņa atkāpjas no ministres amata|publisher=delfi.lv|accessdate=13 June 2025}}</ref> == Plānotie notikumi == === Augusts === * [[1. augusts]] — stāsies spēkā stingrāki ierobežojumi [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] tirdzniecībā — tos nedrīkstēs tirgot pēc plkst. 20.00, svētdienās pēc 18.00.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.01.2025-no-1-augusta-alkoholu-nedrikstes-tirgot-pec-plkst20-svetdienas-pec-18.a582959/|title=No 1. augusta alkoholu nedrīkstēs tirgot pēc plkst.20, svētdienās – pēc 18|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-09|language=lv}}</ref> * {{dat||8|27|N}} — {{dat||9|14|N}} — [[Kipra|Kiprā]], [[Polija|Polijā]], [[Somija|Somijā]] un [[Latvija|Latvijā]] notiks [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts basketbolā]] vīriešiem. === Septembris === * [[1. septembris]] — [[Latvijas skolu reformas]] ietvaros noslēgsies pāreja uz mācībām latviešu valodā. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Viktors Alksnis]], PSRS un Krievijas politiķis (dzimis 1950. gadā) ** [[Maija Zakriževska-Belogrudova]], psiholoģe, augstskolas pasniedzēja (dzimusi 1972. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Daina Avotiņa]], dzejniece, rakstniece, tulkotāja (dzimusi 1926. gadā) * [[10. janvāris]] — [[Anitra Niedre]], diriģente, pedagoģe (dzimusi 1959. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Inese Pabērza]], aktrise, dziedātāja (dzimusi 1955. gadā) * [[14. janvāris]] — [[Zigmunds Bielis]], tēlnieks (dzimis 1954. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Rūta Koluža]], rakstniece (dzimusi 1935. gadā) * [[19. janvāris]]: ** [[Ints Ķergalvis]], mūziķis (dzimis 1982. gadā) ** [[Māris Ķirsons]], luterāņu mācītājs (dzimis 1940. gadā) ** [[Rolands Gibners]], ķirurgs, vertebrologs, augstskolu pasniedzējs (dzimis 1958. gadā) * [[20. janvāris]] — [[Artis Krauklis]], radio ziņu redaktors, balss aktieris, diktors (dzimis 1963. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Aivars Ustups]], žurnālists, dzejnieks (dzimis 1938. gadā) * [[24. janvāris]] — [[Biruta Delle]], gleznotāja (dzimusi 1944. gadā) * [[26. janvāris]] — [[Janīna Gribuste]], keramiķe, mākslas pedagoģe (dzimusi 1940. gadā) * [[27. janvāris]] ** [[Jānis Peters]], dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks, diplomāts (dzimis 1939. gadā) ** [[Lūcija Silvija Līmane]], diplomāte, filmu redaktore, scenāriste, kultūras žurnāliste, tulkotāja (dzimusi 1940. gadā) <gallery> Jānis Peters.jpg|[[Jānis Peters]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]]: ** [[Māra Kārkliņa]], stikla māksliniece, pedagoģe (dzimusi 1954. gadā) ** [[Viola Lāzo]], politiķe, televīzijas un radio personība (dzimusi 1954. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/644446-muziba-devusies-latvijas-televizijas-un-radio-legenda-viola-lazo?utm_source=chatgpt.com|title=Mūžībā devusies Latvijas televīzijas un radio leģenda Viola Lāzo|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-07|date=2025-03-07|language=lv}}</ref> * [[6. februāris]] — [[Bruno Javoišs]], nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, politieslodzītais (dzimis 1941. gadā) * [[8. februāris]] — [[Aldona Cinīte]], bioloģe, zinātniece un rakstniece (dzimusi 1937. gadā) * [[12. februāris]] ** [[Ilze Indrāne]], rakstniece, dramaturģe, pedagoģe (dzimusi 1927. gadā) ** [[Mintauts Kārlis Lācis]], dizainers (dzimis 1931. gadā) * [[13. februāris]] — [[Ingrida Vāverniece]], literatūras kritiķe, žurnāliste, grāmatizdevēja (dzimusi 1949. gadā) * [[16. februāris]] — [[Didzis Ustups]], ihtiologs (dzimis 1975. gadā) * [[20. februāris]] — [[Indulis Ozols]], ekonomists, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1933. gadā) * [[23. februāris]] ** [[Edīte Pauls-Vīgnere]], tekstilmāksliniece (dzimusi 1939. gadā) ** [[Ineta Grīsle]], pneimonoloģe, [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca|Austrumu slimnīcas]] [[Tuberkulozes un plaušu slimību centrs|Tuberkulozes un plaušu slimību centra]] nodaļas vadītāja (dzimusi 1965. gadā) * [[26. februāris]] — [[Andris Vilks (filologs)|Andris Vilks]], filologs, [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] direktors (dzimis 1957. gadā) * [[28. februāris]] — [[Gunārs Resnais]], Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs (dzimis 1933. gadā) <gallery> Andris Vilks LNB direktors 2016.jpg|[[Andris Vilks (filologs)|Andris Vilks]] </gallery> === Marts === * [[4. marts]] — [[Viktors Jansons]], scenogrāfs, režisors, pedagogs (dzimis 1946. gadā) * [[7. marts]] — [[Ruta Čaupova]], mākslas zinātniece (dzimusi 1939. gadā) * [[15. marts]] — [[Mārīte Ārija Baķe]], ķīmiķe, medicīnas zinātniece, pedagoģe (dzimusi 1942. gadā) * [[16. marts]] — [[Lija Rage]], tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece (dzimusi 1948. gadā) * [[17. marts]] — [[Rita Spalva]], horeogrāfe, dejas pedagoģe, pētniece (dzimusi 1953. gadā) * [[18. marts]] — [[Vjačeslavs Fomins]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1976. gadā) * [[19. marts]] — [[Ringolds Kalnenieks]], riteņbraucējs (dzimis 1944. gadā) * [[21. marts]] ** [[Juris Kroičs]], mūziķis (dzimis 1962. gadā) ** [[Vija Virtmane]], filozofe, publiciste (dzimusi 1948. gadā) * [[22. marts]] — [[Paulis Lazda]], vēstures profesors, [[Latvijas Okupācijas muzejs|Latvijas Okupācijas muzeja]] dibinātājs (dzimis 1938. gadā) * [[24. marts]] — [[Gundega Feldmane-Zāns]], latviešu diasporas vēstures speciāliste, Latvijas Okupācijas muzeja izpilddirektore (dzimusi 1952. gadā) === Aprīlis === * [[3. aprīlis]]: ** [[Ēriks Ošs]], karikatūrists (dzimis 1927. gadā) ** [[Edmunds Aizkalns]], aktieris (dzimis 1968. gadā) * [[4. aprīlis]] — [[Maija Sīpola]], mākslas zinātņu doktore, [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Mūzikas akadēmijas]] profesore (dzimusi 1949. gadā) * [[5. aprīlis]] — [[Semjons Losevs]], režisors, pedagogs (dzimis 1946. gadā) * [[7. aprīlis]] — [[Mārīte Jansone-Smalkā]], basketboliste (dzimusi 1947. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Juris Gunārs Pommers]], zinātnieks, profesors, pedagogs (dzimis 1934. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Mariss Bernāts]], sporta organizators un basketbola tiesnesis (dzimis 1945. gadā) === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Andrejs Prohorenkovs]], futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[3. maijs]] — [[Jānis Riekstiņš]], vēsturnieks, arhīvists (dzimis 1942. gadā) * [[8. maijs]] — [[Modris Plāte]], luterāņu mācītājs, politiķis (dzimis 1951. gadā) * [[11. maijs]]: **[[Ilze Aizsilniece]], ārste, homeopāte, [[Latvijas Ārstu biedrība]]s prezidente (dzimusi 1966. gadā) ** [[Uldis Pāže]], fotogrāfs, mākslinieks (dzimis 1950. gadā) * [[13. maijs]] — [[Lūcija Ķuzāne]], skolotāja, rakstniece, novadpētniece (dzimusi 1927. gadā) * [[18. maijs]] — [[Raivo Andersons]], grupas "Mixeri" solists, dziedātājs, dejotājs, horeogrāfs (dzimis 1976. gadā) * [[25. maijs]] — [[Ināra Gintere]], baleta soliste, pedagoģe (dzimusi 1934. gadā) * [[27. maijs]] — [[Elvīra Baldiņa]], aktrise (dzimusi 1919. gadā) <gallery> Andrejs Prohorenkovs.jpg|[[Andrejs Prohorenkovs]] Lucija Kuzane.jpg|[[Lūcija Ķuzāne]] Elvīra Baldiņa 1943.jpg|[[Elvīra Baldiņa]] </gallery> === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — [[Valdis Krēsliņš]], gleznotājs, profesors (dzimis 1962. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Visvaldis Mucenieks]], inženieris, tulks, politiķis un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Valdemārs Jemeļjanovs]], kino un video operators (dzimis 1939. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Valdis Rēbuks]], grupas "[[Klaidonis (grupa)|Klaidonis]]" ģitārists, mūziķis (dzimis 1979. gadā) * [[17. jūnijs]] ** [[Vizbulīte Mazzālīte]], mākslas vingrotāja, trenere, grāmatu autore (dzimusi 1934. gadā) ** [[Ivars Zankovskis]], basketbolists (dzimis 1965. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Sergejs Lepers]], riteņbraucējs (dzimis 1991. gadā) == Skatīt arī == * [[2025. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2025. gads|Latvija]] [[Kategorija:2025. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 1y4tr8wrve2gwte1y5x7wc0jp6s56gs 4301791 4301598 2025-06-30T04:18:13Z Biafra 13794 /* Jūnijs */ parasti iztiekam tikai ar nodarbošanos. 4301791 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2025|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2025. gads|2025. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Latvijas neatkarības atjaunošanas 35.gadadienas svinīgie pasākumi.jpg|thumb|250px|"4. maija deklarācijas kluba" prezidente [[Velta Čebotarenoka]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkēvičs]] un [[Evika Siliņa]] 2025. gada 4. maija Latvijas neatkarības atjaunošanas 35. gadadienas svinīgajā pasākumā]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Star Sturnus vulgaris.jpg|thumb|200px|Gada putns — [[mājas strazds]]]] [[Attēls:Lagzdīnes pilskalns 02.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Lagzdīnes pilskalns]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[ezis]] (''Erinaceus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/08.01.2025-par-2025-gada-dzivnieku-nosauc-ezi.a582806/ Par 2025. gada dzīvnieku nosauc ezi] LSM</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[mājas strazds]] (''Sturnus vulgaris'')<ref>[https://www.lob.lv/2025/01/2025-gada-putns-majas-strazds/ 2025. gada putns – mājas strazds] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[Parastais jāņtārpiņš|jāņtārpiņš]] (''Lampyris noctiluca'') un [[mazais jāņtārpiņš]] (''Phosphaenus hemipterus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukaini-2025-ndash-jantarpini/ Gada kukaiņi 2025 – jāņtārpiņi] Dabasdati</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[dižais mājas zirneklis]] (''Eratigena atrica'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2025-ndash-dizais-majas-zirneklis/ Gada bezmugurkaulnieks 2025 – dižais mājas zirneklis] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[baltais vīngliemezis]] (''Helicella obvia'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemezis-2025-ndash-baltais-vingliemezis/ Gada gliemezis 2025 – baltais vīngliemezis] Dabasdanti</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[smiltāja retējs]] (''Potentilla arenaria'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/06.01.2025-par-2025-gada-augu-nosaukts-krasni-ziedosais-smiltaja-retejs.a582476/ Par 2025. gada augu nosaukts krāšņi ziedošais smiltāja retējs] LSM</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā goba]] (''Ulmus glabra'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2025-ndash-parasta-goba/ Gada koks 2025 – parastā goba] Dabasdanti</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[zaļā stiklene]] (''Gliophorus psittacinus'' ''(Hygrocybe psittacina)'')<ref>[https://www.delfi.lv/campus/56036786/vide/120056601/zala-ka-dziviba-mikologi-izvelejusies-2025-gada-seni-latvija Zaļa kā dzīvība – mikologi izvēlējušies 2025. gada sēni Latvijā] Delfi.lv</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[režģa gļotsēne]] (''Hemitrichia serpula'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-glotsene-2025-ndash-rezga-glotsene/ Gada gļotsēne 2025 – režģa gļotsēne] Dabasdanti</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[spurainā dzīparene]] (''Paludella squarrosa'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2025-par-2025-gada-sunu-nosauc-ipasi-aizsargajamo-spuraino-dzipareni.a582636/ Par 2025. gada sūnu nosauc īpaši aizsargājamo spuraino dzīpareni] LSM</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — mala<ref>[https://ldf.lv/gada-dzivotne-2025-mala/ Gada dzīvotne 2025 – MALA] Latvijas Dabas fonds</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Pūsēnu kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/101854/|title=Latvijas 2025. gada ģeovieta – Pūsēnu kalns|website=www.lu.lv|access-date=2025-01-23|date=2024-01-21|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Lagzdīnes pilskalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arheologubiedriba.lv/aktulkais/2025/1/14/2025-gada-arheoloiskais-piemineklis-lagzdnes-pilskalns|title=2025. gada arheoloģiskais piemineklis - Lagzdīnes pilskalns|website=www.arheologubiedriba.lv|access-date=2025-01-15|date=2024-01-14|language=lv}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 700 eiro līdz 740 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/norises/369259-minimala-alga-2025-gada-bus-740-eiro-2024|title=Minimālā alga 2025.  gadā būs 740 eiro|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2024-11-07|language=lv}}</ref> ** sāka darboties vienots [[Latvijas Sabiedriskais medijs]], apvienojot [[Latvijas Radio]] un [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56273812/saeima-nolemj-apvienot-sabiedriskos-medijus|title=Saeima nolemj apvienot sabiedriskos medijus|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2024-01-18|language=lv}}</ref> * [[6. janvāris]] — [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] filma "[[Straume (filma)|Straume]]" saņēma [[82. Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā animācijas filma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/06.01.2025-filma-straume-sanem-zelta-globusu-ka-labaka-animacijas-filma.a582430/|title=Filma «Straume» saņem «Zelta globusu» kā labākā animācijas filma|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-06|language=lv}}</ref> * [[26. janvāris]] — Baltijas jūrā notika [[Zemūdens cauruļvadu un kabeļu bojāšana Baltijas jūrā Krievijas–Ukrainas kara laikā|"Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" zemūdens sakaru kabeļa pārrāvums]]. * [[27. janvāris]] — ''[[Xiaomi]]'' kļuva par "[[Arēna Rīga]]" sadarbības partneri, tādejādi uz pieciem gadiem tā nosaukta par "Xiaomi Arēna".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8180594/video-arena-riga-uz-pieciem-gadiem-mainijusi-nosaukumu|title=Video ⟩ "Arēna Rīga" uz pieciem gadiem mainījusi nosaukumu|website=[[TVNET]]|access-date=2025-01-27|language=lv}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — no amata atkāpās [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Jelgavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] [[Uldis Ainārs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2025-jelgavas-novada-mers-uldis-ainars-atkapjas-no-amata.a586243/|title=Jelgavas novada mērs Uldis Ainārs atkāpjas no amata|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-03|language=lv}}</ref> * [[21. februāris]] — premjere [[Evika Siliņa]] lūdza atkāpties ministrus [[Kaspars Briškens|Briškenu]], [[Anda Čakša|Čakšu]] un [[Uldis Augulis|Auguli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.02.2025-premjere-ludz-atkapties-ministrus-briskenu-caksu-un-auguli.a588791/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Premjere lūdz atkāpties ministrus Briškenu, Čakšu un Auguli|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-03|language=lv}}</ref> === Marts === * [[3. marts]] — [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] filma "[[Straume (filma)|Straume]]" kļuva par pirmo Latvijas filmu, kas saņēmusi [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] (Oskaru).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/03.03.2025-straume-sanem-oskaru-ka-labaka-pilnmetrazas-animacijas-filma.a589919/|title=«Straume» saņem «Oskaru» kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-03|language=lv}}</ref> === Jūnijs === * [[3. jūnijs]] — Latviju uz diviem gadiem ievēlēja [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[7. jūnijs]] — notika [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/pasvaldibu-velesanas-2025-gada-7-junija|title=Pašvaldību vēlēšanas 2025. gada 7. jūnijā|work=knab.gov.lv|publisher=[[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]]|accessdate=7 November 2024}}</ref> * [[11. jūnijs]] — pēc problēmām pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanā no amata atkāpās [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre]] [[Inga Bērziņa]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120075991/inga-berzina-atkapjas-no-ministres-amata|title=Inga Bērziņa atkāpjas no ministres amata|publisher=delfi.lv|accessdate=13 June 2025}}</ref> == Plānotie notikumi == === Augusts === * [[1. augusts]] — stāsies spēkā stingrāki ierobežojumi [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] tirdzniecībā — tos nedrīkstēs tirgot pēc plkst. 20.00, svētdienās pēc 18.00.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.01.2025-no-1-augusta-alkoholu-nedrikstes-tirgot-pec-plkst20-svetdienas-pec-18.a582959/|title=No 1. augusta alkoholu nedrīkstēs tirgot pēc plkst.20, svētdienās – pēc 18|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-09|language=lv}}</ref> * {{dat||8|27|N}} — {{dat||9|14|N}} — [[Kipra|Kiprā]], [[Polija|Polijā]], [[Somija|Somijā]] un [[Latvija|Latvijā]] notiks [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts basketbolā]] vīriešiem. === Septembris === * [[1. septembris]] — [[Latvijas skolu reformas]] ietvaros noslēgsies pāreja uz mācībām latviešu valodā. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Viktors Alksnis]], PSRS un Krievijas politiķis (dzimis 1950. gadā) ** [[Maija Zakriževska-Belogrudova]], psiholoģe, augstskolas pasniedzēja (dzimusi 1972. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Daina Avotiņa]], dzejniece, rakstniece, tulkotāja (dzimusi 1926. gadā) * [[10. janvāris]] — [[Anitra Niedre]], diriģente, pedagoģe (dzimusi 1959. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Inese Pabērza]], aktrise, dziedātāja (dzimusi 1955. gadā) * [[14. janvāris]] — [[Zigmunds Bielis]], tēlnieks (dzimis 1954. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Rūta Koluža]], rakstniece (dzimusi 1935. gadā) * [[19. janvāris]]: ** [[Ints Ķergalvis]], mūziķis (dzimis 1982. gadā) ** [[Māris Ķirsons]], luterāņu mācītājs (dzimis 1940. gadā) ** [[Rolands Gibners]], ķirurgs, vertebrologs, augstskolu pasniedzējs (dzimis 1958. gadā) * [[20. janvāris]] — [[Artis Krauklis]], radio ziņu redaktors, balss aktieris, diktors (dzimis 1963. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Aivars Ustups]], žurnālists, dzejnieks (dzimis 1938. gadā) * [[24. janvāris]] — [[Biruta Delle]], gleznotāja (dzimusi 1944. gadā) * [[26. janvāris]] — [[Janīna Gribuste]], keramiķe, mākslas pedagoģe (dzimusi 1940. gadā) * [[27. janvāris]] ** [[Jānis Peters]], dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks, diplomāts (dzimis 1939. gadā) ** [[Lūcija Silvija Līmane]], diplomāte, filmu redaktore, scenāriste, kultūras žurnāliste, tulkotāja (dzimusi 1940. gadā) <gallery> Jānis Peters.jpg|[[Jānis Peters]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]]: ** [[Māra Kārkliņa]], stikla māksliniece, pedagoģe (dzimusi 1954. gadā) ** [[Viola Lāzo]], politiķe, televīzijas un radio personība (dzimusi 1954. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/644446-muziba-devusies-latvijas-televizijas-un-radio-legenda-viola-lazo?utm_source=chatgpt.com|title=Mūžībā devusies Latvijas televīzijas un radio leģenda Viola Lāzo|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-07|date=2025-03-07|language=lv}}</ref> * [[6. februāris]] — [[Bruno Javoišs]], nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, politieslodzītais (dzimis 1941. gadā) * [[8. februāris]] — [[Aldona Cinīte]], bioloģe, zinātniece un rakstniece (dzimusi 1937. gadā) * [[12. februāris]] ** [[Ilze Indrāne]], rakstniece, dramaturģe, pedagoģe (dzimusi 1927. gadā) ** [[Mintauts Kārlis Lācis]], dizainers (dzimis 1931. gadā) * [[13. februāris]] — [[Ingrida Vāverniece]], literatūras kritiķe, žurnāliste, grāmatizdevēja (dzimusi 1949. gadā) * [[16. februāris]] — [[Didzis Ustups]], ihtiologs (dzimis 1975. gadā) * [[20. februāris]] — [[Indulis Ozols]], ekonomists, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1933. gadā) * [[23. februāris]] ** [[Edīte Pauls-Vīgnere]], tekstilmāksliniece (dzimusi 1939. gadā) ** [[Ineta Grīsle]], pneimonoloģe, [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca|Austrumu slimnīcas]] [[Tuberkulozes un plaušu slimību centrs|Tuberkulozes un plaušu slimību centra]] nodaļas vadītāja (dzimusi 1965. gadā) * [[26. februāris]] — [[Andris Vilks (filologs)|Andris Vilks]], filologs, [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] direktors (dzimis 1957. gadā) * [[28. februāris]] — [[Gunārs Resnais]], Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs (dzimis 1933. gadā) <gallery> Andris Vilks LNB direktors 2016.jpg|[[Andris Vilks (filologs)|Andris Vilks]] </gallery> === Marts === * [[4. marts]] — [[Viktors Jansons]], scenogrāfs, režisors, pedagogs (dzimis 1946. gadā) * [[7. marts]] — [[Ruta Čaupova]], mākslas zinātniece (dzimusi 1939. gadā) * [[15. marts]] — [[Mārīte Ārija Baķe]], ķīmiķe, medicīnas zinātniece, pedagoģe (dzimusi 1942. gadā) * [[16. marts]] — [[Lija Rage]], tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece (dzimusi 1948. gadā) * [[17. marts]] — [[Rita Spalva]], horeogrāfe, dejas pedagoģe, pētniece (dzimusi 1953. gadā) * [[18. marts]] — [[Vjačeslavs Fomins]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1976. gadā) * [[19. marts]] — [[Ringolds Kalnenieks]], riteņbraucējs (dzimis 1944. gadā) * [[21. marts]] ** [[Juris Kroičs]], mūziķis (dzimis 1962. gadā) ** [[Vija Virtmane]], filozofe, publiciste (dzimusi 1948. gadā) * [[22. marts]] — [[Paulis Lazda]], vēstures profesors, [[Latvijas Okupācijas muzejs|Latvijas Okupācijas muzeja]] dibinātājs (dzimis 1938. gadā) * [[24. marts]] — [[Gundega Feldmane-Zāns]], latviešu diasporas vēstures speciāliste, Latvijas Okupācijas muzeja izpilddirektore (dzimusi 1952. gadā) === Aprīlis === * [[3. aprīlis]]: ** [[Ēriks Ošs]], karikatūrists (dzimis 1927. gadā) ** [[Edmunds Aizkalns]], aktieris (dzimis 1968. gadā) * [[4. aprīlis]] — [[Maija Sīpola]], mākslas zinātņu doktore, [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Mūzikas akadēmijas]] profesore (dzimusi 1949. gadā) * [[5. aprīlis]] — [[Semjons Losevs]], režisors, pedagogs (dzimis 1946. gadā) * [[7. aprīlis]] — [[Mārīte Jansone-Smalkā]], basketboliste (dzimusi 1947. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Juris Gunārs Pommers]], zinātnieks, profesors, pedagogs (dzimis 1934. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Mariss Bernāts]], sporta organizators un basketbola tiesnesis (dzimis 1945. gadā) === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Andrejs Prohorenkovs]], futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[3. maijs]] — [[Jānis Riekstiņš]], vēsturnieks, arhīvists (dzimis 1942. gadā) * [[8. maijs]] — [[Modris Plāte]], luterāņu mācītājs, politiķis (dzimis 1951. gadā) * [[11. maijs]]: **[[Ilze Aizsilniece]], ārste, homeopāte, [[Latvijas Ārstu biedrība]]s prezidente (dzimusi 1966. gadā) ** [[Uldis Pāže]], fotogrāfs, mākslinieks (dzimis 1950. gadā) * [[13. maijs]] — [[Lūcija Ķuzāne]], skolotāja, rakstniece, novadpētniece (dzimusi 1927. gadā) * [[18. maijs]] — [[Raivo Andersons]], grupas "Mixeri" solists, dziedātājs, dejotājs, horeogrāfs (dzimis 1976. gadā) * [[25. maijs]] — [[Ināra Gintere]], baleta soliste, pedagoģe (dzimusi 1934. gadā) * [[27. maijs]] — [[Elvīra Baldiņa]], aktrise (dzimusi 1919. gadā) <gallery> Andrejs Prohorenkovs.jpg|[[Andrejs Prohorenkovs]] Lucija Kuzane.jpg|[[Lūcija Ķuzāne]] Elvīra Baldiņa 1943.jpg|[[Elvīra Baldiņa]] </gallery> === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — [[Valdis Krēsliņš]], gleznotājs, profesors (dzimis 1962. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Visvaldis Mucenieks]], inženieris, tulks, politiķis un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Valdemārs Jemeļjanovs]], kino un video operators (dzimis 1939. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Valdis Rēbuks]], mūziķis (dzimis 1979. gadā) * [[17. jūnijs]] ** [[Vizbulīte Mazzālīte]], mākslas vingrotāja, trenere, grāmatu autore (dzimusi 1934. gadā) ** [[Ivars Zankovskis]], basketbolists (dzimis 1965. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Sergejs Lepers]], riteņbraucējs (dzimis 1991. gadā) == Skatīt arī == * [[2025. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2025. gads|Latvija]] [[Kategorija:2025. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] lzyk6hxh375j5qhx0uyckgzqi3sxoe2 0 568820 4301796 4300539 2025-06-30T04:38:28Z Biafra 13794 4301796 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Alexander-Newski-Kathedrale.JPG|thumb|230px|Tallinas Aleksandra Ņevska katedrāle (celta 1900. gadā)]] '''Igaunijas Pareizticīgā baznīca''', kopš 1935. gada '''Apustuliskā Igaunijas Pareizticīgā baznīca''' ({{val|et|Eesti Apostlik-Õigeusu Kirik}}), ir [[Pareizticība|Austrumu pareizticīgās baznīcas]] sastāvdaļa [[Igaunija|Igaunijā]], kas atrodas Ekumeniskā jeb [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhāta]] jurisdikcijā. Tai ir 64 draudzes. Līdztekus darbojas [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi. == Vēsture == Pēc Igaunijas Republikas izveides 1923. gada 7. jūlijā [[Konstantinopoles patriarhs]] pieņēma Igaunijas Pareizticīgo baznīcu savā jurisdikcijā. Bīskaps Aleksandrs kļuva par [[Tallina]]s un visas Igaunijas metropolītu. 1935. gadā tā pieņēma Igaunijas Apustuliskās pareizticīgās baznīcas nosaukumu. Pēc [[Igaunijas okupācija (1940)|Igaunijas okupācijas]] 1940. gada 23. septembrī Igaunijas Pareizticīgās baznīcas sinode vērsās pie Maskavas patriarhāta ar lūgumu saglabāt tās autonomiju, tomēr lūgums tika noraidīts un 1941. gada 30. martā Igaunijas Pareizticīgo baznīcu pakļāva Krievijas pareizticīgo baznīcai, iekļaujot to Latvijas un Igaunijas eksarhātā. Vācu okupācijas laikā 1941. gada 19. septembrī atjaunoja Igaunijas Apustulisko pareizticīgo baznīcu, bet pēc atkārtotās padomju okupācijas 1945. gada 6. martā igauņu pareizticīgo draudzes atkal pakļāva Maskavas patriarhātam. Igaunijas Apustuliskās pareizticīgās baznīcas sinode apmetās Stokholmā, paliekot pakļautībā Konstantinopoles patriarhātam. 1978. gada 13. aprīlī pēc Krievijas pareizticīgo baznīcas lūguma Konstantinopoles patriarhāts pasludināja par spēkā neesošu 1923. gada tomosu, ar kuru tika izveidota autonomā Igaunijas baznīca. Pēc Igaunijas neatkarības atgūšanas Igaunijas Reliģisko lietu departaments 1993. gada 11. augustā reģistrēja Igaunijas Apustuliskās pareizticīgās baznīcas trimdā sinodi kā vienīgo Igaunijas Apustuliskās pareizticīgo baznīcas tiesību pārņēmēju. 1996. gada 22. februārī Konstantinopoles Patriarhāta Sinode atjaunoja 1923. gada tomosu un izveidoja autonomu baznīcu savā jurisdikcijā paralēli Maskavas patriarhāta Igaunijas Pareizticīgo baznīcai. Maskavas patriarhs [[Aleksijs II]] pēc sarunām ar Konstantinopoles patriarhātu atzina divu pareizticīgo baznīcu pastāvēšanu Igaunijā. 2011. gada 26. maijā Apustuliskā Igaunijas Pareizticīgo baznīca nolēma liturģiskajā dzīvē atteikties no [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]. 2018. gada 3. jūnijā par Maskavas patriarhs [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] par Tallinas un visas Igaunijas metropolītu (Jevgeņiju) iecēla Krievijas pilsoni Valēriju Rešetņikovu. Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] 2024. gada 5. februārī Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments paziņoja metropolītam Jevgeņijam par atteikumu atjaunot termiņuzturēšanās atļauju valstī. 2025. gada 9. aprīlī Igaunijas parlaments pieņēma Baznīcu un draudžu likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem baznīca, klosteris vai draudze, kas darbojas Igaunijā, nedrīkst būt pakļauta personai vai apvienībai, kas atrodas ārvalstī un kam ir būtiska ietekme, kā arī nedrīkst būt ekonomiski vai ar statūtiem, līgumiem vai citiem dokumentiem saistīta ar reliģisku apvienību, reliģisku centru, pārvaldes institūciju vai garīgo vadītāju, kas atrodas ārvalstī, ja tie apdraud drošību, valsts vai konstitucionālo kārtību, kā arī valsti vai sabiedrību. Šāds apdraudējums var rasties, ja reliģiskais centrs, pārvaldes iestāde, garīgais līderis, persona vai apvienība atbalsta vai ir atbalstījusi militāru agresiju vai ir aicinājusi uz karu, terora aktiem vai citu nelikumīgu ieroču vai vardarbības izmantošanu. Iemesls likuma grozīšanai bija Maskavas patriarhāta atklāti paustais atbalsts Krievijas karam pret Ukrainu un Igaunijas Kristīgās pareizticīgās baznīcas, kas agrāk bija pazīstama kā "Maskavas patriarhāta Igaunijas Pareizticīgā baznīca", atrašanās Maskavas patriarhāta pakļautībā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2025-igaunija-ar-likuma-grozijumiem-liek-pareizticigo-baznicai-saraut-saites-ar-maskavas-patriarhatu.a594889/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunijā ar likuma grozījumiem liek pareizticīgo baznīcai saraut saites ar Maskavas patriarhātu] lsm.lv 2025. gada 9. aprīlī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Pareizticība]] [[Kategorija:Igaunija]] jgeig7qhbgqbkq4x1gtb3r533clwrlp 0 568829 4301798 4123363 2025-06-30T04:39:43Z Biafra 13794 4301798 wikitext text/x-wiki {{Grēdas infokaste |nosaukums = Gerānija |attēls = Κινέτα 2154.jpg |attēla_platums = |paraksts = Gerānijas kalni pie Kinetas | pushpin_map = Grieķija#Eiropa | map_caption = | map_alt = | pushpin_image = | pushpin_relief = y |lat_dir =N |lat_deg =38|lat_min =01 |lat_sec = 16 |lon_dir =E |lon_deg =23|lon_min =08|lon_sec = 07 |region = Eiropa |CoordScale = |kontinents = [[Eiropa]] |novietojums = |valstis = {{ubl|{{GRE}}}} |ģeo_apgabals = [[Balkānu pussala|Balkāni]] |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = |garums = 30 |platums = 10 |kalns = Makreplaga |augstums = 1351 |pilsētas = |kategorijas = nē }} '''Gerānija''' ({{val|el|Γεράνεια Όρη}}) ir [[kalnu masīvs]] Centrālajā [[Grieķija|Grieķijā]] [[Korintas zemesšaurums|Korintas zemesšaurumā]] starp [[Atika|Atiku]] un [[Peloponēsa|Peloponēsu]]. Šis kalnu masīvs stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem apmēram 5—10 km un no rietumiem uz austrumiem ap 30 km. Gerānijas kalnu masīvs stiepjas no [[Korintas līcis|Korintas līča]] un nedaudz atdalīts no [[Saronikas līcis|Saronikas līča]], izņemot daļu, sauktu par [[Kakija Skala]], kas stiepjas līdz pašam Saronikam. Austrumos no Gerānijas grēdas atrodas [[Megara]], bet dienvidrietumos — [[Korinta]]. Gerānijas kalnu masīvs atrodas Megaras un Lutraki-Perahoras-Agia Teodori municipalitāšu teritorijā. == Nosaukums == Šis kalns senatnē bija zināms ar sieviešu nosaukumu: Gerānija, kuru piemin [[Tukidīds]] un [[Pausanijs|Pausānijs]]. Saskaņā ar senu tradīciju savu nosaukumu tas ieguvis no [[Dzērve|dzērvēm]], kuras atveda [[Megars|Megaru]] pie tām, glābjoties no [[Deukaliona plūdi]]em. Pēc Pausānija teiktā, Gerānija ir Megaras sauszemes gala nosaukums, kas līdzinās dzērves kaklam. == Vēsture == Saskaņā ar [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģiju]], [[Tēsejs]], ejot caur Gerānijas apgabalu uz [[Atēnas|Atēnām]], kur aiz "Skīrona akmeņiem" jeb Kakija Skalas, atrodas [[Agija Teodora]], nogalināja meža kuili [[Faija|Faiju]]. Pēc [[Termopilu kauja]]s [[spartieši]] ar uzbērumiem bloķēja seno [[Skīrons|Skīrona]] ceļu un uzbūvēja Korintas zemesšauruma aizsargmūri. Kad sākās Peloponēsas kauja, korintieši šeit izveidoja nometni, pirms doties uz [[Megarīda|Megarīdu]]. == Apraksts == Gerānijas kalni veido sarežģītu reljefu, jo atrodas senas un aktīvas ģeoloģiskās darbības zonā. Tie iekļauj sevī virkni augstieņu, no kurām nozīmīgākās ir [[Pintica]], [[Mazā Duskija|Mazā]] un [[Lielā Duskija]], kā arī [[Makreplaga]] — pati augstākā virsotne (1351 metrs vai 1369 metri). Makreplagas virsotnē ir uzbūvēts [[OTE]] sakaru tornis. Lielākā daļa nogāžu ir relatīvi stāvas, bet to veidotie jūras krasti ziemeļos un rietumos ir klinšaini un grūti pieejami. Kalnu ziemeļrietumu galā veidojas [[Melagavi]] (jeb Heraona) un Olmiona ragi. Blakus Olmiona ragam atrodas neliels Asprokampo līdzenums. Melagavi raga galā atrodas jūras karaflotes [[bāka]], bet nedaudz tālāk raga dienvidu malā senais [[Perahoras Heraons]]. Vēl tālāk uz austrumiem izvietojas [[Vulagmeni]] ezers, kurš ar nelielu kanālu savienots ar Korintas līci. Gerānijas dienvidaustrumu gals nobeidzas ar Kakija Skalu, vietu, caur kuru transporta līdzekļiem vienmēr bija bīstami braukt cauri, galvenokārt, biežo noslīdeņu dēļ. === Dzīvā daba === Kalnos ir sastopama bagātīga augu valsts. To veido [[priedes]], [[egles]], [[ozoli]], un šeit aug ap 950 augu sugu, un dzīvo desmitiem dzīvnieku sugu. Gerānijas apakšējā daļa ir klāta ar [[Halebas priede|Halebas priežu]] mežiem, bet augšdaļa ar [[Kefalonijas baltegle|Kefalonijas balteglēm]]. Gar strautiem aug [[Oleandrs|oleandri]] un viteksi (Ābrahāma koki). Kalnos aug arī tādas endēmiskas sugas, kā ''Centaurea megarensis'' un ''Stachys spruneri''. No dzīvniekiem var minēt [[Eiropas žurkzalktis|Eiropas žurkzalkti]] (''Zamenis situla''), [[Hermaņa bruņurupucis|Hermaņa bruņurupuci]] (''Testudo hermanni''), [[Apmalotais bruņrupucis|Apmaloto bruņrupuci]] (''Testudo marginata''), [[Acainā halcida|Acaino halcidu]] (''Chalcides ocellatus''), [[Balkānu zaļā ķirzaka|Balkānu zaļo ķirzaku]] (''Lacerta trilineata''). Šī ir "[[Natura 2000]]" aizsargājamā teritorija.<ref>[https://filotis.itia.ntua.gr/biotopes/c/GR2530005/ «NatureBank — Βιότοπος NATURA — ORI GERANEIA»]</ref> 2021. gada maijā šajā kalnu masīvā izcēlās liels [[meža ugunsgrēks]], kura rezultātā nodega mežs 52 000 ha platībā, bet kopumā 71 000 ha zemes.<ref>Κ. Παπαγιαννάκη, Β. Κοτρώνη και Κ. Λαγουβάρδος. [https://www.meteo.gr/article_view.cfm?entryID=1745 «Γεράνεια Όρη: η σημαντικότερη δασική πυρκαγιά της τελευταίας δεκαετίας»]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Grieķijas kalni]] eoanzmsd4nnvtis1olni8jd5kkrq8dh 0 568837 4301800 4208795 2025-06-30T04:44:09Z Biafra 13794 4301800 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Tajs Domi | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | att_izm = | paraksts = Tajs Domi 2016. gadā | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1969|11|1}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Vindzora|3s=Vindzora (Ontārio)}} | mir_viet = | garums = 178 [[centimetrs|cm]] | mir_dat = | svars = 97 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 1989 | kar_beig = 2006 | attēls = Tie Domi 1462810555.jpg | vārds_orig = ''Tie Domi'' | dzimums = v | atjaunots = <!------ Medaļas ------>| līga = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | numurs = | kom = | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = | dr_gads = [[1988. gada NHL drafts|1988]] | dr_kom = [[Toronto "Maple Leafs"]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | amats = [[Policists (hokejs)|Policists]] | drafts = 27., 2. kārtā }} '''Tahirs "Tajs" Domi''' ({{val|en|Tahir "Tie" Domi}}; dzimis {{dat|1969|11|1}}, [[Vindzora (Ontārio)|Vindzorā]], [[Kanāda|Kanādā]]) ir bijušais [[Kanāda]]s [[hokejists]]. Pazīstams kā [[Policists (hokejs)|hokeja policists]], 16 gadus ilgās [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] (NHL) karjeras laikā viņš spēlēja [[Toronto Maple Leafs|Toronto "Maple Leafs"]], [[Ņujorkas Rangers|Ņujorkas "Rangers"]] un [[Vinipegas Jets|Vinipegas "Jets"]] sastāvā. Viņš ir "Maple Leafs" visu laiku līderis soda minūtēs franšīzes vēsturē, kā arī trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm NHL vēsturē. Viņš ir arī spēlētājs, kurš NHL vēsturē ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportscasting.com/news/this-player-has-the-most-fighting-majors-in-nhl-history/|title=This Player Has the Most Fighting Majors in NHL History|first=Darrelle|last=Thompson|date=2019. gada 12. jūl.}}</ref> == Karjera == === Toronto "Maple Leafs" === 1995. gadā Domi tika aizmainīts uz [[Toronto Maple Leafs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://tulsaworld.com/archive/leafs-obtain-jennings-domi/article_985bad3a-81b7-5597-8aea-2919f708359a.html|title=Leafs Obtain Jennings, Domi|date=1995. gada 8. apr.|website=Tulsa World}}</ref> Tajā pašā gadā viņš ar vieglu sitienu pa seju nokautēja [[Ņujorkas Rangers]] aizsargu [[Ulfs Sāmuelsons|Ulfu Sāmuelsonu]]. Domi tika diskvalificēts uz 8 spēlēm un tika sodīts ar lielu [[Naudas sods|naudas sodu]] par incidentu, ko daži ir nodēvējuši par vienu no nicināmākajiem sitieniem NHL vēsturē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://sports.ca.msn.com/nhl/photos/gallery.aspx?cp-documentid=23350398&page=8|title=Tie Domi on Ulf Samuelsson - The NHL’s cheapest shots (and dirtiest players?)|date=2014. gada 31. marts|website=web.archive.org|access-date=2024. gada 13. Aprīlis|archive-date=2014. gada 31. Marts|archive-url=https://web.archive.org/web/20140331192014/http://sports.ca.msn.com/nhl/photos/gallery.aspx?cp-documentid=23350398&page=8}}</ref> Domi uzstāja, ka Sāmuelsons izprovocēja sitienu, vairākkārt nosaucot viņu par "bubuli".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tiedomi.com/dreger-sucker-punch-considered-among-the-most-dangerous/|title=DREGER: SUCKER-PUNCH CONSIDERED AMONG THE MOST DANGEROUS|first=Tie|last=Domi|date=2011. gada 16. febr.|website=Tie Domi}}</ref> 1997.—1998. gada sezonā Domi sakrāja 365 soda minūtes, uzstādot Toronto rekordu, kas iepriekš piederēja Taigeram Viljamsam 1977.—1978. gada sezonā. 2000.—2001. gada sezonā Domi bija iesaistīts incidentā ar līdzjutēju izbraukuma spēlē pret [[Filadelfijas Flyers]] 2001. gada 29. martā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/philadelphia/news/tie-domi-flyers-fan/|title=Tie Domi Talks With The Flyers Fan He Fought In 2001 - CBS Philadelphia|date=2015. gada 20. nov.|website=www.cbsnews.com}}</ref> Sēžot uz soda soliņa, Domi apsmidzināja [[hekleru]] ar ūdens pudeli, pamudinot citu Filadelfijas fanu Kristoferu Falkonu uz viņu kliegt un uzkāpt uz norobežojošā stikla. Stikls ielūza, un Falkons uzkrita uz soda soliņa, kur Domi satvēra līdzjutēju un vairākas reizes iesita viņam. Intervijā pēc spēles Domi sacīja: "Manuprāt, ir patīkami redzēt līdzjutējus, kas iesaistās spēlē."<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://books.google.lv/books?id=bQ2uAwAAQBAJ&pg=PT64&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|title=Fan-tastic Sporting Stories: 300 True Tales of Fans Who Stole the Limelight|first=Graham|last=Sharpe|date=2013. gada 4. dec.|publisher=Biteback Publishing|via=Google Books}}</ref> Domi tika sodīts ar naudas sodu 1000 ASV dolāru apmērā (maksimālais pieļaujamais [[NHLPA]] darba koplīguma piemērojamais sods tajā laikā), bet netika atstādināts no spēlēm.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theglobeandmail.com/sports/hockey/domi-fined-1000-for-squirt/article760462/|title=Domi fined $1,000 for squirt|date=2001. gada 31. marts|via=www.theglobeandmail.com}}</ref> 2001. gada 3. maijā Austrumu konferences pusfināla 4. spēles pēdējās sekundēs Domi ar elkoni iesita galvā [[Ņūdžersijas Devils]] aizsargam [[Skots Nīdermaijers|Skotam Nīdermaijeram]], novedot viņu bezsamaņā. Nākamajā dienā līga uz atlikušajām izslēgšanas spēlēm atstādināja Domi ar nosacījumu, ka gadījumā, ja Toronto neiekļūst nākamajā kārtā, viņam būs jāizlaiž pirmās 8 spēles no nākamās sezonas izslēgšanas spēlēm. Toronto zaudēja sēriju ar Ņūdžersiju 7. spēlē, un Domi diskvalifikācija pēc tam tika pārnesta uz nākamo sezonu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.pressreader.com/canada/national-post-latest-edition/20090219/282737697733209|title=PressReader.com - Digital Newspaper & Magazine Subscriptions|website=www.pressreader.com}}</ref> 2002. gada 30. jūnijā, pirms Domi kļuva par neierobežoti brīvo aģentu, viņa tiesības tika aizmainītas uz [[Našvilas "Predators"]] apmaiņā pret 2003. gada NHL drafta 8. kārtas izvēli (Šons Landolts). Našvila nespēja viņu parakstīt, un 2002. gada 13. jūlijā Domi no jauna parakstīja līgumu ar Toronto kā brīvais aģents.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theglobeandmail.com/sports/tie-is-our-guy-domi-returns-to-leafs/article25300573/|title='Tie is our guy,' Domi returns to Leafs|date=2002. gada 13. jūl.|via=www.theglobeandmail.com}}</ref> 2002./2003. gada sezona bija Domi labākā NHL snieguma ziņā — 15 vārti un 29 punkti.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nhl/columns/story?id=1711837|title=Burnside: The perfect role model|date=2004. gada 18. janv.|website=ESPN.com}}</ref> 2005.—2006. gada sezonā, kas viņam izrādījās pēdējā, Domi guva savus 100. NHL vārtus.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.thescore.com/nhl/news/582376|title=This Day in Hockey History|first=Justin|last=Cuthbert|date=2014. gada 19. sept.|website=theScore.com}}</ref> Turklāt 2006. gada 3. martā viņš aizvadīja savu 1000. NHL spēli pret [[Bufalo Sabres]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://buffalonews.com/news/sabres-leafs-to-get-friendly-with-five-games-down-stretch-intensity-increases-as-rivals-battle/article_23b8de5e-40d3-53ba-aae1-7fc06582696f.html|title=Sabres, Leafs to get 'friendly' with five games down stretch Intensity increases as rivals battle for postseason berths|first=Tim|last=Graham|date=2006. gada 3. marts|website=Buffalo News}}</ref> Septiņas dienas vēlāk, Domi publiski paziņoja, ka ir neapmierināts ar situāciju, ko uzsvēra fakts, ka viņš palika savā viesnīcas numurā un neieradās uz spēli līdz otrā perioda beigām, kas tika plaši uzskatīts par cēloni komandas lēmumam izpirkt viņa līgumu. 2006. gada 30. jūnijā Toronto nolēma izpirkt Domi līguma pēdējo gadu. Viņš kļuva par brīvo aģentu 2006. gada 1. jūlijā.<ref>https://www.cbc.ca/sports/hockey/maple-leafs-cut-belfour-domi-1.577166</ref> Domi par karjeras noslēgšanu paziņoja 19. septembrī, vairākus mēnešus būdams bez līguma.<ref>https://www.cbc.ca/sports/hockey/tie-domi-retires-from-nhl-1.577164</ref> == Ģimene == Domi ir trīs bērni no laulības ar bijušo sievu Linu: meitas Karlīna un Eiverija-Rouza, kā arī dēls [[Makss Domi|Makss]], kurš šobrīd arī ir NHL spēlētājs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://thehockeynews.com/news/tie-domi-speaks-out-and-accepts-blame-for-failed-marriage|title=Tie Domi speaks out and accepts blame for failed marriage|first=The Canadian|last=Press|date=2006. gada 28. sept.|website=The Hockey News}}</ref> Domi 13 gadus ilgā laulība beidzās ar šķiršanos 2006. gadā. 2017. gadā viņš apprecējās otrreiz ar Heteri Makdonu, pāris dzīvo [[Ņujorka|Ņujorkā]].<ref>https://www.windsorpubliclibrary.com/?page_id=63539</ref> == Karjeras statistika == <small>'''Treknrakstā''' norādīta vadošā līga</small> {| border="0" cellpadding="1" cellspacing="0" style="text-align:center; width:60em" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff"| ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff"| ! colspan="5"|Regulārā sezona ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff"| ! colspan="5"|Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! [[Sezona]] ! Komanda ! Līga ! Spēles ! [[Vārti]] ! RP ! P-ti ! SM ! Spēles ! V ! RP ! P-ti ! SM |- | 1984—85 | [[Belle River Canadiens]] | [[Great Lakes Junior C hokeja līga|GLJHL]] | 28 || 7|| 5|| 12|| 98|| —|| —|| —|| —|| — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1985—86 | [[LaSalle Vipers|Windsor Royals]] | [[Rietumu Ontario hokeja līga|WOHL]] | 42|| 8|| 17|| 25|| 346|| —|| —|| —|| —|| —| |- | 1986—87 | [[Peterborough Roadrunners]] | [[Metro Junior A hokeja līga|MetJHL]] | 2|| 0|| 0|| 0|| 10|| —|| —|| —|| —|| — |- bgcolor="#f0f0f0" | [[1986–87 OHL season|1986—87]] | [[Peterborough Petes]] | [[Ontario Hockey League|OHL]] | 18|| 1|| 1|| 2|| 79|| 10|| 0|| 0|| 0|| 20 |- | [[1987–88 OHL season|1987—88]] | Peterborough Petes | OHL | 60|| 22|| 21|| 43|| 292|| 12|| 3|| 9|| 12|| 24 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[1988–89 OHL season|1988—89]] | Peterborough Petes | OHL | 43|| 14|| 16|| 30|| 175|| 17|| 10|| 9|| 19|| 70 |- | [[1989 Memorial Cup|1988—89]] | Peterborough Petes | [[Memorial Cup|MC]] | —|| —|| —| —|| —|| 5|| 2|| 0|| 2|| 26 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[1989–90 AHL season|1989—90]] | [[Newmarket Saints]] | [[American Hockey League|AHL]] | 57|| 14|| 11|| 25|| 285|| —|| —|| —|| —|| — |- | [[1989–90 NHL season|1989—90]] | [[Toronto Maple Leafs]] | [[National Hockey League|NHL]] | 2|| 0|| 0|| 0| 0|| 42|| —|| —| —|| — |- bgcolor="#f0f0f0" | [[1990–91 AHL season|1990—91]] | [[Binghamton Rangers]] | AHL | 25|| 11|| 6|| 17|| 219|| 7|| 3|| 2|| 5|| 16 |- | [[1990–91 NHL season|1990—91]] | [[New York Rangers]] | NHL | 28|| 1|| 0|| 1|| 185|| —|| —|| —|| —|| — |- bgcolor="#f0f0f0" | [[1991–92 NHL season|1991—92]] | New York Rangers | NHL | 42|| 2|| 4|| 6|| 246|| 6|| 1|| 1|| 2|| 32 |- | [[1992–93 NHL season|1992—93]] | New York Rangers | NHL | 12|| 2|| 0|| 2|| 95|| —|| —|| —|| —|| — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1992—93 | [[Winnipeg Jets (1972–96)|Winnipeg Jets]] | NHL | 49|| 3|| 10|| 13|| 249|| 6|| 1|| 0|| 1|| 23 |- | [[1993–94 NHL season|1993—94]] | Winnipeg Jets | NHL | 81|| 8|| 11|| 19|| '''347'''|| —|| —|| —|| —|| — |- bgcolor="#f0f0f0" | [[1994–95 NHL season|1994—95]] | Winnipeg Jets | NHL | 31|| 4|| 4|| 8|| 128|| —|| —|| —|| —|| — |- | 1994—95 | Toronto Maple Leafs | NHL | 9|| 0|| 1|| 1|| 31|| 7|| 1|| 0|| 1|| 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[1995–96 NHL season|1995—96]] | Toronto Maple Leafs | NHL | 72|| 7|| 6|| 13|| 297|| 6|| 0|| 2|| 2|| 4 |- | [[1996–97 NHL season|1996—97]] | Toronto Maple Leafs | NHL | 80|| 11|| 17|| 28|| 275|| —|| —|| —|| —|| — |- bgcolor="#f0f0f0" | [[1997–98 NHL season|1997—98]] | Toronto Maple Leafs | NHL | 80|| 4|| 10|| 14|| 365|| —|| —|| —|| —|| — |- | [[1998–99 NHL season|1998—99]] | Toronto Maple Leafs | NHL | 72|| 8|| 14|| 22|| 198|| 14|| 0|| 2|| 2|| 24 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[1999–2000 NHL season|1999—2000]] | Toronto Maple Leafs | NHL | 70|| 5|| 9|| 14|| 198|| 12|| 0|| 1|| 1|| 20 |- | [[2000–01 NHL season|2000—01]] | Toronto Maple Leafs | NHL | 82|| 13|| 7|| 20|| 214|| 8|| 0|| 1|| 1|| 20 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2001–02 NHL season|2001—02]] | Toronto Maple Leafs | NHL | 74|| 9|| 10|| 19|| 157|| 19|| 1|| 3|| 4|| 61 |- | [[2002–03 NHL season|2002—03]] | Toronto Maple Leafs | NHL | 79|| 15|| 14|| 29|| 171|| 7|| 1|| 0|| 1|| 13 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2003–04 NHL season|2003—04]] | Toronto Maple Leafs | NHL | 80|| 7|| 13|| 20|| 208|| 13|| 2|| 2|| 4|| 41 |- | [[2005–06 NHL season|2005—06]] | Toronto Maple Leafs | NHL | 77|| 5|| 11|| 16|| 109|| —|| —|| —|| —|| — |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | NHL kopā ! 1020!! 104!! 141!! 245!! 3515!! 98!! 7!! 12!! 19!! 238 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.eliteprospects.com/player/9138/tie-domi Tie Domi — Stats, Contract, Salary & More] * [http://espn.go.com/magazine/vol4no22domi.html ESPN The Magazine profile on Domi] * {{IMDB name | id=0231423 | name=Tie Domi}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Domi, Tajs}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] [[Kategorija:Toronto "Maple Leafs" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Rangers" spēlētāji]] [[Kategorija:Vinipegas "Jets" spēlētāji]] r9arp4nm830pweucvppqmxx3kipaiqd 0 568842 4301803 4279452 2025-06-30T04:50:12Z Biafra 13794 /* Vēsture */ 4301803 wikitext text/x-wiki {{coord|56|59|39|N|24|10|35|E|display=title|region:LV_type:landmark}} [[Attēls:Heila muiža Čiekurkalnā (1930-tie gadi).png|thumb|250px|Heila muiža Čiekurkalnā 1930. gados]] [[Attēls:Heila_muižas_teritorija,_attēlā_zemes_gabals_nr.17_(1903.-1908.g.).png|thumb|250px|Heila muižas apkārtnes teritorijas karte, attēlā zemes gabals nr.17 (1903—1908)]] [[Attēls:Heila muižas, Dragūnmuižas un Jaunās muižas teritorija (1915.g.).png|thumb|250px|Heila muižas (''Heylshof'') apkārtnes teritorijas 1915. gada karte]] [[Attēls:Heila_muižas_teritorija_(1920-tie_gadi).png|thumb|250px|Heila muižas apkārtnes teritorijas 1920. gadu karte]] [[Attēls:Čiekurkalna apkārtnes teritorija (1939.g.).jpg|thumb|250px|Heila muižas apkārtnes teritorijas 1939. gada karte]] '''Heila muiža''' ({{val|de|Heilshof}}) bija vasaras muiža [[Rīga]]s pilsētas apmetnē [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]], Latvijā. Muižas galvenā ēka atradās Vazas ielā (''Wasastrasse'') jeb tagadējā [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielā]] 10. Mūsdienās ēka nav saglabājusies; tās vēsturiskajā teritorijā atrodas [[Valsts policijas koledža]]. == Vēsture == Muiža, visticamāk, celta 18. gadsimtā. 1868. gadā muižā dzīvoja J.J.E. (vai I.I.E.) Lībrehts (vācu: ''Liebrecht'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:698127|title=Um Stintsee|publisher=Rigasches Adress-Buch für 1868/69|date=1868}}</ref> 1895.gadā muiža un blakus esošie [[Dragūnmuiža]]s (vācu: ''Dragenhof'') un [[Jaunā muiža (Čiekurkalns)|Jaunās muižas]] (vācu: ''Neuhof'') īpašumi piederēja [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes inženierim [[Ādolfs Agte|Gustavam Ādolfam Agtem Heilam]], kurš tās apvienoja vienā īpašumā. Viņš plānoja [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krastā uzbūvēt villu teritoriju, taču šis plāns netika realizēts. Krastā tika uzbūvēta tikai viena villa adresē Ezermalas iela 6.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:695741|title=Vecās muižiņas un ideja par villu koloniju (26.-36.lpp)|last=Viese|first=Saulcerīte|publisher=Mežaparks, pilsēta priežu silā|date=2001}}</ref> 20. gadsimta sākumā Heila muiža ietvēra trīs ēkas. Galvenā ēka bija [[Baroks|baroka stilā]] celta divstāvu koka māja ar lielu verandu ieejas pusē. Ar laiku šajā ēkā sāka Agtes ģimene sāka dzīvot pastāvīgi. Vasarās Agte šeit bieži uzņēma baltvācu rakstniekus un māksliniekus.<ref name=":0" /> Šajā periodā Heila muiža bija arī viena no piestātnēm kuģīšiem, kas kursēja caur Ķīšezeru, tostarp tvaikonim ar nosaukumu "Ādolfs Agte".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:674748&#124;article:DIVL147|title=Съ субботы, 5-го мая, начнется правильное сообщеніе междуРигою и Штинтзее.|publisher=Рижский вестник, Nr.100|date=04.05.1901|access-date=15.04.2024}}</ref> Pēc [[Agrārā reforma Latvijā|zemes reformas]] 1920. gadu sākumā Heila muiža nokļuva Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā. Padomju okupācijas laikā muižas teritorija tika iekļauta [[S. Birjuzova Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas teritorijā]]. Senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī senā Ķīšezera krasta ainava.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Ciekurkalns/HeilaMuiz.htm|title=Pilis un muižu kungu mājas. Heila muiža|publisher=Dzintarzīmes|access-date=13.04.2024|archive-date=05.10.2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221005092643/https://ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Ciekurkalns/HeilaMuiz.htm}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Muižas Rīgā]] [[Kategorija:Muižas Latvijā]] 8x61q5efcut3ny661lt2zsqq6erjvxi 4301806 4301803 2025-06-30T04:51:39Z Biafra 13794 +navig. veidne 4301806 wikitext text/x-wiki {{coord|56|59|39|N|24|10|35|E|display=title|region:LV_type:landmark}} [[Attēls:Heila muiža Čiekurkalnā (1930-tie gadi).png|thumb|250px|Heila muiža Čiekurkalnā 1930. gados]] [[Attēls:Heila_muižas_teritorija,_attēlā_zemes_gabals_nr.17_(1903.-1908.g.).png|thumb|250px|Heila muižas apkārtnes teritorijas karte, attēlā zemes gabals nr.17 (1903—1908)]] [[Attēls:Heila muižas, Dragūnmuižas un Jaunās muižas teritorija (1915.g.).png|thumb|250px|Heila muižas (''Heylshof'') apkārtnes teritorijas 1915. gada karte]] [[Attēls:Heila_muižas_teritorija_(1920-tie_gadi).png|thumb|250px|Heila muižas apkārtnes teritorijas 1920. gadu karte]] [[Attēls:Čiekurkalna apkārtnes teritorija (1939.g.).jpg|thumb|250px|Heila muižas apkārtnes teritorijas 1939. gada karte]] '''Heila muiža''' ({{val|de|Heilshof}}) bija vasaras muiža [[Rīga]]s pilsētas apmetnē [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]], Latvijā. Muižas galvenā ēka atradās Vazas ielā (''Wasastrasse'') jeb tagadējā [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielā]] 10. Mūsdienās ēka nav saglabājusies; tās vēsturiskajā teritorijā atrodas [[Valsts policijas koledža]]. == Vēsture == Muiža, visticamāk, celta 18. gadsimtā. 1868. gadā muižā dzīvoja J.J.E. (vai I.I.E.) Lībrehts (vācu: ''Liebrecht'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:698127|title=Um Stintsee|publisher=Rigasches Adress-Buch für 1868/69|date=1868}}</ref> 1895.gadā muiža un blakus esošie [[Dragūnmuiža]]s (vācu: ''Dragenhof'') un [[Jaunā muiža (Čiekurkalns)|Jaunās muižas]] (vācu: ''Neuhof'') īpašumi piederēja [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes inženierim [[Ādolfs Agte|Gustavam Ādolfam Agtem Heilam]], kurš tās apvienoja vienā īpašumā. Viņš plānoja [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krastā uzbūvēt villu teritoriju, taču šis plāns netika realizēts. Krastā tika uzbūvēta tikai viena villa adresē Ezermalas iela 6.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:695741|title=Vecās muižiņas un ideja par villu koloniju (26.-36.lpp)|last=Viese|first=Saulcerīte|publisher=Mežaparks, pilsēta priežu silā|date=2001}}</ref> 20. gadsimta sākumā Heila muiža ietvēra trīs ēkas. Galvenā ēka bija [[Baroks|baroka stilā]] celta divstāvu koka māja ar lielu verandu ieejas pusē. Ar laiku šajā ēkā sāka Agtes ģimene sāka dzīvot pastāvīgi. Vasarās Agte šeit bieži uzņēma baltvācu rakstniekus un māksliniekus.<ref name=":0" /> Šajā periodā Heila muiža bija arī viena no piestātnēm kuģīšiem, kas kursēja caur Ķīšezeru, tostarp tvaikonim ar nosaukumu "Ādolfs Agte".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:674748&#124;article:DIVL147|title=Съ субботы, 5-го мая, начнется правильное сообщеніе междуРигою и Штинтзее.|publisher=Рижский вестник, Nr.100|date=04.05.1901|access-date=15.04.2024}}</ref> Pēc [[Agrārā reforma Latvijā|zemes reformas]] 1920. gadu sākumā Heila muiža nokļuva Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā. Padomju okupācijas laikā muižas teritorija tika iekļauta [[S. Birjuzova Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas teritorijā]]. Senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī senā Ķīšezera krasta ainava.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Ciekurkalns/HeilaMuiz.htm|title=Pilis un muižu kungu mājas. Heila muiža|publisher=Dzintarzīmes|access-date=13.04.2024|archive-date=05.10.2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221005092643/https://ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Ciekurkalns/HeilaMuiz.htm}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Muižas Rīgā]] [[Kategorija:Muižas Latvijā]] dfjfbzvvhu0dqzwt0t85k6acs0jqmqj 0 568856 4301808 4065912 2025-06-30T04:53:49Z Biafra 13794 4301808 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Cīrihes lidosta''', zināma arī kā '''Klotenes lidosta''' ([[IATA]]: ZRH, [[ICAO]]: LSZH) ir lidosta, kas atrodas [[Cīrihes kantons|Cīrihes kantonā]], [[Šveice|Šveicē]], pie [[Klotene]]s municipalitātes. Tā ir viena no noslogotākajām lidostām Centrāleiropā, Šveices lielākā starptautiskā lidosta un nacionālās aviokompānijas [[Swiss International Air Lines|''Swiss International Air Lines'']] galvenais tranzīta mezgls. Lidostā ir trīs skrejceļi. == Lidostas infrastruktūra == 2003. gadā Klotenes lidostā tika pabeigti darbi pie lidostas kompleksa vispārējās rekonstrukcijas un paplašināšanas, kuru laikā tika uzcelta un nodota ekspluatācijā papildu pasažieru termināļa ēka, izbūvēta jauna segta autostāvvieta, izbūvēts automātiskais pazemes dzelzceļš. Tika ieviesta sistēma pasažieru pārvadāšanai starp galveno un jaunuzbūvēto papildu lidostas termināli. {{Šveice-aizmetnis}} [[Kategorija:Lidostas]] t6smulukcfxvtlzk8oacwb91300bift 0 568898 4301809 4042371 2025-06-30T04:57:44Z Biafra 13794 4301809 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Sahara Español''<br />الصحراء الإسبانية |nosaukums_latv_val = Spāņu Sahāra |sugasvārds = | |kontinents = Āfrika |reģions = |valsts = |laikmets = |statuss = |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = [[kolonija]] (1884–1958), Spānijas province (1958–1976) | |gads_sākums = 1884. gads |gads_beigas = 1976. gads |date_end = |event_start = |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event_end = |image_flag = Flag_of_Spain_(1945–1977).svg |flag = |flag_type = Spānijas karogs (1945–1977) |image_coat = Coat_of_Arms_of_the_Spanish_Sahara.svg |symbol = |symbol_type = Ģerbonis (1955–1975) |image_map = LocationWesternSahara.svg |image_map_caption = |national_motto = |national_anthem = |galvaspilsēta = [[Dahla]] (1884–1940), [[Ajūna]] (1940–1976) |kopīgas_valodas = [[spāņu valoda]], [[arābu valoda]] |reliģija = majoritāte - [[sunnītu islāms]], minoritāte - [[kristietība]] |nauda = |title_leader = |leader1 = |year_leader1 = |title_deputy = |deputy1 = |year_deputy1 = |deputy2 = |year_deputy2 = |stat_year1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |p1 = Sahravi |flag_p1 = |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |s1 = Maroka |flag_s1 = Flag_of_Morocco.svg |s2 = Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika |flag_s2 = Flag_of_the_Sahrawi_Arab_Democratic_Republic.svg |today = {{vieta|Maroka}}<br />{{vieta|Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika}} }} '''Spāņu Sahāra''' ({{val|es|Sahara Español}}; {{val|ar|الصحراء الإسبانية}}, ''As-Sahrā'a Al-Isbānīyah'') bija [[Spānija]]s koloniālie īpašumi [[Āfrika]]s rietumos no 1884. līdz 1976. gadam. Mūsdienās šeit ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]]. Neliela daļa no bijušās Spāņu Sahāras mūsdienās ir Marokas teritorijā. Tiesības Spānijai kolonizēt Rieumsahāru tika apstiprinātas [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresā]] 1878. gadā. Līdz 1958. gadam Spāņu Sahāra sastāvēja no divām kolonijām [[Rio de Oro]] (''Río de Oro'') dienvidos un [[Saguja el Hamra]] (''Saguía el Hamra'') ziemeļos. Tās apvienoja, izveidojot Spānijas provinci. 1956. gadā atjaunojās [[Maroka]]s neatkarība un tā pretendēja arī uz Rietumsahāras dekolonizāciju un pievienošanu Marokai. Maroka atguva vairākas spāņu pārvaldītās teritorijas, tai skaitā ar bruņotu spēku [[Ifni karš|Ifni karā]] (1957—1958). 1975. gada 6. novembrī Marokas valdības organizētais [[Zaļais maršs]] — apmēram 350 000 cilvēku liela demonstrācija ienāca Rietumsahāras teritorijā. 1975. gada 14. novembrī (6 dienas pirms [[Francisko Franko|Franko]] nāves) starp [[Spānija|Spāniju]], [[Maroka|Maroku]] un [[Mauritānija|Mauritāniju]] tika noslēgta vienošanās par Rietumsahāras dekolonizāciju, kas paredzēja Rietumsahāras sadalīšanu starp Maroku un Mauritāniju, neparedzot [[Polisario fronte]]s atbalstīto Rietumsahāras neatkarību. Spānija izveda savus spēkus no Spāņu Sahāras, Maroka anektēja Rietumsahāru, bet Polisario fronte 1976. gadā nodibināja [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]]. Mūsdienās Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas spēki kontrolē Rietumsahāras galējos austrumus. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āfrika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sahāras Ārābu Demokrātiskās Republikas vēsture]] [[Kategorija:Marokas vēsture]] [[Kategorija:Spānijas vēsture]] [[Kategorija:Bijušās valstis Āfrikā]] t74tjy1ngvfewwbxar0ztkvnfbxi4yg 0 568899 4301810 4042167 2025-06-30T05:00:38Z Biafra 13794 4301810 wikitext text/x-wiki [[Attēls:The 10,000 Hookworm Family.jpg|thumb|upright=1.5|Šo nabadzīgo baltādaino ģimeni no [[Alabama]]s 1913. gadā prezentēja kā "slavenības", jo viņi bija izbēguši no [[ankilostomoze|veltenisko tārpu]] organisma novājinošajām sekām, kas kopā ar [[pellagra|pellagru]] bija endēmiska nabadzīgo dienvidu balto vidū sliktas sanitārijas un "mālu ēšanas" vai "netīrumu ēšanas" fenomena dēļ ([[ģeofāgija]])]] '''"Baltie atkritumi"''' ({{val|en|white trash}}) ir nievājoša [[rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] un šķiru apvainošana,<ref name="Drinkard">{{grāmatas atsauce |last=Drinkard |first=Allyson |editor1-last=Coleman |editor1-first=M.J. |editor2-last=Ganong |editor2-first=L.H. |title=The Social History of the American Family: An Encyclopedia, Volume 3 |date=2014 |publisher=SAGE Publications |isbn=978-1-4522-8615-0 |pages=1452–3 |chapter='White Trash' |chapter-url=https://books.google.com/books?id=R3VpBAAAQBAJ&pg=PA1452}}</ref><ref name="Newitz">{{publikācijas atsauce |last1=Newitz |first1=Annalee |last2=Wray |first2=Matthew | name-list-style= and|date=1996 |title=What is "White Trash"?: Stereotypes and Economic Conditions of Poor Whites in the U.S. |url=https://muse.jhu.edu/article/438717/summary |journal=Minnesota Review |volume=47 |issue=1 |pages=57–72 |issn=2157-4189}}</ref> ko [[amerikāņu angļu valoda|amerikāņu angļu valodā]] izmanto, lai apzīmētu nabadzīgus baltos cilvēkus, īpaši [[ASV dienvidi|ASV dienvidu]] lauku apvidos. Ar šo terminu apzīmē [[sabiedrības slānis|sociālo šķiru]] balto iedzīvotāju vidū, īpaši ar pazeminātu dzīves līmeni.<ref name="Donnella">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.npr.org/sections/codeswitch/2018/08/01/605084163/why-its-still-ok-to-trash-poor-white-people |title=Why Is It Still OK To 'Trash' Poor White People? |work=Code Switch |publisher=National Public Radio |location=Washington, D.C. |first=Leah |last=Donnella |date=August 1, 2018 |access-date=August 3, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190525164550/https://www.npr.org/sections/codeswitch/2018/08/01/605084163/why-its-still-ok-to-trash-poor-white-people |archive-date=May 25, 2019 |dead-url=no}}</ref> To izmanto kā veidu, kā nošķirt "cēlos un strādīgos" ("labos nabagus") no slinkajiem, "nedisciplinētajiem, nepateicīgajiem un pretīgajiem" ("sliktajiem nabagiem"). Termina lietošana nodrošina vidusšķiras un augstākās klases baltajiem līdzekli, lai norobežotos no nabadzīgo balto nabadzības un bezspēcības, kuri nevar baudīt šīs privilēģijas, kā arī veidu, kā neatbalstīt viņu uzvedības normas.<ref name="Drinkard"/> Šo terminu attiecina uz cilvēkiem, kas dzīvo sociālās kārtības nomalē un tiek uzskatīti par bīstamiem, jo viņi var būt noziedzīgi, neprognozējami un neciena politisko, juridisko vai morālo autoritāti. Lai gan pilsētu un vidusšķiras baltie šo terminu pārsvarā lieto nicīgi kā klases apzīmētāju, daži baltie izklaidētāji sevi identificē kā "baltos atkritumus", uzskatot to par goda zīmi, un atzīmē zemāko iedzīvotāju stereotipus un sociālo marginalizāciju.<ref name="Drinkard" /><ref name="Hernandez">{{grāmatas atsauce |last=Hernandez |first=Leandra H. |editor1-last=Slade |editor1-first=A.F. |editor2-last=Narro |editor2-first=A.J. |editor3-last=Buchanan |editor3-first=B.P. |title=Reality Television: Oddities of Culture |date=2014 |publisher=Lexington Books |isbn=978-0-73-918564-3 |page=[https://books.google.com/books?id=BEsJAwAAQBAJ&q=%22white+trash%22 27] |chapter='I was born this way': The performance and production of modern masculinity in A&E's Duck Dynasty}}</ref><ref name="Carroll">{{grāmatas atsauce |last1=Carroll |first1=Hamilton |title=Affirmative Reaction: New Formations of White Masculinity |date=2011 |publisher=[[Duke University Press]] |isbn=978-0-82-234948-8 |pages=[https://books.google.com/books?id=tkRM6TXi9u4C&q=%22white+trash%22 102–103]}}</ref> Parastā lietojumā "balto atkritumu" nozīme pārklājas ar "[[krekeri (termins)|krekeriem]]" (''cracker''), kā apzīmē cilvēkus, kas dzīvo dienvidu štatu aizmugurē; "[[hilbiliji]]em" attiecībā uz nabadzīgiem cilvēkiem no [[Apalači]]em; "[[okiji]]em" (''Okie'') attiecībā uz Oklahomas izcelsmi; un "[[redneki]]em" (''redneck'') attiecībā uz lauku izcelsmi, īpaši no dienvidiem. Galvenā atšķirība ir tā, ka "redneks", "krekers", "okijs" un "hilbilijs" uzsver, ka tas ir nabadzīgs un neizglītots cilvēks, kas nāk no mežiem, maz apzinās un mijiedarbojas ar mūsdienu pasauli, savukārt "baltie atkritumi", kā arī mūsdienu termins "treileru atkritumi" (''trailer trash''), uzsver cilvēka šķietamās morālās nepilnības, neņemot vērā viņu audzināšanas apstākļus. Lai gan citi termini norāda uz lauku izcelsmi, "baltie atkritumi" un "treileru atkritumi" var būt arī no pilsētas vai piepilsētas. Zinātnieki no 19. gadsimta beigām līdz 21. gadsimta sākumam pētīja ģimeņu paaudzes, kuras uzskatīja par "nelabojamām", piemēram, Džūksu un Kalikaku ģimeni, kas ir īstu ģimeņu [[pseidonīms|pseidonīmi]].<ref>Rafter, Nicole Hahn (1988) ''White Trash: The Eugenic Family Studies, 1877-1919''</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:Sabiedrība]] [[Kategorija:ASV cilvēki]] rojrcs7grwylp8vc1ccpnbtcpjhlz32 0 575682 4301865 4091366 2025-06-30T07:52:45Z Treisijs 347 4301865 wikitext text/x-wiki {{Kristīgā līdera infokaste |type=Pāvests |honorific-prefix=Pāvests |name=Jānis VIII |image=Jan-VIII.jpg |caption=Pēcnāves Jāņa VIII [[miniatūra]], 14. gadsimts |birth_name= |term_start=872. gada 14. decembris |term_end=882. gada 16. decembris |predecessor=[[Adriāns II]] |successor=[[Marīns I]] |birth_date= |birth_place=[[Roma]], [[Pāvesta valsts]] |death_date=882. gada 16. decembrī |death_place=[[Roma]], [[Pāvesta valsts]] |other=Jānis }} '''Pāvests Jānis VIII''' ({{val|la|Ioannes VIII}}; miris 882. gada 16. decembrī) bija [[Romas pāvests|Romas bīskaps]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieks no 872. gada 14. decembra līdz savai nāvei. Viņu bieži uzskata par vienu no spējīgākajiem 9. gadsimta [[Romas pāvests|pāvestiem]].<ref>[http://www.newadvent.org/cathen/08423c.htm Mann, Horace. "Pope John VIII." The Catholic Encyclopedia] Vol. 8. New York: Robert Appleton Company, 1910. Skatīts 2007. gada 10. jūnijā.</ref> Jānis lielu daļu sava pontifikāta veltīja, mēģinot apturēt musulmaņu virzību uz ziemeļiem un atgūt viņu iekarojumus Itālijas dienvidos. Kad Jāņa centieni gūt palīdzību no [[franki]]em un [[Austrumromas Impērija]]s bija neveiksmīgi, viņš nostiprināja [[Roma]]s aizsardzību. Jānis atbalstīja [[Metodijs no Tesalonikas|Metodiju no Tesalonikas]] viņa misijā pie [[slāvi]]em, aizstāvēja viņu pret [[Karolingu dinastija|Karolingu]] valdniekiem un [[Bavārija]]s garīdzniekiem un atļāva tulkot Bībeli [[Baznīcslāvu valoda|slāvu valodā]]. Jānis arī diplomātiski atzina Horvātijas hercogisti un atrisināja [[Fotiju shizma|Fotiju shizmu]]. Jāņa pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību, kas ievērojami vājināja pāvestu varu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{reliģija-aizmetnis}} {{Pāvesti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas pāvesti]] aa7fjlwpxffrgs3x9adw9prks125ras 0 578941 4301596 4297451 2025-06-29T14:28:27Z Baisulis 11523 /* Ienesīgākās filmas */ update...... 4301596 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2025|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2025. gads|2025. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm. Šajā gadā ''[[Shochiku]]'' un ''[[Gaumont]]'' atzīmē savu 130. gadadienu, kamēr kinokompānijas ''[[Republic Pictures]]'' un ''[[20th Century Studios]]'' svin savu 90. gadadienu, bet ''[[Industrial Light & Magic]]'' savu 50. gadadienu un ''[[Amblin Entertainment]]'' — ​​45. gadadienu. ''[[Studio Ghibli]]'' atzīmē savu 40. gadadienu. ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' pirmā muzikāla filma "[[Brodvejas melodija]]" (1929), pirmā [[skaņu filma]], kas ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā filma"]], kļuva par [[neaizsargājams darbs|neaizsargājamu darbu]]. == Ienesīgākās filmas == Šis ir pēc tīmekļa vietnes ''[[Internet Movie Database|IMDb.com]]'' datiem veidots 2025. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2025/|title=2025 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2025|6|29|bez}}}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="margin:auto; text-align:left" |+Ienesīgākās 2025. gada filmas (atjaunināts 29.06.2025) |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | ''[[Ne Zha 2]]'' (哪吒之魔童闹海) |''Beijing Enlight Pictures'' | ${{sk|1899639136}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | "[[Minecraft filma]]" (''A Minecraft Movie'') | ''[[Warner Bros. Pictures|Warner Bros.]]'' | ${{sk|954427365}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | "[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]" (''Lilo & Stitch'') |''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|919458591}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Neiespējamā misija: Pēdējā atmaksa]]" (''Mission: Impossible - The Final Reckoning'') |''[[Paramount Pictures|Paramount]]'' | ${{sk|549572651}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | "[[Kā pieradināt pūķi (2025. gada filma)|Kā pieradināt pūķi]]" (''How to Train Your Dragon'') |''[[Universal Pictures]]'' | ${{sk|386073915}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | "[[Kapteinis Amerika: Brīnišķīgā jaunā pasaule]]" (''Captain America: Brave New World'') |rowspan=2| ''Disney'' | ${{sk|415101577}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | "[[Pērkonbultas*]]" (''Thunderbolts*'') | ${{sk|381567163}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[Grēcinieki]]" (''Sinners'') |rowspan=2| ''Warner Bros.'' | ${{sk|364675759}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[Ceļa gals: Asinssaites]]" (''Final Destination: Bloodlines'') | ${{sk|281253961}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | "[[Sniegbaltīte (2025. gada filma)|Sniegbaltīte]]" (''Snow White'') | ''Disney'' | ${{sk|205679463}} |} == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |5. janvāris |[[82. Zelta globusa balva]] |''Golden Globes, LLC'' |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |16. februāris |[[78. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |2. marts |[[97. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|3s=Holivuda (Losandželosa)}} |} === Kinofestivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 13. februāris — 23. februāris<ref name="biff:sd">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.screendaily.com/news/tom-tykwers-the-light-to-open-berlinale/5199798.article |title=Tom Tykwer’s ‘The Light’ to open Berlinale |first= Tim |last= Dams |date=December 5, 2024 |access-date=December 12, 2024 |website=[[Screen International|ScreenDaily]]|language=en}}</ref> | [[75. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 13. maijs — 24. maijs | [[2025. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} |- | 27. augusts — 6. septembris | [[82. Venēcijas kinofestivāls]] | [[Venēcijas kinofestivāls]] | {{vieta|Itālija|Venēcija}} |- |} == Miruši == <!-- Šajā 2024. gada "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Izņēmums ir, ja izveidots raksts LV wiki --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=7 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Inese Pabērza]] || style="text-align:center;"| 69|| style="text-align:center;"| latviete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/479948-mirusi-ilggadeja-grupas-menuets-soliste-paberza.htm|title=Mirusi aktrise, dziedātāja un ilggadējā grupas "Menuets" soliste|website=nra.lv|date=2025-1-14}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Žano Švarcs]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors|| {{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Vlessing |first=Etan |last2=Barnes |first2=Mike |date=January 17, 2025 |title=Jeannot Szwarc, Director of ''Somewhere in Time'' and ''Jaws 2'', Dies at 87 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/jeannot-szwarc-dead-jaws-2-somewhere-in-time-1236110782/ |access-date=January 17, 2025 |work=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Deivids Linčs]] || style="text-align:center;"| 78|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists, producents||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/8174005/muziba-devies-izcilais-kinorezisors-deivids-lincs?_gl=1*1er7mm7*_gcl_au*MjAwNDM4NTY4LjE3MzEzMDIxODQ. |title=Mūžībā devies izcilais kinorežisors Deivids Linčs |accessdate=2025-01-16 |work= |website=tvnet.lv |date={{dat|2025|1|16||bez}}}} </ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Džoana Plouraita]] || style="text-align:center;"| 95|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |website=[[BBC News]] |dead-url=no |archive-date=17 January 2025 |access-date=17 January 2025 |date=17 January 2025 |title=Acting legend Dame Joan Plowright dies at 95 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250117095829/https://www.bbc.com/news/articles/cwyppre55gyo |url=https://www.bbc.com/news/articles/cwyppre55gyo}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Bertrāns Blijē]]|| style="text-align:center;" | 85|| style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=21 January 2025 |title=France's arch film provocateur Blier dies at 85 |url=https://www.france24.com/en/live-news/20250121-france-s-arch-film-provocateur-blier-dies-at-85 |access-date=21 January 2025 |website=France 24 |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Artis Krauklis]] || style="text-align:center;"| 64|| style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| balss aktieris||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies mediju profesionālis Artis Krauklis, kura balsi dzirdējis ikviens |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/637975-muziba-devies-mediju-profesionalis-artis-krauklis-kura-balsi-dzirdejis-ikviens |accessdate={{dat|2025|2|9||bez}} |agency=jauns.lv |date={{dat|2025|1|20||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Marianna Feitfula]] || style="text-align:center;"| 78|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| dziedātāja, aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Beaumont-Thomas |first1=Ben |title=Marianne Faithfull, singular icon of British pop, dies aged 78 |url=https://www.theguardian.com/culture/2025/jan/30/marianne-faithfull-singular-icon-of-british-pop-dies-aged-78 |website=The Guardian |date=30 January 2025}}</ref>}} |- ! rowspan=10 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Bārbija Sjū]] || style="text-align:center;"| 48|| style="text-align:center;"| taivāniete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Hung |first1=Su-chin |last2=Chen |first2=Christie |title=Taiwanese actress Barbie Hsu dies of pneumonia at 48 |url=https://focustaiwan.tw/culture/202502030003 |access-date=3 February 2025 |agency=Central News Agency |date=2 February 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250206035734/https://focustaiwan.tw/culture/202502030003|archive-date=6 February 2025|dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''7'' || [[Tonijs Robertss]] || style="text-align:center;"| 85|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Gates |first1=Anita |title=Tony Roberts, Nonchalant Fixture in Woody Allen Films, Dies at 85 |url=https://www.nytimes.com/2025/02/07/movies/tony-roberts-dead.html |website=[[The New York Times]] |access-date=February 7, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Ženevjēva Pāže]] || style="text-align:center;"| 97|| style="text-align:center;"| francūziete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/genevieve-page-dead-belle-de-jour-el-cid-private-life-sherlock-holmes-1236137297/|title=Geneviève Page, Actress in ‘Belle de Jour,’ ‘El Cid’ and ‘The Private Life of Sherlock Holmes,’ Dies at 97|first=Rhett|last=Bartlett|date=Feb 14, 2025|accessdate=Feb 15, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Džūliens Holovejs]] || style="text-align:center;"| 80|| style="text-align:center;"| brits|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Johnson |first1=Brooke Ivey |title=Iconic Carry On film star Julian Holloway dies aged 80 |url=https://metro.co.uk/2025/02/18/iconic-carry-film-star-julian-holloway-dies-aged-80-22580213/ |access-date=18 February 2025 |publisher=Metro |date=18 February 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Kima Serona]] || style="text-align:center;"| 24|| style="text-align:center;"| korejiete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=South Korean actress Kim Sae-ron, 24, found dead|url=https://www.bbc.com/news/articles/c626p25egddo|website=[[The Korea Herald]]|last=Davies|first=Maia|date=February 16, 2025|access-date=February 17, 2025|archive-date=February 18, 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250218162020/https://www.bbc.com/news/articles/c626p25egddo|dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Džīns Hekmens]] || style="text-align:center;"| 95|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |date=February 27, 2025 |title=Sheriff: Gene Hackman, wife found dead in Santa Fe home; no foul play suspected |work=Santa Fe New Mexican |url=https://www.santafenewmexican.com/news/local_news/sheriff-gene-hackman-wife-found-dead-in-santa-fe-home-no-foul-play-suspected/article_2ea8855a-f4b8-11ef-b501-73232a2b5213.html}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Suleimans Sise]] || style="text-align:center;"| 84|| style="text-align:center;"| malietis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2025-02-19 |title=DISPARITION Le réalisateur malien Souleymane Cissé, l'un des pères du cinéma africain, est mort |url=https://www.rfi.fr/fr/culture/20250219-le-r%C3%A9alisateur-malien-souleymane-ciss%C3%A9-l-un-des-p%C3%A8res-du-cin%C3%A9ma-africain-est-mort |access-date=2025-02-19 |website=rfi.fr - Radio France International}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Pīters Džeisons]] || style="text-align:center;"| 80|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2025/02/peter-jason-dead-1236297197/ |title=Peter Jason Dies: ‘Deadwood’ Actor And Favorite Of John Carpenter And Walter Hill Was 80 |first1=Greg |last1=Evans |website=Deadline |date=February 21, 2025 |access-date=February 21, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[Roberto Orsi]] || style="text-align:center;"| 51|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| scenārists, producents||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://deadline.com/2025/02/roberto-orci-dead-star-trek-transformers-writer-producer-1236301807/|title = Roberto Orci Dies: ‘Star Trek’, ‘Transformers’ & ‘Hawaii Five-0’ Writer-Producer Was 51|last = Andreeva|first = Nellie|date = February 25, 2025|accessdate = February 25, 2025|work = [[Deadline Hollywood]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Mišela Trahtenberga]] || style="text-align:center;"| 39 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8200083/39-gadu-vecuma-mirusi-amerikanu-aktrise-misela-trahtenberga|title=39 gadu vecumā mirusi amerikāņu aktrise Mišela Trahtenberga|date={{dat|2025|02|26}}|accessdate={{dat|2025|02|27}}}}</ref>}} |- ! rowspan=11 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] | style="text-align:center;"| ''1'' || [[Endžija Stouna]] || style="text-align:center;"| 63|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Grammy-nominated R&B singer Angie Stone dies in car crash |url=https://apnews.com/article/angie-stone-car-crash-singer-41a7094f6d3aaa224902497f17e0204d |website=AP News |publisher=The Associated Press|date=March 2, 2025 |access-date=3 March 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''3'' || [[Eleonora Džordži]] || style="text-align:center;"| 71|| style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ilmessaggero.it/persone/eleonora_giorgi_morta_roma_paideia_racconto_malattia_carriera-8665149.html|title=Eleonora Giorgi è morta, aveva 71 anni: era malata da tempo. Dalle commedie anni Ottanta al racconto del tumore|work=Il Messaggero|language=Italian|access-date=3 March 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Pamela Baha]] || style="text-align:center;"| 61|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |title=Pamela Bach, actor and ex-wife of David Hasselhoff, dies at 62 |url=https://apnews.com/article/pamela-hasselhoff-dies-4b7acf3578169fe7e9d9d65935eb7466 |access-date=6 March 2025 |work=[[Associated Press]] |date=6 March 2025 |archive-date=March 6, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250306181846/https://apnews.com/article/pamela-hasselhoff-dies-4b7acf3578169fe7e9d9d65935eb7466 |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Atols Fugards]] || style="text-align:center;"| 92|| style="text-align:center;"| dienvidāfrikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, scenārists||{{center|<ref>{{publikācijas atsauce |last=Maako |first=Keitumetse |title=Internationally acclaimed playwright Athol Fugard dies at 92 |url=https://www.news24.com/life/arts-and-entertainment/celebrities/internationally-acclaimed-playwright-athol-fugard-dies-at-92-20250309 |access-date=9 March 2025 |magazine=Life |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Klaivs Revils]] || style="text-align:center;"| 94|| style="text-align:center;"| jaunzēlandietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name=obit>{{Tīmekļa atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Clive Revill, Voice of the Emperor in ‘The Empire Strikes Back,’ Dies at 94 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/clive-revill-dead-empire-strikes-back-emperor-1236173505/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=26 March 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Brūss Glovers]] || style="text-align:center;"| 92|| style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Smith |first1=Harrison |title=Bruce Glover, whose tough guy roles included a 007 villain, dies at 92 |url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2025/03/31/bruce-glover-dead/ |newspaper=[[The Washington Post]] |access-date=March 31, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Sofija Gubaiduļina]] || style="text-align:center;"| 93|| style="text-align:center;"| krieviete|| style="text-align:center;"| komponiste||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |date=13 March 2025 |title=Скончалась София Губайдулина — выдающийся композитор и почетный гражданин Казани |url=https://realnoevremya.ru/news/330788-skonchalas-gubaydulina-vydayuschiysya-kompozitor-i-pochetnyy-grazhdanin-kazani |access-date=13 March 2025 |work=Реальное время}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Emīlija Dekena]] || style="text-align:center;"| 43|| style="text-align:center;"| beļģiete || style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |title=Belgian Actress Émilie Dequenne Dies at 43 |agency=[[Agence France-Presse]] |work=[[France 24]] |date=16 March 2025 |url=https://www.france24.com/en/live-news/20250316-belgian-actress-emilie-dequenne-dead-at-43-family-agent |access-date=16 March 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''29'' || [[Ričards Čemberlens]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, dziedātājs||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |url=https://variety.com/2025/film/news/richard-chamberlain-dead-dies-shogun-thorn-birds-1236351970/ |title=Richard Chamberlain, TV’s Dr. Kildare, ‘Shogun,’ ‘Thorn Birds’ Star, Dies at 90|last=Natale |first=Richard |date=March 30, 2025 |work=[[Variety]] |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Ričards Nortons]] || style="text-align:center;"| 75|| style="text-align:center;"| austrālietis|| style="text-align:center;"| aktieris, kaskadieris||{{center|<ref name="NewsComAU_Sullivan2025">{{Ziņu atsauce |last=Sullivan |first=Matthew |date=30 March 2025 |title=Aussie martial arts legend and Hollywood trainer Richard Norton dies |url=https://www.news.com.au/sport/boxing/aussie-martial-arts-legend-and-hollywood-trainer-richard-norton-dies/news-story/073b8196ba8ee37565147a5fa1c03571 |access-date=30 March 2025 |work=news.com.au}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''31'' || [[Īvs Buasē]] || style="text-align:center;"| 86|| style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tf1info.fr/culture/mort-yves-boisset-realisateur-des-films-dupont-lajoie-l-attentat-est-decede-a-l-age-de-86-ans-2362379.html|title=Le réalisateur Yves Boisset ("Dupont Lajoie", "L'Attentat) est mort à l'âge de 86 ans|date=31 March 2025|language=fr}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] |- | style="text-align:center;"| ''1'' || [[Vels Kilmers]] || style="text-align:center;"| 65 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.nytimes.com/2025/04/01/movies/val-kilmer-dead.html |title=Val Kilmer, Film Star Who Played Batman and Jim Morrison, Dies at 65|last = Weber|first = Bruce|date = April 1, 2025|accessdate = April 2, 2025|newspaper = The New York Times|url-access = }}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''4'' || [[Manojs Kumars]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| indietis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Legendary actor-director Manoj Kumar, Nicknamed 'Bharat Kumar', Died at 87 in Mumbai |url=https://www.brutimes.com/news/entertainment/legendary-actor-director-manoj-kumar-nicknamed-bharat-kumar-died-at-87-in-mumbai |website=Bru Times News |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Nikijs Kats]] || style="text-align:center;"| 54|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/04/nicky-katt-dead-cause-dazed-and-confused-1236368019/|title=Nicky Katt Died By Suicide, Family Confirms; 'Dazed & Confused' Star Discovered On April 8 In Apartment|website=Deadline|first1=Dominic|last1=Patten|first2=Denise|last2=Petski|date=April 14, 2025|accessdate=April 14, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Teds Kočevs]] || style="text-align:center;"| 94|| style="text-align:center;"| kanādietis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Canadian director Ted Kotcheff, who helmed 'The Apprenticeship of Duddy Kravitz,' and 'Weekend at Bernie's,' dead at 94|url=https://www.thecanadianpressnews.ca/entertainment/canadian-director-ted-kotcheff-who-helmed-the-apprenticeship-of-duddy-kravitz-and-weekend-at-bernies/article_6c54cd00-240b-5968-b60f-f4876d828260.html|website=The Canadian Press|accessdate=April 11, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Džīna Mārša]] || style="text-align:center;"| 90|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c045dk29xqqo |title=Upstairs Downstairs actress Jean Marsh dies aged 90 |publisher=BBC News |date=13 April 2025 |access-date=14 April 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Nora Aunora]] || style="text-align:center;"| 71|| style="text-align:center;"| filipīniete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |title=Nora Aunor died of acute respiratory failure, says Ian de Leon |url=https://www.gmanetwork.com/news/showbiz/content/943174/nora-aunor-died-of-acute-respiratory-failure-says-ian-de-leon/story/ |access-date=18 April 2025 |work=GMA News |date=17 April 2025 |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''28'' || [[Prisila Pointere]] || style="text-align:center;"| 100|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Barnes|first=Mike|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/priscilla-pointer-dead-carrie-amy-irving-1236203396/|title=Priscilla Pointer, Actress and Mother of Amy Irving, Dies at 100|date=April 29, 2025|access-date=April 29, 2025|website=The Hollywood Reporter|language=En}}</ref>}} |- ! rowspan=12 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Maijs]] |- | style="text-align:center;"| ''1'' || [[Ruta Bazi]] || style="text-align:center;"| 88|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise, komiķe||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Berman |first=Marc |title=Ruth Buzzi Dies: The 'Rowan & Martin Laugh-In' Star Was 88 |url=https://www.forbes.com/sites/marcberman1/2025/05/02/ruth-buzzi-dies-the-rowan--martin-laugh-in-star-was-88/ |access-date=2025-05-02 |website=Forbes |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Džeimss Folijs]] || style="text-align:center;"| 71|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Pedersen |first=Erik |date=May 8, 2025 |title=James Foley Dies: Director Of 'Fifty Shades' Sequels, 'Glengarry Glen Ross', 'House Of Cards', & Madonna Projects Was 71 |url=https://deadline.com/2025/05/james-foley-dead-fifty-shades-madonna-house-of-cards-1236390352/ |access-date=May 8, 2025 |website=Deadline}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''7'' || [[Džo Dons Beikers]] || style="text-align:center;"| 89|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Langer |first1=Emily |title=Joe Don Baker, tough guy actor in 'Walking Tall,' dies at 89 |url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2025/05/15/joe-don-baker-actor-dead/ |website=The Washington Post |access-date=May 15, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Roberts Bentons]] || style="text-align:center;"| 92|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Martin |first1=Douglas |title=Robert Benton, Influential Director and Screenwriter, Dies at 92 |url=https://www.nytimes.com/2025/05/13/movies/robert-benton-dead.html |website=The New York Times |access-date=May 13, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Taina Elga]] || style="text-align:center;"| 95|| style="text-align:center;"| somiete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Taina Elg, Actress in ‘Les Girls’ and ‘The 39 Steps,’ Dies at 95 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/taina-elg-dead-les-girls-39-steps-1236230869/ |website=hollywoodreporter.com |accessdate={{dat|2025|6|8||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Nino Benvenuti]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| itālis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-20 |title=Remembering Nino Benvenuti |url=https://www.ilmessaggero.it/en/remembering_nino_benvenuti-8847939.html |access-date=2025-05-20 |website=www.ilmessaggero.it |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Džordžs Vendts]] || style="text-align:center;"| 76|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=George Wendt's Cause of Death Revealed 2 Weeks After the 'Cheers' Star Died at 76 |url=https://people.com/george-wendt-cause-of-death-revealed-11738886 |access-date=2025-06-05 |website=People.com |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Marsels Ofuls]] || style="text-align:center;"| 97|| style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| dokumentālists||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1= Mandelbaum |first1= Jacques |title= Marcel Ophuls, auteur du « Chagrin et la Pitié », maître du documentaire malgré lui, est mort |work= [[Le Monde]] |issn= 1950-6244 |date= 26 May 2025 |url= https://www.lemonde.fr/disparitions/article/2025/05/26/marcel-ophuls-auteur-du-chagrin-et-la-pitie-maitre-du-documentaire-malgre-lui-est-mort_6608397_3382.html |access-date= 26 May 2025 |language=fr}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''27'' || [[Elvīra Baldiņa]] || style="text-align:center;"| 105|| style="text-align:center;"| latviete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8256702/105-gadu-vecuma-muziba-devusies-aktrise-elvira-baldina|title=105 gadu vecumā mūžībā devusies aktrise Elvīra Baldiņa|website=Kultūra|access-date=2025-05-27|date=2025-05-27|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Valērija Mahafija]] || style="text-align:center;"| 71|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Valerie Mahaffey, Emmy-Winning ''Northern Exposure'' Actress Also Known for Starring in ''Young Sheldon'' and ''Big Sky'', Dies at 71 |url=https://people.com/valerie-mahaffey-northern-exposure-actress-dies-at-71-11745930 |first=Escher |last=Walcott |access-date=May 31, 2025 |website=People |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Loreta Svita]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/loretta-swit-dead-mash-hot-lips-houlihan-1236233958/|title=Loretta Swit, Margaret "Hot Lips" Houlihan on 'M*A*S*H,' Dies at 87|author=De Los Reyes, Lisa|publisher=The Hollywood Reporter|date=May 30, 2025|accessdate=May 30, 2025}}</ref>}} <!-- |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[mēnesis]] |- | style="text-align:center;"| ''datums'' || [[vārds_uzvārds]] || style="text-align:center;"| vecums || style="text-align:center;"| tautība || style="text-align:center;"| ko_darīja||{{center|saite}} --> |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.imdb.com/search/title/?title_type=feature,short&release_date=2025-01-01,2025-12-31&adult=include&sort=num_votes,desc 2025. gada filmu saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]] [[Kategorija:2025. gads kino| ]] dbtar7l9gnam3cani39qy9sipzy3j0c 4301901 4301596 2025-06-30T11:10:02Z Baisulis 11523 /* Miruši */ papildināts.... 4301901 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2025|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2025. gads|2025. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm. Šajā gadā ''[[Shochiku]]'' un ''[[Gaumont]]'' atzīmē savu 130. gadadienu, kamēr kinokompānijas ''[[Republic Pictures]]'' un ''[[20th Century Studios]]'' svin savu 90. gadadienu, bet ''[[Industrial Light & Magic]]'' savu 50. gadadienu un ''[[Amblin Entertainment]]'' — ​​45. gadadienu. ''[[Studio Ghibli]]'' atzīmē savu 40. gadadienu. ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' pirmā muzikāla filma "[[Brodvejas melodija]]" (1929), pirmā [[skaņu filma]], kas ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā filma"]], kļuva par [[neaizsargājams darbs|neaizsargājamu darbu]]. == Ienesīgākās filmas == Šis ir pēc tīmekļa vietnes ''[[Internet Movie Database|IMDb.com]]'' datiem veidots 2025. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2025/|title=2025 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2025|6|29|bez}}}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="margin:auto; text-align:left" |+Ienesīgākās 2025. gada filmas (atjaunināts 29.06.2025) |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | ''[[Ne Zha 2]]'' (哪吒之魔童闹海) |''Beijing Enlight Pictures'' | ${{sk|1899639136}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | "[[Minecraft filma]]" (''A Minecraft Movie'') | ''[[Warner Bros. Pictures|Warner Bros.]]'' | ${{sk|954427365}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | "[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]" (''Lilo & Stitch'') |''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|919458591}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Neiespējamā misija: Pēdējā atmaksa]]" (''Mission: Impossible - The Final Reckoning'') |''[[Paramount Pictures|Paramount]]'' | ${{sk|549572651}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | "[[Kā pieradināt pūķi (2025. gada filma)|Kā pieradināt pūķi]]" (''How to Train Your Dragon'') |''[[Universal Pictures]]'' | ${{sk|386073915}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | "[[Kapteinis Amerika: Brīnišķīgā jaunā pasaule]]" (''Captain America: Brave New World'') |rowspan=2| ''Disney'' | ${{sk|415101577}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | "[[Pērkonbultas*]]" (''Thunderbolts*'') | ${{sk|381567163}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[Grēcinieki]]" (''Sinners'') |rowspan=2| ''Warner Bros.'' | ${{sk|364675759}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[Ceļa gals: Asinssaites]]" (''Final Destination: Bloodlines'') | ${{sk|281253961}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | "[[Sniegbaltīte (2025. gada filma)|Sniegbaltīte]]" (''Snow White'') | ''Disney'' | ${{sk|205679463}} |} == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |5. janvāris |[[82. Zelta globusa balva]] |''Golden Globes, LLC'' |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |16. februāris |[[78. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |2. marts |[[97. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|3s=Holivuda (Losandželosa)}} |} === Kinofestivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 13. februāris — 23. februāris<ref name="biff:sd">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.screendaily.com/news/tom-tykwers-the-light-to-open-berlinale/5199798.article |title=Tom Tykwer’s ‘The Light’ to open Berlinale |first= Tim |last= Dams |date=December 5, 2024 |access-date=December 12, 2024 |website=[[Screen International|ScreenDaily]]|language=en}}</ref> | [[75. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 13. maijs — 24. maijs | [[2025. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} |- | 27. augusts — 6. septembris | [[82. Venēcijas kinofestivāls]] | [[Venēcijas kinofestivāls]] | {{vieta|Itālija|Venēcija}} |- |} == Miruši == <!-- Šajā 2024. gada "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Izņēmums ir, ja izveidots raksts LV wiki --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=7 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Inese Pabērza]] || style="text-align:center;"| 69|| style="text-align:center;"| latviete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/479948-mirusi-ilggadeja-grupas-menuets-soliste-paberza.htm|title=Mirusi aktrise, dziedātāja un ilggadējā grupas "Menuets" soliste|website=nra.lv|date=2025-1-14}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Žano Švarcs]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors|| {{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Vlessing |first=Etan |last2=Barnes |first2=Mike |date=January 17, 2025 |title=Jeannot Szwarc, Director of ''Somewhere in Time'' and ''Jaws 2'', Dies at 87 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/jeannot-szwarc-dead-jaws-2-somewhere-in-time-1236110782/ |access-date=January 17, 2025 |work=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Deivids Linčs]] || style="text-align:center;"| 78|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists, producents||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/8174005/muziba-devies-izcilais-kinorezisors-deivids-lincs?_gl=1*1er7mm7*_gcl_au*MjAwNDM4NTY4LjE3MzEzMDIxODQ. |title=Mūžībā devies izcilais kinorežisors Deivids Linčs |accessdate=2025-01-16 |work= |website=tvnet.lv |date={{dat|2025|1|16||bez}}}} </ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Džoana Plouraita]] || style="text-align:center;"| 95|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |website=[[BBC News]] |dead-url=no |archive-date=17 January 2025 |access-date=17 January 2025 |date=17 January 2025 |title=Acting legend Dame Joan Plowright dies at 95 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250117095829/https://www.bbc.com/news/articles/cwyppre55gyo |url=https://www.bbc.com/news/articles/cwyppre55gyo}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Bertrāns Blijē]]|| style="text-align:center;" | 85|| style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=21 January 2025 |title=France's arch film provocateur Blier dies at 85 |url=https://www.france24.com/en/live-news/20250121-france-s-arch-film-provocateur-blier-dies-at-85 |access-date=21 January 2025 |website=France 24 |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Artis Krauklis]] || style="text-align:center;"| 64|| style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| balss aktieris||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies mediju profesionālis Artis Krauklis, kura balsi dzirdējis ikviens |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/637975-muziba-devies-mediju-profesionalis-artis-krauklis-kura-balsi-dzirdejis-ikviens |accessdate={{dat|2025|2|9||bez}} |agency=jauns.lv |date={{dat|2025|1|20||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Marianna Feitfula]] || style="text-align:center;"| 78|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| dziedātāja, aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Beaumont-Thomas |first1=Ben |title=Marianne Faithfull, singular icon of British pop, dies aged 78 |url=https://www.theguardian.com/culture/2025/jan/30/marianne-faithfull-singular-icon-of-british-pop-dies-aged-78 |website=The Guardian |date=30 January 2025}}</ref>}} |- ! rowspan=10 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Bārbija Sjū]] || style="text-align:center;"| 48|| style="text-align:center;"| taivāniete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Hung |first1=Su-chin |last2=Chen |first2=Christie |title=Taiwanese actress Barbie Hsu dies of pneumonia at 48 |url=https://focustaiwan.tw/culture/202502030003 |access-date=3 February 2025 |agency=Central News Agency |date=2 February 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250206035734/https://focustaiwan.tw/culture/202502030003|archive-date=6 February 2025|dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''7'' || [[Tonijs Robertss]] || style="text-align:center;"| 85|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Gates |first1=Anita |title=Tony Roberts, Nonchalant Fixture in Woody Allen Films, Dies at 85 |url=https://www.nytimes.com/2025/02/07/movies/tony-roberts-dead.html |website=[[The New York Times]] |access-date=February 7, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Ženevjēva Pāže]] || style="text-align:center;"| 97|| style="text-align:center;"| francūziete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/genevieve-page-dead-belle-de-jour-el-cid-private-life-sherlock-holmes-1236137297/|title=Geneviève Page, Actress in ‘Belle de Jour,’ ‘El Cid’ and ‘The Private Life of Sherlock Holmes,’ Dies at 97|first=Rhett|last=Bartlett|date=Feb 14, 2025|accessdate=Feb 15, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Džūliens Holovejs]] || style="text-align:center;"| 80|| style="text-align:center;"| brits|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Johnson |first1=Brooke Ivey |title=Iconic Carry On film star Julian Holloway dies aged 80 |url=https://metro.co.uk/2025/02/18/iconic-carry-film-star-julian-holloway-dies-aged-80-22580213/ |access-date=18 February 2025 |publisher=Metro |date=18 February 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Kima Serona]] || style="text-align:center;"| 24|| style="text-align:center;"| korejiete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=South Korean actress Kim Sae-ron, 24, found dead|url=https://www.bbc.com/news/articles/c626p25egddo|website=[[The Korea Herald]]|last=Davies|first=Maia|date=February 16, 2025|access-date=February 17, 2025|archive-date=February 18, 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250218162020/https://www.bbc.com/news/articles/c626p25egddo|dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Džīns Hekmens]] || style="text-align:center;"| 95|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |date=February 27, 2025 |title=Sheriff: Gene Hackman, wife found dead in Santa Fe home; no foul play suspected |work=Santa Fe New Mexican |url=https://www.santafenewmexican.com/news/local_news/sheriff-gene-hackman-wife-found-dead-in-santa-fe-home-no-foul-play-suspected/article_2ea8855a-f4b8-11ef-b501-73232a2b5213.html}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Suleimans Sise]] || style="text-align:center;"| 84|| style="text-align:center;"| malietis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2025-02-19 |title=DISPARITION Le réalisateur malien Souleymane Cissé, l'un des pères du cinéma africain, est mort |url=https://www.rfi.fr/fr/culture/20250219-le-r%C3%A9alisateur-malien-souleymane-ciss%C3%A9-l-un-des-p%C3%A8res-du-cin%C3%A9ma-africain-est-mort |access-date=2025-02-19 |website=rfi.fr - Radio France International}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Pīters Džeisons]] || style="text-align:center;"| 80|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2025/02/peter-jason-dead-1236297197/ |title=Peter Jason Dies: ‘Deadwood’ Actor And Favorite Of John Carpenter And Walter Hill Was 80 |first1=Greg |last1=Evans |website=Deadline |date=February 21, 2025 |access-date=February 21, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[Roberto Orsi]] || style="text-align:center;"| 51|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| scenārists, producents||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://deadline.com/2025/02/roberto-orci-dead-star-trek-transformers-writer-producer-1236301807/|title = Roberto Orci Dies: ‘Star Trek’, ‘Transformers’ & ‘Hawaii Five-0’ Writer-Producer Was 51|last = Andreeva|first = Nellie|date = February 25, 2025|accessdate = February 25, 2025|work = [[Deadline Hollywood]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Mišela Trahtenberga]] || style="text-align:center;"| 39 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8200083/39-gadu-vecuma-mirusi-amerikanu-aktrise-misela-trahtenberga|title=39 gadu vecumā mirusi amerikāņu aktrise Mišela Trahtenberga|date={{dat|2025|02|26}}|accessdate={{dat|2025|02|27}}}}</ref>}} |- ! rowspan=11 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] | style="text-align:center;"| ''1'' || [[Endžija Stouna]] || style="text-align:center;"| 63|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Grammy-nominated R&B singer Angie Stone dies in car crash |url=https://apnews.com/article/angie-stone-car-crash-singer-41a7094f6d3aaa224902497f17e0204d |website=AP News |publisher=The Associated Press|date=March 2, 2025 |access-date=3 March 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''3'' || [[Eleonora Džordži]] || style="text-align:center;"| 71|| style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ilmessaggero.it/persone/eleonora_giorgi_morta_roma_paideia_racconto_malattia_carriera-8665149.html|title=Eleonora Giorgi è morta, aveva 71 anni: era malata da tempo. Dalle commedie anni Ottanta al racconto del tumore|work=Il Messaggero|language=Italian|access-date=3 March 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Pamela Baha]] || style="text-align:center;"| 61|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |title=Pamela Bach, actor and ex-wife of David Hasselhoff, dies at 62 |url=https://apnews.com/article/pamela-hasselhoff-dies-4b7acf3578169fe7e9d9d65935eb7466 |access-date=6 March 2025 |work=[[Associated Press]] |date=6 March 2025 |archive-date=March 6, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250306181846/https://apnews.com/article/pamela-hasselhoff-dies-4b7acf3578169fe7e9d9d65935eb7466 |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Atols Fugards]] || style="text-align:center;"| 92|| style="text-align:center;"| dienvidāfrikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, scenārists||{{center|<ref>{{publikācijas atsauce |last=Maako |first=Keitumetse |title=Internationally acclaimed playwright Athol Fugard dies at 92 |url=https://www.news24.com/life/arts-and-entertainment/celebrities/internationally-acclaimed-playwright-athol-fugard-dies-at-92-20250309 |access-date=9 March 2025 |magazine=Life |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Klaivs Revils]] || style="text-align:center;"| 94|| style="text-align:center;"| jaunzēlandietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name=obit>{{Tīmekļa atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Clive Revill, Voice of the Emperor in ‘The Empire Strikes Back,’ Dies at 94 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/clive-revill-dead-empire-strikes-back-emperor-1236173505/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=26 March 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Brūss Glovers]] || style="text-align:center;"| 92|| style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Smith |first1=Harrison |title=Bruce Glover, whose tough guy roles included a 007 villain, dies at 92 |url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2025/03/31/bruce-glover-dead/ |newspaper=[[The Washington Post]] |access-date=March 31, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Sofija Gubaiduļina]] || style="text-align:center;"| 93|| style="text-align:center;"| krieviete|| style="text-align:center;"| komponiste||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |date=13 March 2025 |title=Скончалась София Губайдулина — выдающийся композитор и почетный гражданин Казани |url=https://realnoevremya.ru/news/330788-skonchalas-gubaydulina-vydayuschiysya-kompozitor-i-pochetnyy-grazhdanin-kazani |access-date=13 March 2025 |work=Реальное время}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Emīlija Dekena]] || style="text-align:center;"| 43|| style="text-align:center;"| beļģiete || style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |title=Belgian Actress Émilie Dequenne Dies at 43 |agency=[[Agence France-Presse]] |work=[[France 24]] |date=16 March 2025 |url=https://www.france24.com/en/live-news/20250316-belgian-actress-emilie-dequenne-dead-at-43-family-agent |access-date=16 March 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''29'' || [[Ričards Čemberlens]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, dziedātājs||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |url=https://variety.com/2025/film/news/richard-chamberlain-dead-dies-shogun-thorn-birds-1236351970/ |title=Richard Chamberlain, TV’s Dr. Kildare, ‘Shogun,’ ‘Thorn Birds’ Star, Dies at 90|last=Natale |first=Richard |date=March 30, 2025 |work=[[Variety]] |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Ričards Nortons]] || style="text-align:center;"| 75|| style="text-align:center;"| austrālietis|| style="text-align:center;"| aktieris, kaskadieris||{{center|<ref name="NewsComAU_Sullivan2025">{{Ziņu atsauce |last=Sullivan |first=Matthew |date=30 March 2025 |title=Aussie martial arts legend and Hollywood trainer Richard Norton dies |url=https://www.news.com.au/sport/boxing/aussie-martial-arts-legend-and-hollywood-trainer-richard-norton-dies/news-story/073b8196ba8ee37565147a5fa1c03571 |access-date=30 March 2025 |work=news.com.au}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''31'' || [[Īvs Buasē]] || style="text-align:center;"| 86|| style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tf1info.fr/culture/mort-yves-boisset-realisateur-des-films-dupont-lajoie-l-attentat-est-decede-a-l-age-de-86-ans-2362379.html|title=Le réalisateur Yves Boisset ("Dupont Lajoie", "L'Attentat) est mort à l'âge de 86 ans|date=31 March 2025|language=fr}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] |- | style="text-align:center;"| ''1'' || [[Vels Kilmers]] || style="text-align:center;"| 65 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.nytimes.com/2025/04/01/movies/val-kilmer-dead.html |title=Val Kilmer, Film Star Who Played Batman and Jim Morrison, Dies at 65|last = Weber|first = Bruce|date = April 1, 2025|accessdate = April 2, 2025|newspaper = The New York Times|url-access = }}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''4'' || [[Manojs Kumars]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| indietis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Legendary actor-director Manoj Kumar, Nicknamed 'Bharat Kumar', Died at 87 in Mumbai |url=https://www.brutimes.com/news/entertainment/legendary-actor-director-manoj-kumar-nicknamed-bharat-kumar-died-at-87-in-mumbai |website=Bru Times News |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Nikijs Kats]] || style="text-align:center;"| 54|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/04/nicky-katt-dead-cause-dazed-and-confused-1236368019/|title=Nicky Katt Died By Suicide, Family Confirms; 'Dazed & Confused' Star Discovered On April 8 In Apartment|website=Deadline|first1=Dominic|last1=Patten|first2=Denise|last2=Petski|date=April 14, 2025|accessdate=April 14, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Teds Kočevs]] || style="text-align:center;"| 94|| style="text-align:center;"| kanādietis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Canadian director Ted Kotcheff, who helmed 'The Apprenticeship of Duddy Kravitz,' and 'Weekend at Bernie's,' dead at 94|url=https://www.thecanadianpressnews.ca/entertainment/canadian-director-ted-kotcheff-who-helmed-the-apprenticeship-of-duddy-kravitz-and-weekend-at-bernies/article_6c54cd00-240b-5968-b60f-f4876d828260.html|website=The Canadian Press|accessdate=April 11, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Džīna Mārša]] || style="text-align:center;"| 90|| style="text-align:center;"| angliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c045dk29xqqo |title=Upstairs Downstairs actress Jean Marsh dies aged 90 |publisher=BBC News |date=13 April 2025 |access-date=14 April 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Nora Aunora]] || style="text-align:center;"| 71|| style="text-align:center;"| filipīniete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |title=Nora Aunor died of acute respiratory failure, says Ian de Leon |url=https://www.gmanetwork.com/news/showbiz/content/943174/nora-aunor-died-of-acute-respiratory-failure-says-ian-de-leon/story/ |access-date=18 April 2025 |work=GMA News |date=17 April 2025 |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''28'' || [[Prisila Pointere]] || style="text-align:center;"| 100|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Barnes|first=Mike|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/priscilla-pointer-dead-carrie-amy-irving-1236203396/|title=Priscilla Pointer, Actress and Mother of Amy Irving, Dies at 100|date=April 29, 2025|access-date=April 29, 2025|website=The Hollywood Reporter|language=En}}</ref>}} |- ! rowspan=12 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Maijs]] |- | style="text-align:center;"| ''1'' || [[Ruta Bazi]] || style="text-align:center;"| 88|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise, komiķe||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Berman |first=Marc |title=Ruth Buzzi Dies: The 'Rowan & Martin Laugh-In' Star Was 88 |url=https://www.forbes.com/sites/marcberman1/2025/05/02/ruth-buzzi-dies-the-rowan--martin-laugh-in-star-was-88/ |access-date=2025-05-02 |website=Forbes |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Džeimss Folijs]] || style="text-align:center;"| 71|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Pedersen |first=Erik |date=May 8, 2025 |title=James Foley Dies: Director Of 'Fifty Shades' Sequels, 'Glengarry Glen Ross', 'House Of Cards', & Madonna Projects Was 71 |url=https://deadline.com/2025/05/james-foley-dead-fifty-shades-madonna-house-of-cards-1236390352/ |access-date=May 8, 2025 |website=Deadline}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''7'' || [[Džo Dons Beikers]] || style="text-align:center;"| 89|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Langer |first1=Emily |title=Joe Don Baker, tough guy actor in 'Walking Tall,' dies at 89 |url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2025/05/15/joe-don-baker-actor-dead/ |website=The Washington Post |access-date=May 15, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Roberts Bentons]] || style="text-align:center;"| 92|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Martin |first1=Douglas |title=Robert Benton, Influential Director and Screenwriter, Dies at 92 |url=https://www.nytimes.com/2025/05/13/movies/robert-benton-dead.html |website=The New York Times |access-date=May 13, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Taina Elga]] || style="text-align:center;"| 95|| style="text-align:center;"| somiete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Taina Elg, Actress in ‘Les Girls’ and ‘The 39 Steps,’ Dies at 95 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/taina-elg-dead-les-girls-39-steps-1236230869/ |website=hollywoodreporter.com |accessdate={{dat|2025|6|8||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Nino Benvenuti]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| itālis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-20 |title=Remembering Nino Benvenuti |url=https://www.ilmessaggero.it/en/remembering_nino_benvenuti-8847939.html |access-date=2025-05-20 |website=www.ilmessaggero.it |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Džordžs Vendts]] || style="text-align:center;"| 76|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=George Wendt's Cause of Death Revealed 2 Weeks After the 'Cheers' Star Died at 76 |url=https://people.com/george-wendt-cause-of-death-revealed-11738886 |access-date=2025-06-05 |website=People.com |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Marsels Ofuls]] || style="text-align:center;"| 97|| style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| dokumentālists||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1= Mandelbaum |first1= Jacques |title= Marcel Ophuls, auteur du « Chagrin et la Pitié », maître du documentaire malgré lui, est mort |work= [[Le Monde]] |issn= 1950-6244 |date= 26 May 2025 |url= https://www.lemonde.fr/disparitions/article/2025/05/26/marcel-ophuls-auteur-du-chagrin-et-la-pitie-maitre-du-documentaire-malgre-lui-est-mort_6608397_3382.html |access-date= 26 May 2025 |language=fr}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''27'' || [[Elvīra Baldiņa]] || style="text-align:center;"| 105|| style="text-align:center;"| latviete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8256702/105-gadu-vecuma-muziba-devusies-aktrise-elvira-baldina|title=105 gadu vecumā mūžībā devusies aktrise Elvīra Baldiņa|website=Kultūra|access-date=2025-05-27|date=2025-05-27|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Valērija Mahafija]] || style="text-align:center;"| 71|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Valerie Mahaffey, Emmy-Winning ''Northern Exposure'' Actress Also Known for Starring in ''Young Sheldon'' and ''Big Sky'', Dies at 71 |url=https://people.com/valerie-mahaffey-northern-exposure-actress-dies-at-71-11745930 |first=Escher |last=Walcott |access-date=May 31, 2025 |website=People |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Loreta Svita]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/loretta-swit-dead-mash-hot-lips-houlihan-1236233958/|title=Loretta Swit, Margaret "Hot Lips" Houlihan on 'M*A*S*H,' Dies at 87|author=De Los Reyes, Lisa|publisher=The Hollywood Reporter|date=May 30, 2025|accessdate=May 30, 2025}}</ref>}} |- ! rowspan=6 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūnijs]] |- | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Valdemārs Jemeļjanovs]] || style="text-align:center;"| 85|| style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| kinooperators||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies kino un video operators Valdemārs Jemeļjanovs |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/12.06.2025-muziba-devies-kino-un-video-operators-valdemars-jemeljanovs.a603062/ |accessdate={{dat|2025|6|12||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2025|6|30||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Hariss Julins]] || style="text-align:center;"| 87|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Evans |first1=Greg |title=Harris Yulin Dies: Star Of Broadway, TV & Film Was 87 |url=https://deadline.com/2025/06/harris-yulin-dead-1236431177/ |website=Deadline Hollywood |access-date=June 12, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Geilārs Sarteins]] || style="text-align:center;"| 81|| style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Gailard Sartain, Actor in ‘Hee Haw’ and ‘Mississippi Burning,’ Dies at 81|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/gailard-sartain-dead-hee-haw-mississippi-burning-1236295853/|last=Barnes|first=Mike|publisher=The Hollywood Reporter|date=June 20, 2025|access-date=June 25, 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Lea Masari]] || style="text-align:center;"| 91|| style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Roxborough |first1=Scott |title=Lea Massari, Italian Cinema’s Anti-Diva, Dies at 91 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/lea-massari-dead-italian-cinema-actress-1236299057/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=27 June 2025 |date=25 June 2025}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Lalo Šifrins]] || style="text-align:center;"| 93|| style="text-align:center;"| argentīnietis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2025/06/26/lalo-schifrin-composer-mission-impossible-dies/|title=Lalo Schifrin, composer of jazzy ‘Mission: Impossible’ score, dies at 93|publisher=The Washington Post|date=June 26, 2025|accessdate=June 26, 2025}}</ref>}} <!-- |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[mēnesis]] |- | style="text-align:center;"| ''datums'' || [[vārds_uzvārds]] || style="text-align:center;"| vecums || style="text-align:center;"| tautība || style="text-align:center;"| ko_darīja||{{center|saite}} --> |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.imdb.com/search/title/?title_type=feature,short&release_date=2025-01-01,2025-12-31&adult=include&sort=num_votes,desc 2025. gada filmu saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]] [[Kategorija:2025. gads kino| ]] 33wyirdt5wk3ga9s5xjjv94eov40cp1 10 579855 4301645 4127672 2025-06-29T16:22:41Z Bendžamins 76862 4301645 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = M. Naits Šjāmalāns |title = [[M. Naits Šjāmalāns]] |state = {{{state|autocollapse}}} |listclass = hlist |group1 = Režisors |list1 = * ''[[Praying with Anger]]'' (1992) * ''[[Wide Awake]]'' (1998) * "[[Sestais prāts]]" (1999) * "[[Neievainojamais]]" (''Unbreakable'', 2000) * "[[Zīmes]]" (2002) * "[[Ciems (filma)|Ciems]]" (2004) * "[[Ūdensmeitene]]" (''Lady in the Water'', 2006) * "[[Notikums (filma)|Notikums]]" (2008) * "[[Leģenda par pēdējo gaisa pavēlnieku]]" (2010) * "[[Atgriešanās uz Zemes]]" (''After Earth'', 2013) * "[[Ciemos]]" (''The Visit'', 2015) * "[[Sašķeltais]]" (2016) * "[[Misters Stikls]]" (''Glass'', 2019) * "[[Laiks (filma)|Laiks]]" (''Old'', 2021) * "[[Kāds klauvē pie būdas]]" (2023) * "[[Slazds (filma)|Slazds]]" (2024) |group2 = Tikai scenārists |list2 = * "[[Mazais Stjuarts]]" (1999) * "[[Nelabais]]" (''Devil'', 2010) |group3 = Tikai producents |list3 = * "[[Vērotāji (2024. gada filma)|Vērotāji]]" (2024) * ''[[Caddo Lake]]'' (2024) }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Filmu navigācijas veidnes]] [[Kategorija:M. Naita Šjāmalāna filmas|*]] </noinclude> 30fma3sw0z3749ta6vyraifzxuqx3vf 0 580949 4301706 4274038 2025-06-29T18:15:58Z Svens Hudjajevs 100139 4301706 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''República Española'' |nosaukums_latv_val = Spānijas Republika |sugasvārds = Spānijas Republika | |kontinents = Eirāzija |reģions = Dienvideiropa |valsts = Spānija |laikmets = [[Starpkaru periods]]<br />[[Spānijas pilsoņu karš]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = <!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī valsts atkarīga -> |valdības_veids = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[Pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] [[republika]]<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Payne |first1=Stanley G. |title=Spain's First Democracy: The Second Republic, 1931-1936 |date={{dat|1993||||bez}} |publisher=Univ of Wisconsin Press |isbn=978-0-299-13674-1 |pages=62–63 |url=https://books.google.com/books?id=46N-pNbNG2kC&q=president |language=en}}</ref> |<!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -> |<!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās parādīšanos raksta. Nelietot tikai "likvidēšana" vai "deklarēšana" -> | |gads_sākums = 1931 |gads_beigas = 1939 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = Republikas proklamēšana |date_start = {{dat|1931|4|14||bez}} |event_end = Republikas krišana |date_end = {{dat|1939|4|1||bez}} | |event1 = [[Spānijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] sākums |date_event1 = {{dat|1936|7|17||bez}} |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = <!--- Optional: A crucial event that took place before after "event_end"---> |date_post = | |<!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to s5 ---> |p1 = Burbonu restaurācija Spānijā |flag_p1 = Flag_of_Spain_(1785–1873,_1875–1931).svg |image_p1 = |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Franko diktatūra Spānijā |flag_s1 = Flag_of_Spain_(1938–1945).svg |image_s1 = |s2 = Spānijas Otrā republika trimdā |flag_s2 = Flag_of_Spain_(1931–1939).svg |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flag_of_Spain_(1931–1939).svg |flag = Spānijas karogs |flag_type = Karogs | |image_coat = Coat_of_Arms_of_Spain_(1931-1939).svg |symbol = Spānijas ģerbonis |symbol_type = Ģerbonis | |image_map = Spanish_State.png |image_map_caption = Spānijas Republikas teritorijas un kolonijas: {{plainlist|style=padding-left:0.6em;text-align:left;| * {{Color box|#336432|border=darkgray}} Spānija, [[Ifni]], [[Spāņu Sahāra]] un [[Ekvatoriālā Gvineja|Spāņu Gvineja]] * {{Color box|#C9FF6B|border=darkgray}} [[Spāņu Maroka]] * {{Color box|#FF8118|border=darkgray}} [[Tanžeras starptautiskā zona]] }} | |galvaspilsēta = [[Madride]] (1931—1936)<br />[[Valensija (Spānija)|Valensija]] (1936—1937)<br />[[Barselona]] (1937—1939) |galvaspilsēta_exile = <!-- If status="Exile" --> |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = ''[[Plus Ultra]]'' |national_anthem = ''Himno de Riego'' |kopīgas_valodas = [[Spāņu valoda|spāņu]], [[Katalāņu valoda|katalāņu]], [[Basku valoda|basku]] |reliģija = [[Sekulārisms|Laicīga]] valsts |nauda = Peseta | |<!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---> |leader1 = [[Niketo Alkala Samora]] |leader2 = [[Djego Martiness Barrio]] |leader3 = Manuels Asanja |leader4 = |year_leader1 = 1931—1936 |year_leader2 = 1936 <small>(pagaidu)<small /> |year_leader3 = 1936—1939 |year_leader4 = |title_leader = Prezidents |representative1 = [[Niketo Alkala Samora]] |representative2 = [[Huans Negrīns]] |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = 1931 <small>(pirmais)<small /> |year_representative2 = 1937—1939 <small>(pēdējais)<small /> |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = [[Spānijas_premjerministru_uzskaitījums#Spānijas_Otrā_republika_(1931—1939)|Valdības vadītājs]] |deputy1 = |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = | |<!--- Legislature ---> |legislature = Kortesi |house1 = |type_house1 = |house2 = |type_house2 = | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = 1936 |stat_platība1 = |stat_pop1 = 24693000 |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = <!--- Accepts wikilinks ---> }} '''Spānijas Otrā republika''' ({{val|es|La Segunda República Española}}), oficiāli '''Spānijas Republika''' ({{val|es|República Española}}), bija politiska sistēma, kas pastāvēja [[Spānija|Spānijā]] no 1931. gada 14. aprīļa līdz 1939. gada 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko|Francisko Franko]] diktatūra. Šī republika bija otrais mēģinājums izveidot republikas pārvaldes formu Spānijā — [[Spānijas Pirmā republika|pirmā republika]] īslaicīgi pastāvēja 19. gadsimta 70. gados. Spānijas Otrā republika ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]], taču tā paliek būtiska kā pagrieziena punkts, kas ietekmēja valsts nākotni un politisko attīstību 20. gadsimtā. == Vēsture == Pēc vairākiem nestabilitātes gadiem Spānijā, kurai bija raksturīgas straujas politiskās pārmaiņas un [[Spānijas karalis|karaļa]] [[Alfonso XIII]] [[Autoritārisms|autoritārā]] [[Burbonu restaurācija Spānijā|režīma]] sabrukums, 1931. gada aprīlī notika pašvaldību vēlēšanas. Lai gan tās bija vietējās vēlēšanas, rezultāti skaidri norādīja uz lielu sabiedrības atbalstu republikāniskajām partijām, īpaši pilsētās. 1931. gada 14. aprīlī, karalis Alfonso XIII aizbēga no valsts, un tika pasludināta Spānijas Otrā republika. Jaunā republikas valdība pieņēma [[Demokrātija|demokrātisku]] [[Konstitūcija|konstitūciju]] 1931. gada 9. decembrī. Šī konstitūcija bija viena no progresīvākajām [[Eiropa|Eiropā]] tajā laikā. Piemēram, republikas valdība centās īstenot agrārās reformas, lai atņemtu zemi lielajiem zemes īpašniekiem un piešķirtu to bezzemniekiem, kas bija īpaši svarīgi lauku reģionos. Arī [[Katalonija|Katalonijai]] 1932. gadā tika piešķirta plaša [[autonomija]]. Tomēr šīs reformas radīja lielu neapmierinātību gan konservatīvajās aprindās (baznīca, [[aristokrātija]], armija), gan arī kreiso radikāļu vidū, kuri uzskatīja, ka reformas ir nepietiekamas. Republikas pastāvēšanas laikā Spānijas politika kļuva ārkārtīgi polarizēta starp konservatīvo nometni, kas vēlējās saglabāt tradicionālās vērtības, un [[Kreisa politika|kreisajām]] partijām, kas aicināja uz radikālām reformām. Valdības sastāvs bieži mainījās, kas radīja politisko nestabilitāti. 1933. gadā notika vispārējās vēlēšanas, kurās uzvarēja konservatīvie spēki, kas bija saistīti ar katoļu baznīcu un lielajiem zemes īpašniekiem. Tika apturētas daudzas iepriekšējo gadu reformas, izraisot sociālos nemierus un [[Streiks|streikus]], īpaši starp strādnieku šķiru un kreisajiem aktīvistiem. Tomēr jau 1934. gada februārī kreiso partiju alianse, ko sauca par Tautas fronti (''Frente Popular''), uzvarēja vēlēšanās. Tā solīja atsākt agrārās un citas reformas, bet tādējādi izraisīja vēl lielāku konservatīvo grupu pretestību, kā arī saasināja politisko spriedzi visā valstī. Politiskā un sabiedriskā nestabilitāte sasniedza savu kulmināciju 1936. gada jūlijā, kad konservatīvie spēki armijā, vadīti ģenerāļa Francisko Franko, veica militāru sacelšanos pret republikānisko valdību. Šī sacelšanās izraisīja pilsoņu karu, kurā piedalījās dažādas politiskās frakcijas, tostarp [[Komunisms|komunisti]], [[Anarhisms|anarhisti]], [[Fašisms|fašisti]], [[Konservatīvisms|konservatīvie]] un [[Republikānisms|republikāņi]]. Karš bija viens no asiņainākajiem Eiropas 20. gadsimta konfliktiem, kas rezultējās ar desmitiem tūkstošu cilvēku bojāeju un plašām represijām no abām karojošajām pusēm. Lai gan sākumā republikāņi saglabāja kontroli pār daļu valsts, Franko spēki, ar nozīmīgu starptautisku atbalstu no [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] un [[Fašistiskā Itālija|fašistiskās Itālijas]], pakāpeniski pārņēma varu. Savukārt republikāņi saņēma ierobežotu palīdzību no [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] un brīvprātīgajām internacionālajām brigādēm. 1939. gada 1. aprīlī, pēc trīs gadu ilgas cīņas, Francisko Franko armija uzvarēja un Spānijas Otrā republika beidza pastāvēt. Pēc pilsoņu kara Spānija nonāca Francisko Franko diktatūras pakļautībā, kas ilga līdz viņa nāvei 1975. gadā. Franko režīms bija izteikti konservatīvs un autoritārs, un tas atcēla visas republikas laikā īstenotās sociālās un politiskās reformas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas vēsture]] cay1ietkb4kzjj2jsx4smo653nt2qha 4301730 4301706 2025-06-29T19:21:29Z Svens Hudjajevs 100139 4301730 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''República Española'' |nosaukums_latv_val = Spānijas Republika |sugasvārds = Spānijas Republika | |kontinents = Eirāzija |reģions = Dienvideiropa |valsts = Spānija |laikmets = [[Starpkaru periods]]<br />[[Spānijas pilsoņu karš]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = <!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī valsts atkarīga -> |valdības_veids = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[Pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] [[republika]]<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Payne |first1=Stanley G. |title=Spain's First Democracy: The Second Republic, 1931-1936 |date={{dat|1993||||bez}} |publisher=Univ of Wisconsin Press |isbn=978-0-299-13674-1 |pages=62–63 |url=https://books.google.com/books?id=46N-pNbNG2kC&q=president |language=en}}</ref> |<!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -> |<!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās parādīšanos raksta. Nelietot tikai "likvidēšana" vai "deklarēšana" -> | |gads_sākums = 1931 |gads_beigas = 1939 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = Republikas proklamēšana |date_start = {{dat|1931|4|14||bez}} |event_end = Republikas krišana |date_end = {{dat|1939|4|1||bez}} | |event1 = [[Spānijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] sākums |date_event1 = {{dat|1936|7|17||bez}} |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = <!--- Optional: A crucial event that took place before after "event_end"---> |date_post = | |<!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to s5 ---> |p1 = Burbonu restaurācija Spānijā |flag_p1 = Flag_of_Spain_(1785–1873,_1875–1931).svg |image_p1 = |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Franko diktatūra Spānijā |flag_s1 = Flag_of_Spain_(1938–1945).svg |image_s1 = |s2 = Spānijas Otrā republika trimdā |flag_s2 = Flag_of_Spain_(1931–1939).svg |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flag_of_Spain_(1931–1939).svg |flag = Spānijas karogs |flag_type = Karogs | |image_coat = Coat_of_Arms_of_Spain_(1931-1939).svg |symbol = Spānijas ģerbonis |symbol_type = Ģerbonis | |image_map = Spanish_State.png |image_map_caption = Spānijas Republikas teritorijas un kolonijas: {{plainlist|style=padding-left:0.6em;text-align:left;| * {{Color box|#336432|border=darkgray}} Spānija, [[Ifni]], [[Spāņu Sahāra]] un [[Ekvatoriālā Gvineja|Spāņu Gvineja]] * {{Color box|#C9FF6B|border=darkgray}} [[Spāņu Maroka]] * {{Color box|#FF8118|border=darkgray}} [[Tanžeras starptautiskā zona]] }} | |galvaspilsēta = [[Madride]] (1931—1936)<br />[[Valensija (Spānija)|Valensija]] (1936—1937)<br />[[Barselona]] (1937—1939) |galvaspilsēta_exile = <!-- If status="Exile" --> |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = ''[[Plus Ultra]]'' |national_anthem = ''Himno de Riego'' |kopīgas_valodas = [[Spāņu valoda|spāņu]], [[Katalāņu valoda|katalāņu]], [[Basku valoda|basku]] |reliģija = [[Sekulārisms|Laicīga]] valsts |nauda = Peseta | |<!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---> |leader1 = [[Niseto Alkalā Samora]] |leader2 = [[Djego Martiness Barrio]] |leader3 = Manuels Asanja |leader4 = |year_leader1 = 1931—1936 |year_leader2 = 1936 <small>(pagaidu)<small /> |year_leader3 = 1936—1939 |year_leader4 = |title_leader = Prezidents |representative1 = [[Niseto Alkalā Samora]] |representative2 = [[Huans Negrīns]] |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = 1931 <small>(pirmais)<small /> |year_representative2 = 1937—1939 <small>(pēdējais)<small /> |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = [[Spānijas_premjerministru_uzskaitījums#Spānijas_Otrā_republika_(1931—1939)|Valdības vadītājs]] |deputy1 = |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = | |<!--- Legislature ---> |legislature = Kortesi |house1 = |type_house1 = |house2 = |type_house2 = | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = 1936 |stat_platība1 = |stat_pop1 = 24693000 |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = <!--- Accepts wikilinks ---> }} '''Spānijas Otrā republika''' ({{val|es|La Segunda República Española}}), oficiāli '''Spānijas Republika''' ({{val|es|República Española}}), bija politiska sistēma, kas pastāvēja [[Spānija|Spānijā]] no 1931. gada 14. aprīļa līdz 1939. gada 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko|Francisko Franko]] diktatūra. Šī republika bija otrais mēģinājums izveidot republikas pārvaldes formu Spānijā — [[Spānijas Pirmā republika|pirmā republika]] īslaicīgi pastāvēja 19. gadsimta 70. gados. Spānijas Otrā republika ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]], taču tā paliek būtiska kā pagrieziena punkts, kas ietekmēja valsts nākotni un politisko attīstību 20. gadsimtā. == Vēsture == Pēc vairākiem nestabilitātes gadiem Spānijā, kurai bija raksturīgas straujas politiskās pārmaiņas un [[Spānijas karalis|karaļa]] [[Alfonso XIII]] [[Autoritārisms|autoritārā]] [[Burbonu restaurācija Spānijā|režīma]] sabrukums, 1931. gada aprīlī notika pašvaldību vēlēšanas. Lai gan tās bija vietējās vēlēšanas, rezultāti skaidri norādīja uz lielu sabiedrības atbalstu republikāniskajām partijām, īpaši pilsētās. 1931. gada 14. aprīlī, karalis Alfonso XIII aizbēga no valsts, un tika pasludināta Spānijas Otrā republika. Jaunā republikas valdība pieņēma [[Demokrātija|demokrātisku]] [[Konstitūcija|konstitūciju]] 1931. gada 9. decembrī. Šī konstitūcija bija viena no progresīvākajām [[Eiropa|Eiropā]] tajā laikā. Piemēram, republikas valdība centās īstenot agrārās reformas, lai atņemtu zemi lielajiem zemes īpašniekiem un piešķirtu to bezzemniekiem, kas bija īpaši svarīgi lauku reģionos. Arī [[Katalonija|Katalonijai]] 1932. gadā tika piešķirta plaša [[autonomija]]. Tomēr šīs reformas radīja lielu neapmierinātību gan konservatīvajās aprindās (baznīca, [[aristokrātija]], armija), gan arī kreiso radikāļu vidū, kuri uzskatīja, ka reformas ir nepietiekamas. Republikas pastāvēšanas laikā Spānijas politika kļuva ārkārtīgi polarizēta starp konservatīvo nometni, kas vēlējās saglabāt tradicionālās vērtības, un [[Kreisa politika|kreisajām]] partijām, kas aicināja uz radikālām reformām. Valdības sastāvs bieži mainījās, kas radīja politisko nestabilitāti. 1933. gadā notika vispārējās vēlēšanas, kurās uzvarēja konservatīvie spēki, kas bija saistīti ar katoļu baznīcu un lielajiem zemes īpašniekiem. Tika apturētas daudzas iepriekšējo gadu reformas, izraisot sociālos nemierus un [[Streiks|streikus]], īpaši starp strādnieku šķiru un kreisajiem aktīvistiem. Tomēr jau 1934. gada februārī kreiso partiju alianse, ko sauca par Tautas fronti (''Frente Popular''), uzvarēja vēlēšanās. Tā solīja atsākt agrārās un citas reformas, bet tādējādi izraisīja vēl lielāku konservatīvo grupu pretestību, kā arī saasināja politisko spriedzi visā valstī. Politiskā un sabiedriskā nestabilitāte sasniedza savu kulmināciju 1936. gada jūlijā, kad konservatīvie spēki armijā, vadīti ģenerāļa Francisko Franko, veica militāru sacelšanos pret republikānisko valdību. Šī sacelšanās izraisīja pilsoņu karu, kurā piedalījās dažādas politiskās frakcijas, tostarp [[Komunisms|komunisti]], [[Anarhisms|anarhisti]], [[Fašisms|fašisti]], [[Konservatīvisms|konservatīvie]] un [[Republikānisms|republikāņi]]. Karš bija viens no asiņainākajiem Eiropas 20. gadsimta konfliktiem, kas rezultējās ar desmitiem tūkstošu cilvēku bojāeju un plašām represijām no abām karojošajām pusēm. Lai gan sākumā republikāņi saglabāja kontroli pār daļu valsts, Franko spēki, ar nozīmīgu starptautisku atbalstu no [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] un [[Fašistiskā Itālija|fašistiskās Itālijas]], pakāpeniski pārņēma varu. Savukārt republikāņi saņēma ierobežotu palīdzību no [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] un brīvprātīgajām internacionālajām brigādēm. 1939. gada 1. aprīlī, pēc trīs gadu ilgas cīņas, Francisko Franko armija uzvarēja un Spānijas Otrā republika beidza pastāvēt. Pēc pilsoņu kara Spānija nonāca Francisko Franko diktatūras pakļautībā, kas ilga līdz viņa nāvei 1975. gadā. Franko režīms bija izteikti konservatīvs un autoritārs, un tas atcēla visas republikas laikā īstenotās sociālās un politiskās reformas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas vēsture]] avye5wrsjs0v0vt6rctml8urivo2vlm 0 581512 4301892 4199549 2025-06-30T10:19:23Z Baltais mags 97300 Jauns attēls 4301892 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Kristīne Garklāva | pilsonība = {{LAT}} | kategorijas = | piezīmes = | paraksts = | bērni = | dzīvesbiedrs = | māsas = | brāļi = | vecāki = | dzimums = S | nodarbošanās = [[žurnālistika|žurnāliste]], TV raidījumu vadītāja | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzīves_vieta = | attēls = Kristīne Garklāva.jpg | m_vieta = | m_diena = | m_mēnesis = | m_gads = | m_dat_alt = | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dz_diena = 11 | dz_mēnesis = 1 | dz_gads = 1979 | dz_dat_alt = | att_nosaukums = Kristīne Garklāva 2025. gadā | att_izmērs = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] }} '''Kristīne Garklāva''' (dzimusi {{dat|1979|1|11||bez}}) ir latviešu [[Žurnālistika|žurnāliste]], televīzijas raidījumu vadītāja. Kopš 2004. gada vada televīzijas raidījumu «[[900 sekundes]]». == Biogrāfija == Kristīne Garklāva piedzima 1979. gada 11. janvārī [[Rīga|Rīgā]].<ref name="CCB">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=1502 | title = Kristīne Garklāva | website = Cēsu Centrālā bibliotēka | access-date = 2024. gada 5. oktobrī | archive-date = {{dat|2024|10|07||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20241007092724/http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=1502 }}</ref> Septiņu gadu vecumā viņa kopā ar ģimeni pārcēlās uz [[Ieriķi]]em.<ref name="Apollo">{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.apollo.lv/4718577/kristine-garklava-par-milestibu-neruna-ta-jajut | title = Kristīne Garklāva: Par mīlestību nerunā, tā jājūt | first = Aiva | last = Alksne | website = [[Apollo (portāls)|Apollo]] | date = 2005. gada 20. februārī | access-date = 2024. gada 5. oktobrī }}</ref> Garklāva pabeidza [[Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija|Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāziju]]. Cēsīs viņa ir strādājusi «[[Radio Trīs]]».<ref name="CCB" /> Rīgā Garklāva strādājusi radiostacijās [[Radio KNZ|KNZ]], ''[[Radio SWH Rock|SWH Rock]]'' un ''[[Star FM]]''.<ref name="Apollo" /> 2000. gadu sākumā Garklāva sāka strādāt televīzijā. Viņa vadīja [[TV5 Latvija|TV5]] raidījumu «Rīga Online».<ref name="Apollo" /> Kopš 2004. gada oktobra Garklāva vada televīzijas raidījumu «[[900 sekundes]]».<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://jauns.lv/raksts/izklaide/623128-girts-timrots-pec-12-gadu-pauzes-atgriezas-raidijuma-900-sekundes | title = Ģirts Timrots pēc 12 gadu pauzes atgriežas raidījumā "900 sekundes" | website = [[jauns.lv]] | date = 2024. gada 30. septembrī | access-date = 2024. gada 5. oktobrī }}</ref> Līdz 2019. gadam raidījumu rādīja [[Latvijas Neatkarīgā televīzija]], bet kopš 2020. gada tas tiek rādīts [[TV3 Latvija|TV3]]. 2023. gadā Garklāva kļuva par TV3 raidījuma «[[Balss maskā]]» 3. sezonas uzvarētāju. Viņa uzstājās Laimes lāča maskā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://jauns.lv/raksts/izklaide/557524-noskaidrots-sova-balss-maska-uzvaretajs-ta-ir-kristine-garklava | title = Noskaidrots šova "Balss maskā" uzvarētājs! Tā ir Kristīne Garklāva | website = [[jauns.lv]] | date = 2023. gada 30. aprīlī | access-date = 2024. gada 5. oktobrī }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Instagram|id=kristine.garklava}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Garklāva, Kristīne}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:TV3 darbinieki]] qzu0bzclimq3een6ao5h7gqr80l2jy5 0 584271 4301895 4285080 2025-06-30T10:50:07Z 2A00:808:150:D232:D470:4466:911A:4B3B 4301895 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Talsu novada dome | legislature = | coa_pic = Talsu novada ģerbonis.svg | coa-pic = | session_room = | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Ansis Bērziņš]] <small>([[Latvijas attīstībai])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = | election1 = | members = 19 | structure1 = 2021. gada Talsu novada domes vēlēšanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = * {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība|NA]]''' (3) * {{Color box|#FBD707}} '''[[Mēs – Talsiem un novadam|MTN]]''' (2) * {{Color box|#D39D61}} '''[[Talsu novada attīstībai|TNA]]''', '''[[Latvijas attīstībai|LA]]''' (6) * {{Color box|#64C049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (2) * {{Color box|#56D175}} '''[[Latvijas Zaļā partija|LZP]]''' (2) * {{Color box|#258B4C}} '''[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]''' (2) | voting_system1 = | last_election1 = [[2021. gada Talsu novada domes vēlēšanas|2021. gada 5. jūnijs]] | next_election1 = [[2025. gada Talsu novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Talsi|Kareivju iela 7}} | website = {{URL|https://www.talsunovads.lv/lv}} |coa_res=100px}} '''Talsu novada dome''' ir [[Talsu novads|Talsu novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 19 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[Pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Tā darbojas Kareivju ielā 7, Talsos. [[2021. gada Talsu novada domes vēlēšanas|2021. gada Talsu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] saraksts ar 21,83% balsu, iegūstot 5 vietas novada domē. == Termiņa sākumā == {{Pamatraksts|2021. gada Talsu novada domes vēlēšanas}} Pēc [[2021. gada Talsu novada domes vēlēšanas|2021. gada Talsu novada domes vēlēšanām]] Talsu novada domē iekļuva deputāti no sešiem vēlēšanu sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] saraksts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv2021.cvk.lv/pub/talsu-novads/velesanu-rezultati|title=Talsu novada pašvaldību vēlēšanas|website=pv2021.cvk.lv|access-date=2024-11-11}}</ref> {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" |Frakcija ! style="background:#ccc" |Mandātu skaits |- | style="background:#5A0505 | |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align: center" |'''5''' |- | style="background:#FBD707 | |[[Mēs – Talsiem un novadam]] | style="text-align: center" |4 |- | style="background:#D39D61 | |[[Talsu novada attīstībai]], [[Latvijas attīstībai]] | style="text-align: center" |3 |- | style="background:#64c049" | |[[Jaunā Vienotība]] | style="text-align: center" |3 |- | style="background:#56D175 | |[[Latvijas Zaļā partija]] | style="text-align: center" |2 |- | style="background:#258B4C | |[[Latvijas Zemnieku savienība]] | style="text-align: center" |2 |} == Priekšsēdētāji == {{Pamatraksts|Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums}} * [[Miervaldis Krotovs]] (2009—2013); * [[Daiga Feldmane]] (2013); * [[Aivars Lācarus]] (2013—2017); * [[Edgars Zelderis]] (2017—2018); * [[Dainis Karols]] (2018—2020); * [[Sandra Pētersone]] (2020—2022); * [[Eva Kārkliņa]] (2022—2024); * [[Andis Āboliņš]] (2024—2025); * [[Ansis Bērziņš]] (2025—pašlaik). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.talsunovads.lv/lv Talsu novada pašvaldība] {{politika-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Talsu novada dome}} [[Kategorija:Talsu novada dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] kvdpd3a8ktcnzdohyqbvhd2avwq0tvg 4301896 4301895 2025-06-30T10:50:32Z 2A00:808:150:D232:D470:4466:911A:4B3B 4301896 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Talsu novada dome | legislature = | coa_pic = Talsu novada ģerbonis.svg | coa-pic = | session_room = | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Ansis Bērziņš]] <small>([[Latvijas attīstībai])</small> | leader2_type = = | leader2 = | election1 = | members = 19 | structure1 = 2021. gada Talsu novada domes vēlēšanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = * {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība|NA]]''' (3) * {{Color box|#FBD707}} '''[[Mēs – Talsiem un novadam|MTN]]''' (2) * {{Color box|#D39D61}} '''[[Talsu novada attīstībai|TNA]]''', '''[[Latvijas attīstībai|LA]]''' (6) * {{Color box|#64C049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (2) * {{Color box|#56D175}} '''[[Latvijas Zaļā partija|LZP]]''' (2) * {{Color box|#258B4C}} '''[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]''' (2) | voting_system1 = | last_election1 = [[2021. gada Talsu novada domes vēlēšanas|2021. gada 5. jūnijs]] | next_election1 = [[2025. gada Talsu novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Talsi|Kareivju iela 7}} | website = {{URL|https://www.talsunovads.lv/lv}} |coa_res=100px}} '''Talsu novada dome''' ir [[Talsu novads|Talsu novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 19 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[Pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Tā darbojas Kareivju ielā 7, Talsos. [[2021. gada Talsu novada domes vēlēšanas|2021. gada Talsu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] saraksts ar 21,83% balsu, iegūstot 5 vietas novada domē. == Termiņa sākumā == {{Pamatraksts|2021. gada Talsu novada domes vēlēšanas}} Pēc [[2021. gada Talsu novada domes vēlēšanas|2021. gada Talsu novada domes vēlēšanām]] Talsu novada domē iekļuva deputāti no sešiem vēlēšanu sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] saraksts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv2021.cvk.lv/pub/talsu-novads/velesanu-rezultati|title=Talsu novada pašvaldību vēlēšanas|website=pv2021.cvk.lv|access-date=2024-11-11}}</ref> {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" |Frakcija ! style="background:#ccc" |Mandātu skaits |- | style="background:#5A0505 | |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align: center" |'''5''' |- | style="background:#FBD707 | |[[Mēs – Talsiem un novadam]] | style="text-align: center" |4 |- | style="background:#D39D61 | |[[Talsu novada attīstībai]], [[Latvijas attīstībai]] | style="text-align: center" |3 |- | style="background:#64c049" | |[[Jaunā Vienotība]] | style="text-align: center" |3 |- | style="background:#56D175 | |[[Latvijas Zaļā partija]] | style="text-align: center" |2 |- | style="background:#258B4C | |[[Latvijas Zemnieku savienība]] | style="text-align: center" |2 |} == Priekšsēdētāji == {{Pamatraksts|Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums}} * [[Miervaldis Krotovs]] (2009—2013); * [[Daiga Feldmane]] (2013); * [[Aivars Lācarus]] (2013—2017); * [[Edgars Zelderis]] (2017—2018); * [[Dainis Karols]] (2018—2020); * [[Sandra Pētersone]] (2020—2022); * [[Eva Kārkliņa]] (2022—2024); * [[Andis Āboliņš]] (2024—2025); * [[Ansis Bērziņš]] (2025—pašlaik). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.talsunovads.lv/lv Talsu novada pašvaldība] {{politika-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Talsu novada dome}} [[Kategorija:Talsu novada dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] h50nvis3ruzfd7oy2wpu66ptzglr524 4301900 4301896 2025-06-30T11:08:24Z DJ EV 31928 4301900 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Talsu novada dome | legislature = | coa_pic = Talsu novada ģerbonis.svg | coa-pic = | session_room = | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Ansis Bērziņš]] <small>([[Latvijas attīstībai]])</small> | leader2_type = | leader2 = | election1 = | members = 19 | structure1 = 2021. gada Talsu novada domes vēlēšanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = * {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība|NA]]''' (3) * {{Color box|#FBD707}} '''[[Mēs – Talsiem un novadam|MTN]]''' (2) * {{Color box|#D39D61}} '''[[Talsu novada attīstībai|TNA]]''', '''[[Latvijas attīstībai|LA]]''' (6) * {{Color box|#64C049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (2) * {{Color box|#56D175}} '''[[Latvijas Zaļā partija|LZP]]''' (2) * {{Color box|#258B4C}} '''[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]''' (2) | voting_system1 = | last_election1 = [[2021. gada Talsu novada domes vēlēšanas|2021. gada 5. jūnijs]] | next_election1 = [[2025. gada Talsu novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Talsi|Kareivju iela 7}} | website = {{URL|https://www.talsunovads.lv/lv}} |coa_res=100px}} '''Talsu novada dome''' ir [[Talsu novads|Talsu novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 19 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[Pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Tā darbojas Kareivju ielā 7, Talsos. [[2021. gada Talsu novada domes vēlēšanas|2021. gada Talsu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] saraksts ar 21,83% balsu, iegūstot 5 vietas novada domē. == Termiņa sākumā == {{Pamatraksts|2021. gada Talsu novada domes vēlēšanas}} Pēc [[2021. gada Talsu novada domes vēlēšanas|2021. gada Talsu novada domes vēlēšanām]] Talsu novada domē iekļuva deputāti no sešiem vēlēšanu sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] saraksts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv2021.cvk.lv/pub/talsu-novads/velesanu-rezultati|title=Talsu novada pašvaldību vēlēšanas|website=pv2021.cvk.lv|access-date=2024-11-11}}</ref> {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" |Frakcija ! style="background:#ccc" |Mandātu skaits |- | style="background:#5A0505 | |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align: center" |'''5''' |- | style="background:#FBD707 | |[[Mēs – Talsiem un novadam]] | style="text-align: center" |4 |- | style="background:#D39D61 | |[[Talsu novada attīstībai]], [[Latvijas attīstībai]] | style="text-align: center" |3 |- | style="background:#64c049" | |[[Jaunā Vienotība]] | style="text-align: center" |3 |- | style="background:#56D175 | |[[Latvijas Zaļā partija]] | style="text-align: center" |2 |- | style="background:#258B4C | |[[Latvijas Zemnieku savienība]] | style="text-align: center" |2 |} == Priekšsēdētāji == {{Pamatraksts|Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums}} * [[Miervaldis Krotovs]] (2009—2013); * [[Daiga Feldmane]] (2013); * [[Aivars Lācarus]] (2013—2017); * [[Edgars Zelderis]] (2017—2018); * [[Dainis Karols]] (2018—2020); * [[Sandra Pētersone]] (2020—2022); * [[Eva Kārkliņa]] (2022—2024); * [[Andis Āboliņš]] (2024—2025); * [[Ansis Bērziņš]] (2025—pašlaik). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.talsunovads.lv/lv Talsu novada pašvaldība] {{politika-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Talsu novada dome}} [[Kategorija:Talsu novada dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] d60s36gnkaw4ouegsd50a5b8b1nyqwe 0 584374 4301639 4174486 2025-06-29T16:09:57Z Bendžamins 76862 Bendžamins pārvietoja lapu [[Vērotāji]] uz [[Vērotāji (2021. gada filma)]]: Cita filma ar identisku nosaukumu 4174486 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Vērortāji | operators = | attēls = The Voyeurs poster.jpeg | att_izm = | paraksts = | žanrs = trilleris | režisors = [[Maikls Mohans]] | producents = | scenārijs = Maikls Mohans | aktieri = * [[Sidnija Svīnija]] * [[Džastiss Smits]] * [[Bens Hārdijs]] * [[Nataša Liu Bordico]] | mūzika = | oriģinālnos = ''The Voyeurs'' | studija = ''Divide/Conquer'' | montāža = | izplatītājs = ''[[Amazon Studios]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2021|9|10}} | ilgums = 116 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Vērotāji"''' ({{Val|en|The Voyeurs}}) ir [[2021. gads kino|2021. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] erotiskā [[trillera filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Maikls Mohans]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Sidnija Svīnija]], [[Džastiss Smits]], [[Bens Hārdijs]] un [[Nataša Liu Bordico]]. Filma stāsta par jaunu pāri, kuri novēro un kļūst apsēsti ar kaimiņiem, kuri dzīvo blakus mājā. Filmas "Vērotāji" pirmizrāde notika {{Dat|2021|9|10|5=bez}} straumēšanas platformā ''[[Amazon Prime Video]]''. Filma saņēma viduvējas kritiķu atsauksmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/the_voyeurs_2021|title=The Voyeurs (2021) {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2024-11-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/the-voyeurs/|title=The Voyeurs Reviews|website=www.metacritic.com|access-date=2024-11-13|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2021. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:ASV erotiskās filmas]] [[Kategorija:Psiholoģiskie trilleri]] [[Kategorija:Amazon MGM Studios filmas]] j7lej41wx6h2lgs9ugqaxt4roa3mhop 0 584969 4301646 4178966 2025-06-29T16:23:01Z Bendžamins 76862 4301646 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''Caddo Lake'' | operators = | attēls = Caddo Lake film poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = trilleris | režisors = * [[Selīna Helda]] * [[Logans Džordžs]] | producents = * [[M. Naits Šjāmalāns]] * Ašvins Rajans * Kara Dareta * Džošs Godfrijs | scenārijs = * Selīna Helda * Logans Džordžs | aktieri = * [[Dilans O'Braiens]] * [[Elaiza Skanlena]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Caddo Lake'' | studija = * ''[[New Line Cinema]]'' * ''Blinding Edge Pictures'' * ''K Period Media'' | montāža = | izplatītājs = ''Max'' | izdošana = {{Filmas datums|2024|10|10}} | ilgums = 99 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''Caddo Lake''''' ir [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[trillera filma]], kuras režisori un scenārija autori ir [[Selīna Helda]] un [[Logans Džordžs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Dilans O'Braiens]] un [[Elaiza Skanlena]]. Filma stāsta par kādu ģimeni, kad noslēpumaini pazūd 8 gadus veca meitene, atklājot vairākas pagātnes nāves gadījumu un pazušanas. Filmas ''Caddo Lake'' pirmizrāde notika {{Dat|2024|10|10|5=bez}}. Filma guva pārsvarā pozitīvu kritiķu vērtējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/caddo_lake|title=Caddo Lake {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2024-11-22|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/caddo-lake/|title=Caddo Lake Reviews|website=www.metacritic.com|access-date=2024-11-22|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}}{{M. Naits Šjāmalāns}} [[Kategorija:2024. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas trilleri]] [[Kategorija:Mistērijas filmas]] [[Kategorija:New Line Cinema filmas]] kc1yfa8dhmtyj6udos2fhpw5zscpu8q 0 588482 4301707 4300286 2025-06-29T18:16:30Z DrewAir 91233 /* Jūnijs */ 4301707 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2025. gads Latvijā|2025]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2025. gads Latvijā|2025. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2024./2025. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,2 °C, kas ir 2,6 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 5. siltāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot šo vietu ar 1988./1989. gada ziemu. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−19,7 °C) tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra bija +9,7 °C, kas 20. decembrī reģistrēta Daugavgrīvā. Ziemas sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču drīzumā tā pazeminājās un līdz decembra vidum lielākoties bija zem normas. Tomēr otrajā decembra pusē vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās, rezultātā decembris ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C bija 2,8 °C siltāks par normu un kopā ar 1932. gada decembri dala 8. siltākā titulu. Janvārī siltie laika apstākļi turpinājās. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija ne tikai augstāka par normu, bet arī pozitīva. Mēneša beigas bija īpaši siltas, nedēļu pēc kārtas katru dienu tika sasniegts kāds maksimālās gaisa temperatūras rekords. Janvāra vidējā gaisa temperatūra bija +1,7 °C (4,7 °C virs mēneša normas), un tas kļuva par 3. siltāko janvāri novērojumu vēsturē. Februārī vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, mēneša vidū piedzīvojām gandrīz divu nedēļu ilgu periodu aukstāku par normu. Tomēr neskatoties uz to, februāris ar vidējo gaisa temperatūru −2,9 °C joprojām bija 0,2 °C siltāks par normu. Tas bija arī pirmais mēnesis kopš 2023. gada maija, kurā netika sasniegts neviens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopā ziemā tika pārspēti 120 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 10 bija Latvijas diennakts rekordi, 15 stacijas dekādes un 2 Latvijas dekādes rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 148,2 mm, kas ir 3% virs gadalaika normas (144,6 mm). Vismazāk nokrišņu bija Jelgavā (64,3 mm), kas ir 49% zem normas, bet nokrišņiem bagātākais rudens bija Pāvilostā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 292,6 mm (66% virs normas). Vismazāk nokrišņu bija Jelgavā (64,3 mm), kas ir 49% zem normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Pāvilostā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 292,6 mm (66% virs normas). Decembris ar nokrišņu daudzumu 51,0 mm bija 5% sausāks par normu un februāris ar 17,2 mm bija 57% sausāks par normu. Savukārt janvārī kopējais nokrišņu daudzums bija 79,4 mm, kas ir 57% virs normas, tādējādi janvāris kļuva par 3. mitrāko novērojumu vēsturē. Decembrī vietām Kurzemes centrālajos un dienvidu reģionos izveidojās neliela, īslaicīga sniega sega. Vēlāk mēnesī atkal Latgalē un Vidzemē novērota sniega sega, visbiezākā diennakts vidējā sniega sega bija Zosēnos – 11 cm. Janvāra sākumā sniega sega visās novērojumu stacijās izveidojās atkārtoti, daudzās no tām noturoties līdz mēneša vidum. Visbiezākā diennakts vidējā sniega sega novērota Rūjienā 12. janvārī – 20 cm. Sākoties februārim, sniega sega izveidojās gandrīz visās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē, bet citviet – piekrastē un centrālajos reģionos – tā izveidojās februāra vidū. Vairākās novērojumu stacijās sniega sega saglabājusies līdz marta sākumam. Visos ziemas mēnešos sniega sega vidēji Latvijā bija plānāka nekā normas periodā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2024./2025. gada ziemā bija 3,7 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Decembra vidējais vēja ātrums (4,2 m/s) bija 0,6 m/s lielāks par normu, un janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,9 un 2,8 m/s bija attiecīgi 0,3 un 0,1 m/s vējaināki par normu. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 13 atsevišķās dienās. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika reģistrētas 16. decembrī Ventspilī un 1. janvārī Liepājas ostā. '''2025. gada pavasaris''', vidējã gaisa temperatūra Latvijã bija +6,9 °C, kas ir 1,0 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 10. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot šo vietu ar 2018. gada pavasari. Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−10,4 °C) tika novērota 17. martā Alūksnē, bet augstākā gaisa temperatūra bija +28,4 °C, kas 18. aprīlī reģistrēta Skrīveros, kas ir arī jauns Latvijas aprīļa maksimālās temperatūras mēneša rekords. Gandrīz visu martu Latvijā vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, izņemot dažas dienas mēneša vidū. Turpinoties divarpus nedēļu garam karstuma vilnim, kurš iesākās februāra beigās, marta pirmā puse bija īpaši silta. Gandrīz nedēļu pēc kārtas tika sasniegti gan staciju, gan Latvijas nozīmes diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Siltajiem laika apstākļiem turpinoties arī marta otrajā pusē, rezultātā marts ar vidējo gaisa temperatūru +3,8 °C bija 3,6 °C siltāks par normu un kļuva par 2. siltāko martu novērojumu vēsturē. Aprīļa sākumā turpinājās pavasarīgais siltums, taču jau pēc pāris dienām gaisa temperatūra pazeminājās un piedzīvojām nedēļu ilgu vēsuma periodu. Mēneša vidū gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, pīķi sasniedzot 18. aprīlī. Uzstādīts jauns Latvijas aprīļa mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords (+28,4 °C Skrīveros), un arī visās pārējās novērojumu stacijās reģistrēti diennakts, dekādes vai mēneša rekordi. Latvijas vidējā gaisa temperatūra 18. aprīlī bija 17,9 °C, kas ir 11,8 °C virs šī datuma normas. Neskatoties uz vēsuma periodiem un pat reģistrēto minimālās gaisa temperatūras rekordu mēneša beigās, aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C bija 1,3 °C siltāks par mēneša normu un kļuva par 5. siltāko novērojumu vēsturē, dalot šo vietu ar 1950., 1990. un 2023. gadu aprīļiem. Maijs visā valstī bija vēss. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas, atsevišķās dienās pat ap 5 °C zem normas. Maija pirmajā pusē vidējā gaisa temperatūra bija pat zemāka nekā siltuma periodos martā un aprīlī, turklāt Rucavas novērojumu stacijā reģistrēts nedēļu ilgs aukstuma vilnis, kā arī dažās stacijās minimālās gaisa temperatūras rekordi. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā maijā bija +9,4 °C, kas ir 2,0 °C zem mēneša normas, tātad maijs kļuva par pirmo mēnesi kopš 2024. gada janvāra, kurš ir vēsāks par normu, kā arī par vēsāko maiju šajā gadsimtā. Kopā pavasarī tika pārspēti 172 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no tiem 23 ir dekādes un 16 – mēneša staciju rekordi. Sasniegtajos rekordos iekļauti arī Latvijas nozīmes rekordi – 11 diennakts, viens dekādes un viens Latvijas mēneša rekords. Diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi – pirmie kopš 2024. gada maija – sasniegti aprīļa beigās un maijā, kopā pieci. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 147,5 mm, kas ir 20% virs gadalaika normas (123,1 mm). Vismazāk nokrišņu bija Vičakos (54,5 mm), kas ir 53% zem stacijas sezonas normas, bet nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 280,9 mm (105% virs normas). Marts ar nokrišņu daudzumu 24,0 mm bija vienīgais pavasara mēnesis, kas bija sausāks par normu (35% zem normas). Aprīlī nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 39,2 mm, kas ir 9% virs normas, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar kopējo nokrišņu daudzumu 84,7 mm (68% virs normas), kā arī 6. mitrākais maijs novērojumu vēsturē. Lai gan martā un aprīļa pirmajā pusē vietām novēroti nokrišņi, vidēji valstī šis periods bija sausāks par normu, daļēji arī salīdzinoši sausā februāra dēļ. Aprīļa 2. dekādes beigās novēroti intensīvi nokrišņi, it īpaši centrālajos rajonos (Lielpečos 19. aprīlī nolija 76,3 mm), un arī pēc tam aprīlī un maija pirmajā pusē ik pa laikam novērots lietus. Maija vidū teju visā Latvijā reģistrēts ilgstošs lietus, visvairāk nolija Madonā, Kalnciemā un Rīgā. Kamēr Kurzemē, Vidzemes rietumos un valsts centrālajos reģionos pēc tam līdz maija beigām nokrišņu daudzums bija salīdzinoši mazs, Latgalē, Sēlijā un Austrumvidzemē lietus nemitējās, rezultātā šajos reģionos maijs bija ļoti mitrs. Madonā, kur nolija vairāk nekā 3 maija normas, šis bija mitrākais maijs novērojumu vēsturē. Šajā pavasarī sniegs nebija bieža parādība – martā vidējās sniega segas biezums Latvijā nesasniedza 1 cm, savukārt pārējos mēnešos tas bija 0 cm. Marta pirmajās dienās dažās novērojumu stacijās valsts austrumos bija saglabājusies sniega sega līdz pat 8 cm bieza, taču tā drīz nokusa. Īslaicīga sniega sega valsts austrumos izveidojās arī marta vidū un aprīļa sākumā, taču visur tā vienas vai divu dienu laikā nokusa. Snigšana bez sniega segas izveidošanās novērota vēl maijā, daudzās stacijās maija vidū – 16. maijā Dobelē, Gulbenē, Madonā, Mērsragā, Rēzeknē, Rīgā, Skultē un Zosēnos, 15. un 14. maijā Pāvilostā un Dagdā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Martā un aprīlī vidējais vēja ātrums bija 3,5 m/s, kas ir attiecīgi 0,2 m/s un 0,4 m/s virs mēnešu normām. Maijs ar vidējo vēja ātrumu 3,1 m/s arī bija 0,3 m/s vējaināks par normu. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) šopavasar reģistrētas 9. aprīlī Liepājas ostā. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = +1,7 °C |feb temp = –2,9 °C |mar temp = +3,8 °C |apr temp = +7,4 °C |mai temp = +9,4 °C |jūn temp = |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 79,4 mm |feb nokr = 17,2 mm |mar nokr = 24,0 mm |apr nokr = 39,2 mm |mai nokr = 84,7 mm |jūn nokr = |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C '''2025. gada janvāris''' bija par 4,7 °C virs mēneša normas, un kļuva par 3. siltāko janvāri novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Gandrīz visu janvāri diennakts vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par normu. Janvāra pēdējā dekāde bija īpaši silta, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus siltākai par normu un nedēļu pēc kārtas katru dienu pārsniedzot maksimālās gaisa temperatūras rekordus. Kopā janvārī sasniegti 98 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti 11 rekordi, kā arī sasniegti 9 Latvijas diennakts, 15 staciju dekādes, 2 Latvijas dekādes rekordi (+9,2 °C 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 79,4 mm, kas ir 57% virs mēneša normas (50,5 mm), kļūstot arī par 3. mitrāko janvāri novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (150,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 31,4 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 15,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā – 21 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā un Rēzeknē – 10 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 92% – no 88% Rīgā līdz 95% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,2 °C, kas ir 2,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −11,9 °C tika novērota 5. janvārī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 1. janvārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 46,5 mm, kas ir 151% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (96,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 14,6 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Stendē un Zīlānos – 9 diennaktis, bet vismazāk Skultē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 89% – no 83% Ventspilī līdz 93% Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 18. janvārī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 9,1 mm, kas ir 39% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (18,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Piedrujā – 1,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 2,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Piedrujā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 92% – no 89% Rīgā un Ventspilī līdz 97% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 12. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,3 °C, kas ir 7,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,9 °C tika novērota 21. janvārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 24,1 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (43,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Daugavpilī – 6,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Saldū – 9 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī un Rēzeknē – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 93% – no 88% Daugavpilī līdz 96% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,8 m/s) tika novērotas 25. janvārī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru –2,9 °C '''2025. gada februāris''' bija par 0,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −19,7 °C tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. februārī Stendē. Februāra sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču mēneša vidū tā pazeminājās un 2. dekādē tā bija zem normas. Tuvojoties mēneša beigām, vidējā gaisa temperatūra atkal paaugstinājās. Mēneša laikā netika reģistrēti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 17,2 mm, kas ir 57% zem mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (30,5 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 8,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Liepājā, Pāvilostā un Rīgā – 10 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 83% – no 79% Rīgā līdz 87% Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 21. februārī Liepājā. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,6 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,6 °C tika novērota 10. februārī Priekuļos, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8 °C tika novērota 6. februārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 7,7 mm, kas ir 45% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,0 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Saldū – 0,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā un Lielpečos – 5 diennaktis, bet Jelgavā, Kolkā un Saldū šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 87% – no 84% Pāvilostā, Rīgā un Ventspilī līdz 92% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,5 m/s) tika novērotas 8. februārī Kolkā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −6,0 °C, kas ir 2,9 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −19,7 °C tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,6 °C tika novērota 20. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 6,3 mm, kas ir 58% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Rēzeknē – 1,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Kolkā, Liepājā un Rīgā – 4 diennaktis, bet Rēzeknē, Rucavā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē sniega sega novērota visās novērojumu stacijās, Kurzemes piekrastē tai esot plānākai un īslaicīgākai, savukārt valsts centrālajos rajonos un īpaši austrumos – biezākai. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% – no 77% Ventspilī līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,9 m/s) tika novērotas 15. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,3 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −17,1 °C tika novērota 21. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. februārī Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 3,3 mm, kas ir 71% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (7,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Priekuļos – 0,2 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Liepājā un Pāvilostā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Lielpečos, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 74% – no 62% Rēzeknē līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 21. februārī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru +3,8 °C '''2025. gada marts''' bija par 3,6 °C virs mēneša normas, kļūstot par 2. siltāko martu novērojumu vēsturē. Siltāks ir tikai 2007. gada marts ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −10,4 °C tika novērota 17. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,4 °C tika novērota 10. martā Liepājā. Lielāko daļu marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, ar izņēmumu mēneša vidū, kad dažas dienas tā pazeminājās zem normas. Marta pirmajā pusē bija īpaši silts – 6 dienas pēc kārtas tika sasniegti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas nozīmes rekordi. Kopā martā sasniegti 99 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 15 staciju dekādes rekordi, kā arī 7 Latvijas diennakts un 1 dekādes rekords (+17,4 °C 10. martā Liepājā). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 24,0 mm, kas ir 35% zem mēneša normas (36,9 mm). Visvairāk nokrišņu (48,7 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Mērsragā – 8,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 10 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 79% – no 73% Rīgā līdz 83% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,5 °C, kas ir 5,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,4 °C tika novērota 9. martā Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,4 °C tika novērota 10. martā Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 5,6 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,7 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Vičakos – 0,2 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 83% – no 76% Rīgā līdz 86% Liepājā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,6 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −10,4 °C tika novērota 17. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,9 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 11,9 mm, kas ir 6% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,2 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Rucavā – 3,5 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Rīgā, Siguldā, Sīļos, Skrīveros un Zīlānos – 4 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā un Vičakos – 1 diennakts. Dekādes vidū novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē novērots sniegs un izveidojās neliela sniega sega (līdz 2 cm), taču tā bija īslaicīga. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 81% – no 76% Rīgā līdz 85% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (21,6 m/s) tika novērotas 16. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 3,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,4 °C tika novērota 23. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,9 °C tika novērota 29. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 6,4 mm, kas ir 44% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,5 mm) bija Dagdā, bet vismazāk Mērsragā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Pāvilostā, Ventspilī – 4 diennaktis, bet Dobelē, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 75% – no 67% Rīgā līdz 85% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,3 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C '''2025. gada aprīlis''' bija par 1,3 °C virs mēneša normas, kļūstot par 5. siltāko aprīli novērojumu vēsturē un dalot šo vietu ar 1950., 1990. un 2023. gadu aprīļiem. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 9. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 18. aprīlī Skrīveros, kas ir arī jauns Latvijas aprīļa mēneša rekords. Aprīlī piedzīvojām gan siltuma, gan aukstuma periodus. Mēneša sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču tad tā pazeminājās un apmēram nedēļu bija aukstāka par normu. Mēneša vidū valstī ienāca siltākas gaisa masas un gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, gandrīz nedēļu pēc kārtas katru dienu pārsniedzot vismaz vienu maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Visvairāk rekordu tika pārsniegts 18. aprīlī, kad visās 25 novērojumu stacijās reģistrēti diennakts rekordi un lielākajā daļā staciju arī dekādes un mēneša rekordi. Maksimālā gaisa temperatūra 18. aprīlī sasniedza +28,4 °C Skrīveros, kas kļuva par jaunu Latvijas aprīļa mēneša rekordu (līdz šim tas piederēja 2000. gada 24. aprīlim, kad Rīgā novēroti +27,9 °C). Pēc lielā siltuma gaisa temperatūra mēneša beigās pazeminājās zem normas, 28. aprīlī pārsniedzot arī vienu minimālās gaisa temperatūras rekordu (−3,9 °C Madonā) – tas ir pirmais minimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā kopš 2024. gada maija. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 39,2 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (110,0 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Liepājā – 8,6 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 13 diennaktis, bet vismazāk Liepājā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 73% – no 66% Dagdā, Daugavpilī un Rēzeknē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 9. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 3. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 62% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,1 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Rucavā – 0,9 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 3 diennaktis, bet Kuldīgā, Liepājā, Rucavā un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 66% – no 59% Madonā līdz 74% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,9 °C, kas ir 5,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,6 °C tika novērota 12. aprīlī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 18. aprīlī Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (90,5 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Pāvilostā – 0,7 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 7 diennaktis, bet Liepājā un Pāvilostā šādu diennakšu nebija. Aprīļa 2. dekādes sākumā sniega sega visās novērojumu stacijās nokusa un, pat ja sniga, vairāk pastāvīga sniega sega neizveidojās. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 76% – no 67% Rēzeknē līdz 84% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 12. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,8 °C, kas ir 0,9 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,5 °C tika novērota 27. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 22. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 13,3 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,4 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Ventspilī – 1,5 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 76% – no 67% Daugavpilī līdz 83% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,3 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Rēzeknē. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,4 °C '''2025. gada maijs''' bija par 2,0 °C zem mēneša normas, kļūstot par pirmo mēnesi kopš 2024. gada janvāra, kurš ir vēsāks par normu, kā arī par vēsāko maiju šajā gadsimtā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −4,8 °C tika novērota 9. maijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,0 °C tika novērota 28. maijā Rucavā. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas, maija pirmajā pusē atsevišķās dienās pat ap 5 °C zem normas. Rucavā reģistrēts nedēļu ilgs aukstuma vilnis, dažās stacijās minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī viens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 84,7 mm, kas ir 68% virs mēneša normas (50,4 mm), rezultātā šis bija 6. mitrākais maijs novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Visvairāk nokrišņu (194,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kolkā – 24,8 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Madonā un Zīlānos – 18 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā un Ventspilī – 4 diennaktis. Sausuma un mitruma rādītājs Latvijā maijā lielākajā daļā staciju bija normas robežās. Divās stacijās – Kolkā un Vičakos – maijs bija mēreni un ļoti sauss, savukārt daudzās stacijās Vidzemē un Latgalē maijs bija mēreni mitrs, Daugavpilī un Madonā attiecīgi ļoti un pat ekstremāli mitrs. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 75% – no 68% Rīgā līdz 78% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 1. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,4 °C, kas ir 3,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,8 °C tika novērota 9. maijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,9 °C tika novērota 2. maijā Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 17% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (22,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Mērsragā un Vičakos – 2,6 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Zīlānos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Saldū, Skultē un Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 71% – no 65% Rīgā līdz 74% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 1. maijā Rīgā. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,7 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,2 °C tika novērota 13. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +22,3 °C tika novērota 20. maijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 49,7 mm, kas ir 159% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (90,6 mm) bija Madonā, bet vismazāk Alūksnē – 18,2 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Lielpečos, Madonā, Piedrujā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Skrīveros un Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 78% – no 68% Rūjienā līdz 84% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,3 m/s) tika novērotas 14. maijā Liepājā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,6 °C tika novērota 24. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,0 °C tika novērota 28. maijā Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 24,5 mm, kas ir 39% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (87,9 mm) bija Madonā, bet vismazāk Pāvilostā – 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 8 diennaktis, bet Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 76% – no 64% Rīgā līdz 85% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 22. maijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,3 °C tika novērota 6. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,6 mm, kas ir 123% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (63,0 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Ventspilī – 17,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Rūjienā – 7 diennaktis, bet vismazāk Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% – no 72% Rīgā līdz 85% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 9. jūnijā Ainažos. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,5 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,9 °C tika novērota 14. jūnijā Stendē un 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,1 °C tika novērota 16. jūnijā Dobelē un Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 33,9 mm, kas ir 21% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (59,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Kuldīgā – 12,3 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Kalnciemā, Lielpečos, Rīgā un Sīļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā un Saldū – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 78% – no 74% Alūksnē, Madonā un Rūjienā līdz 84% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (18,9 m/s) tika novērotas 12. jūnijā Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]]: ** Ciklona darbības ietekmē nakts daudzviet bija vējaina un slapja, vietām Kurzemē pamatīgi lija, bet uz rīta pusi lietus pārgāja sniegā. Naktī tika reģistrētas stipras vēja brāzmas — [[Liepāja|Liepājā]] vējš pastiprinājās līdz 28,5 m/s, [[Ventspils|Ventspilī]] līdz 25,4 m/s, [[Saldus|Saldū]] līdz 24,3 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1874705823546614187 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> Ilgstošo nokrišņu dēļ kāpa ūdens līmenis upēs, tādēļ Kurzemē bija spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums, bet [[Durbe (upe)|Durbē]] pat oranžās pakāpes brīdinājums, kur vairākās vietās upe izgāja no krastiem.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1874796912823746737 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/317884154 Nedēļas nogalē pieturēsies sals, brīžiem snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> ** Četrās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi — [[Dagda|Dagdā]] (+5,3 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+5,6 °C), [[Madona|Madonā]] (+5,9 °C) un [[Gulbene|Gulbenē]] (+5,9 °C). Vēl trijās novērojumu stacijās tika atkārtoti siltuma rekordi — [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (+5,6 °C), [[Ainaži|Ainažos]] (+6,0 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (+6,2 °C).<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> * [[3. janvāris]] — pāri Kurzemei virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vietām stipru, sniega segas biezums [[Mērsrags|Mērsraga]] pusē pārsniedza 10 cm. Liepājā sniegputeni pavadīja zibens, bet pilsētas piekrastē DR [[vējš]] brāzmās sasniedza 24,6 m/s.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1875197977733828796 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|3|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1875191178620186982 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|3|SK}}</ref> * [[4. janvāris]] — virs Latvijas atradās aktīvs [[ciklons]], šķērsojot valsti, nakts laikā daudzviet sniga un puteņoja. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (26,7 m/s) un [[Ventspils|Ventspilī]] (27,2 m/s), Rīgas centrā — 22,5 m/s, arī citviet piekrastē vējš brāzmās pārsniedza 20 m/s. No rīta teju visu valsts teritoriju klāja sniegs, biezākā [[sniega sega]] tika fiksēta Kalnciemā (13 cm), Liepājā, [[Jelgava|Jelgavā]] un Rīgā vidēji bija ap 9–10 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1875516886282334343 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|4|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — naktī Latviju no rietumiem šķērsoja ar ciklonu saistīta [[siltā atmosfēras fronte]], nesot sākumā sniegu, vēlāk [[sasalstošs lietus|sasalstošu lietu]], veidojot pamatīgu [[apledojums|apledojumu]]. Agri no rīta gaisa temperatūra Kurzemes piekrastē paaugstinājās līdz +6 grādiem, tikmēr [[Alūksne|Alūksnē]] vēl bija –2 grādu sals. Valsti sedza 1–8 cm bieza sniega kārta, kas ar siltāku gaisu sāka mazināties.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8167358/otrdien-latvija-vietam-nedaudz-uzlis Otrdien Latvijā vietām nedaudz uzlīs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|7|SK}}</ref> * [[10. janvāris]] — valsts teritorijai pāri virzījās plaša nokrišņu zona, daudzviet Kurzemē un [[Vidzeme|Vidzemes]] ziemeļos naktī un no rīta stipri sniga, citviet bija slapjdraņķis un lietus. No jauna izveidojās sniega sega, biezākais sniegs no rīta bija Liepājā — 11 cm, [[Kuldīga|Kuldīgā]], Pāvilostā un [[Stende|Stendē]] ap 8–10 cm sniega.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1877627537469112545 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|10|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — pēc nakts snigšanas, rītā sniega segas biezums [[Rūjiena|Rūjienā]] sasniedza 22 cm, ap 10–15 cm bieza sniega kārta izveidojās Stendē, [[Saldus|Saldū]] un Mērsragā, kā arī vietām Vidzemē, citur bija 1–9 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1878354179623686468 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|12|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas pali Rūjienā 2025 1 17.jpg|alt=Pali kūstoša sniega dēļ, Rūjiena, 2025. gada 17. janvāris |thumb|170px|[[Pali]] kūstoša sniega dēļ, [[Rūjiena]], 2025. gada 17. janvāris ]] * [[18. janvāris]] — agrā pēcpusdienā [[Mērsrags|Mērsragā]] tika sasniegts nacionālais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, '''+8,0 °C'''. Līdzīga gaisa temperatūra tika reģistrēta [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] Rucavā. Vēl viens siltuma rekords tika pārspēts [[Madona|Madonā]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6,1 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1880624063179378693 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|18|SK}}</ref> * [[22. janvāris]] — ziemeļaustrumu novados naktī tika novērots neliels sasalstošs lietus, veidojās apledojums. No rīta gaiss iesila līdz 0, +4 grādiem, daudzviet valstī [[dūmaka]] pasliktināja redzamību. Sniega visā valstī nebija nemaz.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8177062/tresdien-laika-apstakli-saglabasies-nemainigi Trešdien laika apstākļi saglabāsies nemainīgi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|22|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — vakarā piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, augstākā gaisa temperatūra bija [[Rucava|Rucavā]] (+7,2 °C). Jauni siltuma rekordi tika pārspēti arī [[Stende|Stendē]] (+6,7 °C), Liepājā (+6,6 °C), Skultē (+5,8 °C) un [[Ainaži|Ainažos]] (+5,4 °C). Vēl divās novērojumu stacijās ([[Skrīveri|Skrīveros]] un Saldū) tika atkārtoti 25.01. siltuma rekordi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8179632/nakti-uz-svetdienu-latvija-parspeti-20-siltuma-rekordi Naktī uz svētdienu Latvijā pārspēti 20 siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|26|SK}}</ref> * [[26. janvāris]] — daudzās novērojumu stacijās naktī tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kopumā tika laboti 16 vietējas nozīmes diennakts, 1 dekādes, kā arī visas valsts 26. janvāra siltuma rekords. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās uzreiz četrās novērojumu stacijās – [[Bauska|Bauskā]], [[Dobele|Dobelē]], [[Mērsrags|Mērsragā]] un [[Rīga|Rīgā]], '''+7,3 °C'''. Iepriekšējais nacionālais siltuma rekords (+7,2 °C) tika reģistrēts [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990. gadā]] Rucavā un [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gadā]] Mērsragā. [[Jelgava|Jelgavā]] gaiss iesila līdz +7,0 °C, atkārtojot [[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999. gada]] rekordu. Pa dienu virzoties nokrišņu zonai, daudzviet lija, brīžiem ilgstoši.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1883507939769798719 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|26|SK}}</ref> * [[27. janvāris|27.]]—[[31. janvāris]] — periods ar neparasti ļoti siltu laiku janvāra beigās, šajā laika posmā tika pārspēti 70 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 27. janvāra ('''+8,1 °C''' [[Liepāja|Liepājā]]), 28. janvāra ('''+9,2 °C''' [[Rucava|Rucavā]]), 29. janvāra ('''+8,1 °C''' [[Rīga|Rīgā]]) un 31. janvāra ('''+9,2 °C''' [[Daugavpils|Daugavpilī]]) Latvijas diennakts siltuma rekordi, divas reizes tika pārspēts arī mēneša 3. dekādes rekords. [[Attēls:Sniegpulkstenītes Rīga 2025 1 28.jpg|alt=Ļoti siltā laika dēļ uzziedēja sniegpulkstenītes Rīgā, 2025. gada 28. janvāris|thumb|180px|Ļoti siltā laika dēļ uzziedēja [[sniegpulkstenītes]] Rīgā, 2025. gada 28. janvāris]] * [[29. janvāris]] — teju visā Latvijā, izņemot [[Liepāja|Liepājas]] novērojumu staciju, tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vairākās novērojumu stacijās – arī dekādes rekordi. Termometra stabiņš tikpat kā visā valstī sasniedza +6, +8 grādus, [[Rīga]] bija vissiltākā vieta ar '''+8,1 °C''', kas ir jauns 29. janvāra nacionālais siltuma rekords. Iepriekšējais 29.01. Latvijas rekords tika reģistrēts [[1992. gada laikapstākļi Latvijā|1992. gadā]] Mērsragā (+8,0 grādi), bet Rīgā iepriekšējais rekords bija [[1989. gada laikapstākļi Latvijā|1989. gadā]], kad bija +6,6 grādi. Galvaspilsētā tika atkārtots arī mēneša 3. dekādes rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1884625090375033041 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|29|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Daugavpilī tika uzstādīts jauns diennakts nacionālais temperatūras maksimums, '''+9,2 °C'''. Jauni siltuma rekordi tika pārspēti vēl 12 novērojumu stacijās un vienā – atkārtots rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1885302820871565819 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|31|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1885318917842665959 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|31|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — sniega un [[apledojums|apledojuma]] dēļ rīta stundās gandrīz visā Latvijā tika apgrūtināti braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Daudzviet palaikam sniga, izveidojās neliela sniega sega, visvairāk sniega bija [[Dagda|Dagdā]], kur zemi klāja līdz 6 cm bieza sniega sega, citviet 0–5 cm, Rīgā sniega kārtas biezums nesasniedza pat 1 cm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8184546/nedela-saksies-ar-sniegu Nedēļa sāksies ar sniegu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|3|SK}}</ref> * [[6. februāris]] — bija novērojami laikapstākļu kontrasti: Kurzemes piekrastē uzspīdēja [[saule]] un gaiss iesila līdz +6 grādiem, bet valsts austrumu rajonos valdīja neliels [[sals]] un zemi klāja sniegs, Dagdas novērojumu stacijā līdz 7 cm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1887447157868769723 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|6|SK}}</ref> * [[7. februāris]]: ** Rīgā diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot līdz –0,4 grādiem, sākās meteoroloģiskā [[ziema]]. Tā iestājās, ja piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par nulli. Rīgas centrā, kā arī dažviet citviet valstī – galvenokārt Kurzemes piekrastē – šis kritērijs šajā ziemā vēl nebija sasniegts, tādēļ turpinājās meteoroloģiskais [[rudens]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8188362/foto-sonedel-riga-sakusies-meteorologiska-ziema Foto ⟩ Šonedēļ Rīgā sākusies meteoroloģiskā ziema], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|8|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lhnqrum77c24 Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|2|8|SK}}</ref> ** Atmosfēras spiediens [[jūra|jūras]] līmenī Alūksnē no rīta sasniedza 1052,9hPa jeb 789,7mm Hg, kas ir augstākais gaisa spiediens Latvijā kopš [[2015. gads|2015. gada]] marta un 3. augstākais atmosfēras spiediens Latvijā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vēl augstāks [[atmosfēras spiediens]] tika fiksēts [[2008. gads|2008. gada]] 4. janvārī: 1054,6 hPa (791,0 mm Hg), kā arī 1946. gada 12. decembrī: 1057,1 hPa (792,8 mm Hg).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1887786202335436915 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|7|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1887766204808355988 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|2|7|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — sākās ziemas aukstākais posms, visā valstī naktī gaisa temperatūra bija negatīva, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Priekuļi|Priekuļos]] (–13,6 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/10.02.2025-sacies-sis-ziemas-aukstakais-posms-siltaks-klus-tikai-menesa-beigas.a587099/ Sācies šīs ziemas aukstākais posms; siltāks kļūs tikai mēneša beigās], lsm.lv, {{dat|2025|2|10|SK}}</ref> Zem –10 grādu atzīmes gaisa temperatūra pazeminājās [[Gulbene|Gulbenē]] (–10,1 °C), Skultē (–10,2 °C), Alūksnē (–11,0 °C), [[Rūjiena|Rūjienā]] (–11,5 °C) un Zosēnos (–12,9 °C). Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –7,5 °C. Rietumu un centrālajos rajonos valdīja kailsals, valsts austrumos bija 1–5 cm neliela [[sniega sega]].<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1888862158747836640 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|10|SK}}</ref> [[Attēls:Ledus vižņu ceļš, 2025. gada 12. februāris (Carnikava).jpg|alt=ledus vižņu ceļš Carnikavas pusē 12. februārī|thumb|180px|Ledus vižņu ceļš [[Carnikava|Carnikavas]] pusē 12. februārī]] * [[13. februāris]] — visur valsts teritorijā termometra stabiņš naktī noslīdēja zem –6 grādiem, Rūjienā un [[Ainaži|Ainažos]] gaiss atdzisa līdz –6,7 °C, pārējā Latvijā bija –9, –13 grādi. Lielākais sals valdīja [[Madona|Madonā]] (–13,1 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–13,2 °C). Galvaspilsētā uz rīta pusi gaisa temperatūra pazeminājās līdz –8,7 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] precīzi līdz –9 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1889934797172253005 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|13|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — ik pa brīdim gubumākoņi no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]], dažviet Kurzemē un Zemgales rietumos atnesa lokālu snigšanu, kas gan būtisku sniega segas pieaugšanu nenesa. Tikmēr [[Stende|Stendē]] naktī, zem skaidrām debesīm, termometra stabiņš pazeminājās līdz –16,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1890645171508748770 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|15|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Līča efekts|līča efekta]] ietekmē nakts gaitā daudzviet Latvijas teritorijā [[gubumākoņi]] atnesa snigšanu, rezultātā vietām sniega segas biezums pieauga par 5–7 cm, citviet izveidojās jauna sniega kārta; biezākā sniega sega tika fiksēta [[Kalnciems|Kalnciemā]] — 19 cm, [[Rīga|Rīgas]] centrā bija ap 10 cm bieza sniega sega, bet pilsētas ziemeļos Daugavgrīvā — 13 cm. Citviet valstī sniega kārtas biezums bija lielākoties ap 1–9 cm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1891392483172536334 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|17|SK}}</ref> Savukārt nakts sākumā, zem skaidrām debesīm, [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz –18,5 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1891343604397818011 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — Liepājas un [[Ventspils]] ostā minimālā gaisa temperatūra agra rīta stundās bija +1 grāds ([[Liepāja|Liepājas]] lidostā termometra stabiņš noslīdēja 15 grādus zemāk nekā ostā — līdz –14 grādiem), bet [[Madona|Madonā]] termometra stabiņš pazeminājās līdz –18,9 °C un līdz –19,7 °C Daugavpilī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8195887/zemaka-gaisa-temperatura-piecos-rita-bija-aptuveni-19-gradi-kads-laiks-gaidams-sodien Zemākā gaisa temperatūra piecos rītā bija aptuveni -19 grādi. Kāds laiks gaidāms šodien?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|20|SK}}</ref> * [[24. februāris]] — valdot skaidram laikam naktī [[Daugavpils|Daugavpilī]] gaiss atdzisa līdz –15,4 °C, bet dienā, spīdot saulei, [[Mērsrags|Mērsragā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6 grādiem. Sniega sega saglabājās lielā valsts daļā.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=02&day=24&hora=20&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[28. februāris]] — nakts otrajā pusē un no rīta daudzviet pasliktinājās redzamība, jo izveidojās bieza [[migla]], atbilstoši [[LVĢMC]] datiem mazākā redzamība piecos no rīta bija 110 metri [[Bauska|Bauskā]], 160 metri [[Skrīveri|Skrīveros]] un 350 metri [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]. Tāpat vairākās vietās, īpaši galvaspilsētā, bija slikta gaisa kvalitāte.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8200890/piektdiena-bus-apmakusies Piektdiena būs apmākusies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[3. marts]] — dažviet piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s, sniega segas tikpat kā visā valstī nebija, izņemot [[Alūksne|Alūksni]] un [[Dagda|Dagdu]], kur no rīta vēl klāja attiecīgi 6 cm un 7 cm sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8202424/sodien-debesis-klas-makoni Šodien debesis klās mākoņi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|3|SK}}</ref> * [[6. marts]]: ** Latvijā tika piedzīvota saulaina, vējaina un ļoti silta diena, pirmo reizi 2025. gadā gaisa temperatūra valsts teritorijā pārsniedza +10 grādu atzīmi un vienlaicīgi arī +15 grādu atzīmi. Visās novērojumu stacijās, izņemot piekrastes rajonus, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vissiltāk bija [[Daugavpils|Daugavpilī]], '''+15,5 °C''', kas ir jauns nacionālais siltuma rekords un tika atkārtots arī valsts marta 1. dekādes siltuma rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1897649433682018398 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1897648832810213674 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref> Līdzīgi ļoti silts laiks bija [[2014. gada laikapstākļi Latvijā|2014. gadā]] [[10. marts|10. martā]] Dobelē.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1897656789501411834 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, '''+14,3 °C'''. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1961. gads|1961. gadā]], kad bija +12,3 grādi. * [[7. marts]] — uzspīdot saulei, daudzviet (15 novērojumu stacijās) tika pārspēts, bet [[Pāvilosta|Pāvilostas]] novērojumu stacijā atkārtots, maksimālās gaisa temperatūras rekords. Dobelē termometra stabiņam paaugstinoties līdz '''+14,1 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais 7. marta siltuma rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1920. gads|1920. gadā]] Rīgā, kad bija +12,0 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8205992/jauns-rekords-piektdiena-latvija-kluvusi-par-siltako-7-martu-noverojumu-vesture Jauns rekords – piektdiena Latvijā kļuvusi par siltāko 7. martu novērojumu vēsturē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|7|SK}}</ref> Vēsākais laiks valdīja piekrastē un vietām Vidzemē, kur bija vairāk mākoņu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1898046829561880613 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|7|SK}}</ref> * [[8. marts]] — trešo dienu pēc kārtas [[Latvija|Latvijas]] teritorijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz atzīmei, kas attiecīgajā datumā tika reģistrēta pirmo reizi novērojumu vēsturē. Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Daugavpilī un [[Bauska|Bauskā]], kur gaiss iesila līdz '''+14,7 °C''', kas ir jauns Latvijas 8. marta siltuma rekords. Iepriekšējais 8. marta siltuma rekords Latvijā bija +14,1 grāds [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]] [[Kolka|Kolkā]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2025-treso-dienu-pec-kartas-parspets-latvijas-siltuma-rekords.a590817/ Trešo dienu pēc kārtas pārspēts Latvijas siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2025|3|8|SK}}</ref> Vietējas nozīmes siltuma rekordi tika pārspēti 15 novērojumu stacijās, Bauskā tika labots arī marta pirmās dekādes rekords. Rīgas centrā gaiss iesila līdz +13,1 °C, kas par 0,3 °C mazāk nekā [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gada]] 8. martā. Kurzemes un Vidzemes rietumos termometra stabiņš sasniedza +6, +9 grādus.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1898393540784279617 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|8|SK}}</ref> [[Attēls:Salna Priekuļos 2025.03.09.jpg|alt=Salna zāles virskārtā Priekuļos, 9. marta rītā|thumb|170px|Salna zāles virskārtā [[Priekuļi|Priekuļos]], 9. marta rītā]] * [[10. marts]] — siltākā marta 1. dekādes diena meteoroloģisko novērojumu vēsturē, [[Liepāja|Liepājā]] gaiss iesila līdz pat '''+17,4 °C''', kas ir jauns diennakts nacionālais siltuma rekords.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1899104398988427279 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> Pirmo reizi, kopš Latvijā veic laikapstākļu novērojumus, gaisa temperatūra tik agri pavasarī sasniedza +17 grādu atzīmi. Iepriekš agrākais datums, kad Latvijā bija +17 grādu siltums, bija [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990. gada]] [[18. marts|18. martā]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/10.03.2025-pirmo-reizi-vesture-tik-agri-pavasari-gaiss-sasilis-lidz-17-gradiem.a590960/ Pirmo reizi vēsturē tik agri pavasarī gaiss sasilis līdz 17 grādiem], lsm.lv, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> Kopumā gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +11, +16 grādiem, 12 novērojumu stacijās tika pārspēti 10.03. siltuma rekordi. Rīgā gaiss iesila līdz +15,0 °C, līdz diennakts un dekādes rekordam pietrūka 0,2 grādi ([[1961. gads|1961. gadā]] bija +15,2 grādi). Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]] bija ievērojami vēsāks, kur bija attiecīgi +5,3 °C un +7,6 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1899136506863800462 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — desmit novērojumu stacijās, pārsvarā valsts austrumos, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Daugavpilī gaisam iesilstot līdz '''+14,9 °C''', tika uzstādīts jauns 11.03. nacionālais siltuma rekords. Valsts dienvidos, Vidzemes dienvidaustrumos un [[Latgale|Latgalē]] termometra stabiņš sasniedza +10, +13 grādus, tikmēr citur gaisa temperatūra saglabājās zem +10 grādiem, izteikti vēsāks bija piekrastē un [[Kurzeme|Kurzemes]] ziemeļrietumu daļā, kur gaiss neiesila vairāk par +3, +5 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1899516406934257700 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|11|SK}}</ref> * [[14. marts]] — nokrišņiem šķērsojot valsts teritoriju, daudzviet naktī lija un sniga, izveidojās neliela sniega kārta. Biezākā sniega kārta no rīta bija [[Alūksne|Alūksnē]] — 5 cm. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zīlāni|Zīlānos]], kur līdz 14.03. tika sasniegta marta mēneša norma.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1900453922042458448 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|14|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8210092/piektdien-putis-auksts-vejs-vakarpuse-debesis-skaidrosies Piektdien pūtīs auksts vējš. Vakarpusē debesis skaidrosies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|14|SK}}</ref> * [[17. marts]] — mēneša aukstākā nakts Latvijā, teju visur termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (–9,5 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (–10,4 °C). Visā Latgalē, lielā daļā Vidzemes un Zemgales bija –5, –7 grādi, tikai [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] pusē gaiss atdzisa līdz –0,7 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1901551719785398637 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|17|SK}}</ref> * [[21. marts]] — gandrīz visā valsts teritorijā valdīja saulains laiks, vienīgi daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļos debesis bija aizklājuši [[mākoņi]], tādēļ jūtami lielāki gaisa temperatūras kontrasti: ap četriem pēcpusdienā [[Stende|Stendē]] gaiss iesila vien līdz +2,5 °C, tikmēr spīdot saulei [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1903087075135525329 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|21|SK}}</ref> * [[25. marts]] — siltās frontes ietekmē vietām valsts ziemeļu rajonos tika novērojamas asperitas jeb [[undulatus asperatus|''undulatus asperatus'']]. Šie mākoņi visbiežāk veidojas pērkona negaisa mākoņu nomalēs, turbulentā [[atmosfēra|atmosfēras]] slānī, bet pietiekami bieži redzami arī uz atmosfēras frontēm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1904519166020702531 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|3|25|SK}}</ref> * [[28. marts]] — Kolkā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +14,4 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|3|28|SK}}</ref> * [[29. marts]] — visā Latvijā bija skaidras debesis un spoži spīdeja saule, tika aizvadīta ļoti silta diena, piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra novērota [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +16,9 °C. Pie siltuma rekordiem tika arī [[Dobele]] (+15,9 °C), [[Pāvilosta]] (+16,0 °C), [[Rucava]] (+15,9 °C), [[Stende]] (+15,5 °C), vēl [[Saldus]] novērojumu stacijā tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gada]] rekords, +15,3 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1906017911606546692 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — gaiss iesila līdz +15, +19 grādiem teju visā valstī, izņemot [[Ventspils]], [[Liepāja]]s un [[Ainaži|Ainažu]] novērojumu stacijas, kur bija +9, +11 grādi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavā]] (+19,7 °C) un līdz sezonas pirmajiem +20 grādiem pietrūka 0,3 °C. Dobelē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +19,5 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]] un Rīgā līdz +19,4 °C, [[Bauska|Bauskā]] līdz +19,0 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1907817123335790827 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|3|SK}}</ref><ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1907800084537921858 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|3|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — no ziemeļiem rītā valsti šķērsoja [[zema spiediena ieplaka]], ar kuru saistītas nokrišņu zonas atnesa snigšanu. Vietām Vidzemē un Kurzemē sniga stipri, [[Cēsis|Cēsu]] un [[Madona]]s novadā sniega segas biezums dažviet pārsniedza 10 cm.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1908397282120102399 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|5|SK}}</ref> Pārējā valstī bija vien balta zeme (daži cm sniega) vai sniega nebija nemaz. Dažviet arī puteņoja, jo pūta brāzmains ziemeļu-ziemeļaustrumu [[vējš]], brāzmās sasniedzot 15—19 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/1908426322973536516 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|5|SK}}</ref> [[Attēls:Putenis Pures benzinatanka 5apr2025.jpg||thumb|250px|Sniegputenis [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Pūre|Pūrē]] 5. aprīlī]] * [[7. aprīlis]] — agri no rīta vairākās vietās gaisa temperatūra noslīdēja –5 grādiem, vietām [[Cēsis|Cēsu]] pusē sasniedzot pat –10 grādus, bet aukstuma rekordi netika pārspēti.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lm6ysiyaic22 Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|4|7|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]] — brāzmainiem vējiem pūšot no ziemeļiem, ziemeļrietumiem, daudzviet naktī vēja brāzmas pārsniedza 15 m/s, stiprākās vēja brāzmas diennakts laikā tika novērotas [[Ventspils|Ventspilī]] — 24,9 m/s un Liepājā (ostā) — 26,1 m/s. Rīgas centrā un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] iepriekšējas dienas vakarā vēja brāzmas bija 20—22 m/s, nakts laikā maksimālās vēja brāzmas bija attiecīgi 17,3 m/s un 20,4 m/s. Tāpat naktī lokāli arī sniga, vairāk snidzis dienvidos no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] — [[Tukums|Tukuma]], Dobeles un [[Jelgava]]s novadā, arī Jūrmalā un [[Mārupe]]s novadā, bet būtiska sniega kārta neveidojās.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8227272/ceturtdiena-bus-nedelas-dzestraka-diena Ceturtdiena būs nedēļas dzestrākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|4|10|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/334501884 Aizvadītā nedēļa bija auksta un vējaina, vietām sniga], videscentrs.lv, {{dat|2025|4|10|SK}}</ref> * [[14. aprīlis]] — Mērsragā pēcpusdienā gaiss iesila līdz +21,4 °C, tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords, un pirmo reizi 2025. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +20 grādu atzīmi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1911738304128561622 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|14|SK}}</ref> Tāpat pirmo reizi pavasarī tika reģistrētas lokālas pērkona [[lietusgāzes]], Jelgavas novadā izveidojās atsevišķi [[gubu-lietus mākoņi]], kuros tika fiksētas arī dažas [[zibens]] izlādes.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1911795945806713173 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|14|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — sauss un saulains laiks valdīja visā Latvijas teritorijā un daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20 grādiem. Sešās novērojumu stacijās — Skultē (+19,6 °C), [[Ventspils|Ventspilī]] (+20,9 °C), Liepājā (+22,1 °C), Pāvilostā ('''+22,2 °C'''), [[Rucava|Rucavā]] (+21,5 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+21,6 °C) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Pāvilostā arī nacionālais siltuma rekords. Vēsāks bija līča piekrastē. [[Kolka|Kolkā]] vējam pūšot no [[ūdens]], gaiss iesila vien līdz +10 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912189153501999264 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|15|SK}}</ref> Izteikts [[jūra|jūras]] brīzes efekts bija vērojams Ventspilī, kur pūšot austrumu vējam, gaiss sākotnēji iesila līdz +16 grādiem, tad, vējam iegriežoties no ziemeļu puses, tas strauji atdzisa līdz +8 grādiem, bet vakarā, kad vējš atkal pūta no sauszemes, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +21 grādam.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912189155938812071 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|15|SK}}</ref> [[Attēls:Pavasaris Kuldiga 2025 4 15.jpg|alt=Silta, pavasarīga diena Kuldīgā, 2025. gada 15. aprīlis|thumb|180px|Silta, pavasarīga diena [[Kuldīga|Kuldīgā]], 2025. gada 15. aprīlis]] * [[17. aprīlis]] — temperatūras kontrastiem pilna diena: Kurzemes un [[Vidzeme|Vidzemes]] ziemeļos gaiss iesila līdz +12, +14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos termometra stabiņš pārsniedza +20 grādus. 12 novērojumu stacijās tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 7 no tām dekādes rekords, un [[Daugavpils|Daugavpilī]] ('''+25,7 °C''') Latvijas dienas un dekādes rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912905177654325306 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|17|SK}}</ref> * [[18. aprīlis]]: ** Skrīveros gaisa temperatūra paaugstinājās līdz '''+28,4 °C''' — '''tika pārspēts visas Latvijas aprīļa absolūtais siltuma rekords''', līdz šim tik augsta gaisa temperatūra Latvijā, aprīlī vēl nekad nebija reģistrēta.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913220100238332110 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> Iepriekšējais rekords piederēja Rīgai, kur [[2000. gada laikapstākļi Latvijā|2000. gada]] 24. aprīlī gaiss sakarsa līdz +27,9 °C. Pilnīgi visās LVĢMC novērojumu stacijās pārspēti arī vietējas nozīmes 18. aprīļa diennakts un arī teju visi (izņemot [[Liepāja|Liepāju]]) aprīļa 2. dekādes, kā arī 16 vietējas nozīmes mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Šāds karstums tik agri pavasarī tika fiksēts pirmo reizi vēsturē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1913274693072859607 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+28,0 °C''', tika uzstādīts jauns diennakts, dekādes un mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais mēneša rekords tika fiksēts [[2000. gada laikapstākļi Latvijā|2000. gada]] 24. aprīlī, kad bija +27,9 °C, un iepriekšējais 18. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekords arī tika fiksēts 2000. gadā (+21,4 grādi).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913275241528230062 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> * [[19. aprīlis]]: ** Lielā Latvijas daļā gaiss iesila līdz +22, +27 grādiem, gandrīz visā valstī (izņemot Mērsragu, Liepāju, Ventspili un [[Rucava|Rucavu]]) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Madonā — '''+27,7 °C''', kas ir jauns nacionālais 19. aprīļa karstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913852717996310602 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|20|SK}}</ref> Dienas gaitā veidojās arī [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet, arī Rīgā, atnesot [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] ar intensīvu lietu un aktīvu zibeņošanu. Visvairāk nolija Lielpečos (76,3 mm) un [[Stende|Stendē]] (46,5 mm), vietām nokrišņu daudzums pat pārsniedza divkāršu mēneša normu.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1913651185925452199 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|19|SK}}</ref> Kopumā Latvijas teritorijā tika reģistrētas teju 9000 [[zibens]] izlādes, sasniedzot iespaidīgu rādītāju priekš aprīļa.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1913699200296169477 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|20|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+24,5 °C''', tika uzstādīts jauns galvaspilsētas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika fiksēts [[1948. gads|1948. gadā]], kad bija +22,5 grādi. * [[21. aprīlis]] — kamēr [[Pāvilosta|Pāvilostā]] dienā nebija siltāks par +7,5 °C, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Dagda|Dagdā]] tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Daugavpilī — +23,6 °C, bet Dagdā — +22,1 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1914331988904865847 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|21|SK}}</ref> * [[22. aprīlis]] — Dagdā tika pārspēts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gaiss iesila līdz +24,5 °C. Daugavpilī termometra stabiņam paaugstinoties līdz +25,2 °C, tika atkārtots [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] rekords. Vakarpusē, pārsvarā Vidzemē, mēreni stipri lija un ducināja pērkons, spēcīgākie negaisi atradās [[Lietuva|Lietuvas]] pusē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1914732357262692393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|22|SK}}</ref> Rīgā tika fiksēts pērkona negaiss, kas bija jau otrais četru dienu laikā. * [[27. aprīlis]] — daudzviet naktī termometra stabiņš noslīdēja zem nulles un tika novērota [[salna]], zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (–4,0 °C), [[Alūksne|Alūksnē]] (–4,2 °C) un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (–4,5 °C). Citviet bija –1, –3 grādi, bet virs nulles gaisa temperatūra saglābajās Kurzemes rietumu daļā, kā arī Rīgā un tās apkārtnē.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1916364670165721407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|27|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — no rīta [[Madona|Madonā]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –3,9 °C un tika pārspēts minimālās gaisa temperatūras rekords. Šīs bija pirmais gada minimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā un pirmais kopš [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] maija.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — nakts laikā dažviet Vidzemē un Latgalē gaiss atdzisa līdz –2 grādiem, savukārt diena bija silta, [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,9 °C un tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|5|2|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — zāles virskārtā naktī un agrā rītā tika novērota [[salna]], jo, pārsvarā valsts austrumos termometra stabiņš noslīdēja zem nulles. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Madona|Madonā]] (–2,1 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–2,5 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1919592732093300836 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|6|SK}}</ref> Dienā no ziemeļrietumiem virzījās nokrišņu zona, daudzviet lija. * [[8. maijs]] — rīta stundās vietām [[Cēsis|Cēsu]] un [[Sigulda|Siguldas]] pusē sniga, vēlāk Bauskas un [[Jēkabpils]] apkārtnē arī tika reģistrēts slapjš sniegs, sniega graudi un krusa tika fiksēta arī dažviet citos reģionos.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lomzd3mzk22n Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|5|8|SK}}</ref> Savukārt [[Rucava|Rucavā]] naktī tika pārspēts 8. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, termometra stabiņam pazeminoties līdz –2,4 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8244676/ceturtdien-vietam-latvija-islaicigi-snigs Ceturtdien vietām Latvijā īslaicīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|8|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — divās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –4,8 °C. Aukstuma rekords tika labots arī [[Skrīveri|Skrīveros]], kur gaiss atdzisa līdz –2,2 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1920704101932827126 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|9|SK}}</ref> Kurzemē mākoņu dēļ nakts bija siltāka nekā iepriekš bija prognozēts — gaisa temperatūra nenoslīdēja zem –3 grādiem un vietām saglabājās virs nulles. Minimālā gaisa temperatūra Rīgā bija no –4 grādiem [[lidosta "Rīga"|lidostā]] līdz +3 grādiem pilsētas centrā un +5 grādiem [[jūra|jūras]] tuvumā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8245531/saullekta-vietam-latvija-valda-teju-piecu-gradu-sals Saullēktā vietām Latvijā valda teju piecu grādu sals], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|9|SK}}</ref> * [[12. maijs]] — pirmo reizi kopš 2023. gada Latvijā valdīja laiks, kas bija atbilstošs aukstuma vilnim. Par aukstuma vilni [[LVĢMC]] sauc laikposmu, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts minimālā gaisa temperatūra ir zem klimatiskās references perioda 10. procentiles. Pēdējais aukstuma vilnis, kas atbilst minētajai definīcijai, Latvijā bija [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] decembra 1. dekādē. Sākot ar [[5. maijs|5. maiju]], katru nakti kaut vienā novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra bijusi zem klimatiskās references perioda desmitās procentiles. Rucavā 12. maijs kļuva par sesto secīgo auksto [[diennakts|diennakti]], līdz ar to šajā novērojumu stacijā tika reģistrēts aukstuma vilnis — pirmais aukstuma vilnis Latvijā pēdējo 17 mēnešu laikā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8247000/ziemas-atblazma-pavasari-latvija-registrets-aukstuma-vilnis Ziemas atblāzma pavasarī: Latvijā reģistrēts aukstuma vilnis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|12|SK}}</ref> * [[15. maijs]] — ciklona centram priekšpusdienā atrodoties Latgales austrumos, bet vakarā nonākot [[Zemgale|Zemgalē]], daudzviet valsts teritorijā ilgstoši, brīžiem arī stipri lija. Rīgas centra meteostacijā [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums sasniedza 23,3 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8249319/ceturtdien-latvijas-lielakaja-dala-lis-iespejams-slapjs-sniegs Ceturtdien Latvijas lielākajā daļā līs; iespējams slapjš sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|15|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lpbp7dpees2t Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> [[Attēls:Halo Ogrē 2025 5 17.jpg|alt=Saules halo virs Ogres 17. maijā|thumb|180px|Saules [[halo]] virs Ogres 17. maijā]] * [[16. maijs]] — divu dienu laikā (līdz plkst. 12:00) [[Rīga|Rīgas]] centrā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 41 mm jeb 86% no mēneša normas. Vidzemes dienvidu daļā un Rīgas apkārtnē no rīta lietum pievienojies pat slapjš [[sniegs]], vēlāk sniga arī Limbažu novadā, [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], bet pašos [[Limbaži|Limbažos]] stiprāka snigšana epizode noslēdzās arī ar nelielu sniega kārtiņu.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1923270475024662949 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> Līdz ar to 16. maijs ir viens no vēlākajiem datumiem pavasarī, kurā Latvijā tika novērots sniegs uz zemes.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8249653/piektdiena-sveiks-ar-negantiem-laikapstakliem-stipri-lis-un-vietam-ari-snigs Piektdiena sveiks ar negantiem laikapstākļiem – stipri līs un vietām arī snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] (LVĢMC) datiem vēlākais zināmais datums pavasarī, kad Latvijā tika fiksēts sniegs uz zemes, ir 29. maijs [[1953. gads|1953. gadā]] Kazdangā. Sniega segas biezums toreiz sasniedza 5 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1923284395328229766 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — plašā Latvijas teritorijā bija lietains laiks, daudzviet ilgstoši lija, valsts dienvidu daļā — arī stipri. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 22,2 mm, kopš mēneša sākuma galvaspilsētā nolija 87,6 mm jeb 184% no mēneša normas. Lietavu dēļ [[upe|upēs]] ievērojami paaugstinājās ūdens līmenis.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8251617/riga-somenes-nokrisnu-daudzums-sasniedzis-184-no-maija-normas Rīgā šomēnes nokrišņu daudzums sasniedzis 184% no maija normas], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|19|SK}}</ref> * [[23. maijs]] — centrālos un austrumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja [[atmosfēras fronte]] ar nokrišņu zonu, nesot ilgstošu lietu. Galvaspilsētā kopš iepriekšējas dienas vakara nokrišņu daudzums pārsniedza 10 mm. Tikmēr [[LVĢMC]] izplatīja brīdinājumu par ūdens līmeņa celšanos [[Lielupe|Lielupes]] un Daugavas baseina upēs biežo un ilgstošo nokrišņu dēļ.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8253654/izplatits-dzeltenais-bridinajums-par-udens-limena-celsanos-lielupes-un-daugavas-baseina-upes Izplatīts dzeltenais brīdinājums par ūdens līmeņa celšanos Lielupes un Daugavas baseina upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|21|SK}}</ref> * [[24. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums [[Skrīveri|Skrīveru]] novērojumu stacijā sasniedza 35,5 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2025&mes=05&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[29. maijs]] — lietus zonai atkal šķērsojot valsts teritoriju, Latvijas austrumu daļā dažviet mēreni stipri lija. Diennakts nokrišņu daudzums [[Madona|Madonā]] sasniedza 21,9 mm, bet mēneša nokrišņu daudzums sasniedza 170,6 mm, līdz ar to šis kļuva par mitrāko maiju kopš 1945. gada. Iepriekšējais maija rekords piederēja [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gadam]], kad Madonā bija 156,5 mm nokrišņu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1927930695264919594 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|29|SK}}</ref> * [[30. maijs]] — Latgalē, Sēlijā un Vidzemes centrālajā un austrumu daļā naktī un no rīta tika reģistrētas pērkona lietusgāzes. Lielākais diennakts nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 38 mm, Alūksnē nolija 28,2 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] 26,4 mm, Zosēnos 21,5 mm, Gulbenē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Madonā nolija 15–18 mm. Kopš mēneša sākuma Madonā nokrišņu daudzums sasniedza 194 mm, lietavu dēļ [[Madona|Madonas]] novadā tika izskaloti ceļi, applūduši lauki un dārzi.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1928380295826297119 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|5|30|SK}}</ref> Savukārt [[Līvāni|Līvānu]] novada pašvaldība plūdu draudu mazināšanai lūgusi vietējās mazās hidroelektrostacijas ([[HES]]) īpašnieku atvērt [[Dubna|Dubnas]] upes slūžas līdz zemākajam ūdens līmenim ūdenskrātuvē.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.05.2025-pludi-latvijas-austrumos-madonas-novada-izskaloti-celi-livanos-ludz-atvert-dubnas-upes-sluzas.a601271/ Plūdi Latvijas austrumos: Madonas novadā izskaloti ceļi, Līvānos lūdz atvērt Dubnas upes slūžas], lsm.lv, {{dat|2025|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — no rīta un priekšpusdienā virzoties [[zema spiediena ieplaka|zema spiediena ieplakai]] ar [[atmosfēras fronte|atmosfēras fronti]], valsts teritorijā lija, vietām stipri, nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 10 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1929422719445065760 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|6|2|SK}}</ref> Intensīvo maija nokrišņu dēļ austrumu rajonos aizvien bija spēkā dzeltenais brīdinājums par augsto ūdens līmeni, un [[plūdi|plūdu]] risks saglabājās.<ref> [https://bridinajumi.meteo.lv Bridinajumi.meteo.lv], bridinajumi.meteo.lv, {{dat|2025|6|2|SK}}</ref> * [[5. jūnijs]] — pāri Latvijai virzījās [[gubu-lietus mākoņi]], naktī zema spiediena ieplakas dēļ daudzviet lija, dienas laikā, pārsvarā valsts austrumu daļā tika reģistrētas pērkona lietusgāzes, viena neliela [[lietusgāze]] ar pērkonu šķērsoja arī Rīgas apkārtni.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1930513952766636055 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|6|5|SK}}</ref> Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 23,7 mm, [[Bauska|Bauskā]], Dagdā un Rēzeknē tas sasniedza 17–19 mm. Ūdens līmenis upēs galvenokārt nedaudz svārstījās, straujāks kāpums tika novērots valsts ziemeļaustrumu upēs [[Vaidava (upe)|Vaidavā]] un [[Vecpalsa|Vecpalsā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8263233/nedelas-pedeja-darba-diena-islaicigi-lis-dazviet-gaidams-perkona-negaiss Nedēļas pēdējā darba dienā īslaicīgi līs; dažviet gaidāms pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|6|6|SK}}</ref> [[Attēls:Mākoņi Rīgā 2025 6 6.jpg|alt=Undulatus asperatus mākoņi Rīgā, 2025. gada 6. jūnijs|thumb|180px|''Undulatus asperatus'' [[mākoņi]] Rīgā 6. jūnijā]] * [[7. jūnijs]] — lielāko valsts daļu periodiski šķērsoja [[lietus]] mākoņi, dažkārt nesot īslaicīgas, bet stiprās lietusgāzes. Gulbenē, [[Alūksne|Alūksnē]] un Skrīveros nokrišņu daudzums sasniedza 12–13 mm, citviet nokrišņu bija mazāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=06&day=07&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/07/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[9. jūnijs]] — kārtējam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, valdīja lietains un diezgan vējains laiks, dažviet nokrišņi bija ilgstoši un stipri, īpaši valsts ziemeļu daļā. Pēcpusdienā spēkā pieņēmas rietumu, dievidrietumu [[vējš]], pārsniedzot 10–15 m/s, stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Ainaži|Ainažos]] — līdz 20 m/s. Diennakts nokrišņu daudzums [[Rūjiena|Rūjienā]], Ainažos un [[Madona|Madonā]] sasniedza attiecīgi 36,0 mm, 24,1 mm un 21,7 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=06&day=09&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/09/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[12. jūnijs]] — intensīviem nokrišņiem turpinoties, daļā upju turpinājās vai atsākās ūdens līmeņa kāpums, daudzviet Latgalē un Vidzemē saglabājās applūdušas teritorijas. Diennakts laikā daudzviet — galvenokārt Latgalē un [[Vidzeme|Vidzemē]] — nokrišņu daudzums sasniedzis 10–18 mm, tomēr lielākais lietus daudzums tika reģistrēts [[Mērsrags|Mērsragā]], kur nolija 20 mm. Pūta arī brāzmains ziemeļrietumu, rietumu vējš līdz 13–15 m/s, [[piekraste|piekrastē]] līdz 18–19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8267147/ceturtdien-latvija-gaidami-nepatikami-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi nepatīkami laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|6|12|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — [[Liepāja|Liepājā]] agrā rītā tika uzstādīts jauns minimālās gaisa temperatūras rekords, +5,7 °C. Dienā, spīdot saulei, [[Latgale|Latgalē]] un valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +23, +24 grādiem.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|6|15|SK}}</ref> * [[16. jūnijs]] — siltākā diena pēdējo divu mēneša laikā, pirmo reizi kalendārajā vasarā daudzviet termometra stabiņš pārsniedza +25 grādus, augstākā gaisa temperatūra bija [[Mērsrags|Mērsragā]] un [[Dobele|Dobelē]], kur tā sasniedza +27,1 °C, turklāt Mērsragā tika uzstādīts vietējas nozīmes 16. jūnija siltuma rekords. Rīgā bija precīzi +27 grādi, bet galvaspilsētā karstākais 16. jūnijs bija [[1947. gads|1947. gadā]], kad temperatūra paaugstinājās līdz +29,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.06.2025-otrdien-latvijas-austrumos-lis-klus-vejainaks-un-vesaks.a603522/ Otrdien Latvijas austrumos līs, kļūs vējaināks un vēsāks], lsm.lv, {{dat|2025|6|17|SK}}</ref> * [[19. jūnijs]] — virs Latvijas veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], kas dienas laikā daudzviet nesa lokāli stipras lietusgāzes, pērkona negaisu, krasas vēja brāzmas un krusu, spēcīgākā un lielākā krusa bija [[Tukums|Tukuma]] pusē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1935626143261999598 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|6|19|SK}}</ref> Dienas lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Dobele|Dobelē]], kur nolija 28,7 mm, Madonas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 17,6 mm. Rucavā un [[Liepāja|Liepājas]] ostā tika fiksētas vēja brāzmas līdz 18 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8272493/foto-piektdien-sakot-no-rietumiem-lietus-mitesies-riga-tikai-vakara-skaidrosies Foto ⟩ Piektdien sākot no rietumiem lietus mitēsies; Rīgā tikai vakarā skaidrosies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|6|20|SK}}</ref> * [[20. jūnijs]] — no ziemeļiem valstij pāri virzījās nokrišņu zona, daudzviet, lielākoties Vidzemē, naktī ilgstoši un brīžiem arī stipri lija. Līdz plkst. 09.00 visvairāk nolija [[Priekuļi|Priekuļos]] un Siguldā, kur nokrišņu daudzums sasniedza attiecīgi 24,0 mm un 20,6 mm. Rūjienā, [[Ainaži|Ainažos]], Lielpēčos un [[Skrīveri|Skrīveros]] nolija 15–16 mm, citviet līdz 10 mm, bet Kurzemi nokrišņi neskāra.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1935955159416553477 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|6|20|SK}}</ref> * [[24. jūnijs]] — brīžiem lija, vietām stipri, visvairāk nokrišņu bija [[Jāņi|Jāņu]] rītā un priekšpusdienā valsts ziemeļos un austrumos. Kopējais nokrišņu daudzums [[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā sasniedza 24–29 mm, citur 16–20 mm. Citviet valstī nolija līdz 10–13 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=06&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[29. jūnijs]] — lai gan laiks bija pārsvarā saulains, tikai atsevišķos rajonos nedaudz lija, visā valstī pūta rietumu, ziemeļrietumu [[vējš]], brāzmās daudzviet sasniedzot 12–17 m/s, jūras [[konvekcija|konvekcijas]] dēļ stiprākās vēja brāzmas tika novērotas valsts austrumu daļā, līdz pat 20–21 m/s. Līdz plkst. 15.30 [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma vairāk nekā 70 izsaukumus, kur bija nepieciešams likvidēt vēja radītos postījumus, pārsvarā visos gadījumos koki nolūzuši uz ceļa braucamās daļas, bloķējot satiksmi. Visvairāk izsaukumu bija Vidzemē — 35, pārsvarā [[Gulbene|Gulbenes]] un [[Madona|Madonas]] novados. Pierīgā saņemti 12 izsaukumi, Latgalē — 11, Zemgalē — 5, bet Kurzemē — 2.<ref> [https://www.tvnet.lv/8277463/specigs-vejs-lauz-kokus-vietam-bloketa-satiksme-bojatas-divas-automasinas Spēcīgs vējš lauž kokus – vietām bloķēta satiksme, bojātas divas automašīnas], tvnet.lv, {{dat|2025|6|29|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2025. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|9,2}} | {{Temperatūras krāsa|6,8}} | {{Temperatūras krāsa|3,6}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} | {{Temperatūras krāsa|17,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,9}} | {{Temperatūras krāsa|19,7}} | {{Temperatūras krāsa|28,4}} | {{Temperatūras krāsa|25,2}} | {{Temperatūras krāsa|20,9}} | {{Temperatūras krāsa|22,3}} | {{Temperatūras krāsa|23,0}} | {{Temperatūras krāsa|24,3}} | {{Temperatūras krāsa|27,1}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–0,2}} | {{Temperatūras krāsa|1,9}} | {{Temperatūras krāsa|3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–1,6}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–0,3}} | {{Temperatūras krāsa|4,5}} | {{Temperatūras krāsa|1,6}} | {{Temperatūras krāsa|5,2}} | {{Temperatūras krāsa|3,6}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|7,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,4}} | {{Temperatūras krāsa|8,7}} | {{Temperatūras krāsa|12,8}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|14,5}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | {{Temperatūras krāsa|–13,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | {{Temperatūras krāsa|–13,6}} | {{Temperatūras krāsa|–19,7}} | {{Temperatūras krāsa|–17,1}} | {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | {{Temperatūras krāsa|–10,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,4}} | {{Temperatūras krāsa|–7,9}} | {{Temperatūras krāsa|–6,6}} | {{Temperatūras krāsa|–4,5}} | {{Temperatūras krāsa|–4,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,2}} | {{Temperatūras krāsa|0,6}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,9}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2025. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2025. gads Latvijā]] l5xmsrj1iibdl2p84ay5awk2fiuf5me 4301783 4301707 2025-06-30T03:13:22Z DrewAir 91233 /* Jūnijs */ 4301783 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2025. gads Latvijā|2025]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2025. gads Latvijā|2025. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2024./2025. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,2 °C, kas ir 2,6 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 5. siltāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot šo vietu ar 1988./1989. gada ziemu. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−19,7 °C) tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra bija +9,7 °C, kas 20. decembrī reģistrēta Daugavgrīvā. Ziemas sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču drīzumā tā pazeminājās un līdz decembra vidum lielākoties bija zem normas. Tomēr otrajā decembra pusē vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās, rezultātā decembris ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C bija 2,8 °C siltāks par normu un kopā ar 1932. gada decembri dala 8. siltākā titulu. Janvārī siltie laika apstākļi turpinājās. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija ne tikai augstāka par normu, bet arī pozitīva. Mēneša beigas bija īpaši siltas, nedēļu pēc kārtas katru dienu tika sasniegts kāds maksimālās gaisa temperatūras rekords. Janvāra vidējā gaisa temperatūra bija +1,7 °C (4,7 °C virs mēneša normas), un tas kļuva par 3. siltāko janvāri novērojumu vēsturē. Februārī vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, mēneša vidū piedzīvojām gandrīz divu nedēļu ilgu periodu aukstāku par normu. Tomēr neskatoties uz to, februāris ar vidējo gaisa temperatūru −2,9 °C joprojām bija 0,2 °C siltāks par normu. Tas bija arī pirmais mēnesis kopš 2023. gada maija, kurā netika sasniegts neviens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopā ziemā tika pārspēti 120 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 10 bija Latvijas diennakts rekordi, 15 stacijas dekādes un 2 Latvijas dekādes rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 148,2 mm, kas ir 3% virs gadalaika normas (144,6 mm). Vismazāk nokrišņu bija Jelgavā (64,3 mm), kas ir 49% zem normas, bet nokrišņiem bagātākais rudens bija Pāvilostā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 292,6 mm (66% virs normas). Vismazāk nokrišņu bija Jelgavā (64,3 mm), kas ir 49% zem normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Pāvilostā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 292,6 mm (66% virs normas). Decembris ar nokrišņu daudzumu 51,0 mm bija 5% sausāks par normu un februāris ar 17,2 mm bija 57% sausāks par normu. Savukārt janvārī kopējais nokrišņu daudzums bija 79,4 mm, kas ir 57% virs normas, tādējādi janvāris kļuva par 3. mitrāko novērojumu vēsturē. Decembrī vietām Kurzemes centrālajos un dienvidu reģionos izveidojās neliela, īslaicīga sniega sega. Vēlāk mēnesī atkal Latgalē un Vidzemē novērota sniega sega, visbiezākā diennakts vidējā sniega sega bija Zosēnos – 11 cm. Janvāra sākumā sniega sega visās novērojumu stacijās izveidojās atkārtoti, daudzās no tām noturoties līdz mēneša vidum. Visbiezākā diennakts vidējā sniega sega novērota Rūjienā 12. janvārī – 20 cm. Sākoties februārim, sniega sega izveidojās gandrīz visās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē, bet citviet – piekrastē un centrālajos reģionos – tā izveidojās februāra vidū. Vairākās novērojumu stacijās sniega sega saglabājusies līdz marta sākumam. Visos ziemas mēnešos sniega sega vidēji Latvijā bija plānāka nekā normas periodā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2024./2025. gada ziemā bija 3,7 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Decembra vidējais vēja ātrums (4,2 m/s) bija 0,6 m/s lielāks par normu, un janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,9 un 2,8 m/s bija attiecīgi 0,3 un 0,1 m/s vējaināki par normu. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 13 atsevišķās dienās. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika reģistrētas 16. decembrī Ventspilī un 1. janvārī Liepājas ostā. '''2025. gada pavasaris''', vidējã gaisa temperatūra Latvijã bija +6,9 °C, kas ir 1,0 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 10. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot šo vietu ar 2018. gada pavasari. Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−10,4 °C) tika novērota 17. martā Alūksnē, bet augstākā gaisa temperatūra bija +28,4 °C, kas 18. aprīlī reģistrēta Skrīveros, kas ir arī jauns Latvijas aprīļa maksimālās temperatūras mēneša rekords. Gandrīz visu martu Latvijā vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, izņemot dažas dienas mēneša vidū. Turpinoties divarpus nedēļu garam karstuma vilnim, kurš iesākās februāra beigās, marta pirmā puse bija īpaši silta. Gandrīz nedēļu pēc kārtas tika sasniegti gan staciju, gan Latvijas nozīmes diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Siltajiem laika apstākļiem turpinoties arī marta otrajā pusē, rezultātā marts ar vidējo gaisa temperatūru +3,8 °C bija 3,6 °C siltāks par normu un kļuva par 2. siltāko martu novērojumu vēsturē. Aprīļa sākumā turpinājās pavasarīgais siltums, taču jau pēc pāris dienām gaisa temperatūra pazeminājās un piedzīvojām nedēļu ilgu vēsuma periodu. Mēneša vidū gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, pīķi sasniedzot 18. aprīlī. Uzstādīts jauns Latvijas aprīļa mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords (+28,4 °C Skrīveros), un arī visās pārējās novērojumu stacijās reģistrēti diennakts, dekādes vai mēneša rekordi. Latvijas vidējā gaisa temperatūra 18. aprīlī bija 17,9 °C, kas ir 11,8 °C virs šī datuma normas. Neskatoties uz vēsuma periodiem un pat reģistrēto minimālās gaisa temperatūras rekordu mēneša beigās, aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C bija 1,3 °C siltāks par mēneša normu un kļuva par 5. siltāko novērojumu vēsturē, dalot šo vietu ar 1950., 1990. un 2023. gadu aprīļiem. Maijs visā valstī bija vēss. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas, atsevišķās dienās pat ap 5 °C zem normas. Maija pirmajā pusē vidējā gaisa temperatūra bija pat zemāka nekā siltuma periodos martā un aprīlī, turklāt Rucavas novērojumu stacijā reģistrēts nedēļu ilgs aukstuma vilnis, kā arī dažās stacijās minimālās gaisa temperatūras rekordi. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā maijā bija +9,4 °C, kas ir 2,0 °C zem mēneša normas, tātad maijs kļuva par pirmo mēnesi kopš 2024. gada janvāra, kurš ir vēsāks par normu, kā arī par vēsāko maiju šajā gadsimtā. Kopā pavasarī tika pārspēti 172 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no tiem 23 ir dekādes un 16 – mēneša staciju rekordi. Sasniegtajos rekordos iekļauti arī Latvijas nozīmes rekordi – 11 diennakts, viens dekādes un viens Latvijas mēneša rekords. Diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi – pirmie kopš 2024. gada maija – sasniegti aprīļa beigās un maijā, kopā pieci. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 147,5 mm, kas ir 20% virs gadalaika normas (123,1 mm). Vismazāk nokrišņu bija Vičakos (54,5 mm), kas ir 53% zem stacijas sezonas normas, bet nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 280,9 mm (105% virs normas). Marts ar nokrišņu daudzumu 24,0 mm bija vienīgais pavasara mēnesis, kas bija sausāks par normu (35% zem normas). Aprīlī nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 39,2 mm, kas ir 9% virs normas, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar kopējo nokrišņu daudzumu 84,7 mm (68% virs normas), kā arī 6. mitrākais maijs novērojumu vēsturē. Lai gan martā un aprīļa pirmajā pusē vietām novēroti nokrišņi, vidēji valstī šis periods bija sausāks par normu, daļēji arī salīdzinoši sausā februāra dēļ. Aprīļa 2. dekādes beigās novēroti intensīvi nokrišņi, it īpaši centrālajos rajonos (Lielpečos 19. aprīlī nolija 76,3 mm), un arī pēc tam aprīlī un maija pirmajā pusē ik pa laikam novērots lietus. Maija vidū teju visā Latvijā reģistrēts ilgstošs lietus, visvairāk nolija Madonā, Kalnciemā un Rīgā. Kamēr Kurzemē, Vidzemes rietumos un valsts centrālajos reģionos pēc tam līdz maija beigām nokrišņu daudzums bija salīdzinoši mazs, Latgalē, Sēlijā un Austrumvidzemē lietus nemitējās, rezultātā šajos reģionos maijs bija ļoti mitrs. Madonā, kur nolija vairāk nekā 3 maija normas, šis bija mitrākais maijs novērojumu vēsturē. Šajā pavasarī sniegs nebija bieža parādība – martā vidējās sniega segas biezums Latvijā nesasniedza 1 cm, savukārt pārējos mēnešos tas bija 0 cm. Marta pirmajās dienās dažās novērojumu stacijās valsts austrumos bija saglabājusies sniega sega līdz pat 8 cm bieza, taču tā drīz nokusa. Īslaicīga sniega sega valsts austrumos izveidojās arī marta vidū un aprīļa sākumā, taču visur tā vienas vai divu dienu laikā nokusa. Snigšana bez sniega segas izveidošanās novērota vēl maijā, daudzās stacijās maija vidū – 16. maijā Dobelē, Gulbenē, Madonā, Mērsragā, Rēzeknē, Rīgā, Skultē un Zosēnos, 15. un 14. maijā Pāvilostā un Dagdā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Martā un aprīlī vidējais vēja ātrums bija 3,5 m/s, kas ir attiecīgi 0,2 m/s un 0,4 m/s virs mēnešu normām. Maijs ar vidējo vēja ātrumu 3,1 m/s arī bija 0,3 m/s vējaināks par normu. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) šopavasar reģistrētas 9. aprīlī Liepājas ostā. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = +1,7 °C |feb temp = –2,9 °C |mar temp = +3,8 °C |apr temp = +7,4 °C |mai temp = +9,4 °C |jūn temp = |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 79,4 mm |feb nokr = 17,2 mm |mar nokr = 24,0 mm |apr nokr = 39,2 mm |mai nokr = 84,7 mm |jūn nokr = |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C '''2025. gada janvāris''' bija par 4,7 °C virs mēneša normas, un kļuva par 3. siltāko janvāri novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Gandrīz visu janvāri diennakts vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par normu. Janvāra pēdējā dekāde bija īpaši silta, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus siltākai par normu un nedēļu pēc kārtas katru dienu pārsniedzot maksimālās gaisa temperatūras rekordus. Kopā janvārī sasniegti 98 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti 11 rekordi, kā arī sasniegti 9 Latvijas diennakts, 15 staciju dekādes, 2 Latvijas dekādes rekordi (+9,2 °C 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 79,4 mm, kas ir 57% virs mēneša normas (50,5 mm), kļūstot arī par 3. mitrāko janvāri novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (150,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 31,4 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 15,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā – 21 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā un Rēzeknē – 10 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 92% – no 88% Rīgā līdz 95% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,2 °C, kas ir 2,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −11,9 °C tika novērota 5. janvārī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 1. janvārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 46,5 mm, kas ir 151% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (96,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 14,6 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Stendē un Zīlānos – 9 diennaktis, bet vismazāk Skultē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 89% – no 83% Ventspilī līdz 93% Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 18. janvārī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 9,1 mm, kas ir 39% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (18,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Piedrujā – 1,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 2,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Piedrujā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 92% – no 89% Rīgā un Ventspilī līdz 97% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 12. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,3 °C, kas ir 7,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,9 °C tika novērota 21. janvārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 24,1 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (43,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Daugavpilī – 6,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Saldū – 9 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī un Rēzeknē – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 93% – no 88% Daugavpilī līdz 96% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,8 m/s) tika novērotas 25. janvārī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru –2,9 °C '''2025. gada februāris''' bija par 0,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −19,7 °C tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. februārī Stendē. Februāra sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču mēneša vidū tā pazeminājās un 2. dekādē tā bija zem normas. Tuvojoties mēneša beigām, vidējā gaisa temperatūra atkal paaugstinājās. Mēneša laikā netika reģistrēti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 17,2 mm, kas ir 57% zem mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (30,5 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 8,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Liepājā, Pāvilostā un Rīgā – 10 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 83% – no 79% Rīgā līdz 87% Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 21. februārī Liepājā. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,6 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,6 °C tika novērota 10. februārī Priekuļos, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8 °C tika novērota 6. februārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 7,7 mm, kas ir 45% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,0 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Saldū – 0,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā un Lielpečos – 5 diennaktis, bet Jelgavā, Kolkā un Saldū šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 87% – no 84% Pāvilostā, Rīgā un Ventspilī līdz 92% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,5 m/s) tika novērotas 8. februārī Kolkā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −6,0 °C, kas ir 2,9 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −19,7 °C tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,6 °C tika novērota 20. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 6,3 mm, kas ir 58% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Rēzeknē – 1,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Kolkā, Liepājā un Rīgā – 4 diennaktis, bet Rēzeknē, Rucavā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē sniega sega novērota visās novērojumu stacijās, Kurzemes piekrastē tai esot plānākai un īslaicīgākai, savukārt valsts centrālajos rajonos un īpaši austrumos – biezākai. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% – no 77% Ventspilī līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,9 m/s) tika novērotas 15. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,3 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −17,1 °C tika novērota 21. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. februārī Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 3,3 mm, kas ir 71% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (7,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Priekuļos – 0,2 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Liepājā un Pāvilostā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Lielpečos, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 74% – no 62% Rēzeknē līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 21. februārī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru +3,8 °C '''2025. gada marts''' bija par 3,6 °C virs mēneša normas, kļūstot par 2. siltāko martu novērojumu vēsturē. Siltāks ir tikai 2007. gada marts ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −10,4 °C tika novērota 17. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,4 °C tika novērota 10. martā Liepājā. Lielāko daļu marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, ar izņēmumu mēneša vidū, kad dažas dienas tā pazeminājās zem normas. Marta pirmajā pusē bija īpaši silts – 6 dienas pēc kārtas tika sasniegti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas nozīmes rekordi. Kopā martā sasniegti 99 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 15 staciju dekādes rekordi, kā arī 7 Latvijas diennakts un 1 dekādes rekords (+17,4 °C 10. martā Liepājā). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 24,0 mm, kas ir 35% zem mēneša normas (36,9 mm). Visvairāk nokrišņu (48,7 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Mērsragā – 8,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 10 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 79% – no 73% Rīgā līdz 83% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,5 °C, kas ir 5,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,4 °C tika novērota 9. martā Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,4 °C tika novērota 10. martā Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 5,6 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,7 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Vičakos – 0,2 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 83% – no 76% Rīgā līdz 86% Liepājā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,6 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −10,4 °C tika novērota 17. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,9 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 11,9 mm, kas ir 6% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,2 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Rucavā – 3,5 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Rīgā, Siguldā, Sīļos, Skrīveros un Zīlānos – 4 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā un Vičakos – 1 diennakts. Dekādes vidū novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē novērots sniegs un izveidojās neliela sniega sega (līdz 2 cm), taču tā bija īslaicīga. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 81% – no 76% Rīgā līdz 85% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (21,6 m/s) tika novērotas 16. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 3,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,4 °C tika novērota 23. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,9 °C tika novērota 29. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 6,4 mm, kas ir 44% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,5 mm) bija Dagdā, bet vismazāk Mērsragā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Pāvilostā, Ventspilī – 4 diennaktis, bet Dobelē, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 75% – no 67% Rīgā līdz 85% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,3 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C '''2025. gada aprīlis''' bija par 1,3 °C virs mēneša normas, kļūstot par 5. siltāko aprīli novērojumu vēsturē un dalot šo vietu ar 1950., 1990. un 2023. gadu aprīļiem. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 9. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 18. aprīlī Skrīveros, kas ir arī jauns Latvijas aprīļa mēneša rekords. Aprīlī piedzīvojām gan siltuma, gan aukstuma periodus. Mēneša sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču tad tā pazeminājās un apmēram nedēļu bija aukstāka par normu. Mēneša vidū valstī ienāca siltākas gaisa masas un gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, gandrīz nedēļu pēc kārtas katru dienu pārsniedzot vismaz vienu maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Visvairāk rekordu tika pārsniegts 18. aprīlī, kad visās 25 novērojumu stacijās reģistrēti diennakts rekordi un lielākajā daļā staciju arī dekādes un mēneša rekordi. Maksimālā gaisa temperatūra 18. aprīlī sasniedza +28,4 °C Skrīveros, kas kļuva par jaunu Latvijas aprīļa mēneša rekordu (līdz šim tas piederēja 2000. gada 24. aprīlim, kad Rīgā novēroti +27,9 °C). Pēc lielā siltuma gaisa temperatūra mēneša beigās pazeminājās zem normas, 28. aprīlī pārsniedzot arī vienu minimālās gaisa temperatūras rekordu (−3,9 °C Madonā) – tas ir pirmais minimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā kopš 2024. gada maija. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 39,2 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (110,0 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Liepājā – 8,6 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 13 diennaktis, bet vismazāk Liepājā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 73% – no 66% Dagdā, Daugavpilī un Rēzeknē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 9. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 3. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 62% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,1 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Rucavā – 0,9 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 3 diennaktis, bet Kuldīgā, Liepājā, Rucavā un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 66% – no 59% Madonā līdz 74% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,9 °C, kas ir 5,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,6 °C tika novērota 12. aprīlī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 18. aprīlī Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (90,5 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Pāvilostā – 0,7 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 7 diennaktis, bet Liepājā un Pāvilostā šādu diennakšu nebija. Aprīļa 2. dekādes sākumā sniega sega visās novērojumu stacijās nokusa un, pat ja sniga, vairāk pastāvīga sniega sega neizveidojās. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 76% – no 67% Rēzeknē līdz 84% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 12. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,8 °C, kas ir 0,9 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,5 °C tika novērota 27. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 22. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 13,3 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,4 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Ventspilī – 1,5 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 76% – no 67% Daugavpilī līdz 83% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,3 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Rēzeknē. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,4 °C '''2025. gada maijs''' bija par 2,0 °C zem mēneša normas, kļūstot par pirmo mēnesi kopš 2024. gada janvāra, kurš ir vēsāks par normu, kā arī par vēsāko maiju šajā gadsimtā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −4,8 °C tika novērota 9. maijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,0 °C tika novērota 28. maijā Rucavā. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas, maija pirmajā pusē atsevišķās dienās pat ap 5 °C zem normas. Rucavā reģistrēts nedēļu ilgs aukstuma vilnis, dažās stacijās minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī viens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 84,7 mm, kas ir 68% virs mēneša normas (50,4 mm), rezultātā šis bija 6. mitrākais maijs novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Visvairāk nokrišņu (194,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kolkā – 24,8 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Madonā un Zīlānos – 18 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā un Ventspilī – 4 diennaktis. Sausuma un mitruma rādītājs Latvijā maijā lielākajā daļā staciju bija normas robežās. Divās stacijās – Kolkā un Vičakos – maijs bija mēreni un ļoti sauss, savukārt daudzās stacijās Vidzemē un Latgalē maijs bija mēreni mitrs, Daugavpilī un Madonā attiecīgi ļoti un pat ekstremāli mitrs. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 75% – no 68% Rīgā līdz 78% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 1. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,4 °C, kas ir 3,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,8 °C tika novērota 9. maijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,9 °C tika novērota 2. maijā Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 17% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (22,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Mērsragā un Vičakos – 2,6 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Zīlānos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Saldū, Skultē un Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 71% – no 65% Rīgā līdz 74% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 1. maijā Rīgā. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,7 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,2 °C tika novērota 13. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +22,3 °C tika novērota 20. maijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 49,7 mm, kas ir 159% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (90,6 mm) bija Madonā, bet vismazāk Alūksnē – 18,2 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Lielpečos, Madonā, Piedrujā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Skrīveros un Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 78% – no 68% Rūjienā līdz 84% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,3 m/s) tika novērotas 14. maijā Liepājā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,6 °C tika novērota 24. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,0 °C tika novērota 28. maijā Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 24,5 mm, kas ir 39% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (87,9 mm) bija Madonā, bet vismazāk Pāvilostā – 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 8 diennaktis, bet Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 76% – no 64% Rīgā līdz 85% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 22. maijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,3 °C tika novērota 6. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,6 mm, kas ir 123% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (63,0 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Ventspilī – 17,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Rūjienā – 7 diennaktis, bet vismazāk Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% – no 72% Rīgā līdz 85% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 9. jūnijā Ainažos. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,5 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,9 °C tika novērota 14. jūnijā Stendē un 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,1 °C tika novērota 16. jūnijā Dobelē un Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 33,9 mm, kas ir 21% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (59,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Kuldīgā – 12,3 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Kalnciemā, Lielpečos, Rīgā un Sīļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā un Saldū – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 78% – no 74% Alūksnē, Madonā un Rūjienā līdz 84% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (18,9 m/s) tika novērotas 12. jūnijā Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]]: ** Ciklona darbības ietekmē nakts daudzviet bija vējaina un slapja, vietām Kurzemē pamatīgi lija, bet uz rīta pusi lietus pārgāja sniegā. Naktī tika reģistrētas stipras vēja brāzmas — [[Liepāja|Liepājā]] vējš pastiprinājās līdz 28,5 m/s, [[Ventspils|Ventspilī]] līdz 25,4 m/s, [[Saldus|Saldū]] līdz 24,3 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1874705823546614187 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> Ilgstošo nokrišņu dēļ kāpa ūdens līmenis upēs, tādēļ Kurzemē bija spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums, bet [[Durbe (upe)|Durbē]] pat oranžās pakāpes brīdinājums, kur vairākās vietās upe izgāja no krastiem.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1874796912823746737 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/317884154 Nedēļas nogalē pieturēsies sals, brīžiem snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> ** Četrās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi — [[Dagda|Dagdā]] (+5,3 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+5,6 °C), [[Madona|Madonā]] (+5,9 °C) un [[Gulbene|Gulbenē]] (+5,9 °C). Vēl trijās novērojumu stacijās tika atkārtoti siltuma rekordi — [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (+5,6 °C), [[Ainaži|Ainažos]] (+6,0 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (+6,2 °C).<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> * [[3. janvāris]] — pāri Kurzemei virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vietām stipru, sniega segas biezums [[Mērsrags|Mērsraga]] pusē pārsniedza 10 cm. Liepājā sniegputeni pavadīja zibens, bet pilsētas piekrastē DR [[vējš]] brāzmās sasniedza 24,6 m/s.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1875197977733828796 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|3|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1875191178620186982 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|3|SK}}</ref> * [[4. janvāris]] — virs Latvijas atradās aktīvs [[ciklons]], šķērsojot valsti, nakts laikā daudzviet sniga un puteņoja. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (26,7 m/s) un [[Ventspils|Ventspilī]] (27,2 m/s), Rīgas centrā — 22,5 m/s, arī citviet piekrastē vējš brāzmās pārsniedza 20 m/s. No rīta teju visu valsts teritoriju klāja sniegs, biezākā [[sniega sega]] tika fiksēta Kalnciemā (13 cm), Liepājā, [[Jelgava|Jelgavā]] un Rīgā vidēji bija ap 9–10 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1875516886282334343 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|4|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — naktī Latviju no rietumiem šķērsoja ar ciklonu saistīta [[siltā atmosfēras fronte]], nesot sākumā sniegu, vēlāk [[sasalstošs lietus|sasalstošu lietu]], veidojot pamatīgu [[apledojums|apledojumu]]. Agri no rīta gaisa temperatūra Kurzemes piekrastē paaugstinājās līdz +6 grādiem, tikmēr [[Alūksne|Alūksnē]] vēl bija –2 grādu sals. Valsti sedza 1–8 cm bieza sniega kārta, kas ar siltāku gaisu sāka mazināties.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8167358/otrdien-latvija-vietam-nedaudz-uzlis Otrdien Latvijā vietām nedaudz uzlīs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|7|SK}}</ref> * [[10. janvāris]] — valsts teritorijai pāri virzījās plaša nokrišņu zona, daudzviet Kurzemē un [[Vidzeme|Vidzemes]] ziemeļos naktī un no rīta stipri sniga, citviet bija slapjdraņķis un lietus. No jauna izveidojās sniega sega, biezākais sniegs no rīta bija Liepājā — 11 cm, [[Kuldīga|Kuldīgā]], Pāvilostā un [[Stende|Stendē]] ap 8–10 cm sniega.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1877627537469112545 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|10|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — pēc nakts snigšanas, rītā sniega segas biezums [[Rūjiena|Rūjienā]] sasniedza 22 cm, ap 10–15 cm bieza sniega kārta izveidojās Stendē, [[Saldus|Saldū]] un Mērsragā, kā arī vietām Vidzemē, citur bija 1–9 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1878354179623686468 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|12|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas pali Rūjienā 2025 1 17.jpg|alt=Pali kūstoša sniega dēļ, Rūjiena, 2025. gada 17. janvāris |thumb|170px|[[Pali]] kūstoša sniega dēļ, [[Rūjiena]], 2025. gada 17. janvāris ]] * [[18. janvāris]] — agrā pēcpusdienā [[Mērsrags|Mērsragā]] tika sasniegts nacionālais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, '''+8,0 °C'''. Līdzīga gaisa temperatūra tika reģistrēta [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] Rucavā. Vēl viens siltuma rekords tika pārspēts [[Madona|Madonā]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6,1 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1880624063179378693 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|18|SK}}</ref> * [[22. janvāris]] — ziemeļaustrumu novados naktī tika novērots neliels sasalstošs lietus, veidojās apledojums. No rīta gaiss iesila līdz 0, +4 grādiem, daudzviet valstī [[dūmaka]] pasliktināja redzamību. Sniega visā valstī nebija nemaz.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8177062/tresdien-laika-apstakli-saglabasies-nemainigi Trešdien laika apstākļi saglabāsies nemainīgi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|22|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — vakarā piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, augstākā gaisa temperatūra bija [[Rucava|Rucavā]] (+7,2 °C). Jauni siltuma rekordi tika pārspēti arī [[Stende|Stendē]] (+6,7 °C), Liepājā (+6,6 °C), Skultē (+5,8 °C) un [[Ainaži|Ainažos]] (+5,4 °C). Vēl divās novērojumu stacijās ([[Skrīveri|Skrīveros]] un Saldū) tika atkārtoti 25.01. siltuma rekordi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8179632/nakti-uz-svetdienu-latvija-parspeti-20-siltuma-rekordi Naktī uz svētdienu Latvijā pārspēti 20 siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|26|SK}}</ref> * [[26. janvāris]] — daudzās novērojumu stacijās naktī tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kopumā tika laboti 16 vietējas nozīmes diennakts, 1 dekādes, kā arī visas valsts 26. janvāra siltuma rekords. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās uzreiz četrās novērojumu stacijās – [[Bauska|Bauskā]], [[Dobele|Dobelē]], [[Mērsrags|Mērsragā]] un [[Rīga|Rīgā]], '''+7,3 °C'''. Iepriekšējais nacionālais siltuma rekords (+7,2 °C) tika reģistrēts [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990. gadā]] Rucavā un [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gadā]] Mērsragā. [[Jelgava|Jelgavā]] gaiss iesila līdz +7,0 °C, atkārtojot [[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999. gada]] rekordu. Pa dienu virzoties nokrišņu zonai, daudzviet lija, brīžiem ilgstoši.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1883507939769798719 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|26|SK}}</ref> * [[27. janvāris|27.]]—[[31. janvāris]] — periods ar neparasti ļoti siltu laiku janvāra beigās, šajā laika posmā tika pārspēti 70 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 27. janvāra ('''+8,1 °C''' [[Liepāja|Liepājā]]), 28. janvāra ('''+9,2 °C''' [[Rucava|Rucavā]]), 29. janvāra ('''+8,1 °C''' [[Rīga|Rīgā]]) un 31. janvāra ('''+9,2 °C''' [[Daugavpils|Daugavpilī]]) Latvijas diennakts siltuma rekordi, divas reizes tika pārspēts arī mēneša 3. dekādes rekords. [[Attēls:Sniegpulkstenītes Rīga 2025 1 28.jpg|alt=Ļoti siltā laika dēļ uzziedēja sniegpulkstenītes Rīgā, 2025. gada 28. janvāris|thumb|180px|Ļoti siltā laika dēļ uzziedēja [[sniegpulkstenītes]] Rīgā, 2025. gada 28. janvāris]] * [[29. janvāris]] — teju visā Latvijā, izņemot [[Liepāja|Liepājas]] novērojumu staciju, tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vairākās novērojumu stacijās – arī dekādes rekordi. Termometra stabiņš tikpat kā visā valstī sasniedza +6, +8 grādus, [[Rīga]] bija vissiltākā vieta ar '''+8,1 °C''', kas ir jauns 29. janvāra nacionālais siltuma rekords. Iepriekšējais 29.01. Latvijas rekords tika reģistrēts [[1992. gada laikapstākļi Latvijā|1992. gadā]] Mērsragā (+8,0 grādi), bet Rīgā iepriekšējais rekords bija [[1989. gada laikapstākļi Latvijā|1989. gadā]], kad bija +6,6 grādi. Galvaspilsētā tika atkārtots arī mēneša 3. dekādes rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1884625090375033041 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|29|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Daugavpilī tika uzstādīts jauns diennakts nacionālais temperatūras maksimums, '''+9,2 °C'''. Jauni siltuma rekordi tika pārspēti vēl 12 novērojumu stacijās un vienā – atkārtots rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1885302820871565819 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|31|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1885318917842665959 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|31|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — sniega un [[apledojums|apledojuma]] dēļ rīta stundās gandrīz visā Latvijā tika apgrūtināti braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Daudzviet palaikam sniga, izveidojās neliela sniega sega, visvairāk sniega bija [[Dagda|Dagdā]], kur zemi klāja līdz 6 cm bieza sniega sega, citviet 0–5 cm, Rīgā sniega kārtas biezums nesasniedza pat 1 cm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8184546/nedela-saksies-ar-sniegu Nedēļa sāksies ar sniegu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|3|SK}}</ref> * [[6. februāris]] — bija novērojami laikapstākļu kontrasti: Kurzemes piekrastē uzspīdēja [[saule]] un gaiss iesila līdz +6 grādiem, bet valsts austrumu rajonos valdīja neliels [[sals]] un zemi klāja sniegs, Dagdas novērojumu stacijā līdz 7 cm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1887447157868769723 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|6|SK}}</ref> * [[7. februāris]]: ** Rīgā diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot līdz –0,4 grādiem, sākās meteoroloģiskā [[ziema]]. Tā iestājās, ja piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par nulli. Rīgas centrā, kā arī dažviet citviet valstī – galvenokārt Kurzemes piekrastē – šis kritērijs šajā ziemā vēl nebija sasniegts, tādēļ turpinājās meteoroloģiskais [[rudens]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8188362/foto-sonedel-riga-sakusies-meteorologiska-ziema Foto ⟩ Šonedēļ Rīgā sākusies meteoroloģiskā ziema], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|8|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lhnqrum77c24 Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|2|8|SK}}</ref> ** Atmosfēras spiediens [[jūra|jūras]] līmenī Alūksnē no rīta sasniedza 1052,9hPa jeb 789,7mm Hg, kas ir augstākais gaisa spiediens Latvijā kopš [[2015. gads|2015. gada]] marta un 3. augstākais atmosfēras spiediens Latvijā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vēl augstāks [[atmosfēras spiediens]] tika fiksēts [[2008. gads|2008. gada]] 4. janvārī: 1054,6 hPa (791,0 mm Hg), kā arī 1946. gada 12. decembrī: 1057,1 hPa (792,8 mm Hg).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1887786202335436915 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|7|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1887766204808355988 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|2|7|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — sākās ziemas aukstākais posms, visā valstī naktī gaisa temperatūra bija negatīva, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Priekuļi|Priekuļos]] (–13,6 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/10.02.2025-sacies-sis-ziemas-aukstakais-posms-siltaks-klus-tikai-menesa-beigas.a587099/ Sācies šīs ziemas aukstākais posms; siltāks kļūs tikai mēneša beigās], lsm.lv, {{dat|2025|2|10|SK}}</ref> Zem –10 grādu atzīmes gaisa temperatūra pazeminājās [[Gulbene|Gulbenē]] (–10,1 °C), Skultē (–10,2 °C), Alūksnē (–11,0 °C), [[Rūjiena|Rūjienā]] (–11,5 °C) un Zosēnos (–12,9 °C). Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –7,5 °C. Rietumu un centrālajos rajonos valdīja kailsals, valsts austrumos bija 1–5 cm neliela [[sniega sega]].<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1888862158747836640 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|10|SK}}</ref> [[Attēls:Ledus vižņu ceļš, 2025. gada 12. februāris (Carnikava).jpg|alt=ledus vižņu ceļš Carnikavas pusē 12. februārī|thumb|180px|Ledus vižņu ceļš [[Carnikava|Carnikavas]] pusē 12. februārī]] * [[13. februāris]] — visur valsts teritorijā termometra stabiņš naktī noslīdēja zem –6 grādiem, Rūjienā un [[Ainaži|Ainažos]] gaiss atdzisa līdz –6,7 °C, pārējā Latvijā bija –9, –13 grādi. Lielākais sals valdīja [[Madona|Madonā]] (–13,1 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–13,2 °C). Galvaspilsētā uz rīta pusi gaisa temperatūra pazeminājās līdz –8,7 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] precīzi līdz –9 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1889934797172253005 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|13|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — ik pa brīdim gubumākoņi no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]], dažviet Kurzemē un Zemgales rietumos atnesa lokālu snigšanu, kas gan būtisku sniega segas pieaugšanu nenesa. Tikmēr [[Stende|Stendē]] naktī, zem skaidrām debesīm, termometra stabiņš pazeminājās līdz –16,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1890645171508748770 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|15|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Līča efekts|līča efekta]] ietekmē nakts gaitā daudzviet Latvijas teritorijā [[gubumākoņi]] atnesa snigšanu, rezultātā vietām sniega segas biezums pieauga par 5–7 cm, citviet izveidojās jauna sniega kārta; biezākā sniega sega tika fiksēta [[Kalnciems|Kalnciemā]] — 19 cm, [[Rīga|Rīgas]] centrā bija ap 10 cm bieza sniega sega, bet pilsētas ziemeļos Daugavgrīvā — 13 cm. Citviet valstī sniega kārtas biezums bija lielākoties ap 1–9 cm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1891392483172536334 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|17|SK}}</ref> Savukārt nakts sākumā, zem skaidrām debesīm, [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz –18,5 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1891343604397818011 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — Liepājas un [[Ventspils]] ostā minimālā gaisa temperatūra agra rīta stundās bija +1 grāds ([[Liepāja|Liepājas]] lidostā termometra stabiņš noslīdēja 15 grādus zemāk nekā ostā — līdz –14 grādiem), bet [[Madona|Madonā]] termometra stabiņš pazeminājās līdz –18,9 °C un līdz –19,7 °C Daugavpilī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8195887/zemaka-gaisa-temperatura-piecos-rita-bija-aptuveni-19-gradi-kads-laiks-gaidams-sodien Zemākā gaisa temperatūra piecos rītā bija aptuveni -19 grādi. Kāds laiks gaidāms šodien?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|20|SK}}</ref> * [[24. februāris]] — valdot skaidram laikam naktī [[Daugavpils|Daugavpilī]] gaiss atdzisa līdz –15,4 °C, bet dienā, spīdot saulei, [[Mērsrags|Mērsragā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6 grādiem. Sniega sega saglabājās lielā valsts daļā.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=02&day=24&hora=20&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[28. februāris]] — nakts otrajā pusē un no rīta daudzviet pasliktinājās redzamība, jo izveidojās bieza [[migla]], atbilstoši [[LVĢMC]] datiem mazākā redzamība piecos no rīta bija 110 metri [[Bauska|Bauskā]], 160 metri [[Skrīveri|Skrīveros]] un 350 metri [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]. Tāpat vairākās vietās, īpaši galvaspilsētā, bija slikta gaisa kvalitāte.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8200890/piektdiena-bus-apmakusies Piektdiena būs apmākusies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[3. marts]] — dažviet piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s, sniega segas tikpat kā visā valstī nebija, izņemot [[Alūksne|Alūksni]] un [[Dagda|Dagdu]], kur no rīta vēl klāja attiecīgi 6 cm un 7 cm sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8202424/sodien-debesis-klas-makoni Šodien debesis klās mākoņi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|3|SK}}</ref> * [[6. marts]]: ** Latvijā tika piedzīvota saulaina, vējaina un ļoti silta diena, pirmo reizi 2025. gadā gaisa temperatūra valsts teritorijā pārsniedza +10 grādu atzīmi un vienlaicīgi arī +15 grādu atzīmi. Visās novērojumu stacijās, izņemot piekrastes rajonus, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vissiltāk bija [[Daugavpils|Daugavpilī]], '''+15,5 °C''', kas ir jauns nacionālais siltuma rekords un tika atkārtots arī valsts marta 1. dekādes siltuma rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1897649433682018398 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1897648832810213674 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref> Līdzīgi ļoti silts laiks bija [[2014. gada laikapstākļi Latvijā|2014. gadā]] [[10. marts|10. martā]] Dobelē.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1897656789501411834 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, '''+14,3 °C'''. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1961. gads|1961. gadā]], kad bija +12,3 grādi. * [[7. marts]] — uzspīdot saulei, daudzviet (15 novērojumu stacijās) tika pārspēts, bet [[Pāvilosta|Pāvilostas]] novērojumu stacijā atkārtots, maksimālās gaisa temperatūras rekords. Dobelē termometra stabiņam paaugstinoties līdz '''+14,1 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais 7. marta siltuma rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1920. gads|1920. gadā]] Rīgā, kad bija +12,0 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8205992/jauns-rekords-piektdiena-latvija-kluvusi-par-siltako-7-martu-noverojumu-vesture Jauns rekords – piektdiena Latvijā kļuvusi par siltāko 7. martu novērojumu vēsturē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|7|SK}}</ref> Vēsākais laiks valdīja piekrastē un vietām Vidzemē, kur bija vairāk mākoņu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1898046829561880613 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|7|SK}}</ref> * [[8. marts]] — trešo dienu pēc kārtas [[Latvija|Latvijas]] teritorijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz atzīmei, kas attiecīgajā datumā tika reģistrēta pirmo reizi novērojumu vēsturē. Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Daugavpilī un [[Bauska|Bauskā]], kur gaiss iesila līdz '''+14,7 °C''', kas ir jauns Latvijas 8. marta siltuma rekords. Iepriekšējais 8. marta siltuma rekords Latvijā bija +14,1 grāds [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]] [[Kolka|Kolkā]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2025-treso-dienu-pec-kartas-parspets-latvijas-siltuma-rekords.a590817/ Trešo dienu pēc kārtas pārspēts Latvijas siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2025|3|8|SK}}</ref> Vietējas nozīmes siltuma rekordi tika pārspēti 15 novērojumu stacijās, Bauskā tika labots arī marta pirmās dekādes rekords. Rīgas centrā gaiss iesila līdz +13,1 °C, kas par 0,3 °C mazāk nekā [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gada]] 8. martā. Kurzemes un Vidzemes rietumos termometra stabiņš sasniedza +6, +9 grādus.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1898393540784279617 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|8|SK}}</ref> [[Attēls:Salna Priekuļos 2025.03.09.jpg|alt=Salna zāles virskārtā Priekuļos, 9. marta rītā|thumb|170px|Salna zāles virskārtā [[Priekuļi|Priekuļos]], 9. marta rītā]] * [[10. marts]] — siltākā marta 1. dekādes diena meteoroloģisko novērojumu vēsturē, [[Liepāja|Liepājā]] gaiss iesila līdz pat '''+17,4 °C''', kas ir jauns diennakts nacionālais siltuma rekords.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1899104398988427279 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> Pirmo reizi, kopš Latvijā veic laikapstākļu novērojumus, gaisa temperatūra tik agri pavasarī sasniedza +17 grādu atzīmi. Iepriekš agrākais datums, kad Latvijā bija +17 grādu siltums, bija [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990. gada]] [[18. marts|18. martā]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/10.03.2025-pirmo-reizi-vesture-tik-agri-pavasari-gaiss-sasilis-lidz-17-gradiem.a590960/ Pirmo reizi vēsturē tik agri pavasarī gaiss sasilis līdz 17 grādiem], lsm.lv, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> Kopumā gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +11, +16 grādiem, 12 novērojumu stacijās tika pārspēti 10.03. siltuma rekordi. Rīgā gaiss iesila līdz +15,0 °C, līdz diennakts un dekādes rekordam pietrūka 0,2 grādi ([[1961. gads|1961. gadā]] bija +15,2 grādi). Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]] bija ievērojami vēsāks, kur bija attiecīgi +5,3 °C un +7,6 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1899136506863800462 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — desmit novērojumu stacijās, pārsvarā valsts austrumos, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Daugavpilī gaisam iesilstot līdz '''+14,9 °C''', tika uzstādīts jauns 11.03. nacionālais siltuma rekords. Valsts dienvidos, Vidzemes dienvidaustrumos un [[Latgale|Latgalē]] termometra stabiņš sasniedza +10, +13 grādus, tikmēr citur gaisa temperatūra saglabājās zem +10 grādiem, izteikti vēsāks bija piekrastē un [[Kurzeme|Kurzemes]] ziemeļrietumu daļā, kur gaiss neiesila vairāk par +3, +5 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1899516406934257700 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|11|SK}}</ref> * [[14. marts]] — nokrišņiem šķērsojot valsts teritoriju, daudzviet naktī lija un sniga, izveidojās neliela sniega kārta. Biezākā sniega kārta no rīta bija [[Alūksne|Alūksnē]] — 5 cm. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zīlāni|Zīlānos]], kur līdz 14.03. tika sasniegta marta mēneša norma.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1900453922042458448 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|14|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8210092/piektdien-putis-auksts-vejs-vakarpuse-debesis-skaidrosies Piektdien pūtīs auksts vējš. Vakarpusē debesis skaidrosies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|14|SK}}</ref> * [[17. marts]] — mēneša aukstākā nakts Latvijā, teju visur termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (–9,5 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (–10,4 °C). Visā Latgalē, lielā daļā Vidzemes un Zemgales bija –5, –7 grādi, tikai [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] pusē gaiss atdzisa līdz –0,7 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1901551719785398637 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|17|SK}}</ref> * [[21. marts]] — gandrīz visā valsts teritorijā valdīja saulains laiks, vienīgi daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļos debesis bija aizklājuši [[mākoņi]], tādēļ jūtami lielāki gaisa temperatūras kontrasti: ap četriem pēcpusdienā [[Stende|Stendē]] gaiss iesila vien līdz +2,5 °C, tikmēr spīdot saulei [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1903087075135525329 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|21|SK}}</ref> * [[25. marts]] — siltās frontes ietekmē vietām valsts ziemeļu rajonos tika novērojamas asperitas jeb [[undulatus asperatus|''undulatus asperatus'']]. Šie mākoņi visbiežāk veidojas pērkona negaisa mākoņu nomalēs, turbulentā [[atmosfēra|atmosfēras]] slānī, bet pietiekami bieži redzami arī uz atmosfēras frontēm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1904519166020702531 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|3|25|SK}}</ref> * [[28. marts]] — Kolkā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +14,4 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|3|28|SK}}</ref> * [[29. marts]] — visā Latvijā bija skaidras debesis un spoži spīdeja saule, tika aizvadīta ļoti silta diena, piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra novērota [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +16,9 °C. Pie siltuma rekordiem tika arī [[Dobele]] (+15,9 °C), [[Pāvilosta]] (+16,0 °C), [[Rucava]] (+15,9 °C), [[Stende]] (+15,5 °C), vēl [[Saldus]] novērojumu stacijā tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gada]] rekords, +15,3 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1906017911606546692 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — gaiss iesila līdz +15, +19 grādiem teju visā valstī, izņemot [[Ventspils]], [[Liepāja]]s un [[Ainaži|Ainažu]] novērojumu stacijas, kur bija +9, +11 grādi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavā]] (+19,7 °C) un līdz sezonas pirmajiem +20 grādiem pietrūka 0,3 °C. Dobelē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +19,5 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]] un Rīgā līdz +19,4 °C, [[Bauska|Bauskā]] līdz +19,0 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1907817123335790827 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|3|SK}}</ref><ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1907800084537921858 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|3|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — no ziemeļiem rītā valsti šķērsoja [[zema spiediena ieplaka]], ar kuru saistītas nokrišņu zonas atnesa snigšanu. Vietām Vidzemē un Kurzemē sniga stipri, [[Cēsis|Cēsu]] un [[Madona]]s novadā sniega segas biezums dažviet pārsniedza 10 cm.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1908397282120102399 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|5|SK}}</ref> Pārējā valstī bija vien balta zeme (daži cm sniega) vai sniega nebija nemaz. Dažviet arī puteņoja, jo pūta brāzmains ziemeļu-ziemeļaustrumu [[vējš]], brāzmās sasniedzot 15—19 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/1908426322973536516 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|5|SK}}</ref> [[Attēls:Putenis Pures benzinatanka 5apr2025.jpg||thumb|250px|Sniegputenis [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Pūre|Pūrē]] 5. aprīlī]] * [[7. aprīlis]] — agri no rīta vairākās vietās gaisa temperatūra noslīdēja –5 grādiem, vietām [[Cēsis|Cēsu]] pusē sasniedzot pat –10 grādus, bet aukstuma rekordi netika pārspēti.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lm6ysiyaic22 Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|4|7|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]] — brāzmainiem vējiem pūšot no ziemeļiem, ziemeļrietumiem, daudzviet naktī vēja brāzmas pārsniedza 15 m/s, stiprākās vēja brāzmas diennakts laikā tika novērotas [[Ventspils|Ventspilī]] — 24,9 m/s un Liepājā (ostā) — 26,1 m/s. Rīgas centrā un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] iepriekšējas dienas vakarā vēja brāzmas bija 20—22 m/s, nakts laikā maksimālās vēja brāzmas bija attiecīgi 17,3 m/s un 20,4 m/s. Tāpat naktī lokāli arī sniga, vairāk snidzis dienvidos no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] — [[Tukums|Tukuma]], Dobeles un [[Jelgava]]s novadā, arī Jūrmalā un [[Mārupe]]s novadā, bet būtiska sniega kārta neveidojās.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8227272/ceturtdiena-bus-nedelas-dzestraka-diena Ceturtdiena būs nedēļas dzestrākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|4|10|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/334501884 Aizvadītā nedēļa bija auksta un vējaina, vietām sniga], videscentrs.lv, {{dat|2025|4|10|SK}}</ref> * [[14. aprīlis]] — Mērsragā pēcpusdienā gaiss iesila līdz +21,4 °C, tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords, un pirmo reizi 2025. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +20 grādu atzīmi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1911738304128561622 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|14|SK}}</ref> Tāpat pirmo reizi pavasarī tika reģistrētas lokālas pērkona [[lietusgāzes]], Jelgavas novadā izveidojās atsevišķi [[gubu-lietus mākoņi]], kuros tika fiksētas arī dažas [[zibens]] izlādes.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1911795945806713173 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|14|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — sauss un saulains laiks valdīja visā Latvijas teritorijā un daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20 grādiem. Sešās novērojumu stacijās — Skultē (+19,6 °C), [[Ventspils|Ventspilī]] (+20,9 °C), Liepājā (+22,1 °C), Pāvilostā ('''+22,2 °C'''), [[Rucava|Rucavā]] (+21,5 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+21,6 °C) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Pāvilostā arī nacionālais siltuma rekords. Vēsāks bija līča piekrastē. [[Kolka|Kolkā]] vējam pūšot no [[ūdens]], gaiss iesila vien līdz +10 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912189153501999264 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|15|SK}}</ref> Izteikts [[jūra|jūras]] brīzes efekts bija vērojams Ventspilī, kur pūšot austrumu vējam, gaiss sākotnēji iesila līdz +16 grādiem, tad, vējam iegriežoties no ziemeļu puses, tas strauji atdzisa līdz +8 grādiem, bet vakarā, kad vējš atkal pūta no sauszemes, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +21 grādam.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912189155938812071 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|15|SK}}</ref> [[Attēls:Pavasaris Kuldiga 2025 4 15.jpg|alt=Silta, pavasarīga diena Kuldīgā, 2025. gada 15. aprīlis|thumb|180px|Silta, pavasarīga diena [[Kuldīga|Kuldīgā]], 2025. gada 15. aprīlis]] * [[17. aprīlis]] — temperatūras kontrastiem pilna diena: Kurzemes un [[Vidzeme|Vidzemes]] ziemeļos gaiss iesila līdz +12, +14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos termometra stabiņš pārsniedza +20 grādus. 12 novērojumu stacijās tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 7 no tām dekādes rekords, un [[Daugavpils|Daugavpilī]] ('''+25,7 °C''') Latvijas dienas un dekādes rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912905177654325306 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|17|SK}}</ref> * [[18. aprīlis]]: ** Skrīveros gaisa temperatūra paaugstinājās līdz '''+28,4 °C''' — '''tika pārspēts visas Latvijas aprīļa absolūtais siltuma rekords''', līdz šim tik augsta gaisa temperatūra Latvijā, aprīlī vēl nekad nebija reģistrēta.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913220100238332110 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> Iepriekšējais rekords piederēja Rīgai, kur [[2000. gada laikapstākļi Latvijā|2000. gada]] 24. aprīlī gaiss sakarsa līdz +27,9 °C. Pilnīgi visās LVĢMC novērojumu stacijās pārspēti arī vietējas nozīmes 18. aprīļa diennakts un arī teju visi (izņemot [[Liepāja|Liepāju]]) aprīļa 2. dekādes, kā arī 16 vietējas nozīmes mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Šāds karstums tik agri pavasarī tika fiksēts pirmo reizi vēsturē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1913274693072859607 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+28,0 °C''', tika uzstādīts jauns diennakts, dekādes un mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais mēneša rekords tika fiksēts [[2000. gada laikapstākļi Latvijā|2000. gada]] 24. aprīlī, kad bija +27,9 °C, un iepriekšējais 18. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekords arī tika fiksēts 2000. gadā (+21,4 grādi).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913275241528230062 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> * [[19. aprīlis]]: ** Lielā Latvijas daļā gaiss iesila līdz +22, +27 grādiem, gandrīz visā valstī (izņemot Mērsragu, Liepāju, Ventspili un [[Rucava|Rucavu]]) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Madonā — '''+27,7 °C''', kas ir jauns nacionālais 19. aprīļa karstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913852717996310602 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|20|SK}}</ref> Dienas gaitā veidojās arī [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet, arī Rīgā, atnesot [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] ar intensīvu lietu un aktīvu zibeņošanu. Visvairāk nolija Lielpečos (76,3 mm) un [[Stende|Stendē]] (46,5 mm), vietām nokrišņu daudzums pat pārsniedza divkāršu mēneša normu.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1913651185925452199 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|19|SK}}</ref> Kopumā Latvijas teritorijā tika reģistrētas teju 9000 [[zibens]] izlādes, sasniedzot iespaidīgu rādītāju priekš aprīļa.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1913699200296169477 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|20|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+24,5 °C''', tika uzstādīts jauns galvaspilsētas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika fiksēts [[1948. gads|1948. gadā]], kad bija +22,5 grādi. * [[21. aprīlis]] — kamēr [[Pāvilosta|Pāvilostā]] dienā nebija siltāks par +7,5 °C, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Dagda|Dagdā]] tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Daugavpilī — +23,6 °C, bet Dagdā — +22,1 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1914331988904865847 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|21|SK}}</ref> * [[22. aprīlis]] — Dagdā tika pārspēts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gaiss iesila līdz +24,5 °C. Daugavpilī termometra stabiņam paaugstinoties līdz +25,2 °C, tika atkārtots [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] rekords. Vakarpusē, pārsvarā Vidzemē, mēreni stipri lija un ducināja pērkons, spēcīgākie negaisi atradās [[Lietuva|Lietuvas]] pusē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1914732357262692393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|22|SK}}</ref> Rīgā tika fiksēts pērkona negaiss, kas bija jau otrais četru dienu laikā. * [[27. aprīlis]] — daudzviet naktī termometra stabiņš noslīdēja zem nulles un tika novērota [[salna]], zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (–4,0 °C), [[Alūksne|Alūksnē]] (–4,2 °C) un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (–4,5 °C). Citviet bija –1, –3 grādi, bet virs nulles gaisa temperatūra saglābajās Kurzemes rietumu daļā, kā arī Rīgā un tās apkārtnē.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1916364670165721407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|27|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — no rīta [[Madona|Madonā]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –3,9 °C un tika pārspēts minimālās gaisa temperatūras rekords. Šīs bija pirmais gada minimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā un pirmais kopš [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] maija.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — nakts laikā dažviet Vidzemē un Latgalē gaiss atdzisa līdz –2 grādiem, savukārt diena bija silta, [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,9 °C un tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|5|2|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — zāles virskārtā naktī un agrā rītā tika novērota [[salna]], jo, pārsvarā valsts austrumos termometra stabiņš noslīdēja zem nulles. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Madona|Madonā]] (–2,1 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–2,5 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1919592732093300836 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|6|SK}}</ref> Dienā no ziemeļrietumiem virzījās nokrišņu zona, daudzviet lija. * [[8. maijs]] — rīta stundās vietām [[Cēsis|Cēsu]] un [[Sigulda|Siguldas]] pusē sniga, vēlāk Bauskas un [[Jēkabpils]] apkārtnē arī tika reģistrēts slapjš sniegs, sniega graudi un krusa tika fiksēta arī dažviet citos reģionos.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lomzd3mzk22n Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|5|8|SK}}</ref> Savukārt [[Rucava|Rucavā]] naktī tika pārspēts 8. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, termometra stabiņam pazeminoties līdz –2,4 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8244676/ceturtdien-vietam-latvija-islaicigi-snigs Ceturtdien vietām Latvijā īslaicīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|8|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — divās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –4,8 °C. Aukstuma rekords tika labots arī [[Skrīveri|Skrīveros]], kur gaiss atdzisa līdz –2,2 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1920704101932827126 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|9|SK}}</ref> Kurzemē mākoņu dēļ nakts bija siltāka nekā iepriekš bija prognozēts — gaisa temperatūra nenoslīdēja zem –3 grādiem un vietām saglabājās virs nulles. Minimālā gaisa temperatūra Rīgā bija no –4 grādiem [[lidosta "Rīga"|lidostā]] līdz +3 grādiem pilsētas centrā un +5 grādiem [[jūra|jūras]] tuvumā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8245531/saullekta-vietam-latvija-valda-teju-piecu-gradu-sals Saullēktā vietām Latvijā valda teju piecu grādu sals], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|9|SK}}</ref> * [[12. maijs]] — pirmo reizi kopš 2023. gada Latvijā valdīja laiks, kas bija atbilstošs aukstuma vilnim. Par aukstuma vilni [[LVĢMC]] sauc laikposmu, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts minimālā gaisa temperatūra ir zem klimatiskās references perioda 10. procentiles. Pēdējais aukstuma vilnis, kas atbilst minētajai definīcijai, Latvijā bija [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] decembra 1. dekādē. Sākot ar [[5. maijs|5. maiju]], katru nakti kaut vienā novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra bijusi zem klimatiskās references perioda desmitās procentiles. Rucavā 12. maijs kļuva par sesto secīgo auksto [[diennakts|diennakti]], līdz ar to šajā novērojumu stacijā tika reģistrēts aukstuma vilnis — pirmais aukstuma vilnis Latvijā pēdējo 17 mēnešu laikā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8247000/ziemas-atblazma-pavasari-latvija-registrets-aukstuma-vilnis Ziemas atblāzma pavasarī: Latvijā reģistrēts aukstuma vilnis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|12|SK}}</ref> * [[15. maijs]] — ciklona centram priekšpusdienā atrodoties Latgales austrumos, bet vakarā nonākot [[Zemgale|Zemgalē]], daudzviet valsts teritorijā ilgstoši, brīžiem arī stipri lija. Rīgas centra meteostacijā [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums sasniedza 23,3 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8249319/ceturtdien-latvijas-lielakaja-dala-lis-iespejams-slapjs-sniegs Ceturtdien Latvijas lielākajā daļā līs; iespējams slapjš sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|15|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lpbp7dpees2t Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> [[Attēls:Halo Ogrē 2025 5 17.jpg|alt=Saules halo virs Ogres 17. maijā|thumb|180px|Saules [[halo]] virs Ogres 17. maijā]] * [[16. maijs]] — divu dienu laikā (līdz plkst. 12:00) [[Rīga|Rīgas]] centrā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 41 mm jeb 86% no mēneša normas. Vidzemes dienvidu daļā un Rīgas apkārtnē no rīta lietum pievienojies pat slapjš [[sniegs]], vēlāk sniga arī Limbažu novadā, [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], bet pašos [[Limbaži|Limbažos]] stiprāka snigšana epizode noslēdzās arī ar nelielu sniega kārtiņu.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1923270475024662949 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> Līdz ar to 16. maijs ir viens no vēlākajiem datumiem pavasarī, kurā Latvijā tika novērots sniegs uz zemes.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8249653/piektdiena-sveiks-ar-negantiem-laikapstakliem-stipri-lis-un-vietam-ari-snigs Piektdiena sveiks ar negantiem laikapstākļiem – stipri līs un vietām arī snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] (LVĢMC) datiem vēlākais zināmais datums pavasarī, kad Latvijā tika fiksēts sniegs uz zemes, ir 29. maijs [[1953. gads|1953. gadā]] Kazdangā. Sniega segas biezums toreiz sasniedza 5 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1923284395328229766 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — plašā Latvijas teritorijā bija lietains laiks, daudzviet ilgstoši lija, valsts dienvidu daļā — arī stipri. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 22,2 mm, kopš mēneša sākuma galvaspilsētā nolija 87,6 mm jeb 184% no mēneša normas. Lietavu dēļ [[upe|upēs]] ievērojami paaugstinājās ūdens līmenis.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8251617/riga-somenes-nokrisnu-daudzums-sasniedzis-184-no-maija-normas Rīgā šomēnes nokrišņu daudzums sasniedzis 184% no maija normas], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|19|SK}}</ref> * [[23. maijs]] — centrālos un austrumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja [[atmosfēras fronte]] ar nokrišņu zonu, nesot ilgstošu lietu. Galvaspilsētā kopš iepriekšējas dienas vakara nokrišņu daudzums pārsniedza 10 mm. Tikmēr [[LVĢMC]] izplatīja brīdinājumu par ūdens līmeņa celšanos [[Lielupe|Lielupes]] un Daugavas baseina upēs biežo un ilgstošo nokrišņu dēļ.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8253654/izplatits-dzeltenais-bridinajums-par-udens-limena-celsanos-lielupes-un-daugavas-baseina-upes Izplatīts dzeltenais brīdinājums par ūdens līmeņa celšanos Lielupes un Daugavas baseina upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|21|SK}}</ref> * [[24. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums [[Skrīveri|Skrīveru]] novērojumu stacijā sasniedza 35,5 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2025&mes=05&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[29. maijs]] — lietus zonai atkal šķērsojot valsts teritoriju, Latvijas austrumu daļā dažviet mēreni stipri lija. Diennakts nokrišņu daudzums [[Madona|Madonā]] sasniedza 21,9 mm, bet mēneša nokrišņu daudzums sasniedza 170,6 mm, līdz ar to šis kļuva par mitrāko maiju kopš 1945. gada. Iepriekšējais maija rekords piederēja [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gadam]], kad Madonā bija 156,5 mm nokrišņu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1927930695264919594 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|29|SK}}</ref> * [[30. maijs]] — Latgalē, Sēlijā un Vidzemes centrālajā un austrumu daļā naktī un no rīta tika reģistrētas pērkona lietusgāzes. Lielākais diennakts nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 38 mm, Alūksnē nolija 28,2 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] 26,4 mm, Zosēnos 21,5 mm, Gulbenē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Madonā nolija 15–18 mm. Kopš mēneša sākuma Madonā nokrišņu daudzums sasniedza 194 mm, lietavu dēļ [[Madona|Madonas]] novadā tika izskaloti ceļi, applūduši lauki un dārzi.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1928380295826297119 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|5|30|SK}}</ref> Savukārt [[Līvāni|Līvānu]] novada pašvaldība plūdu draudu mazināšanai lūgusi vietējās mazās hidroelektrostacijas ([[HES]]) īpašnieku atvērt [[Dubna|Dubnas]] upes slūžas līdz zemākajam ūdens līmenim ūdenskrātuvē.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.05.2025-pludi-latvijas-austrumos-madonas-novada-izskaloti-celi-livanos-ludz-atvert-dubnas-upes-sluzas.a601271/ Plūdi Latvijas austrumos: Madonas novadā izskaloti ceļi, Līvānos lūdz atvērt Dubnas upes slūžas], lsm.lv, {{dat|2025|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — no rīta un priekšpusdienā virzoties [[zema spiediena ieplaka|zema spiediena ieplakai]] ar [[atmosfēras fronte|atmosfēras fronti]], valsts teritorijā lija, vietām stipri, nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 10 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1929422719445065760 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|6|2|SK}}</ref> Intensīvo maija nokrišņu dēļ austrumu rajonos aizvien bija spēkā dzeltenais brīdinājums par augsto ūdens līmeni, un [[plūdi|plūdu]] risks saglabājās.<ref> [https://bridinajumi.meteo.lv Bridinajumi.meteo.lv], bridinajumi.meteo.lv, {{dat|2025|6|2|SK}}</ref> * [[5. jūnijs]] — pāri Latvijai virzījās [[gubu-lietus mākoņi]], naktī zema spiediena ieplakas dēļ daudzviet lija, dienas laikā, pārsvarā valsts austrumu daļā tika reģistrētas pērkona lietusgāzes, viena neliela [[lietusgāze]] ar pērkonu šķērsoja arī Rīgas apkārtni.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1930513952766636055 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|6|5|SK}}</ref> Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 23,7 mm, [[Bauska|Bauskā]], Dagdā un Rēzeknē tas sasniedza 17–19 mm. Ūdens līmenis upēs galvenokārt nedaudz svārstījās, straujāks kāpums tika novērots valsts ziemeļaustrumu upēs [[Vaidava (upe)|Vaidavā]] un [[Vecpalsa|Vecpalsā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8263233/nedelas-pedeja-darba-diena-islaicigi-lis-dazviet-gaidams-perkona-negaiss Nedēļas pēdējā darba dienā īslaicīgi līs; dažviet gaidāms pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|6|6|SK}}</ref> [[Attēls:Mākoņi Rīgā 2025 6 6.jpg|alt=Undulatus asperatus mākoņi Rīgā, 2025. gada 6. jūnijs|thumb|180px|''Undulatus asperatus'' [[mākoņi]] Rīgā 6. jūnijā]] * [[7. jūnijs]] — lielāko valsts daļu periodiski šķērsoja [[lietus]] mākoņi, dažkārt nesot īslaicīgas, bet stiprās lietusgāzes. Gulbenē, [[Alūksne|Alūksnē]] un Skrīveros nokrišņu daudzums sasniedza 12–13 mm, citviet nokrišņu bija mazāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=06&day=07&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/07/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[9. jūnijs]] — kārtējam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, valdīja lietains un diezgan vējains laiks, dažviet nokrišņi bija ilgstoši un stipri, īpaši valsts ziemeļu daļā. Pēcpusdienā spēkā pieņēmas rietumu, dievidrietumu [[vējš]], pārsniedzot 10–15 m/s, stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Ainaži|Ainažos]] — līdz 20 m/s. Diennakts nokrišņu daudzums [[Rūjiena|Rūjienā]], Ainažos un [[Madona|Madonā]] sasniedza attiecīgi 36,0 mm, 24,1 mm un 21,7 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=06&day=09&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/09/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[12. jūnijs]] — intensīviem nokrišņiem turpinoties, daļā upju turpinājās vai atsākās ūdens līmeņa kāpums, daudzviet Latgalē un Vidzemē saglabājās applūdušas teritorijas. Diennakts laikā daudzviet — galvenokārt Latgalē un [[Vidzeme|Vidzemē]] — nokrišņu daudzums sasniedzis 10–18 mm, tomēr lielākais lietus daudzums tika reģistrēts [[Mērsrags|Mērsragā]], kur nolija 20 mm. Pūta arī brāzmains ziemeļrietumu, rietumu vējš līdz 13–15 m/s, [[piekraste|piekrastē]] līdz 18–19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8267147/ceturtdien-latvija-gaidami-nepatikami-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi nepatīkami laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|6|12|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — [[Liepāja|Liepājā]] agrā rītā tika uzstādīts jauns minimālās gaisa temperatūras rekords, +5,7 °C. Dienā, spīdot saulei, [[Latgale|Latgalē]] un valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +23, +24 grādiem.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|6|15|SK}}</ref> * [[16. jūnijs]] — siltākā diena pēdējo divu mēneša laikā, pirmo reizi kalendārajā vasarā daudzviet termometra stabiņš pārsniedza +25 grādus, augstākā gaisa temperatūra bija [[Mērsrags|Mērsragā]] un [[Dobele|Dobelē]], kur tā sasniedza +27,1 °C, turklāt Mērsragā tika uzstādīts vietējas nozīmes 16. jūnija siltuma rekords. Rīgā bija precīzi +27 grādi, bet galvaspilsētā karstākais 16. jūnijs bija [[1947. gads|1947. gadā]], kad temperatūra paaugstinājās līdz +29,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.06.2025-otrdien-latvijas-austrumos-lis-klus-vejainaks-un-vesaks.a603522/ Otrdien Latvijas austrumos līs, kļūs vējaināks un vēsāks], lsm.lv, {{dat|2025|6|17|SK}}</ref> * [[19. jūnijs]] — virs Latvijas veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], kas dienas laikā daudzviet nesa lokāli stipras lietusgāzes, pērkona negaisu, krasas vēja brāzmas un krusu, spēcīgākā un lielākā krusa bija [[Tukums|Tukuma]] pusē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1935626143261999598 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|6|19|SK}}</ref> Dienas lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Dobele|Dobelē]], kur nolija 28,7 mm, Madonas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 17,6 mm. Rucavā un [[Liepāja|Liepājas]] ostā tika fiksētas vēja brāzmas līdz 18 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8272493/foto-piektdien-sakot-no-rietumiem-lietus-mitesies-riga-tikai-vakara-skaidrosies Foto ⟩ Piektdien sākot no rietumiem lietus mitēsies; Rīgā tikai vakarā skaidrosies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|6|20|SK}}</ref> * [[20. jūnijs]] — no ziemeļiem valstij pāri virzījās nokrišņu zona, daudzviet, lielākoties Vidzemē, naktī ilgstoši un brīžiem arī stipri lija. Līdz plkst. 09.00 visvairāk nolija [[Priekuļi|Priekuļos]] un Siguldā, kur nokrišņu daudzums sasniedza attiecīgi 24,0 mm un 20,6 mm. Rūjienā, [[Ainaži|Ainažos]], Lielpēčos un [[Skrīveri|Skrīveros]] nolija 15–16 mm, citviet līdz 10 mm, bet Kurzemi nokrišņi neskāra.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1935955159416553477 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|6|20|SK}}</ref> * [[24. jūnijs]] — brīžiem lija, vietām stipri, visvairāk nokrišņu bija [[Jāņi|Jāņu]] rītā un priekšpusdienā valsts ziemeļos un austrumos. Kopējais nokrišņu daudzums [[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā sasniedza 24–29 mm, citur 16–20 mm. Citviet valstī nolija līdz 10–13 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=06&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[29. jūnijs]] — lai gan laiks bija pārsvarā saulains, tikai atsevišķos rajonos nedaudz lija, visā valstī pūta rietumu, ziemeļrietumu [[vējš]], brāzmās daudzviet sasniedzot 12–17 m/s, jūras [[konvekcija|konvekcijas]] dēļ stiprākās vēja brāzmas tika novērotas valsts austrumu daļā, līdz pat 20–21 m/s. Līdz plkst. 20.00 [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma vairāk nekā 140 izsaukumus, kur bija nepieciešams likvidēt vēja radītos postījumus, pārsvarā visos gadījumos koki nolūzuši uz ceļa braucamās daļas, bloķējot satiksmi. Visvairāk izsaukumu bija Vidzemē — 53, pārsvarā [[Gulbene|Gulbenes]] un [[Madona|Madonas]] novados, kā arī Latgalē — vairāk nekā 40. Pierīgā tika saņemti 17 izsaukumi, Zemgalē — 9, bet Kurzemē — 4.<ref> [https://www.tvnet.lv/8277463/specigs-vejs-lauz-kokus-vietam-bloketa-satiksme-bojatas-divas-automasinas Spēcīgs vējš lauž kokus – vietām bloķēta satiksme, bojātas divas automašīnas], tvnet.lv, {{dat|2025|6|29|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2025. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|9,2}} | {{Temperatūras krāsa|6,8}} | {{Temperatūras krāsa|3,6}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} | {{Temperatūras krāsa|17,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,9}} | {{Temperatūras krāsa|19,7}} | {{Temperatūras krāsa|28,4}} | {{Temperatūras krāsa|25,2}} | {{Temperatūras krāsa|20,9}} | {{Temperatūras krāsa|22,3}} | {{Temperatūras krāsa|23,0}} | {{Temperatūras krāsa|24,3}} | {{Temperatūras krāsa|27,1}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–0,2}} | {{Temperatūras krāsa|1,9}} | {{Temperatūras krāsa|3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–1,6}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–0,3}} | {{Temperatūras krāsa|4,5}} | {{Temperatūras krāsa|1,6}} | {{Temperatūras krāsa|5,2}} | {{Temperatūras krāsa|3,6}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|7,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,4}} | {{Temperatūras krāsa|8,7}} | {{Temperatūras krāsa|12,8}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|14,5}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | {{Temperatūras krāsa|–13,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | {{Temperatūras krāsa|–13,6}} | {{Temperatūras krāsa|–19,7}} | {{Temperatūras krāsa|–17,1}} | {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | {{Temperatūras krāsa|–10,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,4}} | {{Temperatūras krāsa|–7,9}} | {{Temperatūras krāsa|–6,6}} | {{Temperatūras krāsa|–4,5}} | {{Temperatūras krāsa|–4,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,2}} | {{Temperatūras krāsa|0,6}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,9}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2025. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2025. gads Latvijā]] fbc04js60c8tctumdf6nygjiwar4mxs 0 589598 4301832 4209129 2025-06-30T06:04:51Z Biafra 13794 jāuzlabo 4301832 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Folkers Gīnke''' ({{val|de|Volker Giencke}}; dzimis {{dat|1947|6|27}}) ir austriešu arhitekts, [[Liepāja]]s koncertzāles [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]] autors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/tieshraides/liepajas-koncertzales-lielais-dzintars-atklasana.-sarunas.a58729/|title=Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" atklāšana. Sarunas|website=klasika.lsm.lv|access-date=2025-01-14}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gīnke, Folkers}} [[Kategorija:1947. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrijas arhitekti]] pj1n02rdl7yq5rqz2tdxn01gvoklgdm 0 589869 4301601 4220928 2025-06-29T14:54:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4301601 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Backzutaten_041.jpg|thumb|250x250px| Pankūku recepte [[Pavārgrāmata|pavārgrāmatā]] ar sagatavotajām sastāvdaļām]] '''Recepte''' kulinārijā ir instrukciju kopums, kurā aprakstīts, kā pagatavot kādu ēdienu. '''Apakšrecepte''' ir tādas iepriekš sagatavojamas sastāvdaļas recepte, kas būs nepieciešama galvenās receptes norādījumos. [[Pavārgrāmata]]s, kas apkopo recepšu kolekcijas, bez sava tiešā uzdevuma arī palīdz atspoguļot kultūras identitāti un sociālās pārmaiņas, kā arī kalpo kā izglītojoši instrumenti.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2005|title=Food Preparation: Cooking and Cooks|url=http://dx.doi.org/10.5040/9798400652615.ch-003|journal=Food in Colonial and Federal America|pages=89–124|doi=10.5040/9798400652615.ch-003|isbn=979-8-4006-5261-5}}</ref> == Vēsture == === Agrīnie piemēri === [[Attēls:Apicius_1541.jpg|thumb| Apīcija ''De re culinaria'', agrīna recepšu kolekcija]] Agrākās zināmās rakstītās receptes ir datētas ar 1730. gadu pirms mūsu ēras, un tās tika pierakstītas [[Ķīļu raksts|ķīļrakstā]] māla plāksnītēs, kas atrastas [[Senā Divupe|Mezopotāmijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/travel/story/20191103-the-worlds-oldest-known-recipes-decoded|title=The world's oldest-known recipes decoded|last=Winchester|first=Ashley|website=www.bbc.com|access-date=2020-06-17|language=en}}</ref> Citas agrīnās rakstītās receptes ir datētas ar aptuveni 1600. gadu pirms mūsu ēras un nāk no [[Akadiešu valoda|akadiešu]] plāksnītēm no [[Babilonija]]s dienvidiem.<ref>Jean Bottéro, ''Textes culinaires Mésopotamiens'', 1995. {{ISBN|0-931464-92-7}}; commentary at {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sbl-site.org/publications/article.aspx?ArticleId=703|title=Society of Biblical Literature|access-date={{dat|2025|01|18||bez}}|archive-date={{dat|2021|09|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210930054625/https://www.sbl-site.org/publications/article.aspx?ArticleId=703}}</ref> Ir arī attēli [[Senā Ēģipte|seno ēģiptiešu]] [[Ēģiptiešu hieroglifi|hieroglifos,]] kas attēlo ēdiena gatavošanu. Ir zināmas, ka bijušas daudzas [[Senā Grieķija|sengrieķu]] receptes. Miteka pavārgrāmata bija starp pazīstamākajām, taču lielākā daļa no tās ir pazaudēta; [[Atēnejs]] savā ''Deipnosophistae'' citē vienu īsu recepti. Atēnejs piemin daudzas citas pavārgrāmatas, un arī tās visas laika gaitā ir pazaudētas. [[Senā Roma|Romiešu]] receptes ir zināmas, sākot ar 2. gadsimtu pirms mūsu ēras ar [[Markuss Porcijs Katons|Katona Vecākā]] ''De Agri Cultura''. Daudzi šī perioda autori aprakstīja [[Levante|Vidusjūras austrumu]] virtuves ēdienus [[Grieķu valoda|grieķu]] un [[Latīņu valoda|latīņu]] valodā. Arī dažas [[Kartāga (valsts)|pūniešu]] receptes ir zināmas grieķu un latīņu tulkojumā. Lielais recepšu krājums ''De re coquinaria'', ko parasti sauc par Apīcija veidotu, parādījās 4. vai 5. gadsimtā un ir vienīgā pilnībā saglabājusies pavārgrāmata no antīkās pasaules. Tajā ir uzskaitīti ēdieni, kas tiek pasniegti ēdienreizē kā ''gustatio'' (apetītes veicinātājs), ''primae mensae'' (pamatēdiens) un ''secundae mensae'' (deserts).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://romans-in-britain.org.uk/|title=Roman food in Britain|access-date=2007-05-10}}</ref> Katra recepte sākas ar vārdiem "Ņem...", "Recepte...."<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Colquhoun|first=Kate|title=Taste: The Story of Britain through its Cooking|date=2008|publisher=Bloomsbury|isbn=978-0-747-59306-5|page=25}}</ref> [[Arābi|Arābu]] receptes ir dokumentētas, sākot ar 10. gadsimtu; starp to autoriem bija al-Varaks un al-Bagdādi. Agrākā zināmā recepte [[Persiešu valoda|persiešu valodā]] ir datēta ar 14. gadsimtu. No [[Sefevīdu dinastija|Sefevīdu]] laikiem ir saglabājušās vairākas receptes, tostarp Muhamada Ali Bavarči "Karnamē" (1521), kas ietver vairāk nekā 130 dažādu ēdienu un konditorejas izstrādājumu gatavošanas instrukcijas, un Nurollas Ašpaza ''Madat-ol-Hayat'' (1597).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.art-of-music.net/ppdf/nppdf/2835/p0283539930101.pdf|title=Jaam-e Jam|access-date=2017-09-10}}</ref> [[Kādžāru dinastija|Kādžāru]] laikā no 18. gadsimta parādījās daudz pavārgrāmatu, no kurām par visievērojamāko uzskata prinča Nadera Mirzas ''Khorak-ha-ye Irani''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://foodculture.ir/food-culture/%da%a9%d8%aa%d8%a7%d8%a8-%d8%ae%d9%88%d8%b1%d8%a7%da%a9-%d9%87%d8%a7%db%8c-%d8%a7%db%8c%d8%b1%d8%a7%d9%86%db%8c-%d8%af%d8%b1-%d8%b2%d9%85%d8%a7%d9%86-%d9%82%d8%a7%d8%ac%d8%a7%d8%b1/|title=کتاب خوراک‌های ایرانی|website=مجله تصویری فرهنگ غذا|access-date=November 20, 2017|date=December 3, 2016|language=fa}}</ref> [[Anglijas Karaliste|Anglijas]] karalis [[Ričards II Plantagenets|Ričards II]] 1390. gadā pasūtīja recepšu grāmatu ar nosaukumu "Gatavošanas veidi" (''Forme of Cury''),<ref>{{Grāmatas atsauce|title=2007 Recipe Calendar|publisher=COMDA, Canada}}</ref> un aptuveni tajā pašā laikā tika izdota vēl viena grāmata ar nosaukumu ''Curye on Inglish''.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Hicatt|first=Constance B|last2=Sharon Butler|title=English Culinary Manuscripts of the 14C|year=1985}}</ref> Abas grāmatas dod iespaidu par to, kā tolaik Anglijā tika gatavots un pasniegts ēdiens augstmaņu šķirām. [[Aristokrātija]]s greznā gaume [[Jaunie laiki|agrīnajā jauno laiku periodā]] radīja sākumu tam, ko var saukt par mūsdienu pavārgrāmatu. Līdz 15. gadsimtam parādījās daudzi manuskripti, kuros bija sīki aprakstītas tā laika receptes. Daudzi no šiem manuskriptiem sniedz ļoti labu informāciju un reģistrē daudzu garšaugu un garšvielu, tostarp [[Koriandrs|koriandra]], [[Pētersīļi|pētersīļu]], [[Baziliks|bazilika]] un [[Rozmarīns|rozmarīna]], atkārtotu atklāšanu Eiropā, no kuriem daudzi tika atvesti [[Krusta kari|krusta karu]] laikā.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Austin|first=Thomas|title=Ashmole and other Manuscripts|year=1888}}</ref><gallery widths="200" heights="200"> Attēls:Nimmatnama-i_Nasiruddin-Shahi_283.jpg|alt=A page from the Nimatnama-i-Nasiruddin-Shahi, book of delicacies and recipes. It documents the fine art of making kheer.| Lapa no gardumu un recepšu grāmatas ''Nimatnama-i-Nasiruddin-Shahi''. Attēls:Sweets_1.jpg|alt=Medieval Indian Manuscript (circa 16th century) showing samosas being served.| Viduslaiku indiešu manuskripts ( apmēram 16. gadsimts), kurā redzams, kā tiek pasniegtas [[Samosa|samosas]] - ceptas [[uzkodas]]. </gallery> === Mūsdienīgas receptes un gatavošanas padomi === [[Attēls:ActonFish.jpg|thumb| No Elīzas Aktones izdevuma ''Modern Cookery for Private Families'' (Londona: Longmans, Green, Reader un Dyer, 1871. 48. lpp.)]] Līdz ar [[Drukas spiede|tipogrāfiju]] parādīšanos 16. un 17. gadsimtā un attiecīgi tirāžu pieaugumu tika uzrakstītas daudzas grāmatas par mājsaimniecības vadīšanu un ēdiena gatavošanu. [[Holande|Holandē]]<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Sieben|first=Ria Jansen|title=Een notable boecxtken van cokeryen|year=1588}}</ref> un Anglijā<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The good Huswifes handmaid for Cookerie|year=1588}}</ref> starp dižciltīgajām ģimenēm pieauga konkurence par to, kurš varētu sarūpēt greznāko banketu. Ap 1560. gadiem kulinārija bija kļuvusi par mākslas veidu, un labi pavāri bija pieprasīti. Daudzi no viņiem izdeva savas grāmatas, sīki izklāstot savas receptes, demonstrējot savas iespējas lasītājiem un konkurentiem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=May|first=Robert|title=The accomplisht Cook|year=1685}}</ref> Daudzas no šīm grāmatām ir tulkotas un mūsdienās pieejamas tiešsaistē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pbm.com/~lindahl/articles/food_bibliography.html|title=Medieval Cookbooks|last=Judy Gerjuoy|access-date=2007-06-15}}</ref> 19. gadsimtā [[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]] rūpes par mājas respektablumu izraisīja kulinārijas aprakstīšanas parādīšanos tās mūsdienu formā. Pirmā mūsdienu kulinārijas rakstniece un mājas recepšu sastādītāja bija Elaiza Ektone. Viņas novatoriskā pavārgrāmata "Modernā kulinārija parastām ģimenēm" (''Modern Cookery for Private Families''), kas izdota 1845. gadā, bija paredzēta vienkāršiem lasītājiem, nevis profesionāliem pavāriem. Tā kļuva ārkārtīgi ietekmīga, izveidojot formātu mūsdienu rakstīšanai par kulināriju. Tā ieviesa tagad universālo praksi uzskaitīt sastāvdaļas un ieteikt katras receptes gatavošanas laiku. Tajā bija iekļauta pirmā [[Briseles kāposti|Briseles kāpostu]] recepte. Vēl mūsdienu šefpavāre Delija Smita nodēvēja Ektoni par "labāko recepšu autoru angļu valodā". ''Modern Cookery'' ilgi pārdzīvoja Ektoni, palika spiestuvēs līdz 1914. gadam un nesen bija izdota [[Faksimils|faksimilā]]. [[Attēls:Runebergsbakelse_i_Fredrika_Runeberg_receptbok,_1850-talet.jpg|left|thumb| Fredrikas Runebergas oriģinālā recepte Somijas kūkai "Runebergsbakelse" no 1850. gadiem]] [[Attēls:Isabella_Beeton_-_Mrs_Beeton's_Book_of_Household_Management_-_title_page.jpg|left|thumb|270x270px| ''Bītonas mājsaimniecības pārvaldības grāmatas'' titullapa]] Ektones darbs būtiski ietekmēja Izabellu Bītoni , kura laika posmā no 1857. līdz 1861. gadam 24 daļās izdeva ''Bītones kundzes grāmatu par mājsaimniecību pārvaldību''. Šis bija [[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]] mājsaimniecības vadīšanas ceļvedis ar padomiem par modi, bērnu aprūpi, [[Lopkopība|lopkopību]], [[Inde|indēm]], kalpu pārvaldību, zinātni, reliģiju un rūpniecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tracingpaper.org.uk/2007/04/21/food-in-season-in-1861/|title=in season in April 1861|access-date=2014-06-02|archive-date=2013-11-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20131119013243/http://www.tracingpaper.org.uk/2007/04/21/food-in-season-in-1861/}}</ref> No 1112 lappusēm vairāk nekā 900 bija receptes. Lielākā daļa bija ilustrētas ar krāsainām gravējumiem. Ir atzīmēts, ka daudzas no receptēm bija [[plaģiāts]] no agrākiem rakstniekiem, piemēram, Ektones, taču Bītone nekad nav apgalvojusi, ka grāmatas saturs ir oriģināls. Tā bija paredzēta kā ceļvedis vidusšķiras mājsaimniecībām. Amerikāņu pavāre Fenija Fārmere (1857—1915) 1896. gadā publicēja savu ''Bostonas kulinārijas skolas pavārgrāmatu'', kurā bija aptuveni 1849 receptes.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Cunningham|first=Marion|title=The Fannie Farmer Cookbook (revised)|publisher=Bantam Books, New York|year=1979|isbn=978-0-553-56881-3}}</ref> == Sastāvdaļas == [[Attēls:Wikibooks_hamburger_recipe.png|thumb| Receptes piemērs, kas izdrukāts no [[wikibooks:Cookbook|Wikibooks pavārgrāmatas]]]] [[Attēls:Pistachio_cake.png|thumb|250x250px| Recepte ar metodē integrētām sastāvdaļām]] Receptes noformēšanu var veikt dažādos veidos, taču parasti ir divi veidi. Vienā tipiskā veidā informācija tiek parādīta divās slejās — instrukciju slejā un sastāvdaļu slejā. Otrā tipiskā formātā informācija tiek rādīta kopējā blokā, mainot sastāvdaļas un instrukcijas.<ref name=":02">{{Publikācijas atsauce|last=Tomlinson|first=Graham|date=September 1986|title=Thought for Food: A Study of Written Instructions|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1525/si.1986.9.2.201|journal=Symbolic Interaction|language=en|volume=9|issue=2|pages=201–216|doi=10.1525/si.1986.9.2.201|issn=0195-6086}}</ref> Mūsdienu kulinārijas receptes parasti sastāv no vairākiem komponentiem. * Receptes nosaukums (reizēm arī ēdiena vēsture un ģeogrāfija). * Daudzums: porciju skaits, ko dod ēdiens. * Uzskaitījums visām sastāvdaļām lietošanas secībā. Lietošanas apraksts soli pa solim. * Sastāvdaļu uzskaitījums pēc daudzuma.<ref name=":02" /> * Norāde, cik daudz laika nepieciešams ēdiena un vajadzības gadījumā tā sastāvdaļu pagatavošanai. * Nepieciešamais aprīkojums. * Ēdienu gatavošanas procedūras. Temperatūra un cepšanas laiks, ja nepieciešams. * Pasniegšanas procedūras (piemēram, pasniedz siltu vai aukstu). * Pārskats par ēdienu un tā piemērotību konkrētai situācijai. * Trauka ar ēdienu fotogrāfija (var nebūt). * Uzturvērtība: palīdz ievērot uztura ierobežojumus. Ietver kaloriju vai gramu skaitu vienā porcijā. Recepšu autori dažkārt uzskaita arī tradicionāla ēdiena variācijas, lai piešķirtu vienai un tai pašai receptei dažādas garšas. Recepšu autori var iekļaut stāstījumu pirms vai pēc receptes, lai palielinātu receptes nozīmi. Tie sastāv no kultūras vērtībām vai personīgiem stāstiem, kas saistīti ar ēdienu.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Floyd|first=Janet|url=https://www.taylorfrancis.com/books/9781351883191|title=The Recipe Reader|last2=Forster|first2=Laurel|date=2017-03-02|publisher=Routledge|isbn=978-1-351-88319-1|edition=0}}</ref> === Apakšreceptes === Apakšrecepte ir tādas sastāvdaļas recepte, kas tiks pieprasīta galvenās receptes norādījumos un prasa īpašu sagatavošanu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saveur.com/newsletter-sub-recipe/|title=What to Cook This Weekend: Coming to Terms With the Sub-Recipe|last=Cohen|first=Chris|website=Saveur|access-date=2022-11-10|date=2019-03-18|language=en}}</ref> Apakšreceptes bieži ir paredzētas garšvielu maisījumiem, mērcēm, konfektēm, [[Skābēšana|marinētiem gurķiem]], konserviem, ievārījumiem vai garšvielām.<ref name=":0" /> Dažkārt apakšrecepte paredz, ka sastāvdaļa ir jāpatur vairākas stundas, nakti vai ilgāk, kas mājas pavāriem dažkārt šķiet kaitinoši, jo tas nozīmē, ka galveno recepti nevar pagatavot vienā piegājienā vai pat dienā.<ref name=":0" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eater.com/21719330/giftable-new-cookbooks-by-new-york-chefs|title=8 Highly Giftable Cookbooks by New York Chefs|last=|first=|website=Eater|access-date=2022-11-10|date=2020-11-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eater.com/2016/8/30/12691132/ashley-christensen-pooles-diner-cookbook-review|title=Why Restaurant Cookbooks Can't Have It All|last=Gould|first=Emily|website=Eater|access-date=2022-11-10|date=2016-08-30|language=en}}</ref> Vēlu atklātas apakšreceptes un to sastāvdaļas, kuras pavāram nav pa rokai, nozīmē īpašu iepirkšanās braucienu vai mēģinājumu atrast aizstājēju.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://food52.com/blog/17237-a-cookbook-full-of-recipes-within-recipes-can-be-the-greatest-of-them-all|title=A Cookbook Full of Recipes Within Recipes Can Be the Greatest of Them All|website=Food52|access-date=2022-11-10|date=2016-06-21|language=en-us}}</ref><ref name=":2" /> Tāpēc apakšreceptes un pavārgrāmatas, kurās tās ir, bieži tiek raksturotas kā tādas, kas nav paredzētas parastajiem pavāriem.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/lifestyle/food/the-best-cookbooks-of-2017-the-inspiration-you-need-to-get-dinner-on-the-table/2017/12/11/783b4434-d92a-11e7-b1a8-62589434a581_story.html|title=Review {{!}} The best cookbooks of 2017: The inspiration you need to get dinner on the table|work=[[The Washington Post]]|access-date=2022-11-10|date=2017-12-11|last=Benwick|first=Bonnie S.|issn=0190-8286|language=en-US}}</ref> == Interneta un televīzijas receptes == Līdz 20. gadsimta vidum bija pieejami tūkstošiem kulinārijas un recepšu grāmatu. Nākamā revolūcija nāca ar [[televīzija]]s pavāru ieviešanu. Pirmais TV pavārs pasaulē bija Filips Hārbens [[BBC]] ar šovu ''Cookery'', kura pirmizrāde notika 1946. gada jūnijā.<ref name="cooksinfo.com">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cooksinfo.com/timeline-of-tv-cooking-show-personalities#:~:text=The%20first%20televised%20cooking%20programme,and%20was%2010%20minutes%20long.|title=Timeline of Television Cooking Show Personalities|access-date=2021-05-24}}</ref> Dažus mēnešus vēlāk ''I Love to Eat'', ko prezentēja Džeimss Bērds, kļuva par pirmo šādu programmu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref name="cooksinfo.com" /> TV kulinārijas programmas piedāvāja receptes jaunai auditorijai. Sākumā receptes bija pieejamas no BBC pa pastu; vēlāk, kad ekrānā parādījās [[CEEFAX]] [[Teleteksts|teleteksti]], tie kļuva pieejami televīzijā. Pirmā Interneta [[Usenet]] intereškopa, kas veltīta ēdiena gatavošanai, bija ''net.cooks,'' kas tika izveidota 1982. gadā, vēlāk kļuva par ''rec.food.cooking''.<ref>{{Atsauce|first=Victor|last=Sack|title=rec.food.cooking FAQ and conversion file|at=sec. 6.1|url=http://vsack.homepage.t-online.de/rfc_faq0.html#6.1|date=20 October 2016|access-date=17 February 2018|archivedate=30 August 2018|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180830043000/http://vsack.homepage.t-online.de/rfc_faq0.html#6.1}}</ref> Tā kalpoja kā forums, lai kopīgotu recepšu teksta failus un gatavošanas paņēmienus. 2008. gadā ASV atkal tika pievērsta uzmanība ēdiena gatavošanai mājās [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2000. gadu beigu ekonomiskās lejupslīdes]] dēļ.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/SB124148676424885935|title=Web Recipes Are Cooking With Gas|work=Wall Street Journal|access-date=2017-08-08|date=2009-05-05|last=Holmes|first=Elizabeth}}</ref> Ēdienu gatavošana mājās ASV atkal kļuva populārāka 2020. gadu sākumā izsludinātās [[COVID-19 pandēmija|koronavīrusa pandēmijas]] laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allrecipes.com/longform/coronavirus-cooking-and-grocery-shopping-one-year-later/|title=One Year Later: How the Pandemic Changed Home Cooking|website=Allrecipes|access-date=2022-11-10|language=en}}</ref> Multivides pārpilnība mūsdienu ēdienu receptēs ļauj receptes padarīt pieejamākas mājas pavāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Buykx|first=Lucy|last2=Petrie|first2=Helen|date=December 2011|title=2011 IEEE International Symposium on Multimedia|publisher=IEEE|pages=387–392|isbn=978-1-4577-2015-4}}</ref> Pavārgrāmatu pieejamība tiešsaistē vēl vairāk palīdz mājas pavāriem uzlabot savas prasmes.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Coyle|first=L. Patrick|title=Cooks' books: an affectionate guide to the literature of food and cooking|url=https://archive.org/details/cooksbooksaffect00coyl|date=1985|publisher=Facts on File|isbn=978-0-87196-683-4|location=New York, N.Y}}</ref> Televīzijas tīkli, piemēram, ''Food Network'', un žurnāli ir svarīgs recepšu informācijas avots, un starptautiska līmeņa pavāri rīko šovus visskatāmākajā laikā un atbalsta tos ar interneta vietnēm, kas sniedz informāciju par visām viņu receptēm. Tiem pievienojas TV realitātes šovi, piemēram, ''Top Chef'' vai ''Iron Chef'', kā arī daudzas Interneta vietnes, kas piedāvā bezmaksas receptes, taču arī papīra pavārgrāmatas paliek tikpat populāras kā agrāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.publishersweekly.com/pw/by-topic/industry-news/cooking/article/46214-cookbooks-surge-to-top-category-at-libraries.html|title=Cookbooks surge to top category at libraries|last=Andriani, Lynn|access-date=2013-10-14}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Pārtika]] [[Kategorija:Kulinārija]] o4q9bvy3512x6t6fx4likqtq0aikiey 0 593639 4301643 4297007 2025-06-29T16:11:51Z Lasks 38532 /* Kandidātu saraksti */ 4301643 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2025|6|7|N}} | attēls = 2025. gada Salaspils novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Salaspils novads]] | dome = [[Salaspils novada dome]] | deputāti = 15 |uzvarētāji = {{krāsa|#99CC33}} [[Jaunā Vienotība|JV]] (5) |citas partijas = {{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]], [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] (4)<br />{{krāsa|#6767ad}} [[Suverēnā vara|SV]], [[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]] (2)<br />{{krāsa|#A8343C}} [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] (2)<br />{{krāsa|#56D175}} [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (2) | balsstiesīgie = 15 260 | vēlētāji = 6997 (45,85% aktivitāte) | kandidāti = 104 | saraksti = 7 | pag_vēl = [[2021. gada Salaspils novada domes vēlēšanas|2021]] | nak_vēl = [[2029. gada Salaspils novada domes vēlēšanas|2029]] | atjaunots = {{Dat|2025|6|15}} }} '''[[2025. gads Latvijā|2025]]. gada [[Salaspils novads|Salaspils novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Salaspils novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 104 kandidāti — 66 (63,5%) vīrieši un 38 (36,5%) sievietes 7 sarakstos. Augstākā izglītība ir 70 (67,3%) kandidātiem, vidējā izglītība — 33 (31,7%) kandidātiem, pamatizglītība — 1 (1,0%) kandidātam. Visiem 104 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība, bet vienam kandidātam ir arī Igaunijas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/salaspils-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 49,5 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 36 (34,7%), 31—40 gadu grupa 20 (19,2%) un 51—60 gadu grupa 20 (19,2%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākais kandidāts ir 2003. gadā dzimušais Vislatvijas vidusskolas darbinieks Arturs Klementjevs, kuram ir 21 gads, vecākais kandidāts ir 1939. gadā dzimušais administratīvās komisijas loceklis Mihails Rogals, kuram ir 85 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/salaspils-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 61 (58,6%) kandidāts bija reģistrēti kā [[latvieši]], 15 (14,4%) [[Latvijas krievi|krievi]], 1 (1,0%) [[Latvijas baltkrievi|baltkrievs]], 1 (1,0%) [[baškīri|baškīrs]] un 1 (1,0%) [[Latvijas ukraiņi|ukrainis]]. 25 (24,0%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Vēlēšanu iecirkņi === Salaspils novadā atradīsies 4 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Vieta ! Iecirknis ! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem |- | rowspan="4" | [[Salaspils]] | Salaspils sporta nams | Pieejams |- | LVMI “Silava” | Pieejams |- | Kultūras nams "Rīgava" | Pieejams |- | Salaspils sociālais centrs | Pieejams |} === Vēlēšanu laiki === Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti. === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 15 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir zemāks par 30 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Salaspils novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Salaspils novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Salaspils novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} ! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}} ! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}} ! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}} ! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}} ! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}} |-bgcolor="silver" | align="center" | 1. | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | align="center" | 18 | [[Jānis Nebars]] | align="center" | 1700 | align="center" | 24,29% | align="center" | 4 |-bgcolor="silver" | align="center" | 2. | [[Latvijas Zaļā partija]] | align="center" | 18 | [[Andrejs Svilāns]] | align="center" | 939 | align="center" | 13,42% | align="center" | 3 |-bgcolor="silver" | align="center" | 3. | [[Latvija pirmajā vietā]] | align="center" | 15 | [[Ludmila Fedorkova]] | align="center" | 682 | align="center" | 9,74% | align="center" | 2 |- | align="center" | 4. | [[Latvijas Krievu savienība]] | align="center" | 3 | [[Aleksandrs Prutkovs]] | align="center" | 90 | align="center" | 1,28% | align="center" | 0 |-bgcolor="gold" | align="center" | 5. | [[Jaunā Vienotība]] | align="center" | 18 | [[Raivis Anspaks]] | align="center" | 2411 | align="center" | 34,45% | align="center" | 5 |-bgcolor="silver" | align="center" | 6. | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | align="center" | 16 | [[Dmitrijs Osiņenko]] | align="center" | 787 | align="center" | 11,24% | align="center" | 2 |- | align="center" | 7. | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | align="center" | 16 | [[Agnese Černobrova]] | align="center" | 304 | align="center" | 4,34% | align="center" | 0 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/salaspils-novads/ Kandidātu saraksti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/vidzeme/salaspils-novads/ Vēlētāju aktivitāte] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/salaspils-novads/ Vēlēšanu rezultāti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/salaspils-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Salaspils novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] [[Kategorija:Salaspils novada dome]] ijtthh412rnys71w4wwxmk38ag9xwe0 4301652 4301643 2025-06-29T16:33:58Z Lasks 38532 /* Kandidātu saraksti */ 4301652 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2025|6|7|N}} | attēls = 2025. gada Salaspils novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Salaspils novads]] | dome = [[Salaspils novada dome]] | deputāti = 15 |uzvarētāji = {{krāsa|#99CC33}} [[Jaunā Vienotība|JV]] (5) |citas partijas = {{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]], [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] (4)<br />{{krāsa|#6767ad}} [[Suverēnā vara|SV]], [[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]] (2)<br />{{krāsa|#A8343C}} [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] (2)<br />{{krāsa|#56D175}} [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (2) | balsstiesīgie = 15 260 | vēlētāji = 6997 (45,85% aktivitāte) | kandidāti = 104 | saraksti = 7 | pag_vēl = [[2021. gada Salaspils novada domes vēlēšanas|2021]] | nak_vēl = [[2029. gada Salaspils novada domes vēlēšanas|2029]] | atjaunots = {{Dat|2025|6|15}} }} '''[[2025. gads Latvijā|2025]]. gada [[Salaspils novads|Salaspils novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Salaspils novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 104 kandidāti — 66 (63,5%) vīrieši un 38 (36,5%) sievietes 7 sarakstos. Augstākā izglītība ir 70 (67,3%) kandidātiem, vidējā izglītība — 33 (31,7%) kandidātiem, pamatizglītība — 1 (1,0%) kandidātam. Visiem 104 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība, bet vienam kandidātam ir arī Igaunijas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/salaspils-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 49,5 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 36 (34,7%), 31—40 gadu grupa 20 (19,2%) un 51—60 gadu grupa 20 (19,2%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākais kandidāts ir 2003. gadā dzimušais Vislatvijas vidusskolas darbinieks Arturs Klementjevs, kuram ir 21 gads, vecākais kandidāts ir 1939. gadā dzimušais administratīvās komisijas loceklis Mihails Rogals, kuram ir 85 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/salaspils-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 61 (58,6%) kandidāts bija reģistrēti kā [[latvieši]], 15 (14,4%) [[Latvijas krievi|krievi]], 1 (1,0%) [[Latvijas baltkrievi|baltkrievs]], 1 (1,0%) [[baškīri|baškīrs]] un 1 (1,0%) [[Latvijas ukraiņi|ukrainis]]. 25 (24,0%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Vēlēšanu iecirkņi === Salaspils novadā atradīsies 4 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Vieta ! Iecirknis ! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem |- | rowspan="4" | [[Salaspils]] | Salaspils sporta nams | Pieejams |- | LVMI “Silava” | Pieejams |- | Kultūras nams "Rīgava" | Pieejams |- | Salaspils sociālais centrs | Pieejams |} === Vēlēšanu laiki === Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti. === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 15 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir zemāks par 30 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Salaspils novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Salaspils novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Salaspils novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} ! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}} ! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}} ! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}} ! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}} ! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}} |-bgcolor="silver" | align="center" | 1. | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | align="center" | 18 | [[Jānis Nebars]] | align="center" | 1700 | align="center" | 24,29% | align="center" | 4 |-bgcolor="silver" | align="center" | 2. | [[Latvijas Zaļā partija]] | align="center" | 18 | [[Andrejs Svilāns]] | align="center" | 939 | align="center" | 13,42% | align="center" | 3 |-bgcolor="silver" | align="center" | 3. | [[Latvija pirmajā vietā]] | align="center" | 15 | [[Ludmila Fedorkova]] | align="center" | 682 | align="center" | 9,74% | align="center" | 2 |- | align="center" | 4. | [[Latvijas Krievu savienība]] | align="center" | 3 | [[Aleksandrs Prutkovs]] | align="center" | 90 | align="center" | 1,28% | align="center" | 0 |-bgcolor="gold" | align="center" | 5. | [[Jaunā Vienotība]] | align="center" | 18 | [[Raivis Anspaks]] | align="center" | 2411 | align="center" | 34,45% | align="center" | 5 |-bgcolor="silver" | align="center" | 6. | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | align="center" | 16 | [[Dmitrijs Osiņenko]] | align="center" | 787 | align="center" | 11,24% | align="center" | 2 |- | align="center" | 7. | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | align="center" | 16 | [[Agnese Černobrova]] | align="center" | 304 | align="center" | 4,34% | align="center" | 0 |} == Ievēlētie deputāti == Vēlēšanu rezultāti tika uzzināti pēc visu vēlētāju balsu saskaitīšanas, un ievēlēto deputātu saraksts tika publicēts pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas. {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Vieta sarakstā pēc vēlēšanām}} ! {{Abbr|Deputāts|Ievēlētā deputāta vārds, uzvārds}} ! {{Abbr|Balsis|Kandidāta iegūtās balsis}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} |- |align=center| 1 | [[Raivis Anspaks]] | 3211 | rowspan=5 | [[Jaunā Vienotība]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/salaspils-novads/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba/ Jaunā Vienotība], aplūkots {{dat|2025|6|29}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Malda Caune]] | 2682 |- |align=center| 3 | [[Valdis Razumovskis]] | 2561 |- |align=center| 4 | [[Jānis Turlajs]] | 2558 |- |align=center| 5 | [[Vera Kalniņa]] | 2489 |- |align=center| 6 | [[Jānis Nebars]] | 1947 | rowspan=4 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/salaspils-novads/kandidatu-saraksti/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk-zalo-un-zemnieku-savieniba/ Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Zaļo un Zemnieku savienība], aplūkots {{dat|2025|6|29}}</ref> |- |align=center| 7 | [[Miks Balodis]] | 1929 |- |align=center| 8 | [[Sintija Ozoliņa]] | 1857 |- |align=center| 9 | [[Krists Slokenbergs]] | 1831 |- |align=center| 10 | [[Andrejs Svilāns]] | 1348 | rowspan=2 | [[Latvijas Zaļā partija]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/salaspils-novads/kandidatu-saraksti/latvijas-zala-partija/ Latvijas Zaļā partija], aplūkots {{dat|2025|6|29}}</ref> |- |align=center| 11 | [[Zigmārs Zeimulis]] | 1112 |- |align=center| 12 | [[Dmitrijs Osiņenko]] | 1093 | rowspan=2 | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/salaspils-novads/kandidatu-saraksti/suverena-vara-apvieniba-jaunlatviesi/ Suverēnā vara, Apvienība Jaunlatvieši], aplūkots {{dat|2025|6|29}}</ref> |- |align=center| 13 | [[Mihails Osiņenko]] | 936 |- |align=center| 14 | [[Ludmila Fedorkova]] | 966 | rowspan=2 | [[Latvija pirmajā vietā]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/salaspils-novads/kandidatu-saraksti/latvija-pirmaja-vieta/ Latvija pirmajā vietā], aplūkots {{dat|2025|6|29}}</ref> |- |align=center| 15 | [[Arturs Klementjevs]] | 813 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/salaspils-novads/ Kandidātu saraksti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/vidzeme/salaspils-novads/ Vēlētāju aktivitāte] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/salaspils-novads/ Vēlēšanu rezultāti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/salaspils-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Salaspils novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] [[Kategorija:Salaspils novada dome]] 07sx1ovvwmvp7w4zeyuun39oaai8agx 0 593687 4301736 4297009 2025-06-29T20:02:55Z Lasks 38532 /* Kandidātu saraksti */ 4301736 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2025|6|7|N}} | attēls = 2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Saulkrastu novads]] | dome = [[Saulkrastu novada dome]] | deputāti = 15 | uzvarētāji = {{krāsa|#1F355E}} [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] (7) | citas partijas = {{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (5)<br />{{krāsa|#4d9e8e}} [[Platforma 21|P21]] (1)<br />{{krāsa|#99CC33}} [[Jaunā Vienotība|JV]] (1)<br />{{krāsa|#258B4C}} [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] (1) | balsstiesīgie = 8085 | vēlētāji = 3731 (46,15% aktivitāte) | kandidāti = 95 | saraksti = 6 | pag_vēl = [[2021. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2021]] | nak_vēl = [[2029. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2029]] | atjaunots = {{Dat|2025|6|15}} }} '''[[2025. gads Latvijā|2025]]. gada [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Saulkrastu novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 95 kandidāti — 58 (61,1%) vīrieši un 37 (38,9%) sievietes 6 sarakstos. Augstākā izglītība ir 59 (62,1%) kandidātiem, vidējā izglītība — 35 (36,8%) kandidātiem, pamatizglītība — 1 (1,1%) kandidātam. Visiem 95 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/saulkrastu-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 46,4 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 31—40 gadu grupa 28 (29,5%), 41—50 gadu grupa 27 (28,4%) un 61—70 gadu grupa 16 (16,8%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākā kandidāte ir 2004. gadā dzimusī bezdarbniece Endija Ozolniece, kurai ir 21 gads, vecākais kandidāts ir 1944. gadā dzimušais pensionārs Andris Daksis, kuram ir 80 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/saulkrastu-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 93 (97,8%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 1 (1,1%) [[Latvijas krievi|krievs]] un 1 (1,1%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvietis]].<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Vēlēšanu iecirkņi === Saulkrastu novadā atradīsies 4 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Vieta ! Iecirknis ! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem |- | [[Loja]] | Sējas kultūras nams | Pieejams |- | [[Pabaži (Saulkrastu pagasts)|Pabaži]] | Pabažu kultūras nams | Pieejams |- | [[Saulkrasti]] | Saulkrastu novada dome | Pieejams |- | [[Zvejniekciems]] | Kultūras nams “Zvejniekciems” | Pieejams |} === Vēlēšanu laiki === Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti. === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 15 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir zemāks par 30 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Saulkrastu novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Saulkrastu novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Saulkrastu novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} ! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}} ! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}} ! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}} ! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}} ! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}} |-bgcolor="silver" | align="center" | 1. | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | align="center" | 16 | [[Uldis Sproga]] | align="center" | 263 | align="center" | 7,05% | align="center" | 1 |-bgcolor="silver" | align="center" | 2. | [[Jaunā Vienotība]] | align="center" | 18 | [[Jānis Brummermanis]] | align="center" | 316 | align="center" | 8,47% | align="center" | 1 |-bgcolor="gold" | align="center" | 3. | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | align="center" | 18 | [[Normunds Līcis]] | align="center" | 1532 | align="center" | 41,07% | align="center" | 7 |-bgcolor="silver" | align="center" | 4. | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | align="center" | 18 | [[Ervīns Grāvītis]] | align="center" | 1092 | align="center" | 29,27% | align="center" | 5 |- | align="center" | 5. | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | align="center" | 7 | [[Aleksandrs Bricis]] | align="center" | 160 | align="center" | 4,29% | align="center" | 0 |-bgcolor="silver" | align="center" | 6. | [[Platforma 21]] | align="center" | 18 | [[Artūrs Ancāns]] | align="center" | 331 | align="center" | 8,87% | align="center" | 1 |} == Ievēlētie deputāti == Vēlēšanu rezultāti tika uzzināti pēc visu vēlētāju balsu saskaitīšanas, un ievēlēto deputātu saraksts tika publicēts pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas. {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Vieta sarakstā pēc vēlēšanām}} ! {{Abbr|Deputāts|Ievēlētā deputāta vārds, uzvārds}} ! {{Abbr|Balsis|Kandidāta iegūtās balsis}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} |- |align=center| 1 | [[Normunds Līcis]] | 2355 | rowspan=7 | [[Latvijas Reģionu apvienība]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/saulkrastu-novads/kandidatu-saraksti/politiska-partija-latvijas-regionu-apvieniba/ Latvija Reģionu apvienība], aplūkots {{dat|2025|6|29}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Baiba Meldere]] | 1645 |- |align=center| 3 | [[Pēteris Gertners]] | 1617 |- |align=center| 4 | [[Jurģis Grabčiks]] | 1612 |- |align=center| 5 | [[Toms Turlajs]] | 1601 |- |align=center| 6 | [[Māris Iekļavs]] | 1596 |- |align=center| 7 | [[Jana Bukovska]] | 1592 |- |align=center| 8 | [[Guntis Liepiņš]] | 1541 | rowspan=5 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/saulkrastu-novads/kandidatu-saraksti/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk/ Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"], aplūkots {{dat|2025|6|29}}</ref> |- |align=center| 9 | [[Normunds Broks]] | 1233 |- |align=center| 10 | [[Ervīns Grāvītis]] | 1228 |- |align=center| 11 | [[Liene Ozoliņa-Karnīte]] | 1221 |- |align=center| 12 | [[Mārtiņš Kišuro]] | 1188 |- |align=center| 13 | [[Artūrs Ancāns]] | 489 | [[Platforma 21]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/saulkrastu-novads/kandidatu-saraksti/platforma-21/ Platforma 21], aplūkots {{dat|2025|6|29}}</ref> |- |align=center| 14 | [[Jānis Brumermanis]] | 423 | [[Jaunā Vienotība]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/saulkrastu-novads/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba/ Jaunā Vienotība], aplūkots {{dat|2025|6|29}}</ref> |- |align=center| 15 | [[Uldis Sproga]] | 330 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/saulkrastu-novads/kandidatu-saraksti/zalo-un-zemnieku-savieniba/ Zaļo un Zemnieku savienība], aplūkots {{dat|2025|6|29}}</ref> |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/saulkrastu-novads/ Kandidātu saraksti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/vidzeme/saulkrastu-novads/ Vēlētāju aktivitāte] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/saulkrastu-novads/ Vēlēšanu rezultāti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/saulkrastu-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Saulkrastu novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] ibdt2w396nnlifva9x2k2rvyqhp22sd 0 593692 4301748 4297011 2025-06-29T20:52:30Z Lasks 38532 /* Kandidātu saraksti */ 4301748 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2025|6|7|N}} | attēls = 2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Siguldas novads]] | dome = [[Siguldas novada dome]] | deputāti = 19 | uzvarētāji = {{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]], [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]], [[Vidzemes partija|VP]], [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] (7) | citas partijas = {{krāsa|#258B4C}} [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]], [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (5)<br />{{krāsa|#EA1C31}} [[Siguldas novada partija|SNP]] (5)<br />{{krāsa|#64C049}} [[Jaunā Vienotība|JV]] (2) | balsstiesīgie = 23 956 | vēlētāji = 12 256 (51,16% aktivitāte) | kandidāti = 141 | saraksti = 8 | pag_vēl = [[2021. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|2021]] | nak_vēl = [[2029. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|2029]] | atjaunots = {{Dat|2025|6|15}} }} '''[[2025. gads Latvijā|2025]]. gada [[Siguldas novads|Siguldas novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Siguldas novada domē tika ievēlēti 19 deputāti. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 141 kandidāts — 91 (64,5%) vīrietis un 50 (35,5%) sievietes 8 sarakstos. Augstākā izglītība ir 97 (68,8%) kandidātiem, vidējā izglītība — 40 (28,4%) kandidātiem, pamatizglītība — 4 (2,8%) kandidātiem. Visiem 141 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/siguldas-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 47,1 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 57 (40,4%), 31—40 gadu grupa 29 (20,6%) un 51—60 gadu grupa 29 (20,6%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākā kandidāte ir 2006. gadā dzimusī administratore Marta Rasma Andersone, kurai ir 18 gadi, vecākais kandidāts ir 1947. gadā dzimušais [[Latvijas Universitāte]]s profesors [[Andris Rubins]], kuram ir 77 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/siguldas-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 135 (95,8%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]] un 1 (0,7%) [[Latvijas krievi|krievs]]. 5 (3,5%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Vēlēšanu iecirkņi === Siguldas novadā atradīsies 12 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Vieta ! Iecirknis ! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem |- | [[Allaži]] | Allažu sporta centrs | Pieejams |- | [[Gauja (Inčukalna pagasts)|Gauja]] | Dienas centrs "Gauja" | Pieejams |- | [[Inčukalns]] | Inčukalna tautas nams | Pieejams |- | [[Inciems]] | Sporta un atpūtas centrs "Namiņš" | Pieejams |- | [[Lēdurga]] | Lēdurgas kultūras nams | Nepieejams |- | [[Mālpils]] | Mālpils kultūras centrs | Pieejams |- | [[More]] | Mores amatu māja | Pieejams |- | [[Ragana (ciems)|Ragana]] | Krimuldas tautas nams | Pieejams |- | rowspan="4" | [[Sigulda]] | Siguldas novada kultūras centrs | Pieejams |- | Siguldas novada kultūras centrs | Pieejams |- | Siguldas 1. pamatskola | Pieejams |- | Siguldas pagasta kultūras nams | Pieejams |} === Vēlēšanu laiki === Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti. === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 19 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir no 30 001 līdz 60 000 cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Siguldas novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Siguldas novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Siguldas novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} ! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}} ! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}} ! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}} ! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}} ! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}} |- | align="center" | 1. | [[Latvijas attīstībai]] | align="center" | 22 | [[Modris Jaunups]] | align="center" | 416 | align="center" | 3,39% | align="center" | 0 |-bgcolor="gold" | align="center" | 2. | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]], [[Latvijas Reģionu apvienība]], [[Vidzemes partija]], [[Jaunā konservatīvā partija]] | align="center" | 22 | [[Līga Sausiņa]] | align="center" | 4052 | align="center" | 33,07% | align="center" | 7 |- | align="center" | 3. | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | align="center" | 12 | [[Edgars Dārznieks]] | align="center" | 224 | align="center" | 1,82% | align="center" | 0 |-bgcolor="silver" | align="center" | 4. | [[Jaunā Vienotība]] | align="center" | 22 | [[Ina Stupele]] | align="center" | 1315 | align="center" | 10,73% | align="center" | 2 |- | align="center" | 5. | [[Latvija pirmajā vietā]] | align="center" | 14 | [[Ingūna Millere]] | align="center" | 249 | align="center" | 2,03% | align="center" | 0 |-bgcolor="silver" | align="center" | 6. | [[Latvijas Zemnieku savienība]], [[Latvijas Zaļā partija]] | align="center" | 22 | [[Kristaps Zaļais]] | align="center" | 3123 | align="center" | 25,49% | align="center" | 5 |- | align="center" | 7. | [[Latvijas Atdzimšanas partija]] | align="center" | 5 | [[Andris Rubins]] | align="center" | 136 | align="center" | 1,11% | align="center" | 0 |-bgcolor="silver" | align="center" | 8. | [[Siguldas novada partija]] | align="center" | 22 | [[Jānis Vimba]] | align="center" | 2661 | align="center" | 21,72% | align="center" | 5 |} == Ievēlētie deputāti == Vēlēšanu rezultāti tika uzzināti pēc visu vēlētāju balsu saskaitīšanas, un ievēlēto deputātu saraksts tika publicēts pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas. {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Vieta sarakstā pēc vēlēšanām}} ! {{Abbr|Deputāts|Ievēlētā deputāta vārds, uzvārds}} ! {{Abbr|Balsis|Kandidāta iegūtās balsis}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} |- |align=center| 1 | [[Līga Sausiņa]] | 6035 | rowspan=7 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]], [[Latvijas Reģionu apvienība]], [[Vidzemes partija]], [[Jaunā konservatīvā partija]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/siguldas-novads/kandidatu-saraksti/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk-politiska-partija-latvijas-regionu-apvieniba-vidzemes-partija-jkp-jauna-konservativa-partija/ Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu apvienība, Latvijas Zaļā partija], aplūkots {{dat|2025|6|29}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Rūdolfs Kalvāns]] | 4690 |- |align=center| 3 | [[Jānis Strautmanis]] | 4402 |- |align=center| 4 | [[Mārtiņš Zīverts (politiķis)|Mārtiņš Zīverts]] | 4358 |- |align=center| 5 | [[Ance Kaimiņa]] | 4276 |- |align=center| 6 | [[Ivo Bernats]] | 4238 |- |align=center| 7 | [[Maija Pūce]] | 4233 |- |align=center| 8 | [[Linards Kumskis]] | 4001 | rowspan=5 | [[Latvijas Zemnieku savienība]], [[Latvijas Zaļā partija]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/siguldas-novads/kandidatu-saraksti/latvijas-zemnieku-savieniba-latvijas-zala-partija/ Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija], aplūkots {{dat|2025|6|29}}</ref> |- |align=center| 9 | [[Solvita Strausa]] | 3484 |- |align=center| 10 | [[Eva Viļķina]] | 3278 |- |align=center| 11 | [[Jānis Zilvers (1963)|Jānis Zilvers]] | 3275 |- |align=center| 12 | [[Zane Berdinska]] | 3259 |- |align=center| 13 | [[Jānis Vimba]] | 3817 | rowspan=5 | [[Siguldas novada partija]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/siguldas-novads/kandidatu-saraksti/siguldas-novada-partija/ Siguldas novada partija], aplūkots {{dat|2025|6|29}}</ref> |- |align=center| 14 | [[Erlends Eisaks]] | 3153 |- |align=center| 15 | [[Jānis Zilvers (1986)|Jānis Zilvers]] | 2959 |- |align=center| 16 | [[Jānis Eisaks]] | 2854 |- |align=center| 17 | [[Mārtiņš Zemītis]] | 2816 |- |align=center| 18 | [[Ina Stupele]] | 1743 | rowspan=2 | [[Jaunā Vienotība]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/siguldas-novads/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba/ Jaunā Vienotība], aplūkots {{dat|2025|6|29}}</ref> |- |align=center| 19 | [[Mārtiņš Rupmejs]] | 1387 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/siguldas-novads/ Kandidātu saraksti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/vidzeme/siguldas-novads/ Vēlētāju aktivitāte] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/siguldas-novads/ Vēlēšanu rezultāti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/siguldas-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Siguldas novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] ai9yog0tm5iga1k50jfia4tf1ir2swh 0 594557 4301719 4297008 2025-06-29T18:36:24Z Lasks 38532 /* Kandidātu saraksti */ 4301719 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2025|6|7|N}} | attēls = 2025. gada Saldus novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Saldus novads]] | dome = [[Saldus novada dome]] | deputāti = 15 | uzvarētāji = {{krāsa|#56D175}} [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (6) | citas partijas = {{krāsa|#F9D02F}} [[Saldus novadam|SN]] (6)<br />{{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (2)<br />{{krāsa|#258B4C}} [[Zaļo un Zemnieku Savienība|ZZS]] (1) | balsstiesīgie = 21 860 | vēlētāji = 9575 (43,80% aktivitāte) | kandidāti = 117 | saraksti = 8 | pag_vēl = [[2021. gada Saldus novada domes vēlēšanas|2021]] | nak_vēl = [[2029. gada Saldus novada domes vēlēšanas|2029]] | atjaunots = {{Dat|2025|6|15}} }} '''[[2025. gads Latvijā|2025]]. gada [[Saldus novads|Saldus novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Saldus novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 117 kandidāti — 68 (58,1%) vīrieši un 49 (41,9%) sievietes 8 sarakstos. Augstākā izglītība ir 87 (74,3%) kandidātiem, vidējā izglītība — 25 (21,4%) kandidātiem, pamatizglītība — 5 (4,3%) kandidātiem. Visiem 117 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība, bet vienam kandidātam ir arī Kanādas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/saldus-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 48,9 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 51—60 gadu grupa 32 (27,4%), 31—40 gadu grupa 28 (23,9%) un 41—50 gadu grupa 26 (22,2%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākā kandidāte ir 2006. gadā dzimusī [[Saldus tehnikums|Saldus tehnikuma]] audzēkne Samanta Krūmiņa, kurai ir 18 gadi, vecākais kandidāts ir 1949. gadā dzimušais Saldus pilsētas pensionāru biedrības valdes priekšsēdētājs Guntis Bergmanis, kuram ir 76 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/saldus-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 115 (98,2%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 1 (0,9%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvietis]] un 1 (0,9%) [[Latvijas poļi|polis]].<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Vēlēšanu iecirkņi === Saldus novadā atradīsies 25 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Vieta ! Iecirknis ! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem |- | [[Blīdene]] | Blīdenes pārvaldes ēka | Pieejams |- | [[Brocēni]] | Brocēnu kultūras centrs | Pieejams |- | [[Būtnāri]] | Kurzemītes pamatskola | Pieejams |- | [[Druva]] | Saldus pagasta pārvaldes ēka | Pieejams |- | [[Ezere]] | Ezeres pārvaldes ēka | Pieejams |- | [[Jaunauce]] | Jaunauces tautas nams | Pieejams |- | [[Jaunlutriņi]] | Jaunlutriņu pirmsskolas izglītības iestāde | Pieejams |- | [[Kalni (Nīgrandes pagasts)|Kalni]] | Kalnu kultūras nams | Pieejams |- | [[Kursīši]] | Kursīšu kultūras nams | Pieejams |- | [[Lutriņi]] | Lutriņu klubs | Nepieejams |- | [[Mežvidi (Novadnieku pagasts)|Mežvidi]] | Novadnieku pārvaldes ēka | Pieejams |- | [[Nīgrande]] | Nīgrandes pārvaldes ēka | Pieejams |- | [[Pampāļi]] | Pampāļu kultūras nams | Pieejams |- | [[Remte]] | Remtes pārvaldes ēka | Pieejams |- | [[Ruba]] | Rubas pārvaldes ēka | Pieejams |- | rowspan="4" | [[Saldus]] | Saldus sporta skola | Pieejams |- | Saldus pilsētas pamatskola | Pieejams |- | Saldus pašvaldības ēka Kuldīgas ielā 3 | Nepieejams |- | Saldus mūzikas un mākslas skola | Pieejams |- | [[Satiķi]] | Gaiķu tautas nams | Pieejams |- | [[Striķi]] | Striķu klubs | Pieejams |- | [[Šķēde]] | Šķēdes pārvaldes ēka | Pieejams |- | [[Vadakste (ciems)|Vadakste]] | Vadakstes pārvaldes ēka | Pieejams |- | Zaņas pamatskola | Zaņas pārvaldes ēka | Pieejams |- | [[Zirņi (ciems)|Zirņi]] | Zirņu pārvaldes ēka | Nepieejams |} === Vēlēšanu laiki === Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti. === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 15 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir zemāks par 30 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Saldus novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Saldus novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Saldus novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} ! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}} ! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}} ! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}} ! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}} ! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}} |- | align="center" | 1. | [[Latvija pirmajā vietā]] | align="center" | 12 | [[Andris Saulītis]] | align="center" | 229 | align="center" | 2,39% | align="center" | 0 |- | align="center" | 2. | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | align="center" | 4 | [[Aija Brice-Berga]] | align="center" | 99 | align="center" | 1,03% | align="center" | 0 |-bgcolor="silver" | align="center" | 3. | [[Saldus novadam]] | align="center" | 18 | [[Eduards Šmits]] | align="center" | 3302 | align="center" | 34,52% | align="center" | 6 |-bgcolor="silver" | align="center" | 4. | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | align="center" | 15 | [[Roberts Sipenieks]] | align="center" | 902 | align="center" | 9,43% | align="center" | 2 |-bgcolor="gold" | align="center" | 5. | [[Latvijas Zaļā partija]] | align="center" | 18 | [[Māris Zusts]] | align="center" | 3605 | align="center" | 37,69% | align="center" | 6 |- | align="center" | 6. | [[Jaunā Vienotība]] | align="center" | 17 | [[Didzis Konuševskis]] | align="center" | 290 | align="center" | 3,03% | align="center" | 0 |- | align="center" | 7. | [[Latvijas attīstībai]] | align="center" | 15 | [[Kārlis Barančans]] | align="center" | 457 | align="center" | 4,77% | align="center" | 0 |-bgcolor="silver" | align="center" | 8. | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | align="center" | 18 | [[Krišjānis Valters]] | align="center" | 597 | align="center" | 6,24% | align="center" | 1 |} == Ievēlētie deputāti == Vēlēšanu rezultāti tika uzzināti pēc visu vēlētāju balsu saskaitīšanas, un ievēlēto deputātu saraksts tika publicēts pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas. {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Vieta sarakstā pēc vēlēšanām}} ! {{Abbr|Deputāts|Ievēlētā deputāta vārds, uzvārds}} ! {{Abbr|Balsis|Kandidāta iegūtās balsis}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} |- |align=center| 1 | [[Māris Zusts]] | 5050 | rowspan=6 | [[Latvijas Zaļā partija]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/kurzeme/saldus-novads/kandidatu-saraksti/latvijas-zala-partija/ Latvijas Zaļā partija], aplūkots {{dat|2025|6|29}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Inta Vanaga]] | 4055 |- |align=center| 3 | [[Raivis Zīrups (politiķis)|Raivis Zīrups]] | 4036 |- |align=center| 4 | [[Karīna Ciesmane]] | 3822 |- |align=center| 5 | [[Madara Dzalbe-Ķenava]] | 3815 |- |align=center| 6 | [[Mārtiņš Lagzdons]] | 3745 |- |align=center| 7 | [[Eduards Šmits]] | 4350 | rowspan=6 | [[Saldus novadam]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/kurzeme/saldus-novads/kandidatu-saraksti/politiska-partija-saldus-novadam/ Saldus novadam], aplūkots {{dat|2025|6|29}}</ref> |- |align=center| 8 | [[Madara Bobkova]] | 3800 |- |align=center| 9 | [[Ivars Skrebelis]] | 3763 |- |align=center| 10 | [[Normunds Svētiņš]] | 3740 |- |align=center| 11 | [[Andris Andersons]] | 3686 |- |align=center| 12 | [[Aigars Bobkovs]] | 3683 |- |align=center| 13 | [[Roberts Sipenieks]] | 1326 | rowspan=2 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/kurzeme/saldus-novads/kandidatu-saraksti/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk/ Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"], aplūkots {{dat|2025|6|29}}</ref> |- |align=center| 14 | [[Kristīna Maslovska]] | 1047 |- |align=center| 15 | [[Krišjānis Valters]] | 715 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/kurzeme/saldus-novads/kandidatu-saraksti/zalo-un-zemnieku-savieniba/ Zaļo un Zemnieku savienība], aplūkots {{dat|2025|6|29}}</ref> |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/saldus-novads/ Kandidātu saraksti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/kurzeme/saldus-novads/ Vēlētāju aktivitāte] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/kurzeme/saldus-novads/ Vēlēšanu rezultāti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/saldus-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Saldus novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] ll3gx2165xw629ya0hcz316m3ywb5h8 0 594623 4301829 4297012 2025-06-30T05:43:35Z Lasks 38532 /* Kandidātu saraksti */ 4301829 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2025|6|7|N}} | attēls = 2025. gada Smiltenes novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Smiltenes novads]] | dome = [[Smiltenes novada dome]] | deputāti = 15 | uzvarētāji = {{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (4) | citas partijas = {{krāsa|#64C049}} [[Jaunā Vienotība|JV]] (3)<br />{{krāsa|#00FF80}} [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (3)<br />{{krāsa|#E64632}} [[Progresīvie|P]] (3)<br />{{krāsa|#77343d}} [[Vidzemes partija|VP]] (2) | balsstiesīgie = 14 410 | vēlētāji = 6558 (45,51% aktivitāte) | kandidāti = 73 | saraksti = 6 | pag_vēl = [[2021. gada Smiltenes novada domes vēlēšanas|2021]] | nak_vēl = [[2029. gada Smiltenes novada domes vēlēšanas|2029]] | atjaunots = {{Dat|2025|6|15}} }} '''[[2025. gads Latvijā|2025]]. gada [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Smiltenes novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 73 kandidāti — 41 (56,2%) vīrietis un 32 (43,8%) sievietes 6 sarakstos. Augstākā izglītība ir 53 (72,6%) kandidātiem, vidējā izglītība — 20 (27,4%) kandidātiem. 72 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība, bet vienam kandidātam ir Vācijas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/smiltenes-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 46,6 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 31—40 gadu grupa 22 (30,2%), 51—60 gadu grupa 18 (24,7%) un 41—50 gadu grupa 13 (17,8%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākā kandidāte ir 2002. gadā dzimušais bezdarbnieks Roberts Kundziņš, kuram ir 23 gadi, vecākais kandidāts ir 1944. gadā dzimušais biedrības "Tautskola 99 Baltie zirgi" valdes priekšsēdētājs Ojārs Rode, kuram ir 80 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/smiltenes-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 58 (79,4%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]] un 1 (1,4%) [[Latvijas ukraiņi|ukrainis]]. 14 (19,2%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Vēlēšanu iecirkņi === Smiltenes novadā atradīsies 17 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Vieta ! Iecirknis ! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem |- | [[Ape]] | Apes kultūras centrs | Pieejams |- | [[Bilska]] | Bilskas pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Blome]] | Blomes pamatskola | Nepieejams |- | [[Drusti]] | Drustu tautas nams | Pieejams |- | [[Gaujiena]] | Gaujienas tautas nams | Nepieejams |- | [[Grundzāle]] | Grundzāles kultūras nams | Pieejams |- | [[Kalnamuiža (Smiltenes pagasts)|Kalnamuiža]] | Kalnamuiža 3 | Nepieejams |- | [[Launkalne]] | Launkalnes tautas nams | Pieejams |- | [[Mēri]] | Birzuļu tautas nams | Nepieejams |- | [[Palsmane]] | Palsmanes kultūras nams | Pieejams |- | [[Rauna]] | Raunas pamatskola | Pieejams |- | rowspan="2" | [[Smiltene]] | Smiltenes kultūras centrs | Pieejams |- | Smiltenes sporta skola | Nepieejams |- | [[Trapene]] | Trapenes kultūras nams | Nepieejams |- | [[Variņi]] | Variņu tautas nams | Pieejams |- | [[Vidzeme (ciems)|Vidzeme]] | SIA "Vidzemīte" administratīvā ēka | Nepieejams |- | [[Vireši]] | Virešu kultūras nams | Pieejams |} === Vēlēšanu laiki === Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti. === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 15 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir zemāks par 30 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Smiltenes novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Smiltenes novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Smiltenes novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} ! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}} ! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}} ! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}} ! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}} ! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}} |-bgcolor="gold" | align="center" | 1. | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | align="center" | 11 | [[Mikus Dubickis]] | align="center" | 1770 | align="center" | 27,00% | align="center" | 4 |- | align="center" | 2. | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | align="center" | 6 | [[Iveta Lauciņa]] | align="center" | 138 | align="center" | 2,10% | align="center" | 0 |-bgcolor="silver" | align="center" | 3. | [[Jaunā Vienotība]] | align="center" | 15 | [[Signe Boka]] | align="center" | 1522 | align="center" | 23,22% | align="center" | 3 |-bgcolor="silver" | align="center" | 4. | [[Progresīvie]] | align="center" | 14 | [[Ervins Labanovskis]] | align="center" | 1117 | align="center" | 17,04% | align="center" | 3 |-bgcolor="silver" | align="center" | 5. | [[Latvijas Zaļā partija]] | align="center" | 12 | [[Ainārs Mežulis]] | align="center" | 1250 | align="center" | 19,07% | align="center" | 3 |-bgcolor="silver" | align="center" | 6. | [[Vidzemes partija]] | align="center" | 15 | [[Ģirts Freibergs]] | align="center" | 695 | align="center" | 10,60% | align="center" | 2 |} == Ievēlētie deputāti == Vēlēšanu rezultāti tika uzzināti pēc visu vēlētāju balsu saskaitīšanas, un ievēlēto deputātu saraksts bija pieejams pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas. {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Vieta sarakstā pēc vēlēšanām}} ! {{Abbr|Deputāts|Ievēlētā deputāta vārds, uzvārds}} ! {{Abbr|Balsis|Kandidāta iegūtās balsis}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} |- |align=center| 1 | [[Edgars Avotiņš]] | 2478 | rowspan=4 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/smiltenes-novads/kandidatu-saraksti/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk/ Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"], aplūkots {{dat|2025|6|30}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Mikus Dubickis]] | 2260 |- |align=center| 3 | [[Baiba Šķerīte]] | 1984 |- |align=center| 4 | [[Vairis Tralla]] | 1958 |- |align=center| 5 | [[Astrīda Harju]] | 1932 | rowspan=3 | [[Jaunā Vienotība]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/smiltenes-novads/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba/ Jaunā Vienotība], aplūkots {{dat|2025|6|30}}</ref> |- |align=center| 6 | [[Edgars Plētiens]] | 1874 |- |align=center| 7 | [[Andris Abrāmovs]] | 1805 |- |align=center| 8 | [[Ainārs Mežulis]] | 1670 | rowspan=3 | [[Latvijas Zaļā partija]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/smiltenes-novads/kandidatu-saraksti/latvijas-zala-partija/ Latvijas Zaļā partija], aplūkots {{dat|2025|6|30}}</ref> |- |align=center| 9 | [[Dainis Aļeksējevs]] | 1434 |- |align=center| 10 | [[Aigars Veldre]] | 1378 |- |align=center| 11 | [[Otārs Putrālis]] | 1406 | rowspan=3 | [[Progresīvie]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/smiltenes-novads/kandidatu-saraksti/progresivie/ Progresīvie], aplūkots {{dat|2025|6|30}}</ref> |- |align=center| 12 | [[Ervins Labanovskis]] | 1375 |- |align=center| 13 | [[Ilze Palma]] | 1197 |- |align=center| 14 | [[Ģirts Freibergs]] | 952 | rowspan=2 | [[Vidzemes partija]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/smiltenes-novads/kandidatu-saraksti/vidzemes-partija/ Vidzemes partija], aplūkots {{dat|2025|6|30}}</ref> |- |align=center| 15 | [[Andris Vilkasts]] | 749 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/smiltenes-novads/ Kandidātu saraksti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/vidzeme/smiltenes-novads/ Vēlētāju aktivitāte] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/smiltenes-novads/ Vēlēšanu rezultāti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/smiltenes-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Smiltenes novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] 65oyc92ql051x9rdplrh5vwukvjqdlk 0 595841 4301818 4252733 2025-06-30T05:06:31Z Biafra 13794 4301818 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Kondamina | attēls = Wallace street bridge closed due to Condamine River in flood.jpg | paraksts = Plūdi Kondaminā [[Vorika (Austrālija)|Vorikas]] pilsētā | attēla_izmērs = | vietaskarte = Kvīnslenda#Austrālija | reljefs = y | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | garums = 657 | satekupes = | izteka = [[Superbuss]] | ieteka = [[Balona]] | sāk_plat_d=28 | sāk_plat_m=14| sāk_plat_s=42| sāk_plat_NS=S | sāk_gar_d=152| sāk_gar_m=28| sāk_gar_s=21| sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=27| iet_plat_m=03| iet_plat_s= 20| iet_plat_NS=S | iet_gar_d=149| iet_gar_m=37| iet_gar_s= 37| iet_gar_EW=E | iztekas_augstums = 772 | ietekas_augstums = 256 | kritums = 516 | caurtece = | gada_notece = | baseins = 13 292 | tek_caur = | baseina_valstis = {{AUS}} | pietekas = }} '''Kondamina''' ({{val|en|Condamine River}}) ir [[upe]] [[Austrālija|Austrālijā]], [[Dārlinga]]s augštece [[Kvīnslenda|Kvīnslendā]]; tā kopā ar [[Balona|Balonu]], [[Kulgoa]], Dārlingu un Mareju veido Austrālijas garāko ūdensteci 3672 km garumā. Sākas [[Superbuss|Superbusa]] kalna dienvidu nogāzē [[Lielā Ūdensšķirtnes grēda|Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā]]. Plūst augštecē dienvidrietumu virzienā, pirms [[Vorika (Austrālija)|Vorika]]s pagriežas uz ziemeļrietumiem. Lejpus Kondaminas pilsētiņas pēc Dogvudkrīkas pietekas upes nosaukums mainās uz [[Balona|Balonu]]. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Vorika un Dolbi. Nosaukta 1827. gadā par godu [[Jaundienvidvelsa]]s gubernatora sera Ralfa Dārlinga militārajam un privātajam sekretāram, botāniķim un pētniekam Tomasam De La Kondaminam (''Thomas De La Condamine'', 1797—1873).<ref>[https://www.dnrm.qld.gov.au/qld/environment/land/place-names/search#/search=Balonne_River_River&types=0&place=Balonne_River_River1434 "Balonne River (entry 1434)". Queensland Place Names. Queensland Government.]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrālijas upes]] 96z1t56fdz2s2am8vde04ioof6jxuq4 0 596348 4301864 4300161 2025-06-30T07:50:38Z Vylks 50297 4301864 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | attēls = | sports = futbols | nosaukums = 2025. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts | citi_nosaukumi = ''Majstrovstvá Európy vo futbale hráčov do 21 rokov 2025'' | valsts = {{SVK}} | laiks = 11.—28. jūnijs | komandu_skaits = 16 | konfederācijas = 1 | stadioni = 8 | pilsētas = 8 | čempioni = {{fb|ENG}} | tituls = 4 | otrie = {{fb|GER}} | trešie = | spēles = 31 | vārti = 101 | skatītāji = 250492 | rezultatīvākais = {{flaga|GER}} [[Niks Voltemāde]] (6 vārti) | mvp = {{flaga|ENG}} [[Hārvijs Eliots]] | pag_sez = [[2023. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2023]] | nak_sez = ''2027'' }} '''2025. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts''' bija 25. [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts|Eiropas U-21 čempionāts]] [[futbols|futbolā]]. Turnīru organizēja [[UEFA]]. Čempionāta finālturnīrs notika [[Slovākija|Slovākijā]] no {{dat|2025|6|11|G|bez}} līdz 28. jūnijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/under21/news/0284-18b5e2afb871-96c58db24dfa-1000--2025-under-21-euro-in-slovakia-tournament-information/ |title=2025 Under-21 EURO in Slovakia: Tournament information, ticketing, volunteering |publisher=[[UEFA]] |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2025|4|6||bez}}}}</ref> Turnīrā drīkstēja piedalīties spēlētāji, kas ir dzimuši pēc {{Dat|2002|1|1|Ģ|bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://documents.uefa.com/r/Regulations-of-the-UEFA-European-Under-21-Championship-2023-25-Online|title=Regulations of the UEFA European Under-21 Championship|publisher=UEFA|website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2025|4|6||bez}}}}</ref> UEFA čempionāta rīkošanas tiesības Slovākijai piešķīra 2023. gada janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/under21/news/027d-1727bf0eed42-e7f9ad9bf84f-1000--slovakia-to-host-2025-under-21-euro/ |title=Slovakia to host 2025 Under-21 EURO |website=uefa.com |date={{dat|2023|1|25||bez}}|language=en |access-date={{dat|2025|4|6||bez}}}}</ref> Slovākija U-21 čempionātu rīko otro reizi, iepriekš tur notika arī [[2000. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2000. gada Eiropas U-21 čempionāts]]. Par čempioniem kļuva Anglijas U-21 futbolisti, kas finālā ar 3:2 papildlaikā pieveica Vāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/29062025-angli_iesak_spozi_vaciesi_atgustas_eiropa |title=Angļi iesāk spoži, vācieši atgūstas, Eiropas U21 meistarsacīkšu tituls izšķiras papildlaikā |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|6|29||bez}} |access-date={{dat|2025|6|30||bez}}}}</ref> == Stadioni == {|class="wikitable" style="text-align:center;margin:1em auto;" |- ! [[Bratislava]] ! [[Trnava]] ! [[Dunajska Streda]] ! [[Košice]] |- | ''[[Tehelné pole]]'' | [[Antona Malatinska stadions]] | ''[[MOL Aréna]]'' | [[Košices futbala arēna]] |- | Ietilpība: '''22 500''' | Ietilpība: '''18 200''' | Ietilpība: '''12 700''' | Ietilpība: '''12 555''' |- | [[File:Tehelne pole.jpg|210px]] | [[File:The City Arena in Trnava (2018).jpg|190px]] | [[File:Molarena.png|210px]] | [[File:KFA_Kosicka_Futbalova_Arena.jpg|225px]] |- !colspan=4|{{VietasKarte+ |Slovākija |float=center |width=500 |places= {{VietasKarte~|Slovākija|lat=48.163558|long=17.136856|label=[[Bratislava]]|position=right}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=48.373333|long=17.591667|label=[[Trnava]]|position=top}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=47.998889|long=17.618333|label=[[Dunajska Streda]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=48.89868|long=18.044738|label=[[Trenčīna]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=49.229119|long=18.744789|label=[[Žilina]]|position=right}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=48.696667|long=21.245|label=[[Košice]]|position=right}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=49.006756|long=21.234564|label=[[Prešova]]|position=right}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=48.321857|long=18.087506|label=[[Nitra]]|position=right}} }} |- ! [[Žilina]] ! [[Trenčīna]] ! [[Nitra]] ! [[Prešova]] |- | ''[[Štadión pod Dubňom]]'' | ''[[Štadión Sihoť]]'' | ''[[Štadión pod Zoborom]]'' | [[Tatru stadions]] |- | Ietilpība: '''10 897''' | Ietilpība: '''10 000''' | Ietilpība: '''7480''' | Ietilpība: '''6500''' |- | [[File:MŠK Žilina - Stadium - panoramio.jpg|210px]] | [[File:Stadion Sihot.png|210px]] | [[File:FC Nitra.jpg|215px]] | [[File:Tatran Arena 01 2025.jpg|220px]] |} == Grupu turnīrs == Visi spēļu laiki ir norādīti pēc vietējā laika ([[UTC+2]]), iekavās norādīts Latvijas laiks. === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/under21/standings/ UEFA] |name_SVK={{fb|SVK}} |name_ESP={{fb|ESP}} |name_ITA={{fb|ITA}} |name_ROU={{fb|ROU}} <!--UPDATE standings below (including date)--> |update= |win_SVK=1 |draw_SVK=0 |loss_SVK=2 |gf_SVK=4 |ga_SVK=5 |status_SVK=H |win_ESP=2 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=6 |ga_ESP=4 |status_ESP= |win_ITA=2 |draw_ITA=1 |loss_ITA=0 |gf_ITA=3 |ga_ITA=1 |status_ITA= |win_ROU=0 |draw_ROU=0 |loss_ROU=3 |gf_ROU=2 |ga_ROU=5 |status_ROU= <!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=ITA |team3=SVK |team4=ROU <!--UPDATE qualifications below --> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|11|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SVK}} | rezultāts = 2:3 | komanda2 = {{fb|ESP}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043332/ Pārskats] | vārti1 = [[Samuels Kopāseks|Kopāseks]] {{goal|48}}<br/>[[Tomāšs Suslovs|Suslovs]] {{goal|53|11m}} | vārti2 = [[Marks Pubills|Pubills]] {{goal|16}}<br/>[[Mateo Žozefs|Žozefs]] {{goal|18}}<br/>[[Sesars Tarrega|Tarrega]] {{goal|90}} | stadions = ''[[Tehelné pole]]'', [[Bratislava]] | skatītāji = 19 964 | tiesnesis = {{flaga|POL}} Damians Silvestšaks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|11|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ITA}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|ROU}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043333/ Pārskats] | vārti1 = [[Tommazo Baldandzi|Baldandzi]] {{goal|26}} | vārti2 = | stadions = [[Antona Malatinska stadions]], [[Trnava]] | skatītāji = 2450 | tiesnesis = {{flaga|GRE}} Vasilis Fotiass }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|14|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 2:1 | komanda2 = {{fb|ROU}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043335/ Pārskats] | vārti1 = [[Mikels Haurehisars|Haurehisars]] {{goal|85}}<br/>[[Roberto Fernandess|Fernandess]] {{goal|88}} | vārti2 = [[Luiss Muntjanu|Muntjanu]] {{goal|4}} | stadions = ''[[Tehelné pole]]'', [[Bratislava]] | skatītāji = 10 023 | tiesnesis = {{flaga|NED}} Sanders van der Eiks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|14|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SVK}} | rezultāts = 0:1 | komanda2 = {{fb|ITA}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043334/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = [[Čezāre Kazadei|Kazadei]] {{goal|7}} | stadions = [[Antona Malatinska stadions]], [[Trnava]] | skatītāji = 15 455 | tiesnesis = {{flaga|SRB}} Nenads Minakovičs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|17|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ROU}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|SVK}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043342/ Pārskats] | vārti1 = [[Imits Akdags|Akdags]] {{goal|67}} | vārti2 = [[Adams Oberts|Oberts]] {{goal|11}}<br/>[[Tomāšs Suslovs|Suslovs]] {{goal|57}} | stadions = ''[[Tehelné pole]]'', [[Bratislava]] | skatītāji = 17 058 | tiesnesis = {{flaga|LTU}} Manfreds Lukjančuks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|17|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 1:1 | komanda2 = {{fb|ITA}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043343/ Pārskats] | vārti1 = [[Hesuss Rodrigess|Rodrigess]] {{goal|53}} | vārti2 = [[Nikolo Pizilli|Pizilli]] {{goal|59}} | stadions = [[Antona Malatinska stadions]], [[Trnava]] | skatītāji = 12 573 | tiesnesis = {{flaga|SCO}} Niks Volšs }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/under21/standings/ UEFA] |name_CZE={{fb|CZE}} |name_ENG={{fb|ENG}} |name_GER={{fb|GER}} |name_SVN={{fb|SVN}} <!--UPDATE standings below (including date)--> |update= |win_CZE=1 |draw_CZE=0 |loss_CZE=2 |gf_CZE=5 |ga_CZE=7 |status_CZE= |win_ENG=1 |draw_ENG=1 |loss_ENG=1 |gf_ENG=4 |ga_ENG=3 |status_ENG= |win_GER=3 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=9 |ga_GER=3 |status_GER= |win_SVN=0 |draw_SVN=1 |loss_SVN=2 |gf_SVN=0 |ga_SVN=5 |status_SVN= <!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=ENG |team3=CZE |team4=SVN <!--UPDATE qualifications below --> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|12|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:3 | komanda2 = {{fb|ENG}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043326/ Pārskats] | vārti1 = [[Daniels Fila|Fila]] {{goal|51}} | vārti2 = [[Hārvijs Eliots|Eliots]] {{goal|39}}<br/>[[Džonatans Rovs|Rovs]] {{goal|48}}<br/>[[Čārlijs Kresvels|Kresvels]] {{goal|76}} | stadions = ''[[MOL Aréna]]'', [[Dunajska Streda]] | skatītāji = 8087 | tiesnesis = {{flaga|AZE}} Elčins Masijevs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|12|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 3:0 | komanda2 = {{fb|SVN}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043327/ Pārskats] | vārti1 = [[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{goal|19||42||82|11m}} | vārti2 = | stadions = ''[[Štadión pod Zoborom]]'', [[Nitra]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|DEN}} Jakobs Sundbergs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|15|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | komanda2 = {{fb|SVN}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043337/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Štadión pod Zoborom]]'', [[Nitra]] | skatītāji = 5217 | tiesnesis = {{flaga|GEO}} Goga Kikačeišvili }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|15|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 2:4 | komanda2 = {{fb|GER}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043336/ Pārskats] | vārti1 = [[Braits Arejs-Mbi|Arejs-Mbi]] {{goal|61|s.v.}}<br/>[[Karel Spāčils|Spāčils]] {{goal|66}} | vārti2 = [[Nikolo Trezoldi|Trezoldi]] {{goal|34}}<br/>[[Pauls Nēbels|Nēbels]] {{goal|41}}<br/>[[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{goal|54}}<br/>[[Ēriks Martels|Martels]] {{goal|59}} | stadions = ''[[MOL Aréna]]'', [[Dunajska Streda]] | skatītāji = 7870 | tiesnesis = {{flaga|VEN}} Aleksiss Errera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|18|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SVN}} | rezultāts = 0:2 | komanda2 = {{fb|CZE}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043344/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = [[Daniels Fila|Fila]] {{goal|51}}<br/>[[Vāclavs Sejks|Sejks]] {{goal|59}} | stadions = ''[[MOL Aréna]]'', [[Dunajska Streda]] | skatītāji = 4028 | tiesnesis = {{flaga|ITA}} Simone Soca }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|18|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|GER}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043345/ Pārskats] | vārti1 = [[Alekss Skots|Skots]] {{goal|76}} | vārti2 = [[Ansgars Knaufs|Knaufs]] {{goal|3}}<br/>[[Nelsons Veipers|Veipers]] {{goal|33}} | stadions = ''[[Štadión pod Zoborom]]'', [[Nitra]] | skatītāji = 5624 | tiesnesis = {{flaga|NED}} Sanders van der Eiks }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/under21/standings/ UEFA] |name_POR={{fb|POR}} |name_FRA={{fb|FRA}} |name_POL={{fb|POL}} |name_GEO={{fb|GEO}} <!--UPDATE standings below (including date)--> |update= |win_POR=2 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=9 |ga_POR=0 |status_POR= |win_FRA=2 |draw_FRA=1 |loss_FRA=0 |gf_FRA=7 |ga_FRA=3 |status_FRA= |win_POL=0 |draw_POL=0 |loss_POL=3 |gf_POL=2 |ga_POL=11 |status_POL= |win_GEO=1 |draw_GEO=0 |loss_GEO=2 |gf_GEO=4 |ga_GEO=8 |status_GEO= <!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--> |team1=POR |team2=FRA |team3=GEO |team4=POL <!--UPDATE qualifications below --> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|11|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 0:0 | komanda2 = {{fb|FRA}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043328/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Štadión Sihoť]]'', [[Trenčīna]] | skatītāji = 4932 | tiesnesis = {{flaga|LTU}} Manfreds Lukjančuks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|11|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|POL}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|GEO}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043329/ Pārskats] | vārti1 = [[Jakubs Kaluziņskis|Kaluziņskis]] {{goal|73|11m}} | vārti2 = [[Nodars Lominadze|Lominadze]] {{goal|55}}<br/>[[Vasilioss Gordeziani|Gordeziani]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[Štadión pod Dubňom]]'', [[Žilina]] | skatītāji = 2218 | tiesnesis = {{flaga|SUI}} Alesandro Dudiks }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|14|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | komanda2 = {{fb|POL}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043338/ Pārskats] | vārti1 = [[Žeovani Kenda|Kenda]] {{goal|16||24}}<br/>[[Enrike Araužu|Araužu]] {{goal|30}}<br/>[[Paulu Bernardu|Bernardu]] {{goal|41}}<br/>[[Rodrigu Gomešs|Gomešs]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Štadión Sihoť]]'', [[Trenčīna]] | skatītāji = 4469 | tiesnesis = {{flaga|SCO}} Niks Volšs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|14|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:2 | komanda2 = {{fb|GEO}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043339/ Pārskats] | vārti1 = [[Matiss Tels|Tels]] {{goal|35|11m}}<br/>[[Žoans Lepenāns|Lepenāns]] {{goal|89}}<br/>[[Tjerno Barri|Barri]] {{goal|90+12}} | vārti2 = [[Giorgi Abuašvili|Abuašvili]] {{goal|76}}<br/>[[Saba Sazonovs|Sazonovs]] {{goal|84}} | stadions = ''[[Štadión pod Dubňom]]'', [[Žilina]] | skatītāji = 3687 | tiesnesis = {{flaga|DEN}} Jakobs Sundbergs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|17|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|GEO}} | rezultāts = 0:4 | komanda2 = {{fb|POR}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043346/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = [[Rodrigu Piņeiru|Piņeiru]] {{goal|24}}<br/>[[Žeovani Kenda|Kenda]] {{goal|62}}<br/>[[Rodrigu Gomešs|Gomešs]] {{goal|87}}<br/>[[Enrike Araužu|Araužu]] {{goal|90+5|11m}} | stadions = ''[[Štadión Sihoť]]'', [[Trenčīna]] | skatītāji = 4573 | tiesnesis = {{flaga|AZE}} Elčins Masijevs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|17|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 4:1 | komanda2 = {{fb|POL}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043347/ Pārskats] | vārti1 = [[Natans Zezē|Zezē]] {{goal|18}}<br/>[[Džaui Sisē|Sisē]] {{goal|19||29}}<br/>[[Matiss Abline|Abline]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ariels Mosors|Mosors]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Štadión pod Dubňom]]'', [[Žilina]] | skatītāji = 7288 | tiesnesis = {{flaga|SRB}} Nenads Minakovičs }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/under21/standings/ UEFA] |name_FIN={{fb|FIN}} |name_NED={{fb|NED}} |name_UKR={{fb|UKR}} |name_DEN={{fb|DEN}} <!--UPDATE standings below (including date)--> |update= |win_FIN=0 |draw_FIN=2 |loss_FIN=1 |gf_FIN=4 |ga_FIN=6 |status_FIN= |win_NED=1 |draw_NED=1 |loss_NED=1 |gf_NED=5 |ga_NED=4 |status_NED= |win_UKR=1 |draw_UKR=0 |loss_UKR=2 |gf_UKR=4 |ga_UKR=5 |status_UKR= |win_DEN=2 |draw_DEN=1 |loss_DEN=0 |gf_DEN=7 |ga_DEN=5 |status_DEN= <!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--> |team1=DEN |team2=NED |team3=UKR |team4=FIN <!--UPDATE qualifications below --> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|12|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|UKR}} | rezultāts = 2:3 | komanda2 = {{fb|DEN}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043331/ Pārskats] | vārti1 = [[Nazars Vološins|Vološins]] {{goal|22}}<br/>[[Maksims Braharu|Braharu]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Klements Bišofs|Bišofs]] {{goal|63}}<br/>[[Viljams Bēvings|Bēvings]] {{goal|81}}<br/>[[Viljams Osula|Osula]] {{goal|88}} | stadions = [[Tatru stadions]], [[Prešova]] | skatītāji = 5458 | tiesnesis = {{flaga|GEO}} Goga Kikačeišvili }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|12|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|FIN}} | rezultāts = 2:2 | komanda2 = {{fb|NED}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043330/ Pārskats] | vārti1 = [[Kaspers Terho|Terho]] {{goal|25}}<br/>[[Topi Keskinens|Keskinens]] {{goal|28}} | vārti2 = [[Lučāno Valente|Valente]] {{goal|59}}<br/>[[Ernests Poku|Poku]] {{goal|90+3}} | stadions = [[Košices futbola arēna]], [[Košice]] | skatītāji = 7369 | tiesnesis = {{flaga|VEN}} Aleksiss Errera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|15|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|FIN}} | rezultāts = 0:2 | komanda2 = {{fb|UKR}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043340/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = [[Vladislavs Vanats|Vanats]] {{goal|28}}<br />[[Makisms Braharu|Braharu]] {{goal|49}} | stadions = [[Košices futbola arēna]], [[Košice]] | skatītāji = 8636 | tiesnesis = {{flaga|SUI}} Alesandro Dudiks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|15|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|DEN}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043341/ Pārskats] | vārti1 = [[Olivers Provstgords|Provstgords]] {{goal|19|s.v.}} | vārti2 = [[Viljams Osula|Osula]] {{goal|35||47}} | stadions = [[Tatru stadions]], [[Prešova]] | skatītāji = 5434 | tiesnesis = {{flaga|ITA}} Simone Soca }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|18|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|DEN}} | rezultāts = 2:2 | komanda2 = {{fb|FIN}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043348/ Pārskats] | vārti1 = [[Konrads Harders|Harders]] {{goal|10||68}} | vārti2 = [[Nātans Skite|Skite]] {{goal|73}}<br/>[[Topi Keskinens|Keskinens]] {{goal|28}} | stadions = [[Košices futbola arēna]], [[Košice]] | skatītāji = 6940 | tiesnesis = {{flaga|POL}} Damians Silvestšaks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|18|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:0 | komanda2 = {{fb|UKR}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043349/ Pārskats] | vārti1 = [[Lučāno Valente|Valente]] {{goal|34}}<br/>[[Toms van Bergens|Van Bergens]] {{goal|79}} | vārti2 = | stadions = [[Tatru stadions]], [[Prešova]] | skatītāji = 5216 | tiesnesis = {{flaga|GRE}} Vasilis Fotiass }} == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |3rdplace=no|bold_winner=high|widescore=yes <!--Datums-Vieta|Komanda1|Rezultāts 1|Komanda 2|Rezultāts 2--> <!--Ceturtdaļfināli--> |21. jūnijs — [[Antona Malatinska stadions]] |{{fb|ESP}}|1|{{fb|ENG}}|3 |21. jūnijs — ''[[Štadión pod Dubňom]]'' |{{fb|POR}}|0|{{fb|NED}}|1 |22. jūnijs — ''[[MOL Aréna]]'' |{{fb|GER}} ({{piezīme|pap.|paplildlaiks}})|3|{{fb|ITA}}|2 |22. jūnijs — [[Tatru stadions]] |{{fb|DEN}}|2|{{fb|FRA}}|3 <!--Pusfināli--> |25. jūnijs — ''[[Tehelné pole]]'' |{{fb|ENG}}|2 |{{fb|NED}}|1 |25. jūnijs — [[Košices futbola arēna]] |{{fb|GER}}|3 |{{fb|FRA}}|0 <!--Fināls--> |28. jūnijs — ''[[Tehelné pole]]''|{{fb|ENG}}| |{{fb|GER}}| }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|21|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 0:1 | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ernests Poku|Poku]] {{goal|84}} | stadions = ''[[Štadión pod Dubňom]]'', [[Žilina]] | skatītāji = 7117 | tiesnesis = {{flaga|GEO}} Goga Kikačeišvili | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043352/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|21|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 1:3 | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = [[Havi Gerra|Gerra]] {{goal|39|11m}} | vārti2 = [[Džeimss Makeitī|Makeitī]] {{goal|10}}<br/>[[Hārvijs Eliots|Eliots]] {{goal|15}}<br/>[[Eliots Andersons|Andersons]] {{goal|90+4|11m}} | stadions = [[Antona Malatinska stadions]], [[Trnava]] | skatītāji = 8247 | tiesnesis = {{flaga|ITA}} Simone Soca | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043350/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|22|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|DEN}} | rezultāts = 2:3 | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = [[Klements Bišofs|Bišofs]] {{goal|18}}<br/>[[Olivers Serensens|Serensens]] {{goal|49}} | vārti2 = [[Džaui Sisē|Sisē]] {{goal|44}}<br/>[[Kantēns Merlēns|Merlēns]] {{goal|84}}<br/>[[Matiss Tels|Tels]] {{goal|85}} | stadions = [[Tatru stadions]], [[Prešova]] | skatītāji = 5513 | tiesnesis = {{flaga|NED}} Sanders van der Eiks | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043351/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|22|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 3:2<br/>(papildlaikā) | komanda2 = {{fb|ITA}} | vārti1 = [[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{goal|68}}<br />[[Nelsons Veipers|Veipers]] {{goal|87}}<br/>[[Merlins Rēls|Rēls]] {{goal|117}} | vārti2 = [[Luka Koleošo|Koleošo]] {{goal|58}}<br/>[[Džuzepe Ambrozīno|Ambrozīno]] {{goal|90+6}} | stadions = ''[[MOL Aréna]]'', [[Dunajska Streda]] | skatītāji = 6503 | tiesnesis = {{flaga|LTU}} Manfreds Lukjančuks | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043353/ Pārskats] }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|25|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 2:1 | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = [[Hārvijs Eliots|Eliots]] {{goal|62||86}} | vārti2 = [[Noa Ohio|Ohio]] {{goal|72}} | stadions = ''[[Tehelné pole]]'', [[Bratislava]] | skatītāji = 14 719 | tiesnesis = {{flaga|GRE}} Vasilis Fotiass | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043354/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|25|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 3:0 | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = [[Nelsons Veipers|Veipers]] {{goal|8}}<br/>[[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{goal|14}}<br />[[Brajans Gruda|Gruda]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = [[Košices futbola arēna]], [[Košice]] | skatītāji = 11 913 | tiesnesis = {{flaga|SCO}} Niks Volšs | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043355/ Pārskats] }} === Fināls=== {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|28|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 3:2 <br />{{small|(papildlaikā)}} | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = [[Hārvijs Eliots|Eliots]] {{goal|5}}<br />[[Omari Hačinsons|Hačinsons]] {{goal|24}}<br />[[Džonatans Rovs|Rovs]] {{goal|92}} | vārti2 = [[Nelsons Veipers|Veipers]] {{goal|45+1}}<br />[[Paul Nēbels|Nēbels]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Tehelné pole]]'', [[Bratislava]] | skatītāji = 19 153 | tiesnesis = {{flaga|NED}} Sanders van der Eiks | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043356/ Pārskats] }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/under21/ U-21 čempionāts UEFA vietnē] {{en ikona}} [[Kategorija:2025. gads futbolā|UEFA Eiropas U-21 čempionāts]] [[Kategorija:Futbols Slovākijā]] q5so9wao4tgakoe876x5j1y39w4wj5v 0 599645 4301729 4275643 2025-06-29T19:20:36Z Svens Hudjajevs 100139 /* Pēdējais gads (1930—1931) */ 4301729 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Burbonu restaurāciju Spānijā no 1874. līdz 1931. gadam|Burbonu restaurāciju Francijā no 1814. līdz 1830. gadam|Burbonu restaurācija}} {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Reino de España'' |nosaukums_latv_val = Spānijas Karaliste |sugasvārds = Spānijas Karaliste | |kontinents = Eirāzija |reģions = Dienvideiropa |valsts = Spānija |laikmets = |statuss = |statusa_teksts = |impērija = <!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī valsts atkarīga -> |valdības_veids = {{Tree list}} *[[Unitāra valsts|Unitāra]] [[Parlamentārā monarhija|parlamentāra]] [[konstitucionālā monarhija]] **[[Anokrātija|Anokrātiska]] [[partokrātija]]<br />(1881—1916) **[[Militārā diktatūra]]<br />(1923—1930;<br />1930—1931) {{tree list/end}} |<!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -> |<!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās parādīšanos raksta. Nelietot tikai "likvidēšana" vai "deklarēšana" -> | |gads_sākums = 1874 |gads_beigas = 1931 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = Valsts apvērsums |date_start = {{dat|1874|12|29||bez}} |event_end = Izveidota Spānijas Otrā republika |date_end = {{dat|1931|4|14||bez}} | |event1 = Spānijas—ASV karš |date_event1 = 1899. gada aprīlis—augusts |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = <!--- Optional: A crucial event that took place before after "event_end"---> |date_post = | |<!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to s5 ---> |p1 = Spānijas Pirmā republika |flag_p1 = Flag_of_the_First_Spanish_Republic.svg |image_p1 = |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Spānijas Otrā republika |flag_s1 = Flag_of_Spain_(1931–1939).svg |image_s1 = |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flag_of_Spain_(1785–1873,_1875–1931).svg |flag = Spānijas karogs |flag_type = Karogs | |image_coat = Coat_of_Arms_of_Spain_(1874-1931)_Golden_Fleece_and_Mantle_Variant.svg |symbol = Spānijas ģerbonis |symbol_type = Ģerbonis | |image_map = Spain_in_1898.png |image_map_caption = Spānijas Karaliste un tās kolonijas 1898. gadā | |galvaspilsēta = Madride |galvaspilsēta_exile = <!-- If status="Exile" --> |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = ''[[Plus Ultra]]'' |national_anthem = ''[[Marcha Real]]'' |kopīgas_valodas = [[Spāņu valoda|spāņu]] |reliģija = [[katoļticība]] |nauda = Peseta | |<!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---> |leader1 = Alfonso XII |leader2 = Alfonso XIII |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = 1874—1885 |year_leader2 = 1886—1931 |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = [[Spānijas monarhu uzskaitījums#Spānijas Karaliste (1874 – 1931)|Karalis]] |representative1 = [[Marija Kristīne (Austrija)|Marija Kristīne]] |representative2 = |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = 1885—1902 |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = [[Spānijas monarhu uzskaitījums#Spānijas Karaliste (1874 – 1931)|Reģente]] |deputy1 = [[Antonio Kanovass del Kastiljo|Antonio Kanovass]] |deputy2 = [[Huans Bautista Asnars-Kabanjass|Huans B. Asnars]] |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = 1874—1875 <small>(pirmais)</small> |year_deputy2 = 1931 <small>(pēdējais)</small> |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = [[Spānijas premjerministru uzskaitījums#Spānijas Karaliste (1874—1931)|Valdības vadītājs]] | |<!--- Legislature ---> |legislature = Kortesi |house1 = [[Spānijas senāts|Senāts]] |type_house1 = augšpalāta |house2 = [[Spānijas deputātu palāta|Deputātu palāta]] |type_house2 = apakšpalāta | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = <!--- Accepts wikilinks ---> }} '''Restaurācija''' ({{val|es|Restauración}}) jeb '''Burbonu restaurācija''' (''Restauración borbónica''), oficiālajā nosaukumā '''Spānijas Karaliste''' (''Reino de España''), bija periods [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]] starp [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otro republiku]] no 1874. līdz 1931. gadam. Restaurācija sākās 1874. gada 29. decembrī pēc tam, kad ģenerāļa [[Arsenio Martiness-Kamposs|Arsenio Martinesa-Kamposa]] vadītajā valsts apvērsumā gāza Spānijas Pirmo republiku un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās 1931. gada 14. aprīlī ar Spānijas Otrās republikas proklamēšanu. Pēc gandrīz gadsimtu ilgas politiskās nestabilitātes un vairākiem pilsoņu kariem, Restaurācijā mēģināja izveidot jaunu politisko sistēmu, kas nodrošināja stabilitāti, izmantojot ''[[turno]]'' praksi, apzinātu liberālo un konservatīvo partiju vadīto valdību rotāciju, kas bieži tika panākta ar krāpšanos vēlēšanās. Sistēmas kritiķu vidū bija [[Republikānisms|republikāņi]], [[Sociālisms|sociālisti]], [[Anarhisms|anarhisti]], [[Basku nacionālisms|basku]] un [[Katalāņu nacionālisms|katalāņu nacionālisti]] un [[Karlisms|karlisti]]. == Raksturlielumi == Restaurācijas periodu raksturoja politiskā nestabilitāte, ekonomiskās problēmas un masu nekārtības. Galvenās problēmas, kas noteica periodu, ir:<ref>Raymond Carr, ''Spain, 1808-1975'' (1982) 347–602. lpp [https://archive.org/details/spain1808197502edcarr online]</ref><ref>Stanley G. Payne, '' A History of Spain and Portugal. Vol. 2 After 1700'' (1973) 488-512. lpp, 578-629. lpp. [https://libro.uca.edu/payne2/index.htm online].</ref> * '''Politiskais konservatīvisms:''' atjaunošanu iezīmēja konservatīvās politikas atdzimšana un Burbonu monarhijas atjaunošana. Karalis Alfonso XII veiksmīgi atjaunoja stabilitāti pēc gadiem ilgiem politiskajiem satricinājumiem. Tomēr šī stabilitāte bieži tika nodrošināta ar represijām un patiesas opozīcijas apklusināšanu. * '''Ekonomiskās grūtības:''' Restaurācijas laikā Spānija saskārās ar tādām ekonomiskām grūtībām kā augsts [[bezdarbs]] un [[inflācija]]. Valsts cieta arī no ievērojamas sociālās nevienlīdzības, jo neliela, bet bagāta elite kontrolēja lielāko daļu Spānijas resursu. * '''[[Masu nekārtības]]:''' Restaurācijas periodā notika lieli sociālie satricinājumi un pieauga sociālistu un anarhistu kustību popularitāte. Šīs grupas centās risināt sociālo un ekonomisko nevienlīdzību Spānijas sabiedrībā un bieži vien konfliktēja ar konservatīvo valdību. * '''Reģionālā spriedze:''' Spānijai ir sena reģionālā spriedzes vēsture, kas pastiprinājās Restaurācijas laikā. Tādos reģionos kā [[Katalonija]] un [[Basku Zeme]] radās dažādas lielākas autonomijas no Madrides valdības atbalstītāju kustības. * '''Karš:''' 1898. gadā Spānija [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV karā]] zaudēja gandrīz visas atlikušās kolonijas, tostarp [[Kuba|Kubu]], [[Puertoriko]], [[Spāņu Ostindija|Guamu un Filipīnas]]. Šī sakāve bija liels trieciens Spānijas nacionālajam lepnumam un būtiski ietekmēja valsts ekonomiku un politisko dzīvi. Konflikts ar [[Maroka|Maroku]], kas kulmināciju sasniedza [[Rīfa karš|Rīfa karā]], pasliktināja Spānijas iedzīvotāju ekonomiskos apstākļus un morāli. * '''Kultūras atdzimšana:''' Neskatoties uz politiskajām un ekonomiskajām problēmām, Spānija šajā periodā piedzīvoja kultūras atdzimšanu. Spānijas māksla, literatūra un mūzika piedzīvoja jaunu intereses vilni, un savu profesionālo darbību sāka daudzi nozīmīgi kultūras darbinieki. == Alfonso XII un Marijas Kristīnes valdīšana (1874—1898) == [[Attēls:El rey Alfonso XII de España (Museo del Prado).jpg|left|thumb|180px|Alfonso XII portrets]] 1874. gada 29. decembrī ģenerāļa [[Arsenio Martiness-Kamposs|Arsenio Martinesa-Kamposa]] vadītajā militārajā apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmās republika]]s valdību un atjaunoja monarhiju, par Spānijas karali kronējot trimdā izsūtītās [[Izabella II (Spānija)|Izabellas II]] dēlu [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]]. Drīz vien tika izveidota 1876. gada Konstitūcija, kas palika spēkā visu restaurācijas laiku. Šajā konstitūcijā Spānija minēta kā [[konstitucionālā monarhija]] ar divpalātu likumdevēju ([[Kortesi]]), kas sastāv no augšpalātas ([[Spānijas senāts|Senāts]]) un apakšpalātas ([[Spānijas deputātu palāta|Deputātu palāta]]). Karalis bija pilnvarots iecelt senatorus un atcelt likumus pēc saviem ieskatiem. Viņam tika piešķirts ceremoniāls [[Karaspēks|bruņoto spēku]] [[Virspavēlnieks|virspavēlnieka]] tituls. Kopš [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām 1815. gadā, Spānijas ekonomika bija vēl vairāk atpalikusi no citu Eiropas valstu ekonomikām. Šajā laikā valstī tika veikta ievērojama modernizācija. Vietējā ražošana tika paplašināta lielākajā daļā jomu, ko atbalstīja ļoti protekcionistiskā ekonomiskā politika. [[Liberālā partija (Spānija, 1880)|Liberālā partija]], kuru vadīja [[Praksedess Mateo Sagasta]], un [[Liberāļu konservatīvā partija|Konservatīvā partija]], kuru vadīja [[Antonio Kanovass del Kastiljo]], pamīšus nokļuva pie varas, izmantojot kontrolēto ''[[Turno|el turno pacífico]]'' procesu. Vietējie ierēdņi, kas pazīstami kā ''caciques'', manipulēja ar vēlēšanu rezultātiem, veicinot pieaugošo sabiedrības nicinājumu pret valsts pārvaldes sistēmu.<ref name="Luzon 2007">{{publikācijas atsauce |last1=Luzón |first1=Javier Moreno |title=Political Clientelism, Elites, and Caciquismo in Restoration Spain (1875--1923) |journal=European History Quarterly |date=July 2007 |volume=37 |issue=3|page=417-441 |doi=10.1177/0265691407078445 |url=https://www.researchgate.net/publication/237967994 |access-date=7 May 2024 |location=Complutense University of Madrid}}</ref> Tas noveda pie lielu nacionālistu kustību un savienību veidošanās [[Katalonija|Katalonijā]], [[Galisija|Galisijā]] un [[Basku zeme (reģions)|Basku Zemē]]. Alfonso XII nomira 1885. gada novembrī no atkārtotas saslimšanas ar [[Dizentērija|dizentēriju]].<ref>"Death of the King of Spain", ''[[The Times]]'' (26 November 1885): 7.</ref> Tajā laikā viņa sieva [[Marija Kristīne (Austrija)|Marija Kristīne]] bija stāvoklī. Viņu dēls [[Alfonso XIII]] piedzima 1886. gada 17. maijā, un tika izveidota reģentūra, kuru vadīja karaliene-māte Marija Kristīne. == Alfonso XIII valdīšana un sistēmas krīze (1898—1923) == [[Attēls:Alfonso XIII, con uniforme de capitán general de Artillería (Museo del Prado).jpg|left|thumb|170px|Alfonso XIII]] 1898. gadā [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] rezultātā tika zaudētas Spānijas pēdējās lielākās aizjūras kolonijas, tostarp [[Kuba]], [[Guama]], [[Puertoriko]] un [[Filipīnas]]. Šī straujā sakāve šokēja Spāniju un iedragāja uzticamību valdībai un ar to saistītajām ideoloģijām. Tas arī gandrīz izraisīja militāru apvērsumu, kuru vadīja ģenerālis [[Kamilo Garsija de Polavjeha]]. Šis notikums iezīmēja valsts pagrimuma sākumu, veidojot labvēlīgu augsni daudzām savstarpēji konfliktējošām opozīcijas kustībām pašvaldību un nacionālā līmenī.<ref>Earl Ray Beck, ''Time of Triumph & Sorrow: Spanish Politics during the Reign of Alfonso XII, 1874–1885'' (1979)</ref> [[Alfonso XIII]] sasniedza pilngadību 1902. gada maijā un tika kronēts 1902. gada 17. maijā, izbeidzot karalienes-mātes [[Marija Kristīne (Austrija)|Marijas Kristīnes]] reģentūru.<ref>{{ziņu atsauce |date=1902-03-29 |title=ALFONSO'S REIGN BEGINS MAY 17.; He Will Take the Oath on That Day -- Festivities to Last a Week. |language=en |work=[[The New York Times]] |url=https://www.nytimes.com/1902/03/29/archives/alfonsos-reign-begins-may-17-he-will-take-the-oath-on-that-day.html |access-date= |issn=}}</ref> Spānija sāka sava tēla starptautisko reabilitāciju pēc [[Alhesirasas konference]]s 1906. gadā.<ref>Antonio Ñíguez Bernal. p. 94. [https://revistas.ucm.es/index.php/QUCE/article/viewFile/QUCE8787120071A/1771 Las relaciones políticas, económicas y culturales entre España y los Estados Unidos en los siglos XIX y XX]</ref> 1907. gadā Spānija parakstīja Kartahenas paktu ar [[Francijas Trešā republika|Franciju]] un [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], tādējādi veidojot aliansi pret [[Trejsavienība (1882)|Trejsavienību]]. Spānijas valdība varēja sākt savas kara flotes atjaunošanu un uzbūvēja ''España'' klases kaujas kuģi un ''Reina Victoria Eugenia'' klases kaujas kuģi. 1909. gadā [[Otrā Meliljas kampaņa|neveiksmīgie mēģinājumi iekarot Maroku]] izraisīja neapmierinātību Spānijā, kas beidzās ar sacelšanos, kas pazīstama kā [[Traģiskā nedēļa (Spānija)|Traģiskā nedēļa]] [[Barselona|Barselonā]]. Dumpis, kuru vadīja galvenokārt zemāko [[Sabiedrības slānis|sociālo šķiru]] pilsoņi un ko atbalstīja [[Anarhisms|anarhisti]], [[Komunisms|komunisti]] un [[Republikānisms|republikāņi]], bija atbilde uz to, ko viņi uzskatīja par negodīgu karavīru rekrutēšanas praksi. Valdība izsludināja kara stāvokli un nosūtīja karaspēku, lai apspiestu sacelšanos, kuras rezultātā gāja bojā vairāk nekā simts cilvēku un tika izpildīts nāvessods anarhistam pedagogam [[Fransisko Ferrers|Fransisko Ferreram]]. [[Sociālisms|Sociālistu]] arodbiedrība ''[[Unión General de Trabajadores]]'' (UGT) un anarhistu arodbiedrība ''[[Confederación Nacional del Trabajo]]'' (CNT) mēģināja organizēt nacionālo [[Vispārējs streiks|ģenerālstreiku]], taču arodbiedrības spēja mobilizēt tikai pilsētu strādniekus. Kad 1914. gadā sākās [[Pirmais pasaules karš]], Spānijas valdība pasludināja savu [[Neitralitāte|neitralitāti]]. Spānijas neitralitāte veicināja valsts ekonomisko izaugsmi.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=McEvoy |first=William P. |year=2003 |title=Spain During the First World War |url=http://www.firstworldwar.com/features/spain.htm |access-date=2009-07-16 |publisher=FirstWorldWar.com}}</ref> 1918.—1920. gadā [[Spāņu gripa]]s pandēmijas rezultātā gāja bojā 200 000 spāņu (1% iedzīvotāju).<ref>{{publikācijas atsauce|title=La gripe del siglo|url=https://www.laopiniondezamora.es/zamora/2008/12/22/gripe-siglo/322911.html|journal=La opinión de Zamora|date=22 December 2012|access-date=22 January 2022|archive-date=7 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200607081543/https://www.laopiniondezamora.es/zamora/2008/12/22/gripe-siglo/322911.html|dead-url=yes}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce |title=Cien años de la pandemia de la "gripe española"|url=https://www.laopiniondezamora.es/zamora/2018/10/22/cien-anos-pandemia-gripe-espanola/1118555.html|journal=La opinión de Zamora|date=22 October 2018}}</ref> 1921. gadā konflikts [[Spāņu Maroka|Marokā]] saasinājās, aizsākot [[Rīfa karš|Rīfa karu]]. Marokas kaujinieku grupa veica negaidītu uzbrukumu Spānijas armijai. Marokas cilšu virsaiša [[Muhamads Abdalkerīms|Abdalkerīma]] vadībā marokāņi gandrīz iznīcināja Spānijas karaspēku un atspieda tos atpakaļ [[Melilja]]s virzienā [[Anvalas kauja|Anvalas kaujā]]. Augstākie militārie virsnieki tika vainoti Spānijas sakāvē sliktas plānošanas dēļ. Tas noveda pie pazeminātas morāles karavīru vidū, kuri jutās nesaprasti, jo viņiem tika pavēlēts virzīties uz priekšu iekšzemē bez pietiekamiem resursiem, lai ieņemtu sarežģīto Anvalas apkārtnes reljefu. == Primo de Riveras diktatūra (1923—1930) == [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-09414, Primo de Rivera.jpg|thumb|left|Migels Primo de Rivera]] Militāristu un pilsoņu nemieri pieauga, kurus pastiprināja bailes no anarhistu terorisma vai proletāriešu revolūcijas un nacionālistu kustību popularitātes pieaugums. 1923. gada 13. septembrī Katalonijas ģenerālkapteinis [[Migels Primo de Rivera]] sarīkoja [[Valsts apvērsums Spānijā (1923)|valsts apvērsumu]] un gāza no amata premjerministru [[Manuels Garsija Priento|Manuelu Garsiju Priento]] pēc tam, kad bija publicējis manifestu, kurā Spānijas problēmās vainoja parlamentāro sistēmu. [[Alfonso XIII]] atbalstīja ģenerāli un iecēla viņu par jauno premjerministru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Alfonso XIII |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/240413-Alfonso%C2%A0XIII |website=enciklopedija.lv |publisher=[[Nacionālā enciklopēdija]] |accessdate={{dat|2025|5|5||bez}} |language=lv}}</ref> Primo de Rivera apturēja konstitūcijas darbību un uzņēmās absolūta diktatora pilnvaras. Viņš izveidoja ''[[Unión Patriótica Española]]'', vienīgo atļauto politisko partiju, un aizliedza visas pārējās. Viņš palielināja uzņēmumu un sabiedrisko pakalpojumu budžeta izdevumus, kas noveda pie viņa valdības bankrota. Šo darbību rezultātā militāristi atsauca savu atbalstu Primo de Riveras valdībai. Alfonso XIII izdarīja to pašu un 1930. gada janvārī piespieda viņu atkāpties no amata.<ref>Shlomo Ben-Ami, "The Dictatorship of Primo de Rivera: A Political Reassessment," Journal of Contemporary History, 1977. gada janvāris, 12. sējums, Issue 1, 65–84. lpp</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Migels Primo de Rivera |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/240529-Migels-Primo-de%C2%A0Rivera |website=enciklopedija.lv |publisher=[[Nacionālā enciklopēdija]] |accessdate={{dat|2025|5|5||bez}} |language=lv}}</ref> == Pēdējais gads (1930—1931) == Alfonso XIII mēģināja pakāpeniski atjaunot iepriekšējo varas sistēmu un nostiprināt savu prestižu, [[Spānijas premjerministru uzskaitījums|ministru padomes priekšsēdētāja amatā]] ieceļot ģenerāli [[Damaso Berengers|Damaso Berengeru]]. Tomēr, ņemot vērā karaļa atbalstu diktatūrai, šis mēģinājums izrādījās neveiksmīgs un izraisīja pieaugošus aicinājumus likvidēt monarhiju un izveidot republiku. 1930. gada 17. augustā republikāņu grupas izveidoja [[Sansevastjanas pakts|Sansevastjanas paktu]], dibinot revolucionāru komiteju, kas vēlāk kļuva par [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] vadību. Berengers beidzot atkāpās, un karalis viņa vietā iecēla admirāli [[Huans Bautista Asnars-Kabanjass|Huanu Bautistu Asnaru]]. 1931. gada 12. aprīlī Aznārs aicināja rīkot pašvaldību vēlēšanas, lai nomierinātu demokrātus un republikāņus, nomainītu vietējās diktatūras pārvaldes institūcijas un pakāpeniski atjaunotu Restaurāciju. Lai gan monarhistiem joprojām bija zināms atbalsts, republikāņu un sociālistiskās partijas guva pārliecinošu uzvaru. Viņu uzvara izraisīja ielu nemierus un prasības likvidēt monarhiju. 14. aprīlī karalis atstāja Spāniju pēc tam, kad armija paziņoja, ka karalis neaizstāvēs. Pagaidu valdība, kuru vadīja [[Niseto Alkalā Samora]], šajā pašā datumā nekavējoties izveidoja [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otro republiku]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] [[Kategorija:Spānijas vēsture]] [[Kategorija:Bijušās valstis]] g97nxcgvjxzyyshfsjv15bzh8itgl53 0 602008 4301766 4289099 2025-06-30T03:00:41Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne 4301766 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada jūnijs}} '''Mājai un Dārzam''' ir Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīkls, kas specializējas dārza, mājsaimniecības un būvmateriālu preču tirdzniecībā. Uzņēmums darbojas vairāk kā 20 gadus un šobrīd aptver plašu veikalu tīklu dažādās Latvijas pilsētās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://majaiundarzam.lv/|title=Mājai un Dārzam|website=majaiundarzam.lv|access-date=2025-06-04}}</ref> Uzņēmums piedāvā arī iepirkšanos tiešsaistē. == Atrašanās vietas == Tīkls apvieno 19 veikalus, kas atrodas šādās Latvijas pilsētās: * Aizkraukle * Alūksne * Balvi * Bauska * Cēsis * Dobele * Gulbene * Jelgava * Kuldīga * Madona * Ogre * Saldus * Sigulda * Talsi * Tukums * Valka * Ventspils Papildus mazumtirdzniecības veikaliem uzņēmumam ir arī B2B projektu nodaļa, kas apkalpo juridiskos un fiziskos klientus. Tā atrodas Rīgā, Ganību dambī 25D. == Izplatītie zīmoli == Uzņēmums izplata vairākus preču zīmolus, tostarp: [[BESK]], ''Haterra, Baltic Aqua, Pro Catch, Dline, Artflow, AMICO, Doflame, Heatic, Sonizon, Ketler, ab, Lasso, Mounta, Prox, Hogger.'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://majaiundarzam.lv/ Oficiālā tīmekļa vietne] [[Kategorija:Mazumtirdzniecība Latvijā]] [[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]] miogiepgth4i1l1drq3wbctzr0jcloi 0 603202 4301632 4299236 2025-06-29T16:03:54Z Pirags 3757 pap 4301632 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Irānas–Izraēlas karš | partof = | image = Israel attacks on Iran on 13 June 2025.jpg | caption = 2025. gada 13. jūnija Izraēlas gaisa spēki uzbrukumi | date = {{dat|2025|6|13|N}} — pašlaik | place = [[Irāna]], [[Izraēla]], [[Persijas līcis]], [[Tuvie Austrumi]] | result = Notiek pašlaik | combatant1 = {{Izraēla}}<br />{{ASV}} | combatant2 = {{Irāna}}<br />[[Hutieši]] | combatant3 = Tikai aizsardzības darbības:<br />{{Jordānija}}<br />{{Katara}} }} [[Attēls:Pictures_of_the_Israeli_attack_on_Tehran_1_Mehr_(2).jpg|thumb|upright=1.2|Izraēlas gaisa uzbrukums Teherānai]] '''Irānas–Izraēlas karš''' sākās [[2025]]. gada [[13. jūnijs|13. jūnijā]] ar pēkšņu [[Izraēla|Izraēlas]] uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2025-iranas-rakete-trapijusi-lielakajai-slimnicai-izraelas-dienvidos-netanjahu-sola-atbildet.a603904/|title=Irānas raķete trāpījusi lielākajai slimnīcai Izraēlas dienvidos, Netanjahu sola atbildēt|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> Papildus kodolobjektiem un konkrētiem kodolfiziķiem Izraēla uzbruka arī Irānas augstākai militārai vadībai. Uzbrukumā tika nogalināts [[Islāma revolūcijas gvardes korpuss|Islāma revolūcijas gvardes korpusa]] vadītājs Hosseins Salami un Irānas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Mohammads Bagheri. Tāpat uzbrukumi tika vērsti pret Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmām un valsts raķešu programmas objektiem. Vēlāk uzbrukumu spektrs tika paplašināts, iekļaujot arī Irānas degvielas un enerģētikas infrastruktūru, kā arī valsts televīzijas galveno ēku. Izraēla izmantoja pilotējamu [[Aviācija|aviāciju]], [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātus]] un Irānā esošos [[Mossad]] slepenā dienesta darbiniekus. Atbildot uz uzbrukumu, Irāna un tās sabiedrotie, tostarp Jemenas kustība [[Hutieši|''Ansār Allāh'']], sāka apšaudīt Izraēlas pilsētas un militāros objektus ar [[ballistiskā raķete|ballistiskajām raķetēm]] un kamikadzes tipa bezpilota lidaparātiem. 2025. gada 22. jūnijā [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]] paziņoja, ka ASV gaisa spēki un jūras spēki ir uzbrukuši vairākiem kodoliekārtām Irānā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.ua/world/ssha-vdarili-po-iranu-shcho-ce-oznachaye-dlya-ukrajini-13045404.html|title=США ударили по Ірану. Що це означає для України|website=www.unian.ua|access-date=2025-06-22|date=2025-06-22|language=uk}}</ref> To vidū ir [[Fordo]] [[urāna bagātināšana]]s rūpnīca, Netenzas kodoliekārta un Isfahānas kodoltehnoloģiju centrs. Šie objekti ir vieni no svarīgākajiem urāna bagātināšanas centriem Irānā. Saskaņā ar ''[[Fox News]]'' sniegto informāciju uzbrukumā tika izmantotas sešas 30 000 [[Mārciņa (mērvienība)|mārciņu]] smagas [[GBU-57]] bumbas, ko nogādāja ''[[Northrop B-2 Spirit]]'' bumbvedēji, kā arī 30 no zemūdenēm raidītas ''[[Tomahawk]]'' raķetes. ASV uzbrukums notika saistībā ar 13. jūnijā Izraēlas sākto militāro operāciju pret Irānu un Irānas atbildes triecieniem pret Izraēlu. 23. jūnija vakarā Irāna ar raķetēm uzbruka ASV aviobāzei Udeidā netālu no [[Katara]]s galvaspilsētas [[Doha]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2025-irana-dod-atbildes-triecienu-asv-aviobazei-katara.a604301/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Irāna dod atbildes triecienu ASV aviobāzei Katarā] lsm.lv 2025. gada 23. jūnijā</ref> 24. jūnija rītā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka Irāna un Izraēla esot panākušas vienošanos par "pilnīgu un galīgu" uguns pārtraukšanu. Viņš norādīja, ka vispirms uguni pārtraukšot Irāna, bet pēc 12 stundām to darīšot arī Izraēla. Vēl pēc 24 stundām 12 dienas ilgušais karš būšot izbeigts. Izraēlas valdība apstiprinājusi, ka piekritusi abpusējai uguns pārtraukšanai, paziņojot, ka Izraēla sasniegusi visus militāros mērķus, ko tā iepriekš definēja kā ballistisko raķešu un kodoldraudu novēršanu no Irānas puses. Tomēr Irānas Revolucionārā gvarde īsi pirms uguns pārtraukšanas paziņoja, ka izšāvusi uz Izraēlu vēl 11 raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.06.2025-tramps-parmet-iranai-un-izraelai-uguns-partrauksanas-rezima-neieverosanu.a604306/ Tramps pārmet Irānai un Izraēlai uguns pārtraukšanas režīma neievērošanu] lsm.lv 2025. gada 24. jūnijā</ref> == Priekšvēsture == === Irānas—Izraēlas konflikts === Karš ir daļa no ilgstošā konflikta starp Irānu un Izraēlu, kas sākās 1980. gadu sākumā un saasinājās pēc 2023. gadā 7. oktobrī ''[[Hamās]]'' uzbrukumiem un sāktās plašākās karadarbības [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. [[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|2024. gada]] laikā spriedze pieauga, kas izpaudās kā vairāki gaisa uzlidojumi starp abām valstīm aprīlī un oktobrī. Līdz 2025. gada sākumam Izraēlai izveidojās stratēģiski labvēlīgi apstākļi uzbrukumam Irānai. Kustības ''[[Hamās]]'' un ''[[Hezbollah]]'', kas tiek uzskatītas par Irānas sabiedrotajām un darbojas pie Izraēlas robežām, bija stipri novājinātas pēc 2023. gada 7. oktobrī sāktā kara [[Gazas josla|Gazā]] un Izraēlas militārajām operācijām [[Libāna|Libānā]] 2024. gadā. Tā paša gada beigās sabruka Irānai lojālais [[Asada režīms]] [[Sīrija|Sīrijā]]. ASV vēlēšanās uzvarēja [[Donalds Tramps]], kurš pauda pilnīgu atbalstu Izraēlai, tādējādi mazinot iespējamo starptautisko pretestību uzbrukumam Irānai. === Irānas kodolprogramma === {{Pamatraksts|Irānas kodolprogramma}} Izraēlas premjerministrs [[Benjamins Netanjahu]] minēja [[Irānas kodolprogramma|Irānas kodolprogrammu]] kā iemeslu, kāpēc Izraēla preventīvi uzbruka Irānai.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Rosman |first=Rebecca |date=16 June 2025 |title=Israel strikes Iranian state TV during live broadcast on the fourth day of conflict |url=https://www.npr.org/2025/06/16/nx-s1-5434860/israel-iran-conflict |access-date=17 June 2025 |work=[[NPR]] |language=en}}</ref> Irāna pastāvīgi ir apgalvojusi, ka tās kodolprogramma ir paredzēta tikai miermīlīgiem mērķiem un ka tā nekad nav plānojusi izstrādāt kodolieročus.<ref name="monthsaway">{{Ziņu atsauce |date=18 June 2025 |first1=David |last1=Gritten |title=Was Iran months away from producing a nuclear bomb? |url=https://www.bbc.com/news/articles/cn840275p5yo |access-date=19 June 2025 |work=[[BBC News]] |language=en-GB}}</ref> Valsts 20. gs. astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados izstrādāja slepenu kodolieroču programmu ar nosaukumu AMAD projekts, kas, saskaņā ar ASV izlūkdienestu novērtējumiem, tika apturēta 2003. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|date=13 June 2025 |title=Was Iran really racing for nukes? |url=https://www.economist.com/middle-east-and-africa/2025/06/13/was-iran-really-racing-for-nukes |access-date=14 June 2025 |newspaper=The Economist |issn=0013-0613 }}</ref><ref name="monthsaway" /> ASV izlūkdienestu novērtējumos tika secināts, ka Irāna neražo kodolieročus un ka augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]] nebija atļāvis atsākt AMAD projektu.<ref name="Independent20250616">{{Ziņu atsauce |date=19 June 2025 |first1=Andy |last1=Gregory |first2=Alicja |last2=Hagopian |title=Israel-Iran conflict: A timeline of how the attacks unfolded |url=https://www.the-independent.com/news/world/middle-east/israel-iran-conflict-timeline-attacks-b2770765.html |access-date=17 June 2025 |work=[[The Independent]] |language=en}}</ref> 2015. gada 14. jūlijā Irāna un sešas pasaules valstis (Lielbritānija, Ķīna, Francija, Vācija, Krievija un ASV) panāca vienošanos kodolenerģijas jomā, lai atceltu sankcijas pret Irānu un iesaldētu Irānas kodolprogrammu.<ref name="CNN20250613">{{Tīmekļa atsauce |last1=Salem |first1=Mostafa |last2=Regan |first2=Helen |last3=Robinson |first3=Lou |date=13 June 2025 |title=Everything you need to know about Iran's nuclear program |url=https://www.cnn.com/2025/06/13/middleeast/iran-nuclear-program-explainer-intl-dg |access-date=22 June 2025 |website=CNN |language=en}}</ref><ref name="ABCNews20250622">{{Tīmekļa atsauce |last=Deliso |first=Meredith |date=22 June 2025 |title=What was in the Iran nuclear deal and why did Trump withdraw the US from it? |url=https://abcnews.go.com/Politics/iran-nuclear-deal-trump-united-states/story?id=123020009 |access-date=22 June 2025 |website=ABC News |language=en}}</ref> Bet 2018. gadā ASV prezidents [[Donalds Tramps]] vienpusēji izstājās no līguma un to anulēja, neskatoties uz [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) ziņojumu, ka Irāna ievēro līgumu.<ref name="Tirone">{{Ziņu atsauce |last1=Tirone |first1=Jonathan |date=13 June 2025 |title=How Close Is Iran to a Nuclear Weapon as Trump Eyes a Deal? |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2025-06-13/does-iran-have-nuclear-weapons-why-did-israel-attack-its-atomic-program | |archive-url=https://archive.today/20250613113055/https://www.bloomberg.com/news/articles/2025-06-13/does-iran-have-nuclear-weapons-why-did-israel-attack-its-atomic-program |archive-date=13 June 2025 |access-date=13 June 2025 |work=Bloomberg News |publisher=Bloomberg L.P.}}</ref> Pēc ASV lēmuma Irāna sāka uzkrāt bagātinātu urānu,<ref name="CNN20250613" /><ref name="Byman">{{Laikraksta atsauce |last=Byman |first=Daniel |date=13 June 2025 |title=What to Know About the Israeli Strike on Iran |url=https://www.csis.org/analysis/what-know-about-israeli-strike-iran |journal=Center for Strategic and International Studies |language=en}}</ref> un SAEA zaudēja iespēju uzraudzīt Irānas kodoliekārtas.<ref name="CNN20250613" /><ref name="Brookings20250616">{{Tīmekļa atsauce |date=16 June 2025 |title=Israel strikes Iran. What happens next? |url=https://www.brookings.edu/articles/israel-strikes-iran-what-happens-next/ |access-date=22 June 2025 |website=Brookings Institute |language=en-US}}</ref> 2025. gada martā ASV Nacionālās izlūkošanas direktore Talsija Gebarda liecināja, ka [[ASV Izlūkdienestu apvienība|ASV izlūkdienesti]] ir apstiprinājuši, ka "Irāna neražo kodolieročus".<ref>{{ziņu atsauce |last1=Lillis |first1=Katie |last2=Cohen |first2=Zachary |date=17 June 2025 |title=Israel says Iran was racing toward a nuclear weapon. US intel says it was years away |url=https://edition.cnn.com/2025/06/17/politics/israel-iran-nuclear-bomb-us-intelligence-years-away |work=CNN}}</ref> Mēnesi vēlāk Tramps paziņoja par sarunām starp ASV un Irānu par Irānas kodolprogrammu. Baltais nams paziņoja, ka Irānai ir divi mēneši, lai nodrošinātu līguma noslēgšanu, un šis termiņš beidzās dienu pirms Izraēlas triecieniem.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Balmer |first1=Crispian |date=13 June 2025 |title=After years of waiting, Israel's Netanyahu finally makes his move on Iran |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/after-years-waiting-israels-netanyahu-finally-makes-his-move-iran-2025-06-13/ |access-date=13 June 2025 |work=Reuters}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Klein |first1=Betsy |last2=Ferris |first2=Sarah |last3=Lillis |first3=Katie Bo |last4=Atwood |first4=Kylie |last5=Treene |first5=Alayna |date=14 June 2025 |title='We fight or we die': How days of frantic diplomacy and dire warnings culminated with Israel's attack on Iran |url=https://www.cnn.com/2025/06/14/politics/israel-iran-attack-planning-trump |access-date=17 June 2025 |website=CNN |language=en}}</ref> Tajā dienā, 2025. gada 12. jūnijā, SAEA pirmo reizi 20 gadu laikā atzina, ka Irāna nav ievērojusi kodolenerģijas saistības.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |title=UN nuclear watchdog finds Iran in non-compliance with its nuclear safeguards obligations |url=https://www.euronews.com/2025/06/12/un-nuclear-watchdog-finds-iran-in-non-compliance-with-nuclear-obligations |access-date=2025-06-12 |website=Euro News}}</ref> SAEA ģenerāldirektors [[Rafaels Grossi]] intervijā paziņoja, ka SAEA "nav nekādu pierādījumu par sistemātiskiem centieniem pāriet uz kodolieroču izstrādi".<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Sharma |first1=Yashraj |last2=Psaropoulos |first2=John T. |date=18 June 2025 |title=Is Iran 'very close' to building a nuclear bomb as Trump claims? |url=https://www.aljazeera.com/news/2025/6/18/is-iran-very-close-to-building-a-nuclear-bomb-as-trump-claims |access-date=18 June 2025 |website=Al Jazeera English |language=en}}</ref><ref name="reuters170625">{{Ziņu atsauce |last1=Maclean |first1=William |last2=Graff |first2=Peter |date=16 June 2025 |title=Iran says parliament is preparing bill to leave nuclear non-proliferation treaty |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/iran-foreign-ministry-says-parliament-is-preparing-bill-leave-npt-2025-06-16/ |access-date=20 June 2025 |work=[[Reuters]]}}</ref> Dienu vēlāk Izraēla sāka triecienus pret Irānu, uzsākot Irānas—Izraēlas karu. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Izraēlas—Hamās karš]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:21. gadsimta kari]] [[Kategorija:Kari ar Irānu]] [[Kategorija:Kari ar Izraēlu]] [[Kategorija:Kari ar ASV]] 4hi7018x15gd0vj9fq6xnu0imvr9jej 4301634 4301632 2025-06-29T16:05:30Z Pirags 3757 pap 4301634 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Irānas–Izraēlas karš | partof = | image = Israel attacks on Iran on 13 June 2025.jpg | caption = 2025. gada 13. jūnija Izraēlas gaisa spēki uzbrukumi | date = {{dat|2025|6|13|N}} — {{dat|2025|6|24|N}} (pamiers) | place = [[Irāna]], [[Izraēla]], [[Persijas līcis]], [[Tuvie Austrumi]] | result = Notiek pašlaik | combatant1 = {{Izraēla}}<br />{{ASV}} | combatant2 = {{Irāna}}<br />[[Hutieši]] | combatant3 = Tikai aizsardzības darbības:<br />{{Jordānija}}<br />{{Katara}} }} [[Attēls:Pictures_of_the_Israeli_attack_on_Tehran_1_Mehr_(2).jpg|thumb|upright=1.2|Izraēlas gaisa uzbrukums Teherānai]] '''Irānas–Izraēlas karš''' sākās [[2025]]. gada [[13. jūnijs|13. jūnijā]] ar pēkšņu [[Izraēla|Izraēlas]] uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2025-iranas-rakete-trapijusi-lielakajai-slimnicai-izraelas-dienvidos-netanjahu-sola-atbildet.a603904/|title=Irānas raķete trāpījusi lielākajai slimnīcai Izraēlas dienvidos, Netanjahu sola atbildēt|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> Papildus kodolobjektiem un konkrētiem kodolfiziķiem Izraēla uzbruka arī Irānas augstākai militārai vadībai. Uzbrukumā tika nogalināts [[Islāma revolūcijas gvardes korpuss|Islāma revolūcijas gvardes korpusa]] vadītājs Hosseins Salami un Irānas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Mohammads Bagheri. Tāpat uzbrukumi tika vērsti pret Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmām un valsts raķešu programmas objektiem. Vēlāk uzbrukumu spektrs tika paplašināts, iekļaujot arī Irānas degvielas un enerģētikas infrastruktūru, kā arī valsts televīzijas galveno ēku. Izraēla izmantoja pilotējamu [[Aviācija|aviāciju]], [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātus]] un Irānā esošos [[Mossad]] slepenā dienesta darbiniekus. Atbildot uz uzbrukumu, Irāna un tās sabiedrotie, tostarp Jemenas kustība [[Hutieši|''Ansār Allāh'']], sāka apšaudīt Izraēlas pilsētas un militāros objektus ar [[ballistiskā raķete|ballistiskajām raķetēm]] un kamikadzes tipa bezpilota lidaparātiem. 2025. gada 22. jūnijā [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]] paziņoja, ka ASV gaisa spēki un jūras spēki ir uzbrukuši vairākiem kodoliekārtām Irānā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.ua/world/ssha-vdarili-po-iranu-shcho-ce-oznachaye-dlya-ukrajini-13045404.html|title=США ударили по Ірану. Що це означає для України|website=www.unian.ua|access-date=2025-06-22|date=2025-06-22|language=uk}}</ref> To vidū ir [[Fordo]] [[urāna bagātināšana]]s rūpnīca, Netenzas kodoliekārta un Isfahānas kodoltehnoloģiju centrs. Šie objekti ir vieni no svarīgākajiem urāna bagātināšanas centriem Irānā. Saskaņā ar ''[[Fox News]]'' sniegto informāciju uzbrukumā tika izmantotas sešas 30 000 [[Mārciņa (mērvienība)|mārciņu]] smagas [[GBU-57]] bumbas, ko nogādāja ''[[Northrop B-2 Spirit]]'' bumbvedēji, kā arī 30 no zemūdenēm raidītas ''[[Tomahawk]]'' raķetes. ASV uzbrukums notika saistībā ar 13. jūnijā Izraēlas sākto militāro operāciju pret Irānu un Irānas atbildes triecieniem pret Izraēlu. 23. jūnija vakarā Irāna ar raķetēm uzbruka ASV aviobāzei Udeidā netālu no [[Katara]]s galvaspilsētas [[Doha]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2025-irana-dod-atbildes-triecienu-asv-aviobazei-katara.a604301/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Irāna dod atbildes triecienu ASV aviobāzei Katarā] lsm.lv 2025. gada 23. jūnijā</ref> 24. jūnija rītā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka Irāna un Izraēla esot panākušas vienošanos par "pilnīgu un galīgu" uguns pārtraukšanu. Viņš norādīja, ka vispirms uguni pārtraukšot Irāna, bet pēc 12 stundām to darīšot arī Izraēla. Vēl pēc 24 stundām 12 dienas ilgušais karš būšot izbeigts. Izraēlas valdība apstiprinājusi, ka piekritusi abpusējai uguns pārtraukšanai, paziņojot, ka Izraēla sasniegusi visus militāros mērķus, ko tā iepriekš definēja kā ballistisko raķešu un kodoldraudu novēršanu no Irānas puses. Tomēr Irānas Revolucionārā gvarde īsi pirms uguns pārtraukšanas paziņoja, ka izšāvusi uz Izraēlu vēl 11 raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.06.2025-tramps-parmet-iranai-un-izraelai-uguns-partrauksanas-rezima-neieverosanu.a604306/ Tramps pārmet Irānai un Izraēlai uguns pārtraukšanas režīma neievērošanu] lsm.lv 2025. gada 24. jūnijā</ref> == Priekšvēsture == === Irānas—Izraēlas konflikts === Karš ir daļa no ilgstošā konflikta starp Irānu un Izraēlu, kas sākās 1980. gadu sākumā un saasinājās pēc 2023. gadā 7. oktobrī ''[[Hamās]]'' uzbrukumiem un sāktās plašākās karadarbības [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. [[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|2024. gada]] laikā spriedze pieauga, kas izpaudās kā vairāki gaisa uzlidojumi starp abām valstīm aprīlī un oktobrī. Līdz 2025. gada sākumam Izraēlai izveidojās stratēģiski labvēlīgi apstākļi uzbrukumam Irānai. Kustības ''[[Hamās]]'' un ''[[Hezbollah]]'', kas tiek uzskatītas par Irānas sabiedrotajām un darbojas pie Izraēlas robežām, bija stipri novājinātas pēc 2023. gada 7. oktobrī sāktā kara [[Gazas josla|Gazā]] un Izraēlas militārajām operācijām [[Libāna|Libānā]] 2024. gadā. Tā paša gada beigās sabruka Irānai lojālais [[Asada režīms]] [[Sīrija|Sīrijā]]. ASV vēlēšanās uzvarēja [[Donalds Tramps]], kurš pauda pilnīgu atbalstu Izraēlai, tādējādi mazinot iespējamo starptautisko pretestību uzbrukumam Irānai. === Irānas kodolprogramma === {{Pamatraksts|Irānas kodolprogramma}} Izraēlas premjerministrs [[Benjamins Netanjahu]] minēja [[Irānas kodolprogramma|Irānas kodolprogrammu]] kā iemeslu, kāpēc Izraēla preventīvi uzbruka Irānai.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Rosman |first=Rebecca |date=16 June 2025 |title=Israel strikes Iranian state TV during live broadcast on the fourth day of conflict |url=https://www.npr.org/2025/06/16/nx-s1-5434860/israel-iran-conflict |access-date=17 June 2025 |work=[[NPR]] |language=en}}</ref> Irāna pastāvīgi ir apgalvojusi, ka tās kodolprogramma ir paredzēta tikai miermīlīgiem mērķiem un ka tā nekad nav plānojusi izstrādāt kodolieročus.<ref name="monthsaway">{{Ziņu atsauce |date=18 June 2025 |first1=David |last1=Gritten |title=Was Iran months away from producing a nuclear bomb? |url=https://www.bbc.com/news/articles/cn840275p5yo |access-date=19 June 2025 |work=[[BBC News]] |language=en-GB}}</ref> Valsts 20. gs. astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados izstrādāja slepenu kodolieroču programmu ar nosaukumu AMAD projekts, kas, saskaņā ar ASV izlūkdienestu novērtējumiem, tika apturēta 2003. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|date=13 June 2025 |title=Was Iran really racing for nukes? |url=https://www.economist.com/middle-east-and-africa/2025/06/13/was-iran-really-racing-for-nukes |access-date=14 June 2025 |newspaper=The Economist |issn=0013-0613 }}</ref><ref name="monthsaway" /> ASV izlūkdienestu novērtējumos tika secināts, ka Irāna neražo kodolieročus un ka augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]] nebija atļāvis atsākt AMAD projektu.<ref name="Independent20250616">{{Ziņu atsauce |date=19 June 2025 |first1=Andy |last1=Gregory |first2=Alicja |last2=Hagopian |title=Israel-Iran conflict: A timeline of how the attacks unfolded |url=https://www.the-independent.com/news/world/middle-east/israel-iran-conflict-timeline-attacks-b2770765.html |access-date=17 June 2025 |work=[[The Independent]] |language=en}}</ref> 2015. gada 14. jūlijā Irāna un sešas pasaules valstis (Lielbritānija, Ķīna, Francija, Vācija, Krievija un ASV) panāca vienošanos kodolenerģijas jomā, lai atceltu sankcijas pret Irānu un iesaldētu Irānas kodolprogrammu.<ref name="CNN20250613">{{Tīmekļa atsauce |last1=Salem |first1=Mostafa |last2=Regan |first2=Helen |last3=Robinson |first3=Lou |date=13 June 2025 |title=Everything you need to know about Iran's nuclear program |url=https://www.cnn.com/2025/06/13/middleeast/iran-nuclear-program-explainer-intl-dg |access-date=22 June 2025 |website=CNN |language=en}}</ref><ref name="ABCNews20250622">{{Tīmekļa atsauce |last=Deliso |first=Meredith |date=22 June 2025 |title=What was in the Iran nuclear deal and why did Trump withdraw the US from it? |url=https://abcnews.go.com/Politics/iran-nuclear-deal-trump-united-states/story?id=123020009 |access-date=22 June 2025 |website=ABC News |language=en}}</ref> Bet 2018. gadā ASV prezidents [[Donalds Tramps]] vienpusēji izstājās no līguma un to anulēja, neskatoties uz [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) ziņojumu, ka Irāna ievēro līgumu.<ref name="Tirone">{{Ziņu atsauce |last1=Tirone |first1=Jonathan |date=13 June 2025 |title=How Close Is Iran to a Nuclear Weapon as Trump Eyes a Deal? |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2025-06-13/does-iran-have-nuclear-weapons-why-did-israel-attack-its-atomic-program | |archive-url=https://archive.today/20250613113055/https://www.bloomberg.com/news/articles/2025-06-13/does-iran-have-nuclear-weapons-why-did-israel-attack-its-atomic-program |archive-date=13 June 2025 |access-date=13 June 2025 |work=Bloomberg News |publisher=Bloomberg L.P.}}</ref> Pēc ASV lēmuma Irāna sāka uzkrāt bagātinātu urānu,<ref name="CNN20250613" /><ref name="Byman">{{Laikraksta atsauce |last=Byman |first=Daniel |date=13 June 2025 |title=What to Know About the Israeli Strike on Iran |url=https://www.csis.org/analysis/what-know-about-israeli-strike-iran |journal=Center for Strategic and International Studies |language=en}}</ref> un SAEA zaudēja iespēju uzraudzīt Irānas kodoliekārtas.<ref name="CNN20250613" /><ref name="Brookings20250616">{{Tīmekļa atsauce |date=16 June 2025 |title=Israel strikes Iran. What happens next? |url=https://www.brookings.edu/articles/israel-strikes-iran-what-happens-next/ |access-date=22 June 2025 |website=Brookings Institute |language=en-US}}</ref> 2025. gada martā ASV Nacionālās izlūkošanas direktore Talsija Gebarda liecināja, ka [[ASV Izlūkdienestu apvienība|ASV izlūkdienesti]] ir apstiprinājuši, ka "Irāna neražo kodolieročus".<ref>{{ziņu atsauce |last1=Lillis |first1=Katie |last2=Cohen |first2=Zachary |date=17 June 2025 |title=Israel says Iran was racing toward a nuclear weapon. US intel says it was years away |url=https://edition.cnn.com/2025/06/17/politics/israel-iran-nuclear-bomb-us-intelligence-years-away |work=CNN}}</ref> Mēnesi vēlāk Tramps paziņoja par sarunām starp ASV un Irānu par Irānas kodolprogrammu. Baltais nams paziņoja, ka Irānai ir divi mēneši, lai nodrošinātu līguma noslēgšanu, un šis termiņš beidzās dienu pirms Izraēlas triecieniem.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Balmer |first1=Crispian |date=13 June 2025 |title=After years of waiting, Israel's Netanyahu finally makes his move on Iran |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/after-years-waiting-israels-netanyahu-finally-makes-his-move-iran-2025-06-13/ |access-date=13 June 2025 |work=Reuters}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Klein |first1=Betsy |last2=Ferris |first2=Sarah |last3=Lillis |first3=Katie Bo |last4=Atwood |first4=Kylie |last5=Treene |first5=Alayna |date=14 June 2025 |title='We fight or we die': How days of frantic diplomacy and dire warnings culminated with Israel's attack on Iran |url=https://www.cnn.com/2025/06/14/politics/israel-iran-attack-planning-trump |access-date=17 June 2025 |website=CNN |language=en}}</ref> Tajā dienā, 2025. gada 12. jūnijā, SAEA pirmo reizi 20 gadu laikā atzina, ka Irāna nav ievērojusi kodolenerģijas saistības.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |title=UN nuclear watchdog finds Iran in non-compliance with its nuclear safeguards obligations |url=https://www.euronews.com/2025/06/12/un-nuclear-watchdog-finds-iran-in-non-compliance-with-nuclear-obligations |access-date=2025-06-12 |website=Euro News}}</ref> SAEA ģenerāldirektors [[Rafaels Grossi]] intervijā paziņoja, ka SAEA "nav nekādu pierādījumu par sistemātiskiem centieniem pāriet uz kodolieroču izstrādi".<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Sharma |first1=Yashraj |last2=Psaropoulos |first2=John T. |date=18 June 2025 |title=Is Iran 'very close' to building a nuclear bomb as Trump claims? |url=https://www.aljazeera.com/news/2025/6/18/is-iran-very-close-to-building-a-nuclear-bomb-as-trump-claims |access-date=18 June 2025 |website=Al Jazeera English |language=en}}</ref><ref name="reuters170625">{{Ziņu atsauce |last1=Maclean |first1=William |last2=Graff |first2=Peter |date=16 June 2025 |title=Iran says parliament is preparing bill to leave nuclear non-proliferation treaty |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/iran-foreign-ministry-says-parliament-is-preparing-bill-leave-npt-2025-06-16/ |access-date=20 June 2025 |work=[[Reuters]]}}</ref> Dienu vēlāk Izraēla sāka triecienus pret Irānu, uzsākot Irānas—Izraēlas karu. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Izraēlas—Hamās karš]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:21. gadsimta kari]] [[Kategorija:Kari ar Irānu]] [[Kategorija:Kari ar Izraēlu]] [[Kategorija:Kari ar ASV]] oxku4916ub7730c1v701l8atcmgtaad 4301636 4301634 2025-06-29T16:06:20Z Pirags 3757 4301636 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Irānas–Izraēlas karš | partof = | image = Israel attacks on Iran on 13 June 2025.jpg | caption = 2025. gada 13. jūnija Izraēlas gaisa spēki uzbrukumi | date = {{dat|2025|6|13|N}} — {{dat|2025|6|24|N}} (pamiers) | place = [[Irāna]], [[Izraēla]], [[Persijas līcis]], [[Tuvie Austrumi]] | result = vienošanās par pamieru | combatant1 = {{Izraēla}}<br />{{ASV}} | combatant2 = {{Irāna}}<br />[[Hutieši]] | combatant3 = Tikai aizsardzības darbības:<br />{{Jordānija}}<br />{{Katara}} }} [[Attēls:Pictures_of_the_Israeli_attack_on_Tehran_1_Mehr_(2).jpg|thumb|upright=1.2|Izraēlas gaisa uzbrukums Teherānai]] '''Irānas–Izraēlas karš''' sākās [[2025]]. gada [[13. jūnijs|13. jūnijā]] ar pēkšņu [[Izraēla|Izraēlas]] uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2025-iranas-rakete-trapijusi-lielakajai-slimnicai-izraelas-dienvidos-netanjahu-sola-atbildet.a603904/|title=Irānas raķete trāpījusi lielākajai slimnīcai Izraēlas dienvidos, Netanjahu sola atbildēt|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> Papildus kodolobjektiem un konkrētiem kodolfiziķiem Izraēla uzbruka arī Irānas augstākai militārai vadībai. Uzbrukumā tika nogalināts [[Islāma revolūcijas gvardes korpuss|Islāma revolūcijas gvardes korpusa]] vadītājs Hosseins Salami un Irānas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Mohammads Bagheri. Tāpat uzbrukumi tika vērsti pret Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmām un valsts raķešu programmas objektiem. Vēlāk uzbrukumu spektrs tika paplašināts, iekļaujot arī Irānas degvielas un enerģētikas infrastruktūru, kā arī valsts televīzijas galveno ēku. Izraēla izmantoja pilotējamu [[Aviācija|aviāciju]], [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātus]] un Irānā esošos [[Mossad]] slepenā dienesta darbiniekus. Atbildot uz uzbrukumu, Irāna un tās sabiedrotie, tostarp Jemenas kustība [[Hutieši|''Ansār Allāh'']], sāka apšaudīt Izraēlas pilsētas un militāros objektus ar [[ballistiskā raķete|ballistiskajām raķetēm]] un kamikadzes tipa bezpilota lidaparātiem. 2025. gada 22. jūnijā [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]] paziņoja, ka ASV gaisa spēki un jūras spēki ir uzbrukuši vairākiem kodoliekārtām Irānā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.ua/world/ssha-vdarili-po-iranu-shcho-ce-oznachaye-dlya-ukrajini-13045404.html|title=США ударили по Ірану. Що це означає для України|website=www.unian.ua|access-date=2025-06-22|date=2025-06-22|language=uk}}</ref> To vidū ir [[Fordo]] [[urāna bagātināšana]]s rūpnīca, Netenzas kodoliekārta un Isfahānas kodoltehnoloģiju centrs. Šie objekti ir vieni no svarīgākajiem urāna bagātināšanas centriem Irānā. Saskaņā ar ''[[Fox News]]'' sniegto informāciju uzbrukumā tika izmantotas sešas 30 000 [[Mārciņa (mērvienība)|mārciņu]] smagas [[GBU-57]] bumbas, ko nogādāja ''[[Northrop B-2 Spirit]]'' bumbvedēji, kā arī 30 no zemūdenēm raidītas ''[[Tomahawk]]'' raķetes. ASV uzbrukums notika saistībā ar 13. jūnijā Izraēlas sākto militāro operāciju pret Irānu un Irānas atbildes triecieniem pret Izraēlu. 23. jūnija vakarā Irāna ar raķetēm uzbruka ASV aviobāzei Udeidā netālu no [[Katara]]s galvaspilsētas [[Doha]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2025-irana-dod-atbildes-triecienu-asv-aviobazei-katara.a604301/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Irāna dod atbildes triecienu ASV aviobāzei Katarā] lsm.lv 2025. gada 23. jūnijā</ref> 24. jūnija rītā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka Irāna un Izraēla esot panākušas vienošanos par "pilnīgu un galīgu" uguns pārtraukšanu. Viņš norādīja, ka vispirms uguni pārtraukšot Irāna, bet pēc 12 stundām to darīšot arī Izraēla. Vēl pēc 24 stundām 12 dienas ilgušais karš būšot izbeigts. Izraēlas valdība apstiprinājusi, ka piekritusi abpusējai uguns pārtraukšanai, paziņojot, ka Izraēla sasniegusi visus militāros mērķus, ko tā iepriekš definēja kā ballistisko raķešu un kodoldraudu novēršanu no Irānas puses. Tomēr Irānas Revolucionārā gvarde īsi pirms uguns pārtraukšanas paziņoja, ka izšāvusi uz Izraēlu vēl 11 raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.06.2025-tramps-parmet-iranai-un-izraelai-uguns-partrauksanas-rezima-neieverosanu.a604306/ Tramps pārmet Irānai un Izraēlai uguns pārtraukšanas režīma neievērošanu] lsm.lv 2025. gada 24. jūnijā</ref> == Priekšvēsture == === Irānas—Izraēlas konflikts === Karš ir daļa no ilgstošā konflikta starp Irānu un Izraēlu, kas sākās 1980. gadu sākumā un saasinājās pēc 2023. gadā 7. oktobrī ''[[Hamās]]'' uzbrukumiem un sāktās plašākās karadarbības [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. [[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|2024. gada]] laikā spriedze pieauga, kas izpaudās kā vairāki gaisa uzlidojumi starp abām valstīm aprīlī un oktobrī. Līdz 2025. gada sākumam Izraēlai izveidojās stratēģiski labvēlīgi apstākļi uzbrukumam Irānai. Kustības ''[[Hamās]]'' un ''[[Hezbollah]]'', kas tiek uzskatītas par Irānas sabiedrotajām un darbojas pie Izraēlas robežām, bija stipri novājinātas pēc 2023. gada 7. oktobrī sāktā kara [[Gazas josla|Gazā]] un Izraēlas militārajām operācijām [[Libāna|Libānā]] 2024. gadā. Tā paša gada beigās sabruka Irānai lojālais [[Asada režīms]] [[Sīrija|Sīrijā]]. ASV vēlēšanās uzvarēja [[Donalds Tramps]], kurš pauda pilnīgu atbalstu Izraēlai, tādējādi mazinot iespējamo starptautisko pretestību uzbrukumam Irānai. === Irānas kodolprogramma === {{Pamatraksts|Irānas kodolprogramma}} Izraēlas premjerministrs [[Benjamins Netanjahu]] minēja [[Irānas kodolprogramma|Irānas kodolprogrammu]] kā iemeslu, kāpēc Izraēla preventīvi uzbruka Irānai.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Rosman |first=Rebecca |date=16 June 2025 |title=Israel strikes Iranian state TV during live broadcast on the fourth day of conflict |url=https://www.npr.org/2025/06/16/nx-s1-5434860/israel-iran-conflict |access-date=17 June 2025 |work=[[NPR]] |language=en}}</ref> Irāna pastāvīgi ir apgalvojusi, ka tās kodolprogramma ir paredzēta tikai miermīlīgiem mērķiem un ka tā nekad nav plānojusi izstrādāt kodolieročus.<ref name="monthsaway">{{Ziņu atsauce |date=18 June 2025 |first1=David |last1=Gritten |title=Was Iran months away from producing a nuclear bomb? |url=https://www.bbc.com/news/articles/cn840275p5yo |access-date=19 June 2025 |work=[[BBC News]] |language=en-GB}}</ref> Valsts 20. gs. astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados izstrādāja slepenu kodolieroču programmu ar nosaukumu AMAD projekts, kas, saskaņā ar ASV izlūkdienestu novērtējumiem, tika apturēta 2003. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|date=13 June 2025 |title=Was Iran really racing for nukes? |url=https://www.economist.com/middle-east-and-africa/2025/06/13/was-iran-really-racing-for-nukes |access-date=14 June 2025 |newspaper=The Economist |issn=0013-0613 }}</ref><ref name="monthsaway" /> ASV izlūkdienestu novērtējumos tika secināts, ka Irāna neražo kodolieročus un ka augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]] nebija atļāvis atsākt AMAD projektu.<ref name="Independent20250616">{{Ziņu atsauce |date=19 June 2025 |first1=Andy |last1=Gregory |first2=Alicja |last2=Hagopian |title=Israel-Iran conflict: A timeline of how the attacks unfolded |url=https://www.the-independent.com/news/world/middle-east/israel-iran-conflict-timeline-attacks-b2770765.html |access-date=17 June 2025 |work=[[The Independent]] |language=en}}</ref> 2015. gada 14. jūlijā Irāna un sešas pasaules valstis (Lielbritānija, Ķīna, Francija, Vācija, Krievija un ASV) panāca vienošanos kodolenerģijas jomā, lai atceltu sankcijas pret Irānu un iesaldētu Irānas kodolprogrammu.<ref name="CNN20250613">{{Tīmekļa atsauce |last1=Salem |first1=Mostafa |last2=Regan |first2=Helen |last3=Robinson |first3=Lou |date=13 June 2025 |title=Everything you need to know about Iran's nuclear program |url=https://www.cnn.com/2025/06/13/middleeast/iran-nuclear-program-explainer-intl-dg |access-date=22 June 2025 |website=CNN |language=en}}</ref><ref name="ABCNews20250622">{{Tīmekļa atsauce |last=Deliso |first=Meredith |date=22 June 2025 |title=What was in the Iran nuclear deal and why did Trump withdraw the US from it? |url=https://abcnews.go.com/Politics/iran-nuclear-deal-trump-united-states/story?id=123020009 |access-date=22 June 2025 |website=ABC News |language=en}}</ref> Bet 2018. gadā ASV prezidents [[Donalds Tramps]] vienpusēji izstājās no līguma un to anulēja, neskatoties uz [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) ziņojumu, ka Irāna ievēro līgumu.<ref name="Tirone">{{Ziņu atsauce |last1=Tirone |first1=Jonathan |date=13 June 2025 |title=How Close Is Iran to a Nuclear Weapon as Trump Eyes a Deal? |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2025-06-13/does-iran-have-nuclear-weapons-why-did-israel-attack-its-atomic-program | |archive-url=https://archive.today/20250613113055/https://www.bloomberg.com/news/articles/2025-06-13/does-iran-have-nuclear-weapons-why-did-israel-attack-its-atomic-program |archive-date=13 June 2025 |access-date=13 June 2025 |work=Bloomberg News |publisher=Bloomberg L.P.}}</ref> Pēc ASV lēmuma Irāna sāka uzkrāt bagātinātu urānu,<ref name="CNN20250613" /><ref name="Byman">{{Laikraksta atsauce |last=Byman |first=Daniel |date=13 June 2025 |title=What to Know About the Israeli Strike on Iran |url=https://www.csis.org/analysis/what-know-about-israeli-strike-iran |journal=Center for Strategic and International Studies |language=en}}</ref> un SAEA zaudēja iespēju uzraudzīt Irānas kodoliekārtas.<ref name="CNN20250613" /><ref name="Brookings20250616">{{Tīmekļa atsauce |date=16 June 2025 |title=Israel strikes Iran. What happens next? |url=https://www.brookings.edu/articles/israel-strikes-iran-what-happens-next/ |access-date=22 June 2025 |website=Brookings Institute |language=en-US}}</ref> 2025. gada martā ASV Nacionālās izlūkošanas direktore Talsija Gebarda liecināja, ka [[ASV Izlūkdienestu apvienība|ASV izlūkdienesti]] ir apstiprinājuši, ka "Irāna neražo kodolieročus".<ref>{{ziņu atsauce |last1=Lillis |first1=Katie |last2=Cohen |first2=Zachary |date=17 June 2025 |title=Israel says Iran was racing toward a nuclear weapon. US intel says it was years away |url=https://edition.cnn.com/2025/06/17/politics/israel-iran-nuclear-bomb-us-intelligence-years-away |work=CNN}}</ref> Mēnesi vēlāk Tramps paziņoja par sarunām starp ASV un Irānu par Irānas kodolprogrammu. Baltais nams paziņoja, ka Irānai ir divi mēneši, lai nodrošinātu līguma noslēgšanu, un šis termiņš beidzās dienu pirms Izraēlas triecieniem.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Balmer |first1=Crispian |date=13 June 2025 |title=After years of waiting, Israel's Netanyahu finally makes his move on Iran |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/after-years-waiting-israels-netanyahu-finally-makes-his-move-iran-2025-06-13/ |access-date=13 June 2025 |work=Reuters}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Klein |first1=Betsy |last2=Ferris |first2=Sarah |last3=Lillis |first3=Katie Bo |last4=Atwood |first4=Kylie |last5=Treene |first5=Alayna |date=14 June 2025 |title='We fight or we die': How days of frantic diplomacy and dire warnings culminated with Israel's attack on Iran |url=https://www.cnn.com/2025/06/14/politics/israel-iran-attack-planning-trump |access-date=17 June 2025 |website=CNN |language=en}}</ref> Tajā dienā, 2025. gada 12. jūnijā, SAEA pirmo reizi 20 gadu laikā atzina, ka Irāna nav ievērojusi kodolenerģijas saistības.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |title=UN nuclear watchdog finds Iran in non-compliance with its nuclear safeguards obligations |url=https://www.euronews.com/2025/06/12/un-nuclear-watchdog-finds-iran-in-non-compliance-with-nuclear-obligations |access-date=2025-06-12 |website=Euro News}}</ref> SAEA ģenerāldirektors [[Rafaels Grossi]] intervijā paziņoja, ka SAEA "nav nekādu pierādījumu par sistemātiskiem centieniem pāriet uz kodolieroču izstrādi".<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Sharma |first1=Yashraj |last2=Psaropoulos |first2=John T. |date=18 June 2025 |title=Is Iran 'very close' to building a nuclear bomb as Trump claims? |url=https://www.aljazeera.com/news/2025/6/18/is-iran-very-close-to-building-a-nuclear-bomb-as-trump-claims |access-date=18 June 2025 |website=Al Jazeera English |language=en}}</ref><ref name="reuters170625">{{Ziņu atsauce |last1=Maclean |first1=William |last2=Graff |first2=Peter |date=16 June 2025 |title=Iran says parliament is preparing bill to leave nuclear non-proliferation treaty |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/iran-foreign-ministry-says-parliament-is-preparing-bill-leave-npt-2025-06-16/ |access-date=20 June 2025 |work=[[Reuters]]}}</ref> Dienu vēlāk Izraēla sāka triecienus pret Irānu, uzsākot Irānas—Izraēlas karu. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Izraēlas—Hamās karš]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:21. gadsimta kari]] [[Kategorija:Kari ar Irānu]] [[Kategorija:Kari ar Izraēlu]] [[Kategorija:Kari ar ASV]] npwot1gp3tzi1p0wr18spdxdab3gr21 4301637 4301636 2025-06-29T16:07:18Z Pirags 3757 pap 4301637 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Irānas–Izraēlas karš | partof = | image = Israel attacks on Iran on 13 June 2025.jpg | caption = 2025. gada 13. jūnija Izraēlas gaisa spēki uzbrukumi | date = {{dat|2025|6|13|N}} — {{dat||6|24|N}} (pamiers) | place = [[Irāna]], [[Izraēla]], [[Persijas līcis]], [[Tuvie Austrumi]] | result = vienošanās par pamieru | combatant1 = {{Izraēla}}<br />{{ASV}} | combatant2 = {{Irāna}}<br />[[Hutieši]] | combatant3 = Tikai aizsardzības darbības:<br />{{Jordānija}}<br />{{Katara}} }} [[Attēls:Pictures_of_the_Israeli_attack_on_Tehran_1_Mehr_(2).jpg|thumb|upright=1.2|Izraēlas gaisa uzbrukums Teherānai]] '''Irānas–Izraēlas karš''' sākās [[2025]]. gada [[13. jūnijs|13. jūnijā]] ar pēkšņu [[Izraēla|Izraēlas]] uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2025-iranas-rakete-trapijusi-lielakajai-slimnicai-izraelas-dienvidos-netanjahu-sola-atbildet.a603904/|title=Irānas raķete trāpījusi lielākajai slimnīcai Izraēlas dienvidos, Netanjahu sola atbildēt|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> Papildus kodolobjektiem un konkrētiem kodolfiziķiem Izraēla uzbruka arī Irānas augstākai militārai vadībai. Uzbrukumā tika nogalināts [[Islāma revolūcijas gvardes korpuss|Islāma revolūcijas gvardes korpusa]] vadītājs Hosseins Salami un Irānas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Mohammads Bagheri. Tāpat uzbrukumi tika vērsti pret Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmām un valsts raķešu programmas objektiem. Vēlāk uzbrukumu spektrs tika paplašināts, iekļaujot arī Irānas degvielas un enerģētikas infrastruktūru, kā arī valsts televīzijas galveno ēku. Izraēla izmantoja pilotējamu [[Aviācija|aviāciju]], [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātus]] un Irānā esošos [[Mossad]] slepenā dienesta darbiniekus. Atbildot uz uzbrukumu, Irāna un tās sabiedrotie, tostarp Jemenas kustība [[Hutieši|''Ansār Allāh'']], sāka apšaudīt Izraēlas pilsētas un militāros objektus ar [[ballistiskā raķete|ballistiskajām raķetēm]] un kamikadzes tipa bezpilota lidaparātiem. 2025. gada 22. jūnijā [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]] paziņoja, ka ASV gaisa spēki un jūras spēki ir uzbrukuši vairākiem kodoliekārtām Irānā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.ua/world/ssha-vdarili-po-iranu-shcho-ce-oznachaye-dlya-ukrajini-13045404.html|title=США ударили по Ірану. Що це означає для України|website=www.unian.ua|access-date=2025-06-22|date=2025-06-22|language=uk}}</ref> To vidū ir [[Fordo]] [[urāna bagātināšana]]s rūpnīca, Netenzas kodoliekārta un Isfahānas kodoltehnoloģiju centrs. Šie objekti ir vieni no svarīgākajiem urāna bagātināšanas centriem Irānā. Saskaņā ar ''[[Fox News]]'' sniegto informāciju uzbrukumā tika izmantotas sešas 30 000 [[Mārciņa (mērvienība)|mārciņu]] smagas [[GBU-57]] bumbas, ko nogādāja ''[[Northrop B-2 Spirit]]'' bumbvedēji, kā arī 30 no zemūdenēm raidītas ''[[Tomahawk]]'' raķetes. ASV uzbrukums notika saistībā ar 13. jūnijā Izraēlas sākto militāro operāciju pret Irānu un Irānas atbildes triecieniem pret Izraēlu. 23. jūnija vakarā Irāna ar raķetēm uzbruka ASV aviobāzei Udeidā netālu no [[Katara]]s galvaspilsētas [[Doha]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2025-irana-dod-atbildes-triecienu-asv-aviobazei-katara.a604301/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Irāna dod atbildes triecienu ASV aviobāzei Katarā] lsm.lv 2025. gada 23. jūnijā</ref> 24. jūnija rītā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka Irāna un Izraēla esot panākušas vienošanos par "pilnīgu un galīgu" uguns pārtraukšanu. Viņš norādīja, ka vispirms uguni pārtraukšot Irāna, bet pēc 12 stundām to darīšot arī Izraēla. Vēl pēc 24 stundām 12 dienas ilgušais karš būšot izbeigts. Izraēlas valdība apstiprinājusi, ka piekritusi abpusējai uguns pārtraukšanai, paziņojot, ka Izraēla sasniegusi visus militāros mērķus, ko tā iepriekš definēja kā ballistisko raķešu un kodoldraudu novēršanu no Irānas puses. Tomēr Irānas Revolucionārā gvarde īsi pirms uguns pārtraukšanas paziņoja, ka izšāvusi uz Izraēlu vēl 11 raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.06.2025-tramps-parmet-iranai-un-izraelai-uguns-partrauksanas-rezima-neieverosanu.a604306/ Tramps pārmet Irānai un Izraēlai uguns pārtraukšanas režīma neievērošanu] lsm.lv 2025. gada 24. jūnijā</ref> == Priekšvēsture == === Irānas—Izraēlas konflikts === Karš ir daļa no ilgstošā konflikta starp Irānu un Izraēlu, kas sākās 1980. gadu sākumā un saasinājās pēc 2023. gadā 7. oktobrī ''[[Hamās]]'' uzbrukumiem un sāktās plašākās karadarbības [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. [[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|2024. gada]] laikā spriedze pieauga, kas izpaudās kā vairāki gaisa uzlidojumi starp abām valstīm aprīlī un oktobrī. Līdz 2025. gada sākumam Izraēlai izveidojās stratēģiski labvēlīgi apstākļi uzbrukumam Irānai. Kustības ''[[Hamās]]'' un ''[[Hezbollah]]'', kas tiek uzskatītas par Irānas sabiedrotajām un darbojas pie Izraēlas robežām, bija stipri novājinātas pēc 2023. gada 7. oktobrī sāktā kara [[Gazas josla|Gazā]] un Izraēlas militārajām operācijām [[Libāna|Libānā]] 2024. gadā. Tā paša gada beigās sabruka Irānai lojālais [[Asada režīms]] [[Sīrija|Sīrijā]]. ASV vēlēšanās uzvarēja [[Donalds Tramps]], kurš pauda pilnīgu atbalstu Izraēlai, tādējādi mazinot iespējamo starptautisko pretestību uzbrukumam Irānai. === Irānas kodolprogramma === {{Pamatraksts|Irānas kodolprogramma}} Izraēlas premjerministrs [[Benjamins Netanjahu]] minēja [[Irānas kodolprogramma|Irānas kodolprogrammu]] kā iemeslu, kāpēc Izraēla preventīvi uzbruka Irānai.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Rosman |first=Rebecca |date=16 June 2025 |title=Israel strikes Iranian state TV during live broadcast on the fourth day of conflict |url=https://www.npr.org/2025/06/16/nx-s1-5434860/israel-iran-conflict |access-date=17 June 2025 |work=[[NPR]] |language=en}}</ref> Irāna pastāvīgi ir apgalvojusi, ka tās kodolprogramma ir paredzēta tikai miermīlīgiem mērķiem un ka tā nekad nav plānojusi izstrādāt kodolieročus.<ref name="monthsaway">{{Ziņu atsauce |date=18 June 2025 |first1=David |last1=Gritten |title=Was Iran months away from producing a nuclear bomb? |url=https://www.bbc.com/news/articles/cn840275p5yo |access-date=19 June 2025 |work=[[BBC News]] |language=en-GB}}</ref> Valsts 20. gs. astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados izstrādāja slepenu kodolieroču programmu ar nosaukumu AMAD projekts, kas, saskaņā ar ASV izlūkdienestu novērtējumiem, tika apturēta 2003. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|date=13 June 2025 |title=Was Iran really racing for nukes? |url=https://www.economist.com/middle-east-and-africa/2025/06/13/was-iran-really-racing-for-nukes |access-date=14 June 2025 |newspaper=The Economist |issn=0013-0613 }}</ref><ref name="monthsaway" /> ASV izlūkdienestu novērtējumos tika secināts, ka Irāna neražo kodolieročus un ka augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]] nebija atļāvis atsākt AMAD projektu.<ref name="Independent20250616">{{Ziņu atsauce |date=19 June 2025 |first1=Andy |last1=Gregory |first2=Alicja |last2=Hagopian |title=Israel-Iran conflict: A timeline of how the attacks unfolded |url=https://www.the-independent.com/news/world/middle-east/israel-iran-conflict-timeline-attacks-b2770765.html |access-date=17 June 2025 |work=[[The Independent]] |language=en}}</ref> 2015. gada 14. jūlijā Irāna un sešas pasaules valstis (Lielbritānija, Ķīna, Francija, Vācija, Krievija un ASV) panāca vienošanos kodolenerģijas jomā, lai atceltu sankcijas pret Irānu un iesaldētu Irānas kodolprogrammu.<ref name="CNN20250613">{{Tīmekļa atsauce |last1=Salem |first1=Mostafa |last2=Regan |first2=Helen |last3=Robinson |first3=Lou |date=13 June 2025 |title=Everything you need to know about Iran's nuclear program |url=https://www.cnn.com/2025/06/13/middleeast/iran-nuclear-program-explainer-intl-dg |access-date=22 June 2025 |website=CNN |language=en}}</ref><ref name="ABCNews20250622">{{Tīmekļa atsauce |last=Deliso |first=Meredith |date=22 June 2025 |title=What was in the Iran nuclear deal and why did Trump withdraw the US from it? |url=https://abcnews.go.com/Politics/iran-nuclear-deal-trump-united-states/story?id=123020009 |access-date=22 June 2025 |website=ABC News |language=en}}</ref> Bet 2018. gadā ASV prezidents [[Donalds Tramps]] vienpusēji izstājās no līguma un to anulēja, neskatoties uz [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) ziņojumu, ka Irāna ievēro līgumu.<ref name="Tirone">{{Ziņu atsauce |last1=Tirone |first1=Jonathan |date=13 June 2025 |title=How Close Is Iran to a Nuclear Weapon as Trump Eyes a Deal? |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2025-06-13/does-iran-have-nuclear-weapons-why-did-israel-attack-its-atomic-program | |archive-url=https://archive.today/20250613113055/https://www.bloomberg.com/news/articles/2025-06-13/does-iran-have-nuclear-weapons-why-did-israel-attack-its-atomic-program |archive-date=13 June 2025 |access-date=13 June 2025 |work=Bloomberg News |publisher=Bloomberg L.P.}}</ref> Pēc ASV lēmuma Irāna sāka uzkrāt bagātinātu urānu,<ref name="CNN20250613" /><ref name="Byman">{{Laikraksta atsauce |last=Byman |first=Daniel |date=13 June 2025 |title=What to Know About the Israeli Strike on Iran |url=https://www.csis.org/analysis/what-know-about-israeli-strike-iran |journal=Center for Strategic and International Studies |language=en}}</ref> un SAEA zaudēja iespēju uzraudzīt Irānas kodoliekārtas.<ref name="CNN20250613" /><ref name="Brookings20250616">{{Tīmekļa atsauce |date=16 June 2025 |title=Israel strikes Iran. What happens next? |url=https://www.brookings.edu/articles/israel-strikes-iran-what-happens-next/ |access-date=22 June 2025 |website=Brookings Institute |language=en-US}}</ref> 2025. gada martā ASV Nacionālās izlūkošanas direktore Talsija Gebarda liecināja, ka [[ASV Izlūkdienestu apvienība|ASV izlūkdienesti]] ir apstiprinājuši, ka "Irāna neražo kodolieročus".<ref>{{ziņu atsauce |last1=Lillis |first1=Katie |last2=Cohen |first2=Zachary |date=17 June 2025 |title=Israel says Iran was racing toward a nuclear weapon. US intel says it was years away |url=https://edition.cnn.com/2025/06/17/politics/israel-iran-nuclear-bomb-us-intelligence-years-away |work=CNN}}</ref> Mēnesi vēlāk Tramps paziņoja par sarunām starp ASV un Irānu par Irānas kodolprogrammu. Baltais nams paziņoja, ka Irānai ir divi mēneši, lai nodrošinātu līguma noslēgšanu, un šis termiņš beidzās dienu pirms Izraēlas triecieniem.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Balmer |first1=Crispian |date=13 June 2025 |title=After years of waiting, Israel's Netanyahu finally makes his move on Iran |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/after-years-waiting-israels-netanyahu-finally-makes-his-move-iran-2025-06-13/ |access-date=13 June 2025 |work=Reuters}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Klein |first1=Betsy |last2=Ferris |first2=Sarah |last3=Lillis |first3=Katie Bo |last4=Atwood |first4=Kylie |last5=Treene |first5=Alayna |date=14 June 2025 |title='We fight or we die': How days of frantic diplomacy and dire warnings culminated with Israel's attack on Iran |url=https://www.cnn.com/2025/06/14/politics/israel-iran-attack-planning-trump |access-date=17 June 2025 |website=CNN |language=en}}</ref> Tajā dienā, 2025. gada 12. jūnijā, SAEA pirmo reizi 20 gadu laikā atzina, ka Irāna nav ievērojusi kodolenerģijas saistības.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |title=UN nuclear watchdog finds Iran in non-compliance with its nuclear safeguards obligations |url=https://www.euronews.com/2025/06/12/un-nuclear-watchdog-finds-iran-in-non-compliance-with-nuclear-obligations |access-date=2025-06-12 |website=Euro News}}</ref> SAEA ģenerāldirektors [[Rafaels Grossi]] intervijā paziņoja, ka SAEA "nav nekādu pierādījumu par sistemātiskiem centieniem pāriet uz kodolieroču izstrādi".<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Sharma |first1=Yashraj |last2=Psaropoulos |first2=John T. |date=18 June 2025 |title=Is Iran 'very close' to building a nuclear bomb as Trump claims? |url=https://www.aljazeera.com/news/2025/6/18/is-iran-very-close-to-building-a-nuclear-bomb-as-trump-claims |access-date=18 June 2025 |website=Al Jazeera English |language=en}}</ref><ref name="reuters170625">{{Ziņu atsauce |last1=Maclean |first1=William |last2=Graff |first2=Peter |date=16 June 2025 |title=Iran says parliament is preparing bill to leave nuclear non-proliferation treaty |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/iran-foreign-ministry-says-parliament-is-preparing-bill-leave-npt-2025-06-16/ |access-date=20 June 2025 |work=[[Reuters]]}}</ref> Dienu vēlāk Izraēla sāka triecienus pret Irānu, uzsākot Irānas—Izraēlas karu. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Izraēlas—Hamās karš]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:21. gadsimta kari]] [[Kategorija:Kari ar Irānu]] [[Kategorija:Kari ar Izraēlu]] [[Kategorija:Kari ar ASV]] 4svcvzz4lrn7wozffiw44q9osux7vvs 4301641 4301637 2025-06-29T16:10:29Z Pirags 3757 /* Irānas—Izraēlas konflikts */ 4301641 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Irānas–Izraēlas karš | partof = | image = Israel attacks on Iran on 13 June 2025.jpg | caption = 2025. gada 13. jūnija Izraēlas gaisa spēki uzbrukumi | date = {{dat|2025|6|13|N}} — {{dat||6|24|N}} (pamiers) | place = [[Irāna]], [[Izraēla]], [[Persijas līcis]], [[Tuvie Austrumi]] | result = vienošanās par pamieru | combatant1 = {{Izraēla}}<br />{{ASV}} | combatant2 = {{Irāna}}<br />[[Hutieši]] | combatant3 = Tikai aizsardzības darbības:<br />{{Jordānija}}<br />{{Katara}} }} [[Attēls:Pictures_of_the_Israeli_attack_on_Tehran_1_Mehr_(2).jpg|thumb|upright=1.2|Izraēlas gaisa uzbrukums Teherānai]] '''Irānas–Izraēlas karš''' sākās [[2025]]. gada [[13. jūnijs|13. jūnijā]] ar pēkšņu [[Izraēla|Izraēlas]] uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2025-iranas-rakete-trapijusi-lielakajai-slimnicai-izraelas-dienvidos-netanjahu-sola-atbildet.a603904/|title=Irānas raķete trāpījusi lielākajai slimnīcai Izraēlas dienvidos, Netanjahu sola atbildēt|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> Papildus kodolobjektiem un konkrētiem kodolfiziķiem Izraēla uzbruka arī Irānas augstākai militārai vadībai. Uzbrukumā tika nogalināts [[Islāma revolūcijas gvardes korpuss|Islāma revolūcijas gvardes korpusa]] vadītājs Hosseins Salami un Irānas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Mohammads Bagheri. Tāpat uzbrukumi tika vērsti pret Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmām un valsts raķešu programmas objektiem. Vēlāk uzbrukumu spektrs tika paplašināts, iekļaujot arī Irānas degvielas un enerģētikas infrastruktūru, kā arī valsts televīzijas galveno ēku. Izraēla izmantoja pilotējamu [[Aviācija|aviāciju]], [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātus]] un Irānā esošos [[Mossad]] slepenā dienesta darbiniekus. Atbildot uz uzbrukumu, Irāna un tās sabiedrotie, tostarp Jemenas kustība [[Hutieši|''Ansār Allāh'']], sāka apšaudīt Izraēlas pilsētas un militāros objektus ar [[ballistiskā raķete|ballistiskajām raķetēm]] un kamikadzes tipa bezpilota lidaparātiem. 2025. gada 22. jūnijā [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]] paziņoja, ka ASV gaisa spēki un jūras spēki ir uzbrukuši vairākiem kodoliekārtām Irānā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.ua/world/ssha-vdarili-po-iranu-shcho-ce-oznachaye-dlya-ukrajini-13045404.html|title=США ударили по Ірану. Що це означає для України|website=www.unian.ua|access-date=2025-06-22|date=2025-06-22|language=uk}}</ref> To vidū ir [[Fordo]] [[urāna bagātināšana]]s rūpnīca, Netenzas kodoliekārta un Isfahānas kodoltehnoloģiju centrs. Šie objekti ir vieni no svarīgākajiem urāna bagātināšanas centriem Irānā. Saskaņā ar ''[[Fox News]]'' sniegto informāciju uzbrukumā tika izmantotas sešas 30 000 [[Mārciņa (mērvienība)|mārciņu]] smagas [[GBU-57]] bumbas, ko nogādāja ''[[Northrop B-2 Spirit]]'' bumbvedēji, kā arī 30 no zemūdenēm raidītas ''[[Tomahawk]]'' raķetes. ASV uzbrukums notika saistībā ar 13. jūnijā Izraēlas sākto militāro operāciju pret Irānu un Irānas atbildes triecieniem pret Izraēlu. 23. jūnija vakarā Irāna ar raķetēm uzbruka ASV aviobāzei Udeidā netālu no [[Katara]]s galvaspilsētas [[Doha]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2025-irana-dod-atbildes-triecienu-asv-aviobazei-katara.a604301/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Irāna dod atbildes triecienu ASV aviobāzei Katarā] lsm.lv 2025. gada 23. jūnijā</ref> 24. jūnija rītā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka Irāna un Izraēla esot panākušas vienošanos par "pilnīgu un galīgu" uguns pārtraukšanu. Viņš norādīja, ka vispirms uguni pārtraukšot Irāna, bet pēc 12 stundām to darīšot arī Izraēla. Vēl pēc 24 stundām 12 dienas ilgušais karš būšot izbeigts. Izraēlas valdība apstiprinājusi, ka piekritusi abpusējai uguns pārtraukšanai, paziņojot, ka Izraēla sasniegusi visus militāros mērķus, ko tā iepriekš definēja kā ballistisko raķešu un kodoldraudu novēršanu no Irānas puses. Tomēr Irānas Revolucionārā gvarde īsi pirms uguns pārtraukšanas paziņoja, ka izšāvusi uz Izraēlu vēl 11 raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.06.2025-tramps-parmet-iranai-un-izraelai-uguns-partrauksanas-rezima-neieverosanu.a604306/ Tramps pārmet Irānai un Izraēlai uguns pārtraukšanas režīma neievērošanu] lsm.lv 2025. gada 24. jūnijā</ref> == Priekšvēsture == === Irānas—Izraēlas konflikts === {{galvenais|Izraēlas—Hamās karš}} Karš ir daļa no ilgstošā konflikta starp Irānu un Izraēlu, kas sākās 1980. gadu sākumā un saasinājās pēc 2023. gadā 7. oktobrī ''[[Hamās]]'' uzbrukumiem un sāktās plašākās karadarbības [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. [[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|2024. gada]] laikā spriedze pieauga, kas izpaudās kā vairāki gaisa uzlidojumi starp abām valstīm aprīlī un oktobrī. Līdz 2025. gada sākumam Izraēlai izveidojās stratēģiski labvēlīgi apstākļi uzbrukumam Irānai. Kustības ''[[Hamās]]'' un ''[[Hezbollah]]'', kas tiek uzskatītas par Irānas sabiedrotajām un darbojas pie Izraēlas robežām, bija stipri novājinātas pēc 2023. gada 7. oktobrī sāktā kara [[Gazas josla|Gazā]] un Izraēlas militārajām operācijām [[Libāna|Libānā]] 2024. gadā. Tā paša gada beigās sabruka Irānai lojālais [[Asada režīms]] [[Sīrija|Sīrijā]]. ASV vēlēšanās uzvarēja [[Donalds Tramps]], kurš pauda pilnīgu atbalstu Izraēlai, tādējādi mazinot iespējamo starptautisko pretestību uzbrukumam Irānai. === Irānas kodolprogramma === {{Pamatraksts|Irānas kodolprogramma}} Izraēlas premjerministrs [[Benjamins Netanjahu]] minēja [[Irānas kodolprogramma|Irānas kodolprogrammu]] kā iemeslu, kāpēc Izraēla preventīvi uzbruka Irānai.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Rosman |first=Rebecca |date=16 June 2025 |title=Israel strikes Iranian state TV during live broadcast on the fourth day of conflict |url=https://www.npr.org/2025/06/16/nx-s1-5434860/israel-iran-conflict |access-date=17 June 2025 |work=[[NPR]] |language=en}}</ref> Irāna pastāvīgi ir apgalvojusi, ka tās kodolprogramma ir paredzēta tikai miermīlīgiem mērķiem un ka tā nekad nav plānojusi izstrādāt kodolieročus.<ref name="monthsaway">{{Ziņu atsauce |date=18 June 2025 |first1=David |last1=Gritten |title=Was Iran months away from producing a nuclear bomb? |url=https://www.bbc.com/news/articles/cn840275p5yo |access-date=19 June 2025 |work=[[BBC News]] |language=en-GB}}</ref> Valsts 20. gs. astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados izstrādāja slepenu kodolieroču programmu ar nosaukumu AMAD projekts, kas, saskaņā ar ASV izlūkdienestu novērtējumiem, tika apturēta 2003. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|date=13 June 2025 |title=Was Iran really racing for nukes? |url=https://www.economist.com/middle-east-and-africa/2025/06/13/was-iran-really-racing-for-nukes |access-date=14 June 2025 |newspaper=The Economist |issn=0013-0613 }}</ref><ref name="monthsaway" /> ASV izlūkdienestu novērtējumos tika secināts, ka Irāna neražo kodolieročus un ka augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]] nebija atļāvis atsākt AMAD projektu.<ref name="Independent20250616">{{Ziņu atsauce |date=19 June 2025 |first1=Andy |last1=Gregory |first2=Alicja |last2=Hagopian |title=Israel-Iran conflict: A timeline of how the attacks unfolded |url=https://www.the-independent.com/news/world/middle-east/israel-iran-conflict-timeline-attacks-b2770765.html |access-date=17 June 2025 |work=[[The Independent]] |language=en}}</ref> 2015. gada 14. jūlijā Irāna un sešas pasaules valstis (Lielbritānija, Ķīna, Francija, Vācija, Krievija un ASV) panāca vienošanos kodolenerģijas jomā, lai atceltu sankcijas pret Irānu un iesaldētu Irānas kodolprogrammu.<ref name="CNN20250613">{{Tīmekļa atsauce |last1=Salem |first1=Mostafa |last2=Regan |first2=Helen |last3=Robinson |first3=Lou |date=13 June 2025 |title=Everything you need to know about Iran's nuclear program |url=https://www.cnn.com/2025/06/13/middleeast/iran-nuclear-program-explainer-intl-dg |access-date=22 June 2025 |website=CNN |language=en}}</ref><ref name="ABCNews20250622">{{Tīmekļa atsauce |last=Deliso |first=Meredith |date=22 June 2025 |title=What was in the Iran nuclear deal and why did Trump withdraw the US from it? |url=https://abcnews.go.com/Politics/iran-nuclear-deal-trump-united-states/story?id=123020009 |access-date=22 June 2025 |website=ABC News |language=en}}</ref> Bet 2018. gadā ASV prezidents [[Donalds Tramps]] vienpusēji izstājās no līguma un to anulēja, neskatoties uz [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) ziņojumu, ka Irāna ievēro līgumu.<ref name="Tirone">{{Ziņu atsauce |last1=Tirone |first1=Jonathan |date=13 June 2025 |title=How Close Is Iran to a Nuclear Weapon as Trump Eyes a Deal? |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2025-06-13/does-iran-have-nuclear-weapons-why-did-israel-attack-its-atomic-program | |archive-url=https://archive.today/20250613113055/https://www.bloomberg.com/news/articles/2025-06-13/does-iran-have-nuclear-weapons-why-did-israel-attack-its-atomic-program |archive-date=13 June 2025 |access-date=13 June 2025 |work=Bloomberg News |publisher=Bloomberg L.P.}}</ref> Pēc ASV lēmuma Irāna sāka uzkrāt bagātinātu urānu,<ref name="CNN20250613" /><ref name="Byman">{{Laikraksta atsauce |last=Byman |first=Daniel |date=13 June 2025 |title=What to Know About the Israeli Strike on Iran |url=https://www.csis.org/analysis/what-know-about-israeli-strike-iran |journal=Center for Strategic and International Studies |language=en}}</ref> un SAEA zaudēja iespēju uzraudzīt Irānas kodoliekārtas.<ref name="CNN20250613" /><ref name="Brookings20250616">{{Tīmekļa atsauce |date=16 June 2025 |title=Israel strikes Iran. What happens next? |url=https://www.brookings.edu/articles/israel-strikes-iran-what-happens-next/ |access-date=22 June 2025 |website=Brookings Institute |language=en-US}}</ref> 2025. gada martā ASV Nacionālās izlūkošanas direktore Talsija Gebarda liecināja, ka [[ASV Izlūkdienestu apvienība|ASV izlūkdienesti]] ir apstiprinājuši, ka "Irāna neražo kodolieročus".<ref>{{ziņu atsauce |last1=Lillis |first1=Katie |last2=Cohen |first2=Zachary |date=17 June 2025 |title=Israel says Iran was racing toward a nuclear weapon. US intel says it was years away |url=https://edition.cnn.com/2025/06/17/politics/israel-iran-nuclear-bomb-us-intelligence-years-away |work=CNN}}</ref> Mēnesi vēlāk Tramps paziņoja par sarunām starp ASV un Irānu par Irānas kodolprogrammu. Baltais nams paziņoja, ka Irānai ir divi mēneši, lai nodrošinātu līguma noslēgšanu, un šis termiņš beidzās dienu pirms Izraēlas triecieniem.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Balmer |first1=Crispian |date=13 June 2025 |title=After years of waiting, Israel's Netanyahu finally makes his move on Iran |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/after-years-waiting-israels-netanyahu-finally-makes-his-move-iran-2025-06-13/ |access-date=13 June 2025 |work=Reuters}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Klein |first1=Betsy |last2=Ferris |first2=Sarah |last3=Lillis |first3=Katie Bo |last4=Atwood |first4=Kylie |last5=Treene |first5=Alayna |date=14 June 2025 |title='We fight or we die': How days of frantic diplomacy and dire warnings culminated with Israel's attack on Iran |url=https://www.cnn.com/2025/06/14/politics/israel-iran-attack-planning-trump |access-date=17 June 2025 |website=CNN |language=en}}</ref> Tajā dienā, 2025. gada 12. jūnijā, SAEA pirmo reizi 20 gadu laikā atzina, ka Irāna nav ievērojusi kodolenerģijas saistības.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |title=UN nuclear watchdog finds Iran in non-compliance with its nuclear safeguards obligations |url=https://www.euronews.com/2025/06/12/un-nuclear-watchdog-finds-iran-in-non-compliance-with-nuclear-obligations |access-date=2025-06-12 |website=Euro News}}</ref> SAEA ģenerāldirektors [[Rafaels Grossi]] intervijā paziņoja, ka SAEA "nav nekādu pierādījumu par sistemātiskiem centieniem pāriet uz kodolieroču izstrādi".<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Sharma |first1=Yashraj |last2=Psaropoulos |first2=John T. |date=18 June 2025 |title=Is Iran 'very close' to building a nuclear bomb as Trump claims? |url=https://www.aljazeera.com/news/2025/6/18/is-iran-very-close-to-building-a-nuclear-bomb-as-trump-claims |access-date=18 June 2025 |website=Al Jazeera English |language=en}}</ref><ref name="reuters170625">{{Ziņu atsauce |last1=Maclean |first1=William |last2=Graff |first2=Peter |date=16 June 2025 |title=Iran says parliament is preparing bill to leave nuclear non-proliferation treaty |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/iran-foreign-ministry-says-parliament-is-preparing-bill-leave-npt-2025-06-16/ |access-date=20 June 2025 |work=[[Reuters]]}}</ref> Dienu vēlāk Izraēla sāka triecienus pret Irānu, uzsākot Irānas—Izraēlas karu. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Izraēlas—Hamās karš]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:21. gadsimta kari]] [[Kategorija:Kari ar Irānu]] [[Kategorija:Kari ar Izraēlu]] [[Kategorija:Kari ar ASV]] ggjjs1geotlkghx1m4lshvxi0y0njop 4301647 4301641 2025-06-29T16:23:16Z Pirags 3757 +bilde 4301647 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Irānas–Izraēlas karš | partof = | image = Israel attacks on Iran on 13 June 2025.jpg | caption = 2025. gada 13. jūnija Izraēlas gaisa spēki uzbrukumi | date = {{dat|2025|6|13|N}} — {{dat||6|24|N}} (pamiers) | place = [[Irāna]], [[Izraēla]], [[Persijas līcis]], [[Tuvie Austrumi]] | result = vienošanās par pamieru | combatant1 = {{Izraēla}}<br />{{ASV}} | combatant2 = {{Irāna}}<br />[[Hutieši]] | combatant3 = Tikai aizsardzības darbības:<br />{{Jordānija}}<br />{{Katara}} }} [[Attēls:Pictures_of_the_Israeli_attack_on_Tehran_1_Mehr_(2).jpg|thumb|upright=1.2|Izraēlas gaisa uzbrukums Teherānai]] [[Attēls:Iranian missile strike in Bat Yam, 15 June 2025. III.jpg|thumb|upright=1.2|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 15. jūnijā]] '''Irānas–Izraēlas karš''' sākās [[2025]]. gada [[13. jūnijs|13. jūnijā]] ar pēkšņu [[Izraēla|Izraēlas]] uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2025-iranas-rakete-trapijusi-lielakajai-slimnicai-izraelas-dienvidos-netanjahu-sola-atbildet.a603904/|title=Irānas raķete trāpījusi lielākajai slimnīcai Izraēlas dienvidos, Netanjahu sola atbildēt|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> Papildus kodolobjektiem un konkrētiem kodolfiziķiem Izraēla uzbruka arī Irānas augstākai militārai vadībai. Uzbrukumā tika nogalināts [[Islāma revolūcijas gvardes korpuss|Islāma revolūcijas gvardes korpusa]] vadītājs Hosseins Salami un Irānas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Mohammads Bagheri. Tāpat uzbrukumi tika vērsti pret Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmām un valsts raķešu programmas objektiem. Vēlāk uzbrukumu spektrs tika paplašināts, iekļaujot arī Irānas degvielas un enerģētikas infrastruktūru, kā arī valsts televīzijas galveno ēku. Izraēla izmantoja pilotējamu [[Aviācija|aviāciju]], [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātus]] un Irānā esošos [[Mossad]] slepenā dienesta darbiniekus. Atbildot uz uzbrukumu, Irāna un tās sabiedrotie, tostarp Jemenas kustība [[Hutieši|''Ansār Allāh'']], sāka apšaudīt Izraēlas pilsētas un militāros objektus ar [[ballistiskā raķete|ballistiskajām raķetēm]] un kamikadzes tipa bezpilota lidaparātiem. 2025. gada 22. jūnijā [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]] paziņoja, ka ASV gaisa spēki un jūras spēki ir uzbrukuši vairākiem kodoliekārtām Irānā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.ua/world/ssha-vdarili-po-iranu-shcho-ce-oznachaye-dlya-ukrajini-13045404.html|title=США ударили по Ірану. Що це означає для України|website=www.unian.ua|access-date=2025-06-22|date=2025-06-22|language=uk}}</ref> To vidū ir [[Fordo]] [[urāna bagātināšana]]s rūpnīca, Netenzas kodoliekārta un Isfahānas kodoltehnoloģiju centrs. Šie objekti ir vieni no svarīgākajiem urāna bagātināšanas centriem Irānā. Saskaņā ar ''[[Fox News]]'' sniegto informāciju uzbrukumā tika izmantotas sešas 30 000 [[Mārciņa (mērvienība)|mārciņu]] smagas [[GBU-57]] bumbas, ko nogādāja ''[[Northrop B-2 Spirit]]'' bumbvedēji, kā arī 30 no zemūdenēm raidītas ''[[Tomahawk]]'' raķetes. ASV uzbrukums notika saistībā ar 13. jūnijā Izraēlas sākto militāro operāciju pret Irānu un Irānas atbildes triecieniem pret Izraēlu. 23. jūnija vakarā Irāna ar raķetēm uzbruka ASV aviobāzei Udeidā netālu no [[Katara]]s galvaspilsētas [[Doha]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2025-irana-dod-atbildes-triecienu-asv-aviobazei-katara.a604301/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Irāna dod atbildes triecienu ASV aviobāzei Katarā] lsm.lv 2025. gada 23. jūnijā</ref> 24. jūnija rītā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka Irāna un Izraēla esot panākušas vienošanos par "pilnīgu un galīgu" uguns pārtraukšanu. Viņš norādīja, ka vispirms uguni pārtraukšot Irāna, bet pēc 12 stundām to darīšot arī Izraēla. Vēl pēc 24 stundām 12 dienas ilgušais karš būšot izbeigts. Izraēlas valdība apstiprinājusi, ka piekritusi abpusējai uguns pārtraukšanai, paziņojot, ka Izraēla sasniegusi visus militāros mērķus, ko tā iepriekš definēja kā ballistisko raķešu un kodoldraudu novēršanu no Irānas puses. Tomēr Irānas Revolucionārā gvarde īsi pirms uguns pārtraukšanas paziņoja, ka izšāvusi uz Izraēlu vēl 11 raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.06.2025-tramps-parmet-iranai-un-izraelai-uguns-partrauksanas-rezima-neieverosanu.a604306/ Tramps pārmet Irānai un Izraēlai uguns pārtraukšanas režīma neievērošanu] lsm.lv 2025. gada 24. jūnijā</ref> == Priekšvēsture == === Irānas—Izraēlas konflikts === {{galvenais|Izraēlas—Hamās karš}} Karš ir daļa no ilgstošā konflikta starp Irānu un Izraēlu, kas sākās 1980. gadu sākumā un saasinājās pēc 2023. gadā 7. oktobrī ''[[Hamās]]'' uzbrukumiem un sāktās plašākās karadarbības [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. [[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|2024. gada]] laikā spriedze pieauga, kas izpaudās kā vairāki gaisa uzlidojumi starp abām valstīm aprīlī un oktobrī. Līdz 2025. gada sākumam Izraēlai izveidojās stratēģiski labvēlīgi apstākļi uzbrukumam Irānai. Kustības ''[[Hamās]]'' un ''[[Hezbollah]]'', kas tiek uzskatītas par Irānas sabiedrotajām un darbojas pie Izraēlas robežām, bija stipri novājinātas pēc 2023. gada 7. oktobrī sāktā kara [[Gazas josla|Gazā]] un Izraēlas militārajām operācijām [[Libāna|Libānā]] 2024. gadā. Tā paša gada beigās sabruka Irānai lojālais [[Asada režīms]] [[Sīrija|Sīrijā]]. ASV vēlēšanās uzvarēja [[Donalds Tramps]], kurš pauda pilnīgu atbalstu Izraēlai, tādējādi mazinot iespējamo starptautisko pretestību uzbrukumam Irānai. === Irānas kodolprogramma === {{Pamatraksts|Irānas kodolprogramma}} Izraēlas premjerministrs [[Benjamins Netanjahu]] minēja [[Irānas kodolprogramma|Irānas kodolprogrammu]] kā iemeslu, kāpēc Izraēla preventīvi uzbruka Irānai.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Rosman |first=Rebecca |date=16 June 2025 |title=Israel strikes Iranian state TV during live broadcast on the fourth day of conflict |url=https://www.npr.org/2025/06/16/nx-s1-5434860/israel-iran-conflict |access-date=17 June 2025 |work=[[NPR]] |language=en}}</ref> Irāna pastāvīgi ir apgalvojusi, ka tās kodolprogramma ir paredzēta tikai miermīlīgiem mērķiem un ka tā nekad nav plānojusi izstrādāt kodolieročus.<ref name="monthsaway">{{Ziņu atsauce |date=18 June 2025 |first1=David |last1=Gritten |title=Was Iran months away from producing a nuclear bomb? |url=https://www.bbc.com/news/articles/cn840275p5yo |access-date=19 June 2025 |work=[[BBC News]] |language=en-GB}}</ref> Valsts 20. gs. astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados izstrādāja slepenu kodolieroču programmu ar nosaukumu AMAD projekts, kas, saskaņā ar ASV izlūkdienestu novērtējumiem, tika apturēta 2003. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|date=13 June 2025 |title=Was Iran really racing for nukes? |url=https://www.economist.com/middle-east-and-africa/2025/06/13/was-iran-really-racing-for-nukes |access-date=14 June 2025 |newspaper=The Economist |issn=0013-0613 }}</ref><ref name="monthsaway" /> ASV izlūkdienestu novērtējumos tika secināts, ka Irāna neražo kodolieročus un ka augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]] nebija atļāvis atsākt AMAD projektu.<ref name="Independent20250616">{{Ziņu atsauce |date=19 June 2025 |first1=Andy |last1=Gregory |first2=Alicja |last2=Hagopian |title=Israel-Iran conflict: A timeline of how the attacks unfolded |url=https://www.the-independent.com/news/world/middle-east/israel-iran-conflict-timeline-attacks-b2770765.html |access-date=17 June 2025 |work=[[The Independent]] |language=en}}</ref> 2015. gada 14. jūlijā Irāna un sešas pasaules valstis (Lielbritānija, Ķīna, Francija, Vācija, Krievija un ASV) panāca vienošanos kodolenerģijas jomā, lai atceltu sankcijas pret Irānu un iesaldētu Irānas kodolprogrammu.<ref name="CNN20250613">{{Tīmekļa atsauce |last1=Salem |first1=Mostafa |last2=Regan |first2=Helen |last3=Robinson |first3=Lou |date=13 June 2025 |title=Everything you need to know about Iran's nuclear program |url=https://www.cnn.com/2025/06/13/middleeast/iran-nuclear-program-explainer-intl-dg |access-date=22 June 2025 |website=CNN |language=en}}</ref><ref name="ABCNews20250622">{{Tīmekļa atsauce |last=Deliso |first=Meredith |date=22 June 2025 |title=What was in the Iran nuclear deal and why did Trump withdraw the US from it? |url=https://abcnews.go.com/Politics/iran-nuclear-deal-trump-united-states/story?id=123020009 |access-date=22 June 2025 |website=ABC News |language=en}}</ref> Bet 2018. gadā ASV prezidents [[Donalds Tramps]] vienpusēji izstājās no līguma un to anulēja, neskatoties uz [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) ziņojumu, ka Irāna ievēro līgumu.<ref name="Tirone">{{Ziņu atsauce |last1=Tirone |first1=Jonathan |date=13 June 2025 |title=How Close Is Iran to a Nuclear Weapon as Trump Eyes a Deal? |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2025-06-13/does-iran-have-nuclear-weapons-why-did-israel-attack-its-atomic-program | |archive-url=https://archive.today/20250613113055/https://www.bloomberg.com/news/articles/2025-06-13/does-iran-have-nuclear-weapons-why-did-israel-attack-its-atomic-program |archive-date=13 June 2025 |access-date=13 June 2025 |work=Bloomberg News |publisher=Bloomberg L.P.}}</ref> Pēc ASV lēmuma Irāna sāka uzkrāt bagātinātu urānu,<ref name="CNN20250613" /><ref name="Byman">{{Laikraksta atsauce |last=Byman |first=Daniel |date=13 June 2025 |title=What to Know About the Israeli Strike on Iran |url=https://www.csis.org/analysis/what-know-about-israeli-strike-iran |journal=Center for Strategic and International Studies |language=en}}</ref> un SAEA zaudēja iespēju uzraudzīt Irānas kodoliekārtas.<ref name="CNN20250613" /><ref name="Brookings20250616">{{Tīmekļa atsauce |date=16 June 2025 |title=Israel strikes Iran. What happens next? |url=https://www.brookings.edu/articles/israel-strikes-iran-what-happens-next/ |access-date=22 June 2025 |website=Brookings Institute |language=en-US}}</ref> 2025. gada martā ASV Nacionālās izlūkošanas direktore Talsija Gebarda liecināja, ka [[ASV Izlūkdienestu apvienība|ASV izlūkdienesti]] ir apstiprinājuši, ka "Irāna neražo kodolieročus".<ref>{{ziņu atsauce |last1=Lillis |first1=Katie |last2=Cohen |first2=Zachary |date=17 June 2025 |title=Israel says Iran was racing toward a nuclear weapon. US intel says it was years away |url=https://edition.cnn.com/2025/06/17/politics/israel-iran-nuclear-bomb-us-intelligence-years-away |work=CNN}}</ref> Mēnesi vēlāk Tramps paziņoja par sarunām starp ASV un Irānu par Irānas kodolprogrammu. Baltais nams paziņoja, ka Irānai ir divi mēneši, lai nodrošinātu līguma noslēgšanu, un šis termiņš beidzās dienu pirms Izraēlas triecieniem.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Balmer |first1=Crispian |date=13 June 2025 |title=After years of waiting, Israel's Netanyahu finally makes his move on Iran |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/after-years-waiting-israels-netanyahu-finally-makes-his-move-iran-2025-06-13/ |access-date=13 June 2025 |work=Reuters}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Klein |first1=Betsy |last2=Ferris |first2=Sarah |last3=Lillis |first3=Katie Bo |last4=Atwood |first4=Kylie |last5=Treene |first5=Alayna |date=14 June 2025 |title='We fight or we die': How days of frantic diplomacy and dire warnings culminated with Israel's attack on Iran |url=https://www.cnn.com/2025/06/14/politics/israel-iran-attack-planning-trump |access-date=17 June 2025 |website=CNN |language=en}}</ref> Tajā dienā, 2025. gada 12. jūnijā, SAEA pirmo reizi 20 gadu laikā atzina, ka Irāna nav ievērojusi kodolenerģijas saistības.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |title=UN nuclear watchdog finds Iran in non-compliance with its nuclear safeguards obligations |url=https://www.euronews.com/2025/06/12/un-nuclear-watchdog-finds-iran-in-non-compliance-with-nuclear-obligations |access-date=2025-06-12 |website=Euro News}}</ref> SAEA ģenerāldirektors [[Rafaels Grossi]] intervijā paziņoja, ka SAEA "nav nekādu pierādījumu par sistemātiskiem centieniem pāriet uz kodolieroču izstrādi".<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Sharma |first1=Yashraj |last2=Psaropoulos |first2=John T. |date=18 June 2025 |title=Is Iran 'very close' to building a nuclear bomb as Trump claims? |url=https://www.aljazeera.com/news/2025/6/18/is-iran-very-close-to-building-a-nuclear-bomb-as-trump-claims |access-date=18 June 2025 |website=Al Jazeera English |language=en}}</ref><ref name="reuters170625">{{Ziņu atsauce |last1=Maclean |first1=William |last2=Graff |first2=Peter |date=16 June 2025 |title=Iran says parliament is preparing bill to leave nuclear non-proliferation treaty |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/iran-foreign-ministry-says-parliament-is-preparing-bill-leave-npt-2025-06-16/ |access-date=20 June 2025 |work=[[Reuters]]}}</ref> Dienu vēlāk Izraēla sāka triecienus pret Irānu, uzsākot Irānas—Izraēlas karu. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Izraēlas—Hamās karš]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:21. gadsimta kari]] [[Kategorija:Kari ar Irānu]] [[Kategorija:Kari ar Izraēlu]] [[Kategorija:Kari ar ASV]] e8r1x3mbke9aay9zrdiaoincn9mfbsx 0 603328 4301822 4297553 2025-06-30T05:11:42Z Biafra 13794 gan jau nav TIK slavens :) . 4301822 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Verhņaja Pišma | official_name = ''Верхняя Пышма'' | settlement_type = pilsēta | motto = | image_skyline = | image_flag = Flag_of_Verkhnyaya_Pyshma_(Sverdlovsk_oblast).png | image_shield = Coat of Arms of Verkhnyaya Pyshma (Sverdlovsk oblast).png | shield_size = 70px | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Russia#Sverdlovskas apgabals | pushpin_map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = [[Sverdlovskas apgabals]] | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1660 | established_title2 = Pilsēta | established_date2 = 1946 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 60 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021 | population_footnotes = | population_total = 75243 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5]] | utc_offset = +5 | latd = 56 | latm = 57 | lats = | latNS = N | longd = 60 | longm = 34 | longs = | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_m = 270 | website = {{url|http://www.pishma-adm.ru/}} | footnotes = }} '''Verhņaja Pišma''' ({{val|ru|Верхняя Пышма}}) ir apgabala pakļautības pilsēta [[Krievijas Federācija]]s [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]].<ref>{{PZT|523}}</ref> Verhņajas Pišmas pilsētas apvidus administratīvais centrs. Atrodas [[Urāli|Urālu]] austrumu nogāzē, pie [[Pišma (upe)|Pišmas]] upes, tieši pie [[Jekaterinburga]]s ziemeļu robežas, apmēram {{nobr|15 km}} no tās centra un apmēram {{nobr|1840 km}} no [[Maskava]]s. == Vēsture == Apdzīvotā vieta dibināta 1660. gadā kā ciemats pie Pišmas upes. 18. gadsimta beigās te uzsāka vara rūdas ieguvi un apstrādi. Strauja pilsētas attīstība sākās 20. gadsimta pirmajā pusē, īpaši pēc [[Urālu kalnrūpniecības metalurģijas kompānija|Urālu kalnrūpniecības un metalurģijas kompānijas]] (УГМК) izveides. Pilsētas statuss piešķirts 1946. gadā. Mūsdienās Verhņaja Pišma ir nozīmīgs metalurģijas un mašīnbūves centrs. Pilsētā atrodas militārās tehnikas un transporta muzejs, kā arī vairāki citi muzeji un kultūras iestādes. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sverdlovskas apgabala pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} 0weh1if9lhkviimtx31nwfa0kctpabo 0 603399 4301819 4297870 2025-06-30T05:07:58Z Biafra 13794 4301819 wikitext text/x-wiki {{Politika}} '''Kreisais nacionālisms''' — [[Nacionālisms|nacionālisma]] formas, kas balstās uz vienlīdzības, tautas suverenitātes un nacionālās pašnoteikšanās idejām. Tā pirmsākumi meklējami [[Franču revolūcija|Lielās Franču revolūcijas]] [[Jakobīnisms|jakobīnismā]]. Kreisais nacionālisms parasti atbalsta [[Antiimperiālisms|antiimperiālismu]]. Tas atšķiras no konservatīvā nacionālisma un bieži noraida galējo nacionālismu un [[Fašisms|fašismu]], lai gan daži kreiso nacionālistu kustības savā paradigmas ietver nacionālo neiecietību un rasu aizspriedumus. Kreisais nacionālisms var izpausties arī [[Autoritārisms|autoritārās]] formās. Tā totalitārā forma, ko sauc par „padomju patriotismu”, pastāvēja [[Josifs Staļins|Staļina]] laikā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Politika]] 7dl5usgegkhcgcj8rf94kowy4birynd 0 603498 4301613 4301152 2025-06-29T15:39:49Z Kaspich8 80426 /* Atsauces */ 4301613 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Katrīna Ozola''' (dzimusi {{dat|2004|6|9}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Basketbols|basketboliste]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lhf.lv/lv/person/10563|title=Katrīna Paula Ozola|website=lhf.lv|access-date=2025-06-24|language=lv}}</ref> spēlē [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucējas]] un centra pozīcijās. Šobrīd pārstāv [[Ungārija]]s augstākās līgas komandu ''[[E.ON ELTE BEAC]]''. Viņa ir arī Latvijas jaunatnes izlašu dalībniece un 2023. gada [[Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|Eiropas U20 čempionāta]] [[Sudraba medaļa|sudraba medaļniece]]. == Karjera == Katrīna Ozola basketbolistes gaitas sākusi BJBS "Rīga/TTP" komandā, vēlāk pārstāvējusi arī "[[TTT Rīga Juniores|TTT Rīga Juniors]]" un [[RSU]] vienību [[Latvijas Sieviešu basketbola līga|Latvijas Sieviešu basketbola līgā]]. 2022./2023. gada sezonā viņa kopā ar RSU ieguva LSBL sudraba medaļu, kā arī izcīnīja bronzu [[Baltijas Basketbola līga|Baltijas līgā]]. Starptautisko pieredzi K. Ozola guvusi, pārstāvot arī ''[[Reyer Venezia]]'' jaunatnes sistēmu [[Itālija|Itālijā]]. No 2023./2024. gada sezonas spēlē Ungārijas klubā ''E.ON ELTE BEAC'', kur kļuvusi par vienu no komandas rotācijas spēlētājām. == Izlase == K. Ozola regulāri pārstāvējusi Latvijas U16, U18 un U20 jaunatnes izlases. 2023. gadā viņa palīdzēja Latvijas U20 izlasei izcīnīt sudraba medaļu [[Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]], vidēji spēlē gūstot 7 punktus un izcīnot 4 [[Atlēkusī bumba|atlēkušās bumbas]]. Tā paša gada vasarā viņa tika iekļauta arī Latvijas pieaugušo izlases kandidātu sarakstā. == Sasniegumi == * Sudraba medaļa Eiropas U20 čempionātā (2023) * LSBL sudrabs ar RSU (2023) * WBBL bronza ar RSU (2023) * Latvijas U19 čempione ar BJBS "Rīga/TTP" (2023) * MVP [[Alfrēds Krauklis|Alfrēda Kraukļa]] turnīrā (2022) == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [https://latvijas.basket.lv/speletajas/?widgetId=playerWidget&playerId=4494 basket.lv] * [https://www.futuresportsgroup.com/women/clients/katrina-ozola Future Sports Group — Katrīna Ozola] * [https://www.fiba.basketball/en/players/270061-katrina-ozola FIBA profile] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ozola, Katrīna}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] kenm49bgmokaw10dm3ky9p09wlkkhoz 4301614 4301613 2025-06-29T15:40:57Z Kaspich8 80426 4301614 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Katrīna Ozola''' (dzimusi {{dat|2004|6|9}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Basketbols|basketboliste]], spēlē [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucējas]] un centra pozīcijās. Šobrīd pārstāv [[Ungārija]]s augstākās līgas komandu ''[[E.ON ELTE BEAC]]''. Viņa ir arī Latvijas jaunatnes izlašu dalībniece un 2023. gada [[Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|Eiropas U20 čempionāta]] [[Sudraba medaļa|sudraba medaļniece]]. == Karjera == Katrīna Ozola basketbolistes gaitas sākusi BJBS "Rīga/TTP" komandā, vēlāk pārstāvējusi arī "[[TTT Rīga Juniores|TTT Rīga Juniors]]" un [[RSU]] vienību [[Latvijas Sieviešu basketbola līga|Latvijas Sieviešu basketbola līgā]]. 2022./2023. gada sezonā viņa kopā ar RSU ieguva LSBL sudraba medaļu, kā arī izcīnīja bronzu [[Baltijas Basketbola līga|Baltijas līgā]]. Starptautisko pieredzi K. Ozola guvusi, pārstāvot arī ''[[Reyer Venezia]]'' jaunatnes sistēmu [[Itālija|Itālijā]]. No 2023./2024. gada sezonas spēlē Ungārijas klubā ''E.ON ELTE BEAC'', kur kļuvusi par vienu no komandas rotācijas spēlētājām. == Izlase == K. Ozola regulāri pārstāvējusi Latvijas U16, U18 un U20 jaunatnes izlases. 2023. gadā viņa palīdzēja Latvijas U20 izlasei izcīnīt sudraba medaļu [[Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]], vidēji spēlē gūstot 7 punktus un izcīnot 4 [[Atlēkusī bumba|atlēkušās bumbas]]. Tā paša gada vasarā viņa tika iekļauta arī Latvijas pieaugušo izlases kandidātu sarakstā. == Sasniegumi == * Sudraba medaļa Eiropas U20 čempionātā (2023) * LSBL sudrabs ar RSU (2023) * WBBL bronza ar RSU (2023) * Latvijas U19 čempione ar BJBS "Rīga/TTP" (2023) * MVP [[Alfrēds Krauklis|Alfrēda Kraukļa]] turnīrā (2022) == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [https://latvijas.basket.lv/speletajas/?widgetId=playerWidget&playerId=4494 basket.lv] * [https://www.futuresportsgroup.com/women/clients/katrina-ozola Future Sports Group — Katrīna Ozola] * [https://www.fiba.basketball/en/players/270061-katrina-ozola FIBA profile] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ozola, Katrīna}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] nibxn7qrfdu7d69owmk5y073y5auey8 4301627 4301614 2025-06-29T15:52:42Z Kaspich8 80426 /* Ārējās saites */ 4301627 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Katrīna Ozola''' (dzimusi {{dat|2004|6|9}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Basketbols|basketboliste]], spēlē [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucējas]] un centra pozīcijās. Šobrīd pārstāv [[Ungārija]]s augstākās līgas komandu ''[[E.ON ELTE BEAC]]''. Viņa ir arī Latvijas jaunatnes izlašu dalībniece un 2023. gada [[Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|Eiropas U20 čempionāta]] [[Sudraba medaļa|sudraba medaļniece]]. == Karjera == Katrīna Ozola basketbolistes gaitas sākusi BJBS "Rīga/TTP" komandā, vēlāk pārstāvējusi arī "[[TTT Rīga Juniores|TTT Rīga Juniors]]" un [[RSU]] vienību [[Latvijas Sieviešu basketbola līga|Latvijas Sieviešu basketbola līgā]]. 2022./2023. gada sezonā viņa kopā ar RSU ieguva LSBL sudraba medaļu, kā arī izcīnīja bronzu [[Baltijas Basketbola līga|Baltijas līgā]]. Starptautisko pieredzi K. Ozola guvusi, pārstāvot arī ''[[Reyer Venezia]]'' jaunatnes sistēmu [[Itālija|Itālijā]]. No 2023./2024. gada sezonas spēlē Ungārijas klubā ''E.ON ELTE BEAC'', kur kļuvusi par vienu no komandas rotācijas spēlētājām. == Izlase == K. Ozola regulāri pārstāvējusi Latvijas U16, U18 un U20 jaunatnes izlases. 2023. gadā viņa palīdzēja Latvijas U20 izlasei izcīnīt sudraba medaļu [[Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]], vidēji spēlē gūstot 7 punktus un izcīnot 4 [[Atlēkusī bumba|atlēkušās bumbas]]. Tā paša gada vasarā viņa tika iekļauta arī Latvijas pieaugušo izlases kandidātu sarakstā. == Sasniegumi == * Sudraba medaļa Eiropas U20 čempionātā (2023) * LSBL sudrabs ar RSU (2023) * WBBL bronza ar RSU (2023) * Latvijas U19 čempione ar BJBS "Rīga/TTP" (2023) * MVP [[Alfrēds Krauklis|Alfrēda Kraukļa]] turnīrā (2022) == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [https://www.futuresportsgroup.com/women/clients/katrina-ozola Future Sports Group — Katrīna Ozola] * [https://latvijas.basket.lv/speletajas/?widgetId=playerWidget&playerId=4494 basket.lv] * [https://www.fiba.basketball/en/players/270061-katrina-ozola FIBA profile] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ozola, Katrīna}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] 1qykvjcckjb543ukep60l6bz5lb6yzo 4301649 4301627 2025-06-29T16:30:20Z Egilus 27634 4301649 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Katrīna Ozola''' (dzimusi {{dat|2004|6|9}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.futuresportsgroup.com/clients/katrina-ozola|title=Katrina Ozola|last=GROUP|first=FUTURE SPORTS|website=FUTURE SPORTS GROUP|access-date=2025-06-29}}</ref> ir [[Latvieši|latviešu]] [[Basketbols|basketboliste]], spēlē [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucējas]] un centra pozīcijās. Šobrīd pārstāv [[Ungārija]]s augstākās līgas komandu ''[[E.ON ELTE BEAC]]''. Viņa ir arī Latvijas jaunatnes izlašu dalībniece un 2023. gada [[Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|Eiropas U20 čempionāta]] [[Sudraba medaļa|sudraba medaļniece]]. == Karjera == Katrīna Ozola basketbolistes gaitas sākusi BJBS "Rīga/TTP" komandā, vēlāk pārstāvējusi arī "[[TTT Rīga Juniores|TTT Rīga Juniors]]" un [[RSU]] vienību [[Latvijas Sieviešu basketbola līga|Latvijas Sieviešu basketbola līgā]]. 2022./2023. gada sezonā viņa kopā ar RSU ieguva LSBL sudraba medaļu, kā arī izcīnīja bronzu [[Baltijas Basketbola līga|Baltijas līgā]]. Starptautisko pieredzi K. Ozola guvusi, pārstāvot arī ''[[Reyer Venezia]]'' jaunatnes sistēmu [[Itālija|Itālijā]]. No 2023./2024. gada sezonas spēlē Ungārijas klubā ''E.ON ELTE BEAC'', kur kļuvusi par vienu no komandas rotācijas spēlētājām. == Izlase == K. Ozola regulāri pārstāvējusi Latvijas U16, U18 un U20 jaunatnes izlases. 2023. gadā viņa palīdzēja Latvijas U20 izlasei izcīnīt sudraba medaļu [[Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]], vidēji spēlē gūstot 7 punktus un izcīnot 4 [[Atlēkusī bumba|atlēkušās bumbas]]. Tā paša gada vasarā viņa tika iekļauta arī Latvijas pieaugušo izlases kandidātu sarakstā. == Sasniegumi == * Sudraba medaļa Eiropas U20 čempionātā (2023) * LSBL sudrabs ar RSU (2023) * WBBL bronza ar RSU (2023) * Latvijas U19 čempione ar BJBS "Rīga/TTP" (2023) * MVP [[Alfrēds Krauklis|Alfrēda Kraukļa]] turnīrā (2022) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [https://latvijas.basket.lv/speletajas/?widgetId=playerWidget&playerId=4494 basket.lv] * [https://www.fiba.basketball/en/players/270061-katrina-ozola FIBA profile] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ozola, Katrīna}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] i5j5p7ld21mdiediaydivlr16pcqbo1 4301651 4301649 2025-06-29T16:33:06Z Kaspich8 80426 4301651 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Katrīna Ozola''' (dzimusi {{dat|2004|6|9}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.futuresportsgroup.com/clients/katrina-ozola|title=Katrina Ozola|last=GROUP|first=FUTURE SPORTS|website=FUTURE SPORTS GROUP|access-date=2025-06-29}}</ref> ir [[Latvieši|latviešu]] [[Basketbols|basketboliste]], spēlē [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucējas]] un centra pozīcijās. Šobrīd pārstāv [[Ungārija]]s augstākās līgas komandu ''E.ON ELTE BEAC''. Viņa ir arī Latvijas jaunatnes izlašu dalībniece un 2023. gada [[Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|Eiropas U20 čempionāta]] [[Sudraba medaļa|sudraba medaļniece]]. == Karjera == Katrīna Ozola basketbolistes gaitas sākusi BJBS "Rīga/TTP" komandā, vēlāk pārstāvējusi arī "[[TTT Rīga Juniores|TTT Rīga Juniors]]" un [[RSU]] vienību [[Latvijas Sieviešu basketbola līga|Latvijas Sieviešu basketbola līgā]]. 2022./2023. gada sezonā viņa kopā ar RSU ieguva LSBL sudraba medaļu, kā arī izcīnīja bronzu [[Baltijas Basketbola līga|Baltijas līgā]]. Starptautisko pieredzi K. Ozola guvusi, pārstāvot arī ''[[Reyer Venezia]]'' jaunatnes sistēmu [[Itālija|Itālijā]]. No 2023./2024. gada sezonas spēlē Ungārijas klubā ''E.ON ELTE BEAC'', kur kļuvusi par vienu no komandas rotācijas spēlētājām. == Izlase == K. Ozola regulāri pārstāvējusi Latvijas U16, U18 un U20 jaunatnes izlases. 2023. gadā viņa palīdzēja Latvijas U20 izlasei izcīnīt sudraba medaļu [[Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]], vidēji spēlē gūstot 7 punktus un izcīnot 4 [[Atlēkusī bumba|atlēkušās bumbas]]. Tā paša gada vasarā viņa tika iekļauta arī Latvijas pieaugušo izlases kandidātu sarakstā. == Sasniegumi == * Sudraba medaļa Eiropas U20 čempionātā (2023) * LSBL sudrabs ar RSU (2023) * WBBL bronza ar RSU (2023) * Latvijas U19 čempione ar BJBS "Rīga/TTP" (2023) * MVP [[Alfrēds Krauklis|Alfrēda Kraukļa]] turnīrā (2022) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [https://latvijas.basket.lv/speletajas/?widgetId=playerWidget&playerId=4494 basket.lv] * [https://www.fiba.basketball/en/players/270061-katrina-ozola FIBA profile] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ozola, Katrīna}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] emd2obwk7gi1fam536plzg8gbz9j9tz 0 603590 4301759 4298658 2025-06-30T03:00:34Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne 4301759 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada jūnijs}} [[File:ACW Western Theater Overview.png|thumb|Rietumu karadarbības teātra karte (1861–1865) {{legend|#ff0000|[[Amerikas Valstu Konfederācijas armija|Konfederācijas armija]]}} {{legend|#0000ff|[[Savienības armija]]}}]] '''Amerikas pilsoņu kara Rietumu karadarbības teātris''' ({{val|en|Western theater of the American Civil War}}) bija [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] [[Karadarbības teātris|karadarbības teātris]] kas sākotnēji ietvēra teritoriju uz austrumiem no [[Misisipi upe]]s un uz rietumiem no [[Apalaču kalni|Apalaču kalniem]]. Šajā karadarbības teātrī nebija iekļautas [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] piekrastes vai [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastes operācijas, bet, ģenerāļa [[Viljams Šērmens|Šērmena]] armijai virzoties uz dienvidaustrumiem no [[Čatanūga]]s, [[Tenesī|Tenesī štatā]], 1864. un 1865. gadā, Rietumu teātris ietvēra arī Šērmena operācijas [[Džordžija|Džordžijā]], [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnā]] un [[Dienvidkarolīna|Dienvidkarolīnā]]. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka Rietumu karadarbības teātris bija vissvarīgākais [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu karā]]. [[Amerikas Valstu Konfederācija|Konfederācija]] ar ierobežotu cilvēkresursu skaitu bija spiesta aizstāvēt lielas teritorijas. [[Savienības armija|Federālās armijas]] mērķēja uz galvenajiem apgādes ceļiem un lielākajām upēm, kas tieši veda uz Konfederācijas lauksaimniecības centru. Misisipi kontrole bija viens no galvenajiem federālo spēku komandieru stratēģiskā plāna principiem. [[Amerikas pilsoņu kara Austrumu karadarbības teātris|Austrumu karadarbības teātris]] piesaistīja daudz lielāku uzmanību nekā Rietumu teātris, jo tajā bija blīvi apdzīvotas pilsētas, galvaspilsētas, nacionālie laikraksti un slaveni militārie līderi, piemēram, [[Roberts Lī]] un [[Tomass Džeksons]]. Tāpēc visas federālā karaspēka uzvaras pār dienvidniekiem pagāja relatīvi nepamanītas. Rietumu teātra cīņu iezīme bija tā, ka visa kara laikā ziemeļnieki, atšķirībā no Austrumu teātra, šeit kopumā darbojās veiksmīgi. Izņemot [[Čikamaugas kauja|Čikamaugas kauju]]<ref>Cleaves, Freeman. Rock of Chickamauga: The Life of General George H. Thomas. Norman: University of Oklahoma Press, 1948. ISBN 0-8061-1978-0.</ref> (Džordžijā) un [[Kolumbijas kauja|Kolumbijas kauju]] (Tenesī) un vairākus pārdrošus kavalērijas reidus, visi četri kara gadi Rietumu teātrī bija Konfederācijas nepārtraukta sakāvju sērija. Gandrīz visi talantīgākie ziemeļnieku ģenerāļi ([[Uliss Grānts|Grānts]], [[Džordžs Henrijs Tomass|Tomass]], Šērmens un [[Filips Šeridans|Šeridans]]) darbojās šajā kara teātrī un bija pārāki par saviem pretiniekiem no dienvidiem, izņemot [[Nataniels Forests|Natanielu Forestu]]. == Karadarbības gaita == === Kamberlendas iebrukums === {{main|Savienības spēku iebrukums Kamberlendā}} 1862. gada februārī Savienības spēki ģenerāļa Ulisa Grānta vadībā guva savu pirmo lielo uzvaru Forthenrijas kaujā 6. februārī.<ref>Cooling, Benjamin Franklin. ''The Campaign for Fort Donelson''. National Park Service Civil War series. Fort Washington, PA: U.S. National Park Service and Eastern National, 1999. ISBN 1-888213-50-7.</ref> Kaujas laikā Grānta 17 000 vīru lielā armija ar septiņiem kuģiem ieņēma Forthenriju, kuru aizstāvēja 3000–4000 konfederātu. Efektīvās jūras artilērijas uguns un forta sliktā atrašanās vieta, ko gandrīz pilnībā applūdināja pārplūdusī upe, piespieda tā garnizona komandieri brigādes ģenerāli Loidu Tilgmanu padoties kontradmirālim Endrjū Fūtam pirms Grānta galveno spēku ierašanās. Pēc tam Savienības virzība uz dienvidiem sākās pa [[Tenesī upe|Tenesī upi]]. Fortdonelsonas kauja sākās 11. februārī, kurā Grānta aptuveni 24 000 vīru lielā armija stājās pretī ģenerāļa Džona Floida vadītajai Konfederācijas armijai. Savienības armija veica vairākus nelielus uzbrukumus no 12. līdz 14. februārim, taču tie bija neveiksmīgi. Tomēr 15. februārī forts tika ielenkts, un konfederāti mēģināja izlauzties no cietokšņa, taču, neskatoties uz nelieliem panākumiem, viņi galu galā atkāpās uz Donelsonas fortu. No 14. līdz 18. februārim tika ieņemti divi svarīgi konfederātu forti pie Tenesī upes un kopējie konfederātu zaudējumi pārsniedza 15 tūkstošus cilvēku. Tā rezultātā dienvidu armija tika padzīta no Tenesī rietumiem. Tomēr konfederāti nebija demoralizēti un centās atriebties. Pēc sakāves ģenerālis [[Alberts Džonstons]] pavēlēja savai armijai atkāpties uz Tenesī rietumiem, lai reorganizētos. Tikmēr savienības ģenerālis [[Henrijs Halleks]] pavēlēja Grāntam virzīties augšup pa Misisipi upi, taču vēlāk viņam tika pavēlēts virzīties uz dienvidiem, un aprīļa sākumā Grānts ierīkoja nometni upes krastā pie Pitsburgas piestātnes. Halleks nosūtīja ģenerāļa Bjūela Ohaio armiju, kas atradās Granta pakļautībā, pievienoties Grāntam. Pēc armiju apvienošanās Halleks plānoja virzīties uz dienvidiem Memfisas-Čārlstonas ceļa virzienā, kas ir galvenā saziņas līnija starp Misisipi ieleju un [[Ričmonda|Ričmondu]]. Tikmēr Grānts atstāja novārtā nocietinājumu būvniecību un nolēma neizveidot jaunus priekšposteņus. Tajā pašā laikā Džonstona Misisipi armijai bija izdevies koncentrēties un tagad tā atradās pie Korintas pilsētas, 20 jūdzes uz dienvidiem no Pitsburgas piestātnes. Alberts Džonstons nolēma uzbrukt ienaidniekam pirms Ohaio armijas ierašanās. Misisipi armija 6. aprīļa nakti pavadīja nometnē, tikai 3 kilometru attālumā no ienaidnieka pozīcijām. Kaujas pirmajā dienā Džonstons mēģināja atvairīt Savienības spēkus no Tenesī upes un padzīt ienaidnieku purvos. Tika pieņemts, ka Grānta armija tiks sakauta pirms Ohaio armijas ierašanās, taču kaujas laikā dienvidnieku kaujas formējumi tika izjaukti, un Grāntam izdevās atvilkt savus karaspēkus uz Tenesī ziemeļrietumiem, uz Pitsburgas piestātnes pilsētu, nevis uz rietumiem no upes, kā bija plānojuši konfederāti. === Viksbergas kampaņa === 1863. gada pavasarī un vasarā ģenerāļa Grānta armija jaunu uzsāka ofensīvu pret Konfederācijas armiju. Dienvidnieki tika sakauti virknē kauju, pēc kurām jūlijā ziemeļnieki ieņēma svarīgākās Misisipi ostas — [[Viksburga|Viksburgu]] un Porthadsonu. Tādējādi Konfederācijas kontrolētā teritorija tika sadalīta divās daļās. === Tenesī kampaņa === Tomēr dienvidnieki atkal mēģināja doties pretuzbrukumā ienaidniekam. 1863. gada septembrī, ciešot milzīgus zaudējumus, viņiem izdevās burtiski izraut uzvaru Čikamaugas kaujā, bet novembrī konfederāti atkal tika sakauti [[Čatanūgas kauja|Čatanūgas kaujā]], pēc kā šajā karadarbības teātrī iestājās relatīvs klusums. === 1864. gada kampaņa === ==== Atlantas kauja ==== Pavasarī ģenerāļa Šērmena 99 000 vīru lielā armija uzsāka ofensīvu [[Atlanta]]s pilsētai, kas bija nozīmīgs rūpniecības centrs ar lielu ekonomisko un stratēģisko nozīmi. Atlantu aizstāvēja dienvidu armija ģenerāļa [[Džozefs Džonstons|Džozefa Eglstona Džonstona]] vadībā. Mēnešiem ilgušu sīvu cīņu laikā dienvidnieki bija spiesti atkāpties, kā rezultātā ģenerāli Džonstonu nomainīja ģenerālis [[Džons Bells Huds]]. Huds izlēmīgi uzbruka ienaidniekam, taču viņa armija vairākās kaujās tika izsmelta, pēc kā dienvidnieki atkāpās uz dienvidiem, un Atlantu ieņēma ziemeļnieki. === Karadarbības beigas === Šērmens ar lielāko daļu savas armijas devās [[Šērmena maršs uz jūru|reidā uz Atlantijas okeānu]], bet atstāja arī ievērojamus spēkus rietumos. Decembrī dienvidnieki veica pēdējo ofensīvas mēģinājumu – Kolumbijas kaujā viņiem izdevās sakaut Savienības armiju ģenerāļa Šofīlda vadībā, tomēr pēc tam konfederāti atkal tika sakauti [[Frenklinas kauja|Frenklinas kaujā]]. Šajā kaujā gāja bojā daudzi brigādes ģenerāļi, tostarp ģenerālmajors [[Patriks Klebērns]]. Tālāk sekoja konfederātu sakāve Murfrīsboro kaujā, un pēc tam Tenesī armija beidzot tika pilnībā sakauta [[Našvilas kauja|Našvilas kaujā]]. Šo sakāvju rezultātā Dienvidu armija rietumos pārstāja eksistēt kā organizēts militārs spēks. Ģenerālleitnanta Neitana Foresta uzvarai Entonija kalna kaujā vairs nebija nekādas nozīmes, izņemot to, ka tā deva izkaisītajām Tenesī armijas paliekām iespēju organizēti atkāpties. Ziemeļnieki beigās sakāva pēdējās Dienvidu spēku paliekas Selmas kaujā. == Rietumu karadarbības teātra galvenie armiju komandieri== {{Gallery |width=140 |height=140 |align=center |File:GenUSGrant.jpg|{{center|Ģenerālleitnants<br/>[[Uliss Grānts]],<br/>ASV}} |File:Henry Wager Halleck - Brady-Handy.jpg|{{center|Ģenerālmajors<br/>[[Henrijs Halleks]],<br/>ASV}} |File:William-Tecumseh-Sherman.jpg|{{center|Ģenerālmajors<br/>[[Viljams Šērmens]],<br/>ASV}} |File:George Henry Thomas - Brady-Handy.jpg|{{center|Ģenerālmajors<br/>[[Džordžs Henrijs Tomass]],<br/>ASV}} |File:Don Carlos Buell.jpg|{{center|Ģenerālmajors<br/>[[Dons Karloss Buels]],<br/>ASV}} |File:GenWmSRosecrans.jpg|{{center|Ģenerālmajors<br/>[[Viljams Rozekrans]],<br/>ASV}} |File:Brady-GeneralMcPherson.jpg|{{center|Ģenerālmajors<br/>[[Džeimss Makfersons]],<br/>ASV}} }} {{Gallery |width=140 |height=140 |align=center |File:ASJohnston.jpg|{{center|Ģenerālis<br/>[[Alberts Džonstons]],<br/>[[Amerikas Valstu Konfederācija|CSA]]}} |File:Pgt_beauregard.jpg|{{center|Ģenerālis<br/>[[P.G.T. Boregārs]],<br/>CSA}} |File:Joseph Johnston.jpg|{{center|Ģenerālis<br/>[[Džozefs Džonstons]],<br/>CSA}} |File:Braxton Bragg.jpg|{{center|Ģenerālis<br/>[[Brekstons Bregs]],<br/>CSA}} |File:John Bell Hood.jpg|{{center|Ģenerālleitnants<br/>[[Džons Bells Huds]],<br/>CSA}} |File:NathanBedfordForrest.jpg|{{center|Ģenerālleitnants<br/>[[Nataniels Bedfords Forests]]<br/>CSA}} |File:Edmund_Kirby_Smith.jpg|{{center|Ģenerālmajors<br/>[[Edmunds Kirbijs Smits]],<br/>CSA}} }} == Galvenās sauszemes kaujas== Smagākās sauszemes kaujas rietumu teātrī, mērot pēc zaudējumiem (kritušie, ievainoti, sagūstītie un pazudušie), bija:<ref name=casualties>All strengths and casualties are cited in the named articles. The [[Siege of Vicksburg]] (37,532 total casualties), the [[Battle of Fort Donelson]] (16,537), and the [[Battle of Island Number Ten]] (7,108) have been omitted from this list because the casualty figures include very high percentages of Confederate soldiers surrendered.</ref> {| class="sortable wikitable" |- ! rowspan="2"| Kauja ! rowspan="2"| Štats ! rowspan="2"| Datums ! [[File:Flag of the United States.svg|28px]] ! [[File:CSA Flag 2.7.1861-28.11.1861.svg|28px]] ! [[File:Flag of the United States.svg|28px]]<br>Savienība ! [[File:CSA Flag 2.7.1861-28.11.1861.svg|28px]]<br>Konfederācija ! [[File:Flag of the United States.svg|28px]] ! [[File:CSA Flag 2.7.1861-28.11.1861.svg|28px]] ! Total |- ! colspan="2"| Skaits ! colspan="2"| Komandieris ! colspan="3"| Zaudējumi |- | style="text-align:center;"| [[Viksburgas aplenkums]] | style="text-align:center;"| [[Misisipi (štats)|Misisipi]] | style="text-align:center;"| 1863. gada 18. maijs-4. jūlijs | style="text-align:center;"| 77 000 | style="text-align:center;"| 33 000 | style="text-align:center;"| [[Uliss Grānts]] | style="text-align:center;"| [[Džons Pembertons]] | style="text-align:center;"| 4835 | style="text-align:center;"| 32 697 | style="text-align:center;"| '''37 532'''<ref>Ieskaitot 29 495 padevušos konfederātus (un apžēlotos).</ref> |- | style="text-align:center;"| [[Čikamaugas kauja]] | style="text-align:center;"| [[Džordžija]] | style="text-align:center;"| 1863.gada 19.–20. septembris | style="text-align:center;"| 60 000 | style="text-align:center;"| 65 000 | style="text-align:center;"| [[Viljams Rozekrancs]] | style="text-align:center;"| [[Brekstons Bregs]] | style="text-align:center;"| 16 170 | style="text-align:center;"| 18 454 | style="text-align:center;"| '''34 624''' |- | style="text-align:center;"| [[Stounriveras kauja]] | style="text-align:center;"| [[Tenesī]] | style="text-align:center;"| 1862. gada 31. decembris – 1863. gada 2. janvāris | style="text-align:center;"| 41 400 | style="text-align:center;"| 35 000 | style="text-align:center;"| [[Viljams Rozekrancs]] | style="text-align:center;"| [[Brekstons Bregs]] | style="text-align:center;"| 12 906 | style="text-align:center;"| 11 739 | style="text-align:center;"| '''24 645''' |- | style="text-align:center;"| [[Šailo kauja]] | style="text-align:center;"| [[Tenesī]] | style="text-align:center;"| 1862. gada 6.–7. aprīlis | style="text-align:center;"| 63 000 | style="text-align:center;"| 44 699 | style="text-align:center;"| [[Uliss Grānts]] | style="text-align:center;"| [[Alberts Džonstons]] | style="text-align:center;"| 13 047 | style="text-align:center;"| 10 699 | style="text-align:center;"| '''23 746''' |- | style="text-align:center;"| [[Porthadsonas aplenkums]] | style="text-align:center;"| [[Luiziāna]] | style="text-align:center;"| 1863. gada 22. maijs–9. jūlijs | style="text-align:center;"| 35 000 | style="text-align:center;"| 7500 | style="text-align:center;"| [[Nataniels Benkss]] | style="text-align:center;"| [[Frenklins Gārdners]] | style="text-align:center;"| 10 000 | style="text-align:center;"| 7500 | style="text-align:center;"| '''17 500''' |- | style="text-align:center;"| [[Čatanūgas kauja]] | style="text-align:center;"| [[Tenesī]] | style="text-align:center;"| 1863. gada 25. novembris | style="text-align:center;"| 56 359 | style="text-align:center;"| 44 010 | style="text-align:center;"| [[Uliss Grānts]] | style="text-align:center;"| [[Brekstons Bregs]] | style="text-align:center;"| 5824 | style="text-align:center;"| 6667 | style="text-align:center;"| '''12 491''' |- | style="text-align:center;"| [[Atlantas kauja]] | style="text-align:center;"| [[Džordžija]] | style="text-align:center;"| 1864. gada 22. jūlijs | style="text-align:center;"| 34 863 | style="text-align:center;"| 40 438 | style="text-align:center;"| [[Viljams Šērmens]] | style="text-align:center;"| [[Džons Bells Huds]] | style="text-align:center;"| 3641 | style="text-align:center;"| 8499 | style="text-align:center;"| '''12 140''' |- | style="text-align:center;"| [[Našvilas kauja]] | style="text-align:center;"| [[Tenesī]] | style="text-align:center;"| 1864. gada 15.–16. decembris | style="text-align:center;"| 55 000 | style="text-align:center;"| 30 000 | style="text-align:center;"| [[Džordžs Henrijs Tomass]] | style="text-align:center;"| [[Džons Bells Huds]] | style="text-align:center;"| 3061 | style="text-align:center;"| 6000 | style="text-align:center;"| '''9061''' |- | style="text-align:center;"| [[Frenklinas kauja (1864)]] | style="text-align:center;"| [[Tenesī]] | style="text-align:center;"| 1864.gada 30. novembris | style="text-align:center;"| 27 000 | style="text-align:center;"| 27 000 | style="text-align:center;"| [[Džons Šofīlds]] | style="text-align:center;"| [[Džons Bells Huds]] | style="text-align:center;"| 2326 | style="text-align:center;"| 6252 | style="text-align:center;"| '''8578''' |- | style="text-align:center;"| [[Perivillas kauja]] | style="text-align:center;"| [[Kentuki]] | style="text-align:center;"| 1862. gada 8. oktobris | style="text-align:center;"| 22 000 | style="text-align:center;"| 16 000 | style="text-align:center;"| [[Dons Karloss Buels]] | style="text-align:center;"| [[Brekstons Bregs]] | style="text-align:center;"| 4276 | style="text-align:center;"| 3401 | style="text-align:center;"| '''7677''' |- | style="text-align:center;"| [[Korintas otrā kauja]] | style="text-align:center;"| [[Misisipi (štats)|Misisipi]] | style="text-align:center;"| 1862. gada 3.–4. oktobris | style="text-align:center;"| 23 000 | style="text-align:center;"| 22 000 | style="text-align:center;"| [[Viljams Rozekrans]] | style="text-align:center;"| [[Ērls Van Dorns]] | style="text-align:center;"| 2520 | style="text-align:center;"| 4233 | style="text-align:center;"| '''6753''' |- | style="text-align:center;"| [[Pīčtrī-krīkas kauja]] | style="text-align:center;"| [[Džordžija]] | style="text-align:center;"| 1864. gada 20. jūlijs | style="text-align:center;"| 21 655 | style="text-align:center;"| 20 250 | style="text-align:center;"| [[Džordžs Henrijs Tomass]] | style="text-align:center;"| [[Džons Bells Huds]] | style="text-align:center;"| 1710 | style="text-align:center;"| 4796 | style="text-align:center;"| '''6506''' |- | style="text-align:center;"| [[Čempionhilas kauja]] | style="text-align:center;"| [[Misisipi (štats)|Misisipi]] | style="text-align:center;"| 1863. gada 16. maijs | style="text-align:center;"| 32 000 | style="text-align:center;"| 22 000 | style="text-align:center;"| [[Uliss Grānts]] | style="text-align:center;"| [[Džons Pembertons]] | style="text-align:center;"| 2457 | style="text-align:center;"| 3840 | style="text-align:center;"| '''6297''' |- | style="text-align:center;"| [[Ričmondas kauja]] | style="text-align:center;"| [[Kentuki]] | style="text-align:center;"| 1862. gada 29.–30. augusts | style="text-align:center;"| 6500 | style="text-align:center;"| 6850 | style="text-align:center;"| [[Viljams "Bullis" Nelsons]] | style="text-align:center;"| [[Edmunds Smits]] | style="text-align:center;"| 5353 | style="text-align:center;"| 451 | style="text-align:center;"| '''5804''' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Bush, Bryan S. ''The Civil War Battles of the Western Theatre''. Paducah, KY: Turner Publishing Co., 1998. {{ISBN|1-56311-434-8}}. * Cozzens, Peter. ''No Better Place to Die: The Battle of Stones River''. Urbana: University of Illinois Press, 1990. {{ISBN|0-252-06229-9}}. * Cozzens, Peter. ''This Terrible Sound: The Battle of Chickamauga''. Urbana: University of Illinois Press, 1992. {{ISBN|0-252-01703-X}}. * [[Ulysses S. Grant|Grant, Ulysses S.]] [https://www.gutenberg.org/ebooks/4367 ''Personal Memoirs of U. S. Grant'']. 2 vols. Charles L. Webster & Company, 1885&ndash;86. {{ISBN|0-914427-67-9}}. * Jones, Evan C., and Wiley Sword, eds. ''Gateway to the Confederacy: New Perspectives on the Chickamauga and Chattanooga Campaigns, 1862&ndash;1863''. Baton Rouge: [[Louisiana State University Press]], 2014. {{ISBN|978-0-8071-5509-7}}. * [[William Tecumseh Sherman|Sherman, William T.]] [http://www.sonshi.com/sherman.html ''Memoirs of General W.T. Sherman'']. 2nd ed. New York: Library of America, 1990. {{ISBN|0-940450-65-8}}. First published 1889 by D. Appleton & Co. * Smith, Timothy B. ''Grant Invades Tennessee: The 1862 Battles for Forts Henry and Donelson''. Lawrence: [[University Press of Kansas]], 2016. {{ISBN|978-0-7006-2313-6}}. * Smith, Timothy B. ''Shiloh: Conquer or Perish''. Lawrence: University Press of Kansas, 2014. {{ISBN|978-0-7006-1995-5}}. * Welcher, Frank J. ''The Union Army, 1861&ndash;1865 Organization and Operations''. Vol. 2, ''The Western Theater''. Bloomington: [[Indiana University Press]], 1993. {{ISBN|0-253-36454-X}}. * [[Steven E. Woodworth|Woodworth, Steven E.]] ''Nothing but Victory: The Army of the Tennessee, 1861&ndash;1865''. New York: Alfred A. Knopf, 2005. {{ISBN|0-375-41218-2}}. * Smith, Stacey L. "Beyond North and South: Putting the West in the Civil War and Reconstruction." *Journal of the Civil War Era* 6, no. 4 (2016): 566-591. * Teters, Kristopher A. *Practical Liberators: Union Officers in the Western Theater during the Civil War*. Chapel Hill: University of North Carolina Press, 2018. ISBN 978-1-4696-3387-5. == Ārējās saites == * [http://www.pueblo.gsa.gov/cic_text/misc/civilwar/civilwar.htm National Park Service.gov: NPS Civil War at a Glance] * [https://www.westerntheatercivilwar.com/ Western Theater in the Civil War] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] j2kgwoql1wt33exexy3mippc5pkoykc 0 603635 4301721 4301339 2025-06-29T18:37:10Z KartoshkaFri78 101366 /* Sēriju saraksts */ 4301721 wikitext text/x-wiki {{TV seriāla sezonas infokaste |country={{USA}} |num_episodes=25 |network=[[American Broadcasting Company|ABC]] |first_aired=2004. gada 22. septembrī |last_aired=2005. gada 25. maijā |next_season=[[Pazudušie (2. sezona)| 2. sezona]] |season_name=Pazudušie (1. sezona) }} Seriāla '''"[[Pazudušie]]" 1. sezona''' stāsta par ''[[Oceanic Airlines]]'' reisu 815, kas avarē uz šķietami parastas salas [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. 48 pasažieri no lidmašīnas centrālās daļas cenšas izdzīvot uz Salas, kas izrādās pilna noslēpumu. Katrā sērijā tiek izcelts viens no galvenajiem (reti no otra plāna) varoņiem, kura stāsts no pagātnes tiek izstāstīts paralēli izdzīvojušo stāstam salā. Seriālu pārraidīja [[Kanāda|Kanādā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] no 2004. gada 22. septembra līdz 2005. gada 25. maijam, trešdienās plkst. 20:00. [[Latvija|Latvijā]] seriālu pārraidīja kanāls [[LTV7]]. == Filmēšanas komanda == Sezonu veidoja producentu un televīzijas kompānijas ''[[Bad Robot Production]]'', ''[[Grass Skirt Production]]'' un ''[[Touchstone Television]]''. Sezonas producenti ir [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]], [[Deimons Lindelofs]], [[Braiens Berks]], [[Džeks Benders]], [[Karltons Kjūzs]], [[Džesijs Aleksanders]] un [[Džefs Pinkners]]. Scenāristi ir Dž. Dž. Eibramss, Deimons Lindelofs, [[Džefrijs Lībers]], [[Deivids Furijs]], [[Kristians Teilors]] un citi. Režisori ir Dž. Dž Eibramss, Džeks Benders, [[Maikls Cinbergs]], [[Takers Geitss]] un citi. Mūzikas autors ir komponists [[Maikls Džakino]]. == Lomās == {{Pamatraksts|Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts}} [[Metjū Fokss]] atveido [[Ķirurģija|ķirurgu]] Džeku Šepardu, [[Evandželīna Lilī]] atveido Keitu Ostenu, [[Horhe Garsija]] atveido Hugo Reijesu. [[Džošs Holovejs]] atveido krāpnieku Džeimsu Fordu, [[Terijs O'Kvīns]] atveido Džonu Loku, [[Navīns Endrūss]] atveido bijušo Irākas karavīru Saīdu Džara. [[Emīlija de Ravina|Emīlijas de Ravinas]] atveidotā Klēra Litltone sākotnēji bija otra plāna varone, bet vēlāk kļuva par vienu no galvenajām varonēm. [[Daniels Dejs Kims]] un [[Jundžina Kima]] atveido Džinu Kvonu un Sun Kvonu, kuri ir precēts pāris no [[Dienvidkoreja]]s. [[Dominiks Monahans]] atveido rokmūziķi Čārliju Peisu, [[Herolds Perino]] atveido arhitektu Maiklu Dosonu, bet [[Malkolms Deivids Kelijs|Malkolms Kelijs]] atveido viņa dēlu Voltu. [[Megija Greisa]] un [[Īens Somerholders]] atveido pusbrāli un pusmāsu Šenonu un Būnu. == Sēriju saraksts == {| class="wikitable" !№ !Nosaukums !Režisors !Scenārists !Centrālais varonis !Pirmizrādes datums (ASV) |- |'''1''' |[[Pilots (seriāla "Pazudušie" sērija)|"Pilots, 1. daļa"]] (''Pilot, Part 1'') |[[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]] |Dž. Dž. Eibramss, [[Deimons Lindelofs]] un [[Džefrijs Lībers]] |Džeks Šepards |2004. gada 22. septembrī |- | colspan="6" |''Oceanic Airlines'' lidmašīna, kas lidoja no Sidnejas uz Losandželosu, avarē uz Salas, liekot centrālās daļas izdzīvojušajiem cīnīties ar situācijas izpratni. Pēc nakts pārdzīvošanas, trīs izdzīvojušie sasniedz lidmašīnas priekšējo daļu, kur viņi atrod ievainoto kapteini, kuru drīz vien nogalina noslēpumains briesmonis. |- |'''2''' |[[Pilots (seriāla "Pazudušie" sērija)|"Pilots, 2. daļa"]] (''Pilot, Part 2'') |Dž. Dž. Eibramss |Dž. Dž. Eibramss, Deimons Lindelofs un Džefrijs Lībers |Keita Ostena un Čārlijs Peiss |2004. gada 29. septembrī |- | colspan="6" |Izdzīvojušie turpina pielāgoties dzīvei, nezaudējot cerību, ka viņi tiks izglābti. Džeimss Fords nogalina polārlāci, kas rada jautājumu par to, no kurienes tas nācis tropos. Saīds Džara salabo raidītāju-uztvērēju (ko izdzīvojušajiem pirms nāves uzdāvināja kapteinis), un izdzīvojušie uztver dīvainu signālu franču valodā, kas jau 16 gadus nāk no nezināmas vietas uz Salas. |- |'''3''' |[[Neaprakstīta lapa (seriāla "Pazudušie" sērija)|"Neaprakstīta lapa"]] (''Tabula Rasa'') |[[Džeks Benders]] |Deimons Lindelofs |Keita Ostena |2004. gada 6. oktobrī |- | colspan="6" |Džeks uzzina vairāk par Keitu, kura ir bēguļojoša noziedzniece. Maikls aizliedz savam dēlam sazināties ar ekscentrisko Loku. Grupa strīdas par to, kuram piederētu maršala ierocis. Sērijas beigās Džeks ir spiests nogalināt smagi ievainoto maršalu Marsu, kura stāvoklis ir pārāk pasliktinājies. |- |'''4''' |[[Pastaiga (seriāla "Pazudušie" sērija)|"Pastaiga"]] (''Walkabout'') |Džeks Benders |[[Deivids Furijs]] |Džons Loks |2004. gada 13. oktobrī |- | colspan="6" |Izdzīvojušie nolemj sākt meklēt pārtiku, ko Loks nolemj darīt, medījot mežacūkas ar nažiem. Izrādās arī, ka Loks pirms lidmašīnas avārijas bija paralizēts no vidukļa uz leju, un pēc tās paralīze izzuda. Izdzīvojušie nolemj nolasīt piemiņas runu mirušajiem un sadedzināt viņu ķermeņus kopā ar daļu no fizelāžas. |- |'''5''' |[[Baltais trusis (seriāla "Pazudušie" sērija)|"Baltais trusis"]] (''White Rabbit'') |[[Kevins Hukss]] |[[Kristians Teilors]] |Džeks Šepards |2004. gada 20. oktobrī |- | colspan="6" |Būns gandrīz noslīkst, mēģinot glābt izdzīvojušo, kurš nolēma peldēt, bet viņu izglābj Džeks. Ūdens pudelēs sāk beigties. Džeks sāk redzēt savu mirušo tēvu džungļos un atrod zārku, kurā tika pārvests viņa ķermenis, bet tas izrādās tukšs. Sērijas beigās Džeks kļūst par izdzīvojušo neoficiālo līderi. |- |'''6''' |[[Uzlecošās saules māja (seriāla "Pazudušie" sērija)|"Uzlecošās saules māja"]] (''House of the Rising Sun'') |[[Maikls Cinbergs]] |[[Havjers Grilo Marksua]] |Sun Kvona |2004. gada 27. oktobrī |- | colspan="6" |Starp Džinu un Maiklu izceļas strīds un kautiņš, kā rezultātā Saīds ar maršala roku dzelžiem pieslēdz Džinu pie fizelāžas. Džeks un vairāki citi atrod alu ar svaigu ūdeni, kur ieplakā guļ divi skeleti. Loks vēlas palīdzēt Čārlijam tikt galā ar viņa heroīna atkarību. Daži no cilvēkiem dodas dzīvot alā kopā ar Džeku. Maikls noslēdz mieru ar Džinu un ar cirvi pārrauj roku dzelžu ķēdi. |- |'''7''' |[[Tauriņš (seriāla "Pazudušie" sērija)|"Tauriņš"]] (''The Moth'') |Džeks Benders |[[Dženifera Džonsone]] un [[Pols Dinijs]] |Čārlijs Peiss |2004. gada 3. novembrī |- | colspan="6" |Čārlijs turpina cīņu ar heroīna atkarību, kurā viņam palīdz Loks. Saīds ar Būna palīdzību nolemj atrast franču signāla avotu. Alā notiek nobrukums, un Maikls, būdams arhitekts, nolemj palīdzēt būvniecības darbos. Saīds sasniedz signāla avotu, bet kāds viņu nogāž, un viņš zaudē samaņu. Čārlijs pārvar savu atkarību, iemetot heroīna maisiņu ugunī. |- |'''8''' |[[Uzticams cilvēks (seriāla "Pazudušie" sērija)|"Uzticams cilvēks"]] (''Confidence Man'') |[[Takers Geitss]] |Deimons Lindelofs |Džeimss "Sojers" Fords |2004. gada 10. novembrī |- | colspan="6" |Ievainotais Saīds atgriežas nometnē un pastāsta par notikušo. Fords piekauj Būnu, kurš uzskata, ka Sojers zog no bagāžas un paņēmis viņa māsas Šenonas inhalatoru. Cenšoties noskaidrot, kurš paņēma inhalatoru, Saīds gandrīz nogalina Fordu. Beigās, Sun pagatavo Šenonai augu izcelsmes zāles. Čārlijs pārliecina grūtnieci Klēru pārcelties uz alu. |- |'''9''' |"Vientuļš" (''Solitary'') |[[Gregs Jajtans]] |Deivids Furijs |Saīds Džara |2004. gada 17. novembrī |- | colspan="6" |Saīds atrod dīvainu kabeli, kas stiepjas no okeāna uz džungļiem, un seko tam, viņš atklāja slazdus, ​​un pēc tam viņu notriec nezināma persona. Vēlāk viņš pamostas un kāda sieviete viņu spīdzina ar elektrību, jautājot viņam: Kur ir Alekss? Izrādās, ka sieviete ir francūziete, un tieši viņa ierakstīja balss signālu. Hērlijs atrod golfa nūjas un nolemj laukumā rīkot golfa turnīru. Francūziete atlaiž Saīdu. |- |'''10''' |"Audzināja cits" (''Raised by Another'') |[[Marita Grabiaka]] |[[Linna E. Lita]] |Klēra Litltone |2004. gada 1. decembrī |- | colspan="6" |Klēra uzskata, ka kāds mēģina nodarīt pāri viņas mazulim, kamēr viņš guļ. Čārlijs uzņemas atbildību viņu aizsargāt. Hērlijs sāk pratināt izdzīvojušos, cenšoties noskaidrot, kurš ir kurš. Drīz vien viņam izdodas iegūt pasažieru sarakstu no Forda, un pēc pasažieru uzskaites viņš saprot, ka viens no viņiem, Ītans Roms, nebija lidmašīnā. Sērijas beigās Čārlijs un Klēra iznāk no džungļiem, kad sastopas ar Ītanu, kurš uz viņiem dīvaini paskatās, un Klēras sejā parādās nobijusies izteiksme. |- |'''11''' |"Visiem labākajiem kovbojiem ir problēmas ar tēvu" (''All the Best Cowboys Have Daddy Issues'') |[[Stīvens Viljamss]] |Havjers Grilo Marksua |Džeks Šepards |2004. gada 8. decembrī |- | colspan="6" |Hērlijs atklāj, ka Ītans nebija lidmašīnā un ka viņš nolaupīja Klēru un Čārliju. Džeks un Loks nav vienisprātis par to, kā meklēt pazudušos. Džeks drīz vien sastopas ar Ītanu, un viņi sakaujās, Ītanam viegli pārspējot Džeku, brīdinot viņu, ka nogalinās vienu no pasažieriem, ja Džeks dosies viņam pakaļ. Grupa atrod Čārliju, ko Ītans ir pakāris, bet viņiem izdodas viņu izglābt. Būns un Loks atrod dīvainu lūku zemē. |- |'''12''' |"Lai nu kā" (''Whatever the Case May Be'') |Džeks Benders |Deimons Lindelofs un Dženifera Džonsone |Keita Ostena |2005. gada 5. janvārī |- | colspan="6" |Sojers un Keita atrod pasažieru līķus, kas sēž sēdekļos, vienā no mazajiem ezeriem ar ūdenskritumu. Tur viņi atrod arī maršala Marsa aizslēgto diplomātu. Izdzīvojušie uztraucas, jo pludmales nometne lēnām sāk applūst līdz ar paisumu. Sojers mēģina atvērt diplomātu, bet nekas nenotiek. Keita pasaka Džekam, ka diplomātā ir ieroči un tā atslēga ir maršala makā. Viņi izrok viņa līķi un atrod atslēgu. Saīds un Šenona uzsāk attiecības, kas nepatīk Būnam. |- |'''13''' |"Sirdis un prāti" (''Hearts and Minds'') |[[Rods Holkombs]] |[[Karltons Kjūzs]] un Havjers Grilo Marksua |Būns Karlails |2005. gada 12. janvārī |- | colspan="6" |Būns ir greizsirdīgs par savas pusmāsas attiecībām ar Saīdu, tāpēc Loks cenšas novērst viņa uzmanību no šīm domām un koncentrēties uz noslēpumainās lūkas atvēršanu. Hērlijs vēlas iemācīties makšķerēt no Džina, jo viņam ir kuņģa darbības traucējumi, ēdot tikai augļus. Loks atsakās stāstīt pārējiem par lūku. Keita uzzina, ka Sun runā angliski, bet viņa lūdz viņu nevienam to nestāstīt. Loks palīdz Būnam samierināties ar Šenonas un Saīda attiecībām. |- |'''14''' |"Īpašs" (''Special'') |Gregs Jajtans |Deivids Furijs |Maikls un Volts Dosons |2005. gada 19. janvārī |- | colspan="6" |Maiklam nepatīk, ka Volts ar viņu daudz nesazinās un bieži pavada laiku kopā ar Loku, tāpēc viņš aizliedz dēlam ar viņu sazināties. Saīds un Šenona turpina analizēt francūzietes karti, lai atrastu signāla raidītāju. Maikls nolemj uzbūvēt plostu, lai aizvestu savu dēlu prom no Salas. Drīz vien viņam atkal izdodas iemantot dēla cieņu. Naktī Loks nolemj izmantot paštaisītu svilpi, lai atrastu Volta pazudušo suni, kad pēkšņi no krūmiem parādās Klēra. |- |'''15''' |"Atgriešanās mājās" (''Homecoming'') |Kevins Hukss |Deimons Lindelofs |Čārlijs Peiss |2005. gada 9. februārī |- | colspan="6" |Klēra atgriežas nometnē, bet saprot, ka viņa neatceras nesenos notikumus, tostarp par nolaupīšanu. Nākamajā dienā Čārlijs konfrontē Ītanu, kurš draud nogalināt izdzīvojušos, ja viņam neatdos Klēru. Izdzīvojušie izliek slazdus, ​​un Būns brīvprātīgi stāv sardzē, bet aizmieg. No rīta atklājas, ka Ītans nogalināja pasažieri Skotu Džeksonu, kura ķermeni atrod pludmalē. ​​Džeks sapulcina grupu, un viņiem izdodas atrast Ītanu, kuru viņi plāno sagūstīt, bet sadusmotais Čārlijs viņu nošauj. |- |'''16''' |"Ārpus likuma" (''Outlaws'') |Džeks Benders |[[Drū Godards]] |Džeimss "Sojers" Fords |2005. gada 16. februārī |- | colspan="6" |Naktī mežacūka iznīcina Sojera māju, un viņš nolemj izsekot un nogalināt to. Hērlijs un Saīds cenšas palīdzēt Čārlijam tikt galā ar Ītana slepkavības sekām. Pēc mežacūkas pakaļdzīšanās Sojers nolemj to atlaist un nenogalināt. |- |'''17''' |"...Tulkojumā" (''...In Translation'') |Takers Geitss |Havjers Grilo Marksua un [[Leonards Diks]] |Džins Kvons |2005. gada 23. februārī |- | colspan="6" |Džins un Sun sastrīdas, jo viņš tur aizdomās viņu par attiecībām ar Maiklu. Maikla plosts ir gandrīz pabeigts, bet naktī kāds to aizdedzina, un Maikls tur aizdomās Džinu. Sun, cenšoties aizsargāt savu vīru, runā angliski, un tas vairs nav noslēpums. Loks uzzina, ka Volts sadedzināja plostu, jo viņam patīk sala un viņš nevēlas doties prom. Maikls nolemj uzbūvēt jaunu plostu, un Džins brīvprātīgi piesakās viņam palīdzēt. |- |'''18''' |"Skaitļi" (''Numbers'') |[[Daniels Atiass]] |Brānts Flečers un Deivids Furijs |Hugo "Hērlijs" Reijess |2005. gada 2. martā |- | colspan="6" |Maikls vēlas uz plosta uzstādīt signālbāku, bet viņam ir nepieciešama baterija, kuras dēļ viņš vēlas doties pie francūzietes. Saīds viņus atrunā, sakot, ka viņa ir traka. Hērlijs francūzietes kartē ierauga skaitļus ''4 8 15 16 23 42'', kurus viņš izmantoja, lai laimētu loterijā, pēc kā viņu sāka piemeklēt neveiksme, pēc kuras viņš nolemj doties pie francūzietes. Loks izgatavo Klērai šūpuli. Maikls dabū savu bateriju. Sērijas beigās tiek parādīta lūka zemē, kuras sānos ir iegravēti tie paši skaitļi. |- |'''19''' |"Deus ex machina" (''Deus Ex Machina'') |[[Roberts Mendels]] |Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs |Džons Loks |2005. gada 30. martā |- | colspan="6" |Sojeram ir nepieciešamas brilles, jo viņam pastāvīgi sāp galva no grāmatu lasīšanas. Būns un Loks turpina mēģināt atvērt lūku, bet bez panākumiem. Loks sāk zaudēt jutību kājās un baidās, ka Sala viņu atkal paralizēs. Pēc tam viņam parādās vīzija par krītošu ''Beechcraft'' lidmašīnu, un viņi dodas to meklēt. Atrodot lidmašīnu iestrēgušu uz klints, Būns uzkāpj augšā un sazinās ar kādu, izmantojot raidītāju-uztvērēju, bet lidmašīna nokrīt no klints. Lokam izdodas aizvilkt ievainoto Būnu atpakaļ uz nometni, pēc tam viņš dodas pie lūkas un dusmās sāk to dauzīt. Pēkšņi caur lūkas logu parādās gaisma no spilgta prožektora. |- |'''20''' |"Nedari ļaunumu" (''Do No Harm'') |Stīvens Viljamss |[[Džaneta Tamaro]] |Džeks Šepards |2005. gada 6. aprīlī |- | colspan="6" |Džeks cenšas glābt smagi ievainoto Būnu. Klērai sākas dzemdības. Šenona, nezinot par brāļa stāvokli, nolemj doties uz randiņu ar Saīdu. Būnam izdodas pastāstīt Džekam par lūku, pēc kā viņš zaudē samaņu. Džeks saprot, ka ievainojumi ir pārāk smagi un ievainoto vīrieti nevar glābt. Keita un Čārlijs palīdz Klērai dzemdēt, un Būns mirst vienlaikus ar bērna piedzimšanu. |- |'''21''' |"Lielākais labums" (''The Greater Good'') |[[Deivids Grosmans]] |Leonards Diks |Saīds Džara |2005. gada 4. maijā |- | colspan="6" |Džeks un daudzi citi uzskata, ka Loks ir atbildīgs par Būna ievainojumiem un nāvi. Šenona lūdz Saīdu nogalināt Loku, bet viņš atsakās. Loks apmeklē Būna bēres un vēlāk aizved Saīdu uz ''Beechcraft'', pierādot, ka viņš nav atbildīgs par viņa nāvi. Šenona nozog ieroci un gandrīz nogalina Loku, bet Saīds viņu aptur. Vēlāk viņš uzstāj, lai Loks aizved viņu pie lūkas. |- |'''22''' |"Dzimis skriešanai" (''Born to Run'') |Takers Geitss |Havjers Grilo Marksua, [[Edvards Kitsis]] un [[Adams Horovics]] |Keita Ostena |2005. gada 11. maijā |- | colspan="6" |Plosta būvniecība tuvojas beigām, un jautājums par to, kas kāps uz plosta, kļūst akūts, jo uz tā pietiek vietas tikai 4 cilvēkiem. Tāpat viens no izdzīvojušajiem — biologs Arcts — saka, ka tuvojas musonu sezona, un tāpēc plostam tagad jāaizbrauc, pretējā gadījumā vējš to vienkārši atpūtīs atpakaļ uz Salu. Maikls saindējas ar ūdeni, bet izrādās, ka Sun gribējusi noindēt savu vīru, jo nevēlas, lai viņš kuģo ar plostu. Volts atzīstas tēvam par vecā plosta aizdedzināšanu, bet piekrīt kuģot ar jauno. |- |'''23''' |"Izceļošana, 1. daļa" (''Exodus, Part 1'') |Džeks Benders |Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs |Dažadi varoņi |2005. gada 18. maijā |- | colspan="6" |Francūziete ierodas nometnē pludmalē un norāda uz melnu dūmu stabu tālumā, sakot, ka tā ir zīme par "Citu" ierašanos, kuri nogalinās visus. Džeks nolemj paslēpt izdzīvojušos, un Loks iesaka atvērt lūku, izmantojot dinamītu no "Melnās Klints" — vecas fregates, kas iestrēgusi džungļos. Tiek nolaists plosts, uz kura atrodas Volts, Maikls, Sojers un Džins. Džeks sapulcina grupu, lai dotos uz fregati. |- |'''24''' un '''25''' |"Izceļošana, 2. daļa" (''Exodus, Part 2'') |Džeks Benders |Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs |Dažadi varoņi |2005. gada 25. maijā |- | colspan="6" |Grupa sasniedz fregati, un doktors Arcts mirst, kad viņa rokās eksplodē mitrs dinamīts. Loku gandrīz nogalina dīvains Dūmu briesmonis. Naktī Loks uzspridzina lūku, un viņa un Džeka priekšā atveras nolaišanās ceļš lejup ar salauztām kāpnēm. Uz plosta cilvēki pamana gaismu, un viņiem tuvojas laiva, bet vīrietis no laivas pieprasa, lai viņiem tiktu atdots Volts. Sojers paķer ieroci, bet kāds no laivas uz viņu izšauj, un viņš nokrīt no plosta. Džins lec ūdenī viņam pakaļ, un cilvēki no laivas paņem Voltu un aizdedzina plostu. Maikls, Džins un ievainotais Sojers paliek vieni. |} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} * {{IMDB sērijas|0411008|season=1}} * [http://lostpedia.wikia.com/wiki/Season_1 Seriāla "Pazudušie" 1. sezonas sērijas] vietnē ''[[Lostpedia]]'' {{en ikona}} [[Kategorija:Pazudušie]] mr9mtp0korkd7s983ufurzrgs5wjwhr 4301906 4301721 2025-06-30T11:31:33Z KartoshkaFri78 101366 /* Sēriju saraksts */ 4301906 wikitext text/x-wiki {{TV seriāla sezonas infokaste |country={{USA}} |num_episodes=25 |network=[[American Broadcasting Company|ABC]] |first_aired=2004. gada 22. septembrī |last_aired=2005. gada 25. maijā |next_season=[[Pazudušie (2. sezona)| 2. sezona]] |season_name=Pazudušie (1. sezona) }} Seriāla '''"[[Pazudušie]]" 1. sezona''' stāsta par ''[[Oceanic Airlines]]'' reisu 815, kas avarē uz šķietami parastas salas [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. 48 pasažieri no lidmašīnas centrālās daļas cenšas izdzīvot uz Salas, kas izrādās pilna noslēpumu. Katrā sērijā tiek izcelts viens no galvenajiem (reti no otra plāna) varoņiem, kura stāsts no pagātnes tiek izstāstīts paralēli izdzīvojušo stāstam salā. Seriālu pārraidīja [[Kanāda|Kanādā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] no 2004. gada 22. septembra līdz 2005. gada 25. maijam, trešdienās plkst. 20:00. [[Latvija|Latvijā]] seriālu pārraidīja kanāls [[LTV7]]. == Filmēšanas komanda == Sezonu veidoja producentu un televīzijas kompānijas ''[[Bad Robot Production]]'', ''[[Grass Skirt Production]]'' un ''[[Touchstone Television]]''. Sezonas producenti ir [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]], [[Deimons Lindelofs]], [[Braiens Berks]], [[Džeks Benders]], [[Karltons Kjūzs]], [[Džesijs Aleksanders]] un [[Džefs Pinkners]]. Scenāristi ir Dž. Dž. Eibramss, Deimons Lindelofs, [[Džefrijs Lībers]], [[Deivids Furijs]], [[Kristians Teilors]] un citi. Režisori ir Dž. Dž Eibramss, Džeks Benders, [[Maikls Cinbergs]], [[Takers Geitss]] un citi. Mūzikas autors ir komponists [[Maikls Džakino]]. == Lomās == {{Pamatraksts|Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts}} [[Metjū Fokss]] atveido [[Ķirurģija|ķirurgu]] Džeku Šepardu, [[Evandželīna Lilī]] atveido Keitu Ostenu, [[Horhe Garsija]] atveido Hugo Reijesu. [[Džošs Holovejs]] atveido krāpnieku Džeimsu Fordu, [[Terijs O'Kvīns]] atveido Džonu Loku, [[Navīns Endrūss]] atveido bijušo Irākas karavīru Saīdu Džara. [[Emīlija de Ravina|Emīlijas de Ravinas]] atveidotā Klēra Litltone sākotnēji bija otra plāna varone, bet vēlāk kļuva par vienu no galvenajām varonēm. [[Daniels Dejs Kims]] un [[Jundžina Kima]] atveido Džinu Kvonu un Sun Kvonu, kuri ir precēts pāris no [[Dienvidkoreja]]s. [[Dominiks Monahans]] atveido rokmūziķi Čārliju Peisu, [[Herolds Perino]] atveido arhitektu Maiklu Dosonu, bet [[Malkolms Deivids Kelijs|Malkolms Kelijs]] atveido viņa dēlu Voltu. [[Megija Greisa]] un [[Īens Somerholders]] atveido pusbrāli un pusmāsu Šenonu un Būnu. == Sēriju saraksts == {| class="wikitable" !№ !Nosaukums !Režisors !Scenārists !Centrālais varonis !Pirmizrādes datums (ASV) |- |'''1''' |[[Pilots (seriāla "Pazudušie" sērija)|"Pilots, 1. daļa"]] (''Pilot, Part 1'') |[[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]] |Dž. Dž. Eibramss, [[Deimons Lindelofs]] un [[Džefrijs Lībers]] |Džeks Šepards |2004. gada 22. septembrī |- | colspan="6" |''Oceanic Airlines'' lidmašīna, kas lidoja no Sidnejas uz Losandželosu, avarē uz Salas, liekot centrālās daļas izdzīvojušajiem cīnīties ar situācijas izpratni. Pēc nakts pārdzīvošanas, trīs izdzīvojušie sasniedz lidmašīnas priekšējo daļu, kur viņi atrod ievainoto kapteini, kuru drīz vien nogalina noslēpumains briesmonis. |- |'''2''' |[[Pilots (seriāla "Pazudušie" sērija)|"Pilots, 2. daļa"]] (''Pilot, Part 2'') |Dž. Dž. Eibramss |Dž. Dž. Eibramss, Deimons Lindelofs un Džefrijs Lībers |Keita Ostena un Čārlijs Peiss |2004. gada 29. septembrī |- | colspan="6" |Izdzīvojušie turpina pielāgoties dzīvei, nezaudējot cerību, ka viņi tiks izglābti. Džeimss Fords nogalina polārlāci, kas rada jautājumu par to, no kurienes tas nācis tropos. Saīds Džara salabo raidītāju-uztvērēju (ko izdzīvojušajiem pirms nāves uzdāvināja kapteinis), un izdzīvojušie uztver dīvainu signālu franču valodā, kas jau 16 gadus nāk no nezināmas vietas uz Salas. |- |'''3''' |[[Neaprakstīta lapa (seriāla "Pazudušie" sērija)|"Neaprakstīta lapa"]] (''Tabula Rasa'') |[[Džeks Benders]] |Deimons Lindelofs |Keita Ostena |2004. gada 6. oktobrī |- | colspan="6" |Džeks uzzina vairāk par Keitu, kura ir bēguļojoša noziedzniece. Maikls aizliedz savam dēlam sazināties ar ekscentrisko Loku. Grupa strīdas par to, kuram piederētu maršala ierocis. Sērijas beigās Džeks ir spiests nogalināt smagi ievainoto maršalu Marsu, kura stāvoklis ir pārāk pasliktinājies. |- |'''4''' |[[Pastaiga (seriāla "Pazudušie" sērija)|"Pastaiga"]] (''Walkabout'') |Džeks Benders |[[Deivids Furijs]] |Džons Loks |2004. gada 13. oktobrī |- | colspan="6" |Izdzīvojušie nolemj sākt meklēt pārtiku, ko Loks nolemj darīt, medījot mežacūkas ar nažiem. Izrādās arī, ka Loks pirms lidmašīnas avārijas bija paralizēts no vidukļa uz leju, un pēc tās paralīze izzuda. Izdzīvojušie nolemj nolasīt piemiņas runu mirušajiem un sadedzināt viņu ķermeņus kopā ar daļu no fizelāžas. |- |'''5''' |[[Baltais trusis (seriāla "Pazudušie" sērija)|"Baltais trusis"]] (''White Rabbit'') |[[Kevins Hukss]] |[[Kristians Teilors]] |Džeks Šepards |2004. gada 20. oktobrī |- | colspan="6" |Būns gandrīz noslīkst, mēģinot glābt izdzīvojušo, kurš nolēma peldēt, bet viņu izglābj Džeks. Ūdens pudelēs sāk beigties. Džeks sāk redzēt savu mirušo tēvu džungļos un atrod zārku, kurā tika pārvests viņa ķermenis, bet tas izrādās tukšs. Sērijas beigās Džeks kļūst par izdzīvojušo neoficiālo līderi. |- |'''6''' |[[Uzlecošās saules māja (seriāla "Pazudušie" sērija)|"Uzlecošās saules māja"]] (''House of the Rising Sun'') |[[Maikls Cinbergs]] |[[Havjers Grilo Marksua]] |Sun Kvona |2004. gada 27. oktobrī |- | colspan="6" |Starp Džinu un Maiklu izceļas strīds un kautiņš, kā rezultātā Saīds ar maršala roku dzelžiem pieslēdz Džinu pie fizelāžas. Džeks un vairāki citi atrod alu ar svaigu ūdeni, kur ieplakā guļ divi skeleti. Loks vēlas palīdzēt Čārlijam tikt galā ar viņa heroīna atkarību. Daži no cilvēkiem dodas dzīvot alā kopā ar Džeku. Maikls noslēdz mieru ar Džinu un ar cirvi pārrauj roku dzelžu ķēdi. |- |'''7''' |[[Tauriņš (seriāla "Pazudušie" sērija)|"Tauriņš"]] (''The Moth'') |Džeks Benders |[[Dženifera Džonsone]] un [[Pols Dinijs]] |Čārlijs Peiss |2004. gada 3. novembrī |- | colspan="6" |Čārlijs turpina cīņu ar heroīna atkarību, kurā viņam palīdz Loks. Saīds ar Būna palīdzību nolemj atrast franču signāla avotu. Alā notiek nobrukums, un Maikls, būdams arhitekts, nolemj palīdzēt būvniecības darbos. Saīds sasniedz signāla avotu, bet kāds viņu nogāž, un viņš zaudē samaņu. Čārlijs pārvar savu atkarību, iemetot heroīna maisiņu ugunī. |- |'''8''' |[[Uzticams cilvēks (seriāla "Pazudušie" sērija)|"Uzticams cilvēks"]] (''Confidence Man'') |[[Takers Geitss]] |Deimons Lindelofs |Džeimss "Sojers" Fords |2004. gada 10. novembrī |- | colspan="6" |Ievainotais Saīds atgriežas nometnē un pastāsta par notikušo. Fords piekauj Būnu, kurš uzskata, ka Sojers zog no bagāžas un paņēmis viņa māsas Šenonas inhalatoru. Cenšoties noskaidrot, kurš paņēma inhalatoru, Saīds gandrīz nogalina Fordu. Beigās, Sun pagatavo Šenonai augu izcelsmes zāles. Čārlijs pārliecina grūtnieci Klēru pārcelties uz alu. |- |'''9''' |[[Vientuļš (seriāla "Pazudušie" sērija)|"Vientuļš"]] (''Solitary'') |[[Gregs Jajtans]] |Deivids Furijs |Saīds Džara |2004. gada 17. novembrī |- | colspan="6" |Saīds atrod dīvainu kabeli, kas stiepjas no okeāna uz džungļiem, un seko tam, viņš atklāja slazdus, ​​un pēc tam viņu notriec nezināma persona. Vēlāk viņš pamostas un kāda sieviete viņu spīdzina ar elektrību, jautājot viņam: Kur ir Alekss? Izrādās, ka sieviete ir francūziete, un tieši viņa ierakstīja balss signālu. Hērlijs atrod golfa nūjas un nolemj laukumā rīkot golfa turnīru. Francūziete atlaiž Saīdu. |- |'''10''' |"Audzināja cits" (''Raised by Another'') |[[Marita Grabiaka]] |[[Linna E. Lita]] |Klēra Litltone |2004. gada 1. decembrī |- | colspan="6" |Klēra uzskata, ka kāds mēģina nodarīt pāri viņas mazulim, kamēr viņš guļ. Čārlijs uzņemas atbildību viņu aizsargāt. Hērlijs sāk pratināt izdzīvojušos, cenšoties noskaidrot, kurš ir kurš. Drīz vien viņam izdodas iegūt pasažieru sarakstu no Forda, un pēc pasažieru uzskaites viņš saprot, ka viens no viņiem, Ītans Roms, nebija lidmašīnā. Sērijas beigās Čārlijs un Klēra iznāk no džungļiem, kad sastopas ar Ītanu, kurš uz viņiem dīvaini paskatās, un Klēras sejā parādās nobijusies izteiksme. |- |'''11''' |"Visiem labākajiem kovbojiem ir problēmas ar tēvu" (''All the Best Cowboys Have Daddy Issues'') |[[Stīvens Viljamss]] |Havjers Grilo Marksua |Džeks Šepards |2004. gada 8. decembrī |- | colspan="6" |Hērlijs atklāj, ka Ītans nebija lidmašīnā un ka viņš nolaupīja Klēru un Čārliju. Džeks un Loks nav vienisprātis par to, kā meklēt pazudušos. Džeks drīz vien sastopas ar Ītanu, un viņi sakaujās, Ītanam viegli pārspējot Džeku, brīdinot viņu, ka nogalinās vienu no pasažieriem, ja Džeks dosies viņam pakaļ. Grupa atrod Čārliju, ko Ītans ir pakāris, bet viņiem izdodas viņu izglābt. Būns un Loks atrod dīvainu lūku zemē. |- |'''12''' |"Lai nu kā" (''Whatever the Case May Be'') |Džeks Benders |Deimons Lindelofs un Dženifera Džonsone |Keita Ostena |2005. gada 5. janvārī |- | colspan="6" |Sojers un Keita atrod pasažieru līķus, kas sēž sēdekļos, vienā no mazajiem ezeriem ar ūdenskritumu. Tur viņi atrod arī maršala Marsa aizslēgto diplomātu. Izdzīvojušie uztraucas, jo pludmales nometne lēnām sāk applūst līdz ar paisumu. Sojers mēģina atvērt diplomātu, bet nekas nenotiek. Keita pasaka Džekam, ka diplomātā ir ieroči un tā atslēga ir maršala makā. Viņi izrok viņa līķi un atrod atslēgu. Saīds un Šenona uzsāk attiecības, kas nepatīk Būnam. |- |'''13''' |"Sirdis un prāti" (''Hearts and Minds'') |[[Rods Holkombs]] |[[Karltons Kjūzs]] un Havjers Grilo Marksua |Būns Karlails |2005. gada 12. janvārī |- | colspan="6" |Būns ir greizsirdīgs par savas pusmāsas attiecībām ar Saīdu, tāpēc Loks cenšas novērst viņa uzmanību no šīm domām un koncentrēties uz noslēpumainās lūkas atvēršanu. Hērlijs vēlas iemācīties makšķerēt no Džina, jo viņam ir kuņģa darbības traucējumi, ēdot tikai augļus. Loks atsakās stāstīt pārējiem par lūku. Keita uzzina, ka Sun runā angliski, bet viņa lūdz viņu nevienam to nestāstīt. Loks palīdz Būnam samierināties ar Šenonas un Saīda attiecībām. |- |'''14''' |"Īpašs" (''Special'') |Gregs Jajtans |Deivids Furijs |Maikls un Volts Dosons |2005. gada 19. janvārī |- | colspan="6" |Maiklam nepatīk, ka Volts ar viņu daudz nesazinās un bieži pavada laiku kopā ar Loku, tāpēc viņš aizliedz dēlam ar viņu sazināties. Saīds un Šenona turpina analizēt francūzietes karti, lai atrastu signāla raidītāju. Maikls nolemj uzbūvēt plostu, lai aizvestu savu dēlu prom no Salas. Drīz vien viņam atkal izdodas iemantot dēla cieņu. Naktī Loks nolemj izmantot paštaisītu svilpi, lai atrastu Volta pazudušo suni, kad pēkšņi no krūmiem parādās Klēra. |- |'''15''' |"Atgriešanās mājās" (''Homecoming'') |Kevins Hukss |Deimons Lindelofs |Čārlijs Peiss |2005. gada 9. februārī |- | colspan="6" |Klēra atgriežas nometnē, bet saprot, ka viņa neatceras nesenos notikumus, tostarp par nolaupīšanu. Nākamajā dienā Čārlijs konfrontē Ītanu, kurš draud nogalināt izdzīvojušos, ja viņam neatdos Klēru. Izdzīvojušie izliek slazdus, ​​un Būns brīvprātīgi stāv sardzē, bet aizmieg. No rīta atklājas, ka Ītans nogalināja pasažieri Skotu Džeksonu, kura ķermeni atrod pludmalē. ​​Džeks sapulcina grupu, un viņiem izdodas atrast Ītanu, kuru viņi plāno sagūstīt, bet sadusmotais Čārlijs viņu nošauj. |- |'''16''' |"Ārpus likuma" (''Outlaws'') |Džeks Benders |[[Drū Godards]] |Džeimss "Sojers" Fords |2005. gada 16. februārī |- | colspan="6" |Naktī mežacūka iznīcina Sojera māju, un viņš nolemj izsekot un nogalināt to. Hērlijs un Saīds cenšas palīdzēt Čārlijam tikt galā ar Ītana slepkavības sekām. Pēc mežacūkas pakaļdzīšanās Sojers nolemj to atlaist un nenogalināt. |- |'''17''' |"...Tulkojumā" (''...In Translation'') |Takers Geitss |Havjers Grilo Marksua un [[Leonards Diks]] |Džins Kvons |2005. gada 23. februārī |- | colspan="6" |Džins un Sun sastrīdas, jo viņš tur aizdomās viņu par attiecībām ar Maiklu. Maikla plosts ir gandrīz pabeigts, bet naktī kāds to aizdedzina, un Maikls tur aizdomās Džinu. Sun, cenšoties aizsargāt savu vīru, runā angliski, un tas vairs nav noslēpums. Loks uzzina, ka Volts sadedzināja plostu, jo viņam patīk sala un viņš nevēlas doties prom. Maikls nolemj uzbūvēt jaunu plostu, un Džins brīvprātīgi piesakās viņam palīdzēt. |- |'''18''' |"Skaitļi" (''Numbers'') |[[Daniels Atiass]] |Brānts Flečers un Deivids Furijs |Hugo "Hērlijs" Reijess |2005. gada 2. martā |- | colspan="6" |Maikls vēlas uz plosta uzstādīt signālbāku, bet viņam ir nepieciešama baterija, kuras dēļ viņš vēlas doties pie francūzietes. Saīds viņus atrunā, sakot, ka viņa ir traka. Hērlijs francūzietes kartē ierauga skaitļus ''4 8 15 16 23 42'', kurus viņš izmantoja, lai laimētu loterijā, pēc kā viņu sāka piemeklēt neveiksme, pēc kuras viņš nolemj doties pie francūzietes. Loks izgatavo Klērai šūpuli. Maikls dabū savu bateriju. Sērijas beigās tiek parādīta lūka zemē, kuras sānos ir iegravēti tie paši skaitļi. |- |'''19''' |"Deus ex machina" (''Deus Ex Machina'') |[[Roberts Mendels]] |Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs |Džons Loks |2005. gada 30. martā |- | colspan="6" |Sojeram ir nepieciešamas brilles, jo viņam pastāvīgi sāp galva no grāmatu lasīšanas. Būns un Loks turpina mēģināt atvērt lūku, bet bez panākumiem. Loks sāk zaudēt jutību kājās un baidās, ka Sala viņu atkal paralizēs. Pēc tam viņam parādās vīzija par krītošu ''Beechcraft'' lidmašīnu, un viņi dodas to meklēt. Atrodot lidmašīnu iestrēgušu uz klints, Būns uzkāpj augšā un sazinās ar kādu, izmantojot raidītāju-uztvērēju, bet lidmašīna nokrīt no klints. Lokam izdodas aizvilkt ievainoto Būnu atpakaļ uz nometni, pēc tam viņš dodas pie lūkas un dusmās sāk to dauzīt. Pēkšņi caur lūkas logu parādās gaisma no spilgta prožektora. |- |'''20''' |"Nedari ļaunumu" (''Do No Harm'') |Stīvens Viljamss |[[Džaneta Tamaro]] |Džeks Šepards |2005. gada 6. aprīlī |- | colspan="6" |Džeks cenšas glābt smagi ievainoto Būnu. Klērai sākas dzemdības. Šenona, nezinot par brāļa stāvokli, nolemj doties uz randiņu ar Saīdu. Būnam izdodas pastāstīt Džekam par lūku, pēc kā viņš zaudē samaņu. Džeks saprot, ka ievainojumi ir pārāk smagi un ievainoto vīrieti nevar glābt. Keita un Čārlijs palīdz Klērai dzemdēt, un Būns mirst vienlaikus ar bērna piedzimšanu. |- |'''21''' |"Lielākais labums" (''The Greater Good'') |[[Deivids Grosmans]] |Leonards Diks |Saīds Džara |2005. gada 4. maijā |- | colspan="6" |Džeks un daudzi citi uzskata, ka Loks ir atbildīgs par Būna ievainojumiem un nāvi. Šenona lūdz Saīdu nogalināt Loku, bet viņš atsakās. Loks apmeklē Būna bēres un vēlāk aizved Saīdu uz ''Beechcraft'', pierādot, ka viņš nav atbildīgs par viņa nāvi. Šenona nozog ieroci un gandrīz nogalina Loku, bet Saīds viņu aptur. Vēlāk viņš uzstāj, lai Loks aizved viņu pie lūkas. |- |'''22''' |"Dzimis skriešanai" (''Born to Run'') |Takers Geitss |Havjers Grilo Marksua, [[Edvards Kitsis]] un [[Adams Horovics]] |Keita Ostena |2005. gada 11. maijā |- | colspan="6" |Plosta būvniecība tuvojas beigām, un jautājums par to, kas kāps uz plosta, kļūst akūts, jo uz tā pietiek vietas tikai 4 cilvēkiem. Tāpat viens no izdzīvojušajiem — biologs Arcts — saka, ka tuvojas musonu sezona, un tāpēc plostam tagad jāaizbrauc, pretējā gadījumā vējš to vienkārši atpūtīs atpakaļ uz Salu. Maikls saindējas ar ūdeni, bet izrādās, ka Sun gribējusi noindēt savu vīru, jo nevēlas, lai viņš kuģo ar plostu. Volts atzīstas tēvam par vecā plosta aizdedzināšanu, bet piekrīt kuģot ar jauno. |- |'''23''' |"Izceļošana, 1. daļa" (''Exodus, Part 1'') |Džeks Benders |Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs |Dažadi varoņi |2005. gada 18. maijā |- | colspan="6" |Francūziete ierodas nometnē pludmalē un norāda uz melnu dūmu stabu tālumā, sakot, ka tā ir zīme par "Citu" ierašanos, kuri nogalinās visus. Džeks nolemj paslēpt izdzīvojušos, un Loks iesaka atvērt lūku, izmantojot dinamītu no "Melnās Klints" — vecas fregates, kas iestrēgusi džungļos. Tiek nolaists plosts, uz kura atrodas Volts, Maikls, Sojers un Džins. Džeks sapulcina grupu, lai dotos uz fregati. |- |'''24''' un '''25''' |"Izceļošana, 2. daļa" (''Exodus, Part 2'') |Džeks Benders |Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs |Dažadi varoņi |2005. gada 25. maijā |- | colspan="6" |Grupa sasniedz fregati, un doktors Arcts mirst, kad viņa rokās eksplodē mitrs dinamīts. Loku gandrīz nogalina dīvains Dūmu briesmonis. Naktī Loks uzspridzina lūku, un viņa un Džeka priekšā atveras nolaišanās ceļš lejup ar salauztām kāpnēm. Uz plosta cilvēki pamana gaismu, un viņiem tuvojas laiva, bet vīrietis no laivas pieprasa, lai viņiem tiktu atdots Volts. Sojers paķer ieroci, bet kāds no laivas uz viņu izšauj, un viņš nokrīt no plosta. Džins lec ūdenī viņam pakaļ, un cilvēki no laivas paņem Voltu un aizdedzina plostu. Maikls, Džins un ievainotais Sojers paliek vieni. |} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} * {{IMDB sērijas|0411008|season=1}} * [http://lostpedia.wikia.com/wiki/Season_1 Seriāla "Pazudušie" 1. sezonas sērijas] vietnē ''[[Lostpedia]]'' {{en ikona}} [[Kategorija:Pazudušie]] plu7cjsvhwxntm6bp39vsnbi4b1wwr7 0 603742 4301833 4299771 2025-06-30T06:06:00Z Biafra 13794 4301833 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste | name = Kenterberijas Universitāte | native_name = ''University of Canterbury'' | image_name =UC_ViewFromRutherfordBuilding_gobeirne.jpg | image_size = | image_alt = | caption = | latin_name = | motto = ''Ergo tua rura manebunt'' | mottoeng = | established = 1873 | closed = | type = Publiska universitāte | affiliation = | endowment = | budget = | officer_in_charge = | chairman = | chancellor = | president = | vice-president = | superintendent = | provost = | vice_chancellor = | rector = | principal = | dean = | director = | head_label = | head = | academic_staff = | administrative_staff = | students = Ap 19 000 | undergrad = | postgrad = | doctoral = | other = | location = {{vieta|Jaunzēlande|Kraistčērča}} | coor = | campus = | former_names = Canterbury College (līdz 1957) | free_label = | free = | colors = | colours = {{color box|#CC0033}}{{color box|#000000}} | athletics = | sports = | nickname = UC | mascot = | affiliations = | website = {{URL|www.canterbury.ac.nz}} | logo = | footnotes = }} '''Kenterberijas Universitāte''' ({{val|en|University of Canterbury}}) ir publiska [[universitāte]], kas atrodas [[Jaunzēlande]]s pilsētā [[Kraistčērča|Kraistčērčā]]. Tā ir viena no vecākajām un prestižākajām augstākās izglītības iestādēm valstī. Universitāte tika dibināta 1873. gadā kā '''Kenterberijas koledža''' (''Canterbury College''), un sākotnēji bija daļa no [[Jaunzēlandes Universitāte|Jaunzēlandes Universitātes]]. 1957. gadā tā kļuva par neatkarīgu universitāti ar pašas grādu piešķiršanas tiesībām. Universitāte piedāvā plašu studiju klāstu dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, humanitārajās un sociālajās zinātnēs, izglītībā, mākslās un komerczinībās. Tās galvenais kampuss atrodas Ilam rajonā, netālu no Kraistčērčas centra. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Jaunzēlande-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes Jaunzēlandē]] [[Kategorija:Universitātes]] 8xl0x6e7ca31y1doarrhj4o24gdmqvv 0 603822 4301762 4299604 2025-06-30T03:00:37Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne 4301762 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada jūnijs}} {{dzēst|ja nesakārtos|due=5|due_date=30.06.2025}} {{atveidošana}} {{slikts tulkojums}} {{Infobox comedian | name = Candi Milo | vārds_orig = ''Candi Milo'' | image = Candi Milo by Gage Skidmore.jpg | caption = Milo 2025. gadā | birth_name = Candyce Anne Rose Milo | birth_date = {{dat|1961|1|9}} | birth_place = {{vieta|ASV|Kalifornija|Palm Springs}} | death_date = | death_place = | medium = | nationality = amerikānis | active = 1964–pašlaik | genre = | influences = | influenced = | spouse = | website = [http://www.candimilo.com/ CandiMilo.com] }} '''Candyce Anne Rose''' "'''Candi'''" '''Milo''' ({{val|es|Candyce Anne Rose Milo}}, dzimis {{dat|1961|1|9}}) ir amerikāņu estrādes komiķis un balss aktieris. ==Ārējās saites== * {{commonscat-inline|Candi Milo|Candi Milo}} * {{official website|http://www.candimilo.com}} * {{IMDb name|0590430}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Milo, Candi}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV komiķi]] go0913bnf9f0qu9pk19vjisvoia4kof 3 603865 4301665 4299845 2025-06-29T17:19:19Z Ternarius 25135 Ternarius pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:ChessStar]] uz [[Dalībnieka diskusija:Trickway]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/ChessStar|ChessStar]]" to "[[Special:CentralAuth/Trickway|Trickway]]" 4299845 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=ChessStar}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 25. jūnijs, plkst. 15.44 (EEST) fxw7ummyay47hgoolknqo9a1cr6tx6a 0 603867 4301763 4299874 2025-06-30T03:00:38Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne 4301763 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada jūnijs}} {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Kambar wh.jpg|thumb|250px|''Dioscorea alata'']] '''''Dioscorea alata''''', '''spārnainā dioskoreja'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/mwe:70102|title=spārnainā dioskoreja {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2025-06-25}}</ref> jeb '''ube''' ir disokoreju ([[Gums|bumbuļa]]) suga. Bumbuļi parasti ir spilgti [[Violetā krāsa|violeti]] — no [[Purpurkrāsa|purpursarkanas]] līdz spilgti lavandas krāsā, bet daži bumbuļi ir no krēmīgi baltiem līdz vienkārši baltiem. To dažreiz jauc ar [[Kolokāzija|taro]]. Tā izcelsme meklējama Āzijas un Okeānijas [[Tropi|tropos]] . Dažas šķirnes sasniedz ievērojamus izmērus. Ap 1939. gadu Maprikā, Austrumsepikas apgabalā, Papua-Jaungvinejā, audzēts lielais jams "Mambatap" bija 3,5 m garumā. <ref>{{Publikācijas atsauce|last=Lea|first=Dr.D.A.M.|date=March 1966|title=Yam Growing in the Maprik Area|journal=Papua New Guinea Agricultural Journal|volume=18|issue=1|page=4 footnote}}</ref> <ref>{{Publikācijas atsauce|last=Peterson|first=Carolyn|date=October 1986|title=At the Birth of Nations|journal=National Geographic|volume=170|issue=4|page=482}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Dārzeņi]] 3kppv99107wpgx9vyelljxgdon4fncs 0 603875 4301776 4300044 2025-06-30T03:02:06Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{kategorijas+}} veidne. [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|Kļūda?]] 4301776 wikitext text/x-wiki {{kategorijas+}} {{TV sērijas infokaste|Title=Neaprakstīta lapa|Series=Seriāla [[Pazudušie (seriāls)|"Pazudušie"]]|Season=1. sezona|Series no=3. sērija|Director=[[Džeks Benders]]|Writer=[[Deimons Lindelofs]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Lerijs Fons]]|Editor=[[Merija Džo Markija]]|Airdate=2004. gada 6. oktobrī|Length=43 min.|Prev=[[Pilots (seriāla "Pazudušie" sērija)|Pilots]]|Next=[[Pastaiga (seriāla "Pazudušie" sērija)|Pastaiga]]|Guests=[[Metjū Fokss]]<br>[[Evandželīna Lilī]]<br>[[Džošs Holovejs]]<br>[[Horhe Garsija]]<br>[[Dominks Monahans]]<br>[[Navins Endruss]]<br>[[Daniels Dejs Kims]]<br>[[Jundžina Kima]]}} '''"Neaprakstīta lapa"''' [[Angļu valoda|(angļu]]: ''Tabula Rasa'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] televīzijas seriāla [[Pazudušie|"Pazudušie"]] trešā sērija. Sēriju režisors ir [[Džeks Benders]] un scenārists ir [[Deimons Lindelofs]]. Epizods kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]] tika radīts 2004. gada 6. oktobrī. Sērija stāsta par Keitas pagātni — kā viņa slēpās [[Austrālija|Austrālijā]] no savas kriminālās pagātnes un kā viņu pieķēra maršals Marss. Hugo un Džeks uzzina par viņas pagātni un domā, vai pastāstīt par to citiem. Sērijas nosaukums — "Tabula Rasa", kas tulkojas kā "neaprakstīta lapa", atsaucas uz filozofisku ideju, ko pirmo reizi aprakstīja [[filozofs]] [[Džons Loks]] (Terija O'Kvīna vāronis ir nosaukts viņa vārdā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://goong.com/lv/word/tabula_rasa_latviski/|title=tabula rasa Latviski|last=Goong|website=Goong.com - New Generation Dictionary|access-date=2025-06-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mlvv.tezaurs.lv/mwe:49410#:~:text=tabula%20rasa%20%7C%20MLVV&text=Neaprakst%C4%ABta%20lapa;%20intelekts,%20pirms%20tas%20uz%C5%86%C4%93mis%20iespaidus%20no%20apk%C4%81rt%C4%93j%C4%81s%20vides.|title=tabula rasa {{!}} MLVV|website=mlvv.tezaurs.lv|access-date=2025-06-25}}</ref>. == Sižets == === Uz salas === Izdzīvojušie sāk savākt bagāžu un šķirot savas mantas — drēbes un personīgās mantas. Klēra, Kreigs un Beta šķiro pases un makus. Edvards Marss, kurš atguvis samaņu, turpina murmināt, ka viņam "viņa ir jāatrod" un ka "viņai nevar uzticēties". Džeks turpina aprūpēt viņa brūci, bet asiņošana neapstājas. Marss pieprasa rokudzelžus, un Džeks pārmeklē viņa žaketes kabatu un atrod Keitas izdrukātu fotogrāfiju, kas uzņemta policijas iecirknī. Saīda grupa ierīko nometni un, iekurinot ugunskuru, apspriež dzirdēto raidījumā no raidītāja un pilota vārdus par to, ka lidmašīna novirzījusies no kursa par 1000 jūdzēm. Marsa stāvoklis neuzlabojas, par ko Džeks pastāsta Hugo, kurš pie maršala atrod Keitas fotogrāfiju un arī uzzina par viņas kriminālo pagātni. No rīta Saīda grupa atgriežas pludmalē, un viņš ziņo, ka viņi nespēja uztvert signālu, bet, ja izdzīvojušie viņam nodos atrasto elektroniku no bagāžas, viņš mēģinās pastiprināt raidītāja signālu. Džeks dodas uz lidmašīnas centrālo daļu meklēt zāles, kur sastop Sojeru, kurš arī pārmeklē bagāžu. Čārlijs palīdz Klērai aiznest viņas bagāžu prom no atlūzām. Sākas lietusgāze, un, kamēr izdzīvojušie steigā slēpj savas mantas, Keita ieiet teltī un sāk skatīties uz Marsu. Pēkšņi viņš atgūst samaņu un uzbrūk Keitai, sākot viņu žņaugt. Džeks pieskrien un izšķir viņus, pēc kura pastāsta Keitai, ka zina par viņas pagātni. Keita piedāvā nogalināt Marsu, lai viņam nebūtu jāmokās, bet Džeks atsakās. Kad lietusgāze mitējas, Maikls dodas meklēt sava dēla suni, kura laikā viņš nejauši sastopas ar kailu Sun, kura slaukās ar ūdeni. Apkaunots, viņš ātri aiziet tālāk. Tajā naktī Marsam kļūst sliktāk, un viņš lūdz Džekam atvest pie sevis Keitu. Pēc nelielas vilcināšanās Džeks piekrīt un atved viņu. Marss atgādina Keitai par sarunu, ko viņi nepaspēja pabeigt pirms turbulences un negadījuma ar diplomātu, kurš notrieca maršalu. Viņš jautā, kādu pakalpojumu viņa vēlējās, lai viņš paveic. Keita atbild, ka vēlas, lai fermerim Rejam Malenam (skatīt Keitas atmiņu zemāk) samaksātu 23 000 [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. Kamēr Keita atrodas Marsa teltī, Džeks sarunājas ar Hugo, kurš nejauši piemin [[Pistole|pistoli]], kas tika atdots Keitai pēc kārtējā strīda. Džeks steigā dodas uz telti, bet nomierinās, ieraugot Keitu iznākam no telts. Pēkšņi telts iekšienē atskan šāviens, un Sojers iznāk no turienes ar pistoli. Džeks sāk kliegt uz viņu, bet Sojers atbild, ka kādam tas bija jādara, un pats Marss viņam lūdza to izdarīt. Taču no telts atskan smaga sēkšana, un Džeks, ieejot tur, saprot, ka Sojers bija mērķējis sirdī, bet trāpījis Marsam plaušās un tikai pasliktināja viņa ciešanas. Sojers iznāk, un Džekam nākas izbeigt Marsa mokas, nožņaudzot viņu. No rīta Loks iepūš paša izgatavotā svilpē, un Volta suns izskrien no džungļiem pie viņa. Loks pamodina Maiklu un iedod viņam suni, lai viņš varētu pateikt dēlam, ka pats atrada suni. Keita vēlas pastāstīt Džekam par to, ko viņa darīja pagātnē, taču viņš saka, ka nevēlas to zināt. Sērija noslēdzas ar to, ko dara galvenie izdzīvojušie: Hugo klausās mūziku, Volts un Maikls priecājas par Vinsenta atrašanu, Saīds met Sojeram ābolu, Džins gādā par guļošu Sun, bet Būns labo Šenonas saulesbrilles. === Keitas atmiņa === Keitu pamodina fermeris Rejs Malens, kura šķūnī viņa pavadīja bija pārnakšņojusi. Viņa iepazīstina sevi ar citu vārdu, un Rejs aicina viņu uz brokastīm. Keita izstāsta viņam izdomātu stāstu par sevi, un Rejs piedāvā viņai darbu savā fermā, jo viņam jāatmaksā mirušās sievas parāds. Apmaiņā pret darbu Rejs viņai dos dzīvesvietu un algu, ar ko Keita piekrīt. Pēc kāda laika, naktī, Keita ielavās Reja skapī, lai paņemtu viņa iekrājumus. Rejs viņu pieķer, bet neko nesaka un piedāvā viņai pavadīt vēl vienu nakti pie viņa, pēc tam viņš no rīta aizvedīs Keitu uz dzelzceļa staciju. Viņa piekrīt. No rīta Rejs aizved Keitu uz staciju. Viņa pamana, ka fermeris visu laiku skatās atpakaļskata spogulī, un, atskatoties, ierauga aiz viņiem braucošu automašīnu. Rejs saka, ka jau vairākas dienas zina par Keitas pagātni un ziņojis par viņu, jo atlīdzība par viņas notveršanu ir 23 000 ASV dolāru, kas viņam palīdzēs atmaksāt parādu. Automašīna piebrauc viņiem klāt, un Keita ierauga maršalu Marsu, kurš viņai piemiedz ar aci. Keita pagrābj stūri un izraisa [[Autoavārija|autoavāriju]], kuras laikā fermera automašīna vairākas reizes apgāžas un aizdegas. Viņa izvelk ievainoto Reju un aizvelk viņu ceļa malā, kad blakus pie viņas parādās Marss un arestē viņu. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Reijess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Daniels Dejs Kims]] — Dzins Kvons * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss * [[Emīlija de Ravina]] — Klēra Litltone {{Col-end}} === Otrā plāna varoņi === * [[Fredriks Leins]] — maršals Edvards Marss * [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons * suņēks Medisone — suns Vinsents * [[Kriss Kandela]] — Kreigs * [[Mārdžorija Marjane]] — Beta * [[Braiens Sato]] — Ričards * [[Niks Teits]] — Rejs Malens == Ārējās saites == * [https://www.imdb.com/title/tt0636294/?ref_=tt_ov_ep_pr "Neaprakstīta lapa"] (angliski) [[Internet Movie Database|IMDb]] vietnē s27cvxr17eqghaq5vxf0c6to2wrx8n9 0 603902 4301777 4300777 2025-06-30T03:02:07Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{kategorijas+}} veidne. [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|Kļūda?]] 4301777 wikitext text/x-wiki {{kategorijas+}} {{TV sērijas infokaste|Title=Pastaiga|Series=Seriala [[Pazudušie (seriāls)|"Pazudušie"]]|Season=1. sezona|Series no=4. sērija|Director=[[Džeks Benders]]|Writer=[[Deivids Furijs]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Lerijs Fons]]|Editor=[[Stīvens Semels]]|Airdate=2004. gada 13. oktobrī|Length=42 min.|Prev=[[Neaprakstīta lapa (seriāla "Pazudušie" sērija)|Neaprakstīta lapa]]|Next=[[Baltais trusis (seriāla "Pazudušie" sērija)|Baltais trusis]]|Guests=[[Metjū Fokss]]<br>[[Evandželīna Lilī]]<br>[[Džošs Holovejs]]<br>[[Horhe Garsija]]<br>[[Dominks Monahans]]<br>[[Navīns Endrūss]]<br>[[Daniels Dejs Kims]]<br>[[Jundžina Kima]]}}'''"Pastaiga"''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Walkabout'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] televīzijas seriāla [[Pazudušie|"Pazudušie"]] [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] ceturtā sērija. Sēriju režisors ir [[Džeks Benders]], bet scenārists ir [[Deivids Furijs]]. Epizods tika radīts 2004. gada 13. oktobrī. Sērija stāsta par Džona Loka pagātni, kurš pirms ierašanās uz salas bija [[Paralīze|paralizēts]], bet sala kaut kādā veidā viņu izdziedināja. Arī stāstīts par to, kā Dzons medī mežacūkas, lai pabarotu izdzīvojušos, jo nometnē sāk pietrūkt pārtikas. == Sižets == === Uz salas === Naktī visi pamostas no trokšņa, kas nāk no atlūzam. Izrādās, ka tas ir [[Meža cūka|mežacūku]] bars, kas atnācis un sācis ēst mirušo pasažieru līķus, kuri joprojām guļ atlūzās. Kad mežacūkas ir aizdzītas, Čārlijs iesaka tās aprakt, bet Saīds šo variantu noraida , jo viņiem nav lāpstu. Tad Džeks iesaka līķus sadedzināt. No rīta izdzīvojušie sāk vākt malku ugunskuram. Saīds turpina uzlabot raidītāju un vēlas atrast [[Franču valoda|franču]] signāla avotu, izmantojot paštaisītas antenas. Pēkšņi izrādās, ka partikās no lidmašīnas vairs nav, tad Loks parāda savu čemodānu, kas ir pilns ar nažiem, un saka, ka dosies medīt mežacūkas. Keita nolemj doties viņam līdzi, lai uzstādītu vienu no antenām. Arī Maikls pievienojas, bet pirms tam lūdza Sun pieskatīt Voltu. Klēra, kas savākusi mirušo pasažieru personīgās mantas, nolemj nolasīt piemiņas runu pirms līķu sadedzināšanas. Šenona un Būns apspriež Rozu, kura sēž atstatus; viņas vīrs arī bija lidmašīnā, bet tieši pirms avārijas devās uz tualeti. Čārlijs atkal aiziet un iedzer [[Heroīns|heroīna]] devu, taču viņu atrod Šenona. Nepamanījusi heroīnu, viņa piedāvā pastaigāties un jautā, vai Čārlijs prot makšķerēt. Būns lūdz Džeku parunāt ar Rozu, jo pēc lidmašīnas avārijas Džeks veica viņai mākslīgu elpināšanu. Džeks piekrīt. Tikmēr medību laikā mežacūka uzbrūk grupai un ievaino Maiklu kājā, tāpēc Keita vēlas viņu aizvest atpakaļ uz nometni, un Loks nolemj turpināt medības viens pats. Čārlijs un Hugo mēģina noķert zivis, izmantojot paštaisītu šķēpu. Klēra iedod Saīdam fotogrāfiju ar sievieti, kuru viņš uzskatīja par pazudušu pēc lidmašīnas avārijas. Ceļā uz nometni Keita uzkāpj kokā un uzstāda antenu, kad viņa un Maikls tālumā ierauga kaut ko, kas lauž kokus. Sojers atnes Klērai vairakus makus, kurus viņš atradis pirms dažām dienām. Sun māca Voltam tīrīt zobus ar [[Alveja|alvejas]] lapu. Maikls un Keita atgriežas, pastāstījot, kas notika ar viņiem. Šenona atnes Būnam zivi, ko noķēris Čārlijs, taču apgalvo, ka pati to noķērusi. Būns saprot patiesību un atvainojas Čārlijam, sakot Šenonai, ka viņa vienmēr izmanto cilvēkus savās interesēs. Džekam izdodas pārliecināt Rozu nākt viņam līdzi, bet viņa saka, ka Bernards — viņas vīrs, un cilvēki no lidmašīnas astes daļas ir dzīvi. Pēkšņi Džeks tālumā ierauga vīrieti tumšā uzvalkā, kurš pazūd, kad Džeks novērš skatienu. Vēlāk, sarunājoties ar Keitu, viņš atkal ierauga vīrieti, taču tas ieiet krūmos. Pēkšņi no džungļiem iznāk asiņains Loks ar mežacūkas līķi. Tajā vakarā visi pulcējas uz piemiņas runu. Lielas fizelāžas daļas tiek aizdedzinātas kopā ar ķermeņiem, kamēr Klēra nolasa bojāgājušo vārdus. === Loka atmiņa === Džons Loks pamostas pēc lidmašīnas avārijas, guļot smiltīs. Pārsteigts, viņš kustina kāju pirkstus, pirms sniedzas pēc kurpes. Pirms avārijas Džons strādā kartona kastu ražošanas uzņēmuma birojā. Darbs ir garlaicīgs: priekšnieks Rendijs pastāvīgi pazemo Loku, un viņa vienīgais draugs ir savāds kolēģis Vorens, ar kuru Džons spēlē galda spēli ar rotaļu karavīriem. Vairākas nedēļas Loks sapņo par lielu pārgājienu [[Austrālija|Austrālijā]], kur viņš drīz lidos. Par to viņš pastāsta Helēnai — telefona seksa operatorei, ar kuru viņš vienkārši ilgi sarunājas par dzīvi. Kad viņš beidzot ierodas Austrālijā, ceļojumu aģents Džonam pasaka, ka šis pārgājiens ir ļoti grūts un bīstams, īpaši Džonam. Izrādās, ka Loks ir paralizēts no vidukļa uz leju, taču viņš joprojām pieprasa atļauju piedalīties pārgājienā. Ceļojumu aģents atsakās, norādot, ka Džons nav informējis par savu invaliditāti. Tā vietā aģents piedāvā Džonam tikai aģentūras apmaksātu biļeti no [[Melburna|Melburnas]] uz [[Sidneja|Sidneju]]. Brīdis, kurā Džons atgūst samaņu pēc lidmašīnas avārijas, atkārtojas. Viņš ar grūtībām pieceļas kājās un priecājas, kad Džeks viņu pasauc palīgā ievainotajam pasažierim. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Reijess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Daniels Dejs Kims]] — Džins Kvons * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss * [[Emīlija de Ravina]] — Klēra Litltone {{Col-end}} === Otra plāna varoņi === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Laverna S. Koldvela]] — Roza Nedlera * suņēks Medisone — suns Vinsents * [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons * [[Džims Mocarela]] — Džeroms * [[Šons Duglass Hobans]] — Dags * [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] — cilvēks tumšā uzvalkā {{Col-2}} * [[Kriss Kandela]] — Kreigs * [[Mārdžorija Marjane]] — Beta * [[Braiens Sato]] — Ričards * [[Bilijs Galions]] — Loka priekšnieks Rendijs Neišnss * [[Stīvens Rafertijs]] — Vorens Golbergs {{Col-end}} == Ārējās saites == * [[imdbtitle:0636300|"Pastaiga"t]] (angliski) [[Internet Movie Database|IMDb]] vietnē suggvsli25b30re2ntv2ohsvx9ms1qu 0 603962 4301767 4300466 2025-06-30T03:00:42Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne 4301767 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada jūnijs}} '''Oliņ, boliņ, čimpiņ, rimpiņ''' ir [[Latvieši|latviešu]] bērnu [[skaitāmpants]], ko izmanto, lai nejauši izvēlētos dalībnieku rotaļās. Tā teksts sastāv no ritmiskiem, bieži bezjēdzīgiem vārdiem. Tipiskā skaitāmpanta versija skan šādi:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://garamantas.lv/lv/text/283227/lfk-liepu-17-15905|title=Oliņ, boliņ, čimpiņ, rimpiņ|website=garamantas.lv|access-date=2025-06-26}}</ref> <poem> Oliņ, boliņ, čimpiņ, rimpiņ, Kājiņ, vējiņ – bums. Viens, divi, trīs – nu tu esi tīrs, Kā balts koppapīrs. </poem> Pantam ir vairākas reģionālās variācijas, un tas tiek izmantots līdzīgi kā angļu "''Eeny, meeny, miny, moe''". ==Atsauces== {{atsauces}} [[Kategorija:Skaitāmpanti]] 8mzgqpppp3yyet1fxm6lsd5c8402w1p 0 603968 4301670 4301226 2025-06-29T17:45:02Z KartoshkaFri78 101366 4301670 wikitext text/x-wiki {{TV sērijas infokaste|Title=Baltais trusis|Series=Seriāla [[Pazudušie (seriāls)|"Pazudušie"]]|Season=1. sezona|Series no=5. sērija|Director=[[Kevins Hukss]]|Writer=[[Kristians Teilors]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Editor=[[Marks Goldmans]]|Airdate=2004. gada 20. oktobrī|Length=42 min.|Prev=[[Pastaiga (seriāla "Pazudušie" sērija)|Pastaiga]]|Next=[[Uzlecošās saules māja (seriāla "Pazudušie" sērija)|Uzlecošās saules māja]]|Guests=[[Metjū Fokss]]<br>[[Evandželīna Lilī]]<br>[[Džošs Holovejs]]<br>[[Horhe Garsija]]<br>[[Dominks Monahans]]<br>[[Navīns Endrūss]]<br>[[Daniels Dejs Kims]]<br>[[Jundžina Kima]]}} '''"Baltais trusis"''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''White Rabbit'') ir amerikaņu televīzijas seriāla [[Pazudušie|"Pazudusie"]] [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] piektā sērija. Sēriju režisors ir [[Kevins Hukss]] un scenārists ir [[Kristians Teilors]]. Epizods tika radīts 2004. gada 20. oktobrī. Sērija stāsta par Džeka Šeparda pagātni un to, kā viņš saskārās ar sava tēva nāvi, kura ķermenis tika pārvests [[Zārks|zārkā]] lidmašīnas bagāžas nodalījumā. Jau atrodoties uz salas, Džeks sāk redzēt sava tēva siluetu un mēģina saprast, kas tas ir. == Sižets == === Uz salas === Džeks guļ pludmalē, kad pie viņa pieskrien Čārlijs un kliedz, ka viens no izdzīvojušiem ir nopeldējies talu un straume nes viņu okeānā. Džeks nekavējoties skrien un ienirst, nopeld līdz cilvēkam un izvelk no ūdens novājinātu Būnu. Taču Būns saka, ka viņš pats peldēja, lai izglābt izdzīvojušo — Barbaru Mileri. Džeks paskatās nedaudz tālāk un redz, ka Barbara joprojām cīnās ar viļņiem un sauc pēc palīdzības. Džeks saprot, ka nevar viņu izglābt, un kopā ar Būnu atpeld atpakaļ uz pludmali. Tad viņš metas atpakaļ ūdenī, taču tajā brīdī Barbara jau ir noslīkusi. Vēlāk Keita pastāsta Džekam par Barbaru, kura nokļuva uz reisu 815 tikai tāpēc, ka slimības dēļ nokavēja savu sākotnējo reisu. Džeks sev pārmet, ka viņu nepazina un nespēja izglābt. Pēkšņi Džeks tālumā pamana to pašu vīrieti tumšajā uzvalkā, stāvam līdz ceļiem ūdenī. Džeks vēlas doties pie viņa, bet, novēršoties uz mirkli, vīrietis pazūd. Šajā laikā Sun un Džinš strīdas par to, vai viņiem vajadzētu vairāk komunicēt ar citiem izdzīvojušajiem. Sojers, kurš piesavinājies daudzas lietas no bagāžas, mēģina kaulēties ar Šenonu, kurai nepieciešams aerosols pret smilšu [[Blusu kārta|blusām]], bet nekas neiznāk un viņa dusmās aiziet. Keita un Klēra šķiro drēbes. Hugo parāda Džekam un Čārlijam atlikušo ūdens krājumu: tikai 18 daļēji pilnas pudeles no lidmašīnas. Vēlāk Džeks iesaistās strīdā ar Būnu, kurš apgalvo, ka pats būtu varējis atpeldēt krastā, un Džeks varētu būtu spējis glābis Barbaru. Tomēr Džeks atkal pamana vīrieti uzvalkā, kurš dodas džungļos, un metas viņam pakaļ. Tur viņš pienāk viņam tuvu, vīrietis pagriežas, un Džeks saprot, ka tas ir viņa mirušais tēvs. Džeks no pārsteiguma un bailēm nokrīt smiltīs, un tēvs pazūd krūmos. Piecēlies, viņš nolēma turpināt sekošanu. Volts pieskrien pie Keitas un paziņo, ka Klēra ir bezsamaņā. Čārlijs un Maikls aiznes viņu ēnā un vēlas dot viņai ūdeni, bet Čārlijs atklāj, ka kāds ir nozadzis visas ūdens pudeles. Pēc sarunas ar Loku un sapratis, ka Džeks ir pazudis no nometnes, Loks nolemj doties džungļos meklēt ūdeni. Šajā laikā Džeks, skrienot cauri džungļiem, atkal ierauga savu tēvu, bet, pieskrienot viņam klāt, bet paklūp, noripo no nogāzes un gandrīz nokrīt no [[klints]] uz akmeņiem, pēdējā brīdī ar roku pieķeroties pie [[Sakne|sāknem]]. Loks ierodas laikā un palīdz Džekam uzrāpties augšā. Šajā brīdī Klēra atgūst samaņu, un Čārlijs cenšas viņu uzmundrināt. Hugo paziņo Keitai un Saīdam, ka "ķīniešiem" ir ūdens. Izrādās, ka Sun un Džinam patiešam ir ūdens pudele, un Saīds nolemj, ka viņi nozaga ūdeni, taču Džins norāda uz Sojeru. Saīds un Keita seko viņam un atrod viņa krājumus — alkoholu, cigaretes un citas mantas. Tomēr viņš paskaidro, ka devis Sun un Džinam pēdējās divas ūdens pudeles apmaiņā pret zivīm, kuras Džins prot noķert. Šajā laikā Loks sarunājas ar Džeku un saka, ka viņš būtu lielisks līderis. Džeks atsakās, sakot, ka viņam nekas neizdodas un ka viņš ir vājas gribas cilvēks. Pēc tam viņš atzīstas ar Loku, ka viņš kļūst traks, jo redz savu mirušo tēvu. Tomēr Loks nav īpaši pārsteigts, vienkarši salīdzina Džeku ar [[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alisi, kura]] [[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|vajā trusi.]] Pēc tam Loks mudina Džeku turpināt sekot savam tēvam, kamēr pats dosies meklēt ūdeni. Naktī Džeks atkal turpina sekot savam tēvam un nonāk pie alas, kur tek [[saldūdens]] avots. Viņš atrod arī fizelāžas gabalu un dažādu bagāžu, tostarp zārku ar savu mirušo tēvu. Tomēr, atverot to, Džeks atklāj, ka tas ir tukšs. Dusmu pilns, Džeks sadragā zārku. Pēc tam viņš piepilda atrastās pudeles ar ūdeni no avota. Tikmēr nometnē notiek sekojošais: izrādās, ka Būns bija paņēmis ūdeni, aizbildinoties ar vēlmi pats godīgi to sadalīt starp izdzīvojušajiem, lai izvairītos no konfliktiem. Tieši šajā brīdī atgriežas Džeks, kurš teica īsu runu, tādējādi nostiprinot sevi kā neoficiālu līderi. === Džeka atmiņa === Pusaudža gados Džeku piekauj skolas huligāns par mēģinājumu palīdzēt draugam. Atgriežoties mājās, viņš izstāsta notikušo savam tēvam Kristianam. Tomēr tēvs viņam norāda, ka nevajag uzņemties lieku atbildību un uzvesties būt par varoni. Pieaugušais Džeks atgriežas mājās, kur viņa māte Margo saka, ka Kristians ir kaut kur pazudis un tieši Džekam viņu jāatrod. Pēc īsa strīda ar māti Džeks piekrīt. Ierodoties [[Sidneja|Sidnejā]], viņš apskata sava tēva viesnīcas numuru, kur atrod tukšas [[Viskijs|viskija]] pudeles. Tāpat viens no darbiniekiem viņam pastāsta, ka viņa tēvs nav bijis šeit trīs dienas kopš incidenta bārā. Vēlāk noskaidrojas, ka Kristians miris no [[Infarkts|infarkta]], un Džeks nolemj pārvest tēva mirstīgās atliekas uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Sidnejas lidostā, reģistrācijas letē, ''[[Oceanic Airlines|Oceanic]]'' ''[[Oceanic Airlines|Airlines]]'' biļešu aģents paziņo Džekam, ka viņam trūkst nepieciešamo dokumentu zārka transportēšanai. Noguris Džeks pierunā aģentu, un viņa ļauj transportēt zārku ar reisu 815. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Reijess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Daniels Dejs Kims]] — Džins Kvons * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss * [[Emīlija de Ravina]] — Klēra Litltone {{Col-end}} === Otra plāna varoņi === * [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] — Kristians Šepards * [[Veronika Hamela]] — Margo Šeparda * [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons * [[Mārdžorija Marjane]] — Beta * [[Braiens Sato]] — Ričards * [[Džons O'Hara]] — Džeks Šepards bērnībā == Ārējās saites == * [[imdbtitle:0636303|"Baltais trusis"]] (angliski) IMDb vietnē {{DEFAULTSORT:Baltais trusis (seriāla "Pazudušie" sērija)}} [[Kategorija:Pazudušie| ]] ttj2ukjak7f9gqpqszakgl8f4c7gl0q 0 603970 4301760 4300590 2025-06-30T03:00:35Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne 4301760 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada jūnijs}} {{dzēst|ja nesakārtos rakstu (vikisaites, valoda, kategorijas, utml.)|due=5|due_date=02.07.2025}} '''Amirs Hecroni''' (ebreju: אמיר חצרוני; dzimis [[1968. gada 6. februāris|1968. gada 6. februārī]]) ir [[Izraēlieši|izraēliešu]] [[komunikācija (akadēmiskā specialitāte)|komunikāciju]] profesors un [[žurnālistika|žurnālists]]. Viņš ir kļuvis pazīstams, cita starpā, ar virkni pretrunīgu paziņojumu<ref>''Ebreju avīze'', "Amirs Hecroni: Pat klauniem ir vārda brīvība", 2018. gada 28. aprīlis.</ref>. == Akadēmiskā karjera == Hecroni mācījās [[Telavivas "A" mākslas vidusskola]] un [[1993. gadā]] ieguva [[psiholoģija|psiholoģijas]] [[bakalaurs|bakalaura grādu]] [[Telavivas Universitātes Kino un televīzijas nodaļa|Telavivas Universitātes Kino un televīzijas nodaļā]]. [[1999. gadā]] viņš pabeidza [[doktors|doktorantūru]] komunikācijā [[Jeruzalemes Ebreju universitātes Komunikāciju nodaļa|Jeruzalemes Ebreju universitātes Komunikāciju nodaļā]] Hannas Adoni un Jakova Šamira vadībā<ref>[https://huji-primo.hosted.exlibrisgroup.com/permalink/f/att40d/972HUJI_ALMA21185500880003701 Disertācijas apraksts], Ebreju universitātes vietnē.</ref>. Viņš strādāja par [[lektors|lektoru]] komunikācijā [[Emek Jezreel akadēmiskā koledža|Emek Jezreel akadēmiskajā koledžā]] no [[2000. gads|2000.]] līdz [[2009. gads|2009. gadam]], un kopš 2009. gada [[Arielas Universitāte|Arielas Universitātē]], kur viņš ieguva profesora titulu, ko atzinušas [[Jūdejas un Samarijas Augstākās izglītības padome|מל"ג יו"ש]], [[Liverpūles Universitāte|Liverpūles Universitāte]] Anglijā un vēl divas universitātes Ķīnā un Stambulā<ref>''Ziņu portāls'', "Profesors Amirs Hecroni pret doktoru Mihaelu Ben-Ari", 2015. gada 24. decembris.</ref>. [[2014. gada augusts|2014. gada augustā]] viņš tika atlaists no Arielas Universitātes, taču 2014. gada oktobrī tiesas lēmums atjaunoja viņu amatā<ref>Aviram Zino, ''Nedēļas avīze'', "Darba tiesa atceļ profesora Amira Hecroni atlaišanu", 2014. gada 7. oktobris.</ref>. Pēc tam viņš tika nosūtīts bezalgas atvaļinājumā līdz atlaišanas procedūru pabeigšanai [[2015. gada 30. septembris|2015. gada 30. septembrī]]. 2016. gadā viņš sāka pasniegt [[Koç Universitāte|Koç Universitātē]] [[Stambula|Stambulā]]<ref name="Haaretz"/><ref>[https://cssh.ku.edu.tr/en/people/personel-detail/?user=ahetsroni Hecroni lapa] Koç Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vietnē</ref>, no kuras viņš tika atlaists [[2021. gads|2021. gadā]]. === Akadēmiskie pētījumi === Viņa agrīnie pētījumi galvenokārt koncentrējās uz globālu [[televīzijas formāts|televīzijas formātu]], piemēram, [[viktorīnas šovs|viktorīnu šovu]], spēju pielāgoties vietējai kultūrai<ref>{{cite journal|title=The Millionaire Project: A Cross-Cultural Analysis of Quiz Shows From the United States, Russia, Poland, Norway, Finland, Israel, and Saudi Arabia|journal=Mass Communication and Society|volume=7|issue=2|language=english|date=2004|pages=133-156|author=Amir Hetsroni|doi=10.1207/s15327825mcs0702_1}}</ref>. Vēlāk viņš pētīja pretrunīga, seksuāla un vardarbīga televīzijas satura ietekmi uz skatītāju realitātes uztveri. Šie pētījumi pieder "realitātes konstrukcijas" vai "kultivācijas teorijas" skolai (Cultivation theory), taču Hecroni lēš, ka televīzijas ietekme ir ierobežotāka nekā skolas dominējošā pieeja, jo skatīšanās parasti notiek bez augstas iesaistīšanās, un pati ietekme un tās virziens ir atkarīgi no pamatīgiem sociāldemogrāfiskiem faktoriem un psiholoģiskām mainīgajām vērtībām<ref>{{cite journal|title=Cultivation and Counter Cultivation: Does Religiosity Shape the Relationship between Television Viewing and Estimates of Crime Prevalence and Assessment of Victimization Likelihood?|journal=Psychological Reports|volume=112|issue=1|language=english|date=2013|pages=303-324|author=Amir Hetsroni & Hila Lowenstein|doi=10.2466/16.07.17.PR0.112.1.303-324}}</ref>. Šis secinājums noveda Hecroni pie kritiskas nostājas pret televīzijas apraides [[regulējums (likums)|regulējumu]]<ref>Amirs Hecroni, ''Ziņu vietne'', "Mediju regulējuma desmit trūkumi Izraēlā", 2010. gada aprīlis.</ref>. == Mediju karjera == [[2013. gada decembris|2013. gada decembrī]] viņš izdeva romānu ar nosaukumu "Pitsuchim" izdevniecībā [[Yedioth Sfarim]] (Yedioth Grāmatas)<ref>[https://www.youtube.com/watch?v=6tl9mPzUNlU Profesors Hecroni un Pitsuchim kanālā 2]</ref>, kas ir [[bildungsromāns|autobiogrāfisks stāsts]], kura darbība notiek Izraēlā [[1980. gadi|astoņdesmitajos gados]] un satur [[autobiogrāfija|autobiogrāfiskus]] elementus. Romāns neguva ievērojamus komerciālus panākumus, taču saņēma kritiķu atzinību<ref>Dāvids Rozentāls, ''Ebreju ziņu portāls'', "Amira Hecroni grāmata "Pitsuchim" bauda astoņdesmitos gadus Izraēlā", 2013. gada 17. decembris. Avišai Ifri, ''Mida vietne'', "Grāmatu apskats: Amirs Hecroni, Pitsuchim", 2013. gada 6. decembris.</ref>. [[2015. gads|2015. gadā]] viņš kopā ar [[Raheli Rotneri]] vadīja raidījumu "Parashat Haveroa"<ref>Raheli Rotnere, Amirs Hecroni, ''Ebreju ziņu portāls'', "Tukša ratiņi", 2015. gada 16. augusts.</ref>. [[2016. gads|2016. gadā]] viņš piedalījās [[Hanochs Daums]] režisētajā [[dokumentālās komēdijas]] televīzijas seriālā "[[Ricalcula percorso|Pārrēķinot maršrutu]]". [[2017. gads|2017. gadā]] viņš sāka sniegt [[stand-up comedy|stand-up komēdijas]] izrādes<ref>[https://www.youtube.com/watch?v=LTRG3axx8DQ Orli un Gajs intervē Hecroni par stand-up komēdiju] 2016. gadā, Kanāls 10</ref>, un sāka pārraidīt [[interneta televīzija|tiešsaistes televīzijas programmas]] raidījumā "Sha'ot Sherut" (Pakalpojumu stunda)<ref>''Ebreju avīze'', "Cifers un Hecroni TV duets, ir jautri būt no viņiem šokētam".</ref> kanālā "Shalalit TV", sadarbībā ar [[Beni Ciferu]]. [[2020. gada maijs|2020. gada maijā]] filma "Amirs Hecroni: Gadījuma izpēte" (Amir Hetsroni | Case Study)<ref>{{IMDb title|12493014|Amir Hetsroni: Case Study}}</ref>, [[dokumentālā filma|dokumentāla filma]] par viņa dzīvi, ko režisējis šveiciešu-izraēliešu [[psihologs|psihologs]] un filmu veidotājs Džuzepe (Josi) Strengers, ieguva balvu "Labākā dokumentālā filma" [[Šveice|Šveices]] Starptautiskajā kinofestivālā ([[Šveices Starptautiskais kinofestivāls|SIFF]]). Vēlāk tajā pašā gadā "Gadījuma izpēte" piedalījās arī citos festivālos [[Eiropa|Eiropā]]<ref>[http://www.amir-film.com Amir-Film.com] - Oficiālais filmas portāls (angļu valodā), 2020. gada decembris.</ref>, tostarp [[Itālija|Itālijā]], [[Anglija|Anglijā]] un [[Austrija|Austrijā]], kur tā ieguva arī balvu par labāko montāžu<ref>[http://austriainternationalfilmfestival.com/node/246 Austrijas Starptautiskā kinofestivāla 2020 oficiālā atlase], 2020. gada 31. augusts.</ref>. Filma tika uzņemta [[2016. gads|2016. gada]] beigās, apmēram mēnesi pēc Amira tēva Dāvida Hecroni nāves, un tā seko Hecroni [[bēdas|bēdu]] procesam un viņa attiecībām ar Širinu Novi, viņa toreizējo partneri<ref>Jakovs Bar-Ons, ''Maariv Online'', ""Piedāvājumu pilns": Vai jaunā filma par Amiru Hecroni izgaismo viņa personību?", 2020. gada 27. maijs.</ref><ref>[http://www.festti.com/award-winners-2020 2020. gada balvu ieguvēji], 2020. gada maijs.</ref><ref>Razs Israeli, ''Israel Hayom avīze'', "Festivāls Šveicē: Balva filmai par Amiru Hecroni", 2020. gada 30. maijs.</ref>. Filmu uzņēma [[Aharons Treitels]]<ref>[https://filmfreeway.com/AmirFilm Filmas lapa FilmFreeway], 2020. gada 1. jūnijs.</ref>. [[2021. gada septembris|2021. gada septembrī]] Hecroni sāka pārraidīt iknedēļas stundu mediju vietnē "[[Tiešsaistes televīzija]]"<ref>Apraides skaits</ref>. Oktobrī viņš piedalījās [[Naora Ziona]] filmā "Shirara brāļi 2"<ref>[https://www.youtube.com/watch?v=NekU6nUUeqk Shirara brāļi 2]</ref>. 2024. gada septembrī tika paziņots, ka Hecroni, kā paredzams, vadīs īsu interviju raidījumu vietnē "[[Ahla News]]". Raidījums būs [[satīra|sarkastiskā]] stilā un ietvers īsus, sociālajiem tīkliem pielāgotus epizodes. Raidījuma ietvaros intervējamām personām, atbildot uz Hecroni jautājumiem, būs jālēkā uz batuta. Raidījums aizsākās ar Hecroni ierakstītu interviju un attīstījās šādā formātā.<ref>Maija Gadeš, ''Maariv Online'', "Lai visi lec viņa dēļ: Amira Hecroni jaunais raidījums | Pirmais izdevums", 2024. gada 10. septembris.</ref> == Uzskati un pretrunas == Hecroni ir publicējis rakstus dažādās avīzēs un bieži izteicis savu viedokli, izmantojot savu personīgo kontu. Cita starpā, viņš ir dedzīgi runājis pret bērnu laišanu pasaulē, ja ekonomiskie apstākļi to neatļauj<ref>Amirs Hecroni, ''Ziņu vietne'', "Neproducējiet vairs nabagus bērnus", 2009. gada 30. novembris.</ref>, pret [[Atgriešanās likums]] un valsts ebreju identitāti, pret militāro dienestu [[Izraēlas Aizsardzības spēki|Izraēlas Aizsardzības spēkos]] un līgavu un sieviešu importu Izraēlā<ref>Amirs Hecroni, ''Ebreju ziņu portāls'', "Pieejamās līgavas. Feministes un Eli Jišaji vienā laivā", 2012. gada 24. marts.</ref>, kā arī par, viņaprāt, zemo akadēmisko koledžu līmeni<ref>Amirs Hecroni, ''Ebreju ziņu portāls'', "Kam vajadzīgas koledžas?", 2006. gada 17. oktobris.</ref>. === Dzimums un sieviešu tiesības === 2014. gadā Hecroni uzrakstīja atbildi lapā "[[Viens no katra viena]]", kur sievietes rakstīja par seksuālajiem uzbrukumiem, ko tās bija piedzīvojušas savā dzīvē: {{citāts|Meiteņu mākslinieciskā jaunrade, ko pat nožēlojami un izmisuši izvarotāji ikdienā ignorētu viņu nepievilcības dēļ, ir īpaši slavējama par to spēju veidot bagātu un juteklisku iedomu pasauli, kurā sieviete ar [[Benjamins Zeevs Hercels|Hercela bārdu]] un [[Benjamins Ben-Eliezers|Fuada vēderu]] ir vēlama seksuāla mērķauditorija pat [[Breds Pits|Bredam Pitam]].}} Pēc šī paziņojuma [[Arielas Universitāte|Arielas Universitāte]] nolēma viņu atlaist<ref>Ruta Vilfa, ''Ziņu vietne'', "Profesora Amira Hecroni atlaišana no Arielas Universitātes", 2014. gada 28. augusts.</ref>. === Politiskie uzskati === 2010. gadā viņš publicēja rakstu ar nosaukumu "Jā okupācijai – kad tā ir izdevīga", atsaucoties uz Izraēlas kontroli pār lielāko daļu [[Jūdeja un Samarija|Jūdejas un Samarijas]] apgabalu<ref>Amirs Hecroni, ''Ziņu vietne'', "Jā okupācijai – kad tā ir izdevīga", 2010. gada maijs.</ref>. Līdzīgā garā, [[2023. gads|2023. gadā]], [[Dzelzs Zobenu karš|Dzelzs Zobenu kara]] laikā, Hecroni izteica stingrus uzskatus un pieprasīja [[Gazā josla|Gazā joslas]] okupāciju.{{Avots nav norādīts}} [[2015. gads|2015. gadā]], dienā pēc [[2015. gada Izraēlas vēlēšanas|divdesmitās Kneseta vēlēšanām]], viņš savā personīgajā kontā publicēja statusu, apsūdzot [[Atgriešanās likums]] [[Izraēlas labējā politika|labējo]] kontrolē Izraēlā: {{citāts|Ja mēs nebūtu atvēruši savas durvis bez izlases visādiem ebrejiem, pusebrejiem, ceturtdaļebrejiem no trešās pasaules valstīm [...], tad [[Ichaks Hercogs|Būgijs]] būtu viegli uzvarējis vēlēšanās. [...] Jā, bez imigrantiem arābi būtu ieguvuši vairāk vietu, bet liela [[Ahmeds Tibi|Ahmeda Tibi]] minoritāte ir labāka par [[Miri Regeva|Miri Regevas]] vairākumu<ref>Aizskarošais ieraksts pēc vēlēšanām</ref>.}} Rezultātā viņš kopā ar žurnālisti [[Amira Buzaglo]] tika uzaicināts uz diskusiju raidījumā [[Yom Hadash (TV raidījums)|Yom Hadash]], kur viņš apgalvoja, ka Atgriešanās likums ir [[rasisms Izraēlā|rasistisks]] likums. Viņš izraisīja mediju vētru, kad, atbildot uz Buzaglo apsūdzību, ka viņš ir "[[fašisms|fašists]], rasists un pretīgs", Hecroni atbildēja: {{citāts|Nekas slikts nebūtu noticis, ja tavi vecāki būtu palikuši Marokā un tur pūtuši}}. Pēc Buzaglo atbildes "Starp tevi un [[Ādolfs Hitlers|Hitleru]] es tagad neredzu atšķirību" un "Kas tev atļāva pasniegt universitātē?", Hecroni atbildēja: {{citāts|Es ieguvu savu [[profesors (universitāte)|profesora]] grādu ar godu}}, {{citāts|Es nemācījos kā tu pamatskolā}}. Šajā brīdī raidījuma vadītājs [[Joavs Limors]] viņam teica, ka viņš nekad nav tik ļoti kaunējies kā tagad "no muļķību kaudzes, kas nāk no viņa mutes", un ka intervija viņam ir beigusies<ref>''Maariv Online'', "Amirs Hecroni uzbruka Amirai Buzaglo – un tika izslēgts no "Boker Shel Keshet" studijas", 2015. gada 22. marts.</ref>. [[Jeruzalemes diena|Jeruzalemes dienā]], [[2015. gada 17. maijs|2015. gada 17. maijā]], tika publicēta intervija ar Hecroni, kurā viņš paziņoja, ka plāno strādāt par valsts boikotētāju un apmelotāju preses sekretāru, ņemot vērā "akadēmiskās un mediju vajāšanas", kurām viņš tiek pakļauts, vienlaikus pārceļoties uz dzīvi [[Dānija|Dānijā]]<ref>Ziņu dienests, ''Ekonomikas vietne'', "Profesors Hecroni: "Es būšu labākais Izraēlas boikota vēstnieks"", 2015. gada 17. maijs.</ref>. Pēc vecāku nāves, māte [[2011. gads|2011. gadā]] un tēvs [[2016. gads|2016. gadā]], Hecroni nolēma iegravēt provokatīvus vēstījumus uz viņu kapakmeņiem<ref name="Haaretz"/>. [[2022. gada 2. maijs|2022. gada 2. maijā]], tiešraides televīzijas kanāla Online TV īpašās pārraides laikā Ašdodā, [[Izraēlas karu upuru piemiņas diena|Izraēlas karu un terorisma upuru piemiņas dienā]], jaunietis viņam meta krēslu sejā pēc tam, kad Hecroni paziņoja, ka neciena [[Piemiņas sirēna|piemiņas sirēnas]]<ref>Yanir Yagna un Yoav Itiel, ''Ebreju ziņu portāls'', ""Politiskais uzbrukums": Tiešraides laikā – profesors Hecroni tika iegrūsts ar krēslu", 2022. gada 2. maijs.</ref>. Incidenta rezultātā pārraide tika pārtraukta, un Hecroni tika nogādāts [[Dāvida Zvaigznes Sarkanais Krusts|Magen David Adom]] uz [[Asutas slimnīca|Asutas slimnīcu]] Ašdodā. Saņemot medicīnisko palīdzību, viņš teica Magen David Adom brīvprātīgajam, kurš viņam palīdzēja: "Visu savu dzīvi es jums teikšu, lai jūs atgriežaties Marokā. Tas ir mans viedoklis, un es to teikšu visu savu dzīvi"<ref>Gils Mišali, ''Izklaides vietne'', "Vardarbīgs incidents tiešraidē: Amirs Hecroni tika uzbrukts ar krēslu pa galvu", 2022. gada 2. maijs.</ref>. Vēlāk viņš iesniedza sūdzību policijā. Atbildes rakstā, kas vēlāk tika publicēts vietnē [[Ice (vietne)|Ice]], Hecroni minēja, ka papildus uzbrukumam viņš tika apvainots, apsmidzināts ar piparu gāzi un mazgāšanas līdzekļiem, un viņa automašīnas logs tika izsists<ref>Profesors Amirs Hecroni, ''Ice'', "Amirs Hecroni tam, kurš meta krēslu: "Tu neesi varonis"", 2022. gada 5. maijs.</ref>. Incidents izraisīja pazīstamu personību un mediju, piemēram, [[Sivan Cohen]], "[[Joavs Eliasi|Hacels]]", [[Jevgenijs Grobmans]] un [[Itai Šehtērs]], nosodījumu<ref>Josi Dala, ''Israel Hayom avīze'', ""Kas mēs esam, dzīvnieki?": Tā slavenības reaģēja uz Amira Hecroni incidentu", 2022. gada 3. maijs.</ref><ref>Ice sistēma, ''Ice'', "Amirs Hecroni saņem atbalstu no Hacela: "Kas mēs esam, dzīvnieki?"", 2022. gada 3. maijs.</ref><ref>Ice sistēma, ''Ice'', "Sivana Koena par Amiru Hecroni: "Nevajadzīgs provokators"", 2022. gada 3. maijs.</ref><ref>Lirons Šarons, ''Sport1'', "Itai Šehtērs aizdegas dusmās: "Dievs tevi svētī, tu esi pilnīgs niecība"", 2022. gada 6. maijs.</ref>. Incidenta video, kurā Hecroni neveikli apskauj vadītāju Kobi Suisu, kļuva par [[interneta mēms|vīrusu]], radot daudzas tiešsaistes un citas veltes, tostarp parodiju raidījumā "[[Eretz Nehederet]]". === Prasība pret video lietotni === [[2018. gada aprīlis|2018. gada aprīlī]] viņa personīgais konts, ko sekoja desmitiem tūkstošu cilvēku, tika slēgts ar pamatojumu, ka viņš ir publicējis [[naida runa|naida runu]]. Hecroni iesūdzēja tiesā video lietotni, pieprasot konta atjaunošanu un kompensāciju viena miljona šekeļu apmērā<ref>Dori Ben Izraels, ''Mizbala vietne'', "Profesors Amirs Hecroni iesūdz tiesā video lietotni", 2018. gada 20. maijs.</ref><ref>Ehud Kenans, ''Izklaides vietne'', "Video lietotne: Mēs esam noņēmuši 91 naida runas ierakstu no Hecroni", 2018. gada 6. augusts.</ref><ref>Anata Baina Lubovica, ''Ekonomikas vietne'', "Amirs Hecroni iesūdz tiesā video lietotni par vienu miljonu šekeļu: Mans konts tika bloķēts", 2018. gada 21. maijs.</ref>. [[2021. gada janvāris|2021. gada janvārī]] tiesa nolēma noraidīt Hecroni prasību un uzlika viņam par pienākumu samaksāt 30 000 šekeļu tiesas izdevumus<ref>Avišajs Grīncajgs, ''Ekonomikas vietne'', "Amirs Hecroni zaudēja prāvu pret video lietotni; samaksās 30 tūkstošus šekeļu izdevumos", 2021. gada 11. janvāris.</ref>. 2021. gada aprīlī Hecroni iesūdzēja tiesā "video lietotni" konta slēgšanas dēļ<ref>Oded Yaron, ''Ebreju avīze'', "Hecroni ievietoja video pret Jarinu Šaravu, un video lietotne viņu bloķēja; tagad viņš iesūdz tiesā", 2021. gada 29. aprīlis.</ref>. === Konflikti ar akadēmiskajām iestādēm === Hecroni iesūdzēja tiesā [[Emek Jezreel akadēmiskā koledža|Emek Jezreel akadēmisko koledžu]], kas mēģināja viņu atlaist, un lieta beidzās ar izlīgumu<ref>Gaija Lešema, ''Ekonomikas ziņu vietne'', "Darba tiesa neļauj atlaist lektoru, kurš kritizēja koledžu akadēmisko līmeni", 2007. gada 21. oktobris.</ref>. [[2014. gada aprīlis|2014. gada aprīlī]] Hecroni tika izsaukts uz [[atlaišana (darbs)|atlaišanas]] sēdi no [[Arielas Universitāte|Arielas Universitātes]] viņa paziņojumu dēļ, taču [[Darba tiesa]] nolēma, ka viņu nevar atlaist administratīvi un ka jautājums jāapspriež universitātes disciplinārlietu komisijā<ref>Jardens Skops, ''Ebreju avīze'', "Hecroni tiesās disciplinārlietu komisijā, un viņš netiks atlaists, pārkāpjot personāla noteikumus", 2014. gada 27. maijs.</ref>. 2014. gada augustā Hecroni saņēma atlaišanas vēstuli no universitātes un apstrīdēja lēmumu<ref>Revitala Blūmenfelda, ''Ebreju ziņu portāls'', "Profesors Hecroni tika atlaists no Arielas: "Viņi mani vajā manu uzskatu dēļ"", 2014. gada 28. augusts.</ref>. Universitāte apgalvoja, ka atlaišanas iemesls bija viņa aizskarošie paziņojumi pret vairākām sociālajām grupām, tostarp sievietēm. Pēc universitātes teiktā, ar paša Hecroni vārdiem, "sievietes cīnās pret ekspluatāciju, uzmākšanos un izvarošanu tikai savas nepievilcības dēļ". Turklāt viņš nenovērtēja komunikāciju zinātņu specialitāti, ko viņš mācīja, aprakstot to kā "nekas zinātni"<ref>Čens Maanits, ''Ekonomikas vietne'', "Arielas Universitāte: Profesora Hecroni atlaišana – aizskarošu paziņojumu dēļ", 2014. gada 27. aprīlis.</ref>. Jūnijā Hecroni tika nekavējoties atlaists no universitātes, pamatojoties uz pārkāpumiem un bojājumiem, ko radījusi koledžas dzīvokļa loga atstāšana atvērta. Rezultātā Hecroni paziņoja par nodomu pamest akadēmisko vidi, argumentējot, ka nekonvencionāliem uzskatiem nav vietas<ref>Deivids Metjūss, [https://www.timeshighereducation.com/news/turkish-university-axes-israeli-scholar-who-told-students-toflee Turcijas universitāte atlaiž izraēliešu zinātnieku, kurš studentiem ieteica bēgt], Times Higher Education Magazine, 2021. gada 22. jūnijs.</ref>. == Personīgā dzīve == Hecroni dzimis [[Telaviva|Telavivā]], viņš ir Simas (dzimusi Kolkere) un Dāvida Hecroni (sākotnēji Sačgovskis) vienīgais dēls<ref name="Haaretz"/>. Viņš dienēja armijā žurnālā "[[Bamahane Gadna]]". Hecroni kopš [[1998. gads|1998. gada]] ar pārtraukumiem dzīvoja [[Karmei Yosef]]. [[2015. gada maijs|2015. gada maijā]] viņš pameta [[Izraēla|Izraēlu]] un pārcēlās uz [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Dānija|Dānijā]], pēc tam uz [[Ķīna|Ķīnu]]<ref>Rojs Goldenbergs, ''Ekonomikas vietne'', "Jauna programma: Kā Amirs Hecroni tika turēts cietumā", 2015. gada 24. decembris.</ref>, pēc tam atgriezās mājās Karmei Yosefā. No 2015. līdz 2017. gadam viņam bija sarežģītas un plaši atspoguļotas attiecības ar juristi Širinu Novi, [[Izraēlas kristiešu arābi|Izraēlas kristiešu arābieti]]<ref>Miki Levins, ''Maariv Online'', "Amirs Hecroni sūdz tiesā savu partneri: "Ļaunprātīga arābu sieviete, esmu sakauts cilvēks"", 2016. gada 23. augusts.</ref><ref>Video no 2017. gada Amira Hecroni personīgajā lapā</ref>. No [[2019. gads|2019.]] līdz [[2021. gads|2021. gadam]] viņam bija attiecības ar Nevsalu Songeru [[Turcija|Turcijā]]<ref>Liora Goldenberga-Sterna, ''Maariv Online'', ""Protams, musulmaniete": Amir Hecroni ir jauna draudzene", 2019. gada 16. augusts.</ref>. Hecroni pats vairākās intervijās ir paziņojis, ka sevi definē kā [[antinātālisms|antinātālistu]] un viņam ir [[antinātālisms|nežēlība pret bērniem]]<ref>Sagi Bens Nūns, ''Ebreju ziņu portāls'', "Būt Amiram Hecroni: Kas slēpjas vīrieša prātā, kurš šokēja valsti?", 2015. gada 26. marts.</ref>. == Ārējās saites == * [https://www.amirhetsroni.com Oficiālā vietne] * Karmita Sapira Veica, ''Ziņu vietne'', "Atcelšanas karnevāls: Intervija ar Amiru Hecroni", 2013. gada 27. decembris. * Omars Dostri, ''Ebreju avīze'', "Amira Hecroni atlaišana nenotiks", 2014. gada 26. aprīlis. * Josi Goldšteins, ''Ebreju avīze'', "Kāpēc Hecroni tika atlaists", 2014. gada 26. aprīlis. * Jardens Skops, ''Ebreju avīze'', "Arielas lektori pret Amira Hecroni atlaišanu: Atlaišanas procedūras ir nelikumīgas", 2014. gada 27. aprīlis. * Alons Hārels, ''Ebreju avīze'', "Vai Bens-Ari ir labāks par Hecroni?", 2014. gada 23. aprīlis. * Amirs Hecroni, ''Ebreju avīze'', "Es kļūdījos par Arielu. Atzīstu", 2014. gada 22. maijs. * Sagi Bens Nūns, ''Ebreju ziņu portāls'', "Būt Amiram Hecroni: Kas slēpjas vīrieša prātā, kurš šokēja valsti?", 2015. gada 26. marts. * Amirs Hecroni, ''Ebreju ziņu portāls'', "Aizskarošs vai oriģināls – politisks vai seksuāls: Profesors Hecroni pret Arielas Universitāti", 2014. gada 28. augusts. * Amirs Hecroni, ''Ebreju ziņu portāls'', "Amirs Hecroni: Tas jums nepalīdzēs, es neesmu ebrejs", 2015. gada 29. marts. * Haims Etgars, ''Izklaides vietne'', "Anashim", "Hecroni: "Es būšu Izraēlas boikota vēstnieks"", 2015. gada 17. maijs. [https://www.youtube.com/watch?v=gMp9Op-wcUE Video] * Morans Širers, ''Ebreju avīze'', "Profesora Amira Hecroni dzīve un nāve", 2016. gada 6. oktobris. * Razs Israeli, ''Ziņu vietne'', ""Ebreju tauta ir vissliktākā starp tautām": Intervija ar visvairāk nīsto vīrieti valstī", 2017. gada 6. marts. * ''Srugim'', "Hecroni: "Vai nevar valstī ienest mazāk vardarbīgus etiopiešus?"", 2015. gada 4. maijs. * Ziņu dienests, ''Ekonomikas vietne'', "Hecroni pamet valsti – un izdara pretīgu paziņojumu par etiopiešiem", 2015. gada 7. maijs. * [https://geekonomy.net/2015/10/27/פרק-20-אמיר-חצרוני/ Intervija ar Amiru Hecroni], [[Geekonomy]], 2015. gada 27. oktobris. * [https://www.youtube.com/watch?v=gMp9Op-wcUE Šai Goldšteins Hecroni: "Tu esi rasists – manā ģimenē strādāja kā vergi, lai sevi uzturētu"], 14. stunda (video). * [[WorldCat]]: Amirs Hecroni == Atsauces == {{atsauces}} {{Authority control}} {{Defaultsort:Hecroni, Amirs}} [[Kategorija:Izraēlas ateisti]] [[Kategorija:Izraēlas izpildītāji]] [[Kategorija:Izraēlas masu komunikāciju pētnieki]] [[Kategorija:Telavivas pašvaldības A vidusskolas absolventi]] [[Kategorija:Telavivas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Telavivas Universitātes Kino un televīzijas nodaļas absolventi]] [[Kategorija:Jeruzalemes Ebreju universitātes doktoranti]] [[Kategorija:Izraēlas veģetārieši]] [[Kategorija:Cilvēki no Karmei Yosef]] [[Kategorija:Arielas Universitātes mācībspēks]] [[Kategorija:Izraēlas interneta personības]] [[Kategorija:Izraēlas imigranti]] [[Kategorija:Izraēlas cilvēki bez bērniem]] [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Izraēlā dzimušie]] 4rjtrojb9z54ijosc82p9d411jvy85w 0 603977 4301761 4300448 2025-06-30T03:00:36Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne 4301761 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada jūnijs}} '''Augstākā izglītība [[Ukraina|Ukrainā]]''' saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem ir sistematizētu [[zināšanas|zināšanu]], prasmju un praktisko iemaņu, [[domāšana|domāšanas veidu]], [[profesija|profesionālo]], [[pasaules uzskats|pasaules uzskatu]] un pilsonisko īpašību, morālo un ētisko vērtību, citu kompetenču kopums, kas iegūtas augstākās izglītības iestādē (zinātniskajā iestādē) attiecīgajā zināšanu jomā atbilstoši noteiktām kvalifikācijām augstākās izglītības līmeņos, kas pēc sarežģītības ir augstāki nekā [[vidējā izglītība|pilnīgas vispārējās vidējās izglītības līmenis]]. 2019. gada 1. septembrī [[Ukraina|Ukrainā]] bija 281 [[universitāte]], [[akadēmija]], [[institūts]] un 338 [[koledža|koledžas]], [[tehnikums|tehnikumi]], [[arodskola|arodskolas]], kam bija augstākās izglītības iestādes statuss. Ukrainas augstākās izglītības sistēma sagatavo [[speciālists|speciālistus]] 29 zinātnes nozarēs un 121 specialitātē, kas ļauj apmierināt visas valsts [[sabiedrība|sabiedrības]] dzīves jomas vajadzības. Augstākās izglītības vēsture Ukrainā ir aptuveni tūkstoš gadu sena, taču mūsdienu [[Rietumeiropa|Rietumeiropas]] formas tā ieguva tikai pēdējos divos gadsimtos. Ukrainas universitāšu, institūtu un akadēmiju zinātnieku, piemēram, [[Ļevs Landaus|Leva Landau]], [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrija Mendeļejeva]], [[Iļja Mečņikovs|Iļjas Mečņikova]], [[Nikolajs Žukovskis|Nikolaja Žukovska]] un [[Jevgeņijs Patons|Jevgeņija Patona]], atklājumi un novatoriskie pētījumi ir daļa no pasaules zinātnes kopējās vēstures. == Struktūra == Augstākās izglītības struktūrā ietilpst šādi izglītības līmeņi: * [[Bakalaurs (grāds)|bakalaurs]] * [[Maģistrs (grāds)|maģistrs]] * [[PhD|filozofijas doktors]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukraina]] ntd6puz6jvbznqvjgdr0sbp72uza6xx 0 603986 4301799 4301557 2025-06-30T04:43:37Z Pirags 3757 /* Skatīt arī */ 4301799 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Biržu meteorīts | nosaukums_orig = ''Buschhof'' | nosaukumi_citi = | attēls = Biržu meteorīta zīmējums Grēvinks 1864.jpg | attēla_nosauk = Biržu meteorīta zīmējums (Grēvinks, 1864) | attēla_platums = | tips = | klase = | grupa = L hondrīts | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|18|00|N|25|55|00|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1863|06|2|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,2 kg }} [[Attēls:Biržu - Leimaņu meteorīta nokrišanas apkaime.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.]] '''Biržu jeb Leimaņu meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1863. gada 2. jūnijā ap pulksten 7.30 no rīta nokrita pie Žeikaru mājām Bullīšu, tolaik Biržu mežniecības (''Unterforstei Buschhof'') teritorijā [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastā]]. Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē pusmetru dziļumā. Tā apzīmēšanai vēlāk lietoti dažādi nosaukumi (Biržu, Leimaņu, Bullīšu, Žeikaru meteorīts). Lielākais 1018 gramu smagais Biržu meteorīta fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā. 8,7 gramus smags fragments atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]], pārējie trīs meteorīta fragmenti un viens plānslīpējums - [[Meteorītu muzejs|Meteorītu muzejā]] Rīgā. Citi Biržu meteorīta fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās.<ref name="Vorobjovs">[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/103874/ LU Dabas mājā ekspozīcijā "Latvijas minerāli" apskatāms Biržu meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane, eztf.lu.lv 30.05.2025.</ref> [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] (LNDM) 2025. gadā iegādājās meteorīta fragmentu, kas ir 2,95 cm garš, 1,99 cm plats, 0,29 cm augsts un sver 4,46 g.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/26.06.2025-dabas-muzejs-ebay-noperk-fragmentu-no-19-gadsimta-latvija-nokritusa-meteorita.a604518/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Dabas muzejs «eBay» nopērk fragmentu no 19. gadsimtā Latvijā nokrituša meteorīta] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> == Vēsture == [[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Rigasche Zeitung 1863.jpg|thumb|upright=1.2|Pirmais Biržu meteorīta krišanas apraksts ''[[Rigasche Zeitung]]''.]] Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №127. Saskaņā ar nezināma autora ziņojumu laikrakstā pie pilnīgi skaidrām debesīm un bezvēja, vairākas sekundes bija dzirdama caururbjoša skaņa. Tā tika sadzirdēta vairākas jūdzes apkārt, kam sekoja sprādziena troksnis un atbalss. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s ikmēneša sēdē 1863. gada 6. novembrī Dr. [[Kārlis Bursi]] uzstājās ar ziņojumu (publicēts nedēļas izdevumā ''Inland'', №49), kurā norādīja, ka troksnis nāca no ziemeļiem un drīzāk no horizonta dziļuma, nevis no mākoņu augstuma. Detonācijas bija dzirdamas līdz 2½ un 3¼ jūdžu attālumā uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem (Daugavas virzienā) un 3-3½ jūdžu attālumā uz dienvidrietumiem no meteorīta krišanas vietas. Meteora krišanas liecinieks bija ganuzēns Mārtiņš Gērings. Krišanas vieta atradās 400 soļu attālumā uz dienvidaustrumiem no Žeikaru mājām, uz uzarta lauka ar pelēku, grants augsni. Bedre nebija vertikāla, bet slīpa, virzienā no rietumiem uz austrumiem, kas norāda uz meteorīta krišanas virzienu. No akmens tika atšķelti nelieli fragmenti, jo vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka debesu akmeņiem ir dziednieciskas īpašības. Atlikusī galvenā masa un viens mazs gabals svēra 4365,4 g un 59,75 g (kopā 4425,1 g jeb 10,8 mārciņas). 1863. gada 17. augustā [[Tērbatas Universitāte]]s laikrakstā №189 ziņots, ka lielākā daļa no meteorīta atradās ģeologa [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] rīcībā un īpašnieks iecerējis lielāko daļu no tās dāvināt Tērbatas Universitātes Mineraloģijas kabinetam. Vēlāk tika ziņots, ka universitāte saņēma Biržu meteorīta 4365,4 gramu smagu paraugu, bet Kurzemes provinces muzejam atstāja 59,75 g gramu fragmentu. [[Konstantīns Grēvinks]] 1864. gadā meteorīta krišanu aprakstīja šādi: {{citāts|“Tajā pašā dienā, pulksten 7 no rīta, mežzinis E. Zeits izgāja pie Biržu mežniecības vārtiem. Debesis bija pārklātas ar augstiem un dažiem zemiem mākoņiem, pūta mērens ziemeļaustrumu vējš. Pulksten 7.30 viņš, viņa meita, strādnieks un gans dzirdēja dienvidaustrumu debesīs, aptuveni 40° virs horizonta, vispirms neparastu skaņu “bum”, līdzīgu sitienam pa turku bungām, un pēc tam 30 sekunžu troksni, kas atšķīrās no pērkona, un skanēja - “rererere, rororo, ruuuuu”. Nevienā no ziņojumiem nebija minēts par novērotu gaismu vai uguni.”<ref>Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864). Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556.</ref>}} No [[Kārlis Bursi|Kārļa Bursi]] apraksta avīzē ''Inland'' (1863): [[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksta sākums Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|]] [[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|Biržu meteorīta krišanas apraksts (''Inland'', 1863).]] {{citāts|“Aerolīts nokrita 21. maijā (pēc veca stila) pulksten 7 no rīta uz uzarta lauka, kas piederēja Biržu muižas (''Gross-Buschhof'') Sniķeru saimei (''Schnicker-Gesinde''), pēc tam, kad bija dzirdama skaņa, līdzīga lielgabala šāvienam, ko pavadīja spēcīgs troksnis. Šo skaņu un troksni dzirdēja daudzi cilvēki, kas dzīvoja vairākas verstis apkārt. Aerolīta nokrišanu redzēja vienīgi divi zēni no Sniķeru saimes (12 un 13 gadu vecumā), kuri ganīja lopus. Debesis bija mākoņainas. Skaņa un troksnis nāca no ziemeļiem. Uguns parādība, piemēram, uguns bumba, netika novērota, lai gan troksnis piesaistīja novērotāju uzmanību uz ziemeļiem. Zēni atradās aptuveni 150 vai 200 soļu attālumā no aerolīta krišanas vietas. Viņi pie tā uzreiz nedevās, aizbēgot no lauka, jo domāja, ka uz viņiem šauj un devās uz tuvāko Sniķeru saimi, kur pastāstīja atvaļinātam karavīram par notikušo. Karavīrs arī bija dzirdējis skaņu un troksni un pieļāva, ka tā varētu būt granāta vai bumba, kas nokritusi norādītajā vietā, un tai nevar uzreiz pieiet, jo tā varētu uzsprāgt. Lai ievērotu piesardzību, tikai pēc stundas viņi devās uz krišanas vietu un uzmanīgi izraka akmeni, kas bija iedūries zemē pusotras pēdas dziļumā, un līdz tam laikam tas vairs nebija silts, bet pilnībā atdzisis. Tas svēra 13 mārciņas un bija pilnībā pārklāts ar melnu garozu. Vienā gabalā atrasto akmeni saskaldīja vairākos mazos gabalos. Nesaskaldītais akmens nebija pilnīgi apaļš, ar gludām virsmām un izvirzījumiem, un pilnībā pārklāts ar vienmērīgu tumšu garozu. Provinciālmuzeja iegūtais meteora akmens fragments ir 2 [[unce]]s smags [[kubs]] ar 1 [[Colla|collu]] garām šķautnēm, viena no sešām [[skaldne|skaldnēm]] ir pārklāta ar melnu, plānu, apdegušu garozu, kas balstās uz pelēka drupana pamata.”}} == Literatūra == * Grewingk Constantin C.A. von, (1863), Baltische Meteorite, Dorpater Tagesblatt, 189, s. [4-6], August 1863. * Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864), Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.[22]), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556 * Rigasche Zeitung, (1863), nr 127 * Rose Gustav, (1863), Ueber zwei neue Meteoritenfälle, Annalen der Physik, 120, Bd. 196, 1863, s. 619-623 * Schweder G., (1863), Correspondenz-Nachricht aus Riga, über den Fall eines Meteoriten am 2. Juni, Wochenschrift für Astronomie, Meteorologie und Geographie, nr 29, 1863, s. 229-230 * Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182. * Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221 == Skatīt arī == * [[Līksnas meteorīts]] * [[Baldones meteorīts]] * [[Neretas meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1863. gads]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] 1bjixfky1jlumhd8rjx809ae3452x0u 0 604023 4301764 4300927 2025-06-30T03:00:39Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne 4301764 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada jūnijs}} {{Svētku infokaste | virsraksta_krāsa = | nosaukums = | apakšvirsraksts = | attēls = Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg | attēla_izmērs = | alt = | attēla_paraksts = La Tomatina 2010. gadā | oficiālais_nosaukums = La Tomatina | citi_nosaukumi = | brīvs_nosaukums1 = | brīvs_lauks1 = | brīvs_nosaukums2 = | brīvs_lauks2 = | brīvs_nosaukums3 = | brīvs_lauks3 = | datums = Pēdējā augusta trešdiena | svinību_laiks = | biežums = katru gadu | saistīts_ar = }} '''La Tomatina''' ir ikgadējs [[festivāls]] kas norisinās [[Bunjola]]s pilsētā, [[Spānija|Spānijā]], kur dalībnieki viens otru apmētā ar [[Tomāti|tomātiem]]. Tiek uzskatīts, ka tā ir lielākā [[cīņa ar pārtiku]] pasaulē.<ref>{{Cite web |last1=Magazine |first1=Smithsonian |last2=Geiling |first2=Natasha |title=Photos from La Tomatina, the World's Biggest Food Fight |url=https://www.smithsonianmag.com/travel/la-tomatina-spains-biggest-food-fight-180952489/ |access-date=2024-04-07 |website=Smithsonian Magazine |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |last=Fine |first=Camille |title='World's largest food fight': Best photos from 'Tomatina' tomato street fight in Spain |url=https://www.usatoday.com/story/news/world/2022/08/31/spain-tomato-fight-tomatina-photos/7949851001/ |access-date=2024-04-07 |website=USA TODAY |language=en-US}}</ref> Kopš festivāla pirmsākumiem 20. gs. četrdesmitajos gados tas ir kļuvis par slavenu [[Tūrisms|tūristu]] piesaistes pasākumu. Līdz 2013. gadam dalībnieku skaitam nebija ierobežojumu; 2013. gadā festivāls kļuva par biļešu pasākumu, kurā var iekļūt ne vairāk kā 20 000 cilvēku, lai nepārslogotu Bunjolas pilsētas infrastruktūru tikai ar aptuveni 9000 iedzīvotāju. == Vēsture == Festivāls tiek rīkots par godu pilsētas aizbildnim Svētajam Luisam Bertrānam (''San Luis Bertràn'') un Dievmātei aizstāvei (''Mare de Déu dels Desemparats''). Šī tradīcija aizsākās 1945. gadā. Tiek uzskatīts, ka pirmā tomātu cīņa notika starp draugiem kautiņa laikā festivāla laikā. [[Fransisko Franko|Franko]] ērā festivāls tika aizliegts, jo tam nebija reliģiskas nozīmes, bet tika atjaunots 20. gadsimta 70. gados. Kopš 1980. gada tomātus festivālam piegādā pilsētas varas iestādes, un 2002. gadā Centrālā tūrisma biroja pārstāvji piešķīra Bunjolas festivālam starptautisku statusu.<ref>[http://www.ft.com/cms/s/0/43a75da2-0f26-11e3-ae66-00144feabdc0.html Spanish austerity comes to tomato-throwing festival] {{Wayback|url=http://www.ft.com/cms/s/0/43a75da2-0f26-11e3-ae66-00144feabdc0.html |date=20150902015354 }} ''[[The Financial Times]]''. Retrieved Aug 24, 2013</ref> == Pasākuma apraksts == [[File:Two men preparing greasy pole for La Tomatina festival.jpg|thumb|Smērvielas uzklāšana uz staba, kas paredzēts izmantošanai "Palo Jabón" pasākumā]] Pirmie La Tomatina pasākumi sākas plkst. 10:00. Pilsētas centrālajā laukumā ''Plaza del Pueblo'' iebrauc daudzas ar tomātiem piekrautas kravas automašīnas. Tomāti tiek vesti no [[Estremadura]]s autonomā apgabala, kur tie ir lētāki. Saskaņā ar noteikumiem festivāls sākas tikai pēc tam, kad kāds uzkāpj uz divstāvu augsta koka staba, kas iepriekš ieziests ar ziepēm. Augšpusē pārdrošnieku gaida cūkgaļas šķiņķa gabals (''jamon''). Cīņas sākuma signāls ir šāviens no [[ūdens lielgabals|ūdens lielgabaliem]]. Cīņas laikā katrs dalībnieks cīnās pats par sevi. Noteikumi nosaka, ka, lai izvairītos no traumām, tomāts pirms mešanas ir jāsaspiež. Tāpat saskaņā ar noteikumiem ir aizliegts līdzi ņemt priekšmetus, kas var radīt nopietnus bojājumus, piemēram, stikla pudeles. [[file:Arrojando tomates desde un camión - La Tomatina 2010.jpg|thumb|Tomātu mešana no kravas mašīnas.]] Cīņas izraisītais haoss ilgst tieši stundu, pēc kura ūdens lielgabali izšauj otro zalvi, dodot signālu kaujas beigām. Pēc šī brīža tomāti vairs netiek mesti. Pēc kaujas apkārtējo māju sienas kļūst sarkanas, un tomātu putra uz ietves sniedzas līdz potītēm. Tīrīšanas laikā ugunsdzēsēju mašīnas noskalo atlikušos tomātus ar ūdeni no romiešu [[Akvedukts|akvedukta]], kas atrodas uz ziemeļiem no pilsētas. Beigās dalībnieki mazgājas upē vai arī viņus aplaista vietējie iedzīvotāji. Pilsētas dome ir noteikusi īsu norādījumu sarakstu dalībnieku un festivāla drošībai:<ref>{{cite web|title=The Rules of Tomatina Festival|url=http://latomatina.info/en/la-tomatina/#reglas|publisher=Tomatina|access-date=2018-06-09|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612140706/http://latomatina.info/en/la-tomatina/#reglas|url-status=}}</ref> * Nemetiet neko citu kā vien tomātus * Neplēsiet drēbes * Pirms mešanas saspiediet tomātus, lai nesavainotu citus * Ievērojiet drošu attālumu no kravas automašīnām *Pārtrauciet tomātu mešanu pēc otrā ūdens lielgabala šāviena * Ievērojiet apsardzes darbinieku norādījumus * Metiet tomātus tikai tādos mērķos, kurus redzat, lai nesavainotu citus * Nemetiet tomātus tieši ēkās * Lai jums lieliski un jautri pavadīts laiks! == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|La Tomatina}} * [https://latomatina.info/ Oficiālā tīmekļa vietne]<!-- the official website can be confirmed on the Buñol.es website --> * [https://turismolahoya.buñol.es/en/the-tomatina/ Ayuntamiento de Buñol - The Tomatina] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230923053841/https://turismolahoya.xn--buol-hqa.es/en/the-tomatina/ |date={{dat|2023|09|23||bez}} }} * [https://tomatina.org/ Official ticketing website Tomatina] {{Spānija-aizmetnis}} {{kultūra-aizmetnis}} [[Kategorija:Izklaide]] [[Kategorija:Festivāli]] [[Kategorija:Tomāti]] sl5eq137xfwscbzwf3p92vuub9wso0z 0 604073 4301802 4301556 2025-06-30T04:45:26Z Pirags 3757 /* Skatīt arī */ 4301802 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Līksnas meteorīts | nosaukums_orig = ''Lixna'' | nosaukumi_citi = | attēls = Līksnas meteorīta zīmējums Grothuss 1821.jpg | attēla_nosauk = Līksnas meteorīta zīmējums ([[Teodors Grothuss]], 1821) | attēla_platums = | tips = | klase = | grupa = H4 hondrīts | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Rožkalnu pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|00|00|N|26|26|00|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1820|07|12|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,213 kg }} [[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas virziens un sadalīšanās Kuhlberg 1867.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1867. gada kartē.<ref>Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44</ref>]] '''Līksnas meteorīts''' ir H4 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1820. gada 12. jūlijā ap pulksten 17.30 nokrita pie [[Lazdāni|Lazdānu]] ciema Kalupes muižas teritorijā uz ziemeļiem no [[Lielais Kalupes ezers|Lielā Kalupes ezera]] (tagadējā [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagastā]]). Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē 45 cm dziļumā. 1821. gadā [[Teodors Grothuss]] ''Annalen der Physik'' publicēja meteorīta aprakstu un ķīmisko sastāvu, nosaucot to par [[Dinaburga]]s meteorītu. Vēlāk tā apzīmēšanai kļūdaini lietoja Lipno meteorīta nosaukumu. Lielākais 2592 gramu smagais Līksnas meteorīta fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā. Latvijā vienīgais Līksnas meteorīta 0,63 g smagais fragments un mikroskopa plānslīpējuma etalons glabājas Meteoriti.LV kolekcijā.<ref>[http://www.meteoriti.lv/Kolekcija/Lixna.php?lit=1 Meteorīts: Līksna (Lixna)]</ref> == Vēsture == [[Attēls:Teodora Grothusa raksts par Līksnas meteorītu 1821.gif|thumb|upright=1.2|Teodora Grothusa raksts par Līksnas meteorītu ''Annalen der Physik'' (1821).<ref>[http://www.meteoriti.lv/Kolekcija/Lixna.php?img=1&map=1&dat=1&txt=1&ref=1&lit=2 Theodor von Grotthuss, Untersuchung eines in Kurland, im Dunaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgesallenen Meteorsteins, Annalen der Physik; volume 67, p.337-370]</ref>]] Pirmais par meteorīta kritienu 1820. gada jūlijā rakstīja [[Mihaels Plāters-Zībergs]] [[Jelgava]]s vācu laikrakstā "''Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''". 1820. gada 12. (24.) novembrī viņš uzrakstīja vēstuli vācu dabaspētniekam, ķīmiķim Teodoram Grothusam, kā arī nosūtīja viņam dažus "aerolīta" fragmentus ar piezīmēm. 1821. gada martā zinātniskajā žurnālā "''Annalen der Physik''" Grothuss publicēja savu rakstu, kas veltīts Līksnas meteorīta ķīmiskā sastāva izpētei. Publikācijas sākumā viņš iekopēja Plātera-Zīberga piezīmi no laikraksta ''"Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Mihails-Platers-Ziberks|title=Mihals Plāters Zīberks|website=timenote.info|access-date=2024-01-01|language=lv}}</ref> 1820. gadā laikraksts ''Dziennik Wileński'' publicēja Mihaela Plātera-Zīberga aprakstu: {{quote|“... šā gada 30. jūnijā starp plkst. 17.00 un 18.00 60 grādu augstumā uz austrumiem bija redzama uguns bumba, nedaudz mazāka par pilnmēnesi, ļoti spilgti apgaismota ar rozā uguni, kas aptuveni 18 grādu leņķī no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem lidoja ar lielu ātrumu un pazuda aptuveni 30 grādu augstumā. Šī bumba šķita degoša, kad papildus spožumam to ieskāva liesmai līdzīga gaisma. Komētas īsā aste stiepās aiz tās, atstājot čūskveidīgus mākoņus, kas, lēnām sekojot bumbai, izkusa gaisā. Lodes ejā izplatās graboša skaņa. Nepilnu minūti pēc lodes pazušanas no tās puses, kur tā bija pazudusi, vispirms varēja dzirdēt trīs spēcīgus šāvienus, līdzīgus tuvumā esošo lielkalibra lielgabalu dārdoņai, pēc tiem blīvi izvietotus mazāka spēka šāvienus un visbeidzot pērkona dārdus, kas izplatījās ilgi."}} {{quote|"Tajā pašā laikā 24 verstu attālumā no Līksnas, Lazdānu ciema laukā, kas pieder Līksnas muižai, pēc spēcīgas sprāgšanas trokšņa piecdesmit soļu attālumā no diviem ļoti nobiedētiem pļāvējiem, nokrita akmens. Tajā pašā laikā 4 verstu attālumā, sešu citu zemnieku acu priekšā ar briesmīgu svilpienu kaut kas iekrita Kolupes ezerā, uzšļācot ūdeni un satricinot visu ezeru. Visbeidzot, kaut kas līdzīgs iekrita Dubnas upē 3 verstu attālumā no pirmās vietas. Akmens, kas nokrita laukā, iespiedās ļoti cietajā mālainajā zemē 1,5 pēdas dziļumā, sverot apmēram mārciņu. Tas bija tik karsts, ka apdedzināja zemniekus, kuri, beiguši ecēt un nedaudz atguvušies, mēģināja tam pieskarties. Tas smakoja pēc šaujampulvera. Tā forma bija kā apaļa lakta, kas ar tievo galu iedurta zemē; tā virsma bija melna. Kad zemnieki drīz pēc tam sapulcējās brīnumainā vietā, izņēma to un sadauzīja, tā centrs izrādījās gaiši pelēcīgs, ar metālisku spīdumu. Tā slāņi, kā arī tā pelēkā daļa, pagriež magnētisko adatu; pelēkajā daļā ir redzamas daudzas lodītes ar metālisku spīdumu, līdzīgas mazām dzīvsudraba daļiņām, dažu dienu laikā visas akmens lauskas bija pārklātas ar rūsas plankumiem."}} {{quote|"Pēc rūpīgas izmeklēšanas, kas tika veikta visās vietās, un pēc visu to cilvēku uzklausīšanas, kuri bija redzējuši šo parādību, izrādījās, ka pusceļā no Līksnas līdz vietai, kur akmens nokrita, vairs nebija redzama uguns bumba, bet gan kaut kas lidoja liela kūļa formā, viens no degošajiem galiem bija pavērsts Līksnas virzienā; un vietā, kur akmens nokrita, gaisā bija redzama tumši pelēka, spoža bumba, lielāka par mēnesi, kas vispirms saplīsa, tad daļas savienojās. Lodes sprādziena troksnis, kas ar dažādu spēka pakāpi, bet visur vienādi dzirdams 15 jūdžu attālumā visos virzienos, tika salīdzināts ar trim spēcīgiem lielgabala šāvieniem, tad ar nepārtrauktu lielgabala uguni, visbeidzot ar troksni, ko rada dzirnakmeņu malšana naktī, lielu bungu rīboņa vai lielu transportlīdzekļu nepārtraukta un ātra braukšana pāri tiltam. Šis spēcīgais blīkšķis un dārdi, kas vairāk līdzinājās pērkonam, laikā, kad debesīs nebija neviena mākoņa, šausmināja visus zemniekus. Gan sievietes, gan drosmīgākie vīrieši nespēja izvairīties no domas, ka pienācis pasaules gals. Šīs parādības laikā un pēc tās valdīja visskaistākais laiks un pūta viegls dienvidaustrumu vējš. Lodes lidojumu vienveidīgā virzienā kopā piecās vietās redzēja vienpadsmit cilvēki: iepriekš aprakstītos apstākļus [[Vārkava|Vārkavā]], divu verstu attālumā no vietas, kur akmens nokrita, redzēja divi galdnieki, kuri tajā pašā brīdī strādāja pie jumta. Papildus atrastajām nokritušu akmeņu pēdām jāsecina, ka šajā vietā nokrita vēl vairāk fragmentu. Akmeni, kas nokrita uz cietas zemes, zemnieki nekavējoties sašķēla, lai varētu iegūt tikai mazus tā gabaliņus. Šos gabalus nosūtīja uz Viļņas Universitāti. Šķiet, ka šis akmens tiek uzskatīts par daļu no ugunīgas bumbas; ka šī bumba vienā sekundē noskrēja aptuveni 24 verstes; ka pirms plīšanas tā pārstāja degt, un atdzisušās gaistošās daļas tās kodola tuvumā atvēra mākoņainu atmosfēru. Ka šī atmosfēra daļēji izpletās pašā plīšanas brīdī un atkal tika savilkts gaisa elastības dēļ. Visbeidzot, šķiet (ņemot vērā leņķi vertikālajā plaknē, kurā galdnieki redzēja bumbas plīšanu un ko viņi parādīja uz tuvējā koka zariem, attiecībā pret punktu, kurā jāsecina, ka sprādzienam noteikti bija jānotiek), ka augstums, kādā akmens plīsa, varēja būt līdz 2 verstēm."}} == Literatūra == * Grotthuss Theodor von, (1821), Untersuchung eines in Kurland, im Dünaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgefallen Meteorsteins, Annalen der Physik, 4, Bd. 67, 1821, s. 337-367 * Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44 * Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221 == Skatīt arī == * [[Biržu meteorīts]] * [[Neretas meteorīts]] * [[Baldones meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1820. gads]] [[Kategorija:Augšdaugavas novads]] 6cc6gf8l7gvnmd2msqj3fhha8qgelwq 0 604103 4301769 4301375 2025-06-30T03:00:44Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne 4301769 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada jūnijs}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Preses izdevuma infokaste | title = The Insider | image_file = The_Insider_logo_(black).png | image_size = 220px | image_caption = | editor_title = Galvenais redaktors | editor = [[Romāns Dobrohotovs]] | previous_editor = | staff_writer = | category = Izmeklējošā žurnālistika | frequency = Tiešsaistes medijs | circulation = | publisher = | paid_circulation = | unpaid_circulation = | circulation_year = | total_circulation = | founded = 2013 | firstdate = 2013. gada augusts | finalnumber = | finaldate = | company = | country = {{vieta|Latvija}} | based = [[Rīga]] | language = krievu, angļu | website = [https://theins.ru/ theins.ru] | issn = }} '''''The Insider''''' ir 2013. gadā dibināts neatkarīgs starptautisks izmeklējošās žurnālistikas portāls, kas raksta par [[politika|politiku]], [[korupcija|korupciju]], [[dezinformācija|dezinformāciju]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] pārkāpumiem [[Krievija|Krievijā]] un citās [[pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]]. ''The Insider'' sadarbojas ar starptautiskajiem partneriem, piemēram, ''[[Bellingcat]]'', un ir publicējis vairākus augsta līmeņa pētījumus, tostarp par [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] [[Aleksejs Navaļnijs#Saindēšana|saindēšanu]] un [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karu]]. 2021. gadā Krievijas valdība pasludināja ''The Insider'' par "ārvalstu aģentu".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/453683-krievija-arvalstu-agentu-saraksta-ieklauj-latvija-bazeto-izdevumu-the-insider |title=Krievija ārvalstu aģentu sarakstā iekļauj Latvijā bāzēto izdevumu "The Insider" |date=2021. gada 23. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |access-date=2025. gada 28. jūnijā}}</ref> Pēc šī lēmuma redakcija turpina darboties no ārvalstīm, tostarp [[Latvija|Latvijā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * {{Twitter|the_ins_ru}} {{prese-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziņu portāli]] [[Kategorija:Izmeklējošā žurnālistika]] [[Kategorija:Latvijā bāzētie mediji]] [[Kategorija:Krievu valodā izdotie mediji]] 8a3li7ioescje0swzpro1edvs6hxbl0 0 604106 4301669 4301227 2025-06-29T17:44:45Z KartoshkaFri78 101366 4301669 wikitext text/x-wiki {{TV sērijas infokaste|Title=Uzlecošās saules māja|Series=Seriāla [[Pazudušie (seriāls)|"Pazudušie"]]|Season=1. sezona|Series no=6. sērija|Director=[[Maikls Cinbergs]]|Writer=[[Havjers Grilo Marksua]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Lerijs Fons]]|Editor=[[Merija Džo Markija]]|Airdate=2004. gada 27. oktobrī|Length=42 min.|Prev=[[Baltais trusis (seriāla "Pazudušie" sērija)| Baltais trusis]]|Next=[[Tauriņš (seriāla "Pazudušie" sērija)|Tauriņš]]|Guests=[[Metjū Fokss]]<br>[[Evandželīna Lilī]]<br>[[Džošs Holovejs]]<br>[[Horhe Garsija]]<br>[[Dominks Monahans]]<br>[[Navīns Endrūss]]<br>[[Daniels Dejs Kims]]<br>[[Jundžina Kima]]}} '''"Uzlecošās saules māja"''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''House of the Rising Sun'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikaņu]] televīzijas seriāla [[Pazudušie|"Pazudušie"]] sestā sērija. Sēriju režisors ir [[Maikls Cinbergs]] un scenārists ir [[Havjers Grilo Marksua]]. Epizods tika radīts 2004. gada 27. oktobrī. Sērija stāsta par strīdu stārp Maiklu un Džinu. Džeks iesaka visiem pārcelties uz alām, kur ir saldūdens avots. Sun atceras savu laulību ar Džinu pirms lidmašīnas avārijas. == Sižets == === Uz salas === Džeks, Čārlijs, Loks un Keita dodas izpētīt alu. Kad viņi aiziet, Džins pēkšņi uzbrūk Maiklam un sāk viņu sist. Sojers un Saīds viņus izšķir, pēc kura Saīds ar maršala rokudzelžiem piesien Džinu pie fizelāžas gabala. Kad Džeka grupa ierodas alā, Čārlijs atkāpjas sāņus un mēģina iedzert [[Heroīns|heroīna]] devu, taču viņu pieķer Loks, kurš brīdina Čārliju, ka viņš stāv tieši uz [[Strops|bišu stropa]]. Tikmēr nometnē Saīds cenšas noskaidrot, kāpēc Džins uzbruka Maiklam. Čārlijs nejauši nospiež stropu ar savu zābaku, un visi paslēpjas no bitēm alā, kur viņi atklāj divus [[Skelets|skeletus]], kas guļ nelielās iedobēs. Netālu viņi atrod auduma maisu, kurā ir divi akmeņi — viens balts un viens melns. Džeks paskaidro, ka tie ir vīrieša un sievietes skeleti, un Loks nosauc tos par [[Ādams un Ieva|Ādamu un Ievu]]. Džeks nolemj, ka citiem izdzīvojušajiem vajadzētu pārcelties alā, lai nebūtu visu laiku jānes ūdens no avota. Vēlāk Loks apsola Čārlijam palīdzēt atrast viņas [[Ģitāra|ģitāru]] starp bagāžu no lidmašīnas. Atgriežoties nometnē, Saīds izstāsta par notikušo kautiņu, taču viņš pats nevēlas pārcelties dzīvot alā. Pludmalē Džeks apstaiga visus, izdalot ūdeni un piedāvājot pārcelšanu alā. Tomēr daudzi atsakās, baidoties nokavēt glābēju ierašanos ar kuģi vai lidmašīnu. Maikls dodas cirst bambusu, kad pie viņa ierodas Sun — un atklājas, ka viņa runā angliski. Sun pastāsta, ka kautiņa cēlonis ir viņa tēva rokaspulkstenis, kuru Džins pārvadāja bagažā. Maikls to atrada un paņēma, bet pēc Sun vārdiem viņš dodas pludmalē ar [[Cirvis|cirvi]]. Loks piedāvā palīdzēt Čārlijam tikt galā ar viņa heroīna atkarību un pretī parāda viņam ģitāras futrāli, kas kopā ar kādu bagāžu iestrēdzis koku saknēs augstu uz klints. Šajā brīdī dusmīgais Maikls atdod rokaspulksteni Džinam un ar cirvi pārgriež rokudzelžu ķēdi, pēc tam aiziet. Naktī izdzīvojušie nododas savām nodarbēm, ieskaitot Čārliju, kurš spēlē atgūto ģitāru. === Sun atmiņa === Sun ir sava tēva — bagāta uzņēmēja — ballītē. Džins, kurš tajā strādā kā viesmīlis un vēl nav viņas vīrs, pasniedz viņai zīmīti. Viņi slepus satiekas lapenē, kur Džins atzīstas mīlestībā un saka, ka vēlas runāt ar viņas tēvu. Sun viņam atbild, ka viņs nemaz nepazīst viņas tēvu. Pēc kāda laika Sun tēvs piekrīt laulībai, un Džins viņu [[Bildinājums|bildina]]. Kādu nakti Džins atgriežas mājās ar asinīm uz drēbēm, un Sun uzzina, ka viņš strādā pie viņas tēva, kurš laulībai piekrita tikai ar nosacījumu, ka Džins kļūs par viņa izpildītāju. Šī iemesla dēļ viņi sastrīdas. Naktī pirms reisa 815 Sun slepeni sazinās ar sievieti, kas viņai iedod Amerikas pasi, jo Sun, ierodoties [[Sidneja|Sidnejā]], vēlas aizbēgt no sava tēva un vīra. Jau Sidnejas lidostā Sun vēlas aizbēgt, bet nevar un ar asarām acīs paliek ar Džinu. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Reijess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Daniels Dejs Kims]] — Džins Kvons * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss {{Col-end}} === Otra plāna varoņi === * [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons * [[Šons Duglass Hobans]] — Dags * [[Braiens Sato]] — Ričards == Ārējās saites == * [[imdbtitle:0636284|"Uzlecošās saules māja"]] (angliski) [[Internet Movie Database|IMDb]] vietnē sabuzrwxcen7voej2z3puz3nym71cly 4301724 4301669 2025-06-29T18:38:49Z KartoshkaFri78 101366 /* Uz salas */ 4301724 wikitext text/x-wiki {{TV sērijas infokaste|Title=Uzlecošās saules māja|Series=Seriāla [[Pazudušie (seriāls)|"Pazudušie"]]|Season=1. sezona|Series no=6. sērija|Director=[[Maikls Cinbergs]]|Writer=[[Havjers Grilo Marksua]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Lerijs Fons]]|Editor=[[Merija Džo Markija]]|Airdate=2004. gada 27. oktobrī|Length=42 min.|Prev=[[Baltais trusis (seriāla "Pazudušie" sērija)| Baltais trusis]]|Next=[[Tauriņš (seriāla "Pazudušie" sērija)|Tauriņš]]|Guests=[[Metjū Fokss]]<br>[[Evandželīna Lilī]]<br>[[Džošs Holovejs]]<br>[[Horhe Garsija]]<br>[[Dominks Monahans]]<br>[[Navīns Endrūss]]<br>[[Daniels Dejs Kims]]<br>[[Jundžina Kima]]}} '''"Uzlecošās saules māja"''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''House of the Rising Sun'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikaņu]] televīzijas seriāla [[Pazudušie|"Pazudušie"]] sestā sērija. Sēriju režisors ir [[Maikls Cinbergs]] un scenārists ir [[Havjers Grilo Marksua]]. Epizods tika radīts 2004. gada 27. oktobrī. Sērija stāsta par strīdu stārp Maiklu un Džinu. Džeks iesaka visiem pārcelties uz alām, kur ir saldūdens avots. Sun atceras savu laulību ar Džinu pirms lidmašīnas avārijas. == Sižets == === Uz salas === Džeks, Čārlijs, Loks un Keita dodas izpētīt alu. Kad viņi aiziet, Džins pēkšņi uzbrūk Maiklam un sāk viņu sist. Sojers un Saīds viņus izšķir, pēc kura Saīds ar maršala rokudzelžiem piesien Džinu pie fizelāžas gabala. Kad Džeka grupa ierodas alā, Čārlijs atkāpjas sāņus un mēģina iedzert [[Heroīns|heroīna]] devu, taču viņu pieķer Loks, kurš brīdina Čārliju, ka viņš stāv tieši uz [[Strops|bišu stropa]]. Tikmēr nometnē Saīds cenšas noskaidrot, kāpēc Džins uzbruka Maiklam. Čārlijs nejauši nospiež stropu ar savu zābaku, un visi paslēpjas no bitēm alā, kur viņi atklāj divus [[Skelets|skeletus]], kas guļ nelielās iedobēs. Netālu viņi atrod auduma maisu, kurā ir divi akmeņi — viens balts un viens melns. Džeks paskaidro, ka tie ir vīrieša un sievietes skeleti, un Loks nosauc tos par [[Ādams un Ieva|Ādamu un Ievu]]. Džeks nolemj, ka citiem izdzīvojušajiem vajadzētu pārcelties alā, lai nebūtu visu laiku jānes ūdens no avota. Vēlāk Loks apsola Čārlijam palīdzēt atrast viņas [[Ģitāra|ģitāru]] starp bagāžu no lidmašīnas. Atgriežoties nometnē, Saīds izstāsta par notikušo kautiņu, taču viņš pats nevēlas pārcelties dzīvot uz alu. Pludmalē Džeks apstaiga visus, izdalot ūdeni un piedāvājot pārcelšanu uz alu. Tomēr daudzi atsakās, baidoties nokavēt glābēju ierašanos ar kuģi vai lidmašīnu. Maikls dodas cirst bambusu, kad pie viņa ierodas Sun — un atklājas, ka viņa runā angliski. Sun pastāsta, ka kautiņa cēlonis ir viņa tēva rokaspulkstenis, kuru Džins pārvadāja bagažā. Maikls to atrada un paņēma, bet pēc Sun vārdiem viņš dodas pludmalē ar [[Cirvis|cirvi]]. Loks piedāvā palīdzēt Čārlijam tikt galā ar viņa heroīna atkarību un pretī parāda viņam ģitāras futrāli, kas kopā ar kādu bagāžu iestrēdzis koku saknēs augstu uz klints. Šajā brīdī dusmīgais Maikls atdod rokaspulksteni Džinam un ar cirvi pārgriež rokudzelžu ķēdi, pēc tam aiziet. Naktī izdzīvojušie nododas savām nodarbēm, ieskaitot Čārliju, kurš spēlē atgūto ģitāru. === Sun atmiņa === Sun ir sava tēva — bagāta uzņēmēja — ballītē. Džins, kurš tajā strādā kā viesmīlis un vēl nav viņas vīrs, pasniedz viņai zīmīti. Viņi slepus satiekas lapenē, kur Džins atzīstas mīlestībā un saka, ka vēlas runāt ar viņas tēvu. Sun viņam atbild, ka viņs nemaz nepazīst viņas tēvu. Pēc kāda laika Sun tēvs piekrīt laulībai, un Džins viņu [[Bildinājums|bildina]]. Kādu nakti Džins atgriežas mājās ar asinīm uz drēbēm, un Sun uzzina, ka viņš strādā pie viņas tēva, kurš laulībai piekrita tikai ar nosacījumu, ka Džins kļūs par viņa izpildītāju. Šī iemesla dēļ viņi sastrīdas. Naktī pirms reisa 815 Sun slepeni sazinās ar sievieti, kas viņai iedod Amerikas pasi, jo Sun, ierodoties [[Sidneja|Sidnejā]], vēlas aizbēgt no sava tēva un vīra. Jau Sidnejas lidostā Sun vēlas aizbēgt, bet nevar un ar asarām acīs paliek ar Džinu. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Reijess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Daniels Dejs Kims]] — Džins Kvons * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss {{Col-end}} === Otra plāna varoņi === * [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons * [[Šons Duglass Hobans]] — Dags * [[Braiens Sato]] — Ričards == Ārējās saites == * [[imdbtitle:0636284|"Uzlecošās saules māja"]] (angliski) [[Internet Movie Database|IMDb]] vietnē jtcfm46n3o4r1rrz1bjomdqs55rb8ew 4301778 4301724 2025-06-30T03:02:08Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{kategorijas+}} veidne. [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|Kļūda?]] 4301778 wikitext text/x-wiki {{kategorijas+}} {{TV sērijas infokaste|Title=Uzlecošās saules māja|Series=Seriāla [[Pazudušie (seriāls)|"Pazudušie"]]|Season=1. sezona|Series no=6. sērija|Director=[[Maikls Cinbergs]]|Writer=[[Havjers Grilo Marksua]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Lerijs Fons]]|Editor=[[Merija Džo Markija]]|Airdate=2004. gada 27. oktobrī|Length=42 min.|Prev=[[Baltais trusis (seriāla "Pazudušie" sērija)| Baltais trusis]]|Next=[[Tauriņš (seriāla "Pazudušie" sērija)|Tauriņš]]|Guests=[[Metjū Fokss]]<br>[[Evandželīna Lilī]]<br>[[Džošs Holovejs]]<br>[[Horhe Garsija]]<br>[[Dominks Monahans]]<br>[[Navīns Endrūss]]<br>[[Daniels Dejs Kims]]<br>[[Jundžina Kima]]}} '''"Uzlecošās saules māja"''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''House of the Rising Sun'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikaņu]] televīzijas seriāla [[Pazudušie|"Pazudušie"]] sestā sērija. Sēriju režisors ir [[Maikls Cinbergs]] un scenārists ir [[Havjers Grilo Marksua]]. Epizods tika radīts 2004. gada 27. oktobrī. Sērija stāsta par strīdu stārp Maiklu un Džinu. Džeks iesaka visiem pārcelties uz alām, kur ir saldūdens avots. Sun atceras savu laulību ar Džinu pirms lidmašīnas avārijas. == Sižets == === Uz salas === Džeks, Čārlijs, Loks un Keita dodas izpētīt alu. Kad viņi aiziet, Džins pēkšņi uzbrūk Maiklam un sāk viņu sist. Sojers un Saīds viņus izšķir, pēc kura Saīds ar maršala rokudzelžiem piesien Džinu pie fizelāžas gabala. Kad Džeka grupa ierodas alā, Čārlijs atkāpjas sāņus un mēģina iedzert [[Heroīns|heroīna]] devu, taču viņu pieķer Loks, kurš brīdina Čārliju, ka viņš stāv tieši uz [[Strops|bišu stropa]]. Tikmēr nometnē Saīds cenšas noskaidrot, kāpēc Džins uzbruka Maiklam. Čārlijs nejauši nospiež stropu ar savu zābaku, un visi paslēpjas no bitēm alā, kur viņi atklāj divus [[Skelets|skeletus]], kas guļ nelielās iedobēs. Netālu viņi atrod auduma maisu, kurā ir divi akmeņi — viens balts un viens melns. Džeks paskaidro, ka tie ir vīrieša un sievietes skeleti, un Loks nosauc tos par [[Ādams un Ieva|Ādamu un Ievu]]. Džeks nolemj, ka citiem izdzīvojušajiem vajadzētu pārcelties alā, lai nebūtu visu laiku jānes ūdens no avota. Vēlāk Loks apsola Čārlijam palīdzēt atrast viņas [[Ģitāra|ģitāru]] starp bagāžu no lidmašīnas. Atgriežoties nometnē, Saīds izstāsta par notikušo kautiņu, taču viņš pats nevēlas pārcelties dzīvot uz alu. Pludmalē Džeks apstaiga visus, izdalot ūdeni un piedāvājot pārcelšanu uz alu. Tomēr daudzi atsakās, baidoties nokavēt glābēju ierašanos ar kuģi vai lidmašīnu. Maikls dodas cirst bambusu, kad pie viņa ierodas Sun — un atklājas, ka viņa runā angliski. Sun pastāsta, ka kautiņa cēlonis ir viņa tēva rokaspulkstenis, kuru Džins pārvadāja bagažā. Maikls to atrada un paņēma, bet pēc Sun vārdiem viņš dodas pludmalē ar [[Cirvis|cirvi]]. Loks piedāvā palīdzēt Čārlijam tikt galā ar viņa heroīna atkarību un pretī parāda viņam ģitāras futrāli, kas kopā ar kādu bagāžu iestrēdzis koku saknēs augstu uz klints. Šajā brīdī dusmīgais Maikls atdod rokaspulksteni Džinam un ar cirvi pārgriež rokudzelžu ķēdi, pēc tam aiziet. Naktī izdzīvojušie nododas savām nodarbēm, ieskaitot Čārliju, kurš spēlē atgūto ģitāru. === Sun atmiņa === Sun ir sava tēva — bagāta uzņēmēja — ballītē. Džins, kurš tajā strādā kā viesmīlis un vēl nav viņas vīrs, pasniedz viņai zīmīti. Viņi slepus satiekas lapenē, kur Džins atzīstas mīlestībā un saka, ka vēlas runāt ar viņas tēvu. Sun viņam atbild, ka viņs nemaz nepazīst viņas tēvu. Pēc kāda laika Sun tēvs piekrīt laulībai, un Džins viņu [[Bildinājums|bildina]]. Kādu nakti Džins atgriežas mājās ar asinīm uz drēbēm, un Sun uzzina, ka viņš strādā pie viņas tēva, kurš laulībai piekrita tikai ar nosacījumu, ka Džins kļūs par viņa izpildītāju. Šī iemesla dēļ viņi sastrīdas. Naktī pirms reisa 815 Sun slepeni sazinās ar sievieti, kas viņai iedod Amerikas pasi, jo Sun, ierodoties [[Sidneja|Sidnejā]], vēlas aizbēgt no sava tēva un vīra. Jau Sidnejas lidostā Sun vēlas aizbēgt, bet nevar un ar asarām acīs paliek ar Džinu. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Reijess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Daniels Dejs Kims]] — Džins Kvons * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss {{Col-end}} === Otra plāna varoņi === * [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons * [[Šons Duglass Hobans]] — Dags * [[Braiens Sato]] — Ričards == Ārējās saites == * [[imdbtitle:0636284|"Uzlecošās saules māja"]] (angliski) [[Internet Movie Database|IMDb]] vietnē hcem6otu4q6j31k8imvgb75h36sgz6p 0 604119 4301668 4301416 2025-06-29T17:44:26Z KartoshkaFri78 101366 4301668 wikitext text/x-wiki {{slikts tulkojums}} {{TV sērijas infokaste|Title=Tauriņš|Series=Seriāla [[Pazudušie (seriāls)|"Pazudušie"]]|Season=1. sezona|Series no=7. sērija|Director=[[Džeks Benders]]|Writer=[[Dženifera Džonsone]]<br>[[Pols Dinijs]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Maikls Bonvilejns]]|Editor=[[Stīvens Semels]]|Airdate=2004. gada 3. novembrī|Length=43 min.|Prev=[[Uzlecošās saules māja (seriāla "Pazudušie" sērija)|Uzlecošās saules māja]]|Next=[[Uzticams cilvēks (seriāla "Pazudušie" sērija)|Uzticams cilvēks]]|Guests=[[Metjū Fokss]]<br>[[Evandželīna Lilī]]<br>[[Džošs Holovejs]]<br>[[Horhe Garsija]]<br>[[Dominks Monahans]]<br>[[Navins Endruss]]<br>[[Daniels Dejs Kims]]<br>[[Jundžina Kima]]<br>}} '''"Tauriņš"''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''The Moth'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikaņu]] televizījas seriāla [[Pazudušie|"Pazudušie"]] [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] septītā sērija. Sēriju režisors ir [[Džeks Benders]], scenāristi ir [[Dženifera Džonsone]] un [[Pols Dinijs]]. Epizods tika radīts 2004. gada 3. novembrī. Sērija stāsta par Čārliju, kuram sākas paģiru sindroms [[Heroīns|heroīna]] trūkuma dēļ, arī viņš atceras pagātnes notikumus. Alā notiek sabrukums, un izdzīvojušie mēģina novākt drupas. Saīds meģina atrod [[Franču valoda|franču]] signāla avotu. == Sižets == === Uz salas === Džeks vēlreiz jautā Keitu par pārcelšanos alā, bet viņa atsakās. Čārlijam sakās paģiru sindroma simptomi, un, kad Loks viņu izmanto kā ēsmu [[Meža cūka|mežacūkas]] medībās, Čārlijs lūdz atdot heroīnu. Loks pasaka, ka atdos narkotikas tikai tad, ja Čārlijs trīs reizes tās pats palūgs. Trešajā reizē Loks viņam iedod heroīnu. Džeks palīdz Hugo pārcelties alā, kurā jau dzīvo vairāki izdzīvojušie, tostarp Čārlijs, Sun, Džins un Loks. Kad Čārlijs sāk strīdēties ar Džeku, ala pekšņi iebrūk. Visiem izdodas izkļūt, izņemot Džeku, kurš paliek alā, kuras ieeju aizsedz akmeņi. Saīds ar Keitas un Būna palīdzību nolemj uzstādīt antenas, lai mēģinātu atrast franču signāla avotu. Šajā laikā Čārlijs steidzas pludmalē un sauc Maiklu pēc palīdzības. Maikls sauc Skotu un Stīvu, viņiem pievienojas Džeroms un Dags. Arī Būns skrien viņiem līdzi, atstājot antenu Šenonai, kurai to būs jāieslēdz viņa vietā. Būdams [[arhitekts]], Maikls paskaidro, kā droši noņemiet gruvešus, lai pārējā alas daļa nesabruktu, un visi ķeras pie darba. Sojers panāk Keitu un pastāsta viņai par Džeka likteni. Čārlijs nolemj palīdzēt un rāpo caur šauru atveri alā, lai nokļutu pie Džeka. Šajā brīdī Keita nonāk pie alas, jo bija atstājusi savu antenu Sojeram. Čārlijs palīdz Džekam atbrīvoties no akmens, kas viņu bija iespriedis. Džeks pamana, ka Čārlijs cieš no paģiru sindromam, un mierina viņu, sakot, ka viņš nav bezjēdzīgs un ka viņa rīcība netiks aizmirsta. Drīz viņus atbrīvo citi izdzīvojušie. Šajā brīdī Saīds aktivizē savu antenu, un to pašu izdara arī Sojers. Šenona, kas tobrīd sarunājas ar Betu pludmalē, arī ieslēdz savu antenu. Saīds atrod signāla avotu, taču viņu kāds iesit no aizmugures, un Saīds zaudē samaņu. Naktī Džeka grupa atpūšas alā pie ugunskura, un Keita pievienojas Džekam. Čārlijs vēlreiz lūdz Lokam heroīnu, bet pēc tam iemet to ugunskurā. === Čārlija atmiņa === Čārlijs atzīstas grēkos [[Priesteris|priesterim]], pēc tam iznāk ārā un ierauga savu brāli Liamu atpūšamies uz baznīcas sola. Čārlijs norāj savu brāli par tādu uzvedību baznīcā. Taču Liams to uztver viegli un, smejoties, paziņo, ka viņiem piedāvāts ierakstu līgums par viņu dziesmu. Izejot no baznīcas, Čārlijs atzīst, ka viņam patīk viņu grupa "Drive Shaft", taču viņš nevēlas, lai pārāk liela popularitāte sabojātu viņu dzīvi. Saņēmis no brāļa solījumu, ka, ja viss izgājas no kontroles, viņi aizies no industrijas, Čārlijs piekrīt sakt dziesmas ierakstu. Pēc viena no koncertiem Čārlijs ieiet ģērbtuvē un ierauga Liamu, kurš izklaidējas ar meitenēm un dzer. Čārlijs viņas izmet ārā un pārmet brālim, ka viss ir izgājis no kontroles. Tomēr viņa brālis atsakās pamest industriju, un viņi sastrīdas. Čārlijs apsēžas uz krēsla, paņem heroīna maisiņu un sāk raudāt. Pēc vairākiem gadiem Čārlijs apciemo savu brāli [[Sidneja|Sidnejā]]. Liams ir atmetis heroīna lietošanu un nodibinājis ģimeni. Čārlijs piedāvā viņam atgriezties grupā, bet viņš atsakās. Liams piedāvā viņam palīdzību cīņā ar atkarību, bet Čārlijs atsakās, sakot, ka viņam jābrauc uz lidostu. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Reijess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Daniels Dejs Kims]] — Džins Kvons * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss {{Col-end}} === Otra plāna varoni === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Kristians Bovmens]] — Stīvs Dženkinss * [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons * suņēks Medisone — suns Vinsents * [[Nīls Hopkinss]] — Liams Peiss {{Col-2}} * [[Dzims Mocarela]] — Džeroms * [[Šons Duglass Hobans]] — Dags * [[Mārdžorija Marjane]] — Beta {{Col-end}} == Ārējās saites == * [[imdbtitle:0636298|"Tauriņs"]] (angliski) [[Internet Movie Database|IMDb]] vietnē lu1pmc6aca34yabu3522vse62x6yilq 4301723 4301668 2025-06-29T18:38:11Z KartoshkaFri78 101366 /* Uz salas */ 4301723 wikitext text/x-wiki {{slikts tulkojums}} {{TV sērijas infokaste|Title=Tauriņš|Series=Seriāla [[Pazudušie (seriāls)|"Pazudušie"]]|Season=1. sezona|Series no=7. sērija|Director=[[Džeks Benders]]|Writer=[[Dženifera Džonsone]]<br>[[Pols Dinijs]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Maikls Bonvilejns]]|Editor=[[Stīvens Semels]]|Airdate=2004. gada 3. novembrī|Length=43 min.|Prev=[[Uzlecošās saules māja (seriāla "Pazudušie" sērija)|Uzlecošās saules māja]]|Next=[[Uzticams cilvēks (seriāla "Pazudušie" sērija)|Uzticams cilvēks]]|Guests=[[Metjū Fokss]]<br>[[Evandželīna Lilī]]<br>[[Džošs Holovejs]]<br>[[Horhe Garsija]]<br>[[Dominks Monahans]]<br>[[Navins Endruss]]<br>[[Daniels Dejs Kims]]<br>[[Jundžina Kima]]<br>}} '''"Tauriņš"''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''The Moth'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikaņu]] televizījas seriāla [[Pazudušie|"Pazudušie"]] [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] septītā sērija. Sēriju režisors ir [[Džeks Benders]], scenāristi ir [[Dženifera Džonsone]] un [[Pols Dinijs]]. Epizods tika radīts 2004. gada 3. novembrī. Sērija stāsta par Čārliju, kuram sākas paģiru sindroms [[Heroīns|heroīna]] trūkuma dēļ, arī viņš atceras pagātnes notikumus. Alā notiek sabrukums, un izdzīvojušie mēģina novākt drupas. Saīds meģina atrod [[Franču valoda|franču]] signāla avotu. == Sižets == === Uz salas === Džeks vēlreiz jautā Keitu par pārcelšanos uz alu, bet viņa atsakās. Čārlijam sakās paģiru sindroma simptomi, un, kad Loks viņu izmanto kā ēsmu [[Meža cūka|mežacūkas]] medībās, Čārlijs lūdz atdot heroīnu. Loks pasaka, ka atdos narkotikas tikai tad, ja Čārlijs trīs reizes tās pats palūgs. Trešajā reizē Loks viņam iedod heroīnu. Džeks palīdz Hugo pārcelties uz alu, kurā jau dzīvo vairāki izdzīvojušie, tostarp Čārlijs, Sun, Džins un Loks. Kad Čārlijs sāk strīdēties ar Džeku, ala pekšņi iebrūk. Visiem izdodas izkļūt, izņemot Džeku, kurš paliek alā, kuras ieeju aizsedz akmeņi. Saīds ar Keitas un Būna palīdzību nolemj uzstādīt antenas, lai mēģinātu atrast franču signāla avotu. Šajā laikā Čārlijs steidzas pludmalē un sauc Maiklu pēc palīdzības. Maikls sauc Skotu un Stīvu, viņiem pievienojas Džeroms un Dags. Arī Būns skrien viņiem līdzi, atstājot antenu Šenonai, kurai to būs jāieslēdz viņa vietā. Būdams [[arhitekts]], Maikls paskaidro, kā droši noņemiet gruvešus, lai pārējā alas daļa nesabruktu, un visi ķeras pie darba. Sojers panāk Keitu un pastāsta viņai par Džeka likteni. Čārlijs nolemj palīdzēt un rāpo caur šauru atveri alā, lai nokļutu pie Džeka. Šajā brīdī Keita nonāk pie alas, jo bija atstājusi savu antenu Sojeram. Čārlijs palīdz Džekam atbrīvoties no akmens, kas viņu bija iespriedis. Džeks pamana, ka Čārlijs cieš no paģiru sindromam, un mierina viņu, sakot, ka viņš nav bezjēdzīgs un ka viņa rīcība netiks aizmirsta. Drīz viņus atbrīvo citi izdzīvojušie. Šajā brīdī Saīds aktivizē savu antenu, un to pašu izdara arī Sojers. Šenona, kas tobrīd sarunājas ar Betu pludmalē, arī ieslēdz savu antenu. Saīds atrod signāla avotu, taču viņu kāds iesit no aizmugures, un Saīds zaudē samaņu. Naktī Džeka grupa atpūšas alā pie ugunskura, un Keita pievienojas Džekam. Čārlijs vēlreiz lūdz Lokam heroīnu, bet pēc tam iemet to ugunskurā. === Čārlija atmiņa === Čārlijs atzīstas grēkos [[Priesteris|priesterim]], pēc tam iznāk ārā un ierauga savu brāli Liamu atpūšamies uz baznīcas sola. Čārlijs norāj savu brāli par tādu uzvedību baznīcā. Taču Liams to uztver viegli un, smejoties, paziņo, ka viņiem piedāvāts ierakstu līgums par viņu dziesmu. Izejot no baznīcas, Čārlijs atzīst, ka viņam patīk viņu grupa "Drive Shaft", taču viņš nevēlas, lai pārāk liela popularitāte sabojātu viņu dzīvi. Saņēmis no brāļa solījumu, ka, ja viss izgājas no kontroles, viņi aizies no industrijas, Čārlijs piekrīt sakt dziesmas ierakstu. Pēc viena no koncertiem Čārlijs ieiet ģērbtuvē un ierauga Liamu, kurš izklaidējas ar meitenēm un dzer. Čārlijs viņas izmet ārā un pārmet brālim, ka viss ir izgājis no kontroles. Tomēr viņa brālis atsakās pamest industriju, un viņi sastrīdas. Čārlijs apsēžas uz krēsla, paņem heroīna maisiņu un sāk raudāt. Pēc vairākiem gadiem Čārlijs apciemo savu brāli [[Sidneja|Sidnejā]]. Liams ir atmetis heroīna lietošanu un nodibinājis ģimeni. Čārlijs piedāvā viņam atgriezties grupā, bet viņš atsakās. Liams piedāvā viņam palīdzību cīņā ar atkarību, bet Čārlijs atsakās, sakot, ka viņam jābrauc uz lidostu. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Reijess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Daniels Dejs Kims]] — Džins Kvons * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss {{Col-end}} === Otra plāna varoni === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Kristians Bovmens]] — Stīvs Dženkinss * [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons * suņēks Medisone — suns Vinsents * [[Nīls Hopkinss]] — Liams Peiss {{Col-2}} * [[Dzims Mocarela]] — Džeroms * [[Šons Duglass Hobans]] — Dags * [[Mārdžorija Marjane]] — Beta {{Col-end}} == Ārējās saites == * [[imdbtitle:0636298|"Tauriņs"]] (angliski) [[Internet Movie Database|IMDb]] vietnē 9qk3ehtph8bd0b8sfobhabophuvhcej 4301780 4301723 2025-06-30T03:02:10Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{kategorijas+}} veidne. [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|Kļūda?]] 4301780 wikitext text/x-wiki {{kategorijas+}} {{slikts tulkojums}} {{TV sērijas infokaste|Title=Tauriņš|Series=Seriāla [[Pazudušie (seriāls)|"Pazudušie"]]|Season=1. sezona|Series no=7. sērija|Director=[[Džeks Benders]]|Writer=[[Dženifera Džonsone]]<br>[[Pols Dinijs]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Maikls Bonvilejns]]|Editor=[[Stīvens Semels]]|Airdate=2004. gada 3. novembrī|Length=43 min.|Prev=[[Uzlecošās saules māja (seriāla "Pazudušie" sērija)|Uzlecošās saules māja]]|Next=[[Uzticams cilvēks (seriāla "Pazudušie" sērija)|Uzticams cilvēks]]|Guests=[[Metjū Fokss]]<br>[[Evandželīna Lilī]]<br>[[Džošs Holovejs]]<br>[[Horhe Garsija]]<br>[[Dominks Monahans]]<br>[[Navins Endruss]]<br>[[Daniels Dejs Kims]]<br>[[Jundžina Kima]]<br>}} '''"Tauriņš"''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''The Moth'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikaņu]] televizījas seriāla [[Pazudušie|"Pazudušie"]] [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] septītā sērija. Sēriju režisors ir [[Džeks Benders]], scenāristi ir [[Dženifera Džonsone]] un [[Pols Dinijs]]. Epizods tika radīts 2004. gada 3. novembrī. Sērija stāsta par Čārliju, kuram sākas paģiru sindroms [[Heroīns|heroīna]] trūkuma dēļ, arī viņš atceras pagātnes notikumus. Alā notiek sabrukums, un izdzīvojušie mēģina novākt drupas. Saīds meģina atrod [[Franču valoda|franču]] signāla avotu. == Sižets == === Uz salas === Džeks vēlreiz jautā Keitu par pārcelšanos uz alu, bet viņa atsakās. Čārlijam sakās paģiru sindroma simptomi, un, kad Loks viņu izmanto kā ēsmu [[Meža cūka|mežacūkas]] medībās, Čārlijs lūdz atdot heroīnu. Loks pasaka, ka atdos narkotikas tikai tad, ja Čārlijs trīs reizes tās pats palūgs. Trešajā reizē Loks viņam iedod heroīnu. Džeks palīdz Hugo pārcelties uz alu, kurā jau dzīvo vairāki izdzīvojušie, tostarp Čārlijs, Sun, Džins un Loks. Kad Čārlijs sāk strīdēties ar Džeku, ala pekšņi iebrūk. Visiem izdodas izkļūt, izņemot Džeku, kurš paliek alā, kuras ieeju aizsedz akmeņi. Saīds ar Keitas un Būna palīdzību nolemj uzstādīt antenas, lai mēģinātu atrast franču signāla avotu. Šajā laikā Čārlijs steidzas pludmalē un sauc Maiklu pēc palīdzības. Maikls sauc Skotu un Stīvu, viņiem pievienojas Džeroms un Dags. Arī Būns skrien viņiem līdzi, atstājot antenu Šenonai, kurai to būs jāieslēdz viņa vietā. Būdams [[arhitekts]], Maikls paskaidro, kā droši noņemiet gruvešus, lai pārējā alas daļa nesabruktu, un visi ķeras pie darba. Sojers panāk Keitu un pastāsta viņai par Džeka likteni. Čārlijs nolemj palīdzēt un rāpo caur šauru atveri alā, lai nokļutu pie Džeka. Šajā brīdī Keita nonāk pie alas, jo bija atstājusi savu antenu Sojeram. Čārlijs palīdz Džekam atbrīvoties no akmens, kas viņu bija iespriedis. Džeks pamana, ka Čārlijs cieš no paģiru sindromam, un mierina viņu, sakot, ka viņš nav bezjēdzīgs un ka viņa rīcība netiks aizmirsta. Drīz viņus atbrīvo citi izdzīvojušie. Šajā brīdī Saīds aktivizē savu antenu, un to pašu izdara arī Sojers. Šenona, kas tobrīd sarunājas ar Betu pludmalē, arī ieslēdz savu antenu. Saīds atrod signāla avotu, taču viņu kāds iesit no aizmugures, un Saīds zaudē samaņu. Naktī Džeka grupa atpūšas alā pie ugunskura, un Keita pievienojas Džekam. Čārlijs vēlreiz lūdz Lokam heroīnu, bet pēc tam iemet to ugunskurā. === Čārlija atmiņa === Čārlijs atzīstas grēkos [[Priesteris|priesterim]], pēc tam iznāk ārā un ierauga savu brāli Liamu atpūšamies uz baznīcas sola. Čārlijs norāj savu brāli par tādu uzvedību baznīcā. Taču Liams to uztver viegli un, smejoties, paziņo, ka viņiem piedāvāts ierakstu līgums par viņu dziesmu. Izejot no baznīcas, Čārlijs atzīst, ka viņam patīk viņu grupa "Drive Shaft", taču viņš nevēlas, lai pārāk liela popularitāte sabojātu viņu dzīvi. Saņēmis no brāļa solījumu, ka, ja viss izgājas no kontroles, viņi aizies no industrijas, Čārlijs piekrīt sakt dziesmas ierakstu. Pēc viena no koncertiem Čārlijs ieiet ģērbtuvē un ierauga Liamu, kurš izklaidējas ar meitenēm un dzer. Čārlijs viņas izmet ārā un pārmet brālim, ka viss ir izgājis no kontroles. Tomēr viņa brālis atsakās pamest industriju, un viņi sastrīdas. Čārlijs apsēžas uz krēsla, paņem heroīna maisiņu un sāk raudāt. Pēc vairākiem gadiem Čārlijs apciemo savu brāli [[Sidneja|Sidnejā]]. Liams ir atmetis heroīna lietošanu un nodibinājis ģimeni. Čārlijs piedāvā viņam atgriezties grupā, bet viņš atsakās. Liams piedāvā viņam palīdzību cīņā ar atkarību, bet Čārlijs atsakās, sakot, ka viņam jābrauc uz lidostu. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Reijess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Daniels Dejs Kims]] — Džins Kvons * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss {{Col-end}} === Otra plāna varoni === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Kristians Bovmens]] — Stīvs Dženkinss * [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons * suņēks Medisone — suns Vinsents * [[Nīls Hopkinss]] — Liams Peiss {{Col-2}} * [[Dzims Mocarela]] — Džeroms * [[Šons Duglass Hobans]] — Dags * [[Mārdžorija Marjane]] — Beta {{Col-end}} == Ārējās saites == * [[imdbtitle:0636298|"Tauriņs"]] (angliski) [[Internet Movie Database|IMDb]] vietnē sbskba9ratib42u2wzc1t5a9j5tx6lb 0 604139 4301795 4301512 2025-06-30T04:36:56Z Pirags 3757 /* Skatīt arī */ 4301795 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Baldones meteorīts | nosaukums_orig = ''Misshof'' | nosaukumi_citi = Misas (Dzimtmisas) meteorīts | attēls = Misas meteorīta zīmējums Doss 1892.jpg | attēla_nosauk = Baldones meteorīta zīmējums no divām pusēm (Doss, 1892) | attēla_platums = 180px | tips = | klase = | grupa = H5 hondrīts | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Baldones pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|40|59|N|24|18|29|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1890|04|10|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,8 kg }} [[Attēls:Misas meteorīta nokrišanas vieta 1891.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1891. gada kartē.]] '''Baldones jeb Misas meteorīts''' ir H5 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1890. gada 10. aprīlī ap pulksten 16 nokrita pie [[Stūri (Baldones pagasts)|Stūru]] ciema [[Dzimtmisa]]s muižas teritorijā uz dienvidrietumiem no [[Baldone]]s. Tā svars bija 5,630 kg un tas ietriecās zemē 2,5 pēdu (aptuveni 76 cm) dziļumā. Meteorīta aprakstu 1891. gadā publicēja [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] ģeoloģijas docents un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s loceklis [[Kārlis Bruno Doss]], bet fragmentu ķīmiskās un mineraloģiskās analīzes veica Rīgas Minerālūdeņu institūta direktors Edvīns Johansons. Lielākais 2303 gramu smagais meteorīta fragments līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanai]] 1939. gadā atradās Latvijas Dabas muzeja kolekcijā. Citi meteorīta fragmenti glabājas dažādos pasaules muzejos un privātās kolekcijās. Pēc Otrā pasaules kara Latvijā palika vienīgi divi nelieli fragmenti (25,9 un 10,9 g), kas atradās Rīgas Planetārija (''Республиканский Дом знаний Латвийской ССР'') meteorītu kolekcijā,<ref>Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221</ref> vēlāk [[Latvijas Universitāte]]s muzeja [[Frīdrihs Canders|Frīdriha Candera]] un Latvijas astronomijas kolekcijās. 2015. gadā Rīgas Meteorītu muzejs iegādājās 2,1 g un 2023. gadā 2,9 g smagu fragmentu, kas atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]].<ref name="Vorobjovs">[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/81363/ LU Dabas mājā ekspozīcijā "Latvijas minerāli" apskatāms Baldones meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane eztf.lu.lv 08.11.2023.</ref> == Vēsture == [[Attēls:K. B. Dosa raksts par Misas meteorītu 1892.jpg|thumb|upright=1.2|[[Kārlis Bruno Doss|Kārļa Bruno Dosa]] raksts par Misas meteorītu ''Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie'' (1892).<ref>[https://www.biodiversitylibrary.org/item/151677#page/111/mode/1up Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, S. 71–113]</ref>]] Pirmo ziņu par meteorīta krišanu 1890. gada 17. aprīlī publicēja laikraksts "[[Baltijas Vēstnesis]]" 75. numurā un 19. aprīlī laikraksta ''Zeitung für Stadt und Land'' 76. numurā: "Zaļajā ceturtdienā pulksten 16.00 šeit, Baldones apkārtnē, no austrumiem uz rietumiem atskanēja ļoti spēcīgs, pērkonam līdzīgs dārdiens. Šo troksni radīja meteors, kas nokrita ''Misshof'' privātīpašuma laukā, nelielās lauku saimniecības Stūri tuvumā. Meteorīts bija iekļuvis dažus metrus dziļi zemē un pēc tam tika izrakts. Bija vēlams, lai tas būtu nodots kādam muzejam." Pēc Misas muižas īpašnieka Eduarda fon Reiharda (''Reichard'') stāstītā bija dzirdama skaļa dūkoņa, kas ilga aptuveni 5 sekundes, kam sekoja sprādziens. Gaismas parādība nebija redzama. Vairāki ciema iedzīvotāji, kas atradās netālu no sprādziena vietas, dzirdēja pēkšņu “pērkonam līdzīgu rūkoņu” un pēc tam izteiktu skaņu. Lai gan kritiens bija redzams un dzirdams, neviens no cilvēkiem nedevās pārbaudīt, kas nokrita laukā. Tikai nākamajā dienā māju saimnieks Jēkabs Stūre to izraka no vertikālas bedres aptuveni 300 soļu attālumā no kalpu istabām. Iedobes diametrs bija aptuveni pēda un dziļums – 2,5 pēdas, bet debess ķermeņa izmērs bija aptuveni cilvēka galvas lielumā. Ap trieciena vietu bija izkaisīta augsne kopā ar baltām smiltīm. Šis materiāls bija izkaisīts diezgan tālu, tāpēc vietējie iedzīvotāji domāja, ka meteorīts sadrupis krišanas laikā, taču vēlāk to izraka vienā gabalā. Kad ieradās Misas muižnieks Eduards fon Reihards, lauks jau bija uzarts un krāteris vairs nebija redzams. Saimnieks to bija pārdevis tirgotājam Abrahamsonam.<ref name="Vorobjovs"/> Rīgas pilsētas Valsts skolas direktors H. Helmanis (''H. Hellmann'') atpirka meteorītu un nodeva to [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidentam [[Gothards Švēders|Gothardam Švēderam]], kurš uzticēja ķīmijas maģistram Edvīnam Johansonam veikt tā ķīmisko izpēti, pēc tam viņš meteorītu tālākai izpētei nodeva biedrības loceklim Kārlim Bruno Dosam. Pēc konsultācijām ar austriešu fiziķi [[Ernsts Mahs|Ernstu Mahu]] viņš 1892. gada grāmatā ''Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie'' publicēja pārskata rakstu par [[Skaņas ātrums|virsskaņas ātrumā]] kustošos meteorītu izraisītajiem skaņas efektiem. == Literatūra == * Doss Bruno, Johanson Edwin, (1891), Der Meteorit von Misshof vom 29. März/10. April 1890, Arbeiten des Naturforscher-Vereins zu Riga, Heft 7, 1891, s. 1-90 * Doss Bruno, (1892), Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, s. 71–113 == Skatīt arī == * [[Biržu meteorīts]] * [[Līksnas meteorīts]] * [[Neretas meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1890. gads]] [[Kategorija:Ķekavas novads]] 0uqzwts7jhnsoyp78ksu9ufv46cs2m2 4301807 4301795 2025-06-30T04:51:45Z Pirags 3757 4301807 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Baldones meteorīts | nosaukums_orig = ''Misshof'' | nosaukumi_citi = Misas (Dzimtmisas) meteorīts | attēls = Misas meteorīta zīmējums Doss 1892.jpg | attēla_nosauk = Baldones meteorīta zīmējums no divām pusēm (Doss, 1892) | attēla_platums = 180px | tips = | klase = | grupa = H5 hondrīts | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Baldones pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|40|59|N|24|18|29|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1890|04|10|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,8 kg }} [[Attēls:Misas meteorīta nokrišanas vieta 1891.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1891. gada kartē.]] '''Baldones jeb Misas meteorīts''' ir H5 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1890. gada 10. aprīlī ap pulksten 16 nokrita pie [[Stūri (Baldones pagasts)|Stūru]] mājām [[Dzimtmisa]]s muižas teritorijā uz dienvidrietumiem no [[Baldone]]s. Tā svars bija 5,630 kg un tas ietriecās zemē 2,5 pēdu (aptuveni 76 cm) dziļumā. Meteorīta aprakstu 1891. gadā publicēja [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] ģeoloģijas docents un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s loceklis [[Kārlis Bruno Doss]], bet fragmentu ķīmiskās un mineraloģiskās analīzes veica Rīgas Minerālūdeņu institūta direktors Edvīns Johansons. Lielākais 2303 gramu smagais meteorīta fragments līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanai]] 1939. gadā atradās Latvijas Dabas muzeja kolekcijā. Citi meteorīta fragmenti glabājas dažādos pasaules muzejos un privātās kolekcijās. Pēc Otrā pasaules kara Latvijā palika vienīgi divi nelieli fragmenti (25,9 un 10,9 g), kas atradās Rīgas Planetārija (''Республиканский Дом знаний Латвийской ССР'') meteorītu kolekcijā,<ref>Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221</ref> vēlāk [[Latvijas Universitāte]]s muzeja [[Frīdrihs Canders|Frīdriha Candera]] un Latvijas astronomijas kolekcijās. 2015. gadā Rīgas Meteorītu muzejs iegādājās 2,1 g un 2023. gadā 2,9 g smagu fragmentu, kas atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]].<ref name="Vorobjovs">[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/81363/ LU Dabas mājā ekspozīcijā "Latvijas minerāli" apskatāms Baldones meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane eztf.lu.lv 08.11.2023.</ref> == Vēsture == [[Attēls:K. B. Dosa raksts par Misas meteorītu 1892.jpg|thumb|upright=1.2|[[Kārlis Bruno Doss|Kārļa Bruno Dosa]] raksts par Misas meteorītu ''Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie'' (1892).<ref>[https://www.biodiversitylibrary.org/item/151677#page/111/mode/1up Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, S. 71–113]</ref>]] Pirmo ziņu par meteorīta krišanu 1890. gada 17. aprīlī publicēja laikraksts "[[Baltijas Vēstnesis]]" 75. numurā un 19. aprīlī laikraksta ''Zeitung für Stadt und Land'' 76. numurā: "Zaļajā ceturtdienā pulksten 16.00 šeit, Baldones apkārtnē, no austrumiem uz rietumiem atskanēja ļoti spēcīgs, pērkonam līdzīgs dārdiens. Šo troksni radīja meteors, kas nokrita ''Misshof'' privātīpašuma laukā, nelielās lauku saimniecības Stūri tuvumā. Meteorīts bija iekļuvis dažus metrus dziļi zemē un pēc tam tika izrakts. Bija vēlams, lai tas būtu nodots kādam muzejam." Pēc Misas muižas īpašnieka Eduarda fon Reiharda (''Reichard'') stāstītā bija dzirdama skaļa dūkoņa, kas ilga aptuveni 5 sekundes, kam sekoja sprādziens. Gaismas parādība nebija redzama. Vairāki ciema iedzīvotāji, kas atradās netālu no sprādziena vietas, dzirdēja pēkšņu “pērkonam līdzīgu rūkoņu” un pēc tam izteiktu skaņu. Lai gan kritiens bija redzams un dzirdams, neviens no cilvēkiem nedevās pārbaudīt, kas nokrita laukā. Tikai nākamajā dienā māju saimnieks Jēkabs Stūre to izraka no vertikālas bedres aptuveni 300 soļu attālumā no kalpu istabām. Iedobes diametrs bija aptuveni pēda un dziļums – 2,5 pēdas, bet debess ķermeņa izmērs bija aptuveni cilvēka galvas lielumā. Ap trieciena vietu bija izkaisīta augsne kopā ar baltām smiltīm. Šis materiāls bija izkaisīts diezgan tālu, tāpēc vietējie iedzīvotāji domāja, ka meteorīts sadrupis krišanas laikā, taču vēlāk to izraka vienā gabalā. Kad ieradās Misas muižnieks Eduards fon Reihards, lauks jau bija uzarts un krāteris vairs nebija redzams. Saimnieks to bija pārdevis tirgotājam Abrahamsonam.<ref name="Vorobjovs"/> Rīgas pilsētas Valsts skolas direktors H. Helmanis (''H. Hellmann'') atpirka meteorītu un nodeva to [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidentam [[Gothards Švēders|Gothardam Švēderam]], kurš uzticēja ķīmijas maģistram Edvīnam Johansonam veikt tā ķīmisko izpēti, pēc tam viņš meteorītu tālākai izpētei nodeva biedrības loceklim Kārlim Bruno Dosam. Pēc konsultācijām ar austriešu fiziķi [[Ernsts Mahs|Ernstu Mahu]] viņš 1892. gada grāmatā ''Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie'' publicēja pārskata rakstu par [[Skaņas ātrums|virsskaņas ātrumā]] kustošos meteorītu izraisītajiem skaņas efektiem. == Literatūra == * Doss Bruno, Johanson Edwin, (1891), Der Meteorit von Misshof vom 29. März/10. April 1890, Arbeiten des Naturforscher-Vereins zu Riga, Heft 7, 1891, s. 1-90 * Doss Bruno, (1892), Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, s. 71–113 == Skatīt arī == * [[Biržu meteorīts]] * [[Līksnas meteorīts]] * [[Neretas meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1890. gads]] [[Kategorija:Ķekavas novads]] 3jiew04mvj30ksovoaugq5d7k4y2lzm 14 604145 4301781 4301485 2025-06-30T03:02:13Z EdgarsBot 50781 kategorijas pāradresācija 4301781 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[:Kategorija:Indijas kinoaktieri]] {{kat pāradresācija|Kategorija:Indijas kinoaktieri}} pera4rlqk1rfeekvqvue2o364ilbjyc 0 604150 4301770 4301516 2025-06-30T03:00:45Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne 4301770 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada jūnijs}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Šeina Stīla | Attēls = Shayna Steele in New York City.JPG | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = Shayna Steele | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1975|9|23}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sakramento}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[soulmūzika]]<br>[[blūzs]]<br>[[džezs]] | Nodarbošanās = dziedātāja, aktrise, dziesmu autore | Instrumenti = balss | Gadi = 1998—pašlaik | Izdevējkompānija = ''Highyella Lowbrown Music'' | Darbojies_arī = | Mlapa = http://shaynasteele.com/ | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = S }} '''Šeina Stīla''' (dzimusi 1975. gada 23. septembrī) ir amerikāņu dziedātāja, dziesmu autore un [[Brodvejas teātris|Brodveja]] skatuves aktrise. == Karjera == Stīlas Brodvejas lomās ietilpst ''izrāde "Rent"'' ''Nederlander'' teātrī, "''Jesus Christ Superstar"'' atjaunošana ''Foxwoods'' teātrī (agrāk ''Ford Center for the Performing Arts'') un oriģinālā Brodveja izrādes ''"Hairspray"'' aktieru sastāvs, kurā viņa atveidoja meiteņu grupas "The Dynamites" dalībnieci. Viņa turpināja parādīties seriālā ''“Hairspray Live!”'', ko pārraidīja no 2016. gada. Stīla dzied fona vokālu Betai Midlerei izrādē "The Showgirl Must Go On" [[Las Vegas Strip|Lasvegasā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bettemidler.com/|title=Bette Midler|website=Bette Midler|access-date=January 16, 2015}}</ref> Viņa ir piedalījusies arī vairākos albumos, tostarp [[Moby]] ''Hotel''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cduniverse.com/productinfo.asp?pid=6832824|title=Moby – Hotel CD|publisher=Cduniverse.com|access-date=January 16, 2015}}</ref> un ''Moby'' singlā "Disco Lies", kas sasniedza 1. vietu ''[[Billboard]]'' ''Hot Dance Club Play'' sarakstā. 2004. gadā Stīla izdeva savu pirmo EP ar sava vārda nosaukumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allmusic.com/album/shayna-steele-mw0000321490|title=Shayna Steele : Shayna Steele|publisher=[[AllMusic]]|access-date=January 16, 2015}}</ref> bet 2009. gadā — savu pirmo albumu “ ''[[I'll Be Anything|I'll Be Anything”]]'' .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amazon.com/Ill-Be-Anything/dp/B002TZSOZW|title=I'll Be Anything : Shayna Steele|publisher=Amazon.com|access-date=January 16, 2015}}</ref> 2011. gadā Stīla tika nolīgts dziedāt fona vokālu [[Rianna]]i viņas [[Austrālija]]s turnejā ar dziesmu “Last Girl on Earth”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liveguide.com.au/Tours/672221/Rihanna/Rihanna_Last_Girl_On_Earth_Australian_Tour|title=Rihanna ‘Last Girl On Earth’ Australian Tour – Rihanna at Newcastle Entertainment Centre, Broadmeadow, Newcastle, NSW on 28 Feb 11|website=Liveguide|access-date=January 16, 2015}}</ref> Viņa atkal devās turnejā kopā ar Riannu viņas Ziemeļamerikas un Eiropas turnejā "LOUD", kas sākās 2014. gada 4. jūnijā [[Baltimora|Baltimorā]], Merilendas štatā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rihannanow.com/live|title=Live – RihannaRihanna|website=Rihanna|access-date=January 16, 2015}}</ref> kā fona vokāliste. 2024. gadā izlaidusi albumu ''Gold Dust.''<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/120076120/raimonda-paula-dziesmas-nujorkas-versija-saruna-ar-dzeza-divu-un-aktrisi-seinu-stilu|title=Raimonda Paula dziesmas Ņujorkas versijā. Saruna ar džeza dīvu un aktrisi Šeinu Stīlu|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-29|language=lv}}</ref> Stīla filmējusies seriālos "[[Soprano ģimene]]" un "[[The Penguin]]", bet viņas vokāls dzirdams filmās "[[Matu laka (filma)|Matu laka]]", "[[In the Heights]]", "[[Borna personības noslēpums]]" un "[[Sekss un lielpilsēta 2]]", kurā redzama arī nelielā lomā.<ref name=":0" /> 2025. gadā ar tekstu autoru Gordonu Pogodu sagatavojusi [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesmu programmu angļu valodā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Ārējās saites == * [http://www.shaynasteele.com Oficiālā tīmekļa vietne] * [http://broadwayworld.com/people/?personid=780 BroadwayWorld.com] * {{IMDB|2721557}} * [https://www.soulexpress.net/shaynasteele.htm Padziļināta intervija 2024. gada aprīlī žurnālam Soul Express] [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV teātra aktrises]] [[Kategorija:ASV dziedātāji]] 9ftqmtohhdrzya49dk2f757grqc01oc 0 604159 4301593 4301555 2025-06-29T14:11:56Z Svens Hudjajevs 100139 4301593 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Maksims Ustimenko | vārds_orig = ''Максим Юрійович Устименко'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = 2025 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 29 | m_vieta = {{Ukraina}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[ukrainis]] | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Pulkvežleitnants]] | dienesta_laiks = | valsts = {{karogs|Ukraina}} | struktūra = [[Ukrainas bruņotie spēki]] | vienība = [[Ukrainas Gaisa spēki]] | komandēja = | kaujas = [[Krievijas–Ukrainas karš]] | izglītība = | apbalvojumi = Bohdana Hmeļnicka ordenis, III šķira (2022) | cits_darbs = }} }} '''Maksims Ustimenko''' ({{val|ua|Максим Юрійович Устименко}}; dzimis 1993. gadā, miris 2025. gada 29. jūnijā) bija [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[karavīrs]], [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] [[Ukrainas Gaisa spēki|Gaisa spēku]] [[pulkvežleitnants]], 1. klases lidotājs, [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas–Ukrainas kara]] dalībnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1993. gadā [[Ukraina|Ukrainā]]. Mācību laikā bija kursa biedrs pazīstamajam Ukrainas Gaisa spēku pilotam un [[Ukrainas Varonis|Ukrainas Varonim]] Andrijam Pilsčikovam. 2025. gada 29. jūnija naktī, masīva Krievijas raķešu un dronu uzbrukuma laikā, pulkvežleitnants Maksims Ustimenko pilotēja [[Iznīcinātājs|iznīcinātāju]] ''[[F-16 Fighting Falcon|F-16]],'' iznīcināja septiņus gaisa mērķus. Pēc pēdējā trieciena viņa lidmašīna tika bojāta. Ustimenko novirzīja lidaparātu prom no apdzīvotām vietām, bet nepaspēja katapultēties un gāja bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://24tv.ua/pid-chas-masovanoyi-ataki-zaginuv-lotchik-f-16-maksim-ustimenko_n2858084|title=Під час масованої атаки загинув льотчик F-16 Максим Устименко|website=[[24 Kanal]]|access-date=2025-06-29|date=2025-06-29|language=uk}}</ref> == Apbalvojumi == * Bohdana Hmeļnicka ordenis, III šķira (2022. gada 28. februāris) — par personīgo drosmi un pašaizliedzīgo rīcību, aizstāvot Ukrainas valsts suverenitāti un teritoriālo vienotību, kā arī par uzticību militārajai zvērestam).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.gov.ua/documents/7612022-41425|title=Указ Президента України №761/2022|website=president.gov.ua|access-date=2025-06-29}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ustimenko, Maksims}} [[Kategorija:Ukrainas militārpersonas]] [[Kategorija:Ukraiņi]] [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2025. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] mp8g5t62sokgmk4oweb43r017e647eb 4301711 4301593 2025-06-29T18:25:21Z Votre Provocateur 111653 4301711 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Maksims Ustimenko | vārds_orig = ''Максим Юрійович Устименко'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = 2025 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 29 | m_vieta = {{Ukraina}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[ukrainis]] | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Pulkvežleitnants]] | dienesta_laiks = | valsts = {{karogs|Ukraina}} | struktūra = [[Ukrainas bruņotie spēki]] | vienība = [[Ukrainas Gaisa spēki]] | komandēja = | kaujas = [[Krievijas–Ukrainas karš]] | izglītība = | apbalvojumi = Bohdana Hmeļnicka ordenis, III šķira (2022)<br>[[Ukrainas Varonis]] (2025, pēcnāves kārtā) | cits_darbs = }} }} '''Maksims Ustimenko''' ({{val|ua|Максим Юрійович Устименко}}; dzimis 1993. gadā, miris 2025. gada 29. jūnijā) bija [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[karavīrs]], [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] [[Ukrainas Gaisa spēki|Gaisa spēku]] [[pulkvežleitnants]], 1. klases lidotājs, [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas–Ukrainas kara]] dalībnieks. [[Ukrainas Varonis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://expres.online/podrobitsi/maksim-ustimenko-geroy-ukraini-zelenskiy-rozpoviv-pro-zagiblogo-pilota-f-16|title=Максим Устименко – Герой України: Зеленський розповів про загиблого пілота F-16 - Подробиці|website=Експрес онлайн|access-date=2025-06-29|language=uk}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1993. gadā [[Ukraina|Ukrainā]]. Mācību laikā bija kursa biedrs pazīstamajam Ukrainas Gaisa spēku pilotam un [[Ukrainas Varonis|Ukrainas Varonim]] Andrijam Pilsčikovam. 2025. gada 29. jūnija naktī, masīva Krievijas raķešu un dronu uzbrukuma laikā, pulkvežleitnants Maksims Ustimenko pilotēja [[Iznīcinātājs|iznīcinātāju]] ''[[F-16 Fighting Falcon|F-16]],'' iznīcināja septiņus gaisa mērķus. Pēc pēdējā trieciena viņa lidmašīna tika bojāta. Ustimenko novirzīja lidaparātu prom no apdzīvotām vietām, bet nepaspēja katapultēties un gāja bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://24tv.ua/pid-chas-masovanoyi-ataki-zaginuv-lotchik-f-16-maksim-ustimenko_n2858084|title=Під час масованої атаки загинув льотчик F-16 Максим Устименко|website=[[24 Kanal]]|access-date=2025-06-29|date=2025-06-29|language=uk}}</ref> == Apbalvojumi == * Bohdana Hmeļnicka ordenis, III šķira (2022. gada 28. februāris) — par personīgo drosmi un pašaizliedzīgo rīcību, aizstāvot Ukrainas valsts suverenitāti un teritoriālo vienotību, kā arī par uzticību militārajai zvērestam).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.gov.ua/documents/7612022-41425|title=Указ Президента України №761/2022|website=president.gov.ua|access-date=2025-06-29}}</ref> * Ukrainas Varonis (pēcnāves kārtā). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ustimenko, Maksims}} [[Kategorija:Ukrainas militārpersonas]] [[Kategorija:Ukraiņi]] [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2025. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] 4e7wavlqhxdyzkkxm10ny46iiki7mwc 4301765 4301711 2025-06-30T03:00:40Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne 4301765 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada jūnijs}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Maksims Ustimenko | vārds_orig = ''Максим Юрійович Устименко'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = 2025 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 29 | m_vieta = {{Ukraina}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[ukrainis]] | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Pulkvežleitnants]] | dienesta_laiks = | valsts = {{karogs|Ukraina}} | struktūra = [[Ukrainas bruņotie spēki]] | vienība = [[Ukrainas Gaisa spēki]] | komandēja = | kaujas = [[Krievijas–Ukrainas karš]] | izglītība = | apbalvojumi = Bohdana Hmeļnicka ordenis, III šķira (2022)<br>[[Ukrainas Varonis]] (2025, pēcnāves kārtā) | cits_darbs = }} }} '''Maksims Ustimenko''' ({{val|ua|Максим Юрійович Устименко}}; dzimis 1993. gadā, miris 2025. gada 29. jūnijā) bija [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[karavīrs]], [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] [[Ukrainas Gaisa spēki|Gaisa spēku]] [[pulkvežleitnants]], 1. klases lidotājs, [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas–Ukrainas kara]] dalībnieks. [[Ukrainas Varonis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://expres.online/podrobitsi/maksim-ustimenko-geroy-ukraini-zelenskiy-rozpoviv-pro-zagiblogo-pilota-f-16|title=Максим Устименко – Герой України: Зеленський розповів про загиблого пілота F-16 - Подробиці|website=Експрес онлайн|access-date=2025-06-29|language=uk}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1993. gadā [[Ukraina|Ukrainā]]. Mācību laikā bija kursa biedrs pazīstamajam Ukrainas Gaisa spēku pilotam un [[Ukrainas Varonis|Ukrainas Varonim]] Andrijam Pilsčikovam. 2025. gada 29. jūnija naktī, masīva Krievijas raķešu un dronu uzbrukuma laikā, pulkvežleitnants Maksims Ustimenko pilotēja [[Iznīcinātājs|iznīcinātāju]] ''[[F-16 Fighting Falcon|F-16]],'' iznīcināja septiņus gaisa mērķus. Pēc pēdējā trieciena viņa lidmašīna tika bojāta. Ustimenko novirzīja lidaparātu prom no apdzīvotām vietām, bet nepaspēja katapultēties un gāja bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://24tv.ua/pid-chas-masovanoyi-ataki-zaginuv-lotchik-f-16-maksim-ustimenko_n2858084|title=Під час масованої атаки загинув льотчик F-16 Максим Устименко|website=[[24 Kanal]]|access-date=2025-06-29|date=2025-06-29|language=uk}}</ref> == Apbalvojumi == * Bohdana Hmeļnicka ordenis, III šķira (2022. gada 28. februāris) — par personīgo drosmi un pašaizliedzīgo rīcību, aizstāvot Ukrainas valsts suverenitāti un teritoriālo vienotību, kā arī par uzticību militārajai zvērestam).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.gov.ua/documents/7612022-41425|title=Указ Президента України №761/2022|website=president.gov.ua|access-date=2025-06-29}}</ref> * Ukrainas Varonis (pēcnāves kārtā). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ustimenko, Maksims}} [[Kategorija:Ukrainas militārpersonas]] [[Kategorija:Ukraiņi]] [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2025. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] qwywulgjjf7vlyw0tgfrrwk602rb9b0 3 604161 4301571 2025-06-29T12:41:34Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4301571 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=JiCoJiCoJiCo}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 15.41 (EEST) 4y7mb9vlsdlq7d2m0jnxvegxk1ulhfx 0 604162 4301572 2025-06-29T12:45:19Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par zivju grupa ar vienu izplatītu nosaukumu 4301572 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Pirhana06.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Actinopteri | klase_lv = Starspures | kārta = Characiformes | kārta_lv = Haracīnveidīgās | dzimta = Serrasalmidae | dzimta_lv = Piraijzivju dzimta | apakšdzimta = Serrasalminae | apakšdzimta_lv = Piraijzivju apakšdzimta | binomial = | kategorijas = nē | iedalījums = }} '''Piraijas''',<ref name="tezaurs"/> arī '''piraņas''', '''pirajas''' vai '''piraņjas''',<ref name="tezaurs">{{tīmekļa atsauce |title=Piraija |url=https://tezaurs.lv/piraija:1 |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2025|6|29||bez}}}}</ref> ir [[tropi|tropu]] saldūdens [[zivis]], kas galvenokārt sastopamas [[Dienvidamerika]]s upju sistēmās, īpaši [[Amazone]]s, [[Orinoko]], [[Laplata (upe)|Laplatas]] un [[Gajāna (upe)|Gajānas]] baseinos.<ref>{{laikraksta atsauce |title=Rhinoxenus (Dactylogyridae) parasitizing piranhas (Serrasalmidae) at its southernmost limit of distribution (Paraná River, Argentina), with the description of two new species |journal=Biological Sciences |date=2019 |volume=91 |issue=4 |doi=10.1590/0001-3765201920190711}}</ref> Tās pieder [[haracīnveidīgās|haracīnveidīgo]] kārtai un tiek klasificētas [[piraijzivju apakšdzimta|piraijzivju apakšdzimtā]], kurā ietilpst arī citas radniecīgas zivju grupas, piemēram, [[pacu]]. Piraijas ir plaši pazīstamas ar aso zobu rindām un spēcīgajiem žokļiem, kas ļauj tām efektīvi plēst barību. Kaut arī tās visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Piranhas Facts and Information |url=https://seaworld.org/animals/facts/bony-fish/piranhas/ |website=seaworld.org |accessdate={{dat|2025|6|29||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Red-Bellied Piranha |url=https://kids.nationalgeographic.com/animals/fish/facts/red-bellied-piranha |publisher=National Geographic Kids |accessdate={{dat|2025|6|29||bez}} |language=en}}</ref> Lielākā daļa piraiju sugu ir visēdāji vai daļēji plēsīgi, un tikai dažas no tām mēdz izrādīt kolektīvas barošanās uzvedību; ir arī sugas, kas neēd gaļu vispār.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Feeding Behavior of Piranhas, Explained |url=https://a-z-animals.com/articles/the-feeding-behavior-of-piranhas-explained/ |website=a-z-animals.com |accessdate={{dat|2025|6|29||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Piranha |url=https://www.sfzoo.org/piranha-2/ |publisher=San Francisco Zoo & Gardens |accessdate={{dat|2025|6|29||bez}} |language=en}}</ref> Piraijas ir ne tikai svarīgs komponents [[Amazone]]s ekosistēmā, bet arī cilvēku interešu objekts [[akvārijs|akvāriju]] tirdzniecībā, pārtikā un zinātniskajos pētījumos par to uzvedību, biomehāniku un evolūciju. == Taksonomija == Ne visas [[piraijzivju apakšdzimta]]s (''Serrasalminae'') ir piraijas. Šajā apakšdzimtā ietilpst arī, piemeram, [[pacu]]. Tālāk ir nosauktas tikai tās piraijzivju apakšdzimtas ģintis, kuras tiek sauktas par piraijām. {{tree list}} * Piraijas ** {{TaksoSaite|Catoprion}} ** {{TaksoSaite|Pristobrycon}} ** {{TaksoSaite|Pygocentrus}} ** {{TaksoSaite|Pygopristis}} ** {{TaksoSaite|Serrasalmus}} ** †{{TaksoSaite|Megapiranha}} {{tree list/end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{bioloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Haracīnveidīgās]] icf31fqvr4w4b9rbpo9jk99iiy61eex 4301583 4301572 2025-06-29T12:50:34Z Treisijs 347 4301583 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Pirhana06.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Actinopteri | klase_lv = Starspures | kārta = Characiformes | kārta_lv = Haracīnveidīgās | dzimta = Serrasalmidae | dzimta_lv = Piraijzivju dzimta | apakšdzimta = Serrasalminae | apakšdzimta_lv = Piraijzivju apakšdzimta | binomial = | kategorijas = nē | iedalījums = }} '''Piraijas''',<ref name="tezaurs"/> arī '''piraņas''', '''pirajas''' vai '''piraņjas''',<ref name="tezaurs">{{tīmekļa atsauce |title=Piraija |url=https://tezaurs.lv/piraija:1 |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2025|6|29||bez}}}}</ref> ir [[tropi|tropu]] saldūdens [[zivis]], kas galvenokārt sastopamas [[Dienvidamerika]]s upju sistēmās, īpaši [[Amazone]]s, [[Orinoko]], [[Laplata (upe)|Laplatas]] un [[Gajāna (upe)|Gajānas]] baseinos.<ref>{{laikraksta atsauce |title=Rhinoxenus (Dactylogyridae) parasitizing piranhas (Serrasalmidae) at its southernmost limit of distribution (Paraná River, Argentina), with the description of two new species |journal=Biological Sciences |date=2019 |volume=91 |issue=4 |doi=10.1590/0001-3765201920190711}}</ref> Tās pieder [[haracīnveidīgās|haracīnveidīgo]] kārtai un tiek klasificētas [[piraijzivju apakšdzimta|piraijzivju apakšdzimtā]], kurā ietilpst arī citas radniecīgas zivju grupas, piemēram, [[pacu]]. Piraijas ir plaši pazīstamas ar aso zobu rindām un spēcīgajiem žokļiem, kas ļauj tām efektīvi plēst barību. Kaut arī tās visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Piranhas Facts and Information |url=https://seaworld.org/animals/facts/bony-fish/piranhas/ |website=seaworld.org |accessdate={{dat|2025|6|29||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Red-Bellied Piranha |url=https://kids.nationalgeographic.com/animals/fish/facts/red-bellied-piranha |publisher=National Geographic Kids |accessdate={{dat|2025|6|29||bez}} |language=en}}</ref> Lielākā daļa piraiju sugu ir visēdāji vai daļēji plēsīgi, un tikai dažas no tām mēdz izrādīt kolektīvas barošanās uzvedību; ir arī sugas, kas neēd gaļu vispār.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Feeding Behavior of Piranhas, Explained |url=https://a-z-animals.com/articles/the-feeding-behavior-of-piranhas-explained/ |website=a-z-animals.com |accessdate={{dat|2025|6|29||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Piranha |url=https://www.sfzoo.org/piranha-2/ |publisher=San Francisco Zoo & Gardens |accessdate={{dat|2025|6|29||bez}} |language=en}}</ref> Piraijas ir ne tikai svarīgs komponents [[Amazone]]s ekosistēmā, bet arī cilvēku interešu objekts [[akvārijs|akvāriju]] tirdzniecībā, pārtikā un zinātniskajos pētījumos par to uzvedību, biomehāniku un evolūciju. == Taksonomija == Ne visas [[piraijzivju apakšdzimta]]s (''Serrasalminae'') zivis ir piraijas. Šajā apakšdzimtā ietilpst arī, piemēram, [[pacu]]. Tālāk ir nosauktas tikai tās piraijzivju apakšdzimtas ģintis, kuras sauc par piraijām. {{tree list}} * Piraijas ** {{TaksoSaite|Catoprion}} ** {{TaksoSaite|Pristobrycon}} ** {{TaksoSaite|Pygocentrus}} ** {{TaksoSaite|Pygopristis}} ** {{TaksoSaite|Serrasalmus}} ** †{{TaksoSaite|Megapiranha}} {{tree list/end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{bioloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Haracīnveidīgās]] 69zcu0ldq36clrtezn3b4kzezwcilzp 0 604163 4301574 2025-06-29T12:45:58Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Piraijas]] 4301574 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Piraijas]] 2qermbdo7k31zumrw8mm2tv3cz6l85u 0 604164 4301575 2025-06-29T12:46:13Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Piraijas]] 4301575 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Piraijas]] 2qermbdo7k31zumrw8mm2tv3cz6l85u 0 604165 4301576 2025-06-29T12:46:28Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Piraijas]] 4301576 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Piraijas]] 2qermbdo7k31zumrw8mm2tv3cz6l85u 0 604166 4301577 2025-06-29T12:46:40Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Piraijas]] 4301577 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Piraijas]] 2qermbdo7k31zumrw8mm2tv3cz6l85u 0 604167 4301578 2025-06-29T12:46:54Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Piraijas]] 4301578 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Piraijas]] 2qermbdo7k31zumrw8mm2tv3cz6l85u 0 604168 4301579 2025-06-29T12:47:07Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Piraijas]] 4301579 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Piraijas]] 2qermbdo7k31zumrw8mm2tv3cz6l85u 0 604169 4301580 2025-06-29T12:47:18Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Piraijas]] 4301580 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Piraijas]] 2qermbdo7k31zumrw8mm2tv3cz6l85u 14 604170 4301581 2025-06-29T12:48:09Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Starspures]] 4301581 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Starspures]] a7restnc46uktuxyjf3q2ywobnme78r 0 604171 4301584 2025-06-29T12:52:51Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Ūdru iela|Ūdru iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Ūdru iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Viduspoguļanka]] |ielas garums = 515 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Dārza iela |joslu skaits = 1—2 |ielas s... 4301584 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Ūdru iela|Ūdru iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Ūdru iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Viduspoguļanka]] |ielas garums = 515 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Dārza iela |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Ūdru iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Viduspoguļanka]]s apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Liepziedu iela (Daugavpils)|Liepziedu ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Omskas iela|Omskas ielu]]. Ūdru ielā ir privātmāju apbūve. Ielas garums ir aptuveni 515 metri. Visā garumā Ūdru iela klāta ar [[grants]] segumu. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Ūdru ielu nekursē. Ielas sākotnējais nosaukums bija '''Dārza iela'''. 1957. gadā iela ieguva tagadējo nosaukumu, kurš vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|6|29||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Ūdru iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Liepziedu iela (Daugavpils)|Liepziedu iela]] (T veida krustojums) * [[Zaru iela (Daugavpils)|Zaru iela]] * [[Jersikas iela (Daugavpils)|Jersikas iela]] * [[Irbju iela (Daugavpils)|Irbju iela]] (T veida krustojums) * [[Omskas iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu U}} [[Kategorija:Ielas Viduspoguļankā]] 0i2bihnvy548wgbo3oel2zm2elqubsz 3 604172 4301589 2025-06-29T13:59:47Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4301589 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Zjzjjx}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 16.59 (EEST) 8pxz1feb15m9pludzviqba8wo3rb54m 0 604173 4301590 2025-06-29T14:07:13Z Pirags 3757 jauna lpp 4301590 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Neretas meteorīts | nosaukums_orig = ''Nerft'' | nosaukumi_citi = | attēls = Neretas meteorīta divi fragmenti no divām pusēm Kūlbergs 1865.jpg | attēla_nosauk = Neretas meteorīta divi fragmenti (''Pohgel, Swajahn'') no divām pusēm (Kūlbergs, 1865) | attēla_platums = | tips = | klase = | grupa = L6 hondrīts | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Neretas pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|14|00|N|25|16|30|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1864|04|12|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,639 kg un 4,704 kg }} [[Attēls:Neretas meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.jpg|thumb|300px|Meteorītu nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.]] '''Neretas meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1864. gada 12. aprīļa rītā saullēkta laikā (4:45) sadalījās vismaz divās daļās un nokrita pie Poģēļu (''Pohgel'') un Svajānu (''Swajahn'') mājām [[Neretas pagasts|Neretas pagastā]]. Lielākais 4964 gramu smagais Neretas meteorīta fragments atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā Tallinā. == Vēsture == [[Attēls:Neretas meteorīta krišanas apraksts Rigasche Zeitung 1864.jpg|thumb|upright=1.2|Pirmais Neretas meteorīta krišanas apraksts ''[[Rigasche Zeitung]]''.]] Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1864. gada 16. aprīlī laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №79.: "31. martā, saullēkta laikā, [[Neretas draudze]]s un tās apkārtnes iedzīvotājus pārsteidza pērkona negaisam līdzīgs troksnis, kas sākās gaisā un pārvietojās no austrumiem uz rietumiem, kas pēc skaļa, neliela lielgabala šāvienam līdzīga trokšņa tikpat pēkšņi noklusa. Šo gaisa parādību skaidri dzirdēja Elkšņu kroņa muižā, kā arī Mazzalves kroņa muižā, apmēram 7 jūdžu attālumā, un tā izraisīja baumas par [[Janvāra sacelšanās|sacelšanos Lietuvā]], kuras tomēr ļoti drīz vien kliedēja Neretas Svajāņu māju saimnieka atrastie 11 un 13 mārciņas smagie meteorīta akmeņi. Viņš bija pamanījis divu priekšmetu nokrišanu savu māju apkārtnē, kādu laiku pagaidījis, līdz viss atkal nomierinājies, tad kopā ar saviem kalpiem atrada divus akmeņus 2 līdz 3 pēdu dziļumā, kuru nokrišanu no [[Lielzalves muiža]]s bija redzējis šo rindu rakstītājs. Lielākajam akmenim stiklains izskats, neregulāra forma ar nedaudz noapaļotām malām un netīri pelēkā brūnā krāsā."<ref>Rigasche Zeitung, (1864), nr 79</ref> == Literatūra == * Grewingk Constantin C.A. von, (1882), Verzeichniss der Meteoriten-Sammlung der Universität Dorpat im December 1882, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Band 9, Dorpat 1882, s. 151-160. * Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten,[21] Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32 * Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182. * Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221 == Skatīt arī == * [[Līksnas meteorīts]] * [[Tunguskas meteorīts]] * [[Čeļabinskas meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1864. gads]] [[Kategorija:Aizkraukles novads]] eu75iwy6j4aoo4ztd2qoywd6aijw990 4301595 4301590 2025-06-29T14:17:11Z Pirags 3757 /* Skatīt arī */ 4301595 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Neretas meteorīts | nosaukums_orig = ''Nerft'' | nosaukumi_citi = | attēls = Neretas meteorīta divi fragmenti no divām pusēm Kūlbergs 1865.jpg | attēla_nosauk = Neretas meteorīta divi fragmenti (''Pohgel, Swajahn'') no divām pusēm (Kūlbergs, 1865) | attēla_platums = | tips = | klase = | grupa = L6 hondrīts | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Neretas pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|14|00|N|25|16|30|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1864|04|12|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,639 kg un 4,704 kg }} [[Attēls:Neretas meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.jpg|thumb|300px|Meteorītu nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.]] '''Neretas meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1864. gada 12. aprīļa rītā saullēkta laikā (4:45) sadalījās vismaz divās daļās un nokrita pie Poģēļu (''Pohgel'') un Svajānu (''Swajahn'') mājām [[Neretas pagasts|Neretas pagastā]]. Lielākais 4964 gramu smagais Neretas meteorīta fragments atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā Tallinā. == Vēsture == [[Attēls:Neretas meteorīta krišanas apraksts Rigasche Zeitung 1864.jpg|thumb|upright=1.2|Pirmais Neretas meteorīta krišanas apraksts ''[[Rigasche Zeitung]]''.]] Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1864. gada 16. aprīlī laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №79.: "31. martā, saullēkta laikā, [[Neretas draudze]]s un tās apkārtnes iedzīvotājus pārsteidza pērkona negaisam līdzīgs troksnis, kas sākās gaisā un pārvietojās no austrumiem uz rietumiem, kas pēc skaļa, neliela lielgabala šāvienam līdzīga trokšņa tikpat pēkšņi noklusa. Šo gaisa parādību skaidri dzirdēja Elkšņu kroņa muižā, kā arī Mazzalves kroņa muižā, apmēram 7 jūdžu attālumā, un tā izraisīja baumas par [[Janvāra sacelšanās|sacelšanos Lietuvā]], kuras tomēr ļoti drīz vien kliedēja Neretas Svajāņu māju saimnieka atrastie 11 un 13 mārciņas smagie meteorīta akmeņi. Viņš bija pamanījis divu priekšmetu nokrišanu savu māju apkārtnē, kādu laiku pagaidījis, līdz viss atkal nomierinājies, tad kopā ar saviem kalpiem atrada divus akmeņus 2 līdz 3 pēdu dziļumā, kuru nokrišanu no [[Lielzalves muiža]]s bija redzējis šo rindu rakstītājs. Lielākajam akmenim stiklains izskats, neregulāra forma ar nedaudz noapaļotām malām un netīri pelēkā brūnā krāsā."<ref>Rigasche Zeitung, (1864), nr 79</ref> == Literatūra == * Grewingk Constantin C.A. von, (1882), Verzeichniss der Meteoriten-Sammlung der Universität Dorpat im December 1882, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Band 9, Dorpat 1882, s. 151-160. * Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten,[21] Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32 * Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182. * Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221 == Skatīt arī == * [[Līksnas meteorīts]] * [[Biržu meteorīts]] * [[Baldones meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1864. gads]] [[Kategorija:Aizkraukles novads]] 98bx000gca9uhobalg2szw8u3z9dhxb 4301599 4301595 2025-06-29T14:53:45Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4301599 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Neretas meteorīts | nosaukums_orig = ''Nerft'' | nosaukumi_citi = | attēls = Neretas meteorīta divi fragmenti no divām pusēm Kūlbergs 1865.jpg | attēla_nosauk = Neretas meteorīta divi fragmenti (''Pohgel, Swajahn'') no divām pusēm (Kūlbergs, 1865) | attēla_platums = | tips = | klase = | grupa = L6 hondrīts | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Neretas pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|14|00|N|25|16|30|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1864|04|12|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,639 kg un 4,704 kg }} [[Attēls:Neretas meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.jpg|thumb|300px|Meteorītu nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.]] '''Neretas meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1864. gada 12. aprīļa rītā saullēkta laikā (4:45) sadalījās vismaz divās daļās un nokrita pie Poģēļu (''Pohgel'') un Svajānu (''Swajahn'') mājām [[Neretas pagasts|Neretas pagastā]]. Lielākais 4964 gramu smagais Neretas meteorīta fragments atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā Tallinā. == Vēsture == [[Attēls:Neretas meteorīta krišanas apraksts Rigasche Zeitung 1864.jpg|thumb|upright=1.2|Pirmais Neretas meteorīta krišanas apraksts ''[[Rigasche Zeitung]]''.]] Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1864. gada 16. aprīlī laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №79.: "31. martā, saullēkta laikā, [[Neretas draudze]]s un tās apkārtnes iedzīvotājus pārsteidza pērkona negaisam līdzīgs troksnis, kas sākās gaisā un pārvietojās no austrumiem uz rietumiem, kas pēc skaļa, neliela lielgabala šāvienam līdzīga trokšņa tikpat pēkšņi noklusa. Šo gaisa parādību skaidri dzirdēja Elkšņu kroņa muižā, kā arī Mazzalves kroņa muižā, apmēram 7 jūdžu attālumā, un tā izraisīja baumas par [[Janvāra sacelšanās|sacelšanos Lietuvā]], kuras tomēr ļoti drīz vien kliedēja Neretas Svajāņu māju saimnieka atrastie 11 un 13 mārciņas smagie meteorīta akmeņi. Viņš bija pamanījis divu priekšmetu nokrišanu savu māju apkārtnē, kādu laiku pagaidījis, līdz viss atkal nomierinājies, tad kopā ar saviem kalpiem atrada divus akmeņus 2 līdz 3 pēdu dziļumā, kuru nokrišanu no [[Lielzalves muiža]]s bija redzējis šo rindu rakstītājs. Lielākajam akmenim stiklains izskats, neregulāra forma ar nedaudz noapaļotām malām un netīri pelēkā brūnā krāsā."<ref>Rigasche Zeitung, (1864), nr 79</ref> Savukārt Alfons Kūlbergs 1865. gadā, atsaucoties uz [[Neretas baznīca|Neretas prāvesta]] O. Vāgnera [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīnam Grēvinkam]] sniegtajām ziņām, notikumus aprakstīja detalizētāk:<ref>[https://books.google.pl/books?id=rb0WAQAAIAAJ&printsec=frontcover#v=onepage&q&f=false Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten,[10] Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32]</ref> "Tieši pirms saullēkta, bez mākoņiem, strādājošie zemnieki dzirdēja dīvainas detonācijas, kas līdzīgas lielgabalu šāvieniem. Poģēļu māju saimnieks Jānis Kazāks un viņa trīs palīgi Jēkabs Vilisters, Dāns Liepiņš un Pēteris Grīnvalds, būvējot šķūni, 375 soļu attālumā pamanīja, kā zemē nokrita dīvains objekts, izkaisot gaisā augsni un zāli. Jēkabs nekavējoties devās uz kritiena vietu, kur bija redzama 8–9 collas un vairāk nekā pēdu dziļa bedre. Pēc viņa teiktā, tajā atrastais akmens izdalīja šaujampulvera smaku un joprojām bija ļoti silts, ko viņš juta caur saviem vilnas cimdiem. Atrastais meteorīts svēra 13,77 mārciņas (aptuveni 5,639 kg ). 700–1000 soļu attālumā uz ziemeļiem no pirmā kritiena vietas, Svajānu māju saimnieks Pēteris Ērgls un viņa divi kalpi Jānis Gasparovičs un Miķelis Zāmars redzēja, kā zemē nokrīt otrs akmens, kas arī uzmeta zemi un smiltis. Aukstais, 11,486 mārciņas (aptuveni 4,704 kg) smagais akmens bija ietriecies augsnē pēdas dziļumā." == Literatūra == * Grewingk Constantin C.A. von, (1882), Verzeichniss der Meteoriten-Sammlung der Universität Dorpat im December 1882, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Band 9, Dorpat 1882, s. 151-160. * Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten,[21] Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32 * Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182. * Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221 == Skatīt arī == * [[Līksnas meteorīts]] * [[Biržu meteorīts]] * [[Baldones meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1864. gads]] [[Kategorija:Aizkraukles novads]] kq6dcxgsif7wbaoou67i6bga19p0gff 4301600 4301599 2025-06-29T14:54:35Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4301600 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Neretas meteorīts | nosaukums_orig = ''Nerft'' | nosaukumi_citi = | attēls = Neretas meteorīta divi fragmenti no divām pusēm Kūlbergs 1865.jpg | attēla_nosauk = Neretas meteorīta divi fragmenti (''Pohgel, Swajahn'') no divām pusēm (Kūlbergs, 1865) | attēla_platums = | tips = | klase = | grupa = L6 hondrīts | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Neretas pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|14|00|N|25|16|30|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1864|04|12|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,639 kg un 4,704 kg }} [[Attēls:Neretas meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.jpg|thumb|300px|Meteorītu nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.]] '''Neretas meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1864. gada 12. aprīļa rītā saullēkta laikā (4:45) sadalījās vismaz divās daļās un nokrita pie Poģēļu (''Pohgel'') un Svajānu (''Swajahn'') mājām [[Neretas pagasts|Neretas pagastā]]. Lielākais 4964 gramu smagais Neretas meteorīta fragments atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā Tallinā. == Vēsture == [[Attēls:Neretas meteorīta krišanas apraksts Rigasche Zeitung 1864.jpg|thumb|upright=1.2|Pirmais Neretas meteorīta krišanas apraksts ''[[Rigasche Zeitung]]''.]] Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1864. gada 16. aprīlī laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №79.: "31. martā, saullēkta laikā, [[Neretas draudze]]s un tās apkārtnes iedzīvotājus pārsteidza pērkona negaisam līdzīgs troksnis, kas sākās gaisā un pārvietojās no austrumiem uz rietumiem, kas pēc skaļa, neliela lielgabala šāvienam līdzīga trokšņa tikpat pēkšņi noklusa. Šo gaisa parādību skaidri dzirdēja Elkšņu kroņa muižā, kā arī Mazzalves kroņa muižā, apmēram 7 jūdžu attālumā, un tā izraisīja baumas par [[Janvāra sacelšanās|sacelšanos Lietuvā]], kuras tomēr ļoti drīz vien kliedēja Neretas Svajāņu māju saimnieka atrastie 11 un 13 mārciņas smagie meteorīta akmeņi. Viņš bija pamanījis divu priekšmetu nokrišanu savu māju apkārtnē, kādu laiku pagaidījis, līdz viss atkal nomierinājies, tad kopā ar saviem kalpiem atrada divus akmeņus 2 līdz 3 pēdu dziļumā, kuru nokrišanu no [[Lielzalves muiža]]s bija redzējis šo rindu rakstītājs. Lielākajam akmenim stiklains izskats, neregulāra forma ar nedaudz noapaļotām malām un netīri pelēkā brūnā krāsā."<ref>Rigasche Zeitung, (1864), nr 79</ref> Savukārt Alfons Kūlbergs 1865. gadā, atsaucoties uz [[Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca|Neretas prāvesta]] O. Vāgnera [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīnam Grēvinkam]] sniegtajām ziņām, notikumus aprakstīja detalizētāk:<ref>[https://books.google.pl/books?id=rb0WAQAAIAAJ&printsec=frontcover#v=onepage&q&f=false Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten,[10] Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32]</ref> "Tieši pirms saullēkta, bez mākoņiem, strādājošie zemnieki dzirdēja dīvainas detonācijas, kas līdzīgas lielgabalu šāvieniem. Poģēļu māju saimnieks Jānis Kazāks un viņa trīs palīgi Jēkabs Vilisters, Dāns Liepiņš un Pēteris Grīnvalds, būvējot šķūni, 375 soļu attālumā pamanīja, kā zemē nokrita dīvains objekts, izkaisot gaisā augsni un zāli. Jēkabs nekavējoties devās uz kritiena vietu, kur bija redzama 8–9 collas un vairāk nekā pēdu dziļa bedre. Pēc viņa teiktā, tajā atrastais akmens izdalīja šaujampulvera smaku un joprojām bija ļoti silts, ko viņš juta caur saviem vilnas cimdiem. Atrastais meteorīts svēra 13,77 mārciņas (aptuveni 5,639 kg ). 700–1000 soļu attālumā uz ziemeļiem no pirmā kritiena vietas, Svajānu māju saimnieks Pēteris Ērgls un viņa divi kalpi Jānis Gasparovičs un Miķelis Zāmars redzēja, kā zemē nokrīt otrs akmens, kas arī uzmeta zemi un smiltis. Aukstais, 11,486 mārciņas (aptuveni 4,704 kg) smagais akmens bija ietriecies augsnē pēdas dziļumā." == Literatūra == * Grewingk Constantin C.A. von, (1882), Verzeichniss der Meteoriten-Sammlung der Universität Dorpat im December 1882, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Band 9, Dorpat 1882, s. 151-160. * Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten,[21] Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32 * Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182. * Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221 == Skatīt arī == * [[Līksnas meteorīts]] * [[Biržu meteorīts]] * [[Baldones meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1864. gads]] [[Kategorija:Aizkraukles novads]] d10araswqgjdqtysa9w8yqy7odt57dm 4301602 4301600 2025-06-29T14:55:07Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4301602 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Neretas meteorīts | nosaukums_orig = ''Nerft'' | nosaukumi_citi = | attēls = Neretas meteorīta divi fragmenti no divām pusēm Kūlbergs 1865.jpg | attēla_nosauk = Neretas meteorīta divi fragmenti (''Pohgel, Swajahn'') no divām pusēm (Kūlbergs, 1865) | attēla_platums = | tips = | klase = | grupa = L6 hondrīts | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Neretas pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|14|00|N|25|16|30|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1864|04|12|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,639 kg un 4,704 kg }} [[Attēls:Neretas meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.jpg|thumb|300px|Meteorītu nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.]] '''Neretas meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1864. gada 12. aprīļa rītā saullēkta laikā (4:45) sadalījās vismaz divās daļās un nokrita pie Poģēļu (''Pohgel'') un Svajānu (''Swajahn'') mājām [[Neretas pagasts|Neretas pagastā]]. Lielākais 4964 gramu smagais Neretas meteorīta fragments atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā Tallinā. == Vēsture == [[Attēls:Neretas meteorīta krišanas apraksts Rigasche Zeitung 1864.jpg|thumb|upright=1.2|Pirmais Neretas meteorīta krišanas apraksts ''[[Rigasche Zeitung]]''.]] Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1864. gada 16. aprīlī laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №79.: "31. martā, saullēkta laikā, [[Neretas draudze]]s un tās apkārtnes iedzīvotājus pārsteidza pērkona negaisam līdzīgs troksnis, kas sākās gaisā un pārvietojās no austrumiem uz rietumiem, kas pēc skaļa, neliela lielgabala šāvienam līdzīga trokšņa tikpat pēkšņi noklusa. Šo gaisa parādību skaidri dzirdēja Elkšņu kroņa muižā, kā arī Mazzalves kroņa muižā, apmēram 7 jūdžu attālumā, un tā izraisīja baumas par [[Janvāra sacelšanās|sacelšanos Lietuvā]], kuras tomēr ļoti drīz vien kliedēja Neretas Svajāņu māju saimnieka atrastie 11 un 13 mārciņas smagie meteorīta akmeņi. Viņš bija pamanījis divu priekšmetu nokrišanu savu māju apkārtnē, kādu laiku pagaidījis, līdz viss atkal nomierinājies, tad kopā ar saviem kalpiem atrada divus akmeņus 2 līdz 3 pēdu dziļumā, kuru nokrišanu no [[Lielzalves muiža]]s bija redzējis šo rindu rakstītājs. Lielākajam akmenim stiklains izskats, neregulāra forma ar nedaudz noapaļotām malām un netīri pelēkā brūnā krāsā."<ref>Rigasche Zeitung, (1864), nr 79</ref> Savukārt Alfons Kūlbergs 1865. gadā, atsaucoties uz [[Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca|Neretas prāvesta]] O. Vāgnera [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīnam Grēvinkam]] sniegtajām ziņām, notikumus aprakstīja detalizētāk:<ref>[https://books.google.pl/books?id=rb0WAQAAIAAJ&printsec=frontcover#v=onepage&q&f=false Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten,[10] Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32]</ref> "Tieši pirms saullēkta, bez mākoņiem, strādājošie zemnieki dzirdēja dīvainas detonācijas, kas līdzīgas lielgabalu šāvieniem. Poģēļu māju saimnieks Jānis Kazāks un viņa trīs palīgi Jēkabs Vilisters, Dāns Liepiņš un Pēteris Grīnvalds, būvējot šķūni, 375 soļu attālumā pamanīja, kā zemē nokrita dīvains objekts, izkaisot gaisā augsni un zāli. Jēkabs nekavējoties devās uz kritiena vietu, kur bija redzama 8–9 collas un vairāk nekā pēdu dziļa bedre. Pēc viņa teiktā, tajā atrastais akmens izdalīja šaujampulvera smaku un joprojām bija ļoti silts, ko viņš juta caur saviem vilnas cimdiem. Atrastais meteorīts svēra 13,77 mārciņas (aptuveni 5,639 kg ). 700–1000 soļu attālumā uz ziemeļiem no pirmā kritiena vietas, Svajānu māju saimnieks Pēteris Ērgls un viņa divi kalpi Jānis Gasparovičs un Miķelis Zāmars redzēja, kā zemē nokrīt otrs akmens, kas arī uzmeta zemi un smiltis. Aukstais, 11,486 mārciņas (aptuveni 4,704 kg) smagais akmens bija ietriecies augsnē pēdas dziļumā." == Literatūra == * Grewingk Constantin C.A. von, (1882), Verzeichniss der Meteoriten-Sammlung der Universität Dorpat im December 1882, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Band 9, Dorpat 1882, s. 151-160. * Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten,[21] Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32 * Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182. * Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221 == Skatīt arī == * [[Līksnas meteorīts]] * [[Biržu meteorīts]] * [[Baldones meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1864. gads]] [[Kategorija:Aizkraukles novads]] rn710th9260vlp5lnxw8zfkr4rvqqiq 4301603 4301602 2025-06-29T14:55:39Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4301603 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Neretas meteorīts | nosaukums_orig = ''Nerft'' | nosaukumi_citi = | attēls = Neretas meteorīta divi fragmenti no divām pusēm Kūlbergs 1865.jpg | attēla_nosauk = Neretas meteorīta divi fragmenti (''Pohgel, Swajahn'') no divām pusēm (Kūlbergs, 1865) | attēla_platums = | tips = | klase = | grupa = L6 hondrīts | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Neretas pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|14|00|N|25|16|30|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1864|04|12|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,639 kg un 4,704 kg }} [[Attēls:Neretas meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.jpg|thumb|300px|Meteorītu nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.]] '''Neretas meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1864. gada 12. aprīļa rītā saullēkta laikā (4:45) sadalījās vismaz divās daļās un nokrita pie Poģēļu (''Pohgel'') un Svajānu (''Swajahn'') mājām [[Neretas pagasts|Neretas pagastā]]. Lielākais 4964 gramu smagais Neretas meteorīta fragments atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā Tallinā. == Vēsture == [[Attēls:Neretas meteorīta krišanas apraksts Rigasche Zeitung 1864.jpg|thumb|upright=1.2|Pirmais Neretas meteorīta krišanas apraksts ''[[Rigasche Zeitung]]''.]] Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1864. gada 16. aprīlī laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №79.: "31. martā, saullēkta laikā, [[Neretas draudze]]s un tās apkārtnes iedzīvotājus pārsteidza pērkona negaisam līdzīgs troksnis, kas sākās gaisā un pārvietojās no austrumiem uz rietumiem, kas pēc skaļa, neliela lielgabala šāvienam līdzīga trokšņa tikpat pēkšņi noklusa. Šo gaisa parādību skaidri dzirdēja Elkšņu kroņa muižā, kā arī Mazzalves kroņa muižā, apmēram 7 jūdžu attālumā, un tā izraisīja baumas par [[Janvāra sacelšanās|sacelšanos Lietuvā]], kuras tomēr ļoti drīz vien kliedēja Neretas Svajāņu māju saimnieka atrastie 11 un 13 mārciņas smagie meteorīta akmeņi. Viņš bija pamanījis divu priekšmetu nokrišanu savu māju apkārtnē, kādu laiku pagaidījis, līdz viss atkal nomierinājies, tad kopā ar saviem kalpiem atrada divus akmeņus 2 līdz 3 pēdu dziļumā, kuru nokrišanu no [[Lielzalves muiža]]s bija redzējis šo rindu rakstītājs. Lielākajam akmenim stiklains izskats, neregulāra forma ar nedaudz noapaļotām malām un netīri pelēkā brūnā krāsā."<ref>Rigasche Zeitung, (1864), nr 79</ref> Savukārt Alfons Kūlbergs 1865. gadā, atsaucoties uz [[Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca|Neretas prāvesta]] O. Vāgnera [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīnam Grēvinkam]] sniegtajām ziņām, notikumus aprakstīja detalizētāk:<ref>[https://books.google.pl/books?id=rb0WAQAAIAAJ&printsec=frontcover#v=onepage&q&f=false Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten,[10] Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32]</ref> "Tieši pirms saullēkta, bez mākoņiem, strādājošie zemnieki dzirdēja dīvainas detonācijas, kas līdzīgas lielgabalu šāvieniem. Poģēļu māju saimnieks Jānis Kazāks un viņa trīs palīgi Jēkabs Vilisters, Dāns Liepiņš un Pēteris Grīnvalds, būvējot šķūni, 375 soļu attālumā pamanīja, kā zemē nokrita dīvains objekts, izkaisot gaisā augsni un zāli. Jēkabs nekavējoties devās uz kritiena vietu, kur bija redzama 8–9 collas un vairāk nekā pēdu dziļa bedre. Pēc viņa teiktā, tajā atrastais akmens izdalīja šaujampulvera smaku un joprojām bija ļoti silts, ko viņš juta caur saviem vilnas cimdiem. Atrastais meteorīts svēra 13,77 mārciņas (aptuveni 5,639 kg). 700–1000 soļu attālumā uz ziemeļiem no pirmā kritiena vietas, Svajānu māju saimnieks Pēteris Ērgls un viņa divi kalpi Jānis Gasparovičs un Miķelis Zāmars redzēja, kā zemē nokrīt otrs akmens, kas arī uzmeta zemi un smiltis. Aukstais, 11,486 mārciņas (aptuveni 4,704 kg) smagais akmens bija ietriecies augsnē pēdas dziļumā." == Literatūra == * Grewingk Constantin C.A. von, (1882), Verzeichniss der Meteoriten-Sammlung der Universität Dorpat im December 1882, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Band 9, Dorpat 1882, s. 151-160. * Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten,[21] Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32 * Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182. * Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221 == Skatīt arī == * [[Līksnas meteorīts]] * [[Biržu meteorīts]] * [[Baldones meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1864. gads]] [[Kategorija:Aizkraukles novads]] 1z7qawh7n4l5qwxe3thrhd1bzugb2i5 4301612 4301603 2025-06-29T15:14:55Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4301612 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Neretas meteorīts | nosaukums_orig = ''Nerft'' | nosaukumi_citi = | attēls = Neretas meteorīta divi fragmenti no divām pusēm Kūlbergs 1865.jpg | attēla_nosauk = Neretas meteorīta divi fragmenti (''Pohgel, Swajahn'') no divām pusēm (Kūlbergs, 1865) | attēla_platums = | tips = | klase = | grupa = L6 hondrīts | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Neretas pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|14|00|N|25|16|30|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1864|04|12|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,639 kg un 4,704 kg }} [[Attēls:Neretas meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.jpg|thumb|300px|Meteorītu nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.]] '''Neretas meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1864. gada 12. aprīļa rītā saullēkta laikā (4:45) sadalījās vismaz divās daļās un nokrita pie Poģēļu (''Pohgel'') un Svajānu (''Swajahn'') mājām [[Neretas pagasts|Neretas pagastā]]. Lielākais 4964 gramu smagais Neretas meteorīta fragments atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā Tallinā. == Vēsture == [[Attēls:Neretas meteorīta krišanas apraksts Rigasche Zeitung 1864.jpg|thumb|upright=1.2|Pirmais Neretas meteorīta krišanas apraksts ''[[Rigasche Zeitung]]''.]] Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1864. gada 16. aprīlī laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №79.: "31. martā, saullēkta laikā, [[Neretas draudze]]s un tās apkārtnes iedzīvotājus pārsteidza pērkona negaisam līdzīgs troksnis, kas sākās gaisā un pārvietojās no austrumiem uz rietumiem, kas pēc skaļa, neliela lielgabala šāvienam līdzīga trokšņa tikpat pēkšņi noklusa. Šo gaisa parādību skaidri dzirdēja Elkšņu kroņa muižā, kā arī Mazzalves kroņa muižā, apmēram 7 jūdžu attālumā, un tā izraisīja baumas par [[Janvāra sacelšanās|sacelšanos Lietuvā]], kuras tomēr ļoti drīz vien kliedēja Neretas Svajāņu māju saimnieka atrastie 11 un 13 mārciņas smagie meteorīta akmeņi. Viņš bija pamanījis divu priekšmetu nokrišanu savu māju apkārtnē, kādu laiku pagaidījis, līdz viss atkal nomierinājies, tad kopā ar saviem kalpiem atrada divus akmeņus 2 līdz 3 pēdu dziļumā, kuru nokrišanu no [[Lielzalves muiža]]s bija redzējis šo rindu rakstītājs. Lielākajam akmenim stiklains izskats, neregulāra forma ar nedaudz noapaļotām malām un netīri pelēkā brūnā krāsā."<ref>Rigasche Zeitung, (1864), nr 79</ref> Savukārt Alfons Kūlbergs 1865. gadā, atsaucoties uz [[Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca|Neretas prāvesta]] O. Vāgnera [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīnam Grēvinkam]] sniegtajām ziņām, notikumus aprakstīja detalizētāk:<ref>[https://books.google.pl/books?id=rb0WAQAAIAAJ&printsec=frontcover#v=onepage&q&f=false Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten,[10] Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32]</ref> "Tieši pirms saullēkta, bez mākoņiem, strādājošie zemnieki dzirdēja dīvainas detonācijas, kas līdzīgas lielgabalu šāvieniem. Poģēļu māju saimnieks Jānis Kazāks un viņa trīs palīgi Jēkabs Vilisters, Dāns Liepiņš un Pēteris Grīnvalds, būvējot šķūni, 375 soļu attālumā pamanīja, kā zemē nokrita dīvains objekts, izkaisot gaisā augsni un zāli. Jēkabs nekavējoties devās uz kritiena vietu, kur bija redzama 8–9 collas un vairāk nekā pēdu dziļa bedre. Pēc viņa teiktā, tajā atrastais akmens izdalīja šaujampulvera smaku un joprojām bija ļoti silts, ko viņš juta caur saviem vilnas cimdiem. Atrastais meteorīts svēra 13,77 mārciņas (aptuveni 5,639 kg). 700–1000 soļu attālumā uz ziemeļiem no pirmā kritiena vietas, Svajānu māju saimnieks Pēteris Ērglis un viņa divi kalpi Jānis Gasparovičs un Miķelis Zāmars redzēja, kā zemē nokrīt otrs akmens, kas arī uzmeta zemi un smiltis. Aukstais, 11,486 mārciņas (aptuveni 4,704 kg) smagais akmens bija ietriecies augsnē pēdas dziļumā." == Literatūra == * Grewingk Constantin C.A. von, (1882), Verzeichniss der Meteoriten-Sammlung der Universität Dorpat im December 1882, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Band 9, Dorpat 1882, s. 151-160. * Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten,[21] Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32 * Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182. * Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221 == Skatīt arī == * [[Līksnas meteorīts]] * [[Biržu meteorīts]] * [[Baldones meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1864. gads]] [[Kategorija:Aizkraukles novads]] mul7cpuscaa5us7diok0wnj0r9f2gv8 6 604174 4301591 2025-06-29T14:09:06Z Pirags 3757 No http://wiki.meteoritica.pl/index.php5/Plik:Nerft_(Kuhlberg_1865).jpg {{NA-70}} 4301591 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == No http://wiki.meteoritica.pl/index.php5/Plik:Nerft_(Kuhlberg_1865).jpg {{NA-70}} t7lg967i6ojpzpnh6fderjm9j7gcse8 6 604175 4301592 2025-06-29T14:11:20Z Pirags 3757 Izgriezts no [[Attēls:Jaunjelgavas apriņķa dienvidrietumu daļa 1865.jpg|thumb|100px|left]] {{NA-70}} 4301592 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Izgriezts no [[Attēls:Jaunjelgavas apriņķa dienvidrietumu daļa 1865.jpg|thumb|100px|left]] {{NA-70}} m3tyd4f2r3wbb94x1nzgtc33nahxrsk 6 604176 4301594 2025-06-29T14:15:38Z Pirags 3757 Izgriezts no http://wiki.meteoritica.pl/images/0/0c/Nerft_%28Rigasche_Zeitung_79_1864%29.jpg {{NA-70}} 4301594 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Izgriezts no http://wiki.meteoritica.pl/images/0/0c/Nerft_%28Rigasche_Zeitung_79_1864%29.jpg {{NA-70}} 2yhknuss31efir5z5na2yqyz7thzjl6 3 604177 4301607 2025-06-29T15:08:30Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4301607 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=CrunchMuse}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 18.08 (EEST) mkx8o73i385gg8mcdwa5q3bipde7po9 3 604178 4301608 2025-06-29T15:09:27Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4301608 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=ΜΛΣ Προφίλ}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 18.09 (EEST) k7sdo2vcnvleyalkhtkx6nu06ln592e 3 604179 4301609 2025-06-29T15:09:58Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4301609 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=SpiceWhirl}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 18.09 (EEST) 1vryalixzlctkvvi06az67to7o3p4yq 4301610 4301609 2025-06-29T15:11:35Z SpiceWhirl 132442 /* Unlocking Health: Growth Trends in the Global Vitamins Market */ jauna sadaļa 4301610 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=SpiceWhirl}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 18.09 (EEST) == Unlocking Health: Growth Trends in the Global Vitamins Market == The global '''Vitamins Market''' is experiencing robust growth, driven by rising consumer awareness around preventive healthcare, nutritional supplementation, and wellness lifestyles. In 2023, the market was valued at '''USD 7.8 billion''', and it is expected to reach '''USD 13.4 billion by 2032''', expanding at a '''CAGR of 6.1%''' during the forecast period (2024–2032). Consumers across the globe are increasingly prioritizing immunity, energy, and overall health—especially in the wake of global health challenges. This has led to a surge in demand for vitamin supplements, especially '''Vitamin C, D, and B-complex''', in forms ranging from capsules and gummies to fortified foods and beverages. The market is also being shaped by innovation in delivery formats, clean-label trends, and the growing popularity of plant-based and vegan-friendly vitamins. North America and Europe remain dominant markets, but Asia-Pacific is emerging as a high-growth region due to rising disposable incomes and growing health awareness. As more people take control of their health through nutrition, the vitamins market is poised for continued expansion, making it a vital segment of the global health and wellness economy. '''Key Players:''' Pfizer Inc., Bayer AG, Amway Corp., DSM, and Herbalife Nutrition Ltd. '''Trends to Watch:''' Personalized nutrition, functional foods, and e-commerce supplement sales. [[Dalībnieks:SpiceWhirl|SpiceWhirl]] ([[Dalībnieka diskusija:SpiceWhirl|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 18.11 (EEST) ghaijlk0lcywpe91q50tmj9h3j2nj83 0 604180 4301615 2025-06-29T15:43:51Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Motobraucēji | operators = | attēls = The BikeRiders Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = krimināldrāma | režisors = [[Džefs Nikolss]] | producents = | scenārijs = Džefs Nikolss | aktieri = * [[Džodija Komera]] * [[Ostins Batlers]] * [[Toms Hārdijs]] * [[Maikls Šenons]] * [[Maiks Faists]] * [[Normans Rīduss]] | mūzika = | oriģinālnos = ''The Bikeriders'' | studija = * ''[[Regency Enterprises]]'' * ''Regency Enterpr... 4301615 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Motobraucēji | operators = | attēls = The BikeRiders Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = krimināldrāma | režisors = [[Džefs Nikolss]] | producents = | scenārijs = Džefs Nikolss | aktieri = * [[Džodija Komera]] * [[Ostins Batlers]] * [[Toms Hārdijs]] * [[Maikls Šenons]] * [[Maiks Faists]] * [[Normans Rīduss]] | mūzika = | oriģinālnos = ''The Bikeriders'' | studija = * ''[[Regency Enterprises]]'' * ''[[Regency Enterprises|New Regency]]'' * ''Tri-State Pictures'' | montāža = | izplatītājs = * ''[[Focus Features]]'' * ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2023|8|31}} | ilgums = 116 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|30—40 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|36,2 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl620462849/?ref_=bo_we_table_3|title=The Bikeriders |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2025|6|29}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Motobraucēji"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tet.plus/media/1734598104487|title=Motobraucēji - The Bikeriders|website=Tet|access-date=2025-06-29}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/movies/motobrauceji,vod-7200778|title=Motobraucēji (The Bikeriders)|website=Go3|access-date=2025-06-29}}</ref>, arī '''"Baikeri"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://labskino.lv/event/5458/title/baikeri/|title=Baikeri|website=labskino.lv|access-date=2025-06-29}}</ref>, ir [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[krimināldrāmas filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Džefs Nikolss]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Džodija Komera]], [[Ostins Batlers]], [[Toms Hārdijs]], [[Maikls Šenons]], [[Maiks Faists]] un [[Normans Rīduss]]. Filma stāsta par Ketiju (Komera), kura apprec karstasinīgo baikeri Beniju (Batlers), kurš ir motociklistu kluba biedrs. Klubam pārtopot par bīstamu vardarbības perēkli, Benijam ir jāizvēlas starp Keriju un lojalitāti klubam. Filmas "Motobraucēji" pirmizrāde notika {{Dat|2023|8|31|5=bez}} [[Teluraidas kinofestivāls|Teluraidas kinofestivālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/telluride-awards-analysis-the-bikeriders-jodie-comer-1235578910/|title=Telluride Awards Analysis: ‘The Bikeriders’ Opens Fest, Puts Jodie Comer in Hunt for First Oscar Nom|last=Feinberg|first=Scott|website=The Hollywood Reporter|access-date=2025-06-29|date=2023-08-31|language=en-US}}</ref> Filmu ASV izplatīja ''[[Focus Features]]'', bet starptautiski — ''[[Universal Pictures]]''. Filma guva pozitīvu kritiķu novērtējumu un nopelnīja vairāk nekā 36 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/the_bikeriders|title=The Bikeriders {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2025-06-29|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/the-bikeriders/|title=The Bikeriders Reviews|website=www.metacritic.com|access-date=2025-06-29|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2023. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Krimināldrāmas]] [[Kategorija:Focus Features filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] kxvpunoldu5fcqjizu0fsb6pthdsaim 4301619 4301615 2025-06-29T15:46:24Z Bendžamins 76862 4301619 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Motobraucēji | operators = | attēls = The BikeRiders Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = krimināldrāma | režisors = [[Džefs Nikolss]] | producents = | scenārijs = Džefs Nikolss | aktieri = * [[Džodija Komera]] * [[Ostins Batlers]] * [[Toms Hārdijs]] * [[Maikls Šenons]] * [[Maiks Faists]] * [[Normans Rīduss]] | mūzika = | oriģinālnos = ''The Bikeriders'' | studija = * ''[[Regency Enterprises]]'' * ''[[Regency Enterprises|New Regency]]'' * ''Tri-State Pictures'' | montāža = | izplatītājs = * ''[[Focus Features]]'' * ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2023|8|31}} | ilgums = 116 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|30—40 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|36,2 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl620462849/?ref_=bo_we_table_3|title=The Bikeriders |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2025|6|29}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Motobraucēji"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tet.plus/media/1734598104487|title=Motobraucēji - The Bikeriders|website=Tet|access-date=2025-06-29}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/movies/motobrauceji,vod-7200778|title=Motobraucēji (The Bikeriders)|website=Go3|access-date=2025-06-29}}</ref> ({{Val|en|The Bikeriders}}), arī '''"Baikeri"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://labskino.lv/event/5458/title/baikeri/|title=Baikeri|website=labskino.lv|access-date=2025-06-29}}</ref>, ir [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[krimināldrāmas filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Džefs Nikolss]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Džodija Komera]], [[Ostins Batlers]], [[Toms Hārdijs]], [[Maikls Šenons]], [[Maiks Faists]] un [[Normans Rīduss]]. Filma stāsta par Ketiju (Komera), kura apprec karstasinīgo baikeri Beniju (Batlers), kurš ir motociklistu kluba biedrs. Klubam pārtopot par bīstamu vardarbības perēkli, Benijam ir jāizvēlas starp Keriju un lojalitāti klubam. Filmas "Motobraucēji" pirmizrāde notika {{Dat|2023|8|31|5=bez}} [[Teluraidas kinofestivāls|Teluraidas kinofestivālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/telluride-awards-analysis-the-bikeriders-jodie-comer-1235578910/|title=Telluride Awards Analysis: ‘The Bikeriders’ Opens Fest, Puts Jodie Comer in Hunt for First Oscar Nom|last=Feinberg|first=Scott|website=The Hollywood Reporter|access-date=2025-06-29|date=2023-08-31|language=en-US}}</ref> Filmu ASV izplatīja ''[[Focus Features]]'', bet starptautiski — ''[[Universal Pictures]]''. Filma guva pozitīvu kritiķu novērtējumu un nopelnīja vairāk nekā 36 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/the_bikeriders|title=The Bikeriders {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2025-06-29|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/the-bikeriders/|title=The Bikeriders Reviews|website=www.metacritic.com|access-date=2025-06-29|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2023. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Krimināldrāmas]] [[Kategorija:Focus Features filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] 7l204o3gecb8xko7d0hun0l73xmperj 6 604181 4301616 2025-06-29T15:45:00Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas "[[Motobraucēji (filma)|Motobraucēji]]" plakāts. No: [[:en:File:The BikeRiders Poster.jpg]] 4301616 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas "[[Motobraucēji (filma)|Motobraucēji]]" plakāts. No: [[:en:File:The BikeRiders Poster.jpg]] == Licence == {{Filmas plakāts}} o6wbuecq5fvaiun30dwyoyvimyd6195 6 604182 4301628 2025-06-29T15:53:37Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas "[[Ķeceris (filma)|Ķeceris]]" plakāts. Avots — [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_10573/portrait_medium/Heretic_poster_LV.jpg?width=323 www.forumcinemas.lv] 4301628 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas "[[Ķeceris (filma)|Ķeceris]]" plakāts. Avots — [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_10573/portrait_medium/Heretic_poster_LV.jpg?width=323 www.forumcinemas.lv] == Licence == {{Filmas plakāts}} acjv27mi9cnnu48qv8ritn1245ztu3v 3 604183 4301630 2025-06-29T16:00:07Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4301630 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Færey}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) mt6z0uk6dojgm7xah4crdatofjqwzzi 0 604184 4301633 2025-06-29T16:04:18Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Ķeceris | operators = | attēls = Heretic poster LV.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma, trilleris | režisors = * [[Skots Beks]] * [[Braiens Vudss]] | producents = | scenārijs = * Skots Beks * Braiens Vudss | aktieri = * [[Hjū Grānts]] * [[Sofija Tečere]] * [[Hloja Īsta]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Heretic'' | studija = * ''Beck/Woods'' * ''Shiny Penny Productions'' * ''Catchlight Studios'' | montāža = | izpl... 4301633 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Ķeceris | operators = | attēls = Heretic poster LV.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma, trilleris | režisors = * [[Skots Beks]] * [[Braiens Vudss]] | producents = | scenārijs = * Skots Beks * Braiens Vudss | aktieri = * [[Hjū Grānts]] * [[Sofija Tečere]] * [[Hloja Īsta]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Heretic'' | studija = * ''Beck/Woods'' * ''Shiny Penny Productions'' * ''Catchlight Studios'' | montāža = | izplatītājs = ''[[A24]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2024|9|8|[[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]]|2024|11|8|ASV|2024|11|29|Latvija}} | ilgums = 111 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|10 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|59,8 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt28015403/?ref_=bo_rl_ti|title=Heretic (2024) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2025|6|29}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Ķeceris"''' ({{Val|en|Heretic}}) ir [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] psiholoģiskā [[šausmu filma]], kuras režisori un scenārija autori ir [[Skots Beks]] un [[Braiens Vudss]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Hjū Grānts]], [[Sofija Tečere]] un [[Hloja Īsta]]. Filma stāsta par divām jaunām [[Mormoņi|mormoņu]] misionārēm, kuras apciemo misteru Rīdu, kurš izrāda interesi par [[Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca|Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcu]]. Drīz vien meitenes saprot, ka viņas ir nokļuvušas slazdā. Filmas "Ķeceris" pirmizrāde notika {{Dat|2024|9|8|5=bez}} [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls|Toronto Starptautiskajā kinofestivālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://_/events/heretic|title=Heretic|website=TIFF|access-date=2025-06-29|language=en}}</ref> Filmu izplatīja ''[[A24]]''. Filma guva pozitīvu kritiķu novērtējumu un bija finansiāli veiksmīga, nopelnot vairāk nekā 59 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/heretic_2024|title=Heretic (2024) {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2025-06-29|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/heretic/|title=Heretic Reviews|website=www.metacritic.com|access-date=2025-06-29|language=en}}</ref> Kritiķi īpaši izcēla Hjū Grānta aktierspēli, par ko viņu nominēja [[Zelta globusa balva]]i kategorijā "[[Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā]]" un "[[BAFTA kino balva]]i kategorijā "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (BAFTA kino balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2024. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Psiholoģiskie trilleri]] [[Kategorija:A24 filmas]] lporjnna2sxmejwsba7spt1erkck7b1 3 604185 4301635 2025-06-29T16:05:43Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4301635 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Wikikarlen}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 19.05 (EEST) r7iorkr6lvdgtowix1qanjfc81szv4f 0 604186 4301640 2025-06-29T16:09:57Z Bendžamins 76862 Bendžamins pārvietoja lapu [[Vērotāji]] uz [[Vērotāji (2021. gada filma)]]: Cita filma ar identisku nosaukumu 4301640 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vērotāji (2021. gada filma)]] rhnfq0ccxpmfpo15j8gekkucjdapm3j 6 604187 4301642 2025-06-29T16:11:05Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas "[[Vērotāji (2024. gada filma)|Vērotāji]]" plakāts. Avots — [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_10472/portrait_medium/verotaji.jpg?width=323 www.forumcinemas.lv] 4301642 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas "[[Vērotāji (2024. gada filma)|Vērotāji]]" plakāts. Avots — [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_10472/portrait_medium/verotaji.jpg?width=323 www.forumcinemas.lv] == Licence == {{Filmas plakāts}} 2lvup5cyhs2kp9sre9q1njyy2ptnld0 0 604188 4301644 2025-06-29T16:21:33Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Vērotāji | operators = | attēls = Verotaji.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Išana Naita Šjāmalāna]] | producents = * [[M. Naits Šjāmalāns]] * Ašvins Radžans * Nimits Mankads | scenārijs = Išana Naita Šjāmalāna | aktieri = * [[Dakota Faninga]] * [[Džordžina Kempbela]] * [[Olvena Fuerē]] * [[Olivers Finegans]] | mūzika = | oriģinālnos = ''The Watchers'' | studija = * ''New Line Cinem... 4301644 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Vērotāji | operators = | attēls = Verotaji.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Išana Naita Šjāmalāna]] | producents = * [[M. Naits Šjāmalāns]] * Ašvins Radžans * Nimits Mankads | scenārijs = Išana Naita Šjāmalāna | aktieri = * [[Dakota Faninga]] * [[Džordžina Kempbela]] * [[Olvena Fuerē]] * [[Olivers Finegans]] | mūzika = | oriģinālnos = ''The Watchers'' | studija = * ''[[New Line Cinema]]'' * ''Blinding Edge Pictures'' * ''Inimitable Pictures'' | montāža = | izplatītājs = ''[[Warner Bros. Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2024|6|7}} | ilgums = 102 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|30 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|33,4 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt26736843/|title=The Watchers (2024) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2025|6|29}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Vērotāji"''' ({{Val|en|The Watchers}}) ir [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]], kuras režisore un scenārija autore ir [[Išana Naita Šjāmalāna]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Dakota Faninga]], [[Džordžina Kempbela]], [[Olvena Fuerē]] un [[Olivers Finegans]]. Filma stāsta par mākslinieci, kura tiek iesprostota plašā [[Īrija|Īrijas]] mežā. Meklējot patvērumu, viņa paslēpjas nelielā ēkā, kur dzīvo trīs cilvēki, kurus katru nakti vēro un vajā noslēpumainas būtnes. Filmas "Vērotāji" pirmizrāde notika {{Dat|2024|6|7|5=bez}} un to izplatīja ''[[Warner Bros. Pictures]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2024/06/box-office-bad-boys-ride-or-die-1235961796/|title=Sony Puts Summer Back On Track As Will Smith & Martin Lawrence’s ‘Bad Boys: Ride Or Die’ Clocks $56M Opening – Sunday AM Update|last=D'Alessandro|first=Anthony|website=Deadline|access-date=2025-06-29|date=2024-06-09|language=en-US}}</ref> Filma saņēma galvenokārt negatīvu kritiķu novērtējumu un nopelnīja vairāk nekā 33 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/the_watchers_2024|title=The Watchers (2024) {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2025-06-29|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/the-watchers/|title=The Watchers Reviews|website=www.metacritic.com|access-date=2025-06-29|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{M. Naits Šjāmalāns}} [[Kategorija:2024. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] [[Kategorija:New Line Cinema filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] 3eezxl79k2np32h9zacd361o9jn1sye 3 604191 4301666 2025-06-29T17:19:19Z Ternarius 25135 Ternarius pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:ChessStar]] uz [[Dalībnieka diskusija:Trickway]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/ChessStar|ChessStar]]" to "[[Special:CentralAuth/Trickway|Trickway]]" 4301666 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Trickway]] 170d7hlw078mz9jvx0oxoml4vuxf3rn 3 604192 4301667 2025-06-29T17:24:44Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4301667 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=ادرى الفولى}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 20.24 (EEST) msplnysbwzumm8v0y69ncxqyzu1jq8i 1 604193 4301672 2025-06-29T17:51:13Z Apekribo 48114 /* Atveide */ jauna sadaļa 4301672 wikitext text/x-wiki == Atveide == Pēc amerikāņu izrunas [bəˈkɔːl] viņa ir '''Lorena Bakola''': https://lv.forvo.com/word/lauren_bacall/#en. [[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 20.51 (EEST) pgekqjt86hkgstgy5txkyqfi0mcl2vu 0 604194 4301676 2025-06-29T18:01:33Z EdgarsBot 50781 bots: pāradresācija uz [[Motobraucēji (filma)]] 4301676 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Motobraucēji (filma)]] 6t4up0babngs2ls7gaxedko2o81r4nw 0 604195 4301677 2025-06-29T18:01:34Z EdgarsBot 50781 bots: pāradresācija uz [[Ķeceris (filma)]] 4301677 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ķeceris (filma)]] gva17qi34ftmjn9fpm3kiwhdpkcakti 0 604196 4301678 2025-06-29T18:01:35Z EdgarsBot 50781 bots: pāradresācija uz [[Vērotāji (2024. gada filma)]] 4301678 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vērotāji (2024. gada filma)]] dm1t0kgcoy6j3qsnildpj6digdyiqcr 3 604197 4301699 2025-06-29T18:08:02Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4301699 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Sanbz2007}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 21.08 (EEST) 36wbszl9m8rd0zlfianuxdbjpjmdefl 0 604198 4301700 2025-06-29T18:08:28Z Svens Hudjajevs 100139 Jauna lapa: {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''República Española'' |nosaukums_latv_val = Spānijas Republika |sugasvārds = Spānijas Republika | |kontinents = Eirāzija |reģions = Dienvideiropa |valsts = Spānija |laikmets = |statuss = |statusa_teksts = |impērija = <!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī valsts atkarīga -> |valdības_veids... 4301700 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''República Española'' |nosaukums_latv_val = Spānijas Republika |sugasvārds = Spānijas Republika | |kontinents = Eirāzija |reģions = Dienvideiropa |valsts = Spānija |laikmets = |statuss = |statusa_teksts = |impērija = <!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī valsts atkarīga -> |valdības_veids = [[Federatīva republika|Federatīva]], vēlāk [[Unitāra valsts|unitāra]] [[Pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] [[republika]] |<!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -> |<!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās parādīšanos raksta. Nelietot tikai "likvidēšana" vai "deklarēšana" -> | |gads_sākums = 1873 |gads_beigas = 1874 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = Amadeo I atsakās no troņa |date_start = {{dat|1873|2|11||bez}} |event_end = [[Burbonu restaurācija Spānijā|Atjaunota monarhija]] |date_end = {{dat|1874|12|29||bez}} | |event1 = [[Kantonu sacelšanās]] |date_event1 = {{dat|1873|7|12||bez}} |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = <!--- Optional: A crucial event that took place before after "event_end"---> |date_post = | |<!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to s5 ---> |p1 = Spānijas Karaliste |flag_p1 = Flag_of_Spain_(1785–1873,_1875–1931).svg |image_p1 = |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Burbonu restaurācija Spānijā |flag_s1 = Flag_of_Spain_(1785–1873,_1875–1931).svg |image_s1 = |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flag_of_the_First_Spanish_Republic.svg |flag = Spānijas karogs |flag_type = Karogs | |image_coat = Coat_of_Arms_of_Spain_(1868-1870_and_1873-1874).svg |symbol = Spānijas ģerbonis |symbol_type = Ģerbonis | |image_map = Imperio_Español_(1821-1898).png |image_map_caption = Spānijas Republika un tās kolonijas | |galvaspilsēta = Madride |galvaspilsēta_exile = <!-- If status="Exile" --> |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = ''[[Plus Ultra]]'' |national_anthem = ''[[Himno de Riego]]'' |kopīgas_valodas = [[Spāņu valoda|spāņu]] |reliģija = [[katoļticība]] |nauda = Peseta | |<!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---> |leader1 = [[Estanislao Figerass]] |leader2 = [[Fransesks Pī i Margaljs]] |leader3 = [[Nikolass Salmerons]] |leader4 = [[Emilio Kastelars]] |leader5 = [[Fransisko Serrano]] |year_leader1 = 1873 |year_leader2 = 1873 |year_leader3 = 1873 |year_leader4 = 1873—1874 |year_leader5 = 1874 |title_leader = [[Spānijas prezidentu uzskaitījums#Pirmā Spānijas Republika (1873 – 1874)|Prezidents]] |representative1 = Estanislao Figerass |representative2 = [[Praksedess Mateo Sagasta]] |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = 1873 <small>(pirmais)</small> |year_representative2 = 1874 <small>(pēdējais)</small> |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = [[Spānijas premjerministru uzskaitījums#Pirmā Spānijas Republika (1873—1874)|Valdības vadītājs]] |deputy1 = |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = | |<!--- Legislature ---> |legislature = Kortesi |house1 = |type_house1 = |house2 = |type_house2 = | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = <!--- Accepts wikilinks ---> }} '''Spānijas Pirmā republika''' ({{val|es|Primera República española}}), oficiāli '''Spānijas Republika''' ({{val|es|República española}}), bija politiska sistēma, kas pastāvēja [[Spānija|Spānijā]] no 1873. gada 11. februāra līdz 1874. gada 29. decembrim.<ref name="encikl">{{tīmekļa atsauce |title=Pirmā Spānijas Republika |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/239806-Pirm%C4%81-Sp%C4%81nijas-Republika |website=enciklopedija.lv |publisher=[[Nacionālā enciklopēdija]] |accessdate={{dat|2025|6|29||bez}} |language=lv}}</ref> Republikas dibināšana sekoja pēc karaļa [[Amadeo I]] atteikšanās no troņa 1873. gada 10. februārī. Nākamajā dienā, 11. februārī, parlamenta vairākums, kas sastāvēja no radikāļiem, republikāņiem un demokrātiem, pasludināja republiku. Šo periodu raksturoja spriedze starp republikāņiem federālistiem un republikāņiem unitāristiem. Šajā periodā tika atcelts obligātais iesaukums karadienestā, parādījās bērnu nodarbinātības noregulējums un [[Puertoriko]] tika atcelta [[verdzība]]. Valdība mantoja karastāvokli, turpinājās [[Trešais karlistu karš]], kas ilga kopš 1872. gada, un [[Desmitgadu karš]] Spānijas kolonijā [[Kuba|Kubā]], kas ilga kopš 1868. gada un kam 1873. gadā pievienojās [[Kantonu sacelšanās]]. 1874. gada 3. janvāra ģenerāļa [[Manuels Pavia i Rodrigess de Alburkerke|Manuela Pavias]] veiktais apvērsums gāza valdību, paverot ceļu ģenerāļa [[Fransisko Serrano]] diktatūras izveidei. 1874. gada 29. decembrī ģenerālis [[Arsenio Martiness-Kamposs]] īstenoja militāru valsts apvērsumu, likvidējot Spānijas Republiku un uzsākot [[Burbonu restaurācija Spānijā|Burbonu monarhijas atjaunošanu]].<ref name="encikl" /> == Vēsture == [[Attēls:Alegoría de la Primera República Española, por Tomás Padró.jpg|thumb|250px|left|Spānijas Republikas [[personifikācija]], publicēta satīriskā un liberālā žurnālā]] Satversmes [[Kortesi]]em tika uzdots izstrādāt federālu valsts konstitūciju. Radikāļi deva priekšroku unitārai republikai, kurā provincēm būtu daudz mazāka loma, un pēc republikas pasludināšanas abas partijas savērpās viena pret otru. Sākotnēji radikāļi lielākoties tika padzīti no varas, pievienojoties tiem, kurus jau bija padzinusi 1868. gada revolūcija vai [[Karlistu kari|Karlistu karš]]. Pirmais republikānisma mēģinājums [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]] bija īslaicīga pieredze, ko raksturoja dziļa politiskā un sociālā nestabilitāte un vardarbība. Republiku pārvaldīja pieci atšķirīgi prezidenti — [[Estanislao Figerass]], [[Fransesks Pī i Margaljs]], [[Nikolass Salmerons]], [[Emilio Kastelars]] un [[Fransisko Serrano]]. Tikai vienpadsmit mēnešus pēc republikas proklamēšanas, ģenerālis [[Manuels Pavia i Rodrigess de Alburkerke|Manuels Pavia]] vadīja valsts apvērsumu un izveidoja unitāru republiku, kuras dikators bija ģenerālis [[Fransisko Serrano]]. Pirmās republikas periodu iezīmēja trīs vienlaicīgi pilsoņu kari: Trešais karlistu karš, Kantonu sacelšanās, [[Petrolejas revolūcija]] [[Alkoja|Alkojā]] un Desmitgadu karš [[Kuba|Kubā]]. Visnopietnākās problēmas režīma nostiprināšanā bija īstu republikāņu trūkums, to sadalījums federālistos un unitāriešos, kā arī tautas atbalsta trūkums. Sabotāžas armijā, virkne vietējo kantonālistu sacelšanos, nestabilitāte [[Barselona|Barselonā]], neveiksmīgi antifederālistu apvērsuma mēģinājumi, [[Pirmā Internacionāle|Pirmās Internacionāles]] aicinājumi uz revolūciju, jebkādas plašas politiskās leģitimitātes trūkums un personiskas iekšējās cīņas republikas vadības vidū vēl vairāk vājināja republiku. Demokrātija republikā faktiski beidzās 1874. gada 3. janvārī, kad [[Madride]]s [[ģenerālkapteinis]] [[Manuels Pavia i Rodrigess de Alburkerke|Manuels Pavia]] apvērsumā gāza federālistu valdību un aicināja visas partijas, izņemot federālistus un karlistus, izveidot nacionālu valdību. Monarhisti un republikāņi atteicās, atstājot unitāros radikāļus un konstitucionālistus kā vienīgo grupu, kas bija gatava vadīt valsti. Ģenerālis [[Fransisko Serrano]] izveidoja jaunu valdību un tika iecelts par Republikas prezidentu, lai gan tā bija tikai formalitāte, jo Kortesi bija atlaisti. Karlistu spēkiem izdevās paplašināt savā kontrolē esošo teritoriju 1874. gada sākumā, lai gan virkne republikas ziemeļu armijas sakāvju gada otrajā pusē varēja novest pie kara beigām, ja vien nebūtu bijuši slikti laikapstākļi. Tomēr pārējie monarhisti bija kļuvuši par "alfonsistiem", bijušās karalienes [[Izabella II (Spānija)|Izabellas II]] dēla [[Alfonso XII Burbons|Alfonso]] atbalstītājiem, un tos vadīja [[Antonio Kanovass del Kastiljo|Kanovass del Kastiljo]]. Šis republikas periods ilga līdz brīdim, kad ģenerālis [[Arsenio Martiness-Kamposs]] 1874. gada 29. decembrī gāza valdību, kas noveda pie republikas beigām un [[Burboni|Burbonu]] monarhijas atjaunošanas ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] pasludināšanu par karali.<ref name="encikl" /> == Skatīt arī == * [[Spānijas Otrā republika]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] [[Kategorija:Spānijas vēsture]] [[Kategorija:Bijušās valstis]] rlyqqgwvdnsuxsiawlqky85vuaq1tvf 4301732 4301700 2025-06-29T19:22:43Z Svens Hudjajevs 100139 4301732 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''República Española'' |nosaukums_latv_val = Spānijas Republika |sugasvārds = Spānijas Republika | |kontinents = Eirāzija |reģions = Dienvideiropa |valsts = Spānija |laikmets = |statuss = |statusa_teksts = |impērija = <!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī valsts atkarīga -> |valdības_veids = [[Federatīva republika|Federatīva]], vēlāk [[Unitāra valsts|unitāra]] [[Pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] [[republika]] |<!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -> |<!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās parādīšanos raksta. Nelietot tikai "likvidēšana" vai "deklarēšana" -> | |gads_sākums = 1873 |gads_beigas = 1874 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = Amadeo I atsakās no troņa |date_start = {{dat|1873|2|11||bez}} |event_end = [[Burbonu restaurācija Spānijā|Atjaunota monarhija]] |date_end = {{dat|1874|12|29||bez}} | |event1 = [[Kantonu sacelšanās]] |date_event1 = {{dat|1873|7|12||bez}} |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = <!--- Optional: A crucial event that took place before after "event_end"---> |date_post = | |<!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to s5 ---> |p1 = Spānijas Karaliste |flag_p1 = Flag_of_Spain_(1785–1873,_1875–1931).svg |image_p1 = |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Burbonu restaurācija Spānijā |flag_s1 = Flag_of_Spain_(1785–1873,_1875–1931).svg |image_s1 = |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flag_of_the_First_Spanish_Republic.svg |flag = Spānijas karogs |flag_type = Karogs | |image_coat = Coat_of_Arms_of_Spain_(1868-1870_and_1873-1874).svg |symbol = Spānijas ģerbonis |symbol_type = Ģerbonis | |image_map = Imperio_Español_(1821-1898).png |image_map_caption = Spānijas Republika un tās kolonijas | |galvaspilsēta = Madride |galvaspilsēta_exile = <!-- If status="Exile" --> |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = ''[[Plus Ultra]]'' |national_anthem = ''[[Himno de Riego]]'' |kopīgas_valodas = [[Spāņu valoda|spāņu]] |reliģija = [[katoļticība]] |nauda = Peseta | |<!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---> |leader1 = [[Estanislao Figerass]] |leader2 = [[Fransisko Pi i Margals]] |leader3 = [[Nikolass Salmerons]] |leader4 = [[Emilio Kastelars]] |leader5 = [[Fransisko Serrano]] |year_leader1 = 1873 |year_leader2 = 1873 |year_leader3 = 1873 |year_leader4 = 1873—1874 |year_leader5 = 1874 |title_leader = [[Spānijas prezidentu uzskaitījums#Pirmā Spānijas Republika (1873 – 1874)|Prezidents]] |representative1 = Estanislao Figerass |representative2 = [[Praksedess Mateo Sagasta]] |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = 1873 <small>(pirmais)</small> |year_representative2 = 1874 <small>(pēdējais)</small> |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = [[Spānijas premjerministru uzskaitījums#Pirmā Spānijas Republika (1873—1874)|Valdības vadītājs]] |deputy1 = |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = | |<!--- Legislature ---> |legislature = Kortesi |house1 = |type_house1 = |house2 = |type_house2 = | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = <!--- Accepts wikilinks ---> }} '''Spānijas Pirmā republika''' ({{val|es|Primera República española}}), oficiāli '''Spānijas Republika''' ({{val|es|República española}}), bija politiska sistēma, kas pastāvēja [[Spānija|Spānijā]] no 1873. gada 11. februāra līdz 1874. gada 29. decembrim.<ref name="encikl">{{tīmekļa atsauce |title=Pirmā Spānijas Republika |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/239806-Pirm%C4%81-Sp%C4%81nijas-Republika |website=enciklopedija.lv |publisher=[[Nacionālā enciklopēdija]] |accessdate={{dat|2025|6|29||bez}} |language=lv}}</ref> Republikas dibināšana sekoja pēc karaļa [[Amadeo I]] atteikšanās no troņa 1873. gada 10. februārī. Nākamajā dienā, 11. februārī, parlamenta vairākums, kas sastāvēja no radikāļiem, republikāņiem un demokrātiem, pasludināja republiku. Šo periodu raksturoja spriedze starp republikāņiem federālistiem un republikāņiem unitāristiem. Šajā periodā tika atcelts obligātais iesaukums karadienestā, parādījās bērnu nodarbinātības noregulējums un [[Puertoriko]] tika atcelta [[verdzība]]. Valdība mantoja karastāvokli, turpinājās [[Trešais karlistu karš]], kas ilga kopš 1872. gada, un [[Desmitgadu karš]] Spānijas kolonijā [[Kuba|Kubā]], kas ilga kopš 1868. gada un kam 1873. gadā pievienojās [[Kantonu sacelšanās]]. 1874. gada 3. janvāra ģenerāļa [[Manuels Pavia i Rodrigess de Alburkerke|Manuela Pavias]] veiktais apvērsums gāza valdību, paverot ceļu ģenerāļa [[Fransisko Serrano]] diktatūras izveidei. 1874. gada 29. decembrī ģenerālis [[Arsenio Martiness-Kamposs]] īstenoja militāru valsts apvērsumu, likvidējot Spānijas Republiku un uzsākot [[Burbonu restaurācija Spānijā|Burbonu monarhijas atjaunošanu]].<ref name="encikl" /> == Vēsture == [[Attēls:Alegoría de la Primera República Española, por Tomás Padró.jpg|thumb|250px|left|Spānijas Republikas [[personifikācija]], publicēta satīriskā un liberālā žurnālā]] Satversmes [[Kortesi]]em tika uzdots izstrādāt federālu valsts konstitūciju. Radikāļi deva priekšroku unitārai republikai, kurā provincēm būtu daudz mazāka loma, un pēc republikas pasludināšanas abas partijas savērpās viena pret otru. Sākotnēji radikāļi lielākoties tika padzīti no varas, pievienojoties tiem, kurus jau bija padzinusi 1868. gada revolūcija vai [[Karlistu kari|Karlistu karš]]. Pirmais republikānisma mēģinājums [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]] bija īslaicīga pieredze, ko raksturoja dziļa politiskā un sociālā nestabilitāte un vardarbība. Republiku pārvaldīja pieci atšķirīgi prezidenti — [[Estanislao Figerass]], [[Fransisko Pi i Margals]], [[Nikolass Salmerons]], [[Emilio Kastelars]] un [[Fransisko Serrano]]. Tikai vienpadsmit mēnešus pēc republikas proklamēšanas, ģenerālis [[Manuels Pavia i Rodrigess de Alburkerke|Manuels Pavia]] vadīja valsts apvērsumu un izveidoja unitāru republiku, kuras dikators bija ģenerālis [[Fransisko Serrano]]. Pirmās republikas periodu iezīmēja trīs vienlaicīgi pilsoņu kari: Trešais karlistu karš, Kantonu sacelšanās, [[Petrolejas revolūcija]] [[Alkoja|Alkojā]] un Desmitgadu karš [[Kuba|Kubā]]. Visnopietnākās problēmas režīma nostiprināšanā bija īstu republikāņu trūkums, to sadalījums federālistos un unitāriešos, kā arī tautas atbalsta trūkums. Sabotāžas armijā, virkne vietējo kantonālistu sacelšanos, nestabilitāte [[Barselona|Barselonā]], neveiksmīgi antifederālistu apvērsuma mēģinājumi, [[Pirmā Internacionāle|Pirmās Internacionāles]] aicinājumi uz revolūciju, jebkādas plašas politiskās leģitimitātes trūkums un personiskas iekšējās cīņas republikas vadības vidū vēl vairāk vājināja republiku. Demokrātija republikā faktiski beidzās 1874. gada 3. janvārī, kad [[Madride]]s [[ģenerālkapteinis]] [[Manuels Pavia i Rodrigess de Alburkerke|Manuels Pavia]] apvērsumā gāza federālistu valdību un aicināja visas partijas, izņemot federālistus un karlistus, izveidot nacionālu valdību. Monarhisti un republikāņi atteicās, atstājot unitāros radikāļus un konstitucionālistus kā vienīgo grupu, kas bija gatava vadīt valsti. Ģenerālis [[Fransisko Serrano]] izveidoja jaunu valdību un tika iecelts par Republikas prezidentu, lai gan tā bija tikai formalitāte, jo Kortesi bija atlaisti. Karlistu spēkiem izdevās paplašināt savā kontrolē esošo teritoriju 1874. gada sākumā, lai gan virkne republikas ziemeļu armijas sakāvju gada otrajā pusē varēja novest pie kara beigām, ja vien nebūtu bijuši slikti laikapstākļi. Tomēr pārējie monarhisti bija kļuvuši par "alfonsistiem", bijušās karalienes [[Izabella II (Spānija)|Izabellas II]] dēla [[Alfonso XII Burbons|Alfonso]] atbalstītājiem, un tos vadīja [[Antonio Kanovass del Kastiljo|Kanovass del Kastiljo]]. Šis republikas periods ilga līdz brīdim, kad ģenerālis [[Arsenio Martiness-Kamposs]] 1874. gada 29. decembrī gāza valdību, kas noveda pie republikas beigām un [[Burboni|Burbonu]] monarhijas atjaunošanas ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] pasludināšanu par karali.<ref name="encikl" /> == Skatīt arī == * [[Spānijas Otrā republika]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] [[Kategorija:Spānijas vēsture]] [[Kategorija:Bijušās valstis]] jse534f1m3foichdi7z3gr1fwcq41xb 4301735 4301732 2025-06-29T19:48:20Z Svens Hudjajevs 100139 4301735 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''República Española'' |nosaukums_latv_val = Spānijas Republika |sugasvārds = Spānijas Republika | |kontinents = Eirāzija |reģions = Dienvideiropa |valsts = Spānija |laikmets = |statuss = |statusa_teksts = |impērija = <!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī valsts atkarīga -> |valdības_veids = [[Federatīva republika|Federatīva]], vēlāk [[Unitāra valsts|unitāra]] [[Pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] [[republika]] |<!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -> |<!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās parādīšanos raksta. Nelietot tikai "likvidēšana" vai "deklarēšana" -> | |gads_sākums = 1873 |gads_beigas = 1874 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = Amadeo I atsakās no troņa |date_start = {{dat|1873|2|11||bez}} |event_end = [[Burbonu restaurācija Spānijā|Atjaunota monarhija]] |date_end = {{dat|1874|12|29||bez}} | |event1 = [[Kantonu sacelšanās]] |date_event1 = {{dat|1873|7|12||bez}} |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = <!--- Optional: A crucial event that took place before after "event_end"---> |date_post = | |<!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to s5 ---> |p1 = Spānijas Karaliste |flag_p1 = Flag_of_Spain_(1785–1873,_1875–1931).svg |image_p1 = |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Burbonu restaurācija Spānijā |flag_s1 = Flag_of_Spain_(1785–1873,_1875–1931).svg |image_s1 = |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flag_of_the_First_Spanish_Republic.svg |flag = Spānijas karogs |flag_type = Karogs | |image_coat = Coat_of_Arms_of_Spain_(1868-1870_and_1873-1874).svg |symbol = Spānijas ģerbonis |symbol_type = Ģerbonis | |image_map = Imperio_Español_(1821-1898).png |image_map_caption = Spānijas Republika un tās kolonijas | |galvaspilsēta = Madride |galvaspilsēta_exile = <!-- If status="Exile" --> |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = ''[[Plus Ultra]]'' |national_anthem = ''[[Himno de Riego]]'' |kopīgas_valodas = [[Spāņu valoda|spāņu]] |reliģija = [[katoļticība]] |nauda = Peseta | |<!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---> |leader1 = [[Estanislao Figerass]] |leader2 = [[Fransisko Pi i Margals]] |leader3 = [[Nikolass Salmerons]] |leader4 = [[Emilio Kastelars]] |leader5 = [[Fransisko Serrano]] |year_leader1 = 1873 |year_leader2 = 1873 |year_leader3 = 1873 |year_leader4 = 1873—1874 |year_leader5 = 1874 |title_leader = [[Spānijas prezidentu uzskaitījums#Pirmā Spānijas Republika (1873 – 1874)|Prezidents]] |representative1 = Estanislao Figerass |representative2 = [[Praksedess Mateo Sagasta]] |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = 1873 <small>(pirmais)</small> |year_representative2 = 1874 <small>(pēdējais)</small> |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = [[Spānijas premjerministru uzskaitījums#Pirmā Spānijas Republika (1873—1874)|Valdības vadītājs]] |deputy1 = |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = | |<!--- Legislature ---> |legislature = Kortesi |house1 = |type_house1 = |house2 = |type_house2 = | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = <!--- Accepts wikilinks ---> }} '''Spānijas Pirmā republika''' ({{val|es|Primera República española}}), oficiāli '''Spānijas Republika''' ({{val|es|República española}}), bija politiska sistēma, kas pastāvēja [[Spānija|Spānijā]] no 1873. gada 11. februāra līdz 1874. gada 29. decembrim.<ref name="encikl">{{tīmekļa atsauce |title=Pirmā Spānijas Republika |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/239806-Pirm%C4%81-Sp%C4%81nijas-Republika |website=enciklopedija.lv |publisher=[[Nacionālā enciklopēdija]] |accessdate={{dat|2025|6|29||bez}} |language=lv}}</ref> Republikas dibināšana sekoja pēc karaļa [[Amadeo I]] atteikšanās no troņa 1873. gada 11. februārī. Šajā pašā dienā, parlamenta vairākums, kas sastāvēja no radikāļiem, republikāņiem un demokrātiem, pasludināja republiku. Šo periodu raksturoja spriedze starp republikāņiem federālistiem un republikāņiem unitāristiem. Šajā periodā tika atcelts obligātais iesaukums karadienestā, parādījās bērnu nodarbinātības noregulējums un [[Puertoriko]] tika atcelta [[verdzība]]. Valdība mantoja karastāvokli, turpinājās [[Trešais karlistu karš]], kas ilga kopš 1872. gada, un [[Desmitgadu karš]] Spānijas kolonijā [[Kuba|Kubā]], kas ilga kopš 1868. gada un kam 1873. gadā pievienojās [[Kantonu sacelšanās]]. 1874. gada 3. janvāra ģenerāļa [[Manuels Pavia i Rodrigess de Alburkerke|Manuela Pavias]] veiktais apvērsums gāza valdību, paverot ceļu ģenerāļa [[Fransisko Serrano]] diktatūras izveidei. 1874. gada 29. decembrī ģenerālis [[Arsenio Martiness-Kamposs]] īstenoja militāru valsts apvērsumu, likvidējot Spānijas Republiku un uzsākot [[Burbonu restaurācija Spānijā|Burbonu monarhijas atjaunošanu]].<ref name="encikl" /> == Vēsture == [[Attēls:Alegoría de la Primera República Española, por Tomás Padró.jpg|thumb|250px|left|Spānijas Republikas [[personifikācija]], publicēta satīriskā un liberālā žurnālā]] Satversmes [[Kortesi]]em tika uzdots izstrādāt federālu valsts konstitūciju. Radikāļi deva priekšroku unitārai republikai, kurā provincēm būtu daudz mazāka loma, un pēc republikas pasludināšanas abas partijas savērpās viena pret otru. Sākotnēji radikāļi lielākoties tika padzīti no varas, pievienojoties tiem, kurus jau bija padzinusi 1868. gada revolūcija vai [[Karlistu kari|Karlistu karš]]. Pirmais republikānisma mēģinājums [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]] bija īslaicīga pieredze, ko raksturoja dziļa politiskā un sociālā nestabilitāte un vardarbība. Republiku pārvaldīja pieci atšķirīgi prezidenti — [[Estanislao Figerass]], [[Fransisko Pi i Margals]], [[Nikolass Salmerons]], [[Emilio Kastelars]] un [[Fransisko Serrano]]. Tikai vienpadsmit mēnešus pēc republikas proklamēšanas, ģenerālis [[Manuels Pavia i Rodrigess de Alburkerke|Manuels Pavia]] vadīja valsts apvērsumu un izveidoja unitāru republiku, kuras dikators bija ģenerālis [[Fransisko Serrano]]. Pirmās republikas periodu iezīmēja trīs vienlaicīgi pilsoņu kari: Trešais karlistu karš, Kantonu sacelšanās, [[Petrolejas revolūcija]] [[Alkoja|Alkojā]] un Desmitgadu karš [[Kuba|Kubā]]. Visnopietnākās problēmas režīma nostiprināšanā bija īstu republikāņu trūkums, to sadalījums federālistos un unitāriešos, kā arī tautas atbalsta trūkums. Sabotāžas armijā, virkne vietējo kantonālistu sacelšanos, nestabilitāte [[Barselona|Barselonā]], neveiksmīgi antifederālistu apvērsuma mēģinājumi, [[Pirmā Internacionāle|Pirmās Internacionāles]] aicinājumi uz revolūciju, jebkādas plašas politiskās leģitimitātes trūkums un personiskas iekšējās cīņas republikas vadības vidū vēl vairāk vājināja republiku. Demokrātija republikā faktiski beidzās 1874. gada 3. janvārī, kad [[Madride]]s [[ģenerālkapteinis]] [[Manuels Pavia i Rodrigess de Alburkerke|Manuels Pavia]] apvērsumā gāza federālistu valdību un aicināja visas partijas, izņemot federālistus un karlistus, izveidot nacionālu valdību. Monarhisti un republikāņi atteicās, atstājot unitāros radikāļus un konstitucionālistus kā vienīgo grupu, kas bija gatava vadīt valsti. Ģenerālis [[Fransisko Serrano]] izveidoja jaunu valdību un tika iecelts par Republikas prezidentu, lai gan tā bija tikai formalitāte, jo Kortesi bija atlaisti. Karlistu spēkiem izdevās paplašināt savā kontrolē esošo teritoriju 1874. gada sākumā, lai gan virkne republikas ziemeļu armijas sakāvju gada otrajā pusē varēja novest pie kara beigām, ja vien nebūtu bijuši slikti laikapstākļi. Tomēr pārējie monarhisti bija kļuvuši par "alfonsistiem", bijušās karalienes [[Izabella II (Spānija)|Izabellas II]] dēla [[Alfonso XII Burbons|Alfonso]] atbalstītājiem, un tos vadīja [[Antonio Kanovass del Kastiljo|Kanovass del Kastiljo]]. Šis republikas periods ilga līdz brīdim, kad ģenerālis [[Arsenio Martiness-Kamposs]] 1874. gada 29. decembrī gāza valdību, kas noveda pie republikas beigām un [[Burboni|Burbonu]] monarhijas atjaunošanas ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] pasludināšanu par karali.<ref name="encikl" /> == Skatīt arī == * [[Spānijas Otrā republika]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] [[Kategorija:Spānijas vēsture]] [[Kategorija:Bijušās valstis]] df6kxjftwlf40drq6vnfwcs13qa0ti7 0 604199 4301701 2025-06-29T18:09:46Z Svens Hudjajevs 100139 Pāradresē uz [[Spānijas Pirmā republika]] 4301701 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Spānijas Pirmā republika]] a2720h6xz42f1nrnxyc1hhnfa55shsz 0 604200 4301702 2025-06-29T18:10:19Z Svens Hudjajevs 100139 Pāradresē uz [[Spānijas Pirmā republika]] 4301702 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Spānijas Pirmā republika]] a2720h6xz42f1nrnxyc1hhnfa55shsz 0 604201 4301703 2025-06-29T18:11:02Z Svens Hudjajevs 100139 Pāradresē uz [[Spānijas Pirmā republika]] 4301703 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Spānijas Pirmā republika]] a2720h6xz42f1nrnxyc1hhnfa55shsz 0 604202 4301704 2025-06-29T18:11:44Z Svens Hudjajevs 100139 Pāradresē uz [[Spānijas Pirmā republika]] 4301704 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Spānijas Pirmā republika]] a2720h6xz42f1nrnxyc1hhnfa55shsz 0 604203 4301710 2025-06-29T18:24:38Z Ytteroy 50392 Jauna lapa: {{Augstceltnes infokaste |ekas nosaukums = Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka |alternat nosaukums = |attēls =Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg |attēla_paraksts = |koordinātu karte = Riga 2 |latd = 56| latm = 57| lats = 1| latNS =N |longd = 24| longm = 6| longs = 29| longEW =E |valsts = {{LAT}} |adrese = Aspazijas bulvāris 5, Rīga |apkaime = Centra apkaime |statu... 4301710 wikitext text/x-wiki {{Augstceltnes infokaste |ekas nosaukums = Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka |alternat nosaukums = |attēls =Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg |attēla_paraksts = |koordinātu karte = Riga 2 |latd = 56| latm = 57| lats = 1| latNS =N |longd = 24| longm = 6| longs = 29| longEW =E |valsts = {{LAT}} |adrese = Aspazijas bulvāris 5, Rīga |apkaime = Centra apkaime |statuss = Daļēji ekspluatācijā |celtnieciba = 1902–1904 |pamatakmens = 1902 |pabeigts = 1904 |atverts = 1904 |ekspluatācijā no = 1904 |rekonstrukcija = 1929, 1944 (pēc ugunsgrēka), 1970. gadi |nojaukts = |iznicinats = |pielietojums = Izglītības iestāde (LU fakultātes) |antena spice = |jumts = |augsej stava = |skatu lauk = |stavu skaits = 5 |liftu skaits = |izmaksas = ≈500 000 rubļu (1902–1904) |platiba = |stāva platība = |arhitekts = L. Novikovs |arhit birojs = Galvenās pasta un telegrāfa pārvalde (Sanktpēterburga) |projekta vad = J. Pfeiffers, V. Lunskis |inzinieris = |buvnieks = |attistitajs = Krievijas impērija |ipasnieks = Latvijas Universitāte |parvaldnieks = Latvijas Universitāte |atsauces = |emporis nr = |areja saite = }} '''Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka''' ir ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kas celta no 1902. gada līdz 1904. gadam kā [[Krievijas impērija|Krievijas impērijas]] pasta iestāde. Šobrīd ēkā darbojas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] [[Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]] un [[Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte|Humanitāro zinātņu fakultāte]]. Ēka būvēta [[eklektisms|eklektiskā]] stilā un ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta sākuma arhitektūras pieminekļiem Rīgā. == Vēsture == === Celtniecība un sākotnējais periods === No 1902. gada līdz 1904. gadam ēka tika uzcelta kā Rīgas Galvenā pasta ēka, izmaksājot gandrīz 500 000 rubļu<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/post-office-and-telegraph-building.html|title=Bijusī Galvenā Pasta un telegrāfa ēka Rīgā|website=www.russkije.lv|access-date=2025-06-29}}</ref> – tolaik ievērojamu summu. Projekta autors L. Novikovs – Galvenās pasta un telegrāfa pārvaldes (Sanktpēterburga) civilinženieris un arhitekts. Būvdarbus uzraudzīja Rīgas arhitekts J. Pfeiffers, pēc viņa nāves – provinces arhitekts Vladimirs Lunskis.<ref>{{cite web|url=https://zudusilatvija.lv/objects/object/18988/|title=Zudusī Latvija - Rīga. Pasts|publisher=Zudusilatvija.lv|accessdate=2024-12-29}}</ref> Pasta un telegrāfa ēka tika celta linu tirgus vietā.<ref name=":0" /> Pirms ēkas celtniecības šajā vietā atradās linu tirgus – svarīgs komercijas centrs 19. gadsimta beigu Rīgā. Lai uzsāktu pasta ēkas celtniecību, tirgus iekārtas tika nojauktas un tirgotāji pārcelti citur. === Teritorijas vēsture pirms celtniecības === Līdz {{dat|1857|4=D|5=bez}} visa teritorija, kur tagad atrodas Aspazijas bulvāris, bija daļa no Rīgas militārās aizsardzības sistēmas ar 280 metru platu aizsargzonu, kurā bija aizliegts celt jebkādas ēkas. {{dat|1857|4=L|5=bez}} Krievijas impērijas valdība atcēla Rīgas iekšpilsētas aizsardzības statusu un apstiprināja [[Rīgas nocietinājumi|nocietinājumu]] nojaukšanas plānu. {{dat|1858|4=L|5=bez}} tika izveidots Teātra bulvāris (tagadējais Aspazijas bulvāris).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigasights.blogspot.com/p/boulevard-ring-in-1856-russian.html|title=Riga Sights : Boulevard Ring|website=Riga Sights|access-date=2025-06-29}}</ref> == Arhitektūra == [[Attēls:Teātra bulvāris Rīgā 4.jpg|left|frameless]] Ēka uzcelta '''eklektiskā stilā''', kas raksturīgs pārejas periodam starp 19. gadsimta [[historisms|historismu]] un 20. gadsimta sākuma [[modernisms|modernismu]]. Tās fasādi rotā skulpturālas figūras un dekoratīvi elementi, un pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] to aprakstīja kā vienu no skaistākajām ēkām Rīgā.<ref name=":0" /> Pirmais stāvs un pagrabs tika projektēti pasta vajadzībām, augšējos stāvos izvietoja darbinieku dzīvokļus un biroju telpas. == Pārbūves un transformācijas == '''{{dat|1925|4=L|5=bez}}''' uzbūvēti divi 45 metrus augsti radio raidītāju torņus, kas vēlāk tika pagarināti līdz 76 metriem. Viens no torņiem saspridzināts Otrā pasaules kara laikā, otrs nojaukts {{dat|1994|4=L|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalabiblioteka.lv/?id=oai:the.european.library.DOM:20583&subjectATS=162155&tab=2&all=1&d=1930&of=7-39|title=Rīga. Radiotorņi|publisher=Digitālā bibliotēka|access-date=2025-06-29}}</ref> '''{{dat|1929|4=L|5=bez}}''' ēka tika būtiski paplašināta – palielināta līdz 5 stāviem un pievienoti divi jauni korpusi.<ref name=":0" /> '''{{dat|1932|4=L|5=bez}}''' tika izvietots [[Rīgas radiofons]].<ref name=":0" /> '''{{dat|1944|4=L|5=bez}}''' ēka cieta ugunsgrēkā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā un tika daļēji izpostīta. Pēckara atjaunošana mainīja sākotnējo arhitektūru. '''1970. gados''' ēka tika nodota [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātei]], veicot telpu pārbūvi izglītības procesa vajadzībām. == Pašreizējā izmantošana == Aspazijas bulvārī 5 šobrīd darbojas divas galvenās Latvijas Universitātes struktūrvienības: '''[[Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]]''' — izveidota {{dat|2024|4=L|5=bez}}, apvieno bijušo Sociālo zinātņu fakultāti, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti, kā arī Eiropas un tranzīta pētījumu centru. Fakultātē ir vairāk nekā 3000 studentu 30 studiju programmās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/struktura/fakultates/ekonomikas-un-socialo-zinatnu-fakultate/|title=Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|website=www.lu.lv|access-date=2025-06-29}}</ref> '''[[Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte|Humanitāro zinātņu fakultāte]]''' — pārvalda vēstures un filozofijas studiju programmas, reorganizēta {{dat|2024|4=L|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hzf.lu.lv/par-mums/par-fakultati/|title=Par fakultāti|website=www.hzf.lu.lv|access-date=2025-06-29}}</ref> Ēkā darbojas arī LU Sporta centrs, universitātes bibliotēkas nodaļa un dažādas administratīvās iestādes. == 2024. gada strukturālā krīze == 2024. gada augustā, tieši pirms jaunā mācību gada sākuma, tika konstatētas '''kritiskas būvkonstrukciju problēmas''' – griestu un sienu plaisas, siju šķelšanās un izplešanās. Augšējos stāvus nācās slēgt drošības apsvērumu dēļ, un ekonomikas studentus pārcēla uz citām telpām.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/30.08.2024-lu-iecerejusi-pardot-eku-aspazijas-bulvari-kas-notiks-ar-citiem-ipasumiem.a566863/|title=LU iecerējusi pārdot ēku Aspazijas bulvārī. Kas notiks ar citiem īpašumiem?|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-29|language=lv}}</ref> Šīs problēmas atklāj plašāku agrīnā 20. gadsimta institucionālo ēku uzturēšanas izaicinājumu, kurām veiktas vairākas pārbūves un mainīts lietojums to 120+ gadu ekspluatācijas laikā. == Nākotnes plāni == Universitāte plāno pārcelt Ekonomikas fakultāti uz [[Latvijas Universitātes akadēmiskais centrs|Akadēmisko centru]] [[Torņakalns|Torņakalnā]] {{dat|2025|4=G|5=bez}} rudenī. Ēka ir iekļauta Universitātes īpašumu pārvērtēšanas plānā un potenciāli varētu tikt pārdota.<ref name=":1" /> == Kultūrvēsturiskā nozīme == Aspazijas bulvāris 5 ir unikāls Latvijas vēstures liecinieks, kas iemieso valsts politiskās transformācijas – no impērijas pasta centra līdz mūsdienu akadēmiskajam centram. Ēkas arhitektūra atspoguļo 20. gadsimta sākuma eklektiskā stila raksturīgākās iezīmes. == Skatīt arī == * [[Aspazijas bulvāris]] * [[Latvijas Universitāte]] * [[Rīgas vēsture]] * [[Eklektika (arhitektūra)|Eklektisms]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.lu.lv Latvijas Universitātes tīmekļa vietne] * [https://zudusilatvija.lv/objects/object/18988/ Zudusī Latvija - Rīga. Pasts] * [https://www.russkije.lv/lv/lib/read/post-office-and-telegraph-building.html Bijusī Galvenā Pasta un telegrāfa ēka Rīgā] [[Kategorija:Rīgas ēkas]] [[Kategorija:Latvijas Universitāte]] [[Kategorija:Aspazijas bulvāris]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Rīgā]] [[Kategorija:Pasta ēkas Latvijā]] [[Kategorija:Eklektiskā arhitektūra]] 00dmypo2llbxlc6uos2vxr571zn20zh 4301768 4301710 2025-06-30T03:00:43Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne 4301768 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada jūnijs}} {{Augstceltnes infokaste |ekas nosaukums = Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka |alternat nosaukums = |attēls =Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg |attēla_paraksts = |koordinātu karte = Riga 2 |latd = 56| latm = 57| lats = 1| latNS =N |longd = 24| longm = 6| longs = 29| longEW =E |valsts = {{LAT}} |adrese = Aspazijas bulvāris 5, Rīga |apkaime = Centra apkaime |statuss = Daļēji ekspluatācijā |celtnieciba = 1902–1904 |pamatakmens = 1902 |pabeigts = 1904 |atverts = 1904 |ekspluatācijā no = 1904 |rekonstrukcija = 1929, 1944 (pēc ugunsgrēka), 1970. gadi |nojaukts = |iznicinats = |pielietojums = Izglītības iestāde (LU fakultātes) |antena spice = |jumts = |augsej stava = |skatu lauk = |stavu skaits = 5 |liftu skaits = |izmaksas = ≈500 000 rubļu (1902–1904) |platiba = |stāva platība = |arhitekts = L. Novikovs |arhit birojs = Galvenās pasta un telegrāfa pārvalde (Sanktpēterburga) |projekta vad = J. Pfeiffers, V. Lunskis |inzinieris = |buvnieks = |attistitajs = Krievijas impērija |ipasnieks = Latvijas Universitāte |parvaldnieks = Latvijas Universitāte |atsauces = |emporis nr = |areja saite = }} '''Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka''' ir ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kas celta no 1902. gada līdz 1904. gadam kā [[Krievijas impērija|Krievijas impērijas]] pasta iestāde. Šobrīd ēkā darbojas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] [[Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]] un [[Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte|Humanitāro zinātņu fakultāte]]. Ēka būvēta [[eklektisms|eklektiskā]] stilā un ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta sākuma arhitektūras pieminekļiem Rīgā. == Vēsture == === Celtniecība un sākotnējais periods === No 1902. gada līdz 1904. gadam ēka tika uzcelta kā Rīgas Galvenā pasta ēka, izmaksājot gandrīz 500 000 rubļu<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/post-office-and-telegraph-building.html|title=Bijusī Galvenā Pasta un telegrāfa ēka Rīgā|website=www.russkije.lv|access-date=2025-06-29}}</ref> – tolaik ievērojamu summu. Projekta autors L. Novikovs – Galvenās pasta un telegrāfa pārvaldes (Sanktpēterburga) civilinženieris un arhitekts. Būvdarbus uzraudzīja Rīgas arhitekts J. Pfeiffers, pēc viņa nāves – provinces arhitekts Vladimirs Lunskis.<ref>{{cite web|url=https://zudusilatvija.lv/objects/object/18988/|title=Zudusī Latvija - Rīga. Pasts|publisher=Zudusilatvija.lv|accessdate=2024-12-29}}</ref> Pasta un telegrāfa ēka tika celta linu tirgus vietā.<ref name=":0" /> Pirms ēkas celtniecības šajā vietā atradās linu tirgus – svarīgs komercijas centrs 19. gadsimta beigu Rīgā. Lai uzsāktu pasta ēkas celtniecību, tirgus iekārtas tika nojauktas un tirgotāji pārcelti citur. === Teritorijas vēsture pirms celtniecības === Līdz {{dat|1857|4=D|5=bez}} visa teritorija, kur tagad atrodas Aspazijas bulvāris, bija daļa no Rīgas militārās aizsardzības sistēmas ar 280 metru platu aizsargzonu, kurā bija aizliegts celt jebkādas ēkas. {{dat|1857|4=L|5=bez}} Krievijas impērijas valdība atcēla Rīgas iekšpilsētas aizsardzības statusu un apstiprināja [[Rīgas nocietinājumi|nocietinājumu]] nojaukšanas plānu. {{dat|1858|4=L|5=bez}} tika izveidots Teātra bulvāris (tagadējais Aspazijas bulvāris).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigasights.blogspot.com/p/boulevard-ring-in-1856-russian.html|title=Riga Sights : Boulevard Ring|website=Riga Sights|access-date=2025-06-29}}</ref> == Arhitektūra == [[Attēls:Teātra bulvāris Rīgā 4.jpg|left|frameless]] Ēka uzcelta '''eklektiskā stilā''', kas raksturīgs pārejas periodam starp 19. gadsimta [[historisms|historismu]] un 20. gadsimta sākuma [[modernisms|modernismu]]. Tās fasādi rotā skulpturālas figūras un dekoratīvi elementi, un pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] to aprakstīja kā vienu no skaistākajām ēkām Rīgā.<ref name=":0" /> Pirmais stāvs un pagrabs tika projektēti pasta vajadzībām, augšējos stāvos izvietoja darbinieku dzīvokļus un biroju telpas. == Pārbūves un transformācijas == '''{{dat|1925|4=L|5=bez}}''' uzbūvēti divi 45 metrus augsti radio raidītāju torņus, kas vēlāk tika pagarināti līdz 76 metriem. Viens no torņiem saspridzināts Otrā pasaules kara laikā, otrs nojaukts {{dat|1994|4=L|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalabiblioteka.lv/?id=oai:the.european.library.DOM:20583&subjectATS=162155&tab=2&all=1&d=1930&of=7-39|title=Rīga. Radiotorņi|publisher=Digitālā bibliotēka|access-date=2025-06-29}}</ref> '''{{dat|1929|4=L|5=bez}}''' ēka tika būtiski paplašināta – palielināta līdz 5 stāviem un pievienoti divi jauni korpusi.<ref name=":0" /> '''{{dat|1932|4=L|5=bez}}''' tika izvietots [[Rīgas radiofons]].<ref name=":0" /> '''{{dat|1944|4=L|5=bez}}''' ēka cieta ugunsgrēkā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā un tika daļēji izpostīta. Pēckara atjaunošana mainīja sākotnējo arhitektūru. '''1970. gados''' ēka tika nodota [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātei]], veicot telpu pārbūvi izglītības procesa vajadzībām. == Pašreizējā izmantošana == Aspazijas bulvārī 5 šobrīd darbojas divas galvenās Latvijas Universitātes struktūrvienības: '''[[Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]]''' — izveidota {{dat|2024|4=L|5=bez}}, apvieno bijušo Sociālo zinātņu fakultāti, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti, kā arī Eiropas un tranzīta pētījumu centru. Fakultātē ir vairāk nekā 3000 studentu 30 studiju programmās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/struktura/fakultates/ekonomikas-un-socialo-zinatnu-fakultate/|title=Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|website=www.lu.lv|access-date=2025-06-29}}</ref> '''[[Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte|Humanitāro zinātņu fakultāte]]''' — pārvalda vēstures un filozofijas studiju programmas, reorganizēta {{dat|2024|4=L|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hzf.lu.lv/par-mums/par-fakultati/|title=Par fakultāti|website=www.hzf.lu.lv|access-date=2025-06-29}}</ref> Ēkā darbojas arī LU Sporta centrs, universitātes bibliotēkas nodaļa un dažādas administratīvās iestādes. == 2024. gada strukturālā krīze == 2024. gada augustā, tieši pirms jaunā mācību gada sākuma, tika konstatētas '''kritiskas būvkonstrukciju problēmas''' – griestu un sienu plaisas, siju šķelšanās un izplešanās. Augšējos stāvus nācās slēgt drošības apsvērumu dēļ, un ekonomikas studentus pārcēla uz citām telpām.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/30.08.2024-lu-iecerejusi-pardot-eku-aspazijas-bulvari-kas-notiks-ar-citiem-ipasumiem.a566863/|title=LU iecerējusi pārdot ēku Aspazijas bulvārī. Kas notiks ar citiem īpašumiem?|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-29|language=lv}}</ref> Šīs problēmas atklāj plašāku agrīnā 20. gadsimta institucionālo ēku uzturēšanas izaicinājumu, kurām veiktas vairākas pārbūves un mainīts lietojums to 120+ gadu ekspluatācijas laikā. == Nākotnes plāni == Universitāte plāno pārcelt Ekonomikas fakultāti uz [[Latvijas Universitātes akadēmiskais centrs|Akadēmisko centru]] [[Torņakalns|Torņakalnā]] {{dat|2025|4=G|5=bez}} rudenī. Ēka ir iekļauta Universitātes īpašumu pārvērtēšanas plānā un potenciāli varētu tikt pārdota.<ref name=":1" /> == Kultūrvēsturiskā nozīme == Aspazijas bulvāris 5 ir unikāls Latvijas vēstures liecinieks, kas iemieso valsts politiskās transformācijas – no impērijas pasta centra līdz mūsdienu akadēmiskajam centram. Ēkas arhitektūra atspoguļo 20. gadsimta sākuma eklektiskā stila raksturīgākās iezīmes. == Skatīt arī == * [[Aspazijas bulvāris]] * [[Latvijas Universitāte]] * [[Rīgas vēsture]] * [[Eklektika (arhitektūra)|Eklektisms]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.lu.lv Latvijas Universitātes tīmekļa vietne] * [https://zudusilatvija.lv/objects/object/18988/ Zudusī Latvija - Rīga. Pasts] * [https://www.russkije.lv/lv/lib/read/post-office-and-telegraph-building.html Bijusī Galvenā Pasta un telegrāfa ēka Rīgā] [[Kategorija:Rīgas ēkas]] [[Kategorija:Latvijas Universitāte]] [[Kategorija:Aspazijas bulvāris]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Rīgā]] [[Kategorija:Pasta ēkas Latvijā]] [[Kategorija:Eklektiskā arhitektūra]] 4ql29erploizdvn9dm1jf7ifzkbwfy8 4301885 4301768 2025-06-30T09:25:58Z Ytteroy 50392 koordinātas 4301885 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada jūnijs}} {{Augstceltnes infokaste |ekas nosaukums = Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka |alternat nosaukums = |attēls =Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg |attēla_paraksts = |koordinātu karte = Riga 2 |latd = 56| latm = 56| lats = 52| latNS =N |longd = 24| longm = 6| longs = 55| longEW =E |valsts = {{LAT}} |adrese = Aspazijas bulvāris 5, Rīga |apkaime = Centra apkaime |statuss = Daļēji ekspluatācijā |celtnieciba = 1902–1904 |pamatakmens = 1902 |pabeigts = 1904 |atverts = 1904 |ekspluatācijā no = 1904 |rekonstrukcija = 1929, 1944 (pēc ugunsgrēka), 1970. gadi |nojaukts = |iznicinats = |pielietojums = Izglītības iestāde (LU fakultātes) |antena spice = |jumts = |augsej stava = |skatu lauk = |stavu skaits = 5 |liftu skaits = |izmaksas = ≈500 000 rubļu (1902–1904) |platiba = |stāva platība = |arhitekts = L. Novikovs |arhit birojs = Galvenās pasta un telegrāfa pārvalde (Sanktpēterburga) |projekta vad = J. Pfeiffers, V. Lunskis |inzinieris = |buvnieks = |attistitajs = Krievijas impērija |ipasnieks = Latvijas Universitāte |parvaldnieks = Latvijas Universitāte |atsauces = |emporis nr = |areja saite = }} '''Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka''' ir ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kas celta no 1902. gada līdz 1904. gadam kā [[Krievijas impērija|Krievijas impērijas]] pasta iestāde. Šobrīd ēkā darbojas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] [[Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]] un [[Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte|Humanitāro zinātņu fakultāte]]. Ēka būvēta [[eklektisms|eklektiskā]] stilā un ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta sākuma arhitektūras pieminekļiem Rīgā. == Vēsture == === Celtniecība un sākotnējais periods === No 1902. gada līdz 1904. gadam ēka tika uzcelta kā Rīgas Galvenā pasta ēka, izmaksājot gandrīz 500 000 rubļu<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/post-office-and-telegraph-building.html|title=Bijusī Galvenā Pasta un telegrāfa ēka Rīgā|website=www.russkije.lv|access-date=2025-06-29}}</ref> – tolaik ievērojamu summu. Projekta autors L. Novikovs – Galvenās pasta un telegrāfa pārvaldes (Sanktpēterburga) civilinženieris un arhitekts. Būvdarbus uzraudzīja Rīgas arhitekts J. Pfeiffers, pēc viņa nāves – provinces arhitekts Vladimirs Lunskis.<ref>{{cite web|url=https://zudusilatvija.lv/objects/object/18988/|title=Zudusī Latvija - Rīga. Pasts|publisher=Zudusilatvija.lv|accessdate=2024-12-29}}</ref> Pasta un telegrāfa ēka tika celta linu tirgus vietā.<ref name=":0" /> Pirms ēkas celtniecības šajā vietā atradās linu tirgus – svarīgs komercijas centrs 19. gadsimta beigu Rīgā. Lai uzsāktu pasta ēkas celtniecību, tirgus iekārtas tika nojauktas un tirgotāji pārcelti citur. === Teritorijas vēsture pirms celtniecības === Līdz {{dat|1857|4=D|5=bez}} visa teritorija, kur tagad atrodas Aspazijas bulvāris, bija daļa no Rīgas militārās aizsardzības sistēmas ar 280 metru platu aizsargzonu, kurā bija aizliegts celt jebkādas ēkas. {{dat|1857|4=L|5=bez}} Krievijas impērijas valdība atcēla Rīgas iekšpilsētas aizsardzības statusu un apstiprināja [[Rīgas nocietinājumi|nocietinājumu]] nojaukšanas plānu. {{dat|1858|4=L|5=bez}} tika izveidots Teātra bulvāris (tagadējais Aspazijas bulvāris).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigasights.blogspot.com/p/boulevard-ring-in-1856-russian.html|title=Riga Sights : Boulevard Ring|website=Riga Sights|access-date=2025-06-29}}</ref> == Arhitektūra == [[Attēls:Teātra bulvāris Rīgā 4.jpg|left|frameless]] Ēka uzcelta '''eklektiskā stilā''', kas raksturīgs pārejas periodam starp 19. gadsimta [[historisms|historismu]] un 20. gadsimta sākuma [[modernisms|modernismu]]. Tās fasādi rotā skulpturālas figūras un dekoratīvi elementi, un pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] to aprakstīja kā vienu no skaistākajām ēkām Rīgā.<ref name=":0" /> Pirmais stāvs un pagrabs tika projektēti pasta vajadzībām, augšējos stāvos izvietoja darbinieku dzīvokļus un biroju telpas. == Pārbūves un transformācijas == '''{{dat|1925|4=L|5=bez}}''' uzbūvēti divi 45 metrus augsti radio raidītāju torņus, kas vēlāk tika pagarināti līdz 76 metriem. Viens no torņiem saspridzināts Otrā pasaules kara laikā, otrs nojaukts {{dat|1994|4=L|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalabiblioteka.lv/?id=oai:the.european.library.DOM:20583&subjectATS=162155&tab=2&all=1&d=1930&of=7-39|title=Rīga. Radiotorņi|publisher=Digitālā bibliotēka|access-date=2025-06-29}}</ref> '''{{dat|1929|4=L|5=bez}}''' ēka tika būtiski paplašināta – palielināta līdz 5 stāviem un pievienoti divi jauni korpusi.<ref name=":0" /> '''{{dat|1932|4=L|5=bez}}''' tika izvietots [[Rīgas radiofons]].<ref name=":0" /> '''{{dat|1944|4=L|5=bez}}''' ēka cieta ugunsgrēkā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā un tika daļēji izpostīta. Pēckara atjaunošana mainīja sākotnējo arhitektūru. '''1970. gados''' ēka tika nodota [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātei]], veicot telpu pārbūvi izglītības procesa vajadzībām. == Pašreizējā izmantošana == Aspazijas bulvārī 5 šobrīd darbojas divas galvenās Latvijas Universitātes struktūrvienības: '''[[Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]]''' — izveidota {{dat|2024|4=L|5=bez}}, apvieno bijušo Sociālo zinātņu fakultāti, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti, kā arī Eiropas un tranzīta pētījumu centru. Fakultātē ir vairāk nekā 3000 studentu 30 studiju programmās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/struktura/fakultates/ekonomikas-un-socialo-zinatnu-fakultate/|title=Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|website=www.lu.lv|access-date=2025-06-29}}</ref> '''[[Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte|Humanitāro zinātņu fakultāte]]''' — pārvalda vēstures un filozofijas studiju programmas, reorganizēta {{dat|2024|4=L|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hzf.lu.lv/par-mums/par-fakultati/|title=Par fakultāti|website=www.hzf.lu.lv|access-date=2025-06-29}}</ref> Ēkā darbojas arī LU Sporta centrs, universitātes bibliotēkas nodaļa un dažādas administratīvās iestādes. == 2024. gada strukturālā krīze == 2024. gada augustā, tieši pirms jaunā mācību gada sākuma, tika konstatētas '''kritiskas būvkonstrukciju problēmas''' – griestu un sienu plaisas, siju šķelšanās un izplešanās. Augšējos stāvus nācās slēgt drošības apsvērumu dēļ, un ekonomikas studentus pārcēla uz citām telpām.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/30.08.2024-lu-iecerejusi-pardot-eku-aspazijas-bulvari-kas-notiks-ar-citiem-ipasumiem.a566863/|title=LU iecerējusi pārdot ēku Aspazijas bulvārī. Kas notiks ar citiem īpašumiem?|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-29|language=lv}}</ref> Šīs problēmas atklāj plašāku agrīnā 20. gadsimta institucionālo ēku uzturēšanas izaicinājumu, kurām veiktas vairākas pārbūves un mainīts lietojums to 120+ gadu ekspluatācijas laikā. == Nākotnes plāni == Universitāte plāno pārcelt Ekonomikas fakultāti uz [[Latvijas Universitātes akadēmiskais centrs|Akadēmisko centru]] [[Torņakalns|Torņakalnā]] {{dat|2025|4=G|5=bez}} rudenī. Ēka ir iekļauta Universitātes īpašumu pārvērtēšanas plānā un potenciāli varētu tikt pārdota.<ref name=":1" /> == Kultūrvēsturiskā nozīme == Aspazijas bulvāris 5 ir unikāls Latvijas vēstures liecinieks, kas iemieso valsts politiskās transformācijas – no impērijas pasta centra līdz mūsdienu akadēmiskajam centram. Ēkas arhitektūra atspoguļo 20. gadsimta sākuma eklektiskā stila raksturīgākās iezīmes. == Skatīt arī == * [[Aspazijas bulvāris]] * [[Latvijas Universitāte]] * [[Rīgas vēsture]] * [[Eklektika (arhitektūra)|Eklektisms]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.lu.lv Latvijas Universitātes tīmekļa vietne] * [https://zudusilatvija.lv/objects/object/18988/ Zudusī Latvija - Rīga. Pasts] * [https://www.russkije.lv/lv/lib/read/post-office-and-telegraph-building.html Bijusī Galvenā Pasta un telegrāfa ēka Rīgā] [[Kategorija:Rīgas ēkas]] [[Kategorija:Latvijas Universitāte]] [[Kategorija:Aspazijas bulvāris]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Rīgā]] [[Kategorija:Pasta ēkas Latvijā]] [[Kategorija:Eklektiskā arhitektūra]] t2qrkyn05f2nmjmb9p2jd0o2i32v51a 3 604204 4301714 2025-06-29T18:30:16Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4301714 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Iyun' Iyul'}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 21.30 (EEST) nt7774yq9wdbt83mb06t4qflp7pgeut 0 604205 4301720 2025-06-29T18:36:39Z KartoshkaFri78 101366 Raksts par seriāla sēriju 4301720 wikitext text/x-wiki {{TV sērijas infokaste|Title=Uzticams cilvēks|Series=Seriāla [[Pazudušie (seriāls)|"Pauzudušie"]]|Season=1. sezona|Series no=8. sērija|Director=[[Takers Geitss]]|Writer=[[Deimons Lindelofs]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Lerijs Fons]]|Editor=[[Marks Goldmans]]|Airdate=2004. gada 10. novembrī|Length=43 min.|Prev=[[Tauriņš (seriāla "Pazudušie" sērija)|Tauriņš]]|Next=[[Vientuļš (seriāla "Pazudušie" sērija)|Vientuļš]]|Guests=[[Metjū Fokss]]<br>[[Evandželīna Lilī]]<br>[[Džošs Holovejs]]<br>[[Horhe Garsija]]<br>[[Dominks Monahans]]<br>[[Navins Endruss]]<br>[[Daniels Dejs Kims]]<br>[[Jundžina Kima]]}} '''"Uzticams cilvēks"''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Confidence Man'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikaņu]] televizījas seriāla [[Pazudušie|"Pazudušie"]] [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] astotā sērija. Sēriju režisors ir [[Takers Geitss]] un scenārists ir [[Deimons Lindelofs]]. Epizods tika radīts 2004. gada 10. novembrī. Sērija stāsta par skandālu ap Sojeru, kuru apsūdz Šenonas inhalatora zādzībā. Sojers mēģina manipulēt ar Džeku un Saīdu, piespiežot viņus rīkoties savās interesēs apmaiņā pret iespējamu inhalatora atdošanu. Paralēli sērija stāsta par Sojera pagātni, kurā viņš darbojās kā krāpnieks. == Sižets == === Uz salas === Džeks ārstē Saīdu, kuru nezināma persona iesita pa galvu. Šajā laikā Šenona ievelk alā ievainoto Būnu, kuru Sojers piekāva par to, ka viņš pārmeklēja viņa mantu krājumus. Būns saka, ka Šenonai ir [[Bronhiālā astma|astma]], un Sojers, visticamāk, ir nozadzis inhalatoru no viņas bagāžas. Džeks ierodas pie Sojera, un starp viņiem izceļas verbāls konflikts un dzirdot to, pie viņiem tuvojas Keita. Vēlāk, paliekot divatā ar Sojeru, viņa saka, ka redzējusi viņam vēstuli, kuru viņš pastāvīgi pārlasa. Izrādās, ka Džeimsa tēvs nogalinājis viņa māti un pēc tam izdarījis pašnāvību. Tas viss noticis krāpnieka vārdā "Sojers" dēļ, kuram Džeimss adresēja šo vēstuli. Vakarā Šenonai sakās astmas lēkme, un saniknotais Džeks iesit Sojeram, taču tas neko nedod, jo Sojers neatdod inhalatoru. No rīta lēkme uz īsu brīdi pāriet, un Džeks nolemj lūgt Saīda palīdzību attiecībā uz Sojeru. Šajā laikā Čārlijs mēģina pārliecināt Klēru pārcelties uz alu. Saīds notver Sojeru, un viņš kopā ar Džeku ievelk viņu krūmos, kur Saīds spīdzina Džeimsu. Visbeidzot viņš saka, ka visu pastāstīs tikai Keitai, bet, kad viņu atved, Sojers atklāj, ka viņam nemaz nav inhalatora. Vēlāk sarunas laikā Sojers uzbrūk Saīdam, un kautiņu laikā viņš iedūr Sojeram [[Nazis|nazi]] rokā, pārdurot [[Artērija|artēriju]]. Džekam ar grūtībām izdodas apturēt asiņošanu. Pēc pamošanās Sojers runā ar Keitu, kura cenšas saprast, kāpēc viņš uzreiz neteica Būnam, ka viņam nav inhalatora. Atbildot, Sojers viņai pastāsta tikai par savu pagātni kā krāpnieks. Tikmēr Sun palīdz Šenonai tikt galā ar astmu, ierīvēdama viņas krūtīs ārstniecisku ziedi, kas pagatavota no [[Ārstniecības augi|ārstniecības augiem]]. Saīds, satraukts par to, ka gandrīz nogalināja Sojeru, dodas izpētīt salas piekrasti. Čārlijam izdodas pārliecināt Klēru pārcelties uz alu. === Sojera atmiņa === Sojers guļ ar precētu sievieti vārdā Džesika. Pēkšņi viņš uzlec kājās un sāk ģērbties, sakot, ka viņam jādodas uz sapulci. Paķerot diplomātu, no tā izkrīt nauda. Viņš paskaidro Džesikai, ka šī nauda paredzēta lielam darījumam, taču viņam pietrūkst 160 tūkstošu [[ASV dolārs|dolāru]]. Džesika iekrīt viņa krāpniecībā un nolemj ieguldīt trūkstošo summu. Pēc dažām dienām Sojers pusdieno ar Džesiku un viņas vīru Deividu, pārrunājot darījumu. Pēc tam viņš aizdod viņas vīram naudu, lai iemantotu viņa uzticību. Kad Sojers dodas uz Džesikas māju, lai saņemtu apsolītos 160 tūkstošus, viņš ierauga viņas bērnu iznākam no istabas. Šis brīdis liek viņam mainīt domas — viņš nolemj atteikties no krāpniecības un, atstājis diplomātu ar naudu, pamet māju. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Reijess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Daniels Dejs Kims]] — Džins Kvons * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss * [[Emīlija de Ravina]] — Klēra Litltone {{Col-end}} === Otra plāna varoņi === * [[Kristīne Ričardsone]] — Džesika * [[Maikls Deluizs]] — Deivids == Ārējās saites == * [[imdbtitle:0636275|"Uzticams cilvēks"]] (angliski) [[Internet Movie Database|IMDb]] vietnē 941cg3bwq5cvh33jsrv915rp365ip3n 4301779 4301720 2025-06-30T03:02:09Z EdgarsBot 50781 Bots: pievienota {{kategorijas+}} veidne. [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|Kļūda?]] 4301779 wikitext text/x-wiki {{kategorijas+}} {{TV sērijas infokaste|Title=Uzticams cilvēks|Series=Seriāla [[Pazudušie (seriāls)|"Pauzudušie"]]|Season=1. sezona|Series no=8. sērija|Director=[[Takers Geitss]]|Writer=[[Deimons Lindelofs]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Lerijs Fons]]|Editor=[[Marks Goldmans]]|Airdate=2004. gada 10. novembrī|Length=43 min.|Prev=[[Tauriņš (seriāla "Pazudušie" sērija)|Tauriņš]]|Next=[[Vientuļš (seriāla "Pazudušie" sērija)|Vientuļš]]|Guests=[[Metjū Fokss]]<br>[[Evandželīna Lilī]]<br>[[Džošs Holovejs]]<br>[[Horhe Garsija]]<br>[[Dominks Monahans]]<br>[[Navins Endruss]]<br>[[Daniels Dejs Kims]]<br>[[Jundžina Kima]]}} '''"Uzticams cilvēks"''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Confidence Man'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikaņu]] televizījas seriāla [[Pazudušie|"Pazudušie"]] [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] astotā sērija. Sēriju režisors ir [[Takers Geitss]] un scenārists ir [[Deimons Lindelofs]]. Epizods tika radīts 2004. gada 10. novembrī. Sērija stāsta par skandālu ap Sojeru, kuru apsūdz Šenonas inhalatora zādzībā. Sojers mēģina manipulēt ar Džeku un Saīdu, piespiežot viņus rīkoties savās interesēs apmaiņā pret iespējamu inhalatora atdošanu. Paralēli sērija stāsta par Sojera pagātni, kurā viņš darbojās kā krāpnieks. == Sižets == === Uz salas === Džeks ārstē Saīdu, kuru nezināma persona iesita pa galvu. Šajā laikā Šenona ievelk alā ievainoto Būnu, kuru Sojers piekāva par to, ka viņš pārmeklēja viņa mantu krājumus. Būns saka, ka Šenonai ir [[Bronhiālā astma|astma]], un Sojers, visticamāk, ir nozadzis inhalatoru no viņas bagāžas. Džeks ierodas pie Sojera, un starp viņiem izceļas verbāls konflikts un dzirdot to, pie viņiem tuvojas Keita. Vēlāk, paliekot divatā ar Sojeru, viņa saka, ka redzējusi viņam vēstuli, kuru viņš pastāvīgi pārlasa. Izrādās, ka Džeimsa tēvs nogalinājis viņa māti un pēc tam izdarījis pašnāvību. Tas viss noticis krāpnieka vārdā "Sojers" dēļ, kuram Džeimss adresēja šo vēstuli. Vakarā Šenonai sakās astmas lēkme, un saniknotais Džeks iesit Sojeram, taču tas neko nedod, jo Sojers neatdod inhalatoru. No rīta lēkme uz īsu brīdi pāriet, un Džeks nolemj lūgt Saīda palīdzību attiecībā uz Sojeru. Šajā laikā Čārlijs mēģina pārliecināt Klēru pārcelties uz alu. Saīds notver Sojeru, un viņš kopā ar Džeku ievelk viņu krūmos, kur Saīds spīdzina Džeimsu. Visbeidzot viņš saka, ka visu pastāstīs tikai Keitai, bet, kad viņu atved, Sojers atklāj, ka viņam nemaz nav inhalatora. Vēlāk sarunas laikā Sojers uzbrūk Saīdam, un kautiņu laikā viņš iedūr Sojeram [[Nazis|nazi]] rokā, pārdurot [[Artērija|artēriju]]. Džekam ar grūtībām izdodas apturēt asiņošanu. Pēc pamošanās Sojers runā ar Keitu, kura cenšas saprast, kāpēc viņš uzreiz neteica Būnam, ka viņam nav inhalatora. Atbildot, Sojers viņai pastāsta tikai par savu pagātni kā krāpnieks. Tikmēr Sun palīdz Šenonai tikt galā ar astmu, ierīvēdama viņas krūtīs ārstniecisku ziedi, kas pagatavota no [[Ārstniecības augi|ārstniecības augiem]]. Saīds, satraukts par to, ka gandrīz nogalināja Sojeru, dodas izpētīt salas piekrasti. Čārlijam izdodas pārliecināt Klēru pārcelties uz alu. === Sojera atmiņa === Sojers guļ ar precētu sievieti vārdā Džesika. Pēkšņi viņš uzlec kājās un sāk ģērbties, sakot, ka viņam jādodas uz sapulci. Paķerot diplomātu, no tā izkrīt nauda. Viņš paskaidro Džesikai, ka šī nauda paredzēta lielam darījumam, taču viņam pietrūkst 160 tūkstošu [[ASV dolārs|dolāru]]. Džesika iekrīt viņa krāpniecībā un nolemj ieguldīt trūkstošo summu. Pēc dažām dienām Sojers pusdieno ar Džesiku un viņas vīru Deividu, pārrunājot darījumu. Pēc tam viņš aizdod viņas vīram naudu, lai iemantotu viņa uzticību. Kad Sojers dodas uz Džesikas māju, lai saņemtu apsolītos 160 tūkstošus, viņš ierauga viņas bērnu iznākam no istabas. Šis brīdis liek viņam mainīt domas — viņš nolemj atteikties no krāpniecības un, atstājis diplomātu ar naudu, pamet māju. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Reijess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Daniels Dejs Kims]] — Džins Kvons * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss * [[Emīlija de Ravina]] — Klēra Litltone {{Col-end}} === Otra plāna varoņi === * [[Kristīne Ričardsone]] — Džesika * [[Maikls Deluizs]] — Deivids == Ārējās saites == * [[imdbtitle:0636275|"Uzticams cilvēks"]] (angliski) [[Internet Movie Database|IMDb]] vietnē 6ljl0blve8mbgrq87s125l761tacixq 0 604206 4301722 2025-06-29T18:37:54Z Svens Hudjajevs 100139 Pāradresē uz [[Manuels Asanja]] 4301722 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Manuels Asanja]] s86nhgctpayg2hnkh8t6x91enkvkdhp 0 604207 4301733 2025-06-29T19:24:09Z Svens Hudjajevs 100139 Pāradresē uz [[Spānijas Pirmā republika]] 4301733 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Spānijas Pirmā republika]] a2720h6xz42f1nrnxyc1hhnfa55shsz 3 604208 4301737 2025-06-29T20:11:01Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4301737 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Thanos sk}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 23.11 (EEST) eiq5vq36ubs2xxvrxl9wlzg9oocely6 3 604209 4301749 2025-06-29T21:04:03Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4301749 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Div2303}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 00.04 (EEST) c0dil1slsvvs9sqoiuw24746jyptobc 3 604210 4301750 2025-06-29T22:31:37Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4301750 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Théo13421}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 01.31 (EEST) h8i177s0af5sy0l270bf6zun0oq012q 3 604211 4301751 2025-06-30T00:14:44Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4301751 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Casey Kafka}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 03.14 (EEST) jzml5awswom171tukujoouynw095jok 3 604212 4301752 2025-06-30T00:37:22Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4301752 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Xenomorph 001}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 03.37 (EEST) 8lj2cutlot12uoozwg3c5zaui8brn5i 0 604213 4301797 2025-06-30T04:38:43Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Konstantinopoles patriarhāts]] 4301797 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Konstantinopoles patriarhāts]] naadmmhw02t6ezgb248b8kjbhqbq8eu 0 604214 4301813 2025-06-30T05:03:46Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Redneki]] 4301813 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Redneki]] 97xnjdnu1u0y6t5rrawpva89h5hak17 0 604215 4301816 2025-06-30T05:04:56Z Turaids 8965 Turaids pārvietoja lapu [[Universālais koordinētais laiks]] uz [[Saskaņotais pasaules laiks]]: https://termini.gov.lv/atrast/Universal%20Time%20Coordinated 4301816 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Saskaņotais pasaules laiks]] 8zl5nl6x39evkg6y5739ouylznbfugw 0 604216 4301830 2025-06-30T06:00:25Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: {{Ielas infokaste |nosaukums = 2. Preču iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Dzelzceļnieks]] |ielas garums = 1100 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss... 4301830 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = 2. Preču iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Dzelzceļnieks]] |ielas garums = 1100 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[16. autobusu maršruts (Daugavpils)|16.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''2. Preču iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Dzelzceļnieks|Dzelzceļnieka]] apkaimē. Tā sākas zem [[Smiltenes iela (Daugavpils)|Smiltenes ielas]] viadukta kā [[Satiksmes iela (Daugavpils)|Satiksmes ielas]] turpinājums, ved ziemeļu un ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[1. Pasažieru iela|1.&nbsp;Pasažieru]] un [[Vidzemes iela (Daugavpils)|Vidzemes ielu]]. 2.&nbsp;Preču ielā ir gan dzīvojama, gan noliktavu un garāžu apbūve. Ielas kopējais garums ir aptuveni 1100 metri. Visā garumā tā ir divu joslu platumā un klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Pa Otro Preču ielu kursē [[16. autobusu maršruts (Daugavpils)|16. maršruta autobusi]], bet 1.&nbsp;Pasažieru ielā ir [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[16. autobusu maršruts (Daugavpils)|16.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]] un [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] maršrutu pietura "2.&nbsp;Preču iela".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=2. Preču iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-16-autoosta-piena-kombin%C4%81ta-ciemats-autoosta#26412 |publisher=16. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|6|30||bez}}}}</ref> Ielas nosaukums radās [[Latvijas PSR]] laikā ({{val|ru|2-я Товарная улица}}) un nekad nav mainījies. == Ielu savienojumi == 2. Preču iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Satiksmes iela (Daugavpils)|Satiksmes iela]] (ielas turpinājums) * [[Malu iela]] * [[Dīķu iela (Daugavpils)|Dīķu iela]] (T veida krustojums) * [[1. Pasažieru iela]] / [[Vidzemes iela (Daugavpils)|Vidzemes iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu P}} {{DEFAULTSORT:#02}} [[Kategorija:Ielas Dzelzceļniekā]] 0kmx3kr0s9vfduzmbzwnhcdt3v49qoo 4301831 4301830 2025-06-30T06:01:16Z Olgerts V 41522 4301831 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = 2. Preču iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Dzelzceļnieks]] |ielas garums = 1100 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[16. autobusu maršruts (Daugavpils)|16.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''2. Preču iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Dzelzceļnieks|Dzelzceļnieka]] apkaimē. Tā sākas zem [[Smiltenes iela (Daugavpils)|Smiltenes ielas]] viadukta kā [[Satiksmes iela (Daugavpils)|Satiksmes ielas]] turpinājums, ved gar sliežu ceļiem ziemeļu un ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[1. Pasažieru iela|1.&nbsp;Pasažieru]] un [[Vidzemes iela (Daugavpils)|Vidzemes ielu]]. 2.&nbsp;Preču ielā ir gan dzīvojama, gan noliktavu un garāžu apbūve. Ielas kopējais garums ir aptuveni 1100 metri. Visā garumā tā ir divu joslu platumā un klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Pa Otro Preču ielu kursē [[16. autobusu maršruts (Daugavpils)|16. maršruta autobusi]], bet 1.&nbsp;Pasažieru ielā ir [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[16. autobusu maršruts (Daugavpils)|16.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]] un [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] maršrutu pietura "2.&nbsp;Preču iela".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=2. Preču iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-16-autoosta-piena-kombin%C4%81ta-ciemats-autoosta#26412 |publisher=16. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|6|30||bez}}}}</ref> Ielas nosaukums radās [[Latvijas PSR]] laikā ({{val|ru|2-я Товарная улица}}) un nekad nav mainījies. == Ielu savienojumi == 2. Preču iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Satiksmes iela (Daugavpils)|Satiksmes iela]] (ielas turpinājums) * [[Malu iela]] * [[Dīķu iela (Daugavpils)|Dīķu iela]] (T veida krustojums) * [[1. Pasažieru iela]] / [[Vidzemes iela (Daugavpils)|Vidzemes iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu P}} {{DEFAULTSORT:#02}} [[Kategorija:Ielas Dzelzceļniekā]] 5nyo13su70gawxhyu8v78xy1emn3eqy 4301834 4301831 2025-06-30T06:10:39Z Olgerts V 41522 papildināts 4301834 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = 2. Preču iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Dzelzceļnieks]] |ielas garums = 1100 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[16. autobusu maršruts (Daugavpils)|16.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''2. Preču iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Dzelzceļnieks|Dzelzceļnieka]] apkaimē. Tā sākas zem [[Smiltenes iela (Daugavpils)|Smiltenes ielas]] viadukta kā [[Satiksmes iela (Daugavpils)|Satiksmes ielas]] turpinājums, ved gar sliežu ceļiem ziemeļu un ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[1. Pasažieru iela|1.&nbsp;Pasažieru]] un [[Vidzemes iela (Daugavpils)|Vidzemes ielu]]. 2.&nbsp;Preču ielā ir gan dzīvojama, gan noliktavu un garāžu apbūve. Ielas kopējais garums ir aptuveni 1100 metri. Visā garumā tā ir divu joslu platumā un klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Pa Otro Preču ielu kursē [[16. autobusu maršruts (Daugavpils)|16. maršruta autobusi]], bet 1.&nbsp;Pasažieru ielā ir [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]], [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[16. autobusu maršruts (Daugavpils)|16.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]] un [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] maršrutu pietura "2.&nbsp;Preču iela".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=2. Preču iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-16-autoosta-piena-kombin%C4%81ta-ciemats-autoosta#26412 |publisher=16. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|6|30||bez}}}}</ref> Ielas nosaukums radās [[Latvijas PSR]] laikā ({{val|ru|2-я Товарная улица}}) un nekad nav mainījies. == Ielu savienojumi == 2. Preču iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Satiksmes iela (Daugavpils)|Satiksmes iela]] (ielas turpinājums) * [[Malu iela]] * [[Dīķu iela (Daugavpils)|Dīķu iela]] (T veida krustojums) * [[1. Pasažieru iela]] / [[Vidzemes iela (Daugavpils)|Vidzemes iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu P}} {{DEFAULTSORT:#02}} [[Kategorija:Ielas Dzelzceļniekā]] brshtn5cf9l0p7zcmef01ehoz2iv8qb 4301835 4301834 2025-06-30T06:12:48Z Olgerts V 41522 maršruti 4301835 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = 2. Preču iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Dzelzceļnieks]] |ielas garums = 1100 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[16. autobusu maršruts (Daugavpils)|16.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''2. Preču iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Dzelzceļnieks|Dzelzceļnieka]] apkaimē. Tā sākas zem [[Smiltenes iela (Daugavpils)|Smiltenes ielas]] viadukta kā [[Satiksmes iela (Daugavpils)|Satiksmes ielas]] turpinājums, ved gar sliežu ceļiem ziemeļu un ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[1. Pasažieru iela|1.&nbsp;Pasažieru]] un [[Vidzemes iela (Daugavpils)|Vidzemes ielu]]. 2.&nbsp;Preču ielā ir gan dzīvojama, gan noliktavu un garāžu apbūve. Ielas kopējais garums ir aptuveni 1100 metri. Visā garumā tā ir divu joslu platumā un klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Pa Otro Preču ielu kursē [[16. autobusu maršruts (Daugavpils)|16. maršruta autobusi]], bet 1.&nbsp;Pasažieru ielā ir [[2. autobusu maršruts (Daugavpils)|2.]], [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]], [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[16. autobusu maršruts (Daugavpils)|16.]], [[18. autobusu maršruts (Daugavpils)|18.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]] un [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] maršrutu pietura "2.&nbsp;Preču iela".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=2. Preču iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-16-autoosta-piena-kombin%C4%81ta-ciemats-autoosta#26412 |publisher=16. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|6|30||bez}}}}</ref> Ielas nosaukums radās [[Latvijas PSR]] laikā ({{val|ru|2-я Товарная улица}}) un nekad nav mainījies. == Ielu savienojumi == 2. Preču iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Satiksmes iela (Daugavpils)|Satiksmes iela]] (ielas turpinājums) * [[Malu iela]] * [[Dīķu iela (Daugavpils)|Dīķu iela]] (T veida krustojums) * [[1. Pasažieru iela]] / [[Vidzemes iela (Daugavpils)|Vidzemes iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu P}} {{DEFAULTSORT:#02}} [[Kategorija:Ielas Dzelzceļniekā]] 7z01sb5rcgsywx6sxib6hw2lydlse3z 0 604217 4301838 2025-06-30T06:48:14Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par sinotibetiešu valodu 4301838 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name = Hakka |nativename = 客家话 |states = [[Ķīna]] |region = [[Ķīna]]s dienvidi |speakers = 44 miljoni (2023. gadā) |familycolor = Sinotibetiešu |fam1 = [[sinotibetiešu valodas]] |fam2 = [[ķīniešu valoda]] |script = [[ķīniešu rakstzīmes]] |nation = |agency = |iso1 = |iso2 = |iso3 = hak |lingua = 79-AAA |map = [[Attēls:Idioma hakka.png|240px]]Hakkas izplatība }} '''Hakka''' jeb '''kedzju valoda''' ({{val|zh|客家话}}, ''Kèjiāhuà'') ir [[ķīniešu valoda]]s paveids, kas pieder pie [[sinotibetiešu valodas|sinotibetiešu valodu]] saimes un tradicionāli tiek klasificēts kā viens no Ķīnas [[dialekts|dialektiem]]. Tomēr valodniecībā hakka bieži tiek uzskatīta par atsevišķu [[valoda|valodu,]] ņemot vērā tās īpatnējo [[fonoloģija|fonoloģiju]], [[leksika|vārdu krājumu]] un zemo saprotamību ar citām ķīniešu valodām, piemēram, ar [[mandarīnu valoda|mandarīnu]] vai [[kantoniešu dialekts|kantoniešu]].<ref name="Britannica"/> Hakka cieši saistīta ar [[hakki|hakku]] etnisko grupu, migrantu kopienu, kas gadsimtu gaitā pārcēlusies no [[Ķīna (reģions)|Ķīnas]] ziemeļu un centrālajiem reģioniem uz dienvidiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Studies on the History of the Hakkas: Reconsidered |url=https://www.ide.go.jp/library/English/Publish/Periodicals/De/pdf/75_02_06.pdf |website=ide.go.jp |accessdate={{dat|2025|6|30||bez}} |language=en}}</ref> Šī migrācijas vēsture atspoguļojas arī valodas strukturālajās iezīmēs, kurās saglabājušies [[senā ķīniešu valoda|senās ķīniešu valodas]] elementi. Mūsdienās hakka runātāji ir sastopami ne tikai Ķīnas dienvidu provincēs, piemēram, [[Guanduna|Guandunā]], [[Fudzjaņa|Fudzjaņā]] un [[Dzjansji]], bet arī [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Dienvidaustrumāzija]]s valstīs, piemēram, [[Malaizija|Malaizijā]] un [[Singapūra|Singapūrā]], kā arī visā pasaulē hakku diasporā.<ref name="Britannica">{{tīmekļa atsauce |title=Hakka language |url=https://www.britannica.com/topic/Hakka-language |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|6|30||bez}} |language=en}}</ref> Hakka ir nozīmīga ne tikai lingvistiskā, bet arī kultūrvēsturiskā ziņā, atspoguļojot unikālu ķīniešu valodas attīstības ceļu un hakku identitātes saglabāšanu globālās migrācijas kontekstā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{InterWiki|code=hak}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{valoda-aizmetnis}} {{Ķīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķīniešu valodas dialekti]] [[Kategorija:Ķīnas valodas]] rrj0kae5pf8j81ayel6dfaeush5mxhu 0 604218 4301839 2025-06-30T06:48:47Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Hakka]] 4301839 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hakka]] oal057kxprsb5tfsehom1f1xcvk0zux 3 604219 4301840 2025-06-30T06:48:53Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4301840 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=InfoSpoks}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 09.48 (EEST) cxcvsx9vah1skav1ba26s9j13agpazv 0 604220 4301841 2025-06-30T06:49:00Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Hakka]] 4301841 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hakka]] oal057kxprsb5tfsehom1f1xcvk0zux 0 604221 4301842 2025-06-30T06:49:14Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Hakka]] 4301842 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hakka]] oal057kxprsb5tfsehom1f1xcvk0zux 0 604222 4301843 2025-06-30T06:49:28Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Hakka]] 4301843 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hakka]] oal057kxprsb5tfsehom1f1xcvk0zux 0 604223 4301844 2025-06-30T06:49:45Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Hakka]] 4301844 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hakka]] oal057kxprsb5tfsehom1f1xcvk0zux 0 604224 4301845 2025-06-30T06:49:58Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Hakka]] 4301845 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hakka]] oal057kxprsb5tfsehom1f1xcvk0zux 1 604225 4301851 2025-06-30T07:12:31Z Apekribo 48114 /* Uzvārds */ jauna sadaļa 4301851 wikitext text/x-wiki == Uzvārds == Pēc angļu izrunas [ˈɒpənhaɪmər] un atveides pareizi ir ar ai: '''Openhaimers'''. Sk. https://www.personvarduatveide.lv/search?utf8=%E2%9C%93&q=Oppenheimer&words=on&sources=on&lang_1=&lang_2=&lang_3=&lang_4=&lang_5=&keyboard=lv un A. Ahero atveidē. [[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 10.12 (EEST) 4fgz8c3a18yv128zbehwb1erm9t5so0 0 604226 4301858 2025-06-30T07:33:49Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par neļķu dzimtas ziedaugu 4301858 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Dianthus caryophyllus | autors = [[Kārlis Linnejs|L.]] | attēls = Gartennelke 1.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Caryophyllales | rinda_lv = Neļķu rinda | dzimta = Caryophyllaceae | dzimta_lv = Neļķu dzimta | ģints = Dianthus | ģints_lv = Neļķes | suga = D. caryophyllus | suga_lv = Dārza neļķe }} '''Dārza neļķe''' (''Dianthus caryophyllus'') ir daudzgadīgs, krāšņi [[segsēkļi|ziedošs augs]] no [[neļķu dzimta]]s, kas ir plaši pazīstams un iecienīts [[dārzkopība|dārzkopībā]] un [[floristika|floristikā]]. Tā ir viena no senāk kultivētajām [[neļķes|neļķu]] sugām, pazīstama ar smaržīgo ziedu krāšņumu, krāsu dažādību un ilgo ziedēšanas periodu.<ref name="rhs1"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dianthus caryophyllus 'Coquette' (pf) |url=https://www.rhs.org.uk/plants/297653/dianthus-caryophyllus-coquette-%2528pf%2529/details |website=rhs.org.uk |accessdate={{dat|2025|6|30||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Carnation |url=https://www.britannica.com/plant/carnation |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|6|30||bez}} |language=en}}</ref> Dārza neļķes bieži tiek izmantotas kā [[grieztie ziedi]], kā arī [[krāšņumaugi|dekoratīvie augi]] dārzos un podos. Savvaļā dārza neļķe, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]),<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dianthus caryophyllus L. |url=https://org/taxon/urn%3Alsid%3Aipni.org%3Anames%3A153205-1 |website=powo.science.kew.org |accessdate={{dat|2025|6|30||bez}} |language=en}}</ref> taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu šķirņu un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem.<ref name="rhs1">{{tīmekļa atsauce |title=Dianthus caryophyllus |url=https://www.rhs.org.uk/plants/5707/dianthus-caryophyllus/details |website=rhs.org.uk |accessdate={{dat|2025|6|30||bez}} |language=en}}</ref> Kultūrā dārza neļķe simbolizē [[mīlestība|mīlestību]], [[cieņa|cieņu]], [[apbrīna|apbrīnu]] un [[piemiņa|piemiņu]],<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Language of Flowers & Their Meanings |url=https://www.interflora.co.uk/page/flower-meanings |website=interflora.co.uk |accessdate={{dat|2025|6|30||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Carnation Meaning and Why It's the Official Mother's Day Flower |url=https://www.realsimple.com/holidays-entertaining/holidays/mothers-day/mothers-day-flower |website=realsimple.com |accessdate={{dat|2025|6|30||bez}} |language=en}}</ref> tādēļ visā pasaulē tā bieži sastopama svinīgos, reliģiskos un piemiņas pasākumos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Neļķes]] [[Kategorija:Krāšņumaugi]] cz1ycbrgbzukj6hhbyo48g82esezby7 0 604227 4301859 2025-06-30T07:34:20Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Dārza neļķe]] 4301859 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dārza neļķe]] 3affptyh4dnwh606xsyjy7m1a3qul5r 0 604228 4301860 2025-06-30T07:34:47Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Dārza neļķe]] 4301860 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dārza neļķe]] 3affptyh4dnwh606xsyjy7m1a3qul5r 0 604229 4301863 2025-06-30T07:45:47Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Deņisova cilvēks]] 4301863 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Deņisova cilvēks]] i62ch14po0jgxogbp7ltcwj1iyx7amb 0 604230 4301866 2025-06-30T07:53:27Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Jānis VIII]] 4301866 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jānis VIII]] awphgiedm0yl9tmqe5ty0we0r06rq3l 0 604231 4301867 2025-06-30T07:53:51Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Jānis VIII]] 4301867 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jānis VIII]] awphgiedm0yl9tmqe5ty0we0r06rq3l 0 604232 4301868 2025-06-30T07:54:16Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Jānis VIII]] 4301868 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jānis VIII]] awphgiedm0yl9tmqe5ty0we0r06rq3l 0 604233 4301869 2025-06-30T08:00:10Z InfoSpoks 132453 Izveidoju lapu par Krīzes vadības centru, kas darbu Latvijā sāk 2025. gada 1. jūlijā. 4301869 wikitext text/x-wiki '''Krīzes vadības centrs''' (KVC) ir [[Latvijas Republikas Ministru prezidenta]] funkcionālā pārraudzībā esoša struktūrvienība [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] sastāvā, kura Ministru prezidenta uzdevumā nodrošina krīzes vadības pasākumu plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=361100|title=Grozījumi Nacionālās drošības likumā|website=LIKUMI.LV|access-date=2025-06-30|language=lv}}</ref> === Par Krīzes vadības centru === Krīzes vadības centrs no 2025. gada 1. jūlija pārņem [https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-sekretariats Krīzes vadības padomes sekretariāta] funkcijas, un tā uzdevums ir sagatavot lēmumu pieņemšanai vajadzīgos dokumentus, kā arī koordinēt civilo krīžu pārvaldībā iesaistīto institūciju darbu un krīzes komunikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/krizes-vadibas-centrs|title=Krīzes vadības centrs {{!}} Ministru kabinets|website=www.mk.gov.lv|access-date=2025-06-30|language=lv}}</ref> Līdz ar Krīzes vadības centra izveidošanu krīzes vadībai [[Latvija|Latvijā]] nepieciešamos stratēģiskos lēmumus pieņem jaunā formātā – [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] krīzes vadības sēdē. Militāras krīzes gadījumā Krīzes vadības centrs koordinē civilā un militārā sektora sadarbību, lai nodrošinātu sabiedrības funkcionēšanu krīzes apstākļos. Krīzes vadības centrs nepārtraukti atrodas paaugstinātas gatavības režīmā un nepieciešamības gadījumā saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu ir gatavs pārņemt pārnozaru krīzes vadību. Krīzes vadības centrs sadarbojas ar ministrijām un pašvaldībām, palīdzot iestādēm uzlabot savus krīzes pārvaldības procesus, kā arī dažādu institūciju sadarbības spējas. === Krīzes vadības centra nepieciešamība un tapšana === Lai visaptveroši stiprinātu gatavību dažāda veida riskiem un apdraudējumiem – no dabas katastrofām līdz hibrīddraudiem un militāriem uzbrukumiem –, Latvijā tiek īstenota krīzes vadības sistēmas reorganizācija un 2025. gada 1. jūlijā darbu sācis Krīzes vadības centrs. Priekšnoteikums tam ir Saeimā 2025. gada 29. maijā pieņemtie grozījumi [https://likumi.lv/ta/id/361100-grozijumi-nacionalas-drosibas-likuma Nacionālās drošības likumā], Ministru kabineta iekārtas likumā, likumā “Par ārkārtējo stāvokli un izņēmuma situāciju” un Valsts civildienesta likumā. === Kontakti un vairāk informācijas === Par Krīzes vadības centru un tā kontakti atrodami [https://www.mk.gov.lv/lv/krizes-vadibas-centrs www.mk.gov.lv]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/krizes-vadibas-centrs|title=Krīzes vadības centrs {{!}} Ministru kabinets|website=www.mk.gov.lv|access-date=2025-06-30|language=lv}}</ref> s8r83llwc8psv9u8cxgyrkgh6j0was3 4301870 4301869 2025-06-30T08:02:56Z InfoSpoks 132453 Pievienoju pareizo linku uz Wikipedia lapu par Latvijas Republikas Ministru prezidentu. 4301870 wikitext text/x-wiki '''Krīzes vadības centrs''' (KVC) ir [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas Republikas Ministru prezidenta]] funkcionālā pārraudzībā esoša struktūrvienība [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] sastāvā, kura Ministru prezidenta uzdevumā nodrošina krīzes vadības pasākumu plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=361100|title=Grozījumi Nacionālās drošības likumā|website=LIKUMI.LV|access-date=2025-06-30|language=lv}}</ref> === Par Krīzes vadības centru === Krīzes vadības centrs no 2025. gada 1. jūlija pārņem [https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-sekretariats Krīzes vadības padomes sekretariāta] funkcijas, un tā uzdevums ir sagatavot lēmumu pieņemšanai vajadzīgos dokumentus, kā arī koordinēt civilo krīžu pārvaldībā iesaistīto institūciju darbu un krīzes komunikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/krizes-vadibas-centrs|title=Krīzes vadības centrs {{!}} Ministru kabinets|website=www.mk.gov.lv|access-date=2025-06-30|language=lv}}</ref> Līdz ar Krīzes vadības centra izveidošanu krīzes vadībai [[Latvija|Latvijā]] nepieciešamos stratēģiskos lēmumus pieņem jaunā formātā – [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] krīzes vadības sēdē. Militāras krīzes gadījumā Krīzes vadības centrs koordinē civilā un militārā sektora sadarbību, lai nodrošinātu sabiedrības funkcionēšanu krīzes apstākļos. Krīzes vadības centrs nepārtraukti atrodas paaugstinātas gatavības režīmā un nepieciešamības gadījumā saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu ir gatavs pārņemt pārnozaru krīzes vadību. Krīzes vadības centrs sadarbojas ar ministrijām un pašvaldībām, palīdzot iestādēm uzlabot savus krīzes pārvaldības procesus, kā arī dažādu institūciju sadarbības spējas. === Krīzes vadības centra nepieciešamība un tapšana === Lai visaptveroši stiprinātu gatavību dažāda veida riskiem un apdraudējumiem – no dabas katastrofām līdz hibrīddraudiem un militāriem uzbrukumiem –, Latvijā tiek īstenota krīzes vadības sistēmas reorganizācija un 2025. gada 1. jūlijā darbu sācis Krīzes vadības centrs. Priekšnoteikums tam ir Saeimā 2025. gada 29. maijā pieņemtie grozījumi [https://likumi.lv/ta/id/361100-grozijumi-nacionalas-drosibas-likuma Nacionālās drošības likumā], Ministru kabineta iekārtas likumā, likumā “Par ārkārtējo stāvokli un izņēmuma situāciju” un Valsts civildienesta likumā. === Kontakti un vairāk informācijas === Par Krīzes vadības centru un tā kontakti atrodami [https://www.mk.gov.lv/lv/krizes-vadibas-centrs www.mk.gov.lv]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/krizes-vadibas-centrs|title=Krīzes vadības centrs {{!}} Ministru kabinets|website=www.mk.gov.lv|access-date=2025-06-30|language=lv}}</ref> hoisz8ie4wsvosxhmnuwyf0sx48ksu5 4301872 4301870 2025-06-30T08:11:17Z InfoSpoks 132453 Pievienoju Wikipedia linku uz Latvijas parlamenta lapu 4301872 wikitext text/x-wiki '''Krīzes vadības centrs''' (KVC) ir [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas Republikas Ministru prezidenta]] funkcionālā pārraudzībā esoša struktūrvienība [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] sastāvā, kura Ministru prezidenta uzdevumā nodrošina krīzes vadības pasākumu plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=361100|title=Grozījumi Nacionālās drošības likumā|website=LIKUMI.LV|access-date=2025-06-30|language=lv}}</ref> === Par Krīzes vadības centru === Krīzes vadības centrs no 2025. gada 1. jūlija pārņem [https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-sekretariats Krīzes vadības padomes sekretariāta] funkcijas, un tā uzdevums ir sagatavot lēmumu pieņemšanai vajadzīgos dokumentus, kā arī koordinēt civilo krīžu pārvaldībā iesaistīto institūciju darbu un krīzes komunikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/krizes-vadibas-centrs|title=Krīzes vadības centrs {{!}} Ministru kabinets|website=www.mk.gov.lv|access-date=2025-06-30|language=lv}}</ref> Līdz ar Krīzes vadības centra izveidošanu krīzes vadībai [[Latvija|Latvijā]] nepieciešamos stratēģiskos lēmumus pieņem jaunā formātā – [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] krīzes vadības sēdē. Militāras krīzes gadījumā Krīzes vadības centrs koordinē civilā un militārā sektora sadarbību, lai nodrošinātu sabiedrības funkcionēšanu krīzes apstākļos. Krīzes vadības centrs nepārtraukti atrodas paaugstinātas gatavības režīmā un nepieciešamības gadījumā saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu ir gatavs pārņemt pārnozaru krīzes vadību. Krīzes vadības centrs sadarbojas ar ministrijām un pašvaldībām, palīdzot iestādēm uzlabot savus krīzes pārvaldības procesus, kā arī dažādu institūciju sadarbības spējas. === Krīzes vadības centra nepieciešamība un tapšana === Lai visaptveroši stiprinātu gatavību dažāda veida riskiem un apdraudējumiem – no dabas katastrofām līdz hibrīddraudiem un militāriem uzbrukumiem –, Latvijā tiek īstenota krīzes vadības sistēmas reorganizācija un 2025. gada 1. jūlijā darbu sācis Krīzes vadības centrs. Priekšnoteikums tam ir [[Saeima|Saeimā]] 2025. gada 29. maijā pieņemtie grozījumi [https://likumi.lv/ta/id/361100-grozijumi-nacionalas-drosibas-likuma Nacionālās drošības likumā], Ministru kabineta iekārtas likumā, likumā “Par ārkārtējo stāvokli un izņēmuma situāciju” un Valsts civildienesta likumā. === Kontakti un vairāk informācijas === Par Krīzes vadības centru un tā kontakti atrodami [https://www.mk.gov.lv/lv/krizes-vadibas-centrs www.mk.gov.lv]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/krizes-vadibas-centrs|title=Krīzes vadības centrs {{!}} Ministru kabinets|website=www.mk.gov.lv|access-date=2025-06-30|language=lv}}</ref> g2jda7r1xtnhh5imc0hn9dtwmn14k2r 4301873 4301872 2025-06-30T08:12:57Z InfoSpoks 132453 Papildināju teikumu, lai tas skaidri saprotams 4301873 wikitext text/x-wiki '''Krīzes vadības centrs''' (KVC) ir [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas Republikas Ministru prezidenta]] funkcionālā pārraudzībā esoša struktūrvienība [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] sastāvā, kura Ministru prezidenta uzdevumā nodrošina krīzes vadības pasākumu plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=361100|title=Grozījumi Nacionālās drošības likumā|website=LIKUMI.LV|access-date=2025-06-30|language=lv}}</ref> === Par Krīzes vadības centru === Krīzes vadības centrs no 2025. gada 1. jūlija pārņem [https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-sekretariats Krīzes vadības padomes sekretariāta] funkcijas, un tā uzdevums ir sagatavot lēmumu pieņemšanai vajadzīgos dokumentus, kā arī koordinēt civilo krīžu pārvaldībā iesaistīto institūciju darbu un krīzes komunikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/krizes-vadibas-centrs|title=Krīzes vadības centrs {{!}} Ministru kabinets|website=www.mk.gov.lv|access-date=2025-06-30|language=lv}}</ref> Līdz ar Krīzes vadības centra izveidošanu krīzes vadībai [[Latvija|Latvijā]] nepieciešamos stratēģiskos lēmumus pieņem jaunā formātā – [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] krīzes vadības sēdē. Militāras krīzes gadījumā Krīzes vadības centrs koordinē civilā un militārā sektora sadarbību, lai nodrošinātu sabiedrības funkcionēšanu krīzes apstākļos. Krīzes vadības centrs nepārtraukti atrodas paaugstinātas gatavības režīmā un nepieciešamības gadījumā saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu ir gatavs pārņemt pārnozaru krīzes vadību. Krīzes vadības centrs sadarbojas ar ministrijām un pašvaldībām, palīdzot iestādēm uzlabot savus krīzes pārvaldības procesus, kā arī dažādu institūciju sadarbības spējas. === Krīzes vadības centra nepieciešamība un tapšana === Lai visaptveroši stiprinātu gatavību dažāda veida riskiem un apdraudējumiem – no dabas katastrofām līdz hibrīddraudiem un militāriem uzbrukumiem –, Latvijā tiek īstenota krīzes vadības sistēmas reorganizācija un 2025. gada 1. jūlijā darbu sācis Krīzes vadības centrs. Priekšnoteikums tam ir [[Saeima|Saeimā]] 2025. gada 29. maijā pieņemtie grozījumi [https://likumi.lv/ta/id/361100-grozijumi-nacionalas-drosibas-likuma Nacionālās drošības likumā], Ministru kabineta iekārtas likumā, likumā “Par ārkārtējo stāvokli un izņēmuma situāciju” un Valsts civildienesta likumā. === Kontakti un vairāk informācijas === Vairāk informācijas par Krīzes vadības centru un tā kontakti atrodami [https://www.mk.gov.lv/lv/krizes-vadibas-centrs www.mk.gov.lv]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/krizes-vadibas-centrs|title=Krīzes vadības centrs {{!}} Ministru kabinets|website=www.mk.gov.lv|access-date=2025-06-30|language=lv}}</ref> ttgzzryzuq8y5qdxce8y9s9onvd7auc 0 604234 4301877 2025-06-30T08:25:10Z Apekribo 48114 Apekribo pārvietoja lapu [[Manhetenas projekts]] uz [[Manhatanas projekts]]: Īpašvārda atveide, sal. Manhatana 4301877 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Manhatanas projekts]] lbq0fsr3b2oig2o0tmwb0f3zxa5khyb 1 604235 4301879 2025-06-30T08:25:10Z Apekribo 48114 Apekribo pārvietoja lapu [[Diskusija:Manhetenas projekts]] uz [[Diskusija:Manhatanas projekts]]: Īpašvārda atveide, sal. Manhatana 4301879 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Manhatanas projekts]] 8izh40v6ih4gdzilnj45nslkelvs9pc 0 604236 4301880 2025-06-30T08:28:06Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī un Līksnas pagastā|Grīvas iela|Grīvas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Grīvas iela |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Liginiški]] |ielas garums = 366 m |atklāta = |vēst nosaukumi = [[Mihails Frunze|Frunzes]] iela |joslu skaits... 4301880 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī un Līksnas pagastā|Grīvas iela|Grīvas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Grīvas iela |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Liginiški]] |ielas garums = 366 m |atklāta = |vēst nosaukumi = [[Mihails Frunze|Frunzes]] iela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Grīvas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], pislētas dienvidu nomalē, [[Liginiški|Liginišku]] apkaimē. Grīvas iela sākas krustojumā ar [[Uzvaras iela (Daugavpils)|Uzvaras ielu]], ved ziemeļaustrumu un austrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Blāzmas iela (Daugavpils)|Blāzmas ielu]]. Grīvas ielā ir dažas privātmājas, bet pārsvarā iela paliek neapbūvēta. Ielas pārnumuru (dienvidu) pusē atrodas [[Laucesas pagasts|Laucesas pagasta]] teritorija. Grīvas ielas kopējais garums ir 366 metri, tā visā garumā klāta ar [[grants]] segumu. Ielas sarkano līniju platums ir 12 metri,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|30||bez}} |page=86 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Grīvas ielu nekursē. Tagadējā Grīvas iela, vēl bez nosaukuma, attēlota 1936. gada kartē.<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 2. daļa |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=74–75 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf |accessdate={{dat|2025|6|30||bez}}}}</ref> [[Latvijas PSR]] laikā to dēvēja par '''[[Mihails Frunze|Frunzes]] ielu''', bet no 1992. gada tās nosaukums ir '''Grīvas iela'''. == Ielu savienojumi == Grīvas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Uzvaras iela (Daugavpils)|Uzvaras iela]] * [[Blāzmas iela (Daugavpils)|Blāzmas iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu G}} [[Kategorija:Ielas Liginiškos]] eyr43l9mzah63j3pflrm1uwi3bww86b 4301881 4301880 2025-06-30T08:36:52Z Meistars Joda 781 4301881 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī un Līksnas pagastā|Grīvas iela|Grīvas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Grīvas iela |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Liginiški]] |ielas garums = 366 m |atklāta = |vēst nosaukumi = [[Mihails Frunze|Frunzes]] iela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Grīvas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], pilsētas dienvidu nomalē, [[Liginiški|Liginišku]] apkaimē. Grīvas iela sākas krustojumā ar [[Uzvaras iela (Daugavpils)|Uzvaras ielu]], ved ziemeļaustrumu un austrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Blāzmas iela (Daugavpils)|Blāzmas ielu]]. Grīvas ielā ir dažas privātmājas, bet pārsvarā iela paliek neapbūvēta. Ielas pārnumuru (dienvidu) pusē atrodas [[Laucesas pagasts|Laucesas pagasta]] teritorija. Grīvas ielas kopējais garums ir 366 metri, tā visā garumā klāta ar [[grants]] segumu. Ielas sarkano līniju platums ir 12 metri,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|30||bez}} |page=86 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Grīvas ielu nekursē. Tagadējā Grīvas iela, vēl bez nosaukuma, attēlota 1936. gada kartē.<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 2. daļa |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=74–75 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf |accessdate={{dat|2025|6|30||bez}}}}</ref> [[Latvijas PSR]] laikā to dēvēja par '''[[Mihails Frunze|Frunzes]] ielu''', bet no 1992. gada tās nosaukums ir '''Grīvas iela'''. == Ielu savienojumi == Grīvas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Uzvaras iela (Daugavpils)|Uzvaras iela]] * [[Blāzmas iela (Daugavpils)|Blāzmas iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu G}} [[Kategorija:Ielas Liginiškos]] h8d9ihyo7qvxg1yfhs4pb7ihgcg83ci 3 604237 4301884 2025-06-30T09:17:35Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4301884 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Optioryx}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 12.17 (EEST) fjimazdk97yixyamm5h109ud3euwfs4 3 604238 4301887 2025-06-30T09:42:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4301887 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=MaxxyFax}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 12.42 (EEST) 8rpsfbmw3a7hdtqkv0hb69m992cvxx9 0 604239 4301888 2025-06-30T09:57:14Z Baltais mags 97300 Jauna lapa - Andris Jankovskis 4301888 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Jankovskis | attēls = Andris_Jankovskis.jpg | apraksts = Andris Jankovskis 2025. gadā | amats = [[Dienvidkurzemes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2025|06|26|N}} | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Aivars Priedols]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|04|9}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Dienvidkurzemes novads}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | profesija = politiķis, jurists | alma_mater = [[Baltijas Starptautiskā akadēmija]] }} Andris Jankovskis (dzimis 1986. gada 9. aprīlī) ir Latvijas politiķis. Kopš 2025. gada ir [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] domes priekšsēdētājs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.06.2025-dienvidkurzemes-novada-vadibu-parnem-nacionala-apvieniba-par-meru-klustot-jankovskim.a604643/|title=Dienvidkurzemes novadā vadību pārņem Nacionālā apvienība, par mēru kļūstot Jankovskim}}</ref> Vidējo izglītību ieguvis [[Aizputes vidusskola|Aizputes vidusskolā]]. 2008. gadā [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskajā akadēmijā]] ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnē. 2025. gadā tika ievēlēts par [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] domes priekšsēdētāju. Pirms tam bijis [[Aizputes novads|Aizputes novada]] un [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] domes priekšsēdētāja vietnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/53200-andris-jankovskis/|title=2025. gada pašvaldību vēlēšanas - Andris Jankovskis}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/andris-jankovskis|title=2021. gada pašvaldību vēlēšanas - Andris Jankovskis}}</ref> ipczo0zriickb729uan1ualgaxluqqs 4301890 4301888 2025-06-30T10:02:53Z Baltais mags 97300 4301890 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Jankovskis | attēls = Andris_Jankovskis.jpg | apraksts = Andris Jankovskis 2025. gadā | amats = [[Dienvidkurzemes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2025|06|26|N}} | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Aivars Priedols]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|04|9}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Dienvidkurzemes novads}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | profesija = politiķis, jurists | alma_mater = [[Baltijas Starptautiskā akadēmija]] }} Andris Jankovskis (dzimis 1986. gada 9. aprīlī) ir Latvijas politiķis. Kopš 2025. gada ir [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] domes priekšsēdētājs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.06.2025-dienvidkurzemes-novada-vadibu-parnem-nacionala-apvieniba-par-meru-klustot-jankovskim.a604643/|title=Dienvidkurzemes novadā vadību pārņem Nacionālā apvienība, par mēru kļūstot Jankovskim}}</ref> Vidējo izglītību ieguvis [[Aizputes vidusskola|Aizputes vidusskolā]]. 2008. gadā [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskajā akadēmijā]] ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnē. 2025. gadā tika ievēlēts par [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] domes priekšsēdētāju. Pirms tam bijis [[Aizputes novads|Aizputes novada]] un [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] domes priekšsēdētāja vietnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/53200-andris-jankovskis/|title=2025. gada pašvaldību vēlēšanas - Andris Jankovskis}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/andris-jankovskis|title=2021. gada pašvaldību vēlēšanas - Andris Jankovskis}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Aivars Priedols]] | virsraksts = [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada dome]]s priekšsēdētājs | periods = {{dat|2025|06|26|N}} }} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Jankovskis, Andris}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novada pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Baltijas Starptautiskās akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] hb05f0loi0cuji7p3807aavs17marbm 4301891 4301890 2025-06-30T10:03:34Z Baltais mags 97300 4301891 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Jankovskis | attēls = Andris_Jankovskis.jpg | apraksts = Andris Jankovskis 2025. gadā | amats = [[Dienvidkurzemes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2025|06|26|N}} | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Aivars Priedols]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|04|9}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Dienvidkurzemes novads}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | profesija = politiķis, jurists | alma_mater = [[Baltijas Starptautiskā akadēmija]] }} Andris Jankovskis (dzimis 1986. gada 9. aprīlī) ir Latvijas politiķis. Kopš 2025. gada ir [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] domes priekšsēdētājs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.06.2025-dienvidkurzemes-novada-vadibu-parnem-nacionala-apvieniba-par-meru-klustot-jankovskim.a604643/|title=Dienvidkurzemes novadā vadību pārņem Nacionālā apvienība, par mēru kļūstot Jankovskim}}</ref> Vidējo izglītību ieguvis [[Aizputes vidusskola|Aizputes vidusskolā]]. 2008. gadā [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskajā akadēmijā]] ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnē. 2025. gadā tika ievēlēts par [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] domes priekšsēdētāju. Pirms tam bijis [[Aizputes novads|Aizputes novada]] un [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] domes priekšsēdētāja vietnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/53200-andris-jankovskis/|title=2025. gada pašvaldību vēlēšanas - Andris Jankovskis}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/andris-jankovskis|title=2021. gada pašvaldību vēlēšanas - Andris Jankovskis}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Aivars Priedols]] | pēc = - | virsraksts = [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada dome]]s priekšsēdētājs | periods = {{dat|2025|06|26|N}} }} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Jankovskis, Andris}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novada pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Baltijas Starptautiskās akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] 2kbuggox4xnsnl5up1wwwjbhjjsi9l3 0 604240 4301905 2025-06-30T11:31:12Z KartoshkaFri78 101366 Raksts par seriāla sēriju 4301905 wikitext text/x-wiki {{TV sērijas infokaste|Title=Vientuļš|Series=Seriāla [[Pazudušie (seriāls)|"Pazudušie"]]|Season=1. sezona|Series no=9. sērija|Director=[[Gregs Jajtans]]|Writer=[[Deivids Furijs]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Maikls Bonvilejns]]<br>[[Lerijs Fons]]|Editor=[[Stīvens Semels]]|Length=43 min.|Airdate=2004. gada 17. novembrī|Prev=[[Uzticams cilvēks (seriāla "Pazudušie" sērija)|Uzticams cilvēks]]|Next=[[Audzināja cits (seriāla "Pazudušie" sērija)|Audzināja cits]]|Guests=[[Metjū Fokss]]<br>[[Evandželīna Lilī]]<br>[[Džošs Holovejs]]<br>[[Horhe Garsija]]<br>[[Dominks Monahans]]<br>[[Navīns Endrūss]]<br>[[Daniels Dejs Kims]]<br>[[Jundžina Kima]]}} '''"Vientuļš"''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Solitary'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikaņu]] televizījas seriāla [[Pazudušie|"Pazudušie"]] [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] devītā sērija. Sēriju režisors ir [[Gregs Jajtans]] un scenārists ir [[Deivids Furijs]]. Epizods tika radīts 2004. gada 17. novembrī. Sērija stāsta par Saīdu, kuru sagūsta dīvaina francūziete, kura ierakstīja [[Franču valoda|franču]] signālu. Hugo nolemj organizēt [[Golfs|golfa]] čempionātu, lai novērstu izdzīvojušo uzmanību no stresa un garlaicības. Sērija arī stāsta par Saīda pagātni, kurš iepriekš dienēja [[Irāka|Irākas]] Republikāņu gvardē. == Sižets == === Uz salas === Saīds, viens pats dodoties ceļojumā gar piekrasti, atklāj dīvainu kabeli, kas stiepjas no okeāna līdz džungļiem, un nolemj tam sekot. Viņš sastopas ar slazdiem un iekrīt vienā no tiem. Tikmēr pludmales nometnē Keita satraucas par Saīdu, taču Džeks viņu mierina, atgādinot, ka Saīdam ir militārā apmācība. Vakarā, pēc tam kad Džeks ir izārstējis vienu no izdzīvojušajiem — Salivanu — no [[Nātrene|nātrenes]], viņš mierina Hugo, sakot, ka viss būs kārtībā un viņi izdzīvos. Nedaudz vēlāk pie Hugo, kurš sēž pie ugunskura, ierodas Loks ar vēl vienu izdzīvojušo — Ītanu, kurš met Hugo somu ar golfa nūjam. Šajā laikā Saīdu sagūsta kāda sieviete un spīdzina ar elektrību, prasot, kur atrodas kāda Aleksa. Saīds paskaidro, kas viņš ir un kā nokļuvis uz salas, tostarp pastāstot par franču signālu. No rīta sieviete viņam rāda fotogrāfiju, kuru Saīds nēsā līdzi kabatā, un jautā par tajā redzamo sievieti, taču joprojām viņam netic, uzskatot, ka viņš ir viens no “citiem”, kas nolaupa cilvēkus. Alā daudziem sāk kļūt garlaicīgi, un Hugo nolemj kaut ko izdomāt, kamēr Maikls rāda Džekam paštaisītas dušas skici. Drīz pie viņiem pienāk Čārlijs un aicina abus doties līdzi pie Hugo. Kad viņi ierodas pļaviņā netālu no pludmales, Hugo parāda somu ar golfa nūjam un saka, ka viņiem vajadzīga vieta, kur atbrīvoties no stresa un garlaicības. Sākotnēji Džeks un Maikls nav īpaši sajūsmināti, taču drīz vien iesaistās golfa spēlē. Tajā pašā laikā sieviete turpina spīdzināt Saīdu. Džekam un Maiklam pievienojas Salivans, un drīz vien pludmali sasniedz ziņas par golfa laukumu, un daudzi izdzīvojušie dodas uz turieni. Sieviete nosēdina Saīdu pie galda un apmaiņā pret palīdzību – viņas mūzikas lādītes salabošanu – pastāsta par sevi. Viņas vārds ir Daniela Ruso, un viņa pirms 16 gadiem cieta kuģa avārijā pie salas. Viņas ceļabiedri, tostarp viņas meitas Aleksas tēvs, inficējās ar kādu slimību, un Daniela bija spiesta viņus nogalināt. Viņa atklāj, ka tieši viņa ierakstīja franču signālu un sāka to pārraidīt caur radiotorni kaut kur uz salas. Aleksu – viņas meitu – kā zīdaini nolaupīja nezināmi cilvēki, kurus viņa sauc par “citiem”. Vēlāk, kad Daniela uz brīdi aiziet, Saīds paņem viņas zīmēto salas [[Karte|karti]] un viņas [[Šautene|šauteni]], plānojot aizbēgt, bet Ruso viņu noķer. Tomēr Daniela nolemj atlaist Saīdu, bet atsakās doties viņam līdzi uz nometni. Tikmēr Sojers pievienojas golfa spēlētājiem un ierosina likt likmes ar mantām. Atgriežoties uz nometni caur džungļiem, Saīds pēkšņi sāk dzirdēt dīvainus čukstus. === Saīda atmiņa === Dienējot Irākas Republikāņu gvardē, Saīds spīdzina [[Šiītu islāms|šiītu]] nemierniekus. Viņa komandieris Omārs ir pārsteigts par Saīda prasmēm un pārceļ viņu uz [[Izlūkošana|izlūkošanas vienību]]. Šajā brīdī Saīds pamana pazīstamu sievieti, kuru ved uz pratināšanas telpu. Izrādās, tā ir Nadja — Saīda bērnības draudzene, kuru tur aizdomās par sadarbību ar nemiernieku. Saīdam tiek pavēlēts viņu spīdzināt, taču viņš pretojas, cenšoties pierunāt Nadju nodot savus līdzdalībniekus. Tomēr pēc diviem mēnešiem viņa joprojām atsakās runāt, un viņai tiek piespriests [[nāvessods]]. Nespēdams pieļaut viņas nāvi, Saīds palīdz Nadjai aizbēgt, nošaujot savu komandieri Omāru. Tomēr viņš pats neizbēg līdzi, jo baidās, ka viņa ģimene tiks sodīta. Pirms šķiršanās Nadja viņam atdod savu fotogrāfiju ar uzrakstītu vēstījumu. Lai izvairītos no aizdomām, Saīds iešauj sev kājā. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Reijess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks {{Col-2}} * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss * [[Emīlija de Ravina]] — Klēra Litltone {{Col-end}} === Otra plāna varoņi === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Kristians Bovmens]] — Stīvs Dženkinss * [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons * suņēks Medisone — suns Vinsents * [[Viljams Mapoters]] — Ītans Roms * [[Mira Furlane]] — francūziete Daniela Ruso * [[Skots Polins]] — Salivans {{Col-2}} * [[Andrea Gabriela]] — Nadja Džasima * [[Navīds Negabans]] — Omārs * [[Džims Mocarela]] — Džeroms * [[Mārdžorija Marjane]] — Beta * [[Braiens Sato]] — Ričards * [[Kriss Kandela]] — Kreigs{{Col-end}} == Ārējās saites == * [[imdbtitle:0636292|"Vientuļš"]] (angliski) [[Internet Movie Database|IMDb]] vietnē oym1vgmg85ckewzu3c4zva8qmp4q2jl 3 604241 4301908 2025-06-30T11:36:28Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4301908 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Weherbal}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 14.36 (EEST) 92d8nug44t6ovwpn7c06gvw9f55l4q9 3 604242 4301910 2025-06-30T11:40:56Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4301910 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ryuu Kan Bu}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 14.40 (EEST) 8iyf3g10nez522gww5h4oxipprczucn 0 604243 4301914 2025-06-30T11:46:28Z Pirags 3757 Jauna lapa: [[Attēls:Karl Ernst Biron.jpg|thumb|upright=1.0|Kārlis Ernsts Bīrons.]] '''Kārlis Ernsts fon Bīrons''' ({{val|de|Karl Ernst von Biron}}; 1728–1801) bija [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] Ernsta Johana Bīrona jaunākais dēls. == Dzīvesgājums == Dzimis 1728. gada 11. oktobrī [[Kēnigsberga|Kēnigsbergā]]s [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogiene]]s [[Anna I|Annas Ivanovnas]] galma virsmeistara Ernsts Johans Bīrons|Ernsta... 4301914 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Karl Ernst Biron.jpg|thumb|upright=1.0|Kārlis Ernsts Bīrons.]] '''Kārlis Ernsts fon Bīrons''' ({{val|de|Karl Ernst von Biron}}; 1728–1801) bija [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] Ernsta Johana Bīrona jaunākais dēls. == Dzīvesgājums == Dzimis 1728. gada 11. oktobrī [[Kēnigsberga|Kēnigsbergā]]s [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogiene]]s [[Anna I|Annas Ivanovnas]] galma virsmeistara [[Ernsts Johans Bīrons|Ernsta Johana Bīrona]] un viņa sievas [[Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena|Benignas Gotlībes]], dzimušas Trotas-Treidenas, ģimenē kā jaunākais dēls. Bērnībā viņš kopā ar vecākiem 1730.—1740. gadā dzīvoja [[Maskava|Maskavā]] (1730—1732) un [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]] (1732—1740), kur viņa tēvs bija [[Krievijas Impērija]]s ķeizarienes Annas galma vadītājs jeb virskambarkungs (''Oberkammerherr, обер-камергер''). Pašu Kārli četru gadu vecumā 1732. gadā iecēla par kapteini Preobraženskas gvardes pulkā. 1740. gadā viņam piešķīra Aleksandra Ņevska ordeni. Pēc ķeizarienes Annas nāves viņa tēvs 1740. gada 28. oktobrī kļuva par jaundzimušā Krievijas ķeizara [[Ivans VI Romanovs|Ivana VI]] reģentu, bet jau pēc pāris nedēļām viņu naktī uz 20. novembri arestēja un ieslodzīja Šliselburgas cietoksnī. 1741. gada 11. aprīlī hercogam Ernstam Johanam Bīronam piesprieda nāvessodu, taču viņa pēctece reģente [[Anna Leopoldovna (Krievijas Impērijas reģente)|Anna Leopoldovna]] to nomainīja ar izsūtījumu uz [[Toboļska]]s guberņas [[Pelima]]s ciemu [[Sibīrija|Sibīrijā]]. Pēc 1741. gada novembra galma apvērsuma ķeizariene [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabete Petrovna]] viņa vecāku ģimenei 1742. gada martā atļāva pārcelties uz [[Jaroslavļa|Jaroslavļu]]. Tikai 1762. gada 25. februārī, pēc [[Pēteris III|Pētera III]] kāpšanas Krievijas tronī, 32 gadus vecajam Kārlim kopā ar vecākiem ļāva atgriezties Pēterburgā. Viņam piešķīra kavalērijas [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpi un iecēla par Vologdas kājnieku pulka komandieri. 1763. gadā viņš bija viens no Pēterburgas brīvmūrnieku ložas "Perfektā saskaņa" dibinātājiem. Katrīnas II valdīšanas laikā viņš apmetās pie tēva Kurzemē, no kurienes apceļoja Holandi, Franciju, Angliju un Itāliju. Uzturēšanās laikā Parīzē viņu 1768. gada janvārī apcietināja un ieslodzīja Bastīlijas cietoksnī kā naudas viltotāju un kabatzagļu bandas vadītāju. Kad 1768. gada rudenī hercogs Ernests Johans Jelgavā pārcieta [[Infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[Testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam Pēterim, bet 1769. gada 25. novembrī pats atteicās no hercogistes troņa. 1771. gadā Kārlis Bīrons atteicās no savām mantojuma tiesībām uz hercoga troni. 1772. gadā viņš mantojumā saņēma Grosvartenbergas (''Groß Wartenberg'', tagad [[Sicova]]s) pili, viņa pēcteči bija prinči Bīroni-Vartenbergi (''Fürst von Biron-Wartenberg''). Miris 1801. gada 16. oktobrī Kēnigsbergā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Karl Ernst von Biron|Kārlis Bīrons}} * [https://web.archive.org/web/20080511194125/http://www.rundale.net/50/ hercogi Bīroni un viņu atvases (latviešu val.)] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Birons, Kārlis Ernsts}} [[Kategorija:1728. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1801. gadā mirušie]] [[Kategorija:Bīronu dinastija]] egrxtewiuv8cbtvsp68q6qgj53oiu04