Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.45.0-wmf.8 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 2046 4303336 4216120 2025-07-03T21:44:19Z Lasks 38532 /* Politika */ 4303336 wikitext text/x-wiki {{valsts infokaste | vietējais_nosaukums = الجمهورية الجزائرية الديمقراطية الشعبية<br />''Al-Jumhūrīyah al-Jazā’irīyah ad-Dīmuqrāţīyah ash-Sha’bīyah'' | pilnais_valsts_nosaukums = Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika | valsts_nosaukums = <!-- Valsts nosaukums angļu valodā --> | karoga_attēls = Flag of Algeria.svg | karoga_nosaukums = Alžīrijas karogs | ģerboņa_attēls = | ģerboņa_nosaukums = Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = من الشعب و للشعب {{spaces|2}}<small>{{ar ikona}}<br />Cilvēkiem no cilvēkiem</small> | valsts_himna = ''[[Kassaman]]''{{spaces|2}}<small>{{ar ikona}}<br />Solījums</small> | kartes_attēls = Location Algeria AU Africa.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Alžīra]] |latd=36 |latm=42 |latNS=N |longd=3 |longm=13 |longEW=E | lielākā_pilsēta = [[Alžīra]] | valsts_valodas = [[arābu valoda|arābu]], [[berberu valoda|berberu]] | etniskās_grupas = 99% [[arābi]]<br />1% [[eiropieši]] | etniskās_grupas_gads = | demonym = [[alžīrieši]] | valsts_iekārta = [[Prezidentāla sistēma|Prezidentāla]] [[republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Alžīrijas prezidenti|Prezidents]] | valsts_galva = [[Abdulmadžīds Tebūns]] (عبد المجيد تبون) | valsts_galvas_tituls2 = [[Alžīrijas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Nadīrs Larbāvī]] (نذير العرباوي) | neatkarības_iegūšana = [[Alžirijas vēsture|Dibināta]] | neatkarības_notikums = [[Hamadidu dinastija]] | neatkarības_datums = no [[1014]]. gada | neatkarības_notikums2 = [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] pārvalde | neatkarības_datums2 = no [[1516]]. gada | neatkarības_notikums3 = [[Francijas koloniālās impērijas|Francijas]] pārvaldība | neatkarības_datums3 = no [[1830]]. gada | neatkarības_notikums4 = Neatkarība no [[Francija]]s | neatkarības_datums4 = {{dat|1962|7|5}} | platība_km2 = 2381741 | platība_rangs = 10. | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2014 | iedzīvotāju_skaits = 38 700 000 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 34. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 15,9 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 208. | IKP_PPP = $609 394 miljardi<ref name=imf2>[http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2016/02/weodata/weorept.aspx?pr.x=52&pr.y=14&sy=2016&ey=2021&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=612&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a= Algeria]. [[Starptautiskais Valūtas fonds]]</ref> | IKP_PPP_gads = 2016 | IKP_PPP_rangs = 35. | IKP_PPP_per_capita = 14 949<ref name=imf2/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = 100. | HDI = {{palielinājās}} 0.736 | HDI_gads = 2015 | HDI_kategorija = <font color="#009900">augsts</font> | HDI_rangs = 83. | Gini = 35.3 | Gini_gads = 1995 | Gini_kategorija = <font color="#ffcc00">vidējs</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Alžīrijas dinārs]] | valūtas_kods = DZD | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.dz]] | tālsarunu_kods = 213 | piezīme1 = | iso_kods_num = 012 | iso_kods_alfa2 = DZ | iso_kods_alfa3 = DZA }} '''Alžīrija''' ({{val|ar|'''الجزائر'''}}, ''Al Jaza'ir'', {{val|fr|Algérie}}), oficiāli '''Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika''', ir valsts [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Ziemeļos to apskalo [[Vidusjūra]], tā robežojas ar [[Maroka|Maroku]] ziemeļrietumos, [[Tunisija|Tunisiju]] ziemeļaustrumos, ar [[Lībija|Lībiju]] austrumos, ar [[Nigēra|Nigēru]] dienvidaustrumos, ar [[Mali]] un [[Mauritānija|Mauritāniju]] dienvidrietumos un dažus kilometrus ar [[Rietumsahāra|Rietumsahāru]] rietumos. Alžīrijas platība ir 2 381 741&nbsp;km² un to ietekmē subtropu joslas un tropu joslas klimats. Alžīrija ir lielākā valsts [[Āfrika]]s kontinentā un 10. lielākā valsts pasaulē pēc teritorijas lieluma.<ref name="cia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ag.html |title=''CIA World Factbook'' |access-date={{dat|2008|05|15||bez}} |archive-date={{dat|2012|10|13||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/6BNNjndve?url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ag.html }}</ref><ref>''CIA World Factbook'' [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2147rank.html Rank Order - Area] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140209041128/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2147rank.html |date={{dat|2014|02|09||bez}} }}</ref> Valsts piekrastes daļa ir kalnaina, bet uz dienvidiem no [[Atlass (kalni)|Atlasa kalniem]] atrodas plaša stepe, kas pakāpeniski pāraug Sahāras tuksnesī. Lielu daļu valsts teritorijas aizņem tuksnesis. Alžīrija ar 38,7 miljoniem iedzīvotāju ir trīsdesmit ceturtā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Viduslaikos Alžīrijā valdīja dažādas arābu un berberu dinastijas. 1517. gadā Alžīrijas teritoriju iekaroja [[Osmaņu impērija]] un tā bija osmaņu pārvaldībā līdz 1830. gadam, kad tā nokļuva [[Francija]]s pārvaldībā. 1962. gada 3. jūlijā Alžīrija kļuva par neatkarīgu valsti. Alžīrija ir [[Prezidentāla sistēma|prezidentāla]] [[republika]], kas sastāv no 48 provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Alžīra]]. Alžīrija ir [[Āfrikas Savienība]]s, [[Arābu valstu līga]]s, [[OPEC]] un [[ANO]] dalībvalsts, tā ir arī viena no [[Arābu Magriba savienība]]s dibinātājvalstīm. Alžīrijas ekonomika lielākoties balstās uz [[dabasgāze]]s eksportu uz [[Eiropa|Eiropu]]. Pēc OPEC datiem Alžīrijai pieder septiņpadsmitās lielākās [[nafta]]s rezerves pasaulē un otrās lielākās Āfrikā, kā arī devītās lielākās dabasgāzes rezerves pasaulē. Alžīrijai ir otrā lielākā armija Ziemeļāfrikā ar lielāko militāro budžetu Āfrikā. == Vēsture == Alžīrija bija [[berberi|berberu]] jeb imazigēnu apdzīvota vieta jau pirms 10 000 gadiem pirms mūsu ēras. Pēc 1000. gada pirms mūsu ēras [[Kartāga|kartāgieši]] piekrastē sāka veidot savas apmetnes jeb [[kolonija]]s. [[Pūniešu kari|Pūniešu karu]] laikā berberi izmantoja izdevību iegūt neatkarību no Kartāgas un sāka veidoties berberu karaļvalstis, no kurām pazīstamākā bija [[Numīdija]]. Taču no 146. gada p. m. ē. tās iekaroja [[Romas impērija]]. Kad Romas impērija sabruka, reģionā izveidojās vairākas neatkarīgas berberu valstis, bet Vidusjūras piekrastes reģionā — [[vandaļi|Vandaļu karaļvalsts]], kas pastāvēja līdz 534. gadam, kad to sakāva [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] [[Bizantijas imperators|imperatora]] [[Justiniāns I|Justiniāna I]] ģenerālis Belisārs. Bizantija saglabāja nestabilu varu reģionā līdz arābu iebrukumam astotajā gadsimtā. Viduslaikos berberi pieņēma [[islāms|islāmu]]. Šis periods raksturīgs arī ar to, ka sāka veidoties dažādas berberu dinastijas, kas sāka valdīt gan mūsdienu Alžīrijas teritorijā, gan apkārtējos reģionos. Pēc viduslaiku vēsturnieku domām, berberi bija sadalījušies divos atzaros, no to ciltstēva Maziga.{{fact}} Divi atzari, ''Botri'' un ''Barnès'', bija sadalījušies vairākās ciltīs, un katru reģionu (Mahrebu) apdzīvoja vairākas no tām.{{fact}} Tikai [[Almohadu dinastija]]s dinastijas laikā [[Magriba]] bija spējīga apvienoties. 1517. gadā teritoriju iekaroja [[Osmaņu impērija]] un izveidoja valstī administrāciju, likumdošanu un sekmēja reģiona attīstību. Osmaņu izveidotais Alžīras elajets lielā mērā noteica mūsdienu Alžīrijas teritorijas robežas. 1830. gadā Alžīriju [[Francijas Alžīrijas iekarošana|iekaroja Francija]]. Franču okupācija bija ļoti vardarbīga un tās rezultātā Alžīrijas iedzīvotāju skaits no 1830. līdz 1872. gadam samazinājās par apmēram trešdaļu. Francija integrēja Alžīriju savā politiskajā sistēmā. Alžīrijā no Dienvideiropas valstīm iebrauca un apmetās uz dzīvi ievērojams skaits eiropiešu, kas kopā ar jau no [[rekonkista]]s laikiem šeit dzīvojošajiem sefardu ebrejiem kļuva par Alžīrijas valdošo slāni. 1959. gadā viņi bija 10,4 % no Alžīrijas iedzīvotājiem. 1954. gadā tika nodibināta [[Alžīrijas Nacionālā atbrīvošanās fronte]], kas uzsāka [[Alžīrijas neatkarības karš|bruņotu cīņu par neatkarību]]. 1962. gada 18. martā starp Franciju un Alžīriju tika noslēgta [[Eviānas vienošanās]], kas atzina Alžīrijas neatkarību. Nacionālās atbrīvošanās frontes dibinātājs [[Ahmeds Bens Bella]] kļuva par premjerministru un gadu vēlāk — par prezidentu. [[1965]]. gada 15. jūnijā pulkvedis [[Hoari Boumediene]] veica valsts apvērsumu un [[demokrātija]] tika aizstāta ar militāro diktatūru. Pēc desmit gadu valdīšanas Boumediene paziņoja, ka jārīko vēlēšanas. 1976. gadā referendumā tika apstiprināta jauna konstitūcija. Tā kā vēlēšanās ļāva piedalīties tikai Nacionālās atbrīvošanās frontes locekļiem, Boumediene tika ievēlēts par prezidentu. 1990. gada pašvaldību vēlēšanās, kas bija pirmās brīvās vēlēšanas kopš neatkarības iegūšanas, 54% balsu ieguva [[Islāma glābšanas fronte]] (IGF). 1991. gada decembrī tika sarīkotas arī pirmās brīvās parlamentārās vēlēšanas, kurās vairākumu bija ieguvusi IGF, taču tad, pēc armijas veikta militāra valsts apvērsuma, vēlēšanas tika pārtrauktas. Prezidents [[Čadli Benddžedids]], kas solīja ieviest jaunas reformas, tika gāzts. Par prezidentu kļuva Liamīns Zērols. IGF tika aizliegta un tās vadītāji apcietināti. Francijas valdība sniedza savu atbalstu jaunajai Zērola administrācijai un kopā ar rietumu plašsaziņas līdzekļiem apsveica jauno režīmu, jo tādējādi tika novērsti "islāma draudi". Rietumu plašsaziņas līdzekļi rakstīja, ka neskatoties uz nedemokrātisko armijas rīcību, demokrātija Alžīrijā tika saglabāta. IGF un vairākas citas ar islāmu saistītās grupas, piemēram, ''Groupe Islamique Arme'' uzsāka astoņu gadu ilgu pilsoņu karu ar valdību. Karā gaja bojā ap 120 000 cilvēku. == Ģeogrāfija == Alžīrija ir valsts [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Tā robežojas ar [[Maroka|Maroku]] un [[Tunisija|Tunisiju]] ziemeļaustrumos, ar [[Lībija|Lībiju]] austrumos, ar [[Nigēra|Nigēru]] dienvidaustrumos, ar [[Mali]] un [[Mauritānija|Mauritāniju]] dienvidrietumos un dažus kilometrus ar [[Rietumsahāra|Rietumsahāru]] rietumos. Ziemeļos to apskalo [[Vidusjūra]]. Tai ir 1 620 km gara krasta līnija gar Vidusjūru. Tās platība 2 381 741 [[km²]]. Tā pēc platības ir [[Valstu uzskaitījums pēc platības|10. lielākā valsts pasaulē]] un lielākā valsts Āfrikā. Pirms [[Dienvidsudāna]]s atdalīšanās no [[Sudāna]]s, tā bija otra lielākā valsts Āfrikā. Augstākais Alžīrijas punkts ir Tahata kalns, kura augstums ir 2918 metri virs jūras līmeņa, tas atrodas Atlasa kalnos. Lielākā valsts piekrastes daļa ir kalnaina, vietām sasniedzot lielu augstumu. Labākās lauksaimniecības zemes atrodas šaurā [[Vidusjūra]]s piekrastes joslā, tur dzīvo vairākums Alžīrijas iedzīvotāju. Līdzenumu teritoriju no tuksnešainās vidienes šķir [[Atlass (kalni)|Atlasa kalni]] un augsti, kaili plato. Uz dienvidiem no Atlasa kalniem atrodas plaša [[stepe]], kas pakāpeniski pāraug Sahāras tuksnesī. Lielu daļu valsts teritorijas jeb 90% aizņem tuksnesis, līdz ar to Alžīrijā ir maz lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Alžīrijas dienvidos, Sahāras centrā atrodas Ahagara kalni. Alžīrijas teritorijā atrodas vairākas periodiski izūstošas upes, kā arī vairāki lieli sālsūdens ezeri; lielākais no tiem ir [[Melhīrs]]. === Klimats === Alžīrijas ziemeļu daļa pie [[Vidusjūra]]s krasta atrodas mērenajā joslā un tai ir raksturīgs Vidusjūras klimats. Tuksneša zonā valda tuksneša klimats, kam raksturīgas ļoti augstas gaisa temperatūras pat ziemā. Taču naktīs tuksneša gaisa temperatūra mēdz pietuvoties nullei. Atlasa kalnos bieži novērojami nokrišņi, taču, jo tālāk iekšzemē, jo vidējais nokrišņu daudzums kļūst mazāks. Jūras piekrastē ir mēreni silts klimats un gadā izkrīt apmēram 1000&nbsp;mm nokrišņu. Savukārt Sahāras tuksneša teritorijā ir rajoni, kuri gadā nesaņem ne piliena lietus. === Administratīvais iedalījums === {{pamatraksts|Alžīrijas administratīvais iedalījums}} '''Alžīrijas administratīvo iedalījumu''' veido '''48 vilājas''' (''wilayah''; provincēs), kas sīkāk iedalās '''553 distriktos''' (''daïra''; daļās). Savukārt daīras iedalās '''1541 municipalitātēs''' (''baladiyah''). == Iedzīvotāji == Alžīrijā dzīvo 38,7 miljoni iedzīvotāju, un ar katru gadu iedzīvotāju skaits strauji palielinās. Lielākā daļa iedzīvotāju jeb 90% dzīvo valsts ziemeļu piekrastes daļā. 28,1% no iedzīvotājiem ir jaunāki par 15 gadiem. 99% no alžīriešiem ir [[musulmaņi]] [[sunnīti]]. 72% iedzīvotāju runā [[Arābu valoda|arābu valodā]], bet 27–30% [[Berberu valodas|berberu valodās]]. 25 000–150 000 no tiem ir [[tuaregi]], kas dzīvo valsts dienvidaustrumu daļā. Koloniālajā periodā ievērojamu minoritāti (1960. gadā 10%) sastādīja ieceļotāji no [[Eiropa]]s, kuri pēc neatkarības iegūšanas ir pametuši valsti. [[Francija|Francijā]] dzīvo 1,7 miljoni alžīriešu, kas veido lielāko alžīriešu iedzīvotāju kopienu ārpus Alžīrijas. == Saimniecība == Valsts saimniecībā galvenā nozare ir [[nafta]]s un [[dabasgāze]]s ieguve un pārstrāde. Alžīrijā atrodas vienas no lielākajām naftas iegulām [[Āfrika|Āfrikā]] un piektie lielākie dabasgāzes krājumi pasaulē. Pēdējā laikā Alžīrijas attīstību traucē augstās pārtikas cenas, vairāk nekā 30% liels bezdarbs, kā arī teroristu un militāru grupējumu izraisīti nemieri.{{fact}} Lauksaimniecībā strādā apmēram ceturtā daļa nodarbināto Alžīrijas iedzīvotāju. Galvenie zemkopju audzētie augi ir [[labība]], [[vīģes]]koki, [[dateļpalmas]], visdažādākie augļu koki, krūmi un [[dārzeņi]]. == Politika == 1962. gada 3. jūlijā [[Francija]]s prezidents [[Šarls de Golls]] atzina Alžīrijas neatkarību. 1962. gada 25. septembrī tā oficiāli tika pasludināta par republiku. Alžīrijā kopš konstitūcijas pieņemšanas [[1976]]. gadā daudzas reizes ir notikusi varas maiņa. Alžīrija ir republika. Parlaments sastāv no 389 locekļiem, kuri ir ievēlēti uz 5 gadiem, un tautas padomes ar 96 netieši ievēlētajiem un 48 locekļiem, kurus iecēlis prezidents. Izpildvaru vada prezidents, kurš parasti tiek ievēlēts uz pieciem gadiem. Ministru prezidentu ieceļ Valsts prezidents. Divpalātu parlaments sastāv no 380 asamblejas locekļiem un 144 padomes locekļiem. Alžīrijas tiesiskā sistēma ir balstīta uz Francijas un islāma likumiem. Pašreizējais Alžīrijas prezidents ir [[Abdelmadžids Tebune]], kurš ir pie varas kopš 2019. gada. == Skatīt arī == * [[Alžīrijas neatkarības karš]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āfrika}} {{Arābu līga}} {{OPEC}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āfrikas valstis]] [[Kategorija:Alžīrija]] knw05gma30vkx965o0pblh3glpsftqj 0 2258 4303248 4276474 2025-07-03T13:11:09Z Meistars Joda 781 4303248 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste <!-- Basic info ----------------> |name = Bobodjulaso |official_name = ''Bobo-Dioulasso'' |other_name = |nickname = |settlement_type = <!--such as Town, Village, City, Borough etc.--> |total_type = <!-- to set a non-standard label for total area and population rows --> |motto = <!-- images and maps -----------> |image_skyline = BoboDioulasso-TownHall.JPG |imagesize = |image_caption = Bobodjulaso domes ēka |image_flag = |flag_size = |image_seal = |seal_size = |image_shield = |shield_size = |image_map = |mapsize = |map_caption = |pushpin_map =Burkinafaso <!-- name of a location map as per Template:Location_map --> |pushpin_label_position = <!-- position of the pushpin label: left, right, top, bottom, none --> |pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Burkinafaso |pushpin_mapsize = <!-- Location ------------------> |coordinates_region = BF |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{karogs|Burkinafaso}} |subdivision_type1 = |subdivision_name1 = |subdivision_type2 = [[Burkinafaso provinces|Province]] |subdivision_name2 = [[Huē province]] |seat_type = |seat = <!-- Politics -----------------> |government_footnotes = |government_type = |leader_title = |leader_name = |leader_title1 = <!-- for places with, say, both a mayor and a city manager --> |leader_name1 = |established_title = Dibināta |established_date = 15. gadsimts |established_title1 = <!-- Incorporated (town) --> |established_date1 = |founder = |named_for = <!-- Area ---------------------> |area_magnitude = <!-- use only to set a special wikilink --> |area_footnotes = |area_total_km2 = 136.78<!-- ALL fields with measurements are subject to automatic unit conversion--> |area_land_km2 = <!--See table @ Template:Infobox Settlement for details on unit conversion--> |area_water_km2 = |area_water_percent = |area_urban_km2 = |area_metro_km2 = <!-- Elevation --------------------------> |elevation_footnotes = <!--for references: use <ref> </ref> tags--> |elevation_m = 445 |elevation_max_m = |elevation_min_m = <!-- Population -----------------------> |population_as_of = 2012 |population_footnotes =<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.world-gazetteer.com/wg.php?x=&men=gcis&lng=en&des=wg&srt=pnan&col=abcdefghinoq&msz=1500&sbj=pg&geo=-31|title=World Gazetteer|access-date={{dat|2016|04|07||bez}}|archive-date={{dat|2013|01|11||bez}}|archive-url=https://archive.today/20130111110626/http://www.world-gazetteer.com/wg.php?x=&men=gcis&lng=en&des=wg&srt=pnan&col=abcdefghinoq&msz=1500&sbj=pg&geo=-31}}</ref> |population_note = |population_total =537728 |population_density_km2 =auto |population_metro = |population_density_metro_km2 = |population_urban = |population_density_urban_km2 = <!-- General information ---------------> |timezone = [[Griničas laiks|GMT]] |utc_offset = +0 |timezone_DST = |utc_offset_DST = |latd=11 |latm=11 |lats= |latNS=N |longd=4 |longm=17 |longs= |longEW=W <!-- Area/postal codes & others --------> |postal_code_type = <!-- enter ZIP code, Postcode, Post code, Postal code... --> |postal_code = |area_code = +226 20 |website = {{URL|http://www.bobodioulasso.net}} |footnotes = }} '''Bobodjulaso''' ir pilsēta [[Burkinafaso]], provinces [[Huē]] centrs. Tā ir otra lielākā Burkinafaso pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āfrika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Burkinafaso pilsētas]] ixnty9esre87p8tshluga94rnrpswdl 0 5383 4303353 4190779 2025-07-04T01:13:17Z Д.Ильин 36158 4303353 wikitext text/x-wiki {{Vielas infokaste | attēls = [[Attēls:Ammonia-dimensions-from-Greenwood&Earnshaw-2D.svg|150px]] [[Attēls:Ammonia-3D-vdW.png|150px]]<br />Amonjaka struktūrformula un molekulas modelis | citi nosaukumi = ūdeņraža nitrīds | ķīmiskā formula = NH₃ | molmasa = 17,027 | blīvums = [[normāli apstākļi|normālos apstākļos]] 0,7625<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.engineeringtoolbox.com/ammonia-density-temperature-pressure-d_2006.html | title= Ammonia - Density at Varying Temperature and Pressure | publisher= Engineering ToolBox | language= en | accessdate= 2019. gada 6. augustā | archiveurl= https://web.archive.org/web/20190605002639/https://www.engineeringtoolbox.com/ammonia-density-temperature-pressure-d_2006.html | archivedate= 2019. gada 5. Jūnijs }}</ref> | kušanas temperatūra = 195,42 K (-78,27&nbsp;°C) | viršanas temperatūra = 240,74 K (-33,49&nbsp;°C) | šķīdība ūdenī = 89,9 g/100ml (pie 0&nbsp;°C) | citi = }} '''Amonjaks''' ir [[slāpeklis|slāpekļa]] un [[ūdeņradis|ūdeņraža]] [[binārais savienojums]], kura [[ķīmiskā formula]] ir H₃N (lai arī tas nav pareizi, jo slāpeklis ir [[elektronegativitāte|elektronegatīvāks]] par ūdeņradi, biežāk formulu raksta kā NH₃). [[Normāli apstākļi|Normālos apstākļos]] tā ir bezkrāsaina, salīdzinoši viegli sašķidrināma [[gāze]] ar asu smaku. Amonjaks ir [[inde|indīgs]], [[saindēšanās]] ar to ir atkarīga no tvaika koncentrācijas un saskares ilguma.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://medicine.lv/raksti/saindesanas_pme | title= Saindēšanās | publisher= medicine.lv | accessdate= 2019. gada 6. augustā | archiveurl= https://web.archive.org/web/20190806004208/https://medicine.lv/raksti/saindesanas_pme | archivedate= 2019. gada 6. augusts }}</ref> Amonjaks ir [[amfotēriskums|amfotēriska viela]], jo var veidot kā [[amonija jons|amonija jonu]] NH₄⁺, tā arī [[amīda jons|amīda jonu]] NH₂⁻ vai [[imīda jons|imīda jonu]] NH²⁻. Ūdenī amonjaks uzvedas kā [[bāze (ķīmija)|bāze]]. Tas veido arī dažādus [[amonija sāļi|amonija sāļus]]. Amonjaks ļoti labi šķīst [[ūdens|ūdenī]] — pie 0&nbsp;°C 1 tilpumā ūdens izšķīst ap 1200 tilpumu amonjaka (pie 20&nbsp;°C attiecīgi 700 tilpumu); tas izskaidrojams ar [[ūdeņraža saite|ūdeņraža saišu]] veidošanos starp amonjaka un ūdens molekulām. Ūdeņraža saites atbildīgas arī par amonjaka anomāli augsto viršanas temperatūru un vieglo sašķidrināmību. Viena no lielākajām amonjaka uzglabāšanas stacijām [[Eiropa|Eiropā]] atrodas [[Ventspils|Ventspilī]], Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ventamonjaks.lv/|title=Ventamonjaks|website=www.ventamonjaks.lv|access-date=2021-10-20}}</ref> == Iegūšana == Amonjaku iegūst tiešā reakcijā starp [[slāpeklis|slāpekli]] un [[ūdeņradis|ūdeņradi]] ([[Hābera—Boša process]]). Amonjaks ir galvenā visu slāpekļa savienojumu rūpnieciskā izejviela. == Īpašības == Normālos apstākļos amonjaks ir gāzveida agregātstāvoklī un ir vieglāks par gaisu. Amonjaks viegli šķīst ūdenī un tajā veido bāzisku šķīdumu, jo ''sp³'' [[orbitāļu hibridizācija|hibridizētajam]] slāpekļa atomam ir 1 nesaistošs jeb nedalīts elektronu pāris, kam ar [[donorakceptorā saite|donorakceptorās saites]] palīdzību ūdens šķīdumā pievienojas ūdens molekulas [[protons]], atstājot brīvu [[Hidroksiljons|hidroksiljonu]]. :NH₃ + H₂O ↔ NH₄⁺ + OH^- Dažreiz saka, ka ūdens šķīdumā veidojas [[amonija hidroksīds|amonija hidroksīds]], tomēr faktiski šāds jonu savienojums neeksistē<ref>Nails Ahmetovs. ''Neorganiskā ķīmija''. Rīga : Zvaigzne, 1978, 370. lpp.</ref>, jo jonizācijas reakcija notiek tikai niecīgā mērā. Vienmolārā amonjaka šķīdumā jonizējas tikai 0,4% amonjaka molekulu, tomēr ar to pietiek, lai šķīdumam būtu izteikti bāziska reakcija. Kaut gan amonjaks nesatur hidroksilgrupu, pēc [[protolītiskā teorija|protolītiskās teorijas]], amonjaks ir bāze, jeb protonu akceptors, tā [[konjugētā skābe]] ir NH₄⁺ (amonija jons). Amonjaks labi reaģē ar [[skābe|skābēm]] un skābajiem oksīdiem, jo tad amonija joni veidojas daudz vieglāk un rodas [[amonija sāļi]]. Nozīmīgākie amonija sāļi ir [[amonija sulfāts]] ((NH₄)₂SO₄) un [[amonija nitrāts]] (NH₄NO₃), kurus lieto kā minerālmēslus (slāpekļa mēslojums). Katalītiski oksidējot amonjaku, iegūst [[slāpekļskābe|slāpekļskābi]]. Amonjaks slikti deg gaisā, taču, degot tīrā skābeklī vai [[katalizators|katalizatoru]] klātienē, veidojas slāpeklis un ūdens: :4NH₃ + 3O₂ → 2N₂ + 6H₂O Izmantojot piemērotus katalizatorus, var iegūt arī [[slāpekļa oksīdi|slāpekļa oksīdus]]. Amonjaks reaģē arī ar daudziem organiskajiem savienojumiem, veidojot slāpekļorganiskos savienojumus (ar halogēnogļūdeņražiem veido [[amīni|amīnus]], ar halogēnkarbonskābēm veido [[aminoskābe]]s, ar [[formaldehīds|formaldehīdu]] veido [[urotropīns|urotropīnu]] (heksametilēntetramīnu)). == Izmantošana == Galvenokārt lieto slāpekļa minerālmēslojuma ražošanai, sprāgstvielu, polimēru, slāpekļskābes, sodas un citu ķīmiskās rūpniecības produktu iegūšanai. Šķidru amonjaku [[analītiskā ķīmija|analītiskajā ķīmijā]] dažreiz lieto par neūdens polāru šķīdinātāju. Tajā šķīst [[sārmu metāli]]. Šķidru amonjaku plaši izmanto saldēšanas iekārtās (ar to aizstāj videi kaitīgos [[freoni|freonus]]). 10% šķīdumu lieto medicīnā kā kairinošu līdzekli un sauc par [[ožamais spirts|ožamo spirtu]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{ķīmija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Slāpeklis]] [[Kategorija:Ūdeņradis]] [[Kategorija:Sadzīves ķīmija]] [[Kategorija:Aukstumnesēji]] c4jy0wuo9vl6tao9w6jf8adgrha5ura 0 8652 4303334 4303159 2025-07-03T21:03:13Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[File:Moudon-coat of arms.svg]] → [[File:CHE Moudon COA.svg]] → File replacement: update to new version ([[c:c:GR]]) 4303334 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Europe-Switzerland.svg|200px|thumbnail|[[Šveice]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas '''[[Šveice]]s pilsētas'''. Pašlaik Šveicē ir vairāk nekā '''220 pilsētas'''. Oficiāli par [[pilsēta|pilsētām]] ({{val|de|Städte}}, {{val|fr|villes}}, {{val|it|città}}) Šveicē tiek uzskatītas apdzīvotas vietas ar iedzīvotāju skaitu vairāk nekā 10 000 iedzīvotājiem. == Pilsētu skaits pa kantoniem == {| width=500px align=right |- | {{Image label begin|image=Switzerland location map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.150|y=0.390|scale=500|text=[[Vo kantons|Vo]]}} {{Image label small|x=0.060|y=0.520|scale=500|text=[[Ženēvas kantons|Ženēva]]}} {{Image label small|x=0.320|y=0.540|scale=500|text=[[Valē kantons|Valē/Vallisa]]}} {{Image label small|x=0.230|y=0.360|scale=500|text=[[Fribūras kantons|Fribūra/<br />Freiburga]]}} {{Image label small|x=0.160|y=0.280|scale=500|text=[[Neišateles kantons|Neišatele]]}} {{Image label small|x=0.370|y=0.340|scale=500|text=[[Bernes kantons|Berne]]}} {{Image label small|x=0.280|y=0.170|scale=500|text=[[Juras kantons|Jura]]}} {{Image label small|x=0.370|y=0.180|scale=500|text=[[Zoloturnas kantons|Zoloturna]]}} {{Image label small|x=0.350|y=0.140|scale=500|text=[[Bāzeles lauku kantons|Bāzele-lauki]]}} {{Image label small|x=0.340|y=0.110|scale=500|text=[[Bāzeles pilsētas kantons|Bāzele-pilsēta]]}} {{Image label small|x=0.470|y=0.160|scale=500|text=[[Ārgavas kantons|Ārgava]]}} {{Image label small|x=0.520|y=0.050|scale=500|text=[[Šafhauzenes kantons|Šafhauzene]]}} {{Image label small|x=0.630|y=0.090|scale=500|text=[[Turgavas kantons|Turgava]]}} {{Image label small|x=0.570|y=0.140|scale=500|text=[[Cīrihes kantons|Cīrihe]]}} {{Image label small|x=0.660|y=0.210|scale=500|text=[[Sanktgallenes kantons|Sanktgallene]]}} {{Image label small|x=0.65|y=0.170|scale=500|text=[[Apencelles-Auserrodenes kantons|Apencelle-Auserrodene]]}} {{Image label small|x=0.65|y=0.190|scale=500|text=[[Apencelles-Innerrodenes kantons|Apencelle-Innerrodene]]}} {{Image label small|x=0.450|y=0.240|scale=500|text=[[Lucernas kantons|Lucerna]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.220|scale=500|text=[[Cūgas kantons|Cūga]]}} {{Image label small|x=0.580|y=0.260|scale=500|text=[[Švīces kantons|Švīce]]}} {{Image label small|x=0.650|y=0.280|scale=500|text=[[Glarusas kantons|Glarusa]]}} {{Image label small|x=0.500|y=0.290|scale=500|text=[[Nidvaldenes kantons|Nidvaldene]]}} {{Image label small|x=0.460|y=0.310|scale=500|text=[[Obvaldenes kantons|Obvaldene]]}} {{Image label small|x=0.580|y=0.340|scale=500|text=[[Ūrī kantons|Ūrī]]}} {{Image label small|x=0.730|y=0.360|scale=500|text=[[Graubindenes kantons|Graubindene]]}} {{Image label small|x=0.580|y=0.460|scale=500|text=[[Tičīno kantons|Tičīno]]}} {{Image label end}} |} {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! [[Šveices administratīvais iedalījums|Kantons]] || Skaits |- | [[Apencelles-Auserrodenes kantons]] || 1 |- | [[Apencelles-Innerrodenes kantons]] || 1 |- | [[Ārgavas kantons]] || 17 |- | [[Bāzeles lauku kantons]] || 10 |- | [[Bāzeles pilsētas kantons]] || 2 |- | [[Bernes kantons]] || 24 |- | [[Cīrihes kantons]] || 31 |- | [[Cūgas kantons]] || 3 |- | [[Fribūras kantons|Fribūras/Freiburgas kantons]] || 8 |- | [[Glarusas kantons]] || 1 |- | [[Graubindenes kantons]] || 7 |- | [[Juras kantons]] || 3 |- | [[Lucernas kantons]] || 9 |- | [[Neišateles kantons]] || 6 |- | [[Nidvaldenes kantons]] || 1 |- | [[Obvaldenes kantons]] || 1 |- | [[Sanktgallenes kantons]] || 14 |- | [[Šafhauzenes kantons]] || 4 |- | [[Švīces kantons]] || 5 |- | [[Tičīno kantons]] || 13 |- | [[Turgavas kantons]] || 7 |- | [[Ūrī kantons]] || 1 |- | [[Valē kantons|Valē/Vallisas kantons]] || 13 |- | [[Vo kantons]] || 31 |- | [[Zoloturnas kantons]] || 3 |- | [[Ženēvas kantons]] || 9 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums <br/> <small>[[franču valoda|franču]], [[vācu valoda|vācu]], <br/> [[itāļu valoda|itāļu]] un [[retoromāņu valoda|retoromāņu valodās]]</small> !! Iedz.sk.<br/>(2013)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pxweb.bfs.admin.ch/Dialog/varval.asp?ma=px-d-01-2A01&ti=St%E4ndige+und+Nichtst%E4ndige+Wohnbev%F6lkerung+nach+Region%2C+Geschlecht%2C+Nationalit%E4t+und++Alter&path=..%2FDatabase%2FGerman_01%20-%20Bev%F6lkerung%2F01.2%20-%20Bev%F6lkerungsstand%20und%20-bewegung%2F&lang=1&prod=01&openChild=true&secprod=2 |title=Iedzīvotāju skaits Šveicē 2013.g. |access-date={{dat|2012|05|14||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6AqJGtWbu?url=http://www.pxweb.bfs.admin.ch/Dialog/varval.asp?ma=px-d-01-2A01 |archivedate={{dat|2012|09|21||bez}} }}</ref> !! Dominējošā<br>valoda !! Kantons |- | [[File:Adliswil-blazon.svg|30px]] || [[Adlīsvīle]] || fr, de, it, re: ''Adliswil'' || 18216 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Affoltern am Albis-blazon.svg|30px]] || [[Afolterne pie Albidas]] || fr, de, it, re: ''Affoltern am Albis'' || 11342 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Agno-coat of arms.svg|30px]] || [[Agno (pilsēta)|Agno]] || fr, de, it, re: ''Agno'' || 4304 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:Wappen Allschwil.png|30px]] || [[Alšvīle]] || fr, de, it, re: ''Allschwil'' || 20395 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:Altdorf-coat of arms.svg|30px]] || [[Altdorfa]] || fr, de, it, re: ''Altdorf'' || 9000 || vācu valoda || [[Ūrī kantons]] |- | [[File:Wappen Altstaetten.svg|30px]] || [[Altštātene]] || fr, de, it, re: ''Altstätten'' || 11168 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Amriswil COA.svg|30px]] || [[Amrisvīle]] || fr, de, it, re: ''Amriswil'' || 12763 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | || [[Apencelle]] || fr, de, it, re: ''Appenzell'' || 5729 || vācu valoda || [[Apencelles-Innerrodenes kantons]] |- | [[File:Arbon-blazon.svg|30px]] || [[Arbona]] || fr, de, it, re: ''Arbon'' || 14154 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | [[File:Ascona-coat of arms.svg|30px]] || [[Askona]] || fr, de, it, re: ''Ascona'' || 5423 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Avenches COA.svg|30px]] || [[Avenšē]] || fr, de, it, re: ''Avenches'' || 3816 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Wappen Aarau.svg|30px]] || [[Ārava]] || fr, de, it, re: ''Aarau'' || 20185 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Aarberg BE COA.svg|30px]] || [[Ārberga]] || fr, de, it, re: ''Aarberg'' || 4273 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Aarburg COA.svg|30px]] || [[Ārburga]] || fr, de, it, re: ''Aarburg'' || 7233 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:Zurzach Wappen.svg|30px]] || [[Bādcurcaha]] || fr, de, it, re: ''Bad Zurzach'' || 4173 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Baden AG.svg|30px]] || [[Bādene]] || fr, de, it, re: ''Baden'' || 18553 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Baar COA.svg|30px]] || [[Bāra]] || fr, de, it, re: ''Baar'' || 22576 || vācu valoda || [[Cūgas kantons]] |- | [[File:Wappen Basel-Stadt matt.svg|30px]] || [[Bāzele]] || fr: ''Bâle'';<br> de: ''Basel'';<br> it: ''Basilea'';<br> re: ''Basilea'' || 173808 || vācu valoda || [[Bāzeles pilsētas kantons]] |- | [[File:CHE Bellinzona COA.svg|30px]] || [[Bellincona]] || fr: ''Bellinzone'';<br> de: ''Bellenz'';<br> it, re: ''Bellinzona'' || 17962 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Bern COA.svg|30px]] || [[Berne]] || fr: ''Berne'';<br> de: ''Bern'';<br> it, re: ''Berna'' || 128848 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Beromünster.svg|30px]] || [[Berominstere]] || fr, de, it, re: '' Beromünster'' || 6112 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:CHE Biasca COA.svg|30px]] || [[Biaska]] || fr, de, it, re: ''Biasca'' || 6164 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:Bulle - Coat of arms 2.svg|30px]] || [[Billa]] || fr, de, it, re: ''Bulle'' || 20824 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Binningen BL.svg|30px]] || [[Biningene]] || fr, de, it, re: ''Binningen'' || 15080 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Birsfelden.svg|30px]] || [[Birsfeldene]] || fr, de, it, re: ''Birsfelden'' || 10285 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:Bischofszell-blazon.svg|30px]] || [[Bišofscelle]] || fr, de, it, re: ''Bischofszell'' || 5689 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | [[File:Bülach-blazon.svg|30px]] || [[Bīlaha]] || fr, de, it, re: ''Bülach'' || 18348 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Biel COA.svg|30px]] || [[Bīle|Bīle/Bjēna]] || fr: ''Biel/Bienne'';<br> de: ''Bienne'';<br> it: ''Bienna'';<br> re: ''Bienna'' || 53031 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Bremgarten AG COA.svg|30px]] || [[Bremgartene]] || fr, de, it, re: ''Bremgarten'' || 6542 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Brig-Glis COA.svg|30px]] || [[Briga-Glīza]] || fr, de, it, re: ''Brig-Glis'' || 12823 || vācu valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:Brugg-blason.svg|30px]] || [[Bruga]] || fr, de, it, re: ''Brugg'' || 10909 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Buchs SG COA.svg|30px]] || [[Buhsa]] || fr, de, it, re: ''Buchs'' || 11938 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Boudry COA.svg|30px]] || [[Bundrī]] || fr, de, it, re: ''Boudry'' || 5293 || franču valoda || [[Neišateles kantons]] |- | [[File:CHE Bourg-Saint-Pierre COA.svg|30px]] || [[Burga-Senpjēre]] || fr, de, it, re: ''Bourg-Saint-Pierre'' || 194 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE Burgdorf BE COA.svg|30px]] || [[Burgdorfa]] || fr: ''Berthoud'';<br> de, it, re: ''Burgdorf'' || 15907 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Wappen Zürich matt.svg|30px]] || [[Cīrihe]] || fr: ''Zurich'';<br> de: ''Zürich'';<br> it: ''Zurigo'';<br> re: ''Turitg'' || 383708 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Wappen Zofingen AG.svg|30px]] || [[Cofingene]] || fr: ''Zofingue'';<br> de, it, re: ''Zofingen'' || 11087 || itāļu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Zollikon COA.svg|30px]] || [[Collikona]] || fr, de, it, re: ''Zollikon'' || 12319 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Zug ZG COA.svg|30px]] || [[Cūga]] || fr: ''Zoug'';<br> de, re: ''Zug'';<br> it: ''Zugo'' || 27961 || vācu valoda || [[Cūgas kantons]] |- | [[File:CHE Davos COA.svg|30px]] || [[Davosa]] || fr, de, it, re: ''Davos'' || 11211 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:CHE Delémont COA.svg|30px]] || [[Delemona]] || fr, it, re: ''Delémont'';<br> de: ''Delsberg'' || 12186 || franču valoda || [[Juras kantons]] |- | [[File:Duebendorf-blazon.svg|30px]] || [[Dībendorfa]] || fr, de, it, re: ''Dübendorf'' || 25719 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Diessenhofen-blazon.svg|30px]] || [[Dīsenhofene]] || fr, de, it, re: ''Diessenhofen'' || 3614 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | [[File:Dietikon-blazon.svg|30px]] || [[Dītikona]] || fr, de, it, re: ''Dietikon'' || 25326 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Pic Ebikon.png|30px]] || [[Ebikone]] || fr, de, it, re: ''Ebikon'' || 12602 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:Eglisau-blazon.svg|30px]] || [[Eglizava]] || fr, de, it, re: ''Eglisau'' || 4934 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Einsiedeln-coat of arms.svg|30px]] || [[Einzīdelne]] || fr, de, it, re: ''Einsiedeln'' || 14878 || vācu valoda || [[Švīces kantons]] |- | [[File:Elgg-blazon.svg|30px]] || [[Elge]] || fr, de, it, re: ''Elgg'' || 4114 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Pic Emmen.png|30px]] || [[Emmene]] || fr, de, it, re: ''Emmen'' || 28926 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:Erlach-coat of arms.svg|30px]] || [[Erlaha]] || fr: ''Cerlier'';<br> de, it, re: ''Erlach'' || 1327 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Coat of Arms Estavayer-le-Lac.png|30px]] || [[Estavajērlelaka]] || fr, de, it, re: ''Estavayer-le-Lac'' || 6094 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:Échallens-coat of arms.svg|30px]] || [[Ešalēna]] || fr, de, it, re: ''Échallens'' || 5391 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Aigle COA.svg|30px]] || [[Ēgle]] || fr, de, it, re: ''Aigle'' || 9892 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Visp COA.svg|30px]] || [[Fispa]] || fr: ''Viège de, it, re: ''Visp'' || 7377 || vācu valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:Volketswil-blazon.svg|30px]] || [[Folgetsvīle]] || fr, de, it, re: ''Volketswil'' || 18040 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Frauenfeld-blazon.svg|30px]] || [[Frauenfelde]] || fr, de, it, re: ''Frauenfeld'' || 24399 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | [[File:CHE Freienbach SZ COA.svg|30px]] || [[Freienbaha]] || fr, de, it, re: ''Freienbach'' || 15870 || vācu valoda || [[Švīces kantons]] |- | [[File:CHE Fribourg COA.svg|30px]] || [[Fribūra]] || fr: ''Freiburg im Üechtland'';<br> de: ''Freiburg/Freiburg im Üechtland'';<br> it: ''Friburgo/Friborgo'';<br> re: ''Friburg'' || 37485 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:CHE Glarus COA.svg|30px]] || [[Glasura]] || fr: ''Glaris'';<br> de: ''Glarus'';<br> it: ''Glarona'';<br> re: ''Glaruna'' || 12422 || vācu valoda || [[Glarusas kantons]] |- | [[File:Gland-coat of arms.svg|30px]] || [[Glāna]] || fr, de, it, re: ''Gland'' || 12087 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Gordola-coat of arms.svg|30px]] || [[Gordola]] || fr, de, it, re: ''Gordola'' || 4480 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | || [[Gosava]] || fr, de, it, re: ''Gossau'' || 18087 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Grandson COA.svg|30px]] || [[Grandzona]] || fr, de, it, re: ''Grandson'' || 3202 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | || [[Grankūra]] || fr, de, it, re: ''Grandcour'' || 822 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Greifensee-blazon.svg|30px]] || [[Greifenzē]] || fr, de, it, re: ''Greifensee'' || 5305 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Grenchen-blason.png|30px]] || [[Grenhene]] || fr: ''Granges'';<br> de, it, re: ''Grenchen'' || 16401 || vācu valoda || [[Zoloturnas kantons]] |- | [[File:Gruyères-coat of arms.svg|30px]] || [[Grijēreza]] || fr, de, it, re: ''Gruyères'' || 2077 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:Grueningen-blazon.svg|30px]] || [[Grīningene]] || fr, de, it, re: ''Grüningen'' || 3269 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Hermance-coat of arms.svg|30px]] || [[Hermanse]] || fr, de, it, re: ''Hermance'' || 982 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File: Herisau wappen.svg|30px]] || [[Hērizava]] || fr, de, it, re: ''Herisau'' || 15342 || vācu valoda || [[Apencelles-Auserrodenes kantons]] |- | [[File:Horgen-blazon.svg|30px]] || [[Horgene]] || fr, de, it, re: ''Horgen'' || 19553 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Pic Horw.png|30px]] || [[Horva]] || fr, de, it, re: ''Horw'' || 13790 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:CHE Habkern COA.svg|30px]] || [[Hutvīle]] || fr, de, it, re: ''Huttwil'' || 4702 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Illnau-Effretikon-blazon.svg|30px]] || [[Ilnava-Efretikona]] || fr, de, it, re: ''Illnau-Effretikon'' || 16249 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Ittigen COA.svg|30px]] || [[Itigene]] || fr, de, it, re: ''Ittigen'' || 11067 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Yverdon-les-Bains VD COA.svg|30px]] || [[Iverdonlebēna]] || fr, de, it, re: ''Yverdon-les-Bains'' || 28894 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Ilanz-Glion COA.svg|30px]] || [[Īlanca]] || fr, de, it, re: ''Ilanz'' || 2327 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:CHE Kaiserstuhl COA.svg|30px]] || [[Kaizerštūle]] || fr, de, it, re: ''Kaiserstuhl'' || 2134 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | || [[Kapriaska]] || fr, de, it, re: ''Capriasca'' || 1179 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:Carouge-coat of arms.svg|30px]] || [[Karūza]] || fr, de, it, re: ''Carouge'' || 21125 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:CHE Cham COA.svg|30px]] || [[Kāma]] || fr, de, it, re: ''Cham'' || 15375 || vācu valoda || [[Cūgas kantons]] |- | [[File:CHE Köniz COA.svg|30px]] || [[Kēnica]] || fr, de, it, re: ''Köniz'' || 39794 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Cully-coat of arms.svg|30px]] || [[Kilī (pilsēta)|Kilī]] || fr, de, it, re: ''Cully'' || 1752 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Kuesnacht-blazon.svg|30px]] || [[Kisnahte]] || fr, de, it, re: ''Küsnacht'' || 13623 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Küssnacht COA.svg|30px]] || [[Kīsnahte]] || fr, de, it, re: ''Küssnacht'' || 12426 || vācu valoda || [[Švīces kantons]] |- | [[File:Wappen Klingnau.svg|30px]] || [[Klingava]] || fr, de, it, re: ''Klingnau'' || 3251 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:Kloten-blazon.svg|30px]] || [[Klotene]] || fr, de, it, re: ''Kloten'' || 18354 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Conthey COA.svg|30px]] || [[Kontē]] || fr, de, it, re: ''Conthey'' || 8195 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE Coppet COA.svg|30px]] || [[Kopē]] || fr, de, it, re: ''Coppet'' || 3081 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Cossonay COA.svg|30px]] || [[Kosonē]] || fr, de, it, re: ''Cossonay'' || 3534 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Kreuzlin.GIF|30px]] || [[Kreiclingene]] || fr, de, it, re: ''Kreuzlingen'' || 20846 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | [[File:CHE Kriens COA.svg|30px]] || [[Krīnsa]] || fr, de, it, re: ''Kriens'' || 26957 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:Croglio-coat of arms.svg|30px]] || [[Kroglio]] || fr, de, it, re: ''Croglio'' || 883 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Cudrefin COA.svg|30px]] || [[Kudrefīne]] || fr, de, it, re: ''Cudrefin'' || 1431 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Chur COA.svg|30px]] || [[Kūra (pilsēta)|Kūra]] || fr: ''Coire'';<br> de: ''Chur'';<br> it: ''Coira'';<br> re: ''Cuira'' || 34350 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:CHE La Neuveville COA.svg|30px]] || [[Laneivevilla]] || fr, it, re: ''La Neuveville'';<br> de: ''Neuenstadt'' || 3611 || franču valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Langenthal COA.svg|30px]] || [[Langentāle]] || fr, de, it, re: ''Langenthal'' || 15291 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Lancy-coat of arms.svg|30px]] || [[Lansī]] || fr, de, it, re: ''Lancy'' || 30268 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:CHE La Sarraz COA.svg|30px]] || [[Lasaraza]] || fr, de, it, re: ''La Sarraz'' || 2449 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE La Chaux-de-Fonds COA.svg|30px]] || [[Lašodefona]] || fr, de, it, re: ''La Chaux-de-Fonds'' || 38699 || franču valoda || [[Neišateles kantons]] |- | [[File:La Tour-de-Peilz-coat of arms.svg|30px]] || [[Latūrdepelza]] || fr, de, it, re: ''La Tour-de-Peilz'' || 10993 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Wappen Laufenburg AG.svg|30px]] || [[Laufenburga]] || fr, de, it, re: ''Laufenburg'' || 3307 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Laufen BL official COA.svg|30px]] || [[Laufene]] || fr, de, it, re: ''Laufen'' || 5451 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:CHE Laupen COA-02.svg|30px]] || [[Laupene]] || fr, de, it, re: ''Laupen'' || 2852 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Wappen lachen.png|30px]] || [[Lāhene]] || fr, de, it, re: ''Lachen'' || 8126 || vācu valoda || [[Švīces kantons]] |- | [[File:CHE Leuk COA.svg|30px]] || [[Leika (pilsēta)|Leika]] || fr: ''Loèche-Ville'';<br> de, it, re: ''Leuk'' || 3724 || vācu valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:LeLanderon-blazon.svg|30px]] || [[Lelandorena]] || fr, de, it, re: ''Le Landeron'' || 4513 || franču valoda || [[Neišateles kantons]] |- | [[File:Le Locle-coat of arms.svg|30px]] || [[Lelokla]] || fr, de, it, re: ''Le Locle'' || 10425 || franču valoda || [[Neišateles kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Lenzburg.svg|30px]] || [[Lencburga]] || fr, de, it, re: ''Lenzburg'' || 8832 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Les Clees COA.svg|30px]] || [[Lezklēsa]] || fr, de, it, re: ''Les Clées'' || 166 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | || [[Lihtenšteiga]] || fr, de, it, re: ''Lichtensteig'' || 1949 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Lutry COA.svg|30px]] || [[Litrī]] || fr, de, it, re: ''Lutry'' || 9511 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Lyss COA.svg|30px]] || [[Līsa]] || fr, de, it, re: ''Lyss'' || 14200 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Liestal.svg|30px]] || [[Līstāle]] || fr, de, it, re: ''Liestal'' || 14002 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:CHE Locarno COA.svg|30px]] || [[Lokarno]] || fr, de, it, re: ''Locarno'' || 15671 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Lausanne COA.svg|30px]] || [[Lozanna]] || fr, de: ''Lausanne'';<br> it: ''Losanna'';<br> re: ''Losanna'' || 132788 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Losone-coat of arms.svg|30px]] || [[Lozona]] || fr, de, it, re: ''Losone'' || 6499 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:Wappen Luzern matt.svg|30px]] || [[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]] || fr: ''Lucerne'';<br> de: ''Luzern'';<br> it: ''Lucerna'';<br> re: ''Lucerna'' || 80501 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:CHE Lugano COA.svg|30px]] || [[Lugāno]] || fr, de, it, re: ''Lugano'' || 62792 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Maienfeld COA.svg|30px]] || [[Maienfelde]] || fr, de, it, re: ''Maienfeld'' || 2687 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:Martigny-coat of arms.svg|30px]] || [[Martiņī]] || fr, it, re: ''Martigny'';<br> de: ''Martinach'' || 17215 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:Meilen-blazon.svg|30px]] || [[Meilene]] || fr, de, it, re: ''Meilen'' || 13046 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Wappen Mellingen AG.svg|30px]] || [[Mellingene]] || fr, de, it, re: ''Mellingen'' || 4887 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:Meyrin-coat of arms.svg|30px]] || [[Mērina]] || fr, de, it, re: ''Meyrin'' || 22102 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:Münchenstein-coat of arms.svg|30px]] || [[Minhenšteine]] || fr, de, it, re: ''Münchenstein'' || 11732 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:CHE Münsingen COA.svg|30px]] || [[Minsingene]] || fr, de, it, re: ''Münsingen'' || 11651 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Mendrisio logo COA.svg|30px]] || [[Mmandrīzio]] || fr, de, it, re: ''Mendrisio'' || 14789 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:Monthey - Wappen.svg|30px]] || [[Montē]] || fr, de, it, re: ''Monthey'' || 17113 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE Montreux COA.svg|30px]] || [[Montrē]] || fr, de, it, re: ''Montreux'' || 25969 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Morcote-coat of arms.svg|30px]] || [[Morkota]] || fr, de, it, re: ''Morcote'' || 707 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Morges COA.svg|30px]] || [[Morža]] || fr, de, it, re: ''Morges'' || 15251 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Moudon COA.svg|30px]] || [[Mudona]] || fr, it, re: ''Moudon'';<br> de: ''Milden'' || 5667 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Muri bei Bern COA.svg|30px]] || [[Muri pie Bernes]] || fr, de, it, re: ''Muri bei Bern'' || 12901 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Murten COA.svg|30px]] || [[Murtene]] || fr: ''Morat de, it, re: ''Murten'' || 6490 || vācu valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:Muttenz.png|30px]] || [[Mutence]] || fr, de, it, re: ''Muttenz'' || 17507 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:CHE Moutier COA.svg|30px]] || [[Mutjē]] || fr, de, it, re: ''Moutier'' || 7608 || franču valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Wappen Neuhausen am Rheinfall.png|30px]] || [[Neihauzene pie Reinfalles]] || fr, de, it, re: ''Neuhausen am Rheinfall'' || 10362 || vācu valoda || [[Šafhauzenes kantons]] |- | [[File:Wappen Neunkirch.png|30px]] || [[Neinkirhe]] || fr, de, it, re: ''Neunkirch'' || 2023 || vācu valoda || [[Šafhauzenes kantons]] |- | [[File:Neuchâtel-Commune.svg|30px]] || [[Neišatele]] || fr: ''Neuchâtel'';<br> de: ''Neuenburg'';<br> it: ''Neocastello/Nuovocastello'';<br> re: ''Neuchâtel or Neufchâtel'' || 33756 || franču valoda || [[Neišateles kantons]] |- | [[File:CHE Nidau COA.svg|30px]] || [[Nidava]] || fr, de, it, re: ''Nidau'' || 6766 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Nyon COA.svg|30px]] || [[Niona]] || fr, de, it, re: ''Nyon'' || 19502 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Aubonne COA.svg|30px]] || [[Obonna]] || fr, de, it, re: ''Aubonne'' || 3069 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Oftringen COA.svg|30px]] || [[Oftringene]] || fr, de, it, re: ''Oftringen'' || 13122 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:Olten-blason.png|30px]] || [[Oltene]] || fr, de, it, re: ''Olten'' || 17280 || vācu valoda || [[Zoloturnas kantons]] |- | [[File:Onex-coat of arms.svg|30px]] || [[Onē]] || fr, de, it, re: ''Onex'' || 18282 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:Opfikon-blazon.svg|30px]] || [[Opfikone]] || fr, de, it, re: ''Opfikon'' || 16338 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Orbe-coat of arms.svg|30px]] || [[Orba]] || fr, it, re: ''Orbe'';<br> de: ''Orbach'' || 6664 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Orsières COA.svg|30px]] || [[Orsjēra]] || fr, de, it, re: ''Orsières'' || 3156 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE Ostermundigen COA.svg|30px]] || [[Ostermundingene]] || fr, de, it, re: ''Ostermundigen'' || 16185 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Payerne VD COA.svg|30px]] || [[Pajerna]] || fr, de, it, re: ''Payerne'' || 9275 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Pully COA.svg|30px]] || [[Pilī]] || fr, de, it, re: ''Pully'' || 17460 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Porrentruy COA.svg|30px]] || [[Porantruī]] || fr, it, re: ''Porrentruy'';<br> de: ''Pruntrut'' || 6780 || franču valoda || [[Juras kantons]] |- | [[File:Pratteln-coat of arms.svg|30px]] || [[Pratelne]] || fr, de, it, re: ''Pratteln'' || 15496 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:Prilly-coat of arms.svg|30px]] || [[Prilī]] || fr, de, it, re: ''Prilly'' || 11829 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Rapperswil-Jona CoA.svg|30px]] || [[Rapersvīle]] || fr, de, it, re: ''Rapperswil-Jona'' || 26542 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:Regensberg-blazon.svg|30px]] || [[Regensberga]] || fr, de, it, re: ''Regensberg'' || 485 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Regensdorf.svg|30px]] || [[Regensdorfa]] || fr, de, it, re: ''Regensdorf'' || 17132 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Reinach BL.svg|30px]] || [[Reinaha]] || fr, de, it, re: ''Reinach'' || 18889 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:Rheinau-blazon.svg|30px]] || [[Reinava]] || fr, de, it, re: ''Rheinau'' || 1321 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Rheineck-coat of arms.svg|30px]] || [[Reineka]] || fr, de, it, re: ''Rheineck'' || 3250 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Rheinfelden AG.svg|30px]] || [[Reinheldene]] || fr, de, it, re: ''Rheinfelden'' || 12548 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:Renens-coat of arms.svg|30px]] || [[Renēna]] || fr, de, it, re: ''Renens'' || 20333 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Richterswil.svg|30px]] || [[Rihtersvīle]] || fr, de, it, re: ''Richterswil'' || 12999 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:RivaSanVitale-coat of arms.svg|30px]] || [[Riva Sanvitale]] || fr, de, it, re: ''Riva San Vitale'' || 2581 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Riehen COA.svg|30px]] || [[Rīene]] || fr, de, it, re: ''Riehen'' || 20939 || vācu valoda || [[Bāzeles pilsētas kantons]] |- | [[File:Rueti-blazon.svg|30px]] || [[Rīti (pilsēta)|Rīti]] || fr, de, it, re: ''Rüti'' || 11928 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Rolle COA.svg|30px]] || [[Rola]] || fr, de, it, re: ''Rolle'' || 5921 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Romainmotier-Envy-coat of arms.svg|30px]] || [[Romainmotē-Envī]] || fr, de, it, re: ''Romainmôtier-Envy'' || 504 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Romont (Fribourg)-coat of arms.svg|30px]] || [[Romonta]] || fr, de, it, re: ''Romont'' || 4973 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:CHE Rorschach COA.svg|30px]] || [[Roršhaha]] || fr, de, it, re: ''Rorschach'' || 8988 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:Rue-coat of arms.svg|30px]] || [[Rue]] || fr, de, it, re: ''Rue'' || 1404 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:Armoiries Saillon.svg|30px]] || [[Sailona]] || fr, de, it, re: ''Saillon'' || 2363 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE St. Gallen COA.svg|30px]] || [[Sanktgallene]] || fr: ''Saint-Gall'';<br> de: ''St. Gallen'';<br> it: ''San Gallo'';<br> re: ''Son Gagl'' || 74581 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[Attēls:Sankt Moritz-coat of arms.png|30px]] || [[Sanktmorica]] || fr: ''Saint-Moritz'';<br> de: ''Sankt Moritz'';<br> it: ''San Maurizio'';<br> re: ''San Murezzan'' || 5149 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:CHE Sembrancher COA.svg|30px]] || [[Sembranhere]] || fr, de, it, re: ''Sembrancher'' || 954 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE_St_Maurice_COA.svg|30px]] || [[Senmorisa]] || fr, de, it, re: ''Saint-Maurice'' || 4516 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE Saint-Prex COA.svg|30px]] || [[Senprē]] || fr, de, it, re: ''Saint-Prex'' || 5449 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:StUrsanne Wappen.svg|30px]] || [[Senurzanē]] || fr, de, it, re: ''Saint-Ursanne'' || 730 || franču valoda || [[Juras kantons]] |- | [[File:CHE Sierre COA.svg|30px]] || [[Sjēra]] || fr, it, re: ''Sierre''<br/>de: ''Siders'' || 16332 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:Sion - Wappen.svg|30px]] || [[Sjona]] || fr, re: ''Sion'';<br> de: ''Sitten'';<br> it: ''Seduno'' || 32797 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:Splugen-coat of arms.png|30px]] || [[Splūgene]] || fr, de: ''Splügen'';<br> it: ''Spluga'';<br> re: ''Spleia'' || 392 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:Schaffhausen-coat of arms.svg|30px]] || [[Šafhauzene]] || fr: ''Schaffhouse'';<br> de: ''Schaffhausen'';<br> it: ''Sciaffusa'';<br> re: ''Schaffusa'' || 35613 || vācu valoda || [[Šafhauzenes kantons]] |- | [[File:Châtel-Saint-Denis-Wappen.png|30px]] || [[Šatela-Sendenī]] || fr, de, it, re: ''Châtel-Saint-Denis'' || 6275 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:Pic Sempach.png|30px]] || [[Šempaha]] || fr, de, it, re: ''Sempach'' || 4149 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:Schlieren-blazon.svg|30px]] || [[Šlīrene]] || fr, de, it, re: ''Schlieren'' || 17598 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Spiez COA.svg|30px]] || [[Špīsa]] || fr, de, it, re: ''Spiez'' || 12577 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Wappen Spreitenbach AG.svg|30px]] || [[Špreitenbaha]] || fr, de, it, re: ''Spreitenbach'' || 10970 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Stans COA.svg|30px]] || [[Štansa]] || fr, de, it, re: ''Stans'' || 8175 || vācu valoda || [[Nidvaldenes kantons]] |- | [[File:Staefa-blazon.svg|30px]] || [[Štāfa]] || fr, de, it, re: ''Stäfa'' || 13894 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Steffisburg-coat of arms.svg|30px]] || [[Štefisburga]] || fr, de, it, re: ''Steffisburg'' || 15585 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Stein am Rhein-coat of arms.svg|30px]] || [[Šteina pie Reinas]] || fr, de, it, re: ''Stein am Rhein'' || 3334 || vācu valoda || [[Šafhauzenes kantons]] |- | [[File:Wappen Steckborn.png|30px]] || [[Štekborna]] || fr, de, it, re: ''Steckborn'' || 3626 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | [[File:Wappen des Kantons Schwyz.svg|30px]] || [[Švīce (pilsēta)|Švīce]] || fr, de: ''Schwyz'';<br> it: ''Svitto'';<br> re: ''Sviz'' || 14785 || vācu valoda || [[Švīces kantons]] |- | [[File:Thalwil-blazon.svg|30px]] || [[Tālvīle]] || fr, de, it, re: ''Thalwil'' || 17496 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Thonex-coat of arms.svg|30px]] || [[Tonē]] || fr, de, it, re: ''Thônex'' || 13945 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:CHE Thun BE COA.svg|30px]] || [[Tūna]] || fr: ''Thoune'';<br> de, it, re: ''Thun'' || 42929 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Thusis COA.svg|30px]] || [[Tūzisa]] || fr, de: ''Thusis'';<br> it: ''Tosana'';<br> re: ''Tusàn'' || 2946 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:CHE Uznach COA.svg|30px]] || [[Ucnaha]] || fr, de, it, re: ''Uznach'' || 6144 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Uzwil COA.svg|30px]] || [[Ucvīle]] || fr, de, it, re: ''Uzwil'' || 12698 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Unterseen COA.svg|30px]] || [[Unterzēne]] || fr, de, it, re: ''Unterseen'' || 5646 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Uster-blazon.svg|30px]] || [[Ustere]] || fr, de, it, re: ''Uster'' || 33048 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Wappen Valangin.svg|30px]] || [[Valangīna]] || fr, de, it, re: ''Valangin'' || 485 || franču valoda || [[Neišateles kantons]] |- | [[File:CHE Waldenburg BL COA.svg|30px]] || [[Valdeburga]] || fr, de, it, re: ''Waldenburg'' || 1176 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:Wallisellen-blazon.svg|30px]] || [[Valizelene]] || fr, de, it, re: ''Wallisellen'' || 14787 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Wangen an der Aare COA.svg|30px]] || [[Vangene pie Āres]] || fr, de, it, re: ''Wangen an der Aare'' || 2156 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Waedenswil-blazon.svg|30px]] || [[Vādensvīle]] || fr, de, it, re: ''Wädenswil'' || 20933 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Walenstadt COA.svg|30px]] || [[Vālenštate]] || fr, de, it, re: ''Walenstadt'' || 5481 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | || [[Verdenberga]] || fr, de, it, re: ''Werdenberg'' || 37072 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:Vernier-coat of arms.svg|30px]] || [[Vernjē]] || fr, de, it, re: ''Vernier'' || 34973 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:Versoix-coat of arms.svg|30px]] || [[Versuā]] || fr, de, it, re: ''Versoix'' || 13224 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:Wetzikon-blazon.svg|30px]] || [[Vetcikona]] || fr, de, it, re: ''Wetzikon'' || 23659 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Wappen Wettingen AG.svg|30px]] || [[Vetingene]] || fr, de, it, re: ''Wettingen'' || 20211 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Vevey COA.svg|30px]] || [[Vevē]] || fr, de, it, re: ''Vevey'' || 18906 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Wil SG COA.svg|30px]] || [[Vila]] || fr, de, it, re: ''Wil'' || 23292 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:Wappen Gemeinde Willisau Stadt.png|30px]] || [[Vilisava]] || fr, de, it, re: ''Willisau'' || 7554 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:CHE Villeneuve COA.svg|30px]] || [[Villeneiva]] || fr, de, it, re: ''Villeneuve'' || 5157 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Wappen Winterthur.svg|30px]] || [[Vintertūra]] || fr: ''Winterthour'';<br> de, it, re: ''Winterthur'' || 105461 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Wiedlisbach-coat of arms.svg|30px]] || [[Vīdlizbaha]] || fr, de, it, re: ''Wiedlisbach'' || 2181 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Wohlen AG.svg|30px]] || [[Volene]] || fr, de, it, re: ''Wohlen'' || 15192 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Worb COA.svg|30px]] || [[Vorba]] || fr, de, it, re: ''Worb'' || 11370 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Sargans COA.svg|30px]] || [[Zarganza]] || fr, de, it, re: ''Sargans'' || 5964 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Sarnen COA.svg|30px]] || [[Zarnene]] || fr, de, it, re: ''Sarnen'' || 10084 || vācu valoda || [[Obvaldenes kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Solothurn.svg|30px]] || [[Zoloturna]] || fr: ''Soleure'';<br> de: ''Solothurn'';<br> it: ''Soletta'';<br> re: ''Soloturn'' || 16599 || vācu valoda || [[Zoloturnas kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Sursee.svg|30px]] || [[Zurzē]] || fr, de, it, re: ''Sursee'' || 9160 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:Wappen Genf matt.svg|30px]] || [[Ženēva]] || fr: ''Genève'';<br> de: ''Genf'';<br> it: ''Ginevra'';<br> re: ''Genevra'' || 196257 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Šveice|width=1100 |float=center|caption = Šveices 80. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk.) |places = {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.366667|long= 8.55|position =right|label=[[Cīrihe]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.2|long= 6.15|position =top|label=[[Ženēva]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.566667|long= 7.6|position =top|label=[[Bāzele]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.519833|long= 6.6335|position =bottom|label=[[Lozanna]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.95|long= 7.45|position =top|label='''[[Berne]]''' }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.5|long= 8.75|position =top|label=[[Vintertūra]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.05|long= 8.3|position =right|label=[[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.416667|long= 9.366667|position =right|label=[[Sanktgallene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46|long= 8.95|position =top|label=[[Lugāno]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.133333|long= 7.25|position =top|label=[[Bīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.766667|long= 7.633333|position =top|label=[[Tūna]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.933333|long= 7.4|position =bottom|label=[[Kēnica]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.101333|long= 6.825|position =top|label=[[Lašodefona]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.8|long= 7.15|position =top|label=[[Fribūra]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.169444|long= 9.461389|position =top|label=[[Verdenberga]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.7|long= 8.633333|position =top|label=[[Šafhauzene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.2|long= 6.1|position =left|label=[[Vernjē]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.85|long= 9.533333|position =top|label=[[Kūra (pilsēta)|Kūra]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47|long= 6.933333|position =top|label=[[Neišatele]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.35|long= 8.716667|position =right|label=[[Uztere]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.233333|long= 7.366667|position =top|label=[[Sjona]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.183333|long= 6.133333|position =top|label=[[Lansī]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.083333|long= 8.3|position =top|label=[[Emmene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.7785|long= 6.640833|position =top|label=[[Iverdonlebēna]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.166667|long= 8.516667|position =bottom|label=[[Cūga]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.033333|long= 8.283333|position =bottom|label=[[Krīnsa]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.216667|long= 8.816667|position =right|label=[[Rapersvīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.433333|long= 6.916667|position =right|label=[[Montrē]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.416667|long= 8.616667|position =right|label=[[Dībendorfa]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.4|long= 8.4|position =left|label=[[Dītikona]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.55|long= 8.9|position =top|label=[[Frauenfelde]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.316667|long= 8.8|position =right|label=[[Vetcikone]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.466667|long= 9.05|position =top|label=[[Vila (Šveice)|Vila]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.2|long= 8.516667|position =right|label=[[Bāra]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.216667|long= 6.066667|position =left|label=[[Mērina]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.183333|long= 6.133333|position =right|label=[[Karūza]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.583333|long= 7.633333|position =right|label=[[Rīene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.233333|long= 8.666667|position =left|label=[[Vādensvīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.633333|long= 9.166667|position =top|label=[[Kreiclingene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.616667|long= 7.05|position =top|label=[[Billa]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.55|long= 7.533333|position =left|label=[[Alšvīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.533333|long= 6.583333|position =top|label=[[Renēna]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.466667|long= 8.333333|position =top|label=[[Vetingene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.4|long= 8.05|position =top|label=[[Ārava]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.266667|long= 8.6|position =right|label=[[Horgene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.383333|long= 6.233333|position =top|label=[[Niona]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.466667|long= 6.85|position =top|label=[[Vevē]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.483333|long= 7.583333|position =bottom|label=[[Reinaha]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.466667|long= 8.3|position =left|label=[[Bādene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.45|long= 8.583333|position =top|label=[[Klotene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.516667|long= 8.533333|position =top|label=[[Bīlaha]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.183333|long= 6.1|position =bottom|label=[[Onē]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.316667|long= 8.533333|position =left|label=[[Adlīsvīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.416667|long= 9.25|position =top|label=[[Gosava]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.383333|long= 8.7|position =right|label=[[Folketsvīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.2|long= 9.016667|position =top|label=[[Bellincona]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.4|long= 8.45|position =bottom|label=[[Šlīrene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.516667|long= 7.65|position =bottom|label=[[Mutence]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.283333|long= 8.566667|position =left|label=[[Tālvīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.516667|long= 6.666667|position =right|label=[[Pilī]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.35|long= 7.9|position =top|label=[[Oltene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.1|long= 7.066667|position =top|label=[[Martiņī]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.433333|long= 8.466667|position =left|label=[[Rengensdorfa]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.25|long= 6.95|position =top|label=[[Montē]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.216667|long= 7.533333|position =top|label=[[Zoloturna]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.183333|long= 7.4|position =top|label=[[Grenhene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.433333|long= 8.566667|position =bottom|label=[[Opfikone]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.3|long= 7.533333|position =top|label=[[Sjēra]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.433333|long= 8.7|position =right|label=[[Ilnava-Efretikone]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.95|long= 7.483333|position =right|label=[[Ostermundigene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.05|long= 7.616667|position =top|label=[[Burgdorfa]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.2|long= 8.75|position =bottom|label=[[Freienbaha]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.166667|long= 8.8|position =top|label=[[Lokarno]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.766667|long= 7.633333|position =bottom|label=[[Štefisburga]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.516667|long= 7.7|position =right|label=[[Pratelne]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.183333|long= 8.45|position =left|label=[[Kāma]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.383333|long= 9.266667|position =bottom|label=[[Hērizava]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.216667|long= 7.783333|position =top|label=[[Langentāle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.516667|long= 6.5|position =left|label=[[Morža]] }} }} == Galerija == {{Galerija |title=Šveices 10. lielākās pilsētas pēc iedz.sk. 2013.g. |width=160| height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |Attēls:Zuerich vier Kirchen.jpg|1. - [[Cīrihe]] |Attēls:Jet d'Eau - Geneva - Switzerland - September 2005 - 03.jpg|2. - [[Ženēva]] |File:Rhine Rhein Basel 2006 871.JPG|3. - [[Bāzele]] |File:Lausanne img 0586.jpg|4. - [[Lozanna]] |Attēls:Bern luftaufnahme.png|5. - [[Berne]] - [[Šveice]]s [[galvaspilsēta]] |Attēls:Picswiss ZH-13-22.jpg|6. - [[Vintertūra]] |File:Luzern by Horst Michael Lechner.jpg|7. - [[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]] |File:St Gallen Kathedrale Türme.jpg|8. - [[Sanktgallene]] |File:Lugano, aerial view (4526817722).jpg|9. - [[Lugāno]] |File:CH-Biel-Panorama.jpg|10. - [[Bīle]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Šveices pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] k28e2c2xu5fzaccbs1yfu35trulwt5x 0 13171 4303426 3510222 2025-07-04T08:41:25Z Treisijs 347 4303426 wikitext text/x-wiki {{Elementa infokaste | tips = lantanīds | kārtas skaitlis = 65 | 6. čaula = 2 | 5. čaula = 8 | 4. čaula = 27 | 3. čaula = 18 | 2. čaula = 8 | 1. čaula = 2 | simbols = Tb | atommasa = 158,92535 | valences elektroni = [Xe]4f⁹6s² | tabulas attēls = [[Attēls:Tb-TableImage.svg|250px]] | attēls = [[Attēls:Terbium-2.jpg|160px]]&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Attēls:Terbium-croprotated.jpg|170px]]<br />Terbija paraugi | oksidēšanas pakāpes = '''+4''', '''+3''' | elektronegativitāte = 1,2 | blīvums = 8230 | kušanas temperatūra = 1629 K (1356&nbsp;°C) | viršanas temperatūra = 3503 K (3230&nbsp;°C) | trīskāršais punkts = | kritiskais punkts = | īpatnējā siltumietilpība = | īpatnējā pretestība = | skaņas ātrums = | Van der Vālsa rādiuss = }} '''Terbijs''' ir [[ķīmiskais elements]] ar [[ķīmiskais simbols|simbolu]] '''Tb''' un [[atomskaitlis|atomskaitli]] 65. Tas ir retzemju [[metāli|metāls]], kas periodiskajā tabulā pieder [[lantanīdi|lantanīdu]] grupai.<ref name="pubchem"/> Terbijs ir sudrabaini spīdīgs, mīksts un viegli kaļams metāls, kam piemīt [[paramagnētisms|paramagnētiskas]] īpašības un salīdzinoši augsta [[ķīmiskā reaktivitāte]], īpaši saskarē ar [[skābeklis|skābekli]] un [[ūdens|ūdeni]].<ref name="Surface Science"/> Dabā terbijs galvenokārt sastopams [[polimetāliskās rūdas|polimetāliskajās rūdās]], piemēram, [[monacīts|monacītā]] un [[bastnezīts|bastnezītā]],<ref name="usgs.gov"/> no kuriem to iegūst, izmantojot sarežģītas separācijas metodes. Lai arī terbijs nav plaši izplatīts, tam ir būtiska loma mūsdienu [[materiālzinātne|materiālzinātnē]] un [[augstās tehnoloģijas|augsto tehnoloģiju]] nozarēs. Terbija savienojumus izmanto zaļās [[luminiscence]]s radīšanai, piemēram, [[gāzizlādes lampa|gāzizlādes lampās]] un [[krāsu displejs|krāsu displejos]],<ref name="Journal of Alloys and Compounds"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=News - Magical Rare Earth Element: Terbium |url=https://www.epomaterial.com/news/magical-rare-earth-element-terbium/ |website=epomaterial.com |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |language=en}}</ref> kā arī cietvielu [[lāzers|lāzeros]] un [[šķidrais kristāls|šķidro kristālu]] ierīcēs. Terbija savienojumus lieto par leģējošo piemaisījumu [[pusvadītājs|pusvadītāju]] ierīcēm. Turklāt terbijs tiek izmantots spēcīgos [[magnēts|magnētos]] un jutīgos [[sensors|sensoros]],<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Terbium Dysprosium Iron Alloy |url=https://www.americanelements.com/terbium-dysprosium-iron-alloy |website=americanelements.com |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |language=en}}</ref> kas nepieciešami dažādām [[elektronika]]s un [[enerģētika]]s tehnoloģijām. Pateicoties šīm īpašībām, terbijs ir kļuvis par stratēģiski nozīmīgu elementu augsto tehnoloģiju rūpniecībā. Savienojumos terbijam [[oksidēšanas pakāpe]]s var būt +3 un +4. == Vēsture == 1843. gadā zviedru ķīmiķa [[Karls Gustafs Mosanders|Karla Gustafa Mosandera]] pētījumos tika atklāts terbijs, analizējot retzemju minerāla [[gadolinīts|gadolinīta]] (toreiz saukta par iterbītu) sastāvu. Mosanders konstatēja, ka līdz tam uzskatītais viengabalainais elements [[itrijs]] patiesībā ir maisījums, no kura var atdalīt vairākus citus elementus, tostarp terbiju, [[erbijs|erbiju]] un vēlāk arī [[iterbijs|iterbiju]] un [[disprozijs|disproziju]]. Terbijs sākotnēji tika identificēts kā neviendabīgs oksīds, un tikai vēlāk ar uzlabotām ķīmiskajām metodēm to izdevās izolēt tīrā veidā. Elementa nosaukums ‘terbijs’ cēlies no Zviedrijas ciema [[Iterbī]] nosaukuma, kas atrodas netālu no [[Stokholma]]s un kur tika iegūts iepriekšminētais minerāls. Šis ciems ir unikāls ar to, ka pēc tā nosaukti vēl trīs citi lantanīdi — itrijs (Y), erbijs (Er) un iterbijs (Yb) —, tādējādi kļūstot par vienu no nozīmīgākajiem vietvārdiem ķīmijas vēsturē.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Why are the rare earths erbium (Er), terbium (Tb), yttrium (Y) and ytterbium (Yb) named like that? |url=https://chemistry.stackexchange.com/questions/18656/why-are-the-rare-earths-erbium-er-terbium-tb-yttrium-y-and-ytterbium-yb |website=chemistry.stackexchange.com |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |language=en}}</ref> Līdz pat 20. gadsimta vidum terbijam galvenokārt bija zinātniska nozīme, jo tā ķīmiskās īpašības un līdzība ar citiem lantanīdiem apgrūtināja tā praktisko pielietošanu. Tomēr, attīstoties separācijas tehnoloģijām un elektronikai, terbijs sāka iegūt arvien lielāku rūpniecisko nozīmi. No 1960. gadiem terbija savienojumus sāka izmantot krāsu [[televizors|televizoru]] zaļajos fosforos,<ref name="Journal of Alloys and Compounds">{{laikraksta atsauce |title=Synthesis and luminescent features of NaCaPO4:Tb3+ green phosphor for near UV-based LEDs |journal=Journal of Alloys and Compounds |date=5 July 2013 |volume=564 |page=100-104 |doi=10.1016/j.jallcom.2013.01.203}}</ref> bet vēlāk arī [[šķidrais kristāls|šķidro kristālu]] ierīcēs, cietvielu [[lāzers|lāzeros]] un pastāvīgajos [[magnēts|magnētos]]. Mūsdienās, 21. gadsimtā, terbijs ir kļuvis par stratēģiski nozīmīgu retzemju elementu, kura pieprasījumu veicina tā izmantošana [[zaļā enerģija|zaļās enerģijas]] tehnoloģijās, piemēram, [[vēja turbīna|vēja turbīnu]] magnētos un energoefektīvajā apgaismojumā, kā arī augstas precizitātes sensoros un aizsardzības nozarē. Tādējādi terbijs no eksperimentāla ķīmiskā elementa ir pārtapis par būtisku komponentu modernajā tehnoloģiskajā infrastruktūrā. == Ķīmiskās un fizikālās īpašības == [[Attēls:Tb-sulfate-luminescence.jpg|thumbnail|upright=0.9|Terbija sulfāts (Tb₂(SO₄)₃) [[ultravioletais starojums|ultravioletajā apgaismojumā]] izstaro zaļu luminiscējošu gaismu]] Terbijs ir sudrabaini spīdīgs, mīksts un elastīgs [[metāli|metāls]], kas pieder [[lantanīdi|lantanīdu]] elementu grupai.<ref name="pubchem">{{tīmekļa atsauce |title=Terbium <nowiki>|</nowiki> Tb (Element) |url=https://pubchem.ncbi.nlm.nih.gov/element/Terbium |website=pubchem.ncbi.nlm.nih.gov |publisher=PubChem |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Terbium: Properties and Applications |url=https://www.stanfordmaterials.com/blog/terbium-properties-and-applications.html |website=stanfordmaterials.com |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |language=en}}</ref> Tam [[normāli apstākļi|normālos apstākļos]] piemīt [[paramagnētisms|paramagnētiskas]] īpašības, taču noteiktos savienojumos un zemās temperatūrās terbijs izrāda [[feromagnētisms|feromagnētismu]]. Tā [[blīvums]] ir aptuveni 8,23 g/cm³ (8230 kg/m³), savukārt [[kušanas temperatūra]] ir 1356 °C, bet [[viršanas temperatūra]] sasniedz 3230 °C.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Terbium (Tb) |url=https://www.ebsco.com/research-starters/earth-and-atmospheric-sciences/terbium-tb |website=ebsco.com |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |language=en}}</ref> Terbijs ir [[elektriskais vadītājs]], taču tā [[elektrovadītspēja]] un [[siltumvadītspēja]] ir salīdzinoši zemāka nekā daudziem citiem metāliem, bet raksturīga lantanīdiem. [[Kristāliskā struktūra]] normālos apstākļos ir [[heksagonālais blīvais sakārtojums]] (HCP).<ref>{{laikraksta atsauce |title=Magnetic ordering in terbium at high pressures and low temperatures |journal=Journal of Magnetism and Magnetic Materials |date=15 August 2023 |volume=580 |doi=10.1016/j.jmmm.2023.170935}}</ref> Tā mehāniskās īpašības ļauj to viegli apstrādāt, bet tā reaktivitāte ar skābekli un mitrumu prasa uzglabāšanu [[inerta vide|inertā vidē]] vai aizsargpārklājumā. Ķīmiski terbijs ir aktīvs metāls, kas gaisā [[oksidēšanās-reducēšanās reakcijas|oksidējas]], veidojot [[oksīdi|oksīda]] kārtiņu, kura gan nav pietiekami stabila, lai aizsargātu pret turpmāku oksidāciju.<ref name="Surface Science">{{laikraksta atsauce |title=The reactions of oxygen and water with the rare-earth metals terbium to lutetium studied by x-ray photoelectron spectroscopy |journal=Surface Science |date=2 December 1976 |volume=61 |issue=2 |page=468-482 |doi=10.1016/0039-6028(76)90059-5}}</ref> Reaģējot ar [[skābeklis|skābekli]], terbijs veido [[terbija(III) oksīds|terbija(III) oksīdu]] (Tb₂O₃), kas ir balta vai pelēcīga cieta viela. Saskarē ar [[ūdens|ūdeni]] terbijs lēnām reaģē, izdalot [[ūdeņradis|ūdeņradi]] un veidojot [[hidroksīdi|hidroksīdus]], īpaši pie paaugstinātas temperatūras. [[Skābes|Skābēs]], piemēram, [[sālsskābe|sālsskābē]] un [[slāpekļskābe|slāpekļskābē]], terbijs šķīst, veidojot Tb³⁺ [[jons|jonus]] un atbilstošus sāļus, piemēram, [[terbija hlorīds|terbija hlorīdu]] (TbCl₃) vai [[terbija nitrāts|terbija nitrātu]] (Tb(NO₃)₃). Šie savienojumi ir ūdenī šķīstoši un tiek plaši izmantoti ķīmijā un materiālzinātnē, īpaši [[luminiscence|luminiscējošos]] materiālos. Savienojumois terbijam raksturīgā [[oksidēšanas pakāpe]] ir +3, bet dažos savienojumos iespējams arī +4, piemēram, [[terbija(IV) oksīds|terbija(IV) oksīdā]] (TbO₂), lai gan tas ir nestabils un reti sastopams. Dabā sastopams viens stabils terbija [[izotops]] — terbija-159. Tam nav radioaktīvu komponentu, kas būtu jāizolē vai jāiznīcina. Laboratoriski ir sintezēti vairāk nekā 30 radioaktīvi terbija izotopi, kuru [[masas skaitlis|masas skaitļi]] svārstās no 135 līdz 170. Dažiem no tiem ir praktiska nozīme [[pētniecība|pētniecībā]] un [[kodolmedicīna|kodolmedicīnā]], tomēr to [[pussabrukšanas periods|pussabrukšanas periodi]] ir īsi (no sekundēm līdz dažām dienām), un tie ātri sadalās, galvenokārt ar [[bēta sabrukšana|bēta sabrukšanu]]. Līdz ar to terbija-159 dominē visās rūpnieciskajās un lietišķajās pielietojuma jomās. == Sastopamība dabā un ieguve == Terbijs dabā nav sastopams tīrā veidā, bet vienmēr atrodas kā komponents retzemju elementu [[minerāls|minerālos]], galvenokārt [[monacīts|monacītā]] un [[bastnezīts|bastnezītā]].<ref name="usgs.gov">{{tīmekļa atsauce |title=Rare Earths Statistics and Information |url=https://www.usgs.gov/centers/national-minerals-information-center/rare-earths-statistics-and-information |website=usgs.gov |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{laikraksta atsauce |title=International strategic minerals inventory summary report; rare-earth oxides |journal=U.S. Dept. of the Interior, Geological Survey |date=1993 |doi=10.3133/cir930N}}</ref> Šie minerāli satur dažādus lantanīdus, tostarp arī terbiju, taču tā koncentrācija parasti ir salīdzinoši zema (daži procenti no kopējās masas). Papildus tam terbijs var būt nelielos daudzumos arī citos minerālos, piemēram, [[ksenotīms|ksenotīmā]] un [[eudialīts|eudialītā]]. Lai gan terbijs nav viens no visbiežāk sastopamajiem lantanīdiem, tā ķīmiskā līdzība ar citām retzemju vielām apgrūtina tā selektīvu atdalīšanu, padarot ieguvi tehnoloģiski sarežģītu un ekonomiski atkarīgu no pieprasījuma konkrētos pielietojumos. Lielākās rūpnieciskās terbija ieguves iespējas koncentrējas [[Ķīna|Ķīnā]], kas ilgstoši ir dominējusi globālajā retzemju metālu tirgū.<ref name="usgs.gov"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=MINERALS YEARBOOK Area Reports: International 2019 Asia and the Pacific Volume III |url=https://pubs.usgs.gov/myb/vol3/2019/myb3-2019-asia-pacific.pdf |website=pubs.usgs.gov |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |language=en}}</ref> Ķīnas [[kalnrūpniecība]]s reģioni, piemēram, [[Baotou]] ([[Iekšējā Mongolija]]), satur bastnesītu ar ievērojamu terbija saturu. Citi nozīmīgi ieguves reģioni ir [[Amerikas Savienotās Valstis]] (īpaši ''[[Mountain Pass]]'' raktuve [[Kalifornija|Kalifornijā]]), [[Austrālija]] (''[[Mount Weld]]'' raktuve [[Rietumaustrālija|Rietumaustrālijā]]), kā arī [[Krievija]], [[Kanāda]], [[Indija]] un vairākas [[Āfrika]]s valstis. Daudzi no šiem reģioniem attīsta alternatīvas piegādes ķēdes, lai mazinātu atkarību no Ķīnas un nodrošinātu kritiski svarīgu metālu pieejamību augsto tehnoloģiju ražošanai. Tā kā terbijs fizikāli un ķīmiski kopā ar citiem lantanīdiem ir ļoti līdzīgi, tā atdalīšanai nepieciešamas precīzas [[separācija]]s metodes. Visbiežāk izmantotās metodes ir šķīdinātāju [[ekstrakcija]], jonu apmaiņas [[hromatogrāfija]] un [[precipiācija]] un [[termiskā redukcija]]. Šķīdinātāju ekstrakcijā organiski [[šķīdinātājs|šķīdinātāji]] selektīvi saista atsevišķu lantanīdu jonus, ļaujot pakāpeniski atdalīt terbiju no citām sastāvdaļām. Jonu apmaiņas hromatogrāfija darbojas, izmantojot vielas, kas piesaista konkrētus jonu veidus; terbija atdalīšanu iespējams panākt, mainot [[pH]] un šķīduma sastāvu. Precipiācijā un termiskajā redukcijā pēc terbija sāļu atdalīšanas tie tiek pārvērsti [[oksīdi|oksīdos]] (Tb₂O₃), kurus vēlāk reducē līdz metāliskajam terbijam, piemēram, kā reducētāju izmantojot [[kalcijs|kalciju]] vai [[litijs|litiju]]. Rafinētais terbijs tiek uzglabāts [[inerta vide|inertā vidē]], parasti [[argons|argonā]], lai novērstu oksidēšanos un saglabātu tā ķīmisko stabilitāti turpmākai izmantošanai tehnoloģiskajos procesos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Periodiskā sistēma}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķīmiskie elementi]] [[Kategorija:Lantanīdi]] 5pxwvfqy3blrqwquou0p5g6o9eqejng 0 14740 4303354 4268722 2025-07-04T01:33:08Z JB82 5605 /* Komandas sastāvs */ 4303354 wikitext text/x-wiki {{novec}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #DD0000 | nos = ''Liverpool'' | logo = [[Attēls:Liverpool FC.svg|180px]] | pilns = ''Liverpool Football Club'' | iesauka = ''The Reds (sarkanie)'' | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Liverpūle}} | dib = 1892 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 15 | stad = [[Enfīldas stadions]] | ietilp = 53394 | īpašn = [[New England Sports Ventures]] | prez = {{flaga|ASV}} Toms Verners | tren = {{flaga|Nīderlande}} [[Arne Slots]] | kapteinis = {{flaga|NED}} [[Virgils van Deiks]] | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | sez = [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025.]] | poz = 1. vieta | pattern_la1 = _liverpool2425h | pattern_b1 = _liverpool2425h | pattern_ra1 = _liverpool2425h | pattern_sh1 = _liverpool2425h | pattern_so1 = _liverpool2425hl | leftarm1 = E00000 | body1 = E00000 | rightarm1 = E00000 | shorts1 = E00000 | socks1 = E00000 | pattern_la2 = _liverpool2425a | pattern_b2 = _liverpool2425a | pattern_ra2 = _liverpool2425a | pattern_sh2 = _liverpool2425a | pattern_so2 = _liverpool2425al | leftarm2 = 141414 | body2 = 141414 | rightarm2 = 141414 | shorts2 = 141414 | socks2 = 141414 | pattern_la3 = _liverpool2425t | pattern_b3 = _liverpool2425t | pattern_ra3 = _liverpool2425t | pattern_sh3 = _liverpool2425t | pattern_so3 = _liverpool2425tl | leftarm3 = ffffff | body3 = ffffff | rightarm3 = ffffff | shorts3 = 000000 | socks3 = ffffff }} '''''Liverpool Football Club''''' ir profesionāls [[futbols|futbola]] klubs, kas bāzējas [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Anglija|Anglijā]]. "Liverpool" spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] un ir panākumiem visbagātākais klubs Anglijas futbola vēsturē; komanda ieguvusi vairāk trofejas nekā jebkura cita angļu vienība. "Liverpool" 20 reizes ir ieguvuši Anglijas čempionu titulu, kā arī desmit reizes uzvarējuši [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausā]]. Klubs piecas reizes ir uzvarējis arī [[UEFA Čempionu Līga|Eiropas kausā]], kuru mūsdienās dēvē par Čempionu Līgu. Septiņas reizes "Liverpool" ieguvuši arī [[FA kauss|FA kausu]]. Mājas spēles klubs aizvada [[Enfīldas stadions|Enfīldas stadionā]]. == Vēsture == {{dat|1892|3|15}} pēc strīda starp cita Liverpūles kluba - [[Liverpūles "Everton"|"Everton"]] vadību un Enfīldas stadiona īpašnieku [[Džons Holdings|Džonu Holdingu]], pēc kura "Everton" pārcēlās uz citu stadionu ([[Goodison Park]]), Holdings izlēma dibināt jaunu komandu, kas spēlētu Enfīldas stadionā. Strīda katalizators bija blakus zemes īpašnieks, kurš vēlējās izbūvēt ceļu vietā, kur nesen bija uzcelta galvenā tribīne. "Everton" komitejai bija atšķirīgi uzskati, kā jāvada klubs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/lfc_story/1882.htm |title=LFC Story |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2007|3|17||bez}} }} {{en ikona}}</ref><ref name="Kennedy Collins">{{Grāmatas atsauce|last=Kennedy|first=David|author2=Collins, Michael|title=Community Politics in Liverpool and the Governance of Professional Football in the late Nineteenth Century|publisher=Cambridge University Press|url=http://journals.cambridge.org/action/displayAbstract?fromPage=online&aid=468755#fn1|access-date={{dat|2010|06|08||bez}}|archive-date={{dat|2016|08|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160828180408/http://journals.cambridge.org/action/displayAbstract?fromPage=online&aid=468755#fn1}} {{en ikona}}</ref> Holdinga dibinātās komandas sākotnējais nosaukums bija "Everton F.C. and Athletic Grounds, Ltd." jeb saīsinājumā "Everton Athletic", taču 1882. gada jūnijā tas tika nomainīts uz "Liverpool", jo [[Anglijas Futbola asociācija]] atteicās to dēvēt par "Everton".{{sfn|Graham|1985|p=14}} [[Attēls:View of inside Anfield Stadium from Anfield Road Stand.jpg|thumb|left|[[Enfīldas stadions]], "Liverpool" mājvieta.]] Savā pirmajā sezonā "Liverpool" triumfēja Lankašīras līgā, vienā no Anglijas zemākajām līgām, kas deva iespēju startēt otrajā divīzijā. Arī šeit panākumi bija momentāli, kas ļāva pārcelties vēl vienu līmeni augstāk - uz pirmo divīziju, kas tobrīd bija spēcīgākā līga valstī. Pirmais čempiontituls tika izcīnīts 1900./1901. gada sezonā, bet panākums tika atkārtots četrus gadus vēlāk. "Liverpool" [[1914]]. gadā pirmoreiz kluba vēsturē sasniedza [[FA kauss|FA kausa]] finālu, taču piekāpās [[Burnley FC|"Burnley"]] ar 0:1.{{sfn|Liversedge|1991|p=14}} Komanda uzvarēja pirmajā divīzijā divus gadus pēc kārtas - [[1922]]. un [[1923]]. gadā, bet piekto reizi triumfēt izdevās tikai pēc 24 gadiem. Klubs sasniedza FA kausa finālu arī 1950. gadā, bet piekāpās [[Arsenal FC|Londonas "Arsenal"]]. [[1953]]./[[1954]]. gada sezonā "Liverpool" zaudēja vietu pirmajā divīzijā<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.telegraph.co.uk/sport/football/leagues/premierleague/blackburn/3040360/Patience-is-wearing-thin-at-Liverpool.html |first=Sam |last=Wallace |title=Patience is wearing thin at Liverpool |work=[[The Daily Telegraph]] |date={{dat|2002|12|26|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|6||bez}} |location=London |archive-date={{dat|2012|09|13||bez}} |archive-url=https://archive.today/20120913133028/http://www.telegraph.co.uk/sport/football/leagues/premierleague/blackburn/3040360/Patience-is-wearing-thin-at-Liverpool.html }} {{en ikona}}</ref> un piedzīvoja fiasko FA kausā, kad no tālāku dalību komandai liedza "Worcester City FC", kas bija bez līgas. Visai drīz pēc šā neveiksmīgā rezultāta par vienības galveno treneri tika nozīmēts [[Bills Šenklijs]], kurš atlaida 24 futbolistus. Viņš arī ieviesa jauninājumu Enfīldas stadionā, pārveidojot vienu no telpām par treneru istabu. Tieši šajā kabinetā notika komandas galvenā pārveidošana.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|title=You'll Never Walk Alone|page=57}} {{en ikona}}</ref> Atgriezties pirmajā divīzijā izdevās [[1961]]./[[1962]]. gada sezonā. Jau divas sezonas vēlāk "Liverpool" triumfēja augstākajā līgā, vēl viens tituls sekoja [[1965]]./[[1966]]. gada sezonā. Liverpūles vienībai izdevās izcīnīt Anglijas čempiontitulu un [[UEFA kauss|UEFA kausu]] [[1972]]. gadā. Divas sezonas vēlāk Šenklijs aizgāja no amata, viņa vietu ieņēma asistents [[Bobs Peislijs]].<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|title=The Boot Room Boys: Inside the Anfield Boot Room|page=86}} {{en ikona}}</ref> Kā vēlāk izrādījās, Peislijs bija vēl veiksmīgāks. "Liverpool" atkal uzvarēja līgā un UEFA kausā [[1976]]. gadā, nākamajā sezonā čempiontituls tika saglabāt, uzvara arī Eiropas kausā (tagadējā [[UEFA Čempionu līga]]), bet FA kausa finālā zaudējums. Paislijs klubu vadīja deviņas sezonas un šajā laikā liverpūlieši ieguva 21 trofeju - trīs Eiropas kausus, UEFA kausu, sešus līgas čempiontitulus, kā arī trīs Anglijas Līgas kausus. [[1983]]. gadā Peislijs izlēma doties pensijā, amatu atstājot savam asistentam [[Džo Fagans|Džo Faganam]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/1418093.stm |title=The legacy of the boot room |date={{dat|2001|12|21|SK}} |publisher=[[BBC Sport]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Savā pirmajā sezonā Fagans tika pie trim balvām - uzvarēja līgā, Līgas kausā, kā arī Eiropas kausā.{{sfn|Cox|Russell|Vamplew|2002|p=90}} "Liverpool" kļuva par pirmo angļu klubu, kam kas tāds izdevies. [[Attēls:Bill Shankly statue.jpg|thumb|right|Statuja pie Enfīldas stadiona ar bijušo treneri [[Bills Šenklijs|Billu Šenkliju]]]] Liverpūles komanda sasniedza Eiropas kausa finālu arī [[1985]]. gadā. Tajā pretī stājās [[Turīnas "Juventus"]], spēle notika Heizlija stadionā [[Beļģija|Beļģijā]]. Pirms mača sākuma notika traģēdija - "Liverpool" atbalstītāji tika pāri sētai, kas norobežoja abu komandu fanus. Pārāk lielā svara dēļ konstrukcija sabruka, nogalinot 39 skatītājus, pārsvarā itāļus. Spēle tika aizvadīta un "Liverpool" zaudēja ar 0:1. Anglijas klubiem tika aizliegta piedalīšanās Eiropas kausos uz pieciem gadiem, bet konkrēti "Liverpool" - uz desmit (tiesa, vēlāk sodu samazināja līdz sešiem gadiem).<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/may/29/newsid_2733000/2733979.stm |title=On This Day – 29 May 1985: Fans die in Heysel rioting |publisher=[[BBC]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} | date={{dat|1985|5|29|SK}} }} {{en ikona}}</ref> Pēc traģēdijas Fagans izlēma pamest galvenā trenera posteni, kas tika uzticēts spēlējošajam trenerim [[Kenijs Dalglišs|Kenijam Dalglišam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/past_players/managers/fagan/ |title=Joe Fagan |publisher=Liverpool F.C. |accessdate=6 December 2008}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/past_players/players/dalglish/ |title=Kenny Dalglish |publisher=Liverpool F.C. |accessdate=6 December 2008}} {{en ikona}}</ref> Viņa vadībā vienība ieguva vēl trīs līgas čempiontitulus, kā arī divus FA kausus. Panākumus gan aizēnoja vēl viena traģēdija, kad Hilsboro stadionā, FA kausa pusfināla spēles ar "Nottingham Forest" laikā, vienā no tribīnēm tika ielaisti pārāk daudz līdzjutēji, un tajā tika saspiesti daudzi "Liverpool" atbalstītāji, no kuriem 96 gāja bojā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/april/15/newsid_2491000/2491195.stm |title=On This Day – 15 April 1989: Soccer fans crushed at Hillsborough |publisher=[[BBC]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} |date={{dat|1989|4|15|SK}}}} {{en ikona}}</ref> 1991. gadā Dalglišs iesniedza atlūgumu un viņa vietā nāca bijušais spēlētājs [[Greiems Sauness]]. Neskaitot uzvaru [[1992]]. gada FA kausā, Sauness neguva panākumus ar klubu, kā dēļ arī tika nomainīts pret [[Rojs Evanss|Roju Evansu]]. Evansam viecās mazliet labāk, taču vienīgais tituls bija [[1995]]. gadā iegūtais Līgas kauss. [[1998]]. gada novembrī "Liverpool" notika kārtējā galvenā trenera maiņa,<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|title=The Boot Room Boys: Inside the Anfield Boot Room|page=227}} {{en ikona}}</ref> nu šo amatu ieņēma [[Žerārs Uljē]]. Savā otrajā sezonā viņš aizveda klubu līdz FA kausa, Līgas kausa un UEFA kausa uzvarētāju tituliem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/uefa_cup/1335026.stm |title=Houllier acclaims Euro triumph |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2001|5|16}} |accessdate={{dat|2007|3|24||bez}} }} {{en ikona}}</ref> [[2001. gads|2001]]./[[2002]]. gada sezonā, kurā Uljē pārcieta sirds operāciju, "Liverpool" finišēja otrajā pozīcijā, uzreiz aiz "Arsenal".<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/1600193.stm |title=Houllier 'satisfactory' after surgery |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2001|10|15|SK}} |accessdate={{dat|2007|3|13||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Arī nākamajā sezonās rezultātus uzlabot neizdevās un Uljē tika nomainīts ar [[Rafaels Benitess|Rafaelu Benitesu]]. Viņa pirmajā sezonā komanda piedzīvoja neveiksmi [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]], paliekot vien piektajā vietā, taču to atsvēra uzvara Čempionu līgā, kur tika pārspēta "[[AC Milan]]" vienība tikai pēcspēles 11 metru sitienu sērijā.<ref>{{Ziņu atsauce| title = AC Milan 3–3 Liverpool (aet)|publisher=[[BBC Sport]]|date={{dat|2005|5|25|SK}} |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/4573159.stm |accessdate={{dat|2007|4|15||bez}} }} {{en ikona}}</ref> [[2005. gads|2005]]./[[2006. gads|2006]]. gada sezonā par kluba īpašniekiem kļuva amerikāņu miljardieri [[Džordžs Džilets]] un [[Toms Hikss]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/6323037.stm |title=US pair agree Liverpool takeover |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2007|2|6|SK}} |accessdate={{dat|2007|3|2||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Tajā pat sezonā "Liverpool" atkal aizkļuva līdz Čempionu līgas finālam, kur gan šoreiz atzina "AC Milan" pārākumu ar 1:2.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Phil |last=McNulty |title=AC Milan 2–1 Liverpool |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/6669039.stm |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2007|5|23|SK}} |accessdate={{dat|2007|5|23||bez}} }} {{en ikona}}</ref> [[2008. gads|2008]]./[[2009. gads|2009]]. gada sezonā Liverpūles klubs sakrāja 86 punktus Premjerlīgā, uzstādot komandas rekordu, kas deva otro vietu. == Kluba krāsas == Tradicionāli "Liverpool" spēlē [[Sarkanā krāsa|sarkanas]] un [[Baltā krāsa|baltas]] krāsas formastērpos, bet sešdesmito gadu vidū tie tika nomainīti uz pilnībā sarkaniem. Komandas agrākajos laikos "Liverpool" izmantoja "Everton" krāsu formas - baltas un [[Zilā krāsa|zilas]]. 1984. gadā klubs izvēlejās sarkano krāsu, bet 1901. gadā kluba ģerbonim tika pievienots Liverpūles pilsētu simbolizējošais putns.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/lfc_story/1882b.htm |title=LFC Story |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2007|3|17||bez}}}} {{en ikona}}</ref> 1964. gadā komandas galvenais treneris Bills Šenklijs izlēma sūtīt futbolistus laukumā, ģērbušos tikai sarkanā formastērpā mačā pret "Anderlecht". Tālaika futbolist Īans Sentdžons savā autobiogrāfijā vēlāk vēstīja: {{cquote|Viņš domāja, ka krāsu shēma radīs psiholoģisku iespaidu uz pretiniekiem, jo sarkanā krāsa vēsta briesmas un spēku. Vienu dienu treneris ienāca ģērbtuvē, pameta Ronijam Jitsam sarkanu kreklu un šortus, sacīdams: "Uzvelc to, pavērosim, kā tu izskaties. Ronij, tu izskaties lieliski! Tu izskaties vismaz divus metrus garš!"<ref>{{Ziņu atsauce | url=http://www.timesonline.co.uk/article/0,,2093-1817155,00.html | title=Shankly: the hero who let me down | work=Ian St. John's autobiography serialised in [[The Times]] | accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} | location=London | date=9 October 2005 | archive-date={{dat|2020|06|08||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20200608030521/http://www.thetimes.co.uk/ }} {{en ikona}}</ref>}} Liverpūles kluba izbraukumu spēļu forma vienmēr bijusi melnā, baltā vai dzeltenā krāsā. Tomēr 1987. gadā "Liverpool" iepazīstināja viesus ar pelēku formastērpu. Taču kluba simtgades sezonā (1991./1992. gada) tās tika nomainītas ar balti zaļām formām. Līdz pat 2008./2009. gada sezonai alternatīvās formas bijušas dzeltenas un baltas, bet nu klubs nācis klajā arī ar pelēkas krāsas tērpiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/kits/index-away.htm |title=New LFC away kit 2008/09 |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|12|1||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Pašreizējos formastērpus ražo sporta preču firma [[Adidas]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adidas.com/campaigns/liverpool/content/index.asp |title=Back on home turf, as adidas returns to Liverpool |publisher=[[Adidas]] |accessdate={{dat|2007|3|17}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070314005712/http://www.adidas.com/campaigns/liverpool/content/index.asp |archivedate={{dat|2007|03|14||bez}} }} {{en ikona}}</ref> bet iepriekš to darīja arī [[Umbro]] un [[Reebok]]. "Liverpool" kļuva par pirmo angļu komandu, kas uz saviem formastērpiem attēlo sponsora logotipu,<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://football.guardian.co.uk/theknowledge/story/0,,1520987,00.html |first=James |last=Dart |author2=Mark Tinklin |title=Has a streaker ever scored? |work=[[The Guardian]] |date={{dat|2005|7|6|SK}} |accessdate={{dat|2007|8|16||bez}} |location=London |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070807175532/http://football.guardian.co.uk/theknowledge/story/0,,1520987,00.html |archivedate={{dat|2007|08|07||bez}} }} {{en ikona}}</ref> kad 1979. gadā vienojās ar "Hitachi". Kopš 1992. gada šo vietu ieņēma [[Dānija|dāņu]] [[alus]] darītava "[[Carlsberg]]", kas bija ilgākais līgums kādai no Anglijas futbola augstākās divīzijas komandām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.carlsberggroup.com/media/News/Pages/carlsbergrenewssponsorshipwithliverpoolfc-HQ2005.aspx |title=Carlsberg renews sponsorship with Liverpool F.C. |work=[[Carlsberg Group]] |accessdate={{dat|2008|1|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080209000215/http://www.carlsberggroup.com/media/News/Pages/carlsbergrenewssponsorshipwithliverpoolfc-HQ2005.aspx |archivedate={{dat|2008|02|09||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Gan "Carlsberg", gan "Liverpool" izplatīja paziņojumus, ka, sākot ar 2010./2011. gada sezonu, galvenā sponsora vietu ieņems "Standard Chartered" banka.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Liverpool agree Standard Chartered Bank deal |url=http://edition.cnn.com/2009/SPORT/football/09/14/football.liverpool.sponsorship.standard/ |date={{dat|2009|9|14|SK}} |publisher=[[CNN]] |accessdate={{dat|2009|9|16||bez}} }}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> == Stadions == [[Attēls:Anfield Stadium 2426620378 2cfbe0b700 b.jpg|thumb|Stadiona daļa no ārpuses]] Kopš dibināšanas brīža "Liverpool" ir spēlējis [[Enfīldas stadions|Enfīldas stadionā]]. Stadions tika uzbūvēts 1884. gadā un sākumā to izmantoja [[Liverpūles "Everton"|"Everton"]] komanda.<ref>{{Ziņu atsauce|title= Where should Everton move? That's easy&nbsp;— to Anfield |work =[[The Guardian]] |url = http://blogs.guardian.co.uk/sport/2006/12/16/where_should_everton_move_that.html |date={{dat|2006|12|17|SK}} | accessdate={{dat|2007|3|7||bez}} |location=London |first=Paul |last=Wilson}} {{en ikona}}</ref> "Everton" pameta šo futbola laukumu 1892. gadā pēc strīda ar Džonu Holdingu, kurš izlēma dibināt jaunu klubu. Lai gan stadiona ietilpība bija 20 000 cilvēku, uz pirmo "Liverpool" maču ieradās vien 100 skatītāju.<ref name="LFChistory">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/stats_articles_view.asp?article_Id=47 |title=Anfield |publisher=LFC History |accessdate={{dat|2007|12|27||bez}} |archive-date={{dat|2008|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080416235758/http://www.lfchistory.net/stats_articles_view.asp?article_Id=47 }} {{en ikona}}</ref> [[Attēls:Anfield-Haifa.JPG|thumb|left|"Liverpool" mačā pret Izraēlas komandu [[Haifas "Maccabi"]] {{dat|2006|8|8||bez}}.]] Enfīldas stadionā katra tribīne nodēvēta savā vārdā - "Spion Kop"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.highbeam.com/doc/1G1-150036374.html |first=Mike |last=Chapple |title=100 years of the Kop |work=[[Liverpool Daily Post]] |date={{dat|2006|8|25|SK}} |accessdate={{dat|2007|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120316125454/http://www.highbeam.com/doc/1G1-150036374.html |archivedate={{dat|2012|03|16||bez}} }} {{en ikona}}</ref> (12 390 skatītāju ietilpība), "Anfield Road" (9047), "Main Stand" (12 227) un "Centenary Stand" (11 762). Kopējā ietilpība ir 45 276 skatītāju liela. [[UEFA stadionu kategorijas|UEFA Stadionu kategoriju sarakstā]] Enfīlda iekļauta ceturtajā, augstākajā, kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pictures.footymad.net/upload/247/284217-1.pdf |title=Stadia List |accessdate={{dat|2008|5|2||bez}} |format=PDF |publisher=[[UEFA]] }} {{en ikona}}</ref> {{dat|2004|7|30}} Liverpūles pilsētas dome deva atļauju kluba vadībai būvēt jaunu stadionu 270 [[metrs|metru]] attālumā no Enfīldas stadiona.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://icliverpool.icnetwork.co.uk/0500liverpoolfc/gronudmove/tm_objectid=14487239%26method=full%26siteid=50061%26headline=reds%2dstadium%2dgets%2dgo%2dahead-name_page.html |first=Mike |last=Hornby |title=Reds stadium gets go-ahead |work=[[Liverpool Echo]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Savukārt {{dat|2006|9|8}} pilsētas vadība izīrēja zemi, kur paredzēts būvēt jauno stadionu, "Liverpool" klubam uz 999 gadiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/5327426.stm |title=Liverpool get go-ahead on stadium |work=[[BBC Sport]] |date={{dat|2006|9|8|SK}} |accessdate={{dat|2007|3|8||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Pēc īpašnieku maiņas [[2007. gads|2007]]. gada februārī jaunais stadions tika pārprojektēts. Novembrī to apstiprināja dome, bet [[2008. gads|2008]]. gada jūnijā sākās sagatavošanās darbi celtniecībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/news/drilldown/N157603071106-1818.htm |title=New stadium gets the green light |first=Jimmy |last=Rice |date={{dat|2007|11|6|SK}} |accessdate={{dat|2007|12|17||bez}} |publisher=Liverpool F.C. }} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.skysports.com/story/0,19528,11669_3731940,00.html.com |title=Work starts on Reds ground |date={{dat|2008|6|25|SK}} |work=[[Sky Sports]] website |publisher=[[British Sky Broadcasting]] (BSkyB) |accessdate={{dat|2008|12|22||bez}} |archive-date={{dat|2011|08|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110815153708/http://www.skysports.com/story/0,19528,11669_3731940,00.html.com }} {{en ikona}}</ref> Pagaidām tā gan nav sākusies, jo īpašnieki nespēj nodrošināt nepieciešamos finansiālos līdzekļus. [[Melvuda|Melvudā]], kas atrodas Liverpūles apkaimē, ir "Liverpool" treniņbāze, kas klubam pieder kopš 1950. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/melwood/ |title=Melwood |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|12|1||bez}}}} {{en ikona}}</ref> == Atbalstītāji == [[Attēls:Shankly Gates.jpg|thumb|right|Šenklija vārdā nodēvētie vārti pie stadiona.]] 2008./2009. gada sezonā "Liverpool" spēles bija ceturtās apmeklētākās Anglijā. Vidēji vienu maču vēroja 44 318 skatītāji, kas ir 96,8% no kopējās stadiona ietilpības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://itv.stats.football365.com/dom/ENG/PR/attend.html |title=Barclays Premier League Attendance Table |publisher=[[ITV Sport]] |accessdate={{dat|2008|12|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090904192230/http://itv.stats.football365.com/dom/ENG/PR/attend.html |archivedate={{dat|2009|09|04||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Par kluba himnu tiek uzskatīta [[You'll Never Walk Alone]] dziesma, ko oriģināli sarakstījuši amerikāņu komponisti - Ričards Rodžerss un Oskars Hammeršteins, bet vēlāk to iedziedājusi arī Liverpūles mūzikas grupa [[Gerry & the Pacemakers]]. "Liverpool" atbalstītāji "You'll Never Walk Alone" dzied kopš 1960.-o gadu sākuma. Dziesma iemantojusi lielu popularitāti starp citiem futbola klubiem visā pasaulē.<ref>Cavanagh, John. ''Songlines'', BBC Radio Scotland. December 2006. {{en ikona}}</ref> Dziesmas nosaukums attēlots arī uz stadiona vārtiem, kas nodēvēti par godu bijušajam trenerim Billam Šenklijam. Par "Liverpool" galvenajiem konkurentiem tiek uzskatīti "Everton" futbolisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/classicfootball/news/newsid=106031.html |title=Classic: Everton-Liverpool |publisher=[[FIFA|Fédération Internationale de Football Association]] |date={{dat|2006|9|11|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|20||bez}} |archive-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090525060009/http://www.fifa.com/classicfootball/news/newsid=106031.html }} {{en ikona}}</ref> Abu komandu cīņu dēvē par [[Mērzisaidas derbijs|Mērzisaidas derbiju]]. Liverpūles komandu derbijs parasti tiek izpārdots jeb stadionā nevar atrast brīvas vietas. Tieši šajā derbijā pieredzēti vairāk noraidījumi nekā jebkurā citā Premjerlīgas mačā.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Colin |last=Malam |title=Gerrard off as Reds take derby honours |work=[[The Daily Telegraph]] |url=http://www.telegraph.co.uk/sport/main.jhtml?xml=/sport/2006/03/26/sfgliv26.xml |date={{dat|2006|3|25|SK}} |accessdate={{dat|2006|8|21||bez}} |location=London |archive-date={{dat|2008|06|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080620103135/http://www.telegraph.co.uk/sport/main.jhtml?xml=%2Fsport%2F2006%2F03%2F26%2Fsfgliv26.xml }} {{en ikona}}</ref> Tāpat vieni no galvenajiem "Liverpool" konkurentiem ir [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] - galvenokārt abu vienību lielo panākumu dēļ.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/magazine/6956608.stm |title=Scouse v Manc |date={{dat|2007|8|21|SK}} |publisher=[[BBC]] |last=Rohrer |first= Finlo |accessdate={{dat|2008|4|3||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Abu klubu cīņa ir tik saspringta, ka tie jau teju 40 gadu nav mainījušās ar futbolistiem. Pēdējo reizi tas notika [[1964]]. gadā, kad Fils Čisnals no "United" pārgāja uz "Liverpool".<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://football.guardian.co.uk/News_Story/0,1563,219301,00.html |first=Sean |last=Ingle |author2=Scott Murray|title=Knowledge Unlimited |work=[[The Guardian]] |date={{dat|2000|5|10|SK}} |accessdate={{dat|2008|2|26||bez}} |location=London}} {{en ikona}}</ref> "Liverpool" atbalstītāji ir bijuši iesaistīti divās milzu traģēdijās. Pirmā bija Heizlija stadiona traģēdija, kad Liverpūles komandas fani pārrāpās pāri norobežojumam, kas šķīra [[Turīnas "Juventus"]] un "Liverpool" atbalstītājus. Stadiona konstrukcijas neizturēja lielo spiedienu un sabruka, atņemot dzīvību 39 [[Itālija]]s kluba faniem. Pēc šā incidenta [[UEFA]] diskvalificēja angļu vienības no sacensībām Eiropas līmenī uz pieciem gadiem, bet "Liverpool" - uz sešiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/768380.stm |title=The Heysel disaster |publisher=[[BBC]] |date={{dat|2000|5|29|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|7||bez}}}} {{en ikona}}</ref> 27 cilvēki tika arestēti par nogalināšanu bez iepriekšēja nodoma. Daļa no viņiem jau iepriekš bija aizturēti par nekārtību radīšanu futbola spēļu laikā. [[1985]]. gadā pēc piecu mēnešu ilgas lietas izmeklēšanas 14 "Liverpool" faniem tika piespriests trīs gadu ilgs cietumsods.<ref name="witnesses">{{Ziņu atsauce|url=http://observer.guardian.co.uk/osm/story/0,,1448082,00.html |title=The witnesses |work=The Guardian |accessdate={{dat|2006|5|27||bez}} |location=London |first=Jamie |last=Jackson |date={{dat|2005|4|4|SK}}}} {{en ikona}}</ref> Savukārt otra traģēdija notika [[1989]]. gada [[FA kauss|FA kausa]] pusfināla spēlē pret [[Notingemas "Forest"]]. Šoreiz pie vainas bija policistu neizdarība, kas kādā no tribīnēm ielaida pārāk daudz "Liverpool" atbalstītāju, kā rezultātā vairāki tika saspiesti, no tiem 96 gāja bojā. Britu izdevums "The Sun" publicēja rakstu, kurā tika minēts, ka Liverpūles komandas fani pēc traģēdijas urinējuši uz mirušajiem, tos aplaupījuši, kā arī uzbrukuši kārtībsargiem, taču izmeklēšana pierādīja, ka šie fakti nav patiesi, kas noveda pie izdevuma ignorēšanas visā Liverpūlē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/media/2004/jul/11/pressandpublishing.football |first=David |last=Smith |title=The city that eclipsed the Sun |work=[[The Guardian]] |date={{dat|2004|7|11|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|7||bez}} | location=London}} {{en ikona}}</ref><ref name="boycott">{{Ziņu atsauce |url=http://www.independent.co.uk/news/media/an-own-goal-rooney-caught-in-crossfire-between-the-sun-and-an-unforgiving-city-552460.html |title=An own goal? Rooney caught in crossfire between 'The Sun' and an unforgiving city |last=Burrell |first=Ian |date={{dat|2004|7|8|SK}} |publisher=[[The Independent]] |accessdate={{dat|2008|12|22||bez}} |location=London |archive-date={{dat|2018|06|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180613011209/https://www.independent.co.uk/news/media/an-own-goal-rooney-caught-in-crossfire-between-the-sun-and-an-unforgiving-city-552460.html }} {{en ikona}}</ref> Traģēdija noveda pie milzu pārmaiņām Anglijas futbola stadionos, liekot visiem stadioniem aizvietot stāvvietas ar sēdvietām. == Īpašnieki un finanses == "Liverpool" pieder [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] biznesmeņiem [[Džordžs Džilets|Džordžam Džiletam]] un [[Toms Hikss|Tomam Hiksam]], kuri {{dat|2007|2|6}} to atpirka no bijušā īpašnieka [[Deivids Mūrss|Deivida Mūrsa]]. Kopējā darījuma summa bija 218,9 miljoni [[sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņu]]. Amerikāņi samaksāja 5000 par vienu kluba akciju, kopējai summai sasniedzot 174,1 miljonu mārciņu. Taču uzņēmēji vēl 44,8 miljonus atdeva, lai atmaksātu "Liverpool" parādus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/6244441.stm |first=Bill |last=Wilson |title=US business duo at Liverpool helm |publisher=[[BBC]] |date={{dat|2007|2|6|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|2||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Džileta un Hiksa nesaskaņu, kā arī fanu negatīvās attieksmes dēļ vairākkārt ticis baumots, ka klubu varētu pārdot uzņēmumam "Dubai International Capital", kas bija ieinteresēts "Liverpool" iegādē pirms to pārņēma pašreizējie īpašnieki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/7197675.stm |first=Phil |last=McNulty |title=Liverpool braced for takeover bid |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2008|1|20|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|2||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Tāpat interesi par kluba iegādi veica "Share Liverpool FC", ko veidoja 100 000 komandas atbalstītāji, kuri bija gatavi pārpirkt "Liverpool" par 500 miljoniem mārciņu, tātad no katra fana tas prasītu 5000 sterliņu mārciņu. Tiesa, joprojām nav izdevies savākt vajadzīgo summu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/7268504.stm |title=Business backing for LFC fan bid |publisher=[[BBC]] |date={{dat|2008|2|28|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|2||bez}}}} {{en ikona}}</ref> {{dat|2010|3|16}} par kluba priekšsēdētāju tika nozīmēts [[Martins Broutons]], kuram deva uzdevumu izskatīt iespējas, kā pārdot "Liverpool".<ref name="broughtonchair">{{Ziņu atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/football/2010/apr/16/martin-broughton-liverpool-chairman-sale |title=Liverpool appoint Martin Broughton as chairman to oversee sale of club |last=Bandini |first=Paolo |date={{dat|2010|4|16|SK}} |publisher=The Guardian |accessdate={{dat|2010|4|16||bez}} |location=London}} {{en ikona}}</ref> Īpašnieki šo lēmumu skaidroja, kā vēlmi atdot klubu droša īpašnieka rokās, kurš spētu vest komandu pretī nākamajam līmenim, ko Džilets un Hikss nespējot.<ref name="AFPsale">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.google.com/hostednews/afp/article/ALeqM5hXlo14T6g2UtnxFumqAPgJPWS_1w |title=US owners put Liverpool up for sale |date={{dat|2010|4|16|SK}} |publisher=AFP |accessdate={{dat|2010|4|16||bez}} |archive-date={{dat|2010|04|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100419194335/http://www.google.com/hostednews/afp/article/ALeqM5hXlo14T6g2UtnxFumqAPgJPWS_1w }} {{en ikona}}</ref> Baumo, ka potenciālais īpašnieks ir Kenets Huangs, bijušais [[Volstrīta]]s brokeris, kurš gatavs atdot ap 500 miljoniem sterliņu mārciņu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/football/2010/apr/25/liverpool-huang-consortium-benitez-juventus |work=The Guardian |location=London |title=Rafael Benítez will stay, says prospective new Liverpool owner |date={{dat|2010|4|25|SK}} |accessdate={{dat|2010|5|11||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Maijā tika publiskots "Liverpool" finansiālais stāvoklis - 355 miljoni mārciņu parādos, kā arī 55 miljoni zaudējumos šajā gadā. [[2008. gads|2008]]. gada aprīlī biznesa izdevums [[Forbes]] ierindoja "Liverpool" ceturtajā pozīcijā vērtīgāko futbola klubu sarakstā, atpaliekot no [[Manchester United FC|Mančestras "United"]], [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] un [[Arsenal FC|Londonas "Arsenal"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Soccer Team Valuations |url=http://www.forbes.com/lists/2008/34/biz_soccer08_Soccer-Team-Valuations_Rank.html |work=[[Forbes]] |date={{dat|2008|4|30|SK}} |accessdate={{dat|2008|11|11||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Izdevums "Liverpool" vērtību noteica ap 1 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], neskaitot parādus. [[2006. gads|2006]]./[[2007. gads|2007]]. gada sezonā uzņēmums "[[Deloitte]]" aprēķināja, ka Liverpūles komandas gada ieņēmumi ir 133,9 miljoni sterliņu mārciņu.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Real tops Man Utd in rich league |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/7242490.stm |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2008|2|13|SK}} |accessdate={{dat|2008|11|11||bez}}}} {{en ikona}}</ref> == Statistika un rekordi == "Liverpool" savā pirmajā spēlē, kas noritēja Lankaširas līgā, ar 8:0 uzveica "Higher Walton" komandu.<ref name="higherwalton">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=4447 |title=Liverpool v. Higher Walton, 1892, Match Details |publisher=LFCHistory |accessdate={{dat|2007|3|7||bez}} |archive-date={{dat|2010|06|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100622070622/http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=4447 }} {{en ikona}}</ref> [[Īans Kalagans]] ir aizvadījis visvairāk maču kluba sastāvā - laikā no [[1958]]. līdz [[1978]]. gadam viņš "Liverpool" sastāvā uz laukuma izgāja 857 spēlēs. No kluba pašreizējā sastāva visvairāk maču ir [[Džeimijs Karagers|Džeimijam Karageram]], kurš šā gada sākumā sasniedza 600 cīņu robežu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.independent.co.uk/sport/football/news-and-comment/jamie-carragher-no-going-back-for-liverpools-workingclass-hero-780226.html |title=Jamie Carragher: No going back for Liverpool's working-class hero |last=Herbert |first=Ian |date={{dat|2008|2|9|SK}} |work=[[The Independent]] |publisher=[[Associated Press]] |accessdate={{dat|2008|12|23||bez}} |location=London}} {{en ikona}}</ref> Komandas visu laiku rezultatīvākais spēlētājs ir [[Ians Rašs]], kurš guvis 346 vārtus.<ref name="Records">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/lfc_story/records/ |title=LFC records |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|12|1||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Viņš Liverpūles vienībā spēlēja no 1980. līdz 1987. un no 1988. līdz 1996. gadam. Rašam pieder arī rekords visvairāk gūto vārtu ziņā vienā sezonā - 47. Tomēr viņš nav spējis pārspēt [[Rodžers Hants|Rodžeru Hantu]], kurš guvis visvairāk vārtus līgas spēlēs, kopsummā 245, bet atsevišķā sezonā - 41.{{sfn|Rollin|2006|pp=232–233}} Savukārt [[Gordons Hodžsons]] sasniedzis visvairāk "hat-trick" jeb trīs vārtu guvumus vienā mačā, ko paveicis 17 reižu. Visvairāk vārtu guvumi vienā spēlē pieder vairākiem futbolistiem - Džonam Milleram, Endijam Makguiganam, Džonam Evansam, Īanam Rašam un Robijam Fauleram, kuri izcēlušies ar pieciem precīziem raidījumiem.<ref name="allhatricks">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/stats_hattricks.asp |title=All Hat-tricks in Official Matches |publisher=LFCHistory |accessdate={{dat|2007|3|7||bez}} |archive-date={{dat|2008|06|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080629101606/http://www.lfchistory.net/stats_hattricks.asp }} {{en ikona}}</ref> Eiropas mačos rezultatīvākais ir [[Stīvens Džerards]], kuram 29 vārti. "Liverpool" lielākā uzvara ir 11:0 pret "Strømsgodset IF" 1974. gadā. Lielākā uzvara līgas spēlēs ir 10:1 cīņā ar "[[Rotherham Town]]" 1896. gadā. Šis panākums tika atkārtots 1989. gadā, kad Enfīldas stadionā izdevās uzveikt "[[Crystal Palace F.C.]]" ar 9:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=1697 |title=Liverpool 9–0 Crystal Palace |publisher=LFCHistory |accessdate={{dat|2007|3|8||bez}} |archive-date={{dat|2010|06|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100622044847/http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=1697 }} {{en ikona}}</ref> Smagākais zaudējums, 1:9, piedzīvots 1954. gadā pret [[Birmingemas "City"]]. == Komandas sastāvs == :''Atjaunināts {{dat|2025|01|31||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolfc.com/team/mens|title=Liverpool FC - Team|website=liverpoolfc.com|access-date={{dat|2024|04|18||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=BRA|pos=GK|name=[[Alisons Bekers]]}} {{Fs player|no= 2|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džo Gomess]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no= 3|nat=JPN|pos=MF|name=[[Vataru Endo]]}} {{Fs player|no= 4|nat=NED|pos=DF|name=[[Virgils van Deiks]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no= 5|nat=FRA|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]}} {{Fs player|no= 7|nat=COL|pos=FW|name=[[Luiss Diass]]}} {{Fs player|no= 8|nat=HUN|pos=MF|name=[[Dominiks Soboslai]]}} {{Fs player|no= 9|nat=URU|pos=FW|name=[[Darvins Nunjess]]}} {{Fs player|no=10|nat=ARG|pos=MF|name=[[Aleksiss Makalisters]]}} {{Fs player|no=11|nat=EGY|pos=FW|name=[[Mohameds Salāhs]]}} {{Fs player|no=14|nat=ITA|pos=FW|name=[[Federiko Kjeza]]}} {{Fs player|no=17|nat=ENG|pos=MF|name=[[Kērtiss Džonss]]}} {{Fs player|no=18|nat=NED|pos=FW|name=[[Kodijs Gakpo]]}} {{Fs player|no=19|nat=ENG|pos=MF|name=[[Hārvijs Eliots]]}} {{Fs player|no=21|nat=GRE|pos=DF|name=[[Kosts Cimiks]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=22|nat=SCO|pos=DF|name=[[Kalvins Remzijs]]}} {{Fs player|no=26|nat=SCO|pos=DF|name=[[Endrū Robertsons]]}} {{Fs player|no=38|nat=NED|pos=MF|name=[[Raiens Gravenberhs]]}} {{Fs player|no=43|nat=ESP|pos=MF|name=[[Stefans Bajčetičs]]}} {{Fs player|no=46|nat=ENG|pos=MF|name=[[Rijss Viljamss]]}} {{Fs player|no=50|nat=SCO|pos=DF|name=[[Bens Douks]]}} {{Fs player|no=80|nat=ENG|pos=MF|name=[[Tajlers Mortons]]}} {{Fs player|no=84|nat=NIR|pos=DF|name=[[Konors Bredlijs]]}} {{Fs player|no=–|nat=GEO|pos=GK|name=[[Giorgijs Mamardašvili]]}} {{Fs player|no=–|nat=HUN|pos=GK|name=[[Armins Pēčijs]]}} {{Fs player|no=–|nat=ENG|pos=GK|name=[[Fredijs Vudmans]]}} {{Fs player|no=–|nat=NED|pos=DF|name=[[Džeremijs Frimpongs]]}} {{Fs player|no=–|nat=HUN|pos=DF|name=[[Milošs Kerkez]]}} {{Fs player|no=–|nat=GER|pos=FW|name=[[Florians Vircs]]}} {{Fs end}} == Treneri == "Liverpool" savas pastāvēšanas vēsturē bijis 21 galvenais treneris. Pirmie treneri klubam bija Viljams Barklajs un Džons Makenna, kuri sāka darbu 1892. gadā. Visilgāk amatā noturējies [[Toms Vatsons]], kurš ar "Liverpool" strādāja no 1896. līdz 1915. gadam. Savukārt visvairāk mačus komanda aizvadījusi Billa Šenklija vadībā - 783 spēles. Kenijs Dalglišs kļuva par pirmo spēlējošo treneri Anglijas futbolā, kad viņu amatā apstiprināja 1985. gadā. Par kluba visveiksmīgāko treneri kļuva Bobs Paislijs, iegūstot 19 trofejas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/past_players/managers/paisley/ |title=Bob Paisley profile |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|9|18||bez}}}} {{en ikona}}</ref> === Pašreizējais treneru sastāvs === {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds ! Valsts |- | Galvenais treneris | [[Arne Slots]] | {{flaga|Nīderlande|name=Nīderlande}} [[Nīderlande]] |- | Trenera asistents | [[Sipke Hulshofs]] | {{flaga|Nīderlande|name=Nīderlande}} [[Nīderlande]] |- | Trenera otrais asistents | [[Džons Heitinga]] | {{flaga|NED|name=Nīderlande}} Nīderlande |- | Vārtsargu treneris | [[Klaudiu Tafarels]] | {{flaga|BRA|name=Brazīlija}} [[Brazīlija]] |- | Fitnesa treneris | Konels Martegs | {{flaga|Ziemeļīrija|name=Velsa}} [[Ziemeļīrija]] |- | 1. komandas attīstības treneris | Pepeins Leinderss | {{flaga|Nīderlande|name=Nīderlande}} Nīderlande |- | Fizioterapijas vadītājs | Kriss Morgans | {{flaga|Anglija|name=Anglija}} [[Anglija]] |- | U21 komandas treneris | Maikls Bīls | {{flaga|Anglija|name=Anglija}} Anglija |- | U18 komandas treneris | Nīls Kričlijs | {{flaga|Anglija|name=Anglija}} Anglija |} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''') ** Čempioni (20): 1900–01, 1905–06, 1921–22, 1922–23, 1946–47, 1963–64, 1965–66, 1972–73, 1975–76, 1976–77, 1978–79, 1979–80, 1981–82, 1982–83, 1983–84, 1985–86, 1987–88, 1989–90, [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019–20]], [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-grauj-hotspur-un-nodrosina-anglijas-cempionu-titulu/ |title=“Liverpool” grauj “Hotspur” un nodrošina Anglijas čempionu titulu |language= |accessdate={{dat|2025|4|27||bez}} |website=sportazinas.com}}</ref> ** Vicečempioni (15): 1898–99, 1909–10, 1968–69, 1973–74, 1974–75, 1977–78, 1984–85, 1986–87, 1988–89, 1990–91, 2001–02, 2008–09, 2013–14, 2018–19, [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021–22]] * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''') ** Čempioni (4): 1893–94, 1895–96, 1904–05, 1961–62 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|10|13||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (8): 1964–65, 1973–74, 1985–86, 1988–89, 1991–92, 2000–01, 2005–06, 2021–22 ** Finālisti (7): 1913–14, 1949–50, 1970–71, 1976–77, 1987–88, 1995–96, 2011–12 * '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|10|13||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (10): 1980–81, 1981–82, 1982–83, 1983–84, 1994–95, 2000–01, 2002–03, 2011–12, 2021 —22,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-gara-pendelu-serija-uzvar-ligas-kausa/|title=“Liverpool” garā “pendeļu” sērijā uzvar Līgas kausā &#124; Sportazinas.com|date=2022. gada 27. febr.|website=www.sportazinas.com}}</ref> 2023–23<ref>https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25022024-kapteinis_van_deiks_pagarinajuma_sniedz_l</ref> ** Finālisti (5): 1977–78, 1986–87, 2004–05, 2015–16, 2024–25 * '''''[[FA Community Shield|FA Charity/Community Shield]]'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2019|10|13||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (15): 1964, 1965, 1966, 1974, 1976, 1977, 1979, 1980, 1982, 1986, 1988, 1989, 1990, 2001, 2006, 2022<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62275194|title=Community Shield: Liverpool 3-1 Man City - Darwin Nunez seals victory|date=2022. gada 30. jūl.|via=www.bbc.com}}</ref> * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]''' ** Kausa ieguvēji (6): 1976–77, 1977–78, 1980–81, 1983–84, 2004–05, 2018–19 ** Finālisti (4): 1984–85, 2006–07, 2017–18, 2021–22 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / Eiropas līga]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 1972–73, 1975–76, 2000–01 ** Finālisti (1): 2015–16 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Finālisti (1): 1965–66 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (4): 1977, 2001, 2005, 2019 ** Finālisti (2): 1978, 1984 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' ** Finālisti (2): 1981, 1984 * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2019 ** Finālisti (1): 2005 == Atsauces == {{atsauces|2}} == Literatūra == * {{Grāmatas atsauce |last1=Cox |first1=Richard |last2=Russell |first2=Dave |last3=Vamplew |first3=Wray |title=Encyclopedia of British football |publisher=Routledge |year=2002 |isbn=0-7146-5249-0 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|last=Crilly |first=Peter |title=Tops of the Kops: The Complete Guide to Liverpool's Kits |publisher=Trinity Mirror Sport Media |year=2007 |isbn=978-1-905266-22-7 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|last=Graham |first=Matthew | title=Liverpool| publisher=Hamlyn Publishing Group Ltd| year=1985 | isbn=0-600-50254-6 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|last=Kelly |first=Stephen F. |authorlink=Stephen F. Kelly |title=The Boot Room Boys: Inside the Anfield Boot Room |url=https://archive.org/details/bootroomboysinsi0000kell |publisher=HarperCollins |year=1999 |isbn=0-00-218907-0 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|first=Stephen F.|last=Kelly|title=You'll Never Walk Alone|publisher=Queen Anne Press |year=1988 |isbn=0-356-19594-5 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce| first=Stan | last=Liversedge |title=Liverpool:The Official Centenary History| url=https://archive.org/details/liverpoolofficia0000live | publisher=Hamlyn Publishing Group Ltd | year=1991| isbn=0-600-57308-7 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|first=Brian |last=Pead |title=Liverpool A Complete Record |url=https://archive.org/details/liverpoolcomplet0000pead |publisher=Breedon Books |year=1986 |isbn=0-907969-15-1 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|first=Brian |last=Reade |authorlink=Brian Reade |title=44 Years With The Same Bird |publisher=Pan |year=2009 |isbn=1-74329-366-6 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|last=Rollin |first=Jack and Glenda |year=2006 |title=Sky Sports Football Yearbook 2006-2007 |publisher=Headline |pages=232–233 |isbn= 0-7553-1526-X |ref=harv}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [http://www.lfchistory.net LFCHistory.net] - ar Liverpool FC saistītie raksti un statistika. {{en ikona}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{Liverpool FC spēlētāji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liverpool FC}} [[Kategorija:Liverpool FC| ]] ryr4cjhwki62pfog8e41xkefwbiogxz 4303355 4303354 2025-07-04T01:37:26Z JB82 5605 /* Pašreizējais treneru sastāvs */ 4303355 wikitext text/x-wiki {{novec}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #DD0000 | nos = ''Liverpool'' | logo = [[Attēls:Liverpool FC.svg|180px]] | pilns = ''Liverpool Football Club'' | iesauka = ''The Reds (sarkanie)'' | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Liverpūle}} | dib = 1892 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 15 | stad = [[Enfīldas stadions]] | ietilp = 53394 | īpašn = [[New England Sports Ventures]] | prez = {{flaga|ASV}} Toms Verners | tren = {{flaga|Nīderlande}} [[Arne Slots]] | kapteinis = {{flaga|NED}} [[Virgils van Deiks]] | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | sez = [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025.]] | poz = 1. vieta | pattern_la1 = _liverpool2425h | pattern_b1 = _liverpool2425h | pattern_ra1 = _liverpool2425h | pattern_sh1 = _liverpool2425h | pattern_so1 = _liverpool2425hl | leftarm1 = E00000 | body1 = E00000 | rightarm1 = E00000 | shorts1 = E00000 | socks1 = E00000 | pattern_la2 = _liverpool2425a | pattern_b2 = _liverpool2425a | pattern_ra2 = _liverpool2425a | pattern_sh2 = _liverpool2425a | pattern_so2 = _liverpool2425al | leftarm2 = 141414 | body2 = 141414 | rightarm2 = 141414 | shorts2 = 141414 | socks2 = 141414 | pattern_la3 = _liverpool2425t | pattern_b3 = _liverpool2425t | pattern_ra3 = _liverpool2425t | pattern_sh3 = _liverpool2425t | pattern_so3 = _liverpool2425tl | leftarm3 = ffffff | body3 = ffffff | rightarm3 = ffffff | shorts3 = 000000 | socks3 = ffffff }} '''''Liverpool Football Club''''' ir profesionāls [[futbols|futbola]] klubs, kas bāzējas [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Anglija|Anglijā]]. "Liverpool" spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] un ir panākumiem visbagātākais klubs Anglijas futbola vēsturē; komanda ieguvusi vairāk trofejas nekā jebkura cita angļu vienība. "Liverpool" 20 reizes ir ieguvuši Anglijas čempionu titulu, kā arī desmit reizes uzvarējuši [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausā]]. Klubs piecas reizes ir uzvarējis arī [[UEFA Čempionu Līga|Eiropas kausā]], kuru mūsdienās dēvē par Čempionu Līgu. Septiņas reizes "Liverpool" ieguvuši arī [[FA kauss|FA kausu]]. Mājas spēles klubs aizvada [[Enfīldas stadions|Enfīldas stadionā]]. == Vēsture == {{dat|1892|3|15}} pēc strīda starp cita Liverpūles kluba - [[Liverpūles "Everton"|"Everton"]] vadību un Enfīldas stadiona īpašnieku [[Džons Holdings|Džonu Holdingu]], pēc kura "Everton" pārcēlās uz citu stadionu ([[Goodison Park]]), Holdings izlēma dibināt jaunu komandu, kas spēlētu Enfīldas stadionā. Strīda katalizators bija blakus zemes īpašnieks, kurš vēlējās izbūvēt ceļu vietā, kur nesen bija uzcelta galvenā tribīne. "Everton" komitejai bija atšķirīgi uzskati, kā jāvada klubs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/lfc_story/1882.htm |title=LFC Story |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2007|3|17||bez}} }} {{en ikona}}</ref><ref name="Kennedy Collins">{{Grāmatas atsauce|last=Kennedy|first=David|author2=Collins, Michael|title=Community Politics in Liverpool and the Governance of Professional Football in the late Nineteenth Century|publisher=Cambridge University Press|url=http://journals.cambridge.org/action/displayAbstract?fromPage=online&aid=468755#fn1|access-date={{dat|2010|06|08||bez}}|archive-date={{dat|2016|08|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160828180408/http://journals.cambridge.org/action/displayAbstract?fromPage=online&aid=468755#fn1}} {{en ikona}}</ref> Holdinga dibinātās komandas sākotnējais nosaukums bija "Everton F.C. and Athletic Grounds, Ltd." jeb saīsinājumā "Everton Athletic", taču 1882. gada jūnijā tas tika nomainīts uz "Liverpool", jo [[Anglijas Futbola asociācija]] atteicās to dēvēt par "Everton".{{sfn|Graham|1985|p=14}} [[Attēls:View of inside Anfield Stadium from Anfield Road Stand.jpg|thumb|left|[[Enfīldas stadions]], "Liverpool" mājvieta.]] Savā pirmajā sezonā "Liverpool" triumfēja Lankašīras līgā, vienā no Anglijas zemākajām līgām, kas deva iespēju startēt otrajā divīzijā. Arī šeit panākumi bija momentāli, kas ļāva pārcelties vēl vienu līmeni augstāk - uz pirmo divīziju, kas tobrīd bija spēcīgākā līga valstī. Pirmais čempiontituls tika izcīnīts 1900./1901. gada sezonā, bet panākums tika atkārtots četrus gadus vēlāk. "Liverpool" [[1914]]. gadā pirmoreiz kluba vēsturē sasniedza [[FA kauss|FA kausa]] finālu, taču piekāpās [[Burnley FC|"Burnley"]] ar 0:1.{{sfn|Liversedge|1991|p=14}} Komanda uzvarēja pirmajā divīzijā divus gadus pēc kārtas - [[1922]]. un [[1923]]. gadā, bet piekto reizi triumfēt izdevās tikai pēc 24 gadiem. Klubs sasniedza FA kausa finālu arī 1950. gadā, bet piekāpās [[Arsenal FC|Londonas "Arsenal"]]. [[1953]]./[[1954]]. gada sezonā "Liverpool" zaudēja vietu pirmajā divīzijā<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.telegraph.co.uk/sport/football/leagues/premierleague/blackburn/3040360/Patience-is-wearing-thin-at-Liverpool.html |first=Sam |last=Wallace |title=Patience is wearing thin at Liverpool |work=[[The Daily Telegraph]] |date={{dat|2002|12|26|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|6||bez}} |location=London |archive-date={{dat|2012|09|13||bez}} |archive-url=https://archive.today/20120913133028/http://www.telegraph.co.uk/sport/football/leagues/premierleague/blackburn/3040360/Patience-is-wearing-thin-at-Liverpool.html }} {{en ikona}}</ref> un piedzīvoja fiasko FA kausā, kad no tālāku dalību komandai liedza "Worcester City FC", kas bija bez līgas. Visai drīz pēc šā neveiksmīgā rezultāta par vienības galveno treneri tika nozīmēts [[Bills Šenklijs]], kurš atlaida 24 futbolistus. Viņš arī ieviesa jauninājumu Enfīldas stadionā, pārveidojot vienu no telpām par treneru istabu. Tieši šajā kabinetā notika komandas galvenā pārveidošana.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|title=You'll Never Walk Alone|page=57}} {{en ikona}}</ref> Atgriezties pirmajā divīzijā izdevās [[1961]]./[[1962]]. gada sezonā. Jau divas sezonas vēlāk "Liverpool" triumfēja augstākajā līgā, vēl viens tituls sekoja [[1965]]./[[1966]]. gada sezonā. Liverpūles vienībai izdevās izcīnīt Anglijas čempiontitulu un [[UEFA kauss|UEFA kausu]] [[1972]]. gadā. Divas sezonas vēlāk Šenklijs aizgāja no amata, viņa vietu ieņēma asistents [[Bobs Peislijs]].<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|title=The Boot Room Boys: Inside the Anfield Boot Room|page=86}} {{en ikona}}</ref> Kā vēlāk izrādījās, Peislijs bija vēl veiksmīgāks. "Liverpool" atkal uzvarēja līgā un UEFA kausā [[1976]]. gadā, nākamajā sezonā čempiontituls tika saglabāt, uzvara arī Eiropas kausā (tagadējā [[UEFA Čempionu līga]]), bet FA kausa finālā zaudējums. Paislijs klubu vadīja deviņas sezonas un šajā laikā liverpūlieši ieguva 21 trofeju - trīs Eiropas kausus, UEFA kausu, sešus līgas čempiontitulus, kā arī trīs Anglijas Līgas kausus. [[1983]]. gadā Peislijs izlēma doties pensijā, amatu atstājot savam asistentam [[Džo Fagans|Džo Faganam]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/1418093.stm |title=The legacy of the boot room |date={{dat|2001|12|21|SK}} |publisher=[[BBC Sport]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Savā pirmajā sezonā Fagans tika pie trim balvām - uzvarēja līgā, Līgas kausā, kā arī Eiropas kausā.{{sfn|Cox|Russell|Vamplew|2002|p=90}} "Liverpool" kļuva par pirmo angļu klubu, kam kas tāds izdevies. [[Attēls:Bill Shankly statue.jpg|thumb|right|Statuja pie Enfīldas stadiona ar bijušo treneri [[Bills Šenklijs|Billu Šenkliju]]]] Liverpūles komanda sasniedza Eiropas kausa finālu arī [[1985]]. gadā. Tajā pretī stājās [[Turīnas "Juventus"]], spēle notika Heizlija stadionā [[Beļģija|Beļģijā]]. Pirms mača sākuma notika traģēdija - "Liverpool" atbalstītāji tika pāri sētai, kas norobežoja abu komandu fanus. Pārāk lielā svara dēļ konstrukcija sabruka, nogalinot 39 skatītājus, pārsvarā itāļus. Spēle tika aizvadīta un "Liverpool" zaudēja ar 0:1. Anglijas klubiem tika aizliegta piedalīšanās Eiropas kausos uz pieciem gadiem, bet konkrēti "Liverpool" - uz desmit (tiesa, vēlāk sodu samazināja līdz sešiem gadiem).<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/may/29/newsid_2733000/2733979.stm |title=On This Day – 29 May 1985: Fans die in Heysel rioting |publisher=[[BBC]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} | date={{dat|1985|5|29|SK}} }} {{en ikona}}</ref> Pēc traģēdijas Fagans izlēma pamest galvenā trenera posteni, kas tika uzticēts spēlējošajam trenerim [[Kenijs Dalglišs|Kenijam Dalglišam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/past_players/managers/fagan/ |title=Joe Fagan |publisher=Liverpool F.C. |accessdate=6 December 2008}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/past_players/players/dalglish/ |title=Kenny Dalglish |publisher=Liverpool F.C. |accessdate=6 December 2008}} {{en ikona}}</ref> Viņa vadībā vienība ieguva vēl trīs līgas čempiontitulus, kā arī divus FA kausus. Panākumus gan aizēnoja vēl viena traģēdija, kad Hilsboro stadionā, FA kausa pusfināla spēles ar "Nottingham Forest" laikā, vienā no tribīnēm tika ielaisti pārāk daudz līdzjutēji, un tajā tika saspiesti daudzi "Liverpool" atbalstītāji, no kuriem 96 gāja bojā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/april/15/newsid_2491000/2491195.stm |title=On This Day – 15 April 1989: Soccer fans crushed at Hillsborough |publisher=[[BBC]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} |date={{dat|1989|4|15|SK}}}} {{en ikona}}</ref> 1991. gadā Dalglišs iesniedza atlūgumu un viņa vietā nāca bijušais spēlētājs [[Greiems Sauness]]. Neskaitot uzvaru [[1992]]. gada FA kausā, Sauness neguva panākumus ar klubu, kā dēļ arī tika nomainīts pret [[Rojs Evanss|Roju Evansu]]. Evansam viecās mazliet labāk, taču vienīgais tituls bija [[1995]]. gadā iegūtais Līgas kauss. [[1998]]. gada novembrī "Liverpool" notika kārtējā galvenā trenera maiņa,<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|title=The Boot Room Boys: Inside the Anfield Boot Room|page=227}} {{en ikona}}</ref> nu šo amatu ieņēma [[Žerārs Uljē]]. Savā otrajā sezonā viņš aizveda klubu līdz FA kausa, Līgas kausa un UEFA kausa uzvarētāju tituliem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/uefa_cup/1335026.stm |title=Houllier acclaims Euro triumph |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2001|5|16}} |accessdate={{dat|2007|3|24||bez}} }} {{en ikona}}</ref> [[2001. gads|2001]]./[[2002]]. gada sezonā, kurā Uljē pārcieta sirds operāciju, "Liverpool" finišēja otrajā pozīcijā, uzreiz aiz "Arsenal".<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/1600193.stm |title=Houllier 'satisfactory' after surgery |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2001|10|15|SK}} |accessdate={{dat|2007|3|13||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Arī nākamajā sezonās rezultātus uzlabot neizdevās un Uljē tika nomainīts ar [[Rafaels Benitess|Rafaelu Benitesu]]. Viņa pirmajā sezonā komanda piedzīvoja neveiksmi [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]], paliekot vien piektajā vietā, taču to atsvēra uzvara Čempionu līgā, kur tika pārspēta "[[AC Milan]]" vienība tikai pēcspēles 11 metru sitienu sērijā.<ref>{{Ziņu atsauce| title = AC Milan 3–3 Liverpool (aet)|publisher=[[BBC Sport]]|date={{dat|2005|5|25|SK}} |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/4573159.stm |accessdate={{dat|2007|4|15||bez}} }} {{en ikona}}</ref> [[2005. gads|2005]]./[[2006. gads|2006]]. gada sezonā par kluba īpašniekiem kļuva amerikāņu miljardieri [[Džordžs Džilets]] un [[Toms Hikss]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/6323037.stm |title=US pair agree Liverpool takeover |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2007|2|6|SK}} |accessdate={{dat|2007|3|2||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Tajā pat sezonā "Liverpool" atkal aizkļuva līdz Čempionu līgas finālam, kur gan šoreiz atzina "AC Milan" pārākumu ar 1:2.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Phil |last=McNulty |title=AC Milan 2–1 Liverpool |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/6669039.stm |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2007|5|23|SK}} |accessdate={{dat|2007|5|23||bez}} }} {{en ikona}}</ref> [[2008. gads|2008]]./[[2009. gads|2009]]. gada sezonā Liverpūles klubs sakrāja 86 punktus Premjerlīgā, uzstādot komandas rekordu, kas deva otro vietu. == Kluba krāsas == Tradicionāli "Liverpool" spēlē [[Sarkanā krāsa|sarkanas]] un [[Baltā krāsa|baltas]] krāsas formastērpos, bet sešdesmito gadu vidū tie tika nomainīti uz pilnībā sarkaniem. Komandas agrākajos laikos "Liverpool" izmantoja "Everton" krāsu formas - baltas un [[Zilā krāsa|zilas]]. 1984. gadā klubs izvēlejās sarkano krāsu, bet 1901. gadā kluba ģerbonim tika pievienots Liverpūles pilsētu simbolizējošais putns.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/lfc_story/1882b.htm |title=LFC Story |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2007|3|17||bez}}}} {{en ikona}}</ref> 1964. gadā komandas galvenais treneris Bills Šenklijs izlēma sūtīt futbolistus laukumā, ģērbušos tikai sarkanā formastērpā mačā pret "Anderlecht". Tālaika futbolist Īans Sentdžons savā autobiogrāfijā vēlāk vēstīja: {{cquote|Viņš domāja, ka krāsu shēma radīs psiholoģisku iespaidu uz pretiniekiem, jo sarkanā krāsa vēsta briesmas un spēku. Vienu dienu treneris ienāca ģērbtuvē, pameta Ronijam Jitsam sarkanu kreklu un šortus, sacīdams: "Uzvelc to, pavērosim, kā tu izskaties. Ronij, tu izskaties lieliski! Tu izskaties vismaz divus metrus garš!"<ref>{{Ziņu atsauce | url=http://www.timesonline.co.uk/article/0,,2093-1817155,00.html | title=Shankly: the hero who let me down | work=Ian St. John's autobiography serialised in [[The Times]] | accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} | location=London | date=9 October 2005 | archive-date={{dat|2020|06|08||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20200608030521/http://www.thetimes.co.uk/ }} {{en ikona}}</ref>}} Liverpūles kluba izbraukumu spēļu forma vienmēr bijusi melnā, baltā vai dzeltenā krāsā. Tomēr 1987. gadā "Liverpool" iepazīstināja viesus ar pelēku formastērpu. Taču kluba simtgades sezonā (1991./1992. gada) tās tika nomainītas ar balti zaļām formām. Līdz pat 2008./2009. gada sezonai alternatīvās formas bijušas dzeltenas un baltas, bet nu klubs nācis klajā arī ar pelēkas krāsas tērpiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/kits/index-away.htm |title=New LFC away kit 2008/09 |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|12|1||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Pašreizējos formastērpus ražo sporta preču firma [[Adidas]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adidas.com/campaigns/liverpool/content/index.asp |title=Back on home turf, as adidas returns to Liverpool |publisher=[[Adidas]] |accessdate={{dat|2007|3|17}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070314005712/http://www.adidas.com/campaigns/liverpool/content/index.asp |archivedate={{dat|2007|03|14||bez}} }} {{en ikona}}</ref> bet iepriekš to darīja arī [[Umbro]] un [[Reebok]]. "Liverpool" kļuva par pirmo angļu komandu, kas uz saviem formastērpiem attēlo sponsora logotipu,<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://football.guardian.co.uk/theknowledge/story/0,,1520987,00.html |first=James |last=Dart |author2=Mark Tinklin |title=Has a streaker ever scored? |work=[[The Guardian]] |date={{dat|2005|7|6|SK}} |accessdate={{dat|2007|8|16||bez}} |location=London |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070807175532/http://football.guardian.co.uk/theknowledge/story/0,,1520987,00.html |archivedate={{dat|2007|08|07||bez}} }} {{en ikona}}</ref> kad 1979. gadā vienojās ar "Hitachi". Kopš 1992. gada šo vietu ieņēma [[Dānija|dāņu]] [[alus]] darītava "[[Carlsberg]]", kas bija ilgākais līgums kādai no Anglijas futbola augstākās divīzijas komandām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.carlsberggroup.com/media/News/Pages/carlsbergrenewssponsorshipwithliverpoolfc-HQ2005.aspx |title=Carlsberg renews sponsorship with Liverpool F.C. |work=[[Carlsberg Group]] |accessdate={{dat|2008|1|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080209000215/http://www.carlsberggroup.com/media/News/Pages/carlsbergrenewssponsorshipwithliverpoolfc-HQ2005.aspx |archivedate={{dat|2008|02|09||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Gan "Carlsberg", gan "Liverpool" izplatīja paziņojumus, ka, sākot ar 2010./2011. gada sezonu, galvenā sponsora vietu ieņems "Standard Chartered" banka.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Liverpool agree Standard Chartered Bank deal |url=http://edition.cnn.com/2009/SPORT/football/09/14/football.liverpool.sponsorship.standard/ |date={{dat|2009|9|14|SK}} |publisher=[[CNN]] |accessdate={{dat|2009|9|16||bez}} }}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> == Stadions == [[Attēls:Anfield Stadium 2426620378 2cfbe0b700 b.jpg|thumb|Stadiona daļa no ārpuses]] Kopš dibināšanas brīža "Liverpool" ir spēlējis [[Enfīldas stadions|Enfīldas stadionā]]. Stadions tika uzbūvēts 1884. gadā un sākumā to izmantoja [[Liverpūles "Everton"|"Everton"]] komanda.<ref>{{Ziņu atsauce|title= Where should Everton move? That's easy&nbsp;— to Anfield |work =[[The Guardian]] |url = http://blogs.guardian.co.uk/sport/2006/12/16/where_should_everton_move_that.html |date={{dat|2006|12|17|SK}} | accessdate={{dat|2007|3|7||bez}} |location=London |first=Paul |last=Wilson}} {{en ikona}}</ref> "Everton" pameta šo futbola laukumu 1892. gadā pēc strīda ar Džonu Holdingu, kurš izlēma dibināt jaunu klubu. Lai gan stadiona ietilpība bija 20 000 cilvēku, uz pirmo "Liverpool" maču ieradās vien 100 skatītāju.<ref name="LFChistory">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/stats_articles_view.asp?article_Id=47 |title=Anfield |publisher=LFC History |accessdate={{dat|2007|12|27||bez}} |archive-date={{dat|2008|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080416235758/http://www.lfchistory.net/stats_articles_view.asp?article_Id=47 }} {{en ikona}}</ref> [[Attēls:Anfield-Haifa.JPG|thumb|left|"Liverpool" mačā pret Izraēlas komandu [[Haifas "Maccabi"]] {{dat|2006|8|8||bez}}.]] Enfīldas stadionā katra tribīne nodēvēta savā vārdā - "Spion Kop"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.highbeam.com/doc/1G1-150036374.html |first=Mike |last=Chapple |title=100 years of the Kop |work=[[Liverpool Daily Post]] |date={{dat|2006|8|25|SK}} |accessdate={{dat|2007|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120316125454/http://www.highbeam.com/doc/1G1-150036374.html |archivedate={{dat|2012|03|16||bez}} }} {{en ikona}}</ref> (12 390 skatītāju ietilpība), "Anfield Road" (9047), "Main Stand" (12 227) un "Centenary Stand" (11 762). Kopējā ietilpība ir 45 276 skatītāju liela. [[UEFA stadionu kategorijas|UEFA Stadionu kategoriju sarakstā]] Enfīlda iekļauta ceturtajā, augstākajā, kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pictures.footymad.net/upload/247/284217-1.pdf |title=Stadia List |accessdate={{dat|2008|5|2||bez}} |format=PDF |publisher=[[UEFA]] }} {{en ikona}}</ref> {{dat|2004|7|30}} Liverpūles pilsētas dome deva atļauju kluba vadībai būvēt jaunu stadionu 270 [[metrs|metru]] attālumā no Enfīldas stadiona.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://icliverpool.icnetwork.co.uk/0500liverpoolfc/gronudmove/tm_objectid=14487239%26method=full%26siteid=50061%26headline=reds%2dstadium%2dgets%2dgo%2dahead-name_page.html |first=Mike |last=Hornby |title=Reds stadium gets go-ahead |work=[[Liverpool Echo]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Savukārt {{dat|2006|9|8}} pilsētas vadība izīrēja zemi, kur paredzēts būvēt jauno stadionu, "Liverpool" klubam uz 999 gadiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/5327426.stm |title=Liverpool get go-ahead on stadium |work=[[BBC Sport]] |date={{dat|2006|9|8|SK}} |accessdate={{dat|2007|3|8||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Pēc īpašnieku maiņas [[2007. gads|2007]]. gada februārī jaunais stadions tika pārprojektēts. Novembrī to apstiprināja dome, bet [[2008. gads|2008]]. gada jūnijā sākās sagatavošanās darbi celtniecībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/news/drilldown/N157603071106-1818.htm |title=New stadium gets the green light |first=Jimmy |last=Rice |date={{dat|2007|11|6|SK}} |accessdate={{dat|2007|12|17||bez}} |publisher=Liverpool F.C. }} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.skysports.com/story/0,19528,11669_3731940,00.html.com |title=Work starts on Reds ground |date={{dat|2008|6|25|SK}} |work=[[Sky Sports]] website |publisher=[[British Sky Broadcasting]] (BSkyB) |accessdate={{dat|2008|12|22||bez}} |archive-date={{dat|2011|08|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110815153708/http://www.skysports.com/story/0,19528,11669_3731940,00.html.com }} {{en ikona}}</ref> Pagaidām tā gan nav sākusies, jo īpašnieki nespēj nodrošināt nepieciešamos finansiālos līdzekļus. [[Melvuda|Melvudā]], kas atrodas Liverpūles apkaimē, ir "Liverpool" treniņbāze, kas klubam pieder kopš 1950. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/melwood/ |title=Melwood |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|12|1||bez}}}} {{en ikona}}</ref> == Atbalstītāji == [[Attēls:Shankly Gates.jpg|thumb|right|Šenklija vārdā nodēvētie vārti pie stadiona.]] 2008./2009. gada sezonā "Liverpool" spēles bija ceturtās apmeklētākās Anglijā. Vidēji vienu maču vēroja 44 318 skatītāji, kas ir 96,8% no kopējās stadiona ietilpības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://itv.stats.football365.com/dom/ENG/PR/attend.html |title=Barclays Premier League Attendance Table |publisher=[[ITV Sport]] |accessdate={{dat|2008|12|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090904192230/http://itv.stats.football365.com/dom/ENG/PR/attend.html |archivedate={{dat|2009|09|04||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Par kluba himnu tiek uzskatīta [[You'll Never Walk Alone]] dziesma, ko oriģināli sarakstījuši amerikāņu komponisti - Ričards Rodžerss un Oskars Hammeršteins, bet vēlāk to iedziedājusi arī Liverpūles mūzikas grupa [[Gerry & the Pacemakers]]. "Liverpool" atbalstītāji "You'll Never Walk Alone" dzied kopš 1960.-o gadu sākuma. Dziesma iemantojusi lielu popularitāti starp citiem futbola klubiem visā pasaulē.<ref>Cavanagh, John. ''Songlines'', BBC Radio Scotland. December 2006. {{en ikona}}</ref> Dziesmas nosaukums attēlots arī uz stadiona vārtiem, kas nodēvēti par godu bijušajam trenerim Billam Šenklijam. Par "Liverpool" galvenajiem konkurentiem tiek uzskatīti "Everton" futbolisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/classicfootball/news/newsid=106031.html |title=Classic: Everton-Liverpool |publisher=[[FIFA|Fédération Internationale de Football Association]] |date={{dat|2006|9|11|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|20||bez}} |archive-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090525060009/http://www.fifa.com/classicfootball/news/newsid=106031.html }} {{en ikona}}</ref> Abu komandu cīņu dēvē par [[Mērzisaidas derbijs|Mērzisaidas derbiju]]. Liverpūles komandu derbijs parasti tiek izpārdots jeb stadionā nevar atrast brīvas vietas. Tieši šajā derbijā pieredzēti vairāk noraidījumi nekā jebkurā citā Premjerlīgas mačā.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Colin |last=Malam |title=Gerrard off as Reds take derby honours |work=[[The Daily Telegraph]] |url=http://www.telegraph.co.uk/sport/main.jhtml?xml=/sport/2006/03/26/sfgliv26.xml |date={{dat|2006|3|25|SK}} |accessdate={{dat|2006|8|21||bez}} |location=London |archive-date={{dat|2008|06|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080620103135/http://www.telegraph.co.uk/sport/main.jhtml?xml=%2Fsport%2F2006%2F03%2F26%2Fsfgliv26.xml }} {{en ikona}}</ref> Tāpat vieni no galvenajiem "Liverpool" konkurentiem ir [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] - galvenokārt abu vienību lielo panākumu dēļ.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/magazine/6956608.stm |title=Scouse v Manc |date={{dat|2007|8|21|SK}} |publisher=[[BBC]] |last=Rohrer |first= Finlo |accessdate={{dat|2008|4|3||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Abu klubu cīņa ir tik saspringta, ka tie jau teju 40 gadu nav mainījušās ar futbolistiem. Pēdējo reizi tas notika [[1964]]. gadā, kad Fils Čisnals no "United" pārgāja uz "Liverpool".<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://football.guardian.co.uk/News_Story/0,1563,219301,00.html |first=Sean |last=Ingle |author2=Scott Murray|title=Knowledge Unlimited |work=[[The Guardian]] |date={{dat|2000|5|10|SK}} |accessdate={{dat|2008|2|26||bez}} |location=London}} {{en ikona}}</ref> "Liverpool" atbalstītāji ir bijuši iesaistīti divās milzu traģēdijās. Pirmā bija Heizlija stadiona traģēdija, kad Liverpūles komandas fani pārrāpās pāri norobežojumam, kas šķīra [[Turīnas "Juventus"]] un "Liverpool" atbalstītājus. Stadiona konstrukcijas neizturēja lielo spiedienu un sabruka, atņemot dzīvību 39 [[Itālija]]s kluba faniem. Pēc šā incidenta [[UEFA]] diskvalificēja angļu vienības no sacensībām Eiropas līmenī uz pieciem gadiem, bet "Liverpool" - uz sešiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/768380.stm |title=The Heysel disaster |publisher=[[BBC]] |date={{dat|2000|5|29|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|7||bez}}}} {{en ikona}}</ref> 27 cilvēki tika arestēti par nogalināšanu bez iepriekšēja nodoma. Daļa no viņiem jau iepriekš bija aizturēti par nekārtību radīšanu futbola spēļu laikā. [[1985]]. gadā pēc piecu mēnešu ilgas lietas izmeklēšanas 14 "Liverpool" faniem tika piespriests trīs gadu ilgs cietumsods.<ref name="witnesses">{{Ziņu atsauce|url=http://observer.guardian.co.uk/osm/story/0,,1448082,00.html |title=The witnesses |work=The Guardian |accessdate={{dat|2006|5|27||bez}} |location=London |first=Jamie |last=Jackson |date={{dat|2005|4|4|SK}}}} {{en ikona}}</ref> Savukārt otra traģēdija notika [[1989]]. gada [[FA kauss|FA kausa]] pusfināla spēlē pret [[Notingemas "Forest"]]. Šoreiz pie vainas bija policistu neizdarība, kas kādā no tribīnēm ielaida pārāk daudz "Liverpool" atbalstītāju, kā rezultātā vairāki tika saspiesti, no tiem 96 gāja bojā. Britu izdevums "The Sun" publicēja rakstu, kurā tika minēts, ka Liverpūles komandas fani pēc traģēdijas urinējuši uz mirušajiem, tos aplaupījuši, kā arī uzbrukuši kārtībsargiem, taču izmeklēšana pierādīja, ka šie fakti nav patiesi, kas noveda pie izdevuma ignorēšanas visā Liverpūlē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/media/2004/jul/11/pressandpublishing.football |first=David |last=Smith |title=The city that eclipsed the Sun |work=[[The Guardian]] |date={{dat|2004|7|11|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|7||bez}} | location=London}} {{en ikona}}</ref><ref name="boycott">{{Ziņu atsauce |url=http://www.independent.co.uk/news/media/an-own-goal-rooney-caught-in-crossfire-between-the-sun-and-an-unforgiving-city-552460.html |title=An own goal? Rooney caught in crossfire between 'The Sun' and an unforgiving city |last=Burrell |first=Ian |date={{dat|2004|7|8|SK}} |publisher=[[The Independent]] |accessdate={{dat|2008|12|22||bez}} |location=London |archive-date={{dat|2018|06|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180613011209/https://www.independent.co.uk/news/media/an-own-goal-rooney-caught-in-crossfire-between-the-sun-and-an-unforgiving-city-552460.html }} {{en ikona}}</ref> Traģēdija noveda pie milzu pārmaiņām Anglijas futbola stadionos, liekot visiem stadioniem aizvietot stāvvietas ar sēdvietām. == Īpašnieki un finanses == "Liverpool" pieder [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] biznesmeņiem [[Džordžs Džilets|Džordžam Džiletam]] un [[Toms Hikss|Tomam Hiksam]], kuri {{dat|2007|2|6}} to atpirka no bijušā īpašnieka [[Deivids Mūrss|Deivida Mūrsa]]. Kopējā darījuma summa bija 218,9 miljoni [[sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņu]]. Amerikāņi samaksāja 5000 par vienu kluba akciju, kopējai summai sasniedzot 174,1 miljonu mārciņu. Taču uzņēmēji vēl 44,8 miljonus atdeva, lai atmaksātu "Liverpool" parādus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/6244441.stm |first=Bill |last=Wilson |title=US business duo at Liverpool helm |publisher=[[BBC]] |date={{dat|2007|2|6|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|2||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Džileta un Hiksa nesaskaņu, kā arī fanu negatīvās attieksmes dēļ vairākkārt ticis baumots, ka klubu varētu pārdot uzņēmumam "Dubai International Capital", kas bija ieinteresēts "Liverpool" iegādē pirms to pārņēma pašreizējie īpašnieki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/7197675.stm |first=Phil |last=McNulty |title=Liverpool braced for takeover bid |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2008|1|20|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|2||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Tāpat interesi par kluba iegādi veica "Share Liverpool FC", ko veidoja 100 000 komandas atbalstītāji, kuri bija gatavi pārpirkt "Liverpool" par 500 miljoniem mārciņu, tātad no katra fana tas prasītu 5000 sterliņu mārciņu. Tiesa, joprojām nav izdevies savākt vajadzīgo summu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/7268504.stm |title=Business backing for LFC fan bid |publisher=[[BBC]] |date={{dat|2008|2|28|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|2||bez}}}} {{en ikona}}</ref> {{dat|2010|3|16}} par kluba priekšsēdētāju tika nozīmēts [[Martins Broutons]], kuram deva uzdevumu izskatīt iespējas, kā pārdot "Liverpool".<ref name="broughtonchair">{{Ziņu atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/football/2010/apr/16/martin-broughton-liverpool-chairman-sale |title=Liverpool appoint Martin Broughton as chairman to oversee sale of club |last=Bandini |first=Paolo |date={{dat|2010|4|16|SK}} |publisher=The Guardian |accessdate={{dat|2010|4|16||bez}} |location=London}} {{en ikona}}</ref> Īpašnieki šo lēmumu skaidroja, kā vēlmi atdot klubu droša īpašnieka rokās, kurš spētu vest komandu pretī nākamajam līmenim, ko Džilets un Hikss nespējot.<ref name="AFPsale">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.google.com/hostednews/afp/article/ALeqM5hXlo14T6g2UtnxFumqAPgJPWS_1w |title=US owners put Liverpool up for sale |date={{dat|2010|4|16|SK}} |publisher=AFP |accessdate={{dat|2010|4|16||bez}} |archive-date={{dat|2010|04|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100419194335/http://www.google.com/hostednews/afp/article/ALeqM5hXlo14T6g2UtnxFumqAPgJPWS_1w }} {{en ikona}}</ref> Baumo, ka potenciālais īpašnieks ir Kenets Huangs, bijušais [[Volstrīta]]s brokeris, kurš gatavs atdot ap 500 miljoniem sterliņu mārciņu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/football/2010/apr/25/liverpool-huang-consortium-benitez-juventus |work=The Guardian |location=London |title=Rafael Benítez will stay, says prospective new Liverpool owner |date={{dat|2010|4|25|SK}} |accessdate={{dat|2010|5|11||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Maijā tika publiskots "Liverpool" finansiālais stāvoklis - 355 miljoni mārciņu parādos, kā arī 55 miljoni zaudējumos šajā gadā. [[2008. gads|2008]]. gada aprīlī biznesa izdevums [[Forbes]] ierindoja "Liverpool" ceturtajā pozīcijā vērtīgāko futbola klubu sarakstā, atpaliekot no [[Manchester United FC|Mančestras "United"]], [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] un [[Arsenal FC|Londonas "Arsenal"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Soccer Team Valuations |url=http://www.forbes.com/lists/2008/34/biz_soccer08_Soccer-Team-Valuations_Rank.html |work=[[Forbes]] |date={{dat|2008|4|30|SK}} |accessdate={{dat|2008|11|11||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Izdevums "Liverpool" vērtību noteica ap 1 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], neskaitot parādus. [[2006. gads|2006]]./[[2007. gads|2007]]. gada sezonā uzņēmums "[[Deloitte]]" aprēķināja, ka Liverpūles komandas gada ieņēmumi ir 133,9 miljoni sterliņu mārciņu.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Real tops Man Utd in rich league |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/7242490.stm |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2008|2|13|SK}} |accessdate={{dat|2008|11|11||bez}}}} {{en ikona}}</ref> == Statistika un rekordi == "Liverpool" savā pirmajā spēlē, kas noritēja Lankaširas līgā, ar 8:0 uzveica "Higher Walton" komandu.<ref name="higherwalton">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=4447 |title=Liverpool v. Higher Walton, 1892, Match Details |publisher=LFCHistory |accessdate={{dat|2007|3|7||bez}} |archive-date={{dat|2010|06|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100622070622/http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=4447 }} {{en ikona}}</ref> [[Īans Kalagans]] ir aizvadījis visvairāk maču kluba sastāvā - laikā no [[1958]]. līdz [[1978]]. gadam viņš "Liverpool" sastāvā uz laukuma izgāja 857 spēlēs. No kluba pašreizējā sastāva visvairāk maču ir [[Džeimijs Karagers|Džeimijam Karageram]], kurš šā gada sākumā sasniedza 600 cīņu robežu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.independent.co.uk/sport/football/news-and-comment/jamie-carragher-no-going-back-for-liverpools-workingclass-hero-780226.html |title=Jamie Carragher: No going back for Liverpool's working-class hero |last=Herbert |first=Ian |date={{dat|2008|2|9|SK}} |work=[[The Independent]] |publisher=[[Associated Press]] |accessdate={{dat|2008|12|23||bez}} |location=London}} {{en ikona}}</ref> Komandas visu laiku rezultatīvākais spēlētājs ir [[Ians Rašs]], kurš guvis 346 vārtus.<ref name="Records">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/lfc_story/records/ |title=LFC records |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|12|1||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Viņš Liverpūles vienībā spēlēja no 1980. līdz 1987. un no 1988. līdz 1996. gadam. Rašam pieder arī rekords visvairāk gūto vārtu ziņā vienā sezonā - 47. Tomēr viņš nav spējis pārspēt [[Rodžers Hants|Rodžeru Hantu]], kurš guvis visvairāk vārtus līgas spēlēs, kopsummā 245, bet atsevišķā sezonā - 41.{{sfn|Rollin|2006|pp=232–233}} Savukārt [[Gordons Hodžsons]] sasniedzis visvairāk "hat-trick" jeb trīs vārtu guvumus vienā mačā, ko paveicis 17 reižu. Visvairāk vārtu guvumi vienā spēlē pieder vairākiem futbolistiem - Džonam Milleram, Endijam Makguiganam, Džonam Evansam, Īanam Rašam un Robijam Fauleram, kuri izcēlušies ar pieciem precīziem raidījumiem.<ref name="allhatricks">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/stats_hattricks.asp |title=All Hat-tricks in Official Matches |publisher=LFCHistory |accessdate={{dat|2007|3|7||bez}} |archive-date={{dat|2008|06|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080629101606/http://www.lfchistory.net/stats_hattricks.asp }} {{en ikona}}</ref> Eiropas mačos rezultatīvākais ir [[Stīvens Džerards]], kuram 29 vārti. "Liverpool" lielākā uzvara ir 11:0 pret "Strømsgodset IF" 1974. gadā. Lielākā uzvara līgas spēlēs ir 10:1 cīņā ar "[[Rotherham Town]]" 1896. gadā. Šis panākums tika atkārtots 1989. gadā, kad Enfīldas stadionā izdevās uzveikt "[[Crystal Palace F.C.]]" ar 9:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=1697 |title=Liverpool 9–0 Crystal Palace |publisher=LFCHistory |accessdate={{dat|2007|3|8||bez}} |archive-date={{dat|2010|06|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100622044847/http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=1697 }} {{en ikona}}</ref> Smagākais zaudējums, 1:9, piedzīvots 1954. gadā pret [[Birmingemas "City"]]. == Komandas sastāvs == :''Atjaunināts {{dat|2025|01|31||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolfc.com/team/mens|title=Liverpool FC - Team|website=liverpoolfc.com|access-date={{dat|2024|04|18||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=BRA|pos=GK|name=[[Alisons Bekers]]}} {{Fs player|no= 2|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džo Gomess]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no= 3|nat=JPN|pos=MF|name=[[Vataru Endo]]}} {{Fs player|no= 4|nat=NED|pos=DF|name=[[Virgils van Deiks]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no= 5|nat=FRA|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]}} {{Fs player|no= 7|nat=COL|pos=FW|name=[[Luiss Diass]]}} {{Fs player|no= 8|nat=HUN|pos=MF|name=[[Dominiks Soboslai]]}} {{Fs player|no= 9|nat=URU|pos=FW|name=[[Darvins Nunjess]]}} {{Fs player|no=10|nat=ARG|pos=MF|name=[[Aleksiss Makalisters]]}} {{Fs player|no=11|nat=EGY|pos=FW|name=[[Mohameds Salāhs]]}} {{Fs player|no=14|nat=ITA|pos=FW|name=[[Federiko Kjeza]]}} {{Fs player|no=17|nat=ENG|pos=MF|name=[[Kērtiss Džonss]]}} {{Fs player|no=18|nat=NED|pos=FW|name=[[Kodijs Gakpo]]}} {{Fs player|no=19|nat=ENG|pos=MF|name=[[Hārvijs Eliots]]}} {{Fs player|no=21|nat=GRE|pos=DF|name=[[Kosts Cimiks]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=22|nat=SCO|pos=DF|name=[[Kalvins Remzijs]]}} {{Fs player|no=26|nat=SCO|pos=DF|name=[[Endrū Robertsons]]}} {{Fs player|no=38|nat=NED|pos=MF|name=[[Raiens Gravenberhs]]}} {{Fs player|no=43|nat=ESP|pos=MF|name=[[Stefans Bajčetičs]]}} {{Fs player|no=46|nat=ENG|pos=MF|name=[[Rijss Viljamss]]}} {{Fs player|no=50|nat=SCO|pos=DF|name=[[Bens Douks]]}} {{Fs player|no=80|nat=ENG|pos=MF|name=[[Tajlers Mortons]]}} {{Fs player|no=84|nat=NIR|pos=DF|name=[[Konors Bredlijs]]}} {{Fs player|no=–|nat=GEO|pos=GK|name=[[Giorgijs Mamardašvili]]}} {{Fs player|no=–|nat=HUN|pos=GK|name=[[Armins Pēčijs]]}} {{Fs player|no=–|nat=ENG|pos=GK|name=[[Fredijs Vudmans]]}} {{Fs player|no=–|nat=NED|pos=DF|name=[[Džeremijs Frimpongs]]}} {{Fs player|no=–|nat=HUN|pos=DF|name=[[Milošs Kerkez]]}} {{Fs player|no=–|nat=GER|pos=FW|name=[[Florians Vircs]]}} {{Fs end}} == Treneri == "Liverpool" savas pastāvēšanas vēsturē bijis 21 galvenais treneris. Pirmie treneri klubam bija Viljams Barklajs un Džons Makenna, kuri sāka darbu 1892. gadā. Visilgāk amatā noturējies [[Toms Vatsons]], kurš ar "Liverpool" strādāja no 1896. līdz 1915. gadam. Savukārt visvairāk mačus komanda aizvadījusi Billa Šenklija vadībā - 783 spēles. Kenijs Dalglišs kļuva par pirmo spēlējošo treneri Anglijas futbolā, kad viņu amatā apstiprināja 1985. gadā. Par kluba visveiksmīgāko treneri kļuva Bobs Paislijs, iegūstot 19 trofejas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/past_players/managers/paisley/ |title=Bob Paisley profile |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|9|18||bez}}}} {{en ikona}}</ref> === Pašreizējais treneru sastāvs === {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds ! Valsts |- | Galvenais treneris | [[Arne Slots]] | {{flaga|Nīderlande|name=Nīderlande}} [[Nīderlande]] |- | Trenera asistents | [[Sipke Hulshofs]] | {{flaga|Nīderlande|name=Nīderlande}} [[Nīderlande]] |- | Trenera otrais asistents | [[Džovanni van Bronkhorsts]] | {{flaga|NED|name=Nīderlande}} Nīderlande |- | Vārtsargu treneris | [[Šavi Valero]] | {{flaga|BRA|name=Brazīlija}} [[Spānija]] |- | Fitnesa treneris | Konels Martegs | {{flaga|Ziemeļīrija|name=Velsa}} [[Ziemeļīrija]] |- | 1. komandas attīstības treneris | Pepeins Leinderss | {{flaga|Nīderlande|name=Nīderlande}} Nīderlande |- | Fizioterapijas vadītājs | Kriss Morgans | {{flaga|Anglija|name=Anglija}} [[Anglija]] |- | U21 komandas treneris | Maikls Bīls | {{flaga|Anglija|name=Anglija}} Anglija |- | U18 komandas treneris | Alekss Ingltorps | {{flaga|Anglija|name=Anglija}} Anglija |} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''') ** Čempioni (20): 1900–01, 1905–06, 1921–22, 1922–23, 1946–47, 1963–64, 1965–66, 1972–73, 1975–76, 1976–77, 1978–79, 1979–80, 1981–82, 1982–83, 1983–84, 1985–86, 1987–88, 1989–90, [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019–20]], [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-grauj-hotspur-un-nodrosina-anglijas-cempionu-titulu/ |title=“Liverpool” grauj “Hotspur” un nodrošina Anglijas čempionu titulu |language= |accessdate={{dat|2025|4|27||bez}} |website=sportazinas.com}}</ref> ** Vicečempioni (15): 1898–99, 1909–10, 1968–69, 1973–74, 1974–75, 1977–78, 1984–85, 1986–87, 1988–89, 1990–91, 2001–02, 2008–09, 2013–14, 2018–19, [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021–22]] * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''') ** Čempioni (4): 1893–94, 1895–96, 1904–05, 1961–62 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|10|13||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (8): 1964–65, 1973–74, 1985–86, 1988–89, 1991–92, 2000–01, 2005–06, 2021–22 ** Finālisti (7): 1913–14, 1949–50, 1970–71, 1976–77, 1987–88, 1995–96, 2011–12 * '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|10|13||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (10): 1980–81, 1981–82, 1982–83, 1983–84, 1994–95, 2000–01, 2002–03, 2011–12, 2021 —22,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-gara-pendelu-serija-uzvar-ligas-kausa/|title=“Liverpool” garā “pendeļu” sērijā uzvar Līgas kausā &#124; Sportazinas.com|date=2022. gada 27. febr.|website=www.sportazinas.com}}</ref> 2023–23<ref>https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25022024-kapteinis_van_deiks_pagarinajuma_sniedz_l</ref> ** Finālisti (5): 1977–78, 1986–87, 2004–05, 2015–16, 2024–25 * '''''[[FA Community Shield|FA Charity/Community Shield]]'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2019|10|13||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (15): 1964, 1965, 1966, 1974, 1976, 1977, 1979, 1980, 1982, 1986, 1988, 1989, 1990, 2001, 2006, 2022<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62275194|title=Community Shield: Liverpool 3-1 Man City - Darwin Nunez seals victory|date=2022. gada 30. jūl.|via=www.bbc.com}}</ref> * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]''' ** Kausa ieguvēji (6): 1976–77, 1977–78, 1980–81, 1983–84, 2004–05, 2018–19 ** Finālisti (4): 1984–85, 2006–07, 2017–18, 2021–22 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / Eiropas līga]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 1972–73, 1975–76, 2000–01 ** Finālisti (1): 2015–16 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Finālisti (1): 1965–66 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (4): 1977, 2001, 2005, 2019 ** Finālisti (2): 1978, 1984 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' ** Finālisti (2): 1981, 1984 * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2019 ** Finālisti (1): 2005 == Atsauces == {{atsauces|2}} == Literatūra == * {{Grāmatas atsauce |last1=Cox |first1=Richard |last2=Russell |first2=Dave |last3=Vamplew |first3=Wray |title=Encyclopedia of British football |publisher=Routledge |year=2002 |isbn=0-7146-5249-0 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|last=Crilly |first=Peter |title=Tops of the Kops: The Complete Guide to Liverpool's Kits |publisher=Trinity Mirror Sport Media |year=2007 |isbn=978-1-905266-22-7 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|last=Graham |first=Matthew | title=Liverpool| publisher=Hamlyn Publishing Group Ltd| year=1985 | isbn=0-600-50254-6 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|last=Kelly |first=Stephen F. |authorlink=Stephen F. Kelly |title=The Boot Room Boys: Inside the Anfield Boot Room |url=https://archive.org/details/bootroomboysinsi0000kell |publisher=HarperCollins |year=1999 |isbn=0-00-218907-0 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|first=Stephen F.|last=Kelly|title=You'll Never Walk Alone|publisher=Queen Anne Press |year=1988 |isbn=0-356-19594-5 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce| first=Stan | last=Liversedge |title=Liverpool:The Official Centenary History| url=https://archive.org/details/liverpoolofficia0000live | publisher=Hamlyn Publishing Group Ltd | year=1991| isbn=0-600-57308-7 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|first=Brian |last=Pead |title=Liverpool A Complete Record |url=https://archive.org/details/liverpoolcomplet0000pead |publisher=Breedon Books |year=1986 |isbn=0-907969-15-1 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|first=Brian |last=Reade |authorlink=Brian Reade |title=44 Years With The Same Bird |publisher=Pan |year=2009 |isbn=1-74329-366-6 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|last=Rollin |first=Jack and Glenda |year=2006 |title=Sky Sports Football Yearbook 2006-2007 |publisher=Headline |pages=232–233 |isbn= 0-7553-1526-X |ref=harv}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [http://www.lfchistory.net LFCHistory.net] - ar Liverpool FC saistītie raksti un statistika. {{en ikona}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{Liverpool FC spēlētāji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liverpool FC}} [[Kategorija:Liverpool FC| ]] cwlzrzv9pw0sbw8fpcw8mk6lhbcf30z 10 15425 4303357 4303079 2025-07-04T02:12:03Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4303357 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Ke Huy Quan at the White House (52902390767) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... par filmu "[[Viss visur vienlaikus]]" saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]", '''[[Džonatans Kī Kvans]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Vjetnama|Vjetnamā]] dzimušo cilvēku, kas saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[angļu izcelsmes amerikāņi]]''' pēc oficiālās statistikas ir trešā lielākā eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] grupa pēc vācu un īru izcelsmes amerikāņiem, tomēr [[demogrāfi]] uzskata, ka šis skaitlis ir pārāk zems, jo daudzi, ja ne lielākā daļa angļu izcelsmes cilvēku sevi identificē vienkārši kā "amerikāņus" vai "jauktas eiropiešu izcelsmes"? * ... '''[[Vācu Austrumāfrika]]''' bija lielākā un apdzīvotākā [[Vācijas Impērija]]s [[kolonija]] ar aptuveni 7,75 miljoniem [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? [[Attēls:Mohamed Bazoum at the European Commission - P060245-844068 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[2023. gads|2023. gada]] 26. jūlija [[Nigēras Republika]]s prezidents '''[[Mohameds Bazums]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[militārs apvērsums|militārā apvērsuma]] rezultātā varu sagrābušās huntas ķīlnieks? * ... '''[[Baraks Obama vecākais]]''' pēc šķiršanās ar Stenliju Annu Danhemu tikai vienu reizi apmeklēja savu dēlu [[Baraks Obama|Baraku Obamu]] — 1971. gadā, kad topošajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] bija 10 gadi? * ... '''[[lukisms|lukismam]]''' — aizspriedumiem vai [[diskriminācija]]i pret cilvēkiem, kurus uzskata par fiziski nepievilcīgiem, ir pievērsta mazāka kulturālā uzmanība nekā citiem diskriminācijas veidiem, un parasti tam nav tādas tiesiskās aizsardzības, kāda bieži vien ir citām diskriminācijas formām, taču tas joprojām ir plaši izplatīts un būtiski ietekmē cilvēku iespējas? [[Attēls:The Sphere at The Venetian Resort (53098837453).jpg|border|right|50px]] * ... [[Lasvegasa]]s priekšpilsētā [[Paradaisa (Nevada)|Paradaisā]], [[Nevada|Nevadā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] esošā '''''[[Sphere (Lasvegasa)|Sphere]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā sfēriskā celtne pasaulē, pēc tilpuma apsteidzot iepriekšējo lielāko ''[[Avicii Arena]]'' [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... masveida eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] migrācija uz '''[[ASV dienvidi]]em''' padarīja [[afroamerikāņi|afroamerikāņus]] par minoritāti, tomēr viņu īpatsvars vairumā dienvidu štatu ir augstāks nekā vidēji valstī, augstāko līmeni sasniedzot [[Misisipi (štats)|Misisipi]]? * ... formāli tikai '''[[Britu Kenija]]s''' iekšzemes daļa bija [[kolonija]], bet piekrastes josla — [[protektorāts]], taču faktiski visu teritoriju pārvaldīja vienota administrācija, kuras galvenais birojs atradās [[Nairobi]]? [[Attēls:2023-01-21 2-man Bobsleigh (IBSF World Cup Bob & Skeleton 2022-23 Altenberg and European Championships 2023) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[vācieši|vācu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Johanness Lohners]]''' <small>(attēlā)</small> ir divu sudraba medaļu ieguvējs {{oss|Z=2022|L=L}}, pieckārtējs [[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempions]] un pa reizei uzvarējis [[Pasaules kauss bobslejā|Pasaules kausa]] kopvērtējumā gan divniekos, gan četriniekos? * ... par filmu "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" '''[[Entonijs Mingella]]''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]", bet viņš ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i vēl trīs reizes? * ... ekonomikā, kas balstīta uz '''[[zelta standarts|zelta standartu]]''', ir garantēts, ka katru emitēto [[nauda]]s vienību pēc pieprasījuma var apmainīt pret atbilstošu [[zelts|zelta]] daudzumu? [[Attēls:Kieran Culkin at the 2024 New York Film Festival 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kīrans Kalkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[kino]] debitēja 1990. gadā ar nelielu lomu filmā "[[Viens pats mājās]]", kurā viņa brālis [[Makolijs Kalkins|Makolijs]] atveidoja galveno lomu? * ... pirmais '''[[Iskolastrels|Iskolastrela]]''' ([[1917. gads Latvijā|1917. gadā]] izveidotā Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja) priekšsēdis bija bezpartijiskais [[Latviešu strēlnieki|strēlnieku]] [[štabskapteinis]] [[Voldemārs Ozols]]? * ... vēlākā [[Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāji|Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāja]] [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] brālis '''[[Rūdolfs Kirhenšteins]]''', kurš bija padomju militārais darbinieks un izlūks, 1937. gadā tika arestēts un 1938. gada 25. augustā notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]], kurš izpildīts tajā pašā dienā? [[Attēls:Kiruna montage.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kiruna]]''' <small>(attēlā)</small> ir vistālāk ziemeļos esošā [[Zviedrija]]s pilsēta, un tās [[dzelzsrūda]]s raktuve ir lielākā un vismodernāk aprīkotā dzelzsrūdas ieguves vieta pasaulē, ar dzelzsrūdas ieguves dziļumu 1365 m, padarot to arī par pasaules dziļāko dzelzsrūdas raktuvi? * ... '''[[Karaliskie Gaisa spēki]]''' [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] tika izveidoti [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās [[1918. gads|1918. gada]] 1. aprīlī, kļūstot par pirmajiem neatkarīgajiem [[gaisa spēki]]em pasaulē? * ... [[Japāņi|japāņu]] [[aktrise]] '''[[Kaori Momoi]]''' ir filmējusies vairākās latviešu režisora [[Māris Martinsons|Māra Martinsona]] filmās — ''[[Amaya]]'', "[[Oki — okeāna vidū]]", "[[Maģiskais kimono]]"; par lomu filmā ''Amaya'' nominēta [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balvai kategorijā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|"Labākā aktrise"]]? [[Attēls:Troy kotsur 2022 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Trojs Kotsars]]''' <small>(attēlā)</small>, saņemot [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] un Kritiķu izvēles filmu balvu, kļuva par pirmo nedzirdīgo [[aktieri]], kas saņēmis šīs balvas, kā arī par otro nedzirdīgo cilvēku, kurš saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''''[[Station F]]''''', kas atrodas [[Parīze]]s 13. apgabalā, ir zināms kā pasaulē lielākais [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumu]] inkubators? * ... [[hinduisms|hinduismā]] '''[[brahmans]]''' ir neizsakāma, nesaskatāma, nesaprātīga un neaprakstāma absolūtā realitāte, kas pilda visu eksistenci? [[Attēls:Haanja Upland.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hānjas augstiene]]''' ir augstākā reljefa forma [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] <small>(attēlā skats no [[Lielais Munameģis|Lielā Munameģa]] skatu torņa)</small>? * ... pirmos '''[[elektriskais skrejritenis|elektriskos skrejriteņus]]''' ar nosaukumu ''Autoped'' no 1915. līdz 1921. gadam ražoja uzņēmums ''Autoped Company'' [[Ņujorka|Ņujorkā]] (tiem bija divas versijas: ar [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēju]] un [[elektromotors|elektromotoru]] priekšējā [[Ritenis|ritenī]])? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] '''[[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika]]''' kopā ar [[Aizkaukāza SFPR]], [[Baltkrievijas SPR]] un [[Ukrainas PSR|Ukrainas SPR]] izveidoja [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] — Krievijas SFPR kļuva par vienu no savienotajām republikām, bet no [[1936. gads|1936. gada]] tās nosaukums bija [[Krievijas PFSR|Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika]]? [[Attēls:Kyriakos Mitsotakis (2021-12-08) 03 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais [[Grieķija]]s premjerministrs '''[[Kirjaks Micotakis]]''' <small>(attēlā)</small> bija Grieķijas premjerministrs arī no 2019. gada jūlija līdz 2023. gada maijam? * ... [[2021. gads|2021. gada]] oktobrī [[sociālais tīkls|sociālā tīkla]] īpašnieks ''[[Facebook, Inc.]]'' nomainīja nosaukumu uz '''''[[Meta Platforms|Meta Platforms, Inc.]]'''''? * ... viena no Lielā četrinieka auditorkompānijām '''''[[KPMG]]''''' ir reģistrēta [[Londona|Londonā]], tomēr tās galvenais birojs atrodas [[Amstelvēna|Amstelvēnā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]? [[Attēls:Cuttlefish komodo large.jpg|border|right|50px]] * ... atsevišķas '''[[sēpijas|sēpiju]]''' sugas spēj mainīt savu krāsu, pielāgojoties apkārtējai videi, un pētījumos ir novērots, ka atsevišķas sugas ir inteliģentas, un tās mācās no savas pieredzes <small>(attēlā ''Sepia apama'' — lielākā no visām sēpijām)</small>? * ... [[Vācieši|vācu]] [[Kartogrāfija|kartogrāfs]] '''[[Martins Valdzēmillers]]''' ir pazīstams ar to, ka [[1507. gads|1507. gadā]] izveidojis agrāko [[karte|karti]], kurā lietots nosaukums "[[Amerika]]"? * ... [[1974. gads|1974. gadā]] [[Zviedrija]]s [[ekonomists]] '''[[Gunnars Mīrdāls]]''' kopā ar [[Frīdrihs Hajeks|Frīdrihu Hajeku]] ieguva [[Nobela prēmija ekonomikā|Nobela prēmiju ekonomikā]], savukārt viņa sieva Alva Mīrdāla ir ieguvusi [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]], līdz ar to Mīrdālu pāris ir vienīgais pāris, kur katrs ir ieguvis [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]]? [[Attēls:Lire 2000 (Guglielmo Marconi).JPG|border|right|50px]] * ... no visām valūtām, kuras tika aizstātas ar eiro, '''[[Itālijas lira]]''' <small>(attēlā 2000 liru banknote)</small> bija vislētākā pret [[eiro]] pamatvienības vērtības izteiksmē: tās maiņas kurss bija 1936,27 liras par 1 euro? * ... '''''[[Facebook Messenger]]''''' aktīvo lietotāju skaits 2023. gada beigās sasniedza vairāk nekā 1 miljardu? * ... '''[[Gruzdovas meži]]''' ir pēdējā zināmā [[lidvāvere]]s atradne [[Latvija]]s teritorijā, bet kopš 2005. gada dzīvnieks vairs nav ticis konstatēts? [[Attēls:Official Photo of the President of the Kyrgyz Republic H.E. Mr. Sadyr Zhaparov.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gads|2020. gada]] 5. oktobrī [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] sākās protesti pret parlamenta vēlēšanu rezultātiem, no ieslodzījuma atbrīvoja '''[[Sadirs Džaparovs|Sadiru Džaparovu]]''' <small>(attēlā)</small>, un 13. oktobrī viņu apstiprināja par premjerministru, bet 15. oktobrī — par prezidenta pienākumu izpildītāju; pēc tam viņš uzvarēja arī 2021. gada 10. janvāra Kirgizstānas prezidenta vēlēšanās? * ... [[Romas Republika]]i '''[[Kilikijas province|Kilikijas provinci]]''' pievienoja 64. gadā pr.Kr. pēc [[Gnejs Pompejs|Pompeja]] uzvaras pār kilikiešu [[pirāti]]em un Trešā Mitridata kara? * ... '''[[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]]''' [[sabiedrība|sabiedrībā]] valdīja stingrs [[morāle]]s kodekss (džentlmenisms), kas nostiprināja [[konservatīvisms|konservatīvas]] vērtības un [[Šķira (socioloģija)|šķiru]] atšķirības, [[Romantisms|romantismu]] un [[Misticisms|misticismu]]? [[Attēls:Hurricane I 46 Squadron.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kauja par Britāniju|kaujas par Lielbritāniju]] laikā [[1940. gads|1940. gadā]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vienvietīgais [[iznīcinātājs]] '''''[[Hawker Hurricane]]''''' <small>(attēlā)</small> nodarīja 60 % no zaudējumiem, ko cieta ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' lidmašīnas un piloti, un to izmantoja visos lielākajos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības aktos? * ... par '''[[Vecpiebalgas vidusskola]]s''' sākotni uzskata [[Vecpiebalgas draudze]]s skolu [[Zviedru Vidzeme]]s laikā, kas pirmo reizi minēta [[1696. gads Latvijā|1696. gadā]]? * ... [[Šveice]]s [[banka]] '''''[[Credit Suisse]]''''' relatīvi maz cieta [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] laikā, tomēr vēlāk tā nonāca finanšu grūtībās, kā arī tika pieķerta vairākos skandālos; rezultātā [[2023. gads|2023. gadā]] to iegādājās [[UBS (uzņēmums)|UBS]], un tagad tā ir šī uzņēmuma struktūrvienība? [[Attēls:Raw egg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[olas dzeltenums|olas dzeltenumā]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz [[Karotinoīdi|karotinoīdu]], kas piešķir tam krāsu? * ... lielākā daļa no pasaulē dzīvojošajiem 2,3 miljardiem [[kristieši|kristiešu]] ir '''[[Rietumu kristietība|Rietumu kristieši]]'''? * ... kad [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] laikā igauņi saprata, ka '''[[Ziemeļrietumu armija]]''' zaudē [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], un ir nepieciešams miers ar [[boļševiki]]em, viņi atsauca visu atbalstu [[balto kustība]]i, kas deva iespēju noslēgt miera līgumu ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]]? [[Attēls:Iris pseudacorus 3 RF.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[purva skalbe]]''' <small>(attēlā)</small> nereti veido monodominantas audzes auglīgos [[biotops|biotopos]], piemēram, dažādu ūdenstilpju krastmalās, pastāvīgi applūdušās ieplakās, [[purvs|purvu]] apmalēs un pārmitros lapkoku [[mežs|mežos]]? * ... visvairāk nomināciju (13) '''[[96. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijai saņēma filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]", kura arī kļuva par visvairāk balvu saņēmušo filmu ar 7 balvām, tostarp kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un tās veidotājs [[Kristofers Nolans]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? * ... [[lietuvieši|lietuviešu]] [[lidotājs]] un [[futbolists]] '''[[Romualds Marcinkus]]''' bija starp [[karagūstekņi]]em, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā organizēja un veica "Lielo bēgšanu" no karagūstekņu nometnes ''[[Stalag Luft III]]'' mūsdienu [[Polija]]s teritorijā, taču pēc vairākām dienām [[gestapo]] viņu atkal sagūstīja un sodīja ar nāvi? [[Attēls:Isamu Akasaki 201111.jpg|border|right|50px]] * ... [[Japāna|japāņu]] [[inženieris|inženierim]] un [[fiziķis|fiziķim]] '''[[Isamu Akasaki]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar '''[[Hirosi Amano]]''' un Sudzi Nakamuru [[2014. gads|2014. gadā]] tika piešķirta [[Nobela prēmija fizikā]] "par jauna energoefektīva, videi draudzīga [[gaisma]]s avota — zilo gaismu izstarojošas [[diode]]s ([[Gaismas diode|LED]]) — izgudrošanu"? * ... '''[[Oskara Kalpaka laukums|Oskara Kalpaka laukumā]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] savulaik bijis uzstādīts [[piemineklis]] gan [[Josifs Staļins|Staļinam]], gan [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]]? * ... '''[[Zālamana Salu futbola izlase]]''' lielāko zaudējumu piedzīvojusi 1963. gadā, ar rezultātu 0—18 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? [[Attēls:Timia valley.JPG|border|right|50px]] * ... [[Sahāra|Saharā]], [[Nigēra]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Aira plato]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas 2022 metrus v.j.l. augstais Bagzanes kalns, kas ir Nigēras augstākā virsotne? * ... '''[[ebreju vēsture Krievijā]]''' ir īpaši nozīmīga, jo līdz 19. gadsimta beigām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] bija lielākā [[ebreji|ebreju]] kopiena pasaulē (1880. gadā — 67 % no kopējā ebreju skaita)? * ... '''''[[UBS Group AG]]''''' ir lielākā [[Šveice]]s [[banka]] un lielākais aktīvu pārvaldības uzņēmums pasaulē, tās klientu serviss pazīstams ar slepenību un klientu konfidencialitātes nodrošināšanu — apmēram puse no pasaules miljardieriem ir šīs bankas klienti? [[Attēls:David Yates by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[kinorežisors]], [[kinoproducents|producents]] un [[scenārists]] '''[[Deivids Jeitss]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams kā pēdējo četru "[[Harijs Poters (filmu sērija)|Harijs Poters]]" filmu režisors, kā arī trīs "Fantastiskās būtnes" filmu sērijas filmu režisors? * ... [[Daugava|Daugavā]] starp '''[[Daugavsala|Daugavsalu]]''' un [[Sakas sala|Sakas salu]] atrodas Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā — Baltā krāce, ko veido [[dolomīts|dolomīta]] slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem? * ... '''[[Henrijs Ganters]]''', iespējams, ir pēdējais no visu karojošo pušu karavīriem, kas nogalināts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā: viņš tika nogalināts [[1918. gads|1918. gada]] 11. novembrī pulksten 10:59, vienu minūti pirms [[Kompjeņas pamiers (1918)|Pirmā Kompjeņas pamiera]] stāšanās spēkā? [[Attēls:0 Venise, vaporetto naviguant sur le Grand Canal 2.JPG|border|right|50px]] * ... [[Venēcija]]s [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā]] ūdens autobusu sistēma '''[[Vaporeto]]''' sastāv no 19 regulāriem maršrutiem, kas apkalpo dažādas pieturvietas un kursē starp Venēciju un tuvējām salām, piemēram, Murano, Burano un Lido <small>(attēlā Vaporeto [[Lielais kanāls (Venēcija)|Lielajā kanālā]])</small>? * ... viens no visplašāk lietotajiem '''[[Mēness kalendārs|Mēness kalendāriem]]''' ir [[islāma kalendārs]], to lieto [[musulmaņi]]? * ... '''[[kvantu internets]]''' var darboties, izmantojot [[kvants|kvantu]] kubitus, kas ļauj izveidot neuzlaužamus komunikācijas kanālus starp punktiem, pat ja starp tiem ir starpposms; šī tehnoloģija nodrošina pilnīgu datu aizsardzību un komunikācijas drošību? [[Attēls:SugarBeet.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[cukurbietes]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgs [[cukurs|cukura]] izejvielu avots [[mērenā josla|mērenās joslas]] platuma grādos, kamēr [[tropi|tropu]] apgabalos dominē [[cukurniedres]]? * ... [[2014. gads|2014. gadā]] pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] sākšanas [[Krievija]] tika izslēgta no '''[[G8 valstis|G8 valstu]]''' foruma, un G8 pārtapa par [[G7 valstis|G7 valstu]] sadarbību? * ... rokas [[pulksteņi|pulksteņu]] un aksesuāru ražošanas uzņēmums '''''[[Rolex]]''''' ir dibināts [[1905. gads|1905. gadā]] [[Londona|Londonā]], bet pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] nelabvēlīgo [[muita]]s tarifu dēļ uzņēmumu pārcēla uz [[Šveice|Šveici]], kur tas atrodas joprojām? [[Attēls:Pushpa Kamal Dahal Nov 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[Nepāla]]s premjerministrs '''[[Puspa Kamals Dāhāls]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir valsts vadītājs jau trešo reizi, ir Nepālas komunistiskās partijas (Maoistu centrs) priekšsēdētājs kopš 1994. gada, bet jau 1981. gadā viņš iestājās pagrīdes Nepālas komunistiskajā partijā (Ceturtais kongress)? * ... [[Romas pāvests|pāvests]] '''[[Agapets I]]''' sava pontifikāta laikā devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kur nesekmīgi centās pierunāt [[Austrumromas impērija]]s valdnieku [[Justiniāns I|Justiniānu I]] uzsākt karadarbību pret [[Vestgotu Karaliste|Vestgotu Karalisti]], kura tolaik kontrolēja [[Roma|Romu]]? * ... '''[[2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanas|2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanās]]''' no partijas "[[Vienotība]]" saraksta pašvaldībā tika ievēlēts arī bijušais [[basketbolists]] un [[treneris]] [[Igors Miglinieks]]? [[Attēls:Krustpils pils.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas iela]]''' <small>(attēlā pie [[Krustpils pils]])</small> ir garākā iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' [[Latvija]]s sportists [[Andrejs Rastorgujevs]] izcīnīja sudraba medaļu masu startā, kas ir lielākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē, bet [[Norvēģija]]s pārstāvis [[Juhanness Tīngnēss Bē]] ieguva medaļas visās septiņās disciplīnās, paveikdams to otro gadu pēc kārtas? * ... '''[[Mežtaka]]''' ir daļa no [[Eiropas Savienība]]s 9880 km garās distances pārgājienu maršruta E11, kas sākas [[Ziemeļjūra]]s krastā pie [[Hāga]]s un beidzas [[Tallina|Tallinā]], šķērsojot 6 valstis: [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Vācija|Vāciju]], [[Polija|Poliju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Latvija|Latviju]] un [[Igaunija|Igauniju]]? [[Attēls:Taal Volcano satellite image.gif|border|right|50px]] * ... '''[[Taala ezers]]''' [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Lusonas sala]]s dienviddaļā ir aizpildījis valstī otrā aktīvākā '''[[Taals|Taala vulkāna]]''' [[kaldera|kalderu]], kas radusies pirms 100—500 tūkstošiem gadu gigantiskā [[Vulkāna izvirdums|izvirdumā]], un ezera vidū atrodas Vulkāna sala, kuras vidū savukārt ir vēl viens ezers, kas izveidojies pašā krāterī <small>(satelītattēlā)</small>? * ... '''[[2022. gada Āzijas spēles|2022. gada Āzijas spēlēs]]''', kas notika [[Ķīna]]s pilsētā [[Handžou]] [[2023. gads sportā|2023. gadā]], visvairāk zelta medaļu (201) izcīnīja Ķīnas sportisti, labojot sev piederošo rekordu, ko sasniedza 2010. gada Āzijas spēlēs? * ... [[Romas pāvests|pāvesta]] '''[[Leons VI|Leona VI]]''' pontifikāts bija laika posmā, kas zināms kā ''Saeculum obscurum'' (Tumšais laikmets), kad [[Roma|Romā]] valdīja [[anarhija]]? [[Attēls:Zīlānu iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... padomju okupācijas periodā '''[[Zīlānu iela (Jēkabpils)|Zīlānu ielu]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kārļa Marksa ielu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] ielai atjaunoja tās vēsturisko nosaukumu? * ... '''[[franču paradokss]]''' ir [[epidemioloģija|epidemioloģisks]] novērojums, ka [[Francija]]s iedzīvotājiem ir salīdzinoši zems saslimstības līmenis ar [[Koronārā sirds slimība|koronāro sirds slimību]], lai gan viņu uzturā ir salīdzinoši daudz piesātināto [[tauki|tauku]], kas ir acīmredzamā pretrunā plaši izplatītajam uzskatam, ka augsts šādu tauku patēriņš ir sirds slimību riska faktors? * ... [[Dienvidāfrika]]s pilsēta '''[[Kimberlija]]''' vēsturiski ir bijusi nozīmīga [[dimants|dimantu]] ieguves vieta un tiek uzskatīta par pirmo pilsētu [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]], kurā ieviesa [[elektrotīkls|elektrotīklu]] un iedzīvotājus nodrošināja ar [[elektroenerģija|elektroenerģiju]]? [[Attēls:Vincent Minelli - 1950s.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[Teātris|teātra]] un [[kino]] [[režisors|režisora]] '''[[Vinsente Minelli|Vinsentes Minelli]]''' <small>(attēlā)</small> laulībā ar [[Džūdija Gārlenda|Džūdiju Gārlendu]] piedzima meita [[Laiza Minelli]]; viņu ģimene ir unikāla ar to, ka visi trīs saņēmuši [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[Pirmais Libērijas pilsoņu karš|Pirmajā Libērijas pilsoņu karā]]''', kurš norisinājās no 1989. līdz 1996. gadam, gāja bojā vairāk nekā 200 000 cilvēku? * ... '''[[Ķīnas Superlīga]]''' ir viena no vispopulārākajām profesionālajām [[sports|sporta]] līgām [[Ķīna|Ķīnā]], padarot to arī par vienu no visapmeklētākajām [[futbols|futbola]] līgām pasaulē? [[Attēls:Rebecca Hall (2024) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2008. gadā [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] un [[režisore]] '''[[Rebeka Hola]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno lomu [[Vudijs Allens|Vudija Allena]] filmā "[[Vikija, Kristīna, Barselona]]", par ko nominēta [[Zelta globusa balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā]]"? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] februārī '''[[Ogres Vēstures un mākslas muzejs|Ogres Vēstures un mākslas muzeja]]''' darbinieki publiski iebilda pret [[Ogres novada dome]]s priekšsēdētāja [[Egils Helmanis|Egila Helmaņa]] ieceri rīkot muzejā [[Krievija]]s oligarham [[Pjotrs Avens|Pjotram Avenam]] piederošās [[Porcelāns|porcelāna]] kolekcijas izstādi; pēc tam pašvaldība ierobežoja muzeja darbību? * ... [[pārtika]]s '''[[konservanti]]''' var darboties dažādos veidos, piemēram, kavējot [[mikroorganismi|mikroorganismu]] augšanu, kā arī aizsargājot pret [[Oksidācija|oksidāciju]] un [[Rūgšana|fermentāciju]]? [[Attēls:Fredrick banting.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s medicīnas zinātnieks, [[ārsts]] un pētnieks '''[[Frederiks Bentings]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1923. gads|1923. gadā]] kopā ar Džonu Makleodu ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par [[insulīns|insulīna]] atklāšanu, prēmijas saņemšanas brīdī bija vien 32 gadus vecs, kļūstot par jaunāko šī apbalvojuma saņēmēju? * ... '''[[1569. gads Latvijā|1569. gada]]''' 3. augustā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s pārstāvji deva atsevišķu zvērestu [[Ļubļinas ūnija]]i, un hercogiste kļuva par [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] īpašumu taču [[Lietuva]]s augstmaņi turpināja uzstāt, ka [[Livonija]] pieder tikai [[Lietuvas lielkņaziste]]i, nevēloties varu un ienākumus no jaunajām provincēm dalīt ar [[Polija|Poliju]]? * ... '''[[Otrais Libērijas pilsoņu karš|Otrajā Libērijas pilsoņu karā]]''' plaši izmantoja [[bērni|bērnus]], kurus sūtīja militārajā dienestā kā [[karavīri|karavīrus]] vai munīcijas nesējus, neraugoties uz [[Ženēvas konvencija|Ženēvas konvencijā]] noteiktajiem aizliegumiem? [[Attēls:2023-08-09 Deutschland gegen Kanada (Basketball-Länderspiel) by Sandro Halank–109.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] [[Kanādas basketbola izlase]] izcīnīja bronzas medaļu, bet tās līderis '''[[Šejs Gildžess-Aleksandrs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Simjūda diena]]''' ([[Apustulis|apustuļu]] [[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa]] un [[Apustulis Tadejs|Jūdas Tadeja]] piemiņas diena) bija pēdējā [[Veļu laiks|Veļu laika]] diena, kad rīkoja beidzamo mielastu, pēc kura [[veļi|veļus]] sūtīja atpakaļ? * ... '''[[Valērijs Maligins|Valērija Maligina]]''' vadībā [[Olainfarm|AS "Olainfarm"]] attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]] ar apgrozījumu virs 100 miljoniem [[eiro]] un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm? [[Attēls:Thomas Hunt Morgan.jpg|border|right|50px]] * ... [[1933. gads|1933. gadā]] '''[[Tomass Hants Morgans]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem attiecībā uz [[hromosoma]]s lomu [[iedzimtība|iedzimtībā]]"? * ... [[Kristietība|kristīgajā]] [[Eshatoloģija|eshatoloģijā]] par '''[[Antikrists|Antikristu]]''' sauc cilvēku vai cilvēkus, par kuriem [[Bībele]] ir pravietojusi, ka tie nostāsies pret [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] un aizstās to pirms Kristus [[Otrā atnākšana|otrās atnākšanas]]? * ... [[sports|sporta]] termins '''''[[hat-trick]]''''' pirmo reizi parādījās [[1858. gads|1858. gadā]] saistībā ar [[krikets|kriketu]]? [[Attēls:2014.gada valsts budžeta iesniegšana Saeimā 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsts budžeta portfelis]]''' <small>(attēlā)</small> pirmoreiz uz [[Saeima|Saeimu]] tika aiznests [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]], kad to izdarīja tobrīdējais [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Roberts Zīle]]? * ... '''[[kalcija fosfāts]]''' ir viens no galvenajiem [[kauli|kaulu]] sadegšanas produktiem (kaulu pelni)? * ... 23 gadus ilgais '''[[Pirmais pūniešu karš]]''' kļuva par pašu garāko nepārtraukto [[Senie laiki|antīko laiku]] militāro konfliktu un vērienīgāko jūras [[karš|karu]]? [[Attēls:Aage Bohr.jpg|border|right|50px]] * ... Nobela prēmijas ieguvēja [[Nilss Bors|Nilsa Bora]] dēls '''[[Oge Bors]]''' <small>(attēlā)</small> [[1975. gads|1975. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par sakarības atklāšanu starp kolektīvo kustību un daļiņu kustību [[atoma kodols|atoma kodolā]] un uz šīs sakarības balstītas [[atoma kodols|atoma kodola]] struktūras teorijas attīstīšanu"? * ... pasažieru tvaikoņa '''"[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskij]]"''' nogrimšana [[Daugava|Daugavā]] [[Rīga]]s centrā [[1950. gads Latvijā|1950. gada]] 13. augustā aiznesa 147 cilvēku dzīvības, lai gan notika tikai 5—6 metrus no krastmalas (uz kuģa bija 421 cilvēks, bet tā ietilpība bija vien 150 cilvēkiem)? * ... [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāta]] medaļnieces [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] [[serbi|serbu]] [[vieglatlēte]]s '''[[Angelina Topiča]]s''' māte ir [[Serbija]]s rekordiste [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] Biļana Topiča, bet viņu trenē tēvs Dragutins Topičs, Serbijas rekordists augstlēkšanā un 1990. gada Eiropas čempions? [[Attēls:Robinsons Krūziņš 1824.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daniels Defo|Daniela Defo]] romāna "[[Robinsons Krūzo]]" adaptāciju [[Latviešu valoda|latviski]] '''"[[Robinsons Krūziņš]]"''' ap 1804. gadu pārtulkoja [[Jaunpiebalga]]s [[luterāņu mācītājs]] [[Kristaps Reinholds Girgensons]], bet iespieda pie [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] [[1824. gads Latvijā|1824. gadā]] <small>(attēlā titullapa)</small>? * ... lielākais privātā sektora '''[[defolts]]''' vēsturē bija ''Lehman Brothers'' [[bankrots]] 2008. gadā ar vairāk nekā 600 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtiem aktīviem? * ... '''[[Islāms Vācijā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un lielāko musulmaņu daļu [[Vācija|Vācijā]] veido [[Sunnītu islāms|sunnīti]]? [[Attēls:Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināts [[1970. gads Latvijā|1970. gadā]] kā pirmais [[kolhozs|kolhoza]] [[muzejs]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... 1995. gada [[ASV]] melnā [[kinokomēdija]] '''"[[Četras istabas (filma)|Četras istabas]]"''', kurai bija četri [[Režisors|režisori]], tika slavēta par [[Roberts Rodrigess|Rodrigesa]] un [[Kventins Tarantīno|Tarantīno]] segmentiem, bet kritizēti tika Andersas un Rokvela segmenti; savukārt [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] saņēma [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvu]] kā sliktākā otrā plāna aktrise? * ... partiju '''"[[Apvienība Iedzīvotāji]]"''' izveidoja [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novadā]], kad starp tās līderiem bija arī mūziķis un radio dīdžejs Kaspars Upacieris (Ufo), bet 2014. gadā, iestājoties šajā organizācijā, politikā sāka darboties [[aktieris]] [[Artuss Kaimiņš]]? [[Attēls:An excellent view of the Lunar Module (LM) “Orion” and Lunar Roving Vehicle (LRV).jpg|border|right|50px]] * ... [[NASA]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pilotējamajā lidojumā ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas '''''[[Apollo 16]]''''' lidojuma komandieris [[Džons Jangs]] un mēness moduļa pilots Čārlzs Djūks uz Mēness pavadīja 2 dienas un 23 stundas <small>(attēlā ''Apollo 16'' mēness modulis, mobilis, un Čārlzs Djūks)</small>? * ... lai arī '''[[emocijzīme|emocijzīmju]]''' nosaukums ‘emodži’ tiek saistīts ar [[emocijas|emocijām]], vārda izcelsme ir meklējama [[japāņu valoda|japāņu valodā]], kur ''e-'' nozīmē ‘attēls’, bet ''moji'' — ‘tēls’? * ... pēc dažiem aprēķiniem '''[[latgalieši]]''' veido no 11 līdz 22% no kopējā [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]] skaita? [[Attēls:Bezbozhnik newsparer 18-1923.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izdotās [[Ateisms|ateistiska]] satura [[avīze]]s '''''"[[Bezbožņik (avīze)|Bezbožņik]]"''''' <small>(attēlā)</small> tirāža sasniedza 500 000 eksemplāru? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Polija]]s okupācijas laikā [[Trešais reihs|nacistu]] izveidotajā '''[[Varšavas geto]]''' tika izolēti 450 000 [[Ebreji|ebreju]], kuri masveidā nomira [[Bads|bada]] un slimību dēļ un tika deportēti uz [[nāves nometne|nāves nometnēm]]? * ... [[Kristietība|Kristīgajās]] valstīs un kultūrās '''[[kremācija]]''' vēsturiski ir bijusi neatbalstīta un uzskatīta par [[Dievs|Dieva]] tēla apgānīšanu, bet 1963. gadā arī [[Vatikāns]] atļāva [[Katoļticība|katoļticīgo]] kremāciju, kas pirms tam tika uzskatīta par tikai pieņemamu (galvenokārt, sanitāru, sociālu vai ekonomisku apsvērumu dēļ), bet ne atbalstāmu izvēli? [[Attēls:Doma baznīcas gailis.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Rīgas torņu gaiļi|Rīgas torņa gaili]]''' uz [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] torņa nomainīja restaurācijas darbu laikā [[1980. gads Latvijā|1980. gadā]], bet iepriekšējais gailis ir redzams Doma baznīcas krustejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[1924. gads|1924. gadā]] [[Nīderlande]]s [[fiziologs]], [[ārsts]] un [[izgudrotājs]] '''[[Vilems Einthovens]]''' ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par [[elektrokardiogramma]]s mehānisma atklāšanu"? * ... '''[[2024. gads kino|2024. gada kino industrijas]]''' ienesīgākās filmas bija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' izplatītās "[[Prāta spēles 2]]", "[[Dedpūls & Vilknadzis]]" un "[[Vaiana 2]]", kuru ieņēmumi pārsniedza 1 miljardu [[ASV dolāri|ASV dolāru]]? [[Attēls:Capitoline she-wolf Musei Capitolini MC1181.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romuls un Rems]]''' un viņus kā zīdaiņus barojusī [[vilks (mitoloģija)|vilku]] māte <small>(attēlā)</small> ir [[Roma]]s un romiešu simbols vismaz no [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimta p.m.ē.]]? * ... '''[[Daugavpils Zinātņu vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 3. vidusskola|Daugavpils 3. vidusskolu]], [[Daugavpils 9. vidusskola|Daugavpils 9. vidusskolu]] un Daugavpils pilsētas 1. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2023. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''', kas norisinājās [[Japāna]]s pilsētā [[Saitama|Saitamā]], trīs no četrām zelta medaļām izcīnīja mājinieki japāņu [[daiļslidotāji]]? [[Attēls:Charles Curtis-portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV viceprezidents|ASV 31. viceprezidents]] [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Herberts Hūvers|Herberta Hūvera]] vadībā '''[[Čārlzs Kērtiss]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiānis]] un pirmā persona ar neeiropiešu senčiem, kas sasniedza kādu no augstākajiem amatiem [[ASV federālā valdība|ASV federālajā izpildvarā]]? * ... [[ASV]] dzimušais [[Puertoriko basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aizeja Pinjero]]''' savas karjeras laikā divreiz ir spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Rīgas VEF]], ar kuru kļuvis par Latvijas čempionu 2021. gadā? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma]] '''"[[Vīrs, vārdā Oto]]"''', kurā galveno lomu atveido [[Toms Henkss]], ir 2015. gada [[Zviedrija]]s filmas "[[Vīrs, vārdā Ūve (filma)|Vīrs, vārdā Ūve]]" rīmeiks? [[Attēls:Queen Latifah 2018.jpg|border|right|50px]] * ... 2006. gadā '''[[Kvīna Latifa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Hiphops|hiphopa]] mākslinieci, kas saņēmusi zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]? * ... '''[[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 10. vidusskola|Daugavpils 10. vidusskolu]], [[Daugavpils 12. vidusskola|Daugavpils 12. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 10. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 13. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[Virdžīnu salas]]''' politiski dalās trīs daļās — Spāņu Virdžīnās (pieder [[Puertoriko]]), [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnās]] un [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnās]]? [[Attēls:Grande Mosquée sousah.jpg|border|right|50px]] * ... 1988. gadā senās [[Tunisija]]s pilsētas '''[[Sūsa (Tunisija)|Sūsas]]''' '''[[Sūsas medīna|medīna]]''' tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā <small>(attēlā Lielā mošeja Sūsā)</small>? * ... '''[[cūkgaļa]]''' ir pārtikas [[tabu]] [[jūdaisms|jūdaisma]] sekotājiem, [[musulmaņi]]em un dažām [[kristietība|kristīgajām]] konfesijām, tostarp [[Septītās dienas adventisti|adventistiem]]? * ... '''[[reimatoloģija]]''' aptver vairāk nekā 100 dažādu sarežģītu [[slimība|slimību]], ko kopīgi dēvē par reimatiskām slimībām, kas ietver daudzas [[Artrīts|artrīta]] formas, kā arī [[Sistēmiskā sarkanā vilkēde|vilkēdi]] un [[Šēgrena sindroms|Šēgrena sindromu]]? [[Attēls:Mayon Volcano as of March 2020.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majons]]''' <small>(attēlā)</small> ir aktīvākais [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāns]], pēdējo 500 gadu laikā izvirdis vairāk kā 52 reizes? * ... lai gan '''"[[sausā spēle]]"''' ir iespējama lielākajā daļā [[komandu sporta veidi|komandu sporta veidu]], dažos sporta veidos, piemēram, [[basketbols|basketbolā]], šāda iespējamība ir ļoti maza? * ... '''[[Daugavpils Iespēju vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 13. vidusskola|Daugavpils 13. vidusskolu]], [[Daugavpils 15. vidusskola|Daugavpils 15. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 28. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 30. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Chondrus crispus - Köhler–s Medizinal-Pflanzen-034.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[sārtaļģes]]''' <small>(attēlā)</small> aug dziļāk nekā citas [[aļģes]], jo spēj izmantot [[gaisma]]s starus, kas iespiežas dziļos ūdens slāņos? * ... no 2023. gada līdz karjeras beigām 2024. gada rudenī [[Slovākijas Ekstralīga]]s komandā '''[[Mihalovces "Dukla"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] [[Kaspars Daugaviņš]]? * ... [[Koscjuško sacelšanās]] laikā '''[[1794. gads Latvijā|1794. gada]]''' 25. jūnijā Antona Voitkeviča un [[Mirbahi|Heinriha Mirbaha]] vadītās karaspēka vienības ieņēma [[Liepāja|Liepāju]] un [[Aizpute|Aizputi]], dienu vēlāk Liepājas tirgus laukumā nolasot "Sacelšanās aktu" un "Kurzemes hercogistes sacelšanās aktu"? [[Attēls:Mount Merapi Not Just a Legend and Mythology.jpg|border|right|50px]] * ... [[Java (sala)|Javas salā]] esošais '''[[Merapi]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par visaktīvāko [[Indonēzija]]s [[vulkāns|vulkānu]]? * ... lai maldinātu ienaidnieku, pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[sabiedroto iebrukums Sicīlijā|sabiedroto iebrukuma Sicīlijā]]''' tika veikta [[dezinformācija]]s operācija "Maltā gaļa" — kad netālu no [[Spānija]]s krastiem tika jūrā izmests līķis angļu virsnieka formastērpā, kuram bija dokumenti, saskaņā ar ko sabiedrotie veiks desantu [[Grieķija|Grieķijā]], nevis [[Sicīlija|Sicīlijā]]? * ... [[Latvijas PSR]] laikā '''[[Ilūkstes luterāņu baznīca]]''' ticīgajiem tika atņemta, un šeit darbojās klubs, [[kinoteātris]], bet vēlāk — bērnu sporta skola; pēc neatkarības atjaunošanas ēka tika atdota ticīgajiem, un 1993. gadā šeit atkal notika [[dievkalpojums]]? [[Attēls:2023-02-15 IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 1DX 6024 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024. gada Pasaules kausā biatlonā]]''' piekto reizi par Pasaules kausa ieguvēju kļuva [[norvēģi|norvēģu]] [[biatlonists]] [[Juhanness Tīngnēss Bē]], bet sievietēm pirmo reizi kausu izcīnīja [[itāliete]] [[Liza Vitoci]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimusī [[poļi|poļu]] izcelsmes [[farmaceite]] un sabiedriska darbiniece '''[[Staņislava Dovgjallo]]''' bija pirmā farmaceite — sieviete [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Ķekavas apvedceļš]]''', kuru atklāja [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] 13. oktobrī, ir pirmais un vienīgais [[autoceļi Latvijā|autoceļš Latvijā]], uz kura uzstādīta [[ceļazīme]] "Ātrgaitas ceļš"? [[Attēls:Isaac Herzog, July 2021 (D1233-049).JPG|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s prezidentam '''[[Ichaks Hercogs|Ichakam Hercogam]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]s saknes, jo viņa vecmāmiņa Sāra Gilmane ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]] 1896. gadā? * ... [[cilvēks]] pieder pie [[dzīvnieki]]em ar samērā vāji attīstītu '''[[oža|ožu]]''', tādēļ cilvēkiem sajūtamās [[smarža]]s ir maz diferencētas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba "[[Rīgas Zeļļi]]" galvenais treneris '''[[Juris Umbraško]]''' ir spēlējis vienā no tolaik vadošajiem Eiropas klubiem, [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] spēlējošajā [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]? [[Attēls:Balaeniceps rex.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk pēc morfoloģiskajām pazīmēm '''[[tupeļknābis]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[stārķveidīgie|stārķveidīgo]] kārtas putns, bet mūsdienās iekļauts [[pelikānveidīgie|pelikānveidīgo]] putnu [[kārta|kārtā]]? * ... [[somālieši|somāliešu]] apdzīvotā '''[[Ogadena]]''' [[Etiopija]]s austrumos 20. gadsimta 70. gados bija strīdus teritorija starp Etiopiju un [[Somālija|Somāliju]]? * ... '''[[kosmopolītisms]]''' radās jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]: domas par pasaules pilsonību izteica [[Sokrats]], bet [[Diogens]] bija pirmais, kurš sevi pasludināja par "kosmopolītu"? [[Attēls:Illustration Capparis spinosa0.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kaperkrūms|kaperkrūma]]''' <small>(attēlā)</small> ziedpumpurus vai nenobriedušos [[augļi|augļus]] sauc par kaperām (kaperiem) un izmanto kā [[garšaugs|garšaugu]]? * ... [[1987. gads|1987. gada]] 20. decembrī '''[[Tablasas šaurums|Tablasas šaurumā]]''' [[Filipīnas|Filipīnās]] notika [[nafta]]s [[tankkuģis|tankkuģa]] ''Vector'' sadursme ar pasažieru [[prāmis|prāmi]] ''Doña Paz'', kā rezultātā gāja bojā 4386 cilvēki — miera laikos lielākā kuģu katastrofa ar visvairāk upuriem? * ... '''[[bakalaurs (grāds)|bakalaura studiju]]''' ilgums dažādās valstīs un dažādās studiju programmās svārstās no 3 līdz 6 [[gadi]]em? [[Attēls:K2 8611.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Centrālā Karakoruma nacionālais parks]]''' <small>(attēlā [[K2]] jeb Čogori)</small> ir visaugstāk virs jūras līmeņa ierīkotais [[nacionālais parks]] pasaulē un pēc teritorijas lielākais [[Pakistāna|Pakistānā]]? * ... astronomiskā '''[[rītausma]]''' sākas ar brīdi, kad [[Saule]]s disks sasniedz 18° lielu leņķi zem novērotāja [[horizonts|horizonta]], šajā laikā [[debesis]] kļūst gaišas, jo [[Saules gaisma]] tajās izkliedējas, vēl pirms Saule uzlec? * ... '''[[Argentīnas regbija izlase]]''' ir piedalījusies visos [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbijā]] finālturnīros, bet tās lielākais sasniegums ir trešā vieta [[2007. gada Pasaules kauss regbijā|2007. gadā]]? [[Attēls:Sibuyan Island.JPG|border|right|50px]] * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] salu '''[[Sibujana|Sibujanu]]''' <small>(attēlā)</small> reizēm dēvē par [[Āzija]]s [[Galapagu salas|Galapagu salām]] — sala bijusi izolēta no pārējās pasaules kopš tās rašanās brīža, bet apmēram trešdaļu salas klāj [[mūžamežs]], kurā atrodamas daudzas [[endēmas sugas|endēmas]] augu un dzīvnieku sugas? * ... '''[[Helmandas vilajets]]''' [[Afganistāna]]s dienvidrietumos ir viens no pasaulē lielākajiem [[opijs|opija]] iegūšanas reģioniem? * ... '''[[Vanuatu futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir izcīnījusi 2003. gadā, pārspējot [[Kiribati]] ar 18—0? [[Attēls:Flag of Vietnam.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Vjetnamas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek lietots kopš {{dat|1940|11|23|Ģ|bez}} kā [[Ziemeļvjetnama]]s karogs, bet no 1976. gada tas ir visas Vjetnamas simbols? * ... '''[[Nāciju kausa izcīņa motokrosā|Nāciju kausa izcīņā motokrosā]]''' [[Latvija]]s komandas labākais sasniegums ir 8. vieta 2019. gadā? * ... [[Džuzepe Verdi|Džuzepes Verdi]] piecu cēlienu [[opera]]s '''"[[Dons Karloss]]"''' [[librets|libreta]] pamatā ir [[Frīdrihs Šillers|Šillera]] drāmas "Dons Karloss, Spānijas infants" motīvi? [[Attēls:Verbinski gore.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Gors Verbinskis|Gora Verbinska]]''' <small>(attēlā)</small> pirmā režisētā filma bija melnā komēdija "Peles medības", bet lielāko atpazīstamību viņš guvis, režisējot pirmās trīs "[[Karību jūras pirāti (filmu sērija)|Karību jūras pirātu]]" filmas, un panākumus guva arī viņa [[animācijas filma]] "[[Rango]]"? * ... no 2023. gada septembra līdz 2024. gada beigām '''[[Boloņas "Virtus"]]''' galvenā [[treneris|trenera]] amatā strādāja [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris [[Luka Banki]], un šajā laikā kluba sastāvā bija arī latviešu spēlētāji [[Andrejs Gražulis]] un [[Rihards Lomažs]]? * ... '''[[Gunārs Upenieks]]''' ir [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] domes priekšsēdētājs kopš 2009. gada, bet iepriekš šo amatu ieņēmis arī 2005. un 2006. gadā? [[Attēls:Retrato Oficial Presidente Boric Font.jpg|border|right|50px]] * ... [[Čīles prezidents]] '''[[Gabrjels Boričs]]''' <small>(attēlā)</small> lielu popularitāti ieguva studiju gados, kad mācījās Čīles Universitātē un bija studentu nemieru līderis no 2011. līdz 2013. gadam? * ... [[Latvija]] konkursā '''''[[Miss Universe]]''''' ir bijusi pārstāvēta trīs reizes: 2005. gadā piedalījās Ieva Kokoreviča, 2006. gadā — Sanita Kubliņa, bet 2023. gadā — Kate Aleksejeva? * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] '''[[Lūkass Veishaidingers]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[diska mešana|diska mešanā]], kas bija pirmā medaļa olimpiskajās spēlēs, ko ieguvis kāds no [[Austrija]]s vīriešu [[vieglatlēti]]em? [[Attēls:Beach North Mindoro Philippines.jpg|border|right|50px]] * ... [[spāņi|spāņu]] kolonizatori sākotnēji [[Filipīnas|Filipīnu]] '''[[Mindoro|Mindoro salu]]''' <small>(attēlā)</small> dēvējuši par ''Mina de Oro'' — ‘[[zelts|zelta]] raktuve’, no kā cēlies tās tagadējais nosaukums? * ... '''[[jakobīņu terors]]''' pēc [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] dibināšanas sākās [[1792. gads|1792.]] vai [[1793. gads|1793. gadā]], un šajā laikā [[Jakobīņi|jakobīņu]] līderi, kuriem bija plašas pilnvaras, izmantoja tās, lai īstenotu masu [[nāvessods|nāvessodus]] un [[politiskās represijas]]; kopā tika nogalināti vismaz 35 000—45 000 cilvēku? * ... pēc iedzīvotāju skaita [[Filipīnas|Filipīnu]] ceturtajā lielākajā salā '''[[Panaja|Panajā]]''' ir vērojama valstī lielākā etniskā un lingvistiskā daudzveidība? [[Attēls:Култук серпантин1.JPG|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Federācija]]s federālo autoceļu '''[[Autoceļš R258 (Krievija)|R258 "Baikāls"]]''' <small>(attēlā Kultukā pie [[Baikāls|Baikāla]] krasta)</small> uzbūvēja no 1970. līdz 1981. gadam kā militāri stratēģisku objektu gar [[PSRS]] robežu? * ... pirms '''[[dekolonizācija]]s''' [[Āfrika|Āfrikā]] dzīvoja 10 miljoni '''[[eiropiešu izcelsmes afrikāņi|eiropiešu izcelsmes afrikāņu]]''', kas bija sastopami visās kontinenta daļās; [[kolonija|kolonijām]] iegūstot neatkarību, daudzi no viņiem izceļoja, tomēr dažās (galvenokārt Āfrikas dienvidu) valstīs baltādainie afrikāņi joprojām ir viena no dominējošajām [[mazākumgrupa|mazākumgrupām]]? * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[hokejs|hokeja]] klubi '''[[Viļņas "Hockey Punks"]]''', [[Elektrēnu "Energija"]] un '''[[Kauņas "City"]]''' pievienojās [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionātam]]? [[Attēls:President Sakellaropoulou.jpg|border|right|50px]] * ... Katerina Sakellaropulu <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete '''[[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidenta]]''' amatā? * ... neskatoties uz zvaigžņoto [[aktieri|aktieru]] sastāvu un [[Kases ieņēmumi|kases ieņēmumu]] panākumiem, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''''[[The Conqueror]]''''' saņēma ārkārtīgi sliktas kritiķu atsauksmes un mūsdienās tiek dēvēta gan par vienu no sliktākajām 1950. gadu filmām, gan par vienu no sliktākajām filmām vēsturē? * ... [[Aiova|Aiovas štata]] pilsētā '''[[Voterlū]]''' ir bāzējusies basketbola komanda [[Voterlū "Hawks"]], kas bija viena no [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] dibinātājām, tādējādi tā ir viena no mazākajām [[ASV]] pilsētām, kurā ir bāzējies kādas ASV četru lielāko sporta līgu klubs? [[Attēls:Yaime Perez.jpg|border|right|50px]] * ... [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionāta vieglatlētikā]] zelta godalgas ieguvēja [[diska mešana|diska mešanā]] [[kubieši|kubiete]] '''[[Jaime Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> 2022. gadā, atgriežoties no [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], pārbēga uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]? * ... '''[[ASV ķīnieši|ASV ķīniešu]]''' kopiena ir lielākā [[ķīnieši|ķīniešu]] kopiena ārpus [[Āzija]]s un trešā lielākā [[ķīniešu diaspora|ķīniešu diasporā]] pasaulē? * ... '''[[Kārlis Krauze|Kārli Krauzi]]''', kurš 1923.—1925. gadā izgatavoja pirmos 39 [[Latvijas pilsētas|Latvijas pilsētu]] un miestu [[ģerboņi|ģerboņus]], [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] arestēja un deportēja uz [[PSRS]], un 1942. gada 28. aprīlī viņš tika noslepkavots [[Soļiļecka]]s cietumā [[Čkalova]]s apgabalā? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1995-027-32A, Lothar Rendulic.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[horvāti|horvātu]] izcelsmes [[Trešais reihs|Trešā reiha]] virsnieks '''[[Lotārs Renduličs]]''' <small>(attēlā)</small> tika tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] [[1948. gads|1948. gadā]], un viņu notiesāja par gūstekņu nogalināšanu [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] un vardarbību pret civiliedzīvotājiem ar 20 gadu ieslodzījumu? * ... '''[[18. gadsimts p.m.ē.|18. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salā]] izmira pēdējā [[mamuti|mamutu]] suga, bet [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] valdīja 13. un 14. dinastijas [[faraons|faraoni]]? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām un [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[ASV]] kļuva par vienīgo pasaules '''[[lielvara|lielvaru]]''', bet kopš 2010. gadu beigām [[Ķīna]] tiek dēvēta par topošo vai pat jau izveidojušos lielvaru? [[Attēls:Marie Christine Chilver Retrato.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] slepenā aģente [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] '''[[Marija Kristīne Čilvere]]''' <small>(attēlā)</small> pēc karjeras beigām cita starpā pievērsās dzīvnieku aizsardzībai [[Latvija|Latvijā]]: 2001. gadā ar viņas atbalstu izveidoja [[dzīvnieku patversme|dzīvnieku patversmi]] "Dzīvnieku Draugs"? * ... lielākās '''[[latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]]''' [[nācija]]s ir [[brazīlieši]], [[meksikāņi]], [[kolumbieši]] un [[argentīnieši]], bet ievērojams skaits latīņamerikāņu dzīvo arī [[ASV]], kur tie veido vairāk nekā 15 % no valsts iedzīvotājiem? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[rodeo]]''' kā atklāts sporta pasākums pirmo reizi notika [[Teksasa]]s pilsētā Pekosā [[1883. gads|1883. gadā]]? [[Attēls:ASJohnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[ģenerālis]] '''[[Alberts Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small> bija visaugstākā ranga [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu kara]] upuris abās karojošajās pusēs, un viņa nāve bija smags trieciens [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s morālei? * ... [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukuma laikā [[1945. gads|1945. gada]] janvārī [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] '''[[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas koncentrācijas nometni]]''' mūsdienu [[Polija]]s ziemeļos lika evakuēt un aptuveni {{sk|11600}} ieslodzītajiem doties gājienā uz [[Lemborka|Lauenburgas]] koncentrācijas nometni (tā dēvētais "Nāves maršs")? * ... '''[[Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola]]''' ir izveidota 2022. gadā, apvienojot [[Daugavpils 16. vidusskola|16. vidusskolu]], [[Daugavpils 17. vidusskola|17. vidusskolu]], 7. pirmsskolas izglītības iestādi, 5. pirmsskolas izglītības iestādi un 3. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Aizkraukles novada ģerbonis|Aizkraukles novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> redzamās trīs [[Ozols|ozola]] lapas simbolizē [[Pļaviņu HES]] turbīnas, kuras griež [[Daugava]]s ūdens? * ... '''[[2004. gads kosmonautikā|2004. gada]]''' janvārī [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Stardust]]'' pietuvojās [[Vilda 2 komēta]]i, ievācot putekļu paraugus no [[komēta]]s astes? * ... [[Krievijas Federācija]]s [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] netālu no [[Kazahstāna]]s robežas esošā '''[[Soļiļecka]]''' ir sens [[sāls]] ieguves centrs? [[Attēls:El dos de mayo de 1808 en Madrid.jpg|border|right|50px]] * ... [[1808. gads|1808. gada]] 2. maija '''[[Madrides sacelšanās]]''' pret [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka okupāciju bija ievirze ilgstošajam '''[[Pireneju karš|Pireneju karam]]''' <small>(attēlā sacelšanās [[Madride|Madridē]] [[Fransisko Goja]]s gleznā)</small>? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] salas '''[[Negrosa]]s''' iedzīvotāji sacēlās pret [[Spānija]]s koloniālo administrāciju un pasludināja neatkarīgu Negrosas Republiku, kas pastāvēja līdz [[1901. gads|1901. gadam]]? * ... '''[[Falanga (militārais formējums)|falanga]]''' bija svarīgs [[Senā Grieķija|seno grieķu]] armijas taktiskais formējums, ko izmantoja vairākās vēsturiskās kaujās; slavenākais falangas pielietojums bija [[Maratonas kauja|Maratonas kaujā]] 490. gadā p. m. ē., kad atēnieši izmantoja šo taktiku pret [[Senā Persija|persiešu]] spēkiem? [[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādažu novada ģerbonis|Ādažu novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> sudraba laukā attēlota zila smaile, uz tās zelta Dortmaņa lobēlija ar diviem sudraba ziediem ševrona veidā un vienu tādu pašu ziedpumpuru, kas iekļauta gan kā ģimenes simbols, gan arī tāpēc, ka [[Ādažu novads]] ir viena no retajām vietām [[Latvija|Latvijā]], kur šis augs aug? * ... pēc runātāju skaita pārsvarā [[Indija]]s austrumos lietotā '''[[santalu valoda]]''' ir trešā lielākā [[austroaziātu valodas|austroaziātu valoda]] aiz [[vjetnamiešu valoda|vjetnamiešu]] un [[khmeru valoda]]s? * ... '''[[16. gadsimts p.m.ē.|16. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] izveidojās [[Mikēnu civilizācija]]? [[Attēls:Mount Canlaon.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Kanlaons]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no aktīvākajiem [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāni]]em; kopš 1819. gada izvirdis 30 reizes, un pēdējais izvirdums bija 2017. gadā? * ... kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] beigām '''[[amerikāņu angļu valoda]]''' ir kļuvusi par pasaulē ietekmīgāko [[angļu valoda]]s paveidu? * ... [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] '''[[Glenda Džeksone]]''' kā politiķe pārstāvēja [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partiju]] un 23 gadus, no 1992. līdz 2015. gadam, bija [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] locekle? [[Attēls:Dartagnan-musketeers.jpg|border|right|50px]] * ... [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] un Ogista Makē piedzīvojumu [[romāns|romāna]] '''"[[Trīs musketieri]]"''' darbība norisinās 17. gadsimta sākumā, no 1625. līdz 1628. gadam <small>(attēlā D'Artaņjans un trīs musketieri 19. gadsimta beigu ilustrācijā)</small>? * ... '''[[Sarkanā kalniņa tirgus]]''' jeb ''Krasnaja gorka'' 19. gadsimta [[Rīga|Rīgā]] iezīmēja robežu, kur beidzās priekšpilsēta un vairs nedarbojās pilsētas likumi; [[zemnieki]]em šī vieta bija izdevīga [[tirgošanās]] nolūkiem, jo te vairs nevajadzēja maksāt nodevas pilsētai? * ... '''[[Peles (ciems)|Peles]]''' atrodas 11 km attālumā no novada un pagasta centra [[Mārupe]]s un 19 km no [[Rīga]]s? [[Attēls:Letesenbet Gidey Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Letesenbeta Gideja]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[10 000 metri|10 000 metros]] un [[Pusmaratons|pusmaratonā]], bet bijusi pasaules rekordiste arī [[5000 metri|5000 metru]] distancē? * ... jau vismaz kopš 17. gadsimta vidus tagadējo [[Rīga]]s [[pareizticīgie|pareizticīgo]] '''[[Ivana kapi (Rīga)|Ivana kapu]]''' atrašanās vietā bijuši [[katoļi|katoļu]] apbedījumi; vēlāk teritorijai pievienota vieta [[vecticībnieki|vecticībnieku]] un pareizticīgo kapu iekārtošanai, bet aiz kapsētas žoga tika apglabāti bezpajumtnieki, nabagi, noslīkušie un vardarbīgā nāvē mirušie? * ... [[2018. gads kino|2018. gada]] [[Beļģija]]s, [[Francija]]s un [[Luksemburga]]s kopražojuma [[drāmas filma]]s '''"[[Kurska (filma)|Kurska]]"''' scenārijs ir balstīts uz Roberta Mūra 2002. gadā izdoto grāmatu "Laiks mirt", kas vēsta par [[Krievija]]s [[zemūdene]]s ''Kursk'' traģēdiju [[2000. gads|2000. gadā]] [[Barenca jūra|Barenca jūrā]]? [[Attēls:Joseph Johnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s (dienvidu štatu) [[ģenerālis]] [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu karā]] '''[[Džozefs Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small>, pēc kara, piedaloties sava pretinieka ziemeļu štatu ģenerāļa [[Viljams Šērmens|Viljama Šērmena]] bērēs un izrādot viņam cieņu, staigāja kailu galvu aukstā un lietainā laikā, kā rezultātā saslima ar [[pneimonija|pneimoniju]] un nomira dažas nedēļas vēlāk? * ... '''''[[EC KAC]]''''' (pilnā nosaukumā ''Eishockey-Club des Klagenfurter Athletiksport-Clubs'') ir titulētākā [[Austrija]]s [[hokejs|hokeja]] komanda, par valsts čempioni kļūstot 32 reizes? * ... mūsdienās [[akronīms|akronīmu]] '''[[STEM]]''' plaši izmanto, lai veicinātu uz [[ražošana]]s modernizāciju vērstas studiju programmas un [[pētniecība]]s jomas? [[Attēls:Vuelta a España 2023 Contrarreloj Valladolid-117.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[riteņbraucējs]] '''[[Seps Kuss]]''' <small>(attēlā ''Vuelta a España'' līdera krekliņā)</small> uzvarēja 2023. gada velobraucienā ''[[Vuelta a España]]'', kļūstot par otro amerikāņu uzvarētāju pēc [[Kriss Horners|Krisa Hornera]], kurš to paveica [[2013. gada Vuelta a España|2013. gadā]]? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Vācija]]s [[Kara filma|pretkara filma]] '''"[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]"''' bija nominēta deviņām Kinoakadēmijas balvām, arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", no kurām ieguva četras, tostarp "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]"? * ... 1961. gadā [[Filipīnas|Filipīnu]] pilsētai Oponai tika piešķirts neatkarīgās pilsētas statuss un tā tika pārdēvēta tagadējā vārdā par '''[[Lapulapu]]''' par godu iezemiešu vadonim, kurš [[1521. gads|1521. gadā]] vadīja vietējo karavīru uzbrukumu [[portugāļi]]em Maktanas kaujā, kurā tika nogalināts arī ekspedīcijas vadītājs [[Fernāns Magelāns]]? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas "[[Progresīvie]]" '''[[Ervins Labanovskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[žurnālists|žurnālista]] un politiķa [[Rišards Labanovskis|Rišarda Labanovska]] dēls? * ... no 2000. līdz 2003. gadam [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubā '''''[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]''''' spēlēja [[Latvija]]s futbolists [[Vitālijs Astafjevs]]? * ... 1977. gadā izveidotais [[dabas liegums]] '''[[Gaviezes āmuļi]]''' ir veidots [[baltais āmulis|baltā āmuļa]] aizsardzībai? [[Attēls:2005-10-26 Brandenburger-Tor.JPG|border|right|50px]] * ... no [[1945. gads|1945. gada]] līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i [[1990. gads|1990. gadā]] [[Berlīne]]s '''[[Parīzes laukums (Berlīne)|Parīzes laukums]]''' <small>(attēlā)</small> atradās tiešā robežas tuvumā, kas atdalīja [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]] no [[Austrumberlīne]]s, un pēc [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzcelšanas [[1961. gads|1961. gadā]] tas bija slēgts satiksmei un gājējiem? * ... pēc Bernardo Provencāno nāves 2016. gadā un Salvatores Rīno nāves 2017. gadā jaunais [[mafija]]s grupējuma ''Cosa Nostra'' vadītājs '''[[Mateo Mesīna-Denāro]]''' tika uzskatīts par neapšaubāmu visu "mafijas bosu bosu"? * ... lielākā daļa [[pasaules valstis|pasaules valstu]] valdību veicina '''[[studentu apmaiņas programma]]s''' kā [[publiskā diplomātija|publiskās diplomātijas]] veidu? [[Attēls:Microcosm of London Plate 018 - Royal Cock Pit (colour).jpg|border|right|50px]] * ... līdz pat 19. gadsimtam '''[[gaiļu cīņas]]''' bija iecienīta [[Anglijas karaļnams|Anglijas karaļnama]] un muižnieku izklaide, līdz tās aizliedza [[1849. gads|1849. gadā]] <small>(attēlā gaiļu cīņas [[Londona|Londonā]] 1808. gadā)</small>? * ... [[Ziemeļīrijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Maikls O'Nīls]]''' pats Ziemeļīrijas izlasi pārstāvējis no 1988. līdz 1996. gadam, 31 mačā gūstot 4 vārtus? * ... '''[[1583. gads Latvijā|1583. gada]]''' 18. martā [[Piltene|Piltenē]] mira bijušais karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]], un sākās [[Piltenes mantojuma karš]]? [[Attēls:Nikolaj G. Černyševskij 1888.jpg|border|right|50px]] * ... [[1864. gads|1864. gadā]] tiesa piesprieda [[krievi|krievu]] literatūrkritiķim, [[Publicistika|publicistam]], [[rakstnieks|rakstniekam]] un [[filozofs|filozofam]] '''[[Nikolajs Černiševskis|Nikolajam Černiševskim]]''' <small>(attēlā)</small> 14 gadu katorgas darbu ar sekojošu mūža nometinājumu [[Sibīrija|Sibīrijā]]; kopumā ieslodzījumā, katorgā un nometinājumā viņš bija vairāk nekā 20 gadus? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieces [[Mārgarita Mičela|Mārgaritas Mičelas]] [[romāns]] '''"[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]"''' tika publicēts [[1936. gads|1936. gada]] 30. jūnijā un kļuva par vienu no slavenākajiem bestselleriem amerikāņu [[literatūra|literatūrā]]; līdz gada beigām tika pārdots vairāk nekā viens miljons eksemplāru? * ... 2016. gadā, kad '''[[Viktors Pučka]]''' bija [[Daugavpils dome]]s deputāts, [[Valsts valodas centrs]] viņu sodīja ar naudas sodu par [[valsts valoda]]s nelietošanu amatam atbilstošajā līmenī; kļuvis par [[14. Saeima]]s deputātu viņš neieradās uz valodas prasmes pārbaudēm, tādēļ [[2024. gads|2024. gada]] 14. augustā viņam piemēroja administratīvo sodu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu? [[Attēls:Valtaiķu luterāņu baznīcas vitrāžas 9.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valtaiķu luterāņu baznīca|Valtaiķu luterāņu baznīcu]]''' grezno 15 [[Kazdangas muiža|Kazdangas muižnieka]] [[Manteifeļi|Kārļa Vilhelma Manteifeļa]] finansētās [[vitrāža]]s <small>(attēlā)</small>; uzskata, ka to metu autors ir [[Vilhelms Purvītis]]? * ... '''[[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezonā]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] uzvarēja līgā trešo reizi pēc kārtas un izcīnīja 12. Francijas čempiontitulu kluba vēsturē? * ... '''[[1584. gads Latvijā|1584. gadā]]''' sākās [[Kalendāra nemieri Rīgā]] — pilsētnieku sacelšanās pret [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas rāti]] un karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] varu, kurš bija izdevis rīkojumu pāriet uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]? [[Attēls:Flag of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]] '''[[Palestīnas karogs|Palestīnas karogu]]''' <small>(attēlā)</small> apstiprināja [[1964. gads|1964. gada]] 28. maijā? * ... izcīnot zelta medaļu {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] [[Ķīna]]s sportiste '''[[Liu Šijina]]''' kļuva par pirmo [[Āzija]]s [[vieglatlēte|vieglatlēti]], kas uzvarējusi olimpiskajās spēlēs [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] sievietēm? * ... [[ASV]] sacīkšu braucējs '''[[Logans Sārdžents]]''' savu pirmo punktu ''[[Formula 1]]'' sacensībās izcīnīja tieši {{f1gp|ASV}}? [[Attēls:Retrato de Benito Juárez, 1861-1862.png|border|right|50px]] * ... no [[1858. gads|1858. gada]] līdz nāvei [[1872. gads|1872. gada]] jūlijā '''[[Benito Huaress]]''' <small>(attēlā)</small> bija Meksikas [[prezidents]], pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] prezidents [[Meksika|Meksikā]]? * ... par '''[[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' čempioniem 36. reizi vēsturē kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti? * ... '''[[1565. gads Latvijā|1565. gadā]]''' [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Gothards Ketlers|Gothards]] lika veikt revīzijas, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir valsts baznīcas un skolas, ko vadīja Stefans Bilovs, bet nākamajā gadā turpināja [[Aleksandrs Einhorns]] un [[Zalomons Hennings]]? [[Attēls:Nidas olaina pludmale.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nidas pludmale]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]i neraksturīga [[Baltijas jūra]]s piekrastes [[olis|oļaina]] pludmale, kas stiepjas apmēram 3,4 kilometru garumā? * ... 20 '''[[Pasaules čempionāts volejbolā|Pasaules čempionātu volejbolā]]''' finālturnīros ir uzvarējušas septiņas dažādas valstsvienības, visvairāk, sešas reizes, [[Padomju Savienība]]s izlase? * ... 1982. gada filma '''"[[Konans Barbars (1982. gada filma)|Konans Barbars]]"''' galvenās lomas atveidotājam [[Arnolds Švarcenegers|Arnoldam Švarcenegeram]] nesa pasaules atpazīstamību un bija finansiāli ienesīga, nopelnot vairāk nekā 68 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 20 miljonu ražošanas budžeta? [[Attēls:Temppeliaukio Kirkko (Rock Church), Helsinki.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempeliaukio baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir uzcelta tieši [[klints|klintī]] un kļuvusi par vienu no [[Helsinki|Helsinku]] tūrisma objektiem? * ... par '''[[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Milānas "Inter"]] futbolisti, kas nodrošināja savu 20. [[Itālijas futbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulu, apsteidzot tuvākos sekotājus otru [[Milāna]]s komandu ''[[AC Milan]]''? * ... '''[[1566. gads Latvijā|1566. gadā]]''' Lietuvas Seims nolēma izveidot [[Livonija]]s un [[Lietuva]]s kopvalsti; [[hercogs Gothards|hercogu Gothardu]] atcēla no Livonijas vietvalža amata, kurā iecēla [[Jānis Hodkevičs|Janu Hodkeviču]]? [[Attēls:Lassen Peak in June 2020.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kaskāžu kalni|Kaskāžu kalnu]] dienviddaļā, [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[ASV]] esošās '''[[Lasena smaile]]s''' <small>(attēlā)</small> pēdējie izvirdumi sākušies 1914. gadā, 1915. gada 22. maijā notika eksplozīvs [[vulkāna izvirdums]], bet vulkāniskās aktivitātes turpinājās līdz pat 1921. gadam? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Sāra Mitone]]''' izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai amerikānietei [[Čeisa Džeksone|Čeisai Īlijai]], un kļuva par pirmo [[Kanāda]]s sportisti, kas ieguvusi pasaules čempionāta medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]] sievietēm? * ... 20. gadsimta sākumā '''[[kariete|karieti]]''' kā [[transporta līdzeklis|transporta līdzekli]] strauji aizstāja ātrāki transportlīdzekļi, un jau 20. gadsimta 20. un 30. gados tā kļuva par [[Arhaisms|arhaismu]]? [[Attēls:2022-07-03 Basketball, Männer, European Qualifiers, Deutschland - Polen 1DX 1386 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kurā [[Vācijas basketbola izlase]] kļuva par čempioniem, tās kapteinis '''[[Deniss Šrēders]]''' <small>(attēlā)</small> tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju (MVP)? * ... '''[[1726. gads Latvijā|1726. gada]]''' 5. jūlijā [[Kurzemes landtāgs]] ievēlēja [[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] [[Augusts II Stiprais|Augusta II]] ārlaulības dēlu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]] par [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercogu]]? * ... '''[[Dauģēnu Lielā ala]]''' ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]; tās eju kopgarums ir 346 metri? [[Attēls:Corno Grande with paths.jpg|border|right|50px]] * ... [[Abruci]] masīvā esošā '''[[Korno Grande]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Apenīnu pussala]]s augstākā [[virsotne]] un [[Itālija]]s kontinentālās daļas augstākā virsotne ārpus [[Alpi]]em? * ... [[Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] '''[[breiks]]''' tika iekļauts programmā, sākot ar 2018. gada vasaras spēlēm [[Buenosairesa|Buenosairesā]], bet [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] breika dejas debitēja arī olimpisko spēļu programmā? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] automātiskais [[Mēness]] mobilis '''''[[Lunohod-2]]''''' darbojās nedaudz vairāk par četrām Mēness dienām (116 [[Zeme]]s [[diena]]s) līdz [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 11. maijam un kopumā nobrauca 39,1 km? [[Attēls:Arshad Nadeem Budapest 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[šķēpa metējs]] '''[[Aršads Nadīms]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudrabu, kas bija vēsturē pirmā [[Pakistāna]]s medaļa Pasaules čempionātā, savukārt [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] viņš uzvarēja, izcīnot savai valstij pirmo olimpisko zelta medaļu [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]? * ... '''[[1570. gads Latvijā|1570. gada]]''' 10. jūnijā [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija|Kurzemes un Sāmsalas bīskapu]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] kronēja par [[Livonijas Karaliste|Livonijas karali]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] sala '''[[Homonhona]]''' ir viena no agrīnajām rietumu un austrumu civilizāciju kontakta vietām — tajā [[1521. gads|1521. gada]] 16. martā sava pasaules apkuģojuma laikā kā pirmajā no [[Austrumāzija]]s salām piestāja [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] ekspedīcija pēc [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] šķērsošanas? [[Attēls:Allažu muiža 1905.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Allažu muiža]]s''' īpašnieks Gotlībs Johans Oto [[fon Blankenhāgens]] 1874. gadā pēc [[arhitekts|arhitekta]] [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] projekta uzcēla jaunu muižas kungu māju [[neogotiskais stils|neogotiskā]] stilā, kuru nodedzināja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā <small>(attēlā muižas kungu mājas krāsmatas pēc nodedzināšanas 1905. gadā)</small>? * ... '''[[Tongas futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 2001. gadā, ar 0—22 piekāpjoties [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijai]]? * ... neraugoties uz to, ka [[Skotija|Skotijā]] dzīvojušo '''[[pikti|piktu]]''' [[rakstība]] gandrīz nav saglabājusies, pateicoties dažādiem trešo pušu avotiem, piktu vēsture ir labi zināma sākot no 11. gadsimta? [[Attēls:Gong Lijiao, Bislet Games 2011.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Ķīna]]s [[lodes grūdēja]] '''[[Guna Lidzjao]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija viņas astotā medaļa astoņos [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātos]], kas ir rekords starp [[vieglatlēti]]em, apsteidzot [[Kenija]]s gargabalnieku [[Ezekiels Kemboi|Ezekielu Kemboi]]? * ... '''[[1710. gads Latvijā|1710. gadā]]''' pēc krievu karaspēka ierašanās [[Vidzeme|Vidzemē]] un pēc tam arī [[Kurzeme|Kurzemē]] sākās lielākā [[mēris|mēra]] [[epidēmija]] Latvijas vēsturē ([[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]]), kuras laikā izmira liela daļa iedzīvotāju un izzuda [[lībiešu valoda]] Vidzemē? * ... lai stātos pretī britu spēkiem [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības kara]] sākumā, [[1775. gads|1775. gada]] 14. jūnijā Otrais kontinentālais kongress nolēma izveidot '''[[Kontinentālā armija|Kontinentālo armiju]]''' no [[Bostona]]s apkārtnē esošajiem karotājiem un 15. jūnijā par tās komandieri iecēla [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]], kurš pieņēma amatu bez atlīdzības? [[Attēls:Tampereen tuomiokirkko 1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Tamperes katedrāle|Tamperes katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas viens no pazīstamākajiem [[Somija]]s mākslas darbiem — "[[Ievainotais eņģelis]]"? * ... par '''[[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' čempioniem pirmo reizi vēsturē kļuva [[Leverkūzenes "Bayer"]] futbolisti, kas čempionu titulu nodrošināja piecas kārtas pirms sezonas beigām, kļūdama par pirmo komandu [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] vēsturē, kas sezonas laikā nebija zaudējusi nevienā spēlē, gūstot 28 uzvaras un sešas reizes spēlējot neizšķirti? * ... '''[[Skotijas angļu valoda]]''' sāka veidoties pēc 17. gadsimta, mijiedarbojoties [[skotu valoda]]i un [[britu angļu valoda]]i? [[Attēls:Shericka Jackson Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] [[Jamaika]]s sprintere '''[[Šerika Džeksone]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[200 m]] distancē, uzrādot čempionātu rekordu un visu laiku otro ātrāko rezultātu šajā distancē, bet kopumā viņai ir četras [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas? * ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] noslēgumā '''[[1581. gads Latvijā|1581. gadā]]''' [[Polijas karalis]] [[Stefans Batorijs]] ieradās [[Rīga|Rīgā]], kur 7. aprīlī pieņēma Rīgas pilsētas rātes un pilsoņu uzticības zvērestu? * ... [[1856. gads|1856. gada]] augustā '''[[Neandertāle]]s''' ieleja kļuva slavena kā vieta, kur klinšu alā tika atrastas zinātnē pirmās [[Neandertālietis|neandertālieša]] atliekas? [[Attēls:Drabešu muiža.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Drabešu muiža|Drabešu muižas pili]]''' [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā nodedzināja <small>(attēlā pirms 1905. gada)</small>, bet vēlāk atjaunoja; kopumā muižas centrā ir saglabājušās 12 ēkas? * ... {{dat|2022|12|8||bez}} '''[[Luiss de la Fuente]]''' tika iecelts par [[Spānijas futbola izlase]]s galveno treneri, un viņa vadībā Spānija uzvarēja [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? * ... 2021. gada daudzsēriju [[mākslas filma]] '''"[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]"''' par izdevējas [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijas Benjamiņas]] dzīvi sastāv no sešām spēlfilmām un vienas dokumentālās filmas? [[Attēls:2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 02.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempione]] [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 metru šķēršļu skrējienā]] '''[[Vinfreda Javi]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Kenija|Kenijā]], bet jau 15 gadu vecumā nomainīja pilsonību uz [[Bahreina|Bahreinu]] un tiesības pārstāvēt savu jauno valsti ieguva 2016. gadā? * ... [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 15. janvārī [[PSRS]] [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Luna-21]]''''' nosēdās uz [[Mēness]] virsmas [[Skaidrības jūra]]s austrumu krastā, uz Mēness virsmas nogādājot pašgājēju aparātu ''[[Lunohod-2]]''? * ... vardarbīgākā konfrontācija '''[[Tadžikistānas pilsoņu karš|Tadžikistānas pilsoņu karā]]''' notika no 1992. gada augusta beigām līdz 1993. gada jūlijam, kad [[Tadžikistāna]] faktiski tika sadalīta divās daļās? [[Attēls:Chiribiquete view.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā '''[[Čiribiketes nacionālais parks]]''' [[Kolumbija|Kolumbijā]] <small>(attēlā)</small> bija lielākā [[Mitrais tropu mežs|mitro tropu mežu]] [[īpaši aizsargājamā dabas teritorija]] pasaulē? * ... '''[[Norvēģijas sieviešu handbola izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām sieviešu [[handbols|handbola]] komandām, viņas ir trīskārtējās olimpiskās čempiones, četrkārtējās pasaules čempiones, kā arī 10 reizes bijušas Eiropas čempiones? * ... '''[[Kuldīgas vecpilsēta]]''' [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] tika iekļauta {{dat|2023|09|17||bez}} ar nr. 1658., kā viens no trim objektiem [[Latvija|Latvijā]] (arī [[Rīgas vēsturiskais centrs]] un [[Strūves ģeodēziskais loks]])? [[Attēls:Hugues Fabrice Zango Doha 2019.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}}, kas norisinājās 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], '''[[Igs Fabriss Zango]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija vēsturē pirmā [[Burkinafaso]] medaļa olimpiskajās spēlēs un tika izcīnīta valsts [[Neatkarības diena|Neatkarības dienā]] — 5. augustā? * ... '''[[1582. gads Latvijā|1582. gada]]''' 15. janvārī tika parakstīts [[Jamas Zapoļskas miera līgums]], ar ko [[Krievijas cariste]] atsacījās no [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā okupētās mūsdienu [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s austrumu daļas? * ... terminu '''[[semīti]]''' 18. gadsimtā ieviesa [[vācieši|vācu]] [[valodnieki]], lai šīs [[tautas]] atdalītu no [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautām; nosaukums ‘semīti’ ir radies no [[Bībele]]s personāža [[Noass|Noasa]] dēla Šema vārda? [[Attēls:Ortofoto-piccola.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]i piederošā vulkāniskas izcelsmes sala [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pantellerija]]''' <small>(satelītattēlā)</small> atrodas 100 km no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta un tikai 70 km no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[Papua-Jaungvinejas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1987. gadā, ar 20—0 pārspējot [[ASV Samoa futbola izlase|ASV Samoa]]? * ... '''[[Grobiņas arheoloģiskais ansamblis|Grobiņas arheoloģisko ansambli]]''' [[Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]] pieteica [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objekta]] statusam? [[Attēls:2022-08-18 European Championships 2022 – Men's High Jump by Sandro Halank–035.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. augustā [[Tokija|Tokijā]], [[Itālija]]s [[augstlēcējs]] '''[[Džanmarko Tamberi]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza tādu pašu rezultātu kā [[Katara]]s [[vieglatlēts]] [[Mutazs Isa Beršims]], abi sportisti vienojās neveikt atkārtotu lēkšanu un saņēma zelta medaļu? * ... [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] '''[[Kazales romiešu villa|Kazales romiešu villā]]''' [[Sicīlija|Sicīlijā]] tika atklāta viena no bagātākajām, lielākajām un daudzveidīgākajām romiešu [[mozaīka]]s kolekcijām pasaulē, un tādēļ šī vieta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Sids Kampeadors]]''' ir apdziedāts [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Kastīlijas Karaliste|kastīliešu]] eposā ''Cantar de mio Cid'', kur viņš pasniegts kā nacionālais varonis, spēcīgs, valdonīgs un lojāls [[bruņinieks]]? [[Attēls:Ape, Raganu klintis pie Vaidavas 1999-06-19 - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Apes pagasts|Apes pagastā]], [[Vaidava (upe)|Vadavas upes]] kreisajā krastā esošās '''[[Raganu klintis]]''' <small>(attēlā)</small> veido 2 [[smilšakmens]] kraujas līdz 10 metru augstumā, 5 atsevišķi [[avots|avoti]] un vairākas avotainas vietas, kā arī 4 nišas, kopā apmēram 440 metru garumā? * ... '''[[Kuka Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 1971. gadā, ar 0—30 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? * ... [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilšu savienība '''[[vjatiči]]''' ilgu laiku palika [[Pagānisms|pagāni]], [[kristietība]] dažās vietās pieņemta tikai 15. gadsimta sākumā? [[Attēls:Turun tuomiokirkko.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Turku katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir 12. gadsimtā nodibinātās [[Turku]] arhidiecēzes galvenā baznīca un visas [[Somija]]s [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] "mātes baznīca"? * ... '''[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātos vieglatlētikā telpās]]''' [[Latvija]] ir izcīnījusi vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? * ... [[latviešu valoda|latviešu valodā]] senākais '''[[slāvismi|slāvismu]]''' slānis ir saistīts ar 9.—12. gadsimtu, kad [[Balti|baltu ciltīm]] bija tirdznieciskie sakari ar [[krievi|krievu]] [[tirgotāji]]em? [[Attēls:Andoya2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vesterolu salas|Vesterolu salu]] grupas otra lielākā sala '''[[Anneja]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[Norvēģija]]s 10. lielākā sala? * ... [[Ukrainas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Viktors Cihankovs]]''' ir dzimis Naharijā, [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs Vitālijs Cihankovs spēlēja kā profesionāls [[futbolists]]? * ... '''[[2009. gada G-20 samits Londonā]]''' bija pirmais solis procesā, kurā [[G-20]] kļuva par "galveno starptautiskās ekonomiskās sadarbības apspriešanas, plānošanas un uzraudzības forumu"? [[Attēls:Noah Lyles Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[vieglatlēts]] '''[[Noa Lailss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dominējis sprintā Pasaules čempionātos, izcīnot divas zelta medaļas [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gadā]], vienu — [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022.]] un trīs zeltus trīs startos [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] (iepriekšējais, kas to paveicis, bija [[Useins Bolts]])? * ... '''[[oromu valoda]]''' ir viena no [[Etiopija]]s [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] un viena no minoritātes valodām [[Kenija|Kenijā]]? * ... [[2023. gads|2023. gadā]] '''[[Derna]]''' [[Lībija]]s ziemeļaustrumos ievērojami cieta [[lietusgāze|lietusgāžu]] izraisītos plūdos; gāja bojā vairāki tūkstoši iedzīvotāju? [[Attēls:Santiago Bernabeu.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Santjago Bernabeu]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no [[futbola klubs|futbola kluba]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] visu laiku svarīgākajām personām; 35 gadus viņš bija kluba prezidents, un viņa vārdā ir nosaukts kluba stadions ''[[Santiago Bernabéu (stadions)|Santiago Bernabéu]]''? * ... '''[[Kristiāns Lauterbahs]]''' bija vienīgais no [[Rīga]]s [[luterāņu mācītājs|luterāņu mācītājiem]], kurš pārdzīvoja [[Lielais mēris Latvijā|1710. gada mēra epidēmiju]]? * ... '''[[Maskavas pamiers (1944)|1944. gada Maskavas pamiers]]''' starp [[Somija|Somiju]], no vienas puses, un [[Padomju Savienība|PSRS]] ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], no otras puses, cita starpā lika Somijai izspiest [[Vērmahts|Vācijas karaspēku]] no savas teritorijas, kas noveda pie '''[[Lapzemes karš|Lapzemes kara]]'''? [[Attēls:Nicola McDermott (AUS).jpg|border|right|50px]] * ... savu otro olimpisko sudraba medaļu [[Austrālija]]s [[augstlēcēja]] '''[[Nikola Olislagersa]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], pārvarot 2,00 m augstumu un piekāpjoties tikai [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]] no [[Ukraina]]s, bet trešā palika vēl viena austrāliete '''[[Eleanora Patersone]]'''? * ... [[Vidusdonavas zemiene]]s lielākais plakanais līdzenums '''[[Alfelda]]''' veido vairāk nekā pusi no mūsdienu [[Ungārija]]s teritorijas valsts dienvidos un austrumos, to bieži uzskata par [[Ungārija]]s kultūras šūpuli? * ... pēdējais [[vulkāns|vulkāna]] '''[[Laki (vulkāns)|Laki]]''' izvirdums [[Islande|Islandē]] notika laika periodā starp [[1783. gads|1783. gada]] jūniju un [[1784. gads|1784. gada]] februāri, kad izvirduma rezultātā gaisā izdalījās arī liels daudzums indīgu gāzu, kā rezultātā gāja bojā puse Islandes mājlopu, bet tam sekojošajā [[bads|badā]] gāja bojā ap 10 tūkstošiem cilvēku — 20% valsts tā laika iedzīvotāju? [[Attēls:Dinner for His Majesty King Tupou VI of the Kingdom of Tonga and Her Majesty Queen Nanasipau’u 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tongas karalis]] '''[[Tupou VI]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais valdnieks, kurš ir cēlies no nepārtraukti kopš [[1875. gads|1875. gada]] valdošās Tupou dinastijas, bet pirms tam viņš 6 gadus bija [[Tonga]]s [[premjerministrs]]? * ... [[Itālija]]i piederošā vulkānisko salu grupa [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pelagu salas]]''' atrodas {{nobr|160 km}} no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta, {{nobr|120 km}} no [[Goco sala]]s un {{nobr|115 km}} no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[2007. gada NBA drafts|2007. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]]''' ar pirmo numuru [[Portlendas "Trail Blazers"]] izvēlējās 2,13 m garo centra spēlētāju [[Gregs Odens|Gregu Odenu]], tomēr viņa karjera traumu dēļ bija visai neveiksmīga, toties ar otro numuru izvēlētais [[Kevins Durants]] kļuva par lielāko šī drafta gada zvaigzni un vairākkārtēju [[NBA čempioni|NBA čempionu]]? [[Attēls:Jasmin Moghbeli official portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Irāna]]s izcelsmes [[kurdi|kurdu]] ģimenē [[Rietumvācija]]s pilsētā [[Bādnauheima|Bādnauheimā]] dzimusī '''[[Jasmina Moghbeli]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā tika ieskaitīta [[NASA]] 22. [[astronauti|astronautu]] grupā, bet viņas pirmais [[kosmiskais lidojums]] sākās [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 26. augustā, esot kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-7]]'' komandierei? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] piektajā metienu sērijā [[ASV]] [[vieglatlēte]] '''[[Laulauga Tausaga]]''' sasniedza personisko rekordu, [[diska mešana|disku]] raidot 69,49 metrus tālu, un negaidīti izcīnīja zelta medaļu? * ... vēsturiskā '''"[[Allažu ķimelis|Allažu ķimeļa]]"''' pamatā ir [[degvīns]], kas iegūts tvaicējot [[ķimenes|ķimeņu]] sēklas kopā ar [[etilspirts|spirtu]]; tam pievienoja [[Cukurs|cukuru]] un ķimeņu ēterisko eļļu, bet katrai brūvējuma partijai ražošanas noslēguma stadijā pievienoja īpašu zālīšu uzlējumu, kura recepte esot turēta lielā slepenībā un to nevienam neizpauda? [[Attēls:PanoramaMaceraty2010.JPG|border|right|50px]] * ... mūsu ēras [[5. gadsimts|5. gadsimtā]] [[Itālija]]s austrumu pilsēta '''[[Mačerata]]''' <small>(attēlā)</small> tika iznīcināta [[Alarihs I|Alariha I]] [[vestgoti|vestgotu]] iebrukumā, bet vēlāk atjaunota tagadējā vietā? * ... [[latvieši|latviešu]] blakusvāģu [[Motokross|motokrosa]] braucējs '''[[Māris Rupeiks]]''' 2005. gada Pasaules čempionāta kopvērtējumā kopā ar kantētāju Haraldu Kurpnieku izcīnīja 3. vietu? * ... viens no izplatītākajiem materiāliem '''[[dzēšgumija|dzēšgumiju]]''' izgatavošanā ir [[gumija]], bet to gatavo arī no [[polivinilhlorīds|vinila]] un [[plastmasas|plastmasām]]? [[Attēls:2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Long Jump by Sandro Halank–012.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Miltiadis Tentoglu]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2020}}. un {{oss|V=2024|L=G}} čempions, [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempions]], kā arī trīskārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempions]] [[Tāllēkšana|tāllēkšanā]]? * ... [[1503. gads|1503. gadā]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Alfonsu de Albukerks]] eiropiešiem no jauna atklāja '''[[Hūrijā Mūrijas salas]]''' [[Arābijas pussala]]s dienvidu piekrastē? * ... 2000. gadu sākumā [[ASV]] saskārās ar paaugstinātiem slēpņu un ceļmalas bumbu draudiem militāro operāciju laikā [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], un reaģējot uz šiem draudiem tika izstrādāta smagā riteņu [[bruņumašīna]] ar uzlabotu pretmīnu aizsardzību '''''[[Cougar]]'''''? [[Attēls:Alida-Valli-1947.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alīda Valli]]''' <small>(attēlā)</small> bija viena no populārākajām [[aktrise|aktrisēm]] [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] laika posmā, [[Benito Musolīni]] viņu nodēvēja par par "visskaistāko sievieti pasaulē"? * ... 2022. gada [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) finālsērijā '''[[Lasvegasas "Aces"]]''' uzvarēja [[Konektikutas "Sun"]] un ieguva franšīzes pirmo čempiontitulu, kā arī pirmo titulu [[Lasvegasa]]i kādā no profesionālajiem komandu sporta veidiem? * ... pēc [[Krievijas Impērija]]s administratīvās reformas '''[[1776. gads Latvijā|1776. gada]]''' 4. septembrī bijusī [[Daugavas province]] tika sadalīta [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķos]], kopā ar agrākajām Polockas un Vitebskas provincēm to iekļāva jaundibinātajā [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]]? [[Attēls:Camryn Rogers (CAN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar 76,97 m tālu raidījumu '''[[Kemrina Rodžersa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par uzvarētāju [[vesera mešana|vesera mešanā]], kļūstot par tikai par trešo [[Kanāda]]s sportisti, kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēles [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] sievietēm, iepriekšējo reizi tas notika [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? * ... no [[Indostānas pussala]]s galējā dienvidu punkta '''[[Kumari rags|Kumari raga]]''' tiek vilkta nosacītā līnija, kas atdala [[Arābijas jūra|Arābijas jūru]] un tai pieskaitīto [[Lakšadvīpu jūra|Lakšadvīpu jūru]] rietumos no [[Bengālijas līcis|Bengālijas līča]] austrumos un no pārējā [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]]? * ... no '''[[Inku ceļu sistēma]]s''' apmēram 30 000 kilometru garumā mūsdienu [[Kolumbija]]s, [[Ekvadora]]s, [[Peru]], [[Čīle]]s un [[Argentīna]]s teritorijā ir saglabājušies apmēram 6000 kilometru? [[Attēls:FRA-500f-anv.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]i pārejot uz [[eiro]], no [[2002. gads|2002. gada]] 1. janvāra līdz 17. februārim '''[[Francijas franks]]''' <small>(attēlā)</small> bija apgrozībā paralēli eiro, [[Valūtas kurss|maiņas kurss]] bija 6,55957 franki par 1 eiro? * ... [[Andoras futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Koldo Alvaress]]''' pats izlases rindās ir aizvadījis 78 mačus, spēlējot [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā? * ... '''[[1775. gads Latvijā|1775. gada]]''' 8. jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]] tika parakstīts [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Pētera akadēmijas]] (''Academia Petrina'') dibināšanas akts? [[Attēls:Lorenzo de Medici.jpg|border|right|50px]] * ... ''[[de facto]]'' [[Florence]]s Republikas valdnieks no [[Mediči dzimta]]s '''[[Lorenco de' Mediči]]''' <small>(attēlā [[Anjolo Brondzīno]] gleznā)</small> bija ietekmīgākais un aizrautīgākais [[renesanse]]s kultūras mecenāts [[Itālija|Itālijā]], vislabāk pazīstams ar tādu mākslinieku kā [[Sandro Botičelli]] un [[Mikelandželo]] atbalstīšanu? * ... uzvarot [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], '''[[Čeisa Džeksone]]''' kļuva par pirmo [[ASV]] [[lodes grūdējs|lodes grūdēju]] sievietēm, kas uzvarējusi pasaules čempionātā? * ... mūsu [[galaktika]] jeb [[Piena Ceļš]] ir tipiska šķērsotā '''[[spirālveida galaktika]]'''? [[Attēls:Trani 061.JPG|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s dienvidaustrumu pilsētas '''[[Trani]]''' <small>(attēlā)</small> ziedu laiki bija 12. un 13. gadsimtā, kad caur tās [[osta|ostu]] uz [[Svētā zeme|Svēto zemi]] devās [[Krusta kari|Krusta karu]] dalībnieki? * ... viens no [[Latvijas basketbola izlase]]s vadošajiem spēlētājiem '''[[Andrejs Gražulis]]''' kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-20 čempionātā]]? * ... slavenākais '''[[korsikāņi|korsikānis]]''' ir [[Napoleons Bonaparts]]? [[Attēls:María Pérez García (ESP) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|5|21||bez}} Eiropas komandu čempionātā soļošanā [[Podebradi]] [[Spānija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Marija Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 35 km soļošanā, un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|tā paša gada Pasaules čempionātā]] izcīnīja zelta medaļas abās [[soļošana]]s distancēs? * ... [[valoda]]s ziņā '''[[šveicieši]]''' ir iedalīti vairākās etnolingvistiskās grupās: [[vācšveicieši]], kas ir aptuveni 65 % [[Šveice]]s iedzīvotāju, frankošveicieši, [[italošveicieši]] un retoromāņi, kas runā [[Retoromāņu valoda|retoromāņu valodā]]? * ... '''[[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]]''' virspavēlnieks ir britu monarhs, karalis [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]? [[Attēls:Elaeis guineensis MS 3467.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[palmu eļļa]]s''' ir vieglāk stabilizējamas un saglabā kvalitatīvu garšu un konsistenci pārstrādātos [[pārtikas produkti|pārtikas produktos]], tāpēc pārtikas ražotāji bieži vien dod priekšroku to izmantošanai <small>(attēlā eļļas palmas)</small>? * ... [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vieglatlēts]] '''[[Ernests Džons Objena]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]], kļūstot par pirmo Filipīnu vieglatlētu, kas ieguvis medaļu pasaules čempionātā? * ... '''[[navahi|navahu]]''' apdzīvotais indiāņu rezervāts Navahu nācija ir pēc platības lielākais [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]? [[Attēls:Vista de Benidorm, España, 2014-07-02, DD 63.JPG|border|right|50px]] * ... [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabala]] pilsēta '''[[Benidorma]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis [[Spānija|Spānijā]] kopš 1925. gada, kad tika paplašināta tās [[osta]] un uzceltas pirmās viesnīcas, tomēr tikai 20. gadsimta 50. gados tā kļuva pazīstama kā vasaras galamērķis cilvēkiem, kas ierodas no Spānijas iekšzemes? * ... [[futbolists|futbolista]] karjeras sākumā '''[[Alehandro Garnačo]]''' pārstāvēja [[Spānija]]s jauniešu izlasi, bet, tā kā viņa māte ir [[argentīnieši|argentīniete]], viņš var pārstāvēt arī šīs valsts izlasi un 2023. gadā debitēja [[Argentīnas futbola izlase]]s sastāvā? * ... bijušais [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] apsardzes priekšnieks [[latvieši|latvietis]] '''[[Pēteris Pakalns]]''' tika arestēts un sodīts ar nāvessodu [[1937. gads|1937. gadā]] par "kontrrevolucionāru labējo sazvērstību [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] orgānos"? [[Attēls:Tatum O'Neal in 2019.jpg|border|right|50px]] * ... par desmit gadu vecumā kopā ar tēvu [[Raiens O'Nīls|Raienu]] nospēlēto lomu filmā '''"[[Papīra mēness]]"''' '''[[Tatuma O'Nīla]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", padarot viņu par visu laiku jaunāko Kinoakadēmijas balvas ieguvēju? * ... [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s [[starpplanētu zonde|zondi]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] trīs lielāko pavadoņu pētniecībai '''''[[Jupiter Icy Moons Explorer]]''''' kosmosā palaida [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]], bet Jupiteru tai plānots sasniegt [[2031. gads|2031. gadā]], pa ceļam veicot četrus [[Gravitācijas manevrs|gravitācijas manevrus]]? * ... '''[[Britu Zālamana salas]]''' beidza pastāvēt [[1978. gads|1978. gadā]], kad tika proklamēta neatkarīga [[Zālamana Salas|Zālamana Salu valsts]] un pieņemta tās [[konstitūcija]]? [[Attēls:Cindy Kiro official portrait October 2021 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads|2021. gada]] 21. oktobrī '''[[Sindija Kiro]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[maori]] tautības pārstāvi [[Jaunzēlande]]s ģenerālgubernatora amatā? * ... [[Kamerūnas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] '''[[Brians Mbeumo|Briana Mbeumo]]''' tēvs ir no [[Kamerūna]]s, bet māte ir [[francūziete]], un, lai arī viņš ir pārstāvējis [[Francija]]s jaunatnes izlases, kopš 2022. gada ir Kamerūnas izlases spēlētājs? * ... [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[vēsturnieks]]-[[logogrāfs]] '''[[Milētas Kadms]]''' senajos laikos tika atzīts kā [[literatūra]]s [[proza]]s dibinātājs, konkurējot ar [[Atēnu Ferekīds|Atēnu Ferekīdu]] par senākā prozaiķa statusu? [[Attēls:WKB2023 2665 hammer (53173532020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s [[vesera mešana|vesera metējs]] '''[[Ītans Kacbergs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]] ar 84,12 metrus tālu metienu, apsteidzot otrās vietas ieguvēju par vairāk nekā 4 [[metri]]em; šī Kanādai bija pirmā medaļa vesera mešanā kopš sudraba [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpiādē]]? * ... no [[1945. gads|1945.]] līdz [[1949. gads|1949. gadam]] norisinājās Indonēzijas neatkarības karš, kura rezultātā '''[[Nīderlandes Austrumindija]]''' beidza pastāvēt, un izveidojās [[Indonēzija]]s valsts? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]] '''[[Raijāna Bernāvi]]''' no [[Saūda Arābija]]s veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-2]]'', kļūstot par pirmo [[arābi|arābu]] sievieti kosmosā? [[Attēls:Helsinki July 2013-27a.jpg|border|right|50px]] * ... kad [[1812. gads|1812. gadā]] [[Helsinki]] kļuva par [[Somijas Lielhercogiste]]s galvaspilsētu, [[Krievijas cars]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] nodibināja fondu divu [[katedrāle|katedrāļu]] celtniecībai pilsētā — tā tapa '''[[Helsinku luterāņu katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> un '''[[Helsinku pareizticīgo katedrāle]]'''? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] mirušais [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Anatolijs Konstantinovs]]''', kurš vairāk pazīstams kā treneris bērnu basketbolā, [[1992. gada LBL sezona|1992. gadā]] bija [[Latvijas Basketbola līga]]s pirmās sezonas čempionvienības "[[Brocēni/Parair]]" galvenais treneris? * ... 2020. gadā '''''[[Revolut]]''''' kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vērtīgāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, taču tā ir arī [[Lietuva]]s tiešsaistes [[banka]], jo [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] to licencē un regulē [[Lietuvas Banka]]? [[Attēls:Gudaf Tsegay at Belgrade 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|9|17||bez}} [[Dimanta līga]]s sezonas finālposmā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Gudafa Cegaja]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[5000 metri|5000 metru skrējienā]], finišējot pēc 14 minūtēm un 0,21 sekundes? * ... termins "džips" (''jeep'') joprojām tiek lietots kā vispārējs termins [[transportlīdzekļi]]em, kas radīti, iedvesmojoties no '''''[[Jeep]]''''' un ir piemēroti lietošanai bezceļa apvidū? * ... '''[[Knaps Makdaks|Knapa Makdaka]]''' tēlu izveidoja kā [[Donalds Daks|Donalda Daka]] antagonistu 1947. gada komiksā ''Christmas on Bear Mountain'', tomēr Makdaka popularitāte ātri pieauga, un viņš kļuva par vienu no Donalda Daka visuma pastāvīgajiem tēliem? [[Attēls:Actinidia deliciosa Kiwi Fruit კივი.JPG|border|right|50px]] * ... vairumam '''[[aktinīdijas|aktinīdiju]]''' ir ēdami [[Auglis|augļi]] — [[Kivi (auglis)|kivi]], kas visbiežāk tiek iegūti no kivi auga <small>(attēlā)</small>? * ... [[1945. gads|1945. gada]] 12. maijā ap pulksten 3:00 amerikāņu un padomju militāro pārstāvju klātbūtnē ''[[Waffen-SS]]'' ģenerālis '''[[Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss]]''' parakstīja pēdējo [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militāro kapitulāciju [[Eiropa|Eiropā]] un pēc tam nošāvās? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Vanesa Jasa]]''' ir dzimusi sportistu ģimenē: viņas tēvs Ilgvars ir bijis bokseris, bet vecākais brālis [[Māris Jass|Māris]] spēlējis [[hokejs|hokeju]], pārstāvot arī [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasi]], tāpat izlases hokejisti ir bijuši brālēns [[Koba Jass|Koba]] un tēva brālis [[Mareks Jass|Mareks]]? [[Attēls:Indiandishes.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Karijs (ēdiens)|karija]]''' sastāvdaļas un pasniegšanas veids ir atkarīgs no reģionālām kultūras [[Tradīcija|tradīcijām]] un personīgām vēlmēm, un, piemēram, [[Taizeme|taizemiešu]] karija receptes ir ļoti atšķirīgas no tām, kas tiek izmantotas [[Japāna|Japānā]] <small>(attēlā dažādi [[indieši|indiešu]] kariji)</small>? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs VI]]''' pāvesta krēslā bija tikai 16 dienas, kas bija otrs īsākais termiņš aiz [[Urbāns VII|Urbāna VII]]? * ... [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Londona|Londonā]] '''[[Tomass Volšs]]''' kļuva par pasaules čempionu, [[Lodes grūšana|aizgrūžot lodi]] 22,03 metrus tālu; šajā gadā viņš tika atzīts par [[Jaunzēlande]]s Gada sportistu vīriešiem? [[Attēls:Monaco BW 2011-06-07 16-07-20.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Monako katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Monako]] valdošās Grimaldi dinastijas [[nekropole]]; citu starpā šeit apglabāta [[Greisa Kellija]]? * ... [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā '''[[1705. gads Latvijā|1705. gada]]''' vasarā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] iebruka ap 12 000 vīru liels [[Krievija]]s karaspēks [[Boriss Šeremetjevs|Borisa Šeremetjeva]] vadībā, kas 16. jūlijā cieta sakāvi [[Mūrmuižas kauja|Mūrmuižas kaujā]]? * ... '''[[Francis Lācis]]''', kurš [[Latvija]]s [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] izlases sastāvā piedalījās {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], ir spēlējis klasisko [[basketbols|basketbolu]] visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs un bijis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidāts? [[Attēls:Segesta AncientGreekTemple 0932.jpg|border|right|50px]] * ... antīkā pilsēta [[Sicīlija]]s rietumu daļā '''[[Segesta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama ar labi saglabājušos dorisko [[templis|templi]]? * ... '''[[Fātimiju kalifāts]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] beidza pastāvēt [[1171. gads|1171. gadā]], kad to, kas bija no valsts palicis pāri, pakļāva [[Aijūbidu dinastija]]s valdnieks [[Saladīns]]? * ... [[Igaunija]]s [[vieglatlēts]], kurš startē [[400 metru barjerskrējiens|400 m barjerskriešanas]] sacensībās, '''[[Rasmuss Megi]]''' ir piedalījies četrās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], trīs reizes iekļūstot finālā? [[Attēls:Jakov Milatović (2023-05-30).jpg|border|right|50px]] * ... kļūdams par [[Melnkalne]]s [[prezidents|prezidentu]] 36 gadu vecumā, '''[[Jakovs Milatovičs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko Melnkalnes prezidentu, kā arī otro jaunāko kādas valsts vadītāju aiz [[Burkinafaso]] prezidenta Ibrahima Trajores? * ... '''[[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijai 2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]''' bija otrās [[vasaras olimpiskās spēles]] kopš valsts neatkarības atjaunošanas, kad [[Latvija]]s sportisti neizcīnīja nevienu medaļu (iepriekš [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016. gadā]])? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 19. augustā [[Krievija]]s [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]] '''''[[Luna-25]]''''' nekontrolēti ietriecās [[Mēness]] virsmā? [[Attēls:Stratford-Upon-Avon, High Street, geograph 3969622 by Lewis Clarke.jpg|border|right|50px]] * ... [[Anglija]]s pilsēta '''[[Stretforda pie Eivonas]]''' <small>(attēlā)</small> ir rakstnieka [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] dzimtā pilsēta, kurā viņš arī ir miris; katru gadu pilsētu Šekspīra dēļ apmeklē liels skaits [[tūristi|tūristu]] — gadā vidēji 2,7 miljoni? * ... [[Padomju Savienība]]s '''[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Galveno izlūkošanas pārvaldi]]''' 20. gadsimta 20. un 30. gados ir vadījuši trīs [[latvieši]]: [[Jānis Lencmanis]], [[Arvīds Zeibots]] un [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]]? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' no [[Latvija]]s vieglatlētiem labāko rezultātu sasniedza [[Anete Sietiņa|Anete Kociņa]], kas izcīnīja 4. vietu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]]? [[Attēls:Denis Sassou Nguesso 2014.jpg|border|right|50px]] * ... no 2006. līdz 2007. gadam [[Kongo Republika]]s [[prezidents]] '''[[Denī Sasū Ngeso]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Āfrikas Savienība]]s vadītājs? * ... '''[[Napoleona kodekss]]''', kas tika izstrādāts un pieņemts 19. gadsimta sākumā pēc [[Francijas Republika]]s pirmā konsula [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iniciatīvas un ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsdienās, deva spēcīgu impulsu turpmākajam kodifikācijas procesam daudzās pasaules valstīs? * ... {{oss|V=2024|L=Ģ}} [[Parīze|Parīzē]] dalībnieci [[BMX riteņbraukšana|BMX riteņbraukšanā]] '''[[Veronika Monika Stūriška|Veroniku Moniku Stūrišku]]''' 2022. gadā atzina par gada [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|labāko riteņbraucēju Latvijā]]? [[Attēls:Rio Magdalena, Colombia 01.jpg|border|right|50px]] * ... 1528 km garā '''[[Magdalena]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā [[upe]] [[Kolumbija|Kolumbijā]]? * ... kopš Pireneju miera laikiem [[pilsēta]] un municipalitāte [[Katalonija|Katalonijas autonomajā apgabalā]] '''[[Līvija]]''' ir bijusi [[Spānija]]s [[Anklāvs|eksklāvs]], jo no visām pusēm to aptver [[Francija]]s teritorija? * ... [[1960. gads|1960. gadā]] [[Šrilanka]]s [[politiķe]] un [[diplomāte]] '''[[Sirimavo Bandaranaike]]''' kļuva par pirmo [[sieviete|sievieti]] pasaulē, kas kļuvusi par [[premjerministre|premjerministri]]? [[Attēls:Jerusalem-2013(2)-Aerial-Temple Mount-(south exposure).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempļa kalns (Jeruzaleme)|Tempļa kalns]]''' [[Jeruzaleme]]s vecpilsētā <small>(attēlā)</small> ir svētvieta gan [[jūdaisms|jūdaismā]], gan [[kristietība|kristietībā]], gan [[islāms|islāmā]]? * ... zinātniski '''[[ādas slimības|ādas slimību]]''' pētījumi [[Latvija|Latvijā]] sākās [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]], kad [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] nodibināja ādas un veneroloģisko slimību katedru, ko kopš 1923. gada vadīja [[Pēteris Sniķers]]? * ... [[1805. gads|1805. gadā]] izveidotajā [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērijai]] pakļautajā '''[[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Itālijas Karalistē]]''' [[Napoleons Bonaparts|Napoleonam I]] tika piešķirts [[karalis|karaļa]] tituls, bet viņa padēlam [[Ežēns de Boarnē|Ežēnam de Boarnē]] — vicekaraļa tituls? [[Attēls:Lupiner i vår trädgård, Ahla.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[daudzlapu lupīna]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika]]s ziemeļrietumu daļa, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā ievesta kā [[kultūraugs]], daudzviet pārgājusi savvaļā; [[Latvija|Latvijā]] lupīnas ir atzītas par [[Invazīva suga|invazīviem augiem]]? * ... ar '''[[Militārais apvērsums Nigērā (2023)|2023. gada militāro apvērsumu Nigērā]]''' tā kļuva par piekto [[Rietumāfrika]]s un [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikas]] valsti, kurā kopš 2020. gada ir noticis [[apvērsums]]; pašā [[Nigēra|Nigērā]] tas bija piektais militārais apvērsums kopš valsts neatkarības iegūšanas 1960. gadā, taču pirmais kopš 2010. gada? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Hanibals Medžbri]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases? [[Attēls:Krusa Dobeles novads 2023 8 7.jpg|border|right|50px]] * ... pirms '''[[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā|2023. gada 7. augusta negaisa Latvijā]]''' tika aizvadīta jebkad siltākā nakts [[Latvija]]s meteoroloģisko novērojumu vēsturē <small>(attēlā lielgraudu [[krusa]] [[Dobeles novads|Dobeles novadā]], [[Apgulde|Apguldē]])</small>? * ... '''[[2023. gada Pasaules kauss regbijā|2023. gada Pasaules kausā regbijā]]''' [[Dienvidāfrikas regbija izlase]] saglabāja savu [[2019. gada Pasaules kauss regbijā|2019. gadā]] iegūto čempionu titulu, finālā uzvarot [[Jaunzēlandes regbija izlase|Jaunzēlandi]] un kļūstot par pirmo komandu, kas turnīrā uzvarējusi četras reizes? * ... [[franči|franču]] [[politiķis]], [[filozofs]] un [[ekonomists]] '''[[Pjērs Žozefs Prudons]]''' tiek uzskatīts par [[anarhisms|anarhisma]] "tēvu"? [[Attēls:Maynor Figueroa 2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majnors Figeroa]]''' <small>(attēlā)</small> [[Hondurasas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2003. gadā, piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]], kopā izlasē aizvadot 181 spēli? * ... '''[[Siņhajas revolūcija]]''' [[Ķīna|Ķīnā]] beidzās ar sešus gadus vecā [[Cjinu dinastija]]s imperatora [[Puji]] atkāpšanos no troņa [[1912. gads|1912. gada]] 12. februārī, kas iezīmēja aptuveni 2000 gadus ilgas monarhijas valdīšanas beigas un Ķīnas agrīnās republikas sākumu? * ... '''[[Lielais Viktorijas tuksnesis]]''' ir lielākais [[tuksnesis]] [[Austrālija|Austrālijā]] ar platību 424 400 km²? [[Attēls:Jason Schwartzman in 2018 by Sachyn Mital (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris|kinoaktiera]] un [[mūziķis|mūziķa]] '''[[Džeisons Švarcmans|Džeisona Švarcmana]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[kinoproducents]] Džeks Švarcmans, bet māte [[aktrise]] '''[[Talija Šaira]]''' — [[kinorežisors|kinorežisora]], producenta un scenārista [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisa Forda Kopolas]] māsa? * ... '''[[1697. gads Latvijā|1697. gada]]''' pavasarī [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] [[Jelgava|Jelgavā]] uzņēma Krievijas Lielo sūtniecību ceļā uz Rietumeiropu, kurā bija arī jaunais cars [[Pēteris I|Pēteris]], uz kuru Jelgavas galma spožums esot atstājis lielu iespaidu? * ... '''''[[World Aquatics]]''''' (agrāk Starptautiskā Peldēšanas federācija) galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]]? [[Attēls:S-Bahn Berlin Baureihe 481.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes pilsētas elektrovilciens]]''' (''S-Bahn'') <small>(attēlā)</small> papildina [[Berlīnes metro]] (''U-Bahn'') un nodrošina savienojumu ar daudziem ārējiem [[Berlīne]]s rajoniem? * ... '''[[Kontinentālā blokāde]]''', ko 1806.—1814. gadā īstenoja [[Francijas Pirmā impērija|Francijas]] imperators [[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]] pret savu galveno pretinieku — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], nopietni kaitēja pašai Francijai, bet tā mērķis — sagraut Lielbritāniju, netika sasniegts? * ... '''[[sniega līnija]]''' savu lielāko augstumu sasniedz sausos [[tropu josla|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionos (līdz 6,5 km [[virs jūras līmeņa]]), pie [[ekvators|ekvatora]] pazeminoties līdz 4,4 km? [[Attēls:Louis XIV of France.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas karaļa]] [[Luijs XIV|Luija XIV]] <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikā '''[[Vecais režīms]]''' ieguva [[Absolūtisms|absolūtisma]] pārvaldes formu? * ... '''[[Sešu nāciju čempionāts]]''' pašreizējā formātā notiek kopš 2000. gada, kad dalībvalstu rindas papildināja '''[[Itālijas regbija izlase]]'''? * ... '''[[Portsmutas miera līgums]]''', kas izbeidza [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karu]], noteica, ka [[Krievijas Impērija]] atdeva [[Japānas Impērija]]i [[Sahalīna]]s dienvidus, piešķīra nomas tiesības uz Ļaodunas pussalu ar [[Portartūra|Portartūru]] un [[Daļņija|Daļņiju]], kā arī atzina [[Koreja|Koreju]] par tās interešu sfēru? [[Attēls:Destroying Chinese war junks, by E. Duncan (1843).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmais Opija karš]]''' starp [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Cjinu dinastija]]s [[Ķīna (reģions)|Ķīnu]] vājināja Ķīnu un palielināja tās izolāciju no pārējās pasaules <small>(attēlā jūras kauja starp angļiem un ķīniešiem)</small>? * ... '''''[[Damnatio memoriae]]''''' bija īpašs pēcnāves soda veids, ko [[Senā Roma|Senajā Romā]] piemēroja valsts noziedzniekiem — lai izdzēstu mirušā piemiņu, iznīcināja visas materiālās liecības par noziedznieka eksistenci — statujas, sienu un kapu pieminekļu uzrakstus, atsauces likumos un hronikās? * ... [[Krievijas Impērija]]s Ministru padomes priekšsēdis 1905. un 1906. gadā '''[[Sergejs Vite]]''' bija cēlies no [[Kurzemes guberņa]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas? [[Attēls:Hinrichtung Ludwig des XVI.png|border|right|50px]] * ... [[Franču revolūcija]]s laikā [[1793. gads|1793. gada]] 21. janvārī notikusī '''[[Luija XVI sodīšana ar nāvi]]''' <small>(attēlā)</small> notika Revolūcijas laukumā, kas iepriekš bija nosaukts viņa vectēva vārdā par [[Luijs XV|Luija XV]] laukumu (mūsdienās [[Konkordijas laukums]])? * ... [[Kandahāra]]s mullas, ''[[Taliban]]'' līdera un faktiskā [[Afganistānas Islāma Emirāts|Afganistānas Islāma Emirāta]] vadītāja no 1996. līdz 2001. gadam '''[[Muhameds Omārs|Muhameda Omāra]]''' nāves apstākļi līdz pat šim brīdim ir neskaidri? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] '''[[Āfrika (Romas province)|Āfrikas province]]''' tika izveidota pēc Trešā Pūniešu kara, kad Roma sakāva [[Kartāga|Kartāgu]] un iznīcināja to? [[Attēls:Moshe Dayan, Chief of General Staff.jpg|border|right|50px]] * ... neraugoties uz [[Izraēla]]s aizsardzības ministra [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] un [[Salīdzināšanas dienas karš|Salīdzināšanas dienas kara]] laikā '''[[Moše Dajans|Mošes Dajana]]''' <small>(attēlā)</small> kaujinieka reputāciju, daudzi viņa centieni valdībā bija vērsti uz vienošanos slēgšanu ar kaimiņu arābu valstīm, viņš atbalstīja [[Palestīniešu pašpārvalde|palestīniešu autonomiju]]? * ... '''[[Berlīnes metro]]''' jeb ''U-Bahn'' gada laikā pārvadā vairāk nekā 400 miljonus pasažieru? * ... [[Latvija]]s [[orientieriste]] '''[[Inga Dambe]]''' ilgus gadus dzīvojusi [[Somija|Somijā]], pārstāvot klubu ''Paimio Rasti'', kurā ir arī trenere, viņa ir divreiz uzvarējusi un divreiz bijusi otrā nozīmīgākajās Somijas daudzdienu sacensībās ''[[Fin5]]''? [[Attēls:Japanese Foxtail millet 02.jpg|border|right|50px]] * ... piemērotā klimatā '''[[Itālijas sarene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek plaši kultivēta [[Labība|graudu ieguvei]]; vecākās liecības par sugas audzēšanu tika atrastas [[Ķīna|Ķīnā]], vairāk nekā 8000 gadu [[pirms mūsu ēras]]? * ... [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionāta šahā]] uzvarētājs '''[[Sālems Sālahs]]''' sākot ar 2006. gadu sadarbojās ar [[Latvija]]s [[šahs|šaha]] [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistaru]] [[Edvīns Ķeņģis|Edvīnu Ķeņģi]] un bija viens no pazīstamākajiem viņa kā [[Treneris|trenera]] audzēkņiem? * ... Kinoakadēmija nolēma rīkot '''[[3. Kinoakadēmijas balva|3. Kinoakadēmijas balvas ceremonija]]''' novembrī, lai to tuvinātu atbilstības periodam, tāpēc ceremonija notika tikai septiņus mēnešus pēc [[2. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas, padarot [[1930. gads|1930. gadu]] par vienīgo gadu, kurā notika divas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas? [[Attēls:Bled Overview.JPG|border|right|50px]] * ... [[1918. gads|1918. gadā]] [[Slovēnija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Bleda]]''' <small>(attēlā)</small> nonāca [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s pakļautībā un kļuva par valdošā Karadžordževiču nama vasaras rezidenci; šo tradīciju turpināja [[Dienvidslāvija]]s līderis [[Josips Brozs Tito]], kad viņš 1947. gadā uzcēla šeit savu vasaras rezidenci? * ... '''[[Ačinskas pedagoģiskais tehnikums]]''' bija [[Krievijas latvieši|Krievijas latviešu]] vidējā pedagoģiskā mācību iestāde laikā no 1930. līdz 1938. gadam [[Ačinska|Ačinskā]], [[Krievijas PFSR]] [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas apgabalā]], kļūstot par metodisko centru [[Sibīrija]]s latviešu skolu [[skolotāji]]em? * ... [[1904. gads|1904. gadā]] sākās [[Krievijas—Japānas karš]], un '''[[Korejas impērija]]''' kļuva par abu lielvaru kaujas lauku, pēc Japānas uzvaras tā vēl vairāk nostiprināja savu kontroli pār Koreju? [[Attēls:Rubens apostel simon.jpg|border|right|50px]] * ... viena no [[Jēzus Kristus]] divpadsmit [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa Kānanieša]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> simboli ir [[laiva]], airis, [[krusts]] un [[zāģis]], [[zivis|zivs]] (vai divas zivis) un [[šķēps]]? * ... '''[[Losalamosas Nacionālā laboratorija]]''', kas tika izveidota [[Manhatanas projekts|Manhatanas projekta]] ietvaros [[1943. gads|1943. gadā]], ir lielākais darba devējs [[ASV]] [[Ņūmeksikas štats|Ņūmeksikas štatā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] maijā partijas "Alternative" vadībā nonāca [[Valentīns Jeremejevs]], kurš to pārveidoja to par partiju '''"[[Tautas varas spēks (partija)|Tautas varas spēks]]"''' un ar to startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]]? [[Attēls:Symphoricarpos albus rametto.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[sniegogas|sniegogu]]''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] līdz [[Hondurasa]]i, taču sugas ir ieviesušās arī citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā strauta sniegoga)</small>? * ... '''[[Deli sultanāts]]''' bija pirmā lielā [[valsts]] mūsdienu [[Indija]]s teritorijā, kuru dibināja iekarotāji, nevis teritorijas pamatiedzīvotāji? * ... '''[[Novorosijskas jūras osta]]''' ir viena no lielākajām [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Osta|ostām]] un lielākā osta [[Krievija|Krievijas Federācijā]]? [[Attēls:Mohammad bin Salman October 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējā [[Saūda Arābija]]s monarha [[Selmāns Āl Saūds|Selmāna Āl Saūda]] septītais dēls kroņprincis un premjerministrs '''[[Muhammeds bin Selmāns]]''' <small>(attēlā)</small> ''[[de facto]]'' tiek uzskatīts par valsts vadītāju? * ... saskaņā ar [[1961. gads|1961. gada]] Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām uzņemošās valsts iestādēm nav pienākuma paskaidrot iemeslus, kāpēc [[diplomāts]] ir pasludināts par '''''[[persona non grata]]'''''? * ... '''[[Loka šaušana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušana sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' visās piecās disciplīnās [[zelta medaļa]]s izcīnīja [[Dienvidkoreja]]s sportisti? [[Attēls:Сунтажский дворец.jpg|border|right|50px]] * ... sākot ar 2024. gada 1. septembri [[vidusskola]] [[Suntaži|Suntažos]] tika reorganizēta par '''[[Suntažu pamatskola|Suntažu pamatskolu]]''' <small>(attēlā viena no skolas ēkām — [[Suntažu muiža]])</small>? * ... [[1902. gads Latvijā|1902. gadā]] latviešu kuģu īpašnieks un kapteinis '''[[Mārtiņš Veide]]''' uzbūvēja jaunu savas ģimenes dzīvojamo namu [[Ainaži|Ainažos]], tā saukto [[Veides pils|Veides pili]], kas joprojām ir viena no greznākajām un lielākajām pilsētas ēkām? * ... [[Krievija|Krievijā]] dzimusī un dzīvojošā bijusī [[daiļslidotāja]] '''[[Margarita Drobjazko]]''', kas startēja pārī ar [[lietuvieši|lietuvieti]] Povilu Vanagu, atbalstīja [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā]], par ko 2023. gada 15. septembrī viņai tika atņemta [[Lietuva]]s [[pilsonība]]? [[Attēls:Sinead O'Connor (14828633401) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[īri|īru]] [[dziedātāja]]s '''[[Šineida O'Konora|Šineidas O'Konoras]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā izdotie memuāri ''Rememberings'' kļuva par bestselleru? * ... '''[[Jaunkaledonijas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1991. gadā, kad pārspēja [[Guamas futbola izlase|Guamu]] ar 18—0? * ... 2023. gadā '''[[Patrisa Lumumbas Krievijas Tautu draudzības universitāte|Krievijas Tautu draudzības universitātei]]''' tika atgriezts [[Padomju Savienība]]s laikā lietotais [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskās Republikas]] neatkarības cīnītāja [[Patriss Lumumba|Patrisa Lumumbas]] vārds? [[Attēls:Mohammad Khatami - December 11, 2007.jpg|border|right|50px]] * ... no 1997. līdz 2005. gadam būdams [[Irāna]]s prezidents, '''[[Muhammeds Hātami]]''' <small>(attēlā)</small> mēģināja īstenot reformas, lai demokratizētu politisko sistēmu Irānā, bet lielu daļu viņa ierosināto tiesību aktu bloķēja konservatīvie politiķi? * ... 2021. gadā [[Anglija]]s [[futbola klubs]] '''''[[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]''''' izkrita uz ''National League'' jeb pēc spēka piekto līgu, kļūstot par pirmo kādreizējo [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu, kas tur ir spēlējis? * ... vairāk nekā viens miljons '''[[kubieši|kubiešu]]''' dzīvo [[ASV]]? [[Attēls:Badalona - La Rambla.jpg|border|right|50px]] * ... [[Basketbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbola sacensības 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs]] tika organizētas '''[[Badalona|Badalonā]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Vladimirs Voroņins|Vladimira Voroņina]] dibinātā '''[[Moldovas Republikas komunistu partija]]''' no 2001. līdz 2009. gadam bija [[Moldova]]s valdošā [[politiskā partija|partija]]? * ... '''[[Ogres tehnikums]]''' ir izveidots [[2011. gads Latvijā|2011. gadā]], apvienojot Ogres Amatniecības vidusskolu, Ogres Meža tehnikumu un Ogres Profesionālo vidusskolu? [[Attēls:Little Red Riding Hood - J. W. Smith.jpg|border|right|50px]] * ... pasakas '''"[[Sarkangalvīte un vilks]]"''' <small>(attēlā)</small> izcelsme tiek saistīta ar vairākām Eiropas tautām pirms 17. gadsimta, bet vislabāk zināmās versijas ir franču rakstnieka [[Šarls Pero|Šarla Pero]] (1697) un vācu rakstnieku [[brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] (1812) stāsti par Sarkangalvīti un vilku? * ... viena no 20. gadsimta 60. gadu sieviešu [[teniss|tenisa]] līderēm, trīskārtējā ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' vienspēļu uzvarētāja '''[[Enna Heidona-Džonsa]]''' augstākajā līmenī spēlēja arī [[galda teniss|galda tenisu]], kur bija 1957. gada pasaules čempionāta fināliste? * ... '''[[Bulgārijas turki]]''' ir otra lielākā etniskā, lingvistiskā un reliģiskā iedzīvotāju grupa mūsdienu [[Bulgārija|Bulgārijas Republikā]], veidojot 8,5 % no valsts [[iedzīvotāji]]em? [[Attēls:Berlin Elefantentor 09-2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes Zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā Ziloņu vārti: viena no divām ieejām zooloģiskajā dārzā)</small> ir ne vien senākais līdz mūsdienām saglabājies [[zooloģiskais dārzs]] [[Vācija|Vācijā]], bet arī visapmeklētākais zooloģiskais dārzs [[Eiropa|Eiropā]] un viens no populārākajiem visā pasaulē? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Nina Kenedija]]''' sasniedza jaunu [[Austrālija]]s rekordu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] (4,90 m), taču dalīja pirmo vietu ar amerikāņu kārtslēcēju [[Keitija Mūna|Keitiju Mūnu]], abas sportistes saņēma [[zelta medaļa]]s? * ... [[aktieris]] un [[komiķis]] '''[[Tims Allens]]''' ir ieskaņojis [[Bazs Gaismasgads|Baza Gaismasgada]] lomu filmu sērijā "[[Rotaļlietu stāsts (filmu sērija)|Rotaļlietu stāsts]]"? [[Attēls:Lady Gaga & Tony Bennett (17170839768).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu dziedātājs '''[[Tonijs Benets]]''', 2021. gadā 95 gadu un 60 dienu vecumā izdodot savu otro albumu duetā ar ''[[Lady Gaga]]'' <small>(attēlā)</small>, laboja [[Ginesa rekords|Ginesa rekordu]] kā vecākais cilvēks, kurš izdevis jaunu [[Mūzikas albums|albumu]]? * ... [[ASV]] [[ķīmiķis]] un [[atomfizika|atomfiziķis]] '''[[Glenns Sīborgs]]''' bija līdzatklājējs 10 [[ķīmiskais elements|ķīmiskajiem elementiem]]: [[plutonijs|plutonijam]], [[amerīcijs|amerīcijam]], [[kirijs|kirijam]], [[berklijs|berklijam]], [[kalifornijs|kalifornijam]], [[einšteinijs|einšteinijam]], [[fermijs|fermijam]], [[mendeļejevijs|mendeļejevijam]], [[nobēlijs|nobēlijam]] un 106. ķīmiskajam elementam, kuru, viņam vēl dzīvam esot, nosauca viņa vārdā par [[sībordžijs|sībordžiju]]? * ... [[1958. gads|1958. gadā]] pieņemtā [[Francijas Piektā republika|Francijas Piektās Republikas]] [[konstitūcija]] ievērojami palielināja '''[[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]]''' pilnvaras? [[Attēls:R504 Kolyma in autumn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R504 (Krievija)|autoceļu R504 "Kolima"]]''' <small>(attēlā)</small> no [[Magadana]]s [[1931. gads|1931. gadā]] sāka būvēt trests "Daļstroj" [[latvieši|latviešu]] [[čekists|čekista]] [[Eduards Bērziņš|Eduarda Bērziņa]] vadībā, izmantojot [[Sevvostlags|Sevvostlagā]] ieslodzītos; pirmo ceļa posmu pabeidza 1953. gadā, un ceļa būves laikā gāja bojā vismaz 250 000 ieslodzīto? * ... zinātni par '''[[acu slimības|acu slimībām]]''' sauc par [[Oftalmoloģija|oftalmoloģiju]]? * ... '''[[Upolu]]''' dzīvo lielākā daļa no [[Samoa]] [[iedzīvotāji]]em, lai gan pēc platības tā ir tikai otrā lielākā sala [[Samoa salas|Samoa salu]] arhipelāgā? [[Attēls:Ričards Šlesers 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Ričards Šlesers]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta, tāpat kā viņa tēvs [[Ainārs Šlesers]]? * ... 2013. gada jūlijā '''''[[Tre Penne]]''''' kļuva par pirmo [[Sanmarīno]] [[futbols|futbola]] klubu, kas uzvarējis atsevišķā spēlē Eiropas klubu sacensībās, [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas]] 1. kvalifikācijas kārtā atbildes spēlē uzvarot [[Armēnija]]s klubu ''[[Shirak SC|Shirak]]'' ar 1:0? * ... [[Berlīne]]s '''[[Tīrgartena (parks)|Tīrgartenas parka]]''' pirmsākumi atrodami jau [[1527. gads|1527. gadā]], kad to izveidoja kā [[Brandenburgas kūrfists|Brandenburgas kūrfirsta]] [[medības|medību]] zonu? [[Attēls:Dikaiosp 210819 6963.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Singapūras panorāmas rats]]''' <small>(attēlā)</small> bija augstākais panorāmas rats pasaulē, līdz 2014. gadā ''[[Las Vegas Strip]]'' tika atklāts ''High Roller'', kas ir par 2,6 metriem augstāks? * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R297 (Krievija)|autoceļu R297 "Amūra"]]''' ar vairākiem pārtraukumiem būvēja no 1977. līdz 2004. gadam kā militāri stratēģisku objektu, bet asfaltēšanu pabeidza tikai pēc 2010. gada? * ... '''[[Jāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika pie [[Versaļas pils]]? [[Attēls:Opossum 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[oposumu dzimta]]s''' dzīvnieki <small>(attēlā Virdžīnijas oposums)</small> ir aktīvi [[nakts|naktīs]], labi redz tumsā, savukārt [[diena|dienā]] līdz pat 18 stundām pavada [[miegs|miegā]]? * ... '''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]]''' par līgas uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s klubs [[Bergamo "Atalanta"]], kas finālā ar 3:0 pieveica [[Vācija]]s vienību [[Leverkūzenes "Bayer"]], pārtraucot [[Vācija]]s kluba nezaudēto spēļu sēriju visos turnīros, kas bija sasniegusi 51 spēli? * ... troksnis ausīs jeb '''[[tinīts]]''' skar apmēram 10—15% cilvēku, taču lielākā daļa to labi panes, un tā ir nopietna problēma tikai 1—2% cilvēku? [[Attēls:Chuysky trakt.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R256 (Krievija)|autoceļš R256]]''' jeb "Čujas trakts", kas savieno [[Novosibirska|Novosibirsku]] ar [[Mongolija]]s robežu, ir daļa no [[Āzija]]s automaģistrāles AH4, kas tālāk caur [[Urumči]] ved līdz [[Karači]] [[Pakistāna|Pakistānā]]? <small>(attēlā Čujas trakts [[Altaja Republika|Altaja Republikā]])</small>? * ... '''[[Modernā pieccīņa 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|modernajā pieccīņā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[paukošana]]s ranga kārta notika ''[[Parc des Expositions de Villepinte|Arena Paris Nord]]'', bet pārējās sacensības pie [[Versaļas pils]]? * ... '''[[Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskā sadarbība|Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskajā sadarbībā]]''' ietilpst 21 dalībvalsts, un tās galvenā mītne atrodas [[Singapūra|Singapūrā]]? [[Attēls:Jane birkin 1970.jpg|border|right|50px]] * ... 1969. gadā '''[[Džeina Birkina]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno sieviešu lomu filmā ''Slogan'', kurā galveno vīriešu lomu atveidoja '''[[Seržs Gensbūrs]]'''; tajā pašā gadā viņa pārcēlās uz dzīvi [[Francija|Francijā]], un 1971. gadā pārim piedzima meita [[Šarlote Gensbūra|Šarlote]], taču pāris izšķīrās 1980. gadā? * ... '''[[Aivars Mucenieks]]''' ir [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ventspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš 2009. gada? * ... [[Argentīna|Argentīnā]] dzimušais '''[[Rohelio Funess Mori]]''' pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]], taču viņa identiskais dvīņu brālis [[Ramiro Funess Mori]] pārstāv [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]? [[Attēls:Grupo de Emas - Rhea americana.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidamerika]]s nelidojošo [[putni|putnu]] '''[[nandu|nandu ģintī]]''' ietilpst 7 [[sugas]], no kurām 3 sugas dzīvo mūsdienās <small>(attēlā lielais nandu)</small>, bet pārējās 4 sugas ir izmirušas? * ... [[Ķīna]]s daiļlēcēji kļuva par uzvarētājiem visos 8 sacensību veidos '''[[Daiļlēkšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšanā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', bet kopā izcīnīja 11 medaļas? * ... vēlāko [[Latvija]]s [[Latvijas veselības valsts ministrs|veselības valsts ministru]] '''[[Juris Viņķelis|Juri Viņķeli]]''' 1981. gadā apcietināja un līdz 1983. gadam ieslodzīja par padomju varu apmelojošu materiālu izplatīšanu? [[Attēls:Eggplant (27751779984).jpg|border|right|50px]] * ... lielākā daļa '''[[nakteņu ģints]]''' augu, īpaši to zaļās daļas un nenobriedušie [[Auglis|augļi]], cilvēkiem (lai gan ne obligāti citiem dzīvniekiem) ir [[Indīgas vielas|indīgi]], taču daudzām sugām ir dažas ēdamas daļas, piemēram, augļi, lapas vai bumbuļi <small>(attēlā [[baklažāns]])</small>? * ... '''[[Eva Kārkliņa]]''', kura bija [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] no 2022. līdz 2024. gadam, iepriekš bija [[Rojas novads|Rojas novada]] [[Rojas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] vairāk nekā desmit gadu garumā? * ... '''[[enoklofobija]]''' ir neracionālas [[bailes]] no pūļa, personas ar šo fobiju piedzīvo augstu [[trauksme]]s līmeni, atrodoties pūlī vai vienkārši domājot par atrašanos pūlī? [[Attēls:Kauno musulmonu mecete1.2007-04-06.jpg|border|right|50px]] * ... 1931. gadā uzbūvētā [[sunnīti|sunnītu]] '''[[Kauņas mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā mūra [[mošeja]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]? * ... 190 km no [[Krievija]]s autoceļa '''[[Autoceļš R254 (Krievija)|R254 "Irtiša"]]''', kas savieno [[Čeļabinska|Čeļabinsku]] un [[Novosibirska|Novosibirsku]], ved caur [[Kazahstāna]]s teritoriju? * ... [[Nīderlande]]s izlase kļuva par uzvarētājiem '''[[Lauka hokejs 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|lauka hokeja turnīrā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē? [[Attēls:Marina_Bay_Sands_in_the_evening_-_20101120.jpg|border|right|50px]] * ... atklāšanas brīdī '''''[[Marina Bay Sands]]''''' <small>(attēlā)</small> [[Singapūra|Singapūrā]] tika atzīts par pasaulē dārgāko [[kazino]] īpašumu (kompleksā ietilpst viesnīca ar 2561 istabām, 120 000 m² liels konferenču un izstāžu komplekss, 74 000 m² liels iepirkšanās centrs, kazino ar 500 spēļu galdiem un 1600 spēļu automātiem)? * ... [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] '''[[Vita Paulāne]]''' iepriekš bija [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]]? * ... '''[[Austrijas–Sardīnijas karš]]''' [[1859. gads|1859. gada]] 12. jūlijā noslēdzās ar [[pamiers|pamieru]], kurā [[Austrijas Impērija]] saglabāja [[Venēcija|Venēciju]], bet atteicās no [[Lombardija]]s: to ieguva [[Sardīnijas Karaliste]], kas dažus gadus vēlāk pārtapa par [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalisti]]? [[Attēls:Rumen Radev official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[Bulgārijas prezidents|Bulgārijas prezidentu]] '''[[Rumens Radevs]]''' <small>(attēlā)</small> bija Bulgārijas gaisa spēku augstākais komandieris un 2016. gada prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts? * ... '''[[Fidži futbola izlase]]''' lielāko uzvaru guvusi 1979. gadā, kad ar 24—0 pārspēja [[Kiribati]]? * ... '''[[1848. gada revolūcijas]]''' jeb Tautu pavasaris pārmainīja [[1815. gads|1815. gadā]] [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] noteikto kārtību un pārņēma lielu daļu [[Eiropa]]s? [[Attēls:Betula pendula (3).JPG|border|right|50px]] * ... ar [[bērzi|bērza]] '''[[tāss|tāsi]]''' <small>(attēlā)</small> strādājošus [[amatnieks|amatniekus]] sauc par tāsiķiem? * ... [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauskas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Aivars Okmanis]]''' iepriekš bija [[Rundāles novads|Rundāles novada]] [[Rundāles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... '''[[dārza cietķērsa]]''', ko tautā dēvē par kressalātu, ir izcēlusies [[Etiopija|Etiopijā]], taču ir plaši izplatījusies visā pasaulē kā [[garšaugs]], nereti tiek kultivēta arī [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Symphony Lake, Singapore Botanic Gardens - 20041025.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[Singapūras botāniskie dārzi]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauti [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Nikaragvas futbola izlase]]''' savu pirmo spēli aizvadīja 1929. gadā, piekāpjoties [[Salvadoras futbola izlase|Salvadorai]] ar 0—9? * ... [[2007. gads|2007. gadā]] '''[[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]]''' kopā ar [[Els Gors|Elu Goru]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]], ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas"? [[Attēls:Svētmeitu cave.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētmeitu kambari]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ala]] [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]], ko atraka 1993. gadā, taču vēlāk tā lielā mērā ir aizbrukusi? * ... [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Andrejs Ence]]''' iepriekš bija [[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... 2024. gada februārī '''[[Twitter konvojs|''Twitter'' konvoja]]''' izveidotāju [[Reinis Pozņaks|Reini Pozņaku]] savā kandidātu sarakstā [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] iekļāva "[[Apvienotais saraksts]]", un viņš tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]? [[Attēls:Papaver argemone 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarainā magone|sarainās magones]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa]]s dienviddaļā, no kurienes tā ir plaši izplatījusies centrālajā un, daļēji, arī ziemeļu daļā? * ... '''[[Gajānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1988. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—0? * ... '''[[Khmeru Impērija]]''' 12. gadsimtā bija kļuvusi par lielāko impēriju [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], tās centrs atradās [[Ankora|Ankorā]], par kuru tika gūti pierādījumi tam, ka [[Ankora]] bijusi lielākā pasaules pilsēta pirmsrūpniecības laikmetā? [[Attēls:Greater flamingo (Phoenicopterus roseus) Bahrain.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sārtais flamings]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākā [[flamingi|flamingu]] suga, kā arī vislielākā suga, tie dzīvo [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]? * ... '''[[Uguns loks|Uguns lokā]]''' apkārt [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] notiek ap 90% no visām [[zemestrīce|zemestrīcēm]], kā arī atrodas divas trešdaļas no visiem pasaules [[vulkāns|vulkāniem]]? * ... mūsu ēras 9. gadā, neapmierināti ar augstajiem [[nodokļi]]em un rekrūšu vervēšanu [[romieši|romiešu]] armijai, [[ģermāņi|senģermāņu]] cilts '''[[heruski]]''' sacēlās [[Arminijs|Arminija]] vadībā un kopā ar citām ģermāņu ciltīm [[Teitoburgas meža kauja|Teitoburgas meža kaujā]] sakāva trīs romiešu [[leģions (Roma)|leģionus]], kurus vadīja [[Publijs Kvintīlijs Vārs]]? [[Attēls:Māras kambari 8.jpg|border|right|50px]] * ... [[Talsu novads|Talsu novadā]] esošajos [[smilšakmens]] atsegumos '''[[Māras kambari|Māras kambaros]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī trīs [[ala]]s: Garā ala, Lielā ala un Mazā ala? * ... '''[[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]]''', kas notika [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]], piedalījās 16 vīriešu [[futbols|futbola]] izlases — 15 [[CONCACAF]] pārstāves un uzaicinātā komanda [[Kataras futbola izlase|Katara]]? * ... '''[[ordenis "Par nopelniem Lietuvas labā"|ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā"]]''' ir saņēmuši astoņi [[latvieši]]: [[Daina Avotiņa]], [[Aivars Endziņš]], [[Ivars Godmanis]], [[Raimonds Graube]], [[Romualds Ražuks]], [[Jānis Stradiņš]], [[Roberts Štelmahers]] un [[Andrejs Žagars]]? [[Attēls:President Nyerere van Tanzania, koppen, Bestanddeelnr 928-2879 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirmais [[Tanzānijas prezidents]] '''[[Džūliuss Ņerere]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi iesaistījās [[Āfrika]]s [[dekolonizācija]]s procesā, viņa vadībā Tangaņikas teritorija ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], kā arī Tangaņika tika apvienota ar [[Zanzibāra|Zanzibāru]], dibinot [[Tanzānija|Tanzāniju]]? * ... '''[[teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika [[Rolāna Garosa stadions|Rolāna Garosa stadionā]], kurā katru gadu notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]? * ... '''[[Dagnis Straubergs]]''' ir [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš [[2021. gads Latvijā|2021. gada]], bet pirms tam bijis [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] [[Salacgrīvas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] vairāk nekā desmit gadus? [[Attēls:SportaPilsDārzi12.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā '''[[Sporta pils dārzi|Sporta pils dārzu]]''' <small>(attēlā)</small> projekts kļuva par vienu no [[Eiropa]]s pilsētu publiskās telpas balvas "''Public Space''" finālistiem? * ... [[1554. gads|1554. gadā]] [[Livonijas landtāgs]] apstiprināja [[Lutera mācība]]s oficiālo statusu un pasludināja '''[[Augsburgas ticības apliecība]]s''' brīvību [[Livonija|Livonijā]]? * ... kopš [[1931. gads|1931. gada]] '''[[fizkultūriešu parāde]]s''' notika [[Maskava|Maskavā]], [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]], bet pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Sarkanajā laukumā tās notika 1945., 1947. un pēdējoreiz 1954. gadā? [[Attēls:Forum romanum 6k (5760x2097).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romas forums]]''' <small>(attēlā)</small> gadsimtiem bija [[Senā Roma|Senās Romas]] ekonomiskās, reliģiskās un politiskās dzīves centrs, bet mūsdienās šeit atrodas vairākas svarīgu antīko celtņu drupas? * ... '''[[Rokasbumba 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|rokasbumbas sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Vācija]]s handbola izlases sastāvā sudraba medaļu ieguva [[latvieši|latviešu]] [[handbolists]] [[Renārs Uščins]], kurš visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[Ungārijas Padomju Republika|Ungārijas Padomju Republiku]]''', kas pastāvēja no [[1919. gads|1919. gada]] 21. marta līdz 6. augustam, var uzskatīt par otro [[sociālistiska valsts|sociālistisko valsti]] pasaulē pēc [[Krievijas SFPR]] (ja par neatkarīgu valsti neuzskata tās satelītu [[Latvijas SPR]])? [[Attēls:Papaver dubium (35627462722).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lauka magone]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], vietām arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Āzija|Āzijā]], kur tā ir dārzu un tīrumu [[nezāle]]? * ... [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]]s '''[[Nusantara]]s''' plāns paredz [[Ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgas]] infrastruktūras veidošanu 1,7—1,9 miljonu iedzīvotāju skaita sasniegšanai līdz [[2045. gads|2045. gadam]], kad Indonēzijas galvaspilsētas pārvietošana būtu pilnībā pabeigta? * ... '''[[Karpatu Ukraina]]''' bija īslaicīgi pastāvējusi [[neatzīta valsts]], kas tika pasludināta [[1939. gads|1939. gada]] 15. martā [[Husta]]s pilsētā un pastāvēja tieši vienu dienu, līdz 16. martam, kad [[Ungārijas Bruņotie spēki|Ungārijas karaspēks]] ieņēma pilsētu? [[Attēls:RhB ABe 4-4 III mit Bernina-Express am Lago Bianco.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bernīnas dzelzceļš]]''', kas savieno [[Sanktmorica|Sanktmoricu]], [[Šveice|Šveicē]] ar Tirāno [[Sondrio province|Sondrio provincē]] [[Itālija|Itālijā]], šķērso 2328 metrus augsto Bernīnas pāreju <small>(attēlā)</small>, kas ir augstākā [[kalnu pāreja]] Eiropā, caur kuru ierīkota [[dzelzceļa līnija]]? * ... '''[[dzimstība]]s''' samazināšanās ir vispārēja [[Zeme]]s [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] globālās [[Demogrāfiskā pāreja|demogrāfiskās pārejas]] tendence? * ... '''[[nierakmeņu slimība]]''' veidojas tad, kad [[urīns]], kurš rodas, [[nieres|nierēm]] filtrējot [[asinis]], ir pārsātināts ar dažādu veidu [[sāļi]]em vai urīnam ir neatbilstošs [[pH]] līmenis; sāļu pārsātinājuma rezultātā to pārpalikums pārvēršas nogulsnēs, kas nierēs veido [[Kristāls|kristālus]], kas turpina augt, līdz rodas nierakmeņi? [[Attēls:Bos taurus indicus (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no [[liellops|govīm]], kas ir to tuvākie radinieki, '''[[zebu]]''' <small>(attēlā)</small> ļoti labi spēj dzīvot karstā un mitrā klimatā? * ... '''[[Grenādas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1998. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—1? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Indiana Džonss un Likteņa rats]]"''' ir vienīgā sērijas par [[Indiana Džonss|Indianu Džonsu]] filma, kuras [[režisors]] nav [[Stīvens Spīlbergs]] un kuru neveidoja [[Džordžs Lūkass]], taču abi ir filmas izpildproducenti? [[Attēls:Teodoro Obiang 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 82 gadus vecais [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] prezidents '''[[Teodoro Objangs Ngema Mbasogo]]''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk valdošais kādas [[Āfrika]]s valsts līderis? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[liberālais islāms|liberālā islāma]]''' pamati radās [[Turcija|Turcijā]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Kemala Ataturka]] laikā, balstoties uz [[Sūfisms|sūfismu]], reliģisko liberālismu, Eiropas [[Panteisms|panteismu]] un [[Materiālisms|materiālismu]]? * ... [[Monvīds Švarcs]] ir vienīgais '''[[Rēzeknes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs]]''' kopš tā izveidošanas [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]]? [[Attēls:Nataša Pirc Musar (2023-05-19).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nataša Pirca Musara]]''' <small>(attēlā)</small> [[2022. gads|2022. gada]] [[Slovēnijas prezidents|Slovēnijas prezidenta]] vēlēšanās, startējot kā neatkarīgā kandidāte, otrajā vēlēšanu kārtā ieguva gandrīz 54% balsu un tika ievēlēta par prezidenti, un ir pirmā sieviete, kas ievēlēta Slovēnijas prezidenta amatā? * ... '''[[Dominikānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 2010. gadā, kad pārspēja [[Britu Virdžīnu Salu futbola izlase|Britu Virdžīnas]] ar 17—0? * ... pirmo reizi '''[[preses brīvība]]''' tika pasludināta [[Francija]]s [[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija|Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā]] [[1789. gads|1789. gadā]]? [[Attēls:Jēkaba kazarmas Kara muzeja būves laikā pēc 1937.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Jēkaba kazarmas]]''' <small>(attēlā 1937. gadā)</small> nodeva Nahimova Rīgas militārajai jūrskolai, kuras vadība atradās agrākā [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] ēkā; vēlāk šeit bija [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola|J. Alkšņa Kara aviācijas augstākās inženieru skolas]] mācību telpas un institūts? * ... [[musulmaņi]] ieradās [[Surinama|Surinamā]] kā strādnieki no [[Dienvidāzija]]s un [[Indonēzija]]s, līdz ar to tie atveda savu vietējo [[islāms|islāma]] formu, un mūsdienās '''[[islāms Surinamā]]''' ir viena no izplatītākajām [[Reliģija|reliģijām]]? * ... [[Francijas komūna]]s '''[[I (Francija)|I]]''' nosaukums ir īsākais [[vietvārds]] [[Francija|Francijā]] un viens no īsākajiem pasaulē? [[Attēls:Harmonia axyridis - botanischer Garten Schönbrunn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] reti sastopamā '''[[daudzveidīgā mārīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[invazīva suga]], kas var ietekmēt vietējo faunu, tai skaitā vietējās [[mārītes|mārīšu]] sugas? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Norbits]]"''' ar [[Edijs Mērfijs|Ediju Mērfiju]] galvenajā lomā guva finansiālus panākumus, nopelnot 159,3 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] pie 60 miljonu budžeta, taču saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes un tika nominēta astoņām [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvām]]? * ... '''[[Lielais bads Īrijā|Lielā bada]]''' laikā [[Īrija|Īrijā]] gāja bojā aptuveni 1 miljons cilvēku un vairāk nekā 1 miljons pameta valsti, kā rezultātā no 1841. līdz 1871. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 20—25%; tā bija vēsturiska līmeņa sociālā krīze, kas būtiski ietekmēja Īrijas sabiedrību? [[Attēls:TDF31466 vingegaard (53062211779).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023. gada Tour de France|2023. gada ''Tour de France'']]''' kopvērtējumā otro reizi pēc kārtas uzvarēja [[Dānija]]s riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs|Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas]] valdošā [[Politiskā partija|partija]] kopš tās proklamēšanas ir '''[[Korejas Strādnieku partija]]'''? * ... '''[[abdžads]]''' ir [[rakstība]], kas satur vienīgi [[līdzskanis|līdzskaņus]] (konsonantus); mūsdienās tādus lieto ap 8 % pasaules iedzīvotāju [[arābu valoda|arābu]], [[farsī]], [[urdu]], [[ivrits|ivrita]] u.c. valodu rakstībās? [[Attēls:Vis Bay, Croatia.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Visa]]''' ir vistālāk no [[Horvātija]]s kontinentālās daļas novietotā apdzīvotā [[sala]] <small>(attēlā Visas pilsēta Visas salā)</small>? * ... kad [[1933. gads|1933. gadā]] [[Vācija|Vācijā]] varu pārņēma [[Ādolfs Hitlers]], viņa valdība sāka '''[[Reinas demilitarizētā zona|Reinas demilitarizētās zonas]]''' likvidēšanu, bet [[1936. gads|1936. gada]] 7. martā Vācijas valdība pasniedza memorandu, kurā ārvalstu vēstnieki tika informēti par Vācijas atteikšanos no [[Lokarno līgumi]]em, un Vācijas karaspēks ienāca demilitarizētajā zonā? * ... '''[[Katina Paksinu]]''', kura par savu kinodebiju episkajā [[kara filma|kara filmā]] "Kam skanēs zvans" saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", joprojām ir vienīgā [[Grieķija]]s pārstāve, kas jebkad ir saņēmusi Oskara balvu? [[Attēls:Parsnips with greens.jpg|border|right|50px]] * ... uzturā lietojamā '''[[pļavas pastinaks|pļavas pastinaka]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais areāls ir [[Eiropa]]s dienvidu un vidus daļā, no kurienes tas plaši izplatījies citur, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] pļavas pastinaks ir nereti sastopams visā teritorijā? * ... atkarībā no studiju veida, valsts, sistēmas un profila '''[[augstākā izglītība|augstākās izglītības]]''' studiju ilgums ir robežās no 3 līdz 9 [[gadi]]em? * ... 1977. gada [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienotās Republikas]] [[konstitūcija|konstitūcijā]] tika nostiprināta '''[[Revolūcijas partija]]s''' vadošā loma; [[vienpartejiskā sistēma]] tika interpretēta kā līdzeklis, lai izvairītos no cilšu konfliktiem, jo Tanzānijā dzīvo vairāk nekā 120 etnisko grupu? [[Attēls:Euphorbia antiquorum in Ghana.jpg|border|right|50px]] * ... daudzas '''[[eiforbijas|eiforbiju]]''' sugas no [[Āfrika]]s ir [[sukulenti]] — tās ir attīstījušas [[Vasas pārveidne|fizikālās īpašības un formas]], kas līdzīgas [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s kaktusiem, tāpēc tos bieži vien nepareizi dēvē par [[Kaktusu dzimta|kaktusiem]] <small>(attēlā ''Euphorbia antiquorum'')</small>? * ... '''[[Trešā reiha karogs (1935—1945)|Trešā reiha karogs]]''' sākotnēji tika izmantots kā [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās partijas]] karogs; pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] iecelšanas par kancleru 1933. gadā šis karogs tika pieņemts par vienu no diviem valsts karogiem, bet 1935. gada 15. septembrī tas kļuva par vienīgo [[Trešais reihs|Vācijas]] valsts karogu? * ... '''[[Budjonnovska (Krievija)|Budjonnovskas]]''' pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]] izpelnījās ievērību [[1995. gads|1995. gadā]], kad [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā Čečenijas kara]] laikā to ieņēma [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] [[teroristi|teroristu]] grupa un sagrāba ķīlniekus dzemdību namā? [[Attēls:Salamonsky AA.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] dibinātājs un pirmais direktors '''[[Alberts Salamonskis]]''' <small>(attēlā)</small> bija dzimis [[Itālija|Itālijā]], bet dibinājis cirka namus arī [[Berlīne|Berlīnē]], [[Odesa|Odesā]] un [[Maskava|Maskavā]]? * ... '''[[rektors|rektoru]]''' tradīcijas nāk no [[viduslaiki|viduslaiku]] klasiskajām [[universitāte|universitātēm]], kad to vadītājs arī bija rektors? * ... pēc [[Politiskā partija|partijas]] biedru skaita trīs '''[[Pasaules lielāko politisko partiju uzskaitījums|lielākās politiskās partijas pasaulē]]''' ir [[Indijas Tautas partija]], [[Ķīnas Komunistiskā partija]] un [[Indijas Nacionālais kongress]]? [[Attēls:Connor Bedard rookie closeup.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] pirmais numurs '''[[Konors Bedārds]]''' <small>(attēlā)</small> 16 gadu vecumā pirmo reizi tika iekļauts [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas U-20 izlasē]] startam [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022. gada Pasaules junioru čempionātā]]? * ... 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma dibinātā [[Ainažu jūrskola]] līdz 1870. gadam atradās kuģu īpašniekam '''[[Juris Veide|Jurim Veidem]]''' piederošajā namā, kādreizējās [[Ainažu muiža]]s kalpu mājā, bet arī otrā jūrskolas ēka tika uzbūvēta uz Veides dāvināta zemes gabala? * ... pirmās '''[[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]]''' vēlēšanas [[Veimāras Republika]]s laikā notika [[1920. gads|1920. gada]] 6. jūnijā, un, līdz [[1933. gads|1933. gada]] 14. jūlijā tika izveidota [[vienpartiju sistēma]], notika 8 vēlēšanas? [[Attēls:Évora - Praça do Giraldo.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[Evora]]s''' <small>(attēlā)</small> "zelta laikiem" tiek uzskatīts 15. gadsimts, kad tā bieži bija [[Portugāles karaļi|Portugāles karaļa]] rezidence? * ... '''[[Surinamas futbola izlase]]''' pirmo spēli aizvadīja 1915. gadā pret [[Gajānas futbola izlase|Gajānu]], zaudējot ar 0—5? * ... iepakoti '''[[desikants|desikanti]]''' tiek izmantoti, lai pasargātu kravas konteinerus no [[rūsa]]s un [[korozija]]s? [[Attēls:Ēdoles baznīca 2000-07-09.jpg|border|right|50px]] * ... [[ērģeles]] '''[[Ēdoles luterāņu baznīca|Ēdoles luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienas no vecākajām [[Latvija|Latvijā]], daļu no tām 1786. gadā radījis [[prūši|prūšu]] izcelsmes [[Tukums|Tukuma]] meistars Kristofs Vilhelms Bravelaits? * ... '''[[islāms Āfrikā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, bet tā īpatsvars ir nedaudz samazinājies, jo [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s, kur pārsvarā dzīvo [[kristieši]], ir augstāks [[Summārais dzimstības koeficients|dzimstības līmenis]]? * ... '''[[Lietuvas poļi]]''' ir otra lielākā [[etniskā grupa]] un lielākā etniskā minoritāte [[Lietuva|Lietuvā]], kas dzīvo kompakti pilsētās un ciematos valsts austrumos? [[Attēls:Torre Belém April 2009-4a.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Belenas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts par godu [[Vasko da Gama]]s atklātajam jūrasceļam uz [[Indija|Indiju]] un kļuvis par vieno no [[Lisabona]]s un [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmeta simboliem? * ... '''[[breiks 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' olimpisko spēļu programmā bija iekļauts pirmo reizi vēsturē, tomēr [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]] sacensības [[breika dejas|breika dejās]] nenotiks? * ... '''[[čečeni Eiropā|čečenu diasporā Eiropā]]''' ir vairāk nekā 300 000 cilvēku; pēc [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā]] un [[Otrais Čečenijas karš|Otrā Čečenijas kara]] tika reģistrēta masveida [[čečeni|čečenu]] bēgšana no [[Krievija]]s uz [[Rietumeiropa]]s valstīm? [[Attēls:Asian rice (Oryza sativa) നെല്ല്. (32398084044).jpg|border|right|50px]] * ... no visām uzturā lietojamo [[rīsi|rīsu]] sugām, '''[[sējas rīsi|sējas rīsu]]''' <small>(attēlā)</small> šķirnes ir visizplatītākās pasaulē; pirmo reizi tie tika [[Domestikācija|domesticēti]] [[Jandzi]] upes baseinā [[Ķīna|Ķīnā]] pirms 13 500 līdz 8200 gadiem? * ... '''[[islāms ASV]]''' ir trešā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s un [[Jūdaisms|jūdaisma]]? * ... '''[[kristīgais ateisms]]''' neatzīst [[Dieva esamība|Dieva esamību]] burtiskā nozīmē, bet var balstīties uz mācībām, stāstiem un simboliem, kas ir saistītas ar [[Jēzus Kristus|Jēzu]]? [[Attēls:Iekspagalms.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Inženieru arsenāls|Inženieru arsenālā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas Tehnikas un industriālā dizaina centrs, kurā izvietotas pāri par 30 retro [[automašīnas]] un vairāk nekā 75 [[motocikli]] un [[mopēdi]]? * ... '''[[sērfings 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' norisinājās [[Taiti]], [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]; šī sacensību norises vieta bija 15 705 km attālumā no rīkotājpilsētas [[Parīze]]s, pārspējot attālākās vietas rekordu ([[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada olimpiādē]] [[jāšana]] notika [[Stokholma|Stokholmā]], 15 589 km no [[Melburna]]s)? * ... '''[[Lietuvas krievi]]''' ir otra lielākā [[nacionālā minoritāte]] [[Lietuva|Lietuvā]] pēc [[Lietuvas poļi|poļiem]]? [[Attēls:US Open 2022 Photo 177 (52391301928) (Gauff).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā tenisa čempionāta]] uzvarētāja '''[[Koko Gofa]]''' <small>(attēlā)</small> savu pirmo [[WTA]] turnīra titulu vienspēlēs izcīnīja 15 gadu vecumā 2019. gada oktobrī [[Linca|Lincā]], finālā uzvarot [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]]? * ... termins '''[[zemūdens peldlīdzeklis]]''' bieži tiek lietots, lai nodalītu konkrēta veida zemūdens kuģus no [[zemūdene|zemūdenēm]], kas, atšķirībā no zemūdens peldlīdzekļiem, ir pilnībā pašpietiekamas un spēj patstāvīgi ceļot, ir aprīkotas ar savu barošanas un gaisa atjaunošanas sistēmu? * ... '''[[islāms Krievijā]]''' ir otrā izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un [[musulmaņi|musulmaņu]] skaits [[Krievija|Krievijā]] turpina pieaugt dabiskā pieauguma dēļ, īpaši [[Ziemeļkaukāza valodas|Ziemeļkaukāza tautu]] vidū, kā arī pateicoties migrācijai, galvenokārt no [[Centrālāzija|Vidusāzijas]] un [[Azerbaidžāna]]s? [[Attēls:Baobab and elephant, Tanzania.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baobabs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no resnākajiem [[koki]]em pasaulē, kura apkārtmērs var sasniegt līdz 40 metriem, bet tā miltainie [[augļi]] ir ēdami? * ... '''[[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpisko spēļu futbola turnīrā]]''' vīriešu komandās drīkstēja piedalīties spēlētāji, kas jaunāki par 23 gadiem ar ne vairāk kā trīs gados vecākiem spēlētājiem komandas sastāvā, savukārt sieviešu komandām vecuma ierobežojumu nebija? * ... lai gan [[Vladimirs Putins]] uzrunā sabiedrībai asi nosodīja [[2023. gads|2023. gada]] 23. un 24. jūnijā notikušo '''[[Vāgneriešu dumpis|Vāgneriešu jeb Prigožina dumpi]]''', to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr vēlāk pavēstīja, ka [[Vāgnera grupa]]s kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi? [[Attēls:Jumpravas dolomīta atsegums Lielupes krastā.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jumpravas dolomīta atsegums]]''' [[Lielupe]]s labajā krastā <small>(attēlā)</small> ir no retajiem dolomīta atsegumiem [[Zemgale|Zemgalē]]? * ... tiek uzskatīts, ka [[2023. gads|2023. gada]] 18. jūnijā '''[[Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" implozija|pazudušais zemūdens peldlīdzeklis "Titan"]]''' niršanas laikā spiediena dēļ ir implodējis, tūlītēji nogalinot visus, kas atradās uz borta? * ... agrīnās [[rakstība]]s izmantoja '''[[piktogramma]]s''' ([[hieroglifi|hieroglifus]] un vēlāk [[logogramma]]s) kā objektus un jēdzienus apzīmējošas rakstu vienības? [[Attēls:Malta-gh-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lielā osta|Lielo ostu]]''' <small>(attēlā)</small>, pie kuras izvietojusies [[Malta]]s galvaspilsēta [[Valleta]], kā dabisku [[osta|ostu]] izmantojuši jau [[feniķieši]]? * ... [[regbijs|regbija]] spēlētājs un [[treneris]] '''[[Māris Šmits]]''' tiek uzskatīts par vienu no regbija pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Menisks (hidrostatika)|menisks]]''' ir [[šķidrums|šķidruma]] brīvās (augšējās) virsmas liekums, kas rodas, šim šķidrumam saskaroties ar cietu ķermeni vai citu šķidrumu? [[Attēls:Riksdagen June 2011.jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedrija]]s [[parlaments|parlamentā]] '''[[Rigsdags|Riksdagā]]''' <small>(attēlā Riksdaga ēka [[Stokholma|Stokholmā]])</small> ir 349 locekļi, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem, kā arī divreiz lielāks skaits rezerves locekļu, kas tiek ievēlēti kopā ar viņiem? * ... 1941. gadā [[ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkvedi]] '''[[Aleksandrs Loktionovs|Aleksandru Loktionovu]]''', kurš bija [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Īpašā apgabala]] karaspēka komandieris pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s, apsūdzēja nelikumīgā mēbeļu un virtuves piederumu izvešanā no [[Rīga]]s, arestēja, ieslodzīja un nošāva 28. oktobrī bez tiesas, pamatojoties uz [[Lavrentijs Berija|Berijas]] pavēli? * ... par '''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Spānija]]s kluba [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti, kas [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] ar 2:0 pieveica [[Vācija]]s klubu [[Dortmundes "Borussia"]], Eiropas futbola klubu nozīmīgāko trofeju izcīnot jau 15. reizi? [[Attēls:Vitis vinifera 001.jpg|border|right|50px]] * ... ir no 5000 līdz 10 000 '''[[īstais vīnkoks|īstā vīnkoka]]''' <small>(attēlā)</small> [[šķirne|šķirņu]], lai gan tikai dažām ir komerciāla nozīme [[vīns|vīna]] un ēdamo [[vīnogas|vīnogu]] ražošanā? * ... 2015. gadā '''[[Ukrainas milicija|Ukrainas miliciju]]''' pilnībā aizstāja [[Ukrainas Nacionālā policija]]; milicija atradās tiešā [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]]s pakļautībā, un tā tika plaši uzskatīta par korumpētu un [[Ukraina]]s sabiedrības prasībām neatbilstošu dienestu? * ... '''[[Andris Vaivods]]''' ir [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Līvānu novada domes priekšsēdētājs]] kopš 2002. gada? [[Attēls:Dmitry Utkin passport photo (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vāgnera grupa]]s dibinātājs '''[[Dmitrijs Utkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2023. gads|2023. gada]] 23. augustā gāja bojā lidmašīnas avārijā [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]], uz ziemeļiem no [[Maskava]]s, kopā ar vēl deviņiem cilvēkiem, tai skaitā ar uzņēmēju [[Jevgeņijs Prigožins|Jevgeņiju Prigožinu]]? * ... [[Latvija]]s tehnoloģiju uzņēmums 20. gadsimta 90. gadu sākumā un beigās '''"[[Software House Rīga]]"''' bija pēctecis valsts [[kooperatīvs|kooperatīvam]] "Biržas sabiedrība", ko 80. gadu beigās, [[Latvijas PSR]] pastāvēšanas pēdējā posmā, izveidoja [[Ainārs Gulbis]], lai realizētu [[datortehnika]]s tirdzniecību? * ... '''[[Vladimirs Derevjanskis]]''', kuru, gatavojoties [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]], [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 7. aprīlī iecēla par [[PSRS]] pilnvaroto [[sūtnis|sūtni]] [[Latvija|Latvijā]], iepriekš bija bijis PSRS pilnvarotais sūtnis [[Somija|Somijā]], atsaukts [[1939. gads|1939. gada]] 29. novembrī sakarā ar [[Ziemas karš|Ziemas kara]] sākšanos? [[Attēls:Queen Elizabeth II Funeral 19 09 2022-14 (52369485536).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kanādas Karaliskā jātnieku policija]]''' tiek uzskatīta par neoficiālu [[Kanāda]]s nacionālo simbolu <small>(attēlā jātnieku policijas locekļi piedalās [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] bēru gājienā [[Londona|Londonā]])</small>? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] '''[[Kiziljurta]]s''' pilsētas etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 70,88 % [[Avāri|avāru]], 11,87 % [[Kumiki|kumiku]], 5,34 % [[Laki|laku]], 3,79 % [[Krievi|krievu]], 2,90 % [[Lezgīni|lezgīnu]] un 2,54 % [[Dargi|dargu]]? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2020|Trīs Zvaigžņu balvas 2020]]''' ceremonijā [[Trīs Zvaigžņu balva]]s pasniegšana notika pirmo reizi, aizvietojot iepriekš pasniegto Gada balvu sportā? [[Attēls:Dmitry_Peskov_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... pamatojoties uz [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] Pretkorupcijas fonda veikto izmeklēšanu rezultātiem [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] administrācijas vadītāja vietnieks un preses sekretārs '''[[Dmitrijs Peskovs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislielākajā apmērā [[Korupcija|korumpētajām]] amatpersonām [[Krievija|Krievijā]]? * ... [[Maroka|Marokā]] dzīvo aptuveni 37 miljoni [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]], bet pastāv arī liela '''[[marokāņi|marokāņu]]''' [[diaspora]], kas dzīvo [[Francija|Francijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī citās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]]? * ... vienīgais '''[[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Varakļānu novada pašvaldības vadītājs]]''' novada pastāvēšanas vēsturē ir '''[[Māris Justs]]''', kurš ir šajā amatā kopš 2009. gada? [[Attēls:Okayama Montage2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Japāna]]s pilsēta '''[[Okajama]]''' <small>(attēlā)</small> gandrīz pilnībā tika iznīcināta amerikāņu uzlidojumu rezultātā, jo tur atradās armijas militārā bāze, bet pēc kara pilsēta tika atjaunota? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2022|Trīs Zvaigžņu balvas 2022]]''' ceremonijā gada sportistes balvu otrreiz pēc kārtas saņēma [[pludmales volejboliste]] [[Tīna Graudiņa]]? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] pilsētas '''[[Hasavjurta]]s''' etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 30,66% [[Avāri|avāru]], 28,46% [[Čečeni|čečenu]], 28,11% [[Kumiki|kumiku]], 4,07% [[Dargi|dargu]], 3,33% [[Laki|laku]], 2,27% [[Krievi|krievu]] un 1,60% [[Lezgīni|lezgīnu]]? [[Attēls:Kyahta.s gory.JPG|border|right|50px]] * ... [[Burjatijas Republika|Burjatijas]] pilsēta pie [[Mongolija]]s robežas [[Krievija|Krievijas Federācijā]] '''[[Kjahta]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 1727. gadā un kopš 18. gadsimta ir bijusi nozīmīgs punkts sakaros starp Krieviju un [[Ķīna|Ķīnu]]? * ... kopš [[Korejas karš|Korejas kara]] beigām [[1953. gads|1953. gadā]] [[Korejas Tautas Demokrātiskā Republika|Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā]] ir spēkā pagaidu [[pamiers]], līdz ar to '''[[Korejas Tautas armija]]''' ir pastāvīgā gatavībā, un tā ir viena no vadošajām pasaulē [[Valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|pēc militārā personāla lieluma]]? * ... '''[[Dāvida pils]]''' ir [[pilskalns]], kas atrodas [[Kurzeme|Kurzemē]], 30 metrus augsto [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] kraujas malā, bet, tā kā tas ir [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] rezervāta zonā, tas [[tūristi]]em nav pieejams? [[Attēls:Rock hyrax (Procavia capensis).jpg|border|right|50px]] * ... ģenētiski '''[[dasiji]]''' jeb damani ir radniecīgi [[snuķaiņi]]em un [[sirēnas (zīdītāji)|sirēnām]], bet pēc izskata ir līdzīgi [[murkšķi]]em un [[svilpējzaķi]]em <small>(attēlā klinšu damans)</small>? * ... 1809. gada ceļojuma piezīmēs '''[[Puiškalna pilskalns|Puiškalna pilskalnu]]''' aprakstījis [[Ulrihs fon Šlipenbahs]]: pilskalnā atradies akmens, pie kura vietējie iedzīvotāji esot upurējuši, savukārt [[Frīdrihs Krūze]] 1842. gada darbā ''Necrolivonica'' ievietojis akmens tēla zīmējumu, kas tolaik atradies [[Dundagas pils]] ieroču istabā; 1866. gadā akmens tēlu aprakstījis arī [[Jūliuss Dērings]]? * ... kopējais '''[[tunisieši|tunisiešu]]''' skaits ir aptuveni 15,2 miljoni cilvēku, no tiem 12,4 miljoni dzīvo [[Tunisija|Tunisijā]], bet plašākā [[diaspora]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], jo īpaši [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Vācija|Vācijā]], kā arī [[ASV]]? [[Attēls:Bruņotais vilciens Kalpaks 1919.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas]]''' laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 14. novembra rītā [[Rietumkrievijas armija]]i izdevās šķērsot [[Tosmares ezers|Tosmares ezeru]] un ieņemt [[Karosta]]s fortus, tomēr dienas gaitā [[Liepāja]]s aizstāvji atguva pozīcijas, un ienaidnieks atkāpās <small>(attēlā bruņotā vilciena "Kalpaks" apkalpe)</small>? * ... pirmo privāto '''[[detektīvs (profesija)|detektīvu]]''' aģentūru [[Parīze|Parīzē]] [[1833. gads|1833. gadā]] nodibināja [[Ežēns Fransuā Vidoks]], kurš pats bija bijis noziedznieks? * ... '''[[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]]''' [[Krakova|Krakovā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja trīs zelta, divas sudraba un divas bronzas medaļas, par čempioniem kļuva [[vieglatlēte]]s [[Agate Caune]] 5000 metros un [[Līna Mūze]] šķēpa mešanā, kā arī [[3x3 basketbols|3x3 vīriešu basketbola komanda]] ([[Francis Lācis]], [[Kārlis Apsītis]], Kristaps Gludītis un [[Zigmārs Raimo]])? [[Attēls:Hallitusneuvottelut 12.5.2023 - 52891325431.jpg|border|right|50px]] * ... [[Somijas premjerministrs]] '''[[Peteri Orpo]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Somija]]s parlamenta [[Eduskunta]]s priekšsēdētājs, premjerministra vietnieks, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, lauksaimniecības un mežu ministrs? * ... '''[[Rīgas farmaceitiskā fabrika]]''' tika dibināta [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]], bet [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]] to nodeva [[privatizācija]]i? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2023. gadā]]''' aizvadīja desmit spēles, no kurām vienā uzvarēja un deviņas reizes zaudēja? [[Attēls:Миколюнас1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuvas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Sauļus Mikoļūns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nospēlējis 101 maču, tādējādi viņš ir spēlēm bagātākais Lietuvas izlases futbolists? * ... '''[[Krievu Atbrīvošanas armija|Krievu Atbrīvošanas armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Trešā reiha]] pusē [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Andrejs Vlasovs|Andreja Vlasova]] vadībā, veidoja galvenokārt [[Brīvprātīgais|brīvprātīgie]] no padomju pārbēdzējiem, [[Kara gūsteknis|karagūstekņiem]] un [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] dalībniekiem? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 20. janvārī [[Krimas apgabals|Krimas apgabalā]] notika [[referendums]] par '''[[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas Autonomās Padomju Sociālistiskā Republikas]]''' atjaunošanu, kas bija pirmais plebiscīts [[PSRS]] vēsturē; par Krimas APSR atjaunošanu nobalsoja 1 343 855 cilvēki jeb 93,26 % no visiem balsstiesīgajiem? [[Attēls:Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā.jpg|border|right|50px]] * ... '''"[[Deklarācija par valsts varu|Deklarāciju par valsts varu]]"''', kurai sekoja deklarācija '''"[[Par Latvijas iestāšanos PSRS]]"''' <small>(abas attēlā)</small>, [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 21. jūlijā pieņēma [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], kurā [[1918. gads Latvijā|1918. gada]] 18. novembrī bija notikusi [[Latvijas valsts pasludināšana]]? * ... saskaņā ar prūšu [[ģenerālis|ģenerāļa]] un kara teorētiķa [[Karls fon Klauzevics|Karla fon Klauzevica]] teikto '''[[pretuzbrukums]]''' ir visefektīvākais līdzeklis, lai piespiestu uzbrucēju atteikties no uzbrukuma plāniem? * ... '''[[Pāces pilskalns]]''', kas atrodas [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] [[Pāce (Dundagas pagasts)|Pācē]], mūsdienās veido Pāces dzirnavezera [[Sala|salu]]? [[Attēls:Rutabaga, variety nadmorska.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kālis]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti tuvi radniecīgs ar [[Rapsis|rapsi]], kas ir cita ''Brassica napus'' [[pasuga]], bet šī [[suga]] radās kā [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] starp [[Dārza kāposts|kāpostiem]] un [[Rācenis|rāceņiem]]? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] [[Narva (upe)|Narvas upē]] izveidotā '''[[Narvas ūdenskrātuve]]''', pa kuru iet [[Igaunija]]s un [[Krievija]]s robeža, tika uzpludināta, lai varētu darboties mūsdienās Krievijai piederošā Narvas HES? * ... no 1945. līdz 1954. gadam '''[[Krimas apgabals (PSRS)|Krimas apgabals]]''' ietilpa [[Krievijas PFSR]] sastāvā, bet no 1954. līdz 1991. gadam — [[Ukrainas PSR]] sastāvā? [[Attēls:Burned Georgian T-72 tank in Tskhinvali.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kauja par Chinvalu (2008)|kauja par Chinvalu]]''' bija vienīgā lielā [[kauja]] [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Krievijas—Gruzijas karā]] <small>(attēlā iznīcināts [[Gruzija]]s [[T-72]] [[tanks]] [[Chinvala|Chinvalā]])</small>? * ... '''[[mākslas peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|mākslas peldēšanas programmā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas, lai nostiprinātu [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]] un paplašinātu valstu dažādību kvalifikācijas procesā? * ... vēsturiskā spiegu drāmas seriāla '''"[[Amerikāņi (seriāls)|Amerikāņi]]"''' darbība norisinās [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pēc [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] inaugurācijas [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā 1981. gada janvārī un noslēdzas neilgi pirms ASV un [[Padomju Savienība|PSRS]] līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju parakstīšanas 1987. gada decembrī? [[Attēls:Mayr_Hayrenik.jpg|border|right|50px]] * ... piemineklis '''[[Māte Armēnija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Armēnija]]s galvaspilsētas [[Erevāna]]s centrā tika uzbūvēts 1950. gadā kā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] piemineklis, bet 1962. gada pavasarī Staļina skulptūru noņēma un 1967. gadā tās vietā novietoja esošo tēlu? * ... daļa [[emigranti|emigrantu]], kas pameta dzimteni pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]], atgriezās [[Padomju Savienība|PSRS]], bet lielākā daļa '''[[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]]''' bija kategoriski pret atgriešanos un iesaistījās [[Ideoloģija|ideoloģiskajā]] cīņā pret padomju [[Aģitācija|aģitāciju]]? * ... '''[[logogramma]]''' vai hieroglifs apzīmē [[vārds|vārdu]] vai [[morfēma|morfēmu]]; logogrāfiskās [[rakstība]]s ir vienas no izplatītākajām — tās lieto ap 20 % pasaules iedzīvotāju [[Ķīna|Ķīnā]], [[Japāna|Japānā]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]? [[Attēls:Палеонтологический музей Орлова (20221008143757).jpg|border|right|50px]] * ... [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga '''''[[Bothriolepis maxima]]''''' <small>(attēlā)</small>, kuras [[fosilija]]s lielā skaitā atrastas [[Latvija]]s teritorijā, ir izmēros lielākais zināmais [[Botriolepji|botriolepis]]? * ... saskaņā ar 2002. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem '''[[islāms Ziemeļmaķedonijā|musulmaņi Ziemeļmaķedonijā]]''' bija vairāk nekā 30 % iedzīvotāju, kas izvietojušies lielākoties [[Ziemeļmaķedonija]]s ziemeļrietumu un rietumu daļā? * ... '''[[1585. gads Latvijā|1585. gada]]''' 10. aprīlī ar Kronborgas miera līgumu [[Dānijas Karaliste]] atteicās no [[Kurzemes bīskapija]]s par labu [[Polijas-Lietuvas ūnija]]i, ar to noslēdzot [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma karu]]? [[Attēls:Coffea canephora.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kafijkoku ģints|kafijkoku ģintī]]''' ir klasificētas vairāk nekā 120 sugas, taču [[kafija]]s tirdzniecība balstās uz divām — ''Coffea arabica'' un ''Coffea canephora'' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] dzīvojošie '''[[adžāri]]''' piekopj gan [[Pareizticība|pareizticību]], gan [[Islāms|islāmu]], kas ir izplatīts [[Adžārija]]s austrumos un dienvidos, kur [[Musulmaņi|musulmaņu]] skaits var pārsniegt 90 %? * ... '''[[Burāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' notika [[Marseļa]]s ostā [[Francija]]s dienvidu piekrastē? [[Attēls:2016 2017 UCI Track World Cup Apeldoorn 43.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada ''[[Tour de Suisse]]'' piektā posma laikā [[Šveice]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Džino Mēders]]''' <small>(attēlā)</small> krita pagriezienā, nobraucienā no posma augstākā punkta Albula pārejā, un dienu vēlāk, 16. jūnijā, sportists no gūtajiem savainojumiem nomira? * ... '''[[islāms Eiropā]]''' ir otrā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s? * ... 2023. gadā ''[[Microsoft]]'' uzsāka darbu pie būtiskām izmaiņām '''''[[Microsoft Bing]]''''' meklētājprogrammā, tostarp tajā iekļaujot jaunu [[Sarunbots|sarunbota]] funkcionalitāti ''Bing AI'', kas ir balstīta uz ''[[OpenAI]]'' izstrādāto ''[[GPT-4]]''? [[Attēls:Mazirbes luterāņu baznīca 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[1923. gads Latvijā|1923. gadā]] '''[[Mazirbes luterāņu baznīca|Mazirbes luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika iesvētīts pirmais [[lībiešu karogs]]? * ... '''[[kara komunisms|kara komunisma]]''' rezultātā [[1920. gads|1920. gadā]] [[darba ražīgums]] [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijā]], tostarp masveida [[Nepietiekams uzturs|nepietiekama uztura]] dēļ, samazinājās līdz 18 % no pirmskara līmeņa? * ... '''[[Irānas Azerbaidžāna]]s''' teritorija ir daudz plašāka nekā [[Kaukāzs|Kaukāza]] [[Azerbaidžānas Republika]]s teritorija, un to galvenokārt apdzīvo [[azerbaidžāņi]] ([[Irānas azerbaidžāņi]])? [[Attēls:Cardinal Jerzy Radziwiłł.PNG|border|right|50px]] * ... '''[[1586. gads Latvijā|1586. gadā]]''' Livonijas vietvaldi [[Georgs Radvils|Georgu Radvilu]] <small>(attēlā)</small> iesvētīja par [[Romas Katoļu baznīca]]s [[kardināls|kardinālu]], bet pēc [[Polijas karalis|Polijas karaļa]] [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] nāves 12. decembrī viņš pārtrauca pildīt savus [[Livonijas hercogiste]]s administratora pienākumus? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā]]''' uzvarēja vienā spēlē (2:0 savā laukumā pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]]), bet zaudēja visās pārējās spēlēs un ierindojās pēdējā vietā grupā? * ... [[Pjotrs Kropotkins]] tiek uzskatīts par galveno '''[[anarhokomunisms|anarhokomunisma]]''' idejas teorētiķi, kas tai piešķīra saskaņotu, pabeigtu formu, taču viņš nebija pirmais anarhokomunists? [[Attēls:Haruka Kitaguchi Budapest 2023(2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] '''[[Haruka Kitaguči]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar rezultātu 65,80 m un kļuva par pirmo [[Japāna]]s [[šķēpmetēja|šķēpmetēju]], kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēlēs? * ... [[Jeņiseja]]s vidustecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Krasnojarskas ūdenskrātuve]]s''' aizsprosts sākts būvēt [[1955. gads|1955. gadā]] kā [[komjaunatne]]s triecienceltne, un tā izveidotā [[ūdenskrātuve]] stiepjas 388 km garumā? * ... [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Galaktikas sargi: 3. daļa]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 845 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]], kļūstot par [[2023. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko 2023. gada filmu]]? [[Attēls:T-90 tank during the Victory Day parade in 2009.jpg|border|right|50px]] * ... laika posmā no 2001. līdz 2010. gadam [[Krievija]]s [[tanks]] '''[[T-90]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaulē pārdotāko jauno pamattanku? * ... kopš 1970. gadiem [[Kanāda|Kanādā]], '''[[Džeimsa līča projekts|Džeimsa līča projektā]]''' ir uzbūvētas vienpadsmit [[hidroelektrostacija]]s, kuras saražo apmēram pusi no [[Kvebeka]]s kopējās [[elektroenerģija]]s, pārspējot, piemēram, [[Beļģija|Beļģijā]] ražoto? * ... '''[[Jakutu sacelšanās]]''', kuru [[Sarkanā armija]] apspieda [[1923. gads|1923. gada]] pavasarī un vasaras sākumā [[Ivans Strods|Ivana Stroda]] vadībā, bija pēdējā [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] epizode? [[Attēls:Daugavgriva1601.jpg|border|right|50px]] * ... [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā '''[[1600. gads Latvijā|1600. gadā]]''' [[Zviedrija]]s karaspēks karaļa [[Kārlis IX|Kārļa IX]] vadībā ieņēma visu [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s teritoriju, izņemot galvenos nocietinājumus gar [[Daugava]]s upi, proti, [[Daugavgrīva]]s <small>(attēlā 1601. gada gravīrā)</small>, [[Rīga]]s un [[Koknese]]s cietokšņus? * ... [[Volga]]s augštecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Ribinskas ūdenskrātuve]]s''' aizpildīšanai, kas turpinājās līdz [[1947. gads|1947. gadam]], tika pārvietoti 130 000 iedzīvotāji no Mologas pilsētas un 663 ciemiem? * ... '''[[Telavivas "Hapoel"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 13 augstākās līgas tituliem un 16 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Salix alba - Lake Constance.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltais vītols]]''' <small>(attēlā)</small> no citiem [[vītoli]]em ir viegli atšķirams pēc lielā auguma un ar zīdainiem matiņiem klātām, vairāk vai mazāk sudrabainām [[lapas|lapām]]? * ... 2022. gadā '''[[krievu valoda Izraēlā|krievu valodu Izraēlā]]''' lietoja aptuveni 15 % jeb 1,3 mlj [[Izraēla]]s iedzīvotāju; lielais [[krievvalodīgie|krievvalodīgo]] skaits apgrūtina viņu integrāciju Izraēlas sabiedrībā? * ... [[Kanāda|Kanādā]], [[Labradoras pussala]]s ziemeļos esošais plašais '''[[Ungavas līcis]]''' atrodas tuvu [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]], no kura to šķir tikai [[Hudzona šaurums]], tomēr tas ir piederīgs [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānam]]? [[Attēls:1905. gada 15. decembrī nodedzinātā Rudbāržu pils.jpeg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Rudbāržu muiža|Rudbāržu muižas pili]]''' nodedzināja <small>(attēlā pēc ugunsgrēka)</small>, bet 1908. gadā atjaunoja arhitekta Leo Reinīra vadībā? * ... [[aizsprosts]] [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]] [[Kanāda|Kanādā]], kas norobežo pēc tilpuma septīto lielāko [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] pasaulē '''[[Vilistona ezers|Vilistona ezeru]]''', ir 183 m augsts un ir viens no pasaulē augstākajiem grunts dambjiem? * ... '''[[Haifas "Maccabi"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 15 augstākās līgas tituliem un 6 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Faith Kipyegon London 2017.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Feita Kipjegona]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne vien trīskārtēja olimpiskā čempione [[1500 metri|1500 metru distancē]], bet arī vairākkārt labojusi [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] tajā, kā arī ir rekordiste jūdzes distancē un bijusi rekordiste arī [[5000 m]] distancē? * ... '''[[krievu valoda Baltkrievijā]]''' ir viena no divām [[Baltkrievija]]s [[Valsts valoda|valsts valodām]], kā sekas [[Referendums Baltkrievijā (1995)|1995. gada referenduma]] rezultātiem, kad 83,3 % piedalījušos iedzīvotāju nobalsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu [[krievu valoda]]i? * ... '''[[etiolācija]]s''' procesā [[augi]]em [[gaisma]]s trūkuma dēļ neveidojas [[hloroplasti]], tie izstīdzē un kļūst bāli? [[Attēls:Aliviadero del embalse Macagua.jpg|border|right|50px]] * ... [[Orinoko]] kreisā krasta pieteka '''[[Karoni]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no jaudīgākajām [[upe|upēm]] pasaulē pēc vidējās caurteces attiecībā pret [[upes baseins|upes baseinu]]; tās ielejā uzbūvētas četras [[hidroelektrostacija]]s, tajā skaitā viena no jaudīgākajām pasaulē — [[Guri ūdenskrātuve|Simona Bolivara HES]]? * ... ar izcīnītiem 16 [[Katara]]s čempionu tituliem '''''[[Al Sadd SC]]''''' ir veiksmīgākais šīs valsts [[futbola klubs]]? * ... tiek uzskatīts, ka pirmais no eiropiešiem '''[[Džeimsa līcis|Džeimsa līci]]''' mūsdienu [[Kanāda]]s vidienē ir apmeklējis [[angļi|angļu]] kuģotājs [[Henrijs Hadsons]] [[1610. gads|1610. gadā]], bet nosaukts tas ir par godu velsiešu kapteinim Tomasam Džeimsam, kurš pētījis šo apvidu 1630.—1631. gadā? [[Attēls:Bierbrauer.jpg|border|right|50px]] * ... jau [[Agrīnie viduslaiki|agrīnajos viduslaikos]] [[Eiropa|Eiropā]], galvenokārt [[Klosteris|klosteros]], '''[[alus darīšana]]''' tika veikta profesionāli, attīstot to tā tehnoloģiju, jo īpaši sākot izmantot [[Apiņi|apiņus]] kā konservantu; [[alus|alu]] parasti darīja ziemeļu reģionos, kur klimatiskie apstākļi neļāva audzēt [[vīnogas]] <small>(attēlā 16. gadsimta vācu aldari)</small>? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas čempionātā basketbolā sievietēm]]''' [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas basketbola izlase]] turnīru noslēdza 13. vietā, neizkļūstot no apakšgrupas, lai gan pirmajā spēlē uzvarēja vēlāko finālisti [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spānijas izlasi]]? * ... no 2012. līdz 2018. gadam '''[[krievu valoda Ukrainā]]''' bija [[oficiālā valoda]] dienvidu un austrumu reģionos? [[Attēls:C5 plum pox resistant plum.jpg|border|right|50px]] * ... pasaulē vislielākais '''[[plūme|plūmju]]''' <small>(attēlā)</small> audzētājs ir [[Ķīna]], kam seko [[Rumānija]] un [[Serbija]]? * ... '''[[Kahovkas HES]]''', kuras dambi [[2023. gads|2023. gada]] 6. jūnijā sagrāva [[Krievija]]s spēki, izraisot '''[[ekocīds|ekocīdu]]''' un [[plūdi|plūdus]] upes lejtecē, ir pēdējā, sestā spēkstacija [[Dņepra]]s [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]] kaskādē? * ... [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]] no [[Rijāda]]s '''''[[Al Hilal SFC]]''''' ir tituliem visbagātākais [[Āzija]]s klubs; ar 18 iegūtiem Saūda Arābijas čempionu tituliem, tas ir titulētākais klubs valstī un ir izcīnījis četrus [[AFC Čempionu līga]]s titulus, kas ir līgas rekords? [[Attēls:Mick Schumacher - 2022236170142 2022-08-24 Champions for Charity - Sven - 1D X MK II - 0047 - B70I2057.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[autosportists]] '''[[Miks Šūmahers]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir piedalījies divās ''[[Formula 1]]'' sezonās, pārstāvot ''[[Haas F1|Haas]]'' komandu, ir septiņkārtējā ''Formula 1'' pasaules čempiona [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] dēls? * ... 2022. gadā [[Šahs|šaha]] vietne, forums un [[sociālais tīkls]] '''''[[Chess.com]]''''' sasniedza 100 miljonu lietotāju atzīmi? * ... '''[[Masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā (2023)|masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā]]''' [[2023. gads|2023. gada]] jūnija sākumā prasīja 47 cilvēku dzīvību, bet kopumā no saindēšanās cieta 106 cilvēki? [[Attēls:Маргарита Симоньян 05 (29-11-2017) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] februārī [[Krievija]]s [[Propaganda|propagandiste]] '''[[Margarita Simonjana]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vladimirs Solovjovs (žurnālists)|Vladimira Solovjova]] šovā pauda pārliecību, ka Krievija uzvarēs [[Ukraina|Ukrainu]] "divās dienās", un tika izsmieta plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma]] neveiksmes? * ... '''[[Manikuagānas ūdenskrātuve]]i''' 1960. gados applūdinot senu [[triecienkrāteris|triecienkrāteri]], izveidotā '''[[Renē Levasēra sala]]''' ir pēc platības lielāka par to aptverošo [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] un ir otra lielākā ezeru [[sala]] pasaulē pēc [[Manitulina]]s [[Hūrons|Hūrona]] ezerā? * ... [[Saūda Arābija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Džida]]s '''''[[Al-Ittihad Club]]''''' ir dibināts 1927. gadā, kopš tā laika tas vienmēr ir piedalījies augstākajā valsts līgā un ir vecākais joprojām pastāvošais [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Mukesh Ambani.jpg|border|right|150px]] * ... [[Indija]]s miljardieris '''[[Mukešs Ambani]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātākais cilvēks [[Āzija|Āzijā]] un viens no 20 bagātākajiem pasaulē? * ... '''[[kristianizācija]]''' sākās [[Romas impērija|Romas impērijā]], kad pirmie [[Jēzus Kristus|Jēzus]] sekotāji kļuva par ceļojošiem sludinātājiem? * ... no 1565. līdz 1821. gadam '''[[Spāņu Ostindija]]''' bija daļa no [[Jaunspānija]]s vicekaralistes un tika pārvaldīta no [[Mehiko]], bet pēc [[Meksika]]s neatkarības iegūšanas [[kolonija]]s tika pārvaldītas tieši no [[Spānijas Impērija]]s galvaspilsētas [[Madride]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilze Liepa 3.jpg|border|right|150px]] * ... 2000. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotāja]]i un [[aktrise]]i '''[[Ilze Liepa (balerīna)|Ilzei Liepai]]''' <small>(attēlā)</small> piešķīra [[Lietuva]]s pilsonību par īpašiem nopelniem, taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] viņa atbalstīja karu, un 2024. gadā viņas Lietuvas [[pilsonība]] tika anulēta? * ... '''[[1712. gads Latvijā|1712. gada]]''' vasarā [[Jelgava|Jelgavā]] ieradās [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] atraitne [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameita [[Anna I|Anna]] un viņas hofmeistars [[Pēteris Bestuževs|Pēteris Bestuževs-Rjumins]]? * ... '''[[Michelin ceļvedis|''Michelin'' ceļvežus]]''' sāka izdot [[Francija]]s riepu ražošanas uzņēmuma ''[[Michelin]]'' īpašnieks [[Andrē Mišlēns]] ar mērķi veicināt auto tūrismu, apmeklējot labākos restorānus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Momotombo - N3A8108 (22873883634).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Momotombo|Momotombo vulkāns]]''' <small>(attēlā 2015. gada izvirduma laikā)</small> ir viens no [[Nikaragva]]s simboliem? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] Franču Maroka ieguva neatkarību, un [[Spānija]] atdeva [[Maroka]]i arī lielāko daļu savu teritoriju '''[[Spānijas Maroka|Spānijas Marokā]]''', saglabājot varu pār Spānijas suverēnajām teritorijām (tostarp [[Seuta|Seutu]] un [[Melilja|Melilju]]) un [[kolonija|kolonijām]] ārpus Marokas? * ... par pirmo [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] saformēto [[divīzija|divīziju]] [[1918. gads|1918. gada]] aprīlī kļuva '''[[Latdivīzija]]''', ko veidoja [[latviešu strēlnieki]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gary Payton II Wizards (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]] iekļautā [[Gērijs Peitons|Gērija Peitona]] dēls '''[[Gērijs Peitons II]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir profesionāls [[basketbolists]]; 2022. gadā kļuvis par [[NBA čempioni|NBA čempionu]] [[Goldensteitas "Warriors"]] sastāvā? * ... 2010. gadā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] pirmizrādi piedzīvoja [[Valdis Lūriņš|Valda Lūriņa]] režisētā izrāde "Latgola.lv", kas veidota pēc [[latgalieši|latgaliešu]] [[dramaturģe]]s un [[pedagoģe]]s '''[[Danskovīte]]s''' lugām "Ontans i Anne", bet 2014. gadā tai pievienojās arī otra daļa "Latgola.lv 2"? * ... 2000. gada [[Ķīna]]s, [[Ķīnas Republika|Taivānas]], [[Honkonga]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] cīņas mākslas [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir [[Ans Lī]], '''"[[Tīģeris un drakons]]"''', tiek dēvēta par vienu no visu laiku labākajām cīņas mākslas filmām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concepcion volcano in Nicaragua 2012.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Konsepsjons]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais no diviem [[vulkāni]]em, kas veido [[Ometepe]]s salu [[Nikaragvas ezers|Nikaragvas ezerā]] (otrs ir neaktīvais [[Maderass]])? * ... [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] ir daudz '''[[neinkorporēta teritorija|neinkorporētu teritoriju]]''', kamēr citās valstīs (arī [[Latvija|Latvijā]]) tādu ir maz vai nav vispār? * ... '''[[Tautonas kauja|Tautonas kauju]]''' [[1461. gads|1461. gada]] 29. martā [[Sarkanās un Baltās rozes karš|Rožu karu]] laikā [[Ziemeļjorkšīra|Ziemeļjorkšīrā]] uzskata par lielāko un asiņaināko kauju [[Anglija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Медовик.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[leģenda]] vēsta, ka '''[[medus kūka|medus kūku]]''' <small>(attēlā)</small> 19. gadsimtā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] esot izveidojis jauns pavārs, kurš strādājis pie ķeizarienes Elizabetes Aleksejevnas, tradicionālajās krievu [[Pavārgrāmata|pavārgrāmatās]] medus kūka minēta reti, toties popularitāti šis konditorejas izstrādājums ieguva [[Padomju Savienība|padomju]] laikā? * ... 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Neatkarīgā filma|neatkarīga]] spraiga sižeta [[Vesterns|vesterna]] filma '''"[[El Mariači]]"''' bija ļoti veiksmīga un tai tika izveidoti divi turpinājumi '''"[[Desperado]]"''' un "[[Reiz Meksikā]]"; tai pieder arī [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]], kā filmai ar vismazāko budžetu, kuras [[kases ieņēmumi]] ir pārsnieguši 1 miljonu ASV dolāru? * ... 1999. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotājs|baletdejotājam]] '''[[Andris Liepa|Andrim Liepam]]''' piešķīra [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]] par īpašiem nopelniem, bet 2007. gadā — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spitfire VC 103 MU.jpg|border|right|250px]] * ... '''''[[Supermarine Spitfire]]''''' <small>(attēlā)</small> bija vienīgais britu [[iznīcinātājs]], ko nepārtraukti ražoja visā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] kino un televīzijas producents '''[[Džerijs Brukhaimers]]''' ir viens no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] dibinātājiem un īpašniekiem? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s laikā [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[pasaules ekonomika]]''' samazinājās par 3,4 %? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shota Arveladze in FC Pakhtakor.jpg|border|right|200px]] * ... [[Gruzijas futbola izlase]]s rindās '''[[Šota Arveladze]]''' <small>(attēlā)</small> ir aizvadījis 61 maču, gūstot 26 vārtus, kas viņu padara par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju? * ... [[1873. gads Latvijā|1873. gadā]] '''[[Teodors Lodiņš]]''' [[Bauska|Bauskā]] no uzņēmēja Judeloviča iegādājās Celherta alus brūzi, ko paplašināja un modernizēja; pēc saražotās produkcijas apjoma tā bija lielākā [[alus]] darītava [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]? * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]] notikusī '''[[Otrā kauja pie Ipras]]''' bija pirmā [[kauja]], kurā [[Vācijas Impērija]] izmantoja [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barbadian Money.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Barbadosas dolārs]]''' <small>(attēlā)</small> ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]] ar precīzu attiecību 2:1? * ... [[mīti]]em un nostāstiem par '''[[feja|fejām]]''' [[Eiropas tautas|Eiropas tautu]] [[folklora|folklorā]] nav vienotas izcelsmes, tie drīzāk ir tautas [[ticējumi|ticējumu]] apkopojums no dažādiem avotiem? * ... '''[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca]]''' ir viena no divām [[Latvijas PSR|padomju varas gados]] [[Latvija|Latvijā]] uzceltajām [[Baznīca (celtne)|baznīcām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Celtics at Wizards 2024-12-046 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gadā uzvarot [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] turnīrā, [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Džo Mazulla]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko treneri, kurš uzvarējis [[NBA finālsērija|NBA finālsērijā]] kopš [[Bills Rasels|Billa Rasela]] [[1968.—1969. gada NBA sezona|1969. gadā]]? * ... '''[[14. gadsimts p.m.ē.|14. gadsimtā p.m.ē.]]''' bija [[Mikēnu civilizācija]]s ziedu laiki [[Grieķija|Grieķijā]]? * ... '''[[margarīns]]''' tika izstrādāts kā alternatīva [[sviests|sviestam]] un ir kļuvis populārs dažādu ēdienu un konditorejas izstrādājumu pagatavošanā, tomēr, salīdzinājumā ar sviestu, margarīnam ir augsts piesātināto [[taukskābes|taukskābju]] saturs, kas ir saistīts ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:ET Axum asv2018-01 img34 view from hill.jpg|border|right|200px]] * ... [[Etiopija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Aksuma]]''' <small>(attēlā)</small> ir sena pilsēta, tā bija [[Aksumas valsts]] galvaspilsēta no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 10. gadsimtam mūsu ērā? * ... tiešsaistes [[enciklopēdija|enciklopēdiju]] [[angļu valoda|angļu valodā]], kas pastāvēja no 1999. līdz 2003. gadam, '''''[[Nupedia]]''''' izveidoja [[Džimijs Veilss]], kurš ir arī [[Vikipēdija]]s izveidotājs? * ... plašāku popularitāti '''[[Putina pils]]''' ieguva [[2021. gads|2021. gadā]], kad [[Krievija]]s opozicionārs [[Aleksejs Navaļnijs]] publicēja dokumentālo filmu "[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sugar apple on tree.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zvīņainā anona|zvīņainās anonas]]''' [[auglis]] <small>(attēlā)</small> ir ēdams un sarunvalodā tiek saukts par cukurābolu? * ... [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Zviedrija]]s karaspēks [[feldmaršals|feldmaršala]] [[Roberts Duglass|Roberta Duglasa]] vadībā no '''[[Emburgas pils]]''' pa [[Lielupe|Lielupi]] laivās uzbruka [[Jelgava]]i un sagūstīja [[hercogs Jēkabs|hercogu Jēkabu]]; kara laikā sagrauto Emburgas pili pēc tam vairs neatjaunoja? * ... 2015.—2016. gada sezonā '''[[Erans Zahavi]]''' uzstādīja [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas futbola Premjerlīgas]] rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem sezonas laikā (35 vārti), un tādu pašu rekordu 2019. gadā viņš uzstādīja arī [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgā]] (29 vārti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roger Vadim - still.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]] '''[[Rožē Vadims]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis precējies ar [[Brižita Bardo|Brižitu Bardo]] un [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]], bet no 1961. līdz 1964. gadam viņa partnere bija [[Katrina Deneva]]? * ... [[Gajāna]]s rietumu daļas '''[[Esekibo]]''', kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no Gajānas teritorijas, piederību apstrīd [[Venecuēla]]? * ... no 7. līdz 11. gadsimtam pastāvējusī '''[[Šrīvidžaja]]''' bija pirmā valsts, kas dominēja lielākajā daļā [[Dienvidaustrumāzija]]s rietumu jūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK3B0118 polsstok dames mccartney.jpg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā debitējot [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]], 19 gadu un 252 dienu vecumā '''[[Elaiza Makartnija]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] ar rezultātu 4,80 m, kļūstot par jaunāko olimpisko medaļnieci šajā disciplīnā un uzstādot [[Jaunzēlande]]s rekordu? * ... '''[[drukas spiede|drukas spiedi]]''' jeb iespiedmašīnu [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] izgudroja [[Johans Gūtenbergs]], un tā palīdzēja padarīt [[grāmata]]s un citus rakstus pieejamus plašām cilvēku masām, ne tikai atsevišķiem cilvēkiem? * ... [[Rīga]] ir vienīgā [[galvaspilsēta]], kuru šķērso '''[[57. ziemeļu paralēle]]''' un '''[[24. austrumu meridiāns]]''', tādēļ tos reizēm dēvē par Rīgas paralēli un Rīgas meridiānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jean Thurel 1788 (1804), par Antoine Vestier.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s armijas [[karavīrs]] fuzilieris ar ārkārtīgi ilgu militāro karjeru '''[[Žans Tirels]]''' <small>(attēlā)</small> piedzima [[Luijs XIV|Luija XIV]] valdīšanas laikā, bet miris [[Napoleons Bonaparts|Napoleona I]] valdīšanas laikā un dzīvoja trīs dažādos gadsimtos? * ... [[erotika|erotisko]] romānu [[rakstniece]]s '''[[Karīna Gleitnere|Karīnas Gleitneres]]''' pirmais [[romāns]] "Saplēstās mežģīnes" tika izdots 2017. gadā, un kopš tā laika autore ir izdevusi vairākus citus romānus, "gūstot Latvijas mērogam neraksturīgus panākumus"? * ... '''[[ziemas saulgrieži|ziemas saulgriežus]]''' sauc arī par ziemas saulstāvjiem jeb solstīciju, jo pirms un pēc saulgriežiem [[Saule]] vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs [[horizonts|horizonta]], tāpat [[ēna|ēnu]] garums mainās ļoti lēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 12.5 km Pursuit by Sandro Halank–055.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem|biatlona masu startā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Norvēģija]]s sportists '''[[Juhanness Tīngnēss Bē]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva savu ceturto zelta medaļu [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Papes Ornitoloģisko pētījumu centrs]]''' darbojas kopš [[1966. gads Latvijā|1966. gada]] rudens, veicot pētījumus rudens migrācijas sezonā: ceļojošo [[putni|putnu]] un [[sikspārņi|sikspārņu]] ķeršanu un gredzenošanu? * ... '''[[3. tūkstošgade pirms mūsu ēras|3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras]]''' lielākoties pasaulē bija [[akmens laikmets]], bet atsevišķās teritorijās notika pāreja uz [[bronzas laikmets|bronzas laikmetu]] un attīstījās pirmās lielās civilizācijas — [[Senā Ēģipte]], [[Senā Divupe]], [[Senā Indija]] un [[Senā Ķīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bastogne JPG02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Beļģija]]s pilsēta '''[[Bastoņa]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[riteņbraukšana]]s sacensību [[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] pusceļā, kas ir vienas no senākajām un prestižākajām viendienas sacensībām profesionālās [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensību kalendārā un pirmoreiz notika [[1892. gads|1892. gadā]]? * ... šaušanai ar '''[[muskete|musketi]]''' [[musketieri]] izmantoja furketi jeb balsta dakšu? * ... sākotnēji '''[[abra]]s''' izgatavoja no gareniski pāršķelta un izdobta koka [[stumbrs|stumbra]], bet no 19. gadsimta tās sāka izgatavot mucenieki no [[apse]]s, [[liepas]], [[bērzi|bērza]] vai citas [[koksne]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cephalodiscus nigrescens.jpg|border|right|200px]] * ... ir zināmas ap 25 mūsdienās dzīvojošas '''[[spārnžauņi|spārnžauņu]]''' sugas <small>(attēlā ''Cephalodiscus nigrescens'')</small>, taču zināmi arī vairāku simtu izmirušu [[Ģints (bioloģija)|ģinšu]] pārstāvji, no kuriem daži ir pat no [[Kembrijs|kembrija]] perioda? * ... lai arī katras valsts [[jurisdikcija]]i parasti ir savi [[kuģniecība]]s nozares [[tiesību akti]], industrijas starptautiskā daba un nepieciešamība pēc vienveidības kopš 20. gadsimta sākuma ir novedusi pie ievērojamas starptautisko '''[[kuģošanas tiesības|kuģošanas tiesību]]''' attīstības? * ... [[angļi|angļu]] [[futbolists]] un futbola [[treneris]] '''[[Harijs Rednaps]]''' ir tēvs futbolistam [[Džeimijs Rednaps|Džeimijam Rednapam]] un tēvocis [[Frenks Lampards|Frenkam Lampardam]], kurš pie viņa spēlēja ''[[West Ham United]]'' rindās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodora mosaic - Basilica San Vitale (Ravenna) v2.jpg|border|right|150px]] * ... pēdējā [[Romas imperators|Romas imperatora,]] kuram dzimtā valoda bija [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Justiniāns I|Justiniāna I]] dzīvesbiedre '''[[Teodora]]''' <small>(attēlā)</small> izcēlās ne tikai ar skaistumu, bet arī izcilu prātu, tālredzību un aukstasinību, un, būdama enerģiska, uzņēmīga, valdonīga un viltīga, bija patstāvīga [[Bizantijas Impērija|Bizantija]]s politikā un galma intrigās? * ... '''[[Rafaha]]s''' dienvidu daļā atrodas [[Ēģipte]]s un [[Gazas josla]]s robežšķērsošanas punkts; līdz brīdim, kad [[Hamās]] [[2007. gads|2007. gadā]] pārņēma Gazas joslu, šo robežšķērsošanas punktu kontrolēja [[Izraēla]] un [[Eiropas Savienība]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Jēkabs Kalenda]]''' pirms bobsleja nodarbojās ar [[smaiļošana|smaiļošanu]], ir piedalījies Eiropas čempionātā junioriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Parazoanthus axinellae (Schmidt, 1862) 0.jpg|border|right|200px]] * ... parasti '''[[zooīdi]]''' ir [[Daudzšūnu dzīvnieki|daudzšūnu]] koloniāli organismi, kuru uzbūve ir līdzīga radniecīgiem savrupiem organismiem <small>(attēlā [[Sešstarainie koraļļi|sešstarainā koraļļa]] ''Parazoanthus axinellae'' zooīdi)</small>? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] [[rakstnieks|rakstnieka]] un [[retorika]]s skolotāja '''[[Apūlijs|Apūlija]]''' ievērojamākais darbs "Zelta ēzelis" ("Metamorfoze") tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem pilnvērtīgajiem [[proza]]s darbiem pasaulē? * ... lai [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] filma '''"[[Janvāris (filma)|Janvāris]]"''', kuras sižets norisinās [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] janvārī [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]], vairāk vizuāli līdzinātos 1990. gadiem un tajā iekļautajiem oriģinālajiem dokumentālajiem videokadriem, filmas uzņemšanā izmantotas astoņu milimetru un ''Betacam'' formātu [[video kamera|kameras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svedjenäva-2788 - Flickr - Ragnhild & Neil Crawford.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bohēmijas gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk sastopama [[Zviedrija|Zviedrijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti; tā ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā? * ... [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] un daļējas [[mobilizācija]]s izsludināšana, pēc ekspertu domām, būs demogrāfisks pārbaudījums [[Krievija]]i, kura pārdzīvo '''[[demogrāfiskā krīze Krievijā|demogrāfisko krīzi]]'''? * ... '''[[radioterapija|radioterapiju]]''' jeb staru terapiju, kurā izmanto [[jonizējošais starojums|jonizējošo starojumu]], lai iznīcinātu vai ierobežotu [[audzējs|audzēja]] augšanu, izmanto gan [[ļaundabīgs audzējs|ļaundabīgu audzēju]], gan labdabīgu audzēju ārstēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dodgers at Nationals (53677192000) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads sportā|2023. gadā]] [[Japāna]]s [[beisbols|beisbola]] spēlētājs '''[[Šohei Otani]]''' <small>(attēlā)</small> parakstīja 10 gadu līgumu ar [[Losandželosas "Dodgers"]] 700 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] vērtībā, kas kļuva par rekordlīgumu beisbola un visu Ziemeļamerikas sporta veidu vēsturē? * ... '''[[Kagajana]]''' [[Lusonas sala]]s ziemeļos ir [[Filipīnas|Filipīnu]] garākā [[upe]] un lielākā pēc ūdens caurplūdes? * ... '''[[Varakļānu vēsture|Varakļāni vēsturē]]''' pirmo reizi pieminēti 1226. gadā, kad ''Warka'' minēts kā novads, kuru [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam, bet 1483. gadā pirmoreiz minēta apdzīvota vieta tagadējās [[Varakļānu pilsēta]]s vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enteropneusta USNM 1431735, MBIO32531, BMOO 08254 - Specimen Image.jpg|border|right|200px]] * ... lai iegūtu barību, daudzi '''[[zarnelpotāji]]''' <small>(attēlā ''Balanoglossus sp.'')</small> rij smiltis vai dubļus, kas satur organiskās vielas un [[Mikroorganismi|mikroorganismus]] (to sauc par detrīta barošanos), bet cita metode, ko daži zarnelpotāji izmanto barības iegūšanai, ir suspendēto organisko vielu daļiņu un mikroorganismu izfiltrēšana no ūdens, ko sauc par suspensijas barošanos? * ... saskaņā ar [[1897. gads|1897. gada]] [[tautas skaitīšana]]s rezultātiem '''[[Vjatkas guberņa]]''' ar vairāk nekā 3 miljoniem iedzīvotāju bija otrā visvairāk apdzīvotā guberņa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] aiz [[Kijivas guberņa]]s? * ... [[Itālija]]s '''[[Pantellerija (komūna)|Pantellerijas komūna]]''' atrodas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] uz vulkāniskās [[Pantellerija]]s salas starp [[Sicīlija|Sicīlijas salu]] un [[Āfrika|Āfriku]] (68 km līdz Āfrikai)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Indonesian Rupiah (IDR) banknotes.png|border|right|200px]] * ... '''[[Indonēzijas rūpija]]''' <small>(attēlā)</small> sīkāk dalās 100 senos, bet augstās [[inflācija]]s dēļ šāda nauda ikdienā netiek lietota; 2023. gada decembrī vienas Indonēzijas rūpijas vērtība bija 0,000059161595 [[eiro]]? * ... režisore [[Linda Olte]] sākotnēji apsvēra veidot [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]], taču trīs gadu garumā, pētot [[bērnu nams|bērnu namus]], runājot ar darbiniekiem, bērniem un speciālistiem, domu par dokumentālo filmu atmeta, bet tā vietā tapa sociāla [[drāmas filma|drāma]] '''"[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]"''', kas ietver visu to dokumentalitāti, kas sakrāta trīs gados? * ... '''[[Pī diena|Pī dienu]]''' par godu [[matemātika]]s konstantei [[pī]] (π) atzīmē [[14. marts|14. martā]] (3/14), kas sakrīt ar pī vērtību, ja to noapaļo ar diviem cipariem aiz komanta (3,14)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potato-Chips.jpg|border|right|200px]] * ... par '''[[kartupeļu čipsi|kartupeļu čipsu]]''' <small>(attēlā)</small> dzimteni uzskata [[Anglija|Angliju]]? * ... '''[[Plimuta (Masačūsetsa)|Plimuta]]''' ir nozīmīga vieta [[ASV vēsture]]i un kultūrai, šeit atradās kolonija, ko [[1620. gads|1620. gadā]] dibināja ar kuģi ''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'' atceļojušie angļu kolonisti (''Pilgrim Fathers''), izveidojot [[Jaunanglija|Jaunangliju]]; šeit notika arī pirmās [[Pateicības diena]]s svinības? * ... '''[[vendu valoda]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Zimbabve|Zimbabvē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shining Cranesbill (Geranium lucidum) - geograph.org.uk - 4065306.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[spožā gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti rets ievazāts (adventīvs) augs, kurš šeit ir ārpus dabiskā izplatības apvidus? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s [[televīzija]]s [[Detektīvs|detektīvseriālu]] '''"[[Nāve paradīzē]]"''' filmē [[Francijas aizjūras departamenti|Francijas aizjūras departamentā]] [[Gvadelupa|Gvadelupā]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnām]] piederošās '''[[Babujanas salas]]''' ir vulkāniskas izcelsmes, lielākoties kalnainas un atrodas aktīva [[vulkānisms|vulkānisma]] zonā; jaunākā no salām — Didikasa — radās [[1952. gads|1952. gadā]] zemūdens [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirduma]] rezultātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Estragon 1511.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[estragons|estragonam]]''' <small>(attēlā)</small> ir lineāras un šauras [[lapas]], kuras izžāvējot iegūst [[garšviela|garšvielu]] ar spēcīgu, saldenu garšu? * ... '''[[PSRS Tautas deputātu kongress]]''' bija vēlēts [[Padomju Savienība]]s [[parlaments]], kas darbojās [[perestroika]]s laikā no [[1989. gads|1989. gada]] 25. maija līdz [[1991. gads|1991. gada]] 5. septembrim? * ... [[Indija]]s [[Gudžarātas štats|Gudžarātas štatā]] esošā '''[[Rādžkota]]''' bija viena no straujāk augošajām [[pilsēta|pilsētām]] pasaulē laika posmā no 2006. līdz 2020. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv. Viktora kapela.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā 1960. gados draudzei atsavinātajā '''[[Varakļānu Svētā Viktora kapela|Varakļānu Svētā Viktora kapelā]]''' <small>(attēlā)</small> tikuši glabāti [[kolhozs|kolhoza]] graudi, bet pazemes telpās saimniekojuši vandaļi un dzērāji? * ... '''[[Batanas salas|Batanas salās]]''' un neapdzīvotajās Balintangas salās esošā '''[[Batanesa]]''' ir mazākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Filipīnu provinces|province]] gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita? * ... '''[[lingala]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Kongo Republika|Kongo Republikā]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrick Dempsey SiriusXM.jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris]] '''[[Patriks Dempsijs]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[sacīkšu braucējs]], piedalījies Deitonas un [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]]? * ... svarīgākie '''[[agroklimatiskie rādītāji]]''' [[Latvija]]s apstākļos ir [[temperatūra]] un [[mitrums]] veģetācijas periodā un zemākās temperatūras pārziemošanas laikā vai miera periodā? * ... '''[[banānu dzimta|banānu dzimtā]]''' klasificētie augi ir [[lakstaugi]] ar viltus [[Stumbrs|stumbru]], kuru veido pārklājošies [[lapas|lapu]] bazālie apvalki, kas liek dažiem dzimtas pārstāvjiem izskatīties kā [[koksne]]s kokiem; šāds stumbrs var sasniegt pat 15 metru augstumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Copenhagen Metro escalators.jpg|border|right|200px]] * ... salīdzinājumā ar [[lifts|liftu]] '''[[eskalatori]]''' <small>(attēlā eskalatori [[Kopenhāgena]]s metro)</small> spēj nodrošināt lielāku cilvēku plūsmu starp stāviem, tomēr tie ir lielāki un aizņem vairāk vietas nekā lifti? * ... daži kritiķi apgalvo, ka '''[[vēja parki]]em''' ir negatīva ietekme uz cilvēku [[veselība|veselību]], taču lielākā daļa pētnieku uzskata, ka šie apgalvojumi ir aplami un pieskaitāmi [[pseidozinātne]]i? * ... '''[[Pirmais Ķīnas—Japānas karš]]''' noslēdzās ar Simonoseki līgumu, kurā [[Ķīna]] atzina [[Japānas Impērija]]s pretenzijas uz [[Korejas pussala|Korejas pussalu]]; pēc šī kara ļoti pasliktinājās ķīniešu varenība, un citām valstīm kļuva vieglāk iegūt ietekmi par dažādām ķīniešu pārvaldītajām sfērām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Bout.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] 8. decembrī [[ASV]] uz 25 gadu cietumsodu notiesātais ieroču [[kontrabandists]] '''[[Viktors Buts]]''' <small>(attēlā)</small> atgriezās [[Krievija|Krievijā]] pēc tam, kad tika apmainīts pret amerikāņu [[basketboliste|basketbolisti]] Britniju Graineri, kura Krievijā bija notiesāta par [[Narkotikas|narkotiku]] [[Kontrabanda|kontrabandu]]? * ... '''[[1655. gads Latvijā|1655. gada]]''' jūlijā, [[Zviedrija]]s karaspēkam no [[Zviedru Vidzeme]]s iebrūkot [[Poļu Livonija]]s teritorijā, sākās [[Otrais Ziemeļu karš]] par [[Livonija]]s mantojumu? * ... saskaņā ar [[jūdaisms|jūdaisma]] mītiem, '''[[Lilita]]''' bija pirmā sieviete, ko Dievs radījis kopā ar pirmo cilvēku, [[Ādams|Ādamu]], tomēr viņa atteicās pakļauties Ādamam un tika izdzīta no [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārza]], pēc tam kļūstot par dēmonisku būtni, kas asociēta ar [[nakts|nakti]] un seksualitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavlova Cake.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pavlovas kūka]]''' <small>(attēlā)</small> tika radīta par godu slavenajai krievu baletdejotājai [[Anna Pavlova|Annai Pavlovai]], kas 20. gadsimta 20. gados viesojās [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]? * ... 2004. gada [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Austrija]]s kopražojuma [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskās]] [[kara filma]]s '''"[[Sakāve]]"''' darbība norisinās [[Berlīnes kauja]]s laikā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēgumā un ataino pēdējās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] (atveido [[Bruno Gancs]]) dienas? * ... '''[[Polijas—Lietuvas karš]]''' beidzās ar [[1920. gads|1920. gada]] 7. oktobrī parakstīto Suvalku vienošanos, ar ko tika noslēgts [[pamiers]] un noteiktas robežas starp [[Polija|Poliju]] un [[Lietuva|Lietuvu]], bet [[Viļņas apgabals]] tika pievienots Polijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial image of Stromboli (view from the northeast).jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]i piederošais '''[[Stromboli |Stromboli vulkāns]]''' <small>(attēlā)</small> nav norimis jau vairāk nekā 2000 gadus; tas ir viens no visaktīvākajiem [[vulkāni]]em pasaulē? * ... turpinoties [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajam Ziemeļu karam]] '''[[1659. gads Latvijā|1659. gadā]]''' [[Zviedrija|zviedru]] sagūstīto [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogu]] [[hercogs Jēkabs|Jēkabu]] un viņa ģimeni no [[Jelgava]]s pārveda uz [[Rīga|Rīgu]], bet vēlāk deportēja uz [[Ivangoroda]]s cietoksni [[Ingrija]]s rietumos? * ... laikā, kad [[spāņi]] iekaroja [[Kanāriju salas]], to pamatiedzīvotāji '''[[guanči]]''' pretojās iekarotājiem un turpmākajos gados lielākā daļa tika iznīcināti vai pārdoti [[verdzība|verdzībā]], bet atlikušie guanči sajaucās ar spāņiem, pievēršoties [[kristietība]]i un zaudējot savu dzimto valodu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Republic of Genoa.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Dženovas Republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> bija viena no vadošajām [[tirdzniecība]]s un jūras valstīm [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], izslavēta ar savu tirgotāju, jūras pārvedumu un [[banka|banku]] darbību? * ... kā jaunākie '''[[Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums|Latvijas Nemateriālais kultūras mantojuma]]''' sarakstā [[2023. gads|2023. gadā]] tika iekļauti [[Bārta]]s kultūrtelpa, sēņu [[Sēņošana|vākšana]] un [[Sēņu kulinārija|izmantošana]], Ziemeļlatgales celu jostiņu [[aušana]]s tradīcija un [[Piebalga]]s kultūrtelpa? * ... [[Zviedri|zviedru]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]] '''[[Lase Halstrēms]]''' kļuva pazīstams kā režisors gandrīz visiem popgrupas ''[[ABBA]]'' mūzikas video, bet vēlāk kļuvis par [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominētu kinorežisoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - Ligita Gintere.jpg|border|right|200px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Ligita Gintere]]''' <small>(attēlā)</small> no 2009. gada līdz 2021. gadam bija [[Jaunpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jaunpils novada domes priekšsēdētāja]] — vienīgā tā vadītāja [[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] pastāvēšanas vēsturē? * ... '''[[1662. gads Latvijā|1662. gadā]]''' bijušā [[Livonija]]s karaļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] mirstīgās atliekas ar kuģi no [[Piltene]]s aizveda uz [[Dānija|Dāniju]], lai tās pārapbedītu [[Roskildes katedrāle|Roskildes katedrālē]]? * ... [[Islāms|Islāma]] tradīcijā '''[[Arafāta kalns]]''' netālu no [[Meka]]s ir vieta, no kuras [[Muhameds]] [[632. gads|632. gada]] 6. martā teica savu pēdējo sprediķi; stāvēšana Arafāta kalnā musulmaņiem ir [[Hādžs|Hādža]] centrālais notikums, kura laikā ticīgie lūdz [[Allāhs|Allāhu]] piedot viņu grēkus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Autodromo aerea poster.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s '''[[Imola]]s''' komūna ir ievērojama ar to, ka tur atrodas [[Enco un Dino Ferrāri autodroms]] <small>(attēlā)</small>, kur norisinās ''[[Formula 1]]'' posms Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'', bet iepriekš šajā trasē norisinājās [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]? * ... '''[[herpetoloģija]]''' ir [[zooloģija]]s nozare, kas pēta [[abinieki|abiniekus]] un [[rāpuļi|rāpuļus]]? * ... kopš seriāla '''"[[Midsomeras slepkavības]]"''' pirmizrādes 1997. gadā tam ir bijuši divi galvenie varoņi: [[Džons Netlss]] kā vecākais detektīvinspektors '''[[Toms Bārnabijs]]''' līdz viņa aiziešanai no seriāla 13. sezonas beigās; pēc tam [[Nīls Dadžens]] kā vecākais detektīvinspektors Džons Bārnabijs, Toma jaunākais brālēns, kopš 14. sezonas sākuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Clear sky afternoon on the Ipswich Waterfront.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ipsviča]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no senākajām [[Anglija]]s [[pilsēta|pilsētām]]: [[Romas impērija]]s laikos pie mūsdienu [[Fīlikstova]]s bija romiešu nocietinājums, bet Ipsvičas apvidū atradās romiešu fermeru villas, kas iespējams, bijis apvidus administratīvais komplekss? * ... '''[[1721. gads Latvijā|1721. gada]]''' 10. septembrī [[Zviedrijas karalis]] Frederiks I parakstīja [[Nīštates miera līgums|Nīštates miera līgumu]], kurā [[Krievijas cars|Krievijas caram]] [[Pēteris Lielais|Pēterim I]] cedēja īpašuma tiesības uz [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] iekarotajām [[Livonija]]s, [[Igaunija]]s, [[Ingrija]]s provincēm un daļu no [[Karēlija]]s? * ... gada [[nokrišņu daudzums]] '''[[Nūbijas tuksnesis|Nūbijas tuksnesī]]''' nepārsniedz 25 mm, bet dažos gados [[nokrišņi|nokrišņu]] nav vispār? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia juncea.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[strelīciju ģints]]''' <small>(attēlā ''Strelitzia juncea'')</small> ir nosaukta par godu [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]]i? * ... saistībā ar [[islāms|islāma]] vēsturi, '''[[Kūfa]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] ir nozīmīga pilsēta; šeit atradās pirmā [[šiītu islāms|šiītu]] līdera [[Alī ibn Abū Tālibs|Alī ibn Abū Tāliba]] rezidence, un viņa māja ir šiītu musulmaņu svētā vieta? * ... [[Padomju Savienība]]s uzvara pār [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[Krievija|Krievijā]] ir īpaši izmantota [[Krievijas propaganda|propagandas]] nolūkos, attīstot '''[[Uzvaras kults|Uzvaras kultu]]''', lai attaisnotu agresīvu [[Ārpolitika|ārpolitiku]] un pastiprinātu militārismu [[Putinisms|putinisma]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:1718 Merk Grenadier Lange Kerls anagoria.JPG|border|right|150px]] * ... palielinoties gara auguma karavīru skaitam [[Prūsija]]s armijas 6. vecais prūšu [[kājnieki|kājnieku]] [[Pulks (armija)|pulks]] ieguva iesauku '''"[[Potsdamas milži]]"'''; pulka karavīru minimālais augums bija 1 metrs 88 centimetri <small>(attēlā grenadieris no [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdriha Vilhelma I]] Sarkanā bataljona)</small>? * ... 624. gada '''[[Bedras kauja]]''' ir ļoti nozīmīga [[islāms|islāma]] vēsturē, jo tiek uzskatīta par pirmo lielo [[musulmaņi|musulmaņu]] uzvaru: šajā kaujā [[Muhameds|Muhameda]] vadītie musulmaņi pieveica [[kuraišīti|kuraišītus]], lai gan kuraišītu armija bija daudz lielāka par Muhameda sekotāju karaspēku? * ... neraugoties uz sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām pārmaiņām kopš [[Padomju Savienība|PSRS]] laikiem, 2023. gadā [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] bija vislielākais '''[[krievu diaspora]]s''' īpatsvars (aptuveni 22 % no visiem [[iedzīvotāji]]em) starp visām pasaules valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haeckel Cystoidea.jpg|border|right|150px]] * ... viena no izmirušajām [[Adatādaiņi|adatādaiņu]] [[Klase (bioloģija)|klasēm]] '''[[jūras lodītes]]''' <small>(attēlā)</small> ārīgi atgādina [[jūras lilijas]], taču atšķirībā no tām jūras lodītēm ķermenis bija lodveidīgs, nevis kausveidīgs? * ... '''[[Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte|Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāti]]''' ir absolvējuši 43 [[Nobela prēmija]]s laureāti? * ... [[Pakistāna]]s [[Beludžistāna (province)|Beludžistānas provinces]] administratīvais centrs '''[[Kveta]]''' atrodas tuvu Pakistānas un [[Afganistāna]]s robežai, līdz ar to tā ir stratēģiski svarīga pilsēta saistībā ar reģiona drošības jautājumiem un robežkontroli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marina Grande Capri.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s sala '''[[Kapri]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[kūrorts|kūrortvieta]] kopš [[Romas Republika]]s laikiem? * ... '''[[mormoņu ticība]]''', ko 19. gadsimta 20. un 30. gados aizsāka [[Džozefs Smits]], ir Pēdējo dienu svēto kustības reliģiskā tradīcija un teoloģija, par kuru nav vienprātības, vai tā ir [[sekta]], mistisks kults, jauna reliģija, baznīca, cilvēku grupa vai amerikāņu subkultūra? * ... '''[[Āzijas attīstības banka]]s''' galvenā mītne atrodas [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Galvaspilsētas reģions (Filipīnas)|galvaspilsētas reģionā]], [[Mandalujonga|Mandalujongā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia reginae 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] savvaļā augošajai '''[[karaliskā strelīcija|karaliskajai strelīcijai]]''' <small>(attēlā)</small> nav [[Stumbrs|stumbra]], bet daudzās [[lapas]] stingros, cietos, garos kātos veido varenu, 1—1,5 m augstu puduri? * ... kopš '''[[kosmosa izpēte]]s''' straujas attīstības sākuma 20. gadsimta 60. gados '''[[planetoloģija]]''' spēj pētīt [[planēta]]s ne tikai veicot [[novērojums|novērojumus]] ar [[teleskops|teleskopiem]] no [[Zeme]]s, bet arī nosūtot [[starpplanētu zonde]]s? * ... '''[[81. Zelta globusa balva]]s''' pasniegšanas ceremonijā visvairāk nominācijas, deviņas, ieguva filma "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]" un seriāls "[[Pēctecība]]", kam sekoja "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]" ar astoņām nominācijām, ko atzina arī par [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|labāko filmu drāmas kategorijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles XIII of Sweden.jpg|border|right|150px]] * ... [[1809. gads|1809. gada]] 7. martā [[Kārlstade|Kārlstadē]] sadumpojušās [[Zviedrija]]s karaspēka daļas virzījās uz [[Stokholma|Stokholmu]] un 13. martā ielauzās karaļa apartamentos un arestēja karaļa ģimeni; 29. martā [[Gustavs IV Ādolfs]] atteicās no troņa un [[Rigsdags]] par [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] iecēla viņa tēva brāli '''[[Kārlis XIII|Kārli XIII]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Īri|īru]] [[dzejnieki]] '''[[Tomass Makdona]]''' un '''[[Džozefs Plankets]]''' bija starp septiņiem cilvēkiem, kas parakstīja [[Īrijas Republika]]s dibināšanas proklamāciju, bet [[Lieldienu sacelšanās]] laikā bija vieni no tās līderiem, un par piedalīšanos sacelšanās notikumos tika [[Nāvessods|sodīti ar nāvi]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2024. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''' 40 gadu vecumā [[Kanāda]]s [[daiļslidotāja]] Dianā Stellato-Dudeka kļuva par vecāko sievieti, kas jebkad izcīnījusi zelta medaļu [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|pasaules čempionātā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Map of the Schengen Area.svg|border|right|200px]] * ... [[Īrija]] un [[Kipra]] ir vienīgās [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis, kas nav '''[[Šengenas zona|Šengenas zonā]]''' <small>(attēlā)</small>, taču Kipra ir apņēmusies tai pievienoties nākotnē? * ... [[sērijveida slepkava]] un [[izvarotājs]] '''[[Staņislavs Rogoļevs]]''', kas veica noziegumus [[Latvija]]s teritorijā 20. gadsimta 80. gadu sākumā, veica uzbrukumus vismaz 21 sievietei, no kurām 10 tika noslepkavotas, līdz tika notverts [[Ulbroka|Ulbrokā]], atzīts par pieskaitāmu un ar tiesas lēmumu [[sodīts ar nāvi]] 1984. gadā? * ... [[PSRS maršals]] '''[[Dmitrijs Jazovs]]''' bija [[Padomju Savienība]]s aizsardzības ministrs, līdz viņš tika arestēts par piedalīšanos [[Augusta pučs|1991. gada augusta pučā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of Philip the Arab. Saint-Petersburg, The State Hermitage Museum (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Filips Arābs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[arābi|arābu]] izcelsmes [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]]? * ... vecākais virsnieks, kurš izdzīvoja "[[Titāniks|Titānika]]" katastrofā, '''[[Čārlzs Laigtolers]]''' vēlāk, jau kā atvaļināts flotes [[virsnieks]], tika apbalvots par dalību [[Denkerkas evakuācija|sabiedroto karaspēka evakuācijā no Denkerkas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā]]''' [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] ir [[Lagzdīnes pilskalns]], bet pirmais šajā nominācijā tika izvēlēts [[Veckuldīgas pilskalns]] [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Apo view from Aeon Tower (Davao City; 11-26-2021).jpg|border|right|200px]] * ... potenciāli aktīvais snaudošais [[stratovulkāns]] '''[[Apo]]''' <small>(attēlā [[Davao]] pilsēta ar Apo vulkānu fonā)</small>, kas atrodas [[Mindanao]] salā [[Filipīnas|Filipīnās]], ir valsts augstākā virsotne? * ... '''[[2019. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas]]''' bija labvēlīgas [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvajai partijai]], izcīnot atpakaļ iepriekšējo [[Pārstāvju palāta]]s vairākumu, kas bija iegūts [[2015. gads|2015. gada]] vēlēšanās, un sasniedzot lielāko vairākumu kopš [[1992. gads|1992. gada]] vēlēšanām? * ... [[Romas pāvests]] no 483. gada līdz 492. gadm '''[[Fēlikss III]]''' atteicās parakstīt [[Austrumromas imperators|Austrumromas imperatora]] Zenona dokumentu Henotikonu, kas iezīmēja sākumu [[Rietumu kristietība]]s un [[Austrumu kristietība]]s atdalīšanās procesam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jabbal An-Nour - Makkah (2241558560).jpg|border|right|200px]] * ... [[Meka]]s ziemeļaustrumu pievārtē esošajam '''[[Džebel en Nūrs|Džebel en Nūra]]''' pakalnam <small>(attēlā)</small> ir lielā nozīme [[islāms|islāma]] tradīcijā, jo tā virsotnē atrodas Hiras ala, kurā [[Erceņģelis Gabriels|Džibrils]] [[Muhameds|Muhamedam]] pavēstīja [[Korāns|Korāna]] pirmās atklāsmes? * ... 16. un 17. gadsimtā notikušās '''[[Īrijas kolonizācija]]s''' ietvaros [[īri]]em piederošā zeme tika konfiscēta un nodota kolonistiem no [[Anglija]]s? * ... '''''[[Whiskas]]''''' bija pirmais zīmols, kas izstrādāja vairākus [[kaķu barība]]s aromātus, kas palīdzēja nostiprināt uzņēmuma pozīcijas starptautiskajā tirgū? <!--dyk diena --> [[Attēls:Long Live the USSR! Blueprint for the Brotherhood of all Working Classes of all the World's Nationalities! 1935 (51724375511).jpg|border|right|200px]] * ... viena no '''[[padomju propaganda]]s''' iezīmēm ir vadoņa cildināšana, kas izraisīja [[personības kults|personības kultu]] rašanos <small>(attēlā [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] 1935. gada padomju propagandas plakāts, kurā [[Padomju Savienība]] attēlota kā [[Josifs Staļins|Staļina]] pārraudzīts "visu pasaules tautību strādnieku šķiras brālības paraugs")</small>? * ... [[Krima]]s pussalā lietotais [[gotu valoda]]s [[dialekts]] jeb '''[[Krimas gotu valoda]]''' izzuda 18. gadsimta beigās? * ... visizplatītākā '''[[reliģija Kanādā]]''' ir [[kristietība]] (vairāk nekā 50% iedzīvotāju), un lielākā [[konfesija]] ir [[katoļticība]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Masatoshi Koshiba 2002.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japāna]]s fiziķis '''[[Masatosi Kosiba]]''' <small>(attēlā)</small> [[2002. gads|2002. gadā]] kopā ar Reimondu Deivisu ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par pirmatklājēju ieguldījumu [[astrofizika|astrofizikā]], īpaši par kosmisko [[neitrīno]] noteikšanu"? * ... [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] naktī uz 5. decembri, kas bija [[PSRS Konstitūcija]]s diena, students '''[[Bruno Javoišs]]''' uzkāpa 76 metrus augstajā [[Rīga]]s radiotornī un [[Latvijas PSR karogs|Latvijas PSR karoga]] vietā uzvilka paša šūto sarkanbaltsarkano [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]], tādējādi protestējot pret [[Latvija]]s [[Pārkrievošana|pārkrievošanu]]? * ... '''[[Vācu Šveice]]''' aizņem aptuveni 65% valsts, un ir gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā lielākā [[Šveice]]s daļa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Urban pigeon (22360225255).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[leikisms]]''' izpaužas kā balts kažoka, spalvu vai [[epiderma]]s krāsojums, bet nekad kā [[acis|acu]] pigmentācijas trūkums <small>(attēlā [[mājas balodis]] ar leikismu)</small>? * ... '''[[svatu valoda]]''' jeb sisvati ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Svatini]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]? * ... '''[[Numīdijas valsts]]''' izveidojās pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]], kad [[romieši]], sadarbojoties ar [[numīdieši]]em, novājināja [[Kartāga|Kartāgu]]; Numīdija kļuva par pirmo [[berberi|berberu]] valsti vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:গুরনাহ-ঢাকা-২০২৩.JPG|border|right|150px]] * ... [[2021. gads|2021. gadā]] [[Tanzānija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[rakstnieks]] '''[[Abdulrazaks Gurna]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par bezkompromisa un līdzcietīgo [[koloniālisms|koloniālisma]] seku un [[bēgļi|bēgļu]] likteņu izpēti attēlojumā starp kultūrām un kontinentiem"? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs III]]''' tika ievēlēts jau 606. gadā, bet, gandrīz gadu aizkavējoties [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], pilntiesīgi par pāvestu kļuva 607. gadā, kad viņa pontifikāts ilga no februāra līdz nāvei novembrī? * ... '''[[Pekinas Universitāte]]''' ir viena no prestižākajām un vecākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī pasaulē, regulāri atrodoties starp 50 labākajām [[Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings|universitāšu reitingā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pysanky2011.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lieldienu ola|Lieldienu olu]]''' krāsošana ir tradicionāls rituāls daudzās kultūrās, kur svin [[Lieldienas]] <small>(attēlā saskaņā ar [[ukraiņi|ukraiņu]] tradīcijām krāsotas olas)</small>? * ... [[2005. gads|2005. gadā]] '''[[Andidžona]]s''' pilsētā [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]] notika masu protesti, kurus [[Uzbekistāna]]s valdība ar varu apspieda, pievēršot visas pasaules uzmanību [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumiem šajā valstī? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''' labākais no [[Latvija]]s [[daiļslidotāji]]em bija [[Deniss Vasiļjevs]], kurš izcīnīja 5. vietu, savukārt Sofija Stepčenko, ieņemot 11. vietu, uzrādīja labāko rezultātu Latvijas sieviešu daiļslidošanā kopš [[Angelina Kučvaļska|Angelinas Kučvaļskas]] 4. vietas 2016. gada čempionātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prionailurus viverrinus 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zvejniekkaķis|zvejniekkaķi]]''' <small>(attēlā)</small> labi peld un pamatā barojas tikai ar [[zivis|zivīm]] un citiem [[ūdens]] [[dzīvnieki]]em? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Valentīns (pāvests)|Valentīna]]''' pontifikāts ilga vien 40 dienas [[827. gads|827. gadā]] no augusta līdz oktobrim? * ... '''[[vijas|vijām]]''' nav [[lapas|lapu]] un tās nespēj pašas sev radīt [[hlorofils|hlorofilu]], tāpēc tās parazitē uz citiem [[augi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maranta leuconeura 5zz.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltdzīslu maranta]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir centrālajā un austrumu [[Brazīlija|Brazīlijā]], taču tā plaši tiek audzēta arī kā [[telpaugs]]? * ... '''[[2022. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2022. gada Eiropas čempionātā daiļslidošanā]]''', kas notika [[Tallina|Tallinā]], [[Latvija]]s sportists [[Deniss Vasiļjevs]] izcīnīja bronzas medaļu, kas ir augstākais sasniegums viņa [[daiļslidotājs|daiļslidotāja]] karjerā, taču visos programmas veidos uzvarēja [[Krievija]]s sportisti, kopā iegūstot 9 medaļas no 12 iespējamajām? * ... [[1941. gads|1941. gada]] 7. decembrī, kad [[Pērlhārboras bombardēšana|japāņi uzbruka Pērlhārborai]], līnijkuģi '''''[[USS Arizona (BB-39)|Arizona]]''''' skāra vairākas bruņas caururbjošas [[aviācijas bumba]]s, no kurām viena detonēja ar sprāgstvielu pildītā kuģa korpusa nodalījumā, nogremdējot līnijkuģi un nogalinot 1177 tā virsniekus un apkalpes locekļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1989. gada revolūcijas]]''' veicināja pasaulē lielākās [[komunisms|komunistiskās]] valsts [[Padomju Savienība]]s sabrukumu un atteikšanos no komunistiskajiem režīmiem daudzās pasaules daļās, dažās no kurām valdības gāza vardarbīgi <small>(attēlā [[Berlīnes mūra krišana]] [[1989. gads|1989. gada]] novembrī)</small>? * ... '''[[2024. gada laikapstākļi Latvijā]]''' iegāja vēsturē kā vissiltākais gads novērojumu vēsturē (kopā ar [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadu]]); gada vidējā [[gaisa temperatūra]] [[Rīga|Rīgā]] bija +9,8 °C? * ... viena no retajām ''[[film noir]]'' krāsu filmām '''"[[Niagāra (filma)|Niagāra]]"''' kopā ar citām [[1953. gads|1953. gada]] filmām "[[Džentlmeņi izvēlas blondīnes]]" un "Kā apprecēt miljonāru", bija pirmās, kas padarīja [[Merilina Monro|Merilinu Monro]] par Holivudas seksa simbolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dauģēnu ala un klintis.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Dauģēnu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj arī [[Dauģēnu Lielā ala|Dauģēnu Lielo alu]], kas ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]? * ... '''[[2024. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''', kas notika [[Kauņa|Kauņā]], bija pirmā reize, kad čempionāts norisinājās [[Lietuva|Lietuvā]]? * ... pēc [[verdzība]]s atcelšanas 19. gadsimtā [[ASV]] un citur [[Amerika|Amerikā]] vergu '''[[plantācijas]]''' aizstāja lielas latifundijas, kurās izmantoja galvenokārt algotu un daļēji piespiedu darbu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monaco - panoramio (138).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Montekarlo kazino]]''' <small>(attēlā)</small> atklāts [[1865. gads|1865. gadā]] ar mērķi izvairīties no [[Monako]] valdošās Grimaldi ģimenes [[bankrots|bankrota]]; tradicionāli noteikts, ka pašiem Monako pilsoņiem aizliegts atrasties [[kazino]] telpās? * ... 2023. gadā '''[[Polijas bruņotie spēki|Polijas bruņoto spēku]]''' sastāvā bija 202 tūkstoši profesionālo [[karavīri|karavīru]] un 350 tūkstoši teritoriālās aizsardzības kaujinieku? * ... 2008. gada [[ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Iepazīstieties, spartieši]]"''' nopelnīja vairāk nekā 84 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 30 miljonu liela budžeta, bet saņēma ārkārtīgi negatīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes, un 2009. gadā to nominēja [[Zelta avenes balva]]i piecās kategorijās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederic Passy.jpg|border|right|150px]] * ... [[1901. gads|1901. gadā]] [[Francija]]s [[ekonomists]], [[diplomāts]] un miera aktīvists '''[[Frederiks Pasī]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņa darbu mūža garumā starptautiskajās miera konferencēs, diplomātijā un arbitrāžās"; kopā ar [[Anrī Dināns|Anrī Dinānu]] viņi bija pirmie, kas izpelnījās šo apbalvojumu? * ... [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ [[Starptautiskā Slidošanas savienība]] atcēla '''[[2021. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2021. gada Eiropas čempionātu daiļslidošanā]]''', kam bija jānotiek [[Horvātija]]s galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]], bet 2022. gadā tika paziņots, ka Zagreba kļūs par rīkotājpilsētu 2025. gada Eiropas čempionātam? * ... pēc platības '''[[Arābijas tuksnesis]]''' ir piektais lielākais [[tuksnesis]] pasaulē, trešais lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un lielākais tuksnesis [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wil Lee-Wright foto Rein Traante2017 MG 0419 (32592903182).jpg|border|right|150px]] * ... [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums|Norvēģijas premjerministre]] laika posmā no 2013. līdz 2021. gadam '''[[Erna Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> [[Norvēģija]]s [[parlaments|parlamentā]] Stortingā pirmo reizi tika ievēlēta 1989. gadā? * ... vienā '''[[asins ziedošana]]s''' reizē tiek iegūti 450 ml [[asinis|asins]] un vēl 30 ml pārbaudei, lai veiktu dažāda veida analīzes un pārliecinātos, ka donors ir vesels un tā asinis derīgas? * ... '''[[Lanao ezers]]''' ir [[Mindanao]] salas lielākais ezers, kā arī [[Filipīnas|Filipīnu]] dziļākais un otrs lielākais ezers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Agra 03-2016 10 Agra Fort.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Āgras forts]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru 16. gadsimtā pabeidza celt [[mogulu impērija]]s valdnieks [[Akbars Lielais]], bet 17. gadsimtā pārbūvēja [[Šahs Džahāns]], bija vairāku mogulu valdnieku rezidence? * ... '''[[ziepju opera]]s''' radās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 20. gadsimta 30. gados kā radio [[raidluga]]s, kuru pārtraukumos atskaņoja veļas pulvera un [[ziepes|ziepju]] [[reklāma]]s, jo raidlugas sponsorēja higiēnas preču ražotāji? * ... '''[[Silakalns|Silakalnu]]''' jeb Augsto kalnu [[Lietuva]]s pierobežā, [[Vilces pagasts|Vilces pagastā]] aprakstījis jau [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]]; [[Augusts Bīlenšteins]] uzskatīja, ka pilskalns bija senās [[zemgaļi|zemgaļu]] zemes [[Silene (zeme)|Silenes]] centrs, tomēr [[Ernests Brastiņš]] to par pilskalnu neatzina? <!--dyk diena --> [[Attēls:RFK Jr. Portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 26. ASV veselības un cilvēkresursu sekretārs [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] administrācijā '''[[Roberts Kenedijs jaunākais|Roberts Frensiss Kenedijs jaunākais]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokurora]] un senatora [[Roberts Kenedijs|Roberta Kenedija]] dēls un ASV prezidenta [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] un senatora [[Teds Kenedijs|Teda Kenedija]] brāļadēls? * ... viens no '''[[centrbēdzes spēks|centrbēdzes spēka]]''' izpausmes veidiem ir [[Koriolisa spēks]], kas rodas [[Zeme]]s rotācijas rezultātā? * ... '''[[universālais pamatienākums]]''' nav ieviests nevienā [[valsts|valstī]], kaut gan ir bijuši daudzi projekti, un ideja tiek apspriesta daudzviet? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation_cliff,_Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Neļķu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj divas [[alas]] un [[avots|avotu]]: Mazsalacas Velnala atrodas uz dienvidiem no lielākā atseguma, bet lejpus tās atrodas Velna Skābumbaļļa — ala un avots? * ... lielāko tiesu no '''[[Vilces pilskalns|Vilces pilskalna]]''' plakuma ir iznīcinājusi [[Vilces upe]]s [[erozija]]? * ... [[Jaunskotija|Jaunskotijā]] dzimušais [[amerikāņi|amerikāņu]] jūrnieks, ceļotājs un rakstnieks '''[[Džošua Slokams]]''' bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē apkuģojis apkārt pasaulei? <!--dyk diena --> [[Attēls:(2022) วัดอรุณราชวรารามราชวรมหาวิหาร เขตบางกอกใหญ่ กรุงเทพมหานคร,Wat Arun Ratchawararam Ratchaworamahawiharn (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī viens no [[Taizeme]]s galvaspilsētas [[Bangkoka]]s simboliem '''[[Vataruns]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts vismaz 17. gadsimtā, tā centrālais elements — prangs celts 19. gadsimta sākumā, karaļu Ramas II un Ramas III valdīšanas laikā? * ... 20. gadsimta 60. gadu vidū '''''[[Daily Mirror]]''''' ikdienas pārdošanas apjomi pārsniedza 5 miljonus eksemplāru, un kopš tā laika to nav spējis atkārtot neviens cits [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ikdienas (kas neiznāk svētdienās) [[laikraksts]]? * ... '''[[Gruzijas guberņa]]''' tika izveidota [[1801. gads|1801. gadā]] uz [[Gruzija]]s zemēm, kas saskaņā ar manifestu par Austrumgruzijas aneksiju kļuva par [[Krievijas Impērija]]s sastāvdaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conium maculatum Hauxley 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[plankumainais suņstobrs|plankumainajam suņstobram]]''' <small>(attēlā)</small> ir ārkārtīgi [[inde|indīga]] sula, kas satur koniīnu — vielu, kas ietekmē zīdītāju [[centrālā nervu sistēma|centrālo nervu sistēmu]], izraisot muskuļu paralīzi, kā rezultātā var apstāties [[elpošana]] un iestāties [[nāve]]? * ... '''[[gaļas balodis|gaļas baložu]]''' audzēšana kā rūpnieciskās putnkopības nozare ir attīstīta [[ASV]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] [[karagūstekņi]] lietoja terminu '''"[[elles kuģi]]s"''', lai apzīmētu tirdzniecības kuģus, ko [[Japānas Impērija]] rekvizēja, lai pārvadātu karagūstekņus un piespiedu strādniekus uz dažādām Japānas kontrolē esošām vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sternula albifrons 2 - Little Swanport.jpg|border|right|200px]] * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]] izraudzījās [[Piekraste|jūras piekrastē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] ligzdojošo '''[[mazais zīriņš|mazo zīriņu]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada putns Latvijā|Gada putnu Latvijā]]? * ... pēc [[Alžīrija]]s neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 60. gadu sākumā gandrīz visi '''[[Franču Alžīrija]]s''' eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji pameta valsti? * ... [[1929. gads Latvijā|1929. gada]] 25. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] notika '''[[Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām|Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām]]''' dibināšana; par biedrības priekšsēdētāju kļuva [[Rainis]], bet pēc viņa nāves vadību pārņēma [[Oto Skulme]], vēlāk to vadīja [[Pāvils Rozītis]], [[Jānis Jaunsudrabiņš]], [[Eduards Smiļģis]] un [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fuyu Persimmon (Diospyros Kaki).jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[Japānas hurma]]s''' <small>(attēlā)</small> [[latviski|latviskais]] nosaukums norāda uz [[Japāna|Japānu]], tā dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna (reģions)|Ķīna]]? * ... [[Baltijas jūra]]s salās, [[Igaunija]]s rietumu un [[Skandināvija]]s dienvidaustrumu piekrastē sastopamais '''[[košsarkanais pērkonamoliņš]]''' ir arī [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti sastopama suga — kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām zināma atradne [[Venta]]s ielejā augšpus [[Kuldīga]]s? * ... [[Fanerozojs|fanerozojā]] bija pieci lieli '''[[masveida izmiršana]]s''' gadījumi, bet [[Krīta-terciāra masveida izmiršana|pēdējā masveida izmiršana]] notika pirms aptuveni 65 miljoniem gadu, un tā vislabāk ir pazīstama ar [[Dinozauri|dinozauru]] izmiršanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bay leaf pair443.jpg|border|right|200px]] * ... daudzas '''[[lauru dzimta]]'''s augu sugas ir ļoti [[Indīgs augs|indīgas]] <small>(attēlā [[lauru lapas]], ko izmanto [[kulinārija|kulinārijā]] kā [[garšaugs|garšaugu]])</small>? * ... sakarā ar augsto [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vasarā [[Persijas līcis|Persijas līča]] reģionā un [[Kataras futbola izlase]]s dalību [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausa izcīņā]] [[Katara|Katarā]] notikušais '''[[2023. gada Āzijas kauss futbolā]]''' tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... 2005. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[politiskā trillera filma]] '''"[[Tulks (filma)|Tulks]]"''' ir pirmā filma, kas filmēta [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s galvenajā mītnē [[Ņujorka|Ņujorkā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rettichschwarzrund.jpg|border|right|150px]] * ... dažos avotos ir minēts, ka '''[[rutks]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[tīruma pērkone]]s [[pasuga]], turpretī citi autori uzskata, ka rutki un [[redīsi]] ir atsevišķa pērkoņu ģints [[suga]]? * ... tāpat kā daudzām bezpriesteru piekrišanām, '''[[Vecticībnieku Pomoras baznīca]]i''' nav trīs līmeņu hierarhijas; [[vecticībnieki|vecticībnieku]] pomoriešu vidū pieņemtos [[Sakraments|sakramentus]] ([[Kristības|kristīšana]], grēksūdze) veic kopienas biedri? * ... [[Irāna|Irānā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] sastopamajai '''[[tališu valoda]]i''' visradniecīgākā ir [[kurdu valoda]] (jo īpaši tās [[zazaki]], gorani un kurmandži dialekti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wat Phra Sri Sanphet, Ayutthaya Historical Park, Thailand.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ajutaja]]''' <small>(attēlā)</small> bija Ajutajas Karalistes galvaspilsēta, ar pārtraukumiem, no 1351. gada līdz 1767. gadam, kad to nopostīja [[birmieši]]? * ... '''[[puritāņi]]''', kam bija nozīmīga loma [[Anglija]]s un agrīnās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, bija [[Anglija|angļu]] [[Protestantisms|protestanti]], [[Kalvinisms|kalvinisma]] sekotāji, kas neatzina oficiālās [[Anglikāņu baznīca]]s autoritāti? * ... [[Bavārija]]s administratīvajā apriņķī '''[[Augšfrankonija|Augšfrankonijā]]''' ir vairāk nekā 200 [[alus darītava|alus darītavu]], kas brūvē aptuveni 1000 dažādu [[alus]] veidu, tāpēc tiek uzskatīts, ka apriņķī ir vislielākais alus darītavu blīvums uz vienu iedzīvotāju pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chlorociboria-aeruginascens.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] izvēlēja '''[[zilzaļā hlorociborija|zilzaļo hlorociboriju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada sēne Latvijā|gada sēni]]? * ... '''[[Vikipēdija serbhorvātu valodā|Vikipēdijas serbhorvātu valodā]]''' dalībnieki paši izvēlas, vai lietot [[Kirilica|kirilicu]] vai [[Latīņu raksts|latīņu rakstu]], pēdējā gadījumā izmantojot vai nu [[Serbu valoda|serbu]] vai [[Horvātu valoda|horvātu]] [[pareizrakstība|pareizrakstību]]? * ... '''[[islāms Indonēzijā|islāmu Indonēzijā]]''' praktizē līdz pat 88 % valsts iedzīvotāju, tādējādi [[Indonēzijas Republika]] ir [[Musulmaņu pasaule|musulmaņu valsts]] ar vislielāko [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Škoda 16Ev.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]]s pārvadātāja AS "[[Pasažieru vilciens]]" elektrificētajos maršrutos kursējošais zemās grīdas [[elektrovilciens]] '''''[[Škoda 16Ev]]''''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, balstoties uz sērijā iepriekš ražotajiem '''''[[Škoda Transportation]]''''' ''7Ev'' un ''RegioPanter'' vilcieniem, kas tika piegādāti [[Čehija]]s un [[Slovākija]]s dzelzceļa operatoriem? * ... [[1964. gads|1964. gada]] 26. aprīlī '''[[Tangaņika]]''' un [[Zanzibāra]] izveidoja Tangaņikas un Zanzibāras Apvienoto Republiku, ko tā paša gada 29. oktobrī pārdēvēja par [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienoto Republiku]]? * ... [[Jelgava|Jelgavā]] ir senas [[teātris|teātra]] spēlēšanas tradīcijas — pilsētā aktīvi darbojas amatierteātru kustība un tajā jau 20. gadsimta sākumā bija profesionālais teātris, bet '''[[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]]''' savu dzimšanas dienu skaita no Tautas teātra nosaukuma piešķiršanas [[1959. gads Latvijā|1959. gada]] 11. novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:2020-01-12 Alpine Skiing at the 2020 Winter Youth Olympics – Women's Giant Slalom – 1st run (Martin Rulsch) 421.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Francija|Francijā]] '''[[Dženifera Ģērmane]]''' <small>(attēlā)</small> slalomā izcīnīja zelta medaļu, kas bija pirmais zelts junioru čempionātos [[Latvija]]s [[kalnu slēpošana]]s vēsturē (bronzu 1988. gadā izcīnīja viņas māte [[Ulla Ģērmane]], kas līdz meitas panākumiem tika uzskatīta par visu laiku labāko Latvijas kalnu slēpotāju)? * ... '''[[PSRS konstitūcija]]''' piešķīra pilsoņiem dažas formālas tiesības, bet faktiski negarantēja tādas politiskās brīvības kā [[Vārda brīvība|vārda]], [[Pulcēšanās brīvība|pulcēšanās un biedrošanās]] brīvība? * ... '''[[Vikipēdija tatāru valodā]]''' ir līdzīga [[Vikipēdija serbhorvātu valodā|serbohorvātu Vikipēdijai]], jo, tāpat kā tur, tajā var rakstīt gan [[Kirilica|kirilicā]], gan [[Latīņu raksts|latīņu]] rakstībā; sākotnēji projekts tika uzsākts latīņu rakstībā, taču vēlāk projektā tika uzsākta abu [[alfabēts|alfabētu]] līdzāspastāvēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohammed Shahabuddin.jpg|border|right|150px]] * ... [[Bangladešas prezidents]] '''[[Mohameds Šahabudins]]''' <small>(attēlā)</small> piedalījās [[1971. gads|1971. gada]] Neatkarības karā, bet [[1975. gads|1975. gadā]] viņš tika ieslodzīts cietumā par protestu organizēšanu pēc Bangladešas pirmā prezidenta [[Mudžiburs Rahmans|Mudžibura Rahmana]] slepkavības [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]]? * ... sākotnēji '''[[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausu futbolā]]''' bija paredzēts izspēlēt [[2023. gads sportā|2023. gada]] vasarā, tomēr tika nolemts, ka nelabvēlīgo laikapstākļu, kas parasti ir šajā laikā [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]], dēļ turnīrs tiks pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... [[Eiropa]]s [[koloniālisms|koloniālo]] impēriju laikā [[Āfrika|Āfrikā]] vietējos savervētos karavīrus, kas tika saukti '''[[askari (militārpersona)|askari]]''', izmantoja [[Itālija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Portugāle]]s, [[Vācijas Impērija|Vācijas]] un [[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās]] armijas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saleh al-Arouri at Russia–Hamas meeting, 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Sālahs el Arūri]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš tiek uzskatīts par vienu no [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobra ''[[Hamās]]'' uzbrukuma [[Izraēla]]i plānotājiem, tika nogalināts Izraēlas triecienā [[Libāna]]s galvaspilsētā [[Beirūta|Beirūtā]] [[2024. gads|2024. gadā]] [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas un ''Hamās'' kara laikā]]? * ... [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]] [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps]] [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] izslēdza '''[[Juris Cālītis|Juri Cālīti]]''' no luteriskās baznīcas par to, ka viņš vadīja pasākuma "[[Rīgas Praids]] 2005" ietvaros organizēto dievkalpojumu [[Rīgas Anglikāņu baznīca|Anglikāņu baznīcā]]? * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] izvēlējās '''[[apdzira|apdziru]]''' par [[Gada augs Latvijā|Gada augu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lincoln Cathedral viewed from Lincoln Castle.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s ziemeļdaļā esošajai '''[[Linkolnas katedrāle]]i''' <small>(attēlā)</small> [[1311. gads|1311. gadā]] tika uzcelta torņa smaile, kas bija 160 metrus augsta, un līdz [[1549. gads|1549. gadam]], kad tā gāja bojā vētrā, katedrāle bija augstākā celtne pasaulē, par vairāk nekā 10 metriem pārspējot [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''''[[Starlink]]''''' globālā [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņu]] sistēma, ko pārvalda un attīsta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums ''[[SpaceX]]'', var nodrošināt ātrdarbīgu platjoslas [[internets|interneta]] piekļuvi vietās, kur tā ir bijusi neuzticama, dārga vai pilnīgi nepieejama? * ... '''[[narcistiskie personības traucējumi|narcistiskajiem personības traucējumiem]]''' ir raksturīga ilgstoša pārspīlēta sajūta par savu nozīmību, pārmērīga vajadzība pēc apbrīnas un samazināta spēja just līdzi citiem cilvēkiem jeb piedzīvot [[empātija|empātiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ferdinand of Romania 2.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no sava [[Vācijas Impērija|Vāciju]] atbalstošā tēvoča Karola I [[Rumānijas Karaliste]]s karalis '''[[Ferdinands I (Rumānija)|Ferdinands I]]''' <small>(attēlā)</small>? saglabāja neitrālu nostāju, un [[1916. gads|1916. gadā]] Rumānija iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Antante]]s pusē? * ... '''[[Galda teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|galda tenisā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja zelta medaļas visos piecos sacensību veidos? * ... 16. gadsimtā [[Eiropa]]s dižciltīgo '''[[Oldenburgas dinastija]]''' sadalījās vairākos atzaros; pie viena no tiem — [[Gliksburgas dinastija|Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas dinastijas]] mūsdienās pieder [[Dānijas karaļi]] un [[Norvēģijas karaļi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Huperzia selago 1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[apdziras|apdzirām]]''' <small>(attēlā)</small>, atšķirībā no citiem [[staipekņi]]em, [[sporas|sporu]] nesēji (sporangiji) atrodas starp lapām — visbiežāk [[stumbrs|stumbra]] vidusdaļā, nevis vālītēs zaru galotnēs? * ... [[latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[PSRS]] diplomāts, [[VDK]] un [[CIP]] dubultaģents '''[[Imants Lešinskis]]''' 1978. gada 3. septembrī pieprasīja patvērumu [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un pārbēga uz [[ASV]]? * ... 2023. gadā '''[[Leons Kozlovskis]]''' [[motokross|motokrosā]] aizvadīja savu 36. sezonu, izcīnot devīto Latvijas čempiona titulu savā karjerā un ''MX Open'' klasē viņš palika nepārspēts jau trešo sezonu pēc kārtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Edward Mills Purcell.jpg|border|right|150px]] * ... [[1952. gads|1952. gadā]] '''[[Edvards Milss Pērsels]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar [[Fēlikss Blohs|Fēliksu Blohu]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par jaunu metožu izveidošanu precīziem [[kodolu magnētiskā rezonanse|kodolu magnētisma]] mērījumiem un ar to saistītajiem atklājumiem"? * ... [[ASV]] aeronautikas kompāniju '''''[[Blue Origin]]''''' 2000. gadā nodibināja ''[[Amazon]]'' izveidotājs [[Džefs Beizoss]], bet [[2021. gads kosmonautikā|2021. gadā]] tās suborbitālā raķete ar kapsulu ''[[New Shepard]]'' veica pirmo lidojumu ar pasažieriem, to skaitā ''Blue Origin'' īpašnieku Beizosu? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Adeodāts I|Adeodāta I]]''' pontifikāta laikā bija daudz politisku un reliģiozu sarežģījumu, jo [[Austrumromas impērija]] karoja ar [[ostgoti]]em, kas skāra arī [[Roma|Romu]], kur uzturējās pāvests? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford Cathedral Exterior from NW, Herefordshire, UK - Diliff.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s rietumos esošajā '''[[Herefordas katedrāle|Herefordas katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātīga [[viduslaiki|viduslaiku]] grāmatu [[bibliotēka]], to starpā lielākā zināmā saglabātā viduslaiku [[karte]] — ''Hereford Mappa Mundi'', kā arī [[Lielā brīvības harta]]? * ... 2009. gadā Beļģijas [[motokrosists]] Joriss Hendrikss kopā ar latvieti '''[[Kaspars Liepiņš|Kasparu Liepiņu]]''' tika kronēti par Pasaules čempioniem, gāžot no troņa Danielu Vilemsenu, kurš pirms tam blakusvāģu klasē uzvarēja sešas sezonas pēc kārtas, un līdz ar to Liepiņš kļuva par ceturto latvieti ar Pasaules čempionāta zelta medaļu blakusvāģu motokrosā? * ... '''[[panģermānisms|panģermānisma]]''' politiku [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] agresīvā formā centās īstenot [[Vācijas kanclers]] [[Ādolfs Hitlers]], veicot [[Sudetu aneksija|Sudetu aneksiju]], [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusu]], veicinot [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanu no Baltijas valstīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prins Christian til Danmark 2021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Dānijas kroņprincis Kristians|kroņprincis Kristians]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Dānija]]s troņmantnieku kļuva pēc vecmammas [[Margrēte II|Margrētes II]] atkāpšanās no troņa [[2024. gads|2024. gada]] 14. janvārī, troni nododot savam vecākajam dēlam un Kristiana tēvam [[Frederiks X|Frederikam X]]? * ... [[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]] '''[[Iebrukums Islandē (1940)|iebrukums Islandē]]''' sākās [[1940. gads|1940. gada]] 10. maija rītā ar britu karaspēka izsēdināšanu galvaspilsētā [[Reikjavika|Reikjavikā]]; viņi ātri ieņēma stratēģiski svarīgus objektus, atvienoja sakaru centrus un arestēja [[Vācija]]s pilsoņus, bet pēc tam ātri ieņēma citas apdzīvotās vietas? * ... [[Itāļi|itāļu]]-[[Franči|franču]] [[aktrise]]s, [[scenāriste]]s un [[režisore]]s '''[[Valērija Bruni Tedeski|Valērijas Bruni Tedeski]]''' māsa [[Karla Bruni]] arī ir [[dziedātāja]] un aktrise, kā arī bijušā [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Nikolā Sarkozī]] sieva? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concilio Trento Museo Buonconsiglio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tridentes koncils]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika organizēts vairākās sesijās ar pārtraukumiem no [[1545. gads|1545.]] līdz [[1563. gads|1563. gadam]], bija sasaukts, lai organizētu [[kontrreformācija|kontrreformāciju]] pret [[protestantisms|protestantu]] kustību? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] sākoties, [[Zviedrija]] bija saglabājusi [[neitralitāte|neitralitāti]] [[Starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]] vairāk nekā 100 gadus kopš [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām, un ģeopolitiskais novietojums un manevrēšana palīdzēja arī '''[[Zviedrija Otrajā pasaules karā|Zviedrijai Otrajā pasaules karā]]''' saglabāt neitralitāti? * ... '''[[kurpīšu ģints]]''' sugas ir [[indīgie augi|indīgi augi]], tajos ir indīgie [[alkaloīdi]], kas ir nāvējoši gan cilvēkam, gan dzīvniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glika ozoli Alūksnē.jpg|border|right|150px]] * ... [[1685. gads Latvijā|1685.]] un [[1689. gads Latvijā|1689. gadā]] '''[[Glika ozoli|Glika ozolus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Alūksne|Alūksnē]] iestādīja [[Ernsts Gliks]], noslēdzot darbu pie [[Vecā Derība|Vecās]] un [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] [[latviešu valoda|latviešu]] tulkojuma, un tie ir vieni no nedaudzajiem [[Parastais ozols|ozoliem]] [[Latvija|Latvijā]], kuriem zināms stādīšanas gads? * ... [[1896. gads|1896. gada]] 27. augustā tā dēvētajā [[Anglijas—Zanzibāras karš|Anglijas—Zanzibāras karā]] tika gāzts [[sultāns]] Halīds bin Bargāšs, un '''[[Zanzibāras Sultanāts|Zanzibāras Sultanāta]]''' troni ieņēma [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]] tīkams valdnieks? * ... '''[[Derības šķirsts]]''', ko saskaņā ar [[Izceļošanas grāmata|Izceļošanas grāmatu]] [[Mozus]] saņēma [[Sīnājs|Sīnāja kalnā]], nav saglabājies līdz mūsdienām; pastāv daudz dažādu spekulāciju un mīklu, vai vispār šāds šķirsts ir pastāvējis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation cliff, Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... par pirmo '''[[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]''' [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] nosauca [[Neļķu klintis]] <small>(attēlā)</small>, bet [[2025. gads Latvijā|šogad]] tā ir [[Pūsēnu kalns]]? * ... Britānijas iekarošana sākās [[43. gads|43. gadā]] un lielā mērā tika pabeigta līdz 60. gadu beigām, padarot '''[[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]]''' par vienu no [[Romas impērija]]s perifērijas [[Senās Romas province|provincēm]]? * ... '''[[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles]]''', kas notika no {{dat||1|19|G|bez}} līdz 1. februārim Kanvondo provincē, [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], bija pirmās ziemas jaunatnes olimpiskās spēles, kas notika ārpus [[Eiropa]]s, un kopumā trešās jaunatnes olimpiskās spēles [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wilhelmine schroeder-devrient.jpg|border|right|150px]] * ... viena no redzamākajām [[vācieši|vācu]] 19. gadsimta [[operdziedātāja|operdziedātājām]] '''[[Vilhelmīne Šrēdere-Devrienta]]''' <small>(attēlā)</small> 1850. gadā salaulājās ar [[Voldemārs fon Boks|Voldemāra fon Boka]] brāli Heinrihu fon Boku un apmetās uz dzīvi [[Trikāta|Trikātā]], kur dzīvoja līdz 1858. gadam? * ... 170 metrus garā '''[[Vinčesteras katedrāle]]''' [[Anglija]]s dienvidos ir garākā [[viduslaiki|viduslaikos]] uzbūvētā [[katedrāle]] pasaulē; citu starpā šeit apglabāti karalis [[Knuds I Lielais]] un rakstniece [[Džeina Ostina]]? * ... [[Skoti|skotu]] [[aktrise]] '''[[Kellija Makdonalda]]''' kino debiju piedzīvoja [[Denijs Boils|Denija Boila]] 1996. gada filmā "[[Vilcienvakte]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:János Kádár (fototeca.iiccr.ro).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jānošs Kādārs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partijas pirmo sekretāru un [[Ungārijas Tautas Republika]]s Ministru padomes priekšsēdētāju pēc [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s un saglabāja savu amatu līdz pat [[1988. gads|1988. gadam]]? * ... sākot ar Ptolemaja IV Filopatora valdīšanas laiku, '''[[Ptolemaju valsts]]''' vara vājinājās, bet tā pastāvēja līdz [[Oktaviāns|Oktaviāna]] iekarošanai 30. gadā p. m. ē., un pēc tam kļuva par [[Romas impērija]]s Ēģiptes [[Senās Romas province|provinci]]? * ... [[melanoma]] ir visbīstamākais '''[[ādas vēzis|ādas vēža]]''' veids, jo tas attīstās [[melanocīts|melanocītos]], šūnās, kas ražo pigmentu, kas piešķir krāsu [[āda]]i, [[mati]]em un [[acis|acīm]]; tā var ātri izplatīties citos ķermeņa audos un orgānos un var būt letāla, ja netiek agrīni diagnosticēta un ārstēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pha That Luang, July 2023.jpg|border|right|200px]] * ... pie [[Laosa]]s galvaspilsētas [[Vjenčana]]s esošā apzeltītā [[budisms|budistu]] [[stūpa]] '''[[Pātātluāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no Laosas simboliem, attēlota valsts ģerbonī? * ... galvenā dievība [[zoroastrisms|zoroastrismā]] '''[[Ahura Mazda]]''' tiek uzskatīts par absolūtu, visvarenāko un visgudrāko būtni, kura pārvalda pasaules kārtību un simbolizē labestību, [[gudrība|gudrību]] un [[taisnīgums|taisnīgumu]]? * ... Pierīgas '''[[Sužu muiža|Sužu muižā]]''' no 1953. līdz 1991. gadam bija izvietota [[Padomju armija]]s kara daļa, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] šo īpašumu atguva Latvijas valsts un izvietoja tur [[Latvijas Sauszemes spēki|Latvijas armijas]] Sužu izlūkdienesta bataljonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ononis repens - img 18789.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ložņu blaktene]]''' <small>(attēlā)</small> ir sporādiska suga; ilggadīgi noturīga populācija ir tikai pie [[Venta]]s ietekas jūrā? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] melnā [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Jorgs Lantims]], '''"[[Nabaga radības]]"''' guva lielu kritiķu atzinību un to atzina par vienu no 2023. gada labākajām filmām gan [[Amerikas Kinoinstitūts]], gan [[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]]? * ... lai arī parasti '''[[pasažieru kuģis|pasažieru kuģi]]''' ietilpst [[Tirdzniecības flote|tirdzniecības flotē]], tie ir bijuši izmantoti kā karaspēka pārvadātāji un, pildot šādus uzdevumus, tikuši mobilizēti kā [[Karakuģis|karakuģi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tomahawk Block IV cruise missile -crop.jpg|border|right|200px]] * ... tā kā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tāla darbības rādiusa raķete '''''[[Tomahawk]]''''' <small>(attēlā)</small> lido ar zemskaņas ātrumu, nevar manevrēt ar lielu pārslodzi un nevar izmantot mānekļus, to var iznīcināt modernas [[Pretgaisa aizsardzība|pretgaisa]] un pretraķešu aizsardzības sistēmas? * ... '''[[Reihstāga dedzināšana]]i''' [[1933. gads|1933. gada]] 27. februārī bija liela nozīme [[Nacisti|nacistu]] varas nostiprināšanā [[Trešais reihs|Vācijā]]; saskaņā ar oficiālo versiju dedzināšanu bija sarīkojis holandiešu [[Komunisms|komunists]] Marinuss van der Lube, par ko viņam tika piespriests [[nāvessods]]? * ... '''[[Jaunzēlandes demogrāfija]]''' ir unikāla [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] ar tās iedzīvotāju augsto etniski jaukto [[laulības|laulību]] līmeni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stende Evangelic Lutheran Church.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stendes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ar pārtraukumiem no 1668. līdz 1751. gadam un kopš tā laika nav paplašināta vai pārbūvēta, tikai vairākkārt remontēta? * ... '''[[Karolingu impērija]]''' [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] izveidojās [[800. gads|800. gada]] 25. decembrī, kad pāvests [[Leons III]] [[Roma|Romā]] kronēja [[franku valsts]] karali [[Kārlis Lielais|Kārli Lielo]] ar imperatora kroni? * ... mazākā daļa '''[[aleuti|aleutu]]''' runā aleutu valodā, bet lielākoties tie lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], kā arī [[Krievu valoda|krievu]] valodu [[Krievija]]s [[Kamčatkas novads|Kamčatkas novadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DP "Daugavas Vārti".jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Daugavas vārti]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Daugava]]s senlejas sašaurinājums starp [[Latgales augstiene|Latgales]] un [[Augšzemes augstiene|Augšzemes augstienēm]], kur senieleja sašaurinās no 2,7 kilometriem līdz 500 metriem, bet abos upes krastos izveidojušās vairāk nekā 40 metrus augstas kraujas — Slutišku krauja un Ververu krauja? * ... ieceļojot [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], '''[[senslāvi]]''' [[pārtautošana|pārtautoja]] [[Austrumgalindi|austrumgalindus]], [[Merieši|meriešus]], [[Meščeri|meščerus]], [[Muromieši|muromiešus]] un daudzas citas [[balti|baltu]] un [[Somugri|somugru]] pirmtautas, kas veicināja [[austrumslāvi|austrumslāvu]] kā atsevišķa [[slāvi|slāvu]] atzara nostiprināšanos? * ... [[1846. gads|1846. gada]] 13. maijā starp [[ASV—Meksikas karš|ASV un Meksiku sākās karš]], un 1846. gada 14. jūnijā [[Kalifornija|Kalifornijā]] dzīvojošie amerikāņu kolonisti pēc kapteiņa [[Džons Frimonts|Džona Frimonta]] iniciatīvas sacēlās pret [[Meksika|Meksiku]] un pasludināja '''[[Kalifornijas Republika|Kalifornijas Republiku]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium fragiferum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zemeņu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Eiropa|Eiropā]] plaši sastopama [[Āboliņi|āboliņu ģints]] suga, bet [[Latvija|Latvijā]] reti un salveidīgi, tikai dažviet [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Ukraina]]s [[dokumentālā filma]] '''"[[20 dienas Mariupolē]]"''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]" un [[77. BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā "Labākā dokumentālā filma"? * ... [[Angola]]s [[eksklāvs]] '''[[Kabindas province]]''' atrodas starp [[Kongo Republika|Kongo Republiku]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]], bet rietumos to apskalo [[Atlantijas okeāns]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of Yucatan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jukatanas Republika]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, kas atdalījās no [[Meksika]]s sakarā ar [[Federālisms|federālisma]] atcelšanu valstī, pastāvēja no 1841. līdz 1848. gadam? * ... '''[[stostīšanās]]''' visbiežāk sākas [[bērnība|bērnībā]], parasti vecumā no 2 līdz 6 gadiem, kad [[runa]]s un valodas prasmes attīstās, taču tā var parādīties arī pieaugušo vecumā, ko dažkārt izraisa traumas vai citi veselības traucējumi? * ... pirms 154—150 miljoniem gadu, [[jura (periods)|juras perioda]] beigās dzīvojušie '''[[brahiozauri]]''' bija masīvi [[zauriegurņa dinozauri]], tie bija 18—22 metrus augsti, un to masa sasniedza 47 tonnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Video Irish Yellow Slug (Limacus maculatus) with slug mites (28919510073).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[zaļganais kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Sveša suga|sveša]] [[gliemeži|gliemežu]] suga, kas pirmo reizi konstatēta 2010. gadā, un, lai noskaidrotu sugas izplatību, Latvijas Malakologu biedrība zaļgano kailgliemezi pasludināja par [[2024. gads Latvijā|2024. gada]] [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemi]]? * ... mūsdienās [[vēsturnieki|vēsturnieku]] vidū nav vienota uzskata par senās zemes '''[[Punta]]s''' atrašanās vietu; populārākās [[hipotēze]]s ir [[Eritreja]], [[Džibutija]], [[Etiopija]]s ziemeļaustrumi, [[Somālija]], [[Sudāna]]s ziemeļaustrumi, bet Somālijas reģions [[Puntlenda]] savu vārdu ir ieguvis no Puntas? * ... visvairāk čempionu titulus '''[[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|UEFA Eiropas čempionātā telpu futbolā]]''' ir izcīnījusi [[Spānija]] — septiņus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patto-acciaio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tērauda pakts]]''' kļuva par sākumpunktu [[Trešais reihs|Vācijas]] un [[Itālija]]s izveidotajam militārajam un politiskajam blokam [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma priekšvakarā <small>(attēlā pakta parakstīšana)</small>? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] dalībai [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] apvienībai '''"[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]"''' pievienojās bijušais [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] politiķis [[14. Saeima]]s deputāts [[Aleksandrs Kiršteins]] un kļuva par saraksta pirmo numuru, tomēr apvienība vēlēšanās saņēma vien 0,58% vēlētāju balsu? * ... [[Latvijas—Igaunijas basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] kapteinis un rezultatīvākais spēlētājs '''[[Artūrs Ausējs]]''' nav spēlējis jaunatnes izlasēs, toties no 2017. līdz 2019. gadam bija pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium campestre kz01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz '''[[lauka āboliņš|lauka āboliņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robežas, tas ir sastopams reti — tikai valsts rietumu daļā? * ... tā kā [[Taizeme|Taizemē]] un [[Laosa|Laosā]] atšķiras autoceļu puse, kurā pārvietojas autotranports, '''[[Pirmais Taizemes—Laosas Draudzības tilts|Pirmā Taizemes—Laosas Draudzības tilta]]''' Laosas pusē atrodas vieta, kur braukšanas puses mainās? * ... '''[[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]''' notiks no [[2025. gads sportā|2026. gada]] 18. janvāra līdz 8. februārim [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas ir pirmā reize, kad [[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionātu futzālā]] rīko divās valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Color Photographed B-17E in Flight.jpg|border|right|200px]] * ... pirms [[Pērlhārboras bombardēšana|Japānas uzbrukuma Pērlhārborai]] [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēkos]] darbojās nedaudz mazāk par 200 '''''[[B-17 Flying Fortress]]''''' lidmašīnām <small>(attēlā)</small>, taču ražošana ievērojami paātrinājās, un ''B-17'' kļuva par pirmo patiesi masveidā ražoto lielo lidmašīnu, kas piedzīvoja cīņu visos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības teātros? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un citās valstīs, kas pieņēmušas anglosakšu mērvienības sistēmu, lietotā [[unce]] ir līdzvērtīga 28,349523125 [[grams|gramiem]]? * ... [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] C sērijas klubā '''''[[Catania FC]]''''', kas ir aizvadījis 17 sezonas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]], kopš 2023. gada spēlē latviešu [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Klāvs Bethers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spinulum canadense iNat 227208297.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir '''[[mainīgais staipeknis|mainīgā staipekņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] dienvidu mala, tādēļ tas sastopams ļoti reti, ir zināmas tikai dažas atradnes? * ... '''[[nacionālā norobežošana Padomju Savienībā]]''' bija pamatota ar [[Ļeņinisms|ļeņinismā]] paustajām domām par tautu pašnoteikšanās tiesībām, nodrošinot dažādām tautībām ne tikai kultūras telpu, bet arī administratīvās teritorijas un kaut kādā mērā patstāvīgu [[Ekonomika|tautsaimniecisko]] darbību? * ... '''[[tīģerlauva]]s''' [[tēviņš|tēviņi]] vienmēr ir sterili, bet [[mātīte]]s nav? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tukuma ezers.jpg|border|right|200px]] * ... mākslīgi uzpludinātais '''[[Tukuma ezers]]''' <small>(attēlā 1920. gados)</small> bija pilsētas rota un viena no populārākajām pilsētnieku atpūtas vietām, un tieši dēļ ezera sauklis "Uz Tukumu pēc smukuma!" kļuva populārs; mūsdienās tā vietā atrodas dūksnainas [[pļava]]s? * ... no kopējā balsojošo skaita '''[[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendumā]]''' 98,83 % nobalsoja par neatkarīgas [[Dienvidsudāna]]s valsts izveidi? * ... [[peptīdi|peptīdu]] [[hormoni|hormons]] '''[[glikagons]]''' darbojas pretēji [[insulīns|insulīnam]], paaugstinot [[glikoze]]s līmeni [[asinis|asinīs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Securigera varia 145938672.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mainīgā vainadzīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama arī [[Latvija]]s teritorijā — to uzskata par no kultūras vai adventīvā ceļā ieviesušos [[Latvijas flora|vietējā florā]], un tā ir pārsvarā sastopama valsts centrālajā un austrumu daļā? * ... aptuveni 86 % '''[[filipīnieši|filipīniešu]]''' ir [[katoļi]], bet 10 % — [[musulmaņi]], galvenokārt [[Filipīnas|Filipīnu]] dienvidos? * ... '''[[Lordu palāta]]''' bija dominējošais spēks [[Lielbritānija]]s politiskajā sistēmā līdz [[1833. gads|1833. gadam]], kad Lordu palāta izteica neuzticību valdībai, bet tā neatkāpās, jo [[Pārstāvju palāta]] to atbalstīja; tādējādi sāka veidoties jauna ieraža: valdība neatkāpās no amata, ja tai Lordu palāta izteica neuzticības balsojumu, kamēr vien tā saglabāja Pārstāvju palātas uzticību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wodaabe during Gerewol, Cure Salee, In-Gall, Niger (15380276990).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[fuli|fulu]]''' <small>(attēlā)</small> kopējais skaits tiek lēsts ap 38,6 miljoniem, no kuriem mazliet mazāk par pusi dzīvo [[Nigērija|Nigērijā]]? * ... '''[[Trīs karaļvalstu karš]]''' bija virkne savstarpēji saistītu konfliktu [[Anglija|Anglijā]], [[Skotija|Skotijā]] un [[Īrija|Īrijā]] laikā no 1639. līdz 1651. gadam, kad šīs valstis tika uzskatītas par atsevišķām karalistēm [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] personālūnijas ietvaros? * ... [[itāļi|itāļu]] [[rakstnieks]] un [[tulkotājs]] '''[[Karlo Kollodi]]''', kura slavenākais darbs ir "[[Pinokio piedzīvojumi]]", rakstīja arī politiski satīriskus darbus, kā arī [[tulkojums|tulkojumus]] un iesaistījās [[žurnālistika|žurnālistikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Getulio Vargas (1930).jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gadā]] ilggadējais [[autoritārisms|autoritārais]] [[Brazīlijas prezidents]] '''[[Žetuliu Vargass]]''' <small>(attēlā)</small> tika gāzts [[militārs apvērsums|militārā apvērsumā]], tomēr [[1951. gads|1951. gadā]] viņu atkal ievēlēja par prezidentu, līdz [[1954. gads|1954. gadā]], reaģējot uz politisko spriedzi un apsūdzībām, izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] nošaujoties? * ... [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]] Jumpravas vidusskola tika reorganizēta, mainot nosaukumu uz '''[[Jumpravas pamatskola|Jumpravas pamatskolu]]'''? * ... [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]]s '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' pasaules pirmizrāde notika [[2024. gads kino|2024. gada]] 22. maijā '''[[2024. gada Kannu kinofestivāls|77. Kannu kinofestivālā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:John Pettie Puritan Roundhead.jpg|border|right|150px]] * ... [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] karojošās puses dēvēja par '''"[[apaļgalvji]]em"''' un '''"[[kavalieri]]em"''' <small>(attēlā "apaļgalvis" Džona Petija gleznā)</small>? * ... '''[[Impilte]]''' pie [[Sventāja (upe)|Sventājas upes]] mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā bija senās [[Kursa (valsts)|Kursas]] [[Duvzare]]s zemes galvenais pilskalns? * ... no 2001. līdz 2018. gadam [[Panamas futbola izlase|Panamas futbola izlasē]] 108 spēles aizvadījušais '''[[Luiss Tehada]]''' nomira no [[miokarda infarkts|sirdslēkmes]] {{dat|2024|1|28||bez}} pēc futbola spēles 41 gada vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teodors Amtmanis.jpg|border|right|150px]] * ... [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā [[Alfreds Amtmanis-Briedītis|Alfreda Amtmaņa-Briedīša]] brāli [[aktieris|aktieri]] un [[režisors|režisoru]] '''[[Teodors Amtmanis|Teodoru Amtmani]]''' <small>(attēlā)</small> apcietināja, apsūdzēja un kopā ar citiem [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] darbiniekiem 1938. gada 3. februārī nošāva? * ... 5,3 [[kilometri|kilometrus]] garā [[Vīne]]s '''[[Ringštrāse]]''' ir izbūvēta bijušo pilsētas nocietinājumu vietā, aptverot pilsētas vecāko daļu — [[Vīnes Iekšpilsēta|Vīnes Iekšpilsētu]]? * ... 1994. gada [[ASV]] filmas '''"[[Krauklis (1994. gada filma)|Krauklis]]"''' uzņemšanas laikā notika incidents, kurā gāja bojā galvenās lomas atveidotājs [[Brendons Lī]], bet tā kā pirms viņa nāves uzņēma lielāko daļu ainu ar viņa piedalīšanos, filmu pabeidza pārrakstot scenāriju, kā arī izmantojot dublierus, [[kaskadieris|kaskadierus]] un digitālos efektus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conferencia de prensa del Presidente de México - Miércoles 24 de junio de 2020 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Meksika]]s prezidents laika posmā no 2018. līdz 2024. gadam '''[[Andress Manuels Lopess Ovradors]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bija [[kreisa politika|kreisās]] un [[centriski kreisa politika|centriski kreisās politikas]] pārstāvis, ir pazīstams ar [[populisms|populistisko]] pieeju un apņēmību ieviest sociālās reformas Meksikā? * ... '''[[Pasaules čempionāts kamaniņu sportā]]''' divreiz ir noticis [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] [[Latvija|Latvijā]]: 2003. un 2015. gadā? * ... no [[2022. gads|2022. gada]] 24. februāra līdz 24. maijam, sākoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]] un aktīvai [[Karš|karadarbībai]], '''[[Harkivas metro]]''' uz laiku tika apturēts, un stacijas tika izmantotas kā [[bumbu patvertne]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brandon lee (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris|aktiera]] un cīņas mākslu meistara '''[[Brendons Lī|Brendona Lī]]''' <small>(attēlā)</small> karjeru salīdzina ar viņa tēva [[Brūss Lī|Brūsa Lī]] karjeru, jo abi nomira jauni pirms viņu popularitāti atnesušo filmu izdošanas? * ... [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] dibinātājs '''[[Osvalds Glāznieks]]''' [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijā"]] izvairījās no apcietināšanas, kaut arī gandrīz visus teātra darbiniekus nošāva; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš nokļuva frontes otrā pusē, atgriezās [[Latvija|Latvijā]], bet pēc kara viņam piesprieda ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē, un viņš gāja bojā, iespējams, inscenētā dzelzceļa katastrofā? * ... [[1791. gads|1791. gadā]] pieņemtā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas valsts]] '''[[3. maija konstitūcija]]''' ir pirmā rakstītā konstitūcija [[Eiropa|Eiropā]] un otrā pasaulē (pēc [[ASV konstitūcija]]s, kas tika pieņemta [[1787. gads|1787. gadā]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium medium 1.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zirgu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[apputeksnēšana|svešapputes]] augs: lai gan tā divdzimumu [[zieds|ziedos]] abu veidu [[dzimumšūna]]s attīstās vienlaicīgi, pašapaugļošanās tiek [[ģenētika|ģenētiski]] novērsta, un, ja [[putekšņi|putekšņa]] [[gēns|gēnu]] sastāvs ir vienāds ar [[auglenīca]]s gēniem, tās dīgšana tiek pārtraukta un [[apaugļošanās]] nenotiek? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2024. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''', kas no 26. līdz 28. janvārim notika [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trasē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja 7 medaļas, medaļu kopvērtējumā atpaliekot tikai no [[Austrija]]s un [[Vācija]]s? * ... [[Kolumbija]]s narkobarons [[Pablo Eskobars]] par narkobaronesi '''[[Grizelda Blanko|Grizeldu Blanko]]''', kura bija ievērojama ar [[Kokaīns|kokaīna]] tirdzniecības tīkla vadīšanu un lielu ietekmi noziedzīgajā pasaulē [[Maiami]], [[ASV]] 1970. gados līdz 2000. gadu sākumam, ir teicis: "Vienīgais vīrietis, no kura es kādreiz esmu baidījies, bija sieviete, vārdā Grizelda Blanko"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Паоло Ніколато (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Paolo Nikolato]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš 2024. gada februāra ir [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris, pats [[futbols|futbolu]] ir spēlējis tikai amatieru līmenī, bet iepriekš trenējis dažādu vecumu [[Itālija]]s jaunatnes izlases? * ... '''[[Maskavas procesi]]''' ir kopīgs nosaukums trim paraugprāvām, kuras norisinājās [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], [[Maskava|Maskavā]], no 1936. līdz 1938. gadam un kurās tiesāti vadošie [[PSKP|Vissavienības Komunististiskās (boļševiku) partijas]] darbinieki; tos var uzskatīt par [[Lielais terors|Lielā terora]] ievadu? * ... [[ebreji|ebreju]] valstiskuma zaudēšana un izkliedēšana [[diaspora|diasporā]] noveda pie tā, ka [[2. gadsimts|2. gadsimtā]] '''[[senebreju valoda]]''' tika pārtraukta lietot kā sarunvaloda, jo to izspieda [[aramiešu valoda]], bet mūsdienu [[ivrits]] ir atjaunota senebreju valodas forma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Onobrychis viciifolia Inflorescence 11April2009 CampoCalatrava.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[vīķlapu esparsete]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un dienvidaustrumu [[Eiropa|Eiropā]], taču tā kultivēšanas dēļ ir plaši ieviesta ārpus sākotnējā areāla un vietām pārgājusi savvaļā, arī [[Latvija|Latvijā]] tā ir kultivēts augs, kas vietām pārgājis savvaļā un naturalizējies? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] [[Latvijas PSR]] tiesas prāvā [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]] tiesāja [[Audriņu traģēdija|Audriņu iedzīvotāju slepkavības]] veicējus, un uz [[Kanāda|Kanādu]] emigrējušais '''[[Haralds Puntulis]]''' tika aizmuguriski [[nāvessods|notiesāts uz nāvi]], tomēr Kanāda viņu neizdeva [[Padomju Savienība]]i? * ... lidmašīnas '''[[An-24 katastrofa Liepājā|An-24 katastrofā Liepājā]]''', kas notika [[1967. gads Latvijā|1967. gada]] 30. decembrī netālu no [[Liepājas lidosta]]s, bojā gāja 43 vai 44 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavel Durov sitting portrait.jpg|border|right|150px]] * ... kopš 2017. gada [[Krievi|krievu]] izcelsmes uzņēmējs, kurš pazīstams ar sociālo tīklu vietnes ''[[VKontakte]]'' un lietotnes ''[[Telegram]]'' dibināšanu, '''[[Pāvels Durovs]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[Dubaija|Dubaijā]], kur atrodas ''Telegram'' galvenais birojs, un 2022. gadā ''[[Forbes]]'' viņu atzina par bagātāko cilvēku [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]? * ... pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves no 1953. līdz 1977. gadam '''[[Ukrainas PSR himna]]''' tika izpildīta bez vārdiem, līdz [[himna]]s tekstu pārrakstīja Nikolajs Bažans, lai no tās svītrotu Staļina pieminēšanu? * ... '''[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' bija pirmās [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas pēc [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Breksita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium incarnatum L..JPG|border|right|150px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]], [[ASV]] un [[Austrālija]]s dienvidu daļā '''[[inkarnāta āboliņš|inkarnāta āboliņu]]''' <small>(attēlā)</small> audzē augstvērtīgas [[lopbarība]]s iegūšanai? * ... pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks '''[[Sericas kauja|Sericas kaujā]]''' uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Horvātija|Horvātijā]] dzimušais [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Herdi Prenga]]''' kopš 2023. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]], bet iepriekš pārstāvējis arī ''[[Riga FC]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salzburg_-_Festung_Hohensalzburg.JPG|border|right|200px]] * ... 250 metrus garā un 150 metrus platā '''[[Hoenzalcburgas pils]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[viduslaiki|viduslaiku]] [[pils|pilīm]] Eiropā; 1996. gadā to kopā ar [[Zalcburga]]s vecpilsētu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā? * ... atbilstoši [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]] noteiktajiem '''[[Latvijas slimnīcas|Latvijas slimnīcu]]''' līmeņu kritērijiem, augstākajam piektajam līmenim atbilst [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca]], [[Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca]] un [[Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca]]? * ... '''[[Otrais Sudānas pilsoņu karš]]''', kas ilga no 1983. līdz 2005. gadam, prasīja apmēram 2 miljonu cilvēku dzīvību un apmēram 4 miljoni kļuva par bēgļiem, bet karš beidzās ar Naivašas vienošanos, kuras rezultātā [[2011. gads|2011. gadā]] notika [[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|Dienvidsudānas neatkarības referendums]] un nodibinājās neatkarīgā [[Dienvidsudāna]]s valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wright C. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 1778.jpg|border|right|150px]] * ... divu sudraba medaļu ieguvējs [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] '''[[Kempbels Raits]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada vasarā nolēma pārstāvēt [[Amerikas Savienotās Valstis]], kuru pilsonība viņam jau bija, nevis dzimto [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]? * ... '''[[encefalīts]]''' ir galvas [[smadzenes|smadzeņu]] iekaisums, ko var izraisīt dažādi [[vīruss|vīrusi]], [[baktērijas]], [[sēnītes]] vai citi [[mikroorganismi]]? * ... [[1889. gads|1889. gadā]] kuģu īpašnieks, kapteinis un kuģu būvētājs '''[[Andrejs Veide]]''' [[Ainaži|Ainažos]] uzsāka lielas četrmastu barkentīnas būvi, bet neilgi pēc būvdarbu uzsākšanas negaidīti miris, taču [[1891. gads Latvijā|1891. gadā]] ūdenī nolaistais ''[[Andreas Weide]]'' bija lielākais Latvijas teritorijā uzbūvētais [[burinieks]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saguinus bicolor Parque do Mindu.jpg|border|right|150px]] * ... kritiski apdraudētais '''[[divkrāsainais tamarīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nosaukts par [[Manausa]]s pilsētas [[Brazīlija|Brazīlijā]] talismanu? * ... '''[[Helsinku metro]]''' savieno arī kaimiņpilsētu [[Espo]] ar [[Helsinki|Helsinku]] centru? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] aeronauts un izpletņlēcējs, sava oriģinālā [[izpletnis|izpletņa]] modeļa radītājs '''[[Čārlzs Lerū]]''' gāja bojā [[1889. gads|1889. gada]] 12. septembrī [[Tallinas līcis|Tallinas līcī]], vēja iepūsts ūdenī pēc karjeras 239. lēciena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cytisus scoparius 001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastais slotzaris|parastā slotzara]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas vidus]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, taču suga dekoratīvo īpašību dēļ ir plaši ieviesusies arī citās teritorijās, kur tā pārgājusi savvaļā, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir reti sastopams, savvaļā pārgājis augs? * ... par tiešo [[1979. gads Latvijā|1979. gada]] 22. marta lidmašīnas '''[[Tu-134 katastrofa Liepājā|''Tu-134'' katastrofas Liepājā]]''' cēloni noteica pilotēšanas kļūdu — nolaišanos zem atbilstošā pieļaujamā augstuma minimuma, turklāt katastrofu veicinājusi nepareiza iekraušana [[Omska|Omskā]], kā arī neapmierinošais laikapstākļu atbalsts [[Liepājas lidosta|Liepājas lidostā]]? * ... '''[[afroamerikāņu angļu valoda]]s''' pirmsākumi meklējami [[17. gadsimts|17. gadsimtā]], kad ar [[vergu tirdzniecība]]s starpniecību Dienvidu kolonijās (kas 18. gadsimta beigās kļuva par [[ASV dienvidi]]em) ieveda [[Rietumāfrika]]s vergus? <!--dyk diena --> [[Attēls:As17-134-20382.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Apollo 17]]''''' bija [[ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pēdējais pilotējamais lidojums ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas, kura laikā [[Jūdžīns Sernans]] un Herisons Šmits uz Mēness pavadīja 3 dienas <small>(attēlā Šmits ''Apollo 17'' mēness moduļa priekšā)</small>? * ... '''[[statika]]i''' pretējā [[mehānika]]s nozare ir [[Dinamika (mehānika)|dinamika]]? * ... [[Dons]] ar dziesmu '''''[[Hollow]]''''' [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] iekļuva finālā, kur ieguva 16. vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apis mellifera - Melilotus albus - Keila2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nektāraugi]]''' ir nozīmīgi gan [[biškopība|biškopībā]], kur [[Eiropas medus bite|bites]] no nektāra ražo [[medus|medu]], gan [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskajā lauksaimniecībā]] <small>(attēlā [[baltais amoliņš|baltā amoliņa]] zieds)</small>? * ... pēc tam, kad [[Padomju Savienība]] [[1991. gads|1991. gada]] decembrī beidza pastāvēt, '''[[Padomju armija]]''' palika [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s pakļautībā, līdz tā tika formāli likvidēta [[1992. gads|1992. gada]] 14. februārī? * ... [[Austrija]]s [[biatloniste]]s '''[[Anna Gandlere|Annas Gandleres]]''' tēvs ir bijušais [[distanču slēpotājs]], {{oss|Z=1998|L=G}} sudraba medaļas ieguvējs 10 km distancē un 1999. gada pasaules čempions stafetē Markuss Gandlers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chester Cathedral ext Hamilton 001.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Česteras katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir sākta celt 10. gadsimtā un pamatā tika uzcelta līdz 16. gadsimta sākumam; tajā ir redzami gandrīz visi [[Anglija]]s [[viduslaiki|viduslaiku]] celtniecības stili? * ... [[Senie laiki|Seno laiku]] zemes un jūras ceļu tīkls '''[[Vīraka ceļš]]''' savienoja [[Somālijas pussala|Āfrikas Raga]] un [[Arābijas pussala|Dienvidarābija]]s reģionu ar [[Vidusjūra]]s baseinu; pa šo ceļu uz ziemeļiem tika piegādātas smaržvielas (piemēram, [[vīraks]] un mirres), [[garšviela]]s un citas luksuspreces? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Ketija Vihmane]]''' pirmo reizi pievienojās vadošajam [[Latvija]]s klubam [[Rīgas TTT]] un sezonas noslēgumā kļuva par [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s čempioni, kā arī izcīnīja bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Sieviešu basketbola līgā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus japonicus Groszek nadmorski 2020-06-29 04.jpg|border|right|200px]] * ... neparasti plašā '''[[jūrmalas dedestiņa]]s''' <small>(attēlā)</small> izplatība vairāku jūru piekrastēs un salās ir izskaidrojama ar sēklu dīgtspējas saglabāšanos pēc ilgstošas atrašanās [[jūras ūdens|jūras ūdenī]], ļaujot sēklām dreifēt lielos attālumos? * ... [[Amerikas Pilsoņu karš]] bieži tiek dēvēts par vienu no pirmajiem modernajiem [[karš|kariem]] vēsturē, jo tas ietvēra tajā laikā vismodernākās karadarbības tehnoloģijas un '''[[ASV Pilsoņu karā izmantoto ieroču saraksts|ieročus]]'''? * ... '''[[tautas latīņu valoda]]''' nevis klasiskā [[latīņu valoda]] ir [[Romāņu valodas|romāņu valodu]] priekštece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soldier with Bazooka M1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bazuka]]''', ko plaši izmantoja [[ASV Armija]], īpaši [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā <small>(attēlā)</small>, bija viena no pirmās paaudzes raķešu dzinēju prettanku ieročiem, ko izmantoja [[kājnieki|kājnieku]] kaujās? * ... '''[[Kipras Karaliste]]''' tika izveidota [[Kipra|Kiprā]] [[Trešais Krusta karš|Trešā Krusta kara]] laikā [[1184. gads|1184. gadā]] un pastāvēja līdz [[1489. gads|1489. gadam]]? * ... viens no [[Rīgas OMON]] [[Barikāžu laiks|uzbrukumu Barikāžu laikā]] organizētājiem '''[[Vladimirs Antjufejevs]]''', kurš ilgstoši atradās [[Latvija]]s tiesībsargājošo iestāžu meklēšanā, vēlāk bijis [[Krievija]]s kontrolētās [[Piedņestra]]s Valsts drošības ministrijas vadītājs, bet [[2014. gads|2014. gadā]] kļuva par vienu no tā sauktās [[Doneckas tautas republika]]s līderiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Astragalus penduliflorus 004.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nokarenais tragantzirnis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augu suga, kurai ir ļoti šaurs [[izplatības areāls]] — tā ir sastopama tikai vietumis [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], Eiropā atradnes konstatētas [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu Eiropā]], kā arī [[Latvija|Latvijā]], kur ir neliela, bet ilggadīgi stabila populācija [[Latgale|Latgalē]]? * ... [[Beļģija]]s [[biatloniste]]i '''[[Lote Lī|Lotei Lī]]''' ir arī [[Norvēģija]]s pilsonība, jo māte ir beļģiete, bet tēvs ir [[norvēģi]]s; sākotnēji viņa pārstāvēja Norvēģiju, bet kopš 2019. gada startē Beļģijas komandas sastāvā? * ... [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] esošais [[pilsētciemats]] ar senu vēsturi '''[[Bješankoviči]]''' atrodas [[Daugava]]s tecējuma vistālākajā dienvidu punktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Austin Reaves (51959765431) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] tika izplatīta informācija, ka '''[[Ostins Rīvss]]''' <small>(attēlā)</small> varētu pārstāvēt [[Vācijas basketbola izlase|Vācijas basketbola izlasi]], ņemot vērā, ka viņa ģimenei ir vācu saknes, tomēr viņš finālturnīrā pārstāvēja [[ASV basketbola izlase|ASV izlasi]] un ieguva 4. vietu, kamēr Vācija kļuva par čempioni? * ... '''[[Edesas grāfiste]]''' bija pirmā [[Krusta kari|krustnešu]] valsts, ko nodibināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta karagājiena]] laikā, un tā pastāvēja no [[1098. gads|1098.]] līdz [[1146. gads|1146. gadam]]? * ... [[autonomija|pašpārvaldošs]] valstisks veidojums '''[[Činlande]]''' kontrolē lielāko daļu [[Čina]]s teritorijas [[Mjanma|Mjanmā]] un ir paudusi, ka tās mērķis ir autonomas federālas pavalsts izveide, līdzko tiks gāzta Mjanmā valdošā militārā [[hunta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vaccinium-uliginosum-by-Maseltov-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zilene]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pasaulē visbiežāk sastopamā [[melleņu ģints]] suga? * ... [[1738. gads|1738. gada]] 18. novembrī [[Austrijas erchercogiste]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] parakstītais '''[[Vīnes miera līgums]]''' izbeidza [[Polijas mantojuma karš|Polijas mantojuma karu]]? * ... [[1951. gads|1951. gadā]] [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisoru]], [[kinoproducents|producentu]], [[scenārists|scenāristu]], [[aktieri]] un dziedātāja [[Džo Dasēns|Džo Dasēna]] tēvu '''[[Džūlss Dasēns|Džūlsu Dasēnu]]''' iekļāva Holivudas melnajā sarakstā pēc tam, kad viņš atteicās liecināt par saistību ar komunistiskām organizācijām; vēlāk viņš strādāja [[Francija|Francijā]] un [[Grieķija|Grieķijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prise de la Bastille.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bastīlijas ieņemšana]]''' <small>(attēlā)</small> [[1789. gads|1789. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] bija viena no galvenajām [[Franču revolūcija]]s epizodēm, un notikuma piemiņai [[Francija|Francijā]] šajā datumā tiek svinēta Bastīlijas diena? * ... '''[[pavasara dedestiņa]]''' ir vienīgā suga [[dedestiņu ģints|dedestiņu ģintī]], kas zied tik agri, taču atšķirībā no citiem pavasarī ziedošiem augiem, piemēram vizbuļiem vai [[zeltstarītes|zeltstarītēm]], pēc noziedēšanas pavasara dedestiņas virszemes daļas nenonīkst, bet turpina augt un spēcīgi sakuplot līdz rudenim? * ... '''[[Fidži olimpiskajās spēlēs]]''' savu pirmo olimpisko medaļu ieguva [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], uzvarot [[regbijs-7|regbija-7]] turnīrā, ko atkārtoja arī [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus linifolius RF.jpg|border|right|150px]] * ... Latvijā '''[[kalnu dedestiņa]]''' <small>(attēlā)</small> aug tuvu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] austrumu robežai un ir reti sastopama; ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 2. kategorijā? * ... '''[[visaju valodas|visaju valodām]]''' pieder 27 [[valoda]]s ar vairāk nekā 47 miljoniem runātāju, kas izplatītas [[Filipīnas|Filipīnu]] centrālajā un dienvidu daļā, kā arī [[Kalimantāna]]s ziemeļaustrumos [[Malaizija|Malaizijā]]? * ... [[Plūdmaiņas|plūdmaiņās]] applūstošais [[Ziemeļjūra]]s līcis uz [[Beļģija]]s un [[Nīderlande]]s robežas '''[[Zvins]]''' radās [[1134. gads|1134. gada]] vētrā, kad ūdens izlauza piekrastes [[kāpa]]s un izveidoja kanālu ar [[Šelda]]s upi; viduslaikos tas bija galvenais kuģošanas kanāls uz [[Brige]]s ostu, bet sākot no 13. gadsimta pamazām aizsērēja un ap 1500. gadu vairs nebija izmantojams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patricia Routledge from GylesDamesPalladium050323 (24 of 74) (52727635532).jpg|border|right|150px]] * ... 2017. gadā [[Lielbritānijas karaliene]] [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] '''[[Patrīcija Rūtledža|Patrīciju Rūtledžu]]''' <small>(attēlā)</small>, kura vislabāk pazīstama ar Hiacintes Burkas lomu ''[[BBC One|BBC1]]'' [[situāciju komēdija]]s seriālā "[[Smalkais stils]]", iecēla [[Britu Impērijas ordenis|lēdijas kārtā]] par viņas nopelniem izklaides industrijā un [[Labdarība|labdarībā]]? * ... [[krievi|krievu]] [[ornitologs]] un [[medniecība]]s speciālists, viens no mūsdienu [[Krievija]]s ornitoloģijas pamatlicējiem '''[[Sergejs Buturļins]]''' no 1898. gada līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] dzīvoja [[Alūksne|Alūksnē]], kur strādāja par miertiesnesi? * ... ar '''[[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]]''' adresi [[Rīga|Rīgā]] ir reģistrēti 665 adresācijas objekti, ierindojot to pirmajā vietā starp visām ielām pilsētā, kā arī tā ir otra garākā iela Rīgā (pēc [[Jaunciema gatve]]s) ar kopējo garumu 14 734 metri? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baznīca, Nurmuiža 03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nurmuižas luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelta [[1594. gads Latvijā|1594. gadā]], pamatojoties uz hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] rīkojumu par baznīcu celtniecību [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]]? * ... [[1956. gads Latvijā|1956. gadā]] '''[[Kuldīgas sinagoga|Kuldīgas sinagogu]]''' sāka pārbūvēt par [[kinoteātris|kinoteātri]], kas sinagogā atradās līdz pat [[2003. gads Latvijā|2003. gadam]], bet pašlaik ēkā atrodas [[Kuldīga]]s Galvenā bibliotēka? * ... [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] okupācijas laikā no [[1795. gads|1795.]] līdz [[1806. gads|1806. gadam]] [[Nīderlande]]s provinces zaudēja autonomiju, un to teritorijā tika izveidota no Francijas pilnībā atkarīgā '''[[Batāvijas Republika]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galega orientalis (14355592081).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[austrumu galega]]i''' <small>(attēlā)</small> ir šaurs dabiskais [[izplatības areāls]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], taču suga ir ievazāta arī citviet pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]? * ... mūsdienās [[Filipīnas|Filipīnās]] dzīvo gandrīz 9 miljoni '''[[ilongi|ilongu]]''', kas veido 7,9 % no kopējā iedzīvotāju skaita un ir ceturtā lielākā tauta valstī? * ... ieslodzīto '''[[badastreiks|badastreiku]]''' laikā [[cietums|cietumos]] plaši izmantota ir piespiedu barošanas prakse, taču [[Pasaules Veselības organizācija]]s Tokijas deklarācija aizliedz ieslodzīto piespiedu barošanu noteiktos apstākļos: ja ieslodzītais atsakās ēst, barošanu var pārtraukt, bet tikai tad, ja vismaz divi neatkarīgi ārsti apstiprina, ka ieslodzītais var apsvērt sava atteikuma ēst sekas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcide Dessalines d'Orbigny 1802.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] naturālists, pētnieks, [[malakologs]] un [[paleontologs]] '''[[Alsids Orbiņī]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams kā mikropaleontoloģijas dibinātājs? * ... '''''[[INTASAT]]''''' bija [[Spānija]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]], ko orbītā palaida [[1974. gads kosmonautikā|1974. gada]] 15. novembrī? * ... '''[[viltvārža sindroms]]''' ir [[psiholoģija|psiholoģisks]] fenomens, kurā cilvēki šaubās par savām prasmēm, talantiem vai sasniegumiem un pastāvīgi baidās tikt atmaskoti kā krāpnieki? <!--dyk diena --> [[Attēls:SaudiArabiaP23b-10Riyals-(1983)-donatedth f.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Saūda Arābijas riāls|Saūda Arābijas riālu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto kā reģionālo rezerves [[valūta|valūtu]], un tas ir galvenā valūta [[Līča arābu valstu sadarbības padome|Līča arābu valstu sadarbības padomē]]? * ... '''[[ilongu valoda|ilongu valodu]]''' kā dzimto valodu lieto ap 7,8 miljoniem cilvēku, bet kopējais valodas lietotāju skaits tiek lēsts ap 9,3 miljoniem; tā ir ceturtā izplatītākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[valoda]]? * ... '''[[Talsu Kristīgā vidusskola]]''' ir lielākā privātskola [[Latvija|Latvijā]] pēc skolēnu skaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emperor Taishō (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas imperators|imperatora]] '''[[Taišo]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikmets iezīmējās ar zināmu [[Japānas Impērija]]s politiskās sistēmas [[Demokrātija|demokratizāciju]] un [[Liberālisms|liberalizāciju]] laikposmā pirms ultranacionālistiskā [[Militārisms|militārisma]] laikmeta, kura sākumu iezīmēja totalitāras [[Militārā diktatūra|militārās diktatūras]] nodibināšana? * ... '''[[itāļu streiks]]''' ir ļoti efektīva protesta akcija, jo strādāt strikti pēc instrukcijām praktiski nav iespējams, un, ņemot vērā amatu aprakstu birokrātisko raksturu un neiespējamību ņemt vērā visas ražošanas darbības nianses, šāda protesta forma noved pie ievērojama [[produktivitāte]]s krituma un līdz ar to pie lieliem zaudējumiem? * ... '''[[ASV prezidentu uzskaitījums pēc vecuma|jaunākais ASV prezidents]]''' ievēlēšanas brīdī bija [[Teodors Rūzvelts]] 42 gadu un 322 dienu vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ostrubel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ostrublis|ostrubļus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas Impērija]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā emitēja izmantošanai [[Krievijas Impērija]]s okupētajās teritorijās? * ... saskaņā ar '''[[1713. gada pragmatiskā sankcija|1713. gada pragmatisko sankciju]]''' tika noteikts, ka [[Hābsburgi|Hābsburgu]] mantojuma zemes, ja imperatoram nav dēlu, pāriet viņa meitām; šī likuma rezultātā par [[Austrija]]s erchercogieni kļuva [[Marija Terēzija]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] oktobrī [[Ēģipte]] un [[Lielbritānija]] parakstīja līgumu par [[Sudāna]]s neatkarības iestāšanos [[1956. gads|1956. gada]] 1. janvārī, tādējādi izbeidzot '''[[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s''' pastāvēšanu, kas tika izveidota 19. gadsimta beigās? <!--dyk diena --> [[Attēls:夜合花(夜香木蘭) Magnolia coco -香港動植物公園 Hong Kong Botanical Garden- (9227078645).jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[segsēkļi|segsēkļu]], kuru [[Zieds|ziedu]] daļas ir izvietotas gredzenos, '''[[magnoliju dzimta]]s''' augiem <small>(attēlā ''Magnolia coco'')</small> [[putekšņlapa]]s, [[lapas]] un [[auglenīca]]s ir novietotas spirālē uz koniskas ziedgultnes? * ... '''[[ASV Vigu partija|Vigu partija]]''' izveidojās kā [[Opozīcija (politika)|opozīcija]] [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Endrū Džeksons|Endrū Džeksonam]] un [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijai]] un ilgu laiku 19. gadsimtā ieņēma nozīmīgu vietu [[ASV]] politikas divpartiju sistēmā? * ... pilsēta [[Krievija]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] '''[[Zapadnaja Dvina]]''' ir dibināta [[1900. gads|1900. gadā]] kā apdzīvota vieta pie tāda paša nosaukuma stacijas dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskava]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaarlo Juho Ståhlberg.jpg|border|right|150px]] * ... pirmais [[Somijas prezidents]] '''[[Karlo Juho Stolbergs]]''' <small>(attēlā)</small> ir apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... saskaņā ar '''[[Vanzē konference|Vanzē konferencē]]''' pieņemto politiku "ebreju jautājuma galīgajam atrisinājumam" [[nacisti|nacistu]] iestādes izveidoja [[nāves nometne|nāves nometņu]] tīklu, kas bija paredzēts cilvēku iznīcināšanai; no [[1942. gads|1942.]] līdz [[1944. gads|1944. gadam]] šajās nometnēs tika nogalināti 3 miljoni [[ebreji|ebreju]]? * ... kopējais '''[[papuasu valodas|papuasu valodu]]''' skaits, pēc dažādiem datiem, ir no 750 līdz 1000? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hofburg Heldenplatz.png|border|right|200px]] * ... no 13. gadsimta līdz 1918. gadam '''[[Hofburga]]s''' pils komplekss [[Vīne]]s centrā <small>(attēlā)</small> bija [[Hābsburgi|Hābsburgu]] galvenā rezidence, bet mūsdienās daļā no pils iekārtota [[Austrijas prezidents|Austrijas prezidenta]] rezidence? * ... '''[[Toms Komass]]''' ir [[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera]] visu laiku labākā rezultāta īpašnieks (7 stundas, 30 minūtes un 49 sekundes), kā arī uzvarējis šajās [[Latvija|Latvijā]] prestižākajās ultragaro distanču skriešanas sacīkstēs četrus gadus pēc kārtas (2021—2024)? * ... '''[[Laosas pilsoņu karš]]''', kas notika no [[1959. gads|1959.]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]] starp komunistiski noskaņotajiem '''''[[Pathet Lao]]''''' spēkiem un [[Laosas Karaliste|Laosas Karalisti]], bija cieši saistīts ar [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]] un [[Kambodžas pilsoņu karš|Kambodžas pilsoņu karu]], kā arī [[Aukstais karš|Aukstā kara]] norisēm pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simo Valakari 1.jpg|border|right|150px]] * ... [[Skotijas futbola Premjerlīga]]s komandas ''[[Saint Johnstone FC|St Johnstone]]'' galvenais treneris [[somi|soms]] '''[[Simo Valakari]]''' <small>(attēlā)</small> pusotru sezonu strādāja ar [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubiem [[FK Auda]] un ''[[Riga FC]]''? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2024. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''', kas norisinājās Vinterbergas trasē [[Vācija|Vācijā]], mājinieki izcīnīja 6 no 7 zelta medaļām, bet kopā 15 medaļas? * ... '''[[tagali]]''' ir daudzskaitlīgākā no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, veidojot 26 % no valsts iedzīvotāju kopskaita; tie apdzīvo [[Lusona]]s salas centrālo daļu, kā arī [[Mindoro]] un [[Palavana]]s salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabah West Coast Bajau women in traditional dress.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[samali|samalus]]''' <small>(attēlā samalu sievietes [[Sabaha]]s štatā [[Malaizija|Malaizijā]])</small>, kas apdzīvo salu piekrastes [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Bruneja|Brunejā]], reizēm dēvē par "jūras [[čigāni]]em" — tie piekopj [[nomadi|pusnomadu]] dzīvesveidu, laivās migrējot starp sava apdzīvotības areāla salu ciemiem? * ... par [[14. Saeima]]s deputātu '''[[Amils Saļimovs]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva 2024. gada februārī, pēc tam, kad tika anulēts deputātes [[Glorija Grevcova|Glorijas Grevcovas]] mandāts, jo stājās spēkā tiesas spriedums par Grevcovas nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]]? * ... '''[[Burundi pilsoņu karš|Burundi pilsoņu karā]]''' starp [[tutsi]] un [[hutu]] etniskajām grupām, kas ilga no 1993. gada līdz 2005. gadam, gāja bojā aptuveni 300 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bamboo forest.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Bambusi|bambusu]]''' <small>(attēlā)</small> vidū ir daži no visātrāk augošajiem [[augi]]em pasaulē: dažas bambusu sugas 24 stundu laikā var izaugt pat 91 [[Centimetrs|centimetru]] (gandrīz 40 [[Milimetrs|milimetri]] stundā), bet [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] sastopamajai sugai ''Phyllostachys bambusoides'' 24 stundu laikā ir novērots pieaugums līdz 120 centimetriem? * ... lai gan '''[[Raudas meteorpapīrs]]''', kas [[1686. gads Latvijā|1686. gadā]] tika atnests ar vēju un [[Kurzeme|Kurzemē]] [[Embūtes draudzes novads|Embūtes draudzes novadā]] nokrita zemē, ir mikrobiāla seguma paraugs, joprojām šāda veida objektus mēdz saukt par meteorpapīru? * ... '''[[Otrais pūniešu karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem kariem antīkajā pasaules vēsturē, kas beidzās ar Romas uzvaru, jo [[romieši]] bija izturīgāki un ekonomiski, militāri spēcīgāki; pēc kara [[Romas Republika]] kļuva par dominējošo spēku [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lens - Dijon (15-08-2020) 32 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas futbola Virslīga]]s kluba ''[[Riga FC]]'' [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]] '''[[Ngondā Muzinga]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā ir debitējis [[Kongo DR futbola izlase]]s rindās un piedalījies tās sastāvā [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Klāvs Čavars]]''' pievienojās vadošajam [[Azerbaidžāna]]s klubam Baku "Sabah" un novembrī tā sastāvā zaudētā spēlē pret [[Grieķija]]s klubu ''Maroussi'' nobloķēja 8 pretinieku metienus, uzstādot FIBA Eiropas kausa rekordu vienā spēlē bloķētajos metienos? * ... [[Anglija]]s armijas sakāve '''[[Banokbērnas kauja|Banokbērnas kaujā]]''' [[1314. gads|1314. gadā]] nodrošināja [[Skotija]]s neatkarības atjaunošanu, tādēļ Banokbērnas kauja tiek uzskatīta par ievērojamu brīdi Skotijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[vāvere]]s, [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' tika veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? <!--dyk diena --> [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|150px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Vācijas Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' tika laboti divi pasaules rekordi: [[400 metru skrējiens|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības tika rīkotas [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās Olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās tika uzskatītas par [[Grieķu dievi|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tika attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? <!--dyk diena --> [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[VEF Rīga]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Casu martzu]]''''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? <!--dyk diena --> [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā Pasaule|Jaunās Pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|200px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|150px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? <!--dyk diena --> [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|200px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Pīlesmiests|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā tika uzcelta mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukrainiete]] '''[[Zinaīda Turčina]]''' tika atzīta par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa|Eiropas]] areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim tika uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|200px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante|Levantes]] ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|200px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma ''[[Wilayah Khorasan]]'' koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija|Polijas]] "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.–1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|200px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|150px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija|Dānijas]] jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāmas filma]] '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma – Zilā bastiona? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts peldēšanā|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Ukrainas Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|150px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdenes]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|200px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[S. Birjuzova Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? af0e085r3rma7nneofv2yi35qx1dzjr 4303374 4303357 2025-07-04T05:01:31Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3 4303374 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Ke Huy Quan at the White House (52902390767) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... par filmu "[[Viss visur vienlaikus]]" saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]", '''[[Džonatans Kī Kvans]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Vjetnama|Vjetnamā]] dzimušo cilvēku, kas saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[angļu izcelsmes amerikāņi]]''' pēc oficiālās statistikas ir trešā lielākā eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] grupa pēc vācu un īru izcelsmes amerikāņiem, tomēr [[demogrāfi]] uzskata, ka šis skaitlis ir pārāk zems, jo daudzi, ja ne lielākā daļa angļu izcelsmes cilvēku sevi identificē vienkārši kā "amerikāņus" vai "jauktas eiropiešu izcelsmes"? * ... '''[[Vācu Austrumāfrika]]''' bija lielākā un apdzīvotākā [[Vācijas Impērija]]s [[kolonija]] ar aptuveni 7,75 miljoniem [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? [[Attēls:Mohamed Bazoum at the European Commission - P060245-844068 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[2023. gads|2023. gada]] 26. jūlija [[Nigēras Republika]]s prezidents '''[[Mohameds Bazums]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[militārs apvērsums|militārā apvērsuma]] rezultātā varu sagrābušās huntas ķīlnieks? * ... '''[[Baraks Obama vecākais]]''' pēc šķiršanās ar Stenliju Annu Danhemu tikai vienu reizi apmeklēja savu dēlu [[Baraks Obama|Baraku Obamu]] — 1971. gadā, kad topošajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] bija 10 gadi? * ... '''[[lukisms|lukismam]]''' — aizspriedumiem vai [[diskriminācija]]i pret cilvēkiem, kurus uzskata par fiziski nepievilcīgiem, ir pievērsta mazāka kulturālā uzmanība nekā citiem diskriminācijas veidiem, un parasti tam nav tādas tiesiskās aizsardzības, kāda bieži vien ir citām diskriminācijas formām, taču tas joprojām ir plaši izplatīts un būtiski ietekmē cilvēku iespējas? [[Attēls:The Sphere at The Venetian Resort (53098837453).jpg|border|right|50px]] * ... [[Lasvegasa]]s priekšpilsētā [[Paradaisa (Nevada)|Paradaisā]], [[Nevada|Nevadā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] esošā '''''[[Sphere (Lasvegasa)|Sphere]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā sfēriskā celtne pasaulē, pēc tilpuma apsteidzot iepriekšējo lielāko ''[[Avicii Arena]]'' [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... masveida eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] migrācija uz '''[[ASV dienvidi]]em''' padarīja [[afroamerikāņi|afroamerikāņus]] par minoritāti, tomēr viņu īpatsvars vairumā dienvidu štatu ir augstāks nekā vidēji valstī, augstāko līmeni sasniedzot [[Misisipi (štats)|Misisipi]]? * ... formāli tikai '''[[Britu Kenija]]s''' iekšzemes daļa bija [[kolonija]], bet piekrastes josla — [[protektorāts]], taču faktiski visu teritoriju pārvaldīja vienota administrācija, kuras galvenais birojs atradās [[Nairobi]]? [[Attēls:2023-01-21 2-man Bobsleigh (IBSF World Cup Bob & Skeleton 2022-23 Altenberg and European Championships 2023) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[vācieši|vācu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Johanness Lohners]]''' <small>(attēlā)</small> ir divu sudraba medaļu ieguvējs {{oss|Z=2022|L=L}}, pieckārtējs [[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempions]] un pa reizei uzvarējis [[Pasaules kauss bobslejā|Pasaules kausa]] kopvērtējumā gan divniekos, gan četriniekos? * ... par filmu "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" '''[[Entonijs Mingella]]''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]", bet viņš ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i vēl trīs reizes? * ... ekonomikā, kas balstīta uz '''[[zelta standarts|zelta standartu]]''', ir garantēts, ka katru emitēto [[nauda]]s vienību pēc pieprasījuma var apmainīt pret atbilstošu [[zelts|zelta]] daudzumu? [[Attēls:Kieran Culkin at the 2024 New York Film Festival 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kīrans Kalkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[kino]] debitēja 1990. gadā ar nelielu lomu filmā "[[Viens pats mājās]]", kurā viņa brālis [[Makolijs Kalkins|Makolijs]] atveidoja galveno lomu? * ... pirmais '''[[Iskolastrels|Iskolastrela]]''' ([[1917. gads Latvijā|1917. gadā]] izveidotā Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja) priekšsēdis bija bezpartijiskais [[Latviešu strēlnieki|strēlnieku]] [[štabskapteinis]] [[Voldemārs Ozols]]? * ... vēlākā [[Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāji|Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāja]] [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] brālis '''[[Rūdolfs Kirhenšteins]]''', kurš bija padomju militārais darbinieks un izlūks, 1937. gadā tika arestēts un 1938. gada 25. augustā notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]], kurš izpildīts tajā pašā dienā? [[Attēls:Kiruna montage.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kiruna]]''' <small>(attēlā)</small> ir vistālāk ziemeļos esošā [[Zviedrija]]s pilsēta, un tās [[dzelzsrūda]]s raktuve ir lielākā un vismodernāk aprīkotā dzelzsrūdas ieguves vieta pasaulē, ar dzelzsrūdas ieguves dziļumu 1365 m, padarot to arī par pasaules dziļāko dzelzsrūdas raktuvi? * ... '''[[Karaliskie Gaisa spēki]]''' [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] tika izveidoti [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās [[1918. gads|1918. gada]] 1. aprīlī, kļūstot par pirmajiem neatkarīgajiem [[gaisa spēki]]em pasaulē? * ... [[Japāņi|japāņu]] [[aktrise]] '''[[Kaori Momoi]]''' ir filmējusies vairākās latviešu režisora [[Māris Martinsons|Māra Martinsona]] filmās — ''[[Amaya]]'', "[[Oki — okeāna vidū]]", "[[Maģiskais kimono]]"; par lomu filmā ''Amaya'' nominēta [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balvai kategorijā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|"Labākā aktrise"]]? [[Attēls:Troy kotsur 2022 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Trojs Kotsars]]''' <small>(attēlā)</small>, saņemot [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] un Kritiķu izvēles filmu balvu, kļuva par pirmo nedzirdīgo [[aktieri]], kas saņēmis šīs balvas, kā arī par otro nedzirdīgo cilvēku, kurš saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''''[[Station F]]''''', kas atrodas [[Parīze]]s 13. apgabalā, ir zināms kā pasaulē lielākais [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumu]] inkubators? * ... [[hinduisms|hinduismā]] '''[[brahmans]]''' ir neizsakāma, nesaskatāma, nesaprātīga un neaprakstāma absolūtā realitāte, kas pilda visu eksistenci? [[Attēls:Haanja Upland.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hānjas augstiene]]''' ir augstākā reljefa forma [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] <small>(attēlā skats no [[Lielais Munameģis|Lielā Munameģa]] skatu torņa)</small>? * ... pirmos '''[[elektriskais skrejritenis|elektriskos skrejriteņus]]''' ar nosaukumu ''Autoped'' no 1915. līdz 1921. gadam ražoja uzņēmums ''Autoped Company'' [[Ņujorka|Ņujorkā]] (tiem bija divas versijas: ar [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēju]] un [[elektromotors|elektromotoru]] priekšējā [[Ritenis|ritenī]])? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] '''[[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika]]''' kopā ar [[Aizkaukāza SFPR]], [[Baltkrievijas SPR]] un [[Ukrainas PSR|Ukrainas SPR]] izveidoja [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] — Krievijas SFPR kļuva par vienu no savienotajām republikām, bet no [[1936. gads|1936. gada]] tās nosaukums bija [[Krievijas PFSR|Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika]]? [[Attēls:Kyriakos Mitsotakis (2021-12-08) 03 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais [[Grieķija]]s premjerministrs '''[[Kirjaks Micotakis]]''' <small>(attēlā)</small> bija Grieķijas premjerministrs arī no 2019. gada jūlija līdz 2023. gada maijam? * ... [[2021. gads|2021. gada]] oktobrī [[sociālais tīkls|sociālā tīkla]] īpašnieks ''[[Facebook, Inc.]]'' nomainīja nosaukumu uz '''''[[Meta Platforms|Meta Platforms, Inc.]]'''''? * ... viena no Lielā četrinieka auditorkompānijām '''''[[KPMG]]''''' ir reģistrēta [[Londona|Londonā]], tomēr tās galvenais birojs atrodas [[Amstelvēna|Amstelvēnā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]? [[Attēls:Cuttlefish komodo large.jpg|border|right|50px]] * ... atsevišķas '''[[sēpijas|sēpiju]]''' sugas spēj mainīt savu krāsu, pielāgojoties apkārtējai videi, un pētījumos ir novērots, ka atsevišķas sugas ir inteliģentas, un tās mācās no savas pieredzes <small>(attēlā ''Sepia apama'' — lielākā no visām sēpijām)</small>? * ... [[Vācieši|vācu]] [[Kartogrāfija|kartogrāfs]] '''[[Martins Valdzēmillers]]''' ir pazīstams ar to, ka [[1507. gads|1507. gadā]] izveidojis agrāko [[karte|karti]], kurā lietots nosaukums "[[Amerika]]"? * ... [[1974. gads|1974. gadā]] [[Zviedrija]]s [[ekonomists]] '''[[Gunnars Mīrdāls]]''' kopā ar [[Frīdrihs Hajeks|Frīdrihu Hajeku]] ieguva [[Nobela prēmija ekonomikā|Nobela prēmiju ekonomikā]], savukārt viņa sieva Alva Mīrdāla ir ieguvusi [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]], līdz ar to Mīrdālu pāris ir vienīgais pāris, kur katrs ir ieguvis [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]]? [[Attēls:Lire 2000 (Guglielmo Marconi).JPG|border|right|50px]] * ... no visām valūtām, kuras tika aizstātas ar eiro, '''[[Itālijas lira]]''' <small>(attēlā 2000 liru banknote)</small> bija vislētākā pret [[eiro]] pamatvienības vērtības izteiksmē: tās maiņas kurss bija 1936,27 liras par 1 euro? * ... '''''[[Facebook Messenger]]''''' aktīvo lietotāju skaits 2023. gada beigās sasniedza vairāk nekā 1 miljardu? * ... '''[[Gruzdovas meži]]''' ir pēdējā zināmā [[lidvāvere]]s atradne [[Latvija]]s teritorijā, bet kopš 2005. gada dzīvnieks vairs nav ticis konstatēts? [[Attēls:Official Photo of the President of the Kyrgyz Republic H.E. Mr. Sadyr Zhaparov.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gads|2020. gada]] 5. oktobrī [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] sākās protesti pret parlamenta vēlēšanu rezultātiem, no ieslodzījuma atbrīvoja '''[[Sadirs Džaparovs|Sadiru Džaparovu]]''' <small>(attēlā)</small>, un 13. oktobrī viņu apstiprināja par premjerministru, bet 15. oktobrī — par prezidenta pienākumu izpildītāju; pēc tam viņš uzvarēja arī 2021. gada 10. janvāra Kirgizstānas prezidenta vēlēšanās? * ... [[Romas Republika]]i '''[[Kilikijas province|Kilikijas provinci]]''' pievienoja 64. gadā pr.Kr. pēc [[Gnejs Pompejs|Pompeja]] uzvaras pār kilikiešu [[pirāti]]em un Trešā Mitridata kara? * ... '''[[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]]''' [[sabiedrība|sabiedrībā]] valdīja stingrs [[morāle]]s kodekss (džentlmenisms), kas nostiprināja [[konservatīvisms|konservatīvas]] vērtības un [[Šķira (socioloģija)|šķiru]] atšķirības, [[Romantisms|romantismu]] un [[Misticisms|misticismu]]? [[Attēls:Hurricane I 46 Squadron.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kauja par Britāniju|kaujas par Lielbritāniju]] laikā [[1940. gads|1940. gadā]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vienvietīgais [[iznīcinātājs]] '''''[[Hawker Hurricane]]''''' <small>(attēlā)</small> nodarīja 60 % no zaudējumiem, ko cieta ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' lidmašīnas un piloti, un to izmantoja visos lielākajos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības aktos? * ... par '''[[Vecpiebalgas vidusskola]]s''' sākotni uzskata [[Vecpiebalgas draudze]]s skolu [[Zviedru Vidzeme]]s laikā, kas pirmo reizi minēta [[1696. gads Latvijā|1696. gadā]]? * ... [[Šveice]]s [[banka]] '''''[[Credit Suisse]]''''' relatīvi maz cieta [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] laikā, tomēr vēlāk tā nonāca finanšu grūtībās, kā arī tika pieķerta vairākos skandālos; rezultātā [[2023. gads|2023. gadā]] to iegādājās [[UBS (uzņēmums)|UBS]], un tagad tā ir šī uzņēmuma struktūrvienība? [[Attēls:Raw egg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[olas dzeltenums|olas dzeltenumā]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz [[Karotinoīdi|karotinoīdu]], kas piešķir tam krāsu? * ... lielākā daļa no pasaulē dzīvojošajiem 2,3 miljardiem [[kristieši|kristiešu]] ir '''[[Rietumu kristietība|Rietumu kristieši]]'''? * ... kad [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] laikā igauņi saprata, ka '''[[Ziemeļrietumu armija]]''' zaudē [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], un ir nepieciešams miers ar [[boļševiki]]em, viņi atsauca visu atbalstu [[balto kustība]]i, kas deva iespēju noslēgt miera līgumu ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]]? [[Attēls:Iris pseudacorus 3 RF.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[purva skalbe]]''' <small>(attēlā)</small> nereti veido monodominantas audzes auglīgos [[biotops|biotopos]], piemēram, dažādu ūdenstilpju krastmalās, pastāvīgi applūdušās ieplakās, [[purvs|purvu]] apmalēs un pārmitros lapkoku [[mežs|mežos]]? * ... visvairāk nomināciju (13) '''[[96. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijai saņēma filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]", kura arī kļuva par visvairāk balvu saņēmušo filmu ar 7 balvām, tostarp kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un tās veidotājs [[Kristofers Nolans]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? * ... [[lietuvieši|lietuviešu]] [[lidotājs]] un [[futbolists]] '''[[Romualds Marcinkus]]''' bija starp [[karagūstekņi]]em, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā organizēja un veica "Lielo bēgšanu" no karagūstekņu nometnes ''[[Stalag Luft III]]'' mūsdienu [[Polija]]s teritorijā, taču pēc vairākām dienām [[gestapo]] viņu atkal sagūstīja un sodīja ar nāvi? [[Attēls:Isamu Akasaki 201111.jpg|border|right|50px]] * ... [[Japāna|japāņu]] [[inženieris|inženierim]] un [[fiziķis|fiziķim]] '''[[Isamu Akasaki]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar '''[[Hirosi Amano]]''' un Sudzi Nakamuru [[2014. gads|2014. gadā]] tika piešķirta [[Nobela prēmija fizikā]] "par jauna energoefektīva, videi draudzīga [[gaisma]]s avota — zilo gaismu izstarojošas [[diode]]s ([[Gaismas diode|LED]]) — izgudrošanu"? * ... '''[[Oskara Kalpaka laukums|Oskara Kalpaka laukumā]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] savulaik bijis uzstādīts [[piemineklis]] gan [[Josifs Staļins|Staļinam]], gan [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]]? * ... '''[[Zālamana Salu futbola izlase]]''' lielāko zaudējumu piedzīvojusi 1963. gadā, ar rezultātu 0—18 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? [[Attēls:Timia valley.JPG|border|right|50px]] * ... [[Sahāra|Saharā]], [[Nigēra]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Aira plato]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas 2022 metrus v.j.l. augstais Bagzanes kalns, kas ir Nigēras augstākā virsotne? * ... '''[[ebreju vēsture Krievijā]]''' ir īpaši nozīmīga, jo līdz 19. gadsimta beigām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] bija lielākā [[ebreji|ebreju]] kopiena pasaulē (1880. gadā — 67 % no kopējā ebreju skaita)? * ... '''''[[UBS Group AG]]''''' ir lielākā [[Šveice]]s [[banka]] un lielākais aktīvu pārvaldības uzņēmums pasaulē, tās klientu serviss pazīstams ar slepenību un klientu konfidencialitātes nodrošināšanu — apmēram puse no pasaules miljardieriem ir šīs bankas klienti? [[Attēls:David Yates by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[kinorežisors]], [[kinoproducents|producents]] un [[scenārists]] '''[[Deivids Jeitss]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams kā pēdējo četru "[[Harijs Poters (filmu sērija)|Harijs Poters]]" filmu režisors, kā arī trīs "Fantastiskās būtnes" filmu sērijas filmu režisors? * ... [[Daugava|Daugavā]] starp '''[[Daugavsala|Daugavsalu]]''' un [[Sakas sala|Sakas salu]] atrodas Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā — Baltā krāce, ko veido [[dolomīts|dolomīta]] slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem? * ... '''[[Henrijs Ganters]]''', iespējams, ir pēdējais no visu karojošo pušu karavīriem, kas nogalināts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā: viņš tika nogalināts [[1918. gads|1918. gada]] 11. novembrī pulksten 10:59, vienu minūti pirms [[Kompjeņas pamiers (1918)|Pirmā Kompjeņas pamiera]] stāšanās spēkā? [[Attēls:0 Venise, vaporetto naviguant sur le Grand Canal 2.JPG|border|right|50px]] * ... [[Venēcija]]s [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā]] ūdens autobusu sistēma '''[[Vaporeto]]''' sastāv no 19 regulāriem maršrutiem, kas apkalpo dažādas pieturvietas un kursē starp Venēciju un tuvējām salām, piemēram, Murano, Burano un Lido <small>(attēlā Vaporeto [[Lielais kanāls (Venēcija)|Lielajā kanālā]])</small>? * ... viens no visplašāk lietotajiem '''[[Mēness kalendārs|Mēness kalendāriem]]''' ir [[islāma kalendārs]], to lieto [[musulmaņi]]? * ... '''[[kvantu internets]]''' var darboties, izmantojot [[kvants|kvantu]] kubitus, kas ļauj izveidot neuzlaužamus komunikācijas kanālus starp punktiem, pat ja starp tiem ir starpposms; šī tehnoloģija nodrošina pilnīgu datu aizsardzību un komunikācijas drošību? [[Attēls:SugarBeet.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[cukurbietes]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgs [[cukurs|cukura]] izejvielu avots [[mērenā josla|mērenās joslas]] platuma grādos, kamēr [[tropi|tropu]] apgabalos dominē [[cukurniedres]]? * ... [[2014. gads|2014. gadā]] pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] sākšanas [[Krievija]] tika izslēgta no '''[[G8 valstis|G8 valstu]]''' foruma, un G8 pārtapa par [[G7 valstis|G7 valstu]] sadarbību? * ... rokas [[pulksteņi|pulksteņu]] un aksesuāru ražošanas uzņēmums '''''[[Rolex]]''''' ir dibināts [[1905. gads|1905. gadā]] [[Londona|Londonā]], bet pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] nelabvēlīgo [[muita]]s tarifu dēļ uzņēmumu pārcēla uz [[Šveice|Šveici]], kur tas atrodas joprojām? [[Attēls:Pushpa Kamal Dahal Nov 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[Nepāla]]s premjerministrs '''[[Puspa Kamals Dāhāls]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir valsts vadītājs jau trešo reizi, ir Nepālas komunistiskās partijas (Maoistu centrs) priekšsēdētājs kopš 1994. gada, bet jau 1981. gadā viņš iestājās pagrīdes Nepālas komunistiskajā partijā (Ceturtais kongress)? * ... [[Romas pāvests|pāvests]] '''[[Agapets I]]''' sava pontifikāta laikā devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kur nesekmīgi centās pierunāt [[Austrumromas impērija]]s valdnieku [[Justiniāns I|Justiniānu I]] uzsākt karadarbību pret [[Vestgotu Karaliste|Vestgotu Karalisti]], kura tolaik kontrolēja [[Roma|Romu]]? * ... '''[[2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanas|2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanās]]''' no partijas "[[Vienotība]]" saraksta pašvaldībā tika ievēlēts arī bijušais [[basketbolists]] un [[treneris]] [[Igors Miglinieks]]? [[Attēls:Krustpils pils.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas iela]]''' <small>(attēlā pie [[Krustpils pils]])</small> ir garākā iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' [[Latvija]]s sportists [[Andrejs Rastorgujevs]] izcīnīja sudraba medaļu masu startā, kas ir lielākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē, bet [[Norvēģija]]s pārstāvis [[Juhanness Tīngnēss Bē]] ieguva medaļas visās septiņās disciplīnās, paveikdams to otro gadu pēc kārtas? * ... '''[[Mežtaka]]''' ir daļa no [[Eiropas Savienība]]s 9880 km garās distances pārgājienu maršruta E11, kas sākas [[Ziemeļjūra]]s krastā pie [[Hāga]]s un beidzas [[Tallina|Tallinā]], šķērsojot 6 valstis: [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Vācija|Vāciju]], [[Polija|Poliju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Latvija|Latviju]] un [[Igaunija|Igauniju]]? [[Attēls:Taal Volcano satellite image.gif|border|right|50px]] * ... '''[[Taala ezers]]''' [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Lusonas sala]]s dienviddaļā ir aizpildījis valstī otrā aktīvākā '''[[Taals|Taala vulkāna]]''' [[kaldera|kalderu]], kas radusies pirms 100—500 tūkstošiem gadu gigantiskā [[Vulkāna izvirdums|izvirdumā]], un ezera vidū atrodas Vulkāna sala, kuras vidū savukārt ir vēl viens ezers, kas izveidojies pašā krāterī <small>(satelītattēlā)</small>? * ... '''[[2022. gada Āzijas spēles|2022. gada Āzijas spēlēs]]''', kas notika [[Ķīna]]s pilsētā [[Handžou]] [[2023. gads sportā|2023. gadā]], visvairāk zelta medaļu (201) izcīnīja Ķīnas sportisti, labojot sev piederošo rekordu, ko sasniedza 2010. gada Āzijas spēlēs? * ... [[Romas pāvests|pāvesta]] '''[[Leons VI|Leona VI]]''' pontifikāts bija laika posmā, kas zināms kā ''Saeculum obscurum'' (Tumšais laikmets), kad [[Roma|Romā]] valdīja [[anarhija]]? [[Attēls:Zīlānu iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... padomju okupācijas periodā '''[[Zīlānu iela (Jēkabpils)|Zīlānu ielu]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kārļa Marksa ielu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] ielai atjaunoja tās vēsturisko nosaukumu? * ... '''[[franču paradokss]]''' ir [[epidemioloģija|epidemioloģisks]] novērojums, ka [[Francija]]s iedzīvotājiem ir salīdzinoši zems saslimstības līmenis ar [[Koronārā sirds slimība|koronāro sirds slimību]], lai gan viņu uzturā ir salīdzinoši daudz piesātināto [[tauki|tauku]], kas ir acīmredzamā pretrunā plaši izplatītajam uzskatam, ka augsts šādu tauku patēriņš ir sirds slimību riska faktors? * ... [[Dienvidāfrika]]s pilsēta '''[[Kimberlija]]''' vēsturiski ir bijusi nozīmīga [[dimants|dimantu]] ieguves vieta un tiek uzskatīta par pirmo pilsētu [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]], kurā ieviesa [[elektrotīkls|elektrotīklu]] un iedzīvotājus nodrošināja ar [[elektroenerģija|elektroenerģiju]]? [[Attēls:Vincent Minelli - 1950s.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[Teātris|teātra]] un [[kino]] [[režisors|režisora]] '''[[Vinsente Minelli|Vinsentes Minelli]]''' <small>(attēlā)</small> laulībā ar [[Džūdija Gārlenda|Džūdiju Gārlendu]] piedzima meita [[Laiza Minelli]]; viņu ģimene ir unikāla ar to, ka visi trīs saņēmuši [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[Pirmais Libērijas pilsoņu karš|Pirmajā Libērijas pilsoņu karā]]''', kurš norisinājās no 1989. līdz 1996. gadam, gāja bojā vairāk nekā 200 000 cilvēku? * ... '''[[Ķīnas Superlīga]]''' ir viena no vispopulārākajām profesionālajām [[sports|sporta]] līgām [[Ķīna|Ķīnā]], padarot to arī par vienu no visapmeklētākajām [[futbols|futbola]] līgām pasaulē? [[Attēls:Rebecca Hall (2024) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2008. gadā [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] un [[režisore]] '''[[Rebeka Hola]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno lomu [[Vudijs Allens|Vudija Allena]] filmā "[[Vikija, Kristīna, Barselona]]", par ko nominēta [[Zelta globusa balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā]]"? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] februārī '''[[Ogres Vēstures un mākslas muzejs|Ogres Vēstures un mākslas muzeja]]''' darbinieki publiski iebilda pret [[Ogres novada dome]]s priekšsēdētāja [[Egils Helmanis|Egila Helmaņa]] ieceri rīkot muzejā [[Krievija]]s oligarham [[Pjotrs Avens|Pjotram Avenam]] piederošās [[Porcelāns|porcelāna]] kolekcijas izstādi; pēc tam pašvaldība ierobežoja muzeja darbību? * ... [[pārtika]]s '''[[konservanti]]''' var darboties dažādos veidos, piemēram, kavējot [[mikroorganismi|mikroorganismu]] augšanu, kā arī aizsargājot pret [[Oksidācija|oksidāciju]] un [[Rūgšana|fermentāciju]]? [[Attēls:Fredrick banting.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s medicīnas zinātnieks, [[ārsts]] un pētnieks '''[[Frederiks Bentings]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1923. gads|1923. gadā]] kopā ar Džonu Makleodu ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par [[insulīns|insulīna]] atklāšanu, prēmijas saņemšanas brīdī bija vien 32 gadus vecs, kļūstot par jaunāko šī apbalvojuma saņēmēju? * ... '''[[1569. gads Latvijā|1569. gada]]''' 3. augustā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s pārstāvji deva atsevišķu zvērestu [[Ļubļinas ūnija]]i, un hercogiste kļuva par [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] īpašumu taču [[Lietuva]]s augstmaņi turpināja uzstāt, ka [[Livonija]] pieder tikai [[Lietuvas lielkņaziste]]i, nevēloties varu un ienākumus no jaunajām provincēm dalīt ar [[Polija|Poliju]]? * ... '''[[Otrais Libērijas pilsoņu karš|Otrajā Libērijas pilsoņu karā]]''' plaši izmantoja [[bērni|bērnus]], kurus sūtīja militārajā dienestā kā [[karavīri|karavīrus]] vai munīcijas nesējus, neraugoties uz [[Ženēvas konvencija|Ženēvas konvencijā]] noteiktajiem aizliegumiem? [[Attēls:2023-08-09 Deutschland gegen Kanada (Basketball-Länderspiel) by Sandro Halank–109.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] [[Kanādas basketbola izlase]] izcīnīja bronzas medaļu, bet tās līderis '''[[Šejs Gildžess-Aleksandrs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Simjūda diena]]''' ([[Apustulis|apustuļu]] [[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa]] un [[Apustulis Tadejs|Jūdas Tadeja]] piemiņas diena) bija pēdējā [[Veļu laiks|Veļu laika]] diena, kad rīkoja beidzamo mielastu, pēc kura [[veļi|veļus]] sūtīja atpakaļ? * ... '''[[Valērijs Maligins|Valērija Maligina]]''' vadībā [[Olainfarm|AS "Olainfarm"]] attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]] ar apgrozījumu virs 100 miljoniem [[eiro]] un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm? [[Attēls:Thomas Hunt Morgan.jpg|border|right|50px]] * ... [[1933. gads|1933. gadā]] '''[[Tomass Hants Morgans]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem attiecībā uz [[hromosoma]]s lomu [[iedzimtība|iedzimtībā]]"? * ... [[Kristietība|kristīgajā]] [[Eshatoloģija|eshatoloģijā]] par '''[[Antikrists|Antikristu]]''' sauc cilvēku vai cilvēkus, par kuriem [[Bībele]] ir pravietojusi, ka tie nostāsies pret [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] un aizstās to pirms Kristus [[Otrā atnākšana|otrās atnākšanas]]? * ... [[sports|sporta]] termins '''''[[hat-trick]]''''' pirmo reizi parādījās [[1858. gads|1858. gadā]] saistībā ar [[krikets|kriketu]]? [[Attēls:2014.gada valsts budžeta iesniegšana Saeimā 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsts budžeta portfelis]]''' <small>(attēlā)</small> pirmoreiz uz [[Saeima|Saeimu]] tika aiznests [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]], kad to izdarīja tobrīdējais [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Roberts Zīle]]? * ... '''[[kalcija fosfāts]]''' ir viens no galvenajiem [[kauli|kaulu]] sadegšanas produktiem (kaulu pelni)? * ... 23 gadus ilgais '''[[Pirmais pūniešu karš]]''' kļuva par pašu garāko nepārtraukto [[Senie laiki|antīko laiku]] militāro konfliktu un vērienīgāko jūras [[karš|karu]]? [[Attēls:Aage Bohr.jpg|border|right|50px]] * ... Nobela prēmijas ieguvēja [[Nilss Bors|Nilsa Bora]] dēls '''[[Oge Bors]]''' <small>(attēlā)</small> [[1975. gads|1975. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par sakarības atklāšanu starp kolektīvo kustību un daļiņu kustību [[atoma kodols|atoma kodolā]] un uz šīs sakarības balstītas [[atoma kodols|atoma kodola]] struktūras teorijas attīstīšanu"? * ... pasažieru tvaikoņa '''"[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskij]]"''' nogrimšana [[Daugava|Daugavā]] [[Rīga]]s centrā [[1950. gads Latvijā|1950. gada]] 13. augustā aiznesa 147 cilvēku dzīvības, lai gan notika tikai 5—6 metrus no krastmalas (uz kuģa bija 421 cilvēks, bet tā ietilpība bija vien 150 cilvēkiem)? * ... [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāta]] medaļnieces [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] [[serbi|serbu]] [[vieglatlēte]]s '''[[Angelina Topiča]]s''' māte ir [[Serbija]]s rekordiste [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] Biļana Topiča, bet viņu trenē tēvs Dragutins Topičs, Serbijas rekordists augstlēkšanā un 1990. gada Eiropas čempions? [[Attēls:Robinsons Krūziņš 1824.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daniels Defo|Daniela Defo]] romāna "[[Robinsons Krūzo]]" adaptāciju [[Latviešu valoda|latviski]] '''"[[Robinsons Krūziņš]]"''' ap 1804. gadu pārtulkoja [[Jaunpiebalga]]s [[luterāņu mācītājs]] [[Kristaps Reinholds Girgensons]], bet iespieda pie [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] [[1824. gads Latvijā|1824. gadā]] <small>(attēlā titullapa)</small>? * ... lielākais privātā sektora '''[[defolts]]''' vēsturē bija ''Lehman Brothers'' [[bankrots]] 2008. gadā ar vairāk nekā 600 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtiem aktīviem? * ... '''[[Islāms Vācijā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un lielāko musulmaņu daļu [[Vācija|Vācijā]] veido [[Sunnītu islāms|sunnīti]]? [[Attēls:Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināts [[1970. gads Latvijā|1970. gadā]] kā pirmais [[kolhozs|kolhoza]] [[muzejs]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... 1995. gada [[ASV]] melnā [[kinokomēdija]] '''"[[Četras istabas (filma)|Četras istabas]]"''', kurai bija četri [[Režisors|režisori]], tika slavēta par [[Roberts Rodrigess|Rodrigesa]] un [[Kventins Tarantīno|Tarantīno]] segmentiem, bet kritizēti tika Andersas un Rokvela segmenti; savukārt [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] saņēma [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvu]] kā sliktākā otrā plāna aktrise? * ... partiju '''"[[Apvienība Iedzīvotāji]]"''' izveidoja [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novadā]], kad starp tās līderiem bija arī mūziķis un radio dīdžejs Kaspars Upacieris (Ufo), bet 2014. gadā, iestājoties šajā organizācijā, politikā sāka darboties [[aktieris]] [[Artuss Kaimiņš]]? [[Attēls:An excellent view of the Lunar Module (LM) “Orion” and Lunar Roving Vehicle (LRV).jpg|border|right|50px]] * ... [[NASA]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pilotējamajā lidojumā ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas '''''[[Apollo 16]]''''' lidojuma komandieris [[Džons Jangs]] un mēness moduļa pilots Čārlzs Djūks uz Mēness pavadīja 2 dienas un 23 stundas <small>(attēlā ''Apollo 16'' mēness modulis, mobilis, un Čārlzs Djūks)</small>? * ... lai arī '''[[emocijzīme|emocijzīmju]]''' nosaukums ‘emodži’ tiek saistīts ar [[emocijas|emocijām]], vārda izcelsme ir meklējama [[japāņu valoda|japāņu valodā]], kur ''e-'' nozīmē ‘attēls’, bet ''moji'' — ‘tēls’? * ... pēc dažiem aprēķiniem '''[[latgalieši]]''' veido no 11 līdz 22% no kopējā [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]] skaita? [[Attēls:Bezbozhnik newsparer 18-1923.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izdotās [[Ateisms|ateistiska]] satura [[avīze]]s '''''"[[Bezbožņik (avīze)|Bezbožņik]]"''''' <small>(attēlā)</small> tirāža sasniedza 500 000 eksemplāru? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Polija]]s okupācijas laikā [[Trešais reihs|nacistu]] izveidotajā '''[[Varšavas geto]]''' tika izolēti 450 000 [[Ebreji|ebreju]], kuri masveidā nomira [[Bads|bada]] un slimību dēļ un tika deportēti uz [[nāves nometne|nāves nometnēm]]? * ... [[Kristietība|Kristīgajās]] valstīs un kultūrās '''[[kremācija]]''' vēsturiski ir bijusi neatbalstīta un uzskatīta par [[Dievs|Dieva]] tēla apgānīšanu, bet 1963. gadā arī [[Vatikāns]] atļāva [[Katoļticība|katoļticīgo]] kremāciju, kas pirms tam tika uzskatīta par tikai pieņemamu (galvenokārt, sanitāru, sociālu vai ekonomisku apsvērumu dēļ), bet ne atbalstāmu izvēli? [[Attēls:Doma baznīcas gailis.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Rīgas torņu gaiļi|Rīgas torņa gaili]]''' uz [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] torņa nomainīja restaurācijas darbu laikā [[1980. gads Latvijā|1980. gadā]], bet iepriekšējais gailis ir redzams Doma baznīcas krustejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[1924. gads|1924. gadā]] [[Nīderlande]]s [[fiziologs]], [[ārsts]] un [[izgudrotājs]] '''[[Vilems Einthovens]]''' ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par [[elektrokardiogramma]]s mehānisma atklāšanu"? * ... '''[[2024. gads kino|2024. gada kino industrijas]]''' ienesīgākās filmas bija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' izplatītās "[[Prāta spēles 2]]", "[[Dedpūls & Vilknadzis]]" un "[[Vaiana 2]]", kuru ieņēmumi pārsniedza 1 miljardu [[ASV dolāri|ASV dolāru]]? [[Attēls:Capitoline she-wolf Musei Capitolini MC1181.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romuls un Rems]]''' un viņus kā zīdaiņus barojusī [[vilks (mitoloģija)|vilku]] māte <small>(attēlā)</small> ir [[Roma]]s un romiešu simbols vismaz no [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimta p.m.ē.]]? * ... '''[[Daugavpils Zinātņu vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 3. vidusskola|Daugavpils 3. vidusskolu]], [[Daugavpils 9. vidusskola|Daugavpils 9. vidusskolu]] un Daugavpils pilsētas 1. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2023. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''', kas norisinājās [[Japāna]]s pilsētā [[Saitama|Saitamā]], trīs no četrām zelta medaļām izcīnīja mājinieki japāņu [[daiļslidotāji]]? [[Attēls:Charles Curtis-portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV viceprezidents|ASV 31. viceprezidents]] [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Herberts Hūvers|Herberta Hūvera]] vadībā '''[[Čārlzs Kērtiss]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiānis]] un pirmā persona ar neeiropiešu senčiem, kas sasniedza kādu no augstākajiem amatiem [[ASV federālā valdība|ASV federālajā izpildvarā]]? * ... [[ASV]] dzimušais [[Puertoriko basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aizeja Pinjero]]''' savas karjeras laikā divreiz ir spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Rīgas VEF]], ar kuru kļuvis par Latvijas čempionu 2021. gadā? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma]] '''"[[Vīrs, vārdā Oto]]"''', kurā galveno lomu atveido [[Toms Henkss]], ir 2015. gada [[Zviedrija]]s filmas "[[Vīrs, vārdā Ūve (filma)|Vīrs, vārdā Ūve]]" rīmeiks? [[Attēls:Queen Latifah 2018.jpg|border|right|50px]] * ... 2006. gadā '''[[Kvīna Latifa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Hiphops|hiphopa]] mākslinieci, kas saņēmusi zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]? * ... '''[[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 10. vidusskola|Daugavpils 10. vidusskolu]], [[Daugavpils 12. vidusskola|Daugavpils 12. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 10. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 13. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[Virdžīnu salas]]''' politiski dalās trīs daļās — Spāņu Virdžīnās (pieder [[Puertoriko]]), [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnās]] un [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnās]]? [[Attēls:Grande Mosquée sousah.jpg|border|right|50px]] * ... 1988. gadā senās [[Tunisija]]s pilsētas '''[[Sūsa (Tunisija)|Sūsas]]''' '''[[Sūsas medīna|medīna]]''' tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā <small>(attēlā Lielā mošeja Sūsā)</small>? * ... '''[[cūkgaļa]]''' ir pārtikas [[tabu]] [[jūdaisms|jūdaisma]] sekotājiem, [[musulmaņi]]em un dažām [[kristietība|kristīgajām]] konfesijām, tostarp [[Septītās dienas adventisti|adventistiem]]? * ... '''[[reimatoloģija]]''' aptver vairāk nekā 100 dažādu sarežģītu [[slimība|slimību]], ko kopīgi dēvē par reimatiskām slimībām, kas ietver daudzas [[Artrīts|artrīta]] formas, kā arī [[Sistēmiskā sarkanā vilkēde|vilkēdi]] un [[Šēgrena sindroms|Šēgrena sindromu]]? [[Attēls:Mayon Volcano as of March 2020.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majons]]''' <small>(attēlā)</small> ir aktīvākais [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāns]], pēdējo 500 gadu laikā izvirdis vairāk kā 52 reizes? * ... lai gan '''"[[sausā spēle]]"''' ir iespējama lielākajā daļā [[komandu sporta veidi|komandu sporta veidu]], dažos sporta veidos, piemēram, [[basketbols|basketbolā]], šāda iespējamība ir ļoti maza? * ... '''[[Daugavpils Iespēju vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 13. vidusskola|Daugavpils 13. vidusskolu]], [[Daugavpils 15. vidusskola|Daugavpils 15. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 28. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 30. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Chondrus crispus - Köhler–s Medizinal-Pflanzen-034.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[sārtaļģes]]''' <small>(attēlā)</small> aug dziļāk nekā citas [[aļģes]], jo spēj izmantot [[gaisma]]s starus, kas iespiežas dziļos ūdens slāņos? * ... no 2023. gada līdz karjeras beigām 2024. gada rudenī [[Slovākijas Ekstralīga]]s komandā '''[[Mihalovces "Dukla"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] [[Kaspars Daugaviņš]]? * ... [[Koscjuško sacelšanās]] laikā '''[[1794. gads Latvijā|1794. gada]]''' 25. jūnijā Antona Voitkeviča un [[Mirbahi|Heinriha Mirbaha]] vadītās karaspēka vienības ieņēma [[Liepāja|Liepāju]] un [[Aizpute|Aizputi]], dienu vēlāk Liepājas tirgus laukumā nolasot "Sacelšanās aktu" un "Kurzemes hercogistes sacelšanās aktu"? [[Attēls:Mount Merapi Not Just a Legend and Mythology.jpg|border|right|50px]] * ... [[Java (sala)|Javas salā]] esošais '''[[Merapi]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par visaktīvāko [[Indonēzija]]s [[vulkāns|vulkānu]]? * ... lai maldinātu ienaidnieku, pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[sabiedroto iebrukums Sicīlijā|sabiedroto iebrukuma Sicīlijā]]''' tika veikta [[dezinformācija]]s operācija "Maltā gaļa" — kad netālu no [[Spānija]]s krastiem tika jūrā izmests līķis angļu virsnieka formastērpā, kuram bija dokumenti, saskaņā ar ko sabiedrotie veiks desantu [[Grieķija|Grieķijā]], nevis [[Sicīlija|Sicīlijā]]? * ... [[Latvijas PSR]] laikā '''[[Ilūkstes luterāņu baznīca]]''' ticīgajiem tika atņemta, un šeit darbojās klubs, [[kinoteātris]], bet vēlāk — bērnu sporta skola; pēc neatkarības atjaunošanas ēka tika atdota ticīgajiem, un 1993. gadā šeit atkal notika [[dievkalpojums]]? [[Attēls:2023-02-15 IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 1DX 6024 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024. gada Pasaules kausā biatlonā]]''' piekto reizi par Pasaules kausa ieguvēju kļuva [[norvēģi|norvēģu]] [[biatlonists]] [[Juhanness Tīngnēss Bē]], bet sievietēm pirmo reizi kausu izcīnīja [[itāliete]] [[Liza Vitoci]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimusī [[poļi|poļu]] izcelsmes [[farmaceite]] un sabiedriska darbiniece '''[[Staņislava Dovgjallo]]''' bija pirmā farmaceite — sieviete [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Ķekavas apvedceļš]]''', kuru atklāja [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] 13. oktobrī, ir pirmais un vienīgais [[autoceļi Latvijā|autoceļš Latvijā]], uz kura uzstādīta [[ceļazīme]] "Ātrgaitas ceļš"? [[Attēls:Isaac Herzog, July 2021 (D1233-049).JPG|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s prezidentam '''[[Ichaks Hercogs|Ichakam Hercogam]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]s saknes, jo viņa vecmāmiņa Sāra Gilmane ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]] 1896. gadā? * ... [[cilvēks]] pieder pie [[dzīvnieki]]em ar samērā vāji attīstītu '''[[oža|ožu]]''', tādēļ cilvēkiem sajūtamās [[smarža]]s ir maz diferencētas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba "[[Rīgas Zeļļi]]" galvenais treneris '''[[Juris Umbraško]]''' ir spēlējis vienā no tolaik vadošajiem Eiropas klubiem, [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] spēlējošajā [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]? [[Attēls:Balaeniceps rex.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk pēc morfoloģiskajām pazīmēm '''[[tupeļknābis]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[stārķveidīgie|stārķveidīgo]] kārtas putns, bet mūsdienās iekļauts [[pelikānveidīgie|pelikānveidīgo]] putnu [[kārta|kārtā]]? * ... [[somālieši|somāliešu]] apdzīvotā '''[[Ogadena]]''' [[Etiopija]]s austrumos 20. gadsimta 70. gados bija strīdus teritorija starp Etiopiju un [[Somālija|Somāliju]]? * ... '''[[kosmopolītisms]]''' radās jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]: domas par pasaules pilsonību izteica [[Sokrats]], bet [[Diogens]] bija pirmais, kurš sevi pasludināja par "kosmopolītu"? [[Attēls:Illustration Capparis spinosa0.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kaperkrūms|kaperkrūma]]''' <small>(attēlā)</small> ziedpumpurus vai nenobriedušos [[augļi|augļus]] sauc par kaperām (kaperiem) un izmanto kā [[garšaugs|garšaugu]]? * ... [[1987. gads|1987. gada]] 20. decembrī '''[[Tablasas šaurums|Tablasas šaurumā]]''' [[Filipīnas|Filipīnās]] notika [[nafta]]s [[tankkuģis|tankkuģa]] ''Vector'' sadursme ar pasažieru [[prāmis|prāmi]] ''Doña Paz'', kā rezultātā gāja bojā 4386 cilvēki — miera laikos lielākā kuģu katastrofa ar visvairāk upuriem? * ... '''[[bakalaurs (grāds)|bakalaura studiju]]''' ilgums dažādās valstīs un dažādās studiju programmās svārstās no 3 līdz 6 [[gadi]]em? [[Attēls:K2 8611.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Centrālā Karakoruma nacionālais parks]]''' <small>(attēlā [[K2]] jeb Čogori)</small> ir visaugstāk virs jūras līmeņa ierīkotais [[nacionālais parks]] pasaulē un pēc teritorijas lielākais [[Pakistāna|Pakistānā]]? * ... astronomiskā '''[[rītausma]]''' sākas ar brīdi, kad [[Saule]]s disks sasniedz 18° lielu leņķi zem novērotāja [[horizonts|horizonta]], šajā laikā [[debesis]] kļūst gaišas, jo [[Saules gaisma]] tajās izkliedējas, vēl pirms Saule uzlec? * ... '''[[Argentīnas regbija izlase]]''' ir piedalījusies visos [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbijā]] finālturnīros, bet tās lielākais sasniegums ir trešā vieta [[2007. gada Pasaules kauss regbijā|2007. gadā]]? [[Attēls:Sibuyan Island.JPG|border|right|50px]] * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] salu '''[[Sibujana|Sibujanu]]''' <small>(attēlā)</small> reizēm dēvē par [[Āzija]]s [[Galapagu salas|Galapagu salām]] — sala bijusi izolēta no pārējās pasaules kopš tās rašanās brīža, bet apmēram trešdaļu salas klāj [[mūžamežs]], kurā atrodamas daudzas [[endēmas sugas|endēmas]] augu un dzīvnieku sugas? * ... '''[[Helmandas vilajets]]''' [[Afganistāna]]s dienvidrietumos ir viens no pasaulē lielākajiem [[opijs|opija]] iegūšanas reģioniem? * ... '''[[Vanuatu futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir izcīnījusi 2003. gadā, pārspējot [[Kiribati]] ar 18—0? [[Attēls:Flag of Vietnam.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Vjetnamas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek lietots kopš {{dat|1940|11|23|Ģ|bez}} kā [[Ziemeļvjetnama]]s karogs, bet no 1976. gada tas ir visas Vjetnamas simbols? * ... '''[[Nāciju kausa izcīņa motokrosā|Nāciju kausa izcīņā motokrosā]]''' [[Latvija]]s komandas labākais sasniegums ir 8. vieta 2019. gadā? * ... [[Džuzepe Verdi|Džuzepes Verdi]] piecu cēlienu [[opera]]s '''"[[Dons Karloss]]"''' [[librets|libreta]] pamatā ir [[Frīdrihs Šillers|Šillera]] drāmas "Dons Karloss, Spānijas infants" motīvi? [[Attēls:Verbinski gore.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Gors Verbinskis|Gora Verbinska]]''' <small>(attēlā)</small> pirmā režisētā filma bija melnā komēdija "Peles medības", bet lielāko atpazīstamību viņš guvis, režisējot pirmās trīs "[[Karību jūras pirāti (filmu sērija)|Karību jūras pirātu]]" filmas, un panākumus guva arī viņa [[animācijas filma]] "[[Rango]]"? * ... no 2023. gada septembra līdz 2024. gada beigām '''[[Boloņas "Virtus"]]''' galvenā [[treneris|trenera]] amatā strādāja [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris [[Luka Banki]], un šajā laikā kluba sastāvā bija arī latviešu spēlētāji [[Andrejs Gražulis]] un [[Rihards Lomažs]]? * ... '''[[Gunārs Upenieks]]''' ir [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] domes priekšsēdētājs kopš 2009. gada, bet iepriekš šo amatu ieņēmis arī 2005. un 2006. gadā? [[Attēls:Retrato Oficial Presidente Boric Font.jpg|border|right|50px]] * ... [[Čīles prezidents]] '''[[Gabrjels Boričs]]''' <small>(attēlā)</small> lielu popularitāti ieguva studiju gados, kad mācījās Čīles Universitātē un bija studentu nemieru līderis no 2011. līdz 2013. gadam? * ... [[Latvija]] konkursā '''''[[Miss Universe]]''''' ir bijusi pārstāvēta trīs reizes: 2005. gadā piedalījās Ieva Kokoreviča, 2006. gadā — Sanita Kubliņa, bet 2023. gadā — Kate Aleksejeva? * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] '''[[Lūkass Veishaidingers]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[diska mešana|diska mešanā]], kas bija pirmā medaļa olimpiskajās spēlēs, ko ieguvis kāds no [[Austrija]]s vīriešu [[vieglatlēti]]em? [[Attēls:Beach North Mindoro Philippines.jpg|border|right|50px]] * ... [[spāņi|spāņu]] kolonizatori sākotnēji [[Filipīnas|Filipīnu]] '''[[Mindoro|Mindoro salu]]''' <small>(attēlā)</small> dēvējuši par ''Mina de Oro'' — ‘[[zelts|zelta]] raktuve’, no kā cēlies tās tagadējais nosaukums? * ... '''[[jakobīņu terors]]''' pēc [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] dibināšanas sākās [[1792. gads|1792.]] vai [[1793. gads|1793. gadā]], un šajā laikā [[Jakobīņi|jakobīņu]] līderi, kuriem bija plašas pilnvaras, izmantoja tās, lai īstenotu masu [[nāvessods|nāvessodus]] un [[politiskās represijas]]; kopā tika nogalināti vismaz 35 000—45 000 cilvēku? * ... pēc iedzīvotāju skaita [[Filipīnas|Filipīnu]] ceturtajā lielākajā salā '''[[Panaja|Panajā]]''' ir vērojama valstī lielākā etniskā un lingvistiskā daudzveidība? [[Attēls:Култук серпантин1.JPG|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Federācija]]s federālo autoceļu '''[[Autoceļš R258 (Krievija)|R258 "Baikāls"]]''' <small>(attēlā Kultukā pie [[Baikāls|Baikāla]] krasta)</small> uzbūvēja no 1970. līdz 1981. gadam kā militāri stratēģisku objektu gar [[PSRS]] robežu? * ... pirms '''[[dekolonizācija]]s''' [[Āfrika|Āfrikā]] dzīvoja 10 miljoni '''[[eiropiešu izcelsmes afrikāņi|eiropiešu izcelsmes afrikāņu]]''', kas bija sastopami visās kontinenta daļās; [[kolonija|kolonijām]] iegūstot neatkarību, daudzi no viņiem izceļoja, tomēr dažās (galvenokārt Āfrikas dienvidu) valstīs baltādainie afrikāņi joprojām ir viena no dominējošajām [[mazākumgrupa|mazākumgrupām]]? * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[hokejs|hokeja]] klubi '''[[Viļņas "Hockey Punks"]]''', [[Elektrēnu "Energija"]] un '''[[Kauņas "City"]]''' pievienojās [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionātam]]? [[Attēls:President Sakellaropoulou.jpg|border|right|50px]] * ... Katerina Sakellaropulu <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete '''[[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidenta]]''' amatā? * ... neskatoties uz zvaigžņoto [[aktieri|aktieru]] sastāvu un [[Kases ieņēmumi|kases ieņēmumu]] panākumiem, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''''[[The Conqueror]]''''' saņēma ārkārtīgi sliktas kritiķu atsauksmes un mūsdienās tiek dēvēta gan par vienu no sliktākajām 1950. gadu filmām, gan par vienu no sliktākajām filmām vēsturē? * ... [[Aiova|Aiovas štata]] pilsētā '''[[Voterlū]]''' ir bāzējusies basketbola komanda [[Voterlū "Hawks"]], kas bija viena no [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] dibinātājām, tādējādi tā ir viena no mazākajām [[ASV]] pilsētām, kurā ir bāzējies kādas ASV četru lielāko sporta līgu klubs? [[Attēls:Yaime Perez.jpg|border|right|50px]] * ... [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionāta vieglatlētikā]] zelta godalgas ieguvēja [[diska mešana|diska mešanā]] [[kubieši|kubiete]] '''[[Jaime Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> 2022. gadā, atgriežoties no [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], pārbēga uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]? * ... '''[[ASV ķīnieši|ASV ķīniešu]]''' kopiena ir lielākā [[ķīnieši|ķīniešu]] kopiena ārpus [[Āzija]]s un trešā lielākā [[ķīniešu diaspora|ķīniešu diasporā]] pasaulē? * ... '''[[Kārlis Krauze|Kārli Krauzi]]''', kurš 1923.—1925. gadā izgatavoja pirmos 39 [[Latvijas pilsētas|Latvijas pilsētu]] un miestu [[ģerboņi|ģerboņus]], [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] arestēja un deportēja uz [[PSRS]], un 1942. gada 28. aprīlī viņš tika noslepkavots [[Soļiļecka]]s cietumā [[Čkalova]]s apgabalā? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1995-027-32A, Lothar Rendulic.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[horvāti|horvātu]] izcelsmes [[Trešais reihs|Trešā reiha]] virsnieks '''[[Lotārs Renduličs]]''' <small>(attēlā)</small> tika tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] [[1948. gads|1948. gadā]], un viņu notiesāja par gūstekņu nogalināšanu [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] un vardarbību pret civiliedzīvotājiem ar 20 gadu ieslodzījumu? * ... '''[[18. gadsimts p.m.ē.|18. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salā]] izmira pēdējā [[mamuti|mamutu]] suga, bet [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] valdīja 13. un 14. dinastijas [[faraons|faraoni]]? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām un [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[ASV]] kļuva par vienīgo pasaules '''[[lielvara|lielvaru]]''', bet kopš 2010. gadu beigām [[Ķīna]] tiek dēvēta par topošo vai pat jau izveidojušos lielvaru? [[Attēls:Marie Christine Chilver Retrato.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] slepenā aģente [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] '''[[Marija Kristīne Čilvere]]''' <small>(attēlā)</small> pēc karjeras beigām cita starpā pievērsās dzīvnieku aizsardzībai [[Latvija|Latvijā]]: 2001. gadā ar viņas atbalstu izveidoja [[dzīvnieku patversme|dzīvnieku patversmi]] "Dzīvnieku Draugs"? * ... lielākās '''[[latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]]''' [[nācija]]s ir [[brazīlieši]], [[meksikāņi]], [[kolumbieši]] un [[argentīnieši]], bet ievērojams skaits latīņamerikāņu dzīvo arī [[ASV]], kur tie veido vairāk nekā 15 % no valsts iedzīvotājiem? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[rodeo]]''' kā atklāts sporta pasākums pirmo reizi notika [[Teksasa]]s pilsētā Pekosā [[1883. gads|1883. gadā]]? [[Attēls:ASJohnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[ģenerālis]] '''[[Alberts Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small> bija visaugstākā ranga [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu kara]] upuris abās karojošajās pusēs, un viņa nāve bija smags trieciens [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s morālei? * ... [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukuma laikā [[1945. gads|1945. gada]] janvārī [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] '''[[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas koncentrācijas nometni]]''' mūsdienu [[Polija]]s ziemeļos lika evakuēt un aptuveni {{sk|11600}} ieslodzītajiem doties gājienā uz [[Lemborka|Lauenburgas]] koncentrācijas nometni (tā dēvētais "Nāves maršs")? * ... '''[[Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola]]''' ir izveidota 2022. gadā, apvienojot [[Daugavpils 16. vidusskola|16. vidusskolu]], [[Daugavpils 17. vidusskola|17. vidusskolu]], 7. pirmsskolas izglītības iestādi, 5. pirmsskolas izglītības iestādi un 3. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Aizkraukles novada ģerbonis|Aizkraukles novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> redzamās trīs [[Ozols|ozola]] lapas simbolizē [[Pļaviņu HES]] turbīnas, kuras griež [[Daugava]]s ūdens? * ... '''[[2004. gads kosmonautikā|2004. gada]]''' janvārī [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Stardust]]'' pietuvojās [[Vilda 2 komēta]]i, ievācot putekļu paraugus no [[komēta]]s astes? * ... [[Krievijas Federācija]]s [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] netālu no [[Kazahstāna]]s robežas esošā '''[[Soļiļecka]]''' ir sens [[sāls]] ieguves centrs? [[Attēls:El dos de mayo de 1808 en Madrid.jpg|border|right|50px]] * ... [[1808. gads|1808. gada]] 2. maija '''[[Madrides sacelšanās]]''' pret [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka okupāciju bija ievirze ilgstošajam '''[[Pireneju karš|Pireneju karam]]''' <small>(attēlā sacelšanās [[Madride|Madridē]] [[Fransisko Goja]]s gleznā)</small>? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] salas '''[[Negrosa]]s''' iedzīvotāji sacēlās pret [[Spānija]]s koloniālo administrāciju un pasludināja neatkarīgu Negrosas Republiku, kas pastāvēja līdz [[1901. gads|1901. gadam]]? * ... '''[[Falanga (militārais formējums)|falanga]]''' bija svarīgs [[Senā Grieķija|seno grieķu]] armijas taktiskais formējums, ko izmantoja vairākās vēsturiskās kaujās; slavenākais falangas pielietojums bija [[Maratonas kauja|Maratonas kaujā]] 490. gadā p. m. ē., kad atēnieši izmantoja šo taktiku pret [[Senā Persija|persiešu]] spēkiem? [[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādažu novada ģerbonis|Ādažu novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> sudraba laukā attēlota zila smaile, uz tās zelta Dortmaņa lobēlija ar diviem sudraba ziediem ševrona veidā un vienu tādu pašu ziedpumpuru, kas iekļauta gan kā ģimenes simbols, gan arī tāpēc, ka [[Ādažu novads]] ir viena no retajām vietām [[Latvija|Latvijā]], kur šis augs aug? * ... pēc runātāju skaita pārsvarā [[Indija]]s austrumos lietotā '''[[santalu valoda]]''' ir trešā lielākā [[austroaziātu valodas|austroaziātu valoda]] aiz [[vjetnamiešu valoda|vjetnamiešu]] un [[khmeru valoda]]s? * ... '''[[16. gadsimts p.m.ē.|16. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] izveidojās [[Mikēnu civilizācija]]? [[Attēls:Mount Canlaon.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Kanlaons]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no aktīvākajiem [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāni]]em; kopš 1819. gada izvirdis 30 reizes, un pēdējais izvirdums bija 2017. gadā? * ... kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] beigām '''[[amerikāņu angļu valoda]]''' ir kļuvusi par pasaulē ietekmīgāko [[angļu valoda]]s paveidu? * ... [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] '''[[Glenda Džeksone]]''' kā politiķe pārstāvēja [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partiju]] un 23 gadus, no 1992. līdz 2015. gadam, bija [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] locekle? [[Attēls:Dartagnan-musketeers.jpg|border|right|50px]] * ... [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] un Ogista Makē piedzīvojumu [[romāns|romāna]] '''"[[Trīs musketieri]]"''' darbība norisinās 17. gadsimta sākumā, no 1625. līdz 1628. gadam <small>(attēlā D'Artaņjans un trīs musketieri 19. gadsimta beigu ilustrācijā)</small>? * ... '''[[Sarkanā kalniņa tirgus]]''' jeb ''Krasnaja gorka'' 19. gadsimta [[Rīga|Rīgā]] iezīmēja robežu, kur beidzās priekšpilsēta un vairs nedarbojās pilsētas likumi; [[zemnieki]]em šī vieta bija izdevīga [[tirgošanās]] nolūkiem, jo te vairs nevajadzēja maksāt nodevas pilsētai? * ... '''[[Peles (ciems)|Peles]]''' atrodas 11 km attālumā no novada un pagasta centra [[Mārupe]]s un 19 km no [[Rīga]]s? [[Attēls:Letesenbet Gidey Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Letesenbeta Gideja]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[10 000 metri|10 000 metros]] un [[Pusmaratons|pusmaratonā]], bet bijusi pasaules rekordiste arī [[5000 metri|5000 metru]] distancē? * ... jau vismaz kopš 17. gadsimta vidus tagadējo [[Rīga]]s [[pareizticīgie|pareizticīgo]] '''[[Ivana kapi (Rīga)|Ivana kapu]]''' atrašanās vietā bijuši [[katoļi|katoļu]] apbedījumi; vēlāk teritorijai pievienota vieta [[vecticībnieki|vecticībnieku]] un pareizticīgo kapu iekārtošanai, bet aiz kapsētas žoga tika apglabāti bezpajumtnieki, nabagi, noslīkušie un vardarbīgā nāvē mirušie? * ... [[2018. gads kino|2018. gada]] [[Beļģija]]s, [[Francija]]s un [[Luksemburga]]s kopražojuma [[drāmas filma]]s '''"[[Kurska (filma)|Kurska]]"''' scenārijs ir balstīts uz Roberta Mūra 2002. gadā izdoto grāmatu "Laiks mirt", kas vēsta par [[Krievija]]s [[zemūdene]]s ''Kursk'' traģēdiju [[2000. gads|2000. gadā]] [[Barenca jūra|Barenca jūrā]]? [[Attēls:Joseph Johnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s (dienvidu štatu) [[ģenerālis]] [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu karā]] '''[[Džozefs Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small>, pēc kara, piedaloties sava pretinieka ziemeļu štatu ģenerāļa [[Viljams Šērmens|Viljama Šērmena]] bērēs un izrādot viņam cieņu, staigāja kailu galvu aukstā un lietainā laikā, kā rezultātā saslima ar [[pneimonija|pneimoniju]] un nomira dažas nedēļas vēlāk? * ... '''''[[EC KAC]]''''' (pilnā nosaukumā ''Eishockey-Club des Klagenfurter Athletiksport-Clubs'') ir titulētākā [[Austrija]]s [[hokejs|hokeja]] komanda, par valsts čempioni kļūstot 32 reizes? * ... mūsdienās [[akronīms|akronīmu]] '''[[STEM]]''' plaši izmanto, lai veicinātu uz [[ražošana]]s modernizāciju vērstas studiju programmas un [[pētniecība]]s jomas? [[Attēls:Vuelta a España 2023 Contrarreloj Valladolid-117.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[riteņbraucējs]] '''[[Seps Kuss]]''' <small>(attēlā ''Vuelta a España'' līdera krekliņā)</small> uzvarēja 2023. gada velobraucienā ''[[Vuelta a España]]'', kļūstot par otro amerikāņu uzvarētāju pēc [[Kriss Horners|Krisa Hornera]], kurš to paveica [[2013. gada Vuelta a España|2013. gadā]]? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Vācija]]s [[Kara filma|pretkara filma]] '''"[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]"''' bija nominēta deviņām Kinoakadēmijas balvām, arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", no kurām ieguva četras, tostarp "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]"? * ... 1961. gadā [[Filipīnas|Filipīnu]] pilsētai Oponai tika piešķirts neatkarīgās pilsētas statuss un tā tika pārdēvēta tagadējā vārdā par '''[[Lapulapu]]''' par godu iezemiešu vadonim, kurš [[1521. gads|1521. gadā]] vadīja vietējo karavīru uzbrukumu [[portugāļi]]em Maktanas kaujā, kurā tika nogalināts arī ekspedīcijas vadītājs [[Fernāns Magelāns]]? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas "[[Progresīvie]]" '''[[Ervins Labanovskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[žurnālists|žurnālista]] un politiķa [[Rišards Labanovskis|Rišarda Labanovska]] dēls? * ... no 2000. līdz 2003. gadam [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubā '''''[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]''''' spēlēja [[Latvija]]s futbolists [[Vitālijs Astafjevs]]? * ... 1977. gadā izveidotais [[dabas liegums]] '''[[Gaviezes āmuļi]]''' ir veidots [[baltais āmulis|baltā āmuļa]] aizsardzībai? [[Attēls:2005-10-26 Brandenburger-Tor.JPG|border|right|50px]] * ... no [[1945. gads|1945. gada]] līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i [[1990. gads|1990. gadā]] [[Berlīne]]s '''[[Parīzes laukums (Berlīne)|Parīzes laukums]]''' <small>(attēlā)</small> atradās tiešā robežas tuvumā, kas atdalīja [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]] no [[Austrumberlīne]]s, un pēc [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzcelšanas [[1961. gads|1961. gadā]] tas bija slēgts satiksmei un gājējiem? * ... pēc Bernardo Provencāno nāves 2016. gadā un Salvatores Rīno nāves 2017. gadā jaunais [[mafija]]s grupējuma ''Cosa Nostra'' vadītājs '''[[Mateo Mesīna-Denāro]]''' tika uzskatīts par neapšaubāmu visu "mafijas bosu bosu"? * ... lielākā daļa [[pasaules valstis|pasaules valstu]] valdību veicina '''[[studentu apmaiņas programma]]s''' kā [[publiskā diplomātija|publiskās diplomātijas]] veidu? [[Attēls:Microcosm of London Plate 018 - Royal Cock Pit (colour).jpg|border|right|50px]] * ... līdz pat 19. gadsimtam '''[[gaiļu cīņas]]''' bija iecienīta [[Anglijas karaļnams|Anglijas karaļnama]] un muižnieku izklaide, līdz tās aizliedza [[1849. gads|1849. gadā]] <small>(attēlā gaiļu cīņas [[Londona|Londonā]] 1808. gadā)</small>? * ... [[Ziemeļīrijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Maikls O'Nīls]]''' pats Ziemeļīrijas izlasi pārstāvējis no 1988. līdz 1996. gadam, 31 mačā gūstot 4 vārtus? * ... '''[[1583. gads Latvijā|1583. gada]]''' 18. martā [[Piltene|Piltenē]] mira bijušais karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]], un sākās [[Piltenes mantojuma karš]]? [[Attēls:Nikolaj G. Černyševskij 1888.jpg|border|right|50px]] * ... [[1864. gads|1864. gadā]] tiesa piesprieda [[krievi|krievu]] literatūrkritiķim, [[Publicistika|publicistam]], [[rakstnieks|rakstniekam]] un [[filozofs|filozofam]] '''[[Nikolajs Černiševskis|Nikolajam Černiševskim]]''' <small>(attēlā)</small> 14 gadu katorgas darbu ar sekojošu mūža nometinājumu [[Sibīrija|Sibīrijā]]; kopumā ieslodzījumā, katorgā un nometinājumā viņš bija vairāk nekā 20 gadus? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieces [[Mārgarita Mičela|Mārgaritas Mičelas]] [[romāns]] '''"[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]"''' tika publicēts [[1936. gads|1936. gada]] 30. jūnijā un kļuva par vienu no slavenākajiem bestselleriem amerikāņu [[literatūra|literatūrā]]; līdz gada beigām tika pārdots vairāk nekā viens miljons eksemplāru? * ... 2016. gadā, kad '''[[Viktors Pučka]]''' bija [[Daugavpils dome]]s deputāts, [[Valsts valodas centrs]] viņu sodīja ar naudas sodu par [[valsts valoda]]s nelietošanu amatam atbilstošajā līmenī; kļuvis par [[14. Saeima]]s deputātu viņš neieradās uz valodas prasmes pārbaudēm, tādēļ [[2024. gads|2024. gada]] 14. augustā viņam piemēroja administratīvo sodu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu? [[Attēls:Valtaiķu luterāņu baznīcas vitrāžas 9.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valtaiķu luterāņu baznīca|Valtaiķu luterāņu baznīcu]]''' grezno 15 [[Kazdangas muiža|Kazdangas muižnieka]] [[Manteifeļi|Kārļa Vilhelma Manteifeļa]] finansētās [[vitrāža]]s <small>(attēlā)</small>; uzskata, ka to metu autors ir [[Vilhelms Purvītis]]? * ... '''[[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezonā]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] uzvarēja līgā trešo reizi pēc kārtas un izcīnīja 12. Francijas čempiontitulu kluba vēsturē? * ... '''[[1584. gads Latvijā|1584. gadā]]''' sākās [[Kalendāra nemieri Rīgā]] — pilsētnieku sacelšanās pret [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas rāti]] un karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] varu, kurš bija izdevis rīkojumu pāriet uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]? [[Attēls:Flag of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]] '''[[Palestīnas karogs|Palestīnas karogu]]''' <small>(attēlā)</small> apstiprināja [[1964. gads|1964. gada]] 28. maijā? * ... izcīnot zelta medaļu {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] [[Ķīna]]s sportiste '''[[Liu Šijina]]''' kļuva par pirmo [[Āzija]]s [[vieglatlēte|vieglatlēti]], kas uzvarējusi olimpiskajās spēlēs [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] sievietēm? * ... [[ASV]] sacīkšu braucējs '''[[Logans Sārdžents]]''' savu pirmo punktu ''[[Formula 1]]'' sacensībās izcīnīja tieši {{f1gp|ASV}}? [[Attēls:Retrato de Benito Juárez, 1861-1862.png|border|right|50px]] * ... no [[1858. gads|1858. gada]] līdz nāvei [[1872. gads|1872. gada]] jūlijā '''[[Benito Huaress]]''' <small>(attēlā)</small> bija Meksikas [[prezidents]], pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] prezidents [[Meksika|Meksikā]]? * ... par '''[[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' čempioniem 36. reizi vēsturē kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti? * ... '''[[1565. gads Latvijā|1565. gadā]]''' [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Gothards Ketlers|Gothards]] lika veikt revīzijas, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir valsts baznīcas un skolas, ko vadīja Stefans Bilovs, bet nākamajā gadā turpināja [[Aleksandrs Einhorns]] un [[Zalomons Hennings]]? [[Attēls:Nidas olaina pludmale.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nidas pludmale]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]i neraksturīga [[Baltijas jūra]]s piekrastes [[olis|oļaina]] pludmale, kas stiepjas apmēram 3,4 kilometru garumā? * ... 20 '''[[Pasaules čempionāts volejbolā|Pasaules čempionātu volejbolā]]''' finālturnīros ir uzvarējušas septiņas dažādas valstsvienības, visvairāk, sešas reizes, [[Padomju Savienība]]s izlase? * ... 1982. gada filma '''"[[Konans Barbars (1982. gada filma)|Konans Barbars]]"''' galvenās lomas atveidotājam [[Arnolds Švarcenegers|Arnoldam Švarcenegeram]] nesa pasaules atpazīstamību un bija finansiāli ienesīga, nopelnot vairāk nekā 68 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 20 miljonu ražošanas budžeta? [[Attēls:Temppeliaukio Kirkko (Rock Church), Helsinki.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempeliaukio baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir uzcelta tieši [[klints|klintī]] un kļuvusi par vienu no [[Helsinki|Helsinku]] tūrisma objektiem? * ... par '''[[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Milānas "Inter"]] futbolisti, kas nodrošināja savu 20. [[Itālijas futbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulu, apsteidzot tuvākos sekotājus otru [[Milāna]]s komandu ''[[AC Milan]]''? * ... '''[[1566. gads Latvijā|1566. gadā]]''' Lietuvas Seims nolēma izveidot [[Livonija]]s un [[Lietuva]]s kopvalsti; [[hercogs Gothards|hercogu Gothardu]] atcēla no Livonijas vietvalža amata, kurā iecēla [[Jānis Hodkevičs|Janu Hodkeviču]]? [[Attēls:Lassen Peak in June 2020.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kaskāžu kalni|Kaskāžu kalnu]] dienviddaļā, [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[ASV]] esošās '''[[Lasena smaile]]s''' <small>(attēlā)</small> pēdējie izvirdumi sākušies 1914. gadā, 1915. gada 22. maijā notika eksplozīvs [[vulkāna izvirdums]], bet vulkāniskās aktivitātes turpinājās līdz pat 1921. gadam? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Sāra Mitone]]''' izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai amerikānietei [[Čeisa Džeksone|Čeisai Īlijai]], un kļuva par pirmo [[Kanāda]]s sportisti, kas ieguvusi pasaules čempionāta medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]] sievietēm? * ... 20. gadsimta sākumā '''[[kariete|karieti]]''' kā [[transporta līdzeklis|transporta līdzekli]] strauji aizstāja ātrāki transportlīdzekļi, un jau 20. gadsimta 20. un 30. gados tā kļuva par [[Arhaisms|arhaismu]]? [[Attēls:2022-07-03 Basketball, Männer, European Qualifiers, Deutschland - Polen 1DX 1386 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kurā [[Vācijas basketbola izlase]] kļuva par čempioniem, tās kapteinis '''[[Deniss Šrēders]]''' <small>(attēlā)</small> tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju (MVP)? * ... '''[[1726. gads Latvijā|1726. gada]]''' 5. jūlijā [[Kurzemes landtāgs]] ievēlēja [[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] [[Augusts II Stiprais|Augusta II]] ārlaulības dēlu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]] par [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercogu]]? * ... '''[[Dauģēnu Lielā ala]]''' ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]; tās eju kopgarums ir 346 metri? [[Attēls:Corno Grande with paths.jpg|border|right|50px]] * ... [[Abruci]] masīvā esošā '''[[Korno Grande]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Apenīnu pussala]]s augstākā [[virsotne]] un [[Itālija]]s kontinentālās daļas augstākā virsotne ārpus [[Alpi]]em? * ... [[Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] '''[[breiks]]''' tika iekļauts programmā, sākot ar 2018. gada vasaras spēlēm [[Buenosairesa|Buenosairesā]], bet [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] breika dejas debitēja arī olimpisko spēļu programmā? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] automātiskais [[Mēness]] mobilis '''''[[Lunohod-2]]''''' darbojās nedaudz vairāk par četrām Mēness dienām (116 [[Zeme]]s [[diena]]s) līdz [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 11. maijam un kopumā nobrauca 39,1 km? [[Attēls:Arshad Nadeem Budapest 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[šķēpa metējs]] '''[[Aršads Nadīms]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudrabu, kas bija vēsturē pirmā [[Pakistāna]]s medaļa Pasaules čempionātā, savukārt [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] viņš uzvarēja, izcīnot savai valstij pirmo olimpisko zelta medaļu [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]? * ... '''[[1570. gads Latvijā|1570. gada]]''' 10. jūnijā [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija|Kurzemes un Sāmsalas bīskapu]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] kronēja par [[Livonijas Karaliste|Livonijas karali]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] sala '''[[Homonhona]]''' ir viena no agrīnajām rietumu un austrumu civilizāciju kontakta vietām — tajā [[1521. gads|1521. gada]] 16. martā sava pasaules apkuģojuma laikā kā pirmajā no [[Austrumāzija]]s salām piestāja [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] ekspedīcija pēc [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] šķērsošanas? [[Attēls:Allažu muiža 1905.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Allažu muiža]]s''' īpašnieks Gotlībs Johans Oto [[fon Blankenhāgens]] 1874. gadā pēc [[arhitekts|arhitekta]] [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] projekta uzcēla jaunu muižas kungu māju [[neogotiskais stils|neogotiskā]] stilā, kuru nodedzināja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā <small>(attēlā muižas kungu mājas krāsmatas pēc nodedzināšanas 1905. gadā)</small>? * ... '''[[Tongas futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 2001. gadā, ar 0—22 piekāpjoties [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijai]]? * ... neraugoties uz to, ka [[Skotija|Skotijā]] dzīvojušo '''[[pikti|piktu]]''' [[rakstība]] gandrīz nav saglabājusies, pateicoties dažādiem trešo pušu avotiem, piktu vēsture ir labi zināma sākot no 11. gadsimta? [[Attēls:Gong Lijiao, Bislet Games 2011.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Ķīna]]s [[lodes grūdēja]] '''[[Guna Lidzjao]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija viņas astotā medaļa astoņos [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātos]], kas ir rekords starp [[vieglatlēti]]em, apsteidzot [[Kenija]]s gargabalnieku [[Ezekiels Kemboi|Ezekielu Kemboi]]? * ... '''[[1710. gads Latvijā|1710. gadā]]''' pēc krievu karaspēka ierašanās [[Vidzeme|Vidzemē]] un pēc tam arī [[Kurzeme|Kurzemē]] sākās lielākā [[mēris|mēra]] [[epidēmija]] Latvijas vēsturē ([[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]]), kuras laikā izmira liela daļa iedzīvotāju un izzuda [[lībiešu valoda]] Vidzemē? * ... lai stātos pretī britu spēkiem [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības kara]] sākumā, [[1775. gads|1775. gada]] 14. jūnijā Otrais kontinentālais kongress nolēma izveidot '''[[Kontinentālā armija|Kontinentālo armiju]]''' no [[Bostona]]s apkārtnē esošajiem karotājiem un 15. jūnijā par tās komandieri iecēla [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]], kurš pieņēma amatu bez atlīdzības? [[Attēls:Tampereen tuomiokirkko 1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Tamperes katedrāle|Tamperes katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas viens no pazīstamākajiem [[Somija]]s mākslas darbiem — "[[Ievainotais eņģelis]]"? * ... par '''[[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' čempioniem pirmo reizi vēsturē kļuva [[Leverkūzenes "Bayer"]] futbolisti, kas čempionu titulu nodrošināja piecas kārtas pirms sezonas beigām, kļūdama par pirmo komandu [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] vēsturē, kas sezonas laikā nebija zaudējusi nevienā spēlē, gūstot 28 uzvaras un sešas reizes spēlējot neizšķirti? * ... '''[[Skotijas angļu valoda]]''' sāka veidoties pēc 17. gadsimta, mijiedarbojoties [[skotu valoda]]i un [[britu angļu valoda]]i? [[Attēls:Shericka Jackson Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] [[Jamaika]]s sprintere '''[[Šerika Džeksone]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[200 m]] distancē, uzrādot čempionātu rekordu un visu laiku otro ātrāko rezultātu šajā distancē, bet kopumā viņai ir četras [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas? * ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] noslēgumā '''[[1581. gads Latvijā|1581. gadā]]''' [[Polijas karalis]] [[Stefans Batorijs]] ieradās [[Rīga|Rīgā]], kur 7. aprīlī pieņēma Rīgas pilsētas rātes un pilsoņu uzticības zvērestu? * ... [[1856. gads|1856. gada]] augustā '''[[Neandertāle]]s''' ieleja kļuva slavena kā vieta, kur klinšu alā tika atrastas zinātnē pirmās [[Neandertālietis|neandertālieša]] atliekas? [[Attēls:Drabešu muiža.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Drabešu muiža|Drabešu muižas pili]]''' [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā nodedzināja <small>(attēlā pirms 1905. gada)</small>, bet vēlāk atjaunoja; kopumā muižas centrā ir saglabājušās 12 ēkas? * ... {{dat|2022|12|8||bez}} '''[[Luiss de la Fuente]]''' tika iecelts par [[Spānijas futbola izlase]]s galveno treneri, un viņa vadībā Spānija uzvarēja [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? * ... 2021. gada daudzsēriju [[mākslas filma]] '''"[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]"''' par izdevējas [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijas Benjamiņas]] dzīvi sastāv no sešām spēlfilmām un vienas dokumentālās filmas? [[Attēls:2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 02.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempione]] [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 metru šķēršļu skrējienā]] '''[[Vinfreda Javi]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Kenija|Kenijā]], bet jau 15 gadu vecumā nomainīja pilsonību uz [[Bahreina|Bahreinu]] un tiesības pārstāvēt savu jauno valsti ieguva 2016. gadā? * ... [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 15. janvārī [[PSRS]] [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Luna-21]]''''' nosēdās uz [[Mēness]] virsmas [[Skaidrības jūra]]s austrumu krastā, uz Mēness virsmas nogādājot pašgājēju aparātu ''[[Lunohod-2]]''? * ... vardarbīgākā konfrontācija '''[[Tadžikistānas pilsoņu karš|Tadžikistānas pilsoņu karā]]''' notika no 1992. gada augusta beigām līdz 1993. gada jūlijam, kad [[Tadžikistāna]] faktiski tika sadalīta divās daļās? [[Attēls:Chiribiquete view.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā '''[[Čiribiketes nacionālais parks]]''' [[Kolumbija|Kolumbijā]] <small>(attēlā)</small> bija lielākā [[Mitrais tropu mežs|mitro tropu mežu]] [[īpaši aizsargājamā dabas teritorija]] pasaulē? * ... '''[[Norvēģijas sieviešu handbola izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām sieviešu [[handbols|handbola]] komandām, viņas ir trīskārtējās olimpiskās čempiones, četrkārtējās pasaules čempiones, kā arī 10 reizes bijušas Eiropas čempiones? * ... '''[[Kuldīgas vecpilsēta]]''' [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] tika iekļauta {{dat|2023|09|17||bez}} ar nr. 1658., kā viens no trim objektiem [[Latvija|Latvijā]] (arī [[Rīgas vēsturiskais centrs]] un [[Strūves ģeodēziskais loks]])? [[Attēls:Hugues Fabrice Zango Doha 2019.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}}, kas norisinājās 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], '''[[Igs Fabriss Zango]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija vēsturē pirmā [[Burkinafaso]] medaļa olimpiskajās spēlēs un tika izcīnīta valsts [[Neatkarības diena|Neatkarības dienā]] — 5. augustā? * ... '''[[1582. gads Latvijā|1582. gada]]''' 15. janvārī tika parakstīts [[Jamas Zapoļskas miera līgums]], ar ko [[Krievijas cariste]] atsacījās no [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā okupētās mūsdienu [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s austrumu daļas? * ... terminu '''[[semīti]]''' 18. gadsimtā ieviesa [[vācieši|vācu]] [[valodnieki]], lai šīs [[tautas]] atdalītu no [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautām; nosaukums ‘semīti’ ir radies no [[Bībele]]s personāža [[Noass|Noasa]] dēla Šema vārda? [[Attēls:Ortofoto-piccola.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]i piederošā vulkāniskas izcelsmes sala [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pantellerija]]''' <small>(satelītattēlā)</small> atrodas 100 km no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta un tikai 70 km no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[Papua-Jaungvinejas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1987. gadā, ar 20—0 pārspējot [[ASV Samoa futbola izlase|ASV Samoa]]? * ... '''[[Grobiņas arheoloģiskais ansamblis|Grobiņas arheoloģisko ansambli]]''' [[Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]] pieteica [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objekta]] statusam? [[Attēls:2022-08-18 European Championships 2022 – Men's High Jump by Sandro Halank–035.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. augustā [[Tokija|Tokijā]], [[Itālija]]s [[augstlēcējs]] '''[[Džanmarko Tamberi]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza tādu pašu rezultātu kā [[Katara]]s [[vieglatlēts]] [[Mutazs Isa Beršims]], abi sportisti vienojās neveikt atkārtotu lēkšanu un saņēma zelta medaļu? * ... [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] '''[[Kazales romiešu villa|Kazales romiešu villā]]''' [[Sicīlija|Sicīlijā]] tika atklāta viena no bagātākajām, lielākajām un daudzveidīgākajām romiešu [[mozaīka]]s kolekcijām pasaulē, un tādēļ šī vieta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Sids Kampeadors]]''' ir apdziedāts [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Kastīlijas Karaliste|kastīliešu]] eposā ''Cantar de mio Cid'', kur viņš pasniegts kā nacionālais varonis, spēcīgs, valdonīgs un lojāls [[bruņinieks]]? [[Attēls:Ape, Raganu klintis pie Vaidavas 1999-06-19 - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Apes pagasts|Apes pagastā]], [[Vaidava (upe)|Vadavas upes]] kreisajā krastā esošās '''[[Raganu klintis]]''' <small>(attēlā)</small> veido 2 [[smilšakmens]] kraujas līdz 10 metru augstumā, 5 atsevišķi [[avots|avoti]] un vairākas avotainas vietas, kā arī 4 nišas, kopā apmēram 440 metru garumā? * ... '''[[Kuka Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 1971. gadā, ar 0—30 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? * ... [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilšu savienība '''[[vjatiči]]''' ilgu laiku palika [[Pagānisms|pagāni]], [[kristietība]] dažās vietās pieņemta tikai 15. gadsimta sākumā? [[Attēls:Turun tuomiokirkko.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Turku katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir 12. gadsimtā nodibinātās [[Turku]] arhidiecēzes galvenā baznīca un visas [[Somija]]s [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] "mātes baznīca"? * ... '''[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātos vieglatlētikā telpās]]''' [[Latvija]] ir izcīnījusi vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? * ... [[latviešu valoda|latviešu valodā]] senākais '''[[slāvismi|slāvismu]]''' slānis ir saistīts ar 9.—12. gadsimtu, kad [[Balti|baltu ciltīm]] bija tirdznieciskie sakari ar [[krievi|krievu]] [[tirgotāji]]em? [[Attēls:Andoya2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vesterolu salas|Vesterolu salu]] grupas otra lielākā sala '''[[Anneja]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[Norvēģija]]s 10. lielākā sala? * ... [[Ukrainas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Viktors Cihankovs]]''' ir dzimis Naharijā, [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs Vitālijs Cihankovs spēlēja kā profesionāls [[futbolists]]? * ... '''[[2009. gada G-20 samits Londonā]]''' bija pirmais solis procesā, kurā [[G-20]] kļuva par "galveno starptautiskās ekonomiskās sadarbības apspriešanas, plānošanas un uzraudzības forumu"? [[Attēls:Noah Lyles Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[vieglatlēts]] '''[[Noa Lailss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dominējis sprintā Pasaules čempionātos, izcīnot divas zelta medaļas [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gadā]], vienu — [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022.]] un trīs zeltus trīs startos [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] (iepriekšējais, kas to paveicis, bija [[Useins Bolts]])? * ... '''[[oromu valoda]]''' ir viena no [[Etiopija]]s [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] un viena no minoritātes valodām [[Kenija|Kenijā]]? * ... [[2023. gads|2023. gadā]] '''[[Derna]]''' [[Lībija]]s ziemeļaustrumos ievērojami cieta [[lietusgāze|lietusgāžu]] izraisītos plūdos; gāja bojā vairāki tūkstoši iedzīvotāju? [[Attēls:Santiago Bernabeu.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Santjago Bernabeu]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no [[futbola klubs|futbola kluba]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] visu laiku svarīgākajām personām; 35 gadus viņš bija kluba prezidents, un viņa vārdā ir nosaukts kluba stadions ''[[Santiago Bernabéu (stadions)|Santiago Bernabéu]]''? * ... '''[[Kristiāns Lauterbahs]]''' bija vienīgais no [[Rīga]]s [[luterāņu mācītājs|luterāņu mācītājiem]], kurš pārdzīvoja [[Lielais mēris Latvijā|1710. gada mēra epidēmiju]]? * ... '''[[Maskavas pamiers (1944)|1944. gada Maskavas pamiers]]''' starp [[Somija|Somiju]], no vienas puses, un [[Padomju Savienība|PSRS]] ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], no otras puses, cita starpā lika Somijai izspiest [[Vērmahts|Vācijas karaspēku]] no savas teritorijas, kas noveda pie '''[[Lapzemes karš|Lapzemes kara]]'''? [[Attēls:Nicola McDermott (AUS).jpg|border|right|50px]] * ... savu otro olimpisko sudraba medaļu [[Austrālija]]s [[augstlēcēja]] '''[[Nikola Olislagersa]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], pārvarot 2,00 m augstumu un piekāpjoties tikai [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]] no [[Ukraina]]s, bet trešā palika vēl viena austrāliete '''[[Eleanora Patersone]]'''? * ... [[Vidusdonavas zemiene]]s lielākais plakanais līdzenums '''[[Alfelda]]''' veido vairāk nekā pusi no mūsdienu [[Ungārija]]s teritorijas valsts dienvidos un austrumos, to bieži uzskata par [[Ungārija]]s kultūras šūpuli? * ... pēdējais [[vulkāns|vulkāna]] '''[[Laki (vulkāns)|Laki]]''' izvirdums [[Islande|Islandē]] notika laika periodā starp [[1783. gads|1783. gada]] jūniju un [[1784. gads|1784. gada]] februāri, kad izvirduma rezultātā gaisā izdalījās arī liels daudzums indīgu gāzu, kā rezultātā gāja bojā puse Islandes mājlopu, bet tam sekojošajā [[bads|badā]] gāja bojā ap 10 tūkstošiem cilvēku — 20% valsts tā laika iedzīvotāju? [[Attēls:Dinner for His Majesty King Tupou VI of the Kingdom of Tonga and Her Majesty Queen Nanasipau’u 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tongas karalis]] '''[[Tupou VI]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais valdnieks, kurš ir cēlies no nepārtraukti kopš [[1875. gads|1875. gada]] valdošās Tupou dinastijas, bet pirms tam viņš 6 gadus bija [[Tonga]]s [[premjerministrs]]? * ... [[Itālija]]i piederošā vulkānisko salu grupa [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pelagu salas]]''' atrodas {{nobr|160 km}} no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta, {{nobr|120 km}} no [[Goco sala]]s un {{nobr|115 km}} no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[2007. gada NBA drafts|2007. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]]''' ar pirmo numuru [[Portlendas "Trail Blazers"]] izvēlējās 2,13 m garo centra spēlētāju [[Gregs Odens|Gregu Odenu]], tomēr viņa karjera traumu dēļ bija visai neveiksmīga, toties ar otro numuru izvēlētais [[Kevins Durants]] kļuva par lielāko šī drafta gada zvaigzni un vairākkārtēju [[NBA čempioni|NBA čempionu]]? [[Attēls:Jasmin Moghbeli official portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Irāna]]s izcelsmes [[kurdi|kurdu]] ģimenē [[Rietumvācija]]s pilsētā [[Bādnauheima|Bādnauheimā]] dzimusī '''[[Jasmina Moghbeli]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā tika ieskaitīta [[NASA]] 22. [[astronauti|astronautu]] grupā, bet viņas pirmais [[kosmiskais lidojums]] sākās [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 26. augustā, esot kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-7]]'' komandierei? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] piektajā metienu sērijā [[ASV]] [[vieglatlēte]] '''[[Laulauga Tausaga]]''' sasniedza personisko rekordu, [[diska mešana|disku]] raidot 69,49 metrus tālu, un negaidīti izcīnīja zelta medaļu? * ... vēsturiskā '''"[[Allažu ķimelis|Allažu ķimeļa]]"''' pamatā ir [[degvīns]], kas iegūts tvaicējot [[ķimenes|ķimeņu]] sēklas kopā ar [[etilspirts|spirtu]]; tam pievienoja [[Cukurs|cukuru]] un ķimeņu ēterisko eļļu, bet katrai brūvējuma partijai ražošanas noslēguma stadijā pievienoja īpašu zālīšu uzlējumu, kura recepte esot turēta lielā slepenībā un to nevienam neizpauda? [[Attēls:PanoramaMaceraty2010.JPG|border|right|50px]] * ... mūsu ēras [[5. gadsimts|5. gadsimtā]] [[Itālija]]s austrumu pilsēta '''[[Mačerata]]''' <small>(attēlā)</small> tika iznīcināta [[Alarihs I|Alariha I]] [[vestgoti|vestgotu]] iebrukumā, bet vēlāk atjaunota tagadējā vietā? * ... [[latvieši|latviešu]] blakusvāģu [[Motokross|motokrosa]] braucējs '''[[Māris Rupeiks]]''' 2005. gada Pasaules čempionāta kopvērtējumā kopā ar kantētāju Haraldu Kurpnieku izcīnīja 3. vietu? * ... viens no izplatītākajiem materiāliem '''[[dzēšgumija|dzēšgumiju]]''' izgatavošanā ir [[gumija]], bet to gatavo arī no [[polivinilhlorīds|vinila]] un [[plastmasas|plastmasām]]? [[Attēls:2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Long Jump by Sandro Halank–012.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Miltiadis Tentoglu]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2020}}. un {{oss|V=2024|L=G}} čempions, [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempions]], kā arī trīskārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempions]] [[Tāllēkšana|tāllēkšanā]]? * ... [[1503. gads|1503. gadā]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Alfonsu de Albukerks]] eiropiešiem no jauna atklāja '''[[Hūrijā Mūrijas salas]]''' [[Arābijas pussala]]s dienvidu piekrastē? * ... 2000. gadu sākumā [[ASV]] saskārās ar paaugstinātiem slēpņu un ceļmalas bumbu draudiem militāro operāciju laikā [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], un reaģējot uz šiem draudiem tika izstrādāta smagā riteņu [[bruņumašīna]] ar uzlabotu pretmīnu aizsardzību '''''[[Cougar]]'''''? [[Attēls:Alida-Valli-1947.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alīda Valli]]''' <small>(attēlā)</small> bija viena no populārākajām [[aktrise|aktrisēm]] [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] laika posmā, [[Benito Musolīni]] viņu nodēvēja par par "visskaistāko sievieti pasaulē"? * ... 2022. gada [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) finālsērijā '''[[Lasvegasas "Aces"]]''' uzvarēja [[Konektikutas "Sun"]] un ieguva franšīzes pirmo čempiontitulu, kā arī pirmo titulu [[Lasvegasa]]i kādā no profesionālajiem komandu sporta veidiem? * ... pēc [[Krievijas Impērija]]s administratīvās reformas '''[[1776. gads Latvijā|1776. gada]]''' 4. septembrī bijusī [[Daugavas province]] tika sadalīta [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķos]], kopā ar agrākajām Polockas un Vitebskas provincēm to iekļāva jaundibinātajā [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]]? [[Attēls:Camryn Rogers (CAN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar 76,97 m tālu raidījumu '''[[Kemrina Rodžersa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par uzvarētāju [[vesera mešana|vesera mešanā]], kļūstot par tikai par trešo [[Kanāda]]s sportisti, kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēles [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] sievietēm, iepriekšējo reizi tas notika [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? * ... no [[Indostānas pussala]]s galējā dienvidu punkta '''[[Kumari rags|Kumari raga]]''' tiek vilkta nosacītā līnija, kas atdala [[Arābijas jūra|Arābijas jūru]] un tai pieskaitīto [[Lakšadvīpu jūra|Lakšadvīpu jūru]] rietumos no [[Bengālijas līcis|Bengālijas līča]] austrumos un no pārējā [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]]? * ... no '''[[Inku ceļu sistēma]]s''' apmēram 30 000 kilometru garumā mūsdienu [[Kolumbija]]s, [[Ekvadora]]s, [[Peru]], [[Čīle]]s un [[Argentīna]]s teritorijā ir saglabājušies apmēram 6000 kilometru? [[Attēls:FRA-500f-anv.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]i pārejot uz [[eiro]], no [[2002. gads|2002. gada]] 1. janvāra līdz 17. februārim '''[[Francijas franks]]''' <small>(attēlā)</small> bija apgrozībā paralēli eiro, [[Valūtas kurss|maiņas kurss]] bija 6,55957 franki par 1 eiro? * ... [[Andoras futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Koldo Alvaress]]''' pats izlases rindās ir aizvadījis 78 mačus, spēlējot [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā? * ... '''[[1775. gads Latvijā|1775. gada]]''' 8. jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]] tika parakstīts [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Pētera akadēmijas]] (''Academia Petrina'') dibināšanas akts? [[Attēls:Lorenzo de Medici.jpg|border|right|50px]] * ... ''[[de facto]]'' [[Florence]]s Republikas valdnieks no [[Mediči dzimta]]s '''[[Lorenco de' Mediči]]''' <small>(attēlā [[Anjolo Brondzīno]] gleznā)</small> bija ietekmīgākais un aizrautīgākais [[renesanse]]s kultūras mecenāts [[Itālija|Itālijā]], vislabāk pazīstams ar tādu mākslinieku kā [[Sandro Botičelli]] un [[Mikelandželo]] atbalstīšanu? * ... uzvarot [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], '''[[Čeisa Džeksone]]''' kļuva par pirmo [[ASV]] [[lodes grūdējs|lodes grūdēju]] sievietēm, kas uzvarējusi pasaules čempionātā? * ... mūsu [[galaktika]] jeb [[Piena Ceļš]] ir tipiska šķērsotā '''[[spirālveida galaktika]]'''? [[Attēls:Trani 061.JPG|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s dienvidaustrumu pilsētas '''[[Trani]]''' <small>(attēlā)</small> ziedu laiki bija 12. un 13. gadsimtā, kad caur tās [[osta|ostu]] uz [[Svētā zeme|Svēto zemi]] devās [[Krusta kari|Krusta karu]] dalībnieki? * ... viens no [[Latvijas basketbola izlase]]s vadošajiem spēlētājiem '''[[Andrejs Gražulis]]''' kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-20 čempionātā]]? * ... slavenākais '''[[korsikāņi|korsikānis]]''' ir [[Napoleons Bonaparts]]? [[Attēls:María Pérez García (ESP) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|5|21||bez}} Eiropas komandu čempionātā soļošanā [[Podebradi]] [[Spānija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Marija Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 35 km soļošanā, un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|tā paša gada Pasaules čempionātā]] izcīnīja zelta medaļas abās [[soļošana]]s distancēs? * ... [[valoda]]s ziņā '''[[šveicieši]]''' ir iedalīti vairākās etnolingvistiskās grupās: [[vācšveicieši]], kas ir aptuveni 65 % [[Šveice]]s iedzīvotāju, frankošveicieši, [[italošveicieši]] un retoromāņi, kas runā [[Retoromāņu valoda|retoromāņu valodā]]? * ... '''[[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]]''' virspavēlnieks ir britu monarhs, karalis [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]? [[Attēls:Elaeis guineensis MS 3467.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[palmu eļļa]]s''' ir vieglāk stabilizējamas un saglabā kvalitatīvu garšu un konsistenci pārstrādātos [[pārtikas produkti|pārtikas produktos]], tāpēc pārtikas ražotāji bieži vien dod priekšroku to izmantošanai <small>(attēlā eļļas palmas)</small>? * ... [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vieglatlēts]] '''[[Ernests Džons Objena]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]], kļūstot par pirmo Filipīnu vieglatlētu, kas ieguvis medaļu pasaules čempionātā? * ... '''[[navahi|navahu]]''' apdzīvotais indiāņu rezervāts Navahu nācija ir pēc platības lielākais [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]? [[Attēls:Vista de Benidorm, España, 2014-07-02, DD 63.JPG|border|right|50px]] * ... [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabala]] pilsēta '''[[Benidorma]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis [[Spānija|Spānijā]] kopš 1925. gada, kad tika paplašināta tās [[osta]] un uzceltas pirmās viesnīcas, tomēr tikai 20. gadsimta 50. gados tā kļuva pazīstama kā vasaras galamērķis cilvēkiem, kas ierodas no Spānijas iekšzemes? * ... [[futbolists|futbolista]] karjeras sākumā '''[[Alehandro Garnačo]]''' pārstāvēja [[Spānija]]s jauniešu izlasi, bet, tā kā viņa māte ir [[argentīnieši|argentīniete]], viņš var pārstāvēt arī šīs valsts izlasi un 2023. gadā debitēja [[Argentīnas futbola izlase]]s sastāvā? * ... bijušais [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] apsardzes priekšnieks [[latvieši|latvietis]] '''[[Pēteris Pakalns]]''' tika arestēts un sodīts ar nāvessodu [[1937. gads|1937. gadā]] par "kontrrevolucionāru labējo sazvērstību [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] orgānos"? [[Attēls:Tatum O'Neal in 2019.jpg|border|right|50px]] * ... par desmit gadu vecumā kopā ar tēvu [[Raiens O'Nīls|Raienu]] nospēlēto lomu filmā '''"[[Papīra mēness]]"''' '''[[Tatuma O'Nīla]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", padarot viņu par visu laiku jaunāko Kinoakadēmijas balvas ieguvēju? * ... [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s [[starpplanētu zonde|zondi]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] trīs lielāko pavadoņu pētniecībai '''''[[Jupiter Icy Moons Explorer]]''''' kosmosā palaida [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]], bet Jupiteru tai plānots sasniegt [[2031. gads|2031. gadā]], pa ceļam veicot četrus [[Gravitācijas manevrs|gravitācijas manevrus]]? * ... '''[[Britu Zālamana salas]]''' beidza pastāvēt [[1978. gads|1978. gadā]], kad tika proklamēta neatkarīga [[Zālamana Salas|Zālamana Salu valsts]] un pieņemta tās [[konstitūcija]]? [[Attēls:Cindy Kiro official portrait October 2021 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads|2021. gada]] 21. oktobrī '''[[Sindija Kiro]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[maori]] tautības pārstāvi [[Jaunzēlande]]s ģenerālgubernatora amatā? * ... [[Kamerūnas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] '''[[Brians Mbeumo|Briana Mbeumo]]''' tēvs ir no [[Kamerūna]]s, bet māte ir [[francūziete]], un, lai arī viņš ir pārstāvējis [[Francija]]s jaunatnes izlases, kopš 2022. gada ir Kamerūnas izlases spēlētājs? * ... [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[vēsturnieks]]-[[logogrāfs]] '''[[Milētas Kadms]]''' senajos laikos tika atzīts kā [[literatūra]]s [[proza]]s dibinātājs, konkurējot ar [[Atēnu Ferekīds|Atēnu Ferekīdu]] par senākā prozaiķa statusu? [[Attēls:WKB2023 2665 hammer (53173532020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s [[vesera mešana|vesera metējs]] '''[[Ītans Kacbergs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]] ar 84,12 metrus tālu metienu, apsteidzot otrās vietas ieguvēju par vairāk nekā 4 [[metri]]em; šī Kanādai bija pirmā medaļa vesera mešanā kopš sudraba [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpiādē]]? * ... no [[1945. gads|1945.]] līdz [[1949. gads|1949. gadam]] norisinājās Indonēzijas neatkarības karš, kura rezultātā '''[[Nīderlandes Austrumindija]]''' beidza pastāvēt, un izveidojās [[Indonēzija]]s valsts? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]] '''[[Raijāna Bernāvi]]''' no [[Saūda Arābija]]s veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-2]]'', kļūstot par pirmo [[arābi|arābu]] sievieti kosmosā? [[Attēls:Helsinki July 2013-27a.jpg|border|right|50px]] * ... kad [[1812. gads|1812. gadā]] [[Helsinki]] kļuva par [[Somijas Lielhercogiste]]s galvaspilsētu, [[Krievijas cars]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] nodibināja fondu divu [[katedrāle|katedrāļu]] celtniecībai pilsētā — tā tapa '''[[Helsinku luterāņu katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> un '''[[Helsinku pareizticīgo katedrāle]]'''? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] mirušais [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Anatolijs Konstantinovs]]''', kurš vairāk pazīstams kā treneris bērnu basketbolā, [[1992. gada LBL sezona|1992. gadā]] bija [[Latvijas Basketbola līga]]s pirmās sezonas čempionvienības "[[Brocēni/Parair]]" galvenais treneris? * ... 2020. gadā '''''[[Revolut]]''''' kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vērtīgāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, taču tā ir arī [[Lietuva]]s tiešsaistes [[banka]], jo [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] to licencē un regulē [[Lietuvas Banka]]? [[Attēls:Gudaf Tsegay at Belgrade 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|9|17||bez}} [[Dimanta līga]]s sezonas finālposmā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Gudafa Cegaja]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[5000 metri|5000 metru skrējienā]], finišējot pēc 14 minūtēm un 0,21 sekundes? * ... termins "džips" (''jeep'') joprojām tiek lietots kā vispārējs termins [[transportlīdzekļi]]em, kas radīti, iedvesmojoties no '''''[[Jeep]]''''' un ir piemēroti lietošanai bezceļa apvidū? * ... '''[[Knaps Makdaks|Knapa Makdaka]]''' tēlu izveidoja kā [[Donalds Daks|Donalda Daka]] antagonistu 1947. gada komiksā ''Christmas on Bear Mountain'', tomēr Makdaka popularitāte ātri pieauga, un viņš kļuva par vienu no Donalda Daka visuma pastāvīgajiem tēliem? [[Attēls:Actinidia deliciosa Kiwi Fruit კივი.JPG|border|right|50px]] * ... vairumam '''[[aktinīdijas|aktinīdiju]]''' ir ēdami [[Auglis|augļi]] — [[Kivi (auglis)|kivi]], kas visbiežāk tiek iegūti no kivi auga <small>(attēlā)</small>? * ... [[1945. gads|1945. gada]] 12. maijā ap pulksten 3:00 amerikāņu un padomju militāro pārstāvju klātbūtnē ''[[Waffen-SS]]'' ģenerālis '''[[Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss]]''' parakstīja pēdējo [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militāro kapitulāciju [[Eiropa|Eiropā]] un pēc tam nošāvās? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Vanesa Jasa]]''' ir dzimusi sportistu ģimenē: viņas tēvs Ilgvars ir bijis bokseris, bet vecākais brālis [[Māris Jass|Māris]] spēlējis [[hokejs|hokeju]], pārstāvot arī [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasi]], tāpat izlases hokejisti ir bijuši brālēns [[Koba Jass|Koba]] un tēva brālis [[Mareks Jass|Mareks]]? [[Attēls:Indiandishes.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Karijs (ēdiens)|karija]]''' sastāvdaļas un pasniegšanas veids ir atkarīgs no reģionālām kultūras [[Tradīcija|tradīcijām]] un personīgām vēlmēm, un, piemēram, [[Taizeme|taizemiešu]] karija receptes ir ļoti atšķirīgas no tām, kas tiek izmantotas [[Japāna|Japānā]] <small>(attēlā dažādi [[indieši|indiešu]] kariji)</small>? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs VI]]''' pāvesta krēslā bija tikai 16 dienas, kas bija otrs īsākais termiņš aiz [[Urbāns VII|Urbāna VII]]? * ... [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Londona|Londonā]] '''[[Tomass Volšs]]''' kļuva par pasaules čempionu, [[Lodes grūšana|aizgrūžot lodi]] 22,03 metrus tālu; šajā gadā viņš tika atzīts par [[Jaunzēlande]]s Gada sportistu vīriešiem? [[Attēls:Monaco BW 2011-06-07 16-07-20.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Monako katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Monako]] valdošās Grimaldi dinastijas [[nekropole]]; citu starpā šeit apglabāta [[Greisa Kellija]]? * ... [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā '''[[1705. gads Latvijā|1705. gada]]''' vasarā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] iebruka ap 12 000 vīru liels [[Krievija]]s karaspēks [[Boriss Šeremetjevs|Borisa Šeremetjeva]] vadībā, kas 16. jūlijā cieta sakāvi [[Mūrmuižas kauja|Mūrmuižas kaujā]]? * ... '''[[Francis Lācis]]''', kurš [[Latvija]]s [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] izlases sastāvā piedalījās {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], ir spēlējis klasisko [[basketbols|basketbolu]] visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs un bijis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidāts? [[Attēls:Segesta AncientGreekTemple 0932.jpg|border|right|50px]] * ... antīkā pilsēta [[Sicīlija]]s rietumu daļā '''[[Segesta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama ar labi saglabājušos dorisko [[templis|templi]]? * ... '''[[Fātimiju kalifāts]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] beidza pastāvēt [[1171. gads|1171. gadā]], kad to, kas bija no valsts palicis pāri, pakļāva [[Aijūbidu dinastija]]s valdnieks [[Saladīns]]? * ... [[Igaunija]]s [[vieglatlēts]], kurš startē [[400 metru barjerskrējiens|400 m barjerskriešanas]] sacensībās, '''[[Rasmuss Megi]]''' ir piedalījies četrās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], trīs reizes iekļūstot finālā? [[Attēls:Jakov Milatović (2023-05-30).jpg|border|right|50px]] * ... kļūdams par [[Melnkalne]]s [[prezidents|prezidentu]] 36 gadu vecumā, '''[[Jakovs Milatovičs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko Melnkalnes prezidentu, kā arī otro jaunāko kādas valsts vadītāju aiz [[Burkinafaso]] prezidenta Ibrahima Trajores? * ... '''[[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijai 2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]''' bija otrās [[vasaras olimpiskās spēles]] kopš valsts neatkarības atjaunošanas, kad [[Latvija]]s sportisti neizcīnīja nevienu medaļu (iepriekš [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016. gadā]])? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 19. augustā [[Krievija]]s [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]] '''''[[Luna-25]]''''' nekontrolēti ietriecās [[Mēness]] virsmā? [[Attēls:Stratford-Upon-Avon, High Street, geograph 3969622 by Lewis Clarke.jpg|border|right|50px]] * ... [[Anglija]]s pilsēta '''[[Stretforda pie Eivonas]]''' <small>(attēlā)</small> ir rakstnieka [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] dzimtā pilsēta, kurā viņš arī ir miris; katru gadu pilsētu Šekspīra dēļ apmeklē liels skaits [[tūristi|tūristu]] — gadā vidēji 2,7 miljoni? * ... [[Padomju Savienība]]s '''[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Galveno izlūkošanas pārvaldi]]''' 20. gadsimta 20. un 30. gados ir vadījuši trīs [[latvieši]]: [[Jānis Lencmanis]], [[Arvīds Zeibots]] un [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]]? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' no [[Latvija]]s vieglatlētiem labāko rezultātu sasniedza [[Anete Sietiņa|Anete Kociņa]], kas izcīnīja 4. vietu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]]? [[Attēls:Denis Sassou Nguesso 2014.jpg|border|right|50px]] * ... no 2006. līdz 2007. gadam [[Kongo Republika]]s [[prezidents]] '''[[Denī Sasū Ngeso]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Āfrikas Savienība]]s vadītājs? * ... '''[[Napoleona kodekss]]''', kas tika izstrādāts un pieņemts 19. gadsimta sākumā pēc [[Francijas Republika]]s pirmā konsula [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iniciatīvas un ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsdienās, deva spēcīgu impulsu turpmākajam kodifikācijas procesam daudzās pasaules valstīs? * ... {{oss|V=2024|L=Ģ}} [[Parīze|Parīzē]] dalībnieci [[BMX riteņbraukšana|BMX riteņbraukšanā]] '''[[Veronika Monika Stūriška|Veroniku Moniku Stūrišku]]''' 2022. gadā atzina par gada [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|labāko riteņbraucēju Latvijā]]? [[Attēls:Rio Magdalena, Colombia 01.jpg|border|right|50px]] * ... 1528 km garā '''[[Magdalena]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā [[upe]] [[Kolumbija|Kolumbijā]]? * ... kopš Pireneju miera laikiem [[pilsēta]] un municipalitāte [[Katalonija|Katalonijas autonomajā apgabalā]] '''[[Līvija]]''' ir bijusi [[Spānija]]s [[Anklāvs|eksklāvs]], jo no visām pusēm to aptver [[Francija]]s teritorija? * ... [[1960. gads|1960. gadā]] [[Šrilanka]]s [[politiķe]] un [[diplomāte]] '''[[Sirimavo Bandaranaike]]''' kļuva par pirmo [[sieviete|sievieti]] pasaulē, kas kļuvusi par [[premjerministre|premjerministri]]? [[Attēls:Jerusalem-2013(2)-Aerial-Temple Mount-(south exposure).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempļa kalns (Jeruzaleme)|Tempļa kalns]]''' [[Jeruzaleme]]s vecpilsētā <small>(attēlā)</small> ir svētvieta gan [[jūdaisms|jūdaismā]], gan [[kristietība|kristietībā]], gan [[islāms|islāmā]]? * ... zinātniski '''[[ādas slimības|ādas slimību]]''' pētījumi [[Latvija|Latvijā]] sākās [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]], kad [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] nodibināja ādas un veneroloģisko slimību katedru, ko kopš 1923. gada vadīja [[Pēteris Sniķers]]? * ... [[1805. gads|1805. gadā]] izveidotajā [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērijai]] pakļautajā '''[[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Itālijas Karalistē]]''' [[Napoleons Bonaparts|Napoleonam I]] tika piešķirts [[karalis|karaļa]] tituls, bet viņa padēlam [[Ežēns de Boarnē|Ežēnam de Boarnē]] — vicekaraļa tituls? [[Attēls:Lupiner i vår trädgård, Ahla.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[daudzlapu lupīna]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika]]s ziemeļrietumu daļa, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā ievesta kā [[kultūraugs]], daudzviet pārgājusi savvaļā; [[Latvija|Latvijā]] lupīnas ir atzītas par [[Invazīva suga|invazīviem augiem]]? * ... ar '''[[Militārais apvērsums Nigērā (2023)|2023. gada militāro apvērsumu Nigērā]]''' tā kļuva par piekto [[Rietumāfrika]]s un [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikas]] valsti, kurā kopš 2020. gada ir noticis [[apvērsums]]; pašā [[Nigēra|Nigērā]] tas bija piektais militārais apvērsums kopš valsts neatkarības iegūšanas 1960. gadā, taču pirmais kopš 2010. gada? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Hanibals Medžbri]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases? [[Attēls:Krusa Dobeles novads 2023 8 7.jpg|border|right|50px]] * ... pirms '''[[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā|2023. gada 7. augusta negaisa Latvijā]]''' tika aizvadīta jebkad siltākā nakts [[Latvija]]s meteoroloģisko novērojumu vēsturē <small>(attēlā lielgraudu [[krusa]] [[Dobeles novads|Dobeles novadā]], [[Apgulde|Apguldē]])</small>? * ... '''[[2023. gada Pasaules kauss regbijā|2023. gada Pasaules kausā regbijā]]''' [[Dienvidāfrikas regbija izlase]] saglabāja savu [[2019. gada Pasaules kauss regbijā|2019. gadā]] iegūto čempionu titulu, finālā uzvarot [[Jaunzēlandes regbija izlase|Jaunzēlandi]] un kļūstot par pirmo komandu, kas turnīrā uzvarējusi četras reizes? * ... [[franči|franču]] [[politiķis]], [[filozofs]] un [[ekonomists]] '''[[Pjērs Žozefs Prudons]]''' tiek uzskatīts par [[anarhisms|anarhisma]] "tēvu"? [[Attēls:Maynor Figueroa 2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majnors Figeroa]]''' <small>(attēlā)</small> [[Hondurasas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2003. gadā, piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]], kopā izlasē aizvadot 181 spēli? * ... '''[[Siņhajas revolūcija]]''' [[Ķīna|Ķīnā]] beidzās ar sešus gadus vecā [[Cjinu dinastija]]s imperatora [[Puji]] atkāpšanos no troņa [[1912. gads|1912. gada]] 12. februārī, kas iezīmēja aptuveni 2000 gadus ilgas monarhijas valdīšanas beigas un Ķīnas agrīnās republikas sākumu? * ... '''[[Lielais Viktorijas tuksnesis]]''' ir lielākais [[tuksnesis]] [[Austrālija|Austrālijā]] ar platību 424 400 km²? [[Attēls:Jason Schwartzman in 2018 by Sachyn Mital (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris|kinoaktiera]] un [[mūziķis|mūziķa]] '''[[Džeisons Švarcmans|Džeisona Švarcmana]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[kinoproducents]] Džeks Švarcmans, bet māte [[aktrise]] '''[[Talija Šaira]]''' — [[kinorežisors|kinorežisora]], producenta un scenārista [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisa Forda Kopolas]] māsa? * ... '''[[1697. gads Latvijā|1697. gada]]''' pavasarī [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] [[Jelgava|Jelgavā]] uzņēma Krievijas Lielo sūtniecību ceļā uz Rietumeiropu, kurā bija arī jaunais cars [[Pēteris I|Pēteris]], uz kuru Jelgavas galma spožums esot atstājis lielu iespaidu? * ... '''''[[World Aquatics]]''''' (agrāk Starptautiskā Peldēšanas federācija) galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]]? [[Attēls:S-Bahn Berlin Baureihe 481.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes pilsētas elektrovilciens]]''' (''S-Bahn'') <small>(attēlā)</small> papildina [[Berlīnes metro]] (''U-Bahn'') un nodrošina savienojumu ar daudziem ārējiem [[Berlīne]]s rajoniem? * ... '''[[Kontinentālā blokāde]]''', ko 1806.—1814. gadā īstenoja [[Francijas Pirmā impērija|Francijas]] imperators [[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]] pret savu galveno pretinieku — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], nopietni kaitēja pašai Francijai, bet tā mērķis — sagraut Lielbritāniju, netika sasniegts? * ... '''[[sniega līnija]]''' savu lielāko augstumu sasniedz sausos [[tropu josla|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionos (līdz 6,5 km [[virs jūras līmeņa]]), pie [[ekvators|ekvatora]] pazeminoties līdz 4,4 km? [[Attēls:Louis XIV of France.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas karaļa]] [[Luijs XIV|Luija XIV]] <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikā '''[[Vecais režīms]]''' ieguva [[Absolūtisms|absolūtisma]] pārvaldes formu? * ... '''[[Sešu nāciju čempionāts]]''' pašreizējā formātā notiek kopš 2000. gada, kad dalībvalstu rindas papildināja '''[[Itālijas regbija izlase]]'''? * ... '''[[Portsmutas miera līgums]]''', kas izbeidza [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karu]], noteica, ka [[Krievijas Impērija]] atdeva [[Japānas Impērija]]i [[Sahalīna]]s dienvidus, piešķīra nomas tiesības uz Ļaodunas pussalu ar [[Portartūra|Portartūru]] un [[Daļņija|Daļņiju]], kā arī atzina [[Koreja|Koreju]] par tās interešu sfēru? [[Attēls:Destroying Chinese war junks, by E. Duncan (1843).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmais Opija karš]]''' starp [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Cjinu dinastija]]s [[Ķīna (reģions)|Ķīnu]] vājināja Ķīnu un palielināja tās izolāciju no pārējās pasaules <small>(attēlā jūras kauja starp angļiem un ķīniešiem)</small>? * ... '''''[[Damnatio memoriae]]''''' bija īpašs pēcnāves soda veids, ko [[Senā Roma|Senajā Romā]] piemēroja valsts noziedzniekiem — lai izdzēstu mirušā piemiņu, iznīcināja visas materiālās liecības par noziedznieka eksistenci — statujas, sienu un kapu pieminekļu uzrakstus, atsauces likumos un hronikās? * ... [[Krievijas Impērija]]s Ministru padomes priekšsēdis 1905. un 1906. gadā '''[[Sergejs Vite]]''' bija cēlies no [[Kurzemes guberņa]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas? [[Attēls:Hinrichtung Ludwig des XVI.png|border|right|50px]] * ... [[Franču revolūcija]]s laikā [[1793. gads|1793. gada]] 21. janvārī notikusī '''[[Luija XVI sodīšana ar nāvi]]''' <small>(attēlā)</small> notika Revolūcijas laukumā, kas iepriekš bija nosaukts viņa vectēva vārdā par [[Luijs XV|Luija XV]] laukumu (mūsdienās [[Konkordijas laukums]])? * ... [[Kandahāra]]s mullas, ''[[Taliban]]'' līdera un faktiskā [[Afganistānas Islāma Emirāts|Afganistānas Islāma Emirāta]] vadītāja no 1996. līdz 2001. gadam '''[[Muhameds Omārs|Muhameda Omāra]]''' nāves apstākļi līdz pat šim brīdim ir neskaidri? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] '''[[Āfrika (Romas province)|Āfrikas province]]''' tika izveidota pēc Trešā Pūniešu kara, kad Roma sakāva [[Kartāga|Kartāgu]] un iznīcināja to? [[Attēls:Moshe Dayan, Chief of General Staff.jpg|border|right|50px]] * ... neraugoties uz [[Izraēla]]s aizsardzības ministra [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] un [[Salīdzināšanas dienas karš|Salīdzināšanas dienas kara]] laikā '''[[Moše Dajans|Mošes Dajana]]''' <small>(attēlā)</small> kaujinieka reputāciju, daudzi viņa centieni valdībā bija vērsti uz vienošanos slēgšanu ar kaimiņu arābu valstīm, viņš atbalstīja [[Palestīniešu pašpārvalde|palestīniešu autonomiju]]? * ... '''[[Berlīnes metro]]''' jeb ''U-Bahn'' gada laikā pārvadā vairāk nekā 400 miljonus pasažieru? * ... [[Latvija]]s [[orientieriste]] '''[[Inga Dambe]]''' ilgus gadus dzīvojusi [[Somija|Somijā]], pārstāvot klubu ''Paimio Rasti'', kurā ir arī trenere, viņa ir divreiz uzvarējusi un divreiz bijusi otrā nozīmīgākajās Somijas daudzdienu sacensībās ''[[Fin5]]''? [[Attēls:Japanese Foxtail millet 02.jpg|border|right|50px]] * ... piemērotā klimatā '''[[Itālijas sarene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek plaši kultivēta [[Labība|graudu ieguvei]]; vecākās liecības par sugas audzēšanu tika atrastas [[Ķīna|Ķīnā]], vairāk nekā 8000 gadu [[pirms mūsu ēras]]? * ... [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionāta šahā]] uzvarētājs '''[[Sālems Sālahs]]''' sākot ar 2006. gadu sadarbojās ar [[Latvija]]s [[šahs|šaha]] [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistaru]] [[Edvīns Ķeņģis|Edvīnu Ķeņģi]] un bija viens no pazīstamākajiem viņa kā [[Treneris|trenera]] audzēkņiem? * ... Kinoakadēmija nolēma rīkot '''[[3. Kinoakadēmijas balva|3. Kinoakadēmijas balvas ceremonija]]''' novembrī, lai to tuvinātu atbilstības periodam, tāpēc ceremonija notika tikai septiņus mēnešus pēc [[2. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas, padarot [[1930. gads|1930. gadu]] par vienīgo gadu, kurā notika divas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas? [[Attēls:Bled Overview.JPG|border|right|50px]] * ... [[1918. gads|1918. gadā]] [[Slovēnija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Bleda]]''' <small>(attēlā)</small> nonāca [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s pakļautībā un kļuva par valdošā Karadžordževiču nama vasaras rezidenci; šo tradīciju turpināja [[Dienvidslāvija]]s līderis [[Josips Brozs Tito]], kad viņš 1947. gadā uzcēla šeit savu vasaras rezidenci? * ... '''[[Ačinskas pedagoģiskais tehnikums]]''' bija [[Krievijas latvieši|Krievijas latviešu]] vidējā pedagoģiskā mācību iestāde laikā no 1930. līdz 1938. gadam [[Ačinska|Ačinskā]], [[Krievijas PFSR]] [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas apgabalā]], kļūstot par metodisko centru [[Sibīrija]]s latviešu skolu [[skolotāji]]em? * ... [[1904. gads|1904. gadā]] sākās [[Krievijas—Japānas karš]], un '''[[Korejas impērija]]''' kļuva par abu lielvaru kaujas lauku, pēc Japānas uzvaras tā vēl vairāk nostiprināja savu kontroli pār Koreju? [[Attēls:Rubens apostel simon.jpg|border|right|50px]] * ... viena no [[Jēzus Kristus]] divpadsmit [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa Kānanieša]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> simboli ir [[laiva]], airis, [[krusts]] un [[zāģis]], [[zivis|zivs]] (vai divas zivis) un [[šķēps]]? * ... '''[[Losalamosas Nacionālā laboratorija]]''', kas tika izveidota [[Manhatanas projekts|Manhatanas projekta]] ietvaros [[1943. gads|1943. gadā]], ir lielākais darba devējs [[ASV]] [[Ņūmeksikas štats|Ņūmeksikas štatā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] maijā partijas "Alternative" vadībā nonāca [[Valentīns Jeremejevs]], kurš to pārveidoja to par partiju '''"[[Tautas varas spēks (partija)|Tautas varas spēks]]"''' un ar to startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]]? [[Attēls:Symphoricarpos albus rametto.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[sniegogas|sniegogu]]''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] līdz [[Hondurasa]]i, taču sugas ir ieviesušās arī citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā strauta sniegoga)</small>? * ... '''[[Deli sultanāts]]''' bija pirmā lielā [[valsts]] mūsdienu [[Indija]]s teritorijā, kuru dibināja iekarotāji, nevis teritorijas pamatiedzīvotāji? * ... '''[[Novorosijskas jūras osta]]''' ir viena no lielākajām [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Osta|ostām]] un lielākā osta [[Krievija|Krievijas Federācijā]]? [[Attēls:Mohammad bin Salman October 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējā [[Saūda Arābija]]s monarha [[Selmāns Āl Saūds|Selmāna Āl Saūda]] septītais dēls kroņprincis un premjerministrs '''[[Muhammeds bin Selmāns]]''' <small>(attēlā)</small> ''[[de facto]]'' tiek uzskatīts par valsts vadītāju? * ... saskaņā ar [[1961. gads|1961. gada]] Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām uzņemošās valsts iestādēm nav pienākuma paskaidrot iemeslus, kāpēc [[diplomāts]] ir pasludināts par '''''[[persona non grata]]'''''? * ... '''[[Loka šaušana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušana sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' visās piecās disciplīnās [[zelta medaļa]]s izcīnīja [[Dienvidkoreja]]s sportisti? [[Attēls:Сунтажский дворец.jpg|border|right|50px]] * ... sākot ar 2024. gada 1. septembri [[vidusskola]] [[Suntaži|Suntažos]] tika reorganizēta par '''[[Suntažu pamatskola|Suntažu pamatskolu]]''' <small>(attēlā viena no skolas ēkām — [[Suntažu muiža]])</small>? * ... [[1902. gads Latvijā|1902. gadā]] latviešu kuģu īpašnieks un kapteinis '''[[Mārtiņš Veide]]''' uzbūvēja jaunu savas ģimenes dzīvojamo namu [[Ainaži|Ainažos]], tā saukto [[Veides pils|Veides pili]], kas joprojām ir viena no greznākajām un lielākajām pilsētas ēkām? * ... [[Krievija|Krievijā]] dzimusī un dzīvojošā bijusī [[daiļslidotāja]] '''[[Margarita Drobjazko]]''', kas startēja pārī ar [[lietuvieši|lietuvieti]] Povilu Vanagu, atbalstīja [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā]], par ko 2023. gada 15. septembrī viņai tika atņemta [[Lietuva]]s [[pilsonība]]? [[Attēls:Sinead O'Connor (14828633401) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[īri|īru]] [[dziedātāja]]s '''[[Šineida O'Konora|Šineidas O'Konoras]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā izdotie memuāri ''Rememberings'' kļuva par bestselleru? * ... '''[[Jaunkaledonijas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1991. gadā, kad pārspēja [[Guamas futbola izlase|Guamu]] ar 18—0? * ... 2023. gadā '''[[Patrisa Lumumbas Krievijas Tautu draudzības universitāte|Krievijas Tautu draudzības universitātei]]''' tika atgriezts [[Padomju Savienība]]s laikā lietotais [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskās Republikas]] neatkarības cīnītāja [[Patriss Lumumba|Patrisa Lumumbas]] vārds? [[Attēls:Mohammad Khatami - December 11, 2007.jpg|border|right|50px]] * ... no 1997. līdz 2005. gadam būdams [[Irāna]]s prezidents, '''[[Muhammeds Hātami]]''' <small>(attēlā)</small> mēģināja īstenot reformas, lai demokratizētu politisko sistēmu Irānā, bet lielu daļu viņa ierosināto tiesību aktu bloķēja konservatīvie politiķi? * ... 2021. gadā [[Anglija]]s [[futbola klubs]] '''''[[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]''''' izkrita uz ''National League'' jeb pēc spēka piekto līgu, kļūstot par pirmo kādreizējo [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu, kas tur ir spēlējis? * ... vairāk nekā viens miljons '''[[kubieši|kubiešu]]''' dzīvo [[ASV]]? [[Attēls:Badalona - La Rambla.jpg|border|right|50px]] * ... [[Basketbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbola sacensības 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs]] tika organizētas '''[[Badalona|Badalonā]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Vladimirs Voroņins|Vladimira Voroņina]] dibinātā '''[[Moldovas Republikas komunistu partija]]''' no 2001. līdz 2009. gadam bija [[Moldova]]s valdošā [[politiskā partija|partija]]? * ... '''[[Ogres tehnikums]]''' ir izveidots [[2011. gads Latvijā|2011. gadā]], apvienojot Ogres Amatniecības vidusskolu, Ogres Meža tehnikumu un Ogres Profesionālo vidusskolu? [[Attēls:Little Red Riding Hood - J. W. Smith.jpg|border|right|50px]] * ... pasakas '''"[[Sarkangalvīte un vilks]]"''' <small>(attēlā)</small> izcelsme tiek saistīta ar vairākām Eiropas tautām pirms 17. gadsimta, bet vislabāk zināmās versijas ir franču rakstnieka [[Šarls Pero|Šarla Pero]] (1697) un vācu rakstnieku [[brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] (1812) stāsti par Sarkangalvīti un vilku? * ... viena no 20. gadsimta 60. gadu sieviešu [[teniss|tenisa]] līderēm, trīskārtējā ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' vienspēļu uzvarētāja '''[[Enna Heidona-Džonsa]]''' augstākajā līmenī spēlēja arī [[galda teniss|galda tenisu]], kur bija 1957. gada pasaules čempionāta fināliste? * ... '''[[Bulgārijas turki]]''' ir otra lielākā etniskā, lingvistiskā un reliģiskā iedzīvotāju grupa mūsdienu [[Bulgārija|Bulgārijas Republikā]], veidojot 8,5 % no valsts [[iedzīvotāji]]em? [[Attēls:Berlin Elefantentor 09-2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes Zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā Ziloņu vārti: viena no divām ieejām zooloģiskajā dārzā)</small> ir ne vien senākais līdz mūsdienām saglabājies [[zooloģiskais dārzs]] [[Vācija|Vācijā]], bet arī visapmeklētākais zooloģiskais dārzs [[Eiropa|Eiropā]] un viens no populārākajiem visā pasaulē? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Nina Kenedija]]''' sasniedza jaunu [[Austrālija]]s rekordu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] (4,90 m), taču dalīja pirmo vietu ar amerikāņu kārtslēcēju [[Keitija Mūna|Keitiju Mūnu]], abas sportistes saņēma [[zelta medaļa]]s? * ... [[aktieris]] un [[komiķis]] '''[[Tims Allens]]''' ir ieskaņojis [[Bazs Gaismasgads|Baza Gaismasgada]] lomu filmu sērijā "[[Rotaļlietu stāsts (filmu sērija)|Rotaļlietu stāsts]]"? [[Attēls:Lady Gaga & Tony Bennett (17170839768).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu dziedātājs '''[[Tonijs Benets]]''', 2021. gadā 95 gadu un 60 dienu vecumā izdodot savu otro albumu duetā ar ''[[Lady Gaga]]'' <small>(attēlā)</small>, laboja [[Ginesa rekords|Ginesa rekordu]] kā vecākais cilvēks, kurš izdevis jaunu [[Mūzikas albums|albumu]]? * ... [[ASV]] [[ķīmiķis]] un [[atomfizika|atomfiziķis]] '''[[Glenns Sīborgs]]''' bija līdzatklājējs 10 [[ķīmiskais elements|ķīmiskajiem elementiem]]: [[plutonijs|plutonijam]], [[amerīcijs|amerīcijam]], [[kirijs|kirijam]], [[berklijs|berklijam]], [[kalifornijs|kalifornijam]], [[einšteinijs|einšteinijam]], [[fermijs|fermijam]], [[mendeļejevijs|mendeļejevijam]], [[nobēlijs|nobēlijam]] un 106. ķīmiskajam elementam, kuru, viņam vēl dzīvam esot, nosauca viņa vārdā par [[sībordžijs|sībordžiju]]? * ... [[1958. gads|1958. gadā]] pieņemtā [[Francijas Piektā republika|Francijas Piektās Republikas]] [[konstitūcija]] ievērojami palielināja '''[[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]]''' pilnvaras? [[Attēls:R504 Kolyma in autumn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R504 (Krievija)|autoceļu R504 "Kolima"]]''' <small>(attēlā)</small> no [[Magadana]]s [[1931. gads|1931. gadā]] sāka būvēt trests "Daļstroj" [[latvieši|latviešu]] [[čekists|čekista]] [[Eduards Bērziņš|Eduarda Bērziņa]] vadībā, izmantojot [[Sevvostlags|Sevvostlagā]] ieslodzītos; pirmo ceļa posmu pabeidza 1953. gadā, un ceļa būves laikā gāja bojā vismaz 250 000 ieslodzīto? * ... zinātni par '''[[acu slimības|acu slimībām]]''' sauc par [[Oftalmoloģija|oftalmoloģiju]]? * ... '''[[Upolu]]''' dzīvo lielākā daļa no [[Samoa]] [[iedzīvotāji]]em, lai gan pēc platības tā ir tikai otrā lielākā sala [[Samoa salas|Samoa salu]] arhipelāgā? [[Attēls:Ričards Šlesers 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Ričards Šlesers]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta, tāpat kā viņa tēvs [[Ainārs Šlesers]]? * ... 2013. gada jūlijā '''''[[Tre Penne]]''''' kļuva par pirmo [[Sanmarīno]] [[futbols|futbola]] klubu, kas uzvarējis atsevišķā spēlē Eiropas klubu sacensībās, [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas]] 1. kvalifikācijas kārtā atbildes spēlē uzvarot [[Armēnija]]s klubu ''[[Shirak SC|Shirak]]'' ar 1:0? * ... [[Berlīne]]s '''[[Tīrgartena (parks)|Tīrgartenas parka]]''' pirmsākumi atrodami jau [[1527. gads|1527. gadā]], kad to izveidoja kā [[Brandenburgas kūrfists|Brandenburgas kūrfirsta]] [[medības|medību]] zonu? [[Attēls:Dikaiosp 210819 6963.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Singapūras panorāmas rats]]''' <small>(attēlā)</small> bija augstākais panorāmas rats pasaulē, līdz 2014. gadā ''[[Las Vegas Strip]]'' tika atklāts ''High Roller'', kas ir par 2,6 metriem augstāks? * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R297 (Krievija)|autoceļu R297 "Amūra"]]''' ar vairākiem pārtraukumiem būvēja no 1977. līdz 2004. gadam kā militāri stratēģisku objektu, bet asfaltēšanu pabeidza tikai pēc 2010. gada? * ... '''[[Jāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika pie [[Versaļas pils]]? [[Attēls:Opossum 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[oposumu dzimta]]s''' dzīvnieki <small>(attēlā Virdžīnijas oposums)</small> ir aktīvi [[nakts|naktīs]], labi redz tumsā, savukārt [[diena|dienā]] līdz pat 18 stundām pavada [[miegs|miegā]]? * ... '''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]]''' par līgas uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s klubs [[Bergamo "Atalanta"]], kas finālā ar 3:0 pieveica [[Vācija]]s vienību [[Leverkūzenes "Bayer"]], pārtraucot [[Vācija]]s kluba nezaudēto spēļu sēriju visos turnīros, kas bija sasniegusi 51 spēli? * ... troksnis ausīs jeb '''[[tinīts]]''' skar apmēram 10—15% cilvēku, taču lielākā daļa to labi panes, un tā ir nopietna problēma tikai 1—2% cilvēku? [[Attēls:Chuysky trakt.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R256 (Krievija)|autoceļš R256]]''' jeb "Čujas trakts", kas savieno [[Novosibirska|Novosibirsku]] ar [[Mongolija]]s robežu, ir daļa no [[Āzija]]s automaģistrāles AH4, kas tālāk caur [[Urumči]] ved līdz [[Karači]] [[Pakistāna|Pakistānā]]? <small>(attēlā Čujas trakts [[Altaja Republika|Altaja Republikā]])</small>? * ... '''[[Modernā pieccīņa 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|modernajā pieccīņā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[paukošana]]s ranga kārta notika ''[[Parc des Expositions de Villepinte|Arena Paris Nord]]'', bet pārējās sacensības pie [[Versaļas pils]]? * ... '''[[Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskā sadarbība|Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskajā sadarbībā]]''' ietilpst 21 dalībvalsts, un tās galvenā mītne atrodas [[Singapūra|Singapūrā]]? [[Attēls:Jane birkin 1970.jpg|border|right|50px]] * ... 1969. gadā '''[[Džeina Birkina]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno sieviešu lomu filmā ''Slogan'', kurā galveno vīriešu lomu atveidoja '''[[Seržs Gensbūrs]]'''; tajā pašā gadā viņa pārcēlās uz dzīvi [[Francija|Francijā]], un 1971. gadā pārim piedzima meita [[Šarlote Gensbūra|Šarlote]], taču pāris izšķīrās 1980. gadā? * ... '''[[Aivars Mucenieks]]''' ir [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ventspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš 2009. gada? * ... [[Argentīna|Argentīnā]] dzimušais '''[[Rohelio Funess Mori]]''' pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]], taču viņa identiskais dvīņu brālis [[Ramiro Funess Mori]] pārstāv [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]? [[Attēls:Grupo de Emas - Rhea americana.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidamerika]]s nelidojošo [[putni|putnu]] '''[[nandu|nandu ģintī]]''' ietilpst 7 [[sugas]], no kurām 3 sugas dzīvo mūsdienās <small>(attēlā lielais nandu)</small>, bet pārējās 4 sugas ir izmirušas? * ... [[Ķīna]]s daiļlēcēji kļuva par uzvarētājiem visos 8 sacensību veidos '''[[Daiļlēkšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšanā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', bet kopā izcīnīja 11 medaļas? * ... vēlāko [[Latvija]]s [[Latvijas veselības valsts ministrs|veselības valsts ministru]] '''[[Juris Viņķelis|Juri Viņķeli]]''' 1981. gadā apcietināja un līdz 1983. gadam ieslodzīja par padomju varu apmelojošu materiālu izplatīšanu? [[Attēls:Eggplant (27751779984).jpg|border|right|50px]] * ... lielākā daļa '''[[nakteņu ģints]]''' augu, īpaši to zaļās daļas un nenobriedušie [[Auglis|augļi]], cilvēkiem (lai gan ne obligāti citiem dzīvniekiem) ir [[Indīgas vielas|indīgi]], taču daudzām sugām ir dažas ēdamas daļas, piemēram, augļi, lapas vai bumbuļi <small>(attēlā [[baklažāns]])</small>? * ... '''[[Eva Kārkliņa]]''', kura bija [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] no 2022. līdz 2024. gadam, iepriekš bija [[Rojas novads|Rojas novada]] [[Rojas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] vairāk nekā desmit gadu garumā? * ... '''[[enoklofobija]]''' ir neracionālas [[bailes]] no pūļa, personas ar šo fobiju piedzīvo augstu [[trauksme]]s līmeni, atrodoties pūlī vai vienkārši domājot par atrašanos pūlī? [[Attēls:Kauno musulmonu mecete1.2007-04-06.jpg|border|right|50px]] * ... 1931. gadā uzbūvētā [[sunnīti|sunnītu]] '''[[Kauņas mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā mūra [[mošeja]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]? * ... 190 km no [[Krievija]]s autoceļa '''[[Autoceļš R254 (Krievija)|R254 "Irtiša"]]''', kas savieno [[Čeļabinska|Čeļabinsku]] un [[Novosibirska|Novosibirsku]], ved caur [[Kazahstāna]]s teritoriju? * ... [[Nīderlande]]s izlase kļuva par uzvarētājiem '''[[Lauka hokejs 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|lauka hokeja turnīrā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē? [[Attēls:Marina_Bay_Sands_in_the_evening_-_20101120.jpg|border|right|50px]] * ... atklāšanas brīdī '''''[[Marina Bay Sands]]''''' <small>(attēlā)</small> [[Singapūra|Singapūrā]] tika atzīts par pasaulē dārgāko [[kazino]] īpašumu (kompleksā ietilpst viesnīca ar 2561 istabām, 120 000 m² liels konferenču un izstāžu komplekss, 74 000 m² liels iepirkšanās centrs, kazino ar 500 spēļu galdiem un 1600 spēļu automātiem)? * ... [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] '''[[Vita Paulāne]]''' iepriekš bija [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]]? * ... '''[[Austrijas–Sardīnijas karš]]''' [[1859. gads|1859. gada]] 12. jūlijā noslēdzās ar [[pamiers|pamieru]], kurā [[Austrijas Impērija]] saglabāja [[Venēcija|Venēciju]], bet atteicās no [[Lombardija]]s: to ieguva [[Sardīnijas Karaliste]], kas dažus gadus vēlāk pārtapa par [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalisti]]? [[Attēls:Rumen Radev official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[Bulgārijas prezidents|Bulgārijas prezidentu]] '''[[Rumens Radevs]]''' <small>(attēlā)</small> bija Bulgārijas gaisa spēku augstākais komandieris un 2016. gada prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts? * ... '''[[Fidži futbola izlase]]''' lielāko uzvaru guvusi 1979. gadā, kad ar 24—0 pārspēja [[Kiribati]]? * ... '''[[1848. gada revolūcijas]]''' jeb Tautu pavasaris pārmainīja [[1815. gads|1815. gadā]] [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] noteikto kārtību un pārņēma lielu daļu [[Eiropa]]s? [[Attēls:Betula pendula (3).JPG|border|right|50px]] * ... ar [[bērzi|bērza]] '''[[tāss|tāsi]]''' <small>(attēlā)</small> strādājošus [[amatnieks|amatniekus]] sauc par tāsiķiem? * ... [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauskas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Aivars Okmanis]]''' iepriekš bija [[Rundāles novads|Rundāles novada]] [[Rundāles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... '''[[dārza cietķērsa]]''', ko tautā dēvē par kressalātu, ir izcēlusies [[Etiopija|Etiopijā]], taču ir plaši izplatījusies visā pasaulē kā [[garšaugs]], nereti tiek kultivēta arī [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Symphony Lake, Singapore Botanic Gardens - 20041025.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[Singapūras botāniskie dārzi]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauti [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Nikaragvas futbola izlase]]''' savu pirmo spēli aizvadīja 1929. gadā, piekāpjoties [[Salvadoras futbola izlase|Salvadorai]] ar 0—9? * ... [[2007. gads|2007. gadā]] '''[[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]]''' kopā ar [[Els Gors|Elu Goru]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]], ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas"? [[Attēls:Svētmeitu cave.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētmeitu kambari]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ala]] [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]], ko atraka 1993. gadā, taču vēlāk tā lielā mērā ir aizbrukusi? * ... [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Andrejs Ence]]''' iepriekš bija [[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... 2024. gada februārī '''[[Twitter konvojs|''Twitter'' konvoja]]''' izveidotāju [[Reinis Pozņaks|Reini Pozņaku]] savā kandidātu sarakstā [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] iekļāva "[[Apvienotais saraksts]]", un viņš tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]? [[Attēls:Papaver argemone 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarainā magone|sarainās magones]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa]]s dienviddaļā, no kurienes tā ir plaši izplatījusies centrālajā un, daļēji, arī ziemeļu daļā? * ... '''[[Gajānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1988. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—0? * ... '''[[Khmeru Impērija]]''' 12. gadsimtā bija kļuvusi par lielāko impēriju [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], tās centrs atradās [[Ankora|Ankorā]], par kuru tika gūti pierādījumi tam, ka [[Ankora]] bijusi lielākā pasaules pilsēta pirmsrūpniecības laikmetā? [[Attēls:Greater flamingo (Phoenicopterus roseus) Bahrain.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sārtais flamings]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākā [[flamingi|flamingu]] suga, kā arī vislielākā suga, tie dzīvo [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]? * ... '''[[Uguns loks|Uguns lokā]]''' apkārt [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] notiek ap 90% no visām [[zemestrīce|zemestrīcēm]], kā arī atrodas divas trešdaļas no visiem pasaules [[vulkāns|vulkāniem]]? * ... mūsu ēras 9. gadā, neapmierināti ar augstajiem [[nodokļi]]em un rekrūšu vervēšanu [[romieši|romiešu]] armijai, [[ģermāņi|senģermāņu]] cilts '''[[heruski]]''' sacēlās [[Arminijs|Arminija]] vadībā un kopā ar citām ģermāņu ciltīm [[Teitoburgas meža kauja|Teitoburgas meža kaujā]] sakāva trīs romiešu [[leģions (Roma)|leģionus]], kurus vadīja [[Publijs Kvintīlijs Vārs]]? [[Attēls:Māras kambari 8.jpg|border|right|50px]] * ... [[Talsu novads|Talsu novadā]] esošajos [[smilšakmens]] atsegumos '''[[Māras kambari|Māras kambaros]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī trīs [[ala]]s: Garā ala, Lielā ala un Mazā ala? * ... '''[[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]]''', kas notika [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]], piedalījās 16 vīriešu [[futbols|futbola]] izlases — 15 [[CONCACAF]] pārstāves un uzaicinātā komanda [[Kataras futbola izlase|Katara]]? * ... '''[[ordenis "Par nopelniem Lietuvas labā"|ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā"]]''' ir saņēmuši astoņi [[latvieši]]: [[Daina Avotiņa]], [[Aivars Endziņš]], [[Ivars Godmanis]], [[Raimonds Graube]], [[Romualds Ražuks]], [[Jānis Stradiņš]], [[Roberts Štelmahers]] un [[Andrejs Žagars]]? [[Attēls:President Nyerere van Tanzania, koppen, Bestanddeelnr 928-2879 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirmais [[Tanzānijas prezidents]] '''[[Džūliuss Ņerere]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi iesaistījās [[Āfrika]]s [[dekolonizācija]]s procesā, viņa vadībā Tangaņikas teritorija ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], kā arī Tangaņika tika apvienota ar [[Zanzibāra|Zanzibāru]], dibinot [[Tanzānija|Tanzāniju]]? * ... '''[[teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika [[Rolāna Garosa stadions|Rolāna Garosa stadionā]], kurā katru gadu notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]? * ... '''[[Dagnis Straubergs]]''' ir [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš [[2021. gads Latvijā|2021. gada]], bet pirms tam bijis [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] [[Salacgrīvas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] vairāk nekā desmit gadus? [[Attēls:SportaPilsDārzi12.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā '''[[Sporta pils dārzi|Sporta pils dārzu]]''' <small>(attēlā)</small> projekts kļuva par vienu no [[Eiropa]]s pilsētu publiskās telpas balvas "''Public Space''" finālistiem? * ... [[1554. gads|1554. gadā]] [[Livonijas landtāgs]] apstiprināja [[Lutera mācība]]s oficiālo statusu un pasludināja '''[[Augsburgas ticības apliecība]]s''' brīvību [[Livonija|Livonijā]]? * ... kopš [[1931. gads|1931. gada]] '''[[fizkultūriešu parāde]]s''' notika [[Maskava|Maskavā]], [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]], bet pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Sarkanajā laukumā tās notika 1945., 1947. un pēdējoreiz 1954. gadā? [[Attēls:Forum romanum 6k (5760x2097).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romas forums]]''' <small>(attēlā)</small> gadsimtiem bija [[Senā Roma|Senās Romas]] ekonomiskās, reliģiskās un politiskās dzīves centrs, bet mūsdienās šeit atrodas vairākas svarīgu antīko celtņu drupas? * ... '''[[Rokasbumba 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|rokasbumbas sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Vācija]]s handbola izlases sastāvā sudraba medaļu ieguva [[latvieši|latviešu]] [[handbolists]] [[Renārs Uščins]], kurš visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[Ungārijas Padomju Republika|Ungārijas Padomju Republiku]]''', kas pastāvēja no [[1919. gads|1919. gada]] 21. marta līdz 6. augustam, var uzskatīt par otro [[sociālistiska valsts|sociālistisko valsti]] pasaulē pēc [[Krievijas SFPR]] (ja par neatkarīgu valsti neuzskata tās satelītu [[Latvijas SPR]])? [[Attēls:Papaver dubium (35627462722).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lauka magone]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], vietām arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Āzija|Āzijā]], kur tā ir dārzu un tīrumu [[nezāle]]? * ... [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]]s '''[[Nusantara]]s''' plāns paredz [[Ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgas]] infrastruktūras veidošanu 1,7—1,9 miljonu iedzīvotāju skaita sasniegšanai līdz [[2045. gads|2045. gadam]], kad Indonēzijas galvaspilsētas pārvietošana būtu pilnībā pabeigta? * ... '''[[Karpatu Ukraina]]''' bija īslaicīgi pastāvējusi [[neatzīta valsts]], kas tika pasludināta [[1939. gads|1939. gada]] 15. martā [[Husta]]s pilsētā un pastāvēja tieši vienu dienu, līdz 16. martam, kad [[Ungārijas Bruņotie spēki|Ungārijas karaspēks]] ieņēma pilsētu? [[Attēls:RhB ABe 4-4 III mit Bernina-Express am Lago Bianco.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bernīnas dzelzceļš]]''', kas savieno [[Sanktmorica|Sanktmoricu]], [[Šveice|Šveicē]] ar Tirāno [[Sondrio province|Sondrio provincē]] [[Itālija|Itālijā]], šķērso 2328 metrus augsto Bernīnas pāreju <small>(attēlā)</small>, kas ir augstākā [[kalnu pāreja]] Eiropā, caur kuru ierīkota [[dzelzceļa līnija]]? * ... '''[[dzimstība]]s''' samazināšanās ir vispārēja [[Zeme]]s [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] globālās [[Demogrāfiskā pāreja|demogrāfiskās pārejas]] tendence? * ... '''[[nierakmeņu slimība]]''' veidojas tad, kad [[urīns]], kurš rodas, [[nieres|nierēm]] filtrējot [[asinis]], ir pārsātināts ar dažādu veidu [[sāļi]]em vai urīnam ir neatbilstošs [[pH]] līmenis; sāļu pārsātinājuma rezultātā to pārpalikums pārvēršas nogulsnēs, kas nierēs veido [[Kristāls|kristālus]], kas turpina augt, līdz rodas nierakmeņi? [[Attēls:Bos taurus indicus (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no [[liellops|govīm]], kas ir to tuvākie radinieki, '''[[zebu]]''' <small>(attēlā)</small> ļoti labi spēj dzīvot karstā un mitrā klimatā? * ... '''[[Grenādas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1998. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—1? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Indiana Džonss un Likteņa rats]]"''' ir vienīgā sērijas par [[Indiana Džonss|Indianu Džonsu]] filma, kuras [[režisors]] nav [[Stīvens Spīlbergs]] un kuru neveidoja [[Džordžs Lūkass]], taču abi ir filmas izpildproducenti? [[Attēls:Teodoro Obiang 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 82 gadus vecais [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] prezidents '''[[Teodoro Objangs Ngema Mbasogo]]''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk valdošais kādas [[Āfrika]]s valsts līderis? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[liberālais islāms|liberālā islāma]]''' pamati radās [[Turcija|Turcijā]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Kemala Ataturka]] laikā, balstoties uz [[Sūfisms|sūfismu]], reliģisko liberālismu, Eiropas [[Panteisms|panteismu]] un [[Materiālisms|materiālismu]]? * ... [[Monvīds Švarcs]] ir vienīgais '''[[Rēzeknes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs]]''' kopš tā izveidošanas [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]]? [[Attēls:Nataša Pirc Musar (2023-05-19).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nataša Pirca Musara]]''' <small>(attēlā)</small> [[2022. gads|2022. gada]] [[Slovēnijas prezidents|Slovēnijas prezidenta]] vēlēšanās, startējot kā neatkarīgā kandidāte, otrajā vēlēšanu kārtā ieguva gandrīz 54% balsu un tika ievēlēta par prezidenti, un ir pirmā sieviete, kas ievēlēta Slovēnijas prezidenta amatā? * ... '''[[Dominikānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 2010. gadā, kad pārspēja [[Britu Virdžīnu Salu futbola izlase|Britu Virdžīnas]] ar 17—0? * ... pirmo reizi '''[[preses brīvība]]''' tika pasludināta [[Francija]]s [[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija|Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā]] [[1789. gads|1789. gadā]]? [[Attēls:Jēkaba kazarmas Kara muzeja būves laikā pēc 1937.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Jēkaba kazarmas]]''' <small>(attēlā 1937. gadā)</small> nodeva Nahimova Rīgas militārajai jūrskolai, kuras vadība atradās agrākā [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] ēkā; vēlāk šeit bija [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola|J. Alkšņa Kara aviācijas augstākās inženieru skolas]] mācību telpas un institūts? * ... [[musulmaņi]] ieradās [[Surinama|Surinamā]] kā strādnieki no [[Dienvidāzija]]s un [[Indonēzija]]s, līdz ar to tie atveda savu vietējo [[islāms|islāma]] formu, un mūsdienās '''[[islāms Surinamā]]''' ir viena no izplatītākajām [[Reliģija|reliģijām]]? * ... [[Francijas komūna]]s '''[[I (Francija)|I]]''' nosaukums ir īsākais [[vietvārds]] [[Francija|Francijā]] un viens no īsākajiem pasaulē? [[Attēls:Harmonia axyridis - botanischer Garten Schönbrunn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] reti sastopamā '''[[daudzveidīgā mārīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[invazīva suga]], kas var ietekmēt vietējo faunu, tai skaitā vietējās [[mārītes|mārīšu]] sugas? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Norbits]]"''' ar [[Edijs Mērfijs|Ediju Mērfiju]] galvenajā lomā guva finansiālus panākumus, nopelnot 159,3 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] pie 60 miljonu budžeta, taču saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes un tika nominēta astoņām [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvām]]? * ... '''[[Lielais bads Īrijā|Lielā bada]]''' laikā [[Īrija|Īrijā]] gāja bojā aptuveni 1 miljons cilvēku un vairāk nekā 1 miljons pameta valsti, kā rezultātā no 1841. līdz 1871. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 20—25%; tā bija vēsturiska līmeņa sociālā krīze, kas būtiski ietekmēja Īrijas sabiedrību? [[Attēls:TDF31466 vingegaard (53062211779).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023. gada Tour de France|2023. gada ''Tour de France'']]''' kopvērtējumā otro reizi pēc kārtas uzvarēja [[Dānija]]s riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs|Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas]] valdošā [[Politiskā partija|partija]] kopš tās proklamēšanas ir '''[[Korejas Strādnieku partija]]'''? * ... '''[[abdžads]]''' ir [[rakstība]], kas satur vienīgi [[līdzskanis|līdzskaņus]] (konsonantus); mūsdienās tādus lieto ap 8 % pasaules iedzīvotāju [[arābu valoda|arābu]], [[farsī]], [[urdu]], [[ivrits|ivrita]] u.c. valodu rakstībās? [[Attēls:Vis Bay, Croatia.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Visa]]''' ir vistālāk no [[Horvātija]]s kontinentālās daļas novietotā apdzīvotā [[sala]] <small>(attēlā Visas pilsēta Visas salā)</small>? * ... kad [[1933. gads|1933. gadā]] [[Vācija|Vācijā]] varu pārņēma [[Ādolfs Hitlers]], viņa valdība sāka '''[[Reinas demilitarizētā zona|Reinas demilitarizētās zonas]]''' likvidēšanu, bet [[1936. gads|1936. gada]] 7. martā Vācijas valdība pasniedza memorandu, kurā ārvalstu vēstnieki tika informēti par Vācijas atteikšanos no [[Lokarno līgumi]]em, un Vācijas karaspēks ienāca demilitarizētajā zonā? * ... '''[[Katina Paksinu]]''', kura par savu kinodebiju episkajā [[kara filma|kara filmā]] "Kam skanēs zvans" saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", joprojām ir vienīgā [[Grieķija]]s pārstāve, kas jebkad ir saņēmusi Oskara balvu? [[Attēls:Parsnips with greens.jpg|border|right|50px]] * ... uzturā lietojamā '''[[pļavas pastinaks|pļavas pastinaka]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais areāls ir [[Eiropa]]s dienvidu un vidus daļā, no kurienes tas plaši izplatījies citur, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] pļavas pastinaks ir nereti sastopams visā teritorijā? * ... atkarībā no studiju veida, valsts, sistēmas un profila '''[[augstākā izglītība|augstākās izglītības]]''' studiju ilgums ir robežās no 3 līdz 9 [[gadi]]em? * ... 1977. gada [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienotās Republikas]] [[konstitūcija|konstitūcijā]] tika nostiprināta '''[[Revolūcijas partija]]s''' vadošā loma; [[vienpartejiskā sistēma]] tika interpretēta kā līdzeklis, lai izvairītos no cilšu konfliktiem, jo Tanzānijā dzīvo vairāk nekā 120 etnisko grupu? [[Attēls:Euphorbia antiquorum in Ghana.jpg|border|right|50px]] * ... daudzas '''[[eiforbijas|eiforbiju]]''' sugas no [[Āfrika]]s ir [[sukulenti]] — tās ir attīstījušas [[Vasas pārveidne|fizikālās īpašības un formas]], kas līdzīgas [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s kaktusiem, tāpēc tos bieži vien nepareizi dēvē par [[Kaktusu dzimta|kaktusiem]] <small>(attēlā ''Euphorbia antiquorum'')</small>? * ... '''[[Trešā reiha karogs (1935—1945)|Trešā reiha karogs]]''' sākotnēji tika izmantots kā [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās partijas]] karogs; pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] iecelšanas par kancleru 1933. gadā šis karogs tika pieņemts par vienu no diviem valsts karogiem, bet 1935. gada 15. septembrī tas kļuva par vienīgo [[Trešais reihs|Vācijas]] valsts karogu? * ... '''[[Budjonnovska (Krievija)|Budjonnovskas]]''' pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]] izpelnījās ievērību [[1995. gads|1995. gadā]], kad [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā Čečenijas kara]] laikā to ieņēma [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] [[teroristi|teroristu]] grupa un sagrāba ķīlniekus dzemdību namā? [[Attēls:Salamonsky AA.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] dibinātājs un pirmais direktors '''[[Alberts Salamonskis]]''' <small>(attēlā)</small> bija dzimis [[Itālija|Itālijā]], bet dibinājis cirka namus arī [[Berlīne|Berlīnē]], [[Odesa|Odesā]] un [[Maskava|Maskavā]]? * ... '''[[rektors|rektoru]]''' tradīcijas nāk no [[viduslaiki|viduslaiku]] klasiskajām [[universitāte|universitātēm]], kad to vadītājs arī bija rektors? * ... pēc [[Politiskā partija|partijas]] biedru skaita trīs '''[[Pasaules lielāko politisko partiju uzskaitījums|lielākās politiskās partijas pasaulē]]''' ir [[Indijas Tautas partija]], [[Ķīnas Komunistiskā partija]] un [[Indijas Nacionālais kongress]]? [[Attēls:Connor Bedard rookie closeup.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] pirmais numurs '''[[Konors Bedārds]]''' <small>(attēlā)</small> 16 gadu vecumā pirmo reizi tika iekļauts [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas U-20 izlasē]] startam [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022. gada Pasaules junioru čempionātā]]? * ... 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma dibinātā [[Ainažu jūrskola]] līdz 1870. gadam atradās kuģu īpašniekam '''[[Juris Veide|Jurim Veidem]]''' piederošajā namā, kādreizējās [[Ainažu muiža]]s kalpu mājā, bet arī otrā jūrskolas ēka tika uzbūvēta uz Veides dāvināta zemes gabala? * ... pirmās '''[[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]]''' vēlēšanas [[Veimāras Republika]]s laikā notika [[1920. gads|1920. gada]] 6. jūnijā, un, līdz [[1933. gads|1933. gada]] 14. jūlijā tika izveidota [[vienpartiju sistēma]], notika 8 vēlēšanas? [[Attēls:Évora - Praça do Giraldo.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[Evora]]s''' <small>(attēlā)</small> "zelta laikiem" tiek uzskatīts 15. gadsimts, kad tā bieži bija [[Portugāles karaļi|Portugāles karaļa]] rezidence? * ... '''[[Surinamas futbola izlase]]''' pirmo spēli aizvadīja 1915. gadā pret [[Gajānas futbola izlase|Gajānu]], zaudējot ar 0—5? * ... iepakoti '''[[desikants|desikanti]]''' tiek izmantoti, lai pasargātu kravas konteinerus no [[rūsa]]s un [[korozija]]s? [[Attēls:Ēdoles baznīca 2000-07-09.jpg|border|right|50px]] * ... [[ērģeles]] '''[[Ēdoles luterāņu baznīca|Ēdoles luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienas no vecākajām [[Latvija|Latvijā]], daļu no tām 1786. gadā radījis [[prūši|prūšu]] izcelsmes [[Tukums|Tukuma]] meistars Kristofs Vilhelms Bravelaits? * ... '''[[islāms Āfrikā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, bet tā īpatsvars ir nedaudz samazinājies, jo [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s, kur pārsvarā dzīvo [[kristieši]], ir augstāks [[Summārais dzimstības koeficients|dzimstības līmenis]]? * ... '''[[Lietuvas poļi]]''' ir otra lielākā [[etniskā grupa]] un lielākā etniskā minoritāte [[Lietuva|Lietuvā]], kas dzīvo kompakti pilsētās un ciematos valsts austrumos? [[Attēls:Torre Belém April 2009-4a.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Belenas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts par godu [[Vasko da Gama]]s atklātajam jūrasceļam uz [[Indija|Indiju]] un kļuvis par vieno no [[Lisabona]]s un [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmeta simboliem? * ... '''[[breiks 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' olimpisko spēļu programmā bija iekļauts pirmo reizi vēsturē, tomēr [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]] sacensības [[breika dejas|breika dejās]] nenotiks? * ... '''[[čečeni Eiropā|čečenu diasporā Eiropā]]''' ir vairāk nekā 300 000 cilvēku; pēc [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā]] un [[Otrais Čečenijas karš|Otrā Čečenijas kara]] tika reģistrēta masveida [[čečeni|čečenu]] bēgšana no [[Krievija]]s uz [[Rietumeiropa]]s valstīm? [[Attēls:Asian rice (Oryza sativa) നെല്ല്. (32398084044).jpg|border|right|50px]] * ... no visām uzturā lietojamo [[rīsi|rīsu]] sugām, '''[[sējas rīsi|sējas rīsu]]''' <small>(attēlā)</small> šķirnes ir visizplatītākās pasaulē; pirmo reizi tie tika [[Domestikācija|domesticēti]] [[Jandzi]] upes baseinā [[Ķīna|Ķīnā]] pirms 13 500 līdz 8200 gadiem? * ... '''[[islāms ASV]]''' ir trešā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s un [[Jūdaisms|jūdaisma]]? * ... '''[[kristīgais ateisms]]''' neatzīst [[Dieva esamība|Dieva esamību]] burtiskā nozīmē, bet var balstīties uz mācībām, stāstiem un simboliem, kas ir saistītas ar [[Jēzus Kristus|Jēzu]]? [[Attēls:Iekspagalms.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Inženieru arsenāls|Inženieru arsenālā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas Tehnikas un industriālā dizaina centrs, kurā izvietotas pāri par 30 retro [[automašīnas]] un vairāk nekā 75 [[motocikli]] un [[mopēdi]]? * ... '''[[sērfings 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' norisinājās [[Taiti]], [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]; šī sacensību norises vieta bija 15 705 km attālumā no rīkotājpilsētas [[Parīze]]s, pārspējot attālākās vietas rekordu ([[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada olimpiādē]] [[jāšana]] notika [[Stokholma|Stokholmā]], 15 589 km no [[Melburna]]s)? * ... '''[[Lietuvas krievi]]''' ir otra lielākā [[nacionālā minoritāte]] [[Lietuva|Lietuvā]] pēc [[Lietuvas poļi|poļiem]]? [[Attēls:US Open 2022 Photo 177 (52391301928) (Gauff).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā tenisa čempionāta]] uzvarētāja '''[[Koko Gofa]]''' <small>(attēlā)</small> savu pirmo [[WTA]] turnīra titulu vienspēlēs izcīnīja 15 gadu vecumā 2019. gada oktobrī [[Linca|Lincā]], finālā uzvarot [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]]? * ... termins '''[[zemūdens peldlīdzeklis]]''' bieži tiek lietots, lai nodalītu konkrēta veida zemūdens kuģus no [[zemūdene|zemūdenēm]], kas, atšķirībā no zemūdens peldlīdzekļiem, ir pilnībā pašpietiekamas un spēj patstāvīgi ceļot, ir aprīkotas ar savu barošanas un gaisa atjaunošanas sistēmu? * ... '''[[islāms Krievijā]]''' ir otrā izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un [[musulmaņi|musulmaņu]] skaits [[Krievija|Krievijā]] turpina pieaugt dabiskā pieauguma dēļ, īpaši [[Ziemeļkaukāza valodas|Ziemeļkaukāza tautu]] vidū, kā arī pateicoties migrācijai, galvenokārt no [[Centrālāzija|Vidusāzijas]] un [[Azerbaidžāna]]s? [[Attēls:Baobab and elephant, Tanzania.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baobabs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no resnākajiem [[koki]]em pasaulē, kura apkārtmērs var sasniegt līdz 40 metriem, bet tā miltainie [[augļi]] ir ēdami? * ... '''[[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpisko spēļu futbola turnīrā]]''' vīriešu komandās drīkstēja piedalīties spēlētāji, kas jaunāki par 23 gadiem ar ne vairāk kā trīs gados vecākiem spēlētājiem komandas sastāvā, savukārt sieviešu komandām vecuma ierobežojumu nebija? * ... lai gan [[Vladimirs Putins]] uzrunā sabiedrībai asi nosodīja [[2023. gads|2023. gada]] 23. un 24. jūnijā notikušo '''[[Vāgneriešu dumpis|Vāgneriešu jeb Prigožina dumpi]]''', to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr vēlāk pavēstīja, ka [[Vāgnera grupa]]s kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi? [[Attēls:Jumpravas dolomīta atsegums Lielupes krastā.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jumpravas dolomīta atsegums]]''' [[Lielupe]]s labajā krastā <small>(attēlā)</small> ir no retajiem dolomīta atsegumiem [[Zemgale|Zemgalē]]? * ... tiek uzskatīts, ka [[2023. gads|2023. gada]] 18. jūnijā '''[[Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" implozija|pazudušais zemūdens peldlīdzeklis "Titan"]]''' niršanas laikā spiediena dēļ ir implodējis, tūlītēji nogalinot visus, kas atradās uz borta? * ... agrīnās [[rakstība]]s izmantoja '''[[piktogramma]]s''' ([[hieroglifi|hieroglifus]] un vēlāk [[logogramma]]s) kā objektus un jēdzienus apzīmējošas rakstu vienības? [[Attēls:Malta-gh-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lielā osta|Lielo ostu]]''' <small>(attēlā)</small>, pie kuras izvietojusies [[Malta]]s galvaspilsēta [[Valleta]], kā dabisku [[osta|ostu]] izmantojuši jau [[feniķieši]]? * ... [[regbijs|regbija]] spēlētājs un [[treneris]] '''[[Māris Šmits]]''' tiek uzskatīts par vienu no regbija pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Menisks (hidrostatika)|menisks]]''' ir [[šķidrums|šķidruma]] brīvās (augšējās) virsmas liekums, kas rodas, šim šķidrumam saskaroties ar cietu ķermeni vai citu šķidrumu? [[Attēls:Riksdagen June 2011.jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedrija]]s [[parlaments|parlamentā]] '''[[Rigsdags|Riksdagā]]''' <small>(attēlā Riksdaga ēka [[Stokholma|Stokholmā]])</small> ir 349 locekļi, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem, kā arī divreiz lielāks skaits rezerves locekļu, kas tiek ievēlēti kopā ar viņiem? * ... 1941. gadā [[ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkvedi]] '''[[Aleksandrs Loktionovs|Aleksandru Loktionovu]]''', kurš bija [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Īpašā apgabala]] karaspēka komandieris pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s, apsūdzēja nelikumīgā mēbeļu un virtuves piederumu izvešanā no [[Rīga]]s, arestēja, ieslodzīja un nošāva 28. oktobrī bez tiesas, pamatojoties uz [[Lavrentijs Berija|Berijas]] pavēli? * ... par '''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Spānija]]s kluba [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti, kas [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] ar 2:0 pieveica [[Vācija]]s klubu [[Dortmundes "Borussia"]], Eiropas futbola klubu nozīmīgāko trofeju izcīnot jau 15. reizi? [[Attēls:Vitis vinifera 001.jpg|border|right|50px]] * ... ir no 5000 līdz 10 000 '''[[īstais vīnkoks|īstā vīnkoka]]''' <small>(attēlā)</small> [[šķirne|šķirņu]], lai gan tikai dažām ir komerciāla nozīme [[vīns|vīna]] un ēdamo [[vīnogas|vīnogu]] ražošanā? * ... 2015. gadā '''[[Ukrainas milicija|Ukrainas miliciju]]''' pilnībā aizstāja [[Ukrainas Nacionālā policija]]; milicija atradās tiešā [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]]s pakļautībā, un tā tika plaši uzskatīta par korumpētu un [[Ukraina]]s sabiedrības prasībām neatbilstošu dienestu? * ... '''[[Andris Vaivods]]''' ir [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Līvānu novada domes priekšsēdētājs]] kopš 2002. gada? [[Attēls:Dmitry Utkin passport photo (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vāgnera grupa]]s dibinātājs '''[[Dmitrijs Utkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2023. gads|2023. gada]] 23. augustā gāja bojā lidmašīnas avārijā [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]], uz ziemeļiem no [[Maskava]]s, kopā ar vēl deviņiem cilvēkiem, tai skaitā ar uzņēmēju [[Jevgeņijs Prigožins|Jevgeņiju Prigožinu]]? * ... [[Latvija]]s tehnoloģiju uzņēmums 20. gadsimta 90. gadu sākumā un beigās '''"[[Software House Rīga]]"''' bija pēctecis valsts [[kooperatīvs|kooperatīvam]] "Biržas sabiedrība", ko 80. gadu beigās, [[Latvijas PSR]] pastāvēšanas pēdējā posmā, izveidoja [[Ainārs Gulbis]], lai realizētu [[datortehnika]]s tirdzniecību? * ... '''[[Vladimirs Derevjanskis]]''', kuru, gatavojoties [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]], [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 7. aprīlī iecēla par [[PSRS]] pilnvaroto [[sūtnis|sūtni]] [[Latvija|Latvijā]], iepriekš bija bijis PSRS pilnvarotais sūtnis [[Somija|Somijā]], atsaukts [[1939. gads|1939. gada]] 29. novembrī sakarā ar [[Ziemas karš|Ziemas kara]] sākšanos? [[Attēls:Queen Elizabeth II Funeral 19 09 2022-14 (52369485536).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kanādas Karaliskā jātnieku policija]]''' tiek uzskatīta par neoficiālu [[Kanāda]]s nacionālo simbolu <small>(attēlā jātnieku policijas locekļi piedalās [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] bēru gājienā [[Londona|Londonā]])</small>? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] '''[[Kiziljurta]]s''' pilsētas etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 70,88 % [[Avāri|avāru]], 11,87 % [[Kumiki|kumiku]], 5,34 % [[Laki|laku]], 3,79 % [[Krievi|krievu]], 2,90 % [[Lezgīni|lezgīnu]] un 2,54 % [[Dargi|dargu]]? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2020|Trīs Zvaigžņu balvas 2020]]''' ceremonijā [[Trīs Zvaigžņu balva]]s pasniegšana notika pirmo reizi, aizvietojot iepriekš pasniegto Gada balvu sportā? [[Attēls:Dmitry_Peskov_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... pamatojoties uz [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] Pretkorupcijas fonda veikto izmeklēšanu rezultātiem [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] administrācijas vadītāja vietnieks un preses sekretārs '''[[Dmitrijs Peskovs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislielākajā apmērā [[Korupcija|korumpētajām]] amatpersonām [[Krievija|Krievijā]]? * ... [[Maroka|Marokā]] dzīvo aptuveni 37 miljoni [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]], bet pastāv arī liela '''[[marokāņi|marokāņu]]''' [[diaspora]], kas dzīvo [[Francija|Francijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī citās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]]? * ... vienīgais '''[[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Varakļānu novada pašvaldības vadītājs]]''' novada pastāvēšanas vēsturē ir '''[[Māris Justs]]''', kurš ir šajā amatā kopš 2009. gada? [[Attēls:Okayama Montage2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Japāna]]s pilsēta '''[[Okajama]]''' <small>(attēlā)</small> gandrīz pilnībā tika iznīcināta amerikāņu uzlidojumu rezultātā, jo tur atradās armijas militārā bāze, bet pēc kara pilsēta tika atjaunota? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2022|Trīs Zvaigžņu balvas 2022]]''' ceremonijā gada sportistes balvu otrreiz pēc kārtas saņēma [[pludmales volejboliste]] [[Tīna Graudiņa]]? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] pilsētas '''[[Hasavjurta]]s''' etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 30,66% [[Avāri|avāru]], 28,46% [[Čečeni|čečenu]], 28,11% [[Kumiki|kumiku]], 4,07% [[Dargi|dargu]], 3,33% [[Laki|laku]], 2,27% [[Krievi|krievu]] un 1,60% [[Lezgīni|lezgīnu]]? [[Attēls:Kyahta.s gory.JPG|border|right|50px]] * ... [[Burjatijas Republika|Burjatijas]] pilsēta pie [[Mongolija]]s robežas [[Krievija|Krievijas Federācijā]] '''[[Kjahta]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 1727. gadā un kopš 18. gadsimta ir bijusi nozīmīgs punkts sakaros starp Krieviju un [[Ķīna|Ķīnu]]? * ... kopš [[Korejas karš|Korejas kara]] beigām [[1953. gads|1953. gadā]] [[Korejas Tautas Demokrātiskā Republika|Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā]] ir spēkā pagaidu [[pamiers]], līdz ar to '''[[Korejas Tautas armija]]''' ir pastāvīgā gatavībā, un tā ir viena no vadošajām pasaulē [[Valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|pēc militārā personāla lieluma]]? * ... '''[[Dāvida pils]]''' ir [[pilskalns]], kas atrodas [[Kurzeme|Kurzemē]], 30 metrus augsto [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] kraujas malā, bet, tā kā tas ir [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] rezervāta zonā, tas [[tūristi]]em nav pieejams? [[Attēls:Rock hyrax (Procavia capensis).jpg|border|right|50px]] * ... ģenētiski '''[[dasiji]]''' jeb damani ir radniecīgi [[snuķaiņi]]em un [[sirēnas (zīdītāji)|sirēnām]], bet pēc izskata ir līdzīgi [[murkšķi]]em un [[svilpējzaķi]]em <small>(attēlā klinšu damans)</small>? * ... 1809. gada ceļojuma piezīmēs '''[[Puiškalna pilskalns|Puiškalna pilskalnu]]''' aprakstījis [[Ulrihs fon Šlipenbahs]]: pilskalnā atradies akmens, pie kura vietējie iedzīvotāji esot upurējuši, savukārt [[Frīdrihs Krūze]] 1842. gada darbā ''Necrolivonica'' ievietojis akmens tēla zīmējumu, kas tolaik atradies [[Dundagas pils]] ieroču istabā; 1866. gadā akmens tēlu aprakstījis arī [[Jūliuss Dērings]]? * ... kopējais '''[[tunisieši|tunisiešu]]''' skaits ir aptuveni 15,2 miljoni cilvēku, no tiem 12,4 miljoni dzīvo [[Tunisija|Tunisijā]], bet plašākā [[diaspora]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], jo īpaši [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Vācija|Vācijā]], kā arī [[ASV]]? [[Attēls:Bruņotais vilciens Kalpaks 1919.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas]]''' laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 14. novembra rītā [[Rietumkrievijas armija]]i izdevās šķērsot [[Tosmares ezers|Tosmares ezeru]] un ieņemt [[Karosta]]s fortus, tomēr dienas gaitā [[Liepāja]]s aizstāvji atguva pozīcijas, un ienaidnieks atkāpās <small>(attēlā bruņotā vilciena "Kalpaks" apkalpe)</small>? * ... pirmo privāto '''[[detektīvs (profesija)|detektīvu]]''' aģentūru [[Parīze|Parīzē]] [[1833. gads|1833. gadā]] nodibināja [[Ežēns Fransuā Vidoks]], kurš pats bija bijis noziedznieks? * ... '''[[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]]''' [[Krakova|Krakovā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja trīs zelta, divas sudraba un divas bronzas medaļas, par čempioniem kļuva [[vieglatlēte]]s [[Agate Caune]] 5000 metros un [[Līna Mūze]] šķēpa mešanā, kā arī [[3x3 basketbols|3x3 vīriešu basketbola komanda]] ([[Francis Lācis]], [[Kārlis Apsītis]], Kristaps Gludītis un [[Zigmārs Raimo]])? [[Attēls:Hallitusneuvottelut 12.5.2023 - 52891325431.jpg|border|right|50px]] * ... [[Somijas premjerministrs]] '''[[Peteri Orpo]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Somija]]s parlamenta [[Eduskunta]]s priekšsēdētājs, premjerministra vietnieks, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, lauksaimniecības un mežu ministrs? * ... '''[[Rīgas farmaceitiskā fabrika]]''' tika dibināta [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]], bet [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]] to nodeva [[privatizācija]]i? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2023. gadā]]''' aizvadīja desmit spēles, no kurām vienā uzvarēja un deviņas reizes zaudēja? [[Attēls:Миколюнас1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuvas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Sauļus Mikoļūns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nospēlējis 101 maču, tādējādi viņš ir spēlēm bagātākais Lietuvas izlases futbolists? * ... '''[[Krievu Atbrīvošanas armija|Krievu Atbrīvošanas armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Trešā reiha]] pusē [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Andrejs Vlasovs|Andreja Vlasova]] vadībā, veidoja galvenokārt [[Brīvprātīgais|brīvprātīgie]] no padomju pārbēdzējiem, [[Kara gūsteknis|karagūstekņiem]] un [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] dalībniekiem? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 20. janvārī [[Krimas apgabals|Krimas apgabalā]] notika [[referendums]] par '''[[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas Autonomās Padomju Sociālistiskā Republikas]]''' atjaunošanu, kas bija pirmais plebiscīts [[PSRS]] vēsturē; par Krimas APSR atjaunošanu nobalsoja 1 343 855 cilvēki jeb 93,26 % no visiem balsstiesīgajiem? [[Attēls:Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā.jpg|border|right|50px]] * ... '''"[[Deklarācija par valsts varu|Deklarāciju par valsts varu]]"''', kurai sekoja deklarācija '''"[[Par Latvijas iestāšanos PSRS]]"''' <small>(abas attēlā)</small>, [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 21. jūlijā pieņēma [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], kurā [[1918. gads Latvijā|1918. gada]] 18. novembrī bija notikusi [[Latvijas valsts pasludināšana]]? * ... saskaņā ar prūšu [[ģenerālis|ģenerāļa]] un kara teorētiķa [[Karls fon Klauzevics|Karla fon Klauzevica]] teikto '''[[pretuzbrukums]]''' ir visefektīvākais līdzeklis, lai piespiestu uzbrucēju atteikties no uzbrukuma plāniem? * ... '''[[Pāces pilskalns]]''', kas atrodas [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] [[Pāce (Dundagas pagasts)|Pācē]], mūsdienās veido Pāces dzirnavezera [[Sala|salu]]? [[Attēls:Rutabaga, variety nadmorska.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kālis]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti tuvi radniecīgs ar [[Rapsis|rapsi]], kas ir cita ''Brassica napus'' [[pasuga]], bet šī [[suga]] radās kā [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] starp [[Dārza kāposts|kāpostiem]] un [[Rācenis|rāceņiem]]? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] [[Narva (upe)|Narvas upē]] izveidotā '''[[Narvas ūdenskrātuve]]''', pa kuru iet [[Igaunija]]s un [[Krievija]]s robeža, tika uzpludināta, lai varētu darboties mūsdienās Krievijai piederošā Narvas HES? * ... no 1945. līdz 1954. gadam '''[[Krimas apgabals (PSRS)|Krimas apgabals]]''' ietilpa [[Krievijas PFSR]] sastāvā, bet no 1954. līdz 1991. gadam — [[Ukrainas PSR]] sastāvā? [[Attēls:Burned Georgian T-72 tank in Tskhinvali.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kauja par Chinvalu (2008)|kauja par Chinvalu]]''' bija vienīgā lielā [[kauja]] [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Krievijas—Gruzijas karā]] <small>(attēlā iznīcināts [[Gruzija]]s [[T-72]] [[tanks]] [[Chinvala|Chinvalā]])</small>? * ... '''[[mākslas peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|mākslas peldēšanas programmā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas, lai nostiprinātu [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]] un paplašinātu valstu dažādību kvalifikācijas procesā? * ... vēsturiskā spiegu drāmas seriāla '''"[[Amerikāņi (seriāls)|Amerikāņi]]"''' darbība norisinās [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pēc [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] inaugurācijas [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā 1981. gada janvārī un noslēdzas neilgi pirms ASV un [[Padomju Savienība|PSRS]] līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju parakstīšanas 1987. gada decembrī? [[Attēls:Mayr_Hayrenik.jpg|border|right|50px]] * ... piemineklis '''[[Māte Armēnija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Armēnija]]s galvaspilsētas [[Erevāna]]s centrā tika uzbūvēts 1950. gadā kā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] piemineklis, bet 1962. gada pavasarī Staļina skulptūru noņēma un 1967. gadā tās vietā novietoja esošo tēlu? * ... daļa [[emigranti|emigrantu]], kas pameta dzimteni pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]], atgriezās [[Padomju Savienība|PSRS]], bet lielākā daļa '''[[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]]''' bija kategoriski pret atgriešanos un iesaistījās [[Ideoloģija|ideoloģiskajā]] cīņā pret padomju [[Aģitācija|aģitāciju]]? * ... '''[[logogramma]]''' vai hieroglifs apzīmē [[vārds|vārdu]] vai [[morfēma|morfēmu]]; logogrāfiskās [[rakstība]]s ir vienas no izplatītākajām — tās lieto ap 20 % pasaules iedzīvotāju [[Ķīna|Ķīnā]], [[Japāna|Japānā]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]? [[Attēls:Палеонтологический музей Орлова (20221008143757).jpg|border|right|50px]] * ... [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga '''''[[Bothriolepis maxima]]''''' <small>(attēlā)</small>, kuras [[fosilija]]s lielā skaitā atrastas [[Latvija]]s teritorijā, ir izmēros lielākais zināmais [[Botriolepji|botriolepis]]? * ... saskaņā ar 2002. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem '''[[islāms Ziemeļmaķedonijā|musulmaņi Ziemeļmaķedonijā]]''' bija vairāk nekā 30 % iedzīvotāju, kas izvietojušies lielākoties [[Ziemeļmaķedonija]]s ziemeļrietumu un rietumu daļā? * ... '''[[1585. gads Latvijā|1585. gada]]''' 10. aprīlī ar Kronborgas miera līgumu [[Dānijas Karaliste]] atteicās no [[Kurzemes bīskapija]]s par labu [[Polijas-Lietuvas ūnija]]i, ar to noslēdzot [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma karu]]? [[Attēls:Coffea canephora.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kafijkoku ģints|kafijkoku ģintī]]''' ir klasificētas vairāk nekā 120 sugas, taču [[kafija]]s tirdzniecība balstās uz divām — ''Coffea arabica'' un ''Coffea canephora'' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] dzīvojošie '''[[adžāri]]''' piekopj gan [[Pareizticība|pareizticību]], gan [[Islāms|islāmu]], kas ir izplatīts [[Adžārija]]s austrumos un dienvidos, kur [[Musulmaņi|musulmaņu]] skaits var pārsniegt 90 %? * ... '''[[Burāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' notika [[Marseļa]]s ostā [[Francija]]s dienvidu piekrastē? [[Attēls:2016 2017 UCI Track World Cup Apeldoorn 43.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada ''[[Tour de Suisse]]'' piektā posma laikā [[Šveice]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Džino Mēders]]''' <small>(attēlā)</small> krita pagriezienā, nobraucienā no posma augstākā punkta Albula pārejā, un dienu vēlāk, 16. jūnijā, sportists no gūtajiem savainojumiem nomira? * ... '''[[islāms Eiropā]]''' ir otrā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s? * ... 2023. gadā ''[[Microsoft]]'' uzsāka darbu pie būtiskām izmaiņām '''''[[Microsoft Bing]]''''' meklētājprogrammā, tostarp tajā iekļaujot jaunu [[Sarunbots|sarunbota]] funkcionalitāti ''Bing AI'', kas ir balstīta uz ''[[OpenAI]]'' izstrādāto ''[[GPT-4]]''? [[Attēls:Mazirbes luterāņu baznīca 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[1923. gads Latvijā|1923. gadā]] '''[[Mazirbes luterāņu baznīca|Mazirbes luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika iesvētīts pirmais [[lībiešu karogs]]? * ... '''[[kara komunisms|kara komunisma]]''' rezultātā [[1920. gads|1920. gadā]] [[darba ražīgums]] [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijā]], tostarp masveida [[Nepietiekams uzturs|nepietiekama uztura]] dēļ, samazinājās līdz 18 % no pirmskara līmeņa? * ... '''[[Irānas Azerbaidžāna]]s''' teritorija ir daudz plašāka nekā [[Kaukāzs|Kaukāza]] [[Azerbaidžānas Republika]]s teritorija, un to galvenokārt apdzīvo [[azerbaidžāņi]] ([[Irānas azerbaidžāņi]])? [[Attēls:Cardinal Jerzy Radziwiłł.PNG|border|right|50px]] * ... '''[[1586. gads Latvijā|1586. gadā]]''' Livonijas vietvaldi [[Georgs Radvils|Georgu Radvilu]] <small>(attēlā)</small> iesvētīja par [[Romas Katoļu baznīca]]s [[kardināls|kardinālu]], bet pēc [[Polijas karalis|Polijas karaļa]] [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] nāves 12. decembrī viņš pārtrauca pildīt savus [[Livonijas hercogiste]]s administratora pienākumus? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā]]''' uzvarēja vienā spēlē (2:0 savā laukumā pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]]), bet zaudēja visās pārējās spēlēs un ierindojās pēdējā vietā grupā? * ... [[Pjotrs Kropotkins]] tiek uzskatīts par galveno '''[[anarhokomunisms|anarhokomunisma]]''' idejas teorētiķi, kas tai piešķīra saskaņotu, pabeigtu formu, taču viņš nebija pirmais anarhokomunists? [[Attēls:Haruka Kitaguchi Budapest 2023(2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] '''[[Haruka Kitaguči]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar rezultātu 65,80 m un kļuva par pirmo [[Japāna]]s [[šķēpmetēja|šķēpmetēju]], kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēlēs? * ... [[Jeņiseja]]s vidustecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Krasnojarskas ūdenskrātuve]]s''' aizsprosts sākts būvēt [[1955. gads|1955. gadā]] kā [[komjaunatne]]s triecienceltne, un tā izveidotā [[ūdenskrātuve]] stiepjas 388 km garumā? * ... [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Galaktikas sargi: 3. daļa]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 845 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]], kļūstot par [[2023. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko 2023. gada filmu]]? [[Attēls:T-90 tank during the Victory Day parade in 2009.jpg|border|right|50px]] * ... laika posmā no 2001. līdz 2010. gadam [[Krievija]]s [[tanks]] '''[[T-90]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaulē pārdotāko jauno pamattanku? * ... kopš 1970. gadiem [[Kanāda|Kanādā]], '''[[Džeimsa līča projekts|Džeimsa līča projektā]]''' ir uzbūvētas vienpadsmit [[hidroelektrostacija]]s, kuras saražo apmēram pusi no [[Kvebeka]]s kopējās [[elektroenerģija]]s, pārspējot, piemēram, [[Beļģija|Beļģijā]] ražoto? * ... '''[[Jakutu sacelšanās]]''', kuru [[Sarkanā armija]] apspieda [[1923. gads|1923. gada]] pavasarī un vasaras sākumā [[Ivans Strods|Ivana Stroda]] vadībā, bija pēdējā [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] epizode? [[Attēls:Daugavgriva1601.jpg|border|right|50px]] * ... [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā '''[[1600. gads Latvijā|1600. gadā]]''' [[Zviedrija]]s karaspēks karaļa [[Kārlis IX|Kārļa IX]] vadībā ieņēma visu [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s teritoriju, izņemot galvenos nocietinājumus gar [[Daugava]]s upi, proti, [[Daugavgrīva]]s <small>(attēlā 1601. gada gravīrā)</small>, [[Rīga]]s un [[Koknese]]s cietokšņus? * ... [[Volga]]s augštecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Ribinskas ūdenskrātuve]]s''' aizpildīšanai, kas turpinājās līdz [[1947. gads|1947. gadam]], tika pārvietoti 130 000 iedzīvotāji no Mologas pilsētas un 663 ciemiem? * ... '''[[Telavivas "Hapoel"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 13 augstākās līgas tituliem un 16 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Salix alba - Lake Constance.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltais vītols]]''' <small>(attēlā)</small> no citiem [[vītoli]]em ir viegli atšķirams pēc lielā auguma un ar zīdainiem matiņiem klātām, vairāk vai mazāk sudrabainām [[lapas|lapām]]? * ... 2022. gadā '''[[krievu valoda Izraēlā|krievu valodu Izraēlā]]''' lietoja aptuveni 15 % jeb 1,3 mlj [[Izraēla]]s iedzīvotāju; lielais [[krievvalodīgie|krievvalodīgo]] skaits apgrūtina viņu integrāciju Izraēlas sabiedrībā? * ... [[Kanāda|Kanādā]], [[Labradoras pussala]]s ziemeļos esošais plašais '''[[Ungavas līcis]]''' atrodas tuvu [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]], no kura to šķir tikai [[Hudzona šaurums]], tomēr tas ir piederīgs [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānam]]? [[Attēls:1905. gada 15. decembrī nodedzinātā Rudbāržu pils.jpeg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Rudbāržu muiža|Rudbāržu muižas pili]]''' nodedzināja <small>(attēlā pēc ugunsgrēka)</small>, bet 1908. gadā atjaunoja arhitekta Leo Reinīra vadībā? * ... [[aizsprosts]] [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]] [[Kanāda|Kanādā]], kas norobežo pēc tilpuma septīto lielāko [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] pasaulē '''[[Vilistona ezers|Vilistona ezeru]]''', ir 183 m augsts un ir viens no pasaulē augstākajiem grunts dambjiem? * ... '''[[Haifas "Maccabi"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 15 augstākās līgas tituliem un 6 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Faith Kipyegon London 2017.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Feita Kipjegona]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne vien trīskārtēja olimpiskā čempione [[1500 metri|1500 metru distancē]], bet arī vairākkārt labojusi [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] tajā, kā arī ir rekordiste jūdzes distancē un bijusi rekordiste arī [[5000 m]] distancē? * ... '''[[krievu valoda Baltkrievijā]]''' ir viena no divām [[Baltkrievija]]s [[Valsts valoda|valsts valodām]], kā sekas [[Referendums Baltkrievijā (1995)|1995. gada referenduma]] rezultātiem, kad 83,3 % piedalījušos iedzīvotāju nobalsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu [[krievu valoda]]i? * ... '''[[etiolācija]]s''' procesā [[augi]]em [[gaisma]]s trūkuma dēļ neveidojas [[hloroplasti]], tie izstīdzē un kļūst bāli? [[Attēls:Aliviadero del embalse Macagua.jpg|border|right|50px]] * ... [[Orinoko]] kreisā krasta pieteka '''[[Karoni]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no jaudīgākajām [[upe|upēm]] pasaulē pēc vidējās caurteces attiecībā pret [[upes baseins|upes baseinu]]; tās ielejā uzbūvētas četras [[hidroelektrostacija]]s, tajā skaitā viena no jaudīgākajām pasaulē — [[Guri ūdenskrātuve|Simona Bolivara HES]]? * ... ar izcīnītiem 16 [[Katara]]s čempionu tituliem '''''[[Al Sadd SC]]''''' ir veiksmīgākais šīs valsts [[futbola klubs]]? * ... tiek uzskatīts, ka pirmais no eiropiešiem '''[[Džeimsa līcis|Džeimsa līci]]''' mūsdienu [[Kanāda]]s vidienē ir apmeklējis [[angļi|angļu]] kuģotājs [[Henrijs Hadsons]] [[1610. gads|1610. gadā]], bet nosaukts tas ir par godu velsiešu kapteinim Tomasam Džeimsam, kurš pētījis šo apvidu 1630.—1631. gadā? [[Attēls:Bierbrauer.jpg|border|right|50px]] * ... jau [[Agrīnie viduslaiki|agrīnajos viduslaikos]] [[Eiropa|Eiropā]], galvenokārt [[Klosteris|klosteros]], '''[[alus darīšana]]''' tika veikta profesionāli, attīstot to tā tehnoloģiju, jo īpaši sākot izmantot [[Apiņi|apiņus]] kā konservantu; [[alus|alu]] parasti darīja ziemeļu reģionos, kur klimatiskie apstākļi neļāva audzēt [[vīnogas]] <small>(attēlā 16. gadsimta vācu aldari)</small>? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas čempionātā basketbolā sievietēm]]''' [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas basketbola izlase]] turnīru noslēdza 13. vietā, neizkļūstot no apakšgrupas, lai gan pirmajā spēlē uzvarēja vēlāko finālisti [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spānijas izlasi]]? * ... no 2012. līdz 2018. gadam '''[[krievu valoda Ukrainā]]''' bija [[oficiālā valoda]] dienvidu un austrumu reģionos? [[Attēls:C5 plum pox resistant plum.jpg|border|right|50px]] * ... pasaulē vislielākais '''[[plūme|plūmju]]''' <small>(attēlā)</small> audzētājs ir [[Ķīna]], kam seko [[Rumānija]] un [[Serbija]]? * ... '''[[Kahovkas HES]]''', kuras dambi [[2023. gads|2023. gada]] 6. jūnijā sagrāva [[Krievija]]s spēki, izraisot '''[[ekocīds|ekocīdu]]''' un [[plūdi|plūdus]] upes lejtecē, ir pēdējā, sestā spēkstacija [[Dņepra]]s [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]] kaskādē? * ... [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]] no [[Rijāda]]s '''''[[Al Hilal SFC]]''''' ir tituliem visbagātākais [[Āzija]]s klubs; ar 18 iegūtiem Saūda Arābijas čempionu tituliem, tas ir titulētākais klubs valstī un ir izcīnījis četrus [[AFC Čempionu līga]]s titulus, kas ir līgas rekords? [[Attēls:Mick Schumacher - 2022236170142 2022-08-24 Champions for Charity - Sven - 1D X MK II - 0047 - B70I2057.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[autosportists]] '''[[Miks Šūmahers]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir piedalījies divās ''[[Formula 1]]'' sezonās, pārstāvot ''[[Haas F1|Haas]]'' komandu, ir septiņkārtējā ''Formula 1'' pasaules čempiona [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] dēls? * ... 2022. gadā [[Šahs|šaha]] vietne, forums un [[sociālais tīkls]] '''''[[Chess.com]]''''' sasniedza 100 miljonu lietotāju atzīmi? * ... '''[[Masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā (2023)|masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā]]''' [[2023. gads|2023. gada]] jūnija sākumā prasīja 47 cilvēku dzīvību, bet kopumā no saindēšanās cieta 106 cilvēki? [[Attēls:Маргарита Симоньян 05 (29-11-2017) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] februārī [[Krievija]]s [[Propaganda|propagandiste]] '''[[Margarita Simonjana]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vladimirs Solovjovs (žurnālists)|Vladimira Solovjova]] šovā pauda pārliecību, ka Krievija uzvarēs [[Ukraina|Ukrainu]] "divās dienās", un tika izsmieta plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma]] neveiksmes? * ... '''[[Manikuagānas ūdenskrātuve]]i''' 1960. gados applūdinot senu [[triecienkrāteris|triecienkrāteri]], izveidotā '''[[Renē Levasēra sala]]''' ir pēc platības lielāka par to aptverošo [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] un ir otra lielākā ezeru [[sala]] pasaulē pēc [[Manitulina]]s [[Hūrons|Hūrona]] ezerā? * ... [[Saūda Arābija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Džida]]s '''''[[Al-Ittihad Club]]''''' ir dibināts 1927. gadā, kopš tā laika tas vienmēr ir piedalījies augstākajā valsts līgā un ir vecākais joprojām pastāvošais [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Mukesh Ambani.jpg|border|right|150px]] * ... [[Indija]]s miljardieris '''[[Mukešs Ambani]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātākais cilvēks [[Āzija|Āzijā]] un viens no 20 bagātākajiem pasaulē? * ... '''[[kristianizācija]]''' sākās [[Romas impērija|Romas impērijā]], kad pirmie [[Jēzus Kristus|Jēzus]] sekotāji kļuva par ceļojošiem sludinātājiem? * ... no 1565. līdz 1821. gadam '''[[Spāņu Ostindija]]''' bija daļa no [[Jaunspānija]]s vicekaralistes un tika pārvaldīta no [[Mehiko]], bet pēc [[Meksika]]s neatkarības iegūšanas [[kolonija]]s tika pārvaldītas tieši no [[Spānijas Impērija]]s galvaspilsētas [[Madride]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilze Liepa 3.jpg|border|right|150px]] * ... 2000. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotāja]]i un [[aktrise]]i '''[[Ilze Liepa (balerīna)|Ilzei Liepai]]''' <small>(attēlā)</small> piešķīra [[Lietuva]]s pilsonību par īpašiem nopelniem, taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] viņa atbalstīja karu, un 2024. gadā viņas Lietuvas [[pilsonība]] tika anulēta? * ... '''[[1712. gads Latvijā|1712. gada]]''' vasarā [[Jelgava|Jelgavā]] ieradās [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] atraitne [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameita [[Anna I|Anna]] un viņas hofmeistars [[Pēteris Bestuževs|Pēteris Bestuževs-Rjumins]]? * ... '''[[Michelin ceļvedis|''Michelin'' ceļvežus]]''' sāka izdot [[Francija]]s riepu ražošanas uzņēmuma ''[[Michelin]]'' īpašnieks [[Andrē Mišlēns]] ar mērķi veicināt auto tūrismu, apmeklējot labākos restorānus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Momotombo - N3A8108 (22873883634).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Momotombo|Momotombo vulkāns]]''' <small>(attēlā 2015. gada izvirduma laikā)</small> ir viens no [[Nikaragva]]s simboliem? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] Franču Maroka ieguva neatkarību, un [[Spānija]] atdeva [[Maroka]]i arī lielāko daļu savu teritoriju '''[[Spānijas Maroka|Spānijas Marokā]]''', saglabājot varu pār Spānijas suverēnajām teritorijām (tostarp [[Seuta|Seutu]] un [[Melilja|Melilju]]) un [[kolonija|kolonijām]] ārpus Marokas? * ... par pirmo [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] saformēto [[divīzija|divīziju]] [[1918. gads|1918. gada]] aprīlī kļuva '''[[Latdivīzija]]''', ko veidoja [[latviešu strēlnieki]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gary Payton II Wizards (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]] iekļautā [[Gērijs Peitons|Gērija Peitona]] dēls '''[[Gērijs Peitons II]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir profesionāls [[basketbolists]]; 2022. gadā kļuvis par [[NBA čempioni|NBA čempionu]] [[Goldensteitas "Warriors"]] sastāvā? * ... 2010. gadā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] pirmizrādi piedzīvoja [[Valdis Lūriņš|Valda Lūriņa]] režisētā izrāde "Latgola.lv", kas veidota pēc [[latgalieši|latgaliešu]] [[dramaturģe]]s un [[pedagoģe]]s '''[[Danskovīte]]s''' lugām "Ontans i Anne", bet 2014. gadā tai pievienojās arī otra daļa "Latgola.lv 2"? * ... 2000. gada [[Ķīna]]s, [[Ķīnas Republika|Taivānas]], [[Honkonga]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] cīņas mākslas [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir [[Ans Lī]], '''"[[Tīģeris un drakons]]"''', tiek dēvēta par vienu no visu laiku labākajām cīņas mākslas filmām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concepcion volcano in Nicaragua 2012.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Konsepsjons]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais no diviem [[vulkāni]]em, kas veido [[Ometepe]]s salu [[Nikaragvas ezers|Nikaragvas ezerā]] (otrs ir neaktīvais [[Maderass]])? * ... [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] ir daudz '''[[neinkorporēta teritorija|neinkorporētu teritoriju]]''', kamēr citās valstīs (arī [[Latvija|Latvijā]]) tādu ir maz vai nav vispār? * ... '''[[Tautonas kauja|Tautonas kauju]]''' [[1461. gads|1461. gada]] 29. martā [[Sarkanās un Baltās rozes karš|Rožu karu]] laikā [[Ziemeļjorkšīra|Ziemeļjorkšīrā]] uzskata par lielāko un asiņaināko kauju [[Anglija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Медовик.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[leģenda]] vēsta, ka '''[[medus kūka|medus kūku]]''' <small>(attēlā)</small> 19. gadsimtā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] esot izveidojis jauns pavārs, kurš strādājis pie ķeizarienes Elizabetes Aleksejevnas, tradicionālajās krievu [[Pavārgrāmata|pavārgrāmatās]] medus kūka minēta reti, toties popularitāti šis konditorejas izstrādājums ieguva [[Padomju Savienība|padomju]] laikā? * ... 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Neatkarīgā filma|neatkarīga]] spraiga sižeta [[Vesterns|vesterna]] filma '''"[[El Mariači]]"''' bija ļoti veiksmīga un tai tika izveidoti divi turpinājumi '''"[[Desperado]]"''' un "[[Reiz Meksikā]]"; tai pieder arī [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]], kā filmai ar vismazāko budžetu, kuras [[kases ieņēmumi]] ir pārsnieguši 1 miljonu ASV dolāru? * ... 1999. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotājs|baletdejotājam]] '''[[Andris Liepa|Andrim Liepam]]''' piešķīra [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]] par īpašiem nopelniem, bet 2007. gadā — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spitfire VC 103 MU.jpg|border|right|250px]] * ... '''''[[Supermarine Spitfire]]''''' <small>(attēlā)</small> bija vienīgais britu [[iznīcinātājs]], ko nepārtraukti ražoja visā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] kino un televīzijas producents '''[[Džerijs Brukhaimers]]''' ir viens no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] dibinātājiem un īpašniekiem? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s laikā [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[pasaules ekonomika]]''' samazinājās par 3,4 %? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shota Arveladze in FC Pakhtakor.jpg|border|right|200px]] * ... [[Gruzijas futbola izlase]]s rindās '''[[Šota Arveladze]]''' <small>(attēlā)</small> ir aizvadījis 61 maču, gūstot 26 vārtus, kas viņu padara par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju? * ... [[1873. gads Latvijā|1873. gadā]] '''[[Teodors Lodiņš]]''' [[Bauska|Bauskā]] no uzņēmēja Judeloviča iegādājās Celherta alus brūzi, ko paplašināja un modernizēja; pēc saražotās produkcijas apjoma tā bija lielākā [[alus]] darītava [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]? * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]] notikusī '''[[Otrā kauja pie Ipras]]''' bija pirmā [[kauja]], kurā [[Vācijas Impērija]] izmantoja [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barbadian Money.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Barbadosas dolārs]]''' <small>(attēlā)</small> ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]] ar precīzu attiecību 2:1? * ... [[mīti]]em un nostāstiem par '''[[feja|fejām]]''' [[Eiropas tautas|Eiropas tautu]] [[folklora|folklorā]] nav vienotas izcelsmes, tie drīzāk ir tautas [[ticējumi|ticējumu]] apkopojums no dažādiem avotiem? * ... '''[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca]]''' ir viena no divām [[Latvijas PSR|padomju varas gados]] [[Latvija|Latvijā]] uzceltajām [[Baznīca (celtne)|baznīcām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Celtics at Wizards 2024-12-046 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gadā uzvarot [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] turnīrā, [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Džo Mazulla]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko treneri, kurš uzvarējis [[NBA finālsērija|NBA finālsērijā]] kopš [[Bills Rasels|Billa Rasela]] [[1968.—1969. gada NBA sezona|1969. gadā]]? * ... '''[[14. gadsimts p.m.ē.|14. gadsimtā p.m.ē.]]''' bija [[Mikēnu civilizācija]]s ziedu laiki [[Grieķija|Grieķijā]]? * ... '''[[margarīns]]''' tika izstrādāts kā alternatīva [[sviests|sviestam]] un ir kļuvis populārs dažādu ēdienu un konditorejas izstrādājumu pagatavošanā, tomēr, salīdzinājumā ar sviestu, margarīnam ir augsts piesātināto [[taukskābes|taukskābju]] saturs, kas ir saistīts ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:ET Axum asv2018-01 img34 view from hill.jpg|border|right|200px]] * ... [[Etiopija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Aksuma]]''' <small>(attēlā)</small> ir sena pilsēta, tā bija [[Aksumas valsts]] galvaspilsēta no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 10. gadsimtam mūsu ērā? * ... tiešsaistes [[enciklopēdija|enciklopēdiju]] [[angļu valoda|angļu valodā]], kas pastāvēja no 1999. līdz 2003. gadam, '''''[[Nupedia]]''''' izveidoja [[Džimijs Veilss]], kurš ir arī [[Vikipēdija]]s izveidotājs? * ... plašāku popularitāti '''[[Putina pils]]''' ieguva [[2021. gads|2021. gadā]], kad [[Krievija]]s opozicionārs [[Aleksejs Navaļnijs]] publicēja dokumentālo filmu "[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sugar apple on tree.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zvīņainā anona|zvīņainās anonas]]''' [[auglis]] <small>(attēlā)</small> ir ēdams un sarunvalodā tiek saukts par cukurābolu? * ... [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Zviedrija]]s karaspēks [[feldmaršals|feldmaršala]] [[Roberts Duglass|Roberta Duglasa]] vadībā no '''[[Emburgas pils]]''' pa [[Lielupe|Lielupi]] laivās uzbruka [[Jelgava]]i un sagūstīja [[hercogs Jēkabs|hercogu Jēkabu]]; kara laikā sagrauto Emburgas pili pēc tam vairs neatjaunoja? * ... 2015.—2016. gada sezonā '''[[Erans Zahavi]]''' uzstādīja [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas futbola Premjerlīgas]] rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem sezonas laikā (35 vārti), un tādu pašu rekordu 2019. gadā viņš uzstādīja arī [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgā]] (29 vārti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roger Vadim - still.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]] '''[[Rožē Vadims]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis precējies ar [[Brižita Bardo|Brižitu Bardo]] un [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]], bet no 1961. līdz 1964. gadam viņa partnere bija [[Katrina Deneva]]? * ... [[Gajāna]]s rietumu daļas '''[[Esekibo]]''', kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no Gajānas teritorijas, piederību apstrīd [[Venecuēla]]? * ... no 7. līdz 11. gadsimtam pastāvējusī '''[[Šrīvidžaja]]''' bija pirmā valsts, kas dominēja lielākajā daļā [[Dienvidaustrumāzija]]s rietumu jūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK3B0118 polsstok dames mccartney.jpg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā debitējot [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]], 19 gadu un 252 dienu vecumā '''[[Elaiza Makartnija]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] ar rezultātu 4,80 m, kļūstot par jaunāko olimpisko medaļnieci šajā disciplīnā un uzstādot [[Jaunzēlande]]s rekordu? * ... '''[[drukas spiede|drukas spiedi]]''' jeb iespiedmašīnu [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] izgudroja [[Johans Gūtenbergs]], un tā palīdzēja padarīt [[grāmata]]s un citus rakstus pieejamus plašām cilvēku masām, ne tikai atsevišķiem cilvēkiem? * ... [[Rīga]] ir vienīgā [[galvaspilsēta]], kuru šķērso '''[[57. ziemeļu paralēle]]''' un '''[[24. austrumu meridiāns]]''', tādēļ tos reizēm dēvē par Rīgas paralēli un Rīgas meridiānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jean Thurel 1788 (1804), par Antoine Vestier.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s armijas [[karavīrs]] fuzilieris ar ārkārtīgi ilgu militāro karjeru '''[[Žans Tirels]]''' <small>(attēlā)</small> piedzima [[Luijs XIV|Luija XIV]] valdīšanas laikā, bet miris [[Napoleons Bonaparts|Napoleona I]] valdīšanas laikā un dzīvoja trīs dažādos gadsimtos? * ... [[erotika|erotisko]] romānu [[rakstniece]]s '''[[Karīna Gleitnere|Karīnas Gleitneres]]''' pirmais [[romāns]] "Saplēstās mežģīnes" tika izdots 2017. gadā, un kopš tā laika autore ir izdevusi vairākus citus romānus, "gūstot Latvijas mērogam neraksturīgus panākumus"? * ... '''[[ziemas saulgrieži|ziemas saulgriežus]]''' sauc arī par ziemas saulstāvjiem jeb solstīciju, jo pirms un pēc saulgriežiem [[Saule]] vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs [[horizonts|horizonta]], tāpat [[ēna|ēnu]] garums mainās ļoti lēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 12.5 km Pursuit by Sandro Halank–055.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem|biatlona masu startā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Norvēģija]]s sportists '''[[Juhanness Tīngnēss Bē]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva savu ceturto zelta medaļu [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Papes Ornitoloģisko pētījumu centrs]]''' darbojas kopš [[1966. gads Latvijā|1966. gada]] rudens, veicot pētījumus rudens migrācijas sezonā: ceļojošo [[putni|putnu]] un [[sikspārņi|sikspārņu]] ķeršanu un gredzenošanu? * ... '''[[3. tūkstošgade pirms mūsu ēras|3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras]]''' lielākoties pasaulē bija [[akmens laikmets]], bet atsevišķās teritorijās notika pāreja uz [[bronzas laikmets|bronzas laikmetu]] un attīstījās pirmās lielās civilizācijas — [[Senā Ēģipte]], [[Senā Divupe]], [[Senā Indija]] un [[Senā Ķīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bastogne JPG02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Beļģija]]s pilsēta '''[[Bastoņa]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[riteņbraukšana]]s sacensību [[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] pusceļā, kas ir vienas no senākajām un prestižākajām viendienas sacensībām profesionālās [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensību kalendārā un pirmoreiz notika [[1892. gads|1892. gadā]]? * ... šaušanai ar '''[[muskete|musketi]]''' [[musketieri]] izmantoja furketi jeb balsta dakšu? * ... sākotnēji '''[[abra]]s''' izgatavoja no gareniski pāršķelta un izdobta koka [[stumbrs|stumbra]], bet no 19. gadsimta tās sāka izgatavot mucenieki no [[apse]]s, [[liepas]], [[bērzi|bērza]] vai citas [[koksne]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cephalodiscus nigrescens.jpg|border|right|200px]] * ... ir zināmas ap 25 mūsdienās dzīvojošas '''[[spārnžauņi|spārnžauņu]]''' sugas <small>(attēlā ''Cephalodiscus nigrescens'')</small>, taču zināmi arī vairāku simtu izmirušu [[Ģints (bioloģija)|ģinšu]] pārstāvji, no kuriem daži ir pat no [[Kembrijs|kembrija]] perioda? * ... lai arī katras valsts [[jurisdikcija]]i parasti ir savi [[kuģniecība]]s nozares [[tiesību akti]], industrijas starptautiskā daba un nepieciešamība pēc vienveidības kopš 20. gadsimta sākuma ir novedusi pie ievērojamas starptautisko '''[[kuģošanas tiesības|kuģošanas tiesību]]''' attīstības? * ... [[angļi|angļu]] [[futbolists]] un futbola [[treneris]] '''[[Harijs Rednaps]]''' ir tēvs futbolistam [[Džeimijs Rednaps|Džeimijam Rednapam]] un tēvocis [[Frenks Lampards|Frenkam Lampardam]], kurš pie viņa spēlēja ''[[West Ham United]]'' rindās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodora mosaic - Basilica San Vitale (Ravenna) v2.jpg|border|right|150px]] * ... pēdējā [[Romas imperators|Romas imperatora,]] kuram dzimtā valoda bija [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Justiniāns I|Justiniāna I]] dzīvesbiedre '''[[Teodora]]''' <small>(attēlā)</small> izcēlās ne tikai ar skaistumu, bet arī izcilu prātu, tālredzību un aukstasinību, un, būdama enerģiska, uzņēmīga, valdonīga un viltīga, bija patstāvīga [[Bizantijas Impērija|Bizantija]]s politikā un galma intrigās? * ... '''[[Rafaha]]s''' dienvidu daļā atrodas [[Ēģipte]]s un [[Gazas josla]]s robežšķērsošanas punkts; līdz brīdim, kad [[Hamās]] [[2007. gads|2007. gadā]] pārņēma Gazas joslu, šo robežšķērsošanas punktu kontrolēja [[Izraēla]] un [[Eiropas Savienība]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Jēkabs Kalenda]]''' pirms bobsleja nodarbojās ar [[smaiļošana|smaiļošanu]], ir piedalījies Eiropas čempionātā junioriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Parazoanthus axinellae (Schmidt, 1862) 0.jpg|border|right|200px]] * ... parasti '''[[zooīdi]]''' ir [[Daudzšūnu dzīvnieki|daudzšūnu]] koloniāli organismi, kuru uzbūve ir līdzīga radniecīgiem savrupiem organismiem <small>(attēlā [[Sešstarainie koraļļi|sešstarainā koraļļa]] ''Parazoanthus axinellae'' zooīdi)</small>? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] [[rakstnieks|rakstnieka]] un [[retorika]]s skolotāja '''[[Apūlijs|Apūlija]]''' ievērojamākais darbs "Zelta ēzelis" ("Metamorfoze") tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem pilnvērtīgajiem [[proza]]s darbiem pasaulē? * ... lai [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] filma '''"[[Janvāris (filma)|Janvāris]]"''', kuras sižets norisinās [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] janvārī [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]], vairāk vizuāli līdzinātos 1990. gadiem un tajā iekļautajiem oriģinālajiem dokumentālajiem videokadriem, filmas uzņemšanā izmantotas astoņu milimetru un ''Betacam'' formātu [[video kamera|kameras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svedjenäva-2788 - Flickr - Ragnhild & Neil Crawford.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bohēmijas gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk sastopama [[Zviedrija|Zviedrijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti; tā ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā? * ... [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] un daļējas [[mobilizācija]]s izsludināšana, pēc ekspertu domām, būs demogrāfisks pārbaudījums [[Krievija]]i, kura pārdzīvo '''[[demogrāfiskā krīze Krievijā|demogrāfisko krīzi]]'''? * ... '''[[radioterapija|radioterapiju]]''' jeb staru terapiju, kurā izmanto [[jonizējošais starojums|jonizējošo starojumu]], lai iznīcinātu vai ierobežotu [[audzējs|audzēja]] augšanu, izmanto gan [[ļaundabīgs audzējs|ļaundabīgu audzēju]], gan labdabīgu audzēju ārstēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dodgers at Nationals (53677192000) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads sportā|2023. gadā]] [[Japāna]]s [[beisbols|beisbola]] spēlētājs '''[[Šohei Otani]]''' <small>(attēlā)</small> parakstīja 10 gadu līgumu ar [[Losandželosas "Dodgers"]] 700 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] vērtībā, kas kļuva par rekordlīgumu beisbola un visu Ziemeļamerikas sporta veidu vēsturē? * ... '''[[Kagajana]]''' [[Lusonas sala]]s ziemeļos ir [[Filipīnas|Filipīnu]] garākā [[upe]] un lielākā pēc ūdens caurplūdes? * ... '''[[Varakļānu vēsture|Varakļāni vēsturē]]''' pirmo reizi pieminēti 1226. gadā, kad ''Warka'' minēts kā novads, kuru [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam, bet 1483. gadā pirmoreiz minēta apdzīvota vieta tagadējās [[Varakļānu pilsēta]]s vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enteropneusta USNM 1431735, MBIO32531, BMOO 08254 - Specimen Image.jpg|border|right|200px]] * ... lai iegūtu barību, daudzi '''[[zarnelpotāji]]''' <small>(attēlā ''Balanoglossus sp.'')</small> rij smiltis vai dubļus, kas satur organiskās vielas un [[Mikroorganismi|mikroorganismus]] (to sauc par detrīta barošanos), bet cita metode, ko daži zarnelpotāji izmanto barības iegūšanai, ir suspendēto organisko vielu daļiņu un mikroorganismu izfiltrēšana no ūdens, ko sauc par suspensijas barošanos? * ... saskaņā ar [[1897. gads|1897. gada]] [[tautas skaitīšana]]s rezultātiem '''[[Vjatkas guberņa]]''' ar vairāk nekā 3 miljoniem iedzīvotāju bija otrā visvairāk apdzīvotā guberņa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] aiz [[Kijivas guberņa]]s? * ... [[Itālija]]s '''[[Pantellerija (komūna)|Pantellerijas komūna]]''' atrodas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] uz vulkāniskās [[Pantellerija]]s salas starp [[Sicīlija|Sicīlijas salu]] un [[Āfrika|Āfriku]] (68 km līdz Āfrikai)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Indonesian Rupiah (IDR) banknotes.png|border|right|200px]] * ... '''[[Indonēzijas rūpija]]''' <small>(attēlā)</small> sīkāk dalās 100 senos, bet augstās [[inflācija]]s dēļ šāda nauda ikdienā netiek lietota; 2023. gada decembrī vienas Indonēzijas rūpijas vērtība bija 0,000059161595 [[eiro]]? * ... režisore [[Linda Olte]] sākotnēji apsvēra veidot [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]], taču trīs gadu garumā, pētot [[bērnu nams|bērnu namus]], runājot ar darbiniekiem, bērniem un speciālistiem, domu par dokumentālo filmu atmeta, bet tā vietā tapa sociāla [[drāmas filma|drāma]] '''"[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]"''', kas ietver visu to dokumentalitāti, kas sakrāta trīs gados? * ... '''[[Pī diena|Pī dienu]]''' par godu [[matemātika]]s konstantei [[pī]] (π) atzīmē [[14. marts|14. martā]] (3/14), kas sakrīt ar pī vērtību, ja to noapaļo ar diviem cipariem aiz komanta (3,14)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potato-Chips.jpg|border|right|200px]] * ... par '''[[kartupeļu čipsi|kartupeļu čipsu]]''' <small>(attēlā)</small> dzimteni uzskata [[Anglija|Angliju]]? * ... '''[[Plimuta (Masačūsetsa)|Plimuta]]''' ir nozīmīga vieta [[ASV vēsture]]i un kultūrai, šeit atradās kolonija, ko [[1620. gads|1620. gadā]] dibināja ar kuģi ''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'' atceļojušie angļu kolonisti (''Pilgrim Fathers''), izveidojot [[Jaunanglija|Jaunangliju]]; šeit notika arī pirmās [[Pateicības diena]]s svinības? * ... '''[[vendu valoda]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Zimbabve|Zimbabvē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shining Cranesbill (Geranium lucidum) - geograph.org.uk - 4065306.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[spožā gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti rets ievazāts (adventīvs) augs, kurš šeit ir ārpus dabiskā izplatības apvidus? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s [[televīzija]]s [[Detektīvs|detektīvseriālu]] '''"[[Nāve paradīzē]]"''' filmē [[Francijas aizjūras departamenti|Francijas aizjūras departamentā]] [[Gvadelupa|Gvadelupā]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnām]] piederošās '''[[Babujanas salas]]''' ir vulkāniskas izcelsmes, lielākoties kalnainas un atrodas aktīva [[vulkānisms|vulkānisma]] zonā; jaunākā no salām — Didikasa — radās [[1952. gads|1952. gadā]] zemūdens [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirduma]] rezultātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Estragon 1511.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[estragons|estragonam]]''' <small>(attēlā)</small> ir lineāras un šauras [[lapas]], kuras izžāvējot iegūst [[garšviela|garšvielu]] ar spēcīgu, saldenu garšu? * ... '''[[PSRS Tautas deputātu kongress]]''' bija vēlēts [[Padomju Savienība]]s [[parlaments]], kas darbojās [[perestroika]]s laikā no [[1989. gads|1989. gada]] 25. maija līdz [[1991. gads|1991. gada]] 5. septembrim? * ... [[Indija]]s [[Gudžarātas štats|Gudžarātas štatā]] esošā '''[[Rādžkota]]''' bija viena no straujāk augošajām [[pilsēta|pilsētām]] pasaulē laika posmā no 2006. līdz 2020. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv. Viktora kapela.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā 1960. gados draudzei atsavinātajā '''[[Varakļānu Svētā Viktora kapela|Varakļānu Svētā Viktora kapelā]]''' <small>(attēlā)</small> tikuši glabāti [[kolhozs|kolhoza]] graudi, bet pazemes telpās saimniekojuši vandaļi un dzērāji? * ... '''[[Batanas salas|Batanas salās]]''' un neapdzīvotajās Balintangas salās esošā '''[[Batanesa]]''' ir mazākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Filipīnu provinces|province]] gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita? * ... '''[[lingala]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Kongo Republika|Kongo Republikā]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrick Dempsey SiriusXM.jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris]] '''[[Patriks Dempsijs]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[sacīkšu braucējs]], piedalījies Deitonas un [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]]? * ... svarīgākie '''[[agroklimatiskie rādītāji]]''' [[Latvija]]s apstākļos ir [[temperatūra]] un [[mitrums]] veģetācijas periodā un zemākās temperatūras pārziemošanas laikā vai miera periodā? * ... '''[[banānu dzimta|banānu dzimtā]]''' klasificētie augi ir [[lakstaugi]] ar viltus [[Stumbrs|stumbru]], kuru veido pārklājošies [[lapas|lapu]] bazālie apvalki, kas liek dažiem dzimtas pārstāvjiem izskatīties kā [[koksne]]s kokiem; šāds stumbrs var sasniegt pat 15 metru augstumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Copenhagen Metro escalators.jpg|border|right|200px]] * ... salīdzinājumā ar [[lifts|liftu]] '''[[eskalatori]]''' <small>(attēlā eskalatori [[Kopenhāgena]]s metro)</small> spēj nodrošināt lielāku cilvēku plūsmu starp stāviem, tomēr tie ir lielāki un aizņem vairāk vietas nekā lifti? * ... daži kritiķi apgalvo, ka '''[[vēja parki]]em''' ir negatīva ietekme uz cilvēku [[veselība|veselību]], taču lielākā daļa pētnieku uzskata, ka šie apgalvojumi ir aplami un pieskaitāmi [[pseidozinātne]]i? * ... '''[[Pirmais Ķīnas—Japānas karš]]''' noslēdzās ar Simonoseki līgumu, kurā [[Ķīna]] atzina [[Japānas Impērija]]s pretenzijas uz [[Korejas pussala|Korejas pussalu]]; pēc šī kara ļoti pasliktinājās ķīniešu varenība, un citām valstīm kļuva vieglāk iegūt ietekmi par dažādām ķīniešu pārvaldītajām sfērām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Bout.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] 8. decembrī [[ASV]] uz 25 gadu cietumsodu notiesātais ieroču [[kontrabandists]] '''[[Viktors Buts]]''' <small>(attēlā)</small> atgriezās [[Krievija|Krievijā]] pēc tam, kad tika apmainīts pret amerikāņu [[basketboliste|basketbolisti]] Britniju Graineri, kura Krievijā bija notiesāta par [[Narkotikas|narkotiku]] [[Kontrabanda|kontrabandu]]? * ... '''[[1655. gads Latvijā|1655. gada]]''' jūlijā, [[Zviedrija]]s karaspēkam no [[Zviedru Vidzeme]]s iebrūkot [[Poļu Livonija]]s teritorijā, sākās [[Otrais Ziemeļu karš]] par [[Livonija]]s mantojumu? * ... saskaņā ar [[jūdaisms|jūdaisma]] mītiem, '''[[Lilita]]''' bija pirmā sieviete, ko Dievs radījis kopā ar pirmo cilvēku, [[Ādams|Ādamu]], tomēr viņa atteicās pakļauties Ādamam un tika izdzīta no [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārza]], pēc tam kļūstot par dēmonisku būtni, kas asociēta ar [[nakts|nakti]] un seksualitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavlova Cake.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pavlovas kūka]]''' <small>(attēlā)</small> tika radīta par godu slavenajai krievu baletdejotājai [[Anna Pavlova|Annai Pavlovai]], kas 20. gadsimta 20. gados viesojās [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]? * ... 2004. gada [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Austrija]]s kopražojuma [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskās]] [[kara filma]]s '''"[[Sakāve]]"''' darbība norisinās [[Berlīnes kauja]]s laikā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēgumā un ataino pēdējās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] (atveido [[Bruno Gancs]]) dienas? * ... '''[[Polijas—Lietuvas karš]]''' beidzās ar [[1920. gads|1920. gada]] 7. oktobrī parakstīto Suvalku vienošanos, ar ko tika noslēgts [[pamiers]] un noteiktas robežas starp [[Polija|Poliju]] un [[Lietuva|Lietuvu]], bet [[Viļņas apgabals]] tika pievienots Polijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial image of Stromboli (view from the northeast).jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]i piederošais '''[[Stromboli |Stromboli vulkāns]]''' <small>(attēlā)</small> nav norimis jau vairāk nekā 2000 gadus; tas ir viens no visaktīvākajiem [[vulkāni]]em pasaulē? * ... turpinoties [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajam Ziemeļu karam]] '''[[1659. gads Latvijā|1659. gadā]]''' [[Zviedrija|zviedru]] sagūstīto [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogu]] [[hercogs Jēkabs|Jēkabu]] un viņa ģimeni no [[Jelgava]]s pārveda uz [[Rīga|Rīgu]], bet vēlāk deportēja uz [[Ivangoroda]]s cietoksni [[Ingrija]]s rietumos? * ... laikā, kad [[spāņi]] iekaroja [[Kanāriju salas]], to pamatiedzīvotāji '''[[guanči]]''' pretojās iekarotājiem un turpmākajos gados lielākā daļa tika iznīcināti vai pārdoti [[verdzība|verdzībā]], bet atlikušie guanči sajaucās ar spāņiem, pievēršoties [[kristietība]]i un zaudējot savu dzimto valodu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Republic of Genoa.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Dženovas Republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> bija viena no vadošajām [[tirdzniecība]]s un jūras valstīm [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], izslavēta ar savu tirgotāju, jūras pārvedumu un [[banka|banku]] darbību? * ... kā jaunākie '''[[Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums|Latvijas Nemateriālais kultūras mantojuma]]''' sarakstā [[2023. gads|2023. gadā]] tika iekļauti [[Bārta]]s kultūrtelpa, sēņu [[Sēņošana|vākšana]] un [[Sēņu kulinārija|izmantošana]], Ziemeļlatgales celu jostiņu [[aušana]]s tradīcija un [[Piebalga]]s kultūrtelpa? * ... [[Zviedri|zviedru]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]] '''[[Lase Halstrēms]]''' kļuva pazīstams kā režisors gandrīz visiem popgrupas ''[[ABBA]]'' mūzikas video, bet vēlāk kļuvis par [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominētu kinorežisoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - Ligita Gintere.jpg|border|right|200px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Ligita Gintere]]''' <small>(attēlā)</small> no 2009. gada līdz 2021. gadam bija [[Jaunpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jaunpils novada domes priekšsēdētāja]] — vienīgā tā vadītāja [[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] pastāvēšanas vēsturē? * ... '''[[1662. gads Latvijā|1662. gadā]]''' bijušā [[Livonija]]s karaļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] mirstīgās atliekas ar kuģi no [[Piltene]]s aizveda uz [[Dānija|Dāniju]], lai tās pārapbedītu [[Roskildes katedrāle|Roskildes katedrālē]]? * ... [[Islāms|Islāma]] tradīcijā '''[[Arafāta kalns]]''' netālu no [[Meka]]s ir vieta, no kuras [[Muhameds]] [[632. gads|632. gada]] 6. martā teica savu pēdējo sprediķi; stāvēšana Arafāta kalnā musulmaņiem ir [[Hādžs|Hādža]] centrālais notikums, kura laikā ticīgie lūdz [[Allāhs|Allāhu]] piedot viņu grēkus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Autodromo aerea poster.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s '''[[Imola]]s''' komūna ir ievērojama ar to, ka tur atrodas [[Enco un Dino Ferrāri autodroms]] <small>(attēlā)</small>, kur norisinās ''[[Formula 1]]'' posms Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'', bet iepriekš šajā trasē norisinājās [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]? * ... '''[[herpetoloģija]]''' ir [[zooloģija]]s nozare, kas pēta [[abinieki|abiniekus]] un [[rāpuļi|rāpuļus]]? * ... kopš seriāla '''"[[Midsomeras slepkavības]]"''' pirmizrādes 1997. gadā tam ir bijuši divi galvenie varoņi: [[Džons Netlss]] kā vecākais detektīvinspektors '''[[Toms Bārnabijs]]''' līdz viņa aiziešanai no seriāla 13. sezonas beigās; pēc tam [[Nīls Dadžens]] kā vecākais detektīvinspektors Džons Bārnabijs, Toma jaunākais brālēns, kopš 14. sezonas sākuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Clear sky afternoon on the Ipswich Waterfront.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ipsviča]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no senākajām [[Anglija]]s [[pilsēta|pilsētām]]: [[Romas impērija]]s laikos pie mūsdienu [[Fīlikstova]]s bija romiešu nocietinājums, bet Ipsvičas apvidū atradās romiešu fermeru villas, kas iespējams, bijis apvidus administratīvais komplekss? * ... '''[[1721. gads Latvijā|1721. gada]]''' 10. septembrī [[Zviedrijas karalis]] Frederiks I parakstīja [[Nīštates miera līgums|Nīštates miera līgumu]], kurā [[Krievijas cars|Krievijas caram]] [[Pēteris Lielais|Pēterim I]] cedēja īpašuma tiesības uz [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] iekarotajām [[Livonija]]s, [[Igaunija]]s, [[Ingrija]]s provincēm un daļu no [[Karēlija]]s? * ... gada [[nokrišņu daudzums]] '''[[Nūbijas tuksnesis|Nūbijas tuksnesī]]''' nepārsniedz 25 mm, bet dažos gados [[nokrišņi|nokrišņu]] nav vispār? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia juncea.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[strelīciju ģints]]''' <small>(attēlā ''Strelitzia juncea'')</small> ir nosaukta par godu [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]]i? * ... saistībā ar [[islāms|islāma]] vēsturi, '''[[Kūfa]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] ir nozīmīga pilsēta; šeit atradās pirmā [[šiītu islāms|šiītu]] līdera [[Alī ibn Abū Tālibs|Alī ibn Abū Tāliba]] rezidence, un viņa māja ir šiītu musulmaņu svētā vieta? * ... [[Padomju Savienība]]s uzvara pār [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[Krievija|Krievijā]] ir īpaši izmantota [[Krievijas propaganda|propagandas]] nolūkos, attīstot '''[[Uzvaras kults|Uzvaras kultu]]''', lai attaisnotu agresīvu [[Ārpolitika|ārpolitiku]] un pastiprinātu militārismu [[Putinisms|putinisma]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:1718 Merk Grenadier Lange Kerls anagoria.JPG|border|right|150px]] * ... palielinoties gara auguma karavīru skaitam [[Prūsija]]s armijas 6. vecais prūšu [[kājnieki|kājnieku]] [[Pulks (armija)|pulks]] ieguva iesauku '''"[[Potsdamas milži]]"'''; pulka karavīru minimālais augums bija 1 metrs 88 centimetri <small>(attēlā grenadieris no [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdriha Vilhelma I]] Sarkanā bataljona)</small>? * ... 624. gada '''[[Bedras kauja]]''' ir ļoti nozīmīga [[islāms|islāma]] vēsturē, jo tiek uzskatīta par pirmo lielo [[musulmaņi|musulmaņu]] uzvaru: šajā kaujā [[Muhameds|Muhameda]] vadītie musulmaņi pieveica [[kuraišīti|kuraišītus]], lai gan kuraišītu armija bija daudz lielāka par Muhameda sekotāju karaspēku? * ... neraugoties uz sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām pārmaiņām kopš [[Padomju Savienība|PSRS]] laikiem, 2023. gadā [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] bija vislielākais '''[[krievu diaspora]]s''' īpatsvars (aptuveni 22 % no visiem [[iedzīvotāji]]em) starp visām pasaules valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haeckel Cystoidea.jpg|border|right|150px]] * ... viena no izmirušajām [[Adatādaiņi|adatādaiņu]] [[Klase (bioloģija)|klasēm]] '''[[jūras lodītes]]''' <small>(attēlā)</small> ārīgi atgādina [[jūras lilijas]], taču atšķirībā no tām jūras lodītēm ķermenis bija lodveidīgs, nevis kausveidīgs? * ... '''[[Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte|Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāti]]''' ir absolvējuši 43 [[Nobela prēmija]]s laureāti? * ... [[Pakistāna]]s [[Beludžistāna (province)|Beludžistānas provinces]] administratīvais centrs '''[[Kveta]]''' atrodas tuvu Pakistānas un [[Afganistāna]]s robežai, līdz ar to tā ir stratēģiski svarīga pilsēta saistībā ar reģiona drošības jautājumiem un robežkontroli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marina Grande Capri.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s sala '''[[Kapri]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[kūrorts|kūrortvieta]] kopš [[Romas Republika]]s laikiem? * ... '''[[mormoņu ticība]]''', ko 19. gadsimta 20. un 30. gados aizsāka [[Džozefs Smits]], ir Pēdējo dienu svēto kustības reliģiskā tradīcija un teoloģija, par kuru nav vienprātības, vai tā ir [[sekta]], mistisks kults, jauna reliģija, baznīca, cilvēku grupa vai amerikāņu subkultūra? * ... '''[[Āzijas attīstības banka]]s''' galvenā mītne atrodas [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Galvaspilsētas reģions (Filipīnas)|galvaspilsētas reģionā]], [[Mandalujonga|Mandalujongā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia reginae 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] savvaļā augošajai '''[[karaliskā strelīcija|karaliskajai strelīcijai]]''' <small>(attēlā)</small> nav [[Stumbrs|stumbra]], bet daudzās [[lapas]] stingros, cietos, garos kātos veido varenu, 1—1,5 m augstu puduri? * ... kopš '''[[kosmosa izpēte]]s''' straujas attīstības sākuma 20. gadsimta 60. gados '''[[planetoloģija]]''' spēj pētīt [[planēta]]s ne tikai veicot [[novērojums|novērojumus]] ar [[teleskops|teleskopiem]] no [[Zeme]]s, bet arī nosūtot [[starpplanētu zonde]]s? * ... '''[[81. Zelta globusa balva]]s''' pasniegšanas ceremonijā visvairāk nominācijas, deviņas, ieguva filma "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]" un seriāls "[[Pēctecība]]", kam sekoja "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]" ar astoņām nominācijām, ko atzina arī par [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|labāko filmu drāmas kategorijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles XIII of Sweden.jpg|border|right|150px]] * ... [[1809. gads|1809. gada]] 7. martā [[Kārlstade|Kārlstadē]] sadumpojušās [[Zviedrija]]s karaspēka daļas virzījās uz [[Stokholma|Stokholmu]] un 13. martā ielauzās karaļa apartamentos un arestēja karaļa ģimeni; 29. martā [[Gustavs IV Ādolfs]] atteicās no troņa un [[Rigsdags]] par [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] iecēla viņa tēva brāli '''[[Kārlis XIII|Kārli XIII]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Īri|īru]] [[dzejnieki]] '''[[Tomass Makdona]]''' un '''[[Džozefs Plankets]]''' bija starp septiņiem cilvēkiem, kas parakstīja [[Īrijas Republika]]s dibināšanas proklamāciju, bet [[Lieldienu sacelšanās]] laikā bija vieni no tās līderiem, un par piedalīšanos sacelšanās notikumos tika [[Nāvessods|sodīti ar nāvi]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2024. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''' 40 gadu vecumā [[Kanāda]]s [[daiļslidotāja]] Dianā Stellato-Dudeka kļuva par vecāko sievieti, kas jebkad izcīnījusi zelta medaļu [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|pasaules čempionātā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Map of the Schengen Area.svg|border|right|200px]] * ... [[Īrija]] un [[Kipra]] ir vienīgās [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis, kas nav '''[[Šengenas zona|Šengenas zonā]]''' <small>(attēlā)</small>, taču Kipra ir apņēmusies tai pievienoties nākotnē? * ... [[sērijveida slepkava]] un [[izvarotājs]] '''[[Staņislavs Rogoļevs]]''', kas veica noziegumus [[Latvija]]s teritorijā 20. gadsimta 80. gadu sākumā, veica uzbrukumus vismaz 21 sievietei, no kurām 10 tika noslepkavotas, līdz tika notverts [[Ulbroka|Ulbrokā]], atzīts par pieskaitāmu un ar tiesas lēmumu [[sodīts ar nāvi]] 1984. gadā? * ... [[PSRS maršals]] '''[[Dmitrijs Jazovs]]''' bija [[Padomju Savienība]]s aizsardzības ministrs, līdz viņš tika arestēts par piedalīšanos [[Augusta pučs|1991. gada augusta pučā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of Philip the Arab. Saint-Petersburg, The State Hermitage Museum (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Filips Arābs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[arābi|arābu]] izcelsmes [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]]? * ... vecākais virsnieks, kurš izdzīvoja "[[Titāniks|Titānika]]" katastrofā, '''[[Čārlzs Laigtolers]]''' vēlāk, jau kā atvaļināts flotes [[virsnieks]], tika apbalvots par dalību [[Denkerkas evakuācija|sabiedroto karaspēka evakuācijā no Denkerkas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā]]''' [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] ir [[Lagzdīnes pilskalns]], bet pirmais šajā nominācijā tika izvēlēts [[Veckuldīgas pilskalns]] [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Apo view from Aeon Tower (Davao City; 11-26-2021).jpg|border|right|200px]] * ... potenciāli aktīvais snaudošais [[stratovulkāns]] '''[[Apo]]''' <small>(attēlā [[Davao]] pilsēta ar Apo vulkānu fonā)</small>, kas atrodas [[Mindanao]] salā [[Filipīnas|Filipīnās]], ir valsts augstākā virsotne? * ... '''[[2019. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas]]''' bija labvēlīgas [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvajai partijai]], izcīnot atpakaļ iepriekšējo [[Pārstāvju palāta]]s vairākumu, kas bija iegūts [[2015. gads|2015. gada]] vēlēšanās, un sasniedzot lielāko vairākumu kopš [[1992. gads|1992. gada]] vēlēšanām? * ... [[Romas pāvests]] no 483. gada līdz 492. gadm '''[[Fēlikss III]]''' atteicās parakstīt [[Austrumromas imperators|Austrumromas imperatora]] Zenona dokumentu Henotikonu, kas iezīmēja sākumu [[Rietumu kristietība]]s un [[Austrumu kristietība]]s atdalīšanās procesam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jabbal An-Nour - Makkah (2241558560).jpg|border|right|200px]] * ... [[Meka]]s ziemeļaustrumu pievārtē esošajam '''[[Džebel en Nūrs|Džebel en Nūra]]''' pakalnam <small>(attēlā)</small> ir lielā nozīme [[islāms|islāma]] tradīcijā, jo tā virsotnē atrodas Hiras ala, kurā [[Erceņģelis Gabriels|Džibrils]] [[Muhameds|Muhamedam]] pavēstīja [[Korāns|Korāna]] pirmās atklāsmes? * ... 16. un 17. gadsimtā notikušās '''[[Īrijas kolonizācija]]s''' ietvaros [[īri]]em piederošā zeme tika konfiscēta un nodota kolonistiem no [[Anglija]]s? * ... '''''[[Whiskas]]''''' bija pirmais zīmols, kas izstrādāja vairākus [[kaķu barība]]s aromātus, kas palīdzēja nostiprināt uzņēmuma pozīcijas starptautiskajā tirgū? <!--dyk diena --> [[Attēls:Long Live the USSR! Blueprint for the Brotherhood of all Working Classes of all the World's Nationalities! 1935 (51724375511).jpg|border|right|200px]] * ... viena no '''[[padomju propaganda]]s''' iezīmēm ir vadoņa cildināšana, kas izraisīja [[personības kults|personības kultu]] rašanos <small>(attēlā [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] 1935. gada padomju propagandas plakāts, kurā [[Padomju Savienība]] attēlota kā [[Josifs Staļins|Staļina]] pārraudzīts "visu pasaules tautību strādnieku šķiras brālības paraugs")</small>? * ... [[Krima]]s pussalā lietotais [[gotu valoda]]s [[dialekts]] jeb '''[[Krimas gotu valoda]]''' izzuda 18. gadsimta beigās? * ... visizplatītākā '''[[reliģija Kanādā]]''' ir [[kristietība]] (vairāk nekā 50% iedzīvotāju), un lielākā [[konfesija]] ir [[katoļticība]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Masatoshi Koshiba 2002.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japāna]]s fiziķis '''[[Masatosi Kosiba]]''' <small>(attēlā)</small> [[2002. gads|2002. gadā]] kopā ar Reimondu Deivisu ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par pirmatklājēju ieguldījumu [[astrofizika|astrofizikā]], īpaši par kosmisko [[neitrīno]] noteikšanu"? * ... [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] naktī uz 5. decembri, kas bija [[PSRS Konstitūcija]]s diena, students '''[[Bruno Javoišs]]''' uzkāpa 76 metrus augstajā [[Rīga]]s radiotornī un [[Latvijas PSR karogs|Latvijas PSR karoga]] vietā uzvilka paša šūto sarkanbaltsarkano [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]], tādējādi protestējot pret [[Latvija]]s [[Pārkrievošana|pārkrievošanu]]? * ... '''[[Vācu Šveice]]''' aizņem aptuveni 65% valsts, un ir gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā lielākā [[Šveice]]s daļa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Urban pigeon (22360225255).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[leikisms]]''' izpaužas kā balts kažoka, spalvu vai [[epiderma]]s krāsojums, bet nekad kā [[acis|acu]] pigmentācijas trūkums <small>(attēlā [[mājas balodis]] ar leikismu)</small>? * ... '''[[svatu valoda]]''' jeb sisvati ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Svatini]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]? * ... '''[[Numīdijas valsts]]''' izveidojās pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]], kad [[romieši]], sadarbojoties ar [[numīdieši]]em, novājināja [[Kartāga|Kartāgu]]; Numīdija kļuva par pirmo [[berberi|berberu]] valsti vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:গুরনাহ-ঢাকা-২০২৩.JPG|border|right|150px]] * ... [[2021. gads|2021. gadā]] [[Tanzānija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[rakstnieks]] '''[[Abdulrazaks Gurna]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par bezkompromisa un līdzcietīgo [[koloniālisms|koloniālisma]] seku un [[bēgļi|bēgļu]] likteņu izpēti attēlojumā starp kultūrām un kontinentiem"? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs III]]''' tika ievēlēts jau 606. gadā, bet, gandrīz gadu aizkavējoties [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], pilntiesīgi par pāvestu kļuva 607. gadā, kad viņa pontifikāts ilga no februāra līdz nāvei novembrī? * ... '''[[Pekinas Universitāte]]''' ir viena no prestižākajām un vecākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī pasaulē, regulāri atrodoties starp 50 labākajām [[Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings|universitāšu reitingā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pysanky2011.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lieldienu ola|Lieldienu olu]]''' krāsošana ir tradicionāls rituāls daudzās kultūrās, kur svin [[Lieldienas]] <small>(attēlā saskaņā ar [[ukraiņi|ukraiņu]] tradīcijām krāsotas olas)</small>? * ... [[2005. gads|2005. gadā]] '''[[Andidžona]]s''' pilsētā [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]] notika masu protesti, kurus [[Uzbekistāna]]s valdība ar varu apspieda, pievēršot visas pasaules uzmanību [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumiem šajā valstī? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''' labākais no [[Latvija]]s [[daiļslidotāji]]em bija [[Deniss Vasiļjevs]], kurš izcīnīja 5. vietu, savukārt Sofija Stepčenko, ieņemot 11. vietu, uzrādīja labāko rezultātu Latvijas sieviešu daiļslidošanā kopš [[Angelina Kučvaļska|Angelinas Kučvaļskas]] 4. vietas 2016. gada čempionātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prionailurus viverrinus 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zvejniekkaķis|zvejniekkaķi]]''' <small>(attēlā)</small> labi peld un pamatā barojas tikai ar [[zivis|zivīm]] un citiem [[ūdens]] [[dzīvnieki]]em? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Valentīns (pāvests)|Valentīna]]''' pontifikāts ilga vien 40 dienas [[827. gads|827. gadā]] no augusta līdz oktobrim? * ... '''[[vijas|vijām]]''' nav [[lapas|lapu]] un tās nespēj pašas sev radīt [[hlorofils|hlorofilu]], tāpēc tās parazitē uz citiem [[augi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maranta leuconeura 5zz.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltdzīslu maranta]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir centrālajā un austrumu [[Brazīlija|Brazīlijā]], taču tā plaši tiek audzēta arī kā [[telpaugs]]? * ... '''[[2022. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2022. gada Eiropas čempionātā daiļslidošanā]]''', kas notika [[Tallina|Tallinā]], [[Latvija]]s sportists [[Deniss Vasiļjevs]] izcīnīja bronzas medaļu, kas ir augstākais sasniegums viņa [[daiļslidotājs|daiļslidotāja]] karjerā, taču visos programmas veidos uzvarēja [[Krievija]]s sportisti, kopā iegūstot 9 medaļas no 12 iespējamajām? * ... [[1941. gads|1941. gada]] 7. decembrī, kad [[Pērlhārboras bombardēšana|japāņi uzbruka Pērlhārborai]], līnijkuģi '''''[[USS Arizona (BB-39)|Arizona]]''''' skāra vairākas bruņas caururbjošas [[aviācijas bumba]]s, no kurām viena detonēja ar sprāgstvielu pildītā kuģa korpusa nodalījumā, nogremdējot līnijkuģi un nogalinot 1177 tā virsniekus un apkalpes locekļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1989. gada revolūcijas]]''' veicināja pasaulē lielākās [[komunisms|komunistiskās]] valsts [[Padomju Savienība]]s sabrukumu un atteikšanos no komunistiskajiem režīmiem daudzās pasaules daļās, dažās no kurām valdības gāza vardarbīgi <small>(attēlā [[Berlīnes mūra krišana]] [[1989. gads|1989. gada]] novembrī)</small>? * ... '''[[2024. gada laikapstākļi Latvijā]]''' iegāja vēsturē kā vissiltākais gads novērojumu vēsturē (kopā ar [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadu]]); gada vidējā [[gaisa temperatūra]] [[Rīga|Rīgā]] bija +9,8 °C? * ... viena no retajām ''[[film noir]]'' krāsu filmām '''"[[Niagāra (filma)|Niagāra]]"''' kopā ar citām [[1953. gads|1953. gada]] filmām "[[Džentlmeņi izvēlas blondīnes]]" un "Kā apprecēt miljonāru", bija pirmās, kas padarīja [[Merilina Monro|Merilinu Monro]] par Holivudas seksa simbolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dauģēnu ala un klintis.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Dauģēnu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj arī [[Dauģēnu Lielā ala|Dauģēnu Lielo alu]], kas ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]? * ... '''[[2024. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''', kas notika [[Kauņa|Kauņā]], bija pirmā reize, kad čempionāts norisinājās [[Lietuva|Lietuvā]]? * ... pēc [[verdzība]]s atcelšanas 19. gadsimtā [[ASV]] un citur [[Amerika|Amerikā]] vergu '''[[plantācijas]]''' aizstāja lielas latifundijas, kurās izmantoja galvenokārt algotu un daļēji piespiedu darbu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monaco - panoramio (138).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Montekarlo kazino]]''' <small>(attēlā)</small> atklāts [[1865. gads|1865. gadā]] ar mērķi izvairīties no [[Monako]] valdošās Grimaldi ģimenes [[bankrots|bankrota]]; tradicionāli noteikts, ka pašiem Monako pilsoņiem aizliegts atrasties [[kazino]] telpās? * ... 2023. gadā '''[[Polijas bruņotie spēki|Polijas bruņoto spēku]]''' sastāvā bija 202 tūkstoši profesionālo [[karavīri|karavīru]] un 350 tūkstoši teritoriālās aizsardzības kaujinieku? * ... 2008. gada [[ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Iepazīstieties, spartieši]]"''' nopelnīja vairāk nekā 84 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 30 miljonu liela budžeta, bet saņēma ārkārtīgi negatīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes, un 2009. gadā to nominēja [[Zelta avenes balva]]i piecās kategorijās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederic Passy.jpg|border|right|150px]] * ... [[1901. gads|1901. gadā]] [[Francija]]s [[ekonomists]], [[diplomāts]] un miera aktīvists '''[[Frederiks Pasī]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņa darbu mūža garumā starptautiskajās miera konferencēs, diplomātijā un arbitrāžās"; kopā ar [[Anrī Dināns|Anrī Dinānu]] viņi bija pirmie, kas izpelnījās šo apbalvojumu? * ... [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ [[Starptautiskā Slidošanas savienība]] atcēla '''[[2021. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2021. gada Eiropas čempionātu daiļslidošanā]]''', kam bija jānotiek [[Horvātija]]s galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]], bet 2022. gadā tika paziņots, ka Zagreba kļūs par rīkotājpilsētu 2025. gada Eiropas čempionātam? * ... pēc platības '''[[Arābijas tuksnesis]]''' ir piektais lielākais [[tuksnesis]] pasaulē, trešais lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un lielākais tuksnesis [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wil Lee-Wright foto Rein Traante2017 MG 0419 (32592903182).jpg|border|right|150px]] * ... [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums|Norvēģijas premjerministre]] laika posmā no 2013. līdz 2021. gadam '''[[Erna Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> [[Norvēģija]]s [[parlaments|parlamentā]] Stortingā pirmo reizi tika ievēlēta 1989. gadā? * ... vienā '''[[asins ziedošana]]s''' reizē tiek iegūti 450 ml [[asinis|asins]] un vēl 30 ml pārbaudei, lai veiktu dažāda veida analīzes un pārliecinātos, ka donors ir vesels un tā asinis derīgas? * ... '''[[Lanao ezers]]''' ir [[Mindanao]] salas lielākais ezers, kā arī [[Filipīnas|Filipīnu]] dziļākais un otrs lielākais ezers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Agra 03-2016 10 Agra Fort.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Āgras forts]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru 16. gadsimtā pabeidza celt [[mogulu impērija]]s valdnieks [[Akbars Lielais]], bet 17. gadsimtā pārbūvēja [[Šahs Džahāns]], bija vairāku mogulu valdnieku rezidence? * ... '''[[ziepju opera]]s''' radās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 20. gadsimta 30. gados kā radio [[raidluga]]s, kuru pārtraukumos atskaņoja veļas pulvera un [[ziepes|ziepju]] [[reklāma]]s, jo raidlugas sponsorēja higiēnas preču ražotāji? * ... '''[[Silakalns|Silakalnu]]''' jeb Augsto kalnu [[Lietuva]]s pierobežā, [[Vilces pagasts|Vilces pagastā]] aprakstījis jau [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]]; [[Augusts Bīlenšteins]] uzskatīja, ka pilskalns bija senās [[zemgaļi|zemgaļu]] zemes [[Silene (zeme)|Silenes]] centrs, tomēr [[Ernests Brastiņš]] to par pilskalnu neatzina? <!--dyk diena --> [[Attēls:RFK Jr. Portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 26. ASV veselības un cilvēkresursu sekretārs [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] administrācijā '''[[Roberts Kenedijs jaunākais|Roberts Frensiss Kenedijs jaunākais]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokurora]] un senatora [[Roberts Kenedijs|Roberta Kenedija]] dēls un ASV prezidenta [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] un senatora [[Teds Kenedijs|Teda Kenedija]] brāļadēls? * ... viens no '''[[centrbēdzes spēks|centrbēdzes spēka]]''' izpausmes veidiem ir [[Koriolisa spēks]], kas rodas [[Zeme]]s rotācijas rezultātā? * ... '''[[universālais pamatienākums]]''' nav ieviests nevienā [[valsts|valstī]], kaut gan ir bijuši daudzi projekti, un ideja tiek apspriesta daudzviet? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation_cliff,_Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Neļķu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj divas [[alas]] un [[avots|avotu]]: Mazsalacas Velnala atrodas uz dienvidiem no lielākā atseguma, bet lejpus tās atrodas Velna Skābumbaļļa — ala un avots? * ... lielāko tiesu no '''[[Vilces pilskalns|Vilces pilskalna]]''' plakuma ir iznīcinājusi [[Vilces upe]]s [[erozija]]? * ... [[Jaunskotija|Jaunskotijā]] dzimušais [[amerikāņi|amerikāņu]] jūrnieks, ceļotājs un rakstnieks '''[[Džošua Slokams]]''' bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē apkuģojis apkārt pasaulei? <!--dyk diena --> [[Attēls:(2022) วัดอรุณราชวรารามราชวรมหาวิหาร เขตบางกอกใหญ่ กรุงเทพมหานคร,Wat Arun Ratchawararam Ratchaworamahawiharn (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī viens no [[Taizeme]]s galvaspilsētas [[Bangkoka]]s simboliem '''[[Vataruns]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts vismaz 17. gadsimtā, tā centrālais elements — prangs celts 19. gadsimta sākumā, karaļu Ramas II un Ramas III valdīšanas laikā? * ... 20. gadsimta 60. gadu vidū '''''[[Daily Mirror]]''''' ikdienas pārdošanas apjomi pārsniedza 5 miljonus eksemplāru, un kopš tā laika to nav spējis atkārtot neviens cits [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ikdienas (kas neiznāk svētdienās) [[laikraksts]]? * ... '''[[Gruzijas guberņa]]''' tika izveidota [[1801. gads|1801. gadā]] uz [[Gruzija]]s zemēm, kas saskaņā ar manifestu par Austrumgruzijas aneksiju kļuva par [[Krievijas Impērija]]s sastāvdaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conium maculatum Hauxley 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[plankumainais suņstobrs|plankumainajam suņstobram]]''' <small>(attēlā)</small> ir ārkārtīgi [[inde|indīga]] sula, kas satur koniīnu — vielu, kas ietekmē zīdītāju [[centrālā nervu sistēma|centrālo nervu sistēmu]], izraisot muskuļu paralīzi, kā rezultātā var apstāties [[elpošana]] un iestāties [[nāve]]? * ... '''[[gaļas balodis|gaļas baložu]]''' audzēšana kā rūpnieciskās putnkopības nozare ir attīstīta [[ASV]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] [[karagūstekņi]] lietoja terminu '''"[[elles kuģi]]s"''', lai apzīmētu tirdzniecības kuģus, ko [[Japānas Impērija]] rekvizēja, lai pārvadātu karagūstekņus un piespiedu strādniekus uz dažādām Japānas kontrolē esošām vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sternula albifrons 2 - Little Swanport.jpg|border|right|200px]] * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]] izraudzījās [[Piekraste|jūras piekrastē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] ligzdojošo '''[[mazais zīriņš|mazo zīriņu]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada putns Latvijā|Gada putnu Latvijā]]? * ... pēc [[Alžīrija]]s neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 60. gadu sākumā gandrīz visi '''[[Franču Alžīrija]]s''' eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji pameta valsti? * ... [[1929. gads Latvijā|1929. gada]] 25. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] notika '''[[Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām|Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām]]''' dibināšana; par biedrības priekšsēdētāju kļuva [[Rainis]], bet pēc viņa nāves vadību pārņēma [[Oto Skulme]], vēlāk to vadīja [[Pāvils Rozītis]], [[Jānis Jaunsudrabiņš]], [[Eduards Smiļģis]] un [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fuyu Persimmon (Diospyros Kaki).jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[Japānas hurma]]s''' <small>(attēlā)</small> [[latviski|latviskais]] nosaukums norāda uz [[Japāna|Japānu]], tā dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna (reģions)|Ķīna]]? * ... [[Baltijas jūra]]s salās, [[Igaunija]]s rietumu un [[Skandināvija]]s dienvidaustrumu piekrastē sastopamais '''[[košsarkanais pērkonamoliņš]]''' ir arī [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti sastopama suga — kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām zināma atradne [[Venta]]s ielejā augšpus [[Kuldīga]]s? * ... [[Fanerozojs|fanerozojā]] bija pieci lieli '''[[masveida izmiršana]]s''' gadījumi, bet [[Krīta-terciāra masveida izmiršana|pēdējā masveida izmiršana]] notika pirms aptuveni 65 miljoniem gadu, un tā vislabāk ir pazīstama ar [[Dinozauri|dinozauru]] izmiršanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bay leaf pair443.jpg|border|right|200px]] * ... daudzas '''[[lauru dzimta]]'''s augu sugas ir ļoti [[Indīgs augs|indīgas]] <small>(attēlā [[lauru lapas]], ko izmanto [[kulinārija|kulinārijā]] kā [[garšaugs|garšaugu]])</small>? * ... sakarā ar augsto [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vasarā [[Persijas līcis|Persijas līča]] reģionā un [[Kataras futbola izlase]]s dalību [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausa izcīņā]] [[Katara|Katarā]] notikušais '''[[2023. gada Āzijas kauss futbolā]]''' tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... 2005. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[politiskā trillera filma]] '''"[[Tulks (filma)|Tulks]]"''' ir pirmā filma, kas filmēta [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s galvenajā mītnē [[Ņujorka|Ņujorkā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rettichschwarzrund.jpg|border|right|150px]] * ... dažos avotos ir minēts, ka '''[[rutks]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[tīruma pērkone]]s [[pasuga]], turpretī citi autori uzskata, ka rutki un [[redīsi]] ir atsevišķa pērkoņu ģints [[suga]]? * ... tāpat kā daudzām bezpriesteru piekrišanām, '''[[Vecticībnieku Pomoras baznīca]]i''' nav trīs līmeņu hierarhijas; [[vecticībnieki|vecticībnieku]] pomoriešu vidū pieņemtos [[Sakraments|sakramentus]] ([[Kristības|kristīšana]], grēksūdze) veic kopienas biedri? * ... [[Irāna|Irānā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] sastopamajai '''[[tališu valoda]]i''' visradniecīgākā ir [[kurdu valoda]] (jo īpaši tās [[zazaki]], gorani un kurmandži dialekti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wat Phra Sri Sanphet, Ayutthaya Historical Park, Thailand.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ajutaja]]''' <small>(attēlā)</small> bija Ajutajas Karalistes galvaspilsēta, ar pārtraukumiem, no 1351. gada līdz 1767. gadam, kad to nopostīja [[birmieši]]? * ... '''[[puritāņi]]''', kam bija nozīmīga loma [[Anglija]]s un agrīnās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, bija [[Anglija|angļu]] [[Protestantisms|protestanti]], [[Kalvinisms|kalvinisma]] sekotāji, kas neatzina oficiālās [[Anglikāņu baznīca]]s autoritāti? * ... [[Bavārija]]s administratīvajā apriņķī '''[[Augšfrankonija|Augšfrankonijā]]''' ir vairāk nekā 200 [[alus darītava|alus darītavu]], kas brūvē aptuveni 1000 dažādu [[alus]] veidu, tāpēc tiek uzskatīts, ka apriņķī ir vislielākais alus darītavu blīvums uz vienu iedzīvotāju pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chlorociboria-aeruginascens.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] izvēlēja '''[[zilzaļā hlorociborija|zilzaļo hlorociboriju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada sēne Latvijā|gada sēni]]? * ... '''[[Vikipēdija serbhorvātu valodā|Vikipēdijas serbhorvātu valodā]]''' dalībnieki paši izvēlas, vai lietot [[Kirilica|kirilicu]] vai [[Latīņu raksts|latīņu rakstu]], pēdējā gadījumā izmantojot vai nu [[Serbu valoda|serbu]] vai [[Horvātu valoda|horvātu]] [[pareizrakstība|pareizrakstību]]? * ... '''[[islāms Indonēzijā|islāmu Indonēzijā]]''' praktizē līdz pat 88 % valsts iedzīvotāju, tādējādi [[Indonēzijas Republika]] ir [[Musulmaņu pasaule|musulmaņu valsts]] ar vislielāko [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Škoda 16Ev.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]]s pārvadātāja AS "[[Pasažieru vilciens]]" elektrificētajos maršrutos kursējošais zemās grīdas [[elektrovilciens]] '''''[[Škoda 16Ev]]''''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, balstoties uz sērijā iepriekš ražotajiem '''''[[Škoda Transportation]]''''' ''7Ev'' un ''RegioPanter'' vilcieniem, kas tika piegādāti [[Čehija]]s un [[Slovākija]]s dzelzceļa operatoriem? * ... [[1964. gads|1964. gada]] 26. aprīlī '''[[Tangaņika]]''' un [[Zanzibāra]] izveidoja Tangaņikas un Zanzibāras Apvienoto Republiku, ko tā paša gada 29. oktobrī pārdēvēja par [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienoto Republiku]]? * ... [[Jelgava|Jelgavā]] ir senas [[teātris|teātra]] spēlēšanas tradīcijas — pilsētā aktīvi darbojas amatierteātru kustība un tajā jau 20. gadsimta sākumā bija profesionālais teātris, bet '''[[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]]''' savu dzimšanas dienu skaita no Tautas teātra nosaukuma piešķiršanas [[1959. gads Latvijā|1959. gada]] 11. novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:2020-01-12 Alpine Skiing at the 2020 Winter Youth Olympics – Women's Giant Slalom – 1st run (Martin Rulsch) 421.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Francija|Francijā]] '''[[Dženifera Ģērmane]]''' <small>(attēlā)</small> slalomā izcīnīja zelta medaļu, kas bija pirmais zelts junioru čempionātos [[Latvija]]s [[kalnu slēpošana]]s vēsturē (bronzu 1988. gadā izcīnīja viņas māte [[Ulla Ģērmane]], kas līdz meitas panākumiem tika uzskatīta par visu laiku labāko Latvijas kalnu slēpotāju)? * ... '''[[PSRS konstitūcija]]''' piešķīra pilsoņiem dažas formālas tiesības, bet faktiski negarantēja tādas politiskās brīvības kā [[Vārda brīvība|vārda]], [[Pulcēšanās brīvība|pulcēšanās un biedrošanās]] brīvība? * ... '''[[Vikipēdija tatāru valodā]]''' ir līdzīga [[Vikipēdija serbhorvātu valodā|serbohorvātu Vikipēdijai]], jo, tāpat kā tur, tajā var rakstīt gan [[Kirilica|kirilicā]], gan [[Latīņu raksts|latīņu]] rakstībā; sākotnēji projekts tika uzsākts latīņu rakstībā, taču vēlāk projektā tika uzsākta abu [[alfabēts|alfabētu]] līdzāspastāvēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohammed Shahabuddin.jpg|border|right|150px]] * ... [[Bangladešas prezidents]] '''[[Mohameds Šahabudins]]''' <small>(attēlā)</small> piedalījās [[1971. gads|1971. gada]] Neatkarības karā, bet [[1975. gads|1975. gadā]] viņš tika ieslodzīts cietumā par protestu organizēšanu pēc Bangladešas pirmā prezidenta [[Mudžiburs Rahmans|Mudžibura Rahmana]] slepkavības [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]]? * ... sākotnēji '''[[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausu futbolā]]''' bija paredzēts izspēlēt [[2023. gads sportā|2023. gada]] vasarā, tomēr tika nolemts, ka nelabvēlīgo laikapstākļu, kas parasti ir šajā laikā [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]], dēļ turnīrs tiks pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... [[Eiropa]]s [[koloniālisms|koloniālo]] impēriju laikā [[Āfrika|Āfrikā]] vietējos savervētos karavīrus, kas tika saukti '''[[askari (militārpersona)|askari]]''', izmantoja [[Itālija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Portugāle]]s, [[Vācijas Impērija|Vācijas]] un [[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās]] armijas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saleh al-Arouri at Russia–Hamas meeting, 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Sālahs el Arūri]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš tiek uzskatīts par vienu no [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobra ''[[Hamās]]'' uzbrukuma [[Izraēla]]i plānotājiem, tika nogalināts Izraēlas triecienā [[Libāna]]s galvaspilsētā [[Beirūta|Beirūtā]] [[2024. gads|2024. gadā]] [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas un ''Hamās'' kara laikā]]? * ... [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]] [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps]] [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] izslēdza '''[[Juris Cālītis|Juri Cālīti]]''' no luteriskās baznīcas par to, ka viņš vadīja pasākuma "[[Rīgas Praids]] 2005" ietvaros organizēto dievkalpojumu [[Rīgas Anglikāņu baznīca|Anglikāņu baznīcā]]? * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] izvēlējās '''[[apdzira|apdziru]]''' par [[Gada augs Latvijā|Gada augu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lincoln Cathedral viewed from Lincoln Castle.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s ziemeļdaļā esošajai '''[[Linkolnas katedrāle]]i''' <small>(attēlā)</small> [[1311. gads|1311. gadā]] tika uzcelta torņa smaile, kas bija 160 metrus augsta, un līdz [[1549. gads|1549. gadam]], kad tā gāja bojā vētrā, katedrāle bija augstākā celtne pasaulē, par vairāk nekā 10 metriem pārspējot [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''''[[Starlink]]''''' globālā [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņu]] sistēma, ko pārvalda un attīsta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums ''[[SpaceX]]'', var nodrošināt ātrdarbīgu platjoslas [[internets|interneta]] piekļuvi vietās, kur tā ir bijusi neuzticama, dārga vai pilnīgi nepieejama? * ... '''[[narcistiskie personības traucējumi|narcistiskajiem personības traucējumiem]]''' ir raksturīga ilgstoša pārspīlēta sajūta par savu nozīmību, pārmērīga vajadzība pēc apbrīnas un samazināta spēja just līdzi citiem cilvēkiem jeb piedzīvot [[empātija|empātiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ferdinand of Romania 2.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no sava [[Vācijas Impērija|Vāciju]] atbalstošā tēvoča Karola I [[Rumānijas Karaliste]]s karalis '''[[Ferdinands I (Rumānija)|Ferdinands I]]''' <small>(attēlā)</small>? saglabāja neitrālu nostāju, un [[1916. gads|1916. gadā]] Rumānija iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Antante]]s pusē? * ... '''[[Galda teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|galda tenisā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja zelta medaļas visos piecos sacensību veidos? * ... 16. gadsimtā [[Eiropa]]s dižciltīgo '''[[Oldenburgas dinastija]]''' sadalījās vairākos atzaros; pie viena no tiem — [[Gliksburgas dinastija|Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas dinastijas]] mūsdienās pieder [[Dānijas karaļi]] un [[Norvēģijas karaļi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Huperzia selago 1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[apdziras|apdzirām]]''' <small>(attēlā)</small>, atšķirībā no citiem [[staipekņi]]em, [[sporas|sporu]] nesēji (sporangiji) atrodas starp lapām — visbiežāk [[stumbrs|stumbra]] vidusdaļā, nevis vālītēs zaru galotnēs? * ... [[latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[PSRS]] diplomāts, [[VDK]] un [[CIP]] dubultaģents '''[[Imants Lešinskis]]''' 1978. gada 3. septembrī pieprasīja patvērumu [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un pārbēga uz [[ASV]]? * ... 2023. gadā '''[[Leons Kozlovskis]]''' [[motokross|motokrosā]] aizvadīja savu 36. sezonu, izcīnot devīto Latvijas čempiona titulu savā karjerā un ''MX Open'' klasē viņš palika nepārspēts jau trešo sezonu pēc kārtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Edward Mills Purcell.jpg|border|right|150px]] * ... [[1952. gads|1952. gadā]] '''[[Edvards Milss Pērsels]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar [[Fēlikss Blohs|Fēliksu Blohu]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par jaunu metožu izveidošanu precīziem [[kodolu magnētiskā rezonanse|kodolu magnētisma]] mērījumiem un ar to saistītajiem atklājumiem"? * ... [[ASV]] aeronautikas kompāniju '''''[[Blue Origin]]''''' 2000. gadā nodibināja ''[[Amazon]]'' izveidotājs [[Džefs Beizoss]], bet [[2021. gads kosmonautikā|2021. gadā]] tās suborbitālā raķete ar kapsulu ''[[New Shepard]]'' veica pirmo lidojumu ar pasažieriem, to skaitā ''Blue Origin'' īpašnieku Beizosu? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Adeodāts I|Adeodāta I]]''' pontifikāta laikā bija daudz politisku un reliģiozu sarežģījumu, jo [[Austrumromas impērija]] karoja ar [[ostgoti]]em, kas skāra arī [[Roma|Romu]], kur uzturējās pāvests? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford Cathedral Exterior from NW, Herefordshire, UK - Diliff.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s rietumos esošajā '''[[Herefordas katedrāle|Herefordas katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātīga [[viduslaiki|viduslaiku]] grāmatu [[bibliotēka]], to starpā lielākā zināmā saglabātā viduslaiku [[karte]] — ''Hereford Mappa Mundi'', kā arī [[Lielā brīvības harta]]? * ... 2009. gadā Beļģijas [[motokrosists]] Joriss Hendrikss kopā ar latvieti '''[[Kaspars Liepiņš|Kasparu Liepiņu]]''' tika kronēti par Pasaules čempioniem, gāžot no troņa Danielu Vilemsenu, kurš pirms tam blakusvāģu klasē uzvarēja sešas sezonas pēc kārtas, un līdz ar to Liepiņš kļuva par ceturto latvieti ar Pasaules čempionāta zelta medaļu blakusvāģu motokrosā? * ... '''[[panģermānisms|panģermānisma]]''' politiku [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] agresīvā formā centās īstenot [[Vācijas kanclers]] [[Ādolfs Hitlers]], veicot [[Sudetu aneksija|Sudetu aneksiju]], [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusu]], veicinot [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanu no Baltijas valstīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prins Christian til Danmark 2021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Dānijas kroņprincis Kristians|kroņprincis Kristians]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Dānija]]s troņmantnieku kļuva pēc vecmammas [[Margrēte II|Margrētes II]] atkāpšanās no troņa [[2024. gads|2024. gada]] 14. janvārī, troni nododot savam vecākajam dēlam un Kristiana tēvam [[Frederiks X|Frederikam X]]? * ... [[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]] '''[[Iebrukums Islandē (1940)|iebrukums Islandē]]''' sākās [[1940. gads|1940. gada]] 10. maija rītā ar britu karaspēka izsēdināšanu galvaspilsētā [[Reikjavika|Reikjavikā]]; viņi ātri ieņēma stratēģiski svarīgus objektus, atvienoja sakaru centrus un arestēja [[Vācija]]s pilsoņus, bet pēc tam ātri ieņēma citas apdzīvotās vietas? * ... [[Itāļi|itāļu]]-[[Franči|franču]] [[aktrise]]s, [[scenāriste]]s un [[režisore]]s '''[[Valērija Bruni Tedeski|Valērijas Bruni Tedeski]]''' māsa [[Karla Bruni]] arī ir [[dziedātāja]] un aktrise, kā arī bijušā [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Nikolā Sarkozī]] sieva? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concilio Trento Museo Buonconsiglio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tridentes koncils]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika organizēts vairākās sesijās ar pārtraukumiem no [[1545. gads|1545.]] līdz [[1563. gads|1563. gadam]], bija sasaukts, lai organizētu [[kontrreformācija|kontrreformāciju]] pret [[protestantisms|protestantu]] kustību? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] sākoties, [[Zviedrija]] bija saglabājusi [[neitralitāte|neitralitāti]] [[Starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]] vairāk nekā 100 gadus kopš [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām, un ģeopolitiskais novietojums un manevrēšana palīdzēja arī '''[[Zviedrija Otrajā pasaules karā|Zviedrijai Otrajā pasaules karā]]''' saglabāt neitralitāti? * ... '''[[kurpīšu ģints]]''' sugas ir [[indīgie augi|indīgi augi]], tajos ir indīgie [[alkaloīdi]], kas ir nāvējoši gan cilvēkam, gan dzīvniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glika ozoli Alūksnē.jpg|border|right|150px]] * ... [[1685. gads Latvijā|1685.]] un [[1689. gads Latvijā|1689. gadā]] '''[[Glika ozoli|Glika ozolus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Alūksne|Alūksnē]] iestādīja [[Ernsts Gliks]], noslēdzot darbu pie [[Vecā Derība|Vecās]] un [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] [[latviešu valoda|latviešu]] tulkojuma, un tie ir vieni no nedaudzajiem [[Parastais ozols|ozoliem]] [[Latvija|Latvijā]], kuriem zināms stādīšanas gads? * ... [[1896. gads|1896. gada]] 27. augustā tā dēvētajā [[Anglijas—Zanzibāras karš|Anglijas—Zanzibāras karā]] tika gāzts [[sultāns]] Halīds bin Bargāšs, un '''[[Zanzibāras Sultanāts|Zanzibāras Sultanāta]]''' troni ieņēma [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]] tīkams valdnieks? * ... '''[[Derības šķirsts]]''', ko saskaņā ar [[Izceļošanas grāmata|Izceļošanas grāmatu]] [[Mozus]] saņēma [[Sīnājs|Sīnāja kalnā]], nav saglabājies līdz mūsdienām; pastāv daudz dažādu spekulāciju un mīklu, vai vispār šāds šķirsts ir pastāvējis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation cliff, Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... par pirmo '''[[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]''' [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] nosauca [[Neļķu klintis]] <small>(attēlā)</small>, bet [[2025. gads Latvijā|šogad]] tā ir [[Pūsēnu kalns]]? * ... Britānijas iekarošana sākās [[43. gads|43. gadā]] un lielā mērā tika pabeigta līdz 60. gadu beigām, padarot '''[[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]]''' par vienu no [[Romas impērija]]s perifērijas [[Senās Romas province|provincēm]]? * ... '''[[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles]]''', kas notika no {{dat||1|19|G|bez}} līdz 1. februārim Kanvondo provincē, [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], bija pirmās ziemas jaunatnes olimpiskās spēles, kas notika ārpus [[Eiropa]]s, un kopumā trešās jaunatnes olimpiskās spēles [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wilhelmine schroeder-devrient.jpg|border|right|150px]] * ... viena no redzamākajām [[vācieši|vācu]] 19. gadsimta [[operdziedātāja|operdziedātājām]] '''[[Vilhelmīne Šrēdere-Devrienta]]''' <small>(attēlā)</small> 1850. gadā salaulājās ar [[Voldemārs fon Boks|Voldemāra fon Boka]] brāli Heinrihu fon Boku un apmetās uz dzīvi [[Trikāta|Trikātā]], kur dzīvoja līdz 1858. gadam? * ... 170 metrus garā '''[[Vinčesteras katedrāle]]''' [[Anglija]]s dienvidos ir garākā [[viduslaiki|viduslaikos]] uzbūvētā [[katedrāle]] pasaulē; citu starpā šeit apglabāti karalis [[Knuds I Lielais]] un rakstniece [[Džeina Ostina]]? * ... [[Skoti|skotu]] [[aktrise]] '''[[Kellija Makdonalda]]''' kino debiju piedzīvoja [[Denijs Boils|Denija Boila]] 1996. gada filmā "[[Vilcienvakte]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:János Kádár (fototeca.iiccr.ro).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jānošs Kādārs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partijas pirmo sekretāru un [[Ungārijas Tautas Republika]]s Ministru padomes priekšsēdētāju pēc [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s un saglabāja savu amatu līdz pat [[1988. gads|1988. gadam]]? * ... sākot ar Ptolemaja IV Filopatora valdīšanas laiku, '''[[Ptolemaju valsts]]''' vara vājinājās, bet tā pastāvēja līdz [[Oktaviāns|Oktaviāna]] iekarošanai 30. gadā p. m. ē., un pēc tam kļuva par [[Romas impērija]]s Ēģiptes [[Senās Romas province|provinci]]? * ... [[melanoma]] ir visbīstamākais '''[[ādas vēzis|ādas vēža]]''' veids, jo tas attīstās [[melanocīts|melanocītos]], šūnās, kas ražo pigmentu, kas piešķir krāsu [[āda]]i, [[mati]]em un [[acis|acīm]]; tā var ātri izplatīties citos ķermeņa audos un orgānos un var būt letāla, ja netiek agrīni diagnosticēta un ārstēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pha That Luang, July 2023.jpg|border|right|200px]] * ... pie [[Laosa]]s galvaspilsētas [[Vjenčana]]s esošā apzeltītā [[budisms|budistu]] [[stūpa]] '''[[Pātātluāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no Laosas simboliem, attēlota valsts ģerbonī? * ... galvenā dievība [[zoroastrisms|zoroastrismā]] '''[[Ahura Mazda]]''' tiek uzskatīts par absolūtu, visvarenāko un visgudrāko būtni, kura pārvalda pasaules kārtību un simbolizē labestību, [[gudrība|gudrību]] un [[taisnīgums|taisnīgumu]]? * ... Pierīgas '''[[Sužu muiža|Sužu muižā]]''' no 1953. līdz 1991. gadam bija izvietota [[Padomju armija]]s kara daļa, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] šo īpašumu atguva Latvijas valsts un izvietoja tur [[Latvijas Sauszemes spēki|Latvijas armijas]] Sužu izlūkdienesta bataljonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ononis repens - img 18789.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ložņu blaktene]]''' <small>(attēlā)</small> ir sporādiska suga; ilggadīgi noturīga populācija ir tikai pie [[Venta]]s ietekas jūrā? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] melnā [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Jorgs Lantims]], '''"[[Nabaga radības]]"''' guva lielu kritiķu atzinību un to atzina par vienu no 2023. gada labākajām filmām gan [[Amerikas Kinoinstitūts]], gan [[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]]? * ... lai arī parasti '''[[pasažieru kuģis|pasažieru kuģi]]''' ietilpst [[Tirdzniecības flote|tirdzniecības flotē]], tie ir bijuši izmantoti kā karaspēka pārvadātāji un, pildot šādus uzdevumus, tikuši mobilizēti kā [[Karakuģis|karakuģi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tomahawk Block IV cruise missile -crop.jpg|border|right|200px]] * ... tā kā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tāla darbības rādiusa raķete '''''[[Tomahawk]]''''' <small>(attēlā)</small> lido ar zemskaņas ātrumu, nevar manevrēt ar lielu pārslodzi un nevar izmantot mānekļus, to var iznīcināt modernas [[Pretgaisa aizsardzība|pretgaisa]] un pretraķešu aizsardzības sistēmas? * ... '''[[Reihstāga dedzināšana]]i''' [[1933. gads|1933. gada]] 27. februārī bija liela nozīme [[Nacisti|nacistu]] varas nostiprināšanā [[Trešais reihs|Vācijā]]; saskaņā ar oficiālo versiju dedzināšanu bija sarīkojis holandiešu [[Komunisms|komunists]] Marinuss van der Lube, par ko viņam tika piespriests [[nāvessods]]? * ... '''[[Jaunzēlandes demogrāfija]]''' ir unikāla [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] ar tās iedzīvotāju augsto etniski jaukto [[laulības|laulību]] līmeni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stende Evangelic Lutheran Church.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stendes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ar pārtraukumiem no 1668. līdz 1751. gadam un kopš tā laika nav paplašināta vai pārbūvēta, tikai vairākkārt remontēta? * ... '''[[Karolingu impērija]]''' [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] izveidojās [[800. gads|800. gada]] 25. decembrī, kad pāvests [[Leons III]] [[Roma|Romā]] kronēja [[franku valsts]] karali [[Kārlis Lielais|Kārli Lielo]] ar imperatora kroni? * ... mazākā daļa '''[[aleuti|aleutu]]''' runā aleutu valodā, bet lielākoties tie lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], kā arī [[Krievu valoda|krievu]] valodu [[Krievija]]s [[Kamčatkas novads|Kamčatkas novadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DP "Daugavas Vārti".jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Daugavas vārti]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Daugava]]s senlejas sašaurinājums starp [[Latgales augstiene|Latgales]] un [[Augšzemes augstiene|Augšzemes augstienēm]], kur senieleja sašaurinās no 2,7 kilometriem līdz 500 metriem, bet abos upes krastos izveidojušās vairāk nekā 40 metrus augstas kraujas — Slutišku krauja un Ververu krauja? * ... ieceļojot [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], '''[[senslāvi]]''' [[pārtautošana|pārtautoja]] [[Austrumgalindi|austrumgalindus]], [[Merieši|meriešus]], [[Meščeri|meščerus]], [[Muromieši|muromiešus]] un daudzas citas [[balti|baltu]] un [[Somugri|somugru]] pirmtautas, kas veicināja [[austrumslāvi|austrumslāvu]] kā atsevišķa [[slāvi|slāvu]] atzara nostiprināšanos? * ... [[1846. gads|1846. gada]] 13. maijā starp [[ASV—Meksikas karš|ASV un Meksiku sākās karš]], un 1846. gada 14. jūnijā [[Kalifornija|Kalifornijā]] dzīvojošie amerikāņu kolonisti pēc kapteiņa [[Džons Frimonts|Džona Frimonta]] iniciatīvas sacēlās pret [[Meksika|Meksiku]] un pasludināja '''[[Kalifornijas Republika|Kalifornijas Republiku]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium fragiferum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zemeņu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Eiropa|Eiropā]] plaši sastopama [[Āboliņi|āboliņu ģints]] suga, bet [[Latvija|Latvijā]] reti un salveidīgi, tikai dažviet [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Ukraina]]s [[dokumentālā filma]] '''"[[20 dienas Mariupolē]]"''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]" un [[77. BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā "Labākā dokumentālā filma"? * ... [[Angola]]s [[eksklāvs]] '''[[Kabindas province]]''' atrodas starp [[Kongo Republika|Kongo Republiku]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]], bet rietumos to apskalo [[Atlantijas okeāns]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of Yucatan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jukatanas Republika]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, kas atdalījās no [[Meksika]]s sakarā ar [[Federālisms|federālisma]] atcelšanu valstī, pastāvēja no 1841. līdz 1848. gadam? * ... '''[[stostīšanās]]''' visbiežāk sākas [[bērnība|bērnībā]], parasti vecumā no 2 līdz 6 gadiem, kad [[runa]]s un valodas prasmes attīstās, taču tā var parādīties arī pieaugušo vecumā, ko dažkārt izraisa traumas vai citi veselības traucējumi? * ... pirms 154—150 miljoniem gadu, [[jura (periods)|juras perioda]] beigās dzīvojušie '''[[brahiozauri]]''' bija masīvi [[zauriegurņa dinozauri]], tie bija 18—22 metrus augsti, un to masa sasniedza 47 tonnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Video Irish Yellow Slug (Limacus maculatus) with slug mites (28919510073).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[zaļganais kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Sveša suga|sveša]] [[gliemeži|gliemežu]] suga, kas pirmo reizi konstatēta 2010. gadā, un, lai noskaidrotu sugas izplatību, Latvijas Malakologu biedrība zaļgano kailgliemezi pasludināja par [[2024. gads Latvijā|2024. gada]] [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemi]]? * ... mūsdienās [[vēsturnieki|vēsturnieku]] vidū nav vienota uzskata par senās zemes '''[[Punta]]s''' atrašanās vietu; populārākās [[hipotēze]]s ir [[Eritreja]], [[Džibutija]], [[Etiopija]]s ziemeļaustrumi, [[Somālija]], [[Sudāna]]s ziemeļaustrumi, bet Somālijas reģions [[Puntlenda]] savu vārdu ir ieguvis no Puntas? * ... visvairāk čempionu titulus '''[[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|UEFA Eiropas čempionātā telpu futbolā]]''' ir izcīnījusi [[Spānija]] — septiņus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patto-acciaio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tērauda pakts]]''' kļuva par sākumpunktu [[Trešais reihs|Vācijas]] un [[Itālija]]s izveidotajam militārajam un politiskajam blokam [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma priekšvakarā <small>(attēlā pakta parakstīšana)</small>? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] dalībai [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] apvienībai '''"[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]"''' pievienojās bijušais [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] politiķis [[14. Saeima]]s deputāts [[Aleksandrs Kiršteins]] un kļuva par saraksta pirmo numuru, tomēr apvienība vēlēšanās saņēma vien 0,58% vēlētāju balsu? * ... [[Latvijas—Igaunijas basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] kapteinis un rezultatīvākais spēlētājs '''[[Artūrs Ausējs]]''' nav spēlējis jaunatnes izlasēs, toties no 2017. līdz 2019. gadam bija pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium campestre kz01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz '''[[lauka āboliņš|lauka āboliņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robežas, tas ir sastopams reti — tikai valsts rietumu daļā? * ... tā kā [[Taizeme|Taizemē]] un [[Laosa|Laosā]] atšķiras autoceļu puse, kurā pārvietojas autotranports, '''[[Pirmais Taizemes—Laosas Draudzības tilts|Pirmā Taizemes—Laosas Draudzības tilta]]''' Laosas pusē atrodas vieta, kur braukšanas puses mainās? * ... '''[[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]''' notiks no [[2025. gads sportā|2026. gada]] 18. janvāra līdz 8. februārim [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas ir pirmā reize, kad [[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionātu futzālā]] rīko divās valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Color Photographed B-17E in Flight.jpg|border|right|200px]] * ... pirms [[Pērlhārboras bombardēšana|Japānas uzbrukuma Pērlhārborai]] [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēkos]] darbojās nedaudz mazāk par 200 '''''[[B-17 Flying Fortress]]''''' lidmašīnām <small>(attēlā)</small>, taču ražošana ievērojami paātrinājās, un ''B-17'' kļuva par pirmo patiesi masveidā ražoto lielo lidmašīnu, kas piedzīvoja cīņu visos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības teātros? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un citās valstīs, kas pieņēmušas anglosakšu mērvienības sistēmu, lietotā [[unce]] ir līdzvērtīga 28,349523125 [[grams|gramiem]]? * ... [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] C sērijas klubā '''''[[Catania FC]]''''', kas ir aizvadījis 17 sezonas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]], kopš 2023. gada spēlē latviešu [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Klāvs Bethers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spinulum canadense iNat 227208297.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir '''[[mainīgais staipeknis|mainīgā staipekņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] dienvidu mala, tādēļ tas sastopams ļoti reti, ir zināmas tikai dažas atradnes? * ... '''[[nacionālā norobežošana Padomju Savienībā]]''' bija pamatota ar [[Ļeņinisms|ļeņinismā]] paustajām domām par tautu pašnoteikšanās tiesībām, nodrošinot dažādām tautībām ne tikai kultūras telpu, bet arī administratīvās teritorijas un kaut kādā mērā patstāvīgu [[Ekonomika|tautsaimniecisko]] darbību? * ... '''[[tīģerlauva]]s''' [[tēviņš|tēviņi]] vienmēr ir sterili, bet [[mātīte]]s nav? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tukuma ezers.jpg|border|right|200px]] * ... mākslīgi uzpludinātais '''[[Tukuma ezers]]''' <small>(attēlā 1920. gados)</small> bija pilsētas rota un viena no populārākajām pilsētnieku atpūtas vietām, un tieši dēļ ezera sauklis "Uz Tukumu pēc smukuma!" kļuva populārs; mūsdienās tā vietā atrodas dūksnainas [[pļava]]s? * ... no kopējā balsojošo skaita '''[[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendumā]]''' 98,83 % nobalsoja par neatkarīgas [[Dienvidsudāna]]s valsts izveidi? * ... [[peptīdi|peptīdu]] [[hormoni|hormons]] '''[[glikagons]]''' darbojas pretēji [[insulīns|insulīnam]], paaugstinot [[glikoze]]s līmeni [[asinis|asinīs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Securigera varia 145938672.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mainīgā vainadzīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama arī [[Latvija]]s teritorijā — to uzskata par no kultūras vai adventīvā ceļā ieviesušos [[Latvijas flora|vietējā florā]], un tā ir pārsvarā sastopama valsts centrālajā un austrumu daļā? * ... aptuveni 86 % '''[[filipīnieši|filipīniešu]]''' ir [[katoļi]], bet 10 % — [[musulmaņi]], galvenokārt [[Filipīnas|Filipīnu]] dienvidos? * ... '''[[Lordu palāta]]''' bija dominējošais spēks [[Lielbritānija]]s politiskajā sistēmā līdz [[1833. gads|1833. gadam]], kad Lordu palāta izteica neuzticību valdībai, bet tā neatkāpās, jo [[Pārstāvju palāta]] to atbalstīja; tādējādi sāka veidoties jauna ieraža: valdība neatkāpās no amata, ja tai Lordu palāta izteica neuzticības balsojumu, kamēr vien tā saglabāja Pārstāvju palātas uzticību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wodaabe during Gerewol, Cure Salee, In-Gall, Niger (15380276990).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[fuli|fulu]]''' <small>(attēlā)</small> kopējais skaits tiek lēsts ap 38,6 miljoniem, no kuriem mazliet mazāk par pusi dzīvo [[Nigērija|Nigērijā]]? * ... '''[[Trīs karaļvalstu karš]]''' bija virkne savstarpēji saistītu konfliktu [[Anglija|Anglijā]], [[Skotija|Skotijā]] un [[Īrija|Īrijā]] laikā no 1639. līdz 1651. gadam, kad šīs valstis tika uzskatītas par atsevišķām karalistēm [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] personālūnijas ietvaros? * ... [[itāļi|itāļu]] [[rakstnieks]] un [[tulkotājs]] '''[[Karlo Kollodi]]''', kura slavenākais darbs ir "[[Pinokio piedzīvojumi]]", rakstīja arī politiski satīriskus darbus, kā arī [[tulkojums|tulkojumus]] un iesaistījās [[žurnālistika|žurnālistikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Getulio Vargas (1930).jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gadā]] ilggadējais [[autoritārisms|autoritārais]] [[Brazīlijas prezidents]] '''[[Žetuliu Vargass]]''' <small>(attēlā)</small> tika gāzts [[militārs apvērsums|militārā apvērsumā]], tomēr [[1951. gads|1951. gadā]] viņu atkal ievēlēja par prezidentu, līdz [[1954. gads|1954. gadā]], reaģējot uz politisko spriedzi un apsūdzībām, izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] nošaujoties? * ... [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]] Jumpravas vidusskola tika reorganizēta, mainot nosaukumu uz '''[[Jumpravas pamatskola|Jumpravas pamatskolu]]'''? * ... [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]]s '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' pasaules pirmizrāde notika [[2024. gads kino|2024. gada]] 22. maijā '''[[2024. gada Kannu kinofestivāls|77. Kannu kinofestivālā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:John Pettie Puritan Roundhead.jpg|border|right|150px]] * ... [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] karojošās puses dēvēja par '''"[[apaļgalvji]]em"''' un '''"[[kavalieri]]em"''' <small>(attēlā "apaļgalvis" Džona Petija gleznā)</small>? * ... '''[[Impilte]]''' pie [[Sventāja (upe)|Sventājas upes]] mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā bija senās [[Kursa (valsts)|Kursas]] [[Duvzare]]s zemes galvenais pilskalns? * ... no 2001. līdz 2018. gadam [[Panamas futbola izlase|Panamas futbola izlasē]] 108 spēles aizvadījušais '''[[Luiss Tehada]]''' nomira no [[miokarda infarkts|sirdslēkmes]] {{dat|2024|1|28||bez}} pēc futbola spēles 41 gada vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teodors Amtmanis.jpg|border|right|150px]] * ... [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā [[Alfreds Amtmanis-Briedītis|Alfreda Amtmaņa-Briedīša]] brāli [[aktieris|aktieri]] un [[režisors|režisoru]] '''[[Teodors Amtmanis|Teodoru Amtmani]]''' <small>(attēlā)</small> apcietināja, apsūdzēja un kopā ar citiem [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] darbiniekiem 1938. gada 3. februārī nošāva? * ... 5,3 [[kilometri|kilometrus]] garā [[Vīne]]s '''[[Ringštrāse]]''' ir izbūvēta bijušo pilsētas nocietinājumu vietā, aptverot pilsētas vecāko daļu — [[Vīnes Iekšpilsēta|Vīnes Iekšpilsētu]]? * ... 1994. gada [[ASV]] filmas '''"[[Krauklis (1994. gada filma)|Krauklis]]"''' uzņemšanas laikā notika incidents, kurā gāja bojā galvenās lomas atveidotājs [[Brendons Lī]], bet tā kā pirms viņa nāves uzņēma lielāko daļu ainu ar viņa piedalīšanos, filmu pabeidza pārrakstot scenāriju, kā arī izmantojot dublierus, [[kaskadieris|kaskadierus]] un digitālos efektus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conferencia de prensa del Presidente de México - Miércoles 24 de junio de 2020 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Meksika]]s prezidents laika posmā no 2018. līdz 2024. gadam '''[[Andress Manuels Lopess Ovradors]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bija [[kreisa politika|kreisās]] un [[centriski kreisa politika|centriski kreisās politikas]] pārstāvis, ir pazīstams ar [[populisms|populistisko]] pieeju un apņēmību ieviest sociālās reformas Meksikā? * ... '''[[Pasaules čempionāts kamaniņu sportā]]''' divreiz ir noticis [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] [[Latvija|Latvijā]]: 2003. un 2015. gadā? * ... no [[2022. gads|2022. gada]] 24. februāra līdz 24. maijam, sākoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]] un aktīvai [[Karš|karadarbībai]], '''[[Harkivas metro]]''' uz laiku tika apturēts, un stacijas tika izmantotas kā [[bumbu patvertne]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brandon lee (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris|aktiera]] un cīņas mākslu meistara '''[[Brendons Lī|Brendona Lī]]''' <small>(attēlā)</small> karjeru salīdzina ar viņa tēva [[Brūss Lī|Brūsa Lī]] karjeru, jo abi nomira jauni pirms viņu popularitāti atnesušo filmu izdošanas? * ... [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] dibinātājs '''[[Osvalds Glāznieks]]''' [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijā"]] izvairījās no apcietināšanas, kaut arī gandrīz visus teātra darbiniekus nošāva; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš nokļuva frontes otrā pusē, atgriezās [[Latvija|Latvijā]], bet pēc kara viņam piesprieda ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē, un viņš gāja bojā, iespējams, inscenētā dzelzceļa katastrofā? * ... [[1791. gads|1791. gadā]] pieņemtā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas valsts]] '''[[3. maija konstitūcija]]''' ir pirmā rakstītā konstitūcija [[Eiropa|Eiropā]] un otrā pasaulē (pēc [[ASV konstitūcija]]s, kas tika pieņemta [[1787. gads|1787. gadā]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium medium 1.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zirgu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[apputeksnēšana|svešapputes]] augs: lai gan tā divdzimumu [[zieds|ziedos]] abu veidu [[dzimumšūna]]s attīstās vienlaicīgi, pašapaugļošanās tiek [[ģenētika|ģenētiski]] novērsta, un, ja [[putekšņi|putekšņa]] [[gēns|gēnu]] sastāvs ir vienāds ar [[auglenīca]]s gēniem, tās dīgšana tiek pārtraukta un [[apaugļošanās]] nenotiek? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2024. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''', kas no 26. līdz 28. janvārim notika [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trasē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja 7 medaļas, medaļu kopvērtējumā atpaliekot tikai no [[Austrija]]s un [[Vācija]]s? * ... [[Kolumbija]]s narkobarons [[Pablo Eskobars]] par narkobaronesi '''[[Grizelda Blanko|Grizeldu Blanko]]''', kura bija ievērojama ar [[Kokaīns|kokaīna]] tirdzniecības tīkla vadīšanu un lielu ietekmi noziedzīgajā pasaulē [[Maiami]], [[ASV]] 1970. gados līdz 2000. gadu sākumam, ir teicis: "Vienīgais vīrietis, no kura es kādreiz esmu baidījies, bija sieviete, vārdā Grizelda Blanko"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Паоло Ніколато (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Paolo Nikolato]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš 2024. gada februāra ir [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris, pats [[futbols|futbolu]] ir spēlējis tikai amatieru līmenī, bet iepriekš trenējis dažādu vecumu [[Itālija]]s jaunatnes izlases? * ... '''[[Maskavas procesi]]''' ir kopīgs nosaukums trim paraugprāvām, kuras norisinājās [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], [[Maskava|Maskavā]], no 1936. līdz 1938. gadam un kurās tiesāti vadošie [[PSKP|Vissavienības Komunististiskās (boļševiku) partijas]] darbinieki; tos var uzskatīt par [[Lielais terors|Lielā terora]] ievadu? * ... [[ebreji|ebreju]] valstiskuma zaudēšana un izkliedēšana [[diaspora|diasporā]] noveda pie tā, ka [[2. gadsimts|2. gadsimtā]] '''[[senebreju valoda]]''' tika pārtraukta lietot kā sarunvaloda, jo to izspieda [[aramiešu valoda]], bet mūsdienu [[ivrits]] ir atjaunota senebreju valodas forma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Onobrychis viciifolia Inflorescence 11April2009 CampoCalatrava.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[vīķlapu esparsete]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un dienvidaustrumu [[Eiropa|Eiropā]], taču tā kultivēšanas dēļ ir plaši ieviesta ārpus sākotnējā areāla un vietām pārgājusi savvaļā, arī [[Latvija|Latvijā]] tā ir kultivēts augs, kas vietām pārgājis savvaļā un naturalizējies? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] [[Latvijas PSR]] tiesas prāvā [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]] tiesāja [[Audriņu traģēdija|Audriņu iedzīvotāju slepkavības]] veicējus, un uz [[Kanāda|Kanādu]] emigrējušais '''[[Haralds Puntulis]]''' tika aizmuguriski [[nāvessods|notiesāts uz nāvi]], tomēr Kanāda viņu neizdeva [[Padomju Savienība]]i? * ... lidmašīnas '''[[An-24 katastrofa Liepājā|An-24 katastrofā Liepājā]]''', kas notika [[1967. gads Latvijā|1967. gada]] 30. decembrī netālu no [[Liepājas lidosta]]s, bojā gāja 43 vai 44 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavel Durov sitting portrait.jpg|border|right|150px]] * ... kopš 2017. gada [[Krievi|krievu]] izcelsmes uzņēmējs, kurš pazīstams ar sociālo tīklu vietnes ''[[VKontakte]]'' un lietotnes ''[[Telegram]]'' dibināšanu, '''[[Pāvels Durovs]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[Dubaija|Dubaijā]], kur atrodas ''Telegram'' galvenais birojs, un 2022. gadā ''[[Forbes]]'' viņu atzina par bagātāko cilvēku [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]? * ... pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves no 1953. līdz 1977. gadam '''[[Ukrainas PSR himna]]''' tika izpildīta bez vārdiem, līdz [[himna]]s tekstu pārrakstīja Nikolajs Bažans, lai no tās svītrotu Staļina pieminēšanu? * ... '''[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' bija pirmās [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas pēc [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Breksita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium incarnatum L..JPG|border|right|150px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]], [[ASV]] un [[Austrālija]]s dienvidu daļā '''[[inkarnāta āboliņš|inkarnāta āboliņu]]''' <small>(attēlā)</small> audzē augstvērtīgas [[lopbarība]]s iegūšanai? * ... pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks '''[[Sericas kauja|Sericas kaujā]]''' uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Horvātija|Horvātijā]] dzimušais [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Herdi Prenga]]''' kopš 2023. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]], bet iepriekš pārstāvējis arī ''[[Riga FC]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salzburg_-_Festung_Hohensalzburg.JPG|border|right|200px]] * ... 250 metrus garā un 150 metrus platā '''[[Hoenzalcburgas pils]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[viduslaiki|viduslaiku]] [[pils|pilīm]] Eiropā; 1996. gadā to kopā ar [[Zalcburga]]s vecpilsētu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā? * ... atbilstoši [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]] noteiktajiem '''[[Latvijas slimnīcas|Latvijas slimnīcu]]''' līmeņu kritērijiem, augstākajam piektajam līmenim atbilst [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca]], [[Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca]] un [[Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca]]? * ... '''[[Otrais Sudānas pilsoņu karš]]''', kas ilga no 1983. līdz 2005. gadam, prasīja apmēram 2 miljonu cilvēku dzīvību un apmēram 4 miljoni kļuva par bēgļiem, bet karš beidzās ar Naivašas vienošanos, kuras rezultātā [[2011. gads|2011. gadā]] notika [[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|Dienvidsudānas neatkarības referendums]] un nodibinājās neatkarīgā [[Dienvidsudāna]]s valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wright C. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 1778.jpg|border|right|150px]] * ... divu sudraba medaļu ieguvējs [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] '''[[Kempbels Raits]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada vasarā nolēma pārstāvēt [[Amerikas Savienotās Valstis]], kuru pilsonība viņam jau bija, nevis dzimto [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]? * ... '''[[encefalīts]]''' ir galvas [[smadzenes|smadzeņu]] iekaisums, ko var izraisīt dažādi [[vīruss|vīrusi]], [[baktērijas]], [[sēnītes]] vai citi [[mikroorganismi]]? * ... [[1889. gads|1889. gadā]] kuģu īpašnieks, kapteinis un kuģu būvētājs '''[[Andrejs Veide]]''' [[Ainaži|Ainažos]] uzsāka lielas četrmastu barkentīnas būvi, bet neilgi pēc būvdarbu uzsākšanas negaidīti miris, taču [[1891. gads Latvijā|1891. gadā]] ūdenī nolaistais ''[[Andreas Weide]]'' bija lielākais Latvijas teritorijā uzbūvētais [[burinieks]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saguinus bicolor Parque do Mindu.jpg|border|right|150px]] * ... kritiski apdraudētais '''[[divkrāsainais tamarīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nosaukts par [[Manausa]]s pilsētas [[Brazīlija|Brazīlijā]] talismanu? * ... '''[[Helsinku metro]]''' savieno arī kaimiņpilsētu [[Espo]] ar [[Helsinki|Helsinku]] centru? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] aeronauts un izpletņlēcējs, sava oriģinālā [[izpletnis|izpletņa]] modeļa radītājs '''[[Čārlzs Lerū]]''' gāja bojā [[1889. gads|1889. gada]] 12. septembrī [[Tallinas līcis|Tallinas līcī]], vēja iepūsts ūdenī pēc karjeras 239. lēciena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cytisus scoparius 001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastais slotzaris|parastā slotzara]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas vidus]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, taču suga dekoratīvo īpašību dēļ ir plaši ieviesusies arī citās teritorijās, kur tā pārgājusi savvaļā, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir reti sastopams, savvaļā pārgājis augs? * ... par tiešo [[1979. gads Latvijā|1979. gada]] 22. marta lidmašīnas '''[[Tu-134 katastrofa Liepājā|''Tu-134'' katastrofas Liepājā]]''' cēloni noteica pilotēšanas kļūdu — nolaišanos zem atbilstošā pieļaujamā augstuma minimuma, turklāt katastrofu veicinājusi nepareiza iekraušana [[Omska|Omskā]], kā arī neapmierinošais laikapstākļu atbalsts [[Liepājas lidosta|Liepājas lidostā]]? * ... '''[[afroamerikāņu angļu valoda]]s''' pirmsākumi meklējami [[17. gadsimts|17. gadsimtā]], kad ar [[vergu tirdzniecība]]s starpniecību Dienvidu kolonijās (kas 18. gadsimta beigās kļuva par [[ASV dienvidi]]em) ieveda [[Rietumāfrika]]s vergus? <!--dyk diena --> [[Attēls:As17-134-20382.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Apollo 17]]''''' bija [[ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pēdējais pilotējamais lidojums ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas, kura laikā [[Jūdžīns Sernans]] un Herisons Šmits uz Mēness pavadīja 3 dienas <small>(attēlā Šmits ''Apollo 17'' mēness moduļa priekšā)</small>? * ... '''[[statika]]i''' pretējā [[mehānika]]s nozare ir [[Dinamika (mehānika)|dinamika]]? * ... [[Dons]] ar dziesmu '''''[[Hollow]]''''' [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] iekļuva finālā, kur ieguva 16. vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apis mellifera - Melilotus albus - Keila2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nektāraugi]]''' ir nozīmīgi gan [[biškopība|biškopībā]], kur [[Eiropas medus bite|bites]] no nektāra ražo [[medus|medu]], gan [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskajā lauksaimniecībā]] <small>(attēlā [[baltais amoliņš|baltā amoliņa]] zieds)</small>? * ... pēc tam, kad [[Padomju Savienība]] [[1991. gads|1991. gada]] decembrī beidza pastāvēt, '''[[Padomju armija]]''' palika [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s pakļautībā, līdz tā tika formāli likvidēta [[1992. gads|1992. gada]] 14. februārī? * ... [[Austrija]]s [[biatloniste]]s '''[[Anna Gandlere|Annas Gandleres]]''' tēvs ir bijušais [[distanču slēpotājs]], {{oss|Z=1998|L=G}} sudraba medaļas ieguvējs 10 km distancē un 1999. gada pasaules čempions stafetē Markuss Gandlers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chester Cathedral ext Hamilton 001.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Česteras katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir sākta celt 10. gadsimtā un pamatā tika uzcelta līdz 16. gadsimta sākumam; tajā ir redzami gandrīz visi [[Anglija]]s [[viduslaiki|viduslaiku]] celtniecības stili? * ... [[Senie laiki|Seno laiku]] zemes un jūras ceļu tīkls '''[[Vīraka ceļš]]''' savienoja [[Somālijas pussala|Āfrikas Raga]] un [[Arābijas pussala|Dienvidarābija]]s reģionu ar [[Vidusjūra]]s baseinu; pa šo ceļu uz ziemeļiem tika piegādātas smaržvielas (piemēram, [[vīraks]] un mirres), [[garšviela]]s un citas luksuspreces? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Ketija Vihmane]]''' pirmo reizi pievienojās vadošajam [[Latvija]]s klubam [[Rīgas TTT]] un sezonas noslēgumā kļuva par [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s čempioni, kā arī izcīnīja bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Sieviešu basketbola līgā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus japonicus Groszek nadmorski 2020-06-29 04.jpg|border|right|200px]] * ... neparasti plašā '''[[jūrmalas dedestiņa]]s''' <small>(attēlā)</small> izplatība vairāku jūru piekrastēs un salās ir izskaidrojama ar sēklu dīgtspējas saglabāšanos pēc ilgstošas atrašanās [[jūras ūdens|jūras ūdenī]], ļaujot sēklām dreifēt lielos attālumos? * ... [[Amerikas Pilsoņu karš]] bieži tiek dēvēts par vienu no pirmajiem modernajiem [[karš|kariem]] vēsturē, jo tas ietvēra tajā laikā vismodernākās karadarbības tehnoloģijas un '''[[ASV Pilsoņu karā izmantoto ieroču saraksts|ieročus]]'''? * ... '''[[tautas latīņu valoda]]''' nevis klasiskā [[latīņu valoda]] ir [[Romāņu valodas|romāņu valodu]] priekštece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soldier with Bazooka M1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bazuka]]''', ko plaši izmantoja [[ASV Armija]], īpaši [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā <small>(attēlā)</small>, bija viena no pirmās paaudzes raķešu dzinēju prettanku ieročiem, ko izmantoja [[kājnieki|kājnieku]] kaujās? * ... '''[[Kipras Karaliste]]''' tika izveidota [[Kipra|Kiprā]] [[Trešais Krusta karš|Trešā Krusta kara]] laikā [[1184. gads|1184. gadā]] un pastāvēja līdz [[1489. gads|1489. gadam]]? * ... viens no [[Rīgas OMON]] [[Barikāžu laiks|uzbrukumu Barikāžu laikā]] organizētājiem '''[[Vladimirs Antjufejevs]]''', kurš ilgstoši atradās [[Latvija]]s tiesībsargājošo iestāžu meklēšanā, vēlāk bijis [[Krievija]]s kontrolētās [[Piedņestra]]s Valsts drošības ministrijas vadītājs, bet [[2014. gads|2014. gadā]] kļuva par vienu no tā sauktās [[Doneckas tautas republika]]s līderiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Astragalus penduliflorus 004.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nokarenais tragantzirnis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augu suga, kurai ir ļoti šaurs [[izplatības areāls]] — tā ir sastopama tikai vietumis [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], Eiropā atradnes konstatētas [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu Eiropā]], kā arī [[Latvija|Latvijā]], kur ir neliela, bet ilggadīgi stabila populācija [[Latgale|Latgalē]]? * ... [[Beļģija]]s [[biatloniste]]i '''[[Lote Lī|Lotei Lī]]''' ir arī [[Norvēģija]]s pilsonība, jo māte ir beļģiete, bet tēvs ir [[norvēģi]]s; sākotnēji viņa pārstāvēja Norvēģiju, bet kopš 2019. gada startē Beļģijas komandas sastāvā? * ... [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] esošais [[pilsētciemats]] ar senu vēsturi '''[[Bješankoviči]]''' atrodas [[Daugava]]s tecējuma vistālākajā dienvidu punktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Austin Reaves (51959765431) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] tika izplatīta informācija, ka '''[[Ostins Rīvss]]''' <small>(attēlā)</small> varētu pārstāvēt [[Vācijas basketbola izlase|Vācijas basketbola izlasi]], ņemot vērā, ka viņa ģimenei ir vācu saknes, tomēr viņš finālturnīrā pārstāvēja [[ASV basketbola izlase|ASV izlasi]] un ieguva 4. vietu, kamēr Vācija kļuva par čempioni? * ... '''[[Edesas grāfiste]]''' bija pirmā [[Krusta kari|krustnešu]] valsts, ko nodibināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta karagājiena]] laikā, un tā pastāvēja no [[1098. gads|1098.]] līdz [[1146. gads|1146. gadam]]? * ... [[autonomija|pašpārvaldošs]] valstisks veidojums '''[[Činlande]]''' kontrolē lielāko daļu [[Čina]]s teritorijas [[Mjanma|Mjanmā]] un ir paudusi, ka tās mērķis ir autonomas federālas pavalsts izveide, līdzko tiks gāzta Mjanmā valdošā militārā [[hunta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vaccinium-uliginosum-by-Maseltov-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zilene]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pasaulē visbiežāk sastopamā [[melleņu ģints]] suga? * ... [[1738. gads|1738. gada]] 18. novembrī [[Austrijas erchercogiste]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] parakstītais '''[[Vīnes miera līgums]]''' izbeidza [[Polijas mantojuma karš|Polijas mantojuma karu]]? * ... [[1951. gads|1951. gadā]] [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisoru]], [[kinoproducents|producentu]], [[scenārists|scenāristu]], [[aktieri]] un dziedātāja [[Džo Dasēns|Džo Dasēna]] tēvu '''[[Džūlss Dasēns|Džūlsu Dasēnu]]''' iekļāva Holivudas melnajā sarakstā pēc tam, kad viņš atteicās liecināt par saistību ar komunistiskām organizācijām; vēlāk viņš strādāja [[Francija|Francijā]] un [[Grieķija|Grieķijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prise de la Bastille.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bastīlijas ieņemšana]]''' <small>(attēlā)</small> [[1789. gads|1789. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] bija viena no galvenajām [[Franču revolūcija]]s epizodēm, un notikuma piemiņai [[Francija|Francijā]] šajā datumā tiek svinēta Bastīlijas diena? * ... '''[[pavasara dedestiņa]]''' ir vienīgā suga [[dedestiņu ģints|dedestiņu ģintī]], kas zied tik agri, taču atšķirībā no citiem pavasarī ziedošiem augiem, piemēram vizbuļiem vai [[zeltstarītes|zeltstarītēm]], pēc noziedēšanas pavasara dedestiņas virszemes daļas nenonīkst, bet turpina augt un spēcīgi sakuplot līdz rudenim? * ... '''[[Fidži olimpiskajās spēlēs]]''' savu pirmo olimpisko medaļu ieguva [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], uzvarot [[regbijs-7|regbija-7]] turnīrā, ko atkārtoja arī [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus linifolius RF.jpg|border|right|150px]] * ... Latvijā '''[[kalnu dedestiņa]]''' <small>(attēlā)</small> aug tuvu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] austrumu robežai un ir reti sastopama; ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 2. kategorijā? * ... '''[[visaju valodas|visaju valodām]]''' pieder 27 [[valoda]]s ar vairāk nekā 47 miljoniem runātāju, kas izplatītas [[Filipīnas|Filipīnu]] centrālajā un dienvidu daļā, kā arī [[Kalimantāna]]s ziemeļaustrumos [[Malaizija|Malaizijā]]? * ... [[Plūdmaiņas|plūdmaiņās]] applūstošais [[Ziemeļjūra]]s līcis uz [[Beļģija]]s un [[Nīderlande]]s robežas '''[[Zvins]]''' radās [[1134. gads|1134. gada]] vētrā, kad ūdens izlauza piekrastes [[kāpa]]s un izveidoja kanālu ar [[Šelda]]s upi; viduslaikos tas bija galvenais kuģošanas kanāls uz [[Brige]]s ostu, bet sākot no 13. gadsimta pamazām aizsērēja un ap 1500. gadu vairs nebija izmantojams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patricia Routledge from GylesDamesPalladium050323 (24 of 74) (52727635532).jpg|border|right|150px]] * ... 2017. gadā [[Lielbritānijas karaliene]] [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] '''[[Patrīcija Rūtledža|Patrīciju Rūtledžu]]''' <small>(attēlā)</small>, kura vislabāk pazīstama ar Hiacintes Burkas lomu ''[[BBC One|BBC1]]'' [[situāciju komēdija]]s seriālā "[[Smalkais stils]]", iecēla [[Britu Impērijas ordenis|lēdijas kārtā]] par viņas nopelniem izklaides industrijā un [[Labdarība|labdarībā]]? * ... [[krievi|krievu]] [[ornitologs]] un [[medniecība]]s speciālists, viens no mūsdienu [[Krievija]]s ornitoloģijas pamatlicējiem '''[[Sergejs Buturļins]]''' no 1898. gada līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] dzīvoja [[Alūksne|Alūksnē]], kur strādāja par miertiesnesi? * ... ar '''[[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]]''' adresi [[Rīga|Rīgā]] ir reģistrēti 665 adresācijas objekti, ierindojot to pirmajā vietā starp visām ielām pilsētā, kā arī tā ir otra garākā iela Rīgā (pēc [[Jaunciema gatve]]s) ar kopējo garumu 14 734 metri? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baznīca, Nurmuiža 03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nurmuižas luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelta [[1594. gads Latvijā|1594. gadā]], pamatojoties uz hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] rīkojumu par baznīcu celtniecību [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]]? * ... [[1956. gads Latvijā|1956. gadā]] '''[[Kuldīgas sinagoga|Kuldīgas sinagogu]]''' sāka pārbūvēt par [[kinoteātris|kinoteātri]], kas sinagogā atradās līdz pat [[2003. gads Latvijā|2003. gadam]], bet pašlaik ēkā atrodas [[Kuldīga]]s Galvenā bibliotēka? * ... [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] okupācijas laikā no [[1795. gads|1795.]] līdz [[1806. gads|1806. gadam]] [[Nīderlande]]s provinces zaudēja autonomiju, un to teritorijā tika izveidota no Francijas pilnībā atkarīgā '''[[Batāvijas Republika]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galega orientalis (14355592081).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[austrumu galega]]i''' <small>(attēlā)</small> ir šaurs dabiskais [[izplatības areāls]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], taču suga ir ievazāta arī citviet pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]? * ... mūsdienās [[Filipīnas|Filipīnās]] dzīvo gandrīz 9 miljoni '''[[ilongi|ilongu]]''', kas veido 7,9 % no kopējā iedzīvotāju skaita un ir ceturtā lielākā tauta valstī? * ... ieslodzīto '''[[badastreiks|badastreiku]]''' laikā [[cietums|cietumos]] plaši izmantota ir piespiedu barošanas prakse, taču [[Pasaules Veselības organizācija]]s Tokijas deklarācija aizliedz ieslodzīto piespiedu barošanu noteiktos apstākļos: ja ieslodzītais atsakās ēst, barošanu var pārtraukt, bet tikai tad, ja vismaz divi neatkarīgi ārsti apstiprina, ka ieslodzītais var apsvērt sava atteikuma ēst sekas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcide Dessalines d'Orbigny 1802.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] naturālists, pētnieks, [[malakologs]] un [[paleontologs]] '''[[Alsids Orbiņī]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams kā mikropaleontoloģijas dibinātājs? * ... '''''[[INTASAT]]''''' bija [[Spānija]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]], ko orbītā palaida [[1974. gads kosmonautikā|1974. gada]] 15. novembrī? * ... '''[[viltvārža sindroms]]''' ir [[psiholoģija|psiholoģisks]] fenomens, kurā cilvēki šaubās par savām prasmēm, talantiem vai sasniegumiem un pastāvīgi baidās tikt atmaskoti kā krāpnieki? <!--dyk diena --> [[Attēls:SaudiArabiaP23b-10Riyals-(1983)-donatedth f.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Saūda Arābijas riāls|Saūda Arābijas riālu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto kā reģionālo rezerves [[valūta|valūtu]], un tas ir galvenā valūta [[Līča arābu valstu sadarbības padome|Līča arābu valstu sadarbības padomē]]? * ... '''[[ilongu valoda|ilongu valodu]]''' kā dzimto valodu lieto ap 7,8 miljoniem cilvēku, bet kopējais valodas lietotāju skaits tiek lēsts ap 9,3 miljoniem; tā ir ceturtā izplatītākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[valoda]]? * ... '''[[Talsu Kristīgā vidusskola]]''' ir lielākā privātskola [[Latvija|Latvijā]] pēc skolēnu skaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emperor Taishō (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas imperators|imperatora]] '''[[Taišo]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikmets iezīmējās ar zināmu [[Japānas Impērija]]s politiskās sistēmas [[Demokrātija|demokratizāciju]] un [[Liberālisms|liberalizāciju]] laikposmā pirms ultranacionālistiskā [[Militārisms|militārisma]] laikmeta, kura sākumu iezīmēja totalitāras [[Militārā diktatūra|militārās diktatūras]] nodibināšana? * ... '''[[itāļu streiks]]''' ir ļoti efektīva protesta akcija, jo strādāt strikti pēc instrukcijām praktiski nav iespējams, un, ņemot vērā amatu aprakstu birokrātisko raksturu un neiespējamību ņemt vērā visas ražošanas darbības nianses, šāda protesta forma noved pie ievērojama [[produktivitāte]]s krituma un līdz ar to pie lieliem zaudējumiem? * ... '''[[ASV prezidentu uzskaitījums pēc vecuma|jaunākais ASV prezidents]]''' ievēlēšanas brīdī bija [[Teodors Rūzvelts]] 42 gadu un 322 dienu vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ostrubel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ostrublis|ostrubļus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas Impērija]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā emitēja izmantošanai [[Krievijas Impērija]]s okupētajās teritorijās? * ... saskaņā ar '''[[1713. gada pragmatiskā sankcija|1713. gada pragmatisko sankciju]]''' tika noteikts, ka [[Hābsburgi|Hābsburgu]] mantojuma zemes, ja imperatoram nav dēlu, pāriet viņa meitām; šī likuma rezultātā par [[Austrija]]s erchercogieni kļuva [[Marija Terēzija]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] oktobrī [[Ēģipte]] un [[Lielbritānija]] parakstīja līgumu par [[Sudāna]]s neatkarības iestāšanos [[1956. gads|1956. gada]] 1. janvārī, tādējādi izbeidzot '''[[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s''' pastāvēšanu, kas tika izveidota 19. gadsimta beigās? <!--dyk diena --> [[Attēls:夜合花(夜香木蘭) Magnolia coco -香港動植物公園 Hong Kong Botanical Garden- (9227078645).jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[segsēkļi|segsēkļu]], kuru [[Zieds|ziedu]] daļas ir izvietotas gredzenos, '''[[magnoliju dzimta]]s''' augiem <small>(attēlā ''Magnolia coco'')</small> [[putekšņlapa]]s, [[lapas]] un [[auglenīca]]s ir novietotas spirālē uz koniskas ziedgultnes? * ... '''[[ASV Vigu partija|Vigu partija]]''' izveidojās kā [[Opozīcija (politika)|opozīcija]] [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Endrū Džeksons|Endrū Džeksonam]] un [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijai]] un ilgu laiku 19. gadsimtā ieņēma nozīmīgu vietu [[ASV]] politikas divpartiju sistēmā? * ... pilsēta [[Krievija]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] '''[[Zapadnaja Dvina]]''' ir dibināta [[1900. gads|1900. gadā]] kā apdzīvota vieta pie tāda paša nosaukuma stacijas dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskava]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaarlo Juho Ståhlberg.jpg|border|right|150px]] * ... pirmais [[Somijas prezidents]] '''[[Karlo Juho Stolbergs]]''' <small>(attēlā)</small> ir apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... saskaņā ar '''[[Vanzē konference|Vanzē konferencē]]''' pieņemto politiku "ebreju jautājuma galīgajam atrisinājumam" [[nacisti|nacistu]] iestādes izveidoja [[nāves nometne|nāves nometņu]] tīklu, kas bija paredzēts cilvēku iznīcināšanai; no [[1942. gads|1942.]] līdz [[1944. gads|1944. gadam]] šajās nometnēs tika nogalināti 3 miljoni [[ebreji|ebreju]]? * ... kopējais '''[[papuasu valodas|papuasu valodu]]''' skaits, pēc dažādiem datiem, ir no 750 līdz 1000? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hofburg Heldenplatz.png|border|right|200px]] * ... no 13. gadsimta līdz 1918. gadam '''[[Hofburga]]s''' pils komplekss [[Vīne]]s centrā <small>(attēlā)</small> bija [[Hābsburgi|Hābsburgu]] galvenā rezidence, bet mūsdienās daļā no pils iekārtota [[Austrijas prezidents|Austrijas prezidenta]] rezidence? * ... '''[[Toms Komass]]''' ir [[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera]] visu laiku labākā rezultāta īpašnieks (7 stundas, 30 minūtes un 49 sekundes), kā arī uzvarējis šajās [[Latvija|Latvijā]] prestižākajās ultragaro distanču skriešanas sacīkstēs četrus gadus pēc kārtas (2021—2024)? * ... '''[[Laosas pilsoņu karš]]''', kas notika no [[1959. gads|1959.]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]] starp komunistiski noskaņotajiem '''''[[Pathet Lao]]''''' spēkiem un [[Laosas Karaliste|Laosas Karalisti]], bija cieši saistīts ar [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]] un [[Kambodžas pilsoņu karš|Kambodžas pilsoņu karu]], kā arī [[Aukstais karš|Aukstā kara]] norisēm pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simo Valakari 1.jpg|border|right|150px]] * ... [[Skotijas futbola Premjerlīga]]s komandas ''[[Saint Johnstone FC|St Johnstone]]'' galvenais treneris [[somi|soms]] '''[[Simo Valakari]]''' <small>(attēlā)</small> pusotru sezonu strādāja ar [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubiem [[FK Auda]] un ''[[Riga FC]]''? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2024. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''', kas norisinājās Vinterbergas trasē [[Vācija|Vācijā]], mājinieki izcīnīja 6 no 7 zelta medaļām, bet kopā 15 medaļas? * ... '''[[tagali]]''' ir daudzskaitlīgākā no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, veidojot 26 % no valsts iedzīvotāju kopskaita; tie apdzīvo [[Lusona]]s salas centrālo daļu, kā arī [[Mindoro]] un [[Palavana]]s salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabah West Coast Bajau women in traditional dress.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[samali|samalus]]''' <small>(attēlā samalu sievietes [[Sabaha]]s štatā [[Malaizija|Malaizijā]])</small>, kas apdzīvo salu piekrastes [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Bruneja|Brunejā]], reizēm dēvē par "jūras [[čigāni]]em" — tie piekopj [[nomadi|pusnomadu]] dzīvesveidu, laivās migrējot starp sava apdzīvotības areāla salu ciemiem? * ... par [[14. Saeima]]s deputātu '''[[Amils Saļimovs]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva 2024. gada februārī, pēc tam, kad tika anulēts deputātes [[Glorija Grevcova|Glorijas Grevcovas]] mandāts, jo stājās spēkā tiesas spriedums par Grevcovas nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]]? * ... '''[[Burundi pilsoņu karš|Burundi pilsoņu karā]]''' starp [[tutsi]] un [[hutu]] etniskajām grupām, kas ilga no 1993. gada līdz 2005. gadam, gāja bojā aptuveni 300 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bamboo forest.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Bambusi|bambusu]]''' <small>(attēlā)</small> vidū ir daži no visātrāk augošajiem [[augi]]em pasaulē: dažas bambusu sugas 24 stundu laikā var izaugt pat 91 [[Centimetrs|centimetru]] (gandrīz 40 [[Milimetrs|milimetri]] stundā), bet [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] sastopamajai sugai ''Phyllostachys bambusoides'' 24 stundu laikā ir novērots pieaugums līdz 120 centimetriem? * ... lai gan '''[[Raudas meteorpapīrs]]''', kas [[1686. gads Latvijā|1686. gadā]] tika atnests ar vēju un [[Kurzeme|Kurzemē]] [[Embūtes draudzes novads|Embūtes draudzes novadā]] nokrita zemē, ir mikrobiāla seguma paraugs, joprojām šāda veida objektus mēdz saukt par meteorpapīru? * ... '''[[Otrais pūniešu karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem kariem antīkajā pasaules vēsturē, kas beidzās ar Romas uzvaru, jo [[romieši]] bija izturīgāki un ekonomiski, militāri spēcīgāki; pēc kara [[Romas Republika]] kļuva par dominējošo spēku [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lens - Dijon (15-08-2020) 32 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas futbola Virslīga]]s kluba ''[[Riga FC]]'' [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]] '''[[Ngondā Muzinga]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā ir debitējis [[Kongo DR futbola izlase]]s rindās un piedalījies tās sastāvā [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Klāvs Čavars]]''' pievienojās vadošajam [[Azerbaidžāna]]s klubam Baku "Sabah" un novembrī tā sastāvā zaudētā spēlē pret [[Grieķija]]s klubu ''Maroussi'' nobloķēja 8 pretinieku metienus, uzstādot FIBA Eiropas kausa rekordu vienā spēlē bloķētajos metienos? * ... [[Anglija]]s armijas sakāve '''[[Banokbērnas kauja|Banokbērnas kaujā]]''' [[1314. gads|1314. gadā]] nodrošināja [[Skotija]]s neatkarības atjaunošanu, tādēļ Banokbērnas kauja tiek uzskatīta par ievērojamu brīdi Skotijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[vāvere]]s, [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' tika veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? <!--dyk diena --> [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|150px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Vācijas Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' tika laboti divi pasaules rekordi: [[400 metru skrējiens|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības tika rīkotas [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās Olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās tika uzskatītas par [[Grieķu dievi|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tika attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? <!--dyk diena --> [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[VEF Rīga]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Casu martzu]]''''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? <!--dyk diena --> [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā Pasaule|Jaunās Pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|200px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|150px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? <!--dyk diena --> [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|200px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Pīlesmiests|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā tika uzcelta mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukrainiete]] '''[[Zinaīda Turčina]]''' tika atzīta par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa|Eiropas]] areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim tika uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|200px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante|Levantes]] ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|200px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma ''[[Wilayah Khorasan]]'' koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija|Polijas]] "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.–1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|200px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|150px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija|Dānijas]] jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāmas filma]] '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma – Zilā bastiona? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts peldēšanā|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Ukrainas Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|150px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdenes]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|200px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[S. Birjuzova Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābe|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? m07y68oftf62rcx99he6st690qa3ay8 0 17825 4303405 4191036 2025-07-04T07:07:29Z Д.Ильин 36158 4303405 wikitext text/x-wiki {{Vielas infokaste | attēls = [[Attēls:Phosphine.svg|160px]]<br />Fosfīna struktūrformula ar starpatomu attālumiem,<br />saišu leņķiem un nedalīto elektronu pāri<br />[[Attēls:Phosphine-3D-vdW.png|140px]]<br />Fosfīna molekulas modelis | citi nosaukumi = fosfamīns, fosfāns,<br />fosforūdeņradis,<br />fosfora hidrīds,<br />ūdeņraža fosfīds | CAS numurs = 7803-51-2 | ķīmiskā formula = PH₃ | molmasa = 34 | blīvums = 1,379 | kušanas temperatūra = −134&nbsp;°C | viršanas temperatūra = −88,8&nbsp;°C | šķīdība ūdenī = 31,2 mg/100 ml (17&nbsp;°C) | citi = }} '''Fosfīns''' (PH₃) ir bezkrāsaina, indīga [[gāze]]. Tas ir [[amonjaks|amonjaka]] analogs — [[fosfors|fosfora]] un [[ūdeņradis|ūdeņraža]] [[binārais savienojums]]. Tīrs fosfīns ir bez smakas, bet parasti tas satur piemaisījumus (alkilatvasinājumus un difosfīnu P₂H₄), kas ož pēc [[ķiploki]]em. Ir iespējami arī aizvietotie fosfīni, kur viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar organiskajiem radikāļiem, tie ir analogi [[amīni]]em. Fosfīns, kas satur difosfīnu, gaisā uzliesmo. == Iegūšana == Fosfīnu var iegūt, [[fosfīdi]]em reaģējot ar ūdeni vai skābēm. : Me₃P + 3H₂O → 3MeOH + PH₃ Fosfīns veidojas kā piemaisījums [[acetilēns|acetilēnam]], kuru iegūst no [[kalcija karbīds|kalcija karbīda]]. Fosfīnu var iegūt arī tiešā reakcijā starp [[nātrija hidroksīds|nātrija hidroksīdu]] un balto [[fosfors|fosforu]], kā blakusprodukti veidojas nātrija hidrogēnfosfīts un nātrija fosfīts. {{Commons category|Phosphine|Fosfīns}} {{ķīmija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Fosfors]] [[Kategorija:Ūdeņradis]] [[Kategorija:Reducētāji]] 3b2a417mqkvhcati594smtlj1b6x716 0 20747 4303225 4245715 2025-07-03T12:40:01Z Egilus 27634 4303225 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Baltinavas pagasts | karte = Baltinavas novads karte.png | karte2 = Baltinavas novads.png | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Baltinavas pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Baltinavas pagasta ģerbonis | karoga_attēls =Baltinavas novads Flag.png | karoga_nosaukums = Baltinavas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Baltinava | mērs = | mērs_partija = | platība = 185<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |title=Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |access-date={{dat|2009|08|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|02|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120216195754/http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc }}</ref> | iedzīvotāji = 937<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS050/table/tableViewLayout1/stat.gov.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2021 | blīvums = {{#expr: 1351 / 185 round 1}} | izveidots = | mājaslapa = }} '''Baltinavas pagasts''' ir teritoriāla teritorija [[Balvu novads|Balvu novadā]], [[Latgale|Latgalē]], 253 km no [[Rīga]]s [[Krievija]]s pierobežā. Robežojas ar [[Ludzas novads (2021)|Ludzas novada]] [[Salnavas pagasts|Salnavas pagastu]], [[Balvu novads (2021)|Balvu novada]] [[Tilžas pagasts|Tilžas]], [[Briežuciema pagasts|Briežuciema]] un [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Baltinava]] (pagasta centrs), [[Demerova]], [[Obeļova]], [[Žeikari (Baltinavas pagasts)|Žeikari]]. No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Baltinavas novads'''. 2021. gadā Baltinavas novadu iekļāva jaunajā [[Balvu novads|Balvu novadā]]. == Daba == Atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Adzeles pacēlums|Adzeles pacēlumā]], austrumdaļa — [[Mudavas zemiene]]s [[Abrenes nolaidenums|Abrenes nolaidenumā]].<ref name="lat">{{LAT e}}</ref> Reljefs — viļņots līdzenums ar atsevišķiem pauguriem.<ref name=":0" /> === Reljefa formas === [[Brieksīnes kalns]] (128 m [[Augstums virs jūras līmeņa|vjl]]), [[Greiziekalni]], [[Jorzovas kalns]] (126,5 m), [[Kapu kalns (Baltinavas pagasts)|Kapu kalns]], [[Kapčuka kalns]], [[Koraba kalns]], [[Majaka kalns]], [[Puncuļovas pilskalns]] (124 m), [[Rubuļa kalns]], [[Sila kalns]], [[Svātais kalns]], [[Zvonu kalni]]. === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Asarovas riucs]], [[Aukupeite]], [[Diukšupe]], [[Griušļova]], [[Iudrupe]], [[Kaņepe (upe)|Kaņepe]], [[Krākupe]], [[Kūkova]], [[Kupsa]], [[Nārstes riucs]], [[Pazlauga]], [[Peisa riucs]], [[Požarīnes riucs]], [[Puncuļova (upe)|Puncuļova]], [[Smiltine]], [[Supenka]], [[Vīksnas grāvis]], [[Zvaiga]]. ==== Ūdenstilpes ==== [[Baltinavas dīķis]], [[Lobvordeits]], [[Motrīnes ezers]], [[Mozais ezers]], [[Obeļovas ezers]], [[Pazlauka (dzirnavezers)|Pazlauka]], [[Puncuļovas ezers]], [[Svātiunes ezers]], [[Zaprūds]]. ==== Purvi ==== [[Greivas purs]] (484 ha), [[Dansku pūrs]], [[Peisa pūrs]], [[Sapronaukas pūrs]], [[Vierša pūrs]]. === Dabas aizsardzība === Pagasta teritorijā atrodas neliela [[dabas parks|dabas parka]] [[Numernes valnis (dabas parks)|Numernes valnis]] daļa. Pagasta teritorijā atrodas [[dabas liegums]] [[Motrines ezers (dabas liegums)|Motrines ezers]]. Valsts aizsardzībā atrodas [[Baltinavas aleja]]. == Vēsture == [[Attēls:Baltinavas novads COA.svg|thumb|Baltinavas novada ģerbonis 2011—2021.]] [[Attēls:Baltinavas_novads_Flag.png|thumb|Baltinavas novada karogs 2011—2021, pārveidots par pagasta karogu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://balvi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=24297:14-par-balvu-novada-gerbona-izstradi&catid=704&Itemid=1068&lang=lv|title=14.§ Par Balvu novada ģerboņa izstrādi|last=Agrita|website=Balvu novads|access-date=2022-11-13|language=lv-lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balvi.lv/lv/15ss-par-baltinavas-pagasta-gerbona-izstradi|title=15.§ Par Baltinavas pagasta ģerboņa izstrādi {{!}} Balvu novada pašvaldība|website=www.balvi.lv|access-date=2025-01-25|language=lv}}</ref>]] Līdz 1224. gada [[Tālavas dalīšanas līgums|Tālavas un Adzeles dalīšanai]] mūsdienu Baltinavas pagasta teritorijā atradās [[Adzeles zeme]]s Ābelenes pilsnovads (''Abelen''). 13.-16. gadsimtā tas atradās [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Marienhauzenas pils]]novada, 17.-18. gadsimtā [[Inflantijas vaivadija]]s [[Viļaka]]s stārastijas, 19. gadsimtā [[Vitebskas guberņa]]s [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] teritorijā. Puncuļavā atradušies divi pilskalni — Alotāju kalns un Puncuļu pilskalns.<ref name=":1" /> 1695. gadā Keišu ciemā uz rietumiem no Baltinavas tika atvērta pirmā katoļu koka baznīca. Vēlāk to pārcēla uz Baltinavu.<ref name=":0" /> [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā [[Baltinavas muiža]]s zemes sadalīja 65 vienībās 977 ha kopplatībā, Šķilbēnu muižu sadalīja 39 vienībās 528 kopplatībā, bet Orlovas muižu sadalīja 69 vienībās 1279 ha kopplatībā.<ref name=":1">{{LKV|I.|1726}}</ref> 1935. gadā [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķa]] Baltinavas pagasta platība bija 149,5 km² un tajā dzīvoja 8195 iedzīvotāji.<ref name=":0">{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Baltinavas, [[Bukstu ciems|Bukstu]], [[Demerovas ciems|Demerovas]], [[Kukovas ciems|Kukovas]], [[Kvašņevas ciems|Kvašņevas]], [[Obeļevas ciems|Obeļevas]] un [[Pazlaukas ciems|Pazlaukas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja.<ref name=":0" /> '''Baltinavas ciems''' ietilpa [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945—1949), tad [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] (1949—1962) un [[Balvu rajons|Balvu]] (1962—2009). rajonos. Baltinavas ciemam 1959. gadā pievienoja Demerovas ciema [[kolhozs|kolhoza]] «Novij putj» teritoriju, 1960. gadā — likvidēja Obeļovas ciema padomi ar kolhozu "Ezermala", Pazlaukas ciema padomi ar kolhozu "Dzintars" un Kvašņevas ciema padomi, apvienojot Baltinavas ciema padomē un izveidojot [[padomju saimniecība|padomju saimniecību]] «Baltinava». Kolhoza «Daugava» teritoriju pievienoja [[Kalniešu ciems|Kalniešu ciemam]]. 1971. gadā kolhoza «Novij putj» teritoriju pievienoja [[Upītes ciems|Upītes ciemam]]. 1977. gadā Baltinavas ciemam pievienoja daļu likvidētā Upītes ciema, daļu [[Malnavas ciems|Malnavas ciema]], bet daļu teritorijas pievienoja [[Salnavas ciems|Salnavas ciemam]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Baltinavas pagastu reorganizēja par '''Baltinavas novadu'''. 2021. gadā Baltinavas novadu iekļāva Balvu novadā. == Teritoriālais iedalījums == {{Nepilnīga nodaļa}} == Iedzīvotāji == 1935. gadā Baltinavas pagastā 87% iedzīvotāju bija latvieši, 10% — krievi, 2% — ebreji (gandrīz visi tie dzīvoja Baltinavā).<ref name=":2">Latvju enciklopēdija</ref> 8195 iedzīvotāji dzīvoja 1492 sētās. 81% iedzīvotāju bija Romas katoļi, 13% — grieķu katoļi.<ref name=":2" /> 2000. gadā pagastā no 1688 iedzīvotājiem bija 82% latviešu un 15% krievu, iedzīvotāju blīvums bija krities no gandrīz 50 līdz 9 cilv/km².<ref name="lat" /> === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|3500 |1935|9325 |1959|4000 |1965|3725 |1979|2578 |1989|1881 |2000|1688 |2010|1351 |2021|937 }} === Apdzīvotās vietas === {{galvenais|Baltinavas novada ciemu uzskaitījums}} Apdzīvotās vietas: [[Aiztiļts]], '''[[Baltinava]]''', [[Blauzgova]], [[Boncāni]], [[Buksti]], [[Čudarīne (Baltinavas pagasts)|Čudarīne]], [[Danski (Baltinavas pagasts)|Danski]], [[Demerova]], [[Dupurova]], [[Dūcprīde]], [[Dziervīne]], [[Grikovka]], [[Jorzova (Baltinavas pagasts)|Jorzova]], [[Karpova]], [[Kaši]], [[Keiši (Baltinavas pagasts)|Keiši]], [[Kolnumeži]], [[Lauruti]], [[Leidumi]], [[Lemešova (Baltinavas pagasts)|Lemešova]], [[Maiļupe (Baltinavas pagasts)|Maiļupe]], [[Maksi]], [[Morkova]], [[Obeļova]], [[Odumova (Baltinavas pagasts)|Odumova]], [[Pazlauga (ciems)|Pazlauga]], [[Peisova]], [[Pleitova]], [[Pliešova (Baltinavas pagasts)|Pliešova]], [[Puncuļova (ciems)|Puncuļova]], [[Punduri (Baltinavas pagasts)|Punduri]], [[Risova]], [[Sloboda (Baltinavas pagasts)|Sloboda]], [[Surikova]], [[Svātūne]], [[Sviļpova (Baltinavas pagasts)|Sviļpova]], [[Tutinova (Baltinavas pagasts)|Tutinova]], [[Žeikari (Baltinavas pagasts)|Žeikari]]. === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Baltinavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=9&zoom=100,387,-293 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (981) |green|84.1}} {{bar percent|[[Krievi]] (142) |red|12.2}} {{bar percent|Cita tautība (30) |purple|2.6}} {{bar percent|Nav izvēlēta (13) |yellow|1.1}} }} {{-}} == Pašvaldība == Pagasta pārvalde atrodas Baltinavā, Kārsavas ielā 16, Kultūras nama telpās. == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} 1935. gadā 52% pagasta teritorijas aizņēma tīrumi, 20% — ganības, 14% — pļavas, 5% — meži un 4% — purvi.<ref name=":2" /> 2000. gadā lauksaimnieciskās zemes aizņēma 51%, bet meži — 33%.<ref name="lat" /> == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} Kopš 1978. gada Baltinavā darbojas etnogrāfiskais ansamblis "Baltinava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/makslinieciskie-kolektivi/baltinavas-novada-etnografiskais-ansamblis|title=Baltinavas novada etnogrāfiskais ansamblis|website=kulturasdati.lv|access-date=2025-07-03}}</ref> == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} 1935. gadā Baltinavas pagastā bija divas Romas katoļu un pa vienai grieķu katoļu un luterāņu baznīcai, kā arī sinagoga.<ref name=":2" /> == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Baltinavas novadā}} [[Attēls:Baltinavas kat bazn.jpg|thumb|200px|[[Baltinavas katoļu baznīca]].]] * Aizelkšņu senkapi (Kara kapi) — Puncuļevā pie Dansku kapsētas * [[Alotāju kalns]] — pilskalns — Puncuļevā, Kārsavas — Baltinavas lielceļa labajā pusē * [[Baltinavas katoļu baznīca]] (1909., 1920., 1931., baznīcas ērģeles ir mākslas pieemineklis) * [[Baltinavas muižas parks]] (19. gadsimta 1. puse) * [[Baltinavas pareizticīgo baznīca]] * Baltinavas pagasta tiesa (20. gadsimta trīsdesmitie gadi) * [[Brieksīnes kapu kapliča]] (20. gadsimta sākums) * Duļbovas motordzirnavas un saimniecības ēkas (1934. gads) * Ķeišu senkapi (Kapu kalns, Bērzu kalns) — Ķeišos * Lukstenieku senkapi (Kara kapi) — Puncuļevā * Obeļovas (Abelenes) jeb [[Puncuļevas pilskalns]] — Puncuļevā == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20220401135337/http://www.baltinava.lv/ Bijusī mājaslapa] {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Balvu rajons}} {{Kārsavas rajons}} {{Abrenes apriņķis}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Baltinavas pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] 78abhxgbuo45d05eg1q6tdpkn3mbvha 0 23124 4303351 4008616 2025-07-04T00:25:51Z 2A02:8440:7155:34E6:346C:CCFF:FE97:904C /* Grupas vēsture */ 4303351 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Magic System |Fons = grupa |Vieta = [[Attēls:Flag of Cote d'Ivoire.svg|20px|Kotdivuāra]] [[Abidžana]], [[Kotdivuāra]] |Žanrs = [[zuks]], zuglū |Gadi = 1996-pašlaik |Izdevējkompānija = EMI Records |Mlapa = [http://www.magic-system.fr/ magic-system.fr] |Dalībnieki = [[A’Salfo|Salifs Traorē]]<br />Narciss Saduā<br />Etjēns Buē Bī<br />Adama Fanī }} '''Magic System''' ir mūzikas grupa no [[Kotdivuāra]]s, kas tika dibināta 1996. gadā. Grupa savu mūziku pieskaita zuglū stilam, kas ir Kotdivuāras deju mūzikas virziens, līdzīgs [[zuks|zuka]] stilam. [[Āfrika|Āfrikā]] vien ir pārdots vairāk nekā pusotrs miljons grupas ''Magic System'' disku, pierādot, ka "Magic System" ir viena no vispopulārākajām Āfrikas mūsdienu mūzikas grupām. == Grupas vēsture == Grupa sākotnēji izveidojās kā vokālais ansamblis, kas sniedza priekšnesumus kāzās, [[futbols|futbola]] mačos utml.{{Citation needed}} [[Eiropa|Eiropā]] šie mūziķi kļuva pazīstami ar singlu "On n'sait jamais" 2002. gadā, ko grupa izpilda kopā ar franču dziedātāju Leslie, kā arī ar singlu ''Premier Gaou'' 2003. gadā, kas sevišķi populāri kļuva [[Francija|Francijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], kā arī [[Itālija|Itālijā]]. 2025. gada jūnijā grupa Magic System izdeva dziesmu "Vida Loca" pēc prombūtnes kopš 2021. gada[https://www.rtl.be/people/news/apres-plusieurs-annees-dabsence-magic-system-signe-son-grand-retour-musical-avec/2025-06-16/article/753363]. == Diskogrāfija == * ''Papitou'' (1997) * ''Premier Gaou'' (1999) * ''Poisson d'Avril'' (2001) * ''Un gaou à Paris'' (2003) - atkārtots ''Poisson d'Avril'' izdevums * ''Petit Pompier'' (2005) * ''Cessa Kie La Verite'' (2005) * ''Ki Dit Mié'' (2007) * Toutè Kalé (2011) * D'Abidjan à Paris (2012) == Singli == * ''Premier gaou'' * ''Un gaou à Oran'' * ''Bouger Bouger'' * ''C cho ça brûle'' * ''Ki Dit Mié'' * ''On va s'amize'' kopā ar Amine * ''Zouglou Dance'' * Joie de vivre * Même pas fatigué !!! kopā ar Khaled * Ambiance à l'Africaine * Chérie Coco * La danse des magiciens * Tango Tango {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Kotdivuāras zuka grupas]] 6le624o5pd74bjj7c6wkcm9p2bjjmhv 0 27383 4303294 3950551 2025-07-03T16:21:54Z Melilac 38935 /* Apdzīvotās vietas */ 4303294 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Naukšēnu pagasts | karte = Naukšēnu pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Valmieras novads | centrs = Naukšēni | platība = 192,3 | iedzīvotāji = 1527<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1527 / 192.3 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.naukseni.lv }} '''Naukšēnu pagasts''' ir viena no [[Valmieras novads|Valmieras novada]] administratīvajām teritorijām [[Igaunija]]s pierobežā. Robežojas ar sava novada [[Ķoņu pagasts|Ķoņu]], [[Jeru pagasts|Jeru]], [[Rencēnu pagasts|Rencēnu]] un [[Ēveles pagasts|Ēveles]] pagastiem un [[Valkas novads|Valkas novada]] [[Kārķu pagasts|Kārķu]] un [[Ērģemes pagasts|Ērģemes]] pagastiem, kā arī [[Viljandi apriņķis|Viljandi apriņķa]] [[Muļgu pagasts|Muļgu pagastu]] un [[Valgas apriņķis|Valgas apriņķa]] [[Tervas pagasts|Tervas pagastu]]. == Daba == Lielākā daļa pagasta atrodas [[Tālavas zemiene]]s [[Burtnieka līdzenums|Burtnieka līdzenumā]]. Ziemeļaustrumu daļā no [[Igaunija]]s iesniedzas [[Sakalas augstiene]]s mala — [[Ērģemes pauguraine]]. Augstākā vieta - Pīkas kalns (105,2 m vjl.). === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== * [[Rūja]] ** [[Acupīte]] *** [[Gulbene (upe)|Gulbene]] *** [[Juldurga]] *** [[Ķire]] *** [[Maiļupīte (Acupītes pieteka)|Maiļupīte]] *** [[Spriņģupīte]] * [[Seda (upe)|Seda]] ==== Ezeri ==== * [[Pukšezers]] (5,5 ha) - pāri iet robeža ar Igauniju * [[Pilicis]] (3,6 ha) Zivsaimniecībai uzpludināti [[Udzēnu dīķi]] (ap 50 ha) ==== Purvi ==== * [[Stirnas purvs]] (580 ha) * [[Sarkansalas purvs]] (350 ha) * [[Saliņas purvs]] (143 ha) == Vēsture == Līdz 1866. gadam Naukšēnu muižas pagasta zemes piederēja [[Rūjienas draudzes novads|Rūjienas draudzes novadam]]. Pēc Rūjienas draudzes sadalīšanas Ziemeļu un Dienvidu draudzēs (1881) izveidoja Piksāru draudzi un uzcēla jaunu baznīcu (1914-1928). 1919. gada oktobra sarunās par militārās palīdzības sniegšanu pret [[Bermontiāde|Bermonta armijas uzbrukumu Rīgai]] Igaunijas valdība ierosināja Naukšēnu pagasta ziemeļu daļas iekļaušanu Igaunijas teritorijā, kam Latvijas valdība nepiekrita. Pēc [[Latvijas—Igaunijas robeža]]s līguma parakstīšanas pagasts palika Latvijas teritorijā. Pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] [[Naukšēnu muiža]]s ({{val-de|Naukschen}}) zemi sadalīja 207 vienībās (38 bija rentes mājas) 3670 ha kopplatībā, bet [[Nurmu muiža]]s (''Nurms'') zemi 46 vienībās (3 bija rentes mājas) 891 ha kopplatībā. Naukšēnu pagasts ietilpa [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķī]] un piederēja pie [[Piksāru evaņģēliski luteriskā baznīca|Piksāru evaņģēliski luteriskās draudzes]].<ref>{{LKV|XIV|28544}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Naukšēnu, [[Piksāru ciems|Piksāru]] un [[Nurmu ciems|Nurmu]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Naukšēnu ciemam pievienoja Nurmu ciemu, 1961. gadā - Piksāru ciemu, 1981. gadā - daļu [[Ērģemes ciems|Ērģemes ciema]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā Naukšēnu pagastu apvienoja ar [[Ķoņu pagasts|Ķoņu pagastu]], izveidojot [[Naukšēnu novads|Naukšēnu novadu]]. 2021. gadā Naukšēnu novadu iekļāva [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2505 |1959|2125 |1967|2054 |1979|1755 |1989|1932 |2000|1695 |2011|1290 |2021|1068 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Naukšēni]]''' (pagasta un novada centrs), [[Tēcēni]], [[Doles]], [[Piksāri]], [[Ērmuižas]], [[Mirķi]], [[Nurmi (ciems)|Nurmi]]. === Ievērojamas personības === * [[Eduards Aire]] (1876—1933), ģenerālis. * [[Kārlis Tenters]] (1899-1943), Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, aviators un ķīmiskais inženieris == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} Naukšēnu pagastā darbojas divas izglītības iestādes: Naukšēnu vidusskola un Sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni". Naukšēnos darbojas kultūras nams, bibliotēka, [[Cilvēkmuzejs]] un apskates vērta ir Piksāru baznīca. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Valmieras novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Naukšēnu novads}} {{Valmieras rajons}} {{Valmieras apriņķis}} }} {{DEFAULTSORT:Naukszenu pagasts}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Valmieras novada pagasti]] [[Kategorija:Naukšēnu pagasts| ]] 6ahfpezvq4kfy82rm3xrrtg7mcqvs4e 10 31064 4303283 4196079 2025-07-03T15:27:12Z Kikos 3705 4303283 wikitext text/x-wiki {{Navbox | bodyclass = hlist | name = Francijas reģioni | title = [[Francijas reģioni]] {{flaga|Francija}} | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Eiropas daļas reģioni | list1 = * [[Bretaņa]] * [[Burgundija-Franškontē]] * [[Centrs–Valdeluāra]] * [[Grandesta]] * [[Ildefransa]] * [[Jaunakvitānija]] * [[Korsika]] * [[Luāra (reģions)|Luāra]] * [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]] * [[Odefransa]] * [[Oksitānija]] * [[Overņa-Rona-Alpi]] * [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] | group2 = [[Francijas aizjūras departamenti|Aizjūras reģioni]] | list2 = * [[Gvadelupa]] * [[Gviāna]] * [[Majota]] * [[Martinika]] * [[Reinjona]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Francijas navigācijas veidnes]] </noinclude> e3p8ukru330gxxpcffdkarvv7mjuxt4 0 40862 4303359 4289814 2025-07-04T02:41:25Z Stephan1000000 83884 442 4303359 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Mana trakā ģimene | show_name_2 = ''Family Guy'' | bgcolour = | color text = | image = Mana traka gimene.png | caption = No kreisās: Braiens, Luisa, Pīters, Stīvijs, Kriss, Mega | genre = Situāciju komēdija | format = Animācijas seriāls | creator = [[Sets Makfārlins]] | developer = * Sets Makfārlins * [[Deivids Cukermans]] | writer = | director = | creative_director = | presenter = | starring = | judges = | voices = * Sets Makfārlins * [[Alekss Boršteins]] * [[Sets Grīns]] * [[Mila Kūnisa]] * [[Maiks Henrijs]] | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 23 | num_episodes = 442 <!--03.07.2025--> | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 20–23 minūtes | company = * ''[[Fuzzy Door Productions]]'' * ''[[20th Century Fox Television]]'' | distributor = ''[[20th Television]]'' | channel = ''[[Fox Broadcasting Company|Fox]]'' | picture_format = * [[480i]] ([[Standard-definition television|SDTV]]) <small>(1999–2002, 2005–2010)</small> * [[720p]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]) <small>(2010–pašlaik)</small> | audio_format = | first_run = * {{dat|1999|1|31|N|bez}} – {{dat|2002|2|14|N|bez}} | first_aired = {{dat|2005|5|1|N|bez}} | last_aired = pašlaik | status = | channel_LV = [[TV6 Latvija|TV6]] | preceded_by = ''[[Larry shorts|Larry and Steve]]'' | followed_by = | related = * "[[Amerikāņu tētuks]]" * "[[Klīvlenda šovs]]" * ''[[Bordertown]]'' | website = http://www.fox.com/familyguy/ | production_website = }} '''"Mana trakā ģimene"''' ({{val|en|Family Guy}}) ir [[animācija]]s seriāls par konfliktējošu ģimeni, kura dzīvo Kouhogā, [[Rodailenda]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Šī seriāla autors ir [[Sets Makfārlins]]. Seriāla pirmā sērija tika parādīta {{Dat|1999|1|31||bez}}. Vēlāk seriālu beidza rādīt {{Dat|2002|2|14||bez}}, tomēr sakarā ar augstajiem šī seriāla [[DVD]] pārdošanas rādītājiem to tika nolemts atsākt rādīt {{Dat|2005|5|1||bez}}. Latvijā tas tiek pārraidīts kanālā [[TV6 Latvija|TV6]]. Seriāla galvenie varoņi ir Grifinu ģimene. Tās galva ir [[Pīters Grifins|Pīters]]. Viņa sieva ir mājsaimniece [[Luisa Grifina|Luisa]]. Viņiem ir trīs bērni — [[Mega Grifina|Mega]], [[Kriss Grifins|Kriss]] un [[Stīvijs Grifins|Stīvijs]], kā arī suns [[Braiens Grifins|Braiens]]. == Tēli == * [[Stīvijs Grifins|Stīvijs]] ir Pītera un Luisas dēls. Viņš ārkārtīgi gudrs un bija plānojis pasaules pārņemšanu vēl pirms savas piedzimšanas. Viņš ir izgudrojis laikapstākļu maiņas mašīnu, kura tika iznīcināta drīz pēc pirmās lietošanas reizes. Stīvijs runā ar britu akcentu. Lai gan pārējie ģimenes locekļi viņu saprot, Stīvijs netiek uztverts nopietni. Vienīgi Braiens, runājošais suns, uztver viņu kā līdzīgu un runā kā ar pieaugušo. Stīvijam ir aptuveni 1 gads. * [[Mega Grifina|Mega]] ir Pītera un Luisas meita. Viņai ir brāļi Kriss un Stīvijs. Visa ģimene viņu apsaukā un kaitina viņu. Ģimenē viņas viedoklis netiek pieņemts. Megai ir 18 gadi. * [[Kriss Grifins|Kriss]] ir Pītera un Luisas dēls. Viņam ir māsa Mega. Viņam ir 13 gadi un viņš ir otrs stulbākais cilvēks Grifinu ģimenē aiz Pītera. * [[Pīters Grifins|Pīters]] ir ģimenes galva. Viņam ir sieva Luisa. Viņa draugi ir Klīvlends, Džo, Kvēgmaiers un Braiens. Ja Pīters kaut ko izdomā pat kaut ko neloģisku vai stulbu, tas viņu draugiem vai ģimenei ir jādara. * [[Luisa Grifina|Luisa]] ir mājsaimniece, kas pasniedz klavieru stundas. * [[Braiens Grifins|Braiens]] ir runājošs suns. Viņš ir Grifinu ģimenes mājdzīvnieks. Braiens ir alkoholiķis un rakstnieks. * [[Džo (tēls)|Džo]] ir Pītera draugs, kurš dzīvo kaimiņos. Viņš ir invalīds un policists. Džo ir sieva Bonija un bērni - meita Sūzija un dēls Kevins. * [[Glens Kvagmairs|Kvagmairs]] ir Pītera draugs, kurš arī dzīvo kaimiņos. Viņš ir pilots un seksaholiķis. * [[Klīvlends Brauns]] ir Pītera draugs, kurš dzīvo netālu no Grifiniem. Viņš ir melnādains. Klīvlendam ir sieva Loreta, bērni Klīvlends Juniors, Rallo un Roberta. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} {{Sets Makfārlins}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Animācijas seriāli]] [[Kategorija:Mana trakā ģimene| ]] 0a9jzho2iroyqb1pgz103gnoph31hxf 0 44249 4303413 4164998 2025-07-04T07:42:09Z Kikos 3705 /* Atsauces */ 4303413 wikitext text/x-wiki '''Aizjūras departamenti''' ({{val-fr|départements d'outre-mer}}), kas vienlaikus ir arī '''Aizjūras reģioni''' ({{val-fr|régions d'outre-mer}}) ir [[Francija]]s teritoriālās kopienas, kas ir iekļautas Francijas Republikā tāpat kā metropoliskie departamenti un reģioni. Katrs no departamentiem veido viena departamenta reģionu, respektīvi, aizjūras reģionu, saskaņā ar 2003. gada konstitucionālajām izmaiņām. Pastāv pieci aizjūras departamenti/reģioni: * [[Attēls:Coat of arms of Guadeloupe.svg|15px]] [[Gvadelupa]] (971) * [[Attēls:Snake Flag of Martinique.svg|15px]] [[Martinika]] (972) * [[Attēls:Flag of French Guiana.svg|15px]] [[Franču Gviāna]] (973) * [[Attēls:Logo reunion.jpg|15px]] [[Reinjona]] (974) * [[Attēls:Coat_of_Arms_of_Mayotte.svg|15px]] [[Majota]] (976) == Vēsture == Visi pieci aizjūras departamenti ir agrākās Francijas [[kolonija]]s, kas saglabājušas gandrīz nepārtrauktu piederību Francijai kopš to izveides 17. gadsimta vidū. Aizjūras departamentu statuss tām tika piešķirts 1946. gada 19. martā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas administratīvais iedalījums]] 2n8km1yulx2wfuumpu9s8gu72phpe9s 4303417 4303413 2025-07-04T07:58:35Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4303417 wikitext text/x-wiki '''Aizjūras departamenti''' ({{val-fr|départements d'outre-mer}}), kas vienlaikus ir arī '''Aizjūras reģioni''' ({{val-fr|régions d'outre-mer}}) ir [[Francija]]s teritoriālās kopienas, kas ir iekļautas Francijas Republikā tāpat kā metropoliskie departamenti un reģioni. Katrs no departamentiem veido viena departamenta reģionu, respektīvi, aizjūras reģionu, saskaņā ar 2003. gada konstitucionālajām izmaiņām. Pastāv pieci aizjūras departamenti/reģioni: * [[Attēls:Coat of arms of Guadeloupe.svg|15px]] [[Gvadelupa]] (971) * [[Attēls:Snake Flag of Martinique.svg|15px]] [[Martinika]] (972) * [[Attēls:Flag of French Guiana.svg|15px]] [[Franču Gviāna]] (973) * [[Attēls:Logo reunion.jpg|15px]] [[Reinjona]] (974) * [[Attēls:Coat_of_Arms_of_Mayotte.svg|15px]] [[Majota]] (976) == Vēsture == Visi pieci aizjūras departamenti ir agrākās Francijas [[kolonija]]s, kas saglabājušas gandrīz nepārtrauktu piederību Francijai kopš to izveides 17. gadsimta vidū. Aizjūras departamentu statuss tām tika piešķirts 1946. gada 19. martā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francijas aizjūras departamenti un teritorijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas administratīvais iedalījums]] kcseatttkhydvr8l90iop6qyt1ja2qt 0 44287 4303250 2595315 2025-07-03T13:13:53Z Meistars Joda 781 4303250 wikitext text/x-wiki '''Demo ieraksts''' (no {{val-en|demonstration}}) [[mūzika]]s nozarē ir kādas [[dziesma]]s vai [[mūzikas albums|albuma]] ieraksts demonstrācijas mērķiem. {{īss-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mūzika]] h6cucvpec15vna2hb09zrcqsmvxrfqa 0 49803 4303256 4285065 2025-07-03T13:46:10Z Terezija 4781 4303256 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Carnikava | image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā | image_shield = | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_name2 = [[Carnikavas pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1211. gadā | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = * {{val|liv|Sarnikau}} * {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} | area_total_km2 = 7,32 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5183 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 57 | latm = 08 | lats = | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = | longEW = E | elevation_m = 6 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-2163 | website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv] | footnotes = | settlement_type = ciems }} '''Carnikava''' (no {{val|liv|Sarnikau}} — ‘ošleja’, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk '''Sānkaule'''<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> ir vairāk nekā 800 gadu sena apdzīvota vieta [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un ir [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. Pēc iedzīvotāju skaita Carnikava ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|otrais lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|38. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī (2025. g. dati), pārsniedzot četrdesmit četru Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaitu, tajā skaitā tādus novadu centrus kā [[Saulkrasti]], [[Valka]] un [[Smiltene]]. == Vēsture == Carnikava — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> — pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā kā [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta (kā ''Coywemunde'' un ''Coiwemunde''), daļa no [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] novada.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}</ref> "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā min — Sānkaule,<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> [[Krišjānis Barons]] rakstīja — Sānkeaute.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref> Pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī<ref name="Stryk, L 1885">Stryk, L. von. ''Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands.'' Teil 2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69.</ref> [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra Carnikavu [[Lēnis|lēnī]] kādreizējam [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] prāvestam [[Johans Minsters|Johanam Minsteram]] (''Johannes von Münster''), bet 1588. gada 19. martā<ref name="Stryk, L 1885"/> to nopirka [[Brinkeni|Ludolfs fon der Brinkens]] (''Ludolph Von Der Brincken'').<ref>Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga: Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53</ref> 1626. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā [[Allods|allodu]] (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (''Neyhoff, Zarneko, Penners'') tika nodota kā lēnis majoram [[Vulfi|Paulam Vulfam]], esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem, 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par 11 000 specija [[Dālderis|Alberta dālderiem]] ieguva [[landrāts]] [[Mengdeni|Gustavs fon Mengdens]], bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu<ref>Dunsdorfs, E. Gaŗezera senraksti. ''Garezera raksti'', Nr.5. 1934. gada 1. janvārī, 9.lpp</ref>; 1678. gadā karalis [[Kārlis XI]] izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.<ref>Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62.</ref> Pirmo [[tautasdziesma|tautasdziesmu]] latviešu valodā publicējis Carnikavas mācītājs, ķecerīgais<ref>Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. ''Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia.'' Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., ''Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur.'' Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.</ref> [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Meins]].<ref>Fridericus Menius. "Syntagma de origine Livonorum". Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: ''Scriptores rerum Livonicarum''. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.</ref> Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4544874/nodedzis-carnikavas-koka-dievnams-sigulos |title= Nodedzis Carnikavas koka dievnams Siguļos |date=2017. gada 10. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2017|12|10||bez}}}}</ref> 1728. gadā celtā [[Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikavas pagasta teritorija veidojusies no Gaujas Meņģeļu muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas [[grāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,<ref>http://www.vieglicelot.lv/lv/object/carnikavas-kapi.htm{{Novecojusi saite}}</ref> šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.<ref>Dzintars, Jānis. Okupētās Latvijas dienas grāmata: 1944.--1972. Latviešu nacionālais fonds, 1976. 159. lpp</ref> 1782. gadā muiža ar tās kapellu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> 1849. gada 8. janvārī [[Kristians Panders]] par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja [[Carnikavas muiža|muižu]] savam brālim [[Pēteris Ernsts fon Panders|Pēterim Panderam]], kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu. Carnikavas jeb Meņģeles pagastu nodibināja tikai 1866. gadā. Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos Dziesmu svētkos]]. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģi|nēģu]] zveju. 1906. gada 14. maijā ''[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]'' ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.<ref>Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38.lpp.</ref> 1917. gada 30. septembrī nodeg Carnikavas muižas pils, iespējams — [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīru tīšas vai netīšas rīcības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/22.09.2018-par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2024-07-04|date=2018-09-22|language=lv}}</ref> Neilgi pēc tam [[Rīgas operācija]]s ietvaros Carnikavu ieņem [[Vācijas Impērija|vācu]] armija. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada janvārī Carnikavu ieņem [[Padomju Latvijas armija]]. No 24. līdz 27. maijam komunistus no Carnikavas padzen [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] 1. kavalērijas divizions [[Aleksandrs Loevings-Lēvings|Aleksandra Loevinga-Lēvinga]] vadībā kopā ar [[Baltijas landesvērs|Landesvēru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=972|title=LKOK nr.3/1136 : Loevings-Lēvings, Aleksandrs|website=lkok.com|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Latvie%C5%A1u_atsevi%C5%A1%C4%B7%C4%81s_brig%C4%81des_1._j%C4%81tnieku_divizions|title=Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-04}}</ref> Kad varu pēc tam apkārtnē pārņem [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Bermonta armija]], 1919. gada jūnijā un jūlijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavu atbrīvo apvienotais igauņu-latviešu karaspēks. Starpkaru laikā ciemā darbojas 1875. gadā dibinātā Carnikavas labdarības biedrība un citas organizācijas, kā arī un zvejas uzņēmums "Carnikava". 1933. gadā labdarības biedrības vajadzībām tiek uzcelts Tautas nams "Ozolaine" un 1934. gadā — [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] tilts pār Gauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gada 28. un 30. jūnijā pie dzelzceļa tilta notiek kaujas starp padomju karavīriem un [[Latvijas nacionālie partizāni|latviešu nacionālajiem partizāniem]], kas novērš tilta uzspridzināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/carnikavas-kapos-1941-gada-junija.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2024-07-04|date=otrdiena, 2020. gada 14. janvāris}}</ref> 1944. gadā vācu karaspēks no Carnikavas apkārtnes atkāpjas bez kaujas, taču saspridzina tiltu, kuru pēc kara atjauno līdzīgā izskatā. Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā tika izveidots Carnikavas [[ciems]], bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref> Carnikavas pagasts [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvā izveidots 1992. gada 2. aprīlī, kad no Ādažu pagasta tika atdalītas zvejnieku [[Kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemi gar šoseju [[Autoceļš P1|P1]]. 2006. gada 21. martā [[pagasts]] tika reorganizēts par [[Novads|novadu]], kuru 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā pievienoja Ādažu novadam kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|1110 |1970|1107 |1979|1569 |1989|3337 |2000|3340 |2006|3700 |2011|3892 |2021|4537 }} == Izglītība un kultūra == Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[Tautas nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> == Personības == Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas centra izdzīvojušajā pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz savai nāvei dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]]. Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem [[Ojārs Vācietis]] ar dzīvesbiedri dzejnieci — [[Ludmila Azarova|Ludmilu Vācieti (Azarovu)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> Carnikavā no 1990. gadu vidus līdz savai nāvei 2024. gadā dzīvoja metālmākslinieks un viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref> == Carnikavas nēģi == [[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzīvokļu mājas Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" - Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde Attēls:Carnikavas stacija 03 (cropped).jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2018. gadā Attēls:Carnikavasstacija.jpg|[[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacija]] 2020. gadā </gallery> == Skatīt arī == * [[Carnikavas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa] {{Carnikavas pagasta ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Carnikava| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] tsqzoo9t904ux5pp2gf0q1zc8ijs1oe 10 50227 4303284 2667706 2025-07-03T15:27:44Z Kikos 3705 4303284 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Francijas aizjūras departamenti un teritorijas |state = autocollapse |title = {{flaga|Francija}} [[Francija|Francijas aizjūras reģioni un teritorijas]] |liststyle = background:transparent; line-height:1.4em; |group1=[[Francijas aizjūras departamenti|Aizjūras reģioni]]{{smallsup|1}} |list1 = [[Gvadelupa]]{{·}} [[Gviāna]]{{·}} [[Majota]]{{smallsup|2}}{{·}} [[Martinika]]{{·}} [[Reinjona]] |group2 = [[Francijas aizjūras komūnas|Aizjūras komūnas]] |list2 = [[Francijas Polinēzija]]{{·}} [[Senbartelmī]]{{·}} [[Senmartēna]]{{·}} [[Senpjēra un Mikelona]]{{·}} [[Volisa un Futuna]] |group3 = Speciāls statuss |list3 = [[Jaunkaledonija]] |group4 = Neapdzīvotās zemes |list4 = [[Klipertona sala]]{{·}} [[Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes]] <small>([[Amsterdama (sala)|Amsterdama]]&nbsp;• [[Sentpola (sala)|Sentpola]]&nbsp;• [[Krozē salas]]&nbsp;• [[Kergelēna arhipelāgs]]&nbsp;• [[Adelijas Zeme]]&nbsp;• ''[[Indijas okeāna izklaidus salas]]:'' [[Basa da Indija]]{{smallsup|3}}&nbsp;• [[Eiropa (sala)|Eiropa]]{{smallsup|3}}&nbsp;• [[Glorjēzu salas]]{{smallsup|2,&nbsp;3,&nbsp;4}}&nbsp;• [[Žuana da Novas sala]]{{smallsup|3}}&nbsp;• [[Tromlēna]]{{smallsup|5}})</small> |below ={{smallsup|1}}&nbsp;Zināmi arī kā [[Francijas departamenti|aizjūras departamenti]]. {{smallsup|2}}&nbsp;Pretendē [[Komoras]]. {{smallsup|3}}&nbsp;Pretendē [[Madagaskara]]. {{smallsup|4}}&nbsp;Pretendē [[Seišelas]]. {{smallsup|5}}&nbsp;Pretendē [[Maurīcija]]. }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Francijas navigācijas veidnes]] </noinclude> f84op6dqycy7o60c0656ooyklgk4jqr 4303285 4303284 2025-07-03T15:28:35Z Kikos 3705 4303285 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Francijas aizjūras departamenti un teritorijas |state = autocollapse |title = {{flaga|Francija}} [[Francija|Francijas aizjūras reģioni un teritorijas]] |liststyle = background:transparent; line-height:1.4em; |group1=[[Francijas aizjūras departamenti|Aizjūras reģioni]]{{smallsup|1}} |list1 = [[Gvadelupa]]{{·}} [[Gviāna]]{{·}} [[Majota]]{{smallsup|2}}{{·}} [[Martinika]]{{·}} [[Reinjona]] |group2 = [[Francijas aizjūras komūnas|Aizjūras komūnas]] |list2 = [[Franču Polinēzija]]{{·}} [[Senbartelmī]]{{·}} [[Senmartēna]]{{·}} [[Senpjēra un Mikelona]]{{·}} [[Volisa un Futuna]] |group3 = Speciāls statuss |list3 = [[Jaunkaledonija]] |group4 = Neapdzīvotās zemes |list4 = [[Klipertona sala]]{{·}} [[Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes]] <small>([[Amsterdama (sala)|Amsterdama]]&nbsp;• [[Sentpola (sala)|Sentpola]]&nbsp;• [[Krozē salas]]&nbsp;• [[Kergelēna arhipelāgs]]&nbsp;• [[Adelijas Zeme]]&nbsp;• ''[[Indijas okeāna izklaidus salas]]:'' [[Basa da Indija]]{{smallsup|3}}&nbsp;• [[Eiropa (sala)|Eiropa]]{{smallsup|3}}&nbsp;• [[Glorjēzu salas]]{{smallsup|2,&nbsp;3,&nbsp;4}}&nbsp;• [[Žuana da Novas sala]]{{smallsup|3}}&nbsp;• [[Tromlēna]]{{smallsup|5}})</small> |below ={{smallsup|1}}&nbsp;Zināmi arī kā [[Francijas departamenti|aizjūras departamenti]]. {{smallsup|2}}&nbsp;Pretendē [[Komoras]]. {{smallsup|3}}&nbsp;Pretendē [[Madagaskara]]. {{smallsup|4}}&nbsp;Pretendē [[Seišelas]]. {{smallsup|5}}&nbsp;Pretendē [[Maurīcija]]. }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Francijas navigācijas veidnes]] </noinclude> ipz1ju3ak4xhhzcind53qcqfizuksbi 4303412 4303285 2025-07-04T07:39:40Z Kikos 3705 4303412 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Francijas aizjūras departamenti un teritorijas |state = autocollapse |title = {{flaga|Francija}} [[Francija|Francijas aizjūras reģioni un teritorijas]] |liststyle = background:transparent; line-height:1.4em; |group1=[[Francijas aizjūras departamenti|Aizjūras reģioni]]{{smallsup|1}} |list1 = [[Gvadelupa]]{{·}} [[Gviāna]]{{·}} [[Majota]]{{smallsup|2}}{{·}} [[Martinika]]{{·}} [[Reinjona]] |group2 = [[Francijas aizjūras kopienas|Aizjūras kopienas]] |list2 = [[Franču Polinēzija]]{{·}} [[Senbartelmī]]{{·}} [[Senmartēna]]{{·}} [[Senpjēra un Mikelona]]{{·}} [[Volisa un Futuna]] |group3 = Speciāls statuss |list3 = [[Jaunkaledonija]] |group4 = Neapdzīvotās zemes |list4 = [[Klipertona sala]]{{·}} [[Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes]] <small>([[Amsterdama (sala)|Amsterdama]]&nbsp;• [[Sentpola (sala)|Sentpola]]&nbsp;• [[Krozē salas]]&nbsp;• [[Kergelēna arhipelāgs]]&nbsp;• [[Adelijas Zeme]]&nbsp;• ''[[Indijas okeāna izklaidus salas]]:'' [[Basa da Indija]]{{smallsup|3}}&nbsp;• [[Eiropa (sala)|Eiropa]]{{smallsup|3}}&nbsp;• [[Glorjēzu salas]]{{smallsup|2,&nbsp;3,&nbsp;4}}&nbsp;• [[Žuana da Novas sala]]{{smallsup|3}}&nbsp;• [[Tromlēna]]{{smallsup|5}})</small> |below ={{smallsup|1}}&nbsp;Zināmi arī kā [[Francijas departamenti|aizjūras departamenti]]. {{smallsup|2}}&nbsp;Pretendē [[Komoras]]. {{smallsup|3}}&nbsp;Pretendē [[Madagaskara]]. {{smallsup|4}}&nbsp;Pretendē [[Seišelas]]. {{smallsup|5}}&nbsp;Pretendē [[Maurīcija]]. }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Francijas navigācijas veidnes]] </noinclude> j1xpvkhugs2ybwvsay6fdrwgy7rpzza 0 51166 4303436 3977931 2025-07-04T10:28:52Z Kikos 3705 4303436 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Collectivité de Saint-Martin'' | pilnais_valsts_nosaukums = Senmartēnas Kopiena | valsts_nosaukums = Saint Martin | karoga_attēls = Flag_of_France.svg | karoga_nosaukums = Senmartēnas karogs | ģerboņa_attēls = St Martin Coat.png | ģerboņa_nosaukums = Senmartēnas ģerbonis | ģerboņa_platums = 95px<!-- Pārsvarā ģerboņa izmēri ir lielāki --> | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Marseljēza|La Marseillaise]]'' | kartes_attēls = Saint Martin in its region.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Marigo]] | latd=18 | latm=04 | latNS=N | longd=63 | longm=05 | longEW=W <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[franču valoda|franču]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = | valsts_galvas_tituls = [[Francijas prezidents]] | valsts_galva = [[Emanuels Makrons]] | valsts_galvas_tituls2 = Prefekts | valsts_galva2 = Anne Laubies<!-- Anne Laubies --> | valsts_galvas_tituls3 = Teritoriālās padomes prezidents | valsts_galva3 = [[Daniel Gibbs]]<!-- Daniel Gibbs --> | neatkarības_iegūšana = [[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorija]] | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = sala sadalīta starp Franciju un [[Nīderlande|Nīderlandi]] | neatkarības_datums = [[1648]]. gada 23. marts | neatkarības_notikums2 = atsevišķa aizjūras kopiena | neatkarības_datums2 = [[2007. gads|2007]]. gada 22. februāris | neatkarības_notikums3 = | neatkarības_datums3 = | iestāšanāsESdatums = | platība_km2 = 53.2 | platība_rangs = | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2014 | iedzīvotāju_skaits = 35 107 | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = 682 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = | IKP_PPP_gads = | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = <!-- {{palielinājās}} --> | HDI_gads = | HDI_kategorija = <!-- <font color=#FFCC00>vidējs</font> VAI <font color=#009900>augsts</font> --> | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Eiro]] | valūtas_kods = EUR | laika_zona = | utc_offset = -4 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = -3 | domēns = [[.mf]] <small>(piešķirts, bet nelietots; lieto [[.fr]] un [[.gp]])</small> | tālsarunu_kods = | piezīmes = | iso_kods_num = 663 | iso_kods_alfa2 = MF | iso_kods_alfa3 = MAF }} '''Senmartēna''' ({{val|fr|Saint-Martin}}), oficiāli '''Senmartēnas Kopiena''' (''Collectivité de Saint-Martin'') ir [[Francija]]s aizjūras teritorija [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], kas atrodas [[Senmartēna (sala)|Senmartēnas salas]] ziemeļu daļu. Senmartēnas kopējā platība ir 53,2 km² un tā aizņem aptuveni 60% no kopējās salas platības. Atlikušos 40% salas dienvidu daļā aizņem [[Nīderlandes Karaliste]]i piederošā [[Sintmārtena]]. Senmartēnai pakļautas arī vairākas mazākas salas, lielākā no kurām ir [[Tintamara]]. Pēc 2014. gada datiem Senmartēnā dzīvo 35 107 iedzīvotāji. Senmartēnas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Marigo]]. Tā kā Senmartēna ir daļa no Francijas, tās oficiālā valūta ir [[eiro]], bet kā maksāšanas līdzeklis tiek izmantots arī [[ASV dolārs|dolārs]]. Senmartēnas ekonomika galvenokārt balstās uz tūrismu un finanšu pakalpojumu sniegšanu. Katru gadu Senmartēnu apmeklē apmēram viens miljons tūristu un tiek lēsts, ka aptuveni 85% no Senmartēnas iedzīvotājiem strādā ar tūrismu saistītos sektoros.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/rn.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|09|25||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181224200223/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/rn.html }}</ref> Salai nosaukumu ir devis [[Kristofors Kolumbs]], kurš salu nosaucis par godu kristiešu svētajam [[Svētais Mārtiņš no Tūras|Svētajam Mārtiņam no Tūras]]. Tas tādēļ, jo Kolumbs salu atklāja 1493. gada 11. novembrī, dienā kad kristiešu pasaulē tiek svinēta Svētā Mārtiņa diena. Līdz 2007. gadam Senmartēna veidoja daļu no [[Gvadelupa]]s aizjūras reģiona un departamenta. 2017. gada 6. septembrī, Senmartēna pamatīgi cieta no viesuļvētras Irmas. Viesuļvētras rezultātā tika iznīcinātas vai bojātas, 95% no kopējām Senmartēnas būvēm, četri cilvēki tika nogalināti, bet piecdesmit ievainoti. 11. septembrī salā viesojās Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]], kurš apskatot radušos bojājumus piešķīra 50 miljonus [[eiro]] salas atjaunošanai.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/world/2017/sep/12/emmanuel-macron-pledges-50m-to-help-irma-ravaged-caribbean-territories|title=Emmanuel Macron pledges €50m to help Irma-ravaged Caribbean territories|first=Staff and|last=agencies|date=2017. gada 12. sept.|website=the Guardian}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{Ziemeļamerikas valstis}} {{Francijas aizjūras departamenti un teritorijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas valstis]] [[Kategorija:Francijas aizjūras teritorijas]] [[Kategorija:Senmartēnas sala]] ms4059nh8486cdchycwi9wi3luad29y 4303439 4303436 2025-07-04T10:37:09Z Kikos 3705 /* ievads */ 4303439 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Collectivité de Saint-Martin'' | pilnais_valsts_nosaukums = Senmartēnas Kopiena | valsts_nosaukums = Saint Martin | karoga_attēls = Flag_of_France.svg | karoga_nosaukums = Senmartēnas karogs | ģerboņa_attēls = St Martin Coat.png | ģerboņa_nosaukums = Senmartēnas ģerbonis | ģerboņa_platums = 95px<!-- Pārsvarā ģerboņa izmēri ir lielāki --> | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Marseljēza|La Marseillaise]]'' | kartes_attēls = Saint Martin in its region.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Marigo]] | latd=18 | latm=04 | latNS=N | longd=63 | longm=05 | longEW=W <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[franču valoda|franču]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = | valsts_galvas_tituls = [[Francijas prezidents]] | valsts_galva = [[Emanuels Makrons]] | valsts_galvas_tituls2 = Prefekts | valsts_galva2 = Anne Laubies<!-- Anne Laubies --> | valsts_galvas_tituls3 = Teritoriālās padomes prezidents | valsts_galva3 = [[Daniel Gibbs]]<!-- Daniel Gibbs --> | neatkarības_iegūšana = [[Francijas aizjūras kopiena]] | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = sala sadalīta starp Franciju un [[Nīderlande|Nīderlandi]] | neatkarības_datums = [[1648]]. gada 23. marts | neatkarības_notikums2 = atsevišķa aizjūras kopiena | neatkarības_datums2 = [[2007. gads|2007]]. gada 22. februāris | neatkarības_notikums3 = | neatkarības_datums3 = | iestāšanāsESdatums = | platība_km2 = 53.2 | platība_rangs = | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2014 | iedzīvotāju_skaits = 35 107 | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = 682 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = | IKP_PPP_gads = | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = <!-- {{palielinājās}} --> | HDI_gads = | HDI_kategorija = <!-- <font color=#FFCC00>vidējs</font> VAI <font color=#009900>augsts</font> --> | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Eiro]] | valūtas_kods = EUR | laika_zona = | utc_offset = -4 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = -3 | domēns = [[.mf]] <small>(piešķirts, bet nelietots; lieto [[.fr]] un [[.gp]])</small> | tālsarunu_kods = | piezīmes = | iso_kods_num = 663 | iso_kods_alfa2 = MF | iso_kods_alfa3 = MAF }} '''Senmartēna''' ({{val|fr|Saint-Martin}}), oficiāli '''Senmartēnas Kopiena''' (''Collectivité de Saint-Martin'') ir [[Francija]]s aizjūras teritorija [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], kas atrodas [[Senmartēna (sala)|Senmartēnas salas]] ziemeļu daļu. Senmartēnas kopējā platība ir 53,2 km² un tā aizņem aptuveni 60% no kopējās salas platības. Atlikušos 40% salas dienvidu daļā aizņem [[Nīderlandes Karaliste]]i piederošā [[Sintmārtena]]. Senmartēnai pakļautas arī vairākas mazākas salas, lielākā no kurām ir [[Tintamara]]. Pēc 2014. gada datiem Senmartēnā dzīvo 35 107 iedzīvotāji. Senmartēnas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Marigo]]. Tā kā Senmartēna ir daļa no Francijas, tās oficiālā valūta ir [[eiro]], bet kā maksāšanas līdzeklis tiek izmantots arī [[ASV dolārs|dolārs]]. Senmartēnas ekonomika galvenokārt balstās uz tūrismu un finanšu pakalpojumu sniegšanu. Katru gadu Senmartēnu apmeklē apmēram viens miljons tūristu un tiek lēsts, ka aptuveni 85% no Senmartēnas iedzīvotājiem strādā ar tūrismu saistītos sektoros.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/rn.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|09|25||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181224200223/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/rn.html }}</ref> Salai nosaukumu ir devis [[Kristofors Kolumbs]], kurš salu nosaucis par godu kristiešu svētajam [[Svētais Mārtiņš no Tūras|Svētajam Mārtiņam no Tūras]]. Tas tādēļ, jo Kolumbs salu atklāja 1493. gada 11. novembrī, dienā kad kristiešu pasaulē tiek svinēta Svētā Mārtiņa diena. Līdz 2007. gadam Senmartēna veidoja daļu no [[Gvadelupa]]s aizjūras reģiona un departamenta. 2017. gada 6. septembrī, Senmartēna pamatīgi cieta no viesuļvētras Irmas. Viesuļvētras rezultātā tika iznīcinātas vai bojātas, 95% no kopējām Senmartēnas būvēm, četri cilvēki tika nogalināti, bet piecdesmit ievainoti. 11. septembrī salā viesojās Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]], kurš apskatot radušos bojājumus piešķīra 50 miljonus [[eiro]] salas atjaunošanai.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/world/2017/sep/12/emmanuel-macron-pledges-50m-to-help-irma-ravaged-caribbean-territories|title=Emmanuel Macron pledges €50m to help Irma-ravaged Caribbean territories|first=Staff and|last=agencies|date=2017. gada 12. sept.|website=the Guardian}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{Ziemeļamerikas valstis}} {{Francijas aizjūras departamenti un teritorijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas valstis]] [[Kategorija:Francijas aizjūras teritorijas]] [[Kategorija:Senmartēnas sala]] dsc12hhtlboz0x4id1czanvabc1tdl5 0 51701 4303440 3977932 2025-07-04T10:37:43Z Kikos 3705 /* ievads */ 4303440 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = Collectivité de Saint-Barthélemy | pilnais_valsts_nosaukums = Senbartelmī Kopiena | valsts_nosaukums = Saint Barthélemy | karoga_attēls = Flag of France.svg | karoga_nosaukums = Senbartelmī karogs | ģerboņa_attēls = Blason_St_Barthélémy_TOM_entire.svg | ģerboņa_nosaukums = Senbartelmī ģerbonis | ģerboņa_platums = 105px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Marseljēza|La Marseillaise]]'' | kartes_attēls = Saint Barthelemy on the globe (Americas centered).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Gustavija]] | latd=14 | latm=54 | latNS=N | longd= 62| longm=51 | longEW=W <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[franču valoda|franču]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = | valsts_galvas_tituls = [[Francijas prezidents]] | valsts_galva = [[Emanuels Makrons]] | valsts_galvas_tituls2 = Prefekts | valsts_galva2 = [[Dominiks Lakruā]] | valsts_galvas_tituls3 = Teritoriālās padomes prezidents | valsts_galva3 = Bruno Magrā | neatkarības_iegūšana = [[Francijas aizjūras kopiena]] | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = [[Francija]]s kolonija | neatkarības_datums = [[1648]].g. | neatkarības_notikums2 = pārdota [[Zviedrija]]i | neatkarības_datums2 = [[1784]].g. 1. jūlijs | neatkarības_notikums3 = pārdota [[Francija]]i | neatkarības_datums3 = [[1878]].g. 16. marts | neatkarības_notikums4 = atsevišķa aizjūras teritorija | neatkarības_datums4 = [[2007. gads|2007]].g. 22. februāris | iestāšanāsESdatums = | platība_km2 = 25 | platība_rangs = | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2015 | iedzīvotāju_skaits = 9 625 | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = 385 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = | IKP_PPP_gads = | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = <!-- {{palielinājās}} --> | HDI_gads = | HDI_kategorija = <!-- <font color=#FFCC00>vidējs</font> VAI <font color=#009900>augsts</font> --> | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Eiro]] | valūtas_kods = EUR | laika_zona = | utc_offset = -4 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = .bl <small>(piešķirts, bet netiek lietots), lieto</small> .fr <small>un</small> .gp | tālsarunu_kods = | iso_kods_num = 652 | iso_kods_alfa2 = BL | iso_kods_alfa3 = BLM }} '''Senbartelmī''' ({{val|fr|Saint-Barthélemy}}) ir [[Francija]]s aizjūras teritorija, kas atrodas [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]]. Līdz [[2007. gads|2007]].g. ietilpa [[Gvadelupa]]s aizjūras departamentā. Vienīgā [[Karību jūra]]s sala, kas bijusi [[Zviedrija]]s kolonija. == Vēsture == Senbartelmī salu pirmie savā īpašumā ieguva francūži [[1648]].g., bet [[1784]].g. tika pārdota [[Zviedrija]]i. Zviedru periods atstājis salā daudzus raksturīgus vietvārdus, kā arī trīs kroņus Senbartelmī ģerbonī. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.comstbarth.fr/ Collectivity of Saint Barthélemy] Oficiāla valdības mājaslapa * [http://www.journaldesaintbarth.com Le Journal de St-Barth] * [http://www.magazinechic.com Fashion Magazine CHIC St Barth] * [https://web.archive.org/web/20091211194422/http://www.stbarthinside.com/ Fashion Magazine St Barth Inside] * [https://web.archive.org/web/20080421173242/http://www.st-barths.com/jsb/headlines.html St-Barth Weekly] * [https://web.archive.org/web/20180808081308/http://radiostbarth.com/ Radio St Barth] * [http://www.tlfq.ulaval.ca/axl/amsudant/st-barth.htm L'aménagement linguistique à Saint-Barthélemy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081219133902/http://www.tlfq.ulaval.ca/axl/amsudant/st-barth.htm |date={{dat|2008|12|19||bez}} }} * [http://www.potomitan.info/senbart/index.php Sen Bart on Potomitan] * [http://stbartstalk.com St Barts Talk Forum] * [https://web.archive.org/web/20080405223514/http://www.citoyensbh.com/forum/ Forum de discussion CitoyenSBH] * [http://www.st-barths.com Saint Barths Online] * [https://web.archive.org/web/20140106201705/http://stbarthsallskapet.com/ St Barthélemysällskapet] * [http://www.iledestbarth.com Photosite St. Barths] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080325041448/http://www.iledestbarth.com/ |date={{dat|2008|03|25||bez}} }} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Francijas aizjūras departamenti un teritorijas}} {{Ziemeļamerikas valstis}} {{coord|display=title|17|54|N|62|50|W|}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas aizjūras teritorijas]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas valstis]] [[Kategorija:Mazās Antiļu salas]] 2keuikjc6lp7a2nauu66evz815sy6lp 0 58502 4303237 4118721 2025-07-03T12:49:30Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1.... 4303237 wikitext text/x-wiki '''3. jūlijs''' ir gada 184. diena (185. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikusi 181 diena. == Vārda dienas == [[Benita]], [[Everita]], [[Verita]], [[Emerita]] == Notikumi == * [[1608. gads]] — dibināta [[Kvebeka (pilsēta)|Kvebekas]] pilsēta [[Kanāda|Kanādā]]. * [[1890. gads]] — [[Aidaho]] kļuva par 43. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatu. * [[1908. gads]] — [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] sākās [[Jaunturku revolūcija]]. * [[1919. gads]] — noslēgts [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera līgums]] starp [[vācieši|vācu]] un [[Igaunija|igauņu]] bruņotajiem spēkiem. * [[1944. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Sarkanā armija]] atbrīvoja [[Baltkrievijas PSR]] galvaspilsētu [[Minska|Minsku]]. * [[1962. gads]]: ** beidzās [[Alžīrijas neatkarības karš]], [[Francija]]s prezidentam [[Šarls de Golls|Šarlam de Gollam]] pasludinot [[Alžīrija]]s neatkarību. ** pieņemts pašreizējais [[Alžīrijas karogs]]. * [[1974. gads]] — [[Puertoriko]] sākās [[1974. gada Pasaules čempionāts basketbolā|septītais Pasaules čempionāts basketbolā]]. * [[1988. gads]] — [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]] pabeigta [[Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilts|Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilta]] celtniecība, savienojot [[Eiropa|Eiropu]] ar [[Āzija|Āziju]] pār [[Bosfors|Bosforu]]. * [[1990. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Ungārijas ģerbonis]]. * [[1998. gads]] — [[Japāna|Japānā]] palaista [[Marss (planēta)|Marsa]] zonde ''[[Nozomi]]''. == Dzimuši == * [[1728. gads]] — [[Roberts Adams]] (''Robert Adam''), skotu arhitekts (miris 1792. gadā) * [[1854. gads]] — [[Leošs Janāčeks]] (''Leoš Janáček''), čehu komponists (miris 1928. gadā) * [[1858. gads]] — [[Dace Akmentiņa]], latviešu aktrise (mirusi 1936. gadā) * [[1864. gads]] — [[Hedviga Rozenbaumova]] (''Hedwiga Rosenbaumová''), Bohēmijas tenisiste (mirusi 1939. gadā) * [[1874. gads]] — [[Žans Kollā]] (''Jean Collas''), franču regbists un virves vilkšanas pārstāvis (miris 1928. gadā) * [[1877. gads]] — [[Jānis Francis]], latviešu ģenerālis (miris 1956. gadā) * [[1883. gads]] — [[Francs Kafka]] (''Franz Kafka''), Austroungārijā dzimis vāciski runājošs rakstnieks (miris 1924. gadā) * [[1927. gads]] — [[Kens Rasels]] (''Ken Russell''), angļu kinorežisors (miris 2011. gadā) * [[1937. gads]] — [[Toms Stopards]] (''Tom Stoppard''), britu dramaturgs * [[1939. gads Latvijā|1939. gads]] — [[Vladlens Dozorcevs]], Latvijas rakstnieks un politiķis * [[1940. gads]] — [[Ježijs Buzeks]] (''Jerzy Buzek''), Polijas politiķis * [[1947. gads]] — [[Robs Rensenbrinks]] (''Rob Rensenbrink''), Nīderlandes futbolists (miris 2020. gadā) * [[1948. gads Latvijā|1948. gads]] — [[Uldis Sterģis]], latviešu tēlnieks, akmeņkalis * [[1960. gads]] — [[Vinss Klārks]] (''Vince Clarke''), angļu popmūziķis * [[1962. gads]]: ** [[Toms Krūzs]] (''Tom Cruise''), ASV aktieris ** [[Hantere Tailo]] (''Hunter Tylo''), ASV aktrise * [[1965. gads]] — [[Konija Nīlsena]] (''Connie Nielsen''), dāņu aktrise * [[1970. gads]] — [[Tēmu Selenne]] (''Teemu Selänne''), somu hokejists * [[1971. gads]] — [[Džūljans Asānžs]] (''Julian Assange''), Austrālijas žurnālists un interneta aktīvists * [[1973. gads]] — [[Patriks Vilsons]] (''Patrick Wilson''), ASV aktieris, dziedātājs un režisors * [[1978. gads]] — [[Kims Kirhens]] (''Kim Kirchen''), Luksemburgas riteņbraucējs * [[1985. gads Latvijā|1985. gads]] — [[Igors Semjonovs]], Latvijas futbolists * [[1987. gads]]: ** [[Sebastiāns Fetels]] (''Sebastian Vettel''), vācu autosportists ** [[Florins Nice]] (''Florin Niță''), Rumānijas futbolists == Miruši == * [[1642. gads]] — [[Marija de Mediči]] (''Marie de Médicis''), Francijas karaliene-konsorte (dzimusi 1575. gadā) * [[1904. gads]] — [[Teodors Hercls]] (''Theodor Herzl''), Austrijas žurnālists un politiskā cionisma pamatlicējs (dzimis 1860. gadā) * [[1918. gads]] — [[Mehmeds V]] (''Mehmed V Reşad''), Osmaņu impērijas 35. sultāns (dzimis 1844. gadā) * [[1943. gads]] — [[Valters Teisens]] (''Walter Thijssen''), nīderlandiešu airētājs (dzimis 1877. gadā) * [[1960. gads]] — [[Noēls Bā]] (''Noël Bas''), franču vingrotājs (dzimis 1877. gadā) * [[1971. gads]] — [[Džims Morisons]] (''Jim Morrison''), ASV mūziķis (dzimis 1943. gadā) * [[2004. gads]] — [[Andrijans Nikolajevs]] (''Андриян Николаев''), PSRS kosmonauts (dzimis 1929. gadā) * [[2025. gads]] — [[Djogu Žota]] (''Diogo Jota''), portugāļu futbolists (dzimis 1996. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Neatkarības diena ([[Baltkrievija]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] sbx415r3iooe59dohw2qer3uk69dkij 0 63400 4303437 2401845 2025-07-04T10:35:36Z Kikos 3705 4303437 wikitext text/x-wiki '''COM''' var būt: ;Com * [[Berenikes Mati|Berenikes Matu]] zvaigznājs ;COM * [[Komoras|Komoru]] [[ISO 3166-1]] valsts kods * [[Virknes pieslēgvieta]] — aparatūras pieslēgvieta * [[Francijas aizjūras kopiena]] (''collectivité d'outre-mer'') {{Nozīmju atdalīšana}} cneimc4jzlbl44x5s3rtlyzgg96q0vf 0 64909 4303335 2281826 2025-07-03T21:15:46Z Jurits22 125208 Pielikta jauna tēma- Ierakstīšana, papildināts sākums! 4303335 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | | Nosaukums = Innuendo | Izpildītājs = [[Queen]] | Vāks = Queen_Innuendo.png | Background = lightsteelblue | Izdots = {{dat|1991|2|5}} | Ierakstīts = [[1989]] — [[1990]] | Žanrs = [[smagais roks]], [[progresīvais roks]] | Garums = 53:44 | Ierakstu kompānija = [[Parlophone]], [[Hollywood Records|Hollywood]] | Producents = Queen, [[Deivids Ričardss]] | Izpildītājsģen = Queen | Iepriekšējais albums = [[Attēls:Queen_Miracle.png|60px]]<br />''[[The Miracle]]''<br />(1989) | Šis albums = [[Attēls:Queen_Innuendo.png|60px]]<br />''Innuendo''<br />(1991) | Nākamais albums = [[Attēls:Queen_Greatest_Hits_II.png|60px]]<br />''[[Greatest Hits II (Queen albums)|Greatest Hits II]]''<br />(1991) }} '''Innuendo''' ir [[rokmūzika|rokgrupas]] [[Queen]] 14. studijas albums. Tas tika izdots {{dat|1991|2|5}}. Tas ir arī pēdējais studijas albums, kurš tika izdots solista [[Fredijs Merkūrijs|Fredija Merkūrija]] dzīves laikā. Vairākās [[Eiropa]]s valstīs albums nedēļām ilgi turējās pārdotāko albumu topa augšgalā, piemēram, [[Šveice|Šveicē]] tas astoņas nedēļas bija pieprasītākais mūzikas albums. Albums tika ierakstīts no [[1989. gads|1989.]] gada marta līdz [[1990. gads|1990.]] gada novembrim. Albumu bija plānots izdot novembrī vai decembrī, tomēr dēļ Merkūrija AIDS infekcijas, kas jau bija sasniegusi pēdējo pakāpi, tas neizdevās. Vairāku dziesmu zemteksti jau liecināja par tuvojošos nelaimi. Un 9 mēnešus pēc albuma izdošanas Merkūrijs nomira no [[Bronhopneimonija|bronhopneimonijas]], ko bija izraisījusi viņa saslimšana ar [[AIDS]], [[1991. gads|1991]]. gada [[24. novembris|24. novembrī]]. Albums piedāvā ļoti dažādas dziesmas ar plašu emociju gammu. Albuma noformējumu un dizainu izstrādāja [[Queen]] kopā ar [[Ričardu Greju]]. == Ierakstīšana == [[Queen]] izdeva 13. albumu [[The Miracle]] [[1989. gads|1989.]] gada maijā, taču, kā ar pārējiem albumiem ar šo grupa nedevās koncertturnejā. Fredijs Merkūrijs intervijā ar [[BBC Radio 1]] teica, ka nevēlas vienmēr pēc albuma izdošanas doties koncertturnejā. [[1987. gads|1987.]] gadā Merkūrijs uzzināja, kas saslimis ar [[AIDS]]. Tas, ka viņš slimoja ar AIDS netika publicēts, tomēr baumas sāka klīst jau ap [[1988. gads|1988.]] gadu, ka viņam bija veselības problēmas un iespējams [[AIDS]]. Merkūrijs medijiem neko neteica, bet grupas biedri baumas noliedza. [[1990. gads|1990.]] gada februārī [[Queen]] ieguva [[Brit Award]] par izcilu ieguldījumu britu mūzikā. Fredijs ar grupu saņēma balvu, bet [[Braiens Mejs]] teica runu. Balvas pasniegšanas ceremonija bija pēdējā Fredija publiskā uzstāšanās. Merkūrija novājinātais izskats raisīja turpmākās sabiedrības spekulācijas par viņa veselību. Publiski Merkūrijs par savu veselību nerunāja, sakot, ka nevēlas pārdot savu mūziku līdzjūtības dēļ pret viņu. Viņš bija gatavs turpināt strādāt pie mūzikas ar grupu cik ilgi vēl var. Frediju bieži Londonas mājā traucēja žurnālisti, apgrūtinot grupai ierakstīt. Tā rezultātā grupa pārcēlās [[Mountain Studios]], [[Montrē]], kur bija mierīgāka atmosfēra un tā ļāva grupai koncentrēties. Albuma ierakstīšanas sākumā grupa nolēma, ka atkal dziesmas tiks piedēvētas visai grupai nevis atsevišķiem dalībniekiem. == Dziesmu saraksts == Visas dziesmas sarakstīja Queen, izņemot, kur norādīts. # "[[Innuendo (dziesma)|Innuendo]]" - 6:29 # "[[I'm Going Slightly Mad]]" - 4:22 # "[[Headlong]]" - 4:49 # "[[I Can't Live with You]]" - 4;35 # "[[Don't Try So Hard]]" - 3:35 # "[[Ride the Wild Wind]]" - 4:41 # "[[All God's People]]" (Queen/[[Maiks Morans]]) - 4:19 # "[[These Are the Days of Our Lives]]" - 4:12 # "[[Delilah]]" - 3:32 # "[[The Hitman]]" - 4:52 # "[[Bijou]]" - 3:36 # "[[The Show Must Go On]]" - 4:24 == Izpildītāji == * [[Fredijs Merkūrijs]] - [[balss|vokāls]], [[klavieres]], [[sintezatori]], programmēšana * [[Braiens Mejs]] - [[elektriskā ģitāra]], fona vokāls, sintezatori, programmēšana * [[Džons Dīkons]] - [[basģitāra]], fona vokāls, sintezatori, programmēšana * [[Rodžers Teilors]] - [[bungas]], fona vokāls, sintezatori, programmēšana * [[Stīvs Hovs]] - ģitāra dziesmā "Innuendo" * [[Maiks Morans]] - klavieres, sintezatori, programmēšana * [[Deivids Ričards]] - producēšana, sintezatori, programmēšana {{Queen}} [[Kategorija:1991. gada albumi]] [[Kategorija:Queen albumi]] 0n3qg7wop4jqjnxw39y7wivyyo0rviz 0 65933 4303235 4269620 2025-07-03T12:48:46Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... 4303235 wikitext text/x-wiki '''4. decembris''' ir gada 338. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (339. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 27 dienas. == Vārda dienas == [[Baiba]], [[Barba]], [[Barbara (personvārds)|Barbara]] == Notikumi == * [[771. gads]] — miris [[Austrazija]]s karalis [[Karlomans]]. Par jauno [[franki|franku]] karali kļuva Karlomana brālis [[Kārlis Lielais]]. * [[1154. gads]] — [[Anglija|angļu]] kardināls Nikolass Breikspīrs tika iecelts par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] [[Adriāns IV|Adriānu IV]]. * [[1674. gads]] — [[Francija|franču]] [[jezuīti]] dibināja [[Čikāga|Čikāgu]]. * [[1909. gads]] — tika nodibināts [[Monreālas "Canadiens"]] [[hokejs|hokeja]] klubs. * [[1971. gads]] — [[Frenks Zapa|Frenka Zapas]] koncerta laikā nodedzināts Montrē kazino. Notikums iemūžināts grupas ''[[Deep Purple]]'' dziesmā ''[[Smoke on the Water]]''. * [[1976. gads]] — [[Elizabete Teilore]] septīto reizi apprecējās. * [[1980. gads]] — par savu izjukšanu paziņoja grupa ''[[Led Zeppelin]]''. * [[1982. gads]] — [[Indija]]s pilsētā [[Ņūdeli]] beidzās devītās [[Āzijas spēles]]. * [[1998. gads]] — notika [[kosmoplāns|kosmoplāna]] ''[[Endeavour (kosmoplāns)|Endeavour]]'' starts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] moduli ''[[Unity (SKS)|Unity]]''. * [[2017. gads]]: ** [[hutu kaujinieki]] nogalināja bijušo [[Jemena]]s prezidentu [[Alī Abdulla Sālihs|Alī Abdullu Sālihu]]; ** aizdomās par 16. oktobrī veikto [[Malta]]s žurnālistes [[Dafne Karuana Galisija|Dafnes Karuanas Galisijas]] slepkavību arestēja 10 cilvēkus; ** [[Katalonija]] uzsāka gatavošanos pirmstermiņa parlamenta pārvēlēšanām; ** debesīs bija vērojams iespaidīgs [[supermēness]]. * [[2020. gads]]: ** [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar ''COVID-19'' oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza {{sk|65000000}}, mirušo skaits pārsniedza 1,5 miljonus; ** par Melnkalnes premjerministru kļuva [[Zdravko Krivokapičs]], nomainot [[Duško Markovičs|Duško Markoviču]]. == Dzimuši == * [[1821. gads]] — [[Ernsts Tempels]] (''Ernst Tempel''), vācu astronoms (miris 1889. gadā) * [[1859. gads]] — [[Nikolajs Alunāns]], latviešu komponists, mūzikas teorētiķis (miris 1919. gadā) * [[1875. gads]] — [[Rainers Marija Rilke]] (''Rainer Maria Rilke''), austriešu rakstnieks (miris 1926. gadā) * [[1877. gads]] — [[Andrejs Upīts]], latviešu rakstnieks (miris 1970. gadā) * [[1879. gads]]: ** [[Anti Tulenheimo]] (''Anti Tulenheimo''), Somijas premjerministrs (miris 1952. gadā) ** [[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārlis Zariņš]], Latvijas diplomāts (miris 1963. gadā) * [[1881. gads]] — [[Ervins fon Viclēbens]] (''Erwin von Witzleben''), vācu feldmaršals (miris 1944. gadā) * [[1892. gads]] — [[Fransisko Franko]] (''Francisco Franco''), Spānijas diktators (miris 1975. gadā) * [[1943. gads Latvijā|1943. gads]] — [[Dzintra Paegle]], latviešu valodniece * [[1949. gads]] — [[Džefs Bridžess]] (''Jeff Bridges''), ASV aktieris * [[1957. gads Latvijā|1957. gads]] — [[Indulis Bērziņš]], latviešu vēsturnieks, politiķis, diplomāts * [[1962. gads]] — [[Tomass Kreigs]] (''Thomas Craig''), angļu aktieris * [[1963. gads]] — [[Sergejs Bubka]] (''Сергій Бубка''), ukraiņu vieglatlēts * [[1964. gads]] — [[Marisa Tomeja]] (''Marisa Tomei''), ASV aktrise * [[1965. gads]] — [[Alekss de la Iglesjass]] (''Álex de la Iglesia''), spāņu kinorežisors * [[1966. gads]] — [[Freds Armisens]] (''Fred Armisen''), ASV aktieris, komiķis, rakstnieks, kinoproducents un mūziķis * [[1969. gads]] — ''[[Jay-Z]]'', ASV reperis * [[1973. gads]]: ** [[Taira Benksa]] (''Tyra Banks''), amerikāņu modele, aktrise un dziedātāja ** [[Ferijs Korstens]] (''Ferry Corsten''), nīderlandiešu mūziķis un dīdžejs * [[1982. gads]] — [[Hopins Tungs]] (''Ho-Pin Tung''), nīderlandiešu izcelsmes Ķīnas sacīkšu braucējs * [[1994. gads]] — [[Leandro Trosārs]] (''Leandro Trossard''), beļģu futbolists * [[1996. gads]] — [[Djogu Žota]] (''Diogo Jota''), portugāļu futbolists (miris 2025. gadā) == Miruši == * [[749. gads]] — [[Damaskas Joans]] (Ἰωάννης ὁ Δαμασκηνός), sīriešu mūks (dzimis 675. gadā) * [[771. gads]] — [[Karlomans]] (''Carloman''), franku karalis (dzimis 751. gadā) * [[1137. gads]] — [[Lotārs III Zuplinburgs|Lotārs III]] (''Lothar III.''), Svētās Romas impērijas imperators (dzimis 1075. gadā) * [[1214. gads]] — [[Viljams Lauva]] (''William the Lion''), Skotijas karalis (dzimis 1143. gadā) * [[1334. gads]] — [[Jānis XXII]], Romas pāvests (dzimis 1249. gadā) * [[1574. gads]] — [[Georgs Joahims Rētiks]] (''Georg Joachim Rheticus''), vācu matemātiķis (dzimis 1514. gadā) * [[1642. gads]] — [[Kardināls Rišeljē]] (''Armand Jean du Plessis''), Francijas politiķis (dzimis 1585. gadā) * [[1679. gads]] — [[Tomass Hobss]] (''Thomas Hobbes''), angļu filozofs (dzimis 1588. gadā) * [[1915. gads]] — [[Lajošs Genči]] (''Lajos Gönczy''), ungāru vieglatlēts (dzimis 1881. gadā) * [[1932. gads]] — [[Gustavs Meirinks]] (''Gustav Meyrink''), austriešu rakstnieks (dzimis 1868. gadā) * [[1975. gads]] — [[Hanna Ārente]] (''Hannah Arendt''), vācu politikas teorētiķe (dzimis 1906. gadā) * [[1976. gads]] — [[Bendžamins Britens]] (''Benjamin Britten''), angļu komponists (dzimis 1913. gadā) * [[1987. gads]] — [[Rubens Mamuljans]] (''Rouben Mamoulian''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1897. gadā) * [[1993. gads]] — [[Frenks Zapa]] (''Frank Zappa''), ASV mūziķis un komponists (dzimis 1940. gadā) * [[2012. gads Latvijā|2012. gads]] — [[Olafs Gūtmanis]], latviešu rakstnieks un dzejnieks (dzimis 1927. gadā) * [[2017. gads]] — [[Alī Abdulla Sālihs]], Jemenas prezidents (dzimis 1947. gadā) * [[2022. gads]] — [[Patriks Tambē]] (''Patrick Tambay''), Francijas sacīkšu pilots (dzimis 1949. gadā) * [[2024. gads]] — [[Birgita Ingeborga Alise]] (''Birgitta Ingeborg Alice''), Zviedrijas un Hoencollernu princese (dzimusi 1937. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Barbaras diena]] * Starptautiskā [[banka|banku]] diena {{Viss gads}} [[Kategorija:Decembris]] 8vm4mssqbavytosbvfsk9o5qhuewi6u 0 68142 4303258 4224932 2025-07-03T13:48:50Z Terezija 4781 4303258 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Kristians Heinrihs Panders | vārds_orig = Christian Heinrich Pander | attēls = PanderChristian1827.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = Kristiāns Heinrihs Panders 1827. gadā ([[Jozefs Vilhelms Eduards D'Altons|Jozefa Vilhelma Eduarda D’Altona]] zīmējums) | dz_dat_alt = {{dat|1794|7|12}}<ref name="historyorb.com">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.onthisday.com/date/1794|title=What Happened in 1794|website=OnThisDay.com}}</ref> | dz_gads = 1794 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 24 | dz_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1865 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 22 | m_vieta = [[Sanktpēterburga]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{RUS}}) | dzīves_vieta = [[Carnikava]] | pilsonība = [[Krievijas Impērija]]s | tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | dzimums = V | vecāki = [[Johans Martins Panders]] un Ursula Pandera (dzimusi [[Vērmaņi|Vērmane]]) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Amālija Vilhelmīne Pandera]] (dzimusi fon Šērera) | bērni = 7 | paraksts = | darba_vietas = [[Pēterburgas zinātņu akadēmija]] | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]], [[Berlīnes Universitāte]], [[Vircburgas Universitāte]] | zinātne = [[zooloģija]], [[embrioloģija]], [[paleontoloģija]] | pasniedzēji = [[Ignācs Dēlingers]] | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Kristians Heinrihs Panders''' ({{val|de|Christian Heinrich von Pander}}; dzimis {{dat|1794|7|24}}<ref>{{BBLD}}</ref> (pēc vecā stila {{dat||7|12}}<ref name="historyorb.com" />), miris {{dat|1865|9|22}}) bija [[Latvija|Latvijas]] [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]], [[embriologs]] un [[ģeologs]], kuru [[Čārlzs Darvins]] atzina par savas teorijas priekšteci.<ref name="Charles Robert Darwin 1861">Charles Robert Darwin. ''On the Origin of Species by Means of Natural Selection Or The Preservation of Favoured Races in the Struggle for Life.'' London: John Murray, Albemarle Street, 1861. p.xviii.</ref> No [[1827]]. līdz [[1844]]. gadam savā [[Carnikavas muiža|Carnikavas muižā]] turpināja paleontoloģiskus pētījumus, īpaši par [[Devona periods|devona]] un [[Silūra periods|silūra]] periodiem.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Viņa atklājumi publicēti grāmatā „Salīdzinošā osteoloģija” (''Vergleichende Osteologie'', 1821—1838), pirmo [[Monogrāfija|monogrāfiju]], kas veltīta Baltijas devona zivju izpētei (''Pander, 1857''). Tajā viņš apkopojis daudzu gadu rūpīgi vāktu un preparētu [[fosilijas|fosiliju]] materiālu apstrādes rezultātus, vienlaikus ieviešot ļoti augstus paleontoloģisko darbu standartus, kurus virkne Pandera līdzgaitnieku nespēja sasniegt.<ref>thttp://www.lu.lv/materiali/petnieciba/konferences/prezentacijas/lu65/gzzf.pdf</ref><ref>http://www.lu.lv/materiali/petnieciba/konferences/prezentacijas/lu65/gzzf.pdf</ref> == Dzīves gājums == Dzimis [[Rīga|Rīgā]] {{dat|1794|7|24}} tirgotāja un [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] vecākā Johana Martina Pandera un viņa sievas Urzulas Karolīnes Engeles, dzimušas [[Vērmaņi|Vērmanes]], ģimenē.<ref name="episodes.co.in">Sweet, W. C., Cooper, B. J., „C. H Pander’s introduction to conodonts, 1856”, Episodes, 2008, Vol. 31 No. 4, p. 429-432. http://www.episodes.co.in/www/backissues/314/429-432%20classic%20paper.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211125004155/http://www.episodes.co.in/www/backissues/314/429-432%20classic%20paper.pdf |date={{dat|2021|11|25||bez}} }}</ref> Mācījās [[Vidzemes guberņas ģimnāzija|Vidzemes guberņas ģimnāzijā]] Rīgā (1808—1812). 1812. gadā sāka studēt [[Tērbatas Universitāte]]s Medicīnas fakultātē. Viņa studiju laika draugs bija [[Kārlis Ernsts fon Bērs]].<ref>Raipulis, J. „Dabaszinātnieks Kristians Panders”, Latvijas Universitātes raksti, 2005, 684. sēj.: Zinātņu vēsture un muzejniecība, 99. lpp.</ref> Abi studiju biedri bija neapmierināti ar studijām Tērbatā (1812—1814), tādēļ tās pameta. Pēc [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām K. H. Panders devās izglītoties [[Berlīnes Universitāte|Berlīnes]], [[Getingene]]s (1815) un [[Vircburgas Universitāte|Vircburgas]] universitātēs (1816—1817). === Vircburgas periods (1816—1817) === 1816. gadā viņš Vircburgā atkal sastapās ar savu draugu — K. E. fon Bērs strādāja kopā ar pazīstamu ārstu, fiziologu un anatomu [[Ignācs Dēlingers|Ignācu Dēlingeru]] (''Ignaz Döllinger'', 1770—1841), kuram tieši tobrīd bija nepieciešams izpalīgs, lai veiktu detalizētu cāļa embrija agrīnās attīstības aprakstu. Tā kā I. Dēlingera iecerei bija nepieciešams arī finansiāls atbalsts, lai iegādātos mikroskopus, tūkstošiem olu un izgatavotu inkubatorus, K. H. Panders bija ideāla kandidatūra palīga statusam, jo reizē ar pētnieku, viņš ieguva arī Panderu ģimenes finansiālu atbalstu. Ievērojot to, ka projekta gaitā bija nepieciešams arī vizuāli fiksēt pētījuma rezultātus, I. Dēlingers pieņēma par izpalīgu ievērojamu gravieri, dabazinātnieku un [[Kārlis Markss|Kārļa Marksa]] skolotāju [[Jozefs Vilhelms Eduards Daltons|Jozefu Vilhelmu Eduardu D’Altonu]] (''Joseph Wilhelm Eduard d’Alton'', 1772—1840).<ref name="onlinelibrary.wiley.com">Wessel, G. M. Christian Heinrich Pander (1794–1865) and the concept of the three germ layers..: abstract, Molecular Reproduction and Development, Vol. 77, Issue 9, September 2010. http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/mrd.21236/pdf</ref> Dēlingers vadīja procesu un deva padomus Panderam, kas atvēra olas un veica novērojumus, bet D’Altons dokumentēja novērojumus. Pēc 15 mēnešu ilga darba K. H. Panders uzrakstīja savu disertāciju<ref name="onlinelibrary.wiley.com"/> par olas [[pārvēršanās]] vēsturi pirmajās piecās dienās inkubatorā ''Dissertatio inauguralis sistens historiam metamorphoseos quam ovum incubatum prioribus quinque diebus subit''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://archive.org/details/dissertatioinaug00pand|title=Dissertatio inauguralis sistens historiam metamorphoseos, quam ovum incubatum prioribus quinque diebus subit|first=Christian Heinrich|last=Pander|date=1817. gada 15. maijs|publisher=Wirceburgi : Typis Nitribitt|via=Internet Archive}}</ref> K. H. Panders pilnībā aprakstīja dīgļa lapu (viņš tās dēvēja par dīgļa apvalkiem) veidošanos, izdarot vispārīgus secinājumus par dīgļa attīstību, kā arī piedāvājot jaunas pētniecības metodes.<ref>Raipulis, J. „Dabaszinātnieks Kristians Panders”, Latvijas Universitātes raksti, 2005, 684. sēj.: Zinātņu vēsture un muzejniecība, 100. lpp.</ref> Viņa atklājumu dēļ K. H. Panderu uzskata par embrioloģijas pamatlicēju. Lai gan K. H. Panders saņēma jūsmīgas atsauksmes un izraisīja vispārīgu interesi, tomēr darbu pie embrioloģijas jautājumiem neturpināja.<ref>Shmitt, S. „From eggs to fossils: epigenesis and transformation of species in Pander’s biology,” The International Journal of Developmental Biology, Vol. 49, (2005), p. 2. http://www.ijdb.ehu.es/web/descarga/paper/041908ss {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180721070511/http://www.ijdb.ehu.es/web/descarga/paper/041908ss |date={{dat|2018|07|21||bez}} }}</ref> Viņa darbu turpināja viņa draugs K. E. fon Bērs.<ref>Dālmane, A., Kalniņa, M., Koroļova, O. „Embrioloģijas attīstība Latvijā”, Latvijas Universitātes raksti, 2008, 716. sēj.: Zinātņu vēsture un muzejniecība, 133. lpp.</ref> 1818.—1820. gadā Panders kopā ar D’Altonu apceļoja Franciju, Spāniju, Portugāli, Lielbritāniju, lai apmeklētu dabas vēstures muzejus un izpētītu visievērojamākos skeletus un fosilijas. === Pēterburgas periods (1820—1827) === Kopš 1821. gada viņš ieņēma dažādus vēlētus amatus [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija|Pēterburgas Zinātņu akadēmijā]] (adjunkts 1821, ekstraordinārais loceklis 1823, īstenais loceklis 1826). Šajā laikā viņa agrāko pētījumu rezultāti publicēti 14. sējumu grāmatā „Salīdzinošā osteoloģija” (''Vergleichende Osteologie'', 1821—1838), kuras atsevišķus sējumus recenzēja tā laika [[Veimāra]]s ministru prezidents [[Johans Volfgangs fon Gēte|Gēte]], un uz kuru kā savu priekšteci atsaucās [[Čārlzs Darvins]] darbā „[[Sugu izcelšanās]]”.<ref name="Charles Robert Darwin 1861"/> Paralēli darbam akadēmijā K. H. Panders izveidoja Zooloģijas muzeju un veica pētnieciskās ekspedīcijas pa Krievijas Impēriju. Sevišķu uzmanību viņš pievērsa Pēterburgas apkaimes pētījumiem. 1827. gadā viņš pēkšņi uzrakstīja atlūgumu Pēterburgas Zinātņu akadēmijā un atgriezās dzimtenē. === Rīgas un Carnikavas periods (1827—1844) === [[Attēls:Kristiāns Panders ap 1840 gadu.jpg|thumb|250px|Kristiāns Panders pēc 1840 gada]] [[Attēls:Kristiāns Panders ap 1850 gadu.jpg|thumb|165px|Kristiāns Panders pēc 1850 gada]] 1827. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi Rīgā, no 1833. gada savā īpašumā [[Carnikavas muiža|Carnikavas muižā]].<ref>Shmitt, S. From eggs to fossils: epigenesis and transformation of species in Pander’s biology, The International Journal of Developmental Biology, Vol. 49, (2005), p. 1–2.</ref> Laikā, ko viņš pavadīja Carnikavā, viņš veica ievērojamus pētījumus par Latvijas un Igaunijas zivju ģeoloģiskajiem slāņiem. Viņš aprakstīja gan citu atradumus, gan arī paša, tajā skaitā [[Gauja]]s grīvā, atrastos paleontoloģiskos materiālus (piemēram, devona zivis).<ref>Raipulis, J. „Dabaszinātnieks Kristians Panders”, Latvijas Universitātes raksti, 2005, 684. sēj.: Zinātņu vēsture un muzejniecība, 101. lpp.</ref> Ievērojami, ka K. H. Panders savu zinātnisko darbību savienoja ar Carnikavas muižas pārvaldīšanu un atradumus veica arī darījumu ceļojumu laikā.<ref>Shmitt, S. From eggs to fossils: epigenesis and transformation of species in Pander’s biology, The International Journal of Developmental Biology, Vol. 49, (2005), p. 2.</ref> Lai apliecinātu Pandera autoritāti zinātnē 1841. gadā Carnikavā ieradās izcilais skotu ģeologs, Silūra aprakstītājs baronets [[Roderiks Impijs Marčinsons]] (1792—1871), franču paleontologs, Devona speciālists, Francijas ģeoloģijas biedrības prezidents [[Eduārs Vernjē]] (''Philippe Édouard Poulletier de Verneuil'', 1805—1873) un [[Kabile]]s grāfs [[Aleksandrs fon Keizerlings]] (1815—1891).<ref name="episodes.co.in"/> 1843. gadā viņš kopā ar savu līdzstrādnieku H. Pfeiferu sistematizēja devona nogulumiežu slāņus trijos stāvos: apakšstāvā Pļaviņu baltais smilšakmens, otrajā Daugavas dolomīti, trešajā Lielvārdes smilšakmeņi un Cēsu, Raunas un Gaujienas dolomīti. Nodeva [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārajai biedrībai]] [[Frīdrihs Šillers|Šillera]] "Laupītāju" tulkotāja [[Jānis Peitāns|Jāņa Peitāna]] manuskriptus. === Mūža nogale Pēterburgā (1844—1865) === Pēc tēva nāves, kas nopietni iedragāja Panderu finansiālo situāciju,<ref name="episodes.co.in"/> 1844. gadā<ref>[[Jānis Stradiņš]]. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. - 414 lpp.</ref> K. H. Panders atkal pārcēlās uz dzīvi Pēterburgā, kur strādāja par ierēdni Kalnrūpniecības departamentā. Tā kā viņa rīcībā nonāca liels paleontoloģijas materiālu klāsts, tad viņš turpināja savus paleontoloģiskos pētījumus. Rezultātā viņš publicēja vairākas monogrāfijas par silūra un devona zivīm. 1856.—1860. gadā viņš vairākos sējumos publicēja grāmatu „Krievijas Baltijas guberņu fosilās zivis” (''Fossile Fische der Russisch-Baltischen Gouvernements''). Pastāv uzskats, ka K. H. Pandera pētījumi joprojām ir aktuāli, turklāt daudzas aprakstītas lietas joprojām nav izzinātas.<ref name="Raipulis, J 2005"/> K. H. Panders miris 1865. gada 22. septembrī un apglabāts Pēterburgas Smoļenskas luterāņu kapos. Lai gan Kristianam Panderam bija septiņi bērni — četras meitas un trīs dēli, tomēr neesot drošticamu ziņu par viņa dzimtas turpmāko likteni.<ref name="Raipulis, J 2005">Raipulis, J. „Dabaszinātnieks Kristians Panders”, Latvijas Universitātes raksti, 2005, 684. sēj.: Zinātņu vēsture un muzejniecība, 101–102. lpp.</ref> 1825. gadā apprecēja Amāliju Vilhelmīni fon Šēreru (''Amalie Wilhelmine von Scherer'').<ref name="episodes.co.in"/> == Akadēmiju loceklis == * Vācu dabaspētnieku akadēmija ''Leopoldina'' (no 1818) * [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]] (1821—1827) == Darbi == [[Attēls:Beiträge zur Entwickelungsgeschichte des Hühnchens im Eye.jpg|thumb|200px|''Dr. med.'' disertācija par cāļa embrija attīstību (1817)]] * ''Dissertatio inauguralis sistens historiam metamorphoseos quam ovum incubatum prioribus quinque diebus subit.'' Würzburg 1817. (latīniskā disertācija) * ''Beiträge zur Entwickelungsgeschichte des Hühnchens im Eye'', Würzburg 1817 (vācu disertācija kopā ar D'Altonu) * ''Beiträge zur Naturkunde aus den Ostseeprovinzen Rußlands'', Dorpat 1820 * (ar d'Altonu) ''Vergleichende Osteologie'', 14 Bände, Bonn: Weber, 1821—1838 ** Band I, 1: ''Das Riesen-Faulthier, Bradypus giganteus, abgebildet, beschrieben und mit den verwandten Geschlechtern verglichen'', Bonn 1821 (gem. mit E. J. d'Alton) ** Band I, 2: ''Die Skelete der Pachydermata'', Bonn 1821 (gem. mit E. J. d'Alton) ** Band I, 3: ''Die Skelete der Raubthiere'', Bonn 1822 (gem. mit E. J. d'Alton) ** Band I, 4: ''Die Skelete der Wiederkäuer'', Bonn 1823 (gem. mit E. J. d'Alton) ** Bände I, 5 und I, 6: ''Die Skelete der Nagethiere'' (Teil 1 und 2), Bonn 1823, 1824 (gem. mit E. J. d'Alton) ** Band I, 7: ''Die Skelete der Vierhänder'', Bonn 1824 (gem. mit E. J. d'Alton) ** Band I, 8: ''Die Skelete der zahnlosen Thiere'', Bonn 1825 (gem. mit E. J. d'Alton) ** Band I, 9: ''Die Skelete der Robben und Lamantine'', Bonn 1826 (gem. mit E. J. d'Alton) ** Band I, 10: ''Die Skelete der Cetaceen'', Bonn 1827 (gem. mit E. J. d'Alton) ** Band I, 11: ''Die Skelete der Beutelthiere'', Bonn 1828 (gem. mit E. J. d'Alton) ** Band I, 12: ''Die Skelete der Chiropteren und Insectivoren'', Bonn 1831 (nur von den beiden d'Altons, Vater und Sohn) ** Band II, 1: ''Die Skelete der Straußartigen Vögel'', Bonn 1827 (nur von Eduard d’Alton d. J.) ** Band II, 2: ''Die Skelete der Raubvögel'', Bonn 1838 (nur von den beiden d'Altons) * ''Fossile Fische der Russisch-Baltischen Gouvernements'', mehrere Bände, Sankt Petersburg: Akademie der Wissenschaften, 1856-1860 ** Band 1: ''Monographie der fossilen Fische des Silurischen Systems des russisch-baltischen Gouvernements'', St. Petersburg 1856 ** Band 2: ''Ueber die Placodermen des Devonischen Systems'', St. Petersburg 1857 ** Band 3: ''Über die Ctenodipterinen des devonischen Systems '', St. Petersburg 1858 ** Band 4: ''Über die Saurodipterinen, Dendrodonten, Glyptolepiden und Cheirolepiden des Devonischen Systems'', St. Petersburg 1860 === Embrioloģisko tekstu apkopojums (2003) === * ''Les textes embryologiques de Christian Heinrich Pander (1794—1865)'' (hrsg. v. Stéphane Schmitt), Turnhout: Brepols, 2003, {{ISBN|2-503-52180-0}} (franciski) === Skeletu zīmējumi no "Salīdzinošās osteoloģijas" === <gallery> Die vergleichende Osteologie (1821) Taxidea taxus.jpg|''Taxidea taxus'' Die vergleichende Osteologie (1821) Hyaena hyaena.jpg|''Hyaena hyaena'' Die vergleichende Osteologie (1821) Gulo gulo.jpg|''Gulo gulo'' Die vergleichende Osteologie (1821) Cricetus cricetus.jpg|''Cricetus cricetus'' Die vergleichende Osteologie (1821) Sciurus vulgaris.jpg|''Sciurus vulgaris'' Die vergleichende Osteologie (1821) Ornithorhyncus anatinus.jpg|''Ornithorhyncus anatinus'' Die vergleichende Osteologie (1821) Bathyergus suillus.jpg|''Bathyergus suillus'' Die vergleichende Osteologie (1821) Nasua nasua.jpg|''Nasua nasua'' Die vergleichende Osteologie (1821) Hydrochaeris hydrochaeris.jpg|''Hydrochaeris hydrochaeris'' Die vergleichende Osteologie (1821) Civettictis civetta.jpg|''Civettictis civetta'' Die vergleichende Osteologie (1821) Coendou prehensilis.jpg|''Coendou prehensilis'' Die vergleichende Osteologie (1821) Lepus timidus.jpg|''Lepus timidus'' Die vergleichende Osteologie (Pl. III) (7690891942).jpg| Die vergleichende Osteologie (Pl. VII) (7690865582).jpg| </gallery> == Piemiņa == Kristiana Pandera vārdā ir nosaukti vairāki dzīvo organismu taksoni. Pārsvarā tās ir izmirušas formas: [[Otiņspures|Otiņspuru]] pārstāvji - [[Panderichthyidae]] dzimta un ''[[Panderichthys]]'' ģints, kā arī ''[[Laccognathus panderi]]'' suga, Bruņuzivis - ''[[Bothriolepis panderi]]'' suga, Gastropodi - ''Trochonema panderi'' suga u.c. Pandera vārdā nosauka arī mūsdienās dzīvojošas vaboles suga - ''Calosoma (Callisthenes) panderi'' un pasuga ''Calosoma (Callisthenes) panderi panderi''. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *{{BBLD}} *[http://dokumente.ios-regensburg.de/amburger/index.php?id=74213&mode=1 ''Erik-Amburger-Datenbank'' ieraksts]{{Novecojusi saite}} {{de ikona}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Panders, Kristians}} [[Kategorija:Paleontologi]] [[Kategorija:Zoologi]] [[Kategorija:Ģeologi]] [[Kategorija:Latvijas zinātnieki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas zinātnieki]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] [[Kategorija:Carnikavas pagasta cilvēki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas valsts padomnieki]] 4wseelb8g8wbgn7hdxonw5uztydboso 0 70722 4303361 4130007 2025-07-04T04:06:17Z Meistars Joda 781 4303361 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Rīza Viterspūna | vārds_orig = ''Reese Witherspoon'' | attēls = Reese Witherspoon at TIFF 2014.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Rīza Viterspūna 2014. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1976|3|22}} | dz. vieta = {{Vieta|ASV|Luiziāna|Ņūorleāna}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, kinoproducente | darbības gadi = 1991—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Lora Džīna Rīza Viterspūna''' ({{val|en|Laura Jeanne Reese Witherspoon}}; dzimusi {{dat|1976|3|22}} [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] aktrise un filmu [[kinoproducente]]. Aktrises karjeru uzsākusi 1991. gadā ar lomu filmā "[[Cilvēks uz mēness]]". 2005. gadā aktrise filmējās filmā "[[Sirds robeža]]", par ko saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā labākā aktrise, [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA balvu]] un [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]]. Viņa ir viena no vislabāk apmaksātākajām [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] aktrisēm. == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Piezīmes |- |1991 |"[[Cilvēks uz Mēness]]" | |- | rowspan="2" |1993 |"[[Tālā zeme]]" (''A Far Off Place'') | |- |"[[Džeks Lācis]]" (''Jack the Bear'') | |- |1994 |''[[S.F.W.]]'' | |- | rowspan="2" |1996 |''[[Freeway]]'' | |- |"[[Bailes (filma)|Bailes]]" | |- | rowspan="3" |1998 |[[Twilight (1998. gada filma)|''Twilight'']] | |- |"[[Nakts piegāde]]" (''Overnight Delivery'') | |- |"[[Jaukpilsēta]]" (''Pleasantville'') | |- | rowspan="3" |1999 |"[[Bīstamās spēles]]" | |- |"[[Vēlēšanas (filma)|Vēlēšanas]]" | |- |''[[Best Laid Plans]]'' | |- | rowspan="2" |2000 |"[[Mazais Nikijs]]" (''Little Nicky'') | |- |"[[Amerikāņu psihopāts]]" | |- | rowspan="2" |2001 |''[[The Trumpet of the Swan]]'' |balss |- |"[[Gudrā blondīne]]" (''Legally Blonde'') | |- | rowspan="2" |2002 |"[[Cik svarīgi būt nopietnam]]" (''The Importance of Being Earnest'') | |- |"[[Mīļās mājas Alabamā]]" (''Sweet Home Alabama'') | |- |2003 |"[[Gudrā blondīne 2]]" (''Legally Blonde 2: Red, White & Blonde'') |arī izpildproducente |- |2004 |"[[Liekulības tirgus]]" | |- | rowspan="2" |2005 |"[[Sirds robeža]]" | |- |"[[Gluži kā debesīs]]" | |- |2006 |"[[Penelopa (filma)|Penelopa]]" |arī producente |- |2007 |"[[Izolācija (filma)|Izolācija]]" (''Rendition'') | |- |2008 |"[[Četri Ziemassvētki: visur labāk nekā mājās]]" (''Four Christmases'') | |- | rowspan="2" |2009 |"[[Monstri pret atnācējiem]]" |balss |- |"[[Gudrās blondīnes]]" (''Legally Blondes'') |tikai producente |- |2010 |"[[Kā lai to zina...]]" | |- |2011 |"[[Ūdens ziloņiem]]" | |- | rowspan="2" |2012 |"[[Tātad... Karš!]]" | |- |"[[Mads (filma)|Mads]]" | |- |2013 |"[[Velna mezgls]]" (''Devil's Knot'') | |- | rowspan="4" |2014 |"[[Neatrodamā]]" |tikai producente |- |"[[Mežone]]" |arī producente |- |''[[The Good Lie]]'' | |- |"[[Iedzimtais netikums]]" | |- |2015 |"[[Karstā pakaļdzīšanās]]" |arī producente |- |2016 |"[[Dziedi! (animācijas filma)|Dziedi!]]" |balss |- |2017 |"[[Ciemos pie Elisas]]" | |- |2018 |"[[Laika plaisa]]" (''A Wrinkle in Time'') | |- |2019 |"[[Lūsija debesīs]]" |tikai producente |- |2021 |"[[Dziedi! 2]]" |balss |- |2022 |"[[Kur vēži dzied]]" |tikai producente |- |2023 |''[[Your Place or Mine]]'' |arī producente |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{Labākā aktrise galvenajā lomā (Oskars)}} {{Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Viterspuna, Riza}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Luiziānā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] 5z60lpnal1ki8ie9rqcjcnj2vtuzbve 0 72162 4303233 3647807 2025-07-03T12:47:11Z Meistars Joda 781 4303233 wikitext text/x-wiki {{Desmitgade2|190}} [[Attēls:1919 Ford Model T Highboy Coupe.jpg|thumb|270px|[[Ford Model T]] automobilis, kura ražošanu sāka 1908. gadā]] '''1900. gadi''' bija [[gadu desmits]], kas sākās [[1900]]. gadā un beidzās [[1909]]. gadā. Tā bija pirmā [[20. gadsimts|20. gadsimta]] [[gadu desmits|desmitgade]]. == Notikumi pasaulē == === Tehnoloģijas === * Sākās masveida [[Automobilis|automobiļu]] ražošana * Mājsaimniecībās plaši parādījās fonogrāfi * [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] inženieri būvēja [[Panamas kanāls|Panamas kanālu]] === Zinātne === * [[Einšteins|Einšteina]] relativitātes teorija === Literatūra un māksla === * [[Kubisms]] * [[Fovisms]] === Karš, miers un politika === * [[Bokseru sacelšanās]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas notika no [[1899]]. gada novembra līdz [[1901]]. gada septembrim * [[Angļu—būru karš]] vai būru Otrais Neatkarības karš, notika mūsdienu [[Dienvidāfrikas Republika]]s teritorijā no 1899. gada oktobra līdz 1902. gada maijam * [[Filipīniešu—ASV karš]] no 1899. gada augusta līdz 1902. gadam * [[1905. gada revolūcija]] Krievijas impērijā == Notikumi Latvijā == * 1901 gadā atklāja pirmo elektriskā [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaja līniju]] Rīgā * 1904. gadā caur Jelgavu, Krustpili un Rēzekni uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līniju Ventspils—Maskava]] * 1904. gadā atcēla latīņu drukas aizliegumu Latgalē * 1905. gada janvārī sākās [[1905. gada revolūcija Latvijā]], kas turpinājās līdz 1907. gadam * 1906. gadā skolās atkal atļāva mācības [[Latviešu valoda|latviešu valodā]] * 1909. gadā [[Teodors Kalups]] Rīgā atvēra lidmašīnu ražošanas rūpnīcu „Motors” {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1900. gadi| ]] fzpsqc00a35bd07dv6iu5mywidqaktl 0 101458 4303311 2932964 2025-07-03T17:56:36Z Meistars Joda 781 4303311 wikitext text/x-wiki '''Fūzija''' ir redzes analizatora spēja sapludināt divus attēlus, kas veidojas uz abu acu [[Tīklene|tīklenēm]], skatoties uz objektu, kas atrodas [[Panuma zona|Panuma zonas]] robežās un kam piemīt noteikta binokulārā [[disparitāte]], vienā kopējā redzes tēlā smadzenēs. Fūzija kā fenomens ir [[Binokulārā redze|binokulārās redzes]] pamatā. Daudzi autori apgalvo, ka fūzijas darbības traucējumi var novest pie binokulārās redzes traucējumiem, astenopiskām sūdzībām un pat pie [[Tuvredzība|miopijas]] progresēšanas. Fūzijas iedalījums pēc ''Worth''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seevividly.com/info/Binocular_Vision/Vision_Tests/Worth_4_Dot|title=Worth 4 Dot|website=Vivid Vision|access-date=2025-07-03|language=en}}</ref> atgādina binokulārās redzes iedalījumu: 1. pakāpes fūzija jeb vienlaicīga uztvere;<br /> 2. pakāpes fūzija jeb haplopija ar noteiktu fūzijas spēju;<br /> 3. pakāpes fūzija jeb stereopse.<br /> Fūzijas parādību ir mēģinājis izskaidrot jau [[Johanness Keplers]]. Viņaprāt, abu acu redzes asis ir pagrieztas pret fiksējamo objektu. Tad fiksācijas objekta attēli veidojas uz abu acu tīkleņu korespondējošiem punktiem, bet no turienes tie projicējas vienā noteiktā vietā smadzenēs. Skatoties uz objektu, kas atrodas citā attālumā, tā attēli veidojas uz nekorespondējošiem punktiem, bet to projekcijas smadzenēs veidojas citā relatīvajā novietojumā. Lai gan uz katras acs tīklenes veidojas savādāks attēls, cilvēks saskata vienu objektu. Relatīvais novietojums smadzenēs palīdz novērtēt objektu novietojumu telpā. Daži autori, balstoties uz ''Schor'' klasifikāciju<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://schorlab.berkeley.edu/cliff/cliff.html|title=Clifton M. Schor|website=schorlab.berkeley.edu|access-date=2025-07-03}}</ref>, fūziju iedala divās fāzēs: ātrajā fūzijā un lēnajā fūzijā. == Ātrā fūzija == Ātrā fūzijas fāze nodrošina fūzijas sākumu, kad jāmēģina novērst viena objekta uz abu acu tīklenēm izveidojušos attēlu disparitāte. Daži autori ātro fūziju sauc arī par neirālo, uzsverot tās stingri izteikto neirālo dabu. Tās ilgums ir aptuveni 200 milisekundes. == Lēnā fūzija == Lēnā fūzijas fāze ir ilgstošāka laika ziņā nekā ātrā fūzija. Tā sāk darboties tad, kad ātrā fūzija vairs nespēj kompensēt binokulāro redzi. Lēno fūziju mēdz saukt arī par verģento fūziju, jo tās nodrošināšanai tiek izmantotas gan gribai pakļautas, gan arī gribai nepakļautas verģentās acu kustības, kuras reizēm pavada arī akomodācijas izmaiņas. Pastāv arī viedoklis, ka lēnā fūzija ir tā, kas pēc tam, kad ātrā fūzija ir veikusi abu acu tīkleņu attēlu sapludināšanu, nodrošina kopēja redzes tēla noturību pat pēc tam, kad fūzijas stimuls jau ir pazudis. Ir autori, kas saka, ka iedalījums motorajā un sensorajā fūzijā ir mākslīgi izveidots, jo abas daļas nevar atraut vienu no otras. == Motorā fūzija == Motorā fūzija ir abu acu redzes asu pagriešana pret fiksējamo objektu tā, lai objekta radītā binokulārā disparitāte vēl būtu kompensējama. Motorās fūzijas norisi nodrošina acu ārējie muskuļi. <br /> 1) iekšējais taisnais muskulis (latīņu: ''musculus rectus medialis''),<br /> 2) ārējais taisnais muskulis (latīņu: ''musculus rectus lateralis''),<br /> 3) augšējais taisnais muskulis (latīņu: ''musculus rectus superior''), <br /> 4) apakšējais taisnais muskulis (latīņu: ''musculus rectus inferior''),<br /> 5) augšējais slīpais muskulis (latīņu: ''musculus obliquus superior''),<br /> 6) apakšējais slīpais muskulis (latīņu: ''musculus obliquus inferior''). Šos muskuļus inervē trīs galvas smadzeņu nervi: Iekšējo, augšējo, apakšējo taisnos un apakšējo slīpo - III nervs jeb acs kustību nervs (latīņu: ''nervus oculomotorius''). Ārējo taisno muskuli inervē VI nervs jeb atvilcējmuskuļa nervs (latīņu: ''nervus abducens''). Augšējo slīpo muskuli inervē IV nervs jeb velteņa nervs (latīņu: ''nervus trochlearis''). Lai varētu precīzi pagriezt abu acu redzes asis pret fiksējamo objektu, nepieciešama cieša sadarbība starp visiem sešiem vienas acs ārējiem muskuļiem, kā arī starp vienas un otras acs muskuļiem. Motorā fūzija darbojas tieši tajā virzienā, kas nepieciešams, lai kompensētu binokulāro disparitāti. Pozitīvā (konverģentā) disparitāte izsauc acu konverģentās kustības, bet negatīvā (diverģentā) — diverģentās kustības. Kad motorā fūzija ir pagriezusi abu acu redzes asis, savu darbu var sākt sensorā fūzija. Tā ir abu acu tīkleņu attēlu sapludināšana smadzenēs. == Sensorā fūzija == Sensorā fūzija ir nervu darbības rezultāts. ''Von Noorden''<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Tong|first=Patrick Y.|date=2002-05|title=Binocular vision and ocular motility, 6th edition. Gunther K. von Noorden, MD, Emilio C. Campos, MD. St. Louis, Mosby, 2002. 672 pages. $149.00|url=https://doi.org/10.1016/s0002-9394(02)01358-2|journal=American Journal of Ophthalmology|volume=133|issue=5|pages=736|doi=10.1016/s0002-9394(02)01358-2|issn=0002-9394}}</ref> sensoro fūziju definē kā redzes ierosināšanas apvienojums no korespondējošiem tīklenes attēliem, kas veido vienu redzes attēlu. Sensorā fūzijas darbība galvenokārt nodrošina heteroforijas (slēptā šķielēšana) radītās nobīdes kompensāciju. Par labāko testu dekompensētas heteroforijas noteikšanai, kā arī sensorās fūzijas darbības izvērtēšanai uzskata ''Mallett'' testu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Tang|first=Sosena T. W.|last2=Evans|first2=Bruce J. W.|date=2007-01|title=The Near Mallett Unit Foveal Suppression Test: a cross‐sectional study to establish test norms and relationship with other optometric tests|url=https://doi.org/10.1111/j.1475-1313.2006.00453.x|journal=Ophthalmic and Physiological Optics|volume=27|issue=1|pages=31–43|doi=10.1111/j.1475-1313.2006.00453.x|issn=0275-5408}}</ref> Sensorās fūzijas traucējumi parasti cilvēkiem nerada redzes simptomus. == Atsauces == {{atsauces}} {{bioloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Redzes orgāns]] eizgahrm91hekph6qak6vlc9xgbx033 0 101544 4303454 2640891 2025-07-04T11:55:49Z Meistars Joda 781 4303454 wikitext text/x-wiki Balva '''"Visvērtīgākais spēlētājs"''' ({{val|en|Most Valuable Player}}), labāk zināma ar savu [[akronīms|akronīmu]] '''MVP,''' ir balva sportā, ko pasniedz vērtīgākajam kāda turnīra spēlētājam. Termins "Visvērtīgākais spēlētājs" visbiežāk ir sastopams [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]]. Daudzos sporta veidos ir līdzīgas balvas MVP apbalvojumam, piemēram, "spēles zvaigzne", ko pasniedz par labu spēli konkrētā spēlē, kamēr MVP parasti pasniedz par vērtīgu darbību kādā ilgākā laika posmā, piemēram, mēnesī, turnīrā, turnīra daļā. Nosaukums ir izmantots arī [[Volts Disnejs|Disneja]] filmas "[[Visvērtīgākais primāts]]" ({{val|en|MVP: Most Valuable Primate}}) nosaukumā. == Skatīt arī == * [[Spēles labākais spēlētājs]] {{Sports-aizmetnis}} [[Kategorija:Apbalvojumi sportā]] t11pj0mqklextxou1v4miwxey5e9e36 0 101553 4303226 4227096 2025-07-03T12:40:22Z Egilus 27634 4303226 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Baltinava | settlement_type = lielciems | image_skyline = Baltinavas kat bazn.jpg | image_caption = Baltinavas katoļu baznīca | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Balvu novads]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1760 | area_total_km2 = 2.10 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2016|07|04||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=63803 |title=Informācija par objektu: Baltinava |accessdate={{dat|2017|02|28||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 486 | population_density_km2 = auto<!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 56 | lats = 41 | latNS = N | longd = 27 | longm = 38 | longs = 41 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 95 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4594 | var_id = 100104631 | lgia_id = 63803 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name2 = [[Baltinavas pagasts]] }} '''Baltinava''' (arī '''Baļtinova'''<ref>{{Topokarte}}</ref>) ir ciems [[Balvu novads|Balvu novadā]], [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagasta]] centrs, [[Supenka]]s abos krastos pie autoceļa [[P45]]. No 2009. līdz 2021. gadam — [[Baltinavas novads|Baltinavas novada]] centrs. Attālums līdz [[Balvi]]em — 36 km, līdz [[Rīga]]i — 254 km. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās [[Baltinavas muiža]]s (''Baltinowskaja'') centru. Kā tirdzniecības centrs pastāvējusi jau 18. gadsimtā, pirmoreiz pieminēta 1760. gadā ar Supānu nosaukumu,<ref name="lat2">{{LAT e}}</ref> 1769. gadā tajā uzcelta koka baznīca.<ref name=":0">Latvju enciklopēdija</ref> Pirmā skola Baltinavā uzcelta 1868. gadā.<ref name="lat2" /> 1925. gadā piešķirts [[ciems (BAV)|biezi apdzīvotas vietas]] statuss. 1935. gadā ciemā bija tvaika dzirnavas ar zāģētavu, aptieka un 38 veikali uz 478 iedzīvotājiem.<ref name=":0" /> Tas atradās bieza ceļu tīkla lauksaimnieciskā rajonā, līdz tuvākajai dzelzceļa stacijai Punduri bija 8 kilometri.<ref name=":0" /> Mūsdienās Baltinavā ir vidusskola, vairāki veikali, aptieka, pagasta muzejs, katoļu baznīca un pareizticīgo baznīca. [[Baltinavas katoļu baznīca]] un tās ērģeles, [[Baltinavas pareizticīgo baznīca]], [[Baltinavas muižas parks]] un Baltinavas pagasta tiesa ir valsts kultūras pieminekļi. No 1995. gada līdz 2015. gadam ar divu gadu pārtraukumu Baltinavā notika ikgadējs mūzikas festivāls "Osvalds".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&EntryID=579|title=Mūzikas festivāls "Osvalds" - Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze|website=balvurcb.lv|access-date=2024-07-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balvi.lv/lv/jaunums/osvalds-30-pasakums-muzikas-festivala-osvalds-atcerei-un-godinasanai|title=OSVALDS 30 - pasākums mūzikas festivāla Osvalds atcerei un godināšanai {{!}} Balvu novada pašvaldība|website=www.balvi.lv|access-date=2024-07-23|language=lv}}</ref> == Iedzīvotāji == 1935. gadā Baltinavā 51% iedzīvotāju bija latvieši, 34% ebreji un 11% krievi.<ref name=":0" /> === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1897|251 |1935|478 |1970|696 |1979|697 |1989|780 |2000|786 |2011|499 |2021|443 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Baltinavas pagasta ciemi}} {{Novadu centri}} {{Abrenes apriņķis}} [[Kategorija:Baltinava| ]] [[Kategorija:Baltinavas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] glrjvloccvzoslnayicpso624jugv42 4303363 4303226 2025-07-04T04:25:28Z Biafra 13794 4303363 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Baltinava | settlement_type = lielciems | image_skyline = Baltinavas kat bazn.jpg | image_caption = Baltinavas katoļu baznīca | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Balvu novads]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1760 | area_total_km2 = 2.10 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2016|07|04||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=63803 |title=Informācija par objektu: Baltinava |accessdate={{dat|2017|02|28||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 486 | population_density_km2 = auto<!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 56 | lats = 41 | latNS = N | longd = 27 | longm = 38 | longs = 41 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 95 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4594 | var_id = 100104631 | lgia_id = 63803 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name2 = [[Baltinavas pagasts]] }} '''Baltinava''' (arī '''Baļtinova'''<ref>{{Topokarte}}</ref>) ir ciems [[Balvu novads|Balvu novadā]], [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagasta]] centrs, [[Supenka]]s abos krastos pie autoceļa [[P45]]. No 2009. līdz 2021. gadam — [[Baltinavas novads|Baltinavas novada]] centrs. Attālums līdz [[Balvi]]em — 36 km, līdz [[Rīga]]i — 254 km. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās [[Baltinavas muiža]]s (''Baltinowskaja'') centru. Kā tirdzniecības centrs pastāvējusi jau 18. gadsimtā, pirmoreiz pieminēta 1760. gadā ar '''Supānu''' nosaukumu,<ref name="lat2">{{LAT e}}</ref> 1769. gadā tajā uzcelta koka baznīca.<ref name=":0">Latvju enciklopēdija</ref> Pirmā skola Baltinavā uzcelta 1868. gadā.<ref name="lat2" /> 1925. gadā piešķirts [[ciems (BAV)|biezi apdzīvotas vietas]] statuss. 1935. gadā ciemā bija tvaika dzirnavas ar zāģētavu, aptieka un 38 veikali uz 478 iedzīvotājiem.<ref name=":0" /> Tas atradās bieza ceļu tīkla lauksaimnieciskā rajonā, līdz tuvākajai dzelzceļa stacijai Punduri bija 8 kilometri.<ref name=":0" /> Mūsdienās Baltinavā ir vidusskola, vairāki veikali, aptieka, pagasta muzejs, katoļu baznīca un pareizticīgo baznīca. [[Baltinavas katoļu baznīca]] un tās ērģeles, [[Baltinavas pareizticīgo baznīca]], [[Baltinavas muižas parks]] un Baltinavas pagasta tiesa ir valsts kultūras pieminekļi. No 1995. gada līdz 2015. gadam ar divu gadu pārtraukumu Baltinavā notika ikgadējs mūzikas festivāls "Osvalds".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&EntryID=579|title=Mūzikas festivāls "Osvalds" - Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze|website=balvurcb.lv|access-date=2024-07-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balvi.lv/lv/jaunums/osvalds-30-pasakums-muzikas-festivala-osvalds-atcerei-un-godinasanai|title=OSVALDS 30 - pasākums mūzikas festivāla Osvalds atcerei un godināšanai {{!}} Balvu novada pašvaldība|website=www.balvi.lv|access-date=2024-07-23|language=lv}}</ref> == Iedzīvotāji == 1935. gadā Baltinavā 51% iedzīvotāju bija latvieši, 34% ebreji un 11% krievi.<ref name=":0" /> === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1897|251 |1935|478 |1970|696 |1979|697 |1989|780 |2000|786 |2011|499 |2021|443 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Baltinavas pagasta ciemi}} {{Novadu centri}} {{Abrenes apriņķis}} [[Kategorija:Baltinava| ]] [[Kategorija:Baltinavas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] tmxv4tuo6tqjialm1483u4qxggx0mt2 0 110432 4303420 3880775 2025-07-04T08:29:06Z Biafra 13794 atj. 4303420 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Anete Šteinberga | attēls = Anete Steinberga 55 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Anete Šteinberga 2016. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|1|29}}<ref name="basket">{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/izlases/viriesi/show-nt-player/?nt_season_id=null&nt_player_id=1882523|title=Anete Šteinberga|publisher=Basket.lv|accessdate={{dat|2020|11|30||bez}}|archive-date={{dat|2020|12|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201212220557/http://basket.lv/izlases/viriesi/show-nt-player/?nt_season_id=null&nt_player_id=1882523}}</ref> | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ogre|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 191 [[centimetrs|cm]]<ref name="ebw13">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurobasketwomen2013.com/en/cid_R8byT3QNIIkwoWJcfSbdm0.playerID_56051.compID_pnlxO1HYJhUh,MTfrmUO03.season_2013.roundID_8842.teamID_2134.html|title=Anete Steinberga (Latvia)|publisher=Eurobasketwomen2013.com|accessdate={{dat|2012|6|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120519131214/http://www.eurobasketwomen2013.com/en/cid_R8byT3QNIIkwoWJcfSbdm0.playerID_56051.compID_pnlxO1HYJhUh,MTfrmUO03.season_2013.roundID_8842.teamID_2134.html|archivedate={{dat|2012|05|19||bez}}}}</ref> | svars = 80 kg | iesauka = | poz = [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]]<br />[[Centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = | kar_beig = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Rīgas 47. vidusskola (Skaistkalnes iela 7)|Rīgas 47. vidusskola]]<br />[[Rīgas 49. vidusskola]] | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Teksasas Universitāte Elpaso]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Itālija}} ''[[Famila Basket Schio]]'' | numurs = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2006–2009 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[TTT Rīga]] | kl_sez 2 = 2013–2015 | klubs 2 = {{flaga|Beļģija}} ''[[BC Castors Braine]]'' | kl_sez 3 = 2015–2016 | klubs 3 = {{flaga|Krievija}} ''[[Chevakata Vologda]]'' | kl_sez 4 = 2016–2017 | klubs 4 = {{flaga|Čehija}} ''[[USK Praha]]'' | kl_sez 5 = 2017–2018 | klubs 5 = {{flaga|Beļģija}} ''[[BC Castors Braine]]'' | kl_sez 6 = 2018–2020 | klubs 6 = {{flaga|Itālija}} [[Venēcijas "Reyer"]] | kl_sez 7 = 2020–2022 | klubs 7 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray" (sieviešu basketbola klubs)|Stambulas "Galatasaray"]] | kl_sez 8 = 2022–2024 | klubs 8 = {{flaga|Francija}} ''[[Tango Bourges Basket]]'' | kl_sez 9 = 2024–2025 | klubs 9 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray" (sieviešu basketbola klubs)|Stambulas "Galatasaray"]] | kl_sez 10 = 2025–pašlaik | klubs 10 = {{flaga|Itālija}} ''[[Famila Basket Schio]]'' | kl_sez 11 = | klubs 11 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = 2012–pašlaik | taut = {{Bkw|Latvija}} | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[LSBL|Latvijas čempione]] <small>(2008)</small> | slavz = | aģenti = | dzimums = S <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Eiropas U-20 čempionāts]]}} {{MedalBronze|[[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Polija 2009]]|Basketbols}} {{MedalBronze|[[2010. gada Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Latvija 2010]]|Basketbols}} }} '''Anete Šteinberga''' (dzimusi {{dat|1990|1|29}} [[Ogre|Ogrē]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/liktenigais_sludinajums_avize|title=Liktenīgais sludinājums avīzē|publisher=Sporto.lv|accessdate={{dat|2012|6|30||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304125442/http://www.sporto.lv/raksts/liktenigais_sludinajums_avize|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketboliste]], spēlē [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] un [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijās, [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s dalībniece un tās līdere. 2025. gadā pārstāv [[Itālija]]s klubu ''[[Famila Basket Schio]]'', kas spēlē arī [[Eirolīga sievietēm|Eirolīgā]]. [[LSBL|Latvijas čempione]] 2008. gadā [[TTT Rīga]] sastāvā. A. Šteinbergas brālis [[Mārcis Šteinbergs]] arī ir profesionāls basketbolists, [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētājs. == Karjera == Pieaugušo basketbolā debitējusi [[TTT Rīga]] sastāvā, ar ko kļuva par Latvijas čempioni. Pēc tam spēlējusi [[NCAA]] turnīrā [[Teksasas Universitāte Elpaso|Teksasas Universitātes Elpaso]] sastāvā no 2009. līdz 2013. gadam, tomēr netika izvēlēta [[WNBA drafts|WNBA draftā]]. Pēc atgriešanās Eiropā pārstāvējusi virkni klubu spēcīgākajās Eiropas sieviešu basketbola līgās, tostarp [[Eirolīga sievietēm|Eirolīgas]] klubus. 2025. gada vasarā noslēgusi līgumu ar [[Itālija]]s klubu ''[[Famila Basket Schio]].'' Kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnījusi 3. vietu [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|2009. gada]] [[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Eiropas U-20 čempionātā]], šo panākumu atkārtoja [[2010. gada Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|2010. gada čempionātā]], kas notika Latvijā.<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/25072010-latvijas_izlasei_bronzas_medalas Latvijas izlasei bronzas medaļas]</ref> [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas pieaugušo nacionālās izlases]] sastāvā debitējusi {{dat|2012|5|27||bez}}.<ref name="basket" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/27052012-latvijas_damu_izlase_vienigaja_parbaudes_|title=Šteinbergas debijā Latvija zaudē Lietuvai|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|6|11||bez}}}}</ref> 2021. gada novembrī uzvarā pret [[Zviedrijas sieviešu basketbola izlase|Zviedrijas izlasi]] A. Šteinberga guva 34 punktus, uzstādot savu rekordu izlases spēlēs, kā arī labojot [[Elīna Babkina|Elīnai Babkinai]] piederošo izlases rezultativitātes rekordu oficialā spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/basketbols/steinberga-un-babkina-sasniedz-rekordus-latvija-drosi-pieveic-zviedriju.d?id=53777697|title=Šteinberga un Babkina sasniedz rekordus, Latvija droši pieveic Zviedriju|last=Bendziks|first=Jānis}}</ref> 2023. gada 12. februārī Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra spēlē pret Zviedriju [[Stokholma|Stokholmā]] A. Šteinberga guva 37 punktus, kas tādējādi kļuva par jaunu vienas spēles rekordu Latvijas valstsvienības vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/12022023-steinberga_iemet_37_punktus_perfekta_latv|title=Šteinberga iemet 37 punktus, perfektā Latvija apklusina 10 000 zviedru|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-02-13|date=2023-02-12|language=lv}}</ref> [[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas čempionātā]] A. Šteinberga bija Latvijas izlases kapteine. Finālturnīru Latvijas izlase noslēdza ar vienu uzvaru apakšgrupas spēlēs un 13. vietu kopvērtējumā. 2023. gada vasarā A. Šteinbergu pieteica Latvijas izlasei Pasaules tūrē viņai jaunā disciplīnā — [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/27.06.2023-valstsvienibas-kapteine-steinberga-nakamnedel-debites-3x3-basketbola-pasaules-ture.a514509/|title=Valstsvienības kapteine Šteinberga nākamnedēļ debitēs 3x3 basketbola Pasaules tūrē|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-27|language=lv}}</ref> == Sasniegumi == * 2006: Eiropas U-16 B divīzijas čempionāta MVP. * 2008: [[Latvijas Sieviešu basketbola līga|Latvijas čempione]] [[TTT Rīga]] sastāvā. * 2008: 1. vieta [[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-18 izlasēm|Eiropas U-18 čempionāta B divīzijā]] kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu U-18 izlasi]] [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijā]]. Iekļauta čempionāta simboliskajā izlasē (kopā ar [[Sabīne Niedola|Sabīni Niedolu]]). * 2009: 3. vieta [[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Eiropas U-20 čempionātā]] kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu U-20 izlasi]] [[Polija|Polijā]]. * 2010: 3. vieta [[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Eiropas U-20 čempionātā]] kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu U-20 izlasi]] [[Latvija|Latvijā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.fibaeurope-u20women.com/en/Default.asp?cid={3F7B6DB6-102A-43BE-86C8-24E2D0588D24}&playerID=56051&compID={3CBC954A-3268-416E-8159-C10D848AC136}&season=2009&roundID=6719&teamID=2134& FIBA Europe.com profils]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}} * Intervija: {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/06042010-anete_steinberga_nevarejam_sagaidit_kad_s|title= Anete Šteinberga: "Nevarējām sagaidīt, kad sāksim spēlēt"|accessdate= {{dat|2010|4|14||bez}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2020|11|30||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * [http://sportacentrs.com/basketbols/damas/09072010-anete_steinberga_laukuma_viena_otru_varam Anete Šteinberga: "Laukumā viena otru varam padarīt labāku"] * [http://sportacentrs.com/basketbols/damas/12062013-anete_steinberga_patik_ja_darbi_ir_skalak Anete Šteinberga: "Patīk, ja darbi ir skaļāki par vārdiem"] * [https://web.archive.org/web/20150907015529/http://www.utepathletics.com/sports/w-baskbl/mtt/steinberga_anete00.html UTEP profils] {{en ikona}} {{Navboxes | title = Latvijas izlase | titlestyle = background:maroon; color:white; | list = {{LV sastāvs EuroBasket Women 2023}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2013}} {{Latvija siev basket 2010 U-20}} {{Latvija siev basket 2009 U-20}} }} {{DEFAULTSORT:Šteinberga, Anete}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Ogrē dzimušie]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:Basketbola centri]] jzh7jkfnjpq3aeco0h1j4dt1cp4251z 0 119937 4303419 3962912 2025-07-04T08:05:25Z Pirags 3757 /* Slaveni Keizerlingi */ 4303419 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Keyserlingk-Wappen.png|thumb|Keizerlingu dzimtas ģerbonis]] '''Keizerlingi''' ({{val|de|von Keyserling}} vai ''von Keyserlingk'') ir sena [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 15. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Prūsija|Prūsijā]] un [[Krievija|Krievijā]]. == Vēsture == Dzimta cēlusies no [[Vestfālene]]s, kas ir daļa no mūsdienu [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinas-Vestfālenes]] federālās zemes Vācijā. Rakstos norādes par kādu ''Hermann Keselinch'' atrodamas jau 1300. gadā. Droši zināms, ka tiešais dzimtas aizsācējs bija [[Herforda]]s birģermeistars Alberts Kezerlinks (''Keserlink'') 1443.—1467. gadā. Viņa dēls Hermanis 1492. gadā iestājās [[Vācu ordenis|Vācu ordenī]] un devās uz karot uz Livoniju. Pēc kaujām ar [[Maskavija]]s karaspēku Livonijas ordeņa mestrs [[Valters fon Pletenbergs]] viņam piešķīra zemes īpašumus ordeņa [[Kurzeme]]s daļā. Vēlāk Keizerlingu dzimta sazarojās vairākās daļās, izceļojot uz Prūsiju un Saksiju. Četru atzaru piederīgie 18. gadsimtā ieguva grāfu titulus — Krievijas Impērijas diplomāts [[Hermanis Kārlis fon Keizerlings]] 1742. gadā, [[Braunšveiga]]s valstsvīrs Gebhards Johans fon Keizerlings-Rautenburgs 1744. gadā, Polijas—Saksijas valstvīrs Oto Ernsts fon Keizerlings 1777. gadā un Kurzemes valstsvīrs [[Dītrihs fon Keizerlings]] 1786. gadā. Līdz mūsdienām saglabājušās divas grāfu Keizerlingu dzimtas, kuru piederīgie dzīvo galvenokārt Vācijā, ASV, Kanādā un Austrālijā. === Slaveni Keizerlingi === * [[Aleksandrs fon Keizerlings]] (1815—1891), ģeologs * [[Arhibalds fon Keizerlings]] (1882—1951), admirālis, pirmais Latvijas Republikas kara flotes komandieris * [[Arnolds Keizerlings]] (1922—2005), filozofs, reliģiju pētnieks * [[Dītrihs fon Keizerlings (galminieks)|Dītrihs fon Keizerlings]] (1699—1746), Frīdrihs II Lielā uzticības persona * [[Dītrihs fon Keizerlings]] (1713—1793), [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s kanclers * [[Eduards fon Keizerlings]] (1855—1918), rakstnieks * [[Eižens fon Keizerlings]] (1832—1889), zoologs arahnologs * [[Hermanis fon Keizerlings]] (1880—1946), filozofs * [[Hermanis Kārlis fon Keizerlings]] (1697—1764), diplomāts * [[Margarete fon Keizerlinga]] (1879—1958) sieviešu tiesību aizstāve * [[Oto fon Keizerlings-Rautenburgs]] (1802—1885), Reihstāga deputāts * [[Teodors fon Keizerlings]] (1804—1853), [[Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem"|Jelgavas brīvmūrnieku ložas]] vadītājs * [[Valters fon Keizerlings]] (1869—1946), diplomāts <gallery> Dietrich_Freiherr_von_Keyserlingk.jpg|Barons Dītrihs fon Keizerlingks Herman Karl von Keyserling.PNG|Hermanis Kārlis fon Keizerlings, diplomāts Diedrich Graf von Keyserling 1713-1793.jpg|Grāfs Dītrihs fon Keizerlings, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s kanclers AlexanderGrafKeyserling.jpg|Aleksandrs fon Keizerlings, ģeologs Lovis Corinth - Eduard von Keyserling.jpg|Eduards fon Keizerlings, rakstnieks Hermann von Keyserling (1880-1946) portrait.jpg|Hermanis fon Keizerlings, filozofs Admiralis Arhibalds Keizerlings.jpg|Admirālis Arhibalds Keizerlings </gallery> == Literatūra == * ''Adelslexikon'' Band VI, Band 91 der Gesamtreihe, C. A. Starke Verlag, Limburg (Lahn) 1987, (vāciski) * Otto Freiherr von Taube (Hrsg.): ''Das Buch der Keyserlinge. An der Grenze zweier Welten. Lebenserinnerungen aus einem Geschlecht.'', Berlin, S. Fischer, 1937. (vāciski) * Robert Wendelin Keyserlingk. "Across Many Oceans: A Family Saga", Montreal, Librarie Renouf, 1984 (angliski) == Ārējās saites == * [http://books.google.de/books?id=HNkEAAAAIAAJ&pg=PA86|#v=onepage&q&f=false Leopold Zedlitz-Neukirch. Neues preussisches Adels-Lexicon. Leipciga, 1837] * [http://www.keyserlingk.info Keizerlingu ģimenes mājas lapa] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Kurzemes bruņniecības dzimtas]] 7ywzxq5yqcjnskvhbxa1bvwl5a34fm4 0 120477 4303415 4162715 2025-07-04T07:46:06Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Dītrihs fon Keizerlings]] uz [[Dītrihs fon Keizerlings (kanclers)]]: cita persona ar šo vārdu 4162715 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Dītrihs fon Keizerlings | attēls = Diedrich Graf von Keyserling 1713-1793.jpg | amats =[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s kanclers | term_sākums =[[1759]]. gads | term_beigas =[[1763]]. gads | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati ={{dat|1713|9|5}} | dzim_vieta =[[Jaunpils]], [[Attēls:Flag of Courland (state).svg|25px]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] | mir_dati ={{mdv|1793|11|13|1713|9|5}} | mir_vieta =[[Jelgava]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] | partija = | dzīvesb = | profesija =[[virsnieks]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Dītrihs fon Keizerlings''' (''Diedrich Graf von Keyserling''; 1713—1793) bija [[Krievu-turku karš (1735—1739)|krievu-austriešu-turku kara]] dalībnieks, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s valstsvīrs, iestājās par [[Saksija]]s un [[Prūsija]]s ietekmes palielināšanos hercogistē. == Dzīvesgājums == Dītrihs fon Keizerlings<ref>[http://roglo.eu/roglo?lang=lv;p=dietrich;n=von+keyserlingk;oc=1 Dītrihs fon Keizerlings]</ref> bija cēlies no senas [[Kurzeme]]s [[Fon Keizerlingi|Keizerlingu]] dzimtas. Viņa tēvs bija Oktes un Līgutu muižu īpašnieks brīvkungs Oto Ernests fon Keizerlings, bet māte Marija Sibilla, dzimusi fon der Reke, pēc citiem datiem, Anna Sibilla, dzimusi Manteifele. Keizerlings studēja [[Kēnigsberga]]s un [[Jēna]]s universitātēs. Ķeizarienes [[Anna I|Annas]] valdīšanas laikā 1734. gadā viņš sāka strādāt sava pusbrāļa [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidenta un Krievijas vēstnieka Polijā un Saksijā [[Hermanis Kārlis fon Keizerlings|Hermaņa Kārļa fon Keizerlinga]] kancelejā. 1735. gadā iestājās Krievijas impērijas karadienestā un 1735. gadā piedalījās Polijas mantojuma karā (1733—1738), pēc kura samazinājās [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] ietekme Kurzemes hercogistē. 1736.—1738. gadā kā grāfa [[Pēteris Lasī|Pētera Lasī]] ģenerāladjutants piedalījās [[Krievu-turku karš (1735—1739)|krievu-austriešu-turku karā]]. 1737. gadā Keizerlings bija [[Azova]]s dragūnu vienības komandieris, ieguva pulkveža pakāpi. Pēc atvaļināšanās no karadienesta 1739. gadā apprecējās ar baronesi Annu Aleksandrīni fon Manteifeli, no kuras viņam piedzima astoņi dēli un astoņas meitas, no kuriem 10 izdzīvoja līdz pieaugušā vecumam. 1747. gadā Keizerlings ieguva Blīdenes muižu, 1751. gadā kļuva par [[Bauska]]s pilskungu, 1754. gadā par Polijas karaļa kambarkungu, 1758. gadā par slepenpadomnieku. 1759. gadā pēc [[Saksija]]s prinča [[Kārlis Kristians Jozefs|Kārļa Kristiana Jozefa]] iecelšanas par Kurzemes hercogu Keizerlings kļuva par hercogistes kancleru. 1763. gadā pēc hercoga [[Ernsts Johans Bīrons|Ernesta Johana Bīrona]] atjaunošanas amatā viņš atstāja valsts dienestu.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīca IX., 16433-16434 slejas. Rīga, 1933.</ref> 1786. gadā Prūsijas karalis [[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms II]] viņu ar pēcnācējiem iecēla par [[Svētā Romas impērija|Vācu nācijas Svētās Romas impērijas]] grāfu. Miris 1793. gada 13. novembrī [[Jelgava|Jelgavā]]. Dītrihs fon Keizerlings bija Johanītu ordeņa bruņinieks, par piedalīšanos turku karā apbalvots ar vācu Svētās Annas ordeni. Par nopelniem Polijas—Lietuvas un Saksijas labā apbalvots ar Baltā ērgļa ordeni un Svētā Staņislava ordeni. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Keizerlings, Ditrihs fon}} [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Kurzemes vēsture]] [[Kategorija:Zemgales vēsture]] [[Kategorija:1713. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1793. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] q5lx2gtb1gmooffff5e4bk5fzba5dko 0 127205 4303390 4297348 2025-07-04T05:45:01Z Lasks 38532 4303390 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Jēkabpils novada dome | legislature = | coa_pic = Jēkabpils novada ģerbonis.svg | coa-pic = | session_room = Jēkabpils Dome.jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Raivis Ragainis]] <small>([[Latvijas Zaļā partija]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = | election1 = | members = 19 | structure1 = 2025. gada Jēkabpils novada domes vēlēšanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = * {{krāsa|#00FF80}} '''[[Latvijas Zaļā partija|LZP]]''' (7) * {{krāsa|#1F355E}} '''[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]], [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]], [[Vienotība|V]]''' (4) * {{krāsa|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (3) * {{krāsa|#24ABE3}} '''[[Jēkabpils reģionālā partija|JRP]]''' (2) * {{krāsa|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (2) * {{krāsa|#4d9e8e}} '''[[Platforma 21|P21]]''' (1) | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Jēkabpils novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Jēkabpils novada domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Jēkabpils|Brīvības iela 120}} | website = {{URL|https://www.jekabpils.lv/}} |coa_res=100}} [[Attēls:Jēkabpils miertiesas ēka.jpg|thumb|250px|Jēkabpils Miertiesas ēka, [[1930]]. gadi]] '''Jēkabpils novada dome''', arī '''Jēkabpils novada pašvaldība''', ir [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 19 [[deputāts|deputātiem]], ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. No [[1994]]. gada atrodas Brīvības ielā 120, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]. == Darbība == === Vadība === Jēkabpils novada Domi vada Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs. Pašlaik Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs ir [[Raivis Ragainis]]. == Domes ēka == No 1994. gada, veicot remontu, Jēkabpils Dome ir izvietojusies [[1880]]. gadā celtā [[eklektika]]s stila ēkā, ar tam raksturīgām dzegām un profilētām logu apmalēm fasādes greznojumā. No [[1936]]. gada šeit ir atradusies Jēkabpils [[Miertiesa]], vēlāk tajā izvietojusies [[skola]], bet pēc tam [[slimnīca]]. == Skatīt arī == * [[Jēkabpils pilsētas vadītājs|Jēkabpils pilsētas vadītāji]] * [[Krustpils pilsētas vadītājs|Krustpils pilsētas vadītāji]] ([[1962]]. gadā abas pilsētas apvienojās) * [[Jēkabpils novada pašvaldības vadītāji|Jēkabpils novada domes priekšsēdētāji]] == Ārējās saites == * [https://www.jekabpils.lv/lv Jēkabpils novada Dome] {{DEFAULTSORT:Jekabpils dome}} [[Kategorija:Jēkabpils novada dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]]' [[Kategorija:Jēkabpils novads]] [[Kategorija:Kultūrvēsturiskie arhitektūras objekti Jēkabpilī]] tr14t70yvnpdv4kyek46sr8xznhoacy 0 127405 4303251 4172834 2025-07-03T13:24:12Z Meistars Joda 781 4303251 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskās pilotējamās misijas infokaste | misijas nosaukums = SKS 25. ekspedīcija | misijas nosaukums cits = SKS-25 | misijas nosaukums orig = Экспедиция МКС-25, Expedition 25 | kosmosa kuģis = [[Sojuz TMA-19]], [[Sojuz TMA-01M]] | nesējs = | apkalpes skaits = 3 / 6 | misijas sākums = {{dat|2010|9|22|SK}} (maiņas pieņemšana)<ref>[http://www.space-travel.com/reports/Departure_Preps_And_Handover_Activities_For_ISS_Crew_999.html Departure Preps And Handover Activities For ISS Crew] spacedaily.com, 2010-09-23 {{en ikona}}</ref> | misijas beigas = {{dat|2010|11|24|SK}} (maiņas nodošana)<ref name="maiņas nodošana">[http://www.rosbalt.ru/2010/11/24/793210.html На МКС произойдет «смена власти»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101130163518/http://www.rosbalt.ru/2010/11/24/793210.html |date={{dat|2010|11|30||bez}} }} Росбалт, 2011-11-24 {{ru ikona}}</ref> | misijas ilgums = | apkalpes attēls = Expedition 25 crew portrait.jpg | apkalpes attēla apraksts = no kreisās: Skripočka, Kaleri, Kelijs, Vīloks, Vokere, Jurčihins | iepriekšējā misija = [[SKS 24. ekspedīcija|SKS-24]] | nākošā misija = [[SKS 26. ekspedīcija|SKS-26]] | citas misijas = }} '''SKS 25. ekspedīcija''' ({{val|ru|Экспедиция МКС-25}}; {{val|en|Expedition 25}} jeb ''ISS-25'') bija [[Krievija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kosmonauts|kosmonautu]] ekspedīcija uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]] (SKS). == Apkalpe == {| class="wikitable" |- !rowspan="2" width="15%"| Amats !rowspan="2"| Periods !rowspan="2"| Kosmonauts !rowspan="2" width="5%"| Lid. pēc skaita !rowspan="2" width="15%"| Valsts /<br />organizācija !colspan="2" | Kosmosa kuģis / misija |- ! augšup ! lejup |- ! komandieris | {{dat|2010|9|22|SK|bez}} — 2010. gada novembris | [[Daglass Vīloks]] (''Douglas H. Wheelock'') | 2. | {{USA}}, [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] |colspan="2" align="center"| [[Sojuz TMA-19]] |- ! lidojuma inženieris 1 | {{dat|2010|9|22|SK|bez}} — 2010. gada novembris | [[Šenona Vokere]] (''Shannon Walker'') | 1. | {{USA}}, [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] |colspan="2" align="center"| [[Sojuz TMA-19]] |- ! lidojuma inženieris 2 | {{dat|2010|9|22|SK|bez}} — 2010. gada novembris | [[Fjodors Jurčihins]] (''Фёдор Николаевич Юрчихин'') | 3. | {{RUS}} |colspan="2" align="center"| [[Sojuz TMA-19]] |- ! rowspan="2" | lidojuma inženieris 3 | ({{dat|2010|9|22|SK|bez}}) {{dat|2010|9|24|SK|bez}} — {{dat|2010|10|9|SK|bez}} | colspan="5" align="center"| – |- | {{dat|2010|10|10|SK|bez}} — 2010. gada novembris | [[Skots Kelijs]] (''Scott J. Kelly'') | 3. | {{USA}}, [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] |colspan="2" align="center"| [[Sojuz TMA-01M]] |- ! rowspan="2" | lidojuma inženieris 4 | ({{dat|2010|9|22|SK|bez}}) {{dat|2010|9|24|SK|bez}} — {{dat|2010|10|9|SK|bez}} | colspan="5" align="center"| – |- | {{dat|2010|10|10|SK|bez}} — 2010. gada novembris | [[Aleksandrs Kaleri]] (''Александр Калери'') | 5. | {{RUS}} |colspan="2" align="center"| [[Sojuz TMA-01M]] |- ! rowspan="2" | lidojuma inženieris 5 | ({{dat|2010|9|22|SK|bez}}) {{dat|2010|9|24|SK|bez}} — {{dat|2010|10|9|SK|bez}} | colspan="5" align="center"| – |- | {{dat|2010|10|10|SK|bez}} — 2010. gada novembris | [[Oļegs Skripočka]] (''Олег Скрипочка'') | 1. | {{RUS}} |colspan="2" align="center"| [[Sojuz TMA-01M]] |} == Rezerves apkalpe == * [[Andrejs Borisenko]] (''Андрей Борисенко''), komandieris (Jurčihina aizvietošanai), {{RUS}} * [[Paolo Nespoli]], lidojuma inženieris (Vīlokam), [[Eiropas Kosmosa aģentūra|ESA]], {{ITA}} * [[Ketrīna Kolmena]] (''Catherine Coleman''), lidojuma inženieris (Vokerei), [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]], {{USA}} * [[Anatolijs Ivaņišins]] (''Анатолий Алексеиевич Иванишин''), lidojuma inženieris (Kaleri), {{RUS}} * [[Sergejs Revins]] (''Сергей Николаевич Ревин''), lidojuma inženieris (Skripočka), {{RUS}} * [[Ronalds Gērens]] (''Ronald J. Garan, Jr.''), lidojuma inženieris (Kelijam), [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]], {{USA}} == Lidojuma gaita == Maiņas pieņemšana no [[SKS 24. ekspedīcija|24. ekspedīcijas]] notika {{dat|2010|9|22||bez}}. [[Aleksandrs Skvorcovs]] nodeva stacijas komandēšanu [[Daglass Vīloks|Daglasam Vīlokam]]. {{dat|2010|10|7||bez}} no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] startēja kosmosa kuģis ''Sojuz TMA-01M''. Tas ar SKS saslēdzās 10. oktobrī. Stacijā ieradās S. Kelijs, A. Kaleri, O. Skripočka. 2. novembrī tika atzīmēta 10 gadu jubileja, kopš Starptautiskā kosmosa stacija ir pastāvīgi apdzīvota. {{dat|2010|11|15||bez}} Fjodors Jurčihins un Oļegs Skripočka veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. Slūžu kameras [[Pirs (SKS)|Pirs]] lūka tika atvērta 14:55 UTC. Kosmonauti veica eksperimentu ''Test'', ņemot paraugus no moduļu ''Zvezda'' un ''Pirs'' virsmas, lai vēlāk veiktu to ķīmisko, toksikoloģisko un mikrobioloģisko analīzi. Viņi moduļa ''Zvezda'' ārpusē uzstādīja universālo darba vietu, kurā vēlāk paredzēts izvietot zinātniskās iekārtas. Tad kosmonauti demontēja Vācijas kosmosa aģentūras DRL manipulatoru ''Rokviss'', kas atklātā kosmosā darbojies no {{dat|2005|3|22|Ģ|bez}} līdz {{dat|2010|11|2|D|bez}}. Ar 50 cm garo ''Rokviss'' robotroku tika veikti eksperimenti robota vadīšanai attālināti no zemes. Pie ''Pirs'' moduļa viņi piemontēja rokturi, pie ''Poisk'' moduļa — materiālu paraugu kasešu konteineru. Darbu beigās kosmonauti no ''Rassvet'' moduļa aktīvā saslēgšanās mezgla puses demontēja televīzijas kameru, kas tika izmantota saslēgšanās laikā, bet turpmāk šeit vairs nebija vajadzīga. Kameru viņiem vajadzēja uzstādīt ''Rassvet'' pasīvā saslēgšanās mezgla pusē, bet to neizdevās paveikt atšķirīgas pievienošanas ligzdas dēļ. Lūka tika aizvērta 21:23 UTC; iziešanas ilgums bija 6 stundas 28 minūtes.<ref>[http://www.rian.ru/science/20101116/296808799.html Космонавты Юрчихин и Скрипочка завершили работу в открытом космосе] РИА Новости, 2010-11-16 {{ru ikona}}</ref><ref>[http://www.vz.ru/news/2010/11/16/447585.html Юрчихин и Скрипочка успешно завершили выход в открытый космос] ВЗГЛЯД, 2010-11-16 {{ru ikona}}</ref> {{dat|2010|11|24|Ģ|bez}} pusnaktī notika maiņas nodošana [[SKS 26. ekspedīcija|26. ekspedīcijai]], kuras komandieris ir [[Skots Kelijs]].<ref name="maiņas nodošana" /> <!-- 24. septembrī paredzēta kosmosa kuģa ''Sojuz TMA-18'' atvienošanās no stacijas un noalaišanās uz zemes. --> == Iziešanas atklātā kosmosā == {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! width="8%"|'''Misija''' ! width="10%"|'''Slūžu kamera''' ! width="18%"|'''Kosmonauti''' ! width="10%"|'''Sākums''' ([[Universālais koordinētais laiks|UTC]]) ! width="10%"|'''Beigas''' ! width="10%"|'''Ilgums''' ! '''Darbība''' |- | SKS-25 EVA-1 | [[Pirs (SKS)|Pirs]] | [[Fjodors Jurčihins]]<br />[[Oļegs Skripočka]] | {{dat|2010|11|15|SK}} 14:55 | {{dat|2010|11|15|SK|bez}} 21:23 | 6 stundas 28 minūtes | Paraugu ņemšana no stacijas ārējās virsmas; darba vietas uzstādīšana uz ''Zvezda'' moduļa; manipulatora ''Robotik'', TV kameras demontāža; materiālu paraugu konteineta uzstādīšana. |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.nasa.gov/mission_pages/station/expeditions/expedition25/index.html 25. ekspedīcija NASA mājas lapā] {{en ikona}} * [http://www.energia.ru/ru/iss/iss25/iss-25.html 25./26. ekspedīcija Energija mājas lapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120615130251/http://www.energia.ru/ru/iss/iss25/iss-25.html |date={{dat|2012|06|15||bez}} }} {{ru ikona}} {{ASV astronauti}} [[Kategorija:SKS pamatekspedīcijas|25]] lv1q8p3lg3fy4epi194r1u2xs0tjmkw 0 129779 4303304 4283809 2025-07-03T16:56:29Z Meistars Joda 781 4303304 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|organizāciju|Austrums|Austrums}} {{infokaste+}} {| class="infobox" style="font-size: 85%;" |+ '''Akadēmiskā vienība "Austrums"''' |- | colspan="3" align="center" | [[Attēls:Austruma logo.jpg|200px]] |- ! style="background: #b0c4de; text-align: center" colspan="3" | Pamatinformācija |- |'''Dibināšanas datums''' |colspan="2"|{{dat|1883|10|31}} |- |'''Dibināšanas vieta''' |colspan="2"|[[Kuzņeckij most (iela)|Kuzņeckij most]] 7/9, [[Maskava]],<br />[[Krievijas Impērija]]<br />{{coord|55|45|42.42|N|37|37|11.22|E|}} |- |'''Dibinātājs''' |colspan="2"|[[Jānis Čakste]] |- |'''Agrākie nosaukumi''' |colspan="2"|Studentu lasāmie vakari,<br />Fraternitas Moscoviensis,<br />Oriens |- |'''Mērķis''' |colspan="2"| A/v Austrums mērķis ir apvienot<br />latviešu studentus, rūpēties par<br />viņu pasaules uzskatu izveidi,<br />sekmēt biedru attīstību par<br />pilnvērtīgām personībām un rosināt<br />viņus sagatavoties darbam<br />Latvijas un latviešu labā |- |'''Pamatprincipi''' |colspan="2"|''Akadēmiskums''<br />''Latviskums''<br />''Valstiskums''<br />''Demokrātija''<br />''Draudzība''<br />''Ētika'' |- |'''Simboli''' |colspan="2"|[[karogs]], [[himna]], [[nozīme]], [[cepure]] |- |'''Krāsas''' |colspan="2"|{{Color box|#FFFFF0}} krējumbalta un {{Color box|#C40000}} ķiršsarkana {{Color box|#C0C0C0}} sudrabs un {{Color box|#FFBF00}} dzintars |- |'''Puķe''' |colspan="2"|Balta neļķe |- |'''Iekšējā avīze''' |colspan="2"|Austruma Gaita |- |'''Ārvalstu kopas''' |colspan="2"|{{USA}},<br />{{CAN}} |- |'''Austruma nams''' |colspan="2"|[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] 123, [[Rīga]], [[Latvija]]<br />{{coord|56|56|53.90|N|24|8|26.84|E|}} |- |'''Mājas lapa''' |colspan="2"|{{URL|www.austrums.lv}} |} '''Akadēmiskā vienība "Austrums"''' ir latviešu akadēmiska mūža organizācija, kas vieno sabiedriskus studentus un augstskolu pabeigušos biedrus. Vienības pirmssākumi meklējami Maskavā, kur pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosmes 1870. gada 20. oktobrī tika uzsākta [[Maskavas latviešu lasāmie vakari|Maskavas latviešu lasāmo vakaru]] tradīcija. [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenti]] [[Jānis Čakste]] un [[Gustavs Zemgals]], [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|Latvijas Kara ministrs]] [[Jānis Ducens]], [[Latvijas Centrālā Padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs [[Konstantīns Čakste]] ir tikai daži no zināmākajiem akadēmiskās vienības biedriem. == Vēsture == === Maskavas periods (1883—1918) === Akadēmiskās vienības “Austrums” pirmssākumi meklējami 1860. gados — latviešu [[Pirmā atmoda|Pirmās atmodas]] laikā Maskavā, kad tur sāka darboties latviešu studentu pulciņš. Pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma Maskavas latviešu inteliģence 1870. gada 20. oktobrī nodibināja [[Maskavas latviešu lasāmie vakari|Maskavas latviešu lasāmos vakarus]] (sanāksmes, kurās diskutēja un lasīja referātus). [[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]] vadītajos vakaros sanāca Maskavas latviešu inteliģence ([[Krišjānis Kalniņš]], [[Krišjānis Barons]], Krišjānis Valdemārs u.c.) un gandrīz visi latviešu studenti. Ar laiku starp "vakaru" vadītāju Frici Brīvzemnieku un studentiem radās vairākas nesaskaņas. Kopā ar 15 domubiedriem [[Jānis Čakste]] 1883. gada 19. oktobrī (31. oktobrī pēc jaunā stila) “Tatāru viesnīcā” (mūsdienās uz [[Kuzņeckij most (iela)|Kuzņeckij most]] 7/9, ieeja no [[Negļinnaja iela]]s) sarīkoja mielastu, lai atzīmētu Maskavas latviešu studentu “Vakaru” nodibināšanu. Turpmāk laika gaitā organizācijas nosaukums vairākkārt mainījās, bet “Austrums” savu pastāvēšanas laiku skaita no 1883. gada 31. oktobra. Sanāksmes bija organizācijas iekšējās dzīves galvenais saturs un sevišķa vērība tajās tika veltīta referātiem un brīvai diskusijai par dažādiem tematiem. Studentu organizācijas galvenais uzdevums bija — ar latviešu valodas, literatūras un vēstures studijām, kā arī ar savstarpējo sadarbību un kontaktiem un ar Maskavas latviešu kopienu uzturēt nacionālo apziņu un modināt to tajos studentos, kuriem krievu vidusskola un audzināšana bērnībā bija to nomākušas. 1902. gada 4. janvārī organizācija, kas veidoja Maskavas latviešu studentu lasāmos vakarus, nolēma pārveidoties par studentu biedrību "Fraternitas Moscoviensis". Daļa biedru organizāciju vēlējās pārveidot par korporāciju un 1912. gada 17. februārī no organizācijas izstājās 6 biedri, kas nodibināja korporāciju “Fraternitas Moscoviensis” (vēlākā “[[Fraternitas Lettica]]”). Tādējādi Maskavā bija divas latviešu studentu organizācijas ar vienu un to pašu nosaukumu: studentu novadniecība “Fraternitas Moscoviensis” un studentu korporācija “Fraternitas Moscoviensis”. Tā kā atcelt Krievijas izglītības ministrijas akceptēto jaunās korporācijas līdzpaņemto nosaukumu nebija iespējams, tad organizācijai nācās no sava vecā nosaukuma atsacīties. Novadniecības statusā palikušie biedri (nospiedošais vairākums) 1914. gadā pārdēvēja studentu novadniecību "Fraternitas Moscoviensis" par biedrību "Orients". Svinīgā studentu biedrības "Oriens" atklāšana notika 1916. gada 14. maijā. Lielos vilcienos kara gados “Austruma” dzīve bija klusa. "Austruma" biedri diskutēja par karu un Krievijas valsts iekšējām problēmām un starptautiskiem notikumiem. Bieži tika referēts un debatēts par jautājumiem, kas saistīti ar Latviju. 1918. gads bija pēdējais “Austruma” akadēmiskais gads Krievijā. Pēdējā biedrības sēde Maskavā notika 1918. gada pavasarī. === Latvijas neatkarības periods (1918—1940) === Austrumieši stāvēja klāt pašiem pirmajiem Latvijas valsts tapšanas brīžiem. 1918. gada 17. novembrī tika izveidots astoņu latviešu politisko partiju pārstāvju sastādīts pārstāvniecības orgāns — [[Latvijas Tautas padome]] (TP). Šajā dienā pirmajā sēdē par TP priekšsēdētāju ievēlēja austrumieti Jāni Čaksti. Par viņa otro biedru kļuva vēlākais austrumietis [[Gustavs Zemgals]]. Tieši šī padome 1918. gada 18. novembrī proklamēja Latvijas Republiku. Arī vēlāk austrumieši stāvēja blakus Latvijas valsts tapšanai — piecdesmit astoņi “Austruma” biedri 1918.-1920. gadā piedalījās [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņās]], seši ([[Kārlis Brants]], [[Aleksandrs Kociņš]], [[Verners Tepfers]], [[Rūdolfs Markus]]s, [[Kārlis Podnieks]], [[Visvaldis Jankavs]]) bija [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieri. Nebija tādu toreizējo karaspēka vienību, kuru rindās nebūtu gājuši austrumieši. Pēc kara beigām iestājās valsts ikdienas dzīves atjaunošanas laiks. Arī "Oriens" aktīvi vērsās pie darbības atjaunošanas. 1920. gada 20. oktobrī notika “Austruma (Oriens)” pilnsapulce, kuras laikā organizācijas nosaukums tika nomainīts uz "Austrums". Turpmākajos gados "Austrums" strauji auga un 1925. gadā jau bija sasniedzis ļoti ievērojamu biedru skaitu. Akadēmisko izglītošanos un uzstāšanos veica galvenokārt vecbiedri un kandidāti, bet aktīvo biedru vidū arvien lielāka ietekme bija jaunākajai paaudzei. Tajā laikā korporāciju piekritēju skaits Rīgas studentu vidū strauji auga un “Austruma” popularitāte mazinājās. 1925.-1926. gadā “Austruma” iekšējā darbībā parādījās nesaskaņas. Bija biedri,kuri organizāciju vēlējā paturēt tādu kā tā bija, bet bija arī daļa, kura vēlējās to pārveidot par korporāciju. Pēc tam, kad "Austruma" Internā tiesa 28. oktobrī 6 biedriem, kuri vēlējās organizāciju pārveidot par korporāciju, pasludināja spriedumu — izslēgšanu. Ar viņiem turpmāk solidarizējās vēl vairāki desmiti piekritēju. Tādējādi līdz 1926. gada beigām no “Austruma” izstājās pavisam 45 aktīvie biedri. Lielākā daļa aizgājušo nodibināja korporāciju [[Fraternitas Livonica]], bet daži tiem tomēr nepievienojās. Tādējādi “Austruma” vēsturē divas reizes ir notikuši mēģinājumi pārvērst “Austrumu” par korporāciju, par ko liecina divi nolūzuši zari “Austruma” ozola simbolā. Daļa no aizgājušo tobrīd uzstādītām prasībām un ierosinājumiem vēlāk tika pieņemtas un ieviestas “Austruma” dzīvē. Pēc krīzes “Austruma” dzīvē iestājās jauns konstruktīva darba posms. Šinī laikā “Austruma” saime pārcēlās savā namā Ģertrūdes ielā 123 Rīgā. Pārbūvētās telpas iesvētīja 1926. gada 5. decembrī. Tika pieņemta simbolika: karogs, cepures un nozīmes. [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] autoritārā režīma gados [[Latvijas Universitāte]]s vadības attieksme pret “Austrumu” nebija tik labvēlīga kā agrāk. Arī paši austrumieši nebija sajūsmā par autoritāro režīmu, jo bija audzināti kā demokrātiskas parlamentāras iekārtas piekritēji un paši bija piedalījušies tās veidošanā. Tomēr laikā līdz 1940. gada vasarai “Austruma” darbība kā iekšējā dzīvē, tā arī “uz āru” sekmīgi turpinājās ar jauniem ierosinājumiem un panākumiem. Papildus referātiem, darba sēdēm, gada svētkiem un citām formālām darbībām “Austruma” sadzīve bija daudzpusīga un intensīva. Notika literārie un sabiedriskie vakari, karnevāli, sporta pasākumi. Jauniešiem un saviešiem piešķīra vecbiedru Jāņa Čakstes un [[Alfrēds Strausmanis|Alfrēda Strausmaņa]] vārdos nosauktas stipendijas. === Okupācijas periods (1940—1990) === ==== 1. padomju un vācu okupācija (1940—1945) ==== Otrā pasaules kara sākumā 1940. gada 17. jūnijā [[Sarkanā armija]] [[Latvijas okupācija (1940)|pilnībā okupēja Latviju]]. Pirmais demokrātisko latviešu darbinieku mēģinājums atjaunot demokrātisku iekārtu Latvijā, izmantojot izsludinātās [[Tautas Saeima]]s vēlēšanas 1940. gada jūlijā, bija Demokrātisko latviešu vēlētāju bloka izveidošana. Tomēr jau pēc dažām dienām bloka kandidātu sarakstu aizliedza. Blokā darbojās austrumieši: LU profesors [[Konstantīns Čakste]], senators [[Mintauts Čakste]], advokāts [[Jānis Breikšs (politiķis)|Jānis Breikšs]]. Vēlāk grupai pievienojās arī agrākais [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] [[Vilis Holcmanis]] un R. Kronbergs. [[Kirhenšteina valdība|Padomju marionešu valdība]] 1940. gada 13. jūlijā slēdza 68 studentu korporācijas, biedrības, kā arī to filistru un vecbiedru organizācijas. Pēc [[Andrejs Višinskis|Andreja Višinska]] rīkojuma ieceltais [[LU rektors]] [[Jānis Paškēvičs]] 1940. gada 28. augustā izdeva pavēli par visu studentu organizāciju likvidāciju līdz 8. septembrim. 1940. gada vasaras nogalē “Austrumu” slēdza. 1940. gada 31. oktobrī “Austruma” legālā darbība tika pārtraukta, iestājās “Austruma” darbības pagrīdes periods. Okupācijas laikā austrumieši slepus satikās Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā. Daudzi pazaudēja darbu jau drīz pēc padomju varas nodibināšanās un atradās bezizejas stāvoklī. Citi austrumieši organizēja viņiem izdzīvošanas pabalstu. Daži austrumieši jau pazuda “bez vēsts” pirms 1941. gada 14. jūnija. Šajā dienā padomju valsts drošības iestādes aizveda uz Sibīriju 29 austrumiešus, no viņiem tikai 4 izdevās izsūtījumu pārdzīvot. 1941. gada vasaras sākumā [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Latviju okupēja Vācijas karaspēks]]. Padomju okupācijas laikā slēgto studentu organizāciju nelegālais stāvoklis nemainījās arī [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] laikā. Oficiāli vācu okupācijas vara neatļāva akadēmisko mūža organizāciju darbības atjaunošanu Latvijā, taču nelika šķēršļus to pusoficiālai darbībai. “Vācu laikā” austrumieši sāka darboties plašāk nekā padomju okupācijas periodā, lai gan turpināja būt nelegāla organizācija. Regulāras slepenas sanāksmes notika Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā, tika uzņemti jauni biedri, atzīmēti gadasvētki, darbību vadīja slepena austrumiešu padome prof. Konstantīna Čakstes vadībā. Viņa vadībā tika izveidots arī palīdzības tīkls aizvesto austrumiešu ģimenēm. Bija patrioti, kuri saskatīja politisku tuvredzību kaut īslaicīgā sadarbībā ar jebkuru no svešajām varām. Viņi pretojās abiem totalitārajiem režīmiem, pauda nesamierināmību ar tiem gan morāli, gan politiski. Konstantīns Čakste arī vācu okupācijas sākuma posmā uzsāka aktīvu darbību politiskā pretestības kustībā kopā ar grupu austrumiešu ([[Leonīds Siliņš|Leonīdu Siliņu]], S. Silarāju, R. Dzirni, J. Stabulnieku, J. Straubergu u. c. — kopumā vairāk nekā 20 cilvēkiem), kuri bija uzsākuši pagrīdes darbību jau padomju okupācijas “Baigajā gadā”. No šīs grupas turpmāk izveidojās nozīmīga pretestības kustība — [[Latvijas Centrālā Padome]] (LCP). Darbība LCP bija nozīmīgākais nacionāli patriotiskais daudzu “Austruma” biedru ieguldījums Otrā pasaules kara gados un nozīmīgs laikmets “Austruma” vēsturē. ==== Austrums trimdā (1945—1989) ==== “Austrums” trimdā sāka darboties jau 1945. gadā [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Sakarā ar pēckara emigrāciju no Vācijas (politisko bēgļu nometnēs Rietumvācijā patvērumu atradās ap 100 austrumiešu) vēlāk austrumieši izklīda pa pasauli, un kopas nodibinājās arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Austrālija|Austrālijā]], dažu draugu liela neformāla kopa bija arī [[Rietumvācija|VFR]]. Katra kopa pastāvēja kā atsevišķa vienība ar savu vēlēto valdi, kas vadīja kopas dzīvi pēc “Austruma” principiem, uzturēja sakarus ar citām kopām un uzņēma savās kopās jaunus biedrus. Vienkopus kādās pilsētās vai apvidos dzīvojošie austrumieši nereti darbojās vietējās austrumiešu saimēs. Tādas nodibinājās [[Stokholma|Stokholmā]], [[Toronto]], [[Melburna|Melburnā]], [[Bostona|Bostonā]], [[Klīvlenda|Klīvlendā]], [[Takoma|Takomā]], [[Kolorādospringsa|Kolorādospringsā]], [[Kalamazoo|Kalamazū]], [[Detroita|Detroitā]]. “Austrumam” aktīvi darbojoties, uzņēma jaunus biedrus un no sākotnējā 130 draugu skaita 1945. gadā tas dubultojās līdz apmēram 250 draugiem 1973. gadā. ==== Austrums okupētajā Latvijā (1945—1989) ==== No 1945. līdz 1989. gadam austrumieši Latvijā turpināja satikties neformāli, pagrīdes apstākļos, viens otram izpalīdzot, tā turpinot “Austrumā” noslēgto mūža draudzību. Šādas satikšanās tika organizētas Ē. Berzinska koncertos un pēc tiem rīkotajos tējas vakaros, vb. A. Rogaļa mājā Rīgā vai vb. V. Šīrona lauku mājās “Suitiņi”. Pēdējā minētā satikšanās vieta bija īpaši populāra, jo māja atradās tālu no kaimiņiem un satikties varēja relatīvi droši. Tur austrumieši 1960. gadu vasarās sanāca kuplā skaitā, pat pulcējot ap 40 dalībnieku „ģimenes” kārtībā. Tomēr līdz 1980. gadu vidum bija palikuši vairs tikai 15 draugi. Lai arī sanāksmēs tika runāts par Latvijas stāvokļa iespējamām izmaiņām, kontaktiem ar austrumiešiem ārzemēs, doma par “Austruma” darbības atjaunošanu vai kādu jaunu biedru uzņemšanu palika neīstenota. Iniciatīva par “Austruma” atjaunošanu un jaunu biedru uzņemšanu Latvijā nāca no austrumiešiem ārzemēs, kuru pārstāvji vairākkārt apmeklēja Latviju, piedalījās austrumiešu sanāksmēs un mudināja tos atkal iesākt aktīvu darbību. Atmodas gados ideja lēnām nobrieda. J. Kalniņš (Kanāda) 1989. gada 16. jūlijā piedalījās neoficiālā apspriedē Rīgā, Ausmas ielā 2, kurā draugi vienojās, ka “Austruma” darbība Latvijā ir jāatjauno. Oficiāli pirmā atjaunošanas sanāksme notika 1989. gada 9. septembrī “Suitiņos”. === Austrums pēc darbības atjaunošanas Latvijā === Jaunus biedrus studentus aktīvāk sāka uzņemt tikai 1989. gada rudenī. Pirmās austrumiešu regulārās satikšanās vietas bija Latvijas Arhitektu savienības pagraba telpas Torņa ielā 11, Kultūras Fonda telpas bijušajā Morberga namā Basteja bulvārī 12 un īsu laiku — [[Mazā Pils iela (Rīga)|Mazajā Pils ielā]] 17/19. Viesu vakari un svinības notika Arhitektu namā vai dažkārt Kultūras fonda vasarnīcā Jūrmalā. Aktīvi darbojoties, Austrums atguva arī savu vēsturisko mītni Ģertrūdes ielā 123, uz kuru pilnībā pārnāca 1996. gada decembrī. 1993. gada 30. oktobrī “Austrums” pieteica savu atjaunošanos, publiski svinot savu 110 gadu jubileju ar svinīgu aktu un balli [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrībā]], uz kuru ieradās arī LR Valsts prezidents [[Guntis Ulmanis]]. Kopš tā laika “Austrums” ir savu darbību izvērsis pilnībā. Katru nedēļu notiek sanāksmes ar referātiem, turpinot “lasāmo vakaru” tradīciju. Tiek uzņemti studenti un vecbiedru kandidāti. Arī pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas joprojām aktīvi turpina darboties “Austruma” kopas Kanādā un ASV. === Ievērojami Austrumieši === * [[Jānis Čakste]] — 1. [[Latvijas Valsts prezidents]] * [[Gustavs Zemgals]] — 2. [[Latvijas Valsts prezidents]] * [[Tomass Hendriks Ilvess]] — [[Igaunijas prezidents]], a/v Austrums goda biedrs * [[Konstantīns Čakste]] — [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs (1943—1944) * [[Jānis Ducens]] — [[Latvijas Republikas apsardzības ministru uzskaitījums|Latvijas apsardzības ministrs]] (1923–1924), Kaŗa virsprokurors (1921–1922) * [[Hermanis Apsītis]] – jurists, [[Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums|Latvijas tieslietu ministrs]] (1934–1940)<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Akadēmiskā Vienība Austrums 125 gados : (1883-2008).|url=https://www.worldcat.org/oclc/796202402|publisher=Autorizd|date=2011|location=Riga|isbn=9984679810|oclc=796202402|last=Austrums.|year=2011|pages=121}}</ref> * [[Kornēlijs Veidnieks]] – jurists, Latvijas iekšlietu ministrs (1939–1940)<ref name=":0" /> * [[Kārlis Brants]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Aleksandrs Kociņš]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Verners Tepfers]] — [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] ģenerālis, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris, [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs (1944—1946) * [[Rūdolfs Markuss]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Kārlis Podnieks]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Visvaldis Jankavs]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Jūlijs Feldmanis]] — Latvijas pastāvīgais delegāts pie [[Tautu Savienība]]s Ženēvā (1930) un sūtnis Šveicē (1932–1940), Dānijā (1939–1940) un ASV (1948–1953) * [[Rihards Bērziņš]] – pirmais Latvijas valsts ziņu aģentūras [[LETA]] vadītājs * [[Kārlis Benze]] – [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāts, ekonomists * [[Juris Upatnieks]] — fiziķis, viens no [[Hologramma|hologrammu]] pirmatklājējiem * [[Pauls Aldiņš]] — infektologs, savu dzīvi veltījis [[HIV/AIDS]] un [[COVID-19]] pandēmiju iegrožošanai * [[Auseklis Veģis]] – biologs, augu fiziologs, LU un Upsālas universitātes docents. * [[Kārlis Strēlis]] – basketbolists, Saeimas un [[Rīgas dome]]s deputāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2020/partiju-saraksts/partija-gods-kalpot-rigai/587-karlis-strelis|title=Kārlis Strēlis - Partija "Gods kalpot Rīgai" / Rīgas domes vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2023-12-15|language=lv}}</ref> * [[Ainārs Dimants]] – profesors, žurnālists, mediju pētnieks un sabiedriskais darbinieks * [[Pēteris Stradiņš]] – sirds ķirurgs, [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Ķirurģijas katedras profesors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/nedelas-nogale-atvadisies-no-infektologa-paula-aldina.a387671/|title=Nedēļas nogalē atvadīsies no infektologa Paula Aldiņa|website=[[lsm.lv]]|access-date=2024-03-16|date=2021-01-04|language=lv}}</ref> * [[Viesturs Kleinbergs]] – politiķis, Rīgas domes deputāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.gov.lv/dati/dataset/c5cc30b1-0dce-403b-a0b2-370defe4de6d/resource/bde3f657-959d-4bd3-9c52-fdb1539f1a40/download/candidates.json|title=data.gov.lv}}</ref> * [[Andrievs Eiche]] – zinātnieks, ģenētiķis, ilggadējs Latviešu akadēmiskās organizācijas Zviedrijā vadītājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2014/05/12/zinatnieks-eiche-80-gadu-jubileja-davina-stipendiju/|title=Zinātnieks Eiche 80 gadu jubilejā dāvina stipendiju • IR.lv|website=ir.lv|access-date=2024-03-16}}</ref> * [[Rihards Treijs]] – vēsturnieks, žurnālists, LU profesors == Atsauces == {{atsauces}} {{atsauces+}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110509233622/http://www.austrums.lv/ Oficiālā vietne] * [https://enciklopedija.lv/skirklis/134532-akad%C4%93misk%C4%81-vien%C4%ABba-%E2%80%9CAustrums%E2%80%9D Šķirklis Nacionālajā enciklopēdijā] {{Organizācija-aizmetnis}} {{Studentu organizācijas Latvijā}} [[Kategorija:Studentu organizācijas]] tlbuyg72rg32mb1njbmowm5282itapk 4303305 4303304 2025-07-03T17:07:47Z Meistars Joda 781 Laboju "Orients" par "Oriens" (tas ir pareizais variants). Skat. manu komentāru raksta tekstā 4303305 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|organizāciju|Austrums|Austrums}} {{infokaste+}} {| class="infobox" style="font-size: 85%;" |+ '''Akadēmiskā vienība "Austrums"''' |- | colspan="3" align="center" | [[Attēls:Austruma logo.jpg|200px]] |- ! style="background: #b0c4de; text-align: center" colspan="3" | Pamatinformācija |- |'''Dibināšanas datums''' |colspan="2"|{{dat|1883|10|31}} |- |'''Dibināšanas vieta''' |colspan="2"|[[Kuzņeckij most (iela)|Kuzņeckij most]] 7/9, [[Maskava]],<br />[[Krievijas Impērija]]<br />{{coord|55|45|42.42|N|37|37|11.22|E|}} |- |'''Dibinātājs''' |colspan="2"|[[Jānis Čakste]] |- |'''Agrākie nosaukumi''' |colspan="2"|Studentu lasāmie vakari,<br />Fraternitas Moscoviensis,<br />Oriens |- |'''Mērķis''' |colspan="2"| A/v Austrums mērķis ir apvienot<br />latviešu studentus, rūpēties par<br />viņu pasaules uzskatu izveidi,<br />sekmēt biedru attīstību par<br />pilnvērtīgām personībām un rosināt<br />viņus sagatavoties darbam<br />Latvijas un latviešu labā |- |'''Pamatprincipi''' |colspan="2"|''Akadēmiskums''<br />''Latviskums''<br />''Valstiskums''<br />''Demokrātija''<br />''Draudzība''<br />''Ētika'' |- |'''Simboli''' |colspan="2"|[[karogs]], [[himna]], [[nozīme]], [[cepure]] |- |'''Krāsas''' |colspan="2"|{{Color box|#FFFFF0}} krējumbalta un {{Color box|#C40000}} ķiršsarkana {{Color box|#C0C0C0}} sudrabs un {{Color box|#FFBF00}} dzintars |- |'''Puķe''' |colspan="2"|Balta neļķe |- |'''Iekšējā avīze''' |colspan="2"|Austruma Gaita |- |'''Ārvalstu kopas''' |colspan="2"|{{USA}},<br />{{CAN}} |- |'''Austruma nams''' |colspan="2"|[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] 123, [[Rīga]], [[Latvija]]<br />{{coord|56|56|53.90|N|24|8|26.84|E|}} |- |'''Mājas lapa''' |colspan="2"|{{URL|www.austrums.lv}} |} '''Akadēmiskā vienība "Austrums"''' ir latviešu akadēmiska mūža organizācija, kas vieno sabiedriskus studentus un augstskolu pabeigušos biedrus. Vienības pirmssākumi meklējami Maskavā, kur pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosmes 1870. gada 20. oktobrī tika uzsākta [[Maskavas latviešu lasāmie vakari|Maskavas latviešu lasāmo vakaru]] tradīcija. [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenti]] [[Jānis Čakste]] un [[Gustavs Zemgals]], [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|Latvijas Kara ministrs]] [[Jānis Ducens]], [[Latvijas Centrālā Padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs [[Konstantīns Čakste]] ir tikai daži no zināmākajiem akadēmiskās vienības biedriem. == Vēsture == === Maskavas periods (1883—1918) === Akadēmiskās vienības “Austrums” pirmssākumi meklējami 1860. gados — latviešu [[Pirmā atmoda|Pirmās atmodas]] laikā Maskavā, kad tur sāka darboties latviešu studentu pulciņš. Pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma Maskavas latviešu inteliģence 1870. gada 20. oktobrī nodibināja [[Maskavas latviešu lasāmie vakari|Maskavas latviešu lasāmos vakarus]] (sanāksmes, kurās diskutēja un lasīja referātus). [[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]] vadītajos vakaros sanāca Maskavas latviešu inteliģence ([[Krišjānis Kalniņš]], [[Krišjānis Barons]], Krišjānis Valdemārs u.c.) un gandrīz visi latviešu studenti. Ar laiku starp "vakaru" vadītāju Frici Brīvzemnieku un studentiem radās vairākas nesaskaņas. Kopā ar 15 domubiedriem [[Jānis Čakste]] 1883. gada 19. oktobrī (31. oktobrī pēc jaunā stila) “Tatāru viesnīcā” (mūsdienās uz [[Kuzņeckij most (iela)|Kuzņeckij most]] 7/9, ieeja no [[Negļinnaja iela]]s) sarīkoja mielastu, lai atzīmētu Maskavas latviešu studentu “Vakaru” nodibināšanu. Turpmāk laika gaitā organizācijas nosaukums vairākkārt mainījās, bet “Austrums” savu pastāvēšanas laiku skaita no 1883. gada 31. oktobra. Sanāksmes bija organizācijas iekšējās dzīves galvenais saturs un sevišķa vērība tajās tika veltīta referātiem un brīvai diskusijai par dažādiem tematiem. Studentu organizācijas galvenais uzdevums bija — ar latviešu valodas, literatūras un vēstures studijām, kā arī ar savstarpējo sadarbību un kontaktiem un ar Maskavas latviešu kopienu uzturēt nacionālo apziņu un modināt to tajos studentos, kuriem krievu vidusskola un audzināšana bērnībā bija to nomākušas. 1902. gada 4. janvārī organizācija, kas veidoja Maskavas latviešu studentu lasāmos vakarus, nolēma pārveidoties par studentu biedrību "Fraternitas Moscoviensis". Daļa biedru organizāciju vēlējās pārveidot par korporāciju un 1912. gada 17. februārī no organizācijas izstājās 6 biedri, kas nodibināja korporāciju “Fraternitas Moscoviensis” (vēlākā “[[Fraternitas Lettica]]”). Tādējādi Maskavā bija divas latviešu studentu organizācijas ar vienu un to pašu nosaukumu: studentu novadniecība “Fraternitas Moscoviensis” un studentu korporācija “Fraternitas Moscoviensis”. Tā kā atcelt Krievijas izglītības ministrijas akceptēto jaunās korporācijas līdzpaņemto nosaukumu nebija iespējams, tad organizācijai nācās no sava vecā nosaukuma atsacīties. Novadniecības statusā palikušie biedri (nospiedošais vairākums) 1914. gadā pārdēvēja studentu novadniecību "Fraternitas Moscoviensis" par biedrību "Oriens".<!-- Vārds "orient" ir izveidojies no latīņu valodas vārda "orien" (austrumi). Arī viņu mājas lapā https://austrums.lv/par-mums/vesture#oriens minēts šāds nosaukums.--> Svinīgā studentu biedrības "Oriens" atklāšana notika 1916. gada 14. maijā. Lielos vilcienos kara gados “Austruma” dzīve bija klusa. "Austruma" biedri diskutēja par karu un Krievijas valsts iekšējām problēmām un starptautiskiem notikumiem. Bieži tika referēts un debatēts par jautājumiem, kas saistīti ar Latviju. 1918. gads bija pēdējais “Austruma” akadēmiskais gads Krievijā. Pēdējā biedrības sēde Maskavā notika 1918. gada pavasarī. === Latvijas neatkarības periods (1918—1940) === Austrumieši stāvēja klāt pašiem pirmajiem Latvijas valsts tapšanas brīžiem. 1918. gada 17. novembrī tika izveidots astoņu latviešu politisko partiju pārstāvju sastādīts pārstāvniecības orgāns — [[Latvijas Tautas padome]] (TP). Šajā dienā pirmajā sēdē par TP priekšsēdētāju ievēlēja austrumieti Jāni Čaksti. Par viņa otro biedru kļuva vēlākais austrumietis [[Gustavs Zemgals]]. Tieši šī padome 1918. gada 18. novembrī proklamēja Latvijas Republiku. Arī vēlāk austrumieši stāvēja blakus Latvijas valsts tapšanai — piecdesmit astoņi “Austruma” biedri 1918.-1920. gadā piedalījās [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņās]], seši ([[Kārlis Brants]], [[Aleksandrs Kociņš]], [[Verners Tepfers]], [[Rūdolfs Markus]]s, [[Kārlis Podnieks]], [[Visvaldis Jankavs]]) bija [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieri. Nebija tādu toreizējo karaspēka vienību, kuru rindās nebūtu gājuši austrumieši. Pēc kara beigām iestājās valsts ikdienas dzīves atjaunošanas laiks. Arī "Oriens" aktīvi vērsās pie darbības atjaunošanas. 1920. gada 20. oktobrī notika “Austruma (Oriens)” pilnsapulce, kuras laikā organizācijas nosaukums tika nomainīts uz "Austrums". Turpmākajos gados "Austrums" strauji auga un 1925. gadā jau bija sasniedzis ļoti ievērojamu biedru skaitu. Akadēmisko izglītošanos un uzstāšanos veica galvenokārt vecbiedri un kandidāti, bet aktīvo biedru vidū arvien lielāka ietekme bija jaunākajai paaudzei. Tajā laikā korporāciju piekritēju skaits Rīgas studentu vidū strauji auga un “Austruma” popularitāte mazinājās. 1925.-1926. gadā “Austruma” iekšējā darbībā parādījās nesaskaņas. Bija biedri,kuri organizāciju vēlējā paturēt tādu kā tā bija, bet bija arī daļa, kura vēlējās to pārveidot par korporāciju. Pēc tam, kad "Austruma" Internā tiesa 28. oktobrī 6 biedriem, kuri vēlējās organizāciju pārveidot par korporāciju, pasludināja spriedumu — izslēgšanu. Ar viņiem turpmāk solidarizējās vēl vairāki desmiti piekritēju. Tādējādi līdz 1926. gada beigām no “Austruma” izstājās pavisam 45 aktīvie biedri. Lielākā daļa aizgājušo nodibināja korporāciju [[Fraternitas Livonica]], bet daži tiem tomēr nepievienojās. Tādējādi “Austruma” vēsturē divas reizes ir notikuši mēģinājumi pārvērst “Austrumu” par korporāciju, par ko liecina divi nolūzuši zari “Austruma” ozola simbolā. Daļa no aizgājušo tobrīd uzstādītām prasībām un ierosinājumiem vēlāk tika pieņemtas un ieviestas “Austruma” dzīvē. Pēc krīzes “Austruma” dzīvē iestājās jauns konstruktīva darba posms. Šinī laikā “Austruma” saime pārcēlās savā namā Ģertrūdes ielā 123 Rīgā. Pārbūvētās telpas iesvētīja 1926. gada 5. decembrī. Tika pieņemta simbolika: karogs, cepures un nozīmes. [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] autoritārā režīma gados [[Latvijas Universitāte]]s vadības attieksme pret “Austrumu” nebija tik labvēlīga kā agrāk. Arī paši austrumieši nebija sajūsmā par autoritāro režīmu, jo bija audzināti kā demokrātiskas parlamentāras iekārtas piekritēji un paši bija piedalījušies tās veidošanā. Tomēr laikā līdz 1940. gada vasarai “Austruma” darbība kā iekšējā dzīvē, tā arī “uz āru” sekmīgi turpinājās ar jauniem ierosinājumiem un panākumiem. Papildus referātiem, darba sēdēm, gada svētkiem un citām formālām darbībām “Austruma” sadzīve bija daudzpusīga un intensīva. Notika literārie un sabiedriskie vakari, karnevāli, sporta pasākumi. Jauniešiem un saviešiem piešķīra vecbiedru Jāņa Čakstes un [[Alfrēds Strausmanis|Alfrēda Strausmaņa]] vārdos nosauktas stipendijas. === Okupācijas periods (1940—1990) === ==== 1. padomju un vācu okupācija (1940—1945) ==== Otrā pasaules kara sākumā 1940. gada 17. jūnijā [[Sarkanā armija]] [[Latvijas okupācija (1940)|pilnībā okupēja Latviju]]. Pirmais demokrātisko latviešu darbinieku mēģinājums atjaunot demokrātisku iekārtu Latvijā, izmantojot izsludinātās [[Tautas Saeima]]s vēlēšanas 1940. gada jūlijā, bija Demokrātisko latviešu vēlētāju bloka izveidošana. Tomēr jau pēc dažām dienām bloka kandidātu sarakstu aizliedza. Blokā darbojās austrumieši: LU profesors [[Konstantīns Čakste]], senators [[Mintauts Čakste]], advokāts [[Jānis Breikšs (politiķis)|Jānis Breikšs]]. Vēlāk grupai pievienojās arī agrākais [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] [[Vilis Holcmanis]] un R. Kronbergs. [[Kirhenšteina valdība|Padomju marionešu valdība]] 1940. gada 13. jūlijā slēdza 68 studentu korporācijas, biedrības, kā arī to filistru un vecbiedru organizācijas. Pēc [[Andrejs Višinskis|Andreja Višinska]] rīkojuma ieceltais [[LU rektors]] [[Jānis Paškēvičs]] 1940. gada 28. augustā izdeva pavēli par visu studentu organizāciju likvidāciju līdz 8. septembrim. 1940. gada vasaras nogalē “Austrumu” slēdza. 1940. gada 31. oktobrī “Austruma” legālā darbība tika pārtraukta, iestājās “Austruma” darbības pagrīdes periods. Okupācijas laikā austrumieši slepus satikās Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā. Daudzi pazaudēja darbu jau drīz pēc padomju varas nodibināšanās un atradās bezizejas stāvoklī. Citi austrumieši organizēja viņiem izdzīvošanas pabalstu. Daži austrumieši jau pazuda “bez vēsts” pirms 1941. gada 14. jūnija. Šajā dienā padomju valsts drošības iestādes aizveda uz Sibīriju 29 austrumiešus, no viņiem tikai 4 izdevās izsūtījumu pārdzīvot. 1941. gada vasaras sākumā [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Latviju okupēja Vācijas karaspēks]]. Padomju okupācijas laikā slēgto studentu organizāciju nelegālais stāvoklis nemainījās arī [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] laikā. Oficiāli vācu okupācijas vara neatļāva akadēmisko mūža organizāciju darbības atjaunošanu Latvijā, taču nelika šķēršļus to pusoficiālai darbībai. “Vācu laikā” austrumieši sāka darboties plašāk nekā padomju okupācijas periodā, lai gan turpināja būt nelegāla organizācija. Regulāras slepenas sanāksmes notika Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā, tika uzņemti jauni biedri, atzīmēti gadasvētki, darbību vadīja slepena austrumiešu padome prof. Konstantīna Čakstes vadībā. Viņa vadībā tika izveidots arī palīdzības tīkls aizvesto austrumiešu ģimenēm. Bija patrioti, kuri saskatīja politisku tuvredzību kaut īslaicīgā sadarbībā ar jebkuru no svešajām varām. Viņi pretojās abiem totalitārajiem režīmiem, pauda nesamierināmību ar tiem gan morāli, gan politiski. Konstantīns Čakste arī vācu okupācijas sākuma posmā uzsāka aktīvu darbību politiskā pretestības kustībā kopā ar grupu austrumiešu ([[Leonīds Siliņš|Leonīdu Siliņu]], S. Silarāju, R. Dzirni, J. Stabulnieku, J. Straubergu u. c. — kopumā vairāk nekā 20 cilvēkiem), kuri bija uzsākuši pagrīdes darbību jau padomju okupācijas “Baigajā gadā”. No šīs grupas turpmāk izveidojās nozīmīga pretestības kustība — [[Latvijas Centrālā Padome]] (LCP). Darbība LCP bija nozīmīgākais nacionāli patriotiskais daudzu “Austruma” biedru ieguldījums Otrā pasaules kara gados un nozīmīgs laikmets “Austruma” vēsturē. ==== Austrums trimdā (1945—1989) ==== “Austrums” trimdā sāka darboties jau 1945. gadā [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Sakarā ar pēckara emigrāciju no Vācijas (politisko bēgļu nometnēs Rietumvācijā patvērumu atradās ap 100 austrumiešu) vēlāk austrumieši izklīda pa pasauli, un kopas nodibinājās arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Austrālija|Austrālijā]], dažu draugu liela neformāla kopa bija arī [[Rietumvācija|VFR]]. Katra kopa pastāvēja kā atsevišķa vienība ar savu vēlēto valdi, kas vadīja kopas dzīvi pēc “Austruma” principiem, uzturēja sakarus ar citām kopām un uzņēma savās kopās jaunus biedrus. Vienkopus kādās pilsētās vai apvidos dzīvojošie austrumieši nereti darbojās vietējās austrumiešu saimēs. Tādas nodibinājās [[Stokholma|Stokholmā]], [[Toronto]], [[Melburna|Melburnā]], [[Bostona|Bostonā]], [[Klīvlenda|Klīvlendā]], [[Takoma|Takomā]], [[Kolorādospringsa|Kolorādospringsā]], [[Kalamazoo|Kalamazū]], [[Detroita|Detroitā]]. “Austrumam” aktīvi darbojoties, uzņēma jaunus biedrus un no sākotnējā 130 draugu skaita 1945. gadā tas dubultojās līdz apmēram 250 draugiem 1973. gadā. ==== Austrums okupētajā Latvijā (1945—1989) ==== No 1945. līdz 1989. gadam austrumieši Latvijā turpināja satikties neformāli, pagrīdes apstākļos, viens otram izpalīdzot, tā turpinot “Austrumā” noslēgto mūža draudzību. Šādas satikšanās tika organizētas Ē. Berzinska koncertos un pēc tiem rīkotajos tējas vakaros, vb. A. Rogaļa mājā Rīgā vai vb. V. Šīrona lauku mājās “Suitiņi”. Pēdējā minētā satikšanās vieta bija īpaši populāra, jo māja atradās tālu no kaimiņiem un satikties varēja relatīvi droši. Tur austrumieši 1960. gadu vasarās sanāca kuplā skaitā, pat pulcējot ap 40 dalībnieku „ģimenes” kārtībā. Tomēr līdz 1980. gadu vidum bija palikuši vairs tikai 15 draugi. Lai arī sanāksmēs tika runāts par Latvijas stāvokļa iespējamām izmaiņām, kontaktiem ar austrumiešiem ārzemēs, doma par “Austruma” darbības atjaunošanu vai kādu jaunu biedru uzņemšanu palika neīstenota. Iniciatīva par “Austruma” atjaunošanu un jaunu biedru uzņemšanu Latvijā nāca no austrumiešiem ārzemēs, kuru pārstāvji vairākkārt apmeklēja Latviju, piedalījās austrumiešu sanāksmēs un mudināja tos atkal iesākt aktīvu darbību. Atmodas gados ideja lēnām nobrieda. J. Kalniņš (Kanāda) 1989. gada 16. jūlijā piedalījās neoficiālā apspriedē Rīgā, Ausmas ielā 2, kurā draugi vienojās, ka “Austruma” darbība Latvijā ir jāatjauno. Oficiāli pirmā atjaunošanas sanāksme notika 1989. gada 9. septembrī “Suitiņos”. === Austrums pēc darbības atjaunošanas Latvijā === Jaunus biedrus studentus aktīvāk sāka uzņemt tikai 1989. gada rudenī. Pirmās austrumiešu regulārās satikšanās vietas bija Latvijas Arhitektu savienības pagraba telpas Torņa ielā 11, Kultūras Fonda telpas bijušajā Morberga namā Basteja bulvārī 12 un īsu laiku — [[Mazā Pils iela (Rīga)|Mazajā Pils ielā]] 17/19. Viesu vakari un svinības notika Arhitektu namā vai dažkārt Kultūras fonda vasarnīcā Jūrmalā. Aktīvi darbojoties, Austrums atguva arī savu vēsturisko mītni Ģertrūdes ielā 123, uz kuru pilnībā pārnāca 1996. gada decembrī. 1993. gada 30. oktobrī “Austrums” pieteica savu atjaunošanos, publiski svinot savu 110 gadu jubileju ar svinīgu aktu un balli [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrībā]], uz kuru ieradās arī LR Valsts prezidents [[Guntis Ulmanis]]. Kopš tā laika “Austrums” ir savu darbību izvērsis pilnībā. Katru nedēļu notiek sanāksmes ar referātiem, turpinot “lasāmo vakaru” tradīciju. Tiek uzņemti studenti un vecbiedru kandidāti. Arī pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas joprojām aktīvi turpina darboties “Austruma” kopas Kanādā un ASV. === Ievērojami Austrumieši === * [[Jānis Čakste]] — 1. [[Latvijas Valsts prezidents]] * [[Gustavs Zemgals]] — 2. [[Latvijas Valsts prezidents]] * [[Tomass Hendriks Ilvess]] — [[Igaunijas prezidents]], a/v Austrums goda biedrs * [[Konstantīns Čakste]] — [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs (1943—1944) * [[Jānis Ducens]] — [[Latvijas Republikas apsardzības ministru uzskaitījums|Latvijas apsardzības ministrs]] (1923–1924), Kaŗa virsprokurors (1921–1922) * [[Hermanis Apsītis]] – jurists, [[Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums|Latvijas tieslietu ministrs]] (1934–1940)<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Akadēmiskā Vienība Austrums 125 gados : (1883-2008).|url=https://www.worldcat.org/oclc/796202402|publisher=Autorizd|date=2011|location=Riga|isbn=9984679810|oclc=796202402|last=Austrums.|year=2011|pages=121}}</ref> * [[Kornēlijs Veidnieks]] – jurists, Latvijas iekšlietu ministrs (1939–1940)<ref name=":0" /> * [[Kārlis Brants]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Aleksandrs Kociņš]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Verners Tepfers]] — [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] ģenerālis, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris, [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs (1944—1946) * [[Rūdolfs Markuss]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Kārlis Podnieks]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Visvaldis Jankavs]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Jūlijs Feldmanis]] — Latvijas pastāvīgais delegāts pie [[Tautu Savienība]]s Ženēvā (1930) un sūtnis Šveicē (1932–1940), Dānijā (1939–1940) un ASV (1948–1953) * [[Rihards Bērziņš]] – pirmais Latvijas valsts ziņu aģentūras [[LETA]] vadītājs * [[Kārlis Benze]] – [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāts, ekonomists * [[Juris Upatnieks]] — fiziķis, viens no [[Hologramma|hologrammu]] pirmatklājējiem * [[Pauls Aldiņš]] — infektologs, savu dzīvi veltījis [[HIV/AIDS]] un [[COVID-19]] pandēmiju iegrožošanai * [[Auseklis Veģis]] – biologs, augu fiziologs, LU un Upsālas universitātes docents. * [[Kārlis Strēlis]] – basketbolists, Saeimas un [[Rīgas dome]]s deputāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2020/partiju-saraksts/partija-gods-kalpot-rigai/587-karlis-strelis|title=Kārlis Strēlis - Partija "Gods kalpot Rīgai" / Rīgas domes vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2023-12-15|language=lv}}</ref> * [[Ainārs Dimants]] – profesors, žurnālists, mediju pētnieks un sabiedriskais darbinieks * [[Pēteris Stradiņš]] – sirds ķirurgs, [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Ķirurģijas katedras profesors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/nedelas-nogale-atvadisies-no-infektologa-paula-aldina.a387671/|title=Nedēļas nogalē atvadīsies no infektologa Paula Aldiņa|website=[[lsm.lv]]|access-date=2024-03-16|date=2021-01-04|language=lv}}</ref> * [[Viesturs Kleinbergs]] – politiķis, Rīgas domes deputāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.gov.lv/dati/dataset/c5cc30b1-0dce-403b-a0b2-370defe4de6d/resource/bde3f657-959d-4bd3-9c52-fdb1539f1a40/download/candidates.json|title=data.gov.lv}}</ref> * [[Andrievs Eiche]] – zinātnieks, ģenētiķis, ilggadējs Latviešu akadēmiskās organizācijas Zviedrijā vadītājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2014/05/12/zinatnieks-eiche-80-gadu-jubileja-davina-stipendiju/|title=Zinātnieks Eiche 80 gadu jubilejā dāvina stipendiju • IR.lv|website=ir.lv|access-date=2024-03-16}}</ref> * [[Rihards Treijs]] – vēsturnieks, žurnālists, LU profesors == Atsauces == {{atsauces}} {{atsauces+}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110509233622/http://www.austrums.lv/ Oficiālā vietne] * [https://enciklopedija.lv/skirklis/134532-akad%C4%93misk%C4%81-vien%C4%ABba-%E2%80%9CAustrums%E2%80%9D Šķirklis Nacionālajā enciklopēdijā] {{Organizācija-aizmetnis}} {{Studentu organizācijas Latvijā}} [[Kategorija:Studentu organizācijas]] sqj4dcfzed8ayjke4kvsmuf9dsxxtge 4303384 4303305 2025-07-04T05:33:24Z Lasks 38532 /* Ievērojami Austrumieši */ 4303384 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|organizāciju|Austrums|Austrums}} {{infokaste+}} {| class="infobox" style="font-size: 85%;" |+ '''Akadēmiskā vienība "Austrums"''' |- | colspan="3" align="center" | [[Attēls:Austruma logo.jpg|200px]] |- ! style="background: #b0c4de; text-align: center" colspan="3" | Pamatinformācija |- |'''Dibināšanas datums''' |colspan="2"|{{dat|1883|10|31}} |- |'''Dibināšanas vieta''' |colspan="2"|[[Kuzņeckij most (iela)|Kuzņeckij most]] 7/9, [[Maskava]],<br />[[Krievijas Impērija]]<br />{{coord|55|45|42.42|N|37|37|11.22|E|}} |- |'''Dibinātājs''' |colspan="2"|[[Jānis Čakste]] |- |'''Agrākie nosaukumi''' |colspan="2"|Studentu lasāmie vakari,<br />Fraternitas Moscoviensis,<br />Oriens |- |'''Mērķis''' |colspan="2"| A/v Austrums mērķis ir apvienot<br />latviešu studentus, rūpēties par<br />viņu pasaules uzskatu izveidi,<br />sekmēt biedru attīstību par<br />pilnvērtīgām personībām un rosināt<br />viņus sagatavoties darbam<br />Latvijas un latviešu labā |- |'''Pamatprincipi''' |colspan="2"|''Akadēmiskums''<br />''Latviskums''<br />''Valstiskums''<br />''Demokrātija''<br />''Draudzība''<br />''Ētika'' |- |'''Simboli''' |colspan="2"|[[karogs]], [[himna]], [[nozīme]], [[cepure]] |- |'''Krāsas''' |colspan="2"|{{Color box|#FFFFF0}} krējumbalta un {{Color box|#C40000}} ķiršsarkana {{Color box|#C0C0C0}} sudrabs un {{Color box|#FFBF00}} dzintars |- |'''Puķe''' |colspan="2"|Balta neļķe |- |'''Iekšējā avīze''' |colspan="2"|Austruma Gaita |- |'''Ārvalstu kopas''' |colspan="2"|{{USA}},<br />{{CAN}} |- |'''Austruma nams''' |colspan="2"|[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] 123, [[Rīga]], [[Latvija]]<br />{{coord|56|56|53.90|N|24|8|26.84|E|}} |- |'''Mājas lapa''' |colspan="2"|{{URL|www.austrums.lv}} |} '''Akadēmiskā vienība "Austrums"''' ir latviešu akadēmiska mūža organizācija, kas vieno sabiedriskus studentus un augstskolu pabeigušos biedrus. Vienības pirmssākumi meklējami Maskavā, kur pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosmes 1870. gada 20. oktobrī tika uzsākta [[Maskavas latviešu lasāmie vakari|Maskavas latviešu lasāmo vakaru]] tradīcija. [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenti]] [[Jānis Čakste]] un [[Gustavs Zemgals]], [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|Latvijas Kara ministrs]] [[Jānis Ducens]], [[Latvijas Centrālā Padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs [[Konstantīns Čakste]] ir tikai daži no zināmākajiem akadēmiskās vienības biedriem. == Vēsture == === Maskavas periods (1883—1918) === Akadēmiskās vienības “Austrums” pirmssākumi meklējami 1860. gados — latviešu [[Pirmā atmoda|Pirmās atmodas]] laikā Maskavā, kad tur sāka darboties latviešu studentu pulciņš. Pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma Maskavas latviešu inteliģence 1870. gada 20. oktobrī nodibināja [[Maskavas latviešu lasāmie vakari|Maskavas latviešu lasāmos vakarus]] (sanāksmes, kurās diskutēja un lasīja referātus). [[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]] vadītajos vakaros sanāca Maskavas latviešu inteliģence ([[Krišjānis Kalniņš]], [[Krišjānis Barons]], Krišjānis Valdemārs u.c.) un gandrīz visi latviešu studenti. Ar laiku starp "vakaru" vadītāju Frici Brīvzemnieku un studentiem radās vairākas nesaskaņas. Kopā ar 15 domubiedriem [[Jānis Čakste]] 1883. gada 19. oktobrī (31. oktobrī pēc jaunā stila) “Tatāru viesnīcā” (mūsdienās uz [[Kuzņeckij most (iela)|Kuzņeckij most]] 7/9, ieeja no [[Negļinnaja iela]]s) sarīkoja mielastu, lai atzīmētu Maskavas latviešu studentu “Vakaru” nodibināšanu. Turpmāk laika gaitā organizācijas nosaukums vairākkārt mainījās, bet “Austrums” savu pastāvēšanas laiku skaita no 1883. gada 31. oktobra. Sanāksmes bija organizācijas iekšējās dzīves galvenais saturs un sevišķa vērība tajās tika veltīta referātiem un brīvai diskusijai par dažādiem tematiem. Studentu organizācijas galvenais uzdevums bija — ar latviešu valodas, literatūras un vēstures studijām, kā arī ar savstarpējo sadarbību un kontaktiem un ar Maskavas latviešu kopienu uzturēt nacionālo apziņu un modināt to tajos studentos, kuriem krievu vidusskola un audzināšana bērnībā bija to nomākušas. 1902. gada 4. janvārī organizācija, kas veidoja Maskavas latviešu studentu lasāmos vakarus, nolēma pārveidoties par studentu biedrību "Fraternitas Moscoviensis". Daļa biedru organizāciju vēlējās pārveidot par korporāciju un 1912. gada 17. februārī no organizācijas izstājās 6 biedri, kas nodibināja korporāciju “Fraternitas Moscoviensis” (vēlākā “[[Fraternitas Lettica]]”). Tādējādi Maskavā bija divas latviešu studentu organizācijas ar vienu un to pašu nosaukumu: studentu novadniecība “Fraternitas Moscoviensis” un studentu korporācija “Fraternitas Moscoviensis”. Tā kā atcelt Krievijas izglītības ministrijas akceptēto jaunās korporācijas līdzpaņemto nosaukumu nebija iespējams, tad organizācijai nācās no sava vecā nosaukuma atsacīties. Novadniecības statusā palikušie biedri (nospiedošais vairākums) 1914. gadā pārdēvēja studentu novadniecību "Fraternitas Moscoviensis" par biedrību "Oriens".<!-- Vārds "orient" ir izveidojies no latīņu valodas vārda "orien" (austrumi). Arī viņu mājas lapā https://austrums.lv/par-mums/vesture#oriens minēts šāds nosaukums.--> Svinīgā studentu biedrības "Oriens" atklāšana notika 1916. gada 14. maijā. Lielos vilcienos kara gados “Austruma” dzīve bija klusa. "Austruma" biedri diskutēja par karu un Krievijas valsts iekšējām problēmām un starptautiskiem notikumiem. Bieži tika referēts un debatēts par jautājumiem, kas saistīti ar Latviju. 1918. gads bija pēdējais “Austruma” akadēmiskais gads Krievijā. Pēdējā biedrības sēde Maskavā notika 1918. gada pavasarī. === Latvijas neatkarības periods (1918—1940) === Austrumieši stāvēja klāt pašiem pirmajiem Latvijas valsts tapšanas brīžiem. 1918. gada 17. novembrī tika izveidots astoņu latviešu politisko partiju pārstāvju sastādīts pārstāvniecības orgāns — [[Latvijas Tautas padome]] (TP). Šajā dienā pirmajā sēdē par TP priekšsēdētāju ievēlēja austrumieti Jāni Čaksti. Par viņa otro biedru kļuva vēlākais austrumietis [[Gustavs Zemgals]]. Tieši šī padome 1918. gada 18. novembrī proklamēja Latvijas Republiku. Arī vēlāk austrumieši stāvēja blakus Latvijas valsts tapšanai — piecdesmit astoņi “Austruma” biedri 1918.-1920. gadā piedalījās [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņās]], seši ([[Kārlis Brants]], [[Aleksandrs Kociņš]], [[Verners Tepfers]], [[Rūdolfs Markus]]s, [[Kārlis Podnieks]], [[Visvaldis Jankavs]]) bija [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieri. Nebija tādu toreizējo karaspēka vienību, kuru rindās nebūtu gājuši austrumieši. Pēc kara beigām iestājās valsts ikdienas dzīves atjaunošanas laiks. Arī "Oriens" aktīvi vērsās pie darbības atjaunošanas. 1920. gada 20. oktobrī notika “Austruma (Oriens)” pilnsapulce, kuras laikā organizācijas nosaukums tika nomainīts uz "Austrums". Turpmākajos gados "Austrums" strauji auga un 1925. gadā jau bija sasniedzis ļoti ievērojamu biedru skaitu. Akadēmisko izglītošanos un uzstāšanos veica galvenokārt vecbiedri un kandidāti, bet aktīvo biedru vidū arvien lielāka ietekme bija jaunākajai paaudzei. Tajā laikā korporāciju piekritēju skaits Rīgas studentu vidū strauji auga un “Austruma” popularitāte mazinājās. 1925.-1926. gadā “Austruma” iekšējā darbībā parādījās nesaskaņas. Bija biedri,kuri organizāciju vēlējā paturēt tādu kā tā bija, bet bija arī daļa, kura vēlējās to pārveidot par korporāciju. Pēc tam, kad "Austruma" Internā tiesa 28. oktobrī 6 biedriem, kuri vēlējās organizāciju pārveidot par korporāciju, pasludināja spriedumu — izslēgšanu. Ar viņiem turpmāk solidarizējās vēl vairāki desmiti piekritēju. Tādējādi līdz 1926. gada beigām no “Austruma” izstājās pavisam 45 aktīvie biedri. Lielākā daļa aizgājušo nodibināja korporāciju [[Fraternitas Livonica]], bet daži tiem tomēr nepievienojās. Tādējādi “Austruma” vēsturē divas reizes ir notikuši mēģinājumi pārvērst “Austrumu” par korporāciju, par ko liecina divi nolūzuši zari “Austruma” ozola simbolā. Daļa no aizgājušo tobrīd uzstādītām prasībām un ierosinājumiem vēlāk tika pieņemtas un ieviestas “Austruma” dzīvē. Pēc krīzes “Austruma” dzīvē iestājās jauns konstruktīva darba posms. Šinī laikā “Austruma” saime pārcēlās savā namā Ģertrūdes ielā 123 Rīgā. Pārbūvētās telpas iesvētīja 1926. gada 5. decembrī. Tika pieņemta simbolika: karogs, cepures un nozīmes. [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] autoritārā režīma gados [[Latvijas Universitāte]]s vadības attieksme pret “Austrumu” nebija tik labvēlīga kā agrāk. Arī paši austrumieši nebija sajūsmā par autoritāro režīmu, jo bija audzināti kā demokrātiskas parlamentāras iekārtas piekritēji un paši bija piedalījušies tās veidošanā. Tomēr laikā līdz 1940. gada vasarai “Austruma” darbība kā iekšējā dzīvē, tā arī “uz āru” sekmīgi turpinājās ar jauniem ierosinājumiem un panākumiem. Papildus referātiem, darba sēdēm, gada svētkiem un citām formālām darbībām “Austruma” sadzīve bija daudzpusīga un intensīva. Notika literārie un sabiedriskie vakari, karnevāli, sporta pasākumi. Jauniešiem un saviešiem piešķīra vecbiedru Jāņa Čakstes un [[Alfrēds Strausmanis|Alfrēda Strausmaņa]] vārdos nosauktas stipendijas. === Okupācijas periods (1940—1990) === ==== 1. padomju un vācu okupācija (1940—1945) ==== Otrā pasaules kara sākumā 1940. gada 17. jūnijā [[Sarkanā armija]] [[Latvijas okupācija (1940)|pilnībā okupēja Latviju]]. Pirmais demokrātisko latviešu darbinieku mēģinājums atjaunot demokrātisku iekārtu Latvijā, izmantojot izsludinātās [[Tautas Saeima]]s vēlēšanas 1940. gada jūlijā, bija Demokrātisko latviešu vēlētāju bloka izveidošana. Tomēr jau pēc dažām dienām bloka kandidātu sarakstu aizliedza. Blokā darbojās austrumieši: LU profesors [[Konstantīns Čakste]], senators [[Mintauts Čakste]], advokāts [[Jānis Breikšs (politiķis)|Jānis Breikšs]]. Vēlāk grupai pievienojās arī agrākais [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] [[Vilis Holcmanis]] un R. Kronbergs. [[Kirhenšteina valdība|Padomju marionešu valdība]] 1940. gada 13. jūlijā slēdza 68 studentu korporācijas, biedrības, kā arī to filistru un vecbiedru organizācijas. Pēc [[Andrejs Višinskis|Andreja Višinska]] rīkojuma ieceltais [[LU rektors]] [[Jānis Paškēvičs]] 1940. gada 28. augustā izdeva pavēli par visu studentu organizāciju likvidāciju līdz 8. septembrim. 1940. gada vasaras nogalē “Austrumu” slēdza. 1940. gada 31. oktobrī “Austruma” legālā darbība tika pārtraukta, iestājās “Austruma” darbības pagrīdes periods. Okupācijas laikā austrumieši slepus satikās Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā. Daudzi pazaudēja darbu jau drīz pēc padomju varas nodibināšanās un atradās bezizejas stāvoklī. Citi austrumieši organizēja viņiem izdzīvošanas pabalstu. Daži austrumieši jau pazuda “bez vēsts” pirms 1941. gada 14. jūnija. Šajā dienā padomju valsts drošības iestādes aizveda uz Sibīriju 29 austrumiešus, no viņiem tikai 4 izdevās izsūtījumu pārdzīvot. 1941. gada vasaras sākumā [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Latviju okupēja Vācijas karaspēks]]. Padomju okupācijas laikā slēgto studentu organizāciju nelegālais stāvoklis nemainījās arī [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] laikā. Oficiāli vācu okupācijas vara neatļāva akadēmisko mūža organizāciju darbības atjaunošanu Latvijā, taču nelika šķēršļus to pusoficiālai darbībai. “Vācu laikā” austrumieši sāka darboties plašāk nekā padomju okupācijas periodā, lai gan turpināja būt nelegāla organizācija. Regulāras slepenas sanāksmes notika Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā, tika uzņemti jauni biedri, atzīmēti gadasvētki, darbību vadīja slepena austrumiešu padome prof. Konstantīna Čakstes vadībā. Viņa vadībā tika izveidots arī palīdzības tīkls aizvesto austrumiešu ģimenēm. Bija patrioti, kuri saskatīja politisku tuvredzību kaut īslaicīgā sadarbībā ar jebkuru no svešajām varām. Viņi pretojās abiem totalitārajiem režīmiem, pauda nesamierināmību ar tiem gan morāli, gan politiski. Konstantīns Čakste arī vācu okupācijas sākuma posmā uzsāka aktīvu darbību politiskā pretestības kustībā kopā ar grupu austrumiešu ([[Leonīds Siliņš|Leonīdu Siliņu]], S. Silarāju, R. Dzirni, J. Stabulnieku, J. Straubergu u. c. — kopumā vairāk nekā 20 cilvēkiem), kuri bija uzsākuši pagrīdes darbību jau padomju okupācijas “Baigajā gadā”. No šīs grupas turpmāk izveidojās nozīmīga pretestības kustība — [[Latvijas Centrālā Padome]] (LCP). Darbība LCP bija nozīmīgākais nacionāli patriotiskais daudzu “Austruma” biedru ieguldījums Otrā pasaules kara gados un nozīmīgs laikmets “Austruma” vēsturē. ==== Austrums trimdā (1945—1989) ==== “Austrums” trimdā sāka darboties jau 1945. gadā [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Sakarā ar pēckara emigrāciju no Vācijas (politisko bēgļu nometnēs Rietumvācijā patvērumu atradās ap 100 austrumiešu) vēlāk austrumieši izklīda pa pasauli, un kopas nodibinājās arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Austrālija|Austrālijā]], dažu draugu liela neformāla kopa bija arī [[Rietumvācija|VFR]]. Katra kopa pastāvēja kā atsevišķa vienība ar savu vēlēto valdi, kas vadīja kopas dzīvi pēc “Austruma” principiem, uzturēja sakarus ar citām kopām un uzņēma savās kopās jaunus biedrus. Vienkopus kādās pilsētās vai apvidos dzīvojošie austrumieši nereti darbojās vietējās austrumiešu saimēs. Tādas nodibinājās [[Stokholma|Stokholmā]], [[Toronto]], [[Melburna|Melburnā]], [[Bostona|Bostonā]], [[Klīvlenda|Klīvlendā]], [[Takoma|Takomā]], [[Kolorādospringsa|Kolorādospringsā]], [[Kalamazoo|Kalamazū]], [[Detroita|Detroitā]]. “Austrumam” aktīvi darbojoties, uzņēma jaunus biedrus un no sākotnējā 130 draugu skaita 1945. gadā tas dubultojās līdz apmēram 250 draugiem 1973. gadā. ==== Austrums okupētajā Latvijā (1945—1989) ==== No 1945. līdz 1989. gadam austrumieši Latvijā turpināja satikties neformāli, pagrīdes apstākļos, viens otram izpalīdzot, tā turpinot “Austrumā” noslēgto mūža draudzību. Šādas satikšanās tika organizētas Ē. Berzinska koncertos un pēc tiem rīkotajos tējas vakaros, vb. A. Rogaļa mājā Rīgā vai vb. V. Šīrona lauku mājās “Suitiņi”. Pēdējā minētā satikšanās vieta bija īpaši populāra, jo māja atradās tālu no kaimiņiem un satikties varēja relatīvi droši. Tur austrumieši 1960. gadu vasarās sanāca kuplā skaitā, pat pulcējot ap 40 dalībnieku „ģimenes” kārtībā. Tomēr līdz 1980. gadu vidum bija palikuši vairs tikai 15 draugi. Lai arī sanāksmēs tika runāts par Latvijas stāvokļa iespējamām izmaiņām, kontaktiem ar austrumiešiem ārzemēs, doma par “Austruma” darbības atjaunošanu vai kādu jaunu biedru uzņemšanu palika neīstenota. Iniciatīva par “Austruma” atjaunošanu un jaunu biedru uzņemšanu Latvijā nāca no austrumiešiem ārzemēs, kuru pārstāvji vairākkārt apmeklēja Latviju, piedalījās austrumiešu sanāksmēs un mudināja tos atkal iesākt aktīvu darbību. Atmodas gados ideja lēnām nobrieda. J. Kalniņš (Kanāda) 1989. gada 16. jūlijā piedalījās neoficiālā apspriedē Rīgā, Ausmas ielā 2, kurā draugi vienojās, ka “Austruma” darbība Latvijā ir jāatjauno. Oficiāli pirmā atjaunošanas sanāksme notika 1989. gada 9. septembrī “Suitiņos”. === Austrums pēc darbības atjaunošanas Latvijā === Jaunus biedrus studentus aktīvāk sāka uzņemt tikai 1989. gada rudenī. Pirmās austrumiešu regulārās satikšanās vietas bija Latvijas Arhitektu savienības pagraba telpas Torņa ielā 11, Kultūras Fonda telpas bijušajā Morberga namā Basteja bulvārī 12 un īsu laiku — [[Mazā Pils iela (Rīga)|Mazajā Pils ielā]] 17/19. Viesu vakari un svinības notika Arhitektu namā vai dažkārt Kultūras fonda vasarnīcā Jūrmalā. Aktīvi darbojoties, Austrums atguva arī savu vēsturisko mītni Ģertrūdes ielā 123, uz kuru pilnībā pārnāca 1996. gada decembrī. 1993. gada 30. oktobrī “Austrums” pieteica savu atjaunošanos, publiski svinot savu 110 gadu jubileju ar svinīgu aktu un balli [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrībā]], uz kuru ieradās arī LR Valsts prezidents [[Guntis Ulmanis]]. Kopš tā laika “Austrums” ir savu darbību izvērsis pilnībā. Katru nedēļu notiek sanāksmes ar referātiem, turpinot “lasāmo vakaru” tradīciju. Tiek uzņemti studenti un vecbiedru kandidāti. Arī pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas joprojām aktīvi turpina darboties “Austruma” kopas Kanādā un ASV. === Ievērojami Austrumieši === * [[Jānis Čakste]] — 1. [[Latvijas Valsts prezidents]] * [[Gustavs Zemgals]] — 2. [[Latvijas Valsts prezidents]] * [[Tomass Hendriks Ilvess]] — [[Igaunijas prezidents]], a/v Austrums goda biedrs * [[Konstantīns Čakste]] — [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs (1943—1944) * [[Jānis Ducens]] — [[Latvijas Republikas apsardzības ministru uzskaitījums|Latvijas apsardzības ministrs]] (1923–1924), Kaŗa virsprokurors (1921–1922) * [[Hermanis Apsītis]] – jurists, [[Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums|Latvijas tieslietu ministrs]] (1934–1940)<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Akadēmiskā Vienība Austrums 125 gados : (1883-2008).|url=https://www.worldcat.org/oclc/796202402|publisher=Autorizd|date=2011|location=Riga|isbn=9984679810|oclc=796202402|last=Austrums.|year=2011|pages=121}}</ref> * [[Kornēlijs Veidnieks]] – jurists, Latvijas iekšlietu ministrs (1939–1940)<ref name=":0" /> * [[Kārlis Brants]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Aleksandrs Kociņš]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Verners Tepfers]] — [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] ģenerālis, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris, [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs (1944—1946) * [[Rūdolfs Markuss]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Kārlis Podnieks]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Visvaldis Jankavs]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Jūlijs Feldmanis]] — Latvijas pastāvīgais delegāts pie [[Tautu Savienība]]s Ženēvā (1930) un sūtnis Šveicē (1932–1940), Dānijā (1939–1940) un ASV (1948–1953) * [[Rihards Bērziņš]] – pirmais Latvijas valsts ziņu aģentūras [[LETA]] vadītājs * [[Kārlis Benze]] – [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāts, ekonomists * [[Juris Upatnieks]] — fiziķis, viens no [[Hologramma|hologrammu]] pirmatklājējiem * [[Pauls Aldiņš]] — infektologs, savu dzīvi veltījis [[HIV/AIDS]] un [[COVID-19]] pandēmiju iegrožošanai * [[Auseklis Veģis]] – biologs, augu fiziologs, LU un Upsālas universitātes docents. * [[Kārlis Strēlis]] – basketbolists, Saeimas un [[Rīgas dome]]s deputāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2020/partiju-saraksts/partija-gods-kalpot-rigai/587-karlis-strelis|title=Kārlis Strēlis - Partija "Gods kalpot Rīgai" / Rīgas domes vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2023-12-15|language=lv}}</ref> * [[Ainārs Dimants]] – profesors, žurnālists, mediju pētnieks un sabiedriskais darbinieks * [[Pēteris Stradiņš]] – sirds ķirurgs, [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Ķirurģijas katedras profesors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/nedelas-nogale-atvadisies-no-infektologa-paula-aldina.a387671/|title=Nedēļas nogalē atvadīsies no infektologa Paula Aldiņa|website=[[lsm.lv]]|access-date=2024-03-16|date=2021-01-04|language=lv}}</ref> * [[Viesturs Kleinbergs]] – politiķis, Rīgas domes priekšsēdētājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.gov.lv/dati/dataset/c5cc30b1-0dce-403b-a0b2-370defe4de6d/resource/bde3f657-959d-4bd3-9c52-fdb1539f1a40/download/candidates.json|title=data.gov.lv}}</ref> * [[Andrievs Eiche]] – zinātnieks, ģenētiķis, ilggadējs Latviešu akadēmiskās organizācijas Zviedrijā vadītājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2014/05/12/zinatnieks-eiche-80-gadu-jubileja-davina-stipendiju/|title=Zinātnieks Eiche 80 gadu jubilejā dāvina stipendiju • IR.lv|website=ir.lv|access-date=2024-03-16}}</ref> * [[Rihards Treijs]] – vēsturnieks, žurnālists, LU profesors == Atsauces == {{atsauces}} {{atsauces+}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110509233622/http://www.austrums.lv/ Oficiālā vietne] * [https://enciklopedija.lv/skirklis/134532-akad%C4%93misk%C4%81-vien%C4%ABba-%E2%80%9CAustrums%E2%80%9D Šķirklis Nacionālajā enciklopēdijā] {{Organizācija-aizmetnis}} {{Studentu organizācijas Latvijā}} [[Kategorija:Studentu organizācijas]] fm6dth2pjc1r8fcf26u4whjk6l2myhb 0 130167 4303381 4076728 2025-07-04T05:18:51Z Meistars Joda 781 4303381 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dobeles apriņķis 1859.jpg|thumb|270px|Dobeles apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859)]] [[Attēls:Dobeles apriņķis 1820.jpg|thumb|270px|Dobeles apriņķa (līdz 1819. gadam Dobeles pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820)]] '''Dobeles apriņķis''' ({{val|de|Kreis Doblen}}, {{val|ru|Добленский уезд}}) bija administratīva vienība [[Kurzemes guberņa]]s (1819—1918), īslaicīgi [[Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)|Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918)]] un [[Latvijas SPR]] (1919), līdztekus [[Latvija|Latvijas Republikas]] (1918—1920) sastāvā. == Ģeogrāfija == {{skatīt arī|Jelgavas apriņķa ģeogrāfija}} Dobeles apriņķa teritorijas pamatā guļ [[devons|augšdevona]] [[dolomīts]], [[smilšakmens]] un [[Glūda (māls)|glūdas]], bet zemes virsū tie redzami tikai dziļāko upju ielejās. Īsto zemes virsu ieņem glaciālie materiāli un to pārskalojumi; no tiem sastāv arī reljefa formas. Pēc reljefa formām un zemes virskārtas sastāva apriņķī var atšķirt trīs atšķirīgus apvidus: gala morēnu pauguraini rietumu malā, māla līdzenumu dienvidu daļā un un smilts līdzenumu ziemeļu daļā.<ref>{{LKV|VIII.|14 337}}</ref> == Kurzemes guberņas sastāvā == Dobeles apriņķis tika izveidots 1819. gada teritoriāli administratīvās reformas rezultātā, pārdēvējot Dobeles pilskunga tiesu (''Hauptmannschaft Doblen'', ''Добленское гауптманство'') par apriņķi<ref>[http://books.google.com/books?id=ERXJAAAAMAAJ&printsec=frontcover&hl=lv#v=onepage&q&f=false А. Орановский. Материалы для географии и статистики России: Курляндская губерния. Pēterburga, 1862.]</ref>. Līdz [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanai apriņķī bija viens miests (''Kronflecken'') un četri [[draudžu novadi]]:<ref name="Bienenstamm1841">{{Grāmatas atsauce|author=Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm|title=Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67|url=http://books.google.com/books?id=w5RKAAAAcAAJ|accessdate=1 January 2021|year=1841|publisher=G. A. Reyher}}</ref> * [[Dobele]]s miests, * [[Jelgavas draudzes novads]] (''Kirchspiel Mitau''), * [[Dobeles draudzes novads]] (''Kirchspiel Doblehn''), * [[Mežmuižas draudzes novads]] (''Kirchspiel Gränzhof''), * [[Sesavas draudzes novads]] (''Kirchspiel Sessau''). 1912. gadā Dobeles apriņķī ietilpa 33 pagasti un 1 pilsēta:<ref>[http://www.jewishgen.org/courland/verkehrsbuch_1912/p00000490.htm Adolf Richters. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. Band 2. Kurland. Riga 1912]</ref> {{columns |col1= '''Pagasti''' * [[Auru pagasts|Auru]] (''Auermünde'') * [[Bērzmuižas pagasts|Bērzmuižas]] (''Bershof'') * [[Bramberģes pagasts|Bramberģes]] (''Brandenburg'') * [[Bukaišu pagasts|Bukaišu]] (''Fockenhof'') * [[Dobeles pagasts|Dobeles]] (''Doblen'') * [[Džūkstes pagasts|Džūkstes]] (''Siuxt'') * [[Elejas pagasts|Elejas]] (''Elley'') * [[Emburgas pagasts|Emburgas]] (''Annenburg'') * [[Garozes pagasts|Garozes]] (''Garrosen'') * [[Jaunsvirlaukas pagasts|Jaunsvirlaukas]] (''Neu-Bergfried'') * [[Jēkabnieku pagasts|Jēkabnieku]] (''Jakobshof'') |col2= <br /> * [[Kalnciema pagasts|Kalnciema]] (''Kalnzeem'') * [[Tērvetes pagasts|Kalnamuižas]] (''Hofzumberge'') * [[Vircavas pagasts|Kroņ-Vircavas]] (''Würzau'') * [[Lielplatones pagasts|Lielplatones]] (''Groß-Platon'') * [[Lielsesavas pagasts|Lielsesavas]] (''Groß-Sessau'') * [[Lielvircavas pagasts|Lielvircavas]] (''Groß-Würzau'') * [[Līvbērzes pagasts|Līvbērzes]] (''Lievenbersen'') * [[Augstkalnes pagasts|Mežmuižas]] (''Grenzhof'') * [[Naudītes pagasts|Naudītes]] (''Nauditen'') * [[Ozolnieku pagasts|Ozolmuižas]] (''Paulsgnade'') * [[Penkules pagasts|Penkules]] (''Pankelhof'') |col3= <br /> * [[Pēternieku pagasts|Pēternieku]] (''Peterhof'') * Pienavas (''Pönau'') * [[Platones pagasts|Platones]] (''Platon'') * [[Sīpeles pagasts|Sīpeles]] (''Ziepelhof'') * [[Svētes pagasts|Svētes]] (''Schwethof'') * [[Šķibes pagasts|Šķibes]] (''Alexandershof'') * [[Tetelmindes pagasts|Tetelmindes]] (''Tetelmünde'') * [[Vecsvirlaukas pagasts|Vecsvirlaukas]] (''Alt-Bergfried'') * [[Vilces pagasts|Vilces]] (''Wilzen'') * [[Valgundes pagasts|Valgundes]] (''Wolgund'') * [[Zaļenieku pagasts|Zaļenieku]] (''Grünhof'') |col4= '''Pilsēta''' * [[Jelgava]] (''Mitau'') }} == Topogrāfiskās kartes == <gallery widths="200px" heights="200px" perrow="3"> Attēls:Shubert map - R09L03.jpg|Dobeles apriņķa karte ([[Dobele]]s un [[Jelgava]]s apkārtne) (1915) Attēls:Shubert map - R08L03v2.jpg|Dobeles apriņķa karte ([[Džūkstes pagasts|Džūkste]]s un [[Kalnciema pagasts|Kalnciema]] apkārtne) (1915) Attēls:Jelgavas apkārtnes karte N15_Mitau_1917.jpg|Jelgavas apkārtnes karte (vāciski, 1917) </gallery></center> == Latvijas Republikas sastāvā == 1920. gada 31. maija Ministru kabineta sēdē pieņēma rīkojumu Dobeles apriņķi pārdēvēt par '''[[Jelgavas apriņķis|Jelgavas apriņķi]]'''.<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_lasr1920n121|article:DIVL28|query:Dobeles%20apri%C5%86%C4%B7a%20apri%C5%86%C4%B7i|issueType:P Ministru kabineta sēde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lasr1920n121{{!}}article:DIVL28{{!}}query:Dobeles%20apri%C5%86%C4%B7a%20apri%C5%86%C4%B7i{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Latvijas Sargs — 1920.gada 2.jūnijs<br /> Pēc citiem avotiem Dobeles apriņķi pārdēvēja par Jelgavas apriņķi jau 1889. gadā, tomēr līdz 20. gadsimta 20. gadu sākumam lietoja abus nosaukumus<br /> Skatīt Latvijas Padomju enciklopēdija. — 5.2. sējums. — 29.lpp un [https://ru.wikisource.org/wiki/%D0%AD%D0%A1%D0%91%D0%95/%D0%94%D0%BE%D0%B1%D0%BB%D0%B5%D0%BD Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона - т. Xa- 1893 - с. 815; доп. т. Ia - 1905 - с. 694] {{ru ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://ru.wikisource.org/wiki/%D0%AD%D0%A1%D0%91%D0%95/%D0%9C%D0%B8%D1%82%D0%B0%D0%B2%D0%B0 Митавский уезд (бывший Добленский) - Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона - т. XIX - 1896 - с. 456—458] {{ru ikona}} {{Latvijas apriņķi}} {{Kurzemes guberņa}} [[Kategorija:Dobeles apriņķis| ]] 83d53z2y6a7zlhe3m7noqhqybex9i81 0 131356 4303430 4249950 2025-07-04T08:50:34Z Treisijs 347 4303430 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|rožu dzimtas ģinti|plaši kultivētajām ogām|dārza zemene}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Fragaria vesca 2.jpg | att_izmērs = 235px | att_nosaukums = Meža zemene (''Fragaria vesca'') | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | ģints = Fragaria | ģints_lv = Zemenes | binomial = Fragaria | izplatība = | iedalījums = 18 sugas (skatīt tekstā) | kategorijas = nē }} '''Zemenes''' (''Fragaria'') ir [[rožu dzimta]]s ģints. == Klasifikācija == [[Attēls:Dārza zemenes.JPG|thumb|240px|[[Dārza zemene]]s]] Zemeņu ģintī ir 18 sugas. Latvijā savvaļā ir sastopamas 3 sugas, kā arī tiek kultivēta [[dārza zemene]] jeb lielogu zemene (''Fragaria x ananassa''), kas ir Čīles zemenes un Virdžīnijas zemenes krustojums.<ref>"Latvijas daba - enciklopēdija. 6, Ul - Žur", Preses Nams, 1998</ref> Zemeņu sugas: * [[meža zemene]] (''Fragaria vesca'') (aug Latvijā) * [[smaržīgā zemene]] (''Fragaria moschata'') (aug Latvijā) * [[spradzene]] (''Fragaria viridis'') (aug Latvijā) * [[Čīles zemene]] (''Fragaria chiloensis'') * [[Virdžīnijas zemene]] (''Fragaria virginiana'') * ''[[Fragaria daltoniana]]'' * ''[[Fragaria gracilis]]'' * ''[[Fragaria hayatae]]'' * ''[[Fragaria iinumae]]'' * ''[[Fragaria iturupensis]]'' * ''[[Fragaria mandschurica]]'' * ''[[Fragaria moupinensis]]'' * ''[[Fragaria nilgerrensis]]'' * ''[[Fragaria nipponica]]'' * ''[[Fragaria nubicola]]'' * ''[[Fragaria orientalis]]'' * ''[[Fragaria pentaphylla]]'' * ''[[Fragaria tibetica]]'' == Atsauces == {{atsauces}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rožu apakšdzimta]] [[Kategorija:Rožu dzimtas ģintis]] jbwa8cc8xvunbisem32woq5e2iujqkm 0 132921 4303368 4246613 2025-07-04T04:45:00Z Turaids 8965 4303368 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Emīlijas Benjamiņas iela | attēls = Gogoļa iela pie Centrāltirgus.JPG | attēla paraksts = Emīlijas Benjamiņas iela pie [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = Riga Gogola iela karte.png | pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] | priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] | apkaime = [[Latgales apkaime]] | ielas garums = 1045 m | atklāta = | vēst nosaukumi = * Stacijas iela (1885—1902) * Salaspils iela (1942—1944) * Gogoļa iela (1902—1942; 1944—2024) | joslu skaits = 3—5 | ielas segums = [[asfaltbetons]], [[bruģis|bruģakmens]] | ievēr celtnes = [[Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca|Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca]], [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] | autobuss = [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2.]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7.]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10.]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11.]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12.]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16.]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18.]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22.]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23.]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24.]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25.]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26.]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34.]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47.]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50.]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51.]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52.]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55.]], [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57.]] | trolejbuss = [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3.]], [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4.]], [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]], [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15.]], [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19.]], [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20.]], [[31. trolejbusu maršruts (Rīga)|31.]], [[34. trolejbusu maršruts (Rīga)|34.]], [[35. trolejbusu maršruts (Rīga)|35.]] | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Emīlijas Benjamiņas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Latgales apkaime|Latgales apkaimē]]. Nelielais ielas posms pie [[Rīga-Pasažieru|dzelzceļa stacijas]] ir robeža starp Latgales apkaimi un [[Centrs (Rīga)|Centru]]. Emīlijas Benjamiņas iela sākas [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumā]], savienojumā ar [[13. janvāra iela|13. janvāra]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša]] un [[Firsa Sadovņikova iela|Firsa Sadovņikova ielu]]. Ielas kopējais garums ir 1045 metri un tā sastāv no 3—5 braukšanas joslām. == Vēsture == Iela izveidota 1885. gadā kā '''Stacijas iela''', 1885. gadā tai pievienoja '''Lāču ielu''' (''Bärenstrasse''), kas mūsdienās ir ielas posms no Vilhelma Purvīša ielas līdz Dzirnavu ielai. [[Baltijas pārkrievošana]]s periodā 1902. gadā ielu pārdēvēja par '''[[Gogolis|Gogoļa]] ielu'''. [[1930. gadi|1930. gados]] ielu pagarināja no Dzirnavu ielas līdz Lāčplēša ielai. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā to pārdēvēja par '''Salaspils ielu''' ({{val|de|Kirchholmerstraße}}).<ref>Rīgas ielas. Enciklopēdija. 3. sējums. SIA Drukātava, 2009, 110. lpp.</ref> 2024. gada 21. februārī [[Rīgas dome]] nolēma ielu pārdēvēt publicistes un sabiedriskās darbinieces [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijas Benjamiņas]] vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/riga-pardeves-maskavas-lomonosova-puskina-gogola-lermontova-un-turgeneva-ielas|title=Rīgā pārdēvēs Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva ielas {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2024-02-22|language=lv}}</ref> == Ielas raksturojums == Emīlijas Benjamiņas iela aizsākas [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimes dienvidu daļā, [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumā]], savienojumā ar [[13. janvāra iela|13. janvāra]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]], iepretīm [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvārim]] un virzās dienvidu virzienā. Iela caur tuneli, ieejot [[Latgales apkaime]]s apkaimē, šķērso dzelzceļa uzbērumu un, virzoties garām [[Rīgas Centrāltirgus|Rīgas Centrāltirgum]], nogriežas dienvidaustrumu virzienā. Līdz tunelim tai ir [[bruģis|bruģakmens]] segums, pārējā garumā to klāj [[asfaltbetons]]. Krustojas ar [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa ielu]], kurai iepretīm atrodas [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija]], un [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša ielu]]. Posmā starp Vilhelma Purvīša un [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha ielām]] tā virzās garām [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]]i. Aiz Kārļa Mīlenbaha ielas krustojuma tā krustojas ar [[Jēzusbaznīcas iela|Jēzusbaznīcas]] un [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielām]], nogriežas austrumu virzienā un tālāk iet kā četru joslu iela ar atdalītām brauktuvēm. Krustojas ar [[Strūgu iela (Rīga)|Strūgu ielu]], aiz tās beidzas krustojumā ar [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]], kur turpinās kā [[Jēkabpils iela (Rīga)|Jēkabpils iela]] (tālāk [[Firsa Sadovņikova iela]]). == Ielu savienojumi == Emīlijas Benjamiņas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[13. janvāra iela]] * [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]] * [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]] ("T" veida krustojums) * [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]] * [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha iela]] * [[Jēzusbaznīcas iela]] * [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] * [[Strūgu iela (Rīga)|Strūgu iela]] ("T" veida krustojums) * [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]/[[Jēkabpils iela (Rīga)|Jēkabpils iela]] == Interesanti objekti == * Emīlijas Benjamiņas ielā 3 atrodas [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija]], kā arī VAS "[[Latvijas dzelzceļš]]" administrācija. Ēka celta 1913. gadā 1895. g. izveidotajai [[Rīgas–Orlas dzelzceļa līnija|Rīga-Orlas dzelzceļa]] pārvaldei.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ilustrētā Latvijas dzelzceļa vēsture|last=Altbergs|first=Toms|publisher=Latvijas dzelzceļš, Dienas Žurnāli|year=2016|isbn=978-99-84-845-01-2|location=Rīga|pages=30}}</ref> Interesanti, ka ēkā no 1922. līdz 1940. gadam darbojās arī [[Latvijas Mākslas akadēmija]]. * Emīlijas Benjamiņas ielā 9 atrodas [[Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca|Rīgas Vissvētās Dievmātes pasludināšanas pareizticīgo baznīca]] (ēkā atrodas arī Nikolaja brīnumdarītāja baznīca). Baznīca celta laikā no 1814. līdz 1818. gadam 1812. gadā nodegušās Krievu-Tirgus baznīcas (''Рижско-Рынская церковь'') vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:662557%7Carticle:DIVL76%7Cquery:%D1%83%D1%87%D0%B8%D0%BB%D0%B8%D1%89%D0%B0%20%D1%83%D1%87%D0%B8%D0%BB%D0%B8%D1%89%D1%83%20%D0%95%D0%BA%D0%B0%D1%82%D0%B5%D1%80%D0%B8%D0%BD%D0%B8%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%BC%D1%83|title=Образованіе русскаго юношества въ Риге въ первой половинѣ 19-го столѣтія|last=Kiprianovičs|first=Fjodors|publisher=Рижский вестник, Nr.6|website=www.periodika.lv|access-date=2021-09-29|date=1908-01-08|language=ru}}</ref> * Emīlijas Benjamiņas ielā 7a atrodas [[Valsts policija]]s Latgales priekšpilsētas policijas pārvalde. Līdz priekšpilsētu nodedzināšanai 1812. gadā šajā vietā atradās [[Rīgas Katrīnas skola]]. [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] laikā ēkā atradās Rīgas pilsētas Maskavas rajona milicijas daļa. <gallery> Attēls:Latvijas Valsts dzelzceļu virsvaldes ēka 20. gadsimta 20-30. gadi.jpg|Latvijas Valsts dzelzceļu virsvaldes un Latvijas Mākslas akadēmijas ēka (ap 1930) Attēls:Old-Katerine-school-Riga.jpg|Rīgas Katrīnas skolas pirmā ēka (1789) PT Baznīca.jpg|Dievmātes pasludināšanas baznīca </gallery> == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Centrs (Rīga)|Centrs]] * [[Latgales apkaime]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu E}} [[Kategorija:Ielas Latgales apkaimē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] qs4okr3ojk459d3bjuty4xr2kswiwx8 0 142519 4303337 3396253 2025-07-03T21:52:37Z Lasks 38532 /* 30px Dahonejas Republika (1960 — 1975) 30px */ 4303337 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Beninas Republika]]s ([[Dahonejas Republika]] (1958 — 1975)) prezidenti''', no [[1960]]. gada, kad tā ieguva neatkarību no [[Francija]]s. == Uzskaitījums == === [[File:Flag of Benin.svg|30px]] [[Dahonejas Republika]] (1960 — 1975) [[File:Coat of arms of Republic of Dahomey 1958-1964.jpg|30px]] === {{colbegin|2}} {{legend|Orange| [[Dahomejas Demokrātiskā savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|Gold| [[Dahomejas Demokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C3B091 | Militārais |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#DDDDDD| [[Neatkarīgais politiķis|Neatkarīgais]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Attēls !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Piezīmes |- | style="background:Orange"| || '''1.''' || [[File:Hubert Maga 1961 (cropped).png|80px]] || '''[[Huberts Maga]]'''<br/>''Hubert Maga''<br/> <small>(1916 — 2000)</small> || [[1960]]. gads [[1. augusts]] — [[1963]]. gads [[28. oktobris]] || [[Dahomejas Demokrātiskā savienība]] || Prezidents |- | style="background:#C3B091"| || '''—''' || [[File:Christophe Soglo illustration.png|80px]] || [[Kristofers Soglo]] <br/>''Christophe Soglo''<br/> <small>(1909 — 1983)</small> || [[1963]]. gads [[28. oktobris]] — [[1964]]. gada [[2. janvāris]] || [[Beninas armijas spēki|Militārais]] || ''Pagaidu valdības vadītājs'' |- | style="background:Yellow"| || '''2.''' || [[File:Sourou Migan Apithy in 1958.jpg|80px]] || '''[[Sourou-Migans Apitijs]]'''<br/>''Sourou-Migan Apithy''<br/> <small>(1913 — 1989)</small> || [[1964]]. gada [[2. janvāris]] — [[1965]]. gada [[27. novembris]] || [[Dahomejas Demokrātriskā partija]] || Prezidents |- | style="background:Yellow"| || '''—''' || [[File:Ahomadegbe.jpg|80px]] || [[Žustēns Ahomadegbe — Tometīnss]] <br/>''Justin Ahomadégbé-Tomêtin''<br/> <small>(1917 — 2002)</small> || [[1965]]. gada [[27. novembris]] — [[29. novembris]] || [[Dahomejas Demokrātriskā partija]] || ''Pagaidu prezidents'' |- | style="background:Yellow"| || '''—''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || [[Tahirou Kongakou]] <br/>''Tahirou Congacou''<br/> <small>(1913 — 1994)</small> || [[1965]]. gada [[29. novembris]] — [[22. decembris]] || [[Dahomejas Demokrātriskā partija]] || ''Pagaidu prezidents'' |- | style="background:#C3B091"| || '''3.''' || [[File:Christophe Soglo illustration.png|80px]] || '''[[Kristofers Soglo]]'''<br/>''Christophe Soglo''<br/> <small>(1909 — 1983)</small> || [[1965]]. gada [[22. decembris]] — [[1967]]. gada [[19. decembris]] || [[Beninas armijas spēki|Militārais]] || Prezidents |- | style="background:#C3B091"| || '''—''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || [[Žans-Baptists Hačems]] <br/>''Jean-Baptiste Hachème''<br/> <small>(1929 — 1998)</small> || [[1967]]. gada [[19. decembris]] — [[20. decembris]] || [[Beninas armijas spēki|Militārais]] || Revolucionārās komitejas priekšsēdētājs |- | style="background:#C3B091"| || '''—''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || [[Moriss Kouandete]] <br/>''Maurice Kouandété''<br/> <small>(1929 — 1998)</small> || [[1967]]. gada [[20. decembris]] — [[21. decembris]] || [[Beninas armijas spēki|Militārais]] || Valsts vadītājs |- | style="background:#C3B091"| || '''—''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || [[Alfonss Allejs]] <br/>''Alphonse Alley''<br/> <small>(1930 — 1987)</small> || [[1967]]. gada [[21. decembris]] — [[1968]]. gada [[17. jūlijs]] || [[Beninas armijas spēki|Militārais]] || Valsts vadītājs |- | style="background:#DDDDDD"| || '''4.''' || [[File:Emile Zinsou.jpg|80px]] || '''[[Emīls Derlins Zinsū]]'''<br/>''Émile Derlin Zinsou''<br/> <small>(1918 — 2016)</small> || [[1968]]. gada [[17. jūlijs]] — [[1969]]. gada [[10. decembris]] || [[Neatkarīgais politiķis|Neatkarīgais]] || Prezidents |- | style="background:#C3B091"| || '''—''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || [[Moriss Kouandete]] <br/>''Maurice Kouandété''<br/> <small>(1929 — 1998)</small> || [[1969]]. gada [[10. decembris]] — [[13. decembris]] || [[Beninas armijas spēki|Militārais]] || Armijas vadītājs |- | style="background:#C3B091"| || '''—''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || [[Pols Emīls de Souza]] <br/>''Paul-Émile de Souza''<br/> <small>(1930 — 1999)</small> || [[1969]]. gada [[13. decembris]] — [[1970]]. gada [[7. maijs]] || [[Beninas armijas spēki|Militārais]] || Vadītājs |- | style="background:Orange"| || '''''1.''''' || [[File:Hubert Maga 1961 (cropped).png|80px]] || '''[[Huberts Maga]]'''<br/>''Hubert Maga''<br/> <small>(1916 — 2000)</small> || [[1970]]. gada [[7. maijs]] — [[1972]]. gada [[7. maijs]] || [[Dahomejas Demokrātriskā savienība]] || Prezidentālās padomes priekšsēdētājs |- | style="background:Yellow"| || '''''2.''''' || [[File:Ahomadegbe.jpg|80px]] || '''[[Žustēns Ahomadegbe — Tometīnss]]'''<br/>''Justin Ahomadégbé-Tomêtin''<br/> <small>(1917 — 2002)</small> || [[1972]]. gada [[7. maijs]] — [[26. oktobris]] || [[Dahomejas Demokrātiskā partija]] || Prezidentālās padomes priekšsēdētājs |- | style="background:Red"| || '''(5.)''' || [[File:Mathieu Kerekou FOCR (cropped).jpg|80px]] || '''[[Matejs Kerekou]]'''<br/>''Mathieu Kérékou''<br/> <small>(1933 — 2015)</small> || [[1975]]. gada [[30. novembris]] — [[1990]]. gada [[1. marts]] || [[Beninas armijas spēki|Militārais]]/ [[Beninas Tautas revolucionārā partija]] || Prezidents |} === [[File:Flag of Benin (1975-1990).svg|30px]] [[Beninas Tautas Republika]] (1975 — 1990) [[File:Emblem of the People's Republic of Benin.svg|30px]] === {{legend|Red| [[Beninas Tautas revolucionārā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Attēls !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Piezīmes |- | style="background:Red"| || '''(5.)''' || [[File:Mathieu Kerekou FOCR (cropped).jpg|80px]] || '''[[Matejs Kerekou]]'''<br/>''Mathieu Kérékou''<br/> <small>(1933 — 2015)</small> || ''[[1975]]. gada [[30. novembris]] — [[1990]]. gada [[1. marts]]'' || [[Beninas armijas spēki|Militārais]]/ [[Beninas Tautas revolucionārā partija]] || Prezidents |} === [[Attēls:Flag of Benin.svg|30px]] [[Beninas Republika]] (1990 — pašlaik) [[Attēls:Coat of arms of Benin.svg|30px]] === {{colbegin|2}} {{legend|Red| [[Beninas Tautas revolucionārā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|Yellow| [[Beninas Atdzimšanas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|Crimson| [[Atjaunošanas un attīstības rīcības fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C3B091 | Militārais |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#DDDDDD| [[Neatkarīgais politiķis|Neatkarīgais]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Attēls !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija/piederība || Piezīmes |- | style="background:Red"| || '''(5.)''' || [[File:Mathieu Kerekou FOCR (cropped).jpg|80px]] || '''[[Matejs Kerekou]]'''<br/>''Mathieu Kérékou''<br/> <small>(1933 — 2015)</small> || ''[[1990]]. gada [[1. marts]]'' — [[1991]]. gada [[4. aprīlis]] || [[Beninas Tautas revolucionārā partija]] || Prezidents |- | style="background:Yellow"| || '''6.''' || [[File:Nicéphore Soglo - mars 2012.jpg|80px]] || '''[[Nikefors Soglo]]'''<br/>''Nicéphore Soglo''<br/> <small>(1934 — )</small> || [[1991]]. gada [[4. aprīlis]] — [[1996]]. gada [[4. aprīlis]] || [[Beninas Atdzimšanas partija]] || Prezidents |- | style="background:Crimson"| || '''(5.)''' || [[File:Mathieu Kérékou 2006Feb10.JPG|80px]] || '''[[Matejs Kerekou]]'''<br/>''Mathieu Kérékou''<br/> <small>(1933 — 2015)</small> || [[1996]]. gada [[4. aprīlis]] — [[2006]]. gada [[6. aprīlis]] || [[Atjaunošanas un attīstības rīcības fronte]] || Prezidents |- | style="background:#DDDDDD"| || '''7.''' || [[File:Yayi Boni.jpg|80px]] || '''[[Tomass Bonī Jajī]]'''<br/>''Thomas Boni Yayi''<br/> <small>(1951 — )</small> || [[2006]]. gada [[6. aprīlis]] — [[2016]]. gada [[6. aprīlis]] || [[Neatkarīgais politiķis|Neatkarīgais]] || Prezidents |- | style="background:#DDDDDD"| || '''8.''' || [[File:Patrice Talon at the 52nd African Development Bank Annual Meeting in Gandhinagar (Cropped).jpg|80px]] || '''[[Patriss Talons]]'''<br/>''Patrice Talon''<br/> <small>(1958 — )</small> || [[2016]]. gada [[6. aprīlis]] — ''pašlaik'' || [[Neatkarīgais politiķis|Neatkarīgais]] || Prezidents |} [[Kategorija:Valsts vadītāju uzskaitījumi]] [[Kategorija:Benina]] fyre5chhdv4eh19tbbvgsx1pizxms24 0 142526 4303338 4299274 2025-07-03T21:56:11Z Lasks 38532 /* 30px Centrālāfrikas Republika (1979 — pašlaik) 30px */ 4303338 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Centrālāfrikas Republika]]s valsts vadītāji''', kopš [[1960]]. gada [[13. augusts|13. augusta]]. == Uzskaitījums == === [[File:Flag of the Central African Republic.svg|30px]] [[Centrālāfrikas Republika]] ([[1960]] — [[1976]]) [[File:Coat of arms of the Central African Republic.svg|30px]] === {{legend| Gold | [[Melnās Āfrikas Sociālās attīstības kustība]] (MESAN) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C3B091 | Militārais |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" |- !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Amats !! Piezīmes |- | rowspan="2" style="background: gold| || rowspan="2"| '''1.''' || rowspan="2"| [[File:David Dacko 1962 crop.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Dāvids Dako]]''' <br/> ''David Dacko'' <br/><small>(1930—2003)</small> || [[1960]]. gada [[14. augusts]] — [[12. decembris]] || rowspan="2"| [[Melnās Āfrikas Sociālās attīstības kustība]] (MESAN) || Pagaidu valdības prezidents || Dako no [[1959]]. gada [[1. maijs|1. maija]] līdz [[1960]]. gada [[13. augusts|13. augusta]] (neatkarības iegūšana no Francijas) bija valdības vadītājs |- | [[1960]]. gada [[12. decembris]] — [[1966]]. gada [[1. janvāris]] || Prezidents || |- | style="background: #C3B091| || rowspan="2"| '''2.''' || rowspan="2"| [[File:Bokassa colored.png|80px]] || rowspan="2"| '''[[Žans Bedels Bokasa]]''' <br/> ''Jean-Bédel Bokassa'' <br/><small>(1921–1996)</small> || rowspan="2"| [[1966]]. gada [[1. janvāris]] — [[1976]]. gada [[4. decembris]] || Militārais || rowspan="2"| Prezidents |- | style="background: gold| || [[Melnās Āfrikas Sociālās attīstības kustība]] (MESAN) |} === [[File:Imperial Standard of Bokassa I (1976–1979).svg|30px]] [[Centrālāfrikas Impērija]] ([[1976]] — [[1979]]) [[File:Imperial Coat of arms of Central Africa (1976–1979).svg|30px]] === {{legend| Gold | [[Melnās Āfrikas Sociālās attīstības kustība]] (MESAN) |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" |- !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Amats !! Piezīmes |- | style="background: gold| || — || [[File:Bokassa colored.png|80px]] || '''[[Bokasa I]]''' <br/> ''Bokassa I'' <br/><small>(1921–1996)</small> || [[1976]]. gada [[4. decembris]] — [[1979]]. gada [[21. septembris]] || [[Melnās Āfrikas Sociālās attīstības kustība]] (MESAN) || [[Centrālāfrikas imperators|Imperators]] || |} === [[File:Flag of the Central African Republic.svg|30px]] [[Centrālāfrikas Republika]] ([[1979]] — pašlaik) [[File:Coat of arms of the Central African Republic.svg|30px]] === {{colbegin|4}} {{legend| Gold | [[Melnās Āfrikas Sociālās attīstības kustība]] (MESAN) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| LightGreen | [[Centrālāfrikas Demokrātiskā savienība]] (UDC) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| Orange | [[Centrālāfrikas Demokrātiskā apvienošanās]] (RDC) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| Green | [[Centrālāfrikas Tautas atbrīvošanas kustība]] (MLPC) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| CornflowerBlue | [[Republikas apvienošanās]] (RPR) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C3B091 | Militārais |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" |- !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Amats !! Piezīmes |- | style="background: gold| || rowspan="2"| '''3.''' || rowspan="2"| [[File:David Dacko 1962 crop.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Dāvids Dako]]''' <br/>''David Dacko'' <br/><small>(1930—2003)</small> || rowspan="2"| [[1979]]. gada [[21. septembris]] — [[1981]]. gada [[1. septembris]] || [[Melnās Āfrikas Sociālās attīstības kustība]] (MESAN) || rowspan="2"| Prezidents || rowspan="2"| |- | style="background: LightGreen| || [[Centrālāfrikas Demokrātiskā savienība]] (UDC) |- | rowspan="2" style="background: #C3B091| || rowspan="4"| '''4.''' || rowspan="4"| [[File:Sin foto.svg|80px]] || rowspan="4"| '''[[Andrē Kolingba]]''' <br/>''André Kolingba'' <br/><small>(1936–2010)</small> || [[1981]]. gada [[1. septembris]] — [[1985]]. gada [[21. septembris]] || rowspan="2"| Militārais || Valsts militārās atgūšanas komitejas priekšsēdētājs || rowspan="4"| |- | rowspan="2" | [[1985]]. gada [[21. septembris]] — [[1986]]. gada [[21. novembris]] || rowspan="2"| Prezidents un valsts vadītājs |- | rowspan="2" style="background: Orange| || rowspan="2"| [[Centrālāfrikas Demokrātiskā apvienošanās]] (RDC) |- | [[1986]]. gada [[21. novembris]] — [[1993]]. gada [[22. oktobris]] || Prezidents |- | style="background: Green| || '''5.''' || [[File:Ange-Félix Patassé (cropped) in 2001.jpg|80px]] || '''[[Anžs Felikss Patasē]]''' <br/>''Ange-Félix Patassé'' <br/><small>(1937–2011)</small> || [[1993]]. gada [[22. oktobris]] — [[2003]]. gada [[15. marts]] || [[Centrālāfrikas Tautas atbrīvošanas kustība]] (MLPC) || Prezidents || |- | style="background: #C3B091| || rowspan="2"| '''6.''' || rowspan="2"| [[File:Bozize.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Fransuā Bozizē]]''' <br/>''François Bozizé'' <br/><small>(1946)</small> || rowspan="2"| [[2003]]. gada [[15. marts]] — [[24. marts]] || Militārais || rowspan="2"| Prezidents || rowspan="2"| |- | style="background: #DDDDDD| || Neatkarīgais / Bez partijas |- | rowspan="2" style="background: #C3B091| || rowspan="2"| '''7.''' || rowspan="2"| [[File:Michel Djotodia in 2020.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Mišels Džotodija]]''' <br/>''Michel Djotodia'' <br/><small>(1949)</small> || [[2003]]. gada [[24. marts]] — [[18. augusts]] || rowspan="2"| Militārais || Prezients || rowspan="2"| |- | [[2003]]. gada [[18. augusts]] — [[2014]]. gada [[10. janvāris]] || Pārejas valsts vadītājs |- | style="background: CornflowerBlue| || — || [[File:Alexandre Ferdinand Nguendet VOA.jpg|80px]] || [[Aleksandrs Ferdinans Nguendē]] <br/> ''Alexandre-Ferdinand Nguendet'' <br/><small>(1972)</small> || [[2014]]. gada [[10. janvāris]] — [[23. janvāris]] || [[Republikas apvienošanās]] (RPR) || Ārkārtas pārejas valsts vadītājs || |- | style="background: #DDDDDD| || — || [[File:Catherine Samba-Panza 2014-09-26.jpg|80px]] || [[Katrīna Samba-Panza]] <br/> ''Catherine Samba-Panza'' <br/><small>(1956)</small> || [[2014]]. gada [[23. janvāris]] — [[2016]]. gada [[30. marts]] || Bez partijas / Neatkarīgais || Pārejas valsts vadītājs || |- | style="background: #DDDDDD| || '''8.''' || [[File:Faustin Touadera - 2019 (portrait).jpg|80px]] || '''[[Fostēns-Aršanžs Tuadera]]''' <br/> ''Faustin-Archange Touadéra'' <br/><small>(1957)</small> || [[2016]]. gada [[30. marts]] — ''pašlaik'' || Bez partijas / Neatkarīgais || Prezidents || |} == Ārējās saites == * [http://presidence.govcf.org/ Official Website] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170129221546/http://presidence.govcf.org/ |date=29 January 2017 }} * [http://africanelections.tripod.com/cf.html Elections in the Central African Republic] * [http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/africa/country_profiles/1067615.stm BBC News Timeline: Central African Republic] [[Kategorija:Centrālāfrikas Republika]] [[Kategorija:Valsts vadītāju uzskaitījumi]] 4554ed6c4xpgrhb6bo2cf1hvgf3fi6d 0 142536 4303339 3976152 2025-07-03T22:06:23Z Lasks 38532 /* 30px Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika (1995 — pašlaik) 30px */ 4303339 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Etiopija]]s valsts vadītāji''' kopš [[1974]]. gada, kad tā no [[Etiopijas Impērija]]s kļuva par republiku. Prezidents ir Etiopijas [[valsts vadītājs]]. Uzskaitījumā iekļauti arī Etiopijas valsts vadītāji [[Dergs|Derga]] periodā (1974 — 1987). == Uzskaitījums == === [[File:Flag of Ethiopia (1975–1987) (02).svg|30px]] [[Dergs]] ''(Etiopijas Sociālistiskā pagaidu militārā valdība)'' ([[1974]] — [[1987]]) [[File:Emblem of the Provisional Military Government of Socialist Ethiopia.svg|30px]] === {| class="sortable wikitable" ! colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | style="background: #C3B091| || — || [[File:Aman andom.png|80px]] || '''[[Amans Mikaels Andoms]]''' <br/> <small>(1924—1974)</small> || [[1974]]. gada [[12. septembris]] — [[17. novembris]] <small>(atkāpies no amata)</small> || Militārais || |- | style="background: #C3B091| || — || [[File:Mengistu Haile Mariam 3.jpg|80px]] || '''[[Mengistu Haile Mariams]]''' <br/>መንግስቱ ኃይለ ማርያም<br/> <small>(1937)</small> || [[1974]]. gada [[17. novembris]] — [[28. novembris]] || Militārais || ''Pagaidu priekšsēdētājs'' |- | style="background: #C3B091| || — || [[File:Tafari Benti (cropped).gif|80px]] || '''[[Tafari Benti]]''' <br/> <small>(1937)</small> || [[1974]]. gada [[28. novembris]] — [[1977]]. gada [[3. februāris]] <small>(nogalināts)</small> || Militārais || |- | style="background: #C3B091| || — || [[File:Mengistu Haile Mariam 3.jpg|80px]] || '''[[Mengistu Haile Mariams]]''' <br/>መንግስቱ ኃይለ ማርያም<br/> <small>(1937)</small> || [[1977]]. gada [[3. februāris]] — [[1987]]. gada [[10. septembris]]|| Militārais / [[Etiopijas Darba partija]] || |} === [[File:Flag of Ethiopia (1987–1991).svg|30px]] [[Etiopijas Tautas Demokrātiskā Republika]] ([[1987]] — [[1991]]) [[File:PDR Ethiopia emblem.svg|30px]] === {| class="sortable wikitable" ! colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | style="background: Red| || '''1.''' || [[File:Mengistu Haile Mariam 3.jpg|80px]] || '''[[Mengistu Haile Mariams]]''' <br/>መንግስቱ ኃይለ ማርያም<br/> <small>(1937)</small> || [[1987]]. gada [[10. septembris]] — [[1991]]. gada [[21. maijs]] <small>(atkāpies no amata)</small> || [[Etiopijas Darba partija]] || |- | style="background: Red| || — || [[File:Tesfaye Gebre Kidan.jpg|80px]] || [[Tesfajs Gebre Kidans]] <br/>መንግስቱ ኃይለ ማርያም<br/> <small>(1935–2004)</small> || [[1991]]. gada [[21. maijs]] — [[28. maijs]] <small>(gāzts no amata)</small> || [[Etiopijas Darba partija]] || ''Pagaidu prezidents'' |} === [[File:Flag of Ethiopia (1991-1996).svg|30px]] [[Etiopijas Pārejas valdība]] ([[1991]] — [[1995]]) [[File:Emblem of Transitional Government of Ethiopia.svg|30px]] === {| class="sortable wikitable" ! colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | style="background: Red| || — || [[File:Meles Zenawi - World Economic Forum Annual Meeting 2012.jpg|80px]] || [[Meless Senavi]] <br/> መለስ ዜናዊ አስረስ<br/> <small>(1955–2012)</small> || [[1991]]. gada [[28. maijs]] — [[1995]]. gada [[22. augusts]] || [[Tigrajanas tautas atbrīvošanas fronte]] <br/> <small>(Etiopijas Tautas revolucionāri demokrātiskā fronte)</small> || ''Pagaidu prezidents'' |} === [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|30px]] [[Etiopija|Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika]] ([[1995]] — pašlaik) [[Attēls:Coat of arms of Ethiopia.svg|30px]] === {| class="sortable wikitable" ! colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | style="background: Red| || '''2.''' || [[File:Negasso Gidada.jpg|80px]] || '''[[Negasso Gidada]]''' <br/> ነጋሶ ጊዳዳ<br/> <small>(1943—2019)</small> || [[1995]]. gada [[22. augusts]] — [[2001]]. gada [[8. oktobris]] || [[Oromo tautas atbrīvošanas fronte]] <br/> <small>(Etiopijas Tautas revolucionāri demokrātiskā fronte)</small> || |- | style="background: Red| || '''3.''' || [[File:Girma Wolde-Giorgis (3589637123).jpg|80px]] || '''[[Girma Volde-Giorgiss]]''' <br/>ግርማ ወልደ ጊዮርጊስ<br/> <small>(1924—2018)</small> || [[2001]]. gada [[8. oktobris]] — [[2013]]. gada [[7. septembris]] || Neatkarīgais <br/> <small>(Etiopijas Tautas revolucionāri demokrātiskā fronte)</small> || |- | style="background: Red| || '''4.''' || [[File:Mulatu Teshome in Warsaw - 2018 (40792938585) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Mulatu Tešome]]''' <br/>ሙላቱ ተሾመ<br/> <small>(1955)</small> || [[2013]]. gada [[7. septembris]] — [[2018]]. gada [[25. oktobris]] || [[Oromo tautas atbrīvošanas fronte]] <br/> <small>(Etiopijas Tautas revolucionāri demokrātiskā fronte)</small> || |- | style="background: #DDDDDD| || '''5.''' || [[File:Sahle-Work Zewde in 2016.jpg|80px]] || '''[[Sahlevorka Zevde]]''' <br/>ሣህለ ወርቅ ዘውዴ<br/> <small>(1960)</small> || [[2018]]. gada [[25. oktobris]] — [[2024]]. gada [[7. oktobris]] || Neatkarīgā || |- | style="background: #DDDDDD| || '''6.''' || [[File:Taye Atske Selassie MFA Portrait.jpg|80px]] || '''[[Taje Atske Selasī]]''' <br/>ታዬ አጽቀሥላሴ<br/> <small>(1956)</small> || [[2024]]. gada [[7. oktobris]] — ''pašlaik'' || Neatkarīgais || |} [[Kategorija:Etiopija]] [[Kategorija:Valsts vadītāju uzskaitījumi]] sb4jwqtdrb7fn9ny4brzu4q6ij0kudd 0 142546 4303340 4018025 2025-07-03T22:09:30Z Lasks 38532 /* Gambija (1965—1970) */ 4303340 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Gambija]]s valsts vadītāji''' kopš neatkarības iegūšanas 1965. gadā. No 1965. līdz 1970. gadam [[Gambija]]s valsts vadītājs [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karaliene [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] un valsti pārvaldīja viņas iecelti ģenerālgubernatori, bet kopš 1970. gada valsts galva ir Gambijas prezidents. == Uzskaitījums == === Gambija (1965—1970) === ==== Monarhs ==== {| class="sortable wikitable" ! # !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br/> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! colspan="2" |Pilnvaru termiņš !! colspan="2" | Dinastija |- | || [[Attēls:Queen Elizabeth II - 1953-Dress.JPG|80px]] || '''[[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]]''' <br/>''Elizabeth II'' <br/><small>(1926—2022)</small> || colspan="2" | {{dat|1965|2|18|N}} — {{dat|1970|4|24|N}} || colspan="2" | [[Vindzoras dinastija]] |} ==== Ģenerālgubernators ==== {| class="sortable wikitable" ! # !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br/> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! colspan="2" |Pilnvaru termiņš !! Piezīmes |- | '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Džons Pols (koloniju administrators)|Džons Pols]]''' <br/>''Sir John Paul'' <br/><small>(1916—2004)</small> || colspan="2" | {{dat|1965|2|18|N}} — {{dat|1966|2|9|N}} || |- | '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Farimangs Mamadi Singate]]''' <br/>''Farimang Mamadi Singateh'' <br/><small>(1912–1977)</small> || colspan="2" | {{dat|1966|2|9|N}} — {{dat|1970|4|24|N}} || |} === Gambijas Pirmā Republika ([[1970]] — [[1994]]) [[Attēls:Coat of arms of The Gambia.svg|30px]] === {{legend| pink | [[Tautas progresīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br/> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija !! Piezīmes |- | style="background: pink| || '''1.''' || [[Attēls:Dawda Jawara (1979).jpg|80px]] || '''[[Davda Džavara]]''' <br/> ''Dawda Jawara'' <br/><small>(1924-2019)</small> || [[1970]]. gada [[24. aprīlis]] — [[1994]]. gads [[22. jūlijs]] <small> (gāzts no prezidenta amata)</small> || [[Tautas progresīvā partija]] || |} === Militārais periods ([[1994]] — [[1996]]) === {{legend| #C3B091 | Militārais |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br/> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija !! Piezīmes |- | style="background: #C3B091| || — || [[Attēls:Yahya Jammeh.png|80px]] || '''[[Jahja Džamehs]]''' <br/> ''Yahya Jammeh'' <br/><small>(1965)</small> || [[1994]]. gads [[22. jūlijs]] — [[1996]]. gada [[18. oktobris]] || Militārais / Armijas spēku pagaidu valdošā padome || Valsts vadītājs |} === [[Attēls:Flag of The Gambia.svg|30px]] Gambijas Otrā Republika ([[1996]] — [[2015]]) [[Attēls:Coat of arms of The Gambia.svg|30px]] === {{legend| green | [[Patriotiskā pārorientēšanas un izveides alianse]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br/> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija !! Piezīmes |- | style="background: green| || '''2.''' || [[Attēls:Yahya Jammeh.png|80px]] || '''[[Jahja Džamehs]]''' <br/> ''Yahya Jammeh'' <br/><small>(1965)</small> || [[1996]]. gada [[18. oktobris]] — [[2015]]. gada [[11. decembris]] || [[Patriotiskā pārorientēšanas un izveides alianse]] || |} === [[Attēls:Flag of The Gambia.svg|30px]] Gambijas Islāma Republika ([[2015]] — pašlaik) [[Attēls:Coat of arms of The Gambia.svg|30px]] === {{legend| green | [[Patriotiskā pārorientēšanas un izveides alianse]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| yellow | [[Vienotā Demokrātijas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br/> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija !! Piezīmes |- | style="background: green| || '''(2.)''' || [[Attēls:Yahya Jammeh.png|80px]] || '''[[Jahja Džamehs]]''' <br/> ''Yahya Jammeh'' <br/><small>(1965)</small> || [[2015]]. gada [[11. decembris]] — [[2017]]. gada [[21. janvāris]] || [[Patriotiskā pārorientēšanas un izveides alianse]] || |- | style="background: yellow| || '''3.''' || [[Attēls:Adama Barrow 2016.jpg|80px]] || '''[[Adama Bero]]''' <br/> ''Adama Barrow'' <br/><small>(1965)</small> || [[2017]]. gada [[19. janvāris]] — ''pašlaik''<small> (apstrīdēts)</small> || [[Vienotā Demokrātijas partija]] || |} [[Kategorija:Gambija]] [[Kategorija:Valsts vadītāju uzskaitījumi]] t93tuf987bzcfrfaryfkf2xad2u65or 4303341 4303340 2025-07-03T22:09:54Z Lasks 38532 /* 30px Gambijas Islāma Republika (2015 — pašlaik) 30px */ 4303341 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Gambija]]s valsts vadītāji''' kopš neatkarības iegūšanas 1965. gadā. No 1965. līdz 1970. gadam [[Gambija]]s valsts vadītājs [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karaliene [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] un valsti pārvaldīja viņas iecelti ģenerālgubernatori, bet kopš 1970. gada valsts galva ir Gambijas prezidents. == Uzskaitījums == === Gambija (1965—1970) === ==== Monarhs ==== {| class="sortable wikitable" ! # !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br/> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! colspan="2" |Pilnvaru termiņš !! colspan="2" | Dinastija |- | || [[Attēls:Queen Elizabeth II - 1953-Dress.JPG|80px]] || '''[[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]]''' <br/>''Elizabeth II'' <br/><small>(1926—2022)</small> || colspan="2" | {{dat|1965|2|18|N}} — {{dat|1970|4|24|N}} || colspan="2" | [[Vindzoras dinastija]] |} ==== Ģenerālgubernators ==== {| class="sortable wikitable" ! # !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br/> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! colspan="2" |Pilnvaru termiņš !! Piezīmes |- | '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Džons Pols (koloniju administrators)|Džons Pols]]''' <br/>''Sir John Paul'' <br/><small>(1916—2004)</small> || colspan="2" | {{dat|1965|2|18|N}} — {{dat|1966|2|9|N}} || |- | '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Farimangs Mamadi Singate]]''' <br/>''Farimang Mamadi Singateh'' <br/><small>(1912–1977)</small> || colspan="2" | {{dat|1966|2|9|N}} — {{dat|1970|4|24|N}} || |} === Gambijas Pirmā Republika ([[1970]] — [[1994]]) [[Attēls:Coat of arms of The Gambia.svg|30px]] === {{legend| pink | [[Tautas progresīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br/> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija !! Piezīmes |- | style="background: pink| || '''1.''' || [[Attēls:Dawda Jawara (1979).jpg|80px]] || '''[[Davda Džavara]]''' <br/> ''Dawda Jawara'' <br/><small>(1924-2019)</small> || [[1970]]. gada [[24. aprīlis]] — [[1994]]. gads [[22. jūlijs]] <small> (gāzts no prezidenta amata)</small> || [[Tautas progresīvā partija]] || |} === Militārais periods ([[1994]] — [[1996]]) === {{legend| #C3B091 | Militārais |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br/> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija !! Piezīmes |- | style="background: #C3B091| || — || [[Attēls:Yahya Jammeh.png|80px]] || '''[[Jahja Džamehs]]''' <br/> ''Yahya Jammeh'' <br/><small>(1965)</small> || [[1994]]. gads [[22. jūlijs]] — [[1996]]. gada [[18. oktobris]] || Militārais / Armijas spēku pagaidu valdošā padome || Valsts vadītājs |} === [[Attēls:Flag of The Gambia.svg|30px]] Gambijas Otrā Republika ([[1996]] — [[2015]]) [[Attēls:Coat of arms of The Gambia.svg|30px]] === {{legend| green | [[Patriotiskā pārorientēšanas un izveides alianse]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br/> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija !! Piezīmes |- | style="background: green| || '''2.''' || [[Attēls:Yahya Jammeh.png|80px]] || '''[[Jahja Džamehs]]''' <br/> ''Yahya Jammeh'' <br/><small>(1965)</small> || [[1996]]. gada [[18. oktobris]] — [[2015]]. gada [[11. decembris]] || [[Patriotiskā pārorientēšanas un izveides alianse]] || |} === [[Attēls:Flag of The Gambia.svg|30px]] Gambijas Islāma Republika ([[2015]] — pašlaik) [[Attēls:Coat of arms of The Gambia.svg|30px]] === {{legend| green | [[Patriotiskā pārorientēšanas un izveides alianse]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| yellow | [[Vienotā Demokrātijas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, Uzvārds<br/> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija !! Piezīmes |- | style="background: green| || '''(2.)''' || [[Attēls:Yahya Jammeh.png|80px]] || '''[[Jahja Džamehs]]''' <br/> ''Yahya Jammeh'' <br/><small>(1965)</small> || [[2015]]. gada [[11. decembris]] — [[2017]]. gada [[21. janvāris]] || [[Patriotiskā pārorientēšanas un izveides alianse]] || |- | style="background: yellow| || '''3.''' || [[Attēls:Adama Barrow - 2018 (39774084330) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Adama Bero]]''' <br/> ''Adama Barrow'' <br/><small>(1965)</small> || [[2017]]. gada [[19. janvāris]] — ''pašlaik''<small> (apstrīdēts)</small> || [[Vienotā Demokrātijas partija]] || |} [[Kategorija:Gambija]] [[Kategorija:Valsts vadītāju uzskaitījumi]] pzqzgv7go7vaga2qfoh8mxqhspplhgd 0 142553 4303342 3976164 2025-07-03T22:15:12Z Lasks 38532 /* Kotdivuāras Republika (1985 — mūsdienas) */ 4303342 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā ir uzskaitīti '''Kotdivuāras valsts vadītāji''', kopš 1960. gada, kad valsts ieguva neatkarību no [[Francija|Francijas]]. == Pilnvaras termiņi == Jaunajā 2016. gada Kotdivuāras [[Konstitūcija|konstitūcijā]] ir noteikts divu prezidenta pilnvaru termiņš. Šis ierobežojums tika atcelts priekš [[Alasani Uataru]], tādējādi ļaujot viņam kandidēt uz trešo un ceturto termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://africacenter.org/spotlight/circumvention-of-term-limits-weakens-governance-in-africa/|title=Circumvention of Term Limits Weakens Governance in Africa|last=Cook|first=Joseph Siegle and Candace|website=Africa Center for Strategic Studies|access-date=2023-05-12|language=en-US}}</ref> == Ziloņkaula Krasta Republika (Kotdivuāra) (1960 — 1985) == {|class="wikitable" |- !Nr. !Portrets ! Vārds, Uzvārds ! Pilnvaru termiņš ! Piezīmes |- |1. |[[File:Houphouet-Boigny.jpg|125x125px]] | [[Fēlikss Hofoēts Boignijs]] | [[1960]]. gads [[7. augusts]] — 1960. gada 3. novembris | |- |(1.) |[[File:Houphouet-Boigny.jpg|125x125px]] |[[Fēlikss Hofoēts Boignijs]] |1960. gada 3. novembris — 1985. | |- |} == Kotdivuāras Republika (1985 — mūsdienas) == {|class="wikitable" |- ! Nr. ! Portrets ! Vārds, Uzvārds ! Pilnvaru termiņš ! Piezīmes |- | (1.) | [[File:Houphouet-Boigny.jpg|125x125px]] | [[Fēlikss Hofoēts Boignijs]] | [[1985]]. gads — [[1993]]. gads [[7. decembris]] | |- | 2. | [[File:Henri Konan Bédié, président du PDCI, 24 avril 2017 (cropped).jpg|125x125px]] | [[Aims Henrijs Konans Bēdijs]] | [[1993]]. gads [[7. decembris]] — [[1999]]. gads [[24. decembris]] | |- | 3. | [[File:Robert Guéï.jpg|125x125px]] | [[Roberts Guejs]] | [[1999]]. gads [[24. decembris]] — [[2000. gads|2000]]. gads [[25. oktobris|26. oktobris]] | |- | 4. | [[File:IC Gbagbo Motta eng 195.jpg|103x103px]] | [[Lorāns Gbagbo]] | [[2000]]. gada [[26. oktobris]] — [[2011]]. gada [[11. aprīlis]] | |- | 5. | [[File:President Alassane Ouattara in Washington - 2017 (38244569701) (cropped).jpg|125x125px]] | [[Alasani Uataru]] | No [[2010]]. gada [[4. decembris|4. decembra]] | |- |} == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Valsts vadītāji]] [[Kategorija:Valsts vadītāju uzskaitījumi]] rdouruh2ilkp1zhvgjicvlatu1244f8 0 146627 4303343 4301853 2025-07-03T22:17:22Z MC2013 40125 4303343 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2025}} {{Gada citi notikumi|2025}} {{Gads citos kalendāros|2025}} '''2025. gads''' ({{Rom sk gadam|2025}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Polija]], nomainot [[Ungārija|Ungāriju]]; ** [[Bulgārija]] un [[Rumānija]] pievienojās [[Šengenas zona]]i; ** [[Lihtenšteina|Lihtenšteinā]] legalizēja [[viendzimuma laulība]]s; ** [[Ukraina]] pārtrauca [[Krievija]]s dabasgāzes transportēšanu caur savu valsti pēc tam, kad beidzās piecus gadus ilgais tranzīta līgums; Ukraina kļuva par [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskās krimināltiesas]] dalībvalsti; ** [[Piedņestra|Piedņestrā]] pēc Krievijas dabasgāzes piegādes pārtraukšanas sākās enerģētiskā krīze. * [[3. janvāris]] — [[Dienvidkoreja]]s varasiestādes mēģināja arestēt bijušo prezidentu [[Sokjols Juns|Sokjolu Junu]] viņa rezidencē, bet to neļāva izdarīt prezidenta apsardze. * [[4. janvāris]] — [[Austrijas kanclers]] [[Karls Nēhammers]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-04 |title=Austrian Chancellor Nehammer says he will resign after talks on forming a new government fail |url=https://apnews.com/article/austria-politics-talks-collapse-2e4ce6802617c2ac7a6d28f4842df38e?user_email=e9f48e73570f5cab7ad06984b27d44ccc37c48900cb185b6237ae9993409c977&utm_medium=APNews_Alerts&utm_source=Sailthru_AP&utm_campaign=NewsAlert_Jan04_2025_02:01PM&utm_term=AP%20News%20Alerts |access-date=2025-01-04 |website=AP News |language=en}}</ref> * [[6. janvāris]]: ** [[Kanādas premjerministrs]] [[Žistēns Trido]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Żak |first1=Karol |title=Premier Kanady Justin Trudeau ogłosił, że ustąpi ze stanowiska |url=https://www.rmf24.pl/fakty/swiat/news-premier-kanady-justin-trudeau-oglosil-ze-ustapi-ze-stanowisk,nId,7886526#crp_state=1 |website=RMF 24 |publisher=RMF |access-date=6 January 2025 |language=pl |date=6 January 2025}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Był uwielbiany, gdy zaczynał, teraz się poddaje. Premier Kanady rezygnuje |url=https://www.tvp.info/84392674/kanada-premier-justin-trudeau-rezygnuje-zmiany-w-kanadyjskim-rzadzie |website=TVP Info |publisher=TVP |access-date=6 January 2025 |language=pl |date=6 January 2025}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=6 January 2025 |title=Justin Trudeau resigns as Canadian prime minister |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/clyjmy7vl64t |access-date=6 January 2025 |work=BBC News |language=en}}</ref> ** [[Indonēzija]] kļuva par [[BRICS]] dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Indonesia joins BRICS group of emerging economies |url=https://www.aljazeera.com/news/2025/1/7/indonesia-joins-brics-group-of-emerging-economies |access-date=2025-01-09 |website=Al Jazeera |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-06 |title=Indonesia is admitted to the BRICS bloc of developing nations |url=https://apnews.com/article/brazil-brics-indonesia-membership-c05b0c8e2ae493f9046479e62a45d8fa |access-date=2025-01-09 |website=AP News |language=en}}</ref> * [[7. janvāris]]: ** [[Tibetas autonomais reģions|Tibetas autonomo reģionā]] notika 7,1 balles stipra zemestrīce, bojā gāja vismaz 126 cilvēki, ievainoja vismaz 338 cilvēkus;<ref>{{ziņu atsauce |date=7 January 2025 |title=China earthquake: Dozens dead as tremor strikes Tibet |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c3rqg95n9n1o |access-date=7 January 2025 |work=BBC News |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2025-01-07 |title=At least 95 killed as magnitude-6.8 earthquake hits China's Tibet region |url=https://www.abc.net.au/news/2025-01-07/people-killed-as-magnitude-6-8-earthquake-hits-china/104792224 |access-date=2025-01-07 |work=ABC News |language=en}}</ref> ** [[Losandželosa]]s apkārtnē izcēlās vispostošākie meža ugunsgrēki tās vēsturē, kas turpinājās vairāk nekā nedēļu; tos izraisīja spēcīgs vējš un ilgstošs sausums; iznīcinot vairāk nekā {{sk|13000}} ēku; bojā gāja vairāk nekā 25 cilvēki, apmēram {{sk|180000}} cilvēku evakuēja. * [[11. janvāris]] — [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānas pilsoņu karā]] valdības spēki ieņēma Vadmedani pilsētu. * [[15. janvāris]]: ** arestēja atstādināto Dienvidkorejas prezidentu Junu Sogu Jolu; ** Izraēla un ''[[Hamās]]'' noslēdza vienošanos par pamieru ar mērķi izbeigt [[Izraēlas—Hamās karš|karu]], apmainīties ar Izraēlas ķīlniekiem un palestīniešu gūstekņiem, kā arī atļaut starptautiskās palīdzības ievešanu. * [[19. janvāris]] — Gazas joslā stājas spēkā pamiers. * [[20. janvāris]] — [[Donalds Tramps]] stājās [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā, nomainot [[Džo Baidens|Džo Baidenu]]. * [[22. janvāris]] — [[Taizeme|Taizemē]] legalizēja viendzimuma laulības. * [[24. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] un [[Īrija|Īriju]] skāra vētra "Ēovina",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2025-britu-salas-sasniegusi-iespejams-specigaka-vetra-pedeja-desmitgade.a584987/|title=Britu salas sasniegusi, iespējams, spēcīgākā vētra pēdējā desmitgadē|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-28|language=lv}}</ref> Īrijā [[Vējš|brāzmas]] sasniedza 50,8 m/s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/zinas/video-vetra-plosas-irija-sorit-fiksets-specigakais-vejs-valsts-vesture-brazmas-parsniegusas-50-m-s/43209|title=VIDEO: Vētra plosās Īrijā – šorīt fiksēts spēcīgākais vējš valsts vēsturē, brāzmas pārsniegušas 50 m/s|website=www.1188.lv|access-date=2025-01-28|date=2025-01-24|language=lv}}</ref> * [[26. janvāris]] — par [[Baltkrievija]]s prezidentu atkārtoti kļuva [[Aļaksandrs Lukašenka]]. * [[27. janvāris]] — strauji samazinājās globālo tehnoloģiju uzņēmumu akciju vērtība ārpus Ķīnas, reaģējot uz ''[[DeepSeek]]'' tērzēšanas robota, kas ir ''[[ChatGPT]]'' konkurents Ķīnā, iznākšanu; mikroshēmu gigants ''[[Nvidia]]'' zaudēja gandrīz 600 miljardus ASV dolāru no savas vērtības, kas ir lielākais kritums vienam uzņēmumam ASV akciju tirgus vēsturē. * [[29. janvāris]] — par [[Sīrija]]s pagaidu prezidentu kļuva [[Ahmeds aš Šarā]], kurš pēc Asada režīma krišanas ''de facto'' bija Sīrijas valsts vadītājs. === Februāris === * [[4. februāris]] — [[Zviedrija]]s pilsētā [[Erebrū]] apšaudē [[Izglītības iestāde|izglītības iestādē]] nogalināja aptuveni 11 un ievainoja 15 cilvēkus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/c206q444zx3t|title=Swedish police trying to work out motive of gunman who killed 10 at school campus - live updates|website=BBC News|access-date=2025-03-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8186176/masu-slepkaviba-zviedrija-pieaudzis-bojagajuso-skaits|title=Masu slepkavība Zviedrijā: pieaudzis bojāgājušo skaits|website=Ārvalstīs|access-date=2025-03-06|date=2025-02-05|language=lv}}</ref> * [[10. februāris]] — [[Rumānija]]s prezidents [[Klauss Johaniss]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120060744/rumanijas-prezidents-pazino-par-atkapsanos-no-amata|title=Rumānijas prezidents paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2025-02-10|date=2025-02-10|language=lv}}</ref> * [[12. februāris]] — Par [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidentu]] kļuva [[Konstantins Tasuls]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.02.2025-griekija-par-valsts-prezidentu-ievelets-lidzsinejais-parlamenta-priekssedetajs.a587572/|title=Grieķijā par valsts prezidentu ievēlēts līdzšinējais parlamenta priekšsēdētājs|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-15|date=2025-02-12|language=lv}}</ref> * [[18. februāris]] ** [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] notika vairākas stundas ilgas Krievijas un ASV [[Amatpersona|amatpersonu]] sarunas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.02.2025-asv-un-krievija-sarunas-sauda-arabija-vienojusas-atsakt-dialogu.a588303/|title=ASV un Krievija sarunās Saūda Arābijā vienojušās atsākt dialogu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-08|language=lv}}</ref> [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka [[Krievija]] un [[ASV]] ir oficiāli vienojušās atjaunot diplomātiskās attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/us-russia-agree-restore-diplomatic-missions-first-step-ukraine-war-talks-2025-02-18/|title=''US, Russia agree to restore diplomatic missions as first step in Ukraine war talks''|last=Pamuk|first=Humeyra|last2=Lewis|first2=Simon|publisher=[[Reuters]]|access-date=08.03.2025|date=18.02.2025}}</ref> ** [[Ēģipte]]s amatpersonas izziņoja par faraona [[Tutmoss III|Tutmosa II]] kapeņu atklāšanu – pēdējā no zudušajiem seno Ēģiptes 18. dinastijas valdnieku kapiem. Tas ir pirmais karalisko kapeņu atklājums Ēģiptē kopš [[Tutanhamons|Tutanhamona]] kapeņu atrašanas [[1922. gads|1922]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c5ym30v356po|title=Thutmose II: Last undiscovered tomb of Tutankhamun dynasty found|website=www.bbc.com|access-date=2025-03-08|date=2025-02-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/642344-egipte-atklatas-pirmas-faraona-kapenes-pedejo-100-gadu-laika-taja-bija-apglabats-tutmoss-ii|title=Ēģiptē atklātas pirmās faraona kapenes pēdējo 100 gadu laikā. Tajā bija apglabāts Tutmoss II|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-08|date=2025-02-20|language=lv}}</ref> * [[23. februāris]] — [[Vācija|Vācijā]] notika federālās vēlēšanas. * [[28. februāris]] — [[Baltais nams|Baltajā namā]] notika ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta [[Volodimirs Zelenskis|Volodomira Zelenska]] tikšanās. Tramps un ASV viceprezidents [[Džeimss Deivids Venss|Dž.D. Venss]] asi kritizēja Zelenski, izvirzot jautājumus par atbalstu Ukrainai, piedāvāto kara izbeigšanu, kā arī valsts nākotni kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=McArthur |first1=Tom |last2=Lukiv |first2=Jaroslav |title=Trump accuses Zelensky of 'gambling with World War Three'|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c9dejydynngo|website=BBC News|date=28 February 2025 |accessdate=28 February 2025 |language=en}}</ref> === Marts === * [[10. marts]] — par [[Baltkrievija]]s premjerministru kļuva [[Aļaksandrs Turčins]], nomainot [[Ramans Halovčenka|Ramanu Halovčenku]]. * [[19. marts]] — [[Turcija|Turcijā]] sākās protesti pēc [[Stambula]]s mēra [[Ekrems Imamolu|Ekrema Imamolu]] aresta. * [[27. marts]] — [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānas pilsoņu karš]]: [[Sudāna]]s Bruņotie spēki atguva kontroli pār visu valsts galvaspilsētu [[Hartūma|Hartūmu]]. * [[28. marts]] — [[Mjanma|Mjanmu]] satricināja 7,7 balles stipra zemestrīce. Gāja bojā vairāk nekā 3700 cilvēku. Zemestrīces grūdieni bija jūtami arī [[Taizeme|Taizemē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/647459-zemestrice-mjanma-gajusi-boja-vairak-neka-1000-cilveku|title=Zemestrīcē Mjanmā gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-29|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[13. aprīlis]] — [[Osaka|Osakā]], Japānā sākās ''[[Expo 2025]]'' izstāde.<ref>{{ziņu atsauce |date=2018-11-23 |title=Osaka Is World Expo 2025 Host |language=en |work=Japan Forward |url=http://japan-forward.com/osaka-is-world-expo-2025-host/ |access-date=2018-11-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190317040627/http://japan-forward.com/osaka-is-world-expo-2025-host/ |archive-date=March 17, 2019}}</ref> * [[28. aprīlis]]: ** [[Spānija|Spāniju]], [[Portugāle|Portugāli]], [[Andora|Andoru]] un [[Francija]]s dienvidus skāra plašs elektroenerģijas pārrāvums.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Brezar |first=Aleksandar |date=28 April 2025 |title=Breaking news. Spain, Portugal and parts of France hit by massive power outage |url=https://www.euronews.com/my-europe/2025/04/28/spain-portugal-and-parts-of-france-hit-by-massive-power-outage |access-date=2025-04-28 |website=Euronews}}</ref> ** Kanādas parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Liberālā partija (Kanāda)|Liberālā partija]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=May 3, 2007 |title=An Act to amend the Canada Elections Act |url=https://www.parl.ca/documentviewer/en/39-1/bill/C-16/third-reading/page-27?col=2 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240626012317/https://www.parl.ca/documentviewer/en/39-1/bill/C-16/third-reading/page-27?col=2 |archive-date=June 26, 2024 |access-date=June 25, 2024 |publisher=LegisINFO |format=}}</ref> === Maijs === * [[8. maijs]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] ievēlēja Robertu Prevostu, kurš pieņēma vārdu [[Leons XIV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2025-video-par-jauno-romas-katolu-baznicas-pavestu-izraudzits-amerikanis-roberts-prevosts.a598169/|title=VIDEO: Par jauno Romas katoļu baznīcas pāvestu izraudzīts amerikānis Roberts Prevosts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-08|language=lv}}</ref> * [[12. maijs]] — [[Kurdistānas Strādnieku partija]] paziņoja par savu likvidāciju, pārtraucot vairāk nekā 40 gadu ilgo bruņoto cīņu pret [[Turcija]]s valsti. * [[13. maijs|13.]] — [[17. maijs]] — [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]] notika [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja dziesma ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrijas]] mūziķis [[Johanness Pīčs|JJ]]. * [[18. maijs]]: ** Polijā notika [[2025. gada Polijas prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] pirmā kārta. ** Rumānijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja bijušais [[Bukareste]]s mērs [[Nikušors Dans]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Garguli |first=Deniz |date=2025-01-08 |title=Guvernul a decis data noilor alegeri prezidențiale din România. Vor avea loc în luna mai 2025 {{!}} SURSE • Alegeri 2024-2025 |url=https://b365.ro/guvernul-a-decis-data-noilor-alegeri-prezidentiale-din-romania-vor-avea-loc-in-luna-mai-2025-surse-553388/ |access-date=2025-01-08 |website=B365 |language=ro}}</ref> * [[24. maijs]] — notika [[Austrālijas federālās vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Leiboristu partija (Austrālija)|Leiboristu partija]]. * [[31. maijs]]: ** Par [[Andora]]s [[Andoras līdzprinču uzskaitījums|līdzprinci]] iecelts [[Džozeps Luis Serano Petinants]].<ref>[https://elperiodic.ad/societat/josep-lluis-serrano-pentinat-pren-possessio-com-a-nou-coprincep-episcopal-dandorra/ El Vaticà accepta la dimissió de Vives i Serrano pren possessió com a nou Copríncep episcopal]</ref> ** [[Minhene|Minhenē]], Vācijā, notika 2025. gada UEFA Čempionu līgas fināls. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]]: ** Polijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja konservatīvo kandidāts [[Karols Navrockis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120074735/siva-cina-par-polijas-prezidentu-ievelets-konservativas-opozicijas-kandidats-navrockis|title=Sīvā cīņā par Polijas prezidentu ievēlēts konservatīvās opozīcijas kandidāts Navrockis|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-02|language=lv}}</ref> ** [[Ukrainas drošības dienests]] īstenoja operāciju "Zirnekļu tīkls"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/51042943/arzemes/120074727/ukrainu-operacija-zirnekla-tikls-pirmie-secinajumi-un-iespejama-krievijas-atbilde|title=Ukraiņu operācija "Zirnekļa tīkls". Pirmie secinājumi un iespējamā Krievijas atbilde|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-05|language=lv}}</ref> — plašu [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] uzbrukumu Krievijas militārajām bāzēm, kura rezultātā tika iznīcinātas vairāk nekā 40 Krievijas gaisa spēku lidmašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c0r1jv0rn0ko|title=Ukraine's audacious drone attack sends critical message to Russia - and the West|website=www.bbc.com|access-date=2025-06-05|date=2025-06-01|language=en}}</ref> *[[6. jūnijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Losandželosa|Losandželosā]] sākās protesti, kad ASV federālā Imigrācijas un muitas dienesta (ICE) darbinieki īstenoja reidus, lai aizturētu imigrantus, kas nelikumīgi uzturas ASV teritorijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2025-06-09/immigration-la-ice-protests-explained/105393770|title=The LA protests weren't sparked in a vacuum — this is what built up to them|work=ABC News|access-date=2025-06-16|date=2025-06-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.06.2025-asv-valdiba-iesaista-nacionalo-gvardi-losandzelosas-nemieru-apspiesana.a602369/|title=ASV valdība iesaista Nacionālo gvardi Losandželosas nemieru apspiešanā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-16|language=lv}}</ref> * [[13. jūnijs]] — [[Izraēlas—Irānas karš]]: [[Izraēla]] veica vairākus triecienus pa [[Irāna]]s kodolreaktoriem un militārajiem objektiem, nogalinot vairākas augsta ranga Irānas militārpersonas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/c93ydeqyq71t |title=Israel targets Iran's nuclear sites, killing military commanders and scientists in major attack |date=13 June 2025 |website=BBC News |publisher=BBC |accessdate=13 June 2025}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Fassihi |first=Farnaz |last2=Nauman |first2=Qasim |last3=Boxerman |first3=Aaron |last4=Kingsley |first4=Patrick |last5=Bergman |first5=Ronen |date=2025-06-13 |title=Israel Strikes Iran's Nuclear Program, Killing Top Military Officials: Live Updates |url=https://www.nytimes.com/live/2025/06/12/world/israel-iran-us-nuclear |access-date=2025-06-13 |work=The New York Times |language=en |issn=0362-4331}}</ref> * [[14. jūnijs]] — [[14. jūlijs]] — ASV notiek [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss]]. * [[16. jūnijs|16]]. — [[17. jūnijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Kananaskisa|Kananaskisā]] notika [[G7 valstis|G7 valstu]] samits.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/lv/meetings/international-summit/2025/06/16-17/|title=G7 samits, Kananaskisa – Alberta, Kanāda|website=Consilium|access-date=2025-06-30|date=2025|language=lv}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Jūlijs === * [[1. jūlijs]]: ** par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļūs [[Dānija]], nomainot [[Polija|Poliju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesīs [[eiro]] un kļūs par 21. eirozonas dalībvalsti.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.euractiv.com/section/economy-jobs/news/bulgaria-gives-up-its-goal-to-join-eurozone-in-2024/|title=Bulgaria gives up its goal to join eurozone in 2024|date=2023-02-17|access-date=2023-03-04|work=Euractiv}}</ref> === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Luksemburgas valdnieku uzskaitījums|Luksemburgas]] [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] atkāpsies no troņa, nododot to savam dēlam [[Kroņprincis Gijoms|princim Gijomam]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2024-12-24 |title=Grand Duke Henri confirms date of retirement |url=https://www.luxtimes.lu/luxembourg/grand-duke-henri-confirms-date-of-retirement/31197975.html |access-date=2024-12-29 |website=[[Luxembourg Times]] |language=en |archive-date=December 29, 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241229175844/https://www.luxtimes.lu/luxembourg/grand-duke-henri-confirms-date-of-retirement/31197975.html }}</ref> * [[14. oktobris]] — ''[[Microsoft]]'' noteicis savas operētājsistēmas ''[[Windows 10]]'' atbalsta beigu datums.<ref name="win10homeprolife">{{tīmekļa atsauce |title=Windows 10 Home and Pro Lifecycle |url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/products/windows-10-home-and-pro |access-date=2021-06-27 |website=docs.microsoft.com}}</ref><ref name="win10enteredusaclife">{{tīmekļa atsauce |title=Windows 10 Enterprise and Education Lifecycle |url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/products/windows-10-enterprise-and-education |access-date=2021-06-27 |website=docs.microsoft.com}}</ref> Lietotājiem būs vai nu jāinstalē ''[[Windows 11]]'', vai jāizmanto alternatīva ''Microsoft'' operētājsistēma. * [[20. oktobris]] — notiks [[Kanādas 45. federālās vēlēšanas]]. === Nezināms datums === * Oktobris — novembris — [[Francija|Francijā]] notiks 2025. gada regbija līgas vīriešu Pasaules kauss. * ''[[Artemis 2]]'', pirmā apkalpes misija ārpus zemās Zemes orbītas kopš 1972. gada un otrā programmas ''Artemis'' misija, kuru plānots uzsākt ne agrāk kā 2025. gada septembrī. * Japānā notiks vispārējās vēlēšanas. * [[Norvēģija]] plāno līdz šim gadam aizliegt visu jauno automašīnu ar dīzeļa un benzīna dzinējiem tirdzniecību.<ref>{{ziņu atsauce|last=Coren|first=Michael J.|date=2018-08-07|title=Nine countries say they'll ban internal combustion engines. So far, it's just words.|work=Quartz|url=https://qz.com/1341155/nine-countries-say-they-will-ban-internal-combustion-engines-none-have-a-law-to-do-so/|access-date=2019-06-06}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|date=2019-11-29|title=Norway is electric|url=https://www.regjeringen.no/en/topics/transport-and-communications/veg/faktaartikler-vei-og-ts/norway-is-electric/id2677481/|access-date=2020-08-09|website=Government.no|publisher=Government of Norway|language=en}}</ref> * ''[[Rockstar Games]]'' izdos ''[[Grand Theft Auto VI]]'', nākamo ''Grand Theft Auto'' sērijas spēli. * 2025. gadā plānoja sākt darbināt termonukleāro [[plazma]]s reaktoru (''International Thermonuclear Experimental Reactor'', ITER), tomēr to atlika līdz 2033. gadam.<ref>[https://www.theregister.com/2024/07/04/iter_new_baseline_project_delays/ ITER delays first plasma for world's biggest fusion power rig by a decade] theregister.com, 4 Jul 2024</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Deivids Lodžs]] (''David Lodge''), angļu rakstnieks un literatūrkritiķis (dzimis 1935. gadā) * [[2. janvāris]]: ** [[Āgneša Keleti]] (''Ágnes Keleti''), ungāru sporta vingrotāja (dzimusi 1921. gadā) ** [[Ralfs Manns]] (''Ralph Mann''), ASV vieglatlēts (dzimis 1949. gadā) ** [[Ferdi Taifurs]] (''Ferdi Tayfur''), Turcijas dziedātājs un aktieris (dzimis 1945. gadā) ** [[Jans Zahara]] (''Ján Zachara''), Slovākijas bokseris (dzimis 1928. gadā) * [[5. janvāris]]: ** [[Kosts Simitis]] (''Κώστας Σημίτης''), Grieķijas politiķis (dzimis 1936. gadā) ** [[Roberts Hībners]] (''Robert Hübner''), Vācijas šahists (dzimis 1948. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Žans Marī Lepens]] (''Jean-Marie Le Pen''), Francijas politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[10. janvāris]] — [[Telma Hopkinsa]] (''Thelma Hopkins''), Ziemeļīrijas vieglatlēte (dzimusi 1936. gadā) * [[13. janvāris]]: ** [[Bernds Kulmans]] (''Bernd Cullmann''), Rietumvācijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Olivjero Toskani]] (''Oliviero Toscani''), itāļu fotogrāfs (dzimis 1942. gadā) * [[14. janvāris]] — [[Žano Švarcs]] (''Jeannot Szwarc''), franču kinorežisors (dzimis 1937. gadā) * [[16. janvāris]]: ** [[Žaks Gitē]] (''Jack Guittet''), Francijas paukotājs (dzimis 1930. gadā) ** [[Deivids Linčs]] (''David Lynch''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2025/jan/16/david-lynch-twin-peaks-and-muholland-drive-director-dies-aged-78|title=David Lynch, Twin Peaks and Muholland Drive director, dies aged 78|work=The Guardian|access-date=2025-01-16|date=2025-01-16|last=Pulver|first=Andrew|issn=0261-3077|language=en}}</ref> ** [[Džoana Plouraita]] (''Joan Plowright''), britu aktrise (dzimusi 1929. gadā) * [[17. janvāris]]: ** [[Deniss Lo]] (''Denis Law''), Skotijas futbolists (dzimis 1940. gadā) ** [[Punsalmāgijns Očirbats]] (''Punsalmaagiyn Ochirbat''), Mongolijas prezidents (dzimis 1942. gadā) * [[20. janvāris]]: ** [[Bertrāns Blijē]] (''Bertrand Blier''), franču kinorežisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Freds Ņūhauss]] (''Fred Newhouse''), ASV vieglatlēts (dzimis 1948. gadā) * [[21. janvāris]] ** [[Maurisio Funess]] (''Mauricio Funes''), Salvadoras prezidents (dzimis 1959. gadā) ** [[Gārts Hadsons]] (''Garth Hudson''), kanādiešu multiinstrumentālists (dzimis 1937. gadā) * [[25. janvāris]] — [[Gregs Bells]] (''Greg Bell''), ASV vieglatlēts (dzimis 1930. gadā) * [[29. janvāris]]: ** [[Salvans Momika]] (سلوان موميكا), Irākas anti-islāma aktīvists (dzimis 1986. gadā) ** [[Ričards Viljamsons]] (''Richard Williamson''), angļu bīskaps (dzimis 1940. gadā) * [[30. janvāris]]: ** [[Diks Batons]] (''Dick Button''), ASV daiļslidotājs (dzimis 1929. gadā) ** [[Džūliuss Čens]] (''Julius Chan''), Papua-Jaungvinejas politiķis, premjerministrs (dzimis 1939. gadā) ** [[Marianna Feitfula]] (''Marian Faithfull''), angļu dziedātāja, dziesmu autore, aktrise (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Keleti Ágnes 2021 RTG 2950 (crop).jpg|[[Āgneša Keleti]] Costas Simitis 2003.jpg|[[Kosts Simitis]] Jean-Marie Le Pen 1994 (cropped).jpg|[[Žans Marī Lepens]] David lynch.jpg|[[Deivids Linčs]] Denis Law.jpg|[[Deniss Lo]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Horsts Kēlers]] (''Horst Köhler''), Vācijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1943. gadā) * [[4. februāris]] — [[Aga Hans IV]] (شاه كريم الحسيني), islāma līderis, uzņēmējs, ismaīlītu imāms (dzimis 1936. gadā) * [[8. februāris]] — [[Sems Nujoma]] (''Sam Nujoma''), Namībijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * [[9. februāris]] — [[Toms Robinss]] (''Tom Robbins''), ASV rakstnieks (dzimis 1932. gadā) * [[11. februāris]]: ** [[Jorgs Rumbanis]] (''Γεωργιος Ρουμπανης''), Grieķijas vieglatlēts (dzimis 1929. gadā) ** [[Ivonna Šokē-Brjua]] (''Yvonne Choquet-Bruhat''), Francijas matemātiķe un fiziķe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. februāris]] — [[Ženevjēva Pāže]] (''Geneviève Page''), Francijas aktrise (dzimusi 1927. gadā) * [[15. februāris]] — [[Muhsins Hendrikss]] (''Muhsin Hendricks''), Dienvidāfrikas islāma skolotājs, imāms un aktīvists (dzimis 1967. gadā) * [[16. februāris]] — [[Kima Saerona]] (김새론), Dienvidkorejas aktrise (dzimusi 2000. gadā) * [[18. februāris]] — [[Džīns Hekmens]] (''Gene Hackman''), ASV aktieris (dzimis 1930. gadā) * [[25. februāris]] — [[Roberta Fleka]] (''Roberta Flack''), ASV mūziķe (dzimusi 1937. gadā) * [[26. februāris]] — [[Mišela Trahtenberga]] (''Michelle Trachtenberg''), ASV aktrise (dzimusi 1985. gadā) * [[27. februāris]] — [[Boriss Spaskis]] (''Борис Спасский''), PSRS un Francijas šahists (dzimis 1937. gadā) <gallery> Horst Köhler.jpg|[[Horsts Kēlers]] GeneHackmanJun2108.jpg|[[Džīns Hekmens]] Michelle Trachtenberg (43904360470).jpg|[[Mišela Trahtenberga]] Dhr. Boris Spassky, Bestanddeelnr 932-7320.jpg|[[Boriss Spaskis]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Buvaisars Saitijevs]] (''Сайт КIант Бувайса'', ''Бувайсар Сайтиев''), čečenu izcelsmes Krievijas cīkstonis un politiķis (dzimis 1975. gadā) * [[5. marts]] — [[Pamela Baha]] (''Pamela Bach''), ASV aktrise (dzimusi 1963. gadā) * [[8. marts]] — [[Atols Fugards]] (''Athol Fugard''), Dienvidāfrikas rakstnieks, aktieris un režisors (dzimis 1932. gadā) * [[13. marts]] — [[Sofija Gubaiduļina]] (''София Губайдулина''), Krievijas tatāru komponiste (dzimusi 1931. gadā) * [[14. marts]] — [[Dags Solstads]] (''Dag Solstad''), norvēģu rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[15. marts]] — [[Pēteris Biksels]] (''Peter Bichsel''), Šveices rakstnieks un žurnālists (dzimis 1935. gadā) * [[16. marts]] — [[Emīlija Dekena]] (''Émilie Dequenne''), Beļģijas aktrise (dzimusi 1981. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Edijs Džordans]] (''Eddie Jordan''), Īrijas autosporta organizators, uzņēmējs, televīzijas raidījumu vadītājs (dzimis 1948. gadā) ** [[Vitolds Fokins]] (''Вітольд Фокін''), Ukrainas politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[21. marts]]: ** [[Džordžs Formens]] (''George Foreman''), ASV bokseris (dzimis 1949. gadā) ** [[Oļegs Gordijevskis]] (''Олег Гордиевский''), PSRS Valsts drošības komitejas pulkvedis, dubultaģents un pārbēdzējs (dzimis 1938. gadā) * [[23. marts]] — [[Sālahs el Bardavils]] (صلاح البردويل), palestīniešu terorists, viens no ''[[Hamās]]'' līderiem (dzimis 1959. gadā) * [[29. marts]] — [[Ričards Čemberlens]] (''Richard Chamberlain''), ASV aktieris un dziedātājs (dzimis 1934. gadā) <gallery> Buwaisar Saytiev.jpg|[[Buvaisars Saitijevs]] Sofia Gubaidulina July1981 Sortavala ©DSmirnov.jpg|[[Sofija Gubaiduļina]] Eddie Jordan 2017 United States GP .jpg|[[Edijs Džordans]] Фокин В.П..JPG|[[Vitolds Fokins]] George Foreman 2009.jpg|[[Džordžs Formens]] </gallery> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Vels Kilmers]] (''Val Kilmer''), ASV aktieris (dzimis 1959. gadā) * [[2. aprīlis]] — [[Hamtai Sifandons]] (ຄຳໄຕ ສີພັນດອນ), Laosas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1924. gadā) * [[10. aprīlis]] — [[Leo Bēnhakers]] (''Leo Beenhakker''), Nīderlandes futbolists un treneris (dzimis 1942. gadā) * [[13. aprīlis]]: ** [[Mario Vargass Ljosa]] (''Jorge Mario Pedro Vargas Llosa''), Peru rakstnieks, politiķis, žurnālists un esejists (dzimis 1936. gadā) ** [[Džīna Mārša]] (''Jean Marsh''), Anglijas aktrise un rakstniece (dzimusi 1934. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Abdullahs Ahmads Badavi]] (''Abdullah Ahmad Badawi''), Malaizijas premjerministrs (dzimis 1939. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Nikola Pokrivačs]] (''Nikola Pokrivač''), Horvātijas futbolists (dzimis 1985. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Francisks]] (''Franciscus''), Romas pāvests (dzimis 1936. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Zurabs Cereteli]] (ზურაბ წერეთელი), gruzīnu gleznotājs, skulptors un arhitekts (dzimis 1935. gadā) * [[23. aprīlis]] — [[Fuāds el Mbeza]] (''فؤاد المبزع''), Tunisijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1933. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Virdžīnija Džufrē]] (''Virginia Giuffre''), cilvēkiesību aktīviste, seksuālās izmantošanas upuris (dzimusi 1983. gadā) * [[26. aprīlis]] — [[Žairs da Kosta]] (''Jair da Costa''), Brazīlijas futbolists (dzimis 1940. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Ina Kanbarro Lukasa]] (''Inah Canabarro Lucas''), Brazīlijas mūķene un ilgdzīvotāja, pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1906. gadā) <gallery> Val Kilmer Cannes.jpg|[[Vels Kilmers]] Leo Beenhakker 20 02 2008 (1).jpg|[[Leo Bēnhakers]] Mario Vargas Llosa (crop 2).jpg|[[Mario Vargass Ljosa]] Portrait of Pope Francis (2021) FXD.jpg|[[Francisks]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]]: ** [[Ruta Bazi]] (''Ruth Buzzi''), ASV aktrise un komiķe (dzimusi 1936. gadā) ** [[Džilla Sobule]] (''Jill Sobule''), ASV mūziķe (dzimusi 1959. gadā) * [[4. maijs]] — [[Johens Mass]] (''Jochen Mass''), Vācijas autosportists (dzimis 1946. gadā) * [[6. maijs]] — [[Džeimss Folijs]] (''James Foley''), ASV kinorežisors (dzimis 1953. gadā) * [[11. maijs]] — [[Roberts Bentons]] (''Robert Benton''), ASV scenārists un kinorežisors (dzimis 1932. gadā) * [[13. maijs]]: ** [[Hosē Muhika]] (''José Mujica''), Urugvajas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1935. gadā) ** [[Muhameds Sinvars]] (يحيى السنوار), Gazas joslas ''Hamās'' militārais līderis (dzimis 1962. gadā) * [[19. maijs]] — [[Jurijs Grigorovičs]] (''Юрий Григорович''), krievu-padomju baletdejotājs, baletmeistars horeogrāfs un pasniedzējs (dzimis 1927. gadā) * [[20. maijs]] — [[Džordžs Vents]] (''George Wendt''), amerikāņu aktieris (dzimis 1948. gadā) * [[21. maijs]] — [[Andrijs Portnovs]] (''Андрій Портнов''), Ukrainas jurists un politiķis (dzimis 1973. gadā) * [[28. maijs]] — [[Ngugi va Thiongo]] (''Ngũgĩ wa Thiong'o''), Kenijas rakstnieks (dzimis 1938. gadā) * [[31. maijs]] — [[Stenlijs Fišers]] (''Stanley Fischer''), ASV un Izraēlas ekonomists (dzimis 1943. gadā) <gallery> Ruth Buzzi 1996.jpg|[[Ruta Bazi]] Pepemujica2.jpg|[[Hosē Muhika]] Ngugi wa Thiong'o - Festivaletteratura 2012.JPG|[[Ngugi va Thiongo]] Stanley Fischer (14152693510).jpg|[[Stenlijs Fišers]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Aiše Seitmuratova]] (''Ayşe Seitmuratova''), krimas tatāru disidente, žurnāliste, vēsturniece un cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1937. gadā) * [[2. jūnijs]] — [[Pjērs Nora]] (''Pierre Nora''), Francijas vēsturnieks (dzimis 1931. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Edmunds Vaits]] (''Edmund White''), ASV rakstnieks, dramaturgs un esejists (dzimis 1940. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Marks Garno]] (''Marc Garneau''), Kanādas lidotājs, astronauts un politiķis (dzimis 1949. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Edgars Lungu]] (''Edgar Lungu''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1956. gadā) * [[9. jūnijs]]: ** [[Frederiks Forsaits]] (''Frederick Forsyth''), angļu rakstnieks un žurnālists (dzimis 1938. gadā) ** [[Slajs Stouns]] (''Sly Stone''), ASV mūziķis un ierakstu producents (dzimis 1943. gadā) * [[10. jūnijs]] ** [[Sučinda Kraprajuns]] (สุจินดา คราประยูร), Taizemes virsnieks un politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1933. gadā) ** [[Hariss Julins]] (''Harris Yulin''), ASV aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Braiens Vilsons]] (''Brian Wilson''), ASV mūziķis (dzimis 1942. gadā) * [[13. jūnijs]]: ** [[Fereiduns Abasi]] (فریدون عباسی), Irānas kodolfiziķis, politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Mohammads Bageri]] (محمد باقری), Irānas virsnieks, ģenerālis (dzimis 1960. gadā) ** [[Hoseins Salami]] (حسین سلامی), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Violeta Čamorro]] (''Violeta Chamorro''), Nikaragvas politiķe, valsts prezidente (dzimusi 1929. gadā) ** [[Melisa Hortmane]] (''Melissa Hortman''), ASV juriste un politiķe (dzimusi 1970. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Mohammads Kazemi]] (محمد کاظمی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) * [[17. jūnijs]] ** [[Alfrēds Brendels]] (''Alfred Brendel''), Austrijas pianists (dzimis 1931. gadā) ** [[Bernārs Lakombs]] (''Bernard Lacomb''), franču futbolists (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]] — [[Geilārs Sarteins]] (''Gailard Sartain''), ASV aktieris (dzimis 1943. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Lea Masari]] (''Lea Massari''), Itālijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1933. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Lalo Šifrins]] (''Lalo Schifrin''), Argentīnas un ASV pianists un komponists (dzimis 1932. gadā) <gallery> Marc Garneau STS-97.jpg|[[Marks Garno]] Brian Wilson of the Beach Boys in West Los Angeles 1990 photographed by Ithaka Darin Pappas.jpg|[[Braiens Vilsons]] </gallery> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — [[Maikls Madsens]] (''Michael Madsen''), ASV aktieris (dzimis 1957. gadā) <!-- == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg3}} {{Commons|2025}} [[Kategorija:2025. gads| ]] qp7p1hge3618xe1claqe881ixuh0ci3 4303448 4303343 2025-07-04T11:46:22Z Lasks 38532 /* Paredzētie notikumi */ 4303448 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2025}} {{Gada citi notikumi|2025}} {{Gads citos kalendāros|2025}} '''2025. gads''' ({{Rom sk gadam|2025}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Polija]], nomainot [[Ungārija|Ungāriju]]; ** [[Bulgārija]] un [[Rumānija]] pievienojās [[Šengenas zona]]i; ** [[Lihtenšteina|Lihtenšteinā]] legalizēja [[viendzimuma laulība]]s; ** [[Ukraina]] pārtrauca [[Krievija]]s dabasgāzes transportēšanu caur savu valsti pēc tam, kad beidzās piecus gadus ilgais tranzīta līgums; Ukraina kļuva par [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskās krimināltiesas]] dalībvalsti; ** [[Piedņestra|Piedņestrā]] pēc Krievijas dabasgāzes piegādes pārtraukšanas sākās enerģētiskā krīze. * [[3. janvāris]] — [[Dienvidkoreja]]s varasiestādes mēģināja arestēt bijušo prezidentu [[Sokjols Juns|Sokjolu Junu]] viņa rezidencē, bet to neļāva izdarīt prezidenta apsardze. * [[4. janvāris]] — [[Austrijas kanclers]] [[Karls Nēhammers]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-04 |title=Austrian Chancellor Nehammer says he will resign after talks on forming a new government fail |url=https://apnews.com/article/austria-politics-talks-collapse-2e4ce6802617c2ac7a6d28f4842df38e?user_email=e9f48e73570f5cab7ad06984b27d44ccc37c48900cb185b6237ae9993409c977&utm_medium=APNews_Alerts&utm_source=Sailthru_AP&utm_campaign=NewsAlert_Jan04_2025_02:01PM&utm_term=AP%20News%20Alerts |access-date=2025-01-04 |website=AP News |language=en}}</ref> * [[6. janvāris]]: ** [[Kanādas premjerministrs]] [[Žistēns Trido]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Żak |first1=Karol |title=Premier Kanady Justin Trudeau ogłosił, że ustąpi ze stanowiska |url=https://www.rmf24.pl/fakty/swiat/news-premier-kanady-justin-trudeau-oglosil-ze-ustapi-ze-stanowisk,nId,7886526#crp_state=1 |website=RMF 24 |publisher=RMF |access-date=6 January 2025 |language=pl |date=6 January 2025}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Był uwielbiany, gdy zaczynał, teraz się poddaje. Premier Kanady rezygnuje |url=https://www.tvp.info/84392674/kanada-premier-justin-trudeau-rezygnuje-zmiany-w-kanadyjskim-rzadzie |website=TVP Info |publisher=TVP |access-date=6 January 2025 |language=pl |date=6 January 2025}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=6 January 2025 |title=Justin Trudeau resigns as Canadian prime minister |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/clyjmy7vl64t |access-date=6 January 2025 |work=BBC News |language=en}}</ref> ** [[Indonēzija]] kļuva par [[BRICS]] dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Indonesia joins BRICS group of emerging economies |url=https://www.aljazeera.com/news/2025/1/7/indonesia-joins-brics-group-of-emerging-economies |access-date=2025-01-09 |website=Al Jazeera |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-06 |title=Indonesia is admitted to the BRICS bloc of developing nations |url=https://apnews.com/article/brazil-brics-indonesia-membership-c05b0c8e2ae493f9046479e62a45d8fa |access-date=2025-01-09 |website=AP News |language=en}}</ref> * [[7. janvāris]]: ** [[Tibetas autonomais reģions|Tibetas autonomo reģionā]] notika 7,1 balles stipra zemestrīce, bojā gāja vismaz 126 cilvēki, ievainoja vismaz 338 cilvēkus;<ref>{{ziņu atsauce |date=7 January 2025 |title=China earthquake: Dozens dead as tremor strikes Tibet |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c3rqg95n9n1o |access-date=7 January 2025 |work=BBC News |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2025-01-07 |title=At least 95 killed as magnitude-6.8 earthquake hits China's Tibet region |url=https://www.abc.net.au/news/2025-01-07/people-killed-as-magnitude-6-8-earthquake-hits-china/104792224 |access-date=2025-01-07 |work=ABC News |language=en}}</ref> ** [[Losandželosa]]s apkārtnē izcēlās vispostošākie meža ugunsgrēki tās vēsturē, kas turpinājās vairāk nekā nedēļu; tos izraisīja spēcīgs vējš un ilgstošs sausums; iznīcinot vairāk nekā {{sk|13000}} ēku; bojā gāja vairāk nekā 25 cilvēki, apmēram {{sk|180000}} cilvēku evakuēja. * [[11. janvāris]] — [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānas pilsoņu karā]] valdības spēki ieņēma Vadmedani pilsētu. * [[15. janvāris]]: ** arestēja atstādināto Dienvidkorejas prezidentu Junu Sogu Jolu; ** Izraēla un ''[[Hamās]]'' noslēdza vienošanos par pamieru ar mērķi izbeigt [[Izraēlas—Hamās karš|karu]], apmainīties ar Izraēlas ķīlniekiem un palestīniešu gūstekņiem, kā arī atļaut starptautiskās palīdzības ievešanu. * [[19. janvāris]] — Gazas joslā stājas spēkā pamiers. * [[20. janvāris]] — [[Donalds Tramps]] stājās [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā, nomainot [[Džo Baidens|Džo Baidenu]]. * [[22. janvāris]] — [[Taizeme|Taizemē]] legalizēja viendzimuma laulības. * [[24. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] un [[Īrija|Īriju]] skāra vētra "Ēovina",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2025-britu-salas-sasniegusi-iespejams-specigaka-vetra-pedeja-desmitgade.a584987/|title=Britu salas sasniegusi, iespējams, spēcīgākā vētra pēdējā desmitgadē|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-28|language=lv}}</ref> Īrijā [[Vējš|brāzmas]] sasniedza 50,8 m/s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/zinas/video-vetra-plosas-irija-sorit-fiksets-specigakais-vejs-valsts-vesture-brazmas-parsniegusas-50-m-s/43209|title=VIDEO: Vētra plosās Īrijā – šorīt fiksēts spēcīgākais vējš valsts vēsturē, brāzmas pārsniegušas 50 m/s|website=www.1188.lv|access-date=2025-01-28|date=2025-01-24|language=lv}}</ref> * [[26. janvāris]] — par [[Baltkrievija]]s prezidentu atkārtoti kļuva [[Aļaksandrs Lukašenka]]. * [[27. janvāris]] — strauji samazinājās globālo tehnoloģiju uzņēmumu akciju vērtība ārpus Ķīnas, reaģējot uz ''[[DeepSeek]]'' tērzēšanas robota, kas ir ''[[ChatGPT]]'' konkurents Ķīnā, iznākšanu; mikroshēmu gigants ''[[Nvidia]]'' zaudēja gandrīz 600 miljardus ASV dolāru no savas vērtības, kas ir lielākais kritums vienam uzņēmumam ASV akciju tirgus vēsturē. * [[29. janvāris]] — par [[Sīrija]]s pagaidu prezidentu kļuva [[Ahmeds aš Šarā]], kurš pēc Asada režīma krišanas ''de facto'' bija Sīrijas valsts vadītājs. === Februāris === * [[4. februāris]] — [[Zviedrija]]s pilsētā [[Erebrū]] apšaudē [[Izglītības iestāde|izglītības iestādē]] nogalināja aptuveni 11 un ievainoja 15 cilvēkus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/c206q444zx3t|title=Swedish police trying to work out motive of gunman who killed 10 at school campus - live updates|website=BBC News|access-date=2025-03-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8186176/masu-slepkaviba-zviedrija-pieaudzis-bojagajuso-skaits|title=Masu slepkavība Zviedrijā: pieaudzis bojāgājušo skaits|website=Ārvalstīs|access-date=2025-03-06|date=2025-02-05|language=lv}}</ref> * [[10. februāris]] — [[Rumānija]]s prezidents [[Klauss Johaniss]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120060744/rumanijas-prezidents-pazino-par-atkapsanos-no-amata|title=Rumānijas prezidents paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2025-02-10|date=2025-02-10|language=lv}}</ref> * [[12. februāris]] — Par [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidentu]] kļuva [[Konstantins Tasuls]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.02.2025-griekija-par-valsts-prezidentu-ievelets-lidzsinejais-parlamenta-priekssedetajs.a587572/|title=Grieķijā par valsts prezidentu ievēlēts līdzšinējais parlamenta priekšsēdētājs|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-15|date=2025-02-12|language=lv}}</ref> * [[18. februāris]] ** [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] notika vairākas stundas ilgas Krievijas un ASV [[Amatpersona|amatpersonu]] sarunas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.02.2025-asv-un-krievija-sarunas-sauda-arabija-vienojusas-atsakt-dialogu.a588303/|title=ASV un Krievija sarunās Saūda Arābijā vienojušās atsākt dialogu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-08|language=lv}}</ref> [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka [[Krievija]] un [[ASV]] ir oficiāli vienojušās atjaunot diplomātiskās attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/us-russia-agree-restore-diplomatic-missions-first-step-ukraine-war-talks-2025-02-18/|title=''US, Russia agree to restore diplomatic missions as first step in Ukraine war talks''|last=Pamuk|first=Humeyra|last2=Lewis|first2=Simon|publisher=[[Reuters]]|access-date=08.03.2025|date=18.02.2025}}</ref> ** [[Ēģipte]]s amatpersonas izziņoja par faraona [[Tutmoss III|Tutmosa II]] kapeņu atklāšanu – pēdējā no zudušajiem seno Ēģiptes 18. dinastijas valdnieku kapiem. Tas ir pirmais karalisko kapeņu atklājums Ēģiptē kopš [[Tutanhamons|Tutanhamona]] kapeņu atrašanas [[1922. gads|1922]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c5ym30v356po|title=Thutmose II: Last undiscovered tomb of Tutankhamun dynasty found|website=www.bbc.com|access-date=2025-03-08|date=2025-02-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/642344-egipte-atklatas-pirmas-faraona-kapenes-pedejo-100-gadu-laika-taja-bija-apglabats-tutmoss-ii|title=Ēģiptē atklātas pirmās faraona kapenes pēdējo 100 gadu laikā. Tajā bija apglabāts Tutmoss II|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-08|date=2025-02-20|language=lv}}</ref> * [[23. februāris]] — [[Vācija|Vācijā]] notika federālās vēlēšanas. * [[28. februāris]] — [[Baltais nams|Baltajā namā]] notika ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta [[Volodimirs Zelenskis|Volodomira Zelenska]] tikšanās. Tramps un ASV viceprezidents [[Džeimss Deivids Venss|Dž.D. Venss]] asi kritizēja Zelenski, izvirzot jautājumus par atbalstu Ukrainai, piedāvāto kara izbeigšanu, kā arī valsts nākotni kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=McArthur |first1=Tom |last2=Lukiv |first2=Jaroslav |title=Trump accuses Zelensky of 'gambling with World War Three'|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c9dejydynngo|website=BBC News|date=28 February 2025 |accessdate=28 February 2025 |language=en}}</ref> === Marts === * [[10. marts]] — par [[Baltkrievija]]s premjerministru kļuva [[Aļaksandrs Turčins]], nomainot [[Ramans Halovčenka|Ramanu Halovčenku]]. * [[19. marts]] — [[Turcija|Turcijā]] sākās protesti pēc [[Stambula]]s mēra [[Ekrems Imamolu|Ekrema Imamolu]] aresta. * [[27. marts]] — [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānas pilsoņu karš]]: [[Sudāna]]s Bruņotie spēki atguva kontroli pār visu valsts galvaspilsētu [[Hartūma|Hartūmu]]. * [[28. marts]] — [[Mjanma|Mjanmu]] satricināja 7,7 balles stipra zemestrīce. Gāja bojā vairāk nekā 3700 cilvēku. Zemestrīces grūdieni bija jūtami arī [[Taizeme|Taizemē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/647459-zemestrice-mjanma-gajusi-boja-vairak-neka-1000-cilveku|title=Zemestrīcē Mjanmā gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-29|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[13. aprīlis]] — [[Osaka|Osakā]], Japānā sākās ''[[Expo 2025]]'' izstāde.<ref>{{ziņu atsauce |date=2018-11-23 |title=Osaka Is World Expo 2025 Host |language=en |work=Japan Forward |url=http://japan-forward.com/osaka-is-world-expo-2025-host/ |access-date=2018-11-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190317040627/http://japan-forward.com/osaka-is-world-expo-2025-host/ |archive-date=March 17, 2019}}</ref> * [[28. aprīlis]]: ** [[Spānija|Spāniju]], [[Portugāle|Portugāli]], [[Andora|Andoru]] un [[Francija]]s dienvidus skāra plašs elektroenerģijas pārrāvums.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Brezar |first=Aleksandar |date=28 April 2025 |title=Breaking news. Spain, Portugal and parts of France hit by massive power outage |url=https://www.euronews.com/my-europe/2025/04/28/spain-portugal-and-parts-of-france-hit-by-massive-power-outage |access-date=2025-04-28 |website=Euronews}}</ref> ** Kanādas parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Liberālā partija (Kanāda)|Liberālā partija]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=May 3, 2007 |title=An Act to amend the Canada Elections Act |url=https://www.parl.ca/documentviewer/en/39-1/bill/C-16/third-reading/page-27?col=2 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240626012317/https://www.parl.ca/documentviewer/en/39-1/bill/C-16/third-reading/page-27?col=2 |archive-date=June 26, 2024 |access-date=June 25, 2024 |publisher=LegisINFO |format=}}</ref> === Maijs === * [[8. maijs]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] ievēlēja Robertu Prevostu, kurš pieņēma vārdu [[Leons XIV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2025-video-par-jauno-romas-katolu-baznicas-pavestu-izraudzits-amerikanis-roberts-prevosts.a598169/|title=VIDEO: Par jauno Romas katoļu baznīcas pāvestu izraudzīts amerikānis Roberts Prevosts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-08|language=lv}}</ref> * [[12. maijs]] — [[Kurdistānas Strādnieku partija]] paziņoja par savu likvidāciju, pārtraucot vairāk nekā 40 gadu ilgo bruņoto cīņu pret [[Turcija]]s valsti. * [[13. maijs|13.]] — [[17. maijs]] — [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]] notika [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja dziesma ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrijas]] mūziķis [[Johanness Pīčs|JJ]]. * [[18. maijs]]: ** Polijā notika [[2025. gada Polijas prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] pirmā kārta. ** Rumānijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja bijušais [[Bukareste]]s mērs [[Nikušors Dans]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Garguli |first=Deniz |date=2025-01-08 |title=Guvernul a decis data noilor alegeri prezidențiale din România. Vor avea loc în luna mai 2025 {{!}} SURSE • Alegeri 2024-2025 |url=https://b365.ro/guvernul-a-decis-data-noilor-alegeri-prezidentiale-din-romania-vor-avea-loc-in-luna-mai-2025-surse-553388/ |access-date=2025-01-08 |website=B365 |language=ro}}</ref> * [[24. maijs]] — notika [[Austrālijas federālās vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Leiboristu partija (Austrālija)|Leiboristu partija]]. * [[31. maijs]]: ** Par [[Andora]]s [[Andoras līdzprinču uzskaitījums|līdzprinci]] iecelts [[Džozeps Luis Serano Petinants]].<ref>[https://elperiodic.ad/societat/josep-lluis-serrano-pentinat-pren-possessio-com-a-nou-coprincep-episcopal-dandorra/ El Vaticà accepta la dimissió de Vives i Serrano pren possessió com a nou Copríncep episcopal]</ref> ** [[Minhene|Minhenē]], Vācijā, notika 2025. gada UEFA Čempionu līgas fināls. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]]: ** Polijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja konservatīvo kandidāts [[Karols Navrockis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120074735/siva-cina-par-polijas-prezidentu-ievelets-konservativas-opozicijas-kandidats-navrockis|title=Sīvā cīņā par Polijas prezidentu ievēlēts konservatīvās opozīcijas kandidāts Navrockis|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-02|language=lv}}</ref> ** [[Ukrainas drošības dienests]] īstenoja operāciju "Zirnekļu tīkls"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/51042943/arzemes/120074727/ukrainu-operacija-zirnekla-tikls-pirmie-secinajumi-un-iespejama-krievijas-atbilde|title=Ukraiņu operācija "Zirnekļa tīkls". Pirmie secinājumi un iespējamā Krievijas atbilde|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-05|language=lv}}</ref> — plašu [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] uzbrukumu Krievijas militārajām bāzēm, kura rezultātā tika iznīcinātas vairāk nekā 40 Krievijas gaisa spēku lidmašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c0r1jv0rn0ko|title=Ukraine's audacious drone attack sends critical message to Russia - and the West|website=www.bbc.com|access-date=2025-06-05|date=2025-06-01|language=en}}</ref> *[[6. jūnijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Losandželosa|Losandželosā]] sākās protesti, kad ASV federālā Imigrācijas un muitas dienesta (ICE) darbinieki īstenoja reidus, lai aizturētu imigrantus, kas nelikumīgi uzturas ASV teritorijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2025-06-09/immigration-la-ice-protests-explained/105393770|title=The LA protests weren't sparked in a vacuum — this is what built up to them|work=ABC News|access-date=2025-06-16|date=2025-06-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.06.2025-asv-valdiba-iesaista-nacionalo-gvardi-losandzelosas-nemieru-apspiesana.a602369/|title=ASV valdība iesaista Nacionālo gvardi Losandželosas nemieru apspiešanā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-16|language=lv}}</ref> * [[13. jūnijs]] — [[Izraēlas—Irānas karš]]: [[Izraēla]] veica vairākus triecienus pa [[Irāna]]s kodolreaktoriem un militārajiem objektiem, nogalinot vairākas augsta ranga Irānas militārpersonas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/c93ydeqyq71t |title=Israel targets Iran's nuclear sites, killing military commanders and scientists in major attack |date=13 June 2025 |website=BBC News |publisher=BBC |accessdate=13 June 2025}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Fassihi |first=Farnaz |last2=Nauman |first2=Qasim |last3=Boxerman |first3=Aaron |last4=Kingsley |first4=Patrick |last5=Bergman |first5=Ronen |date=2025-06-13 |title=Israel Strikes Iran's Nuclear Program, Killing Top Military Officials: Live Updates |url=https://www.nytimes.com/live/2025/06/12/world/israel-iran-us-nuclear |access-date=2025-06-13 |work=The New York Times |language=en |issn=0362-4331}}</ref> * [[14. jūnijs]] — [[14. jūlijs]] — ASV notiek [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss]]. * [[16. jūnijs|16]]. — [[17. jūnijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Kananaskisa|Kananaskisā]] notika [[G7 valstis|G7 valstu]] samits.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/lv/meetings/international-summit/2025/06/16-17/|title=G7 samits, Kananaskisa – Alberta, Kanāda|website=Consilium|access-date=2025-06-30|date=2025|language=lv}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Luksemburgas valdnieku uzskaitījums|Luksemburgas]] [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] atkāpsies no troņa, nododot to savam dēlam [[Kroņprincis Gijoms|princim Gijomam]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2024-12-24 |title=Grand Duke Henri confirms date of retirement |url=https://www.luxtimes.lu/luxembourg/grand-duke-henri-confirms-date-of-retirement/31197975.html |access-date=2024-12-29 |website=[[Luxembourg Times]] |language=en |archive-date=December 29, 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241229175844/https://www.luxtimes.lu/luxembourg/grand-duke-henri-confirms-date-of-retirement/31197975.html }}</ref> * [[14. oktobris]] — ''[[Microsoft]]'' noteicis savas operētājsistēmas ''[[Windows 10]]'' atbalsta beigu datums.<ref name="win10homeprolife">{{tīmekļa atsauce |title=Windows 10 Home and Pro Lifecycle |url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/products/windows-10-home-and-pro |access-date=2021-06-27 |website=docs.microsoft.com}}</ref><ref name="win10enteredusaclife">{{tīmekļa atsauce |title=Windows 10 Enterprise and Education Lifecycle |url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/products/windows-10-enterprise-and-education |access-date=2021-06-27 |website=docs.microsoft.com}}</ref> Lietotājiem būs vai nu jāinstalē ''[[Windows 11]]'', vai jāizmanto alternatīva ''Microsoft'' operētājsistēma. * [[20. oktobris]] — notiks [[Kanādas 45. federālās vēlēšanas]]. === Nezināms datums === * Oktobris — novembris — [[Francija|Francijā]] notiks 2025. gada regbija līgas vīriešu Pasaules kauss. * ''[[Artemis 2]]'', pirmā apkalpes misija ārpus zemās Zemes orbītas kopš 1972. gada un otrā programmas ''Artemis'' misija, kuru plānots uzsākt ne agrāk kā 2025. gada septembrī. * Japānā notiks vispārējās vēlēšanas. * [[Norvēģija]] plāno līdz šim gadam aizliegt visu jauno automašīnu ar dīzeļa un benzīna dzinējiem tirdzniecību.<ref>{{ziņu atsauce|last=Coren|first=Michael J.|date=2018-08-07|title=Nine countries say they'll ban internal combustion engines. So far, it's just words.|work=Quartz|url=https://qz.com/1341155/nine-countries-say-they-will-ban-internal-combustion-engines-none-have-a-law-to-do-so/|access-date=2019-06-06}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|date=2019-11-29|title=Norway is electric|url=https://www.regjeringen.no/en/topics/transport-and-communications/veg/faktaartikler-vei-og-ts/norway-is-electric/id2677481/|access-date=2020-08-09|website=Government.no|publisher=Government of Norway|language=en}}</ref> * ''[[Rockstar Games]]'' izdos ''[[Grand Theft Auto VI]]'', nākamo ''Grand Theft Auto'' sērijas spēli. * 2025. gadā plānoja sākt darbināt termonukleāro [[plazma]]s reaktoru (''International Thermonuclear Experimental Reactor'', ITER), tomēr to atlika līdz 2033. gadam.<ref>[https://www.theregister.com/2024/07/04/iter_new_baseline_project_delays/ ITER delays first plasma for world's biggest fusion power rig by a decade] theregister.com, 4 Jul 2024</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Deivids Lodžs]] (''David Lodge''), angļu rakstnieks un literatūrkritiķis (dzimis 1935. gadā) * [[2. janvāris]]: ** [[Āgneša Keleti]] (''Ágnes Keleti''), ungāru sporta vingrotāja (dzimusi 1921. gadā) ** [[Ralfs Manns]] (''Ralph Mann''), ASV vieglatlēts (dzimis 1949. gadā) ** [[Ferdi Taifurs]] (''Ferdi Tayfur''), Turcijas dziedātājs un aktieris (dzimis 1945. gadā) ** [[Jans Zahara]] (''Ján Zachara''), Slovākijas bokseris (dzimis 1928. gadā) * [[5. janvāris]]: ** [[Kosts Simitis]] (''Κώστας Σημίτης''), Grieķijas politiķis (dzimis 1936. gadā) ** [[Roberts Hībners]] (''Robert Hübner''), Vācijas šahists (dzimis 1948. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Žans Marī Lepens]] (''Jean-Marie Le Pen''), Francijas politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[10. janvāris]] — [[Telma Hopkinsa]] (''Thelma Hopkins''), Ziemeļīrijas vieglatlēte (dzimusi 1936. gadā) * [[13. janvāris]]: ** [[Bernds Kulmans]] (''Bernd Cullmann''), Rietumvācijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Olivjero Toskani]] (''Oliviero Toscani''), itāļu fotogrāfs (dzimis 1942. gadā) * [[14. janvāris]] — [[Žano Švarcs]] (''Jeannot Szwarc''), franču kinorežisors (dzimis 1937. gadā) * [[16. janvāris]]: ** [[Žaks Gitē]] (''Jack Guittet''), Francijas paukotājs (dzimis 1930. gadā) ** [[Deivids Linčs]] (''David Lynch''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2025/jan/16/david-lynch-twin-peaks-and-muholland-drive-director-dies-aged-78|title=David Lynch, Twin Peaks and Muholland Drive director, dies aged 78|work=The Guardian|access-date=2025-01-16|date=2025-01-16|last=Pulver|first=Andrew|issn=0261-3077|language=en}}</ref> ** [[Džoana Plouraita]] (''Joan Plowright''), britu aktrise (dzimusi 1929. gadā) * [[17. janvāris]]: ** [[Deniss Lo]] (''Denis Law''), Skotijas futbolists (dzimis 1940. gadā) ** [[Punsalmāgijns Očirbats]] (''Punsalmaagiyn Ochirbat''), Mongolijas prezidents (dzimis 1942. gadā) * [[20. janvāris]]: ** [[Bertrāns Blijē]] (''Bertrand Blier''), franču kinorežisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Freds Ņūhauss]] (''Fred Newhouse''), ASV vieglatlēts (dzimis 1948. gadā) * [[21. janvāris]] ** [[Maurisio Funess]] (''Mauricio Funes''), Salvadoras prezidents (dzimis 1959. gadā) ** [[Gārts Hadsons]] (''Garth Hudson''), kanādiešu multiinstrumentālists (dzimis 1937. gadā) * [[25. janvāris]] — [[Gregs Bells]] (''Greg Bell''), ASV vieglatlēts (dzimis 1930. gadā) * [[29. janvāris]]: ** [[Salvans Momika]] (سلوان موميكا), Irākas anti-islāma aktīvists (dzimis 1986. gadā) ** [[Ričards Viljamsons]] (''Richard Williamson''), angļu bīskaps (dzimis 1940. gadā) * [[30. janvāris]]: ** [[Diks Batons]] (''Dick Button''), ASV daiļslidotājs (dzimis 1929. gadā) ** [[Džūliuss Čens]] (''Julius Chan''), Papua-Jaungvinejas politiķis, premjerministrs (dzimis 1939. gadā) ** [[Marianna Feitfula]] (''Marian Faithfull''), angļu dziedātāja, dziesmu autore, aktrise (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Keleti Ágnes 2021 RTG 2950 (crop).jpg|[[Āgneša Keleti]] Costas Simitis 2003.jpg|[[Kosts Simitis]] Jean-Marie Le Pen 1994 (cropped).jpg|[[Žans Marī Lepens]] David lynch.jpg|[[Deivids Linčs]] Denis Law.jpg|[[Deniss Lo]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Horsts Kēlers]] (''Horst Köhler''), Vācijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1943. gadā) * [[4. februāris]] — [[Aga Hans IV]] (شاه كريم الحسيني), islāma līderis, uzņēmējs, ismaīlītu imāms (dzimis 1936. gadā) * [[8. februāris]] — [[Sems Nujoma]] (''Sam Nujoma''), Namībijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * [[9. februāris]] — [[Toms Robinss]] (''Tom Robbins''), ASV rakstnieks (dzimis 1932. gadā) * [[11. februāris]]: ** [[Jorgs Rumbanis]] (''Γεωργιος Ρουμπανης''), Grieķijas vieglatlēts (dzimis 1929. gadā) ** [[Ivonna Šokē-Brjua]] (''Yvonne Choquet-Bruhat''), Francijas matemātiķe un fiziķe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. februāris]] — [[Ženevjēva Pāže]] (''Geneviève Page''), Francijas aktrise (dzimusi 1927. gadā) * [[15. februāris]] — [[Muhsins Hendrikss]] (''Muhsin Hendricks''), Dienvidāfrikas islāma skolotājs, imāms un aktīvists (dzimis 1967. gadā) * [[16. februāris]] — [[Kima Saerona]] (김새론), Dienvidkorejas aktrise (dzimusi 2000. gadā) * [[18. februāris]] — [[Džīns Hekmens]] (''Gene Hackman''), ASV aktieris (dzimis 1930. gadā) * [[25. februāris]] — [[Roberta Fleka]] (''Roberta Flack''), ASV mūziķe (dzimusi 1937. gadā) * [[26. februāris]] — [[Mišela Trahtenberga]] (''Michelle Trachtenberg''), ASV aktrise (dzimusi 1985. gadā) * [[27. februāris]] — [[Boriss Spaskis]] (''Борис Спасский''), PSRS un Francijas šahists (dzimis 1937. gadā) <gallery> Horst Köhler.jpg|[[Horsts Kēlers]] GeneHackmanJun2108.jpg|[[Džīns Hekmens]] Michelle Trachtenberg (43904360470).jpg|[[Mišela Trahtenberga]] Dhr. Boris Spassky, Bestanddeelnr 932-7320.jpg|[[Boriss Spaskis]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Buvaisars Saitijevs]] (''Сайт КIант Бувайса'', ''Бувайсар Сайтиев''), čečenu izcelsmes Krievijas cīkstonis un politiķis (dzimis 1975. gadā) * [[5. marts]] — [[Pamela Baha]] (''Pamela Bach''), ASV aktrise (dzimusi 1963. gadā) * [[8. marts]] — [[Atols Fugards]] (''Athol Fugard''), Dienvidāfrikas rakstnieks, aktieris un režisors (dzimis 1932. gadā) * [[13. marts]] — [[Sofija Gubaiduļina]] (''София Губайдулина''), Krievijas tatāru komponiste (dzimusi 1931. gadā) * [[14. marts]] — [[Dags Solstads]] (''Dag Solstad''), norvēģu rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[15. marts]] — [[Pēteris Biksels]] (''Peter Bichsel''), Šveices rakstnieks un žurnālists (dzimis 1935. gadā) * [[16. marts]] — [[Emīlija Dekena]] (''Émilie Dequenne''), Beļģijas aktrise (dzimusi 1981. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Edijs Džordans]] (''Eddie Jordan''), Īrijas autosporta organizators, uzņēmējs, televīzijas raidījumu vadītājs (dzimis 1948. gadā) ** [[Vitolds Fokins]] (''Вітольд Фокін''), Ukrainas politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[21. marts]]: ** [[Džordžs Formens]] (''George Foreman''), ASV bokseris (dzimis 1949. gadā) ** [[Oļegs Gordijevskis]] (''Олег Гордиевский''), PSRS Valsts drošības komitejas pulkvedis, dubultaģents un pārbēdzējs (dzimis 1938. gadā) * [[23. marts]] — [[Sālahs el Bardavils]] (صلاح البردويل), palestīniešu terorists, viens no ''[[Hamās]]'' līderiem (dzimis 1959. gadā) * [[29. marts]] — [[Ričards Čemberlens]] (''Richard Chamberlain''), ASV aktieris un dziedātājs (dzimis 1934. gadā) <gallery> Buwaisar Saytiev.jpg|[[Buvaisars Saitijevs]] Sofia Gubaidulina July1981 Sortavala ©DSmirnov.jpg|[[Sofija Gubaiduļina]] Eddie Jordan 2017 United States GP .jpg|[[Edijs Džordans]] Фокин В.П..JPG|[[Vitolds Fokins]] George Foreman 2009.jpg|[[Džordžs Formens]] </gallery> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Vels Kilmers]] (''Val Kilmer''), ASV aktieris (dzimis 1959. gadā) * [[2. aprīlis]] — [[Hamtai Sifandons]] (ຄຳໄຕ ສີພັນດອນ), Laosas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1924. gadā) * [[10. aprīlis]] — [[Leo Bēnhakers]] (''Leo Beenhakker''), Nīderlandes futbolists un treneris (dzimis 1942. gadā) * [[13. aprīlis]]: ** [[Mario Vargass Ljosa]] (''Jorge Mario Pedro Vargas Llosa''), Peru rakstnieks, politiķis, žurnālists un esejists (dzimis 1936. gadā) ** [[Džīna Mārša]] (''Jean Marsh''), Anglijas aktrise un rakstniece (dzimusi 1934. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Abdullahs Ahmads Badavi]] (''Abdullah Ahmad Badawi''), Malaizijas premjerministrs (dzimis 1939. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Nikola Pokrivačs]] (''Nikola Pokrivač''), Horvātijas futbolists (dzimis 1985. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Francisks]] (''Franciscus''), Romas pāvests (dzimis 1936. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Zurabs Cereteli]] (ზურაბ წერეთელი), gruzīnu gleznotājs, skulptors un arhitekts (dzimis 1935. gadā) * [[23. aprīlis]] — [[Fuāds el Mbeza]] (''فؤاد المبزع''), Tunisijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1933. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Virdžīnija Džufrē]] (''Virginia Giuffre''), cilvēkiesību aktīviste, seksuālās izmantošanas upuris (dzimusi 1983. gadā) * [[26. aprīlis]] — [[Žairs da Kosta]] (''Jair da Costa''), Brazīlijas futbolists (dzimis 1940. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Ina Kanbarro Lukasa]] (''Inah Canabarro Lucas''), Brazīlijas mūķene un ilgdzīvotāja, pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1906. gadā) <gallery> Val Kilmer Cannes.jpg|[[Vels Kilmers]] Leo Beenhakker 20 02 2008 (1).jpg|[[Leo Bēnhakers]] Mario Vargas Llosa (crop 2).jpg|[[Mario Vargass Ljosa]] Portrait of Pope Francis (2021) FXD.jpg|[[Francisks]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]]: ** [[Ruta Bazi]] (''Ruth Buzzi''), ASV aktrise un komiķe (dzimusi 1936. gadā) ** [[Džilla Sobule]] (''Jill Sobule''), ASV mūziķe (dzimusi 1959. gadā) * [[4. maijs]] — [[Johens Mass]] (''Jochen Mass''), Vācijas autosportists (dzimis 1946. gadā) * [[6. maijs]] — [[Džeimss Folijs]] (''James Foley''), ASV kinorežisors (dzimis 1953. gadā) * [[11. maijs]] — [[Roberts Bentons]] (''Robert Benton''), ASV scenārists un kinorežisors (dzimis 1932. gadā) * [[13. maijs]]: ** [[Hosē Muhika]] (''José Mujica''), Urugvajas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1935. gadā) ** [[Muhameds Sinvars]] (يحيى السنوار), Gazas joslas ''Hamās'' militārais līderis (dzimis 1962. gadā) * [[19. maijs]] — [[Jurijs Grigorovičs]] (''Юрий Григорович''), krievu-padomju baletdejotājs, baletmeistars horeogrāfs un pasniedzējs (dzimis 1927. gadā) * [[20. maijs]] — [[Džordžs Vents]] (''George Wendt''), amerikāņu aktieris (dzimis 1948. gadā) * [[21. maijs]] — [[Andrijs Portnovs]] (''Андрій Портнов''), Ukrainas jurists un politiķis (dzimis 1973. gadā) * [[28. maijs]] — [[Ngugi va Thiongo]] (''Ngũgĩ wa Thiong'o''), Kenijas rakstnieks (dzimis 1938. gadā) * [[31. maijs]] — [[Stenlijs Fišers]] (''Stanley Fischer''), ASV un Izraēlas ekonomists (dzimis 1943. gadā) <gallery> Ruth Buzzi 1996.jpg|[[Ruta Bazi]] Pepemujica2.jpg|[[Hosē Muhika]] Ngugi wa Thiong'o - Festivaletteratura 2012.JPG|[[Ngugi va Thiongo]] Stanley Fischer (14152693510).jpg|[[Stenlijs Fišers]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Aiše Seitmuratova]] (''Ayşe Seitmuratova''), krimas tatāru disidente, žurnāliste, vēsturniece un cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1937. gadā) * [[2. jūnijs]] — [[Pjērs Nora]] (''Pierre Nora''), Francijas vēsturnieks (dzimis 1931. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Edmunds Vaits]] (''Edmund White''), ASV rakstnieks, dramaturgs un esejists (dzimis 1940. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Marks Garno]] (''Marc Garneau''), Kanādas lidotājs, astronauts un politiķis (dzimis 1949. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Edgars Lungu]] (''Edgar Lungu''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1956. gadā) * [[9. jūnijs]]: ** [[Frederiks Forsaits]] (''Frederick Forsyth''), angļu rakstnieks un žurnālists (dzimis 1938. gadā) ** [[Slajs Stouns]] (''Sly Stone''), ASV mūziķis un ierakstu producents (dzimis 1943. gadā) * [[10. jūnijs]] ** [[Sučinda Kraprajuns]] (สุจินดา คราประยูร), Taizemes virsnieks un politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1933. gadā) ** [[Hariss Julins]] (''Harris Yulin''), ASV aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Braiens Vilsons]] (''Brian Wilson''), ASV mūziķis (dzimis 1942. gadā) * [[13. jūnijs]]: ** [[Fereiduns Abasi]] (فریدون عباسی), Irānas kodolfiziķis, politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Mohammads Bageri]] (محمد باقری), Irānas virsnieks, ģenerālis (dzimis 1960. gadā) ** [[Hoseins Salami]] (حسین سلامی), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Violeta Čamorro]] (''Violeta Chamorro''), Nikaragvas politiķe, valsts prezidente (dzimusi 1929. gadā) ** [[Melisa Hortmane]] (''Melissa Hortman''), ASV juriste un politiķe (dzimusi 1970. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Mohammads Kazemi]] (محمد کاظمی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) * [[17. jūnijs]] ** [[Alfrēds Brendels]] (''Alfred Brendel''), Austrijas pianists (dzimis 1931. gadā) ** [[Bernārs Lakombs]] (''Bernard Lacomb''), franču futbolists (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]] — [[Geilārs Sarteins]] (''Gailard Sartain''), ASV aktieris (dzimis 1943. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Lea Masari]] (''Lea Massari''), Itālijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1933. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Lalo Šifrins]] (''Lalo Schifrin''), Argentīnas un ASV pianists un komponists (dzimis 1932. gadā) <gallery> Marc Garneau STS-97.jpg|[[Marks Garno]] Brian Wilson of the Beach Boys in West Los Angeles 1990 photographed by Ithaka Darin Pappas.jpg|[[Braiens Vilsons]] </gallery> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — [[Maikls Madsens]] (''Michael Madsen''), ASV aktieris (dzimis 1957. gadā) <!-- == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg3}} {{Commons|2025}} [[Kategorija:2025. gads| ]] pq4jknneifhfinj2sqnlbqiy72ejlwi 4303449 4303448 2025-07-04T11:47:03Z Lasks 38532 /* Jūnijs */ 4303449 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2025}} {{Gada citi notikumi|2025}} {{Gads citos kalendāros|2025}} '''2025. gads''' ({{Rom sk gadam|2025}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Polija]], nomainot [[Ungārija|Ungāriju]]; ** [[Bulgārija]] un [[Rumānija]] pievienojās [[Šengenas zona]]i; ** [[Lihtenšteina|Lihtenšteinā]] legalizēja [[viendzimuma laulība]]s; ** [[Ukraina]] pārtrauca [[Krievija]]s dabasgāzes transportēšanu caur savu valsti pēc tam, kad beidzās piecus gadus ilgais tranzīta līgums; Ukraina kļuva par [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskās krimināltiesas]] dalībvalsti; ** [[Piedņestra|Piedņestrā]] pēc Krievijas dabasgāzes piegādes pārtraukšanas sākās enerģētiskā krīze. * [[3. janvāris]] — [[Dienvidkoreja]]s varasiestādes mēģināja arestēt bijušo prezidentu [[Sokjols Juns|Sokjolu Junu]] viņa rezidencē, bet to neļāva izdarīt prezidenta apsardze. * [[4. janvāris]] — [[Austrijas kanclers]] [[Karls Nēhammers]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-04 |title=Austrian Chancellor Nehammer says he will resign after talks on forming a new government fail |url=https://apnews.com/article/austria-politics-talks-collapse-2e4ce6802617c2ac7a6d28f4842df38e?user_email=e9f48e73570f5cab7ad06984b27d44ccc37c48900cb185b6237ae9993409c977&utm_medium=APNews_Alerts&utm_source=Sailthru_AP&utm_campaign=NewsAlert_Jan04_2025_02:01PM&utm_term=AP%20News%20Alerts |access-date=2025-01-04 |website=AP News |language=en}}</ref> * [[6. janvāris]]: ** [[Kanādas premjerministrs]] [[Žistēns Trido]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Żak |first1=Karol |title=Premier Kanady Justin Trudeau ogłosił, że ustąpi ze stanowiska |url=https://www.rmf24.pl/fakty/swiat/news-premier-kanady-justin-trudeau-oglosil-ze-ustapi-ze-stanowisk,nId,7886526#crp_state=1 |website=RMF 24 |publisher=RMF |access-date=6 January 2025 |language=pl |date=6 January 2025}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Był uwielbiany, gdy zaczynał, teraz się poddaje. Premier Kanady rezygnuje |url=https://www.tvp.info/84392674/kanada-premier-justin-trudeau-rezygnuje-zmiany-w-kanadyjskim-rzadzie |website=TVP Info |publisher=TVP |access-date=6 January 2025 |language=pl |date=6 January 2025}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=6 January 2025 |title=Justin Trudeau resigns as Canadian prime minister |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/clyjmy7vl64t |access-date=6 January 2025 |work=BBC News |language=en}}</ref> ** [[Indonēzija]] kļuva par [[BRICS]] dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Indonesia joins BRICS group of emerging economies |url=https://www.aljazeera.com/news/2025/1/7/indonesia-joins-brics-group-of-emerging-economies |access-date=2025-01-09 |website=Al Jazeera |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-06 |title=Indonesia is admitted to the BRICS bloc of developing nations |url=https://apnews.com/article/brazil-brics-indonesia-membership-c05b0c8e2ae493f9046479e62a45d8fa |access-date=2025-01-09 |website=AP News |language=en}}</ref> * [[7. janvāris]]: ** [[Tibetas autonomais reģions|Tibetas autonomo reģionā]] notika 7,1 balles stipra zemestrīce, bojā gāja vismaz 126 cilvēki, ievainoja vismaz 338 cilvēkus;<ref>{{ziņu atsauce |date=7 January 2025 |title=China earthquake: Dozens dead as tremor strikes Tibet |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c3rqg95n9n1o |access-date=7 January 2025 |work=BBC News |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2025-01-07 |title=At least 95 killed as magnitude-6.8 earthquake hits China's Tibet region |url=https://www.abc.net.au/news/2025-01-07/people-killed-as-magnitude-6-8-earthquake-hits-china/104792224 |access-date=2025-01-07 |work=ABC News |language=en}}</ref> ** [[Losandželosa]]s apkārtnē izcēlās vispostošākie meža ugunsgrēki tās vēsturē, kas turpinājās vairāk nekā nedēļu; tos izraisīja spēcīgs vējš un ilgstošs sausums; iznīcinot vairāk nekā {{sk|13000}} ēku; bojā gāja vairāk nekā 25 cilvēki, apmēram {{sk|180000}} cilvēku evakuēja. * [[11. janvāris]] — [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānas pilsoņu karā]] valdības spēki ieņēma Vadmedani pilsētu. * [[15. janvāris]]: ** arestēja atstādināto Dienvidkorejas prezidentu Junu Sogu Jolu; ** Izraēla un ''[[Hamās]]'' noslēdza vienošanos par pamieru ar mērķi izbeigt [[Izraēlas—Hamās karš|karu]], apmainīties ar Izraēlas ķīlniekiem un palestīniešu gūstekņiem, kā arī atļaut starptautiskās palīdzības ievešanu. * [[19. janvāris]] — Gazas joslā stājas spēkā pamiers. * [[20. janvāris]] — [[Donalds Tramps]] stājās [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā, nomainot [[Džo Baidens|Džo Baidenu]]. * [[22. janvāris]] — [[Taizeme|Taizemē]] legalizēja viendzimuma laulības. * [[24. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] un [[Īrija|Īriju]] skāra vētra "Ēovina",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2025-britu-salas-sasniegusi-iespejams-specigaka-vetra-pedeja-desmitgade.a584987/|title=Britu salas sasniegusi, iespējams, spēcīgākā vētra pēdējā desmitgadē|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-28|language=lv}}</ref> Īrijā [[Vējš|brāzmas]] sasniedza 50,8 m/s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/zinas/video-vetra-plosas-irija-sorit-fiksets-specigakais-vejs-valsts-vesture-brazmas-parsniegusas-50-m-s/43209|title=VIDEO: Vētra plosās Īrijā – šorīt fiksēts spēcīgākais vējš valsts vēsturē, brāzmas pārsniegušas 50 m/s|website=www.1188.lv|access-date=2025-01-28|date=2025-01-24|language=lv}}</ref> * [[26. janvāris]] — par [[Baltkrievija]]s prezidentu atkārtoti kļuva [[Aļaksandrs Lukašenka]]. * [[27. janvāris]] — strauji samazinājās globālo tehnoloģiju uzņēmumu akciju vērtība ārpus Ķīnas, reaģējot uz ''[[DeepSeek]]'' tērzēšanas robota, kas ir ''[[ChatGPT]]'' konkurents Ķīnā, iznākšanu; mikroshēmu gigants ''[[Nvidia]]'' zaudēja gandrīz 600 miljardus ASV dolāru no savas vērtības, kas ir lielākais kritums vienam uzņēmumam ASV akciju tirgus vēsturē. * [[29. janvāris]] — par [[Sīrija]]s pagaidu prezidentu kļuva [[Ahmeds aš Šarā]], kurš pēc Asada režīma krišanas ''de facto'' bija Sīrijas valsts vadītājs. === Februāris === * [[4. februāris]] — [[Zviedrija]]s pilsētā [[Erebrū]] apšaudē [[Izglītības iestāde|izglītības iestādē]] nogalināja aptuveni 11 un ievainoja 15 cilvēkus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/c206q444zx3t|title=Swedish police trying to work out motive of gunman who killed 10 at school campus - live updates|website=BBC News|access-date=2025-03-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8186176/masu-slepkaviba-zviedrija-pieaudzis-bojagajuso-skaits|title=Masu slepkavība Zviedrijā: pieaudzis bojāgājušo skaits|website=Ārvalstīs|access-date=2025-03-06|date=2025-02-05|language=lv}}</ref> * [[10. februāris]] — [[Rumānija]]s prezidents [[Klauss Johaniss]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120060744/rumanijas-prezidents-pazino-par-atkapsanos-no-amata|title=Rumānijas prezidents paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2025-02-10|date=2025-02-10|language=lv}}</ref> * [[12. februāris]] — Par [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidentu]] kļuva [[Konstantins Tasuls]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.02.2025-griekija-par-valsts-prezidentu-ievelets-lidzsinejais-parlamenta-priekssedetajs.a587572/|title=Grieķijā par valsts prezidentu ievēlēts līdzšinējais parlamenta priekšsēdētājs|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-15|date=2025-02-12|language=lv}}</ref> * [[18. februāris]] ** [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] notika vairākas stundas ilgas Krievijas un ASV [[Amatpersona|amatpersonu]] sarunas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.02.2025-asv-un-krievija-sarunas-sauda-arabija-vienojusas-atsakt-dialogu.a588303/|title=ASV un Krievija sarunās Saūda Arābijā vienojušās atsākt dialogu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-08|language=lv}}</ref> [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka [[Krievija]] un [[ASV]] ir oficiāli vienojušās atjaunot diplomātiskās attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/us-russia-agree-restore-diplomatic-missions-first-step-ukraine-war-talks-2025-02-18/|title=''US, Russia agree to restore diplomatic missions as first step in Ukraine war talks''|last=Pamuk|first=Humeyra|last2=Lewis|first2=Simon|publisher=[[Reuters]]|access-date=08.03.2025|date=18.02.2025}}</ref> ** [[Ēģipte]]s amatpersonas izziņoja par faraona [[Tutmoss III|Tutmosa II]] kapeņu atklāšanu – pēdējā no zudušajiem seno Ēģiptes 18. dinastijas valdnieku kapiem. Tas ir pirmais karalisko kapeņu atklājums Ēģiptē kopš [[Tutanhamons|Tutanhamona]] kapeņu atrašanas [[1922. gads|1922]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c5ym30v356po|title=Thutmose II: Last undiscovered tomb of Tutankhamun dynasty found|website=www.bbc.com|access-date=2025-03-08|date=2025-02-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/642344-egipte-atklatas-pirmas-faraona-kapenes-pedejo-100-gadu-laika-taja-bija-apglabats-tutmoss-ii|title=Ēģiptē atklātas pirmās faraona kapenes pēdējo 100 gadu laikā. Tajā bija apglabāts Tutmoss II|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-08|date=2025-02-20|language=lv}}</ref> * [[23. februāris]] — [[Vācija|Vācijā]] notika federālās vēlēšanas. * [[28. februāris]] — [[Baltais nams|Baltajā namā]] notika ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta [[Volodimirs Zelenskis|Volodomira Zelenska]] tikšanās. Tramps un ASV viceprezidents [[Džeimss Deivids Venss|Dž.D. Venss]] asi kritizēja Zelenski, izvirzot jautājumus par atbalstu Ukrainai, piedāvāto kara izbeigšanu, kā arī valsts nākotni kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=McArthur |first1=Tom |last2=Lukiv |first2=Jaroslav |title=Trump accuses Zelensky of 'gambling with World War Three'|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c9dejydynngo|website=BBC News|date=28 February 2025 |accessdate=28 February 2025 |language=en}}</ref> === Marts === * [[10. marts]] — par [[Baltkrievija]]s premjerministru kļuva [[Aļaksandrs Turčins]], nomainot [[Ramans Halovčenka|Ramanu Halovčenku]]. * [[19. marts]] — [[Turcija|Turcijā]] sākās protesti pēc [[Stambula]]s mēra [[Ekrems Imamolu|Ekrema Imamolu]] aresta. * [[27. marts]] — [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānas pilsoņu karš]]: [[Sudāna]]s Bruņotie spēki atguva kontroli pār visu valsts galvaspilsētu [[Hartūma|Hartūmu]]. * [[28. marts]] — [[Mjanma|Mjanmu]] satricināja 7,7 balles stipra zemestrīce. Gāja bojā vairāk nekā 3700 cilvēku. Zemestrīces grūdieni bija jūtami arī [[Taizeme|Taizemē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/647459-zemestrice-mjanma-gajusi-boja-vairak-neka-1000-cilveku|title=Zemestrīcē Mjanmā gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-29|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[13. aprīlis]] — [[Osaka|Osakā]], Japānā sākās ''[[Expo 2025]]'' izstāde.<ref>{{ziņu atsauce |date=2018-11-23 |title=Osaka Is World Expo 2025 Host |language=en |work=Japan Forward |url=http://japan-forward.com/osaka-is-world-expo-2025-host/ |access-date=2018-11-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190317040627/http://japan-forward.com/osaka-is-world-expo-2025-host/ |archive-date=March 17, 2019}}</ref> * [[28. aprīlis]]: ** [[Spānija|Spāniju]], [[Portugāle|Portugāli]], [[Andora|Andoru]] un [[Francija]]s dienvidus skāra plašs elektroenerģijas pārrāvums.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Brezar |first=Aleksandar |date=28 April 2025 |title=Breaking news. Spain, Portugal and parts of France hit by massive power outage |url=https://www.euronews.com/my-europe/2025/04/28/spain-portugal-and-parts-of-france-hit-by-massive-power-outage |access-date=2025-04-28 |website=Euronews}}</ref> ** Kanādas parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Liberālā partija (Kanāda)|Liberālā partija]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=May 3, 2007 |title=An Act to amend the Canada Elections Act |url=https://www.parl.ca/documentviewer/en/39-1/bill/C-16/third-reading/page-27?col=2 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240626012317/https://www.parl.ca/documentviewer/en/39-1/bill/C-16/third-reading/page-27?col=2 |archive-date=June 26, 2024 |access-date=June 25, 2024 |publisher=LegisINFO |format=}}</ref> === Maijs === * [[8. maijs]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] ievēlēja Robertu Prevostu, kurš pieņēma vārdu [[Leons XIV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2025-video-par-jauno-romas-katolu-baznicas-pavestu-izraudzits-amerikanis-roberts-prevosts.a598169/|title=VIDEO: Par jauno Romas katoļu baznīcas pāvestu izraudzīts amerikānis Roberts Prevosts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-08|language=lv}}</ref> * [[12. maijs]] — [[Kurdistānas Strādnieku partija]] paziņoja par savu likvidāciju, pārtraucot vairāk nekā 40 gadu ilgo bruņoto cīņu pret [[Turcija]]s valsti. * [[13. maijs|13.]] — [[17. maijs]] — [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]] notika [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja dziesma ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrijas]] mūziķis [[Johanness Pīčs|JJ]]. * [[18. maijs]]: ** Polijā notika [[2025. gada Polijas prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] pirmā kārta. ** Rumānijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja bijušais [[Bukareste]]s mērs [[Nikušors Dans]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Garguli |first=Deniz |date=2025-01-08 |title=Guvernul a decis data noilor alegeri prezidențiale din România. Vor avea loc în luna mai 2025 {{!}} SURSE • Alegeri 2024-2025 |url=https://b365.ro/guvernul-a-decis-data-noilor-alegeri-prezidentiale-din-romania-vor-avea-loc-in-luna-mai-2025-surse-553388/ |access-date=2025-01-08 |website=B365 |language=ro}}</ref> * [[24. maijs]] — notika [[Austrālijas federālās vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Leiboristu partija (Austrālija)|Leiboristu partija]]. * [[31. maijs]]: ** Par [[Andora]]s [[Andoras līdzprinču uzskaitījums|līdzprinci]] iecelts [[Džozeps Luis Serano Petinants]].<ref>[https://elperiodic.ad/societat/josep-lluis-serrano-pentinat-pren-possessio-com-a-nou-coprincep-episcopal-dandorra/ El Vaticà accepta la dimissió de Vives i Serrano pren possessió com a nou Copríncep episcopal]</ref> ** [[Minhene|Minhenē]], Vācijā, notika 2025. gada UEFA Čempionu līgas fināls. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]]: ** Polijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja konservatīvo kandidāts [[Karols Navrockis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120074735/siva-cina-par-polijas-prezidentu-ievelets-konservativas-opozicijas-kandidats-navrockis|title=Sīvā cīņā par Polijas prezidentu ievēlēts konservatīvās opozīcijas kandidāts Navrockis|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-02|language=lv}}</ref> ** [[Ukrainas drošības dienests]] īstenoja operāciju "Zirnekļu tīkls"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/51042943/arzemes/120074727/ukrainu-operacija-zirnekla-tikls-pirmie-secinajumi-un-iespejama-krievijas-atbilde|title=Ukraiņu operācija "Zirnekļa tīkls". Pirmie secinājumi un iespējamā Krievijas atbilde|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-05|language=lv}}</ref> — plašu [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] uzbrukumu Krievijas militārajām bāzēm, kura rezultātā tika iznīcinātas vairāk nekā 40 Krievijas gaisa spēku lidmašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c0r1jv0rn0ko|title=Ukraine's audacious drone attack sends critical message to Russia - and the West|website=www.bbc.com|access-date=2025-06-05|date=2025-06-01|language=en}}</ref> *[[6. jūnijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Losandželosa|Losandželosā]] sākās protesti, kad ASV federālā Imigrācijas un muitas dienesta (ICE) darbinieki īstenoja reidus, lai aizturētu imigrantus, kas nelikumīgi uzturas ASV teritorijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2025-06-09/immigration-la-ice-protests-explained/105393770|title=The LA protests weren't sparked in a vacuum — this is what built up to them|work=ABC News|access-date=2025-06-16|date=2025-06-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.06.2025-asv-valdiba-iesaista-nacionalo-gvardi-losandzelosas-nemieru-apspiesana.a602369/|title=ASV valdība iesaista Nacionālo gvardi Losandželosas nemieru apspiešanā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-16|language=lv}}</ref> * [[13. jūnijs]] — [[Izraēlas—Irānas karš]]: [[Izraēla]] veica vairākus triecienus pa [[Irāna]]s kodolreaktoriem un militārajiem objektiem, nogalinot vairākas augsta ranga Irānas militārpersonas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/c93ydeqyq71t |title=Israel targets Iran's nuclear sites, killing military commanders and scientists in major attack |date=13 June 2025 |website=BBC News |publisher=BBC |accessdate=13 June 2025}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Fassihi |first=Farnaz |last2=Nauman |first2=Qasim |last3=Boxerman |first3=Aaron |last4=Kingsley |first4=Patrick |last5=Bergman |first5=Ronen |date=2025-06-13 |title=Israel Strikes Iran's Nuclear Program, Killing Top Military Officials: Live Updates |url=https://www.nytimes.com/live/2025/06/12/world/israel-iran-us-nuclear |access-date=2025-06-13 |work=The New York Times |language=en |issn=0362-4331}}</ref> * [[14. jūnijs]] — [[14. jūlijs]] — ASV notiek [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss]]. * [[16. jūnijs|16]]. — [[17. jūnijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Kananaskisa|Kananaskisā]] notika [[G7 valstis|G7 valstu]] samits.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/lv/meetings/international-summit/2025/06/16-17/|title=G7 samits, Kananaskisa – Alberta, Kanāda|website=Consilium|access-date=2025-06-30|date=2025|language=lv}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Dānija]], nomainot [[Polija|Poliju]]. == Paredzētie notikumi == === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Luksemburgas valdnieku uzskaitījums|Luksemburgas]] [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] atkāpsies no troņa, nododot to savam dēlam [[Kroņprincis Gijoms|princim Gijomam]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2024-12-24 |title=Grand Duke Henri confirms date of retirement |url=https://www.luxtimes.lu/luxembourg/grand-duke-henri-confirms-date-of-retirement/31197975.html |access-date=2024-12-29 |website=[[Luxembourg Times]] |language=en |archive-date=December 29, 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241229175844/https://www.luxtimes.lu/luxembourg/grand-duke-henri-confirms-date-of-retirement/31197975.html }}</ref> * [[14. oktobris]] — ''[[Microsoft]]'' noteicis savas operētājsistēmas ''[[Windows 10]]'' atbalsta beigu datums.<ref name="win10homeprolife">{{tīmekļa atsauce |title=Windows 10 Home and Pro Lifecycle |url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/products/windows-10-home-and-pro |access-date=2021-06-27 |website=docs.microsoft.com}}</ref><ref name="win10enteredusaclife">{{tīmekļa atsauce |title=Windows 10 Enterprise and Education Lifecycle |url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/products/windows-10-enterprise-and-education |access-date=2021-06-27 |website=docs.microsoft.com}}</ref> Lietotājiem būs vai nu jāinstalē ''[[Windows 11]]'', vai jāizmanto alternatīva ''Microsoft'' operētājsistēma. * [[20. oktobris]] — notiks [[Kanādas 45. federālās vēlēšanas]]. === Nezināms datums === * Oktobris — novembris — [[Francija|Francijā]] notiks 2025. gada regbija līgas vīriešu Pasaules kauss. * ''[[Artemis 2]]'', pirmā apkalpes misija ārpus zemās Zemes orbītas kopš 1972. gada un otrā programmas ''Artemis'' misija, kuru plānots uzsākt ne agrāk kā 2025. gada septembrī. * Japānā notiks vispārējās vēlēšanas. * [[Norvēģija]] plāno līdz šim gadam aizliegt visu jauno automašīnu ar dīzeļa un benzīna dzinējiem tirdzniecību.<ref>{{ziņu atsauce|last=Coren|first=Michael J.|date=2018-08-07|title=Nine countries say they'll ban internal combustion engines. So far, it's just words.|work=Quartz|url=https://qz.com/1341155/nine-countries-say-they-will-ban-internal-combustion-engines-none-have-a-law-to-do-so/|access-date=2019-06-06}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|date=2019-11-29|title=Norway is electric|url=https://www.regjeringen.no/en/topics/transport-and-communications/veg/faktaartikler-vei-og-ts/norway-is-electric/id2677481/|access-date=2020-08-09|website=Government.no|publisher=Government of Norway|language=en}}</ref> * ''[[Rockstar Games]]'' izdos ''[[Grand Theft Auto VI]]'', nākamo ''Grand Theft Auto'' sērijas spēli. * 2025. gadā plānoja sākt darbināt termonukleāro [[plazma]]s reaktoru (''International Thermonuclear Experimental Reactor'', ITER), tomēr to atlika līdz 2033. gadam.<ref>[https://www.theregister.com/2024/07/04/iter_new_baseline_project_delays/ ITER delays first plasma for world's biggest fusion power rig by a decade] theregister.com, 4 Jul 2024</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Deivids Lodžs]] (''David Lodge''), angļu rakstnieks un literatūrkritiķis (dzimis 1935. gadā) * [[2. janvāris]]: ** [[Āgneša Keleti]] (''Ágnes Keleti''), ungāru sporta vingrotāja (dzimusi 1921. gadā) ** [[Ralfs Manns]] (''Ralph Mann''), ASV vieglatlēts (dzimis 1949. gadā) ** [[Ferdi Taifurs]] (''Ferdi Tayfur''), Turcijas dziedātājs un aktieris (dzimis 1945. gadā) ** [[Jans Zahara]] (''Ján Zachara''), Slovākijas bokseris (dzimis 1928. gadā) * [[5. janvāris]]: ** [[Kosts Simitis]] (''Κώστας Σημίτης''), Grieķijas politiķis (dzimis 1936. gadā) ** [[Roberts Hībners]] (''Robert Hübner''), Vācijas šahists (dzimis 1948. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Žans Marī Lepens]] (''Jean-Marie Le Pen''), Francijas politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[10. janvāris]] — [[Telma Hopkinsa]] (''Thelma Hopkins''), Ziemeļīrijas vieglatlēte (dzimusi 1936. gadā) * [[13. janvāris]]: ** [[Bernds Kulmans]] (''Bernd Cullmann''), Rietumvācijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Olivjero Toskani]] (''Oliviero Toscani''), itāļu fotogrāfs (dzimis 1942. gadā) * [[14. janvāris]] — [[Žano Švarcs]] (''Jeannot Szwarc''), franču kinorežisors (dzimis 1937. gadā) * [[16. janvāris]]: ** [[Žaks Gitē]] (''Jack Guittet''), Francijas paukotājs (dzimis 1930. gadā) ** [[Deivids Linčs]] (''David Lynch''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2025/jan/16/david-lynch-twin-peaks-and-muholland-drive-director-dies-aged-78|title=David Lynch, Twin Peaks and Muholland Drive director, dies aged 78|work=The Guardian|access-date=2025-01-16|date=2025-01-16|last=Pulver|first=Andrew|issn=0261-3077|language=en}}</ref> ** [[Džoana Plouraita]] (''Joan Plowright''), britu aktrise (dzimusi 1929. gadā) * [[17. janvāris]]: ** [[Deniss Lo]] (''Denis Law''), Skotijas futbolists (dzimis 1940. gadā) ** [[Punsalmāgijns Očirbats]] (''Punsalmaagiyn Ochirbat''), Mongolijas prezidents (dzimis 1942. gadā) * [[20. janvāris]]: ** [[Bertrāns Blijē]] (''Bertrand Blier''), franču kinorežisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Freds Ņūhauss]] (''Fred Newhouse''), ASV vieglatlēts (dzimis 1948. gadā) * [[21. janvāris]] ** [[Maurisio Funess]] (''Mauricio Funes''), Salvadoras prezidents (dzimis 1959. gadā) ** [[Gārts Hadsons]] (''Garth Hudson''), kanādiešu multiinstrumentālists (dzimis 1937. gadā) * [[25. janvāris]] — [[Gregs Bells]] (''Greg Bell''), ASV vieglatlēts (dzimis 1930. gadā) * [[29. janvāris]]: ** [[Salvans Momika]] (سلوان موميكا), Irākas anti-islāma aktīvists (dzimis 1986. gadā) ** [[Ričards Viljamsons]] (''Richard Williamson''), angļu bīskaps (dzimis 1940. gadā) * [[30. janvāris]]: ** [[Diks Batons]] (''Dick Button''), ASV daiļslidotājs (dzimis 1929. gadā) ** [[Džūliuss Čens]] (''Julius Chan''), Papua-Jaungvinejas politiķis, premjerministrs (dzimis 1939. gadā) ** [[Marianna Feitfula]] (''Marian Faithfull''), angļu dziedātāja, dziesmu autore, aktrise (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Keleti Ágnes 2021 RTG 2950 (crop).jpg|[[Āgneša Keleti]] Costas Simitis 2003.jpg|[[Kosts Simitis]] Jean-Marie Le Pen 1994 (cropped).jpg|[[Žans Marī Lepens]] David lynch.jpg|[[Deivids Linčs]] Denis Law.jpg|[[Deniss Lo]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Horsts Kēlers]] (''Horst Köhler''), Vācijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1943. gadā) * [[4. februāris]] — [[Aga Hans IV]] (شاه كريم الحسيني), islāma līderis, uzņēmējs, ismaīlītu imāms (dzimis 1936. gadā) * [[8. februāris]] — [[Sems Nujoma]] (''Sam Nujoma''), Namībijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * [[9. februāris]] — [[Toms Robinss]] (''Tom Robbins''), ASV rakstnieks (dzimis 1932. gadā) * [[11. februāris]]: ** [[Jorgs Rumbanis]] (''Γεωργιος Ρουμπανης''), Grieķijas vieglatlēts (dzimis 1929. gadā) ** [[Ivonna Šokē-Brjua]] (''Yvonne Choquet-Bruhat''), Francijas matemātiķe un fiziķe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. februāris]] — [[Ženevjēva Pāže]] (''Geneviève Page''), Francijas aktrise (dzimusi 1927. gadā) * [[15. februāris]] — [[Muhsins Hendrikss]] (''Muhsin Hendricks''), Dienvidāfrikas islāma skolotājs, imāms un aktīvists (dzimis 1967. gadā) * [[16. februāris]] — [[Kima Saerona]] (김새론), Dienvidkorejas aktrise (dzimusi 2000. gadā) * [[18. februāris]] — [[Džīns Hekmens]] (''Gene Hackman''), ASV aktieris (dzimis 1930. gadā) * [[25. februāris]] — [[Roberta Fleka]] (''Roberta Flack''), ASV mūziķe (dzimusi 1937. gadā) * [[26. februāris]] — [[Mišela Trahtenberga]] (''Michelle Trachtenberg''), ASV aktrise (dzimusi 1985. gadā) * [[27. februāris]] — [[Boriss Spaskis]] (''Борис Спасский''), PSRS un Francijas šahists (dzimis 1937. gadā) <gallery> Horst Köhler.jpg|[[Horsts Kēlers]] GeneHackmanJun2108.jpg|[[Džīns Hekmens]] Michelle Trachtenberg (43904360470).jpg|[[Mišela Trahtenberga]] Dhr. Boris Spassky, Bestanddeelnr 932-7320.jpg|[[Boriss Spaskis]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Buvaisars Saitijevs]] (''Сайт КIант Бувайса'', ''Бувайсар Сайтиев''), čečenu izcelsmes Krievijas cīkstonis un politiķis (dzimis 1975. gadā) * [[5. marts]] — [[Pamela Baha]] (''Pamela Bach''), ASV aktrise (dzimusi 1963. gadā) * [[8. marts]] — [[Atols Fugards]] (''Athol Fugard''), Dienvidāfrikas rakstnieks, aktieris un režisors (dzimis 1932. gadā) * [[13. marts]] — [[Sofija Gubaiduļina]] (''София Губайдулина''), Krievijas tatāru komponiste (dzimusi 1931. gadā) * [[14. marts]] — [[Dags Solstads]] (''Dag Solstad''), norvēģu rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[15. marts]] — [[Pēteris Biksels]] (''Peter Bichsel''), Šveices rakstnieks un žurnālists (dzimis 1935. gadā) * [[16. marts]] — [[Emīlija Dekena]] (''Émilie Dequenne''), Beļģijas aktrise (dzimusi 1981. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Edijs Džordans]] (''Eddie Jordan''), Īrijas autosporta organizators, uzņēmējs, televīzijas raidījumu vadītājs (dzimis 1948. gadā) ** [[Vitolds Fokins]] (''Вітольд Фокін''), Ukrainas politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[21. marts]]: ** [[Džordžs Formens]] (''George Foreman''), ASV bokseris (dzimis 1949. gadā) ** [[Oļegs Gordijevskis]] (''Олег Гордиевский''), PSRS Valsts drošības komitejas pulkvedis, dubultaģents un pārbēdzējs (dzimis 1938. gadā) * [[23. marts]] — [[Sālahs el Bardavils]] (صلاح البردويل), palestīniešu terorists, viens no ''[[Hamās]]'' līderiem (dzimis 1959. gadā) * [[29. marts]] — [[Ričards Čemberlens]] (''Richard Chamberlain''), ASV aktieris un dziedātājs (dzimis 1934. gadā) <gallery> Buwaisar Saytiev.jpg|[[Buvaisars Saitijevs]] Sofia Gubaidulina July1981 Sortavala ©DSmirnov.jpg|[[Sofija Gubaiduļina]] Eddie Jordan 2017 United States GP .jpg|[[Edijs Džordans]] Фокин В.П..JPG|[[Vitolds Fokins]] George Foreman 2009.jpg|[[Džordžs Formens]] </gallery> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Vels Kilmers]] (''Val Kilmer''), ASV aktieris (dzimis 1959. gadā) * [[2. aprīlis]] — [[Hamtai Sifandons]] (ຄຳໄຕ ສີພັນດອນ), Laosas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1924. gadā) * [[10. aprīlis]] — [[Leo Bēnhakers]] (''Leo Beenhakker''), Nīderlandes futbolists un treneris (dzimis 1942. gadā) * [[13. aprīlis]]: ** [[Mario Vargass Ljosa]] (''Jorge Mario Pedro Vargas Llosa''), Peru rakstnieks, politiķis, žurnālists un esejists (dzimis 1936. gadā) ** [[Džīna Mārša]] (''Jean Marsh''), Anglijas aktrise un rakstniece (dzimusi 1934. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Abdullahs Ahmads Badavi]] (''Abdullah Ahmad Badawi''), Malaizijas premjerministrs (dzimis 1939. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Nikola Pokrivačs]] (''Nikola Pokrivač''), Horvātijas futbolists (dzimis 1985. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Francisks]] (''Franciscus''), Romas pāvests (dzimis 1936. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Zurabs Cereteli]] (ზურაბ წერეთელი), gruzīnu gleznotājs, skulptors un arhitekts (dzimis 1935. gadā) * [[23. aprīlis]] — [[Fuāds el Mbeza]] (''فؤاد المبزع''), Tunisijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1933. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Virdžīnija Džufrē]] (''Virginia Giuffre''), cilvēkiesību aktīviste, seksuālās izmantošanas upuris (dzimusi 1983. gadā) * [[26. aprīlis]] — [[Žairs da Kosta]] (''Jair da Costa''), Brazīlijas futbolists (dzimis 1940. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Ina Kanbarro Lukasa]] (''Inah Canabarro Lucas''), Brazīlijas mūķene un ilgdzīvotāja, pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1906. gadā) <gallery> Val Kilmer Cannes.jpg|[[Vels Kilmers]] Leo Beenhakker 20 02 2008 (1).jpg|[[Leo Bēnhakers]] Mario Vargas Llosa (crop 2).jpg|[[Mario Vargass Ljosa]] Portrait of Pope Francis (2021) FXD.jpg|[[Francisks]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]]: ** [[Ruta Bazi]] (''Ruth Buzzi''), ASV aktrise un komiķe (dzimusi 1936. gadā) ** [[Džilla Sobule]] (''Jill Sobule''), ASV mūziķe (dzimusi 1959. gadā) * [[4. maijs]] — [[Johens Mass]] (''Jochen Mass''), Vācijas autosportists (dzimis 1946. gadā) * [[6. maijs]] — [[Džeimss Folijs]] (''James Foley''), ASV kinorežisors (dzimis 1953. gadā) * [[11. maijs]] — [[Roberts Bentons]] (''Robert Benton''), ASV scenārists un kinorežisors (dzimis 1932. gadā) * [[13. maijs]]: ** [[Hosē Muhika]] (''José Mujica''), Urugvajas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1935. gadā) ** [[Muhameds Sinvars]] (يحيى السنوار), Gazas joslas ''Hamās'' militārais līderis (dzimis 1962. gadā) * [[19. maijs]] — [[Jurijs Grigorovičs]] (''Юрий Григорович''), krievu-padomju baletdejotājs, baletmeistars horeogrāfs un pasniedzējs (dzimis 1927. gadā) * [[20. maijs]] — [[Džordžs Vents]] (''George Wendt''), amerikāņu aktieris (dzimis 1948. gadā) * [[21. maijs]] — [[Andrijs Portnovs]] (''Андрій Портнов''), Ukrainas jurists un politiķis (dzimis 1973. gadā) * [[28. maijs]] — [[Ngugi va Thiongo]] (''Ngũgĩ wa Thiong'o''), Kenijas rakstnieks (dzimis 1938. gadā) * [[31. maijs]] — [[Stenlijs Fišers]] (''Stanley Fischer''), ASV un Izraēlas ekonomists (dzimis 1943. gadā) <gallery> Ruth Buzzi 1996.jpg|[[Ruta Bazi]] Pepemujica2.jpg|[[Hosē Muhika]] Ngugi wa Thiong'o - Festivaletteratura 2012.JPG|[[Ngugi va Thiongo]] Stanley Fischer (14152693510).jpg|[[Stenlijs Fišers]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Aiše Seitmuratova]] (''Ayşe Seitmuratova''), krimas tatāru disidente, žurnāliste, vēsturniece un cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1937. gadā) * [[2. jūnijs]] — [[Pjērs Nora]] (''Pierre Nora''), Francijas vēsturnieks (dzimis 1931. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Edmunds Vaits]] (''Edmund White''), ASV rakstnieks, dramaturgs un esejists (dzimis 1940. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Marks Garno]] (''Marc Garneau''), Kanādas lidotājs, astronauts un politiķis (dzimis 1949. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Edgars Lungu]] (''Edgar Lungu''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1956. gadā) * [[9. jūnijs]]: ** [[Frederiks Forsaits]] (''Frederick Forsyth''), angļu rakstnieks un žurnālists (dzimis 1938. gadā) ** [[Slajs Stouns]] (''Sly Stone''), ASV mūziķis un ierakstu producents (dzimis 1943. gadā) * [[10. jūnijs]] ** [[Sučinda Kraprajuns]] (สุจินดา คราประยูร), Taizemes virsnieks un politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1933. gadā) ** [[Hariss Julins]] (''Harris Yulin''), ASV aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Braiens Vilsons]] (''Brian Wilson''), ASV mūziķis (dzimis 1942. gadā) * [[13. jūnijs]]: ** [[Fereiduns Abasi]] (فریدون عباسی), Irānas kodolfiziķis, politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Mohammads Bageri]] (محمد باقری), Irānas virsnieks, ģenerālis (dzimis 1960. gadā) ** [[Hoseins Salami]] (حسین سلامی), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Violeta Čamorro]] (''Violeta Chamorro''), Nikaragvas politiķe, valsts prezidente (dzimusi 1929. gadā) ** [[Melisa Hortmane]] (''Melissa Hortman''), ASV juriste un politiķe (dzimusi 1970. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Mohammads Kazemi]] (محمد کاظمی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) * [[17. jūnijs]] ** [[Alfrēds Brendels]] (''Alfred Brendel''), Austrijas pianists (dzimis 1931. gadā) ** [[Bernārs Lakombs]] (''Bernard Lacomb''), franču futbolists (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]] — [[Geilārs Sarteins]] (''Gailard Sartain''), ASV aktieris (dzimis 1943. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Lea Masari]] (''Lea Massari''), Itālijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1933. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Lalo Šifrins]] (''Lalo Schifrin''), Argentīnas un ASV pianists un komponists (dzimis 1932. gadā) <gallery> Marc Garneau STS-97.jpg|[[Marks Garno]] Brian Wilson of the Beach Boys in West Los Angeles 1990 photographed by Ithaka Darin Pappas.jpg|[[Braiens Vilsons]] </gallery> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — [[Maikls Madsens]] (''Michael Madsen''), ASV aktieris (dzimis 1957. gadā) <!-- == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg3}} {{Commons|2025}} [[Kategorija:2025. gads| ]] taaaopzf0alusgvy6bsshq6ul6fveec 0 146631 4303450 4280571 2025-07-04T11:48:23Z Lasks 38532 /* Janvāris */ 4303450 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Gads|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) būs parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sāksies [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Paredzētie notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesīs [[eiro]] un kļūs par 21. eirozonas dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — Beigsies termiņš jaunajam START līgumam. * No 6. &ndash; 22. februārim &ndash; [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notiks [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles]] === Marts === * No 6. – 15. martam — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notiks [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles]] * No 17. – 29. martam — Viktorijā, [[Austrālija|Austrālijā]] notiks 2026. gada Sadraudzības spēles. === Maijs - Jūlijs === * Maijs – Notiks [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; vietu parasti nosaka iepriekšējā gada uzvarētājs. * No 11. jūnija līdz 19. jūlijam — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[ASV]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena. === Augusts un septembris === * 12. augusts — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * Septembris — [[Artemis 3]], pirmā apkalpes nosēšanās uz Mēness virsmas kopš 1972. gada un trešā Artemis programmas misija, kuru ir plānots uzsākt ne agrāk kā 2026. gada septembrī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Artemis III - NASA |url=https://www.nasa.gov/mission/artemis-iii/ |access-date=2024-01-17 |language=en}}</ref> * 4.–13. septembris — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * 19. septembris–4. oktobris — Aiči prefektūrā, Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris|3. oktobrī]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[Saeima]]s vēlēšanas. === Nezināms datums === * Notiks 23. [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa izcīņas finālturnīrs]]. * Plāno pabeigt [[Svētās Ģimenes baznīca]]s būvniecību, kas sākās 1882. gadā. <!-- == Svarīgi reliģiozi svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] 69c21oexk6f1ytnojefkey3i23l5pgo 10 149907 4303281 4205307 2025-07-03T15:25:37Z Kikos 3705 4303281 wikitext text/x-wiki {{Navbox | bodyclass = hlist |name = Francijas departamenti |title = [[Francijas departamenti]] |state = |list1 = * 01&nbsp;[[Ēna (Overņa-Rona-Alpi)]] * 02&nbsp;[[Ēna (Odefransa)]] * 03&nbsp;[[Aljē (departaments)|Aljē]] * 04&nbsp;[[Augšprovansas Alpi]] * 05&nbsp;[[Augšalpi]] * 06&nbsp;[[Piejūras Alpi]] * 07&nbsp;[[Ardēša]] * 08&nbsp;[[Ardēni (departaments)|Ardēni]] * 09&nbsp;[[Arjēža]] * 10&nbsp;[[Oba (departaments)|Oba]] * 11&nbsp;[[Oda (departaments)|Oda]] * 12&nbsp;[[Averona (departaments)|Averona]] * 13&nbsp;[[Bušdirona]] * 14&nbsp;[[Kalvadosa]] * 15&nbsp;[[Kantāla]] * 16&nbsp;[[Šaranta]] * 17&nbsp;[[Piejūras Šaranta]] * 18&nbsp;[[Šēra (departaments)|Šēra]] * 19&nbsp;[[Korēza]] * 2A&nbsp;[[Dienvidkorsika]] * 2B&nbsp;[[Augškorsika]] * 21&nbsp;[[Kotdora]] * 22&nbsp;[[Kotdarmora]] * 23&nbsp;[[Krēza]] * 24&nbsp;[[Dordoņa]] * 25&nbsp;[[Dū]] * 26&nbsp;[[Droma]] * 27&nbsp;[[Ēra (departaments)|Ēra]] * 28&nbsp;[[Ēra un Luāra]] * 29&nbsp;[[Finistēra]] * 30&nbsp;[[Gāra]] * 31&nbsp;[[Augšgaronna]] * 32&nbsp;[[Žēra]] * 33&nbsp;[[Žironda]] * 34&nbsp;[[Ēro]] * 35&nbsp;[[Ila un Vilēna]] * 36&nbsp;[[Endra]] * 37&nbsp;[[Endra un Luāra]] * 38&nbsp;[[Izēra]] * 39&nbsp;[[Jura (departaments)|Jura]] * 40&nbsp;[[Landa]] * 41&nbsp;[[Luāra un Šēra]] * 42&nbsp;[[Luāra (departaments)|Luāra]] * 43&nbsp;[[Augšluāra]] * 44&nbsp;[[Atlantijas Luāra]] * 45&nbsp;[[Luarē]] * 46&nbsp;[[Lo (departaments)|Lo]] * 47&nbsp;[[Lo un Garonna]] * 48&nbsp;[[Lozēra]] * 49&nbsp;[[Mēna un Luāra]] * 50&nbsp;[[Manša]] * 51&nbsp;[[Marna]] * 52&nbsp;[[Augšmarna]] * 53&nbsp;[[Majenna]] * 54&nbsp;[[Merta un Mozele]] * 55&nbsp;[[Mēza (departaments)|Mēza]] * 56&nbsp;[[Morbiāna]] * 57&nbsp;[[Mozele (departaments)|Mozele]] * 58&nbsp;[[Njevra]] * 59&nbsp;[[Nora (departaments)|Nora]] * 60&nbsp;[[Uāza]] * 61&nbsp;[[Orna]] * 62&nbsp;[[Padekalē (departaments)|Padekalē]] * 63&nbsp;[[Pijdedoma]] * 64&nbsp;[[Atlantijas Pireneji]] * 65&nbsp;[[Augšpireneji]] * 66&nbsp;[[Austrumpireneji]] * 6AE&nbsp;[[Elzasas eirokopiena|Elzasa]] * 67&nbsp;[[Lejasreina]] * 68&nbsp;[[Augšreina]] * 69&nbsp;[[Rona (departaments)|Rona]] * 69M&nbsp;[[Lionas metropole|Liona]] * 70&nbsp;[[Augšsona]] * 71&nbsp;[[Sona un Luāra]] * 72&nbsp;[[Sarta]] * 73&nbsp;[[Savoja]] * 74&nbsp;[[Augšsavoja]] * 75&nbsp;[[Parīze]] * 76&nbsp;[[Piejūras Sēna]] * 77&nbsp;[[Sēna un Marna]] * 78&nbsp;[[Ivelīna]] * 79&nbsp;[[Desevra]] * 80&nbsp;[[Somma (departaments)|Somma]] * 81&nbsp;[[Tarna (departaments)|Tarna]] * 82&nbsp;[[Tarna un Garonna]] * 83&nbsp;[[Vāra]] * 84&nbsp;[[Voklīza]] * 85&nbsp;[[Vandeja]] * 86&nbsp;[[Vjenna]] * 87&nbsp;[[Augšvjenna]] * 88&nbsp;[[Vogēzi (departaments)|Vogēzi]] * 89&nbsp;[[Jona]] * 90&nbsp;[[Belfora (departaments)|Belfora]] * 91&nbsp;[[Esona]] * 92&nbsp;[[Odesēna]] * 93&nbsp;[[Sēna-Sendenī]] * 94&nbsp;[[Valdemarna]] * 95&nbsp;[[Valduāza]] * '''Aizjūras departamenti:''' 971&nbsp;[[Gvadelupa]] * 972&nbsp;[[Martinika]] * 973&nbsp;[[Gviāna]] * 974&nbsp;[[Reinjona]] * 976&nbsp;[[Majota]] }}<noinclude> [[Kategorija:Francijas navigācijas veidnes]] </noinclude> sl2s9eggbh7opjnuoskzraap7sptizu 0 155000 4303331 4303117 2025-07-03T20:47:09Z Pirags 3757 /* Pirmās kārtas plāns Latvijā */ pap 4303331 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RBINFO.png|thumb|390px|''Rail Baltica'' kā daļa no Ziemeļjūras—Baltijas transporta koridora.]] [[Attēls:Rokai, geležinkelis.JPG|thumb|390px|Pabeigtais posms netālu no Kauņas Lietuvā (2020).]] {{nosaukums slīprakstā}} '''''Rail Baltica''''' ir [[normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] infrastruktūras projekts [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] integrēšanai Eiropas dzelzceļu tīklā. Tas ir viens no Eiropas Savienības transporta tīklu (''Trans-European Transport Networks'', TEN-T) prioritārajiem projektiem. ''Rail Baltica'' savienos [[Tallina|Tallinu]], [[Pērnava|Pērnavu]], [[Rīga|Rīgu]], [[Panevēža|Paņevežu]], [[Kauņa|Kauņu]], [[Viļņa|Viļņu]] ar [[Varšava|Varšavu]]. Latvijā dzelzceļš šķērsos [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Bauskas novads|Bauskas novadu]], kā arī Rīgas valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]] novadu ("Rīgas loks")<ref>[http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/var-izbraukt-rail-baltica-marsrutu-latvija-428486 Var «izbraukt» Rail Baltica maršrutu Latvijā] Db.lv, 2015. gada 3. martā</ref> 263 km garumā. Projektēšanas fāzi uzsāka 2016. gadā ar projektēšanas darbiem Rīgas Centrālajā Stacijā un Starptautiskajā lidostā "Rīga". Pirmos celtniecības darbus Igaunijā sāka 2020. gada pavasarī, bet Latvijā — 2020. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/igaunija-sakta-rail-baltica-buvnieciba-latvija-tas-gaidams-rudeni.a360800/ Igaunijā sākta Rail Baltica būvniecība] apmeklēts 2020. gada 19. septembrī</ref> 2024. gada jūnijā ''Rail Baltica'' vadība paziņoja, ka projekta plānotās kopējās izmaksas pieaugušas no 5,8 līdz 23,8 miljardiem eiro, tādēļ starp Lietuvas-Polijas robežu un Tallinu līdz 2030. gadam divu sliežu ceļu vietā izveidos viensliežu ātrgaitas līnijas koridoru. Tādā veidā plānotās izmaksas sarukšot līdz 15,3 miljardiem eiro, no kuriem Latvijas daļa būs 6,4 miljardi eiro. [[Rīgas Centrālā stacija|Rīgas Centrālās stacijas]] un [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|lidostas "Rīga" stacijas]] izbūvē apsvēra piesaistīt privātos investorus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.06.2024-krasa-izmaksu-pieauguma-del-rail-baltica-projektu-lidz-2030-gadam-istenos-tikai-daleji.a557498/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krasā izmaksu pieauguma dēļ «Rail Baltica» projektu līdz 2030. gadam īstenos tikai daļēji] lsm.lv 2024. gada 10. jūnijā</ref> == Pamatojums un solījumi == Projekta mērķis ir integrēt [[Baltijas valstis]] Eiropas dzelzceļu tīklā, jo Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc [[Krievija]]s standartiem būvētais 1520 mm platsliežu dzelzceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu ir 1435 mm [[normālplatuma dzelzceļš]]. Tādēļ esošais Baltijas dzelzceļa tīkls un ritošais sastāvs nav tehniski savietojams ar [[Polija]]s un [[Vācija]]s dzelzceļa tīklu un neiekļaujas vienotā Eiropas transporta tīklā. Kaut arī sākotnēji uzskatīja, ka šo mērķu sasniegšanai pietiktu nomainīt patlaban esošās Krievijas standarta sliedes pret Eiropas platuma sliedēm esošajā dzelzceļa trasē maršrutā Tallina-Tartu-Rīga-Jelgava-Kauņa-Polijas robeža, šāda risinājuma nodrošināšana radītu lielākas celtniecības un uzturēšanas izmaksas, ilgāku ceļošanas laiku un lēnāku satiksmi, kas to padarītu ekonomiski neizdevīgu. Jau projekta plānošanas laikā visas trīs valstis vienojās par to, ka dzelzceļa līnijai nepieciešams būt pēc iespējas taisnākai, lai nodrošinātu maksimālos ieguvumus pie zema izmaksu līmeņa. ''Rail Baltica'' ticis dēvēts gan par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā (līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] Rīgu ar Berlīni jau savienoja 1435 mm platas sliedes), gan arī par "otro [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]]". Balstoties uz izmaksu-ieguvumu analīzi (2017), projektētāji lēsa, ka ''Rail Baltica'' būvniecība spēs sniegt 7,1 miljardu eiro ietaupījumus klimata izmaiņu rezultātā un trokšņu samazinājumu, kā arī nozīmīgu transporta plūsmas novirzīšanu uz dzelzceļiem (30—40%). Plānoja, ka būvniecības posmā tiks radītas 13 000 darba vietas, ietaupīti 5,3 miljoni stundu, līdz ar to 5,3 miljardi eiro ietaupīti pasažieru un kravas pārvadājumos, kā arī izglābtas 400 cilvēku dzīvības 29 gadu laikā. Vērtēja, ka IKP multiplikatora efekts sniegs papildus 2 miljardus euro.<ref name="ReferenceA"/> === Raksturojums === ''Rail Baltica'' ir paredzēta kā elektrificēta 1435 mm [[Normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] līnija, kuras maksimālais būvprojektētais ātrums pasažieru pārvadājumiem būs 249 km/h un kravas pārvadājumiem 120 km/h. ''Rail Baltica'' dzelzceļa trases Latvijas daļā plānoja būvēt tiltus pār [[Daugava|Daugavu]], [[Gauja|Gauju]] un citām upēm, divlīmeņu šķērsojumus ar autoceļiem, Rīgas ielām un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, viaduktus pār ielejām, gravām un citām pazeminātām teritorijām, dzīvnieku pārejas (zaļos tuneļus un tiltus) un citus šķērsojumus gājējiem, lauksaimniecības tehnikai, kā arī elektroapgādes apakšstacijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica |title=Skaidrojam visbiežāk lietotos dzelzceļa projekta Rail Baltica terminus |access-date={{dat|2018|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200208194534/http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica }}</ref> Kopumā Latvijā paredzētas divas starptautiskās pasažieru stacijas ([[Rīgas centrālā dzelzceļa stacija|Rīgas Centrālā stacija]] un [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]]), viena kravas vilcienu stacija, piecas apdzīšanas stacijas, divi apkalpes punkti un viens intermodālais kravu terminālis Salaspilī. Paredzēta arī trīs multimodālo termināļu — Mūgas (Igaunija), Salaspils (Latvija) un Kauņas (Lietuva) būve — veidojot sinerģiju ar jau esošo 1520 mm dzelzceļa tīkla infrastruktūru, septiņām starptautiskajām pasažieru stacijām ([[Tallina|Tallinā]], [[Pērnava|Pērnavā]], [[Rīga|Rīgā]], [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas lidostā]], Paņevežā, Kauņā un Viļņā) ar potenciālām reģionālajām stacijām un savienojumiem ar lidostām un ostām. Citi tehniskie parametri: * maksimālais kravas pārvadājumu vilcienu garums — 1050 metri; * maksimālā ass slodze — 25 tonnas; * Rail Baltica infrastruktūrā nav pieļaujami viena līmeņa krustojumi ar autoceļiem un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, izņemot vietas, kur cita veida risinājumi nav iespējami; * dzelzceļa uzturēšanas un ārkārtas gadījumu servisa pieejamība galvenajai dzelzceļa līnijai jānodrošina ik pēc diviem līdz trim kilometriem un īpašos punktos; * dzelzceļam būs balasta sliežu ceļš; * enerģētikas sistēma — 2x25kV; * ETRMSL2 satiksmes vadība.<ref name="railbaltica.org">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/apstiprinatas-rail-baltica-buvprojektesanas-vadlinijas/|title=Apstiprinātas Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijas {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}</ref> == Priekšvēsture == [[Attēls:Nord Express Interwar period.svg|thumb|300px|Ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' maršruti 1925. — 1939. gadā.]] [[Attēls:Nord-Express guļamvagons.jpg|thumb|300px|''Nord-Express'' guļamvagons pirms Otrā pasaules kara.]] 1861. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]], kas [[Daugavpils|Daugavpilī]] savienojās ar 1860. gadā izbūvēto [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils]], ko 1862. gadā caur [[Viļņa|Viļņu]] pagarināja līdz [[Varšava]]i un savienoja ar Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars [[Lentvare]]-[[Kauņa]]-[[Kēnigsberga]] to savienoja ar [[Berlīne|Berlīni]]. 1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība ''Compagnie Internationale des Wagons-Lits'' uzsāka ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Kauņa—Viļņa—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos [[Virbale]]s stacijā uz Vācijas un Krievijas Impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk nekā divas diennaktis).<ref>Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005</ref> Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc kara beigām un neilgi pirms [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbali, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz [[Parīze]]i un [[Ostende]]i, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā ''Nord-Express'' maršrutā. 1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti. 1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma [[Rīgas Vagonu rūpnīca|Rīgas rūpnīca "Fēnikss"]] uzsāka ražot guļamvagonus. Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kauņa—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h. 1949. gadā maršrutā Tallina-Rīga-Viļņa tika ieviesti Ungārijā ražoti dīzeļvilcieni, kas ceļu no Rīgas līdz Viļņai veica 8 stundās, bet līdz Kauņai brauca 6 stundas (1940. gadā Rīgas-Berlīnes ātrvilciens Kauņu sasniedza 4 stundu un 14 minūšu laikā). Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme uz Poliju un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] tika atjaunota 1970. gados, kad tika ieviesti tiešās satiksmes vagoni maršrutos Rīga—Varšava un Rīga—Berlīne. PSRS un Polijas robežstacijā Kuzņicā (tagadējā Baltkrievijas-Polijas robežstacijā) tika izveidots vagonu ratiņu maiņas punkts, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no citur Eiropā pieņemtā sliežu standartplatuma (1435 mm). No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga—Varšava, Tallina—Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas—Varšavas un Ļeņingradas—Berlīnes vilcieni.<ref name=":3">Par Rail Baltic [http://edzl.lv/lv/par-rail-baltica/fakti fakti]</ref> == Projektēšana == [[Attēls:RB infografiki Karte PDF LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' infografika ar RB maršrutu Baltijas valstīs (2017).]] [[Attēls:Rail Baltica plāksnīte.JPG|thumb|300px|Plāksnīte, kas 2015. gadā bija uzstādīta pie [[Rīgas Pasažieru stacija]]s ēkas]] [[Attēls:Rail Baltica projekta struktura.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta ieviesēju struktūra pirms Somijas ''Oy Suomen Rata'' AB iesaistīšanās 2019. gadā.]] [[Attēls:RB infografiks LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta reklāma.]] [[Attēls:RailBaltica-lv.svg|thumb|300px|''Rail Baltica'' sākotnējie varianti 2009. gadā. Vēlāk tika nolemts būvēt jaunu dzelzceļa līniju no Rīgas caur Panevēžu uz Kauņu]] Pēc ilgām diskusijām visas trīs Baltijas valstis 2011. gada martā vienojās, ka ''Rail Baltica'' būvēs pa īsāko maršrutu [[Tallina]]-[[Pērnava]]-[[Rīga]]-[[Panevēža]]-[[Kauņa]], lai nodrošinātu lielākos ieguvumus par zemākajām izmaksām. Šādu secinājumu izteica arī AECOM veiktais pētījums 2013. gadā, analizējot iespējamos maršrutus un sliežu ceļu atrašanās vietu visās trīs Baltijas valstīs. 2017. gadā visu Baltijas valstu ministrijas apstiprināja starpvaldību līgumu, kas nosaka ''Rail Baltica'' maršrutu no Tallinas caur Pērnavu, Rīgu, Panevēžu, Kauņu līdz Lietuvas/Polijas robežai ar Kauņa—Viļņa savienojumu kā daļu no kopējā projekta, un nosakot projektēšanas ātrumu 240 km/h pasažieru pārvadājumiem. 2018. gada aprīlī apstiprināja izstrādātās būvprojektēšanas vadlīnijas, kas nosaka maksimālo projektēto pasažieru vilcienu ātrumu 249 km/h, nodrošinot iespēju pārvietoties ar ātrumu līdz 234 km/h, un maksimālo kravas vilcienu kustības ātrumu — 120 km/h.<ref name="railbaltica.org"/> Kustība posmā no Tallinas līdz Helsinkiem nodrošinās, izmantojot esošos komercprāmjus. Nākotnē iespējama [[Tunelis Tallina–Helsinki|tuneļa Tallina—Helsinki]] izbūve, kas nodrošinātu dzelzceļa transportu abu pilsētu starpā. Paredzēts, ka dzelzceļš no Tallinas līdz Varšavai būs vismaz 950 km garš, taču posma garums Baltijas valstīs sasniegs 870 km. Igaunijā paredzēja būvēt divas pasažieru dzelzceļa stacijas — Tallinas Centrālo staciju un Pērnavas staciju, Latvijā — [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālo staciju]] un Starptautiskās lidostas "Rīga" staciju, bet Lietuvā — Panevēžā, Palemonas staciju Kauņā un Viļņā. Latvijā jaunā dzelzceļa līnija no Lietuvas robežas virzīsies garām [[Bauska]]i, kur paredzēta apdzīšanas stacija, Misai un [[Iecava]]i. Netālu no [[Baldone]]s atzarosies Rīgas dzelzceļa loks, bet pamattrase šķērsos [[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvi]] netālu no Salaspils, kur paredzēts uzbūvēt Salaspils intermodālo kravu termināli un apdzīšanas staciju. Pamattrase turpināsies gar [[Vangaži]]em, kur paredzēts infrastruktūras apkalpes punkts un apdzīšanas stacija, cauri [[Sējas novads|Sējas novadam]], kur atradīsies kravas vilcienu stacija, un gar [[Zvejniekciems|Zvejniekciemu]], kur būs apdzīšanas stacija. Tālāk jaunais dzelzceļš virzīsies paralēli [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] līdz [[Salacgrīva]]i, kur atradīsies apdzīšanas stacija. === Rīgas loks === Sākotnēji plānoja būvēt īpašu Rīgas dzelzceļa loku, kas no pamattrases atdalītos pie [[Baldone]]s un vestu paralēli [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļam]] līdz [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] stacijai, tālāk caur [[Imanta (Rīga)|Imantu]], [[Zasulauks|Zasulauku]], [[Torņakalns|Torņakalnu]], pāri Daugavai pa jaunu tiltu blakus [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltam]] līdz [[Rīgas Pasažieru stacija]]i. Izmantojot likvidētās [[Dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|dzelzceļa līnijas Rīga Preču—Ērgļi]] daļu, vilcieni brauktu garām pasažieru vilcienu apkalpes punktam [[Acone|Aconē]] līdz [[Upeslejas|Upeslejām]], kur savienotos ar ''Rail Baltica'' pamattrasi. 2017. gada 31. janvārī Tallinā parakstītajā triju Baltijas valstu starpvaldību līgumā par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi Rīgas dzelzceļa loks caur lidostu nebija pieminēts.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/292029-par-igaunijas-republikas-valdibas-latvijas-republikas-valdibas-un-lietuvas-republikas-valdibas-ligumu-par-irail-balticrail-balticai-dzelzcela-savienojuma-izveidi Nosaukums: Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi] pieņemts Saeimā 22.06.2017.</ref> Sakarā ar finansējuma trūkumu 2024. gada septembrī Satiksmes ministrija piedāvāja atteikties no sākotnējā Rīgas loka projekta un izveidot 1520 mm platsliežu dzelzceļa savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī modernizēt esošo savienojumu līdz plānotajai multimodālajai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-pirms-rail-baltica-ienaksanas-riga-piedava-buvet-esoso-sliezu-platuma-celu-starp-centru-un-lidostu.a567369/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pirms «Rail Baltica» ienākšanas Rīgā piedāvā būvēt esošo sliežu platuma ceļu starp centru un lidostu] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> === Reģionālās stacijas === Atkarībā no pasažieru skaita, plānoti trīs ''Rail Baltica'' reģionālo staciju varianti — pamatstacija, paplašinātā stacija vai pieturvieta tikai ar peroniem, katrā stacijā un pieturvietā būs nodrošināta autostāvvieta, e-automašīnu uzlādes stacija, kā arī velosipēdu novietnes. Sākotnēji vilcienu kustības plāns paredzēja Igaunijā 12, Lietuvā 10 un Latvijā 15 reģionālās pieturas. 2021. gada oktobrī Latvijā norisinājās sabiedrības iesaistes kampaņa, kurā aicināja iedzīvotājus, apkaimju biedrības un pašvaldības piedalīties balsojumā, lai palīdzētu rast topošo Rail Baltica staciju nosaukumus 16 reģionālajiem mobilitātes punktiem: [[Salacgrīva]], [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]], [[Vangaži]], [[Saurieši]], [[Slāvu tilts]], [[Torņakalns]], [[Zasulauks]], [[Imanta (Rīga)|Imanta]], [[Jaunmārupe]], [[Olaine]], [[Ķekava]], [[Salaspils]], [[Baldone]], [[Iecava]] un [[Bauska]] un vienai jaunai pieturvietai pie [[Stradiņa slimnīca]]s uz esošā sliežu ceļa.<ref>[https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/ka-sauksi-ta-brauksi-sak-sabiedribas-balsojumu-rail-baltica-regionalo-staciju-nosaukumu-izveidei „Kā sauksi, tā brauksi” — sāk sabiedrības balsojumu Rail Baltica reģionālo staciju nosaukumu izveidei] Satiksmes ministrija, 2021</ref> Finansējuma trūkuma dēļ 2024. gadā samazināja plānoto staciju skaitu un martā apstiprināja šādus staciju nosaukumus Latvijā: [[Salacgrīva]], [[Skultes muiža]], [[Vangaži]], [[Dārzciems]], [[Daugavkrasti (Salaspils)]], [[Baldone]], [[Lieliecava]], [[Mūsa (Bauska)]], [[Ķekava]], [[Bērzpils (Jaunolaine)]], [[Jaunmārupe]], [[Lidosta Rīga]], [[Zasulauks]], [[Saurieši]]. <ref>[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120004619/doti-nosaukumi-rail-baltica-dzelzcela-stacijam-latvija Doti nosaukumi 'Rail Baltica' dzelzceļa stacijām Latvijā]</ref> 2014. gada novembrī Mārupes<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |title=Pašvaldība neatbalsta projekta „Rail Baltica” iespējamos trasējumus Mārupes teritorijā |access-date={{dat|2014|11|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141120174742/http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |archivedate={{dat|2014|11|20||bez}} }}</ref> un Babītes novadu pašvaldības kategoriski iebilda pret piedāvātajiem ''Rail Baltica'' savienojumu variantiem ar Rīgas lidostu un ostu Krievu salā, bet Babītes novada pašvaldība atsauca savu iebildumu, uzzinot, ka savienojums netiks būvēts Babītes novadā. 2015. gada janvārī ''Rail Baltica'' plānotajam maršrutam iebilda arī Rīgas,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/temas/rail-baltica/|title=Rail Baltica|website=www.lsm.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}</ref> kā arī Ķekavas<ref>[http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta Ķekavas pašvaldība neredz ieguvumus no «Rail Baltica» projekta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150301170757/http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta |date={{dat|2015|03|01||bez}} }}, TVnet, 2015. gada 26. februāris.</ref> un Sējas<ref>[http://www.la.lv/sejas-novads-ar-rail-baltica-ii-marsrutu-rupji-parkaptas-iedzivotaju-intereses/ Sējas novads: Ar “Rail Baltica II” maršrutu rupji pārkāptas iedzīvotāju intereses], Latvijas Avīze, 2015. gada 24. februāris. </ref> novada pašvaldība, Limbažu<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/limbazu-novada-iedzivotaji-satraukti-par-rail-baltica-projektu-dazi-to-salidzina-ar-monstru.d?id=45640636 Limbažu novada iedzīvotāji satraukti par 'Rail Baltica' projektu; daži to salīdzina ar monstru]. Delfi, [[LETA]], 2015. gada 2. marts</ref> novada iedzīvotāji. === Rīgas Centrālā stacija === Sākotnēji plānoja izbūvēt divus jaunus normālplatuma (1435 mm) dzelzceļus 2,6 km garumā, 6 jaunus dzelzceļa pārvadus, dzelzceļa satiksmi organizējot pa estakādi un 1 km garu tiltu pāri Daugavai un [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazajai Daugavai]]. ''Rail Baltica'' Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētājs un būvnieks bija personu apvienība ''BESIX RERE GROUP''.<ref>[https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura info.railbaltica.org]</ref> Jaunās Rīgas Centrālās stacijas būvi plānoja pabeigt 2025.—2026. gadā, bet finansējuma kavēšanās dēļ būvniecības pabeigšanu pārbīdīja līdz 2026.—2027. gadam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.04.2023-rail-baltica-ievieseji-paslaik-finansejuma-piesaiste-netiek-lidzi-buvdarbiem.a504661/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Rail Baltica» ieviesēji: Pašlaik finansējuma piesaiste netiek līdzi būvdarbiem] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Rīgas Centrālās stacijas izbūve no 200 miljoniem eiro 2017. gadā pieauga līdz 430 miljoniem 2019. gadā, tad līdz 566 miljoniem vai pat 888 miljoni eiro 2024. gadā.<ref name="LSM16NOV">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.09.2024-apsver-iespeju-rail-baltica-buvesanu-turpinat-pa-sakotneji-nesavienotiem-posmiem.a568853/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Apsver iespēju «Rail Baltica» būvēšanu turpināt pa sākotnēji nesavienotiem posmiem] lsm.lv 2024. gada 16. septembrī</ref> 2025. gada 18. februārī Latvijas valdība nolēma pārdalīt 114 miljonus eiro no [[Eiropas Savienības Atveseļošanas fonds|Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda]] finansējuma. Centrālās stacijas dienvidu daļas celtniecību plānoja pabeigt līdz 2026. gada 31. augustam, ietverot stacijas ēkas uzgaidāmā stāva un jumta darbus, platformu apdari, kā arī piekļuves izveidi stacijas ēkai gan no stacijas laukuma puses, gan no Satiksmes ministrijas ēkas puses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgas Centrālās stacijas būvniecībai pārdala 114 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 18. februārī</ref> Aprīlī "Eiropas Dzelzceļa līnijas" informēja, ka atsākti darbi Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā un būtiskos darbus plānots pabeigt līdz 2026. gada rudenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/ Atsāk «Rail Baltica» Rīgas Centrālās stacijas būvniecību; ēku varētu izmantot 2027. gada vasarā] lsm.lv 2025. gada 16. aprīlī</ref> === Rīgas lidostas dzelzceļa stacija === Jaunbūvējamo lidostas dzelzceļa staciju plānots pilnībā integrēt esošajā [[lidosta "Rīga"|lidostas "Rīga"]] infrastruktūrā. Paredzams, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu līdz [[Rīgas centrālā dzelzceļa stacija|Rīgas centrālajai dzelzceļa stacijai]] četras reizes dienā kursēs "Rail Baltica" ātrvilciens, un ik pa 15-30 minūtēm atspoles (''shuttle'') vilciens, ļaujot astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā. Kopumā būvniecības darbi plānoti vairākās kārtās: stacijas ēkas būve trijos līmeņos un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru, stacijas ēkas fasādes izveide, estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Dzelzceļa estakādes plānotais augstums ir apmēram 10 metri, pār K. Ulmaņa gatvi būvēs 113 m garu dzelzceļa pārvadu. Līdztekus "Rail Baltica" stacijas izbūvei plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība.<ref name="lidosta"/> ''Rail Baltica'' stacijas būvniecību pie lidostas sāka 2021. gada 30. jūnijā, termināli bija plānots pabeigt 2023. gada sākumā, savukārt lidostas infrastruktūru kopumā — līdz 2025. gada beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/ Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas] lsm.lv 2021. gada 30. jūnijā</ref> Lai gan 2023. gadā termināļa ēka nebija uzcelta, tomēr būvnieku konsorcijs ([[Austrija]]s uzņēmums ''Swietelsky AG'', Latvijas ceļu būves firma SIA Binders un AS ''LNK Industries'') solīja lidostas dzelzceļa stacijas būvdarbus paveikt piecos posmos līdz 2025. gada decembrim.<ref>[https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-lidosta-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā "Rīga"]</ref> 2023. gada septembrī kļuva zināms, ka ar tobrīd pieejamo finansējumu līdz 2025. gadam varēs pabeigt darbus ap Satiksmes ministriju un Centrāltirgu, turpināt iesākto ap lidostu un izbūvēt 13 kilometrus sliežu starp Iecavu un Bausku. Lai Rīgā iesāktos darbus līdz 2027. gadam pabeigtu, pietrūka vairāk nekā 200 miljonu eiro, no tiem mazāk par pusi paredzēja Centrālās stacijas posmam, savukārt vairāk nekā simt miljoni eiro bija vajadzīgi, lai uzbūvētu 4,5 kilometrus garo sliežu ceļu no Jaunmārupes līdz Imantai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/26.09.2023-rail-baltica-darbiem-riga-pietrukst-200-miljonu-eiro-pirmie-vilcieni-latvija-varetu-sakt-kurset-agrak.a525297/ «Rail Baltica» darbiem Rīgā pietrūkst 200 miljonu eiro; pirmie vilcieni Latvijā varētu sākt kursēt agrāk] lsm.lv 2023. gada 26. septembrī</ref> "Rail Baltica" Lidostas stacijas (RIX) būvniecības izmaksas no sākotnēji nosolītajiem 237 miljoniem izauga līdz 399 miljoniem eiro 2024. gadā.<ref name="LSM16NOV"/> 2025. gada jūlijā kļuva zināms, ka ir pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas dzelzsbetona nesošās konstrukcijas, pasažieru platformas un iekšējā viadukta posma izbūve, kā arī uzbūvēti 45 sliežu ceļa viadukta balsti 1,5 km garumā. Tālākajā posmā paredzēta 2,4 km dzelzceļa uzbēruma būvniecība un 115 metru gara pārvada izbūve pār [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]]<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2025-pabeigta-rail-baltica-lidostas-stacijas-nesosas-konstrukcijas-un-pasazieru-platformas-izbuve.a605246/ Pabeigta «Rail Baltica» lidostas stacijas nesošās konstrukcijas un pasažieru platformas izbūve] lsm.lv 2025. gada 2. jūlijā</ref>. === Projekta ieviesēji === 2014. gadā nodibināja projekta centrālo koordinatoru Baltijas valstu kopuzņēmumu ''[[RB Rail]]'', kura pārziņā ir dzelzceļa līnijas projektēšana, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/|title=Centrālais koordinators|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}</ref> "RB Rail" padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trīs gadiem. Katrs akcionārs – Igaunija, Latvija, Lietuva – izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.01.2025-rail-baltica-dzelzcela-projektam-draud-noraut-stopkranu-rb-rail-valstij-prasa-9-miljonus-eiro.a585341/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Rail Baltica» dzelzceļa projektam draud «noraut stopkrānu»; «RB Rail» valstij prasa 9 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 27. janvārī</ref> Projekta nacionālie ieviesēji ir ''Rail Baltic Estonia'' OU un ''Estonian Technical Regulatory Authority'' Igaunijā, "Eiropas Dzelzceļa līnijas" SIA Latvijā, ''Rail Baltica statybe'' UAB un ''Lietuvos geležinkeliai'' JSC Lietuvā. Būvniecība, ko veic projekta ieviesēji, notiek ''RB RAIL'' AS pārraudzībā un atbilstoši vienotiem iepirkuma principiem un līgumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/|title=Implementing bodies|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}</ref> 2019. gada 1. februārī Somijas valdība pieņēma lēmumu dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ''Oy Suomen Rata'' AB, plānojot, ka tās apakšuzņēmums ''Rail Baltica company'' kļūs par ''Rail Baltica'' projekta kopuzņēmuma ''RB Rail'' AS akcionāru. Somija apņēmās sekmēt [[Ziemeļjūra]]s—Baltijas pamattīkla koridora izaugsmi arī uz ziemeļiem no Helsinkiem.<ref>[http://www.railbaltica.org/lv/somija-klus-par-rail-baltica-kopuznemuma-akcionariem/ Somija kļūs par Rail Baltica kopuzņēmuma akcionāriem] railbaltica.org, 05.02.2019</ref> 2024. gada aprīlī no amata atkāpās uzņēmuma "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, kurš amata pienākumus sāka pildīt 2019. gada 1. augustā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.04.2024-eiropas-dzelzcela-liniju-valdes-vaditajs-atkapjas-no-amata.a551963/ «Eiropas Dzelzceļa līniju» valdes vadītājs atkāpjas no amata] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> == Finansēšanas problēmas == Sākotnējā AECOM analīze 2011. gadā paredzēja projekta izmaksas 3,6 miljardu apmērā un pierādīja, ka projekts ir ilgtspējīgs un nesīs ekonomiskos ieguvumus. Pēc AECOM analīzes projektu papildināja ar pasažieru staciju Starptautiskajā lidostā "Rīga" Latvijā, Kauņa—Viļņa savienojumu Lietuvā, tramvaja līniju [[Ilemiste (stacija)|Ilemiste]]—[[Tallinas lidosta]] Igaunijā. Paredzēja, ka ''Rail Baltica'' projekts radīs arī vairākus nekvantificējamus ieguvumus, ko būs iespējams realizēt caur reģionu integrāciju, tūrisma attīstību, jaunām biznesa iespējām, ārvalstu tiešajām investīcijām, pieeju jauniem eksporta tirgiem, tehnoloģiju transfēru, inovācijām, u.c. 2017. gadā kopējās plānotās izmaksas ''Rail Baltica'' projektam bija 5,8 miljardi visās trīs Baltijas valstīs. Veiktā izmaksu-ieguvumu analīze pierādīja projekta ekonomisko ilgtspēju un sabiedrības ieguvumus, lai turpinātu projekta finansēšanu no ES un Baltijas valstu puses.<ref name="ReferenceA"/> Projektu finansē iesaistītās valstis, Eiropas Savienības TEN-T budžets, kā arī Eiropas Savienības Struktūrfondi un Kohēzijas fondi. 2018. gada sākumā Baltijas valstis un RB Rail AS saņēma CEF 2 stipendijas Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecībai, parakstot līgumu ar kopējo vērtību 765 miljoni eiro. 2018. gada 13. jūlijā tika parakstīts trešais CEF līdzfinansējuma līgums, kura kopējā vērtība sasniedza 130 miljonus eiro, no kuriem CEF ieguldījums bija 110 miljoni eiro jeb 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/parakstits-tresais-rail-baltica-globala-projekta-cef-lidzfinansejuma-ligums/|title=Parakstīts trešais Rail Baltica Globālā projekta CEF līdzfinansējuma līgums {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-07-23|language=lv-LV}}</ref> Finansiālais ieguldījums no CEF un Baltijas valstīm 2018. gada jūlijā bija aplēsts 824 miljonu eiro apjomā (Igaunija 235, Latvija 303, Lietuva 286).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/|title=Projekta finansējums|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}</ref> Sākotnēji būvdarbus bija plānots pabeigt 2026. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/|title=Rail Baltica is your future {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en-US}}</ref> taču tikai 2023. gada sākumā uzņēmuma "RB Rail" vadība pavēstīja, ka ir gatava sākt liela mēroga celtniecības darbus, solot jauno dzelzceļu pa posmiem pabeigt starp 2028. un 2030. gadu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam] lsm.lv 2023. gada 1. februārī </ref> 2023. gada novembrī kļuva zināms, ka "RB Rail" kopā ar ekspertiem veido vairākus scenārijus dzelzceļa un ar to saistīto objektu būves dalīšanai vismaz divās kārtās, lai taupītu laiku un naudu. Diskutēja par variantiem, kuros līdz 2030. gadam jāuzbūvē vienīgi līniju, kas no Igaunijas puses caur Salaspili aiziet uz Iecavu un tālāk uz Lietuvu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2023-rail-baltica-atrvilciens-var-paiet-garam-rigai.a532280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «Rail Baltica» ātrvilciens var paiet garām Rīgai] lsm.lv 2023. gada 19. novembrī</ref> 2024. gada martā Satiksmes ministrija saskaņošanai iesniedza ziņojumu par projekta pirmās fāzes finansēšanu līdz 2030. gadam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.03.2024-rail-baltica-cauri-visai-rigai-pirmaja-posma-visticamak-neies-trukst-ap-3-miljardiem-eiro.a547888/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «Rail Baltica» cauri visai Rīgai pirmajā posmā, visticamāk, neies; trūkst ap 3 miljardiem eiro] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 16. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta koordinācijas komiteja (EISI) 16. jūlijā nolēma projekta īstenošanai piešķirt papildu 346 miljonus eiro Latvijai, 370 miljonus eiro – Igaunijai un 458 miljonus eiro – Lietuvai. Šis finansējums Latvijas posmā paredzēts pamattrases būvniecībai aptuveni 27 km garumā no Misas līdz [[Latvijas-Lietuvas robeža]]i. Līdzfinansējums tiks saņemts arī dabasgāzes cauruļvada pārvietošanai posmā Vangaži–Misa, Iecavas augstsprieguma pieslēguma vietas izbūvei un Skultes būvobjektam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases ziemeļu posmam Igaunijas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.07.2024-eiropas-komisija-rail-baltica-projekta-turpinasanai-pieskir-papildu-12-miljardus-eiro.a561781/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eiropas Komisija «Rail Baltica» projekta turpināšanai piešķir papildu 1,2 miljardus eiro] lsm.lv 2024. gada 17. jūlijā</ref> 27. augustā Latvijas valdība apstiprināja 61 miljona eiro nacionālo līdzfinansējumu pamattrases būvniecībai no Lietuvas robežas līdz [[Misas stacija]]i. Parāds būvniekiem par jau padarītajiem darbiem augusta sākumā sasniedza 40 miljonus eiro. Līdz augusta beigām no valsts budžeta samaksāja 10 miljonus, bet līdz septembra beigām bija jāatrod vēl aptuveni 16 miljonus eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.08.2024-parads-rail-baltica-buvniekiem-aptuveni-16-miljoni-eiro-kas-jaatrod-lidz-septembra-beigam.a566711/ Parāds «Rail Baltica» būvniekiem – aptuveni 16 miljoni eiro, kas jāatrod līdz septembra beigām] lsm.lv 2024. gada 28. augustā</ref> === Izmeklēšana Latvijā === 2024. gada 13. decembra Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā bija minēts, ka būtiskākās kļūdas projekta plānošanas etapā pieļāva Ministru Prezidents [[Krišjānis Kariņš]], AS "RB Rail" stratēģiskais direktors [[Kaspars Briškens]] un satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]]. Kopumā komisijas gala ziņojumā ir ietverti 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un nosauktas 18 personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva kļūdas, apdraudēja projekta īstenošanu un nepieņēma pietiekami aktīvu pozīciju tā īstenošanā. Ziņojumā teikts, ka Krišjānis Kariņš pēc būtības neiedziļinājās "Rail Baltica" projekta īstenošanā, tostarp arī neizveidoja šim projektam nepieciešamo uzraudzības un institucionālās pārvaldības sistēmu. Kaspars Briškens bija atbildīgs par 2017. gada "Rail Baltica" projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kas ietvēra tās pasūtīšanu, izvērtēšanu un pieņemšanu, kas saturēja būtiskas kļūdas un neatbilda realitātei. Tālis Linkaits valdībai nesniedza objektīvu informāciju par "Rail Baltica" projekta patiesajām izmaksām, tostarp nekontrolējot projekta investīciju un ekspluatācijas izmaksas, sekmējot to, ka projekta izmaksu palielinājumu atbalstīja bez to pienācīgas izvērtēšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.12.2024-parlamentaras-izmeklesanas-komisija-butiskakas-kludas-rail-baltica-projekta-pielava-karins-briskens-un-linkaits.a580272/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Parlamentārās izmeklēšanas komisija: Būtiskākās kļūdas «Rail Baltica» projektā pieļāva Kariņš, Briškens un Linkaits] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> 2024. gada 10. decembrī [[Latvijas Republikas prokuratūra]]s Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļa uzsāka kriminālprocesu par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar projekta infrastruktūras objektu būvniecību. Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, nevis pret konkrētām amatpersonām. Saskaņā ar ģenerālprokurora lēmumu kriminālprocesu nodeva izmeklēšanai [[KNAB|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.12.2024-sak-kriminalprocesu-par-parkapumiem-rail-baltica-projekta-ieviesana.a580770/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Sāk kriminālprocesu par pārkāpumiem «Rail Baltica» projekta ieviešanā] lsm.lv 2024. gada 18. decembrī</ref> ==== Pirmās kārtas plāns Latvijā ==== 2024. gada 28. oktobrī Satiksmes ministrija publiskoja informatīvo ziņojumu par plānoto ''Rail Baltica'' projekta pirmo kārtu, līdz 2030. gadam piedāvājot uzbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai ar [[Bauska]]s, [[Salaspils]]/[[Daugavkrasti|Daugavkrastu]], [[Skulte (stacija)|Skultes muiža]]s un [[Salacgrīva]]s reģionālajām stacijām, uzbūvēt sliežu ceļu no [[Imantas stacija]]s līdz Rīgas lidostai, pabeidzot darbus Rīgas lidostas stacijā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā. Paredzēja ar privātās un publiskās partnerības finansējuma palīdzību uzbūvēt arī sliežu ceļu no [[Upeslejas|Upeslejām]] līdz Rīgas Centrālajai stacijai vai arī no Misas līdz lidostas stacijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.10.2024-riga-savienota-tikai-no-vienas-puses-un-sliedem-uz-igauniju-naudu-vel-mekle-rail-baltica-sakotnejie-scenariji.a574278/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīga savienota tikai no vienas puses, un sliedēm uz Igauniju naudu vēl meklē – «Rail Baltica» sākotnējie scenāriji] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> 6. novembrī "RB Rail" informēja, ka Latvijā projekta pirmās kārtas īstenošana 6,4 miljardu eiro vietā izmaksās 5 miljardus eiro. SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" skaidroja, ka galvenais ietaupījums rodas, nebūvējot 900 miljonus eiro vērto tiešo savienojumu starp lidostu un Misu, kā arī 400 miljonus eiro vērtās trokšņu sienas un autoceļu šķērsojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/06.11.2024-par-15-miljardiem-letak-rail-baltica-pirmaja-karta-atrod-butisku-ietaupijumu.a575463/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Par 1,5 miljardiem lētāk – «Rail Baltica» pirmajā kārtā atrod būtisku ietaupījumu] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 10. decembrī Latvijas valdība konceptuāli atbalstīja prioritāros uzdevumus:<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.12.2024-rail-baltica-projektam-noteiks-izmaksu-griestus-sapnis-par-rigas-ieklausanu-vel-nemirst.a579686/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme «Rail Baltica» projektam noteiks izmaksu griestus; sapnis par Rīgas iekļaušanu vēl nemirst] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> #izveidot normālplatuma dzelzceļa maģistrāli Lietuvas robeža–Misa–Upeslejas–Vangaži–Igaunijas robeža, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža–Misa; #pabeigt būvdarbus "Rail Baltica" pasažieru stacijā "Starptautiskā lidosta "Rīga"" un dzelzceļa stacijas "Rīgas Centrālā stacija" dienvidu daļā; #izveidot jaunu dzelzceļa savienojumu no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu un uzbūvēt staciju "Daugavkrasti" Salaspilī, nodrošinot pārsēšanās iespēju starp "Rail Baltica" un esošo 1520 mm platsliežu dzelzceļa tīklu; #izveidot kravu uzkraušanas/izkraušanas vietu abās Daugavas pusēs militārās mobilitātes vajadzībām, neuzņemoties papildu finansiālu segumu. 2025. gada 2. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) koordinācijas komiteja piešķīra papildu 153,5 miljonu eiro finansējumu "Rail Baltica" projekta Latvijas prioritārajām aktivitātēm, 47,1 miljonu eiro piešķīra Igaunijai un 94,9 miljonus eiro Lietuvai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/03.07.2025-eiropas-komisija-pieskir-latvijai-1535-miljonus-eiro-dzelzcela-projektam-rail-baltica.a605488/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eiropas Komisija piešķir Latvijai 153,5 miljonus eiro dzelzceļa projektam «Rail Baltica»] lsm.lv 2025. gada 3. jūlijā</ref> == Būvdarbu gaita Polijā == [[Attēls:Rail Baltica.svg|thumb|''Rail Baltica'' (E75) Polijas daļas karte.]] "Rail Baltica" Polijas posmā esošo normālplatuma dzelzceļu sāka modernizēt pirms tā plānošanas sākuma Baltijas valstīs 2016. gadā. 400 km garo modernizējamo dzelzceļu sadalīja piecos posmos – no [[Varšava]]s līdz Sadovnei (''Sadowne Węgrowskie''), tālāk līdz [[Čiževa]]i (''Czyżew''), tad līdz [[Bjalistoka]]i (449. un 6. Polijas dzelzceļa līnijas), tālāk līdz [[Elka]]i (38. Polijas dzelzceļa līnija) un līdz Lietuvas robežai. Līdz 2025. gadam lielākajā daļā posmu darbi bija paveikti, bet pēdējo posmu caur [[Oļecko]] (41. Polijas dzelzceļa līnija), [[Suvalki]]em (39. Polijas dzelzceļa līnija) līdz Trakiškiem (51. Polijas dzelzceļa līnija) plāno pabeigt īsi pēc 2030. gada, jo tam vajadzīga jauna sliežu ceļa izbūve ap divu miljardu eiro vērtībā. Brauciena ilgumu no Varšavas līdz Lietuvas robežai plānoja ap trim stundām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.02.2025-polija-darbi-pie-rail-baltica-rit-uz-prieksu-gaida-uz-ieviesanu-baltija.a588879/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Polijā darbi pie «Rail Baltica» rit uz priekšu; gaida uz ieviešanu Baltijā] lsm.lv 2025. gada 22. februārī</ref> <gallery> 07.05.18 Trakiszki SA133-019 (42085245382).jpg|Vilciens uz Bjalistoku Trakišķu stacijā (2018) WK15 Suwałki (8) Lichen99.jpg|Vilciens uz Bjalistoku Suvalku stacijā (2015) Ełk PKP 1.jpg|Elkas stacija (2018) 20240406 124923 April 2024 in Białystok.jpg|Modernizētā Bjalistokas stacija (2024) 20241218 083011 December 2024 in Białystok.jpg|Vilciens uz [[Suvalki]]em Bjalistokas stacijā (2024) 2020 PKP Czyzew 02.jpg|Čizevas stacija (2020) </gallery> == Hronoloģija == [[Attēls:Pan-European corridor I.svg|thumb|300px|Paneiropas 1. transporta koridors iezīmēts ar sarkanu.]] * Trīs pirmo Paneiropas transporta konferenču laikā Prāgā (1991), Krētā (1994) un Helsinkos (1997) apstiprināja Paneiropas transporta koridorus. Koridoru Nr. 1 veidoja ''[[Via Baltica]]'' autoceļš un dzelzceļa līnija ''Rail Baltica'' Helsinki-Tallina-Rīga-Viļņa-Varšava. * 2001. gadā Baltijas valstu satiksmes ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu ''Rail Baltica ''dzelzceļa koridora attīstībai. * 2004. gadā projekts ''Rail Baltica'' ar Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes lēmumu tika iekļauts Eiropas transporta tīkla (''TEN-T'') koridoru sarakstā kā viens no deviņiem TEN-T konvencionālā dzelzceļu tīkla koridoriem ar nosaukumu [[Ziemeļjūras-Baltijas koridors]], savienojot [[Roterdama|Roterdamu]] caur Berlīni un Varšavu ar Kauņu, Rīgu un Tallinu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm |title=Infrastructure - TEN-T - Connecting Europe |access-date={{dat|2017|05|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161003092311/http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm }}</ref> * Lai izvērtētu projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un rastu efektīvāko risinājumu jaunās transporta saiknes izveidošanai, 2005. gada beigās tika sākta priekšizpēte, ko veica Dānijas uzņēmums ''COWI AS'', novērtējot labāko projekta risinājumu ''Rail Baltica'' maršruta, ātruma, izmantojamā sliežu platuma, vilces un citu tehnisko parametru izvēlei. * 2007. gada janvārī tika saņemts ''COWI AS'' veiktās projekta priekšizpētes noslēguma ziņojums par visu maršrutu Tallina — Rīga — Kauņa — Varšava. Tika izvēlēts vistaisnākais savienojums starp Baltijas valstīm un Poliju, paredzot jaunas Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa līnijas izbūvi visā ''Rail Baltica'' maršrutā, veidojot jaunu maršrutu pa iespējami īsāko ceļu. Balstoties uz ziņojumu, iesaistīto valstu atbildīgo nozaru ministri panāca vienošanos par ''Rail Baltica'' projekta 1. kārtas īstenošanu — esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa—Rīga—Tallina, līdz 2013. gadam nodrošinot infrastruktūru pasažieru un kravu pārvadājumiem ar ātrumu vismaz 120 km/h visā ''Rail Baltica'' maršrutā. * Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu projekta ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs un Polijā, 2007. gada vasarā parakstīja saprašanās memorandus par esošās dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un tehniski-ekonomiskā pamatojuma izstrādi, lai noteiktu nepieciešamību jaunas, Eiropas platuma dzelzceļa līnijas izbūvei nākotnē. Tika panākta arī vienošanās par attiecīgu projektu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā finansējuma saņemšanai no Eiropas transporta tīkla (TEN-T) budžeta 2007.-2013. gada daudzgadu programmas. * 2008. gadā [[Eiropas Komisija]] pieņēma lēmumu par ''TEN-T'' budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem. * 2010. gada jūnijā Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas satiksmes ministriju pārstāvji parakstīja memorandu, kurā apliecināja politisko gribu turpināt ''Rail Baltica ''projekta īstenošanu, tai skaitā deklarēja, ka līgumslēdzējas puses apsvērs iespēju izveidot jaunu, kopēju pasažieru satiksmes līniju Tallina-Rīga-Kauņa-Belostoka-Varšava, izmantojot mūsdienīgas sliežu platuma maiņas iekārtas gan ritošam sastāvam, gan sliežu ceļam, lai nodrošinātu pakalpojumu, kas ir ātrs, ērts un maršrutā konkurētspējīgs ar autosatiksmi. * 2010.—2011. gadā Apvienotās Karalistes uzņēmums ''AECOM Ltd'' veica priekšizpēti, izvērtējot jaunas 1435 mm dzelzceļa līnijas būvniecības tehniski ekonomisko pamatojumu. * 2011. gada 10. novembrī [[Valdis Dombrovskis]] kopā ar citiem Baltijas valstu premjeriem Tallinā vienojās ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai veidot atsevišķu uzņēmumu ar galveno biroju Rīgā (šādu nepieciešamību — biroja mītnes vieta Rīgā — apliecināja arī Baltijas valstīs praktizējošās juridisko biroju apvienības ''TRINITI'' veiktais pētījums, kuru pasūtīja Igaunijas Tehniskās uzraudzības iestāde (TSA) ar mērķi izanalizēt ''Rail Baltic'' kopuzņēmuma izveides juridiskos aspektus). * 2013. gada 11. aprīlī, apliecinot interesi un vēlmi turpināt attīstīt dzelzceļa projektu ''Rail Baltica Globālais projekts'', [[Anrijs Matīss]] kopā ar citu Baltijas valstu transporta ministriem Rīgā parakstīja deklarāciju par turpmāko sadarbību šī projekta realizēšanā. * 2014. gada aprīlī par uzvarētājiem konkursā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas ''Rail Baltica'' Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu atzina apvienību SIA ''Konstruktionsgruppe Bauen Latvia'', SIA ''Grupa93'' un ''EPG Eisenbahn-und Bauplanungsgesellscaft mbH Erfurt'', kas nodibināja pilnsabiedrību ''RB Latvija''. * 2014. gada 28. oktobrī, lai sekmīgi varētu realizēt ''Rail Baltica'' Eiropas standarta dzelzceļa līnijas Globālo projektu, klātesot visiem trim Baltijas valstu transporta ministriem, nodibināja ''Rail Baltica Globālā projekta'' Baltijas valstu kopuzņēmumu, kuru 12. novembrī kā a/s ''RB Rail'' ierakstīja Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā. Uzņēmumam līdz 2015. gada 26. februārim bija jāiesniedz Baltijas valstu kopīgs pieteikums CEF Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://edzl.lv/|title=Rail Baltica tapšanas vēsture - Rail Baltica|website=edzl.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}</ref> * [[2015. gads|2015.]] gada 22. jūnijā Rīgā Latvijas Satiksmes ministrs [[Anrijs Matīss]], kā arī Somijas transporta ministre, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre, Lietuvas transporta ministrs, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs parakstīja ''Rail Baltica'' attīstības deklarāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Rīgā paraksta deklarāciju par «Rail Baltica» attīstību | url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 | publisher=Apollo | accessdate={{dat|2015|6|22}} | archive-date={{dat|2015|06|23||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20150623194536/http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 }} {{lv ikona}}</ref> * 2015. gada 16. oktobrī atklāja vilcienu satiksmi posmā no [[Šestoka]]s līdz Kauņai pa nesen izbūvētajām normālplatuma dzelzceļa sliedēm. 2016. gada jūnijā sāka kursēt vilciens Kauņa-[[Bjalistoka]].<ref>{{ziņu atsauce|title=Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June|publisher=[[The Baltic Course]] |url= http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=121482 |date=31 May 2016}}</ref> * 2016. gada augustā [[Kučinska Ministru kabinets]] akceptēja Latvijas Satiksmes ministra [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] piedāvāto ''Rail Baltica'' dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā. Valdība arī noteica nacionālo interešu objekta statusu normālplatuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai ''Rail Baltica,'' lai nodrošinātu projekta vienotu ieviešanu Baltijas valstīs un arī Latvijā, projekta ieviešanā vienoti strādājot 15 tālaika pašvaldībām. Šai dzelzceļa infrastruktūrai noteica aizsargjoslu. * [[2017. gads Latvijā|2017]]. gada 31. janvārī Ministru prezidents [[Māris Kučinskis]] Tallinā parakstīja triju Baltijas valstu starpvaldību līgumu par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi. Līgums definēja, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder katrai valstij, kurā tā atrodas, un pārvaldītājam tiks nodrošināta nepieciešamā piekļuve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valdiba-atbalsta-triju-baltijas-valstu-starpvaldibu-liguma-projektu-par-rail-baltica.d?id=48441355|title=Valdība atbalsta triju Baltijas valstu starpvaldību līguma projektu par 'Rail Baltica'|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2023-02-02|date=2017-01-24|language=lv}} </ref> * 2017. gadā publicēja EY izstrādāto izmaksu-ieguvumu analīzi par projekta potenciālajiem ieguvumiem 16,2 miljardu eiro vērtībā un novērtēja izmaksas 5,8 miljardu eiro apmērā.<ref name="ReferenceA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/rail-baltica-globala-projekta-izmaksu-un-ieguvumu-analize-projekts-ir-finansiali-un-ekonomiski-pamatots/|title=Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīze: projekts ir finansiāli un ekonomiski pamatots {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}</ref> * 2018. gada sākumā [[Kučinska valdība]] no Latvijas puses apstiprināja būvprojektēšanas vadlīnijas — obligātos vienotos standartus ''Rail Baltica'' infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/|title=Projekta vēsture|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}</ref> * 2018. gadā pabeidza ilgtermiņa biznesa un operacionālā plāna izstrādi, posma Kauņa — Lietuvas/Polijas robeža uzlabošanas iespēju izpēti, infrastruktūras pārvaldības izpēti, kā arī citus pētījumus, kas saistīti ar komercializāciju un materiālu nodrošināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/annual-press-conference-of-the-rail-baltica-implementers-2/|title=Annual Press Conference of the Rail Baltica implementers {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en-US}}</ref> * 2018. gada 20. martā normālplatuma dzelzceļa projekta ieviesējs Latvijā SIA "Eiropas Dzelzceļa līnija" noslēdza pirmo līgumu par ''Rail Baltica'' atzara projekta izstrādi 4,4 kilometru garam dzelzceļa savienojumam ar Starptautisko [[Rīgas starptautiskā lidosta|lidostu "Rīga"]], tā celtniecību bija plānots sākt 2020. gadā. Projekta izstrādi veica uzņēmumu apvienība "Prosiv" ([[Itālija]]s uzņēmums "Sintagma", [[Slovākija]]s uzņēmums "Prodex" un Latvijas uzņēmums "Vektors T"). Projektēšanas cena bija 4,5 miljoni eiro, tajā bija iekļauta arī būvniecības autoruzraudzība līdz [[2025]]. gadam, kad plānoja pabeigt jaunās dzelzceļa stacijas būvi lidostā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/paraksta-ligumu-par-rail-baltica-stacijas-projektesanu-lidosta-riga.a271951/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4% Paraksta līgumu par «Rail Baltica» stacijas projektēšanu lidostā «Rīga»] ''lsm.lv'' ziņu redakcija 2018. gada 20. martā</ref> * 2019. gadā sāka ''Rail Baltica'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, būvdarbus plānojot paveikt 2021. — 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas bija tuvu 200 miljoniem [[eiro]].<ref>[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200813180055/http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html |date={{dat|2020|08|13||bez}} }} edzl.lv 2018. gada 22. augustā</ref> * 2020. gada februārī SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas", "RB Rail" un [[LR Satiksmes ministrija]]s pārstāvji sāka kandidātu atlasi konkursā par Rīgas lidostas "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi. Starptautiskajā konkursā bija saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Igaunijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem.<ref name="lidosta">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-kandidatu-atlasi-konkursa-par-rail-baltica-stacijas-un-saistitas-infrastrukturas-izbuvi.a347276/ Sāk kandidātu atlasi konkursā par «Rail Baltica» stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi] lsm.lv 2020. gada 5. februārī</ref> * 2020. gada aprīlī kļuva zināms, ka 94 km garā dzelzceļa posma no [[Vangaži]]em līdz [[Latvijas un Igaunijas valsts robeža]]i projektēšanu 30 mēnešus veiks uzņēmumu apvienība ''INECO-ARDANUY'' (līguma summa 13 523 414 eiro), bet 45 km garo posmu no [[Misa]]s līdz [[Latvijas un Lietuvas valsts robeža]]i 24 mēnešus projektēs uzņēmumu apvienība ''IDOM, Consulting, Engineering, Architecture S.A.U.'' (līguma summa 6 903 802 eiro). Posmā no Vangažiem līdz Latvijas un Igaunijas valsts robežai paredzēti 13 tilti, 36 ceļu pārvadi, 3 dzelzceļa pārvadi, 119 caurtekas un 3 dzīvnieku pārejas, bet posmā no Misas līdz Latvijas un Lietuvas robežai paredzēti 4 tilti, 16 ceļu pārvadi, 4 dzelzceļa pārvadi, 54 caurtekas un 1 dzīvnieku pāreja.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/projektesanas-darbi-sakas-visa-rail-baltica-pamata-trase-latvija.d?id=52033503 Projektēšanas darbi sākas visā 'Rail Baltica' pamata trasē Latvijā] delfi.lv 06.04.2020.</ref> * 2022. gada 21. jūlijā ar svinīgu ceremoniju [[Nere]]s krastā sāka ''Rail Baltica'' būvniecību posmā no Kauņas līdz [[Latvijas-Lietuvas robeža]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuva-sakusies-rail-baltica-buvnieciba-posma-lidz-latvijas-robezai.a466328/ Lietuvā sākusies «Rail Baltica» būvniecība posmā līdz Latvijas robežai] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā</ref> * 2022. gada 13. septembrī sāka 13 metru augstas un 2 km garas dzelzceļa estakādes būvniecību pie lidostas "Rīga".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-lidostas-sakta-rail-baltica-dzelzcela-stacijas-estakades-buvnieciba.a473435/ Pie lidostas sākta «Rail Baltica» dzelzceļa stacijas estakādes būvniecība] lsm.lv 2022. gada 13. septembrī</ref> * 2024. gada 30. maijā Baltijas valstu satiksmes ministrus aicināja piedalīties ''Rail Baltica'' ātrgaitas dzelzceļa pamatakmens ielikšanas pasākumā [[Ilemiste (stacija)|Ilemistes stacijā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.05.2024-rail-baltica-projekts-iestredzis-valdibas-gaitenos.a555623/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «Rail Baltica» projekts iestrēdzis valdības gaiteņos] lsm.lv 2024. gada 28. maijā</ref> * 2025. gada 12. martā kļuva zināms, ka "ERB Rail" ir uzsācis pamattrases būvlaukuma iekārtošanu Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā 10,5 km no Iecavas centra pie [[autoceļš V9|autoceļa V9]] [[Iecava]]—[[Baldone]]—[[Daugmale]]. Celtniecības kravu piegādēm izmantos arī [[autoceļš V5|autoceļu V5]] Piebalgas—Dzelzāmurs—Ratstrauti un [[autoceļš P89|autoceļu P89]] [[Ķekava]]–[[Skaistkalne]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.03.2025-foto-iecava-gatavojas-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbu-uzsaksanai.a591235/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Iecavā gatavojas «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbu uzsākšanai] lsm.lv 2025. gada 12. martā</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * ''[[Via Baltica]]'' * [[Vikiprojekts:Rail Baltica]] == Ārējās saites == * [https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-dzelzcela-stacija-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā] (vizualizācija) * [http://railbaltica.org/info/lv Informācija par Rail Baltica] * [https://web.archive.org/web/20110826012039/http://ec.europa.eu/transport/infrastructure/maps/maps_en.htm Progresa ziņojums 2008. gadā (PDF fails)] * [https://web.archive.org/web/20150201044903/http://www.irir.lv/2011/11/29/dzelzcels-rail-baltica Dzelzceļš "Rail Baltica" — ir.lv Dzīvie šķirkļi] * [https://www.google.com/maps/d/u/0/viewer?mid=14ViyipBQg8vhbBP75jNHjf7N5pw&ll=57.09481510016359%2C24.297019999999975&z=8 Rail Baltica trase Latvijā — nodalījuma joslas koridors — Google maps] {{Vikikrātuves kategorija}} [[Kategorija:Dzelzceļš]] [[Kategorija:Dzelzceļš Igaunijā]] [[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļš Lietuvā]] [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Limbažu novads]] [[Kategorija:Saulkrastu novads]] [[Kategorija:Ropažu novads]] [[Kategorija:Siguldas novads]] [[Kategorija:Salaspils novads]] [[Kategorija:Ķekavas novads]] [[Kategorija:Mārupes novads]] [[Kategorija:Olaines novads]] [[Kategorija:Bauskas novads]] iz1qx6hw187vzih91wyui3o18qt8sha 2 155857 4303429 4302255 2025-07-04T08:44:26Z Treisijs 347 /* Jaunākie īsie raksti */ 4303429 wikitext text/x-wiki '''Īsākie raksti''' ir saraksts, kurā ir uzskaitīti īsākie raksti, kas vismaz vienā valodā ir vērtīgi vai labi un ar vairāk nekā 120 starpviki saitēm (līdz 2022. gadam bija 100 starpviki saites). Saraksts ir veidots pēc informācijas, kas pieejams listē [[Dalībnieks:Edgars2007/Īsākie raksti]]. Iekrāsoti ir tie raksti, kuri ir uzlaboti vismaz par 1000 baitiem. Rakstu garumi atbilst norādītajā datumā norādītajā laikā esošajam garumam. == Jaunākie īsie raksti == {| class="wikitable" style="font-size: 80%" ! rowspan="2" | Vieta ! colspan="2" | 01-07-2025 ! colspan="2" | 01-03-2025 ! colspan="2" | 01-02-2025 |- ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums |- | 1. | bgcolor=#BFFF00 | [[Nakts]] || 1329 | bgcolor=#BFFF00 | [[Prāts]] || 815 | bgcolor=#BFFF00 | [[Bioķīmija]] || 3659 |- | 2. | bgcolor=#BFFF00 | [[Terbijs]] || 1505 | bgcolor=#BFFF00 | [[Sakausējums]] || 3238 | bgcolor=#BFFF00 | [[Indira Gandija]] || 3659 |- | 3. | [[Dārza zemene]] || 1942 | bgcolor=#BFFF00 | [[Gazālī]] || 3497 | bgcolor=#BFFF00 | [[Simons Bolivars]] || 3660 |- | 4. | [[TikTok]] || 2572 | bgcolor=#BFFF00 | [[Diode]] || 3518 | bgcolor=#BFFF00 | [[Palestīna]] || 3666 |- | 5. | [[Dzimums]] || 2812 | bgcolor=#BFFF00 | [[Mērilenda]] || 3779 | bgcolor=#BFFF00 | [[Hartūma]] || 3689 |- | 6. | [[Rabāta]] || 3104 | bgcolor=#BFFF00 | [[Tallijs]] || 3785 | bgcolor=#BFFF00 | [[Antons Čehovs]] || 3693 |- | 7. | || | bgcolor=#BFFF00 | [[Flerovijs]] || 3787 | bgcolor=#BFFF00 | [[Anatomija]] || 3708 |- | 8. | || | bgcolor=#BFFF00 | [[Rumāņu valoda]] || 3810 | bgcolor=#BFFF00 | [[Phenjana]] || 3708 |- | 9. | || | bgcolor=#BFFF00 | [[Bismuts]] || 3811 | bgcolor=#BFFF00 | [[Kalifornijs]] || 3721 |- | 10. | || | bgcolor=#BFFF00 | [[Dārza sīpoli]] || 3811 | bgcolor=#BFFF00 | [[Antananarivu]] || 3743 |- | 11. | || | bgcolor=#BFFF00 | [[Bogota]] || 3815 | bgcolor=#BFFF00 | [[Igors Stravinskis]] || 3745 |- | 12. | || | bgcolor=#BFFF00 | [[Nīderlandiešu valoda]] || 3825 | bgcolor=#BFFF00 | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanais Krusts]] || 3745 |- | 13. | || | bgcolor=#BFFF00 | [[Antibiotikas]] || 3830 | bgcolor=#BFFF00 | [[Žans Žaks Ruso]] || 3750 |- | 14. | || | bgcolor=#BFFF00 | [[Rodijs]] || 3840 | bgcolor=#BFFF00 | [[Radīšanas grāmata]] || 3755 |- | 15. | || | bgcolor=#BFFF00 | [[Granada]] || 3841 | bgcolor=#BFFF00 | [[Smiltis]] || 3757 |- | 16. | || | bgcolor=#BFFF00 | [[Tūkstoš un vienas nakts pasakas|1001 nakts pasakas]] || 3842 | bgcolor=#BFFF00 | [[Grūtniecība]] || 3761 |- | 17. | || | bgcolor=#BFFF00 | [[Džordžs Vašingtons]] || 3846 | bgcolor=#BFFF00 | [[Pērta]] || 3762 |- | 18. | || | bgcolor=#BFFF00 | [[Aktīnijs]] || 3848 | bgcolor=#BFFF00 | [[Statistika]] || 3762 |- | 19. | || | bgcolor=#BFFF00 | [[Basshunter]] || 3849 | bgcolor=#BFFF00 | [[Fudzi]] || 3769 |- | 20. | || | bgcolor=#BFFF00 | [[Johanness Keplers]] || 3849 | bgcolor=#BFFF00 | [[Nacionālsociālisms]] || 3771 |- | 21. | || | bgcolor=#BFFF00 | [[Džeralds Fords]] || 3850 | bgcolor=#BFFF00 | [[Almati]] || 3774 |- | 22. | || | [[Bills Klintons]] || 3854 | [[Mērilenda]] || 3779 |- | 23. | || | [[Vorens Hārdings]] || 3860 | [[Tallijs]] || 3785 |- | 24. | || | [[Sofokls]] || 3862 | [[Flerovijs]] || 3787 |- | 25. | || | [[Harijs Trumens]] || 3863 | [[Rumāņu valoda]] || 3810 |- | 26. | || | [[Sports]] || 3864 | [[Bismuts]] || 3811 |- | 27. | || | [[Plazma]] || 3865 | [[Dārza sīpoli]] || 3811 |- | 28. | || | [[Žans Ogists Dominiks Engrs|Ž. Ogists Dominiks Engrs]] || 3865 | [[Nīderlandiešu valoda]] || 3825 |- | 29. | || | [[Ledājs]] || 3871 | [[Antibiotikas]] || 3830 |- | 30. | || | [[Osmijs]] || 3872 | [[Bogota]] || 3836 |} == Iepriekšējie īsie raksti == {| class="wikitable" style="font-size: 80%" ! rowspan="2" | Vieta ! colspan="2" | 01-01-2025 ! colspan="2" | 31-08-2024 ! colspan="2" | 13-01-2024 ! colspan="2" | 28-10-2023 ! colspan="2" | 11-08-2023 |- ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums |- | 1. | bgcolor=#BFFF00 | Mode || 852 | bgcolor=#BFFF00 | Mākslīgais pavadonis || 1060 | bgcolor=#BFFF00 | Mahathirs bin Mohamads || 2760 | bgcolor=#BFFF00 | Lapsa || 1745 | bgcolor=#BFFF00 | Diktatūra || 566 |- | 2. | bgcolor=#BFFF00 | Dili || 2548 | bgcolor=#BFFF00 | Sabiedrība || 1341 | bgcolor=#BFFF00 | ASEAN || 3397 | bgcolor=#BFFF00 | Saziņa || 1962 | bgcolor=#BFFF00 | Monoteisms || 870 |- | 3. | bgcolor=#BFFF00 | 1 (skaitlis) || |2806 | bgcolor=#BFFF00 | Darbības vārds || 2042 | bgcolor=#BFFF00 | Dmitrijs Mendeļejevs || 3413 | bgcolor=#BFFF00 | Rakstīšana || 3225 | bgcolor=#BFFF00 | Dziesma || 912 |- | 4. | bgcolor=#BFFF00 | Adisabeba || 3164 | bgcolor=#BFFF00 | Mieži || 2441 | bgcolor=#BFFF00 | Moljērs || 3414 | bgcolor=#BFFF00 | Sāra Bernāra || 3280 | bgcolor=#BFFF00 | Zināšanas || 1367 |- | 5. | bgcolor=#BFFF00 | Jamusukro || 3239 | bgcolor=#BFFF00 | Klinšu kalni || 2702 | bgcolor=#BFFF00 | Plūdi || 3418 | bgcolor=#BFFF00 | Damaska || 3284 | bgcolor=#BFFF00 | Holmijs || 1505 |- | 6. | bgcolor=#BFFF00 | Bēnazīra Bhuto || 3332 | bgcolor=#BFFF00 | Sentpola || 3180 | bgcolor=#BFFF00 | Informācija || 3422 | bgcolor=#BFFF00 | Prometijs || 3284 | bgcolor=#BFFF00 | Ātrums || 1538 |- | 7. | bgcolor=#BFFF00 | Zīda ceļš || 3413 | bgcolor=#BFFF00 | Nikosija || 3335 | bgcolor=#BFFF00 | Džons Kvinsijs Adamss || 3424 | bgcolor=#BFFF00 | Aptaukošanās || 3292 | bgcolor=#BFFF00 | Republika || 1846 |- | 8. | bgcolor=#BFFF00 | Insbruka || 3556 | bgcolor=#BFFF00 | Klīvlenda || 3365 | bgcolor=#BFFF00 | Kalns || 3429 | bgcolor=#BFFF00 | Murasaki Sikibu || 3292 | bgcolor=#BFFF00 | Thimphu || 1975 |- | 9. | bgcolor=#BFFF00 | Niameja || 3571 | bgcolor=#BFFF00 | Džakomo Pučīni || 3442 | bgcolor=#BFFF00 | Sana || 3444 | bgcolor=#BFFF00 | Zekerijs Teilors || 3295 | bgcolor=#BFFF00 | Koronavīrusu apakšdzimta || 2063 |- | 10. | bgcolor=#BFFF00 | Sengrieķu mitoloģija || 3587 | bgcolor=#BFFF00 | Federiko Fellīni || 3466 | bgcolor=#BFFF00 | Rezerfordijs || 3448 | bgcolor=#BFFF00 | Einšteinijs || 3298 | bgcolor=#BFFF00 | Kvieši || 2186 |- | 11. | bgcolor=#BFFF00 | Nobēlijs || 3600 | bgcolor=#BFFF00 | Suverēnās valstis || 3509 | bgcolor=#BFFF00 | Bohotņica || 3449 | bgcolor=#BFFF00 | Paramore || 3310 | bgcolor=#BFFF00 | Pilsoņu karš || 2589 |- | 12. | bgcolor=#BFFF00 | Urīns || 3612 | bgcolor=#BFFF00 | Osaka || 3534 | bgcolor=#BFFF00 | Partenons || 3474 | bgcolor=#BFFF00 | Plastmasas || 3310 | bgcolor=#BFFF00 | Armēņu valoda || 2631 |- | 13. | bgcolor=#BFFF00 | Herberts Hūvers || 3613 | bgcolor=#BFFF00 | Prūsija || 3537 | bgcolor=#BFFF00 | Ankorvats || 3483 | bgcolor=#BFFF00 | Dārzenis || 3317 | bgcolor=#BFFF00 | Interlingve || 2760 |- | 14. | bgcolor=#BFFF00 | Svahili || 3617 | bgcolor=#BFFF00 | Japāņu valoda || 3542 | bgcolor=#BFFF00 | Zevs || 3506 | bgcolor=#BFFF00 | Gurķis || 3347 | bgcolor=#BFFF00 | Segsēkļi || 2822 |- | 15. | bgcolor=#BFFF00 | Bakas || 3624 | bgcolor=#BFFF00 | Daoisms || 3554 | bgcolor=#BFFF00 | Acteki || 3520 | bgcolor=#BFFF00 | Kurpes || 3354 | bgcolor=#BFFF00 | Veselība || 3199 |- | 16. | bgcolor=#BFFF00 | Hokaido || 3632 | bgcolor=#BFFF00 | Iterbijs || 3555 | bgcolor=#BFFF00 | Oglekļa dioksīds || 3520 | bgcolor=#BFFF00 | Zīmulis || 3367 | bgcolor=#BFFF00 | Fermijs || 3202 |- | 17. | bgcolor=#BFFF00 | Astūrija || 3640 | bgcolor=#BFFF00 | Kelvins Kūlidžs || 3567 | bgcolor=#BFFF00 | Pretorija || 3520 | bgcolor=#BFFF00 | Krikets || 3387 | bgcolor=#BFFF00 | Vesels skaitlis || 3206 |- | 18. | bgcolor=#BFFF00 | Princese Diāna || 3642 | bgcolor=#BFFF00 | Tuvie Austrumi || 3573 | bgcolor=#BFFF00 | Dortmunde || 3521 | bgcolor=#BFFF00 | Šiva || 3393 | bgcolor=#BFFF00 | Sintoisms || 3211 |- | 19. | bgcolor=#BFFF00 | Kuritiba || 3650 | bgcolor=#BFFF00 | Vasko da Gama || 3576 | bgcolor=#BFFF00 | Datorpele || 3527 | bgcolor=#BFFF00 | Saporo || 3394 | bgcolor=#BFFF00 | Lourensijs || 3232 |- | 20. | bgcolor=#BFFF00 | Bobs Mārlijs || 3651 | bgcolor=#BFFF00 | Rijāda || 3582 | bgcolor=#BFFF00 | Paruna || 3527 | bgcolor=#BFFF00 | Viljams Herisons || 3400 | bgcolor=#BFFF00 | Grovers Klīvlends || 3251 |- | 21. | bgcolor=#BFFF00 | Valūtas fonds || 3656 | bgcolor=#BFFF00 | Badmintons || 3590 | bgcolor=#BFFF00 | Hirohito || 3531 | bgcolor=#BFFF00 | Ibn Haldūns || 3406 | bgcolor=#BFFF00 | Kioto || 3270 |- | 22. | Bioķīmija || 3659 | Nobēlijs || 3600 | Antons Čehovs || 3533 | Dmitrijs Mendeļejevs || 3413 | Rakstīšana || 3273 |- | 23. | Indira Gandija || 3659 | Urīns || 3612 | Osaka || 3534 | Moljērs || 3414 | Sāra Bernāra || 3280 |- | 24. | Simons Bolivars || 3660 | Herberts Hūvers || 3613 | Japāņu valoda || 3542 | ASEAN || 3415 | Damaska || 3284 |- | 25. | Palestīna || 3666 | Svahili || 3617 | Daoisms || 3554 | Plūdi || 3417 | Prometijs || 3284 |- | 26. | Hartūma || 3689 | Bakas || 3624 | Iterbijs || 3555 | Informācija || 3422 | Aptaukošanās || 3292 |- | 27. | Antons Čehovs || 3693 | Hokaido || 3632 | Tuvie Austrumi || 3573 | Džons Kvinsijs Adamss || 3424 | Murasaki Sikibu || 3292 |- | 28. | Anatomija || 3708 | Astūrija || 3641 | Vasko da Gama || 3576 | Kalns || 3429 | Zekerijs Teilors || 3295 |- | 29. | Phenjana || 3708 | Kuritiba || 3650 | Svahili || 3582 | Sana || 3444 | Einšteinijs || 3298 |- | 30. | Kalifornijs || 3721 | Valūtas fonds || 3650 | Ceļa locītava || 3593 | Rezerfordijs || 3448 | Paramore || 3310 |} {| class="wikitable" style="font-size: 80%" ! rowspan="2" | Vieta ! colspan="2" | 15-11-2021 ! colspan="2" | 08-06-2021 ! colspan="2" | 06-12-2020 ! colspan="2" | 15-09-2020 ! colspan="2" | 29-07-2020 |- ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums |- | 1. | bgcolor=#BFFF00 | Hadīts || 700 | bgcolor=#BFFF00 | Paleontoloģija || 721 | bgcolor=#BFFF00 | Fransisko Franko || 1008 | bgcolor=#BFFF00 | Krišna || 863 | bgcolor=#BFFF00 | Dragon Ball || 2089 |- | 2. | bgcolor=#BFFF00 | Khmeru valoda || 957 | bgcolor=#BFFF00 | Dārza salāti || 1481 | bgcolor=#BFFF00 | Kaligrāfija || 1532 | bgcolor=#BFFF00 | Heopsa piramīda || 1266 | bgcolor=#BFFF00 | Neandertālietis || 2805 |- | 3. | bgcolor=#BFFF00 | Hammurapi || 1080 | bgcolor=#BFFF00 | Šikoku || 1783 | bgcolor=#BFFF00 | Abū Bekrs || 1538 | bgcolor=#BFFF00 | Stonhendža || 1374 | bgcolor=#BFFF00 | Haifa || 2910 |- | 4. | bgcolor=#BFFF00 | Odiseja || 1156 | bgcolor=#BFFF00 | Džeimss Bjūkenens || 1902 | bgcolor=#BFFF00 | Kornvola || 1581 | bgcolor=#BFFF00 | Fosilijas || 1378 | bgcolor=#BFFF00 | Flerovijs || 2987 |- | 5. | bgcolor=#BFFF00 | Guptu impērija || 1173 | bgcolor=#BFFF00 | EM starojums || 1909 | bgcolor=#BFFF00 | Burkāns || 1745 | bgcolor=#BFFF00 | Volapiks || 1596 | bgcolor=#BFFF00 | Raterfords Heiss || 2987 |- | 6. | bgcolor=#BFFF00 | Bāka || 1300 | bgcolor=#BFFF00 | Psihiski traucējumi || 2064 | bgcolor=#BFFF00 | Javiešu valoda || 1950 | bgcolor=#BFFF00 | Kašūbu valoda || 2240 | bgcolor=#BFFF00 | Erfurte || 2990 |- | 7. | bgcolor=#BFFF00 | Berberu valodas || 1360 | bgcolor=#BFFF00 | Parastās pupiņas || 2135 | bgcolor=#BFFF00 | Hakasija || 2095 | bgcolor=#BFFF00 | Nukualofa || 2276 | bgcolor=#BFFF00 | Hipokrats || 2991 |- | 8. | bgcolor=#BFFF00 | Augsburga || 1467 | bgcolor=#BFFF00 | Šerloks Holmss || 2145 | bgcolor=#BFFF00 | Vītoli || 2500 | bgcolor=#BFFF00 | Mongoļi || 2418 | bgcolor=#BFFF00 | Migla || 2991 |- | 9. | bgcolor=#BFFF00 | Manioka || 1557 | bgcolor=#BFFF00 | Kobe || 2208 | bgcolor=#BFFF00 | Džordžs Gordons Bairons || 2501 | bgcolor=#BFFF00 | Džons Stainbeks || 2562 | bgcolor=#BFFF00 | Arābi || 2992 |- | 10. | bgcolor=#BFFF00 | The Carpenters || 1572 | bgcolor=#BFFF00 | Laknava || 2356 | bgcolor=#BFFF00 | Koipera josla || 2577 | bgcolor=#BFFF00 | Viljams Folkners || 2700 | bgcolor=#BFFF00 | Kosmiskā telpa || 2994 |- | 11. | bgcolor=#BFFF00 | Makemake || 1598 | bgcolor=#BFFF00 | Elbruss || 2373 | bgcolor=#BFFF00 | Meca || 2619 | bgcolor=#BFFF00 | Semjuels Bekets || 2734 | bgcolor=#BFFF00 | Brīvības statuja || 2995 |- | 12. | bgcolor=#BFFF00 | Tutanhamons || 1632 | bgcolor=#BFFF00 | Meija Endželu || 2521 | bgcolor=#BFFF00 | Gallija || 2626 | bgcolor=#BFFF00 | Dņepra || 2791 | bgcolor=#BFFF00 | Zeme (teritorija) || 2995 |- | 13. | bgcolor=#BFFF00 | Gordons Brauns || 1727 | bgcolor=#BFFF00 | Fukuoka || 2552 | bgcolor=#BFFF00 | Tomass Hobss || 2748 | bgcolor=#BFFF00 | Suņdzi || 3027 | bgcolor=#BFFF00 | Spināti || 2998 |- | 14. | bgcolor=#BFFF00 | Sināns || 1758 | bgcolor=#BFFF00 | Ažaksjo || 2613 | bgcolor=#BFFF00 | Umberto Eko || 2770 | bgcolor=#BFFF00 | Ģeogrāfiskā karte || 3072 | bgcolor=#BFFF00 | Manga || 3003 |- | 15. | bgcolor=#BFFF00 | Marrākeša || 1817 | bgcolor=#BFFF00 | Resifi || 2715 | bgcolor=#BFFF00 | Fortaleza || 3121 | bgcolor=#BFFF00 | Zazu valoda || 3073 | bgcolor=#BFFF00 | Granada || 3008 |- | 16. | bgcolor=#BFFF00 | Resnā zarna || 1843 | bgcolor=#BFFF00 | Titāniks (filma) || 2917 | bgcolor=#BFFF00 | Utarpradēša || 3121 | bgcolor=#BFFF00 | Ovjedo || 3078 | bgcolor=#BFFF00 | Olbani || 3012 |- | 17. | bgcolor=#BFFF00 | Hāfezs || 1995 | bgcolor=#BFFF00 | Tirēnu jūra || 2977 | bgcolor=#BFFF00 | Bungas || 3122 | bgcolor=#BFFF00 | Līnuss Tūrvaldss || 3086 | bgcolor=#BFFF00 | Sji Dzjiņpins || 3020 |- | 18. | bgcolor=#BFFF00 | Jorka || 2174 | bgcolor=#BFFF00 | Mogulu impērija || 3136 | bgcolor=#BFFF00 | Borijs || 3125 | bgcolor=#BFFF00 | Samārijs || 3088 | bgcolor=#BFFF00 | Šāhruhs Hāns || 3029 |- | 19. | bgcolor=#BFFF00 | Sifiliss || 2191 | bgcolor=#BFFF00 | Čendu || 3146 | bgcolor=#BFFF00 | Baltā krāsa || 3128 | bgcolor=#BFFF00 | Traktors || 3096 | bgcolor=#BFFF00 | Džeimss Medisons || 3032 |- | 20. | bgcolor=#BFFF00 | Azerbaidžāņi || 2351 | bgcolor=#BFFF00 | Fēru valoda || 3149 | bgcolor=#BFFF00 | Bangi || 3129 | bgcolor=#BFFF00 | Džeimss Monro || 3100 | bgcolor=#BFFF00 | Vienādojums || 3034 |- | 21. | bgcolor=#BFFF00 | Abāsīdu kalifāts || 2365 | bgcolor=#BFFF00 | Nihonijs || 3154 | bgcolor=#BFFF00 | Agata Kristi || 3132 | bgcolor=#BFFF00 | C (progr. valoda) || 3109 | bgcolor=#BFFF00 | Vila || 3041 |- | 22. | bgcolor=#BFFF00 | Tenesī || 2370 | bgcolor=#BFFF00 | Darmštatijs || 3160 | bgcolor=#BFFF00 | Metāns || 3137 | bgcolor=#BFFF00 | Nerons || 3112 | bgcolor=#BFFF00 | Mahmūds Ahmadīnežāds || 3042 |- | 23. | bgcolor=#BFFF00 | Amjēna || 2466 | bgcolor=#BFFF00 | Mona Liza || 3161 | bgcolor=#BFFF00 | Tekvondo || 3138 | bgcolor=#BFFF00 | Klasiskā mehānika || 3114 | bgcolor=#BFFF00 | Nikosija || 3044 |- | 24. | bgcolor=#BFFF00 | Jans Vermērs || 2478 | bgcolor=#BFFF00 | Empire State Building || 3164 | bgcolor=#BFFF00 | Florensa Naitingeila || 3140 | bgcolor=#BFFF00 | Medīna || 3114 | bgcolor=#BFFF00 | Frenklins Pīrss || 3054 |- | 25. | bgcolor=#BFFF00 | Imperators || 2607 | bgcolor=#BFFF00 | Prazeodīms || 3165 | bgcolor=#BFFF00 | Persijas līcis || 3142 | bgcolor=#BFFF00 | Rakstpratība || 3119 | bgcolor=#BFFF00 | Norvēģu valoda || 3062 |- | 26. | bgcolor=#BFFF00 | Ibn Rušds || 2690 | Veselība || 3174 | Aptaukošanās || 3143 | bgcolor=#BFFF00 | Milards Filmors || 3120 | bgcolor=#BFFF00 | Sāls || 3065 |- | 27. | bgcolor=#BFFF00 | Kaukāzs (kalni) || 2848 | Fermijs || 3175 | Blūzs || 3146 | Fortaleza || 3121 | bgcolor=#BFFF00 | Portualegri || 3070 |- | 28. | bgcolor=#BFFF00 | Freiburga || 2949 | Babilona || 3184 | Nihonijs || 3154 | Utarpradēša || 3121 | bgcolor=#BFFF00 | Toledo || 3070 |- | 29. | bgcolor=#BFFF00 | Murmanska || 3030 | Elle || 3194 | Grovers Klīvlends || 3158 | Bungas || 3122 | Ģeogrāfiskā karte || 3072 |- | 30. | Tebrīza || 3122 | Vesels skaitlis || 3206 | Darmštatijs || 3160 | Borijs || 3125 | Zazu valoda || 3073 |} {| class="wikitable" style="font-size: 80%" ! rowspan="2" | Vieta ! colspan="2" | 14-06-2020 ! colspan="2" | 07-02-2020 ! colspan="2" | 08-10-2019 ! colspan="2" | 01-08-2019 ! colspan="2" | 10-07-2019 |- ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums |- | 1. | bgcolor=#BFFF00 | Foboss (pavadonis) || 569 | bgcolor=#BFFF00 | Vilna || 822 | bgcolor=#BFFF00 | Gribas brīvība || 603 | bgcolor=#BFFF00 | Kurdi || 735 | bgcolor=#BFFF00 | Metalurģija || 2674 |- | 2. | bgcolor=#BFFF00 | Imūnsistēma || 1037 | bgcolor=#BFFF00 | Propaganda || 924 | bgcolor=#BFFF00 | Neatkarība || 1007 | bgcolor=#BFFF00 | Medības || 2297 | bgcolor=#BFFF00 | Orions (zvaigznājs) || 2681 |- | 3. | bgcolor=#BFFF00 | Sengrieķu valoda || 1350 | bgcolor=#BFFF00 | Ribonukleīnskābe || 980 | bgcolor=#BFFF00 | Skaitļu teorija || 2144 | bgcolor=#BFFF00 | Linkolna (ASV) || 2699 | bgcolor=#BFFF00 | Hādžs || 2690 |- | 4. | bgcolor=#BFFF00 | Mikroorganismi || 1420 | bgcolor=#BFFF00 | Rāmājana || 1145 | bgcolor=#BFFF00 | Pune || 2727 | bgcolor=#BFFF00 | Amonjaks || 2755 | bgcolor=#BFFF00 | Edmunds Hilarijs || 2691 |- | 5. | bgcolor=#BFFF00 | Tulpes || 1757 | bgcolor=#BFFF00 | Eļļa || 1194 | bgcolor=#BFFF00 | Albāņu valoda || 2816 | bgcolor=#BFFF00 | Miegs || 2757 | bgcolor=#BFFF00 | Džavāharlāls Nehru || 2692 |- | 6. | bgcolor=#BFFF00 | Atila || 1796 | bgcolor=#BFFF00 | Višnu || 1227 | bgcolor=#BFFF00 | Šotodžits Rajs || 2816 | bgcolor=#BFFF00 | Tieslietas || 2758 | bgcolor=#BFFF00 | Izceļošanas grāmata || 2697 |- | 7. | bgcolor=#BFFF00 | Sapfo || 2188 | bgcolor=#BFFF00 | Apģērbs || 1272 | bgcolor=#BFFF00 | Emils Zolā || 2828 | bgcolor=#BFFF00 | Brilles || 2759 | bgcolor=#BFFF00 | Iespiešana || 2700 |- | 8. | bgcolor=#BFFF00 | Kaktusu dzimta || 2224 | bgcolor=#BFFF00 | Kaaba || 1373 | bgcolor=#BFFF00 | Gustavs Mālers || 2831 | bgcolor=#BFFF00 | Metafizika || 2764 | bgcolor=#BFFF00 | Elba || 2701 |- | 9. | bgcolor=#BFFF00 | Dižona || 2326 | bgcolor=#BFFF00 | Saules enerģija || 1751 | bgcolor=#BFFF00 | Dons Kihots || 2833 | bgcolor=#BFFF00 | Nagasaki || 2769 | bgcolor=#BFFF00 | Rokmūzika || 2702 |- | 10. | bgcolor=#BFFF00 | Kigali || 2386 | bgcolor=#BFFF00 | Manhatana || 1796 | bgcolor=#BFFF00 | Elektriskā strāva || 2840 | bgcolor=#BFFF00 | Džeimss Gārfīlds || 2778 | bgcolor=#BFFF00 | Al-Qaida || 2704 |- | 11. | bgcolor=#BFFF00 | Vārānasī || 2590 | bgcolor=#BFFF00 | Rietumaustrālija || 1823 | bgcolor=#BFFF00 | Ķīmiskā reakcija || 2846 | bgcolor=#BFFF00 | Mendeļejevijs || 2778 | bgcolor=#BFFF00 | Tamilnāda || 2709 |- | 12. | bgcolor=#BFFF00 | Ozoli || 2631 | bgcolor=#BFFF00 | Skype || 1844 | bgcolor=#BFFF00 | Džons Tailers || 2848 | bgcolor=#BFFF00 | Mahārāštra || 2783 | bgcolor=#BFFF00 | Redīsi || 2724 |- | 13. | bgcolor=#BFFF00 | Etna || 2709 | bgcolor=#BFFF00 | 1920. gadi || 1875 | bgcolor=#BFFF00 | Kompass || 2850 | bgcolor=#BFFF00 | Biškeka || 2787 | bgcolor=#BFFF00 | Ovidijs || 2725 |- | 14. | bgcolor=#BFFF00 | Popmūzika || 2729 | bgcolor=#BFFF00 | Lavīna || 2078 | bgcolor=#BFFF00 | Laiva || 2852 | bgcolor=#BFFF00 | Tauriņi || 2791 | bgcolor=#BFFF00 | Magnijs || 2728 |- | 15. | bgcolor=#BFFF00 | Altajiešu valodas || 2766 | bgcolor=#BFFF00 | Galapagu salas || 2108 | bgcolor=#BFFF00 | Protaktīnijs || 2867 | bgcolor=#BFFF00 | Jandzi || 2797 | bgcolor=#BFFF00 | Nobela prēmija literatūrā || 2732 |- | 16. | bgcolor=#BFFF00 | Frīzlande || 2792 | bgcolor=#BFFF00 | Honiara || 2117 | bgcolor=#BFFF00 | Trompete || 2872 | bgcolor=#BFFF00 | Asinsrites orgānu sistēma || 2798 | bgcolor=#BFFF00 | Plašsaziņas līdzekļi || 2734 |- | 17. | bgcolor=#BFFF00 | Frančesko Petrarka || 2805 | bgcolor=#BFFF00 | Nabadzība || 2135 | bgcolor=#BFFF00 | Jānis XXIII || 2886 | bgcolor=#BFFF00 | Lutēcijs || 2798 | bgcolor=#BFFF00 | Dubnijs || 2735 |- | 18. | bgcolor=#BFFF00 | Oganesons || 2944 | bgcolor=#BFFF00 | Jasunari Kavabata || 2236 | bgcolor=#BFFF00 | Maltiešu valoda || 2890 | bgcolor=#BFFF00 | Hasijs || 2799 | bgcolor=#BFFF00 | Rentgenijs || 2741 |- | 19. | bgcolor=#BFFF00 | Sarkanā krāsa || 2944 | bgcolor=#BFFF00 | Jordāna || 2323 | bgcolor=#BFFF00 | Selina Diona || 2890 | bgcolor=#BFFF00 | Dananga || 2800 | bgcolor=#BFFF00 | Nācarete || 2743 |- | 20. | bgcolor=#BFFF00 | Atoma kodols || 2947 | bgcolor=#BFFF00 | Pols Pots || 2360 | bgcolor=#BFFF00 | Latīņamerika || 2897 | bgcolor=#BFFF00 | Pireneji || 2802 | bgcolor=#BFFF00 | Alcheimera slimība || 2744 |- | 21. | bgcolor=#BFFF00 | Nepāliešu valoda || 2949 | bgcolor=#BFFF00 | Omaha || 2728 | bgcolor=#BFFF00 | Haidarābādu || 2907 | bgcolor=#BFFF00 | Prezervatīvs || 2810 | bgcolor=#BFFF00 | Mērīšana || 2744 |- | 22. | bgcolor=#BFFF00 | Bendžamins Herisons || 2953 | bgcolor=#BFFF00 | Žans Kalvins || 2826 | bgcolor=#BFFF00 | Alī Ibn Abū Tālibs || 2908 | bgcolor=#BFFF00 | Tripura || 2813 | bgcolor=#BFFF00 | Kristības || 2748 |- | 23. | bgcolor=#BFFF00 | Nāciju Sadraudzība || 2957 | bgcolor=#BFFF00 | Vezuvs || 2842 | bgcolor=#BFFF00 | Mitoloģija || 2909 | Albāņu valoda || 2816 | bgcolor=#BFFF00 | Bērzi || 2750 |- | 24. | bgcolor=#BFFF00 | Brižita Bardo || 2968 | bgcolor=#BFFF00 | Auna Sana Su Či || 2935 | bgcolor=#BFFF00 | Džeimss Polks || 2924 | Šotodžits Rajs || 2816 | bgcolor=#BFFF00 | Ņūorleāna || 2750 |- | 25. | bgcolor=#BFFF00 | Organisms || 2971 | bgcolor=#BFFF00 | Nobela miera prēmija || 2938 | bgcolor=#BFFF00 | Jānis Pāvils I || 2927 | Veselība || 2823 | bgcolor=#BFFF00 | Nunavuta || 2753 |- | 26. | bgcolor=#BFFF00 | Piramīdas || 2971 | bgcolor=#BFFF00 | Utarakhanda || 2938 | bgcolor=#BFFF00 | Livermorijs || 2927 | Emils Zolā || 2828 | Amonjaks || 2755 |- | 27. | bgcolor=#BFFF00 | Melnais piparkrūms || 2982 | bgcolor=#BFFF00 | Ludviks Zāmenhofs || 2940 | bgcolor=#BFFF00 | Lindons Džonsons || 2932 | Gustavs Mālers || 2831 | Miegs || 2757 |- | 28. | bgcolor=#BFFF00 | Zoroastrisms || 2982 | Oganesons || 2944 | Auna Sana Su Či || 2935 | Dons Kihots || 2833 | Tieslietas || 2758 |- | 29. | bgcolor=#BFFF00 | Onorē de Balzaks || 2983 | Sarkanā krāsa || 2944 | Nobela miera prēmija || 2938 | Elektriskā strāva || 2840 | Brilles || 2759 |- | 30. | Empire State Building || 2986 | Atoma kodols || 2947 | Oganesons || 2944 | Ķīmiskā reakcija || 2846 | Metafizika || 2764 |} {| class="wikitable" style="font-size: 80%" ! rowspan="2" | Vieta ! colspan="2" | 21-06-2019 ! colspan="2" | 12-05-2019 ! colspan="2" | 26-02-2019 ! colspan="2" | 28-01-2019 ! colspan="2" | 07-01-2019 |- ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums |- | 1. | bgcolor=#BFFF00 | Monblāns || 1241 | bgcolor=#BFFF00 | Datora aparatūra || 436 | bgcolor=#BFFF00 | Ektors Berliozs || 1881 | bgcolor=#BFFF00 | Sintoisms || 2043 | bgcolor=#BFFF00 | Bioķīmija || 675 |- | 2. | bgcolor=#BFFF00 | ABBA || 2613 | bgcolor=#BFFF00 | Varbūtība || 884 | bgcolor=#BFFF00 | Japānas jena || 2298 | bgcolor=#BFFF00 | Princese Diāna || 2044 | bgcolor=#BFFF00 | Ieleja || 759 |- | 3. | bgcolor=#BFFF00 | Galviņkāposti || 2615 | bgcolor=#BFFF00 | Čānakja || 906 | bgcolor=#BFFF00 | Zemūdene || 2307 | bgcolor=#BFFF00 | Uliss Grānts || 2065 | bgcolor=#BFFF00 | Nepietiekams uzturs || 787 |- | 4. | bgcolor=#BFFF00 | Sanmarīno (pilsēta) || 2617 | bgcolor=#BFFF00 | Afroaziātu valodas || 1629 | bgcolor=#BFFF00 | Enzīmi || 2308 | bgcolor=#BFFF00 | Klods Monē || 2074 | bgcolor=#BFFF00 | Tuvie Austrumi || 859 |- | 5. | bgcolor=#BFFF00 | Lhasa || 2618 | bgcolor=#BFFF00 | Bretoņu valoda || 1715 | bgcolor=#BFFF00 | Fotoaparāts || 2328 | bgcolor=#BFFF00 | Šiītu islāms || 2078 | bgcolor=#BFFF00 | Sārmu metāli || 1037 |- | 6. | bgcolor=#BFFF00 | Bali || 2620 | bgcolor=#BFFF00 | Baziliks || 1775 | bgcolor=#BFFF00 | Endrū Džeksons || 2337 | bgcolor=#BFFF00 | Adisabeba || 2091 | bgcolor=#BFFF00 | Klasiskā mehānika || 1100 |- | 7. | bgcolor=#BFFF00 | Dzimumakts || 2624 | bgcolor=#BFFF00 | Isfahāna || 2472 | bgcolor=#BFFF00 | Troja || 2338 | bgcolor=#BFFF00 | C (progr. valoda) || 2091 | bgcolor=#BFFF00 | Urīns || 1105 |- | 8. | bgcolor=#BFFF00 | Hangils || 2624 | bgcolor=#BFFF00 | Sterliņu mārciņa || 2497 | bgcolor=#BFFF00 | Dalailama || 2355 | bgcolor=#BFFF00 | Sakausējums || 2108 | bgcolor=#BFFF00 | Kalns || 1146 |- | 9. | bgcolor=#BFFF00 | Regejs || 2629 | bgcolor=#BFFF00 | Lacio || 2508 | bgcolor=#BFFF00 | Radjards Kiplings || 2357 | bgcolor=#BFFF00 | Murasaki Sikibu || 2111 | bgcolor=#BFFF00 | Agnosticisms || 1197 |- | 10. | bgcolor=#BFFF00 | Kopernikijs || 2630 | bgcolor=#BFFF00 | Pjemonta || 2511 | bgcolor=#BFFF00 | Paramaribo || 2363 | bgcolor=#BFFF00 | Svētā Pētera bazilika || 2128 | bgcolor=#BFFF00 | Gēns || 1266 |- | 11. | bgcolor=#BFFF00 | Krusa || 2636 | bgcolor=#BFFF00 | Niameja || 2515 | bgcolor=#BFFF00 | Saporo || 2368 | bgcolor=#BFFF00 | Mikipele || 2131 | bgcolor=#BFFF00 | Babilona || 1279 |- | 12. | bgcolor=#BFFF00 | Ola || 2639 | bgcolor=#BFFF00 | Gredzenu pavēlnieks || 2519 | bgcolor=#BFFF00 | Basshunter || 2369 | bgcolor=#BFFF00 | Apollons || 2167 | bgcolor=#BFFF00 | Tekvondo || 1568 |- | 13. | bgcolor=#BFFF00 | Beluorizonti || 2641 | bgcolor=#BFFF00 | Trajāns || 2523 | bgcolor=#BFFF00 | 1001 nakts pasakas || 2376 | bgcolor=#BFFF00 | Bangi || 2174 | bgcolor=#BFFF00 | Rakstpratība || 1617 |- | 14. | bgcolor=#BFFF00 | Mežs || 2647 | bgcolor=#BFFF00 | Džimijs Hendrikss || 2533 | bgcolor=#BFFF00 | Olīvkoks || 2383 | bgcolor=#BFFF00 | Kims Irsens || 2190 | bgcolor=#BFFF00 | Baškīru valoda || 1649 |- | 15. | bgcolor=#BFFF00 | Poliomielīts || 2647 | bgcolor=#BFFF00 | Kalcijs || 2535 | bgcolor=#BFFF00 | Abidžana || 2396 | bgcolor=#BFFF00 | Sībordžijs || 2196 | bgcolor=#BFFF00 | Fudzi || 1691 |- | 16. | bgcolor=#BFFF00 | Česters Arturs || 2648 | bgcolor=#BFFF00 | Ramadāns || 2554 | bgcolor=#BFFF00 | Bohotņica || 2398 | bgcolor=#BFFF00 | Johans Gūtenbergs || 2199 | bgcolor=#BFFF00 | Evaņģēlijs || 1963 |- | 17. | bgcolor=#BFFF00 | Viljams Tāfts || 2651 | bgcolor=#BFFF00 | Plazma || 2555 | bgcolor=#BFFF00 | Semītu valodas || 2407 | bgcolor=#BFFF00 | Trīsdesmitgadu karš || 2204 | bgcolor=#BFFF00 | Darmštatijs || 1989 |- | 18. | bgcolor=#BFFF00 | NVS || 2654 | bgcolor=#BFFF00 | Tūlijs || 2556 | bgcolor=#BFFF00 | Kuritiba || 2435 | bgcolor=#BFFF00 | Mūzikas instruments || 2205 | bgcolor=#BFFF00 | Maķedoniešu valoda || 1991 |- | 19. | bgcolor=#BFFF00 | Meitnerijs || 2655 | bgcolor=#BFFF00 | Sieviete || 2575 | bgcolor=#BFFF00 | Tenesīns || 2435 | bgcolor=#BFFF00 | Rezerfordijs || 2208 | bgcolor=#BFFF00 | Rudzi || 2007 |- | 20. | bgcolor=#BFFF00 | Valjadolida || 2656 | bgcolor=#BFFF00 | Goa || 2578 | bgcolor=#BFFF00 | Ibn Haldūns || 2438 | bgcolor=#BFFF00 | Hromosoma || 2220 | bgcolor=#BFFF00 | Bezgalība || 2008 |- | 21. | bgcolor=#BFFF00 | Ibn Batūta || 2657 | bgcolor=#BFFF00 | Pērta || 2582 | bgcolor=#BFFF00 | Sana || 2445 | bgcolor=#BFFF00 | Joga || 2227 | bgcolor=#BFFF00 | Džons Adamss || 2013 |- | 22. | bgcolor=#BFFF00 | Guandžou || 2660 | bgcolor=#BFFF00 | Arktika || 2586 | bgcolor=#BFFF00 | Skaistums || 2446 | bgcolor=#BFFF00 | Ceļa locītava || 2235 | bgcolor=#BFFF00 | Krikets || 2018 |- | 23. | bgcolor=#BFFF00 | Čans Kaiši || 2660 | bgcolor=#BFFF00 | Naņdzjina || 2592 | bgcolor=#BFFF00 | Ananass || 2450 | bgcolor=#BFFF00 | Saaukstēšanās || 2247 | bgcolor=#BFFF00 | Sāra Bernāra || 2025 |- | 24. | bgcolor=#BFFF00 | Informācijas tehnoloģijas || 2666 | bgcolor=#BFFF00 | Jokohama || 2596 | bgcolor=#BFFF00 | Bendžamins Franklins || 2462 | bgcolor=#BFFF00 | Navarra || 2249 | bgcolor=#BFFF00 | Telesakari || 2039 |- | 25. | bgcolor=#BFFF00 | Antibiotikas || 2667 | bgcolor=#BFFF00 | Pundurplanēta || 2600 | bgcolor=#BFFF00 | Šaujampulveris || 2462 | bgcolor=#BFFF00 | Dārzenis || 2259 | Sintoisms || 2043 |- | 26. | bgcolor=#BFFF00 | Nikola Kidmena || 2668 | bgcolor=#BFFF00 | Omars Haijāms || 2604 | Isfahāna || 2472 | bgcolor=#BFFF00 | Šeņdžeņa || 2289 | Princese Diāna || 2044 |- | 27. | bgcolor=#BFFF00 | Disprozijs || 2670 | bgcolor=#BFFF00 | Malajiešu valoda || 2611 | Sterliņu mārciņa || 2497 | bgcolor=#BFFF00 | Ziemeļrietumu Teritorijas || 2290 | Uliss Grānts || 2065 |- | 28. | Metalurģija || 2674 | bgcolor=#BFFF00 | Slovāku valoda || 2611 | Lacio || 2508 | bgcolor=#BFFF00 | Erīda (pundurplanēta) || 2293 | Klods Monē || 2074 |- | 29. | Orions (zvaigznājs) || 2681 | bgcolor=#BFFF00 | Jukona (teritorija) || 2612 | Pjemonta || 2511 | bgcolor=#BFFF00 | Persijas līcis || 2293 | Šiītu islāms || 2078 |- | 30. | Hādžs || 2690 | ABBA || 2613 | Niameja || 2515 | Japānas jena || 2298 | Adisabeba || 2091 |} {| class="wikitable" style="font-size: 80%" ! rowspan="2" | Vieta ! colspan="2" | 27-08-2018 ! colspan="2" | 30-07-2018 ! colspan="2" | 02-06-2018 ! colspan="2" | 14-04-2018 9:22 ! colspan="2" | 04-02-2017 10:40 |- ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums |- | 1. | bgcolor=#BFFF00 | Galvassāpes || 938 | bgcolor=#BFFF00 | Mikrobioloģija || 729 | bgcolor=#BFFF00 | Kurpes || 791 | bgcolor=#BFFF00 | Plašsaziņas līdzekļi || 489 | bgcolor=#BFFF00 | Galviņkāposti || 1308 |- | 2. | bgcolor=#BFFF00 | Ekosistēma || 1770 | bgcolor=#BFFF00 | Popmūzika || 1489 | bgcolor=#BFFF00 | Traktors || 977 | bgcolor=#BFFF00 | Paruna || 741 | bgcolor=#BFFF00 | Rutēnijs || 1441 |- | 3. | bgcolor=#BFFF00 | Vorens Hārdings || 1779 | bgcolor=#BFFF00 | Videospēle || 1637 | bgcolor=#BFFF00 | Kečvu valoda || 1107 | bgcolor=#BFFF00 | Bali || 790 | bgcolor=#BFFF00 | Rentgenijs || 1450 |- | 4. | bgcolor=#BFFF00 | Nobēlijs || 1786 | bgcolor=#BFFF00 | Pneimonija || 1648 | bgcolor=#BFFF00 | Faraons || 1194 | bgcolor=#BFFF00 | Hādžs || 810 | bgcolor=#BFFF00 | Lutēcijs || 1460 |- | 5. | bgcolor=#BFFF00 | Džeimss Medisons || 1787 | bgcolor=#BFFF00 | Borijs || 1649 | bgcolor=#BFFF00 | Orions (zvaigznājs) || 1286 | bgcolor=#BFFF00 | Vesels skaitlis || 822 | bgcolor=#BFFF00 | Lourensijs || 1481 |- | 6. | bgcolor=#BFFF00 | Džeimss Polks || 1788 | bgcolor=#BFFF00 | Pablo Neruda || 1653 | bgcolor=#BFFF00 | Metafizika || 1319 | bgcolor=#BFFF00 | Regejs || 869 | bgcolor=#BFFF00 | Hasijs || 1484 |- | 7. | bgcolor=#BFFF00 | Jānis XXIII || 1793 | bgcolor=#BFFF00 | Nepāliešu valoda || 1654 | bgcolor=#BFFF00 | Česters Arturs || 1521 | bgcolor=#BFFF00 | Prezervatīvs || 1020 | bgcolor=#BFFF00 | Sarkanais Krusts || 1485 |- | 8. | bgcolor=#BFFF00 | Utarakhanda || 1795 | bgcolor=#BFFF00 | Viljams Herisons || 1655 | bgcolor=#BFFF00 | Slovāku valoda || 1547 | bgcolor=#BFFF00 | Baltā krāsa || 1028 | bgcolor=#BFFF00 | Redīsi || 1505 |- | 9. | bgcolor=#BFFF00 | Maltiešu valoda || 1796 | bgcolor=#BFFF00 | Berlīnes mūris || 1666 | bgcolor=#BFFF00 | Edmunds Hilarijs || 1555 | bgcolor=#BFFF00 | Metāns || 1104 | bgcolor=#BFFF00 | Hipokrats || 1516 |- | 10. | bgcolor=#BFFF00 | Līnuss Tūrvaldss || 1802 | bgcolor=#BFFF00 | Valentīna diena || 1672 | bgcolor=#BFFF00 | Spināti || 1574 | bgcolor=#BFFF00 | Frānsiss Dreiks || 1143 | bgcolor=#BFFF00 | Kīrs Lielais || 1523 |- | 11. | bgcolor=#BFFF00 | Sengrieķu mitoloģija || 1803 | bgcolor=#BFFF00 | Einšteinijs || 1679 | bgcolor=#BFFF00 | Herberts Hūvers || 1582 | bgcolor=#BFFF00 | Atoma kodols || 1193 | bgcolor=#BFFF00 | Termodinamika || 1534 |- | 12. | bgcolor=#BFFF00 | Parlaments || 1816 | bgcolor=#BFFF00 | Mahārāštra || 1684 | bgcolor=#BFFF00 | Vila || 1588 | bgcolor=#BFFF00 | Muzejs || 1260 | bgcolor=#BFFF00 | Zekerijs Teilors || 1541 |- | 13. | bgcolor=#BFFF00 | Martins Van Burens || 1830 | bgcolor=#BFFF00 | Džudo || 1687 | bgcolor=#BFFF00 | Prometijs || 1591 | bgcolor=#BFFF00 | 1346. gads || 1325 | bgcolor=#BFFF00 | Acteki || 1542 |- | 14. | bgcolor=#BFFF00 | Žaks Kartjē || 1833 | bgcolor=#BFFF00 | Zeme (teritorija) || 1687 | bgcolor=#BFFF00 | Delavēra || 1599 | bgcolor=#BFFF00 | Brilles || 1379 | bgcolor=#BFFF00 | Kalifornijs || 1543 |- | 15. | bgcolor=#BFFF00 | Džeimss Monro || 1843 | bgcolor=#BFFF00 | Raterfords Heiss || 1700 | bgcolor=#BFFF00 | Frenklins Pīrss || 1604 | bgcolor=#BFFF00 | Bakas || 1400 | bgcolor=#BFFF00 | Zazu valoda || 1544 |- | 16. | bgcolor=#BFFF00 | Torijs || 1855 | bgcolor=#BFFF00 | Nobela prēmija literatūrā || 1702 | bgcolor=#BFFF00 | Milards Filmors || 1609 | bgcolor=#BFFF00 | Sakne || 1432 | bgcolor=#BFFF00 | Samārijs || 1556 |- | 17. | bgcolor=#BFFF00 | Kerala || 1870 | bgcolor=#BFFF00 | Dubnijs || 1708 | bgcolor=#BFFF00 | Fermijs || 1610 | bgcolor=#BFFF00 | Prazeodīms || 1469 | bgcolor=#BFFF00 | Omars Haijāms || 1562 |- | 18. | bgcolor=#BFFF00 | Mona Liza || 1878 | bgcolor=#BFFF00 | Tamilnāda || 1718 | bgcolor=#BFFF00 | Lielais Lācis || 1612 | bgcolor=#BFFF00 | Badmintons || 1492 | bgcolor=#BFFF00 | Karnātaka || 1566 |- | 19. | bgcolor=#BFFF00 | Piramīda (celtne) || 1882 | bgcolor=#BFFF00 | Džons Tailers || 1719 | bgcolor=#BFFF00 | Jānis Pāvils I || 1613 | bgcolor=#BFFF00 | Krusa || 1497 | bgcolor=#BFFF00 | Pireneji || 1578 |- | 20. | bgcolor=#BFFF00 | Auzas || 1894 | bgcolor=#BFFF00 | Mūzika || 1736 | bgcolor=#BFFF00 | Viljams Tāfts || 1613 | bgcolor=#BFFF00 | Ankorvats || 1501 | bgcolor=#BFFF00 | Plūdi || 1587 |- | 21. | bgcolor=#BFFF00 | Viljams Makinlijs || 1900 | bgcolor=#BFFF00 | Džeimss Gārfīlds || 1738 | bgcolor=#BFFF00 | Melnais piparkrūms || 1616 | bgcolor=#BFFF00 | Tripura || 1516 | Delavēra || 1598 |- | 22. | bgcolor=#BFFF00 | Utarpradēša || 1904 | bgcolor=#BFFF00 | Cērijs || 1749 | bgcolor=#BFFF00 | Protaktīnijs || 1627 | Česters Arturs || 1521 | Frenklins Pīrss || 1604 |- | 23. | bgcolor=#BFFF00 | Ķīmiskā reakcija || 1906 | bgcolor=#BFFF00 | Alī Ibn Abū Tālibs || 1755 | bgcolor=#BFFF00 | Mendeļejevijs || 1628 | Slovāku valoda || 1547 | Prometijs || 1604 |- | 24. | bgcolor=#BFFF00 | Džons Kvinsijs Adamss || 1917 | bgcolor=#BFFF00 | Bronza || 1758 | Pneimonija || 1648 | Edmunds Hilarijs || 1555 | Milards Filmors || 1609 |- | 25. | bgcolor=#BFFF00 | Gurķis || 1936 | bgcolor=#BFFF00 | Masačūsetsa || 1761 | Borijs || 1649 | Spināti || 1574 | Fermijs || 1610 |- | 26. | bgcolor=#BFFF00 | Lindons Džonsons || 1938 | bgcolor=#BFFF00 | Tvaika dzinējs || 1769 | Pablo Neruda || 1653 | Herberts Hūvers || 1582 | Lielais Lācis || 1612 |- | 27. | bgcolor=#BFFF00 | Bungas || 1941 | Ekosistēma || 1770 | Nepāliešu valoda || 1654 | Vila || 1588 | Viljams Tāfts || 1613 |- | 28. | bgcolor=#BFFF00 | Gazāli || 1970 | Vorens Hārdings || 1779 | Viljams Herisons || 1655 | Prometijs || 1591 | Melnais piparkrūms || 1614 |- | 29. | bgcolor=#BFFF00 | Endrū Džonsons || 1986 | Nobēlijs || 1786 | Berlīnes mūris || 1666 | Delavēra || 1599 | Protaktīnijs || 1616 |- | 30. | Bezgalība || 1988 | Džeimss Medisons || 1787 | Valentīna diena || 1672 | Frenklins Pīrss || 1604 | Slovāku valoda || 1616 |} {| class="wikitable" style="font-size: 80%" ! rowspan="2" | Vieta ! colspan="2" | 18-12-2016 07:18 ! colspan="2" | 20-09-2016 11:53 ! colspan="2" | 02-11-2015 16:49 ! colspan="2" | 13-11-2014 20:29:55 ! colspan="2" | 16-10-2014 23:12:38 |- ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums |- | 1. | bgcolor=#BFFF00 | Latīņamerika || 1287 | bgcolor=#BFFF00 | Valsts (bioloģija) || 586 | bgcolor=#BFFF00 | Vīnogas || 596 | bgcolor=#BFFF00 | Banāni || 21 | bgcolor=#BFFF00 | Sviests || 610 |- | 2. | bgcolor=#BFFF00 | Saaukstēšanās || 1289 | bgcolor=#BFFF00 | Informācijas tehnoloģijas || 587 | bgcolor=#BFFF00 | Vjetnamiešu valoda || 640 | bgcolor=#BFFF00 | Demokrātija || 3007 | bgcolor=#BFFF00 | Bētleme || 1273 |- | 3. | bgcolor=#BFFF00 | Skaistums || 1297 | bgcolor=#BFFF00 | Dzimumakts || 624 | bgcolor=#BFFF00 | Mahābhārata || 677 | bgcolor=#BFFF00 | Akmeņogles || 3021 | bgcolor=#BFFF00 | Rozes || 1333 |- | 4. | bgcolor=#BFFF00 | Valūtas fonds || 1321 | bgcolor=#BFFF00 | Veselība || 639 | bgcolor=#BFFF00 | Du Fu || 694 | bgcolor=#BFFF00 | Ekonomika || 3086 | bgcolor=#BFFF00 | Sējas zirņi || 1634 |- | 5. | bgcolor=#BFFF00 | Iterbijs || 1350 | bgcolor=#BFFF00 | Poliomielīts || 673 | bgcolor=#BFFF00 | Rotaļlieta || 712 | bgcolor=#BFFF00 | Cjiņs Šihuans || 3097 | bgcolor=#BFFF00 | Hesene || 2765 |- | 6. | bgcolor=#BFFF00 | Tūlijs || 1356 | bgcolor=#BFFF00 | Hirohito || 683 | bgcolor=#BFFF00 | Britu Kolumbija || 722 | bgcolor=#BFFF00 | Mēnesis || 3119 | bgcolor=#BFFF00 | Alžīra || 2811 |- | 7. | bgcolor=#BFFF00 | Flerovijs || 1365 | bgcolor=#BFFF00 | Dons Kihots || 725 | bgcolor=#BFFF00 | Gudžarāta || 731 | bgcolor=#BFFF00 | Stroncijs || 3120 | bgcolor=#BFFF00 | Arhitektūra || 2822 |- | 8. | bgcolor=#BFFF00 | Disprozijs || 1390 | bgcolor=#BFFF00 | Nunavuta || 763 | bgcolor=#BFFF00 | Nodoklis || 792 | bgcolor=#BFFF00 | Džimijs Veilss || 3143 | bgcolor=#BFFF00 | Lauksaimniecība || 2852 |- | 9. | bgcolor=#BFFF00 | Sāls || 1392 | bgcolor=#BFFF00 | Smiltis || 789 | bgcolor=#BFFF00 | Patiesība || 850 | bgcolor=#BFFF00 | Horvātu valoda || 3155 | bgcolor=#BFFF00 | Polonijs || 2852 |- | 10. | bgcolor=#BFFF00 | Meitnerijs || 1396 | bgcolor=#BFFF00 | Niameja || 810 | bgcolor=#BFFF00 | Vielmaiņa || 870 | bgcolor=#BFFF00 | Arheoloģija || 3158 | bgcolor=#BFFF00 | Aizvēsture || 2853 |- | 11. | bgcolor=#BFFF00 | Sieviete || 1401 | bgcolor=#BFFF00 | Tieslietas || 813 | bgcolor=#BFFF00 | Allāhs || 890 | bgcolor=#BFFF00 | Urdu || 3159 | bgcolor=#BFFF00 | Laodzi || 2858 |- | 12. | bgcolor=#BFFF00 | Trompete || 1402 | bgcolor=#BFFF00 | Ola || 830 | bgcolor=#BFFF00 | Manitoba || 934 | bgcolor=#BFFF00 | Zigmunds Freids || 3165 | bgcolor=#BFFF00 | Lapas || 2861 |- | 13. | bgcolor=#BFFF00 | Starptautiskā tiesa || 1409 | bgcolor=#BFFF00 | Rakstīšana || 855 | bgcolor=#BFFF00 | Epistemoloģija || 946 | bgcolor=#BFFF00 | Piena Ceļš || 3197 | bgcolor=#BFFF00 | Ivrits || 2888 |- | 14. | bgcolor=#BFFF00 | Ābrams || 1414 | bgcolor=#BFFF00 | Lacio || 896 | bgcolor=#BFFF00 | Atmosfēra || 972 | bgcolor=#BFFF00 | Reikjavīka || 3207 | bgcolor=#BFFF00 | Ingmārs Bergmans || 2904 |- | 15. | bgcolor=#BFFF00 | Hangils || 1419 | bgcolor=#BFFF00 | Gaismas ātrums || 914 | bgcolor=#BFFF00 | Ašoka || 988 | bgcolor=#BFFF00 | Džida || 3211 | bgcolor=#BFFF00 | Vilhelms Rentgens || 2910 |- | 16. | bgcolor=#BFFF00 | 1001 nakts pasakas || 1423 | bgcolor=#BFFF00 | Jukona (teritorija) || 972 | bgcolor=#BFFF00 | Golfs || 992 | bgcolor=#BFFF00 | Rodailenda || 3230 | bgcolor=#BFFF00 | Portugāļu valoda || 2924 |- | 17. | bgcolor=#BFFF00 | Ledājs || 1425 | bgcolor=#BFFF00 | Minu dinastija || 1012 | bgcolor=#BFFF00 | Algoritms || 1010 | bgcolor=#BFFF00 | Mihails Gorbačovs || 3231 | bgcolor=#BFFF00 | Džefrijs Čosers || 2949 |- | 18. | bgcolor=#BFFF00 | Kirijs || 1429 | bgcolor=#BFFF00 | Arktika || 1015 | bgcolor=#BFFF00 | Eikarioti || 1024 | bgcolor=#BFFF00 | Kilimandžāro || 3232 | bgcolor=#BFFF00 | Grieķu alfabēts || 2975 |- | 19. | bgcolor=#BFFF00 | Livermorijs || 1440 | bgcolor=#BFFF00 | Plazma || 1022 | bgcolor=#BFFF00 | Emocijas || 1050 | bgcolor=#BFFF00 | Jeruzaleme || 3248 | bgcolor=#BFFF00 | Tehnēcijs || 2982 |- | 20. | Rutēnijs || 1441 | bgcolor=#BFFF00 | Laiva || 1035 | bgcolor=#BFFF00 | Helikopters || 1084 | bgcolor=#BFFF00 | Televīzija || 3248 | bgcolor=#BFFF00 | Džordžs H. V. Bušs || 2989 |- | 21. | Rentgenijs || 1450 | bgcolor=#BFFF00 | Sārmu metāli || 1037 | bgcolor=#BFFF00 | Aizsprosts || 1090 | bgcolor=#BFFF00 | Vergilijs || 3257 | bgcolor=#BFFF00 | Sanmarīno || 3000 |- | 22. | Lutēcijs || 1460 | bgcolor=#BFFF00 | Jāņa evaņģēlijs || 1072 | bgcolor=#BFFF00 | Apūlija || 1095 | bgcolor=#BFFF00 | Katalāņu valoda || 3273 | Demokrātija || 3007 |- | 23. | Lourensijs || 1481 | bgcolor=#BFFF00 | Nobela miera prēmija || 1083 | bgcolor=#BFFF00 | Nuakšota || 1141 | bgcolor=#BFFF00 | Hanss Kristians Andersens || 3280 | Akmeņogles || 3021 |- | 24. | Hasijs || 1484 | bgcolor=#BFFF00 | Aptaukošanās || 1121 | bgcolor=#BFFF00 | Kokvilna || 1158 | bgcolor=#BFFF00 | Tomass Džefersons || 3282 | Ekonomika || 3086 |- | 25. | Sarkanais Krusts || 1485 | bgcolor=#BFFF00 | Interlingva || 1125 | bgcolor=#BFFF00 | Karatē || 1202 | bgcolor=#BFFF00 | Divritenis || 3290 | Cjiņs Šihuans || 3097 |- | 26. | Hipokrats || 1516 | bgcolor=#BFFF00 | Mežs || 1132 | bgcolor=#BFFF00 | Kvantu mehānika || 1202 | bgcolor=#BFFF00 | Dušanbe || 3308 | Mēnesis || 3119 |- | 27. | Kīrs Lielais || 1523 | bgcolor=#BFFF00 | Erfurte || 1169 | bgcolor=#BFFF00 | Dzēlējodi || 1220 | bgcolor=#BFFF00 | Bengāļu valoda || 3309 | Stroncijs || 3120 |- | 28. | Termodinamika || 1534 | bgcolor=#BFFF00 | Alcheimera slimība || 1182 | bgcolor=#BFFF00 | Umars Ibnelhatābs || 1293 | Medicīna || 3310 | Džimijs Veilss || 3143 |- | 29. | Zekerijs Teilors || 1541 | Skaistums || 1228 | bgcolor=#BFFF00 | Regbijs || 1313 | Angela Merkele || 3320 | Šrilanka || 3147 |- | 30. | Acteki || 1542 | bgcolor=#BFFF00 | Cjinu dinastija || 1242 | Berklijs || 1348 | Poļu valoda || 3321 | Horvātu valoda || 3155 |} {| class="wikitable" style="font-size: 80%" ! rowspan="2" | Vieta ! colspan="2" | 01-06-2014 06:29:52 ! colspan="2" | 05-03-2014 11:34:21 ! colspan="2" | 03-09-2013 07:45:19 ! colspan="2" | 08-07-2013 00:01:07 ! colspan="2" | 26-05-2013 04:45:32 |- ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums |- | 1. | bgcolor=#BFFF00 | Mogadīšo || 578 | bgcolor=#BFFF00 | Dabas zinātne || 638 | bgcolor=#BFFF00 | Li Bai || 732 | bgcolor=#BFFF00 | Balkānu pussala || 439 | bgcolor=#BFFF00 | Horhe Luiss Borhess || 837 |- | 2. | bgcolor=#BFFF00 | Lekorbizjē || 582 | bgcolor=#BFFF00 | Aparteīds || 841 | bgcolor=#BFFF00 | Krūts || 881 | bgcolor=#BFFF00 | Džens He || 599 | bgcolor=#BFFF00 | Akira Kurosava || 945 |- | 3. | bgcolor=#BFFF00 | Anatomija || 735 | bgcolor=#BFFF00 | Iliāda || 970 | bgcolor=#BFFF00 | Aktīnijs || 1358 | bgcolor=#BFFF00 | Komikss || 626 | bgcolor=#BFFF00 | Anarhisms || 1011 |- | 4. | bgcolor=#BFFF00 | Sīpols || 1042 | bgcolor=#BFFF00 | Avicenna || 1232 | bgcolor=#BFFF00 | Niobijs || 1540 | bgcolor=#BFFF00 | Macuo Basjo || 882 | bgcolor=#BFFF00 | Arābu alfabēts || 1130 |- | 5. | bgcolor=#BFFF00 | Valoda || 1236 | bgcolor=#BFFF00 | Osmijs || 1382 | bgcolor=#BFFF00 | Antonio Vivaldi || 1655 | bgcolor=#BFFF00 | Hokusai || 883 | bgcolor=#BFFF00 | Saladīns || 1185 |- | 6. | bgcolor=#BFFF00 | Grūtniecība || 1436 | bgcolor=#BFFF00 | Lantāns || 1416 | bgcolor=#BFFF00 | Volframs || 1696 | bgcolor=#BFFF00 | Luijs Pastērs || 1195 | bgcolor=#BFFF00 | Gallijs || 1341 |- | 7. | bgcolor=#BFFF00 | Hartūma || 1732 | bgcolor=#BFFF00 | Hafnijs || 1417 | bgcolor=#BFFF00 | Pallādijs || 1727 | bgcolor=#BFFF00 | Cirkonijs || 1260 | bgcolor=#BFFF00 | Kriptons || 1409 |- | 8. | bgcolor=#BFFF00 | Māja || 1732 | bgcolor=#BFFF00 | Indijs || 1462 | bgcolor=#BFFF00 | Ziemeļpols || 1760 | bgcolor=#BFFF00 | Radons || 1408 | bgcolor=#BFFF00 | Tīringene || 1483 |- | 9. | bgcolor=#BFFF00 | Agnese Monika || 1739 | bgcolor=#BFFF00 | Rodijs || 1497 | bgcolor=#BFFF00 | Klavieres || 2090 | bgcolor=#BFFF00 | Astats || 1562 | bgcolor=#BFFF00 | Eiropijs || 1490 |- | 10. | bgcolor=#BFFF00 | Lila Daunsa || 1776 | bgcolor=#BFFF00 | Koksne || 1506 | bgcolor=#BFFF00 | Itrijs || 2145 | bgcolor=#BFFF00 | Tantals || 1580 | Romāns || 1509 |- | 11. | bgcolor=#BFFF00 | Himalaji || 1973 | bgcolor=#BFFF00 | Lombardija || 1559 | bgcolor=#BFFF00 | Kadmijs || 2257 | bgcolor=#BFFF00 | Stikls || 1592 | Astats || 1562 |- | 12. | bgcolor=#BFFF00 | Svētais Pāvils || 2002 | bgcolor=#BFFF00 | Rēnijs || 1573 | bgcolor=#BFFF00 | Gaborone || 2264 | bgcolor=#BFFF00 | Romāns || 1644 | Stikls || 1592 |- | 13. | bgcolor=#BFFF00 | Antananarivu || 2336 | bgcolor=#BFFF00 | Bokss || 1607 | bgcolor=#BFFF00 | Molibdēns || 2264 | bgcolor=#BFFF00 | Irīdijs || 1681 | Germānijs || 1735 |- | 14. | bgcolor=#BFFF00 | Programmēšanas valoda || 2422 | bgcolor=#BFFF00 | Amerīcijs || 1626 | bgcolor=#BFFF00 | Džendžou || 2307 | bgcolor=#BFFF00 | Germānijs || 1735 | Džimijs Kārters || 1972 |- | 15. | bgcolor=#BFFF00 | Anguna || 2449 | bgcolor=#BFFF00 | Ganga || 1685 | bgcolor=#BFFF00 | Ksenons || 2394 | bgcolor=#BFFF00 | Džimijs Kārters || 1972 | Francijs || 2113 |- | 16. | bgcolor=#BFFF00 | PTO || 2516 | bgcolor=#BFFF00 | Marlons Brando || 1844 | bgcolor=#BFFF00 | Sudrabs || 2407 | bgcolor=#BFFF00 | Selēna || 2108 | Īrija (sala) || 2233 |- | 17. | bgcolor=#BFFF00 | Baku || 2570 | bgcolor=#BFFF00 | Neptūnijs || 1962 | bgcolor=#BFFF00 | Plutonijs || 2421 | bgcolor=#BFFF00 | Francijs || 2113 | Gabriels Garsija Markess || 2418 |- | 18. | bgcolor=#BFFF00 | Sofokls || 2585 | bgcolor=#BFFF00 | Tūrisms || 1967 | bgcolor=#BFFF00 | Briseles reģions || 2429 | bgcolor=#BFFF00 | Īrija (sala) || 2233 | bgcolor=#BFFF00 | Romas katoļu baznīca || 2565 |- | 19. | bgcolor=#BFFF00 | Vankūvera || 2698 | bgcolor=#BFFF00 | Telūrs || 1980 | bgcolor=#BFFF00 | Gabriels Garsija Markess || 2460 | Kadmijs || 2257 | bgcolor=#BFFF00 | Džordžs Vašingtons || 2579 |- | 20. | bgcolor=#BFFF00 | Nīderlandiešu valoda || 2720 | bgcolor=#BFFF00 | Tatarstāna || 1996 | Bismuts || 2487 | Ksenons || 2394 | Mihails Gorbačovs || 2599 |- | 21. | bgcolor=#BFFF00 | Gviāna || 2728 | bgcolor=#BFFF00 | Endijs Vorhols || 2097 | Baku || 2554 | Sudrabs || 2407 | bgcolor=#BFFF00 | Ķīmiskais elements || 2638 |- | 22. | bgcolor=#BFFF00 | GNU/Linux || 2762 | bgcolor=#BFFF00 | Dienvidpols || 2137 | Mihails Gorbačovs || 2599 | Gabriels Garsija Markess || 2418 | bgcolor=#BFFF00 | Rabindranats Tagore || 2648 |- | 23. | bgcolor=#BFFF00 | Tallijs || 2764 | bgcolor=#BFFF00 | Gripa || 2247 | Maldīvija || 2654 | Briseles galvaspilsētas reģions|Briseles reģions || 2429 | Maldīvija || 2654 |- | 24. | Hesene || 2792 | bgcolor=#BFFF00 | Džūdija Gārlenda || 2355 | Gviāna || 2688 | Baku || 2554 | Dante Aligjēri || 2659 |- | 25. | Alžīra || 2811 | Programmēšanas valoda || 2407 | Nīderlandiešu valoda || 2690 | Mihails Gorbačovs || 2599 | Gviāna || 2688 |- | 26. | Arhitektūra || 2822 | Anguna || 2420 | Vankūvera || 2698 | Maldīvija || 2654 | Nīderlandiešu valoda || 2690 |- | 27. | Ivrits || 2846 | PTO || 2480 | Čārlijs Čaplins || 2748 | Gviāna || 2688 | Čārlijs Čaplins || 2748 |- | 28. | Lauksaimniecība || 2852 | bgcolor=#BFFF00 | Bismuts || 2487 | Aizvēsture || 2778 | Nīderlandiešu valoda || 2690 | GNU/Linux || 2782 |- | 29. | Polonijs || 2852 | Baku || 2554 | Alžīra || 2780 | Čārlijs Čaplins || 2748 | Portugāļu valoda || 2820 |- | 30. | Aizvēsture || 2853 | Sofokls || 2555 | GNU/Linux || 2782 | Aizvēsture || 2763 | Arhitektūra || 2822 |} {| class="wikitable" style="font-size: 80%" ! rowspan="2" | Vieta ! colspan="2" | 02-05-2013 16:47:24 ! colspan="2" | 12-01-2013 14:11:46 ! colspan="2" | 29-11-2012 15:40:37 ! colspan="2" | 13-10-2012 17:03:23 ! colspan="2" | 03-09-2012 18:19:11 |- ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums |- | 1. | bgcolor=#BFFF00 | Urdu || 1605 | bgcolor=#BFFF00 | Akbars Lielais || 3193 | bgcolor=#BFFF00 | Loģika || 2302 | bgcolor=#BFFF00 | Niķelis || 3088 | bgcolor=#BFFF00 | Ontārio || 2935 |- | 2. | bgcolor=#BFFF00 | Portugāļu valoda || 1716 | bgcolor=#BFFF00 | Džainisms || 3208 | bgcolor=#BFFF00 | Vijole || 2548 | bgcolor=#BFFF00 | Vanādijs || 3384 | bgcolor=#BFFF00 | NASA || 3588 |- | 3. | bgcolor=#BFFF00 | Polonijs || 1742 | bgcolor=#BFFF00 | Evolūcija || 3303 | bgcolor=#BFFF00 | Malārija || 2966 | bgcolor=#BFFF00 | Serbu valoda || 3541 | bgcolor=#BFFF00 | Cukura diabēts || 4031 |- | 4. | bgcolor=#BFFF00 | Stroncijs || 1990 | bgcolor=#BFFF00 | Antimons || 3337 | bgcolor=#BFFF00 | Aritmētika || 3181 | bgcolor=#BFFF00 | Kilimandžāro || 3586 | bgcolor=#BFFF00 | Lejassaksija || 4382 |- | 5. | bgcolor=#BFFF00 | Ņujorka (štats) || 2046 | bgcolor=#BFFF00 | Platīns || 3481 | bgcolor=#BFFF00 | Bārijs || 3525 | bgcolor=#BFFF00 | Skandijs || 3818 | bgcolor=#BFFF00 | Vīsbādene || 5083 |- | 6. | bgcolor=#BFFF00 | Migels de Servantess || 2182 | bgcolor=#BFFF00 | Rubīdijs || 3562 | bgcolor=#BFFF00 | Cukurs || 3636 | bgcolor=#BFFF00 | Cerera || 3965 | bgcolor=#BFFF00 | Leipciga || 5291 |- | 7. | bgcolor=#BFFF00 | ANO || 2224 | Selēns || 3771 | bgcolor=#BFFF00 | Cēzijs || 3643 | bgcolor=#BFFF00 | Fonņas-Kebana NP || 5129 | bgcolor=#BFFF00 | Velsiešu valoda || 5512 |- | 8. | bgcolor=#BFFF00 | Operētājsistēma || 2296 | Stroncijs || 4203 | bgcolor=#BFFF00 | Marks Tvens || 3822 | bgcolor=#BFFF00 | Henrijs Fords || 5236 | bgcolor=#BFFF00 | Leonards Eilers || 5716 |- | 9. | bgcolor=#BFFF00 | Japāņu valoda || 2357 | Sēnes || 5762 | bgcolor=#BFFF00 | Gaļa || 3910 | bgcolor=#BFFF00 | Nedēļa || 5664 | bgcolor=#BFFF00 | Islandiešu valoda || 5936 |- | 10. | bgcolor=#BFFF00 | Fonņas-Kebana NP || 2358 | Vīns || 6036 | bgcolor=#BFFF00 | Broms || 4425 | bgcolor=#BFFF00 | Hamburga || 5817 | bgcolor=#BFFF00 | Vaduca || 5939 |- | 11. | bgcolor=#BFFF00 | Nelsons Mandela || 2410 | Ņujorka (štats) || 6121 | bgcolor=#BFFF00 | Frīda Kalo || 4514 | bgcolor=#BFFF00 | Tuvalu || 6009 | bgcolor=#BFFF00 | Andi || 5946 |- | 12. | bgcolor=#BFFF00 | Ž. Ogists Dominiks Engrs || 2417 | Zaļā krāsa || 6121 | bgcolor=#BFFF00 | Havana || 5090 | bgcolor=#BFFF00 | Vaduca || 6019 | bgcolor=#BFFF00 | Tonga || 5949 |- | 13. | bgcolor=#BFFF00 | Konfūcijs || 2423 | Masa || 6134 | bgcolor=#BFFF00 | Denvera || 5360 | bgcolor=#BFFF00 | Fluors || 6023 | bgcolor=#BFFF00 | Masa || 5951 |- | 14. | bgcolor=#BFFF00 | Lielais Ķīnas mūris || 2452 | Nīla || 6145 | bgcolor=#BFFF00 | Misisipi (upe) || 5431 | bgcolor=#BFFF00 | Ķīmiskais elements || 6028 | bgcolor=#BFFF00 | Andalūzija || 5961 |- | 15. | bgcolor=#BFFF00 | Hošimina || 2463 | Lima || 6152 | bgcolor=#BFFF00 | Zagreba || 6010 | bgcolor=#BFFF00 | Arsēns || 6029 | bgcolor=#BFFF00 | Pensilvānija || 5966 |- | 16. | bgcolor=#BFFF00 | Valodniecība || 2464 | Bezastainie abinieki || 6153 | bgcolor=#BFFF00 | Oto fon Bismarks || 6065 | bgcolor=#BFFF00 | Baktērijas || 6030 | bgcolor=#BFFF00 | Merida (Venecuēla) || 5967 |- | 17. | Romas katoļu baznīca || 2565 | Sofija || 6153 | bgcolor=#BFFF00 | Džons Kenedijs || 6067 | bgcolor=#BFFF00 | Romāņu valodas || 6035 | bgcolor=#BFFF00 | Luvra || 5969 |- | 18. | Džordžs Vašingtons || 2579 | Saksija || 6156 | bgcolor=#BFFF00 | Papīrs || 6073 | bgcolor=#BFFF00 | Velsiešu valoda || 6035 | bgcolor=#BFFF00 | Maikls Faradejs || 5976 |- | 19. | Ķīmiskais elements || 2638 | Vīruss || 6157 | bgcolor=#BFFF00 | Varš || 6075 | bgcolor=#BFFF00 | Urāns (elements) || 6044 | bgcolor=#BFFF00 | Turīna || 5976 |- | 20. | Rabindranats Tagore || 2648 | Metrs || 6175 | bgcolor=#BFFF00 | Ž. Ogists Dominiks Engrs || 6076 | bgcolor=#BFFF00 | Gaisma || 6046 | bgcolor=#BFFF00 | Grieķu alfabēts || 5981 |- | 21. | Maldīvija || 2654 | Lordi || 6176 | bgcolor=#BFFF00 | Aknas || 6085 | bgcolor=#BFFF00 | Kārlis Linnejs || 6046 | bgcolor=#BFFF00 | Nevada || 5986 |- | 22. | Dante Aligjēri || 2659 | Piena Ceļš || 6184 | bgcolor=#BFFF00 | Rīsi || 6087 | bgcolor=#BFFF00 | Koks || 6047 | bgcolor=#BFFF00 | Kvieši || 5990 |- | 23. | Gviāna || 2688 | Ivrits || 6185 | bgcolor=#BFFF00 | Socioloģija || 6092 | bgcolor=#BFFF00 | Zviedru valoda || 6054 | bgcolor=#BFFF00 | Dzīvsudrabs || 5994 |- | 24. | Nīderlandiešu valoda || 2690 | Mitoloģija || 6186 | bgcolor=#BFFF00 | Kvieši || 6095 | bgcolor=#BFFF00 | Nobela prēmija || 6058 | bgcolor=#BFFF00 | Beirūta || 6000 |- | 25. | Čārlijs Čaplins || 2748 | Dubaija || 6189 | bgcolor=#BFFF00 | Kālijs || 6096 | bgcolor=#BFFF00 | A || 6060 | Ķīmiskais elements || 6002 |- | 26. | Arhitektūra || 2822 | Ābols || 6190 | bgcolor=#BFFF00 | Daka || 6102 | bgcolor=#BFFF00 | Pī || 6061 | Fluors || 6003 |- | 27. | Ivrits || 2829 | Bils Geitss || 6190 | bgcolor=#BFFF00 | Ekoloģija || 6104 | Ekoloģija || 6063 | Arsēns || 6006 |- | 28. | Lauksaimniecība || 2837 | Rūpniecība || 6191 | Vīns || 6106 | Deguns || 6064 | Urāns (elements) || 6006 |- | 29. | Ukraiņu valoda || 2872 | Arhitektūra || 6192 | Vīruss || 6118 | Oto fon Bismarks || 6065 | bgcolor=#BFFF00 | Brandenburga (zeme) || 6007 |- | 30. | Džordžs H. V. Bušs || 2962 | Banāns || 6194 | Masa || 6121 | Neapole || 6066 | Tuvalu || 6009 |} {| class="wikitable" style="font-size: 80%" ! rowspan="2" | Vieta ! colspan="2" | 15-08-2012 05:26:38 ! colspan="2" | 26-07-2012 22:57:42 ! colspan="2" | 28-06-2012 09:10:19 ! colspan="2" | 08-05-2012 18:11:20 ! colspan="2" | 19-04-2012 05:07:04 |- ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums |- | 1. | bgcolor=#BFFF00 | Skola || 2945 | bgcolor=#BFFF00 | Dzīvība || 3001 | bgcolor=#BFFF00 | Tunisa || 3075 | bgcolor=#BFFF00 | Volts Disnejs || 4900 | bgcolor=#BFFF00 | Zaļā krāsa || 2918 |- | 2. | bgcolor=#BFFF00 | Norvēģu valoda || 4396 | bgcolor=#BFFF00 | Voltērs || 3162 | bgcolor=#BFFF00 | Masa || 3097 | bgcolor=#BFFF00 | Dubaija || 5412 | bgcolor=#BFFF00 | Saksija || 3787 |- | 3. | bgcolor=#BFFF00 | Motörhead || 5677 | bgcolor=#BFFF00 | Daba || 4431 | bgcolor=#BFFF00 | Kinofilma || 3279 | bgcolor=#BFFF00 | Arheoloģija || 5667 | bgcolor=#BFFF00 | Andi || 5481 |- | 4. | bgcolor=#BFFF00 | Maiami || 5854 | bgcolor=#BFFF00 | Arsēns || 4891 | bgcolor=#BFFF00 | Vīruss || 3301 | bgcolor=#BFFF00 | Ābele || 5671 | bgcolor=#BFFF00 | Ādams Smits || 5493 |- | 5. | bgcolor=#BFFF00 | Skaitlis || 5862 | bgcolor=#BFFF00 | Andalūzija || 5022 | bgcolor=#BFFF00 | Sarkanā krāsa || 3324 | bgcolor=#BFFF00 | Īru valoda || 5673 | bgcolor=#BFFF00 | Asteroīds || 5511 |- | 6. | bgcolor=#BFFF00 | Vīruss || 5874 | bgcolor=#BFFF00 | Teilors Lautners || 5161 | bgcolor=#BFFF00 | Statistika || 3663 | bgcolor=#BFFF00 | Mitoloģija || 5681 | bgcolor=#BFFF00 | Ungāru valoda || 5604 |- | 7. | bgcolor=#BFFF00 | Oklahoma || 5875 | bgcolor=#BFFF00 | Džordžs H. V. Bušs || 5570 | bgcolor=#BFFF00 | Uguns || 4457 | bgcolor=#BFFF00 | Beirūta || 5683 | bgcolor=#BFFF00 | Minesota || 5613 |- | 8. | bgcolor=#BFFF00 | Manila || 5883 | bgcolor=#BFFF00 | Šokolāde || 5809 | bgcolor=#BFFF00 | Nīls Ārmstrongs || 4620 | bgcolor=#BFFF00 | Valodniecība || 5686 | bgcolor=#BFFF00 | Baktērijas || 5614 |- | 9. | bgcolor=#BFFF00 | Gaisma || 5884 | bgcolor=#BFFF00 | Ekonomika || 5812 | bgcolor=#BFFF00 | Medicīna || 4705 | bgcolor=#BFFF00 | Indiāna || 5701 | bgcolor=#BFFF00 | Vīns || 5615 |- | 10. | bgcolor=#BFFF00 | Kārlis Linnejs || 5886 | bgcolor=#BFFF00 | Elektrība || 5818 | bgcolor=#BFFF00 | Ukraiņu valoda || 4802 | bgcolor=#BFFF00 | Ivrits || 5701 | bgcolor=#BFFF00 | Dzīvsudrabs || 5641 |- | 11. | bgcolor=#BFFF00 | Tunisa || 5886 | bgcolor=#BFFF00 | Elektrons || 5831 | bgcolor=#BFFF00 | Aidaho || 4994 | bgcolor=#BFFF00 | Citrons || 5707 | bgcolor=#BFFF00 | Sardīnija || 5647 |- | 12. | bgcolor=#BFFF00 | Bils Geitss || 5889 | bgcolor=#BFFF00 | Lidmašīna || 5836 | bgcolor=#BFFF00 | Tuksnesis || 5747 | bgcolor=#BFFF00 | Hroms || 5710 | bgcolor=#BFFF00 | Tuberkuloze || 5648 |- | 13. | bgcolor=#BFFF00 | Everests || 5889 | bgcolor=#BFFF00 | Ohaio || 5837 | bgcolor=#BFFF00 | Hlors || 5771 | bgcolor=#BFFF00 | Svahili || 5714 | bgcolor=#BFFF00 | Kafija || 5655 |- | 14. | bgcolor=#BFFF00 | Papīrs || 5898 | bgcolor=#BFFF00 | Īslandiešu valoda || 5840 | bgcolor=#BFFF00 | Arhitektūra || 5784 | bgcolor=#BFFF00 | Socioloģija || 5716 | bgcolor=#BFFF00 | Cinks || 5659 |- | 15. | bgcolor=#BFFF00 | Teniss || 5898 | bgcolor=#BFFF00 | Menas Sala || 5862 | bgcolor=#BFFF00 | A || 5789 | bgcolor=#BFFF00 | Kvebeka || 5721 | bgcolor=#BFFF00 | Skaitlis || 5666 |- | 16. | bgcolor=#BFFF00 | Dezoksiribonukleīnskābe || 5902 | Skaitlis || 5862 | bgcolor=#BFFF00 | Vilciens || 5791 | bgcolor=#BFFF00 | Sirds || 5721 | Arheoloģija || 5667 |- | 17. | bgcolor=#BFFF00 | Virdžīnija || 5910 | Gaisma || 5872 | bgcolor=#BFFF00 | Neons || 5792 | bgcolor=#BFFF00 | Alus || 5727 | Īru valoda || 5673 |- | 18. | bgcolor=#BFFF00 | Dzīvība || 5913 | Oklahoma || 5875 | bgcolor=#BFFF00 | Manila || 5794 | bgcolor=#BFFF00 | Tbilisi || 5727 | Ābele || 5677 |- | 19. | bgcolor=#BFFF00 | Zieds || 5913 | Virdžīnija || 5877 | bgcolor=#BFFF00 | Maksts || 5795 | bgcolor=#BFFF00 | Roalds Amundsens || 5728 | Mitoloģija || 5681 |- | 20. | bgcolor=#BFFF00 | Īru valoda || 5917 | Dezoksiribonukleīnskābe || 5879 | bgcolor=#BFFF00 | Ekoloģija || 5801 | Ekonomika || 5735 | Beirūta || 5683 |- | 21. | bgcolor=#BFFF00 | Dāņu valoda || 5918 | Manila || 5883 | bgcolor=#BFFF00 | Podoļska || 5804 | Cīrihe || 5745 | Valodniecība || 5686 |- | 22. | bgcolor=#BFFF00 | Metrs || 5921 | Kārlis Linnejs || 5886 | Šokolāde || 5809 | Tuksnesis || 5747 | Citrons || 5690 |- | 23. | bgcolor=#BFFF00 | Japāņu valoda || 5922 | Tunisa || 5886 | Ekonomika || 5812 | Neons ||5755 | Tuksnesis || 5697 |- | 24. | bgcolor=#BFFF00 | Sahāra || 5935 | Bils Geitss || 5889 | Elektrons || 5814 | Vilciens || 5756 | Sirds || 5699 |- | 25. | bgcolor=#BFFF00 | Silīcijs || 5935 | Dāņu valoda || 5897 | Elektrība || 5818 | Maksts || 5759 | Indiāna || 5701 |- | 26. | bgcolor=#BFFF00 | Alpi || 5938 | Papīrs || 5898 | Dezoksiribonukleīnskābe || 5819 | Berne || 5763 | Ivrits || 5701 |- | 27. | Vaduca || 5939 | Teniss || 5898 | Ohaio || 5825 | Hlors || 5770 | Hroms || 5710 |- | 28. | Brandenburga (zeme) || 5942 | Zieds || 5913 | Lidmašīna || 5836 | Manila || 5774 | Svahili || 5714 |- | 29. | Andi || 5946 | Īru valoda || 5917 | Īslandiešu valoda || 5840 | Virdžīnija || 5780 | Socioloģija || 5716 |- | 30. | Tonga || 5949 | Vīruss || 5919 | Menas Sala || 5844 | Dezoksiribonukleīnskābe || 5782 | Kvebeka || 5721 |} {| class="wikitable" style="font-size: 80%" ! rowspan="2" | Vieta ! colspan="2" | 15-03-2012 02:31:53 ! colspan="2" | 14-02-2012 19:17:34 ! colspan="2" | 29-01-2012 15:13:21 ! colspan="2" | 28-12-2011 08:31:41 ! colspan="2" | 18-11-2011 18:54:45 |- ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums |- | 1. | bgcolor=#BFFF00 | Valūta || 2231 | bgcolor=#BFFF00 | Sekunde || 2373 | bgcolor=#BFFF00 | Ķiploks || 3179 | bgcolor=#BFFF00 | Kilograms || 3037 | bgcolor=#BFFF00 | Elektrība || 5118 |- | 2. | bgcolor=#BFFF00 | Basku valoda || 4404 | bgcolor=#BFFF00 | Lugo || 2650 | bgcolor=#BFFF00 | YouTube || 3512 | bgcolor=#BFFF00 | Rūpniecība || 3052 | bgcolor=#BFFF00 | Mīlestība || 5118 |- | 3. | bgcolor=#BFFF00 | Bulgāru valoda || 4719 | bgcolor=#BFFF00 | Hroms || 3424 | bgcolor=#BFFF00 | Tomass Džefersons || 5158 | bgcolor=#BFFF00 | Metāls || 3279 | bgcolor=#BFFF00 | Neons || 5125 |- | 4. | bgcolor=#BFFF00 | Berilijs || 5554 | bgcolor=#BFFF00 | Monarhija || 3797 | bgcolor=#BFFF00 | Daka || 5330 | bgcolor=#BFFF00 | Andi || 3290 | bgcolor=#BFFF00 | Kālijs || 5127 |- | 5. | bgcolor=#BFFF00 | Fluors || 5562 | bgcolor=#BFFF00 | Brandenburga (zeme) || 3922 | bgcolor=#BFFF00 | Varš || 5338 | bgcolor=#BFFF00 | Tadžmahāls || 3322 | bgcolor=#BFFF00 | Aruba || 5128 |- | 6. | bgcolor=#BFFF00 | Vērmonta || 5565 | bgcolor=#BFFF00 | Vilciens || 4915 | bgcolor=#BFFF00 | Vērmonta || 5342 | bgcolor=#BFFF00 | Šokolāde || 3567 | bgcolor=#BFFF00 | Bogota || 5161 |- | 7. | bgcolor=#BFFF00 | Aruba || 5566 | bgcolor=#BFFF00 | Velingtona || 4920 | bgcolor=#BFFF00 | Rumāņu valoda || 5354 | bgcolor=#BFFF00 | Afrikandu valoda || 5124 | bgcolor=#BFFF00 | Kentuki || 5165 |- | 8. | bgcolor=#BFFF00 | Silīcijs || 5566 | bgcolor=#BFFF00 | Titāns || 4973 | bgcolor=#BFFF00 | Otava || 5363 | bgcolor=#BFFF00 | Konstitūcija || 5278 | bgcolor=#BFFF00 | Berilijs || 5170 |- | 9. | bgcolor=#BFFF00 | Akmens laikmets || 5581 | bgcolor=#BFFF00 | Zobi || 5204 | bgcolor=#BFFF00 | Socioloģija || 5386 | bgcolor=#BFFF00 | Mao Dzeduns || 5280 | bgcolor=#BFFF00 | Korejiešu valoda || 5173 |- | 10. | bgcolor=#BFFF00 | Rūpniecība || 5586 | bgcolor=#BFFF00 | Ammāna || 5472 | bgcolor=#BFFF00 | Urāns (elements) || 5389 | bgcolor=#BFFF00 | Laiks || 5281 | bgcolor=#BFFF00 | Citrons || 5195 |- | 11. | bgcolor=#BFFF00 | Pablo Pikaso || 5592 | bgcolor=#BFFF00 | Auglis || 5484 | bgcolor=#BFFF00 | Franču Gviāna || 5415 | bgcolor=#BFFF00 | Ekoloģija || 5285 | bgcolor=#BFFF00 | Ķelne || 5199 |- | 12. | bgcolor=#BFFF00 | Teniss || 5592 | bgcolor=#BFFF00 | Karāči || 5484 | bgcolor=#BFFF00 | Maksts || 5415 | bgcolor=#BFFF00 | Google || 5286 | bgcolor=#BFFF00 | Katalonija || 5205 |- | 13. | bgcolor=#BFFF00 | Zagreba || 5596 | bgcolor=#BFFF00 | Mēnesis || 5495 | bgcolor=#BFFF00 | Asteroīds || 5420 | bgcolor=#BFFF00 | Sirds || 5286 | bgcolor=#BFFF00 | Kanbera || 5211 |- | 14. | bgcolor=#BFFF00 | Poļu valoda || 5602 | bgcolor=#BFFF00 | Kālijs || 5497 | bgcolor=#BFFF00 | Brazilja || 5420 | bgcolor=#BFFF00 | Tuksnesis || 5295 | bgcolor=#BFFF00 | Elektrons || 5213 |- | 15. | bgcolor=#BFFF00 | Hanoja || 5604 | bgcolor=#BFFF00 | Otava || 5513 | bgcolor=#BFFF00 | Teniss || 5424 | bgcolor=#BFFF00 | Ziemeļkarolīna || 5296 | bgcolor=#BFFF00 | Havajas || 5216 |- | 16. | Ungāru valoda || 5604 | bgcolor=#BFFF00 | Argons || 5518 | bgcolor=#BFFF00 | Sicīlija || 5427 | bgcolor=#BFFF00 | Bils Geitss || 5302 | bgcolor=#BFFF00 | Koks || 5218 |- | 17. | Minesota || 5613 | bgcolor=#BFFF00 | Somu valoda || 5518 | bgcolor=#BFFF00 | Kukurūza || 5430 | bgcolor=#BFFF00 | Karš || 5305 | bgcolor=#BFFF00 | Bavārija || 5224 |- | 18. | Baktērijas || 5614 | bgcolor=#BFFF00 | Siers || 5520 | bgcolor=#BFFF00 | Metrs || 5430 | bgcolor=#BFFF00 | Menas Sala || 5305 | bgcolor=#BFFF00 | Honkonga || 5224 |- | 19. | Svahili || 5614 | bgcolor=#BFFF00 | Andi || 5532 | bgcolor=#BFFF00 | Komoras || 5442 | bgcolor=#BFFF00 | Luvra || 5306 | bgcolor=#BFFF00 | Mitoloģija || 5229 |- | 20. | Vīns || 5615 | bgcolor=#BFFF00 | Ķīmiskais elements || 5540 | bgcolor=#BFFF00 | Alpi || 5444 | bgcolor=#BFFF00 | Podoļska || 5314 | bgcolor=#BFFF00 | Tomāts || 5230 |- | 21. | Dzīvsudrabs || 5616 | Minesota || 5548 | bgcolor=#BFFF00 | Lordi || 5444 | bgcolor=#BFFF00 | Ābele || 5316 | bgcolor=#BFFF00 | Seula || 5231 |- | 22. | Īru valoda || 5627 | Silīcijs || 5549 | bgcolor=#BFFF00 | Dzīvsudrabs || 5445 | bgcolor=#BFFF00 | Sardīnija || 5318 | bgcolor=#BFFF00 | Aknas || 5234 |- | 23. | Sardīnija || 5628 | Berilijs || 5554 | bgcolor=#BFFF00 | Baktērijas || 5446 | Varš || 5325 | bgcolor=#BFFF00 | Baktērijas || 5235 |- | 24. | Kafija || 5629 | Fluors || 5564 | bgcolor=#BFFF00 | Everests || 5451 | Daka || 5330 | bgcolor=#BFFF00 | Pablo Pikaso || 5258 |- | 25. | Laiks || 5630 | Vērmonta || 5565 | bgcolor=#BFFF00 | Banāns || 5457 | Vērmonta || 5331 | bgcolor=#BFFF00 | Vašingtona (štats) || 5258 |- | 26. | Dezoksiribonukleīnskābe || 5638 | Aruba || 5566 | bgcolor=#BFFF00 | Demokrātija || 5463 | Rumāņu valoda || 5354 | Ekoloģija || 5262 |- | 27. | Ābele || 5642 | Rūpniecība || 5568 | bgcolor=#BFFF00 | Marseļa || 5464 | Otava || 5363 | Bils Geitss || 5265 |- | 28. | Ivrits || 5648 | Ivrits || 5571 | bgcolor=#BFFF00 | Tuberkuloze || 5467 | Socioloģija || 5366 | Rumāņu valoda || 5268 |- | 29. | Tuberkuloze || 5648 | Teniss || 5575 | Kālijs || 5483 | Kukurūza || 5375 | Ābele || 5269 |- | 30. | Valodniecība || 5648 | Zagreba || 5577 | Auglis || 5484 | Alpi || 5395 | Google || 5271 |} {| class="wikitable" style="font-size: 80%" ! rowspan="2" | Vieta ! colspan="2" | 30-10-2011 18:46:11 ! colspan="2" | 22-10-2011 10:44:36 ! colspan="2" | 12-09-2011 11:27:10 ! colspan="2" | 29-08-2011 01:16:42 ! colspan="2" | 21-08-2011 18:55:38 |- ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums |- | 1. | bgcolor=#BFFF00 | Mao Dzeduns || 4878 | bgcolor=#BFFF00 | Bengāļu valoda || 4488 | bgcolor=#BFFF00 | Asteroīds || 2552 | bgcolor=#BFFF00 | Maksts || 4533 | bgcolor=#BFFF00 | Kolorādo || 4403 |- | 2. | bgcolor=#BFFF00 | Skaitlis || 4896 | bgcolor=#BFFF00 | Ungāru valoda || 4789 | bgcolor=#BFFF00 | Citrons || 3218 | bgcolor=#BFFF00 | Ķīmiskais elements || 4550 | bgcolor=#BFFF00 | Virdžīnija || 4404 |- | 3. | bgcolor=#BFFF00 | Tbilisi || 4907 | bgcolor=#BFFF00 | Lielais Ķīnas mūris || 4791 | bgcolor=#BFFF00 | Socioloģija || 4594 | bgcolor=#BFFF00 | Bils Geitss || 4553 | bgcolor=#BFFF00 | Elektrons || 4413 |- | 4. | bgcolor=#BFFF00 | Hlors || 4926 | bgcolor=#BFFF00 | Dzīvsudrabs || 4797 | bgcolor=#BFFF00 | Laiks || 4681 | bgcolor=#BFFF00 | Zieds || 4553 | bgcolor=#BFFF00 | Banāns || 4419 |- | 5. | bgcolor=#BFFF00 | Cinks || 4932 | bgcolor=#BFFF00 | Seula || 4798 | bgcolor=#BFFF00 | Daka || 4683 | bgcolor=#BFFF00 | Demokrātija || 4554 | bgcolor=#BFFF00 | Arheoloģija || 4428 |- | 6. | bgcolor=#BFFF00 | Čehu valoda || 4935 | bgcolor=#BFFF00 | Sardīnija || 4807 | bgcolor=#BFFF00 | Argons || 4703 | bgcolor=#BFFF00 | Tuberkuloze || 4556 | bgcolor=#BFFF00 | Luvra || 4429 |- | 7. | bgcolor=#BFFF00 | Gaisma || 4946 | bgcolor=#BFFF00 | Džimijs Veilss || 4812 | bgcolor=#BFFF00 | Īslandiešu valoda || 4708 | bgcolor=#BFFF00 | Ekoloģija || 4566 | bgcolor=#BFFF00 | Lordi (mūzikas grupa) || 4437 |- | 8. | bgcolor=#BFFF00 | Katalonija || 4951 | bgcolor=#BFFF00 | Korejiešu valoda || 4822 | bgcolor=#BFFF00 | Laika josla || 4711 | bgcolor=#BFFF00 | Papīrs || 4575 | bgcolor=#BFFF00 | Cjiņs Šihuans || 4445 |- | 9. | bgcolor=#BFFF00 | Sahāra || 4956 | bgcolor=#BFFF00 | Vīns || 4826 | bgcolor=#BFFF00 | Koks || 4725 | bgcolor=#BFFF00 | Somu valoda || 4584 | bgcolor=#BFFF00 | Google || 4448 |- | 10. | bgcolor=#BFFF00 | Brazilja || 4965 | bgcolor=#BFFF00 | Alpi || 4833 | bgcolor=#BFFF00 | Kvebeka || 4725 | bgcolor=#BFFF00 | Lima || 4601 | bgcolor=#BFFF00 | Neons || 4449 |- | 11. | bgcolor=#BFFF00 | Ķīmiskais elements || 4966 | bgcolor=#BFFF00 | Google || 4838 | bgcolor=#BFFF00 | Nīla || 4728 | bgcolor=#BFFF00 | Divritenis || 4604 | bgcolor=#BFFF00 | Ammāna || 4456 |- | 12. | bgcolor=#BFFF00 | Metrs || 4978 | bgcolor=#BFFF00 | Elektrība || 4840 | bgcolor=#BFFF00 | Kukurūza || 4738 | bgcolor=#BFFF00 | Tbilisi || 4604 | bgcolor=#BFFF00 | Migels de Servantess || 4460 |- | 13. | bgcolor=#BFFF00 | Angela Merkele || 4979 | bgcolor=#BFFF00 | Konstitūcija || 4851 | bgcolor=#BFFF00 | Neons || 4739 | bgcolor=#BFFF00 | Sahāra || 4612 | bgcolor=#BFFF00 | Korejiešu valoda || 4465 |- | 14. | bgcolor=#BFFF00 | Silīcijs || 4981 | bgcolor=#BFFF00 | Siers || 4853 | bgcolor=#BFFF00 | Everests || 4743 | bgcolor=#BFFF00 | Kanbera || 4616 | bgcolor=#BFFF00 | Tbilisi || 4485 |- | 15. | bgcolor=#BFFF00 | Lauksaimniecība || 4993 | bgcolor=#BFFF00 | Karš || 4863 | bgcolor=#BFFF00 | Berilijs || 4746 | bgcolor=#BFFF00 | Rumāņu valoda || 4618 | bgcolor=#BFFF00 | Romāņu valodas || 4495 |- | 16. | bgcolor=#BFFF00 | Ābols || 4994 | bgcolor=#BFFF00 | A || 4865 | bgcolor=#BFFF00 | Botānika || 4746 | bgcolor=#BFFF00 | Piena Ceļš || 4637 | bgcolor=#BFFF00 | Botānika || 4504 |- | 17. | bgcolor=#BFFF00 | Televīzija || 4998 | bgcolor=#BFFF00 | Rīsi || 4865 | Dzīvsudrabs || 4771 | bgcolor=#BFFF00 | Televīzija || 4642 | bgcolor=#BFFF00 | Svahili || 4507 |- | 18. | bgcolor=#BFFF00 | Tuberkuloze || 5000 | bgcolor=#BFFF00 | Fluors || 4877 | Ungāru valoda || 4771 | bgcolor=#BFFF00 | Vīns || 4651 | bgcolor=#BFFF00 | Menas Sala || 4522 |- | 19. | bgcolor=#BFFF00 | Vasko da Gama || 5003 | Mao Dzeduns || 4878 | Lielais Ķīnas mūris || 4780 | bgcolor=#BFFF00 | Dzeja || 4660 | bgcolor=#BFFF00 | Silīcijs || 4531 |- | 20. | bgcolor=#BFFF00 | Kentuki || 5007 | bgcolor=#BFFF00 | Bils Klintons || 4896 | Džimijs Veilss || 4781 | bgcolor=#BFFF00 | Alpi || 4662 | Maksts || 4533 |- | 21. | bgcolor=#BFFF00 | Menas Sala || 5010 | Skaitlis || 4896 | Vīns || 4787 | bgcolor=#BFFF00 | Nedēļa || 4669 | Bils Geitss || 4535 |- | 22. | bgcolor=#BFFF00 | Neons || 5016 | Tbilisi || 4911 | Google || 4789 | bgcolor=#BFFF00 | Roalds Amundsens || 4670 | Zieds || 4542 |- | 23. | bgcolor=#BFFF00 | Dāņu valoda || 5034 | Hlors || 4926 | Sardīnija || 4790 | bgcolor=#BFFF00 | Tomāts || 4676 | Ķīmiskais elements || 4550 |- | 24. | bgcolor=#BFFF00 | Puertoriko || 5040 | Cinks || 4932 | Rīsi || 4794 | Laiks || 4681 | Demokrātija || 4554 |- | 25. | bgcolor=#BFFF00 | Svahili || 5045 | Čehu valoda || 4935 | Seula || 4798 | Daka || 4683 | Tuberkuloze || 4556 |- | 26. | bgcolor=#BFFF00 | Divritenis || 5047 | bgcolor=#BFFF00 | Katovice || 4941 | Korejiešu valoda || 4812 | Socioloģija || 4683 | Papīrs || 4557 |- | 27. | bgcolor=#BFFF00 | Demokrātija || 5051 | Gaisma || 4946 | Alpi || 4814 | Laika josla || 4692 | Ekoloģija || 4566 |- | 28. | bgcolor=#BFFF00 | Varš || 5052 | Brazilja || 4948 | Siers || 4823 | Argons || 4703 | Somu valoda || 4584 |- | 29. | bgcolor=#BFFF00 | Hanoja || 5062 | Katalonija || 4951 | Skaitlis || 4829 | Īslandiešu valoda || 4708 | Lima || 4601 |- | 30. | bgcolor=#BFFF00 | Īru valoda || 5064 | Sahāra || 4956 | A || 4831 | Koks || 4713 | Divritenis || 4604 |} {| class="wikitable" style="font-size: 80%" ! rowspan="2" | Vieta ! colspan="2" | 14-08-2011 18:23:01 ! colspan="2" | 07-08-2011 11:21:56 ! colspan="2" | 28-07-2011 22:52:44 ! colspan="2" | 17-07-2011 07:39:34 ! colspan="2" | 12-06-2011 02:40:32 |- ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums |- | 1. | bgcolor=#BFFF00 | Argons || 4274 | bgcolor=#BFFF00 | Konstitūcija || 3651 | bgcolor=#BFFF00 | Elektrība || 2991 | bgcolor=#BFFF00 | Maksts || 2986 | bgcolor=#BFFF00 | Aknas || 2091 |- | 2. | bgcolor=#BFFF00 | Konstitūcija || 4353 | bgcolor=#BFFF00 | Korejiešu valoda || 3956 | bgcolor=#BFFF00 | Konstitūcija || 3222 | bgcolor=#BFFF00 | Papīrs || 3041 | bgcolor=#BFFF00 | Zieds || 2449 |- | 3. | bgcolor=#BFFF00 | Fluors || 4364 | bgcolor=#BFFF00 | Vērmonta || 4050 | bgcolor=#BFFF00 | Argons || 3255 | bgcolor=#BFFF00 | Ekoloģija || 3101 | bgcolor=#BFFF00 | Beirūta || 2486 |- | 4. | bgcolor=#BFFF00 | Elektrība || 4365 | bgcolor=#BFFF00 | Sahāra || 4065 | bgcolor=#BFFF00 | Maksts || 3389 | bgcolor=#BFFF00 | Aknas || 3107 | bgcolor=#BFFF00 | Maksts || 2497 |- | 5. | bgcolor=#BFFF00 | Everests || 4373 | bgcolor=#BFFF00 | Argons || 4072 | bgcolor=#BFFF00 | Korejiešu valoda || 3424 | bgcolor=#BFFF00 | Skaitlis || 3229 | bgcolor=#BFFF00 | Ammāna || 2625 |- | 6. | bgcolor=#BFFF00 | Ķīniešu valoda || 4386 | bgcolor=#BFFF00 | Čehu valoda || 4075 | bgcolor=#BFFF00 | Sardīnija || 3570 | bgcolor=#BFFF00 | Koks || 3331 | bgcolor=#BFFF00 | Kafija || 2695 |- | 7. | bgcolor=#BFFF00 | Gaisma || 4392 | bgcolor=#BFFF00 | Laika josla || 4078 | bgcolor=#BFFF00 | Ekoloģija || 3714 | bgcolor=#BFFF00 | Siers || 3357 | bgcolor=#BFFF00 | Siers || 2790 |- | 8. | bgcolor=#BFFF00 | Zagreba || 4393 | bgcolor=#BFFF00 | Somu valoda || 4109 | bgcolor=#BFFF00 | Neons || 3864 | bgcolor=#BFFF00 | Jūta || 3622 | bgcolor=#BFFF00 | Rīsi || 2794 |- | 9. | bgcolor=#BFFF00 | Lidmašīna || 4400 | bgcolor=#BFFF00 | Romāņu valodas || 4114 | bgcolor=#BFFF00 | Siers || 3899 | bgcolor=#BFFF00 | Mīlestība || 3642 | bgcolor=#BFFF00 | Skaitlis || 2814 |- | 10. | Kolorādo || 4403 | bgcolor=#BFFF00 | Dzeja || 4122 | bgcolor=#BFFF00 | Koks || 3925 | bgcolor=#BFFF00 | Rīsi || 3689 | bgcolor=#BFFF00 | Brazilja || 2852 |- | 11. | Virdžīnija || 4404 | bgcolor=#BFFF00 | Mitoloģija || 4138 | bgcolor=#BFFF00 | Aidaho || 4006 | bgcolor=#BFFF00 | Google || 3705 | bgcolor=#BFFF00 | Koks || 2872 |- | 12. | Elektrons || 4413 | bgcolor=#BFFF00 | Kālijs || 4150 | bgcolor=#BFFF00 | Kukurūza || 4014 | bgcolor=#BFFF00 | Aidaho || 3707 | bgcolor=#BFFF00 | Ekoloģija || 2903 |- | 13. | Banāns || 4419 | bgcolor=#BFFF00 | Metrs || 4155 | bgcolor=#BFFF00 | Mitoloģija || 4015 | bgcolor=#BFFF00 | Ābols || 3713 | bgcolor=#BFFF00 | Papīrs || 2930 |- | 14. | Luvra || 4419 | bgcolor=#BFFF00 | Demokrātija || 4167 | bgcolor=#BFFF00 | Ķīmiskais elements || 4034 | bgcolor=#BFFF00 | Neons || 3728 | bgcolor=#BFFF00 | Velsa || 2974 |- | 15. | Arheoloģija || 4428 | bgcolor=#BFFF00 | Manila || 4183 | bgcolor=#BFFF00 | Lidmašīna || 4034 | bgcolor=#BFFF00 | Kafija || 3759 | bgcolor=#BFFF00 | Īslandiešu valoda || 3202 |- | 16. | Lordi (mūzikas grupa) || 4437 | bgcolor=#BFFF00 | Aknas || 4197 | bgcolor=#BFFF00 | Hlors || 4040 | bgcolor=#BFFF00 | Tuberkuloze || 3785 | bgcolor=#BFFF00 | Metrs || 3295 |- | 17. | Cjiņs Šihuans || 4445 | bgcolor=#BFFF00 | Komēta || 4201 | bgcolor=#BFFF00 | Bezastainie abinieki || 4041 | bgcolor=#BFFF00 | Tomāts || 3796 | bgcolor=#BFFF00 | Otava || 3337 |- | 18. | Google || 4448 | bgcolor=#BFFF00 | Mīlestība || 4205 | bgcolor=#BFFF00 | Beirūta || 4043 | bgcolor=#BFFF00 | Laika josla || 3876 | bgcolor=#BFFF00 | Karš || 3339 |- | 19. | Neons || 4449 | bgcolor=#BFFF00 | Indiāna || 4229 | bgcolor=#BFFF00 | Cinks || 4047 | bgcolor=#BFFF00 | Bavārija || 3878 | bgcolor=#BFFF00 | Jūta || 3385 |- | 20. | Korejiešu valoda || 4450 | bgcolor=#BFFF00 | Rumāņu valoda || 4239 | Vērmonta || 4050 | bgcolor=#BFFF00 | Kentuki || 3880 | bgcolor=#BFFF00 | Mīlestība || 3398 |- | 21. | Ammāna || 4456 | bgcolor=#BFFF00 | Velosipēds || 4254 | Sahāra || 4065 | bgcolor=#BFFF00 | Dzeja || 3882 | bgcolor=#BFFF00 | Cinks || 3451 |- | 22. | Migels de Servantess || 4460 | bgcolor=#BFFF00 | Lauksaimniecība || 4269 | Čehu valoda || 4075 | bgcolor=#BFFF00 | Zieds || 3904 | bgcolor=#BFFF00 | Auglis || 3461 |- | 23. | Tbilisi || 4485 | bgcolor=#BFFF00 | Koks || 4275 | Laika josla || 4078 | bgcolor=#BFFF00 | Sahāra || 3917 | bgcolor=#BFFF00 | Svahili valoda || 3471 |- | 24. | Romāņu valodas || 4495 | bgcolor=#BFFF00 | Džimijs Veilss || 4305 | Somu valoda || 4088 | bgcolor=#BFFF00 | Alpi || 3931 | bgcolor=#BFFF00 | Mao Dzeduns || 3486 |- | 25. | Botānika || 4504 | bgcolor=#BFFF00 | Cinks || 4313 | Romāņu valodas || 4114 | bgcolor=#BFFF00 | Piena Ceļš || 3940 | bgcolor=#BFFF00 | Bils Geitss || 3514 |- | 26. | Svahili || 4507 | bgcolor=#BFFF00 | Ungāru valoda || 4316 | Dzeja || 4122 | bgcolor=#BFFF00 | Sicīlija || 3940 | bgcolor=#BFFF00 | Kukurūza || 3522 |- | 27. | Silīcijs || 4509 | bgcolor=#BFFF00 | Varš || 4325 | Manila || 4145 | bgcolor=#BFFF00 | Īslandiešu valoda || 3984 | bgcolor=#BFFF00 | Elektrons || 3536 |- | 28. | Maksts || 4518 | bgcolor=#BFFF00 | Vasko da Gama || 4326 | Kālijs || 4150 | bgcolor=#BFFF00 | Džimijs Veilss || 3994 | bgcolor=#BFFF00 | Laika josla || 3555 |- | 29. | Menas sala || 4522 | bgcolor=#BFFF00 | Hanoja || 4331 | Metrs || 4155 | Mitoloģija || 3998 | bgcolor=#BFFF00 | Mitoloģija || 3573 |- | 30. | Bils Geitss || 4535 | bgcolor=#BFFF00 | Kafija || 4338 | Demokrātija || 4167 | Beirūta || 4009 | bgcolor=#BFFF00 | Kvebeka || 3576 |} == Skatīt arī == * [[Special:ShortPages]] 4d2kwbrcnd2gdrv3ddpaooetbuzv803 0 178027 4303308 4227863 2025-07-03T17:39:52Z Meistars Joda 781 4303308 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Kurts Ceiclers | vārds_orig = ''Kurt Zeitzler'' | attēls = Bundesarchiv Bild 101I-185-0118-14, Oberst Kurt Zeitzler.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Ceiclers Otrā pasaules kara laikā | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 9 | dz_vieta = [[Haideblika]], [[Vācijas Impērija]] (tagad {{DEU}}) | m_gads = 1963 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 25 | m_vieta = [[Rozenheima]]s lauku rajons, {{DEU}} | tautība = [[vācieši|vācietis]] | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = ģenerālpulkvedis (''generaloberst'') | dienesta_laiks = 1914—1945 | valsts = [[Vācijas Impērija]]<br />[[Veimāras Republika]]<br />[[Trešais reihs]] | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas =[[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts]], u.c. | cits_darbs = }} }} '''Kurts Ceiclers''' ({{val|de|Kurt Zeitzler}}; {{dat|1895|06|09|N}} — {{dat|1963|09|25|N}}) bija vācu virsnieks. No 1942. līdz 1944. gadam bijis [[Trešais reihs|Trešā reiha]] [[Vācu karaspēks (1935—1945)|Sauszemes karaspēka]] [[Sauszemes karaspēka štābs (Vērmahts)|štāba]] (''Oberkommando des Heeres'') priekšnieks. == Biogrāfija == Dzimis mācītāja ģimenē [[Vācijas Impērija]]s austrumu daļā. Vācu armijā iestājies 1914. gada martā. Piedalījies [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. Par kaujas laukos izrādīto varonību ieguvis virsnieka dienesta pakāpi, komandējis kājnieku [[bataljons|bataljonu]]. Pēc Pirmā pasaules kara Ceiclers turpināja dienestu [[Reihsvērs|Reihsvērā]], kur dienējis kā štāba virsnieks. No 1937. gada [[Vācu karaspēks (1935—1945)|Sauszemes karaspēka]] [[Sauszemes karaspēka štābs (Vērmahts)|štābā]]. 1939. gada septembrī, kad sākās [[Otrais pasaules karš]], iecelts par 14. armijas XXII korpusa štāba priekšnieku. Piedalījies [[Polija]]s kampaņā. Nākamā gada martā iecelts par Tanku grupas A, kuru komandēja [[Evalds fon Kleists]], štāba priekšnieku. Ar šo vienību piedalījās iebrukumā Francijā. Vēlāk Kleista pakļautībā Ceiclers piedalījās arī iebrukumos Dienvidslāvijā, Grieķijā un 1941. gada vasarā Padomju Savienībā. 1941. gada 18. maijā apbalvots ar [[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts|Dzelzs krusta Bruņinieka krustu]]. 1942. gadā dienējis Francijā kā Armijas grupas D štāba priekšnieks. 1942. gada septembrī Ceiclers tika iecelts par [[Vērmahts|Vērmahta]] [[Vācu karaspēks (1935—1945)|Sauszemes karaspēka]] štāba priekšnieku, nomainot amatā [[Francis Halders|Franci Halderu]]. Iepriekšējais štāba priekšnieks bija pesimistiski noskaņots par vācu karaspēka iespējām austrumos. Tāpēc [[Hitlers]] izvēlējās par štāba priekšnieku Haldera pretstatu, tomēr Ceiclers tika raksturots kā mazāk pieredzējis virsnieks. Turklāt viņam trūka Haldera autoritātes vecāko virsnieku vidū.<ref>Džons Tolands "Ādolfs Hitlers. Biogrāfija" Rīga: Atēna, 2005. gads, 786.—787.lpp.</ref> Pēc vāciešu zaudējuma [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] Hitlera un Ceiclera attiecības pasliktinājās, tomēr viņš turpināja vadīt Sauszemes karaspēka štābu līdz pat 1944. gada 1. jūlijam. 1945. gada sākumā Ceicleru atvaļināja no armijas. Pēc Otrā pasaules kara līdz 1947. gadam bija britu karagūsteknis. Piedalījies [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] kā liecinieks. Vēlāk strādājis amerikāņu armijas vēstures izpētes nodaļā. Miris 1963. gadā Vācijas dienvidos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ceiclers, Kurts}} [[Kategorija:Vērmahta virsnieki]] [[Kategorija:Vācijas virsnieki]] [[Kategorija:Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieri]] [[Kategorija:Brandenburgā dzimušie]] pi9msbhqmizhunaae4rq5145dxkcd37 0 183709 4303254 3979593 2025-07-03T13:41:44Z Meistars Joda 781 4303254 wikitext text/x-wiki '''1947. gada Latvijas šaha čempionāts''' bija Latvijas PSR 4. [[Latvijas šaha čempionāts|šaha čempionāts]] vīriešiem. == Turnīra gaita == Latvijas PSR 4. šaha čempionāts vīriešiem notika no 1947. gada 27. marta līdz 30. aprīlim. Pirms turnīra notika atlases sacensības, kuru uzvarētāji ieguva tiesības startēt čempionāta finālā. Savukārt Latvijas PSR čempionāta uzvarētājs ieguva tiesības startēt PSRS čempionāta ceturtdaļfinālā. Lai gan pirms turnīra par pretendentu uz uzvaru uzskatīja trīskārtējo Latvijas PSR čempionu [[Aleksandrs Koblencs|Aleksandru Koblencu]], viņš čempionāta nobeigumā dalīja tikai 5.-6. vietu. Lielāko panākumu savā šahista karjerā sasniedza viens no pēckara Latvijas šaha dzīves aktīvākajiem organizatoriem [[Zigfrīds Solmanis]], kam izdevās apsteigt tuvākos sekotājus un izcīnīt čempiona titulu. Turnīrs iezīmējās ar jaunu tradīciju - tā laikā tika izdoti divi speciālie laikraksta "[[Padomju Jaunatne]]" izlaidumi, kas bija veltīti Latvijas PSR šaha čempionātam. == Latvijas vīriešu šaha čempionāta turnīra tabula == :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+ Latvijas PSR 4. čempionāts vīriešiem 1947. gadā |- ! !! Dalībnieks !! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! 9 !! 10 !! 11 !! 12 !! 13 !! 14 !! 15 !! 16 !! 17 !! 18 !! 19 !! 20 !! Punkti !! Vieta |- | 1 || align=left | [[Zigfrīds Solmanis|Solmanis Z.]] || - ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || '''15''' || '''1.''' |- | 2 || align=left | [[Aleksandrs Aleksandrovs (šahists)|Aleksandrovs A.]] ||style="color: red"|1 || - ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 14 || 2. |- | 3 || align=left | [[Voldemārs Mežgailis|Mežgailis V.]] ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ || 13 || 3.-4. |- | 4 || align=left | [[Mihails Beiļins|Beiļins M.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ || - ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 13 || 3.-4. |- | 5 || align=left | [[Georgs Šiliņš|Šiliņš G.]] ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 || - ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 || 12½ || 5.-6. |- | 6 || align=left | [[Aleksandrs Koblencs|Koblencs A.]] ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 12½ || 5.-6. |- | 7 || align=left | [[Igors Bleks|Bleks I.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 12 || 7. |- | 8 || align=left | [[Igors Ždanovs|Ždanovs I.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 10½ || 8.-9. |- | 9 || align=left | [[Tenis Melngailis|Melngailis T.]] ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ || - ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 10½ || 8.-9. |- | 10 || align=left | Pakalns A. ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 || - ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|+ ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 9½ || 10. |- | 11 || align=left | [[Reinholds Bāliņš|Bāliņš R.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ || - ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 || 9 || 11. |- | 12 || align=left | Kalniņš Arn. ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 || - ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 || 8 || 12. |- | 13 || align=left | [[Teodors Zeids|Zeids T.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 || - ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 || 7½ || 13.-14. |- | 14 || align=left | Straume J. ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|- ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ || - ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 || 7½ || 13.-14. |- | 15 || align=left | [[Jānis Krūzkops|Krūzkops J.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ || - ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ || 7 || 15.-16. |- | 16 || align=left | Zvirbulis M. ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ || - ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 || 7 || 15.-16. |- | 17 || align=left | Gruzdevs G. ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 || - ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 || 6½ || 17.-18. |- | 18 || align=left | [[Georgijs Bezručko|Bezručko G.]] ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ || - ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 || 6½ || 17.-18. |- | 19 || align=left | Rumelis V. ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: red"|1 ||style="color: red"|1 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: green"|½ || - ||style="color: green"|½ || 6 || 19. |- | 20 || align=left | Goldšteins I. ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ ||style="color: blue"|0 ||style="color: red"|1 ||style="color: blue"|0 ||style="color: green"|½ || - || 2½ || 20. |} == Ārējās saites == * {{citation | title=Championship of Latvia - Riga 1947 | url=http://al20102007.narod.ru/ch_repub/1947/ch_lat47.html | nopp=true}} 1947. gada Latvijas PSR 4. čempionāta šahā vīriešiem turnīra tabula un partijas == Literatūra == * [[Nikolajs Žuravļovs|N. Žuravļovs]], [[Imants Dulbergs|I. Dulbergs]], [[Genādijs Kuzmičevs|G. Kuzmičovs]] "Latvijas šahistu jaunrade", Rīga, Avots, 1980. * V. Mežgailis "Šaha veterāna atmiņas", Rīga, Strombus, 1997, {{ISBN|9984-9203-0-5}} * "Latvijas PSR šaha čempionātā", laikraksta "Padomju Jaunatne" izlaidums, Nr. 1 - 2, Rīga, 1947. * [[Imants Blaus|I. Blaus]] "Latvijas PSR un Rīgas čempionāti 1947.gadā", žurnāls "Šahs", Rīga, 1980, Nr. 15, 12.-13. lpp. {{Latvijas šaha čempionāti}} [[Kategorija:Šahs Latvijā]] [[Kategorija:1947. gads sportā]] [[Kategorija:1947. gads Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas čempionāts šahā]] rbydixposdufyhe6dqs5cv2tww8rpak 0 185734 4303372 4243625 2025-07-04T04:58:07Z Biafra 13794 4303372 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Elvi florbola līga | aktuāla_sezona = | logo = Elvi liga.jpg | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Florbols]] | dibin = {{dat|1993}} | moto = | pirmā_sez = | komandas = 11 | valsts = {{LAT}} | izkr = [[Latvijas florbola 1. līga|1. līga]] | viet_turn = | starpt_turn = | čempions = [[FS Masters/Ulbroka]] | čempions_visv = [[Lekrings]] (8) | mlapa = [https://www.floorball.lv/lv/ floorball.lv] }} '''"Elvi" florbola līga''' (līdz 2015. gadam — '''Latvijas Florbola Virslīga''') ir augstākā vīriešu [[florbols|florbola]] līga [[Latvija|Latvijā]]. Tā sastāv no 11 komandām. Līdz 2010. gadam līgā piedalījās arī viena komanda no [[Igaunija]]s. 2015. gada janvārī par Latvijas Florbola Virslīgas ģenerālsponsoru kļuva mazumtirgotājs "[[Elvi]]", un līga mainīja nosaukumu uz "Elvi florbola līga". == Čempioni == * 1993.—1994. — [[Lekrings]] * 1994.—1995. — Lekrings * 1995.—1996. — Lekrings * 1996.—1997. — Līgatne * 1997.—1998. — Ķekaviņa * 1998.—1999. — Rēzeknes Maiznieks * 1999.—2000. — Ķekava * 2000.—2001. — Ķekava * 2001.—2002. — [[Rubene (florbola klubs)|Rubene]] * 2002.—2003. — Ķekava/Simeks * 2003.—2004. — Ķekava * 2004.—2005. — Rubene * 2005.—2006. — Lauku Avīze/LU * 2006.—2007. — Lauku Avīze/LU * 2007.—2008. — Latvijas Avīze/LU * 2008.—2009. — [[Lekrings]] * 2009.—2010. — RTU/Inspecta * 2010.—2011. — [[RTU]]/Inspecta * 2011.—2012. — [[Lielvārde (florbola klubs)|Lielvārde]] * 2012.—2013. — [[Lekrings]] * 2013.—2014. — [[Lekrings]] * 2014.—2015. — [[Lekrings]] * 2015.—2016. — [[Lielvārde (florbola klubs)|Lielvārde]] * 2016.—2017. — [[FS Masters/Ulbroka|Triobet/Ulbroka]] * 2017.—2018. — [[FS Masters/Ulbroka|Betsafe/Ulbroka]] * 2018.—2019. — [[Lielvārde (florbola klubs)|Lielvārde/Fatpipe]] * 2019.—2020. — ''čempionāts netika pabeigts'' * 2020.—2021. — Rubene * [[2021.—2022. gada Elvi florbola līgas sezona|2021.—2022.]] — Lekrings * [[2022.—2023. gada Elvi florbola līgas sezona|2022.—2023.]] — Lielvārde/FatPipe * [[2023.—2024. gada Elvi florbola līgas sezona|2023.—2024.]] — [[FS Masters/Ulbroka]] == 2024./25. gada sezonas komandas == * [[FK Kurši]] * FBK Valmiera * FBK SĀC/ENFRIHO * Irlava/SK Slampe/Zevid * Ķekava/RB&B * [[Lekrings]] * [[Lielvārde (florbola klubs)|Lielvārde/FatPipe]] * [[FS Masters/Ulbroka]] * Rubene * Talsu NSS/Krauzers == Skatīt arī == * [[Elvi florbola līga sievietēm]] {{sports-aizmetnis}} {{Elvi florbola līga}} [[Kategorija:Elvi florbola līga]] [[Kategorija:Florbols Latvijā]] [[Kategorija:Sporta sacensības Latvijā]] swre0acgjqg8kp6j8wtrr4e0ijyiexi 0 199331 4303249 4172188 2025-07-03T13:13:05Z Meistars Joda 781 4303249 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Lāslo Sabo | vārds_orig = ''Szabó László'' | attēls = László Szabó 1961 Oberhausen.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Lāslo Sabo Eiropas komandu čempionātā Oberhauzenā 1961. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1917 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 19 | dz_vieta = [[Budapešta]], [[Austroungārija]], tagad [[Ungārija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1998 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 8 | m_vieta = [[Budapešta]], [[Ungārija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = {{HUN}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Lāslo Sabo''' ({{val|hu|Szabó László}}; dzimis {{dat|1917|3|19}} [[Budapešta|Budapeštā]], [[Austroungārija|Austroungārijā]], miris {{dat|1998|8|8}} [[Budapešta|Budapeštā]], [[Ungārija|Ungārijā]]) bija [[Ungārija]]s [[starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (1950), kas aptuveni 20 gadus bija labākais Ungārijas šahists, kā arī viens no 12 labākajiem šahistiem pasaulē. == Jaunība == Šahu sācis spēlēt 6 gadu vecumā, no 14 gadu vecuma piedalījies sacensībās, bet 17 gadu vecumā kļuvis par nacionālo meistaru. Pirmais lielais panākums tika sasniegts 1935. gadā, kad izcīnīja uzvaru [[Ungārija]]s šaha čempionātā. Pēc šī panākuma tika iekļauts savas valsts komandā Pasaules 6. šaha olimpiādē [[Varšava|Varšavā]].<ref>[http://www.olimpbase.org/1935/1935hun.html OlimpBase :: 6th Chess Olympiad, Warsaw 1935, Hungary<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> Šajā laikā Sabo strādāja par bankas darbinieku. 1938./39. gadā uzvarēja Hastingsas starptautiskajā turnīrā.<ref>[http://www.hastingschess.org.uk/premier%20winners.htm Premier Winners - Hastings Intl Chess Congress<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> 1939. gadā piedalījās arī 2. Ķemeru - Rīgas starptautiskajā turnīrā, kur dalīja 2.-3. vietu.<ref>[http://www.365chess.com/tournaments/Kemeri_1939 Kemeri 1939 - 365Chess.com Tournaments<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> == Šaha profesionālis == [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā iesaukts darba vienībās un nokļuvis padomju armijas gūstā. Pēc atbrīvošanas kļuvis par šaha profesionāli un Ungārijas spēcīgāko šahistu. Trīs reizes piedalījies pretendentu turnīros - 1950. gadā [[Budapešta|Budapeštā]] palicis 9. vietā<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/4951$cix.htm World Chess Championship : 1949-51 cycle : 1950 Budapest Candidates<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref>(iekļuvis turnīrā pēc 2. vietas Saltšobādenas starpzonu turnīrā<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/4951$iix.htm World Chess Championship : 1949-51 cycle : 1948 Saltsjobaden Interzonal<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref>), 1953. gadā [[Cīrihe|Cīrihē]] bijis 12. vietā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/5254$cix.htm |title=World Chess Championship : 1952-54 cycle : 1953 Zurich Candidates<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|09|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130527172713/http://www.mark-weeks.com/chess/5254$cix.htm |archivedate={{dat|2013|05|27||bez}} }}</ref> 1956. gadā [[Amsterdama|Amsterdamā]] dalījis 3.-7. vietu.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/5557$cix.htm World Chess Championship : 1955-57 cycle : 1956 Amsterdam Candidates<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> 11 reizes spēlējis Ungārijas komandas sastāvā Pasaules šaha olimpiādēs, tajā skaitā 5 reizes pie pirmā galdiņa. 1937. gadā izcīnījis individuālo un komandas sudraba medaļas,<ref>[http://www.olimpbase.org/1937/1937hun.html OlimpBase :: 7th Chess Olympiad, Stockholm 1937, Hungary<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> 1952. gadā - individuālo bronzu,<ref>[http://www.olimpbase.org/1952/1952hun.html OlimpBase :: 10th Chess Olympiad, Helsinki 1952, Hungary<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> 1956. gadā - komandas bronzu,<ref>[http://www.olimpbase.org/1956/1956hun.html OlimpBase :: 12th Chess Olympiad, Moscow 1956, Hungary<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> bet 1966. gadā - komandas bronzu un individuālo sudrabu.<ref>[http://www.olimpbase.org/1966/1966hun.html OlimpBase :: 17th Chess Olympiad, Havana 1966, Hungary<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> Savas karjeras laikā uzvarējis vairāk nekā 20 starptautiskajos šaha turnīros. 1950. gadā Starptautiskā Šaha federācija FIDE Sabo kā vienam no pirmajiem piešķīra starptautiskā lielmeistara nosaukumu, bet 1954. gadā viņš kļuva arī par starptautisko šaha tiesnesi. Sabo daudzus gadus bija ungāru šaha žurnāla "Magyar Sakkelet" galvenais redaktors, tāpat viņš ir vairāku šaha grāmatu autors.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.schachversand.de/e/listen/autoren/V243.html |title=László Szabó - Chess Online Shop Niggemann<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|09|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120717101525/https://www.schachversand.de/e/listen/autoren/V243.html |archivedate={{dat|2012|07|17||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Atsauce | title=Lāslo Sabo | url=http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=16113 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com * {{Atsauce | title=Lāslo Sabo | url=http://www.365chess.com/players/Laszlo_Szabo | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com * {{Atsauce | title=Lāslo Sabo | url=http://www.olimpbase.org/players/sik48c0d.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Šaha olimpiādes) * {{Atsauce | title=Lāslo Sabo | url=http://www.olimpbase.org/playerse/sik48c0d.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Eiropas komandu čempionāti) {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sabo, Laslo}} [[Kategorija:1917. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1998. gadā mirušie]] [[Kategorija:Budapeštā dzimušie]] [[Kategorija:Ungārijas ebreji]] [[Kategorija:Ungārijas šahisti]] [[Kategorija:Šaha tiesneši]] fjqf2s29iuf8mtqxdojdzhp6dcxw35m 0 201817 4303253 2925934 2025-07-03T13:34:08Z Meistars Joda 781 4303253 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Fridrihs Baginskis''' (dzimis kā '''Fricis Baginskis'''; {{dat|1863|8|1|N}} — {{dat|1928|2|10|N}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[Rakstnieks|literāts]], [[Publicistika|publicists]] un [[tulkotājs]]. Nodarbojies ar literāro daiļradi, tulkojis [[Opera|operu]] tekstus, kā arī [[Oratorija|oratoriju]] un dziesmu tekstus. Darbojies mūža nogalē kā [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Latvijas Sarkanā krusta]] darbinieku krājaizdevu sabiedrības loceklis, Sarkanā Krusta loteriju organizācijas sekretārs. == Biogrāfija == Dzimis 1863. gadā. Daudz laika veltījis pašmācībai. Divi dēli, Kārlis un [[Aleksandrs Baginskis]], kurš ir Lāčplēša ordeņa kavalieris, kritis Brīvības cīņu laikā un meita Elza. Viņa bērnu krusttēvs bija pazīstamais latviešu mecenāts Augusts Dombrovskis. Darbojies pirmo latviešu operu iestudējumos kā mazo lomu izpildītājs. Tulkojis pirmo operu tekstus latviski. Darbojies laikrakstos "[[Baltijas Vēstnesis]]" un "Balss", “[[Līdums (laikraksts)|Līdums]]”. Oriģināldzejoļi publicēti tikai periodikā. Daudz tulkojis cittautu autorus: A.Koļcovu, [[Mihails Ļermontovs|Ļermontovu]] (Ļermontova tulkojumi precīzāk būtu saucami par lokalizējumiem). Literatūrzinātnē izteikts viedoklis, ka Baginskis ir autors apcerei "Par izglītību un krietna rakstura nozīmi" ar pseidonīmu Sļepovrons. Nopietni pievērsies savas dzimtas sakņu pētīšanai. Ticis līdz 16. gadsimtam, darbu turpinājis dēls Kārlis, bet pētījumu rezultāti [[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s dēļ gājuši bojā. Apglabāts Sv.Jāņa draudzes kapos [[Rīgas Lielie kapi|Rīgas Lielajos kapos]], kapa vieta nav saglabājusies. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Baginskis, Fridrihs}} [[Kategorija:1863. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:1928. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] 8tnlv0u750xzll1ovoh48p314082npj 0 203535 4303327 4164065 2025-07-03T20:10:59Z 77.219.3.3 4303327 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|apdzīvotu vietu|upi|Vircava (upe)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vircava | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Vircava (Kronvircava) manor chevaliers' house.jpg | image_caption = Kroņvircavas muižas «Kavalieru māja» | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Jelgavas novads]] | subdivision_name2 = [[Vircavas pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = {{dat|1566}} | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 1,03 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref name=lgia>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2557&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 316 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 33| lats = 33| latNS = N | longd = 23 | longm = 46| longs = 20| longEW = E | elevation_m = 6 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3020 Vircava | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Vircava''' (agrāk arī '''Kroņvircava''',<ref>{{Latvijas ceļu karte}}</ref> '''Kroņa Vircava'''<ref name=lgia/>) ir ciems [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Vircavas pagasts|Vircavas pagastā]]. Izvietojusies pagasta ziemeļdaļā [[Vircava (upe)|Vircavas]] krastos autoceļu [[V1054]] un [[V1085]] krustojumā {{nobr|13 km}} no novada domes [[Jelgava|Jelgavā]] un {{nobr|58 km}} no Rīgas centra. Vircavā atrodas pagasta pārvalde, vidusskola, tautas nams, bibliotēka, ģimenes ārsta prakse, pasts, veikals. [[Kroņvircavas muiža]]s apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{EncLP}}</ref> == Vēsture == Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās [[Kroņvircavas muiža]]s ''(Krons-Würzau)'' centru, kas celts pēc [[hercogs Pēteris|hercoga Pētera]] galma arhitekta [[Severīns Jensens|Severīna Jensena]] projekta. Izaugusi [[Latvijas PSR]] laikā kā [[padomju saimniecība]]s «Vircava» ciemats. <gallery> Vircavas muiža Šturns 1661.jpg|Pārceltuve pie Vircavas (''Wirtzaw'') upes 17. gadsimtā ([[Šturns]], 1661) Vircavas pils 1901.jpg|Vircavas pils (1901) </gallery> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1970|294 |1979|237 |1989|372 |2000|358 |2011|304 |2021|261 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Vircavas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] cdabp6528f4p009ct1yjk5xglkhlwlj 0 209675 4303358 4300504 2025-07-04T02:17:37Z Stephan1000000 83884 353 4303358 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Noziedzīgie prāti | image = Criminal-Minds.svg | genre = [[krimināldrāma]]<br />[[Trillera filma|trilleris]]<br />[[mistērijas filma|mistērija]] | format = | picture_format = [[1080i]] [[16:9]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]) | audio_format = [[Dolby Digital|Dolby Digital 5.1]] | runtime = 42–56 minūtes | creator = [[Jeff Davis|Džefs Deiviss]] | starring = * [[Mandy Patinkin|Mendijs Patinkins]] * [[Tomass Gibsons]] * [[Lola Glaudini|Lola Glaudīni]] * [[Shemar Moore|Šemars Mūrs]] * [[Matthew Gray Gubler|Metjū Grejs Gablers]] * [[Andrea Džoja Kuka]] * [[Kirsten Vangsness|Kristena Vangsnesa]] * [[Paget Brewster|Peidžeta Brustera]] * [[Džo Mantenja]] * [[Rachel Nichols|Reičela Nikolsa]] * [[Jeanne Tripplehorn|Dženna Triplhorna]] * [[Dženifere Lava Hjūita]] * [[Deimons Guptons]] * [[Adams Rodrigess]] | country = {{USA}} | language = [[Angļu valoda|angļu]] | location = | network = * [[CBS]] <small>(2005–2020)</small> * ''[[Paramount+]]'' <small>(2022–pašlaik)</small> | company = * ''[[Mark Gordon|The Mark Gordon Company]]'' <small>(2005—2020)</small> * ''Touchstone Television'' <small>(2005—2007)</small> * ''[[American Broadcasting Company|ABC Studios]]'' <small>(2007—2020)</small> * ''[[Paramount Television]]'' <small>(2005—2006)</small> * ''[[CBS Paramount Television]]'' <small>(2006—2009)</small> * ''[[CBS Television Studios]]'' <small>(2009—2020)</small> * ''[[CBS Studios]]'' <small>(2020–pašlaik)</small> * ''[[ABC Signature]]'' <small>(2020–pašlaik)</small> * ''[[Lionsgate Television]]'' | first_run = {{dat|2005|9|22|n|bez}} — {{dat|2020|2|19|n|bez}} | first_aired = {{dat|2022|11|24|n|bez}} — pašlaik | last_aired = | num_seasons = 18 | num_episodes = 353 | list_episodes = | related = * ''[[Criminal Minds: Suspect Behavior]]'' * ''[[Criminal Minds: Beyond Borders]]'' * ''[[Criminal Minds: Korea]]'' | website = https://www.paramountplus.com/shows/criminal_minds/ | production_website = http://www.abcstudiosmedianet.com/web/showpage/showpage.aspx?program_id=CB2042&type=lead }} '''"Noziedzīgie prāti"'''<ref name="Evolution">{{ziņu atsauce |title=Seriāls 'Noziedzīgie prāti' atgriežas ar 16. sezonu. Ko dara tie, kas pametuši seriālu? |url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/54789852/serials-noziedzigie-prati-atgriezas-ar-16-sezonu-ko-dara-tie-kas-pametusi-serialu |accessdate={{dat|2024|8|19||bez}} |work=www.delfi.lv |date={{dat|2022|10|1||bez}} |language=lv}}</ref> ({{val|en|Criminal Minds}}), arī '''"Noziedzīgie prāti: Evolūcija"'''<ref name="Evolution" /> ({{val|en|Criminal Minds: Evolution}}), ir amerikāņu kriminālizmeklēšanas seriāls, kura autors ir [[Jeff Davis|Džefs Deiviss]]. Tas sākotnēji pārraidīts [[CBS]] televīzijas kanālā no {{dat|2005|9|22|ģ|bez}} līdz {{dat|2020|2|19|d|bez}}, tomēr seriālu atsāka rādīt straumēšanas platforma ''[[Paramount+]]'' {{dat|2022|11|24|l|bez}}. Seriālam ir iznākušas 17 sezonas (kopumā 345 sērijas). Latvijā seriālu demonstrējuši televīzijas kanāli [[LTV7]],<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Par seriālu / Noziedzīgie prāti / seriāli / LTV7 |url=http://www.ltv7.lv/lat/seriali/2240/2241/ |website=ltv7.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070103022738/http://www.ltv7.lv/lat/seriali/2240/2241/ |archivedate={{dat|2007|1|3||bez}} |language=lv |date={{dat|2007|1|3||bez}}}}</ref> [[Fox Broadcasting Company|FOX]],<ref>{{ziņu atsauce |title=Kanālā FOX ar jaunāko sezonu atgriežas skatītāju iemīļotais seriāls "Noziedzīgie prāti" |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/103303-kanala-fox-ar-jaunako-sezonu-atgriezas-skatitaju-iemilotais-serials-noziedzigie-prati |accessdate={{dat|2025|1|25||bez}} |work=[[jauns.lv]] |date={{dat|2013|11|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250125161503/https://jauns.lv/raksts/zinas/103303-kanala-fox-ar-jaunako-sezonu-atgriezas-skatitaju-iemilotais-serials-noziedzigie-prati |archivedate={{dat|2025|1|25||bez}} |language=lv}}</ref> ''[[Sony Channel]]'',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Noziedzīgie prāti - 1. sezona - Darba dienās, plkst. 23:55 {{!}} Sony channels Latvia |url=https://www.facebook.com/Duo3Duo6LV/videos/526128114546224 |website=[[facebook.com]] |language=en |date={{dat|2019|2|8||bez}} |quote=Pievienojies mums darba dienās, plkst. 23:55, kanālā Sony Channel!}}</ref> ''[[Duo 3]]''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=TV programma kanālam Duo 3 uz 25.01.2025 |url=https://guide.baltcom.lv/?ch=14# |website=guide.baltcom.lv |accessdate={{dat|2025|1|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250125163459/https://guide.baltcom.lv/?ch=14 |archivedate={{dat|2025|1|25||bez}} |language=lv}}</ref> un [[FX (TV kanāls)|FX]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=TV programma kanālam FX HD uz 25.01.2025 |url=https://guide.baltcom.lv/?ch=197 |website=guide.baltcom.lv |accessdate={{dat|2025|1|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250125163115/https://guide.baltcom.lv/?ch=197 |archivedate={{dat|2025|1|25||bez}} |language=lv}}</ref> Seriāls ir par noziegumu izmeklētājkomandu, kas strādā [[Federālais izmeklēšanas birojs|Federālā izmeklēšanas biroja]] (FIB) Uzvedības analīzes vienībā (BAU) [[Kvantiko]], [[Virdžīnija|Virdžīnijā]]. Šajā seriāla lielāka uzmanība tiek pievērsta [[noziedznieks|noziedznieka]] profila veidošanai, nevis pašam noziegumam. Seriālā noziedznieki tiek saukti par "nezināmajiem subjektiem" ({{val|en|unknown subject}}, ''unsub''). Uzvedības analīzes vienība ir veidota pēc realitātē pastāvošās Uzvedības analīzes vienības, ko izveidojis FIB profilētājs Džons Daglass. Seriāla bijušais tēls Džeisons Gideons un pašreizējais tēls Deivids Rosi ir daļēji veidoti pēc Daglasa. Katrā sērijā (parasti sērijas sākumā un beigās) tiek nolasīts kāds citāts, kas ir attiecināms uz sērijas sižetu. Sākumā šos citātus nolasīja Gideons, tomēr pēc viņa aiziešanas to dara citi tēli. 2011. gadā tika pārraidīts "Noziedzīgo prātu" atvasinātais seriāls ''Suspect Behavior'', kurā galveno lomu attēloja [[Forests Vaitekers]] un kam [[pilotsērija]] bija "Noziedzīgo prātu" 5. sezonas sērija ''The Fight''. 2016. gadā tika uzsākta jauna atvasinātā seriāla ''Criminal Minds: Beyond Borders'' pārraide. Tajā galveno lomu attēlo [[Gērijs Sinīzs]], pilotsērija bija "Noziedzīgo prātu" 10. sezonas sērija ''Beyond Borders''. Seriāla astotā sezona bija 2012.—2013. gada televīzijas sezonas astotā skatītākā pārraide. Sākot ar 3. sezonu, katra sezona ierindojusies 20 skatītāko pārraižu topā (pirmās divas ierindojās 28. un 24. vietā). Skatītākā seriāla sērija ir otrās sezonas sērija ''The Big Game'', kuras pirmo pārraidi noskatījās 26,3 miljoni skatītāju (sērija tika pārraidīta pēc [[Superkauss|Superkausa]] izcīņas amerikāņu futbolā). Seriāla 15. un sākotnēji pēdējā sezona tika rādīta no 2020. gada 8. janvāra līdz 2020. gada 19. februārim.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Andreeva |first1=Nellie |title=‘Criminal Minds’ To End Run With 10-Episode 15th & Final Season On CBS |url=https://deadline.com/2019/01/criminal-minds-end-15th-final-season-cbs-canceled-renewed-1202532632/ |accessdate={{dat|2024|8|19||bez}} |work=Deadline |date={{dat|2019|1|11||bez}}}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Andreeva |first1=Nellie |title=CBS Sets Winter Schedule: ‘Criminal Minds’ Returns To Original Slot For Final Season, ‘NCIS: New Orleans’ Moves To Sunday |url=https://deadline.com/2019/11/cbs-winter-schedule-midseason-criminal-minds-final-season-15-premiere-ncis-new-orleans-new-time-slot-survivor-season-40-undercover-boss-tommy-fbi-most-wanted-macgyver-premiere-date-1202782646/ |accessdate={{dat|2024|8|19||bez}} |work=Deadline |date={{dat|2019|11|11||bez}}}}</ref> Seriāla 16. sezona "Noziedzīgie prāti: Evolūcija" pirmizrādi piedzīvoja ''Paramount+'' 2022. gada 24. novembrī. Kopš šīs sezonas seriālā nepiedalās M. G. Gablera atveidotais Spensera Rīda tēls.<ref name="Evolution" /> ''Paramount+'' 2023. gada 12. janvārī paziņoja par seriāla 17. sezonas veidošanu. Sezonas filmēšana sākās 2024. gada janvārī.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Ausiello |first1=Michael |title=Criminal Minds Season 17 to Begin Production at ‘Breakneck Pace’ in January |url=https://tvline.com/news/criminal-minds-season-17-start-date-cast-spoilers-paramount-plus-1235080436/ |accessdate={{dat|2024|8|19||bez}} |work=TVLine |date={{dat|2023|11|14||bez}}}}</ref> 2024. gada 5. jūnijā tika paziņota 18. sezonas veidošana.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Mitovich |first1=Matt Webb |title=Criminal Minds Scores Early Renewal Ahead of Season 17 Premiere |url=https://tvline.com/news/criminal-minds-renewed-season-18-paramount-plus-1235252934/ |accessdate={{dat|2024|8|19||bez}} |work=TVLine |date={{dat|2024|6|5||bez}}}}</ref> == Tēli == ;Galvenais aktieru sastāvs * Deivids Rosi ([[Džo Mantenja]]) * Dženifere Džero ([[Andrea Džoja Kuka]]) * Penelope Garsija ([[Kirstena Vangsnesa]]) * Emilija Prentisa ([[Peidžeta Brūstera]]) * Tara Lūisa ([[Aiša Tailere]]) * Lūks Alvess ([[Adams Rodrigess]]) * Stīvens Volkers ([[Deimons Guptons]]) ;Regulārais aktieru sastāvs/mazās lomas * Viljams Lamontažs (Džošs Stjuarts) * Kevins Linčs (Nikolass Brendons) * Daiena Rīda ([[Džeina Linča]]) * Džeks Hočners (Keids Ouenss) * Henrijs Lamontažs (Mehai Andersons) * Beta Klemonsa (Belamija Janga) * Mateo Kruss (Esai Moraless) ;Bijušie tēli * Ella Grīnveja (Lola Glaudīni) * Džeisons Gideons (Mendijs Patinkins) * Džordana Toda (Meta Goldinga) * Heilija Hočnere (Meredita Monro) * Ešlija Sīvera (Reičela Nikolsa) * Mīva Donovana (Beta Rīsgrāfa) * Erina Štrausa (Džeina Atkinsone) * Aleksa Bleika (Džīna Triplhorna) * Keita Kalahena ([[Dženifere Lava Hjūita]]) * Dereks Morgans ([[Šemars Mūrs]]) * Ārons Hočners ([[Tomass Gibsons]]) * Spensers Rīds ([[Metjū Grejs Gablers]]) == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide ! rowspan="2" |Kanāls |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |'''1''' |22 |2005. gada 22. septembris |2006. gada 10. maijs | rowspan="15" |[[CBS]] |- |'''2''' |23 |2006. gada 20. septembris |2007. gada 16. maijs |- |'''3''' |20 |2007. gada 26. septembris |2008. gada 21. maijs |- |'''4''' |26 |2008. gada 24. septembris |2009. gada 20. maijs |- |'''5''' |23 |2009. gada 23. septembris |2010. gada 26. maijs |- |'''6''' |24 |2010. gada 22. septembris |2011. gada 18. maijs |- |'''7''' |24 |2011. gada 21. septembris |2012. gada 16. maijs |- |'''8''' |24 |2012. gada 26. septembris |2013. gada 22. maijs |- |'''9''' |24 |2013. gada 25. septembris |2014. gada 14. maijs |- |'''10''' |23 |2014. gada 1. oktobris |2015. gada 6. maijs |- |'''11''' |22 |2015. gada 30. septembris |2016. gada 4. maijs |- |'''12''' |22 |2016. gada 28. septembris |2017. gada 10. maijs |- |'''13''' |22 |2017. gada 27. septembris |2018. gada 18. aprīlis |- |'''14''' |15 |2018. gada 3. oktobris |2019. gada 6. februāris |- |'''15''' |10 |2020. gada 8. janvāris |2020. gada 19. februāris |- |'''16''' |10 |2022. gada 24. novembris |2023. gada 9. februāris | rowspan="2" |''[[Paramount+]]'' |- |'''17''' |10 |2024. gada 6. jūnijs |2024. gada 1. augusts |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] jag6tczgk92ur5kzekz5gkxoisevm0a 0 212280 4303452 4274636 2025-07-04T11:52:16Z Lasks 38532 /* Dalībvalstu prezidentūras (kopš Latvijas iestāšanās ES) */ 4303452 wikitext text/x-wiki '''Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē''' ir [[Eiropas Savienība]]s (ES) pārvaldes kārtība, saskaņā ar kuru katra [[Eiropas Savienības dalībvalsts|ES dalībvalsts]] uz sešiem mēnešiem rotācijas kārtībā pilda [[Eiropas Savienības Padome|ES Padomes]] prezidējošās valsts pienākumus. Šajos sešos mēnešos prezidējošā dalībvalsts vada visu līmeņu sanāksmes, ierosina pamatnostādnes un virza nepieciešamos kompromisus, lai Padome varētu pieņemt lēmumus. == Prezidējošās valsts uzdevumi == Lai nodrošinātu Padomes darba pēctecību un veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu, kopš 2009. gada, kad spēkā stājās [[Lisabonas līgums]], ES Padomē ieviestas kopīgas '''trio prezidentūras.''' Tas nozīmē, ka prezidentūra tiek īstenota, sadarbojoties trim dalībvalstīm, kuras uzņemas prezidentūru viena pēc otras. Katrs trio grupas loceklis pēc kārtas pilda prezidentūras pienākumus sešus mēnešus, pamatojoties uz kopīgu trio darba programmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://eu2015.lv/lv/prezidentura-un-es/trio-prezidentura |title=Plašāk par trio prezidentūru. |access-date={{dat|2015|02|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150323061838/https://eu2015.lv/lv/prezidentura-un-es/trio-prezidentura |archivedate={{dat|2015|03|23||bez}} }}</ref> Viens no galvenajiem prezidentūras pienākumiem ir organizēt un vadīt ES Padomes, [[Pastāvīgo pārstāvju komiteja|''COREPER'']] (Pastāvīgo pārstāvju jeb ES dalībvalstu vēstnieku komiteja) un darba grupu sanāksmes. ES Padomes darba kārtības jautājumus politiski apspriež un lēmumus pieņem dalībvalstu ministri, kuri sanāk atbilstoši to kompetencei desmit dažādos sastāvos. Padomes sanāksmes vada prezidējošās valsts attiecīgās jomas ministrs. Tikai vienu Padomes sastāvu nevada attiecīgā sešu mēnešu posma prezidējošā valsts. Tā ir [[Ārlietu padome]], kuru vada [[Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos|ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos]].<ref>Eiropas Savienības Padomes tīmekļa [http://www.consilium.europa.eu/lv/home/ vietne]<!-- Bota izveidots nosaukums- --></ref> Tāpat būtisks prezidentūras uzdevums ir pārstāvēt ES Padomi attiecībās ar pārējām dalībvalstīm un virkni ES institūciju — [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisiju]], [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentu]] u.c. — un starptautiski (ar trešajām valstīm). == Dalībvalstu prezidentūras (kopš Latvijas iestāšanās ES) == {| class="wikitable" ! colspan="2" style="width:10px;" | Periods ! style="width:10px;" | Trio (no 2007) ! style="width:200px;" | Prezidējošā valsts ! style="width:200px;" | Valdības vadītājs ! style="width:10px;" | Interneta vietne |- ! rowspan="2" | 2004 ! Jan—jūn | rowspan="6" bgcolor="#aaaaaa" | | {{IRL}} |[[Bertijs Aherns]] | [http://web.archive.org/web/*/eu2004.ie eu2004.ie] |- ! Jūl—dec | {{NED}} | [[Jans Peters Balkenende]] | [http://web.archive.org/web/*/http://www.eu2004.nl eu2004.nl] |- ! rowspan="2" | 2005 ! Jan—jūn | {{LUX}} | [[Žans Klods Junkers]] | [http://eu2005.lu/ eu2005.lu] |- ! Jūl—dec | {{GBR}} | [[Tonijs Blērs]] | [http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20100202100434/eu2005.gov.uk/servlet/front?pagename=openmarket/xcelerate/showpage&c=page&cid=1079980257734 eu2005.gov.uk] |- ! rowspan="2" | 2006 ! Jan—jūn | {{AUT}} | [[Volfgangs Šisels]] | [http://eu2006.at/ eu2006.at] |- ! Jūl—dec | {{FIN}} | [[Mati Vanhanens]] | [https://web.archive.org/web/20100125041156/http://www.eu2006.fi/ eu2006.fi] |- ! rowspan="2" valign="center" | 2007 ! Jan—jūn | rowspan="3" valign="top" | T1 | {{GER}} | [[Angela Merkele]] | [http://eu2007.de/ eu2007.de] |- ! Jūl—dec | {{PRT}} | [[Žuze Sokratešs]] | [http://web.archive.org/web/*/http://www.eu2007.pt/ eu2007.pt] |- ! rowspan="2" valign="center" | 2008 ! Jan—jūn | {{SLO}} | [[Janezs Janša]] | [http://www.eu2008.si/ eu2008.si] |- ! Jūl—dec | rowspan="3" valign="top" | T2 | {{FRA}} | [[Nikolā Sarkozī]] | [http://web.archive.org/web/*/http://ue2008.fr/ ue2008.fr] |- ! rowspan="2" valign="center" | 2009 ! Jan—jūn | {{CZE}} | [[Mireks Topolāneks]]<br />[[Jans Fišers]] (no 8. maija) | [https://web.archive.org/web/20130921213404/http://www.eu2009.cz/ eu2009.cz] |- ! Jūl—dec | {{SWE}} | [[Frēdriks Reinfelts]] | [https://web.archive.org/web/20100808002958/http://www.se2009.eu/ se2009.eu] |- ! rowspan="2" valign="center" | 2010 ! Jan—jūn | rowspan="3" valign="top" | T3 | {{ESP}} | [[Hosē Luiss Rodrigess Sapatero]] | [http://web.archive.org/web/*/http://www.eu2010.es/ eu2010.es]<br />[http://web.archive.org/web/*/http://www.eutrio.es/ eutrio.es] |- ! Jūl—dec | {{BEL}} | [[Īvs Leterms]] | [https://web.archive.org/web/20150807143324/http://www.eutrio.be/ eutrio.be] |- ! rowspan="2" valign="center" | 2011 ! Jan—jūn | {{HUN}} | [[Viktors Orbāns]] | [https://web.archive.org/web/20120614121302/http://www.eu2011.hu/ eu2011.hu] |- ! Jūl—dec | rowspan="3" valign="top" | T4 | {{POL}} | [[Donalds Tusks]] | [http://web.archive.org/web/*/http://pl2011.eu/ pl2011.eu] |- ! rowspan="2" valign="center" | 2012 ! Jan—jūn | {{DEN}} | [[Helle Torninga-Šmita]] | [https://web.archive.org/web/20181211010728/http://eu2012.dk/ eu2012.dk] |- ! Jūl—dec | {{CYP}} | [[Dimitris Hristofis]] | [http://cy2012.eu/ cy2012.eu] {{Webarchive|url=http://arquivo.pt/wayback/20141121232604/http://www.cy2012.eu/ |date={{dat|2014|11|21||bez}} }} |- ! rowspan="2" valign="center" | 2013 ! Jan—jūn | rowspan="3" valign="top" | T5 | {{IRL}} | [[Enda Kenijs]] | [http://eu2013.ie/ eu2013.ie] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170110093132/http://eu2013.ie/ |date={{dat|2017|01|10||bez}} }} |- ! Jūl—dec | {{LTU}} | [[Aļģirds Butkevičs]] | [https://web.archive.org/web/20130621082005/http://www.eu2013.lt/ eu2013.lt] |- ! rowspan="2" valign="center" | 2014 ! Jan—jūn | {{GRC}} | [[Antonis Samars]] | [https://web.archive.org/web/20140111015254/http://gr2014.eu/ gr2014.eu] |- ! Jūl—dec | rowspan="3" valign="top" | T6 | {{ITA}} | [[Mateo Renci]] | [http://italia2014.eu/ italia2014.eu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140623115840/http://italia2014.eu/ |date={{dat|2014|06|23||bez}} }} |- ! rowspan="2" valign="center" | 2015 ! Jan—jūn | {{LAT}} | [[Laimdota Straujuma]] | [https://web.archive.org/web/20140110090117/http://www.eu2015.lv/en/ eu2015.lv] |- ! Jūl—dec | {{LUX}} | [[Ksavjērs Betels]] | [http://www.eu2015lu.eu/ eu2015lu.eu] |- ! rowspan="2" valign="center" | 2016 ! Jan—jūn | rowspan="3" valign="top" | T7 | {{NED}} |[[Marks Rite]] |[https://web.archive.org/web/20160103113152/http://www.eu2016.nl/ eu2016.nl] |- ! Jūl—dec | {{SVK}} |[[Roberts Fico]] | [http://sk16.eu sk16.eu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150502102854/http://sk16.eu/ |date={{dat|2015|05|02||bez}} }} |- ! rowspan="2" valign="center" | 2017 ! Jan—jūn | {{MLT}} |[[Džozefs Muskats]] | |- ! Jūl–dec | rowspan="3" valign=top |T8 | {{EST}} | [[Jiri Ratass]] | [https://web.archive.org/web/20181230050220/https://www.eu2017.ee/ eu2017.ee] |- ! rowspan="2" |2018 ! Jan–jūn | {{BUL}} | [[Boiko Borisovs]] | [https://eu2018bg.bg eu2018bg.bg] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230102212533/https://eu2018bg.bg/ |date={{dat|2023|01|02||bez}} }} |- ! Jūl–dec | {{AUT}} | [[Sebastiāns Kurcs]] | [http://www.eu2018.at eu2018.at] |- ! rowspan=2 valign=center | 2019 ! Jan–jūn | rowspan=3 valign=top | T9 | {{ROM}} | [[Viorika Dančila]] | [http://www.romania2019.eu/ romania2019.eu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210309054243/http://www.romania2019.eu/ |date={{dat|2021|03|09||bez}} }} |- ! Jūl–dec | {{FIN}} | [[Anti Rinne]]<br />[[Sanna Marina]] (no 10. decembra) | [https://eu2019.fi/ eu2019.fi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200718053741/https://eu2019.fi/en/frontpage |date={{dat|2020|07|18||bez}} }} |- ! rowspan=2 valign=center | 2020 ! Jan–jūn | {{CRO}} | [[Andrejs Plenkovičs]] | [https://eu2020.hr/ eu2020.hr] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210329031805/https://eu2020.hr/ |date={{dat|2021|03|29||bez}} }} |- ! Jūl–dec | rowspan=3 valign=top | T10 | {{GER}} | [[Angela Merkele]] | [https://eu2020.de/ eu2020.de] |- ! rowspan=2 valign=center | 2021 ! Jan–jūn | {{POR}} | [[Antoniu Košta]] | [https://www.2021portugal.eu/ 2021portugal.eu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220126202421/https://www.2021portugal.eu/pt/ |date={{dat|2022|01|26||bez}} }} |- ! Jūl–dec | {{SLO}} | [[Janezs Janša]] | [https://si2021.eu si2021.eu] |- ! rowspan=2 valign=center | 2022 ! Jan–jūn | rowspan=3 valign=top | T11 | {{FRA}} | [[Žans Kastekss]]<br />[[Elizabete Borna]] (no 16. maija) | [https://www.europe2022.fr/ europe2022.fr]{{Novecojusi saite}} |- ! Jūl–dec | {{CZE}} | [[Petrs Fiala]] | [https://www.eu2022.cz/homepage/ eu2022.cz] |- ! rowspan=2 valign=center | 2023 ! Jan–jūn | {{SWE}} | [[Ulfs Kristersons]] | [https://swedish-presidency.consilium.europa.eu/ sweden2023.eu] |- ! Jūl–dec | rowspan=3| T12 | {{ESP}} | [[Pedro Sančess]] | [https://spanish-presidency.consilium.europa.eu/en/ eu2023.es] |- ! rowspan=2 valign=center | 2024 ! Jan–jūn | {{BEL}} | [[Aleksanders de Kro]] | [https://belgian-presidency.consilium.europa.eu/en/programme/the-belgian-presidency-programme/ belgium2024.eu] |- ! Jūl–dec | {{HUN}} | [[Viktors Orbāns]] | [https://hungarian-presidency.consilium.europa.eu/ hungary2024.eu] |- ! rowspan=2 valign=center | 2025 ! Jan–jūn | rowspan=3 valign=top bgcolor="#DDEEFF" | T13 | {{POL}} | [[Donalds Tusks]] | [https://polish-presidency.consilium.europa.eu/ poland2025.eu] |- ! Jūl–dec | bgcolor="#DDEEFF"| {{DEN}} | bgcolor="#DDEEFF"| [[Mete Frederiksena]] | bgcolor="#DDEEFF"| [https://danish-presidency.consilium.europa.eu/ denmark2025.eu] |- ! rowspan=2 valign=center | 2026 ! Jan–jūn | {{CYP}} | | |- ! Jūl–dec | rowspan=3 valign=top | T14 | {{IRL}} | | |- ! rowspan=2 valign=center | 2027 ! Jan–jūn | {{LTU}} | | |- ! Jūl–dec | {{GRE}} | | |- ! rowspan=2 valign=center | 2028 ! Jan–jūn | rowspan=3 valign=top | T15 | {{ITA}} | | |- ! Jūl–dec | {{LAT}} | | |- ! rowspan=2 valign=center | 2029 ! Jan–jūn | {{LUX}} | | |- ! Jūl–dec | rowspan=3 valign=top | T16 | {{NED}} | | |- ! rowspan=2 valign=center | 2030 ! Jan–Jūn | {{SVK}} | | |- ! Jūl–dec | {{MLT}} | | |- ! rowspan=2 valign=center | 2031 ! Jan–jūn | rowspan=3 valign=top | T17 | {{EST}} | | |- ! Jūl–dec | {{BUL}} | | |- ! rowspan=2 valign=center | 2032 ! Jan–jūn | {{AUT}} | | |- ! Jūl–dec | rowspan=3 valign=top | T18 | {{ROM}} | | |- ! rowspan=2 valign=center | 2033 ! Jan–jūn | {{FIN}} | | |- ! Jūl–dec | {{CRO}} | | |- ! rowspan=2 valign=center | 2034 ! Jan–jūn | rowspan=3 valign=top | T19 | {{GER}} | | |- ! Jūl–dec | {{POR}} | | |- ! rowspan=2 valign=center | 2035 ! Jan–jūn | {{SLO}} | | |} == Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē (2015) == [[Attēls:Lettische EU-Ratspräsidentschaft 2015 Logo.png|thumbnail|Latvijas prezidentūras ES Padomē logo]] {{main|Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē}} [[Latvija]] bija [[Eiropas Savienība]]s Padomes prezidējošā valsts no 2015. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Latvija pārņēma prezidentūru no [[Itālija]]s un nodeva to [[Luksemburga]]i. Šī ir Latvijas pirmā prezidentūra ES Padomē. Prezidentūras oficiālā tīmekļa vietne ir EU2015.LV<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://eu2015.lv/lv/ |title=Latvijas prezidentūras ES Padomē oficiālā tīmekļa vietne |access-date={{dat|2015|02|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150206201842/https://eu2015.lv/lv/ |archivedate={{dat|2015|02|06||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas Savienība]] gg1xw2m2jo0hut58ti1b6voohpl6tnk 0 244190 4303365 4301991 2025-07-04T04:35:35Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4303365 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97231194}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565832 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97231194 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q12647274 | label = [[Aknīstes pilskalns]] | name = Aknīstes pilskalns | municipality = Aknīstes pagasts | district = Aknīstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Susējas upes Aknīstes ZR nomalē pie Līvānu ielas un Saltupes satekas | lat = 56.168363840501 | long = 25.737947250761 | p625 = {{Coord|56.168363840501|25.737947250761|display=inline}} | vaid = 882 | wikipediauri = Akn%C4%ABstes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Akn%C4%ABstes_pagasts }} {{monument | qid = Q44854535 | label = [[Mikenu dzimtās mājas|Tēlnieka J.Mikena dzimtās mājas]] | name = Tēlnieka J.Mikena dzimtās mājas | municipality = Aknīstes pagasts | district = Aknīstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Skardupītēs | lat = 56.192867141365 | long = 25.676094303276 | p625 = {{Coord|56.192867141365|25.676094303276|display=inline}} | image = Mikena%20nams.jpg | vaid = 25 | wikipediauri = Mikenu_dzimt%C4%81s_m%C4%81jas | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Akn%C4%ABstes_pagasts }} {{monument | qid = Q44854854 | label = [[Rācenāju senkapi]] | name = Rācenāju senkapi | municipality = Aknīstes pagasts | district = Aknīstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie bij. Rācenājiem | lat = 56.215364169422 | long = 25.780022552948 | p625 = {{Coord|56.215364169422|25.780022552948|display=inline}} | vaid = 878 | wikipediauri = R%C4%81cen%C4%81ju_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Akn%C4%ABstes_pagasts }} {{monument | qid = Q44855013 | label = [[Kaparnieku senkapi]] | name = Kaparnieku senkapi | municipality = Aknīstes pagasts | district = Aknīstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Kaparniekiem | lat = 56.195006666601 | long = 25.707738062333 | p625 = {{Coord|56.195006666601|25.707738062333|display=inline}} | vaid = 879 | wikipediauri = Kaparnieku_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Akn%C4%ABstes_pagasts }} {{monument | qid = Q44855053 | label = [[Saltupju svētavots|Saltupju Svētavots - kulta vieta]] | name = Saltupju Svētavots - kulta vieta | municipality = Aknīstes pagasts | district = Aknīstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Mīkļiem, Susejas upes kreisajā krastā | lat = 56.171422086711 | long = 25.735127257215 | p625 = {{Coord|56.171422086711|25.735127257215|display=inline}} | image = Saltupju%20avots.jpg | vaid = 880 | wikipediauri = Saltupju_sv%C4%93tavots | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Akn%C4%ABstes_pagasts }} {{monument | qid = Q44855141 | label = [[Stūraģeidānu senkapi]] | name = Stūraģeidānu senkapi | municipality = Aknīstes pagasts | district = Aknīstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Stūraģeidāniem | lat = 56.201559559357 | long = 25.766691802233 | p625 = {{Coord|56.201559559357|25.766691802233|display=inline}} | vaid = 881 | wikipediauri = St%C5%ABra%C4%A3eid%C4%81nu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Akn%C4%ABstes_pagasts }} {{monument | qid = Q44855266 | label = [[Ulasu Airīšu senkapi ar krustakmeni]] | name = Ulasu Airīšu senkapi ar krustakmeni | municipality = Aknīstes pagasts | district = Aknīstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Ulasos pie Airītēm | lat = 56.180107705522 | long = 25.785943366487 | p625 = {{Coord|56.180107705522|25.785943366487|display=inline}} | vaid = 883 | wikipediauri = Ulasu_Air%C4%AB%C5%A1u_senkapi_ar_krustakmeni | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Akn%C4%ABstes_pagasts }} {{monument | qid = Q27900513 | label = [[Asares baznīca|Asares evanģēliski luteriskā baznīca]] | name = Asares evanģēliski luteriskā baznīca | municipality = Asare | district = Asares pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = "Betānija" | lat = 56.11625 | long = 25.88916667 | p625 = {{Coord|56.11625|25.88916667|display=inline}} | image = Baznica1.jpg | commonscat = Lutheran church in Asare | vaid = 8898 | wikipediauri = Asares_bazn%C4%ABca | year = 1820.-1823. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Asare }} {{monument | qid = Q44855660 | label = ''[[:d:Q44855660|Altāra barjera]]'' | name = Altāra barjera | municipality = Asare | district = Asares pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Asares luterāņu baznīcā | lat = 56.11625 | long = 25.88916667 | p625 = {{Coord|56.11625|25.88916667|display=inline}} | image = Alt%C4%81ra%20barjera%2C%20Asare.JPG | vaid = 3370 | year = 18.gs.Ic. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Asares baznīca|Asares evanģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Asare }} {{monument | qid = Q44855790 | label = ''[[:d:Q44855790|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Asare | district = Asares pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Asares luterāņu baznīcā | lat = 56.11625 | long = 25.88916667 | p625 = {{Coord|56.11625|25.88916667|display=inline}} | image = Durvis.jpg | vaid = 3373 | year = 19.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Asares baznīca|Asares evanģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Asare }} {{monument | qid = Q44914868 | label = ''[[:d:Q44914868|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Asare | district = Asares pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Asares luterāņu baznīcā | lat = 56.11625 | long = 25.88916667 | p625 = {{Coord|56.11625|25.88916667|display=inline}} | image = Asares%20interjers.jpg | vaid = 3374 | year = 19.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Asares baznīca|Asares evanģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Asare }} {{monument | qid = Q44915050 | label = ''[[:d:Q44915050|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Asare | district = Asares pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Asares luterāņu baznīcā | lat = 56.11625 | long = 25.88916667 | p625 = {{Coord|56.11625|25.88916667|display=inline}} | image = Kancele%2C%20Asare.JPG | vaid = 3375 | year = 18.gs.Ic. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Asares baznīca|Asares evanģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Asare }} {{monument | qid = Q44915210 | label = ''[[:d:Q44915210|Vitrāža "Kristus debesbraukšana"]]'' | name = Vitrāža "Kristus debesbraukšana" | municipality = Asare | district = Asares pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Asares luterāņu baznīcā | lat = 56.11625 | long = 25.88916667 | p625 = {{Coord|56.11625|25.88916667|display=inline}} | image = Debesbrauksana.JPG | vaid = 3379 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Asares baznīca|Asares evanģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Asare }} {{monument | qid = Q44915350 | label = ''[[:d:Q44915350|Vitrāža "Kristus dzimšana"]]'' | name = Vitrāža "Kristus dzimšana" | municipality = Asare | district = Asares pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Asares luterāņu baznīcā | lat = 56.11625 | long = 25.88916667 | p625 = {{Coord|56.11625|25.88916667|display=inline}} | image = Kristus%20dzimsana.JPG | vaid = 3380 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Asares baznīca|Asares evanģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Asare }} {{monument | qid = Q44855379 | label = ''[[:d:Q44855379|Skola, tag. "Baltkalnu" dzīvojamā ēka]]'' | name = Skola, tag. "Baltkalnu" dzīvojamā ēka | municipality = Asares pagasts | district = Asares pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Baltkalnos | lat = 56.084945918035 | long = 25.922354196894 | p625 = {{Coord|56.084945918035|25.922354196894|display=inline}} | image = Skola%2C%20tag.%20%22Baltkalnu%22%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka1.jpg | commonscat = Baltkalni in Asare parish | vaid = 6109 | year = 19.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Asares_pagasts }} {{monument | qid = Q44855531 | label = [[Krastiņu Karātavu kalns|Krastiņu Karātavu kalns - soda vieta]] | name = Krastiņu Karātavu kalns - soda vieta | municipality = Asares pagasts | district = Asares pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Krastiņiem | lat = 56.116927155296 | long = 25.84685839572 | p625 = {{Coord|56.116927155296|25.84685839572|display=inline}} | image = Krasti%C5%86u%20Kar%C4%81tavu%20kalns%20-%20soda%20vieta%202.jpg | commonscat = Krastiņu Karātavu kalns | vaid = 884 | wikipediauri = Krasti%C5%86u_Kar%C4%81tavu_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Asares_pagasts }} {{monument | qid = Q15218598 | label = [[Atašienes baznīca|Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]] | name = Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca | municipality = Atašiene | district = Atašienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-042 | lat = 56.54583333 | long = 26.39972222 | p625 = {{Coord|56.54583333|26.39972222|display=inline}} | image = Ata%C5%A1ienes%20bazn%C4%ABca%202000-07-28.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Atašiene | vaid = 8905 | wikipediauri = Ata%C5%A1ienes_bazn%C4%ABca | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ata%C5%A1iene }} {{monument | qid = Q51279152 | label = [[Marinzejas muiža|Marinzejas muižas apbūve ar parku]] | name = Marinzejas muižas apbūve ar parku | municipality = Jēkabpils novads<br/>Atašienes pagasts | district = Jēkabpils novads<br/>Atašienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Marinzejā | lat = 56.5592 | long = 26.3792 | p625 = {{Coord|56.5592|26.3792|display=inline}} | image = Marinzejas%20mui%C5%BEa.jpg | commonscat = Marinzeja Manor | vaid = 6301 | wikipediauri = Marinzejas_mui%C5%BEa | year = 1845. -1847. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C4%93kabpils_novads<br/>Ata%C5%A1ienes_pagasts }} {{monument | qid = Q51279174 | label = ''[[:d:Q51279174|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Atašienes pagasts | district = Atašienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Marinzejas muižā | lat = 56.560914895164 | long = 26.378656611435 | p625 = {{Coord|56.560914895164|26.378656611435|display=inline}} | vaid = 6302 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Marinzejas muiža|Marinzejas muižas apbūve ar parku]] | munwiki = Ata%C5%A1ienes_pagasts }} {{monument | qid = Q51279195 | label = ''[[:d:Q51279195|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Atašienes pagasts | district = Atašienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Marinzejas muižā | lat = 56.559346496255 | long = 26.379515362797 | p625 = {{Coord|56.559346496255|26.379515362797|display=inline}} | image = Marinzejas%20pils%202000-10-14.jpg | vaid = 6303 | year = 1845. -1847. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Marinzejas muiža|Marinzejas muižas apbūve ar parku]] | munwiki = Ata%C5%A1ienes_pagasts }} {{monument | qid = Q51279220 | label = ''[[:d:Q51279220|Stalīdznieku senkapi]]'' | name = Stalīdznieku senkapi | municipality = Atašienes pagasts | district = Atašienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Stalīdzāniem | lat = 56.488403167714 | long = 26.372386150375 | p625 = {{Coord|56.488403167714|26.372386150375|display=inline}} | image = Stalidzanu%20senkapi.jpg | vaid = 885 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ata%C5%A1ienes_pagasts }} {{monument | qid = Q50401482 | label = ''[[:d:Q50401482|Kapa plāksne A.Velinkam]]'' | name = Kapa plāksne A.Velinkam | municipality = Dignāja | district = Dignājas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Dignājas luterāņu baznīcā | lat = 56.301132000239 | long = 26.172415000385 | p625 = {{Coord|56.301132000239|26.172415000385|display=inline}} | image = Velinka%20plaksne.jpg | vaid = 3381 | year = 1575. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dign%C4%81ja }} {{monument | qid = Q50401472 | label = ''[[:d:Q50401472|Dignājas baznīcas apmetne un senkapi]]'' | name = Dignājas baznīcas apmetne un senkapi | municipality = Dignājas pagasts | district = Dignājas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Dignājas luterāņu baznīcas | lat = 56.300661386456 | long = 26.174013550878 | p625 = {{Coord|56.300661386456|26.174013550878|display=inline}} | image = Dign%C4%81jas%20bazn%C4%ABcas%20apmetne%202.jpg | vaid = 886 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dign%C4%81jas_pagasts }} {{monument | qid = Q11216488 | label = [[Dignājas pilskalns]] | name = Dignājas pilskalns | municipality = Dunavas pagasts | district = Dunavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Kusiņiem un Bāliņiem | lat = 56.27481 | long = 26.18742 | p625 = {{Coord|56.27481|26.18742|display=inline}} | image = Dignajas%20pilskalns2.jpg | commonscat = Dignājas pilskalns | vaid = 891 | wikipediauri = Dign%C4%81jas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunavas_pagasts }} {{monument | qid = Q20399453 | label = [[Avotiņu apmetne]] | name = Avotiņu apmetne | municipality = Dunavas pagasts | district = Dunavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Avotiņiem | lat = 56.254438396957 | long = 26.180281266861 | p625 = {{Coord|56.254438396957|26.180281266861|display=inline}} | vaid = 887 | wikipediauri = Avoti%C5%86u_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50401501 | label = ''[[:d:Q50401501|Dobkalnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dobkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Dunavas pagasts | district = Dunavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Dobkalniem | lat = 56.218666103491 | long = 26.193497653109 | p625 = {{Coord|56.218666103491|26.193497653109|display=inline}} | vaid = 888 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50401512 | label = ''[[:d:Q50401512|Drancānu apmetne]]'' | name = Drancānu apmetne | municipality = Dunavas pagasts | district = Dunavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Drancāniem | lat = 56.180039042002 | long = 26.283006438541 | p625 = {{Coord|56.180039042002|26.283006438541|display=inline}} | vaid = 889 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50401524 | label = ''[[:d:Q50401524|Galenieku apmetne]]'' | name = Galenieku apmetne | municipality = Dunavas pagasts | district = Dunavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Galeniekiem | lat = 56.249163473859 | long = 26.177046299719 | p625 = {{Coord|56.249163473859|26.177046299719|display=inline}} | vaid = 890 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50401542 | label = ''[[:d:Q50401542|Ružu senkapi]]'' | name = Ružu senkapi | municipality = Dunavas pagasts | district = Dunavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Ružiem | lat = 56.16002534065 | long = 26.310080403479 | p625 = {{Coord|56.16002534065|26.310080403479|display=inline}} | vaid = 892 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunavas_pagasts }} {{monument | qid = Q16450123 | label = [[Dzirkaļu pilskalns]] | name = Dzirkaļu pilskalns | municipality = Dzirkaļi | district = Kūku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.52442 | long = 26.03605 | p625 = {{Coord|56.52442|26.03605|display=inline}} | vaid = 910 | wikipediauri = Dzirka%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dzirka%C4%BCi_(K%C5%ABku_pagasts) }} {{monument | qid = Q16452113 | label = [[Saukas pilskalns]] | name = Saukas pilskalns | municipality = Elkšņu pagasts | district = Elkšņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Saukas ezera krastā pie Griptāniem | lat = 56.25441 | long = 25.51304 | p625 = {{Coord|56.25441|25.51304|display=inline}} | image = Saukas%20pilskalns.jpg | commonscat = Saukas pilskalns | vaid = 900 | wikipediauri = Saukas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Elk%C5%A1%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55435574 | label = ''[[:d:Q55435574|Dukurānu senkapi]]'' | name = Dukurānu senkapi | municipality = Elkšņu pagasts | district = Elkšņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Klaucē pie Dukurāniem | lat = 56.284877738928 | long = 25.58352569105 | p625 = {{Coord|56.284877738928|25.58352569105|display=inline}} | vaid = 894 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Elk%C5%A1%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55435576 | label = ''[[:d:Q55435576|Kļaužu apmetne]]'' | name = Kļaužu apmetne | municipality = Elkšņu pagasts | district = Elkšņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie bij. Kļaužiem un Grantiņiem | lat = 56.212706389595 | long = 25.625270722461 | p625 = {{Coord|56.212706389595|25.625270722461|display=inline}} | vaid = 895 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Elk%C5%A1%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55435578 | label = ''[[:d:Q55435578|Upenieku senkapi]]'' | name = Upenieku senkapi | municipality = Elkšņu pagasts | district = Elkšņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Plūdoņiem (Upeniekiem) | lat = 56.173232617606 | long = 25.586390036291 | p625 = {{Coord|56.173232617606|25.586390036291|display=inline}} | vaid = 896 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Elk%C5%A1%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55435581 | label = ''[[:d:Q55435581|Plūmju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Plūmju viduslaiku kapsēta | municipality = Elkšņu pagasts | district = Elkšņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Plūmēm | lat = 56.271612459476 | long = 25.477480782667 | p625 = {{Coord|56.271612459476|25.477480782667|display=inline}} | vaid = 897 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Elk%C5%A1%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55435583 | label = ''[[:d:Q55435583|Sīļu senkapi]]'' | name = Sīļu senkapi | municipality = Elkšņu pagasts | district = Elkšņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Sīļiem | lat = 56.284811741983 | long = 25.59908135798 | p625 = {{Coord|56.284811741983|25.59908135798|display=inline}} | vaid = 898 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Elk%C5%A1%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55435586 | label = ''[[:d:Q55435586|Sīpolu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Sīpolu viduslaiku kapsēta | municipality = Elkšņu pagasts | district = Elkšņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Sīpoliem | lat = 56.261308402124 | long = 25.574648892646 | p625 = {{Coord|56.261308402124|25.574648892646|display=inline}} | vaid = 899 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Elk%C5%A1%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q16457550 | label = [[Kurmišku pilskalns]] | name = Kurmišku pilskalns | municipality = Gārsenes pagasts | district = Gārsenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie bij. Kurmiškiem, Lāčupītes krastā | lat = 56.075606913277 | long = 25.823056015841 | p625 = {{Coord|56.075606913277|25.823056015841|display=inline}} | vaid = 901 | wikipediauri = Kurmi%C5%A1ku_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = G%C4%81rsenes_pagasts }} {{monument | qid = Q44915655 | label = ''[[:d:Q44915655|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Gārsenes pagasts | district = Gārsenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Gārsene, Gārsenes luterāņu baznīcā | lat = 56.100402974366 | long = 25.818364994765 | p625 = {{Coord|56.100402974366|25.818364994765|display=inline}} | image = Garsenes%20ergjeles.jpg | vaid = 3385 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = G%C4%81rsenes_pagasts }} {{monument | qid = Q44915856 | label = ''[[:d:Q44915856|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Gārsenes pagasts | district = Gārsenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Gārsene, Gārsenes luterāņu baznīcā | lat = 56.100393997835 | long = 25.818370358264 | p625 = {{Coord|56.100393997835|25.818370358264|display=inline}} | vaid = 3387 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = G%C4%81rsenes_pagasts }} {{monument | qid = Q44915990 | label = ''[[:d:Q44915990|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Gārsenes pagasts | district = Gārsenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Gārsene, Gārsenes muižā | lat = 56.099460999562 | long = 25.809920000511 | p625 = {{Coord|56.099460999562|25.809920000511|display=inline}} | vaid = 3388 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Gārsenes muiža|Gārsenes muižas kungu māja]] | munwiki = G%C4%81rsenes_pagasts }} {{monument | qid = Q44916380 | label = ''[[:d:Q44916380|Rancānu senkapi]]'' | name = Rancānu senkapi | municipality = Gārsenes pagasts | district = Gārsenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie bij. Rancāniem | lat = 56.105464819585 | long = 25.829771049664 | p625 = {{Coord|56.105464819585|25.829771049664|display=inline}} | image = Rancanu%20senkapi.jpg | vaid = 902 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = G%C4%81rsenes_pagasts }} {{monument | qid = Q44916605 | label = ''[[:d:Q44916605|Krastu apmetne]]'' | name = Krastu apmetne | municipality = Gārsenes pagasts | district = Gārsenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Krastiem | lat = 56.12761181557 | long = 25.75759638741 | p625 = {{Coord|56.12761181557|25.75759638741|display=inline}} | vaid = 903 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = G%C4%81rsenes_pagasts }} {{monument | qid = Q12651082 | label = ''[[:d:Q12651082|Biržu pilskalns]]'' | name = Biržu pilskalns | municipality = Kalna pagasts | district = Kalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.330673164477 | long = 25.87047164454 | p625 = {{Coord|56.330673164477|25.87047164454|display=inline}} | vaid = 907 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalna_pagasts }} {{monument | qid = Q50401580 | label = ''[[:d:Q50401580|Minsteru senkapi]]'' | name = Minsteru senkapi | municipality = Kalna pagasts | district = Kalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie bij. Minsteriem | lat = 56.260459454521 | long = 25.707073648006 | p625 = {{Coord|56.260459454521|25.707073648006|display=inline}} | vaid = 905 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalna_pagasts }} {{monument | qid = Q50401589 | label = ''[[:d:Q50401589|Ķiocu senkapi]]'' | name = Ķiocu senkapi | municipality = Kalna pagasts | district = Kalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Ķiociem | lat = 56.325283927536 | long = 25.895174811065 | p625 = {{Coord|56.325283927536|25.895174811065|display=inline}} | vaid = 906 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalna_pagasts }} {{monument | qid = Q51279244 | label = ''[[:d:Q51279244|Staģu senkapi]]'' | name = Staģu senkapi | municipality = Krustpils pagasts | district = Krustpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie bij. Staģiem | lat = 56.558506637497 | long = 25.829738176276 | p625 = {{Coord|56.558506637497|25.829738176276|display=inline}} | vaid = 908 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Krustpils_pagasts }} {{monument | qid = Q51279259 | label = ''[[:d:Q51279259|Spunģēnu senkapi]]'' | name = Spunģēnu senkapi | municipality = Krustpils pagasts | district = Krustpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Spunģēniem | lat = 56.533168147143 | long = 25.821516168364 | p625 = {{Coord|56.533168147143|25.821516168364|display=inline}} | vaid = 909 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Krustpils_pagasts }} {{monument | qid = Q3801663 | label = [[Asotes pilskalns]] | name = Asotes pilskalns | municipality = Kūku pagasts | district = Kūku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Gravāniem | lat = 56.49277778 | long = 25.91888889 | p625 = {{Coord|56.49277778|25.91888889|display=inline}} | image = Asotes%20pilskalns-2.JPG | commonscat = Asote hillfort | vaid = 911 | wikipediauri = Asotes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = K%C5%ABku_pagasts }} {{monument | qid = Q51279289 | label = ''[[:d:Q51279289|Daugavas Oglenieku senkapi]]'' | name = Daugavas Oglenieku senkapi | municipality = Kūku pagasts | district = Kūku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Ogleniekiem | lat = 56.480464452942 | long = 25.925168235226 | p625 = {{Coord|56.480464452942|25.925168235226|display=inline}} | vaid = 912 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = K%C5%ABku_pagasts }} {{monument | qid = Q51279304 | label = ''[[:d:Q51279304|Ribāku senkapi]]'' | name = Ribāku senkapi | municipality = Kūku pagasts | district = Kūku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Ribākiem | lat = 56.548938311283 | long = 26.019602761129 | p625 = {{Coord|56.548938311283|26.019602761129|display=inline}} | vaid = 913 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = K%C5%ABku_pagasts }} {{monument | qid = Q51279322 | label = ''[[:d:Q51279322|Kūkupasiles senkapi]]'' | name = Kūkupasiles senkapi | municipality = Kūku pagasts | district = Kūku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = starp Kūkupasilēm un Podniekiem | lat = 56.549693087797 | long = 26.080766962496 | p625 = {{Coord|56.549693087797|26.080766962496|display=inline}} | vaid = 914 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = K%C5%ABku_pagasts }} {{monument | qid = Q50401461 | label = ''[[:d:Q50401461|Barankroga senkapi]]'' | name = Barankroga senkapi | municipality = Laši | district = Ābeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Ābeļu mežniecībā | lat = 56.463829065106 | long = 25.933376794961 | p625 = {{Coord|56.463829065106|25.933376794961|display=inline}} | vaid = 872 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%A1i_(%C4%80be%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q50401609 | label = ''[[:d:Q50401609|Stradu senkapi]]'' | name = Stradu senkapi | municipality = Leimaņu pagasts | district = Leimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Strados | lat = 56.309860977118 | long = 25.884158172062 | p625 = {{Coord|56.309860977118|25.884158172062|display=inline}} | vaid = 915 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Leima%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q51279348 | label = ''[[:d:Q51279348|Spilvu senkapi]]'' | name = Spilvu senkapi | municipality = Mežāres pagasts | district = Mežāres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Spilvām | lat = 56.578647284836 | long = 26.113762262226 | p625 = {{Coord|56.578647284836|26.113762262226|display=inline}} | vaid = 916 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Me%C5%BE%C4%81res_pagasts }} {{monument | qid = Q51279366 | label = ''[[:d:Q51279366|Bērzkalnu senkapi]]'' | name = Bērzkalnu senkapi | municipality = Mežāres pagasts | district = Mežāres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = starp Ķīvēm un bij. Bērzkalniem | lat = 56.607433445487 | long = 26.161835467579 | p625 = {{Coord|56.607433445487|26.161835467579|display=inline}} | vaid = 917 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Me%C5%BE%C4%81res_pagasts }} {{monument | qid = Q16456666 | label = [[Kņāvu pilskalns]] | name = Kņāvu pilskalns | municipality = Rites pagasts | district = Rites pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Kņāviem un Drīzumiem | lat = 56.225684054397 | long = 25.530699529883 | p625 = {{Coord|56.225684054397|25.530699529883|display=inline}} | image = Knaavu%20pilskalns.jpg | commonscat = Kņāvu pilskalns | vaid = 922 | wikipediauri = K%C5%86%C4%81vu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rites_pagasts }} {{monument | qid = Q25497871 | label = [[Stupeļu pilskalns|Stupeļu kalns]] | name = Stupeļu kalns | municipality = Rites pagasts | district = Rites pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie bij. Kalnastupeļiem | lat = 56.16968 | long = 25.46549 | p625 = {{Coord|56.16968|25.46549|display=inline}} | image = Stupeli%C5%B3%20piliakalnis%20is%20ryt%C5%B3%20pus%C4%97s.JPG | commonscat = Stupeļu hillfort | vaid = 919 | wikipediauri = Stupe%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rites_pagasts }} {{monument | qid = Q25498062 | label = [[Margaskalns]] | name = Margaskalns | municipality = Rites pagasts | district = Rites pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Ziemeļiem | lat = 56.17477 | long = 25.47004 | p625 = {{Coord|56.17477|25.47004|display=inline}} | image = Margas%20kalns%20nuo%20Stupeli%C5%B3%20piliakalnio.JPG | vaid = 925 | wikipediauri = Margaskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rites_pagasts }} {{monument | qid = Q55435588 | label = ''[[:d:Q55435588|Krīgānu ezersalas apmetne un senkapi]]'' | name = Krīgānu ezersalas apmetne un senkapi | municipality = Rites pagasts | district = Rites pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Krīgānu ezera salā | lat = 56.202982267903 | long = 25.463466791258 | p625 = {{Coord|56.202982267903|25.463466791258|display=inline}} | vaid = 918 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rites_pagasts }} {{monument | qid = Q55435589 | label = ''[[:d:Q55435589|Dievalu senkapi]]'' | name = Dievalu senkapi | municipality = Rites pagasts | district = Rites pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Dīvuļiem | lat = 56.207480607573 | long = 25.435386907831 | p625 = {{Coord|56.207480607573|25.435386907831|display=inline}} | vaid = 920 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rites_pagasts }} {{monument | qid = Q55435591 | label = ''[[:d:Q55435591|Ķebēnu senkapi]]'' | name = Ķebēnu senkapi | municipality = Rites pagasts | district = Rites pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Ķebēniem | lat = 56.184764817364 | long = 25.495288752101 | p625 = {{Coord|56.184764817364|25.495288752101|display=inline}} | vaid = 921 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rites_pagasts }} {{monument | qid = Q55435593 | label = ''[[:d:Q55435593|Svilbānu apmetne]]'' | name = Svilbānu apmetne | municipality = Rites pagasts | district = Rites pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Svilbāniem | lat = 56.191056637692 | long = 25.487749286153 | p625 = {{Coord|56.191056637692|25.487749286153|display=inline}} | vaid = 923 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rites_pagasts }} {{monument | qid = Q55435595 | label = ''[[:d:Q55435595|Stūreļu senkapi]]'' | name = Stūreļu senkapi | municipality = Rites pagasts | district = Rites pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Ucēniem | lat = 56.183469136762 | long = 25.501055502784 | p625 = {{Coord|56.183469136762|25.501055502784|display=inline}} | vaid = 924 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rites_pagasts }} {{monument | qid = Q12659250 | label = [[Kaldabruņas pilskalns]] | name = Kaldabruņas pilskalns | municipality = Rubenes pagasts | district = Rubenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Sēļu kapsētas | lat = 56.090486463682 | long = 26.080080044417 | p625 = {{Coord|56.090486463682|26.080080044417|display=inline}} | image = Kaldabrunjas%20pilskalns.jpg | commonscat = Kaldabruņas pilskalns | vaid = 932 | wikipediauri = Kaldabru%C5%86as_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rubenes_pagasts }} {{monument | qid = Q50401621 | label = ''[[:d:Q50401621|Dronku apmetne]]'' | name = Dronku apmetne | municipality = Rubenes pagasts | district = Rubenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Dronku ezera A krastā pie Dronkām | lat = 56.14369933446 | long = 26.072399945528 | p625 = {{Coord|56.14369933446|26.072399945528|display=inline}} | vaid = 926 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rubenes_pagasts }} {{monument | qid = Q50401635 | label = ''[[:d:Q50401635|Slates senkapi]]'' | name = Slates senkapi | municipality = Rubenes pagasts | district = Rubenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Mežgales mežniec. Lapsu iec. Slates silā | lat = 56.207121834819 | long = 25.974429417797 | p625 = {{Coord|56.207121834819|25.974429417797|display=inline}} | vaid = 927 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rubenes_pagasts }} {{monument | qid = Q50401647 | label = ''[[:d:Q50401647|Zesercelmu senkapi]]'' | name = Zesercelmu senkapi | municipality = Rubenes pagasts | district = Rubenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie bij. Zesercelmiem | lat = 56.119585452946 | long = 26.032589235118 | p625 = {{Coord|56.119585452946|26.032589235118|display=inline}} | vaid = 928 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rubenes_pagasts }} {{monument | qid = Q50401659 | label = ''[[:d:Q50401659|Ģevrānu Velna akmens - kulta vieta]]'' | name = Ģevrānu Velna akmens - kulta vieta | municipality = Rubenes pagasts | district = Rubenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Ģevrāniem un Atpūtām | lat = 56.121076071526 | long = 25.999578985577 | p625 = {{Coord|56.121076071526|25.999578985577|display=inline}} | image = Gevranu%20velna%20akmens.jpg | vaid = 929 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rubenes_pagasts }} {{monument | qid = Q50401670 | label = ''[[:d:Q50401670|Lubiņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lubiņu viduslaiku kapsēta | municipality = Rubenes pagasts | district = Rubenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Lubiņām | lat = 56.091024160093 | long = 26.062746471974 | p625 = {{Coord|56.091024160093|26.062746471974|display=inline}} | vaid = 930 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rubenes_pagasts }} {{monument | qid = Q50401682 | label = ''[[:d:Q50401682|Rubiķu sila senkapi]]'' | name = Rubiķu sila senkapi | municipality = Rubenes pagasts | district = Rubenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Rubiķiem | lat = 56.150401963551 | long = 26.052852905069 | p625 = {{Coord|56.150401963551|26.052852905069|display=inline}} | vaid = 931 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rubenes_pagasts }} {{monument | qid = Q113484115 | label = ''[[:d:Q113484115|Rubeņu kapu vārti ar skulptūrām]]'' | name = Rubeņu kapu vārti ar skulptūrām | municipality = Rubenes pagasts | district = Rubenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-042 | image = Rubenu%20varti.jpg | vaid = 9304 | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Rubenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55186086 | label = ''[[:d:Q55186086|Priednieku senkapi]]'' | name = Priednieku senkapi | municipality = Salas pagasts | district = Salas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Priedniekiem | lat = 56.505417041654 | long = 25.773846500531 | p625 = {{Coord|56.505417041654|25.773846500531|display=inline}} | vaid = 933 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salas_pagasts_(J%C4%93kabpils_novads) }} {{monument | qid = Q55186093 | label = ''[[:d:Q55186093|Stuburu apmetne]]'' | name = Stuburu apmetne | municipality = Salas pagasts | district = Salas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Stuburiem | lat = 56.467231187696 | long = 25.787764025688 | p625 = {{Coord|56.467231187696|25.787764025688|display=inline}} | vaid = 934 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salas_pagasts_(J%C4%93kabpils_novads) }} {{monument | qid = Q55435600 | label = ''[[:d:Q55435600|Bincānu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Bincānu viduslaiku kapsēta | municipality = Saukas pagasts | district = Saukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Bincāniem | lat = 56.269963509566 | long = 25.426453606081 | p625 = {{Coord|56.269963509566|25.426453606081|display=inline}} | image = Bincanu%20kapseta.jpg | vaid = 935 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Saukas_pagasts }} {{monument | qid = Q55435603 | label = ''[[:d:Q55435603|Bungātāju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Bungātāju viduslaiku kapsēta | municipality = Saukas pagasts | district = Saukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Bungātājiem | lat = 56.231303072863 | long = 25.427159459156 | p625 = {{Coord|56.231303072863|25.427159459156|display=inline}} | image = Bungataju%20kapseta.jpg | vaid = 936 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Saukas_pagasts }} {{monument | qid = Q55435610 | label = ''[[:d:Q55435610|Klūgu upurakmens - kulta un cepļa vieta]]'' | name = Klūgu upurakmens - kulta un cepļa vieta | municipality = Saukas pagasts | district = Saukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Klūgām | lat = 56.296812700898 | long = 25.431814490811 | p625 = {{Coord|56.296812700898|25.431814490811|display=inline}} | vaid = 937 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Saukas_pagasts }} {{monument | qid = Q55435615 | label = ''[[:d:Q55435615|Ratulānu senkapi]]'' | name = Ratulānu senkapi | municipality = Saukas pagasts | district = Saukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Ratulāniem | lat = 56.233353940382 | long = 25.462970604048 | p625 = {{Coord|56.233353940382|25.462970604048|display=inline}} | image = Ratulanu%20senkapi.jpg | vaid = 938 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Saukas_pagasts }} {{monument | qid = Q55435619 | label = [[Skosu pilskalns|Skosu pilskalns ar apmetni]] | name = Skosu pilskalns ar apmetni | municipality = Saukas pagasts | district = Saukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Skosām | lat = 56.261411116193 | long = 25.368662416693 | p625 = {{Coord|56.261411116193|25.368662416693|display=inline}} | image = Skosu%20pilskalns.jpg | vaid = 939 | wikipediauri = Skosu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Saukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50401557 | label = ''[[:d:Q50401557|Strautmaļu senkapi]]'' | name = Strautmaļu senkapi | municipality = Sudrabkalns | district = Dunavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie kapsētas | lat = 56.252833608901 | long = 26.178242243381 | p625 = {{Coord|56.252833608901|26.178242243381|display=inline}} | vaid = 893 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sudrabkalns_(ciems) }} {{monument | qid = Q11021147 | label = [[Sēlpils pils|Sēlpils pilskalns]] | name = Sēlpils pilskalns | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Daugavas salā pret Sēlpils luterāņu baznīcu | lat = 56.58757 | long = 25.64072 | p625 = {{Coord|56.58757|25.64072|display=inline}} | image = S%C4%93lpils%20pilskalns%20un%20viduslaiku%20pils.jpg | commonscat = Sēlpils Castle ruins | vaid = 940 | wikipediauri = S%C4%93lpils_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q12649926 | label = [[Babrānu pilskalns]] | name = Babrānu pilskalns | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Babrāniem | lat = 56.58516 | long = 25.68586 | p625 = {{Coord|56.58516|25.68586|display=inline}} | image = Babr%C4%81nu%20pilskalns.jpg | commonscat = Babrānu pilskalns | vaid = 942 | wikipediauri = Babr%C4%81nu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q16469910 | label = [[Sudrabkalns (pilskalns)|Pormaļu Sudrabkalns]] | name = Pormaļu Sudrabkalns | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Pormaļiem | lat = 56.54943 | long = 25.65029 | p625 = {{Coord|56.54943|25.65029|display=inline}} | image = Sudrabkalns%20-%20pilskalns%2C%20S%C4%93lpils%20pagasts%2002.jpg | vaid = 958 | wikipediauri = Sudrabkalns_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186102 | label = ''[[:d:Q55186102|Strūves ģeodēziskā loka punkts "Arbidāni"]]'' | name = Strūves ģeodēziskā loka punkts "Arbidāni" | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Arbidāniem | lat = 56.480624186377 | long = 25.622512850254 | p625 = {{Coord|56.480624186377|25.622512850254|display=inline}} | vaid = 8983 | year = 1828. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186106 | label = ''[[:d:Q55186106|Strūves ģeodēziskā loka punkts "Daborkalns"]]'' | name = Strūves ģeodēziskā loka punkts "Daborkalns" | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Taborkalns | vaid = 9217 | year = 1824. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186112 | label = ''[[:d:Q55186112|Avenu senkapi]]'' | name = Avenu senkapi | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Aveniem | lat = 56.594325570086 | long = 25.724502279305 | p625 = {{Coord|56.594325570086|25.724502279305|display=inline}} | vaid = 941 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186119 | label = ''[[:d:Q55186119|Jozupu senkapi]]'' | name = Jozupu senkapi | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Baltezeriem | lat = 56.520781553702 | long = 25.639867467152 | p625 = {{Coord|56.520781553702|25.639867467152|display=inline}} | image = Jozupu%20senkapi.jpg | vaid = 943 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186123 | label = ''[[:d:Q55186123|Baltiņu apmetne I un Velna akmens - kulta vieta]]'' | name = Baltiņu apmetne I un Velna akmens - kulta vieta | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Baltiņiem | lat = 56.520242000408 | long = 25.648451999954 | p625 = {{Coord|56.520242000408|25.648451999954|display=inline}} | vaid = 944 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186126 | label = ''[[:d:Q55186126|Baltiņu apmetne II]]'' | name = Baltiņu apmetne II | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Baltiņiem | lat = 56.521668867347 | long = 25.653518082825 | p625 = {{Coord|56.521668867347|25.653518082825|display=inline}} | vaid = 945 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186131 | label = ''[[:d:Q55186131|Baltiņu svētavots]]'' | name = Baltiņu svētavots | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Baltiņiem | lat = 56.518814338564 | long = 25.650060632872 | p625 = {{Coord|56.518814338564|25.650060632872|display=inline}} | vaid = 946 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186135 | label = ''[[:d:Q55186135|Kukaiņu senvieta]]'' | name = Kukaiņu senvieta | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie bij. Kukaiņiem | lat = 56.608469828081 | long = 25.754160969317 | p625 = {{Coord|56.608469828081|25.754160969317|display=inline}} | vaid = 947 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186141 | label = ''[[:d:Q55186141|Dārziņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dārziņu viduslaiku kapsēta | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Dārziņiem | lat = 56.567820560572 | long = 25.696166849708 | p625 = {{Coord|56.567820560572|25.696166849708|display=inline}} | vaid = 948 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186146 | label = ''[[:d:Q55186146|Čakstēnu senkapi]]'' | name = Čakstēnu senkapi | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Čakstēniem | lat = 56.540551759619 | long = 25.601135092716 | p625 = {{Coord|56.540551759619|25.601135092716|display=inline}} | vaid = 949 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186152 | label = ''[[:d:Q55186152|Ezernieku Velna akmens - kulta vieta]]'' | name = Ezernieku Velna akmens - kulta vieta | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Ezerniekiem | lat = 56.580518801976 | long = 25.7016145859 | p625 = {{Coord|56.580518801976|25.7016145859|display=inline}} | image = Ezernieku%20Velna%20akmens%20-%20kulta%20vieta.jpg | vaid = 950 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186156 | label = ''[[:d:Q55186156|Gretu senkapi]]'' | name = Gretu senkapi | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Gretēm | lat = 56.530739769893 | long = 25.656662404683 | p625 = {{Coord|56.530739769893|25.656662404683|display=inline}} | vaid = 951 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186161 | label = ''[[:d:Q55186161|Priekšānu senkapi]]'' | name = Priekšānu senkapi | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Grīvniekiem (Priekšāniem) | lat = 56.535180460472 | long = 25.612096538205 | p625 = {{Coord|56.535180460472|25.612096538205|display=inline}} | vaid = 952 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186165 | label = ''[[:d:Q55186165|Ķilānu senkapi]]'' | name = Ķilānu senkapi | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Ķilāniem | lat = 56.468390974884 | long = 25.628582324612 | p625 = {{Coord|56.468390974884|25.628582324612|display=inline}} | vaid = 953 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186171 | label = ''[[:d:Q55186171|Īlenānu senkapi]]'' | name = Īlenānu senkapi | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Īlenāniem | lat = 56.50197823833 | long = 25.590793268834 | p625 = {{Coord|56.50197823833|25.590793268834|display=inline}} | vaid = 954 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186178 | label = ''[[:d:Q55186178|Krustlīču senkapi]]'' | name = Krustlīču senkapi | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Krustlīčiem | lat = 56.57425740224 | long = 25.623233185794 | p625 = {{Coord|56.57425740224|25.623233185794|display=inline}} | vaid = 955 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186184 | label = ''[[:d:Q55186184|Lejasplāteru senkapi]]'' | name = Lejasplāteru senkapi | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Lejasplāteriem | lat = 56.600881686833 | long = 25.706461426275 | p625 = {{Coord|56.600881686833|25.706461426275|display=inline}} | vaid = 956 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186188 | label = ''[[:d:Q55186188|Magoņu senkapi]]'' | name = Magoņu senkapi | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Magonēm | lat = 56.603114054217 | long = 25.704861431897 | p625 = {{Coord|56.603114054217|25.704861431897|display=inline}} | vaid = 957 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186198 | label = ''[[:d:Q55186198|Vizbuļu senkapi]]'' | name = Vizbuļu senkapi | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Sēlpils luterāņu baznīcas | lat = 56.580956439019 | long = 25.64056881363 | p625 = {{Coord|56.580956439019|25.64056881363|display=inline}} | vaid = 959 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186206 | label = ''[[:d:Q55186206|Sidrabiņu senkapi]]'' | name = Sidrabiņu senkapi | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Sidrabiņiem (Jērcēniem) | lat = 56.533145328475 | long = 25.603408029795 | p625 = {{Coord|56.533145328475|25.603408029795|display=inline}} | vaid = 960 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186210 | label = ''[[:d:Q55186210|Speldžu apmetne]]'' | name = Speldžu apmetne | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Speldžiem | lat = 56.55678940301 | long = 25.694067590701 | p625 = {{Coord|56.55678940301|25.694067590701|display=inline}} | vaid = 961 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q50401568 | label = ''[[:d:Q50401568|Dzejnieka Raiņa dzīves vieta]]'' | name = Dzejnieka Raiņa dzīves vieta | municipality = Tadenava | district = Dunavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-042 | lat = 56.176589920701 | long = 26.114204799955 | p625 = {{Coord|56.176589920701|26.114204799955|display=inline}} | image = Tadenava.JPG | commonscat = Rainis museum in Tadenava | vaid = 26 | year = 1865.-1869. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Tadenava }} {{monument | qid = Q51279424 | label = ''[[:d:Q51279424|Trākšu senkapi]]'' | name = Trākšu senkapi | municipality = Trākši | district = Variešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | lat = 56.614779758388 | long = 26.125160085079 | p625 = {{Coord|56.614779758388|26.125160085079|display=inline}} | vaid = 965 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tr%C4%81k%C5%A1i_(Varie%C5%A1u_pagasts) }} {{monument | qid = Q51279379 | label = ''[[:d:Q51279379|Medīlu senkapi]]'' | name = Medīlu senkapi | municipality = Variešu pagasts | district = Variešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Medīlās | lat = 56.5744982368 | long = 26.031727340958 | p625 = {{Coord|56.5744982368|26.031727340958|display=inline}} | vaid = 962 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Varie%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q51279393 | label = ''[[:d:Q51279393|Spilvu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Spilvu viduslaiku kapsēta | municipality = Variešu pagasts | district = Variešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Spilvām | lat = 56.576386884599 | long = 26.103945377342 | p625 = {{Coord|56.576386884599|26.103945377342|display=inline}} | vaid = 963 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Varie%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q51279403 | label = ''[[:d:Q51279403|Silabebru senkapi]]'' | name = Silabebru senkapi | municipality = Variešu pagasts | district = Variešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Silabebros | lat = 56.597482364947 | long = 26.09488842365 | p625 = {{Coord|56.597482364947|26.09488842365|display=inline}} | vaid = 964 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Varie%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55435659 | label = ''[[:d:Q55435659|Šaursliežu dzelzceļa mezgls Viesītē]]'' | name = Šaursliežu dzelzceļa mezgls Viesītē | municipality = Viesīte | district = Viesīte | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-042 | image = Bij.%20Vies%C4%ABtes%20%C5%A1aurslie%C5%BEu%20dzelzce%C4%BCa%20stacijas%20depo%2C%2018.09.2016..jpg | vaid = 8998 | year = 1919.–1972. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABte }} {{monument | qid = Q12662129 | label = [[Kūliņu pilskalns]] | name = Kūliņu pilskalns | municipality = Viesītes pagasts | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.321069743969 | long = 25.520554965555 | p625 = {{Coord|56.321069743969|25.520554965555|display=inline}} | image = Kuulinju%20pilskalns.jpg | vaid = 971 | wikipediauri = K%C5%ABli%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q16459618 | label = [[Maizīšu pilskalns]] | name = Maizīšu pilskalns | municipality = Viesītes pagasts | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie bij. Maizītēm | lat = 56.44115 | long = 25.59334 | p625 = {{Coord|56.44115|25.59334|display=inline}} | vaid = 966 | wikipediauri = Maiz%C4%AB%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q20405342 | label = [[Sunākstes luterāņu baznīca|Sunākstes baznīca]] | name = Sunākstes baznīca | municipality = Viesītes pagasts | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Ģederti | lat = 56.4333 | long = 25.5233 | p625 = {{Coord|56.4333|25.5233|display=inline}} | image = Sunakstes%20baznica.JPG | commonscat = Lutheran church near Sunākste | vaid = 8887 | wikipediauri = Sun%C4%81kstes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1827.-1829. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q20565074 | label = [[Sērpiņu pilskalns]] | name = Sērpiņu pilskalns | municipality = Viesītes pagasts | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Rasām un bij. Sērpiņiem | lat = 56.41001473711 | long = 25.526567887484 | p625 = {{Coord|56.41001473711|25.526567887484|display=inline}} | image = Seerpinju%20pilskalns.jpg | vaid = 973 | wikipediauri = S%C4%93rpi%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55435632 | label = ''[[:d:Q55435632|Čupļu senkapi]]'' | name = Čupļu senkapi | municipality = Viesītes pagasts | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Čupļiem | lat = 56.386758933143 | long = 25.527355173664 | p625 = {{Coord|56.386758933143|25.527355173664|display=inline}} | vaid = 967 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55435638 | label = ''[[:d:Q55435638|Galvānu senkapi]]'' | name = Galvānu senkapi | municipality = Viesītes pagasts | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Galvāniem | lat = 56.316958446351 | long = 25.524391419771 | p625 = {{Coord|56.316958446351|25.524391419771|display=inline}} | vaid = 968 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55435641 | label = ''[[:d:Q55435641|Lejasmucenieku senkapi]]'' | name = Lejasmucenieku senkapi | municipality = Viesītes pagasts | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Jaunluksēm | lat = 56.369517002279 | long = 25.479075980317 | p625 = {{Coord|56.369517002279|25.479075980317|display=inline}} | vaid = 969 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55435645 | label = ''[[:d:Q55435645|Kalnadegļu senkapi]]'' | name = Kalnadegļu senkapi | municipality = Viesītes pagasts | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Kalnadegļiem | lat = 56.32402595791 | long = 25.470019098692 | p625 = {{Coord|56.32402595791|25.470019098692|display=inline}} | vaid = 970 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55435649 | label = ''[[:d:Q55435649|Plūdu apmetne un senkapi]]'' | name = Plūdu apmetne un senkapi | municipality = Viesītes pagasts | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Plūdiem | lat = 56.376076356947 | long = 25.539502865401 | p625 = {{Coord|56.376076356947|25.539502865401|display=inline}} | vaid = 972 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55435652 | label = ''[[:d:Q55435652|Vilciņu apmetne]]'' | name = Vilciņu apmetne | municipality = Viesītes pagasts | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Vilciņiem | lat = 56.438725237753 | long = 25.553915400946 | p625 = {{Coord|56.438725237753|25.553915400946|display=inline}} | vaid = 974 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55435656 | label = ''[[:d:Q55435656|Zīlīšu senkapi]]'' | name = Zīlīšu senkapi | municipality = Viesītes pagasts | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Zīlīšiem | lat = 56.312301871292 | long = 25.596852977043 | p625 = {{Coord|56.312301871292|25.596852977043|display=inline}} | vaid = 975 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55435658 | label = ''[[:d:Q55435658|Diemantu senkapi]]'' | name = Diemantu senkapi | municipality = Viesītes pagasts | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = starp Zīlīšiem un bij. Diemantiem | lat = 56.307205066024 | long = 25.598483761153 | p625 = {{Coord|56.307205066024|25.598483761153|display=inline}} | vaid = 976 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q15207405 | label = [[Vārenbrokas muiža]] | name = Vārenbrokas muiža | municipality = Vārnava | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-042 | lat = 56.41555556 | long = 25.5475 | p625 = {{Coord|56.41555556|25.5475|display=inline}} | image = Varenbroku%20muiza2.JPG | commonscat = Wahrenbrock Manor | vaid = 6309 | wikipediauri = V%C4%81renbrokas_mui%C5%BEa | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%81rnava }} {{monument | qid = Q51279441 | label = ''[[:d:Q51279441|Trepes senkapi]]'' | name = Trepes senkapi | municipality = Vīpes pagasts | district = Vīpes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = 1,3 km uz DR no Trepes dzelzceļa stacijas | lat = 56.430192307833 | long = 26.071959181404 | p625 = {{Coord|56.430192307833|26.071959181404|display=inline}} | vaid = 977 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%ABpes_pagasts }} {{monument | qid = Q51279447 | label = ''[[:d:Q51279447|Ezerķiķauku senkapi]]'' | name = Ezerķiķauku senkapi | municipality = Vīpes pagasts | district = Vīpes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Ezerķiķauku kapsētā | lat = 56.468440284149 | long = 26.081774079487 | p625 = {{Coord|56.468440284149|26.081774079487|display=inline}} | vaid = 978 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%ABpes_pagasts }} {{monument | qid = Q51279454 | label = ''[[:d:Q51279454|Landzānu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Landzānu viduslaiku kapsēta | municipality = Vīpes pagasts | district = Vīpes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Landzānu kapsētas | lat = 56.458338860243 | long = 26.088104866187 | p625 = {{Coord|56.458338860243|26.088104866187|display=inline}} | vaid = 979 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%ABpes_pagasts }} {{monument | qid = Q51279460 | label = ''[[:d:Q51279460|Žagaru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Žagaru viduslaiku kapsēta | municipality = Vīpes pagasts | district = Vīpes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Žagariem | lat = 56.474579165245 | long = 26.061668900144 | p625 = {{Coord|56.474579165245|26.061668900144|display=inline}} | vaid = 980 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%ABpes_pagasts }} {{monument | qid = Q50401712 | label = ''[[:d:Q50401712|Zasas luterāņu baznīca]]'' | name = Zasas luterāņu baznīca | municipality = Zasa | district = Zasas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-042 | lat = 56.295859319362 | long = 25.97660119985 | p625 = {{Coord|56.295859319362|25.97660119985|display=inline}} | image = Zasas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202.jpg | commonscat = Lutheran church in Zasa | vaid = 6310 | year = 1750. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zasa }} {{monument | qid = Q50401700 | label = ''[[:d:Q50401700|Antūžu apmetne]]'' | name = Antūžu apmetne | municipality = Zasas pagasts | district = Zasas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Antūžiem | lat = 56.272949729913 | long = 26.011735074007 | p625 = {{Coord|56.272949729913|26.011735074007|display=inline}} | vaid = 981 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zasas_pagasts }} {{monument | qid = Q20402148 | label = [[Kaupres pilskalns]] | name = Kaupres pilskalns | municipality = Ābeļu pagasts | district = Ābeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Kaupreniekiem, Daugavas Ābeļu salā | lat = 56.4772 | long = 25.9236 | p625 = {{Coord|56.4772|25.9236|display=inline}} | image = Kaupres%20pilskalns.jpg | commonscat = Kaupres pilskalns | vaid = 875 | wikipediauri = Kaupres_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80be%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q50401411 | label = ''[[:d:Q50401411|Delvenieku senkapi]]'' | name = Delvenieku senkapi | municipality = Ābeļu pagasts | district = Ābeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Delveniekiem | lat = 56.419425411734 | long = 25.85000681164 | p625 = {{Coord|56.419425411734|25.85000681164|display=inline}} | vaid = 873 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80be%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q50401422 | label = ''[[:d:Q50401422|Kauprenieku senkapi]]'' | name = Kauprenieku senkapi | municipality = Ābeļu pagasts | district = Ābeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Kaupreniekiem, Daugavas Ābeļu salā | lat = 56.47625411537 | long = 25.922570401387 | p625 = {{Coord|56.47625411537|25.922570401387|display=inline}} | vaid = 874 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80be%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q50401439 | label = ''[[:d:Q50401439|Reiņu senkapi un apmetne]]'' | name = Reiņu senkapi un apmetne | municipality = Ābeļu pagasts | district = Ābeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Reiņiem | lat = 56.411747115601 | long = 26.069269165134 | p625 = {{Coord|56.411747115601|26.069269165134|display=inline}} | vaid = 876 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80be%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q50401450 | label = ''[[:d:Q50401450|Smilktiņu senkapi]]'' | name = Smilktiņu senkapi | municipality = Ābeļu pagasts | district = Ābeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Smilktiņiem | lat = 56.475464402333 | long = 25.912423962507 | p625 = {{Coord|56.475464402333|25.912423962507|display=inline}} | vaid = 877 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80be%C4%BCu_pagasts }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Jēkabpils Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Jēkabpils novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] 0vmzs46x7ycqblvu9k6qok809213u6i 0 253698 4303303 3808518 2025-07-03T16:45:57Z Svens Hudjajevs 100139 4303303 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Melnkalnes Helēna | vārds_orģ = ''Elena del Montenegro<br />Јелена Петровић Његош'' | attēls = Bundesarchiv Bild 102-00061, Elena von Montenegro.jpg | amats =Itālijas karaliene konsorte | term_sākums = {{dat|1900|07|29|N}} | term_beigas = {{dat|1946|05|9|N}} | priekštecis =[[Savojas Margarita]] | pēctecis =[[Beļģijas Marija Žozē]] | dzim_dati ={{dat|1873|1|8}} | dzim_vieta =[[Cetiņe]], [[Melnkalnes kņaziste]]<br />({{MNE}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1952|11|28|1873|1|8}} | mir_vieta =[[Monpeljē]], {{FRA}} | tēvs =[[Nikola I Petrovičs]] | māte =[[Milena Vukotiča]] | dinastija =[[Petroviču dinastija]] | dzīvesb =[[Viktors Emanuels III]] | bērni =5, to skaitā [[Princese Mafalda]], [[Umberto II]], [[Itālijas Džovanna]] | reliģija =[[katolisms]] (pirms laulībām — [[pareizticība]]) | apglabāts =[[Monpeljē]], {{FRA}} | paraksts =Elena-s.jpg | piezīmes = }} '''Melnkalnes Helēna''' ({{val-it|Elena del Montenegro}}, {{val-sr|Јелена Петровић Његош}}; dzimusi {{dat|1873|1|8}}, mirusi {{dat|1952|11|28}}) bija [[Itālija]]s karaliene konsorte no 1900. līdz 1946. gadam, kad vīrs, karalis [[Viktors Emanuels III]] atteicās no troņa. Dzimusi [[Melnkalne]]s kņaza, vēlāk karaļa [[Nikola I Petrovičs|Nikolas I]] ģimenē. 1896. gadā apprecējās ar Itālijas troņmantinieku, un 1900. gadā pēc karaļa [[Umberto I]] nāves atentatā kļuva par Itālijas karalieni. Valdīšanas laikā plaši nodarbojās ar labdarību. Pēc 1946. gada Itālijas referenduma, kas nodibināja republiku, devās trimdā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Itālija-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Helēna, Melnkalnes}} [[Kategorija:1873. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1952. gadā mirušie]] [[Kategorija:Petroviču dinastija]] [[Kategorija:Itālijas monarhi]] emjl4igblz0r2yseosicoeu14ei5rje 0 285176 4303257 3813927 2025-07-03T13:47:58Z Meistars Joda 781 4303257 wikitext text/x-wiki {{Infokaste persona | vārds = Pauls Šturms | attēls = Pauls Šturms.png | att_izmērs = 175px | att_nosaukums = | dz_gads = 1897 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Līvbērzes pagasts]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] | m_gads = 1917 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 5 | m_vieta = [[Tīreļpurvs]], [[Krievijas Impērija]] | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = podporučiks (virsleitnants) | dienesta_laiks = 1915 — 1917 | valsts = [[Krievijas Impērija]] | struktūra = | nodarbošanās = | vienība = [[7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks]] | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]] | apbalvojumi = [[Attēls:Lacplesis Military Order Ribbon.png|70x70px]] [[Lāčplēša Kara ordenis]] (III šķ.)<br />[[Svētā Jura ordenis|Jura ordenis]] (IV šķ.)<br />[[Svētā Staņislava ordenis|Staņislava ordenis]] (III šķ., ar šķēp.) | izglītība = [[Viļņas karaskola]] | cits_darbs = }} }} '''Pauls Aleksandrs Šturms''' ({{dat VS|{{dat|1897|3|16|N}}|{{dat||3|4|N}}}} — {{dat VS|{{dat|1917|1|5|N}}|{{dat|1916|12|23|N}}}}) bija [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, par [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] izrādīto varonību pēc nāves apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. == Dzīves gājums == Dzimis Gaigaļos, [[Līvbērzes pagasts|Līvbērzes pagastā]].<ref name="lko">L.k.o.k. biogrāfija — [http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1534 Šturms, Pauls]</ref> Mācījies Jelgavas reālskolā, tomēr skolas gaitas pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]].<ref name="vs">Jānis Kaktiņš, [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0307069189|article:DIVL618|page:55 Varoņu sejas: latviešu strēlnieku dzīves stāsti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069189{{!}}article:DIVL618{{!}}page:55 |date={{dat|2019|09|02||bez}} }}, Pulkveža Brieža fonds, Rīga, 1930. gads, 53. — 54. lpp.</ref> Nepilnu 18 gadu vecumā 1915. gadā brīvprātīgi kā pirmās šķiras savvaļnieks iestājās [[Krievijas Impērija]]s armijā. Tā paša gada septembrī pabeidzis [[Viļņas karaskola|Viļņas karaskolu]].<ref name="vs" /> Pēc karaskolas nosūtīts dienestā uz Čeļabinsku, bet vēlāk, 1916. gadā,<ref name="vs" /> pārnācis uz latviešu strēlnieku vienībām — dienējis [[7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks|7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā]] kā 7. [[rota (armija)|rotas]] komandieris.<ref name="lko" /> Apbalvots ar vairākiem apbalvojumiem, tajā skaitā ar III šķiras [[Svētā Staņislava ordenis|Staņislava ordeni]] ar šķēpiem un lentu.<ref name="vs" /> Dienestā sasniedzis [[podporučiks|podporučika]] (virsleitnanta) dienesta pakāpi.<ref name="lko" /> [[Tīreļpurvs|Tīreļpurvā]], ar savu rotu pārraujot vācu aizsardzību un iebrūkot [[Ložmetējkalns|Ložmetējkalna]] aizmugurē, kritis [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kauju]] pirmajā dienā — 1917. gada 5. janvārī (pēc v. s. 1916. gada 23. decembrī).<ref name="lko" /> Par kaujā izrādīto varonību pēc nāves 1917. gadā apbalvots ar [[Svētā Jura ordenis|Svētā Jura ordeņa]] IV šķiru,<ref>"[[Nākotne (žurnāls)|Nākotne]]" — [[Mārtiņš Peniķis|M. Peniķis]] ''[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pi|issue:/p_001_nako1944n04 Latvieši pirmajā pasaules karā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pi{{!}}issue:/p_001_nako1944n04|date={{dat|2016|03|05||bez}}}}'' (1944. gada 1. janvāris, Nr.4, 156 lpp.)</ref> savukārt 1920. gadā ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiru.<ref name="lko" /><ref>"[[Valdības Vēstnesis]]" — ''[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pi|issue:/p_001_wawe1921n24 Lāčplēša Kara ordeņa 1920. gada 18. decembra sēdes protokols] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pi{{!}}issue:/p_001_wawe1921n24 |date=2016. gada 5. Marts }}'' (1921. gada 31. janvāris, Nr.24, 2. lpp.)</ref> Apglabāts [[Rīgas Brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapos]].<ref>Rīgas Brāļu kapi — [http://www.rigasbralukapi.lv/apbedijumi/1680/ ''Apbedījumu datu bāze''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304232415/http://www.rigasbralukapi.lv/apbedijumi/1680/ |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> === Apraksti par apbalvošanu === {{citāts| {{hidden begin|title={{resize|105%|Lūgumraksts par apbalvošanu}}|toggle=left}} Kad 7. Bauskas Latviešu pulks nakti uz 23. decembri uzbruka apcietinātām ienaidnieka pozīcijām Kalnciema virzienā, 7. rotai tika dots uzdevums: pēc pirmās ienaidnieka līnijas pārraušanas iet pa kreisi un iztīrīt ierakumus, blindāžas un blokhaužus no ienaidnieka un pavirzīties uz priekšu, kamēr savienojas ar 5. Zemgales pulku, lai tādā kārtā nodrošinātu aizmuguri uz priekšu ejošām karaspēka nodaļām. 7. rotas komandiera virsleitn. Šturms izpildīja savu uzdevumu, atrazdamies zem nemitīgas ložmetēju uguns, kas tika vērsta no blindāžām, kuras atradās priekšā Zemgales pulkam. Izsizdama ienaidnieku no blindāžām, rīkodamās pa lielākai daļai ar rokasgranātām, rota ieguva ienaidnieka ložmetēju un patšauteni. Paiedams uz priekšu tādu gabalu, ka aizejošiem aizmugure bij nodrošināta, virsleitn. Šturms ar rotu nocietinājās, izturēdams veselu rindu ienaidnieka pretuzbrukumu, kurš centās dabūt atpakaļ savus ierakumus. Vienā no šādiem pretuzbrukumiem ienaidnieka lode ķēra virsleitn. Šturmu un viņš beidza dzīvot, apzīmogodams ar savām asinīm savu varoņdarbu.<ref name="vs" /> {{hidden end}} {{hidden begin|title={{resize|105%|Par Jura ordeni}}|toggle=left}} ..par to, ka dzīvības briesmās, rādīdams priekšzīmi pašaizliedzībā un varonībā un saņēmis uzdevumu nodrošināt un paplašināt pārrāvumu vācu ierakumu līnijā, 1916. g. 23. decembrī uz vakariem no Mangaļiem devās gar vācu ierakumiem uz dienvidiem un izsita ienaidnieku no blokmājām un patvertnēm, pie kam saņemts viens nesabojāts ložmetējs. Kad pretinieks vēlāk izdarīja vairākus pretuzbrukumus, gribēdams likvidēt mūsu pārrāvumu, podporučiks Šturms atsita pretuzbrukumus un pats krita, ar nāvi apzīmogodams savu varoņdarbu — nodrošināt 2. latviešu brigādes aizmuguri, kas ielauzās pārrāvumā un iegāja ienaidnieka pozīcijās trīs verstis ar nenodrošinātiem flankiem un aizmuguri.<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pi|issue:/g_001_0309054908 12. armijas 1917. gada 13. februāra 161. pavēle] (no Latviešu strēlnieki: 6.sējums, [[Latviešu veco strēlnieku biedrība]], Rīga, 1939. gads, 2841. — 2842. lpp.)</ref> {{hidden end}} {{hidden begin|title={{resize|105%|Par Lāčplēša Kara ordeni}}|toggle=left}} 1916. gada 23. decembrī Šturms kā rotas komandieris kopā ar pulku izlauzās cauri vācu nocietinājumiem Ložmetējkalna raj. Pēc pirmās līnijas ieņemšanas ar savu rotu virzījās uz Mangaļiem lai paplašinātu iebrukuma raj. un nodrošinātos pret vācu pretuzbrukumiem. Šajā triecienā uzbruka vācu blindāžai un ieņēma to, ieguva 2 ložmetējus un ar sīvām cīņām virzījās tālāk, līdz krita varoņa nāvē. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.<ref name="lko" /> {{hidden end}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Šturms, Pauls}} [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Jura ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Rīgas Brāļu kapos apbedītie]] [[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]] lt9zecgfy74jins8teq0in0nnsq97qz 4303292 4303257 2025-07-03T16:16:21Z Svens Hudjajevs 100139 Tos aprakstus par apbalvošanu nevarēja redzēt mobilajā skatā 4303292 wikitext text/x-wiki {{Infokaste persona | vārds = Pauls Šturms | attēls = Pauls Šturms.png | att_izmērs = 175px | att_nosaukums = | dz_gads = 1897 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Līvbērzes pagasts]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] | m_gads = 1917 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 5 | m_vieta = [[Tīreļpurvs]], [[Krievijas Impērija]] | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = podporučiks (virsleitnants) | dienesta_laiks = 1915 — 1917 | valsts = [[Krievijas Impērija]] | struktūra = | nodarbošanās = | vienība = [[7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks]] | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]] | apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]] (III šķ.)<br />[[Svētā Jura ordenis|Jura ordenis]] (IV šķ.)<br />[[Svētā Staņislava ordenis|Staņislava ordenis]] (III šķ., ar šķēp.) | izglītība = [[Viļņas karaskola]] | cits_darbs = }} }} '''Pauls Aleksandrs Šturms''' ({{dat VS|{{dat|1897|3|16|N}}|{{dat||3|4|N}}}} — {{dat VS|{{dat|1917|1|5|N}}|{{dat|1916|12|23|N}}}}) bija [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, par [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] izrādīto varonību pēc nāves apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. == Dzīves gājums == Dzimis Gaigaļos, [[Līvbērzes pagasts|Līvbērzes pagastā]].<ref name="lko">L.k.o.k. biogrāfija — [http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1534 Šturms, Pauls]</ref> Mācījies Jelgavas reālskolā, tomēr skolas gaitas pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]].<ref name="vs">Jānis Kaktiņš, [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0307069189|article:DIVL618|page:55 Varoņu sejas: latviešu strēlnieku dzīves stāsti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069189{{!}}article:DIVL618{{!}}page:55 |date={{dat|2019|09|02||bez}} }}, Pulkveža Brieža fonds, Rīga, 1930. gads, 53. — 54. lpp.</ref> Nepilnu 18 gadu vecumā 1915. gadā brīvprātīgi kā pirmās šķiras savvaļnieks iestājās [[Krievijas Impērija]]s [[Krievijas Impērijas armija|armijā]]. Tā paša gada septembrī pabeidzis [[Viļņas karaskola|Viļņas karaskolu]].<ref name="vs" /> Pēc karaskolas nosūtīts dienestā uz Čeļabinsku, bet vēlāk, 1916. gadā,<ref name="vs" /> pārnācis uz latviešu strēlnieku vienībām — dienējis [[7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks|7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā]] kā 7. [[rota (armija)|rotas]] komandieris.<ref name="lko" /> Apbalvots ar vairākiem apbalvojumiem, tajā skaitā ar III šķiras [[Svētā Staņislava ordenis|Staņislava ordeni]] ar šķēpiem un lentu.<ref name="vs" /> Dienestā sasniedzis [[podporučiks|podporučika]] (virsleitnanta) dienesta pakāpi.<ref name="lko" /> [[Tīreļpurvs|Tīreļpurvā]], ar savu rotu pārraujot vācu aizsardzību un iebrūkot [[Ložmetējkalns|Ložmetējkalna]] aizmugurē, kritis [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kauju]] pirmajā dienā — 1917. gada 5. janvārī (pēc v. s. 1916. gada 23. decembrī).<ref name="lko" /> Par kaujā izrādīto varonību pēc nāves 1917. gadā apbalvots ar [[Svētā Jura ordenis|Svētā Jura ordeņa]] IV šķiru,<ref>"[[Nākotne (žurnāls)|Nākotne]]" — [[Mārtiņš Peniķis|M. Peniķis]] ''[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pi|issue:/p_001_nako1944n04 Latvieši pirmajā pasaules karā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pi{{!}}issue:/p_001_nako1944n04|date={{dat|2016|03|05||bez}}}}'' (1944. gada 1. janvāris, Nr.4, 156 lpp.)</ref> savukārt 1920. gadā ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiru.<ref name="lko" /><ref>"[[Valdības Vēstnesis]]" — ''[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pi|issue:/p_001_wawe1921n24 Lāčplēša Kara ordeņa 1920. gada 18. decembra sēdes protokols] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pi{{!}}issue:/p_001_wawe1921n24 |date=2016. gada 5. Marts }}'' (1921. gada 31. janvāris, Nr.24, 2. lpp.)</ref> Apglabāts [[Rīgas Brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapos]].<ref>Rīgas Brāļu kapi — [http://www.rigasbralukapi.lv/apbedijumi/1680/ ''Apbedījumu datu bāze''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304232415/http://www.rigasbralukapi.lv/apbedijumi/1680/ |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> === Apraksti par apbalvošanu === {{citāts|'''Lūgumraksts par apbalvošanu''' Kad 7. Bauskas Latviešu pulks nakti uz 23. decembri uzbruka apcietinātām ienaidnieka pozīcijām Kalnciema virzienā, 7. rotai tika dots uzdevums: pēc pirmās ienaidnieka līnijas pārraušanas iet pa kreisi un iztīrīt ierakumus, blindāžas un blokhaužus no ienaidnieka un pavirzīties uz priekšu, kamēr savienojas ar 5. Zemgales pulku, lai tādā kārtā nodrošinātu aizmuguri uz priekšu ejošām karaspēka nodaļām. 7. rotas komandiera virsleitn. Šturms izpildīja savu uzdevumu, atrazdamies zem nemitīgas ložmetēju uguns, kas tika vērsta no blindāžām, kuras atradās priekšā Zemgales pulkam. Izsizdama ienaidnieku no blindāžām, rīkodamās pa lielākai daļai ar rokasgranātām, rota ieguva ienaidnieka ložmetēju un patšauteni. Paiedams uz priekšu tādu gabalu, ka aizejošiem aizmugure bij nodrošināta, virsleitn. Šturms ar rotu nocietinājās, izturēdams veselu rindu ienaidnieka pretuzbrukumu, kurš centās dabūt atpakaļ savus ierakumus. Vienā no šādiem pretuzbrukumiem ienaidnieka lode ķēra virsleitn. Šturmu un viņš beidza dzīvot, apzīmogodams ar savām asinīm savu varoņdarbu.<ref name="vs" />}} {{citāts|'''Par Jura ordeni''' ..par to, ka dzīvības briesmās, rādīdams priekšzīmi pašaizliedzībā un varonībā un saņēmis uzdevumu nodrošināt un paplašināt pārrāvumu vācu ierakumu līnijā, 1916. g. 23. decembrī uz vakariem no Mangaļiem devās gar vācu ierakumiem uz dienvidiem un izsita ienaidnieku no blokmājām un patvertnēm, pie kam saņemts viens nesabojāts ložmetējs. Kad pretinieks vēlāk izdarīja vairākus pretuzbrukumus, gribēdams likvidēt mūsu pārrāvumu, podporučiks Šturms atsita pretuzbrukumus un pats krita, ar nāvi apzīmogodams savu varoņdarbu — nodrošināt 2. latviešu brigādes aizmuguri, kas ielauzās pārrāvumā un iegāja ienaidnieka pozīcijās trīs verstis ar nenodrošinātiem flankiem un aizmuguri.<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pi|issue:/g_001_0309054908 12. armijas 1917. gada 13. februāra 161. pavēle] (no Latviešu strēlnieki: 6.sējums, [[Latviešu veco strēlnieku biedrība]], Rīga, 1939. gads, 2841. — 2842. lpp.)</ref>}} {{citāts|'''Par Lāčplēša Kara ordeni''' 1916. gada 23. decembrī Šturms kā rotas komandieris kopā ar pulku izlauzās cauri vācu nocietinājumiem Ložmetējkalna raj. Pēc pirmās līnijas ieņemšanas ar savu rotu virzījās uz Mangaļiem lai paplašinātu iebrukuma raj. un nodrošinātos pret vācu pretuzbrukumiem. Šajā triecienā uzbruka vācu blindāžai un ieņēma to, ieguva 2 ložmetējus un ar sīvām cīņām virzījās tālāk, līdz krita varoņa nāvē. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.<ref name="lko" />}} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Šturms, Pauls}} [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Jura ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Rīgas Brāļu kapos apbedītie]] [[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]] qg3rph73uoyay5ep9iq8q1v8fkn3umk 10 286204 4303356 4303078 2025-07-04T02:12:02Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4303356 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2024-12-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Миколюнас1.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Lietuvas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Sauļus Mikoļūns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir nospēlējis 101 maču, tādējādi viņš ir spēlēm bagātākais Lietuvas izlases futbolists? * ... '''[[Krievu Atbrīvošanas armija|Krievu Atbrīvošanas armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Trešā reiha]] pusē [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Andrejs Vlasovs|Andreja Vlasova]] vadībā, veidoja galvenokārt [[Brīvprātīgais|brīvprātīgie]] no padomju pārbēdzējiem, [[Kara gūsteknis|karagūstekņiem]] un [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] dalībniekiem? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 20. janvārī [[Krimas apgabals|Krimas apgabalā]] notika [[referendums]] par '''[[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas Autonomās Padomju Sociālistiskā Republikas]]''' atjaunošanu, kas bija pirmais plebiscīts [[PSRS]] vēsturē; par Krimas APSR atjaunošanu nobalsoja 1 343 855 cilvēki jeb 93,26 % no visiem balsstiesīgajiem? |2024-12-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hallitusneuvottelut 12.5.2023 - 52891325431.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Somijas premjerministrs]] '''[[Peteri Orpo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Somija]]s parlamenta [[Eduskunta]]s priekšsēdētājs, premjerministra vietnieks, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, lauksaimniecības un mežu ministrs? * ... '''[[Rīgas farmaceitiskā fabrika]]''' tika dibināta [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]], bet [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]] to nodeva [[privatizācija]]i? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2023. gadā]]''' aizvadīja desmit spēles, no kurām vienā uzvarēja un deviņas reizes zaudēja? |2024-12-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bruņotais vilciens Kalpaks 1919.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas]]''' laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 14. novembra rītā [[Rietumkrievijas armija]]i izdevās šķērsot [[Tosmares ezers|Tosmares ezeru]] un ieņemt [[Karosta]]s fortus, tomēr dienas gaitā [[Liepāja]]s aizstāvji atguva pozīcijas, un ienaidnieks atkāpās{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bruņotā vilciena "Kalpaks" apkalpe)</small>}}? * ... pirmo privāto '''[[detektīvs (profesija)|detektīvu]]''' aģentūru [[Parīze|Parīzē]] [[1833. gads|1833. gadā]] nodibināja [[Ežēns Fransuā Vidoks]], kurš pats bija bijis noziedznieks? * ... '''[[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]]''' [[Krakova|Krakovā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja trīs zelta, divas sudraba un divas bronzas medaļas; par čempioniem kļuva [[vieglatlēte]]s [[Agate Caune]] 5000 metros un [[Līna Mūze]] šķēpa mešanā, kā arī [[3x3 basketbols|3x3 vīriešu basketbola komanda]] ([[Francis Lācis]], [[Kārlis Apsītis]], [[Kristaps Gludītis]] un [[Zigmārs Raimo]])? |2024-12-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rock hyrax (Procavia capensis).jpg|border|right|200px]]}} * ... ģenētiski '''[[dasiji]]''' jeb damani ir radniecīgi [[snuķaiņi]]em un [[sirēnas (zīdītāji)|sirēnām]], bet pēc izskata ir līdzīgi [[murkšķi]]em un [[svilpējzaķi]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā klinšu damans)</small>}}? * ... 1809. gada ceļojuma piezīmēs '''[[Puiškalna pilskalns|Puiškalna pilskalnu]]''' aprakstījis [[Ulrihs fon Šlipenbahs]]: pilskalnā atradies akmens, pie kura vietējie iedzīvotāji esot upurējuši, savukārt [[Frīdrihs Krūze]] 1842. gada darbā ''Necrolivonica'' ievietojis akmens tēla zīmējumu, kas tolaik atradies [[Dundagas pils]] ieroču istabā; 1866. gadā akmens tēlu aprakstījis arī [[Jūliuss Dērings]]? * ... kopējais '''[[tunisieši|tunisiešu]]''' skaits ir aptuveni 15,2 miljoni cilvēku, no tiem 12,4 miljoni dzīvo [[Tunisija|Tunisijā]], bet plašākā [[diaspora]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], jo īpaši [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Vācija|Vācijā]], kā arī [[ASV]]? |2024-12-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kyahta.s gory.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Burjatijas Republika|Burjatijas]] pilsēta pie [[Mongolija]]s robežas [[Krievija|Krievijas Federācijā]] '''[[Kjahta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dibināta 1727. gadā un kopš 18. gadsimta ir bijusi nozīmīgs punkts sakaros starp Krieviju un [[Ķīna|Ķīnu]]? * ... kopš [[Korejas karš|Korejas kara]] beigām [[1953. gads|1953. gadā]] [[Korejas Tautas Demokrātiskā Republika|Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā]] ir spēkā pagaidu [[pamiers]], līdz ar to '''[[Korejas Tautas armija]]''' ir pastāvīgā gatavībā, un tā ir viena no vadošajām pasaulē [[Valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|pēc militārā personāla lieluma]]? * ... '''[[Dāvida pils]]''' ir [[pilskalns]], kas atrodas [[Kurzeme|Kurzemē]], 30 metrus augsto [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] kraujas malā, bet, tā kā tas ir [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] rezervāta zonā, tas [[tūristi]]em nav pieejams? |2024-12-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Okayama Montage2.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Japāna]]s pilsēta '''[[Okajama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gandrīz pilnībā tika iznīcināta amerikāņu uzlidojumu rezultātā, jo tur atradās armijas militārā bāze, bet pēc kara pilsēta tika atjaunota? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2022|Trīs Zvaigžņu balvas 2022]]''' ceremonijā gada sportistes balvu otrreiz pēc kārtas saņēma [[pludmales volejboliste]] [[Tīna Graudiņa]]? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] pilsētas '''[[Hasavjurta]]s''' etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 30,66% [[Avāri|avāru]], 28,46% [[Čečeni|čečenu]], 28,11% [[Kumiki|kumiku]], 4,07% [[Dargi|dargu]], 3,33% [[Laki|laku]], 2,27% [[Krievi|krievu]] un 1,60% [[Lezgīni|lezgīnu]]? |2024-12-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dmitry_Peskov_portrait.jpg|border|right|150px]]}} * ... pamatojoties uz [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] Pretkorupcijas fonda veikto izmeklēšanu rezultātiem [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] administrācijas vadītāja vietnieks un preses sekretārs '''[[Dmitrijs Peskovs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek uzskatīts par vienu no vislielākajā apmērā [[Korupcija|korumpētajām]] amatpersonām [[Krievija|Krievijā]]? * ... [[Maroka|Marokā]] dzīvo aptuveni 37 miljoni [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]], bet pastāv arī liela '''[[marokāņi|marokāņu]]''' [[diaspora]], kas dzīvo [[Francija|Francijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī citās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]]? * ... vienīgais '''[[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Varakļānu novada pašvaldības vadītājs]]''' novada pastāvēšanas vēsturē ir '''[[Māris Justs]]''', kurš ir šajā amatā kopš 2009. gada? |2024-12-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Queen Elizabeth II Funeral 19 09 2022-14 (52369485536).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kanādas Karaliskā jātnieku policija]]''' tiek uzskatīta par neoficiālu [[Kanāda]]s nacionālo simbolu{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā jātnieku policijas locekļi piedalās [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] bēru gājienā [[Londona|Londonā]])</small>}}? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] '''[[Kiziljurta]]s''' pilsētas etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 70,88 % [[Avāri|avāru]], 11,87 % [[Kumiki|kumiku]], 5,34 % [[Laki|laku]], 3,79 % [[Krievi|krievu]], 2,90 % [[Lezgīni|lezgīnu]] un 2,54 % [[Dargi|dargu]]? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2020|Trīs Zvaigžņu balvas 2020]]''' ceremonijā [[Trīs Zvaigžņu balva]]s pasniegšana notika pirmo reizi, aizvietojot iepriekš pasniegto Gada balvu sportā? |2024-12-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dmitry Utkin passport photo (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Vāgnera grupa]]s dibinātājs '''[[Dmitrijs Utkins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2023. gads|2023. gada]] 23. augustā gāja bojā lidmašīnas avārijā [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]], uz ziemeļiem no [[Maskava]]s, kopā ar vēl deviņiem cilvēkiem, tai skaitā uzņēmēju [[Jevgeņijs Prigožins|Jevgeņiju Prigožinu]]? * ... [[Latvija]]s tehnoloģiju uzņēmums 20. gadsimta 90. gados '''"[[Software House Rīga]]"''' bija pēctecis valsts [[kooperatīvs|kooperatīvam]] "Biržas sabiedrība", ko 80. gadu beigās, [[Latvijas PSR]] pastāvēšanas pēdējā posmā, izveidoja [[Ainārs Gulbis]], lai realizētu [[datortehnika]]s tirdzniecību? * ... '''[[Vladimirs Derevjanskis]]''', kuru, gatavojoties [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]], [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 7. aprīlī iecēla par [[PSRS]] pilnvaroto [[sūtnis|sūtni]] [[Latvija|Latvijā]], iepriekš bija bijis PSRS pilnvarotais sūtnis [[Somija|Somijā]], atsaukts [[1939. gads|1939. gada]] 29. novembrī sakarā ar [[Ziemas karš|Ziemas kara]] sākšanos? |2024-12-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vitis vinifera 001.jpg|border|right|150px]]}} * ... ir no 5000 līdz 10 000 '''[[īstais vīnkoks|īstā vīnkoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[šķirne|šķirņu]], lai gan tikai dažām ir komerciāla nozīme [[vīns|vīna]] un ēdamo [[vīnogas|vīnogu]] ražošanā? * ... 2015. gadā '''[[Ukrainas milicija|Ukrainas miliciju]]''' pilnībā aizstāja [[Ukrainas Nacionālā policija]]; milicija atradās tiešā [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]]s pakļautībā, un tā tika plaši uzskatīta par korumpētu un [[Ukraina]]s sabiedrības prasībām neatbilstošu dienestu? * ... '''[[Andris Vaivods]]''' ir [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Līvānu novada domes priekšsēdētājs]] kopš 2002. gada? |2025-01-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Riksdagen June 2011.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Zviedrija]]s [[parlaments|parlamentā]] '''[[Rigsdags|Riksdagā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Riksdaga ēka [[Stokholma|Stokholmā]])</small>}} ir 349 locekļi, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem, kā arī divreiz lielāks skaits rezerves locekļu, kas tiek ievēlēti kopā ar viņiem? * ... 1941. gadā [[ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkvedi]] '''[[Aleksandrs Loktionovs|Aleksandru Loktionovu]]''', kurš bija [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Īpašā apgabala]] karaspēka komandieris pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s, apsūdzēja nelikumīgā mēbeļu un virtuves piederumu izvešanā no [[Rīga]]s, arestēja, ieslodzīja un nošāva 28. oktobrī bez tiesas, pamatojoties uz [[Lavrentijs Berija|Berijas]] pavēli? * ... par '''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Spānija]]s kluba [[Real Madrid CF|Madrides "Real"]] futbolisti, kas [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] ar 2:0 pieveica [[Vācija]]s klubu [[Dortmundes "Borussia"]], Eiropas futbola klubu nozīmīgāko trofeju izcīnot jau 15. reizi? |2025-01-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Malta-gh-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Lielā osta|Lielo ostu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, pie kuras izvietojusies [[Malta]]s galvaspilsēta [[Valleta]], kā dabisku [[osta|ostu]] izmantojuši jau [[feniķieši]]? * ... [[regbijs|regbija]] spēlētājs un [[treneris]] '''[[Māris Šmits]]''' tiek uzskatīts par vienu no regbija pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Menisks (hidrostatika)|menisks]]''' ir [[šķidrums|šķidruma]] brīvās (augšējās) virsmas liekums, kas rodas, šim šķidrumam saskaroties ar cietu ķermeni vai citu šķidrumu? |2025-01-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jumpravas dolomīta atsegums Lielupes krastā.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Jumpravas dolomīta atsegums]]''' [[Lielupe]]s labajā krastā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no retajiem dolomīta atsegumiem [[Zemgale|Zemgalē]]? * ... tiek uzskatīts, ka [[2023. gads|2023. gada]] 18. jūnijā '''[[Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" pazušana|pazudušais zemūdens peldlīdzeklis "Titan"]]''' niršanas laikā spiediena dēļ ir implodējis, tūlītēji nogalinot visus, kas atradās uz borta? * ... agrīnās [[rakstība]]s izmantoja '''[[piktogramma]]s''' ([[hieroglifi|hieroglifus]] un vēlāk [[logogramma]]s) kā objektus un jēdzienus apzīmējošas rakstu vienības? |2025-01-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Baobab and elephant, Tanzania.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baobabs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no resnākajiem [[koki]]em pasaulē, kura apkārtmērs var sasniegt līdz 40 metriem, bet tā miltainie [[augļi]] ir ēdami? * ... '''[[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpisko spēļu futbola turnīrā]]''' vīriešu komandās drīkstēja piedalīties spēlētāji, kas jaunāki par 23 gadiem ar ne vairāk kā trīs gados vecākiem spēlētājiem komandas sastāvā, savukārt sieviešu komandām vecuma ierobežojumu nebija? * ... lai gan [[Vladimirs Putins]] uzrunā sabiedrībai asi nosodīja [[2023. gads|2023. gada]] 23. un 24. jūnijā notikušo '''[[Vāgneriešu dumpis|Vāgneriešu jeb Prigožina dumpi]]''', to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr vēlāk pavēstīja, ka [[Vāgnera grupa]]s kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi? |2025-01-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Open 2022 Photo 177 (52391301928) (Gauff).jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā tenisa čempionāta]] uzvarētāja '''[[Koko Gofa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} savu pirmo [[WTA]] turnīra titulu vienspēlēs izcīnīja 15 gadu vecumā 2019. gada oktobrī [[Linca|Lincā]], finālā uzvarot [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]]? * ... termins '''[[zemūdens peldlīdzeklis]]''' bieži tiek lietots, lai nodalītu konkrēta veida zemūdens kuģus no [[zemūdene|zemūdenēm]], kas, atšķirībā no zemūdens peldlīdzekļiem, ir pilnībā pašpietiekamas un spēj patstāvīgi ceļot, ir aprīkotas ar savu barošanas un gaisa atjaunošanas sistēmu? * ... '''[[islāms Krievijā]]''' ir otrā izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un [[musulmaņi|musulmaņu]] skaits [[Krievija|Krievijā]] turpina pieaugt dabiskā pieauguma dēļ, īpaši [[Ziemeļkaukāza valodas|Ziemeļkaukāza tautu]] vidū, kā arī pateicoties migrācijai, galvenokārt no [[Centrālāzija|Vidusāzijas]] un [[Azerbaidžāna]]s? |2025-01-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iekspagalms.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Inženieru arsenāls|Inženieru arsenālā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas Tehnikas un industriālā dizaina centrs, kurā izvietotas pāri par 30 retro [[automašīnas]] un vairāk nekā 75 [[motocikli]] un [[mopēdi]]? * ... '''[[sērfings 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' norisinājās [[Taiti]], [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]; šī sacensību norises vieta bija 15 705 km attālumā no rīkotājpilsētas [[Parīze]]s, pārspējot attālākās vietas rekordu ([[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada olimpiādē]] [[jāšana]] notika [[Stokholma|Stokholmā]], 15 589 km no [[Melburna]]s)? * ... '''[[Lietuvas krievi]]''' ir otra lielākā [[nacionālā minoritāte]] [[Lietuva|Lietuvā]] pēc [[Lietuvas poļi|poļiem]]? |2025-01-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Asian rice (Oryza sativa) നെല്ല്. (32398084044).jpg|border|right|150px]]}} * ... no visām uzturā lietojamo [[rīsi|rīsu]] sugām, '''[[sējas rīsi|sējas rīsu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} šķirnes ir visizplatītākās pasaulē; pirmo reizi tie tika [[Domestikācija|domesticēti]] [[Jandzi]] upes baseinā [[Ķīna|Ķīnā]] pirms 13 500 līdz 8200 gadiem? * ... '''[[islāms ASV]]''' ir trešā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s un [[Jūdaisms|jūdaisma]]? * ... '''[[kristīgais ateisms]]''' neatzīst [[Dieva esamība|Dieva esamību]] burtiskā nozīmē, bet var balstīties uz mācībām, stāstiem un simboliem, kas ir saistīti ar [[Jēzus Kristus|Jēzu]]? |2025-01-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Torre Belém April 2009-4a.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Belenas tornis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir celts par godu [[Vasko da Gama]]s atklātajam jūrasceļam uz [[Indija|Indiju]] un kļuvis par vieno no [[Lisabona]]s un [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmeta simboliem? * ... '''[[breiks 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' olimpisko spēļu programmā bija iekļauts pirmo reizi vēsturē, tomēr [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]] sacensības [[breika dejas|breika dejās]] nenotiks? * ... '''[[čečeni Eiropā|čečenu diasporā Eiropā]]''' ir vairāk nekā 300 000 cilvēku; pēc [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā]] un [[Otrais Čečenijas karš|Otrā Čečenijas kara]] tika reģistrēta masveida [[čečeni|čečenu]] bēgšana no [[Krievija]]s uz [[Rietumeiropa]]s valstīm? |2025-01-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ēdoles baznīca 2000-07-09.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[ērģeles]] '''[[Ēdoles luterāņu baznīca|Ēdoles luterāņu baznīcā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienas no vecākajām [[Latvija|Latvijā]], daļu no tām 1786. gadā radījis [[prūši|prūšu]] izcelsmes [[Tukums|Tukuma]] meistars Kristofs Vilhelms Bravelaits? * ... '''[[islāms Āfrikā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, bet tā īpatsvars ir nedaudz samazinājies, jo [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s, kur pārsvarā dzīvo [[kristieši]], ir augstāks [[Summārais dzimstības koeficients|dzimstības līmenis]]? * ... '''[[Lietuvas poļi]]''' ir otra lielākā [[etniskā grupa]] un lielākā etniskā minoritāte [[Lietuva|Lietuvā]], kas dzīvo kompakti pilsētās un ciematos valsts austrumos? |2025-01-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Évora - Praça do Giraldo.jpg|border|right|200px]]}} * ... par '''[[Evora]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} "zelta laikiem" tiek uzskatīts 15. gadsimts, kad tā bieži bija [[Portugāles karaļi|Portugāles karaļa]] rezidence? * ... '''[[Surinamas futbola izlase]]''' pirmo spēli aizvadīja 1915. gadā pret [[Gajānas futbola izlase|Gajānu]], zaudējot ar 0—5? * ... iepakoti '''[[desikants|desikanti]]''' tiek izmantoti, lai pasargātu kravas konteinerus no [[rūsa]]s un [[korozija]]s? |2025-01-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Connor Bedard rookie closeup.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] pirmais numurs '''[[Konors Bedārds]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 16 gadu vecumā pirmo reizi tika iekļauts [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas U-20 izlasē]] startam [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022. gada Pasaules junioru čempionātā]]? * ... 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma dibinātā [[Ainažu jūrskola]] līdz 1870. gadam atradās kuģu īpašniekam '''[[Juris Veide|Jurim Veidem]]''' piederošajā namā, kādreizējās [[Ainažu muiža]]s kalpu mājā, bet arī otrā jūrskolas ēka tika uzbūvēta uz Veides dāvināta zemes gabala? * ... pirmās '''[[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]]''' vēlēšanas [[Veimāras Republika]]s laikā notika [[1920. gads|1920. gada]] 6. jūnijā, un, līdz [[1933. gads|1933. gada]] 14. jūlijā tika izveidota [[vienpartiju sistēma]], notika 8 vēlēšanas? |2025-01-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Salamonsky AA.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] dibinātājs un pirmais direktors '''[[Alberts Salamonskis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija dzimis [[Itālija|Itālijā]], bet dibinājis cirka namus arī [[Berlīne|Berlīnē]], [[Odesa|Odesā]] un [[Maskava|Maskavā]]? * ... '''[[rektors|rektoru]]''' tradīcijas nāk no [[viduslaiki|viduslaiku]] klasiskajām [[universitāte|universitātēm]], kad to vadītājs arī bija rektors? * ... pēc [[Politiskā partija|partijas]] biedru skaita trīs '''[[Pasaules lielāko politisko partiju uzskaitījums|lielākās politiskās partijas pasaulē]]''' ir [[Indijas Tautas partija]], [[Ķīnas Komunistiskā partija]] un [[Indijas Nacionālais kongress]]? |2025-01-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Euphorbia antiquorum in Ghana.jpg|border|right|150px]]}} * ... daudzas '''[[eiforbijas|eiforbiju]]''' sugas no [[Āfrika]]s ir [[sukulenti]] — tās ir attīstījušas [[Vasas pārveidne|fizikālās īpašības un formas]], kas līdzīgas [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s kaktusiem, tāpēc tos bieži vien nepareizi dēvē par [[Kaktusu dzimta|kaktusiem]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ''Euphorbia antiquorum'')</small>}}? * ... '''[[Trešā reiha karogs (1935—1945)|Trešā reiha karogs]]''' sākotnēji tika izmantots kā [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās partijas]] karogs; pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] iecelšanas par kancleru 1933. gadā šis karogs tika pieņemts par vienu no diviem valsts karogiem, bet 1935. gada 15. septembrī tas kļuva par vienīgo [[Trešais reihs|Vācijas]] valsts karogu? * ... '''[[Budjonnovska (Krievija)|Budjonnovskas]]''' pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]] izpelnījās ievērību [[1995. gads|1995. gadā]], kad [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā Čečenijas kara]] laikā to ieņēma [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] [[teroristi|teroristu]] grupa un sagrāba ķīlniekus dzemdību namā? |2025-01-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Parsnips with greens.jpg|border|right|150px]]}} * ... uzturā lietojamā '''[[pļavas pastinaks|pļavas pastinaka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnējais areāls ir [[Eiropa]]s dienvidu un vidus daļā, no kurienes tas plaši izplatījies citur, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] pļavas pastinaks ir nereti sastopams visā teritorijā? * ... atkarībā no studiju veida, valsts, sistēmas un profila '''[[augstākā izglītība|augstākās izglītības]]''' studiju ilgums ir robežās no 3 līdz 9 [[gadi]]em? * ... 1977. gada [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienotās Republikas]] [[konstitūcija|konstitūcijā]] tika nostiprināta '''[[Revolūcijas partija]]s''' vadošā loma; [[vienpartejiskā sistēma]] tika interpretēta kā līdzeklis, lai izvairītos no cilšu konfliktiem, jo Tanzānijā dzīvo vairāk nekā 120 etnisko grupu? |2025-01-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vis Bay, Croatia.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Visa]]''' ir vistālāk no [[Horvātija]]s kontinentālās daļas novietotā apdzīvotā [[sala]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Visas pilsēta Visas salā)</small>}}? * ... kad [[1933. gads|1933. gadā]] [[Vācija|Vācijā]] varu pārņēma [[Ādolfs Hitlers]], viņa valdība sāka '''[[Reinas demilitarizētā zona|Reinas demilitarizētās zonas]]''' likvidēšanu, bet [[1936. gads|1936. gada]] 7. martā Vācijas valdība pasniedza memorandu, kurā ārvalstu vēstnieki tika informēti par Vācijas atteikšanos no [[Lokarno līgumi]]em, un Vācijas karaspēks ienāca demilitarizētajā zonā? * ... '''[[Katina Paksinu]]''', kura par savu kinodebiju episkajā [[kara filma|kara filmā]] "Kam skanēs zvans" saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", joprojām ir vienīgā [[Grieķija]]s pārstāve, kas jebkad ir saņēmusi Oskara balvu? |2025-01-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:TDF31466 vingegaard (53062211779).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[2023. gada Tour de France|2023. gada ''Tour de France'']]''' kopvērtējumā otro reizi pēc kārtas uzvarēja [[Dānija]]s riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[dzeltenais krekliņš|dzeltenajā līdera kreklā]])</small>}}? * ... [[Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs|Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas]] valdošā [[Politiskā partija|partija]] kopš tās proklamēšanas ir '''[[Korejas Strādnieku partija]]'''? * ... '''[[abdžads]]''' ir [[rakstība]], kas satur vienīgi [[līdzskanis|līdzskaņus]] (konsonantus); mūsdienās tādus lieto ap 8 % pasaules iedzīvotāju [[arābu valoda|arābu]], [[farsī]], [[urdu]], [[ivrits|ivrita]] u.c. valodu rakstībās? |2025-01-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harmonia axyridis - botanischer Garten Schönbrunn.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] reti sastopamā '''[[daudzveidīgā mārīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[invazīva suga]], kas var ietekmēt vietējo faunu, tai skaitā vietējās [[mārītes|mārīšu]] sugas? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Norbits]]"''' ar [[Edijs Mērfijs|Ediju Mērfiju]] galvenajā lomā guva finansiālus panākumus, nopelnot 159,3 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] pie 60 miljonu budžeta, taču saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes un tika nominēta astoņām [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvām]]? * ... '''[[Lielais bads Īrijā|Lielā bada]]''' laikā [[Īrija|Īrijā]] gāja bojā aptuveni 1 miljons cilvēku un vairāk nekā 1 miljons pameta valsti, kā rezultātā no 1841. līdz 1871. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 20—25%; tā bija vēsturiska līmeņa sociālā krīze, kas būtiski ietekmēja Īrijas sabiedrību? |2025-01-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jēkaba kazarmas Kara muzeja būves laikā pēc 1937.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Jēkaba kazarmas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1937. gadā)</small>}} nodeva Nahimova Rīgas militārajai jūrskolai, kuras vadība atradās agrākā [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] ēkā; vēlāk šeit bija [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola|J. Alkšņa Kara aviācijas augstākās inženieru skolas]] mācību telpas un institūts? * ... [[musulmaņi]] ieradās [[Surinama|Surinamā]] kā strādnieki no [[Dienvidāzija]]s un [[Indonēzija]]s, līdz ar to tie atveda savu vietējo [[islāms|islāma]] formu, un mūsdienās '''[[islāms Surinamā]]''' ir viena no izplatītākajām [[Reliģija|reliģijām]]? * ... [[Francijas komūna]]s '''[[I (Francija)|I]]''' nosaukums ir īsākais [[vietvārds]] [[Francija|Francijā]] un viens no īsākajiem pasaulē? |2025-01-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nataša Pirc Musar (2023-05-19).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Nataša Pirca Musara]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2022. gads|2022. gada]] [[Slovēnijas prezidents|Slovēnijas prezidenta]] vēlēšanās, startējot kā neatkarīgā kandidāte, otrajā vēlēšanu kārtā ieguva gandrīz 54% balsu un tika ievēlēta par prezidenti, un ir pirmā sieviete, kas ievēlēta Slovēnijas prezidenta amatā? * ... '''[[Dominikānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 2010. gadā, kad pārspēja [[Britu Virdžīnu Salu futbola izlase|Britu Virdžīnas]] ar 17—0? * ... pirmo reizi '''[[preses brīvība]]''' tika pasludināta [[Francija]]s [[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija|Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā]] [[1789. gads|1789. gadā]]? |2025-01-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Teodoro Obiang 2019 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... 82 gadus vecais [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] prezidents '''[[Teodoro Objangs Ngema Mbasogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir visilgāk valdošais kādas [[Āfrika]]s valsts līderis? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[liberālais islāms|liberālā islāma]]''' pamati radās [[Turcija|Turcijā]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Kemala Ataturka]] laikā, balstoties uz [[Sūfisms|sūfismu]], reliģisko liberālismu, Eiropas [[Panteisms|panteismu]] un [[Materiālisms|materiālismu]]? * ... [[Monvīds Švarcs]] ir vienīgais '''[[Rēzeknes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs]]''' kopš tā izveidošanas [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]]? |2025-01-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bos taurus indicus (cropped).jpg|border|right|200px]]}} * ... atšķirībā no [[liellops|govīm]], kas ir to tuvākie radinieki, '''[[zebu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ļoti labi spēj dzīvot karstā un mitrā klimatā? * ... '''[[Grenādas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1998. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—1? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Indiana Džonss un Likteņa rats]]"''' ir vienīgā sērijas par [[Indiana Džonss|Indianu Džonsu]] filma, kuras [[režisors]] nav [[Stīvens Spīlbergs]] un kuru neveidoja [[Džordžs Lūkass]], taču abi ir filmas izpildproducenti? |2025-01-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:RhB ABe 4-4 III mit Bernina-Express am Lago Bianco.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Bernīnas dzelzceļš]]''', kas savieno [[Sanktmorica|Sanktmoricu]], [[Šveice|Šveicē]] ar Tirāno [[Sondrio province|Sondrio provincē]] [[Itālija|Itālijā]], šķērso 2328 metrus augsto Bernīnas pāreju{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas ir augstākā [[kalnu pāreja]] Eiropā, caur kuru ierīkota [[dzelzceļa līnija]]? * ... '''[[dzimstība]]s''' samazināšanās ir vispārēja [[Zeme]]s [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] globālās [[Demogrāfiskā pāreja|demogrāfiskās pārejas]] tendence? * ... '''[[nierakmeņu slimība]]''' veidojas tad, kad [[urīns]], kurš rodas, [[nieres|nierēm]] filtrējot [[asinis]], ir pārsātināts ar dažādu veidu [[sāļi]]em vai urīnam ir neatbilstošs [[pH]] līmenis; sāļu pārsātinājuma rezultātā to pārpalikums pārvēršas nogulsnēs, kas nierēs veido [[Kristāls|kristālus]], un tie turpina augt, līdz rodas nierakmeņi? |2025-01-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Papaver dubium (35627462722).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[lauka magone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], vietām arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Āzija|Āzijā]], kur tā ir dārzu un tīrumu [[nezāle]]? * ... [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]]s '''[[Nusantara]]s''' plāns paredz [[Ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgas]] infrastruktūras veidošanu 1,7—1,9 miljonu iedzīvotāju skaita sasniegšanai līdz [[2045. gads|2045. gadam]], kad Indonēzijas galvaspilsētas pārvietošana būtu pilnībā pabeigta? * ... '''[[Karpatu Ukraina]]''' bija īslaicīgi pastāvējusi [[neatzīta valsts]], kas tika pasludināta [[1939. gads|1939. gada]] 15. martā [[Husta]]s pilsētā un pastāvēja tieši vienu dienu, līdz 16. martam, kad [[Ungārijas Bruņotie spēki|Ungārijas karaspēks]] ieņēma pilsētu? |2025-01-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Forum romanum 6k (5760x2097).jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Romas forums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gadsimtiem bija [[Senā Roma|Senās Romas]] ekonomiskās, reliģiskās un politiskās dzīves centrs, bet mūsdienās šeit atrodas vairākas svarīgu antīko celtņu drupas? * ... '''[[Rokasbumba 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|rokasbumbas sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Vācija]]s handbola izlases sastāvā sudraba medaļu ieguva [[latvieši|latviešu]] [[handbolists]] [[Renārs Uščins]], kurš visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[Ungārijas Padomju Republika|Ungārijas Padomju Republiku]]''', kas pastāvēja no [[1919. gads|1919. gada]] 21. marta līdz 6. augustam, var uzskatīt par otro [[sociālistiska valsts|sociālistisko valsti]] pasaulē pēc [[Krievijas SFPR]] (ja par neatkarīgu valsti neuzskata tās satelītu [[Latvijas SPR]])? |2025-01-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SportaPilsDārzi12.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2022. gadā '''[[Sporta pils dārzi|Sporta pils dārzu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} projekts kļuva par vienu no [[Eiropa]]s pilsētu publiskās telpas balvas "''Public Space''" finālistiem? * ... [[1554. gads|1554. gadā]] [[Livonijas landtāgs]] apstiprināja [[Lutera mācība]]s oficiālo statusu un pasludināja '''[[Augsburgas ticības apliecība]]s''' brīvību [[Livonija|Livonijā]]? * ... kopš [[1931. gads|1931. gada]] '''[[fizkultūriešu parāde]]s''' notika [[Maskava|Maskavā]], [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]], bet pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Sarkanajā laukumā tās notika 1945., 1947. un pēdējoreiz 1954. gadā? |2025-01-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:President Nyerere van Tanzania, koppen, Bestanddeelnr 928-2879 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pirmais [[Tanzānijas prezidents]] '''[[Džūliuss Ņerere]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} aktīvi iesaistījās [[Āfrika]]s [[dekolonizācija]]s procesā, viņa vadībā Tangaņikas teritorija ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], kā arī Tangaņika tika apvienota ar [[Zanzibāra|Zanzibāru]], dibinot [[Tanzānija|Tanzāniju]]? * ... '''[[teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika [[Rolāna Garosa stadions|Rolāna Garosa stadionā]], kurā katru gadu notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]? * ... '''[[Dagnis Straubergs]]''' ir [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš [[2021. gads Latvijā|2021. gada]], bet pirms tam bijis [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] [[Salacgrīvas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] vairāk nekā desmit gadus? |2025-01-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Māras kambari 8.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Talsu novads|Talsu novadā]] esošajos [[smilšakmens]] atsegumos '''[[Māras kambari|Māras kambaros]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir arī trīs [[ala]]s: Garā ala, Lielā ala un Mazā ala? * ... '''[[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]]''', kas notika [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]], piedalījās 16 vīriešu [[futbols|futbola]] izlases — 15 [[CONCACAF]] pārstāves un uzaicinātā komanda [[Kataras futbola izlase|Katara]]? * ... '''[[ordenis "Par nopelniem Lietuvas labā"|ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā"]]''' ir saņēmuši astoņi [[latvieši]]: [[Daina Avotiņa]], [[Aivars Endziņš]], [[Ivars Godmanis]], [[Raimonds Graube]], [[Romualds Ražuks]], [[Jānis Stradiņš]], [[Roberts Štelmahers]] un [[Andrejs Žagars]]? |2025-01-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greater flamingo (Phoenicopterus roseus) Bahrain.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[sārtais flamings]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir visizplatītākā [[flamingi|flamingu]] suga, kā arī vislielākā suga, tie dzīvo [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]? * ... '''[[Uguns loks|Uguns lokā]]''' apkārt [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] notiek ap 90% no visām [[zemestrīce|zemestrīcēm]], kā arī atrodas divas trešdaļas no visiem pasaules [[vulkāns|vulkāniem]]? * ... mūsu ēras 9. gadā, neapmierināti ar augstajiem [[nodokļi]]em un rekrūšu vervēšanu [[romieši|romiešu]] armijai, [[ģermāņi|senģermāņu]] cilts '''[[heruski]]''' sacēlās [[Arminijs|Arminija]] vadībā un kopā ar citām ģermāņu ciltīm [[Teitoburgas meža kauja|Teitoburgas meža kaujā]] sakāva trīs romiešu [[leģions (Roma)|leģionus]], kurus vadīja [[Publijs Kvintīlijs Vārs]]? |2025-01-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Papaver argemone 1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[sarainā magone|sarainās magones]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa]]s dienviddaļā, no kurienes tā ir plaši izplatījusies centrālajā un, daļēji, arī ziemeļu daļā? * ... '''[[Gajānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1988. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—0? * ... '''[[Khmeru Impērija]]''' 12. gadsimtā bija kļuvusi par lielāko impēriju [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], tās centrs atradās [[Ankora|Ankorā]], par kuru tika gūti pierādījumi tam, ka [[Ankora]] bijusi lielākā pasaules pilsēta pirmsrūpniecības laikmetā? |2025-01-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svētmeitu cave.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Svētmeitu kambari]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[ala]] [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]], ko atraka 1993. gadā, taču vēlāk tā lielā mērā ir aizbrukusi? * ... [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Andrejs Ence]]''' iepriekš bija [[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... 2024. gada februārī '''[[Twitter konvojs|''Twitter'' konvoja]]''' izveidotāju [[Reinis Pozņaks|Reini Pozņaku]] savā kandidātu sarakstā [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] iekļāva "[[Apvienotais saraksts]]", un viņš tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]? |2025-01-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Symphony Lake, Singapore Botanic Gardens - 20041025.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2015. gadā '''[[Singapūras botāniskie dārzi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iekļauti [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Nikaragvas futbola izlase]]''' savu pirmo spēli aizvadīja 1929. gadā, piekāpjoties [[Salvadoras futbola izlase|Salvadorai]] ar 0—9? * ... [[2007. gads|2007. gadā]] '''[[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]]''' kopā ar [[Els Gors|Elu Goru]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]], ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas"? |2025-02-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betula pendula (3).JPG|border|right|200px]]}} * ... ar [[bērzi|bērza]] '''[[tāss|tāsi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strādājošus [[amatnieks|amatniekus]] sauc par tāsiķiem? * ... [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauskas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Aivars Okmanis]]''' iepriekš bija [[Rundāles novads|Rundāles novada]] [[Rundāles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... '''[[dārza cietķērsa]]''', ko tautā dēvē par kressalātu, ir izcēlusies [[Etiopija|Etiopijā]], taču ir plaši izplatījusies visā pasaulē kā [[garšaugs]], nereti tiek kultivēta arī [[Latvija|Latvijā]]? |2025-02-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rumen Radev official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pirms kļūšanas par [[Bulgārijas prezidents|Bulgārijas prezidentu]] '''[[Rumens Radevs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija Bulgārijas gaisa spēku augstākais komandieris un 2016. gada prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts? * ... '''[[Fidži futbola izlase]]''' lielāko uzvaru guvusi 1979. gadā, kad ar 24—0 pārspēja [[Kiribati]]? * ... '''[[1848. gada revolūcijas]]''' jeb Tautu pavasaris pārmainīja [[1815. gads|1815. gadā]] [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] noteikto kārtību un pārņēma lielu daļu [[Eiropa]]s? |2025-02-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Marina_Bay_Sands_in_the_evening_-_20101120.jpg|border|right|200px]]}} * ... atklāšanas brīdī '''''[[Marina Bay Sands]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Singapūra|Singapūrā]] tika atzīts par pasaulē dārgāko [[kazino]] īpašumu (kompleksā ietilpst viesnīca ar 2561 istabām, 120 000 m² liels konferenču un izstāžu komplekss, 74 000 m² liels iepirkšanās centrs, kazino ar 500 spēļu galdiem un 1600 spēļu automātiem)? * ... [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] '''[[Vita Paulāne]]''' iepriekš bija [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]]? * ... '''[[Austrijas–Sardīnijas karš]]''' [[1859. gads|1859. gada]] 12. jūlijā noslēdzās ar [[pamiers|pamieru]], kurā [[Austrijas Impērija]] saglabāja [[Venēcija|Venēciju]], bet atteicās no [[Lombardija]]s: to ieguva [[Sardīnijas Karaliste]], kas dažus gadus vēlāk pārtapa par [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalisti]]? |2025-02-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kauno musulmonu mecete1.2007-04-06.jpg|border|right|200px]]}} * ... 1931. gadā uzbūvētā [[sunnīti|sunnītu]] '''[[Kauņas mošeja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienīgā mūra [[mošeja]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]? * ... 190 km no [[Krievija]]s autoceļa '''[[Autoceļš R254 (Krievija)|R254 "Irtiša"]]''', kas savieno [[Čeļabinska|Čeļabinsku]] un [[Novosibirska|Novosibirsku]], ved caur [[Kazahstāna]]s teritoriju? * ... [[Nīderlande]]s izlase kļuva par uzvarētājiem '''[[Lauka hokejs 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|lauka hokeja turnīrā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē? |2025-02-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Eggplant (27751779984).jpg|border|right|200px]]}} * ... lielākā daļa '''[[nakteņu ģints]]''' augu, īpaši to zaļās daļas un nenobriedušie [[Auglis|augļi]], cilvēkiem (lai gan ne obligāti citiem dzīvniekiem) ir [[Indīgas vielas|indīgi]], taču daudzām sugām ir dažas ēdamas daļas, piemēram, augļi, lapas vai bumbuļi{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[baklažāns]])</small>}}? * ... '''[[Eva Kārkliņa]]''', kura bija [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] no 2022. līdz 2024. gadam, iepriekš bija [[Rojas novads|Rojas novada]] [[Rojas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] vairāk nekā desmit gadu garumā? * ... '''[[enoklofobija]]''' ir neracionālas [[bailes]] no pūļa, personas ar šo fobiju piedzīvo augstu [[trauksme]]s līmeni, atrodoties pūlī vai vienkārši domājot par atrašanos pūlī? |2025-02-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grupo de Emas - Rhea americana.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Dienvidamerika]]s nelidojošo [[putni|putnu]] '''[[nandu|nandu ģintī]]''' ietilpst 7 [[sugas]], no kurām 3 sugas dzīvo mūsdienās{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā lielais nandu)</small>}}, bet pārējās 4 sugas ir izmirušas? * ... [[Ķīna]]s daiļlēcēji kļuva par uzvarētājiem visos 8 sacensību veidos '''[[Daiļlēkšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšanā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', bet kopā izcīnīja 11 medaļas? * ... vēlāko [[Latvija]]s [[Latvijas veselības valsts ministrs|veselības valsts ministru]] '''[[Juris Viņķelis|Juri Viņķeli]]''' 1981. gadā apcietināja un līdz 1983. gadam ieslodzīja par padomju varu apmelojošu materiālu izplatīšanu? |2025-02-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jane birkin 1970.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1969. gadā '''[[Džeina Birkina]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atveidoja galveno sieviešu lomu filmā ''Slogan'', kurā galveno vīriešu lomu atveidoja '''[[Seržs Gensbūrs]]'''; tajā pašā gadā viņa pārcēlās uz dzīvi [[Francija|Francijā]], un 1971. gadā pārim piedzima meita [[Šarlote Gensbūra|Šarlote]], taču pāris izšķīrās 1980. gadā? * ... '''[[Aivars Mucenieks]]''' ir [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ventspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš 2009. gada? * ... [[Argentīna|Argentīnā]] dzimušais '''[[Rohelio Funess Mori]]''' pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]], taču viņa identiskais dvīņu brālis [[Ramiro Funess Mori]] pārstāv [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]? |2025-02-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chuysky trakt.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R256 (Krievija)|autoceļš R256]]''' jeb "Čujas trakts", kas savieno [[Novosibirska|Novosibirsku]] ar [[Mongolija]]s robežu, ir daļa no [[Āzija]]s automaģistrāles AH4, kas tālāk caur [[Urumči]] ved līdz [[Karači]] [[Pakistāna|Pakistānā]]?{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Čujas trakts [[Altaja Republika|Altaja Republikā]])</small>}}? * ... '''[[Modernā pieccīņa 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|modernajā pieccīņā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[paukošana]]s ranga kārta notika ''[[Parc des Expositions de Villepinte|Arena Paris Nord]]'', bet pārējās sacensības pie [[Versaļas pils]]? * ... '''[[Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskā sadarbība|Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskajā sadarbībā]]''' ietilpst 21 dalībvalsts, un tās galvenā mītne atrodas [[Singapūra|Singapūrā]]? |2025-02-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Opossum 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[oposumu dzimta]]s''' dzīvnieki {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Virdžīnijas oposums)</small>}} ir aktīvi [[nakts|naktīs]], labi redz tumsā, savukārt [[diena|dienā]] līdz pat 18 stundām pavada [[miegs|miegā]]? * ... '''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]]''' par līgas uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s klubs [[Bergamo "Atalanta"]], kas finālā ar 3:0 pieveica [[Vācija]]s vienību [[Leverkūzenes "Bayer"]], pārtraucot [[Vācija]]s kluba nezaudēto spēļu sēriju visos turnīros, kas bija sasniegusi 51 spēli? * ... troksnis ausīs jeb '''[[tinīts]]''' skar apmēram 10—15% cilvēku, taču lielākā daļa to labi panes, un tā ir nopietna problēma tikai 1—2% cilvēku? |2025-02-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dikaiosp 210819 6963.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Singapūras panorāmas rats]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija augstākais panorāmas rats pasaulē, līdz 2014. gadā ''[[Las Vegas Strip]]'' tika atklāts ''High Roller'', kas ir par 2,6 metriem augstāks? * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R297 (Krievija)|autoceļu R297 "Amūra"]]''' ar vairākiem pārtraukumiem būvēja no 1977. līdz 2004. gadam kā militāri stratēģisku objektu, bet asfaltēšanu pabeidza tikai pēc 2010. gada? * ... '''[[Jāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika pie [[Versaļas pils]]? |2025-02-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ričards Šlesers 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Ričards Šlesers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta, tāpat kā viņa tēvs [[Ainārs Šlesers]]? * ... 2013. gada jūlijā '''''[[Tre Penne]]''''' kļuva par pirmo [[Sanmarīno]] [[futbols|futbola]] klubu, kas uzvarējis atsevišķā spēlē Eiropas klubu sacensībās, [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas]] 1. kvalifikācijas kārtā atbildes spēlē uzvarot [[Armēnija]]s klubu ''[[Shirak SC|Shirak]]'' ar 1:0? * ... [[Berlīne]]s '''[[Tīrgartena (parks)|Tīrgartenas parka]]''' pirmsākumi atrodami jau [[1527. gads|1527. gadā]], kad to izveidoja kā [[Brandenburgas kūrfists|Brandenburgas kūrfirsta]] [[medības|medību]] zonu? |2025-02-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:R504 Kolyma in autumn.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R504 (Krievija)|autoceļu R504 "Kolima"]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no [[Magadana]]s [[1931. gads|1931. gadā]] sāka būvēt trests "Daļstroj" [[latvieši|latviešu]] [[čekists|čekista]] [[Eduards Bērziņš|Eduarda Bērziņa]] vadībā, izmantojot [[Sevvostlags|Sevvostlagā]] ieslodzītos; pirmo ceļa posmu pabeidza 1953. gadā, un ceļa būves laikā gāja bojā vismaz 250 000 ieslodzīto? * ... zinātni par '''[[acu slimības|acu slimībām]]''' sauc par [[Oftalmoloģija|oftalmoloģiju]]? * ... '''[[Upolu]]''' dzīvo lielākā daļa no [[Samoa]] [[iedzīvotāji]]em, lai gan pēc platības tā ir tikai otrā lielākā sala [[Samoa salas|Samoa salu]] arhipelāgā? |2025-02-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lady Gaga & Tony Bennett (17170839768).jpg|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu dziedātājs '''[[Tonijs Benets]]''', 2021. gadā 95 gadu un 60 dienu vecumā izdodot savu otro albumu duetā ar ''[[Lady Gaga]]''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, laboja [[Ginesa rekords|Ginesa rekordu]] kā vecākais cilvēks, kurš izdevis jaunu [[Mūzikas albums|albumu]]? * ... [[ASV]] [[ķīmiķis]] un [[atomfizika|atomfiziķis]] '''[[Glenns Sīborgs]]''' bija līdzatklājējs 10 [[ķīmiskais elements|ķīmiskajiem elementiem]]: [[plutonijs|plutonijam]], [[amerīcijs|amerīcijam]], [[kirijs|kirijam]], [[berklijs|berklijam]], [[kalifornijs|kalifornijam]], [[einšteinijs|einšteinijam]], [[fermijs|fermijam]], [[mendeļejevijs|mendeļejevijam]], [[nobēlijs|nobēlijam]] un 106. ķīmiskajam elementam, kuru, viņam vēl dzīvam esot, nosauca viņa vārdā par [[sībordžijs|sībordžiju]]? * ... [[1958. gads|1958. gadā]] pieņemtā [[Francijas Piektā republika|Francijas Piektās Republikas]] [[konstitūcija]] ievērojami palielināja '''[[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]]''' pilnvaras? |2025-02-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Berlin Elefantentor 09-2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Berlīnes Zooloģiskais dārzs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Ziloņu vārti: viena no divām ieejām zooloģiskajā dārzā)</small>}} ir ne vien senākais līdz mūsdienām saglabājies [[zooloģiskais dārzs]] [[Vācija|Vācijā]], bet arī visapmeklētākais zooloģiskais dārzs [[Eiropa|Eiropā]] un viens no populārākajiem visā pasaulē? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Nina Kenedija]]''' sasniedza jaunu [[Austrālija]]s rekordu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] (4,90 m), taču dalīja pirmo vietu ar amerikāņu kārtslēcēju [[Keitija Mūna|Keitiju Mūnu]], abas sportistes saņēma [[zelta medaļa]]s? * ... [[aktieris]] un [[komiķis]] '''[[Tims Allens]]''' ir ieskaņojis [[Bazs Gaismasgads|Baza Gaismasgada]] lomu filmu sērijā "[[Rotaļlietu stāsts (filmu sērija)|Rotaļlietu stāsts]]"? |2025-02-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Little Red Riding Hood - J. W. Smith.jpg|border|right|150px]]}} * ... pasakas '''"[[Sarkangalvīte un vilks]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcelsme tiek saistīta ar vairākām Eiropas tautām pirms 17. gadsimta, bet vislabāk zināmās versijas ir franču rakstnieka [[Šarls Pero|Šarla Pero]] (1697) un vācu rakstnieku [[brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] (1812) stāsti par Sarkangalvīti un vilku? * ... viena no 20. gadsimta 60. gadu sieviešu [[teniss|tenisa]] līderēm, trīskārtējā ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' vienspēļu uzvarētāja '''[[Enna Heidona-Džonsa]]''' augstākajā līmenī spēlēja arī [[galda teniss|galda tenisu]], kur bija 1957. gada pasaules čempionāta fināliste? * ... '''[[Bulgārijas turki]]''' ir otra lielākā etniskā, lingvistiskā un reliģiskā iedzīvotāju grupa mūsdienu [[Bulgārija|Bulgārijas Republikā]], veidojot 8,5 % no valsts [[iedzīvotāji]]em? |2025-02-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Badalona - La Rambla.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Basketbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbola sacensības 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs]] tika organizētas '''[[Badalona|Badalonā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Vladimirs Voroņins|Vladimira Voroņina]] dibinātā '''[[Moldovas Republikas komunistu partija]]''' no 2001. līdz 2009. gadam bija [[Moldova]]s valdošā [[politiskā partija|partija]]? * ... '''[[Ogres tehnikums]]''' ir izveidots [[2011. gads Latvijā|2011. gadā]], apvienojot Ogres Amatniecības vidusskolu, Ogres Meža tehnikumu un Ogres Profesionālo vidusskolu? |2025-02-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohammad Khatami - December 11, 2007.jpg|border|right|150px]]}} * ... no 1997. līdz 2005. gadam būdams [[Irāna]]s prezidents, '''[[Muhammeds Hātami]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} mēģināja īstenot reformas, lai demokratizētu politisko sistēmu Irānā, bet lielu daļu viņa ierosināto tiesību aktu bloķēja konservatīvie politiķi? * ... 2021. gadā [[Anglija]]s [[futbola klubs]] '''''[[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]''''' izkrita uz ''National League'' jeb pēc spēka piekto līgu, kļūstot par pirmo kādreizējo [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu, kas tur ir spēlējis? * ... vairāk nekā viens miljons '''[[kubieši|kubiešu]]''' dzīvo [[ASV]]? |2025-02-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sinead O'Connor (14828633401) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[īri|īru]] [[dziedātāja]]s '''[[Šineida O'Konora|Šineidas O'Konoras]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā izdotie memuāri ''Rememberings'' kļuva par bestselleru? * ... '''[[Jaunkaledonijas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1991. gadā, kad pārspēja [[Guamas futbola izlase|Guamu]] ar 18—0? * ... 2023. gadā '''[[Patrisa Lumumbas Krievijas Tautu draudzības universitāte|Krievijas Tautu draudzības universitātei]]''' tika atgriezts [[Padomju Savienība]]s laikā lietotais [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskās Republikas]] neatkarības cīnītāja [[Patriss Lumumba|Patrisa Lumumbas]] vārds? |2025-02-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Сунтажский дворец.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākot ar 2024. gada 1. septembri [[vidusskola]] [[Suntaži|Suntažos]] tika reorganizēta par '''[[Suntažu pamatskola|Suntažu pamatskolu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā viena no skolas ēkām — [[Suntažu muiža]])</small>}}? * ... [[1902. gads Latvijā|1902. gadā]] latviešu kuģu īpašnieks un kapteinis '''[[Mārtiņš Veide]]''' uzbūvēja jaunu savas ģimenes dzīvojamo namu [[Ainaži|Ainažos]], tā saukto [[Veides pils|Veides pili]], kas joprojām ir viena no greznākajām un lielākajām pilsētas ēkām? * ... [[Krievija|Krievijā]] dzimusī un dzīvojošā bijusī [[daiļslidotāja]] '''[[Margarita Drobjazko]]''', kas startēja pārī ar [[lietuvieši|lietuvieti]] Povilu Vanagu, atbalstīja [[2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā|2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā]], par ko 2023. gada 15. septembrī viņai tika atņemta [[Lietuva]]s [[pilsonība]]? |2025-02-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohammad bin Salman October 2019 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējā [[Saūda Arābija]]s monarha [[Selmāns Āl Saūds|Selmāna Āl Saūda]] septītais dēls kroņprincis un premjerministrs '''[[Muhammeds bin Selmāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ''[[de facto]]'' tiek uzskatīts par valsts vadītāju? * ... saskaņā ar [[1961. gads|1961. gada]] Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām uzņemošās valsts iestādēm nav pienākuma paskaidrot iemeslus, kāpēc [[diplomāts]] ir pasludināts par '''''[[persona non grata]]'''''? * ... '''[[Loka šaušana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušana sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' visās piecās disciplīnās [[zelta medaļa]]s izcīnīja [[Dienvidkoreja]]s sportisti? |2025-02-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Symphoricarpos albus rametto.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[sniegogas|sniegogu]]''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] līdz [[Hondurasa]]i, taču sugas ir ieviesušās arī citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā strauta sniegoga)</small>}}? * ... '''[[Deli sultanāts]]''' bija pirmā lielā [[valsts]] mūsdienu [[Indija]]s teritorijā, kuru dibināja iekarotāji, nevis teritorijas pamatiedzīvotāji? * ... '''[[Novorosijskas jūras osta]]''' ir viena no lielākajām [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Osta|ostām]] un lielākā osta [[Krievija|Krievijas Federācijā]]? |2025-02-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel simon.jpg|border|right|150px]]}} * ... viena no [[Jēzus Kristus]] divpadsmit [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa Kānanieša]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} simboli ir [[laiva]], airis, [[krusts]] un [[zāģis]], [[zivis|zivs]] (vai divas zivis) un [[šķēps]]? * ... '''[[Losalamosas Nacionālā laboratorija]]''', kas tika izveidota [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] ietvaros [[1943. gads|1943. gadā]], ir lielākais darba devējs [[ASV]] [[Ņūmeksikas štats|Ņūmeksikas štatā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] maijā partijas "Alternative" vadībā nonāca [[Valentīns Jeremejevs]], kurš pārveidoja to par partiju '''"[[Tautas varas spēks (partija)|Tautas varas spēks]]"''' un ar šo partiju startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]]? |2025-02-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bled Overview.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[1918. gads|1918. gadā]] [[Slovēnija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Bleda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nonāca [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s pakļautībā un kļuva par valdošā Karadžordževiču nama vasaras rezidenci; šo tradīciju turpināja [[Dienvidslāvija]]s līderis [[Josips Brozs Tito]], kad viņš 1947. gadā uzcēla šeit savu vasaras rezidenci? * ... '''[[Ačinskas pedagoģiskais tehnikums]]''' bija [[Krievijas latvieši|Krievijas latviešu]] vidējā pedagoģiskā mācību iestāde laikā no 1930. līdz 1938. gadam [[Ačinska|Ačinskā]], [[Krievijas PFSR]] [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas apgabalā]], kļūstot par metodisko centru [[Sibīrija]]s latviešu skolu [[skolotāji]]em? * ... [[1904. gads|1904. gadā]] sākās [[Krievijas—Japānas karš]], un '''[[Korejas impērija]]''' kļuva par abu lielvaru kaujas lauku, pēc Japānas uzvaras tā vēl vairāk nostiprināja savu kontroli pār Koreju? |2025-02-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Foxtail millet 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... piemērotā klimatā '''[[Itālijas sarene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek plaši kultivēta [[Labība|graudu ieguvei]]; vecākās liecības par sugas audzēšanu tika atrastas [[Ķīna|Ķīnā]], vairāk nekā 8000 gadu [[pirms mūsu ēras]]? * ... [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionāta šahā]] uzvarētājs '''[[Sālems Sālahs]]''' sākot ar 2006. gadu sadarbojās ar [[Latvija]]s [[šahs|šaha]] [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistaru]] [[Edvīns Ķeņģis|Edvīnu Ķeņģi]] un bija viens no pazīstamākajiem viņa kā [[Treneris|trenera]] audzēkņiem? * ... Kinoakadēmija nolēma rīkot '''[[3. Kinoakadēmijas balva|3. Kinoakadēmijas balvas ceremonija]]''' novembrī, lai to tuvinātu atbilstības periodam, tāpēc ceremonija notika tikai septiņus mēnešus pēc [[2. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas, padarot [[1930. gads|1930. gadu]] par vienīgo gadu, kurā notika divas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas? |2025-02-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Moshe Dayan, Chief of General Staff.jpg|border|right|150px]]}} * ... neraugoties uz [[Izraēla]]s aizsardzības ministra [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] un [[Salīdzināšanas dienas karš|Salīdzināšanas dienas kara]] laikā '''[[Moše Dajans|Mošes Dajana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kaujinieka reputāciju, daudzi viņa centieni valdībā bija vērsti uz vienošanos slēgšanu ar kaimiņu arābu valstīm, viņš atbalstīja [[Palestīniešu pašpārvalde|palestīniešu autonomiju]]? * ... '''[[Berlīnes metro]]''' jeb ''U-Bahn'' gada laikā pārvadā vairāk nekā 400 miljonus pasažieru? * ... [[Latvija]]s [[orientieriste]] '''[[Inga Dambe]]''' ilgus gadus dzīvojusi [[Somija|Somijā]], pārstāvot klubu ''Paimio Rasti'', kurā ir arī trenere, viņa ir divreiz uzvarējusi un divreiz bijusi otrā nozīmīgākajās Somijas daudzdienu sacensībās ''[[Fin5]]''? |2025-02-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hinrichtung Ludwig des XVI.png|border|right|200px]]}} * ... [[Franču revolūcija]]s laikā [[1793. gads|1793. gada]] 21. janvārī notikusī '''[[Luija XVI sodīšana ar nāvi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} notika Revolūcijas laukumā, kas iepriekš bija nosaukts viņa vectēva vārdā par [[Luijs XV|Luija XV]] laukumu (mūsdienās [[Konkordijas laukums]])? * ... [[Kandahāra]]s mullas, ''[[Taliban]]'' līdera un faktiskā [[Afganistānas Islāma Emirāts|Afganistānas Islāma Emirāta]] vadītāja no 1996. līdz 2001. gadam '''[[Muhameds Omārs|Muhameda Omāra]]''' nāves apstākļi līdz pat šim brīdim ir neskaidri? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] '''[[Āfrika (Romas province)|Āfrikas province]]''' tika izveidota pēc Trešā Pūniešu kara, kad Roma sakāva [[Kartāga|Kartāgu]] un iznīcināja to? |2025-02-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Destroying Chinese war junks, by E. Duncan (1843).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmais Opija karš]]''' starp [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Cjinu dinastija]]s [[Ķīna (reģions)|Ķīnu]] vājināja Ķīnu un palielināja tās izolāciju no pārējās pasaules{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā jūras kauja starp angļiem un ķīniešiem)</small>}}? * ... '''''[[Damnatio memoriae]]''''' bija īpašs pēcnāves soda veids, ko [[Senā Roma|Senajā Romā]] piemēroja valsts noziedzniekiem — lai izdzēstu mirušā piemiņu, iznīcināja visas materiālās liecības par noziedznieka eksistenci — statujas, sienu un kapu pieminekļu uzrakstus, atsauces likumos un hronikās? * ... [[Krievijas Impērija]]s Ministru padomes priekšsēdis 1905. un 1906. gadā '''[[Sergejs Vite]]''' bija cēlies no [[Kurzemes guberņa]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas? |2025-02-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Louis XIV of France.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas karaļa]] [[Luijs XIV|Luija XIV]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laikā '''[[Vecais režīms]]''' ieguva [[Absolūtisms|absolūtisma]] pārvaldes formu? * ... '''[[Sešu nāciju čempionāts]]''' pašreizējā formātā notiek kopš 2000. gada, kad dalībvalstu rindas papildināja '''[[Itālijas regbija izlase]]'''? * ... '''[[Portsmutas miera līgums]]''', kas izbeidza [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karu]], noteica, ka [[Krievijas Impērija]] atdeva [[Japānas Impērija]]i [[Sahalīna]]s dienvidus, piešķīra nomas tiesības uz Ļaodunas pussalu ar [[Portartūra|Portartūru]] un [[Daļņija|Daļņiju]], kā arī atzina [[Koreja|Koreju]] par tās interešu sfēru? |2025-03-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:S-Bahn Berlin Baureihe 481.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Berlīnes pilsētas elektrovilciens]]''' (''S-Bahn'') {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} papildina [[Berlīnes metro]] (''U-Bahn'') un nodrošina savienojumu ar daudziem ārējiem [[Berlīne]]s rajoniem? * ... '''[[Kontinentālā blokāde]]''', ko 1806.—1814. gadā īstenoja [[Francijas Pirmā impērija|Francijas]] imperators [[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]] pret savu galveno pretinieku — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], nopietni kaitēja pašai Francijai, bet tā mērķis — sagraut Lielbritāniju, netika sasniegts? * ... '''[[sniega līnija]]''' savu lielāko augstumu sasniedz sausos [[tropu josla|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionos (līdz 6,5 km [[virs jūras līmeņa]]), pie [[ekvators|ekvatora]] pazeminoties līdz 4,4 km? |2025-03-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jason Schwartzman in 2018 by Sachyn Mital (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[kinoaktieris|kinoaktiera]] un [[mūziķis|mūziķa]] '''[[Džeisons Švarcmans|Džeisona Švarcmana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tēvs ir [[kinoproducents]] Džeks Švarcmans, bet māte [[aktrise]] '''[[Talija Šaira]]''' — [[kinorežisors|kinorežisora]], producenta un scenārista [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisa Forda Kopolas]] māsa? * ... '''[[1697. gads Latvijā|1697. gada]]''' pavasarī [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] [[Jelgava|Jelgavā]] uzņēma Krievijas Lielo sūtniecību ceļā uz Rietumeiropu, kurā bija arī jaunais cars [[Pēteris I|Pēteris]], uz kuru Jelgavas galma spožums esot atstājis lielu iespaidu? * ... '''''[[World Aquatics]]''''' (agrāk Starptautiskā Peldēšanas federācija) galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]]? |2025-03-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maynor Figueroa 2017.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Majnors Figeroa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Hondurasas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2003. gadā, piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]], kopā izlasē aizvadot 181 spēli? * ... '''[[Siņhajas revolūcija]]''' [[Ķīna|Ķīnā]] beidzās ar sešus gadus vecā [[Cjinu dinastija]]s imperatora [[Puji]] atkāpšanos no troņa [[1912. gads|1912. gada]] 12. februārī, kas iezīmēja aptuveni 2000 gadus ilgas monarhijas valdīšanas beigas un Ķīnas agrīnās republikas sākumu? * ... '''[[Lielais Viktorijas tuksnesis]]''' ir lielākais [[tuksnesis]] [[Austrālija|Austrālijā]] ar platību 424 400 km²? |2025-03-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Krusa Dobeles novads 2023 8 7.jpg|border|right|200px]]}} * ... pirms '''[[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā|2023. gada 7. augusta negaisa Latvijā]]''' tika aizvadīta jebkad siltākā nakts [[Latvija]]s meteoroloģisko novērojumu vēsturē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā lielgraudu [[krusa]] [[Dobeles novads|Dobeles novadā]], [[Apgulde|Apguldē]])</small>}}? * ... '''[[2023. gada Pasaules kauss regbijā|2023. gada Pasaules kausā regbijā]]''' [[Dienvidāfrikas regbija izlase]] saglabāja savu [[2019. gada Pasaules kauss regbijā|2019. gadā]] iegūto čempionu titulu, finālā uzvarot [[Jaunzēlandes regbija izlase|Jaunzēlandi]] un kļūstot par pirmo komandu, kas turnīrā uzvarējusi četras reizes? * ... [[franči|franču]] [[politiķis]], [[filozofs]] un [[ekonomists]] '''[[Pjērs Žozefs Prudons]]''' tiek uzskatīts par [[anarhisms|anarhisma]] "tēvu"? |2025-03-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lupiner i vår trädgård, Ahla.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[daudzlapu lupīna]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika]]s ziemeļrietumu daļa, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā ievesta kā [[kultūraugs]], daudzviet pārgājusi savvaļā; [[Latvija|Latvijā]] lupīnas ir atzītas par [[Invazīva suga|invazīviem augiem]]? * ... ar '''[[Militārais apvērsums Nigērā (2023)|2023. gada militāro apvērsumu Nigērā]]''' tā kļuva par piekto [[Rietumāfrika]]s un [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikas]] valsti, kurā kopš 2020. gada ir noticis [[apvērsums]]; pašā [[Nigēra|Nigērā]] tas bija piektais militārais apvērsums kopš valsts neatkarības iegūšanas 1960. gadā, taču pirmais kopš 2010. gada? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Hanibals Medžbri]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases? |2025-03-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jerusalem-2013(2)-Aerial-Temple Mount-(south exposure).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tempļa kalns (Jeruzaleme)|Tempļa kalns]]''' [[Jeruzaleme]]s vecpilsētā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir svētvieta gan [[jūdaisms|jūdaismā]], gan [[kristietība|kristietībā]], gan [[islāms|islāmā]]? * ... zinātniski '''[[ādas slimības|ādas slimību]]''' pētījumi [[Latvija|Latvijā]] sākās [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]], kad [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] nodibināja ādas un veneroloģisko slimību katedru, ko kopš 1923. gada vadīja [[Pēteris Sniķers]]? * ... [[1805. gads|1805. gadā]] izveidotajā [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērijai]] pakļautajā '''[[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Itālijas Karalistē]]''' [[Napoleons Bonaparts|Napoleonam I]] tika piešķirts [[karalis|karaļa]] tituls, bet viņa padēlam [[Ežēns de Boarnē|Ežēnam de Boarnē]] — vicekaraļa tituls? |2025-03-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rio Magdalena, Colombia 01.jpg|border|right|250px]]}} * ... 1528 km garā '''[[Magdalena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir garākā [[upe]] [[Kolumbija|Kolumbijā]]? * ... kopš Pireneju miera laikiem [[pilsēta]] un municipalitāte [[Katalonija|Katalonijas autonomajā apgabalā]] '''[[Līvija]]''' ir bijusi [[Spānija]]s [[Anklāvs|eksklāvs]], jo no visām pusēm to aptver [[Francija]]s teritorija? * ... [[1960. gads|1960. gadā]] [[Šrilanka]]s [[politiķe]] un [[diplomāte]] '''[[Sirimavo Bandaranaike]]''' kļuva par pirmo [[sieviete|sievieti]] pasaulē, kas kļuvusi par [[premjerministre|premjerministri]]? |2025-03-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Denis Sassou Nguesso 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... no 2006. līdz 2007. gadam pašreizējais [[Kongo Republika]]s [[prezidents]] '''[[Denī Sasū Ngeso]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija arī [[Āfrikas Savienība]]s vadītājs? * ... '''[[Napoleona kodekss]]''', kas tika izstrādāts un pieņemts 19. gadsimta sākumā pēc [[Francijas Republika]]s pirmā konsula [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iniciatīvas un ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsdienās, deva spēcīgu impulsu turpmākajam kodifikācijas procesam daudzās pasaules valstīs? * ... {{oss|V=2024|L=Ģ}} [[Parīze|Parīzē]] dalībnieci [[BMX riteņbraukšana|BMX riteņbraukšanā]] '''[[Veronika Monika Stūriška|Veroniku Moniku Stūrišku]]''' 2022. gadā atzina par gada [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|labāko riteņbraucēju Latvijā]]? |2025-03-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stratford-Upon-Avon, High Street, geograph 3969622 by Lewis Clarke.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Anglija]]s pilsēta '''[[Stretforda pie Eivonas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir rakstnieka [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] dzimtā pilsēta, kurā viņš arī ir miris; katru gadu pilsētu Šekspīra dēļ apmeklē liels skaits [[tūristi|tūristu]] — gadā vidēji 2,7 miljoni? * ... [[Padomju Savienība]]s '''[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Galveno izlūkošanas pārvaldi]]''' 20. gadsimta 20. un 30. gados ir vadījuši trīs [[latvieši]]: [[Jānis Lencmanis]], [[Arvīds Zeibots]] un [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]]? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' no [[Latvija]]s vieglatlētiem labāko rezultātu sasniedza [[Anete Sietiņa|Anete Kociņa]], kas izcīnīja 4. vietu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]]? |2025-03-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jakov Milatović (2023-05-30).jpg|border|right|150px]]}} * ... kļūdams par [[Melnkalne]]s [[prezidents|prezidentu]] 36 gadu vecumā, '''[[Jakovs Milatovičs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par jaunāko Melnkalnes prezidentu, kā arī otro jaunāko kādas valsts vadītāju aiz [[Burkinafaso]] prezidenta Ibrahima Trajores? * ... '''[[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijai 2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]''' bija otrās [[vasaras olimpiskās spēles]] kopš valsts neatkarības atjaunošanas, kad [[Latvija]]s sportisti neizcīnīja nevienu medaļu (iepriekš [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016. gadā]])? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 19. augustā [[Krievija]]s [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]] '''''[[Luna-25]]''''' nekontrolēti ietriecās [[Mēness]] virsmā? |2025-03-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Segesta AncientGreekTemple 0932.jpg|border|right|200px]]}} * ... antīkā pilsēta [[Sicīlija]]s rietumu daļā '''[[Segesta]]''' ir pazīstama ar labi saglabājušos dorisko [[templis|templi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Fātimiju kalifāts]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] beidza pastāvēt [[1171. gads|1171. gadā]], kad to, kas bija no valsts palicis pāri, pakļāva [[Aijūbidu dinastija]]s valdnieks [[Saladīns]]? * ... [[Igaunija]]s [[vieglatlēts]], kurš startē [[400 metru barjerskrējiens|400 m barjerskriešanas]] sacensībās, '''[[Rasmuss Megi]]''' ir piedalījies četrās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], trīs reizes iekļūstot finālā? |2025-03-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Monaco BW 2011-06-07 16-07-20.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Monako katedrāle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Monako]] valdošās Grimaldi dinastijas [[nekropole]]; citu starpā šeit apglabāta [[Greisa Kellija]]? * ... [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā '''[[1705. gads Latvijā|1705. gada]]''' vasarā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] iebruka ap 12 000 vīru liels [[Krievija]]s karaspēks [[Boriss Šeremetjevs|Borisa Šeremetjeva]] vadībā, kas 16. jūlijā cieta sakāvi [[Mūrmuižas kauja|Mūrmuižas kaujā]]? * ... '''[[Francis Lācis]]''', kurš [[Latvija]]s [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] izlases sastāvā piedalījās {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], ir spēlējis klasisko [[basketbols|basketbolu]] visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs un bijis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidāts? |2025-03-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Indiandishes.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Karijs (ēdiens)|karija]]''' sastāvdaļas un pasniegšanas veids ir atkarīgs no reģionālām kultūras [[Tradīcija|tradīcijām]] un personīgām vēlmēm, un, piemēram, [[Taizeme|taizemiešu]] karija receptes ir ļoti atšķirīgas no tām, kas tiek izmantotas [[Japāna|Japānā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā dažādi [[indieši|indiešu]] kariji)</small>}}? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs VI]]''' pāvesta krēslā bija tikai 16 dienas, kas bija otrs īsākais termiņš aiz [[Urbāns VII|Urbāna VII]]? * ... [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Londona|Londonā]] '''[[Tomass Volšs]]''' kļuva par pasaules čempionu, [[Lodes grūšana|aizgrūžot lodi]] 22,03 metrus tālu; šajā gadā viņš tika atzīts par [[Jaunzēlande]]s Gada sportistu vīriešiem? |2025-03-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Actinidia deliciosa Kiwi Fruit კივი.JPG|border|right|200px]]}} * ... vairumam '''[[aktinīdijas|aktinīdiju]]''' ir ēdami [[Auglis|augļi]] — [[Kivi (auglis)|kivi]], kas visbiežāk tiek iegūti no kivi auga{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[1945. gads|1945. gada]] 12. maijā ap pulksten 3:00 amerikāņu un padomju militāro pārstāvju klātbūtnē ''[[Waffen-SS]]'' ģenerālis '''[[Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss]]''' parakstīja pēdējo [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militāro kapitulāciju [[Eiropa|Eiropā]] un pēc tam nošāvās? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Vanesa Jasa]]''' ir dzimusi sportistu ģimenē: viņas tēvs Ilgvars ir bijis bokseris, bet vecākais brālis [[Māris Jass|Māris]] spēlējis [[hokejs|hokeju]], pārstāvot arī [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasi]], tāpat izlases hokejisti ir bijuši brālēns [[Koba Jass|Koba]] un tēva brālis [[Mareks Jass|Mareks]]? |2025-03-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gudaf Tsegay at Belgrade 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2023|9|17||bez}} [[Dimanta līga]]s sezonas finālposmā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Gudafa Cegaja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[5000 metri|5000 metru skrējienā]], finišējot pēc 14 minūtēm un 0,21 sekundes? * ... termins "džips" (''jeep'') joprojām tiek lietots kā vispārējs termins [[transportlīdzekļi]]em, kas radīti, iedvesmojoties no '''''[[Jeep]]''''' un ir piemēroti lietošanai bezceļa apvidū? * ... '''[[Knaps Makdaks|Knapa Makdaka]]''' tēlu izveidoja kā [[Donalds Daks|Donalda Daka]] antagonistu 1947. gada komiksā ''Christmas on Bear Mountain'', tomēr Makdaka popularitāte ātri pieauga, un viņš kļuva par vienu no Donalda Daka visuma pastāvīgajiem tēliem? |2025-03-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Helsinki July 2013-27a.jpg|border|right|200px]]}} * ... kad [[1812. gads|1812. gadā]] [[Helsinki]] kļuva par [[Somijas Lielhercogiste]]s galvaspilsētu, [[Krievijas cars]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] nodibināja fondu divu [[katedrāle|katedrāļu]] celtniecībai pilsētā — tā tapa '''[[Helsinku luterāņu katedrāle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un '''[[Helsinku pareizticīgo katedrāle]]'''? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] mirušais [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Anatolijs Konstantinovs]]''', kurš vairāk pazīstams kā treneris bērnu basketbolā, [[1992. gada LBL sezona|1992. gadā]] bija [[Latvijas Basketbola līga]]s pirmās sezonas čempionvienības "[[Brocēni/Parair]]" galvenais treneris? * ... 2020. gadā '''''[[Revolut]]''''' kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vērtīgāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, taču tā ir arī [[Lietuva]]s tiešsaistes [[banka]], jo [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] to licencē un regulē [[Lietuvas Banka]]? |2025-03-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:WKB2023 2665 hammer (53173532020).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Kanāda]]s [[vesera mešana|vesera metējs]] '''[[Ītans Kacbergs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]] ar 84,12 metrus tālu metienu, apsteidzot otrās vietas ieguvēju par vairāk nekā 4 [[metri]]em; šī Kanādai bija pirmā medaļa vesera mešanā kopš sudraba [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpiādē]]? * ... no [[1945. gads|1945.]] līdz [[1949. gads|1949. gadam]] norisinājās Indonēzijas neatkarības karš, kura rezultātā '''[[Nīderlandes Austrumindija]]''' beidza pastāvēt, un izveidojās [[Indonēzija]]s valsts? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]] '''[[Raijāna Bernāvi]]''' no [[Saūda Arābija]]s veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-2]]'', kļūstot par pirmo [[arābi|arābu]] sievieti kosmosā? |2025-03-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cindy Kiro official portrait October 2021 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2021. gads|2021. gada]] 21. oktobrī '''[[Sindija Kiro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo [[maori]] tautības pārstāvi [[Jaunzēlande]]s ģenerālgubernatora amatā? * ... [[Kamerūnas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] '''[[Brians Mbeumo|Briana Mbeumo]]''' tēvs ir no [[Kamerūna]]s, bet māte ir [[francūziete]], un, lai arī viņš ir pārstāvējis [[Francija]]s jaunatnes izlases, kopš 2022. gada ir Kamerūnas izlases spēlētājs? * ... [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[vēsturnieks]]-[[logogrāfs]] '''[[Milētas Kadms]]''' senajos laikos tika atzīts kā [[literatūra]]s [[proza]]s dibinātājs, konkurējot ar [[Atēnu Ferekīds|Atēnu Ferekīdu]] par senākā prozaiķa statusu? |2025-03-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tatum O'Neal in 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... par desmit gadu vecumā kopā ar tēvu [[Raiens O'Nīls|Raienu]] nospēlēto lomu filmā '''"[[Papīra mēness]]"''' '''[[Tatuma O'Nīla]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", padarot viņu par visu laiku jaunāko Kinoakadēmijas balvas ieguvēju? * ... [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s [[starpplanētu zonde|zondi]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] trīs lielāko pavadoņu pētniecībai '''''[[Jupiter Icy Moons Explorer]]''''' kosmosā palaida [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]], bet Jupiteru tai plānots sasniegt [[2031. gads|2031. gadā]], pa ceļam veicot četrus [[Gravitācijas manevrs|gravitācijas manevrus]]? * ... '''[[Britu Zālamana salas]]''' beidza pastāvēt [[1978. gads|1978. gadā]], kad tika proklamēta neatkarīga [[Zālamana Salas|Zālamana Salu valsts]] un pieņemta tās [[konstitūcija]]? |2025-03-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vista de Benidorm, España, 2014-07-02, DD 63.JPG|border|right|250px]]}} * ... [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabala]] pilsēta '''[[Benidorma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis [[Spānija|Spānijā]] kopš 1925. gada, kad tika paplašināta tās [[osta]] un uzceltas pirmās viesnīcas, tomēr tikai 20. gadsimta 50. gados tā kļuva pazīstama kā vasaras galamērķis cilvēkiem, kas ierodas no Spānijas iekšzemes? * ... [[futbolists|futbolista]] karjeras sākumā '''[[Alehandro Garnačo]]''' pārstāvēja [[Spānija]]s jauniešu izlasi, bet, tā kā viņa māte ir [[argentīniete]], viņš var pārstāvēt arī šīs valsts izlasi un 2023. gadā debitēja [[Argentīnas futbola izlase]]s sastāvā? * ... bijušais [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] apsardzes priekšnieks [[latvietis]] '''[[Pēteris Pakalns]]''' tika arestēts un sodīts ar nāvessodu [[1937. gads|1937. gadā]] par "kontrrevolucionāru labējo sazvērstību [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] orgānos"? |2025-03-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elaeis guineensis MS 3467.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[palmu eļļa]]s''' ir vieglāk stabilizējamas un saglabā kvalitatīvu garšu un konsistenci pārstrādātos [[pārtikas produkti|pārtikas produktos]], tāpēc pārtikas ražotāji bieži vien dod priekšroku to izmantošanai{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā eļļas palmas)</small>}}? * ... [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vieglatlēts]] '''[[Ernests Džons Objena]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]], kļūstot par pirmo Filipīnu vieglatlētu, kas ieguvis medaļu pasaules čempionātā? * ... '''[[navahi|navahu]]''' apdzīvotais indiāņu rezervāts Navahu nācija ir pēc platības lielākais [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]? |2025-03-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:María Pérez García (ESP) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2023|5|21||bez}} Eiropas komandu čempionātā soļošanā [[Podebradi]] [[Spānija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Marija Peresa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 35 km soļošanā, un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|tā paša gada Pasaules čempionātā]] izcīnīja zelta medaļas abās [[soļošana]]s distancēs? * ... [[valoda]]s ziņā '''[[šveicieši]]''' ir iedalīti vairākās etnolingvistiskās grupās: [[vācšveicieši]], kas ir aptuveni 65 % [[Šveice]]s iedzīvotāju, frankošveicieši, [[italošveicieši]] un retoromāņi, kas runā [[Retoromāņu valoda|retoromāņu valodā]]? * ... '''[[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]]''' virspavēlnieks ir britu monarhs, karalis [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]? |2025-03-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trani 061.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Itālija]]s dienvidaustrumu pilsētas '''[[Trani]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ziedu laiki bija 12. un 13. gadsimtā, kad caur tās [[osta|ostu]] uz [[Svētā zeme|Svēto zemi]] devās [[Krusta kari|Krusta karu]] dalībnieki? * ... viens no [[Latvijas basketbola izlase]]s vadošajiem spēlētājiem '''[[Andrejs Gražulis]]''' kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-20 čempionātā]]? * ... slavenākais '''[[korsikāņi|korsikānis]]''' ir [[Napoleons Bonaparts]]? |2025-03-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lorenzo de Medici.jpg|border|right|150px]]}} * ... ''[[de facto]]'' [[Florence]]s Republikas valdnieks no [[Mediči dzimta]]s '''[[Lorenco de' Mediči]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Anjolo Brondzīno]] gleznā)</small>}} bija ietekmīgākais un aizrautīgākais [[renesanse]]s kultūras mecenāts [[Itālija|Itālijā]], vislabāk pazīstams ar tādu mākslinieku kā [[Sandro Botičelli]] un [[Mikelandželo]] atbalstīšanu? * ... uzvarot [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], '''[[Čeisa Džeksone]]''' kļuva par pirmo [[ASV]] [[lodes grūdējs|lodes grūdēju]] sievietēm, kas uzvarējusi pasaules čempionātā? * ... mūsu [[galaktika]] jeb [[Piena Ceļš]] ir tipiska šķērsotā '''[[spirālveida galaktika]]'''? |2025-03-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FRA-500f-anv.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[Francija]]i pārejot uz [[eiro]], no [[2002. gads|2002. gada]] 1. janvāra līdz 17. februārim '''[[Francijas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija apgrozībā paralēli eiro, [[Valūtas kurss|maiņas kurss]] bija 6,55957 franki par 1 eiro? * ... [[Andoras futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Koldo Alvaress]]''' pats izlases rindās ir aizvadījis 78 mačus, spēlējot [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā? * ... '''[[1775. gads Latvijā|1775. gada]]''' 8. jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]] tika parakstīts [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Pētera akadēmijas]] (''Academia Petrina'') dibināšanas akts? |2025-03-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Camryn Rogers (CAN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar 76,97 m tālu raidījumu '''[[Kemrina Rodžersa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par uzvarētāju [[vesera mešana|vesera mešanā]], kļūstot par tikai par trešo [[Kanāda]]s sportisti, kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēles [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] sievietēm, iepriekšējo reizi tas notika [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? * ... no [[Indostānas pussala]]s galējā dienvidu punkta '''[[Kumari rags|Kumari raga]]''' tiek vilkta nosacītā līnija, kas atdala [[Arābijas jūra|Arābijas jūru]] un tai pieskaitīto [[Lakšadvīpu jūra|Lakšadvīpu jūru]] rietumos no [[Bengālijas līcis|Bengālijas līča]] austrumos un no pārējā [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]]? * ... no '''[[Inku ceļu sistēma]]s''' apmēram 30 000 kilometru garumā mūsdienu [[Kolumbija]]s, [[Ekvadora]]s, [[Peru]], [[Čīle]]s un [[Argentīna]]s teritorijā ir saglabājušies apmēram 6000 kilometru? |2025-03-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Alida-Valli-1947.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Alīda Valli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viena no populārākajām [[aktrise|aktrisēm]] [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] laika posmā, [[Benito Musolīni]] viņu nodēvēja par par "visskaistāko sievieti pasaulē"? * ... 2022. gada [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) finālsērijā '''[[Lasvegasas "Aces"]]''' uzvarēja [[Konektikutas "Sun"]] un ieguva franšīzes pirmo čempiontitulu, kā arī pirmo titulu [[Lasvegasa]]i kādā no profesionālajiem komandu sporta veidiem? * ... pēc [[Krievijas Impērija]]s administratīvās reformas '''[[1776. gads Latvijā|1776. gada]]''' 4. septembrī bijusī [[Daugavas province]] tika sadalīta [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķos]], kopā ar agrākajām Polockas un Vitebskas provincēm to iekļāva jaundibinātajā [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]]? |2025-03-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Long Jump by Sandro Halank–012.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Grieķija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Miltiadis Tentoglu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2020}}. un {{oss|V=2024|L=G}} čempions, [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempions]], kā arī trīskārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempions]] [[Tāllēkšana|tāllēkšanā]]? * ... [[1503. gads|1503. gadā]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Alfonsu de Albukerks]] eiropiešiem no jauna atklāja '''[[Hūrijā Mūrijas salas]]''' [[Arābijas pussala]]s dienvidu piekrastē? * ... 2000. gadu sākumā [[ASV]] saskārās ar paaugstinātiem slēpņu un ceļmalas bumbu draudiem militāro operāciju laikā [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], un reaģējot uz šiem draudiem tika izstrādāta smagā riteņu [[bruņumašīna]] ar uzlabotu pretmīnu aizsardzību '''''[[Cougar]]'''''? |2025-03-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:PanoramaMaceraty2010.JPG|border|right|200px]]}} * ... mūsu ēras [[5. gadsimts|5. gadsimtā]] [[Itālija]]s austrumu pilsēta '''[[Mačerata]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iznīcināta [[Alarihs I|Alariha I]] [[vestgoti|vestgotu]] iebrukumā, bet vēlāk atjaunota tagadējā vietā? * ... [[latvieši|latviešu]] blakusvāģu [[Motokross|motokrosa]] braucējs '''[[Māris Rupeiks]]''' 2005. gada Pasaules čempionāta kopvērtējumā kopā ar kantētāju Haraldu Kurpnieku izcīnīja 3. vietu? * ... viens no izplatītākajiem materiāliem '''[[dzēšgumija|dzēšgumiju]]''' izgatavošanā ir [[gumija]], bet to gatavo arī no [[polivinilhlorīds|vinila]] un [[plastmasas|plastmasām]]? |2025-03-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jasmin Moghbeli official portrait.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Irāna]]s izcelsmes [[kurdi|kurdu]] ģimenē [[Rietumvācija]]s pilsētā [[Bādnauheima|Bādnauheimā]] dzimusī '''[[Jasmina Moghbeli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2017. gadā tika ieskaitīta [[NASA]] 22. [[astronauti|astronautu]] grupā, bet viņas pirmais [[kosmiskais lidojums]] sākās [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 26. augustā, esot kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-7]]'' komandierei? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] piektajā metienu sērijā [[ASV]] [[vieglatlēte]] '''[[Laulauga Tausaga]]''' sasniedza personisko rekordu, [[diska mešana|disku]] raidot 69,49 metrus tālu, un negaidīti izcīnīja zelta medaļu? * ... vēsturiskā '''"[[Allažu ķimelis|Allažu ķimeļa]]"''' pamatā ir [[degvīns]], kas iegūts tvaicējot [[ķimenes|ķimeņu]] sēklas kopā ar [[etilspirts|spirtu]]; tam pievienoja [[Cukurs|cukuru]] un ķimeņu ēterisko eļļu, bet katrai brūvējuma partijai ražošanas noslēguma stadijā pievienoja īpašu zālīšu uzlējumu, kura recepte esot turēta lielā slepenībā un to nevienam neizpauda? |2025-03-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dinner for His Majesty King Tupou VI of the Kingdom of Tonga and Her Majesty Queen Nanasipau’u 04.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Tongas karalis]] '''[[Tupou VI]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sestais valdnieks, kurš ir cēlies no nepārtraukti kopš [[1875. gads|1875. gada]] valdošās Tupou dinastijas, bet pirms tam viņš 6 gadus bija [[Tonga]]s [[premjerministrs]]? * ... [[Itālija]]i piederošā vulkānisko salu grupa [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pelāgu salas]]''' atrodas {{nobr|160 km}} no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta, {{nobr|120 km}} no [[Goco sala]]s un {{nobr|115 km}} no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[2007. gada NBA drafts|2007. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]]''' ar pirmo numuru [[Portlendas "Trail Blazers"]] izvēlējās 2,13 m garo centra spēlētāju [[Gregs Odens|Gregu Odenu]], tomēr viņa karjera traumu dēļ bija visai neveiksmīga, toties ar otro numuru izvēlētais [[Kevins Durants]] kļuva par lielāko šī drafta gada zvaigzni un vairākkārtēju [[NBA čempioni|NBA čempionu]]? |2025-04-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nicola McDermott (AUS).jpg|border|right|150px]]}} * ... savu otro olimpisko sudraba medaļu [[Austrālija]]s [[augstlēcēja]] '''[[Nikola Olislagersa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], pārvarot 2,00 m augstumu un piekāpjoties tikai [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]] no [[Ukraina]]s, bet trešā palika vēl viena austrāliete '''[[Eleanora Patersone]]'''? * ... [[Vidusdonavas zemiene]]s lielākais plakanais līdzenums '''[[Alfelda]]''' veido vairāk nekā pusi no mūsdienu [[Ungārija]]s teritorijas valsts dienvidos un austrumos, to bieži uzskata par [[Ungārija]]s kultūras šūpuli? * ... pēdējais [[vulkāns|vulkāna]] '''[[Laki (vulkāns)|Laki]]''' izvirdums [[Islande|Islandē]] notika laika periodā starp [[1783. gads|1783. gada]] jūniju un [[1784. gads|1784. gada]] februāri, kad izvirduma rezultātā gaisā izdalījās arī liels daudzums indīgu gāzu, kā rezultātā gāja bojā puse Islandes mājlopu, bet tam sekojošajā [[bads|badā]] gāja bojā ap 10 tūkstošiem cilvēku — 20% valsts tā laika iedzīvotāju? |2025-04-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Santiago Bernabeu.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Santjago Bernabeu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek uzskatīts par vienu no [[futbola klubs|futbola kluba]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] visu laiku svarīgākajām personām; 35 gadus viņš bija kluba prezidents, un viņa vārdā ir nosaukts kluba stadions ''[[Santiago Bernabéu (stadions)|Santiago Bernabéu]]''? * ... '''[[Kristiāns Lauterbahs]]''' bija vienīgais no [[Rīga]]s [[luterāņu mācītājs|luterāņu mācītājiem]], kurš pārdzīvoja [[Lielais mēris Latvijā|1710. gada mēra epidēmiju]]? * ... '''[[Maskavas pamiers (1944)|1944. gada Maskavas pamiers]]''' starp [[Somija|Somiju]], no vienas puses, un [[Padomju Savienība|PSRS]] ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], no otras puses, cita starpā lika Somijai izspiest [[Vērmahts|Vācijas karaspēku]] no savas teritorijas, kas noveda pie '''[[Lapzemes karš|Lapzemes kara]]'''? |2025-04-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Noah Lyles Oregon 2022.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[ASV]] [[vieglatlēts]] '''[[Noa Lailss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dominējis sprintā Pasaules čempionātos, izcīnot divas zelta medaļas [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gadā]], vienu — [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022.]] un trīs zeltus trīs startos [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] (iepriekšējais, kas to paveicis, bija [[Useins Bolts]])? * ... '''[[oromu valoda]]''' ir viena no [[Etiopija]]s [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] un viena no minoritātes valodām [[Kenija|Kenijā]]? * ... [[2023. gads|2023. gadā]] '''[[Derna]]''' [[Lībija]]s ziemeļaustrumos ievērojami cieta [[lietusgāze|lietusgāžu]] izraisītos plūdos; gāja bojā vairāki tūkstoši iedzīvotāju? |2025-04-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Andoya2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vesterolu salas|Vesterolu salu]] grupas otra lielākā sala '''[[Anneja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir arī [[Norvēģija]]s 10. lielākā sala? * ... [[Ukrainas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Viktors Cihankovs]]''' ir dzimis Naharijā, [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs Vitālijs Cihankovs spēlēja kā profesionāls [[futbolists]]? * ... '''[[2009. gada G-20 samits Londonā]]''' bija pirmais solis procesā, kurā [[G-20]] kļuva par "galveno starptautiskās ekonomiskās sadarbības apspriešanas, plānošanas un uzraudzības forumu"? |2025-04-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Turun tuomiokirkko.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Turku katedrāle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir 12. gadsimtā nodibinātās [[Turku]] arhidiecēzes galvenā baznīca un visas [[Somija]]s [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] "mātes baznīca"? * ... '''[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātos vieglatlētikā telpās]]''' [[Latvija]] ir izcīnījusi vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? * ... [[latviešu valoda|latviešu valodā]] senākais '''[[slāvismi|slāvismu]]''' slānis ir saistīts ar 9.—12. gadsimtu, kad [[Balti|baltu ciltīm]] bija tirdznieciskie sakari ar [[krievi|krievu]] [[tirgotāji]]em? |2025-04-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ape, Raganu klintis pie Vaidavas 1999-06-19 - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Apes pagasts|Apes pagastā]], [[Vaidava (upe)|Vadavas upes]] kreisajā krastā esošās '''[[Raganu klintis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} veido 2 [[smilšakmens]] kraujas līdz 10 metru augstumā, 5 atsevišķi [[avots|avoti]] un vairākas avotainas vietas, kā arī 4 nišas, kopā apmēram 440 metru garumā? * ... '''[[Kuka Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 1971. gadā, ar 0—30 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? * ... [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilšu savienība '''[[vjatiči]]''' ilgu laiku palika [[Pagānisms|pagāni]], [[kristietība]] dažās vietās pieņemta tikai 15. gadsimta sākumā? |2025-04-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-08-18 European Championships 2022 – Men's High Jump by Sandro Halank–035.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. augustā [[Tokija|Tokijā]], [[Itālija]]s [[augstlēcējs]] '''[[Džanmarko Tamberi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza tādu pašu rezultātu kā [[Katara]]s [[vieglatlēts]] [[Mutazs Isa Beršims]], abi sportisti vienojās neveikt atkārtotu lēkšanu un saņēma zelta medaļu? * ... [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] '''[[Kazales romiešu villa|Kazales romiešu villā]]''' [[Sicīlija|Sicīlijā]] tika atklāta viena no bagātākajām, lielākajām un daudzveidīgākajām romiešu [[mozaīka]]s kolekcijām pasaulē, un tādēļ šī vieta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Sids Kampeadors]]''' ir apdziedāts [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Kastīlijas Karaliste|kastīliešu]] eposā ''Cantar de mio Cid'', kur viņš pasniegts kā nacionālais varonis, spēcīgs, valdonīgs un lojāls [[bruņinieks]]? |2025-04-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ortofoto-piccola.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Itālija]]i piederošā vulkāniskas izcelsmes sala [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pantellerija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} atrodas 100 km no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta un tikai 70 km no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[Papua-Jaungvinejas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1987. gadā, ar 20—0 pārspējot [[ASV Samoa futbola izlase|ASV Samoa]]? * ... '''[[Grobiņas arheoloģiskais ansamblis|Grobiņas arheoloģisko ansambli]]''' [[Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]] pieteica [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objekta]] statusam? |2025-04-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hugues Fabrice Zango Doha 2019.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}}, kas norisinājās 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], '''[[Igs Fabriss Zango]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja bronzas medaļu [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija vēsturē pirmā [[Burkinafaso]] medaļa olimpiskajās spēlēs un tika izcīnīta valsts [[Neatkarības diena|Neatkarības dienā]] — 5. augustā? * ... '''[[1582. gads Latvijā|1582. gada]]''' 15. janvārī tika parakstīts [[Jamas Zapoļskas miera līgums]], ar ko [[Krievijas cariste]] atsacījās no [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā okupētās mūsdienu [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s austrumu daļas? * ... terminu '''[[semīti]]''' 18. gadsimtā ieviesa [[vācieši|vācu]] [[valodnieki]], lai šīs [[tautas]] atdalītu no [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautām; nosaukums ‘semīti’ ir radies no [[Bībele]]s personāža [[Noass|Noasa]] dēla Šema vārda? |2025-04-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chiribiquete view.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2023. gadā '''[[Čiribiketes nacionālais parks]]''' [[Kolumbija|Kolumbijā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija lielākā [[Mitrais tropu mežs|mitro tropu mežu]] [[īpaši aizsargājamā dabas teritorija]] pasaulē? * ... '''[[Norvēģijas sieviešu handbola izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām sieviešu [[handbols|handbola]] komandām, viņas ir trīskārtējās olimpiskās čempiones, četrkārtējās pasaules čempiones, kā arī 10 reizes bijušas Eiropas čempiones? * ... '''[[Kuldīgas vecpilsēta]]''' [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] tika iekļauta {{dat|2023|09|17||bez}} ar nr. 1658., kā viens no trim objektiem [[Latvija|Latvijā]] (arī [[Rīgas vēsturiskais centrs]] un [[Strūves ģeodēziskais loks]])? |2025-04-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 02.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempione]] [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 metru šķēršļu skrējienā]] '''[[Vinfreda Javi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Kenija|Kenijā]], bet jau 15 gadu vecumā nomainīja pilsonību uz [[Bahreina|Bahreinu]] un tiesības pārstāvēt savu jauno valsti ieguva 2016. gadā? * ... [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 15. janvārī [[PSRS]] [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Luna-21]]''''' nosēdās uz [[Mēness]] virsmas [[Skaidrības jūra]]s austrumu krastā, uz Mēness virsmas nogādājot pašgājēju aparātu ''[[Lunohod-2]]''? * ... vardarbīgākā konfrontācija '''[[Tadžikistānas pilsoņu karš|Tadžikistānas pilsoņu karā]]''' notika no 1992. gada augusta beigām līdz 1993. gada jūlijam, kad [[Tadžikistāna]] faktiski tika sadalīta divās daļās? |2025-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Drabešu muiža.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Drabešu muiža|Drabešu muižas pili]]''' [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā nodedzināja{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pirms 1905. gada)</small>}}, bet vēlāk atjaunoja; kopumā muižas centrā ir saglabājušās 12 ēkas? * ... {{dat|2022|12|8||bez}} '''[[Luiss de la Fuente]]''' tika iecelts par [[Spānijas futbola izlase]]s galveno treneri, un viņa vadībā Spānija uzvarēja [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? * ... 2021. gada daudzsēriju [[mākslas filma]] '''"[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]"''' par izdevējas [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijas Benjamiņas]] dzīvi sastāv no sešām spēlfilmām un vienas dokumentālās filmas? |2025-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Shericka Jackson Oregon 2022.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] [[Jamaika]]s sprintere '''[[Šerika Džeksone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par čempioni [[200 m]] distancē, uzrādot čempionātu rekordu un visu laiku otro ātrāko rezultātu šajā distancē, bet kopumā viņai ir četras [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas? * ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] noslēgumā '''[[1581. gads Latvijā|1581. gadā]]''' [[Polijas karalis]] [[Stefans Batorijs]] ieradās [[Rīga|Rīgā]], kur 7. aprīlī pieņēma Rīgas pilsētas rātes un pilsoņu uzticības zvērestu? * ... [[1856. gads|1856. gada]] augustā '''[[Neandertāle]]s''' ieleja kļuva slavena kā vieta, kur klinšu alā tika atrastas zinātnē pirmās [[Neandertālietis|neandertālieša]] atliekas? |2025-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tampereen tuomiokirkko 1.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Tamperes katedrāle|Tamperes katedrālē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas viens no pazīstamākajiem [[Somija]]s mākslas darbiem — "[[Ievainotais eņģelis]]"? * ... par '''[[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' čempioniem pirmo reizi vēsturē kļuva [[Leverkūzenes "Bayer"]] futbolisti, kas čempionu titulu nodrošināja piecas kārtas pirms sezonas beigām, kļūdama par pirmo komandu [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] vēsturē, kas sezonas laikā nebija zaudējusi nevienā spēlē, gūstot 28 uzvaras un sešas reizes spēlējot neizšķirti? * ... '''[[Skotijas angļu valoda]]''' sāka veidoties pēc 17. gadsimta, mijiedarbojoties [[skotu valoda]]i un [[britu angļu valoda]]i? |2025-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gong Lijiao, Bislet Games 2011.2.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Ķīna]]s [[lodes grūdēja]] '''[[Guna Lidzjao]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja bronzas medaļu, kas bija viņas astotā medaļa astoņos [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātos]], kas ir rekords starp [[vieglatlēti]]em, apsteidzot [[Kenija]]s gargabalnieku [[Ezekiels Kemboi|Ezekielu Kemboi]]? * ... '''[[1710. gads Latvijā|1710. gadā]]''' pēc krievu karaspēka ierašanās [[Vidzeme|Vidzemē]] un pēc tam arī [[Kurzeme|Kurzemē]] sākās lielākā [[mēris|mēra]] [[epidēmija]] Latvijas vēsturē ([[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]]), kuras laikā izmira liela daļa iedzīvotāju un izzuda [[lībiešu valoda]] Vidzemē? * ... lai stātos pretī britu spēkiem [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības kara]] sākumā, [[1775. gads|1775. gada]] 14. jūnijā Otrais kontinentālais kongress nolēma izveidot '''[[Kontinentālā armija|Kontinentālo armiju]]''' no [[Bostona]]s apkārtnē esošajiem karotājiem un 15. jūnijā par tās komandieri iecēla [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]], kurš pieņēma amatu bez atlīdzības? |2025-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Allažu muiža 1905.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Allažu muiža]]s''' īpašnieks Gotlībs Johans Oto [[fon Blankenhāgens]] 1874. gadā pēc [[arhitekts|arhitekta]] [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] projekta uzcēla jaunu muižas kungu māju [[neogotiskais stils|neogotiskā]] stilā, kuru nodedzināja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā muižas kungu mājas krāsmatas pēc nodedzināšanas 1905. gadā)</small>}}? * ... '''[[Tongas futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 2001. gadā, ar 0—22 piekāpjoties [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijai]]? * ... neraugoties uz to, ka [[Skotija|Skotijā]] dzīvojušo '''[[pikti|piktu]]''' [[rakstība]] gandrīz nav saglabājusies, pateicoties dažādiem trešo pušu avotiem, piktu vēsture ir labi zināma sākot no 11. gadsimta? |2025-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arshad Nadeem Budapest 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[šķēpa metējs]] '''[[Aršads Nadīms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja sudrabu, kas bija vēsturē pirmā [[Pakistāna]]s medaļa Pasaules čempionātā, savukārt [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] viņš uzvarēja, izcīnot savai valstij pirmo olimpisko zelta medaļu [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]? * ... '''[[1570. gads Latvijā|1570. gada]]''' 10. jūnijā [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija|Kurzemes un Sāmsalas bīskapu]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] kronēja par [[Livonijas Karaliste|Livonijas karali]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] sala '''[[Homonhona]]''' ir viena no agrīnajām rietumu un austrumu civilizāciju kontakta vietām — tajā [[1521. gads|1521. gada]] 16. martā sava pasaules apkuģojuma laikā kā pirmajā no [[Austrumāzija]]s salām piestāja [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] ekspedīcija pēc [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] šķērsošanas? |2025-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Corno Grande with paths.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Abruci]] masīvā esošā '''[[Korno Grande]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Apenīnu pussala]]s augstākā [[virsotne]] un [[Itālija]]s kontinentālās daļas augstākā virsotne ārpus [[Alpi]]em? * ... [[Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] '''[[breiks]]''' tika iekļauts programmā, sākot ar 2018. gada vasaras spēlēm [[Buenosairesa|Buenosairesā]], bet [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] breika dejas debitēja arī olimpisko spēļu programmā? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] automātiskais [[Mēness]] mobilis '''''[[Lunohod-2]]''''' darbojās nedaudz vairāk par četrām Mēness dienām (116 [[Zeme]]s [[diena]]s) līdz [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 11. maijam un kopumā nobrauca 39,1 km? |2025-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-07-03 Basketball, Männer, European Qualifiers, Deutschland - Polen 1DX 1386 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kurā [[Vācijas basketbola izlase]] kļuva par čempioniem, tās kapteinis '''[[Deniss Šrēders]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju? * ... '''[[1726. gads Latvijā|1726. gada]]''' 5. jūlijā [[Kurzemes landtāgs]] ievēlēja [[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] [[Augusts II Stiprais|Augusta II]] ārlaulības dēlu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]] par [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercogu]]? * ... '''[[Dauģēnu Lielā ala]]''' ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]; tās eju kopgarums ir 346 metri? |2025-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lassen Peak in June 2020.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Kaskāžu kalni|Kaskāžu kalnu]] dienviddaļā, [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[ASV]] esošās '''[[Lasena smaile]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pēdējie izvirdumi sākušies 1914. gadā, 1915. gada 22. maijā notika eksplozīvs [[vulkāna izvirdums]], bet vulkāniskās aktivitātes turpinājās līdz pat 1921. gadam? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Sāra Mitone]]''' izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai amerikānietei [[Čeisa Džeksone|Čeisai Īlijai]], un kļuva par pirmo [[Kanāda]]s sportisti, kas ieguvusi pasaules čempionāta medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]] sievietēm? * ... 20. gadsimta sākumā '''[[kariete|karieti]]''' kā [[transporta līdzeklis|transporta līdzekli]] strauji aizstāja ātrāki transportlīdzekļi, un jau 20. gadsimta 20. un 30. gados tā kļuva par [[Arhaisms|arhaismu]]? |2025-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temppeliaukio Kirkko (Rock Church), Helsinki.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tempeliaukio baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir uzcelta tieši [[klints|klintī]] un kļuvusi par vienu no [[Helsinki|Helsinku]] tūrisma objektiem? * ... par '''[[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Milānas "Inter"]] futbolisti, kas nodrošināja savu 20. [[Itālijas futbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulu, apsteidzot tuvākos sekotājus otru [[Milāna]]s komandu ''[[AC Milan]]''? * ... '''[[1566. gads Latvijā|1566. gadā]]''' Lietuvas Sejms nolēma izveidot [[Livonija]]s un [[Lietuva]]s kopvalsti; [[hercogs Gothards|hercogu Gothardu]] atcēla no Livonijas vietvalža amata, kurā iecēla [[Jānis Hodkevičs|Janu Hodkeviču]]? |2025-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nidas olaina pludmale.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nidas pludmale]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Latvija]]i neraksturīga [[Baltijas jūra]]s piekrastes [[olis|oļaina]] pludmale, kas stiepjas apmēram 3,4 kilometru garumā? * ... 20 '''[[Pasaules čempionāts volejbolā|Pasaules čempionātu volejbolā]]''' finālturnīros ir uzvarējušas septiņas dažādas valstsvienības, visvairāk, sešas reizes, [[Padomju Savienība]]s izlase? * ... 1982. gada filma '''"[[Konans Barbars (1982. gada filma)|Konans Barbars]]"''' galvenās lomas atveidotājam [[Arnolds Švarcenegers|Arnoldam Švarcenegeram]] nesa pasaules atpazīstamību un bija finansiāli ienesīga, nopelnot vairāk nekā 68 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 20 miljonu ražošanas budžeta? |2025-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Retrato de Benito Juárez, 1861-1862.png|border|right|150px]]}} * ... no [[1858. gads|1858. gada]] līdz nāvei [[1872. gads|1872. gada]] jūlijā '''[[Benito Huaress]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija Meksikas [[prezidents]], pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] prezidents [[Meksika|Meksikā]]? * ... par '''[[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' čempioniem 36. reizi vēsturē kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti? * ... '''[[1565. gads Latvijā|1565. gadā]]''' [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Gothards Ketlers|Gothards]] lika veikt revīzijas, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir valsts baznīcas un skolas, ko vadīja Stefans Bilovs, bet nākamajā gadā turpināja [[Aleksandrs Einhorns]] un [[Zalomons Hennings]]? |2025-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Palestine.svg|border|right|200px]]}} * ... [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]] '''[[Palestīnas karogs|Palestīnas karogu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} apstiprināja [[1964. gads|1964. gada]] 28. maijā? * ... izcīnot zelta medaļu {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] [[Ķīna]]s sportiste '''[[Liu Šijina]]''' kļuva par pirmo [[Āzija]]s [[vieglatlēte|vieglatlēti]], kas uzvarējusi olimpiskajās spēlēs [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] sievietēm? * ... [[ASV]] sacīkšu braucējs '''[[Logans Sārdžents]]''' savu pirmo punktu ''[[Formula 1]]'' sacensībās izcīnīja tieši {{f1gp|ASV}}? |2025-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valtaiķu luterāņu baznīcas vitrāžas 9.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Valtaiķu luterāņu baznīca|Valtaiķu luterāņu baznīcu]]''' grezno 15 [[Kazdangas muiža|Kazdangas muižnieka]] [[Manteifeļi|Kārļa Vilhelma Manteifeļa]] finansētās [[vitrāža]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}; uzskata, ka to metu autors ir [[Vilhelms Purvītis]]? * ... '''[[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezonā]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] uzvarēja līgā trešo reizi pēc kārtas un izcīnīja 12. Francijas čempiontitulu kluba vēsturē? * ... '''[[1584. gads Latvijā|1584. gadā]]''' sākās [[Kalendāra nemieri Rīgā]] — pilsētnieku sacelšanās pret [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas rāti]] un karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] varu, kurš bija izdevis rīkojumu pāriet uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]? |2025-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nikolaj G. Černyševskij 1888.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1864. gads|1864. gadā]] tiesa piesprieda [[krievi|krievu]] literatūrkritiķim, [[Publicistika|publicistam]], [[rakstnieks|rakstniekam]] un [[filozofs|filozofam]] '''[[Nikolajs Černiševskis|Nikolajam Černiševskim]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 14 gadu katorgas darbu ar sekojošu mūža nometinājumu [[Sibīrija|Sibīrijā]]; kopumā ieslodzījumā, katorgā un nometinājumā viņš bija vairāk nekā 20 gadus? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieces [[Mārgarita Mičela|Mārgaritas Mičelas]] [[romāns]] '''"[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]"''' tika publicēts [[1936. gads|1936. gada]] 30. jūnijā un kļuva par vienu no slavenākajiem bestselleriem amerikāņu [[literatūra|literatūrā]]; līdz gada beigām tika pārdots vairāk nekā viens miljons eksemplāru? * ... 2016. gadā, kad '''[[Viktors Pučka]]''' bija [[Daugavpils dome]]s deputāts, [[Valsts valodas centrs]] viņu sodīja ar naudas sodu par [[valsts valoda]]s nelietošanu amatam atbilstošajā līmenī; kļuvis par [[14. Saeima]]s deputātu viņš neieradās uz valodas prasmes pārbaudēm, tādēļ [[2024. gads|2024. gada]] 14. augustā viņam piemēroja administratīvo sodu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu? |2025-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Microcosm of London Plate 018 - Royal Cock Pit (colour).jpg|border|right|200px]]}} * ... līdz pat 19. gadsimtam '''[[gaiļu cīņas]]''' bija iecienīta [[Anglijas karaļnams|Anglijas karaļnama]] un muižnieku izklaide, līdz tās aizliedza [[1849. gads|1849. gadā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā gaiļu cīņas [[Londona|Londonā]] 1808. gadā)</small>}}? * ... [[Ziemeļīrijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Maikls O'Nīls]]''' pats Ziemeļīrijas izlasi pārstāvējis no 1988. līdz 1996. gadam, 31 mačā gūstot 4 vārtus? * ... '''[[1583. gads Latvijā|1583. gada]]''' 18. martā [[Piltene|Piltenē]] mira bijušais karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]], un sākās [[Piltenes mantojuma karš]]? |2025-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2005-10-26 Brandenburger-Tor.JPG|border|right|200px]]}} * ... no [[1945. gads|1945. gada]] līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i [[1990. gads|1990. gadā]] [[Berlīne]]s '''[[Parīzes laukums (Berlīne)|Parīzes laukums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atradās tiešā robežas tuvumā, kas atdalīja [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]] no [[Austrumberlīne]]s, un pēc [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzcelšanas [[1961. gads|1961. gadā]] tas bija slēgts satiksmei un gājējiem? * ... pēc Bernardo Provencāno nāves 2016. gadā un Salvatores Rīno nāves 2017. gadā jaunais [[mafija]]s grupējuma ''Cosa Nostra'' vadītājs '''[[Mateo Mesīna-Denāro]]''' tika uzskatīts par neapšaubāmu visu "mafijas bosu bosu"? * ... lielākā daļa [[pasaules valstis|pasaules valstu]] valdību veicina '''[[studentu apmaiņas programma]]s''' kā [[publiskā diplomātija|publiskās diplomātijas]] veidu? |2025-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas "[[Progresīvie]]" '''[[Ervins Labanovskis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[žurnālists|žurnālista]] un politiķa [[Rišards Labanovskis|Rišarda Labanovska]] dēls? * ... no 2000. līdz 2003. gadam [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubā '''''[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]''''' spēlēja [[Latvija]]s futbolists [[Vitālijs Astafjevs]]? * ... 1977. gadā izveidotais [[dabas liegums]] '''[[Gaviezes āmuļi]]''' ir veidots [[baltais āmulis|baltā āmuļa]] aizsardzībai? |2025-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vuelta a España 2023 Contrarreloj Valladolid-117.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[ASV]] [[riteņbraucējs]] '''[[Seps Kuss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ''Vuelta a España'' līdera krekliņā)</small>}} uzvarēja 2023. gada velobraucienā ''[[Vuelta a España]]'', kļūstot par otro amerikāņu uzvarētāju pēc [[Kriss Horners|Krisa Hornera]], kurš to paveica [[2013. gada Vuelta a España|2013. gadā]]? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Vācija]]s [[Kara filma|pretkara filma]] '''"[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]"''' bija nominēta deviņām Kinoakadēmijas balvām, arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", no kurām ieguva četras, tostarp "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]"? * ... 1961. gadā [[Filipīnas|Filipīnu]] pilsētai Oponai tika piešķirts neatkarīgās pilsētas statuss un tā tika pārdēvēta tagadējā vārdā par '''[[Lapulapu]]''' par godu iezemiešu vadonim, kurš [[1521. gads|1521. gadā]] vadīja vietējo karavīru uzbrukumu [[portugāļi]]em Maktanas kaujā, kurā tika nogalināts arī ekspedīcijas vadītājs [[Fernāns Magelāns]]? |2025-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Joseph Johnston.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s (dienvidu štatu) [[ģenerālis]] [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu karā]] '''[[Džozefs Džonstons]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, pēc kara, piedaloties sava pretinieka ziemeļu štatu ģenerāļa [[Viljams Šērmens|Viljama Šērmena]] bērēs un izrādot viņam cieņu, staigāja kailu galvu aukstā un lietainā laikā, kā rezultātā saslima ar [[pneimonija|pneimoniju]] un nomira dažas nedēļas vēlāk? * ... '''''[[EC KAC]]''''' (pilnā nosaukumā ''Eishockey-Club des Klagenfurter Athletiksport-Clubs'') ir titulētākā [[Austrija]]s [[hokejs|hokeja]] komanda, par valsts čempioni kļūstot 32 reizes? * ... mūsdienās [[akronīms|akronīmu]] '''[[STEM]]''' plaši izmanto, lai veicinātu uz [[ražošana]]s modernizāciju vērstas studiju programmas un [[pētniecība]]s jomas? |2025-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Letesenbet Gidey Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Letesenbeta Gideja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[10 000 metri|10 000 metros]] un [[Pusmaratons|pusmaratonā]], bet bijusi pasaules rekordiste arī [[5000 metri|5000 metru]] distancē? * ... jau vismaz kopš 17. gadsimta vidus tagadējo [[Rīga]]s [[pareizticīgie|pareizticīgo]] '''[[Ivana kapi (Rīga)|Ivana kapu]]''' atrašanās vietā bijuši [[katoļi|katoļu]] apbedījumi; vēlāk teritorijai pievienota vieta [[vecticībnieki|vecticībnieku]] un pareizticīgo kapu iekārtošanai, bet aiz kapsētas žoga tika apglabāti bezpajumtnieki, nabagi, noslīkušie un vardarbīgā nāvē mirušie? * ... [[2018. gads kino|2018. gada]] [[Beļģija]]s, [[Francija]]s un [[Luksemburga]]s kopražojuma [[drāmas filma]]s '''"[[Kurska (filma)|Kurska]]"''' scenārijs ir balstīts uz Roberta Mūra 2002. gadā izdoto grāmatu "Laiks mirt", kas vēsta par [[Krievija]]s [[zemūdene]]s ''Kursk'' traģēdiju [[2000. gads|2000. gadā]] [[Barenca jūra|Barenca jūrā]]? |2025-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dartagnan-musketeers.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] un Ogista Makē piedzīvojumu [[romāns|romāna]] '''"[[Trīs musketieri]]"''' darbība norisinās 17. gadsimta sākumā, no 1625. līdz 1628. gadam{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā D'Artaņjans un trīs musketieri 19. gadsimta beigu ilustrācijā)</small>}}? * ... '''[[Sarkanā kalniņa tirgus]]''' jeb ''Krasnaja gorka'' 19. gadsimta [[Rīga|Rīgā]] iezīmēja robežu, kur beidzās priekšpilsēta un vairs nedarbojās pilsētas likumi; [[zemnieki]]em šī vieta bija izdevīga [[tirgošanās]] nolūkiem, jo te vairs nevajadzēja maksāt nodevas pilsētai? * ... '''[[Peles (ciems)|Peles]]''' atrodas 11 km attālumā no novada un pagasta centra [[Mārupe]]s un 19 km no [[Rīga]]s? |2025-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mount Canlaon.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kanlaons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no aktīvākajiem [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāni]]em; kopš 1819. gada izvirdis 30 reizes, un pēdējais izvirdums bija 2017. gadā? * ... kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] beigām '''[[amerikāņu angļu valoda]]''' ir kļuvusi par pasaulē ietekmīgāko [[angļu valoda]]s paveidu? * ... [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] '''[[Glenda Džeksone]]''' kā politiķe pārstāvēja [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partiju]] un 23 gadus, no 1992. līdz 2015. gadam, bija [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] locekle? |2025-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ādažu novada ģerbonis|Ādažu novada ģerbonī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sudraba laukā attēlota zila smaile, uz tās zelta Dortmaņa lobēlija ar diviem sudraba ziediem ševrona veidā un vienu tādu pašu ziedpumpuru, kas iekļauta gan kā ģimenes simbols, gan arī tāpēc, ka [[Ādažu novads]] ir viena no retajām vietām [[Latvija|Latvijā]], kur šis augs aug? * ... pēc runātāju skaita pārsvarā [[Indija]]s austrumos lietotā '''[[santalu valoda]]''' ir trešā lielākā [[austroaziātu valodas|austroaziātu valoda]] aiz [[vjetnamiešu valoda|vjetnamiešu]] un [[khmeru valoda]]s? * ... '''[[16. gadsimts p.m.ē.|16. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] izveidojās [[Mikēnu civilizācija]]? |2025-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:El dos de mayo de 1808 en Madrid.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1808. gads|1808. gada]] 2. maija '''[[Madrides sacelšanās]]''' pret [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka okupāciju bija ievirze ilgstošajam '''[[Pireneju karš|Pireneju karam]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā sacelšanās [[Madride|Madridē]] [[Fransisko Goja]]s gleznā)</small>}}? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] salas '''[[Negrosa]]s''' iedzīvotāji sacēlās pret [[Spānija]]s koloniālo administrāciju un pasludināja neatkarīgu Negrosas Republiku, kas pastāvēja līdz [[1901. gads|1901. gadam]]? * ... '''[[Falanga (militārais formējums)|falanga]]''' bija svarīgs [[Senā Grieķija|seno grieķu]] armijas taktiskais formējums, ko izmantoja vairākās vēsturiskās kaujās; slavenākais falangas pielietojums bija [[Maratonas kauja|Maratonas kaujā]] 490. gadā p. m. ē., kad atēnieši izmantoja šo taktiku pret [[Senā Persija|persiešu]] spēkiem? |2025-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Aizkraukles novada ģerbonis|Aizkraukles novada ģerbonī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} redzamās trīs [[Ozols|ozola]] lapas simbolizē [[Pļaviņu HES]] turbīnas, kuras griež [[Daugava]]s ūdens? * ... '''[[2004. gads kosmonautikā|2004. gada]]''' janvārī [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Stardust]]'' pietuvojās [[Vilda 2 komēta]]i, ievācot putekļu paraugus no [[komēta]]s astes? * ... [[Krievijas Federācija]]s [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] netālu no [[Kazahstāna]]s robežas esošā '''[[Soļiļecka]]''' ir sens [[sāls]] ieguves centrs? |2025-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ASJohnston.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[ģenerālis]] '''[[Alberts Džonstons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija visaugstākā ranga [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu kara]] upuris abās karojošajās pusēs, un viņa nāve bija smags trieciens [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s morālei? * ... [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukuma laikā [[1945. gads|1945. gada]] janvārī [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] '''[[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas koncentrācijas nometni]]''' mūsdienu [[Polija]]s ziemeļos lika evakuēt un aptuveni {{sk|11600}} ieslodzītajiem doties gājienā uz [[Lemborka|Lauenburgas]] koncentrācijas nometni (tā dēvētais "Nāves maršs")? * ... '''[[Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola]]''' ir izveidota 2022. gadā, apvienojot [[Daugavpils 16. vidusskola|16. vidusskolu]], [[Daugavpils 17. vidusskola|17. vidusskolu]], 7. pirmsskolas izglītības iestādi, 5. pirmsskolas izglītības iestādi un 3. pirmsskolas izglītības iestādi? |2025-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Marie Christine Chilver Retrato.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] slepenā aģente [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] '''[[Marija Kristīne Čilvere]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pēc karjeras beigām cita starpā pievērsās dzīvnieku aizsardzībai [[Latvija|Latvijā]]: 2001. gadā ar viņas atbalstu izveidoja [[dzīvnieku patversme|dzīvnieku patversmi]] "Dzīvnieku Draugs"? * ... lielākās '''[[latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]]''' [[nācija]]s ir [[brazīlieši]], [[meksikāņi]], [[kolumbieši]] un [[argentīnieši]], bet ievērojams skaits latīņamerikāņu dzīvo arī [[ASV]], kur tie veido vairāk nekā 15 % no valsts iedzīvotājiem? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[rodeo]]''' kā atklāts sporta pasākums pirmo reizi notika [[Teksasa]]s pilsētā Pekosā [[1883. gads|1883. gadā]]? |2025-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1995-027-32A, Lothar Rendulic.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[horvāti|horvātu]] izcelsmes [[Trešais reihs|Trešā reiha]] virsnieks '''[[Lotārs Renduličs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] [[1948. gads|1948. gadā]], un viņu notiesāja par gūstekņu nogalināšanu [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] un vardarbību pret civiliedzīvotājiem ar 20 gadu ieslodzījumu? * ... '''[[18. gadsimts p.m.ē.|18. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salā]] izmira pēdējā [[mamuti|mamutu]] suga, bet [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] valdīja 13. un 14. dinastijas [[faraons|faraoni]]? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām un [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[ASV]] kļuva par vienīgo pasaules '''[[lielvara|lielvaru]]''', bet kopš 2010. gadu beigām [[Ķīna]] tiek dēvēta par topošo vai pat jau izveidojušos lielvaru? |2025-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Yaime Perez.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionāta vieglatlētikā]] zelta godalgas ieguvēja [[diska mešana|diska mešanā]] [[kubieši|kubiete]] '''[[Jaime Peresa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2022. gadā, atgriežoties no [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], pārbēga uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]? * ... '''[[ASV ķīnieši|ASV ķīniešu]]''' kopiena ir lielākā [[ķīnieši|ķīniešu]] kopiena ārpus [[Āzija]]s un trešā lielākā [[ķīniešu diaspora|ķīniešu diasporā]] pasaulē? * ... '''[[Kārlis Krauze|Kārli Krauzi]]''', kurš 1923.—1925. gadā izgatavoja pirmos 39 [[Latvijas pilsētas|Latvijas pilsētu]] un miestu [[ģerboņi|ģerboņus]], [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] arestēja un deportēja uz [[PSRS]], un 1942. gada 28. aprīlī viņš tika noslepkavots [[Soļiļecka]]s cietumā [[Čkalova]]s apgabalā? |2025-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:President Sakellaropoulou.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pirmā sieviete '''[[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidenta]]''' amatā? * ... neskatoties uz zvaigžņoto [[aktieri|aktieru]] sastāvu un [[Kases ieņēmumi|kases ieņēmumu]] panākumiem, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''''[[The Conqueror]]''''' saņēma ārkārtīgi sliktas kritiķu atsauksmes un mūsdienās tiek dēvēta gan par vienu no sliktākajām 1950. gadu filmām, gan par vienu no sliktākajām filmām vēsturē? * ... [[Aiova|Aiovas štata]] pilsētā '''[[Voterlū]]''' ir bāzējusies basketbola komanda [[Voterlū "Hawks"]], kas bija viena no [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] dibinātājām, tādējādi tā ir viena no mazākajām [[ASV]] pilsētām, kurā ir bāzējies kādas ASV četru lielāko sporta līgu klubs? |2025-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Култук серпантин1.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Krievijas Federācija]]s federālo autoceļu '''[[Autoceļš R258 (Krievija)|R258 "Baikāls"]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Kultukā pie [[Baikāls|Baikāla]] krasta)</small>}} uzbūvēja no 1970. līdz 1981. gadam kā militāri stratēģisku objektu gar [[PSRS]] robežu? * ... pirms '''[[dekolonizācija]]s''' [[Āfrika|Āfrikā]] dzīvoja 10 miljoni '''[[eiropiešu izcelsmes afrikāņi|eiropiešu izcelsmes afrikāņu]]''', kas bija sastopami visās kontinenta daļās; [[kolonija|kolonijām]] iegūstot neatkarību, daudzi no viņiem izceļoja, tomēr dažās (galvenokārt Āfrikas dienvidu) valstīs baltādainie afrikāņi joprojām ir viena no dominējošajām [[mazākumgrupa|mazākumgrupām]]? * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[hokejs|hokeja]] klubi '''[[Viļņas "Hockey Punks"]]''', [[Elektrēnu "Energija"]] un '''[[Kauņas "City"]]''' pievienojās [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionātam]]? |2025-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beach North Mindoro Philippines.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[spāņi|spāņu]] kolonizatori sākotnēji [[Filipīnas|Filipīnu]] '''[[Mindoro|Mindoro salu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dēvējuši par ''Mina de Oro'' — ‘[[zelts|zelta]] raktuve’, no kā cēlies tās tagadējais nosaukums? * ... '''[[jakobīņu terors]]''' pēc [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] dibināšanas sākās [[1792. gads|1792.]] vai [[1793. gads|1793. gadā]], un šajā laikā [[Jakobīņi|jakobīņu]] līderi, kuriem bija plašas pilnvaras, izmantoja tās, lai īstenotu masu [[nāvessods|nāvessodus]] un [[politiskās represijas]]; kopā tika nogalināti vismaz 35 000—45 000 cilvēku? * ... pēc iedzīvotāju skaita [[Filipīnas|Filipīnu]] ceturtajā lielākajā salā '''[[Panaja|Panajā]]''' ir vērojama valstī lielākā etniskā un lingvistiskā daudzveidība? |2025-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Retrato Oficial Presidente Boric Font.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Čīles prezidents]] '''[[Gabrjels Boričs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} lielu popularitāti ieguva studiju gados, kad mācījās Čīles Universitātē un bija studentu nemieru līderis no 2011. līdz 2013. gadam? * ... [[Latvija]] konkursā '''''[[Miss Universe]]''''' ir bijusi pārstāvēta trīs reizes: 2005. gadā piedalījās Ieva Kokoreviča, 2006. gadā — Sanita Kubliņa, bet 2023. gadā — Kate Aleksejeva? * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] '''[[Lūkass Veishaidingers]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[diska mešana|diska mešanā]], kas bija pirmā medaļa olimpiskajās spēlēs, ko ieguvis kāds no [[Austrija]]s vīriešu [[vieglatlēti]]em? |2025-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Verbinski gore.jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Gors Verbinskis|Gora Verbinska]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmā režisētā filma bija melnā komēdija "Peles medības", bet lielāko atpazīstamību viņš guvis, režisējot pirmās trīs "[[Karību jūras pirāti (filmu sērija)|Karību jūras pirātu]]" filmas, un panākumus guva arī viņa [[animācijas filma]] "[[Rango]]"? * ... no 2023. gada septembra līdz 2024. gada beigām '''[[Boloņas "Virtus"]]''' galvenā [[treneris|trenera]] amatā strādāja [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris [[Luka Banki]], un šajā laikā kluba sastāvā bija arī latviešu spēlētāji [[Andrejs Gražulis]] un [[Rihards Lomažs]]? * ... '''[[Gunārs Upenieks]]''' ir [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] domes priekšsēdētājs kopš 2009. gada, bet iepriekš šo amatu ieņēmis arī 2005. un 2006. gadā? |2025-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Vietnam.svg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vjetnamas karogs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek lietots kopš {{dat|1940|11|23|Ģ|bez}} kā [[Ziemeļvjetnama]]s karogs, bet no 1976. gada tas ir visas Vjetnamas simbols? * ... '''[[Nāciju kausa izcīņa motokrosā|Nāciju kausa izcīņā motokrosā]]''' [[Latvija]]s komandas labākais sasniegums ir 8. vieta 2019. gadā? * ... [[Džuzepe Verdi|Džuzepes Verdi]] piecu cēlienu [[opera]]s '''"[[Dons Karloss]]"''' [[librets|libreta]] pamatā ir [[Frīdrihs Šillers|Šillera]] drāmas "Dons Karloss, Spānijas infants" motīvi? |2025-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sibuyan Island.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] salu '''[[Sibujana|Sibujanu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} reizēm dēvē par [[Āzija]]s [[Galapagu salas|Galapagu salām]] — sala bijusi izolēta no pārējās pasaules kopš tās rašanās brīža, bet apmēram trešdaļu salas klāj [[mūžamežs]], kurā atrodamas daudzas [[endēmas sugas|endēmas]] augu un dzīvnieku sugas? * ... '''[[Helmandas vilajets]]''' [[Afganistāna]]s dienvidrietumos ir viens no pasaulē lielākajiem [[opijs|opija]] iegūšanas reģioniem? * ... '''[[Vanuatu futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir izcīnījusi 2003. gadā, pārspējot [[Kiribati]] ar 18—0? |2025-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:K2 8611.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Centrālā Karakoruma nacionālais parks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[K2]] jeb Čogori)</small>}} ir visaugstāk virs jūras līmeņa ierīkotais [[nacionālais parks]] pasaulē un pēc teritorijas lielākais [[Pakistāna|Pakistānā]]? * ... astronomiskā '''[[rītausma]]''' sākas ar brīdi, kad [[Saule]]s disks sasniedz 18° lielu leņķi zem novērotāja [[horizonts|horizonta]], šajā laikā [[debesis]] kļūst gaišas, jo [[Saules gaisma]] tajās izkliedējas, vēl pirms Saule uzlec? * ... '''[[Argentīnas regbija izlase]]''' ir piedalījusies visos [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbijā]] finālturnīros, bet tās lielākais sasniegums ir trešā vieta [[2007. gada Pasaules kauss regbijā|2007. gadā]]? |2025-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Illustration Capparis spinosa0.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[kaperkrūms|kaperkrūma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ziedpumpurus vai nenobriedušos [[augļi|augļus]] sauc par kaperām (kaperiem) un izmanto kā [[garšaugs|garšaugu]]? * ... [[1987. gads|1987. gada]] 20. decembrī '''[[Tablasas šaurums|Tablasas šaurumā]]''' [[Filipīnas|Filipīnās]] notika [[nafta]]s [[tankkuģis|tankkuģa]] ''Vector'' sadursme ar pasažieru [[prāmis|prāmi]] ''Doña Paz'', kā rezultātā gāja bojā 4386 cilvēki — miera laikos lielākā kuģu katastrofa ar visvairāk upuriem? * ... '''[[bakalaurs (grāds)|bakalaura studiju]]''' ilgums dažādās valstīs un dažādās studiju programmās svārstās no 3 līdz 6 [[gadi]]em? |2025-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Balaeniceps rex.jpg|border|right|150px]]}} * ... agrāk pēc morfoloģiskajām pazīmēm '''[[tupeļknābis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija [[stārķveidīgie|stārķveidīgo]] kārtas putns, bet mūsdienās iekļauts [[pelikānveidīgie|pelikānveidīgo]] putnu [[kārta|kārtā]]? * ... [[somālieši|somāliešu]] apdzīvotā '''[[Ogadena]]''' [[Etiopija]]s austrumos 20. gadsimta 70. gados bija strīdus teritorija starp Etiopiju un [[Somālija|Somāliju]]? * ... '''[[kosmopolītisms]]''' radās jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]: domas par pasaules pilsonību izteica [[Sokrats]], bet [[Diogens]] bija pirmais, kurš sevi pasludināja par "kosmopolītu"? |2025-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Isaac Herzog, July 2021 (D1233-049).JPG|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēla]]s prezidentam '''[[Ichaks Hercogs|Ichakam Hercogam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Latvija]]s saknes, jo viņa vecmāmiņa Sāra Gilmane ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]] 1896. gadā? * ... [[cilvēks]] pieder pie [[dzīvnieki]]em ar samērā vāji attīstītu '''[[oža|ožu]]''', tādēļ cilvēkiem sajūtamās [[smarža]]s ir maz diferencētas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba "[[Rīgas Zeļļi]]" galvenais treneris '''[[Juris Umbraško]]''' ir spēlējis vienā no tolaik vadošajiem Eiropas klubiem, [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] spēlējošajā [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]? |2025-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-02-15 IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 1DX 6024 by Stepro.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024. gada Pasaules kausā biatlonā]]''' piekto reizi par Pasaules kausa ieguvēju kļuva [[norvēģi|norvēģu]] [[biatlonists]] [[Juhanness Tīngnēss Bē]], bet sievietēm pirmo reizi kausu izcīnīja [[itāliete]] [[Liza Vitoci]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimusī [[poļi|poļu]] izcelsmes [[farmaceite]] un sabiedriska darbiniece '''[[Staņislava Dovgjallo]]''' bija pirmā farmaceite — sieviete [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Ķekavas apvedceļš]]''', kuru atklāja [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] 13. oktobrī, ir pirmais un vienīgais [[autoceļi Latvijā|autoceļš Latvijā]], uz kura uzstādīta [[ceļazīme]] "Ātrgaitas ceļš"? |2025-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mount Merapi Not Just a Legend and Mythology.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Java (sala)|Javas salā]] esošais '''[[Merapi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek uzskatīts par visaktīvāko [[Indonēzija]]s [[vulkāns|vulkānu]]? * ... lai maldinātu ienaidnieku, pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[sabiedroto iebrukums Sicīlijā|sabiedroto iebrukuma Sicīlijā]]''' tika veikta [[dezinformācija]]s operācija "Maltā gaļa" — kad netālu no [[Spānija]]s krastiem tika jūrā izmests līķis angļu virsnieka formastērpā, kuram bija dokumenti, saskaņā ar ko sabiedrotie veiks desantu [[Grieķija|Grieķijā]], nevis [[Sicīlija|Sicīlijā]]? * ... [[Latvijas PSR]] laikā '''[[Ilūkstes luterāņu baznīca]]''' ticīgajiem tika atņemta, un šeit darbojās klubs, [[kinoteātris]], bet vēlāk — bērnu sporta skola; pēc neatkarības atjaunošanas ēka tika atdota ticīgajiem, un 1993. gadā šeit atkal notika [[dievkalpojums]]? |2025-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chondrus crispus - Köhler–s Medizinal-Pflanzen-034.jpg|border|right|150px]]}} * ... parasti '''[[sārtaļģes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} aug dziļāk nekā citas [[aļģes]], jo spēj izmantot [[gaisma]]s starus, kas iespiežas dziļos ūdens slāņos? * ... no 2023. gada līdz karjeras beigām 2024. gada rudenī [[Slovākijas Ekstralīga]]s komandā '''[[Mihalovces "Dukla"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] [[Kaspars Daugaviņš]]? * ... [[Koscjuško sacelšanās]] laikā '''[[1794. gads Latvijā|1794. gada]]''' 25. jūnijā Antona Voitkeviča un [[Mirbahi|Heinriha Mirbaha]] vadītās karaspēka vienības ieņēma [[Liepāja|Liepāju]] un [[Aizpute|Aizputi]], dienu vēlāk Liepājas tirgus laukumā nolasot "Sacelšanās aktu" un "Kurzemes hercogistes sacelšanās aktu"? |2025-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayon Volcano as of March 2020.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Majons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir aktīvākais [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāns]], pēdējo 500 gadu laikā izvirdis vairāk nekā 52 reizes? * ... lai gan '''"[[sausā spēle]]"''' ir iespējama lielākajā daļā [[komandu sporta veidi|komandu sporta veidu]], dažos sporta veidos, piemēram, [[basketbols|basketbolā]], šāda iespējamība ir ļoti maza? * ... '''[[Daugavpils Iespēju vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 13. vidusskola|Daugavpils 13. vidusskolu]], [[Daugavpils 15. vidusskola|Daugavpils 15. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 28. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 30. pirmsskolas izglītības iestādi? |2025-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grande Mosquée sousah.jpg|border|right|200px]]}} * ... 1988. gadā senās [[Tunisija]]s pilsētas '''[[Sūsa (Tunisija)|Sūsas]]''' '''[[Sūsas medīna|medīna]]''' tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Lielā mošeja Sūsā)</small>}}? * ... '''[[cūkgaļa]]''' ir pārtikas [[tabu]] [[jūdaisms|jūdaisma]] sekotājiem, [[musulmaņi]]em un dažām [[kristietība|kristīgajām]] konfesijām, tostarp [[Septītās dienas adventisti|adventistiem]]? * ... '''[[reimatoloģija]]''' aptver vairāk nekā 100 dažādu sarežģītu [[slimība|slimību]], ko kopīgi dēvē par reimatiskām slimībām, kas ietver daudzas [[Artrīts|artrīta]] formas, kā arī [[Sistēmiskā sarkanā vilkēde|vilkēdi]] un [[Šēgrena sindroms|Šēgrena sindromu]]? |2025-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Queen Latifah 2018.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2006. gadā '''[[Kvīna Latifa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo [[Hiphops|hiphopa]] mākslinieci, kas saņēmusi zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]? * ... '''[[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 10. vidusskola|Daugavpils 10. vidusskolu]], [[Daugavpils 12. vidusskola|Daugavpils 12. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 10. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 13. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[Virdžīnu salas]]''' politiski dalās trīs daļās — Spāņu Virdžīnās (pieder [[Puertoriko]]), [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnās]] un [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnās]]? |2025-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Charles Curtis-portrait.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[ASV viceprezidents|ASV 31. viceprezidents]] [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Herberts Hūvers|Herberta Hūvera]] vadībā '''[[Čārlzs Kērtiss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiānis]] un pirmā persona ar neeiropiešu senčiem, kas sasniedza kādu no augstākajiem amatiem [[ASV federālā valdība|ASV federālajā izpildvarā]]? * ... [[ASV]] dzimušais [[Puertoriko basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aizeja Pinjero]]''' savas karjeras laikā divreiz ir spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Rīgas VEF]], ar kuru kļuvis par Latvijas čempionu 2021. gadā? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma]] '''"[[Vīrs, vārdā Oto]]"''', kurā galveno lomu atveido [[Toms Henkss]], ir 2015. gada [[Zviedrija]]s filmas "[[Vīrs, vārdā Ūve (filma)|Vīrs, vārdā Ūve]]" rīmeiks? |2025-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Capitoline she-wolf Musei Capitolini MC1181.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Romuls un Rems]]''' un viņus kā zīdaiņus barojusī [[vilks (mitoloģija)|vilku]] māte {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Roma]]s un romiešu simbols vismaz no [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimta p.m.ē.]]? * ... '''[[Daugavpils Zinātņu vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 3. vidusskola|Daugavpils 3. vidusskolu]], [[Daugavpils 9. vidusskola|Daugavpils 9. vidusskolu]] un Daugavpils pilsētas 1. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2023. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''', kas norisinājās [[Japāna]]s pilsētā [[Saitama|Saitamā]], trīs no četrām zelta medaļām izcīnīja mājinieki japāņu [[daiļslidotāji]]? |2025-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Doma baznīcas gailis.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Rīgas torņu gaiļi|Rīgas torņa gaili]]''' uz [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] torņa nomainīja restaurācijas darbu laikā [[1980. gads Latvijā|1980. gadā]], bet iepriekšējais gailis ir redzams Doma baznīcas krustejā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[1924. gads|1924. gadā]] [[Nīderlande]]s [[fiziologs]], [[ārsts]] un [[izgudrotājs]] '''[[Vilems Einthovens]]''' ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par [[elektrokardiogramma]]s mehānisma atklāšanu"? * ... '''[[2024. gads kino|2024. gada kino industrijas]]''' ienesīgākās filmas bija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' izplatītās "[[Prāta spēles 2]]", "[[Dedpūls & Vilknadzis]]" un "[[Vaiana 2]]", kuru ieņēmumi pārsniedza 1 miljardu [[ASV dolāri|ASV dolāru]]? |2025-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bezbozhnik newsparer 18-1923.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izdotās [[Ateisms|ateistiska]] satura [[avīze]]s '''''"[[Bezbožņik (avīze)|Bezbožņik]]"''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tirāža sasniedza 500 000 eksemplāru? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Polija]]s okupācijas laikā [[Trešais reihs|nacistu]] izveidotajā '''[[Varšavas geto]]''' tika izolēti 450 000 [[Ebreji|ebreju]], kuri masveidā nomira [[Bads|bada]] un slimību dēļ un tika deportēti uz [[nāves nometne|nāves nometnēm]]? * ... [[Kristietība|kristīgajās]] valstīs un kultūrās '''[[kremācija]]''' vēsturiski ir bijusi neatbalstīta un uzskatīta par [[Dievs|Dieva]] tēla apgānīšanu, bet 1963. gadā arī [[Vatikāns]] atļāva [[Katoļticība|katoļticīgo]] kremāciju, kas pirms tam tika uzskatīta par tikai pieņemamu (galvenokārt, sanitāru, sociālu vai ekonomisku apsvērumu dēļ), bet ne atbalstāmu izvēli? |2025-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:An excellent view of the Lunar Module (LM) “Orion” and Lunar Roving Vehicle (LRV).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[NASA]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pilotējamajā lidojumā ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas '''''[[Apollo 16]]''''' lidojuma komandieris [[Džons Jangs]] un mēness moduļa pilots Čārlzs Djūks uz Mēness pavadīja 2 dienas un 23 stundas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ''Apollo 16'' mēness modulis, mobilis un Čārlzs Djūks)</small>}}? * ... lai arī '''[[emocijzīme|emocijzīmju]]''' nosaukums ‘emodži’ tiek saistīts ar [[emocijas|emocijām]], vārda izcelsme ir meklējama [[japāņu valoda|japāņu valodā]], kur ''e-'' nozīmē ‘attēls’, bet ''moji'' — ‘tēls’? * ... pēc dažiem aprēķiniem '''[[latgalieši]]''' veido no 11 līdz 22% no kopējā [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]] skaita? |2025-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dibināts [[1970. gads Latvijā|1970. gadā]] kā pirmais [[kolhozs|kolhoza]] [[muzejs]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... 1995. gada [[ASV]] melnā [[kinokomēdija]] '''"[[Četras istabas (filma)|Četras istabas]]"''', kurai bija četri [[Režisors|režisori]], tika slavēta par [[Roberts Rodrigess|Rodrigesa]] un [[Kventins Tarantīno|Tarantīno]] segmentiem, bet kritizēti tika Andersas un Rokvela segmenti; savukārt [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] saņēma [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvu]] kā sliktākā otrā plāna aktrise? * ... partiju '''"[[Apvienība Iedzīvotāji]]"''' izveidoja [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novadā]], kad starp tās līderiem bija arī mūziķis un radio dīdžejs Kaspars Upacieris (Ufo), bet 2014. gadā, iestājoties šajā organizācijā, politikā sāka darboties [[aktieris]] [[Artuss Kaimiņš]]? |2025-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Robinsons Krūziņš 1824.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Daniels Defo|Daniela Defo]] romāna "[[Robinsons Krūzo]]" adaptāciju [[Latviešu valoda|latviski]] '''"[[Robinsons Krūziņš]]"''' ap 1804. gadu pārtulkoja [[Jaunpiebalga]]s [[luterāņu mācītājs]] [[Kristaps Reinholds Girgensons]], bet iespieda pie [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] [[1824. gads Latvijā|1824. gadā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā titullapa)</small>}}? * ... lielākais privātā sektora '''[[defolts]]''' vēsturē bija ''Lehman Brothers'' [[bankrots]] 2008. gadā ar vairāk nekā 600 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtiem aktīviem? * ... '''[[islāms Vācijā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un lielāko musulmaņu daļu [[Vācija|Vācijā]] veido [[Sunnītu islāms|sunnīti]]? |2025-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aage Bohr.jpg|border|right|150px]]}} * ... Nobela prēmijas ieguvēja [[Nilss Bors|Nilsa Bora]] dēls '''[[Oge Bors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[1975. gads|1975. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par sakarības atklāšanu starp kolektīvo kustību un daļiņu kustību [[atoma kodols|atoma kodolā]] un uz šīs sakarības balstītas [[atoma kodols|atoma kodola]] struktūras teorijas attīstīšanu"? * ... pasažieru tvaikoņa '''"[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskij]]"''' nogrimšana [[Daugava|Daugavā]] [[Rīga]]s centrā [[1950. gads Latvijā|1950. gada]] 13. augustā aiznesa 147 cilvēku dzīvības, lai gan notika tikai 5—6 metrus no krastmalas (uz kuģa bija 421 cilvēks, bet tā ietilpība bija vien 150 cilvēkiem)? * ... [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāta]] medaļnieces [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] [[serbi|serbu]] [[vieglatlēte]]s '''[[Angelina Topiča]]s''' māte ir [[Serbija]]s rekordiste [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] Biļana Topiča, bet viņu trenē tēvs Dragutins Topičs, Serbijas rekordists augstlēkšanā un 1990. gada Eiropas čempions? |2025-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2014.gada valsts budžeta iesniegšana Saeimā 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Valsts budžeta portfelis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmoreiz uz [[Saeima|Saeimu]] tika aiznests [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]], kad to izdarīja tobrīdējais [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Roberts Zīle]]? * ... '''[[kalcija fosfāts]]''' ir viens no galvenajiem [[kauli|kaulu]] sadegšanas produktiem (kaulu pelni)? * ... 23 gadus ilgais '''[[Pirmais pūniešu karš]]''' kļuva par pašu garāko nepārtraukto [[Senie laiki|antīko laiku]] militāro konfliktu un vērienīgāko jūras [[karš|karu]]? |2025-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thomas Hunt Morgan.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1933. gads|1933. gadā]] '''[[Tomass Hants Morgans]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem attiecībā uz [[hromosoma]]s lomu [[iedzimtība|iedzimtībā]]"? * ... [[Kristietība|kristīgajā]] [[Eshatoloģija|eshatoloģijā]] par '''[[Antikrists|Antikristu]]''' sauc cilvēku vai cilvēkus, par kuriem [[Bībele]] ir pravietojusi, ka tie nostāsies pret [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] un aizstās to pirms Kristus [[Otrā atnākšana|otrās atnākšanas]]? * ... [[sports|sporta]] termins '''''[[hat-trick]]''''' pirmo reizi parādījās [[1858. gads|1858. gadā]] saistībā ar [[krikets|kriketu]]? |2025-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-08-09 Deutschland gegen Kanada (Basketball-Länderspiel) by Sandro Halank–109.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] [[Kanādas basketbola izlase]] izcīnīja bronzas medaļu, bet tās līderis '''[[Šejs Gildžess-Aleksandrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Simjūda diena]]''' ([[Apustulis|apustuļu]] [[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa]] un [[Apustulis Tadejs|Jūdas Tadeja]] piemiņas diena) bija pēdējā [[Veļu laiks|Veļu laika]] diena, kad rīkoja beidzamo mielastu, pēc kura [[veļi|veļus]] sūtīja atpakaļ? * ... '''[[Valērijs Maligins|Valērija Maligina]]''' vadībā [[Olainfarm|AS "Olainfarm"]] attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]] ar apgrozījumu virs 100 miljoniem [[eiro]] un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm? |2025-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Fredrick banting.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kanāda]]s medicīnas zinātnieks, [[ārsts]] un pētnieks '''[[Frederiks Bentings]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš [[1923. gads|1923. gadā]] kopā ar Džonu Makleodu ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par [[insulīns|insulīna]] atklāšanu, prēmijas saņemšanas brīdī bija vien 32 gadus vecs, kļūstot par jaunāko šī apbalvojuma saņēmēju? * ... '''[[1569. gads Latvijā|1569. gada]]''' 3. augustā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s pārstāvji deva atsevišķu zvērestu [[Ļubļinas ūnija]]i, un hercogiste kļuva par [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] īpašumu taču [[Lietuva]]s augstmaņi turpināja uzstāt, ka [[Livonija]] pieder tikai [[Lietuvas lielkņaziste]]i, nevēloties varu un ienākumus no jaunajām provincēm dalīt ar [[Polija|Poliju]]? * ... '''[[Otrais Libērijas pilsoņu karš|Otrajā Libērijas pilsoņu karā]]''' plaši izmantoja [[bērni|bērnus]], kurus sūtīja militārajā dienestā kā [[karavīri|karavīrus]] vai munīcijas nesējus, neraugoties uz [[Ženēvas konvencija|Ženēvas konvencijā]] noteiktajiem aizliegumiem? |2025-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rebecca Hall (2024) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... 2008. gadā [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] un [[režisore]] '''[[Rebeka Hola]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atveidoja galveno lomu [[Vudijs Allens|Vudija Allena]] filmā "[[Vikija, Kristīna, Barselona]]", par ko nominēta [[Zelta globusa balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā]]"? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] februārī '''[[Ogres Vēstures un mākslas muzejs|Ogres Vēstures un mākslas muzeja]]''' darbinieki publiski iebilda pret [[Ogres novada dome]]s priekšsēdētāja [[Egils Helmanis|Egila Helmaņa]] ieceri rīkot muzejā [[Krievija]]s oligarham [[Pjotrs Avens|Pjotram Avenam]] piederošās [[Porcelāns|porcelāna]] kolekcijas izstādi; pēc tam pašvaldība ierobežoja muzeja darbību? * ... [[pārtika]]s '''[[konservanti]]''' var darboties dažādos veidos, piemēram, kavējot [[mikroorganismi|mikroorganismu]] augšanu, kā arī aizsargājot pret [[Oksidācija|oksidāciju]] un [[Rūgšana|fermentāciju]]? |2025-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vincent Minelli - 1950s.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[Teātris|teātra]] un [[kino]] [[režisors|režisora]] '''[[Vinsente Minelli|Vinsentes Minelli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} laulībā ar [[Džūdija Gārlenda|Džūdiju Gārlendu]] piedzima meita [[Laiza Minelli]]; viņu ģimene ir unikāla ar to, ka visi trīs saņēmuši [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[Pirmais Libērijas pilsoņu karš|Pirmajā Libērijas pilsoņu karā]]''', kurš norisinājās no 1989. līdz 1996. gadam, gāja bojā vairāk nekā 200 000 cilvēku? * ... '''[[Ķīnas Superlīga]]''' ir viena no vispopulārākajām profesionālajām [[sports|sporta]] līgām [[Ķīna|Ķīnā]], padarot to arī par vienu no visapmeklētākajām [[futbols|futbola]] līgām pasaulē? |2025-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zīlānu iela Jēkabpilī.jpg|border|right|200px]]}} * ... padomju okupācijas periodā '''[[Zīlānu iela (Jēkabpils)|Zīlānu ielu]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pārdēvēja par Kārļa Marksa ielu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] ielai atjaunoja tās vēsturisko nosaukumu? * ... '''[[franču paradokss]]''' ir [[epidemioloģija|epidemioloģisks]] novērojums, ka [[Francija]]s iedzīvotājiem ir salīdzinoši zems saslimstības līmenis ar [[Koronārā sirds slimība|koronāro sirds slimību]], lai gan viņu uzturā ir salīdzinoši daudz piesātināto [[tauki|tauku]], kas ir acīmredzamā pretrunā plaši izplatītajam uzskatam, ka augsts šādu tauku patēriņš ir sirds slimību riska faktors? * ... [[Dienvidāfrika]]s pilsēta '''[[Kimberlija]]''' vēsturiski ir bijusi nozīmīga [[dimants|dimantu]] ieguves vieta un tiek uzskatīta par pirmo pilsētu [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]], kurā ieviesa [[elektrotīkls|elektrotīklu]] un iedzīvotājus nodrošināja ar [[elektroenerģija|elektroenerģiju]]? |2025-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Taal Volcano satellite image.gif|border|right|150px]]}} * ... '''[[Taala ezers]]''' [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Lusonas sala]]s dienviddaļā ir aizpildījis valstī otrā aktīvākā '''[[Taals|Taala vulkāna]]''' [[kaldera|kalderu]], kas radusies pirms 100—500 tūkstošiem gadu gigantiskā [[Vulkāna izvirdums|izvirdumā]], un ezera vidū atrodas Vulkāna sala, kuras vidū savukārt ir vēl viens ezers, kas izveidojies pašā krāterī{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(satelītattēlā)</small>}}? * ... '''[[2022. gada Āzijas spēles|2022. gada Āzijas spēlēs]]''', kas notika [[Ķīna]]s pilsētā [[Handžou]] [[2023. gads sportā|2023. gadā]], visvairāk zelta medaļu (201) izcīnīja Ķīnas sportisti, labojot sev piederošo rekordu, ko sasniedza 2010. gada Āzijas spēlēs? * ... [[Romas pāvests|pāvesta]] '''[[Leons VI|Leona VI]]''' pontifikāts bija laika posmā, kas zināms kā ''Saeculum obscurum'' (Tumšais laikmets), kad [[Roma|Romā]] valdīja [[anarhija]]? |2025-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Krustpils pils.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas iela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā pie [[Krustpils pils]])</small>}} ir garākā iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' [[Latvija]]s sportists [[Andrejs Rastorgujevs]] izcīnīja sudraba medaļu masu startā, kas ir lielākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē, bet [[Norvēģija]]s pārstāvis [[Juhanness Tīngnēss Bē]] ieguva medaļas visās septiņās disciplīnās, paveikdams to otro gadu pēc kārtas? * ... '''[[Mežtaka]]''' ir daļa no [[Eiropas Savienība]]s 9880 km garās distances pārgājienu maršruta E11, kas sākas [[Ziemeļjūra]]s krastā pie [[Hāga]]s un beidzas [[Tallina|Tallinā]], šķērsojot 6 valstis: [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Vācija|Vāciju]], [[Polija|Poliju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Latvija|Latviju]] un [[Igaunija|Igauniju]]? |2025-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pushpa Kamal Dahal Nov 2022.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Nepāla]]s premjerministrs '''[[Puspa Kamals Dāhāls]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš ir valsts vadītājs jau trešo reizi, ir Nepālas komunistiskās partijas (Maoistu centrs) priekšsēdētājs kopš 1994. gada, bet jau 1981. gadā viņš iestājās pagrīdes Nepālas komunistiskajā partijā (Ceturtais kongress)? * ... [[Romas pāvests|pāvests]] '''[[Agapets I]]''' sava pontifikāta laikā devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kur nesekmīgi centās pierunāt [[Austrumromas impērija]]s valdnieku [[Justiniāns I|Justiniānu I]] uzsākt karadarbību pret [[Vestgotu Karaliste|Vestgotu Karalisti]], kura tolaik kontrolēja [[Roma|Romu]]? * ... '''[[2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanas|2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanās]]''' no partijas "[[Vienotība]]" saraksta pašvaldībā tika ievēlēts arī bijušais [[basketbolists]] un [[treneris]] [[Igors Miglinieks]]? |2025-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SugarBeet.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[cukurbietes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir nozīmīgs [[cukurs|cukura]] izejvielu avots [[mērenā josla|mērenās joslas]] platuma grādos, kamēr [[tropi|tropu]] apgabalos dominē [[cukurniedres]]? * ... [[2014. gads|2014. gadā]] pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] sākšanas [[Krievija]] tika izslēgta no '''[[G8 valstis|G8 valstu]]''' foruma, un G8 pārtapa par [[G7 valstis|G7 valstu]] sadarbību? * ... rokas [[pulksteņi|pulksteņu]] un aksesuāru ražošanas uzņēmums '''''[[Rolex]]''''' ir dibināts [[1905. gads|1905. gadā]] [[Londona|Londonā]], bet pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] nelabvēlīgo [[muita]]s tarifu dēļ uzņēmumu pārcēla uz [[Šveice|Šveici]], kur tas atrodas joprojām? |2025-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 Venise, vaporetto naviguant sur le Grand Canal 2.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Venēcija]]s [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā]] ūdens autobusu sistēma '''[[Vaporeto]]''' sastāv no 19 regulāriem maršrutiem, kas apkalpo dažādas pieturvietas un kursē starp Venēciju un tuvējām salām, piemēram, Murano, Burano un Lido{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vaporeto [[Lielais kanāls (Venēcija)|Lielajā kanālā]])</small>}}? * ... viens no visplašāk lietotajiem '''[[Mēness kalendārs|Mēness kalendāriem]]''' ir [[islāma kalendārs]], to lieto [[musulmaņi]]? * ... '''[[kvantu internets]]''' var darboties, izmantojot [[kvants|kvantu]] kubitus, kas ļauj izveidot neuzlaužamus komunikācijas kanālus starp punktiem, pat ja starp tiem ir starpposms; šī tehnoloģija nodrošina pilnīgu datu aizsardzību un komunikācijas drošību? |2025-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Yates by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[angļi|angļu]] [[kinorežisors]], [[kinoproducents|producents]] un [[scenārists]] '''[[Deivids Jeitss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk pazīstams kā pēdējo četru "[[Harijs Poters (filmu sērija)|Harijs Poters]]" filmu režisors, kā arī trīs "Fantastiskās būtnes" filmu sērijas filmu režisors? * ... [[Daugava|Daugavā]] starp '''[[Daugavsala|Daugavsalu]]''' un [[Sakas sala|Sakas salu]] atrodas Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā — Baltā krāce, ko veido [[dolomīts|dolomīta]] slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem? * ... '''[[Henrijs Ganters]]''', iespējams, ir pēdējais no visu karojošo pušu karavīriem, kas nogalināts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā: viņš tika nogalināts [[1918. gads|1918. gada]] 11. novembrī pulksten 10:59, vienu minūti pirms [[Kompjeņas pamiers (1918)|Pirmā Kompjeņas pamiera]] stāšanās spēkā? |2025-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Timia valley.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Sahāra|Sahārā]], [[Nigēra]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Aira plato]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas 2022 metrus v.j.l. augstais Bagzanes kalns, kas ir Nigēras augstākā virsotne? * ... '''[[ebreju vēsture Krievijā]]''' ir īpaši nozīmīga, jo līdz 19. gadsimta beigām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] bija lielākā [[ebreji|ebreju]] kopiena pasaulē (1880. gadā — 67 % no kopējā ebreju skaita)? * ... '''''[[UBS Group AG]]''''' ir lielākā [[Šveice]]s [[banka]] un lielākais aktīvu pārvaldības uzņēmums pasaulē, tās klientu serviss pazīstams ar slepenību un klientu konfidencialitātes nodrošināšanu — apmēram puse no pasaules miljardieriem ir šīs bankas klienti? |2025-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Isamu Akasaki 201111.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Japāna|japāņu]] [[inženieris|inženierim]] un [[fiziķis|fiziķim]] '''[[Isamu Akasaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar '''[[Hirosi Amano]]''' un Sudzi Nakamuru [[2014. gads|2014. gadā]] tika piešķirta [[Nobela prēmija fizikā]] "par jauna energoefektīva, videi draudzīga [[gaisma]]s avota — zilo gaismu izstarojošas [[diode]]s ([[Gaismas diode|LED]]) — izgudrošanu"? * ... '''[[Oskara Kalpaka laukums|Oskara Kalpaka laukumā]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] savulaik bijis uzstādīts [[piemineklis]] gan [[Josifs Staļins|Staļinam]], gan [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]]? * ... '''[[Zālamana Salu futbola izlase]]''' lielāko zaudējumu piedzīvojusi 1963. gadā, ar rezultātu 0—18 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? |2025-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iris pseudacorus 3 RF.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[purva skalbe]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nereti veido monodominantas audzes auglīgos [[biotops|biotopos]], piemēram, dažādu ūdenstilpju krastmalās, pastāvīgi applūdušās ieplakās, [[purvs|purvu]] apmalēs un pārmitros lapkoku [[mežs|mežos]]? * ... visvairāk nomināciju (13) '''[[96. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijai saņēma filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]", kura arī kļuva par visvairāk balvu saņēmušo filmu ar 7 balvām, tostarp kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un tās veidotājs [[Kristofers Nolans]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? * ... [[lietuvieši|lietuviešu]] [[lidotājs]] un [[futbolists]] '''[[Romualds Marcinkus]]''' bija starp [[karagūstekņi]]em, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā organizēja un veica "Lielo bēgšanu" no karagūstekņu nometnes ''[[Stalag Luft III]]'' mūsdienu [[Polija]]s teritorijā, taču pēc vairākām dienām [[gestapo]] viņu atkal sagūstīja un sodīja ar nāvi? |2025-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Raw egg.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[olas dzeltenums|olas dzeltenumā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir daudz [[Karotinoīdi|karotinoīdu]], kas piešķir tam krāsu? * ... lielākā daļa no pasaulē dzīvojošajiem 2,3 miljardiem [[kristieši|kristiešu]] ir '''[[Rietumu kristietība|Rietumu kristieši]]'''? * ... kad [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] laikā igauņi saprata, ka '''[[Ziemeļrietumu armija]]''' zaudē [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], un ir nepieciešams miers ar [[boļševiki]]em, viņi atsauca visu atbalstu [[balto kustība]]i, kas deva iespēju noslēgt miera līgumu ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]]? |2025-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hurricane I 46 Squadron.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[Kauja par Britāniju|kaujas par Lielbritāniju]] laikā [[1940. gads|1940. gadā]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vienvietīgais [[iznīcinātājs]] '''''[[Hawker Hurricane]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nodarīja 60 % no zaudējumiem, ko cieta ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' lidmašīnas un piloti, un to izmantoja visos lielākajos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības aktos? * ... par '''[[Vecpiebalgas vidusskola]]s''' sākotni uzskata [[Vecpiebalgas draudze]]s skolu [[Zviedru Vidzeme]]s laikā, kas pirmo reizi minēta [[1696. gads Latvijā|1696. gadā]]? * ... [[Šveice]]s [[banka]] '''''[[Credit Suisse]]''''' relatīvi maz cieta [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] laikā, tomēr vēlāk tā nonāca finanšu grūtībās, kā arī tika pieķerta vairākos skandālos; rezultātā [[2023. gads|2023. gadā]] to iegādājās [[UBS (uzņēmums)|UBS]], un tagad tā ir šī uzņēmuma struktūrvienība? |2025-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Official Photo of the President of the Kyrgyz Republic H.E. Mr. Sadyr Zhaparov.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2020. gads|2020. gada]] 5. oktobrī [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] sākās protesti pret parlamenta vēlēšanu rezultātiem, no ieslodzījuma atbrīvoja '''[[Sadirs Džaparovs|Sadiru Džaparovu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, un 13. oktobrī viņu apstiprināja par premjerministru, bet 15. oktobrī — par prezidenta pienākumu izpildītāju; pēc tam viņš uzvarēja arī 2021. gada 10. janvāra Kirgizstānas prezidenta vēlēšanās? * ... [[Romas Republika]]i '''[[Kilikijas province|Kilikijas provinci]]''' pievienoja 64. gadā pr.Kr. pēc [[Gnejs Pompejs|Pompeja]] uzvaras pār kilikiešu [[pirāti]]em un Trešā Mitridata kara? * ... '''[[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]]''' [[sabiedrība|sabiedrībā]] valdīja stingrs [[morāle]]s kodekss (džentlmenisms), kas nostiprināja [[konservatīvisms|konservatīvas]] vērtības un [[Šķira (socioloģija)|šķiru]] atšķirības, [[Romantisms|romantismu]] un [[Misticisms|misticismu]]? |2025-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lire 2000 (Guglielmo Marconi).JPG|border|right|150px]]}} * ... no visām valūtām, kuras tika aizstātas ar eiro, '''[[Itālijas lira]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 2000 liru banknote)</small>}} bija vislētākā pret [[eiro]] pamatvienības vērtības izteiksmē: tās maiņas kurss bija 1936,27 liras par 1 euro? * ... '''''[[Facebook Messenger]]''''' aktīvo lietotāju skaits 2023. gada beigās sasniedza vairāk nekā 1 miljardu? * ... '''[[Gruzdovas meži]]''' ir pēdējā zināmā [[lidvāvere]]s atradne [[Latvija]]s teritorijā, bet kopš 2005. gada dzīvnieks vairs nav ticis konstatēts? |2025-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cuttlefish komodo large.jpg|border|right|200px]]}} * ... atsevišķas '''[[sēpijas|sēpiju]]''' sugas spēj mainīt savu krāsu, pielāgojoties apkārtējai videi, un pētījumos ir novērots, ka atsevišķas sugas ir inteliģentas, un tās mācās no savas pieredzes{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ''Sepia apama'' — lielākā no visām sēpijām)</small>}}? * ... [[Vācieši|vācu]] [[Kartogrāfija|kartogrāfs]] '''[[Martins Valdzēmillers]]''' ir pazīstams ar to, ka [[1507. gads|1507. gadā]] izveidojis agrāko [[karte|karti]], kurā lietots nosaukums "[[Amerika]]"? * ... [[1974. gads|1974. gadā]] [[Zviedrija]]s [[ekonomists]] '''[[Gunnars Mīrdāls]]''' kopā ar [[Frīdrihs Hajeks|Frīdrihu Hajeku]] ieguva [[Nobela prēmija ekonomikā|Nobela prēmiju ekonomikā]], savukārt viņa sieva Alva Mīrdāla ir ieguvusi [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]], līdz ar to Mīrdālu pāris ir vienīgais pāris, kur katrs ir ieguvis [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]], bet tās nav vienā un tajā pašā kategorijā? |2025-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kyriakos Mitsotakis (2021-12-08) 03 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais [[Grieķija]]s premjerministrs '''[[Kirjaks Micotakis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija Grieķijas premjerministrs arī no 2019. gada jūlija līdz 2023. gada maijam? * ... [[2021. gads|2021. gada]] oktobrī [[sociālais tīkls|sociālā tīkla]] īpašnieks ''[[Facebook, Inc.]]'' nomainīja nosaukumu uz '''''[[Meta Platforms|Meta Platforms, Inc.]]'''''? * ... viena no Lielā četrinieka auditorkompānijām '''''[[KPMG]]''''' ir reģistrēta [[Londona|Londonā]], tomēr tās galvenais birojs atrodas [[Amstelvēna|Amstelvēnā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]? |2025-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Haanja Upland.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Hānjas augstiene]]''' ir augstākā reljefa forma [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā skats no [[Lielais Munameģis|Lielā Munameģa]] skatu torņa)</small>}}? * ... pirmos '''[[elektriskais skrejritenis|elektriskos skrejriteņus]]''' ar nosaukumu ''Autoped'' no 1915. līdz 1921. gadam ražoja uzņēmums ''Autoped Company'' [[Ņujorka|Ņujorkā]] (tiem bija divas versijas: ar [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēju]] un [[elektromotors|elektromotoru]] priekšējā [[Ritenis|ritenī]])? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] '''[[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika]]''' kopā ar [[Aizkaukāza SFPR]], [[Baltkrievijas SPR]] un [[Ukrainas PSR|Ukrainas SPR]] izveidoja [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] — Krievijas SFPR kļuva par vienu no savienotajām republikām, bet no [[1936. gads|1936. gada]] tās nosaukums bija [[Krievijas PFSR|Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika]]? |2025-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Troy kotsur 2022 1.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Trojs Kotsars]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, saņemot [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] un Kritiķu izvēles filmu balvu, kļuva par pirmo nedzirdīgo [[aktieri]], kas saņēmis šīs balvas, kā arī par otro nedzirdīgo cilvēku, kurš saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''''[[Station F]]''''', kas atrodas [[Parīze]]s 13. apgabalā, ir zināms kā pasaulē lielākais [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumu]] inkubators? * ... [[hinduisms|hinduismā]] '''[[brahmans]]''' ir neizsakāma, nesaskatāma, nesaprātīga un neaprakstāma absolūtā realitāte, kas pilda visu eksistenci? |2025-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kiruna montage.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Kiruna]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vistālāk ziemeļos esošā [[Zviedrija]]s pilsēta, un tās [[dzelzsrūda]]s raktuve ir lielākā un vismodernāk aprīkotā dzelzsrūdas ieguves vieta pasaulē, ar dzelzsrūdas ieguves dziļumu 1365 m, padarot to arī par pasaules dziļāko dzelzsrūdas raktuvi? * ... '''[[Karaliskie Gaisa spēki]]''' [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] tika izveidoti [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās [[1918. gads|1918. gada]] 1. aprīlī, kļūstot par pirmajiem neatkarīgajiem [[gaisa spēki]]em pasaulē? * ... [[Japāņi|japāņu]] [[aktrise]] '''[[Kaori Momoi]]''' ir filmējusies vairākās latviešu režisora [[Māris Martinsons|Māra Martinsona]] filmās — ''[[Amaya]]'', "[[Oki — okeāna vidū]]", "[[Maģiskais kimono]]"; par lomu filmā ''Amaya'' nominēta [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balvai kategorijā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|"Labākā aktrise"]]? |2025-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kieran Culkin at the 2024 New York Film Festival 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Kīrans Kalkins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[kino]] debitēja 1990. gadā ar nelielu lomu filmā "[[Viens pats mājās]]", kurā viņa brālis [[Makolijs Kalkins|Makolijs]] atveidoja galveno lomu? * ... pirmais '''[[Iskolastrels|Iskolastrela]]''' ([[1917. gads Latvijā|1917. gadā]] izveidotā Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja) priekšsēdis bija bezpartijiskais [[Latviešu strēlnieki|strēlnieku]] [[štabskapteinis]] [[Voldemārs Ozols]]? * ... vēlākā [[Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāji|Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāja]] [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] brālis '''[[Rūdolfs Kirhenšteins]]''', kurš bija padomju militārais darbinieks un izlūks, 1937. gadā tika arestēts un 1938. gada 25. augustā notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]], kurš izpildīts tajā pašā dienā? |2025-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-01-21 2-man Bobsleigh (IBSF World Cup Bob & Skeleton 2022-23 Altenberg and European Championships 2023) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[vācieši|vācu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Johanness Lohners]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir divu sudraba medaļu ieguvējs {{oss|Z=2022|L=L}}, pieckārtējs [[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempions]] un pa reizei uzvarējis [[Pasaules kauss bobslejā|Pasaules kausa]] kopvērtējumā gan divniekos, gan četriniekos? * ... par filmu "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" '''[[Entonijs Mingella]]''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]", bet viņš ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i vēl trīs reizes? * ... ekonomikā, kas balstīta uz '''[[zelta standarts|zelta standartu]]''', ir garantēts, ka katru emitēto [[nauda]]s vienību pēc pieprasījuma var apmainīt pret atbilstošu [[zelts|zelta]] daudzumu? |2025-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:The Sphere at The Venetian Resort (53098837453).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lasvegasa]]s priekšpilsētā [[Paradaisa (Nevada)|Paradaisā]], [[Nevada|Nevadā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] esošā '''''[[Sphere (Lasvegasa)|Sphere]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir lielākā sfēriskā celtne pasaulē, pēc tilpuma apsteidzot iepriekšējo lielāko ''[[Avicii Arena]]'' [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... masveida eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] migrācija uz '''[[ASV dienvidi]]em''' padarīja [[afroamerikāņi|afroamerikāņus]] par minoritāti, tomēr viņu īpatsvars vairumā dienvidu štatu ir augstāks nekā vidēji valstī, augstāko līmeni sasniedzot [[Misisipi (štats)|Misisipi]]? * ... formāli tikai '''[[Britu Kenija]]s''' iekšzemes daļa bija [[kolonija]], bet piekrastes josla — [[protektorāts]], taču faktiski visu teritoriju pārvaldīja vienota administrācija, kuras galvenais birojs atradās [[Nairobi]]? |2025-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohamed Bazoum at the European Commission - P060245-844068 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... kopš [[2023. gads|2023. gada]] 26. jūlija [[Nigēras Republika]]s prezidents '''[[Mohameds Bazums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[militārs apvērsums|militārā apvērsuma]] rezultātā varu sagrābušās huntas ķīlnieks? * ... '''[[Baraks Obama vecākais]]''' pēc šķiršanās ar Stenliju Annu Danhemu tikai vienu reizi apmeklēja savu dēlu [[Baraks Obama|Baraku Obamu]] — 1971. gadā, kad topošajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] bija 10 gadi? * ... '''[[lukisms|lukismam]]''' — aizspriedumiem vai [[diskriminācija]]i pret cilvēkiem, kurus uzskata par fiziski nepievilcīgiem, ir pievērsta mazāka kulturālā uzmanība nekā citiem diskriminācijas veidiem, un parasti tam nav tādas tiesiskās aizsardzības, kāda bieži vien ir citām diskriminācijas formām, taču tas joprojām ir plaši izplatīts un būtiski ietekmē cilvēku iespējas? |2025-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ke Huy Quan at the White House (52902390767) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... par filmu "[[Viss visur vienlaikus]]" saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]", '''[[Džonatans Kī Kvans]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo [[Vjetnama|Vjetnamā]] dzimušo cilvēku, kas saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[angļu izcelsmes amerikāņi]]''' pēc oficiālās statistikas ir trešā lielākā eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] grupa pēc vācu un īru izcelsmes amerikāņiem, tomēr [[demogrāfi]] uzskata, ka šis skaitlis ir pārāk zems, jo daudzi, ja ne lielākā daļa angļu izcelsmes cilvēku sevi identificē vienkārši kā "amerikāņus" vai "jauktas eiropiešu izcelsmes"? * ... '''[[Vācu Austrumāfrika]]''' bija lielākā un apdzīvotākā [[Vācijas Impērija]]s [[kolonija]] ar aptuveni 7,75 miljoniem [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> lfzomdfvnzq81s4yveh1v37ccva4m7k 0 288149 4303227 4303150 2025-07-03T12:41:31Z Baisulis 11523 + bilde.... 4303227 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|liķieri|kuģi|Adriatica Queen}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Dzēriena infokaste | Nosaukums = ''Vana Tallinn'' | Logo = Bottles of Vana Tallinn.jpg | Tips = [[liķieris]] | Ražotājs = ''[[Liviko]]'' | Valsts = {{EST}} | Ražo no = 1960 | Krāsa = tumši brūns | Saistīti produkti = ''[[Viru Valge]]'' | Mājas lapa = https://liviko.eu/ }} '''''Vana Tallinn''''' ir uz [[rums|ruma]] bāzes veidots liķieris, kura receptūra izstrādāta 20. gadsimta sešdesmitajos gados. Liķieri ražo [[Tallina|Tallinā]] bāzētajā uzņēmumā ''[[Liviko]]''. Klasiskais ''Vana Tallinn'' liķieris ir ar 40%, 45% vai 50% [[etanols|etilspirta]] daudzumu. Pudele tradicionāli veidota Tallinas vecpilsētas torņa formā. Liķieris visvairāk izplatīts [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], [[Krievija|Krievijā]], [[Somija|Somijā]], [[Ukraina|Ukrainā]]. == Paveidi == Pamatveidi: * ''Vana Tallinn 40%'' * ''Vana Tallinn 45%'' * ''Vana Tallinn 50%'' Sastopami arī: * ''Vana Tallinn Winter Spice'' (35%) * ''Vana Tallinn Heritage Edition'' (40%) * ''Vana Tallinn Cream'' (16%) * ''Vana Tallinn Chocolate Cream'' (16%) * ''Vana Tallinn Coffee Cream'' (16%) * ''Vana Tallinn Ice Cream'' (16%) * citas varietātes == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Liķieri]] [[Kategorija:Tallina]] irullyh1tpsphl4cpc65reauy58d4dq 4303362 4303227 2025-07-04T04:11:36Z Turaids 8965 4303362 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|liķieri|kuģi|Adriatica Queen}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Dzēriena infokaste | Nosaukums = ''Vana Tallinn'' | Logo = Bottles of Vana Tallinn.jpg | Tips = [[liķieris]] | Ražotājs = ''[[Liviko]]'' | Valsts = {{EST}} | Ražo no = 1960 | Krāsa = tumši brūns | Saistīti produkti = ''[[Viru Valge]]'' | Mājas lapa = https://liviko.eu/ }} '''''Vana Tallinn''''' ir uz [[rums|ruma]] bāzes veidots [[liķieris]], kura receptūra izstrādāta 20. gadsimta sešdesmitajos gados. Liķieri ražo [[Tallina|Tallinā]] bāzētajā uzņēmumā ''[[Liviko]]''. Klasiskais ''Vana Tallinn'' liķieris ir ar 40%, 45% vai 50% [[etanols|etilspirta]] daudzumu. Pudele tradicionāli veidota Tallinas vecpilsētas torņa formā. Liķieris visvairāk izplatīts [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], [[Krievija|Krievijā]], [[Somija|Somijā]], [[Ukraina|Ukrainā]]. == Paveidi == Pamatveidi: * ''Vana Tallinn 40%'' * ''Vana Tallinn 45%'' * ''Vana Tallinn 50%'' Sastopami arī: * ''Vana Tallinn Winter Spice'' (35%) * ''Vana Tallinn Heritage Edition'' (40%) * ''Vana Tallinn Cream'' (16%) * ''Vana Tallinn Chocolate Cream'' (16%) * ''Vana Tallinn Coffee Cream'' (16%) * ''Vana Tallinn Ice Cream'' (16%) * citi paveidi == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Liķieri]] [[Kategorija:Tallina]] 6zjrolsgnlxbdl6azr8zerm0sipyc1t 0 295815 4303445 2416821 2025-07-04T11:24:20Z Meistars Joda 781 4303445 wikitext text/x-wiki {{Futbola līgas sezona v2 | nosaukums = Latvijas čempionāts futbolā 1923 | logo = | pikseļi = | apraksts = | liga = [[Latvijas čempionāts futbolā]] | sezona = 1923 | valsts = {{flag2|Latvia}} | uzvar = [[FK Ķeizarmežs]] | komandas = | pazem = | kauss1 = | kauss1_kvalif = | kauss2 = | kauss2_kvalif = | rezultativakais = | liel_uzv_majas = | liel_uzv_viesos = | rezultativ_spele = | varti = | varti_spele = | vid_apm = | pag_sez = [[1922. gada Latvijas čempionāts futbolā|← 1922]] | nak_sez = [[1924. gada Latvijas čempionāts futbolā|1924 →]] }} '''1923. gada Latvijas čempionāts futbolā''' bija 2. [[Latvijas čempionāts futbolā|Latvijas čempionāta futbolā]] sezona. Rīgas meistarsacīkšu uzvarētāji ([[FK Ķeizarmežs]]) finālā tikās ar provinces (Kurzeme, Zemgale, Latgale, Vidzeme) meistariem — LNJS Liepājas nodaļu. Finālā ar 4—0 uzvarēja un par čempioniem kļuva FK Ķeizarmežs futbolisti.<ref name="patiesība">{{Grāmatas atsauce|last=Ulmanis|first=Ainis|title=Patiesībā bija tā. Futbols Latvijā 1907-2009|year=2010|publisher=Lielupes izdevniecība|isbn=978-9984-563-05-3|page=28}}</ref> == Rīgas meistarsacīkstes == {{#invoke:Sporta tabula|main|style=WDL |team1=KAI |team2=RFK |team3=LSB |team4=AMA |team5=JKS |team6=UNI |source={{Grāmatas atsauce|last=Ulmanis|first=Ainis|title=Patiesībā bija tā. Futbols Latvijā 1907-2009|year=2010|publisher=Lielupes izdevniecība|isbn=978-9984-563-05-3|page=28}} |winpoints=2 |drawpoints=1 |losspoints=0 |win_KAI= 7 |draw_KAI= 2 |loss_KAI= 1 |gf_KAI= 44 |ga_KAI= 8 |win_RFK= 7 |draw_RFK= 1 |loss_RFK= 2 |gf_RFK= 26 |ga_RFK= 11 |win_LSB= 5 |draw_LSB= 4 |loss_LSB= 1 |gf_LSB= 19 |ga_LSB= 11 |win_AMA= 3 |draw_AMA= 3 |loss_AMA= 4 |gf_AMA= 13 |ga_AMA= 21 |win_JKS= 1 |draw_JKS= 1 |loss_JKS= 8 |gf_JKS= 13 |ga_JKS= 28 |win_UNI= 1 |draw_UNI= 1 |loss_UNI= 8 |gf_UNI= 11 |ga_UNI= 47 |name_KAI=[[FK Ķeizarmežs]] |name_RFK=[[Rīgas Futbolklubs]] |name_LSB=LSB |name_AMA=Amatieris |name_JKS=JKS |name_UNI=[[FK Unions]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas futbola Virslīgas sezonas}} {{Latvijas čempioni futbolā}} {{Futbols Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas futbola Virslīga|1923]] [[Kategorija:1923. gads Latvijā]] [[Kategorija:1923. gads futbolā]] 747ewcc3se3mvpoth8k6g4hnh902rfc 0 301596 4303455 3373087 2025-07-04T11:58:16Z Meistars Joda 781 4303455 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Marts Sīmanns | vārds_orģ = ''Mart Siimann'' | attēls = Siimann, Mart.IMG 8589.JPG | att_izm = | apraksts = Marts Sīmanns 2012. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Igaunijas premjerministrs]] | term_sākums = {{dat|1997|3|17|n}} | term_beigas = {{dat|1999|3|25|N}} <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1946|9|21}} | dzim_vieta = [[Kilingi-Nemme]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = igaunis | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Tartu Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Marts Sīmanns''' ({{val|et|Mart Siimann}}; dzimis {{dat|1946|9|21}}) ir [[igauņi|igauņu]] [[politiķis]], bijušais [[Igaunijas premjerministrs]] (1997—1999). 1971. gadā absolvējis [[Tartu Universitāte|Tartu Universitāti]] psiholoģijas un filoloģijas specialitātē, vēlāk arī tajā strādājis (1975—1982). 20. gadsimta 80. gados strādājis Igaunijas Televīzijā par korespondentu, galveno redaktoru, no 1989. līdz 1992. gadam — tās ģenerāldirektors. No 1987. līdz 1989. gadam vadījis Igaunijas Radio. [[Rīgikogu]] deputāts. No 1997. līdz 1999. gadam ieņēmis [[Igaunijas premjerministrs|Igaunijas premjerministra]] amatu. No 2001. līdz 2012. gadam bijis [[Igaunijas Olimpiskā komiteja|Igaunijas Olimpiskās komitejas]] prezidents. == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|Mart Siimann|Marts Sīmanns}} * [https://web.archive.org/web/20150924001730/http://www.eok.ee/mart-siimann Biogrāfija] {{et ikona}} * [http://www.esbl.ee/biograafia/Mart_Siimann Biogrāfija] {{et ikona}} {{politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sīmanns, Marts}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas premjerministri]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Tartu Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Pērnavas apriņķī dzimušie]] sggtjmjivyqmmt20u4uu18r7xcgbry6 0 306264 4303252 4271314 2025-07-03T13:29:23Z Meistars Joda 781 4303252 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mīlberga/Elbe | image_skyline = Mühlberg BrB Elbe Rathaus1.jpg | imagesize = | image_caption = Mīlbergas rātsnams | image_flag = | image_shield = Wappen Muehlberg.png | pushpin_map = Vācija | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{DEU}} | subdivision_type1 = [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] | subdivision_name1 = [[Brandenburga]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Elbas-Elsteres apriņķis]] | established_title3 = | established_date3 = | area_total_km2 = 89.19 | population_as_of = 2014 | population_total = 3892 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 51 | latm = 26 | lats = 03 | latNS = N | longd = 13 | longm = 13 | longs = 16 | longEW = E | elevation_m = 91 | website = {{URL|http://www.muehlberg-elbe.de/}} }} '''Mīlberga/Elbe''' ({{val|de|Mühlberg/Elbe}}) ir pilsēta Vācijā, [[Brandenburga|Brandenburgā]], [[Elbas-Elsteres apriņķis|Elbas-Elsteres apriņķī]], [[Elba]]s upes labajā krastā, 60 kilometrus uz austrumiem no [[Leipciga]]s. == Vēsture == Rakstos pirmoreiz minēta 1230. gadā. Pilsētas pievārtē 1547. gada 24. aprīlī imperatora [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] karaspēks sakāva [[Šmalkaldenes līga]]s karaspēku. Otrā pasaules kara laikā pie pilsētas atradās viena no lielākajām karagūstekņu nometnēm Vācijā – ''Stalag IV-B'', kas pēc kara beigām tika pārveidota par [[NKVD]] speciālo nometni Nr.1. Pēc Otrā pasaules kara Mīlberga atradās [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] sastāvā. <!--==Valsts pārvalde== == Izglītība, kultūra, tūrisms un sports ==--> ==Cilvēki== Pie Mīlbergas atrodas Marienšternas klosteris, kurā apglabāts [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogs]] [[Saksijas Kārlis]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brandenburgas pilsētas]] 6uhh57gufm5rvscpbm6rlmyqid34ehv 2 307338 4303220 4301540 2025-07-03T12:26:50Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4303220 wikitext text/x-wiki * [http://tools.wmflabs.org/wikidata-todo/related_properties.php?q=claim%5B16%3A106123%5D+OR+claim%5B31%3A106123%5D ?] ? : {{#time: l j F Y H:i:s|{{REVISIONTIMESTAMP}}}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?p1824 ?longnum ?count WHERE { { ?item wdt:P16 wd:Q106123 . } UNION { ?item wdt:P31 wd:Q106123 . } . MINUS { ?item wdt:P361 ?part . ?part wdt:P16 wd:Q106123 } . OPTIONAL { ?item wdt:P1824 ?p1824 } BIND(STRLEN(str(?p1824)) as ?longp1824) BIND(SUBSTR(str(?p1824),1,1) as ?statut) BIND(SUBSTR(str(?p1824),2,(?longp1824 - 1)) as ?numero) BIND(REPLACE(SUBSTR(str(?numero),1,4),"[A-Za-z ]","") as ?num) BIND(STRLEN(str(?num)) as ?longnum) BIND(CONCAT(IF(?longnum=1,"000",IF(?longnum=2,"00",IF(?longnum=3,"0",""))), str(?num)) as ?numz) BIND(CONCAT(str(?statut),str(?num)) as ?numsp) BIND(STRLEN(str(?numsp)) as ?longnumsp) BIND((?longp1824 - ?longnumsp) as ?longprefixe) BIND(SUBSTR(str(?p1824),(?longnumsp + 1),?longprefixe) as ?prefixe) BIND(CONCAT(str(?statut),str(?numz),str(?prefixe)) as ?cledetri) . OPTIONAL { SELECT ?item (COUNT(?pays) as ?count) WHERE { { ?item wdt:P16 wd:Q106123 . } UNION { ?item wdt:P31 wd:Q106123 . } . ?item wdt:P17 ?pays . } GROUP BY ?item } . } ORDER BY ?cledetri ?longnum DESC(?count) |columns=number:#,label:Article,item:Item Wikidata,P17:Pays,P373:Commons,P14,P1824 |thumb=80 }} {| class='wikitable sortable' ! # ! Article ! Item Wikidata ! Pays ! Commons ! autostrādes zīme ! road number |- | style='text-align:right'| 1 | [[Eiropas autoceļš E01]] | [[:d:Q751771|Q751771]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Īrija]]<br/>[[Spānija]]<br/>[[Portugāle]] | [[:commons:Category:E01|E01]] | [[Attēls:Tabliczka E1.svg|center|80px]] | E1 |- | style='text-align:right'| 2 | ''[[:d:Q2621085|Eiropas autoceļš E001]]'' | [[:d:Q2621085|Q2621085]] | [[Gruzija]]<br/>[[Armēnija]] | [[:commons:Category:E001|E001]] | [[Attēls:Tabliczka E001.svg|center|80px]] | E001 |- | style='text-align:right'| 3 | ''[[:d:Q56326601|European route E2]]'' | [[:d:Q56326601|Q56326601]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Francija]]<br/>[[Šveice]]<br/>[[Itālija]] | | [[Attēls:Tabliczka E2.svg|center|80px]] | E2 |- | style='text-align:right'| 4 | ''[[:d:Q2620531|Eiropas autoceļš E002]]'' | [[:d:Q2620531|Q2620531]] | [[Armēnija]]<br/>[[Azerbaidžāna]] | [[:commons:Category:E002|E002]] | [[Attēls:Tabliczka E002.svg|center|80px]] | E002 |- | style='text-align:right'| 5 | [[Eiropas autoceļš E03]] | [[:d:Q585439|Q585439]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E3 (France)|E3 (France)]] | [[Attēls:Tabliczka E3.svg|center|80px]] | E3 |- | style='text-align:right'| 6 | ''[[:d:Q2295054|Eiropas autoceļš E003]]'' | [[:d:Q2295054|Q2295054]] | ''[[:d:Q265|Q265]]''<br/>[[Turkmenistāna]] | [[:commons:Category:E003|E003]] | [[Attēls:Tabliczka E003.svg|center|80px]] | E003 |- | style='text-align:right'| 7 | [[Eiropas autoceļš E04|Eiropas autoceļš E4]] | [[:d:Q782249|Q782249]] | [[Somija]]<br/>''[[:d:Q34|Q34]]'' | [[:commons:Category:E4|E4]] | [[Attēls:Tabliczka E4.svg|center|80px]] | E4 |- | style='text-align:right'| 8 | ''[[:d:Q2253476|Eiropas autoceļš E004]]'' | [[:d:Q2253476|Q2253476]] | [[Kazahstāna]]<br/>''[[:d:Q265|Q265]]'' | [[:commons:Category:E004|E004]] | [[Attēls:Tabliczka E004.svg|center|80px]] | E004 |- | style='text-align:right'| 9 | [[Eiropas autoceļš E05]] | [[:d:Q693493|Q693493]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Francija]]<br/>[[Spānija]] | [[:commons:Category:E5|E5]] | [[Attēls:Tabliczka E5.svg|center|80px]] | E5 |- | style='text-align:right'| 10 | ''[[:d:Q731942|Eiropas autoceļš E005]]'' | [[:d:Q731942|Q731942]] | ''[[:d:Q265|Q265]]'' | [[:commons:Category:E005|E005]] | [[Attēls:Tabliczka E005.svg|center|80px]] | E005 |- | style='text-align:right'| 11 | [[Eiropas autoceļš E06]] | [[:d:Q921422|Q921422]] | [[Norvēģija]]<br/>''[[:d:Q34|Q34]]'' | [[:commons:Category:E6|E6]] | [[Attēls:Tabliczka E6.svg|center|80px]] | E6 |- | style='text-align:right'| 12 | ''[[:d:Q1900649|Eiropas autoceļš E006]]'' | [[:d:Q1900649|Q1900649]] | ''[[:d:Q863|Q863]]''<br/>''[[:d:Q265|Q265]]'' | | [[Attēls:Tabliczka E006.svg|center|80px]] | E006 |- | style='text-align:right'| 13 | [[Eiropas autoceļš E07]] | [[:d:Q388884|Q388884]] | [[Francija]]<br/>[[Spānija]] | [[:commons:Category:E7|E7]] | [[Attēls:Tabliczka E7.svg|center|80px]] | E7 |- | style='text-align:right'| 14 | ''[[:d:Q2129887|Eiropas autoceļš E007]]'' | [[:d:Q2129887|Q2129887]] | ''[[:d:Q265|Q265]]''<br/>''[[:d:Q813|Q813]]'' | [[:commons:Category:E007|E007]] | [[Attēls:Tabliczka E007.svg|center|80px]] | E007 |- | style='text-align:right'| 15 | [[Eiropas autoceļš E08|Eiropas autoceļš E8]] | [[:d:Q1129207|Q1129207]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Somija]] | [[:commons:Category:E8|E8]] | [[Attēls:Tabliczka E8.svg|center|80px]] | E8 |- | style='text-align:right'| 16 | ''[[:d:Q666933|Eiropas autoceļš E008]]'' | [[:d:Q666933|Q666933]] | ''[[:d:Q863|Q863]]'' | | [[Attēls:Tabliczka E008.svg|center|80px]] | E008 |- | style='text-align:right'| 17 | [[Eiropas autoceļš E09]] | [[:d:Q1320233|Q1320233]] | [[Francija]]<br/>[[Spānija]] | [[:commons:Category:E9|E9]] | [[Attēls:Tabliczka E9.svg|center|80px]] | E9 |- | style='text-align:right'| 18 | ''[[:d:Q2109391|Eiropas autoceļš E009]]'' | [[:d:Q2109391|Q2109391]] | ''[[:d:Q863|Q863]]'' | | [[Attēls:Tabliczka E009.svg|center|80px]] | E009 |- | style='text-align:right'| 19 | [[Eiropas autoceļš E10]] | [[:d:Q586592|Q586592]] | [[Norvēģija]]<br/>''[[:d:Q34|Q34]]'' | [[:commons:Category:E10|E10]] | [[Attēls:Tabliczka E10.svg|center|80px]] | E10 |- | style='text-align:right'| 20 | ''[[:d:Q1861681|Eiropas autoceļš E010]]'' | [[:d:Q1861681|Q1861681]] | ''[[:d:Q813|Q813]]'' | [[:commons:Category:Osh-Bishkek road|Osh-Bishkek road]] | [[Attēls:Tabliczka E010.svg|center|80px]] | E010 |- | style='text-align:right'| 21 | [[Eiropas autoceļš E11]] | [[:d:Q1276480|Q1276480]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E11|E11]] | [[Attēls:Tabliczka E11.svg|center|80px]] | E11 |- | style='text-align:right'| 22 | ''[[:d:Q536536|Eiropas autoceļš E011]]'' | [[:d:Q536536|Q536536]] | [[Kazahstāna]]<br/>''[[:d:Q813|Q813]]'' | | [[Attēls:Tabliczka E011.svg|center|80px]] | E011 |- | style='text-align:right'| 23 | [[Eiropas autoceļš E12]] | [[:d:Q1346648|Q1346648]] | [[Norvēģija]]<br/>''[[:d:Q34|Q34]]''<br/>[[Somija]] | [[:commons:Category:E12|E12]] | [[Attēls:European route E12.svg|center|80px]] | E12 |- | style='text-align:right'| 24 | ''[[:d:Q1375783|Eiropas autoceļš E012]]'' | [[:d:Q1375783|Q1375783]] | [[Kazahstāna]]<br/>[[Ķīna]] | | [[Attēls:Tabliczka E012.svg|center|80px]] | E012 |- | style='text-align:right'| 25 | [[Eiropas autoceļš E13]] | [[:d:Q1247738|Q1247738]] | [[Apvienotā Karaliste]] | [[:commons:Category:E13|E13]] | [[Attēls:Tabliczka E13.svg|center|80px]] | E13 |- | style='text-align:right'| 26 | ''[[:d:Q1375778|Eiropas autoceļš E013]]'' | [[:d:Q1375778|Q1375778]] | [[Kazahstāna]] | | [[Attēls:Tabliczka E013.svg|center|80px]] | E013 |- | style='text-align:right'| 27 | [[Eiropas autoceļš E14]] | [[:d:Q1164832|Q1164832]] | [[Norvēģija]]<br/>''[[:d:Q34|Q34]]'' | [[:commons:Category:E14|E14]] | [[Attēls:Tabliczka E14.svg|center|80px]] | E14 |- | style='text-align:right'| 28 | ''[[:d:Q1375781|Eiropas autoceļš E014]]'' | [[:d:Q1375781|Q1375781]] | [[Kazahstāna]] | | [[Attēls:Tabliczka E014.svg|center|80px]] | E014 |- | style='text-align:right'| 29 | [[Eiropas autoceļš E15]] | [[:d:Q862476|Q862476]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Francija]]<br/>[[Spānija]] | [[:commons:Category:E15|E15]] | [[Attēls:Tabliczka E15.svg|center|80px]] | E15 |- | style='text-align:right'| 30 | ''[[:d:Q662647|Eiropas autoceļš E015]]'' | [[:d:Q662647|Q662647]] | [[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E015|E015]] | [[Attēls:Tabliczka E015.svg|center|80px]] | E015 |- | style='text-align:right'| 31 | [[Eiropas autoceļš E16]] | [[:d:Q642043|Q642043]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Norvēģija]]<br/>''[[:d:Q34|Q34]]'' | [[:commons:Category:E16|E16]] | [[Attēls:Tabliczka E16.svg|center|80px]] | E16 |- | style='text-align:right'| 32 | ''[[:d:Q2329549|Eiropas autoceļš E016]]'' | [[:d:Q2329549|Q2329549]] | [[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E016|E016]] | [[Attēls:Tabliczka E016.svg|center|80px]] | E016 |- | style='text-align:right'| 33 | [[Eiropas autoceļš E17]] | [[:d:Q1348422|Q1348422]] | [[Beļģija]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E17|E17]] | [[Attēls:Tabliczka E17.svg|center|80px]] | E17 |- | style='text-align:right'| 34 | ''[[:d:Q746156|Eiropas autoceļš E017]]'' | [[:d:Q746156|Q746156]] | [[Krievija]] | [[:commons:Category:E017|E017]] | [[Attēls:Tabliczka E017.svg|center|80px]] | E017 |- | style='text-align:right'| 35 | [[Eiropas autoceļš E18]] | [[:d:Q945810|Q945810]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Norvēģija]]<br/>''[[:d:Q34|Q34]]''<br/>[[Somija]]<br/>[[Krievija]] | [[:commons:Category:E18|E18]] | [[Attēls:Tabliczka E18.svg|center|80px]] | E18 |- | style='text-align:right'| 36 | ''[[:d:Q1945568|Eiropas autoceļš E018]]'' | [[:d:Q1945568|Q1945568]] | [[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E018|E018]] | [[Attēls:Tabliczka E018.svg|center|80px]] | E018 |- | style='text-align:right'| 37 | [[Eiropas autoceļš E19]] | [[:d:Q1375828|Q1375828]] | [[Nīderlande]]<br/>[[Beļģija]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E19|E19]] | [[Attēls:Tabliczka E19.svg|center|80px]] | E19 |- | style='text-align:right'| 38 | ''[[:d:Q2194280|Eiropas autoceļš E019]]'' | [[:d:Q2194280|Q2194280]] | [[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E019|E019]] | [[Attēls:Tabliczka E019.svg|center|80px]] | E019 |- | style='text-align:right'| 39 | [[Eiropas autoceļš E20]] | [[:d:Q987346|Q987346]] | [[Īrija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Dānija]]<br/>''[[:d:Q34|Q34]]''<br/>[[Igaunija]]<br/>[[Krievija]] | [[:commons:Category:E20|E20]] | [[Attēls:Tabliczka E20.svg|center|80px]] | E20 |- | style='text-align:right'| 40 | [[Eiropas autoceļš E21]] | [[:d:Q662587|Q662587]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]] | [[:commons:Category:E21|E21]] | [[Attēls:Tabliczka E21.svg|center|80px]] | E21 |- | style='text-align:right'| 41 | [[Eiropas autoceļš E22]] | [[:d:Q322164|Q322164]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]]<br/>''[[:d:Q34|Q34]]''<br/>[[Latvija]]<br/>[[Krievija]] | [[:commons:Category:E22|E22]] | [[Attēls:Tabliczka E22.svg|center|80px]] | E22 |- | style='text-align:right'| 42 | [[Eiropas autoceļš E23]] | [[:d:Q664809|Q664809]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]] | [[:commons:Category:E23|E23]] | [[Attēls:Tabliczka E23.svg|center|80px]] | E23 |- | style='text-align:right'| 43 | ''[[:d:Q1375832|Eiropas autoceļš E24]]'' | [[:d:Q1375832|Q1375832]] | [[Apvienotā Karaliste]] | [[:commons:Category:E24|E24]] | [[Attēls:Tabliczka E24.svg|center|80px]] | E24 |- | style='text-align:right'| 44 | [[Eiropas autoceļš E25]] | [[:d:Q659345|Q659345]] | [[Nīderlande]]<br/>[[Beļģija]]<br/>[[Luksemburga]]<br/>[[Francija]]<br/>[[Šveice]]<br/>[[Itālija]] | [[:commons:Category:E25|E25]] | [[Attēls:Tabliczka E25.svg|center|80px]] | E25 |- | style='text-align:right'| 45 | ''[[:d:Q694396|Eiropas autoceļš E26]]'' | [[:d:Q694396|Q694396]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E26|E26]] | [[Attēls:Tabliczka E26.svg|center|80px]] | E26 |- | style='text-align:right'| 46 | ''[[:d:Q688946|Eiropas autoceļš E27]]'' | [[:d:Q688946|Q688946]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]]<br/>[[Itālija]] | [[:commons:Category:E27|E27]] | [[Attēls:Tabliczka E27.svg|center|80px]] | E27 |- | style='text-align:right'| 47 | [[Eiropas autoceļš E28]] | [[:d:Q314656|Q314656]] | [[Vācija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Krievija]]<br/>[[Lietuva]]<br/>[[Baltkrievija]] | [[:commons:Category:E28|E28]] | [[Attēls:Tabliczka E28.svg|center|80px]] | E28 |- | style='text-align:right'| 48 | ''[[:d:Q688868|Eiropas autoceļš E29]]'' | [[:d:Q688868|Q688868]] | [[Vācija]]<br/>[[Luksemburga]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E29|E29]] | [[Attēls:Tabliczka E29.svg|center|80px]] | E29 |- | style='text-align:right'| 49 | [[Eiropas autoceļš E30]] | [[:d:Q160249|Q160249]] | [[Īrija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Baltkrievija]]<br/>[[Krievija]] | [[:commons:Category:E30|E30]] | [[Attēls:Tabliczka E30.svg|center|80px]] | E30 |- | style='text-align:right'| 50 | ''[[:d:Q699601|Eiropas autoceļš E31]]'' | [[:d:Q699601|Q699601]] | [[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E31|E31]] | [[Attēls:Tabliczka E31.svg|center|80px]] | E31 |- | style='text-align:right'| 51 | ''[[:d:Q1375862|Eiropas autoceļš E32]]'' | [[:d:Q1375862|Q1375862]] | [[Apvienotā Karaliste]] | [[:commons:Category:E32|E32]] | [[Attēls:Tabliczka E32.svg|center|80px]] | E32 |- | style='text-align:right'| 52 | ''[[:d:Q1375866|Eiropas autoceļš E33]]'' | [[:d:Q1375866|Q1375866]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E33|E33]] | [[Attēls:Tabliczka E33.svg|center|80px]] | E33 |- | style='text-align:right'| 53 | ''[[:d:Q819141|Eiropas autoceļš E34]]'' | [[:d:Q819141|Q819141]] | [[Beļģija]]<br/>[[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E34|E34]] | [[Attēls:Tabliczka E34.svg|center|80px]] | E34 |- | style='text-align:right'| 54 | ''[[:d:Q313416|Eiropas autoceļš E35]]'' | [[:d:Q313416|Q313416]] | [[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Šveice]]<br/>[[Itālija]] | [[:commons:Category:E35|E35]] | [[Attēls:Tabliczka E35.svg|center|80px]] | E35 |- | style='text-align:right'| 55 | [[Eiropas autoceļš E36]] | [[:d:Q240696|Q240696]] | [[Vācija]]<br/>[[Polija]] | [[:commons:Category:E36|E36]] | [[Attēls:Tabliczka E36.svg|center|80px]] | E36 |- | style='text-align:right'| 56 | ''[[:d:Q701223|Eiropas autoceļš E37]]'' | [[:d:Q701223|Q701223]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E37|E37]] | [[Attēls:Tabliczka E37.svg|center|80px]] | E37 |- | style='text-align:right'| 57 | ''[[:d:Q289474|Eiropas autoceļš E38]]'' | [[:d:Q289474|Q289474]] | [[Ukraina]]<br/>[[Krievija]]<br/>[[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E38|E38]] | [[Attēls:Tabliczka E38.svg|center|80px]] | E38 |- | style='text-align:right'| 58 | ''[[:d:Q1375888|Eiropas autoceļš E39]]'' | [[:d:Q1375888|Q1375888]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Dānija]] | [[:commons:Category:E39|E39]] | [[Attēls:Tabliczka E39.svg|center|80px]] | E39 |- | style='text-align:right'| 59 | [[Eiropas autoceļš E40]] | [[:d:Q327162|Q327162]] | [[Francija]]<br/>[[Beļģija]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Ukraina]]<br/>[[Krievija]]<br/>[[Kazahstāna]]<br/>''[[:d:Q265|Q265]]''<br/>[[Turkmenistāna]]<br/>''[[:d:Q813|Q813]]'' | [[:commons:Category:E40|E40]] | [[Attēls:Tabliczka E40.svg|center|80px]] | E40 |- | style='text-align:right'| 60 | ''[[:d:Q662616|Eiropas autoceļš E41]]'' | [[:d:Q662616|Q662616]] | [[Vācija]]<br/>[[Šveice]] | [[:commons:Category:E41|E41]] | [[Attēls:Tabliczka E41.svg|center|80px]] | E41 |- | style='text-align:right'| 61 | ''[[:d:Q599910|Eiropas autoceļš E42]]'' | [[:d:Q599910|Q599910]] | [[Francija]]<br/>[[Beļģija]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E42|E42]] | [[Attēls:Tabliczka E42.svg|center|80px]] | E42 |- | style='text-align:right'| 62 | ''[[:d:Q662603|Eiropas autoceļš E43]]'' | [[:d:Q662603|Q662603]] | [[Šveice]]<br/>[[Austrija]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E43|E43]] | [[Attēls:Tabliczka E43.svg|center|80px]] | E43 |- | style='text-align:right'| 63 | ''[[:d:Q705125|Eiropas autoceļš E44]]'' | [[:d:Q705125|Q705125]] | [[Francija]]<br/>[[Luksemburga]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E44|E44]] | [[Attēls:Tabliczka E44.svg|center|80px]] | E44 |- | style='text-align:right'| 64 | ''[[:d:Q276570|Eiropas autoceļš E45]]'' | [[:d:Q276570|Q276570]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Somija]]<br/>''[[:d:Q34|Q34]]''<br/>[[Dānija]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Austrija]]<br/>[[Itālija]] | [[:commons:Category:E45|E45]] | [[Attēls:Tabliczka E45.svg|center|80px]] | E45 |- | style='text-align:right'| 65 | ''[[:d:Q1375900|Eiropas autoceļš E46]]'' | [[:d:Q1375900|Q1375900]] | [[Beļģija]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E46|E46]] | [[Attēls:Tabliczka E46.svg|center|80px]] | E46 |- | style='text-align:right'| 66 | ''[[:d:Q692012|Eiropas autoceļš E47]]'' | [[:d:Q692012|Q692012]] | [[Vācija]]<br/>[[Dānija]]<br/>''[[:d:Q34|Q34]]'' | [[:commons:Category:E47|E47]] | [[Attēls:Tabliczka E47.svg|center|80px]] | E47 |- | style='text-align:right'| 67 | ''[[:d:Q819705|Eiropas autoceļš E48]]'' | [[:d:Q819705|Q819705]] | [[Vācija]]<br/>[[Čehija]] | [[:commons:Category:E48|E48]] | [[Attēls:Tabliczka E48.svg|center|80px]] | E48 |- | style='text-align:right'| 68 | ''[[:d:Q667743|Eiropas autoceļš E49]]'' | [[:d:Q667743|Q667743]] | [[Vācija]]<br/>[[Čehija]]<br/>[[Austrija]] | [[:commons:Category:E49|E49]] | [[Attēls:Tabliczka E49.svg|center|80px]] | E49 |- | style='text-align:right'| 69 | ''[[:d:Q687438|Eiropas autoceļš E50]]'' | [[:d:Q687438|Q687438]] | [[Francija]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Čehija]]<br/>[[Slovākija]]<br/>[[Ukraina]]<br/>[[Krievija]] | [[:commons:Category:E50|E50]] | [[Attēls:Tabliczka E50.svg|center|80px]] | E50 |- | style='text-align:right'| 70 | ''[[:d:Q692108|Eiropas autoceļš E51]]'' | [[:d:Q692108|Q692108]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E51|E51]] | [[Attēls:Tabliczka E51.svg|center|80px]] | E51 |- | style='text-align:right'| 71 | ''[[:d:Q691059|Eiropas autoceļš E52]]'' | [[:d:Q691059|Q691059]] | [[Austrija]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E52|E52]] | [[Attēls:Tabliczka E52.svg|center|80px]] | E52 |- | style='text-align:right'| 72 | ''[[:d:Q701208|Eiropas autoceļš E53]]'' | [[:d:Q701208|Q701208]] | [[Čehija]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E53|E53]] | [[Attēls:Tabliczka E53.svg|center|80px]] | E53 |- | style='text-align:right'| 73 | ''[[:d:Q664865|Eiropas autoceļš E54]]'' | [[:d:Q664865|Q664865]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E54|E54]] | [[Attēls:Tabliczka E54.svg|center|80px]] | E54 |- | style='text-align:right'| 74 | ''[[:d:Q313410|Eiropas autoceļš E55]]'' | [[:d:Q313410|Q313410]] | ''[[:d:Q34|Q34]]''<br/>[[Dānija]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Čehija]]<br/>[[Austrija]]<br/>[[Itālija]]<br/>[[Grieķija]] | [[:commons:Category:E55|E55]] | [[Attēls:Tabliczka E55.svg|center|80px]] | E55 |- | style='text-align:right'| 75 | ''[[:d:Q690065|Eiropas autoceļš E56]]'' | [[:d:Q690065|Q690065]] | [[Austrija]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E56|E56]] | [[Attēls:Tabliczka E56.svg|center|80px]] | E56 |- | style='text-align:right'| 76 | ''[[:d:Q592509|Eiropas autoceļš E57]]'' | [[:d:Q592509|Q592509]] | [[Austrija]]<br/>''[[:d:Q215|Q215]]'' | [[:commons:Category:E57|E57]] | [[Attēls:Tabliczka E57.svg|center|80px]] | E57 |- | style='text-align:right'| 77 | ''[[:d:Q180384|Eiropas autoceļš E58]]'' | [[:d:Q180384|Q180384]] | [[Austrija]]<br/>[[Slovākija]]<br/>[[Ukraina]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Moldova]]<br/>[[Krievija]]<br/>[[Piedņestra]] | [[:commons:Category:E58|E58]] | [[Attēls:Tabliczka E58.svg|center|80px]] | E58 |- | style='text-align:right'| 78 | ''[[:d:Q674617|Eiropas autoceļš E59]]'' | [[:d:Q674617|Q674617]] | [[Čehija]]<br/>[[Austrija]]<br/>''[[:d:Q215|Q215]]''<br/>''[[:d:Q224|Q224]]'' | [[:commons:Category:E59|E59]] | [[Attēls:Tabliczka E59.svg|center|80px]] | E59 |- | style='text-align:right'| 79 | ''[[:d:Q168020|Eiropas autoceļš E60]]'' | [[:d:Q168020|Q168020]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]]<br/>[[Austrija]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Ungārija]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Gruzija]]<br/>[[Azerbaidžāna]]<br/>[[Turkmenistāna]]<br/>''[[:d:Q265|Q265]]''<br/>''[[:d:Q863|Q863]]''<br/>''[[:d:Q813|Q813]]''<br/>[[Ķīna]] | [[:commons:Category:E60|E60]] | [[Attēls:Tabliczka E60.svg|center|80px]] | E60 |- | style='text-align:right'| 80 | ''[[:d:Q695537|Eiropas autoceļš E61]]'' | [[:d:Q695537|Q695537]] | [[Austrija]]<br/>''[[:d:Q215|Q215]]''<br/>[[Itālija]]<br/>''[[:d:Q224|Q224]]'' | [[:commons:Category:E61|E61]] | [[Attēls:Tabliczka E61.svg|center|80px]] | E61 |- | style='text-align:right'| 81 | ''[[:d:Q665254|Eiropas autoceļš E62]]'' | [[:d:Q665254|Q665254]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]]<br/>[[Itālija]] | [[:commons:Category:E62|E62]] | [[Attēls:Tabliczka E62.svg|center|80px]] | E62 |- | style='text-align:right'| 82 | ''[[:d:Q1375933|Eiropas autoceļš E63]]'' | [[:d:Q1375933|Q1375933]] | [[Somija]] | [[:commons:Category:E63|E63]] | [[Attēls:Tabliczka E63.svg|center|80px]] | E63 |- | style='text-align:right'| 83 | ''[[:d:Q736643|Eiropas autoceļš E64]]'' | [[:d:Q736643|Q736643]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E64|E64]] | [[Attēls:Tabliczka E64.svg|center|80px]] | E64 |- | style='text-align:right'| 84 | [[Eiropas autoceļš E65]] | [[:d:Q911135|Q911135]] | ''[[:d:Q34|Q34]]''<br/>[[Polija]]<br/>[[Čehija]]<br/>[[Slovākija]]<br/>[[Ungārija]]<br/>''[[:d:Q224|Q224]]''<br/>[[Bosnija un Hercegovina]]<br/>[[Melnkalne]]<br/>[[Serbija]]<br/>[[Kosova]]<br/>[[Ziemeļmaķedonija]]<br/>[[Grieķija]] | [[:commons:Category:E65|E65]] | [[Attēls:Tabliczka E65.svg|center|80px]] | E65 |- | style='text-align:right'| 85 | ''[[:d:Q689827|Eiropas autoceļš E66]]'' | [[:d:Q689827|Q689827]] | [[Itālija]]<br/>[[Austrija]]<br/>[[Ungārija]] | [[:commons:Category:E66|E66]] | [[Attēls:Tabliczka E66.svg|center|80px]] | E66 |- | style='text-align:right'| 86 | [[Eiropas autoceļš E67]] | [[:d:Q754430|Q754430]] | [[Somija]]<br/>[[Igaunija]]<br/>[[Latvija]]<br/>[[Lietuva]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Čehija]] | [[:commons:Category:E67|E67]] | [[Attēls:Tabliczka E67.svg|center|80px]] | E67 |- | style='text-align:right'| 87 | ''[[:d:Q1375951|Eiropas autoceļš E68]]'' | [[:d:Q1375951|Q1375951]] | [[Ungārija]]<br/>[[Rumānija]] | [[:commons:Category:E68|E68]] | [[Attēls:Tabliczka E68.svg|center|80px]] | E68 |- | style='text-align:right'| 88 | ''[[:d:Q1375971|Eiropas autoceļš E69]]'' | [[:d:Q1375971|Q1375971]] | [[Norvēģija]] | [[:commons:Category:E69|E69]] | [[Attēls:Riksvei E 69.svg|center|80px]] | E69 |- | style='text-align:right'| 89 | ''[[:d:Q741488|Eiropas autoceļš E70]]'' | [[:d:Q741488|Q741488]] | [[Spānija]]<br/>[[Francija]]<br/>[[Itālija]]<br/>''[[:d:Q215|Q215]]''<br/>''[[:d:Q224|Q224]]''<br/>[[Serbija]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Bulgārija]]<br/>[[Turcija]]<br/>[[Gruzija]] | [[:commons:Category:E70|E70]] | [[Attēls:Tabliczka E70.svg|center|80px]] | E70 |- | style='text-align:right'| 90 | ''[[:d:Q1375976|Eiropas autoceļš E71]]'' | [[:d:Q1375976|Q1375976]] | [[Slovākija]]<br/>[[Ungārija]]<br/>''[[:d:Q224|Q224]]''<br/>[[Bosnija un Hercegovina]] | [[:commons:Category:E71|E71]] | [[Attēls:Tabliczka E71.svg|center|80px]] | E71 |- | style='text-align:right'| 91 | ''[[:d:Q1375978|Eiropas autoceļš E72]]'' | [[:d:Q1375978|Q1375978]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E72|E72]] | [[Attēls:Tabliczka E72.svg|center|80px]] | E72 |- | style='text-align:right'| 92 | ''[[:d:Q1375987|Eiropas autoceļš E73]]'' | [[:d:Q1375987|Q1375987]] | [[Ungārija]]<br/>''[[:d:Q224|Q224]]''<br/>[[Bosnija un Hercegovina]] | [[:commons:Category:E73|E73]] | [[Attēls:Tabliczka E73.svg|center|80px]] | E73 |- | style='text-align:right'| 93 | ''[[:d:Q600011|Eiropas autoceļš E74]]'' | [[:d:Q600011|Q600011]] | [[Francija]]<br/>[[Itālija]] | [[:commons:Category:E74|E74]] | [[Attēls:Tabliczka E74.svg|center|80px]] | E74 |- | style='text-align:right'| 94 | [[Eiropas autoceļš E75]] | [[:d:Q638912|Q638912]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Somija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Čehija]]<br/>[[Slovākija]]<br/>[[Ungārija]]<br/>[[Serbija]]<br/>[[Ziemeļmaķedonija]]<br/>[[Grieķija]] | [[:commons:Category:E75|E75]] | [[Attēls:Tabliczka E75.svg|center|80px]] | E75 |- | style='text-align:right'| 95 | ''[[:d:Q768830|Eiropas autoceļš E76]]'' | [[:d:Q768830|Q768830]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E76|E76]] | [[Attēls:Tabliczka E76.svg|center|80px]] | E76 |- | style='text-align:right'| 96 | [[Eiropas autoceļš E77]] | [[:d:Q918092|Q918092]] | [[Krievija]]<br/>[[Igaunija]]<br/>[[Latvija]]<br/>[[Lietuva]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Slovākija]]<br/>[[Ungārija]] | [[:commons:Category:E77|E77]] | [[Attēls:Tabliczka E77.svg|center|80px]] | E77 |- | style='text-align:right'| 97 | ''[[:d:Q1376002|Eiropas autoceļš E78]]'' | [[:d:Q1376002|Q1376002]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E78|E78]] | [[Attēls:Tabliczka E78.svg|center|80px]] | E78 |- | style='text-align:right'| 98 | ''[[:d:Q580571|Eiropas autoceļš E79]]'' | [[:d:Q580571|Q580571]] | [[Ungārija]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Bulgārija]]<br/>[[Grieķija]] | [[:commons:Category:E79|E79]] | [[Attēls:Tabliczka E79.svg|center|80px]] | E79 |- | style='text-align:right'| 99 | ''[[:d:Q877647|Eiropas autoceļš E80]]'' | [[:d:Q877647|Q877647]] | [[Portugāle]]<br/>[[Spānija]]<br/>[[Francija]]<br/>[[Itālija]]<br/>''[[:d:Q224|Q224]]''<br/>[[Melnkalne]]<br/>[[Serbija]]<br/>[[Kosova]]<br/>[[Bulgārija]]<br/>[[Turcija]] | [[:commons:Category:E80|E80]] | [[Attēls:Tabliczka E80.svg|center|80px]] | E80 |- | style='text-align:right'| 100 | ''[[:d:Q987350|Eiropas autoceļš E81]]'' | [[:d:Q987350|Q987350]] | [[Rumānija]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E81|E81]] | [[Attēls:Tabliczka E81.svg|center|80px]] | E81 |- | style='text-align:right'| 101 | ''[[:d:Q1376012|Eiropas autoceļš E82]]'' | [[:d:Q1376012|Q1376012]] | [[Spānija]]<br/>[[Portugāle]] | [[:commons:Category:E82|E82]] | [[Attēls:Tabliczka E82.svg|center|80px]] | E82 |- | style='text-align:right'| 102 | ''[[:d:Q955939|Eiropas autoceļš E83]]'' | [[:d:Q955939|Q955939]] | [[Bulgārija]] | [[:commons:Category:E83|E83]] | [[Attēls:Tabliczka E83.svg|center|80px]] | E83 |- | style='text-align:right'| 103 | ''[[:d:Q612223|Eiropas autoceļš E84]]'' | [[:d:Q612223|Q612223]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E84|E84]] | [[Attēls:Tabliczka E84.svg|center|80px]] | E84 |- | style='text-align:right'| 104 | [[Eiropas autoceļš E85]] | [[:d:Q926976|Q926976]] | [[Lietuva]]<br/>[[Baltkrievija]]<br/>[[Ukraina]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Bulgārija]]<br/>[[Grieķija]] | [[:commons:Category:E85|E85]] | [[Attēls:Tabliczka E85.svg|center|80px]] | E85 |- | style='text-align:right'| 105 | ''[[:d:Q1376023|Eiropas autoceļš E86]]'' | [[:d:Q1376023|Q1376023]] | [[Grieķija]]<br/>[[Albānija]] | [[:commons:Category:E86|E86]] | [[Attēls:Tabliczka E86.svg|center|80px]] | E86 |- | style='text-align:right'| 106 | ''[[:d:Q1376032|Eiropas autoceļš E87]]'' | [[:d:Q1376032|Q1376032]] | [[Ukraina]]<br/>[[Moldova]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Bulgārija]]<br/>[[Turcija]] | [[:commons:Category:E87|E87]] | [[Attēls:Tabliczka E87.svg|center|80px]] | E87 |- | style='text-align:right'| 107 | ''[[:d:Q607197|Eiropas autoceļš E88]]'' | [[:d:Q607197|Q607197]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E88|E88]] | [[Attēls:Tabliczka E88.svg|center|80px]] | E88 |- | style='text-align:right'| 108 | ''[[:d:Q2419632|Eiropas autoceļš E89]]'' | [[:d:Q2419632|Q2419632]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E89|E89]] | [[Attēls:Tabliczka E89.svg|center|80px]] | E89 |- | style='text-align:right'| 109 | ''[[:d:Q370080|Eiropas autoceļš E90]]'' | [[:d:Q370080|Q370080]] | [[Portugāle]]<br/>[[Spānija]]<br/>[[Itālija]]<br/>[[Grieķija]]<br/>[[Turcija]] | [[:commons:Category:E90|E90]] | [[Attēls:Tabliczka E90.svg|center|80px]] | E90 |- | style='text-align:right'| 110 | ''[[:d:Q2163648|Eiropas autoceļš E91]]'' | [[:d:Q2163648|Q2163648]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E91|E91]] | [[Attēls:Tabliczka E91.svg|center|80px]] | E91 |- | style='text-align:right'| 111 | ''[[:d:Q2579452|Eiropas autoceļš E92]]'' | [[:d:Q2579452|Q2579452]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E92|E92]] | [[Attēls:Tabliczka E92.svg|center|80px]] | E92 |- | style='text-align:right'| 112 | ''[[:d:Q3444696|Eiropas autoceļš E93]]'' | [[:d:Q3444696|Q3444696]] | [[Krievija]]<br/>[[Baltkrievija]]<br/>[[Ukraina]] | | [[Attēls:Tabliczka E93.svg|center|80px]] | E93 |- | style='text-align:right'| 113 | ''[[:d:Q2586090|Eiropas autoceļš E94]]'' | [[:d:Q2586090|Q2586090]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E94|E94]] | [[Attēls:Tabliczka E94.svg|center|80px]] | E94 |- | style='text-align:right'| 114 | [[Eiropas autoceļš E95]] | [[:d:Q1165682|Q1165682]] | [[Krievija]]<br/>[[Baltkrievija]]<br/>[[Ukraina]]<br/>[[Turcija]] | [[:commons:Category:E95|E95]] | [[Attēls:Tabliczka E95.svg|center|80px]] | E95 |- | style='text-align:right'| 115 | ''[[:d:Q2373964|Eiropas autoceļš E96]]'' | [[:d:Q2373964|Q2373964]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E96|E96]] | [[Attēls:Tabliczka E96.svg|center|80px]] | E96 |- | style='text-align:right'| 116 | ''[[:d:Q784392|Eiropas autoceļš E97]]'' | [[:d:Q784392|Q784392]] | [[Ukraina]]<br/>[[Krievija]]<br/>[[Gruzija]]<br/>[[Turcija]]<br/>''[[:d:Q31354462|Q31354462]]'' | [[:commons:Category:E97|E97]] | [[Attēls:Tabliczka E97.svg|center|80px]] | E97 |- | style='text-align:right'| 117 | ''[[:d:Q2296040|Eiropas autoceļš E98]]'' | [[:d:Q2296040|Q2296040]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E98|E98]] | [[Attēls:Tabliczka E98.svg|center|80px]] | E98 |- | style='text-align:right'| 118 | ''[[:d:Q548533|Eiropas autoceļš E99]]'' | [[:d:Q548533|Q548533]] | [[Azerbaidžāna]]<br/>[[Turcija]]<br/>[[Sīrija]] | [[:commons:Category:E99|E99]] | [[Attēls:Tabliczka E99.svg|center|80px]] | E99 |- | style='text-align:right'| 119 | ''[[:d:Q2283567|Eiropas autoceļš E101]]'' | [[:d:Q2283567|Q2283567]] | [[Krievija]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E101|E101]] | [[Attēls:Tabliczka E101.svg|center|80px]] | E101 |- | style='text-align:right'| 120 | ''[[:d:Q60856181|European route E104]]'' | [[:d:Q60856181|Q60856181]] | [[Apvienotā Karaliste]] | | | E104 |- | style='text-align:right'| 121 | ''[[:d:Q1321545|Eiropas autoceļš E105]]'' | [[:d:Q1321545|Q1321545]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Krievija]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E105|E105]] | [[Attēls:Tabliczka E105.svg|center|80px]] | E105 |- | style='text-align:right'| 122 | ''[[:d:Q108114490|European route E109]]'' | [[:d:Q108114490|Q108114490]] | [[Apvienotā Karaliste]] | | | E109 |- | style='text-align:right'| 123 | ''[[:d:Q65169436|European route E114]]'' | [[:d:Q65169436|Q65169436]] | [[Apvienotā Karaliste]] | | | E114 |- | style='text-align:right'| 124 | ''[[:d:Q1375790|Eiropas autoceļš E115]]'' | [[:d:Q1375790|Q1375790]] | [[Krievija]] | [[:commons:Category:E115|E115]] | [[Attēls:Tabliczka E115.svg|center|80px]] | E115 |- | style='text-align:right'| 125 | ''[[:d:Q111456842|European route E116]]'' | [[:d:Q111456842|Q111456842]] | [[Apvienotā Karaliste]] | | | E116 |- | style='text-align:right'| 126 | ''[[:d:Q1375799|Eiropas autoceļš E117]]'' | [[:d:Q1375799|Q1375799]] | [[Krievija]]<br/>[[Gruzija]]<br/>[[Armēnija]] | [[:commons:Category:E117|E117]] | [[Attēls:Tabliczka E117.svg|center|80px]] | E117 |- | style='text-align:right'| 127 | ''[[:d:Q108114524|European route E118]]'' | [[:d:Q108114524|Q108114524]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Īrija]] | | | E118 |- | style='text-align:right'| 128 | ''[[:d:Q2535163|Eiropas autoceļš E119]]'' | [[:d:Q2535163|Q2535163]] | [[Krievija]]<br/>[[Azerbaidžāna]]<br/>[[Irāna]] | [[:commons:Category:E119|E119]] | [[Attēls:Tabliczka E119.svg|center|80px]] | E119 |- | style='text-align:right'| 129 | ''[[:d:Q649131|Eiropas autoceļš E121]]'' | [[:d:Q649131|Q649131]] | [[Krievija]]<br/>[[Kazahstāna]]<br/>[[Turkmenistāna]] | [[:commons:Category:E121|E121]] | [[Attēls:Tabliczka E121.svg|center|80px]] | E121 |- | style='text-align:right'| 130 | ''[[:d:Q1821054|Eiropas autoceļš E123]]'' | [[:d:Q1821054|Q1821054]] | [[Krievija]]<br/>[[Kazahstāna]]<br/>''[[:d:Q265|Q265]]''<br/>''[[:d:Q863|Q863]]'' | [[:commons:Category:E123|E123]] | [[Attēls:Tabliczka E123.svg|center|80px]] | E123 |- | style='text-align:right'| 131 | ''[[:d:Q2625376|Eiropas autoceļš E125]]'' | [[:d:Q2625376|Q2625376]] | [[Krievija]]<br/>[[Kazahstāna]]<br/>''[[:d:Q813|Q813]]'' | [[:commons:Category:E125|E125]] | [[Attēls:Tabliczka E125.svg|center|80px]] | E125 |- | style='text-align:right'| 132 | ''[[:d:Q2078255|Eiropas autoceļš E127]]'' | [[:d:Q2078255|Q2078255]] | [[Krievija]]<br/>[[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E127|E127]] | [[Attēls:Tabliczka E127.svg|center|80px]] | E127 |- | style='text-align:right'| 133 | ''[[:d:Q1589334|Eiropas autoceļš E134]]'' | [[:d:Q1589334|Q1589334]] | [[Norvēģija]] | [[:commons:Category:E134|E134]] | [[Attēls:Riksvei E 134.svg|center|80px]] | E134 |- | style='text-align:right'| 134 | ''[[:d:Q2345677|Eiropas autoceļš E136]]'' | [[:d:Q2345677|Q2345677]] | [[Norvēģija]] | [[:commons:Category:E136|E136]] | [[Attēls:Riksvei E 136.svg|center|80px]] | E136 |- | style='text-align:right'| 135 | ''[[:d:Q3444668|Eiropas autoceļš E201]]'' | [[:d:Q3444668|Q3444668]] | [[Īrija]] | [[:commons:Category:E201|E201]] | [[Attēls:Tabliczka E201.svg|center|80px]] | E201 |- | style='text-align:right'| 136 | ''[[:d:Q2707350|Eiropas autoceļš E231]]'' | [[:d:Q2707350|Q2707350]] | [[Nīderlande]] | [[:commons:Category:E231|E231]] | [[Attēls:Tabliczka E231.svg|center|80px]] | E231 |- | style='text-align:right'| 137 | ''[[:d:Q1375818|Eiropas autoceļš E232]]'' | [[:d:Q1375818|Q1375818]] | [[Nīderlande]] | [[:commons:Category:E232|E232]] | [[Attēls:Tabliczka E232.svg|center|80px]] | E232 |- | style='text-align:right'| 138 | ''[[:d:Q658777|Eiropas autoceļš E233]]'' | [[:d:Q658777|Q658777]] | [[Vācija]]<br/>[[Nīderlande]] | [[:commons:Category:E233|E233]] | [[Attēls:Tabliczka E233.svg|center|80px]] | E233 |- | style='text-align:right'| 139 | ''[[:d:Q2521396|Eiropas autoceļš E234]]'' | [[:d:Q2521396|Q2521396]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E234|E234]] | [[Attēls:Tabliczka E234.svg|center|80px]] | E234 |- | style='text-align:right'| 140 | ''[[:d:Q819547|Eiropas autoceļš E251]]'' | [[:d:Q819547|Q819547]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E251|E251]] | [[Attēls:Tabliczka E251.svg|center|80px]] | E251 |- | style='text-align:right'| 141 | [[Eiropas autoceļš E261]] | [[:d:Q1375834|Q1375834]] | [[Polija]] | [[:commons:Category:E261|E261]] | [[Attēls:Tabliczka E261.svg|center|80px]] | E261 |- | style='text-align:right'| 142 | [[Eiropas autoceļš E262]] | [[:d:Q1995013|Q1995013]] | [[Lietuva]]<br/>[[Latvija]]<br/>[[Krievija]] | [[:commons:Category:E262|E262]] | [[Attēls:Tabliczka E262.svg|center|80px]] | E262 |- | style='text-align:right'| 143 | [[Eiropas autoceļš E263]] | [[:d:Q1375845|Q1375845]] | [[Igaunija]] | [[:commons:Category:E263|E263]] | [[Attēls:Tabliczka E263.svg|center|80px]] | E263 |- | style='text-align:right'| 144 | [[Eiropas autoceļš E264]] | [[:d:Q2718918|Q2718918]] | [[Igaunija]]<br/>[[Latvija]] | [[:commons:Category:E264|E264]] | [[Attēls:Tabliczka E264.svg|center|80px]] | E264 |- | style='text-align:right'| 145 | [[Eiropas autoceļš E265]] | [[:d:Q2728829|Q2728829]] | [[Igaunija]]<br/>''[[:d:Q34|Q34]]'' | [[:commons:Category:E265|E265]] | [[Attēls:Tabliczka E265.svg|center|80px]] | E265 |- | style='text-align:right'| 146 | [[Eiropas autoceļš E271]] | [[:d:Q3041902|Q3041902]] | [[Baltkrievija]] | [[:commons:Category:E271|E271]] | [[Attēls:Tabliczka E271.svg|center|80px]] | E271 |- | style='text-align:right'| 147 | [[Eiropas autoceļš E272]] | [[:d:Q2477727|Q2477727]] | [[Lietuva]] | [[:commons:Category:E272|E272]] | [[Attēls:Tabliczka E272.svg|center|80px]] | E272 |- | style='text-align:right'| 148 | ''[[:d:Q613422|Eiropas autoceļš E311]]'' | [[:d:Q613422|Q613422]] | [[Nīderlande]] | [[:commons:Category:E311|E311]] | [[Attēls:Tabliczka E311.svg|center|80px]] | E311 |- | style='text-align:right'| 149 | ''[[:d:Q2138240|Eiropas autoceļš E312]]'' | [[:d:Q2138240|Q2138240]] | [[Nīderlande]] | [[:commons:Category:E312|E312]] | [[Attēls:Tabliczka E312.svg|center|80px]] | E312 |- | style='text-align:right'| 150 | ''[[:d:Q1375855|Eiropas autoceļš E313]]'' | [[:d:Q1375855|Q1375855]] | [[Beļģija]] | [[:commons:Category:E313|E313]] | [[Attēls:Tabliczka E313.svg|center|80px]] | E313 |- | style='text-align:right'| 151 | ''[[:d:Q669854|Eiropas autoceļš E314]]'' | [[:d:Q669854|Q669854]] | [[Beļģija]]<br/>[[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E314|E314]] | [[Attēls:Tabliczka E314.svg|center|80px]] | E314 |- | style='text-align:right'| 152 | ''[[:d:Q669799|Eiropas autoceļš E331]]'' | [[:d:Q669799|Q669799]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E331|E331]] | [[Attēls:Tabliczka E331.svg|center|80px]] | E331 |- | style='text-align:right'| 153 | [[Eiropas autoceļš E371]] | [[:d:Q2436200|Q2436200]] | [[Polija]]<br/>[[Slovākija]] | [[:commons:Category:E371|E371]] | [[Attēls:Tabliczka E371.svg|center|80px]] | E371 |- | style='text-align:right'| 154 | [[Eiropas autoceļš E372]] | [[:d:Q2418651|Q2418651]] | [[Ukraina]]<br/>[[Polija]] | [[:commons:Category:E372|E372]] | [[Attēls:Tabliczka E372.svg|center|80px]] | E372 |- | style='text-align:right'| 155 | ''[[:d:Q1978383|Eiropas autoceļš E373]]'' | [[:d:Q1978383|Q1978383]] | [[Polija]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E373|E373]] | [[Attēls:Tabliczka E373.svg|center|80px]] | E373 |- | style='text-align:right'| 156 | ''[[:d:Q2575132|Eiropas autoceļš E381]]'' | [[:d:Q2575132|Q2575132]] | [[Krievija]]<br/>[[Ukraina]] | | [[Attēls:Tabliczka E381.svg|center|80px]] | E381 |- | style='text-align:right'| 157 | ''[[:d:Q693049|Eiropas autoceļš E391]]'' | [[:d:Q693049|Q693049]] | [[Krievija]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E391|E391]] | [[Attēls:Tabliczka E391.svg|center|80px]] | E391 |- | style='text-align:right'| 158 | ''[[:d:Q1922885|Eiropas autoceļš E401]]'' | [[:d:Q1922885|Q1922885]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E401|E401]] | [[Attēls:Tabliczka E401.svg|center|80px]] | E401 |- | style='text-align:right'| 159 | ''[[:d:Q644844|Eiropas autoceļš E402]]'' | [[:d:Q644844|Q644844]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E402|E402]] | [[Attēls:Tabliczka E402.svg|center|80px]] | E402 |- | style='text-align:right'| 160 | ''[[:d:Q2679997|Eiropas autoceļš E403]]'' | [[:d:Q2679997|Q2679997]] | [[Beļģija]] | [[:commons:Category:E403|E403]] | [[Attēls:Tabliczka E403.svg|center|80px]] | E403 |- | style='text-align:right'| 161 | ''[[:d:Q2771746|Eiropas autoceļš E404]]'' | [[:d:Q2771746|Q2771746]] | [[Beļģija]] | [[:commons:Category:E404|E404]] | [[Attēls:Tabliczka E404.svg|center|80px]] | E404 |- | style='text-align:right'| 162 | ''[[:d:Q1920250|Eiropas autoceļš E411]]'' | [[:d:Q1920250|Q1920250]] | [[Beļģija]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E411|E411]] | [[Attēls:Tabliczka E411.svg|center|80px]] | E411 |- | style='text-align:right'| 163 | ''[[:d:Q3177582|Eiropas autoceļš E420]]'' | [[:d:Q3177582|Q3177582]] | [[Beļģija]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E420|E420]] | [[Attēls:Tabliczka E420.svg|center|80px]] | E420 |- | style='text-align:right'| 164 | ''[[:d:Q2023107|Eiropas autoceļš E421]]'' | [[:d:Q2023107|Q2023107]] | [[Beļģija]]<br/>[[Luksemburga]] | [[:commons:Category:E421|E421]] | [[Attēls:Tabliczka E421.svg|center|80px]] | E421 |- | style='text-align:right'| 165 | ''[[:d:Q637443|Eiropas autoceļš E422]]'' | [[:d:Q637443|Q637443]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E422|E422]] | [[Attēls:Tabliczka E422.svg|center|80px]] | E422 |- | style='text-align:right'| 166 | ''[[:d:Q2655746|Eiropas autoceļš E429]]'' | [[:d:Q2655746|Q2655746]] | [[Beļģija]] | [[:commons:Category:E429|E429]] | [[Attēls:Tabliczka E429.svg|center|80px]] | E429 |- | style='text-align:right'| 167 | ''[[:d:Q2181304|Eiropas autoceļš E441]]'' | [[:d:Q2181304|Q2181304]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E441|E441]] | [[Attēls:Tabliczka E441.svg|center|80px]] | E441 |- | style='text-align:right'| 168 | ''[[:d:Q1375889|Eiropas autoceļš E442]]'' | [[:d:Q1375889|Q1375889]] | [[Čehija]]<br/>[[Slovākija]] | [[:commons:Category:E442|E442]] | [[Attēls:CZ traffic sign IS17 - E442.svg|center|80px]] | E442 |- | style='text-align:right'| 169 | ''[[:d:Q637808|Eiropas autoceļš E451]]'' | [[:d:Q637808|Q637808]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E451|E451]] | [[Attēls:Tabliczka E451.svg|center|80px]] | E451 |- | style='text-align:right'| 170 | ''[[:d:Q662928|Eiropas autoceļš E461]]'' | [[:d:Q662928|Q662928]] | [[Austrija]]<br/>[[Čehija]] | [[:commons:Category:E461|E461]] | [[Attēls:Tabliczka E461.svg|center|80px]] | E461 |- | style='text-align:right'| 171 | [[Eiropas autoceļš E462]] | [[:d:Q1375896|Q1375896]] | [[Čehija]]<br/>[[Polija]] | [[:commons:Category:E462|E462]] | [[Attēls:Tabliczka E462.svg|center|80px]] | E462 |- | style='text-align:right'| 172 | ''[[:d:Q2013618|Eiropas autoceļš E471]]'' | [[:d:Q2013618|Q2013618]] | [[Ukraina]] | [[:commons:Category:E471|E471]] | [[Attēls:Tabliczka E471.svg|center|80px]] | E471 |- | style='text-align:right'| 173 | ''[[:d:Q2481606|Eiropas autoceļš E501]]'' | [[:d:Q2481606|Q2481606]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E501|E501]] | [[Attēls:Tabliczka E501.svg|center|80px]] | E501 |- | style='text-align:right'| 174 | ''[[:d:Q2474511|Eiropas autoceļš E502]]'' | [[:d:Q2474511|Q2474511]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E502|E502]] | [[Attēls:Tabliczka E502.svg|center|80px]] | E502 |- | style='text-align:right'| 175 | ''[[:d:Q2197886|Eiropas autoceļš E511]]'' | [[:d:Q2197886|Q2197886]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E511|E511]] | [[Attēls:Tabliczka E511.svg|center|80px]] | E511 |- | style='text-align:right'| 176 | ''[[:d:Q572356|Eiropas autoceļš E512]]'' | [[:d:Q572356|Q572356]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E512|E512]] | [[Attēls:Tabliczka E512.svg|center|80px]] | E512 |- | style='text-align:right'| 177 | ''[[:d:Q555518|Eiropas autoceļš E531]]'' | [[:d:Q555518|Q555518]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E531|E531]] | [[Attēls:Tabliczka E531.svg|center|80px]] | E531 |- | style='text-align:right'| 178 | ''[[:d:Q324855|Eiropas autoceļš E532]]'' | [[:d:Q324855|Q324855]] | [[Vācija]]<br/>[[Austrija]] | [[:commons:Category:E532|E532]] | [[Attēls:Tabliczka E532.svg|center|80px]] | E532 |- | style='text-align:right'| 179 | ''[[:d:Q745665|Eiropas autoceļš E533]]'' | [[:d:Q745665|Q745665]] | [[Vācija]]<br/>[[Austrija]] | [[:commons:Category:Bundesautobahn 95|Bundesautobahn 95]] | [[Attēls:Tabliczka E533.svg|center|80px]] | E533 |- | style='text-align:right'| 180 | ''[[:d:Q2743430|Eiropas autoceļš E551]]'' | [[:d:Q2743430|Q2743430]] | [[Čehija]] | [[:commons:Category:E551|E551]] | [[Attēls:Tabliczka E551.svg|center|80px]] | E551 |- | style='text-align:right'| 181 | ''[[:d:Q1792888|Eiropas autoceļš E552]]'' | [[:d:Q1792888|Q1792888]] | [[Austrija]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E552|E552]] | [[Attēls:Tabliczka E552.svg|center|80px]] | E552 |- | style='text-align:right'| 182 | ''[[:d:Q2438196|Eiropas autoceļš E571]]'' | [[:d:Q2438196|Q2438196]] | [[Slovākija]] | [[:commons:Category:E571|E571]] | [[Attēls:Tabliczka E571.svg|center|80px]] | E571 |- | style='text-align:right'| 183 | ''[[:d:Q2791074|Eiropas autoceļš E572]]'' | [[:d:Q2791074|Q2791074]] | [[Slovākija]] | [[:commons:Category:E572|E572]] | [[Attēls:Tabliczka E572.svg|center|80px]] | E572 |- | style='text-align:right'| 184 | ''[[:d:Q928483|Eiropas autoceļš E573]]'' | [[:d:Q928483|Q928483]] | [[Ungārija]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E573|E573]] | [[Attēls:Tabliczka E573.svg|center|80px]] | E573 |- | style='text-align:right'| 185 | ''[[:d:Q987339|Eiropas autoceļš E574]]'' | [[:d:Q987339|Q987339]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E574|E574]] | [[Attēls:Tabliczka E574.svg|center|80px]] | E574 |- | style='text-align:right'| 186 | ''[[:d:Q2078433|Eiropas autoceļš E575]]'' | [[:d:Q2078433|Q2078433]] | [[Slovākija]]<br/>[[Ungārija]] | [[:commons:Category:E575|E575]] | [[Attēls:Tabliczka E575.svg|center|80px]] | E575 |- | style='text-align:right'| 187 | ''[[:d:Q338977|Eiropas autoceļš E576]]'' | [[:d:Q338977|Q338977]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E576|E576]] | [[Attēls:Tabliczka E576.svg|center|80px]] | E576 |- | style='text-align:right'| 188 | ''[[:d:Q1375910|Eiropas autoceļš E577]]'' | [[:d:Q1375910|Q1375910]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E577|E577]] | [[Attēls:Tabliczka E577.svg|center|80px]] | E577 |- | style='text-align:right'| 189 | ''[[:d:Q987340|Eiropas autoceļš E578]]'' | [[:d:Q987340|Q987340]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E578|E578]] | [[Attēls:Tabliczka E578.svg|center|80px]] | E578 |- | style='text-align:right'| 190 | ''[[:d:Q10478772|Eiropas autoceļš E579]]'' | [[:d:Q10478772|Q10478772]] | [[Ungārija]] | | [[Attēls:Tabliczka E579.svg|center|80px]] | E579 |- | style='text-align:right'| 191 | ''[[:d:Q2243600|Eiropas autoceļš E581]]'' | [[:d:Q2243600|Q2243600]] | [[Rumānija]]<br/>[[Moldova]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E581|E581]] | [[Attēls:Tabliczka E581.svg|center|80px]] | E581 |- | style='text-align:right'| 192 | ''[[:d:Q1852724|Eiropas autoceļš E583]]'' | [[:d:Q1852724|Q1852724]] | [[Rumānija]]<br/>[[Moldova]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E583|E583]] | [[Attēls:Tabliczka E583.svg|center|80px]] | E583 |- | style='text-align:right'| 193 | ''[[:d:Q546742|Eiropas autoceļš E584]]'' | [[:d:Q546742|Q546742]] | [[Ukraina]]<br/>[[Moldova]]<br/>[[Rumānija]] | [[:commons:Category:E584|E584]] | [[Attēls:Tabliczka E584.svg|center|80px]] | E584 |- | style='text-align:right'| 194 | ''[[:d:Q53828736|Eiropas autoceļš E591]]'' | [[:d:Q53828736|Q53828736]] | [[Krievija]] | | [[Attēls:Tabliczka E591.svg|center|80px]] | E591 |- | style='text-align:right'| 195 | ''[[:d:Q2137859|Eiropas autoceļš E592]]'' | [[:d:Q2137859|Q2137859]] | [[Krievija]] | [[:commons:Category:E592|E592]] | [[Attēls:Tabliczka E592.svg|center|80px]] | E592 |- | style='text-align:right'| 196 | ''[[:d:Q2450792|Eiropas autoceļš E601]]'' | [[:d:Q2450792|Q2450792]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E601|E601]] | [[Attēls:Tabliczka E601.svg|center|80px]] | E601 |- | style='text-align:right'| 197 | ''[[:d:Q1797423|Eiropas autoceļš E602]]'' | [[:d:Q1797423|Q1797423]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E602|E602]] | [[Attēls:Tabliczka E602.svg|center|80px]] | E602 |- | style='text-align:right'| 198 | ''[[:d:Q1794844|Eiropas autoceļš E603]]'' | [[:d:Q1794844|Q1794844]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E603|E603]] | [[Attēls:Tabliczka E603.svg|center|80px]] | E603 |- | style='text-align:right'| 199 | ''[[:d:Q2091528|Eiropas autoceļš E604]]'' | [[:d:Q2091528|Q2091528]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E604|E604]] | [[Attēls:Tabliczka E604.svg|center|80px]] | E604 |- | style='text-align:right'| 200 | ''[[:d:Q2333741|Eiropas autoceļš E606]]'' | [[:d:Q2333741|Q2333741]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E606|E606]] | [[Attēls:Tabliczka E606.svg|center|80px]] | E606 |- | style='text-align:right'| 201 | ''[[:d:Q1795007|Eiropas autoceļš E607]]'' | [[:d:Q1795007|Q1795007]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E607|E607]] | [[Attēls:Tabliczka E607.svg|center|80px]] | E607 |- | style='text-align:right'| 202 | ''[[:d:Q1795057|Eiropas autoceļš E611]]'' | [[:d:Q1795057|Q1795057]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E611|E611]] | [[Attēls:Tabliczka E611.svg|center|80px]] | E611 |- | style='text-align:right'| 203 | ''[[:d:Q1637858|Eiropas autoceļš E612]]'' | [[:d:Q1637858|Q1637858]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E612|E612]] | [[Attēls:Tabliczka E612.svg|center|80px]] | E612 |- | style='text-align:right'| 204 | ''[[:d:Q514182|Eiropas autoceļš E641]]'' | [[:d:Q514182|Q514182]] | [[Austrija]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E641|E641]] | [[Attēls:Tabliczka E641.svg|center|80px]] | E641 |- | style='text-align:right'| 205 | ''[[:d:Q688368|Eiropas autoceļš E651]]'' | [[:d:Q688368|Q688368]] | [[Austrija]] | [[:commons:Category:Ennstal-Straße|Ennstal-Straße]] | [[Attēls:Tabliczka E651.svg|center|80px]] | E651 |- | style='text-align:right'| 206 | ''[[:d:Q2150243|Eiropas autoceļš E652]]'' | [[:d:Q2150243|Q2150243]] | [[Austrija]]<br/>''[[:d:Q215|Q215]]'' | [[:commons:Category:E652|E652]] | [[Attēls:Tabliczka E652.svg|center|80px]] | E652 |- | style='text-align:right'| 207 | ''[[:d:Q2604283|Eiropas autoceļš E653]]'' | [[:d:Q2604283|Q2604283]] | [[Ungārija]]<br/>''[[:d:Q215|Q215]]'' | [[:commons:Category:E653|E653]] | [[Attēls:Tabliczka E653.svg|center|80px]] | E653 |- | style='text-align:right'| 208 | ''[[:d:Q676174|Eiropas autoceļš E661]]'' | [[:d:Q676174|Q676174]] | [[Ungārija]]<br/>''[[:d:Q224|Q224]]''<br/>[[Bosnija un Hercegovina]] | [[:commons:Category:E661|E661]] | [[Attēls:Tabliczka E661.svg|center|80px]] | E661 |- | style='text-align:right'| 209 | ''[[:d:Q2456332|Eiropas autoceļš E662]]'' | [[:d:Q2456332|Q2456332]] | ''[[:d:Q224|Q224]]''<br/>[[Serbija]] | [[:commons:Category:E662|E662]] | [[Attēls:Tabliczka E662.svg|center|80px]] | E662 |- | style='text-align:right'| 210 | ''[[:d:Q1375947|Eiropas autoceļš E671]]'' | [[:d:Q1375947|Q1375947]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E671|E671]] | [[Attēls:Tabliczka E671.svg|center|80px]] | E671 |- | style='text-align:right'| 211 | ''[[:d:Q1375938|Eiropas autoceļš E673]]'' | [[:d:Q1375938|Q1375938]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E673|E673]] | [[Attēls:Tabliczka E673.svg|center|80px]] | E673 |- | style='text-align:right'| 212 | ''[[:d:Q2579632|Eiropas autoceļš E675]]'' | [[:d:Q2579632|Q2579632]] | [[Rumānija]]<br/>[[Bulgārija]] | [[:commons:Category:E675|E675]] | [[Attēls:Tabliczka E675.svg|center|80px]] | E675 |- | style='text-align:right'| 213 | ''[[:d:Q1375961|Eiropas autoceļš E691]]'' | [[:d:Q1375961|Q1375961]] | [[Armēnija]]<br/>[[Gruzija]]<br/>[[Turcija]] | [[:commons:Category:E691|E691]] | [[Attēls:Tabliczka E691.svg|center|80px]] | E691 |- | style='text-align:right'| 214 | ''[[:d:Q1960959|Eiropas autoceļš E692]]'' | [[:d:Q1960959|Q1960959]] | [[Gruzija]] | [[:commons:Category:E692|E692]] | [[Attēls:Tabliczka E692.svg|center|80px]] | E692 |- | style='text-align:right'| 215 | ''[[:d:Q3120429|Eiropas autoceļš E711]]'' | [[:d:Q3120429|Q3120429]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E711|E711]] | [[Attēls:Tabliczka E711.svg|center|80px]] | E711 |- | style='text-align:right'| 216 | ''[[:d:Q1955315|Eiropas autoceļš E712]]'' | [[:d:Q1955315|Q1955315]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]] | [[:commons:Category:E712|E712]] | [[Attēls:Tabliczka E712.svg|center|80px]] | E712 |- | style='text-align:right'| 217 | ''[[:d:Q746049|Eiropas autoceļš E713]]'' | [[:d:Q746049|Q746049]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E713|E713]] | [[Attēls:Tabliczka E713.svg|center|80px]] | E713 |- | style='text-align:right'| 218 | ''[[:d:Q2265961|Eiropas autoceļš E714]]'' | [[:d:Q2265961|Q2265961]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E714|E714]] | [[Attēls:Tabliczka E714.svg|center|80px]] | E714 |- | style='text-align:right'| 219 | ''[[:d:Q2099373|Eiropas autoceļš E717]]'' | [[:d:Q2099373|Q2099373]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E717|E717]] | [[Attēls:Tabliczka E717.svg|center|80px]] | E717 |- | style='text-align:right'| 220 | ''[[:d:Q1871269|Eiropas autoceļš E751]]'' | [[:d:Q1871269|Q1871269]] | ''[[:d:Q224|Q224]]''<br/>''[[:d:Q215|Q215]]'' | [[:commons:Category:E751|E751]] | [[Attēls:Tabliczka E751.svg|center|80px]] | E751 |- | style='text-align:right'| 221 | ''[[:d:Q745873|Eiropas autoceļš E761]]'' | [[:d:Q745873|Q745873]] | [[Bosnija un Hercegovina]]<br/>[[Serbija]] | [[:commons:Category:E761|E761]] | [[Attēls:Tabliczka E761.svg|center|80px]] | E761 |- | style='text-align:right'| 222 | ''[[:d:Q2425402|Eiropas autoceļš E762]]'' | [[:d:Q2425402|Q2425402]] | [[Bosnija un Hercegovina]]<br/>[[Melnkalne]]<br/>[[Albānija]] | [[:commons:Category:E762|E762]] | [[Attēls:Tabliczka E762.svg|center|80px]] | E762 |- | style='text-align:right'| 223 | ''[[:d:Q2425390|Eiropas autoceļš E763]]'' | [[:d:Q2425390|Q2425390]] | [[Serbija]]<br/>[[Melnkalne]] | [[:commons:Category:E763|E763]] | [[Attēls:Tabliczka E763.svg|center|80px]] | E763 |- | style='text-align:right'| 224 | ''[[:d:Q2621685|Eiropas autoceļš E771]]'' | [[:d:Q2621685|Q2621685]] | [[Rumānija]]<br/>[[Serbija]] | [[:commons:Category:E771|E771]] | [[Attēls:Tabliczka E771.svg|center|80px]] | E771 |- | style='text-align:right'| 225 | ''[[:d:Q2303347|Eiropas autoceļš E772]]'' | [[:d:Q2303347|Q2303347]] | [[Bulgārija]] | [[:commons:Category:E772|E772]] | [[Attēls:Tabliczka E772.svg|center|80px]] | E772 |- | style='text-align:right'| 226 | ''[[:d:Q3041141|Eiropas autoceļš E773]]'' | [[:d:Q3041141|Q3041141]] | [[Bulgārija]] | [[:commons:Category:E773|E773]] | [[Attēls:Tabliczka E773.svg|center|80px]] | E773 |- | style='text-align:right'| 227 | ''[[:d:Q2154690|Eiropas autoceļš E801]]'' | [[:d:Q2154690|Q2154690]] | [[Spānija]]<br/>[[Portugāle]] | [[:commons:Category:E801|E801]] | [[Attēls:Tabliczka E801.svg|center|80px]] | E801 |- | style='text-align:right'| 228 | ''[[:d:Q27383|Eiropas autoceļš E802]]'' | [[:d:Q27383|Q27383]] | [[Portugāle]] | [[:commons:Category:E802|E802]] | [[Attēls:Tabliczka E802.svg|center|80px]] | E802 |- | style='text-align:right'| 229 | ''[[:d:Q2433065|Eiropas autoceļš E803]]'' | [[:d:Q2433065|Q2433065]] | [[Spānija]] | [[:commons:Category:E803|E803]] | [[Attēls:Tabliczka E803.svg|center|80px]] | E803 |- | style='text-align:right'| 230 | ''[[:d:Q2741026|Eiropas autoceļš E804]]'' | [[:d:Q2741026|Q2741026]] | [[Spānija]] | [[:commons:Category:E804|E804]] | [[Attēls:Tabliczka E804.svg|center|80px]] | E804 |- | style='text-align:right'| 231 | ''[[:d:Q129065|Eiropas autoceļš E805]]'' | [[:d:Q129065|Q129065]] | [[Portugāle]] | [[:commons:Category:E805|E805]] | [[Attēls:Tabliczka E805.svg|center|80px]] | E805 |- | style='text-align:right'| 232 | ''[[:d:Q129067|Eiropas autoceļš E806]]'' | [[:d:Q129067|Q129067]] | [[Portugāle]] | [[:commons:Category:E806|E806]] | [[Attēls:Tabliczka E806.svg|center|80px]] | E806 |- | style='text-align:right'| 233 | ''[[:d:Q1641750|Eiropas autoceļš E821]]'' | [[:d:Q1641750|Q1641750]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E821|E821]] | [[Attēls:Tabliczka E821.svg|center|80px]] | E821 |- | style='text-align:right'| 234 | ''[[:d:Q2564356|Eiropas autoceļš E840]]'' | [[:d:Q2564356|Q2564356]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E840|E840]] | [[Attēls:Tabliczka E840.svg|center|80px]] | E840 |- | style='text-align:right'| 235 | ''[[:d:Q1375993|Eiropas autoceļš E841]]'' | [[:d:Q1375993|Q1375993]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E841|E841]] | [[Attēls:Tabliczka E841.svg|center|80px]] | E841 |- | style='text-align:right'| 236 | ''[[:d:Q2444194|Eiropas autoceļš E842]]'' | [[:d:Q2444194|Q2444194]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E842|E842]] | [[Attēls:Tabliczka E842.svg|center|80px]] | E842 |- | style='text-align:right'| 237 | ''[[:d:Q744600|Eiropas autoceļš E843]]'' | [[:d:Q744600|Q744600]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E843|E843]] | [[Attēls:Tabliczka E843.svg|center|80px]] | E843 |- | style='text-align:right'| 238 | ''[[:d:Q2707357|Eiropas autoceļš E844]]'' | [[:d:Q2707357|Q2707357]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E844|E844]] | [[Attēls:Tabliczka E844.svg|center|80px]] | E844 |- | style='text-align:right'| 239 | ''[[:d:Q2446271|Eiropas autoceļš E846]]'' | [[:d:Q2446271|Q2446271]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E846|E846]] | [[Attēls:Tabliczka E846.svg|center|80px]] | E846 |- | style='text-align:right'| 240 | ''[[:d:Q972968|Eiropas autoceļš E847]]'' | [[:d:Q972968|Q972968]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E847|E847]] | [[Attēls:Tabliczka E847.svg|center|80px]] | E847 |- | style='text-align:right'| 241 | ''[[:d:Q2266100|Eiropas autoceļš E848]]'' | [[:d:Q2266100|Q2266100]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E848|E848]] | [[Attēls:Tabliczka E848.svg|center|80px]] | E848 |- | style='text-align:right'| 242 | ''[[:d:Q947951|Eiropas autoceļš E851]]'' | [[:d:Q947951|Q947951]] | [[Melnkalne]]<br/>[[Albānija]]<br/>[[Kosova]] | [[:commons:Category:E851|E851]] | [[Attēls:Tabliczka E851.svg|center|80px]] | E851 |- | style='text-align:right'| 243 | ''[[:d:Q2041537|Eiropas autoceļš E852]]'' | [[:d:Q2041537|Q2041537]] | [[Ziemeļmaķedonija]]<br/>[[Albānija]] | [[:commons:Category:E852|E852]] | [[Attēls:Tabliczka E852.svg|center|80px]] | E852 |- | style='text-align:right'| 244 | ''[[:d:Q374394|Eiropas autoceļš E853]]'' | [[:d:Q374394|Q374394]] | [[Grieķija]]<br/>[[Albānija]] | [[:commons:Category:E853|E853]] | [[Attēls:Tabliczka E853.svg|center|80px]] | E853 |- | style='text-align:right'| 245 | ''[[:d:Q2694282|Eiropas autoceļš E871]]'' | [[:d:Q2694282|Q2694282]] | [[Bulgārija]]<br/>[[Ziemeļmaķedonija]] | [[:commons:Category:E871|E871]] | [[Attēls:Tabliczka E871.svg|center|80px]] | E871 |- | style='text-align:right'| 246 | ''[[:d:Q2521873|Eiropas autoceļš E881]]'' | [[:d:Q2521873|Q2521873]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E881|E881]] | [[Attēls:Tabliczka E881.svg|center|80px]] | E881 |- | style='text-align:right'| 247 | ''[[:d:Q1812428|Eiropas autoceļš E901]]'' | [[:d:Q1812428|Q1812428]] | [[Spānija]] | [[:commons:Category:E901|E901]] | [[Attēls:Tabliczka E901.svg|center|80px]] | E901 |- | style='text-align:right'| 248 | ''[[:d:Q8353069|Eiropas autoceļš E902]]'' | [[:d:Q8353069|Q8353069]] | [[Spānija]] | [[:commons:Category:E902|E902]] | [[Attēls:Tabliczka E902.svg|center|80px]] | E902 |- | style='text-align:right'| 249 | ''[[:d:Q17629116|Eiropas autoceļš E903]]'' | [[:d:Q17629116|Q17629116]] | [[Spānija]] | | [[Attēls:Tabliczka E903.svg|center|80px]] | E903 |- | style='text-align:right'| 250 | ''[[:d:Q2106476|Eiropas autoceļš E931]]'' | [[:d:Q2106476|Q2106476]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E931|E931]] | [[Attēls:Tabliczka E931.svg|center|80px]] | E931 |- | style='text-align:right'| 251 | ''[[:d:Q2033565|Eiropas autoceļš E932]]'' | [[:d:Q2033565|Q2033565]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E932|E932]] | [[Attēls:Tabliczka E932.svg|center|80px]] | E932 |- | style='text-align:right'| 252 | ''[[:d:Q2497220|Eiropas autoceļš E933]]'' | [[:d:Q2497220|Q2497220]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E933|E933]] | [[Attēls:Tabliczka E933.svg|center|80px]] | E933 |- | style='text-align:right'| 253 | ''[[:d:Q2467961|Eiropas autoceļš E951]]'' | [[:d:Q2467961|Q2467961]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E951|E951]] | [[Attēls:Tabliczka E951.svg|center|80px]] | E951 |- | style='text-align:right'| 254 | ''[[:d:Q1956688|Eiropas autoceļš E952]]'' | [[:d:Q1956688|Q1956688]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E952|E952]] | [[Attēls:Tabliczka E952.svg|center|80px]] | E952 |- | style='text-align:right'| 255 | ''[[:d:Q2516367|Eiropas autoceļš E961]]'' | [[:d:Q2516367|Q2516367]] | [[Grieķija]] | | [[Attēls:Tabliczka E961.svg|center|80px]] | E961 |- | style='text-align:right'| 256 | ''[[:d:Q2182124|Eiropas autoceļš E962]]'' | [[:d:Q2182124|Q2182124]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E962|E962]] | [[Attēls:Tabliczka E962.svg|center|80px]] | E962 |- | style='text-align:right'| 257 | ''[[:d:Q10478786|Eiropas autoceļš E981]]'' | [[:d:Q10478786|Q10478786]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E981|E981]] | [[Attēls:Tabliczka E981.svg|center|80px]] | E981 |- | style='text-align:right'| 258 | ''[[:d:Q10478788|Eiropas autoceļš E982]]'' | [[:d:Q10478788|Q10478788]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E982|E982]] | [[Attēls:Tabliczka E982.svg|center|80px]] | E982 |} {{Wikidata list end}} [[fr:Utilisateur:Gz260/Routes/RE/Wikidata]] [[en:User:Gz260/Roads/E/Wikidata]] [[de:Benutzer:Gz260/Straßen/E/Wikidata]] [[es:Usuario:Gz260/Carreteras/E/Wikidata]] [[it:Utente:Gz260/Strade/E/Wikidata]] [[nl:Gebruiker:Gz260/Wegen/E/Wikidata]] [[ca:Usuari:Gz260/Carreteres/E/Wikidata]] [[da:Bruger:Gz260/Veje/E/Wikidata]] [[el:Χρήστης:Gz260/Δρόμοι/E/Wikidata]] [[et:Kasutaja:Gz260/Teed/E/Wikidata]] [[fi:Käyttäjä:Gz260/Tiet/E/Wikidata]] [[lt:Naudotojas:Gz260/Keliai/E/Wikidata]] [[no:Bruker:Gz260/Veier/E/Wikidata]] [[ru:Участник:Gz260/Дороги/E/Wikidata]] [[sv:Användare:Gz260/Vägar/E/Wikidata]] eawj1nnuhy4fqsmyyal1j0ngk8qrtry 0 314831 4303297 3833450 2025-07-03T16:22:49Z Meistars Joda 781 4303297 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Anglijas Matilde | vārds_orig = ''Mathilde von England'' | attēls = Matylda Anglicka.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1156 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Vindzoras pils]], [[Bārkšīra]], [[Anglija]]<br />({{GBR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1189 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 28 | m_vieta = [[Braunšveiga]], [[Saksijas hercogiste]]<br />([[Lejassaksija]], {{GER}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | dzimums = S | vecāki = [[Henrijs II Plantagenets|Henrijs II]], [[Akvitānijas Eleonora]] | brāļi = 7, to skaitā [[Puatjē Viljams]], [[Henrijs Jaunais]], [[Ričards I Lauvassirds]], [[Bretaņas Džefrijs II]], [[Džons Bezzemis]] | māsas = [[Anglijas Eleonora]], [[Anglijas Joanna]] | dzīvesbiedrs = [[Heinrihs Lauva]] | bērni = vismaz 5 bērni, to skaitā [[Heinrihs V Vecais]], [[Otons IV]], [[Lineburgas Vilhelms]] | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Anglijas Matilde''' ({{val|de|Mathilde von England}}, dzimusi {{dat|1156}}, mirusi {{dat|1189|6|28}}) bija [[Anglija]]s karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] vecākā meita, ietekmīgā [[Lejassaksija|Saksijas]] hercoga [[Heinrihs Lauva|Heinriha Lauvas]] otrā sieva un [[Svētā Romas impērija|imperatora]] [[Otons IV|Otona IV]] māte. 1168. gadā apprecējās ar vienu no ietekmīgākajiem Svētās Romas impērijas augstmaņiem Heinrihu Lauvu. No 1172. līdz 1173. gadam, kad vīrs bija iesaistīts svētceļojumā uz [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]], pārvaldīja vīra īpašumus. 1174. gadā Heinrihs Lauva sanaidojās ar imperatoru [[Frīdrihs I Barbarosa|Frīdrihu Barbarosu]]. 1182. gadā Heinrihs Lauva bija spiests pamest impēriju un kopā ar Matildi apmetās sievastēva Henrija II galmā [[Aržantāna|Aržantānā]], kur palika līdz 1185. gadam. 1188. gadā Heinrihs Lauva vēlreiz tika padzīts no impērijas. Matilde palika Saksijā, lai uzraudzītu īpašumus, tomēr 1189. gadā pēkšņi mira. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Vācija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Matilde, Anglijas}} [[Kategorija:1156. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Plantagenetu dinastija]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] 3x8c8vr90rakwckichsys8jspcl8vlb 0 335042 4303312 3425609 2025-07-03T17:57:44Z Meistars Joda 781 4303312 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Josefs Louma | vārds_orig = ''Josef Louma'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1898 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{vieta|Austroungārija|Bohēmijas karaliste|Prāga|td=Čehija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1955 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 7 | m_vieta = {{vieta|Čehoslovākija|Prāga|td=Čehija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = šahists, šaha problēmists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Josefs Louma''' ({{val|cz|Josef Louma}}; dzimis {{dat|1898|12|3}}, miris {{dat|1955|8|7}}) bija čehu [[Šahists|šahists]] un šaha problēmists, sastādījis šaha etīdes.<ref>[http://chesscomposers.blogspot.com/2012/12/december-3rd.html Īsa biogrāfija vietnē ''Chess Composers''] {{en ikona}}</ref> == Dzīves gājums == 20. gadsimta trīsdesmitajos gados Louma bijis spēcīgs šahists un čehu šaha spēlētāju asociācijas vadītājs, pēc profesijas manufaktūras tehniskas direktors Prāgā. Pēc komunistu nākšanas pie varas 1948. gadā šos amatus zaudējis. Tomēr ar Ludeka Pahmana atbalstu viņš ticis nodrošināts ar mazāk nozīmīgiem amatiem šaha asociācijā un šaha žurnālu redakcijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kevinspraggettonchess.wordpress.com/2010/10/17/sundays-study/ |title=SPRAGGETT ON CHESS |accessdate=2016-10-25 |work= |publisher= |date=October 17, 2010 |language=en }}</ref> Bijis vairāku šaha grāmatu līdzautors. == Bibliogrāfija == * {{Grāmatas atsauce |title=Oldřich Duras, velký mistr šachové kombinace : životní dílo |last=Louma |first=Josef |last2=Podgorný |first2=Jiří |last3=Richter |first3= Emil |year=1954 |publisher=Státní tělovýchovné nakl. |location=Praha |isbn= |page= |pages= |language=čehu }} * {{Grāmatas atsauce |title=Šachista začiatočník: základy moderného šachu |last=Zmatlík |first=Karel |last2=Louma |first2=Josef |year=1953 |publisher=Orbis |location=Práca |isbn= |page= |pages= |language=čehu }} * {{Grāmatas atsauce |title=Trenčanské Teplice 1949 : Mezin. mistrovský turnaj na paměť Richarda Rétiho |last=Louma |first=Josef |last2=Kottnauer |first2=Čeněk |year=1951 |publisher=Práce |location=Praha |isbn= |page= |pages= |language=čehu }} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = | fideId = | chessgames = 82006 | 365chess = Josef_Louma}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Louma, Josefs}} [[Kategorija:Čehoslovākijas šahisti]] [[Kategorija:Šaha problēmisti]] [[Kategorija:Prāgā dzimušie]] ar588zu94w33jkdgek5icss06l0wy7n 0 336809 4303229 4303151 2025-07-03T12:44:23Z Baisulis 11523 + bilde.... 4303229 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bottles of Vana Tallinn.jpg|250px|thumb|Liķieris ''[[Vana Tallinn]]'']] '''Liķieris''' (no {{val|fr|liqueur}}, kas savukārt no {{val|la|liquor}} — 'šķidrums') ir aromatizēts<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Svešvārdu vārdnīca |edition=trešais |year=2007 |publisher=[[Jumava]] |isbn=978-9984-38-332-3 |page=910}}</ref> salds [[stiprie spirtotie dzērieni|stiprais spirtotais dzēriens]], ko gatavo, divreiz [[rektificēšana|rektificētu]] [[etilspirts|etilspirtu]] sajaucot ar [[ogas|ogu]] un [[augļi|augļu]] [[sula|sulām]], dažādu augu daļu [[izvilkums|izvilkumiem]] spirtā, [[kafija|kafiju]], [[kakao]], [[šokolāde|šokolādi]], [[ēteriskās eļļas|ēteriskajām eļļām]], [[esence|esencēm]] un citām piedevām.<ref name="Zariņš, Neimane, Bodnieks">{{Grāmatas atsauce |title= Uztura mācība |author1=Zigurds Zariņš |author2=Lolita Neimane |author3=Edgars Bodnieks |edition=6. pārstrādātais un papildinātais |year=2015 |publisher=[[LU Akadēmiskais apgāds]] |location=[[Rīga]] |pages=254.—255 |isbn=978-9984-45-932-5}}</ref> == Iedalījums == Atkarībā no [[cukurs|cukura]] un etilspirta satura, liķierus var iedalīt stiprajos liķieros (etilspirts 40—45% un [[cukurs]] 32—47%) un deserta liķieros (etilspirts 25—30% un cukurs 50—60%). Tos parasti ilgi nenogatavina, smalkākus liķierus pagrabā mēdz nogatavināt no 6 mēnešiem līdz 2 gadiem.<ref name="Zariņš, Neimane, Bodnieks"/> Pēc sastāvdaļām liķierus iedala zāļu, garšvielu un rūgtos liķieros, augļu liķieros, kas pagatavoti no augļu sulas, liķieros ar augļu aromātu, kas pagatavoti no augļiem vai augļu daļām, [[krēmveida liķieri|krēmveida liķieros]], biezajos, emulsijveida liķieros un viskija liķieros.<ref>{{Grāmatas atsauce |title= Kokteiļi. Rokasgrāmata. 1444 receptes ar alkoholu un bez tā |author=Pēters Bormans |others=Tulkojusi Everita Jansone |edition=2. |year=2004 |publisher=[[Zvaigzne ABC]] |location=[[Rīga]] |pages=27.—28 |isbn=978-9934-0-0965-5}}</ref> == Skatīt arī == * [[balzams (dzēriens)|Balzams]] == Atsauces == {{Vikikrātuves kategorija|Liqueurs|Liķieri}} {{atsauces}} {{dzēriens-aizmetnis}} [[Kategorija:Stiprie spirtotie dzērieni]] [[Kategorija:Liķieri| ]] eir30fk4w9g5hmib50ppq0axavt0opx 0 343878 4303275 4232828 2025-07-03T15:19:46Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4303275 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Marķīza salas |attēls = HivaOa BaieDesTraitres 20061110.jpg |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = <!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Îles Marquises''<br />''Te Fenua `Enata'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 9 |latm= 27 |lats= |latNS= S |longd= 139 |longm= 23 |longs= |longEW= W |arhipelāgs = |salu skaits = 15 |galvenās salas = [[Nukuhiva]], [[Hivaoa]], [[Uapu]], [[Uahuka]], [[Tahuata]], [[Fatuhiva]] |platība = 1049.3 |garums = <!-- tikai skaitli km --> |platums = <!-- tikai skaitli km --> |krasta līnija = <!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = [[Oave]] |augstums = 1230 |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = <!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = <!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = [[Taiohae]]<!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 9346 |iedzīvotāju gads = 2017 |blīvums = 9 |pamatiedzīvotāji = marķīzieši |citas daļas = | piezīme = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Te Henua Enata - Marķīza salas | designation1_type = Jaukts | designation1_criteria = iii, vi, vii, ix, x | designation1_date = 2024 | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/1707 1707] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{vieta|Franču Polinēzija}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 345 749 ha | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} '''Marķīza salas''' ({{val|fr|Îles Marquises}}) jeb '''Enana''' ({{val|mrq|Te Fenua `Enata}}) ir vulkānisku salu grupa [[Franču Polinēzija]]s ziemeļos.<ref>{{PZT|462|Marķīza salas}}</ref> Tās vienlaicīgi veido arī Franču Polinēzijas administratīvo vienību '''Marķīza Salas'''. Administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Taiohae]]. Marķīza salas sīkāk tiek grupētas Ziemeļu Marķīza salās un Dienvidu Marķīza salās. Lielākās salas ziemeļos ir [[Nukuhiva]], [[Uapu]] un [[Uahuka]], bet dienvidos — [[Hivaoa]], [[Fatuhiva]] un [[Tahuata]]. Marķīzu salas pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta marķīzieši. 2012. gadā salās dzīvoja 9,3 tūkstoši iedzīvotāju. == Vēsture == Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka polinēzieši salas kolonizēja m.ē. 10. gadsimtā. Pirmie no eiropiešiem salas 1595. gadā atklāja spāņi jūrasbraucēja Alvaro de Mendenjas vadībā; salas nodēvētas par godu [[Peru]] vicekaralim Garsijam Urtado de Mendosam, Kanjetes 5. marķīzam (''García Hurtado de Mendoza, Marqués de Cañete''). 2024. gadā arhipelāgs iekļauts [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]].<ref>[https://whc.unesco.org/en/list/1707/ World Heritage List. Te Henua Enata — The Marquesas Islands]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Franču Polinēzijas arhipelāgi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] [[Kategorija:Klusā okeāna salas]] [[Kategorija:Pasaules mantojuma vietas Austrālijā un Okeānijā]] 5ydb6r6om3umxu3gsfvkna3ijbmf3u6 0 346835 4303382 3425077 2025-07-04T05:23:57Z Trickway 132343 4303382 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ferhats Karmils | vārds_orig = | attēls = Pervakov karmil-2013 56CCC batumi.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = [[Oļegs Pervakovs]] un Ferhats Karmils (pa labi) 2013. gadā, Batumi. | dz_dat_alt = | dz_gads = 1958 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Gruzijas PSR|Ureki|td=Gruzija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USSR}}<br />{{GEO}}<br />{{TUR}} | tautība = | nodarbošanās = šaha problēmists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ferhats Karmils''' (dzimis {{dat|1958|10|3}}) ir turku, pirms tam padomju un gruzīnu, [[Šaha kompozīcija|šaha problēmists]]. == Biogrāfija == Ferhats Karmils ir dzimis [[Gruzijas PSR]] Ureki ciemā. Viņa tēvs bijis [[Celtniecība|celtnieks]], māte — krievu valodas [[skolotāja]]. Ģimene tikusi divreiz izsūtīta uz [[Kirgīzijas PSR]] [[Kizilkija]]s pilsētu, kur 1966. gadā Ferhats ir sācis mācīties A. Čehova vārdā nosauktajā vidusskolā № 3. Gruzijā ģimene atgriezās 1967. gadā un, sociālu problēmu dēļ, bija spiesta mainīt uzvārdu. Pēc vidusskolas beigšanas iestājies politehniskā institūtā, kur apguvis "mašīnbūves darba galdu un instrumentu tehnoloģijas" specialitāti. Institūtu beidzis 1987. gadā un gadu strādājis [[Batumi]] elektromehāniskajā rūpnīcā. Pēc tam sācis nodarboties ar mūziku, neilgu laiku bijis kāda ansambļa ģitārists. Strādā biznesa sfērā. == Šaha kompozīcija == F. Karmils iepazinis šahu jau agrā bērnībā. Ar šaha kompozīciju sācis nodarboties daudz vēlāk. Pirmās kompozīcijas publicējis 1986. gadā [[Rīga|Rīgā]] iznākošajā žurnālā "Šahmati". Savas daiļrades sākumposmā sastādījis galvenokārt [[čehu skola]]s miniatūras. Vērā ņemamus panākumus guvis 20. gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē, kad sācis sastādīt [[Loģiskā skola|loģiskās skola]]s [[Daudzvilcis|daudzvilčus]]. === Piemērs === {{Šaha diagramma | fen = 1BK5/1R4b1/2k1Np2/3p3b/2p3pq/p1rB4/n2n1p2/8 | align = tleft | clear = | header = '''Ferhats Karmils'''<br> ''[[Probleemblad]]'', 2001 | footer ={{center|'''Mats 14 gājienos'''}} | size = 22 | numbers = both | letters = both | reverse = }} '''Uzdevuma risinājums:''' : Galvenais plāns: 1.Zd8+? Kc5 2.La7+ Kd6 3.Ld4 Le8!? 4.Tb6+ Lc6 5.Txc6+ Ke7 6.Lc5+ Ke8 7.Te6#/Lg6# atspēko 3...cxd3+! : Tāpēc vispirms jānovērš iespēja melno bandiniekam sist balto laidni. : '''1.Zd4+ Kc5 2.La7+ Kd6 3.Zf5+ Kc6 4.Tb6+ Kc5 5.Lc2! Txc2''' Tagad visas balto figūras atgriežas savās izejas pozīcijās — '''6.Tb7+ Kc6 7.Zd4+ Kd6 8.Lb8+ Kc5 9.Ze6+ Kc6''' — un izpildās modificēts galvenais plāns: '''10.Zd8+ Kc5 11.La7+ Kd6 12.Ld4 Le8 13.Te7! Kxe7 14.Lc5# (13...Ld7+ 14.Txd7#)''' {{clear}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A='Karmil'%20and%20FIRSTNAME='Ferhat' Ferhata Karmila šaha kompozīcijas vietnē PDB] * [http://chesscomposers.blogspot.com/2012/10/october-3rd.html Ferhata Karmila profils vietnē Chess Composers] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Karmils, Ferhats}} [[Kategorija:PSRS šahisti]] [[Kategorija:Gruzijas šahisti]] [[Kategorija:Turcijas šahisti]] [[Kategorija:Šaha problēmisti]] [[Kategorija:Gruzijā dzimušie]] 4lfgv84m2mufppbh4rbfre3dho8dfny 4303383 4303382 2025-07-04T05:27:36Z Trickway 132343 4303383 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ferhats Karmils | vārds_orig = | attēls = Pervakov karmil-2013 56CCC batumi.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = [[Oļegs Pervakovs]] un Ferhats Karmils (pa labi) 2013. gadā, Batumi. | dz_dat_alt = | dz_gads = 1958 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Gruzijas PSR|Ureki|td=Gruzija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USSR}}<br />{{GEO}}<br />{{TUR}} | tautība = | nodarbošanās = šaha problēmists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ferhats Karmils''' (dzimis {{dat|1958|10|3}}) ir turku, pirms tam padomju un gruzīnu, [[Šaha kompozīcija|šaha problēmists]]. == Biogrāfija == Ferhats Karmils ir dzimis [[Gruzijas PSR]] Ureki ciemā. Viņa tēvs bijis [[Celtniecība|celtnieks]], māte — krievu valodas [[skolotāja]]. Ģimene tikusi divreiz izsūtīta uz [[Kirgīzijas PSR]] [[Kizilkija]]s pilsētu, kur 1966. gadā Ferhats ir sācis mācīties A. Čehova vārdā nosauktajā vidusskolā № 3. Gruzijā ģimene atgriezās 1967. gadā un, sociālu problēmu dēļ, bija spiesta mainīt uzvārdu. Pēc vidusskolas beigšanas iestājies politehniskā institūtā, kur apguvis "mašīnbūves darba galdu un instrumentu tehnoloģijas" specialitāti. Institūtu beidzis 1987. gadā un gadu strādājis [[Batumi]] elektromehāniskajā rūpnīcā. Pēc tam sācis nodarboties ar mūziku, neilgu laiku bijis kāda ansambļa ģitārists. Strādā biznesa sfērā. == Šaha kompozīcija == F. Karmils iepazinis šahu jau agrā bērnībā. Ar šaha kompozīciju sācis nodarboties daudz vēlāk. Pirmās kompozīcijas publicējis 1986. gadā [[Rīga|Rīgā]] iznākošajā žurnālā "Šahmati". Savas daiļrades sākumposmā sastādījis galvenokārt [[čehu skola]]s miniatūras. Vērā ņemamus panākumus guvis 20. gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē, kad sācis sastādīt [[Loģiskā skola|loģiskās skola]]s [[Daudzvilcis|daudzvilčus]]. === Piemērs === {{Šaha diagramma | fen = 1BK5/1R4b1/2k1Np2/3p3b/2p3pq/p1rB4/n2n1p2/8 | align = tleft | clear = | header = '''Ferhats Karmils'''<br> ''[[Probleemblad]]'', 2001 | footer ={{center|'''Mats 14 gājienos'''}} | size = 22 | numbers = both | letters = both | reverse = }} '''Uzdevuma risinājums:''' : Galvenais plāns: 1.Zd8+? Kc5 2.La7+ Kd6 3.Ld4 Le8!? 4.Tb6+ Lc6 5.Txc6+ Ke7 6.Lc5+ Ke8 7.Te6#/Lg6# atspēko 3...cxd3+! : Tāpēc vispirms jānovērš iespēja melno bandiniekam sist balto laidni. : '''1.Zd4+ Kc5 2.La7+ Kd6 3.Zf5+ Kc6 4.Tb6+ Kc5 5.Lc2! Txc2''' Tagad visas balto figūras atgriežas savās izejas pozīcijās — '''6.Tb7+ Kc6 7.Zd4+ Kd6 8.Lb8+ Kc5 9.Ze6+ Kc6''' — un izpildās modificēts galvenais plāns: '''10.Zd8+ Kc5 11.La7+ Kd6 12.Ld4 Le8 13.Te7! Kxe7 14.Lc5# (13...Ld7+ 14.Txd7#)''' {{clear}} == Apbalvojumi == 2023. gadā Ferhats Karmils uzvarēja pasaules kausā šaha kompozīcijā un saņēma šādas oficiālās balvas: <gallery> File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_gold_medal_obverse.jpg| Zelta medaļas averss par pirmo vietu daudzgājienu uzdevumu sadaļā. File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_gold_medal_reverse.jpg| Medaļas reverss ar informāciju par konkursu un sadaļu. File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_1prize_certificate.jpg| Sertifikāts, kas apliecina iegūto pirmo vietu. File:Ferhat Karmil 2023 WCCC 1prize plaque.jpg| Piemiņas plāksne, kas piešķirta par uzvaru. File:Ferhat Karmil 2023 WCCC 1prize all.jpg| Balvu komplekts: zelta medaļa, sertifikāts un piemiņas plāksne par pirmo vietu daudzgājienu sadaļā. </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A='Karmil'%20and%20FIRSTNAME='Ferhat' Ferhata Karmila šaha kompozīcijas vietnē PDB] * [http://chesscomposers.blogspot.com/2012/10/october-3rd.html Ferhata Karmila profils vietnē Chess Composers] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Karmils, Ferhats}} [[Kategorija:PSRS šahisti]] [[Kategorija:Gruzijas šahisti]] [[Kategorija:Turcijas šahisti]] [[Kategorija:Šaha problēmisti]] [[Kategorija:Gruzijā dzimušie]] ozjv7de76dj6xv10lj8md16yncdgkyo 4303386 4303383 2025-07-04T05:34:33Z Trickway 132343 4303386 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ferhats Karmils | vārds_orig = | attēls = Ferhat_Karmil.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = ''Ferhats Karmils, Batumi, 2023. gads'' | dz_dat_alt = | dz_gads = 1958 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Gruzijas PSR|Ureki|td=Gruzija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USSR}}<br />{{GEO}}<br />{{TUR}} | tautība = | nodarbošanās = šaha problēmists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ferhats Karmils''' (dzimis {{dat|1958|10|3}}) ir turku, pirms tam padomju un gruzīnu, [[Šaha kompozīcija|šaha problēmists]]. == Biogrāfija == Ferhats Karmils ir dzimis [[Gruzijas PSR]] Ureki ciemā. Viņa tēvs bijis [[Celtniecība|celtnieks]], māte — krievu valodas [[skolotāja]]. Ģimene tikusi divreiz izsūtīta uz [[Kirgīzijas PSR]] [[Kizilkija]]s pilsētu, kur 1966. gadā Ferhats ir sācis mācīties A. Čehova vārdā nosauktajā vidusskolā № 3. Gruzijā ģimene atgriezās 1967. gadā un, sociālu problēmu dēļ, bija spiesta mainīt uzvārdu. Pēc vidusskolas beigšanas iestājies politehniskā institūtā, kur apguvis "mašīnbūves darba galdu un instrumentu tehnoloģijas" specialitāti. Institūtu beidzis 1987. gadā un gadu strādājis [[Batumi]] elektromehāniskajā rūpnīcā. Pēc tam sācis nodarboties ar mūziku, neilgu laiku bijis kāda ansambļa ģitārists. Strādā biznesa sfērā. == Šaha kompozīcija == F. Karmils iepazinis šahu jau agrā bērnībā. Ar šaha kompozīciju sācis nodarboties daudz vēlāk. Pirmās kompozīcijas publicējis 1986. gadā [[Rīga|Rīgā]] iznākošajā žurnālā "Šahmati". Savas daiļrades sākumposmā sastādījis galvenokārt [[čehu skola]]s miniatūras. Vērā ņemamus panākumus guvis 20. gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē, kad sācis sastādīt [[Loģiskā skola|loģiskās skola]]s [[Daudzvilcis|daudzvilčus]]. === Piemērs === {{Šaha diagramma | fen = 1BK5/1R4b1/2k1Np2/3p3b/2p3pq/p1rB4/n2n1p2/8 | align = tleft | clear = | header = '''Ferhats Karmils'''<br> ''[[Probleemblad]]'', 2001 | footer ={{center|'''Mats 14 gājienos'''}} | size = 22 | numbers = both | letters = both | reverse = }} '''Uzdevuma risinājums:''' : Galvenais plāns: 1.Zd8+? Kc5 2.La7+ Kd6 3.Ld4 Le8!? 4.Tb6+ Lc6 5.Txc6+ Ke7 6.Lc5+ Ke8 7.Te6#/Lg6# atspēko 3...cxd3+! : Tāpēc vispirms jānovērš iespēja melno bandiniekam sist balto laidni. : '''1.Zd4+ Kc5 2.La7+ Kd6 3.Zf5+ Kc6 4.Tb6+ Kc5 5.Lc2! Txc2''' Tagad visas balto figūras atgriežas savās izejas pozīcijās — '''6.Tb7+ Kc6 7.Zd4+ Kd6 8.Lb8+ Kc5 9.Ze6+ Kc6''' — un izpildās modificēts galvenais plāns: '''10.Zd8+ Kc5 11.La7+ Kd6 12.Ld4 Le8 13.Te7! Kxe7 14.Lc5# (13...Ld7+ 14.Txd7#)''' {{clear}} == Apbalvojumi == 2023. gadā Ferhats Karmils uzvarēja pasaules kausā šaha kompozīcijā un saņēma šādas oficiālās balvas: <gallery> File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_gold_medal_obverse.jpg| Zelta medaļas averss par pirmo vietu daudzgājienu uzdevumu sadaļā. File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_gold_medal_reverse.jpg| Medaļas reverss ar informāciju par konkursu un sadaļu. File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_1prize_certificate.jpg| Sertifikāts, kas apliecina iegūto pirmo vietu. File:Ferhat Karmil 2023 WCCC 1prize plaque.jpg| Piemiņas plāksne, kas piešķirta par uzvaru. File:Ferhat Karmil 2023 WCCC 1prize all.jpg| Balvu komplekts: zelta medaļa, sertifikāts un piemiņas plāksne par pirmo vietu daudzgājienu sadaļā. </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A='Karmil'%20and%20FIRSTNAME='Ferhat' Ferhata Karmila šaha kompozīcijas vietnē PDB] * [http://chesscomposers.blogspot.com/2012/10/october-3rd.html Ferhata Karmila profils vietnē Chess Composers] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Karmils, Ferhats}} [[Kategorija:PSRS šahisti]] [[Kategorija:Gruzijas šahisti]] [[Kategorija:Turcijas šahisti]] [[Kategorija:Šaha problēmisti]] [[Kategorija:Gruzijā dzimušie]] fb0ypf86yubz88hy4iuaz3nwwne7mcw 4303387 4303386 2025-07-04T05:41:03Z Trickway 132343 /* Šaha kompozīcija */ 4303387 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ferhats Karmils | vārds_orig = | attēls = Ferhat_Karmil.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = ''Ferhats Karmils, Batumi, 2023. gads'' | dz_dat_alt = | dz_gads = 1958 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Gruzijas PSR|Ureki|td=Gruzija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USSR}}<br />{{GEO}}<br />{{TUR}} | tautība = | nodarbošanās = šaha problēmists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ferhats Karmils''' (dzimis {{dat|1958|10|3}}) ir turku, pirms tam padomju un gruzīnu, [[Šaha kompozīcija|šaha problēmists]]. == Biogrāfija == Ferhats Karmils ir dzimis [[Gruzijas PSR]] Ureki ciemā. Viņa tēvs bijis [[Celtniecība|celtnieks]], māte — krievu valodas [[skolotāja]]. Ģimene tikusi divreiz izsūtīta uz [[Kirgīzijas PSR]] [[Kizilkija]]s pilsētu, kur 1966. gadā Ferhats ir sācis mācīties A. Čehova vārdā nosauktajā vidusskolā № 3. Gruzijā ģimene atgriezās 1967. gadā un, sociālu problēmu dēļ, bija spiesta mainīt uzvārdu. Pēc vidusskolas beigšanas iestājies politehniskā institūtā, kur apguvis "mašīnbūves darba galdu un instrumentu tehnoloģijas" specialitāti. Institūtu beidzis 1987. gadā un gadu strādājis [[Batumi]] elektromehāniskajā rūpnīcā. Pēc tam sācis nodarboties ar mūziku, neilgu laiku bijis kāda ansambļa ģitārists. Strādā biznesa sfērā. == Šaha kompozīcija == F. Karmils iepazinis šahu jau agrā bērnībā. Ar šaha kompozīciju sācis nodarboties daudz vēlāk. Pirmās kompozīcijas publicējis 1986. gadā [[Rīga|Rīgā]] iznākošajā žurnālā "Šahmati". Savas daiļrades sākumposmā sastādījis galvenokārt [[čehu skola]]s miniatūras. Vērā ņemamus panākumus guvis 20. gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē, kad sācis sastādīt [[Loģiskā skola|loģiskās skola]]s [[Daudzvilcis|daudzvilčus]]. 2018. gadā viņš tika iecelts par konkursu direktoru [[Šaha olimpiāde 2018|43. Pasaules šaha olimpiādē 2018. gadā]]<ref>{{Cite web |url=https://web.archive.org/web/20210224202023/https://www.wfcc.ch/composing-43chess-olympiad/ |title=Composing Tournament of the 43rd World Chess Olympiad 2018 |access-date=2019-10-04 }}</ref>. Ferhats Karmils ir 10. FIDE Pasaules kausa sudraba medaļas ieguvējs (2022. gads)<ref>{{Cite web |url=https://web.archive.org/web/20221007191150/https://www.wfcc.ch/competitions/composing/fidewcc_2022/ |title=The 10th FIDE World Cup in Composing 2022 |access-date=2022-10-07 }}</ref> un 11. FIDE Pasaules kausa uzvarētājs (2023. gads)<ref>{{Cite web |url=https://web.archive.org/web/20230829080414/https://www.wfcc.ch/competitions/composing/fidewcc_2023/ |title=The 11th FIDE World Cup in Composing 2023 |access-date=2023-08-29 }}</ref> daudzgājienu uzdevumu sadaļā. === Piemērs === {{Šaha diagramma | fen = 1BK5/1R4b1/2k1Np2/3p3b/2p3pq/p1rB4/n2n1p2/8 | align = tleft | clear = | header = '''Ferhats Karmils'''<br> ''[[Probleemblad]]'', 2001 | footer ={{center|'''Mats 14 gājienos'''}} | size = 22 | numbers = both | letters = both | reverse = }} '''Uzdevuma risinājums:''' : Galvenais plāns: 1.Zd8+? Kc5 2.La7+ Kd6 3.Ld4 Le8!? 4.Tb6+ Lc6 5.Txc6+ Ke7 6.Lc5+ Ke8 7.Te6#/Lg6# atspēko 3...cxd3+! : Tāpēc vispirms jānovērš iespēja melno bandiniekam sist balto laidni. : '''1.Zd4+ Kc5 2.La7+ Kd6 3.Zf5+ Kc6 4.Tb6+ Kc5 5.Lc2! Txc2''' Tagad visas balto figūras atgriežas savās izejas pozīcijās — '''6.Tb7+ Kc6 7.Zd4+ Kd6 8.Lb8+ Kc5 9.Ze6+ Kc6''' — un izpildās modificēts galvenais plāns: '''10.Zd8+ Kc5 11.La7+ Kd6 12.Ld4 Le8 13.Te7! Kxe7 14.Lc5# (13...Ld7+ 14.Txd7#)''' {{clear}} == Apbalvojumi == 2023. gadā Ferhats Karmils uzvarēja pasaules kausā šaha kompozīcijā un saņēma šādas oficiālās balvas: <gallery> File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_gold_medal_obverse.jpg| Zelta medaļas averss par pirmo vietu daudzgājienu uzdevumu sadaļā. File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_gold_medal_reverse.jpg| Medaļas reverss ar informāciju par konkursu un sadaļu. File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_1prize_certificate.jpg| Sertifikāts, kas apliecina iegūto pirmo vietu. File:Ferhat Karmil 2023 WCCC 1prize plaque.jpg| Piemiņas plāksne, kas piešķirta par uzvaru. File:Ferhat Karmil 2023 WCCC 1prize all.jpg| Balvu komplekts: zelta medaļa, sertifikāts un piemiņas plāksne par pirmo vietu daudzgājienu sadaļā. </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A='Karmil'%20and%20FIRSTNAME='Ferhat' Ferhata Karmila šaha kompozīcijas vietnē PDB] * [http://chesscomposers.blogspot.com/2012/10/october-3rd.html Ferhata Karmila profils vietnē Chess Composers] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Karmils, Ferhats}} [[Kategorija:PSRS šahisti]] [[Kategorija:Gruzijas šahisti]] [[Kategorija:Turcijas šahisti]] [[Kategorija:Šaha problēmisti]] [[Kategorija:Gruzijā dzimušie]] bp3omnv18oab7hi7up7l39s09omx4ik 4303389 4303387 2025-07-04T05:44:11Z Trickway 132343 /* Šaha kompozīcija */ 4303389 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ferhats Karmils | vārds_orig = | attēls = Ferhat_Karmil.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = ''Ferhats Karmils, Batumi, 2023. gads'' | dz_dat_alt = | dz_gads = 1958 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Gruzijas PSR|Ureki|td=Gruzija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USSR}}<br />{{GEO}}<br />{{TUR}} | tautība = | nodarbošanās = šaha problēmists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ferhats Karmils''' (dzimis {{dat|1958|10|3}}) ir turku, pirms tam padomju un gruzīnu, [[Šaha kompozīcija|šaha problēmists]]. == Biogrāfija == Ferhats Karmils ir dzimis [[Gruzijas PSR]] Ureki ciemā. Viņa tēvs bijis [[Celtniecība|celtnieks]], māte — krievu valodas [[skolotāja]]. Ģimene tikusi divreiz izsūtīta uz [[Kirgīzijas PSR]] [[Kizilkija]]s pilsētu, kur 1966. gadā Ferhats ir sācis mācīties A. Čehova vārdā nosauktajā vidusskolā № 3. Gruzijā ģimene atgriezās 1967. gadā un, sociālu problēmu dēļ, bija spiesta mainīt uzvārdu. Pēc vidusskolas beigšanas iestājies politehniskā institūtā, kur apguvis "mašīnbūves darba galdu un instrumentu tehnoloģijas" specialitāti. Institūtu beidzis 1987. gadā un gadu strādājis [[Batumi]] elektromehāniskajā rūpnīcā. Pēc tam sācis nodarboties ar mūziku, neilgu laiku bijis kāda ansambļa ģitārists. Strādā biznesa sfērā. == Šaha kompozīcija == F. Karmils iepazinis šahu jau agrā bērnībā. Ar šaha kompozīciju sācis nodarboties daudz vēlāk. Pirmās kompozīcijas publicējis 1986. gadā [[Rīga|Rīgā]] iznākošajā žurnālā "Šahmati". Savas daiļrades sākumposmā sastādījis galvenokārt [[čehu skola]]s miniatūras. Vērā ņemamus panākumus guvis 20. gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē, kad sācis sastādīt [[Loģiskā skola|loģiskās skola]]s [[Daudzvilcis|daudzvilčus]]. 2018. gadā viņš tika iecelts par konkursu direktoru [[43. šaha olimpiāde]]<ref>{{Cite web |url=https://web.archive.org/web/20210224202023/https://www.wfcc.ch/composing-43chess-olympiad/ |title=Composing Tournament of the 43rd World Chess Olympiad 2018 |access-date=2019-10-04 }}</ref>. Ferhats Karmils ir 10. FIDE Pasaules kausa sudraba medaļas ieguvējs (2022. gads)<ref>{{Cite web |url=https://web.archive.org/web/20221007191150/https://www.wfcc.ch/competitions/composing/fidewcc_2022/ |title=The 10th FIDE World Cup in Composing 2022 |access-date=2022-10-07 }}</ref> un 11. FIDE Pasaules kausa uzvarētājs (2023. gads)<ref>{{Cite web |url=https://web.archive.org/web/20230829080414/https://www.wfcc.ch/competitions/composing/fidewcc_2023/ |title=The 11th FIDE World Cup in Composing 2023 |access-date=2023-08-29 }}</ref> daudzgājienu uzdevumu sadaļā. === Piemērs === {{Šaha diagramma | fen = 1BK5/1R4b1/2k1Np2/3p3b/2p3pq/p1rB4/n2n1p2/8 | align = tleft | clear = | header = '''Ferhats Karmils'''<br> ''[[Probleemblad]]'', 2001 | footer ={{center|'''Mats 14 gājienos'''}} | size = 22 | numbers = both | letters = both | reverse = }} '''Uzdevuma risinājums:''' : Galvenais plāns: 1.Zd8+? Kc5 2.La7+ Kd6 3.Ld4 Le8!? 4.Tb6+ Lc6 5.Txc6+ Ke7 6.Lc5+ Ke8 7.Te6#/Lg6# atspēko 3...cxd3+! : Tāpēc vispirms jānovērš iespēja melno bandiniekam sist balto laidni. : '''1.Zd4+ Kc5 2.La7+ Kd6 3.Zf5+ Kc6 4.Tb6+ Kc5 5.Lc2! Txc2''' Tagad visas balto figūras atgriežas savās izejas pozīcijās — '''6.Tb7+ Kc6 7.Zd4+ Kd6 8.Lb8+ Kc5 9.Ze6+ Kc6''' — un izpildās modificēts galvenais plāns: '''10.Zd8+ Kc5 11.La7+ Kd6 12.Ld4 Le8 13.Te7! Kxe7 14.Lc5# (13...Ld7+ 14.Txd7#)''' {{clear}} == Apbalvojumi == 2023. gadā Ferhats Karmils uzvarēja pasaules kausā šaha kompozīcijā un saņēma šādas oficiālās balvas: <gallery> File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_gold_medal_obverse.jpg| Zelta medaļas averss par pirmo vietu daudzgājienu uzdevumu sadaļā. File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_gold_medal_reverse.jpg| Medaļas reverss ar informāciju par konkursu un sadaļu. File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_1prize_certificate.jpg| Sertifikāts, kas apliecina iegūto pirmo vietu. File:Ferhat Karmil 2023 WCCC 1prize plaque.jpg| Piemiņas plāksne, kas piešķirta par uzvaru. File:Ferhat Karmil 2023 WCCC 1prize all.jpg| Balvu komplekts: zelta medaļa, sertifikāts un piemiņas plāksne par pirmo vietu daudzgājienu sadaļā. </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A='Karmil'%20and%20FIRSTNAME='Ferhat' Ferhata Karmila šaha kompozīcijas vietnē PDB] * [http://chesscomposers.blogspot.com/2012/10/october-3rd.html Ferhata Karmila profils vietnē Chess Composers] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Karmils, Ferhats}} [[Kategorija:PSRS šahisti]] [[Kategorija:Gruzijas šahisti]] [[Kategorija:Turcijas šahisti]] [[Kategorija:Šaha problēmisti]] [[Kategorija:Gruzijā dzimušie]] m3n217pncmpco9l1p28hfqo3uq1e5wv 4303391 4303389 2025-07-04T05:48:44Z Trickway 132343 /* Šaha kompozīcija */ 4303391 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ferhats Karmils | vārds_orig = | attēls = Ferhat_Karmil.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = ''Ferhats Karmils, Batumi, 2023. gads'' | dz_dat_alt = | dz_gads = 1958 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Gruzijas PSR|Ureki|td=Gruzija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USSR}}<br />{{GEO}}<br />{{TUR}} | tautība = | nodarbošanās = šaha problēmists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ferhats Karmils''' (dzimis {{dat|1958|10|3}}) ir turku, pirms tam padomju un gruzīnu, [[Šaha kompozīcija|šaha problēmists]]. == Biogrāfija == Ferhats Karmils ir dzimis [[Gruzijas PSR]] Ureki ciemā. Viņa tēvs bijis [[Celtniecība|celtnieks]], māte — krievu valodas [[skolotāja]]. Ģimene tikusi divreiz izsūtīta uz [[Kirgīzijas PSR]] [[Kizilkija]]s pilsētu, kur 1966. gadā Ferhats ir sācis mācīties A. Čehova vārdā nosauktajā vidusskolā № 3. Gruzijā ģimene atgriezās 1967. gadā un, sociālu problēmu dēļ, bija spiesta mainīt uzvārdu. Pēc vidusskolas beigšanas iestājies politehniskā institūtā, kur apguvis "mašīnbūves darba galdu un instrumentu tehnoloģijas" specialitāti. Institūtu beidzis 1987. gadā un gadu strādājis [[Batumi]] elektromehāniskajā rūpnīcā. Pēc tam sācis nodarboties ar mūziku, neilgu laiku bijis kāda ansambļa ģitārists. Strādā biznesa sfērā. == Šaha kompozīcija == F. Karmils iepazinis šahu jau agrā bērnībā. Ar šaha kompozīciju sācis nodarboties daudz vēlāk. Pirmās kompozīcijas publicējis 1986. gadā [[Rīga|Rīgā]] iznākošajā žurnālā "Šahmati". Savas daiļrades sākumposmā sastādījis galvenokārt [[čehu skola]]s miniatūras. Vērā ņemamus panākumus guvis 20. gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē, kad sācis sastādīt [[Loģiskā skola|loģiskās skola]]s [[Daudzvilcis|daudzvilčus]]. 2018. gadā viņš tika iecelts par konkursu direktoru [[43. šaha olimpiāde|43. Pasaules šaha olimpiādē 2018. gadā]]<ref>{{Cite web |url=https://web.archive.org/web/20210224202023/https://www.wfcc.ch/composing-43chess-olympiad/ |title=Composing Tournament of the 43rd World Chess Olympiad 2018 |access-date=2019-10-04 }}</ref>. Ferhats Karmils ir 10. FIDE Pasaules kausa sudraba medaļas ieguvējs (2022. gads)<ref>{{Cite web |url=https://web.archive.org/web/20221007191150/https://www.wfcc.ch/competitions/composing/fidewcc_2022/ |title=The 10th FIDE World Cup in Composing 2022 |access-date=2022-10-07 }}</ref> un 11. FIDE Pasaules kausa uzvarētājs (2023. gads)<ref>{{Cite web |url=https://web.archive.org/web/20230829080414/https://www.wfcc.ch/competitions/composing/fidewcc_2023/ |title=The 11th FIDE World Cup in Composing 2023 |access-date=2023-08-29 }}</ref> daudzgājienu uzdevumu sadaļā. === Piemērs === {{Šaha diagramma | fen = 1BK5/1R4b1/2k1Np2/3p3b/2p3pq/p1rB4/n2n1p2/8 | align = tleft | clear = | header = '''Ferhats Karmils'''<br> ''[[Probleemblad]]'', 2001 | footer ={{center|'''Mats 14 gājienos'''}} | size = 22 | numbers = both | letters = both | reverse = }} '''Uzdevuma risinājums:''' : Galvenais plāns: 1.Zd8+? Kc5 2.La7+ Kd6 3.Ld4 Le8!? 4.Tb6+ Lc6 5.Txc6+ Ke7 6.Lc5+ Ke8 7.Te6#/Lg6# atspēko 3...cxd3+! : Tāpēc vispirms jānovērš iespēja melno bandiniekam sist balto laidni. : '''1.Zd4+ Kc5 2.La7+ Kd6 3.Zf5+ Kc6 4.Tb6+ Kc5 5.Lc2! Txc2''' Tagad visas balto figūras atgriežas savās izejas pozīcijās — '''6.Tb7+ Kc6 7.Zd4+ Kd6 8.Lb8+ Kc5 9.Ze6+ Kc6''' — un izpildās modificēts galvenais plāns: '''10.Zd8+ Kc5 11.La7+ Kd6 12.Ld4 Le8 13.Te7! Kxe7 14.Lc5# (13...Ld7+ 14.Txd7#)''' {{clear}} == Apbalvojumi == 2023. gadā Ferhats Karmils uzvarēja pasaules kausā šaha kompozīcijā un saņēma šādas oficiālās balvas: <gallery> File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_gold_medal_obverse.jpg| Zelta medaļas averss par pirmo vietu daudzgājienu uzdevumu sadaļā. File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_gold_medal_reverse.jpg| Medaļas reverss ar informāciju par konkursu un sadaļu. File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_1prize_certificate.jpg| Sertifikāts, kas apliecina iegūto pirmo vietu. File:Ferhat Karmil 2023 WCCC 1prize plaque.jpg| Piemiņas plāksne, kas piešķirta par uzvaru. File:Ferhat Karmil 2023 WCCC 1prize all.jpg| Balvu komplekts: zelta medaļa, sertifikāts un piemiņas plāksne par pirmo vietu daudzgājienu sadaļā. </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A='Karmil'%20and%20FIRSTNAME='Ferhat' Ferhata Karmila šaha kompozīcijas vietnē PDB] * [http://chesscomposers.blogspot.com/2012/10/october-3rd.html Ferhata Karmila profils vietnē Chess Composers] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Karmils, Ferhats}} [[Kategorija:PSRS šahisti]] [[Kategorija:Gruzijas šahisti]] [[Kategorija:Turcijas šahisti]] [[Kategorija:Šaha problēmisti]] [[Kategorija:Gruzijā dzimušie]] tjmq63q2qv3t3euq12thifgw4hnpz5y 4303392 4303391 2025-07-04T05:50:42Z Trickway 132343 /* Piemērs */ 4303392 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ferhats Karmils | vārds_orig = | attēls = Ferhat_Karmil.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = ''Ferhats Karmils, Batumi, 2023. gads'' | dz_dat_alt = | dz_gads = 1958 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Gruzijas PSR|Ureki|td=Gruzija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USSR}}<br />{{GEO}}<br />{{TUR}} | tautība = | nodarbošanās = šaha problēmists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ferhats Karmils''' (dzimis {{dat|1958|10|3}}) ir turku, pirms tam padomju un gruzīnu, [[Šaha kompozīcija|šaha problēmists]]. == Biogrāfija == Ferhats Karmils ir dzimis [[Gruzijas PSR]] Ureki ciemā. Viņa tēvs bijis [[Celtniecība|celtnieks]], māte — krievu valodas [[skolotāja]]. Ģimene tikusi divreiz izsūtīta uz [[Kirgīzijas PSR]] [[Kizilkija]]s pilsētu, kur 1966. gadā Ferhats ir sācis mācīties A. Čehova vārdā nosauktajā vidusskolā № 3. Gruzijā ģimene atgriezās 1967. gadā un, sociālu problēmu dēļ, bija spiesta mainīt uzvārdu. Pēc vidusskolas beigšanas iestājies politehniskā institūtā, kur apguvis "mašīnbūves darba galdu un instrumentu tehnoloģijas" specialitāti. Institūtu beidzis 1987. gadā un gadu strādājis [[Batumi]] elektromehāniskajā rūpnīcā. Pēc tam sācis nodarboties ar mūziku, neilgu laiku bijis kāda ansambļa ģitārists. Strādā biznesa sfērā. == Šaha kompozīcija == F. Karmils iepazinis šahu jau agrā bērnībā. Ar šaha kompozīciju sācis nodarboties daudz vēlāk. Pirmās kompozīcijas publicējis 1986. gadā [[Rīga|Rīgā]] iznākošajā žurnālā "Šahmati". Savas daiļrades sākumposmā sastādījis galvenokārt [[čehu skola]]s miniatūras. Vērā ņemamus panākumus guvis 20. gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē, kad sācis sastādīt [[Loģiskā skola|loģiskās skola]]s [[Daudzvilcis|daudzvilčus]]. 2018. gadā viņš tika iecelts par konkursu direktoru [[43. šaha olimpiāde|43. Pasaules šaha olimpiādē 2018. gadā]]<ref>{{Cite web |url=https://web.archive.org/web/20210224202023/https://www.wfcc.ch/composing-43chess-olympiad/ |title=Composing Tournament of the 43rd World Chess Olympiad 2018 |access-date=2019-10-04 }}</ref>. Ferhats Karmils ir 10. FIDE Pasaules kausa sudraba medaļas ieguvējs (2022. gads)<ref>{{Cite web |url=https://web.archive.org/web/20221007191150/https://www.wfcc.ch/competitions/composing/fidewcc_2022/ |title=The 10th FIDE World Cup in Composing 2022 |access-date=2022-10-07 }}</ref> un 11. FIDE Pasaules kausa uzvarētājs (2023. gads)<ref>{{Cite web |url=https://web.archive.org/web/20230829080414/https://www.wfcc.ch/competitions/composing/fidewcc_2023/ |title=The 11th FIDE World Cup in Composing 2023 |access-date=2023-08-29 }}</ref> daudzgājienu uzdevumu sadaļā. === Piemērs === {{Šaha diagramma | fen = 1BK5/1R4b1/2k1Np2/3p3b/2p3pq/p1rB4/n2n1p2/8 | align = tleft | clear = | header = '''Ferhats Karmils'''<br> ''[[Probleemblad]]'', 2001, [[FIDE ALBUM]] | footer ={{center|'''Mats 14 gājienos'''}} | size = 22 | numbers = both | letters = both | reverse = }} '''Uzdevuma risinājums:''' : Galvenais plāns: 1.Zd8+? Kc5 2.La7+ Kd6 3.Ld4 Le8!? 4.Tb6+ Lc6 5.Txc6+ Ke7 6.Lc5+ Ke8 7.Te6#/Lg6# atspēko 3...cxd3+! : Tāpēc vispirms jānovērš iespēja melno bandiniekam sist balto laidni. : '''1.Zd4+ Kc5 2.La7+ Kd6 3.Zf5+ Kc6 4.Tb6+ Kc5 5.Lc2! Txc2''' Tagad visas balto figūras atgriežas savās izejas pozīcijās — '''6.Tb7+ Kc6 7.Zd4+ Kd6 8.Lb8+ Kc5 9.Ze6+ Kc6''' — un izpildās modificēts galvenais plāns: '''10.Zd8+ Kc5 11.La7+ Kd6 12.Ld4 Le8 13.Te7! Kxe7 14.Lc5# (13...Ld7+ 14.Txd7#)''' {{clear}} == Apbalvojumi == 2023. gadā Ferhats Karmils uzvarēja pasaules kausā šaha kompozīcijā un saņēma šādas oficiālās balvas: <gallery> File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_gold_medal_obverse.jpg| Zelta medaļas averss par pirmo vietu daudzgājienu uzdevumu sadaļā. File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_gold_medal_reverse.jpg| Medaļas reverss ar informāciju par konkursu un sadaļu. File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_1prize_certificate.jpg| Sertifikāts, kas apliecina iegūto pirmo vietu. File:Ferhat Karmil 2023 WCCC 1prize plaque.jpg| Piemiņas plāksne, kas piešķirta par uzvaru. File:Ferhat Karmil 2023 WCCC 1prize all.jpg| Balvu komplekts: zelta medaļa, sertifikāts un piemiņas plāksne par pirmo vietu daudzgājienu sadaļā. </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A='Karmil'%20and%20FIRSTNAME='Ferhat' Ferhata Karmila šaha kompozīcijas vietnē PDB] * [http://chesscomposers.blogspot.com/2012/10/october-3rd.html Ferhata Karmila profils vietnē Chess Composers] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Karmils, Ferhats}} [[Kategorija:PSRS šahisti]] [[Kategorija:Gruzijas šahisti]] [[Kategorija:Turcijas šahisti]] [[Kategorija:Šaha problēmisti]] [[Kategorija:Gruzijā dzimušie]] 1tharbfz4ef2hyp5adodj4b1cs6cyj2 4303393 4303392 2025-07-04T05:53:05Z Trickway 132343 /* Piemērs */ 4303393 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ferhats Karmils | vārds_orig = | attēls = Ferhat_Karmil.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = ''Ferhats Karmils, Batumi, 2023. gads'' | dz_dat_alt = | dz_gads = 1958 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Gruzijas PSR|Ureki|td=Gruzija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USSR}}<br />{{GEO}}<br />{{TUR}} | tautība = | nodarbošanās = šaha problēmists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ferhats Karmils''' (dzimis {{dat|1958|10|3}}) ir turku, pirms tam padomju un gruzīnu, [[Šaha kompozīcija|šaha problēmists]]. == Biogrāfija == Ferhats Karmils ir dzimis [[Gruzijas PSR]] Ureki ciemā. Viņa tēvs bijis [[Celtniecība|celtnieks]], māte — krievu valodas [[skolotāja]]. Ģimene tikusi divreiz izsūtīta uz [[Kirgīzijas PSR]] [[Kizilkija]]s pilsētu, kur 1966. gadā Ferhats ir sācis mācīties A. Čehova vārdā nosauktajā vidusskolā № 3. Gruzijā ģimene atgriezās 1967. gadā un, sociālu problēmu dēļ, bija spiesta mainīt uzvārdu. Pēc vidusskolas beigšanas iestājies politehniskā institūtā, kur apguvis "mašīnbūves darba galdu un instrumentu tehnoloģijas" specialitāti. Institūtu beidzis 1987. gadā un gadu strādājis [[Batumi]] elektromehāniskajā rūpnīcā. Pēc tam sācis nodarboties ar mūziku, neilgu laiku bijis kāda ansambļa ģitārists. Strādā biznesa sfērā. == Šaha kompozīcija == F. Karmils iepazinis šahu jau agrā bērnībā. Ar šaha kompozīciju sācis nodarboties daudz vēlāk. Pirmās kompozīcijas publicējis 1986. gadā [[Rīga|Rīgā]] iznākošajā žurnālā "Šahmati". Savas daiļrades sākumposmā sastādījis galvenokārt [[čehu skola]]s miniatūras. Vērā ņemamus panākumus guvis 20. gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē, kad sācis sastādīt [[Loģiskā skola|loģiskās skola]]s [[Daudzvilcis|daudzvilčus]]. 2018. gadā viņš tika iecelts par konkursu direktoru [[43. šaha olimpiāde|43. Pasaules šaha olimpiādē 2018. gadā]]<ref>{{Cite web |url=https://web.archive.org/web/20210224202023/https://www.wfcc.ch/composing-43chess-olympiad/ |title=Composing Tournament of the 43rd World Chess Olympiad 2018 |access-date=2019-10-04 }}</ref>. Ferhats Karmils ir 10. FIDE Pasaules kausa sudraba medaļas ieguvējs (2022. gads)<ref>{{Cite web |url=https://web.archive.org/web/20221007191150/https://www.wfcc.ch/competitions/composing/fidewcc_2022/ |title=The 10th FIDE World Cup in Composing 2022 |access-date=2022-10-07 }}</ref> un 11. FIDE Pasaules kausa uzvarētājs (2023. gads)<ref>{{Cite web |url=https://web.archive.org/web/20230829080414/https://www.wfcc.ch/competitions/composing/fidewcc_2023/ |title=The 11th FIDE World Cup in Composing 2023 |access-date=2023-08-29 }}</ref> daudzgājienu uzdevumu sadaļā. === Piemērs === {{Šaha diagramma | fen = 1BK5/1R4b1/2k1Np2/3p3b/2p3pq/p1rB4/n2n1p2/8 | align = tleft | clear = | header = '''Ferhats Karmils'''<br> ''[[Probleemblad]]'', 2001, [[FIDE Album]] | footer ={{center|'''Mats 14 gājienos'''}} | size = 22 | numbers = both | letters = both | reverse = }} '''Uzdevuma risinājums:''' : Galvenais plāns: 1.Zd8+? Kc5 2.La7+ Kd6 3.Ld4 Le8!? 4.Tb6+ Lc6 5.Txc6+ Ke7 6.Lc5+ Ke8 7.Te6#/Lg6# atspēko 3...cxd3+! : Tāpēc vispirms jānovērš iespēja melno bandiniekam sist balto laidni. : '''1.Zd4+ Kc5 2.La7+ Kd6 3.Zf5+ Kc6 4.Tb6+ Kc5 5.Lc2! Txc2''' Tagad visas balto figūras atgriežas savās izejas pozīcijās — '''6.Tb7+ Kc6 7.Zd4+ Kd6 8.Lb8+ Kc5 9.Ze6+ Kc6''' — un izpildās modificēts galvenais plāns: '''10.Zd8+ Kc5 11.La7+ Kd6 12.Ld4 Le8 13.Te7! Kxe7 14.Lc5# (13...Ld7+ 14.Txd7#)''' {{clear}} == Apbalvojumi == 2023. gadā Ferhats Karmils uzvarēja pasaules kausā šaha kompozīcijā un saņēma šādas oficiālās balvas: <gallery> File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_gold_medal_obverse.jpg| Zelta medaļas averss par pirmo vietu daudzgājienu uzdevumu sadaļā. File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_gold_medal_reverse.jpg| Medaļas reverss ar informāciju par konkursu un sadaļu. File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_1prize_certificate.jpg| Sertifikāts, kas apliecina iegūto pirmo vietu. File:Ferhat Karmil 2023 WCCC 1prize plaque.jpg| Piemiņas plāksne, kas piešķirta par uzvaru. File:Ferhat Karmil 2023 WCCC 1prize all.jpg| Balvu komplekts: zelta medaļa, sertifikāts un piemiņas plāksne par pirmo vietu daudzgājienu sadaļā. </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A='Karmil'%20and%20FIRSTNAME='Ferhat' Ferhata Karmila šaha kompozīcijas vietnē PDB] * [http://chesscomposers.blogspot.com/2012/10/october-3rd.html Ferhata Karmila profils vietnē Chess Composers] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Karmils, Ferhats}} [[Kategorija:PSRS šahisti]] [[Kategorija:Gruzijas šahisti]] [[Kategorija:Turcijas šahisti]] [[Kategorija:Šaha problēmisti]] [[Kategorija:Gruzijā dzimušie]] suebtnab00yhwo9yhr9qased261uock 4303394 4303393 2025-07-04T05:53:45Z Trickway 132343 /* Piemērs */ 4303394 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ferhats Karmils | vārds_orig = | attēls = Ferhat_Karmil.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = ''Ferhats Karmils, Batumi, 2023. gads'' | dz_dat_alt = | dz_gads = 1958 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Gruzijas PSR|Ureki|td=Gruzija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USSR}}<br />{{GEO}}<br />{{TUR}} | tautība = | nodarbošanās = šaha problēmists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ferhats Karmils''' (dzimis {{dat|1958|10|3}}) ir turku, pirms tam padomju un gruzīnu, [[Šaha kompozīcija|šaha problēmists]]. == Biogrāfija == Ferhats Karmils ir dzimis [[Gruzijas PSR]] Ureki ciemā. Viņa tēvs bijis [[Celtniecība|celtnieks]], māte — krievu valodas [[skolotāja]]. Ģimene tikusi divreiz izsūtīta uz [[Kirgīzijas PSR]] [[Kizilkija]]s pilsētu, kur 1966. gadā Ferhats ir sācis mācīties A. Čehova vārdā nosauktajā vidusskolā № 3. Gruzijā ģimene atgriezās 1967. gadā un, sociālu problēmu dēļ, bija spiesta mainīt uzvārdu. Pēc vidusskolas beigšanas iestājies politehniskā institūtā, kur apguvis "mašīnbūves darba galdu un instrumentu tehnoloģijas" specialitāti. Institūtu beidzis 1987. gadā un gadu strādājis [[Batumi]] elektromehāniskajā rūpnīcā. Pēc tam sācis nodarboties ar mūziku, neilgu laiku bijis kāda ansambļa ģitārists. Strādā biznesa sfērā. == Šaha kompozīcija == F. Karmils iepazinis šahu jau agrā bērnībā. Ar šaha kompozīciju sācis nodarboties daudz vēlāk. Pirmās kompozīcijas publicējis 1986. gadā [[Rīga|Rīgā]] iznākošajā žurnālā "Šahmati". Savas daiļrades sākumposmā sastādījis galvenokārt [[čehu skola]]s miniatūras. Vērā ņemamus panākumus guvis 20. gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē, kad sācis sastādīt [[Loģiskā skola|loģiskās skola]]s [[Daudzvilcis|daudzvilčus]]. 2018. gadā viņš tika iecelts par konkursu direktoru [[43. šaha olimpiāde|43. Pasaules šaha olimpiādē 2018. gadā]]<ref>{{Cite web |url=https://web.archive.org/web/20210224202023/https://www.wfcc.ch/composing-43chess-olympiad/ |title=Composing Tournament of the 43rd World Chess Olympiad 2018 |access-date=2019-10-04 }}</ref>. Ferhats Karmils ir 10. FIDE Pasaules kausa sudraba medaļas ieguvējs (2022. gads)<ref>{{Cite web |url=https://web.archive.org/web/20221007191150/https://www.wfcc.ch/competitions/composing/fidewcc_2022/ |title=The 10th FIDE World Cup in Composing 2022 |access-date=2022-10-07 }}</ref> un 11. FIDE Pasaules kausa uzvarētājs (2023. gads)<ref>{{Cite web |url=https://web.archive.org/web/20230829080414/https://www.wfcc.ch/competitions/composing/fidewcc_2023/ |title=The 11th FIDE World Cup in Composing 2023 |access-date=2023-08-29 }}</ref> daudzgājienu uzdevumu sadaļā. === Piemērs === {{Šaha diagramma | fen = 1BK5/1R4b1/2k1Np2/3p3b/2p3pq/p1rB4/n2n1p2/8 | align = tleft | clear = | header = '''Ferhats Karmils'''<br> ''[[Probleemblad]]'', 2001, ''[[FIDE Album]]'' | footer ={{center|'''Mats 14 gājienos'''}} | size = 22 | numbers = both | letters = both | reverse = }} '''Uzdevuma risinājums:''' : Galvenais plāns: 1.Zd8+? Kc5 2.La7+ Kd6 3.Ld4 Le8!? 4.Tb6+ Lc6 5.Txc6+ Ke7 6.Lc5+ Ke8 7.Te6#/Lg6# atspēko 3...cxd3+! : Tāpēc vispirms jānovērš iespēja melno bandiniekam sist balto laidni. : '''1.Zd4+ Kc5 2.La7+ Kd6 3.Zf5+ Kc6 4.Tb6+ Kc5 5.Lc2! Txc2''' Tagad visas balto figūras atgriežas savās izejas pozīcijās — '''6.Tb7+ Kc6 7.Zd4+ Kd6 8.Lb8+ Kc5 9.Ze6+ Kc6''' — un izpildās modificēts galvenais plāns: '''10.Zd8+ Kc5 11.La7+ Kd6 12.Ld4 Le8 13.Te7! Kxe7 14.Lc5# (13...Ld7+ 14.Txd7#)''' {{clear}} == Apbalvojumi == 2023. gadā Ferhats Karmils uzvarēja pasaules kausā šaha kompozīcijā un saņēma šādas oficiālās balvas: <gallery> File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_gold_medal_obverse.jpg| Zelta medaļas averss par pirmo vietu daudzgājienu uzdevumu sadaļā. File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_gold_medal_reverse.jpg| Medaļas reverss ar informāciju par konkursu un sadaļu. File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_1prize_certificate.jpg| Sertifikāts, kas apliecina iegūto pirmo vietu. File:Ferhat Karmil 2023 WCCC 1prize plaque.jpg| Piemiņas plāksne, kas piešķirta par uzvaru. File:Ferhat Karmil 2023 WCCC 1prize all.jpg| Balvu komplekts: zelta medaļa, sertifikāts un piemiņas plāksne par pirmo vietu daudzgājienu sadaļā. </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A='Karmil'%20and%20FIRSTNAME='Ferhat' Ferhata Karmila šaha kompozīcijas vietnē PDB] * [http://chesscomposers.blogspot.com/2012/10/october-3rd.html Ferhata Karmila profils vietnē Chess Composers] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Karmils, Ferhats}} [[Kategorija:PSRS šahisti]] [[Kategorija:Gruzijas šahisti]] [[Kategorija:Turcijas šahisti]] [[Kategorija:Šaha problēmisti]] [[Kategorija:Gruzijā dzimušie]] 4gi77qopz2az5scxkdlaqgjafgdv3xe 4303395 4303394 2025-07-04T05:54:04Z Trickway 132343 /* Piemērs */ 4303395 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ferhats Karmils | vārds_orig = | attēls = Ferhat_Karmil.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = ''Ferhats Karmils, Batumi, 2023. gads'' | dz_dat_alt = | dz_gads = 1958 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Gruzijas PSR|Ureki|td=Gruzija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USSR}}<br />{{GEO}}<br />{{TUR}} | tautība = | nodarbošanās = šaha problēmists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ferhats Karmils''' (dzimis {{dat|1958|10|3}}) ir turku, pirms tam padomju un gruzīnu, [[Šaha kompozīcija|šaha problēmists]]. == Biogrāfija == Ferhats Karmils ir dzimis [[Gruzijas PSR]] Ureki ciemā. Viņa tēvs bijis [[Celtniecība|celtnieks]], māte — krievu valodas [[skolotāja]]. Ģimene tikusi divreiz izsūtīta uz [[Kirgīzijas PSR]] [[Kizilkija]]s pilsētu, kur 1966. gadā Ferhats ir sācis mācīties A. Čehova vārdā nosauktajā vidusskolā № 3. Gruzijā ģimene atgriezās 1967. gadā un, sociālu problēmu dēļ, bija spiesta mainīt uzvārdu. Pēc vidusskolas beigšanas iestājies politehniskā institūtā, kur apguvis "mašīnbūves darba galdu un instrumentu tehnoloģijas" specialitāti. Institūtu beidzis 1987. gadā un gadu strādājis [[Batumi]] elektromehāniskajā rūpnīcā. Pēc tam sācis nodarboties ar mūziku, neilgu laiku bijis kāda ansambļa ģitārists. Strādā biznesa sfērā. == Šaha kompozīcija == F. Karmils iepazinis šahu jau agrā bērnībā. Ar šaha kompozīciju sācis nodarboties daudz vēlāk. Pirmās kompozīcijas publicējis 1986. gadā [[Rīga|Rīgā]] iznākošajā žurnālā "Šahmati". Savas daiļrades sākumposmā sastādījis galvenokārt [[čehu skola]]s miniatūras. Vērā ņemamus panākumus guvis 20. gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē, kad sācis sastādīt [[Loģiskā skola|loģiskās skola]]s [[Daudzvilcis|daudzvilčus]]. 2018. gadā viņš tika iecelts par konkursu direktoru [[43. šaha olimpiāde|43. Pasaules šaha olimpiādē 2018. gadā]]<ref>{{Cite web |url=https://web.archive.org/web/20210224202023/https://www.wfcc.ch/composing-43chess-olympiad/ |title=Composing Tournament of the 43rd World Chess Olympiad 2018 |access-date=2019-10-04 }}</ref>. Ferhats Karmils ir 10. FIDE Pasaules kausa sudraba medaļas ieguvējs (2022. gads)<ref>{{Cite web |url=https://web.archive.org/web/20221007191150/https://www.wfcc.ch/competitions/composing/fidewcc_2022/ |title=The 10th FIDE World Cup in Composing 2022 |access-date=2022-10-07 }}</ref> un 11. FIDE Pasaules kausa uzvarētājs (2023. gads)<ref>{{Cite web |url=https://web.archive.org/web/20230829080414/https://www.wfcc.ch/competitions/composing/fidewcc_2023/ |title=The 11th FIDE World Cup in Composing 2023 |access-date=2023-08-29 }}</ref> daudzgājienu uzdevumu sadaļā. === Piemērs === {{Šaha diagramma | fen = 1BK5/1R4b1/2k1Np2/3p3b/2p3pq/p1rB4/n2n1p2/8 | align = tleft | clear = | header = '''Ferhats Karmils'''<br> ''[[Probleemblad]]'', ''2001'', ''[[FIDE Album]]'' | footer ={{center|'''Mats 14 gājienos'''}} | size = 22 | numbers = both | letters = both | reverse = }} '''Uzdevuma risinājums:''' : Galvenais plāns: 1.Zd8+? Kc5 2.La7+ Kd6 3.Ld4 Le8!? 4.Tb6+ Lc6 5.Txc6+ Ke7 6.Lc5+ Ke8 7.Te6#/Lg6# atspēko 3...cxd3+! : Tāpēc vispirms jānovērš iespēja melno bandiniekam sist balto laidni. : '''1.Zd4+ Kc5 2.La7+ Kd6 3.Zf5+ Kc6 4.Tb6+ Kc5 5.Lc2! Txc2''' Tagad visas balto figūras atgriežas savās izejas pozīcijās — '''6.Tb7+ Kc6 7.Zd4+ Kd6 8.Lb8+ Kc5 9.Ze6+ Kc6''' — un izpildās modificēts galvenais plāns: '''10.Zd8+ Kc5 11.La7+ Kd6 12.Ld4 Le8 13.Te7! Kxe7 14.Lc5# (13...Ld7+ 14.Txd7#)''' {{clear}} == Apbalvojumi == 2023. gadā Ferhats Karmils uzvarēja pasaules kausā šaha kompozīcijā un saņēma šādas oficiālās balvas: <gallery> File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_gold_medal_obverse.jpg| Zelta medaļas averss par pirmo vietu daudzgājienu uzdevumu sadaļā. File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_gold_medal_reverse.jpg| Medaļas reverss ar informāciju par konkursu un sadaļu. File:Ferhat_Karmil_2023_WCCC_1prize_certificate.jpg| Sertifikāts, kas apliecina iegūto pirmo vietu. File:Ferhat Karmil 2023 WCCC 1prize plaque.jpg| Piemiņas plāksne, kas piešķirta par uzvaru. File:Ferhat Karmil 2023 WCCC 1prize all.jpg| Balvu komplekts: zelta medaļa, sertifikāts un piemiņas plāksne par pirmo vietu daudzgājienu sadaļā. </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A='Karmil'%20and%20FIRSTNAME='Ferhat' Ferhata Karmila šaha kompozīcijas vietnē PDB] * [http://chesscomposers.blogspot.com/2012/10/october-3rd.html Ferhata Karmila profils vietnē Chess Composers] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Karmils, Ferhats}} [[Kategorija:PSRS šahisti]] [[Kategorija:Gruzijas šahisti]] [[Kategorija:Turcijas šahisti]] [[Kategorija:Šaha problēmisti]] [[Kategorija:Gruzijā dzimušie]] p6dirtmuq9cn0427ap08ppd60ycah2a 0 348713 4303224 2897575 2025-07-03T12:37:49Z Meistars Joda 781 4303224 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2017. gada aprīlis}} {{Tilta infokaste |nosaukums = Beškas tilts |nosauk oriģinālval = |attēls = 286. Beška, bridge on the freeway between Novi Sad and Beograd.jpg |attēla paraksts = Beškas tilts 2008. gadā pirms otrās konstrukcijas izbūves. |oficiāl nosaukums = Мост код Бешке |transporta veids = Autotransports |šķērso = [[Donava]] |atrašanās vieta = [[Beška]], [[Serbija]] |apkalpo = |arhitekts = Branko Žežeļs |tilta tips = |materiāli = [[iepriekš spriegots dzelzsbetons]] |posmu skaits = 42 |balstu skaits = |posma garums = garākais laidums — 210 metri |garums = 2205 metri |platums = 14,40 metri |augstums = 68,20 metri |maksimālā slodze = |klīrenss = 50 metri<ref name=putevi>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.putevi-srbije.rs/bilten/03/bilten.html |title= Novi most Beška pušten u saobraćaj |publisher=Public Utility "Roads of Serbia" |accessdate=2016-06-17 |language=Serbian}}</ref> |transporta plūsma = |pamatakmens = |celtniecība = |atklāts = 1975 (dienvidu virziens)<br/>2011 (ziemeļu virziens) |iepriekšējais tilts = |nākamais tilts = |sabruka = |tika nojaukts = |izmaksas = |koordinātas = {{coord|45|10|11|N|20|4|47|E|type:landmark}} }} '''Beškas tilts''' ({{val|sr|Мост код Бешке}}) ir tilts pāri [[Donava]]i netālu no [[Beška]]s ciema, [[Serbija|Serbijā]]. Tilts ir daļa no [[Autoceļš A1 (Serbija)|autoceļa A1]], kā arī daļa no [[Eiropas autoceļš E75|Eiropas autoceļa E75]]. Tas sastāv no divām vienādām [[Iepriekš spriegots dzelzsbetons|iepriekš spriegota dzelzsbetona]] konstrukcijām, pirmo atklāja 1975. gadā, bet otro — 2011. gadā. Tilta garums ir 2205&nbsp;metri un tas ir garākais tilts pār Donavu.<ref name=b1>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.blic.rs/vesti/drustvo/otvaranje-mosta-beska/msy95b0 |title=Otvaranje mosta Beška |date=3 October 2011 |publisher=Blic}}</ref> Pirmo tiltu projektēja arhitekts [[Branko Žežeļs]], kurš arī ir projektējis [[Belgradas izstāžu kompleksa 1. halle|Belgradas izstāžu kompleksa 1. halli]], [[Žežeļa tilts|Žežeļa tiltu]] un [[Belgradas centrālo dzelzceļa stacija|Belgradas centrālo dzelzceļa staciju]]. To no 1971. līdz 1975. gadam uzbūvēja uzņēmums ''[[Mostogradnja]]''.<ref name=putevi/> Tilts divreiz ticis sabombardēts un daļēji tika iznīcināts [[Dienvidslāvijas bombardēšana|NATO Dienvidslāvijas bombardēšanas laikā]] 1999. gada 1. un 21. aprīlī, tomēr tas ātri tika salabots un tiltu atkal atvēra {{dat|1999|7|19||bez}}, jo tilts ir svarīga daļa no [[Eiropas autoceļš E75|Eiropas autoceļa E75]]. Jaunais dvīņu tilts ziemeļu virzienam blakus vecajam tiltam tika būvēts no 2008. līdz 2011. gadam, to būvēja austriešu uzņēmums ''[[Alpine Bau]]'' un jauno tiltu atklāja {{dat|2011|10|3||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rts.rs/page/stories/sr/story/13/Ekonomija/1245822/Ubrzo+re%C5%A1enje+za+most+kod+Be%C5%A1ke.html |title=Ubrzo rešenje za most kod Beške |publisher=Radio-Television of Serbia |date=11 January 2013 |language=Serbian}}</ref> Pēc jaunās tilta daļas atklāšanas veco tiltu slēdza uz rekonstrukciju. Tilts atkal pilnvērtīgi sāka darboties no 2014. gada augusta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.blic.rs/Vesti/Drustvo/479478/Od-nedelje-bez-saobracaja-na-starom-mostu-Beska |title=Od nedelje bez saobraćaja na starom mostu Beška |publisher=Blic |date=9 July 2014 |language=Serbian}}</ref> Būvniecības darbu kopējās izmaksas sastādīja 33,7 miljonus [[eiro]] un tas tika finansēts ar [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s aizņēmumu.<ref name=b1/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080831060234/http://www.yu-build.com/main/f/063/063.html THE BRIDGE NEAR BESKA] * [http://vimeo.com/27335512 Beškas tilts no putna skata] {{Serbija-aizmetnis}} [[Kategorija:Tilti Serbijā]] nu8ol0fkkrm9dbwbpxn8z174fh2q37p 2 350844 4303447 4302795 2025-07-04T11:24:54Z Tttoooxxx 65596 /* Atvasinošā vadība */ 4303447 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Automatic_Pilot.JPG|thumb|Autopilota ''Sperry Marine - Navipilot 4000'' vadības panelis]] '''Autopilots''' ir kuģos un buru laivās lietota iekārta [[Kurss|kursa]] vai [[Kurss attiecībā pret vēju|virziena attiecībā pret vēju]] uzturēšanai bez pastāvīgas cilvēka iejaukšanās. == Darbības princips == Savā vienkāršākajā formā autopilots salīdzina stūrmaņa uzdoto kursu ar kuģa patieso kursu, kuru iegūst no žirokompasa vai pārraidošā magnētiskā kompasa, un pagriež [[Kuģa stūre|stūri]], lai kompensētu kļūdu, kāda radusies starp abiem ieejas signāliem. Tā kā kuģa stūrēšanas raksturlielumi dažādos apstākļos mainās, autopilotam paredzēta iespēja izmainīt tā darbības parametrus līdzīgā veidā kā stūres vīrs mainītu savu darbību analoģiskos apstākļos. Lai kuģis turētu uzdoto kursu pēc iespējas precīzāk, tam jāsaņem dati par kuģa kustību attiecībā pret uzdotā kursa līniju. "Atgriezeniskās saites" [[Signāls|signāli]] sniedz šādus datus, kuri sastāv no trīs parametru kopām: * dati par [[Kuģis|kuģa]] atrašanās vietu - informācija par kļūdu atrašanās vietā no kursa līnijas; * [[Leņķiskais ātrums|leņķiskā ātruma]] dati - kursa izmaiņas ātruma dati; * uzkrājušās kļūdas dati - dati par noteiktā laika periodā uzkrāto [[Summa|summāro]] kļūdu. Trīs galvenās koriģējošās darbības, kuras autopilots izpilda, saņemot vienus vai vairākus no augstāk minētajiem ieejas [[Dati|datiem]], ir proporcionālā vadība, atvasinošā vadība un integrālā vadība.<ref>Tetley L., Calcutt D. ''Electronic Navigation Systems. - 3rd edition.'' Butterworth-Heinemann, 2001. 320., 321. lpp. {{ISBN|0750651385}}</ref> === Proporcionālā vadība === [[Attēls:Baion_sine.png|thumb|Vienas pašas proporcionālās vadības efekts uz kuģa kursu. Kuģis svārstīsies ap ieturamo kursu]] Šis elektroniskais vadības signāls pagriež stūri par [[Leņķis|leņķi]], kurš proporcionāls kuģa atrašanās vietas nobīdei no kursa līnijas. Ja stūrēšanai tiek pielietota tikai proporcionālā vadība, kuģis svārstīsies uz vienu un otru pusi no nepieciešamās kursa līnijas. Kuģis sasniegs savu gala mērķi, bet ieturētais kurss būs haotisks un radīsies pieaugums degvielas patēriņā. Efektivitāte kritīsies un stūres ierīces izdilums būs nepieņemams. Tiklīdz tiek konstatēta kļūda kuģa atrašanās vietā (nobīdē no kursa līnijas), stūre tiek pārlikta uz [[Borts|bortu]], pagriežot kuģi atpakaļ kursa līnijas virzienā. Kuģim atgriežoties, kļūda samazinās un autopilots pamazām samazina stūres pārlikšanas leņķi. Diemžēl stūre atradīsies taisni, kuģim pietuvojoties kursa līnijai, kā rezultātā kuģis šķērsos kursa līniju un pāries tās otrā pusē. Radīsies korektējošais signāls, kurš pagriezīs kuģi atpakaļ uz kursa līniju, tika šoreiz uz otru pusi. Atkal kuģis pāries pāri kursa līnijai un viss sāksies no jauna. Nav praktiski aprēķināt patieso kuģa attālumu no kursa līnijas katrā laika momentā. Tādēļ, lai nodrošinātu proporcionālo vadību, izmanto signālu, kurš ir proporcionāls stūres pārlikšanas leņķim. Tas ir atgriezeniskās saites signāls un to iegūst mērot stūres lāpstas pārlikšanas leņķi tieši pie lāpstas.<ref>Tetley L., Calcutt D. ''Electronic Navigation Systems. - 3rd edition.'' Butterworth-Heinemann, 2001. 322. lpp. {{ISBN|0750651385}}</ref> === Atvasinošā vadība === Ar šo vadības veidu, stūri pārliek par leņķi, kas ir proporcionāls kuģa novirzes no uzdotā kursa izmaiņas ātrumam. Atvasinošo vadību realizē elektroniski atvasinot faktiskās kļūdas signālu. Nobīde no sākotnējā kursa skaitliskās vērtības, rada kļūdas signālu, kurš tiek apstrādāts un izraisa stūres pārlikšanu, lai atgrieztu kuģi šajā sākotnējā kursā. Kursa izmaiņas leņķiskais ātrums samazinās un līdz ar to samazinās arī autopilota korektīvā iedarbība uz stūri. Kaut kādā attālumā uz sāniem no sākotnējās sagaidāmā kursa līnijas, stūre atgriežas diametrālajā plaknē. Kuģis pārvietosies ar uzdotu kursu, bet paralēli sākotnējai sagaidāmā kursa līnijai, kamēr atkal ārējie spēki izvedīs kuģi no tā kursa un autopilots atsāks darboties. Īsākiem kuģiem ķimeņķīļus veido no viena, gara metāla profila katrā pusē. Profila vertikālā elementa (''web'') vienā pusē ir atloks. bet otrā apaļdzelzs. Atloku [[Metināšana|piemetina]] korpusam bilžu rajona izliekuma augšpusē. Garāku kuģu ķimeņķīļi sastāv no divām vai trijām sekcijām. Kuģiem, kurus paredzēts ekspluatēt smagos [[ledus]] apstākļos, ķimeņu ķīļus neuzstāda kuģa garuma priekšējos 30 procentos. Tos piemetina nevis tieši pie korpusa, bet pie īpašas pamatnes, kuras minimālais biezums sakrīt ar ārējās apšuves loksnes biezumu bilžu rajonā vai 14 mm, atkarībā kurš no šiem lielumiem ir mazāks. Pamatnes loksni pie korpusa piemetina ar nepārtrauktu šuvi. Ķimeņķīļu gali ir noapaļoti un to augstums samazinās proporcijā 3:1. Pats ķīlis izbeidzās 50 līdz 100 mm ātrāk nekā pamatne. Ja kuģa garums pārsniedz 65 metrus un ķimeņķīlis sastav no vairākām kopā sametinātām sekcijām, tad metinājuma šuvē, pie atloka, izveido urbumu.<ref>House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 88., 89. lpp. {{ISBN|9780851748146}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Jūrniecība]] b1n88swudmgy03oxh7o5a5x64srvz3t 0 353085 4303265 4034022 2025-07-03T14:14:25Z Meistars Joda 781 4303265 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Vladimirs Ladusāns | name_orig = | image = | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1938|1|9}} | location = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Brjanskas apgabals|td=Krievija}} | deathdate = {{mdv|2017|6|12|1938|1|9}} | deathplace = | places = | pseudonym = | pseudonym_title = | nationality = | field = | training = | movement = | famous works = | paraksts = | patrons = | influenced by = | teachers = | pupils = | family = | influenced = | awards = | website = }} '''Vladimirs Ladusāns''' (dzimis {{dat|1938|1|9}}. miris {{dat|2017|06|12}}) bija Latvijas mākslinieks un dizainers. Dzimis 1938. gada 9. janvārī [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]], PSRS. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] ģimene no bēgļu gaitām atgriezusies Latvijā. 1957. gadā absolvējis [[J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola|J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas]] (tagad PIKC NMV JRMV) mākslas pedagoģijas novirzienu. 1972. gadā absolvējis Poligrāfijas institūta Grafikas nodaļu Maskavā. Izstādēs piedalījies kopš 1968. gada. [[Latvijas Dizaineru savienība]]s biedrs no 1994. gada. No 1989. gada arī [[Latvijas Mākslinieku savienība]]s biedrs. Strādājis plakātu mākslā, lietišķajā grafikā, izstrādājis grafisko dizainu un logotipus Latvijas uzņēmumiem. Īpaši izceļams veikums [[Heraldika|heraldikā]]. Mākslinieks ir daudzu Latvijas, piemēram, [[Rundāles novads|Rundāles novada]], [[Preiļu novads|Preiļu novada]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]], [[Ķeguma novads|Ķeguma novada]] un [[Ķeguma ģerbonis|Ķeguma pilsētas]], [[Siguldas novads|Siguldas novada]], [[Aknīstes novada ģerbonis|Aknīstes novada]], [[Lizuma pagasts|Lizuma pagasta]], [[Birzgales pagasts|Birzgales pagasta]], [[Rembates pagasts|Rembates pagasta]], [[Tomes pagasts|Tomes pagasta]], [[Allažu pagasts|Allažu pagasta]], [[Kārķu pagasts|Kārķu pagasta]], [[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas pagasta]], [[Zlēku pagasts|Zlēku pagasta]], [[Ziru pagasts|Ziru pagasta]], [[Puzes pagasts|Puzes pagasta]], [[Usmas pagasts|Usmas pagasta]], [[Vārves pagasts|Vārves pagasta]], [[Ances pagasts|Ances pagasta]] u.c. ģerboņu autors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/48946743|title=Mūžībā aizgājis grafiķis, plakātists un dizainers Vladimirs Ladusāns|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-08-29|date=2017-06-13|language=lv}}</ref> Mākslinieka darbi atrodami [[Madona|Madonas]] novadpētniecības un mākslas muzejā, [[Jaunpils]] muzejā u.c. == Atsauces == <references /> ==Ārējās saites== {{commonscat}} {{autoritatīvā vadība}} * [http://www.makslinieki.lv/profile/Vladimirs-Ladus%C4%81ns/ Latvijas Radošo savienību padome] {{DEFAULTSORT:Ladusāns, Vladimirs}} [[Kategorija:1938. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas dizaineri]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] krqll5yqbq4kqgjsal99nl691djbukt 0 359591 4303345 2728197 2025-07-04T00:02:36Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Toms Odells]] to [[Toms Odels]] 4303345 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Toms Odels]] pvdwl6qn9cyy3dpi9lnxhgu1ih8zc77 0 362544 4303411 4298433 2025-07-04T07:39:28Z Makenzis 56205 4303411 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #282146 | bg_color = #FFF000 | nos = ''FK Riteriai'' | logo = [[Attēls:FK Riteriai logo.png|150px]] | pilns = ''Futbolo Klubas Riteriai''<ref>{{Cite web|url=https://lff.lt/news/5637/vilniuje-vyko-pirmasis-2019-m-lff-vk-posedis/|title=Vilniuje vyko pirmasis 2019 m. LFF VK posėdis|website=LFF.lt|access-date={{dat|2019|03|05||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190129181904/https://lff.lt/news/5637/vilniuje-vyko-pirmasis-2019-m-lff-vk-posedis/}}</ref> | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}} | līga = [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]] | sez = [[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]] | poz = 1. vieta, Pirma lyga | dib = 2005 | beidza_pastāvēt = | stad = [[LFF Stadions]], [[Viļņa]] | ietilp = 5400 | prez = {{flaga|Lietuva}} Jans Nevoina | tren = {{flaga|LTU}} ''Gintautas Vaičiūnas'' <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = ''FK Trakai'' | dates1 = 2005—2018 | name2 = ''FK Riteriai'' | dates2 = 2019— | | pattern_la1=|pattern_b1=_svww1819t|pattern_ra1| leftarm1=e0f235|body1=e0f235|rightarm1=e0f235|shorts1=e0f235|socks1=e0f235| pattern_la2=|pattern_b2=_mariupol1819h|pattern_ra2=| leftarm2=000055|body2=000055|rightarm2=000055|shorts2=000055|socks2=000055| }} '''''FK Riteriai''''' ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Viļņa]]s. Dibināts 2005. gadā. Līdz 2018. gadam kluba nosaukums bija ''[[FK Trakai]]'', tas pārstāvēja [[Traķi|Traķus]]. Pašlaik spēlē [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līgā]]. <ref>{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}</ref> Klubs divreiz (2015. un 2016. gadā) ir izcīnījis 2. vietu Lietuvas čempionātā. Mājas spēles aizvada [[LFF stadions|LFF stadionā]] [[Viļņa|Viļņā]], kurā arī spēlē [[Lietuvas futbola izlase]]. == Sezonas == ; FK Trakai (''Futbolo klubas Trakai'') {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''Antra lyga''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu10lyga2s.html|title=Lithuanian 2010 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} Paaugstināšana uz 2011. gada Pirma lyga |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#1lyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} Paaugstināšana uz 2014. gada A lyga |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}</ref> |} ; FK Riteriai (''Futbolo klubas Riteriai'') {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-riteriai-26466/?cid=5646778 2018 ''lietuvosfutbolas.lt'']</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-riteriai-26466/?cid=11757672 2022 g. sezona]</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#FFDD00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#1lyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}</ref> |- |} == Sasniegumi == * '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html |title=Lithuania - List of Champions |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161204004206/http://www.rsssf.com/tablesl/litochamp.html |archivedate={{dat|2016|12|04||bez}} }}</ref> ** Vicečempioni (2): 2015, 2016 * '''[[Lietuvas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litocuphist.html |title=Lithuania - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Finālisti (1): 2016 == Krāsas == [[Attēls:FK_Trakai_logo.png|thumb|right|150px|Kluba logo, kad tas saucās ''FK Trakai'']] [[Dzeltenā krāsa|Dzeltenā]] un tumši zila. {| class="wikitable" style="font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0" |- | style="background:Yellow;color:darkblue" width="150" height="50" |'''FK RITERIAI''' | style="background:Darkblue;color:White" width="150" height="50" |'''FK RITERIAI''' |} == Apģērbu izmaiņas == {| width=33% |- | {{Football kit | pattern_la=| pattern_b=_blackstripes | pattern_ra=| leftarm=000000 | body=FFFF00| rightarm=000000 | shorts=000000 | socks=FFFF00 | |title= 2006-2013 (māja) }} |{{Football kit | pattern_la=| pattern_b=_blackstripes | pattern_ra=| leftarm=000000 | body=FFFF00| rightarm=000000 | shorts=FFFF00 | socks=FFFF00 | title= 2006-2013 (viesi) }} |{{Football kit | pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra| leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=FFFF00|socks=FFFF00| title= 2014-2017 (māja) }} |{{Football kit | pattern_la=_black_stripes|pattern_b=_blackstripes|pattern_ra=_black_stripes| leftarm=ff0000|body=ff0000|rightarm=ff0000|short=|socks=ff0000| title= 2014-2017 (viesi) }} |{{Football kit | pattern_la=|pattern_b=_svww1819t|pattern_ra| leftarm=e0f235|body=e0f235|rightarm=e0f235|shorts=e0f235|socks=e0f235| title= 2018-šobrīd (māja) }} |{{Football kit | pattern_la=|pattern_b=_mariupol1819h|pattern_ra=|pattern_sh=|pattern_so=| leftarm=000055|body=000055|rightarm=000055|shorts=000055|socks=000055| title= 2018-šobrīd (viesi) }} |} == Sastāvs == : ''Atjaunots {{dat|2025|06|23||bez}}.'' alyga.lt {{fs start}} {{fs player|no= 2|name=Nojus Stankevičius|nat=LTU|pos=DF}} {{fs player|no= 4|name=Niclas Håkansson|nat=SWE|pos=DF}} {{Fs player|no= 5|name=Milanas Rutkovskis|nat=LTU|pos=DF}} {{fs player|no= 7|name=Leif Estevez|nat=GER|pos=MF}} {{fs player|no= 8|name=Armandas Šveistrys|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no= 9|name=Meinardas Mikulėnas|nat=LTU|pos=FW}} {{fs player|no=10|name=Simas Civilka|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=11|name=Andrius Kaulinis|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=13|name=Gustas Gumbaravičius|nat=LTU|pos=DF}} {{fs player|no=17|name=Deimantas Rimpa|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=18|name=[[Benjamin Mulahalilovic]]|nat=AUT|pos=MF}} {{fs mid}} {{fs player|no=19|name=[[Rokas Stanulevičius]]|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=22|name=Axel Galita|nat=FRA|pos=MF}} {{fs player|no=24|name=Jonas Usavičius|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=30|name=Karolis Šutovičius|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=37|name=Artiom Šankin|nat=LTU|pos=GK}} {{fs player|no=44|name=Kajus Stankevičius|nat=LTU|pos=DF}} {{fs player|no=77|name=Ernestas Zdanovič|nat=LTU|pos=FW}} {{fs player|no=80|name=Matas Latvys|nat=LTU|pos=DF}} {{fs player|no=92|name=Kajus Andraikėnas|nat=LTU|pos=GK}} {{Fs end}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{lt ikona}} * [https://www.facebook.com/FKRITERIAI/ ''Facebook'' profils] {{lt ikona}} * [https://www.alyga.lt/komanda/riteriai Profils ''alyga.lt''] {{lt ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/trak-fk/17673/ FK Riteriai: Soccerway] * [https://www.sofascore.com/team/football/fk-riteriai/310557 FK Riteriai: Sofascore] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-riteriai/15849/ Globalsportsarchive] {{A lyga}} {{Lietuvas futbola sezonas}} {{DEFAULTSORT:Riteriai FK}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Riteriai]] [[Kategorija:FK Riteriai]] 6le1ry2l8ivzvlllzhhgkwnjnhdgk9g 0 384488 4303278 4302054 2025-07-03T15:24:08Z Egilus 27634 Kādi 1800-2000 skatītāji, ja tas projekts jau 12 gadus nekust un uz foto labi redzams, ka tur pat 180 ar mokām var sabāzt? 4303278 wikitext text/x-wiki {{Stadiona infokaste |nosaukums = Rīgas Hanzas vidusskolas stadions |attēls = |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |adrese = [[Grostonas iela]] 5 |celtniecība-no = |pabeigts = |atklāts = |izmaksas = |izmaksas1 = |izmaksas2 = |ēkas-garums = |stadiona-garums = |ēkas-platums = |stadiona-platums = |ēkas-augstums = |ēkas-apb-lauk = |stadiona-apb-lauk = |kopējā-platība = |kubatūra = |arēnas-laukums = |koncerts = |vieglatlētika = |futbols = 180 |basketbols = |hokejs = |klubu-mājvieta = [[FK Metta]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]])<br>[[Skanstes SK]] ([[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līga]]) |mājas-lapa = }} '''Rīgas Hanzas vidusskolas stadions''' (zināms arī kā '''Hanzas stadions''') ir multifunkcionāls futbola laukums ar mākslīgo segumu, kas atrodas [[Rīga|Rīgā]], Grostonas ielā 5, [[Skanste]]s apkaimē. Stadions ir daļa no [[Rīgas Hanzas vidusskola]]s sporta infrastruktūras. == Vēsture == Stadions izveidots 21. gadsimta sākumā, un tā modernizāciju veicināja futbola skola "Metta". 2013. gadā tika izstrādāts projekts jaunām segtām tribīnēm, kurš paredzēja vietu vairāk nekā 1000 skatītājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.substance.lv/darbi2/hanzas-stadions|title=Hanzas stadions|website=www.substance.lv|access-date=2025-07-03}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skanste.lv/lv/infrastruktura/sports-un-atputa/rigas-hanzas-vidusskolas-futbola-laukums|title=Rīgas Hanzas vidusskolas futbola laukums|website=www.skanste.lv|access-date=2025-07-03|language=en}}</ref> == Lietojums == Stadionu izmanto gan izglītības, gan profesionālā sporta vajadzībām: * [[Rīgas Hanzas vidusskola]]s sporta stundām un pasākumiem; * [[FK Metta|FS Metta]] — mājas spēlēm dažādās Latvijas futbola līgās; * [[Skanstes SK]] — spēlēm 1. lskajai dienai. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:Futbols Latvijā]] [[Kategorija:Skanste]] rkhxqpqsap7ogbkbe1v4eanievsfiri 4303280 4303278 2025-07-03T15:25:10Z Egilus 27634 4303280 wikitext text/x-wiki {{Stadiona infokaste |nosaukums = Rīgas Hanzas vidusskolas stadions |attēls = |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |adrese = [[Grostonas iela]] 5 |celtniecība-no = |pabeigts = |atklāts = |izmaksas = |izmaksas1 = |izmaksas2 = |ēkas-garums = |stadiona-garums = |ēkas-platums = |stadiona-platums = |ēkas-augstums = |ēkas-apb-lauk = |stadiona-apb-lauk = |kopējā-platība = |kubatūra = |arēnas-laukums = |koncerts = |vieglatlētika = |futbols = 180 |basketbols = |hokejs = |klubu-mājvieta = [[FK Metta]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]])<br>[[Skanstes SK]] ([[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līga]]) |mājas-lapa = }} '''Rīgas Hanzas vidusskolas stadions''' (zināms arī kā '''Hanzas stadions''') ir multifunkcionāls futbola laukums ar mākslīgo segumu, kas atrodas [[Rīga|Rīgā]], Grostonas ielā 5, [[Skanste]]s apkaimē. Stadions ir daļa no [[Rīgas Hanzas vidusskola]]s sporta infrastruktūras. == Vēsture == Stadions izveidots 21. gadsimta sākumā, un tā modernizāciju veicināja futbola skola "Metta". 2013. gadā tika izstrādāts projekts jaunām segtām tribīnēm, kurš paredzēja vietu vairāk nekā 1000 skatītājiem. Projekts netika realizēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.substance.lv/darbi2/hanzas-stadions|title=Hanzas stadions|website=www.substance.lv|access-date=2025-07-03}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skanste.lv/lv/infrastruktura/sports-un-atputa/rigas-hanzas-vidusskolas-futbola-laukums|title=Rīgas Hanzas vidusskolas futbola laukums|website=www.skanste.lv|access-date=2025-07-03|language=en}}</ref> == Lietojums == Stadionu izmanto gan izglītības, gan profesionālā sporta vajadzībām: * [[Rīgas Hanzas vidusskola]]s sporta stundām un pasākumiem; * [[FK Metta|FS Metta]] — mājas spēlēm dažādās Latvijas futbola līgās; * [[Skanstes SK]] — spēlēm 1. lskajai dienai. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:Futbols Latvijā]] [[Kategorija:Skanste]] 0yhbr33f3gv4fidtegrr9o1zvio6ggd 4303299 4303280 2025-07-03T16:30:43Z Meistars Joda 781 ?? 4303299 wikitext text/x-wiki {{Stadiona infokaste |nosaukums = Rīgas Hanzas vidusskolas stadions |attēls = |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |adrese = [[Grostonas iela]] 5 |celtniecība-no = |pabeigts = |atklāts = |izmaksas = |izmaksas1 = |izmaksas2 = |ēkas-garums = |stadiona-garums = |ēkas-platums = |stadiona-platums = |ēkas-augstums = |ēkas-apb-lauk = |stadiona-apb-lauk = |kopējā-platība = |kubatūra = |arēnas-laukums = |koncerts = |vieglatlētika = |futbols = 180 |basketbols = |hokejs = |klubu-mājvieta = [[FK Metta]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]])<br>[[Skanstes SK]] ([[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līga]]) |mājas-lapa = }} '''Rīgas Hanzas vidusskolas stadions''' (zināms arī kā '''Hanzas stadions''') ir multifunkcionāls futbola laukums ar mākslīgo segumu, kas atrodas [[Rīga|Rīgā]], Grostonas ielā 5, [[Skanste]]s apkaimē. Stadions ir daļa no [[Rīgas Hanzas vidusskola]]s sporta infrastruktūras. == Vēsture == Stadions izveidots 21. gadsimta sākumā, un tā modernizāciju veicināja futbola skola "Metta". 2013. gadā tika izstrādāts projekts jaunām segtām tribīnēm, kurš paredzēja vietu vairāk nekā 1000 skatītājiem. Projekts netika realizēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.substance.lv/darbi2/hanzas-stadions|title=Hanzas stadions|website=www.substance.lv|access-date=2025-07-03}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skanste.lv/lv/infrastruktura/sports-un-atputa/rigas-hanzas-vidusskolas-futbola-laukums|title=Rīgas Hanzas vidusskolas futbola laukums|website=www.skanste.lv|access-date=2025-07-03|language=en}}</ref> == Lietojums == Stadionu izmanto gan izglītības, gan profesionālā sporta vajadzībām: * [[Rīgas Hanzas vidusskola]]s sporta stundām un pasākumiem; * [[FK Metta|FS Metta]] — mājas spēlēm dažādās Latvijas futbola līgās; <!-- * [[Skanstes SK]] — spēlēm 1. lskajai dienai. ??? --> * [[Skanstes SK]] – spēlēm 1. līgā; == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:Futbols Latvijā]] [[Kategorija:Skanste]] t3j2tz3asr8ck02d2xnxulkyyea7iix 4303300 4303299 2025-07-03T16:35:11Z Egilus 27634 /* Lietojums */ Pelīte būs jāmaina, muļķības sanāca 4303300 wikitext text/x-wiki {{Stadiona infokaste |nosaukums = Rīgas Hanzas vidusskolas stadions |attēls = |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |adrese = [[Grostonas iela]] 5 |celtniecība-no = |pabeigts = |atklāts = |izmaksas = |izmaksas1 = |izmaksas2 = |ēkas-garums = |stadiona-garums = |ēkas-platums = |stadiona-platums = |ēkas-augstums = |ēkas-apb-lauk = |stadiona-apb-lauk = |kopējā-platība = |kubatūra = |arēnas-laukums = |koncerts = |vieglatlētika = |futbols = 180 |basketbols = |hokejs = |klubu-mājvieta = [[FK Metta]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]])<br>[[Skanstes SK]] ([[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līga]]) |mājas-lapa = }} '''Rīgas Hanzas vidusskolas stadions''' (zināms arī kā '''Hanzas stadions''') ir multifunkcionāls futbola laukums ar mākslīgo segumu, kas atrodas [[Rīga|Rīgā]], Grostonas ielā 5, [[Skanste]]s apkaimē. Stadions ir daļa no [[Rīgas Hanzas vidusskola]]s sporta infrastruktūras. == Vēsture == Stadions izveidots 21. gadsimta sākumā, un tā modernizāciju veicināja futbola skola "Metta". 2013. gadā tika izstrādāts projekts jaunām segtām tribīnēm, kurš paredzēja vietu vairāk nekā 1000 skatītājiem. Projekts netika realizēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.substance.lv/darbi2/hanzas-stadions|title=Hanzas stadions|website=www.substance.lv|access-date=2025-07-03}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skanste.lv/lv/infrastruktura/sports-un-atputa/rigas-hanzas-vidusskolas-futbola-laukums|title=Rīgas Hanzas vidusskolas futbola laukums|website=www.skanste.lv|access-date=2025-07-03|language=en}}</ref> == Lietojums == Stadionu izmanto gan izglītības, gan profesionālā sporta vajadzībām: * [[Rīgas Hanzas vidusskola]]s sporta stundām un pasākumiem; * [[FK Metta|FS Metta]] — mājas spēlēm dažādās Latvijas futbola līgās; * [[Skanstes SK]] – spēlēm 1. līgā; * Sabiedriskiem sporta pasākumiem, piemēram, Olimpiskajai dienai. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:Futbols Latvijā]] [[Kategorija:Skanste]] mcj6zbf6dqw5fdc4s5yz5oax4fvmyuf 102 385710 4303370 4302003 2025-07-04T04:53:26Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4303370 wikitext text/x-wiki {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?office ?startTime ?endTime ?year WHERE { ?item wdt:P31 wd:Q5; p:P39 ?statement. ?statement ps:P39 ?office; pq:P580 ?startTime. OPTIONAL {?statement ps:P39 ?office; pq:P582 ?endTime.} BIND(YEAR(?startTime) AS ?year) FILTER(?startTime >= "2015-00-00"^^xsd:dateTime) ?office wdt:P279* wd:Q14212. OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?image. } } ORDER BY DESC(?startTime) ?item |columns=item:QID,label:Premjerministrs,?office:Amats,?startTime:No,?endTime:Līdz }} {| class='wikitable sortable' ! QID ! Premjerministrs ! Amats ! No ! Līdz |- | [[:d:Q12587400|Q12587400]] | ''[[:d:Q12587400|Kim Min-seok]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2025-07-03 | |- | [[:d:Q4918594|Q4918594]] | ''[[:d:Q4918594|Suriya Jungrungreangkit]]'' | ''[[:d:Q12376089|Prime Minister of Thailand]]'' | 2025-07-01 | |- | [[:d:Q18538164|Q18538164]] | ''[[:d:Q18538164|Ilie Bolojan]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2025-06-23 | |- | [[:d:Q4142905|Q4142905]] | ''[[:d:Q4142905|Gombojavyn Zandanshatar]]'' | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2025-06-13 | |- | [[:d:Q6357939|Q6357939]] | ''[[:d:Q6357939|Kamil Idris]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2025-05-19 | |- | [[:d:Q1151156|Q1151156]] | ''[[:d:Q1151156|Cătălin Predoiu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2025-05-06<br/>2023-06-12 | 2025-06-23<br/>2023-06-15 |- | [[:d:Q566257|Q566257]] | [[Frīdrihs Mercs]] | ''[[:d:Q4970706|Federal Chancellor of Germany]]'' | 2025-05-06 | |- | [[:d:Q68837007|Q68837007]] | ''[[:d:Q68837007|Salem Saleh bin Braik]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2025-05-03 | |- | [[:d:Q16091128|Q16091128]] | ''[[:d:Q16091128|Lee Ju-ho]]'' | ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]'' | 2025-05-02 | |- | [[:d:Q57712|Q57712]] | ''[[:d:Q57712|Kamla Persad-Bissessar]]'' | ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]'' | 2025-05-01 | |- | [[:d:Q42478807|Q42478807]] | ''[[:d:Q42478807|Đuro Macut]]'' | ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]'' | 2025-04-16 | |- | [[:d:Q5360975|Q5360975]] | ''[[:d:Q5360975|Elijah Ngurare]]'' | ''[[:d:Q1333976|Namībijas premjerministrs]]'' | 2025-03-21 | |- | [[:d:Q107504646|Q107504646]] | ''[[:d:Q107504646|Stuart Young]]'' | ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]'' | 2025-03-17 | |- | [[:d:Q192533|Q192533]] | [[Marks Kārnijs]] | [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministri]] | 2025-03-14 | |- | [[:d:Q56235580|Q56235580]] | [[Aļaksandrs Turčins]] | ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]'' | 2025-03-10 | |- | [[:d:Q64576653|Q64576653]] | [[Kristians Štokers|Q64576653]] | [[Austrijas kanclers]] | 2025-03-03 | |- | [[:d:Q638463|Q638463]] | ''[[:d:Q638463|Nawaf Salam]]'' | ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]'' | 2025-02-08 | |- | [[:d:Q336599|Q336599]] | ''[[:d:Q336599|Bart De Wever]]'' | ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]'' | 2025-02-03 | |- | [[:d:Q920403|Q920403]] | ''[[:d:Q920403|Micheál Martin]]'' | ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]'' | 2025-01-23<br/>2020-06-27 | 2022-12-17 |- | [[:d:Q59978016|Q59978016]] | ''[[:d:Q59978016|Rosen Zhelyazkov]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2025-01-16 | |- | [[:d:Q131749390|Q131749390]] | ''[[:d:Q131749390|Américo Ramos]]'' | ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]'' | 2025-01-12 | |- | [[:d:Q64168538|Q64168538]] | ''[[:d:Q64168538|Alexander Schallenberg]]'' | [[Austrijas kanclers]] | 2025-01-10<br/>2021-10-11 | 2025-03-03<br/>2021-12-06 |- | [[:d:Q6761049|Q6761049]] | ''[[:d:Q6761049|Maria Benvida Levy]]'' | ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]'' | 2025-01-01 | |- | [[:d:Q31178879|Q31178879]] | ''[[:d:Q31178879|Choi Sang-mok]]'' | ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]'' | 2024-12-27 | 2025-03-24 |- | [[:d:Q21179176|Q21179176]] | ''[[:d:Q21179176|Marcel Ciolacu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2024-12-23<br/>2023-06-15 | 2025-05-06<br/>2024-12-23 |- | [[:d:Q108856371|Q108856371]] | ''[[:d:Q108856371|Kristrún Mjöll Frostadóttir]]'' | [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]] | 2024-12-21 | |- | [[:d:Q12655545|Q12655545]] | ''[[:d:Q12655545|Gintauts Palucks]]'' | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2024-12-12 | |- | [[:d:Q131377413|Q131377413]] | ''[[:d:Q131377413|Muhammad al-Bashir]]'' | ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]'' | 2024-12-09 | 2025-03-29 |- | [[:d:Q116056730|Q116056730]] | ''[[:d:Q116056730|Jean Emmanuel Ouédraogo]]'' | [[premjerministrs]] | 2024-12-07 | |- | [[:d:Q95099155|Q95099155]] | ''[[:d:Q95099155|Siniša Milić]]'' | ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]'' | 2024-11-29<br/>2016-11-16 | 2020-12-23 |- | [[:d:Q113577661|Q113577661]] | ''[[:d:Q113577661|Abdoulaye Maïga]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2024-11-21<br/>2022-08-21 | 2022-12-05 |- | [[:d:Q131140314|Q131140314]] | ''[[:d:Q131140314|Alix Didier Fils-Aimé]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2024-11-11 | |- | [[:d:Q1335527|Q1335527]] | ''[[:d:Q1335527|Šigeru Išiba]]'' | ''[[:d:Q274948|Japānas premjerministrs]]'' | 2024-11-11<br/>2024-10-01 | 2024-11-11 |- | [[:d:Q98298397|Q98298397]] | ''[[:d:Q98298397|Harini Amarasuriya]]'' | ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]'' | 2024-09-24 | |- | [[:d:Q122759674|Q122759674]] | ''[[:d:Q122759674|Mohammad Ghazi al-Jalali]]'' | ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]'' | 2024-09-23 | 2024-12-08 |- | [[:d:Q97011032|Q97011032]] | ''[[:d:Q97011032|Jafar Hassan]]'' | ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]'' | 2024-09-18 | |- | [[:d:Q12278288|Q12278288]] | ''[[:d:Q12278288|Dimitar Glavchev]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2024-08-27<br/>2024-04-09 | 2025-01-16<br/>2024-08-27 |- | [[:d:Q129263796|Q129263796]] | ''[[:d:Q129263796|Manuel Osa Nsue Nsua]]'' | ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]'' | 2024-08-17 | |- | [[:d:Q13026319|Q13026319]] | ''[[:d:Q13026319|Paetongtarn Shinawatra]]'' | ''[[:d:Q12376089|Prime Minister of Thailand]]'' | 2024-08-16 | |- | [[:d:Q336521|Q336521]] | ''[[:d:Q336521|Eluned Morgan]]'' | ''[[:d:Q18996|First Minister of Wales]]'' | 2024-08-06 | |- | [[:d:Q1789192|Q1789192]] | [[Kristens Mihals]] | [[Igaunijas premjerministrs]] | 2024-07-22 | |- | [[:d:Q3195923|Q3195923]] | [[Khadga Prasāds Sarma Olī|Khadga Prasads Šarma Oli]] | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2024-07-15<br/>2018-02-15<br/>2015-10-12 | 2021-07-13<br/>2016-08-04 |- | [[:d:Q6383803|Q6383803]] | [[Kīrs Stārmers]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2024-07-05 | |- | [[:d:Q22338116|Q22338116]] | ''[[:d:Q22338116|Diks Shofs]]'' | ''[[:d:Q3058109|Prime Minister of the Netherlands]]'' | 2024-07-02 | |- | [[:d:Q46675558|Q46675558]] | ''[[:d:Q46675558|Hristijan Mickoski]]'' | ''[[:d:Q1776220|Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]'' | 2024-06-23 | |- | [[:d:Q126086566|Q126086566]] | ''[[:d:Q126086566|Allamaye Halina]]'' | ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]'' | 2024-05-23 | |- | [[:d:Q5116472|Q5116472]] | ''[[:d:Q5116472|Cho Jung-tai]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2024-05-20 | |- | [[:d:Q16151955|Q16151955]] | ''[[:d:Q16151955|Ahmad Al Abdullah Al Sabah]]'' | ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]'' | 2024-05-15 | |- | [[:d:Q6504758|Q6504758]] | ''[[:d:Q6504758|Lawrence Wong]]'' | ''[[:d:Q866756|Prime Minister of Singapore]]'' | 2024-05-15 | |- | [[:d:Q333811|Q333811]] | ''[[:d:Q333811|John Swinney]]'' | ''[[:d:Q1362216|First Minister of Scotland]]'' | 2024-05-08 | |- | [[:d:Q6180897|Q6180897]] | ''[[:d:Q6180897|Jeremiah Manele]]'' | ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]'' | 2024-05-02 | |- | [[:d:Q6860678|Q6860678]] | ''[[:d:Q6860678|Milošs Vučevičs]]'' | ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]'' | 2024-05-02 | 2025-04-16 |- | [[:d:Q125591036|Q125591036]] | ''[[:d:Q125591036|Jeyhun Jalilov]]'' | ''[[:d:Q7243307|Prime Minister of the Nakhchivan Autonomous Republic]]'' | 2024-04-25 | |- | [[:d:Q7518922|Q7518922]] | [[Saimons Heriss|Q7518922]] | ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]'' | 2024-04-09 | 2025-01-23 |- | [[:d:Q879376|Q879376]] | ''[[:d:Q879376|Bjarni Benediktsson]]'' | [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]] | 2024-04-09<br/>2017-01-11 | 2024-12-21<br/>2017-11-30 |- | [[:d:Q11764394|Q11764394]] | ''[[:d:Q11764394|Luišs Montenegru]]'' | ''[[:d:Q1723031|Portugāles premjerministrs]]'' | 2024-04-02 | |- | [[:d:Q56312650|Q56312650]] | ''[[:d:Q56312650|Ousmane Sonko]]'' | ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]'' | 2024-04-02 | |- | [[:d:Q117472023|Q117472023]] | ''[[:d:Q117472023|Judith Tuluka Suminwa]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2024-04-01 | |- | [[:d:Q20423278|Q20423278]] | ''[[:d:Q20423278|Mohammad Mustafa]]'' | ''[[:d:Q15041211|Palestīnas Valsts premjerministrs]]'' | 2024-03-28 | |- | [[:d:Q7917285|Q7917285]] | ''[[:d:Q7917285|Vaughan Gething]]'' | ''[[:d:Q18996|First Minister of Wales]]'' | 2024-03-20 | |- | [[:d:Q2096387|Q2096387]] | ''[[:d:Q2096387|Shehbaz Sharif]]'' | ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]'' | 2024-03-03<br/>2022-04-11 | 2023-08-13 |- | [[:d:Q22209348|Q22209348]] | ''[[:d:Q22209348|Bah Oury]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2024-02-27 | |- | [[:d:Q5441662|Q5441662]] | ''[[:d:Q5441662|Feleti Teo]]'' | ''[[:d:Q592866|Tuvalu premjerministrs]]'' | 2024-02-26 | |- | [[:d:Q114735638|Q114735638]] | ''[[:d:Q114735638|Michel Patrick Boisvert]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2024-02-25 | 2024-04-30 |- | [[:d:Q27885302|Q27885302]] | ''[[:d:Q27885302|Irakli Kobakhidze]]'' | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2024-02-08 | |- | [[:d:Q124436646|Q124436646]] | ''[[:d:Q124436646|Olžass Bektenovs]]'' | [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]] | 2024-02-06 | |- | [[:d:Q57843|Q57843]] | ''[[:d:Q57843|Ivica Dačičs]]'' | ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]'' | 2024-02-06<br/>2017-05-31 | 2024-05-02<br/>2017-06-29 |- | [[:d:Q16119688|Q16119688]] | ''[[:d:Q16119688|Ahmad Awad Bin Mubarak]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2024-02-05 | 2025-05-03 |- | [[:d:Q21234823|Q21234823]] | ''[[:d:Q21234823|Emma Little-Pengelly]]'' | ''[[:d:Q11954685|deputy First Minister]]'' | 2024-02-03 | |- | [[:d:Q6837191|Q6837191]] | ''[[:d:Q6837191|Mišela O'Nīla]]'' | ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]''<br/>''[[:d:Q11954685|deputy First Minister]]'' | 2024-02-03<br/>2020-01-11 | 2022-02-04 |- | [[:d:Q5860953|Q5860953]] | [[Talats Džaferi]] | ''[[:d:Q1776220|Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]'' | 2024-01-28 | 2024-06-23 |- | [[:d:Q7849613|Q7849613]] | ''[[:d:Q7849613|Tshering Tobgay]]'' | ''[[:d:Q663871|Butānas premjerministrs]]'' | 2024-01-28 | |- | [[:d:Q3327520|Q3327520]] | ''[[:d:Q3327520|Mohammad Sabah Al-Salem Al-Sabah]]'' | ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]'' | 2024-01-17<br/>2022-07-19 | 2024-05-15<br/>2022-07-24 |- | [[:d:Q106598060|Q106598060]] | ''[[:d:Q106598060|Succès Masra]]'' | ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]'' | 2024-01-01 | 2024-05-22 |- | [[:d:Q627337|Q627337]] | ''[[:d:Q627337|Rui Duarte de Barros]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2023-12-21 | |- | [[:d:Q946|Q946]] | [[Donalds Tusks]] | ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]'' | 2023-12-13 | |- | [[:d:Q74370310|Q74370310]] | ''[[:d:Q74370310|Christopher Luxon]]'' | ''[[:d:Q1071117|Jaunzēlandes premjerministrs]]'' | 2023-11-27 | |- | [[:d:Q592101|Q592101]] | ''[[:d:Q592101|Luc Frieden]]'' | ''[[:d:Q1344632|Prime Minister of Luxembourg]]'' | 2023-11-17 | |- | [[:d:Q6070218|Q6070218]] | [[Pedro Sančess]] | ''[[:d:Q844587|Spānijas premjerministrs]]'' | 2023-11-17<br/>2020-01-08<br/>2018-06-02 | 2023-07-25<br/>2019-04-30 |- | [[:d:Q109784588|Q109784588]] | ''[[:d:Q109784588|Nadir al-Arbawi]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2023-11-11 | |- | [[:d:Q123342092|Q123342092]] | ''[[:d:Q123342092|Russell Dlamini]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2023-11-04 | |- | [[:d:Q101225458|Q101225458]] | ''[[:d:Q101225458|Milojko Spajić]]'' | ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]'' | 2023-10-31 | |- | [[:d:Q57606|Q57606]] | [[Roberts Fico]] | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2023-10-25 | |- | [[:d:Q3434569|Q3434569]] | ''[[:d:Q3434569|Robert Beugré Mambé]]'' | ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]'' | 2023-10-16 | |- | [[:d:Q108461966|Q108461966]] | ''[[:d:Q108461966|Mgwagwa Gamedze]]'' | [[premjerministrs]] | 2023-09-28 | 2023-11-04 |- | [[:d:Q61121565|Q61121565]] | [[Evika Siliņa]] | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | 2023-09-15 | |- | [[:d:Q359480|Q359480]] | [[Fumio Kisida]] | ''[[:d:Q274948|Japānas premjerministrs]]'' | 2023-09-13<br/>2022-08-10<br/>2021-11-10<br/>2021-10-04 | 2024-10-01<br/>2023-09-13<br/>2022-08-10<br/>2021-11-10 |- | [[:d:Q57856|Q57856]] | ''[[:d:Q57856|Raymond Ndong Sima]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2023-09-08 | |- | [[:d:Q118213697|Q118213697]] | ''[[:d:Q118213697|Srettha Thavisin]]'' | ''[[:d:Q12376089|Prime Minister of Thailand]]'' | 2023-08-22 | 2024-08-16 |- | [[:d:Q50345548|Q50345548]] | ''[[:d:Q50345548|Anwar ul Haq Kakar]]'' | ''[[:d:Q54636394|Caretaker Prime Minister of Pakistan]]'' | 2023-08-13 | 2024-03-03 |- | [[:d:Q2646711|Q2646711]] | ''[[:d:Q2646711|Ali Lamine Zeine]]'' | ''[[:d:Q30100634|Nigēras premjerministrs]]'' | 2023-08-08 | |- | [[:d:Q108444479|Q108444479]] | ''[[:d:Q108444479|Mohammad Hasan Akhund]]'' | ''[[:d:Q532240|Prime Minister of Afghanistan]]'' | 2023-07-17<br/>2021-09-07 | 2023-05-17 |- | [[:d:Q11509|Q11509]] | ''[[:d:Q11509|Xanana Gusmão]]'' | ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]'' | 2023-07-01 | |- | [[:d:Q552751|Q552751]] | [[Kirjaks Micotakis]] | ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]'' | 2023-06-26<br/>2019-07-08 | 2023-05-25 |- | [[:d:Q29892910|Q29892910]] | ''[[:d:Q29892910|Riikka Purra]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2023-06-20 | |- | [[:d:Q6029546|Q6029546]] | [[Peteri Orpo]] | ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''<br/>''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2023-06-20<br/>2017-06-28 | 2019-06-06 |- | [[:d:Q28536878|Q28536878]] | ''[[:d:Q28536878|Nikolay Denkov]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2023-06-06 | 2024-04-09 |- | [[:d:Q118402778|Q118402778]] | ''[[:d:Q118402778|Ioannis Sarmas]]'' | ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]'' | 2023-05-25 | 2023-06-26 |- | [[:d:Q4665452|Q4665452]] | ''[[:d:Q4665452|Abdul Kabir]]'' | ''[[:d:Q532240|Prime Minister of Afghanistan]]'' | 2023-05-17 | 2023-07-17 |- | [[:d:Q96747230|Q96747230]] | ''[[:d:Q96747230|Ľudovít Ódor]]'' | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2023-05-15 | 2023-10-25 |- | [[:d:Q6996487|Q6996487]] | ''[[:d:Q6996487|Nermin Nikšić]]'' | ''[[:d:Q109374382|Prime Minister of the Federation of Bosnia and Herzegovina]]'' | 2023-04-28 | |- | [[:d:Q174924|Q174924]] | ''[[:d:Q174924|Humza Yousaf]]'' | ''[[:d:Q1362216|First Minister of Scotland]]'' | 2023-03-29 | 2024-05-07 |- | [[:d:Q127271608|Q127271608]] | ''[[:d:Q127271608|Zijad Nišić]]'' | ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]'' | 2023-03-15 | 2024-11-29 |- | [[:d:Q23020336|Q23020336]] | ''[[:d:Q23020336|Mohammed bin Abdulrahman Al Thani]]'' | ''[[:d:Q30100647|Kataras premjerministrs]]'' | 2023-03-07 | |- | [[:d:Q13407948|Q13407948]] | [[Dorins Rečans]] | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2023-02-16 | |- | [[:d:Q31192182|Q31192182]] | ''[[:d:Q31192182|Galabs Doņevs]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2023-02-03<br/>2022-08-02 | 2023-06-06<br/>2023-02-03 |- | [[:d:Q112175210|Q112175210]] | ''[[:d:Q112175210|Manuela Roka]]'' | ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]'' | 2023-02-01 | |- | [[:d:Q9182314|Q9182314]] | ''[[:d:Q9182314|Chen Chien-jen]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2023-01-31 | |- | [[:d:Q387491|Q387491]] | ''[[:d:Q387491|Borjana Krišto]]'' | ''[[:d:Q16020744|Chairman of the Council of Ministers of Bosnia and Herzegovina]]'' | 2023-01-25 | |- | [[:d:Q5106890|Q5106890]] | ''[[:d:Q5106890|Chris Hipkins]]'' | ''[[:d:Q1071117|Jaunzēlandes premjerministrs]]'' | 2023-01-25 | 2023-11-27 |- | [[:d:Q98841301|Q98841301]] | ''[[:d:Q98841301|Alain Claude Bilie-By-Nze]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2023-01-09 | 2023-08-30 |- | [[:d:Q104914585|Q104914585]] | ''[[:d:Q104914585|Sonexay Siphandone]]'' | ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]'' | 2022-12-30 | |- | [[:d:Q43723|Q43723]] | [[Benjamins Netanjahu]] | ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]'' | 2022-12-29 | |- | [[:d:Q315500|Q315500]] | [[Puspa Kamals Dāhāls]] | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2022-12-26<br/>2016-08-04 | 2024-07-15<br/>2017-06-07 |- | [[:d:Q981549|Q981549]] | ''[[:d:Q981549|Sitiveni Rabuka]]'' | ''[[:d:Q1469153|Prime Minister of Fiji]]'' | 2022-12-24 | |- | [[:d:Q556712|Q556712]] | ''[[:d:Q556712|Aksel V. Johannesen]]'' | ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]'' | 2022-12-22<br/>2015-09-15 | 2019-09-16 |- | [[:d:Q1728820|Q1728820]] | [[Leo Varadkars]] | ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]'' | 2022-12-17<br/>2017-06-14 | 2024-04-09<br/>2020-06-27 |- | [[:d:Q299574|Q299574]] | ''[[:d:Q299574|Anvars Ibrahims]]'' | ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]'' | 2022-11-24 | |- | [[:d:Q459822|Q459822]] | ''[[:d:Q459822|Patrice Trovoada]]'' | ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]'' | 2022-11-10 | |- | [[:d:Q24950945|Q24950945]] | ''[[:d:Q24950945|Ishmael Kalsakau]]'' | ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]'' | 2022-11-04 | 2023-09-04 |- | [[:d:Q114588964|Q114588964]] | ''[[:d:Q114588964|Sam Matekane]]'' | ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]'' | 2022-10-28 | |- | [[:d:Q20055561|Q20055561]] | [[Rišī Sūneks]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2022-10-25 | 2024-07-05 |- | [[:d:Q451791|Q451791]] | [[Džordža Meloni|Džordžija Meloni]] | ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]'' | 2022-10-22 | |- | [[:d:Q114835874|Q114835874]] | ''[[:d:Q114835874|Apollinaire Joachim Kyélem de Tambèla]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2022-10-21 | 2024-12-06 |- | [[:d:Q1780398|Q1780398]] | [[Ulfs Kristersons]] | ''[[:d:Q687075|Zviedrijas premjerministrs]]'' | 2022-10-18 | |- | [[:d:Q3700793|Q3700793]] | ''[[:d:Q3700793|Muhammad Shayya al-Sudani]]'' | ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]'' | 2022-10-14 | |- | [[:d:Q7403916|Q7403916]] | ''[[:d:Q7403916|Saleh Kebzabo]]'' | ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]'' | 2022-10-13 | 2024-01-01 |- | [[:d:Q6892571|Q6892571]] | [[Muhammeds bin Selmāns]] | ''[[:d:Q1153839|Saūda Arābijas premjerministrs]]'' | 2022-09-27 | |- | [[:d:Q16269678|Q16269678]] | ''[[:d:Q16269678|Amadou Ba]]'' | ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]'' | 2022-09-17 | |- | [[:d:Q107136851|Q107136851]] | ''[[:d:Q107136851|Gervais Ndirakobuca]]'' | ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]'' | 2022-09-07 | |- | [[:d:Q272201|Q272201]] | [[Liza Trasa]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2022-09-06 | 2022-10-25 |- | [[:d:Q15724737|Q15724737]] | ''[[:d:Q15724737|Prawit Wongsuwon]]'' | ''[[:d:Q12376089|Prime Minister of Thailand]]'' | 2022-08-24 | 2022-09-30 |- | [[:d:Q109296984|Q109296984]] | ''[[:d:Q109296984|Bernard Goumou]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2022-08-20 | 2024-02-19 |- | [[:d:Q113443525|Q113443525]] | ''[[:d:Q113443525|Terenss Drū]]'' | ''[[:d:Q30101336|Prime Minister of St Kitts and Nevis]]'' | 2022-08-06 | |- | [[:d:Q109259869|Q109259869]] | ''[[:d:Q109259869|Ahmed Nawaf Al-Ahmad Al-Sabah]]'' | ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]'' | 2022-07-24 | 2023-12-20 |- | [[:d:Q1396120|Q1396120]] | ''[[:d:Q1396120|Jairs Lapids]]'' | ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]'' | 2022-07-01 | 2022-12-29 |- | [[:d:Q112598575|Q112598575]] | ''[[:d:Q112598575|Hamza Abdi Barre]]'' | ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]'' | 2022-06-26 | |- | [[:d:Q112679881|Q112679881]] | ''[[:d:Q112679881|Dickon Mitchell]]'' | ''[[:d:Q30100613|Prime Minister of Grenada]]'' | 2022-06-24 | |- | [[:d:Q112691270|Q112691270]] | ''[[:d:Q112691270|Constantine Dzhussoev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2022-06-20 | |- | [[:d:Q112286420|Q112286420]] | ''[[:d:Q112286420|Vitaliy Khotsenko]]'' | ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]'' | 2022-06-08 | 2023-03-29 |- | [[:d:Q110644463|Q110644463]] | ''[[:d:Q110644463|Alexander Rosenberg]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2022-05-30 | |- | [[:d:Q18645045|Q18645045]] | [[Roberts Golobs]] | ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]'' | 2022-05-25 | |- | [[:d:Q335697|Q335697]] | ''[[:d:Q335697|Anthony Albanese]]'' | [[Austrālijas premjerministrs]] | 2022-05-23 | |- | [[:d:Q356666|Q356666]] | ''[[:d:Q356666|Han Duck-soo]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2022-05-21 | 2025-05-01 |- | [[:d:Q12619978|Q12619978]] | ''[[:d:Q12619978|Choo Kyung-ho]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2022-05-12 | 2022-05-20 |- | [[:d:Q12812869|Q12812869]] | ''[[:d:Q12812869|Ünal Üstel]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2022-05-12 | |- | [[:d:Q16353146|Q16353146]] | ''[[:d:Q16353146|Dritans Abazovičs]]'' | ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]'' | 2022-04-28 | 2023-10-31 |- | [[:d:Q111131079|Q111131079]] | ''[[:d:Q111131079|Albert Ouédraogo]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2022-03-03 | 2022-09-30 |- | [[:d:Q44275924|Q44275924]] | ''[[:d:Q44275924|Adriano Maleiane]]'' | ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]'' | 2022-03-03 | 2025-01-15 |- | [[:d:Q63285566|Q63285566]] | ''[[:d:Q63285566|Fathi Bashagha]]'' | ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]'' | 2022-03-03 | |- | [[:d:Q88310768|Q88310768]] | ''[[:d:Q88310768|Félix Moloua]]'' | ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]'' | 2022-02-07 | |- | [[:d:Q110629734|Q110629734]] | ''[[:d:Q110629734|Osman Hussein]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2022-01-19 | |- | [[:d:Q110288715|Q110288715]] | [[Dimitars Kovačevskis]] | ''[[:d:Q1776220|Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]'' | 2022-01-17 | 2024-01-28 |- | [[:d:Q56825894|Q56825894]] | [[Elihans Smaiilovs]] | [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]] | 2022-01-05 | 2024-02-05 |- | [[:d:Q19631293|Q19631293]] | ''[[:d:Q19631293|Hu'akavameiliku]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2021-12-27 | |- | [[:d:Q3377548|Q3377548]] | ''[[:d:Q3377548|Petr Fiala]]'' | ''[[:d:Q3409229|Čehijas premjerministrs]]'' | 2021-12-17 | |- | [[:d:Q106928258|Q106928258]] | ''[[:d:Q106928258|Kirils Petkovs]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2021-12-13 | 2022-08-01 |- | [[:d:Q21062160|Q21062160]] | ''[[:d:Q21062160|Lassina Zerbo]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2021-12-11 | 2022-01-24 |- | [[:d:Q61053|Q61053]] | [[Olafs Šolcs]] | ''[[:d:Q4970706|Federal Chancellor of Germany]]'' | 2021-12-08 | 2025-05-06 |- | [[:d:Q42860944|Q42860944]] | [[Karls Nēhammers]] | [[Austrijas kanclers]] | 2021-12-06 | 2025-01-10 |- | [[:d:Q4935873|Q4935873]] | [[Magdalēna Andešone]] | ''[[:d:Q687075|Zviedrijas premjerministrs]]'' | 2021-11-30 | 2022-10-18 |- | [[:d:Q28950289|Q28950289]] | ''[[:d:Q28950289|Nikolae Čuke]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2021-11-25<br/>2020-12-07 | 2023-06-12<br/>2020-12-23 |- | [[:d:Q27654948|Q27654948]] | ''[[:d:Q27654948|Abdalla Hamdok]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2021-11-21<br/>2019-08-21 | 2022-01-02<br/>2021-10-25 |- | [[:d:Q47189019|Q47189019]] | ''[[:d:Q47189019|Faiz Sucuoğlu]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2021-11-05 | 2022-05-12 |- | [[:d:Q467948|Q467948]] | [[Jūnass Gārs Stēre]] | ''[[:d:Q2334076|Prime Minister of Norway]]'' | 2021-10-14 | |- | [[:d:Q25752002|Q25752002]] | ''[[:d:Q25752002|Alfred Cannan]]'' | ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]'' | 2021-10-12 | |- | [[:d:Q4060344|Q4060344]] | ''[[:d:Q4060344|Akylbek Japarov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2021-10-12 | |- | [[:d:Q1638114|Q1638114]] | ''[[:d:Q1638114|Aziz Akhannouch]]'' | ''[[:d:Q19842743|Marokas valdības prezidents]]'' | 2021-10-07 | |- | [[:d:Q7183082|Q7183082]] | ''[[:d:Q7183082|Philip "Brave" Davis]]'' | [[Bahamu premjerministri]] | 2021-09-17 | |- | [[:d:Q28055319|Q28055319]] | ''[[:d:Q28055319|Stefans Janevs]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2021-09-16<br/>2021-05-12 | 2021-12-13<br/>2021-09-16 |- | [[:d:Q318493|Q318493]] | ''[[:d:Q318493|Najib Mikati]]'' | ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]'' | 2021-09-10 | 2025-02-08 |- | [[:d:Q66708545|Q66708545]] | ''[[:d:Q66708545|Mohamed Béavogui]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2021-09-06 | 2022-08-20 |- | [[:d:Q6084858|Q6084858]] | ''[[:d:Q6084858|Ismail Sabri Yaakob]]'' | ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]'' | 2021-08-21 | 2022-11-24 |- | [[:d:Q105193792|Q105193792]] | ''[[:d:Q105193792|Natalia Gavrilița]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2021-08-06 | 2023-02-16 |- | [[:d:Q3462649|Q3462649]] | ''[[:d:Q3462649|Min Aung Hlaing]]'' | ''[[:d:Q852152|Prime Minister of Myanmar]]'' | 2021-08-01 | |- | [[:d:Q7184214|Q7184214]] | ''[[:d:Q7184214|Filips Pjērs]]'' | ''[[:d:Q30101433|Sentlūsijas premjerministrs]]'' | 2021-07-28 | |- | [[:d:Q107451258|Q107451258]] | ''[[:d:Q107451258|Ariel Henry]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2021-07-20 | 2024-04-25 |- | [[:d:Q107600891|Q107600891]] | ''[[:d:Q107600891|Cleopas Dlamini]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2021-07-16 | 2023-09-28 |- | [[:d:Q470903|Q470903]] | [[Sers Bahādurs Deuba|Šers Bahadurs Deuba]] | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2021-07-13<br/>2017-06-07 | 2022-12-26<br/>2018-02-15 |- | [[:d:Q96612848|Q96612848]] | ''[[:d:Q96612848|Ayman ibn Abd ar-Rahman]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2021-06-30 | 2023-11-11 |- | [[:d:Q62481397|Q62481397]] | ''[[:d:Q62481397|Robinah Nabbanja]]'' | ''[[:d:Q2462330|Prime Minister of Uganda]]'' | 2021-06-21 | |- | [[:d:Q7035479|Q7035479]] | [[Nikols Pašinjans]] | [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]] | 2021-06-20<br/>2021-04-25<br/>2018-05-08 | 2021-06-20<br/>2021-04-25 |- | [[:d:Q7150914|Q7150914]] | ''[[:d:Q7150914|Paul Givan]]'' | ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]'' | 2021-06-17 | 2022-02-04 |- | [[:d:Q107273326|Q107273326]] | ''[[:d:Q107273326|Henri-Marie Dondra]]'' | ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]'' | 2021-06-15 | 2022-02-07 |- | [[:d:Q29030093|Q29030093]] | ''[[:d:Q29030093|Gilmar Pisas]]'' | ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]'' | 2021-06-14 | |- | [[:d:Q39318|Q39318]] | [[Naftali Benets]] | ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]'' | 2021-06-13 | 2022-07-01 |- | [[:d:Q2964323|Q2964323]] | ''[[:d:Q2964323|Choguel Kokalla Maïga]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2021-06-07 | 2024-11-20 |- | [[:d:Q3374810|Q3374810]] | ''[[:d:Q3374810|Penpa Tsering]]'' | ''[[:d:Q116357|Sikyong]]'' | 2021-05-27 | |- | [[:d:Q5446290|Q5446290]] | ''[[:d:Q5446290|Fiamē Naomi Mataʻafa]]'' | ''[[:d:Q1277355|Prime Minister of Samoa]]'' | 2021-05-24 | |- | [[:d:Q12587534|Q12587534]] | ''[[:d:Q12587534|Kim Boo-kyum]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2021-05-14 | 2022-05-11 |- | [[:d:Q4752077|Q4752077]] | ''[[:d:Q4752077|Anatole Collinet Makosso]]'' | ''[[:d:Q30101451|Prime Minister of the Republic of the Congo]]'' | 2021-05-12 | |- | [[:d:Q101751482|Q101751482]] | ''[[:d:Q101751482|Artyom Novikov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2021-05-05 | 2021-05-20 |- | [[:d:Q105277058|Q105277058]] | ''[[:d:Q105277058|Ulukbek Maripov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2021-05-05<br/>2021-02-03 | 2021-10-12<br/>2021-05-05 |- | [[:d:Q107067181|Q107067181]] | ''[[:d:Q107067181|Jacob Jusu Saffa]]'' | ''[[:d:Q56295070|Chief Minister of Sierra Leone]]'' | 2021-04-30 | 2023-07-10 |- | [[:d:Q105523479|Q105523479]] | ''[[:d:Q105523479|Jean-Michel Sama Lukonde Kyenge]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2021-04-26 | 2024-06-12 |- | [[:d:Q4710950|Q4710950]] | ''[[:d:Q4710950|Albert Pahimi Padacké]]'' | ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]'' | 2021-04-26<br/>2016-02-13 | 2022-10-13<br/>2018-05-04 |- | [[:d:Q51846080|Q51846080]] | ''[[:d:Q51846080|Múte Bourup Egede]]'' | ''[[:d:Q679997|Prime Minister of Greenland]]'' | 2021-04-23 | 2025-04-07 |- | [[:d:Q31180640|Q31180640]] | ''[[:d:Q31180640|Hong Nam-ki]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2021-04-17 | 2021-05-14 |- | [[:d:Q22343041|Q22343041]] | ''[[:d:Q22343041|Mahn Win Khaing Than]]'' | ''[[:d:Q852152|Prime Minister of Myanmar]]'' | 2021-04-16 | |- | [[:d:Q106496152|Q106496152]] | ''[[:d:Q106496152|Claude Joseph]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2021-04-14 | 2021-07-20 |- | [[:d:Q10806940|Q10806940]] | ''[[:d:Q10806940|Phạm Minh Chính]]'' | ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]'' | 2021-04-05 | |- | [[:d:Q7110324|Q7110324]] | ''[[:d:Q7110324|Ouhoumoudou Mahamadou]]'' | ''[[:d:Q30100634|Nigēras premjerministrs]]'' | 2021-04-03 | 2023-07-26 |- | [[:d:Q46227987|Q46227987]] | ''[[:d:Q46227987|Eduards Hegers]]'' | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2021-04-01 | 2023-05-15 |- | [[:d:Q441633|Q441633]] | [[Albins Kurti]] | ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]'' | 2021-03-22<br/>2020-02-03 | 2020-06-03 |- | [[:d:Q7180477|Q7180477]] | ''[[:d:Q7180477|Phankham Viphavan]]'' | ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]'' | 2021-03-22 | 2022-12-30 |- | [[:d:Q105319569|Q105319569]] | ''[[:d:Q105319569|Abd al-Hamid Dbeibeh]]'' | ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]'' | 2021-03-15 | |- | [[:d:Q3369176|Q3369176]] | ''[[:d:Q3369176|Patrick Achi]]'' | ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]'' | 2021-03-08 | 2023-10-06 |- | [[:d:Q6066533|Q6066533]] | [[Irakli Garibašvili]] | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2021-02-22 | 2024-01-29 |- | [[:d:Q60361123|Q60361123]] | ''[[:d:Q60361123|Maya Tskitishvili]]'' | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2021-02-18 | 2021-02-22 |- | [[:d:Q294460|Q294460]] | [[Mario Dragi]] | ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]'' | 2021-02-13 | 2022-10-22 |- | [[:d:Q24248226|Q24248226]] | ''[[:d:Q24248226|Luvsannamsrain Oyun-Erdene]]'' | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2021-01-27 | 2025-06-13 |- | [[:d:Q11869065|Q11869065]] | [[Kaja Kallasa]] | [[Igaunijas premjerministrs]] | 2021-01-26 | 2024-07-22 |- | [[:d:Q4822275|Q4822275]] | ''[[:d:Q4822275|Aureliu Ciocoi]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2020-12-31 | 2021-08-05 |- | [[:d:Q105588566|Q105588566]] | ''[[:d:Q105588566|Esed Kadrić]]'' | ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]'' | 2020-12-23 | 2023-03-15 |- | [[:d:Q28035183|Q28035183]] | [[Florins Kicu]] | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2020-12-23 | 2021-11-25 |- | [[:d:Q57373157|Q57373157]] | ''[[:d:Q57373157|Maeen Abdulmalik Saeed]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2020-12-18<br/>2018-10-15 | 2020-12-18 |- | [[:d:Q16973942|Q16973942]] | ''[[:d:Q16973942|Themba Nhlanganiso Masuku]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2020-12-13 | 2021-07-19 |- | [[:d:Q28600107|Q28600107]] | ''[[:d:Q28600107|Ersan Saner]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2020-12-09 | 2021-11-05 |- | [[:d:Q97999161|Q97999161]] | ''[[:d:Q97999161|Zdravko Krivokapičs]]'' | ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]'' | 2020-12-04 | 2022-04-28 |- | [[:d:Q437096|Q437096]] | [[Ingrīda Šimonīte]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2020-11-25 | 2024-12-12 |- | [[:d:Q6266369|Q6266369]] | ''[[:d:Q6266369|Johnny Briceño]]'' | ''[[:d:Q862638|Prime Minister of Belize]]'' | 2020-11-12 | |- | [[:d:Q58140|Q58140]] | ''[[:d:Q58140|Salman bin Hamad, Crown Prince of Bahrain]]'' | ''[[:d:Q58150|Bahreinas premjerministrs]]'' | 2020-11-11 | |- | [[:d:Q25597826|Q25597826]] | [[Sadirs Džaparovs]] | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2020-10-10<br/>2020-10-06 | 2020-11-14<br/>2020-10-10 |- | [[:d:Q63441935|Q63441935]] | ''[[:d:Q63441935|Bisher Al-Khasawneh]]'' | ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]'' | 2020-10-07 | 2024-09-15 |- | [[:d:Q476596|Q476596]] | ''[[:d:Q476596|Alexander De Croo]]'' | ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]'' | 2020-10-01 | 2025-02-03 |- | [[:d:Q6766871|Q6766871]] | ''[[:d:Q6766871|Mark Brown]]'' | ''[[:d:Q39593532|Prime Minister of the Cook Islands]]'' | 2020-10-01 | |- | [[:d:Q16682496|Q16682496]] | ''[[:d:Q16682496|Victoire Dogbé Tomegah]]'' | ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]'' | 2020-09-28 | |- | [[:d:Q3317754|Q3317754]] | ''[[:d:Q3317754|Moctar Ouane]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2020-09-27 | 2021-05-24 |- | [[:d:Q99605101|Q99605101]] | ''[[:d:Q99605101|Mohamed Hussein Roble]]'' | ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]'' | 2020-09-23 | 2022-06-26 |- | [[:d:Q122465|Q122465]] | [[Josihide Suga]] | ''[[:d:Q274948|Japānas premjerministrs]]'' | 2020-09-16 | 2021-10-04 |- | [[:d:Q7045446|Q7045446]] | ''[[:d:Q7045446|Annika Saarikko]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2020-09-10 | 2023-06-20 |- | [[:d:Q220579|Q220579]] | [[Zorans Zaevs]] | ''[[:d:Q1776220|Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]'' | 2020-08-30<br/>2017-06-01 | 2022-01-16<br/>2020-01-03 |- | [[:d:Q105674235|Q105674235]] | ''[[:d:Q105674235|Gennady Bekoyev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2020-08-29 | 2022-06-20 |- | [[:d:Q25035961|Q25035961]] | ''[[:d:Q25035961|Kim Tok-hun]]'' | ''[[:d:Q7240364|Ziemeļkorejas premjerministrs]]'' | 2020-08-13 | |- | [[:d:Q5679624|Q5679624]] | ''[[:d:Q5679624|Hassan Diab]]'' | ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]'' | 2020-08-10<br/>2019-12-19 | 2021-09-10<br/>2020-08-10 |- | [[:d:Q98137599|Q98137599]] | ''[[:d:Q98137599|Mohamed Ould Bilal]]'' | ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]'' | 2020-08-06 | |- | [[:d:Q98053664|Q98053664]] | ''[[:d:Q98053664|Marks Filipss]]'' | ''[[:d:Q376006|Gajānas premjerministrs]]'' | 2020-08-03 | |- | [[:d:Q3126401|Q3126401]] | ''[[:d:Q3126401|Hamed Bakayoko]]'' | ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]'' | 2020-07-30 | 2021-03-10 |- | [[:d:Q97703983|Q97703983]] | ''[[:d:Q97703983|Mahdi Mohammed Gulaid]]'' | ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]'' | 2020-07-25 | 2020-09-01 |- | [[:d:Q65556229|Q65556229]] | ''[[:d:Q65556229|Rose Christiane Raponda]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2020-07-16 | 2023-01-09 |- | [[:d:Q27231038|Q27231038]] | ''[[:d:Q27231038|Alain-Guillaume Bunyoni]]'' | ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]'' | 2020-06-23 | 2022-09-07 |- | [[:d:Q96338578|Q96338578]] | ''[[:d:Q96338578|Kubatbek Boronov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2020-06-17 | 2020-10-06 |- | [[:d:Q60455401|Q60455401]] | ''[[:d:Q60455401|Hussein Arnous]]'' | ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]'' | 2020-06-11 | 2024-09-14 |- | [[:d:Q182043|Q182043]] | [[Mati Vanhanens]] | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2020-06-09 | 2020-09-10 |- | [[:d:Q27043179|Q27043179]] | [[Ramans Halovčenka|Romans Golovčenko]] | ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]'' | 2020-06-04 | 2025-03-10 |- | [[:d:Q30323682|Q30323682]] | ''[[:d:Q30323682|Avdullah Hoti]]'' | ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]'' | 2020-06-03 | 2021-03-22 |- | [[:d:Q91621859|Q91621859]] | ''[[:d:Q91621859|Moeketsi Majoro]]'' | ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]'' | 2020-05-20 | 2022-10-28 |- | [[:d:Q85317569|Q85317569]] | ''[[:d:Q85317569|Mustafa Al-Kadhimi]]'' | ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]'' | 2020-05-06 | 2022-10-14 |- | [[:d:Q313355|Q313355]] | ''[[:d:Q313355|Alexander Ankvab]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2020-04-23 | 2024-11-20 |- | [[:d:Q16190741|Q16190741]] | ''[[:d:Q16190741|Bob Loughman]]'' | ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]'' | 2020-04-20 | 2022-11-04 |- | [[:d:Q552706|Q552706]] | ''[[:d:Q552706|Igors Matovičs]]'' | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2020-03-21 | 2021-04-01 |- | [[:d:Q57627|Q57627]] | [[Janezs Janša]] | ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]'' | 2020-03-13 | 2022-05-25 |- | [[:d:Q66094865|Q66094865]] | [[Deniss Šmihaļs]] | [[Ukrainas premjerministri]] | 2020-03-04 | |- | [[:d:Q87188650|Q87188650]] | ''[[:d:Q87188650|Joseph Jouthe]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2020-03-04 | 2021-04-14 |- | [[:d:Q1060949|Q1060949]] | ''[[:d:Q1060949|Muhyiddin Yassin]]'' | ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]'' | 2020-03-01 | 2021-08-16 |- | [[:d:Q86715481|Q86715481]] | ''[[:d:Q86715481|Nuno Nabiam]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2020-02-28 | 2023-08-07 |- | [[:d:Q83849153|Q83849153]] | ''[[:d:Q83849153|Khalid bin Khalifa bin Abdul Aziz Al Thani]]'' | ''[[:d:Q30100647|Kataras premjerministrs]]'' | 2020-01-28 | 2023-03-07 |- | [[:d:Q4298520|Q4298520]] | [[Mihails Mišustins]] | [[Krievijas premjerministrs]] | 2020-01-16 | |- | [[:d:Q11270093|Q11270093]] | ''[[:d:Q11270093|Chung Sye-kyun]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2020-01-14 | 2021-04-17 |- | [[:d:Q37860840|Q37860840]] | ''[[:d:Q37860840|Roberts Abela]]'' | ''[[:d:Q152814|Maltas premjerministrs]]'' | 2020-01-13 | |- | [[:d:Q4949324|Q4949324]] | ''[[:d:Q4949324|Bouchraya Hammoudi Bayoun]]'' | ''[[:d:Q2662182|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2020-01-13 | |- | [[:d:Q4792148|Q4792148]] | ''[[:d:Q4792148|Arlene Foster]]'' | ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]'' | 2020-01-11<br/>2016-01-11 | 2021-06-14<br/>2017-01-09 |- | [[:d:Q2262885|Q2262885]] | [[Sebastiāns Kurcs]] | [[Austrijas kanclers]] | 2020-01-07<br/>2017-12-18 | 2021-10-11<br/>2019-05-28 |- | [[:d:Q21467814|Q21467814]] | ''[[:d:Q21467814|Olivers Spasovskis]]'' | ''[[:d:Q1776220|Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]'' | 2020-01-03 | 2020-08-30 |- | [[:d:Q80100650|Q80100650]] | ''[[:d:Q80100650|Abd al-Aziz Jarad]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2019-12-28 | 2021-06-30 |- | [[:d:Q12752078|Q12752078]] | ''[[:d:Q12752078|Zoran Tegeltija]]'' | ''[[:d:Q16020744|Chairman of the Council of Ministers of Bosnia and Herzegovina]]'' | 2019-12-23 | 2023-01-25 |- | [[:d:Q79358625|Q79358625]] | ''[[:d:Q79358625|Manuel Marrero Cruz]]'' | ''[[:d:Q6502015|Kubas premjerministrs]]'' | 2019-12-21 | |- | [[:d:Q62635974|Q62635974]] | ''[[:d:Q62635974|Sabri Boukadoum]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2019-12-19 | 2019-12-28 |- | [[:d:Q16986436|Q16986436]] | [[Sanna Marina]] | ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]'' | 2019-12-10 | 2023-06-20 |- | [[:d:Q57338|Q57338]] | ''[[:d:Q57338|Mahinda Rajapaksa]]'' | ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]'' | 2019-11-21<br/>2018-10-26 | 2022-05-09<br/>2018-11-14 |- | [[:d:Q12219691|Q12219691]] | ''[[:d:Q12219691|Sabah Al-Khalid Al-Sabah]]'' | ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]'' | 2019-11-19 | 2022-07-19 |- | [[:d:Q69624560|Q69624560]] | ''[[:d:Q69624560|Silveria Jacobs]]'' | ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]'' | 2019-11-19 | |- | [[:d:Q75020865|Q75020865]] | ''[[:d:Q75020865|Ion Chicu]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2019-11-14 | 2020-12-31 |- | [[:d:Q551585|Q551585]] | ''[[:d:Q551585|Aristides Gomes]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2019-11-08<br/>2018-04-16 | 2020-02-28<br/>2019-10-29 |- | [[:d:Q671955|Q671955]] | ''[[:d:Q671955|Ludoviks Orbans]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2019-11-04 | 2020-12-07 |- | [[:d:Q142540|Q142540]] | ''[[:d:Q142540|Faustino Imbali]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2019-10-31 | 2019-11-08 |- | [[:d:Q18434995|Q18434995]] | ''[[:d:Q18434995|Sophie Wilmès]]'' | ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]'' | 2019-10-27 | 2020-10-01 |- | [[:d:Q12850075|Q12850075]] | ''[[:d:Q12850075|Ali Asadovs]]'' | ''[[:d:Q946064|Azerbaidžānas premjerministrs]]'' | 2019-10-08 | |- | [[:d:Q48778102|Q48778102]] | ''[[:d:Q48778102|Pohiva Tuʻiʻonetoa]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2019-10-08 | 2021-12-27 |- | [[:d:Q6378927|Q6378927]] | ''[[:d:Q6378927|Kausea Natano]]'' | ''[[:d:Q592866|Tuvalu premjerministrs]]'' | 2019-09-19 | |- | [[:d:Q853551|Q853551]] | ''[[:d:Q853551|Bárður á Steig Nielsen]]'' | ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]'' | 2019-09-16 | 2022-12-22 |- | [[:d:Q20253947|Q20253947]] | ''[[:d:Q20253947|Katri Kulmuni]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2019-09-12 | 2020-06-05 |- | [[:d:Q7449656|Q7449656]] | ''[[:d:Q7449656|Semisi Sika]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2019-09-12 | 2019-10-08 |- | [[:d:Q43287680|Q43287680]] | ''[[:d:Q43287680|Giorgi Gakharia]]'' | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2019-09-08 | 2021-02-18 |- | [[:d:Q64486491|Q64486491]] | [[Oleksijs Hončaruks]] | [[Ukrainas premjerministri]] | 2019-08-29 | 2020-03-04 |- | [[:d:Q3155412|Q3155412]] | ''[[:d:Q3155412|Ismail Ould Bedde Ould Cheikh Sidiya]]'' | ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]'' | 2019-08-05 | 2020-08-06 |- | [[:d:Q180589|Q180589]] | [[Boriss Džonsons]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2019-07-24 | 2022-09-06 |- | [[:d:Q5015|Q5015]] | [[Mete Frederiksena]] | ''[[:d:Q795477|Dānijas premjerministrs]]'' | 2019-06-27 | |- | [[:d:Q15071069|Q15071069]] | [[Maija Sandu]] | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2019-06-08 | 2019-11-14 |- | [[:d:Q11852228|Q11852228]] | [[Anti Rinne]] | ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]'' | 2019-06-06 | 2019-12-10 |- | [[:d:Q16984784|Q16984784]] | ''[[:d:Q16984784|Mika Lintilä]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2019-06-06 | 2019-09-12 |- | [[:d:Q916162|Q916162]] | ''[[:d:Q916162|Brigitte Bierlein]]'' | [[Austrijas kanclers]] | 2019-06-03 | 2020-01-07 |- | [[:d:Q6138903|Q6138903]] | ''[[:d:Q6138903|James Marape]]'' | ''[[:d:Q1074656|Papua-Jaungvinejas premjerministrs]]'' | 2019-05-30 | |- | [[:d:Q45808771|Q45808771]] | ''[[:d:Q45808771|Hartwig Löger]]'' | [[Austrijas kanclers]] | 2019-05-28 | 2019-06-03 |- | [[:d:Q6057339|Q6057339]] | ''[[:d:Q6057339|Ersin Tatar]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2019-05-22 | 2020-12-09 |- | [[:d:Q63967715|Q63967715]] | ''[[:d:Q63967715|Ilunga Ilunkamba Sylvestre]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2019-05-20 | 2021-01-28 |- | [[:d:Q21001195|Q21001195]] | ''[[:d:Q21001195|Xavier Espot Zamora]]'' | ''[[:d:Q634322|Andoras premjerministrs]]'' | 2019-05-16 | |- | [[:d:Q536063|Q536063]] | ''[[:d:Q536063|Manasseh Sogavare]]'' | ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]'' | 2019-04-24 | 2024-05-02 |- | [[:d:Q30005153|Q30005153]] | ''[[:d:Q30005153|Boubou Cisse]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2019-04-23 | 2020-08-18 |- | [[:d:Q16192933|Q16192933]] | ''[[:d:Q16192933|Mohammad Shtayyeh]]'' | ''[[:d:Q15041211|Palestīnas Valsts premjerministrs]]'' | 2019-04-13 | 2024-03-31 |- | [[:d:Q56818689|Q56818689]] | ''[[:d:Q56818689|Kim Jae-ryong]]'' | ''[[:d:Q7240364|Ziemeļkorejas premjerministrs]]'' | 2019-04-11 | 2020-08-13 |- | [[:d:Q62596591|Q62596591]] | ''[[:d:Q62596591|Jean-Michel Lapin]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2019-03-21 | 2020-03-04 |- | [[:d:Q48728938|Q48728938]] | ''[[:d:Q48728938|Mohamed Tahir Ayala]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2019-03-13<br/>2019-02-23 | 2019-04-11<br/>2019-03-13 |- | [[:d:Q20109520|Q20109520]] | ''[[:d:Q20109520|Noureddine Bedoui]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2019-03-11 | 2019-12-19 |- | [[:d:Q61889435|Q61889435]] | ''[[:d:Q61889435|Firmin Ngrébada]]'' | ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]'' | 2019-02-25 | 2021-06-15 |- | [[:d:Q527063|Q527063]] | ''[[:d:Q527063|Asqar Mamin]]'' | [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]] | 2019-02-21 | 2022-01-05 |- | [[:d:Q60813372|Q60813372]] | ''[[:d:Q60813372|Christophe Joseph Marie Dabiré]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2019-01-24 | 2021-12-08 |- | [[:d:Q3736499|Q3736499]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | 2019-01-23 | 2023-09-15 |- | [[:d:Q551904|Q551904]] | ''[[:d:Q551904|Su Tseng-chang]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2019-01-14 | 2023-01-31 |- | [[:d:Q60594089|Q60594089]] | ''[[:d:Q60594089|Julien Nkoghe Békale]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2019-01-12 | 2020-07-16 |- | [[:d:Q60441515|Q60441515]] | ''[[:d:Q60441515|Joseph Ngute]]'' | [[Kamerūnas premjerministri]] | 2019-01-04 | |- | [[:d:Q58416549|Q58416549]] | ''[[:d:Q58416549|Radovan Višković]]'' | ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]'' | 2018-12-18 | |- | [[:d:Q983402|Q983402]] | ''[[:d:Q983402|Ranil Wickremesinghe]]'' | ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]'' | 2018-12-16<br/>2015-01-09 | 2019-11-21<br/>2018-10-26 |- | [[:d:Q6767407|Q6767407]] | ''[[:d:Q6767407|Marks Dreikfords]]'' | ''[[:d:Q18996|First Minister of Wales]]'' | 2018-12-13 | 2024-03-20 |- | [[:d:Q57085436|Q57085436]] | ''[[:d:Q57085436|Jorge Bom Jesus]]'' | ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]'' | 2018-12-03 | 2022-11-09 |- | [[:d:Q57588106|Q57588106]] | ''[[:d:Q57588106|Alexander Ananchenko]]'' | ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]'' | 2018-12-01 | 2022-06-08 |- | [[:d:Q391160|Q391160]] | ''[[:d:Q391160|Srebrenka Golić]]'' | ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]'' | 2018-11-19 | 2018-12-18 |- | [[:d:Q57313851|Q57313851]] | ''[[:d:Q57313851|Lotay Tshering]]'' | ''[[:d:Q663871|Butānas premjerministrs]]'' | 2018-11-07 | 2023-11-01 |- | [[:d:Q58014343|Q58014343]] | ''[[:d:Q58014343|Mohamed Salem Ould Béchir]]'' | ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]'' | 2018-10-30 | 2019-08-05 |- | [[:d:Q57973856|Q57973856]] | ''[[:d:Q57973856|Ambrose Mandvulo Dlamini]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2018-10-27 | 2020-12-13 |- | [[:d:Q357116|Q357116]] | ''[[:d:Q357116|Adil Abdul-Mahdi]]'' | ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]'' | 2018-10-25 | 2020-05-07 |- | [[:d:Q4080376|Q4080376]] | ''[[:d:Q4080376|Valeri Bganba]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2018-09-18 | 2020-04-23 |- | [[:d:Q3166124|Q3166124]] | ''[[:d:Q3166124|Jean-Henry Céant]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2018-09-17 | 2019-03-21 |- | [[:d:Q56556415|Q56556415]] | ''[[:d:Q56556415|Motazz Moussa]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2018-09-15<br/>2018-09-09 | 2019-02-23<br/>2018-09-15 |- | [[:d:Q27829055|Q27829055]] | ''[[:d:Q27829055|Daur Arshba]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2018-09-08 | 2018-09-18 |- | [[:d:Q16514790|Q16514790]] | [[Deniss Pušiļins]] | ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]'' | 2018-09-07 | 2018-10-18 |- | [[:d:Q56630743|Q56630743]] | ''[[:d:Q56630743|Vincent Mhlanga]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2018-09-05 | 2018-10-27 |- | [[:d:Q7436908|Q7436908]] | [[Skots Morisons]] | [[Austrālijas premjerministrs]] | 2018-08-24 | 2022-05-23 |- | [[:d:Q155164|Q155164]] | [[Imrāns Hāns]] | ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]'' | 2018-08-18 | 2022-04-10 |- | [[:d:Q3813861|Q3813861]] | [[Sjarhejs Rumass]] | ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]'' | 2018-08-18 | 2020-06-03 |- | [[:d:Q12795878|Q12795878]] | ''[[:d:Q12795878|Marjans Šarecs]]'' | ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]'' | 2018-08-17 | 2020-03-03 |- | [[:d:Q57519|Q57519]] | ''[[:d:Q57519|Taur Matan Ruak]]'' | ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]'' | 2018-06-22 | 2023-07-01 |- | [[:d:Q54982996|Q54982996]] | ''[[:d:Q54982996|Mamuka Bakhtadze]]'' | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2018-06-20 | 2019-09-02 |- | [[:d:Q29512679|Q29512679]] | ''[[:d:Q29512679|Omar Razzaz]]'' | ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]'' | 2018-06-14 | 2020-10-12 |- | [[:d:Q54901515|Q54901515]] | ''[[:d:Q54901515|Mostafa Madbouly]]'' | ''[[:d:Q1571396|Ēģiptes premjerministrs]]'' | 2018-06-14 | |- | [[:d:Q54806925|Q54806925]] | ''[[:d:Q54806925|Christian Ntsay]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2018-06-06 | 2023-09-20 |- | [[:d:Q53844829|Q53844829]] | [[Džuzepe Konte]] | ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]'' | 2018-06-01 | 2021-02-13 |- | [[:d:Q6967119|Q6967119]] | ''[[:d:Q6967119|Nasirul Mulk]]'' | ''[[:d:Q54636394|Caretaker Prime Minister of Pakistan]]'' | 2018-06-01 | 2018-08-17 |- | [[:d:Q6827147|Q6827147]] | ''[[:d:Q6827147|Mia Mottley]]'' | ''[[:d:Q15921525|Barbadosas premjerministrs]]'' | 2018-05-25 | |- | [[:d:Q5984807|Q5984807]] | ''[[:d:Q5984807|Ibrahima Kassory Fofana]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2018-05-21 | 2021-09-05 |- | [[:d:Q181383|Q181383]] | [[Mahathirs bin Mohamads]] | ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]'' | 2018-05-10 | 2020-03-01 |- | [[:d:Q467261|Q467261]] | ''[[:d:Q467261|Gennady Gagulia]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2018-04-25 | 2018-09-08 |- | [[:d:Q1979923|Q1979923]] | ''[[:d:Q1979923|Karens Karapetjans]]'' | [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]] | 2018-04-23<br/>2016-09-13 | 2018-05-08<br/>2018-04-17 |- | [[:d:Q7065106|Q7065106]] | ''[[:d:Q7065106|Novruz Mammadov]]'' | ''[[:d:Q946064|Azerbaidžānas premjerministrs]]'' | 2018-04-21 | 2019-10-08 |- | [[:d:Q37777535|Q37777535]] | ''[[:d:Q37777535|Muhammetkaliy Abulgaziyev]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2018-04-20<br/>2017-08-22 | 2020-06-15<br/>2017-08-26 |- | [[:d:Q53863493|Q53863493]] | ''[[:d:Q53863493|David J. Francis]]'' | ''[[:d:Q56295070|Chief Minister of Sierra Leone]]'' | 2018-04-20 | 2021-04-30 |- | [[:d:Q1932603|Q1932603]] | ''[[:d:Q1932603|Migels Diass-Kanels]]'' | ''[[:d:Q6502015|Kubas premjerministrs]]'' | 2018-04-19 | 2019-12-21 |- | [[:d:Q612803|Q612803]] | [[Seržs Sargsjans]] | [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]] | 2018-04-17 | 2018-04-23 |- | [[:d:Q50365049|Q50365049]] | [[Abijs Ahmeds]] | ''[[:d:Q1788970|Etiopijas premjerministrs]]'' | 2018-04-02 | |- | [[:d:Q17330556|Q17330556]] | [[Peters Pellegrīni|Peters Pelegrīni]] | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2018-03-22 | 2020-03-21 |- | [[:d:Q48110120|Q48110120]] | ''[[:d:Q48110120|Mohamed Wali Akeik]]'' | ''[[:d:Q2662182|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2018-02-05 | 2020-01-13 |- | [[:d:Q47188815|Q47188815]] | ''[[:d:Q47188815|Tufan Erhürman]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2018-02-02 | 2019-05-22 |- | [[:d:Q47527935|Q47527935]] | ''[[:d:Q47527935|Arturs Silva]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2018-01-30 | 2018-04-16 |- | [[:d:Q9368300|Q9368300]] | ''[[:d:Q9368300|Viorica Dăncilă]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2018-01-29 | 2019-11-04 |- | [[:d:Q30349022|Q30349022]] | ''[[:d:Q30349022|Mihai Fifor]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2018-01-16 | 2018-01-29 |- | [[:d:Q47262798|Q47262798]] | ''[[:d:Q47262798|Leona Marlin-Romeo]]'' | ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]'' | 2018-01-15 | 2019-10-10 |- | [[:d:Q2398472|Q2398472]] | ''[[:d:Q2398472|Soumeylou Boubèye Maïga]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2017-12-30 | 2019-04-18 |- | [[:d:Q11771436|Q11771436]] | [[Mateušs Moraveckis]] | ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]'' | 2017-12-11 | 2023-12-13 |- | [[:d:Q10819807|Q10819807]] | [[Andrejs Babišs]] | ''[[:d:Q3409229|Čehijas premjerministrs]]'' | 2017-12-06 | 2021-12-17 |- | [[:d:Q467464|Q467464]] | ''[[:d:Q467464|Katrín Jakobsdóttir]]'' | [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]] | 2017-11-30 | 2024-04-09 |- | [[:d:Q23038705|Q23038705]] | ''[[:d:Q23038705|Evelyn Wever-Croes]]'' | ''[[:d:Q1288478|Prime Minister of Aruba]]'' | 2017-11-17 | |- | [[:d:Q7331464|Q7331464]] | ''[[:d:Q7331464|Rick Hou]]'' | ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]'' | 2017-11-15 | 2019-04-24 |- | [[:d:Q132345|Q132345]] | [[Šindzo Abe]] | ''[[:d:Q274948|Japānas premjerministrs]]'' | 2017-11-01 | 2020-09-16 |- | [[:d:Q3606816|Q3606816]] | [[Džasinda Ārdērna]] | ''[[:d:Q1071117|Jaunzēlandes premjerministrs]]'' | 2017-10-26 | 2023-01-25 |- | [[:d:Q27058418|Q27058418]] | ''[[:d:Q27058418|Khurelsukh Ukhnaa]]'' | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2017-10-04 | 2021-01-21 |- | [[:d:Q11664|Q11664]] | ''[[:d:Q11664|Mari Alkatiri]]'' | ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]'' | 2017-09-15 | 2018-06-22 |- | [[:d:Q316553|Q316553]] | ''[[:d:Q316553|Ramush Haradinaj]]'' | ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]'' | 2017-09-09 | 2020-02-03 |- | [[:d:Q3847080|Q3847080]] | ''[[:d:Q3847080|Lai Ching-te]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2017-09-08 | 2019-01-14 |- | [[:d:Q38188115|Q38188115]] | ''[[:d:Q38188115|Édouard Ngirente]]'' | ''[[:d:Q2590706|Ruandas premjerministrs]]'' | 2017-08-30 | |- | [[:d:Q29865128|Q29865128]] | ''[[:d:Q29865128|Sapar Isakov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2017-08-26 | 2018-04-19 |- | [[:d:Q57613|Q57613]] | ''[[:d:Q57613|Ahmad Uyahya]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2017-08-16 | 2019-03-11 |- | [[:d:Q7461686|Q7461686]] | ''[[:d:Q7461686|Shahid Khaqan Abbasi]]'' | ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]'' | 2017-08-01 | 2018-05-31 |- | [[:d:Q33120852|Q33120852]] | ''[[:d:Q33120852|E. David Burt]]'' | ''[[:d:Q56611785|Premier of Bermuda]]'' | 2017-07-19 | |- | [[:d:Q12735517|Q12735517]] | [[Mihajs Tudose]] | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2017-06-29 | 2018-01-16 |- | [[:d:Q26258815|Q26258815]] | [[Ana Brnabiča]] | ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]'' | 2017-06-29 | 2024-03-20 |- | [[:d:Q983971|Q983971]] | ''[[:d:Q983971|Tom Thabane]]'' | ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]'' | 2017-06-16 | 2020-05-19 |- | [[:d:Q12611134|Q12611134]] | ''[[:d:Q12611134|Lee Nak-yon]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2017-05-31 | 2020-01-14 |- | [[:d:Q26251882|Q26251882]] | ''[[:d:Q26251882|Eugene Rhuggenaath]]'' | ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]'' | 2017-05-29 | 2021-06-14 |- | [[:d:Q2821166|Q2821166]] | ''[[:d:Q2821166|Abd al-Majid Tabboun]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2017-05-25 | 2017-08-15 |- | [[:d:Q29239480|Q29239480]] | ''[[:d:Q29239480|Bruno Tshibala]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2017-05-18 | 2019-09-07 |- | [[:d:Q44531929|Q44531929]] | ''[[:d:Q44531929|Erik Pukhayev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2017-05-16 | 2020-08-29 |- | [[:d:Q16732648|Q16732648]] | ''[[:d:Q16732648|Hubert Minnis]]'' | [[Bahamu premjerministri]] | 2017-05-11 | 2021-09-17 |- | [[:d:Q57775|Q57775]] | [[Boiko Borisovs]] | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2017-05-04 | 2021-05-12 |- | [[:d:Q16090573|Q16090573]] | ''[[:d:Q16090573|Yoo Il-ho]]'' | ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]'' | 2017-05-01 | 2017-05-01 |- | [[:d:Q26845654|Q26845654]] | ''[[:d:Q26845654|Abdoulaye Idrissa Maïga]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2017-04-10 | 2017-12-29 |- | [[:d:Q2033385|Q2033385]] | ''[[:d:Q2033385|Saadeddine Othmani]]'' | ''[[:d:Q19842743|Marokas valdības prezidents]]'' | 2017-04-05 | 2021-10-07 |- | [[:d:Q28836953|Q28836953]] | ''[[:d:Q28836953|Jack Guy Lafontant]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2017-03-21 | 2018-09-17 |- | [[:d:Q15700032|Q15700032]] | ''[[:d:Q15700032|Bakri Hassan Saleh]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2017-03-02 | 2018-09-10 |- | [[:d:Q28824125|Q28824125]] | ''[[:d:Q28824125|Hassan Ali Khayre]]'' | ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]'' | 2017-03-01 | 2020-07-25 |- | [[:d:Q12289150|Q12289150]] | ''[[:d:Q12289150|Ognyan Gerdzhikov]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2017-01-27 | 2017-05-04 |- | [[:d:Q3401447|Q3401447]] | ''[[:d:Q3401447|Pravind Jugnauth]]'' | ''[[:d:Q1826694|Prime Minister of Mauritius]]'' | 2017-01-23 | 2024-11-13 |- | [[:d:Q2840866|Q2840866]] | ''[[:d:Q2840866|Amadou Gon Coulibaly]]'' | ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]'' | 2017-01-10 | 2020-07-08 |- | [[:d:Q19003460|Q19003460]] | ''[[:d:Q19003460|Sorin Grindeanu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2017-01-04 | 2017-06-29 |- | [[:d:Q296771|Q296771]] | ''[[:d:Q296771|Saad Harirị]]'' | ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]'' | 2016-12-18 | 2019-10-29 |- | [[:d:Q28120974|Q28120974]] | ''[[:d:Q28120974|Alexander Vladimirovich Martynov]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2016-12-17 | 2022-05-26 |- | [[:d:Q28002959|Q28002959]] | ''[[:d:Q28002959|Abdulla Nigmatovich Aripov]]'' | ''[[:d:Q1348717|Uzbekistānas premjerministrs]]'' | 2016-12-14 | |- | [[:d:Q1071031|Q1071031]] | [[Paolo Džentiloni]] | ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]'' | 2016-12-12 | 2018-06-01 |- | [[:d:Q4384608|Q4384608]] | ''[[:d:Q4384608|Bill English]]'' | ''[[:d:Q1071117|Jaunzēlandes premjerministrs]]'' | 2016-12-12 | 2017-10-26 |- | [[:d:Q27941657|Q27941657]] | [[Duško Markovičs]] | ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]'' | 2016-11-28 | 2020-12-04 |- | [[:d:Q2621730|Q2621730]] | [[Jiri Ratass]] | [[Igaunijas premjerministrs]] | 2016-11-23 | 2021-01-13 |- | [[:d:Q1797508|Q1797508]] | [[Sauļus Skvernelis]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2016-11-22 | 2020-11-25 |- | [[:d:Q16855164|Q16855164]] | ''[[:d:Q16855164|Umaro Sissoco Embaló]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2016-11-18 | 2018-01-16 |- | [[:d:Q17639110|Q17639110]] | ''[[:d:Q17639110|Samy Badibanga]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2016-11-17 | 2017-05-18 |- | [[:d:Q23810819|Q23810819]] | ''[[:d:Q23810819|Soronbajs Žeenbekovs]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2016-11-11<br/>2016-04-13 | 2017-08-22<br/>2016-11-11 |- | [[:d:Q10819|Q10819]] | [[Marjano Rahojs]] | ''[[:d:Q844587|Spānijas premjerministrs]]'' | 2016-10-30<br/>2015-12-21 | 2018-06-01<br/>2016-10-30 |- | [[:d:Q11685764|Q11685764]] | [[Andrejs Plenkovičs]] | ''[[:d:Q1195270|Horvātijas premjerministrs]]'' | 2016-10-19 | |- | [[:d:Q19745310|Q19745310]] | ''[[:d:Q19745310|Khalifa al-Ghawi]]'' | ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]'' | 2016-10-14<br/>2015-03-31 | 2017-03-16<br/>2016-04-05 |- | [[:d:Q12223068|Q12223068]] | ''[[:d:Q12223068|Abd al-Aziz ibn Habtour]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2016-10-04 | |- | [[:d:Q25752048|Q25752048]] | ''[[:d:Q25752048|Howard Quayle]]'' | ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]'' | 2016-10-04 | 2021-10-12 |- | [[:d:Q5373253|Q5373253]] | ''[[:d:Q5373253|Emmanuel Issoze-Ngondet]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2016-09-29 | 2019-01-12 |- | [[:d:Q4404442|Q4404442]] | ''[[:d:Q4404442|Baqytjan Sağyntaev]]'' | [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]] | 2016-09-08 | 2019-02-21 |- | [[:d:Q26211009|Q26211009]] | ''[[:d:Q26211009|Beslan Bartsits]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2016-08-05 | 2018-04-25 |- | [[:d:Q4057556|Q4057556]] | ''[[:d:Q4057556|Shamil Adzynba]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2016-07-26<br/>2015-03-17 | 2016-08-05<br/>2015-03-20 |- | [[:d:Q264766|Q264766]] | [[Terēza Meja]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2016-07-13 | 2019-07-24 |- | [[:d:Q6001983|Q6001983]] | ''[[:d:Q6001983|Imad Khamis]]'' | ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]'' | 2016-07-13 | 2020-06-11 |- | [[:d:Q24761111|Q24761111]] | ''[[:d:Q24761111|Francisco Pascual Obama Asue]]'' | ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]'' | 2016-06-22 | 2023-02-01 |- | [[:d:Q25848773|Q25848773]] | ''[[:d:Q25848773|Jargaltulga Erdenebat]]'' | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2016-06-08 | 2017-10-04 |- | [[:d:Q16203640|Q16203640]] | ''[[:d:Q16203640|Allen Chastanet]]'' | ''[[:d:Q30101433|Sentlūsijas premjerministrs]]'' | 2016-06-07 | 2021-07-26 |- | [[:d:Q5648173|Q5648173]] | ''[[:d:Q5648173|Hani al-Mulki]]'' | ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]'' | 2016-06-01 | 2018-06-04 |- | [[:d:Q4838987|Q4838987]] | ''[[:d:Q4838987|Baciro Djá]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2016-05-27<br/>2015-08-20 | 2016-11-18<br/>2015-09-09 |- | [[:d:Q863496|Q863496]] | [[Binali Jildirims]] | ''[[:d:Q2430415|Turcijas premjerministrs]]'' | 2016-05-24 | 2018-07-09 |- | [[:d:Q8997373|Q8997373]] | ''[[:d:Q8997373|Lin Chuan]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2016-05-20 | 2017-09-08 |- | [[:d:Q18135060|Q18135060]] | ''[[:d:Q18135060|Christian Kern]]'' | [[Austrijas kanclers]] | 2016-05-17 | 2017-12-18 |- | [[:d:Q89601|Q89601]] | ''[[:d:Q89601|Reinhold Mitterlehner]]'' | [[Austrijas kanclers]] | 2016-05-09 | 2016-05-17 |- | [[:d:Q23928873|Q23928873]] | ''[[:d:Q23928873|Clément Mouamba]]'' | ''[[:d:Q30101451|Prime Minister of the Republic of the Congo]]'' | 2016-04-23 | 2021-05-12 |- | [[:d:Q23899522|Q23899522]] | ''[[:d:Q23899522|Uliss Correia un Silva]]'' | ''[[:d:Q30100568|Prime Minister of Cabo Verde]]'' | 2016-04-22 | |- | [[:d:Q58323|Q58323]] | ''[[:d:Q58323|Thongloun Sisoulith]]'' | ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]'' | 2016-04-20 | 2021-03-22 |- | [[:d:Q58174|Q58174]] | ''[[:d:Q58174|Hüseyin Özgürgün]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2016-04-16 | 2018-02-02 |- | [[:d:Q4150130|Q4150130]] | [[Volodimirs Groismans]] | [[Ukrainas premjerministri]] | 2016-04-14 | 2019-08-29 |- | [[:d:Q23782689|Q23782689]] | ''[[:d:Q23782689|Olivier Mahafaly Solonandrasana]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2016-04-10 | 2018-06-06 |- | [[:d:Q10800073|Q10800073]] | ''[[:d:Q10800073|Nguyễn Xuân Phúc]]'' | ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]'' | 2016-04-07 | 2021-04-05 |- | [[:d:Q201075|Q201075]] | ''[[:d:Q201075|Sigurður Ingi Jóhannsson]]'' | [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]] | 2016-04-07 | 2017-01-11 |- | [[:d:Q21089561|Q21089561]] | ''[[:d:Q21089561|Fayez al-Sarraj]]'' | ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]'' | 2016-04-05 | 2021-03-15 |- | [[:d:Q20385886|Q20385886]] | ''[[:d:Q20385886|Ahmed Obaid Bin Dagher]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2016-04-04 | 2018-10-15 |- | [[:d:Q23729455|Q23729455]] | ''[[:d:Q23729455|Simplice Sarandji]]'' | ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]'' | 2016-04-02 | 2019-02-22 |- | [[:d:Q23430047|Q23430047]] | ''[[:d:Q23430047|Enex Jean-Charles]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2016-03-25 | 2017-03-21 |- | [[:d:Q505200|Q505200]] | ''[[:d:Q505200|Andrew Holness]]'' | ''[[:d:Q1430943|Prime Minister of Jamaica]]'' | 2016-03-03 | |- | [[:d:Q21809321|Q21809321]] | ''[[:d:Q21809321|Fritz Jean]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2016-02-26 | 2016-03-28 |- | [[:d:Q22696254|Q22696254]] | ''[[:d:Q22696254|Charlot Salwai]]'' | ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]'' | 2016-02-11 | 2020-04-20 |- | [[:d:Q6112509|Q6112509]] | [[Māris Kučinskis]] | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | 2016-02-11 | 2019-01-23 |- | [[:d:Q10294207|Q10294207]] | ''[[:d:Q10294207|Simon Chang]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2016-02-01 | 2016-05-20 |- | [[:d:Q21821359|Q21821359]] | [[Tihomirs Oreškovičs]] | ''[[:d:Q1195270|Horvātijas premjerministrs]]'' | 2016-01-22 | 2016-10-19 |- | [[:d:Q7155601|Q7155601]] | [[Pavels Filips]] | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2016-01-20 | 2019-06-08 |- | [[:d:Q22077723|Q22077723]] | ''[[:d:Q22077723|Emil Dimitriev]]'' | ''[[:d:Q1776220|Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]'' | 2016-01-18 | 2017-05-31 |- | [[:d:Q22043905|Q22043905]] | ''[[:d:Q22043905|Paul Kaba Thieba]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2016-01-13 | 2019-01-21 |- | [[:d:Q15277881|Q15277881]] | [[Giorgi Kvirikašvili]] | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2015-12-30 | 2018-06-13 |- | [[:d:Q21855433|Q21855433]] | ''[[:d:Q21855433|Mamady Youla]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2015-12-29 | 2018-05-21 |- | [[:d:Q21857164|Q21857164]] | ''[[:d:Q21857164|Pavels Prokudins]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2015-12-23 | 2016-12-17 |- | [[:d:Q4345614|Q4345614]] | ''[[:d:Q4345614|Maya Parnas]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2015-12-02<br/>2015-10-13 | 2015-12-23<br/>2015-11-30 |- | [[:d:Q13858295|Q13858295]] | ''[[:d:Q13858295|Tatiana Turanskaya]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2015-11-30 | 2015-12-02 |- | [[:d:Q610788|Q610788]] | [[Antoniu Košta]] | ''[[:d:Q1723031|Portugāles premjerministrs]]'' | 2015-11-26 | 2024-04-02 |- | [[:d:Q58198|Q58198]] | [[Ahmets Davutoglu]] | ''[[:d:Q2430415|Turcijas premjerministrs]]'' | 2015-11-24<br/>2015-08-28 | 2016-05-24<br/>2015-11-24 |- | [[:d:Q6737420|Q6737420]] | ''[[:d:Q6737420|Kassim Majaliwa]]'' | ''[[:d:Q16147875|Prime Minister of Tanzania]]'' | 2015-11-20 | |- | [[:d:Q929248|Q929248]] | ''[[:d:Q929248|Dacian Cioloș]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2015-11-17 | 2017-01-04 |- | [[:d:Q4877021|Q4877021]] | [[Beata Šidlo]] | ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]'' | 2015-11-16 | 2017-12-11 |- | [[:d:Q3736573|Q3736573]] | ''[[:d:Q3736573|Temir Sariyev]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2015-11-08<br/>2015-05-01 | 2016-04-13<br/>2015-11-08 |- | [[:d:Q21095867|Q21095867]] | ''[[:d:Q21095867|Sorins Kimpjanu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2015-11-05 | 2015-11-17 |- | [[:d:Q3099714|Q3099714]] | [[Žistēns Trido]] | [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministri]] | 2015-11-04 | 2025-03-14 |- | [[:d:Q15715802|Q15715802]] | ''[[:d:Q15715802|Gheorghe Brega]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2015-10-30 | 2016-01-20 |- | [[:d:Q18402168|Q18402168]] | ''[[:d:Q18402168|Yacouba Isaac Zida]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2015-09-23 | 2015-12-29 |- | [[:d:Q312015|Q312015]] | [[Aleksis Ciprs]] | ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]'' | 2015-09-21<br/>2015-01-26 | 2019-07-08<br/>2015-08-27 |- | [[:d:Q16250142|Q16250142]] | ''[[:d:Q16250142|Sherif Ismail]]'' | ''[[:d:Q1571396|Ēģiptes premjerministrs]]'' | 2015-09-19 | 2018-06-05 |- | [[:d:Q176413|Q176413]] | ''[[:d:Q176413|Carlos Correia]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2015-09-17 | 2016-05-12 |- | [[:d:Q927550|Q927550]] | [[Melkolms Tērnbulls]] | [[Austrālijas premjerministrs]] | 2015-09-15 | 2018-08-24 |- | [[:d:Q6384971|Q6384971]] | ''[[:d:Q6384971|Keith Rowley]]'' | ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]'' | 2015-09-09 | |- | [[:d:Q20926382|Q20926382]] | ''[[:d:Q20926382|Ben Whiteman]]'' | ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]'' | 2015-09-01 | 2016-12-23 |- | [[:d:Q20855548|Q20855548]] | ''[[:d:Q20855548|Vasiliki Thanou]]'' | ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]'' | 2015-08-27 | 2015-09-21 |- | [[:d:Q7911417|Q7911417]] | ''[[:d:Q7911417|Valeriu Streleț]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2015-07-30 | 2015-10-30 |- | [[:d:Q20669153|Q20669153]] | ''[[:d:Q20669153|Ömer Kalyoncu]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2015-07-16 | 2016-04-16 |- | [[:d:Q182397|Q182397]] | ''[[:d:Q182397|Lars Løkke Rasmussen]]'' | ''[[:d:Q795477|Dānijas premjerministrs]]'' | 2015-06-28 | 2019-06-27 |- | [[:d:Q6968023|Q6968023]] | ''[[:d:Q6968023|Natalia Gherman]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2015-06-22 | 2015-07-30 |- | [[:d:Q12625765|Q12625765]] | ''[[:d:Q12625765|Hwang Kyo-ahn]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2015-06-18 | 2017-05-11 |- | [[:d:Q3241966|Q3241966]] | ''[[:d:Q3241966|Lionel Zinsou]]'' | ''[[:d:Q30148243|Beninas premjerministrs]]'' | 2015-06-18 | 2016-04-06 |- | [[:d:Q469823|Q469823]] | ''[[:d:Q469823|Sato Kilman]]'' | ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]'' | 2015-06-11 | 2016-02-11 |- | [[:d:Q6428317|Q6428317]] | ''[[:d:Q6428317|Komi Klassou]]'' | ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]'' | 2015-06-10 | 2020-09-28 |- | [[:d:Q1711532|Q1711532]] | [[Juha Sipile]] | ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]'' | 2015-05-29 | 2019-06-06 |- | [[:d:Q355463|Q355463]] | ''[[:d:Q355463|Timo Soini]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2015-05-29 | 2017-06-28 |- | [[:d:Q6915896|Q6915896]] | ''[[:d:Q6915896|Moses Nagamootoo]]'' | ''[[:d:Q376006|Gajānas premjerministrs]]'' | 2015-05-20 | 2020-08-02 |- | [[:d:Q19501831|Q19501831]] | ''[[:d:Q19501831|Denis Zvizdić]]'' | ''[[:d:Q16020744|Chairman of the Council of Ministers of Bosnia and Herzegovina]]'' | 2015-03-31 | 2019-12-23 |- | [[:d:Q20525402|Q20525402]] | ''[[:d:Q20525402|Fadil Novalić]]'' | ''[[:d:Q109374382|Prime Minister of the Federation of Bosnia and Herzegovina]]'' | 2015-03-31 | 2023-04-28 |- | [[:d:Q102101678|Q102101678]] | ''[[:d:Q102101678|Elmedin Konaković]]'' | [[premjerministrs]] | 2015-03-23 | 2018-04-05 |- | [[:d:Q7395683|Q7395683]] | ''[[:d:Q7395683|Saara Kuugongelwa]]'' | ''[[:d:Q1333976|Namībijas premjerministrs]]'' | 2015-03-21 | 2025-03-21 |- | [[:d:Q19667703|Q19667703]] | ''[[:d:Q19667703|Artur Mikvabia]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2015-03-20 | 2016-07-26 |- | [[:d:Q57732|Q57732]] | ''[[:d:Q57732|Pakalitha Mosisili]]'' | ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]'' | 2015-03-17 | 2017-06-16 |- | [[:d:Q19281444|Q19281444]] | ''[[:d:Q19281444|Chiril Gaburici]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2015-02-18 | 2015-06-20 |- | [[:d:Q3529064|Q3529064]] | ''[[:d:Q3529064|Timothy Harris]]'' | ''[[:d:Q30101336|Prime Minister of St Kitts and Nevis]]'' | 2015-02-18 | 2022-08-06 |- | [[:d:Q12612132|Q12612132]] | ''[[:d:Q12612132|Lee Wan-koo]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2015-02-17 | 2015-04-27 |- | [[:d:Q1647887|Q1647887]] | ''[[:d:Q1647887|Rui Maria de Araújo]]'' | ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]'' | 2015-02-16 | 2017-09-15 |- | [[:d:Q367825|Q367825]] | [[Selmāns Āl Saūds]] | ''[[:d:Q1153839|Saūda Arābijas premjerministrs]]'' | 2015-01-23 | 2022-09-27 |- | [[:d:Q19057400|Q19057400]] | ''[[:d:Q19057400|Carlos Agostinho do Rosário]]'' | ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]'' | 2015-01-19 | 2022-03-03 |- | [[:d:Q18785199|Q18785199]] | ''[[:d:Q18785199|Jean Ravelonarivo]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2015-01-17 | 2016-04-10 |- | [[:d:Q5415948|Q5415948]] | ''[[:d:Q5415948|Evans Paul]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2015-01-16 | 2016-02-26 |- | [[:d:Q6889310|Q6889310]] | ''[[:d:Q6889310|Modibo Keita]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2015-01-09 | 2017-04-09 |} {{Wikidata list end}} dskqixsblm8xrvgo6uev3701h0wwj40 0 388336 4303346 2858309 2025-07-04T00:02:41Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Toms Odells]] to [[Toms Odels]] 4303346 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Toms Odels]] pvdwl6qn9cyy3dpi9lnxhgu1ih8zc77 0 394700 4303347 2864678 2025-07-04T00:02:46Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Toms Odells]] to [[Toms Odels]] 4303347 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Toms Odels]] pvdwl6qn9cyy3dpi9lnxhgu1ih8zc77 0 397710 4303441 2979680 2025-07-04T10:46:11Z Treisijs 347 4303441 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Fragaria daltoniana.jpg | att_izmērs = 235px | att_nosaukums = ''Fragaria daltoniana'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | ģints = Fragaria | ģints_lv = Zemenes | suga = Fragaria daltoniana | suga_lv = | binomial = Fragaria | izplatība = | kategorijas = nē }} '''''Fragaria daltoniana''''' ir savvaļas [[zemene|zemeņu]] suga, kas aug [[Himalaji|Himalajos]]. Auglim nav ne laba garša, ne vērtība tautsaimniecībā.{{fact}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Augļi]] [[Kategorija:Rožu apakšdzimta]] jji61mly691nni04h6zv3momp2l3q6c 0 398126 4303432 4303182 2025-07-04T09:19:02Z Krišjānis 51961 /* C grupa */ 4303432 wikitext text/x-wiki {{Būs sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} - {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' būs 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrs]]. Tas norisināsies [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2022-06-17 |title=FIFA nosauc 16 pilsētas, kuras uzņems 2026. gada Pasaules kausu |url=https://sports.delfi.lv/news/futbols/fifa-nosauc-16-pilsetas-kuras-uznems-2026gada-pasaules-kausu.d?id=54464552 |access-date=2023-09-01 |website=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]}}</ref> Finālturnīra rīkošanai ir bija pieteikusi arī [[Maroka]]. Finālturnīra rīkotāja tika paziņots {{dat|2018|6|13||bez}}. Šī būs pirmā reize finālturnīru vēsturē, kad tajā startē 48 komandas,<ref name="48teams">{{Ziņu atsauce|url=https://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html|title=Unanimous decision expands FIFA World Cup™ to 48 teams from 2026|website=FIFA.com|publisher=Fédération Internationale de Football Association|date=10 January 2017|access-date=10 January 2017|archive-date={{dat|2017|01|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|08|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html }}</ref> kā arī pirmā reize, kad tas norisinās trīs valstīs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44464913|title=Canada, US & Mexico to host 2026 World Cup|work=BBC Sport|access-date=2022-06-19|language=en-GB}}</ref> 60 mači, ieskaitot ceturtdaļfinālus, pusfinālus un finālu, notiks ASV, kamēr Kanādā un Meksikā katrā notiks 10 mači. == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 5 vai 7 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3,4+3 vai 5+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji) |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 8 vai 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 9 vai 10 no 54 | |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 vai 2 no 11 | {{fb|NZL}} |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]] ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]] |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]] ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]] ![[Dalasa]] |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] ![[Monterreja]] ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]] |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source= |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=A2 |team3=A3 |team4=A4 <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_A2=A2 |short_A2={{fbicon|}} |name_A3=A3 |short_A3={{fbicon|}} |name_A4=A4 |short_A4={{fbicon|}} <!--Update standings below (including date)--> |update= |win_MEX=0 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=0 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_A2=0 |draw_A2=0 |loss_A2=0 |gf_A2=0 |ga_A2=0 |status_A2= |win_A3=0 |draw_A3=0 |loss_A3=0 |gf_A3=0 |ga_A3=0 |status_A3= |win_A4=0 |draw_A4=0 |loss_A4=0 |gf_A4=0 |ga_A4=0 |status_A4= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = A2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = | komanda1 = A3 | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = A4 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = | komanda1 = A4 | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = A2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = A3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = | komanda1 = A4 | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = | komanda1 = A2 | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = A3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source= |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=CAN |team2=B2 |team3=B3 |team4=B4 <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_B2=B2 |short_B2={{fbicon|}} |name_B3=B3 |short_B3={{fbicon|}} |name_B4=B4 |short_B4={{fbicon|}} <!--Update standings below (including date)--> |update= |win_CAN=0 |draw_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0 |ga_CAN=0 |status_CAN= |win_B2=0 |draw_B2=0 |loss_B2=0 |gf_B2=0 |ga_B2=0 |status_B2= |win_B3=0 |draw_B3=0 |loss_B3=0 |gf_B3=0 |ga_B3=0 |status_B3= |win_B4=0 |draw_B4=0 |loss_B4=0 |gf_B4=0 |ga_B4=0 |status_B4= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 =B2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = | komanda1 = B3 | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = B4 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = | komanda1 = B4 | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = B2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = | pārskats = | komanda2 =B3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = | komanda1 = B4 | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = | komanda1 = B2 | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = B3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source= |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=C1 |team2=C2 |team3=C3 |team4=C4 <!--Team definitions--> |name_C1=C1 |short_C1={{fbicon|}} |name_C2=C2 |short_C2={{fbicon|}} |name_C3=C3 |short_C3={{fbicon|}} |name_C4=C4 |short_C4={{fbicon|}} <!--Update standings below (including date)--> |update= |win_C1=0 |draw_C1=0 |loss_C1=0 |gf_C1=0 |ga_C1=0 |status_C1= |win_C2=0 |draw_C2=0 |loss_C2=0 |gf_C2=0 |ga_C2=0 |status_C2= |win_C3=0 |draw_C3=0 |loss_C3=0 |gf_C3=0 |ga_C3=0 |status_C3= |win_C4=0 |draw_C4=0 |loss_C4=0 |gf_C4=0 |ga_C4=0 |status_C4= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === D grupa === === E grupa === === F grupa === === G grupa === === H grupa === === I grupa === === J grupa === === K grupa === === L grupa === === Trešo vietu ieguvēji === == Izslēgšanas turnīrs == == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.fifa.com/worldcup/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190619045038/http://www.fifa.com/worldcup/ |date={{dat|2019|06|19||bez}} }} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] axjyc3p6iwbu7xtq7hz812ox7cg9ij9 0 402653 4303306 3772638 2025-07-03T17:18:35Z Meistars Joda 781 4303306 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ierīci|zvaigznāju|Sūknis (zvaigznājs)}} [[Attēls:Macedonian Museums-44-Istor Laogr Arnaias-198.jpg|thumbnail|upright=1.2|Ar roku darbināms ugunsdzēsības sūknis]] '''Sūknis''' ir ierīce [[šķidrums|šķidrumu]] pārvietošanai. Sūkņus iedala statiskajos (virzuļsūkņi un līdzīgi) un dinamiskajos (centrbēdzes sūkņi un līdzīgi), tur šķidruma pārvietošanai attiecīgi lieto hidrostatiskus efektus vai hidrodinamiskus efektus. Sūkņi pārveido mehānisko enerģiju šķidruma plūsmas enerģijā. Sūkņus raksturo maksimālais spiediens (celšanas augstums) un ražība (pārsūknētais tilpums laika vienībā). Lai arī [[vakuumsūknis|vakuumsūkņa]] nosaukumā ir vārds "sūknis", tie nav sūkņi, tie ir specifiski [[kompresors|kompresori]], kas saspiež gāzes no spiediena, kas ir mazāks par [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiedienu]], līdz atmosfēras spiedienam. Pēc darbības principa izšķir virzuļu, lāpstiņu, rotoru, [[strūklas sūknis|strūklas sūkņus]], [[Virpuļsūknis|virpuļsūkņus]], gaisa liftus un citus. Mūsdienās visizplatītākie ir [[Centrbēdzes sūknis|centrbēdzes sūkņi]]. To teorija un konstrukcija labi izstrādāta. Tiek būvēti šāda tipa sūkņi ar lielu jaudu un augstu [[Lietderības koeficients|lietderības koeficientu]].<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Hidraulikas pamati|last=H. Branovers, O. Lielausis|first=|publisher=Latvijas valsts izdevniecība|year=1963|isbn=|location=Rīga|pages=271. lpp}}</ref> Pēc piedziņas veida sūkņus iedala sūkņos ar mehānisku piedziņu (elektromotora, tvaika turbīnas, iekšdedzes dzinēja) un sūkņos ar rokas piedziņu.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{tehnoloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Sūkņi| ]] te5w2i2ofg7m86x60lx88w551y28hez 0 408798 4303378 4119275 2025-07-04T05:11:38Z Meistars Joda 781 4303378 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Nekrietneles | attēls = Mean Girls film poster.png | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Mean Girls'' | žanrs = komēdija, fantāzija | režisors = [[Marks Voterss]] | producents = [[Lorne Maiklss]] | scenārija autors = [[Tīna Feja]] | galvenajās lomās = * [[Lindsija Loena]] * [[Reičela Makadamsa]] * [[Tims Mīdovss]] * [[Ana Gastejera]] * Tīna Feja * [[Leisija Šaberta]] * [[Amanda Saifreda]] * [[Lizija Kaplana]] * [[Daniels Franziss]] | mūzika = [[Rolfs Kents]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Broadway Video]]'' * ''[[M.G. Films]]'' | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2004|4|19|Holivuda|2004|4|20|ASV|}} | ilgums = 93 [[minūte|min]]<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/mean-girls-2004|title=Mean Girls|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=October 13, 2018|archive-date={{dat|2016|04|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160421164134/http://bbfc.co.uk/releases/mean-girls-2004}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|17 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=meangirls.htm|title=Mean Girls (2004) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= October 13, 2018}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|129 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Nekrietneles"''' ({{val|en|Mean Girls}}) ir 2004. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Marks Voterss]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Lindsija Loena]], [[Reičela Makadamsa]], [[Tims Mīdovss]], [[Ana Gastejera]], [[Tīna Feja]], [[Leisija Šaberta]], [[Amanda Saifreda]], [[Lizija Kaplana]] un [[Daniels Franziss]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2004|4|19||bez}} Holivudā. Keidija Herona, kura gandrīz visu savu mūžu pavadījusi Āfrikā ar saviem vecākiem, 16 gadu vecumā pārceļas uz dzīvi Evanstonā, kur viņa arī sāk iet skolā. Tur Keidija pievienojas populārai meiteņu kliķei, kurā viņa ir atzīta līdz brīdim, kad iemīlas līderes puisī. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2004. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] ed6atmz6wx8zc5d1a1rncdytvd9n9ml 10 413574 4303315 4302917 2025-07-03T18:01:49Z EdgarsBot 50781 upd 4303315 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2025-07-03 18:01:49{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Mikus Dubickis|t|h|d}} || 2025-06-18 18:56:40 || 14 || {{U|Egilus}} || <nowiki></nowiki> || Rakstā nav parādīta personas enciklopēdiskā nozīmība. Studentu apvienības prezidents un deputāts Smiltenē - tas par maz. || 15 (03.07.2025) |- | {{page-multi|page=Mārcis Palsiņš|t|h|d}} || 2025-07-01 17:03:01 || 2 || {{U|ScAvenger}} || <nowiki>uz dzēšanu</nowiki> || Rakstā nav parādīta personas enciklopēdiskā nozīmība, tā ir tikai īsa reklāma || 5 (06.07.2025) |- | {{page-multi|page=Deivids Vudards|t|h|d}} || 2025-07-01 20:23:56 || 1 || {{U|Renvoy}} || <nowiki>Requesting speedy deletion with rationale "cross-wiki spam [[:meta:Steward_requests/Miscellaneous#Cross-wiki_self-promotion_campaign|see this]]". (TwinkleGlobal)</nowiki> || cross-wiki spam [[:meta:Steward_requests/Miscellaneous#Cross-wiki_self-promotion_campaign|see this]] || |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> c4vgrh88v5r01urxrl4f7iv1acreepb 0 413908 4303360 4296955 2025-07-04T02:57:51Z Stephan1000000 83884 292 4303360 wikitext text/x-wiki {{televīzijas seriāla infokaste | show_name = Boba burgeri | show_name_2 = ''Bob’s Burgers'' | image = Bob's Burgers logo.png | caption = | genre = [[situāciju komēdija]] | format = | creator = [[Lorens Bušārs]] | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = | starring = | judges = | voices = * [[Harijs Džons Benžamins]] * [[Kristena Šāla]] * [[Dens Mintss]] * [[Jūdžīns Mirmans]] * [[Lerijs Mērfijs]] * [[Džons Robertss (aktieris)|Džons Robertss]] | narrated = | theme_music_composer = [[Lorens Bušārs]] | opentheme = ''Bob's Burgers Theme'' | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = angļu | num_seasons = 15 | num_episodes = 292 | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 22 minūtes | company = | distributor = | channel = ''[[Fox Broadcasting Company|FOX]]'' | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = 2011. gada 9. janvāris | last_aired = pašlaik | status = | channel_LV = [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|LNT]], [[TV6 Latvija|TV6]] | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://www.fox.com/bobs-burgers/ }} '''Boba burgeri''' ({{val|en|Bob's Burgers}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] animācijas seriāls, kuru kanālam ''[[Fox Broadcasting Company|FOX]]'' izveidoja [[Lorens Bušārs]]. Seriāls paredzēts pieaugušo auditorijai, to rāda no {{dat|2011|01|09|G}}. Šobrīd ir izveidotas 9 sezonas un 158 sērijas. Seriāls stāsta par hamburgeru ēstuves īpašnieku un viņa ģimeni, galvenās lomas tajā ieskaņojuši [[Harijs Džons Benžamins]], [[Kristena Šāla]], [[Dens Mintss]], [[Jūdžīns Mirmans]], [[Lerijs Mērfijs]] un [[Džons Robertss (aktieris)|Džons Robertss]]. Latvijā šo seriālu demonstrēja televīzijas kanālos [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|LNT]] un [[TV6 Latvija|TV6]]. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Animācijas seriāli]] [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] 9oegdidfpt7wv5jwbyi24z52y9ld9te 0 414941 4303277 4272774 2025-07-03T15:20:14Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4303277 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Biedrības salas |attēls = Karta FP Societe isl.PNG |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = <!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Archipel de la Société''<br />''Tōtaiete mā'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 17 |latm= 32 |lats= |latNS= S |longd= 149 |longm= 50 |longs= |longEW= W |arhipelāgs = |salu skaits = |galvenās salas = [[Taiti]], [[Moorea]], [[Raiātea]], [[Tahaa]], [[Šuahine]], [[Borabora]] |platība = 1590 |garums = <!-- tikai skaitli km --> |platums = <!-- tikai skaitli km --> |krasta līnija = <!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = [[Orohena]] |augstums = 2241 |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = <!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = <!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = <!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 235295 |iedzīvotāju gads = 2012. gadā |blīvums = 148 |pamatiedzīvotāji = |piezīme = |citas daļas = }} '''Biedrības salas''' ({{val|fr|Archipel de la Société}}, {{val|ty|Tōtaiete mā}}) ir [[arhipelāgs]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] dienvidos, [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]].<ref>{{PZT|110|Biedrības salas}}</ref> Biedrības salas dalās divās grupās — [[Aizvēja salas|Aizvēja salās]] un [[Vējpuses salas|Vējpuses salās]], kas vienlaicīgi ir divas Franču Polinēzijas administratīvas vienības. Vējpuses salās atrodas [[Taiti]], kas ir ne tikai Biedrību salu lielākā sala, bet arī lielākā sala Franču Polinēzijā. Taiti atrodas [[Papeete]], kas ir Franču Polinēzijas galvaspilsēta. Citas lielākās Biedrības salas ir [[Moorea]], [[Raiātea]], [[Tahaa]], [[Šuahine]] un [[Borabora]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Franču Polinēzijas arhipelāgi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Klusā okeāna salas]] [[Kategorija:Franču Polinēzija]] euaiuw6ol67fmw03z6i4t7xtemg1dvk 4 415707 4303314 4302916 2025-07-03T18:01:22Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4303314 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2025|07|03||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:198282}}] | {{formatnum:2154}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13616}}] | 2009-02-13 | 2025-07-03 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:162781}}] | {{formatnum:13062}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7694}}] | 2007-12-03 | 2025-07-03 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:121990}}] | {{formatnum:118}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14574}}] | 2004-11-07 | 2025-06-17 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:104939}}] | {{formatnum:10551}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:8777}}] | 2007-11-24 | 2025-07-03 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:103327}}] | {{formatnum:8538}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1725}}] | 2009-10-02 | 2025-07-03 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:80847}}] | {{formatnum:4775}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6204}}] | 2005-10-30 | 2025-07-03 |- | 7. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:67034}}] | {{formatnum:1427}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3256}}] | 2005-07-26 | 2025-07-03 |- | 8. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:60870}}] | {{formatnum:10708}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:1971}}] | 2009-05-24 | 2025-07-03 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:57938}}] | {{formatnum:2369}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:807}}] | 2006-11-23 | 2025-07-02 |- | 10. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:47546}}] | {{formatnum:1511}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3452}}] | 2006-05-03 | 2025-07-02 |- style="background-color: #EEEEEE" | 11. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44894}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1777}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 12. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:44693}}] | {{formatnum:9180}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:5500}}] | 2018-06-22 | 2025-07-01 |- | 13. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:44635}}] | {{formatnum:4506}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:338}}] | 2007-01-07 | 2025-07-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:44219}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2984}}] | 2007-04-26 | 2022-12-20 |- | 15. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:40499}}] | {{formatnum:1837}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:568}}] | 2009-01-14 | 2025-07-02 |- | 16. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:38578}}] | {{formatnum:5499}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1353}}] | 2015-03-11 | 2025-07-03 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:34229}}] | {{formatnum:7447}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:618}}] | 2013-03-30 | 2025-07-03 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33146}}] | {{formatnum:209}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-06-08 |- | 19. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29765}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1255}}] | 2006-12-21 | 2025-03-31 |- | 20. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28834}}] | {{formatnum:70}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1202}}] | 2005-11-25 | 2025-01-03 |- | 21. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:27921}}] | {{formatnum:4030}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:350}}] | 2020-05-10 | 2025-06-28 |- | 22. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26810}}] | {{formatnum:8}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:592}}] | 2006-02-02 | 2025-04-21 |- | 23. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23768}}] | {{formatnum:314}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:878}}] | 2007-11-05 | 2025-06-19 |- | 24. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2025-03-30 |- | 25. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:21848}}] | {{formatnum:3153}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:722}}] | 2015-08-30 | 2025-07-03 |- | 26. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:21504}}] | {{formatnum:9406}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:3019}}] | 2023-01-18 | 2025-07-01 |- | 27. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18701}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2025-03-13 |- | 28. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:17398}}] | {{formatnum:4587}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1288}}] | 2022-01-17 | 2025-07-01 |- | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:7459}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:14563}}] | {{formatnum:1145}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:237}}] | 2016-04-12 | 2025-07-01 |- | 31. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:13943}}] | {{formatnum:699}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2318}}] | 2011-08-03 | 2025-07-01 |- | 32. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13586}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 33. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:13476}}] | {{formatnum:611}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:221}}] | 2013-06-21 | 2025-07-02 |- | 34. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:12634}}] | {{formatnum:1136}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1650}}] | 2005-07-30 | 2025-07-02 |- | 35. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:12356}}] | {{formatnum:1263}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2025-07-03 |- | 36. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:11512}}] | {{formatnum:5405}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1051}}] | 2014-07-27 | 2025-07-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11168}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:3}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- style="background-color: #EEEEEE" | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11054}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:246}}] | 2008-10-28 | 2023-08-27 |- | 39. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10383}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10313}}] | {{formatnum:530}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:668}}] | 2011-10-13 | 2025-07-02 |- | 41. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:9843}}] | {{formatnum:413}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:368}}] | 2012-05-17 | 2025-07-02 |- | 42. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9329}}] | {{formatnum:393}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:168}}] | 2013-03-14 | 2025-06-27 |- style="background-color: #EEEEEE" | 43. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8983}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- | 44. | {{u|Svens Hudjajevs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Svens_Hudjajevs {{formatnum:8945}}] | {{formatnum:3757}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Svens_Hudjajevs {{formatnum:301}}] | 2021-07-27 | 2025-07-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8580}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8472}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2023-01-29 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8361}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:194}}] | 2004-09-16 | 2025-04-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7243}}] | {{formatnum:558}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2025-06-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7143}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6591}}] | {{formatnum:7}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2025-04-27 |- | 54. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6533}}] | {{formatnum:82}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:133}}] | 2013-01-07 | 2025-02-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 55. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6426}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- | 56. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6238}}] | {{formatnum:16}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 57. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6174}}] | {{formatnum:9}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:571}}] | 2006-05-12 | 2025-03-17 |- style="background-color: #EEEEEE" | 58. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:400}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 59. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:5811}}] | {{formatnum:872}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:99}}] | 2017-05-11 | 2025-07-02 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5493}}] | {{formatnum:156}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}] | 2017-08-15 | 2025-06-30 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5456}}] | {{formatnum:2}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:246}}] | 2010-04-25 | 2025-01-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5304}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5092}}] | {{formatnum:64}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:373}}] | 2020-12-20 | 2025-06-26 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] 3o3hqsltqhm8jde6e3c0soiyvq4tr35 0 422158 4303446 4039257 2025-07-04T11:24:47Z Otovi 95404 4303446 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Peldu iela|Peldu iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Peldu iela | nosauk orig = | attēls = Peldu iela.JPG | attēla paraksts = | pilsēta lokatīvā = | karte = | kartes paraksts = | apdz vietas veids = | apdz vieta = | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] | apkaime = [[Vecrīga]] | novads = | ielas garums = 241 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> | atklāta = | vēst nosaukumi = * Cūku iela * Lielā Peldu iela | joslu skaits = 2 | ielas segums = [[bruģis]] | ievēr celtnes = | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | citas daļas = | commons = }} '''Peldu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajonā]], [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Kungu iela (Rīga)|Kungu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalu]]. == Vēsture == Arheoloģiskajos izrakumi liecina, ka Peldu iela ir viena no vissenāk apdzīvotajām vietām Vecrīgā.<ref name=citariga>{{Tīmekļa atsauce|title=Vecrīgas ielu katalogs: M - P|url=http://www.citariga.lv/lat/vecriga/ielas/m-p/|publisher=citariga.lv|accessdate=5 March 2019}}</ref> Iela izveidojās jau 13. gadsimtā ar nosaukumu '''Cūku iela'''. Vēlāk ielas nosaukumu mainīja, jo pilsētas teritorijā aizliedza turēt cūkas. Lai nebūtu jāmaina plāksnītes ar ielas nosaukumu, tajās izmainīja tikai dažus burtus un iela pārtapa par Peldu ielu ({{val|de|Swyne – Schwim}}). 19. gadsimtā ielu pārdēvēja par '''Lielo Peldu ielu'''. 1960. gados ielu saīsināja pēc tagadējās [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija]]s ēkas uzcelšanas. 1987. gadā krustojumā ar Kungu ielu uzcēla apvienības "Lauku celtnieks" ēku (arhitekts [[Juris Skalbergs]]), kuras fasādē ir tēlnieka Zigurda Galūna ciļņi “Rīgas amatnieku cunftes” (1984-1987). Peldu ielā 25 atrodas [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija]]s ēka. == Ielu savienojumi == Peldu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Kungu iela (Rīga)|Kungu iela]] (T veida krustojums) * [[Ūdensvada iela (Rīga)|Ūdensvada iela]] (T veida krustojums) * [[11. novembra krastmala]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Vecrīgā]] [[Kategorija:Centra rajons]] iqjwpvbds3a5shfein9kb4o4ismj5ue 0 426127 4303262 4262333 2025-07-03T14:07:37Z Meistars Joda 781 4303262 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Amerikāņu psihopāts | attēls = American Psycho.png | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''American Psycho'' | žanrs = psiholoģiska filma, šausmu filma, komēdija | režisors = [[Mērija Harona]] | producents = * [[Edvards R. Presmans]] * [[Kriss Henlijs]] * [[Kristians Halsijs Solomons]] | scenārija autors = * [[Džinevere Tērnere]] * Mērija Harona | galvenajās lomās = * [[Kristians Beils]] * [[Džēreds Leto]] * [[Vilems Defo]] * [[Džošs Lūkass]] * [[Samanta Matisa]] * [[Mets Ross]] * [[Bills Seidžs]] * [[Kloē Seviņī]] | mūzika = [[Džons Keils]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Edward R. Pressman Productions]]'' * ''[[Muse Productions]]'' | izplatītājs = ''[[Lions Gate Films]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2000|1|21|[[Sandensas kinofestivāls]]|2000|4|14|ASV|}} | ilgums = 99 [[minūte|min]]<ref name="BBFC">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbfc.co.uk/releases/american-psycho-2000|title=American Psycho|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate= April 11, 2019}}</ref> | valsts = * {{USA}} * {{CAN}} | valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|7 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=americanpsycho.htm|title=American Psycho|publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]])|accessdate= April 11, 2019}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|34,3 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''Amerikāņu psihopāts''' ({{val|en|American Psycho}}) ir 2000. gada psiholoģiska [[šausmu filma]], kas balstīta uz Breta Īstona Elisa tāda paša nosaukuma romānu. Filmas režisore un viena no scenārija autorēm ir [[Mērija Harona]]. Galvenos tēlus atveido [[Kristians Beils]], [[Džēreds Leto]], [[Vilems Defo]], [[Džošs Lūkass]], [[Samanta Matisa]], [[Mets Ross]], [[Bills Seidžs]] un [[Kloē Seviņī]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2000|1|21||bez}} [[Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivālā]]. Patriks Beitmens ir bagāts Ņujorkas investīciju bankas vadītājs. Patriks no saviem kolēģiem un draugiem slēpj savu psihopātisko alter ego laikā, kad iegrimst dziļāk un dziļāk savās vardarbīgajās fantāzijās. 2025. gadā režisore intervijā izteicās, ka viņu izbrīnot, cik populārs baņķieru aprindās kļuvis sadistiskā slepkavas Beitmena tēls, lai gan tas veidots, viņus apsmejot un pielīdzinot [[Gejs|gejiem]] viņu izskata dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/650112-viriesi-grib-lidzinaties-filmas-amerikanu-psihopats-galvenajam-varonim-rezisore-ir-neizpratne|title=Vīrieši grib līdzināties filmas "Amerikāņu psihopāts" galvenajam varonim - režisore ir neizpratnē|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-17|date=2025-04-16|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2000. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Satīriskās filmas]] [[Kategorija:Lionsgate filmas]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] [[Kategorija:Kriminālkomēdijas]] ib5idhcr4boyyfgqpujkymu8gjsds1m 0 430823 4303398 4213707 2025-07-04T06:45:14Z Biafra 13794 pap. 4303398 wikitext text/x-wiki {{noformējums}} {{infokaste+}} '''Juris Ulmanis''' (dzimis 1959. gada 7. jūlijā [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs, augstskolas pasniedzējs, profesors, alpīnists un ceļotājs, zemessargs, grāmatu autors, apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēju uzskaitījums (III šķira)|Triju Zvaigžņu ordeni]]. == Dzīves gājums == Dzimis 1959. gadā, Ņujorkā, tur arī uzaudzis, gājis skolā un apmeklējis latviešu skolas un svētdienas skolu, vasaras pavadījis skautu nometnēs. Vecāki — tēvs Juris un mamma Astrīda. [[Konektikutas Universitāte|Konektikutas Universitātē]] ieguvis bakalaura un maģistra grādus biznesā, bet Arizonā iegūts ''Master of International Management'' grāds. Vēlāk aizstāvējis doktora grādu uzņēmējdarbībā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. Darba karjeru iesāka uzņēmumā ''[[Motorola]]'', kas ir liela telekomunikāciju kompānija, darba pienākumi likuši strādāt ārpus Amerikas — pārdošanā un mārketingā. Kad krita Berlīnes mūris, J. Ulmanis lūdza vadību pārcelt darbam Eiropā, īpaši — uz Austrumeiropu. Vadība, uzklausot darbinieka lūgumu, pārcēla Juri darbā uz Vāciju, kur viņš pavadīja divus gadus, bet, sakarā ar biznesu paplašināšanos Austrumeiropā, Jurim 1992. gadā tika piedāvāts darbs Baltijā. Nemitīgie komandējumi un braukāšana starp Baltijas valstu galvaspilsētām noveda pie lēmuma pārcelties dzīvot uz Latviju pavisam. Ir latviešu [[studentu korporācijas]] ''[[Selonija]]'' biedrs. Dzīvojot Latvijā J. Ulmanis apprecējās ar [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] aktrisi [[Ināra Slucka|Ināru Slucku]], ir meita Marija. Tālākās darba gaitas veda uz vairākām universitātēm, kur J. Ulmanis dalījās ar savām zināšanām kā pasniedzējs vadot nodarbības ''International Business, International marketing, Crisis management, Social media'' un citos lekciju kursos. Pasniedzēja darba gaituas joprojām aktīvi turpina vairākās Latvijas universitātēs un augstskolās Lietuvā, AAE, Vācijā, Polijā un Nīderlandē. 2009. gadā Juris ar slēpēm šķērsoja [[Grenlande|Grenlandi]] pāri skarbajam un reizē skaistajam 600 kilometru garajam ledus tuksnesim, kas izmainīja Jura pasaules skatījumu. Atgriežoties no savas pirmās polarās ekspedīcijas, tapa grāmata ar nosaukumu: "Uz Grenlandi pēc pērlēm”. Nopietni pievērsies [[Alpīnisms|alpīnismam]], uzkāpis visu kontinentu augstākajās virsotnēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/mvp/51891067/vintaza/56173160/evijai-tur-nevajadzeja-but-kadel-pirms-20-gadiem-notika-latvijas-alpinisma-lielaka-tragedija|title='Evijai tur nevajadzēja būt...' Kādēļ pirms 20 gadiem notika Latvijas alpīnisma lielākā traģēdija|website=www.delfi.lv|access-date=2024-01-04|language=lv}}</ref> 2023. gada 17. maijā, kā pēdējā no tām, kopā ar Andri Balodi uzkāpa [[Everests|Everestā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2023-lielakais-sapnis-piepildijies-everests-ir-sasniegts-saruna-ar-latvijas-alpinistu-juri-ulmani.a512217/|title=Lielākais sapnis piepildījies – Everests ir sasniegts. Saruna ar Latvijas alpīnistu Juri Ulmani|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-20|language=lv}}</ref> 2025. gada 14. janvārī J. Ulmanis pēc 120 km gara slēpojuma sasniedza [[Dienvidpols|Dienvidpolu]] un, tāpat kā Everestā, arī tur nogādāja [[Ukrainas karogs|Ukrainas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/celosana/24.01.2025-alpinists-juris-ulmanis-nogadajis-dienvidpola-latvijas-un-ukrainas-karogus.a585067/|title=Alpīnists Juris Ulmanis nogādājis Dienvidpolā Latvijas un Ukrainas karogus|website=www.lsm.lv|access-date=2025-07-04|language=lv}}</ref> === Izglītība === 1981. gads [[Konektikutas Universitāte]] ASV, Storrs, CT specialitātes — mārketings, ķīmijas inženierzinātnes B.S. (zinātņu bakalaurs), 1983. gads Konektikutas Universitāte ASV, Storrs, CT M.B.A. (maģistra grāds biznesa vadībā), 1985. gads Starptautiskā menedžmenta skola (American Graduate School of International Management (Thunderbird) Glendale, AZ). Studiju programmā mācības: European Business School, Vīsbādenē, Vācijā; École Supérieure de Commerce de Lyon, Lionā, Francijā Management Centre Europe, Briselē, Beļģijā M.I.M. (maģistra grāds starptautiskajā biznesa vadībā), 2012. gads Latvijas Universitāte, Doctor of Business Administration (Dr. Sc. adminstr.) Management of Information Technologies (Disertācijas nosaukums: Information and Communication Technology Factors for Adoption and Useage Determinants in the Management of Latvian Companies). === Papildus Izglītība === 1996. gads Pārrunu vadīšana, Management Centre Europe, Brisele, Beļģija, 1986. līdz 2001. gads Speciāls mācību kurss Inc. Motorola mācību sistēmā augstākā līmeņa vadītājiem: darbs ar medijiem, veiksmīga pārrunu vadīšana, efektīva produktu plānošana, biznesa darījumi ar ASV valsts iestādēm, vadībzinību kurss vadītājiem, sabiedriskās attiecības un reklāma (reklamēšana), ētikas normas biznesā, eksportu aktivitāšu kontrole, kā arī franču un japāņu valodas kursi. Mācības Inc. Motorola centros Kopenhāgenā, Londonā, Briselē, 2007. gads Harvard Business School Entrepreneurship Education Colloquium on Participant-Centered Learning (EECPCL). === Nodarbošanās === No 2012. gada Experiential Simulations (Kanāda) dibinātājs, direktors, no 2004. gada Rīgas Ekonomiskā Augstskola (SSE) — Bakalaura darbu un Executive MBA maģistra darbu vaditājs (vairāk kā 35) un recenzents, no 2004. gada Viļņas Universitāte — asociētais profesors, Pasniedzējs uzņēmējdarbībā maģistru programmā: Wuppertāles Universitāte (Vācija), Wittenborgas Universitāte (Nīderlande), Gdanskas Universitāte (Polija), Vidzemes augstskola, Ventspils augstskola, Turība, RISEBA un RTU Rīgas Biznesa skola — PMBA un EMBA programmās kursu Mārketinga Menedžments, Starptautiskais Mārketings, Starptautiskā Komercdarbība pasniedzējs, Valsts eksaminācijas komisijas loceklis, Akreditācijas Komisijas loceklis, Maģistra darbu vadītājs (vairāk kā 40 darbi) un recenzents (vairāk kā 60 darbi). RBS pasniedzēju apmācības pēc „case method” vadītājs, no 2004. gada semināru vadība un konsultācijas marketingā, vadībzinību un biznesa stratēģijā jomās: SEB Banka, Starptautiskā Skandināvijas TV kompānija Modern Times Group, Grindeks, Veselības klīnika, Premium Medical, Konsultāciju, tehnoloģiju servisu un ārpakalpojumu kompānija Accenture, Sulu ražotājs CIDO GROUP, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) Ekonomikas Ministrija, Du Integrētā Telekomunikāciju Kompānija (AAE); no 2003. gada janvāra līdz 2003. gada decembrim KML Media Latvija, Izpilddirektors; no 2002. gada oktobra lidz 2003. gada janvārim Biznesa attīstības konsultācijas: PHARE projekts „Zinātņu un Tehnoloģijas Parks”, sadarbībā ar Latvijas Attīstības aģentūru, Attīstības Projekta Institūts, Jelgavas Industriālais Parks, Pica Lulu; no 2001. gada oktobra lidz 2002. gada oktobrim Ziemeļu tehnoloģiskais parks (Nordic Technology Park), Prezidents, Ziemeļu Tehnoloģijas (Nordic Technologies) biznesa inkubators, Valdes priekšsēdētājs; no 1985. gada septembra līdz 2001. gada septembrim Inc. MOTOROLA (1993. gada jūlijs — 2001. gada septembris Motorola Baltijas pārstāvniecība, Biznesa attīstības direktors Baltijas valstīm, 1998. gada janvāris — 2001. gada septembris Motorola Baltijas pārstāvniecība, Pārdošanas vadītājs personālu komunikāciju produktu sektors, 1991. gada februāris — 1993. gada jūlijs Motorola Mobilo komunikāciju sektors Vīsbādenē, Vācijā), Tirdzniecība Centrālā un Austrumeiropā: 1992. gada oktobris — 1993. gada jūlijs tirdzniecības vadītājs Baltijas reģionam, 1991. gada februāris -1992. gada oktobris tirdzniecības vadītājs: Ungārija, Čehija, Slovākija, Austrija, 1985. gada septembris — 1991. gada februāris Motorola Inc. galvenā mītne ASV, Šaumburgā, Ilinojas štatā, Starptautiskās drošības telekomunikācijas SBU: no 1989. gada julija — 1991. gada februārim produktu plānošanas vadītājs, no 1988. gada augusta — 1989. gada julijam vecākais produktu plānošanas speciālists, 1986. gada marts — 1988. gada augusts produktu plānošanas speciālists, 1986. gada marts — 1987. gada augusts produktu plānošanas analītiķis, Zemes mobilo komunikāciju stratēģiskās izpētes centrs:1985. gada septembris — 1986. marts tirgus plānošanas analītiķis. == Devums == === Zinātniskās publikācijas === * SME Innovation Financing Facility, Latvia — final Report (November 8, 2017) Report prepared for the European Bank for Reconstruction and Development (EBRD) * A Management Model of ICT Adoption in Latvia, Juris Ulmanis. The Proceedings of International Conference on Leadership, Technology and Innovation Management), Istambul, December 2011, pp 271 — 284. {{ISBN|978-605-60771-5-9}} Raksts saņēma pirmo vietu, ‘Best Paper’ no 81 publikācijām. * Avangate: International Expansion (Romania), Juris Ulmanis, iesniegts publicēšanai mācību līdzekļa „New European Champions” izdevumam, European Forum for Entrepreneurship Research (EFER), IESE Business School in Barcelona, Warsaw School of Economics (Februāris, 2012), 18 lpp. * Graphisoft (Hungary): Expansion into the United States, Juris Ulmanis, iesniegts publicēšanai mācību līdzekļa „New European Champions” izdevumam, European Forum for Entrepreneurship Research (EFER), IESE Business School in Barcelona, Warsaw School of Economics (Februāris, 2012), 20 lpp. * J. Ulmanis, A.A. Kolyshkin (2007), The impact of ICT on the development of Latvia as a new member of the EU, WSEAS Transactions on Business and Economics, v. 4, no. 10, pp. 152 — 159. * “Challenges for Collaborative Working Environments to Accelerate Innovation and Productivity Gains: BrainBridges FP6 IST ERA Coordination Action Project”, Juris Ulmanis, Arthur E. Lindemanis, PhD, and Walter Tucs, Riga Business School at Riga Technical University, Riga Latvia, IST4Balt project workshop 2006 "Towards a Knowledge Society", 7 April 2006, Riga, Latvia. * “FP7 Position Paper on “Collaborative Working Environments” (CWE)”, Juris Ulmanis, Arthur E. Lindemanis, PhD, European Commission, Information Society and Media Directorate- General, FP7 CWE Workshop, Brussels 16-17 March 2006. === Zinātniskās konferences === * "A Management Model of ICT Adoption in Latvia", Juris Ulmanis, Beykent Universitātes konference Stambulā, Turcijā (International Conference on Leadership, Technology and Innovation Management), 2—4 December, 2011; Raksts saņēma pirmo vietu, ‘Best Paper’ no 81 publikācijām. * Chairman of session on ‘Organizational Behavior’ — Beykent Universitātes konference Stambulā, Turcijā (International Conference on Leadership, Technology and Innovation Management), 2—4 December, 2011 * J. Ulmanis, A.A. Kolyshkin (2007), “Analysis of the impact of information and communication technologies on the development of Latvia as a new member of the EU”, Proceedings of the WSEAS International conference on mathematics and computers in business and economics, Vancouver, Canada, June 19 — 21, pp. 211 — 218. * “ICT Role in Latvian Economic Development: Enabling Collaborative Environments for Growth”, Juris Ulmanis and Arthur Lindemanis, Ph.D., Riga Business School at Riga Technical University, Riga, Latvia., 12th International PPP Conference “Public and Private Sector Partnerships; Evolving Capability”, 21-24 June 2006, Riga, Latvia. * “Necessity of Including Mobile Telephony in a Minimum Set of Universal Service”, Ulmanis, J., Klevecka, I., Lellis, J., 16th European Regional Conference, Telecommunications Society, September 5-7, 2005, Porto, Portugal. * “Vadībzinība: Mums katram ir savs Everests”, Juris Ulmanis, Latvijas Kvalitātes 8. gadskārtējā starptautiskā konference: “Efektīvu procesu, partnerattiecību un resursu vadība izaugsmei un konkurētspējai” 2004. g. 24. novembrī, Rīgā * “Nordic Industrial Park Concept”, Juris Ulmanis, Information Society 2001 and League of Investors, The Third International Scientific Practical Conference, InfoBalt, 22-23 October 2001, Vilnius, Lithuania. == Ieņemamie amati == * Fonds Zemessargam.lv dibinātājs un valdes loceklis * Eiropas Skautu Fonda vice-priekšsēdētājs (European Scout Foundation, Geneva) (no 2003) * Latvijas gaidu un skautu centrālās organizācijas draugu komitejas dibinātājs un vadītājs (no 1999) * Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda valdes loceklis (1998—2002) * LATO — NATO atbalsta organizācijas līdzdibinātājs un valdes loceklis (no 2000) * Amerikas Tirdzniecības kameras valdes loceklis (1994—1997) * Baltijas-Amerikas Tirdzniecības kameras valdes loceklis (1998) * ASV valsts departamenta Ziemeļeiropas biznesa iniciatīvas Padomes loceklis (padomi vadīja ĀM palīgs Strobs Talbots) (1997) * Junior Achievement Latvia valdes loceklis (1996—2000) * MK apstiprinātais telekomunikāciju Tarifu padomes valdes loceklis (1996) * Rīgas Biznesa skolas (sadarbībā ar Bufalo Universitāti) padomes loceklis (1995) * Žurnāla “Baltic Electronics” līdzdibinātājs un redaktoru padomes loceklis (1994—1996) * Baltijas Amerikas Partnerattiecību Fonda (Sorosa fonds kopā ar ASV valdību) valdes loceklis (2001—2002) == Intereses == * Grenlandes pāršķērsošana ar slēpēm, 650 km, 2009.g. * Alpīnisms — uzkāpis sešās no “Septiņām pasaules virsotnēm” (augstākā virsotne katrā no septiņiem pasaules kontinentiem) * Maratons, triatlons * Gardēžu kluba “Chaine des Rotisseurs” biedrs un valdes loceklis (1998) === Militārā pieredze === * Latvijas Republikas Zemessardze; Pakāpe: virsleitnants == Apbalvojumi == * Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira (1999) * Piemiņas medaļa „Sekmējot Latvijas dalību NATO”, Aizsardzības ministrijas apbalvojums (2004) * Inc. Motorola Atzinības balva (2000), augstākais apbalvojums par ieguldījumu kompānijas attīstībā * Rīgas Tehniskā Universitātes Atzinības raksts (2000) par atbalstu un sadarbību vairāku gadu garumā * Latvijas Alpīnistu Savienības sudraba medaļa (1998). == Bibliogrāfija == * "Mana kalnu atklāsmes grāmata” (izdota 2001. gada decembrī) * "Uz Grenlandi pēc pērlēm" (grāmatas atvēršanas svētki plānojas 2019. gada jūnijā). == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ulmanis, Juris}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Latviešu dēkaiņi]] 43x7g41h6rs14aegr5c45qoxsadb0eo 0 453096 4303259 4125603 2025-07-03T13:59:08Z Meistars Joda 781 4303259 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Džumandži: Nākamais līmenis | oriģinālnos = ''Jumanji: The Next Level'' | attēls = Džumandži-Nākamais līmenis (LV) plakāts.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Džeiks Kasdans]] | producents = * [[Dveins Džonsons]] * [[Denija Garsija]] * Hirams Garsija * [[Mets Tolmaks]] * Viljams Teitlers * Džeiks Kasdans | scenārijs = * Džeiks Kasdans * [[Džefs Pinkners]] * [[Skots Rozenbergs]] | aktieri = * [[Dveins Džonsons]] * [[Džeks Bleks]] * [[Kevins Hārts]] * [[Kārena Gilana]] * [[Niks Džonass]] * [[Avkvafina]] * [[Aleks Volfs]] * [[Morgans Tērners]] * [[Sers Dariuss Bleins]] * [[Medisona Aismena]] * [[Denijs Glovers]] * [[Denijs DeVito]] | mūzika = [[Henrijs Džekmens]] | operators = [[Djula Padošs]] | mākslinieks = | montāža = * [[Marks Helfričs]] * Stīvs Edvardss * Tara Timpone | studija = * ''[[Columbia Pictures]]'' * ''[[Seven Bucks Productions]]'' * ''Hartbeat Productions'' * ''Matt Tolmach Productions'' | izplatītājs = ''[[Sony Pictures Releasing]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2019|12|6|Latvija|2019|12|13|ASV}} | ilgums = 123 minūtes<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://bbfc.co.uk/releases/jumanji-next-level-film |title=Jumanji: The Next Level|website=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |date=November 27, 2019 |accessdate=December 5, 2019}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|125–132 miljoni}}<ref name=BOM/><ref name=opening>{{tīmekļa atsauce|url= https://deadline.com/2019/12/jumanji-the-next-level-richard-jewell-black-christmas-opening-weekend-box-office-1202808689/ |title= How Sony Took 'Jumanji' To 'The Next Level' With A $60M+ Opening; 'Richard Jewell' & 'Black Christmas' Earn Lumps Of Coal |last=D'Alessandro |first=Anthony|work=[[Deadline Hollywood]] |date=December 15, 2019 |accessdate=December 15, 2019}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|800 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=jumanjisequel.htm|title=Jumanji: The Next Level (2019)|website=[[Box Office Mojo]] |publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]] |accessdate=October 24, 2020}}</ref> | iepriekšējā = "[[Džumandži: Laipni lūgti džungļos]]" | nākamā = | imdb = }} '''"Džumandži: Nākamais līmenis"''' ({{val|en|Jumanji: The Next Level}}) ir 2019. gada ASV [[fantāzijas filma|fantāzijas]] [[piedzīvojumu filma|piedzīvojumu]] [[komēdija]]. Filmas režisors ir [[Džeiks Kasdans]], scenārija autori ir Kasdans, [[Džefs Pinkners]] un [[Skots Rozenbergs]]. Šis ir turpinājums 2017. gada filmai "[[Džumandži: Laipni lūgti džungļos]]", kas ir otrais turpinājums 1995. gada filmai "[[Džumandži]]", kā arī ceturtā filma [[Džumandži (franšīze)|"Džumandži" franšīzē]]. Tāpat kā iepriekšējā filmā lomas atveido [[Dveins Džonsons]], [[Džeks Bleks]], [[Kevins Hārts]], [[Kārena Gilana]], [[Niks Džonass]], [[Aleks Volfs]], [[Morgans Tērners]], [[Sers Dariuss Bleins]] un [[Medisona Aismena]], jaunajā filmā pievienojušies aktieri [[Avkvafina]], [[Rorija Makana]], [[Denijs Glovers]] un [[Denijs DeVito]]. Filmas darbība norisinās trīs gadus pēc iepriekšējās daļas, kur tā pati pusaudžu grupa kopā ar senu draugu un vēl divām personām tiek ieslodzīti "Džumandži" spēlē. Spēlē viņi sastopas gan ar vecajiem, gan jauniem avatāriem un cīnās ar dažādiem uzdevumiem, lai uzveiktu jauno ļaundari. Filmēšana norisinājās 2019. gadā no 21. janvāra līdz 11. maijam [[Atlanta|Atlantā]], [[Ņūmeksika|Ņumeksikā]], [[Alberta|Albertā]] un [[Havajas|Havajās]]. Filmas "Džumandži: Nākamais līmenis" pirmizrāde ASV kinoteātros norisinājās {{dat|2019|12|13||bez}}, bet Latvijā filmas pirmizrāde norisinājās nedaudz ātrāk nekā ASV: 6. decembrī. Filma galvenokārt saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un tās pasaules ienākumi ir 800 miljoni ASV dolāru, tādējādi kļūstot par [[2019. gads kino#Ienesīgākās filmas|desmito ienesīgāko 2019. gada filmu]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2019. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Columbia Pictures filmas]] [[Kategorija:Džeika Kasdana filmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] 78qndaqfioqtcoz94kbzrghkr870tfu 0 462558 4303397 4255197 2025-07-04T06:42:43Z 78.84.165.188 /* Saimniecība */ pievienoju 3 stacijas 4303397 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Ādažu novads (2006—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Ādažu novads | karte = Adazu novads karte 2021.png | karte2 = Ādažu novads 2021.png | karte2_apraksts = Ādažu novads | ģerboņa_attēls = Ādažu novads COA 2022.svg | ģerboņa_nosaukums = Ādažu novada ģerbonis | karoga_attēls = Ādažu novada karogs.svg | karoga_nosaukums = Ādažu novada karogs | centrs = Ādaži | mērs = [[Karīna Miķelsone]] | mērs_partija = [[LRA]] | mērs_gads = 2022 - ''pašlaik'' | platība = 242,9 | iedzīvotāji = 21134 | iedzīvotāji_gads = 2021 | blīvums = {{#expr: 21134/ 242.9 round 1}} | izveidots = 2021 | teritorijas = [[Ādaži]]<br />[[Ādažu pagasts]]<br />[[Carnikavas pagasts]] | mājaslapa = adazunovads.lv }} '''Ādažu novads''' ir [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] 2021. gada 1. jūlijā tika apvienots [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu novads]] un [[Carnikavas pagasts|Carnikavas novads]]. Robežojas dienvidrietumos ar [[Rīga]]s pilsētu, dienvidos ar [[Ropažu novads|Ropažu]], austrumos ar [[Siguldas novads|Siguldas]] un ziemeļos ar [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novadu]]. Ādažu novada ziemeļrietumu mala pieguļ [[Baltijas jūra]]s [[Rīgas līcis|Rīgas līcim]], tā teritorija atrodas abos [[Gauja]]s krastos. Novada centrs atrodas [[Ādaži|Ādažos]]. == Teritoriālais iedalījums == Novadu veido [[Ādaži|Ādažu pilsēta]], [[Ādažu pagasts]] un [[Carnikavas pagasts]]. == Daba == {{Nepilnīga nodaļa}} === Upes === Caur Ādažu novadu plūst [[Gauja]], kas šeit ietek [[Baltijas jūra]]s [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]. Citas lielākās upes novadā ir [[Langa]] un [[Puska]], bet ievērojamākās mākslīgās ūdensteces — [[Gaujas—Baltezera kanāls]] un [[Mangaļu Eimurs]]. === Ūdenstilpes === {{Nepilnīga nodaļa}} == Vēsture == Senākais zināmais Ādažu nosaukums ir ''Aa'' (senais [[Gauja]]s nosaukums), arī ir sastopams nosaukums ''Ada Flusing''. Etnogrāfs [[Johans Kristofs Broce]] 1786. gadā zīmējot ''Neuermühlen'' draudzes novada karti jau sāka rakstīt ''Ahdaischi'' iepretim ''Neuermühlen'' pils nosaukumam un ''Aahof'' muižas vārdam. Tolaik, ''Aahof'' muiža tika dēvēta par [[Ādažu muiža|Ādažu muižu]].<ref>Ādaži. Pagātnes dialogs ar Pagatni. Ādaži: Ādažu novada dome 2019. 14-15lpp</ref> Lielākā daļa novada teritorijas kopš vismaz 1549. gada bija daļa [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu-Carnikavas draudzes novada.]] 1566. gadā mūsdienu novada teritoriju iekļāva [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķī]]. Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas tika izveidots Rīgas apriņķa Ādažu pagasts. Daļa mūsdienu Carnikavas pagasta teritorijas līdz 1949. gadam atradās [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagastā]]. 1935. gadā Rīgas apriņķa Ādažu pagasta platība bija 402 km² un tajā dzīvoja 3338 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> Sākoties otrreizējai padomju okupācijai, 1945. gadā pagastā izveidoja Ādažu, [[Berģu ciems|Berģu]], [[Carnikavas ciems|Carnikavas]] un [[Garkalnes ciems|Garkalnes]] [[ciema padome]]s, bet pagastus 1949. gadā likvidēja. Ādažu ciems ietilpa [[Saulkrastu rajons|Saulkrastu]] (1949—1956) un [[Rīgas rajons|Rīgas]] (pēc 1956. gada) rajonos. Ādažu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Carnikavas ciemu. 1974. gadā pievienoja likvidētā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu ciema]]<ref>[https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Mangalu-ciems Latvijas PSR mazā enciklopēdija]</ref> [[Kolhozs|kolhoza]] «Ādaži» teritoriju, bet daļu teritorijas pievienoja Berģu ciemam. 1977. gadā pievienoja daļu likvidētā Berģu ciema<ref>[https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Bergu-ciems Latvijas PSR mazā enciklopēdija]</ref> un daļu Garkalnes un [[Vangažu ciems|Vangažu ciema]] teritorijas.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1992. gada 2. aprīlī no Ādažu pagasta atdalīja jaunizveidotā [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] teritoriju. 2006. gadā Rīgas rajona Ādažu un Carnikavas pagastus reorganizēja par [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu]] un [[Carnikavas novads|Carnikavas novadiem]], kuri 2009. gada 1. jūlijā kļuva par patstāvīgām pirmā līmeņa pašvaldībām.<ref name="Ādažu novada pašvaldības nolikums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.adazi.lv/upload/novada_dome/nolikumi_reglamenti/adazu_nov_pasvald_nolik.doc|title=Ādažu novada pašvaldības nolikums|access-date={{dat|2009|01|26||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160312115501/http://adazi.lv/upload/novada_dome/nolikumi_reglamenti/adazu_nov_pasvald_nolik.doc}}</ref> 2021. gada 1. jūlijā abus novadus apvienoja — līdzšinējā Ādažu novada teritorija atkal kļuva par Ādažu pagastu, bet Carnikavas novada teritorija — par Carnikavas pagastu. 2022. gadā no Ādažu pagasta, kā atsevišķu administratīvu teritoriju, atdalīja [[Ādaži|Ādažu]] pilsētu. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 65% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|4750 |1967|5295 |1979|9887 |1989|12556 |2000|12070 |2011|16738 |2021|21026 |2024|23281 }} === Apdzīvotās vietas === {{galvenais|Ādažu novada ciemu uzskaitījums}} * Ādažu pagasts (11): [[Alderi]], [[Āņi]], [[Atari (ciems)|Atari]], [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]], [[Birznieki (Ādažu pagasts)|Birznieki]], [[Divezeri]], [[Eimuri (Ādažu pagasts)|Eimuri]], [[Garkalne (Ādažu pagasts)|Garkalne]], [[Kadaga]], [[Stapriņi]], [[Iļķene]]. * Carnikavas pagasts (11): [[Carnikava]], [[Eimuri (Carnikavas pagasts)|Eimuri]], [[Garciems]], [[Garupe (ciems)|Garupe]], [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]], [[Kalngale]], [[Laveri]], [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]], [[Garciems|Mežciems]], [[Mežgarciems]], [[Siguļi]].<ref>[https://www.adazi.lv/novads/novada-raksturojums/ Ādaži.lv. Novada raksturojums]{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable sortable" |+Ādažu novadā kopā iedzīvotāju skaits pēc PMLP 01.01.2021 ir {{nobr|22 297}} !Nr.skaits !Nosaukums !Statuss !Novads (līdz 2021. gadam) !Pagasti !1979 !1989 !2000 !2016 !2020 !2022 !2025 |- |1 |[[Ādaži]] |Pilsēta |Ādažu novads |— |3440 |4000 |4288 |6090 |6796 |7482 |7913 |- |2 |[[Carnikava]] |Ciems |Carnikavas novads |Carnikavas pagasts |1458 |3337 |3336 |3928 |4440 |4882 |5183 |- |3 |[[Kadaga]] |Ciems |Ādažu novads |Ādažu pagasts | |1000 |1479 |2061 |2195 |2362 |2518 |- |4 |[[Garciems]] |Ciems |Carnikavas novads |Carnikavas pagasts |169 |409 |401 |864 |1321 |1468 |1577 |- |5 |[[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]] |Ciems |Carnikavas novads |Carnikavas pagasts | |140 |136 |568 |1130 |1304 |1494 |- |6 |[[Kalngale]] |Ciems |Carnikavas novads |Carnikavas pagasts |339 |483 |583 |853 |1019 |1158 |1299 |- |7 |[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]] |Ciems |Ādažu novads |Ādažu pagasts |631 |516 |972 |1215 |1393 |974 |1004 |- |8 |[[Garupe (ciems)|Garupe]] |Ciems |Carnikavas novads |Carnikavas pagasts | | |5 |122 |459 |641 |747 |- |9 |[[Stapriņi]] |Ciems |Ādažu novads |Ādažu pagasts | | |128 |496 |516 |548 |612 |- |10 |[[Garkalne (Ādažu pagasts)|Garkalne]] |Ciems |Ādažu novads |Ādažu pagasts | |314 |378 |491 |494 |536 |570 |- !colspan="14"|Avoti:{{Nepieciešama atsauce}} |} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Ādažu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=18.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (15987) |green|70.2}} {{bar percent|[[Krievi]] (4212) |red|18.5}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (604) |blue|2.7}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (446) |black|2.0}} {{bar percent|[[Poļi]] (289) |pink|1.3}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (141) |yellow|0.6}} {{bar percent|[[Ebreji]] (55) |orange|0.2}} {{bar percent|[[Igauņi]] (31) |purple|0.1}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (994) |grey|4.4}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{pamatraksts|Ādažu novada dome}} {{pamatraksts|2021. gada Ādažu novada domes vēlēšanas}} Pašvaldības lēmējvaras funkcijas nodrošina novada iedzīvotāju ievēlēta dome 15 deputātu sastāvā. Kopš 2022. gada domes priekšsēdētāja ir [[Karīna Miķelsone]]. Domes darbs tiek organizēts pastāvīgo komiteju un domes sēdēs. Atbilstoši pašvaldības darbības jomām, dome no deputātu vidus ir izveidojusi trīs pastāvīgās komitejas — Attīstības komiteju, Finanšu komiteju un Izglītības, kultūras, sporta un sociālo komiteju. {| class="wikitable" |+ !Partijas !Balsu skaits !% !Vietas |- | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | align="center" | 2701 | align="center" | 44,36 | align="center" | 6 |- | [[Latvijas Zemnieku savienība]] | align="center" | 1472 | align="center" | 24,17 | align="center" | 4 |- | [[Jaunā konservatīvā partija]] | align="center" | 684 | align="center" | 11,23 | align="center" | 2 |- | [[Saskaņa]] | align="center" | 413 | align="center" | 6,78 | align="center" | 1 |- | [[Kustība Par!]], [[Jaunā Vienotība]] | align="center" | 402 | align="center" | 6,60 | align="center" | 1 |- | [[Latvijas Zaļā partija]] | align="center" | 340 | align="center" | 5,58 | align="center" | 1 |} == Saimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} === Transports === [[Attēls:Lilastes stacija 2021.jpg|thumbnail|right|Lilastes stacija]] [[Attēls:Carnikavas stacija 2021.jpg|thumbnail|right|Carnikavas stacija]] Ādažu novadu šķērso vairāki dažādu nozīmju autoceļi. Vienīgais galvenais autoceļš, kas iet cauri Ādažu novadam ir {{A ceļš|1}} (Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži). Tāpat, novadu šķērso arī reģionālās nozīmes autoceļš — {{P ceļš|1}} (Rīga—Carnikava—Ādaži). Novadu šķērso arī [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte]], uz kuras Ādažu novada teritorijā atrodas piecas dzelzceļa stacijas — [[Garciems (stacija)|Garciems]], [[Garupe (stacija)|Garupe]], [[Gauja (stacija)|Gauja]], [[Carnikava (stacija)|Carnikava]], [[Lilaste (stacija)|Lilaste]]. == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == * [[Ernsts Reinholds fon Mengdens]] (1726—1798), vācbaltiešu aristokrāts, Krievijas Impērijas virskambarkungs, landrāts, valsts padomnieks, dzimtskungs * [[Johans Frīdrihs Šillings]] (1765—1859), vācbaltiešu izcelsmes Vācijas būvmeistars * [[Reinholds Bernhards]] (1879—1937), tālbraucējs kapteinis, hidrogrāfs, meteorologs un hidrologs, Polinēzijas ģeogrāfs, antropologs * [[Fēlikss Cielēns]] (1888—1964), jurists, politiķis, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks * [[Jēkabs Prīmanis]] (1892—1971), kara ārsts, antropologs, eiģēniķis * [[Jēkabs Dzenis]] (1893—1979), virsnieks * [[Bruno Jirgensons]] (1904—1982), bioķīmiķis * [[Arnolds Jirgensons]] (1906—2004), inženieris, ķīmiķis * [[Ārijs Ūdris]] (1956), ekonomists, politiķis * [[Sandra Sondore Kukule]] (1971), juriste, politiķe * [[Māris Sprindžuks]] (1971), agronoms, politiķis == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Novads-aizmetnis}} == Skatīt arī == {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Rīgas rajons}} [[Kategorija:Ādažu novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] 4qpzs0q33hsoniy8gjjbe82wze6q8wu 4303402 4303397 2025-07-04T06:59:00Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/78.84.165.188|78.84.165.188]] ([[User talk:78.84.165.188|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4303397 4303402 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Ādažu novads (2006—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Ādažu novads | karte = Adazu novads karte 2021.png | karte2 = Ādažu novads 2021.png | karte2_apraksts = Ādažu novads | ģerboņa_attēls = Ādažu novads COA 2022.svg | ģerboņa_nosaukums = Ādažu novada ģerbonis | karoga_attēls = Ādažu novada karogs.svg | karoga_nosaukums = Ādažu novada karogs | centrs = Ādaži | mērs = [[Karīna Miķelsone]] | mērs_partija = [[LRA]] | mērs_gads = 2022 - ''pašlaik'' | platība = 242,9 | iedzīvotāji = 21134 | iedzīvotāji_gads = 2021 | blīvums = {{#expr: 21134/ 242.9 round 1}} | izveidots = 2021 | teritorijas = [[Ādaži]]<br />[[Ādažu pagasts]]<br />[[Carnikavas pagasts]] | mājaslapa = adazunovads.lv }} '''Ādažu novads''' ir [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] 2021. gada 1. jūlijā tika apvienots [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu novads]] un [[Carnikavas pagasts|Carnikavas novads]]. Robežojas dienvidrietumos ar [[Rīga]]s pilsētu, dienvidos ar [[Ropažu novads|Ropažu]], austrumos ar [[Siguldas novads|Siguldas]] un ziemeļos ar [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novadu]]. Ādažu novada ziemeļrietumu mala pieguļ [[Baltijas jūra]]s [[Rīgas līcis|Rīgas līcim]], tā teritorija atrodas abos [[Gauja]]s krastos. Novada centrs atrodas [[Ādaži|Ādažos]]. == Teritoriālais iedalījums == Novadu veido [[Ādaži|Ādažu pilsēta]], [[Ādažu pagasts]] un [[Carnikavas pagasts]]. == Daba == {{Nepilnīga nodaļa}} === Upes === Caur Ādažu novadu plūst [[Gauja]], kas šeit ietek [[Baltijas jūra]]s [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]. Citas lielākās upes novadā ir [[Langa]] un [[Puska]], bet ievērojamākās mākslīgās ūdensteces — [[Gaujas—Baltezera kanāls]] un [[Mangaļu Eimurs]]. === Ūdenstilpes === {{Nepilnīga nodaļa}} == Vēsture == Senākais zināmais Ādažu nosaukums ir ''Aa'' (senais [[Gauja]]s nosaukums), arī ir sastopams nosaukums ''Ada Flusing''. Etnogrāfs [[Johans Kristofs Broce]] 1786. gadā zīmējot ''Neuermühlen'' draudzes novada karti jau sāka rakstīt ''Ahdaischi'' iepretim ''Neuermühlen'' pils nosaukumam un ''Aahof'' muižas vārdam. Tolaik, ''Aahof'' muiža tika dēvēta par [[Ādažu muiža|Ādažu muižu]].<ref>Ādaži. Pagātnes dialogs ar Pagatni. Ādaži: Ādažu novada dome 2019. 14-15lpp</ref> Lielākā daļa novada teritorijas kopš vismaz 1549. gada bija daļa [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu-Carnikavas draudzes novada.]] 1566. gadā mūsdienu novada teritoriju iekļāva [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķī]]. Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas tika izveidots Rīgas apriņķa Ādažu pagasts. Daļa mūsdienu Carnikavas pagasta teritorijas līdz 1949. gadam atradās [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagastā]]. 1935. gadā Rīgas apriņķa Ādažu pagasta platība bija 402 km² un tajā dzīvoja 3338 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> Sākoties otrreizējai padomju okupācijai, 1945. gadā pagastā izveidoja Ādažu, [[Berģu ciems|Berģu]], [[Carnikavas ciems|Carnikavas]] un [[Garkalnes ciems|Garkalnes]] [[ciema padome]]s, bet pagastus 1949. gadā likvidēja. Ādažu ciems ietilpa [[Saulkrastu rajons|Saulkrastu]] (1949—1956) un [[Rīgas rajons|Rīgas]] (pēc 1956. gada) rajonos. Ādažu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Carnikavas ciemu. 1974. gadā pievienoja likvidētā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu ciema]]<ref>[https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Mangalu-ciems Latvijas PSR mazā enciklopēdija]</ref> [[Kolhozs|kolhoza]] «Ādaži» teritoriju, bet daļu teritorijas pievienoja Berģu ciemam. 1977. gadā pievienoja daļu likvidētā Berģu ciema<ref>[https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Bergu-ciems Latvijas PSR mazā enciklopēdija]</ref> un daļu Garkalnes un [[Vangažu ciems|Vangažu ciema]] teritorijas.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1992. gada 2. aprīlī no Ādažu pagasta atdalīja jaunizveidotā [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] teritoriju. 2006. gadā Rīgas rajona Ādažu un Carnikavas pagastus reorganizēja par [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu]] un [[Carnikavas novads|Carnikavas novadiem]], kuri 2009. gada 1. jūlijā kļuva par patstāvīgām pirmā līmeņa pašvaldībām.<ref name="Ādažu novada pašvaldības nolikums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.adazi.lv/upload/novada_dome/nolikumi_reglamenti/adazu_nov_pasvald_nolik.doc|title=Ādažu novada pašvaldības nolikums|access-date={{dat|2009|01|26||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160312115501/http://adazi.lv/upload/novada_dome/nolikumi_reglamenti/adazu_nov_pasvald_nolik.doc}}</ref> 2021. gada 1. jūlijā abus novadus apvienoja — līdzšinējā Ādažu novada teritorija atkal kļuva par Ādažu pagastu, bet Carnikavas novada teritorija — par Carnikavas pagastu. 2022. gadā no Ādažu pagasta, kā atsevišķu administratīvu teritoriju, atdalīja [[Ādaži|Ādažu]] pilsētu. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 65% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|4750 |1967|5295 |1979|9887 |1989|12556 |2000|12070 |2011|16738 |2021|21026 |2024|23281 }} === Apdzīvotās vietas === {{galvenais|Ādažu novada ciemu uzskaitījums}} * Ādažu pagasts (11): [[Alderi]], [[Āņi]], [[Atari (ciems)|Atari]], [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]], [[Birznieki (Ādažu pagasts)|Birznieki]], [[Divezeri]], [[Eimuri (Ādažu pagasts)|Eimuri]], [[Garkalne (Ādažu pagasts)|Garkalne]], [[Kadaga]], [[Stapriņi]], [[Iļķene]]. * Carnikavas pagasts (11): [[Carnikava]], [[Eimuri (Carnikavas pagasts)|Eimuri]], [[Garciems]], [[Garupe (ciems)|Garupe]], [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]], [[Kalngale]], [[Laveri]], [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]], [[Garciems|Mežciems]], [[Mežgarciems]], [[Siguļi]].<ref>[https://www.adazi.lv/novads/novada-raksturojums/ Ādaži.lv. Novada raksturojums]{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable sortable" |+Ādažu novadā kopā iedzīvotāju skaits pēc PMLP 01.01.2021 ir {{nobr|22 297}} !Nr.skaits !Nosaukums !Statuss !Novads (līdz 2021. gadam) !Pagasti !1979 !1989 !2000 !2016 !2020 !2022 !2025 |- |1 |[[Ādaži]] |Pilsēta |Ādažu novads |— |3440 |4000 |4288 |6090 |6796 |7482 |7913 |- |2 |[[Carnikava]] |Ciems |Carnikavas novads |Carnikavas pagasts |1458 |3337 |3336 |3928 |4440 |4882 |5183 |- |3 |[[Kadaga]] |Ciems |Ādažu novads |Ādažu pagasts | |1000 |1479 |2061 |2195 |2362 |2518 |- |4 |[[Garciems]] |Ciems |Carnikavas novads |Carnikavas pagasts |169 |409 |401 |864 |1321 |1468 |1577 |- |5 |[[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]] |Ciems |Carnikavas novads |Carnikavas pagasts | |140 |136 |568 |1130 |1304 |1494 |- |6 |[[Kalngale]] |Ciems |Carnikavas novads |Carnikavas pagasts |339 |483 |583 |853 |1019 |1158 |1299 |- |7 |[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]] |Ciems |Ādažu novads |Ādažu pagasts |631 |516 |972 |1215 |1393 |974 |1004 |- |8 |[[Garupe (ciems)|Garupe]] |Ciems |Carnikavas novads |Carnikavas pagasts | | |5 |122 |459 |641 |747 |- |9 |[[Stapriņi]] |Ciems |Ādažu novads |Ādažu pagasts | | |128 |496 |516 |548 |612 |- |10 |[[Garkalne (Ādažu pagasts)|Garkalne]] |Ciems |Ādažu novads |Ādažu pagasts | |314 |378 |491 |494 |536 |570 |- !colspan="14"|Avoti:{{Nepieciešama atsauce}} |} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Ādažu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=18.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (15987) |green|70.2}} {{bar percent|[[Krievi]] (4212) |red|18.5}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (604) |blue|2.7}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (446) |black|2.0}} {{bar percent|[[Poļi]] (289) |pink|1.3}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (141) |yellow|0.6}} {{bar percent|[[Ebreji]] (55) |orange|0.2}} {{bar percent|[[Igauņi]] (31) |purple|0.1}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (994) |grey|4.4}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{pamatraksts|Ādažu novada dome}} {{pamatraksts|2021. gada Ādažu novada domes vēlēšanas}} Pašvaldības lēmējvaras funkcijas nodrošina novada iedzīvotāju ievēlēta dome 15 deputātu sastāvā. Kopš 2022. gada domes priekšsēdētāja ir [[Karīna Miķelsone]]. Domes darbs tiek organizēts pastāvīgo komiteju un domes sēdēs. Atbilstoši pašvaldības darbības jomām, dome no deputātu vidus ir izveidojusi trīs pastāvīgās komitejas — Attīstības komiteju, Finanšu komiteju un Izglītības, kultūras, sporta un sociālo komiteju. {| class="wikitable" |+ !Partijas !Balsu skaits !% !Vietas |- | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | align="center" | 2701 | align="center" | 44,36 | align="center" | 6 |- | [[Latvijas Zemnieku savienība]] | align="center" | 1472 | align="center" | 24,17 | align="center" | 4 |- | [[Jaunā konservatīvā partija]] | align="center" | 684 | align="center" | 11,23 | align="center" | 2 |- | [[Saskaņa]] | align="center" | 413 | align="center" | 6,78 | align="center" | 1 |- | [[Kustība Par!]], [[Jaunā Vienotība]] | align="center" | 402 | align="center" | 6,60 | align="center" | 1 |- | [[Latvijas Zaļā partija]] | align="center" | 340 | align="center" | 5,58 | align="center" | 1 |} == Saimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} === Transports === [[Attēls:Lilastes stacija 2021.jpg|thumbnail|right|Lilastes stacija]] [[Attēls:Carnikavas stacija 2021.jpg|thumbnail|right|Carnikavas stacija]] Ādažu novadu šķērso vairāki dažādu nozīmju autoceļi. Vienīgais galvenais autoceļš, kas iet cauri Ādažu novadam ir {{A ceļš|1}} (Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži). Tāpat, novadu šķērso arī reģionālās nozīmes autoceļš — {{P ceļš|1}} (Rīga—Carnikava—Ādaži). Novadu šķērso arī [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte]], uz kuras Ādažu novada teritorijā atrodas divas dzelzceļa stacijas — [[Carnikava (stacija)|Carnikava]] un [[Lilaste (stacija)|Lilaste]]. == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == * [[Ernsts Reinholds fon Mengdens]] (1726—1798), vācbaltiešu aristokrāts, Krievijas Impērijas virskambarkungs, landrāts, valsts padomnieks, dzimtskungs * [[Johans Frīdrihs Šillings]] (1765—1859), vācbaltiešu izcelsmes Vācijas būvmeistars * [[Reinholds Bernhards]] (1879—1937), tālbraucējs kapteinis, hidrogrāfs, meteorologs un hidrologs, Polinēzijas ģeogrāfs, antropologs * [[Fēlikss Cielēns]] (1888—1964), jurists, politiķis, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks * [[Jēkabs Prīmanis]] (1892—1971), kara ārsts, antropologs, eiģēniķis * [[Jēkabs Dzenis]] (1893—1979), virsnieks * [[Bruno Jirgensons]] (1904—1982), bioķīmiķis * [[Arnolds Jirgensons]] (1906—2004), inženieris, ķīmiķis * [[Ārijs Ūdris]] (1956), ekonomists, politiķis * [[Sandra Sondore Kukule]] (1971), juriste, politiķe * [[Māris Sprindžuks]] (1971), agronoms, politiķis == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Novads-aizmetnis}} == Skatīt arī == {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Rīgas rajons}} [[Kategorija:Ādažu novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] ij6vt480h8uo1stbzxccvk5ae50np8g 4303403 4303402 2025-07-04T06:59:42Z Lasks 38532 /* Saimniecība */ 4303403 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Ādažu novads (2006—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Ādažu novads | karte = Adazu novads karte 2021.png | karte2 = Ādažu novads 2021.png | karte2_apraksts = Ādažu novads | ģerboņa_attēls = Ādažu novads COA 2022.svg | ģerboņa_nosaukums = Ādažu novada ģerbonis | karoga_attēls = Ādažu novada karogs.svg | karoga_nosaukums = Ādažu novada karogs | centrs = Ādaži | mērs = [[Karīna Miķelsone]] | mērs_partija = [[LRA]] | mērs_gads = 2022 - ''pašlaik'' | platība = 242,9 | iedzīvotāji = 21134 | iedzīvotāji_gads = 2021 | blīvums = {{#expr: 21134/ 242.9 round 1}} | izveidots = 2021 | teritorijas = [[Ādaži]]<br />[[Ādažu pagasts]]<br />[[Carnikavas pagasts]] | mājaslapa = adazunovads.lv }} '''Ādažu novads''' ir [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] 2021. gada 1. jūlijā tika apvienots [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu novads]] un [[Carnikavas pagasts|Carnikavas novads]]. Robežojas dienvidrietumos ar [[Rīga]]s pilsētu, dienvidos ar [[Ropažu novads|Ropažu]], austrumos ar [[Siguldas novads|Siguldas]] un ziemeļos ar [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novadu]]. Ādažu novada ziemeļrietumu mala pieguļ [[Baltijas jūra]]s [[Rīgas līcis|Rīgas līcim]], tā teritorija atrodas abos [[Gauja]]s krastos. Novada centrs atrodas [[Ādaži|Ādažos]]. == Teritoriālais iedalījums == Novadu veido [[Ādaži|Ādažu pilsēta]], [[Ādažu pagasts]] un [[Carnikavas pagasts]]. == Daba == {{Nepilnīga nodaļa}} === Upes === Caur Ādažu novadu plūst [[Gauja]], kas šeit ietek [[Baltijas jūra]]s [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]. Citas lielākās upes novadā ir [[Langa]] un [[Puska]], bet ievērojamākās mākslīgās ūdensteces — [[Gaujas—Baltezera kanāls]] un [[Mangaļu Eimurs]]. === Ūdenstilpes === {{Nepilnīga nodaļa}} == Vēsture == Senākais zināmais Ādažu nosaukums ir ''Aa'' (senais [[Gauja]]s nosaukums), arī ir sastopams nosaukums ''Ada Flusing''. Etnogrāfs [[Johans Kristofs Broce]] 1786. gadā zīmējot ''Neuermühlen'' draudzes novada karti jau sāka rakstīt ''Ahdaischi'' iepretim ''Neuermühlen'' pils nosaukumam un ''Aahof'' muižas vārdam. Tolaik, ''Aahof'' muiža tika dēvēta par [[Ādažu muiža|Ādažu muižu]].<ref>Ādaži. Pagātnes dialogs ar Pagatni. Ādaži: Ādažu novada dome 2019. 14-15lpp</ref> Lielākā daļa novada teritorijas kopš vismaz 1549. gada bija daļa [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu-Carnikavas draudzes novada.]] 1566. gadā mūsdienu novada teritoriju iekļāva [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķī]]. Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas tika izveidots Rīgas apriņķa Ādažu pagasts. Daļa mūsdienu Carnikavas pagasta teritorijas līdz 1949. gadam atradās [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagastā]]. 1935. gadā Rīgas apriņķa Ādažu pagasta platība bija 402 km² un tajā dzīvoja 3338 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> Sākoties otrreizējai padomju okupācijai, 1945. gadā pagastā izveidoja Ādažu, [[Berģu ciems|Berģu]], [[Carnikavas ciems|Carnikavas]] un [[Garkalnes ciems|Garkalnes]] [[ciema padome]]s, bet pagastus 1949. gadā likvidēja. Ādažu ciems ietilpa [[Saulkrastu rajons|Saulkrastu]] (1949—1956) un [[Rīgas rajons|Rīgas]] (pēc 1956. gada) rajonos. Ādažu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Carnikavas ciemu. 1974. gadā pievienoja likvidētā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu ciema]]<ref>[https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Mangalu-ciems Latvijas PSR mazā enciklopēdija]</ref> [[Kolhozs|kolhoza]] «Ādaži» teritoriju, bet daļu teritorijas pievienoja Berģu ciemam. 1977. gadā pievienoja daļu likvidētā Berģu ciema<ref>[https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Bergu-ciems Latvijas PSR mazā enciklopēdija]</ref> un daļu Garkalnes un [[Vangažu ciems|Vangažu ciema]] teritorijas.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1992. gada 2. aprīlī no Ādažu pagasta atdalīja jaunizveidotā [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] teritoriju. 2006. gadā Rīgas rajona Ādažu un Carnikavas pagastus reorganizēja par [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu]] un [[Carnikavas novads|Carnikavas novadiem]], kuri 2009. gada 1. jūlijā kļuva par patstāvīgām pirmā līmeņa pašvaldībām.<ref name="Ādažu novada pašvaldības nolikums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.adazi.lv/upload/novada_dome/nolikumi_reglamenti/adazu_nov_pasvald_nolik.doc|title=Ādažu novada pašvaldības nolikums|access-date={{dat|2009|01|26||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160312115501/http://adazi.lv/upload/novada_dome/nolikumi_reglamenti/adazu_nov_pasvald_nolik.doc}}</ref> 2021. gada 1. jūlijā abus novadus apvienoja — līdzšinējā Ādažu novada teritorija atkal kļuva par Ādažu pagastu, bet Carnikavas novada teritorija — par Carnikavas pagastu. 2022. gadā no Ādažu pagasta, kā atsevišķu administratīvu teritoriju, atdalīja [[Ādaži|Ādažu]] pilsētu. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 65% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|4750 |1967|5295 |1979|9887 |1989|12556 |2000|12070 |2011|16738 |2021|21026 |2024|23281 }} === Apdzīvotās vietas === {{galvenais|Ādažu novada ciemu uzskaitījums}} * Ādažu pagasts (11): [[Alderi]], [[Āņi]], [[Atari (ciems)|Atari]], [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]], [[Birznieki (Ādažu pagasts)|Birznieki]], [[Divezeri]], [[Eimuri (Ādažu pagasts)|Eimuri]], [[Garkalne (Ādažu pagasts)|Garkalne]], [[Kadaga]], [[Stapriņi]], [[Iļķene]]. * Carnikavas pagasts (11): [[Carnikava]], [[Eimuri (Carnikavas pagasts)|Eimuri]], [[Garciems]], [[Garupe (ciems)|Garupe]], [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]], [[Kalngale]], [[Laveri]], [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]], [[Garciems|Mežciems]], [[Mežgarciems]], [[Siguļi]].<ref>[https://www.adazi.lv/novads/novada-raksturojums/ Ādaži.lv. Novada raksturojums]{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable sortable" |+Ādažu novadā kopā iedzīvotāju skaits pēc PMLP 01.01.2021 ir {{nobr|22 297}} !Nr.skaits !Nosaukums !Statuss !Novads (līdz 2021. gadam) !Pagasti !1979 !1989 !2000 !2016 !2020 !2022 !2025 |- |1 |[[Ādaži]] |Pilsēta |Ādažu novads |— |3440 |4000 |4288 |6090 |6796 |7482 |7913 |- |2 |[[Carnikava]] |Ciems |Carnikavas novads |Carnikavas pagasts |1458 |3337 |3336 |3928 |4440 |4882 |5183 |- |3 |[[Kadaga]] |Ciems |Ādažu novads |Ādažu pagasts | |1000 |1479 |2061 |2195 |2362 |2518 |- |4 |[[Garciems]] |Ciems |Carnikavas novads |Carnikavas pagasts |169 |409 |401 |864 |1321 |1468 |1577 |- |5 |[[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]] |Ciems |Carnikavas novads |Carnikavas pagasts | |140 |136 |568 |1130 |1304 |1494 |- |6 |[[Kalngale]] |Ciems |Carnikavas novads |Carnikavas pagasts |339 |483 |583 |853 |1019 |1158 |1299 |- |7 |[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]] |Ciems |Ādažu novads |Ādažu pagasts |631 |516 |972 |1215 |1393 |974 |1004 |- |8 |[[Garupe (ciems)|Garupe]] |Ciems |Carnikavas novads |Carnikavas pagasts | | |5 |122 |459 |641 |747 |- |9 |[[Stapriņi]] |Ciems |Ādažu novads |Ādažu pagasts | | |128 |496 |516 |548 |612 |- |10 |[[Garkalne (Ādažu pagasts)|Garkalne]] |Ciems |Ādažu novads |Ādažu pagasts | |314 |378 |491 |494 |536 |570 |- !colspan="14"|Avoti:{{Nepieciešama atsauce}} |} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Ādažu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=18.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (15987) |green|70.2}} {{bar percent|[[Krievi]] (4212) |red|18.5}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (604) |blue|2.7}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (446) |black|2.0}} {{bar percent|[[Poļi]] (289) |pink|1.3}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (141) |yellow|0.6}} {{bar percent|[[Ebreji]] (55) |orange|0.2}} {{bar percent|[[Igauņi]] (31) |purple|0.1}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (994) |grey|4.4}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{pamatraksts|Ādažu novada dome}} {{pamatraksts|2021. gada Ādažu novada domes vēlēšanas}} Pašvaldības lēmējvaras funkcijas nodrošina novada iedzīvotāju ievēlēta dome 15 deputātu sastāvā. Kopš 2022. gada domes priekšsēdētāja ir [[Karīna Miķelsone]]. Domes darbs tiek organizēts pastāvīgo komiteju un domes sēdēs. Atbilstoši pašvaldības darbības jomām, dome no deputātu vidus ir izveidojusi trīs pastāvīgās komitejas — Attīstības komiteju, Finanšu komiteju un Izglītības, kultūras, sporta un sociālo komiteju. {| class="wikitable" |+ !Partijas !Balsu skaits !% !Vietas |- | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | align="center" | 2701 | align="center" | 44,36 | align="center" | 6 |- | [[Latvijas Zemnieku savienība]] | align="center" | 1472 | align="center" | 24,17 | align="center" | 4 |- | [[Jaunā konservatīvā partija]] | align="center" | 684 | align="center" | 11,23 | align="center" | 2 |- | [[Saskaņa]] | align="center" | 413 | align="center" | 6,78 | align="center" | 1 |- | [[Kustība Par!]], [[Jaunā Vienotība]] | align="center" | 402 | align="center" | 6,60 | align="center" | 1 |- | [[Latvijas Zaļā partija]] | align="center" | 340 | align="center" | 5,58 | align="center" | 1 |} == Saimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} === Transports === [[Attēls:Lilastes stacija 2021.jpg|thumbnail|right|Lilastes stacija]] [[Attēls:Carnikavas stacija 2021.jpg|thumbnail|right|Carnikavas stacija]] Ādažu novadu šķērso vairāki dažādu nozīmju autoceļi. Vienīgais galvenais autoceļš, kas iet cauri Ādažu novadam ir {{A ceļš|1}} (Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži). Tāpat, novadu šķērso arī reģionālās nozīmes autoceļš — {{P ceļš|1}} (Rīga—Carnikava—Ādaži). Novadu šķērso arī [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte]], uz kuras Ādažu novada teritorijā atrodas divas dzelzceļa stacijas — [[Carnikava (stacija)|Carnikava]] un [[Lilaste (stacija)|Lilaste]] un trīs dzelzceļa pieturas — [[Garciems (stacija)|Garciems]], [[Garupe (stacija)|Garupe]], [[Gauja (stacija)|Gauja]]. == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == * [[Ernsts Reinholds fon Mengdens]] (1726—1798), vācbaltiešu aristokrāts, Krievijas Impērijas virskambarkungs, landrāts, valsts padomnieks, dzimtskungs * [[Johans Frīdrihs Šillings]] (1765—1859), vācbaltiešu izcelsmes Vācijas būvmeistars * [[Reinholds Bernhards]] (1879—1937), tālbraucējs kapteinis, hidrogrāfs, meteorologs un hidrologs, Polinēzijas ģeogrāfs, antropologs * [[Fēlikss Cielēns]] (1888—1964), jurists, politiķis, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks * [[Jēkabs Prīmanis]] (1892—1971), kara ārsts, antropologs, eiģēniķis * [[Jēkabs Dzenis]] (1893—1979), virsnieks * [[Bruno Jirgensons]] (1904—1982), bioķīmiķis * [[Arnolds Jirgensons]] (1906—2004), inženieris, ķīmiķis * [[Ārijs Ūdris]] (1956), ekonomists, politiķis * [[Sandra Sondore Kukule]] (1971), juriste, politiķe * [[Māris Sprindžuks]] (1971), agronoms, politiķis == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Novads-aizmetnis}} == Skatīt arī == {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Rīgas rajons}} [[Kategorija:Ādažu novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] n4y2izelq6zdbpqjhg92048dom0wkbd 0 463792 4303443 3569424 2025-07-04T11:05:35Z Meistars Joda 781 4303443 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Henna Jūhansone | piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Cīņas sports | vārds_orig = ''Henna Johansson'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{ddv|1991|5|1}} <!-- dat --> | dz_viet = {{vieta|Zviedrija|Norbotenas lēne|Jellivāre}} | mir_dat = <!-- {{mdv|20xx|x|x|1991|5|1}} --> | mir_viet = <!-- {{vieta|}} --> | tautība = [[zviedriete]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērv|cm=170}} | svars = {{mērv|kg=73}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{SWE}} | sporta veids = [[Cīņas sports]] | klubs = | disciplīna = Brīvā cīņa | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = <!-- ? (20??) --> | os_medaļas = <!-- ? (? zelta, ? sudraba, ? bronzas) --> | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = <!-- ? (20??) --> | pč_medaļas = <!-- ? (? zelta, ? sudraba, ? bronzas) --> | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules čempionāti]]}} {{Medal|Bronze|[[2010. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Maskava 2010]]|līdz 63 kg}} {{Medal|Bronze|[[2019. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Nursultāna 2019]]|līdz 62 kg}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāti]]}} {{Medal|Bronze|[[2009. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Viļņa 2009]] |līdz 63 kg}} {{Medal|Gold|[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Belgrada 2012]] |līdz 67 kg}} {{Medal|Bronze|[[2019. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Bukareste 2019]] |līdz 65 kg}} }} '''Henna Katarīna Jūhansone''' ({{val|sv|Henna Katarina Johansson}}; dzimusi {{dat|1991|5|1}}) ir <!-- bijusī --> zviedru [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstone]], [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada]] un [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece, [[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempione]], [[Pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules]] un Eiropas čempionātu medaļniece. == Biogrāfija == [[2009. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2009. gadā Eiropas čempionātā]] [[Viļņa|Viļņā]] kategorijā līdz 63 kg Jūhansone ieguva bronzas medaļu. Gadu vēlāk [[2010. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|pasaules čempionātā]] [[Maskava|Maskavā]] viņa arī bija trešā un saņēma Pasaules čempionāta bronzas medaļu. [[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gadā Eiropas čempionātā]] [[Belgrada|Belgradā]] viņa finālā pieveica [[Alla Čerkasova|Allu čerkasovu]] un kļuva par čempioni svara kategorijā līdz 67 kg. Tajā pašā gadā viņa piedalījās vasaras olimpiskajās spēlēs [[Londona|Londonā]], kur ieņēma 10. vietu. Vasaras olimpiskajās spēlēs Brazīlijā viņa cīnījās svara kategorijā līdz 63 kg. Ceturtdaļfinālā viņa zaudēja [[Baltkrievija]]s sportistei [[Marija Mamašuka|Marijai Mamašukai]], pēc tam pirmajā gandarījuma cīņā [[Kazahstāna]]s cīkstonei [[Jekaterina Larionova|Jekaterinai Larionovai]] un atkal palika 10. vietā. 2018. gadā [[Kaspijska|Kaspijskā]] kļuva par trešo svara kategorijā līdz 65 kg un izcīnīja Eiropas čempionāta bronzas medaļu. Pirmsolimpiskajā [[2019. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|pasaules čempionātā]] Kazahstānā 2019. gadā svara kategorijā līdz 62 kg H. Jūhansone izcīnīja bronzas medaļu<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.svt.se/sport/brottning/henna-johansson-tar-vm-brons-i-brottning |title=Henna Johansson tar VM-brons i brottning |publisher=svt.se |date=20 Sep 2019 |accessdate=30 Nov 2019 |language=sv }}</ref> un atkārtoja savu panākumu 2010. gada pasaules čempionātā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jūhansone, Henna}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas cīkstoņi]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Norbotenas lēnē dzimušie]] n938vbknyb8ce4armxl1bpcyab0fr9q 0 467807 4303238 4303189 2025-07-03T12:50:23Z Baisulis 11523 svaigāka bilde..... 4303238 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dat|1996|12|4}} | death_date = {{miršanas datums un vecums|2025|7|3|1996|12|4}} | death_place = {{vieta|Spānija|Sernadilja}} | years3 = 2016—2017 | nationalyears2 = 2015—2018 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalcaps1 = 9 | totalcaps = 302 | totalgoals = 102 | name = | playername = Djogu Žota | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2014—2016 | years2 = 2016—2018 | years4 = 2017—2018 | nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U19 | caps6 = 123 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | goals6 = 47 | years6 = 2020—2025 | nationalcaps3 = 1 | nationalcaps4 = 49 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 14 | nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U23 | nationalteam4 = {{fb|POR}} | nationalyears3 = 2016 | nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāles U21 | nationalgoals2 = 8 | birth_place = | currentclub = | caps1 = 41 | caps2 = 0 | caps3 = 27 | caps4 = 44 | clubnumber = 20 | clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Paços de Ferreira|Paços de Ferreira]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]] | countryofbirth = {{vieta|Portugāle|Portu}} | goals1 = 14 | nationalgoals1 = 5 | goals2 = 0 | goals3 = 8 | goals4 = 17 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]] | years5 = 2018—2020 | caps5 = 67 | goals5 = 16 | height = 178 | image = Diogo Jota 2025.jpg | caption = Žota 2025. gadā | nationalcaps2 = 20 | nationalyears4 = 2019—2025 }} '''Djogu Žota''' ({{Val|pt|Diogo Jota}}; dzimis {{Dat|1996|12|4}}, miris {{dat|2025|7|3}}) bija [[Portugāļi|portugāļu]] [[futbolists]], spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bija [[Portugāles futbola izlase]]s dalībnieks. Karjeru sāka ''[[FC Paços de Ferreira|Paços de Ferreira]]'' komandā, spēlējis ''[[FC Porto]]'', vēlāk pārstāvējis [[Anglijas Premjerlīga]]s klubus ''[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]'' un ''[[Liverpool FC]]''. == Sasniegumi == '''Wolverhampton Wanderers''' * [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2017—18 '''Liverpool''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-grauj-hotspur-un-nodrosina-anglijas-cempionu-titulu/ |title=“Liverpool” grauj “Hotspur” un nodrošina Anglijas čempionu titulu |language= |accessdate={{dat|2025|4|27||bez}} |website=sportazinas.com}}</ref> * [[FA kauss]]: 2021—22<ref>https://www.sportazinas.com/liverpool-triumfe-fa-kausa-chelsea-klust-par-pirmo-komandu-kas-zaudejusi-tris-gadus-pec-kartas/</ref> * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2021—22 '''Portugāle''' * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2018—19]], [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Portugāles futbolists-aizmetnis}} {{Liverpool FC spēlētāji}} {{Portugāles futbola izlase - Euro2020}} {{Portugāles futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Žota, Djogu}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2025. gadā mirušie]] [[Kategorija:Portugāles futbolisti]] [[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] [[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:FC Paços de Ferreira spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 55cr9gzhldts688zwoc71u09imj16tq 0 470995 4303434 4262453 2025-07-04T10:08:18Z Scip. 56848 + 4303434 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|5|8}} | nationalteam1 = {{flaga|Itālija}} Itālijas U19 | nationalteam3 = {{fb|ITA}} | nationalgoals3 = 2 | nationalcaps3 = 23 | years2 = 2020—2021 | years1 = 2017—2021 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | playername = Sandro Tonali | name = | ntupdate = {{dat|2025|04|17|SK|bez}} | pcupdate = {{dat|2025|04|17|SK|bez}} | nationalcaps1 = 12 | nationalyears1 = 2018 | nationalyears2 = 2019—2023 | nationalteam2 = {{flaga|Itālija}} Itālijas U21 | nationalgoals2 = 0 | birth_place = | nationalgoals1 = 0 | nationalcaps2 = 14 | caption = Tonali 2025. gadā | image = Norway Italy - June 2025 B 03.jpg | height = 182 | goals2 = 0 | goals1 = 6 | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United FC|Newcastle United]] | countryofbirth = {{vieta|Itālija|Lodi}} | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]] | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Brescia Calcio|Brescia]] | clubnumber = 8 | caps2 = 25 | caps1 = 88 | nationalyears3 = 2019— | years3 = 2021—2023 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]] | goals3 = 7 | caps3 = 95 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United FC|Newcastle United]] | years4 = 2023— | caps4 = 38 | goals4 = 4 }}'''Sandro Tonali''' ({{Val|it|Sandro Tonali}}, dzimis {{Dat|2000|5|8}}) ir [[Itālija|Itālijas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2023. gada Tonali pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Newcastle United FC|''Newcastle United'']]. == Sasniegumi == '''Brescia''' * [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas Seire B]]: 2018—19 ''' AC Milan''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija ]]: [[2021.—2022. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2021—22]] '''Newcastle United''' *[[EFL Cup|Anglijas Līgas kauss]]: 2024—25<ref>{{cite news |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c62zl58dg8qt#Line-ups |title=Liverpool 1—2 Newcastle United: Line-ups |website=BBC Sport |date=16 March 2025 |access-date=16 March 2025}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * Itālijas Seire B gada labākais futbolists: 2018 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Brescia Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Tonali, Sandro}} [[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]] 52a8r8s165w63dw719p59shriqkjvbu 0 490077 4303388 4300836 2025-07-04T05:41:29Z Lasks 38532 4303388 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Augšdaugavas novada dome | legislature = | coa_pic = Augšdaugavas novada ģerbonis.svg | coa-pic = | session_room = Dome1232.jpeg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Vitālijs Aizbalts]] ([[Latgales partija|LP]]) | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = [[Jānis Proms]] <small>([[Daugavpils novada partija|DNP]])</small> <br /> [[Reinis Līcis]] <small>([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]], [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]])</small> <br /> [[Olesja Ņikitina]] <small>([[Daugavpils novada partija|DNP]])</small> | election1 = | members = 15 | structure1 = 2025. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = * {{Color box|#FF8000}} '''[[Daugavpils novada partija|DNP]]''' (5) * {{Color box|#002e5d}} '''[[Sarauj, Latgale!|SL!]]''' (4) * {{Color box|#0000B9}} '''[[Latgales partija|LP]]''' (3) * {{Color box|#258B4C}} '''[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]], [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (3) | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. Jūnijs]] | next_election1 = | meeting_place = {{vieta|Latvija|Daugavpils}} | website = {{URL|https://www.augsdaugavasnovads.lv/}} | coa_res = 100px }} '''Augšdaugavas novada dome''' (arī '''Augšdaugavas novada pašvaldība''') ir [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde. Dome sastāv no 15 [[deputāts|deputātiem]], ko ievēl reizi četros gados [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] Augšdaugavas novadā deklarētie balsstiesīgie [[Latvija]]s un [[Eiropas Savienība]]s pilsoņi. == 2025. gadā ievēlētie deputāti == {| class="wikitable sortable" ! Vārds, uzvārds ! Partija |- | [[Arvīds Kucins]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Aivars Rasčevskis]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Vitālijs Aizbalts]] | [[Latgales partija]] |- | [[Maigurs Krievāns]] | [[Latvijas Zemnieku savienība]] |- | [[Kārlis Jadzevičs]] | [[Sarauj, Latgale!]] |- | [[Inese Skurjate]] | [[Sarauj, Latgale!]] |- | [[Pāvils Kveders]] | [[Latgales partija]] |- | [[Reinis Līcis]] | [[Latvijas Zemnieku savienība]] |- | [[Aleksejs Mackevičs]] | [[Sarauj, Latgale!]] |- | [[Dainis Millers]] | [[Latvijas Zemnieku savienība]] |- | [[Edgars Kucins]] | [[Sarauj, Latgale!]] |- | [[Dzintars Pabērzs]] | [[Latgales partija]] |- | [[Olesja Niķitina]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Jānis Proms]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Regīna Tamane]] | [[Daugavpils novada partija]] |} == 2021. gadā ievēlētie deputāti == {| class="wikitable sortable" ! Vārds, uzvārds ! Partija |- | [[Arvīds Kucins]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Aivars Rasčevskis]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Vitālijs Aizbalts]] | [[Latgales partija]] |- | [[Maigurs Krievāns]] | [[Latvijas Zemnieku savienība]] |- | [[Viktors Jasiņavičs]] | [[Saskaņa]] tagad [[Sarauj, Latgale!]] |- | [[Jānis Belkovskis]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Pāvils Kveders]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Reinis Līcis]] | [[Latvijas Zemnieku savienība]] |- | [[Aleksejs Mackevičs]] | [[Daugavpils novada partija]] tagad [[Sarauj, Latgale!]] |- | [[Dainis Millers]] | [[Latvijas Zemnieku savienība]] |- | [[Gunta Okmane]] | [[Latgales partija]] |- | [[Dzintars Pabērzs]] | [[Latgales partija]] |- | [[Deniss Sarafaņuks]] | [[Saskaņa]] tagad [[Sarauj, Latgale!]] |- | [[Aleksandrs Sibircevs]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Regīna Tamane]] | [[Daugavpils novada partija]] |} == Partijas == {| class="wikitable" ! colspan="2" | Saraksts ! | Deputāti ! | Pozīcija |- | style="background-color:#FF8000" | | [[Daugavpils novada partija]] | {{Infobox political party/seats|5|15|hex=#FF8000}} | rowspan="3" | Koalīcija |- | style="background-color:#00008B" | | [[Latgales partija]] | {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#00008B}} |- | style="background-color:#258B4C" | | [[Latvijas Zemnieku savienība]] | {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#258B4C}} |- ! colspan="4" | |- | style="background-color:#002e5d" | | [[Sarauj, Latgale!]] | {{Infobox political party/seats|4|15|hex=#002e5d}} | rowspan="2" | Opozīcija |- ! colspan="4"| |- | colspan="2" style="text-align:left;" | '''Kopā:''' | 15 | style="background-color:#eaecf0;" | |} == Komitejas == {| class="wikitable sortable" ! Komitejas nosaukums ! Komitejas priekšsēdētājs ! Komitejas priekšsēdētāja vietnieks ! Komitejas locekļi |- | Finanšu komiteja | Arvīds Kucins | Aivars Rasčevskis |Aleksandrs Sibircevs, Regīna Tamane, Vitālijs Aizbalts, Dzintars Pabērzs, Maigurs Krievāns, Reinis Līcis, Deniss Sarafaņuks. |- | Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja | Jānis Belkovskis | Dainis Millers | Aleksandrs Sibircevs, Regīna Tamane, Gunta Okmane, Dzintars Pabērzs, Viktors Jasiņavičs. |- | Sociālo un veselības jautājumu komiteja | Aleksejs Mackevičs | - | Aleksandrs Sibircevs, Regīna Tamane, Gunta Okmane, Reinis Līcis, Dainis Millers, Deniss Sarafaņuks. |- | Tautsaimniecības komiteja | Maigurs Krievāns | - | Jānis Belkovskis, Pāvils Kveders, Aleksejs Mackevičs, Aivars Rasčevskis, Vitālijs Aizbalts, Gunta Okmane, Dainis Millers, Deniss Sarafaņuks. |- | Attīstības komiteja | Vitālijs Aizbalts | Pāvils Kveders | Arvīds Kucins, Jānis Belkovskis, Aleksejs Mackevičs, Dzintars Pabērzs, Maigurs Krievāns, Reinis Līcis, Viktors Jasiņavičs. |} [[Kategorija:Augšdaugavas novads]] [[Kategorija:Augšdaugavas novada dome]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] hujw4tvkckxo8z2j2muhp3zm7k22o6r 0 492212 4303218 4193364 2025-07-03T12:21:48Z Semigall 8687 /* ievads */ 4303218 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Voldemārs Ozoliņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1899 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Rīgas apriņķis|Salas pagasts|Varkaļi|td=Latvija|3s=Salas pagasts (Mārupes novads)}} | m_dat_alt = | m_gads = 1991 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = latvietis | nodarbošanās = arhitekts | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Voldemārs Ozoliņš''' bija latviešu arhitekts. No 1920. līdz 1940. gadam Latvijā projektējis 21 dzelzceļa staciju un daudzus ūdenstorņus. Dzimis 1899. gadā Mārupes novada [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasta]] [[Varkaļi|Varkaļos]]. 1937.gada 26. maijā beidzis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] [[Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības|Arhitektūras fakultāti]]. Līdz 1945. gadam Dzelzceļu pārvaldes uzdevumā projektējis [[Acone (stacija)|Acones]], [[Kangari (stacija)|Kangaru]], [[Sidgunda (stacija)|Sidgundas]], [[Lilaste (stacija)|Lilastes]], [[Ķegums (stacija)|Ķeguma]], [[Bulduri (stacija)|Bulduru]] un citas stacijas. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] projektējis guļamkorpusus un sabiedriskos blokus sanatorijām [[Majori|Majoros]], [[Dzintari|Dzintaros]] un Līčos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Voldemars-Ozolins-23.07.1899|title=Voldemārs Ozoliņš|website=timenote.info|access-date=2022-07-15|language=lv}}</ref> Miris 1991. gadā, apglabāts Salas kapos.<ref>"Neiepazītā Latvija" Sigurds Rusmanis, "Apgāds Mantojums"</ref> <gallery> Здание станции Кегумс - Ķeguma stacijas ēka.jpg|Ķeguma stacijas ēka (1939.g.) Bulduri station 2016 01.jpg|Bulduru stacijas ēka (1947.g.) Станция Acone - panoramio.jpg|Acones stacijas ēka (1937.g.) Kangaru stacija.JPG|Kangaru stacijas ēka (1937.g.) Ogre burial chapel - Ogre, Latvia.jpg|Ogres kapu kapliča (1939.g.) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{īss-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ozoliņš, Voldemārs}} [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Mārupes novadā dzimušie]] 0wqy51jdrin0xamu5p2l37mb4eria3n 0 504583 4303264 4233200 2025-07-03T14:10:28Z Meistars Joda 781 4303264 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Viljams Frīdkins | vārds_orig = ''William Friedkin'' | attēls = William Friedkin, Festival de Sitges 2017 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Viljams Frīdkins 2017. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1935|8|29}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2023|8|7|1935|8|29}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, producents, scenārists | darbības gadi = 1962—2023 | dzīvesbiedrs = Šerija Lensinga | bērni = 2 | paraksts = William Friedkin Signature.svg | mājaslapa = | akadēmijasbalva = [[44. Kinoakadēmijas balva|1971]]: [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] ("[[Franču sakarnieks]]") | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = 1971: "Labākais režisors" ("Franču sakarnieks")<br />1973: "Labākais režisors" ("[[Sātana izdzinējs]]") | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = 2007: [[FIPRESCI balva]] | dzimums = V }}'''Viljams Frīdkins''' ({{Val|en|William Friedkin}}; dzimis {{Dat|1935|8|29}}, miris {{Dat|2023|8|7}}) bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[scenārists]]. Frīdkins bija viens no spilgtākajiem "[[Jaunā Holivuda|Jaunās Holivudas]]" (''New Hollywood'') jeb "amerikāņu jaunā viļņa" pārstāvjiem 70. gados.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://networks.h-net.org/node/73374/announcements/139759/american-new-wave-retrospective|title=The American New Wave: A Retrospective {{!}} H-Announce {{!}} H-Net|website=networks.h-net.org|access-date=2022-02-22}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thefilmstage.com/june-1977-when-new-hollywood-got-weird/|title=June 1977: When New Hollywood Got Weird|last=Stage|first=The Film|website=The Film Stage|access-date=2022-02-22|date=2017-06-21|language=en}}</ref> == Karjera == Savu karjeru sācis 60. gados kā dokumentālo filmu režisors. Pirmās Frīdkina [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] filma bija ''[[Good Times]]'' (1967), kam sekoja ''[[neo-noir]]'' filma ''[[The Birthday Party]]'' (1968), muzikālā komēdija ''[[The Night They Raided Minsky's]]'' (1968) un drāma ''[[The Boys in the Band]]'' (1970). Viņa nākamā filma, "[[Franču sakarnieks]]", kas tika izlaista 1971. gadā, saņēma plašu kritiķu atzinību. Filma saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tostarp balvu kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]], savukārt Frīdkins saņēma balvu [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā režisora]] kategorijā. Frīdkina nākamā filma bija "[[Sātana izdzinējs]]" (1973), balstīta uz [[Viljams Pīters Bletijs|Viljama Pītera Bletija]] bestselleru. "Sātana izdzinējs" tiek uzskatīta par [[šausmu filma]]s žanra revolūciju, kā arī par vienu no visu laiku labākajām šausmu žanra filmām. Filma tika nominēta 10 Kinoakadēmijas balvām, no kurām saņēma divas — [[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais adaptētais scenārijs]] un [[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā skaņa]]. Pēc šīm divām filmām, Frīdkinu, kopā ar [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisu Fordu Kopolu]] un [[Pīters Bogdanovičs|Pīteru Bogdanoviču]], uzskatīja par vienu no "Jaunās Holivudas" vadošajiem režisoriem. Frīdkina nākamās filmas neguva tik lielus panākumus. ''[[Sorcerer]]'' (1977), filma ar 22 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] budžetu un [[Rojs Šaiders|Roju Šaideru]] galvenajā lomā, bija finansiāla izgāšanās, kas saistīta ar to, ka tā iznāca gandrīz vienā laikā ar filmu "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība|Zvaigžņu kari]]". Lai gan ''Sorcerer'' sākotnēji saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes, tā mūsdienās tiek uzskatīta par meistardarbu un vienu no 70. gadu labākajām amerikāņu filmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.efilmcritic.com/feature.php?feature=3550|title=eFilmCritic - The Wages Of Sorcerer|website=www.efilmcritic.com|access-date=2022-02-22|archive-date=2022-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222063155/https://www.efilmcritic.com/feature.php?feature=3550}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/william-friedkins-misunderstood-1977-sorcerer-getting-re-release-exclusive-81966/|title=William Friedkin's Misunderstood 1977 'Sorcerer' Getting Re-Release (Exclusive)|access-date=2022-02-22|date=2013-03-21|language=en}}</ref> Nākamā Frīdkina filma bija kriminālkomēdija ''[[The Brink's Job]]'' (1978), kas arī finansiāli panākumus neguva. 1980. gadā Frīdkins uzņēma trilleri ''[[Cruising]]'',ar [[Als Pačīno|Alu Pačīno]] galvenajā lomā. Filma saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes. {{Dat|1981|3|6|5=bez}} Frīdkins piedzīvoja sirdslēkmi un gandrīz nomira. Vēlāk pavadījis vairākus mēnešus rehabilitācijā. Frīdkina 80. un 90. gadu filmas saņēma pārsvarā vājus kritiķu vērtējumus un tās nebija arī komerciāli veiksmīgas. Tomēr viņa filma "[[Dzīvot un mirt Losandželosā]]" (''To Live and Die in L.A.'', 1985), ar [[Viljams Pītersens|Viljamu Pītersenu]] un [[Vilems Defo|Vilemu Defo]] galvenajās lomās, tika augsti novērtēta. Filmai ir daudz līdzību ar viņa paša filmu "Franču sakarnieks". Frīdkina tiesu zāles filma ''[[Rampage]]'' (1987) saņēma atzinību no kinokritiķa [[Rodžers Īberts|Rodžera Īberta]]. Vēlāk režisējis šausmu filmu ''[[The Guardian (filma)|The Guardian]]'' (1990) un trilleri ''[[Jade (filma)|Jade]]'' (1995). Pēc Frīdkina sacītā, filma ''Jade'', kopā ar ''Sorcerer'', ir viņa labākās filmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spectator.co.uk/article/death-of-the-auteur|title=Death of the auteur {{!}} The Spectator|last=Goldmann|first=A. J.|website=www.spectator.co.uk|access-date=2022-02-22|language=en}}</ref> 2007. gadā uzņēmis filmu ''[[Bug (filma)|Bug]]'', kas saņēma ''[[FIPRESCI]]'' balvu [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]]. 2011. gadā Frīdkins režisēja melnās komēdijas filmu "[[Slepkava Džo]]", kuras scenārija autors ir [[Treisijs Letss]] un kas ir balstīta uz paša Letsa lugu. Filmā galvenās lomas atveido [[Metjū Makonahijs]] un [[Emīls Hiršs]]. "Slepkava Džo" pirmizrāde notika [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]]. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, bet bija komerciāli neveiksmīga. Saņēmis balvu par mūža ieguldījumu 70. [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-22387152|title=William Friedkin to receive Venice honour|work=BBC News|access-date=2022-02-22|date=2013-05-02|language=en}}</ref> Frīdkins nomira no sirds mazspējas un pneimonijas savās mājās [[Belairā]], [[Losandželosa|Losandželosā]], 2023. gada 7. augustā, 87 gadu vecumā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies "The Exorcist" režisors Viljams Frīdkins |url=https://www.apollo.lv/7829937/muziba-devies-the-exorcist-rezisors-viljams-fridkins |accessdate={{dat|2023|8|7||bez}} |agency=apollo.lv}}</ref> Frīdkina pēdējās filmas ''[[The Caine Mutiny Court-Martial]]'', ar [[Kīfers Saterlends|Kīferu Saterlendu]] galvenajā lomā, pirmizrāde notika 2023. gada septembrī [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2023/08/07/movies/william-friedkin-venice-film-festival-caine-mutiny-court-martial.html|title=William Friedkin’s Final Film to Premiere at the Venice Film Festival|work=The New York Times|access-date=2023-11-07|date=2023-08-07|last=Buchanan|first=Kyle|issn=0362-4331|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Viljams Frīdkins}} {{Labākais režisors (Oskars)}} {{Labākais režisors (Zelta globusa balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Frīdkins, Viljams}} [[Kategorija:1935. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2023. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji režisori]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] qghd4st9k98wfcf9yj7f25zxr3802gz 0 517928 4303320 4056490 2025-07-03T18:42:11Z 78.84.7.193 /* Dzīvesgājums */ Pievienots memuāru otrais izdevums. 4303320 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Eižens Počs | attēls = | att_izm = | amats = Latvijas PSR ārlietu ministrs | term_sākums = {{dat|1989|||N}} | term_beigas = {{dat|1990|||N}} | priekštecis = [[Leonards Bartkevičs]] | pēctecis = [[Jānis Jurkāns]]{{ref label|Note1|a|a}} | dzim_dati = {{dat|1939||}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = latvietis | partija = [[Latvijas Komunistiskā partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = {{ref label|Note1|a|a}} kā Latvijas Republikas ārlietu ministrs }} '''Eižens Počs''' (dzimis 1939. gadā) ir bijušais [[Padomju Savienība|PSRS]] diplomāts un [[Latvijas PSR]] sabiedriskais darbinieks. [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Latvijas PSR ārlietu ministrs]] (1989—1990). == Dzīvesgājums == Dzimis 1939. gadā Antona Poča ģimenē. 1970. gadā sāka darboties [[Padomju Savienība]]s diplomātiskajā dienestā, bija [[Padomju Savienība|PSRS]] vēstniecības [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pirmais sekretārs, tad PSRS ģenerālkonsuls Indonēzijā. [[Atmodas kustība]]s laikā 1989. gadā viņu iecēla par Latvijas PSR ārlietu ministru. Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]] Poču iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/279721-par-komisiju-pasakumu-sagatavosanai-latvijas-ekonomiskas-un-politiskas-neatkaribas-atjaunosanai Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai] "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 09.03.1990.</ref> 1990. gada 22. maijā viņu atlaida no amata un par LR ārlietu ministru kļuva [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]]. No 1990. gada 14. augusta līdz 1992. gada 31. decembrim Eižens Počs bija PSRS, tad [[Krievijas Federācija]]s vēstnieks [[Zambija]]s Republikā. 1993. gada 12. martā viņš bija viens no paziņojuma “Mūsu sāpe — Latvija” parakstītājiem, aicinot balsot [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] par "Republikas platformu". [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] 1995. gadā nesekmīgi kandidēja no [[Latvijas Vienības partija]]s saraksta.<ref>[https://neatkariga.nra.lv/izpete/356896-latvijas-psr-bija-arlietu-ministrija-patiesam-bija Latvijas PSR bija Ārlietu ministrija. Patiešām bija?!] ARNIS KLUINIS neatkariga.nra.lv 05.09.2021.</ref> Tajā pašā laikā strādājis par Latvijas Universitātes Starptautisko attiecību institūta lektoru un SIA “Livingstons” direktoru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Latvijas Vienības partija - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2024-01-09|language=lv}}</ref> Vēlāk darbojies privātajā biznesā. 2023. gadā publicējis atmiņu krājumu "Počs PSRS un Latvijas diplomātijas gaiteņos".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/memuarliteratura-biografiski-apraksti/pocs-psrs-un-latvijas-diplomatijas-gaitenos.html|title=Počs PSRS un Latvijas diplomātijas gaiteņos|website=www.janisroze.lv|access-date=2024-01-09|language=lv}}</ref> Otrais būtiski papildinātais izdevums - [https://dom.lndb.lv/data/obj/1545563.html “Laikmeta krustpunktā: Diplomāta atklāsmes”] (2024). Precējies, ir divas meitas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=40300794&isArticle=true&query=PO%C4%8CS%20|title=Eižens Počs - tikai Andrim Jakubānam un Ērikam Hānbergam|work=[[Neatkarīgā Cīņa]]|date=1993-02-10|last=Eglīte|first=Ina|pages=1.-2}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Počs, Eižens}} [[Kategorija:1939. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Diplomāti]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas komisāri un ministri]] nc37cej6ul0luuag3xul67oylvmqlmn 4303366 4303320 2025-07-04T04:35:50Z Turaids 8965 4303366 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Eižens Počs | attēls = | att_izm = | amats = Latvijas PSR ārlietu ministrs | term_sākums = {{dat|1989|||N}} | term_beigas = {{dat|1990|||N}} | priekštecis = [[Leonards Bartkevičs]] | pēctecis = [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]]{{ref label|Note1|a|a}} | dzim_dati = {{dat|1939||}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = latvietis | partija = [[Latvijas Komunistiskā partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = {{ref label|Note1|a|a}} kā Latvijas Republikas ārlietu ministrs }} '''Eižens Počs''' (dzimis 1939. gadā) ir bijušais [[Padomju Savienība|PSRS]] diplomāts un [[Latvijas PSR]] sabiedriskais darbinieks. [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Latvijas PSR ārlietu ministrs]] (1989—1990). == Dzīvesgājums == Dzimis 1939. gadā Antona Poča ģimenē. 1970. gadā sāka darboties [[Padomju Savienība]]s diplomātiskajā dienestā, bija [[Padomju Savienība|PSRS]] vēstniecības [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pirmais sekretārs, tad PSRS ģenerālkonsuls Indonēzijā. [[Atmodas kustība]]s laikā 1989. gadā viņu iecēla par Latvijas PSR ārlietu ministru. Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]] Poču iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/279721-par-komisiju-pasakumu-sagatavosanai-latvijas-ekonomiskas-un-politiskas-neatkaribas-atjaunosanai Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai] "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 09.03.1990.</ref> 1990. gada 22. maijā viņu atlaida no amata un par LR ārlietu ministru kļuva [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]]. No 1990. gada 14. augusta līdz 1992. gada 31. decembrim Eižens Počs bija PSRS, tad [[Krievijas Federācija]]s vēstnieks [[Zambija]]s Republikā. 1993. gada 12. martā viņš bija viens no paziņojuma “Mūsu sāpe — Latvija” parakstītājiem, aicinot balsot [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] par "Republikas platformu". [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] 1995. gadā nesekmīgi kandidēja no [[Latvijas Vienības partija]]s saraksta.<ref>[https://neatkariga.nra.lv/izpete/356896-latvijas-psr-bija-arlietu-ministrija-patiesam-bija Latvijas PSR bija Ārlietu ministrija. Patiešām bija?!] ARNIS KLUINIS neatkariga.nra.lv 05.09.2021.</ref> Tajā pašā laikā strādājis par Latvijas Universitātes Starptautisko attiecību institūta lektoru un SIA “Livingstons” direktoru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Latvijas Vienības partija - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2024-01-09|language=lv}}</ref> Vēlāk darbojies privātajā biznesā. 2023. gadā publicējis atmiņu krājumu "Počs PSRS un Latvijas diplomātijas gaiteņos".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/memuarliteratura-biografiski-apraksti/pocs-psrs-un-latvijas-diplomatijas-gaitenos.html|title=Počs PSRS un Latvijas diplomātijas gaiteņos|website=www.janisroze.lv|access-date=2024-01-09|language=lv}}</ref> Otrais būtiski papildinātais izdevums — [https://dom.lndb.lv/data/obj/1545563.html “Laikmeta krustpunktā: Diplomāta atklāsmes”] (2024). Precējies, ir divas meitas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=40300794&isArticle=true&query=PO%C4%8CS%20|title=Eižens Počs - tikai Andrim Jakubānam un Ērikam Hānbergam|work=[[Neatkarīgā Cīņa]]|date=1993-02-10|last=Eglīte|first=Ina|pages=1.-2}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Počs, Eižens}} [[Kategorija:1939. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Diplomāti]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas komisāri un ministri]] 9vd30w6lyga64s9zqbuf5y3o9n8sqj7 0 518634 4303242 4302804 2025-07-03T12:57:09Z Ivario 51458 koordinātes 4303242 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{coord|57.898492|25.335909}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = Rūjienas šaursliežu stacija.JPG | attēla_apraksts = Šaursliežu stacijas atrašanās vieta 2011. gadā | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]] | atvērta = 1896 | slēgta = 1996 | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) [[Ipiķi (stacija)|Ipiķi]] (19 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} '''Rūjiena''' bija [[dzelzceļa stacija]] tagadējā [[Valmieras novads|Valmieras novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Stacija atradās netālu no [[Rūjiena]]s pilsētas, pie autoceļa [[V174]]. Pirms šīs stacijas pastāvēja dzelzceļa stacija pašā Rūjienas pilsētā, šaursliežu līnijā [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Rūjiena—Pērnava]]; vēlāk tā bija arī platsliežu līnijas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Rūjiena]] galastacija. Mūsdienās Rūjienas staciju ēkas un sliedes ir demontētas. Par dzelzceļu Rūjienā liecina [[Stacijas iela (Rūjiena)|Stacijas ielas]] nosaukums un "[[Zaļie dzelzceļi|Zaļo dzelzceļu]]" stends, bet bijušās padomju laika ārpilsētas stacijas teritorija ir pamesta un aizaugusi ar krūmiem. No vecās šaursliežu stacijas Rūjienā ir saglabājušās perona atliekas un griezuļa bedre; peronu un gulšņu atliekas saglabājušās arī bijušajā ārpilsētas stacijā. 2018. gadā programmas "Zaļie dzelzceļi" ietvaros stacijas vietā [[Viestura laukums (Rūjiena)|Viestura laukumā]] ierīkots vides objekts “Rūjienas dzelzceļa stacija”, kurā uzstādīts sliežu fragments, soliņi, stends ar aprakstu par dzelzceļa vēsturi un perons ar tā galos iebūvētām skeitborda rampām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eliesma.lv/rujiena-jauna-randinu-vieta|title=Rūjienā jauna randiņu vieta|last=Rone|first=Māra|website=eLiesma|access-date=2025-07-02|date=2018-08-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/bijusas-rujienas-dzelzcela-stacijas-vieta-taps-vides-objekts/|title=Bijušās Rūjienas dzelzceļa stacijas vietā taps vides objekts|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2025-07-02|date=2017-07-12|language=lv-LV}}</ref> == Vēsture == Šaursliežu dzelzceļu Rūjienā atklāja 1896. gadā (tā bija Latvijas teritorijā pirmā šaursliežu līnija Valka—Pērnava), tad pilsētā tika ierīkota arī dzelzceļa stacija. Sākumā stacija saucās "Rujene", par Rūjienu pārdēvēta 1937. gadā, kad pilsētu sasniedza platsliežu līnija no Rīgas. 1938. gadā stacija tika labiekārtota, tajā pieturēja kā platsliežu, tā šaursliežu vilcieni. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] stacija gāja bojā, tika pilnīgi izpostītas visas dzelzceļa līnijas. Pēc kara atjaunoja tikai šaursliežu līniju uz Igauniju, bet Rūjienas stacija kļuva par galastaciju Meizakilas—Rūjienas posmam, ko apkalpoja Igaunijas dzelzceļš. Stacijas telpas ierīkoja mazā pagaidu būdiņā. Šaursliežu dzelzceļu likvidēja 1975. gadā un nelielu laiku dzelzceļa satiksmes Rūjienā nebija. 1976. gadā līdz Rūjienai tika atjaunota platsliežu līnija uz Rīgu, bet vēl pēc gada sāka strādāt arī posms Rūjiena—Meizakila, nu jau platsliežu variantā. Tomēr stacija Rūjienas pilsētā netika atjaunota — lai iztaisnotu ceļu uz Tallinu, tā tika ierīkota tagadējā [[Ķoņu pagasts|Ķoņu pagastā]], ap 4 km uz ziemeļrietumiem no pilsētas centra, vietā, kur bijušā šaursliežu dzelzceļa uz Meizakilu trasei pieslēdzās jaunuzbūvētais platsliežu posms no [[Virķēni (stacija)|Virķēnu]] pieturas.<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 85. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Pastāvīgas stacijas ēkas Rūjienas platsliežu stacijā nekad nav bijis — stacijas vajadzībām tika izmantots norakstīts [[D1]] dīzeļvilciena vagons, kas izdemolētā veidā tur atradās vēl 2008. gadā. 1981. gadā sākās satiksme maršrutā Rīga—Tallina caur Rūjienu. 1992. gadā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, vilcieni sāka braukt tikai līdz Ipiķiem. Tas ievadīja Rūjienas līnijas pakāpenisko likvidēšanu. Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta 1996. gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja 1996. gada [[21. septembris|21. septembrī]],<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:685720|article:DIVL490 Izmaiņas vilcienu sarakstā. Diena, Nr. 222 (20.09.1996)]</ref> līdz ar to stacija tika slēgta. Sliedes stacijā demontētas [[2009. gads|2009. gadā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://railwayz.info/photolines/station/1826 Rūjienas stacijas foto] {{krieviski}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena}} [[Kategorija:Bijušās dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Rūjiena]] [[Kategorija:Ķoņu pagasts]] 6zgri01yzz2x7nzt8rkuwb21maebmff 4303244 4303242 2025-07-03T12:59:04Z Ivario 51458 4303244 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{coord|57.898492|25.335909}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = Rūjienas šaursliežu stacija.JPG | attēla_apraksts = Šaursliežu stacijas atrašanās vieta 2011. gadā | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]] | atvērta = 1896 | slēgta = 1996 | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = 57.898492 | longd = 25.335909 | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) [[Ipiķi (stacija)|Ipiķi]] (19 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} '''Rūjiena''' bija [[dzelzceļa stacija]] tagadējā [[Valmieras novads|Valmieras novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Stacija atradās netālu no [[Rūjiena]]s pilsētas, pie autoceļa [[V174]]. Pirms šīs stacijas pastāvēja dzelzceļa stacija pašā Rūjienas pilsētā, šaursliežu līnijā [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Rūjiena—Pērnava]]; vēlāk tā bija arī platsliežu līnijas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Rūjiena]] galastacija. Mūsdienās Rūjienas staciju ēkas un sliedes ir demontētas. Par dzelzceļu Rūjienā liecina [[Stacijas iela (Rūjiena)|Stacijas ielas]] nosaukums un "[[Zaļie dzelzceļi|Zaļo dzelzceļu]]" stends, bet bijušās padomju laika ārpilsētas stacijas teritorija ir pamesta un aizaugusi ar krūmiem. No vecās šaursliežu stacijas Rūjienā ir saglabājušās perona atliekas un griezuļa bedre; peronu un gulšņu atliekas saglabājušās arī bijušajā ārpilsētas stacijā. 2018. gadā programmas "Zaļie dzelzceļi" ietvaros stacijas vietā [[Viestura laukums (Rūjiena)|Viestura laukumā]] ierīkots vides objekts “Rūjienas dzelzceļa stacija”, kurā uzstādīts sliežu fragments, soliņi, stends ar aprakstu par dzelzceļa vēsturi un perons ar tā galos iebūvētām skeitborda rampām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eliesma.lv/rujiena-jauna-randinu-vieta|title=Rūjienā jauna randiņu vieta|last=Rone|first=Māra|website=eLiesma|access-date=2025-07-02|date=2018-08-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/bijusas-rujienas-dzelzcela-stacijas-vieta-taps-vides-objekts/|title=Bijušās Rūjienas dzelzceļa stacijas vietā taps vides objekts|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2025-07-02|date=2017-07-12|language=lv-LV}}</ref> == Vēsture == Šaursliežu dzelzceļu Rūjienā atklāja 1896. gadā (tā bija Latvijas teritorijā pirmā šaursliežu līnija Valka—Pērnava), tad pilsētā tika ierīkota arī dzelzceļa stacija. Sākumā stacija saucās "Rujene", par Rūjienu pārdēvēta 1937. gadā, kad pilsētu sasniedza platsliežu līnija no Rīgas. 1938. gadā stacija tika labiekārtota, tajā pieturēja kā platsliežu, tā šaursliežu vilcieni. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] stacija gāja bojā, tika pilnīgi izpostītas visas dzelzceļa līnijas. Pēc kara atjaunoja tikai šaursliežu līniju uz Igauniju, bet Rūjienas stacija kļuva par galastaciju Meizakilas—Rūjienas posmam, ko apkalpoja Igaunijas dzelzceļš. Stacijas telpas ierīkoja mazā pagaidu būdiņā. Šaursliežu dzelzceļu likvidēja 1975. gadā un nelielu laiku dzelzceļa satiksmes Rūjienā nebija. 1976. gadā līdz Rūjienai tika atjaunota platsliežu līnija uz Rīgu, bet vēl pēc gada sāka strādāt arī posms Rūjiena—Meizakila, nu jau platsliežu variantā. Tomēr stacija Rūjienas pilsētā netika atjaunota — lai iztaisnotu ceļu uz Tallinu, tā tika ierīkota tagadējā [[Ķoņu pagasts|Ķoņu pagastā]], ap 4 km uz ziemeļrietumiem no pilsētas centra, vietā, kur bijušā šaursliežu dzelzceļa uz Meizakilu trasei pieslēdzās jaunuzbūvētais platsliežu posms no [[Virķēni (stacija)|Virķēnu]] pieturas.<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 85. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Pastāvīgas stacijas ēkas Rūjienas platsliežu stacijā nekad nav bijis — stacijas vajadzībām tika izmantots norakstīts [[D1]] dīzeļvilciena vagons, kas izdemolētā veidā tur atradās vēl 2008. gadā. 1981. gadā sākās satiksme maršrutā Rīga—Tallina caur Rūjienu. 1992. gadā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, vilcieni sāka braukt tikai līdz Ipiķiem. Tas ievadīja Rūjienas līnijas pakāpenisko likvidēšanu. Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta 1996. gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja 1996. gada [[21. septembris|21. septembrī]],<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:685720|article:DIVL490 Izmaiņas vilcienu sarakstā. Diena, Nr. 222 (20.09.1996)]</ref> līdz ar to stacija tika slēgta. Sliedes stacijā demontētas [[2009. gads|2009. gadā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://railwayz.info/photolines/station/1826 Rūjienas stacijas foto] {{krieviski}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena}} [[Kategorija:Bijušās dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Rūjiena]] [[Kategorija:Ķoņu pagasts]] 8sfbuwygq9i3o37rvux80i1qnmbzwbm 4303246 4303244 2025-07-03T13:08:33Z Ivario 51458 koordinātes 4303246 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = Rūjienas šaursliežu stacija.JPG | attēla_apraksts = Šaursliežu stacijas atrašanās vieta 2011. gadā | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]] | atvērta = 1896 | slēgta = 1996 | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = 57.898492 | longd = 25.335909 | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) [[Ipiķi (stacija)|Ipiķi]] (19 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} '''Rūjiena''' bija [[dzelzceļa stacija]] tagadējā [[Valmieras novads|Valmieras novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Stacija atradās netālu no [[Rūjiena]]s pilsētas, pie autoceļa [[V174]]. Pirms šīs stacijas pastāvēja dzelzceļa stacija pašā Rūjienas pilsētā, šaursliežu līnijā [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Rūjiena—Pērnava]]; vēlāk tā bija arī platsliežu līnijas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Rūjiena]] galastacija. Mūsdienās Rūjienas staciju ēkas un sliedes ir demontētas. Par dzelzceļu Rūjienā liecina [[Stacijas iela (Rūjiena)|Stacijas ielas]] nosaukums un "[[Zaļie dzelzceļi|Zaļo dzelzceļu]]" stends, bet bijušās padomju laika ārpilsētas stacijas teritorija ir pamesta un aizaugusi ar krūmiem. No vecās šaursliežu stacijas Rūjienā ir saglabājušās perona atliekas un griezuļa bedre; peronu un gulšņu atliekas saglabājušās arī bijušajā ārpilsētas stacijā. 2018. gadā programmas "Zaļie dzelzceļi" ietvaros stacijas vietā [[Viestura laukums (Rūjiena)|Viestura laukumā]] ierīkots vides objekts “Rūjienas dzelzceļa stacija”, kurā uzstādīts sliežu fragments, soliņi, stends ar aprakstu par dzelzceļa vēsturi un perons ar tā galos iebūvētām skeitborda rampām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eliesma.lv/rujiena-jauna-randinu-vieta|title=Rūjienā jauna randiņu vieta|last=Rone|first=Māra|website=eLiesma|access-date=2025-07-02|date=2018-08-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/bijusas-rujienas-dzelzcela-stacijas-vieta-taps-vides-objekts/|title=Bijušās Rūjienas dzelzceļa stacijas vietā taps vides objekts|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2025-07-02|date=2017-07-12|language=lv-LV}}</ref> == Vēsture == Šaursliežu dzelzceļu Rūjienā atklāja 1896. gadā (tā bija Latvijas teritorijā pirmā šaursliežu līnija Valka—Pērnava), tad pilsētā tika ierīkota arī dzelzceļa stacija. Sākumā stacija saucās "Rujene", par Rūjienu pārdēvēta 1937. gadā, kad pilsētu sasniedza platsliežu līnija no Rīgas. 1938. gadā stacija tika labiekārtota, tajā pieturēja kā platsliežu, tā šaursliežu vilcieni. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] stacija gāja bojā, tika pilnīgi izpostītas visas dzelzceļa līnijas. Pēc kara atjaunoja tikai šaursliežu līniju uz Igauniju, bet Rūjienas stacija kļuva par galastaciju Meizakilas—Rūjienas posmam, ko apkalpoja Igaunijas dzelzceļš. Stacijas telpas ierīkoja mazā pagaidu būdiņā. Šaursliežu dzelzceļu likvidēja 1975. gadā un nelielu laiku dzelzceļa satiksmes Rūjienā nebija. 1976. gadā līdz Rūjienai tika atjaunota platsliežu līnija uz Rīgu, bet vēl pēc gada sāka strādāt arī posms Rūjiena—Meizakila, nu jau platsliežu variantā. Tomēr stacija Rūjienas pilsētā netika atjaunota — lai iztaisnotu ceļu uz Tallinu, tā tika ierīkota tagadējā [[Ķoņu pagasts|Ķoņu pagastā]], ap 4 km uz ziemeļrietumiem no pilsētas centra, vietā, kur bijušā šaursliežu dzelzceļa uz Meizakilu trasei pieslēdzās jaunuzbūvētais platsliežu posms no [[Virķēni (stacija)|Virķēnu]] pieturas (koordinātes {{Coord|57.927472|25.292400}}).<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 85. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Pastāvīgas stacijas ēkas Rūjienas platsliežu stacijā nekad nav bijis — stacijas vajadzībām tika izmantots norakstīts [[D1]] dīzeļvilciena vagons, kas izdemolētā veidā tur atradās vēl 2008. gadā. 1981. gadā sākās satiksme maršrutā Rīga—Tallina caur Rūjienu. 1992. gadā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, vilcieni sāka braukt tikai līdz Ipiķiem. Tas ievadīja Rūjienas līnijas pakāpenisko likvidēšanu. Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta 1996. gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja 1996. gada [[21. septembris|21. septembrī]],<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:685720|article:DIVL490 Izmaiņas vilcienu sarakstā. Diena, Nr. 222 (20.09.1996)]</ref> līdz ar to stacija tika slēgta. Sliedes stacijā demontētas [[2009. gads|2009. gadā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://railwayz.info/photolines/station/1826 Rūjienas stacijas foto] {{krieviski}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena}} [[Kategorija:Bijušās dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Rūjiena]] [[Kategorija:Ķoņu pagasts]] ml91qjrt2uzknidivusa0tcq2ki629y 4303247 4303246 2025-07-03T13:08:50Z Ivario 51458 4303247 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = Rūjienas šaursliežu stacija.JPG | attēla_apraksts = Šaursliežu stacijas atrašanās vieta 2011. gadā | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]] | atvērta = 1896 | slēgta = 1996 | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = 57.898492 | longd = 25.335909 | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) [[Ipiķi (stacija)|Ipiķi]] (19 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} '''Rūjiena''' bija [[dzelzceļa stacija]] tagadējā [[Valmieras novads|Valmieras novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Stacija atradās netālu no [[Rūjiena]]s pilsētas, pie autoceļa [[V174]]. Pirms šīs stacijas pastāvēja dzelzceļa stacija pašā Rūjienas pilsētā, šaursliežu līnijā [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Rūjiena—Pērnava]]; vēlāk tā bija arī platsliežu līnijas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Rūjiena]] galastacija. Mūsdienās Rūjienas staciju ēkas un sliedes ir demontētas. Par dzelzceļu Rūjienā liecina [[Stacijas iela (Rūjiena)|Stacijas ielas]] nosaukums un "[[Zaļie dzelzceļi|Zaļo dzelzceļu]]" stends, bet bijušās padomju laika ārpilsētas stacijas teritorija ir pamesta un aizaugusi ar krūmiem. No vecās šaursliežu stacijas Rūjienā ir saglabājušās perona atliekas un griezuļa bedre; peronu un gulšņu atliekas saglabājušās arī bijušajā ārpilsētas stacijā. 2018. gadā programmas "Zaļie dzelzceļi" ietvaros vēsturiskās stacijas vietā [[Viestura laukums (Rūjiena)|Viestura laukumā]] ierīkots vides objekts “Rūjienas dzelzceļa stacija”, kurā uzstādīts sliežu fragments, soliņi, stends ar aprakstu par dzelzceļa vēsturi un perons ar tā galos iebūvētām skeitborda rampām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eliesma.lv/rujiena-jauna-randinu-vieta|title=Rūjienā jauna randiņu vieta|last=Rone|first=Māra|website=eLiesma|access-date=2025-07-02|date=2018-08-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/bijusas-rujienas-dzelzcela-stacijas-vieta-taps-vides-objekts/|title=Bijušās Rūjienas dzelzceļa stacijas vietā taps vides objekts|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2025-07-02|date=2017-07-12|language=lv-LV}}</ref> == Vēsture == Šaursliežu dzelzceļu Rūjienā atklāja 1896. gadā (tā bija Latvijas teritorijā pirmā šaursliežu līnija Valka—Pērnava), tad pilsētā tika ierīkota arī dzelzceļa stacija. Sākumā stacija saucās "Rujene", par Rūjienu pārdēvēta 1937. gadā, kad pilsētu sasniedza platsliežu līnija no Rīgas. 1938. gadā stacija tika labiekārtota, tajā pieturēja kā platsliežu, tā šaursliežu vilcieni. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] stacija gāja bojā, tika pilnīgi izpostītas visas dzelzceļa līnijas. Pēc kara atjaunoja tikai šaursliežu līniju uz Igauniju, bet Rūjienas stacija kļuva par galastaciju Meizakilas—Rūjienas posmam, ko apkalpoja Igaunijas dzelzceļš. Stacijas telpas ierīkoja mazā pagaidu būdiņā. Šaursliežu dzelzceļu likvidēja 1975. gadā un nelielu laiku dzelzceļa satiksmes Rūjienā nebija. 1976. gadā līdz Rūjienai tika atjaunota platsliežu līnija uz Rīgu, bet vēl pēc gada sāka strādāt arī posms Rūjiena—Meizakila, nu jau platsliežu variantā. Tomēr stacija Rūjienas pilsētā netika atjaunota — lai iztaisnotu ceļu uz Tallinu, tā tika ierīkota tagadējā [[Ķoņu pagasts|Ķoņu pagastā]], ap 4 km uz ziemeļrietumiem no pilsētas centra, vietā, kur bijušā šaursliežu dzelzceļa uz Meizakilu trasei pieslēdzās jaunuzbūvētais platsliežu posms no [[Virķēni (stacija)|Virķēnu]] pieturas (koordinātes {{Coord|57.927472|25.292400}}).<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 85. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Pastāvīgas stacijas ēkas Rūjienas platsliežu stacijā nekad nav bijis — stacijas vajadzībām tika izmantots norakstīts [[D1]] dīzeļvilciena vagons, kas izdemolētā veidā tur atradās vēl 2008. gadā. 1981. gadā sākās satiksme maršrutā Rīga—Tallina caur Rūjienu. 1992. gadā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, vilcieni sāka braukt tikai līdz Ipiķiem. Tas ievadīja Rūjienas līnijas pakāpenisko likvidēšanu. Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta 1996. gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja 1996. gada [[21. septembris|21. septembrī]],<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:685720|article:DIVL490 Izmaiņas vilcienu sarakstā. Diena, Nr. 222 (20.09.1996)]</ref> līdz ar to stacija tika slēgta. Sliedes stacijā demontētas [[2009. gads|2009. gadā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://railwayz.info/photolines/station/1826 Rūjienas stacijas foto] {{krieviski}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena}} [[Kategorija:Bijušās dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Rūjiena]] [[Kategorija:Ķoņu pagasts]] 2agc7jxd12c44px0cqoco1p6hrd1bpu 0 534793 4303348 4138773 2025-07-04T00:02:56Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Sikorsky UH-60 Black Hawk]] to [[Sikorsky UH-60M Black Hawk]] 4303348 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sikorsky UH-60M Black Hawk]] 14ip8e8ky19hjd666szgrdca22dpa2f 0 540874 4303349 4138774 2025-07-04T00:03:01Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Sikorsky UH-60 Black Hawk]] to [[Sikorsky UH-60M Black Hawk]] 4303349 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sikorsky UH-60M Black Hawk]] 14ip8e8ky19hjd666szgrdca22dpa2f 0 541463 4303241 4302612 2025-07-03T12:55:42Z Baltais mags 97300 Jauns attēls 4303241 wikitext text/x-wiki '''Latvijas pašvaldību vadītāju''' uzskaitījums iekļauj 35 novadu un 7 valstspilsētu pašvaldības vadītājus. == Uzskaitījums == === Valstspilsētas === {{colbegin|3}} {{legend|#002e5d| [[Sarauj, Latgale!]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#Fff200| [[Kustība Par!]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#00FF80| [[Latvijas Zaļā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #59a236| [[Liepājas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #9D2235| [[Latvija pirmajā vietā]]/[[Kopā Latvijai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #009E9D| [[Latvijai un Ventspilij]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable" ! colspan="2" | # ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Portrets ! Vārds Uzvārds <small>(Dzimis)</small> ! Pilnvaru termiņa sākums ! Partija ! Piezīmes |- | style="background: #002e5d| | 1. | [[Daugavpils]] | [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.png|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (15818314549).jpg|80px]] | '''[[Andrejs Elksniņš]]'''<br /><small>(1982)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Sarauj, Latgale!]] | |- | style="background: #Fff200| | 2. | [[Jelgava]] | [[Attēls:Jelgava COA great.svg|center|48px]] | [[Attēls:Mārtiņš Daģis Jelgava.jpg|80px]] | '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]'''<br /><small>(1988)</small> | {{dat|2025|07|01|N}} | [[Kustība Par!]] | |- | style="background: #00FF80| | 3. | [[Jūrmala]] | [[Attēls:Escut Jurmala.png|center|25px]] | [[Attēls:Gatis Truksnis.jpg|80px]] | '''[[Gatis Truksnis]]'''<br /><small>(1969)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #59a236| | 4. | [[Liepāja]] | [[Attēls:Escut Liepaja.png|center|25px]] | [[Attēls:R1A5603 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Gunārs Ansiņš]]'''<br /><small>(1970)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Liepājas partija]] | |- | style="background: #9D2235| | 5. | [[Rēzekne]] | [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|center|25px]] | [[Attēls:Aleksandrs Bartaševičs in 2009.jpg|80px]] | '''[[Aleksandrs Bartaševičs]]'''<br /><small>(1965)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Latvija pirmajā vietā]]/[[Kopā Latvijai]] | |- | style="background: #E64632| | 6. | '''[[Rīga]]''' | [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|center|48px]] | [[Attēls:Kleinbergs RD deputats.jpg|80px]] | '''[[Viesturs Kleinbergs]]'''<br /><small>(1978)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Progresīvie]] | |- | style="background: #009E9D| | 7. | [[Ventspils]] | [[Attēls:LVA Ventspils COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:J Vitolins.jpg|80px]] | '''[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]]'''<br /><small>(1954)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijai un Ventspilij]] | |} === Novadi === {{colbegin|3}} {{legend| blue| [[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #019734| [[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #77343d| [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #64C049| [[Jaunā Vienotība]]/[[Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#258B4C| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF8000| [[Daugavpils novada partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EFC800| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00FF80| [[Latvijas Zaļā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFDD00| [[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #8C0C03| [[Kuldīgas novadam]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #7FFFD4| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C00C13| [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00008B| [[Latgales partija]]/[[Jaunā Vienotība]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #Fff200| [[Jaunā Vienotība]]/[[Kustība Par!]]/[[Latgales partija]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #F0E68C| [[Vidzemes partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #033a7c| [[Valmierai un Vidzemei]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #002e5d| [[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EA1C31| [[Siguldas novada partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #D39D61| [[Talsu novada attīstībai]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable" ! colspan="2" | # ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Portrets ! Vārds Uzvārds <small>(Dzimis)</small> ! Pilnvaru termiņa sākums ! Partija ! Piezīmes |- | style="background: blue| | 1. | [[Ādažu novads]] | [[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|center|25px]] | [[Attēls:Karīna Miķelsone.jpg|80px]] | '''[[Karīna Miķelsone]]'''<br /><small>(1983)</small> | {{dat|2022|11|01|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #77343d| | 2. | [[Aizkraukles novads]] | [[Attēls:Aizkraukles novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Leons Līdums.jpg|80px]] | '''[[Leons Līdums]]'''<br /><small>(1957)</small> | {{dat|2010|12|29|N}} | [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #64C049| | 3. | [[Alūksnes novads]] | [[Attēls:LVA Alūksnes novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Dzintars Adlers 2023.jpg|80px]] | '''[[Dzintars Adlers]]'''<br /><small>(1967)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #00008B| | 4. | [[Augšdaugavas novads]] | [[Attēls:Augšdaugavas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Vitālijs Aizbalts.jpg|80px]] | '''[[Vitālijs Aizbalts]]'''<br /><small>(1959)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Latgales partija]] | |- | style="background: #00FF80| | 5. | [[Balvu novads]] | [[Attēls:Balvu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15532579887) (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Trupovnieks]]'''<br /><small>(1961)</small> | {{dat|2025|06|20|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #EFC800| | 6. | [[Bauskas novads]] | [[Attēls:Bauskas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Aivars Mačeks]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |- | style="background: #64C049| | 7. | [[Cēsu novads]] | [[Attēls:Cēsu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Rozenenbergs Janis.jpg|80px]] | '''[[Jānis Rozenbergs]]'''<br /><small>(1977)</small> | {{dat|2013|06|14|N}} | [[Vienotība]] | |- | style="background: #EFC800| | 8. | [[Dienvidkurzemes novads]] | [[Attēls:Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andris Jankovskis.jpg|80px]] | '''[[Andris Jankovskis]]'''<br /><small>(1986)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |- | style="background: #00FF80| | 9. | [[Dobeles novads]] | [[Attēls:LVA Dobeles novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Andrejs Spridzāns]]'''<br /><small>(1953)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #FFDD00| | 10. | [[Gulbenes novads]] | [[Attēls:LVA Gulbenes novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Normunds Mazūrs.jpg|80px]] | '''[[Normunds Mazūrs]]'''<br /><small>(1967)</small> | {{dat|2025|06|30|N}} | [[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #00FF80| | 11. | [[Jēkabpils novads]] | [[Attēls:Jēkabpils novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Raivis Ragainis 2023.jpg|80px]] | '''[[Raivis Ragainis]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #258B4C| | 12. | [[Jelgavas novads]] | [[Attēls:Jelgavas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Ingus Zālītis.jpg|80px]] | '''[[Ingus Zālītis]]'''<br /><small>(1983)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #258B4C| | 13. | [[Krāslavas novads]] | [[Attēls:Krāslavas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Latgales kongresa dienai veltītais svinīgais pasākums un izstādes “Pāri slieksnim” atklāšana (47633989552).jpg|80px]] | '''[[Gunārs Upenieks]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2009|07|01|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #8C0C03| | 14. | [[Kuldīgas novads]] | [[Attēls:Kuldīgas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Inese Astasevska 2023 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Inese Astaševska]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2022|11|10|N}} | [[Kuldīgas novadam]] | |- | style="background: #64C049| | 15. | [[Ķekavas novads]] | [[Attēls:Ķekavas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Viktorija Baire 2022 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Viktorija Baire]]'''<br /><small>(1982)</small> | {{dat|2024|07|10|N}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #F0E68C| | 16. | [[Limbažu novads]] | [[Attēls:Limbažu novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Sigita Upmale.jpg|80px]] | '''[[Sigita Upmale]]'''<br /><small>(1973)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Vidzemes partija]] | |- | style="background: #002e5d| | 17. | [[Līvānu novads]] | [[Attēls:LVA Līvānu novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Dāvids Rubens.jpg|80px]] | '''[[Dāvids Rubens]]'''<br /><small>(2001)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Jaunā konservatīvā partija]] | |- | style="background: #258B4C| | 18. | [[Ludzas novads]] | [[Attēls:LVA Ludzas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Edgars Mekšs 2015.jpg|80px]] | '''[[Edgars Mekšs]]'''<br /><small>(1975)</small> | {{dat|2017|06|15|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #7FFFD4| | 19. | [[Madonas novads]] | [[Attēls:Madonas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Agris Lungevičs.jpg|80px]] | '''[[Agris Lungevičs]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2017|06|16|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #FFDD00| | 20. | [[Mārupes novads]] | [[Attēls:Mārupes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Aivars Osītis.jpg|80px]] | '''[[Aivars Osītis]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #EFC800| | 21. | [[Ogres novads]] | [[Attēls:Ogres novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Egils Helmanis 2015.jpg|80px]] | '''[[Egils Helmanis]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2017|06|16|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]/[[Latvijas Zaļā partija]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #C00C13| | 22. | [[Olaines novads]] | [[Attēls:Olaines novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andris Bergs.jpg|80px]] | '''[[Andris Bergs]]'''<br /><small>(1976)</small> | {{dat|2013|06|21|N}} | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] | |- | style="background: #00008B| | 23. | [[Preiļu novads]] | [[Attēls:Preiļu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputāts Aldis Adamovičs (16002351761).jpg|80px]] | '''[[Aldis Adamovičs]]'''<br /><small>(1970)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Latgales partija]]/[[Jaunā Vienotība]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #Fff200| | 24. | [[Rēzeknes novads]] | [[Attēls:Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg|center|25px]] | [[Attēls:Guntars Skudra.jpg|80px]] | '''[[Guntars Skudra]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2025|06|20|N}} | [[Jaunā Vienotība]]/[[Kustība Par!]]/[[Latgales partija]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] | |- | style="background: #E64632| | 25. | [[Ropažu novads]] | [[Attēls:Ropažu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:WIPO Director General Meets the Parliamentary Secretary, the Ministry of Culture of the Republic of Latvia.jpg|145x145px]] | '''[[Signe Grūbe]]'''<br /><small>(1981)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Jaunā Vienotība]]/[[Progresīvie]] | |- | style="background: #64C049| | 26. | [[Salaspils novads]] | [[Attēls:Salaspils novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Raivis Anspaks.jpg|80px]] | '''[[Raivis Anspaks]]'''<br /><small>(1980)</small> | {{dat|2022|11|03|N}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #00FF80| | 27. | [[Saldus novads]] | [[Attēls:Saldus novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Baltu vienības dienas svinības Saldū (cropped).jpg|80px]] | '''[[Māris Zusts]]'''<br /><small>(1976)</small> | {{dat|2018|06|08|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: blue| | 28. | [[Saulkrastu novads]] | [[Attēls:Saulkrastu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Normunds Līcis.jpg|80px]] | '''[[Normunds Līcis]]'''<br /><small>(1972)</small> | {{dat|2018|12|27|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #EA1C31| | 29. | [[Siguldas novads]] | [[Attēls:Siguldas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Jānis Vimba.jpg|80px]] | '''[[Jānis Vimba]]'''<br /><small>(1979)</small> | {{dat|2025|6|27|N}} | [[Siguldas novada partija]] | |- | style="background: #E64632| | 30. | [[Smiltenes novads]] | [[Attēls:Smiltenes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Ervins Labanovskis]]'''<br /><small>(1980)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Progresīvie]] | |- | style="background: #D39D61| | 31. | [[Talsu novads]] | [[Attēls:Talsu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Ansis Bērziņš Talsi.jpg|80px]] | '''[[Ansis Bērziņš (sabiedriskais darbinieks)|Ansis Bērziņš]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Talsu novada attīstībai]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: blue| | 32. | [[Tukuma novads]] | [[Attēls:LVA Tukuma novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Gundars Važa.jpg|80px]] | '''[[Gundars Važa]]'''<br /><small>(1966)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #F0E68C| | 33. | [[Valkas novads]] | [[Attēls:Valkas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Vents Armands Krauklis.jpg|80px]] | '''[[Vents Armands Krauklis]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2025|06|19|N}} | [[Vidzemes partija]] | |- | style="background: #033a7c| | 34. | [[Valmieras novads]] | [[Attēls:Valmieras novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Daiga Mieriņa reģionālajā vizītē apmeklē Valmieru (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Baiks]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Valmierai un Vidzemei]] |- | style="background: #EFC800| | 35. | [[Ventspils novads]] | [[Attēls:Ventspils novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andis Zariņš.jpg|80px]] | '''[[Andis Zariņš]]'''<br /><small>(1988)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} [[Kategorija:Vadītāju uzskaitījumi]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] 96mhyjao6qankcphwqkbmhsz7qorwh3 4303291 4303241 2025-07-03T16:11:16Z Lasks 38532 4303291 wikitext text/x-wiki '''Latvijas pašvaldību vadītāju''' uzskaitījums iekļauj 35 novadu un 7 valstspilsētu pašvaldības vadītājus. == Uzskaitījums == === Valstspilsētas === {{colbegin|3}} {{legend|#002e5d| [[Sarauj, Latgale!]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#Fff200| [[Kustība Par!]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#00FF80| [[Latvijas Zaļā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #59a236| [[Liepājas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #9D2235| [[Latvija pirmajā vietā]]/[[Kopā Latvijai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #009E9D| [[Latvijai un Ventspilij]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable" ! colspan="2" | # ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Portrets ! Vārds Uzvārds <small>(Dzimis)</small> ! Pilnvaru termiņa sākums ! Partija ! Piezīmes |- | style="background: #002e5d| | 1. | [[Daugavpils]] | [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.png|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (15818314549).jpg|80px]] | '''[[Andrejs Elksniņš]]'''<br /><small>(1982)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Sarauj, Latgale!]] | |- | style="background: #Fff200| | 2. | [[Jelgava]] | [[Attēls:Jelgava COA great.svg|center|48px]] | [[Attēls:Mārtiņš Daģis Jelgava.jpg|80px]] | '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]'''<br /><small>(1988)</small> | {{dat|2025|07|01|N}} | [[Kustība Par!]] | |- | style="background: #00FF80| | 3. | [[Jūrmala]] | [[Attēls:Escut Jurmala.png|center|25px]] | [[Attēls:Gatis Truksnis.jpg|80px]] | '''[[Gatis Truksnis]]'''<br /><small>(1969)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #59a236| | 4. | [[Liepāja]] | [[Attēls:Escut Liepaja.png|center|25px]] | [[Attēls:R1A5603 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Gunārs Ansiņš]]'''<br /><small>(1970)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Liepājas partija]] | |- | style="background: #9D2235| | 5. | [[Rēzekne]] | [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|center|25px]] | [[Attēls:Aleksandrs Bartaševičs in 2009.jpg|80px]] | '''[[Aleksandrs Bartaševičs]]'''<br /><small>(1965)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Latvija pirmajā vietā]]/[[Kopā Latvijai]] | |- | style="background: #E64632| | 6. | '''[[Rīga]]''' | [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|center|48px]] | [[Attēls:Kleinbergs RD deputats.jpg|80px]] | '''[[Viesturs Kleinbergs]]'''<br /><small>(1978)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Progresīvie]] | |- | style="background: #009E9D| | 7. | [[Ventspils]] | [[Attēls:LVA Ventspils COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:J Vitolins.jpg|80px]] | '''[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]]'''<br /><small>(1954)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijai un Ventspilij]] | |} === Novadi === {{colbegin|3}} {{legend| blue| [[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #019734| [[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #77343d| [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #64C049| [[Jaunā Vienotība]]/[[Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#258B4C| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF8000| [[Daugavpils novada partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EFC800| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00FF80| [[Latvijas Zaļā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFDD00| [[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #8C0C03| [[Kuldīgas novadam]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #7FFFD4| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C00C13| [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00008B| [[Latgales partija]]/[[Jaunā Vienotība]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #Fff200| [[Jaunā Vienotība]]/[[Kustība Par!]]/[[Latgales partija]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #F0E68C| [[Vidzemes partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #033a7c| [[Valmierai un Vidzemei]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #002e5d| [[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EA1C31| [[Siguldas novada partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #D39D61| [[Talsu novada attīstībai]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable" ! colspan="2" | # ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Portrets ! Vārds Uzvārds <small>(Dzimis)</small> ! Pilnvaru termiņa sākums ! Partija ! Piezīmes |- | style="background: blue| | 1. | [[Ādažu novads]] | [[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|center|25px]] | [[Attēls:Karīna Miķelsone.jpg|80px]] | '''[[Karīna Miķelsone]]'''<br /><small>(1983)</small> | {{dat|2022|11|01|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #77343d| | 2. | [[Aizkraukles novads]] | [[Attēls:Aizkraukles novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Leons Līdums.jpg|80px]] | '''[[Leons Līdums]]'''<br /><small>(1957)</small> | {{dat|2010|12|29|N}} | [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #64C049| | 3. | [[Alūksnes novads]] | [[Attēls:LVA Alūksnes novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Dzintars Adlers 2023.jpg|80px]] | '''[[Dzintars Adlers]]'''<br /><small>(1967)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #00008B| | 4. | [[Augšdaugavas novads]] | [[Attēls:Augšdaugavas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Vitālijs Aizbalts.jpg|80px]] | '''[[Vitālijs Aizbalts]]'''<br /><small>(1959)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Latgales partija]] | |- | style="background: #00FF80| | 5. | [[Balvu novads]] | [[Attēls:Balvu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15532579887) (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Trupovnieks]]'''<br /><small>(1961)</small> | {{dat|2025|06|20|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #EFC800| | 6. | [[Bauskas novads]] | [[Attēls:Bauskas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Aivars Mačeks]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |- | style="background: #64C049| | 7. | [[Cēsu novads]] | [[Attēls:Cēsu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Rozenenbergs Janis.jpg|80px]] | '''[[Jānis Rozenbergs]]'''<br /><small>(1977)</small> | {{dat|2013|06|14|N}} | [[Vienotība]] | |- | style="background: #EFC800| | 8. | [[Dienvidkurzemes novads]] | [[Attēls:Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andris Jankovskis.jpg|80px]] | '''[[Andris Jankovskis]]'''<br /><small>(1986)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |- | style="background: #00FF80| | 9. | [[Dobeles novads]] | [[Attēls:LVA Dobeles novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Andrejs Spridzāns]]'''<br /><small>(1953)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #FFDD00| | 10. | [[Gulbenes novads]] | [[Attēls:LVA Gulbenes novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Normunds Mazūrs.jpg|80px]] | '''[[Normunds Mazūrs]]'''<br /><small>(1967)</small> | {{dat|2025|06|30|N}} | [[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #00FF80| | 11. | [[Jēkabpils novads]] | [[Attēls:Jēkabpils novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Raivis Ragainis 2023.jpg|80px]] | '''[[Raivis Ragainis]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #258B4C| | 12. | [[Jelgavas novads]] | [[Attēls:Jelgavas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Ingus Zālītis.jpg|80px]] | '''[[Ingus Zālītis]]'''<br /><small>(1983)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #258B4C| | 13. | [[Krāslavas novads]] | [[Attēls:Krāslavas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Latgales kongresa dienai veltītais svinīgais pasākums un izstādes “Pāri slieksnim” atklāšana (47633989552).jpg|80px]] | '''[[Gunārs Upenieks]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2009|07|01|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #8C0C03| | 14. | [[Kuldīgas novads]] | [[Attēls:Kuldīgas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Inese Astasevska 2023 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Inese Astaševska]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2022|11|10|N}} | [[Kuldīgas novadam]] | |- | style="background: #64C049| | 15. | [[Ķekavas novads]] | [[Attēls:Ķekavas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Viktorija Baire 2022 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Viktorija Baire]]'''<br /><small>(1982)</small> | {{dat|2024|07|10|N}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #F0E68C| | 16. | [[Limbažu novads]] | [[Attēls:Limbažu novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Sigita Upmale.jpg|80px]] | '''[[Sigita Upmale]]'''<br /><small>(1973)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Vidzemes partija]] | |- | style="background: #002e5d| | 17. | [[Līvānu novads]] | [[Attēls:LVA Līvānu novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Dāvids Rubens.jpg|80px]] | '''[[Dāvids Rubens]]'''<br /><small>(2001)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Jaunā konservatīvā partija]] | |- | style="background: #258B4C| | 18. | [[Ludzas novads]] | [[Attēls:LVA Ludzas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Edgars Mekšs 2015.jpg|80px]] | '''[[Edgars Mekšs]]'''<br /><small>(1975)</small> | {{dat|2017|06|15|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #7FFFD4| | 19. | [[Madonas novads]] | [[Attēls:Madonas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Agris Lungevičs.jpg|80px]] | '''[[Agris Lungevičs]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2017|06|16|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #FFDD00| | 20. | [[Mārupes novads]] | [[Attēls:Mārupes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Aivars Osītis.jpg|80px]] | '''[[Aivars Osītis]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #EFC800| | 21. | [[Ogres novads]] | [[Attēls:Ogres novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Egils Helmanis 2015.jpg|80px]] | '''[[Egils Helmanis]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2017|06|16|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]/[[Latvijas Zaļā partija]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #C00C13| | 22. | [[Olaines novads]] | [[Attēls:Olaines novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andris Bergs.jpg|80px]] | '''[[Andris Bergs]]'''<br /><small>(1976)</small> | {{dat|2013|06|21|N}} | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] | |- | style="background: #00008B| | 23. | [[Preiļu novads]] | [[Attēls:Preiļu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputāts Aldis Adamovičs (16002351761).jpg|80px]] | '''[[Aldis Adamovičs]]'''<br /><small>(1970)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Latgales partija]]/[[Jaunā Vienotība]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #Fff200| | 24. | [[Rēzeknes novads]] | [[Attēls:Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg|center|25px]] | [[Attēls:Guntars Skudra.jpg|80px]] | '''[[Guntars Skudra]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2025|06|20|N}} | [[Jaunā Vienotība]]/[[Kustība Par!]]/[[Latgales partija]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] | |- | style="background: #E64632| | 25. | [[Ropažu novads]] | [[Attēls:Ropažu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Signe Grūbe.jpg|80px]] | '''[[Signe Grūbe]]'''<br /><small>(1981)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Jaunā Vienotība]]/[[Progresīvie]] | |- | style="background: #64C049| | 26. | [[Salaspils novads]] | [[Attēls:Salaspils novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Raivis Anspaks.jpg|80px]] | '''[[Raivis Anspaks]]'''<br /><small>(1980)</small> | {{dat|2022|11|03|N}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #00FF80| | 27. | [[Saldus novads]] | [[Attēls:Saldus novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Baltu vienības dienas svinības Saldū (cropped).jpg|80px]] | '''[[Māris Zusts]]'''<br /><small>(1976)</small> | {{dat|2018|06|08|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: blue| | 28. | [[Saulkrastu novads]] | [[Attēls:Saulkrastu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Normunds Līcis.jpg|80px]] | '''[[Normunds Līcis]]'''<br /><small>(1972)</small> | {{dat|2018|12|27|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #EA1C31| | 29. | [[Siguldas novads]] | [[Attēls:Siguldas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Jānis Vimba.jpg|80px]] | '''[[Jānis Vimba]]'''<br /><small>(1979)</small> | {{dat|2025|6|27|N}} | [[Siguldas novada partija]] | |- | style="background: #E64632| | 30. | [[Smiltenes novads]] | [[Attēls:Smiltenes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Ervins Labanovskis]]'''<br /><small>(1980)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Progresīvie]] | |- | style="background: #D39D61| | 31. | [[Talsu novads]] | [[Attēls:Talsu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Ansis Bērziņš Talsi.jpg|80px]] | '''[[Ansis Bērziņš (sabiedriskais darbinieks)|Ansis Bērziņš]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Talsu novada attīstībai]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: blue| | 32. | [[Tukuma novads]] | [[Attēls:LVA Tukuma novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Gundars Važa.jpg|80px]] | '''[[Gundars Važa]]'''<br /><small>(1966)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #F0E68C| | 33. | [[Valkas novads]] | [[Attēls:Valkas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Vents Armands Krauklis.jpg|80px]] | '''[[Vents Armands Krauklis]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2025|06|19|N}} | [[Vidzemes partija]] | |- | style="background: #033a7c| | 34. | [[Valmieras novads]] | [[Attēls:Valmieras novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Daiga Mieriņa reģionālajā vizītē apmeklē Valmieru (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Baiks]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Valmierai un Vidzemei]] |- | style="background: #EFC800| | 35. | [[Ventspils novads]] | [[Attēls:Ventspils novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andis Zariņš.jpg|80px]] | '''[[Andis Zariņš]]'''<br /><small>(1988)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} [[Kategorija:Vadītāju uzskaitījumi]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] bx53ttu1u0964lgxtba6nmrvsrar649 0 549320 4303404 4264995 2025-07-04T07:00:04Z Biafra 13794 4303404 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Andrejs Gražulis | vārds_orig = | attēls = Andrejs Gražulis 24 Virtus Pallacanestro Bologna Euroleague 20250131 (5).jpg | att_izm = | paraksts = Andrejs Gražulis 2025. gadā | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|7|21}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Koknese}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = {{mērv|cm=202}} | svars = {{mērv|kg=95}} | poz = [[spēka uzbrucējs]] | kar_sāk = 2012 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Itālija}} [[Badalonas "Joventut"]] | numurs = | amats = | līga = [[ACB līga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2012—2014 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 2 = 2014 | klubs 2 = →{{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]] | kl_sez 3 = 2014—2017 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 4 = 2017—2018 | klubs 4 = {{flaga|Krievija}} ''[[Parma Basket]]'' | kl_sez 5 = 2018—2019 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] | kl_sez 6 = 2019—2020 | klubs 6 = {{flaga|Itālija}} ''[[Dertona Basket]]'' | kl_sez 7 = 2020—2022 | klubs 7 = {{flaga|Itālija}} ''[[Pallacanestro Trieste]]'' | kl_sez 8 = 2022—2024 | klubs 8 = {{flaga|Itālija}} ''[[Dolomiti Energia Trento]]'' | kl_sez 9 = 2024—pašlaik | klubs 9 = {{flaga|Itālija}} [[Boloņas "Virtus"]] | kl_sez 10 = 2025—pašlaik | klubs 10 = →{{flaga|Spānija}} [[Badalonas "Joventut"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2014-pašlaik | taut 1 = {{bk|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[BBL]] čempions <small>(2013)</small> * 2× [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2013.—2014. gada LBL sezona|2014]], [[2018.—2019. gada LBL sezona|2019]])</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}} {{MedalSilver2|[[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Igaunija 2013]]}} }} '''Andrejs Gražulis''' (dzimis {{dat|1993|7|21}} [[Koknese|Koknesē]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/mvp/saruna/andrejs-grazulis-vienkarsi-soreiz-mums-groza-apaksa-bija-viens-loti-gars-cilveks?id=54703322|title=Andrejs Gražulis: 'Vienkārši šoreiz mums groza apakšā bija viens ļoti garš cilvēks...' |website=delfi.lv|access-date=2023-08-27}}</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. 2025. gadā pārstāv [[Spānijas ACB līga]]s klubu [[Badalonas "Joventut"]]. Pārstāv [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasi]]. == Karjera == A. Gražulis organizētu basketbolu sācis spēlēt vien 16 gadu vecumā. Pusaudžu vecumā trenējies [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], bet 2009. gadā sāka interesēties un nodarboties ar basketbolu.<ref name="bkventspils">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bkventspils.lv/31052010-basketbola_talanti_atkal_satiksies_ventsp|title=Basketbola talanti atkal satiksies Ventspilī – BK Ventspils|publisher=bkventspils.lv|accessdate=2014-08-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20140827004357/http://www.bkventspils.lv/31052010-basketbola_talanti_atkal_satiksies_ventsp|archive-date=2014-08-27}}</ref> Viņš pievienojās [[BK Ventspils]] jauniešu komandai un vēlāk sāka spēlēt komandas pamatsastāvā. Kopā ar Ventspils komandu kļuva par 2013. gada [[Baltijas Basketbola līga]]s čempionu un 2014. gada [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) čempionu. 2017. gada 14. jūlijā A. Gražulis noslēdza līgumu ar [[VTB Vienotā līga|VTB Vienotās līgas]] komandu ''[[Parma Basket]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/basketbola-izlases-kandidats-grazulis-pievienojas-mazura-trenetajam-krievijas-klubam-parma/800776 |title=Basketbola izlases kandidāts Gražulis pievienojas Mazura trenētajam Krievijas klubam «Parma» |access-date={{dat|2023|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2017|07|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170718114550/http://apollo.tvnet.lv/zinas/basketbola-izlases-kandidats-grazulis-pievienojas-mazura-trenetajam-krievijas-klubam-parma/800776 }}</ref> 2019. gadā [[Rīgas VEF]] sastāvā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) čempionu. 2019.-2020. gada sezonu viņš spēlēja ''[[Dertona Basket]]'' komandas sastāvā Itālijā, kur vidēji spēlē guva 16,8 punktus un 8,3 atlēkušās bumbas. 2020. gada 19. jūnijā Gražulis parakstīja līguma ar ''[[Pallacanestro Trieste]]'' komandu [[Itālijas basketbola līgas A sērija|Itālijas basketbola līgas A sērijā]], kuras sastāvā vidēji spēlē guva 8,3 punktus un 5,6 atlēkušās bumbas.<ref>{{ziņu atsauce |title=Trieste signs Andrejs Grazulis |url=https://sportando.basketball/en/trieste-signs-andrejs-grazulis/ |website=Sportando |accessdate=June 20, 2020 |date=June 19, 2020|last1=Carchia |first1=Emiliano }}</ref> 2021. gada 3. jūlijā viņš pagarināja līgumu.<ref>{{ziņu atsauce |title=Trieste keeps Andrejs Grazulis |url=https://sportando.basketball/en/trieste-keeps-andrejs-grazulis/ |website=Sportando |access-date=July 3, 2021 |date=July 3, 2021|last1=Carchia |first1=Emiliano }}</ref> 2022. gada 17. jūnijā, Gražulis parakstīja līgumu ar citu Itālijas basketbola līgas A sērijas komandu ''[[Dolomiti Energia Trento]]''.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://sportando.basketball/en/dolomiti-energia-trentino-announced-andrejs-grazulis-1/|title=Dolomiti Energia Trentino announced Andrejs Gražulis|last=|first=|date=June 17, 2022|website=|newspaper=Sportando|language=En|access-date=June 19, 2022|last1=Maggi |first1=Alessandro }}</ref> 2024. gadā A. Gražulis pārcēlās uz vienu no labākajiem Itālijas līgas klubiem, [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] spēlējošo [[Boloņas "Virtus"]], kura galvenais treneris bija [[Latvijas basketbola izlase]]s vadītājs [[Luka Banki]]. Komandas rotācijā A. Gražulim neatradās nozīmīga loma, un 2025. gada pavasarī [[Boloņa|Boloņas]] klubs viņu izīrēja [[Spānijas ACB līga]]s klubam [[Badalonas "Joventut"]]. === Latvijas izlase === Pārstāvējis Latvijas U-18 un U-20 izlases. Kopā ar Latvijas izlasi izcīnījis sudraba medaļu [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Eiropas U-20 čempionātā]] [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gadā]]. A. Gražulis pusfināla spēlē pret [[Spānijas basketbola izlase|Spāniju]] guva izšķirošos punktus.<ref name="sportacentrs">{{tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/20072013-grazulis_i_iestumj_i_latvijas_u20_izlasi_|title=Gražulis iestumj Latvijas U20 izlasi Eiropas finālā|date=20 July 2013 |publisher=sportacentrs.com|accessdate=2014-08-26}}</ref> Nākamajā gadā A. Gražulis debitēja [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlasē]].<ref name="basket">{{tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/viriesu_izlase/29052014-ggg|title=Vīriešu izlase: starp 18 kandidātiem Janičenoks, Blūms un 6 debitanti &ndash; Vīriešu izlase &ndash; Latvijas Basketbola savienība|publisher=basket.lv|accessdate=2014-08-26|archive-date=2014-08-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140827000434/http://basket.lv/viriesu_izlase/29052014-ggg}}</ref> [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kurā Latvijas izlase ieguva 5. vietu, viņš bija viens no izlases vadošajiem spēlētājiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{LV sastāvs Pasaules kauss 2023}} {{VEF 2019}} {{Ventspils 2013 BBL}} {{Latvija vir basket 2013 U-20}} {{Latvija vir basket 2011 U-18}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gražulis, Andrejs}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Koknesē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] 1lfcso1td23wfd2rqw02vtoe8bilbbq 0 553479 4303269 4216389 2025-07-03T15:08:20Z 37.61.113.231 4303269 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ichaks Hercogs | vārds_orģ = ‏יצחק הרצוג | attēls = Isaac_Herzog,_July_2021_(D1233-049).JPG | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Izraēlas prezidentu uzskaitījums|Izraēlas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2021|06|02|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Reuvens Rivlins]] | pēctecis = | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = | term_sākums3 = | term_beigas3 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1941|09|22}} | dzim_vieta = {{vieta|Izraēla|Telaviva}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[ebrejs]] | partija = ''[[Avoda]]'' | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = {{ubl|[[Telavivas Universitāte]]|[[Kornela Universitāte]]}} | reliģija = [[jūdaisms]] | paraksts = Isaac Herzog signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }}'''Ichaks Hercogs''' ({{val|he|יצחק הרצוג}}; dzimis 1941. gada 22. septembrī [[Telaviva|Telavivā]]) ir [[Izraēla|Izraēlas]] politiķis un valstsvīrs. Viņš ir bijis partijas ''[[Avoda]]'' priekšsēdētājs, opozīcijas līderis [[Knesets|Knesetā]] un sociālās labklājības ministrs. 2021. gada 2. jūnijā Hercogs tika ievēlēts par [[Izraēlas prezidentu uzskaitījums|Izraēlas prezidentu]] un stājās amatā 7. jūlijā. == Dzīves gājums == Ichaks Hercogs dzimis 1960. gada 22. septembrī Telavivā, [[Haims Hercogs|Haima Hercoga]] (Izraēlas sestais prezidents no 1983. līdz 1993. gadam) un Oras Hercogas dēls. Viņš studēja jurisprudenci [[Telavivas Universitāte|Telavivas Universitātē]] un [[Kornela Universitāte|Kornela Universitātē]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Dienēja Izraēlas Militārās izlūkošanas dienesta 8200. vienībā. Rezerves majors. No 1999. līdz 2001. gadam Hercogs bija valdības sekretārs premjerministra [[Ehuds Baraks|Ehuda Baraka]] vadībā. No 2000. līdz 2003. gadam viņš bija Nacionālās narkotiku apkarošanas pārvaldes priekšsēdētājs. 2003. gadā viņš tika ievēlēts Knesetā. 2005. gadā viņš tika iecelts savā pirmajā ministra amatā. 2011. gada 17. janvārī viņš atkāpās no sociālā labklājības ministra amata. Pēc 2013. gada 22. novembrī notikušajām partijas iekšējām vēlēšanām viņš kļuva par partijas ''Avoda'' priekšsēdētāju un opozīcijas līderi Knesetā. 2015. gada septembrī Hercogs aicināja valsts vadību ielaist Izraēlā [[Sīrija|Sīrijas]] bēgļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.timesofisrael.com/herzog-israel-has-a-duty-to-take-in-syrian-refugees/|title=Herzog: Israel has a duty to take in Syrian refugees|last=Staff|first=ToI|website=www.timesofisrael.com|access-date=2023-10-20|language=en-US}}</ref> 2021. gada 2. jūnijā Hercogu ievēlēja par 11. Izraēlas Valsts prezidentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/446244-izraela-ievelets-jauns-prezidents|title=Izraēlā ievēlēts jauns prezidents|website=Jauns.lv|access-date=2023-10-20|language=lv}}</ref> == Personīga dzīve == Ichaks Hercogs ir precējies ar juristi Mihalu, pārim ir trīs dēli. Prezidentam ir Latvijas saknes. Ichaka vecmāmiņa Sāra Gilmane ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]] 1896. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jews.lv/13691-2-copy-copy-3/novosti-i-sobytiya/|title=Евреи Латвии поздравляют Ицхака Герцога с избранием на пост президента Израиля!|last=Umanovska|first=Gita|website=Еврейская община Латвии|access-date=2023-10-20|date=2021-06-04|language=ru-RU}}</ref> Vēlāk Sāra apprecējās ar [[Īrija|Īrijas]] galveno rabīnu un kopā ar ģimeni pārcēlās uz [[Palestīna|Palestīnu]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1960. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Izraēlas prezidenti]] 8aftnoidq5sqnq81oegegx74hkgh55y 4303282 4303269 2025-07-03T15:26:10Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/37.61.113.231|37.61.113.231]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Ziv 4216389 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ichaks Hercogs | vārds_orģ = ‏יצחק הרצוג | attēls = Isaac_Herzog,_July_2021_(D1233-049).JPG | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Izraēlas prezidentu uzskaitījums|Izraēlas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2021|06|02|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Reuvens Rivlins]] | pēctecis = | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = | term_sākums3 = | term_beigas3 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1960|09|22}} | dzim_vieta = {{vieta|Izraēla|Telaviva}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[ebrejs]] | partija = ''[[Avoda]]'' | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = {{ubl|[[Telavivas Universitāte]]|[[Kornela Universitāte]]}} | reliģija = [[jūdaisms]] | paraksts = Isaac Herzog signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }}'''Ichaks Hercogs''' ({{val|he|יצחק הרצוג}}; dzimis 1960. gada 22. septembrī [[Telaviva|Telavivā]]) ir [[Izraēla|Izraēlas]] politiķis un valstsvīrs. Viņš ir bijis partijas ''[[Avoda]]'' priekšsēdētājs, opozīcijas līderis [[Knesets|Knesetā]] un sociālās labklājības ministrs. 2021. gada 2. jūnijā Hercogs tika ievēlēts par [[Izraēlas prezidentu uzskaitījums|Izraēlas prezidentu]] un stājās amatā 7. jūlijā. == Dzīves gājums == Ichaks Hercogs dzimis 1960. gada 22. septembrī Telavivā, [[Haims Hercogs|Haima Hercoga]] (Izraēlas sestais prezidents no 1983. līdz 1993. gadam) un Oras Hercogas dēls. Viņš studēja jurisprudenci [[Telavivas Universitāte|Telavivas Universitātē]] un [[Kornela Universitāte|Kornela Universitātē]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Dienēja Izraēlas Militārās izlūkošanas dienesta 8200. vienībā. Rezerves majors. No 1999. līdz 2001. gadam Hercogs bija valdības sekretārs premjerministra [[Ehuds Baraks|Ehuda Baraka]] vadībā. No 2000. līdz 2003. gadam viņš bija Nacionālās narkotiku apkarošanas pārvaldes priekšsēdētājs. 2003. gadā viņš tika ievēlēts Knesetā. 2005. gadā viņš tika iecelts savā pirmajā ministra amatā. 2011. gada 17. janvārī viņš atkāpās no sociālā labklājības ministra amata. Pēc 2013. gada 22. novembrī notikušajām partijas iekšējām vēlēšanām viņš kļuva par partijas ''Avoda'' priekšsēdētāju un opozīcijas līderi Knesetā. 2015. gada septembrī Hercogs aicināja valsts vadību ielaist Izraēlā [[Sīrija|Sīrijas]] bēgļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.timesofisrael.com/herzog-israel-has-a-duty-to-take-in-syrian-refugees/|title=Herzog: Israel has a duty to take in Syrian refugees|last=Staff|first=ToI|website=www.timesofisrael.com|access-date=2023-10-20|language=en-US}}</ref> 2021. gada 2. jūnijā Hercogu ievēlēja par 11. Izraēlas Valsts prezidentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/446244-izraela-ievelets-jauns-prezidents|title=Izraēlā ievēlēts jauns prezidents|website=Jauns.lv|access-date=2023-10-20|language=lv}}</ref> == Personīga dzīve == Ichaks Hercogs ir precējies ar juristi Mihalu, pārim ir trīs dēli. Prezidentam ir Latvijas saknes. Ichaka vecmāmiņa Sāra Gilmane ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]] 1896. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jews.lv/13691-2-copy-copy-3/novosti-i-sobytiya/|title=Евреи Латвии поздравляют Ицхака Герцога с избранием на пост президента Израиля!|last=Umanovska|first=Gita|website=Еврейская община Латвии|access-date=2023-10-20|date=2021-06-04|language=ru-RU}}</ref> Vēlāk Sāra apprecējās ar [[Īrija|Īrijas]] galveno rabīnu un kopā ar ģimeni pārcēlās uz [[Palestīna|Palestīnu]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1960. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Izraēlas prezidenti]] do4rao74dxempgw5mvprj1s94pwxfdt 0 559536 4303364 4297265 2025-07-04T04:33:51Z Turaids 8965 4303364 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Swiss languages.png|thumb|Šveices itāļvalodīgie reģioni (zaļā krāsa)]] '''Italošveicieši''' ({{val|it|Svizzeri italiani}}) ir [[Itāļi|itāļu]] izcelsmes [[šveicieši]], kas par savu [[Dzimtā valoda|dzimto valodu]] uzskata kādu no [[itāļu valoda]]s dialektiem. 2010. gada tautas skaitīšanā 549 000 jeb 8,9% [[Šveice]]s iedzīvotāju kā savu dzimto valodu norādīja itāļu valodu. Pēdējā pusgadsimta laikā italošveiciešu īpatsvars ir ievērojami svārstījies, sasniedzot augstāko rādītāju 1970. gadā (12% no iedzīvotāju skaita). Lielākā daļa itāļu migrantu apmetās uz dzīvi lielākajās pilsētās [[Vācu Šveice|valsts vācvalodīgajā daļā]], tāpēc daudzi no viņiem, kā arī viņu bērni laika gaitā ir spēcīgi [[Pārvācošana|pārvācojušies]]. Italošveicieši ir cieši saistīti ar [[Ziemeļitālija]]s iedzīvotājiem, īpaši [[Lombardija]]s iedzīvotājiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itāļi]] [[Kategorija:Šveice]] [[Kategorija:Itāļu valoda]] [[Kategorija:Eiropas tautas]] mby4tffqxrc19x5ulbairusnr18ttle 1 567041 4303428 4030493 2025-07-04T08:43:10Z Maemolol 77516 /* Jauns logotips */ jauna sadaļa 4303428 wikitext text/x-wiki == Lielo burtu lietojums == Kā tad būtu pareizi-pareizi - "Latvijas pasts" vai "Latvijas Pasts" (un kādēļ)? Pat šajā lapā ir abi veidi :) --[[Dalībnieks:Rihards Olups|Rihards Olups]] ([[Dalībnieka diskusija:Rihards Olups|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 14.08 (EET) :Ja par uzņēmumu, tad [https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40003052790 Latvijas Pasts]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 15.52 (EET) ::Otru tēmu droši vien būtu jāapraksta kā [[pasts Latvijā]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 23. marts, plkst. 11.10 (EET) == Jauns logotips == Es redzēju Latvijas Pasta mājaslapā, ka viņi [https://imgur.com/a/rTTm7M7 mainīja savu logotipu], un es domāju, ka mums arī jāmaina to. Kādas domas? [[Dalībnieks:Maemolol|Maemolol]] ([[Dalībnieka diskusija:Maemolol|diskusija]]) 2025. gada 4. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) 85arebp2b5dl33m5trfbiipookgnm9r 0 569312 4303367 4044329 2025-07-04T04:43:55Z Biafra 13794 4303367 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | dz_dat_alt = {{dat|1917|01|19}} | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = {{dat|1992|12|11}} | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | vārds_orig = ''Густав Кирштейн'' }} '''Gustavs Kiršteins''' ({{val|ru|Густав Александрович Кирштейн}}; dzimis {{dat|1917|1|19}}, miris {{dat|1992|12|11}}) bija [[Padomju Savienība|padomju]] [[Bokss|bokseris]] un boksa [[treneris]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1917. gada 19. janvārī [[Rīga|Rīgā]] vācieša un baltkrievietes ģimenē, kura pirms [[1917. gada Krievijas revolūcija|revolūcijas]] pārvākusies uz [[Maskava|Maskavu]]. Bija divas jaunākās māsas. 14 gadu vecumā, pēc tēva nāves 1931. gadā sācis strādāt dārzeņu bāzē, pēc gada sācis mācīties rūpnīcas skolā (profesionālās pamatizglītības iestāde), nodarbojās tās boksa pulciņā. 1935. gadā pēc virpotāja specialitātes iegūšanas sācis strādāt rūpnīcā "''Aviahim''" par ražošanas apmācības meistaru. Līdzās darbam piedalījās pilsētas boksa sacensībās. Iestājies Maskavas Fizkultūras institūta Treneru augstākajā skolā. Uzstājās vieglajā svarā, kļuvis par [[Vissavienības Arodbiedrību centrālā padome|Vissavienības Arodbiedrību centrālās padomes]] boksa sacīkšu sudraba medaļnieku (1936) un uzvarētāju (1937), 1939. gadā PSRS boksa čempionātā izcīnijis bronzas medaļu, tai pašā gadā ieguvis PSRS sporta meistara nosaukumu. 1941. gada jūnijā iesniedzis lūgumu nosūtīt viņu kā brīvprātīgo uz [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|fronti]], bet jūlijā stājies spēkā [[PSRS Augstākā Padome|PSRS AP]] Prezidija dekrēts par valstī dzīvojošo vāciešu izsūtīšanu uz attālākajiem apvidiem, tā G. Kiršteins kopā ar māti un māsām izsūtīts uz [[Karaganda|Karagandu]] ogļu raktuvju celtniecībai. Nokļuvis [[Sevurallags|Sevurallagā]], kur strādāja par mežcirti, krāvēju, [[Gateris|gaterī]], pēc kara par šaursliežu dzelzceļa mašīnista palīgu. 1946. gadā saņēmis atvaļinājumu, apmeklēja Karagandā slimojošo māti. Pēc vietējo [[komjaunatne]]s un fizkultūras apgabala komiteju aizbildnības G. Kiršteins ar Iekšlietu ministrijas pavēli atstāts Karagandā boksa darbam. Apprecējies ar Gaļinu Ševčenko.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sports.ru/tribuna/blogs/akboxing/145094.html|title=Густав Кирштейн:Наследнику Марку!|website=sports.ru|date=2011}}</ref> Trenēja jaunatni un pats turpināja sacensties. 1947. gadā G. Kiršteins pirmo reizi kļuva par [[Kazahijas PSR|Kazahijas]] boksa čempionu vieglajā svarā, viņa vadītā jaunatnes boksa sekcija uzvarēja republikas komandu sacīkstēs. No 1948. līdz 1955. gadam bija Kazahijas boksa izlases treneris, viņa vadībā izlase uzvarēja visās [[Vidusāzija]]s republiku spartakiādēs. Pārcelts uz [[Almati]], vadīja ''"Trudoviji rezervi"'' boksa sekciju. Līdzās trenera darbam kļuvis par Kazahijas un Vidusāzijas boksa čempionu. 1955. gadā atgriezies Maskavā, bija treneris sporta biedrībās ''"Trudoviji rezervi"'', ''"Trud"'', ''"Dinamo"'', viens no PSRS boksa izlases treneriem. 1972. gadā filmējies trenera lomā filmā ''«Бой с тенью»'' ("Kauja ar ēnu"). 1976. gadā devies pensijā, bet turpināja trenēt jaunatni [[Koroļova|Kaļiņingradā]] (līdz 1979. gadam) un Maskavā (līdz 1992. gadam). Miris 1992. gada 11. decembrī. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1917. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1992. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas vācieši]] [[Kategorija:Latvijas baltkrievi]] [[Kategorija:PSRS bokseri]] [[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie treneri]] [[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]] {{DEFAULTSORT:Kiršteins, Gustavs}} e565ppdr9h1xctuepzzssd1hg8ncvd3 0 569321 4303369 4277205 2025-07-04T04:50:09Z Biafra 13794 pap. 4303369 wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste|title=2023.—2024. gada NHL sezona|color=|color text=|league=[[Nacionālā hokeja līga]]|sport=[[Hokejs]]|logo=|pixels=|caption=|duration={{dat|2023|10|10|N|bez}} — 2024. gada jūnijs|no_of_teams=32|attendance=|TV=|draft=Drafts|draft_link=2023. gada NHL drafts|top_pick=[[Konors Bedārds]]|picked_by=[[Čikāgas "Blackhawks"]]|season=Regulārā sezona|season_champs=[[Ņujorkas "Rangers"]]|season_champ_name=Reg. sezonas uzvarētāji|league_champs=[[Floridas "Panthers"]]|league_champ_name=|second_place=|MVP=|MVP_link=|top_scorer=[[Ņikita Kučerovs]] ([[Tampabejas "Lightning"|"Lightning"]])|top_scorer_link=|promote=|promoted_from=|relegate=|relegate_to=|playoffs=Izslēgšanas spēles|playoffs_link=|conf1=|conf1_link=|conf1_champ=|conf1-runner-up=|conf2=|conf2_link=|conf2_champ=|conf2-runner-up=|playoffs_MVP=|playoffs_MVP_link=|finals=|finals_link=|finals_champ=[[Floridas "Panthers"]]|finals_runner-up=[[Edmontonas "Oilers"]]|finals_MVP=[[Konors Makdeivids]]|finals_MVP_link=|hronol nosauk=NHL sezonas|iepriek=[[2022.—2023. gada NHL sezona|2022—2023.]]|nākoš=[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025.]]}} '''2023.—2024. gada [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezona''' bija 107. NHL sezona (106. spēlētā sezona). Regulārā sezona ilga no {{Dat|2023|10|10|Ģ|bez}} līdz 2024. gada jūnijam. Sezonā piedalījās 32 komandas, katra regulārajā sezonā aizvadīja 82 mačus. Šī bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāks spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/5424825/2024/04/18/coyotes-move-to-utah-salt-lake-city/|title=Arizona Coyotes relocating to Utah: NHL board of governors approves sale to Jazz owner|last=LeBrun|first=Chris Johnston and Pierre|website=The Athletic|access-date=2024-04-19|language=en}}</ref> Par 2023.—2024. gada NHL sezonas čempioniem kļuva [[Floridas "Panthers"]], kas finālsērijā pārspēja [[Edmontonas "Oilers"]]. "Panthers" sastāvā par NHL čempionu kļuva arī [[Latvija|Latvijas]] hokejists [[Uvis Jānis Balinskis]]. == Regulārā sezona == {{Dat|2024|1|1|5=bez}} [[Sietla|Sietlā]] tika aizvadīta [[NHL Ziemas klasika|Ziemas klasika]]s spēle, kurā [[Sietlas "Kraken"]] ar rezultātu 3—0 uzvarēja [[Vegasas "Golden Knights"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seattletimes.com/sports/kraken/kraken-score-rare-shutout-win-over-vegas-in-nhl-winter-classic-at-t-mobile-park/|title=Kraken’s Joey Daccord shines in shutout win over Vegas in NHL Winter Classic at T-Mobile Park|website=The Seattle Times|access-date=2024-04-19|date=2024-01-01|language=en-US}}</ref> {{Dat|2024|2|3|5=bez}} [[Toronto]] ''[[Scotiabank Arena]]'' arēnā notika [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēle]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/mapleleafs/news/toronto-maple-leafs-to-host-2024-nhl-all-star-weekend-340706876|title=Toronto Maple Leafs to Host 2024 NHL All-star Weekend {{!}} Toronto Maple Leafs|website=www.nhl.com|access-date=2024-04-19|date=2023-02-04|language=en}}</ref> Par regulārās sezonas uzvarētājiem jeb [[Prezidenta balva|Prezidenta trofeja]]s ieguvējiem ceturto reizi vēsturē kļuva [[Ņujorkas "Rangers"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/ottawa-senators-new-york-rangers-game-recap-april-15|title=Rangers clinch Presidents’ Trophy, Metropolitan in shutout of Senators {{!}} NHL.com|website=www.nhl.com|access-date=2024-04-19|date=2024-04-16|language=en}}</ref> == Turnīra tabula == === Austrumu konference === ==== Metropolitēna divīzija ==== {| class="wikitable sortable" ! style="width:3em" |{{Piezīme|V|Vieta}} ! class="unsortable" style="width:20em;" |Top 3 ! class="unsortable" style="width:4em;" |{{Piezīme|GP|Spēles}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|W|Uzvaras}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|OTL|Overtime losses}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|ROW|Uzvaras pamatlaikā un papidlaikā}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|GF|Gūtie vārti}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|GA|Zaudētie vārti}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|PTS|Punkti}} |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |1 | align="left" |[[Ņujorkas "Rangers"]] |'''82''' |'''55''' |'''23''' |'''4''' |'''43''' |'''282''' |'''229''' |114 |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |2 | align="left" |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |'''82''' |'''52''' |'''23''' |'''7''' |'''44''' |'''279''' |'''216''' |111 |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |3 | align="left" |[[Ņujorkas "Islanders"]] |'''82''' |'''39''' |'''27''' |'''16''' |'''29''' |'''246''' |'''263''' |94 |} ==== Atlantijas divīzija ==== {| class="wikitable sortable" ! style="width:3em" |{{Piezīme|V|Vieta}} ! class="unsortable" style="width:20em;" |Top 3 ! class="unsortable" style="width:4em;" |{{Piezīme|GP|Spēles}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|W|Uzvaras}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|OTL|Overtime losses}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|ROW|Uzvaras pamatlaikā un papidlaikā}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|GF|Gūtie vārti}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|GA|Zaudētie vārti}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|PTS|Punkti}} |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |1 | align="left" |[[Floridas "Panthers"]] |82 |52 |24 |6 |42 |268 |200 |110 |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |2 | align="left" |[[Bostonas "Bruins"]] |82 |47 |20 |15 |36 |267 |224 |109 |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |3 | align="left" |[[Toronto "Maple Leafs"]] |82 |46 |26 |10 |33 |303 |263 |102 |} ==== Wild Card ==== {| class="wikitable sortable" ! style="width:3em" |{{Piezīme|V|Vieta}} !Divīzija ! class="unsortable" style="width:20em;" |Komanda ! class="unsortable" style="width:4em;" |{{Piezīme|GP|Spēles}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|W|Uzvaras}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|OTL|Overtime losses}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|ROW|Uzvaras pamatlaikā un papidlaikā}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|GF|Gūtie vārti}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|GA|Zaudētie vārti}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|PTS|Punkti}} |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |1 |AT | align="left" |[[Tampabejas "Lightning"]] |82 |45 |29 |8 |37 |291 |268 |98 |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |2 |ME | align="left" |[[Vašingtonas "Capitals"]] |82 |40 |31 |11 |32 |220 |257 |91 |- class="unsortable" style="color:#cccccc;background-color:#cccccc;height:3px" | colspan="11" style="height:3px;font-size:1px" |8.5 |- align="center" |3 |AT | align="left" |[[Detroitas "Red Wings"]] |82 |41 |32 |9 |27 |278 |274 |'''91''' |- style="text-align: center;" |4 |ME | align="left" |[[Pitsburgas "Penguins"]] |82 |38 |32 |12 |32 |255 |251 |'''88''' |- style="text-align: center;" |5 |ME | align="left" |[[Filadelfijas "Flyers"]] |82 |38 |33 |11 |30 |235 |261 |'''87''' |- align="center" |6 |AT | align="left" |[[Bufalo "Sabres"]] |82 |39 |37 |6 |33 |246 |244 |'''84''' |- style="text-align: center;" |7 |ME | align="left" |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |82 |38 |39 |5 |33 |264 |283 |'''81''' |- align="center" |8 |AT | align="left" |[[Otavas "Senators"]] |82 |37 |41 |4 |25 |255 |281 |'''78''' |- align="center" |9 |AT | align="left" |[[Monreālas "Canadiens"]] |82 |30 |36 |16 |20 |236 |289 |'''76''' |- align="center" |10 |ME | align="left" |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |82 |27 |43 |12 |21 |237 |300 |'''66''' |} === Rietumu konference === ==== Centrālā divīzija ==== {| class="wikitable sortable" ! style="width:3em" |{{Piezīme|V|Vieta}} ! class="unsortable" style="width:20em;" |Top 3 ! class="unsortable" style="width:4em;" |{{Piezīme|GP|Spēles}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|W|Uzvaras}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|OTL|Overtime losses}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|ROW|Uzvaras pamatlaikā un papidlaikā}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|GF|Gūtie vārti}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|GA|Zaudētie vārti}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|PTS|Punkti}} |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |1 | align="left" |[[Dalasas "Stars"]] |82 |52 |21 |9 |40 |298 |234 |113 |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |2 | align="left" |[[Vinipegas "Jets"]] |82 |52 |24 |6 |46 |259 |199 |110 |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |3 | align="left" |[[Kolorādo "Avalanche"]] |82 |50 |25 |7 |42 |304 |254 |107 |} ==== Klusā okeāna divīzija ==== {| class="wikitable sortable" ! style="width:3em" |{{Piezīme|V|Vieta}} ! class="unsortable" style="width:20em;" |Top 3 ! class="unsortable" style="width:4em;" |{{Piezīme|GP|Spēles}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|W|Uzvaras}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|OTL|Overtime losses}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|ROW|Uzvaras pamatlaikā un papidlaikā}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|GF|Gūtie vārti}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|GA|Zaudētie vārti}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|PTS|Punkti}} |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |1 | align="left" |[[Vankūveras "Canucks"]] |82 |50 |23 |9 |44 |279 |223 |109 |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |2 | align="left" |[[Edmontonas "Oilers"]] |82 |49 |27 |6 |39 |294 |237 |104 |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |3 | align="left" |[[Losandželosas "Kings"]] |82 |44 |27 |11 |37 |256 |215 |99 |} ==== Wild Card ==== {| class="wikitable sortable" ! style="width:3em" |{{Piezīme|V|Vieta}} !Divīzija ! class="unsortable" style="width:20em;" |Komanda ! class="unsortable" style="width:4em;" |{{Piezīme|GP|Spēles}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|W|Uzvaras}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|OTL|Overtime losses}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|ROW|Uzvaras pamatlaikā un papidlaikā}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|GF|Gūtie vārti}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|GA|Zaudētie vārti}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|PTS|Punkti}} |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |1 |CE | align="left" |[[Našvilas "Predators"]] |82 |47 |30 |5 |38 |269 |248 |99 |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |2 |KO | align="left" |[[Vegasas "Golden Knights"]] |82 |45 |29 |8 |34 |267 |245 |98 |- class="unsortable" style="color:#cccccc;background-color:#cccccc;height:3px" | colspan="11" style="height:3px;font-size:1px" |8.5 |- align="center" |3 |CE | align="left" |[[Sentluisas "Blues"]] |82 |43 |33 |6 |31 |239 |250 |'''92''' |- style="text-align: center;" |4 |CE | align="left" |[[Minesotas "Wild"]] |82 |39 |34 |9 |32 |251 |263 |'''87''' |- align="center" |5 |KO | align="left" |[[Kalgari "Flames"]] |82 |38 |39 |5 |32 |253 |271 |'''81''' |- style="text-align: center;" |6 |KO | align="left" |[[Sietlas "Kraken"]] |82 |34 |35 |13 |28 |217 |236 |'''81''' |- align="center" |7 |CE | align="left" |[[Arizonas "Coyotes"]] |82 |36 |41 |5 |28 |256 |274 |'''77''' |- align="center" |8 |KO | align="left" |[[Anahaimas "Ducks"]] |82 |27 |50 |5 |21 |204 |295 |'''59''' |- align="center" |9 |CE | align="left" |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |82 |23 |53 |6 |17 |179 |290 |'''52''' |- align="center" |10 |KO | align="left" |[[Sanhosē "Sharks"]] |82 |19 |54 |9 |14 |181 |331 |'''47''' |} == Izslēgšanas spēles == {{NHLBracket|RD1=Pirmā kārta|RD2-team05='''[[Dalasas "Stars"]]'''|RD2-score07=3|RD2-team07=[[Vankūveras "Canucks"]]|RD2-seed07=P1|RD2-score06=2|RD2-team06=[[Kolorādo "Avalanche"]]|RD2-seed06=C3|RD2-team02=[[Bostonas "Bruins"]]|RD3-seed04=P2|RD2-team08='''[[Edmontonas "Oilers"]]'''|RD2-score04=2|RD2-team04=[[Karolīnas "Hurricanes"]]|RD2-seed04=M2|RD2-score03=4|RD2-team03='''[[Ņujorkas "Rangers"]]'''|RD2-seed03=M1|RD2-score08='''4'''|RD2-seed02=A2|RD2-seed05=C1|RD4-team02=[[Edmontonas "Oilers"]]|RD4-seed02=P2|RD4-score01='''4'''|RD4-team01='''[[Floridas "Panthers"]]'''|RD4-seed01=A1|RD3-score04='''4'''|RD3-team04='''[[Edmontonas "Oilers"]]'''|RD3-score03=2|RD3-seed01=A1|RD3-team03=[[Dalasas "Stars"]]|RD3-seed03=C1|RD3-score02=2|RD3-team02=[[Ņujorkas "Rangers"]]|RD3-seed02=M1|RD3-score01='''4'''|RD3-team01='''[[Floridas "Panthers"]]'''|RD2-score02=2|RD2-seed08=P2|RD2-score05='''4'''|RD1-team03='''[[Bostonas "Bruins"]]'''|RD1-score03='''4'''|RD1-team08=[[Ņujorkas "Islanders"]]|RD1-team07='''[[Karolīnas "Hurricanes"]]'''|RD1-score06=0|RD1-team06=[[Vašingtonas "Capitals"]]|RD1-score05='''4'''|RD1-team05='''[[Ņujorkas "Rangers"]]'''|RD1-score04=3|RD1-team09='''[[Dalasas "Stars"]]'''|RD1-team04=[[Toronto "Maple Leafs"]]|RD1-score08=1|RD1-score02=1|RD1-team02=[[Tampabejas "Lightning"]]|RD1-score01='''4'''|RD1-team01='''[[Floridas "Panthers"]]'''|RD4=Finālsērija|RD3=Konferenču fināli|RD2-score01='''4'''|RD1-score09='''4'''|RD2=Konferenču pusfināli|RD1-score14=2|RD1-score07='''4'''|RD2-team01='''[[Floridas "Panthers"]]'''|RD2-seed01=A1|RD1-score16=1|RD1-team16=[[Losandželosas "Kings"]]|RD1-score15='''4'''|RD1-team15='''[[Edmontonas "Oilers"]]'''|RD1-team14=[[Našvilas "Predators"]]|RD1-team10=[[Vegasas "Golden Knights"]]|RD1-score13='''4'''|RD1-team13='''[[Vankūveras "Canucks"]]'''|RD1-score12='''4'''|RD1-team12='''[[Kolorādo "Avalanche"]]'''|RD1-score11=1|RD1-team11=[[Vinipegas "Jets"]]|RD1-score10=3|RD4-score02=3}} == Labākie spēlētāji == {| class="wikitable sortable" ! style="width: 12em;" |Spēlētājs ! style="width: 13em;" |Komanda ! style="width: 4em;" |{{Piezīme|GP|Spēles}} ! style="width: 4em;" |{{Piezīme|G|Gūtie vārti}} ! style="width: 4em;" |{{Piezīme|A|Rezultatīvas piespēles}} ! style="width: 4em;" |{{Piezīme|Pts|Punkti}} |- align="center" |[[Ņikita Kučerovs]] |[[Tampabejas "Lightning"]] |81 |44 |100 |'''144''' |- align="center" |[[Neitans Makinnons]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |82 |51 |89 |'''140''' |- align="center" |[[Konors Makdeivids]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |76 |32 |100 |'''132''' |- align="center" |[[Artemijs Panarins]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |82 |49 |71 |'''120''' |- align="center" |[[Davids Pastrņāks]] |[[Bostonas "Bruins"]] |82 |47 |63 |'''110''' |- align="center" |[[Ostons Metjūss]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |81 |69 |38 |'''107''' |- align="center" |[[Leons Draizaitls]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |81 |41 |65 |'''106''' |- align="center" |[[Miko Rantanens]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |80 |42 |62 |'''104''' |- align="center" |[[Džeitī Millers]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |81 |37 |66 |'''103''' |- align="center" |[[Viljams Nīlanders]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |82 |40 |58 |'''98''' |} == Latvijas hokejistu sniegums == === Laukuma spēlētāji === {| class="wikitable sortable" ! style="width: 12em;" |Spēlētājs ! style="width: 13em;" |Komanda ! style="width: 4em;" |{{Piezīme|GP|Spēles}} ! style="width: 4em;" |{{Piezīme|G|Gūtie vārti}} ! style="width: 4em;" |{{Piezīme|A|Rezultatīvas piespēles}} ! style="width: 4em;" |{{Piezīme|Pts|Punkti}} ! style="width: 4em;" |{{Piezīme|PIM|Soda minūtes}} ! style="width: 4em;" |+/- |- align="center" |[[Teodors Bļugers]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |68 |6 |22 |'''28''' |31 |4 |- align="center" |[[Zemgus Girgensons]] |[[Bufalo "Sabres"]] |63 |8 |6 |'''14''' |21 | -1 |- align="center" |[[Uvis Jānis Balinskis]] |[[Floridas "Panthers"]] |26 |1 |2 |'''3''' |8 |0 |} === Vārtsargi === {| class="wikitable sortable" ! style="width: 12em;" |Spēlētājs ! style="width: 13em;" |Komanda ! style="width: 4em;" |{{Piezīme|GP|Spēles}} ! style="width: 4em;" |{{Piezīme|GAA|Ielaistie vārti}} ! style="width: 4em;" |{{Piezīme|SVS|Atvairīto metienu procents}} |- align="center" |[[Elvis Merzļikins]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |41 |3,45 |89,7% |- align="center" |[[Artūrs Šilovs]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |4 |2,47 |88,1% |} == Spēļu formas == * Šī bija pēdējā sezona [[Adidas]] kā oficiālajam NHL apģērbu piegādātājam. Sākot ar 2024.–2025. gada sezonu, [[Fanatics]] kļūs par oficiālo apģērbu piegādātāju ar 10 gadu līgumu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/fanatics-to-become-nhl-official-on-ice-uniform-outfitter-in-2024-25-342481582|title=Fanatics to become NHL official on-ice uniform outfitter in 2024-25 &#124; NHL.com|date=2023. gada 21. okt.|website=web.archive.org|access-date={{dat|2024|06|26||bez}}|archive-date={{dat|2023|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231021154515/https://www.nhl.com/news/fanatics-to-become-nhl-official-on-ice-uniform-outfitter-in-2024-25-342481582}}</ref> * NHL oficiāli deva komandām iespēju nēsāt savas krāsainās ķiveres izbraukuma spēlēs, ja vien tās nav tādā pašā krāsā kā mājinieku ķiveres. Jaunais noteikums tika atklāts pēc tam, kad [[Carolina Hurricanes]] iepriekšējā sezonā sāka regulāri valkāt sarkanas ķiveres kopā ar izbraukuma baltajām uniformām, kam sekoja [[Toronto Maple Leafs]], kas valkāja zilās ķiveres un baltos formas tērpus Global Series turnejas laikā Zviedrijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/hurricanes/news/bucket-list-when-and-why|title=Bucket List: When and Why? &#124; Carolina Hurricanes|date=2023. gada 20. nov.|website=www.nhl.com}}</ref> == Pagrieziena punkti == === Pirmās spēles === Tālāk ir sniegts saraksts ar ievērojamiem spēlētājiem, kuri aizvadīja savu pirmo NHL spēli 2023.–2024. gada sezonā, norādot arī savu pirmo komandu. {| class="wikitable" |- ! Spēlētājs !! Komanda !! Nozīmīgims |- | [[Konors Bedārds]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/connor-bedard-wins-nhl-debut-with-chicago-blackhawks|title=Bedard looking ahead after memorable NHL debut with Blackhawks|website=NHL.com|date=October 10, 2023|access-date=October 11, 2023}}</ref> || [[Čikāgas "Blackhawks"]] || Pirmā kopējā izvēle 2023. gada NHL draftā |} === Pēdējās spēles === Tālāk ir norādīts to spēlētāju saraksts, kuri aizvadīja savu pēdējo NHL spēli 2023.–2024. gadā, kopā ar viņu pārstāvēto komandu: {| class="wikitable" |- ! Spēlētājs !! Komanda !! Nozīmīgums |- | [[Džefs Kārters]]<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Rorabaugh |first=Seth |url=https://triblive.com/sports/penguins-jeff-carter-hangs-up-skates-after-19-year-nhl-career/ |title=Penguins' Jeff Carter hangs up skates after 19-year NHL career |website=[[Pittsburgh Tribune-Review]] |date=April 17, 2024 |access-date=April 17, 2024}}</ref> || [[Pitsburgas Penguins]] || Vairāk nekā 1300 aizvadītas spēles, divas reizes piedalījies [[NHL Visu zvaigžņu spēle|NHL Visu zvaigžņu spēlē]] |- | [[Endrū Koljāno]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Cogliano Announces Retirement, Will Join Avalanche Front Office |url=https://www.nhl.com/avalanche/news/andrew-cogliano-retirement |date=June 21, 2024 |access-date=June 21, 2024 |website=nhl.com}}</ref> || [[Kolorādo Avalanche]] || Vairāk nekā 1200 spēles nospēlējis |- | [[Zeks Pariss]]<ref name="PariseZ">{{tīmekļa atsauce |last=Masisak |first=Corey |url=https://www.denverpost.com/2024/04/17/zach-parise-avalanche-stanley-cup-2/ |title=As the Stanley Cup Playoffs beckon, Zach Parise is ready for his last dance |website=The Denver Post |date=April 17, 2024 |quote=Parise, who joined the Avalanche just before the All-Star break after taking the first half of the season off, confirmed Wednesday to The Denver Post that the contest against Edmonton at Ball Arena will be the last regular-season game of a long and distinguished career.}}</ref> || [[Kolorādo Avalanche]] || Vairāk nekā 1200 aizvadītas spēles un vienu reizi izvēlēts [[NHL simboliskā izlase|NHL simboliskajā izlasē]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.nhl.com/ NHL mājaslapa] '''{{en ikona}}''' {{NHL komandas}} [[Kategorija:2023. gads sportā|NHL]] [[Kategorija:2024. gads sportā|NHL]] [[Kategorija:Nacionālā hokeja līga]] 6i9tz7amdamrcnuph0qs2368d3xt6d4 4303373 4303369 2025-07-04T05:00:01Z Biafra 13794 4303373 wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste|title=2023.—2024. gada NHL sezona|color=|color text=|league=[[Nacionālā hokeja līga]]|sport=[[Hokejs]]|logo=|pixels=|caption=|duration={{dat|2023|10|10|N|bez}} — 2024. gada jūnijs|no_of_teams=32|attendance=|TV=|draft=Drafts|draft_link=2023. gada NHL drafts|top_pick=[[Konors Bedārds]]|picked_by=[[Čikāgas "Blackhawks"]]|season=Regulārā sezona|season_champs=[[Ņujorkas "Rangers"]]|season_champ_name=Reg. sezonas uzvarētāji|league_champs=[[Floridas "Panthers"]]|league_champ_name=|second_place=|MVP=|MVP_link=|top_scorer=[[Ņikita Kučerovs]] ([[Tampabejas "Lightning"|"Lightning"]])|top_scorer_link=|promote=|promoted_from=|relegate=|relegate_to=|playoffs=Izslēgšanas spēles|playoffs_link=|conf1=|conf1_link=|conf1_champ=|conf1-runner-up=|conf2=|conf2_link=|conf2_champ=|conf2-runner-up=|playoffs_MVP=|playoffs_MVP_link=|finals=|finals_link=|finals_champ=[[Floridas "Panthers"]]|finals_runner-up=[[Edmontonas "Oilers"]]|finals_MVP=[[Konors Makdeivids]]|finals_MVP_link=|hronol nosauk=NHL sezonas|iepriek=[[2022.—2023. gada NHL sezona|2022—2023.]]|nākoš=[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025.]]}} '''2023.—2024. gada [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezona''' bija 107. NHL sezona (106. spēlētā sezona). Regulārā sezona ilga no {{Dat|2023|10|10|Ģ|bez}} līdz 2024. gada jūnijam. Sezonā piedalījās 32 komandas, katra regulārajā sezonā aizvadīja 82 mačus. Šī bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/5424825/2024/04/18/coyotes-move-to-utah-salt-lake-city/|title=Arizona Coyotes relocating to Utah: NHL board of governors approves sale to Jazz owner|last=LeBrun|first=Chris Johnston and Pierre|website=The Athletic|access-date=2024-04-19|language=en}}</ref> Par 2023.—2024. gada NHL sezonas čempioniem kļuva [[Floridas "Panthers"]], kas finālsērijā pārspēja [[Edmontonas "Oilers"]]. "Panthers" sastāvā par [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvēju kļuva arī [[Latvija]]s hokejists [[Uvis Jānis Balinskis]]. == Regulārā sezona == {{Dat|2024|1|1|5=bez}} [[Sietla|Sietlā]] tika aizvadīta [[NHL Ziemas klasika|Ziemas klasikas]] spēle, kurā [[Sietlas "Kraken"]] ar rezultātu 3—0 uzvarēja [[Vegasas "Golden Knights"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seattletimes.com/sports/kraken/kraken-score-rare-shutout-win-over-vegas-in-nhl-winter-classic-at-t-mobile-park/|title=Kraken’s Joey Daccord shines in shutout win over Vegas in NHL Winter Classic at T-Mobile Park|website=The Seattle Times|access-date=2024-04-19|date=2024-01-01|language=en-US}}</ref> {{Dat|2024|2|3|5=bez}} [[Toronto]] ''[[Scotiabank Arena]]'' arēnā notika [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēle]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/mapleleafs/news/toronto-maple-leafs-to-host-2024-nhl-all-star-weekend-340706876|title=Toronto Maple Leafs to Host 2024 NHL All-star Weekend {{!}} Toronto Maple Leafs|website=www.nhl.com|access-date=2024-04-19|date=2023-02-04|language=en}}</ref> Par regulārās sezonas uzvarētājiem jeb [[Prezidenta balva|Prezidenta trofejas]] ieguvējiem ceturto reizi vēsturē kļuva [[Ņujorkas "Rangers"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/ottawa-senators-new-york-rangers-game-recap-april-15|title=Rangers clinch Presidents’ Trophy, Metropolitan in shutout of Senators {{!}} NHL.com|website=www.nhl.com|access-date=2024-04-19|date=2024-04-16|language=en}}</ref> == Turnīra tabula == === Austrumu konference === ==== Metropolitēna divīzija ==== {| class="wikitable sortable" ! style="width:3em" |{{Piezīme|V|Vieta}} ! class="unsortable" style="width:20em;" |Top 3 ! class="unsortable" style="width:4em;" |{{Piezīme|GP|Spēles}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|W|Uzvaras}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|OTL|Overtime losses}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|ROW|Uzvaras pamatlaikā un papidlaikā}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|GF|Gūtie vārti}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|GA|Zaudētie vārti}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|PTS|Punkti}} |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |1 | align="left" |[[Ņujorkas "Rangers"]] |'''82''' |'''55''' |'''23''' |'''4''' |'''43''' |'''282''' |'''229''' |114 |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |2 | align="left" |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |'''82''' |'''52''' |'''23''' |'''7''' |'''44''' |'''279''' |'''216''' |111 |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |3 | align="left" |[[Ņujorkas "Islanders"]] |'''82''' |'''39''' |'''27''' |'''16''' |'''29''' |'''246''' |'''263''' |94 |} ==== Atlantijas divīzija ==== {| class="wikitable sortable" ! style="width:3em" |{{Piezīme|V|Vieta}} ! class="unsortable" style="width:20em;" |Top 3 ! class="unsortable" style="width:4em;" |{{Piezīme|GP|Spēles}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|W|Uzvaras}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|OTL|Overtime losses}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|ROW|Uzvaras pamatlaikā un papidlaikā}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|GF|Gūtie vārti}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|GA|Zaudētie vārti}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|PTS|Punkti}} |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |1 | align="left" |[[Floridas "Panthers"]] |82 |52 |24 |6 |42 |268 |200 |110 |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |2 | align="left" |[[Bostonas "Bruins"]] |82 |47 |20 |15 |36 |267 |224 |109 |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |3 | align="left" |[[Toronto "Maple Leafs"]] |82 |46 |26 |10 |33 |303 |263 |102 |} ==== Wild Card ==== {| class="wikitable sortable" ! style="width:3em" |{{Piezīme|V|Vieta}} !Divīzija ! class="unsortable" style="width:20em;" |Komanda ! class="unsortable" style="width:4em;" |{{Piezīme|GP|Spēles}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|W|Uzvaras}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|OTL|Overtime losses}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|ROW|Uzvaras pamatlaikā un papidlaikā}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|GF|Gūtie vārti}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|GA|Zaudētie vārti}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|PTS|Punkti}} |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |1 |AT | align="left" |[[Tampabejas "Lightning"]] |82 |45 |29 |8 |37 |291 |268 |98 |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |2 |ME | align="left" |[[Vašingtonas "Capitals"]] |82 |40 |31 |11 |32 |220 |257 |91 |- class="unsortable" style="color:#cccccc;background-color:#cccccc;height:3px" | colspan="11" style="height:3px;font-size:1px" |8.5 |- align="center" |3 |AT | align="left" |[[Detroitas "Red Wings"]] |82 |41 |32 |9 |27 |278 |274 |'''91''' |- style="text-align: center;" |4 |ME | align="left" |[[Pitsburgas "Penguins"]] |82 |38 |32 |12 |32 |255 |251 |'''88''' |- style="text-align: center;" |5 |ME | align="left" |[[Filadelfijas "Flyers"]] |82 |38 |33 |11 |30 |235 |261 |'''87''' |- align="center" |6 |AT | align="left" |[[Bufalo "Sabres"]] |82 |39 |37 |6 |33 |246 |244 |'''84''' |- style="text-align: center;" |7 |ME | align="left" |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |82 |38 |39 |5 |33 |264 |283 |'''81''' |- align="center" |8 |AT | align="left" |[[Otavas "Senators"]] |82 |37 |41 |4 |25 |255 |281 |'''78''' |- align="center" |9 |AT | align="left" |[[Monreālas "Canadiens"]] |82 |30 |36 |16 |20 |236 |289 |'''76''' |- align="center" |10 |ME | align="left" |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |82 |27 |43 |12 |21 |237 |300 |'''66''' |} === Rietumu konference === ==== Centrālā divīzija ==== {| class="wikitable sortable" ! style="width:3em" |{{Piezīme|V|Vieta}} ! class="unsortable" style="width:20em;" |Top 3 ! class="unsortable" style="width:4em;" |{{Piezīme|GP|Spēles}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|W|Uzvaras}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|OTL|Overtime losses}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|ROW|Uzvaras pamatlaikā un papidlaikā}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|GF|Gūtie vārti}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|GA|Zaudētie vārti}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|PTS|Punkti}} |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |1 | align="left" |[[Dalasas "Stars"]] |82 |52 |21 |9 |40 |298 |234 |113 |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |2 | align="left" |[[Vinipegas "Jets"]] |82 |52 |24 |6 |46 |259 |199 |110 |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |3 | align="left" |[[Kolorādo "Avalanche"]] |82 |50 |25 |7 |42 |304 |254 |107 |} ==== Klusā okeāna divīzija ==== {| class="wikitable sortable" ! style="width:3em" |{{Piezīme|V|Vieta}} ! class="unsortable" style="width:20em;" |Top 3 ! class="unsortable" style="width:4em;" |{{Piezīme|GP|Spēles}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|W|Uzvaras}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|OTL|Overtime losses}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|ROW|Uzvaras pamatlaikā un papidlaikā}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|GF|Gūtie vārti}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|GA|Zaudētie vārti}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|PTS|Punkti}} |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |1 | align="left" |[[Vankūveras "Canucks"]] |82 |50 |23 |9 |44 |279 |223 |109 |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |2 | align="left" |[[Edmontonas "Oilers"]] |82 |49 |27 |6 |39 |294 |237 |104 |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |3 | align="left" |[[Losandželosas "Kings"]] |82 |44 |27 |11 |37 |256 |215 |99 |} ==== Wild Card ==== {| class="wikitable sortable" ! style="width:3em" |{{Piezīme|V|Vieta}} !Divīzija ! class="unsortable" style="width:20em;" |Komanda ! class="unsortable" style="width:4em;" |{{Piezīme|GP|Spēles}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|W|Uzvaras}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|L|Zaudējumi}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|OTL|Overtime losses}} ! style="width:4em;" |{{Piezīme|ROW|Uzvaras pamatlaikā un papidlaikā}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|GF|Gūtie vārti}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|GA|Zaudētie vārti}} ! style="width:5em;" |{{Piezīme|PTS|Punkti}} |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |1 |CE | align="left" |[[Našvilas "Predators"]] |82 |47 |30 |5 |38 |269 |248 |99 |- style="font-weight: bold; text-align: center;" |2 |KO | align="left" |[[Vegasas "Golden Knights"]] |82 |45 |29 |8 |34 |267 |245 |98 |- class="unsortable" style="color:#cccccc;background-color:#cccccc;height:3px" | colspan="11" style="height:3px;font-size:1px" |8.5 |- align="center" |3 |CE | align="left" |[[Sentluisas "Blues"]] |82 |43 |33 |6 |31 |239 |250 |'''92''' |- style="text-align: center;" |4 |CE | align="left" |[[Minesotas "Wild"]] |82 |39 |34 |9 |32 |251 |263 |'''87''' |- align="center" |5 |KO | align="left" |[[Kalgari "Flames"]] |82 |38 |39 |5 |32 |253 |271 |'''81''' |- style="text-align: center;" |6 |KO | align="left" |[[Sietlas "Kraken"]] |82 |34 |35 |13 |28 |217 |236 |'''81''' |- align="center" |7 |CE | align="left" |[[Arizonas "Coyotes"]] |82 |36 |41 |5 |28 |256 |274 |'''77''' |- align="center" |8 |KO | align="left" |[[Anahaimas "Ducks"]] |82 |27 |50 |5 |21 |204 |295 |'''59''' |- align="center" |9 |CE | align="left" |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |82 |23 |53 |6 |17 |179 |290 |'''52''' |- align="center" |10 |KO | align="left" |[[Sanhosē "Sharks"]] |82 |19 |54 |9 |14 |181 |331 |'''47''' |} == Izslēgšanas spēles == {{NHLBracket|RD1=Pirmā kārta|RD2-team05='''[[Dalasas "Stars"]]'''|RD2-score07=3|RD2-team07=[[Vankūveras "Canucks"]]|RD2-seed07=P1|RD2-score06=2|RD2-team06=[[Kolorādo "Avalanche"]]|RD2-seed06=C3|RD2-team02=[[Bostonas "Bruins"]]|RD3-seed04=P2|RD2-team08='''[[Edmontonas "Oilers"]]'''|RD2-score04=2|RD2-team04=[[Karolīnas "Hurricanes"]]|RD2-seed04=M2|RD2-score03=4|RD2-team03='''[[Ņujorkas "Rangers"]]'''|RD2-seed03=M1|RD2-score08='''4'''|RD2-seed02=A2|RD2-seed05=C1|RD4-team02=[[Edmontonas "Oilers"]]|RD4-seed02=P2|RD4-score01='''4'''|RD4-team01='''[[Floridas "Panthers"]]'''|RD4-seed01=A1|RD3-score04='''4'''|RD3-team04='''[[Edmontonas "Oilers"]]'''|RD3-score03=2|RD3-seed01=A1|RD3-team03=[[Dalasas "Stars"]]|RD3-seed03=C1|RD3-score02=2|RD3-team02=[[Ņujorkas "Rangers"]]|RD3-seed02=M1|RD3-score01='''4'''|RD3-team01='''[[Floridas "Panthers"]]'''|RD2-score02=2|RD2-seed08=P2|RD2-score05='''4'''|RD1-team03='''[[Bostonas "Bruins"]]'''|RD1-score03='''4'''|RD1-team08=[[Ņujorkas "Islanders"]]|RD1-team07='''[[Karolīnas "Hurricanes"]]'''|RD1-score06=0|RD1-team06=[[Vašingtonas "Capitals"]]|RD1-score05='''4'''|RD1-team05='''[[Ņujorkas "Rangers"]]'''|RD1-score04=3|RD1-team09='''[[Dalasas "Stars"]]'''|RD1-team04=[[Toronto "Maple Leafs"]]|RD1-score08=1|RD1-score02=1|RD1-team02=[[Tampabejas "Lightning"]]|RD1-score01='''4'''|RD1-team01='''[[Floridas "Panthers"]]'''|RD4=Finālsērija|RD3=Konferenču fināli|RD2-score01='''4'''|RD1-score09='''4'''|RD2=Konferenču pusfināli|RD1-score14=2|RD1-score07='''4'''|RD2-team01='''[[Floridas "Panthers"]]'''|RD2-seed01=A1|RD1-score16=1|RD1-team16=[[Losandželosas "Kings"]]|RD1-score15='''4'''|RD1-team15='''[[Edmontonas "Oilers"]]'''|RD1-team14=[[Našvilas "Predators"]]|RD1-team10=[[Vegasas "Golden Knights"]]|RD1-score13='''4'''|RD1-team13='''[[Vankūveras "Canucks"]]'''|RD1-score12='''4'''|RD1-team12='''[[Kolorādo "Avalanche"]]'''|RD1-score11=1|RD1-team11=[[Vinipegas "Jets"]]|RD1-score10=3|RD4-score02=3}} == Labākie spēlētāji == {| class="wikitable sortable" ! style="width: 12em;" |Spēlētājs ! style="width: 13em;" |Komanda ! style="width: 4em;" |{{Piezīme|GP|Spēles}} ! style="width: 4em;" |{{Piezīme|G|Gūtie vārti}} ! style="width: 4em;" |{{Piezīme|A|Rezultatīvas piespēles}} ! style="width: 4em;" |{{Piezīme|Pts|Punkti}} |- align="center" |[[Ņikita Kučerovs]] |[[Tampabejas "Lightning"]] |81 |44 |100 |'''144''' |- align="center" |[[Neitans Makinnons]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |82 |51 |89 |'''140''' |- align="center" |[[Konors Makdeivids]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |76 |32 |100 |'''132''' |- align="center" |[[Artemijs Panarins]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |82 |49 |71 |'''120''' |- align="center" |[[Davids Pastrņāks]] |[[Bostonas "Bruins"]] |82 |47 |63 |'''110''' |- align="center" |[[Ostons Metjūss]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |81 |69 |38 |'''107''' |- align="center" |[[Leons Draizaitls]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |81 |41 |65 |'''106''' |- align="center" |[[Miko Rantanens]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |80 |42 |62 |'''104''' |- align="center" |[[Džeitī Millers]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |81 |37 |66 |'''103''' |- align="center" |[[Viljams Nīlanders]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |82 |40 |58 |'''98''' |} == Latvijas hokejistu sniegums == === Laukuma spēlētāji === {| class="wikitable sortable" ! style="width: 12em;" |Spēlētājs ! style="width: 13em;" |Komanda ! style="width: 4em;" |{{Piezīme|GP|Spēles}} ! style="width: 4em;" |{{Piezīme|G|Gūtie vārti}} ! style="width: 4em;" |{{Piezīme|A|Rezultatīvas piespēles}} ! style="width: 4em;" |{{Piezīme|Pts|Punkti}} ! style="width: 4em;" |{{Piezīme|PIM|Soda minūtes}} ! style="width: 4em;" |+/- |- align="center" |[[Teodors Bļugers]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |68 |6 |22 |'''28''' |31 |4 |- align="center" |[[Zemgus Girgensons]] |[[Bufalo "Sabres"]] |63 |8 |6 |'''14''' |21 | -1 |- align="center" |[[Uvis Jānis Balinskis]] |[[Floridas "Panthers"]] |26 |1 |2 |'''3''' |8 |0 |} === Vārtsargi === {| class="wikitable sortable" ! style="width: 12em;" |Spēlētājs ! style="width: 13em;" |Komanda ! style="width: 4em;" |{{Piezīme|GP|Spēles}} ! style="width: 4em;" |{{Piezīme|GAA|Ielaistie vārti}} ! style="width: 4em;" |{{Piezīme|SVS|Atvairīto metienu procents}} |- align="center" |[[Elvis Merzļikins]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |41 |3,45 |89,7% |- align="center" |[[Artūrs Šilovs]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |4 |2,47 |88,1% |} == Spēļu formas == * Šī bija pēdējā sezona [[Adidas]] kā oficiālajam NHL apģērbu piegādātājam. Sākot ar 2024.—2025. gada sezonu, [[Fanatics]] kļūs par oficiālo apģērbu piegādātāju ar 10 gadu līgumu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/fanatics-to-become-nhl-official-on-ice-uniform-outfitter-in-2024-25-342481582|title=Fanatics to become NHL official on-ice uniform outfitter in 2024-25 &#124; NHL.com|date=2023. gada 21. okt.|website=web.archive.org|access-date={{dat|2024|06|26||bez}}|archive-date={{dat|2023|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231021154515/https://www.nhl.com/news/fanatics-to-become-nhl-official-on-ice-uniform-outfitter-in-2024-25-342481582}}</ref> * NHL oficiāli deva komandām iespēju nēsāt savas krāsainās ķiveres izbraukuma spēlēs, ja vien tās nav tādā pašā krāsā kā mājinieku ķiveres. Jaunais noteikums tika atklāts pēc tam, kad [[Carolina Hurricanes]] iepriekšējā sezonā sāka regulāri valkāt sarkanas ķiveres kopā ar izbraukuma baltajām uniformām, kam sekoja [[Toronto Maple Leafs]], kas valkāja zilās ķiveres un baltos formas tērpus Global Series turnejas laikā Zviedrijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/hurricanes/news/bucket-list-when-and-why|title=Bucket List: When and Why? &#124; Carolina Hurricanes|date=2023. gada 20. nov.|website=www.nhl.com}}</ref> == Pagrieziena punkti == === Pirmās spēles === Tālāk ir sniegts saraksts ar ievērojamiem spēlētājiem, kuri aizvadīja savu pirmo NHL spēli 2023.—2024. gada sezonā, norādot arī savu pirmo komandu. {| class="wikitable" |- ! Spēlētājs !! Komanda !! Nozīmīgims |- | [[Konors Bedārds]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/connor-bedard-wins-nhl-debut-with-chicago-blackhawks|title=Bedard looking ahead after memorable NHL debut with Blackhawks|website=NHL.com|date=October 10, 2023|access-date=October 11, 2023}}</ref> || [[Čikāgas "Blackhawks"]] || Pirmā kopējā izvēle 2023. gada NHL draftā |} === Pēdējās spēles === Tālāk ir norādīts to spēlētāju saraksts, kuri aizvadīja savu pēdējo NHL spēli 2023.—2024. gadā, kopā ar viņu pārstāvēto komandu: {| class="wikitable" |- ! Spēlētājs !! Komanda !! Nozīmīgums |- | [[Džefs Kārters]]<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Rorabaugh |first=Seth |url=https://triblive.com/sports/penguins-jeff-carter-hangs-up-skates-after-19-year-nhl-career/ |title=Penguins' Jeff Carter hangs up skates after 19-year NHL career |website=[[Pittsburgh Tribune-Review]] |date=April 17, 2024 |access-date=April 17, 2024}}</ref> || [[Pitsburgas Penguins]] || Vairāk nekā 1300 aizvadītas spēles, divas reizes piedalījies [[NHL Visu zvaigžņu spēle|NHL Visu zvaigžņu spēlē]] |- | [[Endrū Koljāno]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Cogliano Announces Retirement, Will Join Avalanche Front Office |url=https://www.nhl.com/avalanche/news/andrew-cogliano-retirement |date=June 21, 2024 |access-date=June 21, 2024 |website=nhl.com}}</ref> || [[Kolorādo Avalanche]] || Vairāk nekā 1200 spēles nospēlējis |- | [[Zeks Pariss]]<ref name="PariseZ">{{tīmekļa atsauce |last=Masisak |first=Corey |url=https://www.denverpost.com/2024/04/17/zach-parise-avalanche-stanley-cup-2/ |title=As the Stanley Cup Playoffs beckon, Zach Parise is ready for his last dance |website=The Denver Post |date=April 17, 2024 |quote=Parise, who joined the Avalanche just before the All-Star break after taking the first half of the season off, confirmed Wednesday to The Denver Post that the contest against Edmonton at Ball Arena will be the last regular-season game of a long and distinguished career.}}</ref> || [[Kolorādo Avalanche]] || Vairāk nekā 1200 aizvadītas spēles un vienu reizi izvēlēts [[NHL simboliskā izlase|NHL simboliskajā izlasē]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.nhl.com/ NHL mājaslapa] '''{{en ikona}}''' {{NHL komandas}} [[Kategorija:2023. gads sportā|NHL]] [[Kategorija:2024. gads sportā|NHL]] [[Kategorija:Nacionālā hokeja līga]] cmm95hbh2pa5l67f2dk9k2fn54xrac2 0 569337 4303371 4240408 2025-07-04T04:55:31Z Biafra 13794 4303371 wikitext text/x-wiki {{Sporta kluba infokaste | text_color = black | bg_color = yellow | klubs = | logo = | logo_izm = | klubs nos pilnais = Rubene | klubs nos lv = | sporta veids = florbols | pilsēta = [[Kocēni]] | līga = [[Elvi florbola līga]] | konference = | divīzija = | sezona = | pozīcija = | dibināts = 1998 | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stadions = | laukums = | halle = [[Kocēnu sporta nams]] | arēna = | ietilpība = | krāsas = dzeltens, melns | īpašnieks = | prezidents = | menedžeris = | galvenais_treneris = [[Ivars Jēkabsons]] | kapteinis = | kapteiņa palīgi = | mediji = | sadarbojas = | pašr_sezona = | sport = <!------ čempiontituli -------> | līga1 = [[Elvi florbola līga]]s | uzvaras1 = 3 | līga2 = | uzvaras2 = | līga3 = | uzvaras3 = | līga4 = | uzvaras4 = | līga5 = | uzvaras5 = | konferences tituli = | divīzijas tituli = }} '''"Rubene"''' ir [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs, [[Elvi florbola līga]]s komanda. Savas mājas spēles tā aizvada [[Kocēnu sporta nams|Kocēnu sporta namā]]. Klubs ir trīs reizes kļuvis par Latvijas čempioniem — [[2001.—2002. gada Latvijas florbola virslīgas sezona|2001./02.]], [[2004.—2005. gada Latvijas florbola virslīgas sezona|2004./05.]] un [[2020.—2021. gada Elvi florbola līgas sezona|2020/21. gada sezonā]]. == Sastāvs == {| class="wikitable" ! colspan="4" | Vārtsargi |- !# !'''Spēlētājs''' !'''Poz.''' |- |9 |Ričards Jurjānis |V |- |69 |Roberts Trepšs |V |- |1 |Lauris Knoks |V |} {| class="wikitable" ! colspan="4" | Laukuma spēlētāji |- !# !'''Spēlētājs''' !'''Poz.''' |- |3 |Ritvars Bērziņš |U |- |4 |Toms Pētersons |A |- |8 |Andris Jēkabsons |U |- |10 |Mārtiņš Jēkabsons |U |- |11 |Pēteris Gailis |U |- |13 |Ingars Matisons |U |- |17 |Kārlis Bitmanis |A |- |21 |Dāvis Zēmelis |U |- |30 |Hugo Buhrots |— |- |31 |Māris Parts |U |- |37 |Mārcis Brīvulis |A |- |38 |Haralds Apšs |A |- |40 |Artis Matīss Fogels |U |- |41 |Roberts Ploriņš |U |- |43 |Matīss Celms |U |- |51 |Kārlis Dūmiņš |U |- |55 |Gustavs Siliņš |A |- |58 |Jēkabs Keišs |U |- |94 |Juris Zilberts |A |- |95 |Rihards Avots |U |} == Izcīnītās vietas == * 2000.—2001. — 4. vieta * 2001.—2002. — '''1. vieta''' * 2002.—2003. — 3. vieta * 2003.—2004. — 2. vieta * 2004.—2005. — '''1. vieta''' * 2005.—2006. — 2. vieta * 2006.—2007. — 3. vieta * 2007.—2008. — 2. vieta * 2008.—2009. — 3. vieta * 2009.—2010. — 3. vieta * 2010.—2011. — 9./16. vieta * 2011.—2012. — 5./8. vieta * 2012.—2013. — Regulārais čempionāts (9. vieta) * 2013.—2014. — 5./8. vieta * 2014.—2015. — 3. vieta * 2015.—2016. — 5./8. vieta * 2016.—2017. — 5./8. vieta * 2017.—2018. — 4. vieta * 2018.—2019. — 5./8. vieta * 2019.—2020. — čempionāts netika pabeigts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ (4. vieta regulārajā čempionātā) * 2020.—2021. — '''1. vieta''' * [[2021.—2022. gada Elvi florbola līgas sezona|2021.—2022.]] — 2. vieta * [[2022.—2023. gada Elvi florbola līgas sezona|2022.—2023.]] — 5./8. vieta * [[2023.—2024. gada Elvi florbola līgas sezona|2023.—2024.]] — 5./8. vieta * [[2024.—2025. gada Elvi florbola līgas sezona|2024.—2025.]] — 5./8. vieta == Ārējās saites == * [https://www.instagram.com/rubenefloorball/ Rubene Instagram konts] * [https://www.floorball.lv/lv/2023/chempionats/vv/komanda/1-rubene Latvijas florbola savienības lapa] {{īss-aizmetnis}} {{sports-aizmetnis}} {{Elvi florbola līga}} [[Kategorija:Florbols Latvijā]] [[Kategorija:Elvi florbola līga]] 0jvsgn7cf4uva7bone5dympwa8okr0w 0 573640 4303431 4239429 2025-07-04T09:07:01Z Scip. 56848 + 4303431 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|4|29}} | birth_place = | caps1 = 1 | caps2 = 21 | caps3 = 21 | clubnumber = 32 | clubs1 = {{flaga|Argentīna}} [[Boca Juniors]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Argentīna}} [[Laplatas "Estudiantes"|Estudiantes]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Argentīna}} [[Talleres de Córdoba|Talleres]] | countryofbirth = {{vieta|Argentīna|Sanfernando|2s=Sanfernando de la Buena Vista}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Atalanta]] | goals1 = 0 | goals2 = 4 | goals3 = 4 | height = 186 | image = Norway Italy - June 2025 A 21 (cropped).jpg | caption = Mateo Retegi 2025. gadā | nationalgoals1 = 6 | nationalteam1 = {{fb|ITA}} | nationalyears1 = 2023— | nationalcaps1 = 18 | pcupdate = {{dat|2025|03|11|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|03|11|SK|bez}} | name = | playername = Mateo Retegi | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2018—2023 | years2 = 2019—2020 | years3 = 2020—2021 | years4 = 2022—2023 | caps4 = 48 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Tigre|Tigres]] | goals4 = 30 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.|Genoa]] | years5 = 2023—2024 | caps5 = 29 | goals5 = 7 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Atalanta]] | years6 = 2024— | caps6 = 26 | goals6 = 22 }} '''Mateo Retegi''' ({{Val|es|Mateo Retegui}}; dzimis {{Dat|1999|4|29}}) ir [[Argentīna|Argentīnā]] dzimis [[Itālija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Retegi spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]s komandā [[Bergamo "Atalanta"]]. Iepriekš pārstāvējis Argentīnas komandas ''[[Boca Juniors]]'', [[Laplatas "Estudiantes"|Estudiantes]], ''[[Talleres de Córdoba|Talleres]]'' un ''[[Club Atlético Tigre|Tigres]]'', kā arī Itālijas komandā ''[[Genoa C.F.C.|Genoa]]''. Jauniešu līmenī pārstāvējis Argentīnas izlasi. Savas itāļu izcelsmes dēļ Retegi ir iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} {{Itālijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Retegi, Mateo}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Argentīnas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Buenosairesas "Boca Juniors" spēlētāji]] [[Kategorija:Laplatas "Estudiantes" spēlētāji]] [[Kategorija:Talleres de Córdoba spēlētāji]] [[Kategorija:Club Atlético Tigre spēlētāji]] [[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Bergamo "Atalanta" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] fgdbl9d9acs4zlz5g6zu5wn9jbfjipy 0 580968 4303350 4138713 2025-07-04T00:03:06Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Sikorsky UH-60 Black Hawk]] to [[Sikorsky UH-60M Black Hawk]] 4303350 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sikorsky UH-60M Black Hawk]] 14ip8e8ky19hjd666szgrdca22dpa2f 0 582573 4303307 4288271 2025-07-03T17:27:27Z Olgerts V 41522 4303307 wikitext text/x-wiki [[Latvija]]s lielāko [[apdzīvota vieta|apdzīvoto vietu]] uzskaitījumā atrodas [[pilsēta]]s un [[ciems|ciemi]], kas saskaņā ar 2025. gada [[statistika]]s datiem ieņem 100 apdzīvotāko vietu statusu valsts teritorijā. Kopumā sarakstu veido 61 pilsēta un 39 ciemi. 2025. gada sākumā [[Rīga]] ar vairāk kā 591 000 iedzīvotāju bija lielākā pilsēta un apdzīvotākā vieta Latvijā. Savukārt [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem bija lielākais ciems un 33. apdzīvotākā vieta valstī, apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]. == Saraksts == {| class="wikitable" ! Nr. ! Apdzīvotās vietas nosaukums{{efn|name=P|Treknrakstā norādītas apdzīvotās vietas, kurām ir piešķirtas pilsētas tiesības}} ! Ģerbonis ! Statuss ! Iedzīvotāju skaits (2025) ! Administratīvā iedalījuma vienība ! Avots |- | 1. || '''[[Rīga]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Riga small.svg|center|25px]] || [[valstspilsēta]] ar savu pašvaldību || align="center"| 591 882||Rīgas valstspilsēta|| align="center"| <ref name="osp">{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?themeCode=IR|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=2 June 2025}}</ref> |- | 2. || '''[[Daugavpils]]''' || [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.svg|center|25px]] || valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] administratīvais centrs || align="center"| 78 112||Daugavpils valstspilsēta|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 3. || '''[[Liepāja]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Liepāja.svg|center|25px]] || valstspilsēta ar savu pašvaldību || align="center"| 67 398||Liepājas valstspilsēta|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 4. || '''[[Jelgava]]''' || [[Attēls:Jelgava COA small.svg|center|25px]] ||valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] administratīvais centrs|| align="center"| 54 821||Jelgavas valstspilsēta|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 5. || '''[[Jūrmala]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Jūrmala.svg|center|25px]] || valstspilsēta ar savu pašvaldību || align="center"| 51 933||Jūrmalas valstspilsēta|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 6. || '''[[Ventspils]]''' || [[Attēls:LVA_Ventspils_COA.svg|center|25px]] || valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī [[Ventspils novads|Ventspils novada]] administratīvais centrs|| align="center"| 32 719||Ventspils valstspilsēta|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 7. ||'''[[Rēzekne]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|center|25px]] ||valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] administratīvais centrs|| align="center"| 26 425||Rēzeknes valstspilsēta|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 8. || '''[[Valmiera]]''' || [[Attēls:COA LV Valmiera.svg|center|25px]] || valstspilsēta un novada administratīvais centrs|| align="center"| 22 811||[[Valmieras novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 9. || '''[[Ogre]]''' || [[Attēls:Coat of arms of Ogre.svg|center|25px]] || valstspilsēta un novada administratīvais centrs|| align="center"| 22 753||[[Ogres novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 10. || '''[[Jēkabpils]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Jēkabpils.svg|center|25px]] ||valstspilsēta un novada administratīvais centrs|| align="center"| 21 014||[[Jēkabpils novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 11. || '''[[Salaspils]]''' || [[Attēls:Salaspils COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs|| align="center"| 17 863||[[Salaspils novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 12. || '''[[Mārupe]]''' || [[Attēls:Mārupes pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 16 790||[[Mārupes novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 13. || '''[[Tukums]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 16 180||[[Tukuma novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 14. || '''[[Cēsis]]''' || [[Attēls:Cesis COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 15 020||[[Cēsu novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 15. || '''[[Sigulda]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Sigulda.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 14 757||[[Siguldas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 16. || '''[[Kuldīga]]''' || [[Attēls:Kuldiga COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 9863||[[Kuldīgas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 17. || '''[[Bauska]]''' || [[Attēls:Bauska COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 9701||[[Bauskas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 18. || '''[[Saldus]]''' || [[Attēls:Saldus COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 9686||[[Saldus novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 19. || '''[[Olaine]]''' || [[Attēls:Olaine COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 9648||[[Olaines novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 20. || '''[[Talsi]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 8673||[[Talsu novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 21. || '''[[Dobele]]''' || [[Attēls:Dobele COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 8536||[[Dobeles novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 22. || '''[[Ādaži]]''' || <center>–</center> || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 7580||[[Ādažu novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 23. || '''[[Ikšķile]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Ikšķile.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 7448||[[Ogres novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 24. || '''[[Ludza]]''' || [[Attēls:Ludza COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 7162||[[Ludzas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 25. || '''[[Krāslava]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Krāslava.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 6797||[[Krāslavas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 26. || '''[[Līvāni]]''' || [[Attēls:Livani COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 6757||[[Līvānu novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 27. || '''[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Baloži.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 6739||[[Ķekavas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 28. || '''[[Gulbene]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Gulbene.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 6722||[[Gulbenes novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 29. || '''[[Aizkraukle]]''' || [[Attēls:Aizkraukle COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 6689||[[Aizkraukles novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 30. || '''[[Madona]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Madona.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 6575||[[Madonas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 31. || '''[[Limbaži]]''' || [[Attēls:Limbazi COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 6516||[[Limbažu novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 32. || '''[[Alūksne]]''' || [[Attēls:Aluksne COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 6188||[[Alūksnes novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 33. || [[Ulbroka]] || <Center>–<Center> || [[lielciems]] un novada administratīvais centrs|| align="center"| 5893|| [[Ropažu novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2887|title=Vietvārdu datubāze: Informācija par Ulbroku|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 34. || '''[[Lielvārde]]''' || [[Attēls:Lielvarde COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 5873||[[Ogres novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 35. || '''[[Preiļi]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Preiļi.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 5767||[[Preiļu novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 36. || '''[[Balvi]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Balvi.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 5546||[[Balvu novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 37. || '''[[Iecava]]''' || [[Attēls:Iecavas pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 5298|| [[Bauskas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 38. || [[Carnikava]] || <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 5183 || [[Ādažu novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803|title=Carnikava|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 39. || '''[[Smiltene]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Smiltene.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 5072||[[Smiltenes novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 40. || '''[[Ķekava]]''' || [[Attēls:Ķekavas pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 4942||[[Ķekavas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 41. || '''[[Valka]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Valka.svg|center|25px]] ||novada pilsēta un administratīvais centrs|| align="center"| 4615||[[Valkas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 42. || [[Ozolnieki]] || <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 4195 || [[Jelgavas novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2536|title=Ozolnieki|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 43. || [[Piņķi]] || <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 4012 || [[Mārupes novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2786|title=Piņķi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 44. || '''[[Aizpute]]''' || [[Attēls:Aizpute COA.svg|center|25px]] ||novada pilsēta || align="center"| 3820||[[Dienvidkurzemes novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 45. || [[Jaunolaine]] || <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 3707|| [[Olaines novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2846|title=Jaunolaine|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 46. || '''[[Baldone]]''' || [[Attēls:Baldone COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 3684||[[Ķekavas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 47. || '''[[Grobiņa]]''' || [[Attēls:Grobina COA.svg|center|25px]] ||novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 3674||[[Dienvidkurzemes novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 48. || [[Jaunmārupe]] || <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 3419|| [[Mārupes novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2838|title=Jaunmārupe|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 49. || '''[[Kandava]]''' || [[Attēls:Kandava COA.svg|center|25px]] ||novada pilsēta || align="center"| 3232||[[Tukuma novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 50. || '''[[Vangaži]]''' || [[Attēls:Vangazi COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 3168||[[Ropažu novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 51. || '''[[Saulkrasti]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Saulkrasti.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 3123||[[Saulkrastu novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 52. || '''[[Brocēni]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Brocēni.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 2922||[[Saldus novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 53. || '''[[Pļaviņas]]''' || [[Attēls:Plavinas COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 2862||[[Aizkraukles novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 54. || '''[[Viļāni]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Viļāni.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 2696||[[Rēzeknes novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 55. || '''[[Rūjiena]]''' || [[Attēls:Rujiena COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 2633||[[Valmieras novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 56. || [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] || <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 2584|| [[Ķekavas novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29759|title=Katlakalns|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 57. || [[Kadaga]] || <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 2518 ||[[Ādažu novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29619|title=Kadaga|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 58. || '''[[Salacgrīva]]''' || [[Attēls:Salacgriva COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 2468||[[Limbažu novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 59. || [[Valmiermuiža]] ||<Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 2406 || [[Valmieras novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=42151|title=Valmiermuiža|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 60. || '''[[Koknese]]''' || [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 2377|| [[Aizkraukles novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 61. || [[Skrīveri]] ||<Center>–<Center> ||lielciems || align="center"| 2354 ||[[Aizkraukles novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1167|title=Skrīveri|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 62. || [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] || <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 2193 || [[Cēsu novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2141|title=Liepa|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 63. || [[Inčukalns]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 2179 | [[Siguldas novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2807 |title=Inčukalns|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 64. || '''[[Auce]]''' || [[Attēls:Auce COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 2154||[[Dobeles novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 65. || [[Priekuļi]] || <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 2146 || [[Cēsu novads]] || align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2162 |title=Priekuļi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 66. || [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]|| <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 2139|| [[Ropažu novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2811 |title=Garkalne|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 67. || [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]]|| <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 2136||[[Rēzeknes novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4550 |title=Malta|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 68. || [[Roja]] || <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 2126|| [[Talsu novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3114 |title=Roja|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 69. || [[Zvejniekciems]] || <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 2119|| [[Saulkrastu novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2875 |title=Zvejniekciems|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 70. || [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]] || <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 2101||[[Ropažu novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2889 |title=Dreiliņi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 71. || '''[[Ķegums]]''' || [[Attēls:Kegums COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 2065||[[Ogres novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 72. || '''[[Ilūkste]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Ilūkste.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 2036||[[Augšdaugavas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 73. || [[Vecumnieki]] || <Center>–<Center> || lielciems || align="center"| 1990 || [[Bauskas novads]]|| align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3461 |title=Vecumnieki|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 74. | [[Mālpils]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1970 | [[Siguldas novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2834 |title=Mālpils|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 75. | [[Medemciems]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1876 | [[Olaines novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29764 |title=Medemciems|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 76. | [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1862 | [[Ropažu novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2886 |title=Saurieši|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 77. || '''[[Priekule]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Priekule.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 1841||[[Dienvidkurzemes novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 78. || '''[[Kārsava]]''' || [[Attēls:Karsava COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 1837||[[Ludzas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 79. || '''[[Dagda]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Dagda.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 1773||[[Krāslavas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 80. || '''[[Skrunda]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Skrunda.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 1736||[[Kuldīgas novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 81. | [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežāres]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1700 | [[Mārupes novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=27386 |title=Mežāres|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 82. | [[Ropaži]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1699 | [[Ropažu novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2850 |title=Ropaži|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 83. || '''[[Jaunjelgava]]''' || [[Attēls:Jaunjelgava COA.svg|center|25px]] ||novada pilsēta || align="center"| 1681||[[Aizkraukles novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 84. | [[Kalnciems]] | [[Attēls:Coat of Arms of Kalnciems.svg|center|25px]] | lielciems | align="center"| 1644 | [[Jelgavas novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=28300 |title=Kalnciems|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 85. || '''[[Varakļāni]]''' || [[Attēls:Varaklani COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs || align="center"| 1619||[[Varakļānu novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 86. | [[Valdlauči]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1597 | [[Ķekavas novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2826 |title=Valdlauči|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 87. | [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilve]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1590 | [[Mārupes novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=99062 |title=Spilve|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 88. | [[Rāmava]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1585 | [[Ķekavas novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29776 |title=Rāmava|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 89. | [[Tīraine]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1581 | [[Mārupes novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2841 |title=Tīraine|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 90. | [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1578 | [[Madonas novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2650 |title=Ērgļi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 91. | [[Garciems]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1577 | [[Ādažu novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2804 |title=Garciems|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | rowspan=2 | 92. | [[Eleja]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1571 | [[Jelgavas novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2508 |title=Eleja|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | [[Ogresgals]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1571 | [[Ogres novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=34867 |title=Ogresgals|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 94. | [[Ugāle]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1559 | [[Ventspils novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3395 |title=Ugāle|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 95. | [[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģi]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1544 | [[Ropažu novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=99374 |title=Berģi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 96. | [[Vaiņode]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1527 | [[Dienvidkurzemes novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3205 |title=Vaiņode|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 97. || '''[[Stende]]''' || [[Attēls:Stende COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta || align="center"| 1501||[[Talsu novads]]|| align="center"| <ref name="osp"/> |- | 98. | [[Dzidriņas]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1495 | [[Ropažu novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=66385 |title=Dzidriņas|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 99. | [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1494 | [[Ādažu novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=83632 |title=Gauja|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=21 February 2025}}</ref> |- | 100. | [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukulti]] | <Center>–<Center> | lielciems | align="center"| 1491 | [[Ropažu novads]] | align="center"| <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29774 |title=Bukulti|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2025|accessdate=2 June 2025}}</ref> |- |} == Skatīt arī == * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] * [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]] == Atsauces un piezīmes == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces|3}} == Ārējās saites == * [https://www.lgia.gov.lv/lv/vietvardu-datu-baze Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras vietvārdu datu bāze] * [https://stat.gov.lv/lv Oficiālās statistikas portāls] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Latvijas pilsētas}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Latvijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Latvijas pilsētas]] 2q9pjjyce4x5881qt56jzwud3i1r3mp 0 585725 4303433 4218115 2025-07-04T09:21:29Z 2001:4C4E:1D07:6B00:94E3:F26C:E68F:532B 4303433 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Talking Heads : 77'' | Izpildītājs = ''[[Talking Heads]]'' | Vāks = | Background = lightsteelblue | Izdots = {{Dat|1977|9|16}} | Ierakstīts = [[1976]]. — [[1977]]. gads | Žanrs = [[Jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunais vilnis]], [[ārtroks]] | Garums = 38:37 | Ierakstu kompānija = ''[[Sire Records]]'' | Producents = Tonijs Bondžovi, Lenss Kvins un Talking Heads | Izpildītājsģen = ''Talking Heads'' | Iepriekšējais albums = | Šis albums = <br />'''''Talking Heads: 77'''''<br />(1977) | Nākamais albums = ''[[More Songs About Buildings and Food]]''<br />(1978) }} '''''Talking Heads: 77''''' ir amerikāņu rokgrupas ''[[Talking Heads]]'' debijas albums. Tas tika ierakstīts 1976.—1977. gadā un izdots {{dat|1977|9|16}}. Tajā ir iekļauta grupas pirmā populārā dziesma ''Psycho Killer''. == Dziesmu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts | headline = Pirmā puse | all_writing = [[Deivids Bērns]] izņemot "Psycho Killer", autori Deivids Bērns, Tīna Veimūra un Kriss Francs | title1 = Uh-Oh, Love Comes to Town | length1 = 2:48 | title2 = New Feeling | length2 = 3:09 | title3 = Tentative Decisions | length3 = 3:04 | title4 = Happy Day | length4 = 3:55 | title5 = Who Is It? | length5 = 1:41 | title6 = No Compassion | length6 = 4:47 | total_length = 19:24 }} {{Skaņdarbu saraksts | headline = Otrā puse | title1 = The Book I Read | length1 = 4:06 | title2 = Don't Worry About the Government | length2 = 3:00 | title3 = First Week/Last Week… Carefree | length3 = 3:19 | title4 = Psycho Killer | length4 = 4:19 | title5 = Pulled Up | length5 = 4:29 | total_length = 19:13 }} [[Kategorija:1977. gada albumi]] [[Kategorija:Talking Heads albumi]] ew4xix5yr26366lyrflw19pmum2dzis 0 587697 4303239 4301387 2025-07-03T12:53:23Z Baltais mags 97300 Jauns attēls 4303239 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Signe Grūbe | vārds_orģ = | attēls = WIPO Director General Meets the Parliamentary Secretary, the Ministry of Culture of the Republic of Latvia.jpg | att_izm = | apraksts = Signe Grūbe 2025. gadā | amats = [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ropažu novada domes priekšsēdētāja]] | term_sākums = {{dat|2025|06|27|N}} | term_beigas = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] | vietnieks = | priekštecis = [[Vita Paulāne]] | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1981|01|21}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ropažu novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Pēdējā partija]]<br> [[Kustība "Par!"]] (līdz 2022)<br> [[Progresīvie]] (pašlaik) | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[politiloģe]] | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Signe Grūbe''' (dzimusi {{dat|1981|01|21}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[Politoloģija|politoloģe]] un [[politiķe]]. Pārstāvējusi "[[Pēdējā partija|Pēdējo partiju]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/181629-pedeja-partija-iesniedz-23-deputatu-kandidatu-sarakstu|title=Pēdējā partija iesniedz 23 deputātu kandidātu sarakstu|website=https://jauns.lv|access-date=2025-02-09|date=2011-08-17|language=lv}}</ref> vēlāk līdz 2022. gadam partiju [[Kustība "Par!"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2021/novads/ropazu-novads/partiju-saraksts/kustiba-par/19535-signe-grube|title=Signe Grūbe - "Kustība "Par!"" / Pašvaldību vēlēšanas 2021|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/partijasbiedrs-par-staka-izstasanos-kada-jega-but-partija-kura-tevi-neatbalsta|title=Partijasbiedrs par Staķa izstāšanos: “”Kāda jēga būt partijā, kura tevi neatbalsta?”|website=LA.LV|access-date=2025-02-09|language=lv}}</ref> bet šobrīd pārstāv partiju "[[Progresīvie]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://progresivie.lv/pozicijas/kultura|title=Kultūras politika un iekļaujoša sabiedrība|website=PROGRESĪVIE|access-date=2025-02-09|date=2024-11-27|language=en-GB}}</ref> Šobrīd ir [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/par-kulturas-ministrijas-parlamentaro-sekretari-klust-signe-grube-14323270|title=Par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāri kļūst Signe Grūbe|website=www.diena.lv|access-date=2024-12-27}}</ref> kā arī [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ropažu novada domes priekšsēdētāja]]. S. Grūbe ir bijusi [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domes deputāte (ievēlēta [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] no partijas Kustība "Par!") un izpilddirektore. Bijusi arī [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] padomniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120040855/km-parlamentara-sekretare-bus-signe-grube|title=KM parlamentārā sekretāre būs Signe Grūbe|website=www.delfi.lv|access-date=2024-12-27|language=lv}}</ref> Pirms kļūšanas par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāri bija kultūras ministru [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] un [[Agnese Lāce|Agneses Lāces]] padomniece (parlamentārās sekretāres amatu ieņēma 2024. gadā, kad iepriekšējā sekretāre A. Lāce tika apstiprināta ministres amatā). [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta Ropažu novada domē no partijas "Progresīvie" saraksta un 27. jūnijā ievēlēta [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ropažu novada pašvaldības priekšsēdētājas]] amatā.<ref>{{Atsauce|title=Ropažu novada pašvaldības Domes sēde 27.06.2025.|url=https://www.youtube.com/watch?v=SCnI_jdO0X4|date=2025-06-27|accessdate=2025-06-27|last=Ropažu novada pašvaldība}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vita Paulāne]] | virsraksts = [[Ropažu novads|Ropažu novada dome]]s priekšsēdētāja | periods = {{dat|2025|06|27|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{DEFAULTSORT:Grūbe, Signe}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politologi]] [[Kategorija:Kustības “Par!” politiķi]] [[Kategorija:Ropažu novada pašvaldības vadītāji]] 6fcoaahqzjok99yxbzihiprfn5sclzs 0 588482 4303289 4302998 2025-07-03T16:09:12Z DrewAir 91233 /* Gada raksturojums pa mēnešiem */ 4303289 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2025. gads Latvijā|2025]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2025. gads Latvijā|2025. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2024./2025. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,2 °C, kas ir 2,6 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 5. siltāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot šo vietu ar 1988./1989. gada ziemu. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−19,7 °C) tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra bija +9,7 °C, kas 20. decembrī reģistrēta Daugavgrīvā. Ziemas sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču drīzumā tā pazeminājās un līdz decembra vidum lielākoties bija zem normas. Tomēr otrajā decembra pusē vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās, rezultātā decembris ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C bija 2,8 °C siltāks par normu un kopā ar 1932. gada decembri dala 8. siltākā titulu. Janvārī siltie laika apstākļi turpinājās. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija ne tikai augstāka par normu, bet arī pozitīva. Mēneša beigas bija īpaši siltas, nedēļu pēc kārtas katru dienu tika sasniegts kāds maksimālās gaisa temperatūras rekords. Janvāra vidējā gaisa temperatūra bija +1,7 °C (4,7 °C virs mēneša normas), un tas kļuva par 3. siltāko janvāri novērojumu vēsturē. Februārī vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, mēneša vidū piedzīvojām gandrīz divu nedēļu ilgu periodu aukstāku par normu. Tomēr neskatoties uz to, februāris ar vidējo gaisa temperatūru −2,9 °C joprojām bija 0,2 °C siltāks par normu. Tas bija arī pirmais mēnesis kopš 2023. gada maija, kurā netika sasniegts neviens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopā ziemā tika pārspēti 120 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 10 bija Latvijas diennakts rekordi, 15 stacijas dekādes un 2 Latvijas dekādes rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 148,2 mm, kas ir 3% virs gadalaika normas (144,6 mm). Vismazāk nokrišņu bija Jelgavā (64,3 mm), kas ir 49% zem normas, bet nokrišņiem bagātākais rudens bija Pāvilostā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 292,6 mm (66% virs normas). Vismazāk nokrišņu bija Jelgavā (64,3 mm), kas ir 49% zem normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Pāvilostā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 292,6 mm (66% virs normas). Decembris ar nokrišņu daudzumu 51,0 mm bija 5% sausāks par normu un februāris ar 17,2 mm bija 57% sausāks par normu. Savukārt janvārī kopējais nokrišņu daudzums bija 79,4 mm, kas ir 57% virs normas, tādējādi janvāris kļuva par 3. mitrāko novērojumu vēsturē. Decembrī vietām Kurzemes centrālajos un dienvidu reģionos izveidojās neliela, īslaicīga sniega sega. Vēlāk mēnesī atkal Latgalē un Vidzemē novērota sniega sega, visbiezākā diennakts vidējā sniega sega bija Zosēnos – 11 cm. Janvāra sākumā sniega sega visās novērojumu stacijās izveidojās atkārtoti, daudzās no tām noturoties līdz mēneša vidum. Visbiezākā diennakts vidējā sniega sega novērota Rūjienā 12. janvārī – 20 cm. Sākoties februārim, sniega sega izveidojās gandrīz visās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē, bet citviet – piekrastē un centrālajos reģionos – tā izveidojās februāra vidū. Vairākās novērojumu stacijās sniega sega saglabājusies līdz marta sākumam. Visos ziemas mēnešos sniega sega vidēji Latvijā bija plānāka nekā normas periodā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2024./2025. gada ziemā bija 3,7 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Decembra vidējais vēja ātrums (4,2 m/s) bija 0,6 m/s lielāks par normu, un janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,9 un 2,8 m/s bija attiecīgi 0,3 un 0,1 m/s vējaināki par normu. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 13 atsevišķās dienās. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika reģistrētas 16. decembrī Ventspilī un 1. janvārī Liepājas ostā. '''2025. gada pavasaris''', vidējã gaisa temperatūra Latvijã bija +6,9 °C, kas ir 1,0 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 10. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot šo vietu ar 2018. gada pavasari. Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−10,4 °C) tika novērota 17. martā Alūksnē, bet augstākā gaisa temperatūra bija +28,4 °C, kas 18. aprīlī reģistrēta Skrīveros, kas ir arī jauns Latvijas aprīļa maksimālās temperatūras mēneša rekords. Gandrīz visu martu Latvijā vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, izņemot dažas dienas mēneša vidū. Turpinoties divarpus nedēļu garam karstuma vilnim, kurš iesākās februāra beigās, marta pirmā puse bija īpaši silta. Gandrīz nedēļu pēc kārtas tika sasniegti gan staciju, gan Latvijas nozīmes diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Siltajiem laika apstākļiem turpinoties arī marta otrajā pusē, rezultātā marts ar vidējo gaisa temperatūru +3,8 °C bija 3,6 °C siltāks par normu un kļuva par 2. siltāko martu novērojumu vēsturē. Aprīļa sākumā turpinājās pavasarīgais siltums, taču jau pēc pāris dienām gaisa temperatūra pazeminājās un piedzīvojām nedēļu ilgu vēsuma periodu. Mēneša vidū gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, pīķi sasniedzot 18. aprīlī. Uzstādīts jauns Latvijas aprīļa mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords (+28,4 °C Skrīveros), un arī visās pārējās novērojumu stacijās reģistrēti diennakts, dekādes vai mēneša rekordi. Latvijas vidējā gaisa temperatūra 18. aprīlī bija 17,9 °C, kas ir 11,8 °C virs šī datuma normas. Neskatoties uz vēsuma periodiem un pat reģistrēto minimālās gaisa temperatūras rekordu mēneša beigās, aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C bija 1,3 °C siltāks par mēneša normu un kļuva par 5. siltāko novērojumu vēsturē, dalot šo vietu ar 1950., 1990. un 2023. gadu aprīļiem. Maijs visā valstī bija vēss. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas, atsevišķās dienās pat ap 5 °C zem normas. Maija pirmajā pusē vidējā gaisa temperatūra bija pat zemāka nekā siltuma periodos martā un aprīlī, turklāt Rucavas novērojumu stacijā reģistrēts nedēļu ilgs aukstuma vilnis, kā arī dažās stacijās minimālās gaisa temperatūras rekordi. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā maijā bija +9,4 °C, kas ir 2,0 °C zem mēneša normas, tātad maijs kļuva par pirmo mēnesi kopš 2024. gada janvāra, kurš ir vēsāks par normu, kā arī par vēsāko maiju šajā gadsimtā. Kopā pavasarī tika pārspēti 172 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no tiem 23 ir dekādes un 16 – mēneša staciju rekordi. Sasniegtajos rekordos iekļauti arī Latvijas nozīmes rekordi – 11 diennakts, viens dekādes un viens Latvijas mēneša rekords. Diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi – pirmie kopš 2024. gada maija – sasniegti aprīļa beigās un maijā, kopā pieci. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 147,5 mm, kas ir 20% virs gadalaika normas (123,1 mm). Vismazāk nokrišņu bija Vičakos (54,5 mm), kas ir 53% zem stacijas sezonas normas, bet nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 280,9 mm (105% virs normas). Marts ar nokrišņu daudzumu 24,0 mm bija vienīgais pavasara mēnesis, kas bija sausāks par normu (35% zem normas). Aprīlī nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 39,2 mm, kas ir 9% virs normas, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar kopējo nokrišņu daudzumu 84,7 mm (68% virs normas), kā arī 6. mitrākais maijs novērojumu vēsturē. Lai gan martā un aprīļa pirmajā pusē vietām novēroti nokrišņi, vidēji valstī šis periods bija sausāks par normu, daļēji arī salīdzinoši sausā februāra dēļ. Aprīļa 2. dekādes beigās novēroti intensīvi nokrišņi, it īpaši centrālajos rajonos (Lielpečos 19. aprīlī nolija 76,3 mm), un arī pēc tam aprīlī un maija pirmajā pusē ik pa laikam novērots lietus. Maija vidū teju visā Latvijā reģistrēts ilgstošs lietus, visvairāk nolija Madonā, Kalnciemā un Rīgā. Kamēr Kurzemē, Vidzemes rietumos un valsts centrālajos reģionos pēc tam līdz maija beigām nokrišņu daudzums bija salīdzinoši mazs, Latgalē, Sēlijā un Austrumvidzemē lietus nemitējās, rezultātā šajos reģionos maijs bija ļoti mitrs. Madonā, kur nolija vairāk nekā 3 maija normas, šis bija mitrākais maijs novērojumu vēsturē. Šajā pavasarī sniegs nebija bieža parādība – martā vidējās sniega segas biezums Latvijā nesasniedza 1 cm, savukārt pārējos mēnešos tas bija 0 cm. Marta pirmajās dienās dažās novērojumu stacijās valsts austrumos bija saglabājusies sniega sega līdz pat 8 cm bieza, taču tā drīz nokusa. Īslaicīga sniega sega valsts austrumos izveidojās arī marta vidū un aprīļa sākumā, taču visur tā vienas vai divu dienu laikā nokusa. Snigšana bez sniega segas izveidošanās novērota vēl maijā, daudzās stacijās maija vidū – 16. maijā Dobelē, Gulbenē, Madonā, Mērsragā, Rēzeknē, Rīgā, Skultē un Zosēnos, 15. un 14. maijā Pāvilostā un Dagdā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Martā un aprīlī vidējais vēja ātrums bija 3,5 m/s, kas ir attiecīgi 0,2 m/s un 0,4 m/s virs mēnešu normām. Maijs ar vidējo vēja ātrumu 3,1 m/s arī bija 0,3 m/s vējaināks par normu. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) šopavasar reģistrētas 9. aprīlī Liepājas ostā. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = +1,7 °C |feb temp = –2,9 °C |mar temp = +3,8 °C |apr temp = +7,4 °C |mai temp = +9,4 °C |jūn temp = +14,5 °C |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 79,4 mm |feb nokr = 17,2 mm |mar nokr = 24,0 mm |apr nokr = 39,2 mm |mai nokr = 84,7 mm |jūn nokr = 91,1 mm |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C '''2025. gada janvāris''' bija par 4,7 °C virs mēneša normas, un kļuva par 3. siltāko janvāri novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Gandrīz visu janvāri diennakts vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par normu. Janvāra pēdējā dekāde bija īpaši silta, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus siltākai par normu un nedēļu pēc kārtas katru dienu pārsniedzot maksimālās gaisa temperatūras rekordus. Kopā janvārī sasniegti 98 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti 11 rekordi, kā arī sasniegti 9 Latvijas diennakts, 15 staciju dekādes, 2 Latvijas dekādes rekordi (+9,2 °C 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 79,4 mm, kas ir 57% virs mēneša normas (50,5 mm), kļūstot arī par 3. mitrāko janvāri novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (150,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 31,4 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 15,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā – 21 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā un Rēzeknē – 10 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 92% – no 88% Rīgā līdz 95% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,2 °C, kas ir 2,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −11,9 °C tika novērota 5. janvārī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 1. janvārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 46,5 mm, kas ir 151% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (96,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 14,6 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Stendē un Zīlānos – 9 diennaktis, bet vismazāk Skultē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 89% – no 83% Ventspilī līdz 93% Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 18. janvārī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 9,1 mm, kas ir 39% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (18,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Piedrujā – 1,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 2,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Piedrujā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 92% – no 89% Rīgā un Ventspilī līdz 97% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 12. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,3 °C, kas ir 7,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,9 °C tika novērota 21. janvārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 24,1 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (43,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Daugavpilī – 6,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Saldū – 9 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī un Rēzeknē – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 93% – no 88% Daugavpilī līdz 96% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,8 m/s) tika novērotas 25. janvārī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru –2,9 °C '''2025. gada februāris''' bija par 0,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −19,7 °C tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. februārī Stendē. Februāra sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču mēneša vidū tā pazeminājās un 2. dekādē tā bija zem normas. Tuvojoties mēneša beigām, vidējā gaisa temperatūra atkal paaugstinājās. Mēneša laikā netika reģistrēti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 17,2 mm, kas ir 57% zem mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (30,5 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 8,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Liepājā, Pāvilostā un Rīgā – 10 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 83% – no 79% Rīgā līdz 87% Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 21. februārī Liepājā. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,6 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,6 °C tika novērota 10. februārī Priekuļos, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8 °C tika novērota 6. februārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 7,7 mm, kas ir 45% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,0 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Saldū – 0,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā un Lielpečos – 5 diennaktis, bet Jelgavā, Kolkā un Saldū šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 87% – no 84% Pāvilostā, Rīgā un Ventspilī līdz 92% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,5 m/s) tika novērotas 8. februārī Kolkā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −6,0 °C, kas ir 2,9 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −19,7 °C tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,6 °C tika novērota 20. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 6,3 mm, kas ir 58% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Rēzeknē – 1,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Kolkā, Liepājā un Rīgā – 4 diennaktis, bet Rēzeknē, Rucavā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē sniega sega novērota visās novērojumu stacijās, Kurzemes piekrastē tai esot plānākai un īslaicīgākai, savukārt valsts centrālajos rajonos un īpaši austrumos – biezākai. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% – no 77% Ventspilī līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,9 m/s) tika novērotas 15. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,3 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −17,1 °C tika novērota 21. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. februārī Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 3,3 mm, kas ir 71% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (7,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Priekuļos – 0,2 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Liepājā un Pāvilostā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Lielpečos, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 74% – no 62% Rēzeknē līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 21. februārī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru +3,8 °C '''2025. gada marts''' bija par 3,6 °C virs mēneša normas, kļūstot par 2. siltāko martu novērojumu vēsturē. Siltāks ir tikai 2007. gada marts ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −10,4 °C tika novērota 17. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,4 °C tika novērota 10. martā Liepājā. Lielāko daļu marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, ar izņēmumu mēneša vidū, kad dažas dienas tā pazeminājās zem normas. Marta pirmajā pusē bija īpaši silts – 6 dienas pēc kārtas tika sasniegti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas nozīmes rekordi. Kopā martā sasniegti 99 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 15 staciju dekādes rekordi, kā arī 7 Latvijas diennakts un 1 dekādes rekords (+17,4 °C 10. martā Liepājā). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 24,0 mm, kas ir 35% zem mēneša normas (36,9 mm). Visvairāk nokrišņu (48,7 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Mērsragā – 8,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 10 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 79% – no 73% Rīgā līdz 83% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,5 °C, kas ir 5,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,4 °C tika novērota 9. martā Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,4 °C tika novērota 10. martā Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 5,6 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,7 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Vičakos – 0,2 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 83% – no 76% Rīgā līdz 86% Liepājā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,6 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −10,4 °C tika novērota 17. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,9 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 11,9 mm, kas ir 6% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,2 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Rucavā – 3,5 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Rīgā, Siguldā, Sīļos, Skrīveros un Zīlānos – 4 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā un Vičakos – 1 diennakts. Dekādes vidū novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē novērots sniegs un izveidojās neliela sniega sega (līdz 2 cm), taču tā bija īslaicīga. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 81% – no 76% Rīgā līdz 85% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (21,6 m/s) tika novērotas 16. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 3,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,4 °C tika novērota 23. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,9 °C tika novērota 29. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 6,4 mm, kas ir 44% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,5 mm) bija Dagdā, bet vismazāk Mērsragā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Pāvilostā, Ventspilī – 4 diennaktis, bet Dobelē, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 75% – no 67% Rīgā līdz 85% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,3 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C '''2025. gada aprīlis''' bija par 1,3 °C virs mēneša normas, kļūstot par 5. siltāko aprīli novērojumu vēsturē un dalot šo vietu ar 1950., 1990. un 2023. gadu aprīļiem. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 9. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 18. aprīlī Skrīveros, kas ir arī jauns Latvijas aprīļa mēneša rekords. Aprīlī piedzīvojām gan siltuma, gan aukstuma periodus. Mēneša sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču tad tā pazeminājās un apmēram nedēļu bija aukstāka par normu. Mēneša vidū valstī ienāca siltākas gaisa masas un gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, gandrīz nedēļu pēc kārtas katru dienu pārsniedzot vismaz vienu maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Visvairāk rekordu tika pārsniegts 18. aprīlī, kad visās 25 novērojumu stacijās reģistrēti diennakts rekordi un lielākajā daļā staciju arī dekādes un mēneša rekordi. Maksimālā gaisa temperatūra 18. aprīlī sasniedza +28,4 °C Skrīveros, kas kļuva par jaunu Latvijas aprīļa mēneša rekordu (līdz šim tas piederēja 2000. gada 24. aprīlim, kad Rīgā novēroti +27,9 °C). Pēc lielā siltuma gaisa temperatūra mēneša beigās pazeminājās zem normas, 28. aprīlī pārsniedzot arī vienu minimālās gaisa temperatūras rekordu (−3,9 °C Madonā) – tas ir pirmais minimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā kopš 2024. gada maija. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 39,2 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (110,0 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Liepājā – 8,6 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 13 diennaktis, bet vismazāk Liepājā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 73% – no 66% Dagdā, Daugavpilī un Rēzeknē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 9. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 3. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 62% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,1 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Rucavā – 0,9 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 3 diennaktis, bet Kuldīgā, Liepājā, Rucavā un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 66% – no 59% Madonā līdz 74% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,9 °C, kas ir 5,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,6 °C tika novērota 12. aprīlī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 18. aprīlī Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (90,5 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Pāvilostā – 0,7 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 7 diennaktis, bet Liepājā un Pāvilostā šādu diennakšu nebija. Aprīļa 2. dekādes sākumā sniega sega visās novērojumu stacijās nokusa un, pat ja sniga, vairāk pastāvīga sniega sega neizveidojās. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 76% – no 67% Rēzeknē līdz 84% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 12. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,8 °C, kas ir 0,9 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,5 °C tika novērota 27. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 22. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 13,3 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,4 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Ventspilī – 1,5 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 76% – no 67% Daugavpilī līdz 83% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,3 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Rēzeknē. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,4 °C '''2025. gada maijs''' bija par 2,0 °C zem mēneša normas, kļūstot par pirmo mēnesi kopš 2024. gada janvāra, kurš ir vēsāks par normu, kā arī par vēsāko maiju šajā gadsimtā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −4,8 °C tika novērota 9. maijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,0 °C tika novērota 28. maijā Rucavā. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas, maija pirmajā pusē atsevišķās dienās pat ap 5 °C zem normas. Rucavā reģistrēts nedēļu ilgs aukstuma vilnis, dažās stacijās minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī viens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 84,7 mm, kas ir 68% virs mēneša normas (50,4 mm), rezultātā šis bija 6. mitrākais maijs novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Visvairāk nokrišņu (194,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kolkā – 24,8 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Madonā un Zīlānos – 18 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā un Ventspilī – 4 diennaktis. Sausuma un mitruma rādītājs Latvijā maijā lielākajā daļā staciju bija normas robežās. Divās stacijās – Kolkā un Vičakos – maijs bija mēreni un ļoti sauss, savukārt daudzās stacijās Vidzemē un Latgalē maijs bija mēreni mitrs, Daugavpilī un Madonā attiecīgi ļoti un pat ekstremāli mitrs. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 75% – no 68% Rīgā līdz 78% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 1. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,4 °C, kas ir 3,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,8 °C tika novērota 9. maijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,9 °C tika novērota 2. maijā Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 17% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (22,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Mērsragā un Vičakos – 2,6 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Zīlānos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Saldū, Skultē un Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 71% – no 65% Rīgā līdz 74% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 1. maijā Rīgā. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,7 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,2 °C tika novērota 13. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +22,3 °C tika novērota 20. maijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 49,7 mm, kas ir 159% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (90,6 mm) bija Madonā, bet vismazāk Alūksnē – 18,2 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Lielpečos, Madonā, Piedrujā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Skrīveros un Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 78% – no 68% Rūjienā līdz 84% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,3 m/s) tika novērotas 14. maijā Liepājā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,6 °C tika novērota 24. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,0 °C tika novērota 28. maijā Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 24,5 mm, kas ir 39% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (87,9 mm) bija Madonā, bet vismazāk Pāvilostā – 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 8 diennaktis, bet Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 76% – no 64% Rīgā līdz 85% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 22. maijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +14,5 °C '''2025. gada jūnijs''' bija par 0,7 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,1 °C tika novērota 16. jūnijā Dobelē un Mērsragā. Jūnija pirmajā pusē mijās periodi ar vidējo gaisa temperatūru virs un zem normas, un sasniegti arī vienīgie jūnija diennakts temperatūras rekordi – viens maksimālās un viens minimālās. Savukārt mēneša otrajā vidējā gaisa temperatūra valstī bija zem normas, tai paaugstinoties tikai pēdējā mēneša dienā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 91,1 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (146,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Pāvilostā – 42,9 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 13,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 18 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 79% – no 75% Rīgā līdz 84% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,8 m/s) tika novērotas 24. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,3 °C tika novērota 6. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,6 mm, kas ir 123% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (63,0 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Ventspilī – 17,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Rūjienā – 7 diennaktis, bet vismazāk Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% – no 72% Rīgā līdz 85% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 9. jūnijā Ainažos. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,5 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,9 °C tika novērota 14. jūnijā Stendē un 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,1 °C tika novērota 16. jūnijā Dobelē un Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 33,9 mm, kas ir 21% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (59,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Kuldīgā – 12,3 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Kalnciemā, Lielpečos, Rīgā un Sīļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā un Saldū – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 78% – no 74% Alūksnē, Madonā un Rūjienā līdz 84% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (18,9 m/s) tika novērotas 12. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,5 °C, kas ir 1,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,9 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 26. jūnijā Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 23,0 mm, kas ir 13% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (42,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Pāvilostā – 7,2 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 3,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Gulbenē, Piedrujā un Siguldā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Liepājā un Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 80% – no 74% Daugavpilī līdz 85% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,8 m/s) tika novērotas 24. jūnijā Liepājā. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]]: ** Ciklona darbības ietekmē nakts daudzviet bija vējaina un slapja, vietām Kurzemē pamatīgi lija, bet uz rīta pusi lietus pārgāja sniegā. Naktī tika reģistrētas stipras vēja brāzmas — [[Liepāja|Liepājā]] vējš pastiprinājās līdz 28,5 m/s, [[Ventspils|Ventspilī]] līdz 25,4 m/s, [[Saldus|Saldū]] līdz 24,3 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1874705823546614187 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> Ilgstošo nokrišņu dēļ kāpa ūdens līmenis upēs, tādēļ Kurzemē bija spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums, bet [[Durbe (upe)|Durbē]] pat oranžās pakāpes brīdinājums, kur vairākās vietās upe izgāja no krastiem.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1874796912823746737 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/317884154 Nedēļas nogalē pieturēsies sals, brīžiem snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> ** Četrās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi — [[Dagda|Dagdā]] (+5,3 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+5,6 °C), [[Madona|Madonā]] (+5,9 °C) un [[Gulbene|Gulbenē]] (+5,9 °C). Vēl trijās novērojumu stacijās tika atkārtoti siltuma rekordi — [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (+5,6 °C), [[Ainaži|Ainažos]] (+6,0 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (+6,2 °C).<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> * [[3. janvāris]] — pāri Kurzemei virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vietām stipru, sniega segas biezums [[Mērsrags|Mērsraga]] pusē pārsniedza 10 cm. Liepājā sniegputeni pavadīja zibens, bet pilsētas piekrastē DR [[vējš]] brāzmās sasniedza 24,6 m/s.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1875197977733828796 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|3|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1875191178620186982 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|3|SK}}</ref> * [[4. janvāris]] — virs Latvijas atradās aktīvs [[ciklons]], šķērsojot valsti, nakts laikā daudzviet sniga un puteņoja. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (26,7 m/s) un [[Ventspils|Ventspilī]] (27,2 m/s), Rīgas centrā — 22,5 m/s, arī citviet piekrastē vējš brāzmās pārsniedza 20 m/s. No rīta teju visu valsts teritoriju klāja sniegs, biezākā [[sniega sega]] tika fiksēta Kalnciemā (13 cm), Liepājā, [[Jelgava|Jelgavā]] un Rīgā vidēji bija ap 9–10 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1875516886282334343 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|4|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — naktī Latviju no rietumiem šķērsoja ar ciklonu saistīta [[siltā atmosfēras fronte]], nesot sākumā sniegu, vēlāk [[sasalstošs lietus|sasalstošu lietu]], veidojot pamatīgu [[apledojums|apledojumu]]. Agri no rīta gaisa temperatūra Kurzemes piekrastē paaugstinājās līdz +6 grādiem, tikmēr [[Alūksne|Alūksnē]] vēl bija –2 grādu sals. Valsti sedza 1–8 cm bieza sniega kārta, kas ar siltāku gaisu sāka mazināties.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8167358/otrdien-latvija-vietam-nedaudz-uzlis Otrdien Latvijā vietām nedaudz uzlīs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|7|SK}}</ref> * [[10. janvāris]] — valsts teritorijai pāri virzījās plaša nokrišņu zona, daudzviet Kurzemē un [[Vidzeme|Vidzemes]] ziemeļos naktī un no rīta stipri sniga, citviet bija slapjdraņķis un lietus. No jauna izveidojās sniega sega, biezākais sniegs no rīta bija Liepājā — 11 cm, [[Kuldīga|Kuldīgā]], Pāvilostā un [[Stende|Stendē]] ap 8–10 cm sniega.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1877627537469112545 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|10|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — pēc nakts snigšanas, rītā sniega segas biezums [[Rūjiena|Rūjienā]] sasniedza 22 cm, ap 10–15 cm bieza sniega kārta izveidojās Stendē, [[Saldus|Saldū]] un Mērsragā, kā arī vietām Vidzemē, citur bija 1–9 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1878354179623686468 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|12|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas pali Rūjienā 2025 1 17.jpg|alt=Pali kūstoša sniega dēļ, Rūjiena, 2025. gada 17. janvāris |thumb|170px|[[Pali]] kūstoša sniega dēļ, [[Rūjiena]], 2025. gada 17. janvāris ]] * [[18. janvāris]] — agrā pēcpusdienā [[Mērsrags|Mērsragā]] tika sasniegts nacionālais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, '''+8,0 °C'''. Līdzīga gaisa temperatūra tika reģistrēta [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] Rucavā. Vēl viens siltuma rekords tika pārspēts [[Madona|Madonā]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6,1 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1880624063179378693 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|18|SK}}</ref> * [[22. janvāris]] — ziemeļaustrumu novados naktī tika novērots neliels sasalstošs lietus, veidojās apledojums. No rīta gaiss iesila līdz 0, +4 grādiem, daudzviet valstī [[dūmaka]] pasliktināja redzamību. Sniega visā valstī nebija nemaz.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8177062/tresdien-laika-apstakli-saglabasies-nemainigi Trešdien laika apstākļi saglabāsies nemainīgi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|22|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — vakarā piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, augstākā gaisa temperatūra bija [[Rucava|Rucavā]] (+7,2 °C). Jauni siltuma rekordi tika pārspēti arī [[Stende|Stendē]] (+6,7 °C), Liepājā (+6,6 °C), Skultē (+5,8 °C) un [[Ainaži|Ainažos]] (+5,4 °C). Vēl divās novērojumu stacijās ([[Skrīveri|Skrīveros]] un Saldū) tika atkārtoti 25.01. siltuma rekordi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8179632/nakti-uz-svetdienu-latvija-parspeti-20-siltuma-rekordi Naktī uz svētdienu Latvijā pārspēti 20 siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|26|SK}}</ref> * [[26. janvāris]] — daudzās novērojumu stacijās naktī tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kopumā tika laboti 16 vietējas nozīmes diennakts, 1 dekādes, kā arī visas valsts 26. janvāra siltuma rekords. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās uzreiz četrās novērojumu stacijās – [[Bauska|Bauskā]], [[Dobele|Dobelē]], [[Mērsrags|Mērsragā]] un [[Rīga|Rīgā]], '''+7,3 °C'''. Iepriekšējais nacionālais siltuma rekords (+7,2 °C) tika reģistrēts [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990. gadā]] Rucavā un [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gadā]] Mērsragā. [[Jelgava|Jelgavā]] gaiss iesila līdz +7,0 °C, atkārtojot [[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999. gada]] rekordu. Pa dienu virzoties nokrišņu zonai, daudzviet lija, brīžiem ilgstoši.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1883507939769798719 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|26|SK}}</ref> * [[27. janvāris|27.]]—[[31. janvāris]] — periods ar neparasti ļoti siltu laiku janvāra beigās, šajā laika posmā tika pārspēti 70 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 27. janvāra ('''+8,1 °C''' [[Liepāja|Liepājā]]), 28. janvāra ('''+9,2 °C''' [[Rucava|Rucavā]]), 29. janvāra ('''+8,1 °C''' [[Rīga|Rīgā]]) un 31. janvāra ('''+9,2 °C''' [[Daugavpils|Daugavpilī]]) Latvijas diennakts siltuma rekordi, divas reizes tika pārspēts arī mēneša 3. dekādes rekords. [[Attēls:Sniegpulkstenītes Rīga 2025 1 28.jpg|alt=Ļoti siltā laika dēļ uzziedēja sniegpulkstenītes Rīgā, 2025. gada 28. janvāris|thumb|180px|Ļoti siltā laika dēļ uzziedēja [[sniegpulkstenītes]] Rīgā, 2025. gada 28. janvāris]] * [[29. janvāris]] — teju visā Latvijā, izņemot [[Liepāja|Liepājas]] novērojumu staciju, tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vairākās novērojumu stacijās – arī dekādes rekordi. Termometra stabiņš tikpat kā visā valstī sasniedza +6, +8 grādus, [[Rīga]] bija vissiltākā vieta ar '''+8,1 °C''', kas ir jauns 29. janvāra nacionālais siltuma rekords. Iepriekšējais 29.01. Latvijas rekords tika reģistrēts [[1992. gada laikapstākļi Latvijā|1992. gadā]] Mērsragā (+8,0 grādi), bet Rīgā iepriekšējais rekords bija [[1989. gada laikapstākļi Latvijā|1989. gadā]], kad bija +6,6 grādi. Galvaspilsētā tika atkārtots arī mēneša 3. dekādes rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1884625090375033041 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|29|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Daugavpilī tika uzstādīts jauns diennakts nacionālais temperatūras maksimums, '''+9,2 °C'''. Jauni siltuma rekordi tika pārspēti vēl 12 novērojumu stacijās un vienā – atkārtots rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1885302820871565819 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|31|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1885318917842665959 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|31|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — sniega un [[apledojums|apledojuma]] dēļ rīta stundās gandrīz visā Latvijā tika apgrūtināti braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Daudzviet palaikam sniga, izveidojās neliela sniega sega, visvairāk sniega bija [[Dagda|Dagdā]], kur zemi klāja līdz 6 cm bieza sniega sega, citviet 0–5 cm, Rīgā sniega kārtas biezums nesasniedza pat 1 cm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8184546/nedela-saksies-ar-sniegu Nedēļa sāksies ar sniegu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|3|SK}}</ref> * [[6. februāris]] — bija novērojami laikapstākļu kontrasti: Kurzemes piekrastē uzspīdēja [[saule]] un gaiss iesila līdz +6 grādiem, bet valsts austrumu rajonos valdīja neliels [[sals]] un zemi klāja sniegs, Dagdas novērojumu stacijā līdz 7 cm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1887447157868769723 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|6|SK}}</ref> * [[7. februāris]]: ** Rīgā diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot līdz –0,4 grādiem, sākās meteoroloģiskā [[ziema]]. Tā iestājās, ja piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par nulli. Rīgas centrā, kā arī dažviet citviet valstī – galvenokārt Kurzemes piekrastē – šis kritērijs šajā ziemā vēl nebija sasniegts, tādēļ turpinājās meteoroloģiskais [[rudens]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8188362/foto-sonedel-riga-sakusies-meteorologiska-ziema Foto ⟩ Šonedēļ Rīgā sākusies meteoroloģiskā ziema], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|8|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lhnqrum77c24 Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|2|8|SK}}</ref> ** Atmosfēras spiediens [[jūra|jūras]] līmenī Alūksnē no rīta sasniedza 1052,9hPa jeb 789,7mm Hg, kas ir augstākais gaisa spiediens Latvijā kopš [[2015. gads|2015. gada]] marta un 3. augstākais atmosfēras spiediens Latvijā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vēl augstāks [[atmosfēras spiediens]] tika fiksēts [[2008. gads|2008. gada]] 4. janvārī: 1054,6 hPa (791,0 mm Hg), kā arī 1946. gada 12. decembrī: 1057,1 hPa (792,8 mm Hg).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1887786202335436915 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|7|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1887766204808355988 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|2|7|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — sākās ziemas aukstākais posms, visā valstī naktī gaisa temperatūra bija negatīva, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Priekuļi|Priekuļos]] (–13,6 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/10.02.2025-sacies-sis-ziemas-aukstakais-posms-siltaks-klus-tikai-menesa-beigas.a587099/ Sācies šīs ziemas aukstākais posms; siltāks kļūs tikai mēneša beigās], lsm.lv, {{dat|2025|2|10|SK}}</ref> Zem –10 grādu atzīmes gaisa temperatūra pazeminājās [[Gulbene|Gulbenē]] (–10,1 °C), Skultē (–10,2 °C), Alūksnē (–11,0 °C), [[Rūjiena|Rūjienā]] (–11,5 °C) un Zosēnos (–12,9 °C). Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –7,5 °C. Rietumu un centrālajos rajonos valdīja kailsals, valsts austrumos bija 1–5 cm neliela [[sniega sega]].<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1888862158747836640 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|10|SK}}</ref> [[Attēls:Ledus vižņu ceļš, 2025. gada 12. februāris (Carnikava).jpg|alt=ledus vižņu ceļš Carnikavas pusē 12. februārī|thumb|180px|Ledus vižņu ceļš [[Carnikava|Carnikavas]] pusē 12. februārī]] * [[13. februāris]] — visur valsts teritorijā termometra stabiņš naktī noslīdēja zem –6 grādiem, Rūjienā un [[Ainaži|Ainažos]] gaiss atdzisa līdz –6,7 °C, pārējā Latvijā bija –9, –13 grādi. Lielākais sals valdīja [[Madona|Madonā]] (–13,1 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–13,2 °C). Galvaspilsētā uz rīta pusi gaisa temperatūra pazeminājās līdz –8,7 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] precīzi līdz –9 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1889934797172253005 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|13|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — ik pa brīdim gubumākoņi no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]], dažviet Kurzemē un Zemgales rietumos atnesa lokālu snigšanu, kas gan būtisku sniega segas pieaugšanu nenesa. Tikmēr [[Stende|Stendē]] naktī, zem skaidrām debesīm, termometra stabiņš pazeminājās līdz –16,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1890645171508748770 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|15|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Līča efekts|līča efekta]] ietekmē nakts gaitā daudzviet Latvijas teritorijā [[gubumākoņi]] atnesa snigšanu, rezultātā vietām sniega segas biezums pieauga par 5–7 cm, citviet izveidojās jauna sniega kārta; biezākā sniega sega tika fiksēta [[Kalnciems|Kalnciemā]] — 19 cm, [[Rīga|Rīgas]] centrā bija ap 10 cm bieza sniega sega, bet pilsētas ziemeļos Daugavgrīvā — 13 cm. Citviet valstī sniega kārtas biezums bija lielākoties ap 1–9 cm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1891392483172536334 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|17|SK}}</ref> Savukārt nakts sākumā, zem skaidrām debesīm, [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz –18,5 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1891343604397818011 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — Liepājas un [[Ventspils]] ostā minimālā gaisa temperatūra agra rīta stundās bija +1 grāds ([[Liepāja|Liepājas]] lidostā termometra stabiņš noslīdēja 15 grādus zemāk nekā ostā — līdz –14 grādiem), bet [[Madona|Madonā]] termometra stabiņš pazeminājās līdz –18,9 °C un līdz –19,7 °C Daugavpilī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8195887/zemaka-gaisa-temperatura-piecos-rita-bija-aptuveni-19-gradi-kads-laiks-gaidams-sodien Zemākā gaisa temperatūra piecos rītā bija aptuveni -19 grādi. Kāds laiks gaidāms šodien?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|20|SK}}</ref> * [[24. februāris]] — valdot skaidram laikam naktī [[Daugavpils|Daugavpilī]] gaiss atdzisa līdz –15,4 °C, bet dienā, spīdot saulei, [[Mērsrags|Mērsragā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6 grādiem. Sniega sega saglabājās lielā valsts daļā.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=02&day=24&hora=20&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[28. februāris]] — nakts otrajā pusē un no rīta daudzviet pasliktinājās redzamība, jo izveidojās bieza [[migla]], atbilstoši [[LVĢMC]] datiem mazākā redzamība piecos no rīta bija 110 metri [[Bauska|Bauskā]], 160 metri [[Skrīveri|Skrīveros]] un 350 metri [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]. Tāpat vairākās vietās, īpaši galvaspilsētā, bija slikta gaisa kvalitāte.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8200890/piektdiena-bus-apmakusies Piektdiena būs apmākusies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[3. marts]] — dažviet piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s, sniega segas tikpat kā visā valstī nebija, izņemot [[Alūksne|Alūksni]] un [[Dagda|Dagdu]], kur no rīta vēl klāja attiecīgi 6 cm un 7 cm sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8202424/sodien-debesis-klas-makoni Šodien debesis klās mākoņi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|3|SK}}</ref> * [[6. marts]]: ** Latvijā tika piedzīvota saulaina, vējaina un ļoti silta diena, pirmo reizi 2025. gadā gaisa temperatūra valsts teritorijā pārsniedza +10 grādu atzīmi un vienlaicīgi arī +15 grādu atzīmi. Visās novērojumu stacijās, izņemot piekrastes rajonus, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vissiltāk bija [[Daugavpils|Daugavpilī]], '''+15,5 °C''', kas ir jauns nacionālais siltuma rekords un tika atkārtots arī valsts marta 1. dekādes siltuma rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1897649433682018398 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1897648832810213674 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref> Līdzīgi ļoti silts laiks bija [[2014. gada laikapstākļi Latvijā|2014. gadā]] [[10. marts|10. martā]] Dobelē.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1897656789501411834 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, '''+14,3 °C'''. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1961. gads|1961. gadā]], kad bija +12,3 grādi. * [[7. marts]] — uzspīdot saulei, daudzviet (15 novērojumu stacijās) tika pārspēts, bet [[Pāvilosta|Pāvilostas]] novērojumu stacijā atkārtots, maksimālās gaisa temperatūras rekords. Dobelē termometra stabiņam paaugstinoties līdz '''+14,1 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais 7. marta siltuma rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1920. gads|1920. gadā]] Rīgā, kad bija +12,0 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8205992/jauns-rekords-piektdiena-latvija-kluvusi-par-siltako-7-martu-noverojumu-vesture Jauns rekords – piektdiena Latvijā kļuvusi par siltāko 7. martu novērojumu vēsturē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|7|SK}}</ref> Vēsākais laiks valdīja piekrastē un vietām Vidzemē, kur bija vairāk mākoņu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1898046829561880613 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|7|SK}}</ref> * [[8. marts]] — trešo dienu pēc kārtas [[Latvija|Latvijas]] teritorijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz atzīmei, kas attiecīgajā datumā tika reģistrēta pirmo reizi novērojumu vēsturē. Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Daugavpilī un [[Bauska|Bauskā]], kur gaiss iesila līdz '''+14,7 °C''', kas ir jauns Latvijas 8. marta siltuma rekords. Iepriekšējais 8. marta siltuma rekords Latvijā bija +14,1 grāds [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]] [[Kolka|Kolkā]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2025-treso-dienu-pec-kartas-parspets-latvijas-siltuma-rekords.a590817/ Trešo dienu pēc kārtas pārspēts Latvijas siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2025|3|8|SK}}</ref> Vietējas nozīmes siltuma rekordi tika pārspēti 15 novērojumu stacijās, Bauskā tika labots arī marta pirmās dekādes rekords. Rīgas centrā gaiss iesila līdz +13,1 °C, kas par 0,3 °C mazāk nekā [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gada]] 8. martā. Kurzemes un Vidzemes rietumos termometra stabiņš sasniedza +6, +9 grādus.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1898393540784279617 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|8|SK}}</ref> [[Attēls:Salna Priekuļos 2025.03.09.jpg|alt=Salna zāles virskārtā Priekuļos, 9. marta rītā|thumb|170px|Salna zāles virskārtā [[Priekuļi|Priekuļos]], 9. marta rītā]] * [[10. marts]] — siltākā marta 1. dekādes diena meteoroloģisko novērojumu vēsturē, [[Liepāja|Liepājā]] gaiss iesila līdz pat '''+17,4 °C''', kas ir jauns diennakts nacionālais siltuma rekords.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1899104398988427279 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> Pirmo reizi, kopš Latvijā veic laikapstākļu novērojumus, gaisa temperatūra tik agri pavasarī sasniedza +17 grādu atzīmi. Iepriekš agrākais datums, kad Latvijā bija +17 grādu siltums, bija [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990. gada]] [[18. marts|18. martā]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/10.03.2025-pirmo-reizi-vesture-tik-agri-pavasari-gaiss-sasilis-lidz-17-gradiem.a590960/ Pirmo reizi vēsturē tik agri pavasarī gaiss sasilis līdz 17 grādiem], lsm.lv, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> Kopumā gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +11, +16 grādiem, 12 novērojumu stacijās tika pārspēti 10.03. siltuma rekordi. Rīgā gaiss iesila līdz +15,0 °C, līdz diennakts un dekādes rekordam pietrūka 0,2 grādi ([[1961. gads|1961. gadā]] bija +15,2 grādi). Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]] bija ievērojami vēsāks, kur bija attiecīgi +5,3 °C un +7,6 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1899136506863800462 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — desmit novērojumu stacijās, pārsvarā valsts austrumos, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Daugavpilī gaisam iesilstot līdz '''+14,9 °C''', tika uzstādīts jauns 11.03. nacionālais siltuma rekords. Valsts dienvidos, Vidzemes dienvidaustrumos un [[Latgale|Latgalē]] termometra stabiņš sasniedza +10, +13 grādus, tikmēr citur gaisa temperatūra saglabājās zem +10 grādiem, izteikti vēsāks bija piekrastē un [[Kurzeme|Kurzemes]] ziemeļrietumu daļā, kur gaiss neiesila vairāk par +3, +5 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1899516406934257700 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|11|SK}}</ref> * [[14. marts]] — nokrišņiem šķērsojot valsts teritoriju, daudzviet naktī lija un sniga, izveidojās neliela sniega kārta. Biezākā sniega kārta no rīta bija [[Alūksne|Alūksnē]] — 5 cm. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zīlāni|Zīlānos]], kur līdz 14.03. tika sasniegta marta mēneša norma.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1900453922042458448 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|14|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8210092/piektdien-putis-auksts-vejs-vakarpuse-debesis-skaidrosies Piektdien pūtīs auksts vējš. Vakarpusē debesis skaidrosies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|14|SK}}</ref> * [[17. marts]] — mēneša aukstākā nakts Latvijā, teju visur termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (–9,5 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (–10,4 °C). Visā Latgalē, lielā daļā Vidzemes un Zemgales bija –5, –7 grādi, tikai [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] pusē gaiss atdzisa līdz –0,7 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1901551719785398637 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|17|SK}}</ref> * [[21. marts]] — gandrīz visā valsts teritorijā valdīja saulains laiks, vienīgi daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļos debesis bija aizklājuši [[mākoņi]], tādēļ jūtami lielāki gaisa temperatūras kontrasti: ap četriem pēcpusdienā [[Stende|Stendē]] gaiss iesila vien līdz +2,5 °C, tikmēr spīdot saulei [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1903087075135525329 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|21|SK}}</ref> * [[25. marts]] — siltās frontes ietekmē vietām valsts ziemeļu rajonos tika novērojamas asperitas jeb [[undulatus asperatus|''undulatus asperatus'']]. Šie mākoņi visbiežāk veidojas pērkona negaisa mākoņu nomalēs, turbulentā [[atmosfēra|atmosfēras]] slānī, bet pietiekami bieži redzami arī uz atmosfēras frontēm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1904519166020702531 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|3|25|SK}}</ref> * [[28. marts]] — Kolkā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +14,4 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|3|28|SK}}</ref> * [[29. marts]] — visā Latvijā bija skaidras debesis un spoži spīdeja saule, tika aizvadīta ļoti silta diena, piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra novērota [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +16,9 °C. Pie siltuma rekordiem tika arī [[Dobele]] (+15,9 °C), [[Pāvilosta]] (+16,0 °C), [[Rucava]] (+15,9 °C), [[Stende]] (+15,5 °C), vēl [[Saldus]] novērojumu stacijā tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gada]] rekords, +15,3 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1906017911606546692 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — gaiss iesila līdz +15, +19 grādiem teju visā valstī, izņemot [[Ventspils]], [[Liepāja]]s un [[Ainaži|Ainažu]] novērojumu stacijas, kur bija +9, +11 grādi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavā]] (+19,7 °C) un līdz sezonas pirmajiem +20 grādiem pietrūka 0,3 °C. Dobelē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +19,5 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]] un Rīgā līdz +19,4 °C, [[Bauska|Bauskā]] līdz +19,0 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1907817123335790827 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|3|SK}}</ref><ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1907800084537921858 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|3|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — no ziemeļiem rītā valsti šķērsoja [[zema spiediena ieplaka]], ar kuru saistītas nokrišņu zonas atnesa snigšanu. Vietām Vidzemē un Kurzemē sniga stipri, [[Cēsis|Cēsu]] un [[Madona]]s novadā sniega segas biezums dažviet pārsniedza 10 cm.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1908397282120102399 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|5|SK}}</ref> Pārējā valstī bija vien balta zeme (daži cm sniega) vai sniega nebija nemaz. Dažviet arī puteņoja, jo pūta brāzmains ziemeļu-ziemeļaustrumu [[vējš]], brāzmās sasniedzot 15—19 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/1908426322973536516 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|5|SK}}</ref> [[Attēls:Putenis Pures benzinatanka 5apr2025.jpg||thumb|250px|Sniegputenis [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Pūre|Pūrē]] 5. aprīlī]] * [[7. aprīlis]] — agri no rīta vairākās vietās gaisa temperatūra noslīdēja –5 grādiem, vietām [[Cēsis|Cēsu]] pusē sasniedzot pat –10 grādus, bet aukstuma rekordi netika pārspēti.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lm6ysiyaic22 Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|4|7|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]] — brāzmainiem vējiem pūšot no ziemeļiem, ziemeļrietumiem, daudzviet naktī vēja brāzmas pārsniedza 15 m/s, stiprākās vēja brāzmas diennakts laikā tika novērotas [[Ventspils|Ventspilī]] — 24,9 m/s un Liepājā (ostā) — 26,1 m/s. Rīgas centrā un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] iepriekšējas dienas vakarā vēja brāzmas bija 20—22 m/s, nakts laikā maksimālās vēja brāzmas bija attiecīgi 17,3 m/s un 20,4 m/s. Tāpat naktī lokāli arī sniga, vairāk snidzis dienvidos no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] — [[Tukums|Tukuma]], Dobeles un [[Jelgava]]s novadā, arī Jūrmalā un [[Mārupe]]s novadā, bet būtiska sniega kārta neveidojās.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8227272/ceturtdiena-bus-nedelas-dzestraka-diena Ceturtdiena būs nedēļas dzestrākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|4|10|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/334501884 Aizvadītā nedēļa bija auksta un vējaina, vietām sniga], videscentrs.lv, {{dat|2025|4|10|SK}}</ref> * [[14. aprīlis]] — Mērsragā pēcpusdienā gaiss iesila līdz +21,4 °C, tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords, un pirmo reizi 2025. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +20 grādu atzīmi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1911738304128561622 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|14|SK}}</ref> Tāpat pirmo reizi pavasarī tika reģistrētas lokālas pērkona [[lietusgāzes]], Jelgavas novadā izveidojās atsevišķi [[gubu-lietus mākoņi]], kuros tika fiksētas arī dažas [[zibens]] izlādes.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1911795945806713173 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|14|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — sauss un saulains laiks valdīja visā Latvijas teritorijā un daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20 grādiem. Sešās novērojumu stacijās — Skultē (+19,6 °C), [[Ventspils|Ventspilī]] (+20,9 °C), Liepājā (+22,1 °C), Pāvilostā ('''+22,2 °C'''), [[Rucava|Rucavā]] (+21,5 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+21,6 °C) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Pāvilostā arī nacionālais siltuma rekords. Vēsāks bija līča piekrastē. [[Kolka|Kolkā]] vējam pūšot no [[ūdens]], gaiss iesila vien līdz +10 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912189153501999264 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|15|SK}}</ref> Izteikts [[jūra|jūras]] brīzes efekts bija vērojams Ventspilī, kur pūšot austrumu vējam, gaiss sākotnēji iesila līdz +16 grādiem, tad, vējam iegriežoties no ziemeļu puses, tas strauji atdzisa līdz +8 grādiem, bet vakarā, kad vējš atkal pūta no sauszemes, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +21 grādam.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912189155938812071 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|15|SK}}</ref> [[Attēls:Pavasaris Kuldiga 2025 4 15.jpg|alt=Silta, pavasarīga diena Kuldīgā, 2025. gada 15. aprīlis|thumb|180px|Silta, pavasarīga diena [[Kuldīga|Kuldīgā]], 2025. gada 15. aprīlis]] * [[17. aprīlis]] — temperatūras kontrastiem pilna diena: Kurzemes un [[Vidzeme|Vidzemes]] ziemeļos gaiss iesila līdz +12, +14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos termometra stabiņš pārsniedza +20 grādus. 12 novērojumu stacijās tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 7 no tām dekādes rekords, un [[Daugavpils|Daugavpilī]] ('''+25,7 °C''') Latvijas dienas un dekādes rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912905177654325306 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|17|SK}}</ref> * [[18. aprīlis]]: ** Skrīveros gaisa temperatūra paaugstinājās līdz '''+28,4 °C''' — '''tika pārspēts visas Latvijas aprīļa absolūtais siltuma rekords''', līdz šim tik augsta gaisa temperatūra Latvijā, aprīlī vēl nekad nebija reģistrēta.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913220100238332110 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> Iepriekšējais rekords piederēja Rīgai, kur [[2000. gada laikapstākļi Latvijā|2000. gada]] 24. aprīlī gaiss sakarsa līdz +27,9 °C. Pilnīgi visās LVĢMC novērojumu stacijās pārspēti arī vietējas nozīmes 18. aprīļa diennakts un arī teju visi (izņemot [[Liepāja|Liepāju]]) aprīļa 2. dekādes, kā arī 16 vietējas nozīmes mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Šāds karstums tik agri pavasarī tika fiksēts pirmo reizi vēsturē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1913274693072859607 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+28,0 °C''', tika uzstādīts jauns diennakts, dekādes un mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais mēneša rekords tika fiksēts [[2000. gada laikapstākļi Latvijā|2000. gada]] 24. aprīlī, kad bija +27,9 °C, un iepriekšējais 18. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekords arī tika fiksēts 2000. gadā (+21,4 grādi).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913275241528230062 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> * [[19. aprīlis]]: ** Lielā Latvijas daļā gaiss iesila līdz +22, +27 grādiem, gandrīz visā valstī (izņemot Mērsragu, Liepāju, Ventspili un [[Rucava|Rucavu]]) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Madonā — '''+27,7 °C''', kas ir jauns nacionālais 19. aprīļa karstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913852717996310602 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|20|SK}}</ref> Dienas gaitā veidojās arī [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet, arī Rīgā, atnesot [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] ar intensīvu lietu un aktīvu zibeņošanu. Visvairāk nolija Lielpečos (76,3 mm) un [[Stende|Stendē]] (46,5 mm), vietām nokrišņu daudzums pat pārsniedza divkāršu mēneša normu.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1913651185925452199 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|19|SK}}</ref> Kopumā Latvijas teritorijā tika reģistrētas teju 9000 [[zibens]] izlādes, sasniedzot iespaidīgu rādītāju priekš aprīļa.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1913699200296169477 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|20|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+24,5 °C''', tika uzstādīts jauns galvaspilsētas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika fiksēts [[1948. gads|1948. gadā]], kad bija +22,5 grādi. * [[21. aprīlis]] — kamēr [[Pāvilosta|Pāvilostā]] dienā nebija siltāks par +7,5 °C, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Dagda|Dagdā]] tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Daugavpilī — +23,6 °C, bet Dagdā — +22,1 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1914331988904865847 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|21|SK}}</ref> * [[22. aprīlis]] — Dagdā tika pārspēts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gaiss iesila līdz +24,5 °C. Daugavpilī termometra stabiņam paaugstinoties līdz +25,2 °C, tika atkārtots [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] rekords. Vakarpusē, pārsvarā Vidzemē, mēreni stipri lija un ducināja pērkons, spēcīgākie negaisi atradās [[Lietuva|Lietuvas]] pusē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1914732357262692393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|22|SK}}</ref> Rīgā tika fiksēts pērkona negaiss, kas bija jau otrais četru dienu laikā. * [[27. aprīlis]] — daudzviet naktī termometra stabiņš noslīdēja zem nulles un tika novērota [[salna]], zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (–4,0 °C), [[Alūksne|Alūksnē]] (–4,2 °C) un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (–4,5 °C). Citviet bija –1, –3 grādi, bet virs nulles gaisa temperatūra saglābajās Kurzemes rietumu daļā, kā arī Rīgā un tās apkārtnē.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1916364670165721407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|27|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — no rīta [[Madona|Madonā]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –3,9 °C un tika pārspēts minimālās gaisa temperatūras rekords. Šīs bija pirmais gada minimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā un pirmais kopš [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] maija.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — nakts laikā dažviet Vidzemē un Latgalē gaiss atdzisa līdz –2 grādiem, savukārt diena bija silta, [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,9 °C un tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|5|2|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — zāles virskārtā naktī un agrā rītā tika novērota [[salna]], jo, pārsvarā valsts austrumos termometra stabiņš noslīdēja zem nulles. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Madona|Madonā]] (–2,1 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–2,5 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1919592732093300836 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|6|SK}}</ref> Dienā no ziemeļrietumiem virzījās nokrišņu zona, daudzviet lija. * [[8. maijs]] — rīta stundās vietām [[Cēsis|Cēsu]] un [[Sigulda|Siguldas]] pusē sniga, vēlāk Bauskas un [[Jēkabpils]] apkārtnē arī tika reģistrēts slapjš sniegs, sniega graudi un krusa tika fiksēta arī dažviet citos reģionos.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lomzd3mzk22n Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|5|8|SK}}</ref> Savukārt [[Rucava|Rucavā]] naktī tika pārspēts 8. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, termometra stabiņam pazeminoties līdz –2,4 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8244676/ceturtdien-vietam-latvija-islaicigi-snigs Ceturtdien vietām Latvijā īslaicīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|8|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — divās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –4,8 °C. Aukstuma rekords tika labots arī [[Skrīveri|Skrīveros]], kur gaiss atdzisa līdz –2,2 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1920704101932827126 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|9|SK}}</ref> Kurzemē mākoņu dēļ nakts bija siltāka nekā iepriekš bija prognozēts — gaisa temperatūra nenoslīdēja zem –3 grādiem un vietām saglabājās virs nulles. Minimālā gaisa temperatūra Rīgā bija no –4 grādiem [[lidosta "Rīga"|lidostā]] līdz +3 grādiem pilsētas centrā un +5 grādiem [[jūra|jūras]] tuvumā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8245531/saullekta-vietam-latvija-valda-teju-piecu-gradu-sals Saullēktā vietām Latvijā valda teju piecu grādu sals], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|9|SK}}</ref> * [[12. maijs]] — pirmo reizi kopš 2023. gada Latvijā valdīja laiks, kas bija atbilstošs aukstuma vilnim. Par aukstuma vilni [[LVĢMC]] sauc laikposmu, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts minimālā gaisa temperatūra ir zem klimatiskās references perioda 10. procentiles. Pēdējais aukstuma vilnis, kas atbilst minētajai definīcijai, Latvijā bija [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] decembra 1. dekādē. Sākot ar [[5. maijs|5. maiju]], katru nakti kaut vienā novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra bijusi zem klimatiskās references perioda desmitās procentiles. Rucavā 12. maijs kļuva par sesto secīgo auksto [[diennakts|diennakti]], līdz ar to šajā novērojumu stacijā tika reģistrēts aukstuma vilnis — pirmais aukstuma vilnis Latvijā pēdējo 17 mēnešu laikā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8247000/ziemas-atblazma-pavasari-latvija-registrets-aukstuma-vilnis Ziemas atblāzma pavasarī: Latvijā reģistrēts aukstuma vilnis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|12|SK}}</ref> * [[15. maijs]] — ciklona centram priekšpusdienā atrodoties Latgales austrumos, bet vakarā nonākot [[Zemgale|Zemgalē]], daudzviet valsts teritorijā ilgstoši, brīžiem arī stipri lija. Rīgas centra meteostacijā [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums sasniedza 23,3 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8249319/ceturtdien-latvijas-lielakaja-dala-lis-iespejams-slapjs-sniegs Ceturtdien Latvijas lielākajā daļā līs; iespējams slapjš sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|15|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lpbp7dpees2t Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> [[Attēls:Halo Ogrē 2025 5 17.jpg|alt=Saules halo virs Ogres 17. maijā|thumb|180px|Saules [[halo]] virs Ogres 17. maijā]] * [[16. maijs]] — divu dienu laikā (līdz plkst. 12:00) [[Rīga|Rīgas]] centrā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 41 mm jeb 86% no mēneša normas. Vidzemes dienvidu daļā un Rīgas apkārtnē no rīta lietum pievienojies pat slapjš [[sniegs]], vēlāk sniga arī Limbažu novadā, [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], bet pašos [[Limbaži|Limbažos]] stiprāka snigšana epizode noslēdzās arī ar nelielu sniega kārtiņu.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1923270475024662949 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> Līdz ar to 16. maijs ir viens no vēlākajiem datumiem pavasarī, kurā Latvijā tika novērots sniegs uz zemes.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8249653/piektdiena-sveiks-ar-negantiem-laikapstakliem-stipri-lis-un-vietam-ari-snigs Piektdiena sveiks ar negantiem laikapstākļiem – stipri līs un vietām arī snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] (LVĢMC) datiem vēlākais zināmais datums pavasarī, kad Latvijā tika fiksēts sniegs uz zemes, ir 29. maijs [[1953. gads|1953. gadā]] Kazdangā. Sniega segas biezums toreiz sasniedza 5 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1923284395328229766 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — plašā Latvijas teritorijā bija lietains laiks, daudzviet ilgstoši lija, valsts dienvidu daļā — arī stipri. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 22,2 mm, kopš mēneša sākuma galvaspilsētā nolija 87,6 mm jeb 184% no mēneša normas. Lietavu dēļ [[upe|upēs]] ievērojami paaugstinājās ūdens līmenis.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8251617/riga-somenes-nokrisnu-daudzums-sasniedzis-184-no-maija-normas Rīgā šomēnes nokrišņu daudzums sasniedzis 184% no maija normas], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|19|SK}}</ref> * [[23. maijs]] — centrālos un austrumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja [[atmosfēras fronte]] ar nokrišņu zonu, nesot ilgstošu lietu. Galvaspilsētā kopš iepriekšējas dienas vakara nokrišņu daudzums pārsniedza 10 mm. Tikmēr [[LVĢMC]] izplatīja brīdinājumu par ūdens līmeņa celšanos [[Lielupe|Lielupes]] un Daugavas baseina upēs biežo un ilgstošo nokrišņu dēļ.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8253654/izplatits-dzeltenais-bridinajums-par-udens-limena-celsanos-lielupes-un-daugavas-baseina-upes Izplatīts dzeltenais brīdinājums par ūdens līmeņa celšanos Lielupes un Daugavas baseina upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|21|SK}}</ref> * [[24. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums [[Skrīveri|Skrīveru]] novērojumu stacijā sasniedza 35,5 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2025&mes=05&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[29. maijs]] — lietus zonai atkal šķērsojot valsts teritoriju, Latvijas austrumu daļā dažviet mēreni stipri lija. Diennakts nokrišņu daudzums [[Madona|Madonā]] sasniedza 21,9 mm, bet mēneša nokrišņu daudzums sasniedza 170,6 mm, līdz ar to šis kļuva par mitrāko maiju kopš 1945. gada. Iepriekšējais maija rekords piederēja [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gadam]], kad Madonā bija 156,5 mm nokrišņu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1927930695264919594 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|29|SK}}</ref> * [[30. maijs]] — Latgalē, Sēlijā un Vidzemes centrālajā un austrumu daļā naktī un no rīta tika reģistrētas pērkona lietusgāzes. Lielākais diennakts nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 38 mm, Alūksnē nolija 28,2 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] 26,4 mm, Zosēnos 21,5 mm, Gulbenē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Madonā nolija 15–18 mm. Kopš mēneša sākuma Madonā nokrišņu daudzums sasniedza 194 mm, lietavu dēļ [[Madona|Madonas]] novadā tika izskaloti ceļi, applūduši lauki un dārzi.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1928380295826297119 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|5|30|SK}}</ref> Savukārt [[Līvāni|Līvānu]] novada pašvaldība plūdu draudu mazināšanai lūgusi vietējās mazās hidroelektrostacijas ([[HES]]) īpašnieku atvērt [[Dubna|Dubnas]] upes slūžas līdz zemākajam ūdens līmenim ūdenskrātuvē.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.05.2025-pludi-latvijas-austrumos-madonas-novada-izskaloti-celi-livanos-ludz-atvert-dubnas-upes-sluzas.a601271/ Plūdi Latvijas austrumos: Madonas novadā izskaloti ceļi, Līvānos lūdz atvērt Dubnas upes slūžas], lsm.lv, {{dat|2025|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — no rīta un priekšpusdienā virzoties [[zema spiediena ieplaka|zema spiediena ieplakai]] ar [[atmosfēras fronte|atmosfēras fronti]], valsts teritorijā lija, vietām stipri, nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 10 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1929422719445065760 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|6|2|SK}}</ref> Intensīvo maija nokrišņu dēļ austrumu rajonos aizvien bija spēkā dzeltenais brīdinājums par augsto ūdens līmeni, un [[plūdi|plūdu]] risks saglabājās.<ref> [https://bridinajumi.meteo.lv Bridinajumi.meteo.lv], bridinajumi.meteo.lv, {{dat|2025|6|2|SK}}</ref> * [[5. jūnijs]] — pāri Latvijai virzījās [[gubu-lietus mākoņi]], naktī zema spiediena ieplakas dēļ daudzviet lija, dienas laikā, pārsvarā valsts austrumu daļā tika reģistrētas pērkona lietusgāzes, viena neliela [[lietusgāze]] ar pērkonu šķērsoja arī Rīgas apkārtni.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1930513952766636055 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|6|5|SK}}</ref> Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 23,7 mm, [[Bauska|Bauskā]], Dagdā un Rēzeknē tas sasniedza 17–19 mm. Ūdens līmenis upēs galvenokārt nedaudz svārstījās, straujāks kāpums tika novērots valsts ziemeļaustrumu upēs [[Vaidava (upe)|Vaidavā]] un [[Vecpalsa|Vecpalsā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8263233/nedelas-pedeja-darba-diena-islaicigi-lis-dazviet-gaidams-perkona-negaiss Nedēļas pēdējā darba dienā īslaicīgi līs; dažviet gaidāms pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|6|6|SK}}</ref> [[Attēls:Mākoņi Rīgā 2025 6 6.jpg|alt=Undulatus asperatus mākoņi Rīgā, 2025. gada 6. jūnijs|thumb|180px|''Undulatus asperatus'' [[mākoņi]] Rīgā 6. jūnijā]] * [[7. jūnijs]] — lielāko valsts daļu periodiski šķērsoja [[lietus]] mākoņi, dažkārt nesot īslaicīgas, bet stiprās lietusgāzes. Gulbenē, [[Alūksne|Alūksnē]] un Skrīveros nokrišņu daudzums sasniedza 12–13 mm, citviet nokrišņu bija mazāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=06&day=07&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/07/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[9. jūnijs]] — kārtējam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, valdīja lietains un diezgan vējains laiks, dažviet nokrišņi bija ilgstoši un stipri, īpaši valsts ziemeļu daļā. Pēcpusdienā spēkā pieņēmas rietumu, dievidrietumu [[vējš]], pārsniedzot 10–15 m/s, stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Ainaži|Ainažos]] — līdz 20 m/s. Diennakts nokrišņu daudzums [[Rūjiena|Rūjienā]], Ainažos un [[Madona|Madonā]] sasniedza attiecīgi 36,0 mm, 24,1 mm un 21,7 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=06&day=09&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/09/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[12. jūnijs]] — intensīviem nokrišņiem turpinoties, daļā upju turpinājās vai atsākās ūdens līmeņa kāpums, daudzviet Latgalē un Vidzemē saglabājās applūdušas teritorijas. Diennakts laikā daudzviet — galvenokārt Latgalē un [[Vidzeme|Vidzemē]] — nokrišņu daudzums sasniedzis 10–18 mm, tomēr lielākais lietus daudzums tika reģistrēts [[Mērsrags|Mērsragā]], kur nolija 20 mm. Pūta arī brāzmains ziemeļrietumu, rietumu vējš līdz 13–15 m/s, [[piekraste|piekrastē]] līdz 18–19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8267147/ceturtdien-latvija-gaidami-nepatikami-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi nepatīkami laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|6|12|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — [[Liepāja|Liepājā]] agrā rītā tika uzstādīts jauns minimālās gaisa temperatūras rekords, +5,7 °C. Dienā, spīdot saulei, [[Latgale|Latgalē]] un valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +23, +24 grādiem.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|6|15|SK}}</ref> * [[16. jūnijs]] — siltākā diena pēdējo divu mēneša laikā, pirmo reizi kalendārajā vasarā daudzviet termometra stabiņš pārsniedza +25 grādus, augstākā gaisa temperatūra bija [[Mērsrags|Mērsragā]] un [[Dobele|Dobelē]], kur tā sasniedza +27,1 °C, turklāt Mērsragā tika uzstādīts vietējas nozīmes 16. jūnija siltuma rekords. Rīgā bija precīzi +27 grādi, bet galvaspilsētā karstākais 16. jūnijs bija [[1947. gads|1947. gadā]], kad temperatūra paaugstinājās līdz +29,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.06.2025-otrdien-latvijas-austrumos-lis-klus-vejainaks-un-vesaks.a603522/ Otrdien Latvijas austrumos līs, kļūs vējaināks un vēsāks], lsm.lv, {{dat|2025|6|17|SK}}</ref> * [[19. jūnijs]] — virs Latvijas veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], kas dienas laikā daudzviet nesa lokāli stipras lietusgāzes, pērkona negaisu, krasas vēja brāzmas un krusu, spēcīgākā un lielākā krusa bija [[Tukums|Tukuma]] pusē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1935626143261999598 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|6|19|SK}}</ref> Dienas lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Dobele|Dobelē]], kur nolija 28,7 mm, Madonas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 17,6 mm. Rucavā un [[Liepāja|Liepājas]] ostā tika fiksētas vēja brāzmas līdz 18 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8272493/foto-piektdien-sakot-no-rietumiem-lietus-mitesies-riga-tikai-vakara-skaidrosies Foto ⟩ Piektdien sākot no rietumiem lietus mitēsies; Rīgā tikai vakarā skaidrosies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|6|20|SK}}</ref> * [[20. jūnijs]] — no ziemeļiem valstij pāri virzījās nokrišņu zona, daudzviet, lielākoties Vidzemē, naktī ilgstoši un brīžiem arī stipri lija. Līdz plkst. 09.00 visvairāk nolija [[Priekuļi|Priekuļos]] un Siguldā, kur nokrišņu daudzums sasniedza attiecīgi 24,0 mm un 20,6 mm. Rūjienā, [[Ainaži|Ainažos]], Lielpēčos un [[Skrīveri|Skrīveros]] nolija 15–16 mm, citviet līdz 10 mm, bet Kurzemi nokrišņi neskāra.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1935955159416553477 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|6|20|SK}}</ref> * [[24. jūnijs]] — brīžiem lija, vietām stipri, visvairāk nokrišņu bija [[Jāņi|Jāņu]] rītā un priekšpusdienā valsts ziemeļos un austrumos. Kopējais nokrišņu daudzums [[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā sasniedza 24–29 mm, citur 16–20 mm. Citviet valstī nolija līdz 10–13 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=06&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[29. jūnijs]] — lai gan laiks bija pārsvarā saulains, tikai atsevišķos rajonos nedaudz lija, visā valstī pūta rietumu, ziemeļrietumu [[vējš]], brāzmās daudzviet sasniedzot 12–17 m/s, jūras [[konvekcija|konvekcijas]] dēļ stiprākās vēja brāzmas tika novērotas valsts austrumu daļā, līdz pat 20–21 m/s. Līdz plkst. 20.00 [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma vairāk nekā 140 izsaukumus, kur bija nepieciešams likvidēt vēja radītos postījumus, pārsvarā visos gadījumos koki nolūzuši uz ceļa braucamās daļas, bloķējot satiksmi. Visvairāk izsaukumu bija Vidzemē — 53, pārsvarā [[Gulbene|Gulbenes]] un [[Madona|Madonas]] novados, kā arī Latgalē — vairāk nekā 40. Pierīgā tika saņemti 17 izsaukumi, Zemgalē — 9, bet Kurzemē — 4.<ref> [https://www.tvnet.lv/8277463/specigs-vejs-lauz-kokus-vietam-bloketa-satiksme-bojatas-divas-automasinas Spēcīgs vējš lauž kokus – vietām bloķēta satiksme, bojātas divas automašīnas], tvnet.lv, {{dat|2025|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atrodoties [[anticiklons|anticiklonam]] rietumos un ciklonam uz austrumiem no Latvijas, turpināja pūt brāzmains vējš. Rīgā ziemeļrietumu vēja brāzmas dienas vidū un pēcpusdienā sasniedza 20 m/s, vietām nesot vieglus postījumus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8278352/otrdien-gaiss-latvija-vietam-iesils-lidz-23-gradiem Otrdien gaiss Latvijā vietām iesils līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|7|1|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]] — uz neilgu laiku iestājās skaidrs un ļoti silts, pat karsts laiks, daudzviet gaisa temperatūra sasniedza +25, +28 grādus, visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Skrīveri|Skrīveros]], kur gaiss iesila līdz +28,6 °C. Ap +27, +28 grādiem gaisa temperatūra svarstījās arī Dobeles, [[Jelgava|Jelgavas]], Bauskas un Rīgas apkārtnē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1940419220031807960 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|7|2|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2025. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|9,2}} | {{Temperatūras krāsa|6,8}} | {{Temperatūras krāsa|3,6}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} | {{Temperatūras krāsa|17,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,9}} | {{Temperatūras krāsa|19,7}} | {{Temperatūras krāsa|28,4}} | {{Temperatūras krāsa|25,2}} | {{Temperatūras krāsa|20,9}} | {{Temperatūras krāsa|22,3}} | {{Temperatūras krāsa|23,0}} | {{Temperatūras krāsa|24,3}} | {{Temperatūras krāsa|27,1}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–0,2}} | {{Temperatūras krāsa|1,9}} | {{Temperatūras krāsa|3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–1,6}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–0,3}} | {{Temperatūras krāsa|4,5}} | {{Temperatūras krāsa|1,6}} | {{Temperatūras krāsa|5,2}} | {{Temperatūras krāsa|3,6}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|7,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,4}} | {{Temperatūras krāsa|8,7}} | {{Temperatūras krāsa|12,8}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|14,5}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | {{Temperatūras krāsa|–13,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | {{Temperatūras krāsa|–13,6}} | {{Temperatūras krāsa|–19,7}} | {{Temperatūras krāsa|–17,1}} | {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | {{Temperatūras krāsa|–10,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,4}} | {{Temperatūras krāsa|–7,9}} | {{Temperatūras krāsa|–6,6}} | {{Temperatūras krāsa|–4,5}} | {{Temperatūras krāsa|–4,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,2}} | {{Temperatūras krāsa|0,6}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,9}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2025. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2025. gads Latvijā]] irpu83zg1rqmpsp63xbbj7f8sqen8zj 4303290 4303289 2025-07-03T16:10:57Z DrewAir 91233 /* Gaisa temperatūra */ 4303290 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2025. gads Latvijā|2025]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2025. gads Latvijā|2025. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2024./2025. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,2 °C, kas ir 2,6 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 5. siltāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot šo vietu ar 1988./1989. gada ziemu. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−19,7 °C) tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra bija +9,7 °C, kas 20. decembrī reģistrēta Daugavgrīvā. Ziemas sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču drīzumā tā pazeminājās un līdz decembra vidum lielākoties bija zem normas. Tomēr otrajā decembra pusē vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās, rezultātā decembris ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C bija 2,8 °C siltāks par normu un kopā ar 1932. gada decembri dala 8. siltākā titulu. Janvārī siltie laika apstākļi turpinājās. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija ne tikai augstāka par normu, bet arī pozitīva. Mēneša beigas bija īpaši siltas, nedēļu pēc kārtas katru dienu tika sasniegts kāds maksimālās gaisa temperatūras rekords. Janvāra vidējā gaisa temperatūra bija +1,7 °C (4,7 °C virs mēneša normas), un tas kļuva par 3. siltāko janvāri novērojumu vēsturē. Februārī vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, mēneša vidū piedzīvojām gandrīz divu nedēļu ilgu periodu aukstāku par normu. Tomēr neskatoties uz to, februāris ar vidējo gaisa temperatūru −2,9 °C joprojām bija 0,2 °C siltāks par normu. Tas bija arī pirmais mēnesis kopš 2023. gada maija, kurā netika sasniegts neviens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopā ziemā tika pārspēti 120 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 10 bija Latvijas diennakts rekordi, 15 stacijas dekādes un 2 Latvijas dekādes rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 148,2 mm, kas ir 3% virs gadalaika normas (144,6 mm). Vismazāk nokrišņu bija Jelgavā (64,3 mm), kas ir 49% zem normas, bet nokrišņiem bagātākais rudens bija Pāvilostā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 292,6 mm (66% virs normas). Vismazāk nokrišņu bija Jelgavā (64,3 mm), kas ir 49% zem normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Pāvilostā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 292,6 mm (66% virs normas). Decembris ar nokrišņu daudzumu 51,0 mm bija 5% sausāks par normu un februāris ar 17,2 mm bija 57% sausāks par normu. Savukārt janvārī kopējais nokrišņu daudzums bija 79,4 mm, kas ir 57% virs normas, tādējādi janvāris kļuva par 3. mitrāko novērojumu vēsturē. Decembrī vietām Kurzemes centrālajos un dienvidu reģionos izveidojās neliela, īslaicīga sniega sega. Vēlāk mēnesī atkal Latgalē un Vidzemē novērota sniega sega, visbiezākā diennakts vidējā sniega sega bija Zosēnos – 11 cm. Janvāra sākumā sniega sega visās novērojumu stacijās izveidojās atkārtoti, daudzās no tām noturoties līdz mēneša vidum. Visbiezākā diennakts vidējā sniega sega novērota Rūjienā 12. janvārī – 20 cm. Sākoties februārim, sniega sega izveidojās gandrīz visās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē, bet citviet – piekrastē un centrālajos reģionos – tā izveidojās februāra vidū. Vairākās novērojumu stacijās sniega sega saglabājusies līdz marta sākumam. Visos ziemas mēnešos sniega sega vidēji Latvijā bija plānāka nekā normas periodā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2024./2025. gada ziemā bija 3,7 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Decembra vidējais vēja ātrums (4,2 m/s) bija 0,6 m/s lielāks par normu, un janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,9 un 2,8 m/s bija attiecīgi 0,3 un 0,1 m/s vējaināki par normu. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 13 atsevišķās dienās. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika reģistrētas 16. decembrī Ventspilī un 1. janvārī Liepājas ostā. '''2025. gada pavasaris''', vidējã gaisa temperatūra Latvijã bija +6,9 °C, kas ir 1,0 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 10. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot šo vietu ar 2018. gada pavasari. Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−10,4 °C) tika novērota 17. martā Alūksnē, bet augstākā gaisa temperatūra bija +28,4 °C, kas 18. aprīlī reģistrēta Skrīveros, kas ir arī jauns Latvijas aprīļa maksimālās temperatūras mēneša rekords. Gandrīz visu martu Latvijā vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, izņemot dažas dienas mēneša vidū. Turpinoties divarpus nedēļu garam karstuma vilnim, kurš iesākās februāra beigās, marta pirmā puse bija īpaši silta. Gandrīz nedēļu pēc kārtas tika sasniegti gan staciju, gan Latvijas nozīmes diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Siltajiem laika apstākļiem turpinoties arī marta otrajā pusē, rezultātā marts ar vidējo gaisa temperatūru +3,8 °C bija 3,6 °C siltāks par normu un kļuva par 2. siltāko martu novērojumu vēsturē. Aprīļa sākumā turpinājās pavasarīgais siltums, taču jau pēc pāris dienām gaisa temperatūra pazeminājās un piedzīvojām nedēļu ilgu vēsuma periodu. Mēneša vidū gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, pīķi sasniedzot 18. aprīlī. Uzstādīts jauns Latvijas aprīļa mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords (+28,4 °C Skrīveros), un arī visās pārējās novērojumu stacijās reģistrēti diennakts, dekādes vai mēneša rekordi. Latvijas vidējā gaisa temperatūra 18. aprīlī bija 17,9 °C, kas ir 11,8 °C virs šī datuma normas. Neskatoties uz vēsuma periodiem un pat reģistrēto minimālās gaisa temperatūras rekordu mēneša beigās, aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C bija 1,3 °C siltāks par mēneša normu un kļuva par 5. siltāko novērojumu vēsturē, dalot šo vietu ar 1950., 1990. un 2023. gadu aprīļiem. Maijs visā valstī bija vēss. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas, atsevišķās dienās pat ap 5 °C zem normas. Maija pirmajā pusē vidējā gaisa temperatūra bija pat zemāka nekā siltuma periodos martā un aprīlī, turklāt Rucavas novērojumu stacijā reģistrēts nedēļu ilgs aukstuma vilnis, kā arī dažās stacijās minimālās gaisa temperatūras rekordi. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā maijā bija +9,4 °C, kas ir 2,0 °C zem mēneša normas, tātad maijs kļuva par pirmo mēnesi kopš 2024. gada janvāra, kurš ir vēsāks par normu, kā arī par vēsāko maiju šajā gadsimtā. Kopā pavasarī tika pārspēti 172 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no tiem 23 ir dekādes un 16 – mēneša staciju rekordi. Sasniegtajos rekordos iekļauti arī Latvijas nozīmes rekordi – 11 diennakts, viens dekādes un viens Latvijas mēneša rekords. Diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi – pirmie kopš 2024. gada maija – sasniegti aprīļa beigās un maijā, kopā pieci. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 147,5 mm, kas ir 20% virs gadalaika normas (123,1 mm). Vismazāk nokrišņu bija Vičakos (54,5 mm), kas ir 53% zem stacijas sezonas normas, bet nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 280,9 mm (105% virs normas). Marts ar nokrišņu daudzumu 24,0 mm bija vienīgais pavasara mēnesis, kas bija sausāks par normu (35% zem normas). Aprīlī nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 39,2 mm, kas ir 9% virs normas, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar kopējo nokrišņu daudzumu 84,7 mm (68% virs normas), kā arī 6. mitrākais maijs novērojumu vēsturē. Lai gan martā un aprīļa pirmajā pusē vietām novēroti nokrišņi, vidēji valstī šis periods bija sausāks par normu, daļēji arī salīdzinoši sausā februāra dēļ. Aprīļa 2. dekādes beigās novēroti intensīvi nokrišņi, it īpaši centrālajos rajonos (Lielpečos 19. aprīlī nolija 76,3 mm), un arī pēc tam aprīlī un maija pirmajā pusē ik pa laikam novērots lietus. Maija vidū teju visā Latvijā reģistrēts ilgstošs lietus, visvairāk nolija Madonā, Kalnciemā un Rīgā. Kamēr Kurzemē, Vidzemes rietumos un valsts centrālajos reģionos pēc tam līdz maija beigām nokrišņu daudzums bija salīdzinoši mazs, Latgalē, Sēlijā un Austrumvidzemē lietus nemitējās, rezultātā šajos reģionos maijs bija ļoti mitrs. Madonā, kur nolija vairāk nekā 3 maija normas, šis bija mitrākais maijs novērojumu vēsturē. Šajā pavasarī sniegs nebija bieža parādība – martā vidējās sniega segas biezums Latvijā nesasniedza 1 cm, savukārt pārējos mēnešos tas bija 0 cm. Marta pirmajās dienās dažās novērojumu stacijās valsts austrumos bija saglabājusies sniega sega līdz pat 8 cm bieza, taču tā drīz nokusa. Īslaicīga sniega sega valsts austrumos izveidojās arī marta vidū un aprīļa sākumā, taču visur tā vienas vai divu dienu laikā nokusa. Snigšana bez sniega segas izveidošanās novērota vēl maijā, daudzās stacijās maija vidū – 16. maijā Dobelē, Gulbenē, Madonā, Mērsragā, Rēzeknē, Rīgā, Skultē un Zosēnos, 15. un 14. maijā Pāvilostā un Dagdā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Martā un aprīlī vidējais vēja ātrums bija 3,5 m/s, kas ir attiecīgi 0,2 m/s un 0,4 m/s virs mēnešu normām. Maijs ar vidējo vēja ātrumu 3,1 m/s arī bija 0,3 m/s vējaināks par normu. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) šopavasar reģistrētas 9. aprīlī Liepājas ostā. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = +1,7 °C |feb temp = –2,9 °C |mar temp = +3,8 °C |apr temp = +7,4 °C |mai temp = +9,4 °C |jūn temp = +14,5 °C |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 79,4 mm |feb nokr = 17,2 mm |mar nokr = 24,0 mm |apr nokr = 39,2 mm |mai nokr = 84,7 mm |jūn nokr = 91,1 mm |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C '''2025. gada janvāris''' bija par 4,7 °C virs mēneša normas, un kļuva par 3. siltāko janvāri novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Gandrīz visu janvāri diennakts vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par normu. Janvāra pēdējā dekāde bija īpaši silta, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus siltākai par normu un nedēļu pēc kārtas katru dienu pārsniedzot maksimālās gaisa temperatūras rekordus. Kopā janvārī sasniegti 98 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti 11 rekordi, kā arī sasniegti 9 Latvijas diennakts, 15 staciju dekādes, 2 Latvijas dekādes rekordi (+9,2 °C 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 79,4 mm, kas ir 57% virs mēneša normas (50,5 mm), kļūstot arī par 3. mitrāko janvāri novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (150,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 31,4 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 15,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā – 21 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā un Rēzeknē – 10 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 92% – no 88% Rīgā līdz 95% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,2 °C, kas ir 2,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −11,9 °C tika novērota 5. janvārī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 1. janvārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 46,5 mm, kas ir 151% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (96,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 14,6 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Stendē un Zīlānos – 9 diennaktis, bet vismazāk Skultē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 89% – no 83% Ventspilī līdz 93% Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 18. janvārī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 9,1 mm, kas ir 39% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (18,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Piedrujā – 1,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 2,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Piedrujā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 92% – no 89% Rīgā un Ventspilī līdz 97% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 12. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,3 °C, kas ir 7,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,9 °C tika novērota 21. janvārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 24,1 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (43,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Daugavpilī – 6,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Saldū – 9 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī un Rēzeknē – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 93% – no 88% Daugavpilī līdz 96% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,8 m/s) tika novērotas 25. janvārī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru –2,9 °C '''2025. gada februāris''' bija par 0,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −19,7 °C tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. februārī Stendē. Februāra sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču mēneša vidū tā pazeminājās un 2. dekādē tā bija zem normas. Tuvojoties mēneša beigām, vidējā gaisa temperatūra atkal paaugstinājās. Mēneša laikā netika reģistrēti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 17,2 mm, kas ir 57% zem mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (30,5 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 8,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Liepājā, Pāvilostā un Rīgā – 10 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 83% – no 79% Rīgā līdz 87% Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 21. februārī Liepājā. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,6 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,6 °C tika novērota 10. februārī Priekuļos, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8 °C tika novērota 6. februārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 7,7 mm, kas ir 45% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,0 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Saldū – 0,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā un Lielpečos – 5 diennaktis, bet Jelgavā, Kolkā un Saldū šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 87% – no 84% Pāvilostā, Rīgā un Ventspilī līdz 92% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,5 m/s) tika novērotas 8. februārī Kolkā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −6,0 °C, kas ir 2,9 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −19,7 °C tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,6 °C tika novērota 20. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 6,3 mm, kas ir 58% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Rēzeknē – 1,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Kolkā, Liepājā un Rīgā – 4 diennaktis, bet Rēzeknē, Rucavā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē sniega sega novērota visās novērojumu stacijās, Kurzemes piekrastē tai esot plānākai un īslaicīgākai, savukārt valsts centrālajos rajonos un īpaši austrumos – biezākai. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% – no 77% Ventspilī līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,9 m/s) tika novērotas 15. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,3 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −17,1 °C tika novērota 21. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. februārī Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 3,3 mm, kas ir 71% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (7,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Priekuļos – 0,2 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Liepājā un Pāvilostā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Lielpečos, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 74% – no 62% Rēzeknē līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 21. februārī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru +3,8 °C '''2025. gada marts''' bija par 3,6 °C virs mēneša normas, kļūstot par 2. siltāko martu novērojumu vēsturē. Siltāks ir tikai 2007. gada marts ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −10,4 °C tika novērota 17. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,4 °C tika novērota 10. martā Liepājā. Lielāko daļu marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, ar izņēmumu mēneša vidū, kad dažas dienas tā pazeminājās zem normas. Marta pirmajā pusē bija īpaši silts – 6 dienas pēc kārtas tika sasniegti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas nozīmes rekordi. Kopā martā sasniegti 99 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 15 staciju dekādes rekordi, kā arī 7 Latvijas diennakts un 1 dekādes rekords (+17,4 °C 10. martā Liepājā). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 24,0 mm, kas ir 35% zem mēneša normas (36,9 mm). Visvairāk nokrišņu (48,7 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Mērsragā – 8,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 10 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 79% – no 73% Rīgā līdz 83% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,5 °C, kas ir 5,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,4 °C tika novērota 9. martā Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,4 °C tika novērota 10. martā Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 5,6 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,7 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Vičakos – 0,2 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 83% – no 76% Rīgā līdz 86% Liepājā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,6 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −10,4 °C tika novērota 17. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,9 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 11,9 mm, kas ir 6% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,2 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Rucavā – 3,5 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Rīgā, Siguldā, Sīļos, Skrīveros un Zīlānos – 4 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā un Vičakos – 1 diennakts. Dekādes vidū novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē novērots sniegs un izveidojās neliela sniega sega (līdz 2 cm), taču tā bija īslaicīga. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 81% – no 76% Rīgā līdz 85% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (21,6 m/s) tika novērotas 16. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 3,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,4 °C tika novērota 23. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,9 °C tika novērota 29. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 6,4 mm, kas ir 44% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,5 mm) bija Dagdā, bet vismazāk Mērsragā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Pāvilostā, Ventspilī – 4 diennaktis, bet Dobelē, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 75% – no 67% Rīgā līdz 85% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,3 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C '''2025. gada aprīlis''' bija par 1,3 °C virs mēneša normas, kļūstot par 5. siltāko aprīli novērojumu vēsturē un dalot šo vietu ar 1950., 1990. un 2023. gadu aprīļiem. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 9. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 18. aprīlī Skrīveros, kas ir arī jauns Latvijas aprīļa mēneša rekords. Aprīlī piedzīvojām gan siltuma, gan aukstuma periodus. Mēneša sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču tad tā pazeminājās un apmēram nedēļu bija aukstāka par normu. Mēneša vidū valstī ienāca siltākas gaisa masas un gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, gandrīz nedēļu pēc kārtas katru dienu pārsniedzot vismaz vienu maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Visvairāk rekordu tika pārsniegts 18. aprīlī, kad visās 25 novērojumu stacijās reģistrēti diennakts rekordi un lielākajā daļā staciju arī dekādes un mēneša rekordi. Maksimālā gaisa temperatūra 18. aprīlī sasniedza +28,4 °C Skrīveros, kas kļuva par jaunu Latvijas aprīļa mēneša rekordu (līdz šim tas piederēja 2000. gada 24. aprīlim, kad Rīgā novēroti +27,9 °C). Pēc lielā siltuma gaisa temperatūra mēneša beigās pazeminājās zem normas, 28. aprīlī pārsniedzot arī vienu minimālās gaisa temperatūras rekordu (−3,9 °C Madonā) – tas ir pirmais minimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā kopš 2024. gada maija. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 39,2 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (110,0 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Liepājā – 8,6 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 13 diennaktis, bet vismazāk Liepājā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 73% – no 66% Dagdā, Daugavpilī un Rēzeknē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 9. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 3. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 62% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,1 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Rucavā – 0,9 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 3 diennaktis, bet Kuldīgā, Liepājā, Rucavā un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 66% – no 59% Madonā līdz 74% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,9 °C, kas ir 5,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,6 °C tika novērota 12. aprīlī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 18. aprīlī Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (90,5 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Pāvilostā – 0,7 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 7 diennaktis, bet Liepājā un Pāvilostā šādu diennakšu nebija. Aprīļa 2. dekādes sākumā sniega sega visās novērojumu stacijās nokusa un, pat ja sniga, vairāk pastāvīga sniega sega neizveidojās. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 76% – no 67% Rēzeknē līdz 84% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 12. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,8 °C, kas ir 0,9 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,5 °C tika novērota 27. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 22. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 13,3 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,4 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Ventspilī – 1,5 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 76% – no 67% Daugavpilī līdz 83% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,3 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Rēzeknē. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,4 °C '''2025. gada maijs''' bija par 2,0 °C zem mēneša normas, kļūstot par pirmo mēnesi kopš 2024. gada janvāra, kurš ir vēsāks par normu, kā arī par vēsāko maiju šajā gadsimtā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −4,8 °C tika novērota 9. maijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,0 °C tika novērota 28. maijā Rucavā. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas, maija pirmajā pusē atsevišķās dienās pat ap 5 °C zem normas. Rucavā reģistrēts nedēļu ilgs aukstuma vilnis, dažās stacijās minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī viens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 84,7 mm, kas ir 68% virs mēneša normas (50,4 mm), rezultātā šis bija 6. mitrākais maijs novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Visvairāk nokrišņu (194,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kolkā – 24,8 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Madonā un Zīlānos – 18 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā un Ventspilī – 4 diennaktis. Sausuma un mitruma rādītājs Latvijā maijā lielākajā daļā staciju bija normas robežās. Divās stacijās – Kolkā un Vičakos – maijs bija mēreni un ļoti sauss, savukārt daudzās stacijās Vidzemē un Latgalē maijs bija mēreni mitrs, Daugavpilī un Madonā attiecīgi ļoti un pat ekstremāli mitrs. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 75% – no 68% Rīgā līdz 78% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 1. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,4 °C, kas ir 3,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,8 °C tika novērota 9. maijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,9 °C tika novērota 2. maijā Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 17% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (22,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Mērsragā un Vičakos – 2,6 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Zīlānos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Saldū, Skultē un Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 71% – no 65% Rīgā līdz 74% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 1. maijā Rīgā. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,7 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,2 °C tika novērota 13. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +22,3 °C tika novērota 20. maijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 49,7 mm, kas ir 159% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (90,6 mm) bija Madonā, bet vismazāk Alūksnē – 18,2 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Lielpečos, Madonā, Piedrujā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Skrīveros un Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 78% – no 68% Rūjienā līdz 84% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,3 m/s) tika novērotas 14. maijā Liepājā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,6 °C tika novērota 24. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,0 °C tika novērota 28. maijā Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 24,5 mm, kas ir 39% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (87,9 mm) bija Madonā, bet vismazāk Pāvilostā – 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 8 diennaktis, bet Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 76% – no 64% Rīgā līdz 85% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 22. maijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +14,5 °C '''2025. gada jūnijs''' bija par 0,7 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,1 °C tika novērota 16. jūnijā Dobelē un Mērsragā. Jūnija pirmajā pusē mijās periodi ar vidējo gaisa temperatūru virs un zem normas, un sasniegti arī vienīgie jūnija diennakts temperatūras rekordi – viens maksimālās un viens minimālās. Savukārt mēneša otrajā vidējā gaisa temperatūra valstī bija zem normas, tai paaugstinoties tikai pēdējā mēneša dienā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 91,1 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (146,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Pāvilostā – 42,9 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 13,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 18 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 79% – no 75% Rīgā līdz 84% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,8 m/s) tika novērotas 24. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,3 °C tika novērota 6. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,6 mm, kas ir 123% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (63,0 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Ventspilī – 17,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Rūjienā – 7 diennaktis, bet vismazāk Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% – no 72% Rīgā līdz 85% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 9. jūnijā Ainažos. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,5 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,9 °C tika novērota 14. jūnijā Stendē un 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,1 °C tika novērota 16. jūnijā Dobelē un Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 33,9 mm, kas ir 21% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (59,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Kuldīgā – 12,3 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Kalnciemā, Lielpečos, Rīgā un Sīļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā un Saldū – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 78% – no 74% Alūksnē, Madonā un Rūjienā līdz 84% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (18,9 m/s) tika novērotas 12. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,5 °C, kas ir 1,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,9 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 26. jūnijā Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 23,0 mm, kas ir 13% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (42,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Pāvilostā – 7,2 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 3,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Gulbenē, Piedrujā un Siguldā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Liepājā un Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 80% – no 74% Daugavpilī līdz 85% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,8 m/s) tika novērotas 24. jūnijā Liepājā. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]]: ** Ciklona darbības ietekmē nakts daudzviet bija vējaina un slapja, vietām Kurzemē pamatīgi lija, bet uz rīta pusi lietus pārgāja sniegā. Naktī tika reģistrētas stipras vēja brāzmas — [[Liepāja|Liepājā]] vējš pastiprinājās līdz 28,5 m/s, [[Ventspils|Ventspilī]] līdz 25,4 m/s, [[Saldus|Saldū]] līdz 24,3 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1874705823546614187 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> Ilgstošo nokrišņu dēļ kāpa ūdens līmenis upēs, tādēļ Kurzemē bija spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums, bet [[Durbe (upe)|Durbē]] pat oranžās pakāpes brīdinājums, kur vairākās vietās upe izgāja no krastiem.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1874796912823746737 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/317884154 Nedēļas nogalē pieturēsies sals, brīžiem snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> ** Četrās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi — [[Dagda|Dagdā]] (+5,3 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+5,6 °C), [[Madona|Madonā]] (+5,9 °C) un [[Gulbene|Gulbenē]] (+5,9 °C). Vēl trijās novērojumu stacijās tika atkārtoti siltuma rekordi — [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (+5,6 °C), [[Ainaži|Ainažos]] (+6,0 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (+6,2 °C).<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> * [[3. janvāris]] — pāri Kurzemei virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vietām stipru, sniega segas biezums [[Mērsrags|Mērsraga]] pusē pārsniedza 10 cm. Liepājā sniegputeni pavadīja zibens, bet pilsētas piekrastē DR [[vējš]] brāzmās sasniedza 24,6 m/s.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1875197977733828796 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|3|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1875191178620186982 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|3|SK}}</ref> * [[4. janvāris]] — virs Latvijas atradās aktīvs [[ciklons]], šķērsojot valsti, nakts laikā daudzviet sniga un puteņoja. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (26,7 m/s) un [[Ventspils|Ventspilī]] (27,2 m/s), Rīgas centrā — 22,5 m/s, arī citviet piekrastē vējš brāzmās pārsniedza 20 m/s. No rīta teju visu valsts teritoriju klāja sniegs, biezākā [[sniega sega]] tika fiksēta Kalnciemā (13 cm), Liepājā, [[Jelgava|Jelgavā]] un Rīgā vidēji bija ap 9–10 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1875516886282334343 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|4|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — naktī Latviju no rietumiem šķērsoja ar ciklonu saistīta [[siltā atmosfēras fronte]], nesot sākumā sniegu, vēlāk [[sasalstošs lietus|sasalstošu lietu]], veidojot pamatīgu [[apledojums|apledojumu]]. Agri no rīta gaisa temperatūra Kurzemes piekrastē paaugstinājās līdz +6 grādiem, tikmēr [[Alūksne|Alūksnē]] vēl bija –2 grādu sals. Valsti sedza 1–8 cm bieza sniega kārta, kas ar siltāku gaisu sāka mazināties.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8167358/otrdien-latvija-vietam-nedaudz-uzlis Otrdien Latvijā vietām nedaudz uzlīs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|7|SK}}</ref> * [[10. janvāris]] — valsts teritorijai pāri virzījās plaša nokrišņu zona, daudzviet Kurzemē un [[Vidzeme|Vidzemes]] ziemeļos naktī un no rīta stipri sniga, citviet bija slapjdraņķis un lietus. No jauna izveidojās sniega sega, biezākais sniegs no rīta bija Liepājā — 11 cm, [[Kuldīga|Kuldīgā]], Pāvilostā un [[Stende|Stendē]] ap 8–10 cm sniega.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1877627537469112545 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|10|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — pēc nakts snigšanas, rītā sniega segas biezums [[Rūjiena|Rūjienā]] sasniedza 22 cm, ap 10–15 cm bieza sniega kārta izveidojās Stendē, [[Saldus|Saldū]] un Mērsragā, kā arī vietām Vidzemē, citur bija 1–9 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1878354179623686468 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|12|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas pali Rūjienā 2025 1 17.jpg|alt=Pali kūstoša sniega dēļ, Rūjiena, 2025. gada 17. janvāris |thumb|170px|[[Pali]] kūstoša sniega dēļ, [[Rūjiena]], 2025. gada 17. janvāris ]] * [[18. janvāris]] — agrā pēcpusdienā [[Mērsrags|Mērsragā]] tika sasniegts nacionālais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, '''+8,0 °C'''. Līdzīga gaisa temperatūra tika reģistrēta [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] Rucavā. Vēl viens siltuma rekords tika pārspēts [[Madona|Madonā]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6,1 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1880624063179378693 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|18|SK}}</ref> * [[22. janvāris]] — ziemeļaustrumu novados naktī tika novērots neliels sasalstošs lietus, veidojās apledojums. No rīta gaiss iesila līdz 0, +4 grādiem, daudzviet valstī [[dūmaka]] pasliktināja redzamību. Sniega visā valstī nebija nemaz.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8177062/tresdien-laika-apstakli-saglabasies-nemainigi Trešdien laika apstākļi saglabāsies nemainīgi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|22|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — vakarā piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, augstākā gaisa temperatūra bija [[Rucava|Rucavā]] (+7,2 °C). Jauni siltuma rekordi tika pārspēti arī [[Stende|Stendē]] (+6,7 °C), Liepājā (+6,6 °C), Skultē (+5,8 °C) un [[Ainaži|Ainažos]] (+5,4 °C). Vēl divās novērojumu stacijās ([[Skrīveri|Skrīveros]] un Saldū) tika atkārtoti 25.01. siltuma rekordi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8179632/nakti-uz-svetdienu-latvija-parspeti-20-siltuma-rekordi Naktī uz svētdienu Latvijā pārspēti 20 siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|26|SK}}</ref> * [[26. janvāris]] — daudzās novērojumu stacijās naktī tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kopumā tika laboti 16 vietējas nozīmes diennakts, 1 dekādes, kā arī visas valsts 26. janvāra siltuma rekords. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās uzreiz četrās novērojumu stacijās – [[Bauska|Bauskā]], [[Dobele|Dobelē]], [[Mērsrags|Mērsragā]] un [[Rīga|Rīgā]], '''+7,3 °C'''. Iepriekšējais nacionālais siltuma rekords (+7,2 °C) tika reģistrēts [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990. gadā]] Rucavā un [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gadā]] Mērsragā. [[Jelgava|Jelgavā]] gaiss iesila līdz +7,0 °C, atkārtojot [[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999. gada]] rekordu. Pa dienu virzoties nokrišņu zonai, daudzviet lija, brīžiem ilgstoši.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1883507939769798719 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|26|SK}}</ref> * [[27. janvāris|27.]]—[[31. janvāris]] — periods ar neparasti ļoti siltu laiku janvāra beigās, šajā laika posmā tika pārspēti 70 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 27. janvāra ('''+8,1 °C''' [[Liepāja|Liepājā]]), 28. janvāra ('''+9,2 °C''' [[Rucava|Rucavā]]), 29. janvāra ('''+8,1 °C''' [[Rīga|Rīgā]]) un 31. janvāra ('''+9,2 °C''' [[Daugavpils|Daugavpilī]]) Latvijas diennakts siltuma rekordi, divas reizes tika pārspēts arī mēneša 3. dekādes rekords. [[Attēls:Sniegpulkstenītes Rīga 2025 1 28.jpg|alt=Ļoti siltā laika dēļ uzziedēja sniegpulkstenītes Rīgā, 2025. gada 28. janvāris|thumb|180px|Ļoti siltā laika dēļ uzziedēja [[sniegpulkstenītes]] Rīgā, 2025. gada 28. janvāris]] * [[29. janvāris]] — teju visā Latvijā, izņemot [[Liepāja|Liepājas]] novērojumu staciju, tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vairākās novērojumu stacijās – arī dekādes rekordi. Termometra stabiņš tikpat kā visā valstī sasniedza +6, +8 grādus, [[Rīga]] bija vissiltākā vieta ar '''+8,1 °C''', kas ir jauns 29. janvāra nacionālais siltuma rekords. Iepriekšējais 29.01. Latvijas rekords tika reģistrēts [[1992. gada laikapstākļi Latvijā|1992. gadā]] Mērsragā (+8,0 grādi), bet Rīgā iepriekšējais rekords bija [[1989. gada laikapstākļi Latvijā|1989. gadā]], kad bija +6,6 grādi. Galvaspilsētā tika atkārtots arī mēneša 3. dekādes rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1884625090375033041 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|29|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Daugavpilī tika uzstādīts jauns diennakts nacionālais temperatūras maksimums, '''+9,2 °C'''. Jauni siltuma rekordi tika pārspēti vēl 12 novērojumu stacijās un vienā – atkārtots rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1885302820871565819 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|31|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1885318917842665959 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|31|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — sniega un [[apledojums|apledojuma]] dēļ rīta stundās gandrīz visā Latvijā tika apgrūtināti braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Daudzviet palaikam sniga, izveidojās neliela sniega sega, visvairāk sniega bija [[Dagda|Dagdā]], kur zemi klāja līdz 6 cm bieza sniega sega, citviet 0–5 cm, Rīgā sniega kārtas biezums nesasniedza pat 1 cm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8184546/nedela-saksies-ar-sniegu Nedēļa sāksies ar sniegu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|3|SK}}</ref> * [[6. februāris]] — bija novērojami laikapstākļu kontrasti: Kurzemes piekrastē uzspīdēja [[saule]] un gaiss iesila līdz +6 grādiem, bet valsts austrumu rajonos valdīja neliels [[sals]] un zemi klāja sniegs, Dagdas novērojumu stacijā līdz 7 cm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1887447157868769723 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|6|SK}}</ref> * [[7. februāris]]: ** Rīgā diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot līdz –0,4 grādiem, sākās meteoroloģiskā [[ziema]]. Tā iestājās, ja piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par nulli. Rīgas centrā, kā arī dažviet citviet valstī – galvenokārt Kurzemes piekrastē – šis kritērijs šajā ziemā vēl nebija sasniegts, tādēļ turpinājās meteoroloģiskais [[rudens]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8188362/foto-sonedel-riga-sakusies-meteorologiska-ziema Foto ⟩ Šonedēļ Rīgā sākusies meteoroloģiskā ziema], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|8|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lhnqrum77c24 Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|2|8|SK}}</ref> ** Atmosfēras spiediens [[jūra|jūras]] līmenī Alūksnē no rīta sasniedza 1052,9hPa jeb 789,7mm Hg, kas ir augstākais gaisa spiediens Latvijā kopš [[2015. gads|2015. gada]] marta un 3. augstākais atmosfēras spiediens Latvijā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vēl augstāks [[atmosfēras spiediens]] tika fiksēts [[2008. gads|2008. gada]] 4. janvārī: 1054,6 hPa (791,0 mm Hg), kā arī 1946. gada 12. decembrī: 1057,1 hPa (792,8 mm Hg).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1887786202335436915 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|7|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1887766204808355988 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|2|7|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — sākās ziemas aukstākais posms, visā valstī naktī gaisa temperatūra bija negatīva, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Priekuļi|Priekuļos]] (–13,6 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/10.02.2025-sacies-sis-ziemas-aukstakais-posms-siltaks-klus-tikai-menesa-beigas.a587099/ Sācies šīs ziemas aukstākais posms; siltāks kļūs tikai mēneša beigās], lsm.lv, {{dat|2025|2|10|SK}}</ref> Zem –10 grādu atzīmes gaisa temperatūra pazeminājās [[Gulbene|Gulbenē]] (–10,1 °C), Skultē (–10,2 °C), Alūksnē (–11,0 °C), [[Rūjiena|Rūjienā]] (–11,5 °C) un Zosēnos (–12,9 °C). Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –7,5 °C. Rietumu un centrālajos rajonos valdīja kailsals, valsts austrumos bija 1–5 cm neliela [[sniega sega]].<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1888862158747836640 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|10|SK}}</ref> [[Attēls:Ledus vižņu ceļš, 2025. gada 12. februāris (Carnikava).jpg|alt=ledus vižņu ceļš Carnikavas pusē 12. februārī|thumb|180px|Ledus vižņu ceļš [[Carnikava|Carnikavas]] pusē 12. februārī]] * [[13. februāris]] — visur valsts teritorijā termometra stabiņš naktī noslīdēja zem –6 grādiem, Rūjienā un [[Ainaži|Ainažos]] gaiss atdzisa līdz –6,7 °C, pārējā Latvijā bija –9, –13 grādi. Lielākais sals valdīja [[Madona|Madonā]] (–13,1 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–13,2 °C). Galvaspilsētā uz rīta pusi gaisa temperatūra pazeminājās līdz –8,7 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] precīzi līdz –9 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1889934797172253005 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|13|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — ik pa brīdim gubumākoņi no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]], dažviet Kurzemē un Zemgales rietumos atnesa lokālu snigšanu, kas gan būtisku sniega segas pieaugšanu nenesa. Tikmēr [[Stende|Stendē]] naktī, zem skaidrām debesīm, termometra stabiņš pazeminājās līdz –16,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1890645171508748770 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|15|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Līča efekts|līča efekta]] ietekmē nakts gaitā daudzviet Latvijas teritorijā [[gubumākoņi]] atnesa snigšanu, rezultātā vietām sniega segas biezums pieauga par 5–7 cm, citviet izveidojās jauna sniega kārta; biezākā sniega sega tika fiksēta [[Kalnciems|Kalnciemā]] — 19 cm, [[Rīga|Rīgas]] centrā bija ap 10 cm bieza sniega sega, bet pilsētas ziemeļos Daugavgrīvā — 13 cm. Citviet valstī sniega kārtas biezums bija lielākoties ap 1–9 cm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1891392483172536334 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|17|SK}}</ref> Savukārt nakts sākumā, zem skaidrām debesīm, [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz –18,5 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1891343604397818011 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — Liepājas un [[Ventspils]] ostā minimālā gaisa temperatūra agra rīta stundās bija +1 grāds ([[Liepāja|Liepājas]] lidostā termometra stabiņš noslīdēja 15 grādus zemāk nekā ostā — līdz –14 grādiem), bet [[Madona|Madonā]] termometra stabiņš pazeminājās līdz –18,9 °C un līdz –19,7 °C Daugavpilī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8195887/zemaka-gaisa-temperatura-piecos-rita-bija-aptuveni-19-gradi-kads-laiks-gaidams-sodien Zemākā gaisa temperatūra piecos rītā bija aptuveni -19 grādi. Kāds laiks gaidāms šodien?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|20|SK}}</ref> * [[24. februāris]] — valdot skaidram laikam naktī [[Daugavpils|Daugavpilī]] gaiss atdzisa līdz –15,4 °C, bet dienā, spīdot saulei, [[Mērsrags|Mērsragā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6 grādiem. Sniega sega saglabājās lielā valsts daļā.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=02&day=24&hora=20&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[28. februāris]] — nakts otrajā pusē un no rīta daudzviet pasliktinājās redzamība, jo izveidojās bieza [[migla]], atbilstoši [[LVĢMC]] datiem mazākā redzamība piecos no rīta bija 110 metri [[Bauska|Bauskā]], 160 metri [[Skrīveri|Skrīveros]] un 350 metri [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]. Tāpat vairākās vietās, īpaši galvaspilsētā, bija slikta gaisa kvalitāte.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8200890/piektdiena-bus-apmakusies Piektdiena būs apmākusies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[3. marts]] — dažviet piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s, sniega segas tikpat kā visā valstī nebija, izņemot [[Alūksne|Alūksni]] un [[Dagda|Dagdu]], kur no rīta vēl klāja attiecīgi 6 cm un 7 cm sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8202424/sodien-debesis-klas-makoni Šodien debesis klās mākoņi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|3|SK}}</ref> * [[6. marts]]: ** Latvijā tika piedzīvota saulaina, vējaina un ļoti silta diena, pirmo reizi 2025. gadā gaisa temperatūra valsts teritorijā pārsniedza +10 grādu atzīmi un vienlaicīgi arī +15 grādu atzīmi. Visās novērojumu stacijās, izņemot piekrastes rajonus, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vissiltāk bija [[Daugavpils|Daugavpilī]], '''+15,5 °C''', kas ir jauns nacionālais siltuma rekords un tika atkārtots arī valsts marta 1. dekādes siltuma rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1897649433682018398 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1897648832810213674 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref> Līdzīgi ļoti silts laiks bija [[2014. gada laikapstākļi Latvijā|2014. gadā]] [[10. marts|10. martā]] Dobelē.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1897656789501411834 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, '''+14,3 °C'''. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1961. gads|1961. gadā]], kad bija +12,3 grādi. * [[7. marts]] — uzspīdot saulei, daudzviet (15 novērojumu stacijās) tika pārspēts, bet [[Pāvilosta|Pāvilostas]] novērojumu stacijā atkārtots, maksimālās gaisa temperatūras rekords. Dobelē termometra stabiņam paaugstinoties līdz '''+14,1 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais 7. marta siltuma rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1920. gads|1920. gadā]] Rīgā, kad bija +12,0 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8205992/jauns-rekords-piektdiena-latvija-kluvusi-par-siltako-7-martu-noverojumu-vesture Jauns rekords – piektdiena Latvijā kļuvusi par siltāko 7. martu novērojumu vēsturē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|7|SK}}</ref> Vēsākais laiks valdīja piekrastē un vietām Vidzemē, kur bija vairāk mākoņu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1898046829561880613 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|7|SK}}</ref> * [[8. marts]] — trešo dienu pēc kārtas [[Latvija|Latvijas]] teritorijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz atzīmei, kas attiecīgajā datumā tika reģistrēta pirmo reizi novērojumu vēsturē. Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Daugavpilī un [[Bauska|Bauskā]], kur gaiss iesila līdz '''+14,7 °C''', kas ir jauns Latvijas 8. marta siltuma rekords. Iepriekšējais 8. marta siltuma rekords Latvijā bija +14,1 grāds [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]] [[Kolka|Kolkā]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2025-treso-dienu-pec-kartas-parspets-latvijas-siltuma-rekords.a590817/ Trešo dienu pēc kārtas pārspēts Latvijas siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2025|3|8|SK}}</ref> Vietējas nozīmes siltuma rekordi tika pārspēti 15 novērojumu stacijās, Bauskā tika labots arī marta pirmās dekādes rekords. Rīgas centrā gaiss iesila līdz +13,1 °C, kas par 0,3 °C mazāk nekā [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gada]] 8. martā. Kurzemes un Vidzemes rietumos termometra stabiņš sasniedza +6, +9 grādus.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1898393540784279617 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|8|SK}}</ref> [[Attēls:Salna Priekuļos 2025.03.09.jpg|alt=Salna zāles virskārtā Priekuļos, 9. marta rītā|thumb|170px|Salna zāles virskārtā [[Priekuļi|Priekuļos]], 9. marta rītā]] * [[10. marts]] — siltākā marta 1. dekādes diena meteoroloģisko novērojumu vēsturē, [[Liepāja|Liepājā]] gaiss iesila līdz pat '''+17,4 °C''', kas ir jauns diennakts nacionālais siltuma rekords.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1899104398988427279 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> Pirmo reizi, kopš Latvijā veic laikapstākļu novērojumus, gaisa temperatūra tik agri pavasarī sasniedza +17 grādu atzīmi. Iepriekš agrākais datums, kad Latvijā bija +17 grādu siltums, bija [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990. gada]] [[18. marts|18. martā]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/10.03.2025-pirmo-reizi-vesture-tik-agri-pavasari-gaiss-sasilis-lidz-17-gradiem.a590960/ Pirmo reizi vēsturē tik agri pavasarī gaiss sasilis līdz 17 grādiem], lsm.lv, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> Kopumā gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +11, +16 grādiem, 12 novērojumu stacijās tika pārspēti 10.03. siltuma rekordi. Rīgā gaiss iesila līdz +15,0 °C, līdz diennakts un dekādes rekordam pietrūka 0,2 grādi ([[1961. gads|1961. gadā]] bija +15,2 grādi). Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]] bija ievērojami vēsāks, kur bija attiecīgi +5,3 °C un +7,6 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1899136506863800462 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — desmit novērojumu stacijās, pārsvarā valsts austrumos, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Daugavpilī gaisam iesilstot līdz '''+14,9 °C''', tika uzstādīts jauns 11.03. nacionālais siltuma rekords. Valsts dienvidos, Vidzemes dienvidaustrumos un [[Latgale|Latgalē]] termometra stabiņš sasniedza +10, +13 grādus, tikmēr citur gaisa temperatūra saglabājās zem +10 grādiem, izteikti vēsāks bija piekrastē un [[Kurzeme|Kurzemes]] ziemeļrietumu daļā, kur gaiss neiesila vairāk par +3, +5 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1899516406934257700 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|11|SK}}</ref> * [[14. marts]] — nokrišņiem šķērsojot valsts teritoriju, daudzviet naktī lija un sniga, izveidojās neliela sniega kārta. Biezākā sniega kārta no rīta bija [[Alūksne|Alūksnē]] — 5 cm. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zīlāni|Zīlānos]], kur līdz 14.03. tika sasniegta marta mēneša norma.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1900453922042458448 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|14|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8210092/piektdien-putis-auksts-vejs-vakarpuse-debesis-skaidrosies Piektdien pūtīs auksts vējš. Vakarpusē debesis skaidrosies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|14|SK}}</ref> * [[17. marts]] — mēneša aukstākā nakts Latvijā, teju visur termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (–9,5 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (–10,4 °C). Visā Latgalē, lielā daļā Vidzemes un Zemgales bija –5, –7 grādi, tikai [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] pusē gaiss atdzisa līdz –0,7 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1901551719785398637 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|17|SK}}</ref> * [[21. marts]] — gandrīz visā valsts teritorijā valdīja saulains laiks, vienīgi daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļos debesis bija aizklājuši [[mākoņi]], tādēļ jūtami lielāki gaisa temperatūras kontrasti: ap četriem pēcpusdienā [[Stende|Stendē]] gaiss iesila vien līdz +2,5 °C, tikmēr spīdot saulei [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1903087075135525329 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|21|SK}}</ref> * [[25. marts]] — siltās frontes ietekmē vietām valsts ziemeļu rajonos tika novērojamas asperitas jeb [[undulatus asperatus|''undulatus asperatus'']]. Šie mākoņi visbiežāk veidojas pērkona negaisa mākoņu nomalēs, turbulentā [[atmosfēra|atmosfēras]] slānī, bet pietiekami bieži redzami arī uz atmosfēras frontēm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1904519166020702531 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|3|25|SK}}</ref> * [[28. marts]] — Kolkā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +14,4 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|3|28|SK}}</ref> * [[29. marts]] — visā Latvijā bija skaidras debesis un spoži spīdeja saule, tika aizvadīta ļoti silta diena, piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra novērota [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +16,9 °C. Pie siltuma rekordiem tika arī [[Dobele]] (+15,9 °C), [[Pāvilosta]] (+16,0 °C), [[Rucava]] (+15,9 °C), [[Stende]] (+15,5 °C), vēl [[Saldus]] novērojumu stacijā tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gada]] rekords, +15,3 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1906017911606546692 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — gaiss iesila līdz +15, +19 grādiem teju visā valstī, izņemot [[Ventspils]], [[Liepāja]]s un [[Ainaži|Ainažu]] novērojumu stacijas, kur bija +9, +11 grādi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavā]] (+19,7 °C) un līdz sezonas pirmajiem +20 grādiem pietrūka 0,3 °C. Dobelē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +19,5 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]] un Rīgā līdz +19,4 °C, [[Bauska|Bauskā]] līdz +19,0 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1907817123335790827 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|3|SK}}</ref><ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1907800084537921858 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|3|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — no ziemeļiem rītā valsti šķērsoja [[zema spiediena ieplaka]], ar kuru saistītas nokrišņu zonas atnesa snigšanu. Vietām Vidzemē un Kurzemē sniga stipri, [[Cēsis|Cēsu]] un [[Madona]]s novadā sniega segas biezums dažviet pārsniedza 10 cm.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1908397282120102399 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|5|SK}}</ref> Pārējā valstī bija vien balta zeme (daži cm sniega) vai sniega nebija nemaz. Dažviet arī puteņoja, jo pūta brāzmains ziemeļu-ziemeļaustrumu [[vējš]], brāzmās sasniedzot 15—19 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/1908426322973536516 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|5|SK}}</ref> [[Attēls:Putenis Pures benzinatanka 5apr2025.jpg||thumb|250px|Sniegputenis [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Pūre|Pūrē]] 5. aprīlī]] * [[7. aprīlis]] — agri no rīta vairākās vietās gaisa temperatūra noslīdēja –5 grādiem, vietām [[Cēsis|Cēsu]] pusē sasniedzot pat –10 grādus, bet aukstuma rekordi netika pārspēti.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lm6ysiyaic22 Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|4|7|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]] — brāzmainiem vējiem pūšot no ziemeļiem, ziemeļrietumiem, daudzviet naktī vēja brāzmas pārsniedza 15 m/s, stiprākās vēja brāzmas diennakts laikā tika novērotas [[Ventspils|Ventspilī]] — 24,9 m/s un Liepājā (ostā) — 26,1 m/s. Rīgas centrā un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] iepriekšējas dienas vakarā vēja brāzmas bija 20—22 m/s, nakts laikā maksimālās vēja brāzmas bija attiecīgi 17,3 m/s un 20,4 m/s. Tāpat naktī lokāli arī sniga, vairāk snidzis dienvidos no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] — [[Tukums|Tukuma]], Dobeles un [[Jelgava]]s novadā, arī Jūrmalā un [[Mārupe]]s novadā, bet būtiska sniega kārta neveidojās.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8227272/ceturtdiena-bus-nedelas-dzestraka-diena Ceturtdiena būs nedēļas dzestrākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|4|10|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/334501884 Aizvadītā nedēļa bija auksta un vējaina, vietām sniga], videscentrs.lv, {{dat|2025|4|10|SK}}</ref> * [[14. aprīlis]] — Mērsragā pēcpusdienā gaiss iesila līdz +21,4 °C, tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords, un pirmo reizi 2025. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +20 grādu atzīmi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1911738304128561622 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|14|SK}}</ref> Tāpat pirmo reizi pavasarī tika reģistrētas lokālas pērkona [[lietusgāzes]], Jelgavas novadā izveidojās atsevišķi [[gubu-lietus mākoņi]], kuros tika fiksētas arī dažas [[zibens]] izlādes.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1911795945806713173 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|14|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — sauss un saulains laiks valdīja visā Latvijas teritorijā un daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20 grādiem. Sešās novērojumu stacijās — Skultē (+19,6 °C), [[Ventspils|Ventspilī]] (+20,9 °C), Liepājā (+22,1 °C), Pāvilostā ('''+22,2 °C'''), [[Rucava|Rucavā]] (+21,5 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+21,6 °C) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Pāvilostā arī nacionālais siltuma rekords. Vēsāks bija līča piekrastē. [[Kolka|Kolkā]] vējam pūšot no [[ūdens]], gaiss iesila vien līdz +10 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912189153501999264 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|15|SK}}</ref> Izteikts [[jūra|jūras]] brīzes efekts bija vērojams Ventspilī, kur pūšot austrumu vējam, gaiss sākotnēji iesila līdz +16 grādiem, tad, vējam iegriežoties no ziemeļu puses, tas strauji atdzisa līdz +8 grādiem, bet vakarā, kad vējš atkal pūta no sauszemes, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +21 grādam.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912189155938812071 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|15|SK}}</ref> [[Attēls:Pavasaris Kuldiga 2025 4 15.jpg|alt=Silta, pavasarīga diena Kuldīgā, 2025. gada 15. aprīlis|thumb|180px|Silta, pavasarīga diena [[Kuldīga|Kuldīgā]], 2025. gada 15. aprīlis]] * [[17. aprīlis]] — temperatūras kontrastiem pilna diena: Kurzemes un [[Vidzeme|Vidzemes]] ziemeļos gaiss iesila līdz +12, +14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos termometra stabiņš pārsniedza +20 grādus. 12 novērojumu stacijās tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 7 no tām dekādes rekords, un [[Daugavpils|Daugavpilī]] ('''+25,7 °C''') Latvijas dienas un dekādes rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912905177654325306 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|17|SK}}</ref> * [[18. aprīlis]]: ** Skrīveros gaisa temperatūra paaugstinājās līdz '''+28,4 °C''' — '''tika pārspēts visas Latvijas aprīļa absolūtais siltuma rekords''', līdz šim tik augsta gaisa temperatūra Latvijā, aprīlī vēl nekad nebija reģistrēta.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913220100238332110 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> Iepriekšējais rekords piederēja Rīgai, kur [[2000. gada laikapstākļi Latvijā|2000. gada]] 24. aprīlī gaiss sakarsa līdz +27,9 °C. Pilnīgi visās LVĢMC novērojumu stacijās pārspēti arī vietējas nozīmes 18. aprīļa diennakts un arī teju visi (izņemot [[Liepāja|Liepāju]]) aprīļa 2. dekādes, kā arī 16 vietējas nozīmes mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Šāds karstums tik agri pavasarī tika fiksēts pirmo reizi vēsturē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1913274693072859607 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+28,0 °C''', tika uzstādīts jauns diennakts, dekādes un mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais mēneša rekords tika fiksēts [[2000. gada laikapstākļi Latvijā|2000. gada]] 24. aprīlī, kad bija +27,9 °C, un iepriekšējais 18. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekords arī tika fiksēts 2000. gadā (+21,4 grādi).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913275241528230062 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> * [[19. aprīlis]]: ** Lielā Latvijas daļā gaiss iesila līdz +22, +27 grādiem, gandrīz visā valstī (izņemot Mērsragu, Liepāju, Ventspili un [[Rucava|Rucavu]]) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Madonā — '''+27,7 °C''', kas ir jauns nacionālais 19. aprīļa karstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913852717996310602 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|20|SK}}</ref> Dienas gaitā veidojās arī [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet, arī Rīgā, atnesot [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] ar intensīvu lietu un aktīvu zibeņošanu. Visvairāk nolija Lielpečos (76,3 mm) un [[Stende|Stendē]] (46,5 mm), vietām nokrišņu daudzums pat pārsniedza divkāršu mēneša normu.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1913651185925452199 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|19|SK}}</ref> Kopumā Latvijas teritorijā tika reģistrētas teju 9000 [[zibens]] izlādes, sasniedzot iespaidīgu rādītāju priekš aprīļa.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1913699200296169477 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|20|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+24,5 °C''', tika uzstādīts jauns galvaspilsētas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika fiksēts [[1948. gads|1948. gadā]], kad bija +22,5 grādi. * [[21. aprīlis]] — kamēr [[Pāvilosta|Pāvilostā]] dienā nebija siltāks par +7,5 °C, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Dagda|Dagdā]] tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Daugavpilī — +23,6 °C, bet Dagdā — +22,1 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1914331988904865847 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|21|SK}}</ref> * [[22. aprīlis]] — Dagdā tika pārspēts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gaiss iesila līdz +24,5 °C. Daugavpilī termometra stabiņam paaugstinoties līdz +25,2 °C, tika atkārtots [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] rekords. Vakarpusē, pārsvarā Vidzemē, mēreni stipri lija un ducināja pērkons, spēcīgākie negaisi atradās [[Lietuva|Lietuvas]] pusē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1914732357262692393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|22|SK}}</ref> Rīgā tika fiksēts pērkona negaiss, kas bija jau otrais četru dienu laikā. * [[27. aprīlis]] — daudzviet naktī termometra stabiņš noslīdēja zem nulles un tika novērota [[salna]], zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (–4,0 °C), [[Alūksne|Alūksnē]] (–4,2 °C) un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (–4,5 °C). Citviet bija –1, –3 grādi, bet virs nulles gaisa temperatūra saglābajās Kurzemes rietumu daļā, kā arī Rīgā un tās apkārtnē.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1916364670165721407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|27|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — no rīta [[Madona|Madonā]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –3,9 °C un tika pārspēts minimālās gaisa temperatūras rekords. Šīs bija pirmais gada minimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā un pirmais kopš [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] maija.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — nakts laikā dažviet Vidzemē un Latgalē gaiss atdzisa līdz –2 grādiem, savukārt diena bija silta, [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,9 °C un tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|5|2|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — zāles virskārtā naktī un agrā rītā tika novērota [[salna]], jo, pārsvarā valsts austrumos termometra stabiņš noslīdēja zem nulles. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Madona|Madonā]] (–2,1 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–2,5 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1919592732093300836 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|6|SK}}</ref> Dienā no ziemeļrietumiem virzījās nokrišņu zona, daudzviet lija. * [[8. maijs]] — rīta stundās vietām [[Cēsis|Cēsu]] un [[Sigulda|Siguldas]] pusē sniga, vēlāk Bauskas un [[Jēkabpils]] apkārtnē arī tika reģistrēts slapjš sniegs, sniega graudi un krusa tika fiksēta arī dažviet citos reģionos.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lomzd3mzk22n Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|5|8|SK}}</ref> Savukārt [[Rucava|Rucavā]] naktī tika pārspēts 8. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, termometra stabiņam pazeminoties līdz –2,4 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8244676/ceturtdien-vietam-latvija-islaicigi-snigs Ceturtdien vietām Latvijā īslaicīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|8|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — divās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –4,8 °C. Aukstuma rekords tika labots arī [[Skrīveri|Skrīveros]], kur gaiss atdzisa līdz –2,2 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1920704101932827126 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|9|SK}}</ref> Kurzemē mākoņu dēļ nakts bija siltāka nekā iepriekš bija prognozēts — gaisa temperatūra nenoslīdēja zem –3 grādiem un vietām saglabājās virs nulles. Minimālā gaisa temperatūra Rīgā bija no –4 grādiem [[lidosta "Rīga"|lidostā]] līdz +3 grādiem pilsētas centrā un +5 grādiem [[jūra|jūras]] tuvumā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8245531/saullekta-vietam-latvija-valda-teju-piecu-gradu-sals Saullēktā vietām Latvijā valda teju piecu grādu sals], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|9|SK}}</ref> * [[12. maijs]] — pirmo reizi kopš 2023. gada Latvijā valdīja laiks, kas bija atbilstošs aukstuma vilnim. Par aukstuma vilni [[LVĢMC]] sauc laikposmu, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts minimālā gaisa temperatūra ir zem klimatiskās references perioda 10. procentiles. Pēdējais aukstuma vilnis, kas atbilst minētajai definīcijai, Latvijā bija [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] decembra 1. dekādē. Sākot ar [[5. maijs|5. maiju]], katru nakti kaut vienā novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra bijusi zem klimatiskās references perioda desmitās procentiles. Rucavā 12. maijs kļuva par sesto secīgo auksto [[diennakts|diennakti]], līdz ar to šajā novērojumu stacijā tika reģistrēts aukstuma vilnis — pirmais aukstuma vilnis Latvijā pēdējo 17 mēnešu laikā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8247000/ziemas-atblazma-pavasari-latvija-registrets-aukstuma-vilnis Ziemas atblāzma pavasarī: Latvijā reģistrēts aukstuma vilnis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|12|SK}}</ref> * [[15. maijs]] — ciklona centram priekšpusdienā atrodoties Latgales austrumos, bet vakarā nonākot [[Zemgale|Zemgalē]], daudzviet valsts teritorijā ilgstoši, brīžiem arī stipri lija. Rīgas centra meteostacijā [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums sasniedza 23,3 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8249319/ceturtdien-latvijas-lielakaja-dala-lis-iespejams-slapjs-sniegs Ceturtdien Latvijas lielākajā daļā līs; iespējams slapjš sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|15|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lpbp7dpees2t Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> [[Attēls:Halo Ogrē 2025 5 17.jpg|alt=Saules halo virs Ogres 17. maijā|thumb|180px|Saules [[halo]] virs Ogres 17. maijā]] * [[16. maijs]] — divu dienu laikā (līdz plkst. 12:00) [[Rīga|Rīgas]] centrā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 41 mm jeb 86% no mēneša normas. Vidzemes dienvidu daļā un Rīgas apkārtnē no rīta lietum pievienojies pat slapjš [[sniegs]], vēlāk sniga arī Limbažu novadā, [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], bet pašos [[Limbaži|Limbažos]] stiprāka snigšana epizode noslēdzās arī ar nelielu sniega kārtiņu.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1923270475024662949 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> Līdz ar to 16. maijs ir viens no vēlākajiem datumiem pavasarī, kurā Latvijā tika novērots sniegs uz zemes.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8249653/piektdiena-sveiks-ar-negantiem-laikapstakliem-stipri-lis-un-vietam-ari-snigs Piektdiena sveiks ar negantiem laikapstākļiem – stipri līs un vietām arī snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] (LVĢMC) datiem vēlākais zināmais datums pavasarī, kad Latvijā tika fiksēts sniegs uz zemes, ir 29. maijs [[1953. gads|1953. gadā]] Kazdangā. Sniega segas biezums toreiz sasniedza 5 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1923284395328229766 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — plašā Latvijas teritorijā bija lietains laiks, daudzviet ilgstoši lija, valsts dienvidu daļā — arī stipri. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 22,2 mm, kopš mēneša sākuma galvaspilsētā nolija 87,6 mm jeb 184% no mēneša normas. Lietavu dēļ [[upe|upēs]] ievērojami paaugstinājās ūdens līmenis.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8251617/riga-somenes-nokrisnu-daudzums-sasniedzis-184-no-maija-normas Rīgā šomēnes nokrišņu daudzums sasniedzis 184% no maija normas], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|19|SK}}</ref> * [[23. maijs]] — centrālos un austrumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja [[atmosfēras fronte]] ar nokrišņu zonu, nesot ilgstošu lietu. Galvaspilsētā kopš iepriekšējas dienas vakara nokrišņu daudzums pārsniedza 10 mm. Tikmēr [[LVĢMC]] izplatīja brīdinājumu par ūdens līmeņa celšanos [[Lielupe|Lielupes]] un Daugavas baseina upēs biežo un ilgstošo nokrišņu dēļ.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8253654/izplatits-dzeltenais-bridinajums-par-udens-limena-celsanos-lielupes-un-daugavas-baseina-upes Izplatīts dzeltenais brīdinājums par ūdens līmeņa celšanos Lielupes un Daugavas baseina upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|21|SK}}</ref> * [[24. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums [[Skrīveri|Skrīveru]] novērojumu stacijā sasniedza 35,5 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2025&mes=05&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[29. maijs]] — lietus zonai atkal šķērsojot valsts teritoriju, Latvijas austrumu daļā dažviet mēreni stipri lija. Diennakts nokrišņu daudzums [[Madona|Madonā]] sasniedza 21,9 mm, bet mēneša nokrišņu daudzums sasniedza 170,6 mm, līdz ar to šis kļuva par mitrāko maiju kopš 1945. gada. Iepriekšējais maija rekords piederēja [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gadam]], kad Madonā bija 156,5 mm nokrišņu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1927930695264919594 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|29|SK}}</ref> * [[30. maijs]] — Latgalē, Sēlijā un Vidzemes centrālajā un austrumu daļā naktī un no rīta tika reģistrētas pērkona lietusgāzes. Lielākais diennakts nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 38 mm, Alūksnē nolija 28,2 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] 26,4 mm, Zosēnos 21,5 mm, Gulbenē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Madonā nolija 15–18 mm. Kopš mēneša sākuma Madonā nokrišņu daudzums sasniedza 194 mm, lietavu dēļ [[Madona|Madonas]] novadā tika izskaloti ceļi, applūduši lauki un dārzi.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1928380295826297119 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|5|30|SK}}</ref> Savukārt [[Līvāni|Līvānu]] novada pašvaldība plūdu draudu mazināšanai lūgusi vietējās mazās hidroelektrostacijas ([[HES]]) īpašnieku atvērt [[Dubna|Dubnas]] upes slūžas līdz zemākajam ūdens līmenim ūdenskrātuvē.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.05.2025-pludi-latvijas-austrumos-madonas-novada-izskaloti-celi-livanos-ludz-atvert-dubnas-upes-sluzas.a601271/ Plūdi Latvijas austrumos: Madonas novadā izskaloti ceļi, Līvānos lūdz atvērt Dubnas upes slūžas], lsm.lv, {{dat|2025|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — no rīta un priekšpusdienā virzoties [[zema spiediena ieplaka|zema spiediena ieplakai]] ar [[atmosfēras fronte|atmosfēras fronti]], valsts teritorijā lija, vietām stipri, nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 10 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1929422719445065760 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|6|2|SK}}</ref> Intensīvo maija nokrišņu dēļ austrumu rajonos aizvien bija spēkā dzeltenais brīdinājums par augsto ūdens līmeni, un [[plūdi|plūdu]] risks saglabājās.<ref> [https://bridinajumi.meteo.lv Bridinajumi.meteo.lv], bridinajumi.meteo.lv, {{dat|2025|6|2|SK}}</ref> * [[5. jūnijs]] — pāri Latvijai virzījās [[gubu-lietus mākoņi]], naktī zema spiediena ieplakas dēļ daudzviet lija, dienas laikā, pārsvarā valsts austrumu daļā tika reģistrētas pērkona lietusgāzes, viena neliela [[lietusgāze]] ar pērkonu šķērsoja arī Rīgas apkārtni.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1930513952766636055 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|6|5|SK}}</ref> Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 23,7 mm, [[Bauska|Bauskā]], Dagdā un Rēzeknē tas sasniedza 17–19 mm. Ūdens līmenis upēs galvenokārt nedaudz svārstījās, straujāks kāpums tika novērots valsts ziemeļaustrumu upēs [[Vaidava (upe)|Vaidavā]] un [[Vecpalsa|Vecpalsā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8263233/nedelas-pedeja-darba-diena-islaicigi-lis-dazviet-gaidams-perkona-negaiss Nedēļas pēdējā darba dienā īslaicīgi līs; dažviet gaidāms pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|6|6|SK}}</ref> [[Attēls:Mākoņi Rīgā 2025 6 6.jpg|alt=Undulatus asperatus mākoņi Rīgā, 2025. gada 6. jūnijs|thumb|180px|''Undulatus asperatus'' [[mākoņi]] Rīgā 6. jūnijā]] * [[7. jūnijs]] — lielāko valsts daļu periodiski šķērsoja [[lietus]] mākoņi, dažkārt nesot īslaicīgas, bet stiprās lietusgāzes. Gulbenē, [[Alūksne|Alūksnē]] un Skrīveros nokrišņu daudzums sasniedza 12–13 mm, citviet nokrišņu bija mazāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=06&day=07&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/07/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[9. jūnijs]] — kārtējam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, valdīja lietains un diezgan vējains laiks, dažviet nokrišņi bija ilgstoši un stipri, īpaši valsts ziemeļu daļā. Pēcpusdienā spēkā pieņēmas rietumu, dievidrietumu [[vējš]], pārsniedzot 10–15 m/s, stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Ainaži|Ainažos]] — līdz 20 m/s. Diennakts nokrišņu daudzums [[Rūjiena|Rūjienā]], Ainažos un [[Madona|Madonā]] sasniedza attiecīgi 36,0 mm, 24,1 mm un 21,7 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=06&day=09&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/09/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[12. jūnijs]] — intensīviem nokrišņiem turpinoties, daļā upju turpinājās vai atsākās ūdens līmeņa kāpums, daudzviet Latgalē un Vidzemē saglabājās applūdušas teritorijas. Diennakts laikā daudzviet — galvenokārt Latgalē un [[Vidzeme|Vidzemē]] — nokrišņu daudzums sasniedzis 10–18 mm, tomēr lielākais lietus daudzums tika reģistrēts [[Mērsrags|Mērsragā]], kur nolija 20 mm. Pūta arī brāzmains ziemeļrietumu, rietumu vējš līdz 13–15 m/s, [[piekraste|piekrastē]] līdz 18–19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8267147/ceturtdien-latvija-gaidami-nepatikami-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi nepatīkami laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|6|12|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — [[Liepāja|Liepājā]] agrā rītā tika uzstādīts jauns minimālās gaisa temperatūras rekords, +5,7 °C. Dienā, spīdot saulei, [[Latgale|Latgalē]] un valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +23, +24 grādiem.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|6|15|SK}}</ref> * [[16. jūnijs]] — siltākā diena pēdējo divu mēneša laikā, pirmo reizi kalendārajā vasarā daudzviet termometra stabiņš pārsniedza +25 grādus, augstākā gaisa temperatūra bija [[Mērsrags|Mērsragā]] un [[Dobele|Dobelē]], kur tā sasniedza +27,1 °C, turklāt Mērsragā tika uzstādīts vietējas nozīmes 16. jūnija siltuma rekords. Rīgā bija precīzi +27 grādi, bet galvaspilsētā karstākais 16. jūnijs bija [[1947. gads|1947. gadā]], kad temperatūra paaugstinājās līdz +29,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.06.2025-otrdien-latvijas-austrumos-lis-klus-vejainaks-un-vesaks.a603522/ Otrdien Latvijas austrumos līs, kļūs vējaināks un vēsāks], lsm.lv, {{dat|2025|6|17|SK}}</ref> * [[19. jūnijs]] — virs Latvijas veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], kas dienas laikā daudzviet nesa lokāli stipras lietusgāzes, pērkona negaisu, krasas vēja brāzmas un krusu, spēcīgākā un lielākā krusa bija [[Tukums|Tukuma]] pusē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1935626143261999598 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|6|19|SK}}</ref> Dienas lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Dobele|Dobelē]], kur nolija 28,7 mm, Madonas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 17,6 mm. Rucavā un [[Liepāja|Liepājas]] ostā tika fiksētas vēja brāzmas līdz 18 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8272493/foto-piektdien-sakot-no-rietumiem-lietus-mitesies-riga-tikai-vakara-skaidrosies Foto ⟩ Piektdien sākot no rietumiem lietus mitēsies; Rīgā tikai vakarā skaidrosies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|6|20|SK}}</ref> * [[20. jūnijs]] — no ziemeļiem valstij pāri virzījās nokrišņu zona, daudzviet, lielākoties Vidzemē, naktī ilgstoši un brīžiem arī stipri lija. Līdz plkst. 09.00 visvairāk nolija [[Priekuļi|Priekuļos]] un Siguldā, kur nokrišņu daudzums sasniedza attiecīgi 24,0 mm un 20,6 mm. Rūjienā, [[Ainaži|Ainažos]], Lielpēčos un [[Skrīveri|Skrīveros]] nolija 15–16 mm, citviet līdz 10 mm, bet Kurzemi nokrišņi neskāra.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1935955159416553477 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|6|20|SK}}</ref> * [[24. jūnijs]] — brīžiem lija, vietām stipri, visvairāk nokrišņu bija [[Jāņi|Jāņu]] rītā un priekšpusdienā valsts ziemeļos un austrumos. Kopējais nokrišņu daudzums [[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā sasniedza 24–29 mm, citur 16–20 mm. Citviet valstī nolija līdz 10–13 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=06&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[29. jūnijs]] — lai gan laiks bija pārsvarā saulains, tikai atsevišķos rajonos nedaudz lija, visā valstī pūta rietumu, ziemeļrietumu [[vējš]], brāzmās daudzviet sasniedzot 12–17 m/s, jūras [[konvekcija|konvekcijas]] dēļ stiprākās vēja brāzmas tika novērotas valsts austrumu daļā, līdz pat 20–21 m/s. Līdz plkst. 20.00 [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma vairāk nekā 140 izsaukumus, kur bija nepieciešams likvidēt vēja radītos postījumus, pārsvarā visos gadījumos koki nolūzuši uz ceļa braucamās daļas, bloķējot satiksmi. Visvairāk izsaukumu bija Vidzemē — 53, pārsvarā [[Gulbene|Gulbenes]] un [[Madona|Madonas]] novados, kā arī Latgalē — vairāk nekā 40. Pierīgā tika saņemti 17 izsaukumi, Zemgalē — 9, bet Kurzemē — 4.<ref> [https://www.tvnet.lv/8277463/specigs-vejs-lauz-kokus-vietam-bloketa-satiksme-bojatas-divas-automasinas Spēcīgs vējš lauž kokus – vietām bloķēta satiksme, bojātas divas automašīnas], tvnet.lv, {{dat|2025|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atrodoties [[anticiklons|anticiklonam]] rietumos un ciklonam uz austrumiem no Latvijas, turpināja pūt brāzmains vējš. Rīgā ziemeļrietumu vēja brāzmas dienas vidū un pēcpusdienā sasniedza 20 m/s, vietām nesot vieglus postījumus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8278352/otrdien-gaiss-latvija-vietam-iesils-lidz-23-gradiem Otrdien gaiss Latvijā vietām iesils līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|7|1|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]] — uz neilgu laiku iestājās skaidrs un ļoti silts, pat karsts laiks, daudzviet gaisa temperatūra sasniedza +25, +28 grādus, visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Skrīveri|Skrīveros]], kur gaiss iesila līdz +28,6 °C. Ap +27, +28 grādiem gaisa temperatūra svarstījās arī Dobeles, [[Jelgava|Jelgavas]], Bauskas un Rīgas apkārtnē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1940419220031807960 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|7|2|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2025. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|9,2}} | {{Temperatūras krāsa|6,8}} | {{Temperatūras krāsa|3,6}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} | {{Temperatūras krāsa|17,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,9}} | {{Temperatūras krāsa|19,7}} | {{Temperatūras krāsa|28,4}} | {{Temperatūras krāsa|25,2}} | {{Temperatūras krāsa|20,9}} | {{Temperatūras krāsa|22,3}} | {{Temperatūras krāsa|23,0}} | {{Temperatūras krāsa|24,3}} | {{Temperatūras krāsa|27,1}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–0,2}} | {{Temperatūras krāsa|1,9}} | {{Temperatūras krāsa|3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–1,6}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–0,3}} | {{Temperatūras krāsa|4,5}} | {{Temperatūras krāsa|1,6}} | {{Temperatūras krāsa|5,2}} | {{Temperatūras krāsa|3,6}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|7,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,4}} | {{Temperatūras krāsa|8,7}} | {{Temperatūras krāsa|12,8}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|14,5}} | {{Temperatūras krāsa|14,5}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | {{Temperatūras krāsa|–13,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | {{Temperatūras krāsa|–13,6}} | {{Temperatūras krāsa|–19,7}} | {{Temperatūras krāsa|–17,1}} | {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | {{Temperatūras krāsa|–10,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,4}} | {{Temperatūras krāsa|–7,9}} | {{Temperatūras krāsa|–6,6}} | {{Temperatūras krāsa|–4,5}} | {{Temperatūras krāsa|–4,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,2}} | {{Temperatūras krāsa|0,6}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,9}} | {{Temperatūras krāsa|2,9}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2025. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2025. gads Latvijā]] oj6prusj1eo8ndyopzxios7ib7eeqhc 4303318 4303290 2025-07-03T18:35:57Z DrewAir 91233 /* Jūlijs */ 4303318 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2025. gads Latvijā|2025]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2025. gads Latvijā|2025. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2024./2025. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,2 °C, kas ir 2,6 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 5. siltāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot šo vietu ar 1988./1989. gada ziemu. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−19,7 °C) tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra bija +9,7 °C, kas 20. decembrī reģistrēta Daugavgrīvā. Ziemas sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču drīzumā tā pazeminājās un līdz decembra vidum lielākoties bija zem normas. Tomēr otrajā decembra pusē vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās, rezultātā decembris ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C bija 2,8 °C siltāks par normu un kopā ar 1932. gada decembri dala 8. siltākā titulu. Janvārī siltie laika apstākļi turpinājās. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija ne tikai augstāka par normu, bet arī pozitīva. Mēneša beigas bija īpaši siltas, nedēļu pēc kārtas katru dienu tika sasniegts kāds maksimālās gaisa temperatūras rekords. Janvāra vidējā gaisa temperatūra bija +1,7 °C (4,7 °C virs mēneša normas), un tas kļuva par 3. siltāko janvāri novērojumu vēsturē. Februārī vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, mēneša vidū piedzīvojām gandrīz divu nedēļu ilgu periodu aukstāku par normu. Tomēr neskatoties uz to, februāris ar vidējo gaisa temperatūru −2,9 °C joprojām bija 0,2 °C siltāks par normu. Tas bija arī pirmais mēnesis kopš 2023. gada maija, kurā netika sasniegts neviens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopā ziemā tika pārspēti 120 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 10 bija Latvijas diennakts rekordi, 15 stacijas dekādes un 2 Latvijas dekādes rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 148,2 mm, kas ir 3% virs gadalaika normas (144,6 mm). Vismazāk nokrišņu bija Jelgavā (64,3 mm), kas ir 49% zem normas, bet nokrišņiem bagātākais rudens bija Pāvilostā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 292,6 mm (66% virs normas). Vismazāk nokrišņu bija Jelgavā (64,3 mm), kas ir 49% zem normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Pāvilostā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 292,6 mm (66% virs normas). Decembris ar nokrišņu daudzumu 51,0 mm bija 5% sausāks par normu un februāris ar 17,2 mm bija 57% sausāks par normu. Savukārt janvārī kopējais nokrišņu daudzums bija 79,4 mm, kas ir 57% virs normas, tādējādi janvāris kļuva par 3. mitrāko novērojumu vēsturē. Decembrī vietām Kurzemes centrālajos un dienvidu reģionos izveidojās neliela, īslaicīga sniega sega. Vēlāk mēnesī atkal Latgalē un Vidzemē novērota sniega sega, visbiezākā diennakts vidējā sniega sega bija Zosēnos – 11 cm. Janvāra sākumā sniega sega visās novērojumu stacijās izveidojās atkārtoti, daudzās no tām noturoties līdz mēneša vidum. Visbiezākā diennakts vidējā sniega sega novērota Rūjienā 12. janvārī – 20 cm. Sākoties februārim, sniega sega izveidojās gandrīz visās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē, bet citviet – piekrastē un centrālajos reģionos – tā izveidojās februāra vidū. Vairākās novērojumu stacijās sniega sega saglabājusies līdz marta sākumam. Visos ziemas mēnešos sniega sega vidēji Latvijā bija plānāka nekā normas periodā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2024./2025. gada ziemā bija 3,7 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Decembra vidējais vēja ātrums (4,2 m/s) bija 0,6 m/s lielāks par normu, un janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,9 un 2,8 m/s bija attiecīgi 0,3 un 0,1 m/s vējaināki par normu. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 13 atsevišķās dienās. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika reģistrētas 16. decembrī Ventspilī un 1. janvārī Liepājas ostā. '''2025. gada pavasaris''', vidējã gaisa temperatūra Latvijã bija +6,9 °C, kas ir 1,0 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 10. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot šo vietu ar 2018. gada pavasari. Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−10,4 °C) tika novērota 17. martā Alūksnē, bet augstākā gaisa temperatūra bija +28,4 °C, kas 18. aprīlī reģistrēta Skrīveros, kas ir arī jauns Latvijas aprīļa maksimālās temperatūras mēneša rekords. Gandrīz visu martu Latvijā vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, izņemot dažas dienas mēneša vidū. Turpinoties divarpus nedēļu garam karstuma vilnim, kurš iesākās februāra beigās, marta pirmā puse bija īpaši silta. Gandrīz nedēļu pēc kārtas tika sasniegti gan staciju, gan Latvijas nozīmes diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Siltajiem laika apstākļiem turpinoties arī marta otrajā pusē, rezultātā marts ar vidējo gaisa temperatūru +3,8 °C bija 3,6 °C siltāks par normu un kļuva par 2. siltāko martu novērojumu vēsturē. Aprīļa sākumā turpinājās pavasarīgais siltums, taču jau pēc pāris dienām gaisa temperatūra pazeminājās un piedzīvojām nedēļu ilgu vēsuma periodu. Mēneša vidū gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, pīķi sasniedzot 18. aprīlī. Uzstādīts jauns Latvijas aprīļa mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords (+28,4 °C Skrīveros), un arī visās pārējās novērojumu stacijās reģistrēti diennakts, dekādes vai mēneša rekordi. Latvijas vidējā gaisa temperatūra 18. aprīlī bija 17,9 °C, kas ir 11,8 °C virs šī datuma normas. Neskatoties uz vēsuma periodiem un pat reģistrēto minimālās gaisa temperatūras rekordu mēneša beigās, aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C bija 1,3 °C siltāks par mēneša normu un kļuva par 5. siltāko novērojumu vēsturē, dalot šo vietu ar 1950., 1990. un 2023. gadu aprīļiem. Maijs visā valstī bija vēss. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas, atsevišķās dienās pat ap 5 °C zem normas. Maija pirmajā pusē vidējā gaisa temperatūra bija pat zemāka nekā siltuma periodos martā un aprīlī, turklāt Rucavas novērojumu stacijā reģistrēts nedēļu ilgs aukstuma vilnis, kā arī dažās stacijās minimālās gaisa temperatūras rekordi. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā maijā bija +9,4 °C, kas ir 2,0 °C zem mēneša normas, tātad maijs kļuva par pirmo mēnesi kopš 2024. gada janvāra, kurš ir vēsāks par normu, kā arī par vēsāko maiju šajā gadsimtā. Kopā pavasarī tika pārspēti 172 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no tiem 23 ir dekādes un 16 – mēneša staciju rekordi. Sasniegtajos rekordos iekļauti arī Latvijas nozīmes rekordi – 11 diennakts, viens dekādes un viens Latvijas mēneša rekords. Diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi – pirmie kopš 2024. gada maija – sasniegti aprīļa beigās un maijā, kopā pieci. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 147,5 mm, kas ir 20% virs gadalaika normas (123,1 mm). Vismazāk nokrišņu bija Vičakos (54,5 mm), kas ir 53% zem stacijas sezonas normas, bet nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 280,9 mm (105% virs normas). Marts ar nokrišņu daudzumu 24,0 mm bija vienīgais pavasara mēnesis, kas bija sausāks par normu (35% zem normas). Aprīlī nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 39,2 mm, kas ir 9% virs normas, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar kopējo nokrišņu daudzumu 84,7 mm (68% virs normas), kā arī 6. mitrākais maijs novērojumu vēsturē. Lai gan martā un aprīļa pirmajā pusē vietām novēroti nokrišņi, vidēji valstī šis periods bija sausāks par normu, daļēji arī salīdzinoši sausā februāra dēļ. Aprīļa 2. dekādes beigās novēroti intensīvi nokrišņi, it īpaši centrālajos rajonos (Lielpečos 19. aprīlī nolija 76,3 mm), un arī pēc tam aprīlī un maija pirmajā pusē ik pa laikam novērots lietus. Maija vidū teju visā Latvijā reģistrēts ilgstošs lietus, visvairāk nolija Madonā, Kalnciemā un Rīgā. Kamēr Kurzemē, Vidzemes rietumos un valsts centrālajos reģionos pēc tam līdz maija beigām nokrišņu daudzums bija salīdzinoši mazs, Latgalē, Sēlijā un Austrumvidzemē lietus nemitējās, rezultātā šajos reģionos maijs bija ļoti mitrs. Madonā, kur nolija vairāk nekā 3 maija normas, šis bija mitrākais maijs novērojumu vēsturē. Šajā pavasarī sniegs nebija bieža parādība – martā vidējās sniega segas biezums Latvijā nesasniedza 1 cm, savukārt pārējos mēnešos tas bija 0 cm. Marta pirmajās dienās dažās novērojumu stacijās valsts austrumos bija saglabājusies sniega sega līdz pat 8 cm bieza, taču tā drīz nokusa. Īslaicīga sniega sega valsts austrumos izveidojās arī marta vidū un aprīļa sākumā, taču visur tā vienas vai divu dienu laikā nokusa. Snigšana bez sniega segas izveidošanās novērota vēl maijā, daudzās stacijās maija vidū – 16. maijā Dobelē, Gulbenē, Madonā, Mērsragā, Rēzeknē, Rīgā, Skultē un Zosēnos, 15. un 14. maijā Pāvilostā un Dagdā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Martā un aprīlī vidējais vēja ātrums bija 3,5 m/s, kas ir attiecīgi 0,2 m/s un 0,4 m/s virs mēnešu normām. Maijs ar vidējo vēja ātrumu 3,1 m/s arī bija 0,3 m/s vējaināks par normu. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) šopavasar reģistrētas 9. aprīlī Liepājas ostā. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = +1,7 °C |feb temp = –2,9 °C |mar temp = +3,8 °C |apr temp = +7,4 °C |mai temp = +9,4 °C |jūn temp = +14,5 °C |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 79,4 mm |feb nokr = 17,2 mm |mar nokr = 24,0 mm |apr nokr = 39,2 mm |mai nokr = 84,7 mm |jūn nokr = 91,1 mm |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C '''2025. gada janvāris''' bija par 4,7 °C virs mēneša normas, un kļuva par 3. siltāko janvāri novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Gandrīz visu janvāri diennakts vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par normu. Janvāra pēdējā dekāde bija īpaši silta, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus siltākai par normu un nedēļu pēc kārtas katru dienu pārsniedzot maksimālās gaisa temperatūras rekordus. Kopā janvārī sasniegti 98 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti 11 rekordi, kā arī sasniegti 9 Latvijas diennakts, 15 staciju dekādes, 2 Latvijas dekādes rekordi (+9,2 °C 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 79,4 mm, kas ir 57% virs mēneša normas (50,5 mm), kļūstot arī par 3. mitrāko janvāri novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (150,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 31,4 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 15,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā – 21 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā un Rēzeknē – 10 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 92% – no 88% Rīgā līdz 95% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,2 °C, kas ir 2,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −11,9 °C tika novērota 5. janvārī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 1. janvārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 46,5 mm, kas ir 151% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (96,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 14,6 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Stendē un Zīlānos – 9 diennaktis, bet vismazāk Skultē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 89% – no 83% Ventspilī līdz 93% Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 18. janvārī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 9,1 mm, kas ir 39% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (18,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Piedrujā – 1,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 2,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Piedrujā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 92% – no 89% Rīgā un Ventspilī līdz 97% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 12. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,3 °C, kas ir 7,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,9 °C tika novērota 21. janvārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 24,1 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (43,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Daugavpilī – 6,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Saldū – 9 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī un Rēzeknē – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 93% – no 88% Daugavpilī līdz 96% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,8 m/s) tika novērotas 25. janvārī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru –2,9 °C '''2025. gada februāris''' bija par 0,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −19,7 °C tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. februārī Stendē. Februāra sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču mēneša vidū tā pazeminājās un 2. dekādē tā bija zem normas. Tuvojoties mēneša beigām, vidējā gaisa temperatūra atkal paaugstinājās. Mēneša laikā netika reģistrēti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 17,2 mm, kas ir 57% zem mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (30,5 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 8,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Liepājā, Pāvilostā un Rīgā – 10 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 83% – no 79% Rīgā līdz 87% Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 21. februārī Liepājā. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,6 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,6 °C tika novērota 10. februārī Priekuļos, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8 °C tika novērota 6. februārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 7,7 mm, kas ir 45% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,0 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Saldū – 0,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā un Lielpečos – 5 diennaktis, bet Jelgavā, Kolkā un Saldū šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 87% – no 84% Pāvilostā, Rīgā un Ventspilī līdz 92% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,5 m/s) tika novērotas 8. februārī Kolkā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −6,0 °C, kas ir 2,9 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −19,7 °C tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,6 °C tika novērota 20. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 6,3 mm, kas ir 58% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Rēzeknē – 1,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Kolkā, Liepājā un Rīgā – 4 diennaktis, bet Rēzeknē, Rucavā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē sniega sega novērota visās novērojumu stacijās, Kurzemes piekrastē tai esot plānākai un īslaicīgākai, savukārt valsts centrālajos rajonos un īpaši austrumos – biezākai. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% – no 77% Ventspilī līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,9 m/s) tika novērotas 15. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,3 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −17,1 °C tika novērota 21. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. februārī Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 3,3 mm, kas ir 71% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (7,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Priekuļos – 0,2 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Liepājā un Pāvilostā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Lielpečos, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 74% – no 62% Rēzeknē līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 21. februārī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru +3,8 °C '''2025. gada marts''' bija par 3,6 °C virs mēneša normas, kļūstot par 2. siltāko martu novērojumu vēsturē. Siltāks ir tikai 2007. gada marts ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −10,4 °C tika novērota 17. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,4 °C tika novērota 10. martā Liepājā. Lielāko daļu marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, ar izņēmumu mēneša vidū, kad dažas dienas tā pazeminājās zem normas. Marta pirmajā pusē bija īpaši silts – 6 dienas pēc kārtas tika sasniegti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas nozīmes rekordi. Kopā martā sasniegti 99 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 15 staciju dekādes rekordi, kā arī 7 Latvijas diennakts un 1 dekādes rekords (+17,4 °C 10. martā Liepājā). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 24,0 mm, kas ir 35% zem mēneša normas (36,9 mm). Visvairāk nokrišņu (48,7 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Mērsragā – 8,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 10 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 79% – no 73% Rīgā līdz 83% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,5 °C, kas ir 5,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,4 °C tika novērota 9. martā Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,4 °C tika novērota 10. martā Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 5,6 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,7 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Vičakos – 0,2 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 83% – no 76% Rīgā līdz 86% Liepājā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,6 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −10,4 °C tika novērota 17. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,9 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 11,9 mm, kas ir 6% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,2 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Rucavā – 3,5 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Rīgā, Siguldā, Sīļos, Skrīveros un Zīlānos – 4 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā un Vičakos – 1 diennakts. Dekādes vidū novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē novērots sniegs un izveidojās neliela sniega sega (līdz 2 cm), taču tā bija īslaicīga. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 81% – no 76% Rīgā līdz 85% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (21,6 m/s) tika novērotas 16. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 3,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,4 °C tika novērota 23. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,9 °C tika novērota 29. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 6,4 mm, kas ir 44% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,5 mm) bija Dagdā, bet vismazāk Mērsragā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Pāvilostā, Ventspilī – 4 diennaktis, bet Dobelē, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 75% – no 67% Rīgā līdz 85% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,3 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C '''2025. gada aprīlis''' bija par 1,3 °C virs mēneša normas, kļūstot par 5. siltāko aprīli novērojumu vēsturē un dalot šo vietu ar 1950., 1990. un 2023. gadu aprīļiem. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 9. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 18. aprīlī Skrīveros, kas ir arī jauns Latvijas aprīļa mēneša rekords. Aprīlī piedzīvojām gan siltuma, gan aukstuma periodus. Mēneša sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču tad tā pazeminājās un apmēram nedēļu bija aukstāka par normu. Mēneša vidū valstī ienāca siltākas gaisa masas un gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, gandrīz nedēļu pēc kārtas katru dienu pārsniedzot vismaz vienu maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Visvairāk rekordu tika pārsniegts 18. aprīlī, kad visās 25 novērojumu stacijās reģistrēti diennakts rekordi un lielākajā daļā staciju arī dekādes un mēneša rekordi. Maksimālā gaisa temperatūra 18. aprīlī sasniedza +28,4 °C Skrīveros, kas kļuva par jaunu Latvijas aprīļa mēneša rekordu (līdz šim tas piederēja 2000. gada 24. aprīlim, kad Rīgā novēroti +27,9 °C). Pēc lielā siltuma gaisa temperatūra mēneša beigās pazeminājās zem normas, 28. aprīlī pārsniedzot arī vienu minimālās gaisa temperatūras rekordu (−3,9 °C Madonā) – tas ir pirmais minimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā kopš 2024. gada maija. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 39,2 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (110,0 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Liepājā – 8,6 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 13 diennaktis, bet vismazāk Liepājā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 73% – no 66% Dagdā, Daugavpilī un Rēzeknē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 9. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 3. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 62% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,1 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Rucavā – 0,9 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 3 diennaktis, bet Kuldīgā, Liepājā, Rucavā un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 66% – no 59% Madonā līdz 74% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,9 °C, kas ir 5,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,6 °C tika novērota 12. aprīlī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 18. aprīlī Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (90,5 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Pāvilostā – 0,7 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 7 diennaktis, bet Liepājā un Pāvilostā šādu diennakšu nebija. Aprīļa 2. dekādes sākumā sniega sega visās novērojumu stacijās nokusa un, pat ja sniga, vairāk pastāvīga sniega sega neizveidojās. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 76% – no 67% Rēzeknē līdz 84% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 12. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,8 °C, kas ir 0,9 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,5 °C tika novērota 27. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 22. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 13,3 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,4 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Ventspilī – 1,5 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 76% – no 67% Daugavpilī līdz 83% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,3 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Rēzeknē. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,4 °C '''2025. gada maijs''' bija par 2,0 °C zem mēneša normas, kļūstot par pirmo mēnesi kopš 2024. gada janvāra, kurš ir vēsāks par normu, kā arī par vēsāko maiju šajā gadsimtā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −4,8 °C tika novērota 9. maijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,0 °C tika novērota 28. maijā Rucavā. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas, maija pirmajā pusē atsevišķās dienās pat ap 5 °C zem normas. Rucavā reģistrēts nedēļu ilgs aukstuma vilnis, dažās stacijās minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī viens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 84,7 mm, kas ir 68% virs mēneša normas (50,4 mm), rezultātā šis bija 6. mitrākais maijs novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Visvairāk nokrišņu (194,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kolkā – 24,8 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Madonā un Zīlānos – 18 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā un Ventspilī – 4 diennaktis. Sausuma un mitruma rādītājs Latvijā maijā lielākajā daļā staciju bija normas robežās. Divās stacijās – Kolkā un Vičakos – maijs bija mēreni un ļoti sauss, savukārt daudzās stacijās Vidzemē un Latgalē maijs bija mēreni mitrs, Daugavpilī un Madonā attiecīgi ļoti un pat ekstremāli mitrs. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 75% – no 68% Rīgā līdz 78% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 1. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,4 °C, kas ir 3,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,8 °C tika novērota 9. maijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,9 °C tika novērota 2. maijā Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 17% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (22,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Mērsragā un Vičakos – 2,6 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Zīlānos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Saldū, Skultē un Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 71% – no 65% Rīgā līdz 74% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 1. maijā Rīgā. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,7 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,2 °C tika novērota 13. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +22,3 °C tika novērota 20. maijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 49,7 mm, kas ir 159% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (90,6 mm) bija Madonā, bet vismazāk Alūksnē – 18,2 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Lielpečos, Madonā, Piedrujā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Skrīveros un Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 78% – no 68% Rūjienā līdz 84% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,3 m/s) tika novērotas 14. maijā Liepājā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,6 °C tika novērota 24. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,0 °C tika novērota 28. maijā Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 24,5 mm, kas ir 39% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (87,9 mm) bija Madonā, bet vismazāk Pāvilostā – 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 8 diennaktis, bet Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 76% – no 64% Rīgā līdz 85% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 22. maijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +14,5 °C '''2025. gada jūnijs''' bija par 0,7 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,1 °C tika novērota 16. jūnijā Dobelē un Mērsragā. Jūnija pirmajā pusē mijās periodi ar vidējo gaisa temperatūru virs un zem normas, un sasniegti arī vienīgie jūnija diennakts temperatūras rekordi – viens maksimālās un viens minimālās. Savukārt mēneša otrajā vidējā gaisa temperatūra valstī bija zem normas, tai paaugstinoties tikai pēdējā mēneša dienā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 91,1 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (146,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Pāvilostā – 42,9 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 13,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 18 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 79% – no 75% Rīgā līdz 84% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,8 m/s) tika novērotas 24. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,3 °C tika novērota 6. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,6 mm, kas ir 123% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (63,0 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Ventspilī – 17,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Rūjienā – 7 diennaktis, bet vismazāk Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% – no 72% Rīgā līdz 85% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 9. jūnijā Ainažos. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,5 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,9 °C tika novērota 14. jūnijā Stendē un 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,1 °C tika novērota 16. jūnijā Dobelē un Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 33,9 mm, kas ir 21% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (59,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Kuldīgā – 12,3 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Kalnciemā, Lielpečos, Rīgā un Sīļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā un Saldū – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 78% – no 74% Alūksnē, Madonā un Rūjienā līdz 84% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (18,9 m/s) tika novērotas 12. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,5 °C, kas ir 1,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,9 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 26. jūnijā Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 23,0 mm, kas ir 13% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (42,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Pāvilostā – 7,2 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 3,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Gulbenē, Piedrujā un Siguldā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Liepājā un Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 80% – no 74% Daugavpilī līdz 85% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,8 m/s) tika novērotas 24. jūnijā Liepājā. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]]: ** Ciklona darbības ietekmē nakts daudzviet bija vējaina un slapja, vietām Kurzemē pamatīgi lija, bet uz rīta pusi lietus pārgāja sniegā. Naktī tika reģistrētas stipras vēja brāzmas — [[Liepāja|Liepājā]] vējš pastiprinājās līdz 28,5 m/s, [[Ventspils|Ventspilī]] līdz 25,4 m/s, [[Saldus|Saldū]] līdz 24,3 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1874705823546614187 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> Ilgstošo nokrišņu dēļ kāpa ūdens līmenis upēs, tādēļ Kurzemē bija spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums, bet [[Durbe (upe)|Durbē]] pat oranžās pakāpes brīdinājums, kur vairākās vietās upe izgāja no krastiem.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1874796912823746737 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/317884154 Nedēļas nogalē pieturēsies sals, brīžiem snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> ** Četrās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi — [[Dagda|Dagdā]] (+5,3 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+5,6 °C), [[Madona|Madonā]] (+5,9 °C) un [[Gulbene|Gulbenē]] (+5,9 °C). Vēl trijās novērojumu stacijās tika atkārtoti siltuma rekordi — [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (+5,6 °C), [[Ainaži|Ainažos]] (+6,0 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (+6,2 °C).<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> * [[3. janvāris]] — pāri Kurzemei virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vietām stipru, sniega segas biezums [[Mērsrags|Mērsraga]] pusē pārsniedza 10 cm. Liepājā sniegputeni pavadīja zibens, bet pilsētas piekrastē DR [[vējš]] brāzmās sasniedza 24,6 m/s.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1875197977733828796 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|3|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1875191178620186982 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|3|SK}}</ref> * [[4. janvāris]] — virs Latvijas atradās aktīvs [[ciklons]], šķērsojot valsti, nakts laikā daudzviet sniga un puteņoja. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (26,7 m/s) un [[Ventspils|Ventspilī]] (27,2 m/s), Rīgas centrā — 22,5 m/s, arī citviet piekrastē vējš brāzmās pārsniedza 20 m/s. No rīta teju visu valsts teritoriju klāja sniegs, biezākā [[sniega sega]] tika fiksēta Kalnciemā (13 cm), Liepājā, [[Jelgava|Jelgavā]] un Rīgā vidēji bija ap 9–10 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1875516886282334343 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|4|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — naktī Latviju no rietumiem šķērsoja ar ciklonu saistīta [[siltā atmosfēras fronte]], nesot sākumā sniegu, vēlāk [[sasalstošs lietus|sasalstošu lietu]], veidojot pamatīgu [[apledojums|apledojumu]]. Agri no rīta gaisa temperatūra Kurzemes piekrastē paaugstinājās līdz +6 grādiem, tikmēr [[Alūksne|Alūksnē]] vēl bija –2 grādu sals. Valsti sedza 1–8 cm bieza sniega kārta, kas ar siltāku gaisu sāka mazināties.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8167358/otrdien-latvija-vietam-nedaudz-uzlis Otrdien Latvijā vietām nedaudz uzlīs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|7|SK}}</ref> * [[10. janvāris]] — valsts teritorijai pāri virzījās plaša nokrišņu zona, daudzviet Kurzemē un [[Vidzeme|Vidzemes]] ziemeļos naktī un no rīta stipri sniga, citviet bija slapjdraņķis un lietus. No jauna izveidojās sniega sega, biezākais sniegs no rīta bija Liepājā — 11 cm, [[Kuldīga|Kuldīgā]], Pāvilostā un [[Stende|Stendē]] ap 8–10 cm sniega.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1877627537469112545 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|10|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — pēc nakts snigšanas, rītā sniega segas biezums [[Rūjiena|Rūjienā]] sasniedza 22 cm, ap 10–15 cm bieza sniega kārta izveidojās Stendē, [[Saldus|Saldū]] un Mērsragā, kā arī vietām Vidzemē, citur bija 1–9 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1878354179623686468 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|12|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas pali Rūjienā 2025 1 17.jpg|alt=Pali kūstoša sniega dēļ, Rūjiena, 2025. gada 17. janvāris |thumb|170px|[[Pali]] kūstoša sniega dēļ, [[Rūjiena]], 2025. gada 17. janvāris ]] * [[18. janvāris]] — agrā pēcpusdienā [[Mērsrags|Mērsragā]] tika sasniegts nacionālais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, '''+8,0 °C'''. Līdzīga gaisa temperatūra tika reģistrēta [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] Rucavā. Vēl viens siltuma rekords tika pārspēts [[Madona|Madonā]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6,1 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1880624063179378693 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|18|SK}}</ref> * [[22. janvāris]] — ziemeļaustrumu novados naktī tika novērots neliels sasalstošs lietus, veidojās apledojums. No rīta gaiss iesila līdz 0, +4 grādiem, daudzviet valstī [[dūmaka]] pasliktināja redzamību. Sniega visā valstī nebija nemaz.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8177062/tresdien-laika-apstakli-saglabasies-nemainigi Trešdien laika apstākļi saglabāsies nemainīgi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|22|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — vakarā piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, augstākā gaisa temperatūra bija [[Rucava|Rucavā]] (+7,2 °C). Jauni siltuma rekordi tika pārspēti arī [[Stende|Stendē]] (+6,7 °C), Liepājā (+6,6 °C), Skultē (+5,8 °C) un [[Ainaži|Ainažos]] (+5,4 °C). Vēl divās novērojumu stacijās ([[Skrīveri|Skrīveros]] un Saldū) tika atkārtoti 25.01. siltuma rekordi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8179632/nakti-uz-svetdienu-latvija-parspeti-20-siltuma-rekordi Naktī uz svētdienu Latvijā pārspēti 20 siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|26|SK}}</ref> * [[26. janvāris]] — daudzās novērojumu stacijās naktī tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kopumā tika laboti 16 vietējas nozīmes diennakts, 1 dekādes, kā arī visas valsts 26. janvāra siltuma rekords. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās uzreiz četrās novērojumu stacijās – [[Bauska|Bauskā]], [[Dobele|Dobelē]], [[Mērsrags|Mērsragā]] un [[Rīga|Rīgā]], '''+7,3 °C'''. Iepriekšējais nacionālais siltuma rekords (+7,2 °C) tika reģistrēts [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990. gadā]] Rucavā un [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gadā]] Mērsragā. [[Jelgava|Jelgavā]] gaiss iesila līdz +7,0 °C, atkārtojot [[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999. gada]] rekordu. Pa dienu virzoties nokrišņu zonai, daudzviet lija, brīžiem ilgstoši.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1883507939769798719 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|26|SK}}</ref> * [[27. janvāris|27.]]—[[31. janvāris]] — periods ar neparasti ļoti siltu laiku janvāra beigās, šajā laika posmā tika pārspēti 70 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 27. janvāra ('''+8,1 °C''' [[Liepāja|Liepājā]]), 28. janvāra ('''+9,2 °C''' [[Rucava|Rucavā]]), 29. janvāra ('''+8,1 °C''' [[Rīga|Rīgā]]) un 31. janvāra ('''+9,2 °C''' [[Daugavpils|Daugavpilī]]) Latvijas diennakts siltuma rekordi, divas reizes tika pārspēts arī mēneša 3. dekādes rekords. [[Attēls:Sniegpulkstenītes Rīga 2025 1 28.jpg|alt=Ļoti siltā laika dēļ uzziedēja sniegpulkstenītes Rīgā, 2025. gada 28. janvāris|thumb|180px|Ļoti siltā laika dēļ uzziedēja [[sniegpulkstenītes]] Rīgā, 2025. gada 28. janvāris]] * [[29. janvāris]] — teju visā Latvijā, izņemot [[Liepāja|Liepājas]] novērojumu staciju, tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vairākās novērojumu stacijās – arī dekādes rekordi. Termometra stabiņš tikpat kā visā valstī sasniedza +6, +8 grādus, [[Rīga]] bija vissiltākā vieta ar '''+8,1 °C''', kas ir jauns 29. janvāra nacionālais siltuma rekords. Iepriekšējais 29.01. Latvijas rekords tika reģistrēts [[1992. gada laikapstākļi Latvijā|1992. gadā]] Mērsragā (+8,0 grādi), bet Rīgā iepriekšējais rekords bija [[1989. gada laikapstākļi Latvijā|1989. gadā]], kad bija +6,6 grādi. Galvaspilsētā tika atkārtots arī mēneša 3. dekādes rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1884625090375033041 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|29|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Daugavpilī tika uzstādīts jauns diennakts nacionālais temperatūras maksimums, '''+9,2 °C'''. Jauni siltuma rekordi tika pārspēti vēl 12 novērojumu stacijās un vienā – atkārtots rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1885302820871565819 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|31|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1885318917842665959 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|31|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — sniega un [[apledojums|apledojuma]] dēļ rīta stundās gandrīz visā Latvijā tika apgrūtināti braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Daudzviet palaikam sniga, izveidojās neliela sniega sega, visvairāk sniega bija [[Dagda|Dagdā]], kur zemi klāja līdz 6 cm bieza sniega sega, citviet 0–5 cm, Rīgā sniega kārtas biezums nesasniedza pat 1 cm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8184546/nedela-saksies-ar-sniegu Nedēļa sāksies ar sniegu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|3|SK}}</ref> * [[6. februāris]] — bija novērojami laikapstākļu kontrasti: Kurzemes piekrastē uzspīdēja [[saule]] un gaiss iesila līdz +6 grādiem, bet valsts austrumu rajonos valdīja neliels [[sals]] un zemi klāja sniegs, Dagdas novērojumu stacijā līdz 7 cm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1887447157868769723 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|6|SK}}</ref> * [[7. februāris]]: ** Rīgā diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot līdz –0,4 grādiem, sākās meteoroloģiskā [[ziema]]. Tā iestājās, ja piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par nulli. Rīgas centrā, kā arī dažviet citviet valstī – galvenokārt Kurzemes piekrastē – šis kritērijs šajā ziemā vēl nebija sasniegts, tādēļ turpinājās meteoroloģiskais [[rudens]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8188362/foto-sonedel-riga-sakusies-meteorologiska-ziema Foto ⟩ Šonedēļ Rīgā sākusies meteoroloģiskā ziema], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|8|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lhnqrum77c24 Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|2|8|SK}}</ref> ** Atmosfēras spiediens [[jūra|jūras]] līmenī Alūksnē no rīta sasniedza 1052,9hPa jeb 789,7mm Hg, kas ir augstākais gaisa spiediens Latvijā kopš [[2015. gads|2015. gada]] marta un 3. augstākais atmosfēras spiediens Latvijā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vēl augstāks [[atmosfēras spiediens]] tika fiksēts [[2008. gads|2008. gada]] 4. janvārī: 1054,6 hPa (791,0 mm Hg), kā arī 1946. gada 12. decembrī: 1057,1 hPa (792,8 mm Hg).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1887786202335436915 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|7|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1887766204808355988 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|2|7|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — sākās ziemas aukstākais posms, visā valstī naktī gaisa temperatūra bija negatīva, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Priekuļi|Priekuļos]] (–13,6 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/10.02.2025-sacies-sis-ziemas-aukstakais-posms-siltaks-klus-tikai-menesa-beigas.a587099/ Sācies šīs ziemas aukstākais posms; siltāks kļūs tikai mēneša beigās], lsm.lv, {{dat|2025|2|10|SK}}</ref> Zem –10 grādu atzīmes gaisa temperatūra pazeminājās [[Gulbene|Gulbenē]] (–10,1 °C), Skultē (–10,2 °C), Alūksnē (–11,0 °C), [[Rūjiena|Rūjienā]] (–11,5 °C) un Zosēnos (–12,9 °C). Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –7,5 °C. Rietumu un centrālajos rajonos valdīja kailsals, valsts austrumos bija 1–5 cm neliela [[sniega sega]].<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1888862158747836640 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|10|SK}}</ref> [[Attēls:Ledus vižņu ceļš, 2025. gada 12. februāris (Carnikava).jpg|alt=ledus vižņu ceļš Carnikavas pusē 12. februārī|thumb|180px|Ledus vižņu ceļš [[Carnikava|Carnikavas]] pusē 12. februārī]] * [[13. februāris]] — visur valsts teritorijā termometra stabiņš naktī noslīdēja zem –6 grādiem, Rūjienā un [[Ainaži|Ainažos]] gaiss atdzisa līdz –6,7 °C, pārējā Latvijā bija –9, –13 grādi. Lielākais sals valdīja [[Madona|Madonā]] (–13,1 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–13,2 °C). Galvaspilsētā uz rīta pusi gaisa temperatūra pazeminājās līdz –8,7 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] precīzi līdz –9 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1889934797172253005 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|13|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — ik pa brīdim gubumākoņi no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]], dažviet Kurzemē un Zemgales rietumos atnesa lokālu snigšanu, kas gan būtisku sniega segas pieaugšanu nenesa. Tikmēr [[Stende|Stendē]] naktī, zem skaidrām debesīm, termometra stabiņš pazeminājās līdz –16,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1890645171508748770 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|15|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Līča efekts|līča efekta]] ietekmē nakts gaitā daudzviet Latvijas teritorijā [[gubumākoņi]] atnesa snigšanu, rezultātā vietām sniega segas biezums pieauga par 5–7 cm, citviet izveidojās jauna sniega kārta; biezākā sniega sega tika fiksēta [[Kalnciems|Kalnciemā]] — 19 cm, [[Rīga|Rīgas]] centrā bija ap 10 cm bieza sniega sega, bet pilsētas ziemeļos Daugavgrīvā — 13 cm. Citviet valstī sniega kārtas biezums bija lielākoties ap 1–9 cm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1891392483172536334 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|17|SK}}</ref> Savukārt nakts sākumā, zem skaidrām debesīm, [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz –18,5 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1891343604397818011 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — Liepājas un [[Ventspils]] ostā minimālā gaisa temperatūra agra rīta stundās bija +1 grāds ([[Liepāja|Liepājas]] lidostā termometra stabiņš noslīdēja 15 grādus zemāk nekā ostā — līdz –14 grādiem), bet [[Madona|Madonā]] termometra stabiņš pazeminājās līdz –18,9 °C un līdz –19,7 °C Daugavpilī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8195887/zemaka-gaisa-temperatura-piecos-rita-bija-aptuveni-19-gradi-kads-laiks-gaidams-sodien Zemākā gaisa temperatūra piecos rītā bija aptuveni -19 grādi. Kāds laiks gaidāms šodien?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|20|SK}}</ref> * [[24. februāris]] — valdot skaidram laikam naktī [[Daugavpils|Daugavpilī]] gaiss atdzisa līdz –15,4 °C, bet dienā, spīdot saulei, [[Mērsrags|Mērsragā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6 grādiem. Sniega sega saglabājās lielā valsts daļā.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=02&day=24&hora=20&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[28. februāris]] — nakts otrajā pusē un no rīta daudzviet pasliktinājās redzamība, jo izveidojās bieza [[migla]], atbilstoši [[LVĢMC]] datiem mazākā redzamība piecos no rīta bija 110 metri [[Bauska|Bauskā]], 160 metri [[Skrīveri|Skrīveros]] un 350 metri [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]. Tāpat vairākās vietās, īpaši galvaspilsētā, bija slikta gaisa kvalitāte.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8200890/piektdiena-bus-apmakusies Piektdiena būs apmākusies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[3. marts]] — dažviet piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s, sniega segas tikpat kā visā valstī nebija, izņemot [[Alūksne|Alūksni]] un [[Dagda|Dagdu]], kur no rīta vēl klāja attiecīgi 6 cm un 7 cm sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8202424/sodien-debesis-klas-makoni Šodien debesis klās mākoņi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|3|SK}}</ref> * [[6. marts]]: ** Latvijā tika piedzīvota saulaina, vējaina un ļoti silta diena, pirmo reizi 2025. gadā gaisa temperatūra valsts teritorijā pārsniedza +10 grādu atzīmi un vienlaicīgi arī +15 grādu atzīmi. Visās novērojumu stacijās, izņemot piekrastes rajonus, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vissiltāk bija [[Daugavpils|Daugavpilī]], '''+15,5 °C''', kas ir jauns nacionālais siltuma rekords un tika atkārtots arī valsts marta 1. dekādes siltuma rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1897649433682018398 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1897648832810213674 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref> Līdzīgi ļoti silts laiks bija [[2014. gada laikapstākļi Latvijā|2014. gadā]] [[10. marts|10. martā]] Dobelē.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1897656789501411834 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, '''+14,3 °C'''. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1961. gads|1961. gadā]], kad bija +12,3 grādi. * [[7. marts]] — uzspīdot saulei, daudzviet (15 novērojumu stacijās) tika pārspēts, bet [[Pāvilosta|Pāvilostas]] novērojumu stacijā atkārtots, maksimālās gaisa temperatūras rekords. Dobelē termometra stabiņam paaugstinoties līdz '''+14,1 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais 7. marta siltuma rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1920. gads|1920. gadā]] Rīgā, kad bija +12,0 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8205992/jauns-rekords-piektdiena-latvija-kluvusi-par-siltako-7-martu-noverojumu-vesture Jauns rekords – piektdiena Latvijā kļuvusi par siltāko 7. martu novērojumu vēsturē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|7|SK}}</ref> Vēsākais laiks valdīja piekrastē un vietām Vidzemē, kur bija vairāk mākoņu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1898046829561880613 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|7|SK}}</ref> * [[8. marts]] — trešo dienu pēc kārtas [[Latvija|Latvijas]] teritorijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz atzīmei, kas attiecīgajā datumā tika reģistrēta pirmo reizi novērojumu vēsturē. Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Daugavpilī un [[Bauska|Bauskā]], kur gaiss iesila līdz '''+14,7 °C''', kas ir jauns Latvijas 8. marta siltuma rekords. Iepriekšējais 8. marta siltuma rekords Latvijā bija +14,1 grāds [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]] [[Kolka|Kolkā]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2025-treso-dienu-pec-kartas-parspets-latvijas-siltuma-rekords.a590817/ Trešo dienu pēc kārtas pārspēts Latvijas siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2025|3|8|SK}}</ref> Vietējas nozīmes siltuma rekordi tika pārspēti 15 novērojumu stacijās, Bauskā tika labots arī marta pirmās dekādes rekords. Rīgas centrā gaiss iesila līdz +13,1 °C, kas par 0,3 °C mazāk nekā [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gada]] 8. martā. Kurzemes un Vidzemes rietumos termometra stabiņš sasniedza +6, +9 grādus.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1898393540784279617 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|8|SK}}</ref> [[Attēls:Salna Priekuļos 2025.03.09.jpg|alt=Salna zāles virskārtā Priekuļos, 9. marta rītā|thumb|170px|Salna zāles virskārtā [[Priekuļi|Priekuļos]], 9. marta rītā]] * [[10. marts]] — siltākā marta 1. dekādes diena meteoroloģisko novērojumu vēsturē, [[Liepāja|Liepājā]] gaiss iesila līdz pat '''+17,4 °C''', kas ir jauns diennakts nacionālais siltuma rekords.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1899104398988427279 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> Pirmo reizi, kopš Latvijā veic laikapstākļu novērojumus, gaisa temperatūra tik agri pavasarī sasniedza +17 grādu atzīmi. Iepriekš agrākais datums, kad Latvijā bija +17 grādu siltums, bija [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990. gada]] [[18. marts|18. martā]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/10.03.2025-pirmo-reizi-vesture-tik-agri-pavasari-gaiss-sasilis-lidz-17-gradiem.a590960/ Pirmo reizi vēsturē tik agri pavasarī gaiss sasilis līdz 17 grādiem], lsm.lv, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> Kopumā gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +11, +16 grādiem, 12 novērojumu stacijās tika pārspēti 10.03. siltuma rekordi. Rīgā gaiss iesila līdz +15,0 °C, līdz diennakts un dekādes rekordam pietrūka 0,2 grādi ([[1961. gads|1961. gadā]] bija +15,2 grādi). Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]] bija ievērojami vēsāks, kur bija attiecīgi +5,3 °C un +7,6 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1899136506863800462 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — desmit novērojumu stacijās, pārsvarā valsts austrumos, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Daugavpilī gaisam iesilstot līdz '''+14,9 °C''', tika uzstādīts jauns 11.03. nacionālais siltuma rekords. Valsts dienvidos, Vidzemes dienvidaustrumos un [[Latgale|Latgalē]] termometra stabiņš sasniedza +10, +13 grādus, tikmēr citur gaisa temperatūra saglabājās zem +10 grādiem, izteikti vēsāks bija piekrastē un [[Kurzeme|Kurzemes]] ziemeļrietumu daļā, kur gaiss neiesila vairāk par +3, +5 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1899516406934257700 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|11|SK}}</ref> * [[14. marts]] — nokrišņiem šķērsojot valsts teritoriju, daudzviet naktī lija un sniga, izveidojās neliela sniega kārta. Biezākā sniega kārta no rīta bija [[Alūksne|Alūksnē]] — 5 cm. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zīlāni|Zīlānos]], kur līdz 14.03. tika sasniegta marta mēneša norma.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1900453922042458448 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|14|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8210092/piektdien-putis-auksts-vejs-vakarpuse-debesis-skaidrosies Piektdien pūtīs auksts vējš. Vakarpusē debesis skaidrosies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|14|SK}}</ref> * [[17. marts]] — mēneša aukstākā nakts Latvijā, teju visur termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (–9,5 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (–10,4 °C). Visā Latgalē, lielā daļā Vidzemes un Zemgales bija –5, –7 grādi, tikai [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] pusē gaiss atdzisa līdz –0,7 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1901551719785398637 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|17|SK}}</ref> * [[21. marts]] — gandrīz visā valsts teritorijā valdīja saulains laiks, vienīgi daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļos debesis bija aizklājuši [[mākoņi]], tādēļ jūtami lielāki gaisa temperatūras kontrasti: ap četriem pēcpusdienā [[Stende|Stendē]] gaiss iesila vien līdz +2,5 °C, tikmēr spīdot saulei [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1903087075135525329 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|21|SK}}</ref> * [[25. marts]] — siltās frontes ietekmē vietām valsts ziemeļu rajonos tika novērojamas asperitas jeb [[undulatus asperatus|''undulatus asperatus'']]. Šie mākoņi visbiežāk veidojas pērkona negaisa mākoņu nomalēs, turbulentā [[atmosfēra|atmosfēras]] slānī, bet pietiekami bieži redzami arī uz atmosfēras frontēm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1904519166020702531 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|3|25|SK}}</ref> * [[28. marts]] — Kolkā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +14,4 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|3|28|SK}}</ref> * [[29. marts]] — visā Latvijā bija skaidras debesis un spoži spīdeja saule, tika aizvadīta ļoti silta diena, piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra novērota [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +16,9 °C. Pie siltuma rekordiem tika arī [[Dobele]] (+15,9 °C), [[Pāvilosta]] (+16,0 °C), [[Rucava]] (+15,9 °C), [[Stende]] (+15,5 °C), vēl [[Saldus]] novērojumu stacijā tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gada]] rekords, +15,3 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1906017911606546692 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — gaiss iesila līdz +15, +19 grādiem teju visā valstī, izņemot [[Ventspils]], [[Liepāja]]s un [[Ainaži|Ainažu]] novērojumu stacijas, kur bija +9, +11 grādi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavā]] (+19,7 °C) un līdz sezonas pirmajiem +20 grādiem pietrūka 0,3 °C. Dobelē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +19,5 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]] un Rīgā līdz +19,4 °C, [[Bauska|Bauskā]] līdz +19,0 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1907817123335790827 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|3|SK}}</ref><ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1907800084537921858 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|3|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — no ziemeļiem rītā valsti šķērsoja [[zema spiediena ieplaka]], ar kuru saistītas nokrišņu zonas atnesa snigšanu. Vietām Vidzemē un Kurzemē sniga stipri, [[Cēsis|Cēsu]] un [[Madona]]s novadā sniega segas biezums dažviet pārsniedza 10 cm.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1908397282120102399 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|5|SK}}</ref> Pārējā valstī bija vien balta zeme (daži cm sniega) vai sniega nebija nemaz. Dažviet arī puteņoja, jo pūta brāzmains ziemeļu-ziemeļaustrumu [[vējš]], brāzmās sasniedzot 15—19 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/1908426322973536516 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|5|SK}}</ref> [[Attēls:Putenis Pures benzinatanka 5apr2025.jpg||thumb|250px|Sniegputenis [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Pūre|Pūrē]] 5. aprīlī]] * [[7. aprīlis]] — agri no rīta vairākās vietās gaisa temperatūra noslīdēja –5 grādiem, vietām [[Cēsis|Cēsu]] pusē sasniedzot pat –10 grādus, bet aukstuma rekordi netika pārspēti.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lm6ysiyaic22 Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|4|7|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]] — brāzmainiem vējiem pūšot no ziemeļiem, ziemeļrietumiem, daudzviet naktī vēja brāzmas pārsniedza 15 m/s, stiprākās vēja brāzmas diennakts laikā tika novērotas [[Ventspils|Ventspilī]] — 24,9 m/s un Liepājā (ostā) — 26,1 m/s. Rīgas centrā un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] iepriekšējas dienas vakarā vēja brāzmas bija 20—22 m/s, nakts laikā maksimālās vēja brāzmas bija attiecīgi 17,3 m/s un 20,4 m/s. Tāpat naktī lokāli arī sniga, vairāk snidzis dienvidos no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] — [[Tukums|Tukuma]], Dobeles un [[Jelgava]]s novadā, arī Jūrmalā un [[Mārupe]]s novadā, bet būtiska sniega kārta neveidojās.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8227272/ceturtdiena-bus-nedelas-dzestraka-diena Ceturtdiena būs nedēļas dzestrākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|4|10|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/334501884 Aizvadītā nedēļa bija auksta un vējaina, vietām sniga], videscentrs.lv, {{dat|2025|4|10|SK}}</ref> * [[14. aprīlis]] — Mērsragā pēcpusdienā gaiss iesila līdz +21,4 °C, tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords, un pirmo reizi 2025. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +20 grādu atzīmi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1911738304128561622 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|14|SK}}</ref> Tāpat pirmo reizi pavasarī tika reģistrētas lokālas pērkona [[lietusgāzes]], Jelgavas novadā izveidojās atsevišķi [[gubu-lietus mākoņi]], kuros tika fiksētas arī dažas [[zibens]] izlādes.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1911795945806713173 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|14|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — sauss un saulains laiks valdīja visā Latvijas teritorijā un daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20 grādiem. Sešās novērojumu stacijās — Skultē (+19,6 °C), [[Ventspils|Ventspilī]] (+20,9 °C), Liepājā (+22,1 °C), Pāvilostā ('''+22,2 °C'''), [[Rucava|Rucavā]] (+21,5 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+21,6 °C) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Pāvilostā arī nacionālais siltuma rekords. Vēsāks bija līča piekrastē. [[Kolka|Kolkā]] vējam pūšot no [[ūdens]], gaiss iesila vien līdz +10 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912189153501999264 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|15|SK}}</ref> Izteikts [[jūra|jūras]] brīzes efekts bija vērojams Ventspilī, kur pūšot austrumu vējam, gaiss sākotnēji iesila līdz +16 grādiem, tad, vējam iegriežoties no ziemeļu puses, tas strauji atdzisa līdz +8 grādiem, bet vakarā, kad vējš atkal pūta no sauszemes, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +21 grādam.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912189155938812071 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|15|SK}}</ref> [[Attēls:Pavasaris Kuldiga 2025 4 15.jpg|alt=Silta, pavasarīga diena Kuldīgā, 2025. gada 15. aprīlis|thumb|180px|Silta, pavasarīga diena [[Kuldīga|Kuldīgā]], 2025. gada 15. aprīlis]] * [[17. aprīlis]] — temperatūras kontrastiem pilna diena: Kurzemes un [[Vidzeme|Vidzemes]] ziemeļos gaiss iesila līdz +12, +14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos termometra stabiņš pārsniedza +20 grādus. 12 novērojumu stacijās tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 7 no tām dekādes rekords, un [[Daugavpils|Daugavpilī]] ('''+25,7 °C''') Latvijas dienas un dekādes rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912905177654325306 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|17|SK}}</ref> * [[18. aprīlis]]: ** Skrīveros gaisa temperatūra paaugstinājās līdz '''+28,4 °C''' — '''tika pārspēts visas Latvijas aprīļa absolūtais siltuma rekords''', līdz šim tik augsta gaisa temperatūra Latvijā, aprīlī vēl nekad nebija reģistrēta.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913220100238332110 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> Iepriekšējais rekords piederēja Rīgai, kur [[2000. gada laikapstākļi Latvijā|2000. gada]] 24. aprīlī gaiss sakarsa līdz +27,9 °C. Pilnīgi visās LVĢMC novērojumu stacijās pārspēti arī vietējas nozīmes 18. aprīļa diennakts un arī teju visi (izņemot [[Liepāja|Liepāju]]) aprīļa 2. dekādes, kā arī 16 vietējas nozīmes mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Šāds karstums tik agri pavasarī tika fiksēts pirmo reizi vēsturē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1913274693072859607 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+28,0 °C''', tika uzstādīts jauns diennakts, dekādes un mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais mēneša rekords tika fiksēts [[2000. gada laikapstākļi Latvijā|2000. gada]] 24. aprīlī, kad bija +27,9 °C, un iepriekšējais 18. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekords arī tika fiksēts 2000. gadā (+21,4 grādi).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913275241528230062 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> * [[19. aprīlis]]: ** Lielā Latvijas daļā gaiss iesila līdz +22, +27 grādiem, gandrīz visā valstī (izņemot Mērsragu, Liepāju, Ventspili un [[Rucava|Rucavu]]) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Madonā — '''+27,7 °C''', kas ir jauns nacionālais 19. aprīļa karstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913852717996310602 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|20|SK}}</ref> Dienas gaitā veidojās arī [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet, arī Rīgā, atnesot [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] ar intensīvu lietu un aktīvu zibeņošanu. Visvairāk nolija Lielpečos (76,3 mm) un [[Stende|Stendē]] (46,5 mm), vietām nokrišņu daudzums pat pārsniedza divkāršu mēneša normu.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1913651185925452199 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|19|SK}}</ref> Kopumā Latvijas teritorijā tika reģistrētas teju 9000 [[zibens]] izlādes, sasniedzot iespaidīgu rādītāju priekš aprīļa.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1913699200296169477 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|20|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+24,5 °C''', tika uzstādīts jauns galvaspilsētas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika fiksēts [[1948. gads|1948. gadā]], kad bija +22,5 grādi. * [[21. aprīlis]] — kamēr [[Pāvilosta|Pāvilostā]] dienā nebija siltāks par +7,5 °C, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Dagda|Dagdā]] tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Daugavpilī — +23,6 °C, bet Dagdā — +22,1 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1914331988904865847 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|21|SK}}</ref> * [[22. aprīlis]] — Dagdā tika pārspēts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gaiss iesila līdz +24,5 °C. Daugavpilī termometra stabiņam paaugstinoties līdz +25,2 °C, tika atkārtots [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] rekords. Vakarpusē, pārsvarā Vidzemē, mēreni stipri lija un ducināja pērkons, spēcīgākie negaisi atradās [[Lietuva|Lietuvas]] pusē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1914732357262692393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|22|SK}}</ref> Rīgā tika fiksēts pērkona negaiss, kas bija jau otrais četru dienu laikā. * [[27. aprīlis]] — daudzviet naktī termometra stabiņš noslīdēja zem nulles un tika novērota [[salna]], zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (–4,0 °C), [[Alūksne|Alūksnē]] (–4,2 °C) un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (–4,5 °C). Citviet bija –1, –3 grādi, bet virs nulles gaisa temperatūra saglābajās Kurzemes rietumu daļā, kā arī Rīgā un tās apkārtnē.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1916364670165721407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|27|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — no rīta [[Madona|Madonā]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –3,9 °C un tika pārspēts minimālās gaisa temperatūras rekords. Šīs bija pirmais gada minimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā un pirmais kopš [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] maija.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — nakts laikā dažviet Vidzemē un Latgalē gaiss atdzisa līdz –2 grādiem, savukārt diena bija silta, [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,9 °C un tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|5|2|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — zāles virskārtā naktī un agrā rītā tika novērota [[salna]], jo, pārsvarā valsts austrumos termometra stabiņš noslīdēja zem nulles. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Madona|Madonā]] (–2,1 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–2,5 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1919592732093300836 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|6|SK}}</ref> Dienā no ziemeļrietumiem virzījās nokrišņu zona, daudzviet lija. * [[8. maijs]] — rīta stundās vietām [[Cēsis|Cēsu]] un [[Sigulda|Siguldas]] pusē sniga, vēlāk Bauskas un [[Jēkabpils]] apkārtnē arī tika reģistrēts slapjš sniegs, sniega graudi un krusa tika fiksēta arī dažviet citos reģionos.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lomzd3mzk22n Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|5|8|SK}}</ref> Savukārt [[Rucava|Rucavā]] naktī tika pārspēts 8. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, termometra stabiņam pazeminoties līdz –2,4 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8244676/ceturtdien-vietam-latvija-islaicigi-snigs Ceturtdien vietām Latvijā īslaicīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|8|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — divās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –4,8 °C. Aukstuma rekords tika labots arī [[Skrīveri|Skrīveros]], kur gaiss atdzisa līdz –2,2 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1920704101932827126 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|9|SK}}</ref> Kurzemē mākoņu dēļ nakts bija siltāka nekā iepriekš bija prognozēts — gaisa temperatūra nenoslīdēja zem –3 grādiem un vietām saglabājās virs nulles. Minimālā gaisa temperatūra Rīgā bija no –4 grādiem [[lidosta "Rīga"|lidostā]] līdz +3 grādiem pilsētas centrā un +5 grādiem [[jūra|jūras]] tuvumā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8245531/saullekta-vietam-latvija-valda-teju-piecu-gradu-sals Saullēktā vietām Latvijā valda teju piecu grādu sals], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|9|SK}}</ref> * [[12. maijs]] — pirmo reizi kopš 2023. gada Latvijā valdīja laiks, kas bija atbilstošs aukstuma vilnim. Par aukstuma vilni [[LVĢMC]] sauc laikposmu, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts minimālā gaisa temperatūra ir zem klimatiskās references perioda 10. procentiles. Pēdējais aukstuma vilnis, kas atbilst minētajai definīcijai, Latvijā bija [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] decembra 1. dekādē. Sākot ar [[5. maijs|5. maiju]], katru nakti kaut vienā novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra bijusi zem klimatiskās references perioda desmitās procentiles. Rucavā 12. maijs kļuva par sesto secīgo auksto [[diennakts|diennakti]], līdz ar to šajā novērojumu stacijā tika reģistrēts aukstuma vilnis — pirmais aukstuma vilnis Latvijā pēdējo 17 mēnešu laikā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8247000/ziemas-atblazma-pavasari-latvija-registrets-aukstuma-vilnis Ziemas atblāzma pavasarī: Latvijā reģistrēts aukstuma vilnis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|12|SK}}</ref> * [[15. maijs]] — ciklona centram priekšpusdienā atrodoties Latgales austrumos, bet vakarā nonākot [[Zemgale|Zemgalē]], daudzviet valsts teritorijā ilgstoši, brīžiem arī stipri lija. Rīgas centra meteostacijā [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums sasniedza 23,3 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8249319/ceturtdien-latvijas-lielakaja-dala-lis-iespejams-slapjs-sniegs Ceturtdien Latvijas lielākajā daļā līs; iespējams slapjš sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|15|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lpbp7dpees2t Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> [[Attēls:Halo Ogrē 2025 5 17.jpg|alt=Saules halo virs Ogres 17. maijā|thumb|180px|Saules [[halo]] virs Ogres 17. maijā]] * [[16. maijs]] — divu dienu laikā (līdz plkst. 12:00) [[Rīga|Rīgas]] centrā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 41 mm jeb 86% no mēneša normas. Vidzemes dienvidu daļā un Rīgas apkārtnē no rīta lietum pievienojies pat slapjš [[sniegs]], vēlāk sniga arī Limbažu novadā, [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], bet pašos [[Limbaži|Limbažos]] stiprāka snigšana epizode noslēdzās arī ar nelielu sniega kārtiņu.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1923270475024662949 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> Līdz ar to 16. maijs ir viens no vēlākajiem datumiem pavasarī, kurā Latvijā tika novērots sniegs uz zemes.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8249653/piektdiena-sveiks-ar-negantiem-laikapstakliem-stipri-lis-un-vietam-ari-snigs Piektdiena sveiks ar negantiem laikapstākļiem – stipri līs un vietām arī snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] (LVĢMC) datiem vēlākais zināmais datums pavasarī, kad Latvijā tika fiksēts sniegs uz zemes, ir 29. maijs [[1953. gads|1953. gadā]] Kazdangā. Sniega segas biezums toreiz sasniedza 5 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1923284395328229766 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — plašā Latvijas teritorijā bija lietains laiks, daudzviet ilgstoši lija, valsts dienvidu daļā — arī stipri. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 22,2 mm, kopš mēneša sākuma galvaspilsētā nolija 87,6 mm jeb 184% no mēneša normas. Lietavu dēļ [[upe|upēs]] ievērojami paaugstinājās ūdens līmenis.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8251617/riga-somenes-nokrisnu-daudzums-sasniedzis-184-no-maija-normas Rīgā šomēnes nokrišņu daudzums sasniedzis 184% no maija normas], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|19|SK}}</ref> * [[23. maijs]] — centrālos un austrumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja [[atmosfēras fronte]] ar nokrišņu zonu, nesot ilgstošu lietu. Galvaspilsētā kopš iepriekšējas dienas vakara nokrišņu daudzums pārsniedza 10 mm. Tikmēr [[LVĢMC]] izplatīja brīdinājumu par ūdens līmeņa celšanos [[Lielupe|Lielupes]] un Daugavas baseina upēs biežo un ilgstošo nokrišņu dēļ.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8253654/izplatits-dzeltenais-bridinajums-par-udens-limena-celsanos-lielupes-un-daugavas-baseina-upes Izplatīts dzeltenais brīdinājums par ūdens līmeņa celšanos Lielupes un Daugavas baseina upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|21|SK}}</ref> * [[24. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums [[Skrīveri|Skrīveru]] novērojumu stacijā sasniedza 35,5 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2025&mes=05&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[29. maijs]] — lietus zonai atkal šķērsojot valsts teritoriju, Latvijas austrumu daļā dažviet mēreni stipri lija. Diennakts nokrišņu daudzums [[Madona|Madonā]] sasniedza 21,9 mm, bet mēneša nokrišņu daudzums sasniedza 170,6 mm, līdz ar to šis kļuva par mitrāko maiju kopš 1945. gada. Iepriekšējais maija rekords piederēja [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gadam]], kad Madonā bija 156,5 mm nokrišņu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1927930695264919594 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|29|SK}}</ref> * [[30. maijs]] — Latgalē, Sēlijā un Vidzemes centrālajā un austrumu daļā naktī un no rīta tika reģistrētas pērkona lietusgāzes. Lielākais diennakts nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 38 mm, Alūksnē nolija 28,2 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] 26,4 mm, Zosēnos 21,5 mm, Gulbenē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Madonā nolija 15–18 mm. Kopš mēneša sākuma Madonā nokrišņu daudzums sasniedza 194 mm, lietavu dēļ [[Madona|Madonas]] novadā tika izskaloti ceļi, applūduši lauki un dārzi.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1928380295826297119 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|5|30|SK}}</ref> Savukārt [[Līvāni|Līvānu]] novada pašvaldība plūdu draudu mazināšanai lūgusi vietējās mazās hidroelektrostacijas ([[HES]]) īpašnieku atvērt [[Dubna|Dubnas]] upes slūžas līdz zemākajam ūdens līmenim ūdenskrātuvē.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.05.2025-pludi-latvijas-austrumos-madonas-novada-izskaloti-celi-livanos-ludz-atvert-dubnas-upes-sluzas.a601271/ Plūdi Latvijas austrumos: Madonas novadā izskaloti ceļi, Līvānos lūdz atvērt Dubnas upes slūžas], lsm.lv, {{dat|2025|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — no rīta un priekšpusdienā virzoties [[zema spiediena ieplaka|zema spiediena ieplakai]] ar [[atmosfēras fronte|atmosfēras fronti]], valsts teritorijā lija, vietām stipri, nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 10 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1929422719445065760 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|6|2|SK}}</ref> Intensīvo maija nokrišņu dēļ austrumu rajonos aizvien bija spēkā dzeltenais brīdinājums par augsto ūdens līmeni, un [[plūdi|plūdu]] risks saglabājās.<ref> [https://bridinajumi.meteo.lv Bridinajumi.meteo.lv], bridinajumi.meteo.lv, {{dat|2025|6|2|SK}}</ref> * [[5. jūnijs]] — pāri Latvijai virzījās [[gubu-lietus mākoņi]], naktī zema spiediena ieplakas dēļ daudzviet lija, dienas laikā, pārsvarā valsts austrumu daļā tika reģistrētas pērkona lietusgāzes, viena neliela [[lietusgāze]] ar pērkonu šķērsoja arī Rīgas apkārtni.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1930513952766636055 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|6|5|SK}}</ref> Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 23,7 mm, [[Bauska|Bauskā]], Dagdā un Rēzeknē tas sasniedza 17–19 mm. Ūdens līmenis upēs galvenokārt nedaudz svārstījās, straujāks kāpums tika novērots valsts ziemeļaustrumu upēs [[Vaidava (upe)|Vaidavā]] un [[Vecpalsa|Vecpalsā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8263233/nedelas-pedeja-darba-diena-islaicigi-lis-dazviet-gaidams-perkona-negaiss Nedēļas pēdējā darba dienā īslaicīgi līs; dažviet gaidāms pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|6|6|SK}}</ref> [[Attēls:Mākoņi Rīgā 2025 6 6.jpg|alt=Undulatus asperatus mākoņi Rīgā, 2025. gada 6. jūnijs|thumb|180px|''Undulatus asperatus'' [[mākoņi]] Rīgā 6. jūnijā]] * [[7. jūnijs]] — lielāko valsts daļu periodiski šķērsoja [[lietus]] mākoņi, dažkārt nesot īslaicīgas, bet stiprās lietusgāzes. Gulbenē, [[Alūksne|Alūksnē]] un Skrīveros nokrišņu daudzums sasniedza 12–13 mm, citviet nokrišņu bija mazāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=06&day=07&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/07/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[9. jūnijs]] — kārtējam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, valdīja lietains un diezgan vējains laiks, dažviet nokrišņi bija ilgstoši un stipri, īpaši valsts ziemeļu daļā. Pēcpusdienā spēkā pieņēmas rietumu, dievidrietumu [[vējš]], pārsniedzot 10–15 m/s, stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Ainaži|Ainažos]] — līdz 20 m/s. Diennakts nokrišņu daudzums [[Rūjiena|Rūjienā]], Ainažos un [[Madona|Madonā]] sasniedza attiecīgi 36,0 mm, 24,1 mm un 21,7 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=06&day=09&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/09/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[12. jūnijs]] — intensīviem nokrišņiem turpinoties, daļā upju turpinājās vai atsākās ūdens līmeņa kāpums, daudzviet Latgalē un Vidzemē saglabājās applūdušas teritorijas. Diennakts laikā daudzviet — galvenokārt Latgalē un [[Vidzeme|Vidzemē]] — nokrišņu daudzums sasniedzis 10–18 mm, tomēr lielākais lietus daudzums tika reģistrēts [[Mērsrags|Mērsragā]], kur nolija 20 mm. Pūta arī brāzmains ziemeļrietumu, rietumu vējš līdz 13–15 m/s, [[piekraste|piekrastē]] līdz 18–19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8267147/ceturtdien-latvija-gaidami-nepatikami-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi nepatīkami laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|6|12|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — [[Liepāja|Liepājā]] agrā rītā tika uzstādīts jauns minimālās gaisa temperatūras rekords, +5,7 °C. Dienā, spīdot saulei, [[Latgale|Latgalē]] un valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +23, +24 grādiem.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|6|15|SK}}</ref> * [[16. jūnijs]] — siltākā diena pēdējo divu mēneša laikā, pirmo reizi kalendārajā vasarā daudzviet termometra stabiņš pārsniedza +25 grādus, augstākā gaisa temperatūra bija [[Mērsrags|Mērsragā]] un [[Dobele|Dobelē]], kur tā sasniedza +27,1 °C, turklāt Mērsragā tika uzstādīts vietējas nozīmes 16. jūnija siltuma rekords. Rīgā bija precīzi +27 grādi, bet galvaspilsētā karstākais 16. jūnijs bija [[1947. gads|1947. gadā]], kad temperatūra paaugstinājās līdz +29,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.06.2025-otrdien-latvijas-austrumos-lis-klus-vejainaks-un-vesaks.a603522/ Otrdien Latvijas austrumos līs, kļūs vējaināks un vēsāks], lsm.lv, {{dat|2025|6|17|SK}}</ref> * [[19. jūnijs]] — virs Latvijas veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], kas dienas laikā daudzviet nesa lokāli stipras lietusgāzes, pērkona negaisu, krasas vēja brāzmas un krusu, spēcīgākā un lielākā krusa bija [[Tukums|Tukuma]] pusē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1935626143261999598 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|6|19|SK}}</ref> Dienas lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Dobele|Dobelē]], kur nolija 28,7 mm, Madonas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 17,6 mm. Rucavā un [[Liepāja|Liepājas]] ostā tika fiksētas vēja brāzmas līdz 18 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8272493/foto-piektdien-sakot-no-rietumiem-lietus-mitesies-riga-tikai-vakara-skaidrosies Foto ⟩ Piektdien sākot no rietumiem lietus mitēsies; Rīgā tikai vakarā skaidrosies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|6|20|SK}}</ref> * [[20. jūnijs]] — no ziemeļiem valstij pāri virzījās nokrišņu zona, daudzviet, lielākoties Vidzemē, naktī ilgstoši un brīžiem arī stipri lija. Līdz plkst. 09.00 visvairāk nolija [[Priekuļi|Priekuļos]] un Siguldā, kur nokrišņu daudzums sasniedza attiecīgi 24,0 mm un 20,6 mm. Rūjienā, [[Ainaži|Ainažos]], Lielpēčos un [[Skrīveri|Skrīveros]] nolija 15–16 mm, citviet līdz 10 mm, bet Kurzemi nokrišņi neskāra.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1935955159416553477 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|6|20|SK}}</ref> * [[24. jūnijs]] — brīžiem lija, vietām stipri, visvairāk nokrišņu bija [[Jāņi|Jāņu]] rītā un priekšpusdienā valsts ziemeļos un austrumos. Kopējais nokrišņu daudzums [[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā sasniedza 24–29 mm, citur 16–20 mm. Citviet valstī nolija līdz 10–13 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=06&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[29. jūnijs]] — lai gan laiks bija pārsvarā saulains, tikai atsevišķos rajonos nedaudz lija, visā valstī pūta rietumu, ziemeļrietumu [[vējš]], brāzmās daudzviet sasniedzot 12–17 m/s, jūras [[konvekcija|konvekcijas]] dēļ stiprākās vēja brāzmas tika novērotas valsts austrumu daļā, līdz pat 20–21 m/s. Līdz plkst. 20.00 [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma vairāk nekā 140 izsaukumus, kur bija nepieciešams likvidēt vēja radītos postījumus, pārsvarā visos gadījumos koki nolūzuši uz ceļa braucamās daļas, bloķējot satiksmi. Visvairāk izsaukumu bija Vidzemē — 53, pārsvarā [[Gulbene|Gulbenes]] un [[Madona|Madonas]] novados, kā arī Latgalē — vairāk nekā 40. Pierīgā tika saņemti 17 izsaukumi, Zemgalē — 9, bet Kurzemē — 4.<ref> [https://www.tvnet.lv/8277463/specigs-vejs-lauz-kokus-vietam-bloketa-satiksme-bojatas-divas-automasinas Spēcīgs vējš lauž kokus – vietām bloķēta satiksme, bojātas divas automašīnas], tvnet.lv, {{dat|2025|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atrodoties [[anticiklons|anticiklonam]] rietumos un ciklonam uz austrumiem no Latvijas, turpināja pūt brāzmains vējš. Rīgā ziemeļrietumu vēja brāzmas dienas vidū un pēcpusdienā sasniedza 20 m/s, vietām nesot vieglus postījumus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8278352/otrdien-gaiss-latvija-vietam-iesils-lidz-23-gradiem Otrdien gaiss Latvijā vietām iesils līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|7|1|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]] — uz neilgu laiku iestājās skaidrs un ļoti silts, pat karsts laiks, daudzviet gaisa temperatūra sasniedza +25, +28 grādus, visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Skrīveri|Skrīveros]], kur gaiss iesila līdz +28,6 °C. Ap +27, +28 grādiem gaisa temperatūra svarstījās arī Dobeles, [[Jelgava|Jelgavas]], Bauskas un Rīgas apkārtnē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1940419220031807960 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|7|2|SK}}</ref> * [[3. jūlijs]]: ** Visās novērojumu stacijās, izņemot Ainažus un [[Rūjiena|Rūjienu]], tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Termometra stabiņš paaugstinājās līdz +28, +32 grādiem, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Mērsrags|Mērsragā]] un Rīgā, '''+32,4 °C''', līdz ar to tika sasniegts jauns 3. jūlija nacionālais karstuma rekords, un šī bija pirmā reize 2025. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lt2wrjo7q22g Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|7|3|SK}}</ref><ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1940782943825437114 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|7|3|SK}}</ref> Vakarpusē pāri Latvijai virzījās [[aukstā atmosfēras fronte]], tā ietekmē pastiprinājās vējš, kļuva būtiski vēsāks un vietām uzlija, stiprāks lietus ar pērkona negaisu un krusu šķērsoja Vidzemi.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1940833479647977733 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|7|3|SK}}</ref> ** Galvaspilsētā gaiss sakarsa līdz '''+32,4 °C''', tika pārspēts 105 gadus sens karstuma rekords. Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas tika reģistrēta jūlija trešajā dienā, bija +29,9 grādi [[1920. gads|1920. gadā]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.07.2025-riga-parspets-105-gadus-sens-karstuma-rekords.a605464/ Rīgā pārspēts 105 gadus sens karstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2025|7|3|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2025. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|9,2}} | {{Temperatūras krāsa|6,8}} | {{Temperatūras krāsa|3,6}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} | {{Temperatūras krāsa|17,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,9}} | {{Temperatūras krāsa|19,7}} | {{Temperatūras krāsa|28,4}} | {{Temperatūras krāsa|25,2}} | {{Temperatūras krāsa|20,9}} | {{Temperatūras krāsa|22,3}} | {{Temperatūras krāsa|23,0}} | {{Temperatūras krāsa|24,3}} | {{Temperatūras krāsa|27,1}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–0,2}} | {{Temperatūras krāsa|1,9}} | {{Temperatūras krāsa|3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–1,6}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–0,3}} | {{Temperatūras krāsa|4,5}} | {{Temperatūras krāsa|1,6}} | {{Temperatūras krāsa|5,2}} | {{Temperatūras krāsa|3,6}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|7,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,4}} | {{Temperatūras krāsa|8,7}} | {{Temperatūras krāsa|12,8}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|14,5}} | {{Temperatūras krāsa|14,5}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | {{Temperatūras krāsa|–13,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | {{Temperatūras krāsa|–13,6}} | {{Temperatūras krāsa|–19,7}} | {{Temperatūras krāsa|–17,1}} | {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | {{Temperatūras krāsa|–10,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,4}} | {{Temperatūras krāsa|–7,9}} | {{Temperatūras krāsa|–6,6}} | {{Temperatūras krāsa|–4,5}} | {{Temperatūras krāsa|–4,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,2}} | {{Temperatūras krāsa|0,6}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,9}} | {{Temperatūras krāsa|2,9}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2025. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2025. gads Latvijā]] i1pe0cyobke2gnphb2yj6lgtd1gufb2 0 589956 4303408 4214274 2025-07-04T07:35:43Z Lasks 38532 4303408 wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = Trīs Zvaigžņu balva 2023 | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | presenter = | host = [[Rūta Dvinska]]<br />[[Kaspars Dvinskis]] | date = {{dat|2025|1|15|N|bez}} | location = {{vieta|Latvija|Rīga}}<br />"[[Rīgas Cirks]]" | country = | reward = | holder = | website = | network = [[TV3 Latvija|TV3]] | runtime = | ratings = | director = | previous = [[Trīs Zvaigžņu balva 2023|2023]] | main = {{nobr|Trīs Zvaigžņu balva}} | next = ''[[Trīs Zvaigžņu balva 2025|2025]]'' }} '''[[Trīs Zvaigžņu balva]]s 2024''' ceremonija notika {{dat|2025|1|15||bez}} [[Rīgas cirks|Rīgas cirkā]]. Balvas tika pasniegtas 15 nominācijās. Nomināciju vidū atgriezās Uzlecošās zvaigznes kategorija, kura Trīs Zvaigžņu balvas formātā līdz šim nebija aktualizēta. Par gada sportistu tika atzīti basketbolists [[Kristaps Porziņģis]] un riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]. [[Kristaps Porziņģis|Porziņģis]] šo balvu saņēma jau trešo reizi. Savukārt [[Kitija Laksa|Laksa]] to ieguva pirmo reizi. Balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta ložu šaušanas trenerim [[Zigfrīds Markainis|Zigfrīdam Markainim]]. Trīs Zvaigžņu balvas ceremoniju vadīja TV personības [[Rūta Dvinska|Rūta]] un [[Kaspars Dvinskis (žurnālists)|Kaspars Dvinski]]. == Laureāti == {| class="wikitable" style="width:77%;" |- ! style="background:#eedd82; width:50%"| Gada sportists ! style="background:#eedd82; width:50%"| Gada sportiste |- | valign="top" | * '''[[Kristaps Porziņģis]]''' (basketbols) ** [[Uvis Jānis Balinskis]] (hokejs) ** [[Nauris Miezis]] (3x3 basketbols) ** [[Andrejs Rastorgujevs]] (biatlons) ** [[Toms Skujiņš]] (riteņbraukšana) | valign="top" | * '''[[Kitija Laksa]]''' (basketbols) ** [[Baiba Bendika]] (biatlons) ** [[Elīna Ieva Bota]] (kamaniņu braukšana) ** [[Patrīcija Eiduka]] (slēpošana) ** [[Aļona Ostapenko]] (teniss) |- ! style="background:#eedd82; width:50%"| Gada paralimpiskais sportists ! style="background:#eedd82; width:50%"| Gada paralimpiskā sportiste |- | valign="top" | * '''[[Rihards Snikus]]''' (jāšanas sports) ** [[Aigars Apinis]] (vieglatlētika) ** [[Emīls Dzilna]] (vieglatlētika) | valign="top" | * '''[[Diāna Krūmiņa]]''' (vieglatlētika) ** [[Margita Kanopka]] (šaušana) ** [[Ieva Melle]] (loka šaušana) |- ! style="background:#eedd82; width:50%"| Gada sporta komanda ! style="background:#eedd82; width:50%"| Gada sporta mazā komanda |- | valign="top" | * '''[[RFS]]''' ** [[Rīgas Zeļļi]] ** [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas vīriešu hokeja izlase]] ** [[Latvijas volejbola izlase|Latvijas vīriešu volejbola U-20 izlase]] | rowspan=3 valign="top" | * '''[[Mārtiņš Pļaviņš]] / [[Kristians Fokerots]]''' (pludmales volejbols) ** Latvijas 3x3 basketbola izlase Parīzes olimpiskajās spēlēs<br />([[Kārlis Lasmanis|Lasmanis]], [[Nauris Miezis|Miezis]], [[Francis Lācis|Lācis]], [[Zigmārs Raimo|Raimo]]) ** [[Tīna Laura Graudiņa]] / [[Anastasija Samailova]] (plutbales volejbols) |- | style="background:#eedd82; width:50%" align="center"| '''Gada tehnisko sporta veidu sportists''' |- | valign="top" | * '''[[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņš Sesks]]''' / '''[[Renārs Francis]]''' (autorallijs) ** [[Daniels Lielbārdis]] / [[Bruno Lielbārdis]] (motokross) ** [[Andžejs Ļebedevs]] (rallijkross) ** [[Nils Slakteris]] (ūdens motokross) ** [[Tomass Štolcermanis]] (autosports) |- ! style="background:#eedd82; width:50%"| Gada treneris ! style="background:#eedd82; width:50%"| Gada jaunatnes sporta treneris |- | valign="top" | * '''[[Viktors Morozs]]''' (futbols) ** [[Raimonds Feldmanis]] (3x3 basketbols) ** [[Mārtiņš Pļaviņš]] (pludmales volejbols) ** [[Agnese Rozīte]] (jāšanas sports) ** [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] (hokejs) | valign="top" | * '''[[Ģirts Kātiņš]]''' |- ! style="background:#eedd82; width:50%"| Gada pašvaldība sportā ! style="background:#eedd82; width:50%"| Gada uzlecošā zvaigzne |- | valign="top" | * '''[[Rīga|Rīgas valstspilsēta]]''' ** [[Jelgava|Jelgavas valstspilsēta]] ** [[Liepāja|Liepājas valstspilsēta]] ** [[Madonas novads]] ** [[Siguldas novads]] | valign="top" | * '''[[Kristians Fokerots]]''' (pludmales volejbols) ** [[Dženifera Ģērmane]] (slēpošana) ** [[Tomass Štolcermanis]] (autosports) ** [[Ernests Zēbolds]] (riteņbraukšana) ** [[Valters Kreišs]] (vieglatlētika) |- ! style="background:#eedd82; width:50%"| Gada sporta žurnālists ! style="background:#eedd82; width:50%"| Mūža ieguldījums sportā |- | valign="top" | * '''[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]/MVP žurnālisti''' | valign="top" | * '''[[Zigfrīds Markainis.]]''' (šaušana) |- ! style="background:#eedd82; width:50%"| Gada ģimene sportā ! style="background:#eedd82; width:50%"| Gada sporta skolotāja |- | valign="top" | * '''Trepšu ģimene''' | valign="top" | * '''Iveta Caune''' ([[Rīgas 49. vidusskola]]) |} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://triszvaigznubalva.lv/}} {{Latvijas Gada balva sportā}} [[Kategorija:Latvijas Gada balva sportā]] [[Kategorija:2024. gads sportā]] [[Kategorija:2024. gads Latvijā]] 0iokejo8fhefiz2rolyslwfsh3108ax 0 591320 4303409 4302022 2025-07-04T07:37:16Z Olgerts V 41522 /* Vēsture */ avots 4303409 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Mihoelsa iela |attēls = Вид на ул. Михоелса - panoramio.jpg |attēla paraksts = Ielas skats no krustojuma ar [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas ielu]] |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] |ielas garums = 825 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Iebraucamā iela, {{nobr|Aizsargu iela}}, {{nobr|Jaunatnes iela}} |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Mihoelsa iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Centrs (Daugavpils)|Centra]] apkaimē. Nosaukta par godu aktierim [[Solomons Mihoelss|Solomonam Mihoelsam]], kas dzimis šajā ielā 1890. gadā. Mihoelsa iela sākas no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu]] un [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes ielu]]. Ielas posms starp [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas]] un Sakņu ielu ir paredzēts tikai gājējiem (kā arī pati Rīgas iela), šeit Mihoelsa iela ir klāta ar betona [[bruģis|bruģi]]. Pārējā ielas daļā ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums un satiksmes kustība norit abos virzienos. Mihoelsa ielas kopējais garums ir aptuveni 825 metri, tā ir apbūvēta ar dzīvojamām un administratīvām ēkām. Sabiedriskais transports pa ielu nekursē. == Vēsture == Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Iebraucamā iela''' ({{val|ru|Постоялая улица}}). No 1934. gada 7. decembra tā ieguva nosaukumu '''Aizsargu iela''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |date={{dat|1935|1|10||bez}}}}</ref> bet 1940. gada 2. augustā iela bija pārdēvēta par '''Jaunatnes ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētas ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5881 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|2|15||bez}} |date={{dat|1940|8|2||bez}}}}</ref> Beidzot, 1990. gadā, atzīmējot S. Mihoelsa 100. dzimšanas dienu, iela tika pārdēvēta par '''Mihoelsa ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Aktiera Solomona Mihoelsa dzimtas māja |url=https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/aktiera-solomona-mihoelsa-dzimtas-maja/ |website=visitdaugavpils.lv |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}}}}</ref> == Ievērojamas ēkas == [[Attēls:Solomon Mikhoels house in Daugavpils.JPG|280px|thumb|Solomona Mihoelsa dzimtās mājas]] {{Ārējie resursi|image1 = [https://img-fotki.yandex.ru/get/6446/97833783.155/0_9931d_a9ee6e49_XXXL.jpg Ielas skats 19.-20. gadsimtu mijā] }} * Nr. 4 — aktiera [[Solomons Mihoelss|Solomona Mihoelsa]] dzimtās mājas, valsts nozīmes vēstures piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Aktiera S. Mihoelsa dzimtās mājas |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/19 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}}}}</ref> * Nr. 48 — administratīva ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Administratīva ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4785 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Mihoelsa iela ir savienota ar šādām ielām: * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa iela]] * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Daugavpils)|Krišjāņa Valdemāra iela]] * [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas iela]] * [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]] * [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]] * [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] (savienojums tikai gājējiem) * [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu iela]] / [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes iela]] (savienojums tikai gājējiem) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu M}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] 6rozeyu6yoybqp9hevldh2snlez5xvs 0 591728 4303243 4223816 2025-07-03T12:58:37Z Olgerts V 41522 /* Ievērojamie objekti */ 4303243 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Vasarnīcu iela|Vasarnīcu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Vasarnīcu iela |attēls = Ktm5-2.jpg |attēla paraksts = [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3. tramvajs]] uz Vasarnīcu ielas (2003.&nbsp;gads) |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunie Stropi]] |ielas garums = 1760 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[2. autobusu maršruts (Daugavpils)|2.]], [[2A. autobusu maršruts (Daugavpils)|2A.]], [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[12A. autobusu maršruts (Daugavpils)|12A.]], [[12B. autobusu maršruts (Daugavpils)|12B.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]] |trolejbuss = |tramvajs = [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]], [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Vasarnīcu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunie Stropi|Jauno Stropu]] apkaimē. Vasarnīcu iela sākas krustojumā ar [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Abavas iela (Daugavpils)|Abavas ielu]]. Vasarnīcu iela iet cauri mežam un pārsvarā neapbūvēta, bet ziemeļu daļā ir vairākas privātmājas. Vasarnīcu iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pilsētas ielu infrasturktura |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/AttistibasDepartaments/Images/Pilsetas%20ielu%20infrasturktura.jpg |publisher=Daugavpils valstspilsētas pašvaldība |accessdate={{dat|2025|2|10||bez}}}}</ref> Ielas galvenās trases garums ir aptuveni 1760 metri, arī Vasarnīcu ielai ir atzarojums [[Daugavpils reģionālā slimnīca|reģionālās slimnīcas]] virzienā, kurš ir oficiāli uzskatāms par Vasarnīcu ielas posmu. Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums. Satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Visā garumā pa ielu kursē [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]] maršruta autobuss,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vasarnīcu iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/ru-autobuss-nr-11-slimnica-jaunforstadte#8777 |publisher=11. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|2|10||bez}}}}</ref> bet no krustojuma ar [[Veselības iela (Daugavpils)|Veselības ielu]] līdz Vasarnīcu ielas galam — arī [[2. autobusu maršruts (Daugavpils)|2.]], [[2A. autobusu maršruts (Daugavpils)|2A.]], [[12A. autobusu maršruts (Daugavpils)|12A.]], [[12B. autobusu maršruts (Daugavpils)|12B.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]] un [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]] maršruta autobusi, kā arī [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]] un [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] tramvaji. Tramvaju līnija pastāvēja gar visu ielu vēl no 1960. gadiem, bet 2023. gadā maršruti tika virzīti pa jauno līniju Veselības ielā, un sliežu ceļš cauri mežam Vasarnīcu ielā tika demontēts. Vasarnīcu iela ir šīs ielas sākotnējais nosaukums, kas laika gaitā nekad nebija mainīts. == Ievērojamie objekti == * Nr. 20 — [[Daugavpils reģionālā slimnīca]]. * Nr. 20A — [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests|VUGD]] Daugavpils 3. daļa. * Netālu no ielas sākuma atrodas [[Stropu estrāde]]. * Ielas galā atrodas tramvaju loks "Stropu ezers". == Ielu savienojumi == Vasarnīcu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] (T veida krustojums) * [[Veselības iela (Daugavpils)|Veselības iela]] (savienojums ar Vasarnīcu ielas atzarojumu) * [[Atpūtas iela (Daugavpils)|Atpūtas iela]] (savienojums ar Vasarnīcu ielas atzarojumu) * [[Stropu iela (Daugavpils)|Stropu iela]] (savienojums ar Vasarnīcu ielas atzarojumu) * [[Abavas iela (Daugavpils)|Abavas iela]] / [[Turaidas iela (Daugavpils)|Turaidas iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Jaunajos Stropos]] qxir18u7mb1quce7ctodpynhky1mw86 0 592574 4303301 4229338 2025-07-03T16:42:19Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "S_2021_N_1.png", jo [[c:User:Christian Ferrer|Christian Ferrer]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:S 2021 N 1.png|]]). 4303301 wikitext text/x-wiki {{Planētas infokaste | bgcolour = #c0ffff | width=25em | name = S/2021 N 1 | image =|250px | caption =Subaru teleskopa attēls, uzņemts {{Dat|2021|9|7}}. | discovery = yes | discoverer =S.Šepards, D.Tolens, Č.Truhiljo un P.Likavka | discovered = {{Dat|2021|9|7}} | epoch = | semimajor = 50 760 000 [[kilometrs|km]]<ref name="P1">[https://sites.google.com/carnegiescience.edu/sheppard/moons/neptunemoons Neptune moons]</ref> | eccentricity = 0,44<ref name="P1" /> | period = 10018,8 d<ref name="P1" /> | inclination =134,5° (pret Neptūna ekvatora plakni)<ref name="P1" /> | satellite_of = [[Neptūns (planēta)|Neptūns]] | physical_characteristics = yes | mean_radius = | dimensions = 14 km<ref name="P1" /> | mass = | density = | axial_tilt = | albedo = | single_temperature = | magnitude = 27<ref name="P1" /> | atmosphere_composition = }} '''S/2021 N 1''' ir neliels [[Neptūns (planēta)|Neptūna]] pavadonis. Pagaidām tas ir mazākais zināmais Neptūna pavadonis, turklāt, tas ir vistālāk savu planētu apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]. ==Atklāšana un nosaukums== Pavadoni atklāja {{Dat|2021|9|7}} S. Šepards, D. Tolens, Č. Truhiljo un P. Likavka ar 8,2 m Subaru teleskopu [[Maunakea observatorija|Maunakea observatorijā]], [[Havajas|Havaju salās]]. Līdz 2023. gada novembrim pavadoņa orbīta tika precizēta, izmantojot 6,5 m Magelāna-Bādes teleskopu Laskampanas observatorijā, 8,2 m Ļoti lielo teleskopu Eiropas Dienvidu observatorijā un 8,1 m Gemini Ziemeļu teleskopu Maunakea observatorijā. Pēc pilnīgas orbītas noskaidrošanas, [[Mazo planētu centrs]] {{Dat|2024|2|23}} paziņoja par pavadoņa atklāšanu.<ref>[https://minorplanetcenter.net/mpec/K24/K24DB2.html M.P.E.C. 2024-D112]</ref> S/2021 N 1 ir neliels pavadonis, tā [[diametrs]] ir apmēram 14 km. S/2021 N 1 orbīta atrodas aiz [[Nēso (pavadonis)|Nēso]], apmēram 50,7 miljonu km attālumā no Neptūna. S/2021 N 1 ir neregulārs pavadonis, tas rotē pretēji Neptūna rotācijas virzienam un tā orbīta atrodas 134,5° leņķī pret Neptūna ekvatora plakni. Tā kā pavadonis no Neptūna atrodas tālu un apriņķo to pa stipri izstieptu, eliptisku orbītu, pavadoni stipri ietekmē citu debess ķermeņu gravitācija un tā orbīta ir nestabila un mainīga. S/2021 N 1 pieder Nēso grupai, kurā bez Nēso ietilpst arī [[Psamate (pavadonis)|Psamate]]. Grupas pavadoņiem ir stipri līdzīgas orbītas, tāpēc tiek uzskatīts, ka šie pavadoņi izveidojušies pagātnē, pēc sadursmes sabrūkot kādam lielākam objektam. == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Astronomija-aizmetnis}} {{Neptūna pavadoņi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Neptūna pavadoņi]] h88f3j170weoqkujueoelqsuww49b59 0 594075 4303410 4273132 2025-07-04T07:38:01Z Olgerts V 41522 /* Vēsture */ avots 4303410 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Stacijas iela|Stacijas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Stacijas iela |attēls = Stacijas iela (Daugavpils).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] |ielas garums = 2700 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = * Podoļskaja iela * Vakzāles iela * Rēzeknes iela * {{Starpviki saite|lv = Dvinci|lv_text = Dvincu|val = ru|val_title = Двинцы}} iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils pasažieru stacija]] |autobuss = [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12.]], [[17. autobusu maršruts (Daugavpils)|17.]], [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]], [[20. autobusu maršruts (Daugavpils)|20.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] |trolejbuss = |tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Stacijas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], tās centrālajā daļā, [[Centrs (Daugavpils)|Centra]] un [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]] apkaimēs. Stacijas iela sākas no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]], ved gar [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļu]] ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Kraujas iela (Daugavpils)|Kraujas]] un [[Kārklu iela (Daugavpils)|Kārklu ielu]]. Stacijas ielas kopējais garums ir aptuveni 2700 metri, tai ir daudzveidīga apbūve. Posmā no [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša ielas]] līdz beigām Stacijas iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela, arī plānots piešķirt tādu pašu kategoriju posmam no Lāčplēša ielas līdz [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa ielai]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}} |page=93 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Visā garumā Stacijas iela klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Stacijas ielā atrodas [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]] un [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] tramvaju maršrutu galapunkts "Stacija", kā arī pa Stacijas ielu kursē [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12.]], [[17. autobusu maršruts (Daugavpils)|17.]], [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]], [[20. autobusu maršruts (Daugavpils)|20.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]] un [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] maršrutu autobusi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Stacijas iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-17-autoosta-stacijas-jaunforstadte#9760 |publisher=17. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}}}}</ref> == Vēsture == Pirms [[Latvijas neatkarības pasludināšana]]s ielas nosaukums bija '''Podoļskaja iela''' ({{val|ru|Подольская улица}}),<ref>Nosaukums '''Vokzaļnaja iela''' tolaik bija tagadējai [[Piekrastes iela (Daugavpils)|Piekrastes ielai]], kur atradās lielāka [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas–Varšavas dzelzceļa]] stacija (Daugavpils&nbsp;II). Pirmā Pasaules kara laikā Daugavpils&nbsp;II stacija bija daļēji sagrauta un neatkarīgā Latvijā zaudēja savu nozīmi.</ref> vēlāk ielu dēvēja par '''Vakzāles ielu'''. 1934. gada 7. decembrī tā ieguva nosaukumu '''Rēzeknes iela''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |date={{dat|1935|1|10||bez}}}}</ref> bet 1962. gada 29. novembrī ielu pārdēvēja par '''Dvincu<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dvinci |url=https://tezaurs.lv/dvinci |website=Tezaurs.lv |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}}}}</ref> ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētas Daugavpils ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5520 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas Izpildu komitejas lēmums |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}} |date={{dat|1962|11|29||bez}}}}</ref> Beidzot, no 1991. gada 19. decembra ielai ir tagadējais nosaukums — '''Stacijas iela'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}}}}</ref> == Ievērojamas ēkas == [[Attēls:Daugavpils railway station2 LV.jpg|273px|thumb|Pasažieru stacija]] [[Attēls:Stacijas iela 67 (Daugavpils).jpg|273px|thumb|Stacijas iela 65/67]] * Nr. 44 — [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils pasažieru stacija]]. * Nr. 45A — [[Daugavpils ledus halle]]. * Nr. 65/67 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19.—20. gadsimtu robežā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4820 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}}}}</ref> * Nr. 69 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 1900. gadā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4821 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}}}}</ref> * Nr. 129K — veikals-noliktava "[[Depo (veikalu tīkls)|Depo]]". == Ielu savienojumi == Stacijas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa iela]] (T veida krustojums) * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Daugavpils)|Krišjāņa Valdemāra iela]] (T veida krustojums) * [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]] (T veida krustojums) * [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]] (T veida krustojums) * [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] (gājēju iela) * [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu iela]] (T veida krustojums) * [[Mazā Maizes iela]] (nav ceļu savienojuma) * [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes iela]] (nav ceļu savienojuma) * [[Kandavas iela (Daugavpils)|Kandavas iela]] (T veida krustojums) * [[Kārklu iela (Daugavpils)|Kārklu iela]] (T veida krustojums) * [[Balvu iela (Daugavpils)|Balvu iela]] (T veida krustojums) * [[Kraujas iela (Daugavpils)|Kraujas iela]] / [[Kārklu iela (Daugavpils)|Kārklu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Piekrastes iela (Daugavpils)]] * [[Sliežu iela (Daugavpils)]] {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] khiooz5o035l4we2cb4izrcupje3vom 0 595027 4303231 4300875 2025-07-03T12:46:28Z Ytteroy 50392 /* Pasākumi */ 2025. gada mūziķi 4303231 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas festivāla infokaste | nosaukums = SYNDICATE | norises_vieta = {{vieta|Vācija|Dortmunde|Vestfālenes halle|3s=Vestfālenes halles}} | dibinātāji = ''I-Motion GmbH'', ''Art of Dance'' | gadi = kopš 2007. gada vienmēr oktobra sākumā | mājaslapa = [https://www.syndicate-festival.de syndicate-festival.de] | attēla_nosaukums={{Dark mode invert|[[Attēls:Syndicate Festival Logo.svg|175px]]}} | attēla_apraksts=''Syndicate'' festivāla logo}} '''''SYNDICATE'' festivāls''' ([{{IPA|ˈsɪndɪkət}}]; oficiālais nosaukums: '''''Syndicate Ambassadors in Harder Styles'''''<ref name="dpma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://register.dpma.de/DPMAregister/marke/registerHABM?AKZ=008751265|title=Vācijas Patentu un preču zīmju biroja (DPMA) reģistra izraksts|date=2014-02-09}}</ref>) ir [[Elektroniskā deju mūzika|elektroniskās deju mūzikas]] pasākums, kas norisinās [[Vestfālenes halles|Vestfālenes hallē]] [[Dortmunde|Dortmundē]] un kurā uzstājas [[hārdkora tehno]] un [[hārdstails|hārdstaila]] žanru [[Diskžokejs|dīdžeji]]. Šis ir viens no lielākajiem šāda veida festivāliem Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=11 November 2013|url=http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen|title=Lielākais hardstyle festivāls atkal Dortmundē|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131111184027/http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen}}</ref> == Vēsture == Pirmais festivāls notika 2007. gadā, un to apmeklēja aptuveni {{sk|10000}} cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=1 March 2014|url=http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/|title=Apskats 2007|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140301040231/http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/}}</ref> Kopš tā laika apmeklētāju skaits pastāvīgi pieauga. 2015. gada 3. oktobrī ''Syndicate'' festivāls notika devīto reizi, pulcējot aptuveni {{sk|20000}} apmeklētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=10 November 2013|url=http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/|title=Syndicate 2013 apskats|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131110232132/http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/}}</ref> Festivālu organizē uzņēmumi ''I-Motion'' un ''Art of Dance'', kas apvienoja spēkus, lai radītu Vācijas lielāko smagāko elektroniskās mūzikas stilu iekštelpu pasākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.artofdance.nl/syndicate-timetable-and-final-facts-en/|title=Syndicate 2011 timetable and final facts (EN)|last=Digital|first=Stimmt|website=Art of Dance|access-date=2025-06-18|date=2011-09-28|language=en}}</ref> Kopš 2013. gada pasākumu atbalsta [[Eve & Rave#Eve & Rave Minstere|''Eve & Rave'' Minstere]] ar narkotiku informācijas stendu. == Formāts un norises vieta == Festivāls norisinās no pulksten 20:00 līdz 06:00, pārvēršot Vestfālenes halles par ''Vestfalen—HELL'' ({{Val|lv|Vestfālen–[[Elle|ELLE]]}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://europebookings.com/festival/syndicate-festival/|title=Syndicate Festival 2025 Tickets Lineup {{!}} 4 Oct {{!}} Dortmund, DE|last=Europebookings|website=Europebookings|access-date=2025-06-18|date=2025-06-18|language=en}}</ref> Festivāls sastāv no trim dažādām skatuvēm: galvenā skatuve lielākajā arēnā, kā arī hārdstaila un ''extreme hardcore'' skatuves blakus esošajās hallēs.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hardstylemag.com/this-was-syndicate-2023/|title=This was SYNDICATE 2023|last=Roth|first=Simon|website=Hardstyle Mag|access-date=2025-06-18|date=2023-10-10|language=en}}</ref> Skatuvju noformējums vienmēr ir detalizēts un iespaidīgs — galvenā skatuve 2023. gadā bija noformēta futuristiskā, industriālā un militārā stilā ar portālu uz citu pasauli, ko ieskauj metāla asmeņi un liesmu metēji.<ref name=":0" /> Hārdstaila skatuves dizains atgādināja cietoksni ar vertikāli novietotām konstrukcijām un ''SYNDICATE'' [[Trejzaris|trejzari]] centrā.<ref name=":0" /> == Drošība un sociālā atbildība == Festivāls ievēro ''Celebrate Safe'' politiku, nodrošinot drošu un iekļaujošu vidi visiem apmeklētājiem.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/info/|title=SYNDICATE Info & FAQ|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> Pasākuma laikā pieejama bezmaksas dzirdes aizsardzība visos suvenīru kioskos, kā arī nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem.<ref name=":1" /> Festivāls izmanto bezskaidras naudas sistēmu, un apmeklētājiem ir pieejami informatīvie stendi par apzinīgu un drošu ballēšanos.<ref name=":1" /> Festivāla apmeklēšanas minimālais vecums ir 16 gadi. Jaunieši, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, var piedalīties Vācijas ''[[KulturPass]]'' programmā un iegūt bezmaksas biļetes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/final-info/|title=Final info|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> == Transporta iespējas == Festivāla biļete ietver bezmaksas sabiedriskā transporta izmantošanu VRR (Reinas-Rūras) tarifu zonā, kas darbojas vienu dienu — no festivāla dienas pusdienlaika līdz nākamās dienas pusdienlaikam.<ref name=":1" /> Festivāla gaisotne jūtama jau Dortmundes galvenajā dzelzceļa stacijā, kur apmeklētāji ar ''[[Bluetooth]]'' skaļruņiem rada īstu ballīšu vilciena noskaņu ceļā uz pasākumu.<ref name=":0" /> Festivāls sadarbojas ar ''Hardtours'' un ''Feierreisen'', kas nodrošina autobusu maršrutus no vairāk nekā 50 pilsētām, tostarp [[Ķelne]]s, [[Manheima]]s un Frankfurtes.<ref name=":1" /> == Pasākumi == {| class="wikitable" |+ !Datums !Apmeklētāju skaits !Mūziķi un DJ |- |{{dat|2007|10|06|n|bez}} |{{sk|12000}} |''Arkus P., Deepack, Endymion, Hectic Fence, Isaac, Manu Le Malin, Marco Remus, Max B Grant, Negative A, Outblast Vs. Angerfist, Pet Duo, Placid K, Promo, Sven Wittekind, Tieum, Tommyknocker Vs. Stunned Guys, Traxtorm Gangstaz Allied'' |- |{{dat|2008|10|4|n|bez}} |{{sk|12000}} |''Activator, Amnesys, Amok, Angerfist, Art of Fighters, Blutonium Boy, Boris S., Brachiale Musikgestalter, Central Seven, Dana, DaY-Már, Evil Activities, Frank Kvitta, J.D.A, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Neophyte, Newstyler vs. D-Ceptor, Noisecontrollers, Ophidian, Outblast vs. Predator, Pavo, Robert Natus Vs. Arkus P., Space DJ’z, Stunned Guys, Sven Wittekind, Tatanka, The Hells Bangers, Thorsten Kanzler, Tommyknocker & [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Vince'' |- |{{dat|2009|10|3|n|bez}} |{{sk|10000}} |''Amnesys, Angerfist, Arkus P Live, Brachiale Musikgestalter, Catscan, Coone, Crypsis, DaY-mar, DJ D, DJ Rush, Dozer, Dutch Master, Greg Notill, Jane Ephex, Josh & Wesz, Kaoz, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Masters Of Noise Vs The Beat Controller, MC Linez, MC Syco, MC Tha Watcher, Neophyte, Noisecontrollers, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Paul, Predator, Re-style, Robert Natus, Rotterdam Teror Corps, showtek, Sven Wittekind, Tommyknocker, Weichei, Zatox'' |- |{{dat|2010|10|2|n|bez}} |{{sk|10000}} |''Anagenetic, Angerfist, Anime, Arkus P., BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Chain Reaction, Coone, Crypsis, DaY-Már, Deadly Sins aka Robert Natus, Dyprax, Frank Kvitta, Hardcore Blasters, Headhunterz, Identic, Kenned Pool, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Maly, Noize Suppressor, Outblast, Pet Duo, Predator, Psyko Punkz, Razor, Re-style, Sutura, Tatanka, Tha Playah, Tomcat & Rudeboy, Traxtorm Gangstaz Allied, Vince, Waldhaus'' |- |{{dat|2011|10|1|n|bez}} |{{sk|15000}} |''[[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Accelarator, Angeldust, Angerfist, Art of Fighters, B-front, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, D-Block & S-te-fan, DaY-Már, DJ D vs. Rayden, DJ Rush, Dyprax, Frontliner, Identic, Jason Little, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Manu Kenton, Mystery, Negative, O.B.I. vs. Lukas, Outblast, Pablo Ramirez, Stephanie, T-junction, The Stunned Guys vs. Amnesys, Thera, Twilight Forces, Zahni'' |- |{{dat|2012|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2012.jpg|200px]] |{{sk|15000}} |''A.paul, Amnesys, Angeldust, Angerfist, Angy Kore, Arkus P. & Sutura, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Brennan Heart, Catscan, Chain Reaction, Coone, Crypsis, Davidchristoph, Dyprax, Electronmike, Eric Sneo, Frank Kvitta, Greg Notill, Javi Boss (almoradí), Korsakoff, Lukas & Malke, Masters Elite Aka, MC Nolz, MC Tha Watcher, Meagashira, Mystery, Nitrogenetics, Noize Suppressor, Ophidian, Outblast, Pappenheimer, Pet Duo, Psyko Punkz, Radical Redemption, Re-style, State Of Emergency, Technoboy, The Advent, Thera, Torsten Kanzler, Twilight Forces, Zahni vs. Schrempf, Zany, Zealot'' |- |{{dat|2013|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2013.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''A.paul, Adaro, Angerfist, Bmg, Chain Reaction, Crossfiyah, Crypsis, D-Block & S-te-fan, Dandi & Ugo, Day-Mar vs. Negative A, Deepack, Frequencerz, Frontliner, Hellsystem, Klaudia Gawlas, Kodex, Korsakoff, Kraemer & Niereich, Linus Quick, MC Nolz, MC Tha Watcher, Miss K8 vs. Lowroller, Noize Suppressor, Nosferatu, O.B.I., Outblast vs. Evil Activities, Pappenheimer, Pink Noise aka Candy Cox vs. Fernanda Martins, Radical Redemption, Raphael Dincsoy, Re-style, T-junction, Tha Playah, The Brutal and Sadistic Show aka Minupren & Stormtrooper, The Outside Agency, Twilight Forces, Tymon, Wasted Mind'' |- |{{dat|2014|10|4|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2014.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''A.paul, Act of Rage, Amok, Andi Teller, Angerfist, Bloodcage, Bmg, Bodyshock, Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, Dandi & Ugo, Dyprax, Evil Activities, Fatima Hajji, Hardcraft, I:Gor, Isaac, Jonathann Cast, Kerstin Eden, Khaleesi, Kold Konexion, Korsakoff, Linus Quick, Mario Ranieri, MC Nolz, MC Tha Watcher, Minupren, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Partyraiser vs. Drokz, Radical Redemption, Ran-d, Raphael Dincsoy, Sutura, Tha Playah, Thorax, Typhoon, Warface, Wasted Mind, X-Pander'' |- |{{dat|2015|10|3|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2015.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Andi Teller, Angerfist, Arkus P., Artifact, Base Alert, Bass D, Bmg, Bodyshock Vs. Dyprax, Buzz Fuzz, Candy Cox, Crossfiyah, Crypsis, Destructive Tendencies, Digital Punk, Dr. Peacock, E-Force, Frontliner, J.D.A, Korsakoff, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Mental Theo, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Neophyte Records Allstars, Noize Suppressor Vs. Outblast, Nosferatu, O.b.i. & Viper Xxl, Olle, Panic, Pappenheimer, Pavo, Predator, Radical Redemption, Re-style, Ruffneck, Sub Sonik, Thorax, Unexist, Vince, Warface, X-Pander, Zahni'' |- |{{dat|2016|10|2|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2016.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Act of Rage, Angerfist, Atmozfears, Bass D, Bmg, Buzz Fuzz, Candy Cox, Chain Reaction, Crypsis, Cyber, D-Sturb, DaY-mar, Delete, Destructive Tendencies, Devin Wild, DJ Mystery, Dune, Dyprax, E-Force, Epyleptika, Furyan, High Voltage, Jappo, Kahlkopf HC, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Marc Acardipane, Mashup Jack, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Meltdown, Mental Theo, Millennium Mayhem, Minupren, Miss K8, Neophyte, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Paul Elstak, Pet Duo, Predator, Radical Redemption, Scarphase, Tekkerkane, Tensor & Re-Direction, Tha Playah, Thorax, Vince, Warface'' |- |{{dat|2014|10|1|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2017.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Act of Rage, Angerfist, Anime, Bmg, Broken Minds, Crypsis, D-Sturb, Da Tweekaz, Delete, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, E-Force, F.Noize, Frontliner, Furyan, Guerrillas, Killshot, Korsakoff, Lukas & Fernanda Martins, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Minupren, Miss K8, Nolz, O.B.I., Psychopel, Radical Redemption, Re-style, Rvage, Sutura, Tears Of Fury, Tha Watcher, Thorax, Waldhaus & Weichentechnikk, Warface'' |- |{{dat|2018|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2018.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Access One, Act of Rage, Agents of Change, Angerfist, Bmg, Bulletproof, Chain Reaction, Crypsis, D-Sturb, Deadly Guns, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, Dogfight, Dr. Peacock, E-Force, Furyan, Jay Reeve, Killshot, Korsakoff, Leigh Johnson, Lydia M, Miss K8, N-Vitral, Never Surrender, Nogge vs. Komacasper, Nolz, Olle, Partyraiser, Phrantic, Public Enemies, Radical Redemption, Tha Watcher, Viper Xxl'' |- |{{dat|2019|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2019.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Angerfist -live-, Miss K8, Dr. Peacock -live-, Radical Redemption, D-Block & S-te-fan, Sefa, Deadly Guns, Warface, D-Fence -live-, D-Sturb, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] -live-, Korsakoff, Tha Playah, BMG -live-, F.Noize, Atmozfears, Nosferatu, Frank Kvitta, N-Vitral, Keltek, Minupren, Crypsis, Zahni, Bulletproof, Anormal & Hunnel, Jay Reeve, Ncrypta, Never Surrender, Re-Style, Thorax, Andi Teller'' |- | colspan="3" {{N/A|2020. un 2021. gadā nenotika COVID‑19 pandēmijas dēļ}} |- |{{dat|2022|10|1|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2022.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Angerfist, Barber, Broken Minds, Bulletproof, Cryogenic, Crypsis, Digital Punk, Drokz, Drs, Gridkiller, Irradiate, Jay Reeve, Juliëx, Korsakoff, Lady Dammage, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] & Dave Revan, Major Conspiracy, MC Syco, Miss K8 vs. AniMe, Ncrypta, Never Surrender, Nolz, Physika, Radical Redemption, Rejecta, Republic, Sefa, Spitnoise vs. F.Noize, Sub Sonik, Tha Watcher, Unfused, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2023|10|7|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2023.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Act of Rage, Angerfist LIVE, Barber vs. Major Conspiracy, Bloodlust vs. The Purge, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence vs. AniMe, D-Sturb, Deadly Guns RELOADED, Dimitri K, DRS, E-Force, Elite Enemy, F.Noize Uptempo Classics, GridKiller, Hysta, Juliëx, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], MC Robs, Mish, Miss K8, N-Vitral, Nolz, Rejecta vs. Deluzion, Resolute, Spitnoise, Sub Sonik, Tha Watcher, THE TIMEMACHINE: Marc Acardipane, Trespassed, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2024|10|6|n|bez}} |{{sk|15000}} |''Akira, Angerfist, Bloodlust, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence, Deadly Guns, Deluzion, Dr. Peacock, Drokz, DRS, E-Force, Elite Enemy, F-Noize, Fraw, Hysta, Juliëx, Karun, DJ [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Major Conspiracy, Manifest Destiny, MC Robs, Mixx K8, Nama, Nolz, Nosferatu, Omnya, Ophidian, Phuture Noize, Rejecta, Resolute, Resolve, Spirnoise, tha Watcher, The Purge, The TimeMmachine, Unfused, Unlocked, Unproven'' |- |{{dat|2025|10|4|n|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/syndicate-2025/|title=Syndicate 2025|last=Bredewolt|first=Iris|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-15|date=2025-06-05|language=en}}</ref> |— |99PRBLMZ, Act of Rage, Adjuzt, Akimbo, Alee, Anime, Bass-D, Catscan, Cryogenic, D-Fence Ignited, Deadly Guns, Double Trouble, Dr. Peacock, DRS, Flo, Furyan Mysteries of Creation, GridKiller Live, Hysta, Kili, LunaKorpz, Manifest Destiny, Marc Acardipane, Miss K8, Mish, N-Vitral, Neophyte, Never Surrender Rave & Plunder, Noiseflow, Nolz, Nosferatu, Omnya, Ophidian, Partyraiser, Predator, Rejecta, Revealer, Riot Shift, Ruffneck, Samynator, Sound Rush, Spitfire, Spitnoise, Tha Watcher, The Timemachine Paul Elstak, The Viper, Vince, Warface |} == Himnas == Kopš 2009. gada katru gadu tiek veidota jauna festivāla himna: * 2009: ''DJ Predator'' — ''Unified Destination'' * 2010: ''Re-Style'' — ''Rise Of The Ruler'' * 2011: ''Outblast ft. Korsakoff'' — ''Hymn Of Syndicate'' * 2012: ''Masters Elite'' — ''Tied By Sound'' * 2013: ''Tha Playah feat. MC Alee'' — ''Menace To Mankind'' * 2014: ''Nosferatu & E-Life'' — ''Manslaughter'' * 2015: ''Dyprax feat MC Nolz'' — ''Posse Of The Hard'' * 2016: ''Thorax ft. MC Tha Watcher'' — ''A Decade Of Syndicate'' * 2017: ''Miss K8 ft. MC Nolz'' — ''Resolute Power'' * 2018: ''N-Vitral ft. Tha Watcher'' — ''The Ruler'' * 2019: ''D-Fence ft. Mr. Hyde'' — ''The Sonic Storm'' * 2021: ''Broken Minds & Alee'' — ''Syndicate of Rave'' * 2023: ''Angerfist & Nolz'' — ''Syndicate Of Noise'' * 2024: ''Mad Dog & Dave Revan'' — ''Start the revolution'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:Deju mūzika]] [[Kategorija:Elektroniskā mūzika]] kokqxubyriw9nllswi0eql1ygo254sy 4303232 4303231 2025-07-03T12:46:42Z Ytteroy 50392 /* Pasākumi */ 4303232 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas festivāla infokaste | nosaukums = SYNDICATE | norises_vieta = {{vieta|Vācija|Dortmunde|Vestfālenes halle|3s=Vestfālenes halles}} | dibinātāji = ''I-Motion GmbH'', ''Art of Dance'' | gadi = kopš 2007. gada vienmēr oktobra sākumā | mājaslapa = [https://www.syndicate-festival.de syndicate-festival.de] | attēla_nosaukums={{Dark mode invert|[[Attēls:Syndicate Festival Logo.svg|175px]]}} | attēla_apraksts=''Syndicate'' festivāla logo}} '''''SYNDICATE'' festivāls''' ([{{IPA|ˈsɪndɪkət}}]; oficiālais nosaukums: '''''Syndicate Ambassadors in Harder Styles'''''<ref name="dpma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://register.dpma.de/DPMAregister/marke/registerHABM?AKZ=008751265|title=Vācijas Patentu un preču zīmju biroja (DPMA) reģistra izraksts|date=2014-02-09}}</ref>) ir [[Elektroniskā deju mūzika|elektroniskās deju mūzikas]] pasākums, kas norisinās [[Vestfālenes halles|Vestfālenes hallē]] [[Dortmunde|Dortmundē]] un kurā uzstājas [[hārdkora tehno]] un [[hārdstails|hārdstaila]] žanru [[Diskžokejs|dīdžeji]]. Šis ir viens no lielākajiem šāda veida festivāliem Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=11 November 2013|url=http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen|title=Lielākais hardstyle festivāls atkal Dortmundē|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131111184027/http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen}}</ref> == Vēsture == Pirmais festivāls notika 2007. gadā, un to apmeklēja aptuveni {{sk|10000}} cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=1 March 2014|url=http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/|title=Apskats 2007|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140301040231/http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/}}</ref> Kopš tā laika apmeklētāju skaits pastāvīgi pieauga. 2015. gada 3. oktobrī ''Syndicate'' festivāls notika devīto reizi, pulcējot aptuveni {{sk|20000}} apmeklētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=10 November 2013|url=http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/|title=Syndicate 2013 apskats|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131110232132/http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/}}</ref> Festivālu organizē uzņēmumi ''I-Motion'' un ''Art of Dance'', kas apvienoja spēkus, lai radītu Vācijas lielāko smagāko elektroniskās mūzikas stilu iekštelpu pasākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.artofdance.nl/syndicate-timetable-and-final-facts-en/|title=Syndicate 2011 timetable and final facts (EN)|last=Digital|first=Stimmt|website=Art of Dance|access-date=2025-06-18|date=2011-09-28|language=en}}</ref> Kopš 2013. gada pasākumu atbalsta [[Eve & Rave#Eve & Rave Minstere|''Eve & Rave'' Minstere]] ar narkotiku informācijas stendu. == Formāts un norises vieta == Festivāls norisinās no pulksten 20:00 līdz 06:00, pārvēršot Vestfālenes halles par ''Vestfalen—HELL'' ({{Val|lv|Vestfālen–[[Elle|ELLE]]}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://europebookings.com/festival/syndicate-festival/|title=Syndicate Festival 2025 Tickets Lineup {{!}} 4 Oct {{!}} Dortmund, DE|last=Europebookings|website=Europebookings|access-date=2025-06-18|date=2025-06-18|language=en}}</ref> Festivāls sastāv no trim dažādām skatuvēm: galvenā skatuve lielākajā arēnā, kā arī hārdstaila un ''extreme hardcore'' skatuves blakus esošajās hallēs.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hardstylemag.com/this-was-syndicate-2023/|title=This was SYNDICATE 2023|last=Roth|first=Simon|website=Hardstyle Mag|access-date=2025-06-18|date=2023-10-10|language=en}}</ref> Skatuvju noformējums vienmēr ir detalizēts un iespaidīgs — galvenā skatuve 2023. gadā bija noformēta futuristiskā, industriālā un militārā stilā ar portālu uz citu pasauli, ko ieskauj metāla asmeņi un liesmu metēji.<ref name=":0" /> Hārdstaila skatuves dizains atgādināja cietoksni ar vertikāli novietotām konstrukcijām un ''SYNDICATE'' [[Trejzaris|trejzari]] centrā.<ref name=":0" /> == Drošība un sociālā atbildība == Festivāls ievēro ''Celebrate Safe'' politiku, nodrošinot drošu un iekļaujošu vidi visiem apmeklētājiem.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/info/|title=SYNDICATE Info & FAQ|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> Pasākuma laikā pieejama bezmaksas dzirdes aizsardzība visos suvenīru kioskos, kā arī nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem.<ref name=":1" /> Festivāls izmanto bezskaidras naudas sistēmu, un apmeklētājiem ir pieejami informatīvie stendi par apzinīgu un drošu ballēšanos.<ref name=":1" /> Festivāla apmeklēšanas minimālais vecums ir 16 gadi. Jaunieši, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, var piedalīties Vācijas ''[[KulturPass]]'' programmā un iegūt bezmaksas biļetes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/final-info/|title=Final info|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> == Transporta iespējas == Festivāla biļete ietver bezmaksas sabiedriskā transporta izmantošanu VRR (Reinas-Rūras) tarifu zonā, kas darbojas vienu dienu — no festivāla dienas pusdienlaika līdz nākamās dienas pusdienlaikam.<ref name=":1" /> Festivāla gaisotne jūtama jau Dortmundes galvenajā dzelzceļa stacijā, kur apmeklētāji ar ''[[Bluetooth]]'' skaļruņiem rada īstu ballīšu vilciena noskaņu ceļā uz pasākumu.<ref name=":0" /> Festivāls sadarbojas ar ''Hardtours'' un ''Feierreisen'', kas nodrošina autobusu maršrutus no vairāk nekā 50 pilsētām, tostarp [[Ķelne]]s, [[Manheima]]s un Frankfurtes.<ref name=":1" /> == Pasākumi == {| class="wikitable" |+ !Datums !Apmeklētāju skaits !Mūziķi un DJ |- |{{dat|2007|10|06|n|bez}} |{{sk|12000}} |''Arkus P., Deepack, Endymion, Hectic Fence, Isaac, Manu Le Malin, Marco Remus, Max B Grant, Negative A, Outblast Vs. Angerfist, Pet Duo, Placid K, Promo, Sven Wittekind, Tieum, Tommyknocker Vs. Stunned Guys, Traxtorm Gangstaz Allied'' |- |{{dat|2008|10|4|n|bez}} |{{sk|12000}} |''Activator, Amnesys, Amok, Angerfist, Art of Fighters, Blutonium Boy, Boris S., Brachiale Musikgestalter, Central Seven, Dana, DaY-Már, Evil Activities, Frank Kvitta, J.D.A, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Neophyte, Newstyler vs. D-Ceptor, Noisecontrollers, Ophidian, Outblast vs. Predator, Pavo, Robert Natus Vs. Arkus P., Space DJ’z, Stunned Guys, Sven Wittekind, Tatanka, The Hells Bangers, Thorsten Kanzler, Tommyknocker & [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Vince'' |- |{{dat|2009|10|3|n|bez}} |{{sk|10000}} |''Amnesys, Angerfist, Arkus P Live, Brachiale Musikgestalter, Catscan, Coone, Crypsis, DaY-mar, DJ D, DJ Rush, Dozer, Dutch Master, Greg Notill, Jane Ephex, Josh & Wesz, Kaoz, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Masters Of Noise Vs The Beat Controller, MC Linez, MC Syco, MC Tha Watcher, Neophyte, Noisecontrollers, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Paul, Predator, Re-style, Robert Natus, Rotterdam Teror Corps, showtek, Sven Wittekind, Tommyknocker, Weichei, Zatox'' |- |{{dat|2010|10|2|n|bez}} |{{sk|10000}} |''Anagenetic, Angerfist, Anime, Arkus P., BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Chain Reaction, Coone, Crypsis, DaY-Már, Deadly Sins aka Robert Natus, Dyprax, Frank Kvitta, Hardcore Blasters, Headhunterz, Identic, Kenned Pool, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Maly, Noize Suppressor, Outblast, Pet Duo, Predator, Psyko Punkz, Razor, Re-style, Sutura, Tatanka, Tha Playah, Tomcat & Rudeboy, Traxtorm Gangstaz Allied, Vince, Waldhaus'' |- |{{dat|2011|10|1|n|bez}} |{{sk|15000}} |''[[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Accelarator, Angeldust, Angerfist, Art of Fighters, B-front, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, D-Block & S-te-fan, DaY-Már, DJ D vs. Rayden, DJ Rush, Dyprax, Frontliner, Identic, Jason Little, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Manu Kenton, Mystery, Negative, O.B.I. vs. Lukas, Outblast, Pablo Ramirez, Stephanie, T-junction, The Stunned Guys vs. Amnesys, Thera, Twilight Forces, Zahni'' |- |{{dat|2012|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2012.jpg|200px]] |{{sk|15000}} |''A.paul, Amnesys, Angeldust, Angerfist, Angy Kore, Arkus P. & Sutura, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Brennan Heart, Catscan, Chain Reaction, Coone, Crypsis, Davidchristoph, Dyprax, Electronmike, Eric Sneo, Frank Kvitta, Greg Notill, Javi Boss (almoradí), Korsakoff, Lukas & Malke, Masters Elite Aka, MC Nolz, MC Tha Watcher, Meagashira, Mystery, Nitrogenetics, Noize Suppressor, Ophidian, Outblast, Pappenheimer, Pet Duo, Psyko Punkz, Radical Redemption, Re-style, State Of Emergency, Technoboy, The Advent, Thera, Torsten Kanzler, Twilight Forces, Zahni vs. Schrempf, Zany, Zealot'' |- |{{dat|2013|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2013.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''A.paul, Adaro, Angerfist, Bmg, Chain Reaction, Crossfiyah, Crypsis, D-Block & S-te-fan, Dandi & Ugo, Day-Mar vs. Negative A, Deepack, Frequencerz, Frontliner, Hellsystem, Klaudia Gawlas, Kodex, Korsakoff, Kraemer & Niereich, Linus Quick, MC Nolz, MC Tha Watcher, Miss K8 vs. Lowroller, Noize Suppressor, Nosferatu, O.B.I., Outblast vs. Evil Activities, Pappenheimer, Pink Noise aka Candy Cox vs. Fernanda Martins, Radical Redemption, Raphael Dincsoy, Re-style, T-junction, Tha Playah, The Brutal and Sadistic Show aka Minupren & Stormtrooper, The Outside Agency, Twilight Forces, Tymon, Wasted Mind'' |- |{{dat|2014|10|4|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2014.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''A.paul, Act of Rage, Amok, Andi Teller, Angerfist, Bloodcage, Bmg, Bodyshock, Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, Dandi & Ugo, Dyprax, Evil Activities, Fatima Hajji, Hardcraft, I:Gor, Isaac, Jonathann Cast, Kerstin Eden, Khaleesi, Kold Konexion, Korsakoff, Linus Quick, Mario Ranieri, MC Nolz, MC Tha Watcher, Minupren, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Partyraiser vs. Drokz, Radical Redemption, Ran-d, Raphael Dincsoy, Sutura, Tha Playah, Thorax, Typhoon, Warface, Wasted Mind, X-Pander'' |- |{{dat|2015|10|3|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2015.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Andi Teller, Angerfist, Arkus P., Artifact, Base Alert, Bass D, Bmg, Bodyshock Vs. Dyprax, Buzz Fuzz, Candy Cox, Crossfiyah, Crypsis, Destructive Tendencies, Digital Punk, Dr. Peacock, E-Force, Frontliner, J.D.A, Korsakoff, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Mental Theo, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Neophyte Records Allstars, Noize Suppressor Vs. Outblast, Nosferatu, O.b.i. & Viper Xxl, Olle, Panic, Pappenheimer, Pavo, Predator, Radical Redemption, Re-style, Ruffneck, Sub Sonik, Thorax, Unexist, Vince, Warface, X-Pander, Zahni'' |- |{{dat|2016|10|2|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2016.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Act of Rage, Angerfist, Atmozfears, Bass D, Bmg, Buzz Fuzz, Candy Cox, Chain Reaction, Crypsis, Cyber, D-Sturb, DaY-mar, Delete, Destructive Tendencies, Devin Wild, DJ Mystery, Dune, Dyprax, E-Force, Epyleptika, Furyan, High Voltage, Jappo, Kahlkopf HC, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Marc Acardipane, Mashup Jack, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Meltdown, Mental Theo, Millennium Mayhem, Minupren, Miss K8, Neophyte, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Paul Elstak, Pet Duo, Predator, Radical Redemption, Scarphase, Tekkerkane, Tensor & Re-Direction, Tha Playah, Thorax, Vince, Warface'' |- |{{dat|2014|10|1|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2017.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Act of Rage, Angerfist, Anime, Bmg, Broken Minds, Crypsis, D-Sturb, Da Tweekaz, Delete, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, E-Force, F.Noize, Frontliner, Furyan, Guerrillas, Killshot, Korsakoff, Lukas & Fernanda Martins, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Minupren, Miss K8, Nolz, O.B.I., Psychopel, Radical Redemption, Re-style, Rvage, Sutura, Tears Of Fury, Tha Watcher, Thorax, Waldhaus & Weichentechnikk, Warface'' |- |{{dat|2018|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2018.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Access One, Act of Rage, Agents of Change, Angerfist, Bmg, Bulletproof, Chain Reaction, Crypsis, D-Sturb, Deadly Guns, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, Dogfight, Dr. Peacock, E-Force, Furyan, Jay Reeve, Killshot, Korsakoff, Leigh Johnson, Lydia M, Miss K8, N-Vitral, Never Surrender, Nogge vs. Komacasper, Nolz, Olle, Partyraiser, Phrantic, Public Enemies, Radical Redemption, Tha Watcher, Viper Xxl'' |- |{{dat|2019|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2019.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Angerfist -live-, Miss K8, Dr. Peacock -live-, Radical Redemption, D-Block & S-te-fan, Sefa, Deadly Guns, Warface, D-Fence -live-, D-Sturb, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] -live-, Korsakoff, Tha Playah, BMG -live-, F.Noize, Atmozfears, Nosferatu, Frank Kvitta, N-Vitral, Keltek, Minupren, Crypsis, Zahni, Bulletproof, Anormal & Hunnel, Jay Reeve, Ncrypta, Never Surrender, Re-Style, Thorax, Andi Teller'' |- | colspan="3" {{N/A|2020. un 2021. gadā nenotika COVID‑19 pandēmijas dēļ}} |- |{{dat|2022|10|1|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2022.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Angerfist, Barber, Broken Minds, Bulletproof, Cryogenic, Crypsis, Digital Punk, Drokz, Drs, Gridkiller, Irradiate, Jay Reeve, Juliëx, Korsakoff, Lady Dammage, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] & Dave Revan, Major Conspiracy, MC Syco, Miss K8 vs. AniMe, Ncrypta, Never Surrender, Nolz, Physika, Radical Redemption, Rejecta, Republic, Sefa, Spitnoise vs. F.Noize, Sub Sonik, Tha Watcher, Unfused, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2023|10|7|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2023.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Act of Rage, Angerfist LIVE, Barber vs. Major Conspiracy, Bloodlust vs. The Purge, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence vs. AniMe, D-Sturb, Deadly Guns RELOADED, Dimitri K, DRS, E-Force, Elite Enemy, F.Noize Uptempo Classics, GridKiller, Hysta, Juliëx, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], MC Robs, Mish, Miss K8, N-Vitral, Nolz, Rejecta vs. Deluzion, Resolute, Spitnoise, Sub Sonik, Tha Watcher, THE TIMEMACHINE: Marc Acardipane, Trespassed, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2024|10|6|n|bez}} |{{sk|15000}} |''Akira, Angerfist, Bloodlust, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence, Deadly Guns, Deluzion, Dr. Peacock, Drokz, DRS, E-Force, Elite Enemy, F-Noize, Fraw, Hysta, Juliëx, Karun, DJ [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Major Conspiracy, Manifest Destiny, MC Robs, Mixx K8, Nama, Nolz, Nosferatu, Omnya, Ophidian, Phuture Noize, Rejecta, Resolute, Resolve, Spirnoise, tha Watcher, The Purge, The TimeMmachine, Unfused, Unlocked, Unproven'' |- |{{dat|2025|10|4|n|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/syndicate-2025/|title=Syndicate 2025|last=Bredewolt|first=Iris|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-15|date=2025-06-05|language=en}}</ref> |— |''99PRBLMZ, Act of Rage, Adjuzt, Akimbo, Alee, Anime, Bass-D, Catscan, Cryogenic, D-Fence Ignited, Deadly Guns, Double Trouble, Dr. Peacock, DRS, Flo, Furyan Mysteries of Creation, GridKiller Live, Hysta, Kili, LunaKorpz, Manifest Destiny, Marc Acardipane, Miss K8, Mish, N-Vitral, Neophyte, Never Surrender Rave & Plunder, Noiseflow, Nolz, Nosferatu, Omnya, Ophidian, Partyraiser, Predator, Rejecta, Revealer, Riot Shift, Ruffneck, Samynator, Sound Rush, Spitfire, Spitnoise, Tha Watcher, The Timemachine Paul Elstak, The Viper, Vince, Warface'' |} == Himnas == Kopš 2009. gada katru gadu tiek veidota jauna festivāla himna: * 2009: ''DJ Predator'' — ''Unified Destination'' * 2010: ''Re-Style'' — ''Rise Of The Ruler'' * 2011: ''Outblast ft. Korsakoff'' — ''Hymn Of Syndicate'' * 2012: ''Masters Elite'' — ''Tied By Sound'' * 2013: ''Tha Playah feat. MC Alee'' — ''Menace To Mankind'' * 2014: ''Nosferatu & E-Life'' — ''Manslaughter'' * 2015: ''Dyprax feat MC Nolz'' — ''Posse Of The Hard'' * 2016: ''Thorax ft. MC Tha Watcher'' — ''A Decade Of Syndicate'' * 2017: ''Miss K8 ft. MC Nolz'' — ''Resolute Power'' * 2018: ''N-Vitral ft. Tha Watcher'' — ''The Ruler'' * 2019: ''D-Fence ft. Mr. Hyde'' — ''The Sonic Storm'' * 2021: ''Broken Minds & Alee'' — ''Syndicate of Rave'' * 2023: ''Angerfist & Nolz'' — ''Syndicate Of Noise'' * 2024: ''Mad Dog & Dave Revan'' — ''Start the revolution'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:Deju mūzika]] [[Kategorija:Elektroniskā mūzika]] k8zqdjxt22z7vozfnjxjew3d93vzd5w 4303234 4303232 2025-07-03T12:47:33Z Ytteroy 50392 /* Pasākumi */ 2025. gada mūziķu atsauce 4303234 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas festivāla infokaste | nosaukums = SYNDICATE | norises_vieta = {{vieta|Vācija|Dortmunde|Vestfālenes halle|3s=Vestfālenes halles}} | dibinātāji = ''I-Motion GmbH'', ''Art of Dance'' | gadi = kopš 2007. gada vienmēr oktobra sākumā | mājaslapa = [https://www.syndicate-festival.de syndicate-festival.de] | attēla_nosaukums={{Dark mode invert|[[Attēls:Syndicate Festival Logo.svg|175px]]}} | attēla_apraksts=''Syndicate'' festivāla logo}} '''''SYNDICATE'' festivāls''' ([{{IPA|ˈsɪndɪkət}}]; oficiālais nosaukums: '''''Syndicate Ambassadors in Harder Styles'''''<ref name="dpma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://register.dpma.de/DPMAregister/marke/registerHABM?AKZ=008751265|title=Vācijas Patentu un preču zīmju biroja (DPMA) reģistra izraksts|date=2014-02-09}}</ref>) ir [[Elektroniskā deju mūzika|elektroniskās deju mūzikas]] pasākums, kas norisinās [[Vestfālenes halles|Vestfālenes hallē]] [[Dortmunde|Dortmundē]] un kurā uzstājas [[hārdkora tehno]] un [[hārdstails|hārdstaila]] žanru [[Diskžokejs|dīdžeji]]. Šis ir viens no lielākajiem šāda veida festivāliem Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=11 November 2013|url=http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen|title=Lielākais hardstyle festivāls atkal Dortmundē|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131111184027/http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen}}</ref> == Vēsture == Pirmais festivāls notika 2007. gadā, un to apmeklēja aptuveni {{sk|10000}} cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=1 March 2014|url=http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/|title=Apskats 2007|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140301040231/http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/}}</ref> Kopš tā laika apmeklētāju skaits pastāvīgi pieauga. 2015. gada 3. oktobrī ''Syndicate'' festivāls notika devīto reizi, pulcējot aptuveni {{sk|20000}} apmeklētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=10 November 2013|url=http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/|title=Syndicate 2013 apskats|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131110232132/http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/}}</ref> Festivālu organizē uzņēmumi ''I-Motion'' un ''Art of Dance'', kas apvienoja spēkus, lai radītu Vācijas lielāko smagāko elektroniskās mūzikas stilu iekštelpu pasākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.artofdance.nl/syndicate-timetable-and-final-facts-en/|title=Syndicate 2011 timetable and final facts (EN)|last=Digital|first=Stimmt|website=Art of Dance|access-date=2025-06-18|date=2011-09-28|language=en}}</ref> Kopš 2013. gada pasākumu atbalsta [[Eve & Rave#Eve & Rave Minstere|''Eve & Rave'' Minstere]] ar narkotiku informācijas stendu. == Formāts un norises vieta == Festivāls norisinās no pulksten 20:00 līdz 06:00, pārvēršot Vestfālenes halles par ''Vestfalen—HELL'' ({{Val|lv|Vestfālen–[[Elle|ELLE]]}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://europebookings.com/festival/syndicate-festival/|title=Syndicate Festival 2025 Tickets Lineup {{!}} 4 Oct {{!}} Dortmund, DE|last=Europebookings|website=Europebookings|access-date=2025-06-18|date=2025-06-18|language=en}}</ref> Festivāls sastāv no trim dažādām skatuvēm: galvenā skatuve lielākajā arēnā, kā arī hārdstaila un ''extreme hardcore'' skatuves blakus esošajās hallēs.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hardstylemag.com/this-was-syndicate-2023/|title=This was SYNDICATE 2023|last=Roth|first=Simon|website=Hardstyle Mag|access-date=2025-06-18|date=2023-10-10|language=en}}</ref> Skatuvju noformējums vienmēr ir detalizēts un iespaidīgs — galvenā skatuve 2023. gadā bija noformēta futuristiskā, industriālā un militārā stilā ar portālu uz citu pasauli, ko ieskauj metāla asmeņi un liesmu metēji.<ref name=":0" /> Hārdstaila skatuves dizains atgādināja cietoksni ar vertikāli novietotām konstrukcijām un ''SYNDICATE'' [[Trejzaris|trejzari]] centrā.<ref name=":0" /> == Drošība un sociālā atbildība == Festivāls ievēro ''Celebrate Safe'' politiku, nodrošinot drošu un iekļaujošu vidi visiem apmeklētājiem.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/info/|title=SYNDICATE Info & FAQ|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> Pasākuma laikā pieejama bezmaksas dzirdes aizsardzība visos suvenīru kioskos, kā arī nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem.<ref name=":1" /> Festivāls izmanto bezskaidras naudas sistēmu, un apmeklētājiem ir pieejami informatīvie stendi par apzinīgu un drošu ballēšanos.<ref name=":1" /> Festivāla apmeklēšanas minimālais vecums ir 16 gadi. Jaunieši, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, var piedalīties Vācijas ''[[KulturPass]]'' programmā un iegūt bezmaksas biļetes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/final-info/|title=Final info|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> == Transporta iespējas == Festivāla biļete ietver bezmaksas sabiedriskā transporta izmantošanu VRR (Reinas-Rūras) tarifu zonā, kas darbojas vienu dienu — no festivāla dienas pusdienlaika līdz nākamās dienas pusdienlaikam.<ref name=":1" /> Festivāla gaisotne jūtama jau Dortmundes galvenajā dzelzceļa stacijā, kur apmeklētāji ar ''[[Bluetooth]]'' skaļruņiem rada īstu ballīšu vilciena noskaņu ceļā uz pasākumu.<ref name=":0" /> Festivāls sadarbojas ar ''Hardtours'' un ''Feierreisen'', kas nodrošina autobusu maršrutus no vairāk nekā 50 pilsētām, tostarp [[Ķelne]]s, [[Manheima]]s un Frankfurtes.<ref name=":1" /> == Pasākumi == {| class="wikitable" |+ !Datums !Apmeklētāju skaits !Mūziķi un DJ |- |{{dat|2007|10|06|n|bez}} |{{sk|12000}} |''Arkus P., Deepack, Endymion, Hectic Fence, Isaac, Manu Le Malin, Marco Remus, Max B Grant, Negative A, Outblast Vs. Angerfist, Pet Duo, Placid K, Promo, Sven Wittekind, Tieum, Tommyknocker Vs. Stunned Guys, Traxtorm Gangstaz Allied'' |- |{{dat|2008|10|4|n|bez}} |{{sk|12000}} |''Activator, Amnesys, Amok, Angerfist, Art of Fighters, Blutonium Boy, Boris S., Brachiale Musikgestalter, Central Seven, Dana, DaY-Már, Evil Activities, Frank Kvitta, J.D.A, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Neophyte, Newstyler vs. D-Ceptor, Noisecontrollers, Ophidian, Outblast vs. Predator, Pavo, Robert Natus Vs. Arkus P., Space DJ’z, Stunned Guys, Sven Wittekind, Tatanka, The Hells Bangers, Thorsten Kanzler, Tommyknocker & [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Vince'' |- |{{dat|2009|10|3|n|bez}} |{{sk|10000}} |''Amnesys, Angerfist, Arkus P Live, Brachiale Musikgestalter, Catscan, Coone, Crypsis, DaY-mar, DJ D, DJ Rush, Dozer, Dutch Master, Greg Notill, Jane Ephex, Josh & Wesz, Kaoz, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Masters Of Noise Vs The Beat Controller, MC Linez, MC Syco, MC Tha Watcher, Neophyte, Noisecontrollers, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Paul, Predator, Re-style, Robert Natus, Rotterdam Teror Corps, showtek, Sven Wittekind, Tommyknocker, Weichei, Zatox'' |- |{{dat|2010|10|2|n|bez}} |{{sk|10000}} |''Anagenetic, Angerfist, Anime, Arkus P., BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Chain Reaction, Coone, Crypsis, DaY-Már, Deadly Sins aka Robert Natus, Dyprax, Frank Kvitta, Hardcore Blasters, Headhunterz, Identic, Kenned Pool, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Maly, Noize Suppressor, Outblast, Pet Duo, Predator, Psyko Punkz, Razor, Re-style, Sutura, Tatanka, Tha Playah, Tomcat & Rudeboy, Traxtorm Gangstaz Allied, Vince, Waldhaus'' |- |{{dat|2011|10|1|n|bez}} |{{sk|15000}} |''[[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Accelarator, Angeldust, Angerfist, Art of Fighters, B-front, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, D-Block & S-te-fan, DaY-Már, DJ D vs. Rayden, DJ Rush, Dyprax, Frontliner, Identic, Jason Little, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Manu Kenton, Mystery, Negative, O.B.I. vs. Lukas, Outblast, Pablo Ramirez, Stephanie, T-junction, The Stunned Guys vs. Amnesys, Thera, Twilight Forces, Zahni'' |- |{{dat|2012|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2012.jpg|200px]] |{{sk|15000}} |''A.paul, Amnesys, Angeldust, Angerfist, Angy Kore, Arkus P. & Sutura, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Brennan Heart, Catscan, Chain Reaction, Coone, Crypsis, Davidchristoph, Dyprax, Electronmike, Eric Sneo, Frank Kvitta, Greg Notill, Javi Boss (almoradí), Korsakoff, Lukas & Malke, Masters Elite Aka, MC Nolz, MC Tha Watcher, Meagashira, Mystery, Nitrogenetics, Noize Suppressor, Ophidian, Outblast, Pappenheimer, Pet Duo, Psyko Punkz, Radical Redemption, Re-style, State Of Emergency, Technoboy, The Advent, Thera, Torsten Kanzler, Twilight Forces, Zahni vs. Schrempf, Zany, Zealot'' |- |{{dat|2013|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2013.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''A.paul, Adaro, Angerfist, Bmg, Chain Reaction, Crossfiyah, Crypsis, D-Block & S-te-fan, Dandi & Ugo, Day-Mar vs. Negative A, Deepack, Frequencerz, Frontliner, Hellsystem, Klaudia Gawlas, Kodex, Korsakoff, Kraemer & Niereich, Linus Quick, MC Nolz, MC Tha Watcher, Miss K8 vs. Lowroller, Noize Suppressor, Nosferatu, O.B.I., Outblast vs. Evil Activities, Pappenheimer, Pink Noise aka Candy Cox vs. Fernanda Martins, Radical Redemption, Raphael Dincsoy, Re-style, T-junction, Tha Playah, The Brutal and Sadistic Show aka Minupren & Stormtrooper, The Outside Agency, Twilight Forces, Tymon, Wasted Mind'' |- |{{dat|2014|10|4|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2014.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''A.paul, Act of Rage, Amok, Andi Teller, Angerfist, Bloodcage, Bmg, Bodyshock, Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, Dandi & Ugo, Dyprax, Evil Activities, Fatima Hajji, Hardcraft, I:Gor, Isaac, Jonathann Cast, Kerstin Eden, Khaleesi, Kold Konexion, Korsakoff, Linus Quick, Mario Ranieri, MC Nolz, MC Tha Watcher, Minupren, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Partyraiser vs. Drokz, Radical Redemption, Ran-d, Raphael Dincsoy, Sutura, Tha Playah, Thorax, Typhoon, Warface, Wasted Mind, X-Pander'' |- |{{dat|2015|10|3|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2015.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Andi Teller, Angerfist, Arkus P., Artifact, Base Alert, Bass D, Bmg, Bodyshock Vs. Dyprax, Buzz Fuzz, Candy Cox, Crossfiyah, Crypsis, Destructive Tendencies, Digital Punk, Dr. Peacock, E-Force, Frontliner, J.D.A, Korsakoff, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Mental Theo, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Neophyte Records Allstars, Noize Suppressor Vs. Outblast, Nosferatu, O.b.i. & Viper Xxl, Olle, Panic, Pappenheimer, Pavo, Predator, Radical Redemption, Re-style, Ruffneck, Sub Sonik, Thorax, Unexist, Vince, Warface, X-Pander, Zahni'' |- |{{dat|2016|10|2|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2016.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Act of Rage, Angerfist, Atmozfears, Bass D, Bmg, Buzz Fuzz, Candy Cox, Chain Reaction, Crypsis, Cyber, D-Sturb, DaY-mar, Delete, Destructive Tendencies, Devin Wild, DJ Mystery, Dune, Dyprax, E-Force, Epyleptika, Furyan, High Voltage, Jappo, Kahlkopf HC, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Marc Acardipane, Mashup Jack, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Meltdown, Mental Theo, Millennium Mayhem, Minupren, Miss K8, Neophyte, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Paul Elstak, Pet Duo, Predator, Radical Redemption, Scarphase, Tekkerkane, Tensor & Re-Direction, Tha Playah, Thorax, Vince, Warface'' |- |{{dat|2014|10|1|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2017.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Act of Rage, Angerfist, Anime, Bmg, Broken Minds, Crypsis, D-Sturb, Da Tweekaz, Delete, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, E-Force, F.Noize, Frontliner, Furyan, Guerrillas, Killshot, Korsakoff, Lukas & Fernanda Martins, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Minupren, Miss K8, Nolz, O.B.I., Psychopel, Radical Redemption, Re-style, Rvage, Sutura, Tears Of Fury, Tha Watcher, Thorax, Waldhaus & Weichentechnikk, Warface'' |- |{{dat|2018|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2018.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Access One, Act of Rage, Agents of Change, Angerfist, Bmg, Bulletproof, Chain Reaction, Crypsis, D-Sturb, Deadly Guns, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, Dogfight, Dr. Peacock, E-Force, Furyan, Jay Reeve, Killshot, Korsakoff, Leigh Johnson, Lydia M, Miss K8, N-Vitral, Never Surrender, Nogge vs. Komacasper, Nolz, Olle, Partyraiser, Phrantic, Public Enemies, Radical Redemption, Tha Watcher, Viper Xxl'' |- |{{dat|2019|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2019.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Angerfist -live-, Miss K8, Dr. Peacock -live-, Radical Redemption, D-Block & S-te-fan, Sefa, Deadly Guns, Warface, D-Fence -live-, D-Sturb, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] -live-, Korsakoff, Tha Playah, BMG -live-, F.Noize, Atmozfears, Nosferatu, Frank Kvitta, N-Vitral, Keltek, Minupren, Crypsis, Zahni, Bulletproof, Anormal & Hunnel, Jay Reeve, Ncrypta, Never Surrender, Re-Style, Thorax, Andi Teller'' |- | colspan="3" {{N/A|2020. un 2021. gadā nenotika COVID‑19 pandēmijas dēļ}} |- |{{dat|2022|10|1|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2022.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Angerfist, Barber, Broken Minds, Bulletproof, Cryogenic, Crypsis, Digital Punk, Drokz, Drs, Gridkiller, Irradiate, Jay Reeve, Juliëx, Korsakoff, Lady Dammage, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] & Dave Revan, Major Conspiracy, MC Syco, Miss K8 vs. AniMe, Ncrypta, Never Surrender, Nolz, Physika, Radical Redemption, Rejecta, Republic, Sefa, Spitnoise vs. F.Noize, Sub Sonik, Tha Watcher, Unfused, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2023|10|7|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2023.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Act of Rage, Angerfist LIVE, Barber vs. Major Conspiracy, Bloodlust vs. The Purge, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence vs. AniMe, D-Sturb, Deadly Guns RELOADED, Dimitri K, DRS, E-Force, Elite Enemy, F.Noize Uptempo Classics, GridKiller, Hysta, Juliëx, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], MC Robs, Mish, Miss K8, N-Vitral, Nolz, Rejecta vs. Deluzion, Resolute, Spitnoise, Sub Sonik, Tha Watcher, THE TIMEMACHINE: Marc Acardipane, Trespassed, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2024|10|6|n|bez}} |{{sk|15000}} |''Akira, Angerfist, Bloodlust, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence, Deadly Guns, Deluzion, Dr. Peacock, Drokz, DRS, E-Force, Elite Enemy, F-Noize, Fraw, Hysta, Juliëx, Karun, DJ [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Major Conspiracy, Manifest Destiny, MC Robs, Mixx K8, Nama, Nolz, Nosferatu, Omnya, Ophidian, Phuture Noize, Rejecta, Resolute, Resolve, Spirnoise, tha Watcher, The Purge, The TimeMmachine, Unfused, Unlocked, Unproven'' |- |{{dat|2025|10|4|n|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/syndicate-2025/|title=Syndicate 2025|last=Bredewolt|first=Iris|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-15|date=2025-06-05|language=en}}</ref> |— |''99PRBLMZ, Act of Rage, Adjuzt, Akimbo, Alee, Anime, Bass-D, Catscan, Cryogenic, D-Fence Ignited, Deadly Guns, Double Trouble, Dr. Peacock, DRS, Flo, Furyan Mysteries of Creation, GridKiller Live, Hysta, Kili, LunaKorpz, Manifest Destiny, Marc Acardipane, Miss K8, Mish, N-Vitral, Neophyte, Never Surrender Rave & Plunder, Noiseflow, Nolz, Nosferatu, Omnya, Ophidian, Partyraiser, Predator, Rejecta, Revealer, Riot Shift, Ruffneck, Samynator, Sound Rush, Spitfire, Spitnoise, Tha Watcher, The Timemachine Paul Elstak, The Viper, Vince, Warface''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/line-up/|title=Line-up|website=SYNDICATE|access-date=2025-07-03|language=de-DE}}</ref> |} == Himnas == Kopš 2009. gada katru gadu tiek veidota jauna festivāla himna: * 2009: ''DJ Predator'' — ''Unified Destination'' * 2010: ''Re-Style'' — ''Rise Of The Ruler'' * 2011: ''Outblast ft. Korsakoff'' — ''Hymn Of Syndicate'' * 2012: ''Masters Elite'' — ''Tied By Sound'' * 2013: ''Tha Playah feat. MC Alee'' — ''Menace To Mankind'' * 2014: ''Nosferatu & E-Life'' — ''Manslaughter'' * 2015: ''Dyprax feat MC Nolz'' — ''Posse Of The Hard'' * 2016: ''Thorax ft. MC Tha Watcher'' — ''A Decade Of Syndicate'' * 2017: ''Miss K8 ft. MC Nolz'' — ''Resolute Power'' * 2018: ''N-Vitral ft. Tha Watcher'' — ''The Ruler'' * 2019: ''D-Fence ft. Mr. Hyde'' — ''The Sonic Storm'' * 2021: ''Broken Minds & Alee'' — ''Syndicate of Rave'' * 2023: ''Angerfist & Nolz'' — ''Syndicate Of Noise'' * 2024: ''Mad Dog & Dave Revan'' — ''Start the revolution'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:Deju mūzika]] [[Kategorija:Elektroniskā mūzika]] fdq3idnhs6io0swmlzxundknkaijemz 4303236 4303234 2025-07-03T12:49:27Z Ytteroy 50392 /* Pasākumi */ 4303236 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas festivāla infokaste | nosaukums = SYNDICATE | norises_vieta = {{vieta|Vācija|Dortmunde|Vestfālenes halle|3s=Vestfālenes halles}} | dibinātāji = ''I-Motion GmbH'', ''Art of Dance'' | gadi = kopš 2007. gada vienmēr oktobra sākumā | mājaslapa = [https://www.syndicate-festival.de syndicate-festival.de] | attēla_nosaukums={{Dark mode invert|[[Attēls:Syndicate Festival Logo.svg|175px]]}} | attēla_apraksts=''Syndicate'' festivāla logo}} '''''SYNDICATE'' festivāls''' ([{{IPA|ˈsɪndɪkət}}]; oficiālais nosaukums: '''''Syndicate Ambassadors in Harder Styles'''''<ref name="dpma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://register.dpma.de/DPMAregister/marke/registerHABM?AKZ=008751265|title=Vācijas Patentu un preču zīmju biroja (DPMA) reģistra izraksts|date=2014-02-09}}</ref>) ir [[Elektroniskā deju mūzika|elektroniskās deju mūzikas]] pasākums, kas norisinās [[Vestfālenes halles|Vestfālenes hallē]] [[Dortmunde|Dortmundē]] un kurā uzstājas [[hārdkora tehno]] un [[hārdstails|hārdstaila]] žanru [[Diskžokejs|dīdžeji]]. Šis ir viens no lielākajiem šāda veida festivāliem Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=11 November 2013|url=http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen|title=Lielākais hardstyle festivāls atkal Dortmundē|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131111184027/http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen}}</ref> == Vēsture == Pirmais festivāls notika 2007. gadā, un to apmeklēja aptuveni {{sk|10000}} cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=1 March 2014|url=http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/|title=Apskats 2007|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140301040231/http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/}}</ref> Kopš tā laika apmeklētāju skaits pastāvīgi pieauga. 2015. gada 3. oktobrī ''Syndicate'' festivāls notika devīto reizi, pulcējot aptuveni {{sk|20000}} apmeklētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=10 November 2013|url=http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/|title=Syndicate 2013 apskats|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131110232132/http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/}}</ref> Festivālu organizē uzņēmumi ''I-Motion'' un ''Art of Dance'', kas apvienoja spēkus, lai radītu Vācijas lielāko smagāko elektroniskās mūzikas stilu iekštelpu pasākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.artofdance.nl/syndicate-timetable-and-final-facts-en/|title=Syndicate 2011 timetable and final facts (EN)|last=Digital|first=Stimmt|website=Art of Dance|access-date=2025-06-18|date=2011-09-28|language=en}}</ref> Kopš 2013. gada pasākumu atbalsta [[Eve & Rave#Eve & Rave Minstere|''Eve & Rave'' Minstere]] ar narkotiku informācijas stendu. == Formāts un norises vieta == Festivāls norisinās no pulksten 20:00 līdz 06:00, pārvēršot Vestfālenes halles par ''Vestfalen—HELL'' ({{Val|lv|Vestfālen–[[Elle|ELLE]]}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://europebookings.com/festival/syndicate-festival/|title=Syndicate Festival 2025 Tickets Lineup {{!}} 4 Oct {{!}} Dortmund, DE|last=Europebookings|website=Europebookings|access-date=2025-06-18|date=2025-06-18|language=en}}</ref> Festivāls sastāv no trim dažādām skatuvēm: galvenā skatuve lielākajā arēnā, kā arī hārdstaila un ''extreme hardcore'' skatuves blakus esošajās hallēs.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hardstylemag.com/this-was-syndicate-2023/|title=This was SYNDICATE 2023|last=Roth|first=Simon|website=Hardstyle Mag|access-date=2025-06-18|date=2023-10-10|language=en}}</ref> Skatuvju noformējums vienmēr ir detalizēts un iespaidīgs — galvenā skatuve 2023. gadā bija noformēta futuristiskā, industriālā un militārā stilā ar portālu uz citu pasauli, ko ieskauj metāla asmeņi un liesmu metēji.<ref name=":0" /> Hārdstaila skatuves dizains atgādināja cietoksni ar vertikāli novietotām konstrukcijām un ''SYNDICATE'' [[Trejzaris|trejzari]] centrā.<ref name=":0" /> == Drošība un sociālā atbildība == Festivāls ievēro ''Celebrate Safe'' politiku, nodrošinot drošu un iekļaujošu vidi visiem apmeklētājiem.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/info/|title=SYNDICATE Info & FAQ|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> Pasākuma laikā pieejama bezmaksas dzirdes aizsardzība visos suvenīru kioskos, kā arī nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem.<ref name=":1" /> Festivāls izmanto bezskaidras naudas sistēmu, un apmeklētājiem ir pieejami informatīvie stendi par apzinīgu un drošu ballēšanos.<ref name=":1" /> Festivāla apmeklēšanas minimālais vecums ir 16 gadi. Jaunieši, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, var piedalīties Vācijas ''[[KulturPass]]'' programmā un iegūt bezmaksas biļetes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/final-info/|title=Final info|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> == Transporta iespējas == Festivāla biļete ietver bezmaksas sabiedriskā transporta izmantošanu VRR (Reinas-Rūras) tarifu zonā, kas darbojas vienu dienu — no festivāla dienas pusdienlaika līdz nākamās dienas pusdienlaikam.<ref name=":1" /> Festivāla gaisotne jūtama jau Dortmundes galvenajā dzelzceļa stacijā, kur apmeklētāji ar ''[[Bluetooth]]'' skaļruņiem rada īstu ballīšu vilciena noskaņu ceļā uz pasākumu.<ref name=":0" /> Festivāls sadarbojas ar ''Hardtours'' un ''Feierreisen'', kas nodrošina autobusu maršrutus no vairāk nekā 50 pilsētām, tostarp [[Ķelne]]s, [[Manheima]]s un Frankfurtes.<ref name=":1" /> == Pasākumi == {| class="wikitable" |+ !Datums !Apmeklētāju skaits !Mūziķi un DJ |- |{{dat|2007|10|06|n|bez}} |{{sk|12000}} |''Arkus P., Deepack, Endymion, Hectic Fence, Isaac, Manu Le Malin, Marco Remus, Max B Grant, Negative A, Outblast Vs. Angerfist, Pet Duo, Placid K, Promo, Sven Wittekind, Tieum, Tommyknocker Vs. Stunned Guys, Traxtorm Gangstaz Allied'' |- |{{dat|2008|10|4|n|bez}} |{{sk|12000}} |''Activator, Amnesys, Amok, Angerfist, Art of Fighters, Blutonium Boy, Boris S., Brachiale Musikgestalter, Central Seven, Dana, DaY-Már, Evil Activities, Frank Kvitta, J.D.A, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Neophyte, Newstyler vs. D-Ceptor, Noisecontrollers, Ophidian, Outblast vs. Predator, Pavo, Robert Natus Vs. Arkus P., Space DJ’z, Stunned Guys, Sven Wittekind, Tatanka, The Hells Bangers, Thorsten Kanzler, Tommyknocker & [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Vince'' |- |{{dat|2009|10|3|n|bez}} |{{sk|10000}} |''Amnesys, Angerfist, Arkus P Live, Brachiale Musikgestalter, Catscan, Coone, Crypsis, DaY-mar, DJ D, DJ Rush, Dozer, Dutch Master, Greg Notill, Jane Ephex, Josh & Wesz, Kaoz, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Masters Of Noise Vs The Beat Controller, MC Linez, MC Syco, MC Tha Watcher, Neophyte, Noisecontrollers, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Paul, Predator, Re-style, Robert Natus, Rotterdam Teror Corps, showtek, Sven Wittekind, Tommyknocker, Weichei, Zatox'' |- |{{dat|2010|10|2|n|bez}} |{{sk|10000}} |''Anagenetic, Angerfist, Anime, Arkus P., BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Chain Reaction, Coone, Crypsis, DaY-Már, Deadly Sins aka Robert Natus, Dyprax, Frank Kvitta, Hardcore Blasters, Headhunterz, Identic, Kenned Pool, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Maly, Noize Suppressor, Outblast, Pet Duo, Predator, Psyko Punkz, Razor, Re-style, Sutura, Tatanka, Tha Playah, Tomcat & Rudeboy, Traxtorm Gangstaz Allied, Vince, Waldhaus'' |- |{{dat|2011|10|1|n|bez}} |{{sk|15000}} |''[[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Accelarator, Angeldust, Angerfist, Art of Fighters, B-front, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, D-Block & S-te-fan, DaY-Már, DJ D vs. Rayden, DJ Rush, Dyprax, Frontliner, Identic, Jason Little, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Manu Kenton, Mystery, Negative, O.B.I. vs. Lukas, Outblast, Pablo Ramirez, Stephanie, T-junction, The Stunned Guys vs. Amnesys, Thera, Twilight Forces, Zahni'' |- |{{dat|2012|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2012.jpg|200px]] |{{sk|15000}} |''A.paul, Amnesys, Angeldust, Angerfist, Angy Kore, Arkus P. & Sutura, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Brennan Heart, Catscan, Chain Reaction, Coone, Crypsis, Davidchristoph, Dyprax, Electronmike, Eric Sneo, Frank Kvitta, Greg Notill, Javi Boss (almoradí), Korsakoff, Lukas & Malke, Masters Elite Aka, MC Nolz, MC Tha Watcher, Meagashira, Mystery, Nitrogenetics, Noize Suppressor, Ophidian, Outblast, Pappenheimer, Pet Duo, Psyko Punkz, Radical Redemption, Re-style, State Of Emergency, Technoboy, The Advent, Thera, Torsten Kanzler, Twilight Forces, Zahni vs. Schrempf, Zany, Zealot'' |- |{{dat|2013|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2013.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''A.paul, Adaro, Angerfist, Bmg, Chain Reaction, Crossfiyah, Crypsis, D-Block & S-te-fan, Dandi & Ugo, Day-Mar vs. Negative A, Deepack, Frequencerz, Frontliner, Hellsystem, Klaudia Gawlas, Kodex, Korsakoff, Kraemer & Niereich, Linus Quick, MC Nolz, MC Tha Watcher, Miss K8 vs. Lowroller, Noize Suppressor, Nosferatu, O.B.I., Outblast vs. Evil Activities, Pappenheimer, Pink Noise aka Candy Cox vs. Fernanda Martins, Radical Redemption, Raphael Dincsoy, Re-style, T-junction, Tha Playah, The Brutal and Sadistic Show aka Minupren & Stormtrooper, The Outside Agency, Twilight Forces, Tymon, Wasted Mind'' |- |{{dat|2014|10|4|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2014.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''A.paul, Act of Rage, Amok, Andi Teller, Angerfist, Bloodcage, Bmg, Bodyshock, Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, Dandi & Ugo, Dyprax, Evil Activities, Fatima Hajji, Hardcraft, I:Gor, Isaac, Jonathann Cast, Kerstin Eden, Khaleesi, Kold Konexion, Korsakoff, Linus Quick, Mario Ranieri, MC Nolz, MC Tha Watcher, Minupren, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Partyraiser vs. Drokz, Radical Redemption, Ran-d, Raphael Dincsoy, Sutura, Tha Playah, Thorax, Typhoon, Warface, Wasted Mind, X-Pander'' |- |{{dat|2015|10|3|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2015.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Andi Teller, Angerfist, Arkus P., Artifact, Base Alert, Bass D, Bmg, Bodyshock Vs. Dyprax, Buzz Fuzz, Candy Cox, Crossfiyah, Crypsis, Destructive Tendencies, Digital Punk, Dr. Peacock, E-Force, Frontliner, J.D.A, Korsakoff, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Mental Theo, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Neophyte Records Allstars, Noize Suppressor Vs. Outblast, Nosferatu, O.b.i. & Viper Xxl, Olle, Panic, Pappenheimer, Pavo, Predator, Radical Redemption, Re-style, Ruffneck, Sub Sonik, Thorax, Unexist, Vince, Warface, X-Pander, Zahni'' |- |{{dat|2016|10|2|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2016.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Act of Rage, Angerfist, Atmozfears, Bass D, Bmg, Buzz Fuzz, Candy Cox, Chain Reaction, Crypsis, Cyber, D-Sturb, DaY-mar, Delete, Destructive Tendencies, Devin Wild, DJ Mystery, Dune, Dyprax, E-Force, Epyleptika, Furyan, High Voltage, Jappo, Kahlkopf HC, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Marc Acardipane, Mashup Jack, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Meltdown, Mental Theo, Millennium Mayhem, Minupren, Miss K8, Neophyte, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Paul Elstak, Pet Duo, Predator, Radical Redemption, Scarphase, Tekkerkane, Tensor & Re-Direction, Tha Playah, Thorax, Vince, Warface'' |- |{{dat|2014|10|1|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2017.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Act of Rage, Angerfist, Anime, Bmg, Broken Minds, Crypsis, D-Sturb, Da Tweekaz, Delete, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, E-Force, F.Noize, Frontliner, Furyan, Guerrillas, Killshot, Korsakoff, Lukas & Fernanda Martins, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Minupren, Miss K8, Nolz, O.B.I., Psychopel, Radical Redemption, Re-style, Rvage, Sutura, Tears Of Fury, Tha Watcher, Thorax, Waldhaus & Weichentechnikk, Warface'' |- |{{dat|2018|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2018.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Access One, Act of Rage, Agents of Change, Angerfist, Bmg, Bulletproof, Chain Reaction, Crypsis, D-Sturb, Deadly Guns, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, Dogfight, Dr. Peacock, E-Force, Furyan, Jay Reeve, Killshot, Korsakoff, Leigh Johnson, Lydia M, Miss K8, N-Vitral, Never Surrender, Nogge vs. Komacasper, Nolz, Olle, Partyraiser, Phrantic, Public Enemies, Radical Redemption, Tha Watcher, Viper Xxl'' |- |{{dat|2019|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2019.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Angerfist -live-, Miss K8, Dr. Peacock -live-, Radical Redemption, D-Block & S-te-fan, Sefa, Deadly Guns, Warface, D-Fence -live-, D-Sturb, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] -live-, Korsakoff, Tha Playah, BMG -live-, F.Noize, Atmozfears, Nosferatu, Frank Kvitta, N-Vitral, Keltek, Minupren, Crypsis, Zahni, Bulletproof, Anormal & Hunnel, Jay Reeve, Ncrypta, Never Surrender, Re-Style, Thorax, Andi Teller'' |- | colspan="3" {{N/A|2020. un 2021. gadā nenotika COVID‑19 pandēmijas dēļ}} |- |{{dat|2022|10|1|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2022.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Angerfist, Barber, Broken Minds, Bulletproof, Cryogenic, Crypsis, Digital Punk, Drokz, Drs, Gridkiller, Irradiate, Jay Reeve, Juliëx, Korsakoff, Lady Dammage, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] & Dave Revan, Major Conspiracy, MC Syco, Miss K8 vs. AniMe, Ncrypta, Never Surrender, Nolz, Physika, Radical Redemption, Rejecta, Republic, Sefa, Spitnoise vs. F.Noize, Sub Sonik, Tha Watcher, Unfused, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2023|10|7|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2023.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Act of Rage, Angerfist LIVE, Barber vs. Major Conspiracy, Bloodlust vs. The Purge, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence vs. AniMe, D-Sturb, Deadly Guns RELOADED, Dimitri K, DRS, E-Force, Elite Enemy, F.Noize Uptempo Classics, GridKiller, Hysta, Juliëx, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], MC Robs, Mish, Miss K8, N-Vitral, Nolz, Rejecta vs. Deluzion, Resolute, Spitnoise, Sub Sonik, Tha Watcher, THE TIMEMACHINE: Marc Acardipane, Trespassed, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2024|10|6|n|bez}} |{{sk|15000}} |''Akira, Angerfist, Bloodlust, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence, Deadly Guns, Deluzion, Dr. Peacock, Drokz, DRS, E-Force, Elite Enemy, F-Noize, Fraw, Hysta, Juliëx, Karun, DJ [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Major Conspiracy, Manifest Destiny, MC Robs, Mixx K8, Nama, Nolz, Nosferatu, Omnya, Ophidian, Phuture Noize, Rejecta, Resolute, Resolve, Spirnoise, tha Watcher, The Purge, The TimeMmachine, Unfused, Unlocked, Unproven'' |- |{{dat|2025|10|4|n|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/syndicate-2025/|title=Syndicate 2025|last=Bredewolt|first=Iris|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-15|date=2025-06-05|language=en}}</ref> |— |''99PRBLMZ, Act of Rage, Adjuzt, Akimbo, Alee, Anime, Bass-D, Catscan, Cryogenic, D-Fence Ignited, Deadly Guns, Double Trouble, Dr. Peacock, DRS, Flo, Furyan Mysteries of Creation, GridKiller Live, Hysta, Kili, LunaKorpz, Manifest Destiny, Marc Acardipane, Miss K8, Mish, N-Vitral, Neophyte, Never Surrender Rave & Plunder, Noiseflow, Nolz, Nosferatu, Omnya, Ophidian, Partyraiser, Predator, Rejecta, Revealer, Riot Shift, Ruffneck, Samynator, Sound Rush, Spitfire, Spitnoise, Tha Watcher, The Timemachine Paul Elstak, The Viper, Vince, Warface''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/this-is-the-full-line-up-for-syndicate-2025/|title=This is the full line-up for SYNDICATE 2025|last=Bredewolt|first=Iris|website=SYNDICATE|access-date=2025-07-03|date=2025-07-03|language=en-US}}</ref> |} == Himnas == Kopš 2009. gada katru gadu tiek veidota jauna festivāla himna: * 2009: ''DJ Predator'' — ''Unified Destination'' * 2010: ''Re-Style'' — ''Rise Of The Ruler'' * 2011: ''Outblast ft. Korsakoff'' — ''Hymn Of Syndicate'' * 2012: ''Masters Elite'' — ''Tied By Sound'' * 2013: ''Tha Playah feat. MC Alee'' — ''Menace To Mankind'' * 2014: ''Nosferatu & E-Life'' — ''Manslaughter'' * 2015: ''Dyprax feat MC Nolz'' — ''Posse Of The Hard'' * 2016: ''Thorax ft. MC Tha Watcher'' — ''A Decade Of Syndicate'' * 2017: ''Miss K8 ft. MC Nolz'' — ''Resolute Power'' * 2018: ''N-Vitral ft. Tha Watcher'' — ''The Ruler'' * 2019: ''D-Fence ft. Mr. Hyde'' — ''The Sonic Storm'' * 2021: ''Broken Minds & Alee'' — ''Syndicate of Rave'' * 2023: ''Angerfist & Nolz'' — ''Syndicate Of Noise'' * 2024: ''Mad Dog & Dave Revan'' — ''Start the revolution'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:Deju mūzika]] [[Kategorija:Elektroniskā mūzika]] ngwld6fhslxpg2jb48c5xgxofd6c1oo 4303240 4303236 2025-07-03T12:53:39Z Ytteroy 50392 /* Pasākumi */ 2010. gada attēls 4303240 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas festivāla infokaste | nosaukums = SYNDICATE | norises_vieta = {{vieta|Vācija|Dortmunde|Vestfālenes halle|3s=Vestfālenes halles}} | dibinātāji = ''I-Motion GmbH'', ''Art of Dance'' | gadi = kopš 2007. gada vienmēr oktobra sākumā | mājaslapa = [https://www.syndicate-festival.de syndicate-festival.de] | attēla_nosaukums={{Dark mode invert|[[Attēls:Syndicate Festival Logo.svg|175px]]}} | attēla_apraksts=''Syndicate'' festivāla logo}} '''''SYNDICATE'' festivāls''' ([{{IPA|ˈsɪndɪkət}}]; oficiālais nosaukums: '''''Syndicate Ambassadors in Harder Styles'''''<ref name="dpma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://register.dpma.de/DPMAregister/marke/registerHABM?AKZ=008751265|title=Vācijas Patentu un preču zīmju biroja (DPMA) reģistra izraksts|date=2014-02-09}}</ref>) ir [[Elektroniskā deju mūzika|elektroniskās deju mūzikas]] pasākums, kas norisinās [[Vestfālenes halles|Vestfālenes hallē]] [[Dortmunde|Dortmundē]] un kurā uzstājas [[hārdkora tehno]] un [[hārdstails|hārdstaila]] žanru [[Diskžokejs|dīdžeji]]. Šis ir viens no lielākajiem šāda veida festivāliem Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=11 November 2013|url=http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen|title=Lielākais hardstyle festivāls atkal Dortmundē|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131111184027/http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen}}</ref> == Vēsture == Pirmais festivāls notika 2007. gadā, un to apmeklēja aptuveni {{sk|10000}} cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=1 March 2014|url=http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/|title=Apskats 2007|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140301040231/http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/}}</ref> Kopš tā laika apmeklētāju skaits pastāvīgi pieauga. 2015. gada 3. oktobrī ''Syndicate'' festivāls notika devīto reizi, pulcējot aptuveni {{sk|20000}} apmeklētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=10 November 2013|url=http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/|title=Syndicate 2013 apskats|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131110232132/http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/}}</ref> Festivālu organizē uzņēmumi ''I-Motion'' un ''Art of Dance'', kas apvienoja spēkus, lai radītu Vācijas lielāko smagāko elektroniskās mūzikas stilu iekštelpu pasākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.artofdance.nl/syndicate-timetable-and-final-facts-en/|title=Syndicate 2011 timetable and final facts (EN)|last=Digital|first=Stimmt|website=Art of Dance|access-date=2025-06-18|date=2011-09-28|language=en}}</ref> Kopš 2013. gada pasākumu atbalsta [[Eve & Rave#Eve & Rave Minstere|''Eve & Rave'' Minstere]] ar narkotiku informācijas stendu. == Formāts un norises vieta == Festivāls norisinās no pulksten 20:00 līdz 06:00, pārvēršot Vestfālenes halles par ''Vestfalen—HELL'' ({{Val|lv|Vestfālen–[[Elle|ELLE]]}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://europebookings.com/festival/syndicate-festival/|title=Syndicate Festival 2025 Tickets Lineup {{!}} 4 Oct {{!}} Dortmund, DE|last=Europebookings|website=Europebookings|access-date=2025-06-18|date=2025-06-18|language=en}}</ref> Festivāls sastāv no trim dažādām skatuvēm: galvenā skatuve lielākajā arēnā, kā arī hārdstaila un ''extreme hardcore'' skatuves blakus esošajās hallēs.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hardstylemag.com/this-was-syndicate-2023/|title=This was SYNDICATE 2023|last=Roth|first=Simon|website=Hardstyle Mag|access-date=2025-06-18|date=2023-10-10|language=en}}</ref> Skatuvju noformējums vienmēr ir detalizēts un iespaidīgs — galvenā skatuve 2023. gadā bija noformēta futuristiskā, industriālā un militārā stilā ar portālu uz citu pasauli, ko ieskauj metāla asmeņi un liesmu metēji.<ref name=":0" /> Hārdstaila skatuves dizains atgādināja cietoksni ar vertikāli novietotām konstrukcijām un ''SYNDICATE'' [[Trejzaris|trejzari]] centrā.<ref name=":0" /> == Drošība un sociālā atbildība == Festivāls ievēro ''Celebrate Safe'' politiku, nodrošinot drošu un iekļaujošu vidi visiem apmeklētājiem.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/info/|title=SYNDICATE Info & FAQ|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> Pasākuma laikā pieejama bezmaksas dzirdes aizsardzība visos suvenīru kioskos, kā arī nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem.<ref name=":1" /> Festivāls izmanto bezskaidras naudas sistēmu, un apmeklētājiem ir pieejami informatīvie stendi par apzinīgu un drošu ballēšanos.<ref name=":1" /> Festivāla apmeklēšanas minimālais vecums ir 16 gadi. Jaunieši, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, var piedalīties Vācijas ''[[KulturPass]]'' programmā un iegūt bezmaksas biļetes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/final-info/|title=Final info|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> == Transporta iespējas == Festivāla biļete ietver bezmaksas sabiedriskā transporta izmantošanu VRR (Reinas-Rūras) tarifu zonā, kas darbojas vienu dienu — no festivāla dienas pusdienlaika līdz nākamās dienas pusdienlaikam.<ref name=":1" /> Festivāla gaisotne jūtama jau Dortmundes galvenajā dzelzceļa stacijā, kur apmeklētāji ar ''[[Bluetooth]]'' skaļruņiem rada īstu ballīšu vilciena noskaņu ceļā uz pasākumu.<ref name=":0" /> Festivāls sadarbojas ar ''Hardtours'' un ''Feierreisen'', kas nodrošina autobusu maršrutus no vairāk nekā 50 pilsētām, tostarp [[Ķelne]]s, [[Manheima]]s un Frankfurtes.<ref name=":1" /> == Pasākumi == {| class="wikitable" |+ !Datums !Apmeklētāju skaits !Mūziķi un DJ |- |{{dat|2007|10|06|n|bez}} |{{sk|12000}} |''Arkus P., Deepack, Endymion, Hectic Fence, Isaac, Manu Le Malin, Marco Remus, Max B Grant, Negative A, Outblast Vs. Angerfist, Pet Duo, Placid K, Promo, Sven Wittekind, Tieum, Tommyknocker Vs. Stunned Guys, Traxtorm Gangstaz Allied'' |- |{{dat|2008|10|4|n|bez}} |{{sk|12000}} |''Activator, Amnesys, Amok, Angerfist, Art of Fighters, Blutonium Boy, Boris S., Brachiale Musikgestalter, Central Seven, Dana, DaY-Már, Evil Activities, Frank Kvitta, J.D.A, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Neophyte, Newstyler vs. D-Ceptor, Noisecontrollers, Ophidian, Outblast vs. Predator, Pavo, Robert Natus Vs. Arkus P., Space DJ’z, Stunned Guys, Sven Wittekind, Tatanka, The Hells Bangers, Thorsten Kanzler, Tommyknocker & [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Vince'' |- |{{dat|2009|10|3|n|bez}} |{{sk|10000}} |''Amnesys, Angerfist, Arkus P Live, Brachiale Musikgestalter, Catscan, Coone, Crypsis, DaY-mar, DJ D, DJ Rush, Dozer, Dutch Master, Greg Notill, Jane Ephex, Josh & Wesz, Kaoz, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Masters Of Noise Vs The Beat Controller, MC Linez, MC Syco, MC Tha Watcher, Neophyte, Noisecontrollers, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Paul, Predator, Re-style, Robert Natus, Rotterdam Teror Corps, showtek, Sven Wittekind, Tommyknocker, Weichei, Zatox'' |- |{{dat|2010|10|2|n|bez}}[[Attēls:20101003-0010 Syndicate 2010 Noize Suppressor pres Sonar.jpg|200x200px]] |{{sk|10000}} |''Anagenetic, Angerfist, Anime, Arkus P., BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Chain Reaction, Coone, Crypsis, DaY-Már, Deadly Sins aka Robert Natus, Dyprax, Frank Kvitta, Hardcore Blasters, Headhunterz, Identic, Kenned Pool, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Maly, Noize Suppressor, Outblast, Pet Duo, Predator, Psyko Punkz, Razor, Re-style, Sutura, Tatanka, Tha Playah, Tomcat & Rudeboy, Traxtorm Gangstaz Allied, Vince, Waldhaus'' |- |{{dat|2011|10|1|n|bez}} |{{sk|15000}} |''[[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Accelarator, Angeldust, Angerfist, Art of Fighters, B-front, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, D-Block & S-te-fan, DaY-Már, DJ D vs. Rayden, DJ Rush, Dyprax, Frontliner, Identic, Jason Little, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Manu Kenton, Mystery, Negative, O.B.I. vs. Lukas, Outblast, Pablo Ramirez, Stephanie, T-junction, The Stunned Guys vs. Amnesys, Thera, Twilight Forces, Zahni'' |- |{{dat|2012|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2012.jpg|200px]] |{{sk|15000}} |''A.paul, Amnesys, Angeldust, Angerfist, Angy Kore, Arkus P. & Sutura, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Brennan Heart, Catscan, Chain Reaction, Coone, Crypsis, Davidchristoph, Dyprax, Electronmike, Eric Sneo, Frank Kvitta, Greg Notill, Javi Boss (almoradí), Korsakoff, Lukas & Malke, Masters Elite Aka, MC Nolz, MC Tha Watcher, Meagashira, Mystery, Nitrogenetics, Noize Suppressor, Ophidian, Outblast, Pappenheimer, Pet Duo, Psyko Punkz, Radical Redemption, Re-style, State Of Emergency, Technoboy, The Advent, Thera, Torsten Kanzler, Twilight Forces, Zahni vs. Schrempf, Zany, Zealot'' |- |{{dat|2013|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2013.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''A.paul, Adaro, Angerfist, Bmg, Chain Reaction, Crossfiyah, Crypsis, D-Block & S-te-fan, Dandi & Ugo, Day-Mar vs. Negative A, Deepack, Frequencerz, Frontliner, Hellsystem, Klaudia Gawlas, Kodex, Korsakoff, Kraemer & Niereich, Linus Quick, MC Nolz, MC Tha Watcher, Miss K8 vs. Lowroller, Noize Suppressor, Nosferatu, O.B.I., Outblast vs. Evil Activities, Pappenheimer, Pink Noise aka Candy Cox vs. Fernanda Martins, Radical Redemption, Raphael Dincsoy, Re-style, T-junction, Tha Playah, The Brutal and Sadistic Show aka Minupren & Stormtrooper, The Outside Agency, Twilight Forces, Tymon, Wasted Mind'' |- |{{dat|2014|10|4|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2014.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''A.paul, Act of Rage, Amok, Andi Teller, Angerfist, Bloodcage, Bmg, Bodyshock, Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, Dandi & Ugo, Dyprax, Evil Activities, Fatima Hajji, Hardcraft, I:Gor, Isaac, Jonathann Cast, Kerstin Eden, Khaleesi, Kold Konexion, Korsakoff, Linus Quick, Mario Ranieri, MC Nolz, MC Tha Watcher, Minupren, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Partyraiser vs. Drokz, Radical Redemption, Ran-d, Raphael Dincsoy, Sutura, Tha Playah, Thorax, Typhoon, Warface, Wasted Mind, X-Pander'' |- |{{dat|2015|10|3|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2015.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Andi Teller, Angerfist, Arkus P., Artifact, Base Alert, Bass D, Bmg, Bodyshock Vs. Dyprax, Buzz Fuzz, Candy Cox, Crossfiyah, Crypsis, Destructive Tendencies, Digital Punk, Dr. Peacock, E-Force, Frontliner, J.D.A, Korsakoff, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Mental Theo, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Neophyte Records Allstars, Noize Suppressor Vs. Outblast, Nosferatu, O.b.i. & Viper Xxl, Olle, Panic, Pappenheimer, Pavo, Predator, Radical Redemption, Re-style, Ruffneck, Sub Sonik, Thorax, Unexist, Vince, Warface, X-Pander, Zahni'' |- |{{dat|2016|10|2|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2016.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Act of Rage, Angerfist, Atmozfears, Bass D, Bmg, Buzz Fuzz, Candy Cox, Chain Reaction, Crypsis, Cyber, D-Sturb, DaY-mar, Delete, Destructive Tendencies, Devin Wild, DJ Mystery, Dune, Dyprax, E-Force, Epyleptika, Furyan, High Voltage, Jappo, Kahlkopf HC, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Marc Acardipane, Mashup Jack, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Meltdown, Mental Theo, Millennium Mayhem, Minupren, Miss K8, Neophyte, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Paul Elstak, Pet Duo, Predator, Radical Redemption, Scarphase, Tekkerkane, Tensor & Re-Direction, Tha Playah, Thorax, Vince, Warface'' |- |{{dat|2014|10|1|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2017.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Act of Rage, Angerfist, Anime, Bmg, Broken Minds, Crypsis, D-Sturb, Da Tweekaz, Delete, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, E-Force, F.Noize, Frontliner, Furyan, Guerrillas, Killshot, Korsakoff, Lukas & Fernanda Martins, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Minupren, Miss K8, Nolz, O.B.I., Psychopel, Radical Redemption, Re-style, Rvage, Sutura, Tears Of Fury, Tha Watcher, Thorax, Waldhaus & Weichentechnikk, Warface'' |- |{{dat|2018|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2018.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Access One, Act of Rage, Agents of Change, Angerfist, Bmg, Bulletproof, Chain Reaction, Crypsis, D-Sturb, Deadly Guns, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, Dogfight, Dr. Peacock, E-Force, Furyan, Jay Reeve, Killshot, Korsakoff, Leigh Johnson, Lydia M, Miss K8, N-Vitral, Never Surrender, Nogge vs. Komacasper, Nolz, Olle, Partyraiser, Phrantic, Public Enemies, Radical Redemption, Tha Watcher, Viper Xxl'' |- |{{dat|2019|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2019.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Angerfist -live-, Miss K8, Dr. Peacock -live-, Radical Redemption, D-Block & S-te-fan, Sefa, Deadly Guns, Warface, D-Fence -live-, D-Sturb, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] -live-, Korsakoff, Tha Playah, BMG -live-, F.Noize, Atmozfears, Nosferatu, Frank Kvitta, N-Vitral, Keltek, Minupren, Crypsis, Zahni, Bulletproof, Anormal & Hunnel, Jay Reeve, Ncrypta, Never Surrender, Re-Style, Thorax, Andi Teller'' |- | colspan="3" {{N/A|2020. un 2021. gadā nenotika COVID‑19 pandēmijas dēļ}} |- |{{dat|2022|10|1|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2022.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Angerfist, Barber, Broken Minds, Bulletproof, Cryogenic, Crypsis, Digital Punk, Drokz, Drs, Gridkiller, Irradiate, Jay Reeve, Juliëx, Korsakoff, Lady Dammage, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] & Dave Revan, Major Conspiracy, MC Syco, Miss K8 vs. AniMe, Ncrypta, Never Surrender, Nolz, Physika, Radical Redemption, Rejecta, Republic, Sefa, Spitnoise vs. F.Noize, Sub Sonik, Tha Watcher, Unfused, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2023|10|7|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2023.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Act of Rage, Angerfist LIVE, Barber vs. Major Conspiracy, Bloodlust vs. The Purge, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence vs. AniMe, D-Sturb, Deadly Guns RELOADED, Dimitri K, DRS, E-Force, Elite Enemy, F.Noize Uptempo Classics, GridKiller, Hysta, Juliëx, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], MC Robs, Mish, Miss K8, N-Vitral, Nolz, Rejecta vs. Deluzion, Resolute, Spitnoise, Sub Sonik, Tha Watcher, THE TIMEMACHINE: Marc Acardipane, Trespassed, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2024|10|6|n|bez}} |{{sk|15000}} |''Akira, Angerfist, Bloodlust, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence, Deadly Guns, Deluzion, Dr. Peacock, Drokz, DRS, E-Force, Elite Enemy, F-Noize, Fraw, Hysta, Juliëx, Karun, DJ [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Major Conspiracy, Manifest Destiny, MC Robs, Mixx K8, Nama, Nolz, Nosferatu, Omnya, Ophidian, Phuture Noize, Rejecta, Resolute, Resolve, Spirnoise, tha Watcher, The Purge, The TimeMmachine, Unfused, Unlocked, Unproven'' |- |{{dat|2025|10|4|n|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/syndicate-2025/|title=Syndicate 2025|last=Bredewolt|first=Iris|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-15|date=2025-06-05|language=en}}</ref> |— |''99PRBLMZ, Act of Rage, Adjuzt, Akimbo, Alee, Anime, Bass-D, Catscan, Cryogenic, D-Fence Ignited, Deadly Guns, Double Trouble, Dr. Peacock, DRS, Flo, Furyan Mysteries of Creation, GridKiller Live, Hysta, Kili, LunaKorpz, Manifest Destiny, Marc Acardipane, Miss K8, Mish, N-Vitral, Neophyte, Never Surrender Rave & Plunder, Noiseflow, Nolz, Nosferatu, Omnya, Ophidian, Partyraiser, Predator, Rejecta, Revealer, Riot Shift, Ruffneck, Samynator, Sound Rush, Spitfire, Spitnoise, Tha Watcher, The Timemachine Paul Elstak, The Viper, Vince, Warface''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/this-is-the-full-line-up-for-syndicate-2025/|title=This is the full line-up for SYNDICATE 2025|last=Bredewolt|first=Iris|website=SYNDICATE|access-date=2025-07-03|date=2025-07-03|language=en-US}}</ref> |} == Himnas == Kopš 2009. gada katru gadu tiek veidota jauna festivāla himna: * 2009: ''DJ Predator'' — ''Unified Destination'' * 2010: ''Re-Style'' — ''Rise Of The Ruler'' * 2011: ''Outblast ft. Korsakoff'' — ''Hymn Of Syndicate'' * 2012: ''Masters Elite'' — ''Tied By Sound'' * 2013: ''Tha Playah feat. MC Alee'' — ''Menace To Mankind'' * 2014: ''Nosferatu & E-Life'' — ''Manslaughter'' * 2015: ''Dyprax feat MC Nolz'' — ''Posse Of The Hard'' * 2016: ''Thorax ft. MC Tha Watcher'' — ''A Decade Of Syndicate'' * 2017: ''Miss K8 ft. MC Nolz'' — ''Resolute Power'' * 2018: ''N-Vitral ft. Tha Watcher'' — ''The Ruler'' * 2019: ''D-Fence ft. Mr. Hyde'' — ''The Sonic Storm'' * 2021: ''Broken Minds & Alee'' — ''Syndicate of Rave'' * 2023: ''Angerfist & Nolz'' — ''Syndicate Of Noise'' * 2024: ''Mad Dog & Dave Revan'' — ''Start the revolution'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:Deju mūzika]] [[Kategorija:Elektroniskā mūzika]] 82b4or7jrqbj3552m45y20aiyrjrw82 0 595561 4303228 4250424 2025-07-03T12:43:16Z Meistars Joda 781 4303228 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tokata | native_name = ''Tokat'' | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Turcija#Tuvie un Vidējie Austrumi | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{TUR}} | subdivision_type1 = Ils | subdivision_name1 = [[Tokatas ils]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 2.268 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2022. gadā | population_footnotes = | population_total = 163405 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[FET]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 40 | latm = 18 | lats = 35 | latNS = N | longd = 36 | longm = 33 | longs = 15 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 60100/60200 | elevation_footnotes = | elevation_m = 623 | website = {{URL|http://www.tokat.bel.tr/}} | footnotes = }} '''Tokata''' ({{val|tr|Tokat}}) ir pilsēta [[Turcija]]s ziemeļos, [[Melnās jūras reģions|Melnās jūras reģiona]] dienvidu daļā, [[Tokatas ils|Tokatas ila]] administratīvais centrs. Tā atrodas [[Tokata (upe)|Tokatas upes]] ielejā, starp [[Pontijas kalni]]em, stratēģiskā vietā uz seno tirdzniecības ceļu krustpunktiem, kas savienoja [[Anatolija]]s iekšzemi ar piekrasti. Pilsēta ir zināma ar bagātīgu vēsturi, kas aizsākas jau [[heti|hetu]] laikmetā, un tajā vērojamas [[Senā Roma|romiešu]], [[Austrumromas impērija|bizantiešu]], [[seldžuku impērija|seldžuku]] un [[Osmaņu impērija|osmaņu]] kultūru pēdas. Tokatā atrodas daudzi vēsturiski pieminekļi — cietokšņi, mošejas, medreses un hamami —, kas liecina par tās nozīmi Osmanu impērijas laikā. Mūsdienās Tokata ir reģionāli nozīmīga pilsēta ar daudzveidīgu saimniecisko darbību, tai skaitā lauksaimniecību, rūpniecību un izglītību. Šeit atrodas [[Gaziosmanpašas Universitāte]], kas stiprina pilsētas akadēmisko un kultūras dzīvi. 2022. gadā Tokatā dzīvoja aptuveni 163 tūkstoši iedzīvotāju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Turcija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas pilsētas]] [[Kategorija:Tokatas ils]] 67zrl78c6dmzyycx7sv6m4em34ha263 0 595821 4303414 4301974 2025-07-04T07:43:28Z Olgerts V 41522 /* Vēsture */ avots 4303414 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Krišjāņa Valdemāra iela|Krišjāņa Valdemāra iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Krišjāņa Valdemāra iela |attēls = Вид на ул. К.Валдемара - panoramio.jpg |attēla paraksts = Iela 2010. gadā |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] |ielas garums = 1110 m |atklāta = |vēst nosaukumi = * Šildera iela * Domes iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Krišjāņa Valdemāra iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], pilsētas [[Centrs (Daugavpils)|centrā]]. Krišjāņa Valdemāra iela sākas krustojumā ar [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas ielu]]. Pēc [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura ielas]] Krišjāņa Valdemāra iela ir pārtraukta ar [[Centrālais parks (Daugavpils)|Centrālā parka]] teritoriju, posms pie Stacijas ielas ir strupceļš. Iela apbūvēta ar dzīvojamām un administratīvām ēkām. Ielas garums ir aptuveni 1110 metri. Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, tā ir divu joslu platumā. Posmā no [[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]] līdz [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura ielai]] satiksmes kustība atļauta tikai Vienības ielas virzienā. Sabiedriskais transports pa Krišjāņa Valdemāra ielu nekursē. == Vēsture == Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Šildera iela''' ({{val|ru|Шильдеровская улица}}). {{dat|1924|7|14||bez}} to pārdēvēja par '''Domes ielu''', vienlaikus Vladimira ielu (tagad [[Ģimnāzijas iela (Daugavpils)|Ģimnāzijas iela]]) pārdēvēja par Valdemāra ielu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī pārdēvētas 25 ielas, 1 laukums, 1 bulvāris |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4763 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|30||bez}} |date={{dat|1924|7|14||bez}}}}</ref> {{dat|1934|8|28||bez}} Valdemāra (Ģimnāzijas) ielu nosauca par [[Kārlis Ulmanis|Vadoņa]] ielu, un [[Krišjānis Valdemārs|Valdemāra]] vārds izzuda no Daugavpils ielu saraksta. Lai izlabotu šo stāvokli, {{dat|1934|12|7||bez}} pilsētas valde piešķira Krišjāņa Valdemāra vārdu Domes ielai.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |date={{dat|1935|1|10||bez}}}}</ref> Kopš 1934. gada ielas nosaukums vairs nav mainījies. == Ievērojamie objekti == [[Attēls:Daugavpils city hall.jpg|273px|thumb|[[Daugavpils dome|Pilsētas dome]] (krustojums ar Teātra ielu)]] [[Attēls:Jozef Pilsudski memorial plaque in Daugavpils3.JPG|273px|thumb|Ģimnāzijas iela 11 (krustojums ar Krišjāņa Valdemāra ielu)]] * Nr. 1 — [[Daugavpils dome]]s ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Administratīva ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4829 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|30||bez}}}}</ref> * Nr. 10 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4830 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|30||bez}}}}</ref> * Nr. 19 — sieviešu ģimnāzijas ēka, uzcelta 19.–20. gadsimtu mijā, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sieviešu ģimnāzija |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4831 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|30||bez}}}}</ref> * Nr. 37 — pilsētas pamatskolas ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pilsētas pamatskola |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4832 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|30||bez}}}}</ref> * Nr. 39/41 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4833 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|30||bez}}}}</ref> * Pie stūra ēkas Ģimnāzijas ielā 11, kur 1920. gadā [[Juzefs Pilsudskis]] tikās ar ģenerāli [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Balodi]], no Krišjāņa Valdemāra ielas puses uzstādīta piemiņas plāksne. == Ielu savienojumi == Krišjāņa Valdemāra iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Teātra iela (Daugavpils)|Teātra iela]] * [[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības iela]] * [[Ģimnāzijas iela (Daugavpils)|Ģimnāzijas iela]] * [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]] * [[Mihoelsa iela]] * [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura iela]] (T veida krustojums) * [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] 6ooxdddrgvsw5q9y4ojoltmxmxnynzf 0 596407 4303266 4256815 2025-07-03T14:27:06Z Meistars Joda 781 4303266 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:South Africa 2011 Venda speakers proportion map.svg|250px|thumb|Vendu valodas runātāju daudzums Dienvidāfrikas Republikā]] '''Vendi''' ({{val|ve|Vhavenda}}) ir [[Bantu valodas|bantu grupas]] valodā runājoša tauta, kas dzīvo galvenokārt [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republikā]], īpaši [[Limpopo (province)|Limpopo provincē]] (kurā to ir 12% visu iedzīvotāju), netālu no robežas ar [[Zimbabve|Zimbabvi]]. Vendi ir viena no Dienvidāfrikas oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[Vendu valoda|čivenda]]) ir viena no 11 oficiālajām valodām valstī. Kopējais vendu skaits ir ap 2,5 miljoniem. Vendi nav kulturāli un politiski viendabīga nācija un atšķiras no kaimiņiem pirmām kārtām ar savu valodu,<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=The Venda-Speaking People|url=https://oxfordre.com/africanhistory/display/10.1093/acrefore/9780190277734.001.0001/acrefore-9780190277734-e-1215|date=2024-08-21|isbn=978-0-19-027773-4|first=Jannie|last=Loubser}}</ref> Vieni no vendu senčiem ir pašreizējā [[Šonu valoda|šonu]] tauta. == Vēsture == [[Attēls:Lake-Fundudzi-10-1200.jpg|thumb|Fundudzi ezers, saskaņā ar vietējām leģendām vendu izcelsmes vieta]] Sākotnēji vendi nākuši no Āfrikas [[Lielie ezeri (Āfrika)|Lielo ezeru]] rajona. Tālākā vendu vēsture ir cieši saistīta ar [[Lielā Zimbabve|Lielās Zimbabves]] civilizāciju un [[Mapungubve]]s karaļvalsti, kas eksistēja no 9. līdz 13. gadsimtam un bija pazīstama ar attīstītu tirdzniecību, amatniecību un valdniecisko struktūru. Vendi, visticamāk, ir vieni no šo civilizāciju kultūras un politiskajiem mantiniekiem. Pēc vendu mutvārdu tradīcijas, karalis [[Širijadenga]] bijis pirmais Vendas un Mapungubves karalis.<ref name=":0" /> Mapungubve atradās auglīgā aluviālā augsnē uz dienvidiem no Šaši un Limpopo saplūšanas. Salīdzinoši īsā laika posmā, no 1220. līdz 1310. gadam, Mapungubves kontrole pār zelta un ziloņkaula ražošanu un to eksports uz Indijas okeāna piekrasti apmaiņā pret stikla pērlītēm un audumiem no Āzijas veicināja lielas ekonomiskas bagātības uzkrāšanos liellopu veidā un attiecīgi politisko varu.<ref name=":0" /> 13.—17. gadsimtā vendu senči pakāpeniski pārvietojās uz dienvidiem, nonākot mūsdienu Limpopo teritorijā. Par to liecina šonu tipa keramikas izplatīšanās šajā reģionā, kas ap 1500. gadu saplūda ar vietējo [[soto]] keramiku.<ref name=":0" /> 17. gadsimtā no Zimbabves ieradās singo ciltis, kuras pamazām pārņēma varu teritorijā un daļēji iekļāvās vendu tautībā.<ref name=":0" /> 18. gadsimtā izveidojās vendu karaļvalstis, kuras vadīja tradicionālie cilšu vadoņi jeb karaļi (hosi), kuriem bija liela ietekme gan politiskajā, gan reliģiskajā jomā. Vēl 20. gadsimtā rietumu singo spēlēja lielu lomu vendu kultūrā un pašapziņā.<ref name=":0" /> Viena no vendu etniskajām grupām ir Āfrikas [[semīti]] (lembas). Domā, ka tie ir semītu ([[Arābi|arābu]]) tirgotāju pēcteči. Lembas uzskata sevi par melnajiem [[ebreji]]em, pazudušās [[Izraēla ciltis|Izraēla cilts]] pēctečiem. Viņi ir salīdzinoši noslēgti un cenšas precēties tikai savā grupā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.krugerpark.co.za/africa_venda.html|title=Venda - African Tribe - Venda Culture|website=www.krugerpark.co.za|access-date=2025-04-06}}</ref> === Aparteīda periods un Vendas bantustāns === [[Attēls:Cases Venda.jpg|thumb|Vendu mājokļi]] Kopš 1962. gada DĀŖ tika paplašināta vendu pašpārvalde. Kopš 1962. gada līdz 1988. gadam pašpārvaldi un vēlāko valstisko veidojumu vadīja Patriks Rāmano Mbulaheni Mfefu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldstatesmen.org/South_African_homelands.html|title=South African Homelands|website=www.worldstatesmen.org|access-date=2025-04-06}}</ref> 1979. gadā Dienvidāfrikas valdība [[Aparteīds|aparteīda]] politikas ietvaros izveidoja Vendas [[Bantustāns|bantustānu]] kā daļu no tā sauktajām "mājas teritorijām" (''homelands''), kuras bija izveidotas melnādainajiem iedzīvotājiem saskaņā ar viņu etnisko piederību.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,947404,00.html|title=The Birth of a New Non-State - TIME|website=web.archive.org|access-date=2025-04-06|date=2007-09-30|archive-date=2007-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20070930093656/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,947404,00.html}}</ref> Venda pasludināja formālu neatkarību (ko neatzina neviena cita valsts) un pastāvēja kā [[de facto]] valsts līdz 1994. gadam, kad tā tika reintegrēta Dienvidāfrikas Republikā pēc aparteīda beigām.<ref>[https://africanelections.tripod.com/za_homelands.html Vēlēšanu rezultāti bantustānos]</ref> 1990. gadā tajā bija 718 tūkstoši iedzīvotāju, salīdzinājumā ar 480 tūkstošiem 1979. gadā.<ref name=":2" /> Kopš 1982. gada [[Thohojandou]] darbojas Zinātņu un tehnoloģijas universitāte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.univen.ac.za/history.php|title=University of Venda|website=web.archive.org|access-date=2025-04-06|date=2007-07-04|archive-date=2007-07-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20070704002526/http://www.univen.ac.za/history.php}}</ref> == Demogrāfija un ģeogrāfija == [[Attēls:President of South Africa MC Ramaphosa speaks to Russian President (28 June 2019).jpg|thumb|Vendu izcelsmes [[Dienvidāfrikas prezidents]] kopš 2018. gada, [[Sirils Ramafosa]]]] * Galvenā apdzīvotā teritorija: Vembes rajons Limpopo provincē. * Valoda: čivenda (venda valoda), daļa no bantu valodu saimes. * Iedzīvotāju skaits: Ap 1,5 miljoni cilvēku (Dienvidāfrikā). * Lielākās pilsētas un ciemi: Thohojandou (bijusī Vendas bantustāna galvaspilsēta), Sibasa, Makvarela. == Kultūra == [[Attēls:Venda woman.jpg|thumb|Vendu sieviete]] === Valoda === Čivendas valodas leksika tuva [[Soto valoda|soto]], bet gramatika — [[šonu valoda]]i.<ref name=":1" /> un tiek rakstīta ar latīņu alfabētu. Tai ir bagāts mutvārdu [[folklora]]s, dziesmu un aforismu mantojums. === Reliģija === Tradicionāli vendi bija animisti, ticot senču gariem (''midzimu'') un dabas spēkiem, kā arī praktizējot garu izsaukšanu, upurēšanu un pareģošanu. Mūsdienās daudzi vendi ir kristieši, taču tradicionālās ticības elementi bieži tiek integrēti ar kristīgo praksi. Vendu mītos liela loma ir ūdens dievībām,<ref name=":1" /> reliģija uzskata, ka [[Fundudzi]] ezers ir vendu tautas dzimtene.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.alliance.org.za/Vha-Venda-Culture.html|title=Vha Venda Culture - Alliance Française in South Africa|website=web.archive.org|access-date=2025-04-06|date=2008-06-16|archive-date=2008-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20080616162140/http://www.alliance.org.za/Vha-Venda-Culture.html}}</ref> Vendu kultūrā, kas aizņēmusies no daudzām citām kultūrām, ir aizliegums ēst [[Cūkgaļa|cūkgaļu]], kas raksturīgi [[Austrumāfrika]]s piekrastei.<ref name=":1" /> Viņi arī praktizē vīriešu apgraizīšanu, kas ir izplatīts arī kaimiņu — soto vidū.<ref name=":1" /> === Tradicionālā kārtība === Sabiedrība ir strukturēta klanu sistēmā. Līdz mūsdienām saglabājusies tradicionālā vadība, un daudzi vendi joprojām cieši ievēro vecāko padomju, karaļu un vadoņu autoritāti. Vendiem ir savs karaļnams ar mūsdienās ierobežotām varas tiesībām.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sundayworld.co.za/news/vhavenda-royal-fight-heads-to-constitutional-court/|title=VhaVenda royal fight heads to Constitutional Court|last=Mothombeni|first=Aubrey|website=Sunday World|access-date=2025-04-06|date=2020-07-22|language=en-ZA}}</ref> Sarežģītā [[troņa mantošana]]s sistēma bieži rada strīdus par pēctecību.<ref name=":1" /> Vendi ir iedalīti ciltīs, taču starp tām nav stingru etnisku vai kulturālu robežu un, pārejot citas cilts valdnieka pakļautībā, tiek mainīta arī cilts.<ref name=":3" /> === Māksla un mūzika === Vendi ir pazīstami ar bagātu muzikālo kultūru, tostarp bungu spēli, deju un rituālu dziedāšanu. Viņu dejas, piemēram, čikona un domba, tiek izmantotas iniciācijas rituālos.<ref name=":4" /> * Domba — tradicionāls meiteņu iniciācijas rituāls, kas simbolizē pāreju uz pieaugušo dzīvi, ko pavada dejošana serpentīna veidā. * Čikona — dejas forma, kurā dejo gan vīrieši, gan sievietes ar īpašiem tērpiem, bieži notiek svētkos vai rituālos. === Sports === Vendiem ir tradicionāla dūru cīņa — musangve. Valdība šo sportu neatbalsta tā asuma dēļ: lai gan noteikumi ierobežo cīņu līdzīgi boksam, sportisti cīnās bez aizsargekipējuma.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aa.com.tr/en/africa/bare-knuckle-boxers-fight-to-keep-south-african-custom/949120|title=Bare-knuckle boxers fight to keep South African custom|website=www.aa.com.tr|access-date=2025-04-06}}</ref> Pie tam gan sportistiem, gan skatītājiem noliegts kaut kādā veidā nopelnīt uz šīm sacensībām, vienīgais uzvarētāja guvums ir apkārtējo cieņa.<ref name=":5" /> == Ekonomika == Vendu teritorija ir galvenokārt laucinieciska, un galvenās nodarbošanās ir: * zemkopība — [[kukurūza]], [[sorgo]], augļi (īpaši [[mango]], [[avokado]], [[banāni]]). * lopkopība — [[kazas]], [[Liellops|liellopi]]. * amatniecība — [[keramika]], [[Grozs|grozu]] pīšana, [[Kokgrebums|kokgrebšana]]. Pēdējās desmitgadēs notiek arī pakāpeniska izglītības un tūrisma attīstība, īpaši saistībā ar [[Krupas ūdenskritums|Krupas ūdenskritumu]], [[Tetvondo mežs|Tetvondo mežu]] un dzīvnieku rezervātiem, piemēram, [[Pafuri]] un [[Makuleke|Makuleki]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dienvidāfrikas tautas]] [[Kategorija:Dienvidāfrika]] [[Kategorija:Zimbabve]] e9sfsubazruo9f6ard0iyfch3hey9jc 0 598417 4303379 4288069 2025-07-04T05:13:15Z Biafra 13794 4303379 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Alī ibn Mūsa ar-Ridā | vārds_orig = {{ara|علي بن موسى الرضا}} | attēls = Ali_ar-Ridha_Masjid_an-Nabawi_Calligraphy.svg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 766 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 1 | dz_vieta = [[Medīna|Medīnā]], [[Hidžāzs|Hidžāzā]] (tagad {{SAU}}) | m_gads = 818 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 31 | m_vieta = [[Tus|Tusā]], [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifātā]] (tagad {{IRN}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[šiītu islāms|šiītu]] imāms | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Alī ibn Mūsa ar-Ridā''' ({{val|ar|علي بن موسى الرضا}}, dzimis {{dat|766|1|1}}, miris {{dat|818|8|31}}) bija astotais [[šiītu islāms|šiītu]] imāms un ievērojama personība [[islāms|islāma]] teoloģijā. Viņš bija [[Mūsa al-Kāzims|Mūsas al-Kāzima]], septītā šiītu imāma, dēls un [[Džafar as-Sādiqs|Džafara as-Sādika]] mazdēls. Alī ar-Ridā bija pazīstams ar savu zinātnisko pieeju un diskusijām ar dažādu ticību pārstāvjiem. Viņa dzīve bija cieši saistīta ar [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] politiku. Kalifs al-Ma’mūns viņu oficiāli iecēla par troņmantnieku, taču vēlāk viņš, iespējams, tika saindēts, kā uzskata daudzi šiīti. Viņa kaps atrodas [[Mešheda|Mešhedā]], [[Irāna|Irānā]], un ir viens no nozīmīgākajiem šiītu svētceļojumu centriem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{islāms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šiītu islāms]] [[Kategorija:Imāmi]] [[Kategorija:Musulmaņi]] [[Kategorija:Mocekļi]] p6j81fnvsw17g2b36bjs81ptqs0lr3t 0 601727 4303375 4287393 2025-07-04T05:08:51Z Biafra 13794 4303375 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Solomons Krims | vārds_orig = ''Соломон Крым'' | attēls = Krym SS.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Solomons Krims 1906. gadā | dz_dat_alt = {{dat|1867|7|7}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Taurijas guberņa|Feodosija}} | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1936|9|9|1867|7|7}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|Francija|Tulonas apgabals|La-Garda}} | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Krievijas Impērija]]<br />[[Krievijas Republika]]<br />Krimas reģionālā valdība<br />[[Francija]] | tautība = | nodarbošanās = agronoms, sabiedrisks darbinieks, politiķis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = Samuels Krims<br />Adžikeja Hadži | brāļi = | māsas = Vera Krima | dzīvesbiedrs = Lucija Klara-Karazusa | bērni = Ruriks Krims (adoptēts) | alma_mater = K. A. Timirjazeva Maskavas Lauksaimniecības akadēmija | paraksts = Krym SS sig.jpg | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Solomons Krims''' ({{val|ru|Соломон Крым}}, dzimis {{dat|1867|7|7}}, miris {{dat|1936|9|9}}) bija [[Krima]]s [[karaīmi|karaīmu]] izcelsmes politiķis un valstsvīrs, Krimas reģionālās valdības premjerministrs 1919. gadā, zinātnieks-[[agronomija|agronoms]] un [[filantropija|filantrops]], [[Taurijas Nacionālā universitāte|Taurijas Universitātes]] dibināšanas iniciators.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.chayka.org/node/7893 |title=Григорий Яблонский: Крым наш! {{!}} Журнал «Чайка»<!-- Заголовок добавлен ботом --> |archive-date=2025-01-23 |access-date=2025-02-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250123180801/https://www.chayka.org/node/7893}}</ref> == Politiskā darbība == Solomonu Krimu 1906. gadā ievēlēja [[Krievijas Impērijas Valsts Dome|Pirmajā Valsts Domē]] (1906—1907) no [[Kadetu partija]]s (Konstitucionāli demokrātiskā partija). Viņš pārstāvēja [[Taurijas guberņa|Taurijas guberņu]] arī Ceturtajā Valsts Domē. Viņš bija arī [[Krievijas Impērijas Valsts padome|Valsts padomes]] loceklis. 1916. gada augustā viņa izstrādāto likumprojektu par [[Taurijas Universitāte]]s dibināšanu atbalstīja un parakstīja aptuveni 30 Valsts padomes locekļi: kņazs Jevgeņijs Trubeckojs, grāfs [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], akadēmiķi [[Vladimirs Vernadskis]] un Sergejs Oldenburgs un citi. 1918. gada jūlijā Solomonu Krimu ievēlēja par Universitātes pilnvaroto padomes priekšsēdētāju un pastāvīgo locekli. Universitātes svinīgā atklāšana notika 1918. gada 14. oktobrī Simferopoles Muižniecības teātrī. Arī vēlāk emigrācijā, Krims atbalstīja Taurijas Universitāti un citas Krimas zinātniskās iestādes. Dažus mēnešus pēc tatāru kontrolētās [[Krimas Tautas Republika]]s sagraušanas Solomons Krims īslaicīgi bija finanšu ministrs pirmajā Krimas reģionālajā valdībā, kuru vadīja ģenerālis [[Suleimans Sulkevičs]]. 1918. gada 16. novembrī viņš kļuva par otrās īslaicīgās Krimas reģionālās valdības premjerministru (valdība bija liberāla, antiseparātistiska un antipadomju). Krima ārlietu ministrs bija [[Maksims Vinavers]], vēl viens bijušais Pirmās Domes kadetu deputāts.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Fisher|first=Alan W.|title=The Crimean Tatars|publisher=Hoover Press|year=1978|pages=264|isbn=978-0-8179-6662-1|url=https://books.google.com/books?id=Qjwid7xcOPIC|accessdate=2009-11-08}}</ref><ref name="pk">{{Grāmatas atsauce |last1=Kenez |first1=Peter |title=Red Attack, White Resistance; Civil War in South Russia 1918 |date=2004 |publisher=New Academia Publishing |location=Washington, DC |isbn=9780974493442 |pages=276–277}}</ref> == Emigrācija == Pēc [[Brīvprātīgo armija (Krievija)|Brīvprātīgo armijas]] sakāves 1919. gada aprīlī Krims emigrēja, devās trimdā uz krievu emigrantu koloniju [[Francija|Francijā]], Bormlemimozā. Viņš tur uzcēla māju apkaimē, ko sauca par Krievu kalnu.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Dupouy|first=Raphaël|author2=Obolensky, Alexis|author3=Guillemain, Michel|author4=Faucher, François|title=Les Russes de La Favière|publisher=Réseau Lalan|url=http://www.reseaulalan.fr/telecharg/livreRusseFav.pdf|accessdate=2009-11-08|language=French|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120229082419/http://www.reseaulalan.fr/telecharg/livreRusseFav.pdf|archivedate=2012-02-29}}</ref> Francijā Krims absolvēja augstāko lauksaimniecības skolu [[Monpeljē]], mācījās licejos [[Tulūza|Tulūzā]] un [[Bordo]]. Ap 1922. gadu strādāja Krievijas zooloģiskajā stacijā Vilafrankā, Francijā. Piedalījās "Krievu almanaha" izdošanā [[Parīze|Parīzē]]. Kopš Krimas kopienas dibināšanas Parīzē, 1922. gada 29. maijā, bija tās valdes loceklis. 1923. gada 16. decembrī Parīzē Solomons Krims nodibināja [[karaīmi|karaīmu]] biedrību Francijā, bija tās priekšsēdētājs līdz aizbraukšanai no Parīzes, pēc tam goda priekšsēdētājs. No 1926. gada oktobra viņš bija Krievu agronomu savienības priekšsēdētājs Parīzē un lasīja lekcijas šajā organizācijā. Par nopelniem dārzkopībā Francijas dienvidos viņš saņēma ''Chevalier du Mérige Agricole'' titulu. Bija arī rakstnieks, grāmatas "Krimas leģendas" (Parīze, 1925) autors, grāmata veltīta Fenjai Etingerei.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://booknik.ru/yesterday/lost-books/krym-i-solomon-krym/ |title=Соломон Крым «Крымские легенды» |access-date=2014-03-27 |archive-date=2014-03-27 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140327234257/http://booknik.ru/yesterday/lost-books/krym-i-solomon-krym/}}</ref> No 1928. gadam līdz pat savai nāvei 1936. gadā Solomons Krims bija aktīvs [[Krievijas Tautu Lielais Austrums]] [[Brīvmūrniecība|brīvmūrnieku ložas]] biedrs.<ref name="mason">{{Ziņu atsauce|url=http://freemasonry.bcy.ca/texts/russia/russian_masons.html |title= Noteworthy members of the Grand Orient of France in Russia and the Supreme Council of the Grand Orient of Russia's People |date= 15 October 2017 |work= Grand Lodge of British Columbia and Yukon |page= }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Списки членов ложи «Северная звезда» ВВФ. Париж. (1924—1972 годы)|url=http://samisdat.com/5/23/523f-lsz.htm|website=Русское масонство|publisher=Авторский сайт Андрея Серкова|access-date=2022-03-20|archive-date=2012-07-21|archive-url=https://archive.today/20120721200104/http://samisdat.com/5/23/523f-lsz.htm}}</ref> Pēdējos divus dzīves gadus pavadīja savā īpašumā netālu no [[Tulona]]s, ko viņš sauca par “Krimu”. Miris 1936. gada 9. septembrī. Apglabāts savā īpašumā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krims, Solomons}} [[Kategorija:1867. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1936. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krimā dzimušie]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas Valsts Domes deputāti]] 8mt0wgsglz64byzs5sirnn4glxbk0bc 0 601815 4303376 4289434 2025-07-04T05:09:43Z Biafra 13794 4303376 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = 1408 | operators = | attēls = 1408poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Mīkaels Hofstrēms]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Džons Kjūsaks]] * [[Semjuels Džeksons]] * [[Mērija Makkormaka]] * [[Tonijs Šalhūbs]] | mūzika = | oriģinālnos = ''1408'' | studija = * ''Dimension Films'' * ''Di Bonaventura Pictures'' | montāža = | izplatītājs = * ''[[The Weinstein Company]]'' * ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2007|6|22}} | ilgums = 104 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|25 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|133 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl373392897/|title=1408 |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2025|6|1}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"1408"''' ({{Val|en|1408}}) ir 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]], kuras režisors ir [[Mīkaels Hofstrēms]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Džons Kjūsaks]], [[Semjuels Džeksons]], [[Mērija Makkormaka]] un [[Tonijs Šalhūbs]]. Filma balstīta uz [[Stīvens Kings|Stīvens Kinga]] 1999. gada īso stāstu "1408". Filma stāsta par rakstnieku Maiku Enslinu (Kjūsaks), kurš pēta pārdabiskas parādības. Kādu dienu Maiks saņem vēstuli ar brīdinājumu neapmeklēt 1408 istabiņu kādā [[Ņujorka|Ņujorkas]] viesnīcā. Lai gan Maiks sākumā ir skeptisks, viņš drīz vien tiek iesprostots istabā, kur piedzīvo dīvainus un biedējošus notikumus. Filmas "1408" pirmizrāde notika {{Dat|2007|6|22|5=bez}} un to izplatīja ''[[The Weinstein Company]]'' un ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]''. Filma guva pārsvarā pozitīvu kritiķu novērtējumu un bija finansiāli veiksmīga, nopelnot 133 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/1408|title=1408 {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2025-06-01|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://preview.reelviews.net/movies/f/1408.html|title=Review: 1408|website=preview.reelviews.net|access-date=2025-06-01}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2007. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:The Weinstein Company filmas]] [[Kategorija:Metro-Goldwyn-Mayer filmas]] 40cto173akk8nck6nmj6152gvssh3vn 0 601830 4303377 4287987 2025-07-04T05:10:29Z Biafra 13794 4303377 wikitext text/x-wiki '''Primārie metabolīti''' ir [[organiskas vielas]], kas veidojas [[vielmaiņa]]s (metabolisma) procesos un ir tieši iesaistītas organismu augšanā, attīstībā un vairošanā. Tie ir būtiski visiem dzīvajiem organismiem un sastopami visās šūnās. Šīs vielas nepieciešamas pamatprocesiem, piemēram, enerģijas ražošanai, šūnu struktūras veidošanai un ģenētiskās informācijas pārsūtīšanai.<ref name="LibreText">[https://bio.libretexts.org/Bookshelves/Microbiology/Microbiology_(Boundless)/17%3A_Industrial_Microbiology/17.01%3A_Industrial_Microbiology/17.1C%3A_Primary_and_Secondary_Metabolites LibreText Biology — Primary and Secondary Metabolites] {{en ikona}}</ref> <ref name="Liela krievu enciklopēdija">[https://bigenc.ru/c/metabolity-3e8f65 Lielā krievu enciklopēdija] {{ru ikona}}</ref> == Funkcijas == Primārie metabolīti pilda dažādas pamatfunkcijas: * enerģijas nodrošināšana (piemēram, [[glikoze]], [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]]); * šūnu uzbūves veidošana ([[aminoskābes]], [[taukskābes]], [[nukleotīdi]]); * rezerves vielu uzkrāšana ([[ciete]] augos, [[glikogēns]] dzīvniekos). == Piemēri == {| class="wikitable" |- ! Vielu grupa !! Vielu piemēri |- | [[Ogļhidrāti]]|| [[Glikoze]], [[fruktoze]], [[ciete]] |- | [[Aminoskābes]] || [[Glutamīnskābe]] |- | Organiskās skābes ||[[Citronskābe]] |- | [[Spirti]] || [[Etanols]] |} <ref name="LibreText" /> <ref name="Liela krievu enciklopēdija" /> == Pielietošana == Primārie metabolīti tiek plaši izmantoti tādu alkoholisko dzērienu ražošanā, kā [[vīns]] un [[alus]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{bioloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Vielmaiņa]] s17wq7tch8v77857hk430dn72yylc9i 0 602965 4303273 4303148 2025-07-03T15:19:03Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4303273 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Tuamotu salas |attēls = Fakarava-ponton-rotoava.jpg |attēla paraksts = Fakaravas lagūna |attēla izmērs = |vietas karte = French Polynesia relief map with communes.svg |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Îles Tuamotu''<br />''Tūāmotu mā'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 18 |latm= 02 |lats= |latNS= S |longd= 141 |longm= 25 |longs= |longEW= W |arhipelāgs = |salu skaits = 78 atoli |galvenās salas = [[Raniroa]], [[Anaa]], [[Fakarava]], [[Hao (atols)|Hao]], [[Makemo]] |platība = 850 |garums = 1400 |platums = <!-- tikai skaitli km --> |krasta līnija = <!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = |augstums = |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = <!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = <!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = [[Raniroa]]<!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 15 346 |iedzīvotāju gads = 2017 |blīvums = 18 |pamatiedzīvotāji = tuamotieši |citas daļas = | piezīme = }} '''Tuamotu salas''' ({{val|fr|Îles Tuamotu}}, {{val|ty|Tūāmotu mā}}) ir plašs koraļļu salu arhipelāgs [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Polinēzija|Polinēzijā]].<ref>{{PZT|713|Tuamotu salas}}</ref> Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kur kopā ar [[Manareva|Manarevu]] (Gambjē salām) veido atsevišķu administratīvā iedalījuma vienību ar 17 komūnām ([[Anaa]], [[Arutua]], [[Fakarava]], [[Fanatau]], [[Gambjē salas|Gambjē]], [[Hao (atols)|Hao]], [[Hikueru]], [[Makemo]], [[Manihi]], [[Napuka]], [[Nukutavake]], [[Pukapuka]], [[Raniroa]], [[Reao]], [[Takaroa]], [[Tatakoto]], [[Tureia]]). Administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Raniroa]]. Tuamotu salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta tuamotieši. == Ģeogrāfija == Arhipelāgs stiepjas {{nobr|1400 km}} garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā un to veido 78 [[koraļļi|koraļļu]] [[atols|atoli]] un atsevišķas salas. Tā sauszemes platība ir tikai ap 885 km². Arhipelāgā izšķir vairākas salu grupas: [[Disepointmenta salas]], [[Karaļa Džordža salas]], [[Glosteras Hercoga salas]], [[Palisera salas]] un [[Rajevska salas]]. Dažkārt Tuamotu salām pieskaita arī [[Akteona grupa|Akteona grupu]], [[Gambjē salas]] un Ārējās Gambjē salas (Dienvidmarutea, Maria, Morane un Temoe). Arhipelāga lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita ir [[Raniroa]] (sauszeme 79 km², lagūna 1446 km², 2438 iedzīvotāji). Valda tropiskais klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap {{nobr|26 °C}}. Arhipelāga salās nav pastāvīgu saldūdens avotu, vienīgais dzeramā ūdens avots ir lietus ūdens; gada vidējais nokrišņu daudzums ir 1400 mm. Augsne nabadzīga un vienīgās lauksaimniecības kultūras ir [[kokospalma]]s, [[jamss]], [[kolokāzija|taro]] un [[maizeskoks]]. == Vēsture == Arhipelāga senā vēsture maz zināma. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka rietumdaļas salas m.ē. 10.—12. gadsimtā kolonizēja polinēzieši no [[Biedrības salas|Biedrības salām]]. Pirmie no eiropiešiem salas 1521. gadā atklāja portugāļi jūrasbraucēja [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] vadībā tā pasaules apceļojuma laikā. Vēlāk arhipelāgu apmeklēja citu valstu ekspedīcijas, bet neviena no lielvarām neizrādīja politisku interesi un tas palika [[Taiti]] Pomaru dinastijas valdījumā. Pirmie [[kristieši|kristiešu]] misionāri salās ieradās 19. gadsimta sākumā. 19. gadsimta beigās salas kļuva par [[pērles|pērļu]] tirdzniecības avotu, attīstījās arī [[perlamutrs|perlamutra]] un [[kopra (produkts)|kopra]]s tirdzniecība. 1880. gadā [[Francija]] piespieda Taiti karali Pomari V atteikties no troņa un salas kļuva par Francijas koloniju. 1964.—1996. gadā evakuētajos [[Mururoa]] un [[Fanataufa]]s atolos Francija veica 181 kodolizmēģinājumu, lielākā daļa no kuriem bija pazemes kodolsprādzieni. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Franču Polinēzijas arhipelāgi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] [[Kategorija:Klusā okeāna salas]] 1peai0hz3nho27cjhf3grogswv16epa 0 603635 4303310 4303030 2025-07-03T17:51:27Z KartoshkaFri78 101366 /* Sēriju saraksts */ 4303310 wikitext text/x-wiki {{TV seriāla sezonas infokaste |country={{USA}} |num_episodes=25 |network=[[American Broadcasting Company|ABC]] |first_aired=2004. gada 22. septembrī |last_aired=2005. gada 25. maijā |next_season=[[Pazudušie (2. sezona)| 2. sezona]] |season_name=Pazudušie (1. sezona) }} Seriāla '''"[[Pazudušie]]" 1. sezona''' stāsta par ''[[Oceanic Airlines]]'' reisu 815, kas avarē uz šķietami parastas salas [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. 48 pasažieri no lidmašīnas centrālās daļas cenšas izdzīvot uz Salas, kas izrādās pilna noslēpumu. Katrā sērijā tiek izcelts viens no galvenajiem (reti no otra plāna) varoņiem, kura stāsts no pagātnes tiek izstāstīts paralēli izdzīvojušo stāstam salā. Seriālu pārraidīja [[Kanāda|Kanādā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] no 2004. gada 22. septembra līdz 2005. gada 25. maijam, trešdienās plkst. 20:00. [[Latvija|Latvijā]] seriālu pārraidīja kanāls [[LTV7]]. == Filmēšanas komanda == Sezonu veidoja producentu un televīzijas kompānijas ''[[Bad Robot Production]]'', ''[[Grass Skirt Production]]'' un ''[[Touchstone Television]]''. Sezonas producenti ir [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]], [[Deimons Lindelofs]], [[Braiens Berks]], [[Džeks Benders]], [[Karltons Kjūzs]], [[Džesijs Aleksanders]] un [[Džefs Pinkners]]. Scenāristi ir Dž. Dž. Eibramss, Deimons Lindelofs, [[Džefrijs Lībers]], [[Deivids Furijs]], [[Kristians Teilors]] un citi. Režisori ir Dž. Dž Eibramss, Džeks Benders, [[Maikls Cinbergs]], [[Takers Geitss]] un citi. Mūzikas autors ir komponists [[Maikls Džakino]]. == Lomās == {{Pamatraksts|Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts}} [[Metjū Fokss]] atveido [[Ķirurģija|ķirurgu]] Džeku Šepardu, [[Evandželīna Lilī]] atveido Keitu Ostenu, [[Horhe Garsija]] atveido Hugo Reijesu. [[Džošs Holovejs]] atveido krāpnieku Džeimsu Fordu, [[Terijs O'Kvīns]] atveido Džonu Loku, [[Navīns Endrūss]] atveido bijušo Irākas karavīru Saīdu Džara. [[Emīlija de Ravina|Emīlijas de Ravinas]] atveidotā Klēra Litltone sākotnēji bija otra plāna varone, bet vēlāk kļuva par vienu no galvenajām varonēm. [[Daniels Dejs Kims]] un [[Jundžina Kima]] atveido Džinu Kvonu un Sun Kvonu, kuri ir precēts pāris no [[Dienvidkoreja]]s. [[Dominiks Monahans]] atveido rokmūziķi Čārliju Peisu, [[Herolds Perino]] atveido arhitektu Maiklu Dosonu, bet [[Malkolms Deivids Kelijs|Malkolms Kelijs]] atveido viņa dēlu Voltu. [[Megija Greisa]] un [[Īens Somerholders]] atveido pusbrāli un pusmāsu Šenonu un Būnu. == Sēriju saraksts == {| class="wikitable" !№ !Nosaukums !Režisors !Scenārists !Centrālais varonis !Pirmizrādes datums (ASV) |- |'''1''' |''[[Pilotsērija (Pazudušie)|Pilot, Part 1]]''<br />("Pilotsērija, 1. daļa") |[[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]] |Dž. Dž. Eibramss, [[Deimons Lindelofs]] un [[Džefrijs Lībers]] |Džeks Šepards |2004. gada 22. septembrī |- | colspan="6" |''Oceanic Airlines'' lidmašīna, kas lidoja no Sidnejas uz Losandželosu, avarē uz salas, liekot centrālās daļas izdzīvojušajiem cīnīties ar situācijas izpratni. Pēc nakts pārdzīvošanas, trīs izdzīvojušie sasniedz lidmašīnas priekšējo daļu, kur viņi atrod ievainoto kapteini, kuru drīz vien nogalina noslēpumains briesmonis. |- |'''2''' |''[[Pilotsērija (Pazudušie)|Pilot, Part 2]]''<br />("Pilotsērija, 2. daļa") |Dž. Dž. Eibramss |Dž. Dž. Eibramss, Deimons Lindelofs un Džefrijs Lībers |Keita Ostena un Čārlijs Peiss |2004. gada 29. septembrī |- | colspan="6" |Izdzīvojušie turpina pielāgoties dzīvei, nezaudējot cerību, ka viņi tiks izglābti. Džeimss Fords nogalina polārlāci, kas rada jautājumu par to, no kurienes tas nācis tropos. Saīds Džara salabo raidītāju-uztvērēju (ko izdzīvojušajiem pirms nāves uzdāvināja kapteinis), un izdzīvojušie uztver dīvainu signālu franču valodā, kas jau 16 gadus nāk no nezināmas vietas uz salas. |- |'''3''' |''[[Tabula Rasa]]''<br />("Neaprakstīta lapa") |[[Džeks Benders]] |Deimons Lindelofs |Keita Ostena |2004. gada 6. oktobrī |- | colspan="6" |Džeks uzzina vairāk par Keitu, kura ir bēguļojoša noziedzniece. Maikls aizliedz savam dēlam sazināties ar ekscentrisko Loku. Grupa strīdas par to, kuram piederētu maršala ierocis. Sērijas beigās Džeks ir spiests nogalināt smagi ievainoto maršalu Marsu, kura stāvoklis ir pārāk pasliktinājies. |- |'''4''' |''[[Walkabout (Pazudušie)|Walkabout]]''<br />("Pastaiga") |Džeks Benders |[[Deivids Furijs]] |Džons Loks |2004. gada 13. oktobrī |- | colspan="6" |Izdzīvojušie nolemj sākt meklēt pārtiku, ko Loks nolemj darīt, medījot mežacūkas ar nažiem. Izrādās arī, ka Loks pirms lidmašīnas avārijas bija paralizēts no vidukļa uz leju, un pēc avārijas paralīze izzuda. Izdzīvojušie nolemj nolasīt piemiņas runu mirušajiem un sadedzināt viņu ķermeņus kopā ar daļu no fizelāžas. |- |'''5''' |''[[White Rabbit (Pazudušie)|White Rabbit]]''<br />("Baltais trusis") |[[Kevins Hukss]] |[[Kristians Teilors]] |Džeks Šepards |2004. gada 20. oktobrī |- | colspan="6" |Būns gandrīz noslīkst, mēģinot glābt izdzīvojušo, kurš nolēma peldēt, taču viņu izglābj Džeks. Ūdens pudelēs sāk beigties. Džeks sāk redzēt savu mirušo tēvu džungļos un atrod zārku, kurā tika pārvests viņa ķermenis, bet tas izrādās tukšs. Sērijas beigās Džeks kļūst par izdzīvojušo neoficiālo līderi. |- |'''6''' |''[[House of the Rising Sun (Pazudušie)|House of the Rising Sun]]''<br />("Uzlecošās saules māja") |[[Maikls Cinbergs]] |[[Havjers Grilo Marksua]] |Sun Kvona |2004. gada 27. oktobrī |- | colspan="6" |Starp Džinu un Maiklu izceļas strīds un kautiņš, kā rezultātā Saīds ar maršala roku dzelžiem pieslēdz Džinu pie fizelāžas. Džeks un vairāki citi atrod alu ar svaigu ūdeni, kur ieplakā guļ divi skeleti. Loks vēlas palīdzēt Čārlijam tikt galā ar viņa heroīna atkarību. Daži no cilvēkiem dodas dzīvot alā kopā ar Džeku. Maikls noslēdz mieru ar Džinu un ar cirvi pārrauj roku dzelžu ķēdi. |- |'''7''' |''[[The Moth]]''<br />("Naktstauriņš") |Džeks Benders |[[Dženifera Džonsone]] un [[Pols Dinijs]] |Čārlijs Peiss |2004. gada 3. novembrī |- | colspan="6" |Čārlijs turpina cīņu ar heroīna atkarību, kurā viņam palīdz Loks. Saīds ar Būna palīdzību nolemj atrast franču signāla avotu. Alā notiek nobrukums, un Maikls, būdams arhitekts, nolemj palīdzēt būvniecības darbos. Saīds sasniedz signāla avotu, bet kāds viņu nogāž, un viņš zaudē samaņu. Čārlijs pārvar savu atkarību, iemetot heroīna maisiņu ugunī. |- |'''8''' |''[[Confidence Man]]''<br />("Krāpnieks") |[[Takers Geitss]] |Deimons Lindelofs |Džeimss "Sojers" Fords |2004. gada 10. novembrī |- | colspan="6" |Ievainotais Saīds atgriežas nometnē un pastāsta par notikušo. Fords piekauj Būnu, kurš uzskata, ka Sojers zog no bagāžas un paņēmis viņa māsas Šenonas inhalatoru. Cenšoties noskaidrot, kurš paņēma inhalatoru, Saīds gandrīz nogalina Fordu. Beigās, Sun pagatavo Šenonai augu izcelsmes zāles. Čārlijs pārliecina grūtnieci Klēru pārcelties uz alu. |- |'''9''' |''[[Solitary]]''<br />("Vientuļnieks") |[[Gregs Jajtans]] |Deivids Furijs |Saīds Džara |2004. gada 17. novembrī |- | colspan="6" |Saīds atrod dīvainu kabeli, kas stiepjas no okeāna uz džungļiem, un seko tam, viņš atklāja slazdus, ​​un pēc tam viņu notriec nezināma persona. Vēlāk viņš pamostas un kāda sieviete viņu spīdzina ar elektrību, jautājot viņam: Kur ir Aleksa? Izrādās, ka sieviete ir francūziete, un tieši viņa ierakstīja franču signālu. Hērlijs atrod golfa nūjas un nolemj laukumā rīkot golfa turnīru. Francūziete atlaiž Saīdu. |- |'''10''' |''[[Raised by Another]]''<br />("Cita audzināts") |[[Marita Grabiaka]] |[[Linna E. Lita]] |Klēra Litltone |2004. gada 1. decembrī |- | colspan="6" |Klēra uzskata, ka ka viņas bērnam draud briesmas, kamēr viņa guļ. Čārlijs uzņemas atbildību viņu aizsargāt. Hērlijs sāk pratināt izdzīvojušos, cenšoties noskaidrot, kurš ir kurš. Drīz vien viņam izdodas iegūt pasažieru sarakstu no Forda, un pēc pasažieru uzskaites viņš saprot, ka viens no viņiem nebija lidmašīnā. |- |'''11''' |''[[All the Best Cowboys Have Daddy Issues]]''<br />("Visiem labākajiem kovbojiem bijušas problēmas ar tēvu") |[[Stīvens Viljamss]] |Havjers Grilo Marksua |Džeks Šepards |2004. gada 8. decembrī |- | colspan="6" |Hērlijs atklāj, ka Ītans nebija lidmašīnā un ka viņš nolaupīja Klēru un Čārliju. Džeks un Loks nav vienisprātis par to, kā meklēt pazudušos. Džeks drīz vien sastopas ar Ītanu, un viņi sakaujās, Ītanam viegli pārspējot Džeku, brīdinot viņu, ka nogalinās vienu no pasažieriem, ja Džeks dosies viņam pakaļ. Grupa atrod Čārliju, ko Ītans ir pakāris, bet viņiem izdodas viņu izglābt. Būns un Loks atrod dīvainu lūku zemē. |- |'''12''' |''[[Whatever the Case May Be (Pazudušie)|Whatever the Case May Be]]''<br />("Lai kas arī tajā būtu") |Džeks Benders |Deimons Lindelofs un Dženifera Džonsone |Keita Ostena |2005. gada 5. janvārī |- | colspan="6" |Sojers un Keita atrod pasažieru līķus, kas sēž sēdekļos, vienā no mazajiem ezeriem ar ūdenskritumu. Tur viņi atrod arī maršala Marsa aizslēgto diplomātu. Izdzīvojušie uztraucas, jo pludmales nometne lēnām sāk applūst līdz ar paisumu. Sojers mēģina atvērt diplomātu, bet nekas nenotiek. Keita pasaka Džekam, ka diplomātā ir ieroči un tā atslēga ir maršala makā. Viņi izrok viņa līķi un atrod atslēgu. Saīds un Šenona uzsāk attiecības, kas nepatīk Būnam. |- |'''13''' |''[[Hearts and Minds]]''<br />("Sirdis un prāti") |[[Rods Holkombs]] |[[Karltons Kjūzs]] un Havjers Grilo Marksua |Būns Karlails |2005. gada 12. janvārī |- | colspan="6" |Būns ir greizsirdīgs par savas pusmāsas attiecībām ar Saīdu, tāpēc Loks cenšas novērst viņa uzmanību no šīm domām un koncentrēties uz noslēpumainās lūkas atvēršanu. Hērlijs vēlas iemācīties makšķerēt no Džina, jo viņam ir kuņģa darbības traucējumi, ēdot tikai augļus. Loks atsakās stāstīt pārējiem par lūku. Keita uzzina, ka Sun runā angliski, bet viņa lūdz viņu nevienam to nestāstīt. Loks palīdz Būnam samierināties ar Šenonas un Saīda attiecībām. |- |'''14''' |''[[Special (Pazudušie)|Special]]''<br />("Īpašais") |Gregs Jajtans |Deivids Furijs |Maikls un Volts Dosons |2005. gada 19. janvārī |- | colspan="6" |Maiklam nepatīk, ka Volts ar viņu daudz nesazinās un bieži pavada laiku kopā ar Loku, tāpēc viņš aizliedz dēlam ar viņu sazināties. Saīds un Šenona turpina analizēt francūzietes karti, lai atrastu signāla raidītāju. Maikls nolemj uzbūvēt plostu, lai aizvestu savu dēlu prom no Salas. Drīz vien viņam atkal izdodas iemantot dēla cieņu. Naktī Loks nolemj izmantot paštaisītu svilpi, lai atrastu Volta pazudušo suni, kad pēkšņi no krūmiem parādās Klēra. |- |'''15''' |''[[Homecoming (Pazudušie)|Homecoming]]''<br />("Atgriešanās mājās") |Kevins Hukss |Deimons Lindelofs |Čārlijs Peiss |2005. gada 9. februārī |- | colspan="6" |Klēra atgriežas nometnē, bet saprot, ka viņa neatceras nesenos notikumus, tostarp par nolaupīšanu. Nākamajā dienā Čārlijs konfrontē Ītanu, kurš draud nogalināt izdzīvojušos, ja viņam neatdos Klēru. Izdzīvojušie izliek slazdus, ​​un Būns brīvprātīgi stāv sardzē, bet aizmieg. No rīta atklājas, ka Ītans nogalināja pasažieri Skotu Džeksonu, kura ķermeni atrod pludmalē. ​​Džeks sapulcina grupu, un viņiem izdodas atrast Ītanu, kuru viņi plāno sagūstīt, bet sadusmotais Čārlijs viņu nošauj. |- |'''16''' |''[[Outlaws (Pazudušie)|Outlaws]]''<br />("Ārpus likuma") |Džeks Benders |[[Drū Godards]] |Džeimss "Sojers" Fords |2005. gada 16. februārī |- | colspan="6" |Naktī mežacūka iznīcina Sojera māju, un viņš nolemj izsekot un nogalināt to. Hērlijs un Saīds cenšas palīdzēt Čārlijam tikt galā ar Ītana slepkavības sekām. Pēc mežacūkas pakaļdzīšanās Sojers nolemj to atlaist un nenogalināt. |- |'''17''' |''[[...In Translation]]''<br />("...tulkojumā") |Takers Geitss |Havjers Grilo Marksua un [[Leonards Diks]] |Džins Kvons |2005. gada 23. februārī |- | colspan="6" |Džins un Sun sastrīdas, jo viņš tur aizdomās viņu par attiecībām ar Maiklu. Maikla plosts ir gandrīz pabeigts, bet naktī kāds to aizdedzina, un Maikls tur aizdomās Džinu. Sun, cenšoties aizsargāt savu vīru, runā angliski, un tas vairs nav noslēpums. Loks uzzina, ka Volts sadedzināja plostu, jo viņam patīk sala un viņš nevēlas doties prom. Maikls nolemj uzbūvēt jaunu plostu, un Džins brīvprātīgi piesakās viņam palīdzēt. |- |'''18''' |''[[Numbers (Pazudušie)|Numbers]]''<br />("Skaitļi") |[[Daniels Atiass]] |Brānts Flečers un Deivids Furijs |Hugo "Hērlijs" Reijess |2005. gada 2. martā |- | colspan="6" |Maikls vēlas uz plosta uzstādīt signālbāku, bet viņam ir nepieciešama baterija, kuras dēļ viņš vēlas doties pie francūzietes. Saīds viņus atrunā, sakot, ka viņa ir traka. Hērlijs francūzietes kartē ierauga skaitļus ''4 8 15 16 23 42'', kurus viņš izmantoja, lai laimētu loterijā, pēc kā viņu sāka piemeklēt neveiksme, pēc kuras viņš nolemj doties pie francūzietes. Loks izgatavo Klērai šūpuli. Maikls dabū savu bateriju. Sērijas beigās tiek parādīta lūka zemē, kuras sānos ir iegravēti tie paši skaitļi. |- |'''19''' |''[[Deus Ex Machina (Pazudušie)|Deus Ex Machina]]'' |[[Roberts Mendels]] |Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs |Džons Loks |2005. gada 30. martā |- | colspan="6" |Sojeram ir nepieciešamas brilles, jo viņam pastāvīgi sāp galva no grāmatu lasīšanas. Būns un Loks turpina mēģināt atvērt lūku, bet bez panākumiem. Loks sāk zaudēt jutību kājās un baidās, ka Sala viņu atkal paralizēs. Pēc tam viņam parādās vīzija par krītošu ''Beechcraft'' lidmašīnu, un viņi dodas to meklēt. Atrodot lidmašīnu iestrēgušu uz klints, Būns uzkāpj augšā un sazinās ar kādu, izmantojot raidītāju-uztvērēju, bet lidmašīna nokrīt no klints. Lokam izdodas aizvilkt ievainoto Būnu atpakaļ uz nometni, pēc tam viņš dodas pie lūkas un dusmās sāk to dauzīt. Pēkšņi caur lūkas logu parādās gaisma no spilgta prožektora. |- |'''20''' |''[[Do No Harm]]''<br />("Nedari pāri") |Stīvens Viljamss |[[Džaneta Tamaro]] |Džeks Šepards |2005. gada 6. aprīlī |- | colspan="6" |Džeks cenšas glābt smagi ievainoto Būnu. Klērai sākas dzemdības. Šenona, nezinot par brāļa stāvokli, nolemj doties uz randiņu ar Saīdu. Būnam izdodas pastāstīt Džekam par lūku, pēc kā viņš zaudē samaņu. Džeks saprot, ka ievainojumi ir pārāk smagi un ievainoto vīrieti nevar glābt. Keita un Čārlijs palīdz Klērai dzemdēt, un Būns mirst vienlaikus ar bērna piedzimšanu. |- |'''21''' |''[[The Greater Good]]''<br />("Lielākais labums") |[[Deivids Grosmans]] |Leonards Diks |Saīds Džara |2005. gada 4. maijā |- | colspan="6" |Džeks un daudzi citi uzskata, ka Loks ir atbildīgs par Būna ievainojumiem un nāvi. Šenona lūdz Saīdu nogalināt Loku, bet viņš atsakās. Loks apmeklē Būna bēres un vēlāk aizved Saīdu uz ''Beechcraft'', pierādot, ka viņš nav atbildīgs par viņa nāvi. Šenona nozog ieroci un gandrīz nogalina Loku, bet Saīds viņu aptur. Vēlāk viņš uzstāj, lai Loks aizved viņu pie lūkas. |- |'''22''' |''[[Born to Run (Pazudušie)|Born to Run]]''<br />("Dzimusi skriet") |Takers Geitss |Havjers Grilo Marksua, [[Edvards Kitsis]] un [[Adams Horovics]] |Keita Ostena |2005. gada 11. maijā |- | colspan="6" |Plosta būvniecība tuvojas beigām, un jautājums par to, kas kāps uz plosta, kļūst akūts, jo uz tā pietiek vietas tikai 4 cilvēkiem. Tāpat viens no izdzīvojušajiem — biologs Arcts — saka, ka tuvojas musonu sezona, un tāpēc plostam tagad jāaizbrauc, pretējā gadījumā vējš to vienkārši atpūtīs atpakaļ uz Salu. Maikls saindējas ar ūdeni, bet izrādās, ka Sun gribējusi noindēt savu vīru, jo nevēlas, lai viņš kuģo ar plostu. Volts atzīstas tēvam par vecā plosta aizdedzināšanu, bet piekrīt kuģot ar jauno. |- |'''23''' |''[[Exodus (Pazudušie)|Exodus, Part 1]]''<br />("Izceļošana, 1. daļa") |Džeks Benders |Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs |Dažadi varoņi |2005. gada 18. maijā |- | colspan="6" |Francūziete ierodas nometnē pludmalē un norāda uz melnu dūmu stabu tālumā, sakot, ka tā ir zīme par "Citu" ierašanos, kuri nogalinās visus. Džeks nolemj paslēpt izdzīvojušos, un Loks iesaka atvērt lūku, izmantojot dinamītu no "Melnās Klints" — vecas fregates, kas iestrēgusi džungļos. Tiek nolaists plosts, uz kura atrodas Volts, Maikls, Sojers un Džins. Džeks sapulcina grupu, lai dotos uz fregati. |- |'''24''' un '''25''' |''[[Exodus (Pazudušie)|Exodus, Part 2]]''<br />("Izceļošana, 2. daļa") |Džeks Benders |Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs |Dažadi varoņi |2005. gada 25. maijā |- | colspan="6" |Grupa sasniedz fregati, un doktors Arcts mirst, kad viņa rokās eksplodē mitrs dinamīts. Loku gandrīz nogalina dīvains Dūmu briesmonis. Naktī Loks uzspridzina lūku, un viņa un Džeka priekšā atveras nolaišanās ceļš lejup ar salauztām kāpnēm. Uz plosta cilvēki pamana gaismu, un viņiem tuvojas laiva, bet vīrietis no laivas pieprasa, lai viņiem tiktu atdots Volts. Sojers paķer ieroci, bet kāds no laivas uz viņu izšauj, un viņš nokrīt no plosta. Džins lec ūdenī viņam pakaļ, un cilvēki no laivas paņem Voltu un aizdedzina plostu. Maikls, Džins un ievainotais Sojers paliek vieni. |} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} * {{IMDB sērijas|0411008|season=1}} * [http://lostpedia.wikia.com/wiki/Season_1 Seriāla "Pazudušie" 1. sezonas sērijas] vietnē ''[[Lostpedia]]'' {{en ikona}} [[Kategorija:Pazudušie]] mmcp6ut7v774424nf2akxb5n73wgt8x 0 603914 4303245 4300178 2025-07-03T13:03:04Z Olgerts V 41522 /* Ievērojamie objekti */ papild. 4303245 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Siguldas iela|Siguldas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Siguldas iela |attēls = Станция Скорой помощи - panoramio.jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] |ielas garums = 1140 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = [[Smoļenska]]s iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Siguldas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē. Siguldas iela sākas krustojumā ar [[Andreja Pumpura iela (Daugavpils)|Andreja Pumpura ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Tukuma iela (Daugavpils)|Tukuma ielu]]. Ielā ir daudzveidīga apbūve. Siguldas ielas kopējais garums ir 1140 metri, bet posmā no [[Dobeles iela (Daugavpils)|Dobeles ielas]] līdz [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas ielai]] Siguldas ielu pārtrauc rūpnieciskas apbūves kvartāls. Siguldas iela visā garumā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Sabiedriskais transports pa Siguldas ielu nekursē. Sākotnējais ielas nosaukums bija '''[[Smoļenska]]s iela''' ({{val|ru|Смоленская улица}}). 1924. gada 14. jūlijā tā ieguva tagadējo nosaukumu, un šīs nosaukums laika gaitā vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī pārdēvētas 25 ielas, 1 laukums, 1 bulvāris |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4763 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|6|26||bez}} |date={{dat|1924|7|14||bez}}}}</ref> == Ievērojami objekti == * Nr. 6B (agrāk Nr. 2) — tukšs zemesgabals, kur iepriekš atradās Daugavpils mēbeļu kombināts.<ref>{{grāmatas atsauce |title=Daugavpils mēbeļu kombināts |date=1971 |publisher=Tip. "Cīņa" |location=Rīga |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/908468.html}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils mēbeļu kombināts |url=https://www.archivesportaleurope.net/advanced-search/search-in-archives/results-(archives)/?repositoryCode=LV-LNA&levelName=archdesc&t=fa&recordId=LV_LNA_DZVA_F43 |website=Archivesportaleurope.net |accessdate={{dat|2025|6|26||bez}}}}</ref> * Nr. 16A — [[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|Neatliekamās medicīniskās palīdzības]] stacija. * Nr. 20 — [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests|VUGD]] Daugavpils 1. daļa un katastrofu pārvaldības centrs.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Jeļena Bobkova |title=Daugavpilī atklāts katastrofu pārvaldības centrs |url=https://latgaleslaiks.lv/raksti/2025-06-10-daugavpili-atklats-katastrofu-parvaldibas-centrs |publisher=Latgales Laiks |accessdate={{dat|2025|7|3||bez}} |date={{dat|2025|6|10||bez}}}}</ref> * Nr. 24 — Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas ēka, agrāk Daugavpils onkoloģiskā slimnīca.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Noslēdzies energoefektivitātes paaugstināšanas projekts Siguldas ielā 24, Daugavpilī |url=https://dpns.gov.lv/index.php/lv/menu-proj/menu-proj-akt/463-nosledzies-energoefektivitates-paaugstinasanas-projekts-siguldas-iela-24-daugavpili |publisher=Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca |accessdate={{dat|2025|6|26||bez}}}}</ref> * Nr. 24B — Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, Daugavpils reģionālā nodaļa.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils reģionālā nodaļa |url=https://www.vtmec.gov.lv/lv/strukturvieniba/daugavpils-regionala-nodala |website=Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs |accessdate={{dat|2025|6|26||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Siguldas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Andreja Pumpura iela (Daugavpils)|Andreja Pumpura iela]] (L veida krustojums) * [[Kauņas iela (Daugavpils)|Kauņas iela]] / [[Silikātu iela (Daugavpils)|Silikātu iela]] * [[Raunas iela (Daugavpils)|Raunas iela]] (T veida krustojums) * [[Ventspils iela (Daugavpils)|Ventspils iela]] (T veida krustojums) * [[Dobeles iela (Daugavpils)|Dobeles iela]] * [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]] * [[Sloku iela (Daugavpils)|Sloku iela]] (T veida krustojums) * [[Liepu iela (Daugavpils)|Liepu iela]] (T veida krustojums) * [[Grodņas iela (Daugavpils)|Grodņas iela]] (T veida krustojums) * [[Tukuma iela (Daugavpils)|Tukuma iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] i5jmo1e9qr5ml61xm3cft2xufkcek4a 0 603968 4303214 4303121 2025-07-03T12:02:02Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4303214 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{TV sērijas infokaste |Title=''White Rabbit'' |Series=Seriāla "[[Pazudušie]]" |Season=1. sezona |Series no=5. sērija |Director=[[Kevins Hukss]] |Writer=[[Kristians Teilors]] |Music=[[Maikls Džakino]] |Editor=[[Marks Goldmans]] |Airdate=2004. gada 20. oktobrī |Length=42 minūtes |Prev=''[[Walkabout (Pazudušie)|Walkabout]]'' |Next=''[[House of the Rising Sun (Pazudušie)|House of the Rising Sun]]'' |Guests= }} '''''White Rabbit''''' ({{val|lv|Baltais trusis}}) ir ASV televīzijas seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] piektā sērija. Sērijas režisors ir [[Kevins Hukss]] un scenārists — [[Kristians Teilors]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2004. gada 20. oktobrī. Sērija stāsta par Džeka Šeparda pagātni un to, kā viņš saskārās ar sava tēva nāvi, kura ķermeni veda [[Zārks|zārkā]] lidmašīnas bagāžas nodalījumā. Jau atrodoties uz salas, Džeks sāk redzēt sava tēva siluetu un mēģina saprast, kas tas ir. == Sižets == === Uz salas === Džeks guļ pludmalē, kad pie viņa pieskrien Čārlijs un kliedz, ka viens no izdzīvojušiem ir aizpeldējis tālu un straume nes viņu okeānā. Džeks nekavējoties skrien un ienirst, aizpeld līdz cilvēkam un izvelk no ūdens spēkus zaudējušo Būnu. Taču Būns saka, ka viņš peldēja, lai glābtu izdzīvojušo — Barbaru Mileri. Džeks paskatās nedaudz tālāk un redz, ka Barbara joprojām cīnās ar viļņiem un sauc pēc palīdzības. Džeks saprot, ka nevar viņu izglābt, un kopā ar Būnu atpeld atpakaļ uz pludmali. Tad viņš metas atpakaļ ūdenī, taču tajā brīdī Barbara jau ir noslīkusi. Vēlāk Keita pastāsta Džekam par Barbaru, kura nokļuva uz reisu 815 tikai tāpēc, ka slimības dēļ nokavēja savu sākotnējo reisu. Džeks sev pārmet, ka viņu nepazina un nespēja izglābt. Pēkšņi Džeks tālumā pamana to pašu vīrieti tumšajā uzvalkā stāvam līdz ceļiem ūdenī. Džeks vēlas doties pie viņa, bet, uz mirkli novēršoties, vīrietis pazūd. Šajā laikā Sun un Džins strīdas par to, vai viņiem vajadzētu vairāk komunicēt ar citiem izdzīvojušajiem. Sojers, kurš piesavinājies daudzas lietas no bagāžas, mēģina kaulēties ar Šenonu, kurai nepieciešams aerosols pret smilšu [[Blusu kārta|blusām]], bet nekas neiznāk un viņa dusmās aiziet. Keita un Klēra šķiro drēbes. Hugo parāda Džekam un Čārlijam atlikušo ūdens krājumu: tikai 18 daļēji pilnas pudeles no lidmašīnas. Vēlāk Džeks iesaistās strīdā ar Būnu, kurš apgalvo, ka pats būtu varējis atpeldēt krastā, un Džeks varētu būtu spējis glābis Barbaru. Tomēr Džeks atkal pamana vīrieti uzvalkā, kurš dodas džungļos, un metas viņam pakaļ. Viņš pieiet vīrietim tuvu, tas pagriežas, un Džeks saprot, ka tas ir viņa mirušais tēvs. Džeks no pārsteiguma un bailēm pakrīt smiltīs, un tēvs pazūd krūmos. Piecēlies viņš nolemj turpināt sekošanu. Volts pieskrien pie Keitas un paziņo, ka Klēra ir bezsamaņā. Čārlijs un Maikls aiznes viņu ēnā un vēlas dot viņai ūdeni, bet Čārlijs atklāj, ka kāds ir nozadzis visas ūdens pudeles. Pēc sarunas ar Loku sapratis, ka Džeks ir pazudis no nometnes, Loks nolemj doties džungļos meklēt ūdeni. Šajā laikā Džeks, skrienot cauri džungļiem, atkal ierauga savu tēvu, bet, pieskrienot viņam klāt, bet paklūp, noripo no nogāzes un gandrīz nokrīt no [[klints]] uz akmeņiem, pēdējā brīdī ar roku pieķeroties pie [[Sakne|sāknem]]. Loks ierodas laikā un palīdz Džekam uzrāpties augšā. Šajā brīdī Klēra atgūst samaņu, un Čārlijs cenšas viņu uzmundrināt. Hugo paziņo Keitai un Saīdam, ka "ķīniešiem" ir ūdens. Izrādās, ka Sun un Džinam patiešam ir ūdens pudele, un Saīds nolemj, ka viņi nozaga ūdeni, taču Džins norāda uz Sojeru. Saīds un Keita seko viņam un atrod viņa krājumus — alkoholu, cigaretes un citas mantas. Tomēr viņš paskaidro, ka devis Sun un Džinam pēdējās divas ūdens pudeles apmaiņā pret zivīm, kuras Džins prot noķert. Šajā laikā Loks sarunājas ar Džeku un saka, ka viņš būtu lielisks līderis. Džeks atsakās, sakot, ka viņam nekas neizdodas un ka viņš ir vājas gribas cilvēks. Pēc tam viņš atzīstas Lokam, ka laikam jūk prātā, jo redz savu mirušo tēvu. Tomēr Loks nav īpaši pārsteigts, vienkārši salīdzina Džeku ar [[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alisi, kura vajā trusi]]. Pēc tam Loks mudina Džeku turpināt sekot viņa tēvam, kamēr pats dosies meklēt ūdeni. Naktī Džeks atkal turpina sekot savam tēvam un nonāk pie alas, kur tek [[saldūdens]] avots. Viņš atrod arī fizelāžas gabalu un dažādu bagāžu, tostarp zārku ar savu mirušo tēvu. Tomēr, atverot to, Džeks atklāj, ka tas ir tukšs. Dusmu pilns, Džeks sadragā zārku. Pēc tam viņš piepilda atrastās pudeles ar ūdeni no avota. Tikmēr nometnē notiek sekojošais: izrādās, ka Būns bija paņēmis ūdeni, aizbildinoties ar vēlmi pats godīgi to sadalīt starp izdzīvojušajiem, lai izvairītos no konfliktiem. Tieši šajā brīdī atgriežas Džeks, kurš teica īsu runu, tādējādi nostiprinot sevi kā neoficiālu līderi. === Džeka atmiņas === Pusaudža gados Džeku piekauj skolas huligāns par mēģinājumu palīdzēt draugam. Atgriežoties mājās, viņš izstāsta notikušo savam tēvam Kristianam. Tomēr tēvs viņam norāda, ka nevajag uzņemties lieku atbildību un uzvesties būt par varoni. Pieaugušais Džeks atgriežas mājās, kur viņa māte Margo saka, ka Kristians ir kaut kur pazudis un tieši Džekam viņu jāatrod. Pēc īsa strīda ar māti Džeks piekrīt. Ierodoties [[Sidneja|Sidnejā]], viņš apskata sava tēva viesnīcas numuru, kur atrod tukšas [[Viskijs|viskija]] pudeles. Tāpat viens no darbiniekiem viņam pastāsta, ka viņa tēvs nav bijis šeit trīs dienas kopš incidenta bārā. Vēlāk noskaidrojas, ka Kristians miris no [[Infarkts|infarkta]], un Džeks nolemj pārvest tēva mirstīgās atliekas uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Sidnejas lidostā, reģistrācijas letē, ''[[Oceanic Airlines|Oceanic]]'' ''[[Oceanic Airlines|Airlines]]'' biļešu aģents paziņo Džekam, ka viņam trūkst nepieciešamo dokumentu zārka transportēšanai. Noguris Džeks pierunā aģentu, un viņa ļauj transportēt zārku ar reisu 815. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Rejess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Daniels Dejs Kims]] — Džins Kvons * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss * [[Emīlija de Ravina]] — Klēra Litltone {{Col-end}} === Otrā plāna varoņi === * [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] — Kristians Šepards * [[Veronika Hamela]] — Margo Šeparda * [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons * [[Mārdžorija Marjane]] — Beta * [[Braiens Sato]] — Ričards * [[Džons O'Hara]] — Džeks Šepards bērnībā == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Pazudušie]] 61e87kp08buit094pz9r3gzxexqmbxa 0 604051 4303276 4301146 2025-07-03T15:20:00Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4303276 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Gambjē salas |attēls = Îles Gambier image satellite.jpg |attēla paraksts = Manarevas satelītaina |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Îles Gambier''<br/>''Magareva'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 23 |latm= 07 |lats=04 |latNS= S |longd= 134 |longm= 58 |longs=13 |longEW= W |arhipelāgs = [[Tuamotu salas]] |salu skaits = 14 |galvenās salas = Manareva, [[Temoe]] |platība = 31 |garums = 34 |platums = 30<!-- tikai skaitli km --> |krasta līnija = 98<!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = Dafs |augstums = 441 |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = Komūna<!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = Gambjē<!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = Rikitea<!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 1592 |iedzīvotāju gads = 2017<ref>[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]</ref> |blīvums = 51,35 |pamatiedzīvotāji = manarevieši |citas daļas = | piezīme = }} '''Gambjē salas''' ({{val|fr|Îles Gambier}}) vai '''Manareva''' ({{val|mrv|Magareva}}, {{val|fr|Mangareva}}) ir salu grupa [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Franču Polinēzija]]s austrumos, dažkārt tiek pieskaitīta [[Tuamotu salas|Tuamotu salām]].<ref>{{PZT|222|Gambjē salas}}</ref> Administratīvi kopā ar Tuamotu arhipelāga [[Akteona grupa]]s salām, [[Marutea|Maruteu]], [[maria|Mariu]] un [[Morane|Morani]] veido atsevišķu Gambjē komūnu. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta manarevieši. == Ģeogrāfija == [[File:View down to Lagoon and Rikitea - panoramio.jpg|thumb|left|Manarevas lagūna un [[Rikitea]]s pilsētiņa]] Salu grupa atrodas Tuamotu arhipelāga austrumu galā {{nobr|1580 km}} no Franču Polinēzijas galvenās salas [[Taiti]] un galvaspilsētas [[Papeete]]s. Gambjē salām pieskaita Manarevas atolu, neapdzīvoto [[Timoe]] atolu, kā arī Ebrila rifu un Portlenda sēkli. Manarevas atols atrodas sena zemūdens vulkāna virsotnē, tā ārējais rifs izveidojies uz vulkāna krātera malām, bet centrālās daļas vulkāniskās salas ir vulkāna kalderas atliekas. Atolam neregulāra romba forma, tā lielākais garums ir {{nobr|34 km}}, lielākais platums — {{nobr|30 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|98 km}}. Atola rifs iekļauj ap {{nobr|450 km²}} lielu lagūnu; tās ārējais rifs atola dienvidos un rietumos iegrimis, bet kopējā sauszemes platība ap {{nobr|31 km²}}. Uz atola rifa vairāki desmiti [[motu]], uz lielākā no tām atola ziemeļaustrumos atrodas 1967. gadā uzbūvētā Totenenie lidosta ar {{nobr|2000 m}} garu skrejceļu. Atola vidusdaļā atrodas vairākas vulkāniskas salas, no kurām lielākās ir Manareva ({{nobr|15,4 km²}}, 1384 iedzīvotāji), Taravai ({{nobr|5,7 km²}}, 8 iedzīvotāji), Akamaru ({{nobr|2,1 km²}}, 12 iedzīvotāji), Aukena ({{nobr|1,35 km²}}, 25 iedzīvotāji), Anakauitai ({{nobr|0,7 km²}}, 1 iedzīvotājs) un Kamaka ({{nobr|0,5 km²}}, 1 iedzīvotājs). Manarevas salā atrodas Gambjē salu un visa Tuamotu arhipelāga augstākais kalns Dafs {{nobr|441 m}} vjl, kā arī galvenā apdzīvotā vieta [[Rikitea]]. Valda tropisks, bet relatīvi vēsāks klimats, vidējā gada temperatūra ir ap {{nobr|25,8 °C}}. Vidējais nokrišņu daudzums 1913 mm; lietus līst vidēji 148 dienas gadā.<ref>[https://donneespubliques.meteofrance.fr/FichesClim/FICHECLIM_98719005.pdf "Fiche Climatologique Statistiques 1991–2020 et records". ''Météo-France.'']</ref> == Vēsture == [[File:Cathédrale Saint-Michel de Rikitea.2014.jpg|thumb|left|Svētā Miķeļa katedrāle Rikiteā (2014)]] Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka salas ir apdzīvotas vismaz kopš m.ē. 1000. gada. Lai arī mūsdienās manarevieši lingvistiski ir tuvāki [[Marķīza salas|Marķīza salu]] iedzīvotājiem, sākotnēji tās kolonizēja ieceļotāji no [[Biedrības salas|Biedrības salām]] rietumos. Salu kopiena dzīvoja stingri stratificētā cilšu sabiedrībā ar pastāvīgiem starpklanu kariem un periodisku pārtikas trūkumu; [[kanibālisms]] nebija nekas neparasts. Ir norādes, ka neilgi pirms eiropiešu iekarojuma salās notika kārtējie nemieri, kas izraisīja pilsoņu karu starp sociālajām šķirām. Šīs sociālās pārmaiņas, iespējams, ievērojami veicināja arhipelāga iekarošanu, ko 19. gadsimta sākumā veica [[Taiti]] karalis Pomare II. Līdz 19. gadsimta otrajai pusei arhipelāgs palika Taiti Pomares karaliskās dinastijas ietekmes sfērā. Kā pirmie no eiropiešiem salas 1797. gadā atklāja Londonas Misionāru biedrības ekspedīcija Džeimsa Vilsona vadībā ar kuģi ''Duff''; viņš nosauca salas [[Hugenoti|hugenota]] Džeimsa Gambjē, vārdā, kurš bija finansiāli atbalstījis ekspedīciju. 1834. gadā salās ieradās Svēto Siržu kongregācijas misionāri Onorē Lavāls un Fransuā Karē, lai dibinātu pirmo [[Katoļticība|katoļu]] misiju [[Polinēzija|Polinēzijā]]. Abi priesteri kļuva par Taiti apvienošanās ar Franciju galvenajiem veicinātājiem. Sākumā pēdējais Manarevas karalis Maputeoa pretojās, bet, piedēvējot atveseļošanos no smagas slimības jaunajam dievam, viņš arvien vairāk pakļāvās kristīgo misionāru ietekmei un tika kristīts 1836. gadā. Pēc visu salinieku kristīšanas misionāri devās uz Taiti, lai tur savu misiju turpinātu, bet Taiti jau bija protestantu misija un misionārus gaidīja neveiksme. 1837. gadā Gambjē salas cieta no spēcīgas [[zemestrīce]]s un [[cunami]]. Lavāls un Karē atgriezās Gambjē salās un iedibināja [[teokrātija|teokrātisku]] režīmu, kura rezultāti bija ļoti pretrunīgi. Viņi iemācīja salu iedzīvotājiem lasīt un rakstīt, kā arī pasargāja viņus no eiropiešu tirgotājiem un [[vaļu medības|vaļu medniekiem]]. Misionāri apspieda pastāvīgos cilšu karus, kā arī apkaroja cilvēku upurēšanu un kanibālismu. Saskaņā ar tēva Lavala teicienu, «civilizēšana ved pie apmierinājuma». No otras puses, reliģiskā dedzība pamudināja viņus sistemātiski nomainīt visus manareviešu elkus un tempļus, un to vietā viņi lika uzcelt vairāk nekā simts akmens ēku: [[baznīca (celtne)|baznīca]]s, [[kapela]]s, [[klosteris|klosterus]], seminārus, kapsētas, mācītājmājas, triumfa arkas. Svētā Miķeļa katedrāle Manarevā varēja uzņemt vairāk nekā 2000 cilvēku. Iedzīvotāju skaits, kas Lavala un Karē aizbraukšanas laikā pārsniedza 2000, 19. gadsimta beigās slimību un emigrācijas dēļ samazinājās līdz 500. 1856. gadā no Manarevas uz Taiti tika nosūtīti daudzi strādnieki [[Papeete]]s katedrāles būvniecībai. Taiti franču gubernators daudzus gadus no malas vēroja notiekošo salās. Viņš iejaucās tikai tad, kad sūdzības no uzņēmējiem un tirdzniecības kuģiem kļuva biežākas. Tēvam Lavālam 1871. gadā pēc Taiti bīskapa Florentīna Etjēna Žosena mudinājuma bija jāpamet Mangareva. Viņš nomira 1880. gada 1. novembrī un tika apglabāts Taiti. 1881. gadā Gambjē salas kļuva par Francijas teritoriju. 1964.1996. gados Gambjē salas kalpoja par loģistikas bāzi Francijas kodolizmēģinājumu aktivitātēm 400 km attālajā [[Mururoa]]s atolā. Šajā laikā Francijas militāristi padziļināja iebrauktuves atola rifā, lai izveidotu platāku un dziļāku kanālu dziļgrimes kuģiem. == Saimniecība == Galvenā ekonomikas nozare salās ir [[pērle|pērļu]] audzēšana, kas tiek praktizēta daudzās 129 pērļu fermās Gambjē lagūnā, kuras relatīvi vēsie ūdeņi ļauj ražot augstas kvalitātes pērles. Pēdējos gados, neskatoties uz to, ka arhipelāgs atrodas ļoti tālu no Franču Polinēzijas galvenajiem apdzīvotajiem centriem, tā iedzīvotāju skaits ir pieaudzis, pateicoties pērļu un [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvei. Tūrisma ziņā Gambjē salas ir vienas no vismazāk apmeklētajām Franču Polinēzijā. Lai arī Gambjē salām ir ievērojams potenciāls, pateicoties to klimatam, videi un unikālajai vēsturiskajai pagātnei, tūrisma attīstību kavē attālums no Taiti un augstās aviobiļešu izmaksas. Rikiteas līcī piestāj jahtas, un tūristi, kas vēlas apmeklēt [[Pitkērna sala]]s, par savu bāzi izmanto Manarevu. Gambijē salās vietējā ražošana aprobežojas ar dažām nozarēm — naturālo lauksaimniecību un zveju. Lielāko daļu patēriņa preču pārvadā divi kuģi, kas kursē ar triju nedēļu intervālu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Franču Polinēzijas arhipelāgi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] nydwb8tek6rrytjczqq59fuilqmcrjo 0 604106 4303215 4303104 2025-07-03T12:07:20Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4303215 wikitext text/x-wiki {{TV sērijas infokaste |Title=''House of the Rising Sun'' |Series=Seriāla "[[Pazudušie]]" |Season=1. sezona |Series no=6. sērija |Director=[[Maikls Cinbergs]] |Writer=[[Havjers Grilo Marksua]] |Music=[[Maikls Džakino]] |Photographer=[[Lerijs Fongs]] |Editor=[[Mērija Džo Mārkija]] |Airdate=2004. gada 27. oktobrī |Length=42 minūtes |Prev=''[[White Rabbit (Pazudušie)|White Rabbit]]'' |Next=''[[The Moth]]'' }} '''''House of the Rising Sun''''' ({{val|lv|Uzlecošās saules māja}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] sestā sērija. Sērijas režisors ir [[Maikls Cinbergs]] un scenārists ir [[Havjers Grilo Marksua]]. Pirmo reizi sērija pārraidīta 2004. gada 27. oktobrī kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]]. Sērija stāsta par strīdu starp Maiklu un Džinu. Džeks iesaka visiem pārcelties uz alām, kur ir saldūdens avots. Sun atceras savu laulību ar Džinu pirms lidmašīnas avārijas. == Sižets == === Uz salas === Džeks, Čārlijs, Loks un Keita dodas izpētīt alu. Kad viņi aiziet, Džins pēkšņi uzbrūk Maiklam un sāk viņu sist. Sojers un Saīds viņus izšķir, pēc tam Saīds ar maršala rokudzelžiem piesien Džinu pie fizelāžas gabala. Kad Džeka grupa ierodas alā, Čārlijs atkāpjas sāņus un mēģina iedzert [[Heroīns|heroīna]] devu, taču viņu pieķer Loks, kurš brīdina Čārliju, ka viņš stāv tieši uz [[Strops|bišu stropa]]. Tikmēr nometnē Saīds cenšas noskaidrot, kāpēc Džins uzbruka Maiklam. Čārlijs nejauši nospiež stropu ar savu zābaku, un visi paslēpjas no bitēm alā, kur viņi atklāj divus [[Skelets|skeletus]], kas guļ nelielās iedobēs. Netālu viņi atrod auduma maisu, kurā ir divi akmeņi — viens balts un viens melns. Džeks paskaidro, ka tie ir vīrieša un sievietes skeleti, un Loks nosauc tos par [[Ādams un Ieva|Ādamu un Ievu]]. Džeks nolemj, ka citiem izdzīvojušajiem vajadzētu pārcelties uz alu, lai nebūtu visu laiku jānes ūdens no avota. Vēlāk Loks apsola Čārlijam palīdzēt atrast viņa [[Ģitāra|ģitāru]] lidmašīnas bagāžā. Atgriežoties nometnē, Saīds izstāsta par notikušo kautiņu, taču viņš pats nevēlas pārcelties dzīvot uz alu. Pludmalē Džeks apstaigā visus, izdalot ūdeni un piedāvājot pārcelšanos uz alu. Tomēr daudzi atsakās, baidoties nokavēt glābēju ierašanos ar kuģi vai lidmašīnu. Maikls dodas nocirst bambusu, kad pie viņa ierodas Sun un atklājas, ka viņa runā angliski. Sun pastāsta, ka kautiņa cēlonis ir viņa tēva rokaspulkstenis, kuru Džins pārvadāja bagāžā. Maikls to atrada un paņēma, bet pēc Sun vārdiem viņš dodas uz pludmali ar [[Cirvis|cirvi]]. Loks piedāvā palīdzēt Čārlijam tikt galā ar viņa heroīna atkarību un pretī parāda viņam ģitāras futrāli, kas kopā ar kādu bagāžu iestrēdzis koku saknēs augstu uz klints. Šajā brīdī dusmīgais Maikls atdod rokaspulksteni Džinam un ar cirvi pārgriež rokudzelžu ķēdi, pēc tam aiziet. Naktī izdzīvojušie nododas savām nodarbēm, ieskaitot Čārliju, kurš spēlē atgūto ģitāru. === Sun atmiņas === Sun ir sava tēva — bagāta uzņēmēja — ballītē. Džins, kurš tajā strādā kā viesmīlis un vēl nav viņas vīrs, pasniedz viņai zīmīti. Viņi slepus satiekas lapenē, kur Džins atzīstas mīlestībā un saka, ka vēlas runāt ar viņas tēvu. Sun viņam atbild, ka viņš nemaz nepazīst viņas tēvu. Pēc kāda laika Sun tēvs piekrīt laulībai, un Džins viņu [[Bildinājums|bildina]]. Kādu nakti Džins atgriežas mājās ar asinīm uz drēbēm, un Sun uzzina, ka viņš strādā pie viņas tēva, kurš laulībai piekrita tikai ar nosacījumu, ka Džins kļūs par viņa izpildītāju. Šī iemesla dēļ viņi sastrīdas. Naktī pirms reisa 815 Sun slepeni sazinās ar sievieti, kas viņai iedod Amerikas pasi, jo Sun, ierodoties [[Sidneja|Sidnejā]], vēlas aizbēgt no sava tēva un vīra. Jau Sidnejas lidostā Sun vēlas aizbēgt, bet nevar un ar asarām acīs paliek ar Džinu. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Rejess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Daniels Dejs Kims]] — Džins Kvons * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss {{Col-end}} === Otrā plāna varoņi === * [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons * [[Šons Duglass Hobans]] — Dags * [[Braiens Sato]] — Ričards == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Pazudušie]] 0yt4zg8x2nrusngp8fcn45uq4vcp2og 4303219 4303215 2025-07-03T12:21:51Z Baisulis 11523 slīprakstā.... 4303219 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{TV sērijas infokaste |Title=''House of the Rising Sun'' |Series=Seriāla "[[Pazudušie]]" |Season=1. sezona |Series no=6. sērija |Director=[[Maikls Cinbergs]] |Writer=[[Havjers Grilo Marksua]] |Music=[[Maikls Džakino]] |Photographer=[[Lerijs Fongs]] |Editor=[[Mērija Džo Mārkija]] |Airdate=2004. gada 27. oktobrī |Length=42 minūtes |Prev=''[[White Rabbit (Pazudušie)|White Rabbit]]'' |Next=''[[The Moth]]'' }} '''''House of the Rising Sun''''' ({{val|lv|Uzlecošās saules māja}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] sestā sērija. Sērijas režisors ir [[Maikls Cinbergs]] un scenārists ir [[Havjers Grilo Marksua]]. Pirmo reizi sērija pārraidīta 2004. gada 27. oktobrī kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]]. Sērija stāsta par strīdu starp Maiklu un Džinu. Džeks iesaka visiem pārcelties uz alām, kur ir saldūdens avots. Sun atceras savu laulību ar Džinu pirms lidmašīnas avārijas. == Sižets == === Uz salas === Džeks, Čārlijs, Loks un Keita dodas izpētīt alu. Kad viņi aiziet, Džins pēkšņi uzbrūk Maiklam un sāk viņu sist. Sojers un Saīds viņus izšķir, pēc tam Saīds ar maršala rokudzelžiem piesien Džinu pie fizelāžas gabala. Kad Džeka grupa ierodas alā, Čārlijs atkāpjas sāņus un mēģina iedzert [[Heroīns|heroīna]] devu, taču viņu pieķer Loks, kurš brīdina Čārliju, ka viņš stāv tieši uz [[Strops|bišu stropa]]. Tikmēr nometnē Saīds cenšas noskaidrot, kāpēc Džins uzbruka Maiklam. Čārlijs nejauši nospiež stropu ar savu zābaku, un visi paslēpjas no bitēm alā, kur viņi atklāj divus [[Skelets|skeletus]], kas guļ nelielās iedobēs. Netālu viņi atrod auduma maisu, kurā ir divi akmeņi — viens balts un viens melns. Džeks paskaidro, ka tie ir vīrieša un sievietes skeleti, un Loks nosauc tos par [[Ādams un Ieva|Ādamu un Ievu]]. Džeks nolemj, ka citiem izdzīvojušajiem vajadzētu pārcelties uz alu, lai nebūtu visu laiku jānes ūdens no avota. Vēlāk Loks apsola Čārlijam palīdzēt atrast viņa [[Ģitāra|ģitāru]] lidmašīnas bagāžā. Atgriežoties nometnē, Saīds izstāsta par notikušo kautiņu, taču viņš pats nevēlas pārcelties dzīvot uz alu. Pludmalē Džeks apstaigā visus, izdalot ūdeni un piedāvājot pārcelšanos uz alu. Tomēr daudzi atsakās, baidoties nokavēt glābēju ierašanos ar kuģi vai lidmašīnu. Maikls dodas nocirst bambusu, kad pie viņa ierodas Sun un atklājas, ka viņa runā angliski. Sun pastāsta, ka kautiņa cēlonis ir viņa tēva rokaspulkstenis, kuru Džins pārvadāja bagāžā. Maikls to atrada un paņēma, bet pēc Sun vārdiem viņš dodas uz pludmali ar [[Cirvis|cirvi]]. Loks piedāvā palīdzēt Čārlijam tikt galā ar viņa heroīna atkarību un pretī parāda viņam ģitāras futrāli, kas kopā ar kādu bagāžu iestrēdzis koku saknēs augstu uz klints. Šajā brīdī dusmīgais Maikls atdod rokaspulksteni Džinam un ar cirvi pārgriež rokudzelžu ķēdi, pēc tam aiziet. Naktī izdzīvojušie nododas savām nodarbēm, ieskaitot Čārliju, kurš spēlē atgūto ģitāru. === Sun atmiņas === Sun ir sava tēva — bagāta uzņēmēja — ballītē. Džins, kurš tajā strādā kā viesmīlis un vēl nav viņas vīrs, pasniedz viņai zīmīti. Viņi slepus satiekas lapenē, kur Džins atzīstas mīlestībā un saka, ka vēlas runāt ar viņas tēvu. Sun viņam atbild, ka viņš nemaz nepazīst viņas tēvu. Pēc kāda laika Sun tēvs piekrīt laulībai, un Džins viņu [[Bildinājums|bildina]]. Kādu nakti Džins atgriežas mājās ar asinīm uz drēbēm, un Sun uzzina, ka viņš strādā pie viņas tēva, kurš laulībai piekrita tikai ar nosacījumu, ka Džins kļūs par viņa izpildītāju. Šī iemesla dēļ viņi sastrīdas. Naktī pirms reisa 815 Sun slepeni sazinās ar sievieti, kas viņai iedod Amerikas pasi, jo Sun, ierodoties [[Sidneja|Sidnejā]], vēlas aizbēgt no sava tēva un vīra. Jau Sidnejas lidostā Sun vēlas aizbēgt, bet nevar un ar asarām acīs paliek ar Džinu. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Rejess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Daniels Dejs Kims]] — Džins Kvons * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss {{Col-end}} === Otrā plāna varoņi === * [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons * [[Šons Duglass Hobans]] — Dags * [[Braiens Sato]] — Ričards == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Pazudušie]] od2qvwxg5p7wmny9a0rbt8ndey22xs9 0 604119 4303216 4303101 2025-07-03T12:20:30Z Baisulis 11523 piekārtots.... 4303216 wikitext text/x-wiki {{TV sērijas infokaste |Title=''The Moth'' |Series=Seriāla "[[Pazudušie]]" |Season=1. sezona |Series no=7. sērija |Director=[[Džeks Benders]] |Writer=* [[Dženifera Džonsone]] * [[Pols Dinijs]] |Music=[[Maikls Džakino]] |Photographer=[[Maikls Bonvilejns]] |Editor=[[Stīvens Semels]] |Airdate=2004. gada 3. novembrī |Length=43 minūtes |Prev=''[[House of the Rising Sun (Pazudušie)|House of the Rising Sun]]'' |Next=''[[Confidence Man]]'' |Guests=[[Nīls Hopkinss]] kā Liams Peiss }} '''''The Moth''''' ({{val|lv|Naktstauriņš}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] septītā sērija. Sērijas režisors ir [[Džeks Benders]], scenāristi ir [[Dženifera Džonsone]] un [[Pols Dinijs]]. Pirmo reizi sērija pārraidīta 2004. gada 3. novembrī kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]]. Sērija stāsta par Čārliju, kuram sākas [[abstinences sindroms]] [[Heroīns|heroīna]] trūkuma dēļ, arī viņš atceras pagātnes notikumus. Alā notiek nogruvums un izdzīvojušie mēģina novākt gruvešus. Saīds mēģina atrast [[Franču valoda|franču]] signāla avotu. == Sižets == === Uz salas === Džeks vēlreiz jautā Keitai par pārcelšanos uz alu, bet viņa atsakās. Čārlijam sākas abstinences sindroma simptomi, un, kad Loks viņu izmanto kā ēsmu [[meža cūka]]s medībās, Čārlijs lūdz atdot heroīnu. Loks pasaka, ka atdos narkotikas tikai tad, ja Čārlijs trīs reizes tās pats palūgs. Trešajā reizē Loks viņam iedod heroīnu. Džeks palīdz Hugo pārcelties uz alu, kurā jau dzīvo vairāki izdzīvojušie, tostarp Čārlijs, Sun, Džins un Loks. Kad Čārlijs sāk strīdēties ar Džeku, ala sākas nogruvums. Visiem izdodas izkļūt, izņemot Džeku, kurš paliek alā, kuras ieeju aizsedz akmeņi. Saīds ar Keitas un Būna palīdzību nolemj uzstādīt antenas, lai mēģinātu atrast franču signāla avotu. Čārlijs steidzas uz pludmali un sauc palīgā Maiklu. Maikls pasauc Skotu un Stīvu, viņiem pievienojas Džeroms un Dags. Arī Būns skrien viņiem līdzi, atstājot antenu Šenonai, kurai to būs jāieslēdz viņa vietā. Būdams [[arhitekts]], Maikls paskaidro, kā droši novākt gruvešus, lai pārējā alas daļa nesabruktu, un visi ķeras pie darba. Sojers panāk Keitu un pastāsta viņai par Džeka likteni. Čārlijs nolemj palīdzēt un rāpo caur šauru atveri alā, lai nokļūtu pie Džeka. Šajā brīdī Keita nonāk pie alas, jo atstāja antenu Sojeram. Čārlijs palīdz Džekam atbrīvoties no akmens, kas viņu bija iespiedis. Džeks pamana, ka Čārlijs cieš no abstinences sindroma, un to mierina, sakot, ka viņš nav bezjēdzīgs un ka viņa rīcība netiks aizmirsta. Drīz viņus atbrīvo citi izdzīvojušie. Saīds aktivizē antenu, un to pašu izdara arī Sojers. Šenona, kas tobrīd sarunājas ar Betu pludmalē, arī ieslēdz antenu. Saīds atrod signāla avotu, taču viņam kāds no mugurpuses iesit, un Saīds zaudē samaņu. Naktī Džeka grupa atpūšas alā pie ugunskura, un Keita pievienojas Džekam. Čārlijs vēlreiz lūdz Lokam heroīnu un iemet to ugunskurā. === Čārlija atmiņas === Čārlijs atzīstas grēkos [[Priesteris|priesterim]], pēc atgriešanās no grēksūdzes ierauga savu brāli Liamu atpūšamies uz baznīcas sola. Čārlijs norāj savu brāli par tādu uzvedību baznīcā. Taču Liams to uztver viegli un, smejoties, paziņo, ka viņiem piedāvāts ierakstu līgums par viņu dziesmu. Izejot no baznīcas, Čārlijs atzīst, ka viņam patīk viņu grupa ''Drive Shaft'', taču viņš nevēlas, lai pārāk liela popularitāte sabojātu viņu dzīvi. Saņēmis no brāļa solījumu, ka tad, ja viss izies no kontroles, viņi aizies no industrijas, Čārlijs piekrīt sākt dziesmas ierakstu. Pēc viena no koncertiem Čārlijs ieiet ģērbtuvē un ierauga Liamu, kurš izklaidējas ar meitenēm un dzer. Čārlijs viņas izdzen un pārmet brālim, ka vairs nekas netiek kontrolēts. Tomēr viņa brālis atsakās pamest industriju, un viņi sastrīdas. Čārlijs apsēžas uz krēsla, paņem heroīna maisiņu un sāk raudāt. Pēc vairākiem gadiem Čārlijs apciemo savu brāli [[Sidneja|Sidnejā]]. Liams atmetis heroīna lietošanu un izveidojis ģimeni. Čārlijs piedāvā viņam atgriezties grupā, bet viņš atsakās. Liams piedāvā viņam palīdzību cīņā ar atkarību, bet Čārlijs atsakās, sakot, ka viņam jābrauc uz lidostu. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Rejess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Daniels Dejs Kims]] — Džins Kvons * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss {{Col-end}} === Otrā plāna varoni === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Kristians Boumens]] — Stīvs Dženkinss * [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons * suņuks Medisona — suns Vinsents * [[Nīls Hopkinss]] — Liams Peiss {{Col-2}} * [[Dzims Mocarela]] — Džeroms * [[Šons Duglass Hobans]] — Dags * [[Mārdžorija Marjane]] — Beta {{Col-end}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Pazudušie]] h6h2dr7ge2s0rbnv5v5lu0fspl99s6m 4303217 4303216 2025-07-03T12:21:07Z Baisulis 11523 slīprakstā.... 4303217 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{TV sērijas infokaste |Title=''The Moth'' |Series=Seriāla "[[Pazudušie]]" |Season=1. sezona |Series no=7. sērija |Director=[[Džeks Benders]] |Writer=* [[Dženifera Džonsone]] * [[Pols Dinijs]] |Music=[[Maikls Džakino]] |Photographer=[[Maikls Bonvilejns]] |Editor=[[Stīvens Semels]] |Airdate=2004. gada 3. novembrī |Length=43 minūtes |Prev=''[[House of the Rising Sun (Pazudušie)|House of the Rising Sun]]'' |Next=''[[Confidence Man]]'' |Guests=[[Nīls Hopkinss]] kā Liams Peiss }} '''''The Moth''''' ({{val|lv|Naktstauriņš}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] septītā sērija. Sērijas režisors ir [[Džeks Benders]], scenāristi ir [[Dženifera Džonsone]] un [[Pols Dinijs]]. Pirmo reizi sērija pārraidīta 2004. gada 3. novembrī kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]]. Sērija stāsta par Čārliju, kuram sākas [[abstinences sindroms]] [[Heroīns|heroīna]] trūkuma dēļ, arī viņš atceras pagātnes notikumus. Alā notiek nogruvums un izdzīvojušie mēģina novākt gruvešus. Saīds mēģina atrast [[Franču valoda|franču]] signāla avotu. == Sižets == === Uz salas === Džeks vēlreiz jautā Keitai par pārcelšanos uz alu, bet viņa atsakās. Čārlijam sākas abstinences sindroma simptomi, un, kad Loks viņu izmanto kā ēsmu [[meža cūka]]s medībās, Čārlijs lūdz atdot heroīnu. Loks pasaka, ka atdos narkotikas tikai tad, ja Čārlijs trīs reizes tās pats palūgs. Trešajā reizē Loks viņam iedod heroīnu. Džeks palīdz Hugo pārcelties uz alu, kurā jau dzīvo vairāki izdzīvojušie, tostarp Čārlijs, Sun, Džins un Loks. Kad Čārlijs sāk strīdēties ar Džeku, ala sākas nogruvums. Visiem izdodas izkļūt, izņemot Džeku, kurš paliek alā, kuras ieeju aizsedz akmeņi. Saīds ar Keitas un Būna palīdzību nolemj uzstādīt antenas, lai mēģinātu atrast franču signāla avotu. Čārlijs steidzas uz pludmali un sauc palīgā Maiklu. Maikls pasauc Skotu un Stīvu, viņiem pievienojas Džeroms un Dags. Arī Būns skrien viņiem līdzi, atstājot antenu Šenonai, kurai to būs jāieslēdz viņa vietā. Būdams [[arhitekts]], Maikls paskaidro, kā droši novākt gruvešus, lai pārējā alas daļa nesabruktu, un visi ķeras pie darba. Sojers panāk Keitu un pastāsta viņai par Džeka likteni. Čārlijs nolemj palīdzēt un rāpo caur šauru atveri alā, lai nokļūtu pie Džeka. Šajā brīdī Keita nonāk pie alas, jo atstāja antenu Sojeram. Čārlijs palīdz Džekam atbrīvoties no akmens, kas viņu bija iespiedis. Džeks pamana, ka Čārlijs cieš no abstinences sindroma, un to mierina, sakot, ka viņš nav bezjēdzīgs un ka viņa rīcība netiks aizmirsta. Drīz viņus atbrīvo citi izdzīvojušie. Saīds aktivizē antenu, un to pašu izdara arī Sojers. Šenona, kas tobrīd sarunājas ar Betu pludmalē, arī ieslēdz antenu. Saīds atrod signāla avotu, taču viņam kāds no mugurpuses iesit, un Saīds zaudē samaņu. Naktī Džeka grupa atpūšas alā pie ugunskura, un Keita pievienojas Džekam. Čārlijs vēlreiz lūdz Lokam heroīnu un iemet to ugunskurā. === Čārlija atmiņas === Čārlijs atzīstas grēkos [[Priesteris|priesterim]], pēc atgriešanās no grēksūdzes ierauga savu brāli Liamu atpūšamies uz baznīcas sola. Čārlijs norāj savu brāli par tādu uzvedību baznīcā. Taču Liams to uztver viegli un, smejoties, paziņo, ka viņiem piedāvāts ierakstu līgums par viņu dziesmu. Izejot no baznīcas, Čārlijs atzīst, ka viņam patīk viņu grupa ''Drive Shaft'', taču viņš nevēlas, lai pārāk liela popularitāte sabojātu viņu dzīvi. Saņēmis no brāļa solījumu, ka tad, ja viss izies no kontroles, viņi aizies no industrijas, Čārlijs piekrīt sākt dziesmas ierakstu. Pēc viena no koncertiem Čārlijs ieiet ģērbtuvē un ierauga Liamu, kurš izklaidējas ar meitenēm un dzer. Čārlijs viņas izdzen un pārmet brālim, ka vairs nekas netiek kontrolēts. Tomēr viņa brālis atsakās pamest industriju, un viņi sastrīdas. Čārlijs apsēžas uz krēsla, paņem heroīna maisiņu un sāk raudāt. Pēc vairākiem gadiem Čārlijs apciemo savu brāli [[Sidneja|Sidnejā]]. Liams atmetis heroīna lietošanu un izveidojis ģimeni. Čārlijs piedāvā viņam atgriezties grupā, bet viņš atsakās. Liams piedāvā viņam palīdzību cīņā ar atkarību, bet Čārlijs atsakās, sakot, ka viņam jābrauc uz lidostu. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Rejess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Daniels Dejs Kims]] — Džins Kvons * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss {{Col-end}} === Otrā plāna varoni === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Kristians Boumens]] — Stīvs Dženkinss * [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons * suņuks Medisona — suns Vinsents * [[Nīls Hopkinss]] — Liams Peiss {{Col-2}} * [[Dzims Mocarela]] — Džeroms * [[Šons Duglass Hobans]] — Dags * [[Mārdžorija Marjane]] — Beta {{Col-end}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Pazudušie]] jxen1l97kvgnrh5hfx2dw2a0l2x4kn9 0 604134 4303274 4301518 2025-07-03T15:19:27Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4303274 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Tubuai salas |attēls = Tubuai depuis le motu Mitiha.jpg |attēla paraksts = Skats uz [[Tubuai]] salu no Mitihas [[motu]] |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Îles Tubuai'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 23 |latm= 52 |lats=48 |latNS= S |longd= 147 |longm= 40 |longs=12 |longEW= W |arhipelāgs = [[Polinēzija]] |salu skaits = 7 |galvenās salas = [[Tubuai]], [[Rurutu]], [[Rapa (sala)|Rapa]] |platība = 143,7 |garums = 1350 |platums = <!-- tikai skaitli km --> |krasta līnija = <!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = Perau (Rapa) |augstums = 650 |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = <!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = <!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = Mataura<!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 6850 |iedzīvotāju gads = 2022<ref>[https://www.ispf.pf/content//uploads/RP_2022_Conference_de_presse_sur_la_presentation_des_nouveaux_chiffres_de_population_legale_22_novembre_2022_65eba56a35.pdf La population légale en Polynésie française au 18 août 2022]</ref> |blīvums = 48 |pamatiedzīvotāji = tubuajieši, rapieši |citas daļas = | piezīme = }} '''Tubuai salas''' ({{val|fr|Îles Tubuai}}, {{val|ty|Tuha’a pae mā }}), vai oficiāli '''Dienvidu salas''' ({{val|fr|Îles Australes}}), ir atolu un salu grupa [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Franču Polinēzija]]s dienvidos.<ref>{{PZT|713|Tubuajas salas}}</ref> Administratīvi dalās piecās komūnās — katra apdzīvotā sala veido patstāvīgu komūnu. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tautas tubuajieši un rapieši. == Ģeogrāfija == Salu grupa stiepjas {{nobr|1350 km}} garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā un to veido 5 vulkāniskas salas ([[Tubuai]], [[Rurutu]], [[Rimatara]], [[Raivavae]], [[Rapa (sala)|Rapa]]), daļu no kurām ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[atols|atoli]] un [[Marijas sala]]s koraļļu atols un [[Marotiri]] saliņas. Reizēm iekļauj arī Nelsona un Mozesa rifus. Kopējā sauszemes platība ir ap {{nobr|144 km²}}. Valda tropisks lietusmežu klimats; vidējā gada temperatūra ir ap {{nobr|26 °C}}, vidējais nokrišņu daudzums — 1826 mm. Vasaras (novembris — aprīlis) karstas un miglainas ar ievērojamiem nokrišņiem; biži cikloni. Ziemas (maijs — oktobris) siltas un mitras. === Atoli un salas === {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%" ! Atols / sala !! Sauszemes platība km² !! Lagūnas platība km² !! Iedzīvotāji (2017)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 |title=Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF) |access-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-url=https://archive.wikiwix.com/cache/20190309235158/http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 }}</ref> !! Iedzīvotāju blīvums !! Lielākais ciems !! Komūna |- | [[Marijas sala]] || 1.3 || — || 0 || — || — || Rimitara |- | [[Marotiri]] || 0.04 || — || 0 || — || — || Rapa |- | [[Raivavae]] || 16 || 61 || 937 || 58.6 || Rairua || Raivavae |- | [[Rapa (sala)|Rapa]] || 40 || — || 515 || 12.9 || Ahurei || Rapa |- | [[Rimitara]] || 8.6 || — || 885 || 102.9 || Amaru || Rimitara |- | [[Rurutu]] || 32.7 || — || 2574 || 78.6 || Moerai || Rurutu |- | [[Tubuai]] || 45 || || 2285 || 50.8 || Mataura || Tubuai |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Franču Polinēzijas arhipelāgi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] l9awzxd5glxzstp4dxrsoja3ppkzgpp 0 604205 4303221 4303100 2025-07-03T12:28:22Z Baisulis 11523 piekārtots.... 4303221 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{TV sērijas infokaste |Title=''Confident Man'' |Series=Seriāla "[[Pazudušie]]" |Season=1. sezona |Series no=8. sērija |Director=[[Takers Geitss]] |Writer=[[Deimons Lindelofs]] |Music=[[Maikls Džakino]] |Photographer=[[Lerijs Fongs]] |Editor=[[Marks Goldmans]] |Airdate=2004. gada 10. novembrī |Length=43 minūtes |Prev=''[[The Moth]]'' |Next=''[[]]'' |Guests=*[[Kristīne Ričardsone]] kā Džesika *[[Maikls Deluizs]] kā Deivids }} '''''Confidence Man''''' ({{val|lv|Krāpnieks}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] astotā sērija. Sērijas režisors ir [[Takers Geitss]] un scenārists ir [[Deimons Lindelofs]]. Pirmo reizi sērija pārraidīta 2004. gada 10. novembrī kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]]. Sērija stāsta par skandālu ap Sojeru, kuru apsūdz Šenonas inhalatora zādzībā. Sojers mēģina manipulēt ar Džeku un Saīdu, piespiežot viņus rīkoties savās interesēs apmaiņā pret iespējamu inhalatora atdošanu. Paralēli sērija stāsta par Sojera pagātni, kurā viņš darbojās kā krāpnieks. == Sižets == === Uz salas === Džeks ārstē Saīdu, kuru nezināma persona iesita pa galvu. Šajā laikā Šenona ievelk alā ievainoto Būnu, kuru Sojers piekāva par to, ka viņš pārmeklēja viņa mantu krājumus. Būns saka, ka Šenonai ir [[Bronhiālā astma|astma]], un Sojers, visticamāk, ir nozadzis inhalatoru no viņas bagāžas. Džeks ierodas pie Sojera, starp viņiem izceļas verbāls konflikts un dzirdot to, viņiem tuvojas Keita. Vēlāk, paliekot divatā ar Sojeru, viņa saka, ka redzējusi viņam vēstuli, kuru viņš pastāvīgi pārlasa. Izrādās, ka Džeimsa tēvs nogalinājis viņa māti un pēc tam izdarījis pašnāvību. Tas viss noticis krāpnieka vārdā "Sojers" dēļ, kuram Džeimss adresēja šo vēstuli. Vakarā Šenonai sākas astmas lēkme, un saniknotais Džeks iesit Sojeram, taču tas neko nedod, jo Sojers neatdod inhalatoru. No rīta lēkme uz īsu brīdi pāriet, un Džeks nolemj lūgt Saīda palīdzību attiecībā uz Sojeru. Šajā laikā Čārlijs mēģina pārliecināt Klēru pārcelties uz alu. Saīds notver Sojeru, un kopā ar Džeku ievelk viņu krūmos, kur Saīds spīdzina Džeimsu. Visbeidzot viņš saka, ka visu pastāstīs tikai Keitai, bet, kad viņu atved, Sojers atklāj, ka viņam nemaz nav inhalatora. Vēlāk sarunas laikā Sojers uzbrūk Saīdam, un kautiņu laikā viņš iedur Sojeram [[Nazis|nazi]] rokā, pārdurot [[Artērija|artēriju]]. Džekam ar grūtībām izdodas apturēt asiņošanu. Pēc pamošanās Sojers runā ar Keitu, kura cenšas saprast, kāpēc viņš uzreiz neteica Būnam, ka viņam nav inhalatora. Atbildot, Sojers viņai pastāsta tikai par savu pagātni kā krāpnieks. Tikmēr Sun palīdz Šenonai tikt galā ar astmu, ierīvēdama viņas krūtīs ārstniecisku ziedi, kas pagatavota no [[ārstniecības augi]]em. Saīds, satraukts par to, ka gandrīz nogalināja Sojeru, dodas izpētīt salas piekrasti. Čārlijam izdodas pārliecināt Klēru pārcelties uz alu. === Sojera atmiņas === Sojers guļ ar precētu sievieti vārdā Džesika. Pēkšņi viņš uzlec kājās un sāk ģērbties, sakot, ka viņam jādodas uz sapulci. Paķerot diplomātu, no tā izkrīt nauda. Viņš paskaidro Džesikai, ka šī nauda paredzēta lielam darījumam, taču viņam pietrūkst 160 tūkstošu [[ASV dolārs|dolāru]]. Džesika iekrīt viņa krāpniecībā un nolemj ieguldīt trūkstošo summu. Pēc dažām dienām Sojers pusdieno ar Džesiku un viņas vīru Deividu, pārrunājot darījumu. Pēc tam viņš aizdod viņas vīram naudu, lai iemantotu viņa uzticību. Kad Sojers dodas uz Džesikas māju, lai saņemtu apsolītos 160 tūkstošus, viņš ierauga viņas bērnu iznākam no istabas. Šis brīdis liek viņam mainīt domas — viņš nolemj atteikties no krāpniecības un, atstājis diplomātu ar naudu, pamet māju. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Rejess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Daniels Dejs Kims]] — Džins Kvons * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss * [[Emīlija de Ravina]] — Klēra Litltone {{Col-end}} === Otrā plāna varoņi === * [[Kristīne Ričardsone]] — Džesika * [[Maikls Deluizs]] — Deivids == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Pazudušie]] p04g4rbcxylfeekwn8uktr5pwlvvgzm 4303222 4303221 2025-07-03T12:28:57Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4303222 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{TV sērijas infokaste |Title=''Confident Man'' |Series=Seriāla "[[Pazudušie]]" |Season=1. sezona |Series no=8. sērija |Director=[[Takers Geitss]] |Writer=[[Deimons Lindelofs]] |Music=[[Maikls Džakino]] |Photographer=[[Lerijs Fongs]] |Editor=[[Marks Goldmans]] |Airdate=2004. gada 10. novembrī |Length=43 minūtes |Prev=''[[The Moth]]'' |Next=''[[Solitary]]'' |Guests=*[[Kristīne Ričardsone]] kā Džesika *[[Maikls Deluizs]] kā Deivids }} '''''Confidence Man''''' ({{val|lv|Krāpnieks}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] astotā sērija. Sērijas režisors ir [[Takers Geitss]] un scenārists ir [[Deimons Lindelofs]]. Pirmo reizi sērija pārraidīta 2004. gada 10. novembrī kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]]. Sērija stāsta par skandālu ap Sojeru, kuru apsūdz Šenonas inhalatora zādzībā. Sojers mēģina manipulēt ar Džeku un Saīdu, piespiežot viņus rīkoties savās interesēs apmaiņā pret iespējamu inhalatora atdošanu. Paralēli sērija stāsta par Sojera pagātni, kurā viņš darbojās kā krāpnieks. == Sižets == === Uz salas === Džeks ārstē Saīdu, kuru nezināma persona iesita pa galvu. Šajā laikā Šenona ievelk alā ievainoto Būnu, kuru Sojers piekāva par to, ka viņš pārmeklēja viņa mantu krājumus. Būns saka, ka Šenonai ir [[Bronhiālā astma|astma]], un Sojers, visticamāk, ir nozadzis inhalatoru no viņas bagāžas. Džeks ierodas pie Sojera, starp viņiem izceļas verbāls konflikts un dzirdot to, viņiem tuvojas Keita. Vēlāk, paliekot divatā ar Sojeru, viņa saka, ka redzējusi viņam vēstuli, kuru viņš pastāvīgi pārlasa. Izrādās, ka Džeimsa tēvs nogalinājis viņa māti un pēc tam izdarījis pašnāvību. Tas viss noticis krāpnieka vārdā "Sojers" dēļ, kuram Džeimss adresēja šo vēstuli. Vakarā Šenonai sākas astmas lēkme, un saniknotais Džeks iesit Sojeram, taču tas neko nedod, jo Sojers neatdod inhalatoru. No rīta lēkme uz īsu brīdi pāriet, un Džeks nolemj lūgt Saīda palīdzību attiecībā uz Sojeru. Šajā laikā Čārlijs mēģina pārliecināt Klēru pārcelties uz alu. Saīds notver Sojeru, un kopā ar Džeku ievelk viņu krūmos, kur Saīds spīdzina Džeimsu. Visbeidzot viņš saka, ka visu pastāstīs tikai Keitai, bet, kad viņu atved, Sojers atklāj, ka viņam nemaz nav inhalatora. Vēlāk sarunas laikā Sojers uzbrūk Saīdam, un kautiņu laikā viņš iedur Sojeram [[Nazis|nazi]] rokā, pārdurot [[Artērija|artēriju]]. Džekam ar grūtībām izdodas apturēt asiņošanu. Pēc pamošanās Sojers runā ar Keitu, kura cenšas saprast, kāpēc viņš uzreiz neteica Būnam, ka viņam nav inhalatora. Atbildot, Sojers viņai pastāsta tikai par savu pagātni kā krāpnieks. Tikmēr Sun palīdz Šenonai tikt galā ar astmu, ierīvēdama viņas krūtīs ārstniecisku ziedi, kas pagatavota no [[ārstniecības augi]]em. Saīds, satraukts par to, ka gandrīz nogalināja Sojeru, dodas izpētīt salas piekrasti. Čārlijam izdodas pārliecināt Klēru pārcelties uz alu. === Sojera atmiņas === Sojers guļ ar precētu sievieti vārdā Džesika. Pēkšņi viņš uzlec kājās un sāk ģērbties, sakot, ka viņam jādodas uz sapulci. Paķerot diplomātu, no tā izkrīt nauda. Viņš paskaidro Džesikai, ka šī nauda paredzēta lielam darījumam, taču viņam pietrūkst 160 tūkstošu [[ASV dolārs|dolāru]]. Džesika iekrīt viņa krāpniecībā un nolemj ieguldīt trūkstošo summu. Pēc dažām dienām Sojers pusdieno ar Džesiku un viņas vīru Deividu, pārrunājot darījumu. Pēc tam viņš aizdod viņas vīram naudu, lai iemantotu viņa uzticību. Kad Sojers dodas uz Džesikas māju, lai saņemtu apsolītos 160 tūkstošus, viņš ierauga viņas bērnu iznākam no istabas. Šis brīdis liek viņam mainīt domas — viņš nolemj atteikties no krāpniecības un, atstājis diplomātu ar naudu, pamet māju. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Rejess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Daniels Dejs Kims]] — Džins Kvons * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss * [[Emīlija de Ravina]] — Klēra Litltone {{Col-end}} === Otrā plāna varoņi === * [[Kristīne Ričardsone]] — Džesika * [[Maikls Deluizs]] — Deivids == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Pazudušie]] 6r9d19wk93hd0456ycgvcpvfus7k2vk 0 604240 4303223 4303102 2025-07-03T12:36:37Z Baisulis 11523 piekārtots.... 4303223 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{TV sērijas infokaste |Title=''Solitary'' |Series=Seriāla "[[Pazudušie]]" |Season=1. sezona |Series no=9. sērija |Director=[[Gregs Jajtans]] |Writer=[[Deivids Furijs]] |Music=[[Maikls Džakino]] |Photographer=* [[Maikls Bonvilejns]] * [[Lerijs Fongs]] |Editor=[[Stīvens Semels]] |Length=43 minūtes |Airdate=2004. gada 17. novembrī |Prev=''[[Confidence Man]]'' |Next=''[[Raised by Another]]'' |Guests=*[[Viljams Mapoters]] kā Ītans Roms *[[Skots Polins]] kā Salivans *[[Mira Furlane]] kā Daniela Ruso *[[Andrea Gabriela]] kā Nadja Džasima *[[Navīds Negabans]] kā Omārs }} '''''Solitary''''' ({{val|lv|Vientuļnieks}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] devītā sērija. Sērijas režisors ir [[Gregs Jajtans]] un scenārists ir [[Deivids Furijs]]. Sēriju pirmo reizi pārraidīja 2004. gada 17. novembrī kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]]. Sērija stāsta par Saīdu, kuru sagūsta dīvaina francūziete, kura ierakstīja [[Franču valoda|franču]] signālu. Hugo nolemj organizēt [[Golfs|golfa]] čempionātu, lai novērstu izdzīvojušo uzmanību no stresa un garlaicības. Sērija arī stāsta par Saīda pagātni, kurš iepriekš dienēja [[Irāka]]s Republikāņu gvardē. == Sižets == === Uz salas === Saīds, viens pats dodoties ceļojumā gar piekrasti, atklāj dīvainu kabeli, kas stiepjas no okeāna līdz džungļiem, un nolemj tam sekot. Viņš sastopas ar slazdiem un iekrīt vienā no tiem. Tikmēr pludmales nometnē Keita satraucas par Saīdu, taču Džeks viņu mierina, atgādinot, ka Saīdam ir militārā apmācība. Vakarā, pēc tam kad Džeks ir izārstējis vienu no izdzīvojušajiem — Salivanu — no [[nātrene]]s, viņš mierina Hugo, sakot, ka viss būs kārtībā un viņi izdzīvos. Nedaudz vēlāk pie Hugo, kurš sēž pie ugunskura, ierodas Loks ar vēl vienu izdzīvojušo — Ītanu, kurš pamet Hugo somu ar golfa nūjām. Šajā laikā Saīdu sagūsta kāda sieviete un spīdzina ar elektrību, prasot, kur atrodas kaut kāda Aleksa. Saīds paskaidro, kas viņš ir un kā nokļuvis uz salas, tostarp pastāstot par franču signālu. No rīta sieviete viņam rāda fotogrāfiju, kuru Saīds nēsā līdzi kabatā, un jautā par tajā redzamo sievieti, taču joprojām viņam netic, uzskatot, ka viņš ir viens no “citiem”, kas nolaupa cilvēkus. Alā daudziem sāk kļūt garlaicīgi, un Hugo nolemj kaut ko izdomāt, kamēr Maikls rāda Džekam paštaisītas dušas skici. Drīz pie viņiem pienāk Čārlijs un aicina abus doties līdzi pie Hugo. Kad viņi ierodas pļaviņā netālu no pludmales, Hugo parāda somu ar golfa nūjām un saka, ka viņiem vajadzīga vieta, kur atbrīvoties no stresa un garlaicības. Sākotnēji Džeks un Maikls nav īpaši sajūsmināti, taču drīz vien iesaistās golfa spēlē. Tajā pašā laikā sieviete turpina spīdzināt Saīdu. Džekam un Maiklam pievienojas Salivans, drīz vien pludmali sasniedz ziņas par golfa laukumu, un daudzi izdzīvojušie dodas uz turieni. Sieviete nosēdina Saīdu pie galda un apmaiņā pret palīdzību — viņas mūzikas lādītes salabošanu — pastāsta par sevi. Viņas vārds ir Daniela Ruso, un viņa pirms 16 gadiem cieta kuģa avārijā pie salas. Viņas ceļabiedri, tostarp viņas meitas Aleksas tēvs, inficējās ar kādu slimību, un Daniela bija spiesta viņus nogalināt. Viņa atklāj, ka tieši viņa ierakstīja franču signālu un sāka to pārraidīt caur radiotorni kaut kur uz salas. Aleksu — viņas meitu — kā zīdaini nolaupīja nezināmi cilvēki, kurus viņa sauc par “citiem”. Vēlāk, kad Daniela uz brīdi aiziet, Saīds paņem viņas zīmēto salas [[Karte|karti]] un viņas [[Šautene|šauteni]], plānojot aizbēgt, bet Ruso viņu noķer. Tomēr Daniela nolemj atlaist Saīdu, bet atsakās doties viņam līdzi uz nometni. Tikmēr Sojers pievienojas golfa spēlētājiem un ierosina likt likmes ar mantām. Atgriežoties uz nometni caur džungļiem, Saīds pēkšņi sāk dzirdēt dīvainus čukstus. === Saīda atmiņas === Dienējot Irākas Republikāņu gvardē, Saīds spīdzina [[Šiītu islāms|šiītu]] nemierniekus. Viņa komandieris Omārs ir pārsteigts par Saīda prasmēm un pārceļ viņu uz [[Izlūkošana|izlūkošanas vienību]]. Šajā brīdī Saīds pamana pazīstamu sievieti, kuru ved uz pratināšanas telpu. Izrādās, tā ir Nadja — Saīda bērnības draudzene, kuru tur aizdomās par sadarbību ar nemiernieku. Saīdam tiek pavēlēts viņu spīdzināt, taču viņš pretojas, cenšoties pierunāt Nadju nodot savus līdzdalībniekus. Tomēr pēc diviem mēnešiem viņa joprojām atsakās runāt, un viņai tiek piespriests [[nāvessods]]. Nespēdams pieļaut viņas nāvi, Saīds palīdz Nadjai aizbēgt, nošaujot savu komandieri Omāru. Tomēr viņš pats neizbēg līdzi, jo baidās, ka viņa ģimene tiks sodīta. Pirms šķiršanās Nadja viņam atdod savu fotogrāfiju ar uzrakstītu vēstījumu. Lai izvairītos no aizdomām, Saīds iešauj sev kājā. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Rejess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks {{Col-2}} * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss * [[Emīlija de Ravina]] — Klēra Litltone {{Col-end}} === Otrā plāna varoņi === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Kristians Bovmens]] — Stīvs Dženkinss * [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons * suņuks Medisona — suns Vinsents * [[Viljams Mapoters]] — Ītans Roms * [[Mira Furlane]] — francūziete Daniela Ruso * [[Skots Polins]] — Salivans {{Col-2}} * [[Andrea Gabriela]] — Nadja Džasima * [[Navīds Negabans]] — Omārs * [[Džims Mocarela]] — Džeroms * [[Mārdžorija Marjane]] — Beta * [[Braiens Sato]] — Ričards * [[Kriss Kandela]] — Kreigs {{Col-end}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Pazudušie]] malagcxuy32vshx88bw08fc49wfg8ws 0 604279 4303230 4303213 2025-07-03T12:45:26Z Baisulis 11523 slīprakstā.... 4303230 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{TV sērijas infokaste |Title=''Raised by Another'' |Series=Seriāla "[[Pazudušie]] |Season=1. sezona |Series no=10. sērija |Director=[[Marita Grabiaka]] |Writer=Linna Lita |Music=[[Maikls Džakino]] |Photographer=[[Maikls Bonvilejns]] |Editor=[[Mērija Dzo Mārkija]] |Airdate=2004. gada 1. decembrī |Length=43 minūtes |Prev=''[[Solitary]]'' |Next=''[[All the Best Cowboys Have Daddy Issues]]'' |Guests=*[[Niks Džeimsons]] kā Ričards Malkins *[[Keirs O'Donels]] kā Tomass *[[Barijs Vitfilds]] kā Erls Slavits }} '''''Raised by Another''''' ({{val|lv|Cita audzināts}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] desmitā sērija. Sērijas režisore ir [[Marita Grabiaka]] un scenāriste — Linna Lita. Pirmo reizi sērija pārraidīta 2004. gada 1. decembrī kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]] Sērija stāsta par Klēru, kura pēc satraucošiem [[murgs|murgiem]] sāk ticēt, ka viņas bērnam draud briesmas. Tas mudina Hugo sastādīt izdzīvojušo sarakstu, kas noved pie satriecoša atklājuma. Paralēli sērija stāsta par Klēras pagātni — viņas negaidīto [[Grūtniecība|grūtniecību]]. == Sižets == === Uz salas === Klēra pamostas naktī un saprot, ka viņa vairs nav stāvoklī. Piecēlusies viņa nedaudz paiet uz priekšu un ierauga Loku ar vienu baltu un vienu melnu aci. Loks apsūdz viņu par bērna nodošanu. Klēra dodas tālāk džungļos un ierauga gultiņu. Virs tās griežas rotaļlietu karuselis ar ''[[Oceanic Airlines]]'' lidmašīnu modeļiem. Pati gultiņa ir pilna ar [[Asinis|asinīm]]. Klēra pamostas šausmās, un Čārlijs viņu mierina. No rīta Džeks apskata Klēru, jautājot viņu par grūtniecību un mierina, sakot, ka ar bērnu viss ir kārtībā. Nākamajā naktī Klēra atkal piedzīvo biedējošu sapni — kāds aizsedz viņai muti ar roku un mēģina izgriezt bērnu no viņas. Viņa pamostas, kliedzot un pamodinot pārējos. Čārlijs un Hugo dodas izlūkot apkārtni, kamēr Ītans pēc Džeka lūguma atnes Klērai ūdeni. Džeks jautā viņu par notikušo, un Klēra atbild, ka kāds vēlas nolaupīt viņas bērnu. Vēlāk Hugo norāda Džekam, ka izdzīvojušie gandrīz neko nezina viens par otru, tāpēc viņš nolēmis no rīta veikt aptauju. Savukārt Čārlijs paliek apsargāt Klēru. No rīta Džeks paskaidro Keitai un Čārlijam, ka netic Klēras bažām, uzskatot, ka viņas bailes ir saistītas ar tuvojošajām [[Dzemdības|dzemdībām]]. Šajā laikā Hugo sāk veikt izdzīvojušo aptauju, iztaujājot arī Loku, Ītanu, Šenonu un Būnu. Džeks mēģina nomierināt Klēru, sakot, ka viņai nevajadzētu uztraukties, jo draudi, viņaprāt, nav reāli. Klēra sadusmojas, paņem somu un pamet alu, vēlāk Čārlijs viņu panāk. Hugo nolemj palūgt Sojeram pasažieru sarakstu, kuru viņš bija paņēmis no kabīnes. Pārsteidzoši, Sojers neko neprasa pretī un vienkārši atdod sarakstu. Šajā brīdī Klēra sajūt, ka sākas kontrakcijas. Čārlijs, pamanot Ītanu, kurš nes malku uz nometni, lūdz izsaukt Džeku. Ītans dodas pēc palīdzības. Pēc dažām minūtēm kontrakcijas pāriet un Klēra kopā ar Čārliju sāk smieties. Saīds atgriežas alā, satriekts un izmisīgi murmina, ka ir atradis francūzieti, un vēlāk ar šausmām piebilst, ka viņi nav vieni uz salas. Šajā laikā alā ieskrien Hugo, kurš nobijies paziņo Džekam, ka pēc visu izdzīvojušo aptaujas un viņu vārdu pārbaudes pasažieru sarakstā viņš sapratis — viens no izdzīvojušiem nemaz nav bijis lidmašīnā. Tajā pašā brīdī Čārlijs un Klēra staigā pa džungļiem, kad pēkšņi viņi satiek Ītanu. Čārlijs viņam jautā, kāpēc viņš neatveda Džeku, taču Ītans neatbild. Viņš tikai stāv un cieši raugās uz viņiem. Klēras sejā parādās bailes. === Klēras atmiņas === Klēra veic [[Grūtniecības tests|grūtniecības testu]] un uzzina, ka ir stāvoklī. Viņa krīt panikā, bet viņas draugs Tomass mierina, sakot, ka mīl viņu un bērnu, un viss būs kārtībā. Vēlāk Klēra un viņas draudzene dodas pie vietējā ekstrasensa Ričarda Malkina, lai uzzinātu par mazuļa nākotni. Ričards sāk lasīt Klēras plaukstu, taču pēkšņi atsakās turpināt, atdod viņai naudu par seansu. Pēc kāda laika Tomass maina savu attieksmi — viņš saka, ka ar viņa algu viņi nevarēs dzīvot, un vaino Klēru par situāciju, pārmetot, ka viņa nav lietojusi [[Kontracepcija|avārijas kontracepcijas tabletes]]. Pēc šīs sarunas viņš pamet Klēru. Viņa atkal dodas pie Ričarda, kurš, pēc īsas vilcināšanās, piekrīt vēl vienam seansam. Viņš saka Klērai, ka viņai pašai jāaudzina bērnu, nevis jāatdod to [[adopcija]]i. Klēra atsakās un aizbēg no ekstrasensa mājas. Pēc vairākiem mēnešiem, ignorējot Ričarda atkārtotos zvanus, Klēra dodas apciemot ģimeni, kas solījusies adoptēt viņas bērnu. Tomēr, kad pienāk laiks parakstīt adopcijas līgumu, abas jurista Slavita pildspalvas pēkšņi pārstāj darboties. Klēra to uztver kā zīmi un pamet biroju. Klēra atkal ierodas pie Malkina, kurš saka, ka [[Losandželosa|Losandželosā]] ir laba ģimene, kas vēlas paņemt viņas bērnu. Pēc tam viņš iedod Klērai biļeti uz ''Oceanic Airlines'' reisu 815. Klēra nevēlas lidot jau rīt, taču Malkins uzstāj, ka viņai obligāti jālido tieši rīt. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Rejess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Daniels Dejs Kims]] — Dzins Kvons * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss * [[Emīlija de Ravina]] — Klēra Litltone {{Col-end}} === Otrā plāna varoņi === * [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons * [[Kristians Bovmens]] — Stīvs Dženkinss * [[Viljams Mapoters]] — Ītans Roms * [[Niks Džeimsons]] — Ričards Malkins * [[Keirs O'Donels]] — Tomass * [[Barijs Vitfilds]] — Erls Slavits == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Pazudušie]] c2tu0js1bzqui08ugtyie23lfwnsz7k 0 604350 4303385 4303098 2025-07-04T05:34:16Z Vylks 50297 /* B grupa */ 4303385 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = 2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm | citi_nosaukumi = ''UEFA Women's Euro 2025'' | attēls = | att_izm = | valsts = {{SUI}} | laiks = 2.—27. jūlijs | komandu_skaits = 16 | konfederācijas = 1 | stadioni = 8 | pilsētas = 8 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | spēles = | vārti = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]] | nak_sez = ''2029'' }} '''2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm''' ir 14. [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] sieviešu [[futbols|futbola]] nacionālajām izlasēm, ko rīko [[UEFA]]. Tas notiek [[Šveice|Šveicē]] no 2. līdz 27. jūlijam. Čempionāta finālturnīrā piedalās 16 izlases. Šveice par čempionāta norises vietu tika apstiprināta 2023. gada aprīlī. Uz čempionāta rīkošanu pretendēja arī [[Polija]], [[Francija]] un Ziemeļvalstu ([[Dānija]], [[Somija]], [[Norvēģija]], [[Zviedrija]]) kopīgais pieteikums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news-media/news/0280-17b26e745ca2-eedf82e9e703-1000/ |title=Switzerland to host UEFA Women’s EURO 2025 |language=en | date={{dat|2023|4|4|N|bez}}|website=uefa.com|access-date={{dat|2025|7|2||bez}}}}</ref> == Stadioni == Finālturnīrs tiek aizvadīts astoņos stadionos astoņās dažādās Šveices pilsētās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/news-media/news/0280-17b45f9963e5-d104e07bf882-1000/ |title=Summer 2025 in Switzerland! |language=en |website=uefa.com |date={{dat|2023|4|5|N|bez}} |access-date={{dat|2025|7|2||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/womenseuro/event-guide/ |title=Host cities |language=en |website=uefa.com |access-date={{dat|2025|7|2||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- ! [[Bāzele]] ! [[Berne]] ! [[Ženēva]] ! [[Cīrihe]] |- | [[Sv. Jakoba Parks]] | [[Vankdorfas stadions]] | [[Ženēvas stadions]] | [[Letzigrund stadions]] |- |Ietilpība: '''35 689''' |Ietilpība: '''32 997''' |Ietilpība: '''30 950''' |Ietilpība: '''24 186''' |- | [[File:Basel, St.-Jakob-Park- pic03.jpg|200px|]] | [[File:Stadedesuiss2.jpg|200px]] | [[File:Lancy Stade de Genève 1.jpg|x140px]] | [[File:Letzigrund Zuerich.jpg|x110px]] |- !rowspan="1" colspan="8" |{{VietasKarte+ |Šveice|float=center |width=400 |caption=|places= {{VietasKarte~|Šveice|lat=47.566667|long=7.6 |label=[[Bāzele]]|position=left}} {{VietasKarte~|Šveice|lat=46.744817|long=7.606075|label=[[Tūna]]}} {{VietasKarte~|Šveice|lat=47.05 |long=8.3 |label=[[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]]|position=right}} {{VietasKarte~|Šveice|lat=46.2 |long=6.15 |label=[[Ženēva]]|position=top}} {{VietasKarte~|Šveice|lat=46.233333|long=7.366667|label=[[Sjona]]}} {{VietasKarte~|Šveice|lat=47.408296|long=9.305116|label=[[Sanktgallene]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Šveice|lat=46.95 |long=7.45 |label=[[Berne]]|position=top}} {{VietasKarte~|Šveice|lat=47.366667|long=8.55 |label=[[Cīrihe]]|position=top}} }} |- ! [[Sanktgallene]] ! [[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]] ! [[Tūna]] ! [[Sjona]] |- | ''[[Kybunpark|Arena St.Gallen]]'' | ''[[Swissporarena|Allmend Stadion Luzern]]'' | ''[[Stockhorn Arena|Arena Thun]]'' | ''[[Stade de Tourbillon]]'' |- |Ietilpība: '''18 251''' |Ietilpība: '''16 496''' |Ietilpība: '''10 187''' |Ietilpība: '''9570''' |- | [[File:CH-SG-St. Gallen-Kybunpark - Borussia Dortmund vs Athletic Bilbao 003.jpg|x155px]] | [[File:Swissporarena.luzern.inside.jpg|x155px]] | [[File:The Stockhorn Arena in 2019.jpg|x155px]] | [[File:Sion Stade de Tourbillon 3.jpg|x150px]] |} == Grupu turnīrs == Visi spēļu sākuma laiki norādīti pēc Latvijas laika, iekavās ir norādīts norises vietas laiks ([[UTC+1]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/womenseuro/fixtures-results/#/d/2025-07-02 |title=Fixtures & results |website=uefa.com |language=en |access-date={{dat|2025|7|2||bez}}}}</ref> === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/womenseuro/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=NOR |team2=FIN |team3=SUI |team4=ISL <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_SUI=0 |draw_SUI=0 |loss_SUI=1 |gf_SUI=1 |ga_SUI=2 |status_SUI=H |win_NOR=1 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=2 |ga_NOR=1 |win_ISL=0 |draw_ISL=0 |loss_ISL=1 |gf_ISL=0 |ga_ISL=1 |win_FIN=1 |draw_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=1 |ga_FIN=0 <!--Team definitions--> |name_SUI={{fbw|SUI}} |name_NOR={{fbw|NOR}} |name_ISL={{fbw|ISL}} |name_FIN={{fbw|FIN}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|02|N|bez}} | laiks = 19:00 ({{small|18:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|ISL}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2044354/ Pārskats] | komanda2 = {{fbw|FIN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Katarīna Kosola|Kosola]] {{goal|70}} | stadions = ''[[Stockhorn Arena|Arena Thun]]'', [[Tūna]] | skatītāji = 7683 | tiesnesis = {{flaga|HUN}} Katalina Kulčāra }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|02|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|21:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|SUI}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2044353/ Pārskats] | komanda2 = {{fbw|NOR}} | vārti1 = [[Nadīne Rīsene|Rīsene]] {{goal|28}} | vārti2 = [[Ada Hegerberga|Hegerberga]] {{goal|54}}<br />[[Jūlija Štīrli|Štīrli]] {{goal|58|s.v.}} | stadions = [[Sv. Jakoba Parks]], [[Bāzele]] | skatītāji = 34 063 | tiesnesis = {{flaga|ROU}} Alina Pešu }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|06|N|bez}} | laiks = 19:00 ({{small|18:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|NOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2044362/ Pārskats] | komanda2 = {{fbw|FIN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Stade de Tourbillon]]'', [[Sjona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|06|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|21:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2044361/ Pārskats] | komanda2 = {{fbw|ISL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Vankdorfas stadions]], [[Berne]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|10|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|21:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|FIN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2044369/ Pārskats] | komanda2 = {{fbw|SUI}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Ženēvas stadions]], [[Ženēva]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|10|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|21:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|NOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2044370/ Pārskats] | komanda2 = {{fbw|ISL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Stockhorn Arena|Arena Thun]]'', [[Tūna]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/womenseuro/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=ITA |team3=BEL |team4=POR <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_ESP=1 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=5 |ga_ESP=0 |win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=1 |gf_POR=0 |ga_POR=5 |win_BEL=0 |draw_BEL=0 |loss_BEL=1 |gf_BEL=0 |ga_BEL=1 |win_ITA=1 |draw_ITA=0 |loss_ITA=0 |gf_ITA=1 |ga_ITA=0 <!--Team definitions--> |name_ESP={{fbw|ESP}} |name_POR={{fbw|POR}} |name_BEL={{fbw|BEL}} |name_ITA={{fbw|ITA}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|03|N|bez}} | laiks = 19:00 ({{small|18:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|BEL}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2044356/ Pārskats] | komanda2 = {{fbw|ITA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Arianna Karūzo|Karūzo]] {{goal|44}} | stadions = ''[[Stade de Tourbillon]]'', [[Sjona]] | skatītāji = 7544 | tiesnesis = {{flaga|SUI}} Dezirē Grundbahere }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|03|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|21:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|ESP}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2044355/ Pārskats] | komanda2 = {{fbw|POR}} | vārti1 = [[Estere Gonsalesa|Gonsalesa]] {{goal|2||43}}<br />[[Vikija Lopesa|Lopesa]] {{goal|7}}<br />[[Aleksija Puteļasa|Puteļasa]] {{goal|41}}<br />[[Kristina Martina-Prieto|Martina-Prieto]] {{goal|90+3}} | vārti2 = | stadions = [[Vankdorfas stadions]], [[Berne]] | skatītāji = 29 520 | tiesnesis = {{flaga|ROU}} Juliana Demetresku }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|07|N|bez}} | laiks = 19:00 ({{small|18:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2044363/ Pārskats] | komanda2 = {{fbw|BEL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Stockhorn Arena|Arena Thun]]'', [[Tūna]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|07|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|21:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2044364/ Pārskats] | komanda2 = {{fbw|ITA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Ženēvas stadions]], [[Ženēva]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|11|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|21:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|ITA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2044371/ Pārskats] | komanda2 = {{fbw|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Vankdorfas stadions]], [[Berne]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|11|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|21:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2044372/ Pārskats] | komanda2 = {{fbw|BEL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Stade de Tourbillon]]'', [[Sjona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/womenseuro/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=POL |team3=DEN |team4=SWE <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_GER=0 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0 |ga_GER=0 |win_POL=0 |draw_POL=0 |loss_POL=0 |gf_POL=0 |ga_POL=0 |win_DEN=0 |draw_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0 |ga_DEN=0 |win_SWE=0 |draw_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0 |ga_SWE=0 <!--Team definitions--> |name_GER={{fbw|GER}} |name_POL={{fbw|POL}} |name_DEN={{fbw|DEN}} |name_SWE={{fbw|SWE}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|04|N|bez}} | laiks = 19:00 ({{small|18:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|DEN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2044358/ Pārskats] | komanda2 = {{fbw|SWE}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Ženēvas stadions]], [[Ženēva]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|04|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|21:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|GER}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2044357/ Pārskats] | komanda2 = {{fbw|POL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Kybunpark|Arena St.Gallen]]'', [[Sanktgallene]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|08|N|bez}} | laiks = 19:00 ({{small|18:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|GER}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2044365/ Pārskats] | komanda2 = {{fbw|DEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Sv. Jakoba Parks]], [[Bāzele]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|08|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|21:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|POL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2044366/ Pārskats] | komanda2 = {{fbw|SWE}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Swissporarena|Allmend Stadion Luzern]]'', [[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|12|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|21:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|SWE}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2044373/ Pārskats] | komanda2 = {{fbw|GER}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Letzigrund stadions]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|12|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|21:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|POL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2044374/ Pārskats] | komanda2 = {{fbw|DEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Swissporarena|Allmend Stadion Luzern]]'', [[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/womenseuro/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=ENG |team3=WAL |team4=NED <!--Update team results below (including date)--> |update= |win_FRA=0 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=0 |ga_FRA=0 |win_ENG=0 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=0 |ga_ENG=0 |win_WAL=0 |draw_WAL=0 |loss_WAL=0 |gf_WAL=0 |ga_WAL=0 |win_NED=0 |draw_NED=0 |loss_NED=0 |gf_NED=0 |ga_NED=0 <!--Team definitions--> |name_FRA={{fbw|FRA}} |name_ENG={{fbw|ENG}} |name_WAL={{fbw|WAL}} |name_NED={{fbw|NED}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|05|N|bez}} | laiks = 19:00 ({{small|18:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|WAL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2044360/ Pārskats] | komanda2 = {{fbw|NED}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Swissporarena|Allmend Stadion Luzern]]'', [[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|05|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|21:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2044359/ Pārskats] | komanda2 = {{fbw|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Letzigrund stadions]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|09|N|bez}} | laiks = 19:00 ({{small|18:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|ENG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2044368/ Pārskats] | komanda2 = {{fbw|NED}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Letzigrund stadions]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|09|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|21:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2044367/ Pārskats] | komanda2 = {{fbw|WAL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Kybunpark|Arena St.Gallen]]'', [[Sanktgallene]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|13|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|21:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2044375/ Pārskats] | komanda2 = {{fbw|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Sv. Jakoba Parks]], [[Bāzele]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|07|13|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|21:00}}) | komanda1 = {{fbw-rt|ENG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.uefa.com/womenseuro/match/2044376/ Pārskats] | komanda2 = {{fbw|WAL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Kybunpark|Arena St.Gallen]]'', [[Sanktgallene]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |3rdplace=no|bold_winner=high|widescore=yes|style=white-space:nowrap |RD1=Ceturtdaļfināli |RD2=Pusfināli |RD3=Fināls <!--Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2--> <!--Quarter-finals--> |16. jūlijs — Ženēva|A grupas 1. vieta<!--{{fbw|}}-->||B grupas 2. vieta<!--{{fbw|}}-->| |17. jūlijs — Cīrihe|C grupas 1. vieta<!--{{fbw|}}-->||D grupas 2. vieta<!--{{fbw|}}-->| |18. jūlijs — Berne|B grupas 1. vieta<!--{{fbw|}}-->||A grupas 2. vieta<!--{{fbw|}}-->| |19. jūlijs — Bāzele|D grupas 1. vieta<!--{{fbw|}}-->||C grupas 2. vieta <!--{{fbw|}}-->| <!--Semi-finals--> |22. jūlijs — Ženēva|<!--{{fbw|}}-->||<!--{{fbw|}}-->| |23. jūlijs — Cīrihe|<!--{{fbw|}}-->||<!--{{fbw|}}-->| <!--Final--> |27. jūlijs — Bāzele|<!--{{fbw|}}-->||<!--{{fbw|}}-->| }}<section end=Bracket /> === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|7|16|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|21:00}}) | komanda1 = <!--{{fb-rt|}}-->A grupas 1. vieta | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = <!--{{fb|}}-->B grupas 2. vieta | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Ženēvas stadions]], [[Ženēva]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|7|17|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|21:00}}) | komanda1 = <!--{{fb-rt|}}-->C grupas 1. vieta | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = <!--{{fb|}}-->D grupas 2. vieta | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Letzigrund stadions]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|7|18|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|21:00}}) | komanda1 = <!--{{fb-rt|}}-->B grupas 1. vieta | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = <!--{{fb|}}-->A grupas 2. vieta | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Vankdorfas stadions]], [[Berne]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|7|19|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|21:00}}) | komanda1 = <!--{{fb-rt|}}-->D grupas 1. vieta | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = <!--{{fb|}}-->C grupas 2. vieta | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Sv. Jakoba Parks]], [[Bāzele]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|7|22|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|21:00}}) | komanda1 = <!--{{fb-rt|}}-->3. ceturtdaļfināla uzvarētājas | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = <!--{{fb|}}-->1. ceturtdaļfināla uzvarētājas | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Ženēvas stadions]], [[Ženēva]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|7|23|N|bez}} | laiks = 22:00 ({{small|21:00}}) | komanda1 = <!--{{fb-rt|}}-->4. ceturtdaļfināla uzvarētājas | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = <!--{{fb|}}-->2. ceturtdaļfināla uzvarētājas | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Letzigrund stadions]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|7|27|N|bez}} | laiks = 19:00 ({{small|18:00}}) | komanda1 = <!--{{fb-rt|}}-->1. pusfināla uzvarētājas | rezultāts = | pārskats = | komanda2 = <!--{{fb|}}-->2. pusfināla uzvarētājas | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Sv. Jakoba Parks]], [[Bāzele]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.uefa.com/womenseuro/index.html}} {{Eiropas čempionāts futbolā sievietēm}} [[Kategorija:Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]] [[Kategorija:2025. gads futbolā|Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]] [[Kategorija:Futbols Šveicē]] mkqszsbh6t8oqmyolfoptz4lgvu4n84 0 604414 4303255 2025-07-03T13:43:20Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Anaa |attēls = Anaa2.jpg |attēla paraksts = Anaas satelītattēls |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |posi... 4303255 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Anaa |attēls = Anaa2.jpg |attēla paraksts = Anaas satelītattēls |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Anaa'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 17 |latm= 24 |lats= 22 |latNS= S |longd= 145 |longm= 29 |longs= 56 |longEW= W |arhipelāgs = [[Tuamotu salas]] |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 37,7 |garums = 28 |platums = 7 |lagūna = 90 |krasta līnija = 68<!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = |augstums = |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = Komūna<!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = Anaa<!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = Tukuhora<!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 530 |iedzīvotāju gads = 2022<ref>[https://www.ispf.pf/content//uploads/RP_2022_Decret_n_2022_1592_du_20_decembre_2022_authentifiant_les_resultats_du_recensement_de_la_population_2022_JOPF_778cd9be0e.pdf "Les résultats du recensement de la population 2022 de Polynésie française" (ISPF)]</ref> |blīvums = 14,1 |pamatiedzīvotāji = tuamotieši |citas daļas = | piezīme = }} '''Anaa''' (''Anaa'') ir koraļļu atols [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kur kopā ar [[Faaite]]s atolu (8,9 km², 440 iedzīvotāji) un neapdzīvotajiem [[Tahanea]]s (7,7 km²) un [[Motutuna]]s (1,4 km²) atoliem veido Anaas komūnu. Atola pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta tuamotieši. == Ģeogrāfija == [[File:Anaa - Laurent Seignobos 6.jpg|thumb|left|Anaas lagūnas piekraste]] Anaa atrodas Tuamotu salu vidusdaļā, tuvākā sala ir {{nobr|65 km}} attālā [[Faaite]] ziemeļaustrumos. Anaa atrodas vulkāniskas zemūdens grēdas virsotnē, kas paceļas 3520 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojusies pirms 52,5 līdz 59,6 miljoniem gadu; grēdas virsotne atrodas {{nobr|105 m}} zjl.<ref>[https://earthref.org/SC/SMNT-174S-1455W/ Seamount Catalog. Anaa Ridge]</ref> Atolam izstiepta neregulāra forma, tā garums ir {{nobr|28 km}}, lielākais platums — {{nobr|7 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|68 km}}. Atola rifs iekļauj {{nobr|90 km²}} lielu lagūnu, kurai nav kuģojamu savienojošo šaurumu ar okeānu; neliela osta ierīkota pie ārējā rifa. Vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora un lidlauks atrodas atola ziemeļaustrumos, bet citos atola [[motu]] atrodas vairāki vēsturiskie periodiski apdzīvotie ciemi. Atola ziemeļaustrumu daļas galvenie motu savienoti ar tiltiem un autoceļu. == Vēsture == Iespējams, ka pirmie no eiropiešiem atolu 1606. gadā apmeklēja spāņu ekspedīcija jūrasbraucēja Perdu Fernadiša di Kviroša vadībā, kas to nodēvēja par ''Conversión de San Pablo'', bet nav īsti zināms, vai apmeklētais atols bija Anaa vai [[Hao]]. 1772. gadā atolu apmeklēja spānis Domingu de Boenečea, kas to nodēvēja par ''Isla de Todos los Santos'', jo krastā izkāpa [[Visu svēto diena|Visu svēto dienā]]. 19. gadsimtā Anaa kļuva par [[Francija]]s teritoriju; ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols Tuamotu arhipelāgā un tā iedzīvotāju skaits vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem. 1906. gada 8. februārī lielus materiālos zaudējumu atolam nodarīja ciklons — to appludināja vilnis, kura augstums lēsts no 15 līdz 19 metriem. Tas izraisīja aptuveni simts tā iedzīvotāju (saskaņā ar ziņojumiem no 95 līdz 130) pazušanu jūrā, atstājot atolu noplicinātu uz daudziem gadiem. == Saimniecība == Lielākā daļa atola ekonomiskās aktivitātes ir saistīta ar zvejniecību un [[hoa|hoās]] ierīkotajām zivju audzētavām, kā arī [[kokospalma|kokospalmu]] audzēšanu un kopras ieguvi; palmas tiek kultivētas praktiski uz visiem [[motu]]. Atola ziemeļaustrumos darbojas Anaas lidosta ([[IATA]] kods: AAA) ar {{nobr|1500 m}} garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar [[Papeete|Papeeti]] un citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo ap 3,5 tūkstošiem pasažieru.<ref>[https://www.flightradar24.com/data/airports/aaa/routes Hikueru routes and destinations. ''flightradar24.com'']</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] [[Kategorija:Tuamotu salas]] a74j7ycol74i8wg4w85eqad93ma33l8 0 604415 4303260 2025-07-03T14:00:10Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Djogu Žota]] 4303260 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Djogu Žota]] n0kkgk68q2wc300godm9qg6v1yv00og 0 604416 4303261 2025-07-03T14:01:00Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Djogu Žota]] 4303261 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Djogu Žota]] n0kkgk68q2wc300godm9qg6v1yv00og 3 604417 4303263 2025-07-03T14:08:17Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4303263 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Lloyd1171}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 3. jūlijs, plkst. 17.08 (EEST) brpzm295hcps3e8v0oardwvyk39a9we 1 604418 4303267 2025-07-03T14:33:21Z Papuass 88 /* Neskaidrs apgalvojums */ jauna sadaļa 4303267 wikitext text/x-wiki == Neskaidrs apgalvojums == Ko nozīmē "Izmantojot savu latvisko izcelsmi, lai atrastu pelēko zonu licencēšanas jomā, viņa debitēja autosportā Renault Clio kausā 15 gadu vecumā."? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 3. jūlijs, plkst. 17.33 (EEST) ah3wqyke8m7k5xvhjo8312k0d0lijmk 0 604419 4303268 2025-07-03T14:41:37Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Plūmju iela|Plūmju iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Plūmju iela |attēls = Plūmju iela (Daugavpils).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] |ielas garums = 595 metri |atklāta = |vēst nosa... 4303268 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Plūmju iela|Plūmju iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Plūmju iela |attēls = Plūmju iela (Daugavpils).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] |ielas garums = 595 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Plūmju iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē. Plūmju iela sākas krustojumā ar [[Kauņas iela (Daugavpils)|Kauņas ielu]], ved austrumu virzienā un beidzas savienojumā ar bezvārda ceļu [[Višķu iela (Daugavpils)|Višķu ielas]] virzienā. Plūmju ielā ir savrupmāju apbūve. Ielas kopējais garums ir 595 metri, ieskaitot sākotnējo posmu no Kauņas ielas līdz [[Kļavu iela (Daugavpils)|Kļavu ielai]], kurš Plūmju ielai oficiāli nepieder. Ielas sarkano līniju platums ir 11—16 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|7|3||bez}} |page=91 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Visā garumā Plūmju iela ir klāta ar [[grants]] segumu, satiksmes kustība atļauta abos virzienos vienā joslā. Sabiedriskais transports pa Plūmju ielu nekursē. Plūmju iela izveidota 20.—21. gadsimtu mijā kādreizējā noliktavu teritorijā. Ielas nosaukums laika gaitā nav mainījies. == Ielu savienojumi == Plūmju iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Kauņas iela (Daugavpils)|Kauņas iela]] (T veida krustojums) * [[Kļavu iela (Daugavpils)|Kļavu iela]] (T veida krustojums) * [[Ventspils iela (Daugavpils)|Ventspils iela]] * [[Kastaņu iela (Daugavpils)|Kastaņu iela]] / [[Višķu iela (Daugavpils)|Višķu iela]] (savienojums ar bezvārda ceļu) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] 7sap9it8k24b73t2s5bvy2p9kbzgkpq 0 604420 4303270 2025-07-03T15:08:23Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Makemo |attēls = Makemo2.jpg |attēla paraksts = Makemo satelītattēls |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" -->... 4303270 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Makemo |attēls = Makemo2.jpg |attēla paraksts = Makemo satelītattēls |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Makemo'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 16 |latm= 35 |lats= 55 |latNS= S |longd= 143 |longm= 39 |longs= 41 |longEW= W |arhipelāgs = [[Tuamotu salas]] |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 56 |garums = 69 |platums = 16,5 |lagūna = 603 |krasta līnija = 163<!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = |augstums = |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = Komūna<!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = Makemo<!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = Pouheva<!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 816 |iedzīvotāju gads = 2022<ref>[https://www.ispf.pf/content//uploads/RP_2022_Decret_n_2022_1592_du_20_decembre_2022_authentifiant_les_resultats_du_recensement_de_la_population_2022_JOPF_778cd9be0e.pdf "Les résultats du recensement de la population 2022 de Polynésie française" (ISPF)]</ref> |blīvums = 14,6 |pamatiedzīvotāji = tuamotieši |citas daļas = | piezīme = }} '''Makemo''' (''Makemo'') ir koraļļu atols [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kur kopā ar [[Katiu]] (10 km², 257 iedzīvotāji), [[Raroia]]s (41 km², 253 iedzīvotāji), [[Taena]]s (20 km², 65 iedzīvotāji) atoliem un neapdzīvotajām [[Rajevska salas|Rajevska salām]] ([[Tuanake]], [[Hiti]], [[Deinvidtepoto|Tepoto]]; kopā 9,1 km²) un [[Haraiki]] (1,4 km²), [[Maruteo]] (1,4 km²), [[Takume]]s (5 km²), [[Nihiru]] (6,7 km²) atoliem veido Makemo komūnu. Atola pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta tuamotieši. == Ģeogrāfija == [[File:Plage.Makemo.JPG|thumb|left|Makemo liedags]] Makemo atrodas Tuamotu salu vidusdaļā, tuvākā sala ir {{nobr|22 km}} attālā [[Hiti]] dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir {{nobr|26 km}} attālā [[Katiu]] rietumos. Makemo atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē.<ref>[https://earthref.org/SC/SMNT-166S-1440W/ Seamount Catalog. Makemo Seamount]</ref> Atolam izstiepta neregulāra forma, tā garums ir {{nobr|69 km}}, lielākais platums — {{nobr|16,5 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|163 km}}. Atola rifs iekļauj {{nobr|603 km²}} lielu lagūnu, kurai ir divi kuģojami savienojošie šaurumi ar okeānu — 300 m platais Arikitamiro šaurums ziemeļaustrumos un 200 m platais Tapuhiras šaurums ziemeļrietumos. Vienīgā pastāvīgi apdzīvotā vieta Pouheva atrodas atola ziemeļaustrumos pie Arikitamiro šauruma. == Vēsture == [[File:Mairie.Makemo.JPG|thumb|left|Makemo mērija un žandarmērija]] Pirmie no eiropiešiem atolu 1803. gadā apmeklēja britu ekspedīcija Džona Tarnbula un Džona Baiersa vadībā, kas to nodēvēja par Filipsa salu (''Philips's Island'') par godu [[Londona]]s [[šerifs|šerifam]] Ričardam Filipsam. 1820. gadā atolu atkārtoti atklāja krievu [[Fabiāns fon Belinshauzens|Fabiāna fon Belinshauzena]] ekspedīcija, kas to nodēvēja par Kņaza Goļeņiščeva-Kutuzova-Smoļenska salu (''остров Князя Голенищева-Кутузова-Смоленского''); kartēs reizēm tika atzīmēta kā Kutuzova sala. 19. gadsimtā Anaa kļuva par [[Francija]]s teritoriju ar 250 iedzīvotājiem 1850. gadā. Atolu evaņģelizēja 1851. gadā, nodibinot Svētā Jāzepa draudzi. == Saimniecība == Galvenā saimnieciskā aktivitāte atolā ir tūrisms, galvenokārt niršanas tūrisms pie abiem šaurumiem. Attīstīta arī [[pērle|pērļu]] audzēšana, [[holotūrija|jūrasgurķu]] ieguve un [[kokospalma|kokospalmu]] audzēšana kopras ieguvei. Atola ziemeļaustrumos no 1976. gada darbojas Makemo lidosta ar {{nobr|1500 m}} garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar [[Papeete|Papeeti]] un citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo ap 10 tūkstošiem pasažieru.<ref>[https://www.flightradar24.com/data/airports/aaa/routes Hikueru routes and destinations. ''flightradar24.com'']</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] [[Kategorija:Tuamotu salas]] 7zkjcysa6cg8djd7pfss1s0tnx9wdm6 3 604421 4303271 2025-07-03T15:13:10Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4303271 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=ST MADG*85}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 3. jūlijs, plkst. 18.13 (EEST) 5623io0su5ejx9pm16g9johsafvwqd8 10 604422 4303272 2025-07-03T15:17:52Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Navbox |name = Franču Polinēzijas arhipelāgi |title = {{flaga|Franču Polinēzija}} [[Franču Polinēzija]]s arhipelāgi | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |list1 = * [[File:Flag of French Polynesia.svg|20px]] [[Biedrības salas]] <small>([[Aizvēja salas]], [[Vējpuses salas]])</small> * [[File:Flag of the Gambier Islands.svg|20px]] [[Gambjē salas]] * [[File:Flag of Marquesas Islands.svg|20px]] [[Marķīza salas]] * File:Flag of Tuamotu A... 4303272 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Franču Polinēzijas arhipelāgi |title = {{flaga|Franču Polinēzija}} [[Franču Polinēzija]]s arhipelāgi | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |list1 = * [[File:Flag of French Polynesia.svg|20px]] [[Biedrības salas]] <small>([[Aizvēja salas]], [[Vējpuses salas]])</small> * [[File:Flag of the Gambier Islands.svg|20px]] [[Gambjē salas]] * [[File:Flag of Marquesas Islands.svg|20px]] [[Marķīza salas]] * [[File:Flag of Tuamotu Archipelago.svg|20px|]] [[Tuamotu salas]] * [[File:Flag of the Austral Islands.svg|20px]] [[Tubuai salas]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Francijas navigācijas veidnes]] </noinclude> jf4o79997emqjbfwdhme1lsnbwsom7n 14 604423 4303279 2025-07-03T15:24:32Z Kikos 3705 Jauna lapa: [[Kategorija:Ģeogrāfijas veidnes]] 4303279 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Ģeogrāfijas veidnes]] dd5v31rtoqads8g17a50evdpdo8514v 0 604424 4303286 2025-07-03T16:00:08Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ērmuižas | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Naukšēnu pagasts]]... 4303286 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ērmuižas | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Naukšēnu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 0,09 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2000|09|15||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=41379 |title=Informācija par objektu: Doles |accessdate={{dat|2021|02|07||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 32 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 52 | lats = 59 | latNS = N | longd = 25 | longm = 31 | longs = 26 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4244 | var_id = 100192894 | lgia_id = 41372 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ērmuižas''' ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas [[Acupīte]]s upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Naukšēnu pagasts]] [[Kategorija:Valmieras novada ciemi]] eenc8uteb76q5cers91qc6qac6u5143 4303287 4303286 2025-07-03T16:01:39Z Melilac 38935 4303287 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ērmuižas | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Naukšēnu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 0,09 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2008|06|09||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=41379 |title=Informācija par objektu: Doles |accessdate={{dat|2021|02|07||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 10 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 52 | lats = 59 | latNS = N | longd = 25 | longm = 31 | longs = 26 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4244 | var_id = 100192894 | lgia_id = 41372 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ērmuižas''' ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas [[Acupīte]]s upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Naukšēnu pagasts]] [[Kategorija:Valmieras novada ciemi]] malu6r07ahc6cbtnji0ta8t9ijk5y7s 4303288 4303287 2025-07-03T16:02:34Z Melilac 38935 4303288 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ērmuižas | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Naukšēnu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 0,09 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2008|06|09||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=41379 |title=Informācija par objektu:Ērmuižas |accessdate={{dat|2025|07|03||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 10 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 52 | lats = 59 | latNS = N | longd = 25 | longm = 31 | longs = 26 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4244 | var_id = 100192894 | lgia_id = 41372 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ērmuižas''' ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas [[Acupīte]]s upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Naukšēnu pagasts]] [[Kategorija:Valmieras novada ciemi]] rego8azhfcbg5a7dspb0x6rfkhukh2j 4303298 4303288 2025-07-03T16:26:02Z Meistars Joda 781 tas jau pēc nosaukuma skaidrs, ka tā ir upe 4303298 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ērmuižas | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Naukšēnu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 0,09 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2008|06|09||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=41379 |title=Informācija par objektu:Ērmuižas |accessdate={{dat|2025|07|03||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 10 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 52 | lats = 59 | latNS = N | longd = 25 | longm = 31 | longs = 26 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4244 | var_id = 100192894 | lgia_id = 41372 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ērmuižas''' ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas [[Acupīte]]s krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Naukšēnu pagasts]] [[Kategorija:Valmieras novada ciemi]] a06zxlcbn7p93yb7zn8x3lrd7flxx2s 4303319 4303298 2025-07-03T18:41:36Z Meistars Joda 781 4303319 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ērmuižas | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Naukšēnu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 0,09 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2008|06|09||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=41379 |title=Informācija par objektu:Ērmuižas |accessdate={{dat|2025|07|03||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 10 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 52 | lats = 59 | latNS = N | longd = 25 | longm = 31 | longs = 26 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4244 | var_id = 100192894 | lgia_id = 41372 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ērmuižas''' ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas [[Acupīte]]s krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Naukšēnu pagasts]] [[Kategorija:Valmieras novada ciemi]] iw7zphywaj57j0wsdv8syq8zo8w7p6c 0 604425 4303293 2025-07-03T16:18:45Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tēcēni | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Naukšēnu pagasts]] |... 4303293 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tēcēni | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Naukšēnu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 0,09 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2008|15|09||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=41379 |title=Informācija par objektu:Ērmuižas |accessdate={{dat|2025|07|03||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 16 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 54 | lats = 0 | latNS = N | longd = 25 | longm = 25 | longs = 9 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4244 | var_id = 100192894 | lgia_id = 41374 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Tēcēni''' ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]]. Atrodas pagasta rietumu daļā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Naukšēnu pagasts]] [[Kategorija:Valmieras novada ciemi]] 5bh69kzjv525da6indcpdinva1zetxl 4303295 4303293 2025-07-03T16:22:44Z Melilac 38935 Melilac pārvietoja lapu [[Tecēni]] uz [[Tēcēni]] 4303293 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tēcēni | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Naukšēnu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 0,09 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2008|15|09||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=41379 |title=Informācija par objektu:Ērmuižas |accessdate={{dat|2025|07|03||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 16 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 54 | lats = 0 | latNS = N | longd = 25 | longm = 25 | longs = 9 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4244 | var_id = 100192894 | lgia_id = 41374 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Tēcēni''' ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]]. Atrodas pagasta rietumu daļā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Naukšēnu pagasts]] [[Kategorija:Valmieras novada ciemi]] 5bh69kzjv525da6indcpdinva1zetxl 0 604426 4303296 2025-07-03T16:22:44Z Melilac 38935 Melilac pārvietoja lapu [[Tecēni]] uz [[Tēcēni]] 4303296 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tēcēni]] 5bxuv2kr23ved1b66rd62rbpwypf8vt 3 604427 4303302 2025-07-03T16:44:04Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4303302 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Тимур Пономаренко}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 3. jūlijs, plkst. 19.44 (EEST) trw3x3zl818zjtq8p23rdstjezzy2em 0 604428 4303309 2025-07-03T17:50:52Z KartoshkaFri78 101366 Raksts par seriāla sēriju 4303309 wikitext text/x-wiki {{TV sērijas infokaste|Title=''Whatever the Case May Be''|Series=Seriāla [[Pazudušie (seriāls)|"Pazudušie"]]|Season=1. sezona|Series no=12. sērija|Director=[[Džeks Benders]]|Writer=[[Deimons Lindelofs]]<br>[[Dženifera Dzonsone]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Lerijs Fongs]]|Editor=[[Mērija Dzo Mārkija]]|Airdate=2005. gada 5. janvarī|Length=43 min.|Prev=[[Visiem labākajiem kovbojiem ir problēmas ar tēvu (seriāla "Pazudušie" sērija)|Visiem labākajiem kovbojiem ir problēmas ar tēvu]]|Next=[[Hearts and Minds (Pazudušie)|Hearts and Minds]]|Guests=*[[Viktors Brauns]] kā Džeisons *[[Tims Haligans]] kā Marks Hatons *[[Ahillejs Geisiss]] kā Maiks}}'''''Whatever the Case May Be''''' [[Latviešu valoda|(latviešu]]: ''Lai kas arī tajā būtu'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikaņu]] televizījas seriāla [[Pazudušie|"Pazudušie"]] [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] divpadsmitā sērija. Sēriju režisors ir [[Džeks Benders]], scenāristi ir [[Deimons Lindelofs]] un [[Dženifera Dzonsone]]. Epizode tika rādīta 2005. gada 5. janvarī. Sērija stāsta par to, kā Sojers un Keita atrod aizslēgtu diplomātu, un Keita cenšas to iegūt par katru cenu. Saīds un Šenona sāk izrādīt romantiskas jūtas viens pret otru. Tiek atklāta arī Keitas kriminālā pagātne — viņas līdzdalība bankas laupīšanā. == Sižets == === Uz salas === Džungļos Sojers satiek Keitu, kura kāpj kokos augļu meklējumos. Sojers uzaicina viņu doties viņam līdzi un aizvest Keitu uz nelielu ezeru ar [[Ūdenskritums|ūdenskritumu]]. Viņi peld, lec no ūdenskrituma ezerā, līdz pamana divus pasažieru līķus, kas sēž lidmašīnas sēdekļos zem ūdens. Keita pamana diplomātu zem sēdekļa un mēģina to dabūt, bet viņai tas neizdodas, tāpēc Sojers nāk palīgā. Pēc tam, kad viņš to izvelk, izrādās, ka tas ir aizslēgts, un Sojers, saprotot, ka diplomāts nepieder Keitai, paņem to sev. Šajā laikā pludmalē iestājas [[paisums]], kas sasniedz lidmašīnas atlūzas un ieskalo izdzīvojušo mantas okeānā. Kamēr visi ir aizņemti ar mantu ķeršanu, Džeks atkal atgādina Saīdam par dzīvības iespējamību alā, bet viņš atsakās, norādot uz Ītana neseno Klēras nolaupīšanu, kā arī uz dīvainu radību, kas lauž kokus un rada savādas skaņas. Tad Džeks lūdz Saīdu aizvest viņu pie Ruso, bet viņš atkal atsakās, sakot, ka viņa ir traka, taču piebilst, ka mēģinās iztulkot [[Karte|kartes]], ko ir nozadzis no viņas. Šajā laikā Šenona jautā atgriezušajam Būnam par viņa prombūtni, taču viņš tikai saka, ka turpina meklēt Klēru kopā ar Loku. Naktī Keita neveiksmīgi mēģina nozagt diplomātu no Sojera. No rīta Saīds lūdz Šenonu palīdzēt tulkot Ruso kartes. Sojers mēģina atvērt diplomāta slēdzeni, uu Maikls ar Hugo viņu ķircina, norādot, ka tas ir ''Halliburton'' diplomāts un ka to gandrīz nav iespējams atvērt. Maikls arī piebilst, ka to var atvērt tikai uzsitot pa to ar kaut ko smagu. Roza cenšas novērst Čārlija domas no Klēras. Būns slepeni apciemo Loku džungļos. Tikmēr Sojers mēģina nomest diplomātu no augstuma, taču tas neizdodas. Turklāt pieskrien Keita un paņem diplomātu, kamēr Sojers vēl atrodas augšā. Viņam izdodas panākt Keitu un atgūt diplomātu. Pēc tam Sojers piedāvā viņai pateikt, kas atrodas iekšā, un tad viņš to viņai atdos. Taču Keita neko nesaka, un Sojers aiziet. Velāk Keita pienāk pie Džeka un negribīgi pastāsta viņam par dilomātu, kas izrādās piederējis maršalam Marsam. Viņš tajā nesis četras [[Pistole|pistoles]] un [[Patrona|munīciju]], bet [[Sidneja|Sidnejas]] lidostas administrācija piespieda viņu to reģistrēt kā nododamo bagāžu, nevis ņemt līdzi rokas bagāžā. Diplomāta atslēga atrodas maršala makā, kas savukārt ir viņa aizmugurējā kabatā. Džeks saka, ka ir apracis maršalu kopā ar atslēgu, un, lai to dabūtu, viņam nāksies izrakt Marsa ķermenis. Pēc ķermeņa izrakšanas Keita mēģina novērst Džeka uzmanību, bet viņš pamana, ka viņa ir paņēmusi atslēgu, un piespiež viņu to atdot. Šenona iztulko, kas rakstīts uz Ruso papīriem, bet tur ir viens nesaprotams ķēpājums. Saīds saka, ka Šenona ir kļūdījusies, un viņi nedaudz sastrīdas. Džekam izdodas atņemt diplomātu Sojeram, piedraudot atteikt viņam [[Pretsāpju līdzekļi|pretsāpju līdzekļus]] ievainotajai rokai. Sojers tikai brīdina Džeku būt uzmanīgam Keitas tuvumā. Viņi atver diplomātu, un tur tiešām ir ieroči, kā arī aploksne ar uzrakstu "Personīgās mantas". Keita nevēlas stāstīt, kas atrodas iekšā, un Džeks uz viņu kliedz, aizver diplomātu un aiziet. Tajā naktī izdzīvojušie iekur ugunskurus. Roza runā ar Čārliju, palīdzot viņam samierināties ar Klēras nolaupīšanu. Šenona pasaka Saīdam, ka Ruso rakstītais ir dziesmas vārdi, un pēc tam nodzied to Saīdam. Būns viņus vēro no kokiem. Keita sēž pie ugunskura, rokās grozot rotaļu lidmašīnu no aploksnes. === Keitas atmiņa === Keita sēž uzgaidāmajā telpā [[Banka|bankā]], kad iebrūk trīs laupītāji. Viņi sagūsta visus klientus par ķīlniekiem, bet viens no klientiem mēģina pretoties un izsit ieroci vienam no laupītājiem. Ierocis nokrīt pie Keitas, taču viņa saka, ka nevar šaut. Tad viens no laupītājiem — Džeisons — to atņem Keitai un aizved uz biroju, lai viņu sodītu. Tomēr izrādās, ka Keita arī ir iesaistīta laupīšanā — viņa un Džeisons skūpstās. Pēc tam viņi atgriežas bankas galvenajā zālē, un Džeisons, piedraudot Keitai ar ieroci, piespiež darbinieku Hatonu atslēgt naudas seifu. Hatons piekrīt, pēc ka lūdz palaist viņu un Keitu. Džeisons tikai smejas un atklāj, ka Keita ir viņa līdzdalībniece, pēc kā viņš grāsas nošaut Hatonu. Keita, kurai bija solīts, ka laupīšanas laikā neviens nemirs, atņem Džeisonam ieroci un ievaino viņu un abus pārējos līdzdalībniekus bez nāvējošām sekām. Pēc tam viņa atslēdz vienu no kastēm un izņem no turienes aploksni. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Rejess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss {{Col-end}} === Otra plāna varoņi === {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Laverna S. Koldvela]] — Roza Nedlera * [[Kristians Boumens]] — Stīvs Dženskinss * [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons * suņēks Medisona — suns Vinsents * [[Viktors Brauns]] — Džeisons * [[Braiens Sato]] — Ričards {{Col-2}} * [[Džims Mocarela]] — Džeroms * [[Mārdžorija Marjane]] — Beta * [[Tims Haligans]] — Marks Hatons * [[Ahillejs Geisiss]] — Maiks * [[Kriss Kandela]] — Kreigs {{Col-end}} == Ārējās saites == * [[imdbtitle:0636302|''IMDb'' profils]] (angliski) * [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-1/episode-12-whatever-the-case-may-be/ ''Metacritic'' profils] (angliski) 5hjwa3m07rflrxt97iyewew2q7cwpj2 4303317 4303309 2025-07-03T18:25:08Z Meistars Joda 781 4303317 wikitext text/x-wiki {{TV sērijas infokaste |Title=''Whatever the Case May Be'' |Series=Seriāla [[Pazudušie (seriāls)|"Pazudušie"]] |Season=1. sezona |Series no=12. sērija |Director=[[Džeks Benders]] |Writer=[[Deimons Lindelofs]]<br>[[Dženifera Dzonsone]] |Music=[[Maikls Džakino]] |Photographer=[[Lerijs Fongs]] |Editor=[[Mērija Dzo Mārkija]] |Airdate=2005. gada 5. janvārī |Length=43 min |Prev=[[Visiem labākajiem kovbojiem ir problēmas ar tēvu (seriāla "Pazudušie" sērija)|Visiem labākajiem kovbojiem ir problēmas ar tēvu]] |Next=[[Hearts and Minds (Pazudušie)|Hearts and Minds]] |Guests= *[[Viktors Brauns]] kā Džeisons *[[Tims Haligans]] kā Marks Hatons *[[Ahillejs Geisiss]] kā Maiks}} '''''Whatever the Case May Be''''' [[Latviešu valoda|(latviešu]]: ''Lai kas arī tajā būtu'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikaņu]] televizījas seriāla [[Pazudušie|"Pazudušie"]] [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] divpadsmitā sērija. Sēriju režisors ir [[Džeks Benders]], scenāristi ir [[Deimons Lindelofs]] un [[Dženifera Dzonsone]]. Epizode tika rādīta 2005. gada 5. janvārī. Sērija stāsta par to, kā Sojers un Keita atrod aizslēgtu diplomātu, un Keita par katru cenu cenšas to iegūt. Saīds un Šenona sāk izrādīt romantiskas jūtas viens pret otru. Tiek atklāta arī Keitas kriminālā pagātne — viņas līdzdalība bankas aplaupīšanā. == Sižets == === Uz salas === Džungļos Sojers satiek Keitu, kura kāpj kokos augļu meklējumos. Sojers uzaicina Keitu doties viņam līdzi un aizved Keitu uz nelielu ezeru ar [[Ūdenskritums|ūdenskritumu]]. Viņi peld, lec no ūdenskrituma ezerā, līdz pamana divus pasažieru līķus, kas sēž lidmašīnas sēdekļos zem ūdens. Keita pamana zem sēdekļa diplomātu un mēģina to dabūt, bet viņai tas neizdodas, tāpēc Sojers nāk palīgā. Pēc tam, kad viņš to izvelk, izrādās, ka tas ir aizslēgts, un Sojers, saprotot, ka diplomāts nepieder Keitai, paņem to sev. Šajā laikā pludmalē iestājas [[paisums]], kas sasniedz lidmašīnas atlūzas un ieskalo izdzīvojušo mantas okeānā. Kamēr visi ir aizņemti ar mantu glābšanu, Džeks atkal atgādina Saīdam par dzīvības iespējamību alā, bet viņš atsakās, norādot uz Ītana neseno Klēras nolaupīšanu, kā arī uz dīvainu radību, kas lauž kokus un rada savādas skaņas. Tad Džeks lūdz Saīdu aizvest viņu pie Ruso, bet viņš atkal atsakās, sakot, ka viņa ir traka, taču piebilst, ka mēģinās iztulkot [[karte]]s, ko viņai nozadzis. Šajā laikā Šenona jautā Būnam, kurš atgriezies, par viņa prombūtni, taču viņš tikai saka, ka kopā ar Loku turpina meklēt Klēru. Naktī Keita neveiksmīgi mēģina nozagt Sojeram diplomātu. No rīta Saīds lūdz Šenonu palīdzēt tulkot Ruso kartes. Sojers mēģina atvērt diplomāta slēdzeni, un Maikls ar Hugo viņu ķircina, norādot, ka tas ir ''Halliburton'' diplomāts un ka to gandrīz nav iespējams atvērt. Maikls arī piebilst, ka to var atvērt tikai, uzsitot pa to ar kaut ko smagu. Roza cenšas novērst Čārlija domas no Klēras. Būns slepeni apciemo Loku džungļos. Tikmēr Sojers mēģina nomest diplomātu no augstuma, taču tas neizdodas. Turklāt pieskrien Keita un paņem diplomātu, kamēr Sojers vēl atrodas augšā. Viņam izdodas panākt Keitu un atgūt diplomātu. Pēc tam Sojers piedāvā viņai pateikt, kas tajā atrodas, un tad viņš to viņai atdos. Taču Keita neko nesaka, un Sojers aiziet. Velāk Keita pienāk pie Džeka un negribīgi pastāsta viņam par diplomātu, kas, izrādās, piederējis maršalam Marsam. Viņš tajā vedis četras [[pistole]]s un [[Patrona|munīciju]], bet [[Sidneja]]s lidostas administrācija piespieda viņu to reģistrēt kā nododamo bagāžu, nevis ņemt līdzi rokas bagāžā. Diplomāta atslēga atrodas maršala makā, kas savukārt ir viņa aizmugurējā kabatā. Džeks saka, ka ir apracis maršalu kopā ar atslēgu, un, lai to dabūtu, viņam nāksies izrakt Marsa ķermeni. Pēc ķermeņa izrakšanas Keita mēģina novērst Džeka uzmanību, bet viņš pamana, ka Keita ir paņēmusi atslēgu, un piespiež viņu to atdot. Šenona iztulko, kas rakstīts uz Ruso papīriem, bet tur ir viens nesaprotams ķēpājums. Saīds saka, ka Šenona ir kļūdījusies, un viņi nedaudz sastrīdas. Džekam izdodas atņemt diplomātu Sojeram, piedraudot atteikt viņam [[Pretsāpju līdzekļi|pretsāpju līdzekļus]] ievainotajai rokai. Sojers tikai brīdina Džeku būt uzmanīgam Keitas tuvumā. Viņi atver diplomātu, un tur tiešām ir ieroči, kā arī aploksne ar uzrakstu "Personīgās mantas". Keita nevēlas stāstīt, kas atrodas iekšā, un Džeks uz viņu kliedz, aizver diplomātu un aiziet. Tajā naktī izdzīvojušie iekur ugunskurus. Roza runā ar Čārliju, palīdzot viņam samierināties ar Klēras nolaupīšanu. Šenona pasaka Saīdam, ka Ruso rakstītais ir dziesmas vārdi, un pēc tam nodzied to Saīdam. Būns viņus vēro no kokiem. Keita sēž pie ugunskura, rokās grozot rotaļu lidmašīnu no aploksnes. === Keitas atmiņas === Keita sēž uzgaidāmajā telpā [[Banka|bankā]], kad iebrūk trīs laupītāji. Viņi sagūsta visus klientus kā ķīlniekus, bet viens no klientiem mēģina pretoties un izsit ieroci vienam no laupītājiem. Ierocis nokrīt pie Keitas, taču viņa saka, ka nevar šaut. Tad viens no laupītājiem — Džeisons — to atņem Keitai un aizved uz biroju, lai viņu sodītu. Tomēr izrādās, ka Keita arī ir iesaistīta laupīšanā — viņa un Džeisons skūpstās. Pēc tam viņi atgriežas bankas galvenajā zālē, un Džeisons, piedraudot Keitai ar ieroci, piespiež darbinieku Hatonu atslēgt naudas seifu. Hatons piekrīt, pēc kā lūdz palaist viņu un Keitu. Džeisons tikai smejas un atklāj, ka Keita ir viņa līdzdalībniece, pēc kā viņš grasās nošaut Hatonu. Keita, kurai bija solīts, ka laupīšanas laikā neviens nemirs, atņem Džeisonam ieroci un ievaino viņu un abus pārējos līdzdalībniekus bez nāvējošām sekām. Pēc tam viņa atslēdz vienu no kastēm un izņem no turienes aploksni. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Rejess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss {{Col-end}} === Otrā plāna varoņi === {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Laverna S. Koldvela]] — Roza Nedlera * [[Kristians Boumens]] — Stīvs Dženskinss * [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons * suņuks Medisona — suns Vinsents * [[Viktors Brauns]] — Džeisons * [[Braiens Sato]] — Ričards {{Col-2}} * [[Džims Mocarela]] — Džeroms * [[Mārdžorija Marjane]] — Beta * [[Tims Haligans]] — Marks Hatons * [[Ahillejs Geisiss]] — Maiks * [[Kriss Kandela]] — Kreigs {{Col-end}} == Ārējās saites == * [[imdbtitle:0636302|''IMDb'' profils]] (angliski) * [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-1/episode-12-whatever-the-case-may-be/ ''Metacritic'' profils] (angliski) llrlcizy6rdxs1ksvi0cbgpofjju62g 4303329 4303317 2025-07-03T20:27:48Z KartoshkaFri78 101366 4303329 wikitext text/x-wiki {{TV sērijas infokaste |Title=''Whatever the Case May Be'' |Series=Seriāla [[Pazudušie (seriāls)|"Pazudušie"]] |Season=1. sezona |Series no=12. sērija |Director=[[Džeks Benders]] |Writer=[[Deimons Lindelofs]]<br>[[Dženifera Dzonsone]] |Music=[[Maikls Džakino]] |Photographer=[[Lerijs Fongs]] |Editor=[[Mērija Dzo Mārkija]] |Airdate=2005. gada 5. janvārī |Length=43 min |Prev=[[Visiem labākajiem kovbojiem ir problēmas ar tēvu (seriāla "Pazudušie" sērija)|Visiem labākajiem kovbojiem ir problēmas ar tēvu]] |Next=[[Hearts and Minds (Pazudušie)|Hearts and Minds]] |Guests= *[[Viktors Brauns]] kā Džeisons *[[Tims Haligans]] kā Marks Hatons *[[Ahillejs Geisiss]] kā Maiks}} '''''Whatever the Case May Be''''' [[Latviešu valoda|(latviešu]]: ''Lai kas arī tajā būtu'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] televizījas seriāla [[Pazudušie|"Pazudušie"]] [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] divpadsmitā sērija. Sērijas režisors ir [[Džeks Benders]], scenāristi ir [[Deimons Lindelofs]] un [[Dženifera Dzonsone]]. Sērija pārraidīta 2005. gada 5. janvārī. Sērija stāsta par to, kā Sojers un Keita atrod aizslēgtu diplomātu, un Keita par katru cenu cenšas to iegūt. Saīds un Šenona sāk izrādīt romantiskas jūtas viens pret otru. Tiek atklāta arī Keitas kriminālā pagātne — viņas līdzdalība bankas aplaupīšanā. == Sižets == === Uz salas === Džungļos Sojers satiek Keitu, kura kāpj kokos augļu meklējumos. Sojers uzaicina Keitu doties viņam līdzi un aizved Keitu uz nelielu ezeru ar [[Ūdenskritums|ūdenskritumu]]. Viņi peld, lec no ūdenskrituma ezerā, līdz pamana divus pasažieru līķus, kas sēž lidmašīnas sēdekļos zem ūdens. Keita pamana zem sēdekļa diplomātu un mēģina to dabūt, bet viņai tas neizdodas, tāpēc Sojers nāk palīgā. Pēc tam, kad viņš to izvelk, izrādās, ka tas ir aizslēgts, un Sojers, saprotot, ka diplomāts nepieder Keitai, paņem to sev. Šajā laikā pludmalē iestājas [[paisums]], kas sasniedz lidmašīnas atlūzas un ieskalo izdzīvojušo mantas okeānā. Kamēr visi ir aizņemti ar mantu glābšanu, Džeks atkal atgādina Saīdam par dzīvības iespējamību alā, bet viņš atsakās, norādot uz Ītana neseno Klēras nolaupīšanu, kā arī uz dīvainu radību, kas lauž kokus un rada savādas skaņas. Tad Džeks lūdz Saīdu aizvest viņu pie Ruso, bet viņš atkal atsakās, sakot, ka viņa ir traka, taču piebilst, ka mēģinās iztulkot [[karte]]s, ko viņai nozadzis. Šajā laikā Šenona jautā Būnam, kurš atgriezies, par viņa prombūtni, taču viņš tikai saka, ka kopā ar Loku turpina meklēt Klēru. Naktī Keita neveiksmīgi mēģina nozagt Sojeram diplomātu. No rīta Saīds lūdz Šenonu palīdzēt tulkot Ruso kartes. Sojers mēģina atvērt diplomāta slēdzeni, un Maikls ar Hugo viņu ķircina, norādot, ka tas ir ''Halliburton'' diplomāts un ka to gandrīz nav iespējams atvērt. Maikls arī piebilst, ka to var atvērt tikai, uzsitot pa to ar kaut ko smagu. Roza cenšas novērst Čārlija domas no Klēras. Būns slepeni apciemo Loku džungļos. Tikmēr Sojers mēģina nomest diplomātu no augstuma, taču tas neizdodas. Turklāt pieskrien Keita un paņem diplomātu, kamēr Sojers vēl atrodas augšā. Viņam izdodas panākt Keitu un atgūt diplomātu. Pēc tam Sojers piedāvā viņai pateikt, kas tajā atrodas, un tad viņš to viņai atdos. Taču Keita neko nesaka, un Sojers aiziet. Velāk Keita pienāk pie Džeka un negribīgi pastāsta viņam par diplomātu, kas, izrādās, piederējis maršalam Marsam. Viņš tajā vedis četras [[pistole]]s un [[Patrona|munīciju]], bet [[Sidneja]]s lidostas administrācija piespieda viņu to reģistrēt kā nododamo bagāžu, nevis ņemt līdzi rokas bagāžā. Diplomāta atslēga atrodas maršala makā, kas savukārt ir viņa aizmugurējā kabatā. Džeks saka, ka ir apracis maršalu kopā ar atslēgu, un, lai to dabūtu, viņam nāksies izrakt Marsa ķermeni. Pēc ķermeņa izrakšanas Keita mēģina novērst Džeka uzmanību, bet viņš pamana, ka Keita ir paņēmusi atslēgu, un piespiež viņu to atdot. Šenona iztulko, kas rakstīts uz Ruso papīriem, bet tur ir viens nesaprotams ķēpājums. Saīds saka, ka Šenona ir kļūdījusies, un viņi nedaudz sastrīdas. Džekam izdodas atņemt diplomātu Sojeram, piedraudot atteikt viņam [[Pretsāpju līdzekļi|pretsāpju līdzekļus]] ievainotajai rokai. Sojers tikai brīdina Džeku būt uzmanīgam Keitas tuvumā. Viņi atver diplomātu, un tur tiešām ir ieroči, kā arī aploksne ar uzrakstu "Personīgās mantas". Keita nevēlas stāstīt, kas atrodas iekšā, un Džeks uz viņu kliedz, aizver diplomātu un aiziet. Tajā naktī izdzīvojušie iekur ugunskurus. Roza runā ar Čārliju, palīdzot viņam samierināties ar Klēras nolaupīšanu. Šenona pasaka Saīdam, ka Ruso rakstītais ir dziesmas vārdi, un pēc tam nodzied to Saīdam. Būns viņus vēro no kokiem. Keita sēž pie ugunskura, rokās grozot rotaļu lidmašīnu no aploksnes. === Keitas atmiņas === Keita sēž uzgaidāmajā telpā [[Banka|bankā]], kad iebrūk trīs laupītāji. Viņi sagūsta visus klientus kā ķīlniekus, bet viens no klientiem mēģina pretoties un izsit ieroci vienam no laupītājiem. Ierocis nokrīt pie Keitas, taču viņa saka, ka nevar šaut. Tad viens no laupītājiem — Džeisons — to atņem Keitai un aizved uz biroju, lai viņu sodītu. Tomēr izrādās, ka Keita arī ir iesaistīta laupīšanā — viņa un Džeisons skūpstās. Pēc tam viņi atgriežas bankas galvenajā zālē, un Džeisons, piedraudot Keitai ar ieroci, piespiež darbinieku Hatonu atslēgt naudas seifu. Hatons piekrīt, pēc kā lūdz palaist viņu un Keitu. Džeisons tikai smejas un atklāj, ka Keita ir viņa līdzdalībniece, pēc kā viņš grasās nošaut Hatonu. Keita, kurai bija solīts, ka laupīšanas laikā neviens nemirs, atņem Džeisonam ieroci un ievaino viņu un abus pārējos līdzdalībniekus bez nāvējošām sekām. Pēc tam viņa atslēdz vienu no kastēm un izņem no turienes aploksni. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Rejess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss {{Col-end}} === Otrā plāna varoņi === {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Laverna S. Koldvela]] — Roza Nedlera * [[Kristians Boumens]] — Stīvs Dženskinss * [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons * suņuks Medisona — suns Vinsents * [[Viktors Brauns]] — Džeisons * [[Braiens Sato]] — Ričards {{Col-2}} * [[Džims Mocarela]] — Džeroms * [[Mārdžorija Marjane]] — Beta * [[Tims Haligans]] — Marks Hatons * [[Ahillejs Geisiss]] — Maiks * [[Kriss Kandela]] — Kreigs {{Col-end}} == Ārējās saites == * [[imdbtitle:0636302|''IMDb'' profils]] (angliski) * [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-1/episode-12-whatever-the-case-may-be/ ''Metacritic'' profils] (angliski) 5z188ygl5dkbc6dbno554nasxubzknb 4303407 4303329 2025-07-04T07:32:32Z Meistars Joda 781 4303407 wikitext text/x-wiki {{TV sērijas infokaste |Title=''Whatever the Case May Be'' |Series=Seriāla [[Pazudušie (seriāls)|"Pazudušie"]] |Season=1. sezona |Series no=12. sērija |Director=[[Džeks Benders]] |Writer=[[Deimons Lindelofs]]<br>[[Dženifera Dzonsone]] |Music=[[Maikls Džakino]] |Photographer=[[Lerijs Fongs]] |Editor=[[Mērija Dzo Mārkija]] |Airdate=2005. gada 5. janvārī |Length=43 min |Prev=[[Visiem labākajiem kovbojiem ir problēmas ar tēvu (seriāla "Pazudušie" sērija)|Visiem labākajiem kovbojiem ir problēmas ar tēvu]] |Next=[[Hearts and Minds (Pazudušie)|Hearts and Minds]] |Guests= *[[Viktors Brauns]] kā Džeisons *[[Tims Haligans]] kā Marks Hatons *[[Ahillejs Geisiss]] kā Maiks}} '''''Whatever the Case May Be''''' [[Latviešu valoda|(latviešu]]: ''Lai kas arī tajā būtu'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] televīzijas seriāla [[Pazudušie|"Pazudušie"]] [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] divpadsmitā sērija. Sērijas režisors ir [[Džeks Benders]], scenāristi ir [[Deimons Lindelofs]] un [[Dženifera Dzonsone]]. Sērija pārraidīta 2005. gada 5. janvārī. Sērija stāsta par to, kā Sojers un Keita atrod aizslēgtu diplomātu, un Keita par katru cenu cenšas to iegūt. Saīds un Šenona sāk izrādīt romantiskas jūtas viens pret otru. Tiek atklāta arī Keitas kriminālā pagātne — viņas līdzdalība bankas aplaupīšanā. == Sižets == === Uz salas === Džungļos Sojers satiek Keitu, kura kāpj kokos augļu meklējumos. Sojers uzaicina Keitu doties viņam līdzi un aizved Keitu uz nelielu ezeru ar [[Ūdenskritums|ūdenskritumu]]. Viņi peld, lec no ūdenskrituma ezerā, līdz pamana divus pasažieru līķus, kas sēž lidmašīnas sēdekļos zem ūdens. Keita pamana zem sēdekļa diplomātu un mēģina to dabūt, bet viņai tas neizdodas, tāpēc Sojers nāk palīgā. Pēc tam, kad viņš to izvelk, izrādās, ka tas ir aizslēgts, un Sojers, saprotot, ka diplomāts nepieder Keitai, paņem to sev. Šajā laikā pludmalē iestājas [[paisums]], kas sasniedz lidmašīnas atlūzas un ieskalo izdzīvojušo mantas okeānā. Kamēr visi ir aizņemti ar mantu glābšanu, Džeks atkal atgādina Saīdam par dzīvības iespējamību alā, bet viņš atsakās, norādot uz Ītana neseno Klēras nolaupīšanu, kā arī uz dīvainu radību, kas lauž kokus un rada savādas skaņas. Tad Džeks lūdz Saīdu aizvest viņu pie Ruso, bet viņš atkal atsakās, sakot, ka viņa ir traka, taču piebilst, ka mēģinās iztulkot [[karte]]s, ko viņai nozadzis. Šajā laikā Šenona jautā Būnam, kurš atgriezies, par viņa prombūtni, taču viņš tikai saka, ka kopā ar Loku turpina meklēt Klēru. Naktī Keita neveiksmīgi mēģina nozagt Sojeram diplomātu. No rīta Saīds lūdz Šenonu palīdzēt tulkot Ruso kartes. Sojers mēģina atvērt diplomāta slēdzeni, un Maikls ar Hugo viņu ķircina, norādot, ka tas ir ''Halliburton'' diplomāts un ka to gandrīz nav iespējams atvērt. Maikls arī piebilst, ka to var atvērt tikai, uzsitot pa to ar kaut ko smagu. Roza cenšas novērst Čārlija domas no Klēras. Būns slepeni apciemo Loku džungļos. Tikmēr Sojers mēģina nomest diplomātu no augstuma, taču tas neizdodas. Turklāt pieskrien Keita un paņem diplomātu, kamēr Sojers vēl atrodas augšā. Viņam izdodas panākt Keitu un atgūt diplomātu. Pēc tam Sojers piedāvā viņai pateikt, kas tajā atrodas, un tad viņš to viņai atdos. Taču Keita neko nesaka, un Sojers aiziet. Velāk Keita pienāk pie Džeka un negribīgi pastāsta viņam par diplomātu, kas, izrādās, piederējis maršalam Marsam. Viņš tajā vedis četras [[pistole]]s un [[Patrona|munīciju]], bet [[Sidneja]]s lidostas administrācija piespieda viņu to reģistrēt kā nododamo bagāžu, nevis ņemt līdzi rokas bagāžā. Diplomāta atslēga atrodas maršala makā, kas savukārt ir viņa aizmugurējā kabatā. Džeks saka, ka ir apracis maršalu kopā ar atslēgu, un, lai to dabūtu, viņam nāksies izrakt Marsa ķermeni. Pēc ķermeņa izrakšanas Keita mēģina novērst Džeka uzmanību, bet viņš pamana, ka Keita ir paņēmusi atslēgu, un piespiež viņu to atdot. Šenona iztulko, kas rakstīts uz Ruso papīriem, bet tur ir viens nesaprotams ķēpājums. Saīds saka, ka Šenona ir kļūdījusies, un viņi nedaudz sastrīdas. Džekam izdodas atņemt diplomātu Sojeram, piedraudot atteikt viņam [[Pretsāpju līdzekļi|pretsāpju līdzekļus]] ievainotajai rokai. Sojers tikai brīdina Džeku būt uzmanīgam Keitas tuvumā. Viņi atver diplomātu, un tur tiešām ir ieroči, kā arī aploksne ar uzrakstu "Personīgās mantas". Keita nevēlas stāstīt, kas atrodas iekšā, un Džeks uz viņu kliedz, aizver diplomātu un aiziet. Tajā naktī izdzīvojušie iekur ugunskurus. Roza runā ar Čārliju, palīdzot viņam samierināties ar Klēras nolaupīšanu. Šenona pasaka Saīdam, ka Ruso rakstītais ir dziesmas vārdi, un pēc tam nodzied to Saīdam. Būns viņus vēro no kokiem. Keita sēž pie ugunskura, rokās grozot rotaļu lidmašīnu no aploksnes. === Keitas atmiņas === Keita sēž uzgaidāmajā telpā [[Banka|bankā]], kad iebrūk trīs laupītāji. Viņi sagūsta visus klientus kā ķīlniekus, bet viens no klientiem mēģina pretoties un izsit ieroci vienam no laupītājiem. Ierocis nokrīt pie Keitas, taču viņa saka, ka nevar šaut. Tad viens no laupītājiem — Džeisons — to atņem Keitai un aizved uz biroju, lai viņu sodītu. Tomēr izrādās, ka Keita arī ir iesaistīta laupīšanā — viņa un Džeisons skūpstās. Pēc tam viņi atgriežas bankas galvenajā zālē, un Džeisons, piedraudot Keitai ar ieroci, piespiež darbinieku Hatonu atslēgt naudas seifu. Hatons piekrīt, pēc kā lūdz palaist viņu un Keitu. Džeisons tikai smejas un atklāj, ka Keita ir viņa līdzdalībniece, pēc kā viņš grasās nošaut Hatonu. Keita, kurai bija solīts, ka laupīšanas laikā neviens nemirs, atņem Džeisonam ieroci un ievaino viņu un abus pārējos līdzdalībniekus bez nāvējošām sekām. Pēc tam viņa atslēdz vienu no kastēm un izņem no turienes aploksni. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Rejess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss {{Col-end}} === Otrā plāna varoņi === {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Laverna S. Koldvela]] — Roza Nedlera * [[Kristians Boumens]] — Stīvs Dženskinss * [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons * suņuks Medisona — suns Vinsents * [[Viktors Brauns]] — Džeisons * [[Braiens Sato]] — Ričards {{Col-2}} * [[Džims Mocarela]] — Džeroms * [[Mārdžorija Marjane]] — Beta * [[Tims Haligans]] — Marks Hatons * [[Ahillejs Geisiss]] — Maiks * [[Kriss Kandela]] — Kreigs {{Col-end}} == Ārējās saites == * [[imdbtitle:0636302|''IMDb'' profils]] (angliski) * [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-1/episode-12-whatever-the-case-may-be/ ''Metacritic'' profils] (angliski) 2g1dp7q8ufnu1fgi0bnhi5xqn6mhau1 3 604429 4303313 2025-07-03T17:57:44Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4303313 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ravis26}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 3. jūlijs, plkst. 20.57 (EEST) pl8f1dvtyewia1tzqhmlgubd7133svk 3 604430 4303316 2025-07-03T18:07:03Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4303316 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Garmoglodon}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 3. jūlijs, plkst. 21.07 (EEST) dvlkpf2f8aduc3jsay4th6g419y2fef 3 604431 4303321 2025-07-03T18:47:13Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4303321 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=BlueWave04}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 3. jūlijs, plkst. 21.47 (EEST) 2h88anqjxipqn3951u3e1xpbb4mvvjv 3 604432 4303322 2025-07-03T18:56:04Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4303322 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Spasblag}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 3. jūlijs, plkst. 21.56 (EEST) na4zenuq7fjm0oow2wu32631jas4hd9 0 604433 4303323 2025-07-03T18:58:08Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Flokšu iela|Flokšu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Flokšu iela |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Mazie Stropi]] |ielas garums = 1000 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr ce... 4303323 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Flokšu iela|Flokšu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Flokšu iela |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Mazie Stropi]] |ielas garums = 1000 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Flokšu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Mazie Stropi|Mazo Stropu]] apkaimē. Ielā ir vasarnīcu apbūve. Flokšu iela sākas krustojumā ar [[Dravnieku iela (Daugavpils)|Dravnieku ielu]]. Sākumā tā stiepjas uz ziemeļiem, bet pēc kāda attāluma trīsreiz pagriežas pa kreisi, veidojot neregulāru četrstūri, kas ziemeļrietumu stūrī savienots ar [[Jasmīnu iela (Daugavpils)|Jasmīnu ielu]]. Šīs Flokšu ielas galvenās trases kopējais garums ir aptuveni 900 metri, visā garumā tā klāta ar [[grants]] segumu. Papildus tam, Flokšu ielai ir 100 metru garš strupceļa atzarojums šī četrstūra iekšā, tā garums ir ap 100 metriem, bet seguma tam nav. Satiksmes kustība Flokšu ielā atļauta vienā joslā abos virzienos. Sabiedriskais transports pa ielu nekursē. Flokšu iela izveidota 1960.—1970. gados, bet ilgus gadus tai nebija nosaukuma. == Ielu savienojumi == Flokšu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Dravnieku iela (Daugavpils)|Dravnieku iela]] * [[Jasmīnu iela (Daugavpils)|Jasmīnu iela]] <!-- == Atsauces == {{atsauces}} --> {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu F}} [[Kategorija:Ielas Mazajos Stropos]] 4uqsw4hglsu3g2ytq47hndk8m262607 3 604434 4303324 2025-07-03T19:08:34Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4303324 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Eco-climber}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 3. jūlijs, plkst. 22.08 (EEST) a6thsauxylvl1aqbl30g1hqf7qbuysl 3 604435 4303325 2025-07-03T19:18:29Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4303325 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ale799editor}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 3. jūlijs, plkst. 22.18 (EEST) 9ndzjtlra5z7iksal4w3bpzhup5n6u5 3 604436 4303326 2025-07-03T19:43:41Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4303326 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=SMbelarus}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 3. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST) jfqnjl8w8pazxra828g5qasfq0850q4 3 604437 4303328 2025-07-03T20:13:29Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4303328 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Beanie.jpg}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 3. jūlijs, plkst. 23.13 (EEST) n6dp16vip48b1pv18ijhyspt4vwfqni 0 604438 4303330 2025-07-03T20:38:46Z Ytteroy 50392 Jauna lapa: {{nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste |Nosaukums = ''The Name Game'' |Attēls = |Attēla izmērs = |Border = |Caption = |Izpildītājs = [[Šērlija Elisa|Šērlijas Elisas]] |Albums = The Name Game |A-puse = ''The Name Game'' |B-puse = ''Whisper to Me Wind'' |Izdots = 1964. gada novembris |Formāts = [[Singls]] |Ierakstīts = |Žanrs = [[ritmblūzs]], jok... 4303330 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste |Nosaukums = ''The Name Game'' |Attēls = |Attēla izmērs = |Border = |Caption = |Izpildītājs = [[Šērlija Elisa|Šērlijas Elisas]] |Albums = The Name Game |A-puse = ''The Name Game'' |B-puse = ''Whisper to Me Wind'' |Izdots = 1964. gada novembris |Formāts = [[Singls]] |Ierakstīts = |Žanrs = [[ritmblūzs]], [[joku dziesma]] |Garums = 2:39 |Izdevējs = ''[[Congress Records]]'' |Autors = Šērlija Elisa, [[Linkolns Čeiss]] |Komponists = |Vardi = |Producents = [[Čārlzs Čalelo]] |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = |Šis singls = |Nākamais singls = |Youtube = |Citi = }} '''''The Name Game''''' ir {{dat|1964}} izdota dziesma, kam līdzautore un izpildītāja ir [[Šērlija Elisa]]. Dziesma ir veidota kā atskaņu spēle, kas rada dažādas variācijas ar cilvēka vārdu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elpee.jp/single/The%20Name%20Game/Shirley%20Ellis/|title=The Name Game / Shirley Ellis|website=elpee.jp|access-date=2025-07-03|language=en}}</ref> Elisa dziesmas laikā gan runājot, gan dziedot skaidro, kā spēlēt šo spēli. Pirmā panta pamatā ir pašas Elisas vārds, bet oriģinālajā versijā izmantoti arī vārdi Linkolns, Arnolds, Tonijs, Billijs, Marša un Niks. == Vēsture == Dziesmu autori ir amerikāņu dziedātāja Šērlija Elisa, kura balstījās uz spēli, ar ko viņa rotaļāja bērnībā,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://keepkey.yochanan.net/shirley1.htm|title=Three Six Nine! Shirley Ellis Name Game / Soul Time Home Page|website=keepkey.yochanan.net|access-date=2025-07-03}}</ref> un [[Linkolns Čeiss]]. Elisas ierakstu, ko producēja [[Čārlzs Čalelo]], izdeva {{dat|1964|4=G|5=bez}} beigās ar nosaukumu ''"The Name Game"''. Ieraksts sasniedza trešo vietu žurnāla ''[[Billboard]]'' [[Billboard Tops|Hot 100]] topā un ceturto vietu žurnāla R&B topos {{dat|1965|5=bez}}. Ierakstu atkārtoti izdeva {{dat|1966|5=bez}} un {{dat|1973|5=bez}}. Elisa, kura pirms šī panākuma desmit gadus bija R&B dziedātāja, guvot panākumus arī ar dziesmām ''"[[The Clapping Song|The Clapping Song (Clap Pat Clap Slap)]]"'' (8. vieta pop topā un 16. vieta R&B topā) un ''"[[The Nitty Gritty (dziesma)|The Nitty Gritty]]"'' (8. vieta Hot 100 topā un 4. vieta ''Cash Box'' R&B topā). Elisa uzstājās televīzijas raidījumos kā ''[[Hullabaloo]]'', ''[[American Bandstand]]'' un ''[[The Merv Griffin Show]]''. Vēlāk dziesma kļuva populāra kā bērnu rotaļdziesma.<ref name=":0" /> [[Kanāda|Kanādā]] tā sasniedza otro vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.collectionscanada.gc.ca/obj/028020/f2/nlc008388.5621.pdf|title=RPM Top 40&5 - February 8, 1965|accessdate=2025-07-03}}</ref> == Spēles nosacījumi == Izmantojot vārdu ''Katie'' kā piemēru, dziesma seko šādam rakstam: :Katie, Katie, bo-batie, :Bonana-fanna fo-fatie :Fee fi mo-matie :Katie! Pantu var izveidot jebkuram vārdam, kur ''X'' ir vārds un ''Y'' ir vārds bez pirmā līdzskaņa skaņas (ja tas sākas ar līdzskaņa skaņu): :(''X''), (''X''), bo-b (''Y'') :Bonana-fanna fo-f (''Y'') :Fee fi mo-m (''Y'') :''(X)''! Ja vārds sākas ar ''b'', ''f'' vai ''m'', šī skaņa vienkārši netiek atkārtota. Piemēram: ''Billy'' kļūst par "Billy Billy ''bo-illy''"; ''Fred'' kļūst par "bonana fanna ''fo-red''"; ''Martha'' kļūst par "fee fi ''mo-artha''".<ref name=":0" /> Dziesma oriģinālajā izpildījumā nedod norādījumus, ko darīt ar vārdiem, kur uzsvars krīt uz zilbi pēc pirmās, piemēram, Anita vai Antoinette, taču dzīvajā dziesmas izpildījumā raidījumā ''[[The Merv Griffin Show]]'' Elisa izmanto tos pašus nosacījumus ("Tallulah, Tallulah, bo-ballulah").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=l7izuF4oN4c|title=Shirley Ellis • "The Name Game" • 1965 [Reelin' In The Years Archive]|publisher=YouTube|accessdate=2024-06-04}}</ref> == Lauras Braniganas versija == {{Singla infokaste |Nosaukums = Name Game |Attēls = NAMEGAME.jpg |Attēla izmērs = |Border = |Caption = |Izpildītājs = [[Laura Branigana|Lauras Braniganas]] |Albums = Touch |A-puse = ''Name Game'' |B-puse = ''Cry Wolf'' |Izdots = {{dat|1988}} |Formāts = |Ierakstīts = |Žanrs = [[sintpops]], [[joku dziesma]] |Garums = 4:10 |Izdevējs = ''[[Atlantic Records]]'' |Autors = Šērlija Elisa, Linkolns Čeiss |Komponist = |Vardi = |Producents = Deivids Kešerbāns |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = ''Cry Wolf''<br />(1988) |Šis singls = '''''Name Game'''''<br />(1988) |Nākamais singls = ''Come into My Life''<br />(1988) |Youtube = |Citi = }} [[Laura Branigana]] ierakstīja dziesmas versiju savam {{dat|1987|4=G|5=bez}} piektajam studijas albumam ''Touch''. To izdeva {{dat|1988|5=bez}} [[Filipīnas|Filipīnās]] kā pēdējo singlu no albuma. Singla B-puse ir ''"[[Cry Wolf (Laura Branigan dziesma)|Cry Wolf]]"'', kas bija trešais singls no albuma. === Skaņu ierakstu saraksts === *'''Filipīnu 7 collu singls'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Name Game|publisher=Atlantic Records|year=1988|id=ATR-0351}}</ref> #"Name Game" (saīsinātā versija) – 3:44 #"Cry Wolf" (LP versija) – 4:48 *'''Filipīnu 12 collu singls'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Name Game|publisher=Atlantic Records|year=1988|id=DS-151}}</ref> #"Name Game" (pagarinātā versija) – 6:32 #"Name Game" (saīsinātā versija) – 3:44 #"Cry Wolf" (LP versija) – 4:48 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/watch?v=l7izuF4oN4c Šērlijas Elisas izpildījums raidījumā "The Merv Griffin Show" 1965. gadā] [[Kategorija:1964. gada singli]] [[Kategorija:1965. gada singli]] [[Kategorija:1988. gada singli]] 051yzybckc5gt3kjniu6h2jn5r62ngf 4303333 4303330 2025-07-03T20:55:42Z Ytteroy 50392 4303333 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste |Nosaukums = ''The Name Game'' |Attēls =Shirley Ellis The Name Game LP.jpg |Attēla izmērs = |Border = |Caption = |Izpildītājs = [[Šērlija Elisa|Šērlijas Elisas]] |Albums = The Name Game |A-puse = ''The Name Game'' |B-puse = ''Whisper to Me Wind'' |Izdots = 1964. gada novembris |Formāts = [[Singls]] |Ierakstīts = |Žanrs = [[ritmblūzs]], [[joku dziesma]] |Garums = 2:39 |Izdevējs = ''[[Congress Records]]'' |Autors = Šērlija Elisa, [[Linkolns Čeiss]] |Komponists = |Vardi = |Producents = [[Čārlzs Čalelo]] |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = |Šis singls = |Nākamais singls = |Youtube = |Citi = }} '''''The Name Game''''' ir {{dat|1964}} izdota dziesma, kam līdzautore un izpildītāja ir [[Šērlija Elisa]]. Dziesma ir veidota kā atskaņu spēle, kas rada dažādas variācijas ar cilvēka vārdu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elpee.jp/single/The%20Name%20Game/Shirley%20Ellis/|title=The Name Game / Shirley Ellis|website=elpee.jp|access-date=2025-07-03|language=en}}</ref> Elisa dziesmas laikā gan runājot, gan dziedot skaidro, kā spēlēt šo spēli. Pirmā panta pamatā ir pašas Elisas vārds, bet oriģinālajā versijā izmantoti arī vārdi Linkolns, Arnolds, Tonijs, Billijs, Marša un Niks. == Vēsture == Dziesmu autori ir amerikāņu dziedātāja Šērlija Elisa, kura balstījās uz spēli, ar ko viņa rotaļāja bērnībā,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://keepkey.yochanan.net/shirley1.htm|title=Three Six Nine! Shirley Ellis Name Game / Soul Time Home Page|website=keepkey.yochanan.net|access-date=2025-07-03}}</ref> un [[Linkolns Čeiss]]. Elisas ierakstu, ko producēja [[Čārlzs Čalelo]], izdeva {{dat|1964|4=G|5=bez}} beigās ar nosaukumu ''"The Name Game"''. Ieraksts sasniedza trešo vietu žurnāla ''[[Billboard]]'' [[Billboard Tops|Hot 100]] topā un ceturto vietu žurnāla R&B topos {{dat|1965|5=bez}}. Ierakstu atkārtoti izdeva {{dat|1966|5=bez}} un {{dat|1973|5=bez}}. Elisa, kura pirms šī panākuma desmit gadus bija R&B dziedātāja, guvot panākumus arī ar dziesmām ''"[[The Clapping Song|The Clapping Song (Clap Pat Clap Slap)]]"'' (8. vieta pop topā un 16. vieta R&B topā) un ''"[[The Nitty Gritty (dziesma)|The Nitty Gritty]]"'' (8. vieta Hot 100 topā un 4. vieta ''Cash Box'' R&B topā). Elisa uzstājās televīzijas raidījumos kā ''[[Hullabaloo]]'', ''[[American Bandstand]]'' un ''[[The Merv Griffin Show]]''. Vēlāk dziesma kļuva populāra kā bērnu rotaļdziesma.<ref name=":0" /> [[Kanāda|Kanādā]] tā sasniedza otro vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.collectionscanada.gc.ca/obj/028020/f2/nlc008388.5621.pdf|title=RPM Top 40&5 - February 8, 1965|accessdate=2025-07-03}}</ref> == Spēles nosacījumi == Izmantojot vārdu ''Katie'' kā piemēru, dziesma seko šādam rakstam: :Katie, Katie, bo-batie, :Bonana-fanna fo-fatie :Fee fi mo-matie :Katie! Pantu var izveidot jebkuram vārdam, kur ''X'' ir vārds un ''Y'' ir vārds bez pirmā līdzskaņa skaņas (ja tas sākas ar līdzskaņa skaņu): :(''X''), (''X''), bo-b (''Y'') :Bonana-fanna fo-f (''Y'') :Fee fi mo-m (''Y'') :''(X)''! Ja vārds sākas ar ''b'', ''f'' vai ''m'', šī skaņa vienkārši netiek atkārtota. Piemēram: ''Billy'' kļūst par "Billy Billy ''bo-illy''"; ''Fred'' kļūst par "bonana fanna ''fo-red''"; ''Martha'' kļūst par "fee fi ''mo-artha''".<ref name=":0" /> Dziesma oriģinālajā izpildījumā nedod norādījumus, ko darīt ar vārdiem, kur uzsvars krīt uz zilbi pēc pirmās, piemēram, Anita vai Antoinette, taču dzīvajā dziesmas izpildījumā raidījumā ''[[The Merv Griffin Show]]'' Elisa izmanto tos pašus nosacījumus ("Tallulah, Tallulah, bo-ballulah").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=l7izuF4oN4c|title=Shirley Ellis • "The Name Game" • 1965 [Reelin' In The Years Archive]|publisher=YouTube|accessdate=2024-06-04}}</ref> == Lauras Braniganas versija == {{Singla infokaste |Nosaukums = Name Game |Attēls = NAMEGAME.jpg |Attēla izmērs = |Border = |Caption = |Izpildītājs = [[Laura Branigana|Lauras Braniganas]] |Albums = Touch |A-puse = ''Name Game'' |B-puse = ''Cry Wolf'' |Izdots = {{dat|1988}} |Formāts = |Ierakstīts = |Žanrs = [[sintpops]], [[joku dziesma]] |Garums = 4:10 |Izdevējs = ''[[Atlantic Records]]'' |Autors = Šērlija Elisa, Linkolns Čeiss |Komponist = |Vardi = |Producents = Deivids Kešerbāns |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = ''Cry Wolf''<br />(1988) |Šis singls = '''''Name Game'''''<br />(1988) |Nākamais singls = ''Come into My Life''<br />(1988) |Youtube = |Citi = }} [[Laura Branigana]] ierakstīja dziesmas versiju savam {{dat|1987|4=G|5=bez}} piektajam studijas albumam ''Touch''. To izdeva {{dat|1988|5=bez}} [[Filipīnas|Filipīnās]] kā pēdējo singlu no albuma. Singla B-puse ir ''"[[Cry Wolf (Laura Branigan dziesma)|Cry Wolf]]"'', kas bija trešais singls no albuma. === Skaņu ierakstu saraksts === *'''Filipīnu 7 collu singls'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Name Game|publisher=Atlantic Records|year=1988|id=ATR-0351}}</ref> #"Name Game" (saīsinātā versija) – 3:44 #"Cry Wolf" (LP versija) – 4:48 *'''Filipīnu 12 collu singls'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Name Game|publisher=Atlantic Records|year=1988|id=DS-151}}</ref> #"Name Game" (pagarinātā versija) – 6:32 #"Name Game" (saīsinātā versija) – 3:44 #"Cry Wolf" (LP versija) – 4:48 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/watch?v=l7izuF4oN4c Šērlijas Elisas izpildījums raidījumā "The Merv Griffin Show" 1965. gadā] [[Kategorija:1964. gada singli]] [[Kategorija:1965. gada singli]] [[Kategorija:1988. gada singli]] 1mewxlgofdbp4o36f3mk8aicz1kviw6 6 604439 4303332 2025-07-03T20:55:24Z Ytteroy 50392 avots [https://www.discogs.com/release/14233443-Shirley-Ellis-The-Name-Game discogs.com] 4303332 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == avots [https://www.discogs.com/release/14233443-Shirley-Ellis-The-Name-Game discogs.com] == Licence == {{Albuma vāks}} onh0zxhza8u6jz1nr68a0hdagxald2i 3 604440 4303344 2025-07-03T23:57:39Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4303344 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=JITR}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 4. jūlijs, plkst. 02.57 (EEST) 9ezfxsirdhjamycz7pbc9c612o9phgp 3 604441 4303352 2025-07-04T00:59:37Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4303352 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=RhineGeneral}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 4. jūlijs, plkst. 03.59 (EEST) l4vnolpjp2pu52m1uqo583nshewmyoo 0 604442 4303380 2025-07-04T05:14:17Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Džons Hobsons]] 4303380 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džons Hobsons]] g3jab1b3k3fvs5yhozvawtqntyhv8nf 0 604443 4303396 2025-07-04T06:07:34Z Trickway 132343 Pāradresē uz [[Ferhats Karmils]] 4303396 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ferhats Karmils]] g0kubnk5z52zjs19ueqzvrnjwkur3hx 3 604444 4303399 2025-07-04T06:45:40Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4303399 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Er4194}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 4. jūlijs, plkst. 09.45 (EEST) gbw93zhoxiaufj30cn2qeyip04sy6lg 0 604445 4303400 2025-07-04T06:46:31Z Trickway 132343 Pāradresē uz [[Ferhats Karmils]] 4303400 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ferhats Karmils]] g0kubnk5z52zjs19ueqzvrnjwkur3hx 0 604446 4303401 2025-07-04T06:47:09Z Trickway 132343 Pāradresē uz [[Ferhats Karmils]] 4303401 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ferhats Karmils]] g0kubnk5z52zjs19ueqzvrnjwkur3hx 3 604447 4303406 2025-07-04T07:21:31Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4303406 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=S535Malti}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 4. jūlijs, plkst. 10.21 (EEST) qus4zw24o0huqr62z1mdqpmniiovy1q 0 604448 4303416 2025-07-04T07:46:06Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Dītrihs fon Keizerlings]] uz [[Dītrihs fon Keizerlings (kanclers)]]: cita persona ar šo vārdu 4303416 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dītrihs fon Keizerlings (kanclers)]] 3z61oowzpn8xa0020c46ap1kil5wzpz 3 604449 4303418 2025-07-04T08:00:08Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4303418 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Şövqü}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 4. jūlijs, plkst. 11.00 (EEST) o84i22s943xzszexxn5rmd9wxcf6ype 3 604450 4303421 2025-07-04T08:29:47Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4303421 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Agate1234}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 4. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) 06zqyifuwiz0pj5mzkdb2i5elxpy6c1 3 604451 4303422 2025-07-04T08:31:13Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4303422 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Antons354}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 4. jūlijs, plkst. 11.31 (EEST) 1fylwfdoxap6jno3pjqk1fbk9vmnpbh 3 604452 4303423 2025-07-04T08:31:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4303423 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Halcycha}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 4. jūlijs, plkst. 11.31 (EEST) r1yafydhje0oqbzblqblfkr6e1t3iyb 0 604453 4303424 2025-07-04T08:38:41Z Pirags 3757 jauna lpp 4303424 wikitext text/x-wiki '''Dītrihs fon Keizerlings''' (''Dietrich Freiherr von Keyserlingk''; 1698—1745) bija vācbaltiešu izcelsmes virsnieks, [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaļa]] [[Frīdrihs II Lielais|Frīdriha II]] uzticības persona. == Dzīvesgājums == Dītrihs fon Keizerlings bija cēlies no senas [[Kurzeme]]s [[Fon Keizerlingi|Keizerlingu]] dzimtas. Viņa tēvs bija brīvkungs Johans Ernests fon Keizerlings, bet māte Doroteja Amālija, dzimusi Kīza (''della Chiesa''). Dzimis 1698. gada 25. jūlijā [[Okte]]s muižā, [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara laikā]] pārcēlās uz [[Kēnigsberga|Kēnigsbergu]], kur absolvēja ģimnāziju un studēja universitātē. 1715. gadā apceļoja Vāciju, Franciju un Nīderlandi. 1724. gadā viņš kļuva par Prūsijas armijas kavalērijas leitnantu. 1729. gadā viņu iecēla par Prūsijas kroņprinča Frīdriha audzinātāju. Vēlāk viņš dienēja kavalērijā, 1737. gadā karalis [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms I]] viņu nosūtīja pie [[Voltērs|Voltēra]]. 1740. gadā jaunais karalis Frīdrihs II viņu paaugstināja par kavalērijas pulkvedi un ģenerāladjutantu. 1744. gadā viņš kļuva par Berlīnes Zinātņu akadēmijas goda locekli.<ref>[https://bbld.de/GND136144101 BBLd – Baltisches Biografisches Lexikon digital]</ref> Miris 1745. gada 13. augustā [[Berlīne|Berlīnē]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Keizerlings, Ditrihs fon}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:1698. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1745. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] qzeasoc6hbuaaeah84541w90ne8bg73 0 604454 4303425 2025-07-04T08:41:21Z Kikos 3705 Jauna lapa: [[File:France Overseas Collectivities.svg|350px|thumb|Francijas aizjūras kopienas]] '''Aizjūras kopienas''' ({{val-fr|collectivité d'outre-mer}}, COM) ir [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības, līdzīgi, kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu. Aizjūras kopienām pieskaita dažas bijušās Francijas aizjūras kolonijas un citas Francijas aizjūras vienības ar īpašu statusu, kuras vi... 4303425 wikitext text/x-wiki [[File:France Overseas Collectivities.svg|350px|thumb|Francijas aizjūras kopienas]] '''Aizjūras kopienas''' ({{val-fr|collectivité d'outre-mer}}, COM) ir [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības, līdzīgi, kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu. Aizjūras kopienām pieskaita dažas bijušās Francijas aizjūras kolonijas un citas Francijas aizjūras vienības ar īpašu statusu, kuras visas kļuva par kopienām pēc 2003. gada 28. marta konstitucionālās reformas. Aizjūras kopienas atšķiras no aizjūras reģioniem un aizjūras departamentiem, kuriem ir tāds pats statuss kā Francijas metropoles reģioniem un teritorijām, lai arī tie atrodas ārpus Eiropas. Kā neatņemamas Francijas sastāvdaļas, aizjūras kopienas ir pārstāvētas Nacionālajā asamblejā, Senātā un Ekonomikas un sociālo lietu padomē. Lai gan dažas kopienas atrodas ārpus Eiropas Savienības, visas var balsot, lai ievēlētu Eiropas Parlamenta (EP) locekļus. (Visa Francija kļuva par vienu daudzmandātu ES vēlēšanu apgabalu 2019. gadā.) Klusā okeāna reģiona kopienas izmanto [[eiro]] piesaistīto [[CFP]] franku, savukārt Atlantijas okeāna reģiona kopienas izmanto pašu eiro. Kopš 2011. gada 31. marta, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas: * '''[[Franču Polinēzija]]''' kļuva par aizjūras valsti 2003. gadā. Tās 2004. gada 27. februāra likums piešķir tai aizjūras valsts statusu Francijas Republikas sastāvā ({{val|fr|pays d'outre-mer au sein de la République}} jeb POM), taču bez juridiskām izmaiņām tās aizjūras kopienas statusā. Franču Polinēzijai ir liela autonomijas pakāpe, kuras divas simboliskās izpausmes ir Franču Polinēzijas prezidenta tituls (''Le président de la Polynésie française'') un papildu apzīmējums ''pays d'outre-mer''. Likumdevējs kopš 2004. gada ir Franču Polinēzijas Asambleja. * '''[[Senbartelmī]]''' ir sala [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]]. Senbartelmī 2007. gadā tika atdalīta no [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta un kopš 2012. gadā tā vairs nav [[Eiropas Savienība]]s sastāvā.<ref>[http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2010:325:0004:0005:EN:PDF "EUROPEAN COUNCIL DECISION of 29 October 2010 amending the status with regard to the European Union of the island of Saint-Barthélemy"]</ref> Tai ir sava teritoriālā padome un izpildpadome. * '''[[Senmartēna]]s''' kopiena aizņem [[Senmartēna (sala)|Senmartēna]]s salas ziemeļu daļa [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]]. Senmartēna 2007. gadā tika atdalīta no [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta. Tai ir teritoriālā padome un izpildpadome, un pēc atdalīšanās tā palika Eiropas Savienības sastāvā. * '''[[Senpjēra un Mikelona]]''' ir ​​salu grupa [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] pie [[Ņūfaundlenda]]s krastiem. Tai ir teritoriālā padome. Tā ir pēdējā [[Jaunfrancija]]s daļa, kas atrodas Francijas pakļautībā. * '''[[Volisa un Futuna]]''' ir trīs mazu salu grupa [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Tai ir savs augstais administrators un teritoriālā asambleja. == Kopienas un ''sui generis'' kopienas == {| class="wikitable" style="background-color:#fff;" |- ! Aizjūras kopiena !! Galvaspilsēta |- | {{Franču Polinēzija}} || [[Papeete]] |- | [[File:Flag of Saint Barthélemy (local).svg|border|22x20px]] [[Senbartelmī]] || [[Gustavija]] |- | [[File:Local flag of the Collectivity of Saint Martin.svg|border|22x20px]] [[Senmartēna]] || [[Marigo]] |- | [[File:Flag of Saint-Pierre and Miquelon.svg|border|22x20px]] [[Senpjēra un Mikelona]] || [[Senpjēra]] |- | {{Volisa un Futuna}} || [[Matautu]] |- |} {| class="wikitable" style="background-color:#fff;" |- ! ''Sui generis'' kopiena !! Galvaspilsēta |- | {{ATF}} || [[Senpjēra (Reinjona)|Senpjēra]] |- | [[File:Flag of FLNKS.svg|border|22x20px]] [[Jaunkaledonija]] || [[Numea]] |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francijas aizjūras departamenti un teritorijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas administratīvais iedalījums]] a0gzaytut2ww2l3doyvfsrbbdicz2mb 0 604455 4303427 2025-07-04T08:43:09Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Francijas aizjūras kopienas]] 4303427 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Francijas aizjūras kopienas]] ehgj69s7t7h1shrn8ifj5laqci5rpvz 0 604456 4303435 2025-07-04T10:16:05Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Svaru iela|Svaru iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Svaru iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Dzelzceļnieks]] |ielas garums = 67 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Vidus iela |joslu skaits = 2 |ielas segums... 4303435 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Svaru iela|Svaru iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Svaru iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Dzelzceļnieks]] |ielas garums = 67 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Vidus iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Svaru iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Dzelzceļnieks|Dzelzceļnieka]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Muitas iela (Daugavpils)|Muitas ielu]], ved austrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Dīķu iela (Daugavpils)|Dīķu ielu]]. Pirms [[Smiltenes iela (Daugavpils)|Smiltenes ielas]] pārbūves (2020) Svaru iela stiepjās tālāk, līdz krustojumam ar šo ielu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Svaru iela |url=https://kartes.lgia.gov.lv/karte/?x=195408.46&y=658181.61&zoom=10&basemap=topokarte |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}}}}</ref> Svaru ielas kopējais garums ir 67 metri, tā visā garumā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos. Vienīgā celtne ar adresi Svaru ielā ir trīsstāvu dzīvojama māja (Nr. 4), pretējā pusē atrodas AS "Latgales piens" ražotne. Sabiedriskais transports pa Svaru ielu nekursē. Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Vidus iela''', bet 1934. gada 7. decembrī tā ieguva tagadējo nosaukumu, kas vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |date={{dat|1935|1|10||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Svaru iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Muitas iela (Daugavpils)|Muitas iela]] * [[Dīķu iela (Daugavpils)|Dīķu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Dzelzceļniekā]] l0dff4rs7styk4s759ib9xnuenxpoik 4303444 4303435 2025-07-04T11:06:48Z Meistars Joda 781 4303444 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Svaru iela|Svaru iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Svaru iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Dzelzceļnieks]] |ielas garums = 67 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Vidus iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Svaru iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Dzelzceļnieks|Dzelzceļnieka]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Muitas iela (Daugavpils)|Muitas ielu]], ved austrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Dīķu iela (Daugavpils)|Dīķu ielu]]. Pirms [[Smiltenes iela (Daugavpils)|Smiltenes ielas]] pārbūves (2020) Svaru iela stiepās tālāk, līdz krustojumam ar šo ielu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Svaru iela |url=https://kartes.lgia.gov.lv/karte/?x=195408.46&y=658181.61&zoom=10&basemap=topokarte |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}}}}</ref> Svaru ielas kopējais garums ir 67 metri, tā visā garumā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos. Vienīgā celtne ar adresi Svaru ielā ir trīsstāvu dzīvojamā māja (Nr. 4), pretējā pusē atrodas AS "Latgales piens" ražotne. Sabiedriskais transports pa Svaru ielu nekursē. Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Vidus iela''', bet 1934. gada 7. decembrī tā ieguva tagadējo nosaukumu, kas vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |date={{dat|1935|1|10||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Svaru iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Muitas iela (Daugavpils)|Muitas iela]] * [[Dīķu iela (Daugavpils)|Dīķu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Dzelzceļniekā]] h4lpbmhvr0ugmd22qqw8tnymrk9r933 0 604457 4303438 2025-07-04T10:35:51Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Francijas aizjūras kopienas]] 4303438 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Francijas aizjūras kopienas]] ehgj69s7t7h1shrn8ifj5laqci5rpvz 3 604458 4303442 2025-07-04T11:03:24Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4303442 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=DarqaviPalladin}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 4. jūlijs, plkst. 14.03 (EEST) ppkcc73nzxpyvqaf494ltdr6yaor7xq 3 604459 4303451 2025-07-04T11:50:09Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4303451 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=AcidGaming6830}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 4. jūlijs, plkst. 14.50 (EEST) oih5veqwg0l8oitisv2ybff1qor0i84 3 604460 4303453 2025-07-04T11:54:14Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4303453 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Goldlinexy}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 4. jūlijs, plkst. 14.54 (EEST) k3yn8kj0aiqg1lhfrf4xf83hccrj2qk